第二 略示门之注释
2. Uddesavāravaṇṇanā
1前面已经通过“摄颂门”把十六种导论简要地展示出来了,现在为了把它们分别详细说明,就开始了“其中,哪十六种导论”等开示。“其中”在这里指的是:前面所说的“十六种导论之《导论》”这句话,或者那首偈颂里所引出的导论方法的根本词句,意思就是“在那些当中”。“哪”是提问的说法。这种提问一共有五种:未见而问、见而对照问、断疑而问、同意而问、想说而问。这里属于想说而问。“十六”是按数量来限定,借此说明不多也不少;这个限定后面会显现出来。“导论”是对按数量限定的这些导论的统称。“开示”“伺察”等,则是在显示它们各自的具体样貌。
1. Evaṃ saṅgahavārena saṅkhepato dassite hārādayo idāni vibhāgena dassetuṃ ‘‘tattha katame soḷasa hārā’’tiādidesanā āraddhā. Tattha tatthāti yaṃ vuttaṃ – ‘‘soḷasahārā nettī’’ti, tasmiṃ vacane, tissaṃ vā gāthāyaṃ, yāni hāranayamūlapadāni uddhaṭāni, tesūti attho. Katameti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nāmesā pañcavidhā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti. Tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchā. Soḷasāti gaṇanavasena paricchedo. Tena nesaṃ na tato uddhaṃ adho cāti etaparamataṃ dasseti. Sā cetaparamatā parato āvi bhavissati. Hārāti gaṇanavasena paricchinnānaṃ sāmaññato dassanaṃ. Desanā vicayotiādi sarūpadassanaṃ.
在这里,用什么意义叫“导”呢?因为无知、疑惑、颠倒这些对经、应颂等教法领域的错误,被这些导带走、破除,所以叫“导”;或者它们自己带走那些错误;或者只是“带走”这个作用本身,依果立名,就叫“导”。又或者,说法者和受法者通过法的布施与接受,来运用、施行这些导,所以叫“导”。又或者,像项链一样,所以叫“导”。就像由许多种宝石串成的项链,通过接触组成它的宝石,给佩戴者带来喜悦和舒适,消除身体的热恼,让暑热引起的燥热平息下来;同样,这些由种种究竟义宝相续组成的各种殊胜注释,通过证得组成它的究竟义宝,生起寂灭的安乐,消除受法者内心的热恼——这热恼是由欲贪等烦恼引起的。又或者,它们让无知等消失、除去,所以叫“导”。又或者,因为能牵引听者的心、令其喜悦,所以依词源学叫“导”,就像说“于诸有中已除去前往者,世尊”那样。以上就是诸导共同的意义。
Tattha kenaṭṭhena hārā? Harīyanti etehi, ettha vā suttageyyādivisayā aññāṇasaṃsayavipallāsāti hārā, haranti vā sayaṃ tāni, haraṇamattameva vāti hārā phalūpacārena. Atha vā harīyanti voharīyanti dhammasaṃvaṇṇakadhammapaṭiggāhakehi dhammassa dānaggahaṇavasenāti hārā. Atha vā hārā viyāti hārā. Yathā hi anekaratanāvalisamūho hārasaṅkhāto attano avayavabhūtaratanasamphassehi samuppajjanīyamānahilādasukho hutvā tadupabhogījanasarīrasantāpaṃ nidāghapariḷāhupajanitaṃ vūpasameti, evametepi nānāvidhaparamattharatanappabandhā saṃvaṇṇanāvisesā attano avayavabhūtaparamattharatanādhigamena samuppādiyamānanibbutisukhā dhammapaṭiggāhakajanahadayaparitāpaṃ kāmarāgādikilesahetukaṃ vūpasamentīti. Atha vā hārayanti aññāṇādīnaṃ hāraṃ apagamaṃ karonti ācikkhantīti vā hārā. Atha vā sotujanacittassa haraṇato ramaṇato ca hārā niruttinayena, yathā – ‘‘bhavesu vantagamano bhagavā’’ti (visuddhi. 1.144; pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā). Ayaṃ tāva hārānaṃ sādhāraṇato attho.
而“开示”这个名称,是就它不共于其他的特点来说的:人们通过它来宣说、注释经文的含义,所以叫“开示”;或者因为它与开示相伴而行,所以叫“开示”。难道其他的导不也是因为注释了被称为“开示”的经文含义,而与开示相伴而行吗?确实如此。不过,这个导大多数情况下仅凭随文直解就能被理解,它与开示相伴而行,所以配得上“开示导”这个称呼;其他的导则不是这样。因为,没有哪一种经文开示是不显示乐味、过患、出离等内容的,而这个导的特相,正是阐明这些显示。
Asādhāraṇato pana desīyati saṃvaṇṇīyati etāya suttatthoti desanā, desanāsahacaraṇato vā desanā. Nanu ca aññepi hārā desanāsaṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanato desanāsahacārinovāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavaseneva viññāyamāno desanāya saha caratīti vattabbataṃ arahati, na tathā pare. Na hi assādādīnavanissaraṇādisandassanarahitā suttadesanā atthi. Assādādisandassanavibhāvanalakkhaṇo cāyaṃ hāroti.
依此而伺察,或者在这里伺察文句、问难等,或者对这些的伺察本身就是“伺察”。而在巴利经典中,则显示了“他伺察,所以叫伺察”这个意思。
Viciyanti etena, ettha vā padapañhādayo, viciti eva vā tesanti vicayo. Pāḷiyaṃ pana vicinatīti vicayoti ayamattho dassito.
所谓“理趣”,是指用来证明事物产生的合理性。不过在这里,“理趣伺察”中的“理趣”,是省略了后面那个词的说法,就像把“色有”说成“色”一样;或者是因为它与理趣相伴而行,才得到这个名字。这里的含义,也应该按照“开示导”中所说的方法来详细展开。
Yuttīti upapattisādhanayutti, idha pana yuttivicāraṇā yutti uttarapadalopena ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti yathā, yuttisahacaraṇato vā. Idhāpi desanāhāre vuttanayena attho vitthāretabbo.
“近因”是指最贴近的原因。这里说的“近因伺察”等等,也应该按照前面讲过的方式来理解。
Padaṭṭhānanti āsannakāraṇaṃ, idhāpi padaṭṭhānavicāraṇātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ.
由此被认知,或者在这里,那些即便未被说出的具有同一相的法,也能以一个词(表达),所以叫“相”。
Lakkhīyanti etena, ettha vā ekalakkhaṇā dhammā avuttāpi ekavacanenāti lakkhaṇaṃ.
依此而被分开、被聚拢,或者在这里聚拢,所以叫“聚”。经中显示四种解释说明时,说这是四种的“聚”,所以叫“四聚”;或者这里就是四种的聚,所以叫“四聚”。
Viyūhīyanti vibhāgena piṇḍīyanti etena, ettha vāti byūho. Nibbacanādīnaṃ sutte dassiyamānānaṃ catunnaṃ byūhoti catubyūho, catunnaṃ vā byūho etthāti catubyūho.
依此而回旋,或者同类与异类的法在此处回旋,又或者这些法的回旋,所以叫“回旋”。
Āvaṭṭīyanti etena, ettha vā sabhāgā visabhāgā ca dhammā, tesaṃ vā āvaṭṭananti āvaṭṭo.
依此而区分,或者在这里,共通与不共通的杂染法和清净法的基础,所以叫“区分”;又或者是这些基础对法的区分,所以叫“区分”。
Vibhajīyanti etena, ettha vā sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesavodānadhammānaṃ bhūmiyoti vibhatti, vibhajanaṃ vā etesaṃ bhūmiyāti vibhatti.
依靠对立的力量,通过它而发生转变;或者,这里指的是经中所说的诸法,或者是指这些法的转变,因此称为“转变”。
Paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vā sutte vuttadhammā, parivattanaṃ vā tesanti parivattano.
种种言说都是同一个意思的表达,所以叫“异说”;异说本身就是同义语。或者也可以说,人们借它用种种方式说明意思,所以叫“异说”。其余部分和前面说的一样。
Vividhaṃ vacanaṃ ekassevatthassa vācakametthāti vivacanaṃ, vivacanameva vevacanaṃ, vividhaṃ vuccati etena atthoti vā vivacanaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
通过种种方式或分类,义理得以被了知;或者,义理就在此处,因此称为施设。
Pakārehi pabhedato vā ñāpīyanti iminā, ettha vā atthāti paññatti.
通过它,诸法被导入、被引入;或者,经中所说的诸法在这里被导入缘起等教义,所以叫“导入”。
Otārīyanti anuppavesīyanti etena, ettha vā suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsūti otaraṇo.
通过它,它们得到净化、得到安定;或者,经中的词、词义、问题与开端等,在这里得到净化与安定,所以叫“净化”。
Sodhīyanti samādhīyanti etena, ettha vā sutte padapadatthapañhārambhāti sodhano.
由此,诸法被安立、被持续运转;或者说,在这里,那些属于共相与别相的法,无需分别构想,因此称为“安立”。
Adhiṭṭhīyanti anupavattīyanti etena, ettha vā sāmaññavisesabhūtā dhammā vinā vikappenāti adhiṭṭhāno.
它作准备、造作,并产生结果,所以叫资具,也就是因和缘;它说明资具,所以叫资具,也就是导;又因为它以资具为对象,或者与资具同时生起,所以也叫资具。
Parikaroti abhisaṅkharoti phalanti parikkhāro, hetu paccayo ca, parikkhāraṃ ācikkhatīti parikkhāro, hāro, parikkhāravisayattā parikkhārasahacaraṇato vā parikkhāro.
通过它来安立;或者在这里,是以近因等为入口来安立诸法,所以叫“安立”。而且在任何地方,也都可以从“状态成就”的角度来理解这个意思,因此也应当结合这个角度来解释。
Samāropīyanti etena, ettha vā padaṭṭhānādimukhena dhammāti samāropano. Sabbattha ca bhāvasādhanavasenāpi attho sambhavatīti tassāpi vasena yojetabbaṃ.
“彼”指的是前面所说的纲要。“随颂”是为了便于记住已说的内容而随后唱出的偈颂。其中最后一颂在义理上不混杂,也就是从词义上远离混杂。这是要表明:虽然有些串连看起来彼此互异,但它们在义理上并没有混杂。而这些串连的不混杂,在阐释“相”时会变得很清楚。“对于这些”,指的是这十六种串连。它们同样是不混杂的。以什么方式呢?以详尽的方式。“方法分别”,就是用方法、方便、理趣来加以分别,这正好说明了那种不混杂。有人读作“vitthāranayā”,那并不好,而且这偈颂在某些经本中并不存在。
Tassāti yathāvuttassa hāruddesassa. Anugītīti vuttassevatthassa sukhaggahaṇatthaṃ anupacchā gāyanagāthā, tāsu osānagāthāya atthato asaṃkiṇṇāti padatthena saṅkararahitā, tena yadipi keci hārā aññamaññaṃ avisiṭṭhā viya dissanti, tathāpi tesaṃ atthato saṅkaro natthīti dasseti. So ca nesaṃ asaṅkaro lakkhaṇaniddese supākaṭo hoti. Etesañcevāti etesaṃ soḷasannaṃ hārānaṃ. Yathā asaṅkaro, tathā ceva bhavati. Kiṃ bhavati? Vitthāratayā vitthārena. Nayavibhatti nayena upāyena ñāyena vibhāgo. Etena taṃ eva asaṅkiṇṇataṃ vibhāveti. Keci ‘‘vitthāranayā’’ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ, ayañca gāthā kesuci potthakesu natthi.
2像这样把“hāra”(纲要)讲完之后,现在为了讲“naya”(方法),说出了“tattha katame”(其中哪些)等话。这里说的“方法”:因为它们通过区分让人了解杂染和清净,所以叫“方法”;或者,杂染和清净通过这些被引导出来,或者在这里被引导出来,所以叫“方法”;或者仅仅就是引导本身,所以叫“方法”;又或者,它们被说法师自己引导出来、呈现出来,用来推究经文的含义,所以叫“方法”。另外,这些“方法”就像那一类一类的方法。正如“一性”等方法被正确通达时,能依次展示缘与缘所生法的关联、区分、作用、无有以及随顺的果相,毫不混杂地揭示世俗谛和胜义谛的自性,导向对胜义谛的证悟;同样,这些方法也通过显示黑法、白法以及彼此对应的法的区分,让应受教化的人能无颠倒地通达经义,从而导向对四谛的证悟。或者,从引导教说义理的角度,从杂染的角度,从控制的角度,依据词源,也称为“方法”。
2. Evaṃ hāre uddisitvā idāni naye uddisituṃ ‘‘tattha katame’’tiādi vuttaṃ. Tattha nayanti saṃkilese vodānāni ca vibhāgato ñāpentīti nayā, nīyanti vā tāni etehi , ettha vāti nayā, nayanamattameva vāti nayā, nīyanti vā sayaṃ dhammakathikehi upanīyanti suttassa atthapavicayatthanti nayā. Atha vā nayā viyāti nayā. Yathā hi ekattādayo nayā sammā paṭivijjhiyamānā paccayapaccayuppannadhammānaṃ yathākkamaṃ sambandhavibhāgabyāpāravirahānurūpaphalabhāvadassanena asaṅkarato sammutisaccaparamatthasaccānaṃ sabhāvaṃ pavedayantā paramatthasaccappaṭivedhāya saṃvattanti, evametepi kaṇhasukkasappaṭibhāgadhammavibhāgadassanena aviparītasuttatthāvabodhāya abhisambhuṇantā veneyyānaṃ catusaccappaṭivedhāya saṃvattanti. Atha vā pariyattiatthassa nayanato saṃkilesato yamanato ca nayā niruttinayena.
在“喜旋”等词中,它的回旋就像喜旋一样,所以叫喜旋。正如喜旋依靠藏在里面的枢轴部分向外旋转,这个方法也是如此,这就是它的意思。或者说,喜爱——也就是渴爱或喜悦——在其中旋转,所以叫喜旋。由于杂染方面有贪等三种成分、清净方面有无贪等三种成分,所以显得庄严,因此叫三庄严。由于具备无所畏惧、迅捷、精勤等殊胜功德,世尊就是狮子,他的游戏是以说法语业为本质的安住,因为能显示与种种颠倒相对立的一面,所以说这里是狮子游戏,这是一种方法。或者,因为显示殊胜力量的相应,与狮子游戏相似,所以这个方法叫狮子游戏。这里说的殊胜力量,是指信等诸力,或者就是十力。以义、方法三重之方向来观察善等诸法,就是方向观察。对于这样观察过的那些法,以义、方法三重来归纳、统合,就像钩子一样,所以叫钩。在偈颂中,它标示、显示经义,所以叫标示者;这个方法本身就是标示者,所以叫方法标示者。已去,就是已知道,matā即其义。或者,这个读法本身就是如此。其余部分应按已说的方法来理解。
Nandiyāvaṭṭotiādīsu nandiyāvaṭṭassa viya āvaṭṭo etassāti nandiyāvaṭṭo, yathā hi nandiyāvaṭṭo antoṭhitena padhānāvayavena bahiddhā āvaṭṭati, evamayampi nayoti attho. Atha vā nandiyā taṇhāya pamodassa vā āvaṭṭo etthāti nandiyāvaṭṭo. Tīhi avayavehi lobhādīhi saṃkilesapakkhe alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo sobhanoti tipukkhalo. Asantāsanajavaparakkamādivisesayogena sīho bhagavā, tassa vikkīḷitaṃ desanāvacīkammabhūto vihāroti katvā vipallāsatappaṭipakkhaparidīpanato sīhassa vikkīḷitaṃ etthāti sīhavikkīḷito, nayo. Balavisesayogadīpanato vā sīhavikkīḷitasadisattā nayo sīhavikkīḷito. Balaviseso cettha saddhādibalaṃ, dasabalāni eva vā. Atthanayattayadisābhāvena kusalādidhammānaṃ ālocanaṃ disālocanaṃ. Tathā ālocitānaṃ tesaṃ dhammānaṃ atthanayattayayojane samānayanato aṅkuso viya aṅkuso. Gāthāsu lañjeti pakāseti suttatthanti lañjako, nayo ca so lañjako cāti nayalañjako. Gatāti ñātā, matāti attho. So eva vā pāṭho. Sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ.
3像这样用方法(naya)说明之后,现在为了说明根本句,开始说“tattha katamānī”(其中哪些是)等话。其中,它们既是“根”(mūla),因为它们是方法和发趣部分的立足处;又是“句”(pada),因为它们是证得的方便,也是组成部分,所以叫“根本句”(mūlapada)。从善巧所生的意义来说,或者从动摇、摧毁种种可厌恶的恶法来说,或者从割除贪等不善法来说,或者像库沙草能割东西那样来说,或者从应以库沙草般的智慧获得、应以智慧转起来说,这些就是“善”(kusala);与它相对立的,就是“不善”(akusala)。应当这样理解词义。
3. Evaṃ nayepi uddisitvā idāni mūlapadāni uddisituṃ ‘‘tattha katamānī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha mūlāni ca tāni nayānaṃ paṭṭhānabhāgānañca patiṭṭhābhāvato padāni ca adhigamūpāyabhāvato koṭṭhāsabhāvato cāti mūlapadāni. Kosallasambhūtaṭṭhena, kucchitānaṃ vā pāpadhammānaṃ salanato viddhaṃsanato, kusānaṃ vā rāgādīnaṃ lavanato, kusā viya vā lavanato, kusena vā ñāṇena lātabbato pavattetabbato kusalāni, tappaṭipakkhato akusalānīti padattho veditabbo.
像这样,从数目限定和种类差别说明了根本句之后,现在为了显示它们的自相,首先以“渴爱”等语列出杂染这一部分。其中,因为渴求、遍求,所以叫渴爱。对不应得到的却得到,对应得到的却得不到,所以叫无明;或者说,它与明相敌对,所以叫无明。有情因它而贪着,或它自身贪着,或只是贪着本身,所以叫贪。嗔和痴也按同样方式理解。在不净的事物上生起“净”的想,就是净想。乐想等也应按同样方式理解。Saṅgaha 是计数的意思。Samosaraṇa 是合集的意思。
Evaṃ gaṇanaparicchedato jātibhedato ca mūlapadāni dassetvā idāni sarūpato dassento saṃkilesapakkhaṃyeva paṭhamaṃ uddisati ‘‘taṇhā’’tiādinā. Tattha tasati paritasatīti taṇhā. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na vindatīti avijjā, vijjāpaṭipakkhāti vā avijjā. Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā soti lobho. Dosamohesupi eseva nayo. Asubhe ‘‘subha’’nti pavattā saññā subhasaññā. Sukhasaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Saṅgahanti gaṇanaṃ. Samosaraṇanti samoropanaṃ.
平息对立之法,所以叫“止”。以无常等种种方式去观察,所以叫“观”。无贪等法,应当从它们是贪等的对立面来理解。在不净的事物上生起的“不净”之想,就是不净想,也就是身随观念处。这是以“想”为首要来作开示。对于苦想等,也是同样的道理。
Paccanīkadhamme sametīti samatho. Aniccādīhi vividhehi ākārehi passatīti vipassanā. Alobhādayo lobhādipaṭipakkhato veditabbā. Asubhe ‘‘asubha’’nti pavattā saññā asubhasaññā, kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Saññāsīsena hi desanā. Dukkhasaññādīsupi eseva nayo.
这段“摄颂”的意思是:对已经说过的内容,为了不让它因为零散而丢失,把它收拢、护持起来,这就叫“摄颂”,也就是总括性的语句。也有版本写作“四种颠倒”。“烦恼地”就是杂染之地,因为它是一切不善法汇聚的地方。善的三种善根。也有版本写作“诸善”。“念处”是就不净想等而说的。“根地”是因为这里是信等诸根——能令解脱成熟的诸根——汇聚之处,所以这样说。“Yujjanti”就是它们被连接。“Kho”是补足音节的虚词,或者表示决定语气。由此显示“只有这些”的意思。也可以理解为“这十八项”。“根本句”就是那些根本句,或者是词性的颠倒。
Idaṃ uddānanti idaṃ vuttasseva atthassa vippakiṇṇabhāvena nassituṃ adatvā uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacananti attho. ‘‘Cattāro vipallāsā’’tipi pāṭho. Kilesabhūmīti saṃkilesabhūmi sabbesaṃ akusaladhammānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā. Kusalānaṃ yāni tīṇi mūlāni. ‘‘Kusalānī’’tipi paṭhanti. Satipaṭṭhānāti asubhasaññādayo sandhāyāha. Indriyabhūmīti saddhādīnaṃ vimuttiparipācanindriyānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā vuttaṃ. Yujjantīti yojīyanti. Khoti padapūraṇe, avadhāraṇatthe vā nipāto. Tena ete evāti dasseti. Aṭṭhārasevāti vā. Mūlapadāti mūlapadāni, liṅgavipallāso vā.