第5章 解脱论
5. Vimokkhakathā
解脱纲要的注释
1. Vimokkhuddesavaṇṇanā
209现在,接着根论之后所说的解脱论,要对其中的新义理加以注释。这个解脱论之所以紧跟在根论之后宣说,是因为修习诸根的人本身就具备解脱的体性。世尊在解说时,是以弟子在世尊面前亲耳听闻的经典教说作为引导。其中,在经典里,先就“空解脱”等来说:以空的方式取涅槃为所缘而生起的圣道,就是空解脱。它被称为“空”,是因为从空界生起;被称为“解脱”,是因为从烦恼中解脱出来。依照同样的道理,以无相的方式取涅槃为所缘而生起的,就是无相解脱;以无愿的方式取涅槃为所缘而生起的,就是无愿解脱。应当这样理解。
209. Idāni indriyakathānantaraṃ kathitāya vimokkhakathāya apubbatthānuvaṇṇanā anuppattā. Ayañhi vimokkhakathā indriyabhāvanānuyuttassa vimokkhasabbhāvato indriyakathānantaraṃ kathitā. Tañca kathento bhagavato sammukhā sutasuttantadesanāpubbaṅgamaṃ katvā kathesi. Tattha suttante tāva suññato vimokkhotiādīsu suññatākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo suññato vimokkho. So hi suññatāya dhātuyā uppannattā suññato, kilesehi vimuttattā vimokkho. Eteneva nayena animittākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto animitto, appaṇihitākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto appaṇihitoti veditabbo.
有人确实从一开始就从无常的角度观察诸行。但是,仅仅从无常的角度观察,并不足以让圣道生起,还必须从苦和无我的角度观察,因此他也从苦和无我的角度观察。对于这样修行的人,如果在他从无常的角度观察时圣道生起,这就叫“倾向于无常,而从无常出起”。如果在他从苦或无我的角度观察时圣道生起,这就叫“倾向于无常,而从苦出起”或“倾向于无常,而从无我出起”。倾向于苦或倾向于无我而出的情况,道理也一样。在这里,无论是倾向于无常的人、倾向于苦的人,还是倾向于无我的人,如果出起时是从无常出起,这三类人都是胜解增上者,他们获得信根,以无相解脱而解脱;在初道刹那,他们是随信行者,在七种情况中是信解脱者。如果是从苦出起,这三类人都是轻安增上者,他们获得定根,以无愿解脱而解脱,在一切情况下都是身证者。其中,如果有人以无色界禅那为基础,那么他在最高果位就是俱分解脱者。如果这些人是从无我出起,这三类人都是观慧增上者,他们获得慧根,以空解脱而解脱;在初道刹那,他们是随法行者,在六种情况中是见至者,在最高果位是慧解脱者。
Eko hi āditova aniccato saṅkhāre sammasati. Yasmā pana na aniccato sammasanamatteneva maggavuṭṭhānaṃ hoti, dukkhatopi anattatopi sammasitabbameva, tasmā dukkhatopi anattatopi sammasati. Tassa evaṃ paṭipannassa aniccato ce sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti, ayaṃ aniccato abhinivisitvā aniccato vuṭṭhāti nāma. Sace panassa dukkhato anattato sammasanakāle maggavuṭṭhānaṃ hoti, ayaṃ aniccato abhinivisitvā dukkhato, anattato vuṭṭhāti nāma. Esa nayo dukkhato anattato abhinivisitvā vuṭṭhānesupi. Ettha ca yopi aniccato abhiniviṭṭho, yopi dukkhato, yopi anattato. Vuṭṭhānakāle ce aniccato vuṭṭhānaṃ hoti, tayopi janā adhimokkhabahulā honti, saddhindriyaṃ paṭilabhanti, animittavimokkhena vimuccanti, paṭhamamaggakkhaṇe saddhānusārino honti, sattasu ṭhānesu saddhāvimuttā. Sace pana dukkhato vuṭṭhānaṃ hoti, tayopi janā passaddhibahulā honti, samādhindriyaṃ paṭilabhanti, appaṇihitavimokkhena vimuccanti, sabbattha kāyasakkhino honti. Yassa panettha arūpajjhānaṃ pādakaṃ hoti, so aggaphale ubhatobhāgavimutto hoti. Atha nesaṃ anattato vuṭṭhānaṃ hoti, tayopi janā vedabahulā honti, paññindriyaṃ paṭilabhanti, suññatavimokkhena vimuccanti, paṭhamamaggakkhaṇe dhammānusārino honti, chasu ṭhānesu diṭṭhippattā, aggaphale paññāvimuttāti.
另外,所谓“道”这个名字,是通过五种原因得到的:或者依它的自性,或者依它的对治,或者依它的功德,或者依它的所缘,或者依它的来处。如果行舍智是观察诸行无常之后而升起,就以无相解脱而解脱;如果是观察苦之后而升起,就以无愿解脱而解脱;如果是观察无我之后而升起,就以空解脱而解脱。这叫做“依自性得名”。再者,通过无常随观,破除了诸行的密集,舍弃了常相、恒相、常住相而来,所以叫“无相”;通过苦随观,舍弃了乐想,止息了欲愿和祈愿而来,所以叫“无愿”;通过无我随观,舍弃了自我、有情、补特伽罗之想,将诸行视为空而来,所以叫“空”。这叫做“依对治得名”。再者,因为远离贪等而空,所以叫“空”;因为没有色相、贪相等,所以叫“无相”;因为没有贪愿等,所以叫“无愿”。这叫做“依功德得名”。这个道也因为以空、无相、无愿的涅槃为所缘,所以被称为空、无相、无愿。这叫做“依所缘得名”。来处则有两种:观的来处和道的来处。其中,在道中可以得到观的来处,在果中可以得到道的来处。无我随观就叫“空”,由空观而生的道就是空道,空道的果就是空果。无常随观就叫“无相”,由无相观而生的道就是无相道。不过这个名称在阿毗达磨的教法里找不到,在经藏的教法里才能找到。在那里,他们说:种姓智以无相涅槃为所缘,成为名为“无相”的,自己站在来处的位置上,把名称给了道,所以说“道是无相”。由道的来处来说,果是“无相”也是说得通的。苦随观在诸行中止息了愿望而来,所以叫“无愿”;由无愿观而生的道就是无愿道,无愿道的果就是无愿果。这样,观把自己的名称给了道,道又把名称给了果。这叫做“依来处得名”。如此,行舍智确定了解脱的差别。
Apica maggo nāma pañcahi kāraṇehi nāmaṃ labhati sarasena vā paccanīkena vā saguṇena vā ārammaṇena vā āgamanena vā. Sace hi saṅkhārupekkhā aniccato saṅkhāre sammasitvā vuṭṭhāti, animittavimokkhena vimuccati. Sace dukkhato sammasitvā vuṭṭhāti, appaṇihitavimokkhena vimuccati. Sace anattato sammasitvā vuṭṭhāti, suññatavimokkhena vimuccati. Idaṃ sarasato nāmaṃ nāma. Aniccānupassanāya pana saṅkhārānaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā niccanimittadhuvanimittasassatanimittāni pahāya āgatattā animitto, dukkhānupassanāya sukhasaññaṃ pahāya paṇidhipatthanaṃ sukkhāpetvā āgatattā appaṇihito, anattānupassanāya attasattapuggalasaññaṃ pahāya saṅkhāre suññato diṭṭhattā suññatoti idaṃ paccanīkato nāmaṃ nāma. Rāgādīhi pana suññattā suññato, rūpanimittādīnaṃ, rāganimittādīnaṃyeva vā abhāvena animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvato appaṇihitoti idamassa saguṇato nāmaṃ nāma. Soyaṃ suññaṃ animittaṃ appaṇihitañca nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotītipi suññato animitto appaṇihitoti vuccati. Idamassa ārammaṇato nāmaṃ nāma. Āgamanaṃ pana duvidhaṃ vipassanāgamanaṃ maggāgamanañca. Tattha magge vipassanāgamanaṃ labbhati, phale maggāgamanaṃ. Anattānupassanā hi suññatā nāma, suññatavipassanāya maggo suññato, suññatamaggassa phalaṃ suññataṃ. Aniccānupassanā animittā nāma, animittavipassanāya maggo animitto. Idaṃ pana nāmaṃ abhidhammapariyāye na labbhati, suttantapariyāye pana labbhati. Tattha hi gotrabhuñāṇaṃ animittaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā animittanāmakaṃ hutvā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā maggassa nāmaṃ detīti vadanti. Tena maggo animittoti vutto. Maggāgamanena phalaṃ animittanti yujjatiyeva. Dukkhānupassanā saṅkhāresu paṇidhiṃ sukkhāpetvā āgatattā appaṇihitā nāma, appaṇihitavipassanāya maggo appaṇihito, appaṇihitamaggassa phalaṃ appaṇihitanti evaṃ vipassanā attano nāmaṃ maggassa deti, maggo phalassāti idaṃ āgamanato nāmaṃ nāma. Evaṃ saṅkhārupekkhā vimokkhavisesaṃ niyametīti.
世尊这样开示了三种大所依的解脱之后,为了接着用解释它们的方式来说明其他解脱,又说“还有六十八种解脱”等等。这里“还有”是表示另一种说法。这六十八种是怎么算出来的呢?难道不是七十五种吗?确实,按字面说是七十五种。但是,因为世尊所开示的三种解脱是解释其他解脱的依据,而且其他解脱都包含在这三种里面,所以这三种不应该计入;而“内解脱”等三种解脱,因为已经包含在四类广说的内容里,也不应该计入;在“有愿解脱、无愿解脱”当中,无愿解脱因为和最初列出的解脱名称相同,所以不应该计入。这样去掉这七种,剩下的就是六十八种解脱。既然这样,那为什么又列出了空解脱等三种呢?是为了用纲要的方式把它们收摄进来,并对它们加以解释。至于“内出起”等三种,则是没有分别种类、作为根本总体而列出的;无愿解脱的再次列出,应当理解为是用来与有愿解脱相对照的。
Evaṃ bhagavatā desite tayo mahāvatthuke vimokkhe uddisitvā taṃniddesavaseneva aparepi vimokkhe niddisitukāmo apica aṭṭhasaṭṭhi vimokkhātiādimāha. Tattha apicāti aparapariyāyadassanaṃ. Kathaṃ te aṭṭhasaṭṭhi honti, nanu te pañcasattatīti? Saccaṃ yathārutavasena pañcasattati. Bhagavatā pana desite tayo vimokkhe ṭhapetvā aññavimokkhe niddisanato imesaṃ tadavarodhato ca ime tayo na gaṇetabbā, ajjhattavimokkhādayo tayopi vimokkhā catudhā vitthāravacaneyeva antogadhattā na gaṇetabbā, ‘‘paṇihito vimokkho, appaṇihito vimokkho’’ti ettha appaṇihito vimokkho paṭhamaṃ uddiṭṭhena ekanāmikattā na gaṇetabbo, evaṃ imesu sattasu apanītesu sesā aṭṭhasaṭṭhi vimokkhā honti. Evaṃ sante suññatavimokkhādayo tayo puna kasmā uddiṭṭhāti ce? Uddesena saṅgahetvā tesampi niddesakaraṇatthaṃ. Ajjhattavuṭṭhānādayo pana tayo pabhedaṃ vinā mūlarāsivasena uddiṭṭhā, paṇihitavimokkhapaṭipakkhavasena puna appaṇihito vimokkho uddiṭṭhoti veditabbo.
从“内出起”等名称开始解释:从内部出起,所以叫“内出起”。“随顺”就是随顺的意思。“内出起的寂止”,就是内出起的平息、消失,所以叫“内出起寂止”。
“有色”是指在自己毛发等身体内部生起的色界禅那,也就是“色”;他拥有这种色,所以叫“有色”。“见诸色”是指以禅那之眼看见外部的青遍等色。通过这一项,说明了在内部和外部所缘的遍相上获得禅那的情况。
“内无色想”是指在自己毛发等身体内部不让色界禅那生起,意思是内部没有色想。通过这一项,说明了在外部的遍作修习之后,只在外部获得禅那的情况。
“唯胜解为净”是指对“净”这个所缘唯作胜解。在这里,虽然在安止定中并没有“净”的作意,但有人以不厌恶的方式遍满有情所缘而安住,因为他唯胜解为“净”,所以作了这样的纲要说明。
在入定和未入定的时刻,因为存在镇伏解脱,所以叫“适时解脱”。它只在入定时,以执行自身作用的方式相应,所以叫“时解脱”。也有“时解脱”这种读法。
因为能被破坏、能被摧坏,所以叫“可动”。因为没有超越世间,所以系属于世间,叫“世间解脱”。也有“世间”这种读法。超越世间,或者已经超越,叫“出世间解脱”。
以作所缘的方式与诸漏共存,所以叫“有漏”。以作所缘和相应这两种方式,在这里没有漏,所以叫“无漏”。与称为色的食味共存,所以叫“有食味”。从一切方面舍断色与无色,所以比无食味更无食味,也就是“无食味、更无食味”。
“有愿”是指以渴爱而愿求、希求。“结缚”是指以作所缘的方式与诸结相应,所以叫“结缚”。
“一性解脱”是指因为不被烦恼所覆盖,所以是同一性质的解脱。“想解脱”是指观智本身从颠倒想中解脱,所以叫“想解脱”。这同样的观智,从愚痴中解脱,所以智本身就是解脱,叫“智解脱”。“清凉解脱”是指观智本身趋向清凉,这样的解脱叫“清凉解脱”。也有“清凉解脱”这种读法,他们解释为:以清凉状态而解脱。“禅解脱”是指近行定、安止定,以及世间、出世间之分的禅那本身就是解脱。“无执取之心解脱”是指不执取、不抓取,心的解脱。其余部分应当依照已经说过的同样方式理解。
Ajjhattavuṭṭhānādīsu ajjhattato vuṭṭhātīti ajjhattavuṭṭhāno. Anulomentīti anulomā. Ajjhattavuṭṭhānānaṃ paṭippassaddhi apagamā ajjhattavuṭṭhānapaṭippassaddhi. Rūpīti ajjhattaṃ kesādīsu uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, taṃ rūpamassa atthīti rūpī rūpāni passatīti bahiddhā nīlakasiṇādirūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu jhānapaṭilābho dassito. Ajjhattaṃ arūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī, attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva paṭiladdhajjhānatā dassitā. Subhanteva adhimuttoti ‘‘subha’’micceva ārammaṇe adhimutto. Tattha kiñcāpi antoappanāyaṃ ‘‘subha’’nti ābhogo natthi, yo pana appaṭikūlākārena sattārammaṇaṃ pharanto viharati, so yasmā ‘‘subha’’nteva adhimutto hoti, tasmā evaṃ uddeso katoti. Appitappitasamaye eva vikkhambhanavimuttisabbhāvato samayavimokkho. Soyeva sakiccakaraṇavasena appitasamaye eva niyuttoti sāmayiko. Sāmāyikotipi pāṭho. Kopetuṃ bhañjituṃ sakkuṇeyyatāya kuppo. Lokaṃ anatikkamanato loke niyuttoti lokiko. Lokiyotipi pāṭho. Lokaṃ uttarati, uttiṇṇoti vā lokuttaro. Ārammaṇakaraṇavasena saha āsavehīti sāsavo. Ārammaṇakaraṇavasena sampayogavasena ca natthettha āsavāti anāsavo. Rūpasaṅkhātena saha āmisenāti sāmiso. Sabbaso rūpārūpappahānā nirāmisatopi nirāmisataroti nirāmisā nirāmisataro. Paṇihitoti taṇhāvasena paṇihito patthito. Ārammaṇakaraṇavasena saññojanehi saṃyuttattā saññutto. Ekattavimokkhoti kilesehi anajjhāruḷhattā ekasabhāvo vimokkho. Saññāvimokkhoti vipassanāñāṇameva viparītasaññāya vimuccanato saññāvimokkho. Tadeva vipassanāñāṇaṃ sammohato vimuccanavasena ñāṇameva vimokkhoti ñāṇavimokkho. Sītisiyāvimokkhoti vipassanāñāṇameva sīti bhaveyyāti pavatto vimokkho sītisiyāvimokkho . Sītisikāvimokkhotipi pāṭho, sītibhāvikāya vimokkhoti tassa atthaṃ vaṇṇayanti. Jhānavimokkhoti upacārappanābhedaṃ lokiyalokuttarabhedañca jhānameva vimokkho. Anupādā cittassa vimokkhoti anupādiyitvā gahaṇaṃ akatvā cittassa vimokkho. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
2. 解脱详说的注释
2. Vimokkhaniddesavaṇṇanā
210在解释“什么是”等纲要时,“如此审查”就是像这样仔细地观察。“此是空”是说这五蕴是空的。以什么为空呢?以我,或以我所。其中,“以我”是说凡愚所假立的自我并不存在,所以以那个自我为空。“以我所”是说凡愚所假立的我所也不存在,所以以那个我所为空。正因为没有自我,才没有我所。而所谓“我所”,要么可能是常,要么可能是乐,这两者都不存在。因此,通过否定常,就说了无常随观;通过否定乐,就说了苦随观。“此以我、以我所为空”说的正是无我随观。那位以这三种随观修观的比丘,“不执取”,就是依无我随观而不执取我。
210.Katamotiādike uddesassa niddese iti paṭisañcikkhatīti evaṃ upaparikkhati. Suññamidanti idaṃ khandhapañcakaṃ suññaṃ. Kena suññaṃ? Attena vā attaniyena vā. Tattha attena vāti bālajanaparikappitassa attano abhāvā tena attanā ca suññaṃ. Attaniyena vāti tassa parikappitassa attano santakena ca suññaṃ. Attano abhāveneva attaniyābhāvo. Attaniyañca nāma niccaṃ vā siyā sukhaṃ vā, tadubhayampi natthi. Tena niccapaṭikkhepena aniccānupassanā, sukhapaṭikkhepena dukkhānupassanā ca vuttā hoti. Suññamidaṃ attena vāti anattānupassanāyeva vuttā. Soti so evaṃ tīhi anupassanāhi vipassamāno bhikkhu. Abhinivesaṃ na karotīti anattānupassanāvasena attābhinivesaṃ na karoti.
不取相:就是依无常随观而不取常相。不立愿求:就是依苦随观而不立愿求。这三种解脱,从某种角度说,在观智刹那也能以暂时断除的方式获得;但若从究竟意义上说,则只有在道智刹那才以彻底断除的方式获得。四种禅那因为是从内在的诸盖等出起,所以叫内出起解脱。四种无色定因为是从所缘出起,所以叫外出起解脱。因为在这里,所缘也像外在的处所一样被称为外。这两种是镇伏解脱,而从两者出起的则是彻底断除的解脱。
Nimittaṃ na karotīti aniccānupassanāvasena niccanimittaṃ na karoti. Paṇidhiṃ na karotīti dukkhānupassanāvasena paṇidhiṃ na karoti. Ime tayo vimokkhā pariyāyena vipassanākkhaṇe tadaṅgavasenāpi labbhanti, nippariyāyena pana samucchedavasena maggakkhaṇeyeva. Cattāri jhānāni ajjhattaṃ nīvaraṇādīhi vuṭṭhānato ajjhattavuṭṭhāno vimokkho. Catasso arūpasamāpattiyo ārammaṇehi vuṭṭhānato bahiddhāvuṭṭhāno vimokkho. Ārammaṇampi hi bāhirāyatanāni viya idha ‘‘bahiddhā’’ti vuttaṃ. Ime dve vikkhambhanavimokkhā, dubhato vuṭṭhāno pana samucchedavimokkho.
“从诸盖出起”等语,是就内出起本身的实际情况来说的。“由色想”等语,则是因为超越遍等所缘这一点很明显,所以没有直接说它,而是说经中常讲的超越色想等。“有身见、疑、戒禁取”是一个复合词,分开来就是:有身见、疑、戒禁取。或者,这样读也可以。
Nīvaraṇehi vuṭṭhātītiādīhi ajjhattavuṭṭhānaṃ sarūpato vuttaṃ. Rūpasaññāyātiādīhi kasiṇādiārammaṇasamatikkamassa pākaṭattā taṃ avatvā suttantesu vuttarūpasaññādisamatikkamo vutto. Sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsāti samāsapadaṃ, sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsāti vicchedo. Ayameva vā pāṭho.
211“寻”等这些词,说的是诸禅那和诸等至的近行地。“无常随观”等这些词,说的是四种道的前分观。“获得”:被五种自在的证得所遍满、所遍布,就叫获得。因为证得自在时,一切禅那的修习和等至的修习都止息了,所以“获得”被称为“止息解脱”。而禅那与等至的果本身就是止息,这是直接明了的。不过有些论师说:“因为近行修习止息了,才获得禅那与等至,所以禅那与等至的获得被称为‘止息解脱’。”
211.Vitakko cātiādīhi jhānānaṃ samāpattīnañca upacārabhūmiyo vuttā. Aniccānupassanātiādīhi catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāgavipassanā vuttā. Paṭilābhovāti pañcavidhavasippattiyā byāpito patthaṭo lābhoti paṭilābho. Vasippattiyā hi sabbo jhānapayogo ca samāpattipayogo ca paṭippassaddho hoti, tasmā paṭilābho ‘‘paṭippassaddhivimokkho’’ti vutto. Vipāko pana jhānassa samāpattiyā ca paṭippassaddhi hotīti ujukameva. Keci pana ‘‘upacārapayogassa paṭippassaddhattā jhānassa samāpattiyā ca paṭilābho hoti, tasmā jhānasamāpattipaṭilābho ‘paṭippassaddhivimokkho’ti vuccatī’’ti vadanti.
212“内”是指依于自己而生起的。“自”是指缘于自己而生起的。这两者都表明是自身内在的。“青相”就是青色本身。“得青想”是指在那个青相上生起“这是青色”的想。“善持”是指在遍作阶段好好地持取。“善察已而察”是指在近行阶段好好地把握之后再审察。“善立于已立”是指在安止阶段好好地确定下来,也有读作“善确定”的。因为修习内青遍时,是取头发、胆汁或眼瞳来修的。“于外青相”是指在青花、青衣、青界等任何一种青遍上。这里说的“色”,就是青相这种色。
212.Ajjhattanti attānaṃ adhikicca pavattaṃ. Paccattanti attānaṃ paṭicca pavattaṃ. Ubhayenāpi niyakajjhattameva dīpeti nīlanimittanti nīlameva. Nīlasaññaṃ paṭilabhatīti tasmiṃ nīlanimitte nīlamitisaññaṃ paṭilabhati. Suggahitaṃ karotīti parikammabhūmiyaṃ suṭṭhu uggahitaṃ karoti. Sūpadhāritaṃ upadhāretīti upacārabhūmiyaṃ suṭṭhu upadhāritaṃ katvā upadhāreti. Svāvatthitaṃ avatthāpetīti appanābhūmiyaṃ suṭṭhu nicchitaṃ nicchināti. Vavatthāpetītipi pāṭho. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāyaṃ vā karoti. Bahiddhā nīlanimitteti nīlapupphanīlavatthanīladhātūnaṃ aññatare nīlakasiṇe. Cittaṃ upasaṃharatīti cittaṃ upaneti. Pītādīsupi eseva nayo. Āsevatīti tameva saññaṃ ādito sevati. Bhāvetīti vaḍḍheti. Bahulīkarotīti punappunaṃ karoti. Rūpanti nīlanimittaṃ rūpaṃ. Rūpasaññīti tasmiṃ rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī. Ajjhattaṃ pītanimittādīsu pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā akkhīnaṃ pītaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā hatthatalapādatalesu vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Ajjhattaṃ arūpanti ajjhattaṃ rūpanimittaṃ natthīti attho.
以慈俱行:指通过初禅、第二禅、第三禅而具备慈。以心:就是心。一个方向:指最初执取某一个方向的众生,以遍满那一方向所含摄的众生的方式来说。遍满已:触及之后,取为所缘。住:安住于以梵住为依止的威仪住。同样第二:就像遍满东方等任何一方而住那样,同样地,紧接着遍满第二、第三或第四方,这就是意思。如是上方:通过这个道理,就说了上方。下方、横向:对于下方和横向方也是如此。其中,下方就是下面,横向就是隅方。这样,在一切方向,如同马绕场地一样,慈俱行之心也不断地向前向后运行。到这里,已经显示了逐一执取每一个方向、以有界限的方式遍满慈心。而一切处等,则是为了说明无界限的遍满而说的。其中,一切处:就是一切地方。于一切有情如己:指对于一切下、中、上、友、敌、中庸等不同种类的有情,不作“这是其他有情”的区分,而是视如自身平等。或者说,以全心的状态:意思是丝毫不向外散乱,用全部心意。一切存在:指一切众生所有,也就是包含了所有众生。也有读作“一切存在者”。世间:指众生世间。
Mettāsahagatenāti paṭhamadutiyatatiyajjhānavasena mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekaṃ ekissā disāya paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu yaṃkiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthaṃ vāti attho. Iti uddhanti eteneva nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃ disampi evameva . Tattha ca adhoti heṭṭhā. Tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍalikāya assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti. Ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya, ‘‘ayaṃ parasatto’’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti. Atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena, īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Sabbavantantipi pāṭho. Lokanti sattalokaṃ.
这里再次说“与慈俱行”,是因为要显示“广大的”等等同类表述。或者说,因为这里不像有界限遍满那样再次使用“同样”或“如此”这样的词,所以再次说“以慈俱行之心”;也可以说这是作为总结来说的。“广大的”在这里应当理解为:以遍满的方式而广大。但从地的角度来说,它属于“大”。因为它具有镇伏烦恼的能力、有广大的果报、相续时间长久,所以达到了“大”的状态;或者说,它是由具有广大的意欲、精进、心和智慧的贤者所修行的,所以叫“大”。从熟练的角度,以及以无量众生为所缘的角度来说,它是“无量”。因为断除了怨敌——瞋恚,所以是“无敌”。因为断除了忧恼,所以是“无恼”,也就是说没有苦。“成为不违逆的”:就是比丘心中现起时不违逆。其余悲、喜、舍也应当按照所说的方式配合理解。悲因为断除了怨敌——害心,所以是无敌;喜因为断除了怨敌——不喜,所以是无敌。
Vipulenāti evamādipariyāyadassanato panettha puna ‘‘mettāsahagatenā’’ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna tathāsaddo vā iti-saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttaṃ, nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ. Tañhi kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya dīghasantānatāya ca mahantabhāvaṃ gataṃ, mahantehi vā uḷāracchandavīriyacittapaññehi gataṃ paṭipannanti mahaggataṃ. Paguṇavasena appamāṇasattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ. Byāpādapaccatthikappahānena averaṃ. Domanassappahānato abyāpajjaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Appaṭikūlā hontīti bhikkhuno cittassa appaṭikūlā hutvā upaṭṭhahanti. Sesesupi vuttanayeneva karuṇāmuditāupekkhāvasena yojetabbaṃ. Karuṇāya vihesāpaccatthikappahānena averaṃ, muditāya aratipaccatthikappahānena.
与舍同行的意思是:依靠第四禅而具备舍。因为断除了贪这个敌人,所以叫“无敌”;因为断除了执著于世俗的喜,所以叫“无害”。事实上,一切不善法都伴随着烦恼的灼热,因此一切不善法都是有恼害的。这就是它们之间的区别。
Upekkhāsahagatenāti catutthajjhānavasena upekkhāya samannāgatena. Rāgapaccatthikappahānena averaṃ, gehasitasomanassappahānato abyāpajjaṃ. Sabbampi hi akusalaṃ kilesapariḷāhayogato sabyāpajjamevāti ayametesaṃ viseso.
213“一切”是指以一切方式,或者指全部、毫无剩余,这就是它的意思。“色想”是以“想”为名而说的色界禅那以及它们的所缘。因为色界禅那在“有色者见色”等文中也被称为“色”,它的所缘在“见黄金、丑陋之色”等文中,也在外处被称为“色”。所以这里,“对色有想”就是“色想”,这是以想为名对色界禅那的称呼。或者说,“以色为想”就是“色想”,意思是色是它的想。应当知道,这也是对地遍等种种所缘的称呼。“超越”是指通过离染和灭尽。这话说的是什么呢?就是对于以善、异熟、唯作三种形式存在的十五种称为禅那的色想,以及以地遍等九种所缘为内容的色想,以一切方式、毫无剩余地通过离染和灭尽,以离染为因、以灭尽为因,进入并安住于空无边处。事实上,如果还没有完全超越色想,就不可能进入并安住于这种定。然而,因为这些等至必须通过超越所缘才能达到,不像初禅等那样可以在同一个所缘上安住。而且,如果对所缘还没有离染,就不可能超越该所缘的想,所以应当知道,这里也是依据所缘的超越来作义理阐释的。
213.Sabbasoti sabbākārena, sabbāsaṃ vā, anavasesānanti attho. Rūpasaññānanti saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānānañceva tadārammaṇānañca. Rūpāvacarajjhānampi hi rūpanti vuccati ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.209; dha. sa. 248), tassa ārammaṇampi bahiddhā rūpāni passati ‘‘suvaṇṇadubbaṇṇānī’’tiādīsu (dha. sa. 223). Tasmā idha rūpe saññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññaṃ, rūpamassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ. Samatikkamāti virāgā nirodhā ca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Etāsaṃ kusalavipākakiriyāvasena pañcadasannaṃ jhānasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ, etesañca pathavīkasiṇādivasena navannaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ sabbākārena, anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca virāgahetu ceva nirodhahetu ca ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Na hi sakkā sabbaso anatikkantarūpasaññena etaṃ upasampajja viharitunti. Yasmā pana ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo, na ekasmiṃyeva ārammaṇe paṭhamajjhānādīni viya. Ārammaṇe avirattassa ca saññāsamatikkamo na hoti, tasmā ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenāpi atthavaṇṇanā katāti veditabbā.
“碰触想之息灭”:依眼等处的色等所缘的碰触而生起的想,就是碰触想,这是色想等想的别名。这十种想——五种善果报的和五种不善果报的——通过完全息灭、舍断,不再生起、不再运转,便称为“息灭”。虽然进入初禅等定的人也没有这些想,因为那时心不依五门运转;但即便如此,在这里说它们被舍断,就像在第四禅中说苦与乐已被舍断、在第三道中说有身见等已被舍断一样,是为了策励和赞叹这个禅那。或者也可以这样理解:虽然进入色界定时没有那些想,但那只是因为不现行,并不是已被舍断。因为致力于色界的修习并不导向对色的离染,而这些想的运转恰恰依赖于色。但这里的修习导向对色的离染,所以可以说它们在此定中已被舍断。不仅可以说,还可以确定无疑地这样认定。因为在此之前它们尚未被断除,所以世尊说:“入初禅者,声音是刺。”而在这里,它们已被断除,因此说无色定为“不动”、为“寂静解脱”。
Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena uppannā saññā paṭighasaññā, rūpasaññādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tāsaṃ kusalavipākānaṃ pañcannaṃ, akusalavipākānaṃ pañcannanti sabbaso dasannampi paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā pahānā asamuppādā, appavattiṃ katvāti vuttaṃ hoti. Kāmañcetā paṭhamajjhānādīni samāpannassapi na santi, na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ pavattati, evaṃ santepi aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhānaṃ catutthajjhāne viya sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge viya ca imasmiṃ jhāne ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa pasaṃsāvasena etāsaṃ ettha vacanaṃ veditabbaṃ. Atha vā kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samāpannassa na santi, atha kho na pahīnattā na santi. Na hi rūpavirāgāya rūpāvacarabhāvanā saṃvattati, rūpāyattāyeva ca etāsaṃ pavatti. Ayaṃ pana bhāvanā rūpavirāgāya saṃvattati, tasmā tā ettha pahīnāti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañca vattuṃ, ekaṃseneva evaṃ dhāretumpi vaṭṭati. Tāsañhi ito pubbe appahīnattāyeva ‘‘paṭhamajjhānaṃ samāpannassa saddo kaṇṭako’’ti (a. ni. 10.72) vutto bhagavatā. Idha ca pahīnattāyeva arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkhatā ca vuttā.
对种种想不作意,意思是:对在种种不同境界里生起的想,或者对种种不同的想,不作意。因为那些想在色、声等种种不同、性质各异的境界里生起;又因为那些想——八种欲界善想、十二种不善想、十一种欲界善果报想、两种不善果报想、十一种欲界唯作想——这样一共四十四种想,各不相同、性质各异、彼此不相似,所以称为“种种想”。对这一切种种想完全不作意,就是不转向它们、不让它们在心里生起。因为他不转向它们,不让它们在心里生起,不作意、不观察,所以说“不作意”。在这里,先前的色想和有对想,在由这个禅那所生的存在界里根本不存在,更不用说在那个存在界里进入并安住于这个禅那的时候了。因此,对它们所说的“超越”和“灭没”,都是在说它们完全不存在。然而,对于种种想,因为八种欲界善想、九种唯作想、十种不善想,这二十七种想在由这个禅那所生的存在界里仍然存在,所以说“不作意”。应当知道,即使在那时,进入并安住于这个禅那的人,也只是因为对那些想不作意才进入并安住;如果他作意那些想,就不在定中了。简而言之,这里“色想的超越”说的是断除一切色界法;“有对想的灭没、种种想的不作意”说的是断除一切欲界心和心所,以及不作意。
Nānattasaññānaṃ amanasikārāti nānatte vā gocare pavattānaṃ saññānaṃ, nānattānaṃ vā saññānaṃ. Yasmā hetā rūpasaddādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti, yasmā cetā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasa akusalasaññā, ekādasa kāmāvacarakusalavipākasaññā, dve akusalavipākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyāsaññāti evaṃ catucattālīsampi saññā nānattā nānāsabhāvā aññamaññavisadisā, tasmā ‘‘nānattasaññā’’ti vuttā. Tāsaṃ sabbaso nānattasaññānaṃ amanasikārā anāvajjanā citte ca anuppādanā. Yasmā tā nāvajjati citte ca na uppādeti na manasikaroti na paccavekkhati, tasmāti vuttaṃ hoti. Yasmā cettha purimā rūpasaññā paṭighasaññā ca iminā jhānena nibbatte bhavepi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ samatikkamā atthaṅgamāti dvedhāpi abhāvoyeva vutto. Nānattasaññāsu pana yasmā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, nava kiriyāsaññā, dasākusalasaññāti imā sattavīsati saññā iminā jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ amanasikārāti vuttanti veditabbaṃ. Tatthāpi hi imaṃ jhānaṃ upasampajja viharanto tāsaṃ amanasikārāyeva upasampajja viharati. Tā pana manasikaronto asamāpanno hotīti. Saṅkhepato cettha ‘‘rūpasaññānaṃ samatikkamā’’tiiminā sabbarūpāvacaradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ. ‘‘Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā’’tiiminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānaṃ pahānañca amanasikāro ca vuttoti veditabbo.
“虚空无边”在这里是指:虚空只是概念施设,看不到它生起的开端,也看不到它坏灭的终点,所以叫“无边”;又因为它能整体遍满,所以也叫“无边”。因为那位修行者不是只遍满一部分,而是遍满全部。“虚空”是指除去遍相后出现的虚空。空无边处等的意思,前面已经说过。“成就而住”是指到达并完成它之后,以与它相应的行住坐卧方式安住。因为这是应当成就的,所以叫“等至”。
Anantoākāsoti ettha paññattimattattā nāssa uppādanto vā vayanto vā paññāyatīti ananto, anantapharaṇavasenāpi ananto. Na hi so yogī ekadesavasena pharati, sakalavaseneva pharati. Ākāsoti kasiṇugghāṭimākāso. Ākāsānañcāyatanādīni vuttatthāni. Upasampajja viharatīti taṃ patvā nipphādetvā tadanurūpena iriyāpathena viharati. Tadeva samāpajjitabbato samāpatti.
超越空无边处:按照前面所说的方式,这里的“空无边处”既指禅那本身,也指它的所缘。所缘之所以叫空无边处,是因为空无边是第一无色禅那的所缘,就像诸天有“天处”一样,以依止之义而称为“处”,所以叫空无边处;同样,空无边也是那禅那生起的原因,就像说“剑浮阇是马的产地”那样,以出生之地之义而称为“处”,所以也叫空无边处。这样,这禅那和所缘两者,都要通过令其不再现行、不再作意而超越之后,才能成就并安住于识无边处。因此,把这两者合在一起说“超越空无边处”,应当这样理解。无边识:就是把遍满“无边虚空”之后生起的识,作意为“无边识”。或者说,从作意的角度说是无边。因为他毫无遗漏地作意那以虚空为所缘的识,所以是作意“无边”。
Ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti pubbe vuttanayena jhānampi ākāsānañcāyatanaṃ ārammaṇampi. Ārammaṇampi hi pubbe vuttanayeneva ākāsānañcaṃ ca taṃ paṭhamassa āruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ viya adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañcāti ākāsānañcāyatanaṃ, tathā ākāsānañcaṃ ca taṃ tassa jhānassa sañjātihetuttā ‘‘kambojā assānaṃ āyatana’’ntiādīni viya sañjātidesaṭṭhena āyatanañcātipi ākāsānañcāyatanaṃ. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetamekajjhaṃ katvā ‘‘ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Anantaṃ viññāṇanti taṃyeva ‘‘ananto ākāso’’ti pharitvā pavattaṃ viññāṇaṃ ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti manasikarontoti vuttaṃ hoti. Manasikāravasena vā anantaṃ. So hi taṃ ākāsārammaṇaṃ viññāṇaṃ anavasesato manasikaronto anantaṃ manasi karoti.
“超越识无边处”:在这里也一样,按照前面所说的方式,禅那和所缘都是识无边处。所缘之所以是识无边处,也是按照前面所说的方式:那个识无边既是第二无色禅那的所缘,以依止处的意义而称为“处”,所以叫识无边处;同样,那个识无边又是该禅那生起的原因,以出生之处的意义而称为“处”,所以也叫识无边处。这样,禅那和所缘这两者,都要通过令其不再现行、不再作意而超越之后,才能成就并安住于无所有处。因此,把这两者合在一起说“超越识无边处”,应当这样理解。“无所有”:就是以“没有、没有,空、空,远离、远离”这样的方式作意。
Viññāṇañcāyatanaṃsamatikkammāti etthāpi ca pubbe vuttanayeneva jhānampi viññāṇañcāyatanaṃ ārammaṇampi. Ārammaṇampi hi pubbe vuttanayeneva viññāṇañcaṃ ca taṃ dutiyassa āruppajjhānassa ārammaṇattā adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañcāti viññāṇañcāyatanaṃ, tathā viññāṇañcaṃ ca taṃ tasseva jhānassa sañjātihetuttā sañjātidesaṭṭhena āyatanañcātipi viññāṇañcāyatanaṃ. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetamekajjhaṃ katvā ‘‘viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Natthi kiñcīti natthi natthi, suññaṃ suññaṃ, vivittaṃ vivittanti evaṃ manasikarontoti vuttaṃ hoti.
超越无所有处:在这里也一样,按照前面所说的方式,禅那和所缘都是无所有处。所缘之所以是无所有处,是因为无所有是第三无色禅那的所缘,以依止的意义称为“处”,所以叫无所有处;同样,这个无所有又是该禅那生起的因,以出生之处的意义称为“处”,所以也叫无所有处。这样,对于禅那和所缘这两者,通过让它们不再现行、不再作意而超越之后,因为应当成就并安住于非想非非想处,因此把这两者合在一起说为“超越无所有处”,应当这样理解。关于想受灭的讨论,下面已经说过了。
Ākiñcaññāyatanaṃsamatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva jhānampi ākiñcaññāyatanaṃ ārammaṇampi. Ārammaṇampi hi pubbe vuttanayeneva ākiñcaññañca taṃ tatiyassa āruppajjhānassa ārammaṇattā adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanañcāti ākiñcaññāyatanaṃ, tathā ākiñcaññañca taṃ tasseva jhānassa sañjātihetuttā sañjātidesaṭṭhena āyatanañcātipi ākiñcaññāyatanaṃ. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetamekajjhaṃ katvā ‘‘ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Saññāvedayitanirodhakathā heṭṭhā kathitāva.
“有色者见诸色”等七种解脱,因为能彻底脱离敌对之法,又因为在所缘上以欣乐而彻底解脱,所以叫解脱。灭尽定则是从心和心所法中解脱出来,所以叫解脱。进入等至的时候是解脱的,出定的时候就不是解脱的,所以叫时分解脱。圣道因为断除而究竟解脱,所以是非时分解脱;沙门果因为止息而究竟解脱,所以是非时分解脱;涅槃因为出离而究竟解脱,所以是非时分解脱。同样地,也有时分解脱和非时分解脱。
‘‘Rūpī rūpāni passatī’’tiādikā satta vimokkhā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuccanaṭṭhena ārammaṇe abhirativasena suṭṭhu muccanaṭṭhena ca vimokkhā, nirodhasamāpatti pana cittacetasikehi vimuttaṭṭhena vimokkho. Samāpattisamāpannasamaye vimutto hoti, vuṭṭhitasamaye avimutto hotīti samayavimokkho. Samucchedavimuttivasena accantavimuttattā ariyamaggā, paṭippassaddhivimuttivasena accantavimuttattā sāmaññaphalāni, nissaraṇavimuttivasena accantavimuttattā nibbānaṃ asamayavimokkho. Tathā sāmayikāsāmayikavimokkhā.
依靠放逸而退失,所以叫“可动”。同样地,不退失,所以叫“不可动”。能导向世间,所以叫“世间法”。圣道超越世间,所以叫“出世间法”;沙门果和涅槃已经超越世间,所以也叫“出世间法”。就像炽热的铁丸上停不住苍蝇一样,诸漏无法攀附具有炽盛力量的出世间法,所以叫“无漏”。“与色相连”指色界禅那。“与无色相连”指无色定。被渴爱所执取,就是“有愿”;不被执取,就是“无愿”。道和果因为所缘相同、究竟相同,所以是“单一性解脱”;涅槃因为独一无二,所以是“单一性解脱”;因为所缘多种多样、异熟也多种多样,所以是“多种性解脱”。
Pamādaṃ āgamma parihāyatīti kuppo. Tathā na parihāyatīti akuppo. Lokāya saṃvattatīti lokiyo. Ariyamaggā lokaṃ uttarantīti lokuttarā, sāmaññaphalāni nibbānañca lokato uttiṇṇāti lokuttarā. Ādittaṃ ayoguḷaṃ makkhikā viya tejussadaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ āsavā nālambantīti anāsavo. Rūpappaṭisaññuttoti rūpajjhānāni. Arūpappaṭisaññuttoti arūpasamāpattiyo. Taṇhāya ālambito paṇihito. Anālambito appaṇihito. Maggaphalāni ekārammaṇattā ekaniṭṭhattā ca ekattavimokkho, nibbānaṃ adutiyattā ekattavimokkho, ārammaṇanānattā vipākanānattā ca nānattavimokkho.
214可能是指会有,意思是:有十种,也有一种。可能这个词是表示规则的说法,不是疑问的说法。依所依事来说,因为以常想等十种事为所依,所以有十种。依解脱的方式来说,因为以同一种解脱方式,所以成为一种。可能又如何可能呢?这是问:所规定的如何可能?这是在提问。无常随观智是一个复合词,或者读作aniccānupassanāñāṇaṃ,其余类似的词也是这样。从常想是指从以常的方式生起的想,也就是从常这样生起的想。从乐、从我、从相、从想在这里也是这样。从相是指从常相。从喜想是指从以喜的方式生起的想,也就是与喜相应的想。从贪、从集、从取、从愿、从执著、从想在这里也是这样。然而,因为坏灭随观、衰败随观、变易随观是三种无常随观等强有力的强力缘,是坏灭随观的差别。由于见坏灭,无常随观变得强有力。由于无常随观强有力而生起,凡无常者,彼是苦;凡苦者,彼是无我,苦随观、无我随观也变得强有力。因此,在说无常随观等时,那三种也已经被说了。又因为空随观通过从执著从想解脱这句话,就已经说了从取著执著、从愚痴执著、从爱著执著、从接触执著、从想解脱;仅仅由于没有执著,就已经说了从无作意从想解脱。因此,应当知道,增上慧法观等五种随观并没有被说。这样,在十八种大随观中,应当知道,没有说这八种随观,只说了十种随观。
214.Siyāti bhaveyya, dasa hontīti ca eko hotīti ca bhaveyyāti attho. ‘‘Siyā’’ti ca etaṃ vidhivacanaṃ, na pucchāvacanaṃ. Vatthuvasenāti niccasaññādidasavatthuvasena dasa honti. Pariyāyenāti vimuccanapariyāyena eko hoti. Siyāti kathañca siyāti yaṃ vā siyāti vihitaṃ, taṃ kathaṃ siyāti pucchati. Aniccānupassanañāṇanti samāsapadaṃ. Aniccānupassanāñāṇanti vā pāṭho. Tathā sesesupi. Niccato saññāyāti niccato pavattāya saññāya, ‘‘nicca’’nti pavattāya saññāyāti attho. Esa nayo sukhato attato nimittato saññāyāti etthāpi. Nimittatoti ca niccanimittato. Nandiyā saññāyāti nandivasena pavattāya saññāya, nandisampayuttāya saññāyāti attho. Esa nayo rāgato samudayato ādānato paṇidhito abhinivesato saññāyāti etthāpi. Yasmā pana khayavayavipariṇāmānupassanā tisso aniccānupassanādīnaṃ balavabhāvāya balavapaccayabhūtā bhaṅgānupassanāvisesā. Bhaṅgadassanena hi aniccānupassanā balavatī hoti. Aniccānupassanāya ca balavatiyā jātāya ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15) dukkhānattānupassanāpi balavatiyo honti. Tasmā aniccānupassanādīsu vuttāsu tāpi tisso vuttāva honti. Yasmā ca suññatānupassanā ‘‘abhinivesato saññāya muccatī’’ti vacaneneva sārādānābhinivesasammohābhinivesaālayābhinivesasaññogābhinivesato saññāya muccatīti vuttameva hoti, abhinivesābhāveneva appaṭisaṅkhāto saññāya muccatīti vuttameva hoti, tasmā adhipaññādhammavipassanādayo pañcapi anupassanā na vuttāti veditabbā. Evaṃ aṭṭhārasasu mahāvipassanāsu etā aṭṭha anupassanā avatvā daseva anupassanā vuttāti veditabbā.
215无常随观如实智,意思是:无常随观本身就是如实智。这两个词都是就同一个心识而说的。如实智,这里说的是“智”这个含义。其余类似的说法也是这样。以迷乱为本质的无智。“解脱”这个词,说的是解脱的含义。
215.Aniccānupassanā yathābhūtaṃ ñāṇanti aniccānupassanāyeva yathābhūtañāṇaṃ. Ubhayampi paccattavacanaṃ. Yathābhūtañāṇanti ñāṇattho vutto. Evaṃ sesesupi. Sammohā aññāṇāti sammohabhūtā aññāṇā. Muccatīti vimokkhattho vutto.
216无常随观就是无上的清凉智。这里说的“无上”,是因为它只在佛陀的教法里才完全具备,以最殊胜的意义称为无上;或者因为它能作为证得无上境界的条件,所以叫无上。清凉本身就是智,所以叫清凉智。它就是以无常随观为本质的无上清凉智。《增支部》6.85 里说:“比丘们,具足六法的比丘,有能力证得无上清凉。”那里说的无上清凉指的是涅槃,而这里指的是观智。“从常的热恼、烧灼、烦动中解脱”:这里,以“常”为缘而生起的烦恼,在今生和来世都会造成灼烧,所以叫热恼;会造成燃烧,所以叫烧灼;会造成灼热,所以叫烦动。
216.Aniccānupassanāanuttaraṃ sītibhāvañāṇanti ettha sāsaneyeva sabbhāvato uttamaṭṭhena anuttaraṃ, anuttarassa paccayattā vā anuttaraṃ, sītibhāvo eva ñāṇaṃ sītibhāvañāṇaṃ. Taṃ aniccānupassanāsaṅkhātaṃ anuttaraṃ sītibhāvañāṇaṃ. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu’’nti (a. ni. 6.85) ettha nibbānaṃ anuttaro sītibhāvo nāma. Idha pana vipassanā anuttaro sītibhāvo. Niccato santāpapariḷāhadarathā muccatīti etthāpi ‘‘nicca’’nti pavattakilesā eva idha cāmutra ca santāpanaṭṭhena santāpo, paridahanaṭṭhena pariḷāho, uṇhaṭṭhena darathoti vuccanti.
217“出离即禅那”等说法,其含义已在前面讲过。这里说的出离等,以及八种等至,都属于导向抉择的观智部分。
217.Nekkhammaṃ jhāyatīti jhānantiādayo heṭṭhā vuttatthā. Nekkhammādīni cettha aṭṭha samāpattiyo ca nibbedhabhāgiyāneva.
218“无取着的心解脱”,在这里指的是观。不过,在“为了这个目的而有言说,为了这个目的而有讨论,也就是无取着的心解脱”这句话里,无取着的心解脱指的是涅槃。“由几种取”就是由几种取。“哪一种是一取”就是从哪一种单一的取来说。“这是一取”就是从这一种取来说。“这”也可能是指向前面的智。在从取中解脱的过程中,最初反复观察诸行的生灭,以无常随观来观;之后只观察诸行的坏灭,以无相随观来观。无相随观其实就是无常随观的一种。通过观察诸行的生灭和坏灭,无我的本质就变得明显。由此断除见取和我语取。正因为断除了邪见,“通过戒禁能使自我清净”这种见解就不存在了,所以戒禁取也被断除。又因为以无我随观直接见到无我,而空随观本身就是无我随观的一种,所以这四种智从见取等三种取中解脱。但苦随观等四种随观是渴爱的直接对治,所以没有说无常随观等四种随观从欲取中解脱。因为最初以苦随观见到“诸行是苦”,之后又以无愿随观见到“诸行是苦”,对诸行的希求就被断除了。无愿随观本身就是苦随观的一种。又因为以厌离随观对诸行厌离、以离贪随观对诸行离贪时,对诸行的希求就被断除,所以这四种智从欲取中解脱。因为以灭随观灭除烦恼,以舍遣随观舍弃烦恼,所以这两种智从四种取中解脱。这样,按自性的不同和行相的不同,说明了六十八种解脱。
218.Anupādā cittassa vimokkhoti idha vipassanāyeva. ‘‘Etadatthā kathā, etadatthā mantanā, yadidaṃ anupādā cittassa vimokkho’’ti (pari. 366; a. ni. 3.68) ettha pana nibbānaṃ anupādā cittassa vimokkho. Katihupādānehīti katihi upādānehi. Katamā ekupādānāti katamato ekupādānato. Idaṃ ekupādānāti ito ekato upādānato. Idanti pubbañāṇāpekkhaṃ vā. Upādānato muccanesu yasmā ādito saṅkhārānaṃ udayabbayaṃ passitvā passitvā aniccānupassanāya vipassati, pacchā saṅkhārānaṃ bhaṅgameva passitvā animittānupassanāya vipassati. Aniccānupassanāvisesoyeva hi animittānupassanā. Saṅkhārānaṃ udayabbayadassanena ca bhaṅgadassanena ca attābhāvo pākaṭo hoti. Tena diṭṭhupādānassa ca attavādupādānassa ca pahānaṃ hoti. Diṭṭhippahāneneva ca ‘‘sīlabbatena attā sujjhatī’’ti dassanassa abhāvato sīlabbatupādānassa pahānaṃ hoti. Yasmā ca anattānupassanāya ujukameva attābhāvaṃ passati, anattānupassanāvisesoyeva ca suññatānupassanā, tasmā imāni cattāri ñāṇāni diṭṭhupādānādīhi tīhi upādānehi muccanti. Dukkhānupassanādīnaṃyeva pana catassannaṃ taṇhāya ujuvipaccanīkattā aniccānupassanādīnaṃ catassannaṃ kāmupādānato muccanaṃ na vuttaṃ. Yasmā ādito dukkhānupassanāya ‘‘saṅkhārā dukkhā’’ti passato pacchā appaṇihitānupassanāya ca ‘‘saṅkhārā dukkhā’’ti passato saṅkhārānaṃ patthanā pahīyati. Dukkhānupassanāvisesoyeva hi appaṇihitānupassanā. Yasmā ca saṅkhāresu nibbidānupassanāya nibbindantassa virāgānupassanāya virajjantassa saṅkhārānaṃ patthanā pahīyati, tasmā imāni cattāri ñāṇāni kāmupādānato muccanti. Yasmā nirodhānupassanāya kilese nirodheti, paṭinissaggānupassanāya kilese pariccajati, tasmā imāni dve ñāṇāni catūhi upādānehi muccantīti evaṃ sabhāvanānattena ca ākāranānattena ca aṭṭhasaṭṭhi vimokkhā niddiṭṭhā.
219现在,为了说明从一开始就列出的三种解脱的入口,并且进一步显示以解脱入口为先导的根器差别和人的差别,所以说了“然而,有三者”等话。其中,“解脱入口”就是三种解脱的入口。“导向出离世间”意思是导向从三界世间出离、超出。“以分际与边际总观一切诸行”意思是:从生灭的角度,以分际和边际来总观一切诸行。这里省略了“成为世间出离”这句话。也就是以无常随观,先以“诸行在生起之前并不存在”来界定其分际,随后追寻它们的去向,以“它们不会越过灭去,就在这里消失”而总观其边际与边界。实际上,一切诸行由生起而划定了前际,由灭去而划定了后际。“由心跃入无相界”意思是:即使在观照时,也因心倾向涅槃,以无相的方式呈现,并进入名为无相的涅槃界,从而成为世间出离。“由激发心意”意思是令心产生悚惧。因为苦随观能令心对诸行产生悚惧。“于无愿界”意思是:即使在观照时,也因心倾向涅槃,以无愿的方式呈现,而进入名为无愿的涅槃界。说“于一切法”是因为虽然涅槃并非观的范围,但由于无我的自性遍于一切,所以不限于说“于一切行”,而是说“于一切法”。“以从另一边来看”意思是因为依赖条件、没有自主、不可控制,所以以“不是我,不是我的”这样从无我的角度来观察。“于空界”意思是:即使在观照时,也因心倾向涅槃,以空的方式呈现,而进入名为空的涅槃界。以上这三句话是依无常、苦、无我随观来说的。正因为如此,紧接着说了“从无常的角度作意”等话。其中,“尽”是因为耗尽。“怖”是因为一切皆可怖。“空”是因为没有我。
219. Idāni ādito uddiṭṭhānaṃ tiṇṇaṃ vimokkhānaṃ mukhāni dassetvā vimokkhamukhapubbaṅgamaṃ indriyavisesaṃ puggalavisesañca dassetukāmo tīṇi kho panimānītiādimāha. Tattha vimokkhamukhānīti tiṇṇaṃ vimokkhānaṃ mukhāni. Lokaniyyānāya saṃvattantīti tedhātukalokato niyyānāya niggamanāya saṃvattanti. Sabbasaṅkhāre paricchedaparivaṭumato samanupassanatāyāti sabbesaṃ saṅkhārānaṃ udayabbayavasena paricchedato ceva parivaṭumato ca samanupassanatāya. Lokaniyyānaṃ hotīti pāṭhaseso. Aniccānupassanā hi udayato pubbe saṅkhārā natthīti paricchinditvā tesaṃ gatiṃ samannesamānā vayato paraṃ na gacchanti, ettheva antaradhāyantīti parivaṭumato pariyantato samanupassati. Sabbasaṅkhārā hi udayena pubbantaparicchinnā, vayena aparantaparicchinnā. Animittāya ca dhātuyā cittasampakkhandanatāyāti vipassanākkhaṇepi nibbānaninnatāya animittākārena upaṭṭhānato animittasaṅkhātāya nibbānadhātuyā cittapavisanatāya ca lokaniyyānaṃ hoti. Manosamuttejanatāyāti cittasaṃvejanatāya. Dukkhānupassanāya hi saṅkhāresu cittaṃ saṃvijjati. Appaṇihitāya ca dhātuyāti vipassanākkhaṇepi nibbānaninnatāya appaṇihitākārena upaṭṭhānato appaṇihitasaṅkhātāya nibbānadhātuyā. Sabbadhammeti nibbānassa avipassanupagattepi anattasabhāvasabbhāvato ‘‘sabbasaṅkhāre’’ti avatvā ‘‘sabbadhamme’’ti vuttaṃ. Parato samanupassanatāyāti paccayāyattattā avasatāya avidheyyatāya ca ‘‘nāhaṃ na mama’’nti evaṃ anattato samanupassanatāya. Suññatāya ca dhātuyāti vipassanākkhaṇepi nibbānaninnatāya suññatākārena upaṭṭhānato suññatāsaṅkhātāya nibbānadhātuyā. Iti imāni tīṇi vacanāni aniccadukkhānattānupassanānaṃ vasena vuttāni. Teneva tadanantaraṃ aniccato manasikarototiādi vuttaṃ. Tattha khayatoti khīyanato. Bhayatoti sabhayato. Suññatoti attarahitato.
胜解增盛:依无常随观修行的人,以信心见到“诸行以刹那坏灭的方式坏灭”,由于亲证刹那坏灭,便对世尊生起“世尊所说确实是真实的”这样的信心,于是他的心成为信心增盛。或者,他见到眼前部分诸行的无常,便决意确信“过去、未来、现在的一切诸行都是这样无常”,因此他的心成为胜解增盛。
轻安增盛:依苦随观而舍弃能搅动心的渴爱倾向,由于内心没有焦灼不安,因此心成为轻安增盛。或者,苦随观能引发悚惧,而悚惧者又能如理精进,由于没有散乱,所以心成为轻安增盛。
觉知增盛:依无我随观,见到外道所未见的甚深无我相,其心成为智慧增盛。或者,他因“见到了包括诸天在内一切世间所未见的无我相”而满足欢喜,其心成为欢喜增盛。
Adhimokkhabahulanti aniccānupassanāya ‘‘khaṇabhaṅgavasena saṅkhārā bhijjantī’’ti saddhāya paṭipannassa paccakkhato khaṇabhaṅgadassanena ‘‘saccaṃ vatāha bhagavā’’ti bhagavati saddhāya saddhābahulaṃ cittaṃ hoti. Atha vā paccuppannānaṃ padesasaṅkhārānaṃ aniccataṃ passitvā ‘‘evaṃ aniccā atītānāgatapaccuppannā sabbe saṅkhārā’’ti adhimuccanato adhimokkhabahulaṃ cittaṃ hoti. Passaddhibahulanti dukkhānupassanāya cittakkhobhakarāya paṇidhiyā pajahanato cittadarathābhāvena passaddhibahulaṃ cittaṃ hoti. Atha vā dukkhānupassanāya saṃvegajananato saṃviggassa ca yoniso padahanato vikkhepābhāvena passaddhibahulaṃ cittaṃ hoti. Vedabahulanti anattānupassanāya bāhirakehi adiṭṭhaṃ gambhīraṃ anattalakkhaṇaṃ passato ñāṇabahulaṃ cittaṃ hoti. Atha vā ‘‘sadevakena lokena adiṭṭhaṃ anattalakkhaṇaṃ diṭṭha’’nti tuṭṭhassa tuṭṭhibahulaṃ cittaṃ hoti.
胜解增盛的人获得信根:在修行前期,胜解不断生起并占据主导,随着修行逐渐圆满,这就叫作信根,这个人就说为获得了它。轻安增盛的人获得定根:在修行前期,对于轻安增盛的人,正如《无碍解道》1.73和《增支部》5.26中所说“身轻安者感受乐,有乐者心得定”,随着修行圆满,以轻安为条件就生起定根,这个人就说为获得了它。觉知增盛的人获得慧根:在修行前期,觉知不断生起并占据主导,随着修行逐渐圆满,这就叫作慧根,这个人就说为获得了它。
Adhimokkhabahulo saddhindriyaṃ paṭilabhatīti pubbabhāge adhimokkho bahulaṃ pavattamāno bhāvanāpāripūriyā saddhindriyaṃ nāma hoti, taṃ so paṭilabhati nāma. Passaddhibahulo samādhindriyaṃ paṭilabhatīti pubbabhāge passaddhibahulassa ‘‘passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti (paṭi. ma. 1.73; a. ni. 5.26) vacanato bhāvanāpāripūriyā passaddhipaccayā samādhindriyaṃ hoti, taṃ so paṭilabhati nāma. Vedabahulo paññindriyaṃ paṭilabhatīti pubbabhāge vedo bahulaṃ pavattamāno bhāvanāpāripūriyā paññindriyaṃ nāma hoti, taṃ so paṭilabhati nāma.
“成为增上”是指:对于欲等已经作为增上的法,它们通过完成各自的作用而成为增上,成为主导。“于修习”用的是处格,或者表示为了不断向上修习。“成为随逐彼”是指:它们成为追随彼、随顺彼的。“成为俱生缘”是指:它们生起时,以俱生的方式提供帮助,就像灯对于光一样。“成为相互缘”是指:它们以相互生起、相互支撑的方式提供帮助,就像三根杖互相支撑一样。“成为依止缘”是指:它们以作为立足处、作为依凭处的方式提供帮助,就像大地对于树木等,或者薄板对于绘画一样。“成为相应缘”是指:它们以同一所依、同一所缘、一同生起、一同灭去这种相应关系来提供帮助。
Ādhipateyyaṃ hotīti chandādike adhipatibhūtepi sakiccanipphādanavasena adhipati hoti padhāno hoti. Bhāvanāyāti bhummavacanaṃ, uparūpari bhāvanatthāya vā. Tadanvayā hontīti taṃ anugāminī taṃ anuvattinī honti. Sahajātapaccayā hontīti uppajjamānā ca sahauppādanabhāvena upakārakā honti pakāsassa padīpo viya. Aññamaññapaccayā hontīti aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārakā honti aññamaññūpatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. Nissayapaccayā hontīti adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārakā honti tarucittakammānaṃ pathavīpaṭādi viya. Sampayuttapaccayā hontīti ekavatthukaekārammaṇaekuppādaekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā honti.
220在通达之时,指的是在道的刹那、证悟四谛的时候。慧根成为主导,意思是:在道的刹那,以涅槃为所缘,通过完成见谛的作用和断除烦恼的作用,只有慧根是最上首的。为了通达,就是为了证悟诸谛。一味,指的是解脱味。以见之义,就是以见谛为义。说“这样通达的人也在修习,正在修习的人也在通达”,是为了说明在道的刹那,修习和通达其实是同一回事。由于在观照的刹那,以无我随观,慧根同样也是主导,所以在“也在通达之时”里用了“也”这个字。
220.Paṭivedhakāleti maggakkhaṇe saccapaṭivedhakāle. Paññindriyaṃ ādhipateyyaṃ hotīti maggakkhaṇe nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā saccadassanakiccakaraṇavasena ca kilesappahānakiccakaraṇavasena ca paññindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti. Paṭivedhāyāti saccapaṭivijjhanatthāya. Ekarasāti vimuttirasena. Dassanaṭṭhenāti saccadassanaṭṭhena. Evaṃ paṭivijjhantopi bhāveti, bhāventopi paṭivijjhatīti maggakkhaṇe sakiṃyeva bhāvanāya ca paṭivedhassa ca sabbhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Anattānupassanāya vipassanākkhaṇepi paññindriyasseva ādhipateyyattā ‘‘paṭivedhakālepī’’ti apisaddo payutto.
221221.“以无常作意的人,哪一种根会变得特别强”等话,是为了通过根的差别来说明人的差别。其中,“特别强”就是更强。在这里,应当了解:信根、定根、慧根的特别强,是在行舍智的阶段。关于“信解脱者”:这里虽然没有加以区分就说了,但因为下文有加以区分,所以应当理解为,除了入流道之外,在其余七个阶位上,才说是信解脱者。信解脱者是因为信根特别强,才成为信解脱者;但并不是说,只要信根特别强,在任何情况下都叫信解脱者。他们说:在入流道的刹那,正是因为信根特别强,所以即使在其他阶位上定根、慧根特别强,也仍然只称为信解脱者。“身证者”:在八个阶位上都可以称为身证者。“见至者”:应当依照讲信解脱者时所说的道理来理解。
221.Aniccatomanasikaroto katamindriyaṃ adhimattaṃ hotītiādi indriyavisesena puggalavisesaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha adhimattanti adhikaṃ. Tattha saddhindriyasamādhindriyapaññindriyānaṃ adhimattatā saṅkhārupekkhāya veditabbā. Saddhāvimuttoti ettha avisesetvā vuttepi upari visesetvā vuttattā sotāpattimaggaṃ ṭhapetvā sesesu sattasu ṭhānesu saddhāvimuttoti vuttaṃ hoti. Saddhāvimutto saddhindriyassa adhimattattā hoti, na saddhindriyassa adhimattattā sabbattha saddhāvimuttotipi vuttaṃ hoti. Sotāpattimaggakkhaṇe saddhindriyassa adhimattattāyeva sesesu samādhindriyapaññindriyādhimattattepi sati saddhāvimuttoyeva nāma hotīti vadanti. Kāyasakkhī hotīti aṭṭhasupi ṭhānesu kāyasakkhī nāma hoti. Diṭṭhippatto hotīti saddhāvimutte vuttanayeneva veditabbaṃ.
信者得解脱,所以叫“信解脱者”:因为信根特别强,在入流道的刹那,他是以信而解脱;在四个果的刹那,也是解脱的,所以说为“信解脱者”。至于上三道(一来道、不来道、阿拉汉道)刹那的信解脱状态,现在将要说明。而在入流道刹那的随信行状态,后面将会说到。因为已经触证、已经作证,所以叫“身证者”:如果是纯观行者,就是以近行定的触来触证;如果获得了色界禅或无色界禅,就是以色界禅或无色界禅的触来触证,因为已经触证涅槃、已经作证,所以叫“身证者”。也就是说:以名身,对上述那种禅那之触和涅槃,成为见证者。因为已经看见、已经到达,所以叫“见至者”:在入流道的刹那,以相应的慧根首先看见涅槃,之后以入流果等的方式到达涅槃,所以叫“见至者”。也就是说:以称为慧根的“见”,到达涅槃。而在入流道刹那的随法行状态,后面将会说到。信者得解脱,所以叫“信解脱者”:因为信根特别强,在一来道、不来道、阿拉汉道的刹那,他以信而得解脱,所以叫“信解脱者”。在这里,虽然正在解脱,但依照期望之义,用已完成的说法说为“已解脱”。“禅那之触”:指三种禅那之触。“禅那之触”等语,以及“诸行是苦”等语,都是为了特别区分前面所说的那两类而说的。“已了知”等语,其含义如前所说。而且,这里诸师的意思是:获得禅那的人,依与定根相随顺的苦随观,从诸行中出起之后,证得道与果。
Saddahanto vimuttoti saddhāvimuttoti saddhindriyassa adhimattattā sotāpattimaggakkhaṇe saddahanto catūsupi phalakkhaṇesu vimuttoti saddhāvimuttoti vuttaṃ hoti. Uparimaggattayakkhaṇe saddhāvimuttattaṃ idāni vakkhati. Sotāpattimaggakkhaṇe pana saddhānusārittaṃ pacchā vakkhati. Phuṭṭhattā sacchikatoti kāyasakkhīti sukkhavipassakatte sati upacārajjhānaphassassa rūpārūpajjhānalābhitte sati rūpārūpajjhānaphassassa phuṭṭhattā nibbānaṃ sacchikatoti kāyasakkhī, nāmakāyena vuttappakāre jhānaphasse ca nibbāne ca sakkhīti vuttaṃ hoti. Diṭṭhattā pattoti diṭṭhippattoti sotāpattimaggakkhaṇe sampayuttena paññindriyena paṭhamaṃ nibbānassa diṭṭhattā pacchā sotāpattiphalādivasena nibbānaṃ pattoti diṭṭhippatto, paññindriyasaṅkhātāya diṭṭhiyā nibbānaṃ pattoti vuttaṃ hoti. Sotāpattimaggakkhaṇe pana dhammānusārittaṃ pacchā vakkhati. Saddahanto vimuccatīti saddhāvimuttoti saddhindriyassa adhimattattā sakadāgāmianāgāmiarahattamaggakkhaṇesu saddahanto vimuccatīti saddhāvimutto. Ettha vimuccamānopi āsaṃsāya bhūtavacanavasena ‘‘vimutto’’ti vutto. Jhānaphassanti tividhaṃ jhānaphassaṃ. ‘‘Jhānaphassa’’ntiādīni ‘‘dukkhā saṅkhārā’’tiādīni ca paṭhamaṃ vuttaṃ dvayameva visesetvā vuttāni. Ñātaṃ hotītiādīni heṭṭhā vuttatthāni. Ettha ca jhānalābhī puggalo samādhindriyassa anukūlāya dukkhānupassanāya eva vuṭṭhahitvā maggaphalāni pāpuṇātīti ācariyānaṃ adhippāyo.
“可能有”就是“或许存在、可能会发生”的意思。“siyā”这个词只是表示一种可能性的语气。三种人:是依照观的决定和根的决定而说的三种人。以事由:是指在三种随观中,每一种根各自的事由。以理趣:就是依照那种理趣。通过这一论门显示了什么?它显示:前面所说在每一种随观中各有一根增上,主要是就多数情况而言;以及有时在三种随观中,只有一根增上。又或者,因为在前分观刹那中,三种随观都存在,所以相对于那些前分观中各自某一根的增上,在道与果的刹那就获得信解脱者等名称。这样说明时,前面关于出起观以及后面关于根增上与人的决定,就都成立而且稳固不动。在紧接着的论门中,“可能有”的意思是:或者还有另一种可能。这里的决定之理,和前面所说的一样。
Siyāti siyuṃ, bhaveyyunti attho. ‘‘Siyā’’ti etaṃ vidhivacanameva. Tayo puggalāti vipassanāniyamena indriyaniyamena ca vuttā tayo puggalā. Vatthuvasenāti tīsu anupassanāsu ekekaindriyavatthuvasena. Pariyāyenāti teneva pariyāyena. Iminā vārena kiṃ dassitaṃ hoti ? Heṭṭhā ekekissā anupassanāya ekekassa indriyassa ādhipaccaṃ yebhuyyavasena vuttanti ca, kadāci tīsupi anupassanāsu ekekasseva indriyassa ādhipaccaṃ hotīti ca dassitaṃ hoti. Atha vā pubbabhāgavipassanākkhaṇe tissannampi anupassanānaṃ sabbhāvato tāsu pubbabhāgavipassanāsu tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ ādhipaccaṃ apekkhitvā maggaphalakkhaṇesu saddhāvimuttādīni nāmāni hontīti. Evañhi vuccamāne heṭṭhā vuṭṭhānagāminivipassanāya upari ca kato indriyādhipaccapuggalaniyamo sukatoyeva niccaloyeva ca hoti. Anantaravāre siyāti aññoyevāti evaṃ siyāti attho. Ettha pubbe vuttoyeva niyamo.
现在,为了按道与果来分别说明人的差别,说了“以无常作意……证得预流道”等话。其中,随信行是指:他随顺信、跟随信;或者依着信而随顺涅槃、趣向涅槃。已作证是指已亲身证得。阿拉汉是指阿拉汉果。随法行是指:他随顺被称为慧的法,或者凭借那个法而随顺涅槃、趣向涅槃。
Idāni maggaphalavasena puggalavisesaṃ vibhajitvā dassetuṃ aniccato manasikaroto…pe… sotāpattimaggaṃ paṭilabhatītiādimāha. Tattha saddhaṃ anussarati anugacchati, saddhāya vā nibbānaṃ anussarati anugacchatīti saddhānusārī. Sacchikatanti paccakkhakataṃ. Arahattanti arahattaphalaṃ. Paññāsaṅkhātaṃ dhammaṃ anussarati, tena vā dhammena nibbānaṃ anussaratīti dhammānusārī.
222222. 接着,他想用其他方式,通过三种根的差别来赞叹人的殊胜,于是说了“凡诸……”等话。其中,“已修习”:指在过去已经修习。“正在修习”:指在现在。“将修习”:指在未来。“已证得”等语,是为了逐一解释前面每一个词的含义而说的。“已触”:指以智触而触及。“达到自在”:指达到了自在的状态。“达到究竟”:指达到了终点。“得无所畏”:指达到了无所畏惧的状态。在一切处,“信解脱者”等只在前文所说的那些刹那,“念处”等只在道的刹那。“八解脱”:即“内有色想观外色”等,只有在证得无碍解道时才证得。
222. Puna aparehi pariyāyehi indriyattayavisesena puggalavisesaṃ vaṇṇetukāmo ye hi kecītiādimāha. Tattha bhāvitā vāti atīte bhāvayiṃsu vā. Bhāventi vāti paccuppanne. Bhāvissanti vāti anāgate. Adhigatā vātiādi ekekantikaṃ purimassa purimassa atthavivaraṇatthaṃ vuttaṃ. Phassitā vāti ñāṇaphusanāya phusiṃsu vā. Vasippattāti issarabhāvaṃ pattā. Pāramippattāti vosānaṃ pattā. Vesārajjappattāti visāradabhāvaṃ pattā. Sabbattha saddhāvimuttādayo heṭṭhā vuttakkhaṇesuyeva, satipaṭṭhānādayo maggakkhaṇeyeva. Aṭṭha vimokkheti ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādike (paṭi. ma. 1.209; dha. sa. 248) paṭisambhidāmaggappattiyā eva pattā.
“三学”就是增上戒学、增上心学、增上慧学,只有已经达到道位的人才是真正在修学。“遍知苦”等说法,只适用于道的刹那。“遍知通达”,意思是通过遍知而通达,或者说,应当通过遍知来通达,所以叫遍知通达。其余几项也是这样。把“一切法”等区分开来之后,又说了证智通达等。不过,“作证通达”应当理解为:仅仅在道的刹那,依据涅槃省察智的成就而了知。这样,这里就列出了五种圣者,而俱分解脱和慧解脱这两种没有列出。但在别处(《清净道论》2.773)说:“如果有人从苦的角度作意,以轻安为主而获得定根,他在一切处都叫身证;如果证得无色禅那而达到最高果位,就叫俱分解脱。如果有人从无我的角度作意,以受为主而获得慧根,他在预流道的刹那叫法随行,在六处叫见至,在最高果位叫慧解脱。”这两种在这里就被身证和见至所包含。从义理上说,依靠无色禅那和圣道两方面而解脱,所以叫俱分解脱;以慧了知而解脱,所以叫慧解脱。到这里,根和人的差别就已经说明了。
Tisso sikkhāti adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā maggappattā eva sikkhamānā. Dukkhaṃ parijānantītiādīni maggakkhaṇeyeva. Pariññāpaṭivedhaṃ paṭivijjhatīti pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, pariññāya paṭivijjhitabbanti vā pariññāpaṭivedhaṃ. Evaṃ sesesupi. Sabbadhammādīhi visesetvā abhiññāpaṭivedhādayo vuttā. Sacchikiriyāpaṭivedho pana maggakkhaṇeyeva nibbānapaccavekkhaṇañāṇasiddhivasena veditabboti. Evamidha pañca ariyapuggalā niddiṭṭhā honti, ubhatobhāgavimutto ca paññāvimutto cāti ime dve aniddiṭṭhā. Aññattha (visuddhi. 2.773) pana ‘‘yo pana dukkhato manasikaronto passaddhibahulo samādhindriyaṃ paṭilabhati, so sabbattha kāyasakkhī nāma hoti, arūpajjhānaṃ pana patvā aggaphalaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma hoti. Yo pana anattato manasikaronto vedabahulo paññindriyaṃ paṭilabhati, sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī hoti, chasu ṭhānesu diṭṭhippatto, aggaphale paññāvimutto’’ti vuttaṃ. Te idha kāyasakkhidiṭṭhippattehiyeva saṅgahitā. Atthato pana arūpajjhānena ceva ariyamaggena cāti ubhatobhāgena vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Pajānanto vimuttoti paññāvimuttoti. Ettāvatā indriyapuggalavisesā niddiṭṭhā honti.
223-226223-226. 现在,为了说明以解脱为先导的解脱差别和人的差别,说了“以无常作意……”等话。其中,“两种解脱”是指无愿解脱和空解脱。依靠无常随观而名为“无相解脱”的道,因为贪嗔痴的愿求不存在,而且从功德方面说这些愿求也不存在,所以它以被称为“无愿”的涅槃为所缘,因此从所缘方面也得到“无愿解脱”这个名称。同样地,因为空于贪嗔痴,而且从功德方面说就是空于贪等,所以它以被称为“空”的涅槃为所缘,因此从所缘方面也得到“空解脱”这个名称。因此,这两种解脱被称为无相解脱的随行。应当知道,它们也不异于无相道,且依八道支中每一道支之力,亦是俱生等缘。再者,“两种解脱”是指空解脱和无相解脱。依靠苦随观而名为“无愿解脱”的道,因为色相、贪相、常相等各种相不存在,而且从功德方面说这些相也不存在,所以它以被称为“无相”的涅槃为所缘,因此从所缘方面也得到“无相解脱”这个名称。其余部分应按照已说的方式配合理解。再者,“两种解脱”是指无相解脱和无愿解脱。这里的配合方式也和前面所说的一样。
223-226. Idāni vimokkhapubbaṅgamameva vimokkhavisesaṃ puggalavisesañca dassetukāmo aniccato manasikarototiādimāha. Tattha dve vimokkhāti appaṇihitasuññatavimokkhā. Aniccānupassanāgamanavasena hi animittavimokkhoti laddhanāmo maggo rāgadosamohapaṇidhīnaṃ abhāvā saguṇato ca tesaṃyeva paṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇato ca appaṇihitavimokkhoti nāmampi labhati. Tathā rāgadosamohehi suññattā saguṇato ca rāgādīhiyeva suññattā suññatanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇato ca suññatavimokkhoti nāmampi labhati. Tasmā te dve vimokkhā animittavimokkhanvayā nāma honti. Animittamaggato anaññepi aṭṭhannaṃ maggaṅgānaṃ ekekassa maggaṅgassa vasena sahajātādipaccayā ca hontīti veditabbā. Puna dve vimokkhāti suññatānimittavimokkhā. Dukkhānupassanāgamanavasena hi appaṇihitavimokkhoti laddhanāmo maggo rūpanimittādīnaṃ rāganimittādīnaṃ niccanimittādīnañca abhāvā saguṇato ca tesaṃyeva nimittānaṃ abhāvā animittasaṅkhātaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇato ca animittavimokkhoti nāmampi labhati. Sesaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Puna dve vimokkhāti animittaappaṇihitavimokkhā. Yojanā panettha vuttanayā eva.
在通达时,这是按照前面所说的诸根次第来说的。但是,除了道刹那之外,在观刹那并没有称为解脱的。前面所说的道解脱,通过“在通达时”这句话特别加以显示。“这位人是信解脱者”等两轮,以及“由无常作意而证得预流道”等轮,是简略说的,应当结合解脱来详细理解。“凡任何出离”等轮,也应当按所说的方式来了知。到这里为止,解脱和人的差别已经说明了。
Paṭivedhakāleti indriyānaṃ vuttakkameneva vuttaṃ. Maggakkhaṇaṃ pana muñcitvā vipassanākkhaṇe vimokkho nāma natthi . Paṭhamaṃ vuttoyeva pana maggavimokkho ‘‘paṭivedhakāle’’ti vacanena visesetvā dassito. ‘‘Yo cāyaṃ puggalo saddhāvimutto’’tiādikā dve vārā ca ‘‘aniccato manasikaronto sotāpattimaggaṃ paṭilabhatī’’tiādiko vāro ca saṅkhitto, vimokkhavasena pana yojetvā vitthārato veditabbo. Ye hi keci nekkhammantiādiko vāro vuttanayeneva veditabboti. Ettāvatā vimokkhapuggalavisesā niddiṭṭhā hontīti.
227227. 接着,为了从多种角度说明解脱门和解脱,他说了“以无常作意……”等话。其中,“如实”是指按照真实的自性。“知”是指用智慧了知。“见”是指用那同样的智慧,像用眼睛一样看见。“随彼”是指跟随它,意思是以直接现观的智慧所见之后随之而行。“疑被断除”是指:通过无常随观,断除对常与无常的疑惑;通过其余随观,断除其余的疑惑。“相”是指:因为以破坏相续和密集而舍断了常想,所以如实了知作为所缘的行相。“因此称为正见”是指:因为那如实的了知,那智慧被称为“正见”。“转起”是指:在苦的方面破除乐想,由于舍断乐想而舍断了被称为愿求的渴爱,所以如实了知那被认为是乐的异熟转起。“相与转起”是指:由于种种界作意的生起,以破坏聚合和密集,从两方面舍断了我想,所以如实了知行相和异熟转起。“而如实知……”等三句就是这里所说的,不是别的。“现起为怖畏”是指:因为见到常、乐、我的不存在,所以依次现起为怖畏。“而于怖畏现起时的慧”等,是指在“生灭随观智、坏随观智、怖畏现起智、过患随观智、厌离随观智、欲解脱智、审查随观智、行舍智、随顺智”这九种被称为“行道智见清净”的观智中,与怖畏现起相关联,按阶段划分而归纳为一处的三种智,不是其余的。
227. Puna vimokkhamukhāni ca vimokkhe ca anekadhā niddisitukāmo aniccato manasikarontotiādimāha. Tattha yathābhūtanti yathāsabhāvena. Jānātīti ñāṇena jānāti. Passatīti teneva ñāṇena cakkhunā viya passati. Tadanvayenāti tadanugamanena, tassa paccakkhato ñāṇena diṭṭhassa anugamanenāti attho. Kaṅkhā pahīyatīti aniccānupassanāya niccāniccakaṅkhā, itarāhi itarakaṅkhā. Nimittanti santatighanavinibbhogena niccasaññāya pahīnattā ārammaṇabhūtaṃ saṅkhāranimittaṃ yathābhūtaṃ jānāti. Tena vuccati sammādassananti tena yathābhūtajānanena taṃ ñāṇaṃ ‘‘sammādassana’’nti vuccati. Pavattanti dukkhappattākāre sukhasaññaṃ ugghāṭetvā sukhasaññāya pahānena paṇidhisaṅkhātāya taṇhāya pahīnattā sukhasammatampi vipākapavattaṃ yathābhūtaṃ jānāti. Nimittañca pavattañcāti nānādhātumanasikārasambhavena samūhaghanavinibbhogena ubhayathāpi attasaññāya pahīnattā saṅkhāranimittañca vipākapavattañca yathābhūtaṃ jānāti. Yañca yathābhūtaṃ ñāṇantiādittayaṃ idāni vuttameva, na aññaṃ. Bhayato upaṭṭhātīti niccasukhaattābhāvadassanato yathākkamaṃ taṃ taṃ bhayato upaṭṭhāti. Yā ca bhayatupaṭṭhāne paññātiādinā ‘‘udayabbayānupassanāñāṇaṃ bhaṅgānupassanāñāṇaṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ ādīnavānupassanāñāṇaṃ nibbidānupassanāñāṇaṃ muñcitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ anulomañāṇa’’nti vuttesu paṭipadāñāṇadassanavisuddhisaṅkhātesu navasu vipassanāñāṇesu bhayatupaṭṭhānasambandhena avatthābhedena bhinnāni ekaṭṭhāni tīṇi ñāṇāni vuttāni, na sesāni.
再者,为了说明在三随观中,安住于最后、无间的无我随观与空随观在意义上是一体的,所以经文说“无我随观与空随观……”等等。因为这两种智在意义上其实就是同一个,只是由于阶段不同才分开。就像这两种一样,无常随观与无相随观在意义上也是同一个智,苦随观与无愿随观在意义上也是同一个智,只是由于阶段不同才分开而已。既然无我随观与空随观的同一性已经说了,那么这两对智各自共有一个特征,它们的同一性也就自然被说到了。“审察相而生起智”是指,以无常的特征了知“诸行的相是无常的、只是暂时的”,然后生起智。虽然实际上并不是先了知然后才生起智,但这是随顺世俗的说法,就像说“缘意与法而生起意识”等等那样。语法学家也承认这种同时性的表达,比如“太阳到了,黑暗就消失”之类。或者可以理解为,依同一性的道理,把前和后合为一个来说。按照这个道理,另外两句的意思也应当这样理解。至于欲解脱等三种智的同一性,则依照前面所说的道理即可了知。
Puna tīsu anupassanāsu ante ṭhitāya anantarāya anattānupassanāya sambandhena tāya saha suññatānupassanāya ekaṭṭhataṃ dassetuṃ yā ca anattānupassanā yā ca suññatānupassanātiādimāha. Imāni hi dve ñāṇāni atthato ekameva, avatthābhedena pana bhinnāni. Yathā ca imāni, tathā aniccānupassanā ca animittānupassanā ca atthato ekameva ñāṇaṃ, dukkhānupassanā ca appaṇihitānupassanā ca atthato ekameva ñāṇaṃ, kevalaṃ avatthābhedeneva bhinnāni. Anattānupassanāsuññatānupassanānañca ekaṭṭhatāya vuttāya tesaṃ dvinnaṃ dvinnampi ñāṇānaṃ ekalakkhaṇattā ekaṭṭhatā vuttāva hotīti. Nimittaṃ paṭisaṅkhā ñāṇaṃ uppajjatīti ‘‘saṅkhāranimittaṃ addhuvaṃ tāvakālika’’nti aniccalakkhaṇavasena jānitvā ñāṇaṃ uppajjati. Kāmañca na paṭhamaṃ jānitvā pacchā ñāṇaṃ uppajjati, vohāravasena pana ‘‘manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa’’ntiādīni (saṃ. ni. 4.60; ma. ni. 1.400; 3.421) viya evaṃ vuccati. Saddasatthavidūpi ca ‘‘ādiccaṃ pāpuṇitvā tamo vigacchatī’’tiādīsu viya samānakālepi imaṃ padaṃ icchanti. Ekattanayena vā purimañca pacchimañca ekaṃ katvā evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Iminā nayena itarasmimpi padadvaye attho veditabbo. Muñcitukamyatādīnaṃ tiṇṇaṃ ñāṇānaṃ ekaṭṭhatā heṭṭhā vuttanayā eva.
心从相出起:因为见到诸行相的过患,心对那里不再执著,所以称为心从诸行相出起。心入无相:以与诸行相相反的无相——也就是涅槃——为所缘,因为心倾向于那里,所以心进入其中。其余两种随观,也应依照这个方法理解其义。于灭、于涅槃界:这里所说的,其实也已经把最初两种随观包含在内了。也可读作“于灭”。向外出起、转向时之慧:这是说出起相关的种姓智。种姓法:就是指种姓智本身。否则,同一性就说不通了。或者,像“无为法、无因法”等那样,也可以理解为以四道而用复数表达。因为解脱就是道,而道是双面出起的,所以依此关联,说出了“双面出起转向时之慧”等。
Nimittācittaṃ vuṭṭhātīti saṅkhāranimitte dosadassanena tattha anallīnatāya saṅkhāranimittā cittaṃ vuṭṭhāti nāma. Animitte cittaṃ pakkhandatīti saṅkhāranimittapaṭipakkhena animittasaṅkhāte nibbāne tanninnatāya cittaṃ pavisati. Sesānupassanādvayepi iminā nayena attho veditabbo. Nirodhe nibbānadhātuyāti idha vutteneva paṭhamānupassanādvayampi vuttameva hoti. Nirodhetipi pāṭho. Bahiddhāvuṭṭhānavivaṭṭane paññāti vuṭṭhānasambandhena gotrabhuñāṇaṃ vuttaṃ. Gotrabhū dhammāti gotrabhuñāṇameva. Itarathā hi ekaṭṭhatā na yujjati. ‘‘Asaṅkhatā dhammā, appaccayā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 7, 8) viya vā catumaggavasena vā bahuvacanaṃ katanti veditabbaṃ. Yasmā vimokkhoti maggo, maggo ca dubhatovuṭṭhāno, tasmā tena sambandhena yā ca dubhatovuṭṭhānavivaṭṭane paññātiādi vuttaṃ.
228228. 接着,为了说明种种解脱在不同刹那中归于同一刹那的道理,说了“以几种行相……”等话。其中,“以增上义”是指最上、为首的意思。“以住立义”是指安立、作为基础的意思。“以引转义”是指从观的路途引出的意思。“以出离义”是指趣向涅槃的意思。“以无常作意”,指的是至出起观的刹那。“无相解脱”,指的是圣道的刹那。其余两种也应依此理解。“心住立”,是指令心增上而住,意思是令心稳固安住。“心引转”,是指从观的路途引出心。“向灭、涅槃出离”,是指趣向那称为灭的涅槃。如此,通过行相的差别,显示了四种不同刹那的情形。
228. Puna vimokkhānaṃ nānākkhaṇānaṃ ekakkhaṇapariyāyaṃ dassetukāmo katihākārehītiādimāha. Tattha ādhipateyyaṭṭhenāti jeṭṭhakaṭṭhena. Adhiṭṭhānaṭṭhenāti patiṭṭhānaṭṭhena. Abhinīhāraṭṭhenāti vipassanāvīthito nīharaṇaṭṭhena. Niyyānaṭṭhenāti nibbānupagamanaṭṭhena. Aniccato manasikarototi vuṭṭhānagāminivipassanākkhaṇeyeva . Animitto vimokkhoti maggakkhaṇeyeva. Esa nayo sesesu. Cittaṃ adhiṭṭhātīti cittaṃ adhikaṃ katvā ṭhāti, cittaṃ patiṭṭhāpetīti adhippāyo. Cittaṃ abhinīharatīti vipassanāvīthito cittaṃ nīharati. Nirodhaṃ nibbānaṃ niyyātīti nirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ upagacchatīti evaṃ ākāranānattato catudhā nānākkhaṇatā dassitā.
在同一刹那合入,意思是全部在同一处汇聚、会合。证得,意思是领受、得到。所得,意思是达到、抵达。通达,意思是用智慧彻底看透。作证,意思是当面亲自实现。触,意思是用智慧去接触、碰触。现观,意思是正面地、现前地会合。在这里,“合入”是根本词,其余都是证得的同义说法。正因为如此,才把它们全部放在一起解释。从相解脱,就是从常相中解脱出来。以此说明了解脱的含义。从何处解脱,就是从什么样的相中解脱出来。于彼不愿望,就是对那个相不生起愿求。于何处不愿望,就是在哪个相上不生起愿求。彼空故,就是被那个相所空、没有那个相。何故空,就是由于哪个相而空。由彼相而为无相,这句话说明了无相的含义。
Ekakkhaṇatāya samodhānaṭṭhenāti ekajjhaṃ samosaraṇaṭṭhena. Adhigamanaṭṭhenāti vindanaṭṭhena. Paṭilābhaṭṭhenāti pāpuṇanaṭṭhena. Paṭivedhaṭṭhenāti ñāṇena paṭivijjhanaṭṭhena. Sacchikiriyaṭṭhenāti paccakkhakaraṇaṭṭhena. Phassanaṭṭhenāti ñāṇaphusanāya phusanaṭṭhena. Abhisamayaṭṭhenāti abhimukhaṃ samāgamanaṭṭhena. Ettha ‘‘samodhānaṭṭhenā’’ti mūlapadaṃ, sesāni adhigamavevacanāni. Tasmāyeva hi sabbesaṃ ekato vissajjanaṃ kataṃ. Nimittā muccatīti niccanimittato muccati. Iminā vimokkhaṭṭho vutto. Yato muccatīti yato nimittato muccati. Tattha na paṇidahatīti tasmiṃ nimitte patthanaṃ na karoti. Yattha na paṇidahatīti yasmiṃ nimitte na paṇidahati. Tena suññoti tena nimittena suñño. Yena suññoti yena nimittena suñño. Tena nimittena animittoti iminā animittaṭṭho vutto.
从誓愿中解脱,就是从誓愿中解脱出来。“誓愿解脱”这个读法,表达的就是从格的意义。以此说明了“解脱”的含义。“于何处不誓愿”,就是在哪种苦上不生起誓愿。“由此而空”,就是由于那种苦而空。“由何而空”,就是由于哪种苦相而空。“由何种相”,就是由苦相。其中,“于彼不誓愿”这句话,说明了“无愿”的含义。“从执取中解脱”,以此说明了“解脱”的含义。“由何而空”,就是由于哪种执取之相而空。“由何种相”,就是由执取之相。“于何处不誓愿,由此而空”,就是在哪种执取之相上不生起誓愿,就由于那种执取之相而空。以此说明了“空”的含义。
Paṇidhiyā muccatīti paṇidhito muccati. ‘‘Paṇidhi muccatī’’ti pāṭho nissakkatthoyeva. Iminā vimokkhaṭṭho vutto. Yattha na paṇidahatīti yasmiṃ dukkhe na paṇidahati. Tena suññoti tena dukkhena suñño. Yena suññoti yena dukkhanimittena suñño. Yena nimittenāti yena dukkhanimittena. Tattha na paṇidahatīti iminā appaṇihitaṭṭho vutto. Abhinivesā muccatīti iminā vimokkhaṭṭho vutto. Yena suññoti yena abhinivesanimittena suñño. Yena nimittenāti yena abhinivesanimittena. Yattha na paṇidahati, tena suññoti yasmiṃ abhinivesanimitte na paṇidahati, tena abhinivesanimittena suñño. Iminā suññataṭṭho vutto.
229229. 接着,想要说明八解脱等,就说出了“有解脱”等语句。其中,“对常的执取”等,应当依照在“想解脱”中所述的方式来理解。“从一切执取”,是指从上述各种执取中解脱。这样,由于脱离执取,就产生了所谓的空解脱;同样这些解脱,由于脱离常等相,就成为无相解脱;由于脱离对常等的愿求,就成为无愿解脱。在这里,“愿求被解脱”这个读法,在一切处都应理解为从格的意义;或者也可读作“从愿求中解脱”。而“从一切愿求中解脱”这句话,在此可以作为佐证。这样,三种随观因为是彼分解脱,又是断解脱的缘,所以从方便上被称为解脱。
229. Puna aṭṭhavimokkhādīni niddisitukāmo atthi vimokkhotiādimāha. Tattha niccato abhinivesātiādīni saññāvimokkhe vuttanayena veditabbāni. Sabbābhinivesehīti vuttappakārehi abhinivesehi. Iti abhinivesamuccanavasena suññatavimokkhā nāma jātā, teyeva niccādinimittamuccanavasena animittavimokkhā, niccantiādipaṇidhīhi muccanavasena appaṇihitavimokkhā. Ettha ca paṇidhi muccatīti sabbattha nissakkattho veditabbo. Paṇidhiyā muccatīti vā pāṭho. ‘‘Sabbapaṇidhīhi muccatī’’ti cettha sādhakaṃ. Evaṃ tisso anupassanā tadaṅgavimokkhattā ca samucchedavimokkhassa paccayattā ca pariyāyena vimokkhāti vuttā.
230在这里,“生起”是指:虽然紧接着也有观解脱,但因为这段讨论以道解脱为主题,所以说这些是在那道解脱中生起。“无过失的善”是指远离贪等过失的善法。也可以读作“作了分割”的文本。“菩提分法”是指所说的三十七菩提分法,即“四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、八支圣道”。“这是门”是指:这类所说的法,因为从所缘的角度来说是进入涅槃的门户,所以称为门。“那些法”是指那些菩提分法。“这是解脱门”是指:涅槃在镇伏解脱、彼分解脱、断解脱、止息解脱、出离解脱这五种解脱中,属于出离解脱;又因为经中说“诸比丘,一切有为或无为法中,离染被称为它们中最上的”,所以从最上的意义来说也是门。因此,它既是解脱又是门,合为“解脱门”。这是依持业释复合词的方式说的。这里的“vimokkhañca”是词性变化。“三不善根”是指贪、嗔、痴。“三恶行”是指身恶行、语恶行、意恶行。“一切不善法”是指与不善根相应、与恶行相应及不相应的法,除了应习的忧等之外的一切不善法。“善根善行”应依前面所说的相反方式来理解。“一切善法”同样按前面所说的方法,包括相应的和不相应的、作为解脱资助的一切善法。“离转的讨论”前面已经说过。这里结合解脱的离转,也说了其余的离转。“习行”是指从最初开始修习。“修习”是指使它增长。“多作”是指为了达到自在而反复去做。但对于道来说,应理解为一刹那间以成办作用的方式而有习行等。“获得”或“果报”等,其含义与前面所说相同。
230.Tattha jātāti anantare vipassanāvimokkhepi sati imissā kathāya maggavimokkhādhikārattā tasmiṃ maggavimokkhe jātāti vuttaṃ hoti. Anavajjakusalāti rāgādivajjavirahitā kusalā. Vicchedaṃ katvā vā pāṭho. Bodhipakkhiyā dhammāti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā , ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti (ma. ni. 3.35, 43; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 22; mi. pa. 5.4.1) vuttā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Idaṃ mukhanti idaṃ vuttappakāraṃ dhammajātaṃ ārammaṇato nibbānapavesāya mukhattā mukhaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ. Idaṃ vimokkhamukhanti nibbānaṃ vikkhambhanatadaṅgasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimokkhesu nissaraṇavimokkhova, ‘‘yāvatā, bhikkhave , dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) vuttattā uttamaṭṭhena mukhañcāti vimokkhamukhaṃ. Vimokkhañca taṃ mukhañca vimokkhamukhanti kammadhārayasamāsavasena ayameva attho vutto. Vimokkhañcāti ettha liṅgavipallāso kato. Tīṇi akusalamūlānīti lobhadosamohā. Tīṇi duccaritānīti kāyavacīmanoduccaritāni. Sabbepi akusalā dhammāti akusalamūlehi sampayuttā duccaritehi sampayuttā ca asampayuttā ca sevitabbadomanassādīni ṭhapetvā sabbepi akusalā dhammā. Kusalamūlasucaritāni vuttapaṭipakkhena veditabbāni. Sabbepi kusalā dhammāti vuttanayeneva sampayuttā asampayuttā ca vimokkhassa upanissayabhūtā sabbepi kusalā dhammā. Vivaṭṭakathā heṭṭhā vuttā. Vimokkhavivaṭṭasambandhena panettha sesavivaṭṭāpi vuttā. Āsevanāti ādito sevanā. Bhāvanāti tasseva vaḍḍhanā. Bahulīkammanti tasseva vasippattiyā punappunaṃ karaṇaṃ. Maggassa pana ekakkhaṇeyeva kiccasādhanavasena āsevanādīni veditabbāni. Paṭilābho vā vipāko vātiādīni heṭṭhā vuttatthānevāti.