《论母说》的注释
Mātikākathāvaṇṇanā
4040. 现在,大长老在讲完观之后,为了用种种方式、从各种角度赞叹整部《无碍解道》中所阐明的止、观、道、涅槃这些法,先诵出“无渴”等十九个论母词,然后依照解释这些词的方式,讲了名为“论母说”的内容。以下是对其中尚未解释过的含义所作的注释。先说论母中的“无渴”,意思是“没有枯萎”。因为一切烦恼都由于与逼迫相连而枯萎;单是贪,当它不间断地生起时,就能烧灼身体,何况其他烦恼?不过,“诸比丘,有三种火:贪火、嗔火、痴火”(《如是语》93;《长部》3.305)这里,只是就作为烦恼首领的三种烦恼来说的,但与它们相应的其他烦恼也确实在燃烧。像这样,因为没有那种名为“渴”的烦恼,所以叫“无渴”。那是什么?从与解脱的关联来看,应当理解为“解脱”。被释放叫“释放”,彻底被释放就是“解脱”的意思。这是一个论母词。“明解脱”,就是说明本身就是解脱。这是一个论母词。“禅那解脱”,就是禅那本身就是解脱。这是一个论母词。其余的也都各是一个。以上就是十九个论母词。
40. Idāni mahāthero vipassanākathānantaraṃ sakale paṭisambhidāmagge niddiṭṭhe samathavipassanāmagganibbānadhamme ākāranānattavasena nānāpariyāyehi thometukāmo nicchātotiādīni ekūnavīsati mātikāpadāni uddisitvā tesaṃ niddesavasena mātikākathaṃ nāma kathesi. Tassā ayaṃ apubbatthānuvaṇṇanā. Mātikāya tāva nicchātoti amilāto. Sabbepi hi kilesā pīḷāyogato milātā, rāgopi tāva nirantarappavatto sarīraṃ dahati, kiṃ panaññe kilesā . ‘‘Tayome, bhikkhave, aggī rāgaggi dosaggi mohaggī’’ti (itivu. 93; dī. ni. 3.305) pana kilesanāyakā tayo eva kilesā vuttā, taṃsampayuttāpi pana dahantiyeva. Evaṃ chātakilesābhāvato nicchāto. Ko so? Vimokkhasambandhena vimokkhoti daṭṭhabbo. Muccatīti mokkho. Vimuccatīti vimokkhoti attho. Idamekaṃ mātikāpadaṃ. Vijjāvimuttīti vijjāyeva vimutti. Idamekaṃ mātikāpadaṃ. Jhānavimokkhoti jhānameva vimokkho. Idamekaṃ mātikāpadaṃ. Sesāni ekekānevāti evaṃ ekūnavīsati mātikāpadāni.
4141. 以出离而从欲贪中无渴:因为以出离而远离了欲贪,所以修行者从欲贪中无烦恼。由此所证得的出离本身,也是无渴、无烦恼的解脱。其余各项也应这样理解。以出离而从欲贪中解脱,所以叫解脱:意思是修行者以出离而从欲贪中解脱,那出离就是解脱。其余各项也应这样理解。明就是存在:从自性上说,它存在、有、可获得,所以叫明,这是第一层意思。或者,为了了知自性而修行的修行者们,体验、了知自性,所以叫明,这是第二层意思。或者,为了获得殊胜而修行的修行者们,体验、获得它,所以叫明,这是第三层意思。或者,它获得自己应当被体验的境界,所以叫明,这是第四层意思。或者,因为它是照见自性的因,能让自性被了知,所以叫明,这是第五层意思。正在明时解脱,正在解脱时明——也就是说,如上所说的法,以如上所说的意义而存在时,就从如上所说的烦恼中解脱;从如上所说的烦恼中解脱时,就以如上所说的意义而存在,所以叫明解脱。
41.Nekkhammena kāmacchandato nicchātoti nekkhammena kāmacchandato apetattā kāmacchandato nikkileso yogī. Tena paṭiladdhaṃ nekkhammampi nicchāto nikkileso vimokkho. Evaṃ sesesupi. Nekkhammena kāmacchandato muccatīti vimokkhoti nekkhammena kāmacchandato yogī muccatīti taṃ nekkhammaṃ vimokkhoti attho. Evaṃ sesesupi. Vijjatīti vijjāti sabhāvato vijjati atthi upalabbhatīti vijjā nāmāti attho. Atha vā sabhāvajānanatthaṃ paṭipannehi yogīhi sabhāvaṃ vedīyati jānīyatīti vijjā nāmāti attho. Atha vā visesalābhatthaṃ paṭipannehi yogīhi vedīyati paṭilābhīyatīti vijjā nāmāti attho. Atha vā attanā vinditabbaṃ bhūmiṃ vindati labhatīti vijjā nāmāti attho. Atha vā sabhāvadassanahetuttā sabhāvaṃ viditaṃ karotīti vijjā nāmāti attho. Vijjanto muccati, muccantovijjatīti yathāvutto dhammo yathāvuttenatthena vijjamāno yathāvuttato muccati, yathāvuttato muccamāno yathāvuttenatthena vijjatīti vijjāvimutti nāmāti attho.
以遮止欲贪之义说欲贪,即以防护欲贪之义,这个出离就叫戒清净,这是它的意思。同样这个出离,因为是无散乱的因,所以以不散乱之义叫心清净;因为是洞见的因,所以以洞见之义叫见清净。其余各项也照这个方式理解。令寂止,是说修行者以出离等令欲贪等寂止,所以出离等法就叫寂止,这是它的意思。已断故,是说通过每一种断除而得以断除。以了知之义为智,是说依禅那的省察、观的省察、道的省察,以了知之义,出离等就叫智,这是它的意思。以见故为见,在这里也是同样的道理。清净,是说修行者因出离等而清净。
Kāmacchandaṃ saṃvaraṭṭhenāti kāmacchandanivāraṇaṭṭhena taṃ nekkhammaṃ sīlavisuddhi nāmāti attho. Taṃyeva avikkhepahetuttā avikkhepaṭṭhena cittavisuddhi. Dassanahetuttā dassanaṭṭhena diṭṭhivisuddhi. Sesesupi eseva nayo. Paṭippassambhetīti nekkhammādinā kāmacchandādikaṃ yogāvacaro paṭippassambhetīti nekkhammādiko dhammo passaddhi nāmāti attho. Pahīnattāti tena tena pahānena pahīnattā. Ñātaṭṭhena ñāṇanti jhānapaccavekkhaṇāvasena vipassanāvasena maggapaccavekkhaṇāvasena ñātaṭṭhena nekkhammādikaṃ ñāṇaṃ nāmāti attho. Diṭṭhattā dassananti etthāpi eseva nayo. Visujjhatīti yogī, nekkhammādikā visuddhi.
在解释“出离”时,出离因为是无贪,所以是从欲贪中出离,这就是出离。从那里出来,就是出离。当说“这是色的出离,也就是出离”时,因为看不到无色界有特别的出离,为了显示这种特别,就按照别处经文所说的顺序,说“也就是无色界”。而无色界因为从色中出离,所以也被称为出离,这是就主题本身来说的。“已生起”是说明与生起相连。“有为”是显示缘的力量特别。“缘生”是在缘的和合中,显示诸缘没有造作。“它的灭就是出离”:涅槃因为从有为中出离,所以是有为的出离。对无色界和灭的采用,是依照别处经文所说的顺序来做的。如果说“欲贪的出离就是出离”,那就重复了。而且单用“出离”这个词,就已经能成立它的出离之义,所以不说它,只说其余的出离。这是直截了当的。在解释“出离”时,道理也应当按这个方法理解。不过这里所说的“应当出离的界”,直截了当就是出离。“远离”指远离的状态,也就是出离等本身。“舍弃”:修行者舍弃,而出离等就是舍弃。修行者正在实行出离,就说他“以出离而行”。那出离就是行。其余各项也按这个道理类推。在解释禅与解脱时,应当说的内容已经在解脱论中说过。只是那里说“以知故为禅解脱”,而这里则以“知故、禅修故”作以人为主的说法,这是差别。
Nekkhammaniddese nekkhammaṃ alobhattā kāmarāgato nissaṭanti nissaraṇaṃ. Tato nikkhantanti nekkhammaṃ. ‘‘Rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma’’nti vuccamāne āruppavisesassa adissanato visesassa dassanatthaṃ aññattha vuttapāṭhakkameneva yadidaṃ āruppanti vuttaṃ. Tañca āruppaṃ rūpato nikkhantattā nekkhammaṃ nāmāti adhikāravaseneva vuttaṃ hoti. Bhūtanti uppādasamāyogadīpanaṃ. Saṅkhatanti paccayabalavisesadassanaṃ. Paṭiccasamuppannanti paccayasamāyogepi paccayānaṃ abyāpārabhāvadassanaṃ. Nirodho tassa nekkhammanti nibbānaṃ tato saṅkhatato nikkhantattā tassa saṅkhatassa nekkhammaṃ nāma. Āruppassa ca nirodhassa ca gahaṇaṃ aññattha pāṭhe vuttakkameneva kataṃ. ‘‘Kāmacchandassa nekkhammaṃ nekkhamma’’nti vuccamāne punaruttaṃ hoti. Nekkhammavacaneneva ca tassa nekkhammasiddhīti taṃ avatvā sesanekkhammameva vuttaṃ. Taṃ ujukameva. Nissaraṇaniddesepi imināva nayena attho veditabbo. Nissaraṇīyā dhātuyo panettha ujukameva nekkhammanti vuttaṃ. Pavivekoti pavivittabhāvo nekkhammādikoyeva. Vosajjatīti yogī, nekkhammādayo vosaggo. Nekkhammaṃ pavattento yogī nekkhammena caratīti vuccati. Taṃ pana nekkhammaṃ cariyā. Esa nayo sesesupi. Jhānavimokkhaniddese vattabbaṃ vimokkhakathāyaṃ vuttaṃ. Kevalaṃ tattha ‘‘jānātīti jhānavimokkho’’ti (paṭi. ma. 1.217) vuttaṃ, idha pana ‘‘jānātīti, jhāyatī’’ti puggalādhiṭṭhānāva desanā katāti ayaṃ viseso.
4242. 在关于修习、依止与活命的解说中,是依人而作的开示。不过,从法义上说,所谓修习,就是出离等本身。所谓依止,就是通过出离等而确立的心本身。所谓活命,就是通过出离等而确立的心的正命。那么,什么是正命呢?就是远离邪命,以及以如法、公正的方式寻求资具的精进。其中,“他以平等而活命”,意思是他过着平等的生活;或者这是把修习当作中性词来说,意思是“他以平等而活命”。“不是不平等地”,是以否定的方式,对“他以平等而活命”这个意思加以确定。“他以正命而活”,是显示其行相。“不是邪命”,是对它作出限定。“他以清净而活命”,意思是他以自性清净,过着清净的生活。“不是杂染”,这也是对它作出限定。“无论何种”等语,是显示前面所说的三种成就的功德。其中,“无论何种”,就是任何一种。“在刹帝利众中”,指的是刹帝利的集会。因为愚钝无智的人会从四周沉没其中,所以称为“众”。其余三种众,也依此类推。由于刹帝利等四众具备了出身的圆满和智慧的圆满,所以这里只举这四众,不举首陀罗众。“无所畏”,就是具足三种成就,远离怯弱,没有怖畏,这是其含义。“坦然无怯”,就是不退缩,不失去锐气。“那是什么原因呢”,意思是那种无所畏的状态,是以什么为原因、以什么为理由而有的呢?现在“因为如此”这句话,就是说明其理由。因为他就是这样具足三种成就,所以说“他无所畏”,这是显示无所畏状态的原因,然后作结。
42. Bhāvanādhiṭṭhānajīvitaniddese ca puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Dhammato pana bhāvanā nāma nekkhammādayova. Adhiṭṭhānaṃ nāma nekkhammādivasena patiṭṭhāpitacittameva. Jīvitaṃ nāma nekkhammādivasena patiṭṭhāpitacittassa sammāājīvo nāma. Ko so sammāājīvo nāma ? Micchājīvā virati, dhammena samena paccayapariyesanavāyāmo ca. Tattha samaṃ jīvatīti samaṃ jīvitaṃ jīvati, bhāvanapuṃsakavacanaṃ vā, samena jīvatīti vuttaṃ hoti. No visamanti ‘‘samaṃ jīvatī’’ti vuttasseva atthassa paṭisedhavasena avadhāraṇaṃ kataṃ. Sammā jīvatīti ākāranidassanaṃ. No micchāti tasseva niyamanaṃ. Visuddhaṃ jīvatīti sabhāvavisuddhiyā visuddhaṃ jīvitaṃ jīvati. No kiliṭṭhanti tasseva niyamanaṃ. Yaññadevātiādīhi yathāvuttānaṃ tissannaṃ sampadānaṃ ānisaṃsaṃ dasseti. Tattha yaññadevāti yaṃ yaṃ eva. Khattiyaparisanti khattiyānaṃ sannipātaṃ. So hi samantato sīdanti ettha akatabuddhinoti parisāti vuccati. Eseva nayo itarattaye. Khattiyādīnaṃyeva āgamanasampattiyā ñāṇasampattiyā ca samannāgatattā tāsaṃyeva catassannaṃ gahaṇaṃ , na suddaparisāya. Visāradoti tīhi sampadāhi sampanno vigatasārajjo, nibbhayoti attho. Amaṅkubhūtoti asaṅkucito na nittejabhūto. Taṃ kissa hetūti taṃ visāradattaṃ kena hetunā kena kāraṇena hotīti ceti attho. Idāni tathā hīti tassa kāraṇavacanaṃ. Yasmā evaṃ tisampadāsampanno, tasmā ‘‘visārado hotī’’ti visāradabhāvassa kāraṇaṃ dassetvā niṭṭhapesīti.
为以三十论说庄严的《无碍解道》所作的义释,到此圆满结束。
Samatiṃsakathāpaṭimaṇḍitasspaṭisambhidāmaggassa atthavaṇṇanā niṭṭhitā hotīti.
大品、中品和小品,这是按名称来说的。
这里所说的三品,是按数量顺序排列的。
每一品中,十,十,那些被讲说的经论。
这是对她们全部内容的优陀那偈颂,按顺序依次如下。
智、见、入出息、根,以解脱为第五。
趣、业、颠倒、道、醍醐——这十种。
慈与离贪为第五,结合谛与觉支。
无碍解、法轮、出世间力空性。
慧、神通、现观、远离,以及第五项行持;
神变、等首、念与观论母。
那位以众生利益为乐、成为善逝弟子中上首的人,
那位具足坚固功德的长老所宣说的《无碍解道》,
对它的义解,凡依先前注疏的方式及同样的理路,
此(工作)依靠它由我开始,并已到达完成。
那位具备智慧功德、又怀有信心的人,就是人们所说的“北方智者”。
他让人在大寺中建起了具备种种善德的僧房区。
住在这里的长老,完成了这部伟大的注疏。
在第三年,当目犍连王去世之后。
随顺诸长老之宗规,彼等阐明上座部主张,
这部义注就这样圆满完成,它能给世间带来利益。
随顺法,成就自利与他利;
愿一切众生的心愿都这样达成。
在这部阐明正法的注疏里,精通计算的人统计出:
而诵分已经算出来了,应当知道是五十八。
是阿奴图跋韵律的,以诗律编排而计数。
一万四千五百首偈颂。
为了教法长久住世,也为了利益世间,我以恭敬心行事。
以此造作福德,所获虽少却广大。
愿世间众生凭着这份福德,得以尝到十力者的正法甘露;
受用了无垢的甘露之后,愿他凭这份安乐获得安乐。
Mahāvaggo majjhimo ca, cūḷavaggo ca nāmato; Tayo vaggā idha vuttā, pamāṇapaṭipāṭiyā. Vagge vagge dasa dasa, kathā yā tā udīritā; Uddānagāthā sabbāsaṃ, imā tāsaṃ yathākkamaṃ. Ñāṇaṃ diṭṭhi ānāpānaṃ, indriyaṃ vimokkhapañcamaṃ; Gati kammaṃ vipallāso, maggo maṇḍoti tā dasa. Yuganaddhasaccabojjhaṅgā, mettā virāgapañcamā; Paṭisambhidā dhammacakkaṃ, lokuttarabalasuññatā. Paññā iddhi abhisamayo, viveko cariyapañcamo; Pāṭihīraṃ samasīsa-sati vipassanamātikā. Yo so sugatasutānaṃ, adhipatibhūtena bhūtahitaratinā; Therena thiraguṇavatā, vutto paṭisambhidāmaggo. Tassatthavaṇṇanā yā, pubbaṭṭhakathānayaṃ tathā yuttiṃ; Nissāya mayāraddhā, niṭṭhānamupāgatā esā. Yaṃ taṃ uttaramantī, mantiguṇayuto yuto ca saddhāya; Kārayi mahāvihāre, pariveṇamanekasādhuguṇaṃ. Therenettha nivasatā, samāpitāyaṃ mahābhidhānena; Tatiye vasse cutito, moggallānassa bhūpatino. Samayaṃ anulomentī, therānaṃ theravādadīpānaṃ; Niṭṭhaṃ gatā yathāyaṃ, aṭṭhakathā lokahitajananī. Dhammaṃ anulomentā, attahitaṃ parahitañca sādhentā; Niṭṭhaṃ gacchantu tathā, manorathā sabbasattānaṃ. Saddhammapakāsiniyā, aṭṭhakathāyettha gaṇitakusalehi; Gaṇitā tu bhāṇavārā, viññeyyā aṭṭhapaññāsa. Ānuṭṭhubhena assā, chandobandhena gaṇiyamānā tu; Cuddasasahassasaṅkhā, gāthāyo pañca ca satāni. Sāsanaciraṭṭhitatthaṃ, lokahitatthañca sādarena mayā; Puññaṃ imaṃ racayatā, yaṃ pattamanappakaṃ vipulaṃ. Puññena tena loko, saddhammarasāyanaṃ dasabalassa; Upabhuñjitvā vimalaṃ, pappotu sukhaṃ sukhenevāti.