第三章 现观论
3. Abhisamayakathā
现观论注释
Abhisamayakathāvaṇṇanā
现在,在讲完神通之后,为了显示作为最高神通的现观,对已经讲过的现观论作未曾说过的义理注释。其中,现观是指正面迎向诸谛的会合,也就是通达的意思。以什么来现观?这话说的是什么意思呢?在诸比丘,如是大有利益的法现观等经文句中,所说的那个现观,当那个现观正在进行时,那位现观的人是以什么法来现观诸谛——正面迎向而会合、通达呢?这就是发问者的提问。以心而现观,因为离开心就不可能有现观,所以这样回答。若是……等,又是问难。若是的意思是如果。因为说了以心,所以他问:那样的话,无知者也现观吗?不是无知者现观,因为单凭心是不能有现观的,所以否定。以智而现观,这是承认。接着若是……等,因为说了以智,所以问难:那么,无知者是没有心的吗?不是没有心者现观,因为没有心的补特伽罗不可能有现观,所以否定。以心与……等,是承认。接着若是……等,这是以一切心与智共通的方式问难。在其余的问难与解答中,也是按照这个道理来理解。
Idāni iddhikathānantaraṃ paramiddhibhūtaṃ abhisamayaṃ dassentena kathitāya abhisamayakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha abhisamayoti saccānaṃ abhimukhena samāgamo, paṭivedhoti attho. Kenaabhisametīti kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.74) suttapadesu yo so abhisamayoti vutto, tasmiṃ abhisamaye vattamāne abhisametā puggalo kena dhammena saccāni abhisameti, abhimukho hutvā samāgacchati, paṭivijjhatīti vuttaṃ hotīti. Ayaṃ tāva codakassa pucchā. Cittena abhisametīti cittaṃ vinā abhisamayābhāvato tathā vissajjanaṃ. Hañcītiādi puna codanā. Hañci yadīti attho. ‘‘Cittenā’’ti vuttattā tena hi aññāṇī abhisametīti āha. Na aññāṇī abhisametīti cittamatteneva abhisamayābhāvato paṭikkhepo. Ñāṇena abhisametīti paṭiññā. Puna hañcītiādi ‘‘ñāṇenā’’ti vuttattā aññāṇī acittakoti codanā. Na acittako abhisametīti acittakassa abhisamayābhāvato paṭikkhepo. Cittena cātiādi paṭiññā. Puna hañcītiādi sabbacittañāṇasādhāraṇavasena codanā. Sesacodanāvissajjanesupi eseva nayo.
另外,关于“以业自性心与智”:就是说,以这样的心与智——倾向于“有情是业的自性”——也就是以业自性相应生起的心与智。“以随顺谛心与智”:因为随顺于谛的通达,所以是以称为随顺谛的、与观相应的心,以及观智。“如何?”这是想问:现观是怎样发生的?于是提出这个问题。“生起为增上”:因为如果心的生起不存在,心所法的生起也不会有。心是执取所缘的,与它一起生起的心所法,在所缘还没有被执取时,怎么能生起呢?在阿毗达摩里,也是依着心的生起来说明心所法的,所以这里的意思是:在道智的生起中,心是作为增上的法。“智的”:指道智的。“因缘”:是能生和能支持。“与彼相应”:与那个智相应。“以灭为行境”:以涅槃为所缘。“见为增上”:因为其余诸法没有见的功用,所以在见涅槃上,它是作为增上的法。“心的”:指与道相应的心。“与彼相应”:与那个心相应。
Parato pana kammassakatacittena ca ñāṇena cāti kammassakā sattāti evaṃ kammassakatāya pavattacittena ca ñāṇena ca. Saccānulomikacittena ca ñāṇena cāti saccapaṭivedhassa anukūlattā saccānulomikasaṅkhātena vipassanāsampayuttacittena ca vipassanāñāṇena ca. Kathanti yathā abhisamayo hoti, tathā kathetukamyatā pucchā. Uppādādhipateyyanti yasmā cittassa uppāde asati cetasikānaṃ uppādo natthi. Ārammaṇaggahaṇañhi cittaṃ tena saha uppajjamānā cetasikā kathaṃ ārammaṇe aggahite uppajjissanti. Abhidhammepi cittuppādeneva cetasikā vibhattā, tasmā maggañāṇassa uppāde adhipatibhūtaṃ cittanti attho. Ñāṇassāti maggañāṇassa. Hetu paccayo cāti janako ca upatthambhako ca. Taṃsampayuttanti tena ñāṇena sampayuttaṃ. Nirodhagocaranti nibbānārammaṇaṃ. Dassanādhipateyyanti sesānaṃ dassanakiccābhāvā nibbānadassane adhipatibhūtaṃ. Cittassāti maggasampayuttacittassa. Taṃsampayuttanti tena cittena sampayuttaṃ.
因为这也是一种因缘,并非只有心和智才是现观,实际上,一切与道相应的心和心所法,由于能成就谛现观的作用,也都称为现观。所以,为了开示这种因缘,先问“难道只有这些就是现观吗?”,然后用“不”否定了那种说法,接着说出“出世间道刹那”等话。“见现观”,就是以见为本质的现观。其余各项也按这个道理理解。“谛”,指谛智。道智本身因为具有随观涅槃的意义,所以就是“观”。“解脱”,指道解脱。“明”,也就是道智。“解脱”,指以正断方式得到的解脱。涅槃被现观,所以叫现观;其余诸法是以它们来现观涅槃的,所以称为现观。
Yasmā etampi pariyāyaṃ, na kevalaṃ cittañāṇehiyeva abhisamayo, atha kho sabbepi maggasampayuttacittacetasikā dhammā saccābhisamayakiccasādhanavasena abhisamayo nāma honti, tasmā tampi pariyāyaṃ dassetukāmo kiṃ nu ettakoyeva abhisamayoti pucchitvā na hīti taṃ vacanaṃ paṭikkhipitvā lokuttaramaggakkhaṇetiādimāha. Dassanābhisamayoti dassanabhūto abhisamayo. Esa nayo sesesupi. Saccāti saccañāṇāni. Maggañāṇameva nibbānānupassanaṭṭhena vipassanā. Vimokkhoti maggavimokkho. Vijjāti maggañāṇameva. Vimuttīti samucchedavimutti. Nibbānaṃ abhisamīyatīti abhisamayo, sesā abhisamenti etehīti abhisamayā.
接着,为了把道和果分开来说明现观,就用“难道……”这样的问法开始。可是在这里,在果的刹那,因为从彻底断除的意义上得不到“尽智”,所以从止息的意义上说为“无生智”。其余部分应当按相应的道理来理解。
现在,因为断烦恼时就有现观,有现观时也就断烦恼,所以为了说明以质问为先导的断烦恼,开始说“那个……”等话。
其中,“那个”指处在道位上的圣者。这里出现的四种说法,是质问者的提问。接着,“他断除过去的烦恼”这一句,是为了给质问提供机会的回答。“已尽”指以坏灭的方式而尽。“已灭”指以相续的方式,因不再反复生起而灭。“已离”指从正进行的刹那离去。“令离”指使之离去。“已没”指归于不存在。“令没”指使归于不存在。其中,指出了过失之后,“他不断除过去的烦恼”这一说法被否定。对于未来的质问,“未生”指尚未获得生。“未产生”指尚未获得自性。“未生起”指从生起以来,尚未进一步向上转起。“未显现”指该法尚未以现在状态对心显现。对于断除过去和未来的烦恼者,由于没有可断之法,就成了徒劳的努力,所以这两者都被否定。“染者断除贪”指以正现起的贪而染着者,断除那贪。对于正现起的烦恼,也应当以同样的方式理解。“坚固”指达到坚固的自性。“黑与白”指不善法和善法两者并行,同时生起,这样就成了过失。意思是:“有杂染的”指如此,在杂染的相应状态存在时,致力于杂染而修习道,这样就成了过失。意思是:如此,对于断除现在者,由于与努力一起有可断之法存在,所以既有杂染的道修习,努力也成徒劳。因为正现起的烦恼,确实不存在与心不相应的情况。
Puna maggaphalavasena abhisamayaṃ bhinditvā dassetuṃ kiṃ nūtiādimāha. Phalakkhaṇe panettha yasmā samucchedanaṭṭhena khaye ñāṇaṃ na labbhati, tasmā paṭippassaddhaṭṭhena anuppāde ñāṇanti vuttaṃ. Sesaṃ pana yathānurūpaṃ veditabbanti. Idāni yasmā kilesappahāne sati abhisamayo hoti, abhisamaye ca sati kilesappahānaṃ hoti, tasmā codanāpubbaṅgamaṃ kilesappahānaṃ dassetukāmo yvāyantiādimāha. Tattha yvāyanti yo ayaṃ maggaṭṭho ariyapuggalo. Evamādikāni panettha cattāri vacanāni codakassa pucchā. Puna atīte kilese pajahatīti idaṃ codanāya okāsadānatthaṃ vissajjanaṃ. Khīṇanti bhaṅgavasena khīṇaṃ. Niruddhanti santānavasena punappunaṃ anuppattiyā niruddhaṃ. Vigatanti vattamānakkhaṇato apagataṃ. Vigametīti apagamayati. Atthaṅgatanti abhāvaṃ gataṃ. Atthaṅgametīti abhāvaṃ gamayati. Tattha dosaṃ dassetvā na atīte kilese pajahatīti paṭikkhittaṃ. Anāgatacodanāya ajātanti jātiṃ appattaṃ. Anibbattanti sabhāvaṃ appattaṃ. Anuppannanti uppādato pabhuti uddhaṃ na paṭipannaṃ. Apātubhūtanti paccuppannabhāvena cittassa apātubhūtaṃ. Atītānāgate pajahato pahātabbānaṃ natthitāya aphalo vāyāmo āpajjatīti tadubhayampi paṭikkhittaṃ. Ratto rāgaṃ pajahatīti vattamānena rāgena ratto tameva rāgaṃ pajahati. Vattamānakilesesupi eseva nayo. Thāmagatoti thirasabhāvaṃ gato. Kaṇhasukkāti akusalā ca kusalā ca dhammā yuganaddhā samameva vattantīti āpajjatīti attho. Saṃkilesikāti evaṃ saṃkilesānaṃ sampayuttabhāve sati saṃkilese niyuttā maggabhāvanā hotīti āpajjatīti attho. Evaṃ paccuppanne pajahato vāyāmena saddhiṃ pahātabbānaṃ atthitāya saṃkilesikā ca maggabhāvanā hoti, vāyāmo ca aphalo hoti. Na hi paccuppannānaṃ kilesānaṃ cittavippayuttatā nāma atthīti.
“并非有”这句话,是对前面以四种方式所说之语的否定。“有”则是承认。“怎样、像什么?”是为了举出“有”的实例而发问。意思是:它怎样存在?以什么方式像是有?像什么一样有?“譬如”就是如同说“就好像”。“幼树”是为了表明它能结果,所以特别取“幼”来说。“未结果”是说,虽然它有结果的能力,但取的是还没到结果的时候。“那”指那棵树。“而”只是语气助词,或者理解为“那个”。“从根砍断”就是从根部砍断。“未生起的果”就是尚未生起的果实。“同样地”就是“如此如此”。生起、转起、相、努力,这四种都是就现前的蕴相续而说的。因为在某个蕴相续中,某种道智生起时,由那种道智所应断除的烦恼,那个蕴相续就成为无种子;由于它成为无种子的状态,以那些烦恼为缘,那些烦恼便未生起而不生起。“见过患”就是从无常等见过患。“无生起”等四种,说的就是涅槃。“心跃入”就是与道相应之心跃入。“因灭故苦灭”是说,由于作为烦恼种子的相续不再生起而灭,未来蕴之苦的因——那些烦恼——便不再生起而灭。如是,由于作为苦因的烦恼不再生起而灭,苦也就不再生起而灭。如是,因为与断烦恼的理路完全相应,所以确实有修道。论师在《清净道论》(visuddhi. 2.832)中则说:“由此说明了什么?说明了断除地遍烦恼。地遍又是什么?是过去、未来,还是现在?名为地遍生起。”说了这些之后,关于所说道的断烦恼的广说,应依《闻所成智论》中说道谛解释的注释所说的方法来了知;但在这里,应理解为只是由道智所应断除的烦恼。
Na hīti catudhā vuttassa vacanassa paṭikkhepo. Atthīti paṭijānanaṃ. Yathā kathaṃ viyāti atthibhāvassa udāharaṇadassanatthaṃ pucchā. Yathā atthi, taṃ kena pakārena viya atthi, kiṃ viya atthīti attho. Seyyathāpīti yathā nāma. Taruṇarukkhoti phaladāyakabhāvadīpanatthaṃ taruṇaggahaṇaṃ. Ajātaphaloti phaladāyakattepi sati phalaggahaṇato purekālaggahaṇaṃ. Tamenanti taṃ rukkhaṃ. Enanti nipātamattaṃ, taṃ etanti vā attho. Mūlaṃ chindeyyāti mūlato chindeyya. Ajātaphalāti ajātāni phalāni. Evamevanti evaṃ evaṃ. Uppādo pavattaṃ nimittaṃ āyūhanāti catūhipi paccuppannakhandhasantānameva vuttaṃ. Yasmiñhi khandhasantāne yaṃ yaṃ maggañāṇaṃ uppajjati, tena tena maggañāṇena pahātabbānaṃ kilesānaṃ taṃ khandhasantānaṃ abījaṃ hoti, tassa abījabhūtattā tappaccayā te te kilesā anuppannā eva na uppajjanti. Ādīnavaṃ disvāti aniccādito ādīnavaṃ disvā. Anuppādotiādīhi catūhi nibbānameva vuttaṃ. Cittaṃ pakkhandatīti maggasampayuttaṃ cittaṃ pakkhandati. Hetunirodhā dukkhanirodhoti kilesānaṃ bījabhūtassa santānassa anuppādanirodhā anāgatakkhandhabhūtassa dukkhassa hetubhūtānaṃ kilesānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ dukkhassa hetubhūtakilesānaṃ anuppādanirodhā dukkhassa anuppādanirodho hoti. Evaṃ kilesappahānayuttisabbhāvato eva atthi maggabhāvanātiādimāha. Aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.832) pana ‘‘etena kiṃ dīpitaṃ hoti? Bhūmiladdhānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ dīpitaṃ hoti. Bhūmiladdhā pana kiṃ atītā anāgatā, udāhu paccuppannāti? Bhūmiladdhuppannāyeva nāmā’’ti vatvā kathitakilesappahānassa vitthārakathā sutamayañāṇakathāya maggasaccaniddesavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā, idha pana maggañāṇena pahātabbā kilesāyeva adhippetāti.