神变论的注释
Iddhikathāvaṇṇanā
9现在,在讲完智慧论之后,为了显示智慧的威力,对已说的神变论作先前未解释之义的解释。在其中的提问里,“什么是神变”是问它的本质;“有几种神变”是问它的分类;“有几地”是问它的资粮;“有几足”是问它的立足处;“有几步”是问它的近因;“有几根”是问它的根本因。在回答中,“神变”是从“成就”这个意义上说的,也是从“完成”和“获得”这两个意义上说的。因为凡是能完成、能获得的事物,就说它“成就”。如说:“欲求者,彼愿得成就。”又说:“离欲名为成就,名神变;能对抗,名为神通。”如此等。另一义:“神变”是从“成就”这个意义上说的,这是“方便圆满”的同义词。因为方便圆满能成就,能产生所愿之果。如说:“居士质多,这位具戒、善法者,若发愿‘愿我来世作转轮王’,他的愿会成就,因为具戒者心愿清净。”另一义:众生以此而成就,故为“神变”。“成就”是说成为成就者、增盛者、达到卓越者。
9. Idāni paññākathāya anantaraṃ paññānubhāvaṃ dassentena kathitāya iddhikathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha pucchāsu tāva kā iddhīti sabhāvapucchā. Kati iddhiyoti pabhedapucchā. Kati bhūmiyoti sambhārapucchā. Kati pādāti patiṭṭhapucchā. Kati padānīti āsannakāraṇapucchā. Kati mūlānīti ādikāraṇapucchā. Visajjanesu ijjhanaṭṭhena iddhīti nipphattiatthena paṭilābhaṭṭhena cāti attho. Yañhi nipphajjati paṭilabbhati ca, taṃ ijjhatīti vuccati. Yathāha – ‘‘kāmaṃ kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhatī’’ti (su. ni. 772). ‘‘Nekkhammaṃ ijjhatīti iddhi, paṭiharatīti pāṭihāriya’’ntiādi (paṭi. ma. 3.32). Aparo nayo – ijjhanaṭṭhena iddhi, upāyasampadāyetaṃ adhivacanaṃ. Upāyasampadā hi ijjhati adhippetaphalappasavanato. Yathāha – ‘‘ayaṃ kho, citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo, sace paṇidahissati ‘anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Ijjhissati hi sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti (saṃ. ni. 4.352). Aparo nayo – etāya sattā ijjhantīti iddhi. Ijjhantīti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti vuttaṃ hoti.
10在十种神变当中,依靠决意而成就的,是决意神变;依靠舍弃原本的色身形态、改变外观而运作的,是变化神变;依靠在身体内部成就另一个意所成的身体而运作的,是意所成神变;在智生起之前、之后或就在那时,由智的威力所产生的殊胜效果,是智遍满神变;在定生起之前、之后或就在那时,由止的威力所产生的殊胜效果,是定遍满神变;只有获得心自在的圣者才能生起,所以是圣神变;由业异熟而产生的殊胜效果,是业异熟生神变;过去曾造福的人所产生的殊胜效果,是有福神变;由明所产生的殊胜效果,是明所成神变;通过各自正确的努力,使种种事业得以成就,因为无论在何处都是以正勤为缘而成就,所以从这个成就的意义上,也称为神变。
10. Dasasu iddhīsu adhiṭṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhānā iddhi. Pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbanā iddhi. Sarīrabbhantare aññassa manomayassa sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayā iddhi. Ñāṇappavattito pubbe vā pacchā vā taṃkhaṇe vā ñāṇānubhāvanibbatto viseso ñāṇavipphārā iddhi. Samādhito pubbe vā pacchā vā taṃkhaṇe vā samathānubhāvanibbatto viseso samādhivipphārā iddhi. Cetovasippattānaṃ ariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhi. Kammavipākavasena jāto viseso kammavipākajā iddhi. Pubbe katapuññassa jāto viseso puññavato iddhi. Vijjāya jāto viseso vijjāmayā iddhi. Tena tena sammāpayogena tassa tassa kammassa ijjhanaṃ tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi.
关于“神变有四地”这句话,虽然没有特别区分,但按照实际证得的情况来说,只有决意神变、变化神变和意所成神变才有这些地,其他神变没有。
“离生地”:从远离而生,或者在远离中而生,所以叫离生地。
“喜乐地”:与喜和乐相应之地。
“舍乐地”:与中舍性和乐相应之地。
“不苦不乐地”:与不苦不乐受相应之地。
其中,初禅和第二禅是喜遍满,三种禅那是乐遍满,第四禅是心遍满。这里应当知道,前三种禅那因为喜遍满和乐遍满,进入乐想和轻想,使身体变得轻快、柔软、适合做事,由此证得神变,所以从这种方式能导向证得神变来说,应知它们是资粮地。而第四禅对于证得神变来说,本身就是根本地。
“为证得神变”:是为了让神变在自己的相续中生起。
“为重新获得神变”:是指已经退失的神变,通过发起精进再次获得;或者这是加了前缀的说法。
“为神变变化性”:是为了以神变作种种变化的状态。
“为神变遍满性”:“遍满”是指产生种种差别,或者有种种流布,所以叫遍满;具有这种遍满,就叫遍满性。这句话的意思是:这种遍满性,就是神变产生种种差别的状态。
“为神变自在性”:是为了达到对神变自主的状态。
“为神变无畏性”:是为了达到对神变无所畏惧的状态。
关于神足的知识论部分,已在那里说明了。
Iddhiyācatasso bhūmiyoti avisesetvā vuttepi yathālābhavasena adhiṭṭhānavikubbanamanomayiddhiyā eva bhūmiyo, na sesānaṃ. Vivekajā bhūmīti vivekato vā viveke vā jātā vivekajā bhūmi. Pītisukhabhūmīti pītisukhayuttā bhūmi. Upekkhāsukhabhūmīti tatramajjhattupekkhāya ca sukhena ca yuttā bhūmi. Adukkhamasukhābhūmīti adukkhamasukhavedanāyuttā bhūmi. Tesu paṭhamadutiyāni jhānāni pītipharaṇatā, tīṇi jhānāni sukhapharaṇatā, catutthajjhānaṃ cetopharaṇatā. Ettha ca purimāni tīṇi jhānāni yasmā pītipharaṇena ca sukhapharaṇena ca sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā lahumudukammaññakāyo hutvā iddhiṃ pāpuṇāti, tasmā iminā pariyāyena iddhilābhāya saṃvattanato sambhārabhūmiyoti veditabbāni. Catutthajjhānaṃ pana iddhilābhāya pakatibhūmiyeva. Iddhilābhāyāti attano santāne pātubhāvavasena iddhīnaṃ lābhāya. Iddhipaṭilābhāyāti parihīnānaṃ vā iddhīnaṃ vīriyārambhavasena puna lābhāya, upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Iddhivikubbanatāyāti iddhiyā vividhakaraṇabhāvāya. Iddhivisavitāyāti vividhaṃ visesaṃ savati janeti pavattetīti visavī, vividhaṃ savanaṃ vā assa atthīti visavī, tassa bhāvo visavitā. Tassā visavitāya, iddhiyā vividhavisesapavattanabhāvāyāti attho. Iddhivasībhāvāyāti iddhiyā issarabhāvāya. Iddhivesārajjāyāti iddhivisāradabhāvāya. Iddhipādā ñāṇakathāyaṃ vuttatthā.
比丘依止欲:如果比丘依止欲、以欲为主导。得定:就是获得定、令定生起。其余各项也是同样的道理。其中,欲、精进、心、观是四种足;与它们相应的四种定也是四种足;这样一共就是八种足。然而,因为想要生起神变的意乐之欲与定结合在一起,就能促成神变的获得;精进等也是如此。所以应当知道,这里说的就是这八种足。
Chandaṃce bhikkhu nissāyāti yadi bhikkhu chandaṃ nissāya chandaṃ adhipatiṃ karitvā. Labhati samādhinti samādhiṃ paṭilabhati nibbatteti. Sesesupi eseva nayo. Tattha chandavīriyacittavīmaṃsā cattāri padāni, taṃsampayuttā cattāro samādhī cattāri padānīti evaṃ aṭṭha padāni. Yasmā pana iddhimuppādetukāmatāchando samādhinā ekato niyuttova iddhilābhāya saṃvattati, tathā vīriyādayo, tasmā imāni aṭṭha padāni vuttānīti veditabbāni.
世尊为了向想要生起神通的行者展示应当修习的瑜伽方法,而说“心如此得定、清净、皎洁、无秽、离随烦恼、柔软、堪任、安住、达到不动”时,这是在说心的不动。长老将这不动展开为十六种,因此说了“十六根”等。
其中,“不低”是指不因懈怠而低沉,意思是“不退缩”。“不高”是指不因掉举而向上攀升,意思是“不掉举”。“不偏”是指不因贪欲而偏向,意思是“不黏着”。由于欲求而偏向,称为“偏”,这里说不是那样。“贪”是指以行为为依处的贪欲。“不斜”是指不因瞋恚而倾斜,意思是“不抵触”。“倾斜”和“斜”在意义上是一回事。“离去倾斜”就是“不斜”,这里说不是那样。“不依”是指因为以无我之见而见,所以不以“我”或“我所”之见依止任何事物。“不系”是指不因期待回报而系缚。“欲贪”是指以有情为依处的贪欲。“解脱”是指通过镇伏解脱而解脱于欲贪。或者,是指通过五种解脱而解脱于欲贪。或者,是指通过五种解脱而从种种对立面解脱。这是就凡夫、有学、无学也都生起神通而言,在灭尽定智中,依照“以十六种智行”所说,以最上限定而说,但应按照随所得而理解。“欲贪”是指淫欲之贪。“离系”是指通过镇伏而离于其余诸烦恼,或者依最上之说通过断除而离。“烦恼”是指其余烦恼。“作边际”是指通过应被镇伏的边际而作离烦恼边际,或者通过以种种道应被断除的边际而作离烦恼边际。“烦恼边际”是指通过那那已被断除的烦恼边际。这里应见性倒置。“一境”是指单一所缘。“种种烦恼”是指以种种所缘而转起的烦恼。这是就所缘而说,而“不低”等则是就烦恼本身而说。“光明”是指通过智慧明净转起而达到智慧光明。“无明黑暗”是指强力的无明。四地和十六根是就神通的加行而说,四足和八足是就加行和相应而说。
Yaṃ taṃ bhagavatā abhiññā uppādetukāmassa yogino kattabbayogavidhiṃ dassentena ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte’’ti (dī. ni. 1.238) cittassa āneñjaṃ vuttaṃ, taṃ thero soḷasadhā dassento soḷasamūlānītiādimāha. Tattha anonatanti kosajjavasena anonataṃ, asallīnanti attho. Anunnatanti uddhaccavasena uddhaṃ na āruḷhaṃ, anuddhatanti attho. Anabhinatanti lobhavasena na abhinataṃ, anallīnanti attho. Abhikāmatāya nataṃ abhinatanti, idaṃ tādisaṃ na hotīti vuttaṃ hoti. Rāgeti saṅkhāravatthukena lobhena. Anapanatanti dosavasena na apanataṃ, na ghaṭṭananti attho. ‘‘Nataṃ natī’’ti atthato ekaṃ. Apagatanatanti apanataṃ, idaṃ tādisaṃ na hotīti vuttaṃ hoti. Anissitanti anattato diṭṭhattā diṭṭhivasena ‘‘attā’’ti vā ‘‘attaniya’’nti vā kiñci na nissitaṃ. Appaṭibaddhanti paccupakārāsāvasena nappaṭibaddhaṃ. Chandarāgeti sattavatthukena lobhena. Vippamuttanti vikkhambhanavimuttivasena kāmarāgato vippamuttaṃ. Atha vā pañcavimuttivasena kāmarāgato vippamuttaṃ. Atha vā pañcavimuttivasena tato tato paṭipakkhato vippamuttaṃ. Idaṃ puthujjanasekhāsekhānampi abhiññāya uppādanato nirodhasamāpattiñāṇe ‘‘soḷasahi ñāṇacariyāhī’’ti (paṭi. ma. 1.84) vuttanayena ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ, yathālābhavasena pana gahetabbaṃ. Kāmarāgeti methunarāgena. Visaññuttanti vikkhambhanato sesakilesehi visaṃyuttaṃ, ukkaṭṭhanayena samucchedato vā vippayuttaṃ. Kileseti sesakilesena. Vimariyādikatanti vikkhambhitabbamariyādavasena vigatakilesamariyādaṃ kataṃ, tena tena maggena pahātabbamariyādavasena vā vigatakilesamariyādaṃ kataṃ. Kilesamariyādeti tena tena pahīnena kilesamariyādena. Liṅgavipallāso cettha daṭṭhabbo. Ekattagatanti ekārammaṇagataṃ. Nānattakilesehīti nānārammaṇe pavattamānehi kilesehi. Idaṃ ārammaṇamapekkhitvā vuttaṃ, ‘‘anonata’’ntiādi pana kilese eva apekkhitvā. Obhāsagatanti paññāya visadappavattivasena paññobhāsaṃ gataṃ. Avijjandhakāreti balavaavijjāya. Catasso ca bhūmiyo soḷasa ca mūlāni iddhiyā pubbabhāgavasena vuttāni, cattāro ca pādā aṭṭha ca padāni pubbabhāgavasena ca sampayogavasena ca vuttānīti.
1010. 这样,先用神通所依的地、足、步、根等法作了开示,现在为了说明那些神通,就说“什么是决意神变”等。其中,所列标目词的含义,在《神变种类智解说》里已经讲过。这里的“比丘”,指在这教法中的比丘。以此表明,能全面修出各种神通的人,在外道中没有。这两句的解释就是前面已说的内容。也正是由于这个道理,可以说:具足了神通所依的地、足、步、根等法的比丘,依照《清净道论》(第二册365-366页)所说,以十四种或十五种方式调伏其心,又通过依止欲等每一种增上而入定,以及通过转向等获得自在,心得柔软、堪任。再者,前分修行强而有力、因前分修行圆满而证得阿罗汉果便获得神通等功德之比丘,也具足地等法,所以这里也已经说到了。
10. Evaṃ iddhiyā bhūmipādapadamūlabhūte dhamme dassetvā idāni tā iddhiyo dassento katamā adhiṭṭhānā iddhītiādimāha. Tattha uddesapadānaṃ attho iddhividhañāṇaniddese vuttoyeva. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Tena sabbapakāravasena iddhividhakārakassa aññattha abhāvaṃ dīpeti. Imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ niddeso heṭṭhā vuttattho. Teneva ca iddhiyā bhūmipādapadamūlabhūtehi dhammehi samannāgato visuddhimagge (visuddhi. 2.365-366) vuttehi cuddasahi pannarasahi vā ākārehi paridamitacittatā ca chandādiekekādhipatisamāpajjanavasena āvajjanādivasībhāvavasena ca mudukammaññakatacittatā ca vuttā hoti. Balavapubbayogasampanno pubbayogasampattiyā arahattapaṭilābheneva paṭiladdhābhiññādiguṇo bhikkhu bhūmiādīhi dhammehi samannāgato hotīti katvā sopi vuttova hoti.
“转向多”是指:以地遍为所缘,进入作为神通基础的第四禅,出定后如果希望变成一百个,就以预备工作的方式作意“我是一百个,我是一百个”。“转向后以智决意”是指:这样做完预备工作之后,以神通智来决意。在这里,做完预备工作之后再次进入基础禅这一步并没有被提到。虽然没被提到,但注释书(《清净道论》2.386)中说:“‘转向’是仅就预备工作而说的,‘转向后以智决意’是就神通智而说的。因此,先转向‘多’,然后在那些预备心的末尾入定,从定中出来后,再作意‘我是多’而转向,此后以紧接着三或四个前分心生起之后生起的、以决断为本质、名为‘决意’的一个神通智来决意——应当这样理解这里的含义。”既然注释书这样说了,就应该这样理解。就像说“吃了饭躺下”时,并不是指不喝水、不洗手等就刚吃完立刻躺下;中间即使还有其他事情要做,也仍然可以说“吃了饭躺下”。这里的道理也应这样理解。其实,第一次进入基础禅在巴利原文中也没有提到。然而,以那个决意智,同时就变成一百个。一千个、十万个也是如此。如果这样不成功,就再做预备工作,第二次入定、出定后再决意。因为《相应部注释书》中说:“入定一次、两次都可以。”其中,基础禅心以相为所缘,预备心则以一百或一千为所缘。而且那些是以颜色为所缘,不是以概念为所缘。决意心也同样以一百或一千为所缘。它就像前面所说的安止心一样,在种姓心之后只生起一个,属于色界第四禅。
Bahukaṃ āvajjatīti pathavīkasiṇārammaṇaṃ abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya sace sataṃ icchati, ‘‘sataṃ homi, sataṃ homī’’ti parikammakaraṇavasena āvajjati. Āvajjitvāñāṇena adhiṭṭhātīti evaṃ parikammaṃ katvā abhiññāñāṇena adhiṭṭhāti. Ettha parikammaṃ katvā puna pādakajjhānasamāpajjanaṃ na vuttaṃ. Kiñcāpi na vuttaṃ, atha kho aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.386) ‘‘āvajjatīti parikammavaseneva vuttaṃ, āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātīti abhiññāñāṇavasena vuttaṃ, tasmā bahukaṃ āvajjati, tato tesaṃ parikammacittānaṃ avasāne samāpajjati, samāpattito vuṭṭhahitvā puna ‘bahuko homī’ti āvajjitvā tato paraṃ pavattānaṃ tiṇṇaṃ catunnaṃ vā pubbabhāgacittānaṃ anantarā uppannena sanniṭṭhāpanavasena adhiṭṭhānanti laddhanāmena ekeneva abhiññāñāṇena adhiṭṭhātīti evamettha attho daṭṭhabbo’’ti vuttattā evameva daṭṭhabbaṃ. Yathā ‘‘bhuñjitvā sayatī’’ti vutte pānīyaṃ apivitvā hatthadhovanādīni akatvā bhuttānantarameva sayatīti attho na hotīti antarā santesupi aññesu kiccesu ‘‘bhutvā sayatī’’ti vuccati, evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Paṭhamaṃ pādakajjhānasamāpajjanampi hi pāḷiyaṃ avuttamevāti. Tena pana adhiṭṭhānañāṇena saheva sataṃ hoti. Sahassepi satasahassepi eseva nayo. Sace evaṃ na ijjhati, puna parikammaṃ katvā dutiyampi samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhātabbaṃ. Saṃyuttaṭṭhakathāyañhi ‘‘ekavāraṃ dvivāraṃ samāpajjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tattha pādakajjhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ, parikammacittāni satārammaṇāni vā sahassārammaṇāni vā. Tāni ca kho vaṇṇavasena, na paṇṇattivasena. Adhiṭṭhānacittampi tatheva satārammaṇaṃ vā sahassārammaṇaṃ vā. Taṃ pubbe vuttaappanācittamiva gotrabhuanantaraṃ ekameva uppajjati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ.
就像尊者周利槃陀伽,本来是一个人却能变成许多个——说这句话,是为了显示身证者能够显现多种化身。这里用的是现在时,应当知道,是因为这位长老天生就有这种变现能力,而且当时他还活着。说到“成为一个人”等情形,道理也是一样。
Yathāyasmā cūḷapanthako ekopi hutvā bahudhā hotīti bahudhābhāvassa kāyasakkhidassanatthaṃ vuttaṃ. Vattamānavacanaṃ panettha therassa tathākaraṇapakatikattā tassa dharamānakālattā ca katanti veditabbaṃ. Eko hotīti vārepi eseva nayo.
这里有一则事例(《清净论》2.386):据说,这两兄弟长老因为是在路上出生的,所以得到了“槃陀伽”这个名字。在他们当中,哥哥大槃陀伽出家后,和四无碍解一起证得了阿罗汉果。他成为阿罗汉后,让周利槃陀伽出家,然后——
Tatridaṃ vatthu (visuddhi. 2.386) – te dve bhātaro kira therā panthe jātattā ‘‘panthakā’’ti nāmaṃ labhiṃsu. Tesu jeṭṭho mahāpanthako pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. So arahā hutvā cūḷapanthakaṃ pabbājetvā –
就像一朵红莲花,芬芳悦意,清晨绽放时香气还没有散失;
看那鸯耆罗沙,光辉闪耀,像太阳一样在天空中炽热放光。
‘‘Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ; Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe’’ti. (a. ni. 5.195; saṃ. ni. 1.123) –
他把这首偈颂教给了周利槃陀伽。可周利槃陀伽花了四个月还是背不下来。于是长老对他说:“你在教法里没法成就,走吧。”那时,长老正好负责分派食物。耆婆童子医带着许多花环、香料和涂香,来到自己的芒果园,供养世尊,听了法,礼拜了具足十力的世尊,然后走到长老跟前说:“尊者,明天请带着以佛陀为首的五百位比丘,到我家来应供。”长老回答说:“除了周利槃陀伽,其余的我都答应。”周利槃陀伽听到这话,心里更加难过。第二天清早,他走出精舍,因为对教法还怀着留恋和期盼,就站在精舍的门楼边哭了起来。
Imaṃ gāthaṃ adāsi. So taṃ catūhi māsehi paguṇaṃ kātuṃ nāsakkhi. Atha naṃ thero ‘‘abhabbo tvaṃ imasmiṃ sāsane, nikkhama ito’’ti āha. Tasmiñca kāle thero bhattuddesako hoti. Jīvako komārabhacco bahuṃ mālāgandhavilepanaṃ ādāya attano ambavanaṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā dhammaṃ sutvā dasabalaṃ vanditvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘sve, bhante, buddhappamukhāni pañca bhikkhusatāni ādāya amhākaṃ nivesane bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. Theropi ‘‘ṭhapetvā cūḷapanthakaṃ sesānaṃ adhivāsemī’’ti āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako bhiyyoso mattāya domanassappatto hutvā punadivase pātova vihārā nikkhamitvā sāsane sāpekkhatāya vihāradvārakoṭṭhake rodamāno aṭṭhāsi.
世尊看到他得度的因缘已经成熟,就走过去问他:“你为什么哭?”他把事情的经过说了出来。世尊说:“没办法把功课背熟,并不等于在我的教法里就不能成就。别难过,槃陀伽。”世尊用掌心有轮相的手摸了摸他的头,拉着他的手臂走进精舍,让他坐在香室门前,然后用神通化出一块很干净的白布碎片,对他说:“槃陀伽,你坐在这里,用手搓这块布,一边搓一边念‘除尘垢,除尘垢’。”说完就把那块布交给他。到了应供的时候,世尊在比丘僧团的围绕下,前往耆婆的住处,坐在已经铺好的座位上。槃陀伽照着吩咐搓那块布,布被搓脏了,渐渐变成黑色。他因此生起这样的认识:“这块布原本很干净,布本身没有过错;污垢是依着这个身体才有的。”他把这个领悟导向对五蕴的观察,增长观禅。这时,世尊放出光明,显现出仿佛坐在他面前的样子,说了这些光明偈:
Bhagavā tassa upanissayaṃ disvā taṃ upasaṅkamitvā ‘‘kasmā rodasī’’ti āha. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Bhagavā ‘‘na sajjhāyaṃ kātuṃ asakkonto mama sāsane abhabbo nāma hoti, mā soci, panthakā’’ti cakkacittatalena pāṇinā tassa sīsaṃ parāmasitvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā vihāraṃ pavisitvā gandhakuṭipamukhe nisīdāpetvā iddhiyā abhisaṅkhataṃ parisuddhaṃ pilotikakhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ pilotikaṃ ‘rajoharaṇaṃ rajoharaṇa’nti hatthena parimajjanto nisīda, panthakā’’ti vatvā tassa pilotikakhaṇḍaṃ datvā kāle ārocite bhikkhusaṅghaparivuto jīvakassa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Tassa taṃ pilotikakhaṇḍaṃ tathāparimajjantassa kiliṭṭhaṃ hutvā kamena kāḷavaṇṇaṃ ahosi. So ‘‘idaṃ parisuddhaṃ pilotikakhaṇḍaṃ, natthettha doso, attabhāvaṃ nissāya panāyaṃ doso’’ti saññaṃ paṭilabhitvā pañcasu khandhesu ñāṇaṃ otāretvā vipassanaṃ vaḍḍhesi. Athassa bhagavā obhāsaṃ vissajjetvā purato nisinno viya paññāyamānarūpo hutvā imā obhāsagāthā abhāsi –
贪欲并非尘垢,而被称为尘粒;尘粒正是贪欲的别名。
诸比库舍弃了这种尘垢,就安住在离垢者的教法里。
嗔怒……中略……在教法中。
愚痴是尘垢,但并不是人们通常说的微尘;“尘”是愚痴的别名。
诸比库舍弃了这种尘垢,就住在离垢者的教法里。
对于拥有殊胜之心、不放逸的牟尼,在牟尼之道上修学的人,
忧愁不会出现在这样的寂静者身上,他始终具足正念。
‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti; Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane. ‘‘Doso…pe… sāsane. ‘‘Moho rajo na ca pana reṇu vuccati, mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti; Etaṃ rajaṃ vippajahitva bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane. (mahāni. 209); ‘‘Adhicetaso appamajjato, munino monapathesu sikkhato; Sokā na bhavanti tādino, upasantassa sadā satīmato’’ti. (udā. 37);
偈颂结束时,这位长老与四无碍解智一起证得了阿罗汉果。他成为意所成禅那的获得者之后,能够一身变成多身,多身变成一身。就在证得阿罗汉道时,三藏和六种神通也都一并得到了。
Gāthāpariyosāne thero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. So manomayajjhānalābhī hutvā eko hutvā bahudhā, bahudhā hutvā eko bhavituṃ samattho ahosi. Arahattamaggenevassa tīṇi piṭakāni cha ca abhiññā āgamiṃsu.
耆婆也把洗手水端给十力世尊。导师用手盖住钵,被问“尊者,怎么了”时,说道:“耆婆,精舍里有一位比丘。”耆婆就派了一个人去,说:“去把那位尊者请来,快点回来。”周利槃陀伽长老在那个人到来之前,就想让哥哥知道自己的特殊成就,于是化现出一千位比丘,每一个都和别人不一样,连披衣、整理等沙门事务,也没有一个和另一个相同。那个人到了精舍,看见许多比丘,就回来告诉耆婆:“尊者,精舍里比丘很多,我看不出该请哪一位尊者。”耆婆问过导师,说出那位长老的名字,又派他去。他去了以后问:“尊者,哪位是周利槃陀伽?”顿时一千张嘴同时说:“我是周利槃陀伽,我是周利槃陀伽。”他又回来,说:“据说全都是周利槃陀伽,我不知道该请谁。”耆婆因为已通达真谛,就从道理上明白:“这些是具神通的比丘。”世尊说:“去吧,抓住你最先看到的那一位的衣角,告诉他‘导师叫你’,然后带他来。”他去照做了。当下,所有化现出来的比丘都消失了。长老打发那个人先走,自己做完洗脸等身体事务,先一步到了,坐在安排好的座位上。就在这时,导师接过洗手水,吃完饭,就让周利槃陀伽长老来作随喜说法。长老说了一部相当于《长部》《中部》那么长的法。
Jīvakopi kho dasabalassa dakkhiṇodakaṃ upanāmesi. Satthā pattaṃ hatthena pidahitvā ‘‘kiṃ bhante’’ti puṭṭho ‘‘vihāre eko bhikkhu atthi, jīvakā’’ti āha. So purisaṃ pesesi ‘‘gaccha ayyaṃ gahetvā sīghaṃ ehī’’ti. Cūḷapanthakatthero tassa purisassa pure āgamanāyeva bhātaraṃ attano pattavisesaṃ ñāpetukāmo bhikkhusahassaṃ nimminitvā ekampi ekena asadisaṃ, ekassāpi ca cīvaravicāraṇādisāmaṇakakammaṃ aññena asadisaṃ akāsi. Puriso gantvā vihāre bahū bhikkhū disvā paccāgantvā ‘‘bahū, bhante, vihāre bhikkhū, pakkositabbaṃ ayyaṃ na passāmī’’ti jīvakassa kathesi. Jīvako satthāraṃ pucchitvā tassa nāmaṃ vatvā puna taṃ pesesi. So gantvā ‘‘cūḷapanthako nāma kataro bhante’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ cūḷapanthako, ahaṃ cūḷapanthako’’ti sakiṃyeva mukhasahassaṃ kathesi. So puna gantvā ‘‘sabbepi kira cūḷapanthakā, ahaṃ pakkositabbaṃ na jānāmī’’ti āha. Jīvako paṭividdhasaccatāya ‘‘iddhimā bhikkhū’’ti nayato aññāsi. Bhagavā āha – ‘‘gaccha, yaṃ paṭhamaṃ passasi, taṃ cīvarakaṇṇe gahetvā satthā taṃ āmantetīti vatvā ānehī’’ti. So gantvā tathā akāsi. Tāvadeva sabbepi nimmitā antaradhāyiṃsu. Thero taṃ uyyojetvā mukhadhovanādisarīrakiccaṃ niṭṭhapetvā paṭhamataraṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Tasmiṃ khaṇe satthā dakkhiṇodakaṃ gaṇhitvā bhattakiccaṃ katvā cūḷapanthakatthereneva bhattānumodanaṃ dhammakathaṃ kathāpesi. Thero dīghamajjhimāgamappamāṇaṃ dhammakathaṃ kathesīti.
其他比丘以决意化现出意所成身时,或化现三四身,或化现众多身,都做成完全相同的模样,做同一种动作。然而周利槃陀伽长老只凭一次作意,就化现出一千位比丘。他没有让两个人相同,不让他们做同一种动作。因此,他在化现意所成身的比丘中被称为第一。其他不加限定而化现出来的众多化身,则与那位有神通的人本身一模一样。无论是站立、坐下等威仪,还是说话、沉默等表现,有神通的人做什么,他们就做什么。但如果他想化现出种种不同的样貌——比如有的处于青年阶段,有的处于中年阶段,有的处于老年阶段;有的长发,有的半剃头,有的全剃,有的头发混杂;有的穿半黑衣,有的穿黄褐衣;有的在诵经、说法、吟诵、提问、回答、染衣、煮染、缝衣、洗衣等,做种种不同的事——他就必须从根本禅那出定,以“让这些比丘是青年”等方式作准备,再入定,出定后决意:“愿他们如此这般显现。”与决意心同时,他们就会随他所想要的样子显现。对于“一身变为多身”等情形,也是同样的道理。
Aññe bhikkhū adhiṭṭhānena manomayaṃ kāyaṃ abhinimminitvā tayo vā cattāro vā abhinimminanti, bahuke ekasadiseyeva ca katvā nimminanti ekavidhameva kammaṃ kurumāne. Cūḷapanthakatthero pana ekāvajjaneneva bhikkhusahassaṃ māpesi. Dvepi jane na ekasadise akāsi, na ekavidhaṃ kammaṃ kurumāne. Tasmā manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ aggo nāma jāto. Aññe pana bahū aniyametvā nimmitā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu ca bhāsitatuṇhībhāvādīsu ca yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānāvaṇṇaṃ kātukāmo hoti keci paṭhamavaye keci majjhimavaye keci pacchimavaye, tathā dīghakese upaḍḍhamuṇḍe muṇḍe missakakese upaḍḍharattacīvare paṇḍukacīvare padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhāpucchanapañhāvisajjanarajanapacanacīvarasibbanadhovanādīni karonte aparepi vā nānappakārake kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhātabbaṃ, adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva hontīti. Eseva nayo bahudhāpi hutvā eko hotītiādīsu.
不过这里有一个差别:所谓“本性上众多”,是指在化现的那段时间里,化现出来的形态本性上就是众多的。这位比丘这样化现出众多身形之后,如果又想到“我要独自经行、诵习、提问”,或者出于少欲而想“这座精舍比丘很少,如果有人来,看到这么多长相完全一样的比丘,就会知道‘这一定是长老的神力’,从而认出我”,于是在中途想要“我成为一个人”。这时,他应当进入根本禅那,出定后作预备行:“我成为一个人”,再入定,出定后再决意:“我成为一个人”。与决意心同时,他就成为一个人。如果不这样做,到了他所限定的时间结束时,他自己就会恢复成一个人。
Ayaṃ pana viseso – pakatiyā bahukoti nimmitakālabbhantare nimmitapakatiyā bahuko. Iminā ca bhikkhunā evaṃ bahubhāvaṃ nimminitvā puna ‘‘ekova hutvā caṅkamissāmi, sajjhāyaṃ karissāmi, pañhaṃ pucchissāmī’’ti cintetvā vā, ‘‘ayaṃ vihāro appabhikkhuko, sace keci āgamissanti ‘kuto ime ettakā ekasadisā bhikkhū, addhā therassa esa ānubhāvo’ti maṃ jānissantī’’ti appicchatāya vā antarāva ‘‘eko homī’’ti icchantena pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘eko homī’’ti parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘eko homī’’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Adhiṭṭhānacittena saddhiṃyeva eko hoti. Evaṃ akaronto pana yathāparicchinnakālavasena sayameva eko hoti.
11舍去“显现”这个词,因为经中说“不被任何东西遮盖”,所以用“不被任何东西遮盖”这句话,说明了“显现”这个词的意思是“明显、公开”。用“成为”这个词,就表示这里省略了“作”字。因为让它显现的时候,它就变得明显了。“不被任何东西遮盖”,就是不被墙壁等任何东西遮住,没有障碍。“无隐蔽”,就是从上面没有被盖住。正因为不被遮住,所以是敞开的;正因为不被盖住,所以是明显的。“隐没”,就是使之变得不见。被遮住,就是被那个障碍物盖住了。被隐蔽,就是被那个遮盖物覆盖了。
11.Āvibhāvanti padaṃ nikkhipitvā kenaci anāvaṭaṃ hotīti vuttattā kenaci anāvaṭapadena āvibhāvapadassa pākaṭabhāvattho vutto. ‘‘Hotī’’ti padena ‘‘karotī’’ti pāṭhaseso vutto hoti. Pākaṭaṃ hontañhi āvibhāve kate hoti. Kenaci anāvaṭanti kuṭṭādinā yena kenaci anāvaṭaṃ āvaraṇavirahitaṃ. Appaṭicchannanti uparito acchāditaṃ. Tadeva anāvaṭattā vivaṭaṃ. Appaṭicchannattā pākaṭaṃ. Tirobhāvanti antaritabhāvaṃ karoti. Āvaṭaṃyeva tena āvaraṇena pihitaṃ. Paṭicchannaṃyeva tena paṭicchādanena paṭikujjitaṃ.
“虚空遍定”是指依限定虚空遍而修成的第四禅定。“获得者”是说他有这种获得,所以叫获得者。“无围”是指在四周不被任何东西围绕的地方。这里因为只说到虚空遍,所以应当知道:只有在那里修习的禅那才是造成虚空的原因,不是别的。在上方水遍等当中,也应当理解:只有以那个为所缘的禅那才是原因,不是别的。“转向地、转向水、转向虚空”:是指转向平常的地、水、虚空。“在虚空中”:这是说明那个虚空是远离地面、极高远的虚空状态。
Ākāsakasiṇasamāpattiyāti paricchedākāsakasiṇe uppāditāya catutthajjhānasamāpattiyā. Lābhīti lābho assa atthīti lābhī. Aparikkhitteti kenaci samantato aparikkhitte padese. Idha ākāsakasiṇasseva vuttattā tattha bhāvitameva jhānaṃ ākāsakaraṇassa paccayo hoti, na aññanti daṭṭhabbaṃ. Upariāpokasiṇādīsupi tadārammaṇameva jhānaṃ daṭṭhabbaṃ, na aññaṃ . Pathaviṃ āvajjati, udakaṃ āvajjati, ākāsaṃ āvajjatīti pakatipathavīudakaākāse āvajjati. Antalikkheti tassa ākāsassa pathavito dūrākāsabhāvaṃ dīpeti.
12在“抚摸日月”的神变中,并没有先限定遍的定境;因为这里只是笼统地说“具足神通、心得自在”,所以应当知道,此处并没有对遍的定境作限定。“或坐着或躺着”,就是坐着或躺着的人。由这一说法,其余两种威仪也就一并说到了。“愿在伸手可及处”,就是愿在手的近旁。也有读作“愿在手掌范围内”的。这是按照想要这样做的人的情况来说的。而这个人即使到了那里,即使伸出手臂,也会触摸。触摸,是轻轻碰触。摩触,是用力碰触。抚摩,是从四周全面地碰触。“色身”,就是指站在伸手可及处的那个身体。
12. Candimasūriyaparimajjane kasiṇaniyamaṃ akatvā ‘‘iddhimā cetovasippatto’’ti avisesena vuttattā natthettha kasiṇasamāpattiniyamoti veditabbaṃ. Nisinnako vā nipannako vāti nisinno vā nipanno vā. Imeheva itarairiyāpathadvayampi vuttameva hoti. Hatthapāse hotūti hatthasamīpe hotu. Hatthapasse hotūtipi pāṭho. Idaṃ tathā kātukāmassa vasena vuttaṃ. Ayaṃ pana tattha gantvāpi hatthaṃ vaḍḍhetvāpi āmasati. Āmasatīti īsakaṃ phusati. Parāmasatīti bāḷhaṃ phusati. Parimajjatīti samantato phusati. Rūpagatanti hatthapāse ṭhitarūpameva.
从根本禅那出定后,他转向远处的天界或梵天界,作意“让它变近”。作意之后,做预备工作,再次入定,出定后以智决意“让它变近”,它就变近了。其余几种情况也照这样理解。不过,对于想去梵天界的人来说,说了把远处变近之后,为了显示即使这种神通对前往梵天界没有直接帮助,它本身仍能成就种种殊胜变化,所以接着说了“于近处也……”等话。其中,不只是把多的变成少的、把少的变成多的,在“把不甜的变成甜的”等等情况下,凡是有神通的人想要什么,一切都能实现。另一种解释是:“于远处也决意为近处”,是指把远处的梵天界决意到人界的近处。“于近处也决意为远处”,是指把近处的人界决意到远处的梵天界。“把多的也决意为少的”:如果许多梵天聚集在一起,因为他们的身体太巨大,超出了能看见和能听到的范围,他就把能看见和能听到的范围收拢到一处,决意“把多的变成少的”。“把少的也决意为多的”:如果他想带着庞大的随从队伍前往,因为自己单独一人显得太少,他就决意把少数的自己变成多数,然后带着庞大的随从队伍前往。这里的意思应当这样理解。这样一来,这四种方式对前往梵天界也都有帮助。
Dūrepi santike adhiṭṭhātīti pādakajjhānato vuṭṭhāya dūre devalokaṃ vā brahmalokaṃ vā āvajjati ‘‘santike hotū’’ti. Āvajjitvā parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ñāṇena adhiṭṭhāti ‘‘santike hotū’’ti. Santike hoti. Esa nayo sesapadesupi. Brahmalokaṃ pana gantukāmassa dūrassa santikakaraṇaṃ vatvā brahmalokagamanassa anupakārampi imāya iddhiyā ijjhamānavisesaṃ dassento santikepītiādimāha. Tattha na kevalaṃ thokakaraṇabahukaraṇameva, ‘‘amadhuraṃ madhura’’ntiādīsupi yaṃ yaṃ icchati, taṃ sabbaṃ iddhimato ijjhati. Aparo nayo – dūrepi santike adhiṭṭhātīti dūre brahmalokaṃ vā manussalokassa santike adhiṭṭhāti. Santikepi dūre adhiṭṭhātīti santike manussalokaṃ vā dūre brahmaloke adhiṭṭhāti. Bahukampi thokaṃ adhiṭṭhātīti sace brahmāno bahū sannipatitā honti, mahāattabhāvattā dassanūpacāraṃ savanūpacāraṃ pajahanti, dassanūpacāre ca savanūpacāre ca ekajjhaṃ saṅkhipitvā bahukampi thokanti adhiṭṭhāti. Thokampi bahukaṃ adhiṭṭhātīti sace mahāparivārena gantukāmo hoti, ekakattā thokaṃ attānaṃ bahukaṃ adhiṭṭhahitvā mahāparivāro gacchatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Evaṃ sati catubbidhampi taṃ brahmalokagamane upakāro hoti.
以天眼看见那位梵天的色身:站在这里,增长光明之后,想要看见那位梵天的色身,就以天眼看见那位梵天的色身。他就站在这里,以天耳界听到那位梵天正在说话的声音。以他心智了知那位梵天的心。以显现的,就是用眼睛所看见的。依身而转变心,就是依色身而转变心。把握根本禅那心之后,把它安置在身体上,让心随顺于身体,运行迟缓。因为身体的运行是缓慢的。决意是它的同义词,意思是确立。进入乐想和轻快想,就是进入、趣入、触证、达到与以根本禅那为所缘的神变心一同生起的乐想和轻快想。这里所说的乐想,其实就是与舍相应的想。因为舍被称为寂静的乐,而正是这个想,由于从诸盖以及寻等敌对法中解脱出来,也应被理解为轻快想。当进入这个想时,他的业生身体也变得像棉绒一样轻盈。他就以这样如被风吹动的棉绒般轻盈且显现的身体,前往梵天世界。当他这样前往时,如果他想,就以地遍在虚空中化现出一条道路,步行而去。如果他想,就在虚空中以地遍在每一步化现莲花,一步一步踏着莲花而行。如果他想,就以风遍决意为风,像棉绒被风吹动一样随风而去。而且在这里,想去的意愿就是标准。因为有了想去的意愿,如此完成心决意的他,就像被弓弦弹力射出的箭一样,借着决意的冲力,以显现的身体而去。
Dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṃ passatīti idha ṭhito ālokaṃ vaḍḍhetvā yassa brahmuno rūpaṃ daṭṭhukāmo, dibbena cakkhunā tassa brahmuno rūpaṃ passati. Idheva ṭhito dibbāya sotadhātuyā tassa brahmuno bhāsamānassa saddaṃ suṇāti. Cetopariyañāṇena tassa brahmuno cittaṃ pajānāti. Dissamānenāti cakkhunā pekkhiyamānena. Kāyavasena cittaṃ pariṇāmetīti rūpakāyassa vasena cittaṃ pariṇāmeti. Pādakajjhānacittaṃ gahetvā kāye āropeti, kāyānugatikaṃ karoti dandhagamanaṃ. Kāyagamanañhi dandhaṃ hoti. Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ, sanniṭṭhāpetīti attho. Sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvāti pādakajjhānārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā pavisitvā phusitvā pāpuṇitvā. Sukhasaññā ca nāma upekkhāsampayuttasaññā. Upekkhā hi santaṃ sukhanti vuttā, sāyeva saññā nīvaraṇehi ceva vitakkādipaccanīkehi ca vimuttattā lahusaññātipi veditabbā. Taṃ okkantassa panassa karajakāyopi tūlapicu viya sallahuko hoti. So evaṃ vātakkhittatūlapicunā viya sallahukena dissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchati. Evaṃ gacchanto ca sace icchati, pathavīkasiṇavasena ākāse maggaṃ nimminitvā padasā gacchati. Sace icchati, ākāse pathavīkasiṇavaseneva pade pade padumaṃ nimminitvā padume padume padaṃ nikkhipanto padasā gacchati. Sace icchati, vāyokasiṇavasena vātaṃ adhiṭṭhahitvā tūlapicu viya vāyunā gacchati. Apica gantukāmatāva ettha pamāṇaṃ. Sati hi gantukāmatāya evaṃkatacittādhiṭṭhāno adhiṭṭhānavegakkhittova so jiyāvegakkhitto saro viya dissamāno gacchati.
以心之力转变身体:取业生身为所缘,把它安立在作为基础的根本禅那心上,让身体随顺于心,快速行进。因为心的运行是快速的。进入乐想和轻快想:就是进入与以色身为所缘的神变心同时生起的乐想和轻快想。其余内容按前面所说的方式理解即可。不过,这里只是心的运行而已。当这样以不显现的身体行走时,他是在决意心生起的刹那行走?还是在住的刹那?或者在坏灭的刹那?对此,长老说:在三个刹那中都能行走。那么,是他自己行走,还是派遣化身前去?随他的意愿而行。但在这里,说的是他自己行走。
Cittavasena kāyaṃ pariṇāmetīti karajakāyaṃ gahetvā pādakajjhānacitte āropeti, cittānugatikaṃ karoti sīghagamanaṃ. Cittagamanañhi sīghaṃ hoti. Sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvāti rūpakāyārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañca lahusaññañca. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ pana cittagamanameva hoti. Evaṃ adissamānena kāyena gacchanto panāyaṃ kiṃ tassādhiṭṭhānacittassa uppādakkhaṇe gacchati? Udāhu ṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe vāti vutte ‘‘tīsupi khaṇesu gacchatī’’ti thero āha. Kiṃ pana so sayaṃ gacchati, nimmitaṃ pesetīti? Yathāruci karoti. Idha panassa sayaṃ gamanameva āgataṃ.
所谓“意所成”,是因为由决意之心所变化出来的,所以叫意所成。“具足所有肢节”,就是具足一切大肢节和小肢节。“诸根无缺”,这是按照眼、耳等的形态来说的,但在所化现的色身上,并没有所谓的感官净色。如果那位有神通的人经行,化身也在那里经行——这一类说法,都是针对声闻弟子所化现的化身说的。而佛陀所化现的化身,则是世尊做什么,它们也做什么,并且随着世尊的心意,还能做别的事。“冒烟、燃烧”,是依火遍来说的。“说法”等三句,是没有限定地说的。“住立”,是聚集而住。“交谈”,是聚集而谈。“进行讨论”,是通过互相问答来交谈。在这里,那位有神通的人就站在此处,用天眼看见色相,用天耳界听到声音,用他心通了知心意;他就站在此处,与那位梵天一起住立、交谈、进行讨论;他“决意使远处也成为近处”等类的决意;以及他以显现或不显现的身体前往梵天世界——所有这些,都还不算是以身自在运作。只有当他以“他在那位梵天面前化现出色身”等方式所说的那种种变化出现时,这才叫做以身自在运作。其余的内容,是为了显示以身自在运作之前的前行部分。以上就是决意神变。
Manomayanti adhiṭṭhānamanena nimmitattā manomayaṃ. Sabbaṅgapaccaṅganti sabbaaṅgapaccaṅgavantaṃ. Ahīnindriyanti idaṃ cakkhusotādīnaṃ saṇṭhānavasena vuttaṃ, nimmitarūpe pana pasādo nāma natthi. Sace so iddhimā caṅkamati, nimmitopi tattha caṅkamatītiādi sabbaṃ sāvakanimmitaṃ sandhāya vuttaṃ. Buddhanimmitā pana yaṃ yaṃ bhagavā karoti, taṃ tampi karonti, bhagavato cittavasena aññampi karontīti. Dhūmāyati pajjalatīti tejokasiṇavasena. Dhammaṃ bhāsatītiādīni tīṇi aniyametvā vuttāni. Santiṭṭhatīti saṅgamma tiṭṭhati. Sallapatīti saṅgamma lapati. Sākacchaṃ samāpajjatīti aññamaññassa uttarapaccuttaradānavasena saṃkathaṃ karoti. Ettha ca yaṃ so iddhimā idheva ṭhito dibbena cakkhunā rūpaṃ passati, dibbāya sotadhātuyā saddaṃ suṇāti, cetopariyañāṇena cittaṃ pajānāti, yampi so idheva ṭhito tena brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati , sallapati, sākacchaṃ samāpajjati, yampissa ‘‘dūrepi santike adhiṭṭhātī’’tiādikaṃ adhiṭṭhānaṃ, yampi so dissamānena vā adissamānena vā kāyena brahmalokaṃ gacchati, ettāvatā na kāyena vasaṃ vatteti. Yañca kho ‘‘so tassa brahmuno purato rūpiṃ abhinimminātī’’tiādinā nayena vuttavidhānaṃ āpajjati, ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti nāma. Sesaṃ pana kāyena vasavattanāya pubbabhāgadassanatthaṃ vuttanti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhānā iddhi.
1313. 在解说变化神变时,举出尸弃世尊的声闻弟子为例,是为了通过变化神变来显示身证者这种人。为了说明这一点,先说“他站在梵天世界里,用声音让一千个世界知道”,这就显示了极其稀有、未曾有的事——在一千个世界里都能听到声音的决意神变。现在,为了阐明这件事的来龙去脉,这样说:从这一劫往前数,在第三十一劫时,尸弃世尊从上一世所生的兜率天去世后,投生到阿鲁纳旺城,进入阿鲁纳旺国王的王后帕跋瓦提的胎中。当他智慧成熟后,便出家,行大出离,在菩提树下证悟一切知智,转起无上法轮,住在阿鲁纳旺城附近。有一天清晨,他料理好身体后,由大比丘僧团围绕,心想“我要进阿鲁纳旺城乞食”,便出发了。他站在精舍门屋附近,召唤名叫阿毗布的上首弟子:“比丘,现在进阿鲁纳旺城乞食还太早。我们去某个梵天世界吧。”正如经中所说:
13. Vikubbaniddhiniddese sikhissa bhagavato sāvakanidassanaṃ vikubbaniddhiyā kāyasakkhipuggaladassanatthaṃ vuttaṃ. Tampi dassento paṭhamaṃ tāva brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesīti ativiya acchariyaabbhutabhūtaṃ sahassilokadhātuyā saddasavanaṃ adhiṭṭhāniddhiṃ dassesi. Idāni tassa vatthussa paridīpanatthamidaṃ vuccati – imasmā hi kappā ekatiṃse kappe sikhī bhagavā anantarajātiyā tusitapurato cavitvā aruṇavatīnagare aruṇavato rañño pabhāvatiyā nāma mahesiyā kucchismiṃ nibbattitvā paripakkañāṇo mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā pavattavaradhammacakko aruṇavatiṃ nissāya viharanto ekadivasaṃ pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā mahābhikkhusaṅghaparivāro ‘‘aruṇavatiṃ piṇḍāya pavisissāmī’’ti nikkhamitvā vihāradvārakoṭṭhakasamīpe ṭhito abhibhuṃ nāma aggasāvakaṃ āmantesi – ‘‘atippago kho, bhikkhu, aruṇavatiṃ piṇḍāya pavisituṃ. Yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāmā’’ti. Yathāha –
那时,诸比丘,尸弃世尊、阿拉汉、正自觉者吩咐征服天比丘:“婆罗门,来吧,趁还没到用餐时间,我们去某个梵天世界。”诸比丘,征服天比丘回答尸弃世尊、阿拉汉、正自觉者:“好的,尊者。”于是,诸比丘,尸弃世尊和征服天比丘就前往某个梵天世界。
‘‘Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘āyāma, brāhmaṇa, yena aññataro brahmaloko, tenupasaṅkamissāma yāva bhattassa kālo bhavissatī’ti. ‘Evaṃ bhante’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, sikhī ca bhagavā abhibhū ca bhikkhu yena aññataro brahmaloko, tenupasaṅkamiṃsū’’ti (saṃ. ni. 1.185).
在那里,大梵天见到正自觉者后满心欢喜,上前迎接,铺设好梵座,献给世尊。他们也为长老铺了合适的座位。世尊在铺好的座位上坐下,长老也在自己的座位上坐下。大梵天礼敬十力尊之后,坐在一边。因此经文说:诸比丘,那时,尸弃世尊、阿拉汉、正自觉者吩咐征服天比丘:“婆罗门,请你为梵天、梵天众和梵天随众开示法语。”“是的,尊者。”诸比丘,征服天比丘应允了尸弃世尊、阿拉汉、正自觉者后,便为梵天、梵天众和梵天随众说法。长老说法时,那些梵天心生不满:“我们等了这么久,才等到大师来到梵天界,这个比丘却把大师搁在一边,自己说起法来。”大师知道他们心里不高兴,就对征服天比丘说:“婆罗门,那些梵天、梵天众和梵天随众在抱怨呢。既然如此,婆罗门,你就更加让他们生起警醒吧。”长老接受了大师的教导,示现种种神通变化,用声音让一千个世界都听到,说道:
Tattha mahābrahmā sammāsambuddhaṃ disvā attamano paccuggamanaṃ katvā brahmāsanaṃ paññāpetvā adāsi. Therassāpi anucchavikaṃ āsanaṃ paññāpayiṃsu. Nisīdi bhagavā paññatte āsane, theropi attano pattāsane nisīdi. Mahābrahmāpi dasabalaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tenāha – atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘paṭibhātu, brāhmaṇa, taṃ brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho, bhikkhave, abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissuṇitvā brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammakathaṃ kathesi. There dhammakathaṃ kathente brahmāno ujjhāyiṃsu ‘‘cirassañca mayaṃ satthu brahmalokāgamanaṃ labhimhā, ayañca bhikkhu ṭhapetvā satthāraṃ sayaṃ dhammakathaṃ ārabhī’’ti. Satthā tesaṃ anattamanabhāvaṃ ñatvā abhibhuṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ujjhāyanti kho te, brāhmaṇa, brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca. Tena hi, tvaṃ brāhmaṇa, bhiyyoso mattāya saṃvejehī’’ti. Thero satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā anekavihitaṃ iddhivikubbanaṃ katvā sahassilokadhātuṃ sarena viññāpento –
要发起精进,要向前迈进,要专心投入佛陀的教法。
抖落死神的军队,就像大象摇动芦苇屋一样。
谁在这套法和律中不放逸地生活,
舍弃了生死轮回后,将终结苦。
‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro. ‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. (a. ni. 1.185) –
他说了这两首偈颂。
Imaṃ gāthādvayaṃ abhāsi.
那么,长老是怎样用声音让一千个轮围世界都知道的呢?他先进入青遍定,出定后,用神通智把黑暗遍布到一千个轮围世界的每一处。当众生心里生起“这是什么黑暗”的念头时,他又进入光明遍定,出定后示现光明。当众生正在寻思“这是什么光”时,他就示现自身。一千个轮围世界里的天与人,都合掌向长老礼敬。长老心想:“愿大众能听到我说法的声音。”于是诵出这两首偈颂。所有聚集的大众,就像坐在正中间听法一样,听到了他的声音,其中的义理也变得清楚明白。就是为了说明这种让对方知晓的方式,才说“以音声令知晓”。针对长老所施展的种种神通变化,接着又说“即使以可见之身”等句。其中,“说法”的意思是:先示现前面所说的那种神通变化,然后按照上面说的次第诵出两首偈颂,以音声令对方知晓,应当这样理解。“即使以可见之身”等句中,是用具格来表达“处于这种状态”的意思,也就是“变成这样的身体之后”。
Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññāñāṇena cakkavāḷasahasse sabbattha andhakāraṃ phari. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti sattānaṃ ābhoge uppanne ālokakasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ālokaṃ dassesi. ‘‘Kiṃ āloko aya’’nti vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Cakkavāḷasahasse ca devamanussā añjaliṃ paggaṇhitvā theraṃyeva namassamānā aṭṭhaṃsu. Thero ‘‘mahājano mayhaṃ dhammaṃ desentassa saddaṃ suṇātū’’ti imā gāthā abhāsi. Sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ assosuṃ. Atthopi tesaṃ pākaṭo ahosi. Taṃ viññāpanaṃ sandhāya ‘‘sarena viññāpesī’’ti vuttaṃ. Tena kataṃ anekavihitaṃ iddhivikubbanaṃ sandhāya puna so dissamānenapītiādi vuttaṃ. Tattha dhammaṃ desesīti paṭhamaṃ vuttappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassento dhammaṃ desesi, tato yathāvuttakkamena dve gāthā bhāsanto sarena viññāpesīti veditabbaṃ. Dissamānenapi kāyenātiādīsu ca itthaṃbhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, evaṃbhūtakāyo hutvāti attho.
现在,为了在展示那个事例之后,再说明其他有神通的人施展变化神通的方法,所以说了“他舍弃自己的本来样貌”等话。这里说的“他”,就是按照前面所说的方法,已经让心变得柔软、适合修行的那位有神通的比丘。如果他想施展变化神通,就会舍弃自己本来的样貌和本来的形态,示现成童子的样子等等。怎么做呢?他从以地遍为所缘、作为神通基础的四禅出定后,先作意“我要变成这样的童子”,把应当化现的童子样貌放在心里,做完准备工作之后,再次入定,出定后以神通智决意“我要变成名叫某某的童子”,就在决意的同时,他就变成了童子。《清净道论》讲遍的部分中说:“以地遍,一人变成多人……”等等,这样说,所以这里以地遍为所缘的基础禅那是适用的。但在同一部论讲神通的部分中,讲到变化神通时说:“从地遍等任何一种所缘的神通基础禅那出定后……”又说:“应当作意自己的童子样貌。”这似乎不适用于化现成龙等的情况。化现成龙等样貌时,道理也是一样的。
Idāni taṃ vatthuṃ dassetvā aññassāpi iddhimato vikubbaniddhikaraṇavidhānaṃ dassento so pakativaṇṇaṃ vijahitvātiādimāha. Tattha soti heṭṭhā vuttavidhānena mudukammaññakatacitto so iddhimā bhikkhu. Sace vikubbaniddhiṃ kātukāmo hoti, attano pakativaṇṇaṃ pakatisaṇṭhānaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti. Kathaṃ? Pathavīkasiṇārammaṇābhiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya ‘‘evarūpo kumārako homī’’ti nimminitabbaṃ kumārakavaṇṇaṃ āvajjitvā kataparikammāvasāne puna samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘evarūpo nāma kumārako homī’’ti abhiññāñāṇena adhiṭṭhāti, saha adhiṭṭhānena kumārako hotīti. Visuddhimagge (visuddhi. 1.100) kasiṇaniddese ‘‘pathavīkasiṇavasena ekopi hutvā bahudhā hotītiādibhāvo…pe… evamādīni ijjhantī’’ti vacanena idha pathavīkasiṇārammaṇaṃ pādakajjhānaṃ yujjati. Tattheva pana abhiññāniddese vikubbaniddhiyā ‘‘pathavīkasiṇādīsu aññatarārammaṇato abhiññāpādakajjhānato vuṭṭhāyā’’ti vuttaṃ, tattheva (visuddhi. 2.398) ca ‘‘attano kumārakavaṇṇo āvajjitabbo’’ti vuttaṃ, taṃ nāgādinimmāne na yujjati viya. Nāgavaṇṇādinimmānepi eseva nayo.
其中,龙相是指蛇的形状。金翅鸟相是指金翅鸟的形状。因陀罗相是指帝释天的形状。天相是指其余天神的形状。大海相则通过水遍来成就。军队是指步兵。种种军阵是指依象兵等而显现的各种军队组合。不过,《清净道论》中说:“也示现象等……这里也是从外部示现象等的方式来讲的。在那里,不应决意‘我成为象’,而应决意‘让象出现’。马等也是如此。”这与“放下自己的本色”这一根本句以及变化神通的性质是相矛盾的。因为按照巴利经典所说的次第:不放下自己的本色,通过决意的方式示现其他,这叫决意神通;放下自己的本色,通过决意的方式使自身显现为别的样子,这叫变化神通。
Tattha nāgavaṇṇanti sappasaṇṭhānaṃ. Supaṇṇavaṇṇanti garuḷasaṇṭhānaṃ. Indavaṇṇanti sakkasaṇṭhānaṃ. Devavaṇṇanti sesadevasaṇṭhānaṃ. Samuddavaṇṇaṃ pana āpokasiṇavasena ijjhati. Pattinti padātiṃ. Vividhampi senābyūhanti hatthiādīnaṃ vasena anekavihitaṃ senāsamūhaṃ. Visuddhimagge pana ‘‘hatthimpi dassetītiādi panettha bahiddhāpi hatthiādidassanavasena vuttaṃ. Tattha ‘hatthī homī’ti anadhiṭṭhahitvā ‘hatthī hotū’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Assādīsupi eseva nayo’’ti vuttaṃ, taṃ ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā’’ti vuttamūlapadena ca vikubbaniddhibhāvena ca virujjhati. Pāḷiyaṃ vuttakkamena hi pakativaṇṇaṃ avijahitvā adhiṭṭhānavasena aññassa dassanaṃ adhiṭṭhāniddhi nāma, pakativaṇṇaṃ vijahitvā adhiṭṭhānavasena attano aññathādassanaṃ vikubbaniddhi nāma.
14在“意所成神通智”的解说中,讲到“从此身化作另一身”等地方时,意思是:想要成就意所成神通的具神通比丘,从以虚空遍为所缘的基础禅那出定后,先转向自己的色身,按照前面说的方法决意“让它变成中空”,它就成了中空。然后,他在自己身体内部,以地遍为所缘,转向另一身,做了准备工作后,按照前面说的方法决意,他的身体内部就出现了另一身。他把那身从口中拉出来,放在外面。现在,为了用譬喻说明这个道理,说了“譬如”等话。其中,“从文阇草”是指从文阇草中。“抽出苇芯”是指拔出嫩芯。“从鞘”是指从鞘中。“从篮”是指从篮中,也就是旧皮、蜕壳的意思。这里说的“抽出”,应当理解为以心念抽出。蛇这类众生,住在同类当中,或者依附在树木之间,依靠一种叫做“从皮中蜕出身体的作用”的力量,就像厌弃正在吞食身体的旧皮一样,以这四种原因,自己脱去外壳。
14. Manomayiddhiñāṇaniddese imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminātītiādīsu iddhimā bhikkhu manomayiddhiṃ kātukāmo ākāsakasiṇārammaṇapādakajjhānato vuṭṭhāya attano rūpakāyaṃ tāva āvajjitvā vuttanayeneva ‘‘susiro hotū’’ti adhiṭṭhāti, susiro hoti . Atha tassa abbhantare pathavīkasiṇavasena aññaṃ kāyaṃ āvajjitvā parikammaṃ katvā vuttanayeneva adhiṭṭhāti, tassa abbhantare añño kāyo hoti. So taṃ mukhato abbūhitvā bahi ṭhapeti. Idāni tamatthaṃ upamāhi pakāsento seyyathāpītiādimāha. Tattha muñjamhāti muñjatiṇamhā. Īsikaṃ pavāheyyāti kaḷīraṃ luñceyya. Kosiyāti kosakato. Karaṇḍāti karaṇḍāya, purāṇatacakañcukatoti attho. Tattha ca uddhareyyāti cittenevassa uddharaṇaṃ veditabbaṃ. Ayañhi ahi nāma sajātiyaṃ ṭhito, kaṭṭhantaraṃ vā rukkhantaraṃ vā nissāya, tacato sarīraṃ nikkaḍḍhanapayogasaṅkhātena thāmena, sarīraṃ khādayamānaṃ viya purāṇatacaṃ jigucchanto imehi catūhi kāraṇehi sayameva kañcukaṃ pajahāti.
在这里,为了说明就像苇芯等与文阇草等相似那样,这个意所成色也与具神通者完全相似,才说了这些譬喻。在“以意所成身,依神通前往”(《长老偈》901)这句里,由神通心所造的身,就叫意所成身。在“生于某一意所成身”(《律藏·小品》333)这句里,由禅那心所变出的身,因为是由那个心所造,所以叫意所成身。而在这里,由神通心所生起的身,因为是由那个心所造,所以叫意所成身。既然如此,那么由决意神通和变化神通所造的身,是否也叫意所成身呢?确实也叫。不过在这里,因为对决意神通和变化神通分别作了区分说明,所以从内部来说,只有化现出来的才叫意所成神通。
Ettha ca yathā īsikādayo muñjādīhi sadisā honti, evamidaṃ manomayaṃ rūpaṃ iddhimatā sabbākārehi sadisameva hotīti dassanatthaṃ imā upamā vuttāti. ‘‘Manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkamī’’ti (theragā. 901) ettha abhiññāmanena katakāyo manomayakāyo nāma. ‘‘Aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajjatī’’ti (cūḷava. 333) ettha jhānamanena nibbittitakāyo tena manena katattā manomayakāyo nāma. Idha pana abhiññāmanena uppāditakāyo tena manena katattā manomayakāyo nāma. Evaṃ sati adhiṭṭhāniddhiyā vikubbaniddhiyā ca kato manomayakāyo nāma hotīti ce? Hotiyeva. Idha pana tāsaṃ visuṃ visuṃ visesena visesetvā adhiṭṭhāniddhi vikubbaniddhīti ca vuttattā abbhantarato nimmānameva manomayiddhi nāma.
15在解说“智遍满神通”时,因为这种神通有智的遍满、有智的冲力,所以叫“智遍满”。这里应当知道,只是依七种随观来显示神通,其余从开始一直到阿拉汉道为止的内容,都已经简略说了。
15. Ñāṇavipphāriddhiniddese ñāṇassa vipphāro vego assā atthīti ñāṇavipphārā. Ettha ca sattaanupassanāvaseneva iddhiṃ dassetvā sesā yāva arahattamaggā saṅkhittāti veditabbā.
在“具寿薄拘罗的智遍满神通”等解说中,先说薄拘罗长老:他因为在两户人家长大,所以得了这个名字。他在过去诸佛那里积修功德,福德圆满,就是这样一位长老。他享受大福报,在天界和人间流转,在我们的十力尊出世之前,就出生在憍赏弥城的一户长者家中。他出生时,家人为了求吉祥,带着大批随从把他抱到耶牟那河边,乳母和随从们让他在水里浮浮沉沉地玩耍,给他洗澡。有一条大鱼心想“这是我的食物”,就张开嘴游了过来。乳母丢下孩子就逃跑了。大鱼把他吞了下去。这个有福德的众生,就像走进卧室躺下一样,没有受到任何痛苦。大鱼因为孩子的威德之力,就像吞下了烧红的铁犁头一样,全身灼烧,飞速游了三十由旬,钻进了波罗奈渔夫的网里。它因为孩子的威德之力,刚一被拖出网就死了。渔夫们用担架抬着整条鱼,在城里沿街叫卖:“一千金币就卖!”他们来到一位家财八亿、没有儿子的长者门前,长者的妻子用一枚咖哈巴那币买下了鱼。她亲自把鱼放在砧板上,从背面剖开,看见鱼肚子里有一个金色皮肤的孩子,就大声喊道:“我在鱼肚子里得到了一个儿子!”然后抱起孩子,走到丈夫跟前。长者立刻让人击鼓宣告,带着孩子来到国王面前,把事情经过禀报了。国王说:“这孩子有福德,你们养着吧。”另一户长者家听说了这件事,也赶到那里,说“这是我们的儿子”,想要争夺这个孩子。两家都去了王宫。国王说:“不能让两家都成为无子之家,就让他做两家的继承人吧。”从那时起,两户人家都达到了利益和名声的顶峰。因为他由两户人家养大,就给他取名叫“薄拘罗童子”。他到了懂事的年纪,两家在各自的城里都为他建了三座宫殿,还安排了歌舞表演。他在每座城里各住四个月。在一座城里住满四个月后,人们就在船上搭起亭子,让他带着歌舞表演者上船,享受大福报,用两个月时间走一半路程,前往另一座城。另一座城的歌舞表演者也想“他走两个月该到半路了”,同样前去迎接,用两个月时间把他接回自己的城。前一座城的歌舞表演者到中途就返回自己的城去了。他在那里住四个月,又按同样的方式前往另一座城。他就这样享受福报,整整过了八十年。
Āyasmatobākulassa ñāṇavipphārā iddhītiādīsu bākulatthero tāva dvīsu kulesu vaḍḍhitattā evaṃladdhanāmo pubbabuddhesu katādhikāro puññasampadāya sampanno thero. So hi mahāsampattiṃ anubhavamāno devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ dasabalassa nibbattito puretarameva kosambiyaṃ seṭṭhikule nibbatti. Taṃ jātakāle maṅgalatthāya mahāparivārena yamunaṃ netvā saparivārā dhātī nimujjanummujjanavasena kīḷāpentī nhāpeti. Eko mahāmaccho ‘‘bhakkho me aya’’nti maññamāno mukhaṃ vivaritvā upagato. Dhātī dārakaṃ chaḍḍetvā palātā. Mahāmaccho taṃ gili. Puññavā satto sayanagabbhaṃ pavisitvā nipanno viya na kiñci dukkhaṃ pāpuṇi. Maccho dārakassa tejena tattakaṃ phālaṃ gilitvā viya dayhamāno vegena tiṃsayojanaṃ gantvā bārāṇasivāsino macchabandhassa jālaṃ pāvisi. So dārakassa tejena jālato nīhaṭamattova mato. Macchabandhā taṃ sakalameva antarakājena ādāya ‘‘sahassena demā’’ti nagare carantā asītikoṭidhanassa aputtakassa seṭṭhissa gharadvāraṃ gantvā seṭṭhibhariyāya ekena kahāpaṇena adaṃsu. Sā taṃ sayameva phalake ṭhapetvā piṭṭhito phālentī macchakucchiyaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ dārakaṃ disvā ‘‘macchakucchiyaṃ me putto laddho’’ti nādaṃ naditvā dārakaṃ ādāya sāmikaṃ upagacchi. Seṭṭhi tāvadeva bheriṃ carāpetvā dārakaṃ ādāya rañño santikaṃ ānetvā tamatthaṃ ārocesi. Rājā ‘‘puññavā dārako, posehi na’’nti āha. Itarampi seṭṭhikulaṃ taṃ pavattiṃ sutvā tattha gantvā ‘‘amhākaṃ putto’’ti taṃ dārakaṃ gaṇhituṃ vivadi. Ubhopi rājakulaṃ agamaṃsu. Rājā ‘‘dvinnampi aputtakaṃ kātuṃ na sakkā, dvinnampi dāyādo hotū’’ti āha. Tato paṭṭhāya dvepi kulāni lābhaggayasaggappattāni ahesuṃ. Tassa dvīhi kulehi vaḍḍhitattā ‘‘bākulakumāro’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tassa viññutaṃ pattassa dvīsupi nagaresu tayo tayo pāsāde kāretvā nāṭakāni paccupaṭṭhapesuṃ. Ekekasmiṃ nagare cattāro cattāro māse vasi. Tahiṃ ekasmiṃ nagare cattāro māse vuṭṭhassa saṅghāṭanāvāsu maṇḍapaṃ kāretvā tattha naṃ nāṭakehi saddhiṃ āropetvā mahāsampattiṃ anubhavamānaṃ dvīhi māsehi itaraṃ nagaraṃ upaḍḍhapathaṃ nenti. Itaranagaravāsino nāṭakāpi ‘‘dvīhi māsehi upaḍḍhapathaṃ āgato bhavissatī’’ti tatheva paccuggantvā dvīhi māsehi attano nagaraṃ ānenti. Itaranāṭakā majjhe nivattitvā attano nagarameva gacchanti. Tattha cattāro māse vasitvā teneva niyāmena puna itaranagaraṃ gacchati. Evamassa sampattiṃ anubhavantassa asīti vassāni paripuṇṇāni.
那时,我们的菩萨已经证得一切知智,转动了殊胜的法轮,次第游行,来到了憍赏弥城。中部诵者则说是“波罗奈”。薄拘罗长者听说“十力尊来了”,就带着许多香和花,来到导师面前,听了说法,生起净信,便出家了。他仅仅七天还是凡夫,到第八天黎明,就和无碍解一起证得了阿拉汉果。那时,他在两座城里认识的女人们,来到他俗家的住处,住在那里为他缝制袈裟,然后送来。长老半个月用憍赏弥居民送来的袈裟,半个月用波罗奈居民送来的袈裟。就按这个规矩,两座城里无论什么上等物品,都拿来供养长老。他出家以后,也一直安乐地过了八十年。在这两地,他连片刻最微小的病都不曾生起过。后来,他讲了《薄拘罗经》,然后般涅槃。如此,在鱼腹中不生病,这是具寿薄拘罗作为最后生者,以他那一生所应证得的阿拉汉智的威力而成就的,所以叫“智遍满神通”。也有人说,这是靠善行果报所成就的无碍解智的威力。
Tasmiṃ samaye amhākaṃ bodhisatto sabbaññutaṃ pāpuṇitvā pavattavaradhammacakko anukkamena cārikaṃ caranto kosambiṃ pāpuṇi. ‘‘Bārāṇasi’’nti majjhimabhāṇakā. Bākulaseṭṭhipi kho ‘‘dasabalo āgato’’ti sutvā bahuṃ gandhamālaṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā dhammakathaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. So sattāhameva puthujjano hutvā aṭṭhame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Athassa dvīsu nagaresu paricitamātugāmā attano kulagharāni āgantvā tattheva vasamānā cīvarāni karitvā pahiṇiṃsu. Thero ekaṃ aḍḍhamāsaṃ kosambivāsīhi pahitaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ bārāṇasivāsīhīti eteneva niyāmena dvīsu nagaresu yaṃ yaṃ uttamaṃ, taṃ taṃ therasseva āharīyati. Pabbajitassāpissa sukheneva asīti vassāni agamaṃsu. Ubhayatthāpissa muhuttamattampi appamattakopi ābādho na uppannapubbo. So pacchime kāle bākulasuttaṃ (ma. ni. 3.209 ādayo) kathetvā parinibbāyīti . Evaṃ macchakucchiyaṃ arogabhāvo āyasmato bākulassa pacchimabhavikassa tena attabhāvena paṭilabhitabbaarahattañāṇānubhāvena nibbattattā ñāṇavipphārā iddhi nāma. Sucaritakammaphalappattassa paṭisambhidāñāṇassa ānubhāvenātipi vadanti.
桑基恰长老也是这样。他过去生中积了福德,投生在舍卫城一个富家女儿、也就是法将长老(舍利弗)的侍者之女的胎中。他还在母胎里的时候,母亲得了某种病,当下就死了。人们火化她的遗体时,除了胎肉,其余的身肉都烧掉了。然后他们把胎肉从火堆上取下来,用尖桩在两三处刺穿。尖桩的尖端碰到了小孩的眼角。他们就这样刺穿了胎肉,把它扔进炭火堆里,再用炭火盖住,就走了。胎肉烧了起来,可是在炭火上面,那个小孩却像一尊金像一样,仿佛躺在莲花苞里。因为对最后生的人来说,就算须弥山压下来,只要还没证得阿罗汉果,他的命就不会断。第二天,人们想着“去把火堆浇灭”,过来一看,见到小孩那样躺着,心里又惊又奇,就抱起小孩进城,去问占相师。占相师们说:“如果这孩子在家,七代以内的亲属都会变穷。如果他出家,就会有五百个沙门跟着他游行。”祖母把他养大。亲属们在他长大后也一直养育他,心里想着:“我们要在尊者面前让他出家。”他七岁时,听到别的孩子说:“你还在娘胎里的时候,你母亲就死了;她的遗体火化时,你却没被烧着。”他听了就想:“原来我是从那样的灾难中逃出来的,那我在家还有什么用?我要出家。”他把这想法告诉了亲属。亲属们说:“好啊,孩子。”就带他到法将长老那里,说:“尊者,请让他出家。”长老教他皮五业处,就让他出家了。剃刀刚碰到头,他就和诸无碍解一起证得了阿罗汉果。满一年后受了具足戒,戒腊十年时,带着五百比丘四处游行。就像前面所说的那样,在柴火堆里毫发无伤,这就是桑基恰尊者的智遍满神通。
Saṃkiccattheropi (visuddhi. 2.373) pubbe katapuñño dhammasenāpatittherassa upaṭṭhākassa sāvatthiyaṃ aḍḍhakulassa dhītu kucchismiṃ nibbatti. Sā tasmiṃ kucchigate ekena byādhinā taṃ khaṇaṃyeva kālamakāsi, tassā sarīre jhāpiyamāne ṭhapetvā gabbhamaṃsaṃ sesamaṃsaṃ jhāpayi. Athassā gabbhamaṃsaṃ citakato otāretvā dvīsu tīsu ṭhānesu sūlehi vijjhiṃsu. Sūlakoṭi dārakassa akkhikoṭiṃ phusi. Evaṃ gabbhamaṃsaṃ vijjhitvā aṅgārarāsimhi pakkhipitvā aṅgāreheva paṭicchādetvā pakkamiṃsu. Gabbhamaṃsaṃ jhāyi, aṅgāramatthake pana suvaṇṇabimbasadiso dārako padumagabbhe nipanno viya ahosi. Pacchimabhavikasattassa hi sinerunā otthariyamānassāpi arahattaṃ appatvā jīvitakkhayo nāma natthi. Punadivase ‘‘citakaṃ nibbāpessāmā’’ti āgatā tathā nipannaṃ dārakaṃ disvā acchariyabbhutacittajātā dārakaṃ ādāya nagaraṃ gantvā nemittake pucchiṃsu. Nemittakā ‘‘sace ayaṃ dārako agāraṃ ajjhāvasissati, yāva sattamā kulaparivaṭṭā ñātakā duggatā bhavissanti. Sace pabbajissati, pañcahi samaṇasatehi parivuto carissatī’’ti āhaṃsu. Ayyakā taṃ dārakaṃ vaḍḍhesi. Ñātakāpi vaḍḍhitakāle ‘‘amhākaṃ ayyassa santike pabbājessāmā’’ti posayiṃsu. So sattavassikakāle ‘‘tava kucchiyā vasanakāle mātā te kālamakāsi, tassā sarīre jhāpiyamānepi tvaṃ na jhāyī’’ti kumārakānaṃ kathaṃ sutvā ‘‘ahaṃ kira evarūpā bhayā mutto, kiṃ me gharāvāsena pabbajissāmī’’ti ñātakānaṃ ārocesi. Te ‘‘sādhu, tātā’’ti taṃ dhammasenāpatittherassa santikaṃ netvā ‘‘bhante, imaṃ pabbājethā’’ti adaṃsu. Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Paripuṇṇavasso ca upasampadaṃ labhitvā dasavasso hutvā pañcasatabhikkhuparivāro vicarīti. Evaṃ vuttanayeneva dārucitakāya arogabhāvo āyasmato saṃkiccassa ñāṇavipphārā iddhi nāma.
布陀巴拉长老也是宿因具足的人。他的父亲是王舍城里的一个穷人。那人带着孩子,为了运木柴,驾着牛车进了森林,捆好柴火后,傍晚时分到了城门附近。这时他的牛挣脱了轭,跑进城里去了。他把小儿子放在车底下坐着,自己沿着牛的脚印追去,也进了城。他还没出来,城门就关上了。那孩子整夜躺在车底下,睡着了。王舍城本来就常有非人出没,而这个地方又靠近坟场。可是没有任何夜叉能伤害这个最后生的孩子。后来他出家,证得阿罗汉果,名叫布陀巴拉长老。就这样,即使在凶暴夜叉出没的地方,按照前面所说的道理,布陀巴拉尊者的无病状态,就是所谓的智遍满神通。
Bhūtapālattheropi (visuddhi. 2.373) pubbahetusampanno. Tassa pitā rājagahe daliddamanusso. So taṃ dārakaṃ gahetvā dārūnaṃ atthāya sakaṭena aṭaviṃ gantvā dārubhāraṃ katvā sāyaṃ nagaradvārasamīpaṃ patto. Athassa goṇā yugaṃ ossajitvā nagaraṃ pavisiṃsu. So sakaṭamūle puttakaṃ nisīdāpetvā goṇānaṃ anupadaṃ gacchanto nagarameva pāvisi. Tassa anikkhantasseva dvāraṃ pidahi. Dārako sakalarattiṃ sakaṭassa heṭṭhā nipajjitvā niddaṃ okkami. Rājagahaṃ pakatiyāpi amanussabahulaṃ, idaṃ pana susānasamīpaṭṭhānaṃ. Na ca koci yakkho tassa pacchimabhavikassa dārakassa upaddavaṃ kātumasakkhi. So aparena samayena pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇitvā bhūtapālatthero nāma ahosīti. Evaṃ vāḷayakkhānucaritepi padese vuttanayeneva arogabhāvo āyasmato bhūtapālassa ñāṇavipphārā iddhi nāma.
16在解释“定遍满神通”时,说到“尊者舍利弗的定遍满神通”等处:尊者舍利弗与大目犍连长老一起住在鸽窟岩洞。一个月光明亮的夜晚,他刚剃了头发,坐在露地上。有一个凶恶的夜叉,虽然被同伴夜叉劝阻,还是朝他的头上打了一击。那声音就像乌云打雷一样响。长老在被打的那一刻,已经进入定中安住。因此,那一击没有给他带来任何病痛。这就是那位尊者的定遍满神通。正如经中所说:
16. Samādhivipphāriddhiniddese āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhītiādīsu āyasmato sāriputtassa mahāmoggallānattherena saddhiṃ kapotakandarāyaṃ viharato juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi ajjhokāse nisinnassa eko duṭṭhayakkho sahāyakena yakkhena vāriyamānopi sīse pahāraṃ adāsi. Yassa meghassa viya gajjato saddo ahosi, thero tassa paharaṇasamaye samāpattiṃ appetvā nisinno hoti. Athassa tena pahārena na koci ābādho ahosi. Ayaṃ tassa āyasmato samādhivipphārā iddhi. Yathāha –
如是我闻:有一次,世尊住在王舍城竹林迦兰陀迦园。那时,具寿舍利弗和具寿大目犍连住在鸽窟岩洞。那时,具寿舍利弗在月明之夜,刚剃完头发,露天坐着,进入某一种定。
‘‘Evaṃ me sutaṃ (udā. 34) – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṃ viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā.
那时,有两个夜叉是朋友,因为某件事要从北方去南方。这两个夜叉看见尊者舍利弗在月明之夜,刚剃完头发,露天坐着。看见之后,一个夜叉对另一个夜叉这样说:“朋友,我想给这个沙门的头上打一下。”这话说完,那个夜叉就对那个夜叉这样说:“够了,朋友,别去冒犯这个沙门。朋友,这个沙门很崇高,有大神通、大威力。”
‘‘Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchanti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho te yakkhā āyasmantaṃ sāriputtaṃ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṃ, disvāna eko yakkho dutiyaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’nti. Evaṃ vutte so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi, uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’ti.
第二次……中略……第三次,那个亚卡又对那个亚卡这样说:“朋友,我想给这位沙门的头上打一下。”第三次,那个亚卡又对那个亚卡这样说:“够了,朋友,别去冒犯这位沙门。朋友,这位沙门很了不起,有大神通、大威力。”
‘‘Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘paṭibhāti maṃ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṃ dātu’nti. Tatiyampi kho so yakkho taṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘alaṃ, samma, mā samaṇaṃ āsādesi, uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo’ti.
这时,那个亚卡根本不理会另一个亚卡的劝阻,直接朝尊者舍利弗的头上打了一拳。这一击非常重,足以打倒一头七肘或七肘半高的大象,或者劈碎一座大山的山顶。可是那个亚卡却当场喊起“我烧起来了!我烧起来了!”,就掉进了大地狱。
‘‘Atha kho so yakkho taṃ yakkhaṃ anādiyitvā āyasmato sāriputtassa sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahāpahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osāreyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca pana so yakkho ‘dayhāmi dayhāmī’ti tattheva mahānirayaṃ apatāsi.
具寿大目犍连以清净、超越凡人的天眼,看见那个夜叉正在打具寿舍利弗的头。看见之后,他来到具寿舍利弗那里,到了之后对具寿舍利弗这样说:“舍利弗贤友,你能忍受吗?还能撑得住吗?有没有哪里不舒服?” “目犍连贤友,我能忍受,目犍连贤友,我还撑得住,只是头有点疼。”
‘‘Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtassa sīse pahāraṃ dīyamānaṃ, disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘kacci te, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’nti. ‘Khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna, api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’nti.
“贤友舍利弗,真是稀有!贤友舍利弗,真是不可思议!具寿舍利弗竟有如此大的神通,如此大的威力。贤友舍利弗,就在这里,有个亚卡朝你头上打了一击。那一击非常重,足以打倒一头七肘或七肘半高的大象,或者劈碎一座大山的山顶。可是具寿舍利弗却这样说:‘贤友目犍连,我能忍受,贤友目犍连,我能撑得住,只是头有点痛。’”
‘‘Acchariyaṃ, āvuso sāriputta, abbhutaṃ, āvuso sāriputta, yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo. Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṃ adāsi. Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṃ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṃ vā nāgaṃ osāreyya, mahantaṃ vā pabbatakūṭaṃ padāleyya. Atha ca panāyasmā sāriputto evamāha – ‘khamanīyaṃ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṃ me, āvuso moggallāna, api ca me sīsaṃ thokaṃ dukkha’nti.
贤友目犍连,真是稀有!贤友目犍连,真是不可思议!具寿大目犍连竟有这么大的神通、这么大的威力,竟然连夜叉都能看见,而我们现在连尘土里的毗舍遮小鬼都看不见。
‘‘Acchariyaṃ, āvuso moggallāna, abbhutaṃ, āvuso moggallāna, yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo, yatra hi nāma yakkhampi passissati, mayaṃ panetarahi paṃsupisācakampi na passāmāti.
世尊用清净、超越凡人的天耳界,听到了那两位大龙象之间的这番对话。
‘‘Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṃ ubhinnaṃ mahānāgānaṃ imaṃ evarūpaṃ kathāsallāpaṃ.
那时,世尊了知此义,便在那时发出这样的感兴语:
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
其心如山,安住而不被动摇;
对可贪染的事物已离染,对可恼怒的境界也不发怒;
凡其心已如是修习者,苦从何而来于彼?
‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati; Virattaṃ rajanīyesu, kopanīye na kuppati; Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto taṃ dukkhamessatī’’ti. (udā. 34);
在这里,世尊说的“苦从哪里来呢”这句话,和注释书里“因为那一击,没有产生任何病痛”的说法非常吻合。所以,“不过我的头有点痛”这句话并不是说有了苦受,而是针对头部不听使唤的状态才说“痛”。在世间上,容易照料的人被称为“乐性情”,难以照料的人被称为“苦性情”。而且应该知道,那种不听使唤的状态也只是从定中出来的时候才有。因为在入定的当下,它也不会存在。至于“现在连微尘鬼也看不见”这句话,并不是因为看不见,而是因为在神通上没有用心运作才这么说的。据说,长老怜悯后世的人,心想“愿后世之人不要对凡俗的神通产生坚固的执取”,所以大多数时候不运用神通。
Ettha ca ‘‘kuto taṃ dukkhamessatī’’ti bhagavatā vuttavacanena ‘‘tena pahārena na koci ābādho ahosī’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ ativiya sameti. Tasmā ‘‘apica me sīsaṃ thokaṃ dukkha’’nti vacanena dukkhavedanā na hoti, sīsassa pana akammaññabhāvaṃ sandhāya ‘‘dukkha’’nti vuttaṃ. Lokepi hi akicchena pariharituṃ sakkuṇeyyo sukhasīlo, kicchena pariharituṃ sakkuṇeyyo dukkhasīloti vuccati. Tampi kho akammaññataṃ samāpattito vuṭṭhitasamayattā ahosīti veditabbo. Samāpattiappitasamaye hi tampi na bhaveyyāti. ‘‘Etarahi paṃsupisācakampi na passāmā’’ti daṭṭhuṃ asamatthatāya na vuttaṃ, abhiññāsu byāpārābhāvena vuttaṃ. Thero kira ‘‘pacchimā janatā pothujjanikāya iddhiyā sārasaññā māhesu’’nti pacchimaṃ janataṃ anukampamāno yebhuyyena iddhiṃ na valañjesi. Theragāthāya ca –
既不是为了宿命通,也不是为了天眼通;
以他心通、死生智,
对于天耳界的清净,我根本没有这样的愿求。
‘‘Neva pubbenivāsāya, napi dibbassa cakkhuno; Cetopariyāya iddhiyā, cutiyā upapattiyā; Sotadhātuvisuddhiyā, paṇidhi me na vijjatī’’ti. (theragā. 996) –
长老自己就说过,他对各种神通并没有希求。而这位长老,在六十七种声闻波罗蜜智当中,已经达到了究竟。
Therena sayameva abhiññāsu patthanābhāvo vutto. Thero pana sattasaṭṭhiyā sāvakapāramīñāṇesu pāramippattoti.
再说珊阇瓦长老,他是拘留孙世尊的第二位上首弟子。牧牛人等人见他入了灭尽定,以为他已经死了,就把草、木等堆起来,点火烧他。可是长老的袈裟连一根线头都没有被烧到。这是这位具寿依靠依次入定而生起的止的威力所成就的定所发挥的神变。正如所说的:
Sañjīvattheraṃ pana kakusandhassa bhagavato dutiyaaggasāvakaṃ nirodhasamāpannaṃ ‘‘kālaṅkato’’ti sallakkhetvā gopālakādayo tiṇakaṭṭhādīni saṃkaḍḍhitvā aggiṃ adaṃsu. Therassa cīvare aṃsumattampi na jhāyittha. Ayamassāyasmato anupubbasamāpattivasena pavattasamathānubhāvanibbattattā samādhivipphārā iddhi. Yathāha –
邪恶者,那时,拘留孙世尊、阿拉汉、正自觉者出现在世间。邪恶者,拘留孙世尊、阿拉汉、正自觉者有一位名叫维都拉和珊耆瓦的上首双贤弟子,是最殊胜的一对。邪恶者,凡是拘留孙世尊、阿拉汉、正自觉者的弟子们,在说法方面,没有一个人能比得上维都拉尊者。邪恶者,正是由于这个原因,维都拉尊者才得到了“维都拉”这个称呼。邪恶者,而珊耆瓦尊者无论到了林野、树下或空寂之处,都能毫不费力地进入想受灭定。
‘‘Tena kho pana, pāpima, samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa kho pana, pāpima, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Yāvatā pana, pāpima, kakusandhassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakā. Tesu na ca koci āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ dhammadesanāya. Iminā kho etaṃ, pāpima, pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuroteva samaññā udapādi. Āyasmā pana, pāpima, sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati.
邪恶者,从前,具寿珊耆瓦曾在一棵树下进入想受灭定,坐在那里。邪恶者,牧牛人、牧羊人、农夫和行路人看见具寿珊耆瓦在一棵树下进入想受灭定坐着,看见之后他们这样想:贤者们,真是稀有啊!贤者们,真是不可思议啊!这位沙门坐着就死了。来吧,我们把他火化了吧。
‘‘Bhūtapubbaṃ, pāpima, āyasmā sañjīvo aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti. Addasaṃsu kho, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpannaṃ, disvāna tesaṃ etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnako kālaṅkato, handa naṃ dahāmā’ti.
邪恶者,那时,那些牧牛人、牧羊人、农夫和行路人把草、木柴和牛粪收集起来,堆在尊者珊耆瓦身上,点上火就走了。邪恶者,后来那一夜过去,尊者珊耆瓦从那个定中出来,抖了抖袈裟,上午时分穿好下衣,拿着钵和袈裟,进村乞食。邪恶者,那些牧牛人、牧羊人、农夫和行路人看见尊者珊耆瓦在乞食,看见后心里这样想:真是稀奇啊,贤者们!真是不可思议啊,贤者们!这位沙门坐着的时候明明已经死了,现在竟然又活过来了。邪恶者,正是由于这个因缘,尊者珊耆瓦才有了“珊耆瓦”(复活者)这个称呼。
‘‘Atha kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṃkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṃ datvā pakkamiṃsu. Atha kho, pāpima, āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā vuṭṭhahitvā cīvarāni papphoṭetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasaṃsu kho te, pāpima, gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna nesaṃ etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnakova kālaṅkato, svāyaṃ paṭisañjīvito’ti. Iminā kho evaṃ, pāpima, pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvoteva samaññā udapādī’’ti (ma. ni. 1.507).
木桩憍陈如长老平时就经常入定。有一天夜里,他在一座树林里入定后坐着。五百个盗贼偷了货物赶路,心想:“现在没人跟在我们后面了。”他们想休息一下,就把货物卸下来,看见长老,以为“这是个木桩”,于是把所有货物都堆在长老身上。他们休息完要走,去拿最先放下的那件货物时,长老正好到了出定的时间,就出定了。那些盗贼看见长老身体动了,吓得大声尖叫。长老说:“别怕,近事男们,我是比丘。”他们走过来顶礼,对长老生起了净信,就出家了,证得了具足无碍解智的阿拉汉果。从那时起,这位长老就被称为“木桩憍陈如长老”。在这里,那位尊者被五百件货物压住却毫无病痛,这就是定力所引生的神通。
Khāṇukoṇḍaññatthero pana pakatiyāva samāpattibahulo, so aññatarasmiṃ araññe rattiṃ samāpattiṃ appetvā nisīdi, pañcasatā corā bhaṇḍakaṃ thenetvā gacchantā ‘‘idāni amhākaṃ anupadaṃ gacchantā natthī’’ti vissamitukāmā bhaṇḍakaṃ oropayamānā ‘‘khāṇuko aya’’nti maññamānā therasseva upari sabbabhaṇḍakāni ṭhapesuṃ. Tesaṃ vissamitvā gacchantānaṃ paṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassa gahaṇakāle kālaparicchedavasena thero vuṭṭhāsi. Te therassa calanākāraṃ disvā bhītā viraviṃsu. Thero ‘‘mā bhāyatha, upāsakā, bhikkhu aha’’nti āha. Te āgantvā vanditvā theragatena pasādena pabbajitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tato pabhuti ca thero khāṇukoṇḍaññatthero nāma ahosi. Ayamettha pañcahi bhaṇḍakasatehi ajjhotthaṭassa tassāyasmato ābādhābhāvo samādhivipphārā iddhi.
伍德拉近事女是王舍城大富长者富楼那的女儿,还在少女时就和父母一起证得了入流果。她长大成人后,被许配给王舍城一位长者之子,对方持有邪见,彩礼十分丰厚。她想见佛陀、听闻正法,也想供养以佛陀为首的比丘僧团并听法,却一直找不到机会,为此苦恼不已。于是她派人把城里一位名叫师利摩的妓女叫来,为了给自己腾出机会,把从父亲家里带来的十五千咖哈巴那钱给了她,对她说:“你收下这些钱,在这半个月里替我侍候长者之子。”她把师利摩交给丈夫后,自己受持布萨戒,心想:“这半个月里,我就能见佛、闻法了。”她满心欢喜,邀请以佛陀为首的比丘僧团,从布萨日直到自恣日,办了半个月的大供养。午饭后,她又到厨房里安排各种嚼食和噉食。自恣日前一天,她丈夫和师利摩一起站在窗前向外看,见她这样来回忙碌,汗流浃背,身上沾满灰烬,满脸烟尘,就笑着说:“这傻瓜,自己现成的福不享,却去行什么善。”伍德拉也看了他一眼,笑着说:“不为来世行善的人,才是傻瓜。”
Uttarā (a. ni. aṭṭha. 1.1.262) pana upāsikā rājagahe mahādhanassa puṇṇassa seṭṭhino dhītā, kumārikakāleyeva saddhiṃ mātāpitūhi sotāpattiphalaṃ pattā, sā vayappattā rājagahaseṭṭhino mahatā nibandhena tassa puttassa micchādiṭṭhikassa dinnā. Sā buddhadassanāya dhammassavanāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ okāsaṃ alabhamānā upaddutā hutvā tasmiṃyeva nagare sirimaṃ nāma gaṇikaṃ pakkosāpetvā okāsakaraṇatthameva pitu gharāva ānītāni pañcadasakahāpaṇasahassāni tassā datvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ aḍḍhamāsaṃ seṭṭhiputtaṃ paricarāhī’’ti taṃ sāmikassa appetvā sayaṃ uposathaṅgāni adhiṭṭhāya ‘‘imaṃ aḍḍhamāsaṃ buddhadassanādīni labhissāmī’’ti tuṭṭhamānasā yāva pavāraṇāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā aḍḍhamāsaṃ mahādānaṃ adāsi, pacchābhattaṃ mahānase khajjabhojjādīni saṃvidahāpeti. Tassā sāmiko ‘‘sve pavāraṇā’’ti sirimāya saha vātapāne ṭhatvā bahi olokento taṃ tathāvicarantiṃ sedakilinnaṃ chārikāya okiṇṇaṃ aṅgāramasimakkhitaṃ disvā ‘‘attano sampattiṃ abhuñjitvā kusalaṃ nāma karoti bālā’’ti hasi. Uttarāpi taṃ oloketvā ‘‘samparāyatthaṃ kusalaṃ na karoti bālo’’ti hasi.
西利玛看到她们两人的这番举动,心里想着“我才是这家的女主人”,嫉妒心一起,就对伍德拉发怒,想让她吃苦头,便从高楼走下来。伍德拉知道后,坐在凳子上,以慈心遍满她。西利玛下了高楼,走进大厨房,从煎饼锅边舀起满满一勺滚沸的酥油,朝她头上浇下去。那酥油却像荷叶上的凉水一样,从她身上滑落流散。婢女们用手脚殴打西利玛,把她打倒在地。伍德拉从慈心禅那中出来,制止了婢女们。西利玛向伍德拉请求原谅。伍德拉说:“明天到世尊面前去请求原谅吧。”西利玛请求做她的贴身侍者,伍德拉便告诉她该怎样备办饮食。她备办好后,带着自己的随从——五百名妓女,一起供养以世尊为首的僧团,并说:“请你们在我请求原谅时做我的助伴。”第二天,她和那些妓女一起,在世尊应供完毕时,顶礼世尊,说道:“世尊,我冒犯了伍德拉,请伍德拉原谅我。”世尊说:“伍德拉,原谅她吧。”伍德拉回答“世尊,我原谅她”之后,世尊便开示了“以不怒战胜怒”等法句(《法句经》223)。伍德拉在这之前,就已经把丈夫和公婆都带到世尊面前。说法结束时,那三个人以及所有妓女,都安立于入流果。就这样,伍德拉近事女因定力遍满所生的神通而未被滚沸的酥油所伤。
Sirimā ubhinnampi taṃ kiriyaṃ disvā ‘‘ahaṃ gharasāminī’’ti maññamānā issāpakatā uttarāya kujjhitvā ‘‘dukkhaṃ uppādessāmī’’ti pāsādā otarati. Uttarā taṃ ñatvā pīṭhake nisīditvā taṃ mettena cittena phari. Sirimā pāsādā oruyha mahānasaṃ pavisitvā pūvapacanato uḷuṅkapūraṃ pakkuthitaṃ sappiṃ gahetvā tassā matthake okiri. Taṃ paduminipaṇṇe sītūdakaṃ viya vinivaṭṭetvā agamāsi. Dāsiyo sirimaṃ hatthehi pādehi pothetvā bhūmiyaṃ pātesuṃ. Uttarā mettājhānato vuṭṭhāya dāsiyo vāresi. Sirimā uttaraṃ khamāpesi. Uttarā ‘‘sve satthu purato khamāpehī’’ti vatvā tāya kāyaveyyāvaṭikaṃ yācitāya byañjanasampādanaṃ ācikkhi. Sā taṃ sampādetvā attano parivārā pañcasatā gaṇikāyo sasaṅghaṃ satthāraṃ parivisitvā ‘‘khamāpanasahāyikā hothā’’ti vatvā punadivase tathā tāhi gaṇikāhi saddhiṃ satthu bhattakiccāvasāne satthāraṃ vanditvā ‘‘ahaṃ bhagavā uttarāya aparajjhiṃ, khamatu me uttarā’’ti āha. Satthā ‘‘khama, uttare’’ti vatvā ‘‘khamāmi, bhagavā’’ti vutte ‘‘akkodhena jine kodha’’ntiādikaṃ (dha. pa. 223) dhammaṃ desesi. Uttarā puretarameva sāmikañca sassusasure ca satthu santike upanesi. Desanāvasāne te ca tayo janā, sabbā ca gaṇikāyo sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsūti. Evaṃ uttarāya upāsikāya pakkuthitasappinā pīḷābhāvo samādhivipphārā iddhi.
有一位名叫娑摩婆提的女居士,是憍赏弥国优填王的第一王后。这位国王有三位第一王后,每位都有五百名宫女随侍。其中,娑摩婆提是跋提城跋提长者的女儿。父亲去世后,国王在憍赏弥城她父亲的朋友瞿师罗长者家中,见到她已由五百名宫女陪伴长大成人,便生起爱恋,把她连同随从一起带回自己的王宫,册立她为第一王后。灯光王的女儿名叫婆苏拉达多,也是一位王后。摩犍提婆罗门的女儿,被父亲带来,想让她做世尊的足下侍者,当时——
Sāmāvatīupāsikā nāma kosambiyaṃ udenassa rañño aggamahesī. Tassa hi rañño pañcasatapañcasataitthiparivārā tisso aggamahesiyo ahesuṃ. Tāsaṃ sāmāvatī bhaddiyanagare bhaddiyaseṭṭhino dhītā. Pitari kālaṅkate pitu sahāyakassa kosambiyaṃ ghositaseṭṭhino ghare pañcasataitthiparivāravaḍḍhitaṃ vayappattaṃ rājā disvā sañjātasineho saparivāramattano gharaṃ netvā abhisekaṭṭhānaṃ adāsi. Caṇḍapajjotassa rañño dhītā vāsuladattā nāma ekā mahesī. Māgaṇḍiyabrāhmaṇassa dhītā bhagavato pādaparicārikaṃ katvā pitarā diyyamānā –
看清了渴爱、不满和贪染之后,我对淫欲之事连一点欲求都没有。
这身体满是屎尿,我连用脚碰它都不愿意。
‘‘Disvāna taṇhaṃ aratiṃ ragañca, nāhosi chando api methunasmiṃ; Kimevidaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ, pādāpi naṃ samphusituṃ na icche’’ti. (su. ni. 841) –
她听了世尊所说的偈颂后,就对世尊怀恨在心。她的父母在《摩犍提经》讲完时证得了不来果,随后出家,最终证得阿罗汉果。她的叔父摩犍提把她带到憍赏弥,献给了国王。她成了国王的一位正宫王后。
Bhagavatā bhāsitaṃ gāthaṃ sutvā bhagavati āghātaṃ bandhi. Tassā mātāpitaro māgaṇḍiyasuttadesanāvasāne anāgāmiphalaṃ patvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tassā cūḷapitā māgaṇḍiyo taṃ kosambiṃ netvā rañño adāsi. Sā rañño ekā mahesī.
那时,瞿师罗长者、鸡长者和衣长者这三位长者,在世间听说如来出世,就前往祇园,来到世尊面前。听了法之后,他们证得入流果。接着,他们用半个月时间,为以佛陀为首的比丘僧团举行了盛大的布施。他们请求世尊前往憍赏弥,到了憍赏弥后,这三位长者各自建造了一座僧园:瞿师罗、鸡园和衣园。后来,世尊渐渐来到那里,他们就按顺序,每天请世尊住在一座寺院里,各自都为世尊和僧团举行了盛大的布施。
有一天,他们的侍者,一个名叫善意的花匠,邀请了这几位长者,请世尊和僧团到自己家里应供,并请世尊就座。那时,娑摩婆提的侍女,一个名叫久寿多罗的女仆,拿着八个迦利沙波那钱,来到他家。花匠对她说:“你先帮忙给世尊和僧团分送食物吧。”她照做了。世尊用完餐、开示佛法结束时,她听了法,证得入流果。
另一次,她本想为自己留下四个迦利沙波那,但因为她已经不能再取任何未经给予之物,就用全部八个迦利沙波那买了花,献给娑摩婆提。娑摩婆提问她为什么有这么多花,她因为已经不能再妄语,就照实说了。娑摩婆提问:“那你今天为什么没拿钱?”她回答说:“我听了正等正觉者的法,证得了不死。”娑摩婆提说:“久寿多罗,你把那个法也讲给我们听吧。”她说:“那你们先给我沐浴,给我一套干净的衣服,让我坐在高座上,你们全都坐在低座上。”她们全都照做了。她已证得入流果,获得四无碍解,是圣弟子,于是披上一件衣,把另一件衣搭在肩上,拿起扇子,为她们说法。娑摩婆提和五百名女子都证得入流果。她们全都向久寿多罗顶礼,说:“从今天起,你不用再做杂务了,就坐在我们母亲和老师的位置上,听了世尊所讲的任何法之后,再讲给我们听。”她照这样做了。后来,她成为持三藏者,被世尊列为多闻女居士中的第一,得到了第一的位置。
娑摩婆提和她的同伴们很想见佛陀。当十力尊走在路上时,因为窗户不够用,她们就打破墙壁,观看世尊,并作礼敬供养。
Atha kho ghositaseṭṭhi kukkuṭaseṭṭhi pāvārikaseṭṭhīti tayo seṭṭhino loke tathāgatuppādaṃ sutvā jetavanaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ patvā aḍḍhamāsaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā satthu kosambigamanaṃ āyācitvā kosambiṃ gantvā ghositārāmo kukkuṭārāmo pāvārikārāmoti tayo janā tayo ārāme kārāpetvā anupubbena tattha āgataṃ satthāraṃ paṭipāṭiyā ekekasmiṃ divase ekekasmiṃ vihāre vasāpetvā ekeko sasaṅghassa bhagavato mahādānamadāsi. Athekadivasaṃ tesaṃ upaṭṭhāko sumano nāma mālākāro seṭṭhino āyācitvā sasaṅghaṃ satthāraṃ bhojetuṃ attano ghare nisīdāpesi. Tasmiṃ khaṇe sāmāvatiyā paricārikā khujjuttarā nāma dāsī aṭṭha kahāpaṇe gahetvā tassa gharaṃ agamāsi. So ‘‘sasaṅghassa tāva satthuno parivesanasahāyā hohī’’ti āha. Sā tathā katvā satthu bhattakiccāvasāne dhammadesanaṃ sutvā sotāpannā hutvā aññadā cattāro kahāpaṇe attano ādiyantī adinnaṃ ādiyituṃ abhabbattā aṭṭhahi kahāpaṇehi pupphāni ādāya sāmāvatiyā upanāmesi. Tāya pupphānaṃ bahubhāvakāraṇaṃ puṭṭhā musā bhaṇituṃ abhabbattā yathāsabhāvaṃ āha. ‘‘Ajja kasmā na gaṇhī’’ti vuttā ‘‘sammāsambuddhassa dhammaṃ sutvā amataṃ sacchākāsi’’nti āha. ‘‘Amma uttare, taṃ dhammaṃ amhākampi kathehī’’ti. ‘‘Tena hi maṃ nhāpetvā suddhaṃ vatthayugaṃ datvā ucce āsane nisīdāpetvā sabbā nīcāsanesu nisīdathā’’ti āha. Tā sabbāpi tathā kariṃsu. Sā sekhapaṭisambhidappattā ariyasāvikā ekaṃ vatthaṃ nivāsetvā ekaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā bījaniṃ gahetvā tāsaṃ dhammaṃ desesi. Sāmāvatī ca pañcasatā ca itthiyo sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā ‘‘amma, ajjato paṭṭhāya veyyāvaccaṃ akatvā amhākaṃ mātuṭṭhāne ācariyaṭṭhāne ca ṭhatvā satthārā desitadesitaṃ dhammaṃ sutvā amhākaṃ kathehī’’ti āhaṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge tipiṭakadharā hutvā satthārā bahussutānaṃ upāsikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitā aggaṭṭhānaṃ labhi. Sāmāvatimissikā buddhassa dassanaṃ pihenti, dasabale antaravīthiṃ paṭipanne vātapānesu appahontesu bhittiṃ bhinditvā satthāraṃ olokenti, vandanapūjanañca karonti.
摩犍提到了那里,看见那些孔洞,就问这是怎么回事。她得知世尊来过之后,对世尊生起了强烈的瞋恨,也对娑摩婆提的那些女人发怒,就对国王说:大王,娑摩婆提那帮人对外面有非分之想,她们凿穿墙壁偷看沙门乔达摩,过不了几天就会把那个人杀掉。国王虽然看到了那些孔洞,却不相信她的话,只是让人做了向上开口的气窗。摩犍提又想凿穿那些孔洞,再次让人拿来八只活鸡,对国王说:大王,为了检验那些孔洞,请把这些鸡杀掉,然后派人去说“给我煮好”。国王就照她说的派人去了。娑摩婆提她们回答说:我们不杀生。摩犍提又说:那就派人去说“给那个沙门乔达摩煮好送过去”。国王照她说的派人去了。摩犍提又用同样的话,把八只死鸡送了过去。娑摩婆提煮好之后,派人送给了十力尊。摩犍提用这个办法也没能激怒国王。
Māgaṇḍiyā tattha gatā tāni chiddāni disvā tattha kāraṇaṃ pucchantī satthu āgatabhāvaṃ ñatvā bhagavati āghātena tāsampi kujjhitvā ‘‘mahārāja, sāmāvatimissikānaṃ bahiddhā patthanā atthi, bhittiṃ bhinditvā samaṇaṃ gotamaṃ olokenti, katipāhena taṃ māressantī’’ti rājānaṃ āha. Rājā chiddāni disvāpi tassā vacanaṃ na saddahi, uddhacchiddakavātapānāni kārāpesi. Puna māgaṇḍiyā rājānaṃ tāsu bhinditukāmā aṭṭha sajīvakukkuṭe āharāpetvā ‘‘mahārāja, tāsaṃ vīmaṃsanatthaṃ ime kukkuṭe māretvā ‘mamatthāya pacāhī’ti pesehī’’ti āha. Rājā tathā pesesi. Tāya ‘‘pāṇātipātaṃ na karomā’’ti vutte puna ‘‘tassa samaṇassa gotamassa pacitvā pesehī’’ti āha. Raññā tathā pesite māgaṇḍiyā aṭṭha māritakukkuṭe tathā vatvā pesesi. Sāmāvatī pacitvā dasabalassa pāhesi. Māgaṇḍiyā tenapi rājānaṃ kopetuṃ nāsakkhi.
国王则在三位王后中,每位王后的住处各住七天。国王去自己的住处时,会带上那把“象欲琴”。摩犍提趁国王前往娑摩婆提宫殿的时候,让人用毒药洗刷蛇牙,把蛇牙放进竹筒里,又让人取来一条小黑蛇,塞进琴身里,再用花球堵住琴孔。国王到了那里时,她装作在附近来回走动,顺手把琴孔上的花球拔掉。蛇便爬了出来,嘶嘶吐气,竖起蛇冠,盘卧在床座上。她大叫一声:“呸!有蛇!”国王看见蛇,立刻发怒。娑摩婆提察觉国王生气了,就对五百名妇女说:“今天你们要以限定遍满的慈心遍满国王。”她自己也这样做了。国王拿起万钧之力的大弓,弹响弓弦,把娑摩婆提放在最前面,让所有妇女依次排好,搭上涂了毒的利箭,拉满弓站着。可是那支箭既射不出去,也放不下来,他浑身冒汗,身体颤抖,口水从嘴里流出来,连该抓什么都看不清了。这时娑摩婆提对他说:“大王,您累了吗?”国王说:“是的,王后,我累了,请你做我的依靠。”她说:“好的,大王,把箭朝地面放下来吧。”国王照做了。她发愿说:“愿国王手中的箭脱落吧。”就在那一刻,箭脱落了。国王当即跳入水中,衣服湿透、头发湿透,跪倒在娑摩婆提的脚下,说:“请原谅我,王后,我的……”
Rājā pana tīsu mahesīsu ekekissā vasanaṭṭhāne satta satta divasāni vasati. Rājā attano gamanaṭṭhānaṃ hatthikantavīṇaṃ ādāya gacchati. Māgaṇḍiyā rañño sāmāvatiyā pāsādagamanakāle dāṭhā agadena dhovāpetvā veḷupabbe pakkhipāpetvā ekaṃ kaṇhasappapotakaṃ āharāpetvā antovīṇāya pakkhipitvā mālāguḷakena chiddaṃ pidahi. Taṃ rañño tattha gatakāle aparāparaṃ vicarantī viya hutvā vīṇāchiddato mālāguḷakaṃ apanesi. Sappo nikkhamitvā passasanto phaṇaṃ katvā sayanapiṭṭhe nipajji. Sā āha – ‘‘dhī sappo’’ti mahāsaddamakāsi. Rājā sappaṃ disvā kujjhi. Sāmāvatī rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā pañcannaṃ itthisatānaṃ saññamadāsi ‘‘ajja odhisakamettāpharaṇena rājānaṃ pharathā’’ti. Sayampi tathā akāsi. Rājā sahassathāmadhanuṃ ādāya jiyaṃ poṭhetvā sāmāvatiṃ dhure katvā sabbā tā itthiyo paṭipāṭiyā ṭhapāpetvā visapītaṃ khurappaṃ sannayhitvā dhanuṃ pūretvā aṭṭhāsi. Khurappaṃ neva khipituṃ , na oropituṃ sakkoti, gattehi sedā muccanti, sarīraṃ vedhati, mukhato kheḷo patati, gaṇhitabbagahaṇaṃ na passati, atha naṃ sāmāvatī ‘‘kiṃ, mahārāja, kilamasī’’ti āha. ‘‘Āma, devi, kilamāmi, avassayo me hohī’’ti. ‘‘Sādhu, mahārāja, khurappaṃ pathavīmukhaṃ karohī’’ti. Rājā tathā akāsi. Sā ‘‘rañño hatthato khurappaṃ muccatū’’ti adhiṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe khurappaṃ mucci. Rājā taṃkhaṇaññeva udake nimujjitvā allavattho allakeso sāmāvatiyā pādesu nipatitvā ‘‘khama, devi, mayhaṃ –
我迷惑了,我昏乱了,我的一切方向都迷失了;
娑摩婆提,请你保护我,请你做我的皈依处。”他这样说道。
‘Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā; Sāmāvatī maṃ tāyassu, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’’ti. – āha;
你别皈依我,我已经有了皈依处;
你去皈依那位佛陀吧,而你要做我的皈依处。
‘‘Mā maṃ tvaṃ saraṇaṃ gaccha, yamahaṃ saraṇaṃ gatā; Saraṇaṃ gaccha taṃ buddhaṃ, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’ti. –
他说:“那就这样,我皈依您和导师,也赐给你一个恩典。”她回答:“大王,这恩典就算我领受了。”国王便去亲近导师,皈依后邀请应供,为以佛陀为首的僧团做了七天大布施,然后说:“娑摩婆提,你选一个恩典吧。”她说:“善哉,大王,请赐我这个恩典:让导师带着五百位比丘常来这里,我要听法。”国王礼敬导师后说:“尊者,请您带着五百位比丘常来这里,娑摩婆提夫人她们说‘我们要听法’。”导师说:“大王,诸佛确实不能固定只去一个地方,大众也都会期盼。”国王说:“那么,尊者,请您派比丘们来吧。”导师便吩咐阿难尊者。尊者带着五百位比丘,常去王宫。以王后为首的那些妇女供养了尊者,并听了法。导师还把娑摩婆提列为“住于慈的近事女”中第一。就这样,国王之所以无法射出箭,正是近事女娑摩婆提的定力神通所展现的。在这里,无论是以不动摇的净信,还是以信敬的净信,或是皈依三宝、亲近承事三宝,都称为“近事女”。
Āha. Rājā ‘‘tena hi taṃ saraṇaṃ gacchāmi satthārañca, varañca te dammī’’ti āha. Sā ‘‘varo gahito hotu, mahārājā’’ti āha. Rājā satthāraṃ upasaṅkamitvā saraṇaṃ gantvā nimantetvā buddhappamukhassa saṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā ‘‘sāmāvatiṃ varaṃ gaṇhāhī’’ti āha. ‘‘Sādhu, mahārāja, imaṃ me varaṃ dehi, satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ idhāgacchatu, dhammaṃ sossāmī’’ti āha. Rājā satthāraṃ vanditvā ‘‘bhante, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nibaddhaṃ idhāgacchatha, sāmāvatimissikā ‘dhammaṃ sossāmā’ti vadantī’’ti āha. Satthā ‘‘mahārāja, buddhānaṃ nāma ekaṭṭhānaṃ nibaddhaṃ gantuṃ na vaṭṭati, mahājanopi paccāsīsatī’’ti āha. ‘‘Tena hi, bhante, bhikkhū āṇāpethā’’ti. Satthā ānandattheraṃ āṇāpesi. Thero pañca bhikkhusatāni ādāya nibaddhaṃ rājakulaṃ gacchati. Tāpi devīpamukhā itthiyo theraṃ bhojetvā dhammaṃ suṇiṃsu. Sāmāvatiñca satthā mettāvihārīnaṃ upāsikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti. Evaṃ rañño khurappaṃ muñcituṃ avisahanabhāvo sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā iddhīti . Ettha ca aveccappasādena vā okappanapasādena vā ratanattayasaraṇagamanena vā ratanattayaṃ upāsatīti upāsikāti vuccatīti.
17在“圣神通”的解说中,“圣神通”是指:因为这种神通只发生在心得自在、诸漏已尽的圣者身上,所以称为圣神通。这里的“比丘”,是指在这教法之中诸漏已尽的比丘。“于不可喜的所缘上”:是指面对本质上不可意的所缘——不论是有情还是诸行——他“或以慈遍满”:如果所缘是有情,就以慈心的修习来遍满;如果所缘是诸行,就作意“这只是界”,以界作意来对待。对有情也可以作界作意。“或以不净遍满”:如果是有情,就以不净的修习来遍满。“或以无常作意”:如果是诸行,就作意“无常”。“这两者”:就是指这两种情况。他“成为舍者”:是以六支舍而安住于舍。他“具念”:因为念已经达到圆满。他“具正知”:因为以智慧具足正知。“以眼见色后”:这里的“眼”,是因为它作为能见的条件而得到“眼”这个名称;也就是以能见色的眼识见色之后。古师们说:“眼本身不能见色,因为它没有心识;心本身也不能见色,因为它没有眼根;当根、境、识三者接触和合时,才是以依净色而生起的心来见的。像这样说‘用弓射’之类,就是连带相关条件一起说的说法。所以,这里的意思是‘以眼识见色’。”或者,“以眼”是指以眼作为工具而见色。他“不喜悦”:这是排除与在家生活相关的喜悦,并不是排除属于唯作性的喜受。“不忧”:是排除一切忧。“以舍而住”:对于顺意和不适意所缘的出现,以不捨弃清净自性之相、在六根门中运作的、名为“六支舍”的中舍性而安住。于“以耳闻声”等也是如此。
17. Ariyiddhiniddese ariyā iddhīti cetovasippattānaṃ khīṇāsavaariyānaṃyeva sambhavato ariyā iddhīti vuccatīti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane khīṇāsavo bhikkhu. Aniṭṭhe vatthusminti ārammaṇapakatiyā amanāpe vatthusmiṃ satte vā saṅkhāre vā. Mettāya vā pharatīti satto ce hoti, mettābhāvanāya pharati. Dhātuto vā upasaṃharatīti saṅkhāro ce hoti, ‘‘dhātumatta’’nti dhātumanasikāraṃ upasaṃharati. Sattepi dhātūpasaṃhāro vaṭṭati. Asubhāya vā pharatīti satto ce, asubhabhāvanāya pharati. Aniccato vā upasaṃharatīti saṅkhāro ce, ‘‘anicca’’nti manasikāraṃ upasaṃharati. Tadubhayanti taṃ ubhayaṃ. Upekkhakoti chaḷaṅgupekkhāya upekkhako. Satoti sativepullappattattā. Sampajānoti paññāya sampajānakārittā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – ‘‘cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā, dvārārammaṇasaṅghaṭṭane pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā ‘dhanunā vijjhatī’tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayamettha attho’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1352). Atha vā cakkhunā karaṇabhūtena rūpaṃ disvāti attho. Neva sumano hotīti gehasitasomanassapaṭikkhepo, na kiriyabhūtāya somanassavedanāya. Na dummanoti sabbadomanassapaṭikkhepo. Upekkhako viharatīti iṭṭhāniṭṭhārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanākārabhūtāya chasu dvāresu pavattanato ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya upekkhako viharati. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo.
18在“业报生神通”的解说中,“一切鸟类”指所有种类的鸟,它们不需要禅那和神通,就能在空中飞行。同样,一切天神也能在空中飞行,以及示现等。 “某些人”指初劫时的人类。“某些堕落者”指毕央咖拉母、布那跋苏母、普沙蜜多、法护等,他们因为从善趣的快乐中堕落,所以叫“堕落者”;还有其他一些饿鬼、龙和金翅鸟也能在空中飞行等——这些都属于业报生神通。
18. Kammavipākajiddhiniddese sabbesaṃ pakkhīnanti sabbesaṃ pakkhijātānaṃ jhānābhiññā vināyeva ākāsena gamanaṃ. Tathā sabbesaṃ devānaṃ ākāsagamanaṃ dassanādīni ca. Ekaccānaṃ manussānanti paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ. Ekaccānaṃ vinipātikānanti piyaṅkaramātā punabbasumātā phussamittā dhammaguttātievamādīnaṃ sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikānaṃ aññesañca petānaṃ nāgasupaṇṇānañca ākāsagamanādikaṃ kammavipākajā iddhi.
在解说“有福者的神通”时,“王”是指以如法的方式让他人欢喜,所以叫王。“转轮王”是指能让宝轮转动。“腾空而行”中的受格,是表示持续关联的意思。“四支军队”是指由象、马、车、步兵组成的四种支分。“军”只是指这些兵种的集合。“乃至最低的”是指从最下层说起。“马夫”是指看护马匹的人。“牧牛人”是指看护牛群的人。“连同带走”是指不舍弃他们。这样一来,他们能腾空而行,这就是“有福者的神通”的意思。
Puññavato iddhiniddese rājāti dhammena paresaṃ rañjanato rājā. Ratanacakkaṃ vattetīti cakkavattī. Vehāsaṃ gacchatīti accantasaṃyogatthe upayogavacanaṃ. Caturaṅginiyāti hatthiassarathapattisaṅkhātacatuaṅgavatiyā. Senāti tesaṃ samūhamattameva. Antamasoti heṭṭhimantato. Assabandhā nāma assānaṃ rakkhakā. Gopurisā nāma gunnaṃ rakkhakā. Upādāyāti avissajjetvā. Evaṃ tesaṃ vehāsagamanañca puññavato iddhīti attho.
乔提迦居士具足福德神通的故事是这样的:乔提迦前世曾在诸独觉佛处积下深厚善根,是王舍城的一位大商主。据说他出生那天,全城所有的兵器都放出光芒,人们身上佩戴的饰物也像着了火一样发出光辉,整座城变成一片光明。到了给他取名字的那天,因为全城化为一片光明,大家就给他取名叫乔提迦。等他长大成人,为了盖房子而平整土地时,帝释天王亲自前来,在约十六卡利沙那么大的地方裂开大地,涌出一座七宝所成的七层楼阁。又围绕楼阁竖起七道七宝围墙,配有七座门楼。沿着围墙周边,还长出六十四棵劫波树。楼阁四角涌出四个宝瓮,分别有一由旬、三伽浮他、二伽浮他、一伽浮他那么大。楼阁四角还长出四根像嫩多罗树干那么粗的金甘蔗,叶子是宝石做的,节段是黄金做的。那七座门楼中,每一座都有七位夜叉守护,各自带领着一千、两千、三千、四千、五千、六千乃至七千夜叉眷属。
Jotikassagahapatissa puññavato iddhīti jotiko nāma pubbe paccekabuddhesu katādhikāro rājagahanagare seṭṭhi. Tassa kira jātadivase sakalanagare sabbāvudhāni jaliṃsu, sabbesaṃ kāyāruḷhāni ābharaṇānipi pajjalitāni viya obhāsaṃ muñciṃsu, nagaraṃ ekapajjotaṃ ahosi. Athassa nāmaggahaṇadivase sakalanagarassa ekajotibhūtattā jotikoti nāmaṃ kariṃsu. Athassa vayappattakāle gehakaraṇatthāya bhūmitale sodhiyamāne sakko devarājā āgantvā soḷasakarīsamatte ṭhāne pathaviṃ bhinditvā sattaratanamayaṃ sattabhūmikaṃ pāsādaṃ uṭṭhāpesi, pāsādaṃ parikkhipitvā sattaratanamaye sattadvārakoṭṭhakayutte sattapākāre uṭṭhāpesi, pākārapariyante catusaṭṭhi kapparukkhe uṭṭhāpesi, pāsādassa catūsu kaṇṇesu yojanikatigāvutikadvigāvutikaekagāvutikā catasso nidhikumbhiyo uṭṭhāpesi. Pāsādassa catūsu kaṇṇesu taruṇatālakkhandhappamāṇā catasso suvaṇṇamayā ucchuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu. Tāsaṃ maṇimayāni pattāni suvaṇṇamayāni pabbāni ahesuṃ. Sattasu dvārakoṭṭhakesu ekekasmiṃ ekadviticatupañcachasattayakkhasahassaparivārā satta yakkhā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu.
频婆娑罗大王听说楼阁等处涌现的奇迹后,派人送来了商主专用的伞盖。从此,他被称为乔提迦商主,名声传遍整个赡部洲。他的妻子是天神们从北俱卢洲带来、安坐在吉祥房中的,还带来了一升稻米和三块光石。他就这样和妻子住在那座楼阁里,享受着极大的富贵。他们一辈子就靠那一升稻米做饭,始终够吃。据说,哪怕他们想用米装满整整一百辆车,那一升米也还是那么多,不增不减。煮饭时,他们把米放进锅里,再把光石放在上面,光石立刻燃烧起来,饭一熟就自动熄灭。他们就凭这个迹象知道饭已经煮好了。煮汤菜等其他食物时,也是这样。他们就这样用光石煮熟食物,靠宝石的光明生活,从来不知道火或油灯的光亮是什么样。据说乔提迦有这么大的福报,整个赡部洲都知道他。大批人乘车骑象前来参观。乔提迦商主对络绎不绝的来客,都用北俱卢洲的稻米煮饭布施,并吩咐说:“你们可以从劫波树上随意取用衣服和饰品。”又吩咐说:“把一伽浮他大的宝瓮打开,需要多少就拿多少。”整个赡部洲的人拿了财物离开,宝瓮里的东西连一个指头那么深都没减少——这就是这位有福之人的神通。
Bimbisāramahārājā pāsādādīnaṃ uṭṭhānaṃ sutvā seṭṭhichattaṃ pahiṇi. So jotikaseṭṭhīti sakalajambudīpe pākaṭo hutvā uttarakuruto devatāhi ānetvā sirigabbhe nisīdāpitāya ekañca taṇḍulanāḷiṃ tayo ca jotipāsāṇe gahetvā āgatāya bhariyāya saddhiṃ tasmiṃ pāsāde mahāsampattiṃ anubhavanto vasi. Tesaṃ yāvajīvaṃ tāya ekataṇḍulanāḷiyā bhattaṃ pahosi. Sace kira te sakaṭasatampi taṇḍulānaṃ pūretukāmā honti, sā taṇḍulanāḷiyeva hutvā tiṭṭhati. Bhattapacanakāle taṇḍule ukkhaliyaṃ pakkhipitvā tesaṃ pāsāṇānaṃ upari ṭhapenti. Pāsāṇā tāvadeva pajjalitvā bhatte pakkamatte nibbāyanti. Teneva saññāṇena bhattassa pakkabhāvaṃ jānanti. Sūpeyyādipacanakālepi eseva nayo. Evaṃ tesaṃ jotipāsāṇehi āhāro paccati, maṇiālokena vasanti. Aggissa vā dīpassa vā obhāsameva na jāniṃsu. Jotikassa kira evarūpā sampattīti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. Mahājano yānādīhi dassanatthāya āgacchati. Jotikaseṭṭhi āgatāgatānaṃ uttarakurutaṇḍulānaṃ bhattaṃ dāpeti, ‘‘kapparukkhehi vatthābharaṇāni gaṇhantū’’ti āṇāpeti, ‘‘gāvutikanidhikumbhiyā mukhaṃ vivarāpetvā yāpanamattaṃ gaṇhantū’’ti āṇāpeti. Sakalajambudīpavāsikesu dhanaṃ gahetvā gacchantesu nidhikumbhiyā aṅgulamattampi ūnaṃ nāhosīti ayamassa puññavato iddhi.
有位名叫贾提罗的居士,他的“福报神通”是这样的:这位贾提罗,过去曾在迦叶世尊的舍利塔那里做过种种善行,是塔克西拉城的一位商主。据说他的母亲是波罗奈一位商主的女儿,长得非常漂亮。在她十五六岁的时候,家里人为了保护她,把她安置在一座七层楼阁的顶层。有一天,她打开窗户向外看,一个在空中飞行的持明者看见了她,心生爱恋,就从窗户飞进去,和她私通。她因此怀了孕。后来侍女发现了,问道:“小姐,这是怎么回事?”她说:“算了,不要告诉任何人。”侍女因为害怕,就闭口不言。她在第十个月生下一个儿子后,让人拿来一个新盆子,把孩子放在里面,盖上盆子,上面放了些花环,然后吩咐侍女:“你把这个盆子顶在头上走出去,扔到恒河里。如果有人问‘这是什么’,你就说‘是我家女主人祭祀用的’。”侍女照办了。在恒河下游,有两个女人正在洗澡,看见那个盆子被水冲过来。一个人说:“这个盆子是我的。”另一个人说:“盆子里面的东西才是我的。”等盆子漂到跟前,她们把它捞上岸放下,打开一看,发现是个孩子。一个人因为先前说过“盆子是我的”,就说:“孩子归我。”另一个人因为说过“盆子里面的东西是我的”,就说:“孩子是我的。”两人争执不下,就去打官司。大臣们判不了,就来到国王面前。国王听了她们的话,说:“你拿孩子,你拿盆子。”那个得到孩子的女人,是摩诃迦旃延长老的施主。她养着这个孩子,心想:“我要把他送到长老那里出家。”孩子出生那天,因为胎里的污垢没有洗干净,头发黏结在一起,就成了结发。因此大家就给他取名叫“贾提罗”(结发者)。
Jaṭilassa gahapatissa puññavato iddhīti jaṭilo nāma kassapassa bhagavato dhātucetiye katādhikāro takkasilāyaṃ seṭṭhi. Tassa kira mātā bārāṇasiyaṃ seṭṭhidhītā abhirūpā ahosi . Taṃ pannarasasoḷasavassuddesikakāle ārakkhanatthāya sattabhūmikassa pāsādassa uparitale vāsayiṃsu. Taṃ ekadivasaṃ vātapānaṃ vivaritvā bahi olokiyamānaṃ ākāsena gacchanto vijjādharo disvā uppannasineho vātapānena pavisitvā tāya saddhiṃ santhavamakāsi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Atha naṃ dāsī disvā ‘‘amma, kiṃ ida’’nti vatvā ‘‘hotu, kassaci mā ācikkhī’’ti vuttā bhayena tuṇhī ahosi. Sāpi dasame māse puttaṃ vijāyitvā navabhājanaṃ āharāpetvā tattha taṃ dārakaṃ nipajjāpetvā taṃ bhājanaṃ pidahitvā upari pupphadāmāni ṭhapetvā ‘‘imaṃ sīsena ukkhipitvā gantvā gaṅgāya vissajjehi, ‘kiṃ ida’nti ca puṭṭhā ‘ayyāya me balikamma’nti vadeyyāsī’’ti dāsiṃ āṇāpesi. Sā tathā akāsi. Heṭṭhāgaṅgāyapi dve itthiyo nhāyamānā taṃ bhājanaṃ udakena āhariyamānaṃ disvā ekā ‘‘mayhetaṃ bhājana’’nti āha. Ekā ‘‘yaṃ etassa anto, taṃ mayha’’nti vatvā bhājane sampatte taṃ ādāya thale ṭhapetvā vivaritvā dārakaṃ disvā ekā ‘‘mama bhājana’’nti vuttattā ‘‘dārako mameva hotī’’ti āha. Ekā ‘‘yaṃ bhājanassa anto, taṃ mamā’’ti vuttattā ‘‘mama dārako’’ti āha. Tā vivadamānā vinicchayaṃ gantvā amaccesu vinicchituṃ asakkontesu rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā tāsaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘tvaṃ dārakaṃ gaṇha, tvaṃ bhājana’’nti āha. Yāya pana dārako laddho, sā mahākaccāyanattherassa upaṭṭhāyikā hoti. Sā taṃ dārakaṃ ‘‘therassa santike pabbājessāmī’’ti posesi. Tassa jātadivase gabbhamalassa dhovitvā anapanītattā kesā jaṭitā hutvā aṭṭhaṃsu. Tenassa jaṭiloteva nāmaṃ akaṃsu.
当这孩子已经能自己走路的时候,那位长老为了托钵,走进了他家。近事女请长老坐下,供养了食物。长老看见那个孩子,就问:“近事女,这孩子是你的吗?”她回答说:“是的,尊者。我养育他,就是为了把他送到您那里出家。”长老说:“好。”于是带着他离开。路上长老观察:“这个孩子有没有享受在家富贵的福业呢?”他看出:“这是个有大福德的众生,将来会享受极大的富贵。但他现在还太小,智慧也还没有成熟。”于是长老带着他,去了塔迦尸喇城一位施主的家。那人礼拜长老后站在一旁,看见孩子,就问:“尊者,您带了个孩子来吗?”长老说:“是的,近事男。他将来要出家,但现在还小,先住在你这里。”那人说:“好,尊者。”就把孩子当作自己的儿子一样照顾抚养。那户人家里,有一批货物已经积压了十二年。有一天,那人要去别的村子,就把所有货物都搬到市场上,把每件货物的本钱都交代清楚,说:“这些货,你按这个价钱收钱后就交给人家。”说完就走了。
Tassa padasā vicaraṇakāle thero taṃ gehaṃ piṇḍāya pāvisi. Upāsikā theraṃ nisīdāpetvā āhāramadāsi. Thero dārakaṃ disvā ‘‘upāsike, dārako te laddho’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante, imāhaṃ tumhākaṃ santike pabbājessanti posesi’’nti āha. Thero ‘‘sādhū’’ti taṃ ādāya gacchanto ‘‘atthi nu kho imassa gihisampattiṃ anubhavituṃ puññakamma’’nti olokento ‘‘mahāpuñño satto mahāsampattiṃ anubhavissati, daharo eva ca tāva, ñāṇampi tāvassa paripākaṃ na gacchatī’’ti cintetvā taṃ ādāya takkasilāyaṃ ekassa upaṭṭhākassa gehaṃ agamāsi. So theraṃ vanditvā ṭhito dārakaṃ disvā ‘‘dārako, bhante, laddho’’ti pucchi. ‘‘Āma, upāsaka, pabbajissati, daharo tāva tava santike hotū’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti taṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggi. Tassa pana gehe dvādasa vassāni bhaṇḍakaṃ ussannaṃ hoti. So gāmantaraṃ gacchanto sabbampi taṃ bhaṇḍakaṃ āpaṇaṃ āharitvā tassa tassa bhaṇḍakassa mūlaṃ ācikkhitvā ‘‘idañcidañca ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā dadeyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.
那天,护城的众天神让那些哪怕只想买一点点孜然或胡椒的人,都只往他的店铺去。结果他十二年来积压的货物,一天之内就全卖光了。家主回来后,见店里什么都没剩下,就说:“孩子,你把货物全毁了吗?”他回答:“没有毁掉,父亲,全都按您说的方式卖掉了。这是某某人的本钱,这是某某人的本钱。”然后把全部货款都交给了家主。家主心生净信,想:“这真是个无价之人,无论到哪里都能活下去。”于是把自己已成年的女儿嫁给他,又命令仆人们:“给他建一座房子。”房子建好后,他说:“你们去吧,回自己家里住吧。”就在他迈步进屋、一只脚刚跨过门槛时,屋子后面的地面上涌出了一座八十肘高的金山。据说国王听说“贾提罗家里裂开地面涌出了金山”,就派人给他送去了商主的伞盖。从此他就被称为贾提罗商主。这就是这位有福之人的神通。
Taṃ divasaṃ nagarapariggāhikā devatā antamaso jīrakamaricamattakenāpi atthike tasseva āpaṇābhimukhe kariṃsu. So dvādasa vassāni ussannabhaṇḍakaṃ ekadivaseneva vikkiṇi. Kuṭumbiko āgantvā āpaṇe kiñci adisvā ‘‘sabbaṃ te, tāta, bhaṇḍakaṃ nāsita’’nti āha. ‘‘Na nāsitaṃ, tāta, sabbaṃ tumhehi vuttanayena vikkiṇitaṃ, idaṃ asukassa mūlaṃ, idaṃ asukassa mūla’’nti sabbamūlaṃ tasseva appesi. Kuṭumbiko pasīditvā ‘‘anaggho puriso yattha katthaci jīvituṃ samattho’’ti attano vayappattaṃ dhītaraṃ tassa datvā ‘‘gehamassa karothā’’ti purise āṇāpetvā niṭṭhite gehe ‘‘gacchatha tumhe, attano gehe vasathā’’ti āha. Athassa gehapavisanakāle ekena pādena ummāre akkantamatte gehassa pacchimabhāge bhūmiṭṭhāne asītihattho suvaṇṇapabbato uṭṭhahi. Rājā kira jaṭilassa gehe bhūmiṃ bhinditvā suvaṇṇapabbato uṭṭhitoti sutvā tassa seṭṭhichattaṃ pesesi. So jaṭilaseṭṭhi nāma ahosīti ayamassa puññavato iddhi.
这位名叫缅达卡的长者,是“有福者的神通”(《大品》第296节)。缅达卡过去在毗婆尸世尊在世时积下了功德,是摩揭陀国跋提城的长者。据说,在他家后房大约八迦利沙那么大的地方,出现了像象、马、公牛那么大的金羊,它们破地而出,背靠着背互相碰撞着冒出来,嘴里含着五彩线团。每当需要酥油、油、蜜、糖,或者衣服、布匹、钱财、黄金等东西时,就从它们嘴里取出线团。哪怕只从一只羊的嘴里,也能涌出足够整个赡部洲居民用的酥油、油、蜜、糖、衣服、布匹、钱财和黄金。从那时起,他就被称为缅达卡长者。这就是他的“有福者的神通”。
Meṇḍakassa seṭṭhissa puññavato iddhīti (mahāva. 296) meṇḍako nāma vipassimhi bhagavati katādhikāro magadharaṭṭhe bhaddiyanagare seṭṭhi. Tassa kira pacchimagehe aṭṭhakarīsamatte ṭhāne hatthiassausabhappamāṇā suvaṇṇameṇḍakā pathaviṃ bhinditvā piṭṭhiyā piṭṭhiṃ paharamānā uṭṭhahiṃsu, tesaṃ mukhesu pañcavaṇṇānaṃ suttānaṃ geṇḍukā pakkhittā honti. Sappitelamadhuphāṇitādīhi ca vatthacchādanahiraññasuvaṇṇādīhi ca atthe sati tesaṃ mukhato geṇḍukaṃ apanenti. Ekassapi meṇḍakassa mukhato sakalajambudīpavāsīnaṃ pahonakaṃ sappitelamadhuphāṇitavatthacchādanahiraññasuvaṇṇaṃ nikkhamati. Tato paṭṭhāyesa meṇḍakaseṭṭhīti paññāyīti ayamassa puññavato iddhi.
瞿尸陀长者的福德神通:这位名叫瞿尸陀的人(《增支部注》1.1.260-261),过去曾在独觉佛那里积下功德,是娑伽罗国憍赏弥城的长者。据说他从天界死后,投生到憍赏弥城一位以美貌装点城市的女子腹中。那女子在他出生那天,把他放在簸箕里,丢到了垃圾堆上。乌鸦和狗围了过来,蹲在旁边。有个男人一看见那孩子,就生起了“这是我的儿子”的念头,心想“我得到儿子了”,便把他抱回了家。当时憍赏弥城的长者见到国师,问道:“老师,今天您看过吉日和星宿了吗?”国师回答:“看过了,大长者。”他又问:“这地方上会出什么事吗?”国师说:“今天在这座城里出生的那个孩子,将来会成为首席长者。”当时长者的妻子正怀着身孕,于是他赶紧派人回家传话:“去看看她生了没有。”得知“还没生”,他回到家,叫来一个名叫迦利的婢女,给了她一千钱,吩咐道:“去,在城里打听,把今天出生的孩子弄到手带回来。”她四处打听,找到那户人家,得知那孩子就是当天出生的,便给了一千钱,把孩子带回来给长者看。长者心想:“如果我生的是女儿,就让她跟这孩子成婚,让他做长者之位的继承人。如果我生的是儿子,我就把他杀掉。”于是就把这孩子养在家里。
Ghositassagahapatissa puññavato iddhīti ghosito (a. ni. aṭṭha. 1.1.260-261) nāma paccekasambuddhe katādhikāro sakkaraṭṭhe kosambiyaṃ seṭṭhi. So kira devalokato cavitvā kosambiyaṃ nagarasobhiniyā kucchismiṃ nibbatti. Sā taṃ vijātadivase suppe sayāpetvā saṅkārakūṭe chaḍḍāpesi. Dārakaṃ kākasunakhā parivāretvā nisīdiṃsu. Eko puriso taṃ disvāva puttasaññaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti gehaṃ nesi. Tadā kosambikaseṭṭhi purohitaṃ disvā ‘‘kiṃ, ācariya, ajja te tithikaraṇanakkhattādayo olokitā’’ti pucchitvā ‘‘āma, mahāseṭṭhī’’ti vutte ‘‘janapadassa kiṃ bhavissatī’’ti pucchi. ‘‘Imasmiṃ nagare ajja jātadārako jeṭṭhaseṭṭhi bhavissatī’’ti āha. Tadā seṭṭhino bhariyā garugabbhā hoti, tasmā so sīghaṃ gehaṃ pesesi ‘‘gaccha, jānāhi naṃ vijātā vā, na vā’’ti. ‘‘Na vijātā’’ti sutvā gehaṃ gantvā kāḷiṃ nāma dāsiṃ pakkositvā sahassaṃ datvā ‘‘gaccha, imasmiṃ nagare upadhāretvā ajja jātadārakaṃ gaṇhitvā ehī’’ti āha. Sā upadhārentī taṃ gehaṃ gantvā taṃ dārakaṃ taṃ divasaṃ jātaṃ ñatvā sahassaṃ datvā ānetvā seṭṭhino dassesi. Seṭṭhi ‘‘sace me dhītā jāyissati, tāya naṃ saddhiṃ nivāsetvā seṭṭhiṭṭhānassa sāmikaṃ karissāmi. Sace putto jāyissati, ghātessāmi na’’nti cintetvā taṃ gehe vaḍḍhāpesi.
过了几天,他的妻子生下一个儿子。长者心想:“要是这个孩子不在了,我的儿子就能得到长者之位了。现在就该把他杀掉。”于是叫来迦利,说:“你去,趁牛群出栏的时候,把他横放在牛栏门口正中间,母牛会把他踩死。你弄清楚他到底被踩死了没有,再回来。”她就去了,趁牧牛人刚打开牛栏门,就那样把孩子横放在那里。那头领头的公牛,平时总是最后才出栏,那天却最先出来,站在孩子上方,把孩子护在四蹄之间。几百头母牛紧贴着公牛两侧走了出去。牧牛人心里想:“这头公牛以前总是最后出来,今天却最先出来,一动不动地站在门口正中,这到底是怎么回事?”他走过去,看见公牛身下躺着一个婴儿,顿时生起对亲生儿子般的疼爱,心想“我得到儿子了”,就把孩子抱回家去了。
Athassa bhariyā katipāhaccayena puttaṃ vijāyi. Seṭṭhi ‘‘imasmiṃ asati mama putto seṭṭhiṭṭhānaṃ labhissati. Idāneva naṃ māretuṃ vaṭṭatī’’ti kāḷiṃ āmantetvā ‘‘gaccha je, vajato gunnaṃ nikkhamanavelāya vajadvāramajjhe imaṃ tiriyaṃ nipajjāpehi, gāviyo naṃ madditvā māressanti, madditāmadditabhāvaṃ panassa ñatvā ehī’’ti āha. Sā gantvā gopālakena vajadvāre vivaṭamatteyeva taṃ tathā nipajjāpesi. Gogaṇajeṭṭhako usabho aññasmiṃ kāle sabbapacchā nikkhamantopi taṃdivasaṃ sabbapaṭhamaṃ nikkhamitvā dārakaṃ catunnaṃ pādānaṃ antare katvā aṭṭhāsi. Anekasatā gāvo usabhassa dve passāni ghaṃsantiyo nikkhamiṃsu. Gopālakopi ‘‘ayaṃ usabho pubbe sabbapacchā nikkhamati, ajja pana paṭhamaṃ nikkhamitvā dvāramajjhe niccalova ṭhito, kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā gantvā tassa heṭṭhā nipannaṃ dārakaṃ disvā puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti gehaṃ nesi.
咖莉去了以后,长者问她,她就把事情经过告诉了他。长者说:“你去,再给他一千钱,把他带回来。”她听了,又去把他带回来,交给了长者。于是长者对她说:“咖莉大妈,这座城里,每天清晨有五百辆牛车出发去做买卖。你把这孩子带到车道中间,让他躺下。牛会踩死他,或者车轮会碾断他。你弄清楚他的情况后再回来。”她就去了,让孩子躺在车道中间。牛车队的领队走在最前面。他的牛走到那个地方时,甩掉了牛轭。他一次又一次把牛轭套上去驱赶,牛还是不肯往前走。就这样,他正和那些牛较劲的时候,天亮了。他心想:“这些牛到底是怎么回事?”查看道路时,看见了那个孩子,心里想:“这业可真重啊。”但随即又满心欢喜地想:“我得到了一个儿子。”便高高兴兴地把孩子带回了家。
Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘gaccha, naṃ puna imaṃ sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā puna ānetvā adāsi. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘amma kāḷi, imasmiṃ nagare pañcasakaṭasatāni paccūsakāle uṭṭhāya vāṇijjāya gacchanti, tvaṃ imaṃ netvā cakkamagge nipajjāpehi, goṇā vā naṃ maddissanti, cakkaṃ vā chindissati, pavattiñcassa ñatvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā gantvā cakkamagge nipajjāpesi. Sākaṭikajeṭṭhako purato ahosi. Athassa goṇā taṃ ṭhānaṃ patvā dhuraṃ chaḍḍesuṃ, punappunaṃ āropetvā pājiyamānāpi purato na gacchiṃsu. Evaṃ tassa tehi saddhiṃ vāyamantasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. So ‘‘kiṃ nāma goṇā kariṃsū’’ti maggaṃ olokento dārakaṃ disvā ‘‘bhāriyaṃ vata kamma’’nti cintetvā ‘‘putto me laddho’’ti tuṭṭhamānaso taṃ gehaṃ nesi.
迦利去了以后,长者问她,她就把事情经过说了。长者说:“再去,给他一千钱,把他带回来。”她照办了。然后长者对她说:“现在把他带到生肉墓地,放在灌木丛间。在那里他会被狗之类的啃食,或者被非人殴打而死。你弄清楚他是死是活,再回来。”她就把他带到那里,让他躺下,自己站在一边。那些狗之类的动物和非人都没法靠近他。这时有个牧山羊人赶着山羊去放牧,从墓地旁边经过。一只母山羊一边吃树叶一边走进灌木丛间,看见小孩,就屈膝跪下,给小孩喂奶。牧山羊人喊“喂!喂!”,它也不出来。他心想:“我用棍子打它,把它赶出来。”就走进了灌木丛间,看见母山羊屈膝站着给小孩喂奶,对这孩子生起了像对儿子一样的慈爱,心想:“我得到了一个儿子。”就抱起他走了。
Kāḷīpi gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘idāni naṃ āmakasusānaṃ netvā gacchantare nipajjāpehi, tattha sunakhādīhi khādito, amanussena vā pahaṭo marissati, matāmatabhāvañcassa jānitvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā taṃ netvā tattha nipajjāpetvā ekamante aṭṭhāsi. Taṃ sunakhādayo vā amanusso vā upasaṅkamituṃ nāsakkhiṃsu. Atheko ajapālo ajā gocaraṃ nento susānapassena gacchati. Ekā ajā paṇṇāni khādamānā gacchantaraṃ pavisitvā dārakaṃ disvā jaṇṇukehi ṭhatvā dārakassa thanaṃ adāsi. Ajapālakena ‘‘he he’’ti sadde katepi na nikkhami. So ‘‘yaṭṭhiyā naṃ paharitvā nīharissāmī’’ti gacchantaraṃ paviṭṭho jaṇṇukehi ṭhatvā dārakaṃ khīraṃ pāyantiṃ disvā dārake puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘putto me laddho’’ti ādāya pakkāmi.
咖莉回去后,长者问她,她就把事情经过讲了一遍。长者说:“去,再给他一千钱,把他带回来。”她照办了。这次长者对她说:“大妈,带上这孩子,爬上贼堕崖山,把他从悬崖上扔下去。他撞在山壁上会碎成一块块,落到地上。你确认他是死是活,再回来。”她就照这样带他去了,站在山顶上把他扔了下去。那座山壁旁边长着一大片大竹子,顺着山势往上长,竹丛顶上又密密地覆盖着一层吉祥草和藤蔓。孩子往下掉的时候,像落在毯子上一样落在了那上面。正好那天,竹匠头领得到了竹花,就带着儿子一起去砍那片竹丛。竹子一摇动,孩子发出了声音。他听到像是小孩的声音,就从一侧爬上去看,见到孩子后,心里高兴地想:“我得到一个儿子了。”就把他抱走了。咖莉回去后,长者问她,她讲了事情经过,长者又说:“去,再给他一千钱,把他带回来。”她照办了。
Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi. Aya naṃ seṭṭhi āha – ‘‘amma, imaṃ ādāya corapapātapabbataṃ abhiruhitvā papāte khipa, pabbatakucchiyaṃ paṭihaññamāno khaṇḍākhaṇḍiko hutvā bhūmiyaṃ patissati, matāmatabhāvañcassa ñatvā āgaccheyyāsī’’ti. Sā taṃ tathā netvā pabbatamatthake ṭhatvā khipi. Taṃ kho pana pabbatakucchiṃ nissāya mahāveḷugumbo pabbatānusāreneva vaḍḍhi, tassa matthakaṃ ghanajāto jiñjukagumbo avatthari. Dārako patanto kojave viya tasmiṃ pati. Taṃ divasañca naḷakārajeṭṭhakassa veṇubali patto hoti. So puttena saddhiṃ gantvā taṃ veḷugumbaṃ chindituṃ ārabhi. Tasmiṃ calite dārako saddamakāsi. So dārakasaddo viyāti ekena passena abhiruhitvā taṃ disvā ‘‘putto me laddho’’ti tuṭṭhacitto ādāya gato. Kāḷī gantvā seṭṭhinā pucchitā taṃ pavattiṃ ācikkhitvā ‘‘gaccha, naṃ puna sahassaṃ datvā ānehī’’ti vuttā tathā akāsi.
商主一边忙着做这做那,孩子一边就长大了。因为他说话声音洪亮,就得名叫“高声”。他就像商主眼里的一根刺,商主连正眼都不愿看他。于是商主盘算着害死他的办法,来到自家陶匠那里,问他:“你什么时候烧窑?”陶匠说:“明天。”商主就说:“那你拿上这一千钱,替我办一件事。”陶匠问:“什么事,主人?”商主说:“我有个不成器的儿子,我会把他派到你这里来。你把他带进窑室,用锋利的斧子砍成碎块,塞进陶罐,再放进窑里烧。这一千钱就当作定金,事成之后,你该得的酬劳我再另外给你。”陶匠答应道:“好。”
Seṭṭhino idañcidañca karontasseva dārako vaḍḍhito. Mahāghosavacanattā cassa ghositoteva nāmaṃ ahosi. So seṭṭhino akkhimhi kaṇṭako viya khāyi, ujukaṃ oloketumpi na visahi. Athassa maraṇūpāyaṃ cintento attano kumbhakārassa santikaṃ gantvā tassa ‘‘kadā āvāpaṃ ālimpessasī’’ti pucchitvā ‘‘sve’’ti vutte ‘‘tena hi idaṃ sahassaṃ gaṇhitvā mamekaṃ kammaṃ karohī’’ti āha. ‘‘Kiṃ sāmī’’ti? ‘‘Eko me avajātaputto atthi, taṃ tava santikaṃ pesissāmi, atha naṃ gabbhaṃ pavesetvā tiṇhāya vāsiyā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā cāṭiyaṃ pakkhipitvā āvāpe paveseyyāsīti. Idaṃ te sahassaṃ saccakārasadisaṃ, uttariṃ pana te kattabbayuttakaṃ pacchā karissāmī’’ti. Kumbhakāro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
第二天,长者把高声叫来,吩咐道:“昨天我让陶匠做一件事。来,孩子,你去他那里,这样对他说:‘听说我父亲昨天吩咐了一件事,请你把它完成。’”于是派他去了。他答应了一声“好”,就出发了。他正往那边走的时候,长者的另一个儿子正和一群孩子玩弹珠,看见了他,就叫住他问:“你去哪儿?”得知他是去传达父亲的吩咐,就说:“我去那里吧,这些孩子赢了我好多筹码,你替我赢回来再给我。”高声说:“我怕父亲。”那孩子说:“别怕,兄弟,我去替你传话。我输了不少,你在我回来之前帮我把筹码赢回来。”据说高声很会玩弹珠,所以那孩子就这样缠着他不放。于是高声对他说:“那你去吧,告诉陶匠:‘听说我父亲昨天吩咐了一件事,请你完成它。’”便打发他去了。他到了陶匠那里,照那样说了。陶匠就按长者交代的办法把他杀了,扔进窑里。高声玩了大半天,傍晚才回家。父亲问他:“孩子,你没去吗?”他就把自己没去的原因和弟弟代他去的经过说了出来。长者“哎呀哎呀”地大声号哭,整个身子像血在沸腾一样,举起手臂哭喊着:“喂,陶匠,别杀,别杀!”朝陶匠那里奔去。陶匠见他这样跑来,就说:“主人,别出声,事情已经办好了。”长者被像大山一样沉重的悲伤笼罩,感受到了极大的痛苦。
Seṭṭhi punadivase ghositaṃ pakkositvā ‘‘hiyyo mayā kumbhakāro ekaṃ kammaṃ āṇatto, ehi , tvaṃ tāta, tassa santikaṃ gantvā evaṃ vadehi ‘hiyyo kira me pitarā āṇattaṃ kammaṃ nipphādehī’’’ti pahiṇi. So ‘‘sādhū’’ti agamāsi. Taṃ tattha gacchantaṃ itaro seṭṭhino putto dārakehi saddhiṃ guḷakakīḷaṃ kīḷanto disvā pakkositvā ‘‘kuhiṃ gacchasī’’ti pucchitvā pitu sāsanaṃ gahetvā ‘‘kumbhakārassa santika’’nti vutte ‘‘ahaṃ tattha gamissāmi, ime maṃ dārakā bahulakkhaṃ jiniṃsu, taṃ me paṭijinitvā dehī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ pitu bhāyāmī’’ti. ‘‘Mā bhāyi, bhātika, ahaṃ taṃ sāsanaṃ harissāmī’’ti. ‘‘Bahūhi jito yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva me lakkhaṃ paṭijināhī’’ti. Ghosito kira guḷakakīḷāyaṃ cheko, tena naṃ evaṃ nibandhi. Sopi taṃ ‘‘tena hi gantvā kumbhakāraṃ vadehi ‘pitarā kira me hiyyo ekaṃ kammaṃ āṇattaṃ, taṃ nipphādehī’’’ti uyyojesi. So tassa santikaṃ gantvā tathā avaca. Atha naṃ kumbhakāro seṭṭhinā vuttaniyāmena māretvā āvāpe khipi. Ghositopi divasabhāgaṃ kīḷitvā sāyanhasamayeva gehaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tāta, na gatosī’’ti vutte attano agatakāraṇañca kaniṭṭhassa gatakāraṇañca ārocesi. Seṭṭhi ‘‘dhī dhī’’ti mahāviravaṃ viravitvā sakalasarīre pakkuthitalohito viya hutvā ‘‘ambho kumbhakāra, mā nāsayi, mā nāsayī’’ti bāhā paggayha kandanto tassa santikaṃ agamāsi. Kumbhakāro taṃ tathā āgacchantaṃ disvā ‘‘sāmi, mā saddaṃ kari, kammaṃ nipphanna’’nti āha. So pabbatena viya mahantena sokena avatthaṭo hutvā anappakaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedesi.
即便如此,长者还是没法正眼看他。他心里盘算:“怎么才能把他杀掉呢?”想出一个办法:“把他派到我那管理一百个村庄的管家那里,让管家杀了他。”于是写了一封信:“这是我的逆子,把他杀了,扔进粪坑。这事办成之后,我就知道舅父该得什么报答了。”然后对高声说:“孩子高声,我们在一百个村庄那里有个管家,你把这封信送去给他。”说着把信系在他的衣摆里。可高声不识字。从幼年起,长者就一直想杀他都没能得手,又怎么会教他识字呢?他就这样把那封要自己命的信系在衣摆里,出门时说:“父亲,我没有路上的干粮。”长者说:“干粮不干粮的不用管。半路上有个村子,那里有我一个富商朋友,你在他家吃过早饭再往前走。”他说了声“好的”,拜别父亲就出发了。到了那个村子,他打听那位富商的家,找到后进去,见到了富商的妻子。她问:“你从哪里来?”他说:“从内城来。”又问:“你是谁的儿子?”他说:“我是你们那位富商朋友的儿子,大妈。”她问:“你就是那个叫高声的?”他说:“是的,大妈。”她一见到他,心里就生起了对儿子的那种疼爱。而那位富商有一个女儿,大约十五六岁,长得美丽动人,为了看护她,只派了一个女仆给她使唤,让她住在七层楼阁最上层的一间华丽卧房里。就在那时,富商的女儿把那个女仆派到集市去了。富商的妻子看见女仆,问:“你去哪儿?”女仆说:“小姐派我去办事。”她说:“你先过来,办事先放一放。给我儿子铺好座位,打水来给他洗脚,涂上油,铺好床,然后再去办事。”女仆就照办了。
Evaṃ santepi pana seṭṭhi taṃ ujukaṃ oloketuṃ na sakkoti. ‘‘Kinti naṃ māreyya’’nti cintento ‘‘mama gāmasate āyuttakassa santikaṃ pesetvā mārāpessāmī’’ti upāyaṃ disvā ‘‘ayaṃ me avajātaputto, imaṃ māretvā vaccakūpe khipatu, evañca kate ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti tassa paṇṇaṃ likhitvā ‘‘tāta ghosita, amhākaṃ gāmasate āyuttako atthi, imaṃ paṇṇaṃ haritvā tassa dehī’’ti vatvā paṇṇaṃ tassa dussante bandhi. So pana akkharasamayaṃ na jānāti. Daharakālato paṭṭhāya hi taṃ mārāpentova seṭṭhi māretuṃ nāsakkhi, kiṃ akkharasamayaṃ sikkhāpessati. So attano maraṇapaṇṇameva dussante bandhitvā nikkhamanto āha – ‘‘pātheyyaṃ me, tāta, natthī’’ti. ‘‘Pātheyyena kammaṃ natthi, antarāmagge asukagāme nāma mama sahāyako seṭṭhi atthi, tassa ghare pātarāsaṃ katvā purato gacchā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti pitaraṃ vanditvā nikkhanto taṃ gāmaṃ patvā seṭṭhigharaṃ pucchitvā gantvā seṭṭhijāyaṃ passi. ‘‘Kuto āgatosī’’ti ca vutte ‘‘antonagarato’’ti āha. ‘‘Kassa puttosī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ sahāyaseṭṭhino, ammā’’ti. ‘‘Tvaṃsi ghosito nāmā’’ti? ‘‘Āma, ammā’’ti. Tassā saha dassaneneva tasmiṃ puttasineho uppajji. Seṭṭhino panekā dhītā atthi pannarasasoḷasavassuddesikā abhirūpā pāsādikā, taṃ rakkhituṃ ekameva pesanakārikaṃ dāsiṃ datvā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatale sirigabbhe vasāpenti. Seṭṭhidhītā tasmiṃ khaṇe taṃ dāsiṃ antarāpaṇaṃ pesesi. Atha naṃ seṭṭhijāyā disvā ‘‘kuhiṃ gacchasī’’ti pucchitvā ‘‘ayyadhītāya pesanenā’’ti vutte ‘‘ito tāva ehi, tiṭṭhatu pesanaṃ, puttassa me pīṭhakaṃ attharitvā udakaṃ āharitvā pāde dhovitvā telaṃ makkhitvā sayanaṃ attharitvā dehi, pacchā pesanaṃ karissasī’’ti āha. Sā tathā akāsi.
这时,女仆回来晚了,富商的女儿就责备她。女仆说:“您别生我的气。富商的儿子瞿西达来了,我为他做了这样那样的事,才从那边回来,所以迟了。”富商的女儿一听到“富商的儿子瞿西达”这个名字,因为过去世共同生活的因缘,爱意立刻穿透皮肤等,一直深入到骨髓。她问:“大妈,他在哪里?”女仆说:“躺在床上睡觉呢。”她又问:“他手里有什么东西吗?”女仆说:“衣服里有封信。”她心想:“这到底是什么信呢?”于是趁他睡着、父母又忙于别的事没注意到她,悄悄下去,走到他身边,把那封信解下来拿走,回到自己房间,关上门,打开窗户。因为她熟悉文字,就读了那封信。读完后心想:“哎呀,这真是个傻瓜,把要自己命的信系在衣襟里到处走。要不是被我看见,他哪还有命在!”于是她把那封信撕碎扔掉,又照富商的口吻另写了一封信:“这是我的儿子,名叫瞿西达。你从一百个村子收来礼物后,让他和这个地方富商的女儿举行婚礼,然后在他住的村子中央建一座两层楼房,用围墙和守卫好好保护起来,再派人来告诉我,说这些事那些事已经替我办好了。这样办了之后,我就知道舅父该怎么做才合适了。”写完,她把信封好,仍旧系在他的衣襟里。
Atha naṃ cirenāgataṃ seṭṭhidhītā santajjesi. Atha naṃ sā āha – ‘‘mā me kujjhi, seṭṭhiputto ghosito āgato, tassa idañcidañca katvā tattha gantvā āgatāmhī’’ti. Seṭṭhidhītāya ‘‘seṭṭhiputto ghosito’’ti nāmaṃ sutvāva pubbasannivāsavasena pemaṃ chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca ṭhitaṃ. Atha naṃ pucchi ‘‘kuhiṃ so ammā’’ti? ‘‘Sayane nipanno niddāyatī’’ti . ‘‘Atthi panassa hatthe kiñcī’’ti? ‘‘Dussante paṇṇaṃ atthī’’ti. Sā ‘‘kiṃ paṇṇaṃ nu kho eta’’nti tasmiṃ niddāyante mātāpitūnaṃ aññavihitatāya apassantānaṃ otaritvā tassa santikaṃ gantvā taṃ paṇṇaṃ mocetvā ādāya attano gabbhaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya vātapānaṃ vivaritvā akkharasamaye kusalatāya taṃ paṇṇaṃ vācetvā ‘‘aho vata bālo attano maraṇapaṇṇaṃ dussante bandhitvā vicarati, sace mayā na diṭṭhaṃ assa, natthi tassa jīvita’’nti. Taṃ paṇṇaṃ phāletvā nāsetvā seṭṭhissa vacanena aparaṃ paṇṇaṃ likhi – ‘‘ayaṃ mama putto ghosito nāma, gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā imassa janapadaseṭṭhino dhītarā saddhiṃ maṅgalaṃ katvā attano vasanagāmassa majjhe dvibhūmikaṃ gehaṃ kāretvā pākāraparikkhepena ceva purisaguttīhi ca susaṃvihitārakkhaṃ karotu, mayhaṃ idañcidañca mayā katanti sāsanaṃ pesetu. Evaṃ kate ahaṃ mātulassa kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti likhitvā ca paṇṇaṃ saṅgharitvā dussanteyevassa bandhi.
他睡了半天,起来吃完饭就走了。第二天清早,他到了那个村子,正看见管家在处理村务。他看见管家,问:“孩子,什么事?”对方回答:“家父让我给您送了一封信。”他接过信读了,心里很高兴,说:“诸位请看,我的主人对我这么慈爱,竟然让他长子到我这里来,让我为他办吉祥事!”于是吩咐居士们:“快把木材之类的东西拿来!”让人在村子中间建了前面说的那种房子,从一百个村子收来礼物,把当地富商的女儿接来,办了吉祥庆典,然后派人给富商送信说:“这些事那些事我已经办好了。”
So divasabhāgaṃ niddāyitvā uṭṭhāya bhuñjitvā pakkāmi, punadivase pātova taṃ gāmaṃ gantvā āyuttakaṃ gāmakiccaṃ karontameva passi. So taṃ disvā ‘‘kiṃ tātā’’ti pucchitvā ‘‘pitarā me tumhākaṃ paṇṇaṃ pesita’’nti vutte paṇṇaṃ gahetvā vācetvā tuṭṭhamānaso ‘‘passatha, bho, mama sāmino mayi sinehaṃ katvā jeṭṭhaputtassa maṅgalaṃ karotū’’ti mama santikaṃ pahiṇi. ‘‘Sīghaṃ dāruādīni āharathā’’ti gahapatike āṇāpetvā gāmamajjhe vuttappakāraṃ gehaṃ kārāpetvā gāmasatato paṇṇākāraṃ āharāpetvā janapadaseṭṭhino dhītaraṃ ānetvā maṅgalaṃ katvā seṭṭhissa sāsanaṃ pahiṇi ‘‘idañcidañca mayā kata’’nti.
富商听了之后,心里生起极大的忧恼:“我想让他做的,偏偏做不成;我不想让他做的,反倒成了。”丧子之痛加上这层忧愁,两股悲伤合在一起,引发胃里火烧火燎,拉起了痢疾。富商的女儿则吩咐下人:“要是有人从富商那里来,别先告诉富商的儿子,要先来告诉我。”富商心想:“我现在不会再让这个逆子做我财产的主人了。”于是叫来一个管家,说:“舅舅,我想见见我儿子。你派个人,带封信去,把我儿子叫回来。”管家说“好”,把信交给一个人,派他去了。富商病重的时候,富商的女儿带着瞿师多王子回去了。富商去世了。国王在父亲死后,把父亲生前享用的财产交给他,连同全部百人随从,授予他富商的位置。他从此被称为瞿师多富商,安住在极大的富贵中。他从富商女儿迦利的话里,得知自己从一开始就在七个地方免于死亡,于是每天拿出十万钱来布施,开始了布施的善行。这就是有福之人于七处无病无灾的福德之力。这里,“gaha”指家,“gahe pati”就是家主,也就是居士。在豪门大族中做统领的,就用这个称呼。有些本子里,瞿师多之后写的是门达迦。
Taṃ sutvā seṭṭhino ‘‘yaṃ kāremi, taṃ na hoti. Yaṃ na kāremi, taṃ hotī’’ti mahantaṃ domanassaṃ uppajji. Puttasokena saddhiṃ so soko ekato hutvā kucchidāhaṃ uppādetvā atisāraṃ janesi. Seṭṭhidhītāpi ‘‘sace koci seṭṭhino santikā āgacchati, mama akathetvā seṭṭhiputtassa paṭhamataraṃ mā kathethā’’ti āṇāpesi. Seṭṭhipi kho ‘‘na dāni duṭṭhaputtaṃ mama sāpateyyassa sāmikaṃ karissāmī’’ti cintetvā ekaṃ āyuttakaṃ āha – ‘‘mātula, puttaṃ me daṭṭhukāmomhi, ekaṃ pādamūlikaṃ pesetvā ekaṃ paṇṇaṃ likhitvā pesetvā mama puttaṃ pakkosāpehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṇṇaṃ datvā ekaṃ purisaṃ pesesi. Seṭṭhidhītā seṭṭhissa balavagilānakāle ghositakumāraṃ ādāya agamāsi. Seṭṭhi kālamakāsi. Rājā pitari kālaṅkate pitarā bhuttabhogaṃ datvā sabbasatena seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. Ghositaseṭṭhi nāma hutvā mahāsampattiyaṃ ṭhito seṭṭhidhītāya kāḷiyā vacanena ādito paṭṭhāya sattasu ṭhānesu attano maraṇamuttabhāvaṃ ñatvā devasikaṃ satasahassaṃ vissajjetvā dānaṃ paṭṭhapesīti. Evamassa sattasu ṭhānesu arogabhāvo puññavato iddhi. Tattha gahanti gehaṃ vuccati, gahe pati gahapati. Mahāsālakule adhipatissetaṃ nāmaṃ. Kesuci potthakesu ghositānantaraṃ meṇḍako likhito.
在“五种大福德者的福德成就”这一句里,福德成就应当从这五位大福德者身上来理解。所谓五位大福德者,就是门达迦长者、他的妻子旃陀波昙摩、儿子达难阇耶长者、媳妇善心天女,以及名叫富楼那的奴仆。这五个人都曾在独觉佛那里种下过善根。其中,门达迦长者让人清洗了一千二百五十座仓库,洗过头后坐在门口,抬头望向天空,红色的稻谷便从空中倾泻而下,装满所有仓库。他的妻子只取了一那利左右的米来煮饭,用一个汤盘做成汤菜,全身佩戴好各种装饰,坐在门屋中铺好的座位上,让人宣布:“所有需要食物的人都来吧!”然后招呼大家过来,拿起金勺,给每个来的人把带来的容器装满。即使这样布施一整天,勺子的舀取处看起来也只像最初舀过的那一处。他的儿子洗过头后,拿着一只装有一千迦哈巴那的钱袋,让人宣布:“需要钱的人都来吧!”然后给每个来的人把带来的容器装满,袋里的钱始终是一千迦哈巴那。他的媳妇全身佩戴好各种装饰,拿着一只能装四斗的谷种筐,坐在座位上,让人宣布:“需要谷种饭的人都来吧!”然后给每个来的人把带来的容器装满,筐子始终像装满时一样。他的奴仆也全身佩戴好各种装饰,把牛套在金轭上,用金绳系好,拿着金刺棒,给牛涂上五处香料,在牛角上套上金环,然后到田里赶牛耕作,这边三行、那边三行、中间一行,一共七行都自然破开。住在阎浮提的人们,想要食物、谷种、钱财、黄金等,都从这位长者家里随意取用。后来,当佛陀渐渐来到跋提城时,由于佛陀说法,这五位大福德者以及达难阇耶长者的女儿毗舍佉都证得了须陀洹果。这就是这五位大福德者的福德成就。简而言之,当福德资粮成熟时,能产生这种殊胜效果,就是福德成就。
Pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhīti ettha puññiddhi pañcannaṃ mahāpuññānaṃ daṭṭhabbāti attho. Pañca mahāpuññā nāma meṇḍakaseṭṭhi, tassa bhariyā candapadumā, putto dhanañcayaseṭṭhi, suṇisā sumanadevī, doso puṇṇo nāmāti ime pañca janā paccekasambuddhe katādhikārā. Tesu meṇḍakaseṭṭhi aḍḍhaterasāni koṭṭhasatāni sodhāpetvā sīsaṃ nhāto dvāre nisīditvā uddhaṃ ulloketi, ākāsato rattasālidhārā opatitvā sabbakoṭṭhe pūreti. Tassa bhariyā taṇḍulaṃ ekanāḷimattaṃ gahetvā bhattaṃ pacāpetvā ekasmiṃ sūpabyañjanake sūpaṃ kāretvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dvārakoṭṭhake paññattāsane nisīditvā ‘‘sabbe bhattena atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā pakkosāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ ādāya āgatāgatānaṃ upanītabhājanāni pūretvā deti, sakaladivasampi dentiyā kaṭacchunā sakiṃ gahitaṭṭhānamattameva paññāyati. Tassa putto sīsaṃ nhāto sahassatthavikaṃ ādāya ‘‘kahāpaṇehi atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā deti. Thavikāya kahāpaṇasahassameva hoti. Tassa suṇisā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā catudoṇikaṃ vīhipiṭakaṃ ādāya āsane nisinnā ‘‘bījabhattena atthikā āgacchantū’’ti ghosāpetvā āgatāgatānaṃ gahitabhājanāni pūretvā deti, piṭakaṃ yathāpūritameva hoti. Tassa dāso sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito suvaṇṇayuge suvaṇṇayottehi goṇe yojetvā suvaṇṇapatodayaṭṭhiṃ ādāya goṇānaṃ gandhapañcaṅgulikāni datvā visāṇesu suvaṇṇakosake paṭimuñcitvā khettaṃ gantvā pājeti , ito tisso, ito tisso, majjhe ekāti satta sītāyo bhijjitvā gacchanti. Jambudīpavāsino bhattabījahiraññasuvaṇṇādīsu yathārucitaṃ seṭṭhigehatoyeva gaṇhiṃsu. Anukkamena pana bhaddiyanagaraṃ anuppatte bhagavati bhagavato dhammadesanāya pañca mahāpuññā ca dhanañcayaseṭṭhissa dhītā visākhā ca sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Ayaṃ pana nesaṃ pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhi. Saṅkhepena pana paripākagate puññasambhāre ijjhanakaviseso puññavato iddhi.
在解释“明所成神变”时,以成就的方式持犍陀罗明,或者其他近行成就的明、随愿成就的明,或者其他明,这样的人就叫持明者。“诵习明已”的意思是,按照近行的方式,用口反复诵习该明。其余内容跟前文所说的一样。
Vijjāmayiddhiniddese ijjhanākāraṃ gandhārivijjaṃ vā upacārasiddhaṃ patthitasiddhaṃ aññaṃ vā vijjaṃ dhārentīti vijjādharā. Vijjaṃ parijappetvāti yathopacāraṃ vijjaṃ mukhena parivattetvā. Sesaṃ vuttatthamevāti.
在解释“正勤所成神变”时,只问成就的方式,因为没有别的特殊性质,所以不追问“是什么”,而只问方式,就以“如何”来提问,并以“如是”来总结。这里,为了说明正勤本身就是修行实践,所引的经文和前一段经文相似。但在义注中则说:像排列车阵等任何安排、任何工艺技术、任何医疗行为、学习三部吠陀、学习三藏,甚至耕作、播种等,做这些种种事情而产生的殊胜成果,在种种情况下,因为是以正勤为缘而成就,所以都称为“神变”。
Sammāpayogiddhiniddese ijjhanākāramattaṃ pucchitvā aññassa visesassa abhāvato ‘‘katamā’’ti apucchitvā pakāramattameva pucchantena ‘‘katha’’nti pucchā katā, tatheva ‘‘eva’’nti nigamanaṃ kataṃ. Ettha ca paṭipattisaṅkhātasseva sammāpayogassa dīpanavasena purimapāḷisadisāva pāḷi āgatā. Aṭṭhakathāyaṃ pana sakaṭabyūhādikaraṇavasena yaṃkiñci saṃvidahanaṃ yaṃkiñci sippakammaṃ yaṃkiñci vejjakammaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ uggahaṇaṃ tiṇṇaṃ piṭakānaṃ uggahaṇaṃ, antamaso kasanavapanādīni upādāya taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbattaviseso tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti āgatāti.