大慧论注释
Mahāpaññākathāvaṇṇanā
1现在,特别针对紧接在空性论之后所说的慧论——空性论是慧的立足处——注释其中先前未说过的含义。在这里,首先以提问开头,说明了以七种随观每一种为根本的七种慧;接着不再提问,说明了以七种随观为根本、以及以逐一递增为根本的三种慧。这样,从一开始就说明了十种慧的圆满。其中,无常随观:因为当诸行被观为无常时,它会迅速跃向“凡是无常的,那就是苦”而观为苦,又迅速跃向“凡是苦的,那就是无我”而观为无我,所以这种随观被修习、被多修习时,就能圆满速行慧。它在自己的所缘境上快速运行,所以叫“速行”;那速行本身就是慧,所以叫速行慧。苦随观:因为依止定根而变得强有力,能穿透、摧破愿望,所以圆满穿透慧。它能穿透,所以叫“穿透”;那穿透本身就是慧,所以叫穿透慧。无我随观:因为通过见空性而达到增长、达到广大,所以圆满大慧。因为达到增长而成为大,那本身就是慧,所以叫大慧。厌离随观:因为对那三种随观再往上反复修习,达到力量强大的状态,能够对一切行生起厌离,变得锐利,所以圆满利慧。离贪随观:也因为对那三种随观再往上反复修习,达到力量强大之后的更高状态,能够对一切行离贪,变得广大,所以圆满广慧。
1. Idāni visesato paññāpadaṭṭhānabhūtāya suññakathāya anantaraṃ kathitāya paññākathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha ādito tāva sattasu anupassanāsu ekekamūlakā satta paññā pucchāpubbaṅgamaṃ katvā niddiṭṭhā, puna sattānupassanāmūlakā ekekuttaramūlakā ca tisso paññā pucchaṃ akatvāva niddiṭṭhā, evamādito dasapaññāpāripūrī niddiṭṭhā. Tattha aniccānupassanā tāva yasmā aniccato diṭṭhesu saṅkhāresu ‘‘yadaniccaṃ, taṃ dukkha’’nti dukkhato ca ‘‘yaṃ dukkhaṃ, tadanattā’’ti anattato ca javati, tasmā sā bhāvitā bahulīkatā javanapaññaṃ paripūreti. Sā hi sakavisayesu javatīti javanā, javanā ca sā paññā cāti javanapaññā. Dukkhānupassanā samādhindriyanissitattā balavatī hutvā paṇidhiṃ nibbijjhati padāleti, tasmā nibbedhikapaññaṃ paripūreti. Sā hi nibbijjhatīti nibbedhikā, nibbedhikā ca sā paññā cāti nibbedhikapaññā. Anattānupassanā suññatādassanena vuddhippattiyā mahattappattattā mahāpaññaṃ paripūreti. Sā hi vuddhippattattā mahatī ca sā paññā cāti mahāpaññā. Nibbidānupassanā yasmā tissannaṃyeva anupassanānaṃ purimatopi āsevanāya balappattāvatthattā sabbasaṅkhāresu nibbindanasamatthā hutvā tikkhā hoti, tasmā tikkhapaññaṃ paripūreti. Virāgānupassanāpi yasmā tissannaṃyeva anupassanānaṃ purimatopi āsevanābalappattānaṃ vuddhatarāvatthattā sabbasaṅkhārehi virajjanasamatthā hutvā vipulā hoti, tasmā vipulapaññaṃ paripūreti.
灭随观也是因为:对于这三种随观来说,比起之前,由于修习力已达到更强、更高的阶段,所以能依坏灭之相,见到一切行的灭尽,从而变得甚深,因此圆满甚深慧。因为“灭”是浅慧者无法立足之处,所以甚深;而能在那个甚深之境中立足的慧,也就是甚深慧。舍遣随观也是因为:对于这三种随观来说,比起之前,由于修习力已达到更强、更高的阶段,所以能依坏灭之相舍遣一切行,从而变得不邻近——意思是说,已经达到增长的极限,与前六种慧相距很远。因此,它自身因为不邻近,就圆满不邻近慧。那种慧因为与下位诸慧相距遥远,所以是不邻近;或者说,那不是邻近的慧,就叫不邻近慧。圆满智者性,就是圆满智者的状态。因为上面所说的七种慧修到圆满之后,达到智者的特征,再通过被称为行舍智、随顺智、种姓智——也就是到达顶点、趣向出起间的观——而成为智者,具足智者性,所以说它们“圆满智者性”。
Nirodhānupassanāpi yasmā tissannaṃyeva anupassanānaṃ purimatopi āsevanābalappattānaṃ vuddhatarāvatthattā vayalakkhaṇavasena sabbasaṅkhārānaṃ nirodhadassanasamatthā hutvā gambhīrā hoti, tasmā gambhīrapaññaṃ paripūreti. Nirodho hi uttānapaññehi alabbhaneyyapatiṭṭhattā gambhīro, tasmiṃ gambhīre gādhappattā paññāpi gambhīrā. Paṭinissaggānupassanāpi yasmā tissannaṃyeva anupassanānaṃ purimatopi āsevanābalappattānaṃ vuddhatarāvatthattā vayalakkhaṇavasena sabbasaṅkhārapaṭinissajjanasamatthā hutvā asāmantā hoti, vuddhipariyantappattattā chahi paññāhi dūre hotīti attho. Tasmā sayaṃ asāmantattā asāmantapaññaṃ paripūreti. Sā hi heṭṭhimapaññāhi dūrattā asāmantā, asamīpā vā paññāti asāmantapaññā. Paṇḍiccaṃ paripūrentīti paṇḍitabhāvaṃ paripūrenti. Yasmā yathāvuttā satta paññā paripuṇṇā bhāvetvā paṇḍitalakkhaṇappatto sikhappattavuṭṭhānagāminivipassanāsaṅkhātehi saṅkhārupekkhānulomagotrabhuñāṇehi paṇḍito hutvā paṇḍiccena samannāgato hoti, tasmā ‘‘paṇḍiccaṃ paripūrentī’’ti vuttaṃ.
八种慧,就是连同那被称为“智者性”的慧,一共八种慧。它们圆满“广布慧”:因为具足这种智者性之后,这位智者在种姓智之后,以涅槃为所缘,证得出世间的状态;由于相对于世间来说,他已经变得广大、超脱,因此获得了被称为“广布慧”的道果慧,所以说“这八种慧圆满广布慧”。
Aṭṭha paññāti paṇḍiccasaṅkhātāya paññāya saha sabbā aṭṭha paññā. Puthupaññaṃ paripūrentīti yasmā tena paṇḍiccena samannāgato hutvā so paṇḍito gotrabhuñāṇānantaraṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā lokuttarabhāvappattiyā lokiyato puthubhūtattā visuṃbhūtattā puthupaññātisaṅkhātaṃ maggaphalapaññaṃ pāpuṇāti, tasmā ‘‘aṭṭha paññā puthupaññaṃ paripūrentī’’ti vuttaṃ.
在这“九种慧”等说法中,对于那位依次证得道果的圣者,由于殊胜的出世间法的作用,他的心相续变得殊胜,并且是以欢喜的状态持续运转的。在果心之后,从落入有分中出来时,生起对道的审察;接着又落入有分,再出来后,生起对果的审察。同样地,还有对已断烦恼的审察、对剩余烦恼的审察、对涅槃的审察——这五种审察生起。在这五种审察中,对道的审察和对果的审察属于辩才无碍解。为什么呢?因为遵循阿毗达摩巴利:“凡是缘所生的、涅槃、所说之义、异熟、唯作——这五种是义”,在其注释中如是说。又因为涅槃就是“义”,而以涅槃为所缘的道果智,依据“于义之智是义无碍解”的说法,就是义无碍解。对作为义无碍解的道果智进行审察的智,依据“于智之智是辩才无碍解”的说法,就是辩才无碍解。而这种审察慧,因为心相续以欢喜的状态运转,所以名为喜慧。因此说“九种慧圆满喜慧”,也说“喜慧就是辩才无碍解”。另外,一切种类的慧,都因为具有使各种义变得清楚的“令知”作用而称为慧,也因为能以各种方式了知诸法而称为慧。
Imā nava paññātiādīsu tasseva kamena adhigatamaggaphalassa ariyapuggalassa paṇītalokuttaradhammopayogena paṇītacittasantānattā pahaṭṭhākāreneva ca pavattamānacittasantānassa phalānantaraṃ otiṇṇabhavaṅgato vuṭṭhitassa maggapaccavekkhaṇā, tato ca bhavaṅgaṃ otaritvā vuṭṭhitassa phalapaccavekkhaṇā, imināva nayena pahīnakilesapaccavekkhaṇā, avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇā, nibbānapaccavekkhaṇāti pañca paccavekkhaṇā pavattanti. Tāsu paccavekkhaṇāsu maggapaccavekkhaṇā phalapaccavekkhaṇā ca paṭibhānapaṭisambhidā hoti. Kathaṃ? ‘‘Yaṃkiñci paccayasambhūtaṃ nibbānaṃ bhāsitattho vipāko kiriyāti ime pañca dhammā attho’’ti abhidhamme pāḷiṃ anugantvā tadaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Nibbānassa ca atthattā tadārammaṇaṃ maggaphalañāṇaṃ ‘‘atthesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 718; paṭi. ma. 1.110) vacanato atthapaṭisambhidā hoti. Tassa atthapaṭisambhidābhūtassa maggaphalañāṇassa paccavekkhaṇañāṇaṃ ‘‘ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā’’ti vacanato paṭibhānapaṭisambhidā hoti. Sā ca paccavekkhaṇapaññā hāsākārena pavattamānacittasantānassa hāsapaññā nāma hoti. Tasmā nava paññā hāsapaññaṃ paripūrentīti ca hāsapaññā paṭibhānapaṭisambhidāti ca vuttaṃ. Sabbappakārāpi paññā tassa tassa atthassa pākaṭakaraṇasaṅkhātena paññāpanaṭṭhena paññā, tena tena vā pakārena dhamme jānātīti paññā.
他的:是指前面所说的那种圣者。这里是用属格来表示“由他”的意思。以义确定:就是按照前面所说的五种义来界定。在《沙门所作论》中也这样说:“因之果、涅槃、语词义、异熟、唯作——在这五种义的分类中,属于第一种分类的智。”已证得:就是已经获得。那本身就是通过获得而亲证,通过获得之触而以慧触达。以法确定:就是依照阿毗达摩圣典所说“任何能生果的因、圣道、所说、善、不善——这五种是法”,来界定这五种法。在《沙门所作论》中也这样说:“因、圣道、语词、善、不善——在这五种法的分类中,属于第二种分类的智。”以词确定:就是按照与各种义、各种法相应的言辞来界定。以辩才确定:就是按照称为辩才的三种无碍解智来界定。这是他的这些——这句是总结语。
Tassāti tassa vuttappakārassa ariyapuggalassa. Karaṇatthe sāmivacanaṃ. Atthavavatthānatoti yathāvuttassa pañcavidhassa atthassa vavatthāpanavasena. Vuttampi cetaṃ samaṇakaraṇīyakathāyaṃ ‘‘hetuphalaṃ nibbānaṃ vacanattho atha vipākaṃ kiriyāti atthe pañca pabhede paṭhamantapabhedagataṃ ñāṇa’’nti. Adhigatā hotīti paṭiladdhā hoti. Sāyeva paṭilābhasacchikiriyāya sacchikatā. Paṭilābhaphasseneva phassitā paññāya. Dhammavavatthānatoti ‘‘yo koci phalanibbattako hetu ariyamaggo bhāsitaṃ kusalaṃ akusalanti ime pañca dhammā dhammo’’ti abhidhamme pāḷiyānusārena vuttānaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ vavatthāpanavasena. Vuttampi cetaṃ samaṇakaraṇīyakathāyaṃ ‘‘hetu ariyamaggo vacanaṃ kusalañca akusalañcāti dhamme pañca pabhede dutiyantapabhedagataṃ ñāṇa’’nti. Niruttivavatthānatoti tesaṃ tesaṃ atthadhammānaṃ anurūpaniruttīnaṃ vavatthāpanavasena. Paṭibhānavavatthānatoti paṭibhānasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ paṭisambhidāñāṇānaṃ vavatthāpanavasena. Tassimāti nigamanavacanametaṃ.
22. 这样,从总括一切的角度显示了各种随观之间的差别之后,现在又从所缘对象差别的角度来显示,于是说“于诸色无常随观”等。这些内容前面已经讲过了。接着,为了显示在诸色等当中,依过去、未来、现在三时快速运作的慧,就仅仅以诸色等,以及以过去、未来、现在的诸色等来提问,并且完全按照提问的顺序来回答。其中,在纯粹以诸色等作答时,最初已经指出的那些慧,在一切以过去、未来、现在为根本的作答中,也同样被指出为:由于能在那些过去等所缘上快速运作,所以称为速行慧。
2. Evaṃ sabbasaṅgāhakavasena anupassanānaṃ visesaṃ dassetvā idāni vatthubhedavasena dassento rūpe aniccānupassanātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva. Puna rūpādīsuyeva atītānāgatapaccuppannavasena javanapaññaṃ dassetukāmo kevalaṃ rūpādivasena ca atītānāgatapaccuppannarūpādivasena ca pucchaṃ katvā pucchākameneva vissajjanaṃ akāsi. Tattha suddharūpādivissajjanesu paṭhamaṃ niddiṭṭhā eva paññā atītānāgatapaccuppannamūlakesu sabbavissajjanesu tesu atītādīsu javanavasena javanapaññāti niddiṭṭhā.
33. 接着,为了通过许多经典来首先说明慧的分类,他先在经典中作了列举。其中,“亲近善士”是指亲近前面所说的那类善士。“听闻正法”是指在那些善士身边,听闻能说明戒等修行的正法之言。“如理作意”是指对所听闻的法,以考察其含义的方式作意。“法随法行”是指依照出世间法去实践戒等修行之法。“为获得慧、为慧增长、为慧广大、为慧众多”——这四种是就慧而说的抽象表达。其余十二种则是就人而说的抽象表达。
3. Puna anekasuttantapubbaṅgamaṃ paññāpabhedaṃ dassetukāmo paṭhamaṃ tāva suttante uddisi. Tattha sappurisasaṃsevoti heṭṭhā vuttappakārānaṃ sappurisānaṃ bhajanaṃ. Saddhammassavananti tesaṃ sappurisānaṃ santike sīlādipaṭipattidīpakassa saddhammavacanassa savanaṃ. Yonisomanasikāroti sutānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhaṇavasena upāyena manasikāro. Dhammānudhammapaṭipattīti lokuttaradhamme anugatassa sīlādipaṭipadādhammassa paṭipajjanaṃ. Paññāpaṭilābhāyapaññāvuddhiyā paññāvepullāya paññābāhullāyāti imāni cattāri paññāvasena bhāvavacanāni. Sesāni dvādasa puggalavasena bhāvavacanāni.
十六种慧的解说注释
1. Soḷasapaññāniddesavaṇṇanā
4在经文的解释中,“六种上智之智”指的是:神变智、天耳智、他心智、宿住智、天眼智、漏尽智。“七十三智”指的是在智论中开示的、与声闻共通的诸智。至于“七十七智”,在这里——
4. Suttantaniddese channaṃ abhiññāñāṇānanti iddhividhadibbasotacetopariyapubbenivāsadibbacakkhuāsavānaṃ khayañāṇānaṃ. Tesattatīnaṃ ñāṇānanti ñāṇakathāya niddiṭṭhānaṃ sāvakasādhāraṇānaṃ ñāṇānaṃ. Sattasattatīnaṃ ñāṇānanti ettha –
比丘们,我要为你们讲说七十七种智的事。你们要好好听,认真作意,我这就说。比丘们,什么是七十七种智的事呢?就是:以生为缘而有老死,这是智;没有生就没有老死,这是智。对过去世,以生为缘而有老死,这是智;没有生就没有老死,这是智。对未来世,以生为缘而有老死,这是智;没有生就没有老死,这是智。而对于那法住智,他也知道它是会灭尽的法、会坏散的法、会离贪的法、会灭止的法,这是智。以有为缘而有生,这是智……以取为缘而有有,这是智……以爱为缘而有取,这是智……以受为缘而有爱,这是智……以触为缘而有受,这是智……以六处为缘而有触,这是智……以名色为缘而有六处,这是智……以识为缘而有名色,这是智……以行为缘而有识,这是智……以无明为缘而有行,这是智;没有无明就没有行,这是智。对过去世,以无明为缘而有行,这是智;没有无明就没有行,这是智。对未来世,以无明为缘而有行,这是智;没有无明就没有行,这是智。而对于那法住智,他也知道它是会灭尽的法、会坏散的法、会离贪的法、会灭止的法,这是智。比丘们,这些就叫做七十七种智的事。
‘‘Sattasattari vo, bhikkhave, ñāṇavatthūni desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Katamāni, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūni? Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ. Yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ. Bhavapaccayā jātīti ñāṇaṃ…pe… upādānapaccayā bhavoti ñāṇaṃ… taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ… vedanāpaccayā taṇhāti ñāṇaṃ… phassapaccayā vedanāti ñāṇaṃ… saḷāyatanapaccayā phassoti ñāṇaṃ… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ… viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ… saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ… avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārāti ñāṇaṃ. Yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ. Imāni vuccanti, bhikkhave, sattasattari ñāṇavatthūnī’’ti (saṃ. ni. 2.34) –
世尊在《因缘品》里这样宣说了七十七种智。至于按照“老死智、老死集智、老死灭智、导向老死灭之道智”这种方式,在缘起的十一个支分上各说四种智、共四十四种智事,这里没有收录。在这两处里,智本身就是利益和安乐的基础,所以叫“智事”。“得”等词里,“得”加上前缀,特别称为“获得”。为了进一步解释它的含义,又说为“达到”和“具足”。“接触”是指以证得的方式去触证。“作证”是指获得的实际体证。“具足”是指完成、圆满。
Evaṃ bhagavatā nidānavagge vuttāni sattasattati ñāṇāni. ‘‘Jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇa’’nti (saṃ. ni. 2.33) iminā nayena ekādasasu aṅgesu cattāri cattāri katvā vuttāni catucattārīsa ñāṇavatthūni pana idha na gahitāni. Ubhayattha ca ñāṇāniyeva hitasukhassa vatthūnīti ñāṇavatthūni. Lābhotiādīsu lābhoyeva upasaggena visesetvā paṭilābhoti vutto. Puna tasseva atthavivaraṇavasena patti sampattīti vuttaṃ. Phassanāti adhigamavasena phusanā. Sacchikiriyāti paṭilābhasacchikiriyā. Upasampadāti nipphādanā.
所谓“七有学”,是指因为修学三种修学而被称为有学的七种人,也就是入流道等阶位的圣者。所谓“凡夫善士”,是因为已经相应于导向涅槃的修行道路,从“善”的含义上被称为善的凡夫。依靠这种慧,已经增长的增长得更多,所以叫“增长之增”。也就是通过前面所说的八种慧,尤其是依阿罗汉的慧而获得慧的增长,同样也获得慧的广大。在“把握大义”等语句中,证得无碍解的圣弟子以义等为所缘来把握。所有的大慧都只属于圣弟子。而这种慧的所缘,就是前面所说的义等。
Sattannañca sekkhānanti tisso sikkhā sikkhantīti sekkhasaññitānaṃ sotāpattimaggaṭṭhādīnaṃ sattannaṃ. Puthujjanakalyāṇakassa cāti nibbānagāminiyā paṭipadāya yuttattā sundaraṭṭhena kalyāṇasaññitassa puthujjanassa. Vaḍḍhitaṃ vaḍḍhanaṃ etāyāti vaḍḍhitavaḍḍhanā. Yathāvuttānaṃ aṭṭhannampi paññānaṃ vasena visesato ca arahato paññāvasena paññāvuddhiyā. Tathā paññāvepullāya. Mahanteatthe pariggaṇhātītiādīsu paṭisambhidappatto ariyasāvako atthādayo ārammaṇakaraṇena pariggaṇhāti. Sabbāpi mahāpaññā ariyasāvakānaṃyeva. Tassā ca paññāya visayā heṭṭhā vuttatthā eva.
在“于种种广布之蕴”等句中,“种种”这个词是“广布”一词的同义表达。“智转起故为广慧”,意思是:智在那些如前所说的蕴等之中转起,因此那个智就叫作“广慧”。“于种种缘起”是就缘起诸法而言,因为它们的缘很多。“于种种空不可得”中,“可得”就是获得、执取的意思;“不可得”就是不可获得。因为不可得有很多种,所以用复数形式说为“诸不可得”。或者,依二十五种空,在种种空中,我、我所等不可得,所以叫“种种空之诸不可得”,意思是在那些当中不可得。本来应该说“nānāsuññatānupalabbhesu”,但就像“不苦不乐”等处的用法一样,这里是为了连音成句而加上了ma。这五种慧是与善凡夫共通的,而在种种义等当中的慧只属于圣者。“与凡夫共通之法”就是世间法。以这个作为最后的同义表述,意思是:此慧以从世间而广布的涅槃为所缘,所以是广布、超胜之慧,因此说名为“广慧”。
Puthunānākhandhesūtiādīsu nānāsaddo puthusaddassa atthavacanaṃ. Ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññāti tesu tathāvuttesu khandhādīsu ñāṇaṃ pavattatīti katvā taṃ ñāṇaṃ puthupaññā nāmāti attho. Nānāpaṭiccasamuppādesūti paṭiccasamuppannānaṃ dhammānaṃ vasena paccayabahuttā vuttaṃ. Nānāsuññatamanupalabbhesūti upalabbhanaṃ upalabbho, gahaṇanti attho. Na upalabbho anupalabbho, anupalabbhānaṃ bahuttā bahuvacanena anupalabbhā, pañcavīsatisuññatāvasena vā nānāsuññatāsu attattaniyādīnaṃ anupalabbhā nānāsuññatānupalabbhā, tesu. ‘‘Nānāsuññatānupalabbhesū’’ti vattabbe ‘‘adukkhamasukhā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 2) viya ma-kāro padasandhivasena vutto. Imā pañca paññā kalyāṇaputhujjanehi sādhāraṇā, nānāatthādīsu paññā ariyānaṃyeva. Puthujjanasādhāraṇe dhammeti lokiyadhamme. Iminā avasānapariyāyena lokiyato puthubhūtanibbānārammaṇattā puthubhūtā visuṃbhūtā paññāti puthupaññā nāmāti vuttaṃ hoti.
广大慧要按大慧的方式来理解。对于前面所说的那些法,因为能把握它们的人功德广大,所以能把握这些法的慧也广大;又因为那些法本身就伟大、殊胜,所以法和慧的广大性应当这样理解。甚深慧要按广慧的方式来理解。那些法、那些不可得,以及那种慧,因为普通人根本无法获得、无法立足,所以是甚深的。
Vipulapaññā mahāpaññānayena veditabbā. Yathāvutte dhamme pariggaṇhantassa guṇamahantatāya tesaṃ dhammānaṃ pariggāhikāya ca paññāya mahantatā, tesaṃ dhammānaṃ sayameva mahantattā uḷārattā dhammānañca paññāya ca vipulatā veditabbā. Gambhīrapaññā puthupaññānayena veditabbā. Te ca dhammā te ca anupalabbhā sā ca paññā pakatijanena alabbhaneyyapatiṭṭhattā gambhīrā.
这里说的“那个人”,指的正是圣者。“其他任何人”,指的是凡夫。“能够达到”,就是能够证得。“无法达到”,就是没有能力证得。“由其他人”,同样只是指凡夫。“第八人”,是从阿拉汉果位开始算起时,排在第八位的、处在入流道位的人。“远”,是相隔很远。“极远”,是格外遥远。“最极远”,是极其格外遥远。“不在近处”,就是不在附近。“不在邻近”,就是不在近旁。这两个带否定词的说法,都是在确定其遥远。“缘于”,就是依靠。“入流者”,指安住在入流果位的人。正是以此说明,各个道智相对于各个果智来说是远的。所谓“独觉佛”,是加了前缀来加以区别;而另外两个词则是以单纯形式出现的。
Yassa puggalassāti ariyapuggalasseva. Añño kocīti puthujjano. Abhisambhavitunti sampāpuṇituṃ. Anabhisambhavanīyoti sampāpuṇituṃ asakkuṇeyyo. Aññehīti puthujjaneheva. Aṭṭhamakassāti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya gaṇiyamāne aṭṭhamabhūtassa sotāpattimaggaṭṭhassa. Dūreti vippakaṭṭhe. Vidūreti visesena vippakaṭṭhe. Suvidūreti suṭṭhu visesena vippakaṭṭhe. Na santiketi na samīpe. Na sāmantāti na samīpabhāge. Imāni dve paṭisedhasahitāni vacanāni dūrabhāvasseva niyamanāni. Upādāyāti paṭicca. Sotāpannassāti sotāpattiphalaṭṭhassa. Eteneva taṃtaṃmaggapaññā taṃtaṃphalapaññāya dūreti vuttaṃ hoti. Paccekasambuddhoti upasaggena visesitaṃ. Itaradvayaṃ pana suddhameva āgataṃ.
5说完“独觉佛以及包括天界在内的世间之慧,与如来的慧相距遥远”这些话之后,为了从各个方面说明这种遥远,就说了“善巧于慧的分类”等话。其中,“善巧于慧的分类”是指对自己心中无穷无尽的慧的分类很擅长。“具备分破之智”是指获得了达到无穷分类的智慧。通过这个说法,虽然是在讲善巧于慧的分类,同时也显示出那些慧本身具有无穷的分类。“证得无碍解”是指获得了最上的四种无碍解智。“达到四无所畏”是指达到了被称为四种无畏的智。正如所说的:
5. ‘‘Paccekabuddhassa sadevakassa ca lokassa paññā tathāgatassa paññāya dūre’’tiādīni vatvā tameva dūraṭṭhaṃ anekappakārato dassetukāmo paññāpabhedakusalotiādimāha . Tattha paññāpabhedakusaloti attano anantavikappe paññāpabhede cheko. Pabhinnañāṇoti anantappabhedapattañāṇo. Etena paññāpabhedakusalattepi sati tāsaṃ paññānaṃ anantabhedattaṃ dasseti. Adhigatapaṭisambhidoti paṭiladdhaaggacatupaṭisambhidāñāṇo. Catuvesārajjappattoti cattāri visāradabhāvasaṅkhātāni ñāṇāni patto. Yathāha –
我自称已成正等觉,若正等觉者向我宣称“这些法我并未真正证悟”,我确实看不到有任何沙门、婆罗门、天人、魔罗、梵天,或世间任何人能依法这样指责我。我不见这种迹象,所以安住在安稳、无畏、具足自信的状态中。我自称诸漏已尽,若诸漏已尽者向我宣称“这些漏并没有完全尽除”,或者说“你所说的那些障碍法,即使去修习也不能成为障碍”,或者说“你为这个目标所说的法,照着去做并不能正确地走到苦的彻底灭尽”,我确实看不到有任何沙门、婆罗门、天人、魔罗、梵天,或世间任何人能依法这样指责我。我不见这种迹象,所以安住在安稳、无畏、具足自信的状态中。
‘‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ‘ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ saha dhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi, etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Khīṇāsavassa te paṭijānato ‘ime āsavā aparikkhīṇā’ti, ‘ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti, ‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ saha dhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, bhikkhave, na samanupassāmi, etamahaṃ, bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmī’’ti (a. ni. 4.8; ma. ni. 1.150).
被称为“十力之力的持有者”,意思是:他有十种力,所以叫“十力”;十力的力就是“十力之力”;他持有这些十力之力,所以叫“十力之力的持有者”,也就是具有十力智之力的人。通过这三个词,只是显示了无量无数应受教化众生差别种类的入门而已。正是他,依据智慧的运用,因为被公认为最上吉祥,所以是“人牛王”;因为无所畏惧,所以是“人狮子”;因为伟大,所以是“人龙象”;因为善于了知,所以是“人良骏”;因为承担世间事务的重担,所以是“人堪负重担者”。
Dasabalabaladhārīti dasa balāni etesanti dasabalā, dasabalānaṃ balāni dasabalabalāni, tāni dasabalabalāni dhārayatīti dasabalabaladhārī, dasabalañāṇabaladhārīti attho. Etehi tīhi vacanehi anantappabhedānaṃ neyyānaṃ pabhedamukhamattaṃ dassitaṃ. Soyeva paññāpayogavasena abhimaṅgalasammataṭṭhena purisāsabho. Asantāsaṭṭhena purisasīho. Mahantaṭṭhena purisanāgo. Pajānanaṭṭhena purisājañño. Lokakiccadhuravahanaṭṭhena purisadhorayho.
接着,为了显示从无量智等所获得的功德殊胜,要说明他们那些光芒等都以无量智为根本,于是先说了“无量智”,然后再说“无量光”等。其中,“无量智”是指无论从数量上还是从威力上,都没有边际的智慧。“无量光”是指以破除所化众生相续中的愚痴黑暗,而成为无量智慧之光。“无量誉”是指仅凭智慧功德,在三世间中广泛传播、无穷无尽的称扬之声。“富足”是指因为智慧财富圆满而富足。“大财主”是指在智慧财富增长方面,也因威力广大而有庞大的智慧财富,所以是大财主。亦作Mahādhano。“有财者”是指拥有应受赞叹的慧财、恒常具备慧财、成就殊胜慧财,所以称为有财者。文法学者亦主张此词具有这三种含义。
Atha tejādikaṃ anantañāṇato laddhaṃ guṇavisesaṃ dassetukāmo tesaṃ tejādīnaṃ anantañāṇamūlakabhāvaṃ dassento anantañāṇoti vatvā anantatejotiādimāha. Tattha anantañāṇoti gaṇanavasena ca pabhāvavasena ca antavirahitañāṇo. Anantatejoti veneyyasantāne mohatamavidhamanena anantañāṇatejo. Anantayasoti paññāguṇeheva lokattayavitthatānantakittighoso. Aḍḍhoti paññādhanasamiddhiyā samiddho. Mahaddhanoti paññādhanavaḍḍhattepi pabhāvamahattena mahantaṃ paññādhanamassāti mahaddhano . Mahādhanotipi pāṭho. Dhanavāti pasaṃsitabbapaññādhanavattā niccayuttapaññādhanavattā atisayabhūtapaññādhanavattā dhanavā. Etesupi hi tīsu atthesu idaṃ vacanaṃ saddavidū icchanti.
世尊这样用智慧功德显示了自己利益的成就之后,又用同样的智慧功德来显示利益世间的成就,于是说出“导者”等话。其中,“导者”是指把所教化的众生从称为轮回的恐怖之处,引导到称为涅槃的安稳之处。在引导的时候,就通过律仪调伏和断除调伏来调伏所教化的众生。在说法的时候,就通过断除疑惑来引导他们。断除疑惑之后,把应当让他们了解的道理让他们了解。对这样了解的人,通过让他们确定来使他们确定。对这样确定了的道理,从修行和利益的角度让他们观察。对这样修行的人,用修行的果让他们生起净信。“彼世尊”这里的“hi”字,是用来指出紧接着所说的内容的原因的虚词。“未生起之道令生起者”:是指在自己相续中,以前从未生起的、作为六种不共智之因的圣道,为了利益世间,在菩提树下在自己的相续中令它生起。“未产生之道令产生者”:是指在所教化众生的相续中,以前从未产生的、作为声闻波罗蜜智之因的圣道,从转法轮开始直到现在,在所教化众生的相续中令它产生。因为声闻所教化的众生相续中,也是依靠世尊所说的话才令圣道产生,所以世尊名为“令产生者”。“未宣说之道令宣说者”:是指对具备八法、为成佛而发愿的菩萨们,给予成佛的授记,从而对以前未曾宣说的波罗蜜道,或者仅仅以“你将成佛”的授记,对于在菩提树下应当生起的圣道,名为“令宣说者”。这个道理也适用于独觉菩萨的授记。
Evaṃ paññāguṇena bhagavato attasampattisiddhiṃ dassetvā puna paññāguṇeneva lokahitasampattisiddhiṃ dassento netātiādimāha. Tattha veneyye saṃsārasaṅkhātabhayaṭṭhānato nibbānasaṅkhātakhemaṭṭhānaṃ netā. Tattha nayanakāle eva saṃvaravinayapahānavinayavasena veneyye vinetā. Dhammadesanākāle eva saṃsayacchedanena anunetā. Saṃsayaṃ chinditvā paññāpetabbaṃ atthaṃ paññāpetā. Tathā paññāpitānaṃ nicchayakaraṇena nijjhāpetā. Tathā nijjhāyitassa atthassa paṭipattipayojanavasena pekkhetā. Tathāpaṭipanne paṭipattiphalena pasādetā. So hi bhagavāti ettha hi-kāro anantaraṃ vuttassa atthassa kāraṇopadese nipāto. Anuppannassa maggassa uppādetāti sakasantāne na uppannapubbassa chaasādhāraṇañāṇahetubhūtassa ariyamaggassa bodhimūle lokahitatthaṃ sakasantāne uppādetā. Asañjātassa maggassa sañjanetāti veneyyasantāne asañjātapubbassa sāvakapāramiñāṇahetubhūtassa ariyamaggassa dhammacakkappavattanato pabhuti yāvajjakālā veneyyasantāne sañjanetā. Sāvakaveneyyānampi hi santāne bhagavato vuttavacaneneva ariyamaggassa sañjananato bhagavā sañjanetā nāma hoti. Anakkhātassa maggassa akkhātāti aṭṭhadhammasamannāgatānaṃ buddhabhāvāya katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ buddhabhāvāya byākaraṇaṃ datvā anakkhātapubbassa pāramitāmaggassa, ‘‘buddho bhavissatī’’ti byākaraṇamatteneva vā bodhimūle uppajjitabbassa ariyamaggassa akkhātā. Ayaṃ nayo paccekabodhisattabyākaraṇepi labbhatiyeva.
“知路者”:指通过观察,对自己所生起的圣道已经了知。“识路者”:指对应当在所化相续中生起的圣道很善巧。“巧路者”:指对应当为菩萨开示的道很有智慧。或者也可以这样理解:知路者,是知正等菩提修行之道;识路者,是识辟支菩提修行之道;巧路者,是巧于声闻菩提修行之道。或者依据“过去诸佛依此道而行,未来诸佛也必将依此道度脱,现在诸佛正依此道越过瀑流”这一说法,按相应情况,对过去、未来、现在诸佛、辟支佛、声闻的道,对空、无相、无愿的道,以及对利根者、中根者、钝根者所化众生的道,依次作义理上的配合说明。“随行道者”:是指成为世尊所行道的随行者。这里“ca”这个词是表示原因的虚词,以此说明世尊获得生起道等功德的因由。“pana”这个词是表示已完成的虚词,以此说明世尊完成了修道这件事。“后来具备者”:是指世尊最先走上这条道,后来的人随之而具备戒等功德。因此,这位长老以“未生起之道令生起者”等说法说明:世尊的一切戒等功德,都是依靠阿罗汉道才得来的,所以他是依靠阿罗汉道来讲述功德的。
Maggaññūti paccavekkhaṇāvasena attanā uppāditaariyamaggassa ñātā. Maggavidūti veneyyasantāne janetabbassa ariyamaggassa kusalo. Maggakovidoti bodhisattānaṃ akkhātabbamagge vicakkhaṇo. Atha vā abhisambodhipaṭipattimaggaññū, paccekabodhipaṭipattimaggavidū, sāvakabodhipaṭipattimaggakovido. Atha vā ‘‘etena maggena ataṃsu pubbe, tarissantiyeva taranti ogha’’nti (saṃ. ni. 5.409) vacanato yathāyogaṃ atītānāgatapaccuppannabuddhapaccekabuddhasāvakānaṃ maggavasena ca suññatānimittaappaṇihitamaggavasena ca ugghaṭitaññūvipañcitaññūneyyapuggalānaṃ maggavasena ca yathākkamenatthayojanaṃ karonti. Maggānugāmī ca panāti bhagavatā gatamaggānugāmino hutvā . Ettha ca-saddo hetuatthe nipāto. Etena ca bhagavato magguppādanādiguṇādhigamāya hetu vutto hoti. Pana-saddo katatthe nipāto. Tena bhagavatā katamaggakaraṇaṃ vuttaṃ hoti. Pacchā samannāgatāti paṭhamaṃ gatassa bhagavato pacchāgatasīlādiguṇena samannāgatā. Iti thero ‘‘anuppannassa maggassa uppādetā’’tiādīhi yasmā sabbepi bhagavato sīlādayo guṇā arahattamaggameva nissāya āgatā, tasmā arahattamaggameva nissāya guṇaṃ kathesi.
“知者知”的意思是:他了知应当了知的一切。因为具备一切知智,凡是应当以智慧了知的,全都属于五种所应知境,他以智慧了知这一切。这就是这句话的含义。“见者见”的意思是:他见到应当见到的一切。因为具备一切见性,他以慧眼看见那同样的所应见之境,就像用肉眼看见一样。这就是这句话的含义。或者,有些人颠倒执取,虽然知道却不算真正知道,虽然看见却不算真正看见,世尊不是这样。世尊如实执取,所以知就是真知,见就是真见。这位世尊,以引导见的意义,称为“眼者”;以已了知等意义,称为“智者”;或者以不颠倒的如实性,或者因为依圣教法而转起、或内心思惟后以语言宣说之法所成,称为“法者”;以最胜的意义,称为“梵者”。或者说,像眼一样存在,所以是“眼者”;像智一样存在,所以是“智者”;像法一样存在,所以是“法者”;像梵一样存在,所以是“梵者”。这位世尊,因为宣说法、令法转起,所以是说者;以种种方式宣说、令转起,所以是转者;因为将义一再提取、引导,所以是义的引导者;因为教导趣证不死的行道,或通过开显不死的法教而令证得不死,所以是不死的施与者;因为生起出世间法,且随应所化、随意施予出世间法,并在诸法中为自在者,所以是法主。“如来”一词的含义,前面已经说过。
Jānaṃ jānātīti jānitabbaṃ jānāti, sabbaññutāya yaṃkiñci paññāya jānitabbaṃ nāma atthi, taṃ sabbaṃ pañcaneyyapathabhūtaṃ paññāya jānātīti attho. Passaṃ passatīti passitabbaṃ passati, sabbadassāvitāya taṃyeva neyyapathaṃ cakkhunā diṭṭhaṃ viya karonto paññācakkhunā passatīti attho. Yathā vā ekacco viparītaṃ gaṇhanto jānantopi na jānāti, passantopi na passati, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana yathāsabhāvaṃ gaṇhanto jānanto jānātiyeva, passanto passatiyeva. Svāyaṃ dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto. Viditatādiatthena ñāṇabhūto. Aviparītasabhāvaṭṭhena vā pariyattidhammapavattanato hadayena cintetvā vācāya nicchāritadhammamayoti vā dhammabhūto. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūto. Atha vā cakkhu viya bhūtoti cakkhubhūto. Ñāṇaṃ viya bhūtoti ñāṇabhūto. Dhammo viya bhūtoti dhammabhūto. Brahmā viya bhūtoti brahmabhūto. Svāyaṃ dhammassa vacanato, vattanato vā vattā. Nānappakārehi vacanato, vattanato vā pavattā. Atthaṃ nīharitvā nīharitvā nayanato atthassa ninnetā. Amatādhigamāya paṭipattidesanato, amatappakāsanāya vā dhammadesanāya amatassa adhigamāpanato amatassa dātā. Lokuttaradhammassa uppāditattā veneyyānurūpena yathāsukhaṃ lokuttaradhammassa dānena ca, dhammesu ca issaroti dhammassāmī. Tathāgatapadaṃ heṭṭhā vuttatthaṃ.
现在,为了用一切知性特别凸显前面“知者知”等句所说的功德,在成立一切知性时,便说出“没有”等句。因为,对这样成就的世尊来说,凭借波罗蜜与福德之力所成就的阿罗汉道智,一切法中连同烦恼习气的愚痴都已被断除,所以没有什么是“未作证”的。由于无愚痴而了知一切法,所以没有什么是“未知”的。同样,因为一切法都像用肉眼那样以智眼彻见,所以没有什么是“未见”的。又因为以智证得,所以没有什么是“未明了”的。以无愚痴的作证而作证,所以没有什么是“未作证”的。以无愚痴的智慧触达,所以没有什么是“未以智慧触达”的。“现在”指现在的时间或法。“依止”即取、包含在内,这是其义。仅凭“依止”一词,就已经把超越时间的涅槃也包括进来了。而“过去”等词与“没有”等词相连,或与“一切”等词相连。“一切法”指所有有为法和无为法的总括。“以一切行相”指对一切法中每一法的无常等一切行相的总括。“在智的面前”即在智的现前。“呈现于境”即进入其范围。“应知”一词是为了解释“所应知”一词的意义而说的。
Idāni ‘‘jānaṃ jānātī’’tiādīhi vuttaṃ guṇaṃ sabbaññutāya visesetvā dassetukāmo sabbaññutaṃ sādhento natthītiādimāha. Evaṃbhūtassa hi tassa bhagavato pāramitāpuññabalappabhāvanipphannena arahattamaggañāṇena sabbadhammesu savāsanassa sammohassa vihatattā asacchikataṃ nāma natthi. Asammohato sabbadhammānaṃ ñātattā aññātaṃ nāma natthi. Tatheva ca sabbadhammānaṃ cakkhunā viya ñāṇacakkhunā diṭṭhattā adiṭṭhaṃ nāma natthi. Ñāṇena pana pattattā aviditaṃ nāma natthi. Asammohasacchikiriyāya sacchikatattā asacchikataṃ nāma natthi. Asammohapaññāya phuṭṭhattā paññāya aphassitaṃ nāma natthi. Paccuppannanti paccuppannaṃ kālaṃ vā dhammaṃ vā. Upādāyāti ādāya, antokatvāti attho. ‘‘Upādāyā’’ti vacaneneva kālavinimuttaṃ nibbānampi gahitameva hoti. ‘‘Atītā’’divacanāni ca ‘‘natthī’’tiādivacaneneva ghaṭīyanti, ‘‘sabbe’’tiādivacanena vā. Sabbe dhammāti sabbasaṅkhatāsaṅkhatadhammapariyādānaṃ. Sabbākārenāti sabbadhammesu ekekasseva dhammassa aniccākārādisabbākārapariyādānaṃ . Ñāṇamukheti ñāṇābhimukhe. Āpāthaṃ āgacchantīti osaraṇaṃ upenti. ‘‘Jānitabba’’ntipadaṃ ‘‘neyya’’ntipadassa atthavivaraṇatthaṃ vuttaṃ.
在“自利”等说法里,“或”这个词表示集合。自利就是自己的利益;他利就是其他三界众生的利益;俱利就是自己和他人的利益,也就是一次就包含了两者的利益。现法利就是与现法相关,或者以现法为目标;当来利就是与来世相关,或者以来世为目标。在“显了”等说法里:按照世俗说法可以讲的,因为立足于乐,所以叫显了;超越世俗说法才能讲的,因为与空相应,立足于苦,所以叫深奥;出世间法因为极其超越,所以叫隐秘;无常等因为被密集等遮盖,所以叫覆藏;用少量名言来说、不按字面理解而需要引导出意趣的,叫应引导;用大量名言来说、仅凭言说就已经引导出意趣的,叫已引导。极清净的戒、定、观之义,因为以彼分断和镇伏断而远离过失,所以叫无过;因为断除烦恼,圣道之义叫离垢;因为烦恼止息,圣果之义叫清净;在有为之法和无为法当中是最上的法,所以涅槃是胜义。“转起”是说:没有超出佛陀智慧的范围,因此在佛陀智慧中遍满、周遍、拥抱、殊胜地转起。
Attattho vātiādīsu vā-saddo samuccayattho. Attatthoti attano attho. Paratthoti paresaṃ tiṇṇaṃ lokānaṃ attho. Ubhayatthoti attano ca paresañcāti sakiṃyeva ubhinnaṃ attho. Diṭṭhadhammikoti diṭṭhadhamme niyutto, diṭṭhadhammappayojano vā attho. Samparāye niyutto, samparāyappayojano vā samparāyiko. Uttānotiādīsu vohāravasena vattabbo sukhapatiṭṭhattā uttāno. Vohāraṃ atikkamitvā vattabbo suññatāpaṭisaṃyutto dukkhapatiṭṭhattā gambhīro. Lokuttaro accantatirokkhattā gūḷho. Aniccatādiko ghanādīhi paṭicchannattā paṭicchanno. Appacuravohārena vattabbo yathārutaṃ aggahetvā adhippāyassa netabbattā neyyo. Pacuravohārena vattabbo vacanamattena adhippāyassa nītattā nīto. Suparisuddhasīlasamādhivipassanattho tadaṅgavikkhambhanavasena vajjavirahitattā anavajjo. Kilesasamucchedanato ariyamaggattho nikkileso. Kilesapaṭippassaddhattā ariyaphalattho vodāno. Saṅkhatāsaṅkhatesu aggadhammattā nibbānaṃ paramattho. Parivattatīti buddhañāṇassa visayabhāvato abahibhūtattā antobuddhañāṇe byāpitvā vā samantā vā āliṅgitvā vā visesena vā vattati.
“一切身业”等句,是在显示世尊的智所成性。“智随转”是说智慧跟着转起,也就是不曾离开智慧的意思。“无碍”显示的是没有障碍。“再者,为了用譬喻来成立一切知性,说了“凡所有”等句。其中,“应知”就是所应知;“有应知的边际”,是说所应知有尽头、有终局。而不是一切知的人,根本就没有所应知的终局。“有智的边际”一句,道理也是这样。前两个对句所说的义理,用这个对句加以区别显示;第三个对句则从遮遣的角度来限定显示。在这里,所应知是智所行之道,所以叫“所应知之道”。“彼此住于边际”,是说所应知和智彼此穷尽而住,因此彼此都住在对方的边际上。“系于转向”,是说依赖于意门转向,也就是在转向之后立刻了知,这是它的意思。“系于期望”,是说依赖于意欲,也就是在转向之后以速行智了知,这是它的意思。另外两句,是为了依次说明这两句的意思而说的。“佛陀知志向”等句,在《智论》中已有解说。而在《大义释》里,则出现“世尊知志向”(《大义释》69)的文句。那里凡是出现“佛陀世尊”的地方,这里则有些地方出现“佛陀”。
Sabbaṃ kāyakammantiādīhi bhagavato ñāṇamayataṃ dasseti. Ñāṇānuparivattatīti ñāṇaṃ anuparivattati, ñāṇavirahitaṃ na hotīti attho. Appaṭihatanti nirāvaraṇataṃ dasseti. Puna sabbaññutaṃ upamāya sādhetukāmo yāvatakantiādimāha. Tattha jānitabbanti neyyaṃ, neyyapariyanto neyyāvasānamassa atthīti neyyapariyantikaṃ. Asabbaññūnaṃ pana neyyāvasānameva natthi. Ñāṇapariyantikepi eseva nayo. Purimayamake vuttatthameva iminā yamakena visesetvā dasseti, tatiyayamakena paṭisedhavasena niyamitvā dasseti . Ettha ca neyyaṃ ñāṇassa pathattā neyyapatho. Aññamaññapariyantaṭṭhāyinoti neyyañca ñāṇañca khepetvā ṭhānato aññamaññassa pariyante ṭhānasīlā. Āvajjanappaṭibaddhāti manodvārāvajjanāyattā, āvajjitānantarameva jānātīti attho. Ākaṅkhappaṭibaddhāti ruciāyattā, āvajjanānantaraṃ javanañāṇena jānātīti attho. Itarāni dve padāni imesaṃ dvinnaṃ padānaṃ yathākkamena atthappakāsanatthaṃ vuttāni. Buddho āsayaṃ jānātītiādīni ñāṇakathāyaṃ vaṇṇitāni. Mahāniddese pana ‘‘bhagavā āsayaṃ jānātī’’ti (mahāni. 69) āgataṃ. Tattha ‘‘buddhassa bhagavato’’ti (mahāni. 69) āgataṭṭhāne ca idha katthaci ‘‘buddhassā’’ti āgataṃ.
“乃至”是指以更上者为限。在“提弥、提弥伽罗、提弥提弥伽罗”这里,所谓“提弥”是一种鱼;能吞下提弥、身体比它更大的另一种鱼,叫“提弥伽罗”;能吞下提弥伽罗、身长五百由旬的另一种鱼,叫“提弥提弥伽罗”。应当知道,这里是按种类来举称,所以用单数。“金翅鸟,毗那多耶之子”这里,“金翅鸟”是按种类得名,“毗那多耶之子”是按姓氏得名。“一分”是指在某一个局部。“如舍利弗等”应当知道,这是把一切佛陀的法将长老举出来代表而说的;因为其余的声闻弟子在智慧上,根本没有能和法将长老相等的。正如经中所说:“诸比丘,在我的声闻比丘弟子中,大智慧第一的,就是这位舍利弗。”(《增支部》1.188-189)注释书中也说:
Antamasoti uparimantena. Timitimiṅgalanti ettha timi nāma ekā macchajāti, timiṃ gilituṃ samatthā tato mahantasarīrā timiṅgalā nāma ekā macchajāti, timiṅgalampi gilituṃ samatthā pañcayojanasatikasarīrā timitimiṅgalā nāma ekā macchajāti. Idha jātiggahaṇena ekavacanaṃ katanti veditabbaṃ. Garuḷaṃ venateyyanti ettha garuḷoti jātivasena nāmaṃ, venateyyoti gottavasena. Padeseti ekadese. Sāriputtasamāti sabbabuddhānaṃ dhammasenāpatitthere gahetvā vuttanti veditabbaṃ. Sesasāvakā hi paññāya dhammasenāpatittherena samā nāma natthi. Yathāha – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.188-189). Aṭṭhakathāyañca vuttaṃ –
除了世尊之外,其他一切众生,
其他一切众生的智慧,连舍利弗的十六分之一都比不上。
‘‘Lokanāthaṃ ṭhapetvāna, ye caññe santi pāṇino; Paññāya sāriputtassa, kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti. (visuddhi. 1.171);
“遍满”:佛智达到了所有天界与人间众生的智慧之后,从其所处的境地出发,遍满、周遍于他们的智慧而安住。“极压伏”:佛智超越了一切天界与人间众生的智慧之后,对他们智慧所不能触及的一切所知之境,压伏、摧破而安住。不过在《大义释》中写作“abhibhavitvā”(征服),意思也是压伏。“那些即使……”等文句,是显示如此遍满、极压伏而安住的现量证明。其中,“贤者”指具备贤明智慧的人。“聪敏者”指智慧细密敏,能通达微细深义者。“已习外道论者”:既已了知外道论,又与他人共同完成论辩练习者。“如能射穿毛发者”:如同能射穿毛发的射手。“以慧击破诸邪见,犹如射穿毛发者而行”:意思是,如同能射穿毛发者射穿毛发一样,以自己的智慧行境击破他人微细的邪见行境而行。或者,如“粪行、尿行”等语中那样,慧本身就是慧行,邪见本身就是邪见行。
Pharitvāti buddhañāṇaṃ sabbadevamanussānampi paññaṃ pāpuṇitvā ṭhānato tesaṃ paññaṃ pharitvā byāpitvā tiṭṭhati. Atighaṃsitvāti buddhañāṇaṃ sabbadevamanussānampi paññaṃ atikkamitvā tesaṃ avisayabhūtampi sabbaṃ neyyaṃ ghaṃsitvā bhañjitvā tiṭṭhati. Mahāniddese pana (mahāni. 69) ‘‘abhibhavitvā’’ti pāṭho, madditvātipi attho. Yepi tetiādīhi evaṃ pharitvā atighaṃsitvā ṭhānassa paccakkhakāraṇaṃ dasseti. Tattha paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Nipuṇāti saṇhasukhumabuddhino sukhume atthantare paṭivijjhanasamatthā. Kataparappavādāti ñātaparappavādā ceva parehi saddhiṃ katavādaparicayā ca. Vālavedhirūpāti vālavedhidhanuggahasadisā. Vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatānīti vālavedhī viya vālaṃ sukhumānipi paresaṃ diṭṭhigamanāni attano paññāgamanena bhindantā viya carantīti attho. Atha vā ‘‘gūthagataṃ muttagata’’ntiādīsu (a. ni. 9.11) viya paññā eva paññāgatāni, diṭṭhiyo eva diṭṭhigatāni.
他们先编好问题来问,也就是组织出两句、三句或四句的提问。因为那些问题实在太多,为了总摄一切,所以这里说了两次。“以及深藏、隐蔽的义理”,这是对省略经文的补充。世尊看到他们这样调伏之后,心里想的是“让他们自己编好问题来问”,所以就让他们提问。至于其他人,世尊根本不给提问的机会,而是直接为前来亲近的人说法。正如所说——
Pañhaṃ abhisaṅkharitvāti dvipadampi tipadampi catuppadampi pucchaṃ racayitvā. Tesaṃ pañhānaṃ atibahukattā sabbasaṅgahatthaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Gūḷhāni ca paṭicchannāni atthajātānīti pāṭhaseso. Tesaṃ tathā vinayaṃ disvā ‘‘attanā abhisaṅkhatapañhaṃ pucchatū’’ti evaṃ bhagavatā adhippetattā pañhaṃ pucchanti. Aññesaṃ pana pucchāya okāsameva adatvā bhagavā upasaṅkamantānaṃ dhammaṃ deseti. Yathāha –
他们事先把问题准备好:“我们去沙门乔达摩那里,这样问他。如果沙门乔达摩被我们这样问,这样回答,我们就用这个论点驳倒他;如果被我们这样问,那样回答,我们也还是用这个论点驳倒他。”于是他们来到沙门乔达摩那里。沙门乔达摩用符合法义的开示,让他们明白、接受、振奋、欢喜。他们被沙门乔达摩用符合法义的开示,让他们明白、接受、振奋、欢喜之后,根本没有向沙门乔达摩提问,又怎么能驳倒他呢?他们反倒成了沙门乔达摩的弟子。
‘‘Te pañhaṃ abhisaṅkharonti ‘imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma, sace no samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākarissati, evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evaṃpissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā’ti. Te yena samaṇo gotamo, tenupasaṅkamanti, te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti, kutossa vādaṃ āropessanti? Aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjantī’’ti (ma. ni. 1.289).
为什么他们不提问呢?据说,世尊在大众中说法时,会观察大众的根性与意向。然后他看到:“这些智者把深藏隐秘的问题提炼成精华,带着它们来了。”于是,不等他们发问,世尊就把他们像带着精华一样带来的问题,插入法谈之中加以开示:“提问有这么多过失,回答有这么多过失,在义理、词句、文字上也有这么多过失。提问的人应该这样问,回答的人应该这样答。”那些智者心想:“我们幸好没有问这些问题。就算我们问了,沙门乔达摩也会把我们驳得站不住脚,然后丢开。”于是他们心生欢喜。再者,诸佛说法时,会以慈心遍满大众。由于慈心遍满,在具足十力的世尊面前,大众的心就生起净信。诸佛色身圆满,具足相好,声音甜美,舌头柔软,牙齿齐密;他们说法时,就像用甘露浇灌人心一样。在这里,因为世尊慈心遍满而生起净信的人们这样想:“世尊说的是没有矛盾、不虚妄、能引导人解脱的法语,我们不可能对他采取敌对的态度。”他们就是因为自己内心的净信而不提问了。
Kasmā pañhaṃ na pucchantīti ce? Bhagavā kira parisamajjhe dhammaṃ desento parisāya ajjhāsayaṃ oloketi. Tato passati ‘‘ime paṇḍitā gūḷhaṃ rahassaṃ pañhaṃ ovaṭṭikasāraṃ katvā āgatā’’ti. So tehi apuṭṭhoyeva ‘‘pañhapucchāya ettakā dosā, vissajjane ettakā, atthe pade akkhare ettakāti ime pañhe pucchanto evaṃ puccheyya, vissajjento evaṃ vissajjeyyā’’ti iti ovaṭṭikasāraṃ katvā ānīte pañhe dhammakathāya antare pakkhipitvā vidaṃseti. Te paṇḍitā ‘‘seyyā vata no, ye mayaṃ ime pañhe na pucchimha. Sacepi mayaṃ puccheyyāma, appatiṭṭhite no katvā samaṇo gotamo khipeyyā’’ti attamanā bhavanti. Apica buddhā nāma dhammaṃ desentā parisaṃ mettāya pharanti. Mettāya ca pharaṇena dasabalesu mahājanassa cittaṃ pasīdati. Buddhā nāma rūpaggappattā honti dassanasampannā madhurassarā mudujivhā suphusitadantāvaraṇā amatena hadayaṃ siñcantā viya dhammaṃ kathenti. Tatra nesaṃ mettāpharaṇena pasannacittānaṃ evaṃ hoti – evarūpaṃ advejjhakathaṃ amoghakathaṃ niyyānikakathaṃ kathentena bhagavatā saddhiṃ na sakkhissāma paccanīkaggāhaṃ gaṇhitunti attano pasannabhāveneva pañhaṃ na pucchantīti.
“已被说明并解答”:你们这样问,就是在说出所问的问题;这样一问,那些问题就已经被世尊说明了。而它们应当怎样解答,也就已经那样被解答了。“已指出原因”:由于这个缘故、这个理由,事情是这样——世尊以有因有缘的方式解答,因此那些问题就已经被世尊指出了原因。“他们也成为世尊的近住者”:那些刹帝利贤者等人,因为世尊解答了问题,就成了世尊的近住者,像被安置在脚边一样,也就是成为声闻或近事男;意思是说,他们获得声闻的成就或近事男的成就。“随后”:意思是紧接着,就是说紧接着他们获得近住成就之后。“在那里”:在那个处所或那个论题。“极照耀”:极为光辉、显耀。所谓“以慧”:以世尊那样的慧,意思是说,世尊正是以那样的慧而极照耀。“iti”这个词是原因义,由于这个原因,他是最上的无与伦比慧者。
Kathitā visajjitā cāti evaṃ tumhe pucchathāti pucchitapañhānaṃ uccāraṇena te pañhā bhagavatā kathitā eva honti. Yathā ca te visajjetabbā, tathā visajjitā eva honti. Niddiṭṭhakāraṇāti iminā kāraṇena iminā hetunā evaṃ hotīti evaṃ sahetukaṃ katvā visajjanena bhagavatā niddiṭṭhakāraṇā eva honti te pañhā. Upakkhittakā ca te bhagavato sampajjantīti te khattiyapaṇḍitādayo bhagavato pañhavisajjaneneva bhagavato samīpe khittakā pādakhittakā sampajjanti, sāvakā vā sampajjanti upāsakā vāti attho, sāvakasampattiṃ vā pāpuṇanti upāsakasampattiṃ vāti vuttaṃ hoti. Athāti anantaratthe, tesaṃ upakkhittakasampattisamanantaramevāti attho . Tatthāti tasmiṃ ṭhāne, tasmiṃ adhikāre vā. Atirocatīti ativiya joteti pakāsati. Yadidaṃ paññāyāti yāyaṃ bhagavato paññā, tāya paññāya bhagavāva atirocatīti attho. Itisaddo kāraṇatthe, iminā kāraṇena aggo asāmantapaññoti attho.
6贪被征服,所以叫广慧。那一种是道慧,它自身征服、战胜、粉碎所应杀灭的贪,所以叫广慧。因为“bhūri”这个词有“触及”和“清净”两层意思。凡是能触及的慧,就能征服对立面;不能触及的,就征服不了。因此这里说的是广慧有征服的作用。已征服,是说那一种果慧对每一种贪都已经征服、已经粉碎,所以叫广慧。也可以读作“以征服者”。其余的烦恼也应当依同样的方式理解。不过在贪等烦恼中:贪的特相是染着;嗔的特相是激恼;痴的特相是蒙昧;忿的特相是暴怒;恨的特相是怀怨——先起的是忿,后持的是恨;覆的特相是涂抹贬损他人功德;恼的特相是执取两端;嫉的特相是嫉妒他人成就;悭的特相是隐秘自己的成就;谄的特相是粉饰自己的过失;诳的特相是夸耀自己实际没有的功德;顽固的特相是心膨胀僵硬;好斗的特相是争强好胜;慢的特相是自恃高举;过慢的特相是高傲至极;骄的特相是迷醉沉溺;放逸的特相是在五种欲乐上让心散乱放逸。
6.Rāgaṃ abhibhuyyatīti bhūripaññāti sā sā maggapaññā attanā vajjhaṃ rāgaṃ abhibhuyyati abhibhavati maddatīti bhūripaññā. Bhūrīti hi phuṭaṭṭho visadattho . Yā ca phuṭā, sā paṭipakkhaṃ abhibhavati na aphuṭā, tasmā bhūripaññāya abhibhavanattho vutto. Abhibhavitāti sā sā phalapaññā taṃ taṃ rāgaṃ abhibhavitavatī madditavatīti bhūripaññā. Abhibhavatāti vā pāṭho. Sesesupi eseva nayo. Rāgādīsu pana rajjanalakkhaṇo rāgo. Dussanalakkhaṇo doso. Muyhanalakkhaṇo moho. Kujjhanalakkhaṇo kodho. Upanandhanalakkhaṇo upanāho. Pubbakālaṃ kodho, aparakālaṃ upanāho. Paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho. Yugaggāhalakkhaṇo paḷāso. Parasampattikhīyanalakkhaṇā issā. Attano sampattinigūhaṇalakkhaṇaṃ macchariyaṃ. Attanā katapāpapaṭicchādanalakkhaṇā māyā. Attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ. Cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇo thambho. Karaṇuttariyalakkhaṇo sārambho. Unnatilakkhaṇo māno. Abbhunnatilakkhaṇo atimāno. Mattabhāvalakkhaṇo mado. Pañcasu kāmaguṇesu cittavosaggalakkhaṇo pamādo.
贪是敌人,对于这个敌人,以“粉碎敌人之慧”等说法,到底想表达什么?贪等烦恼存在于心的相续中,成为敌人,所以叫“已生之敌”(bhū-ari)。按照连声规则省略了a音,就说成“bhūri”。对于这个“bhūri”(已生之敌),能起粉碎作用的慧,本来应该说成“bhūrimaddanīpaññā”(粉碎已生之敌的慧),但省略了“maddanī”这个词后,就说成“bhūripaññā”(广慧)。应当这样理解。而“粉碎那个敌人”这句话,应该拆解为“粉碎那些敌人的(慧)”。“如地”是指以周遍、广大之义而说如地。“周遍”是指在应当了知的境界上普遍展开,不是只在一个局部起作用。“广大”是指变得粗显广大。不过在《大义释》中则作“vipulā vitthatā”(广大、周遍)。“具足”是指人。这里的“iti”表示原因,意思是:由于这个人具足广慧,所以他的慧就叫作“广慧”,也就是喜好真实之义。本来应该说“bhūripaññassa paññā bhūripaññapaññā”(广慧者的慧是广慧慧),但省略了一个“paññā”词,就说成“bhūripaññā”。或者说,与“bhūri”相等的慧,就是“bhūripaññā”。“Apica”(另外)这个词是为了显示其他同义词而说的。“Paññāyametaṃ”是指“这是属于慧的”。“Adhivacana”是指“增语”、别名。“Bhūri”是指喜好真实之义,所以叫bhūri。“Medhā”(智)是指像雷电击碎石堆一样,粉碎、伤害烦恼,所以叫medhā;或者以迅速执取、保持之义叫medhā。“Pariṇāyikā”(引导者)是指:它生起于某人,就能引导那个众生走向利益之行,并在与心相应的诸法上如实通达自相,所以叫pariṇāyikā。通过这些,也就说出了慧的其他同义词。
Rāgo ari, taṃ ariṃ maddanipaññātiādīhi kiṃ vuttaṃ hoti? Rāgādiko kileso cittasantāne bhūto arīti bhū-ari, padasandhivasena a-kāra lopaṃ katvā bhūrīti vutto. Tassa bhūrissa maddanī paññā bhūrimaddanipaññāti vattabbe maddani sadda lopaṃ katvā ‘‘bhūripaññā’’ti vuttanti veditabbaṃ. Taṃ ariṃ maddanīti ca tesaṃ arīnaṃ maddanīti padacchedo kātabbo. Pathavīsamāyāti vitthatavipulaṭṭheneva pathavīsamāya. Vitthatāyāti pajānitabbe visaye patthaṭāya, na ekadese vattamānāya. Vipulāyāti oḷārikabhūtāya. Mahāniddese pana ‘‘vipulāya vitthatāyā’’ti (mahāni. 27) āgataṃ. Samannāgatoti puggalo. Itisaddo kāraṇatthe, iminā kāraṇena puggalassa bhūripaññāya samannāgatattā tassa paññā bhūripaññā nāmāti bhūte atthe ramatīti attho. Bhūripaññassa paññā bhūripaññapaññāti vattabbe ekassa paññāsaddassa lopaṃ katvā ‘‘bhūripaññā’’ti vuttaṃ. Bhūrisamā paññāti vā bhūripaññā. Apicāti aññapariyāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Paññāyametanti paññāya etaṃ. Adhivacananti adhikavacanaṃ. Bhūrīti bhūte atthe ramatīti bhūri. Medhāti asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā, khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā. Pariṇāyikāti yassuppajjati, taṃ sattaṃ hitapaṭipattiyaṃ sampayuttadhamme ca yāthāvalakkhaṇapaṭivedhe ca parinetīti pariṇāyikā. Imeheva aññānipi paññāpariyāyavacanāni vuttāni honti.
所谓“多慧”,是说一个人慧很多,这种状态就叫“多慧”。而这里说的“多慧”,正是指不断现起的慧本身。下面“在此,有一类人”等句中,指的是凡夫善士或圣者。“以慧为重”是说慧最为重要。“以慧为行”是说以慧为行为、为运作方式。“以慧为意乐”是说以慧为意向所在。“对慧有决断”是说心倾向于慧。“以慧为幢”是说慧就是他的幢相。“以慧为旗”是说慧就是他的旗帜。“以慧为增上”是说慧就是主导,因为是从慧的增上而来,所以叫“慧增上者”。“常简择”是说对法的自性简择很多。“常极简择”是说以种种方式对法的自性简择很多。以慧深入之后,对每一种法的了知、令其显现,就是“洞察”;常常洞察,就是“常洞察”。以慧对每一种法正确地观察,就是“观察”;观察的运作、进行,就是“观察行”;这种观察行就是他的本性,所以叫“观察行法”。他令每一种法都清晰显现而安住,所以叫“显现而住”;或者说他有显现的安住,所以叫“显现而住”。这种慧是他的行为、是他的重、是他的多修,所以叫“行此、重此、多此”。他的心倾向于这种慧、偏向它、朝向它、对它决断,所以叫“倾向于此、偏向于此、朝向于此、决断于此”。这种慧是主导,所以叫“以此为增上”;从它而来,所以叫“从增上而来”。“以慧为重”等说法,就像“无论怎样受用,这个人是贪欲为重”等说法一样,是从前世以来就有的。“行此”等说法,则是就这一世而说的。
Paññābāhullanti paññā bahulā assāti paññābahulo, tassa bhāvo paññābāhullaṃ. Tañca bahulaṃ pavattamānā paññā eva. Idhekaccotiādīsu puthujjanakalyāṇako vā ariyo vā. Paññā garukā assāti paññāgaruko. Paññā caritaṃ pavattaṃ assāti paññācarito. Paññā āsayo assāti paññāsayo. Paññāya adhimuttoti paññādhimutto. Paññā eva dhajabhūtā assāti paññādhajo. Paññā eva ketubhūtā assāti paññāketu. Paññā eva adhipati paññādhipati, paññādhipatito āgatattā paññādhipateyyo. Dhammasabhāvavicinanaṃ bahulamassāti vicayabahulo. Nānappakārena dhammasabhāvavicinanaṃ bahulamassāti pavicayabahulo. Paññāya ogāhetvā tassa tassa dhammassa khāyanaṃ pākaṭakaraṇaṃ okkhāyanaṃ, okkhāyanaṃ bahulamassāti okkhāyanabahulo. Paññāya tassa tassa dhammassa sammā pekkhaṇā sampekkhā, sampekkhāya ayanaṃ pavattanaṃ sampekkhāyanaṃ, sampekkhāyanaṃ dhammo pakati assāti sampekkhāyanadhammo. Taṃ taṃ dhammaṃ vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā viharatīti vibhūtavihārī, vibhūto vihāro vā assa atthīti vibhūtavihārī. Sā paññā caritaṃ, garukā, bahulā assāti taccarito taggaruko tabbahulo. Tassaṃ paññāyaṃ ninno, poṇo, pabbhāro, adhimuttoti tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto. Sā paññā adhipati tadadhipati, tato āgato tadadhipateyyo. ‘‘Paññāgaruko’’tiādīni ‘‘kāmaṃ sevantaṃyeva jānāti ayaṃ puggalo kāmagaruko’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.113) viya purimajātito pabhuti vuttāni. ‘‘Taccarito’’tiādīni imissā jātiyā vuttāni.
速慧、轻慧、乐慧、捷慧,这四种是世间与出世间混合的。以快速为义,是速慧;以轻快为义,是轻慧;以多喜悦为义,是乐慧;在可作为观照对象的诸行以及无为法上,以迅速运行之义,是捷慧。“速、速”这样重复说两遍,是为了总摄戒等许多功德。诸戒,是指依应行与不应行而施设的别解脱律仪戒。根律仪,是指对眼等六根不让贪与嗔进入,以正念作门闩来阻挡、关闭。于食知量,是指以省察受用的方式,对食物知道适量。警寤努力:在白天三个时段以及夜间初、后两个时段中保持清醒、不睡眠,只做沙门应做的事,这样的人就是“警寤者”;警寤者的状态,或者这种作为,就是“警寤”;致力于警寤,就是“警寤努力”。戒蕴,是指有学或无学的戒蕴。其余的蕴也应当这样理解。慧蕴,是指道慧以及有学、无学之人的世间慧。解脱蕴,是指果解脱。解脱知见蕴,是指省察智。
Sīghapaññā ca lahupaññā ca hāsapaññā ca javanapaññā ca lokiyalokuttaramissakā. Khippaṭṭhena sīghapaññā. Lahukaṭṭhena lahupaññā. Hāsabahulaṭṭhena hāsapaññā. Vipassanūpagasaṅkhāresu ca visaṅkhāre ca javanaṭṭhena javanapaññā. Sīghaṃ sīghanti bahunnaṃ sīlādīnaṃ saṅgahatthaṃ dvikkhattuṃ vuttaṃ. Sīlānīti cārittavārittavasena paññattāni pātimokkhasaṃvarasīlāni. Indriyasaṃvaranti cakkhādīnaṃ channaṃ indriyānaṃ rāgapaṭighappavesaṃ akatvā satikavāṭena vāraṇaṃ thakanaṃ. Bhojane mattaññutanti paccavekkhitaparibhogavasena bhojane pamāṇaññubhāvaṃ. Jāgariyānuyoganti divasassa tīsu koṭṭhāsesu, rattiyā paṭhamapacchimakoṭṭhāsesu ca jāgarati na niddāyati, samaṇadhammameva ca karotīti jāgaro, jāgarassa bhāvo, kammaṃ vā jāgariyaṃ, jāgariyassa anuyogo jāgariyānuyogo. Taṃ jāgariyānuyogaṃ. Sīlakkhandhanti sekkhaṃ asekkhaṃ vā sīlakkhandhaṃ. Evamitarepi khandhā veditabbā. Paññākkhandhanti maggapaññañca sekkhāsekkhānaṃ lokiyapaññañca. Vimuttikkhandhanti phalavimuttiṃ. Vimuttiñāṇadassanakkhandhanti paccavekkhaṇañāṇaṃ.
“多欣悦者”是根本词。“多悦受者”是就与那喜相应的悦受而作的解释词。“多满足者”是就不太强烈的喜所带来的满足状态而说。“多欢悦者”是就强烈喜悦所带来的欢欣状态而说。
Hāsabahuloti mūlapadaṃ. Vedabahuloti tassā eva pītiyā sampayuttasomanassavedanāvasena niddesapadaṃ. Tuṭṭhibahuloti nātibalavapītiyā tuṭṭhākāravasena. Pāmojjabahuloti balavapītiyā pamuditabhāvavasena.
7“任何色”等句的含义,已经在《思择智解说》里讲过了。“衡量之后”:按聚思惟的方式衡量之后。“推度之后”:按生灭随观的方式推度之后。“阐明之后”:按坏灭随观等方式使它明了之后。“使之清楚之后”:按行舍、随顺的方式使它遍满之后。锐利的智慧纯粹是出世间慧。“已生起”:虽然依止观以镇伏断和彼分断已经舍断,但因为还没有被圣道彻底断除,所以还没有超越生起的法性,因此说为“未被断除而已生起”,这里指的就是这个。“不容受”:不令它进入相续。“舍断”:以正断的方式舍断。“驱除”:丢弃。“使之终结”:使之达到终结。“趋于无有”:导向无有,依观随顺次第到达圣道之后,以正断的方式使之成为无有,这就是其含义。这里,与欲相应的寻是欲寻。“愿这些众生死去”这样与他人之死相应的寻是嗔恚寻。“愿这些众生被伤害”这样与他人之害相应的寻是害寻。“恶的”:鄙劣的。“不善法”:不善巧所生的法。
7.Yaṃ kiñci rūpantiādi sammasanañāṇaniddese vuttatthaṃ. Tulayitvāti kalāpasammasanavasena tuletvā. Tīrayitvāti udayabbayānupassanāvasena tīrayitvā. Vibhāvayitvāti bhaṅgānupassanādivasena pākaṭaṃ katvā. Vibhūtaṃ katvāti saṅkhārupekkhānulomavasena phuṭaṃ katvā. Tikkhapaññā lokuttarā eva. Uppannanti samathavipassanāvasena vikkhambhanatadaṅgavasena pahīnampi ariyamaggena asamūhatattā uppattidhammataṃ anatītatāya asamūhatuppannanti vuccati, taṃ idha adhippetaṃ. Nādhivāsetīti santānaṃ āropetvā na vāseti. Pajahatīti samucchedavasena pajahati. Vinodetīti khipati. Byantīkarotīti vigatantaṃ karoti. Anabhāvaṃ gametīti anu abhāvaṃ gameti, vipassanānukkamena ariyamaggaṃ patvā samucchedavaseneva abhāvaṃ gamayatīti attho. Ettha ca kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. ‘‘Ime sattā marantū’’ti paresaṃ maraṇapaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. ‘‘Ime sattā vihiṃsīyantū’’ti paresaṃ vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Pāpaketi lāmake. Akusale dhammeti akosallasambhūte dhamme.
“穿透慧”是指对厌离多修的人,其已生起的道慧。“多惊惶”是指由于智怖而多有怖畏。“多恐惧”是指多有强烈的怖畏。这是对前面那句话的含义解释。“多厌嫌”是指由于从诸行向上、朝向无为的倾向而多有厌嫌。“多不喜”正是通过厌嫌来说明没有喜乐。现在又用两句话来说明这个含义。其中,“外向”是指朝向存在于诸行之外的涅槃。“不喜乐”就是不喜乐。“未曾穿透”是指在无始轮回中,以终结使之到达尽头,却未曾穿透。“未曾破裂”是同一含义的表述,意思是以终结而未曾破裂。“贪蕴”是指贪的积聚,或者贪的部分。“具足这十六种慧的人”,以最高标准来说,就是指阿拉汉。因为后面有“一位有学证得无碍解”的说法,所以入流者、一来者、不来者也可以获得。
Nibbedhikapaññāti nibbidābahulassa puggalassa uppannamaggapaññā eva. Ubbegabahuloti ñāṇabhayavasena bhayabahulo. Uttāsabahuloti balavabhayabahulo . Idaṃ purimasseva atthavivaraṇaṃ. Ukkaṇṭhanabahuloti saṅkhārato uddhaṃ visaṅkhārābhimukhatāya ukkaṇṭhanabahulo. Anabhiratibahuloti ukkaṇṭhanavaseneva abhiratiabhāvaṃ dīpeti. Idānipi tamatthaṃ dvīhi vacanehi vivarati. Tattha bahimukhoti saṅkhārato bahibhūtanibbānābhimukho. Na ramatīti nābhiramati. Anibbiddhapubbanti anamatagge saṃsāre antaṃ pāpetvā anibbiddhapubbaṃ. Appadālitapubbanti tasseva atthavacanaṃ, antakaraṇeneva apadālitapubbanti attho. Lobhakkhandhanti lobharāsiṃ, lobhakoṭṭhāsaṃ vā. Imāhi soḷasahi paññāhi samannāgatoti ukkaṭṭhaparicchedena arahāyeva vutto. Upari ‘‘eko sekkhapaṭisambhidappatto’’ti (paṭi. ma. 3.8) vuttattā sotāpannasakadāgāmianāgāminopi labbhantiyeva.
第二,关于不同种类个人的详细说明的注释
2. Puggalavisesaniddesavaṇṇanā
8“有两种人”等句,是在显示已证得无碍解的人当中,不同补特伽罗的次第差别。其中,“前际加行”是指过去世中,成为证得无碍解之因的福德加行。“以此”是指以这个前际加行为原因。其余几句也应这样理解。“成为超出者”就是成为超出的,或者因为超出加行而说为“超出者”。“成为增上者”就是成为最上的。“成为殊胜者”就是成为卓越的,或者因为殊胜加行而成为殊胜。“智破发”就是达到无碍解智的种种分别。
8.Dvepuggalātiādīhi paṭisambhidappattapuggalavisesapaṭipāṭiṃ dasseti. Tattha pubbayogoti atītajātīsu paṭisambhidappattihetubhūto puññapayogo. Tenāti tena pubbayogakāraṇena. Evaṃ sesesupi. Atireko hotīti atiritto hoti, atirekayogato vā ‘‘atireko’’ti vutto. Adhiko hotīti aggo hoti. Viseso hotīti visiṭṭho hoti, visesayogato vā viseso. Ñāṇaṃ pabhijjatīti paṭisambhidāñāṇappabhedaṃ pāpuṇāti.
多闻者:是指通过佛语而多闻。多说法者:是指通过说法而多说法。依止尊师者:是指以慧为主而依止更殊胜的老师。多住者:是指多住于观住,或者多住于果等至住。多观察者:如果住于观住,就多观察观;如果住于果等至住,就多观察果等至。有学得无碍解者:是指身为有学而获得无碍解。同样,无学得无碍解者也是这样理解。到声闻彼岸者:在这里,大智慧者中最殊胜的大声闻,到达六十七种声闻智的彼岸,这就是彼岸;声闻的彼岸就是声闻彼岸,到达这个声闻彼岸,就是到声闻彼岸者。也有读作声闻波罗蜜多到者。那位守护并圆满六十七种声闻智的大声闻是最上的,这位最上者所具有的这六十七种智的作用,就是最上的状态,或者说是业,因此称为彼岸;这位声闻的彼岸就是声闻彼岸,到达它便是到声闻彼岸者。到声闻彼岸者:是指像大目犍连长老等任何一位声闻。因为没有比到声闻彼岸的声闻更超出的其他声闻,所以说是一位独觉佛。接着,以善辨别慧者等句,把已经说过的意思总结起来显示。在智论中,大多数是以多种智来解说的。在慧论中,大多数则是把一种慧按不同方面分成多种来说的,这就是它们的区别。
Bahussutoti buddhavacanavasena. Desanābahuloti dhammadesanāvasena. Garūpanissitoti paññāya adhikaṃ garuṃ upanissito. Vihārabahuloti vipassanāvihārabahulo, phalasamāpattivihārabahulo vā. Paccavekkhaṇābahuloti vipassanāvihāre sati vipassanāpaccavekkhaṇābahulo, phalasamāpattivihāre sati phalasamāpattipaccavekkhaṇābahulo. Sekhapaṭisambhidappattoti sekho hutvā paṭisambhidappatto. Evaṃ asekhapaṭisambhidappatto. Sāvakapāramippattoti ettha mahāpaññānaṃ aggassa mahāsāvakassa sattasaṭṭhiyā sāvakañāṇānaṃ pāragamanaṃ pāramī, sāvakassa pāramī sāvakapāramī, taṃ sāvakapāramiṃ pattoti sāvakapāramippatto. Sāvakapāramitāppattoti vā pāṭho. Sattasaṭṭhiyā sāvakañāṇānaṃ pālako pūrako ca so mahāsāvako paramo, tassa paramassa ayaṃ sattasaṭṭhibhedā ñāṇakiriyā paramassa bhāvo, kammaṃ vāti pāramī, tassa sāvakassa pāramī sāvakapāramī , taṃ pattoti sāvakapāramippatto. Sāvakapāramippattoti mahāmoggallānattherādiko yo koci sāvako. Sāvakapāramippattasāvakato atirekassa aññassa sāvakassa abhāvā eko paccekasambuddhoti āha. Puna paññāpabhedakusalotiādīhi vuttatthameva nigametvā dassesīti. Ñāṇakathāya yebhuyyena anekāni ñāṇāni niddiṭṭhāni. Paññākathāya yebhuyyena ekāpi paññā nānākāravasena nānākatvā vuttāti ayaṃ viseso.