第四部《清净八偈经注疏》的注释巴利
4. Suddhaṭṭhakasuttaniddesavaṇṇanā
23 在第四品《清净八偈》中,第一首偈颂的意思是:比丘们,并不是靠这样的见解就能清净。实际上,是因为被烦恼的污垢弄脏了,所以不清净;因为证得烦恼病,所以那如月光般的婆罗门,或者见到其他类似的人,本身就是有病的。持邪见的愚人见到之后,就宣称:“我看到了清净、至高、无病的人,就是靠这种叫作‘见’的见解,人才能彻底清净。”他这样宣称之后,就把那个见解当成“至高”的,在对那个见解作“清净”的观察时,便相信那个见解就是道智。然而那根本不是道智。巴利
23. Catutthe suddhaṭṭhake paṭhamagāthāya tāvattho – na, bhikkhave, evarūpena dassanena suddhi hoti, api ca kho kilesamalīnattā asuddhaṃ, kilesarogānaṃ adhigamā sarogameva candābhaṃ brāhmaṇaṃ, aññaṃ vā evarūpaṃ disvā diṭṭhigatiko bālo abhijānāti ‘‘passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, tena ca diṭṭhisaṅkhātena dassanena saṃsuddhi narassa hotī’’ti, so evaṃ abhijānanto taṃ dassanaṃ ‘‘parama’’nti ñatvā tasmiṃ dassane suddhānupassī samāno taṃ dassanaṃ ‘‘maggañāṇa’’nti pacceti. Taṃ pana maggañāṇaṃ na hoti.
达到了最高的无病状态:意思是已经证得无上的无病境界并安住其中。达到了救护:意思是同样达到了受到保护的状态。达到了庇护:意思是达到了可以藏身安稳的状态。达到了皈依:意思是达到了有所依止的状态,或者说达到了灭尽苦的状态。达到了无畏:意思是达到了没有恐惧的状态。达到了不变:意思是达到了不动摇的状态。达到了不死:意思是达到了不死的大涅槃。达到了涅槃:意思是达到了远离贪爱的状态。巴利
Paramaṃ ārogyappattanti uttamaṃ nibyādhiṃ pāpuṇitvā ṭhitaṃ. Tāṇappattanti tathā pālanappattaṃ. Leṇappattanti nilīyanappattaṃ.Saraṇappattanti patiṭṭhāpattaṃ, dukkhanāsanaṃ vā pattaṃ. Abhayappattanti nibbhayabhāvappattaṃ. Accutappattanti niccalabhāvaṃ pattaṃ. Amatappattanti amataṃ mahānibbānaṃ pattaṃ. Nibbānappattanti vānavirahitaṃ pattaṃ.
以殊胜的方式了知,就是“殊胜知”。完全了知,就是“遍知”。以多种方式了知,就是“识知”。依着这个那个对象而了知,就是“复识知”。把它放在心里,就是“洞彻”。巴利
Abhijānantoti visesena jānanto. Ājānantoti ājānamāno. Vijānantoti anekavidhena jānamāno. Paṭivijānantoti taṃ taṃ paṭicca vijānamāno. Paṭivijjhantoti hadaye kurumāno.
眼识见色,就是通过眼识而看见色。所谓“信解为智”,就是确信这是慧。所谓“信解为道”,就是确信这是方法。所谓“路”,就是通行往来。“能出离”,就是执持而离去,所以叫出离;或者写作“出离”。巴利
Cakkhuviññāṇaṃ rūpadassanenāti cakkhuviññāṇena rūpadassanaṃ. Ñāṇanti paccetīti paññā iti saddahati. Maggoti paccetīti ‘‘upāyo’’ti saddahati. Pathoti sañcāro. Nīyānanti gahetvā yātīti nīyānaṃ. ‘‘Niyyāna’’nti vā pāṭho.
24 “以所见而得清净”,这是第二首偈颂。它的意思是:如果一个人通过所谓“见色”的所见就得到烦恼的清净,或者通过那种“智”就能舍断生等苦,若真是这样,那他就是在圣道之外、以不清净的道而得清净了;也就是说,他明明还带着贪等执取、仍有执取在身,却陷入可被说为已清净的境地。然而,这样的人并不清净。因此,正是见本身非难如此宣说之人,那见本身就在说:“这是邪见者。”他只是随顺自己的恶见,以“世间是常”之类的说法,如此这般地宣说。巴利
24.‘‘Diṭṭhenace suddhī’’ti dutiyagāthā. Tassattho – tena rūpadassanasaṅkhātena diṭṭhena yadi kilesasuddhi narassa hoti, tena vā ñāṇena so yadi jātiādidukkhaṃ pajahāti, evaṃ sante ariyamaggato aññena asuddhimaggeneva so sujjhati, rāgādīhi upadhīhi saupadhiko eva samāno sujjhatīti vattabbataṃ āpanno hoti, na ca evaṃvidho sujjhati. Tasmā diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ, sā naṃ diṭṭhiyeva ‘‘micchādiṭṭhiko aya’’nti katheti, diṭṭhianurūpaṃ ‘‘sassato loko’’tiādinā nayena tathā tathā vadatīti.
因为与贪一起运作,所以叫“有贪”,意思就是具有贪。“有嗔”等说法,也是同样的理解方式。巴利
Rāgena saha vattatīti sarāgo, rāgavāti attho. Sadosotiādīsupi eseva nayo.
25 “不是婆罗门”是第三首偈颂。它的意思是:如果有人因为已经断除罪恶而成为婆罗门,那么这位通过圣道证得诸漏灭尽的漏尽婆罗门,不会认为清净能靠圣道智慧以外的其他东西得到。那些其他东西包括:所谓“所见”,就是被认为最吉祥的种种色相;“所闻”,就是种种声音;“戒”,就是不违犯之类;“誓愿”,就是牛戒、象戒等种种戒条;“所触”,就是从地等所生的触。他不会认为由这些生起的邪智能带来清净。剩下的内容是在赞叹这位婆罗门的功德。他对于三界中的一切福报和一切罪恶都不染着。为什么?因为这些东西在他那里已经被断除,他的“我见”也被断除,任何执取都被断除,所以他是“舍己者”;因为不再造作福行等,所以说他“在这里不作造作”。因此,为了这样称赞他而说:“于福与恶皆不染着,舍己者,在这里不作造作,婆罗门不从别处说清净。”这里的“不”是否定词,表示遮止、否认。巴利
25.Na brāhmaṇoti tatiyagāthā. Tassattho – yo pana bāhitapāpattā brāhmaṇo hoti, so maggena adhigatāsavakkhayo khīṇāsavabrāhmaṇo ariyamaggañāṇato aññena abhimaṅgalasammatarūpasaṅkhāte diṭṭhe, tathāvidhasaddasaṅkhāte sute, avītikkamasaṅkhāte sīle, hatthivatādibhede vate, pathaviādibhede mute ca uppannena micchāñāṇena suddhiṃ na āhāti. Sesamassa brāhmaṇassa vaṇṇabhaṇanāya vuttaṃ. So hi tedhātukapuññe sabbasmiñca pāpe anūpalitto, kasmā? Tassa pahīnattā tassa attadiṭṭhiyā, yassa kassaci vā gahaṇassa pahīnattā attañjaho, puññābhisaṅkhārādīnaṃ akaraṇato ‘‘nayidha pakubbamāno’’ti vuccati. Tasmā naṃ evaṃ pasaṃsanto āha. Sabbasseva cassa purimapādena sambandho veditabbo – puññe ca pāpe ca anūpalitto attañjaho nayidha pakubbamāno na brāhmaṇo aññato suddhimāhāti. Nāti paṭikkhepoti na iti paṭisedho.
“舍断一切恶”这句偈颂的意思是:有人通过第四道舍断了一切恶,安住不动,这就叫作“安住”。因为已经舍断了恶,所以成为无垢者,达到了无垢的状态、梵的状态、最胜的状态。由于舍离了扰乱禅定的烦恼垢染,依靠最上道果之定而善巧地安住于定中。因为超越了轮回之因,所以超越了轮回;又因为所作已办,所以称为独存者。因为不依止于渴爱与邪见,所以称为无所依者。因为面对世间法时心无变异,所以称为如如者。如此,他值得赞叹,既是梵者,也是婆罗门。巴利
Bāhitvā sabbapāpakānīti gāthāyattho – yo catutthamaggena bāhitvā sabbapāpakāni ṭhitatto ṭhitoicceva vuttaṃ hoti. Bāhitapāpattā eva ca vimalo vimalabhāvaṃ brahmabhāvaṃ seṭṭhabhāvaṃ patto, paṭinissaṭṭhasamādhivikkhepakarakilesamalena aggamaggaphalasamādhinā sādhusamāhito, saṃsārahetusamatikkamena saṃsāramaticca pariniṭṭhitakiccatāya kevalīti ca, taṇhādiṭṭhīhi anissitattā anissitoti ca, lokadhammehi nibbikārattā tādīti ca pavuccati. Evaṃ thutiraho sa brahmā so brāhmaṇoti.
除了四念处之外,意思是抛开四念处。在正勤等(三十七道品其余各项)上,也是同样的道理。巴利
Aññatra satipaṭṭhānehīti cattāro satipaṭṭhāne muñcitvā. Sammappadhānādīsupi eseva nayo.
有些沙门婆罗门,就是世间按共同称呼被叫作“沙门婆罗门”的那一类人,确实存在。所谓“以所见为清净者”,就是那些想靠所见来得到清净的人。他们看某些色相,就是这些以所见为清净的人对某些以色为对象的东西的观看。他们把它安立为吉祥,就是把它说成是神通之因、智慧之因、一切圆满成就之因。他们把它安立为非吉祥,就是把它说成不是神通之因、不是智慧之因、不是圆满成就之因。他们天亮起床后,就是这些把所见等当作吉祥的人,先于别人起床之后。所谓“趋向殊胜吉祥的”,就是特别被视为增长之因的。他们看见种种色相,就是看见各种以色为对象的东西。Cāṭaka鸟,就是叫这个名字的一种鸟。Phussaveḷuvalaṭṭhi,就是由Phussa星宿出现时生出的嫩竹杖。孕妇,就是怀着胎的女人。把小孩扛在肩上走,就是把幼童举到肩上走着。满瓶,就是装满水的瓶。Rohita鱼,就是红色的Rohita鱼。Ājañña车,就是套着信度马的車。公牛,就是吉祥牛。黄牛,就是黄色的母牛。巴利
Santeke samaṇabrāhmaṇāti ekacce lokasaṅketena ‘‘samaṇabrāhmaṇā’’ti laddhavohārā saṃvijjanti. Diṭṭhasuddhikāti diṭṭhena suddhiṃ icchamānā. Te ekaccānaṃ rūpānaṃ dassananti ete diṭṭhasuddhikā etesaṃ rūpārammaṇānaṃ olokanaṃ. Maṅgalaṃ paccentīti iddhikāraṇaṃ buddhikāraṇaṃ sabbasampattikāraṇaṃ patiṭṭhāpenti. Amaṅgalaṃ paccentīti aniddhikāraṇaṃ na buddhikāraṇaṃ na sampattikāraṇaṃ patiṭṭhāpenti. Te kālato vuṭṭhahitvāti ete diṭṭhādimaṅgalikā puretarameva uṭṭhahitvā. Abhimaṅgalagatānīti visesena vuḍḍhikāraṇagatāni. Rūpāni passantīti nānāvidhāni rūpārammaṇāni dakkhanti. Cāṭakasakuṇanti evaṃnāmakaṃ. Phussaveḷuvalaṭṭhinti phussanakkhattena uppannaṃ taruṇabeḷuvalaṭṭhiṃ. Gabbhinitthinti sagabbhaṃ itthiṃ. Kumārakaṃ khandhe āropetvā gacchantanti taruṇadārakaṃ aṃse ussāpetvā gacchamānaṃ. Puṇṇaghaṭanti udakapuṇṇaghaṭaṃ. Rohitamacchanti rattarohitamacchaṃ. Ājaññarathanti sindhavayuttarathaṃ. Usabhanti maṅgalausabhaṃ. Gokapilanti kapilagāviṃ.
稻草堆,就是谷壳堆。酪浆罐,就是装满酪浆等的罐子。空罐,就是空无一物的罐子。舞者,就是跳舞的人等。有些本子写作“赌徒的行为”。裸形沙门,就是不穿衣服的沙门。驴,就是驴子。驴车,就是用驴拉的车等。单畜车,就是用一头牲口拉的车。独眼,就是一只眼或两只眼失明的人。手曲,就是手弯曲的人。跛脚,就是脚跛、脚歪斜的人。瘫痪,就是中风瘫痪的人。衰老,就是年老衰朽的人。患病,就是被疾病折磨的人。死者,就是已经命终的人。巴利
Palālapuñjanti thusarāsiṃ. Takkaghaṭanti gotakkādipūritacāṭiṃ. Rittaghaṭanti tucchaghaṭaṃ. Naṭanti naṭakādiṃ. ‘‘Dhuttakiriya’’nti eke. Naggasamaṇakanti niccoḷasamaṇaṃ . Kharanti gadrabhaṃ. Kharayānanti gadrabhayuttaṃ vayhādikaṃ. Ekayuttayānanti ekena vāhanena saṃyuttaṃ yānaṃ. Kāṇanti ekakkhiubhayakkhikāṇaṃ. Kuṇinti hatthakuṇiṃ. Khañjanti khañjapādaṃ tiriyagatapādaṃ. Pakkhahatanti pīṭhasappiṃ. Jiṇṇakanti jarājiṇṇaṃ. Byādhikanti byādhipīḷitaṃ. Matanti kālaṅkataṃ.
“闻清净”是指:想靠耳识所听到的声音来得到清净。所谓“听闻诸声”,是指听闻以声音为对象的那些声音。“Vaḍḍha”等词,是取世间流传的“vāti”等声音本身来说的。至于不吉祥的声音,则是用“瞎子”这类种种名称直接说出来的声音。说“砍断”,就是指手脚等被砍断;说“打破”,就是指头等被打破;说“烧毁”,就是指被火烧掉;说“丢失”,就是指被贼等毁坏;说“没有”,就是指不存在。巴利
Sutasuddhikāti sotaviññāṇena sutena suddhiṃ icchamānā. Saddānaṃ savananti saddārammaṇānaṃ savanaṃ. Vaḍḍhāti vātiādayo loke pavattasaddamattāni gahetvā vuttā. Amaṅgalaṃ pana ‘‘kāṇo’’tiādinā tena tena nāmena vuttasaddāyeva. ‘‘Chinda’’nti vāti hatthapādādicchinnanti vā. ‘‘Bhinda’’nti vāti sīsādibhinnanti vā. ‘‘Daḍḍha’’nti vāti agginā jhāpitanti vā. ‘‘Naṭṭha’’nti vāti corādīhi vināsitanti vā. ‘‘Natthī’’ti vāti na vijjatīti vā.
戒清净者,就是希望靠戒行得到清净的人。仅以戒为满足,就是仅以防护为满足。仅以自制为满足,就是仅以停止为满足。仅以守护为满足,就是仅以关闭根门为满足。仅以不违犯为满足,就是仅以不逾越为满足。沙门蒙迪迦子,是从母亲那里得来的名字。具足善,就是圆满的善。最上善,就是最高的善。已达最上证悟而安住者,就是已经达到应当证得的最上阿罗汉果并安住其中。不可被战胜的沙门,就是无法被击败的沙门。巴利
Sīlasuddhikāti sīlena visuddhiṃ icchanakā. Sīlamattenāti saṃvaraṇamattena. Saṃyamamattenāti uparamamattena. Saṃvaramattenāti dvārathakanamattena. Avītikkamamattenāti na atikkamitamattena. Samaṇo muṇḍikāputtoti mātito laddhanāmaṃ. Sampannakusalanti paripuṇṇakusalaṃ. Paramakusalanti uttamakusalaṃ. Uttamapattippattanti uttamaṃ arahattaṃ pāpuṇitabbataṃ patvā ṭhitaṃ. Ayojjanti parājetuṃ asakkuṇeyyaṃ samaṇaṃ.
戒禁清净者:就是那些想通过受持戒禁来获得清净的人。象戒者:他们受持象戒,所以叫象戒者,意思是他们做一切象所做的事。怎么做呢?他们心里生起这样的念头:“从今天开始,我要做象该做的事”,于是就模仿象走路的样子、站立的样子、坐的样子、躺的样子、大小便的样子,看到别的象就举起鼻子走路等等,一切都照着做,所以叫象戒者。马戒者等等,也按照同样的道理,根据实际情况套用。其中最后一种是方戒者,就是通过礼拜东方等各个方向而受持方戒的人。上面说的这些沙门、婆罗门,如果他们的戒禁修得圆满,就会投生为象等众生中的一员。但是,如果他怀着邪见,心里想:“我靠这个戒、这个禁戒、这个梵行,会成为某个天神或某一类天神”,要知道,他就会堕入地狱或畜生道中的一种。这确实是世尊说的(《中部》2.79)。巴利
Vatasuddhikāti samādānena vatena suddhiṃ icchanakā. Hatthivatikā vāti samādinnaṃ hatthivataṃ etesaṃ atthīti hatthivatikā, sabbahatthikiriyaṃ karontīti attho. Kathaṃ? ‘‘Ajja paṭṭhāya hatthīhi kātabbaṃ karissāmī’’ti evaṃ uppannacittā hatthīnaṃ gamanākāraṃ tiṭṭhanākāraṃ nisīdanākāraṃ sayanākāraṃ uccārapassāvakaraṇākāraṃ, aññe hatthī disvā soṇḍaṃ ussāpetvā gamanākārañca sabbaṃ karontīti hatthivatikā. Assavatikādīsupi labbhamānavasena yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Tesu avasāne disāvatikā vāti puratthimādidisānaṃ namassanavasena samādinnadisāvatikā, etesaṃ vuttappakārānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ vatasamādānaṃ sampajjamānaṃ hatthiādīnaṃ sahabyataṃ upaneti. Sace kho panassa micchādiṭṭhi hoti ‘‘imināhaṃ sīlavatasamādānabrahmacariyena devo vā devaññataro vā homī’’ti cintayantassa nirayatiracchānayonīnaṃ aññataro hotīti ñātabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā (ma. ni. 2.79) –
富那,在这里,有些人完整而不间断地修习狗行,完整而不间断地修习狗戒,完整而不间断地修习狗心,完整而不间断地修习狗仪。他完整而不间断地修习狗行、狗戒、狗心、狗仪之后,身体崩解、命终之后,就投生到狗群当中。但如果他持有这样的见解:“我凭这种戒、这种禁戒、这种苦行、这种梵行,会成为某位天神或某一类天神”,这就是邪见。富那,我说,持有邪见的人只有两种去处:地狱或畜生道。因此,富那,狗行修成了,就导向狗群;修不成,就堕入地狱。巴利
‘‘Idha , puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. So kukkuravataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, puṇṇa, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṃ kukkuravataṃ kukkurānaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ niraya’’nti.
不能把“乾闼婆戒”等理解为达到与乾闼婆等为伴;因为这种理解是被邪见所执持的,所以应当理解为只会投生到地狱和畜生道。巴利
Gandhabbavatikādayo gandhabbādīnaṃ sahabyataṃ upagacchantīti attho na gahetabbo, micchādiṭṭhiyā gahitattā nirayatiracchānayonimeva upagacchantīti gahetabbo.
以触得清净:认为靠所触之物就能清净。触摸大地:用身体接触带各种成分的大地。青草:湿润的青色嫩草。牛粪:牛等动物的粪。龟甲等:骨头、龟甲等各种东西。踩踏犁头:踩踏铁犁头。芝麻车:芝麻车或芝麻堆。吃吉祥芝麻:吃与吉祥有关的芝麻。涂吉祥香油:用那样的芝麻油涂身。齿木:刷牙用的木枝。用泥土沐浴:用像细粘土之类细腻的泥土摩擦身体后再洗浴。穿衣:穿上与吉祥有关的衣服。缠头巾:把绢等布料做的头巾放在头上系好。巴利
Mutasuddhikāti phusitena suddhikā. Pathaviṃ āmasantīti sasambhārikaṃ mahāpathaviṃ kāyena phusanti. Haritanti allanīlasaddalaṃ. Gomayanti gavādigomayaṃ. Kacchapanti aṭṭhikacchapādianekavidhaṃ. Phālaṃ akkamantīti ayaphālaṃ maddanti. Tilavāhanti tilasakaṭaṃ tilarāsiṃ vā. Phussatilaṃ khādantīti maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ tilaṃ khādanti. Phussatelaṃ makkhentīti tathārūpaṃ tilatelaṃ sarīrabbhañjanaṃ karonti. Dantakaṭṭhanti dantapoṇaṃ. Mattikāya nhāyantīti kuṅkuṭṭhādikāya saṇhamattikāya sarīraṃ ubbaṭṭetvā nhāyanti. Sāṭakaṃ nivāsentīti maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ vatthaṃ paridahanti. Veṭhanaṃ veṭhentīti sīsaveṭhanaṃ pattuṇṇādipaṭaṃ sīse ṭhapenti paṭimuccanti.
三界中的善行,是指在欲界、色界、无色界中能带来结生的、由善巧所生的缘行。一切不善,是指十二种由不善巧所生的不善。每当那时,那十种福行、十二种非福行和四种不动行,都按照各自相应的方式被彻底断除。断我见,是指断除“这是我的我”这种被执取的邪见。断执取,是指断除“我就是这个”这种与慢相应的执取。又断我执,是指断除以“这是我的”这种渴爱执取和邪见执取所执取、被他人所染着、对此深深执著、被强烈渴爱吞没而固着、极度迷恋的一切。所有这些都已舍断等等,如前所述。巴利
Tedhātukaṃ kusalābhisaṅkhāranti kāmadhāturūpadhātuarūpadhātūsu paṭisandhidāyakaṃ kosallasambhūtaṃ paccayābhisaṅkhāraṃ. Sabbaṃ akusalanti dvādasavidhaṃ akosallasambhūtaṃ akusalaṃ. Yatoti yadā. Te dasavidho puññābhisaṅkhāro ca, dvādasavidho apuññābhisaṅkhāro ca, catubbidho āneñjābhisaṅkhāro ca yathānurūpaṃ samucchedappahānena pahīnā honti. Attadiṭṭhijahoti ‘‘eso me attā’’ti gahitadiṭṭhiṃ jaho. Gāhaṃ jahoti ‘‘esohamasmī’’ti mānasampayuttagahaṇaṃ jaho. Puna attañjahoti ‘‘etaṃ mamā’’ti taṇhāgahaṇavasena ca diṭṭhigahaṇavasena ca parāmasitvā gahitaṃ, parato āmaṭṭhañca, tasmiṃ abhiniviṭṭhañca, balavataṇhāvasena gilitvā ajjhositañca, balavamucchitañca. Sabbaṃ taṃ cattaṃ hotītiādayo vuttanayāyeva.
26 26. 这样说了“婆罗门不主张从别处得到清净”之后,现在为了说明那些执持邪见的见行者声称从别处得到清净,他们的那种邪见并不能导向解脱,而说了“舍弃先前……”这个偈颂。它的意思是:他们虽然同样声称从别处得到清净,但由于某种邪见没有断除,就会有执取和放舍;因为那种邪见,他们舍弃了先前的导师等,转而依赖别的导师,被叫作“动摇”的渴爱所跟随、所征服,不能超越贪等一类的结缚;既然不能超越,他们对种种法就时而执取、时而放舍,就像猴子在树枝间跳来跳去一样。巴利
26. Evaṃ ‘‘na brāhmaṇo aññato suddhimāhā’’ti vatvā idāni ye diṭṭhigatikā aññato suddhiṃ bruvanti, tesaṃ tassā diṭṭhiyā anibbāhakabhāvaṃ dassento ‘‘purimaṃ pahāyā’’ti gāthamāha. Tassattho – tehi aññato suddhivādā samānāpi yassā diṭṭhiyā appahīnattā gahaṇamuñcanaṃ hoti, tāya purimaṃ satthārādiṃ pahāya aparaṃ nissitā, ejāsaṅkhātāya taṇhāya anugatā abhibhūtā rāgādibhedaṃ na taranti saṅgaṃ, tañca atarantā taṃ taṃ dhammaṃ uggaṇhanti ca nirassajanti ca makkaṭova sākhanti.
舍弃先前的导师,意思是抛开原先认定的导师身份。依赖其他的导师,意思是依附、黏着于另一位被认定的导师。舍弃先前的法教等句子,也应当按同样的道理来理解。巴利
Purimaṃ satthāraṃ pahāyāti purimagahitaṃ satthupaṭiññaṃ vajjetvā. Paraṃ satthāraṃ nissitāti aññaṃ satthupaṭiññaṃ nissitā allīnā. Purimaṃ dhammakkhānaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo.
随渴爱而行,就是跟着渴爱走。被渴爱跟随,就是被渴爱一路跟着。被渴爱驱使,就是被渴爱推着走、冲进去。沉溺于渴爱,就是陷进渴爱里,又被渴爱抛弃。巴利
Ejānugāti taṇhāya anugā. Ejānugatāti taṇhāya anugatā. Ejānusaṭāti taṇhāya anusaṭā pakkhandā vā. Ejāya pannā patitāti taṇhāya nimuggā ca nikkhipitā ca.
“猿猴”就是猴子。“在森林中”就是在树林里。“在大林里”就是在大森林中。“行走时”就是正在走。“同样地”是把比喻和所比喻的意思对应起来。“种种”就是各种各样。“种种邪见”就是各种不同类型的邪见。“执取又舍弃”就是由于抓取而执取,由于放舍而松开。“执持又抛弃”就是造成障碍,然后又放开、丢掉。巴利
Makkaṭoti vānaro. Araññeti vipine. Pavaneti mahāvane. Caramānoti gacchamāno. Evamevāti opammasaṃsandanaṃ. Puthūti nānā. Puthudiṭṭhigatānīti nānāvidhāni diṭṭhigatāni. Gaṇhanti ca muñcanti cāti gahaṇavasena gaṇhanti ca cajanavasena muñcanti ca. Ādiyanti ca nirassajanti cāti palibodhaṃ karonti ca vissajjenti ca khipanti ca.
27 第五偈的关联是这样:前面说到“他以邪见如此说”的那个人,这里说“他自己执取”。其中,“自己”指亲自;“执取”指拿起来。“戒禁”指象戒之类的戒禁。“高下”指一个接一个,或者从一位导师到另一位导师之间的低劣与殊胜。“执着于想者”指黏着在欲想等上面。“智者通过诸明通达法”指:通达究竟义的智者、阿罗汉,以四种道智之明,完全证悟四圣谛法。其余部分显而易见。巴利
27. Pañcamagāthāya ca sambandho – yo ca so ‘‘diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadāna’’nti vutto, so sayaṃ samādāyāti. Tattha sayanti sāmaṃ . Samādāyāti gahetvā. Vatānīti hatthivatādīni. Uccāvacanti aparāparaṃ, hīnapaṇītaṃ vā satthārato satthārādiṃ. Saññasattoti kāmasaññādīsu laggo. Vidvā ca vedehi samecca dhammanti paramatthavidvā ca arahā catūhi maggañāṇavedehi catusaccadhammaṃ abhisameccāti. Sesaṃ pākaṭameva.
自己亲自取受,就是指自己亲手拿起来。取,就是拿起、抓住。正取,就是正确地拿起。取,就是把它当成障碍来执取。正确取受,就是正确地把它们当成障碍。抓住,就是抓住不放。触摸执取,就是指出、指示。坚持执著,就是确立、安住。欲想等,按照前面所说的方式理解。巴利
Sāmaṃ samādāyāti sayameva gahetvā. Ādāyāti ādiyitvā gaṇhitvā. Samādāyāti sammā ādāya. Ādiyitvāti palibodhaṃ katvā. Samādiyitvāti sammā palibodhaṃ katvā. Gaṇhitvāti avissajjetvā. Parāmasitvāti dassitvā. Abhinivisitvāti patiṭṭhahitvā. Kāmasaññādayo vuttanayā eva.
有智慧者就是智者。达到明,是指进入了了知的状态。具智者,是指具足智慧。具辨察者,是指以智慧去审察思择的人。有智慧者,是指其智以无常等来衡量的人。智慧等词,按照前面所说的方式理解。他审择四圣谛法,这就是择法觉支。觉支的含义前面已经说过。审察,就是审择四圣谛法的智慧本身。因为说过:审察就是法的思择。观,就是与道相应、以种种行相观察的智慧本身。正见,就是善美、可赞叹、美好、与道相应的正见。以这些明,就是以此四种道智。达于边际,是指到达了生老死的尽头。达于极点等,按照前面所说的方式理解。或者,达于诸明的边际,是指到达了应知法的尽头。或者,以明到达边际,是指以此四种道智之明,因轮回之苦的终结性而到达了被称为边际的涅槃。以已知故,是指以已知的状态、以了知的状态。巴利
Vidvāti medhāvī. Vijjāgatoti vijānanabhāvaṃ gato. Ñāṇīti paññāsampanno. Vibhāvīti ñāṇena vīmaṃsako. Medhāvīti aniccādīhi tulitañāṇo. Paññātiādayo heṭṭhā vuttanayāyeva. Catusaccadhammaṃ vicinātīti dhammavicayasambojjhaṅgo. Bojjhaṅgattho heṭṭhā vuttova. Vīmaṃsāti catusaccadhammavicinanā paññāva. ‘‘Vīmaṃsā dhammacintanā’’ti hi vuttā. Vipassanāti maggasampayuttā vividhākārena passanā paññāva. Sammādiṭṭhīti sobhanā pasaṭṭhā sundarā maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Tehi vedehīti eteheva catūhi maggañāṇehi. Antagatoti jātijarāmaraṇassa pariyosānaṃ gato. Koṭigatotiādayo heṭṭhā vuttanayāva. Vedānaṃ vā antagatoti jānitabbānaṃ avasānappatto. Vedehi vā antagatoti catūhi maggañāṇavedehi vaṭṭadukkhassa pariyantabhāvena antasaṅkhātaṃ nibbānaṃ gato. Viditattāti viditabhāvena jānitabhāvena.
“遍察诸明已”这句偈颂的意思是:有人通过四种道智之明,灭尽烦恼而到达终点,从究竟意义上说,他就叫作“极智者”。正是他,依靠修道的力量,以无常等行相,遍察了一切沙门、婆罗门所尊奉为师的诸明。在这个过程中,他通过断除欲贪而超越了那一切明;对于那些以明为缘生起的、或以其他方式生起的感受,他对一切受都已离贪。因此,为了显示这个含义,当被问“他们称什么样的人为达到极智者”时,他说了“达到的是这个”,而不是说“遍察诸明已……他是极智者”。或者说,一个人以审察的智慧遍察诸明之后,在那里通过断除欲贪而超越了一切明,他对于那被尊奉为师的诸明,已经到达、已经了知、已经超越。那个对诸受离贪的人,对于被称为受的诸明,也已经到达、已经超越、已经超脱于受,他也是极智者。因此,为了显示这个含义,他说了“达到的是这个”,而不是说“遍察诸明已……他是极智者”。巴利
Vedāni viceyya kevalānīti gāthāya ayamattho – yo catūhi maggañāṇavedehi kilesakkhayaṃ karonto gato, so paramatthato vedagū nāma hoti. Sova sabbasamaṇabrāhmaṇānaṃ satthasaññitāni vedāni tāyeva maggabhāvanāya kiccato aniccādivasena viceyya. Tattha chandarāgappahānena tameva sabbaṃ vedamaticca yāpi vedapaccayā, aññathā vā uppajjanti vedanā, tāsu sabbavedanāsu vītarāgo hoti. Tasmā tamatthaṃ dassento ‘‘kiṃ pattinamāhu vedagu’’nti (su. ni. 533) puṭṭho ‘‘idaṃ pattina’’nti avatvā ‘‘vedāni viceyya…pe… vedagū so’’ti āha. Yasmā vā yo pavicayapaññāya vedāni viceyya, tattha chandarāgappahānena sabbaṃ vedamaticca vattati. So satthasaññitāni vedāni gato ñāto atikkantova hoti. Yo vedanāsuvītarāgo, sopi vedanāsaññitāni vedāni gato atikkanto , ativedanaṃ gatotipi vedagū. Tasmā tampi atthaṃ dassento ‘‘idaṃ pattina’’nti avatvā ‘‘vedāni viceyya…pe… vedagū so’’ti āha.
“等至”是指以智相会。“现观”是指以智通达。“法”是指四圣谛法。“一切行”是指一切有因有缘的法。因为它们被称为“有为行”。由诸缘和合而被造作,所以叫“行”;它们这样由诸缘和合而被造作,因此特别限定为“有为”。义注中说:“由业所生的三地色法与无色法,称为‘已造作的行’。”(《清净道论》2.587)它们也包含在“诸行无常”等(长部2.221, 272;相应部1.186)所说的“有为行”中。在“诸比丘,陷于无明的人,若造作福行”等(相应部2.51)处,说的正是无明缘行。三地的善与不善思,称为“能造作的行”。在“造作的行走到哪里,就到了那里,然后像车轴端一样停住”等(增支部3.15)处,所说的身精进与心精进,称为“功用造作”。在“贤友毗舍佉,入想受灭定的比丘,首先灭的是语行,然后是身行,然后是心行”等(中部1.464)处,所说的寻与伺造作语,所以是语行;入出息由身造作,所以是身行;想与受由心造作,所以是心行。但这里指的是有为行。因为无常,所以是“无常”,以坏灭之义。因为苦,所以是“苦”,以逼迫之义。“一切法”是连涅槃也包含在内而说的。“无我”以不受支配之义。“无明缘行”中,依于什么而果生起,那个就是缘。“缘”是不离开、不越过之义。“行”是生起和持续之义。再者,有帮助之义就是缘之义。无明本身就是缘,所以是“无明缘”,因此是“无明缘行”。行生起、出现,这样“生起”一词也应当与其余各词配合理解。巴利
Sameccāti ñāṇena samāgantvā. Abhisameccāti ñāṇena paṭivijjhitvā. Dhammanti catusaccadhammaṃ. Sabbe saṅkhārāti sabbe sappaccayā dhammā. Te hi saṅkhatasaṅkhārā nāma. Paccayehi saṅgamma karīyantīti saṅkhārā, te evaṃ paccayehi saṅgamma katattā ‘‘saṅkhatā’’ti visesetvā vuttā. ‘‘Kammanibbattā tebhūmakarūpārūpadhammā abhisaṅkhatasaṅkhārā’’ti (visuddhi. 2.587) aṭṭhakathāsu vuttā. Tepi ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’tiādīsu (dī. ni. 2.221, 272; saṃ. ni. 1.186) saṅkhatasaṅkhāresu saṅgahaṃ gacchanti. ‘‘Avijjāgatoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharotī’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) avijjāpaccayā saṅkhārāva āgatā. Tebhūmikakusalākusalacetanā abhisaṅkharaṇakasaṅkhārā nāma. ‘‘Yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī’’tiādīsu (a. ni. 3.15) āgataṃ kāyikacetasikavīriyaṃ payogābhisaṅkhāro nāma. ‘‘Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro’’tiādīsu (ma. ni. 1.464) āgatā vitakkavicārā vācaṃ saṅkharontīti vacīsaṅkhārā, assāsapassāsā kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā, saññā ca vedanā ca cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā. Idha pana saṅkhatasaṅkhārā adhippetā. Aniccā hutvā abhāvaṭṭhena. Dukkhā paṭipīḷanaṭṭhena. Sabbe dhammāti nibbānampi antokatvā vuttā. Anattā avasavattanaṭṭhena. Avijjāpaccayā saṅkhārāti ettha yaṃ paṭicca phalameti, so paccayo. Paṭiccāti na vinā, apaccakkhitvāti attho. Etīti uppajjati ceva pavattati cāti attho. Apica upakārakaṭṭho paccayaṭṭho. Avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo, tasmā avijjāpaccayā. Saṅkhārā sambhavantīti nibbattanti, evaṃ sambhavantisaddassa sesapadehipi yojanā kātabbā.
在这里,什么是无明?就是对苦的无知,对苦的集起的无知,对苦的灭尽的无知,对通往苦之灭尽的道路的无知;对前际的无知,对后际的无知,对前后际的无知;对以特定条件为根据、依缘而生的诸法的无知。什么是行?福行、非福行、不动行;身行、语行、心行。其中,八种欲界善的思是福行,五种色界善的思是福行,十二种不善的思是非福行,四种无色界善的思是不动行;身思是身行,语思是语行,意思就是心行。巴利
Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ. Katame saṅkhārā? Puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro, aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, pañca rūpāvacarakusalacetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa akusalacetanā apuññābhisaṅkhāro, catasso arūpāvacarakusalacetanā āneñjābhisaṅkhāro, kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro, vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro, manosañcetanā cittasaṅkhāro.
在这里可能会问:怎么知道这些行是以无明为缘的呢?因为无明存在时它们才存在。一个人如果对苦等法的无明——也就是无知——还没有断除,那么他首先对苦以及过去际等由于无知,把轮回的苦当成乐来执取,于是就造作那三种作为苦之因的行。由于对集的无知,他把虽然是苦因、却是渴爱之资粮的行,误以为能带来乐,从而造作。由于对灭和道的无知,他把并非苦灭的各种趣处差别当成苦灭,又把并非灭道之法的祭祀、苦行等当成灭道,渴望苦灭,于是通过祭祀、苦行等方式,发起那三种行。巴利
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontī’’ti? Avijjābhāve bhāvato. Yassa hi dukkhādīsu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tasseva hetubhūte tividhepi saṅkhāre ārabhati. Samudaye aññāṇena dukkhahetubhūtepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahetuto maññamāno ārabhati. Nirodhe pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhūtepi gativisese dukkhanirodhasaññī hutvā nirodhassa ca amaggabhūtesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññī hutvā dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmaratapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati.
而且,他因为对四圣谛还没有断除无明,尤其不知道那混杂着生、老、病、死等种种过患、被称为福果的苦其实就是苦,为了得到它,就造作由身、语、意行所摄的福行,就像贪求天女的人冲向悬崖一样。对于那被当作快乐的福果,他看不到它最终会引发极大的热恼,属于变易苦,而且其中可贪乐的滋味极少。正因为看不到这一点,他以它为缘,照样造作前面所说的那种福行,就像飞蛾扑向灯焰,又像贪吃蜜滴的人去舔涂了蜜的刀锋。巴利
Api ca so tāya catūsu saccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādianekādīnavavokiṇṇampi puññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devaccharakāmako viya maruppapātaṃ. Sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanikaṃ vipariṇāmadukkhataṃ appassādatañca apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ, madhubindugiddho viya ca madhulittasatthadhārālehanaṃ.
在享用欲乐等会带来果报的事情上,他看不到其中的过患,因为被乐想蒙蔽、又被烦恼控制,于是通过身口意三门造作非福行,就像愚人玩弄粪便,又像想死的人去喝毒药。对于无色界的果报,他也同样觉察不到诸行变易所带来的苦,因为被常见等颠倒想所蒙蔽,便发起属于心行的不动行,就像在荒野中迷了路的人,朝着鬼城的方向走去。正因为如此,只要有“无明”,就会有“行”;无明不存在,行也就不存在。所以应当知道:这些行是以无明为缘的。巴利
Kāmupasevanādīsu ca savipākesu ādīnavaṃ apassanto sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappavattampi apuññābhisaṅkhāraṃ ārabhati bālo viya gūthakīḷanaṃ, maritukāmo viya ca visakhādanaṃ. Āruppavipākesu cāpi saṅkhāravipariṇāmadukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsena cittasaṅkhārabhūtaṃ āneñjābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhimukhamaggagamanaṃ. Evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, na abhāvato. Tasmā jānitabbametaṃ ‘‘ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontī’’ti.
这里有人提出:我们暂且承认“无明是行的缘”,那么无明是行的唯一缘,还是也有其他缘呢?如果只有无明这一个缘,就会落入单一因的主张。如果还有其他缘,那么只说“无明缘行”就只指出了一种因,这样难道不合理吗?并非不合理。为什么?因为——巴利
Etthāha – gaṇhāma tāva etaṃ ‘‘avijjā saṅkhārānaṃ paccayo’’ti, kiṃ panāyamekāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo, udāhu aññepi paccayā santīti? Kiṃ panettha yadi tāva ekāva, ekakāraṇavādo āpajjati. Atha aññepi santi, ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ekakāraṇaniddeso nupapajjatīti? Na nupapajjati. Kasmā? Yasmā –
在这里,一个结果并不是从单一原因产生,也不是从多个原因产生;多个结果也不是从单一原因产生,也不是从多个原因产生。
果是存在的,而在说明单一因与果的时候,这个说法是有意义的。巴利
‘‘Ekaṃ na ekato idha, nānekamanekatopi no ekaṃ; Phalamatthi atthi pana eka-hetuphaladīpane attho’’. (vibha. aṭṭha. 226, saṅkhārapadaniddesa; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.105; visuddhi. 2.617);
世尊有时因为某法最为重要,有时因为某法最为明显,有时因为某法独一无二,同时也为了顺应说法的善巧和所化众生的根机,就只开示一个因或一个果。因此,在这里,虽然除了无明之外,还有依处、所缘、俱生法等其他的行(造作)之因,但因为有“随观乐味的人,渴爱就增长”以及“无明集起,则漏集起”这样的说法,渴爱等其他作为行之因的法也是因,然而从重要性来说,无明被开示为行的因;又因为“比丘们,无知的人、陷于无明的人,也会造作福行”这样的说法,从显著性来说;以及从独一无二性来说,无明被开示为行的因。应当这样理解。而且,正是通过这一旨在避免只举单一因或果可能引起误解的解说,就应当明白:在一切处只举单一因或果,都是有它的用意的。巴利
Bhagavā hi katthaci padhānattā, katthaci pākaṭattā, katthaci asādhāraṇattā desanāvilāsassa ca veneyyānañca anurūpato ekameva hetuṃ vā phalaṃ vā dīpeti. Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu ‘‘assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 2.52) ca, ‘‘avijjāsamudayā āsavasamudayo’’ti (ma. ni. 1.104) ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ saṅkhārahetūnaṃ hetūti padhānattā, ‘‘avidvā, bhikkhave, avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharotī’’ti pākaṭattā, asādhāraṇattā ca saṅkhārānaṃ hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetuphaladīpanaparihāravacanena sabbattha ekekahetuphaladīpane payojanaṃ veditabbanti.
对此,有人提出:即使这样,无明的果报完全不可爱、本身是有过失的,它怎么能成为福行、不动行、造作行的缘呢?就像从苦楝的种子长不出甘蔗一样。怎么会说不通呢?因为在世间——巴利
Etthāha – evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ puññāneñjābhisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti. Kathaṃ na yujjissati? Lokasmiñhi –
与相违的、不相违的,以及相似的、不相似的。
诸法的缘已成立,而它们确实只是果报,并非缘。巴利
‘‘Viruddho cā viruddho ca, sadisāsadiso tathā; Dhammānaṃ paccayo siddho, vipākā eva te ca na’’.
因此要知道:这个无明从果报的角度来说,决定只会带来不可爱的果;从它自身的性质来说,虽然它是有过失的,但对于一切福行等来说,它都按照各自相应的情况,以就处所、作用、自性而言相违或不相违的缘的方式,以及以相似或不相似的缘的方式,而成为它们的缘。另外,还有另一种解释角度——巴利
Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalā, sabhāvavasena ca sāvajjāpi samānā sabbesampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādīnaṃ yathānurūpaṃ ṭhānakiccasabhāvaviruddhāviruddhapaccayavasena, sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā. Api ca ayaṃ aññopi pariyāyo –
在死亡与再生中,在轮回里,以及对于诸行的相,
如果有人对缘生之法感到迷惑。
因为他造作这三种行
无明是那些行的缘,因此也是这三种行的缘。
就像天生眼盲的人,身边没有向导一样;
有时沿着正道走,有时也会走上邪道。
愚人在轮回中流转,同样没有引导者。
有时候造作福业,有时候也造作非福业。
当他了知法之后,将要现证诸谛之时,
那时,无明已经止息,他就会安住于寂静。巴利
‘‘Cutūpapāte saṃsāre, saṅkhārānañca lakkhaṇe; Yo paṭiccasamuppanna-dhammesu ca vimuyhati. ‘‘Abhisaṅkharoti so ete, saṅkhāre tividhe yato; Avijjā paccayo tesaṃ, tividhānampayaṃ tato. ‘‘Yathāpi nāma jaccandho, naro apariṇāyako; Ekadā yāti maggena, ummaggenāpi ekadā. ‘‘Saṃsāre saṃsaraṃ bālo, tathā apariṇāyako; Karoti ekadā puññaṃ, apuññamapi ekadā. ‘‘Yadā ca ñatvā so dhammaṃ, saccāni abhisamessati; Tadā avijjūpasamā, upasanto carissatī’’ti.
以行为缘而有识,指的是六识身:眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识。其中,眼识有善果报和不善果报两种。耳识、鼻识、舌识、身识也同样各有两种。意识则包括两种果报意界、三种无因的果报意识界、八种有因的果报心、五种色界果报心、四种无色界果报心,一共二十二种。这样加起来,总共有三十二种世间的果报识。巴利
Saṅkhārapaccayā viññāṇanti chaviññāṇakāyā cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Tattha cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ pana dve vipākamanodhātuyo, tisso ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukavipākacittāni, pañca rūpāvacaravipākacittāni, cattāri arūpāvacaravipākacittānīti bāvīsatividhaṃ. Iti sabbāni bāttiṃsalokiyavipākaviññāṇāni.
在这里或许会有这样的疑问:怎么才能知道“这种识是以行为缘而生的”呢?因为如果没有已经积累的业,就不会有果报。这个识本身就是果报,而果报不会在没有积累业的情况下生起。如果它能生起,那么一切众生的一切果报都应该生起,但实际上并不会生起。因此应当知道:“这个识是以行为缘而有的。”实际上,这一切识都通过转起和结生两种方式运作。其中,两种五识、两种意界,以及伴随喜受的无因异熟意识界——这十三种识,只在五蕴有的转起中运作。其余的十九种识,在三有中随其相应,既在转起中运作,也在结生中运作。巴利
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ saṅkhārapaccayā hotī’’ti? Upacitakammābhāve vipākābhāvato. Vipākañhetaṃ, vipākañca na upacitakammābhāve uppajjati, yadi uppajjeyya, sabbesaṃ sabbavipākāni uppajjeyyuṃ, na ca uppajjantīti jānitabbametaṃ ‘‘saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotī’’ti. Sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvedhā pavattati . Tattha dve pañcaviññāṇāni, dve manodhātuyo, somanassasahagatā ahetukamanoviññāṇadhātūti imāni terasa pañcavokārabhave pavattiyaṃyeva pavattanti. Sesāni ekūnavīsati tīsu bhavesu yathānurūpaṃ pavattiyampi paṭisandhiyampi pavattanti.
得到缘之后,这仅仅只是法,它便走向另一种存在。
它并不是从那里转生过来的,也不是离开因就凭空出现的。巴利
‘‘Laddhappaccayamiti dhamma-mattametaṃ bhavantaramupeti; Nāssa tato saṅkanti, na tato hetuṃ vinā hoti’’.
就这样,这个依靠条件而生的、仅仅只是色法与无色法的东西,在生起时被称为“进入另一存在”,而不是叫作众生或命者。对它来说,既没有从过去的存在转生到这里,也不是没有原因就出现在这里。在这里,前一个存在的灭去称为“死”,与后一个存在的连结称为“结生”。巴利
Iti hetaṃ laddhappaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ ‘‘bhavantaramupetī’’ti vuccati, na satto na jīvo. Tassa ca nāpi atītabhavato idha saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo. Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ bhavantarādipaṭisandhānato paṭisandhīti vuccati.
这里有人问:如果是这样,在不转生而显现的情况下,由于这个人身中的诸蕴已经灭尽,而作为果报之缘的业并没有前往那里,那么这果报岂不是成了别人的,或者从别处而来?再者,如果没有受用者,这果报又归谁呢?因此,这样的安立并不好。对此,回答如下:巴利
Etthāha – nanu evaṃ asaṅkantipātubhāve sati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā, phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato, aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā, upabhuñjake ca asati kassa taṃ phalaṃ siyā, tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti? Tatridaṃ vuccati –
在相续中,这个果不属于别人,也不是从别人那里来的;
种子的造作活动,就是实现这个道理的关键。
正是因为果的生起,才成立了“受用者”这个约定俗成的说法。
就像树因为结果实,才有了“结果”这个通俗的说法。巴利
‘‘Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ, nāññassa na ca aññato; Bījānaṃ abhisaṅkhāro, etassatthassa sādhako. ‘‘Phalassuppattiyā eva, siddhā bhuñjakasammuti; Phaluppādena rukkhassa, yathā phalati sammutī’’ti.
如果有人这样说:即使如此,这些行无论存在还是不存在,都可能成为果的缘。如果它们存在,那么就在它们生起的那个刹那,就必定要由异熟果来伴随。如果它们不存在,那么在生起之前和之后,就应该一直都能带来果报。对这样的人,应当这样回答:巴利
Yopi vadeyya ‘‘evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā siyuṃ, avijjamānā vā. Yadi ca vijjamānā, pavattikkhaṇeyeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ. Atha avijjamānā, pavattito pubbe pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyu’’nti. So evaṃ vattabbo –
这些诸行由已作的业为缘,而非恒常带来果报;
在那里,应将“家具等”理解为例子。巴利
‘‘Katattā paccayā ete, na ca niccaṃ phalāvahā; Pāṭibhogādikaṃ tattha, veditabbaṃ nidassana’’nti.
在“识缘名色”这句话里,这里的“名”是指受、想、行这三蕴;“色”是指四大种以及四大种所造色。对于没有性根的胎生众生和卵生众生,在结生的刹那,有处十法和身十法这二十种色法,再加上三种非色的蕴,这二十三种法就应当理解为“识缘名色”。对于具有性根的众生,再加上性十法,就是三十三种。在化生众生当中,比如梵身天等,在结生的刹那,有眼十法、耳十法、处十法以及命根九法,共三十九种色法,再加上三种非色的蕴,这四十二种法就应当理解为“识缘名色”。而在欲界当中,对于其余的化生众生,或者湿生众生中那些性根和诸处都完备的,在结生的刹那,有眼、耳、鼻、舌、身、处、性这七种十法,也就是七十种色法,再加上三种非色的蕴,这七十三种法就应当理解为“识缘名色”。这是最多的情形。至于最少的情形,则要依照缺少某种或某几种十法的具体情况,逐一递减,来理解结生时“识缘名色”的说法。对于无色界众生,就只有三种非色的蕴。对于无想众生,在色法方面就只有命根九法。以上是结生时的情形。巴利
Viññāṇapaccayānāmarūpanti idha vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā nāmaṃ, cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ rūpaṃ. Abhāvakagabbhaseyyakānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthudasakaṃ kāyadasakanti vīsati rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa, opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakāni jīvitindriyanavakañcāti ekūnacattālīsa rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete bācattālīsa dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Kāmabhave pana sesaopapātikānaṃ, saṃsedajānaṃ vā sabhāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotaghānajivhākāyavatthubhāvadasakānīti sattati rūparūpāni, tayo ca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā. Esa ukkaṃso, avakaṃsena pana taṃtaṃdasakavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā paṭisandhiyaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpasaṅkhā veditabbā. Arūpīnaṃ pana tayova arūpino khandhā. Asaññīnaṃ rūpato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.
在生命相续流转的过程中,于一切色法生起之处,当结生心住立的那个刹那,与结生心同时生起的、由时节所生的纯净八法就会显现。从第一个有分心开始,由心所生的纯净八法也显现出来;到了声音显现的时候,则由时节和心两者共同生起声九法;对于依靠段食维持色身的有情,还有由食所生的纯净八法。这样一来,由食所生的纯净八法算一类,加上由时节与心所生的两种九法,按这三类合计有二十六种。再加上前面所说的、在每一个心识刹那中生起三次的业所生七十种,总共就是九十六种色法。再加上三种非色的名蕴,合计就是九十九种法。这些都应随各自的具体情况,理解为“以识为缘而有名色”。巴利
Pavatte pana sabbattha rūpapavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati. Paṭhamabhavaṅgato pabhuti cittasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ, saddapātubhāvakāle ututo ceva cittato ca saddanavakaṃ, kabaḷīkārāhārūpajīvīnaṃ āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti evaṃ āhārasamuṭṭhānassa, suddhaṭṭhakassa, utucittasamuṭṭhānānañca dvinnaṃ navakānaṃ vasena chabbīsatividhaṃ, ekekacitte tikkhattuṃ uppajjamānaṃ vuttakammasamuṭṭhānañca sattatividhanti channavutividhaṃ rūpaṃ, tayo ca arūpino khandhāti navanavutidhammā yathāsambhavaṃ ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti veditabbā.
在这里,也许有人会问:那么,怎么才能知道“结生名色是以识为缘”呢?可以从经典和道理两方面来知道。因为在经典中,通过“随于心转之法”等这样的方式,已经从很多方面成立受等诸法以识为缘。而从道理方面来说,则是:巴利
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘paṭisandhināmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotī’’ti? Suttato yuttito ca. Sutte hi ‘‘cittānuparivattino dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 62) nayena bahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā. Yuttito pana –
确实,在这里,依靠由心所生且当下可见的色法,这个道理就能成立。
即使对不可见的色法,识也是它的缘。巴利
‘‘Cittajena hi rūpena, idha diṭṭhena sijjhati; Adiṭṭhassāpi rūpassa, viññāṇaṃ paccayo itī’’ti.
“名色为缘而有六处”这句话里的“名”,前面已经讲过了。这里说的“色”,则明确指四大种、六种依处以及命根,一共十一种。而“六处”就是眼处、耳处、鼻处、舌处、身处和意处。巴利
Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti nāmaṃ vuttameva. Idha pana rūpaṃ niyamato cattāri mahābhūtāni, cha vatthūni, jīvitindriyanti ekādasavidhaṃ. Saḷāyatanaṃ pana cakkhāyatanaṃ sotaghānajivhākāyamanāyatanaṃ.
在这里或许会有这样的疑问:那又该怎么知道“名色是六处的缘”呢?因为名和色存在,所以才有六处。确实,只有当某一名和某一些色存在时,相应的处才存在,不会以别的方式存在。巴利
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo’’ti? Nāmarūpabhāve bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na aññathāti.
以六处为缘而有触。巴利
Saḷāyatanapaccayā phassoti –
触总共只有六种,也就是眼触、耳触等等。
就像识一样,广说开来,它们就成了三十二种。巴利
‘‘Chaḷeva phassā saṅkhepā, cakkhusamphassaādayo; Viññāṇamiva bāttiṃsa, vitthārena bhavanti te’’.
以触为缘而有受——巴利
Phassapaccayā vedanāti –
从门的角度来说,受被说为眼触所生受等诸受;
这些受仅仅分成六种,而在这里则成为三十二种受。巴利
‘‘Dvārato vedanā vuttā, cakkhusamphassajādikā; Chaḷeva tā pabhedena, idha bāttiṃsa vedanā’’.
以受为缘,生起渴爱——巴利
Vedanāpaccayā taṇhāti –
按照色渴爱等的类别,这里说明了六种渴爱。
在那里,每一种都分为三种,这是依照它们生起的方式而认定的。
受苦的人渴望快乐,快乐的人还想要更多;
不过,舍因为寂静,就被说成是乐。
因此,此三受皆以渴爱为缘;
“以受为缘而有渴爱”,这是大圣者所说的。巴利
‘‘Rūpataṇhādibhedena, cha taṇhā idha dīpitā; Ekekā tividhā tattha, pavattākārato matā. ‘‘Dukkhī sukhaṃ patthayati, sukhī bhiyyopi icchati; Upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā. ‘‘Taṇhāya paccayā tasmā, honti tissopi vedanā; Vedanāpaccayā taṇhā, iti vuttā mahesinā’’ti.
以渴爱为缘而有取,这里的取有四种:欲取、见取、戒禁取、我语取。以取为缘而有有,这里指的是业有,而生有则是从词义引申的角度来说的。以有为缘而有生,意思是以业有为缘,结生诸蕴得以显现。巴利
Taṇhāpaccayā upādānanti cattāri upādānāni kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ. Upādānapaccayā bhavoti idha kammabhavo adhippeto, upapattibhavo pana paduddhāravasena vutto. Bhavapaccayā jātīti kammabhavapaccayā jāti paṭisandhikhandhānaṃ pātubhavo.
在这里或许会有疑问:那要怎么知道“有是生的缘”呢?因为即使外在的条件都一样,还是能看到众生有高低优劣等差别。也就是说,即使父母、精血、食物等外在的因缘全都具备,哪怕是一对双胞胎,也还是能看出他们之间有高低优劣等差别。这种差别不可能没有原因,因为如果没有原因,那在任何时候、对任何众生都不该有这种差别,但事实并非如此;它也不是以业有之外的别的什么为因,因为对于由业所生的众生来说,在他们的内在相续中,并没有别的能造成这种优劣差别的因。所以,它的因就是业有。业正是众生有高低优劣等差别的原因。因此世尊说:“业使众生有差别,也就是高低优劣等。”所以,应当知道“有是生的缘”。巴利
Tattha siyā – kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnapaṇītatādivisesadassanato. Bāhirānañhi janakajananisukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati. So ca na ahetuko sabbadā ca sabbesañca abhāvato, na kammabhavato aññahetuko tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhavahetukova. Kammañhi sattānaṃ hīnapaṇītatādivisesassa hetu. Tenāha bhagavā – ‘‘kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnapaṇītatāyā’’ti (ma. ni. 3.289). Tasmā jānitabbametaṃ ‘‘bhavo jātiyā paccayo’’ti.
在“以生为缘而有老死”等句中,因为如果没有生,老死以及忧等法就不会存在;而一旦有生,老死就一定会存在,被名为老死的苦法所触的愚人,其忧等法或是与老死等相关联,或是虽不与之相关联却被种种苦法所触而生起。所以说“以生为缘而有老死”。“等彻知法”:就是以智慧去契入、去通达,证悟四圣谛法。巴利
Jātipaccayā jarāmaraṇantiādīsu yasmā asati jātiyā jarāmaraṇañceva sokādayo ca dhammā na honti, jātiyā pana sati jarāmaraṇañceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphuṭṭhassa bālassa jarāmaraṇādisambandhā vā tena tena dukkhadhammena phuṭṭhassa anabhisambandhā vā sokādayo ca dhammā honti. Tasmā jātipaccayā jarāmaraṇanti. Samecca abhisamecca dhammanti ñāṇena samāgantvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā.
这样开示了十二支的缘起流转之后,现在为了从还灭的角度显示无明等的灭尽,说了“由无明灭而行灭,以智通达、以智彻知法”等话。其中,“由无明灭”是指无明不再生起的灭,也就是通过不再转起而灭。“行灭”是指诸行不再生起的灭。其余各支也这样类推。“此是苦”等,和前面所说的方式一样。“这些法应被证知”:这些属于三界的法,应当通过通达它们的自性相,以清净的方式,或者以更殊胜的智慧,如实地了知。“应被遍知”:应当通过通达它们的共相,以及通过完成作用的方式,遍及而了知。“这些法应被断除”:这些属于集方面的法,应当以种种功德支分而断除。“应被修习”:应当令其增长。“应被作证”:应当令其成为现前。作证有两种:获得作证和所缘作证。“六触处”:眼等六处。“其集与灭”:其生起与灭尽。巴利
Evaṃ dvādasapadikaṃ paccayākārappavattiṃ dassetvā idāni vivaṭṭavasena avijjādīnaṃ nirodhadassanatthaṃ ‘‘avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti samecca abhisamecca dhamma’’ntiādimāha. Tattha avijjānirodhāti avijjāya anuppādanirodhā puna appavattinirodhena. Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ sesapadesupi. Idaṃ dukkhantiādayo pubbe vuttanayā eva. Ime dhammā abhiññeyyāti ime tebhūmakā dhammā sabhāvalakkhaṇāvabodhavasena sobhanākārena, adhikena ñāṇena vā sabhāvato jānitabbā. Pariññeyyāti sāmaññalakkhaṇāvabodhavasena, kiccasamāpanavasena ca byāpitvā jānitabbā. Ime dhammā pahātabbāti ime samudayapakkhikā dhammā tena tena guṇaṅgena pahātabbā. Bhāvetabbāti vaḍḍhetabbā. Sacchikātabbāti paccakkhaṃ kātabbā. Duvidhā sacchikiriyā paṭilābhasacchikiriyā ca ārammaṇasacchikiriyā ca. Channaṃ phassāyatanānanti cakkhādīnaṃ channaṃ āyatanānaṃ. Samudayañca atthaṅgamañcāti uppādañca nirodhañca.
“广慧者”是指智慧像大地一样广阔,具备这种广慧的人就是广慧者。“大慧者”等说法,意思是具备大慧等功德。巴利
Bhūripaññoti bhūri viyāti bhūri, tāya bhūripaññāya samannāgato bhūripañño. Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgatoti attho.
这里说的是大慧等慧的种种差别。什么是大慧?能全面把握重大的义理,所以叫大慧。能全面把握重大的法……能全面把握重大的词……能全面把握重大的辩才,所以叫大慧。能全面把握重大的戒蕴,所以叫大慧。能全面把握重大的定蕴……慧蕴……解脱蕴……解脱知见蕴,所以叫大慧。能全面把握重大的处与非处……重大的住与等至……重大的圣谛……重大的念住……正勤……神足……重大的根……力……觉支……重大的圣道……重大的沙门果……大神通……能全面把握最究竟的涅槃,所以叫大慧。巴利
Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ – katamā mahāpaññā? Mahante atthe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante dhamme…pe… mahantā niruttiyo… mahantāni paṭibhānāni pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahante samādhikkhandhe…pe… paññākkhandhe… vimuttikkhandhe… vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭhānāni…pe… mahāvihārasamāpattiyo… mahantāni ariyasaccāni… mahante satipaṭṭhāne… sammappadhāne… iddhipāde… mahantāni indriyāni … balāni… bojjhaṅgāni… mahante ariyamagge… mahantāni sāmaññaphalāni… mahāabhiññāyo… mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.
什么是广慧?智慧在种种不同的蕴中运作,所以叫广慧;在种种不同的界中……在种种不同的处中……在种种不同的缘起中……在种种不同的空与无所得中……在种种不同的义中……在种种不同的法中……在种种不同的词中……在种种不同的辩才中……在种种不同的戒蕴中……在种种不同的定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴中……在种种不同的处非处中……在种种不同的住与等至中……在种种不同的圣谛中……在种种不同的念住中……在种种不同的正勤中……在种种不同的神足中……在种种不同的根中……在种种不同的力中……在种种不同的觉支中……在种种不同的圣道中……在种种不同的沙门果中……在种种不同的神通中……超越了种种凡夫共有的法,智慧在究竟义的涅槃中运作,所以叫广慧。巴利
Katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu…pe… puthunānāāyatanesu… puthunānāpaṭiccasamuppādesu… puthunānāsuññatamanupalabbhesu… puthunānāatthesu… dhammesu… niruttīsu… paṭibhānesu… puthunānāsīlakkhandhesu… puthunānāsamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhesu… puthunānāṭhānāṭhānesu… puthunānāvihārasamāpattīsu… puthunānāariyasaccesu… puthunānāsatipaṭṭhānesu… sammappadhānesu… iddhipādesu… indriyesu… balesu… bojjhaṅgesu… puthunānāariyamaggesu… sāmaññaphalesu… abhiññāsu… puthunānājanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.
什么是喜慧?在这里,有的人充满欢笑、充满欢喜、充满满足、充满雀跃,他以此圆满戒,圆满守护诸根,在饮食上知量……致力于警醒……圆满戒蕴……定蕴……慧蕴……解脱蕴……解脱知见蕴,这就叫喜慧。充满欢笑……充满雀跃,他通达处与非处,这就叫喜慧。充满欢笑,他圆满安住与等至,这就叫喜慧。充满欢笑,他通达圣谛,这就叫喜慧。他修习四念处、四正勤……四神足……五根……五力……七觉支……修习圣道,这就叫喜慧;充满欢笑,他亲证沙门果,这就叫喜慧;他通达诸神通,这就叫喜慧;充满欢笑,他亲证究竟义的涅槃,这就叫喜慧。巴利
Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti. Indriyasaṃvaraṃ paripūreti. Bhojane mattaññutaṃ…pe… jāgariyānuyogaṃ… sīlakkhandhaṃ… samādhikkhandhaṃ… paññākkhandhaṃ… vimuttikkhandhaṃ… vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo…pe… pāmojjabahulo ṭhānāṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhatīti hāsapaññā. Satipaṭṭhāne bhāveti sammappadhāne… iddhipāde… indriyāni… balāni… bojjhaṅge… ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā, hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikarotīti hāsapaññā, abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā, hāsabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.
什么是速慧?对于任何一种色,无论是过去的、未来的、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,低劣的或殊胜的,远的或近的,若能以无常的角度快速洞察一切色,这就叫速慧。以苦的角度、以无我的角度快速洞察,这就叫速慧。对于任何一种受……任何一种想……任何一种行……任何一种识,无论是过去的、未来的、现在的……远的或近的,若能以无常的角度……以苦的角度……以无我的角度快速洞察一切识,这就叫速慧。对于眼……乃至老死,无论是过去的、未来的、现在的,若能以无常的角度……以苦的角度……以无我的角度快速洞察,这就叫速慧。巴利
Katamā javanapaññā? Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato… dukkhato… anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato… dukkhato… anattato khippaṃ javatīti javanapaññā.
对过去、现在、未来的色,以坏灭之义衡量、推度、辨明、看清它是无常的,以怖畏之义看清它是苦的,以无坚实之义看清它是无我的;这样衡量、推度、辨明、看清之后,在色灭尽的涅槃中快速洞察,这就是速慧。对受……想……行……识……眼……乃至老死,对过去、现在、未来的这些,以坏灭之义衡量、推度、辨明、看清它们是无常的,以怖畏之义看清它们是苦的,以无坚实之义看清它们是无我的;这样衡量、推度、辨明、看清之后,在老死灭尽的涅槃中快速洞察,这就是速慧。巴利
Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
对过去、现在、未来的色,反复衡量、推究、辨明、看清:它是无常的、有为的、缘生的、有灭尽的性质、有坏灭的性质、有离贪的性质、有息灭的性质;这样看清之后,心就快速奔向色灭尽的涅槃——这就叫速慧。对受……想……行……识……眼……乃至老死,对过去、现在、未来的老死,反复衡量、推究、辨明、看清:它是无常的、有为的、缘生的、有灭尽的性质、有坏灭的性质、有离贪的性质、有息灭的性质;这样看清之后,心就快速奔向老死灭尽的涅槃——这就叫速慧。巴利
Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ…pe… nirodhadhammanti tulayitvā…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.
什么是利慧?能迅速断除烦恼,所以叫利慧。对已经生起的欲寻思,他不能忍受;对已经生起的嗔恚寻思……对已经生起的害寻思……对已经生起的一切恶不善法……对已经生起的贪……嗔……痴……忿怒……怨恨……覆藏……恼害……嫉妒……悭吝……谄曲……诳诈……顽固……执拗……我慢……过慢……骄傲……放逸……对一切烦恼……一切恶行……一切造作……一切导向存在的业,他都不能忍受,而是舍弃、驱除、根除、令其消失。这就是利慧。在一个坐垫上,就能证得、亲证、触证、以慧通达四个圣道、四个沙门果、四种无碍解、六种神通,这就是利慧。巴利
Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme… uppannaṃ rāgaṃ… uppannaṃ dosaṃ… mohaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ… makkhaṃ… paḷāsaṃ… issaṃ… macchariyaṃ… māyaṃ… sāṭheyyaṃ… thambhaṃ… sārambhaṃ… mānaṃ… atimānaṃ… madaṃ… pamādaṃ… sabbe kilese… sabbe duccarite… sabbe abhisaṅkhāre… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekamhi āsane cattāro ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, catasso ca paṭisambhidāyo, cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.
什么是决择慧?在这里,有一种人对一切行多起惊惧、多起怖畏、多起厌嫌、多起不乐、多起不满,心向外驰,不乐于一切行。他决择、破除那先前从未被决择、从未被破除的贪蕴,这就叫决择慧。他决择、破除先前从未被决择、从未被破除的嗔蕴……痴蕴……忿……恨……乃至一切趣向有的业,这就叫决择慧。巴利
Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ…pe… mohakkhandhaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā.
28 那位在一切法上已摧破魔军而安住的人:对于任何所见、所闻、所觉知的事物,他这位具足广大智慧、漏已尽的圣者,在这一切法上摧破魔军而安住,所以称为“已摧破魔军”。所谓“即是那清净见者”,就是指那位具有清净见的圣者。所谓“坦然而行”,是指由于贪爱等覆盖已离去,因而坦然而行。所谓“在此世间,谁能对他加以分别测度?”意思是:在此世间,谁能以贪爱的分别或以邪见的分别去测度他呢?因为那些烦恼已被断尽,如前所说,所以无人能测度他。巴利
28.Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vāti so bhūripañño khīṇāsavo yaṃ kiñci diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā mutaṃ vā tesu sabbadhammesu mārasenaṃ vināsetvā ṭhitabhāvena visenibhūto. Tameva dassinti taṃ eva visuddhadassiṃ. Vivaṭaṃ carantanti taṇhāchadanādivigamena vivaṭaṃ hutvā carantaṃ. Kenīdha lokasmi vikappayeyyāti kena idha loke taṇhākappena vā diṭṭhikappena vā koci vikappeyya, tesaṃ vā pahīnattā rāgādinā pubbe vuttenāti.
在“爱欲是你的第一军”等四首偈颂中,意思是这样的:因为众生从一开始作为在家人时,事欲中的烦恼欲就会迷惑他们;克服了这些而出家之后,住在偏僻的坐卧处,或者在种种增上善法中,就会生起不乐。正如经中所说:“贤友,出家人难以获得喜悦。”接着,由于他们依赖他人而生活,饥渴便来逼迫;被饥渴逼迫的人,因寻求而产生的贪爱使心疲惫;心疲惫时,昏沉睡眠就趁虚而入;然后,在尚未证得殊胜境界的情况下,住在难以适应的林野、森林偏僻坐卧处时,就会生起称为“惊恐”的怖畏;那些心怀猜疑、长久享受远离之味而安住的人,在修行道上会生起“这会不会不是正道”的疑惑;去除疑惑而安住的人,因为一点点殊胜的证得,就生起慢、覆、顽固;去除这些而安住的人,依靠更上的殊胜证得,利养、恭敬、名声便随之生起;耽著于利养等,宣说像法一样的东西,获得虚假的名声,安住其中,以出身等抬高自己、贬低他人。因此,应当知道贪欲等就是所说的第一军等。巴利
Kāmā te paṭhamā senātiādīsu catūsu gāthāsu ayamattho – yasmā āditova agāriyabhūte satte vatthukāmesu kilesakāmā mohayanti, te abhibhuyya anagāriyabhāvaṃ upagatānaṃ pantesu vā senāsanesu, aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati uppajjati. Vuttañcetaṃ – ‘‘pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā’’ti (saṃ. ni. 4.331). Tato te parapaṭibaddhajīvikattā khuppipāsā bādheti, tāya bādhitānaṃ pariyesanataṇhā cittaṃ kilamayati, atha nesaṃ kilantacittānaṃ thinamiddhaṃ okkamati tato visesamanadhigacchantānaṃ durabhisambhavesu araññavanapatthesu senāsanesu viharataṃ utrāsasaññitā bhīru jāyati, tesaṃ ussaṅkitaparisaṅkitānaṃ dīgharattaṃ vivekarasamanassādayamānānaṃ viharataṃ ‘‘na siyā nu kho esa maggo’’ti paṭipattiyaṃ vicikicchā uppajjati, taṃ vinodetvā viharataṃ appamattakena visesādhigamena mānamakkhathambhā jāyanti, tepi vinodetvā viharataṃ tato adhikataraṃ visesādhigamaṃ nissāya lābhasakkārasilokā uppajjanti, lābhādimucchitā dhammapaṭirūpakāni pakāsentā micchāyasaṃ adhigantvā tattha ṭhitā jātiādīhi attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti. Tasmā kāmādīnaṃ paṭhamasenādibhāvo veditabbo.
像这样把十种魔军一一说明之后,因为这魔军具有黑法,能帮助黑魔那木支,所以就明确指出“这是你的魔军”而说:“这就是你那属于黑魔的攻击军。”其中,“攻击军”是指杀害、摧毁沙门和婆罗门,也就是制造障碍的意思。“非勇者不能胜彼,胜已即得安乐”:意思是,对于你这样的魔军,一个还顾惜身体和生命的非勇者无法战胜;只有勇者才能战胜,战胜之后就能证得道乐和果乐。巴利
Evametaṃ dasavidhaṃ senaṃ uddisitvā yasmā sā kaṇhadhammasamannāgatattā kaṇhassa namucino upakārāya saṃvattati, tasmā naṃ ‘‘tava senā’’ti niddisanto āha – ‘‘esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī’’ti. Tattha abhippahārinīti samaṇabrāhmaṇānaṃ ghātinī nippothinī, antarāyakarīti attho. Na naṃ asūro jināti, jetvāva labhate sukhanti evaṃ tava senaṃ asūro kāye ca jīvite ca sāpekkho puriso na jināti, sūro pana jināti, jetvāva maggasukhaṃ phalasukhañca adhigacchati.
当以四种道——也就是被称为无过失、通向涅槃的四种道——来征服时。魔军,就是魔的军队,也就是听从魔指挥的烦恼。成为敌对者,就是成为对立的一方。已被征服,就是被击败、被消灭。已被击败,就是被压制。已粉碎,就是被破坏。已离散,就是碎成粉末。已面朝他方,就是被弄得背转过去。已无军势,就是远离烦恼而安住。巴利
Yatocatūhi ariyamaggehīti yadā catūhi niddosanibbānamagganasaṅkhātehi maggehi. Mārasenāti mārassa senā vacanakarā kilesā. Paṭisenikarāti paṭipakkhakarā. Jitā cāti parājayamānā hanitā ca. Parājitā cāti niggahitā ca. Bhaggāti bhinnā. Vippaluggāti cuṇṇavicuṇṇā. Parammukhāti vimukhabhāvaṃ pāpitā. Visenibhūtoti nikkileso hutvā ṭhito.
“清净见者”就是指极清净的见者。“那些覆盖”是指贪爱等烦恼的覆盖。“已开启”是指被显露出来。“已破坏”是指从原来所在之处被清除掉。“已拔除”是指被连根拔起。“已彻底拔除”是指被更加彻底地连根拔起。巴利
Vodātadassinti byavadātadassiṃ. Tāni chadanānīti etāni taṇhādikilesachadanāni. Vivaṭānīti pākaṭīkatāni. Viddhaṃsitānīti ṭhitaṭṭhānato apahatāni. Ugghāṭitānīti uppāṭitāni. Samugghāṭitānīti visesena uppāṭitāni.
29 第29颂“不构想”的上下文关联和含义是——还有什么更殊胜的呢?因为那些如此已寂静的人,对两种构想和先导不以任何方式构想,不将其奉为先导。由于已证得究竟的、绝对的清净,他们不会把并非绝对清净的无作常住见说成是“绝对清净”。执取之结,即因执取色等诸法而在自己的心相续中被紧缚、被系缚的执取之结,他们便以圣道之剑将其解开、切断。其余内容显而易见。巴利
29.Na kappayantīti gāthāya sambandho attho ca – kiñca bhiyyo? Te hi tādisā santo dvinnaṃ kappānaṃ purekkhārānañca kenaci na kappayanti, na purekkharonti. Paramatthaṃ accantasuddhiṃ adhigatattā anaccantasuddhiṃyeva akiriyasassatadiṭṭhiṃ ‘‘accantasuddhī’’ti na te vadanti. Ādānaganthaṃ gatitaṃ visajjāti catubbidhampi rūpādīnaṃ ādāyakattā ādānaganthaṃ attano cittasantāne gathitaṃ baddhaṃ ariyamaggasatthena vissajja chinditvā. Sesaṃ pākaṭameva.
所谓“绝对清净”,就是究竟的、最高意义上的清净。所谓“轮回清净”,就是从轮回中得到的清净。所谓“无作见”,就是认为“造作的人并不会造下恶业”的这种见解。所谓“常住论”,就是宣称“恒常、不变、永恒”的说法。他们不这样说,也不这样讲。巴利
Accantasuddhinti accantaṃ paramatthaṃ suddhiṃ. Saṃsārasuddhinti saṃsārato suddhiṃ. Akiriyadiṭṭhinti karoto na karīyati pāpanti akiriyadiṭṭhiṃ. Sassatavādanti ‘‘nicco dhuvo sassato’’ti vacanaṃ. Na vadanti na kathenti.
所谓“结”,就是系缚名身,借着死亡与结生把众生绑在轮回里,所以叫结。贪欲本身因为能系缚名身,所以成为结,这叫贪欲身结。嗔恚能破坏利益和安乐;嗔恚也按前面说的道理成为结,所以叫嗔恚身结。戒禁取,就是认为“除了这个法之外,外道的沙门、婆罗门靠戒得清净,靠苦行誓愿得清净”,这是向外执取。此实执取,就是否定一切知者所说的话,固执地认为“世界是常住的,只有这个才是真实的,别的都是虚妄的”,以这种方式偏执,就是此实执取。对自见的贪,就是对自己所偏执、所执取的见的欲贪。对异论的嗔恚,就是对他人言论的忿怒。不满,就是不满意的状态。自戒,就是自己所受持的牛戒等戒。自见,就是自己所执取、所执著的见。由那些结,就是由这些所说的系缚名身。执取色,就是执取、抓取四大所成的色所缘。取,就是接近后以爱执取。执著,就是以见执取。偏执,就是以慢执取。轮回,就是三界轮回。系缚,就是绑缚。巴利
Ganthāti nāmakāyaṃ ganthenti, cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭentīti ganthā. Abhijjhā ca sā nāmakāyaghaṭanavasena gantho cāti abhijjhākāyagantho. Hitasukhaṃ byāpādayatīti byāpādo. Byāpādo ca so vuttanayena gantho cāti byāpādo kāyagantho. Sīlabbataparāmāsoti ‘‘ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhī’’ti (dha. sa. 1143, 1222) parato āmāso. Idaṃsaccābhinivesoti sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña’’nti (dha. sa. 1144) iminā ākārena abhiniveso idaṃsaccābhiniveso. Attano diṭṭhiyā rāgoti attanā abhinivisitvā gahitāya diṭṭhiyā chandarāgo. Paravādesu āghātoti parassa vacanesu kopo. Appaccayoti atuṭṭhākāro. Attano sīlaṃ vāti attanā samādinnaṃ gosīlādisīlaṃ vā. Attano diṭṭhīti attanā gahitā parāmaṭṭhā diṭṭhi. Tehi ganthehīti etehi vuttehi nāmakāyaghaṭanehi. Rūpaṃ ādiyantīti catusamuṭṭhānikaṃ rūpārammaṇaṃ ādiyanti gaṇhanti. Upādiyantīti upagantvā gaṇhanti taṇhāgahaṇena. Parāmasanti diṭṭhigahaṇena. Abhinivisanti mānagahaṇena. Vaṭṭanti tebhūmakavaṭṭaṃ. Gantheti bandhane.
已经放舍了,或者就是正确地放舍了。被纠缠,就是处在束缚中。被系缚,就是以系结而系缚。特别系缚,就是特别地束缚。种种系缚,就是以多种方式束缚。障碍,就是没有被解开。在束缚中彻底打破,就是彻底打破贪爱、慢、邪见这些束缚。释放,就是舍弃了。巴利
Vosajjitvā vāti sammā vissajjitvā vā. Gathiteti bandhane. Ganthiteti ganthanena ganthite. Vibandheti visesena bandhe. Ābandheti anekavidhena bandhe. Palibuddheti amuñcite. Bandhane poṭayitvāti taṇhāmānadiṭṭhibandhanāni pappoṭayitvā. Visajjāti cajitvā.
这四种结,既可以按烦恼的次序来说明,也可以按圣道的次序来说明。按烦恼的次序来说:贪欲身结由阿罗汉道断除,嗔恚身结由不还道断除,戒禁取身结和此实执取身结由预流道断除。按圣道的次序来说:戒禁取身结和此实执取身结由预流道断除,嗔恚身结由不还道断除,贪欲身结由阿罗汉道断除。谁身上存在这四种结,它们就会通过死亡与结生,把他缠缚、系绑在轮回之中,所以叫“结”。它们分为四种:通过它去贪求,或者它自己贪求,或者它仅仅就是贪求这件事,这就叫“贪欲”。正是贪本身系缚了名身,通过死亡与结生,让它在轮回中结合、纠缠,所以叫“身结”。它使心受损、变坏,或者破坏调伏、威仪、容貌、成就、利益、安乐等,这就叫“嗔恚”。执取“除了我们的戒行和誓愿之外,其他沙门、婆罗门不能由此得到清净”,这是“戒禁取”。排斥一切知者所说的话,而以“世界是常存的,唯有这是真实的,其他都是虚妄的”等方式固执坚持,这就是“此实执取”。至于“如同车乘”等,是为了说明解开这些结,而以车乘等作比喻来说的。巴利
Ime pana cattāro ganthe kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati, maggapaṭipāṭiyāpi – kilesapaṭipāṭiyā abhijjhākāyagantho arahattamaggena pahīyati, byāpādo kāyagantho anāgāmimaggena, sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho sotāpattimaggena. Maggapaṭipāṭiyā sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃsaccābhiniveso kāyagantho sotāpattimaggena, byāpādo kāyagantho anāgāmimaggena, abhijjhākāyagantho arahattamaggenāti. Ete cattāro ganthā yassa saṃvijjanti, taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Te catuppabhedā abhijjhāyanti etāya, sayaṃ vā abhijjhāyati, abhijjhāyanamattameva vā esāti abhijjhā. Lobhoyeva nāmakāyaṃ gantheti cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭetīti kāyagantho. Byāpajjati tena cittaṃ pūtibhāvaṃ gacchati, byāpādayati vā vinayācārarūpasampattihitasukhādīnīti byāpādo. ‘‘Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhī’’ti parāmasanaṃ sīlabbataparāmāso, sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña’’ntiādinā ākārena abhinivisatīti idaṃsaccābhiniveso. Yathā vayhaṃ vātiādiṃ vayhādivisaṅkharaṇaṃ ganthānaṃ viyogakaraṇe upamaṃ dassento āha.
不产生,就是不让它生起。不令发生,就是不让它产生。不令产生,是通过前缀来加强语势的说法。不令发生,是就生起的那一刹那来说的。不产生、不令产生,是就存续的那一刹那来说的。巴利
Na janentīti na uppādenti. Na sañjanentīti na nibbattenti. Nābhinibbattentīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Na sañjanentīti uppādakkhaṇaṃ. Na nibbattenti nābhinibbattentīti pavattikkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
30 第30偈“超越界限”是针对某一个人而说的开示。它的前后关联和前面一样,应当连同释义这样来理解——再者,还有什么呢?像他这样具有广大智慧的人,因为已经超越了四种烦恼的界限,所以称为“超越界限者”;又因为已经舍断了一切恶,所以是婆罗门。对于如此这般的他,无论是以他心智和宿住智了知,还是以天眼和肉眼观察,都没有任何执取和固守。他因为不存在欲贪,所以不是贪染者;因为不存在色贪和无色贪,所以不是耽着离贪者。因此,对于这样境界的他,在世间没有任何“这是至高”的执取。这是以阿罗汉果为顶点来结束这段开示。巴利
30.Sīmātigoti gāthā ekapuggalādhiṭṭhānāya desanāya vuttā. Pubbasadiso eva panassā sambandho, so evaṃ atthavaṇṇanāya saddhiṃ veditabbo – kiñca bhiyyo? So īdiso bhūripañño catunnaṃ kilesasīmānaṃ atītattā sīmātigo, bāhitapāpattā ca brāhmaṇo, itthambhūtassa ca tassa natthi, paracittapubbenivāsañāṇehi ñatvā vā maṃsadibbacakkhūhi disvā vā kiñci samuggahītaṃ, abhiniviṭṭhanti vuttaṃ hoti. So ca kāmarāgābhāvato na rāgarāgī rūpārūparāgābhāvato na virāgaratto, yato evaṃvidhassa tassa ‘‘idaṃ parama’’nti kiñci idha uggahītaṃ natthīti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.
四种界限,就是四种分际。见随眠:见本身因为还没有被断除,所以成为随眠,这叫见随眠。疑随眠等等也是同样的道理。随眠是以什么意义称为随眠?是以潜伏的意义。这个随眠的意义到底是什么?就是还没有被断除。因为这些烦恼以还没有被断除的状态,在各人的心相续中潜伏,所以称为随眠。潜伏的意思是:遇到合适的因缘就会生起。也许有人会说:随眠的意义就是还没有被断除的状态,而还没有被断除的状态不能说成是生起,所以随眠不应该生起。对此的回答是:还没有被断除的状态就是随眠,但随眠这个名称,是指以还没有被断除的意义而具有力量的烦恼。它与心相应、有所缘、具有因缘的意义、有因,纯粹是不善的,既可以是过去,也可以是未来,还可以是现在,所以说它生起是合理的。巴利
Catasso sīmāyoti cattāro paricchedā. Diṭṭhānusayoti diṭṭhi ca sā appahīnaṭṭhena anusayo cāti diṭṭhānusayo. Vicikicchānusayādīsupi eseva nayo. Kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā ‘‘anusayā’’ti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayaṭṭho nāma appahīnākāro, appahīnākāro ca ‘‘uppajjatī’’ti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti. Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatā kilesā vuccanti. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā ‘‘uppajjatī’’ti vattuṃ yujjati.
这里有个判定标准。先说《无碍解道》的现观论部分:它先问“他舍断现在的烦恼吗”,因为随眠有现在性,所以回答说“他舍断达到强盛状态的随眠”。在《法集论》解释痴的部分说:“无明随眠、无明缠缚、无明结、痴、不善根,这就是那时存在的痴”,这是说无明随眠与不善心一起生起。在《论事》中说“随眠是无记的、随眠是无因的、随眠与心不相应的”,这些主张全都被驳斥了。在《随眠双论》七大品之一的生起品中说:“对欲贪随眠生起的人,嗔随眠也生起”等等。因此,前面说的“随眠就是遇到适当的因缘就生起”,依据这些经典是完全正确的。同样,“与心相应、有所缘”等说法,也是完全正确的。所以在这里应当得出结论:随眠确实是真实存在的,是与心相应的不善法。巴利
Tatridaṃ pamāṇaṃ – paṭisambhidāyaṃ tāva abhisamayakathāyaṃ (paṭi. ma. 3.21) ‘‘paccuppanne kilese pajahatī’’ti pucchitvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya ‘‘thāmagato anusayaṃ pajahatī’’ti vuttaṃ. Dhammasaṅgaṇiyaṃ mohassa padabhājane (dha. sa. 390) ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ, avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Kathāvatthusmiṃ ‘‘anusayā abyākatā anusayā ahetukā anusayā cittavippayuttā’’ti (kathā. 605) sabbe vādā paṭisedhitā. Anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi ‘‘cittasampayutto sārammaṇo’’tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
在这里,见随眠存在于四种与见相应的心当中;疑随眠存在于与疑俱行的心当中;无明随眠存在于十二种不善心当中,都是以俱生的方式和以所缘的方式存在。这三种随眠也在其余三地的法当中,以所缘的方式生起为见、疑、痴。在这里,欲贪随眠在与贪俱行的心当中,以俱生的方式和以所缘的方式存在;在其余可爱的欲界法当中,只以所缘的方式生起的贪,就是欲贪随眠。嗔随眠在与忧俱行的心当中,以俱生的方式和以所缘的方式存在;在其余不可爱的欲界法当中,只以所缘的方式生起的嗔,就是嗔随眠。慢随眠在离见而与贪俱行的心当中,以俱生的方式和以所缘的方式存在;在除苦受之外的其余欲界法以及色界、无色界法当中,只以所缘的方式生起的慢,就是慢随眠。有贪随眠虽然也在四种离见的心中生起,但这里是就俱生而说的。然而,在色界、无色界法当中,只以所缘的方式生起的贪,才是这里所说的有贪随眠。巴利
Tattha diṭṭhānusayo catūsu diṭṭhisampayuttesu, vicikicchānusayo vicikicchāsahagate, avijjānusayo dvādasasu akusalacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca; tayopi avasesatebhūmakadhammesu ārammaṇavasena diṭṭhivicikicchāmohā. Kāmarāgānusayo cettha lobhasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, manāpesu avasesakāmāvacaradhammesu ārammaṇavasena uppajjamāno lobho. Paṭighānusayo domanassasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, amanāpesu avasesakāmāvacaradhammesu ārammaṇavaseneva uppajjamāno doso. Mānānusayo diṭṭhivippayuttalobhasahagatacittesu sahajātavasena ārammaṇavasena ca, dukkhavedanāvajjesu avasesakāmāvacaradhammesu rūpārūpāvacaradhammesu ca ārammaṇavaseneva uppajjamāno māno. Bhavarāgānusayo catūsu diṭṭhivippayuttesu uppajjamānopi sahajātavasena vutto. Ārammaṇavaseneva pana rūpārūpāvacaradhammesu uppajjamāno lobho vutto.
在这里,“见随眠”就是六十二种见。“疑随眠”就是八种事上的疑。“与它们同处的烦恼”,是指与见和疑一起生起、同处而住的那些烦恼。“慢随眠”就是九种慢。“以究竟智了知”,是说他以能了知他人心行的智慧去了知,也就是以他心智了知。“或以宿住随念智”,是以能忆念过去生中所住诸蕴的智去了知。“或以肉眼”,就是用平常的眼睛。“或以天眼”,是用类似天眼的、或依天住而生起的天眼看见。“染著于欲”,是被贪所染。“彼于五种欲功德”,是指在色等五种所依的欲乐部分中。“染著于离欲”,是指对称为离欲的色界与无色界定极度染著、依附。何时有欲贪?就是对欲界生起贪著时。对色贪和无色贪,道理也一样。巴利
Tattha diṭṭhānusayoti dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi. Vicikicchānusayoti aṭṭhavatthukā vicikicchā. Tadekaṭṭhā ca kilesāti sahajekaṭṭhavasena diṭṭhiyā vicikicchāya, sahajekaṭṭhavasena ekato ṭhitā. Mānānusayoti navavidhamāno. Paramatthañāṇena vā ñatvāti paresaṃ cittācārajānanapaññāya jānitvā, cetopariyañāṇena jānitvāti vuttaṃ hoti. Pubbenivāsānussatiñāṇena vāti atīte nivuṭṭhakkhandhānussaraṇañāṇena jānitvā. Maṃsacakkhunā vāti pakaticakkhunā. Dibbacakkhunā vāti dibbasadisena dibbavihārasannissitena vā dibbacakkhunā passitvā. Rāgarattāti rāgena rañjitā. Ye pañcasu kāmaguṇesūti ye pañcasu rūpādivatthukāmakoṭṭhāsesu. Virāgarattāti virāgasaṅkhātāsu rūpārūpasamāpattīsu atirattā allīnā. Yato kāmarāgo cāti yadā kāmabhave rāgo ca. Rūpārūparāgesupi eseva nayo.