礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中· 《大义释》的义注巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Mahāniddesa-aṭṭhakathā
大义释义注·序说
62 段
著作开篇序言巴利
Ganthārambhakathā
斩断无明的门闩,把喜贪从根上铲除;
他修习八支圣道,从而触证了不死之境。
战胜者证得菩提后,进入了鹿野苑;
转动法轮之后,首先度化了憍陈如长老。
在那里,那位苦行者让一亿八千万众生证悟了。
我以头顶礼那位一切众生中最尊贵的人,
同样地,也要礼敬无上的法和无上的僧伽。
确实,简要宣说的法轮,要分别加以解析。
舍利弗智慧广大,像导师一样,是胜者之子。
他详细分析法轮之后,讲述了《大义释》。
诵文有差别,解说也有差别,并且因为名称不同而有区别。
那位舍利弗,胜者之王之子,长老,安住于众多坚固功德之中;
向那位以智慧之力而声名远扬、美名高尚,且行为极为谦逊的人顶礼之后,
具足忍辱等品质、宣说相应与解脱等法的那位长老。
被多闻长老与提婆所恳切祈请。
大寺住者们立足于诵习。
把握住应当把握的,依照古人的判定。
不偏离自己的宗义,也不贬损他人的宗义;
按照先前教说与注疏的规则,相应地加以运用。
能带来种种智慧、被许多修行者所依止修习的,
在阐明前所未有的义理时,既不违背经文,也符合逻辑次第。
我将简要地开始撰写《大义释》的注释。
因为特别敬重正法,而不是想夸耀自己。
我要宣说这部注释书,为了众生的利益,为了让正法长久住世。
请恭敬地听这部《正法之光》,并好好记住它,善哉。巴利
Avijjālaṅgiṃ ghātento, nandirāgañca mūlato; Bhāventaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, phusi yo amataṃ padaṃ. Pāpuṇitvā jino bodhiṃ, migadāyaṃ vigāhiya; Dhammacakkaṃ pavattetvā, theraṃ koṇḍaññamādito. Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ, bodhesi tāpaso tahiṃ; Vandehaṃ sirasā tañca, sabbasattānamuttamaṃ. Tathā dhammuttamañceva, saṅghañcāpi anuttaraṃ; Saṃkhittena hi yo vuttaṃ, dhammacakkaṃ vibhāgaso. Sāriputto mahāpañño, satthukappo jinatrajo; Dhammacakkaṃ vibhājetvā, mahāniddesamabravi; Pāṭho visiṭṭho niddeso, taṃnāmavisesito ca. Taṃ sāriputtaṃ jinarājaputtaṃ, theraṃ thirānekaguṇādhivāsaṃ; Paññāpabhāvuggatacārukittiṃ, sunīcavuttiñca atho namitvā. Khamādayādiyuttena , yuttamuttādivādinā; Bahussutena therena, devena abhiyācito. Mahāvihāravāsīnaṃ , sajjhāyamhi patiṭṭhito; Gahetabbaṃ gahetvāna, porāṇesu vinicchayaṃ. Avokkamento samayaṃ sakañca, anāmasanto samayaṃ parañca; Pubbopadesaṭṭhakathānayañca, yathānurūpaṃ upasaṃharanto. Ñāṇappabhedāvahanassa tassa, yogīhi nekehi nisevitassa; Atthaṃ apubbaṃ anuvaṇṇayanto, suttañca yuttiñca anukkamento. Ārabhissaṃ samāsena, mahāniddesavaṇṇanaṃ; Saddhammabahumānena, nāttukkaṃsanakamyatā. Vakkhāmahaṃ aṭṭhakathaṃ janassa, hitāya saddhammaciraṭṭhitatthaṃ; Sakkacca saddhammapajotikaṃ taṃ, suṇātha dhāretha ca sādhu santoti.
在这里,因为已经说过“读诵是殊胜的,义释亦依其名而区分”,所以读诵有两种:文句读诵和义理读诵。其中,文句读诵按字、词、文句、方式、词源解释、义释这六方面分为六种;义理读诵按略说、开演、详释、分别、显明、安立这六方面也分为六种。在这当中,以在身语意三门中行为清净、以清净悲悯者之心所转起的教法,因为还没有通过言语说出来、还没有宣说,所以被称为“字”。应当这样理解:世尊坐在宝房中,依那些彼岸行者婆罗门心中所默问的问题,以及依《发趣大论》审察的方式,而尚未宣说的教法,就叫做“字”。巴利
Tattha ‘‘pāṭho visiṭṭho niddeso, taṃnāmavisesito cā’’ti vuttattā duvidho pāṭho – byañjanapāṭho, atthapāṭho ca. Tesu byañjanapāṭho akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesavasena chabbidho. Atthapāṭho saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chabbidho. Tattha tīsu dvāresu parisuddhapayogabhāvena visuddhakaruṇānaṃ cittena pavattitadesanā vācāhi akathitattā adesitattā akkharamiti saññitā, taṃ pārāyanikabrāhmaṇānaṃ manasā pucchitapañhānaṃ vasena bhagavatā ratanaghare nisīditvā sammasitapaṭṭhānamahāpakaraṇavasena ca akkharaṃ nāmāti gahetabbaṃ.
或者也可以这样理解:不完整的词就叫“字”,比如在“六万年”这类说法里就是这样。这里,s音、n音、so音等音素就是“字”;也有人把单个音节的词叫做“字”。在“那种导致再生的渴爱”这类说法里,带有语尾变化、能表达意义的字聚就是“词”。在“名与色”这类说法里,由多个字组合而成的是“名”。名把简略说出的词彰显出来。由词所讲述的,使其明白、清晰,这就是“文句”,也就是完整的语句。“四种神足”这句话,是简略说出的义理。“哪四种呢?比丘们,在此,比丘修习具足欲定精进行的神足,修习具足精进定、心定、观定精进行的神足。”在这类说法里,以清晰显现的方式呈现,就叫“文句”。对文句进行剖析和阐明的,叫“方式”。“其中,什么是欲?凡是那种欲、欲性、想要去做的欲求……”在这类说法里,以多种方式对所说明的文句进行区分,就叫“方式”。对方式所表达的内容给予词源上的解释,就是“释词”。“触、受”这类词,通过方式被陈述后,再提取出词源:“因为有所接触,所以叫触。因为有所感受,所以叫受。”这样推导出来的说法就叫“释词”。对释词所得之词再进一步穷尽无余地广说其义理,就是“义释”。比如,透过“因为有所感受,所以叫受”这个释词而得到的词,再毫无遗漏地广释其义理:“乐受、苦受、不苦不乐受;因为能让人感到快乐,所以是乐受;因为能让人感到痛苦,所以是苦受;因为既不苦也不乐,所以是不苦不乐受。”由于做到了毫无遗漏的解说,所以就叫“义释”。巴利
Atha vā aparipuṇṇaṃ padaṃ akkharamiti gahetabbaṃ ‘‘saṭṭhivassasahassānī’’ti evamādīsu (pe. va. 802; jā. 1.4.54; netti. 120) viya. Ettha hi sakāra nakāra sokārādīni akkharamiti, ekakkharaṃ vā padaṃ akkharamiti eke. ‘‘Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā’’ti evamādīsu (mahāva. 14; vibha. 203; ma. ni. 3.374; paṭi. ma. 2.30) vibhatyantaṃ atthajotakaṃ akkharapiṇḍaṃ padaṃ. ‘‘Nāmañca rūpañcā’’ti evamādīsu (dha. sa. dukamātikā 109; su. ni. 878; mahāni. 107; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddeso 6; netti. 45) bahuakkharehi yuttaṃ padaṃ nāma. Saṃkhittena vuttaṃ padaṃ vibhāveti. Padena abhihitaṃ byañjayati byattaṃ pākaṭaṃ karotīti byañjanaṃ, vākyameva. ‘‘Cattāro iddhipādā’’ti saṅkhepena kathitamatthaṃ. ‘‘Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyacittavīmaṃsasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī’’tiādīsu (vibha. 431; saṃ. ni. 5.813; dī. ni. 3.306; a. ni. 4.276) pākaṭakaraṇabhāvena byañjanaṃ nāma. Byañjanavibhāgapakāso ākāro. ‘‘Tattha katamo chando? Yo chando chandikatā kattukamyatā’’ti evamādīsu (vibha. 433) kathitabyañjanaṃ anekavidhena vibhāgakaraṇaṃ ākāro nāma. Ākārābhihitassa nibbacanaṃ nirutti. ‘‘Phasso, vedanā’’ti evamādīsu (dha. sa. 1) ākārena kathitaṃ ‘‘phusatīti phasso. Vediyatīti vedanā’’ti nīharitvā vacanaṃ nirutti nāma. Nibbacanavitthāro nissesato desoti niddeso, vediyatīti vedanāti nibbacanaladdhapadaṃ ‘‘sukhā dukkhā adukkhamasukhā, sukhayatīti sukhā, dukkhayatīti dukkhā, neva dukkhayati na sukhayatīti adukkhamasukhā’’ti atthavitthāro niravasesena kathitattā niddeso nāma.
这样了解了六类文句之后,接着在六类义理句上,以简略的方式开示、阐明、显示,就叫做“略说”。比如在“比丘,若还在妄执,就被魔所缚;若不妄执,就从那邪恶者解脱”这类经文中,以简要的方式阐明义理,就叫做“略说”。而这位长老能够宣说并已通达:“已知,世尊!已知,善逝!”——也就是佛陀、世尊如此简要所说的义理。巴利
Evaṃ chabbidhāni byañjanapadāni jānitvā ca chasu atthapadesu saṅkhepato kāsanā dīpanā saṅkāsanā, ‘‘maññamāno kho, bhikkhu, bandho mārassa amaññamāno mutto pāpimato’’ti evamādīsu saṅkhepena atthadīpanā saṅkāsanā nāma. Eso pana thero ‘‘buddhena bhagavatā evaṃ saṅkhepaṃ katvā vuttamatthaṃ ‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’’ti kathetuṃ samattho paṭivijjhi.
把后面才要说的义理,从一开始就加以开示、阐明、揭示,这叫“开示”。比如在“诸比丘,一切都在燃烧”这类经文里,用第一句话就把后面才说的义理点出来、讲清楚,这就叫开示。像这样,对开头已经点明的义理,再把它弄清楚、说明白,也就是接着讲“诸比丘,什么是一切都在燃烧?诸比丘,眼在燃烧,色在燃烧”这类经文时,因为经中说“利根的人能通过简略的说法而通达”,所以这两个义句是作为对利根者有助益而说的。巴利
Upari vattabbamatthaṃ ādito kāsanā dīpanā pakāsanā, ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, āditta’’nti evamādīsu (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28) pacchā kathitabbamatthaṃ paṭhamavacanena dīpanā pakāsanā nāma. Evaṃ paṭhamaṃ dīpitaṃ atthaṃ puna pākaṭaṃ katvā dīpanena ‘‘kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhuṃ, bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā’’ti evamādīsu (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28) kathitesu ‘‘tikkhindriyo saṅkhepena vuttaṃ paṭivijjhatī’’ti kathitattā dve atthapadāni tikkhindriyassa upakāravasena vuttāni.
把简略说的内容详细展开,以及把已经说过一次的内容再作说明,这叫作“开显”。比如《法集论》里先用“善法”这个略说标出,然后以分别解说的方式详细展开:“什么是善法?当欲界善心生起时……”这样以广说的方式再次叙述,就叫开显。巴利
Saṃkhittassa vitthārābhidhānaṃ sakiṃ vuttassa ca punapi abhidhānaṃ vivaraṇaṃ, ‘‘kusalā dhammā’’ti (dha. sa. 1) saṅkhepena nikkhittassa. ‘‘Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti (dha. sa. 1) niddesavasena vitthāraṇaṃ vitthāravasena puna kathanaṃ vivaraṇaṃ nāma.
把善法区分开来、加以分别,这叫作“分别”。比如在“于某时”所开显的善法中,进一步区分出“那时有触,有受”,这就是分别。把已开显的内容用广说的方式讲出来,把已分别的内容用譬喻的方式讲出来,这叫“明了”。比如对已开显的意义再广说:“那时,什么是触?那时的触、接触、合触……”;又比如用譬喻说明已分别的内容:“诸比丘,就像一头剥了皮的母牛,同样地,我说触食也应当这样看待。”像这样使意义清晰明白,就叫明了。通过说法,让听法的人心中生起种种喜悦,也让智慧极为锐利的人以多种方式使智慧变得更加敏锐,这叫“施设”。之所以叫施设,是因为它能满足、信受这些听法者的心,使他们了知法义。在这里,世尊以字母作略标,以词句显明义理,以音节开显,以行相分别,以言辞阐明,以详细解释建立法义。这是什么意思呢?意思是,佛陀、世尊为了调伏某些应受调伏的众生,会在一次说法中,以字母简略地开示义理……乃至以详细解释建立法义。这就是这里的用意。巴利
Taṃ vibhāgakaraṇaṃ vibhajanaṃ, ‘‘yasmiṃ samaye’’ti (dha. sa. 1) vivarite kusale dhamme ‘‘tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hotī’’ti (dha. sa. 1) vibhāgakaraṇaṃ vibhajanaṃ nāma. Vivarassa vitthārābhidhānena vibhattassa ca upamābhidhānena paṭipādanaṃ uttānīkaraṇaṃ, vivaraṇena vivaritatthassa ‘‘katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā samphusanā’’ti (dha. sa. 2) ativivaritvā kathanañca vibhajanena vibhattassa ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, gāvī niccammā, evameva khvāhaṃ, bhikkhave, phassāhāro daṭṭhabboti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 2.63) evamādiupamākathanañca uttānīkaraṇaṃ nāma. Dhammaṃ suṇantānaṃ dhammadesanena cittassa anekavidhena somanassauppādanañca atikhiṇabuddhīnaṃ anekavidhena ñāṇassa tikhiṇabhāvakaraṇañca paññatti nāma, tesaṃ suṇantānaṃ taṃcittatosanena taṃcittanisāmanena ca paññāyatīti paññatti. Tattha bhagavā akkharehi saṅkāsayati, padehi pakāsayati, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkaroti, niddesehi paññāpayatīti. Kiṃ vuttaṃ hoti? Buddhā bhagavanto ekacce veneyye ekasmiṃ desane akkharehi atthasaṅkāsanaṃ karonti…pe… niddesehi atthapaññāpanaṃ karontīti ayamettha adhippāyo.
或者也可以说:先用文字点出大意,再用句子把意思讲清楚;先用音节打开内容,再按各种行相分别说明;先用言辞把它讲得浅白易懂,再用详细解释把它安立起来。这话是什么意思呢?就是说,用这样的说法方式,在某些情况下调伏某些应当被调伏的众生。巴利
Atha vā akkharehi saṅkāsayitvā padehi pakāsayati, byañjanehi vivaritvā ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkatvā niddesehi paññāpayati . Kiṃ vuttaṃ hoti? Evarūpena dhammadesanena ekaccesu ṭhānesu ekaccānaṃ veneyyānaṃ vinayatīti.
或者,用文字点破、再用句子阐明,这样来调伏“略说即解者”;用音节打开、再按行相分别,这样来调伏“详说方解者”;用语源解释讲清、再用详细解说开示,这样来调伏“可渐引导者”。因此,也应当按所应调伏的对象来这样配合。巴利
Atha vā akkharehi ugghāṭayitvā padehi pakāsento vinayati ugghaṭitaññuṃ, byañjanehi vivaritvā ākārehi vibhajanto vinayati vipañcitaññuṃ, niruttīhi uttānīkatvā niddesehi paññāpento vinayati neyyaṃ. Iti veneyyavasenapi yojetabbameva.
从义理上说,这里什么是“文句的读法”,什么是“义理的读法”呢?诸佛世尊说法时,那种能让人领会意义、带有明确表达的声音,就是文句的读法;通过它应当被通达的、具备特相和作用等性质的法,就应当理解为义理的读法。再者,还可以分为六种读法:密意说、依文句说、有余说、无余说、直引说、应推说。其中,因为一词多义而作的密意说,比如“杀母、杀父、杀两位刹帝利王”这样的句子。因为只有单一含义而作的依文句说,比如“诸法以意为前导”这样的句子。有余说,比如“比丘们,一切都燃烧着”这样的句子。与此相反的是无余说,比如“一切法以一切方式来到佛陀世尊的智门前”这样的句子。按照字面语言就能直接领会的,是直引说,比如“无常、苦、无我”这样的句子。需要靠推理思择才能领会的,是应推说,比如“比丘们,有一个人”这样的句子。巴利
Atthato panettha katamo byañjanapāṭho, katamo atthapāṭhoti? Buddhānaṃ bhagavantānaṃ dhammaṃ desentānaṃ yo atthāvagamako saviññattikasaddo, so byañjanapāṭho . Yo tena abhisametabbo lakkhaṇarasādisahito dhammo, so atthapāṭhoti veditabbo. Punapi sandhāyabhāsito byañjanabhāsito sāvasesapāṭho anavasesapāṭho nīto neyyoti chabbidho pāṭho. Tattha anekatthavattā sandhāyabhāsito ‘‘mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye’’ti evamādi (dha. pa. 294). Ekatthavattā byañjanabhāsito ‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti evamādi (dha. pa. 1.2; netti. 89, 92; peṭako. 14). Sāvaseso ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, āditta’’nti evamādi (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28). Viparīto anavaseso ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’ti evamādi (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85; paṭi. ma. 3.5). Yathā vacanaṃ, tathā avagantabbo nīto ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti evamādi. Yuttiyā anussaritabbo neyyo ‘‘ekapuggalo bhikkhave’’ti evamādi (a. ni. 1.170).
“义”有很多种:文句义、自性义、应知义、随文义、不随文义、有余义、无余义、了义、不了义等等。
其中,为了让智慧浅的人能够理解而说出来的,是“文句义”,就像“有义有文”这类说法里那样。
色法和无色法的特相、作用等自性,是“自性义”,就像“修习正见”这类说法里那样。
正在被了知时能带来利益、因此值得去了知的,是“应知义”,就像“说义者、说法者”这类说法里那样。
按照文句本身来宣说的,是“随文义”,比如世尊说:“比丘们,眼是旧业。”所以眼本身也是业。
用文句的表面形式挡住真正的含义而说的义,是“不随文义”,这种不被文句本身所认可,就像没有被拒绝却已经脱落一样。
本该包含的却没有包含,本该排除的却没有排除,有所保留而说的,是“有余义”,就像“缘于眼和色而生起眼识”“一切众生都害怕棍棒,一切众生都害怕死亡”这类说法里那样。
与此相反的,是“无余义”,就像“我已流转、已轮回,我和你们都是如此;在这里,比丘们,谁是思考者、谁是信仰者……除了已经见道的人之外”这类说法里那样。
只靠言词本身就能了知的,是“了义”,就像“色、声、味、香以及可意的触”这类说法里那样。
要靠世俗约定才能了知的,是“不了义”,就像“比丘们,有四种像云一样的人”这类说法里那样。
像这样,在这里把文句和含义都阐明之后而安住的人,就不会被那些长期住于外道见解的论敌所动摇。巴利
Attho pana anekappakāro pāṭhattho sabhāvattho ñāyattho pāṭhānurūpo napāṭhānurūpo sāvasesattho niravasesattho nītattho neyyattho iccādi. Tattha yo appassatthassa ñāpanatthamuccāriyate, so pāṭhattho ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’ntiādīsu (pārā. 1; dī. ni. 1.190) viya. Rūpārūpadhammānaṃ lakkhaṇarasādisabhāvattho ‘‘sammādiṭṭhiṃ bhāvetī’’tiādīsu (vibha. 485; saṃ. ni. 5.3) viya. Yo ñāyamāno hitāya saṃvattati, so ñātuṃ arahatīti ñāyattho – ‘‘atthavādī dhammavādī’’tiādīsu (dī. ni. 1.9, 194; 3.238; ma. ni. 1.411) viya. Yathāpāṭhaṃ bhāsito pāṭhānurūpo ‘‘cakkhu , bhikkhave, purāṇakamma’’nti (saṃ. ni. 4.146) bhagavatā vuttaṃ. Tasmā cakkhumapi kammanti. Byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhayamānena vutto attho napāṭhānurūpo, so pāṭhato ananuññāto akatapaṭikkhepo viyutto. So ca saṅgahetabbampi asaṅgahetvā, parivajjetabbampi vā kiñci aparivajjetvā parisesaṃ katvā vutto sāvasesattho ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ (saṃ. ni. 4.60; mahāni. 107). Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno’’tiādīsu (dha. pa. 129) viya. Viparīto niravasesattho ‘‘sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca (dī. ni. 2.155; mahāva. 287; netti. 114). Tatra, bhikkhave, ko mantā ko saddhātā…pe… aññatra diṭṭhapadehī’’tiādīsu (a. ni. 7.66) viya. Saddavaseneva veditabbo nītattho ‘‘rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.151, 165; mahāva. 33) viya. Sammutivasena veditabbo neyyattho ‘‘cattārome, bhikkhave, valāhakūpamā puggalā’’tiādīsu (a. ni. 4.101-102) viya. Evamidha pāṭhañca atthañca vivaritvā ṭhito asaṃhīro bhavati paravādīhi dīgharattaṃ titthavāsena.
像这样,由于他不可被驳倒,所以能够一直讲到教理与证悟的成就;能够用简略说和详细说的方式,通过因由、譬喻等让人明白。这样的人,因为有能力净化自己和他人,远离了恶戒和恶见的污垢,所以是清净的。破戒的人确实会伤害自己,因此他的话不可信,他自称有修行,却像在这里长期患病的医生一样。持恶见的人会伤害他人,也不值得依靠,就像猛兽盘踞的莲花丛。两者都败坏的人,则无论从哪方面都不值得亲近,就像沾了粪的烧尸木,又像沾了粪的黑蛇。两者都具足的人,则无论从哪方面都值得亲近、值得智者结交,就像没有灾难的宝洲。这样的人,这样不吝惜法,不隐藏师传。他不舍弃经、随经、师说、自己的智慧这四种,依据这四种来解说。巴利
Iti asaṃhīrabhāvena yāva āgamādhigamasampadaṃ, tāva vattuṃ sakkoti. Saṅkhepavitthāranayena hetudāharaṇādīhi avabodhayituṃ samattho. Evaṃvidho attānañca parañca sodhetuṃ samatthabhāvena dussīlyadiṭṭhimalavirahitattā suci. Dussīlo hi attānaṃ upahanati, tena nādeyyavāco ca bhavati sabyohāramāno idha niccāturo vejjova. Duddiṭṭhi paraṃ upahanati, nāvassayo ca bhavati vāḷagahākulo iva kamalasaṇḍo. Ubhayavipanno pana sabbathāpi anupāsanīyo bhavati gūthagatamiva chavālātaṃ gūthagato viya ca kaṇhasappo. Ubhayasampanno pana sabbathāpi upāsanīyo sevitabbo ca viññūhi, nirupaddavo iva ratanākaro, evaṃ bhūto evaṃ amaccharo ahīnācariyamuṭṭhi. Suttasuttānulomaācariyavādaattanomatisaṅkhātānañca catunnaṃ apariccāgī, tesaṃ vasena byākhyāto.
一种是片面的说法,另一种是分别辨析的说法。
第三种应该反问,第四种则要搁置。巴利
‘‘Ekaṃsavacanaṃ ekaṃ, vibhajjavacanaṃ padaṃ; Tatiyaṃ paṭipuccheyya, catutthaṃ pana ṭhāpaye’’ti.
或者,是不舍弃这些的人。正因为他致力于听众的利益,所以在让他们领悟这件事上从不懈怠。这里就此说道:巴利
Etesaṃ vā apariccāgī. Tato eva sotūnaṃ hite niyuttattā nesaṃ avabodhanaṃ pati akilāsu bhavatīti. Āha cettha –
能正确诵读、精通意义且已集结教义,是讲述者,清净而不悭吝;
不舍弃四种,对开示者具足利益。巴利
‘‘Pāṭhatthavidasaṃhīro, vattā suci amaccharo; Catunnaṃ apariccāgī, desakassa hitānvito’’ti.
在这里,“说法者”的意思是:他应当是说法的人。具足利益,就是随顺利益、心向利益。这样的人,因为心地清净,所以可爱;因为不舍弃四种,所以值得尊重;因为不被破坏,所以值得修习;因为是说法者,所以是讲述者;因为具足利益,所以能接受别人的话;因为通达文句与义理,所以能讲甚深之法;因为不悭吝,所以不会在不恰当的地方教导人。巴利
Ettha desakassāti desako assa, bhaveyyāti attho. Hitānvitoti hite anugato hitacitto. So eso sucittā piyo, catunnaṃ apariccāgittā garu, asaṃhīrattā bhāvanīyo, desakattā vattā, hitānvitattā vacanakkhamo, pāṭhatthavidattā gambhīrakathaṃ kattā, amaccharattā na cāṭṭhāne niyojako iti –
可爱、值得敬重、值得亲近修习,说话得体,也能接受别人的话;
能讲说深奥的义理,却不把(人)安置在不合适的地方。
那位开示者已被述说,如今正被述说。巴利
‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, no cāṭṭhāne niyojako’’ti. (a. ni. 7.37; netti. 113); ‘‘Abhihito desako so, tāva dāni abhidhīyate’’.
在这里,因为尊重法的缘故,所以不轻视法谈;因为尊重老师的缘故,所以不轻视说法的人;因为具足信、慧等功德而庄严自身的缘故,所以不轻视自己;因为不谄曲、不欺诳,又面向不死之境的缘故,所以心不散乱;因为善慧的缘故,所以如理作意。关于这一点,确实有这样的说法:巴利
Tattha dhammagaruttā kathaṃ na paribhavati, ācariyagaruttā kathikaṃ na paribhavati, saddhāpaññādiguṇapaṭimaṇḍitattā attānaṃ na paribhavati, asaṭhāmāyāvittā amatābhimukhattā ca avikkhittacitto bhavati, sumedhattā yoniso manasi karotīti. Vuttañhetaṃ –
比丘们,具备五种法的人,在听闻正法时,有可能进入善法中的正性决定。是哪五种呢?不轻视谈论,不轻视说法者,不轻视自己,心不散乱、专一专注地听法,并且如理作意。巴利
‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi? Na kathaṃ paribhoti, na kathikaṃ paribhoti, na attānaṃ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṃ suṇāti ekaggacitto, yoniso manasi karotī’’ti (a. ni. 5.151).
因为尚未达到那种特征,所以它不进入修习。这里说:巴利
Taṃlakkhaṇappattattā bhāvanaṃ bhajatīti. Āha cettha –
尊重法与师,具备信、慧等功德庄严的人,
不狡诈、不虚伪的善慧者,已经面向不死之境。巴利
‘‘Dhammācariyagaru saddhāpaññādiguṇamaṇḍito; Asaṭhāmāyāvikassa, sumedho amatābhimukho’’. –
如此,说者与听者。巴利
Iti vattā ca sotā ca.
像这样,先说明了上面所说的文句和义理之后,现在我要来注释这部《大义释》。因为它被说得极为殊胜,就像大海和大地一样伟大,而且它又是一部义释,所以称为《大义释》。巴利
Evaṃ vuttappakāraṃ byañjanañca atthañca dassetvā idāni yo atiaggaṃ katvā kathitattā mahāsamuddamahāpathavī viya mahā ca so niddeso cāti mahāniddeso, taṃ mahāniddesaṃ vaṇṇayissāmi.
这部《大义释》义理圆满、文句圆满,意义甚深、深义甚深,阐明出世间法,与空相应,能成就修行之道与果证的殊胜,能遮止与修行之道相违的种种;它是瑜伽修行者最胜智慧珍宝的矿藏,是说法者展现说法之妙的殊胜因缘;为了让畏惧轮回的人,通过开示出离苦及其方法而获得安慰,也为了消除与出离苦相违的障碍,还为了通过阐释众多甚深经句的含义,让善士之心得到满足——如来、应供、正等正觉者,以遍一切处无碍的一切知智之光明广大照耀,以遍及一切众生的广大悲悯之润泽,为了驱除所化导众生心中的烦恼黑暗,而点燃了正法大灯;为了让这盏正法大灯在五千年漫长岁月中持续燃亮而不熄灭,那位具足导师风范、因悲悯世间而作为法王法将的尊者舍利弗长老,以解说佛陀密意的悲悯润泽宣说了它。具寿阿难听闻之后,在第一次大结集时,按照所听到的原样集结收录。巴利
Tadetaṃ mahāniddesaṃ atthasampannaṃ byañjanasampannaṃ gambhīraṃ gambhīratthaṃ lokuttarappakāsakaṃ suññatappaṭisaṃyuttaṃ paṭipattimaggaphalavisesasādhanaṃ paṭipattipaṭipakkhapaṭisedhanaṃ yogāvacarānaṃ ñāṇavararatanākarabhūtaṃ dhammakathikānaṃ dhammakathāvilāsavisesahetubhūtaṃ saṃsārabhīrukānaṃ dukkhanissaraṇatadupāyadassanena assāsajananatthaṃ tappaṭipakkhanāsanatthañca gambhīratthānañca anekesaṃ suttantapadānaṃ atthavivaraṇena sujanahadayaparitosajananatthaṃ, tathāgatena arahatā sammāsambuddhena sabbattha appaṭihatasabbaññutaññāṇamahādīpobhāsena sakalajanavitthatamahākaruṇāsinehena veneyyajanahadayagatakilesandhakāravidhamanatthaṃ samujjalitassa saddhammamahāpadīpassa tadadhippāyavikāsanasinehaparisekena pañcavassasahassamaticirasamujjalanamicchatā lokānukampakena satthukappena dhammarājassa dhammasenāpatinā āyasmatā sāriputtattherena bhāsitaṃ sutvā āyasmā ānando paṭhamamahāsaṅgītikāle yathāsutameva saṅgahaṃ āropesi.
而这部经,在三藏——律藏、经藏、论藏——当中属于经藏;在五部大尼迦耶——长部、中部、相应部、增支部、小部——当中属于小部尼迦耶;在九分教——契经、祇夜、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广——当中,按情况归入偈颂分和记说分这两分。巴利
So panesa vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpanno, dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcasu mahānikāyesu khuddakamahānikāyapariyāpanno, suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu satthusāsanaṅgesu yathāsambhavaṃ gāthaṅgaveyyākaraṇaṅgadvayasaṅgahito.
我从佛陀那里受了八十二法蕴,又从比丘那里受了二千法蕴。
八万四千法蕴,都是从我这里流传出来的。巴利
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dvesahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
法藏长老被授记为五处第一,在他所承许的八万四千法蕴中,从比丘那里受持的两千法蕴里,这部经包含了数萨达汉玛蕴。它有两品:义品和彼岸道品,再加上《犀牛角经》。每一品各十六经,加上《犀牛角经》,共三十三经,从《欲经》开始到《犀牛角经》结束。对于这部从多方面编排的《大义释》,我将依次注释词语和含义。这部《大义释》,无论是读诵还是理解义理,在开示和解说时,都应当恭敬地开示、恭敬地解说;学习时,也应当恭敬地学习、恭敬地受持。这是什么原因呢?因为这部《大义释》含义甚深,是为了利益世间,为了让正法在世间长久住持。巴利
Dhammabhaṇḍāgārikattherena pañcasu ṭhānesu etadaggaṃ āropitena paṭiññātānaṃ caturāsītiyā dhammakkhandhasahassānaṃ bhikkhuto gahitesu dvīsu dhammakkhandhasahassesu anekasatadhammakkhandhasaṅgahito. Tassa dve vaggā aṭṭhakavaggo pārāyanavaggo khaggavisāṇasuttañca, ekekasmiṃ vagge soḷasa soḷasa katvā khaggavisāṇasuttañcāti tettiṃsa suttāni kāmasuttādikhaggavisāṇasuttapariyosānāni . Evaṃ anekadhā vavatthāpitassa imassa mahāniddesassa anupubbapadatthavaṇṇanaṃ karissāmi. Ayañhi mahāniddeso pāṭhato atthato ca uddisantena niddisantena ca sakkaccaṃ uddisitabbo niddisitabbo ca, uggaṇhantenāpi sakkaccaṃ uggaṇhitabbo dhāretabbo ca. Taṃ kissa hetu? Gambhīrattā imassa mahāniddesassa lokahitāya loke ciraṭṭhitatthanti.