芒果本生故事的注释巴利
[474] 1. Ambajātakavaṇṇanā
“从前,这些芒果……”这句话是导师住在祇园时,因提婆达多而说的。提婆达多心想:“我要成佛,沙门乔达摩既不是我的老师,也不是我的亲教师。”于是他背弃老师,退失禅定,分裂僧团,随后一路前往舍卫城,在祇园外,大地裂开,他堕入了无间地狱。那时,比丘们在法堂里议论:“贤友们,提婆达多背弃老师,遭到大毁灭,投生在无间大地狱。”导师走来,问:“比丘们,你们现在聚在一起议论什么?”比丘们回答后,导师说:“比丘们,不只是现在,过去提婆达多也曾背弃老师而遭到大毁灭。”于是讲述了过去的事。巴利
Ahāsime ambaphalāni pubbeti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadatto hi ‘‘ahaṃ buddho bhavissāmi, mayhaṃ samaṇo gotamo neva ācariyo na upajjhāyo’’ti ācariyaṃ paccakkhāya jhānaparihīno saṅghaṃ bhinditvā anupubbena sāvatthiṃ āgacchanto bahijetavane pathaviyā vivare dinne avīciṃ pāvisi. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto, avīcimahāniraye nibbatto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,他的国师一家被蛇风病夺去了性命,只有一个儿子破墙逃了出来。他到了塔迦尸喇,在一位名扬四方的老师门下学了三部吠陀和其余各种技艺,学成后向老师行礼告辞,心想“我要游历各地,了解风土人情”,便一路游走,来到一座边城。城边有个大旃陀罗村。那时,菩萨就住在这个村里,是个有智慧、有本领的人,懂得让果树不到时节也能结果的咒语。他清早起来,挑上担子出了村,走进树林,来到一棵芒果树前,站在七步远的地方,念动咒语,拿一捧水洒向芒果树。刹那间,树上的老叶纷纷落下,新叶随即长出,花开又谢,芒果结出,片刻之间就熟了,变得又甜又多汁,像天界的美味一样从树上掉下来。大士把这些芒果捡起来,尽情吃了个饱,又把担子装满,回家卖掉,以此养活妻儿。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohitakulaṃ ahivātarogena vinassi. Ekova putto bhittiṃ bhinditvā palāto. So takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhassācariyassa santike tayo vede ca avasesasippāni ca uggahetvā ācariyaṃ vanditvā nikkhanto ‘‘desacārittaṃ jānissāmī’’ti caranto ekaṃ paccantanagaraṃ pāpuṇi. Taṃ nissāya mahācaṇḍālagāmako ahosi. Tadā bodhisatto tasmiṃ gāme paṭivasati, paṇḍito byatto akāle phalaṃ gaṇhāpanamantaṃ jānāti. So pātova vuṭṭhāya kājaṃ ādāya tato gāmā nikkhimitvā araññe ekaṃ ambarukkhaṃ upasaṅkamitvā sattapadamatthake ṭhito taṃ mantaṃ parivattetvā ambarukkhaṃ ekena udakapasatena paharati. Rukkhato taṅkhaṇaññeva purāṇapaṇṇāni patanti, navāni uṭṭhahanti, pupphāni pupphitvā patanti, ambaphalāni uṭṭhāya muhutteneva paccitvā madhurāni ojavantāni dibbarasasadisāni hutvā rukkhato patanti. Mahāsatto tāni uccinitvā yāvadatthaṃ khāditvā kājaṃ pūrāpetvā gehaṃ gantvā tāni vikkiṇitvā puttadāraṃ posesi.
那位婆罗门青年看到大士在不该采摘的时节摘来芒果贩卖,心里想:“这些芒果一定是因为咒力才生出来的。我得依靠这个人,才能得到这无价的咒语。”于是他仔细观察大士采芒果的规律,弄清楚之后,趁大士还没从树林回来,就先到了大士家,装作不知情的样子,问大士的妻子:“老师在哪里?”妻子回答:“去树林里了。”他就留在那里,一边等着大士回来。看到大士回来,他立刻从大士手里接过篮子,提进屋里放好。大士看了他一眼,对妻子说:“贤妻,这个青年是为了咒语来的。咒语落到他手里就会失效,他不是个好人。”青年心想:“我要好好侍奉老师,才能得到这个咒语。”从那以后,他就在大士家里做各种杂活:捡柴、舂米、煮饭,递上齿木和漱口水等,还给老师洗脚。巴利
So brāhmaṇakumāro mahāsattaṃ akāle ambapakkāni āharitvā vikkiṇantaṃ disvā ‘‘nissaṃsayena tehi mantabalena uppannehi bhavitabbaṃ, imaṃ purisaṃ nissāya idaṃ anagghamantaṃ labhissāmī’’ti cintetvā mahāsattassa ambāni āharaṇaniyāmaṃ pariggaṇhanto tathato ñatvā tasmiṃ araññato anāgateyeva tassa gehaṃ gantvā ajānanto viya hutvā tassa bhariyaṃ ‘‘kuhiṃ ayyo, ācariyo’’ti pucchitvā ‘‘araññaṃ gato’’ti vutte taṃ āgataṃ āgamayamānova ṭhatvā āgacchantaṃ disvā hatthato pacchiṃ gahetvā āharitvā gehe ṭhapesi. Mahāsatto taṃ oloketvā bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, ayaṃ māṇavo mantatthāya āgato, tassa hatthe manto nassati, asappuriso eso’’ti. Māṇavopi ‘‘ahaṃ imaṃ mantaṃ ācariyassa upakārako hutvā labhissāmī’’ti cintetvā tato paṭṭhāya tassa gehe sabbakiccāni karoti. Dārūni āharati, vīhiṃ koṭṭeti, bhattaṃ pacati, dantakaṭṭhamukhadhovanādīni deti, pādaṃ dhovati.
有一天,大士对年轻人说:“孩子,给我拿个垫脚的东西来。”年轻人找不到别的东西,就整夜把大士的脚放在自己大腿上,坐着不动。后来,大士的妻子生了一个儿子。她坐月子期间,年轻人包办了所有照料的事。有一天,她对大士说:“夫君,这年轻人出身高贵,为了学咒语才来伺候我们。不管这咒语在他手里保不保得住,你就把咒语传给他吧。”大士说:“好。”就把咒语传给了他,并嘱咐道:“孩子,这咒语是无价的。你靠它将来会得到大名声和大利养。如果国王或大臣问你‘你的老师是谁’,你可别把我藏起来。要是你觉得丢脸,心想‘我的咒语是从一个旃陀罗那里学来的’,然后说‘我的老师是位大富婆罗门’,那你就得不到这咒语的果报了。”年轻人说:“我为什么要隐瞒您呢?不管谁来问,我都一定说是您。”于是他礼敬大士,离开旃陀罗村,试验了咒语,一路渐渐到了波罗奈,靠卖芒果赚了很多钱。巴利
Ekadivasaṃ mahāsattena ‘‘tāta māṇava, mañcapādānaṃ me upadhānaṃ dehī’’ti vutte aññaṃ apassitvā sabbarattiṃ ūrumhi ṭhapetvā nisīdi. Aparabhāge mahāsattassa bhariyā puttaṃ vijāyi. Tassā pasūtikāle parikammaṃ sabbamakāsi. Sā ekadivasaṃ mahāsattaṃ āha ‘‘sāmi, ayaṃ māṇavo jātisampanno hutvā mantatthāya amhākaṃ veyyāvaccaṃ karoti, etassa hatthe manto tiṭṭhatu vā mā vā, detha tassa manta’’nti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassa mantaṃ datvā evamāha – ‘‘tāta, anagghoyaṃ manto, tava imaṃ nissāya mahālābhasakkāro bhavissati, raññā vā rājamahāmattena vā ‘ko te ācariyo’ti puṭṭhakāle mā maṃ nigūhittho, sace hi ‘caṇḍālassa me santikā manto gahito’ti lajjanto ‘brāhmaṇamahāsālo me ācariyo’ti kathessasi, imassa mantassa phalaṃ na labhissasī’’ti. So ‘‘kiṃ kāraṇā taṃ nigūhissāmi, kenaci puṭṭhakāle tumheyeva kathessāmī’’ti vatvā taṃ vanditvā caṇḍālagāmato nikkhamitvā mantaṃ vīmaṃsitvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā ambāni vikkiṇitvā bahuṃ dhanaṃ labhi.
有一天,看园人从他手里买了芒果,送给了国王。国王吃了以后问:“朋友,你从哪里得到这样的芒果?”看园人回答:“大王,有个年轻人把不当季的芒果拿来卖,我从他那里买来的。”国王说:“既然这样,从今天起,就让他把芒果直接送到这里来。你去告诉他。”看园人就照办了。从那时起,那个年轻人也把芒果送到王宫来。后来国王对他说:“你来侍奉我吧。”他就开始侍奉国王,得到很多钱财,渐渐成了国王信任的人。有一天,国王问他:“年轻人,你从哪里得到这种不当季却色香味俱全的芒果?是龙、金翅鸟,还是哪位天神给你的?或者是靠咒语的力量?”年轻人说:“大王,没有人给我。我有一句无价的咒语,这是靠它的力量。”国王说:“既然这样,我也想找个机会看看你这咒语的力量。”年轻人说:“好的,大王,我会展示给您看。”第二天,国王和他一起去了园林,说:“展示给我看吧。”他说了声“好”,就走到芒果树前,在离树七步的地方站定,念诵咒语,然后把水洒向树。就在那一瞬间,那棵芒果树就像前面所说的那样,立刻结出果实,像大云降雨一样落下了一场芒果雨。大众齐声喝彩,抛起衣布欢呼。巴利
Athekadivasaṃ uyyānapālo tassa hatthato ambaṃ kiṇitvā rañño adāsi. Rājā taṃ paribhuñjitvā ‘‘kuto samma, tayā evarūpaṃ ambaṃ laddha’’nti pucchi. Deva, eko māṇavo akālaambaphalāni ānetvā vikkiṇāti, tato me gahitanti. Tena hi ‘‘ito paṭṭhāya idheva ambāni āharatū’’ti naṃ vadehīti. So tathā akāsi. Māṇavopi tato paṭṭhāya ambāni rājakulaṃ harati. Atha raññā ‘‘upaṭṭhaha ma’’nti vutte rājānaṃ upaṭṭhahanto bahuṃ dhanaṃ labhitvā anukkamena vissāsiko jāto. Atha naṃ ekadivasaṃ rājā pucchi ‘‘māṇava, kuto akāle evaṃ vaṇṇagandharasasampannāni ambāni labhasi, kiṃ te nāgo vā supaṇṇo vā devo vā koci deti, udāhu mantabalaṃ eta’’nti? ‘‘Na me mahārāja, koci deti, anaggho pana me manto atthi, tasseva bala’’nti. ‘‘Tena hi mayampi te ekadivasaṃ mantabalaṃ daṭṭhukāmā’’ti. ‘‘Sādhu, deva, dassessāmī’’ti. Rājā punadivase tena saddhiṃ uyyānaṃ gantvā ‘‘dassehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti ambarukkhaṃ upagantvā sattapadamatthake ṭhito mantaṃ parivattetvā rukkhaṃ udakena pahari. Taṅkhaṇaññeva ambarukkho heṭṭhā vuttaniyāmeneva phalaṃ gahetvā mahāmegho viya ambavassaṃ vassi. Mahājano sādhukāraṃ adāsi, celukkhepā pavattiṃsu.
国王吃了芒果,给了年轻人很多钱财,然后问他:“年轻人,你这样的奇妙咒语是从谁那里学来的?”年轻人心里盘算:“我要是说‘从旃陀罗那里学来的’,那就太丢脸了,人们也会指责我。可是这咒语我已经背得滚瓜烂熟,现在不会丢掉的。我就说是从一位名闻四方的大师那里学来的吧。”于是他撒了谎,背弃了自己的老师,说:“我是在塔迦尸喇,从一位名闻四方的大师那里学来的。”就在那一刻,咒语消失了。国王满心欢喜,带着他进了城。第二天,国王想:“我要去吃芒果。”便去了园林,坐在吉祥石板上,说:“年轻人,把芒果拿来。”他答应道:“好的。”走到芒果树旁,在离树七步的地方站住,心想:“我要念咒语了。”可咒语怎么也想不起来,他这才知道咒语已经消失,羞愧地站在那里。国王心想:“这人以前在众人面前就能把芒果拿来给我们,让芒果像浓云降雨一样落下来,现在却像根木头一样站着,这到底是什么缘故?”于是问他,说出了第一首偈颂:巴利
Rājā ambaphalāni khāditvā tassa bahuṃ dhanaṃ datvā ‘‘māṇavaka, evarūpo te acchariyamanto kassa santike gahito’’ti pucchi. Māṇavo ‘‘sacāhaṃ ‘caṇḍālassa santike’ti vakkhāmi, lajjitabbakaṃ bhavissati, mañca garahissanti, manto kho pana me paguṇo, idāni na nassissati, disāpāmokkhaṃ ācariyaṃ apadisāmī’’ti cintetvā musāvādaṃ katvā ‘‘takkasilāyaṃ disāpāmokkhācariyassa santike gahito me’’ti vadanto ācariyaṃ paccakkhāsi. Taṅkhaṇaññeva manto antaradhāyi. Rājā somanassajāto taṃ ādāya nagaraṃ pavisitvā punadivase ‘‘ambāni khādissāmī’’ti uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭe nisīditvā māṇava, ambāni āharāti āha. So ‘‘sādhū’’ti ambaṃ upagantvā sattapadamatthake ṭhito ‘‘mantaṃ parivattessāmī’’ti mante anupaṭṭhahante antarahitabhāvaṃ ñatvā lajjito aṭṭhāsi. Rājā ‘‘ayaṃ pubbe parisamajjheyeva ambāni āharitvā amhākaṃ deti, ghanameghavassaṃ viya ambavassaṃ vassāpeti, idāni thaddho viya ṭhito, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintetvā taṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
梵行者啊,过去你曾为我带来芒果,有小的也有大的;
就算你用同样的咒语,婆罗门啊,如今这些树果也不再为你显现了。巴利
‘‘Ahāsi me ambaphalāni pubbe, aṇūni thūlāni ca brahmacāri; Teheva mantehi na dāni tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme’’ti.
在这里,“已取”就是“已带来”。“树果”就是树木的果实。巴利
Tattha ahāsīti āhari. Dumapphalāti rukkhaphalāni.
那位青年听了之后,心想:“如果我说‘今天我不拿芒果’,国王一定会生我的气,我还是用妄语骗他吧。”于是说出第二首偈颂——巴利
Taṃ sutvā māṇavo ‘‘sace ‘ajja ambaphalaṃ na gaṇhāmī’ti vakkhāmi, rājā me kujjhissati, musāvādena naṃ vañcessāmī’’ti dutiyaṃ gāthamāha –
我一直在等星宿会合的好时机,却始终没在念咒中等到那个合适的刹那和片刻。
一旦碰上星宿会合、时机也合适,我肯定会摘来一大堆芒果。巴利
‘‘Nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi, khaṇaṃ muhuttañca mante na passaṃ; Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, addhā harissambaphalaṃ pahūta’’nti.
在这里,“我必定会取来芒果”意思是:我一定会把芒果取来。巴利
Tattha addhāharissambaphalanti addhā ambaphalaṃ āharissāmi.
国王问:“这个人平时从来不说星宿会合的事,这到底是怎么回事?”于是说了两首偈颂:巴利
Rājā ‘‘ayaṃ aññadā nakkhattayogaṃ na vadati, kiṃ nu kho eta’’nti pucchanto dve gāthā abhāsi –
你以前从没提过星宿会合,也从没说过刹那和须臾。
他自己采来许多芒果,颜色、香气和味道都很好。巴利
‘‘Nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi, khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi; Sayaṃ harī ambaphalaṃ pahūtaṃ, vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.
婆罗门,从前你靠念诵咒语,树上的果子就会为你显现;
今天你甚至连咒语都无法念诵了,你现在这个法,到底叫什么名字?巴利
‘‘Mantābhijappena pure hi tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme; Svājja na pāresi jappampi mantaṃ, ayaṃ so ko nāma tavajja dhammo’’ti.
在这里,“你不能”就是你没有能力做到。“虽在嘟囔”是指虽然在低声念诵、反复转动。“这正是他”是说,这就是你自己的本性,今天又生出了谁呢?巴利
Tattha na pāresīti na sakkosi. Jappampīti jappantopi parivattentopi. Ayaṃ soti ayameva so tava sabhāvo ajja ko nāma jātoti.
那青年听了这话,心里想:“不可能用妄语欺骗国王。就算我如实说了,他下令处罚我,那就让他处罚吧,我只说实话。”这样想过之后,他说了两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā māṇavo ‘‘na sakkā rājānaṃ musāvādena vañcetuṃ, sacepi me sabhāve kathite āṇaṃ kareyya, karotu, sabhāvameva kathessāmī’’ti cintetvā dve gāthā abhāsi –
旃陀罗之子把咒语传给了我,如法地传授,还告诉了我持诵的规矩。
当别人问起你时,切莫隐瞒我的姓名与种姓;要是你藏着不说,咒语的真义就会失掉。巴利
‘‘Caṇḍālaputto mama sampadāsi, dhammena mante pakatiñca saṃsi; Mā cassu me pucchito nāmagottaṃ, guyhittho atthaṃ vijaheyya manto.
我被众人之主当众问到时,因为被覆藏心压倒,说了假话;
我说“这些咒语是婆罗门的”,这是错的;我失去了咒语,如今只能可怜地哭泣。巴利
‘‘Sohaṃ janindena janamhi puṭṭho, makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ; ‘Mantā ime brāhmaṇassā’ti micchā, pahīnamanto kapaṇo rudāmī’’ti.
在这里,以正当的理由、毫不隐瞒地给予。“他也把咒语的坏灭本性告诉了我”,他对我说:“有人问你时,不要隐藏名姓;如果你隐藏,你的咒语就会消失。”关于“婆罗门的”,我错误地说:“这些咒语是我从一位婆罗门那里学来的。”因为这句假话,我的咒语就消失了,如今我失去了咒语,只能可怜地哭泣。巴利
Tattha dhammenāti samena kāraṇena appaṭicchādetvāva adāsi. Pakatiñca saṃsīti ‘‘mā me pucchito nāmagottaṃ guyhittho, sace gūhasi , mantā te nassissantī’’ti tesaṃ nassanapakatiñca mayhaṃ saṃsi. Brāhmaṇassāti micchāti ‘‘brāhmaṇassa santike mayā ime mantā gahitā’’ti micchāya abhaṇiṃ, tena me te mantā naṭṭhā, svāhaṃ pahīnamanto idāni kapaṇo rudāmīti.
国王听了之后,心想:“这个本性恶劣的人,竟然没有看重这样珍贵的咒语。既然已经得到了这样无上的珍贵咒语,出身低贱又有什么关系呢?”于是勃然大怒,斥责他道:巴利
Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ pāpadhammo evarūpaṃ ratanamantaṃ na olokesi, evarūpasmiñhi uttamaratanamante laddhe jāti kiṃ karissatī’’ti kujjhitvā tassa garahanto –
蓖麻树、楝树,或者是帕里跋达树;
寻蜜的蜜蜂找到了蜂蜜,那棵树对它来说就是最好的树。巴利
‘‘Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā; Madhuṃ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo.
刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、旃陀罗、补羯娑;
他从谁那里认清法,那个人就是人中最尊贵的人。巴利
‘‘Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Yamhā dhammaṃ vijāneyya, so hi tassa naruttamo.
给他一顿棍棒和毒打,抓住脖子把这卑贱的家伙摔倒在地。
有人千辛万苦才得到最殊胜的利益,却因为傲慢和自负把它毁掉了。巴利
‘‘Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha jammaṃ; Yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ, mānātimānena vināsayitthā’’ti. –
在这其中,寻蜜者是指一个找蜂蜜的人,他在树林里寻找蜂蜜时,从哪棵树上能采到蜜,那棵树就是他的树中之最。同样,在刹帝利等人群中,人们能从哪个人那里了解法、了解道理、了解合适的意义,那个人就是他们心中最上等的人。所谓“给这个人杖罚”,就是对这个恶法之人,施以夺去一切的杖罚,又用竹片等剥掉他背上的皮,再加以打杀;然后抓住这个卑贱者的脖子,把他摔倒,使他陷入困境,驱逐他、赶走他,心想:他留在这里还有什么用?巴利
Tattha madhutthikoti madhuatthiko puriso araññe madhuṃ olokento etesaṃ rukkhānaṃ yato madhuṃ labhati, sova dumo tassa dumuttamo nāma. Tatheva khattiyādīsu yamhā purisā dhammaṃ kāraṇaṃ yuttaṃ atthaṃ vijāneyya, sova tassa uttamo naro nāma. Imassa daṇḍañcāti imassa pāpadhammassa sabbassaharaṇadaṇḍañca veḷupesikādīhi piṭṭhicammaṃ uppāṭetvā vadhañca datvā imaṃ jammaṃ gale gahetvā khalayātha, khalikārattaṃ pāpetvā niddhamatha nikkaḍḍhatha, kiṃ iminā idha vasantenāti.
国王的差役照这样办完后,对他说:“你到老师那里去,把他哄高兴了,要是能重新得到咒语,就回到这里来;要是得不到,就别再朝这个方向看一眼。”就这样把他彻底赶走了。他走投无路,心想:“除了老师,我再没有别的依靠了。我该到他那里去,把他哄高兴,再向他求咒语。”他一边哭一边朝那个村子走去。大士看见他来了,就叫来妻子,说:“贤妻,你看那个恶人,丢了咒语又回来了。”他走到大士跟前,行礼后坐在一边。大士问他:“你为什么来?”他说:“老师,我说了谎,背弃了老师,落得个彻底毁了自己。”他承认了自己的过错,又为了求咒语,说了下面这些偈颂:巴利
Rājapurisā tathā katvā ‘‘tavācariyassa santikaṃ gantvā taṃ ārādhetvāva sace puna mante labhissasi, idha āgaccheyyāsi, no ce, imaṃ disaṃ mā olokeyyāsī’’ti taṃ nibbisayamakaṃsu. So anātho hutvā ‘‘ṭhapetvā ācariyaṃ na me aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi, tasseva santikaṃ gantvā taṃ ārādhetvā puna mantaṃ yācissāmī’’ti rodanto taṃ gāmaṃ agamāsi. Atha naṃ āgacchantaṃ disvā mahāsatto bhariyaṃ āmantetvā ‘‘bhadde, passa taṃ pāpadhammaṃ parihīnamantaṃ puna āgacchanta’’nti āha. So mahāsattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘kiṃkāraṇā āgatosī’’ti puṭṭho ‘‘ācariya, musāvādaṃ katvā ācariyaṃ paccakkhitvā mahāvināsaṃ pattomhī’’ti vatvā accayaṃ dassetvā puna mante yācanto –
就像有人以为地面是平的,结果却跌进了深坑、洞穴、地狱,或是使双足腐烂的污秽之地;
或者当成是绳子而踩到黑蛇,如同盲人踩进火堆;
同样,我这样冒犯了您,有智慧的人啊,请把失去的咒语再教给我吧。巴利
‘‘Yathā samaṃ maññamāno pateyya, sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ; Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ, andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya; Evampi maṃ taṃ khalitaṃ sapañña, pahīnamantassa punappadāhī’’ti. – gāthamāha;
在这里,就像有人以为“这是平坦的地方”,结果却掉进了深坑、洞穴,或者地面裂开的地方——也就是所谓的地狱,或者腐足坑。所谓腐足坑,是在雪山地区,大树枯死之后,树根腐烂,那个地方就形成一个大坑,这就是它的名字。“踏进火里”,就是踩进火中。“我也是如此”:我因为没有智慧之眼,是个盲人,不知道你们的殊胜之处,所以冒犯了你们。既然知道了我犯了这个错,具足智慧、拥有智识的人啊,请为已经失去咒语的我,再次传授吧。巴利
Tattha yathā samanti yathā puriso idaṃ samaṃ ṭhānanti maññamāno sobbhaṃ vā guhaṃ vā bhūmiyā phalitaṭṭhānasaṅkhātaṃ narakaṃ vā pūtipādaṃ vā pateyya. Pūtipādoti himavantapadese mahārukkhe sussitvā mate tassa mūlesu pūtikesu jātesu tasmiṃ ṭhāne mahāāvāṭo hoti, tassa nāmaṃ. Jotimadhiṭṭhaheyyāti aggiṃ akkameyya. Evampīti evaṃ ahampi paññācakkhuno abhāvā andho tumhākaṃ visesaṃ ajānanto tumhesu khalito, taṃ maṃ khalitaṃ viditvā sapañña ñāṇasampanna pahīnamantassa mama punapi dethāti.
这时,老师对他说:“孩子,你在说什么?一个人一旦确立了想,就算是盲人也能避开深坑之类的地方。我一开始就跟你说过了,现在你又为什么来到我这里?”说完这话——巴利
Atha naṃ ācariyo ‘‘tāta, kiṃ kathesi, andho hi saññāya dinnāya sobbhādīni pariharati, mayā paṭhamameva tava kathitaṃ, idāni kimatthaṃ mama santikaṃ āgatosī’’ti vatvā –
我如法地把咒语传授给你,你也如法地接受了。
我本来就满意地对你说了,咒语不会舍弃安住于法的你。巴利
‘‘Dhammena mantaṃ tava sampadāsiṃ, tuvampi dhammena paṭiggahesi; Pakatimpi te attamano asaṃsiṃ, dhamme ṭhitaṃ taṃ na jaheyya manto.
有人费尽千辛万苦才得到愚人咒语,这在今天的人世间是极难得到的;
就算获得了活命,没智慧的人却说着假话,把自己给毁了。巴利
‘‘Yo bāla-mantaṃ kasirena laddhaṃ, yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke; Kiñcāpi laddhā jīvituṃ appapañño, vināsayī alikaṃ bhāsamāno.
对愚痴、昏昧、不感恩、说妄语、不约束自己的人,
我们不会把咒语传给这种人。咒语从哪里来?走吧,我不喜欢你。巴利
‘‘Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, musā bhaṇantassa asaññatassa; Mante mayaṃ tādisake na dema, kuto mantā gaccha na mayhaṃ ruccasī’’ti. –
在这件事上,“如法”的意思是:我也没有拿你作为老师应得的那份报酬,不管是银子还是金子,我完全是如法地把咒语传给了你;你也没有给过任何东西,而是如法、公平地接受了。“立于法”:就是安住在恭敬老师这个法上。“这样的”:对那种会非时获取果报的人,我们不会把咒语传给他。走吧,我不喜欢你。巴利
Tattha dhammenāti ahampi tava ācariyabhāgaṃ hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā aggahetvā dhammeneva mantaṃ sampadāsiṃ, tvampi kiñci adatvā dhammena sameneva paṭiggahesi. Dhamme ṭhitanti ācariyapūjakadhamme ṭhitaṃ. Tādisaketi tathārūpe akālaphalagaṇhāpake mante na dema, gaccha na me ruccasīti.
他这样被老师打发走以后,心想“我活着还有什么用”,就走进森林,孤苦无依地死去了。巴利
So evaṃ ācariyena uyyojito ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitenā’’ti araññaṃ pavisitvā anāthamaraṇaṃ mari.
导师讲完这段法义后,说道:“比丘们,提婆达多背弃师长而招致大毁灭,并不是现在才有的事,过去也曾发生过。”随后把本生故事联系起来:“那时那个忘恩负义的青年就是提婆达多,国王是阿难,而那个旃陀罗之子就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto ācariyaṃ paccakkhāya mahāvināsaṃ patto’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā akataññū māṇavo devadatto ahosi, rājā ānando, caṇḍālaputto pana ahameva ahosi’’nti.
二、悸动本生注释巴利
[475] 2. Phandanajātakavaṇṇanā
“手持斧头的人”——这是导师住在罗希尼河岸边时,因为亲族间的争吵而说的。这件事的详情会在《拘那勒本生》里说明。那时,导师把亲族们叫来,说道:大王们,过去在波罗奈,梵授王统治的时候,城外有个木匠村。村里有个婆罗门木匠,从森林里砍来木材,做成车子,靠这个谋生。那时,雪山地方有一棵大悸动树。一只黑狮找食物回来,躺在树根下。有一天风吹过来,一根干树枝掉下来,砸在它肩膀上。它因为肩膀有点疼,又怕又慌,跳起来跑开,又回头看看来时的路,什么也没看见,心想:“没有别的狮子或老虎在追我,恐怕是住在这棵树上的天神,受不了我躺在这里吧。好,我倒要弄个明白。”它就在不该生气的地方生了气,拍打着那棵树说:“我又没吃你的叶子,也没折你的枝条,别的野兽住在这里你能忍,偏偏容不下我。我有什么错?你等着,过几天,我要把你这棵树连根拔起,砍成碎片。”它这样吓唬树神之后,就四处转悠,留意找一个人。那时,那个婆罗门木匠带着两三个人,为了取造车的木料,坐车到了那个地方,把车停在一处,手里拿着斧头和劈刀,到处找树,来到悸动树附近。黑狮看见了他,心想:“今天,我该让对手看看我的背影了。”于是走过去,站在树根下。木匠东看西看,朝悸动树旁边走去。黑狮想:“趁他还没走过去,我现在就跟他说。”于是先说了第一首偈颂——巴利
Kuṭhārihattho purisoti idaṃ satthā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṃ kalahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ñātake āmantetvā – mahārājā, atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bahinagare vaḍḍhakigāmo ahosi. Tatreko brāhmaṇavaḍḍhakī araññato dārūni āharitvā rathaṃ katvā jīvikaṃ kappesi. Tadā himavantapadese mahāphandanarukkho ahosi . Eko kāḷasīho gocaraṃ pariyesitvā āgantvā tassa mūle nipajji. Athassa ekadivasaṃ vāte paharante eko sukkhadaṇḍako patitvā khandhe avatthāsi. So thokaṃ khandhena rujantena bhītatasito uṭṭhāya pakkhanditvā puna nivatto āgatamaggaṃ olokento kiñci adisvā ‘‘añño maṃ sīho vā byaggho vā anubandhanto natthi, imasmiṃ pana rukkhe nibbattadevatā maṃ ettha nipajjantaṃ na sahati maññe, hotu jānissāmī’’ti aṭṭhāne kopaṃ bandhitvā rukkhaṃ paharitvā ‘‘neva tava rukkhassa pattaṃ khādāmi, na sākhaṃ bhañjāmi, idha aññe mige vasante sahasi, maṃ na sahasi, ko mayhaṃ doso atthi, katipāhaṃ āgamehi, samūlaṃ te rukkhaṃ uppāṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpessāmī’’ti rukkhadevataṃ tajjetvā ekaṃ purisaṃ upadhārento vicari. Tadā so brāhmaṇavaḍḍhakī dve tayo manusse ādāya rathadārūnaṃ atthāya yānakena taṃ padesaṃ gantvā ekasmiṃ ṭhāne yānakaṃ ṭhapetvā vāsipharasuhattho rukkhe upadhārento phandanasamīpaṃ agamāsi. Kāḷasīho taṃ disvā ‘‘ajja, mayā paccāmittassa piṭṭhiṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatī’’ti gantvā rukkhamūle aṭṭhāsi . Vaḍḍhakī ca ito cito oloketvā phandanasamīpena pāyāsi. So ‘‘yāva eso nātikkamati, tāvadevassa kathessāmī’’ti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –
手持斧头的人,进入森林站立。
朋友,我问你,请回答我:你想砍什么木材?巴利
‘‘Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasī’’ti.
在这里,所谓“男子”,就是指你这个手里拿着斧头、独自走进这片林子站着的人。巴利
Tattha purisoti tvaṃ kuṭhārihattho eko puriso imaṃ vanaṃ ogayha tiṭṭhasīti.
他听了它的话,心里想:“真是稀奇啊,贤者们!我以前从未见过会说人话的鹿。它将会知道适合做车的木材,我来问问它。”于是说出第二首偈颂:巴利
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘acchariyaṃ vata bho, na vata me ito pubbe migo manussavācaṃ bhāsanto diṭṭhapubbo, esa rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissati, pucchissāmi na’’nti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
主人啊,你游走在平坦与崎岖的树林里;
我被问到,朋友,请正确地告诉我:什么木材能使轮圈牢固?巴利
‘‘Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca; Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.
在这里,“伊萨”的意思是:你也是一头黑狮,独自在林中游走,你会知道适合做战车的木材。巴利
Tattha issoti tvampi eko kāḷasīho vanāni carasi, tvaṃ rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissasīti.
黑狮听了这话,心想:“现在我的心愿就要达到顶点了。”于是说出第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kāḷasīho ‘‘idāni me manoratho matthakaṃ pāpuṇissatī’’ti cintetvā tatiyaṃ gāthamāha –
既不是娑罗树,也不是佉提罗树,不是马耳树,更不可能是白椿木树。
有一种树叫“颤动树”,用它的木材做车轮的轮圈,非常坚固。巴利
‘‘Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo; Rukkho ca phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.
他听了之后,满心欢喜,心想:“今天真是好日子,我进了森林,这畜生竟然给我指出适合做战车的木材,太好了!”于是他开口询问,说出第四首偈颂——巴利
So taṃ sutvā somanassajāto ‘‘sudivasena vatamhi ajja araññaṃ paviṭṭho, tiracchānagato me rathānucchavikaṃ dāruṃ ācikkhati, aho sādhū’’ti pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
它的叶子是什么样子?树干又是什么样子?
朋友,我被问到了,请你如实告诉我,好让我们能认出那棵“悸动”树。巴利
‘‘Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso; Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandana’’nti.
于是他就向那个人说明,诵出了两首偈颂:巴利
Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi –
它的枝条垂下来,弯下身去,却不会折断;
那棵树名叫“颤动”,我就站在它下面。巴利
‘‘Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare; So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.
辐条、轮毂,以及车辕、轮辋和车。
这一切都将适合你,这棵会晃动的树将会如此。巴利
‘‘Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca; Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano’’ti.
这里,他说“arānaṃ”这个词,是因为他先想:“也许这个人不会拿这棵树,我还是先说说它的好处吧。”于是才这样说的。其中,“īsānemirathassa ca”是说,车辕、轮圈以及车其余所有部件,对你来说都会变得好用、适合干活。巴利
Tattha ‘‘arāna’’nti idaṃ so ‘‘kadācesa imaṃ rukkhaṃ na gaṇheyya, guṇampissa kathessāmī’’ti cintetvā evamāha. Tattha īsānemirathassa cāti īsāya ca nemiyā ca sesassa ca rathassa sabbassa te esa kammaniyo kammakkhamo bhavissatīti.
他这样交代完,满心欢喜地走到一边去了。木匠也开始动手砍树。树神心想:“我并没有对他做什么,他却无缘无故地起了怨恨,要毁掉我的宫殿,我也会因此毁灭。我得想个办法,把那个冤家也除掉。”于是她变成一个林务官的样子,走到他跟前,问道:“喂,男子,你得到这棵合意的树,砍了它打算做什么?” “我要做车轮的轮圈。” “是谁告诉你用这棵树能做车轮的?” “一个黑狮子告诉我的。” “好啊,他说得真好!用这棵树做出来的车会很漂亮。把黑狮子的脖子皮剥下来,裁成大约四指宽,像铁片一样包在轮圈边上,轮圈就会很结实,你还能得到很多钱财。” “我从哪里能弄到黑狮子的皮?” “你真是个蠢人。你的树长在林子里,又不会跑掉。你去找那个告诉你树的人,骗他说:‘主人,您指给我的那棵树,我该在哪里砍呢?’等他毫无戒心,伸着脖子指点说‘在这里砍、在那里砍’的时候,你就用锋利的大斧头砍死他,剥下他的皮,吃了他上等的肉,再去砍树。”就这样,她种下了仇恨。为了说明这件事,导师说了下面这些偈颂:巴利
So evaṃ ācikkhitvā tuṭṭhamānaso ekamante vicari, vaḍḍhakīpi rukkhaṃ chindituṃ ārabhi. Rukkhadevatā cintesi ‘‘mayā etassa upari na kiñci pātitaṃ, ayaṃ aṭṭhāne āghātaṃ bandhitvā mama vimānaṃ nāseti, ahañca vinassissāmi, ekenupāyena imañca issaṃ vināsessāmī’’ti. Sā vanakammikapuriso viya hutvā tassa santikaṃ āgantvā pucchi ‘‘bho purisa manāpo te rukkho laddho, imaṃ chinditvā kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Rathanemiṃ karissāmī’’ti. ‘‘Iminā rukkhena ratho bhavissatī’’ti kena te akkhātanti. ‘‘Ekena kāḷasīhenā’’ti. ‘‘Sādhu suṭṭhu tena akkhātaṃ, iminā rukkhena ratho sundaro bhavissati, kāḷasīhassa galacammaṃ uppāṭetvā caturaṅgulamatte ṭhāne ayapaṭṭena viya nemimaṇḍale parikkhitte nemi ca thirā bhavissati, bahuñca dhanaṃ labhissasī’’ti. ‘‘Kāḷasīhacammaṃ kuto lacchāmī’’ti? ‘‘Tvaṃ bālakosi, ayaṃ tava rukkho vane ṭhito na palāyati, tvaṃ yena te rukkho akkhāto, tassa santikaṃ gantvā ‘sāmi tayā dassitarukkhaṃ kataraṭṭhāne chindāmī’ti vañcetvā ānehi, atha naṃ nirāsaṅkaṃ ‘idha ca ettha ca chindā’ti mukhatuṇḍaṃ pasāretvā ācikkhantaṃ tikhiṇena mahāpharasunā koṭṭetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā cammaṃ ādāya varamaṃsaṃ khāditvā rukkhaṃ chindā’’ti veraṃ appesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā āha –
就这样,连颤动树那时也开口说话了:
我也有话要说,婆罗堕阇,请你听我说。巴利
‘‘Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha; Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.
从熊的肩胛处,切下四指宽的一块。
用它来把轮辋包上,这样就会更加牢固。巴利
‘‘Issassa upakkhandhamhā, ukkacca caturaṅgulaṃ; Tena nemiṃ pasāresi, evaṃ daḷhataraṃ siyā.
就这样,连那棵颤动的树当时也结下了仇怨。
对已出生的和还没出生的嫉妒者来说,嫉妒都会带来痛苦。巴利
‘‘Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade; Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahī’’ti.
在这里,婆罗堕阇是用家族姓氏来称呼他。从肩膀,就是从肩部。切,就是切下来。巴利
Tattha bhāradvājāti taṃ gottena ālapati. Upakkhandhamhāti khandhato. Ukkaccāti ukkantitvā.
木匠听了树神的话,心想:“啊,今天是我的吉祥日子!”于是杀死黑狮子,砍倒那棵树,就走了。导师为了说明这件事的义理,说道:巴利
Vaḍḍhakī rukkhadevatāya vacanaṃ sutvā ‘‘aho ajja mayhaṃ maṅgaladivaso’’ti kāḷasīhaṃ ghātetvā rukkhaṃ chetvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
嫉妒者如此颤抖,颤抖者又嫉妒;
他们互相争吵,又互相残杀。巴利
‘‘Iccevaṃ phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ; Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.
同样地,在哪里于人们中生起争论,
他们跳着孔雀舞,就像那些嫉妒颤抖者一样。巴利
‘‘Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati; Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.
我对你们说这话,愿你们吉祥,所有聚集在这里的人。
大家要和睦欢喜,不要争吵,不要心怀嫉妒、躁动不安。巴利
‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā; Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā.
你们应当只学和合,这是诸佛所称赞的。
乐于和合、安住于法的人,不会从瑜伽安稳中退堕。巴利
‘‘Sāmaggimeva sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ; Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatī’’ti.
在这里,“令人杀害”就是指他们让人去杀。所谓“像孔雀跳舞一样跳舞”:大王,当人们发生争执时,就像孔雀跳舞会把本该藏起来的隐秘部位露出来一样,人们互相揭短、暴露彼此的弱点,这就叫作“像孔雀跳舞一样跳舞”。正如那些嫉妒不安的人,互相揭短、暴露弱点,就像在跳舞一样。“我对你们说这个”,就是出于这个原因我对你们说。“愿你们吉祥”,就是愿你们幸福。“凡在这里的人”,意思是你们不要变成像那些嫉妒不安的人一样。“应当只学和合”,就是你们要学习和合,这是智慧增长的智者所赞叹的。“安住于法”,就是安住在善行法中。“从诸轭中获得安稳者不会退失”,意思是从诸轭中安稳的涅槃不会退失。他以涅槃作为开示的顶点。释迦族诸王听完法义后,就和合了。巴利
Tattha aghātayunti ghātāpesuṃ. Mayūranaccaṃ naccantīti mahārājā yattha hi manussānaṃ vivādo hoti, tattha yathā nāma mayūrā naccantā paṭicchādetabbaṃ rahassaṅgaṃ pākaṭaṃ karonti, evaṃ manussā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā mayūranaccaṃ naccanti nāma. Yathā te issaphandanā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā nacciṃsu nāma. Taṃ voti tena kāraṇena tumhe vadāmi. Bhaddaṃ voti bhaddaṃ tumhākaṃ hotu. Yāvantetthāti yāvanto ettha issaphandanasadisā mā ahuvattha. Sāmaggimeva sikkhethāti samaggabhāvameva tumhe sikkhatha, idaṃ paññāvuddhehi paṇḍitehi pasaṃsitaṃ . Dhammaṭṭhoti sucaritadhamme ṭhito. Yogakkhemā na dhaṃsatīti yogehi khemā nibbānā na parihāyatīti nibbānena desanākūṭaṃ gaṇhi. Sakyarājāno dhammakathaṃ sutvā samaggā jātā.
导师讲完这段法义开示后,把本生故事联系起来说:“那时,我了解了那件事,当时住在那片树林里的天神就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā taṃ kāraṇaṃ viditvā tasmiṃ vanasaṇḍe nivutthadevatā ahameva ahosi’’nti.
《疾行天鹅本生》注释巴利
[476] 3. Javanahaṃsajātakavaṇṇanā
就在这里,朋友啊,落下来吧!——这是导师住在祇园时,围绕《坚固法弓箭手经》(《相应部》2.228)的开示而说的。因为世尊说过:巴利
Idhevahaṃsa nipatāti idaṃ satthā jetavane viharanto daḷhadhammadhanuggahasuttantadesanaṃ (saṃ. ni. 2.228) ārabbha kathesi. Bhagavatā hi –
比丘们,就像有四个力气大、射箭技术高超、训练有素、经验丰富的弓箭手,分别站在四个方向。这时有个人走过来,说:“那四个力气大、射箭技术高超、训练有素、经验丰富的弓箭手朝四个方向射出的箭,我能在它们还没落地之前就全部接住带回来。”比丘们,你们觉得怎么样?这个人能称得上是速度极快吗?能,尊者。比丘们,这个人的速度很快,但月亮和太阳的速度比这更快。比丘们,这个人的速度很快,月亮和太阳的速度也很快,而那些在月亮和太阳前面奔跑的天神速度更快,但寿命行的耗尽比这还要快。所以,比丘们,你们应该这样学:我们要不放逸地安住。比丘们,你们就应该这样学。巴利
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā susikkhitā katahatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṃ imesaṃ catunnaṃ daḷhadhammānaṃ dhanuggahānaṃ susikkhitānaṃ katahatthānaṃ katūpāsanānaṃ catuddisā kaṇḍe khitte apatiṭṭhite pathaviyaṃ gahetvā āharissāmī’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, ‘javano puriso paramena javena samannāgato’ti alaṃ vacanāyā’’ti? ‘‘Evaṃ bhante’’ti. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, tato sīghataro. Yathā ca, bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasūriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā candimasūriyānaṃ purato dhāvanti, tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā khīyanti, tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘appamattā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti –
这部经讲完的第二天,比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,导师站在自己的佛智境界上,开示这些众生的寿行是多么短暂、脆弱,让凡夫比丘们极度惊恐。真是不可思议,佛的力量竟如此之大!”
导师来了,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答说:“就是在谈这件事。”导师说:“比丘们,这并不稀奇。如今我已证得一切知智,为了显示寿行的短暂,让比丘们生起警策而说法。其实我在过去,投生为无因天鹅时,也曾显示寿行的短暂,以波罗奈国王为首,让整群王族大众生起警策,然后为他们说法。”说完,他便讲起了过去的故事。巴利
Imassa suttassa kathitadivasato dutiyadivase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā attano buddhavisaye ṭhatvā imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhāre ittare dubbale katvā paridīpento puthujjanabhikkhū ativiya santāsaṃ pāpesi, aho buddhabalaṃ nāmā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, svāhaṃ idāni sabbaññutaṃ patto āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bhikkhū saṃvejetvā dhammaṃ desemi, mayā hi pubbe ahetukahaṃsayoniyaṃ nibbattenapi āyusaṅkhārānaṃ ittarabhāvaṃ dassetvā bārāṇasirājānaṃ ādiṃ katvā sakalarājaparisaṃ saṃvejetvā dhammo desito’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨投生为疾行天鹅族,被九万只天鹅围绕着,住在质多峰。有一天,他带着随从在赡部洲的一个湖里吃了自生稻,然后就像在空中铺开一张金席一样,率领着庞大的随从,在波罗奈上空以缓慢而优雅的飞行姿态,前往质多峰。那时,波罗奈的国王看见了他,就对大臣们说:“也应该有一位像我这样的国王才对。”于是对菩萨生起了喜爱之情,拿来花环、香料和涂香,注视着大士,并下令奏响所有乐器。大士看到国王对自己这样恭敬,就问那些天鹅:“国王这样恭敬我,他期待什么呢?”天鹅们回答:“他期待和您成为朋友,尊者。”大士说:“那就让国王和我们成为朋友吧。”于是和国王结为朋友后就离开了。后来有一天,国王去园林的时候,大士飞到阿耨达池,用一个翅膀取水,用另一个翅膀取栴檀粉,回来用那水给国王沐浴,又撒上栴檀粉,在众人眼前带着随从飞回了质多峰。从那时起,国王想见大士,就望着他来的方向,自言自语:“我的朋友今天会来,我的朋友今天会来。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto javanahaṃsayoniyaṃ nibbattitvā navutihaṃsasahassaparivuto cittakūṭe paṭivasati. So ekadivasaṃ jambudīpatale ekasmiṃ sare saparivāro sayaṃjātasāliṃ khāditvā ākāse suvaṇṇakilañjaṃ pattharanto viya mahantena parivārena bārāṇasinagarassa matthakena mandamandāya vilāsagatiyā cittakūṭaṃ gacchati. Atha naṃ bārāṇasirājā disvā ‘‘imināpi mādisena raññā bhavitabba’’nti amaccānaṃ vatvā tasmiṃ sinehaṃ uppādetvā mālāgandhavilepanaṃ gahetvā mahāsattaṃ oloketvā sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Mahāsatto attano sakkāraṃ karontaṃ disvā haṃse pucchi ‘‘rājā , mama evarūpaṃ sakkāraṃ karonto kiṃ paccāsīsatī’’ti? ‘‘Tumhehi saddhiṃ mittabhāvaṃ devā’’ti. ‘‘Tena hi rañño amhehi saddhiṃ mittabhāvo hotū’’ti raññā saddhiṃ mittabhāvaṃ katvā pakkāmi. Athekadivasaṃ rañño uyyānaṃ gatakāle anotattadahaṃ gantvā ekena pakkhena udakaṃ, ekena candanacuṇṇaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ tena udakena nhāpetvā candanacuṇṇena okiritvā mahājanassa passantasseva saparivāro cittakūṭaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya rājā mahāsattaṃ daṭṭhukāmo hutvā ‘‘sahāyo me ajja āgamissati, sahāyo me ajja āgamissatī’’ti āgamanamaggaṃ olokento acchati.
那时,大士的两个弟弟——两只小天鹅——商量说:“我们要和太阳赛跑。”然后向大士报告说:“我们要和太阳赛跑。”大士说:“孩子们,太阳的速度非常快,你们不可能和太阳赛跑,半路上就会死掉,别去。”他们第二次、第三次请求,菩萨也第三次劝阻了他们。他们却因傲慢而固执,不知道自己的力量,没有告诉大士,就在太阳还没升起时出发,坐在持双山顶上。大士看不到他们,就问:“他们去哪里了?”得知这件事后,他想:“他们不可能和太阳赛跑,半路上会死掉,我要救他们的命。”于是他也去了,就坐在持双山顶上。太阳升起后,小天鹅们飞起来,和太阳一起冲了出去,大士也和他们一起冲了出去。最小的弟弟飞到上午时分就累了,翅膀关节处像要起火一样。他向菩萨示意:“兄长,我撑不住了。”于是大士说:“别怕,我会救你的命。”用翅膀把他围住,安慰他,带到质多峰山,放在天鹅群中间,然后又冲出去,追上太阳,和另一只一起飞。那一只也一直和太阳赛跑到接近正午时,累了,翅膀关节处像要起火一样。那时他向菩萨示意:“兄长,我撑不住了。”大士也同样安慰了他,用翅膀把他围住带走,去了质多峰山。就在那一刻,太阳到了天空正中。巴利
Tadā mahāsattassa kaniṭṭhā dve haṃsapotakā ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti mantetvā mahāsattassa ārocesuṃ ‘‘mayaṃ sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti. ‘‘Tātā, sūriyajavo nāma sīgho, sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissatha, antarāva vinassissatha, mā gamitthā’’ti. Te dutiyampi tatiyampi yāciṃsu, bodhisattopi te yāvatatiyaṃ vāresiyeva. Te mānathaddhā attano balaṃ ajānantā mahāsattassa anācikkhitvāva ‘‘sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti sūriye anuggateyeva gantvā yugandharamatthake nisīdiṃsu. Mahāsatto te adisvā ‘‘kahaṃ nu kho gatā’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā cintesi ‘‘te sūriyena saddhiṃ javituṃ na sakkhissanti, antarāva vinassissanti, jīvitaṃ tesaṃ dassāmī’’ti. Sopi gantvā yugandharamatthakeyeva nisīdi. Atha uggate sūriyamaṇḍale haṃsapotakā uppatitvā sūriyena saddhiṃ pakkhandiṃsu, mahāsattopi tehi saddhiṃ pakkhandi. Kaniṭṭhabhātiko yāva pubbaṇhasamayā javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. So bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mā bhāyi, jīvitaṃ te dassāmī’’ti pakkhapañjarena parikkhipitvā assāsetvā cittakūṭapabbataṃ netvā haṃsānaṃ majjhe ṭhapetvā puna pakkhanditvā sūriyaṃ patvā itarena saddhiṃ pāyāsi. Sopi yāva upakaṭṭhamajjhanhikā sūriyena saddhiṃ javitvā kilami, pakkhasandhīsu aggiuṭṭhānakālo viya ahosi. Tadā bodhisattassa saññaṃ adāsi ‘‘bhātika, na sakkomī’’ti. Tampi mahāsatto tatheva samassāsetvā pakkhapañjarenādāya cittakūṭameva agamāsi. Tasmiṃ khaṇe sūriyo nabhamajjhaṃ pāpuṇi.
这时,大士心想:“今天我要检验一下自己的身体力量。”于是一鼓作气跳上持双山顶坐下,又从那里跃起,一鼓作气赶到太阳那里,时而跑到太阳前面,时而跑到太阳后面,这样奔驰着。随后他想:“我和太阳赛跑这件事,其实毫无意义,是不如理作意产生的。我要这个干什么?我还是去波罗奈城,为我的善友国王说些既有利益又合乎正法的话吧。”于是他转身折返,在太阳还没越过中天的时候,沿着整个轮围界的内侧绕行,速度渐渐慢下来,又沿着整个赡部洲的内侧绕行,到达了波罗奈。整座方圆十二由旬的大城仿佛被天鹅完全遮住,一点缝隙都看不见。随着速度渐渐慢下来,空中才现出一些缝隙。大士放慢速度,从空中降下,停在狮子窗对面。国王心生欢喜:“我的朋友来了。”便为他敷设金座,说道:“朋友,请进,坐在这里。”然后说出了第一首偈颂——巴利
Atha mahāsatto ‘‘mama ajja sarīrabalaṃ vīmaṃsissāmī’’ti cintetvā ekavegena pakkhanditvā yugandharamatthake nisīditvā tato uppatitvā ekavegena sūriyaṃ pāpuṇitvā kālena purato, kālena pacchato javitvā cintesi ‘‘mayhaṃ sūriyena saddhiṃ javanaṃ nāma niratthakaṃ ayonisomanasikārasambhūtaṃ, kiṃ me iminā, bārāṇasiṃ gantvā mama sahāyakassa rañño atthayuttaṃ dhammayuttaṃ kathaṃ kathessāmī’’ti. So nivattitvā sūriye nabhamajjhaṃ anatikkanteyeva sakalacakkavāḷagabbhaṃ antantena anusaṃyāyitvā vegaṃ parihāpento sakalajambudīpaṃ antantena anusaṃyāyitvā bārāṇasiṃ pāpuṇi. Dvādasayojanikaṃ sakalanagaraṃ haṃsacchannaṃ viya ahosi, chiddaṃ nāma na paññāyi, anukkamena vege parihāyante ākāse chiddāni paññāyiṃsu. Mahāsatto vegaṃ parihāpetvā ākāsato otaritvā sīhapañjarassa abhimukhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Rājā ‘‘āgato me sahāyo’’ti somanassappatto tassa nisīdanatthāya kañcanapīṭhaṃ paññapetvā ‘‘samma, pavisa, idha nisīdā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
这里天鹅已降落,我喜欢见到你。
你是以自在主的身份来到了,这儿有什么(你想要的),请尽管说。巴利
‘‘Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ; Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedayā’’ti.
这里说到“此处”,是指金座。“请坐下”,就是坐下来。“你是自在主”,意思是:你是作为这个地方的自在者、主人而来的——他这样说。“请告诉我们这里有什么”,意思是:这住所里有什么,你就毫无顾虑地告诉我们。巴利
Tattha ‘‘idhā’’ti kañcanapīṭhaṃ sandhāyāha. Nipatāti nisīda. Issarosīti tvaṃ imassa ṭhānassa issaro sāmi hutvā āgatosīti vadati. Yamidhatthi pavedayāti yaṃ imasmiṃ nivesane atthi, taṃ aparisaṅkanto amhākaṃ kathehīti.
大士在金座上坐下。国王让人用百次、千次熬炼的油涂抹他的两翼根部,又让人用金盘端来蜜炒米、甜水和糖水,亲切地款待他之后问道:“朋友,你是一个人来的,你去了哪里?”大士就把那件事详细讲了一遍。于是国王对他说:“朋友,也让我看看你和太阳赛跑的速度吧。”大士说:“大王,那个速度没法展示。”国王说:“那就展示一个给我看看差不多的速度吧。”大士说:“好的,大王,我就展示一个差不多的速度。请您召集能在瞬息间射中目标的弓箭手。”国王便召集了他们。大士带上四名弓箭手,从住所下来,让人在国王的庭院里埋下一根石柱,又让人把铃铛系在自己脖子上,然后坐在石柱顶端,让四名弓箭手靠着石柱、面朝四个方向站好,说道:“大王,让这四个人同时朝四个方向各射一支箭。我会在箭还没落地之前就把它们取回来,放在他们脚下。您听到铃铛响,就知道我去取箭了,但您看不到我的身影。”四人同时射出箭后,大士把箭取回来放在他们脚下,又让他们看到自己仍坐在石柱顶端,说:“大王,您看到我的速度了吗?”接着又说:“大王,这个速度既不是我的上等速度,也不是中等速度,这不过是微不足道的下劣速度。大王,我们的速度就是这么迅疾。”巴利
Mahāsatto kañcanapīṭhe nisīdi. Rājā satapākasahassapākehi telehi tassa pakkhantarāni makkhetvā kañcanataṭṭake madhulāje ca madhurodakañca sakkharodakañca dāpetvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘samma, tvaṃ ekakova āgatosi, kuhiṃ agamitthā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ vitthārena kathesi. Atha naṃ rājā āha ‘‘samma, mamapi sūriyena saddhiṃ javitavegaṃ dassehī’’ti. Mahārāja, na sakkā so vego dassetunti. Tena hi me sarikkhakamattaṃ dassehīti. Sādhu, mahārāja, sarikkhakamattaṃ dassessāmi, akkhaṇavedhī dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Mahāsatto cattāro dhanuggahe gahetvā nivesanā oruyha rājaṅgaṇe silāthambhaṃ nikhaṇāpetvā attano gīvāyaṃ ghaṇṭaṃ bandhāpetvā silāthambhamatthake nisīditvā cattāro dhanuggahe thambhaṃ nissāya catuddisābhimukhe ṭhapetvā ‘‘mahārāja, ime cattāro janā ekappahāreneva catuddisābhimukhā cattāri kaṇḍāni khipantu, tāni ahaṃ pathaviṃ appattāneva āharitvā etesaṃ pādamūle pātessāmi. Mama kaṇḍagahaṇatthāya gatabhāvaṃ ghaṇṭasaddasaññāya jāneyyāsi, maṃ pana na passissasī’’ti vatvā tehi ekappahāreneva khittakaṇḍāni āharitvā tesaṃ pādamūle pātetvā silāthambhamatthake nisinnameva attānaṃ dassetvā ‘‘diṭṭho te, mahārāja, mayhaṃ vego’’ti vatvā ‘‘mahārāja, ayaṃ vego mayhaṃ neva uttamo, majjhimo, paritto lāmakavego esa, evaṃ sīgho, mahārāja, amhākaṃ vego’’ti āha.
这时国王问他:“朋友,还有比你们的速度更快的速度吗?”他回答:“是的,大王。比我们最快的速度还要快上百倍、千倍、十万倍的,是这些众生的寿行,它们更快地耗尽、毁坏、走向灭尽。”他借刹那灭的方式,显示了色法的灭尽,接着又显示名法的灭尽。国王听了大士这番话,害怕死亡,无法保持正念,跌倒在地,大众也陷入恐慌。人们用水洒在国王脸上,使他恢复了正念。于是大士劝诫他说:“大王,不要害怕,要修习死随念,依法而行,做布施等功德,不要放逸。”接着国王恳求道:“主人,没有像您这样具足智慧与力量的老师,我们无法安住。请您不要去心峰山,留在这里为我说法,做我的教诫师吧。”他为了请求,说了两首偈颂。巴利
Atha naṃ rājā pucchi ‘‘samma, atthi pana tumhākaṃ vegato añño sīghataro vego’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, amhākaṃ uttamavegatopi sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena imesaṃ sattānaṃ āyusaṅkhārā sīghataraṃ khīyanti bhijjanti, khayaṃ gacchantī’’ti khaṇikanirodhavasena rūpadhammānaṃ nirodhaṃ dasseti, tato nāmadhammānaṃ. Rājā mahāsattassa kathaṃ sutvā maraṇabhayabhīto satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto bhūmiyaṃ pati, mahājano utrāsaṃ patto ahosi. Rañño mukhaṃ udakena siñcitvā satiṃ labhāpesi. Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, mā bhāyi, maraṇassatiṃ bhāvehi, dhammaṃ carāhi, dānādīni puññāni karohi, appamatto hohi, devā’’ti ovadi. Atha rājā ‘‘sāmi, mayaṃ tumhādisena ñāṇabalasampannena ācariyena vinā vasituṃ na sakkhissāma, cittakūṭaṃ agantvā mayhaṃ dhammaṃ desento mayhaṃ ovādācariyo hutvā idheva vasāhī’’ti yācanto dve gāthā abhāsi –
有人因为听到声音就心生喜爱,有人即使见了面,那份欲求反而消失。
见与闻故,诸可爱生。莫非你因见我而于我可爱?巴利
‘‘Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti chando; Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi dassanena.
因听闻(法义),我为你所喜爱;更因前来见你,这份喜爱愈发深厚。
你让我一见就心生欢喜,天鹅啊,就留在我身边吧。巴利
‘‘Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ; Evaṃ piyadassano me, vasa haṃsa mamantike’’ti.
这些内容的含义是:朋友天鹅王啊,有些人仅仅因为听到就喜欢上某个人,听到“他有这样的功德”之后便心生喜爱;而有些人则是一见面,欲念就消失了,爱意也消散了,像前来吃人的夜叉一样出现在面前;还有些人,无论是见到还是听到,两种情况下都会心生喜爱。因此我问你:你是否因为见到我才喜欢我?而我对你,光是听到就已经喜爱了,见过之后更是喜爱得不得了。既然你让我如此喜爱见到你,就别去心峰山了,留在我身边吧。巴利
Tāsaṃ attho – samma haṃsarāja savanena ekassa ekacce piyā honti, ‘‘evaṃ guṇo nāmā’’ti sutvā savanena piyāyati, ekassa pana ekacce disvāva chando vigacchati, pemaṃ antaradhāyati , khādituṃ āgatā yakkhā viya upaṭṭhahanti, ekassa ekacce disvā ca sutvā cāti ubhayathāpi piyā honti, tena taṃ pucchāmi. Kaccinnu me pīyasi dassanenāti kacci nu tvaṃ maṃ piyāyasi, mayhaṃ pana tvaṃ savanena piyova, dassanaṃ panāgamma atipiyova. Evaṃ mama piyadassano samāno cittakūṭaṃ agantvā idha mama santike vasāti.
我们将住在您家里,一直受到恭敬和供养;
他喝醉了,并且某天会说:“把天鹅王煮来给我吃。”巴利
‘‘Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā; Matto ca ekadā vajje, haṃsarājaṃ pacantu me’’ti.
大王,有一天喝醉了是指:我们本来可以一直住在您家里,受到恭敬供养,可是您哪天要是被酒灌得晕头转向,为了吃肉就说“把天鹅王煮了给我吃”,那您的随从就会把我杀了煮来吃,到那时候我该怎么办呢?巴利
Tattha matto ca ekadāti mahārāja, mayaṃ tava ghare niccaṃ pūjitā vaseyyāma, tvaṃ pana kadāci surāmadamatto maṃsakhādanatthaṃ ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’ti vadeyyāsi, atha evaṃ tava anujīvino maṃ māretvā paceyyuṃ, tadāhaṃ kiṃ karissāmīti.
于是国王为了向他立下“既然如此,我就绝不喝酒”的誓言,说了这首偈颂:巴利
Athassa rājā ‘‘tena hi majjameva na pivissāmī’’ti paṭiññaṃ dātuṃ imaṃ gāthamāha –
诅咒那饮酒,它对我来说比你还更可爱;
我也不喝(果)酒,只要你住在我家里。巴利
‘‘Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā; Na cāpi majjaṃ pissāmi, yāva me vacchasī ghare’’ti.
从那以后,菩萨说了偈颂:巴利
Tato paraṃ bodhisatto cha gāthā āha –
狐狸和鸟的叫声很容易辨认。
大王啊,人的声音比那更难分辨。巴利
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ; Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
即便有人自忖:‘此为亲族、朋友或伙伴。’
有人先前满心欢喜,后来却变成了仇敌。巴利
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
心若安住于谁,即使不远,他也就在近旁。
即使他就在身边,只要心不倾注于他,他也远在天边。巴利
‘‘Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so; Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate mano.
他内心清净,无论在此岸还是大海彼岸,都是内心清净的。
即使他还在这一岸,只要心已败坏,他就等于到了大海的彼岸;心已败坏的人,就已经在彼岸了。巴利
‘‘Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto; Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.
即使住在一起,他们也互相敌视,车乘之尊啊,那些(心怀敌意的)人如同相隔遥远。
已寂静的人即使远隔千里,也能以心意住在一起,使国土繁荣者啊。巴利
‘‘Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha; Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.
住在一起太久,亲爱的人也会变得不讨人喜欢。
我们走吧,趁我们还没变成你不喜欢的人。巴利
‘‘Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo; Āmanta kho taṃ gacchāma, purā te homa appiyā’’ti.
在这里,“叫声”是指:大王,畜生心思直率,所以它们的叫声很容易明白;但人却刚硬顽固,因此人的话更难明白,这就是这段话的意思。“原先那个人”是指:某个人一开始很欢喜,心里这样想:“你是我的亲戚、朋友,像性命一样亲密的同伴。”可是后来正是他自己却变成敌人、仇敌,这样人的心就叫做难以明白。“执着”是指:大王,对某个人因爱着而心执着,即使他住在远方,也叫做住在不远,甚至同住在一起。然而对某个人心不执着、离去,即使他住在附近,也还是远。巴利
Tattha vassitanti mahārāja, tiracchānagatā ujuhadayā, tena tesaṃ vassitaṃ suvijānaṃ, manussā pana kakkhaḷā, tasmā tesaṃ vacanaṃ dubbijānataranti attho. Yo pubbeti yo puggalo paṭhamameva attamano hutvā ‘‘tvaṃ mayhaṃ ñātako mitto pāṇasamo sakhā’’ti api evaṃ maññati, sveva pacchā diso verī sampajjati, evaṃ dubbijānaṃ nāma manussahadayanti. Nivisatīti mahārāja, yasmiṃ puggale pemavasena mano nivisati, so dūre vasantopi avidūre sahāpi vasatiyeva nāma. Yasmiṃ pana puggale mano na nivisati apeti, so santike vasantopi dūreyeva.
大王,所谓“他也在里面”,是说:如果一个人是心怀净信的同伴,因为他的心紧紧系着,就算他住在大海的另一边,也还是在里面。但如果一个人心怀嗔恨,因为他的心没有系着,就算他住在里面,也等于在大海的另一边。所谓“那些心怀敌意的人”,是说那些结怨的仇敌,就算住在一起,也还是像住在远方。而善良的智者,就算站得很远,只要以修过慈心的意去转向他们、作意他们,就还是像住在一起。所谓“趁我们还没成为”,意思是:趁我们还没有变成你不喜欢的人,我们现在就向你告辞离开——说这话的人这样表示。巴利
Antopi so hotīti mahārāja, yo sahāyo pasannacitto, so cittena allīnattā pāraṃ samuddassa vasantopi antoyeva hoti. Yo pana paduṭṭhacitto, so cittena anallīnattā anto vasantopi pāraṃ samuddassa nāma. Ye disā teti ye verino paccatthikā, te ekato vasantāpi dūre vasantiyeva nāma. Santo pana paṇḍitā ārā ṭhitāpi mettābhāvitena manasā āvajjentā saṃvasantiyeva. Purā te homāti yāva tava appiyā na homa, tāvadeva taṃ āmantetvā gacchāmāti vadati.
这时国王对他说:巴利
Atha naṃ rājā āha –
如果你不理会这样恳求者的合掌,
你却不听从我们这一百位侍从说的话。
我们这样恳求你,请你再用另一种方式做一次。巴利
‘‘Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi; Paricārakānaṃ sataṃ, vacanaṃ na karosi no; Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāya’’nti.
在这里,“如果这样”:天鹅王啊,假如我们这样举起合掌向你恳求,你却还是不明白我们这合掌恳求的心意,也不理会我们这些侍从所说的话,那我们就只好这样再请求你了。“请你再安排一次”:意思是,请你隔一段时间就安排一次再回到这里来的机会。巴利
Tattha evaṃ ceti sace haṃsarāja, evaṃ añjaliṃ paggayha yācamānānaṃ amhākaṃ imaṃ añjaliṃ nāvabujjhasi, tava paricārakānaṃ samānānaṃ vacanaṃ na karosi, atha naṃ evaṃ yācāma. Puna kayirāsi pariyāyanti kālena kālaṃ idha āgamanāya vāraṃ kareyyāsīti attho.
于是菩萨说道:巴利
Tato bodhisatto āha –
如果我们这样安住,就不会有障碍;
大王啊,国土繁荣者啊!对你也对我。
但愿昼夜交替之后,我们还能再见到彼此。巴利
‘‘Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati; Tuyhaṃ cāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana; Appeva nāma passemu, ahorattānamaccaye’’ti.
大王,如果这样想:“我们不会有事吧?”请不要担心。假如我们这样生活也不会遇到生命危险,那我们说不定还能彼此相见。再说,你应该把我给你的教导放在我心里所在的位置上,也就是当作我就在你身边,在这短暂的人生和世间共处中不放逸,做布施等福德之事,不破坏十种王法,依法治理国家。你这样做,就是在奉行我的教导,就一定能见到我。大士这样教导国王之后,就回到心峰山去了。巴利
Tattha evaṃ ce noti mahārāja, mā cintayittha, sace amhākampi evaṃ viharantānaṃ jīvitantarāyo na bhavissati, appeva nāma ubho aññamaññaṃ passissāma, apica tvaṃ mayā dinnaṃ ovādameva mama ṭhāne ṭhapetvā evaṃ ittarajīvite lokasannivāse appamatto hutvā dānādīni puññāni karonto dasa rājadhamme akopetvā dhammena rajjaṃ kārehi, evañhi me ovādaṃ karonto maṃ passissatiyevāti. Evaṃ mahāsatto rājānaṃ ovaditvā cittakūṭapabbatameva gato.
导师讲完这段法义开示后,说道:“比丘们,正是这样,过去我投生为畜生道众生时,也通过显示寿行的脆弱来宣说法义。”随后他把本生故事联系起来:“那时的国王是阿难,最小的那只鹅是大目犍连,中间那只鹅是舍利弗,其余的鹅群是佛陀的随行弟子,而那只速行鹅就是我本人。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, pubbe tiracchānayoniyaṃ nibbattenapi mayā āyusaṅkhārānaṃ dubbalabhāvaṃ dassetvā dhammo desito’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, kaniṭṭho moggallāno, majjhimo sāriputto, sesahaṃsagaṇā buddhaparisā, javanahaṃso pana ahameva ahosi’’nti.
《小那罗陀本生注》第四巴利
[477] 4. Cūḷanāradajātakavaṇṇanā
“柴未被劈开”这个故事的起因,是导师住在祇园精舍时,为了一个粗壮少女引诱比丘的事而说的。据说舍卫城有一户人家,女儿大约十五六岁,已经到了婚配的年纪,长得非常漂亮,却没有人来提亲。她的母亲心想:“我女儿已经成年了,却没人来提亲。我要像用鱼饵引鱼一样,引诱一位释迦族的比丘,让他还俗,然后靠他过日子。”那时舍卫城有一位良家子弟,对佛法生起信心出了家,但从受具足戒开始,就放弃了修学的意愿,变得懒惰,一心只顾打扮身体。那位大近事女在家里准备好粥、嚼食和正餐,站在门口,看着街上走过的比丘们,想找一个容易被味欲缠住、可以下手的人。她看到那些持三藏者、论师、持律者,被大批随众簇拥着走过,里面没有能下手的人;又看到后面走来那些善于说法的、像不断堆积的云一样的常乞食比丘,里面也没有合适的人。最后她看见一位比丘走来:眼药涂到眼外角,头发梳得油亮,下身穿着细软的布衣,上身披着折叠平整的袈裟,拿着像宝石一样光亮的钵,撑着一把好看的伞,诸根放逸,身体壮实。她一看就觉得“这个人可以拿下”,便走上前去行礼,接过钵说:“来吧,尊者。”把他请进家里坐下,用粥等食物供养他。等他吃完饭,她对那位比丘说:“尊者,从今以后就请一直来我这里吧。”那位比丘从那时起就常去她家,后来变得十分亲密。巴利
Nate kaṭṭhāni bhinnānīti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino kirekassa kulassa pannarasasoḷasavassuddesikā dhītā ahosi sobhaggappattā, na ca naṃ koci vāresi. Athassā mātā cintesi ‘‘mama dhītā vayappattā, na ca naṃ koci vāreti, āmisena macchaṃ viya etāya ekaṃ sākiyabhikkhuṃ palobhetvā uppabbājetvā taṃ nissāya jīvissāmī’’ti. Tadā ca sāvatthivāsī eko kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya sikkhākāmataṃ pahāya ālasiyo sarīramaṇḍanamanuyutto vihāsi. Mahāupāsikā gehe yāgukhādanīyabhojanīyāni sampādetvā dvāre ṭhatvā antaravīthiyā gacchantesu bhikkhūsu ekaṃ bhikkhuṃ rasataṇhāya bandhitvā gahetuṃ sakkuṇeyyarūpaṃ upadhārentī tepiṭakaābhidhammikavinayadharānaṃ mahantena parivārena gacchantānaṃ antare kañci gayhupagaṃ adisvā tesaṃ pacchato gacchantānaṃ madhuradhammakathikānaṃ acchinnavalāhakasadisānaṃ piṇḍapātikānampi antare kañci adisvāva ekaṃ yāva bahi apaṅgā akkhīni añjetvā kese osaṇhetvā dukūlantaravāsakaṃ nivāsetvā ghaṭitamaṭṭhaṃ cīvaraṃ pārupitvā maṇivaṇṇapattaṃ ādāya manoramaṃ chattaṃ dhārayamānaṃ vissaṭṭhindriyaṃ kāyadaḷhibahulaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘imaṃ sakkā gaṇhitu’’nti gantvā vanditvā pattaṃ gahetvā ‘‘etha , bhante’’ti gharaṃ ānetvā nisīdāpetvā yāguādīhi parivisitvā katabhattakiccaṃ taṃ bhikkhuṃ ‘‘bhante, ito paṭṭhāya idhevāgaccheyyāthā’’ti āha. Sopi tato paṭṭhāya tattheva gantvā aparabhāge vissāsiko ahosi.
有一天,那位大近事女站在他能听见的地方,说:这个家里有的是吃用享受的东西,可是却没有像那样的儿子或女婿能来料理家业。他听了她的话,心想:她说这话到底是什么意思?心里像被轻轻刺了一下。她就对女儿说:你去引诱他,让他听你摆布。那少女从那时起就打扮得漂漂亮亮,用女人的姿态和媚态去引诱他。所谓粗重少女,不能理解为身体粗壮,不管她是胖是瘦,都是因为对五欲的贪染粗重,才叫粗重少女。那年轻人被烦恼控制,心想:我现在没法在佛陀的教法里安住了。于是他说:我回精舍把钵和衣交还,然后到某个地方去,你们把我的衣服送到那里。他回到精舍,交还了钵和衣,对亲教师和戒师说:我起厌离了。他们带他到世尊那里,禀报说:这位比丘起厌离了。世尊问:比丘,听说你起厌离了,是真的吗?他回答:是真的,世尊。又问:因为什么起厌离?答:因为粗重少女,世尊。世尊说:比丘,从前你住在森林里的时候,这个女人就障碍你的梵行,给你造成了很大的祸害。现在你又因为她起厌离吗?在比丘们的请求下,世尊讲了过去的事。巴利
Athekadivasaṃ mahāupāsikā tassa savanapathe ṭhatvā ‘‘imasmiṃ gehe upabhogaparibhogamattā atthi, tathārūpo pana me putto vā jāmātā vā gehaṃ vicārituṃ samattho natthī’’ti āha. So tassā vacanaṃ sutvā ‘‘kimatthaṃ nu kho kathetī’’ti thokaṃ hadaye viddho viya ahosi. Sā dhītaraṃ āha ‘‘imaṃ palobhetvā tava vase vattāpehī’’ti. Sā tato paṭṭhāya maṇḍitapasādhitā itthikuttavilāsehi taṃ palobhesi. Thullakumārikāti na ca thūlasarīrā daṭṭhabbā, thūlā vā hotu kisā vā, pañcakāmaguṇikarāgena pana thūlatāya ‘‘thullakumārikā’’ti vuccati. So daharo kilesavasiko hutvā ‘‘na dānāhaṃ buddhasāsane patiṭṭhātuṃ sakkhissāmī’’ti cintetvā ‘‘vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā asukaṭṭhānaṃ nāma gamissāmi, tatra me vatthāni pesethā’’ti vatvā vihāraṃ gantvā pattacīvaraṃ niyyādetvā ‘‘ukkaṇṭhitosmī’’ti ācariyupajjhāye āha. Te taṃ ādāya satthu santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ bhikkhu ukkaṇṭhito’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vatvā ‘‘thullakumārikāya, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu pubbepesā tava araññe vasantassa brahmacariyantarāyaṃ katvā mahantaṃ anatthamakāsi, puna tvaṃ etameva nissāya kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
过去,梵授王在波罗奈治理国家时,菩萨出生在迦尸国一个非常富有的婆罗门家庭。他学好了技艺,就成家立业。后来,他的妻子生下一个儿子后就去世了。他心想:“我心爱的妻子既然会死,死亡也一样会降临到我身上。在家生活对我还有什么意义?我要出家。”于是他放下欲乐,带着儿子进入雪山,和儿子一起出家修行。他修成了禅定和神通,靠林中的根果为食,住在森林里。那时,有一群住在边境的盗贼闯进一个地区,洗劫村庄,抓走村民,让他们扛着抢来的财物,又回到了边境。被抓的人中有一个容貌美丽的少女,很有心计。她想:“这些人抓了我们,会把我们当奴婢使唤。我得想个办法逃走。”她就对盗贼说:“主人,我要去方便一下,请稍微退后等一下。”她这样骗过盗贼,逃进森林。当菩萨的儿子留在草庵、菩萨外出采集果实的时候,她在上午来到那座草庵。她用爱欲之乐诱惑那个苦行少年,坏了他的戒行,让他听自己摆布,然后说:“你住在森林里有什么用?来吧,我们到村里去生活,那里很容易得到色等种种欲乐。”少年说:“好。”又说:“我父亲到森林里采果实去了,等他回来见上一面,我们再一起走。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe mahābhoge brāhmaṇakule nibbattitvā uggahitasippo kuṭumbaṃ saṇṭhapesi, athassa bhariyā ekaṃ puttaṃ vijāyitvā kālamakāsi. So ‘‘yatheva me piyabhariyāya, evaṃ mayipi maraṇaṃ āgamissati, kiṃ me gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti cintetvā kāme pahāya puttaṃ ādāya himavantaṃ pavisitvā tena saddhiṃ isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññā nibbattetvā vanamūlaphalāhāro araññe vihāsi. Tadā paccantavāsino corā janapadaṃ pavisitvā gāmaṃ paharitvā karamare gahetvā bhaṇḍikaṃ ukkhipāpetvā puna paccantaṃ pāpayiṃsu. Tesaṃ antare ekā abhirūpā kumārikā kerāṭikapaññāya samannāgatā cintesi ‘‘ime amhe gahetvā dāsibhogena paribhuñjissanti, ekena upāyena palāyituṃ vaṭṭatī’’ti. Sā ‘‘sāmi, sarīrakiccaṃ kātukāmāmhi, thokaṃ paṭikkamitvā tiṭṭhathā’’ti vatvā core vañcetvā palāyitvā araññaṃ pavisantī bodhisattassa puttaṃ assame ṭhapetvā phalāphalatthāya gatakāle pubbaṇhasamaye taṃ assamaṃ pāpuṇitvā taṃ tāpasakumāraṃ kāmaratiyā palobhetvā sīlamassa bhinditvā attano vase vattetvā ‘‘kiṃ te araññavāsena, ehi gāmaṃ gantvā vasissāma, tatra hi rūpādayo kāmaguṇā sulabhā’’ti āha. Sopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘pitā tāva me araññato phalāphalaṃ āharituṃ gato, taṃ disvā ubhopi ekatova gamissāmā’’ti āha.
她心里盘算:这个少年年纪小,什么都不懂。可他父亲是晚年才出家的,等父亲回来,一定会问我“你在这里干什么”,然后打我、抓住我的脚把我拖出去扔进森林。我得趁他还没回来就逃走。于是她对少年说:我先走,你随后沿着我告诉你的路跟上来。说完就离开了。自从她走后,少年就陷入了忧愁,不再像以前那样做任何该做的事,只是连头蒙起来,躺在草屋里闷闷不乐。大士带着果实回来,看见她的足迹,心想:这是女人的足迹,我儿子的戒肯定会破。于是他走进草屋,放下果实,问儿子,说出了第一首偈颂:巴利
Sā cintesi – ‘‘ayaṃ taruṇadārako na kiñci jānāti, pitarā panassa mahallakakāle pabbajitena bhavitabbaṃ, so āgantvā ‘idha kiṃ karosī’ti maṃ pothetvā pāde gahetvā kaḍḍhetvā araññe khipissati, tasmiṃ anāgateyeva palāyissāmī’’ti. Atha naṃ ‘‘ahaṃ purato gacchāmi, tvaṃ pacchā āgaccheyyāsī’’ti vatvā maggasaññaṃ ācikkhitvā pakkāmi. So tassā gatakālato paṭṭhāya uppannadomanasso yathā pure kiñci vattaṃ akatvā sasīsaṃ pārupitvā antopaṇṇasālāya pajjhāyanto nipajji. Mahāsatto phalāphalaṃ ādāya āgantvā tassā padavalañjaṃ disvā ‘‘ayaṃ mātugāmassa padavalañjo, ‘‘puttassa mama sīlaṃ bhinnaṃ bhavissatī’’ti cintento paṇṇasālaṃ pavisitvā phalāphalaṃ otāretvā puttaṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
你的柴没劈,水也没打来;
你的火也没点起来,你怎么像个傻子一样禅修呢?巴利
‘‘Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ; Aggīpi te na hāpito, kiṃ nu mandova jhāyasī’’ti.
在那里,“你的火也没有被熄灭”意思是你的火没有被点燃。“像个愚人”是指像无智慧、盲目愚痴的人一样。巴利
Tattha aggīpi te na hāpitoti aggipi te na jālito. Mandovāti nippañño andhabālo viya.
他听了父亲的话,就起身向父亲行礼,然后带着恭敬,用两首偈颂表明自己对住在林野没有兴趣:巴利
So pitu kathaṃ sutvā uṭṭhāya pitaraṃ vanditvā gāraveneva araññavāse anussāhaṃ pavedento gāthādvayamāha –
迦叶,我告诉你,我实在没办法住在树林里了。
住在森林里太苦了,我想去城里。巴利
‘‘Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ; Dukkho vāso araññamhi, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.
就像我从这里离开后,无论住在哪个地方,
梵天啊,我应当学习行为规范,请您把那个法教导给我。巴利
‘‘Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ; Ācāraṃ brahme sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ma’’nti.
在这里,“迦叶,我告诉你”意思是:迦叶,我告诉你。“去”就是前往。“行”的意思是:不管我住在哪个地方,住在那里时,我应当学习并了解当地的风俗和习惯。他说:“请您教导我、指导我那个法。”巴利
Tattha kassapāmantayāmi tanti kassapa āmantayāmi taṃ. Gantaveti gantuṃ. Ācāranti yasmiṃ janapade vasāmi, tattha vasanto yathā ācāraṃ janapadacārittaṃ sikkheyyaṃ jāneyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa ovadāhīti vadati.
大士说:“好啊,孩子,我来给你讲讲地方上的风俗。”接着说了两首偈颂——巴利
Mahāsatto ‘‘sādhu, tāta, desacārittaṃ te kathessāmī’’ti vatvā gāthādvayamāha –
如果你舍弃森林,还有林中的树根和果实;
你若是乐意住在国中,就请听我说法。巴利
‘‘Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca; Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.
别去碰毒物,要避开悬崖;
别陷进泥坑里,在毒蛇旁边要小心行事。巴利
‘‘Visaṃ mā paṭisevittho, papātaṃ parivajjaya; Paṅke ca mā visīdittho, yatto cāsīvise care’’ti.
这里说的“法”:如果你愿意住在那个国家,那你就应该效仿当地的风俗习惯。“在毒蛇旁边要小心”:意思是在毒蛇附近,你要谨慎、警觉地行动,应当避开毒蛇。巴利
Tattha dhammanti sace raṭṭhavāsaṃ rocesi, tena hi tvaṃ janapadacārittaṃ dhammaṃ nisāmehi. Yatto cāsīviseti āsīvisassa santike yatto paṭiyatto careyyāsi, sakkonto āsīvisaṃ parivajjeyyāsīti attho.
苦行者童子不明白这简要开示的含义,就问道:巴利
Tāpasakumāro saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānanto pucchi –
对梵行者来说,什么是毒,什么是悬崖,什么是泥沼?
你所说的毒蛇是什么?我问你,请告诉我。巴利
‘‘Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ; Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
另一位也对他作了解说——巴利
Itaropissa byākāsi –
孩子,在世间,漏被称为酒。
悦意、芳香、可爱、甜蜜,如同少许美味;
圣者们说,那对梵行来说就是毒啊,那罗陀。巴利
‘‘Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati; Manuñño surabhī vaggu, sādu khuddarasūpamo; Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.
孩子啊,世间女人会让放逸的人迷乱;
她们夺走年轻人的心,就像风吹散棉花一样。
那罗陀,这已被宣说为梵行的悬崖。巴利
‘‘Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā; Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto; Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.
得到、名声、恭敬,以及在别人家里受到的供养;
那罗陀,这被称为梵行的泥沼。巴利
‘‘Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca; Paṅko eso ca akkhāto, brahmacariyassa nārada.
孩子啊,那些带着刀兵的国王们住在这片大地上;
亲爱的孩子那罗陀,他们就是那样的人中王,那些伟大的国王。巴利
‘‘Sasatthā tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ; Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.
不要跟在那些自在者和统领者的脚边行走。
那罗陀啊,在梵行这件事上,这被称为毒蛇。巴利
‘‘Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care; Āsīvisoti akkhāto, brahmacariyassa nārada.
为食之故,在吃饭的时候,如果走近哪一户人家,
在这里,如果知道什么是适当的,就应该在那里寻求食物而行。巴利
‘‘Bhattattho bhattakāle ca, yaṃ gehamupasaṅkame; Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.
进入别人的家,是为了喝水或吃饭;
适量地吃,适量地享用,不要对诸色起心动念。巴利
‘‘Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ bhojanāya vā; Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.
牛栏、酒馆、迦罗陀,以及集会堂和垃圾堆;
要远远躲开,就像驾车避开崎岖不平的道路一样。巴利
‘‘Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca, sabhā nikiraṇāni ca; Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ patha’’nti.
在这里,“āsava(漏)”指的是花酒之类的酒。所谓“visaṃ tadāhu”,意思是:那种被称为“漏”的酒,圣者们说它是梵行的毒。“pamatta(放逸)”指失念的人。“tūlaṃ bhaṭṭhaṃvā”就像从树上脱落飘散下来的棉花一样。“akkhāta(宣说)”是由佛陀等圣者所说的。“siloka(名声)”指名望和赞誉。“sakkāra(恭敬)”指合掌等礼敬行为。“pūjā(供养)”指用香、花等供养。“paṅko(泥沼)”是泥沼,因能令人沉陷而得名。“mahanta(伟大)”指达到伟大境地。“na tesaṃ pādato care”意思是不亲近他们,不应成为亲近王族之人。因为国王们犹如毒蛇,顷刻间发怒便会令人遭殃。此外,这里还应以进入后宫等所说的过患来理解其义。巴利
Tattha āsavoti pupphāsavādi. Visaṃ tadāhūti taṃ āsavasaṅkhātaṃ suraṃ ariyā ‘‘brahmacariyassa visa’’nti vadanti. Pamattanti muṭṭhassatiṃ. Tūlaṃ bhaṭṭhaṃvāti rukkhā bhassitvā patitatūlaṃ viya. Akkhātoti buddhādīhi kathito. Silokoti kittivaṇṇo. Sakkāroti añjalikammādi. Pūjāti gandhamālādīhi pūjā. Paṅkoti esa osīdāpanaṭṭhena ‘‘paṅko’’ti akkhāto. Mahanteti mahantabhāvappatte. Na tesaṃ pādato careti tesaṃ santike na care, rājakulūpako na bhaveyyāsīti attho. Rājāno hi āsīvisā viya muhutteneva kujjhitvā anayabyasanaṃ pāpenti. Apica antepurappavesane vuttādīnavavasenapettha attho veditabbo.
为了食物而前往,就是有了食物的需求才去。这里说的“什么是善”,意思是:在那些应当去的人家里,如果你知道什么是善、没有过失、远离五种不合适的去处,就应该到那样的地方去乞食。所谓“不对女色起心”,是说在别人家里,即使你以知量之心吃饭,也不该对那里的女色起心动念,不该睁大眼睛去执取女色的相状。“Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭaṃ”是一些抄本的读法,注释书则读作“goṭṭhaṃ majjaṃ kirāsañca”,并说:“goṭṭha”指牛站立之处。“majja”指酒肆。“kirāsa”指赌徒、无赖之众。“Sabhā nikiraṇāni ca”指聚会场所与挥霍金银之处。“Ārakā”指应当远远避开这一切。“Yānīvā”指如同乘油车而行时遇到崎岖道路一样。巴利
Bhattatthoti bhattena atthiko hutvā. Yadettha kusalanti yaṃ tesu upasaṅkamitabbesu gehesu kusalaṃ anavajjaṃ pañcaagocararahitaṃ jāneyyāsi, tattha ghāsesanaṃ careyyāsīti attho. Na ca rūpe manaṃ kareti parakule mattaññū hutvā bhojanaṃ bhuñjantopi tattha itthirūpe manaṃ mā kareyyāsi, mā cakkhuṃ ummīletvā itthirūpe nimittaṃ gaṇheyyāsīti vadati. Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭanti ayaṃ potthakesu pāṭho, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘goṭṭhaṃ majjaṃ kirāsañcā’’ti vatvā ‘‘goṭṭhanti gunnaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ. Majjanti pānāgāraṃ. Kirāsanti dhuttakerāṭikajana’’nti vuttaṃ. Sabhā nikiraṇāni cāti sabhāyo ca hiraññasuvaṇṇānaṃ nikiraṇaṭṭhānāni ca. Ārakāti etāni sabbāni dūrato parivajjeyyāsi. Yānīvāti sappitelayānena gacchanto visamaṃ maggaṃ viya.
年轻人在父亲说话时恢复了正念,说道:“父亲,我不需要走人间这条路了。”于是父亲就教他修习慈心等禅修法门。他遵照父亲的教导去做,不久就修成了禅那和神通。父子两人都在禅那没有退失的情况下命终,投生到了梵天界。巴利
Māṇavo pitu kathentasseva satiṃ paṭilabhitvā ‘‘tāta, alaṃ me manussapathenā’’ti āha. Athassa pitā mettādibhāvanaṃ ācikkhi. So tassovāde ṭhatvā na cirasseva jhānābhiññā nibbattesi. Ubhopi pitāputtā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattiṃsu.
导师讲完这个法教后,把本生故事联系起来说:“那时候的那位少女,就是现在的这位少女;那位苦行青年,就是这位心生厌倦的比丘;而那位父亲,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sā kumārikā ayaṃ kumārikā ahosi, tāpasakumāro ukkaṇṭhitabhikkhu, pitā pana ahameva ahosi’’nti.
5. 《信使本生》注释巴利
[478] 5. Dūtajātakavaṇṇanā
“你派了信使,婆罗门”这句话,是导师住在祇园时,为了称赞自己的智慧而说的。比丘们在法堂里议论起来:“各位贤友,你们看十力者的善巧方便!他给释迦族子难陀示现天女群,让他证得阿罗汉果;给周利槃陀伽一块布,让他连同无碍解一起证得阿罗汉果;让金匠子观想莲花,证得阿罗汉果。他就这样用种种不同的方法调伏众生。”导师来了以后问:“比丘们,你们现在坐在这里谈什么?”他们回答:“就是在谈这件事。”导师说:“比丘们,如来不是今天才善巧于‘由此得此’,过去世也一样善巧方便。”于是讲了过去世的故事。巴利
Dūte te brahme pāhesinti idaṃ satthā jetavane viharanto attano paññāpasaṃsanaṃ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passatha, āvuso, dasabalassa upāyakosallaṃ, nandassa sakyaputtassa accharāgaṇaṃ dassetvā arahattaṃ adāsi, cūḷapanthakassa pilotikaṃ datvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ adāsi, kammāraputtassa padumaṃ dassetvā arahattaṃ adāsi, evaṃ nānāupāyehi satte vinetī’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, tathāgato idāneva ‘iminā idaṃ hotī’ti upāyakusalo, pubbepi upāyakusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,那个地方没有钱财。因为他压榨百姓,只顾搜刮钱财。那时,菩萨出生在迦尸国一个村庄的婆罗门家庭,成年后去了塔克西拉求学。他说:“以后我要如法乞讨,把老师的酬金送来。”学成技艺并通过考核后,他向老师告辞说:“老师,我去为您取酬金。”于是他走遍各地,以如法、公平的方式找到了七个金币,心想“我要拿去给老师”,便上路了。途中要渡恒河时,他上了船。就在那里,船翻了,那些金币掉进了水里。他心想:“钱财难得,如果再到各地去为老师筹钱,会拖很久。不如我就在恒河岸边绝食而坐,时间久了,国王自然会知道我坐在这里,然后会派大臣来。我不跟那些大臣说话,国王就会亲自来。用这个办法,我就能从国王那里得到老师的酬金。”于是他在恒河岸边披上上衣,把祭祀用的线放在外面,在像银板一样颜色的沙滩上,像一尊黄金雕像那样坐了下来。众人看见他绝食而坐,就问他:“你为什么坐在这里?”他对谁都不说。第二天,渡口附近村里的人听说他坐在那里,就来问他,他也不回答。他们见他疲惫不堪,叹息着离开了。第三天,城里的人来了;第四天,城里的权贵来了;第五天,国王的差役来了。第六天,国王派了大臣来,他和大臣们也不说话。第七天,国王心生恐惧,亲自来到他面前,问他,说了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente janapado ahirañño ahosi. So hi janapadaṃ pīḷetvā dhanameva saṃkaḍḍhi. Tadā bodhisatto kāsigāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṃ gantvā ‘‘pacchā dhammena bhikkhaṃ caritvā ācariyadhanaṃ āharissāmī’’ti vatvā sippaṃ paṭṭhapetvā niṭṭhitasippo anuyogaṃ datvā ‘‘ācariya, tumhākaṃ dhanaṃ āharissāmī’’ti āpucchitvā nikkhamma janapade caranto dhammena samena pariyesitvā satta nikkhe labhitvā ‘‘ācariyassa dassāmī’’ti gacchanto antarāmagge gaṅgaṃ otarituṃ nāvaṃ abhiruhi. Tassa tattha nāvāya viparivattamānāya taṃ suvaṇṇaṃ udake pati. So cintesi ‘‘dullabhaṃ hiraññaṃ, janapade puna ācariyadhane pariyesiyamāne papañco bhavissati, yaṃnūnāhaṃ gaṅgātīreyeva nirāhāro nisīdeyyaṃ, tassa me nisinnabhāvaṃ anupubbena rājā jānissati, tato amacce pesessati, ahaṃ tehi saddhiṃ na mantessāmi, tato rājā sayaṃ āgamissati, iminā upāyena tassa santike ācariyadhanaṃ labhissāmī’’ti. So gaṅgātīre uttarisāṭakaṃ pārupitvā yaññasuttaṃ bahi ṭhapetvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālukatale suvaṇṇapaṭimā viya nisīdi. Taṃ nirāhāraṃ nisinnaṃ disvā mahājano ‘‘kasmā nisinnosī’’ti pucchi, kassaci na kathesi. Punadivase dvāragāmavāsino tassa tattha nisinnabhāvaṃ sutvā āgantvā pucchiṃsu, tesampi na kathesi. Te tassa kilamathaṃ disvā paridevantā pakkamiṃsu. Tatiyadivase nagaravāsino āgamiṃsu, catutthadivase nagarato issarajanā, pañcamadivase rājapurisā. Chaṭṭhadivase rājā amacce pesesi, tehipi saddhiṃ na kathesi. Sattamadivase rājā bhayaṭṭito hutvā tassa santikaṃ gantvā pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
婆罗门,我派了使者去你那里,到恒河岸边禅修的人那里;
他们问他,他没有回答:难道你的苦是个秘密吗?巴利
‘‘Dūte te brahme pāhesiṃ, gaṅgātīrasmi jhāyato; Tesaṃ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṃ guyhamataṃ nu te’’ti.
在这里,“莫非你的苦是个秘密”的意思是:婆罗门,你心里生起的苦,你是不是认为只能藏在心里,不能告诉别人?巴利
Tattha dukkhaṃ guyhamataṃ nu teti kiṃ nu kho, brāhmaṇa, yaṃ tava dukkhaṃ uppannaṃ, taṃ te guyhameva mataṃ, na aññassa ācikkhitabbanti.
大士听了这话,说道:“大王,苦只应该告诉有能力消除它的人,不该告诉别人。”说完,便说了七首偈颂:巴利
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘mahārāja, dukkhaṃ nāma harituṃ samatthasseva ācikkhitabbaṃ, na aññassā’’ti vatvā satta gāthā abhāsi –
迦尸国的繁荣者啊,如果你心里生起了苦,
别把这事告诉那个不能让你脱离苦的人。巴利
‘‘Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana; Mā kho naṃ tassa akkhāhi, yo taṃ dukkhā na mocaye.
如果有人能把那已生起的痛苦,哪怕只从一部分上解开一分一毫;
应该如法地让他解脱,若他愿意,就告诉他。巴利
‘‘Yo tassa dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso; Vippamoceyya dhammena, kāmaṃ tassa pavedaya.
豺狼和鸟类的叫声很容易辨认,
大王,人的声音比那更难分辨。巴利
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ; Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
即便有人自忖:‘此为亲族、朋友或伙伴。’
有人先前心怀善意,后来却变成了仇敌。巴利
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
如果有人没被问起,就在不合适的时候向别人诉说自己的痛苦,
他的朋友们会快乐,关心他利益的人则会痛苦。巴利
‘‘Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe; Ānandino tassa bhavanti mittā, hitesino tassa dukhī bhavanti.
知道时机已到,也了解那位智者心意专一。
智者不该向他人诉说尖锐之语,而应说出柔和又有意义的话。巴利
‘‘Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvinaṃ ekamanaṃ viditvā; Akkheyya tibbāni parassa dhīro, saṇhaṃ giraṃ atthavatiṃ pamuñce.
如果他知道那是自己承受不了的,这些确实不是为了让我得到快乐。
有智慧的人应该独自承受那些剧烈的痛苦,心里始终看重真实和惭愧。巴利
‘‘Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṃ sukhāgamāya; Ekova tibbāni saheyya dhīro, saccaṃ hirottappamapekkhamāno’’ti.
在这里,“生起”是指:如果你那边生起了的话。“不要说”就是不要讲出来。“比……更难了知”:比起畜生道所依的叫声,这个更难了知。因此,未能如实了知而无力承受者,自己的痛苦就绝对不该说出来。“再者”这个偈颂的意思和前面说的一样。“被一再追问”是指被反复问。“他说出来”就是讲出来。“不是时候的样子”就是指时机不对。“时候”是指说出自己秘密的合适时机。“对那样的人”:先知道对方是智者、和自己心意相通,然后才对那样的人说。“剧烈的”就是种种痛苦。巴利
Tattha uppajjeti sace tava uppajjeyya. Mā akkhāhīti mā kathehi. Dubbijānataraṃ tatoti tato tiracchānagatavassitatopi dubbijānataraṃ, tasmā tathato ajānitvā harituṃ asamatthassa attano dukkhaṃ na kathetabbamevāti. Api ceti gāthā vuttatthāva. Anānupuṭṭhoti punappunaṃ puṭṭho. Pavedayeti katheti. Akālarūpeti akāle. Kālanti attano guyhassa kathanakālaṃ. Tathāvidhassāti paṇḍitapurisaṃ attanā saddhiṃ ekamanaṃ viditvā tathāvidhassa ācikkheyya. Tibbānīti dukkhāni.
“如果”是说,假如他知道自己的痛苦无法忍受,靠自己或别人的力量都已无法治愈。“那些”指的就是世间常法,也就是八种世间法。这是它的意思。这里说的是:这世间常法并不是只为了给我带来快乐才出现的,没有人能摆脱八种世间法。既然如此,一个只求快乐的人却把痛苦推给别人,那是不合理的,具足惭愧的人不会这样做。而我确实有惭和愧,我如实观照自身本有的惭与愧,并珍视它们。因此,不告诉别人,智者就应独自承受那剧烈的痛苦。巴利
Saceti yadi attano dukkhaṃ avisayhaṃ attano vā paresaṃ vā purisakārena atekicchaṃ jāneyya. Te hīti te eva lokapaveṇikā, aṭṭhalokadhammāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – atha ayaṃ lokapaveṇī na mayhaṃ eva sukhāgamāya uppannā, aṭṭhahi lokadhammehi parimutto nāma natthi, evaṃ sante sukhameva patthentena parassa dukkhāropanaṃ nāma na yuttaṃ, netaṃ hirottappasampannena kattabbaṃ, atthi ca me hirī ottappanti saccaṃ saṃvijjamānaṃ attani hirottappaṃ apekkhamānova aññassa anārocetvā ekova tibbāni saheyya dhīroti.
大士用七首偈颂为国王说法之后,为了表明自己还在寻找老师的酬金,又说了四首偈颂:巴利
Evaṃ mahāsatto sattahi gāthāhi rañño dhammaṃ desetvā attano ācariyadhanassa pariyesitabhāvaṃ dassento catasso gāthā abhāsi –
我游走在国土中,穿过市镇和王都;
大王,我乞食是为了给老师求取财物。巴利
‘‘Ahaṃ raṭṭhe vicaranto, nigame rājadhāniyo; Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.
居士、王臣,还有大婆罗门,
大王啊,我得到了七枚金币。
大王啊,我的那些东西都没了,所以我非常悲伤。巴利
‘‘Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe; Alatthaṃ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa; Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
大王,那些男人是你心里反复琢磨过的人。
我无法使他们从苦里解脱出来,所以我没对他们讲。巴利
‘‘Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā; Nālaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tesaṃ na byāhariṃ.
大王,我确实在心里反复想过您。
此法足以从苦中解脱,因此我向你宣说。巴利
‘‘Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito; Alaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tuyhaṃ pavedayi’’nti.
这里,“乞求”是指这些居士等人前来求取。“那些是我的”,是说我在渡恒河时,那七枚金币丢失了,落进了恒河里。“你的那些人”,大王,是指你的使者。“已仔细思量过”,是指我明白了“这些人没法把我从苦里救出来”。所以,由于这个原因,我没有对他们讲自己的苦。“我宣说了”,就是我说了出来。巴利
Tattha bhikkhamānoti ete gahapatiādayo yācamāno. Te meti te satta nikkhā mama gaṅgaṃ tarantassa naṭṭhā, gaṅgāyaṃ patitā. Purisā teti mahārāja, tava dūtapurisā. Anuvicintitāti ‘‘nālaṃ ime maṃ dukkhā mocetu’’nti mayā ñātā. Tasmāti tena kāraṇena tesaṃ attano dukkhaṃ nācikkhiṃ. Pavedayinti kathesiṃ.
国王听完他说法后,说:“婆罗门,别担心,我会给你老师的酬金。”于是给了他双倍的钱财。导师为了说明这件事的含义,说了最后的偈颂——巴利
Rājā tassa dhammakathaṃ sutvā ‘‘mā cintayi, brāhmaṇa, ahaṃ te ācariyadhanaṃ dassāmī’’ti dviguṇadhanamadāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā osānagāthamāha –
那位让迦尸国繁荣兴盛的国王,心地清净、满怀信心,就把东西布施给了他。
十四枚纯金打造的金币。巴利
‘‘Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano; Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasā’’ti.
在这里,“由黄金制成的”意思是:他布施的那十四枚金币,确实是由黄金做成的,而不是随便什么别的黄金。这就是这句话的含义。巴利
Tattha jātarūpamayeti te suvaṇṇassa catuddasa nikkhe jātarūpamayeyeva adāsi, na yassa vā tassa vā suvaṇṇassāti attho.
大士给了国王一番教导,又把财物送给老师,做了布施等种种功德;国王也安住在他的教导中,如法地治理国家。最后,两人都随各自的业而去。巴利
Mahāsatto rañño ovādaṃ datvā ācariyassa dhanaṃ datvā dānādīni puññāni katvā rājāpi tassovāde ṭhito dhammena rajjaṃ kāretvā ubhopi yathākammaṃ gatā.
导师讲完这段法义后,说道:“诸比丘,如来善巧运用方法,不只是现在,过去也是如此。”然后总结本生故事说:“那时的国王是阿难,老师是舍利弗,而那位婆罗门青年就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato upāyakusaloyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, ācariyo sāriputto, brāhmaṇamāṇavo pana ahameva ahosi’’nti.
迦陵伽菩提树本生注第六巴利
[479] 6. Kāliṅgabodhijātakavaṇṇanā
“迦陵伽王是转轮王”这句话,是导师住在祇园时,围绕阿难尊者所作的大菩提树供养而说的。
因为如来为了摄受应受度化的人外出游化时,舍卫城的居民拿着香花等物来到祇园,却找不到别的可供养的地方,就把供品放在香室门口然后离开,他们因此得不到极大的欢喜。给孤独长者知道了这个情况,在如来回到祇园的时候,来到阿难尊者面前说:“尊者,如来外出游化时,这座精舍就没有依靠了,人们没有可以用香花等物供养的地方。尊者,请您把这件事禀告如来,问清楚能不能建一个可供养的地方。”阿难尊者答应说“好”,然后问如来:“尊者,塔庙有几种?”如来回答:“阿难,有三种。”“尊者,是哪三种?”“舍利塔、受用物塔、指示塔。”“尊者,在您还住世的时候,可以建塔庙吗?”“阿难,舍利塔不能建。因为那是诸佛般涅槃时才有的。指示塔没有实物作基础,只是一种‘这是我的’的认定而已。而诸佛用过的大菩提树,即使诸佛还住世,它本身就是塔庙了。”“尊者,您外出时,祇园精舍就没有依靠了,大众找不到可供养的地方。我要从大菩提树取种子,种在祇园门口,尊者。”“好,阿难,种吧。这样的话,祇园就好像是我常住的地方了。”巴利
Rājā kāliṅgo cakkavattīti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattherena kataṃ mahābodhipūjaṃ ārabbha kathesi. Veneyyasaṅgahatthāya hi tathāgate janapadacārikaṃ pakkante sāvatthivāsino gandhamālādihatthā jetavanaṃ gantvā aññaṃ pūjanīyaṭṭhānaṃ alabhitvā gandhakuṭidvāre pātetvā gacchanti, te uḷārapāmojjā na honti. Taṃ kāraṇaṃ ñatvā anāthapiṇḍiko tathāgatassa jetavanaṃ āgatakāle ānandattherassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, ayaṃ vihāro tathāgate cārikaṃ pakkante nipaccayo hoti, manussānaṃ gandhamālādīhi pūjanīyaṭṭhānaṃ na hoti, sādhu, bhante, tathāgatassa imamatthaṃ ārocetvā ekassa pūjanīyaṭṭhānassa sakkuṇeyyabhāvaṃ jānāthā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tathāgataṃ pucchi ‘‘kati nu kho, bhante, cetiyānī’’ti? ‘‘Tīṇi ānandā’’ti. ‘‘Katamāni, bhante, tīṇī’’ti? ‘‘Sārīrikaṃ pāribhogikaṃ uddissaka’’nti. ‘‘Sakkā pana, bhante, tumhesu dharantesuyeva cetiyaṃ kātu’’nti. ‘‘Ānanda, sārīrikaṃ na sakkā kātuṃ. Tañhi buddhānaṃ parinibbānakāle hoti, uddissakaṃ avatthukaṃ mamāyanamattameva hoti, buddhehi paribhutto mahābodhirukkho buddhesu dharantesupi cetiyamevā’’ti. ‘‘Bhante, tumhesu pakkantesu jetavanavihāro appaṭisaraṇo hoti, mahājano pūjanīyaṭṭhānaṃ na labhati, mahābodhito bījaṃ āharitvā jetavanadvāre ropessāmi, bhante’’ti. ‘‘Sādhu, ānanda, ropehi, evaṃ sante jetavane mama nibaddhavāso viya bhavissatī’’ti.
长老先去告诉憍萨罗国王、给孤独长者和毗舍佉等人,然后在祇园门口准备种菩提树的地方,叫人挖了一个坑。他对大目犍连长老说:“尊者,我要在祇园门口种菩提树,请您从大菩提树那里给我取一株菩提树成熟果实来。”目犍连长老答应说“善哉”,就腾空飞到金刚座,在树果从果柄脱落、还没落到地上时,用衣服接住,拿回来交给阿难长老。阿难长老告诉大家:“今天我要种下菩提树了。”憍萨罗国王等人听了,傍晚时分,国王带着大批随从,备齐各种用具来了;给孤独长者、毗舍佉,还有其他有信心的民众也一样来了。长老在种大菩提树的地方放了一个大金盆,在盆底打了个洞,填满香泥,然后把菩提树成熟果实交给国王,说:“大王,请种下这株菩提树成熟果实。”国王心想:“王位并不是永远握在我们手里的,这件事应该让给孤独长者来种才对。”于是他把菩提树成熟果实放到大长者手里。给孤独长者拨开香泥,把菩提树成熟果实种了下去。菩提树成熟果实刚一从他手中落下,在场所有人都看见:一株犁头那么粗的菩提树干猛地长起来,高到五十肘,又向四方和上方伸出五根大枝,每根也有五十肘长。就这样,它当下就成了林中树王。国王用十八个金瓶银瓶装满香水,用蓝莲花束等装饰,围绕大菩提树摆好,又把满瓶依次放好;他造了七宝栏杆,撒上混有金砂的沙,筑起围墙,造了七宝门楼,场面极为隆重。巴利
Thero kosalanarindassa anāthapiṇḍikassa visākhādīnañca ārocetvā jetavanadvāre bodhiropanaṭṭhāne āvāṭaṃ khaṇāpetvā mahāmoggallānattheraṃ āha – ‘‘bhante, ahaṃ jetavanadvāre bodhiṃ ropessāmi, mahābodhito me bodhipakkaṃ āharathā’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ākāsena bodhimaṇḍaṃ gantvā vaṇṭā parigalantaṃ pakkaṃ bhūmiṃ asampattameva cīvarena sampaṭicchitvā gahetvā ānandattherassa adāsi. Ānandatthero ‘‘ajja bodhiṃ ropessāmī’’ti kosalarājādīnaṃ ārocesi. Rājā sāyanhasamaye mahantena parivārena sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā āgami, tathā anāthapiṇḍiko visākhā ca añño ca saddho jano. Thero mahābodhiropanaṭṭhāne mahantaṃ suvaṇṇakaṭāhaṃ ṭhapetvā heṭṭhā chiddaṃ kāretvā gandhakalalassa pūretvā ‘‘idaṃ bodhipakkaṃ ropehi, mahārājā’’ti rañño adāsi. So cintesi ‘‘rajjaṃ nāma na sabbakālaṃ amhākaṃ hatthe tiṭṭhati, idaṃ mayā anāthapiṇḍikena ropāpetuṃ vaṭṭatī’’ti . So taṃ bodhipakkaṃ mahāseṭṭhissa hatthe ṭhapesi. Anāthapiṇḍiko gandhakalalaṃ viyūhitvā tattha pātesi. Tasmiṃ tassa hatthato muttamatteyeva sabbesaṃ passantānaññeva naṅgalasīsappamāṇo bodhikhandho paṇṇāsahatthubbedho uṭṭhahi, catūsu disāsu uddhañcāti pañca mahāsākhā paṇṇāsahatthāva nikkhamiṃsu. Iti so taṅkhaṇaññeva vanappatijeṭṭhako hutvā aṭṭhāsi. Rājā aṭṭhārasamatte suvaṇṇarajataghaṭe gandhodakena pūretvā nīluppalahatthakādipaṭimaṇḍite mahābodhiṃ parikkhipitvā puṇṇaghaṭe paṭipāṭiyā ṭhapesi, sattaratanamayaṃ vedikaṃ kāresi, suvaṇṇamissakaṃ vālukaṃ okiri, pākāraparikkhepaṃ kāresi, sattaratanamayaṃ dvārakoṭṭhakaṃ kāresi, sakkāro mahā ahosi.
长老走到如来跟前,说:“尊者,您当年在大菩提树下入的那种定,请您也到我今天种下的这棵菩提树下坐一坐,为了大众的利益而入定吧。”如来回答:“阿难,你在说什么?我在大菩提树下入定而坐的那个地方,别的地方是承受不住的。”长老又说:“尊者,为了大众的利益,请您以入定的快乐,把这棵菩提树下当作永久固定的住处来受用吧。”导师便以入定的快乐受用了一整夜。长老又告诉了憍萨罗王等人,举办了名为“菩提树节”的法会。而这棵菩提树,因为是阿难长老种下的,就被称为“阿难菩提树”。那时,比丘们在法堂里议论起来:“诸位贤友,阿难长老在如来还住世的时候,就种下了这棵菩提树,还办了盛大的供养,这位长老真是有大功德啊!”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起,在议论什么?”他们回答说是在说这件事。导师便说:“比丘们,不只是现在,过去阿难也曾经带着四大洲各地的人和他们的随从,备办了大量的香花等物,在大菩提树的金刚座处举办过菩提树节。”接着,导师讲起了过去的故事。巴利
Thero tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘bhante, tumhehi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṃ mayā ropitabodhimūle nisīditvā mahājanassa hitatthāya samāpajjathā’’ti āha. ‘‘Ānanda, kiṃ kathesi, mayi mahābodhimūle samāpannasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinne añño padeso dhāretuṃ na sakkotī’’ti. ‘‘Bhante, mahājanassa hitatthāya imassa bhūmippadesassa dhuvaniyāmena samāpattisukhena taṃ bodhimūlaṃ paribhuñjathā’’ti. Satthā ekarattiṃ samāpattisukhena paribhuñji. Thero kosalarājādīnaṃ kathetvā bodhimahaṃ nāma kāresi. Sopi kho bodhirukkho ānandattherena ropitattā ānandabodhiyevāti paññāyittha. Tadā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso āyasmā ānando dharanteyeva tathāgate bodhiṃ ropetvā mahāpūjaṃ kāresi , aho mahāguṇo thero’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ānando saparivāresu catūsu mahādīpesu manusse gahetvā bahugandhamālādīni āharitvā mahābodhimaṇḍe bodhimahaṃ kāresiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在迦陵伽国的牙城,有一位名叫迦陵伽的国王统治着国家。他有两个儿子,一个叫大迦陵伽,一个叫小迦陵伽。占相师们预言说:“长子会在父王去世后继承王位;次子则会出家修行仙道,靠乞食过活,但他的儿子会成为转轮王。”后来,父王去世后,长子成了国王,次子则做了副王。副王心想:“据说我的儿子会成为转轮王。”于是他就仗着儿子而起了傲慢。国王受不了,就命令一个亲信:“去把小迦陵伽抓起来。”那人去了之后说:“王子,国王想抓你,你还是保住自己的性命吧。”小迦陵伽便把自己的印章戒指、细软毛毯和佩剑这三样东西拿给这位亲信大臣看,说道:“凭这个信物,将来你们要把王位交给我的儿子。”说完,他就进入森林,找了一处风景优美的地方搭了草庵,出家修行仙道,在河边住了下来。巴利
Atīte kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅgo nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa mahākāliṅgo, cūḷakāliṅgoti dve puttā ahesuṃ. Nemittakā ‘‘jeṭṭhaputto pitu accayena rajjaṃ kāressati, kaniṭṭho pana isipabbajjaṃ pabbajitvā bhikkhāya carissati, putto panassa cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Aparabhāge jeṭṭhaputto pitu accayena rājā ahosi, kaniṭṭho pana uparājā. So ‘‘putto kira me cakkavattī bhavissatī’’ti puttaṃ nissāya mānaṃ akāsi. Rājā asahanto ‘‘cūḷakāliṅgaṃ gaṇhā’’ti ekaṃ atthacarakaṃ āṇāpesi. So gantvā ‘‘kumāra, rājā taṃ gaṇhāpetukāmo, tava jīvitaṃ rakkhāhī’’ti āha. So attano lañjanamuddikañca sukhumakambalañca khaggañcāti imāni tīṇi atthacarakāmaccassa dassetvā ‘‘imāya saññāya mama puttassa rajjaṃ dadeyyāthā’’ti vatvā araññaṃ pavisitvā ramaṇīye bhūmibhāge assamaṃ katvā isipabbajjaṃ pabbajitvā nadītīre vāsaṃ kappesi.
在摩陀国的沙嘎喇城里,摩陀王的王后生了一个女儿。占相师们预言说:“她会靠乞讨过活,但她的儿子会成为转轮王。”整个赡部洲的国王们听到这个消息,就一起赶来围攻沙嘎喇城。摩陀王心想:“如果我把她嫁给其中一个人,其他国王一定会发怒。我要保护女儿。”于是他带着女儿和妻子,乔装成陌生人逃走,进入森林,在小迦陵伽王子的草庵上方另建了一座草庵,出家后靠捡拾落穗维持生活,就住在那里。父母为了“保护女儿”,把她留在草庵里,自己出去采集果实。趁他们外出的时候,她采了各种花,做成花环。河边有一棵开满花的芒果树,枝干层层叠叠像阶梯一样。她爬上树玩耍,把花环扔进水里。有一天,小迦陵伽王子在河里沐浴时,那花环缠到了他头上。他看了看,心想:“这是女人做的,但不是老妇,是年轻少女的手艺。我得先查一查。”在烦恼驱使下,他逆流而上,听到她坐在芒果树上用甜美的声音唱歌,便走到树下,看见她后问道:“贤女,你叫什么名字?”她说:“主人,我是人女。”“那就下来吧。”“主人,不行,我是刹帝利。”“贤女,我也是刹帝利,下来吧。”“主人,光凭嘴上说说不能算刹帝利;如果你真是刹帝利,就说刹帝利的话。”于是两人互相说了刹帝利的话。王女便下来了。巴利
Maddaraṭṭhepi sāgalanagare maddarañño aggamahesī dhītaraṃ vijāyi. Taṃ nemittakā ‘‘ayaṃ bhikkhaṃ caritvā jīvikaṃ kappessati, putto panassā cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Sakalajambudīpe rājāno taṃ pavattiṃ sutvā ekappahāreneva āgantvā sāgalanagaraṃ rundhiṃsu. Maddarājā cintesi ‘‘sacāhaṃ imaṃ ekassa dassāmi, sesarājāno kujjhissanti, mama dhītaraṃ rakkhissāmī’’ti dhītarañca bhariyañca gahetvā aññātakavesena palāyitvā araññaṃ pavisitvā cūḷakāliṅgakumārassa assamapadato uparibhāge assamaṃ katvā pabbajitvā uñchācariyāya jīvikaṃ kappento tattha paṭivasati. Mātāpitaro ‘‘dhītaraṃ rakkhissāmā’’ti taṃ assamapade katvā phalāphalatthāya gacchanti. Sā tesaṃ gatakāle nānāpupphāni gahetvā pupphacumbaṭakaṃ katvā gaṅgātīre ṭhapitasopānapanti viya jāto eko supupphito ambarukkho atthi, taṃ abhiruhitvā kīḷitvā pupphacumbaṭakaṃ udake khipi. Taṃ ekadivasaṃ gaṅgāyaṃ nhāyantassa cūḷakāliṅgakumārassa sīse laggi. So taṃ oloketvā ‘‘idaṃ ekāya itthiyā kataṃ, no ca kho mahallikāya, taruṇakumārikāya katakammaṃ, vīmaṃsissāmi tāva na’’nti kilesavasena uparigaṅgaṃ gantvā tassā ambarukkhe nisīditvā madhurena sarena gāyantiyā saddaṃ sutvā rukkhamūlaṃ gantvā taṃ disvā ‘‘bhadde, kā nāma tva’’nti āha. ‘‘Manussitthīhamasmi sāmī’’ti . ‘‘Tena hi otarāhī’’ti. ‘‘Na sakkā sāmi, ahaṃ khattiyā’’ti. ‘‘Bhadde, ahampi khattiyoyeva, otarāhī’’ti. Sāmi, na vacanamatteneva khattiyo hoti, yadisi khattiyo, khattiyamāyaṃ kathehī’’ti. Te ubhopi aññamaññaṃ khattiyamāyaṃ kathayiṃsu. Rājadhītā otari.
他们两人互相做了男女之事。母亲等父母回来后,就把他是迦陵伽王之子以及他进入森林的原因,详细地讲给他们听。他们说了声“善哉”,便把她嫁给了他。他们夫妻恩爱地住在一起,王女怀了孕,满十个月后生下一个具足稻谷与福德吉祥之相的儿子,给他取名叫“迦陵伽”。他长大后,在父亲和外祖父身边学成了一切技艺。后来,他父亲通过星宿的会合,得知自己的哥哥已经去世,就对他说:“孩子,你别再住在森林里了。你的伯父大迦陵伽已经过世,你去牙城,继承属于家族的全部王位吧。”说完,把自己带来的一枚戒指、一条毯子和一把剑交给他,又嘱咐说:“孩子,牙城某条街上,有我们一位办事的大臣。你到他家,落到他的卧榻上,把这三件宝物拿给他看,告诉他你是我的儿子。他会帮你登上王位。”于是,他礼拜了父母和外祖父母,凭借福德的威力,从空中飞去,直接落在那位大臣的卧榻上。大臣问“你是谁”,他回答“我是小迦陵伽的儿子”,并拿出那三件宝物给他看。大臣把这件事禀告了朝臣们。朝臣们让人把城装饰起来,为他举起了白伞。巴利
Te aññamaññaṃ ajjhācāraṃ cariṃsu. Sā mātāpitūsu āgatesu tassa kāliṅgarājaputtabhāvañceva araññaṃ paviṭṭhakāraṇañca vitthārena tesaṃ kathesi. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ tassa adaṃsu. Tesaṃ piyasaṃvāsena vasantānaṃ rājadhītā gabbhaṃ labhitvā dasamāsaccayena dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘kāliṅgo’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto pitu ceva ayyakassa ca santike sabbasippānaṃ nipphattiṃ pāpuṇi. Athassa pitā nakkhattayogavasena bhātu matabhāvaṃ ñatvā ‘‘tāta, mā tvaṃ araññe vasa, petteyyo te mahākāliṅgo kālakato, tvaṃ dantapuranagaraṃ gantvā kulasantakaṃ sakalarajjaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā attanā ānītaṃ muddikañca kambalañca khaggañca datvā ‘‘tāta, dantapuranagare asukavīthiyaṃ amhākaṃ atthacarako amacco atthi, tassa gehe sayanamajjhe otaritvā imāni tīṇi ratanāni tassa dassetvā mama puttabhāvaṃ ācikkha, so taṃ rajje patiṭṭhāpessatī’’ti uyyojesi. So mātāpitaro ca ayyakāyyike ca vanditvā puññamahiddhiyā ākāsena gantvā amaccassa sayanapiṭṭheyeva otaritvā ‘‘kosi tva’’nti puṭṭho ‘‘cūḷakāliṅgassa puttomhī’’ti ācikkhitvā tāni ratanāni dassesi. Amacco rājaparisāya ārocesi. Amaccā nagaraṃ alaṅkārāpetvā tassa setacchattaṃ ussāpayiṃsu.
那时,他的国师名叫迦陵伽婆罗堕阇,为他讲述了转轮王的十种应行之仪。他圆满践行了这些仪法。后来在十五布萨日那天,轮宝从轮藏处出现,象宝从布萨族出现,马宝从云马族出现,珠宝从广博山出现,女宝、居士宝、将领宝也都随之显现。他统辖了整个轮围界内的疆土。有一天,他被绵延三十六由旬的随从簇拥着,骑上一头通体纯白、宛如盖拉舍山巅的白象,以盛大的威仪前往父母所在之处。当这头象行至一切诸佛的胜利结跏趺座、成为大地之脐的大菩提座上方时,却无法再前进。国王再三驱策,象仍然不能前行。为了阐明此中义理,世尊说了这第一首偈颂——巴利
Athassa kāliṅgabhāradvājo nāma purohito tassa dasa cakkavattivattāni ācikkhi. So taṃ vattaṃ pūresi. Athassa pannarasauposathadivase cakkadahato cakkaratanaṃ, uposathakulato hatthiratanaṃ, valāhakakulato assaratanaṃ, vepullapabbatato maṇiratanaṃ āgami, itthiratanagahapatiratanapariṇāyakaratanāni pātubhavanti. So sakalacakkavāḷagabbhe rajjaṃ gaṇhitvā ekadivasañca chattiṃsayojanāya parisāya parivuto sabbasetaṃ kelāsakūṭapaṭibhāgaṃ hatthiṃ āruyha mahantena sirivilāsena mātāpitūnaṃ santikaṃ pāyāsi. Athassa sabbabuddhānaṃ jayapallaṅkassa pathavīnābhibhūtassa mahābodhimaṇḍassa uparibhāge nāgo gantuṃ nāsakkhi. Rājā punappunaṃ codesi, so nāsakkhiyeva. Tamatthaṃ pakāsento satthā paṭhamaṃ gāthamāha –
迦陵伽王是转轮王,如法治理大地人民;
他乘着那头具大神力的那伽,来到了菩提道场附近。巴利
‘‘Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṃ; Agamā bodhisamīpaṃ, nāgena mahānubhāvenā’’ti.
这时,国王的国师跟着国王一起走,心里想:“虚空中根本没有什么障碍,为什么国王连大象都派不出去?我来试探一下。”于是他从空中降下来,看见了诸佛的胜利金刚座,也就是大地之脐所在的那片地面。据说当时在那个地方,方圆有八王量卡利萨那么大的范围内,连一根毛发那么细的草都没有,地上散布着银板颜色的细沙;四周的草、藤蔓和树木都向右绕菩提座旋转,全都朝向菩提座站立。婆罗门看着那片地面,心想:“这里正是诸佛摧毁一切烦恼的地方,它的上方连帝释天他们也到不了。”于是他走到迦陵伽王跟前,讲述了菩提座的殊胜,对国王说:“请下来吧。”为了说明这件事,导师说了下面这些偈颂——巴利
Atha rañño purohito raññā saddhiṃ gacchanto ‘‘ākāse āvaraṇaṃ nāma natthi, kiṃ nu kho rājā hatthiṃ pesetuṃ na sakkoti , vīmaṃsissāmī’’ti ākāsato oruyha sabbabuddhānaṃyeva jayapallaṅkaṃ pathavīnābhimaṇḍalabhūtaṃ bhūmibhāgaṃ passi. Tadā kira tattha aṭṭharājakarīsamatte ṭhāne kesamassumattampi tiṇaṃ nāma natthi, rajatapaṭṭavaṇṇavālukā vippakiṇṇā honti, samantā tiṇalatāvanappatiyo bodhimaṇḍaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvaṭṭetvā bodhimaṇḍābhimukhāva aṭṭhaṃsu. Brāhmaṇo taṃ bhūmibhāgaṃ oloketvā ‘‘idañhi sabbabuddhānaṃ sabbakilesaviddhaṃsanaṭṭhānaṃ, imassa uparibhāge sakkādīhipi na sakkā gantu’’nti cintetvā kāliṅgarañño santikaṃ gantvā bodhimaṇḍassa vaṇṇaṃ kathetvā rājānaṃ ‘‘otarā’’ti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā āha –
迦陵伽与跋勒德瓦哲,以及迦陵伽王沙门果勒尼亚;
他抓住正在转动的轮,双手合十,这样说道。巴利
‘‘Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṃ kāliṅgaṃ samaṇakolaññaṃ; Cakkaṃ vattayato pariggahetvā, pañjalī idamavoca.
大王,请下来吧,这片地面均匀平坦。
在这里,不依止的佛陀们已成正觉,光明显耀。巴利
‘‘Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato; Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.
在这片土地上,草木藤蔓都向右旋绕。
大王,我们从圣典中这样听闻:大地中央有个曼达。巴利
‘‘Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṃ bhūmibhāgasmiṃ; Pathaviyā nābhiyaṃ maṇḍo, iti no sutaṃ mante mahārāja.
以大海为边界、承载一切众生的大地;
这是大地的精华,你下来礼敬吧。巴利
‘‘Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā; Pathaviyā ayaṃ maṇḍo, orohitvā namo karohi.
那些龙象,以及出身高贵的雄象,
那些龙根本不会靠近这个地方。巴利
‘‘Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā; Ettāvatā padesaṃ te, nāgā neva mupayanti.
良种的大象啊,如果你愿意,就派人把那头长牙的象牵来吧。
至此程度的地方,大象也能到达。巴利
‘‘Abhijāto nāgo kāmaṃ, pesehi kuñjaraṃ dantiṃ; Ettāvatā padeso, sakkā nāgena mupagantuṃ.
迦陵伽王听了这话,领会了相士话里的意思,
他派出了那头象,我们就会知道,我们该怎么理解这番话。巴利
‘‘Taṃ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā; Sampesesi nāgaṃ ñassāma, mayaṃ yathimassidaṃ vacanaṃ.
那头被国王派来的大象,发出像鹤一样的鸣叫后,
他退到一边坐下,就像承受不住沉重的负担一样。巴利
‘‘Sampesito ca raññā, nāgo koñcova abhinaditvāna; Paṭisakkitvā nisīdi, garuṃva bhāraṃ asahamāno’’ti.
在这里,“沙门果勒尼亚”指的是苦行者的儿子。“转轮”是指正在转动轮子,也就是转轮圣王。“考察后”是指考察了那片土地之后。“沙门所称赞”是指被一切佛陀称赞。“无等比”是指无可比拟、不可测量。“照耀”是指摧毁了一切烦恼的黑暗,就像初升的太阳一样,坐在这里照耀着。“草蔓”是指草和藤蔓。“精髓”是指大地的精髓、核心,厚度为四万由旬再加上二十万由旬,如同大地的脐,是不动之处;在劫形成时,它最先形成;在劫毁灭时,它最后毁灭。“我闻如是”是指我们依相咒而如此听闻。“下已”是指从空中降下后,对一切佛陀摧毁烦恼之处行礼致敬,作供养与尊敬。巴利
Tattha samaṇakolaññanti tāpasānaṃ puttaṃ. Cakkaṃ vattayatoti cakkaṃ vattayamānaṃ, cakkavattinti attho. Pariggahetvāti bhūmibhāgaṃ vīmaṃsitvā. Samaṇuggatoti sabbabuddhehi vaṇṇito. Anadhivarāti atulyā appameyyā. Virocantīti vihatasabbakilesandhakārā taruṇasūriyā viya idha nisinnā virocanti. Tiṇalatāti tiṇāni ca latāyo ca. Maṇḍoti catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalāya pathaviyā maṇḍo sāro nābhibhūto acalaṭṭhānaṃ, kappe saṇṭhahante paṭhamaṃ saṇṭhahati, vinassante pacchā vinassati. Iti no sutanti evaṃ amhehi lakkhaṇamantavasena sutaṃ. Orohitvāti ākāsato otaritvā imassa sabbabuddhānaṃ kilesaviddhaṃsanaṭṭhānassa namo karohi, pūjāsakkāraṃ karohi.
所谓“那些”,是指转轮王象宝中那些出生在布萨家族的象。到这里为止的意思是:所有这些象连这一小段地方都不会靠近,即使被驱赶也不会走近。出身优越,是指它超越了行境等八种象族,出生在布萨家族。象,是指最上等的象。到这里为止的意思是:这一段地方这头象还能走到,再往前就不行了;如果还想让它继续走,就得用金刚钩给它信号把它赶过去。听了相师的话之后,意思是:诸比丘,那位国王听了相师——也就是解相者迦陵伽婆罗堕阇的话,记住并领会之后,为了验证这话到底是真是假,便把那头象赶了过去。如苍鹭鸣叫后,意思是:诸比丘,那头象被国王用金刚钩催促驱赶后,像苍鹭一样叫了一声,随即退缩,举起鼻子,仰起脖子,好像再也背不动重物一样,就停在了半空中。巴利
Ye teti ye cakkavattirañño hatthiratanasaṅkhātā uposathakule nibbattanāgā. Ettāvatāti sabbepi te ettakaṃ padesaṃ neva upayanti, koṭṭiyamānāpi na upagacchantiyeva. Abhijātoti gocariyādīni aṭṭha hatthikulāni abhibhavitvā atikkamitvā uposathakule jāto. Kuñjaranti uttamaṃ. Ettāvatāti ettako padeso sakkā etena nāgena upagantuṃ, ito uttari na sakkā, abhikaṅkhanto vajiraṅkusena saññaṃ datvā pesehīti. Veyyañjanikavaco nisāmetvāti bhikkhave, so rājā tassa lakkhaṇapāṭhakassa veyyañjanikassa kāliṅgabhāradvājassa vaco nisāmetvā upadhāretvā ‘‘ñassāma mayaṃ yathā imassa vacanaṃ yadi vā saccaṃ yadi vā alika’’nti vīmaṃsanto nāgaṃ pesesīti attho. Koñcova abhinaditvānāti bhikkhave, so nāgo tena raññā vajiraṅkusena codetvā pesito koñcasakuṇo viya naditvā paṭisakkitvā soṇḍaṃ ukkhipitvā gīvaṃ unnāmetvā garuṃ bhāraṃ vahituṃ asakkonto viya ākāseyeva nisīdi.
它被那一下又一下地刺戳,终于受不了那种痛,就死了。国王却不知道它已经死了,还照样坐在象背上。迦陵伽婆罗堕阇说:“大王,您的象已经死了,换骑另一头象吧。”导师为了说明这件事,说出了第十首偈颂——巴利
So tena punappunaṃ vijjhiyamāno vedanaṃ sahituṃ asakkonto kālamakāsi. Rājā panassa matabhāvaṃ ajānanto piṭṭhe nisinnova ahosi. Kāliṅgabhāradvājo ‘‘mahārāja, tava nāgo niruddho, aññaṃ hatthiṃ saṅkamā’’ti āha. Tamatthaṃ pakāsento satthā dasamaṃ gāthamāha –
迦陵伽婆罗堕阇知道这头象寿命将尽,
他急忙对迦陵伽王说:
大王,请换乘另一头象,这头象已经寿命尽了。巴利
‘‘Kāliṅgabhāradvājo , nāgaṃ khīṇāyukaṃ viditvāna; Rājānaṃ kāliṅgaṃ, taramāno ajjhabhāsittha; Aññaṃ saṅkama nāgaṃ, nāgo khīṇāyuko mahārājā’’ti.
在这里,所谓“象寿命已尽”,意思是:你的象已经到了寿命的尽头,不管做什么,都不可能骑着它坐到象背上抵达菩提道场。所谓“换乘另一头象”,意思是:靠着国王的福德威力,另一头象从布萨族来到这里,把背凑了过来。巴利
Tattha nāgo khīṇāyukoti nāgo te jīvitakkhayaṃ patto, yaṃ kiñci karontena na sakkā piṭṭhe nisinnena bodhimaṇḍamatthakena gantuṃ. Aññaṃ nāgaṃ saṅkamāti rañño puññiddhibalena añño nāgo uposathakulato āgantvā piṭṭhiṃ upanāmesi.
国王坐到了那头象的背上。就在那一刻,那头死象倒在地上。导师为了说明这件事,又说了另一首偈颂——巴利
Rājā tassa piṭṭhiyaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe matahatthī bhūmiyaṃ pati. Tamatthaṃ pakāsento satthā itaraṃ gāthamāha –
迦陵伽王听了这话,急忙朝那头象走去。
国王刚一走过去,那头象就当场倒在地上。
正如占相师所预言的那样,那头象果然如此。巴利
‘‘Taṃ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṃ; Saṅkanteva raññe nāgo, tattheva pati bhumyā; Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo’’ti.
这时,国王从空中降下,看着菩提道场,见到神通变化后,就向婆罗堕阇赞叹说:巴利
Atha rājā ākāsato oruyha bodhimaṇḍaṃ oloketvā pāṭihāriyaṃ disvā bhāradvājassa thutiṃ karonto āha –
迦陵伽王对迦陵伽婆罗门这样说道:
你才是真正彻底觉悟的人,是一切知者,是一切见者。巴利
‘‘Kāliṅgo rājā kāliṅgaṃ, brāhmaṇaṃ etadavoca; Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī’’ti.
那位婆罗门不肯接受这番称赞,把自己放在低下的位置,反而把诸佛高高举起,加以赞叹。导师为了说明这件事,诵出了下面这些偈颂:巴利
Brāhmaṇo taṃ anadhivāsento attānaṃ nīcaṭṭhāne ṭhapetvā buddheyeva ukkhipitvā vaṇṇesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā abhāsi –
迦陵伽婆罗门不接受,便说了这番话:
大王,我们确实是占相者,诸佛是遍知者。巴利
‘‘Taṃ anadhivāsento kāliṅga, brāhmaṇo idamavoca; Veyyañjanikā hi mayaṃ, buddhā sabbaññuno mahārāja.
一切知者、一切明者的佛陀,并不是靠相来了知的;
我们靠的是传承的力量,而佛陀们则了知一切。巴利
‘‘Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti; Āgamabalasā hi mayaṃ, buddhā sabbaṃ pajānantī’’ti.
大王,其中所谓“占相师”,就是我们这些看到体相就能作出解释、被称为多闻智者的人;而佛陀则是一切知者、一切见者。因为诸佛了知并看见包括过去等各类在内的一切,他们是以一切知智了知一切,而不是靠相。我们则是依靠传承的力量,靠自己的技艺能力来了知,而且只知道其中一部分;诸佛却是了知一切。巴利
Tattha veyyañjanikāti mahārāja, mayaṃ byañjanaṃ disvā byākaraṇasamatthā sutabuddhā nāma, buddhā pana sabbaññū sabbavidū. Buddhā hi atītādibhedaṃ sabbaṃ jānanti ceva passanti ca, sabbaññutaññāṇena te sabbaṃ jānanti, na lakkhaṇena. Mayaṃ pana āgamabalasā attano sippabaleneva jānāma, tañca ekadesameva, buddhā pana sabbaṃ pajānantīti.
国王听说了佛陀的功德,生起欢喜,就让整个轮围世界的居民送来大量香料和花鬘,自己在大菩提道场住了七天,举行了盛大的大菩提供养。导师为了说明这件事,说了下面两首偈颂:巴利
Rājā buddhaguṇe sutvā somanassappatto hutvā sakalacakkavāḷavāsikehi bahugandhamālaṃ āharāpetvā mahābodhimaṇḍe sattāhaṃ vasitvā mahābodhipūjaṃ kāresi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthādvayamāha –
以各种乐器演奏着,宏大地达到了正觉。
献上花鬘和涂香之后,国王便来到我处。巴利
‘‘Mahayitvā sambodhiṃ, nānāturiyehi vajjamānehi; Mālāvilepanaṃ abhiharitvā, atha rājā manupāyāsi.
他收集了六万车鲜花;
迦陵伽国王供养了无上的菩提道场。巴利
‘‘Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṃ sannipātayi; Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttara’’nti.
在这里,“他去见父母”是指他去了父母那里。他在大菩提道场竖立了一根十八肘高的金柱,为它建造了七宝装饰的围栏,让人撒下混合宝石的沙子,又让人用围墙围起来,还建了七宝装饰的门楼。他每天收集六万车的花,这样供养菩提道场。不过在巴利圣典里,只提到“六万车的花”这个数量而已。巴利
Tattha manupāyāsīti mātāpitūnaṃ santikaṃ agamāsi. So mahābodhimaṇḍe aṭṭhārasahatthaṃ suvaṇṇatthambhaṃ ussāpesi. Tassa sattaratanamayā vedikā kāresi, ratanamissakaṃ vālukaṃ okirāpetvā pākāraparikkhittaṃ kāresi, sattaratanamayaṃ dvārakoṭṭhakaṃ kāresi, devasikaṃ pupphānaṃ saṭṭhivāhasahassāni sannipātayi, evaṃ bodhimaṇḍaṃ pūjesi. Pāḷiyaṃ pana ‘‘saṭṭhi vāhasahassāni pupphāna’’nti ettakameva āgataṃ.
他这样完成了对大菩提道场的供养后,带着父母和祖父母带到牙城,做了布施等种种善业,随后投生到了三十三天。巴利
Evaṃ mahābodhipūjaṃ katvā mātāpitaro ayyakāyyike ca ādāya dantapurameva ānetvā dānādīni puññāni katvā tāvatiṃsabhavane nibbatti.
导师讲完这段法之后,说:“比丘们,阿难不只是现在才做菩提供养,过去世也做过。”然后他把本生故事连起来说:“那时的青年迦陵伽就是阿难,而迦陵伽·婆罗堕阇就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ānando bodhipūjaṃ kāresiyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā māṇavakakāliṅgo ānando ahosi, kāliṅgabhāradvājo pana ahameva ahosi’’nti.
7. 阿奇提本生注释巴利
[480] 7. Akittijātakavaṇṇanā
“见到阿奇提在静修”这段话,是导师住在祇园时,针对舍卫城一位做布施的近事男说的。据说,那位近事男邀请导师,向以佛陀为首的比丘僧团做了七天大布施,最后一天又把所有资具都供养给圣僧团。于是导师在大众当中为他随喜:“近事男,你的布施实在广大!你所做的真是难行之事。这一布施的传统,就是古代智者们的传统。布施这件事,无论是在家人还是出家人,都应当做。可是古代的智者出家后住在森林里,即使吃着不加盐、只用水洒过再风干的卡拉树叶,遇到来乞讨的人,也会随对方所需尽情布施,自己则靠着喜乐过活。”这样说完之后,那位近事男请求道:“尊者,这次供养所有资具的事,大家都已经知道了,但您说的那个故事还不为人知,请给我们讲讲吧。”因为他的请求,导师便讲起了过去的事。巴利
Akittiṃdisvā sammantanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ sāvatthivāsiṃ dānapatiṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira satthāraṃ nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā pariyosānadivase ariyasaṅghassa sabbaparikkhāre adāsi. Athassa satthā parisamajjheyeva anumodanaṃ karonto ‘‘upāsaka, mahā te pariccāgo, aho dukkaraṃ tayā kataṃ, ayañhi dānavaṃso nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ vaṃso, dānaṃ nāma gihināpi pabbajitenāpi dātabbameva. Porāṇakapaṇḍitā pana pabbajitvā araññe vasantāpi aloṇakaṃ vidhūpanaṃ udakamattasittaṃ kārapaṇṇaṃ khādamānāpi sampattayācakānaṃ yāvadatthaṃ datvā sayaṃ pītisukhena yāpayiṃsū’’ti vatvā ‘‘bhante, idaṃ tāva sabbaparikkhāradānaṃ mahājanassa pākaṭaṃ, tumhehi vuttaṃ apākaṭaṃ, taṃ no kathethā’’ti tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生到一位拥有八十俱胝财富的婆罗门大富豪家里,家人给他取名叫“阿吉提”。他刚会走路的时候,妹妹也出生了,家人给她取名叫“亚萨瓦提”。菩萨十六岁时,去呾叉始罗学完了所有技艺,然后回到家中。那时他的父母去世了。他办完父母的丧事,在清点财产时,听到有人说:“某某人留下这么多财产就去世了,某某人留下那么多……”他听了以后心生警醒,想:“只见这些财产,不见积聚财富之人,所有人都抛下财产走了。但我要带着它走。”于是他把妹妹叫来,说:“这些财产交给你来管吧。”妹妹问:“那您打算做什么呢?”“我想出家。”“兄长,您吐出来的唾沫,我都不会用头去接,这些财产对我毫无意义,我也要出家。”于是他向国王辞行,并让人击鼓宣告:“需要财产的人,请到阿吉提智者家里来。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhavassa brāhmaṇamahāsālassa kule nibbatti, ‘‘akittī’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā gamanakāle bhaginīpi jāyi, ‘‘yasavatī’’tissā nāmaṃ kariṃsu. Mahāsatto soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgami. Athassa mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ petakiccāni kāretvā dhanavilokanaṃ karonto ‘‘asuko nāma ettakaṃ dhanaṃ saṇṭhapetvā atīto, asuko ettaka’’nti vacanaṃ sutvā saṃviggamānaso hutvā ‘‘idaṃ dhanameva paññāyati, na dhanassa saṃhārakā, sabbe imaṃ dhanaṃ pahāyeva gatā, ahaṃ pana taṃ ādāya gamissāmī’’ti bhaginiṃ pakkosāpetvā ‘‘tvaṃ imaṃ dhanaṃ paṭipajjāhī’’ti āha . ‘‘Tumhākaṃ pana ko ajjhāsayo’’ti? ‘‘Pabbajitukāmomhī’’ti. ‘‘Bhātika, ahaṃ tumhehi chaḍḍitaṃ kheḷaṃ na sirasā sampaṭicchāmi, na me iminā attho, ahampi pabbajissāmī’’ti. So rājānaṃ āpucchitvā bheriṃ carāpesi ‘‘dhanena atthikā akittipaṇḍitassa gehaṃ āgacchantū’’ti.
他连续七天举行大布施,财物逐渐耗尽,于是心想:“这些财物终究会耗尽,我何必沉迷于财富的享乐?有需要的人自然会来拿。”于是他打开住宅大门,宣布:“已经布施出去的,你们尽管拿走吧。”他舍弃了满是金银财宝的家,在亲属们围着他哭泣的时候,带着妹妹离开了波罗奈。他出城所经过的那道门,后来被称为“阿奇提门”;他渡河所走的那个浅滩,后来也被称为“阿奇提滩”。他走了两三由旬,在一处风景宜人的地方搭了一座叶屋,和妹妹一起出家修行。自从他出家之后,许多村庄、城镇和王都的居民也都跟着出家了。他的随从众多,利养和恭敬也极为丰厚,情形就像佛陀出世时一样。这时,菩萨心想:“利养和恭敬这么多,随从也这么多,我应该独自居住才对。”于是他连妹妹都没告诉,就在不合适的时间独自离开了。他一路渐行,到了达米喇国,住在咖维拉港附近的园林里,修成了禅那和神通。在那里,他又得到了极大的利养和恭敬。他对这些感到厌烦,便舍弃一切,从空中飞走,降落在龙岛附近的卡拉岛。那时,卡拉岛又叫蛇岛。他在那里靠着一棵大卡拉树搭了叶屋住下来。没有人知道他在那里。他的妹妹四处寻找兄长,一路渐行到了达米喇国,却没有见到他,就住在他曾经住过的地方,但她没能修成禅那。巴利
So sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā dhane akhīyamāne cintesi ‘‘ime saṅkhārā khīyanti, kiṃ me dhanakīḷāya, atthikā taṃ gaṇhissantī’’ti nivesanadvāraṃ vivaritvā ‘‘dinnaññeva harantū’’ti sahiraññasuvaṇṇaṃ gehaṃ pahāya ñātimaṇḍalassa paridevantassa bhaginiṃ gahetvā bārāṇasito nikkhami. Yena dvārena nikkhami, taṃ akittidvāraṃ nāma jātaṃ, yena titthena nadiṃ otiṇṇo, tampi akittititthaṃ nāma jātaṃ. So dve tīṇi yojanāni gantvā ramaṇīye ṭhāne paṇṇasālaṃ katvā bhaginiyā saddhiṃ pabbaji. Tassa pabbajitakālato paṭṭhāya bahugāmanigamarājadhānivāsino pabbajiṃsu. Mahāparivāro ahosi, mahālābhasakkāro nibbatti, buddhuppādakālo viya pavatti. Atha mahāsatto ‘‘ayaṃ lābhasakkāro mahā, parivāropi mahanto, mayā ekakeneva viharituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā avelāya antamaso bhaginimpi ajānāpetvā ekakova nikkhamitvā anupubbena damiḷaraṭṭhaṃ patvā kāvīrapaṭṭanasamīpe uyyāne viharanto jhānābhiññāyo nibbattesi. Tatrāpissa mahālābhasakkāro uppajji. So taṃ jigucchitvā chaḍḍetvā ākāsena gantvā nāgadīpasamīpe kāradīpe otari. Tadā kāradīpo ahidīpo nāma ahosi. So tattha mahantaṃ kārarukkhaṃ upanissāya paṇṇasālaṃ māpetvā vāsaṃ kappesi. Tattha tassa vasanabhāvaṃ na koci jānāti. Athassa bhaginī bhātaraṃ gavesamānā anupubbena damiḷaraṭṭhaṃ patvā taṃ adisvā tena vasitaṭṭhāneyeva vasi, jhānaṃ pana nibbattetuṃ nāsakkhi.
菩萨因为少欲,哪里都不去,那棵树结果时就吃果实,长叶时就吃用水浇过的叶子。由于他戒德的威力,帝释天的黄毯石座变得灼热。帝释天心想:“是谁想把我从座位上赶下去?”他观察后看到了阿吉提智者,又想:“这位苦行者为什么守护戒行?是希求帝释之位,还是另有原因?我要试探他。他过得这么艰难,吃着用水浇过的卡拉树叶,如果希求帝释之位,就会把自己浇过的叶子布施给我;如果不希求,就不会布施。”于是,帝释天化现成一位婆罗门的模样,来到菩萨面前。菩萨把卡拉树叶煮好取出,心想:“等凉了再吃。”便坐在叶屋门口。这时帝释天就站在他面前乞食。菩萨见到他,心生欢喜:“我真是有福报啊,能遇到乞食的人,今天我可以满愿,圆满布施了。”他拿起煮树叶的器皿走过去,心想:“愿这布施成为一切知智的助缘。”他一点不留,把树叶全部倒进那位婆罗门的钵里。婆罗门接过之后,走了没几步就消失不见了。菩萨布施之后,又再次煮食,以喜悦和法乐度过。第二天,他煮好树叶,又坐在叶屋门口。巴利
Mahāsatto appicchatāya katthaci agantvā tassa rukkhassa phalakāle phalāni khādati, pattakāle pattāni udakasittāni khādati. Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ ṭhānā cāvetukāmo’’ti āvajjento akittipaṇḍitaṃ disvā ‘‘kimatthaṃ esa tāpaso sīlāni rakkhati, sakkattaṃ nu kho pattheti, udāhu aññaṃ, vīmiṃsissāmi naṃ. Ayañhi dukkhena jīvikaṃ kappesi, udakasittāni kārapaṇṇāni khādati, sace sakkattaṃ pattheti, attano sittapattāni mayhaṃ dassati, no ce, na dassatī’’ti brāhmaṇavaṇṇena tassa santikaṃ agamāsi. Bodhisatto kārapaṇṇāni sedetvā otāretvā ‘‘sītalabhūtāni khādissāmī’’ti paṇṇasāladvāre nisīdi. Athassa purato sakko bhikkhāya aṭṭhāsi. Mahāsatto taṃ disvā somanassappatto hutvā ‘‘lābhā vata me, yohaṃ yācakaṃ passāmi, ajja me manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā dānaṃ dassāmī’’ti pakkabhājaneneva ādāya gantvā ‘‘idaṃ me dānaṃ sabbaññutaññāṇassa paccayo hotū’’ti attano asesetvāva tassa bhājane pakkhipi. Brāhmaṇo taṃ gahetvā thokaṃ gantvā antaradhāyi. Mahāsattopi tassa datvā puna apacitvā pītisukheneva vītināmetvā punadivase pacitvā tattheva paṇṇasāladvāre nisīdi.
帝释天王又一次化作婆罗门的模样来到他那里。大士同样布施给他,又像之前那样度过了那一天。第三天也是如此布施,他满心欢喜:“我真是有福报啊,靠着这些卡拉树叶,我积攒了巨大的功德。”他三天没吃东西,身体虽然虚弱,到了正午时分,还是从叶屋走出来,把心转向布施,坐在叶屋门口。帝释天王心想:“这位婆罗门三天没进食,这么虚弱还在布施,而且满心欢喜地布施,心念始终没有变过。我不知道他是‘为了求什么才布施’,我该问一问,了解他的心愿,弄清楚他布施的原因。”于是,正午过后,帝释天王以极其庄严的光辉,像初升的太阳一样在天空中闪耀,来到大士面前站定,问道:“喂,苦行者!在这样热风吹拂、咸水环绕的森林里,你修苦行是为了什么?”世尊为了说明这件事,说出了第一首偈颂——巴利
Sakko puna brāhmaṇavesena agamāsi. Punapissa datvā mahāsatto tatheva vītināmesi. Tatiyadivasepi tatheva datvā ‘‘aho me lābhā vata, kārapaṇṇāni nissāya mahantaṃ puññaṃ pasuta’’nti somanassappatto tayo divase anāhāratāya dubbalopi samāno majjhanhikasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā dānaṃ āvajjento paṇṇasāladvāre nisīdi. Sakkopi cintesi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo tayo divase nirāhāro hutvā evaṃ dubbalopi dānaṃ dento tuṭṭhacittova deti, cittassa aññathattampi natthi, ahaṃ imaṃ ‘idaṃ nāma patthetvā detī’ti na jānāmi, pucchitvā ajjhāsayamassa sutvā dānakāraṇaṃ jānissāmī’’ti. So majjhanhike vītivatte mahantena sirisobhaggena gaganatale taruṇasūriyo viya jalamāno āgantvā mahāsattassa puratova ṭhatvā ‘‘ambho tāpasa, evaṃ uṇhavāte paharante evarūpe loṇajalaparikkhitte araññe kimatthaṃ tapokammaṃ karosī’’ti pucchi. Tamatthaṃ pakāsento satthā paṭhamaṃ gāthamāha –
帝释天,众生主,看见阿奇提在修习寂静,便说道:
大婆罗门啊,你独自在酷热中修习寂静,是在渴求什么呢?巴利
‘‘Akittiṃ disvā sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi; Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammanī’’ti.
在这里,是希求什么呢?是希求人间福报,还是希求帝释天福报等当中的某一种呢?巴利
Tattha kiṃ patthayanti kiṃ manussasampattiṃ patthento, udāhu sakkasampattiādīnaṃ aññataranti.
大士听了这话,知道他是帝释天,为了表明“我并不希求这些福报,我是为了希求一切知智才修苦行”,说出了第二首偈:巴利
Mahāsatto taṃ sutvā sakkabhāvañcassa ñatvā ‘‘nāhaṃ etā sampattiyo patthemi, sabbaññutaṃ pana patthento tapokammaṃ karomī’’ti pakāsetuṃ dutiyaṃ gāthamāha –
帝释啊,再投生是苦,身体的毁坏也是苦;
迷乱而死是苦,天神王啊,所以我寂静而住。巴利
‘‘Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ; Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi vāsavā’’ti.
这里,“因此”是说:因为一次又一次地出生、诸蕴的坏灭、迷乱和死亡都是苦;所以,渴望那个没有这些的涅槃,而在这里说“我寂静而住”,这样就表明了他内心对涅槃的希求。巴利
Tattha tasmāti yasmā punappunaṃ jāti khandhānaṃ bhedanaṃ sammohamaraṇañca dukkhaṃ, tasmā yatthetāni natthi, taṃ nibbānaṃ patthento idha sammāmīti evaṃ attano nibbānajjhāsayataṃ dīpeti.
帝释天听完这话,心里非常欢喜,想道:“原来这位已经对一切生存状态都感到厌倦,为了涅槃而住在森林里,我应该送他一个恩惠。”于是便以恩惠相邀,说出第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sakko tuṭṭhamānaso ‘‘sabbabhavesu kirāyaṃ ukkaṇṭhito nibbānatthāya araññe viharati, varamassa dassāmī’’ti varena nimantento tatiyaṃ gāthamāha –
你把这些话说得这么妥当、合适、善巧;
迦叶,我给你一个恩惠——你想要什么,我都给你。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasī’’ti.
在这件事上,无论你心里想要什么,我都给你,请接受这个恩赐吧。巴利
Tattha yaṃ kiñci manasicchasīti yaṃ manasā icchasi, taṃ dammi, varaṃ gaṇhāhīti.
大士接受恩赐时,说出第四首偈颂:巴利
Mahāsatto varaṃ gaṇhanto catutthaṃ gāthamāha –
帝释啊,如果一切众生的主宰您愿意赐我恩惠,
那些拥有子女、妻子、财富、谷物的人是可爱的
人们得到之后还是不满足,愿这种贪欲不要住在我心里。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṃ piyāni ca; Laddhā narā na tappanti, so lobho na mayī vase’’ti.
在这里,“如果你给我恩惠”意思是如果你把恩惠施予我。“还有那些可爱的东西”是指其他那些可爱的物品。“不知满足”是说人们一次又一次地渴求子女等,始终得不到满足。“不要住在我这里”意思是愿它不要留在我心中,不要让它生起。巴利
Tattha varañce me adoti sace varaṃ mayhaṃ desi. Piyāni cāti aññāni ca yāni piyabhaṇḍāni. Na tappantīti punappunaṃ puttādayo patthentiyeva, na tittiṃ upagacchanti. Na mayī vaseti mayi mā vasatu mā uppajjatu.
这时,帝释天满心欢喜,又进一步赐予恩惠,大士也接受了恩惠,他们便说出了这些偈颂——巴利
Athassa sakko tussitvā uttarimpi varaṃ dento mahāsatto ca varaṃ gaṇhanto imā gāthā abhāsiṃsu –
在你善巧宣说、恰当又善说的这番话里,
迦叶,我给你一个恩赐,你想要什么都可以。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
帝释天,一切众生的主宰啊,如果你愿意给我一个恩惠:
田地、地产、黄金,牛马和奴仆。
因生起而使(人)衰亡的那种嗔,别在我这里落脚。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavāssaṃ dāsaporisaṃ; Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.
在你这番善巧而恰当、说得好的话里,
迦叶,我给你一个恩惠,你心里想要什么都可以。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
我请求你,帝释,一切众生之主,如果你能赐我一个恩惠:
不要看见愚人,不要听见愚人的声音,也不要和愚人交往。
不要跟愚人交谈,也不要喜欢这种事。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase; Bālenallāpasallāpaṃ, na kare na ca rocaye.
愚者到底对你做了什么?迦叶,请说出原因。
迦叶,你为什么不愿意见愚者呢?巴利
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ; Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.
愚笨的人把自己引向灾祸,还一头扎进不该做的事里;
难教的人只会变得更糟,被好好劝导时反而发火。
他不懂戒律,最好别去见他。巴利
‘‘Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati; Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati; Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.
在这个中,你被善加宣说,又恰当又善说;
迦叶,我给你一个恩惠,你心里想要什么都可以。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
帝释天,一切众生之主,如果你已给了我恩惠,
要见智者,要听智者的话,要和智者一起生活;
跟智者交谈对话,要去做,也要喜欢去做。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase; Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
我这位智者到底对你做了什么?迦叶,请说出原因。
迦叶,你因为什么而想见到这位智者?巴利
‘‘Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ; Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.
有智慧的人遵循正确的方法行事,不会去做不当负担之事。
善于倾听的人最殊胜,被如理指出时也不嗔怒。
他懂得戒律,能和他相遇是好事。巴利
‘‘Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati; Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati; Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
在你这里,这些话说得善巧、恰当又得体;
迦叶,我给你一个恩惠,你想要什么都可以。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
帝释天,一切众生之主,如果你能赐我一个恩惠:
从那时起,当夜晚结束、太阳升起时,
愿天界的食物出现,也愿持戒的乞食者出现。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṃ pati; Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
我布施时,愿我的财富不耗尽;布施之后,愿我不后悔。
愿我布施时令心清净,帝释天,这是我所求的最胜愿望。巴利
‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ; Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.
你这话说得善巧,恰到好处,说得真好。
迦叶,我要给你一个恩赐,你心里想要什么都可以。巴利
‘‘Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
帝释天,如果一切众生之主啊,你把愿望赐给了我,
帝释天,请你以后不要再来找我,这就是我想要的恩赐。巴利
‘‘Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.
通过许多戒行与苦修,男人和女人们,
大家都想见到我,为什么见到我却害怕呢?巴利
‘‘Bahūhi vatacariyāhi, narā ca atha nāriyo; Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.
你这样的天界容貌,一切欲乐都圆满具足;
看见你,我可能会在苦行上放逸,这就是我害怕见你的原因。巴利
‘‘Taṃ tādisaṃ devavaṇṇaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ; Disvā tapo pamajjeyyaṃ, etaṃ te dassane bhaya’’nti.
在这里,所谓“由所生之心”,是说众生因为生起这样的心而发怒,做出杀生等行为,或者因此遭受王法惩罚、服毒等,或者因此自己丧命,于是这些田地等就荒废了。他祈求说:“愿那种嗔怒不要控制我。”所谓“他不听”,是说由于这些原因,我不愿听到“他住在某个地方”这类消息。那个愚人到底对你做了什么?是他杀了你的母亲,还是杀了你的父亲?或者那个愚人对你做了什么不好的事?巴利
Tattha yena jātenāti yena cittena jātena kuddhā sattā pāṇavadhādīnaṃ katattā rājadaṇḍavasena visakhādanādīhi vā attano maraṇavasena etāni khettādīni jīyanti, so doso mayi na vaseyyāti yācati. Na suṇeti asukaṭṭhāne nāma vasatītipi imehi kāraṇehi na suṇeyyaṃ. Kiṃ nu te akaranti kiṃ nu tava bālena mātā māritā, udāhu tava pitā, aññaṃ vā pana te kiṃ nāma anatthaṃ bālo akaraṃ.
把不是因的当成因,认为“这是有理由的”,心里盘算“我做了杀生这些事,就能谋生了”,像这样去动歪脑筋,想些没有意义的勾当。该承担的不承担:不去把信、戒、慧这些该挑的担子挑起来,反而把力气花在不该花的地方。难教反而觉得好:对他来说,难教就是好。他认定受持五种破戒的行为、照着去做才是好;或者对真正有益的做法,他实在难教,根本带不动。好好跟他说,他却发火:用道理、用正当的理由跟他说,他就生气。戒律规矩:像“应该这样往前走”这类行为规范,他不懂,也不接受劝告。离他远点才好:因为这些缘故,跟他见不着面才是好事。巴利
Anayaṃ nayatīti akāraṇaṃ ‘‘kāraṇa’’nti gaṇhāti, pāṇātipātādīni katvā jīvikaṃ kappessāmīti evarūpāni anatthakammāni cinteti. Adhurāyanti saddhādhurasīladhurapaññādhuresu ayojetvā ayoge niyuñjati. Dunnayo seyyaso hotīti dunnayova tassa seyyo hoti. Pañca dussīlakammāni samādāya vattanameva seyyoti gaṇhāti, hitapaṭipattiyā vā dunnayo hoti netuṃ asakkuṇeyyo. Sammā vuttoti hetunā kāraṇena vutto kuppati. Vinayanti ‘‘evaṃ abhikkamitabba’’ntiādikaṃ ācāravinayaṃ na jānāti, ovādañca na sampaṭicchati. Sādhu tassāti etehi kāraṇehi tassa adassanameva sādhu.
在日出之时,就是在日出之时。天食,就是天界的食物;乞食者,就是领受那天界食物的人。依誓愿修行,就是靠布施、持戒、布萨这些行为。渴望见到,就是渴望见到我。那样的,就是像那样以天界装饰庄严的。我若放逸,就是我会陷入放逸。如果我贪求你的吉祥成就,那么,本来是为涅槃而修的苦行,却去希求帝释天的位置,我就成了放逸的人,这就是我见到你时感到的恐惧。巴利
Sūriyuggamanaṃ patīti sūriyuggamanavelāya. Dibbā bhakkhāti dibbabhojanaṃ yācakāti tassa dibbabhojanassa paṭiggāhakā. Vatacariyāhīti dānasīlauposathakammehi. Dassanaṃ abhikaṅkhantīti dassanaṃ mama abhikaṅkhanti. Taṃ tādisanti evarūpaṃ dibbālaṅkāravibhūsitaṃ. Pamajjeyyanti pamādaṃ āpajjeyyaṃ. Tava sirisampattiṃ pattheyyaṃ, evaṃ nibbānatthāya pavattite tapokamme sakkaṭṭhānaṃ patthento pamatto nāma bhaveyyaṃ, etaṃ tava dassane mayhaṃ bhayanti.
帝释天说:“善哉,尊者!从今往后,我们不再来您这里了。”他向尊者行礼、请求宽恕后,就离开了。大士一辈子都住在那里,修习梵住,死后转生到了梵天界。巴利
Sakko ‘‘sādhu, bhante, ito paṭṭhāya na te santikaṃ āgamissāmā’’ti taṃ vanditvā khamāpetvā pakkāmi. Mahāsatto yāvajīvaṃ tattheva vasanto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti.
导师讲完这段法教后,把本生故事总结起来:“那时的帝释天就是阿那律,而那位阿奇帝智者正是我自己。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, akittipaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
8. 塔卡利亚本生注巴利
[481] 8. Takkāriyajātakavaṇṇanā
“只有我自己说了恶语,我是个愚人。”——这是世尊住在祇园时,针对拘迦利而说的。有一次,在雨安居期间,两位上首弟子离开僧团,想找个僻静的地方住下来。他们向世尊告辞后,来到拘迦利所在的拘迦利国,到了他的住处,对他说:“贤友拘迦利,我们依靠你,你也依靠我们,彼此都能住得安稳舒适。我们想在这里住三个月。”“贤友,你们依靠我,我有什么安稳舒适可言?”“贤友,只要你不向任何人透露‘两位上首弟子住在这里’,我们就能安稳地住下去,这就是你给我们的安稳舒适。”“那我依靠你们,又有什么安稳舒适呢?”“我们在这三个月里为你诵法、讲法,这就是你依靠我们所得的安稳舒适。”“贤友,那就随你们的意,住下吧。”于是他为两位长老提供了合适的住处。他们以果定之乐,安稳地住着。谁也不知道他们住在那里。巴利
Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bāloti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi antovasse dve aggasāvakā gaṇaṃ pahāya vivittāvāsaṃ vasitukāmā satthāraṃ āpucchitvā kokālikaraṭṭhe kokālikassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ evamāhaṃsu ‘‘āvuso kokālika, taṃ nissāya amhākaṃ, amhe ca nissāya tava phāsuvihāro bhavissati, imaṃ temāsaṃ idha vaseyyāmā’’ti. ‘‘Ko panāvuso, maṃ nissāya tumhākaṃ phāsuvihāro’’ti. Sace tvaṃ āvuso ‘‘dve aggasāvakā idha viharantī’’ti kassaci nāroceyyāsi, mayaṃ sukhaṃ vihareyyāma, ayaṃ taṃ nissāya amhākaṃ phāsuvihāroti. ‘‘Atha tumhe nissāya mayhaṃ ko phāsuvihāro’’ti? ‘‘Mayaṃ tuyhaṃ antotemāsaṃ dhammaṃ vācessāma, dhammakathaṃ kathessāma, esa tuyhaṃ amhe nissāya phāsuvihāro’’ti. ‘‘Vasathāvuso, yathājjhāsayenā’’ti. So tesaṃ patirūpaṃ senāsanaṃ adāsi. Te phalasamāpattisukhena sukhaṃ vasiṃsu. Koci nesaṃ tattha vasanabhāvaṃ na jānāti.
他们雨安居结束后,举行自恣,然后问拘迦利:“贤友,我们依止你,住得安乐。我们现在想去顶礼导师(佛陀)。”拘迦利同意说:“好。”就带着他们到附近的村庄去托钵。两位长老吃完饭,从村里出来。拘迦利送走他们后,转身回去告诉村民们:“各位近事男,你们简直像畜生一样。两位上首弟子在你们这里住了三个月,你们竟然都不知道。现在他们已经走了。”村民们说:“尊者,您为什么不告诉我们呢?”于是他们带着许多酥油、油等药物和衣料,去见两位长老,顶礼后说:“尊者,请原谅我们。我们不知道两位是上首弟子,今天才从拘迦利尊者的话里得知。请出于对我们的慈悯,收下这些药物和衣料吧。”巴利
Te vutthavassā pavāretvā ‘‘āvuso, taṃ nissāya sukhaṃ vutthāmha, satthāraṃ vandituṃ gacchāmā’’ti taṃ āpucchiṃsu. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā te ādāya dhuragāme piṇḍāya cari. Therā katabhattakiccā gāmato nikkhamiṃsu. Kokāliko te uyyojetvā nivattitvā manussānaṃ ārocesi ‘‘upāsakā, tumhe tiracchānasadisā, dve aggasāvake temāsaṃ dhuravihāre vasante na jānittha, idāni te gatā’’ti. Manussā ‘‘kasmā pana, bhante, amhākaṃ nārocitthā’’ti vatvā bahuṃ sappitelādibhesajjañceva vatthacchādanañca gahetvā there upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘khamatha no, bhante, mayaṃ tumhākaṃ aggasāvakabhāvaṃ na jānāma, ajja no kokālikabhadantassa vacanena ñātā, amhākaṃ anukampāya imāni bhesajjavatthacchādanāni gaṇhathā’’ti āhaṃsu.
拘迦利心想:“长老们少欲知足,这些衣料他们自己不会拿,会给我的。”于是就和近事男们一起去了长老们那里。长老们因为这些供养是由比丘劝化而来的,所以自己一点也没拿,也没让拘迦利拿到。近事男们恳求说:“尊者,如果现在不肯接受,以后能不能再出于慈悲,来这里接受供养呢?”长老们没有答应,就去了导师那里。拘迦利心生怨恨:“这些长老自己不要,也不让给我。”长老们在导师身边住了一阵子后,带着自己的五百比丘随从,加上其他比丘共一千人,一路游行,到了拘迦利的国境。那些近事男出城迎接,把长老们请到同一座寺院,每天隆重地供养。当时出现了大量药物和衣料。和长老们一起来的比丘们在分配衣料时,只分给同来的比丘,不分给拘迦利;长老们也不让他得到。拘迦利没拿到衣料,就辱骂毁谤长老们说:“舍利弗和目犍连是恶欲之人,以前给他们供养他们不拿,现在却拿了,贪得无厌,根本不顾别人。”长老们心想:“这个人因为我们的缘故在造不善业。”于是带着随从离开了。尽管人们请求:“尊者,请再住几天吧!”他们也不愿留下。巴利
Kokāliko ‘‘therā appicchā santuṭṭhā, imāni vatthāni attanā aggahetvā mayhaṃ dassantī’’ti cintetvā upāsakehi saddhiṃyeva therānaṃ santikaṃ gato. Therā bhikkhuparipācitattā tato kiñci neva attanā gaṇhiṃsu, na kokālikassa dāpesuṃ. Upāsakā ‘‘bhante, idāni agaṇhantā puna amhākaṃ anukampāya idha āgaccheyyāthā’’ti yāciṃsu. Therā anadhivāsetvā satthu santikaṃ agamiṃsu. Kokāliko ‘‘ime therā attanā agaṇhantā mayhaṃ na dāpesu’’nti āghātaṃ bandhi. Therāpi satthu santike thokaṃ vasitvā attano parivāre pañcabhikkhusate ca ādāya bhikkhusahassena saddhiṃ cārikaṃ caramānā kokālikaraṭṭhaṃ pattā. Te upāsakā paccuggamanaṃ katvā there ādāya tameva vihāraṃ netvā devasikaṃ mahāsakkāraṃ kariṃsu. Pahutaṃ bhesajjavatthacchādanaṃ uppajji, therehi saddhiṃ āgatabhikkhū cīvarāni vicārentā saddhiṃ āgatānaṃ bhikkhūnaññeva denti , kokālikassa na denti, therāpi tassa na dāpenti. Kokāliko cīvaraṃ alabhitvā ‘‘pāpicchā sāriputtamoggallānā, pubbe dīyamānaṃ lābhaṃ aggahetvā idāni gaṇhanti, pūretuṃ na sakkā, aññe na olokentī’’ti there akkosati paribhāsati. Therā ‘‘ayaṃ amhe nissāya akusalaṃ pasavatī’’ti saparivārā nikkhamitvā ‘‘aññaṃ, bhante, katipāhaṃ vasathā’’ti manussehi yāciyamānāpi nivattituṃ na icchiṃsu.
这时,有个年轻比丘说:“近事男们,长老们怎么会住下来呢?你们所亲近的那位长老,容不下他们在这里住。”近事男们就去找他,说:“尊者,听说您容不下长老们在这里住。您去求他们原谅,把他们请回来吧。要是请不回来,那您就离开,到别处去住。”他因为怕这些近事男,就去求长老们。长老们说:“贤友,你走吧,我们不会回去的。”说完就走了。他没法让长老们回心转意,只好又回到寺院。近事男们问他:“尊者,长老们回来了吗?”他说:“贤友,我没能让他们回来。”近事男们就想:“这个恶比丘住在这里,善良的比丘们就不会来住了。我们把他赶走。”于是对他说:“尊者,您别住这儿了,我们不靠您什么了。”他被赶出来后,拿着衣钵去了祇园,到世尊那里,说:“世尊,舍利弗和目犍连是恶欲者,被恶欲控制了。”世尊劝阻他说:“拘迦利,别这么说!拘迦利,别这么说!拘迦利,你要对舍利弗和目犍连生起净信,他们是善良的比丘。”拘迦利虽然被世尊劝阻,还是说:“世尊,您当然相信您的上首弟子,可我是亲眼看到的——他们就是恶欲、覆藏所作、破戒的人。”世尊再三劝阻,他仍然这样说,然后从座位上起身走了。他刚走,全身就长出芥子大小的疮,渐渐变大,长到像木瓜那么大,然后破裂,脓血直流。他痛苦地哀号,倒在祇园门口的角落里。因为拘迦利辱骂了两位上首弟子,整个梵天界都起了大骚动。巴利
Atheko daharo bhikkhu āha – ‘‘upāsakā, kathaṃ therā vasissanti, tumhākaṃ kulūpako thero idha imesaṃ vāsaṃ na sahatī’’ti. Te tassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, tumhe kira therānaṃ idha vāsaṃ na sahatha, gacchatha ne khamāpetvā nivattetha, sace na nivattetha, palāyitvā aññattha vasathā’’ti āhaṃsu. So upāsakānaṃ bhayena gantvā there yāci. Therā ‘‘gacchāvuso, na mayaṃ nivattāmā’’ti pakkamiṃsu. So there nivattetuṃ asakkonto vihārameva paccāgato. Atha naṃ upāsakā pucchiṃsu ‘‘nivattitā te, bhante, therā’’ti. ‘‘Nivattetuṃ nāsakkhiṃ āvuso’’ti. Atha naṃ ‘‘imasmiṃ pāpadhamme vasante idha pesalā bhikkhū na vasissanti, nikkaḍḍhāma na’’nti cintetvā ‘‘bhante, mā tvaṃ idha vasi, amhe nissāya tuyhaṃ kiñci natthī’’ti āhaṃsu. So tehi nikkaḍḍhito pattacīvaramādāya jetavanaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘mā hevaṃ kokālika, avaca, mā hevaṃ kokālika avaca, pasādehi kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ, te pesalā bhikkhū’’ti vāreti. Vāritopi kokāliko ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ aggasāvakānaṃ saddahatha, ahaṃ paccakkhato addasaṃ, pāpicchā ete paṭicchannakammantā dussīlā’’ti vatvā yāvatatiyaṃ satthārā vāritopi tatheva vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tassa pakkantamattasseva sakalasarīre sāsapamattā piḷakā uṭṭhahitvā anupubbena vaḍḍhitvā beḷuvapakkamattā hutvā bhijjitvā pubbalohitāni pagghariṃsu. So nitthunanto vedanāppatto jetavanadvārakoṭṭhake nipajji. ‘‘Kokālikena dve aggasāvakā akkuṭṭhā’’ti yāva brahmalokā ekakolāhalaṃ ahosi.
这时,他的亲教师——一位名叫都卢的梵天——知道了这件事的来龙去脉,心想“我要让这个人去向长老们求原谅”,于是来到空中,站在空中对他说:“拘迦利,你造下了粗恶的业,你应该对上首弟子生起净信。”拘迦利问:“你又是谁,贤友?”对方说:“我是名叫都卢的梵天。”拘迦利却贬斥这位大梵天说:“贤友,你不是被世尊授记为不来者吗?而且说过不来者是不可能再回到这个世间的,那你将来会变成垃圾堆里的夜叉!”都卢梵天没法让他接受自己的话,就说:“从你的话里,你自己就会显露出来。”说完就回净居天去了。拘迦利死后,投生到了钵昙地狱。娑婆主梵天知道他投生在那里之后,就禀告了如来,世尊又告诉了比丘们。比丘们在法堂里议论拘迦利的过失,提起了这个话题:“贤友们,听说拘迦利辱骂了舍利弗和目犍连之后,因为自己这张嘴,投生到了钵昙地狱。”世尊来了之后问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答说“在谈这件事”。世尊说:“比丘们,拘迦利不是现在才因为言语而毁了自己、因为自己这张嘴而受苦。过去世他也一样因为自己这张嘴而受过苦。”于是便讲起了过去的事。巴利
Athassa upajjhāyo turū nāma brahmā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘there khamāpessāmī’’ti āgantvā ākāse ṭhatvā ‘‘kokālika, pharusaṃ te kammaṃ kataṃ, aggasāvake pasādehī’’ti āha. ‘‘Ko pana tvaṃ āvuso’’ti? ‘‘Turū brahmā nāmāha’’nti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmīti byākato, anāgāmī ca anāvattidhammo asmā lokāti vuttaṃ, tvaṃ saṅkāraṭṭhāne yakkho bhavissasī’’ti mahābrahmaṃ apasādesi. So taṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto ‘‘tava vācāya tvaññeva paññāyissasī’’ti vatvā suddhāvāsameva gato. Kokālikopi kālaṃ katvā padumaniraye uppajji. Tassa tattha nibbattabhāvaṃ ñatvā sahampatibrahmā tathāgatassa ārocesi, satthā bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū tassa aguṇaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, kokāliko kira sāriputtamoggallāne akkositvā attano mukhaṃ nissāya padumaniraye uppanno’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva kokāliko vacanena hato attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhoti, pubbepi esa attano mukhaṃ nissāya dukkhaṃ anubhosiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈由梵授王统治时,他的国师宾伽罗长着龅牙。国师的婆罗门妻子跟另一个婆罗门私通,那个婆罗门也长着同样的龅牙。国师一次又一次地劝阻妻子,却怎么也拦不住,心想:“我没法亲手杀掉这个仇人,得用计谋除掉他。”于是他去见国王,说:“大王,您的城市是整个赡部洲第一城,您是第一大王。像您这样第一大王,南城门却建得不合宜,这是不吉利的。”国王问:“老师,那现在该怎么办?”国师说:“应该做吉祥仪式,重新修建。”国王问:“需要什么?”国师说:“要拆掉旧门,取来吉祥的木材,向守护城市的诸神献供,再选一个吉利的星宿时刻把门立起来。”国王说:“那就照办吧。”那时,菩萨是一位名叫德迦利的青年,正在国师门下学技艺。国师拆掉旧门,建好新门后,对国王说:“大王,门已经建好了。明天是吉日,别错过,到时候献供,把门立起来。”国王问:“老师,献供需要什么?”国师说:“大王,这座城门威力广大,由威力广大的天神守护。要找一个名叫宾伽罗、长着龅牙、父母血统都清净的婆罗门,把他杀掉,用他的血肉献供,把尸体埋在门下面,然后再立门。这样您和城市都会兴旺。”国王说:“好,老师,就杀掉这样一个婆罗门,把门立起来吧。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente tassa purohito piṅgalo nikkhantadāṭho ahosi. Tassa brāhmaṇī aññena brāhmaṇena saddhiṃ aticari, sopi tādisova. Purohito brāhmaṇiṃ punappunaṃ vārentopi vāretuṃ asakkonto cintesi ‘‘imaṃ mama veriṃ sahatthā māretuṃ na sakkā, upāyena naṃ māressāmī’’ti. So rājānaṃ upasaṅkamitvā āha ‘‘mahārāja, tava nagaraṃ sakalajambudīpe agganagaraṃ, tvaṃ aggarājā, evaṃ aggarañño nāma tava dakkhiṇadvāraṃ duyuttaṃ avamaṅgala’’nti. ‘‘Ācariya, idāni kiṃ kātabba’’nti? ‘‘Maṅgalaṃ katvā yojetabba’’nti. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Purāṇadvāraṃ hāretvā maṅgalayuttāni dārūni gahetvā nagarapariggāhakānaṃ bhūtānaṃ baliṃ datvā maṅgalanakkhattena patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Tena hi evaṃ karothā’’ti. Tadā bodhisatto takkāriyo nāma māṇavo hutvā tassa santike sippaṃ uggaṇhāti. Purohito purāṇadvāraṃ hāretvā navaṃ niṭṭhāpetvā rājānaṃ āha – ‘‘niṭṭhitaṃ, deva, dvāraṃ, sve bhaddakaṃ nakkhattaṃ, taṃ anatikkamitvā baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Ācariya, balikammatthāya kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Deva, mahesakkhaṃ dvāraṃ mahesakkhāhi devatāhi pariggahitaṃ, ekaṃ piṅgalaṃ nikkhantadāṭhaṃ ubhatovisuddhaṃ brāhmaṇaṃ māretvā tassa maṃsalohitena baliṃ katvā sarīraṃ heṭṭhā khipitvā dvāraṃ patiṭṭhāpetabbaṃ, evaṃ tumhākañca nagarassa ca vuḍḍhi bhavissatī’’ti. ‘‘Sādhu ācariya, evarūpaṃ brāhmaṇaṃ māretvā dvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti.
他满心欢喜,想着“明天我就能看到仇敌的下场了”,于是鼓起劲头回到自己家中。他实在憋不住嘴,急急忙忙地对妻子说:“你这个恶毒的旃陀罗女!从今往后你还能跟谁快活?明天我就杀了你的奸夫来献祭!”妻子问:“他根本没有罪过,你凭什么要杀他?”国王说:“用迦罗罗宾伽罗婆罗门的血肉来做献祭,使城门安立起来。”他又说:“你的奸夫就是那个迦罗罗宾伽罗,我要杀了他来献祭。”她便给奸夫捎去消息说:“听说国王想杀掉迦罗罗宾伽罗婆罗门来献祭。你要是想活命,就带上其他和你长得差不多的婆罗门,天没亮就赶紧逃走吧。”那人照办了。这件事在城里传开了,全城所有长得像迦罗罗宾伽罗的婆罗门全都逃走了。巴利
So tuṭṭhamānaso ‘‘sve paccāmittassa piṭṭhiṃ passissāmī’’ti ussāhajāto attano gehaṃ gantvā mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto turitaturito bhariyaṃ āha – ‘‘pāpe caṇḍāli ito paṭṭhāya kena saddhiṃ abhiramissasi, sve te jāraṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Niraparādhaṃ kiṃkāraṇā māressasī’’ti? Rājā ‘‘kaḷārapiṅgalassa brāhmaṇassa maṃsalohitena balikammaṃ katvā nagaradvāraṃ patiṭṭhāpehī’’ti āha, ‘‘jāro ca te kaḷārapiṅgalo, taṃ māretvā balikammaṃ karissāmī’’ti. Sā jārassa santikaṃ sāsanaṃ pāhesi ‘‘rājā kira kaḷārapiṅgalaṃ brāhmaṇaṃ māretvā baliṃ kātukāmo, sace jīvitukāmo, aññepi tayā sadise brāhmaṇe gahetvā kālasseva palāyassū’’ti. So tathā akāsi. Taṃ nagare pākaṭaṃ ahosi, sakalanagarato sabbe kaḷārapiṅgalā palāyiṃsu.
国师还不知道仇敌已经逃走,清早去拜见国王,说:大王,某处有个迦罗罗宾伽罗婆罗门,请下令把他抓来。国王派大臣们去。大臣们找不到他,回来禀报:听说他逃走了。国王说:到别处再找找。大臣们搜遍全城,也没找到。于是国王又说:那就另找一个这样的人。大臣们说:大王,除了国师本人,再没有第二个这样的人了。国王心想:国师是不能杀的。大臣们说:大王,您这是什么话?为了国师,今天要是不把城门立起来,整座城就没有防护了。国师说过:今天要是错过了这个星宿,就得再等一年才能遇到这样的吉日。城门整整一年不立,敌人就有机可乘。不如杀了他,另请一位博学的婆罗门来做献供,把城门立起来。国王问:还有没有像国师这样聪明的婆罗门?大臣们回答:有的,大王。国师有个弟子,名叫德迦利青年。把国师的位置交给他,让他来主持吉祥仪式吧。巴利
Purohito paccāmittassa palātabhāvaṃ ajānitvā pātova rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, asukaṭṭhāne kaḷārapiṅgalo brāhmaṇo atthi, taṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā amacce pesesi. Te taṃ apassantā āgantvā ‘‘palāto kirā’’ti ārocesuṃ. ‘‘Aññattha upadhārethā’’ti sakalanagaraṃ upadhārentāpi na passiṃsu. Tato ‘‘aññaṃ upadhārethā’’ti vutte ‘‘deva, ṭhapetvā purohitaṃ añño evarūpo natthī’’ti vadiṃsu. Purohitaṃ na sakkā māretunti. ‘‘Deva, kiṃ kathetha, purohitassa kāraṇā ajja dvāre appatiṭṭhāpite nagaraṃ aguttaṃ bhavissati, ācariyo kathento ‘‘ajja nakkhattaṃ atikkamitvā ito saṃvaccharaccayena nakkhattaṃ labhissatī’’ti kathesi, saṃvaccharaṃ nagare advārake paccatthikānaṃ okāso bhavissati, imaṃ māretvā aññena byattena brāhmaṇena balikammaṃ kāretvā dvāraṃ patiṭṭhāpessāmā’’ti. ‘‘Atthi pana añño ācariyasadiso paṇḍito brāhmaṇo’’ti? ‘‘Atthi deva, tassa antevāsī takkāriyamāṇavo nāma, tassa purohitaṭṭhānaṃ datvā maṅgalaṃ karothā’’ti.
国王把德迦利叫来,恭敬礼待,授予他国师之位,然后命令他照此办理。德迦利便带着大批随从前往城门。国师被依仗王命捆绑着带了过来。菩萨大士让人在安置城门的地方挖了一个大坑,用布幕围起来,随后和老师一起站在布幕里面。老师望着那个深坑,知道自己已无立足之地,心想:我本来已经达成了目的,却因为愚蠢管不住嘴,急急忙忙全对那个恶毒女人说了,结果自己招来了杀身之祸。于是他对着大士开口说话,诵出了第一首偈颂:巴利
Rājā taṃ pakkosāpetvā sammānaṃ kāretvā purohitaṭṭhānaṃ datvā tathā kātuṃ āṇāpesi. So mahantena parivārena nagaradvāraṃ agamāsi. Purohitaṃ rājānubhāvena bandhitvā ānayiṃsu. Mahāsatto dvāraṭṭhapanaṭṭhāne āvāṭaṃ khaṇāpetvā sāṇiṃ parikkhipāpetvā ācariyena saddhiṃ antosāṇiyaṃ aṭṭhāsi. Ācariyo āvāṭaṃ oloketvā attano patiṭṭhaṃ alabhanto ‘‘attho tāva me nipphādito ahosi, bālattā pana mukhaṃ rakkhituṃ asakkonto vegena pāpitthiyā kathesiṃ, attanāva attano vadho ābhato’’ti mahāsattaṃ ālapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
是我这个愚人说了恶语,就像在森林里招唤毒蛇的青蛙。
我掉进了德迦利耶的深坑里。看来话太多真的不是好事。巴利
‘‘Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno; Takkāriye sobbhamimaṃ patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī’’ti.
在这里,“说了恶语”意思就是我说了恶语。“Bhekovā(像青蛙一样)”:就像森林里的青蛙鸣叫着,把要吃自己的蛇招来,这就叫作说恶语;同样,我也正是说了恶语。“Takkāriye(达迦利耶)”是她的名字,“takkāriyā”是阴性名字,因此以该阴性形式呼唤她而如是说。巴利
Tattha dubbhāsitaṃ bhāsīti dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Bhekovāti yathā araññe maṇḍūko vassanto attano khādakaṃ ahiṃ avhāyamāno dubbhāsitaṃ bhāsati nāma, evaṃ ahameva dubbhāsitaṃ bhāsiṃ. Takkāriyeti tassa nāmaṃ, takkāriyāti itthiliṅgaṃ nāmaṃ, teneva taṃ ālapanto evamāha.
大士听了这话,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā mahāsatto dutiyaṃ gāthamāha –
说话太过分的人,会招来捆绑、杀害、忧愁和悲叹。
老师啊,在这里你其实只是在责备自己——正是因为这个缘故,他们才把你埋进坑里。巴利
‘‘Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca; Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe’’ti.
在这里,“说话过度”是指说话不看时机、超出分寸,这并不好;说话过度的人就是不好的人——这是它的意思。“忧伤与悲叹”:老师啊,同样地,说话过度的人会招来杀害、捆绑,以及伴随着大声哭号的忧伤与悲叹。“你责备”:不要去责备别人,只应该责备你自己。“在这里”:就是在这个原因上。“老师,正是那个”:老师啊,正是由于那个原因,他们才把你埋进坑里,那完全是你自己造成的。所以,你只应该责备你自己。他这样说道。巴利
Tattha ativelabhāṇīti velātikkantaṃ pamāṇātikkantaṃ katvā kathanaṃ nāma na sādhu, ativelabhāṇī puriso na sādhūti attho. Sokapariddavañcāti ācariya, evameva ativelabhāṇī puriso vadhaṃ bandhañca sokañca mahantena saddena paridevañca pappoti. Garahāsīti paraṃ agarahitvā attānaṃyeva garaheyyāsi. Etthāti etasmiṃ kāraṇe. Ācera yaṃ tanti ācariya, yena kāraṇena taṃ nikhaṇanti sobbhe, taṃ tayāva kataṃ, tasmā attānameva garaheyyāsīti vadati.
他这样说完之后,又说:“老师,不守护言语而遭受痛苦的不只是你一个人,别人也同样遭受了痛苦。”接着,他引用过去的事来作开示。巴利
Evañca pana vatvā ‘‘ācariya, vācaṃ arakkhitvā na kevalaṃ tvameva dukkhappatto, aññopi dukkhappattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā dassesi.
听说从前在波罗奈有个叫咖莉的妓女,她有个弟弟叫屯迪罗。咖莉一天能挣一千钱,可屯迪罗却沉迷女色、酗酒、赌博。她把钱给他,他拿到多少就败光多少。她想拦也拦不住。有一天他赌输了,把身上穿的衣服都赔了出去,只裹着一块破布片来到她家。她早就吩咐过女仆们:“屯迪罗来的时候,什么都别给他,抓住他的脖子把他拖出去。”她们照办了。他就站在门口哭。巴利
Pubbe kira bārāṇasiyaṃ kāḷī nāma gaṇikā ahosi, tassā tuṇḍilo nāma bhātā. Kāḷī ekadivasaṃ sahassaṃ gaṇhāti. Tuṇḍilo pana itthidhutto surādhutto akkhadhutto ahosi. Sā tassa dhanaṃ deti, so laddhaṃ laddhaṃ vināseti. Sā taṃ vārentīpi vāretuṃ nāsakkhi. So ekadivasaṃ jūtaparājito nivatthavatthāni datvā kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā tassā gehaṃ āgami . Tāya ca dāsiyo āṇattā honti ‘‘tuṇḍilassa āgatakāle kiñci adatvā gīvāyaṃ naṃ gahetvā nīhareyyāthā’’ti. Tā tathā kariṃsu. So dvāramūle rodanto aṭṭhāsi.
有一位富家子弟,常年不断地给伽利送来一千钱。他看见屯迪罗,就问道:“屯迪罗,你为什么哭?”屯迪罗说:“少爷,我赌输了,就到姐姐这里来。她的女仆们却抓住我的脖子,把我赶了出来。”富家子弟说:“那你等着,我去跟你姐姐说。”他过去对伽利说:“你兄弟裹着一块破迦咤萨罗迦衣站在门口,你为什么不给他衣服?”伽利说:“我是不给的。不过,你要是对他有感情,你就给吧。”在那个妓女家里有个规矩:带来的一千钱中,五百归妓女,五百用来买衣服、香料、花环等。来的男人在那屋里穿上给的衣服,住一夜,第二天离开时,再穿上自己带来的衣服走。所以那位富家子弟穿上伽利给的衣服,却把自己带来的衣服给了屯迪罗。屯迪罗穿上后,又喊又叫,得意洋洋地进了酒馆。伽利又吩咐女仆们:“明天他走的时候,你们把衣服夺回来。”第二天他出来时,女仆们从这边那边跑上来抢夺,抓住衣服说:“现在走吧,少爷!”把他脱得精光赶了出去。他就这样赤身裸体地出来了。众人嘲笑他。他觉得羞耻,悲叹道:“这都是我自己干的,是我自己没能保住自己的脸面。”为了说明这一点,说了第三首偈颂——巴利
Atheko seṭṭhiputto niccakālaṃ kāḷiyā sahassaṃ āharāpento disvā ‘‘kasmā tuṇḍila rodasī’’ti pucchi. ‘‘Sāmi, jūtaparājito mama bhaginiyā santikaṃ āgatomhi, taṃ maṃ dāsiyo gīvāyaṃ gahetvā nīhariṃsū’’ti. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhaginiyā te kathessāmī’’ti so gantvā ‘‘bhātā te kaṭasārakakhaṇḍaṃ nivāsetvā dvāramūle ṭhito, vatthānissa kimatthaṃ na desī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ tāva na demi, sace pana te sineho atthi, tvaṃ dehī’’ti. Tasmiṃ pana gaṇikāya ghare idaṃcārittaṃ – ābhatasahassato pañcasatāni gaṇikāya honti, pañcasatāni vatthagandhamālamūlāni honti. Āgatapurisā tasmiṃ ghare laddhavatthāni nivāsetvā rattiṃ vasitvā punadivase gacchantā ābhatavatthāneva nivāsetvā gacchanti. Tasmā so seṭṭhiputto tāya dinnavatthāni nivāsetvā attano sāṭake tuṇḍilassa dāpesi. So nivāsetvā nadanto gajjanto gantvā surāgehaṃ pāvisi. Kāḷīpi dāsiyo āṇāpesi ‘‘sve etassa gamanakāle vatthāni acchindeyyāthā’’ti. Tā tassa nikkhamanakāle ito cito ca upadhāvitvā vilumpamānā sāṭake gahetvā ‘‘idāni yāhi kumārā’’ti naggaṃ katvā vissajjesuṃ. So naggova nikkhami. Jano parihāsaṃ karoti. So lajjitvā ‘‘mayāvetaṃ kataṃ, ahameva attano mukhaṃ rakkhituṃ nāsakkhi’’nti paridevi. Idaṃ tāva dassetuṃ tatiyaṃ gāthamāha –
我何必去问屯迪罗呢?她对待兄弟,会像对待乌鸦一样。
我赤身裸体,还输掉了一套衣服;这件事在很多方面也正是这样。巴利
‘‘Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ bhātaraṃ kāḷikāyaṃ; Naggovahaṃ vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
这里,所谓“和很多情况都一样”的意思是:那位富家子确实是因为自己做的事才遭了苦;你也是这样,你遭苦这件事,从很多方面来说,也和他一样。巴利
Tattha bahutādisovāti seṭṭhiputto hi attanā katena dukkhaṃ patto, tvampi tasmā ayampi tuyhaṃ dukkhappatti attho. Bahūhi kāraṇehi tādisova.
另外还有一个例子。在波罗奈,因为牧羊人的疏忽,两只公羊在放牧的地方打了起来。有一只鹡鸰鸟想:“现在它们这样打下去,会头破血流而死。我要去劝阻它们——舅舅们,别打了。”它去劝阻,但公羊们不听它的话,还是继续打。它跳到它们的背上和头上,恳求着想要阻止,却做不到,就说:“那你们就先把我弄死,再打吧。”于是钻进了两只羊的脑袋中间。它们还是照样互相顶撞。结果那只鹡鸰鸟就像在研钵里被捣碎一样,因为自己做的事而毁灭了。为了说明这也是另一个原因,说了第四首偈颂:巴利
Aparopi bārāṇasiyaṃ ajapālānaṃ pamādena gocarabhūmiyaṃ dvīsu meṇḍesu yujjhantesu eko kuliṅgasakuṇo ‘‘ime dāni bhinnehi sīsehi marissanti, vāressāmi teti mātulā mā yujjhathā’’ti vāretvā tesaṃ kathaṃ aggahetvā yujjhantānaññeva piṭṭhiyampi sīsepi nisīditvā yācitvā vāretuṃ asakkonto ‘‘tena hi maṃ māretvā yujjhathā’’ti ubhinnampi sīsantaraṃ pāvisi. Te aññamaññaṃ yujjhiṃsuyeva. So saṇhakaraṇiyaṃ pisito viya attanā kateneva vināsaṃ patto. Idampi aparaṃ kāraṇaṃ dassetuṃ catutthaṃ gāthamāha –
当那些公羊互相顶斗时,一只不参斗的鹡鸰鸟却冲到了两只羊角之间。
他也在那里被公羊的头挤碎了。这个道理同样适用于许多类似的情况。巴利
‘‘Yo yujjhamānānamayujjhamāno, meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo; So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
在这里,“公羊之间”指的是公羊们的中间。“冲入”是指越过之后跳上去,意思是停在半空中两只公羊头的正中间。“被挤碎”是指被压迫。巴利
Tattha meṇḍantaranti meṇḍānaṃ antaraṃ. Accupatīti atigantvā uppati, ākāse sīsānaṃ vemajjhe aṭṭhāsīti attho. Piṃsitoti pīḷito.
又有一些住在波罗奈的牧牛人,看见一棵结满果实的棕榈树,就让一个人爬上树去摘棕榈果。那人正在摇落果实的时候,一条黑蛇从蚁丘里爬出来,上了棕榈树。站在下面的人用棍子打它,也没能挡住。他们对树上那个人喊:“蛇爬上棕榈树了!”那人吓坏了,大声尖叫。站在下面的人抓住一块厚布的四角,说:“往这布上跳!”他跳下来时,正好落在四个人中间的布上。可是因为他下落的冲力太大,那四个人稳不住,互相撞到了头,头都破了,就这样丢了性命。为了说明这也是一个例子,说了第五首偈颂——巴利
Aparepi bārāṇasivāsino gopālakā phalitaṃ tālarukkhaṃ disvā ekaṃ tālaphalatthāya rukkhaṃ āropesuṃ. Tasmiṃ phalāni pātente eko kaṇhasappo vammikā nikkhamitvā tālarukkhaṃ āruhi. Heṭṭhā patiṭṭhitā daṇḍehi paharantā nivāretuṃ nāsakkhiṃsu. Te ‘‘sappo tālaṃ abhiruhatī’’ti itarassa ācikkhiṃsu. So bhīto mahāviravaṃ viravi. Heṭṭhā ṭhitā ekaṃ thirasāṭakaṃ catūsu kaṇṇesu gahetvā ‘‘imasmiṃ sāṭake patā’’ti āhaṃsu. So patanto catunnampi antare sāṭakamajjhe pati. Tassa pana pātanavegena te sandhāretuṃ asakkontā aññamaññaṃ sīsehi paharitvā bhinnehi sīsehi jīvitakkhayaṃ pattā. Idampi kāraṇaṃ dassento pañcamaṃ gāthamāha –
四个人抓住一本书,同时护着一个人;
他们全都头破血流,倒在地上。这个道理在这里也是一样,类似的例子还有很多。巴利
‘‘Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā; Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
在这里,“布”指的是麻布。“他们全部”是说那四个人也都是因为自己做的事,头破血流地躺在那里。巴利
Tattha potthakanti sāṇasāṭakaṃ. Sabbeva teti tepi cattāro janā attanā kateneva bhinnasīsā sayiṃsu.
还有另一些住在波罗奈的偷羊贼,夜里偷了一只山羊,想着“白天到林子里再吃”,就把羊的嘴绑住不让它叫,然后放在竹丛里。第二天他们去杀羊吃,却忘了带刀就出发了。他们想:“把羊杀了,煮肉来吃,去拿刀来。”可是在谁手里都没看到刀,就说:“没有刀,就算杀了它也没法取肉,放了吧,它也算有福。”于是就把羊放了。那时有个做箭的工匠拿了竹子,心想“我还会再来拿”,就把做箭的刀放在竹丛里走了。山羊高兴地想:“我脱身了!”就在竹根边玩耍,用后腿踢蹬,把那把刀踢掉了。贼人们听到刀落的声音,留心一看,发现了那把刀,满心欢喜,就杀了山羊吃肉。为了说明“那只山羊也是因自己所作而死”,说出了第六首偈颂——巴利
Aparepi bārāṇasivāsino eḷakacorā rattiṃ ekaṃ ajaṃ thenetvā ‘‘divā araññe khādissāmā’’ti tassā avassanatthāya mukhaṃ bandhitvā veḷugumbe ṭhapesuṃ. Punadivase taṃ khādituṃ gacchantā āvudhaṃ pamussitvā agamaṃsu. Te ‘‘ajaṃ māretvā maṃsaṃ pacitvā khādissāma, āharathāvudha’’nti ekassapi hatthe āvudhaṃ adisvā ‘‘vinā āvudhena etaṃ māretvāpi maṃsaṃ gahetuṃ na sakkā, vissajjetha naṃ, puññamassa atthī’’ti vissajjesuṃ. Tadā eko naḷakāro veḷuṃ gahetvā ‘‘punapi āgantvā gahessāmī’’ti naḷakārasatthaṃ veḷugumbantare ṭhapetvā pakkāmi. Ajā ‘‘muttāmhī’’ti tussitvā veḷumūle kīḷamānā pacchimapādehi paharitvā taṃ satthaṃ pātesi. Corā satthasaddaṃ sutvā upadhārentā taṃ disvā tuṭṭhamānasā ajaṃ māretvā maṃsaṃ khādiṃsu. Iti ‘‘sāpi ajā attanā kateneva matā’’ti dassetuṃ chaṭṭhaṃ gāthamāha –
就像一只山羊被拴在竹丛里,挣扎时,刀刃不从中出来;
正因为这样,它的喉咙才被割断了。这个道理在很多类似的事情上也是一样。巴利
‘‘Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā, avakkhipantī asimajjhagacchi; Teneva tassā galakāvakantaṃ, ayampi attho bahutādisovā’’ti.
在这里,“踢蹬”是指嬉戏玩耍时用后腿踢出去。巴利
Tattha avakkhipantīti kīḷamānā pacchimapāde khipantī.
他这样说完之后,又为了说明“守护自己的话、说话有分寸的人,就能摆脱死亡之苦”,讲了一个紧那罗的故事。巴利
Evañca pana vatvā ‘‘attano vacanaṃ rakkhitvā mitabhāṇino nāma maraṇadukkhā muccantī’’ti dassetvā kinnaravatthuṃ āhari.
据说,波罗奈有个猎人,去到雪山,用某种办法捉住了一对紧那罗夫妇,带回来献给国王。国王见到从未见过的紧那罗,非常高兴,问猎人:“猎人,他们有什么本事?”猎人回答:“大王,他们用甜美的声音唱歌,跳着令人欢喜的舞;人类不会像他们那样唱歌跳舞。”国王给了猎人很多财物,然后对紧那罗说:“你们唱歌跳舞吧。”紧那罗心想:“如果我们唱歌时不能把音节唱完整,就算唱坏了,人们会责备我们、杀害我们;而且话说多了,还会犯妄语。”因为害怕犯妄语,尽管国王再三命令,他们还是不唱不跳。国王大怒,下令:“把他们杀了,把肉煮熟端上来!”接着说出第七首偈颂——巴利
Bārāṇasivāsī kireko luddako himavantaṃ gantvā ekenupāyena jayampatike dve kinnare gahetvā ānetvā rañño adāsi. Rājā adiṭṭhapubbe kinnare disvā tussitvā ‘‘ludda, imesaṃ ko guṇo’’ti pucchi. ‘‘Deva, ete madhurena saddena gāyanti, manuññaṃ naccanti, manussā evaṃ gāyituñca naccituñca na jānantī’’ti. Rājā luddassa bahuṃ dhanaṃ datvā kinnare ‘‘gāyatha naccathā’’ti āha. Kinnarā ‘‘sace mayaṃ gāyantā byañjanaṃ paripuṇṇaṃ kātuṃ na sakkhissāma, duggītaṃ hoti, amhe garahissanti vadhissanti, bahuṃ kathentānañca pana musāvādopi hotī’’ti musāvādabhayena raññā punappunaṃ vuttāpi na gāyiṃsu na nacciṃsu. Rājā kujjhitvā ‘‘ime māretvā maṃsaṃ pacitvā āharathā’’ti āṇāpento sattamaṃ gāthamāha –
这些不是天人,也不是乾闼婆之子,这些野兽是为我图利而来。
一只就在晚饭时煮,另一只再在早饭时煮。巴利
‘‘Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me; Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse pacantū’’ti.
这里,“这些是野兽”这句话的意思是:如果这些是天神或乾闼婆,他们就会又跳舞又唱歌;但这些其实是畜生道的野兽。“因利益而落到我手里”:猎人是抱着求利益的心把它们带来的,所以它们是因利益才落到我手里。这两只当中,一只用来做晚饭,一只用来做早饭,煮了吧。巴利
Tattha migā imeti ime sace devā gandhabbā vā bhaveyyuṃ, nacceyyuñceva gāyeyyuñca, ime pana migā tiracchānagatā. Atthavasaṃ gatā meti atthaṃ paccāsīsantena luddena ānītattā atthavasena mama hatthaṃ gatā. Etesu ekaṃ sāyamāse, ekaṃ pātarāse pacantūti.
紧那罗女心想:“国王发怒了,肯定会杀了她,现在正是开口的时候。”于是说出第八偈:巴利
Kinnarī cintesi ‘‘rājā kuddho nissaṃsayaṃ māressati, idāni kathetuṃ kālo’’ti aṭṭhamaṃ gāthamāha –
十万句说错的话,也抵不上一句说对的话的哪怕四分之一。
因为害怕说错话会生起烦恼,所以紧那罗们保持沉默,这不是因为愚笨。巴利
‘‘Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa; Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso, tasmā tuṇhī kimpurisā na bālyā’’ti.
在这里,因畏惧而染污,意思是:我有时候开口说话,可能会说出不善语,这样,对不善语的畏惧就会让人染污、疲惫。所以,正是由于这个原因,我才没有唱歌,并不是因为愚笨。巴利
Tattha saṅkamāno kilesoti kadāci ahaṃ bhāsamāno dubbhāsitaṃ bhāseyyaṃ, evaṃ dubbhāsitaṃ saṅkamāno kilissati kilamati. Tasmāti tena kāraṇena tumhākaṃ na gāyiṃ, na bālabhāvenāti.
国王对紧那罗女很满意,接着就说了这首偈颂——巴利
Rājā kinnariyā tussitvā anantaraṃ gāthamāha –
你放她走吧,她刚才对我说了这些话,把她带到雪山去吧。
把这个也交给大厨房吧,一早就把他煮了当早餐。巴利
‘‘Yā mesā byāhāsi pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ himavantaṃ nayantu; Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantū’’ti.
在这里,“对我说的这个”就是“这个对我说的”;“交给”就是交给大厨房。巴利
Tattha yā mesāti yā me esā. Dentūti mahānasatthāya dentu.
紧那罗听了国王的话,心想:“我没开口说话,他一定会杀了我,现在该是我开口的时候了。”于是说出了下面这个偈颂——巴利
Kinnaro rañño vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ maṃ akathentaṃ avassaṃ māressati, idāni kathetuṃ vaṭṭatī’’ti itaraṃ gāthamāha –
牲畜依靠雨水,人们又依靠牲畜。
大王,您是保护者,我是我妻子的保护者。
知道那两个人中的一个已解脱,他就能去往山中。巴利
‘‘Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā; Tvaṃ nāthosi mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me; Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbata’’nti.
在这里,以雨云为依靠的,是吃草的牲畜,它们被称为以云为依靠者。以牲畜为依靠的这类众生,也就是依靠五种牛乳制品生活的人类,被称为以牲畜为依靠、以牲畜为依止处。你是依靠,意思是你就是我的依止处。我是依靠,意思是我妻子的依靠是我,我是她的依止处。知道了我们两人中任何一人的情况后,活着的那一个就能脱离死亡前往雪山。也就是说,如果我们两人中有一人知道另一人已经死了,自己就能从死亡中脱身,前往雪山;但只要我们两个都还活着,就谁也不离开谁。所以,即使您想把我送到雪山去,也请您先杀了我,然后再送走。巴利
Tattha pajjunnanāthā pasavoti tiṇabhakkhā pasavo meghanāthā nāma. Pasunāthā ayaṃ pajāti ayaṃ pana manussapajā pañcagorasena upajīvantī pasunāthā pasupatiṭṭhā. Tvaṃ nāthosīti tvaṃ mama patiṭṭhā asi. Nāthohanti mama bhariyāya ahaṃ nātho, ahamassā patiṭṭhā. Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbatanti amhākaṃ dvinnaṃ antare eko ekaṃ mataṃ ñatvā sayaṃ maraṇato mutto himavantaṃ gaccheyya, jīvamānā pana mayaṃ aññamaññaṃ na jahāma, tasmā sacepi imaṃ himavantaṃ pesetukāmo, maṃ paṭhamaṃ māretvā pacchā pesehīti.
说完这些话之后,为了说明“大王,我们沉默并不是因为不愿意听从您的话,而是因为看到了说话的过患才没有开口”,他说了这两首偈颂——巴利
Evañca pana vatvā ‘‘mahārāja, na mayaṃ tava vacanaṃ akātukāmatāya tuṇhī ahumha, mayaṃ kathāya pana dosaṃ disvā na kathayimhā’’ti dīpento imaṃ gāthādvayamāha –
大王啊,确实不应完全避开讥嫌,各种人都得接触。
一人靠什么得到称赞,另一人就靠什么招来讥嫌。巴利
‘‘Na ve nindā suparivajjayetha, nānā janā sevitabbā janinda; Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.
整个世间都被心包围、被心紧紧包围,整个世间都有心,就在自己的心里。
众生之心各各异,谁会随谁之心而转呢?巴利
‘‘Sabbo loko paricitto aticitto, sabbo loko cittavā samhi citte; Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vasena vatte’’ti.
大王,说到“要好好避开”,讥讽这种事,确实没办法轻轻松松就避开。所谓“种种人”,就是志趣各不相同的人。所谓“正是那个”,是说一个人靠持戒等某种功德得到称赞,另一个人恰恰就因为同一件事而遭到讥讽。比如在我们紧那罗当中,这样说话会得到称赞,可在人群当中却会招来讥讽。所以讥讽这种事本来就很难避开,我又怎么能从您这里得到称赞呢?巴利
Tattha suparivajjayethāti mahārāja, nindā nāma sukhena parivajjetuṃ na sakkā. Nānā janāti nānāchandā janā. Yenevāti yena sīlādiguṇena eko pasaṃsaṃ labhati, teneva añño ninditāraṃ labhati. Amhākañhi kinnarānaṃ antare kathanena pasaṃsaṃ labhati, manussānaṃ antare nindaṃ, iti nindā nāma dupparivajjiyā, svāhaṃ kathaṃ tava santikā pasaṃsaṃ labhissāmīti.
大王,整个世间都被心所支配。所谓不善之人,就是以杀生等心念为心;善士则以远离杀生等心念为心。这样,整个世间都被心所支配、被心所左右,这就是这段话的意思。关于“有心者,在同一心中”,是说整个世间众生,都凭着自己低劣或殊胜的心,而被称为有心者。所谓“各有各的心”,就是各有各别的心,指的是种种千差万别的众生。在这些众生当中,谁会以你的心或别人的心来说“他不随我的心而转”呢?不管是紧那罗、像我这样的人,还是别的什么人。所以,“他不随我的心而转”——请不要对我生起瞋恨。因为一切众生都是随自己的心而行的,大王啊。紧那罗就这样为国王说法。巴利
Sabbo loko paricittoti mahārāja, asappuriso nāma pāṇātipātādicittena, sappuriso pāṇātipātā veramaṇi ādicittena aticittoti, evaṃ sabbo loko paricitto aticittoti attho. Cittavā samhi citteti sabbo pana loko attano hīnena vā paṇītena vā cittena cittavā nāma. Paccekacittāti pāṭiyekkacittā puthuppabhedā sabbe sattā. Tesu kassekassa tava vā aññassa vā cittena kinnarī vā mādiso vā añño vā vatteyya, tasmā ‘‘ayaṃ mama cittavasena na vattatī’’ti, mā mayhaṃ kujjhi. Sabbasattā hi attano cittavasena gacchanti, devāti. Kimpuriso rañño dhammaṃ desesi.
国王心想:“这位紧那罗智者说的正是实情。”于是心生欢喜,说出了结尾的偈颂:巴利
Rājā ‘‘sabhāvameva katheti paṇḍito kinnaro’’ti somanassappatto hutvā osānagāthamāha –
紧那罗本来和妻子在一起时沉默不语,如今却因为害怕而开口说话了。
如今他解脱了,安乐无病,言语于人们无可责难。巴利
‘‘Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo, yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto; So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevatthavatī narāna’’nti.
在这其中,“言语于人确有利益”的意思是:言语、话语对众生确实有利益,能带来饶益。巴利
Tattha vācākirevatthavatī narānanti vācāgirā eva imesaṃ sattānaṃ atthavatī hitāvahā hotīti attho.
国王让紧那罗坐在金笼子里,把那个猎人叫来,对他说:“喂,去吧,就在你抓到他们的地方把他们放了。”就这样把他们放走了。菩萨也举了这个例子说:“老师,这些紧那罗因为守护好自己的言语,在适当的时候凭善说而得到解脱,你却因为说错话而遭受了大苦。”接着安慰他说:“老师,别怕,我会救你的命。”婆罗门说:“那你们可要保护我。”菩萨说:“现在星宿时辰还不合适。”过了一天,到了中夜刚过的时候,让人取来一只死羊,对婆罗门说:“婆罗门,你随便到哪里去谋生吧。”没让任何人知道,就把他打发走了,然后用羊肉做了祭供,设立了门口祭。巴利
Rājā kinnare suvaṇṇapañjare nisīdāpetvā tameva luddaṃ pakkosāpetvā ‘‘gaccha bhaṇe, gahitaṭṭhāneyeva vissajjehī’’ti vissajjāpesi. Mahāsattopi ‘‘ācariya, evaṃ kinnarā vācaṃ rakkhitvā pattakāle kathitena subhāsiteneva muttā, tvaṃ pana dukkathitena mahādukkhaṃ patto’’ti idaṃ udāharaṇaṃ dassetvā ‘‘ācariya, mā bhāyi, jīvitaṃ te ahaṃ dassāmī’’ti assāsesi, ‘‘apica kho pana tumhe maṃ rakkheyyāthā’’tivutte ‘‘na tāva nakkhattayogo labbhatī’’ti divasaṃ vītināmetvā majjhimayāmasamanantare mataṃ eḷakaṃ āharāpetvā ‘‘brāhmaṇa, yattha katthaci gantvā jīvāhī’’ti kañci ajānāpetvā uyyojetvā eḷakamaṃsena baliṃ katvā dvāraṃ patiṭṭhāpesi.
导师讲完这段法义后,说道:“比丘们,拘迦利不只是现在,过去也同样是因言语而毁了自己。”接着把本生故事总结起来:“那时的迦罗勒频伽罗就是拘迦利,而塔迦里亚贤士就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi kokāliko vācāya hatoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaḷārapiṅgalo kokāliko ahosi, takkāriyapaṇḍito pana ahameva ahosi’’nti.
第九篇 鲁鲁鹿王本生注释巴利
[482] 9. Rurumigarājajātakavaṇṇanā
“我要把最好的村庄赐给他”——这是导师住在竹林精舍时,围绕提婆达多讲的一段话。据说,比丘们对提婆达多说:“贤友,导师对你帮助很大啊。你是依靠如来才得以出家,学了三藏,得到了利养和恭敬。”提婆达多听了却说:“贤友,导师对我连一根草尖那么大的帮助都没有。我是自己出家的,自己学了三藏,自己得到利养和恭敬。”比丘们在法堂里议论起来:“贤友,提婆达多是个不知感恩的人,不记得别人给他的恩惠。”导师来了,问:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么?”他们回答:“就是谈这件事。”导师说:“比丘们,提婆达多不是现在才不知感恩,过去世他也一样不知感恩。过去我救过他的命,他对我哪怕一丁点恩德也认不得。”于是讲了过去世的事。巴利
Tassagāmavaraṃ dammīti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. So kira bhikkhūhi ‘‘bahūpakāro te āvuso, devadattasatthā, tvaṃ tathāgataṃ nissāya pabbajjaṃ labhi, tīṇi piṭakāni uggaṇhi, lābhasakkāraṃ pāpuṇī’’ti vutto ‘‘āvuso, satthārā mama tiṇaggamattopi upakāro na kato, ahaṃ sayameva pabbajiṃ, sayaṃ tīṇi piṭakāni uggaṇhiṃ, sayaṃ lābhasakkāraṃ pāpuṇi’’nti kathesi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘akataññū āvuso, devadatto akatavedī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, devadatto idāneva akataññū, pubbepi akataññūyeva, pubbepesa mayā jīvite dinnepi mama guṇamattaṃ na jānātī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,梵授王在波罗奈统治的时候,有一位拥有八亿财产的长者,得了儿子后给他取名叫“大财”。他想:“我儿子学手艺会很辛苦。”所以什么手艺都没让他学。他除了唱歌跳舞、演奏音乐、吃吃喝喝之外,别的什么都不懂。等他到了该成家的年纪,父母给他娶了合适的妻子,后来父母就去世了。父母去世后,他被妓女、酒鬼之类的人包围,在各种败家的门道里借了债,却还不起。债主们来催逼他时,他想:“我活着还有什么意思?就我这一条命,活得跟另一个人似的,还不如死了好。”于是他对债主们说:“你们拿着借据来,恒河岸边埋着我家祖传的财产,我指给你们看。”他们就和他一起去了。他装作要指出藏宝的地方,说“财宝在这里”,心里却想着“我要跳进恒河死掉”,于是拔腿就跑,跳进了恒河。他被汹涌的水流冲走,发出凄惨的哭喊声。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente eko asītikoṭivibhavo seṭṭhi puttaṃ labhitvā ‘‘mahādhanako’’tissa, nāmaṃ katvā ‘‘sippaṃ uggaṇhanto mama putto kilamissatī’’ti na kiñci sippaṃ uggaṇhāpesi. So gītanaccavāditakhādanabhojanato uddhaṃ na kiñci aññāsi. Taṃ vayappattaṃ patirūpena dārena saṃyojetvā mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ accayena itthidhuttasurādhuttādīhi parivuto nānābyasanamukhehi iṇaṃ ādāya taṃ dātuṃ asakkonto iṇāyikehi codiyamāno cintesi ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, ekenamhi attabhāvena añño viya jāto, mataṃ me seyyo’’ti. So iṇāyike āha – ‘‘tumhākaṃ iṇapaṇṇāni gahetvā āgacchatha, gaṅgātīre me nidahitaṃ kulasantakaṃ dhanaṃ atthi, taṃ vo dassāmī’’ti. Te tena saddhiṃ agamaṃsu. So ‘‘idha dhana’’nti nidhiṭṭhānaṃ ācikkhanto viya ‘‘gaṅgāyaṃ patitvā marissāmī’’ti palāyitvā gaṅgāyaṃ pati. So caṇḍasotena vuyhanto kāruññaravaṃ viravi.
那时,大士投生为鲁鲁鹿,离开鹿群,独自住在恒河转弯处一片宜人的芒果林里,林中夹杂着娑罗树,芒果花开得正盛,他就在那里持守布萨戒。他的身皮像打磨过的金箔,手脚像涂了虫胶一样光润,尾巴像拂尘的尾毛,鹿角像银链,眼睛像擦亮的宝珠,嘴脸像放好的红色毛球。他的相貌就是这样。半夜时分,他听到那人的哀叫声,心想:“这是人的声音。只要我还活着,就不能让他死,我要救他的命。”于是从睡觉的草丛中起身,走到河边,安慰他说:“喂,男子,别怕,我要救你的命。”说完便劈开水流游过去,把他驮在背上,送到岸边,带回自己住的地方,给他各种果实吃。过了两三天,他说:“喂,男子,我把你从这里带出森林,送到通往波罗奈的路上,你就能平安回去了。不过,你千万不要为了钱财,向国王或大臣报告说‘某某地方住着一只金鹿’。”那人答应道:“好的,主人。”巴利
Tadā mahāsatto rurumigayoniyaṃ nibbattitvā parivāraṃ chaḍḍetvā ekakova gaṅgānivattane ramaṇīye sālamissake supupphitaambavane vasati uposathaṃ upavutthāya. Tassa sarīracchavi sumajjitakañcanapaṭṭavaṇṇā ahosi, hatthapādā lākhārasaparikammakatā viya, naṅguṭṭhaṃ cāmarīnaṅguṭṭhaṃ viya, siṅgāni rajatadāmasadisāni, akkhīni sumajjitamaṇiguḷikā viya, mukhaṃ odahitvā ṭhapitarattakambalageṇḍukaṃ viya. Evarūpaṃ tassa rūpaṃ ahosi. So aḍḍharattasamaye tassa kāruññasaddaṃ sutvā ‘‘manussasaddo sūyati, mā mayi dharante maratu, jīvitamassa dassāmī’’ti cintetvā sayanagumbā uṭṭhāya nadītīraṃ gantvā ‘‘ambho purisa, mā bhāyi, jīvitaṃ te dassāmī’’ti assāsetvā sotaṃ chindanto gantvā taṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā tīraṃ pāpetvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā phalāphalāni datvā dvīhatīhaccayena ‘‘bho purisa, ahaṃ taṃ ito araññato nīharitvā bārāṇasimagge ṭhapessāmi, tvaṃ sotthinā gamissasi, apica kho pana tvaṃ ‘asukaṭṭhāne nāma kañcanamigo vasatī’ti dhanakāraṇā maṃ rañño ceva rājamahāmattassa ca mā ācikkhāhī’’ti āha. So ‘‘sādhu sāmī’’ti sampaṭicchi.
大士得到他的承诺后,把他驮到自己背上,送到通往波罗奈的路上,然后转身返回。就在他进入波罗奈那天,国王的正妃差摩在清晨时分梦见一只金色的鹿在对自己说法。她心想:“如果世上没有这样的鹿,我不可能在梦里见到它。它一定存在,我要禀告国王。”她来到国王面前,说:“大王,我想见到金色的鹿,想听金色的鹿说法。如果能得到,我就能活下去;如果得不到,我就活不成了。”国王安慰她说:“如果人间真有,你一定能得到。”说完召来婆罗门,问他们:“真有金色的鹿吗?”听到“陛下,确实有”之后,国王让人把装有千金的金盒放在装饰好的象背上,心想:谁能指出金色的鹿,我就把这头象连同装有千金的金盒一起赏给他,此外还要给更多奖赏。他又让人把偈颂刻在金板上,召来一位大臣,说:“来,爱卿,以我的名义,把这首偈颂念给城里的居民听。”这就是本生故事中的第一首偈颂——巴利
Mahāsatto tassa paṭiññaṃ gahetvā taṃ attano piṭṭhiyaṃ āropetvā bārāṇasimagge otāretvā nivatti. Tassa bārāṇasipavisanadivaseyeva khemā nāma rañño aggamahesī paccūsakāle supinante suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ attano dhammaṃ desentaṃ disvā cintesi ‘‘sace evarūpo migo na bhaveyya, nāhaṃ supine passeyyaṃ, addhā bhavissati, rañño ārocessāmī’’ti. Sā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, ahaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ passituṃ icchāmi, suvaṇṇavaṇṇamigassa dhammaṃ sotukāmāmhi, labhissāmi ce, jīveyyaṃ, no ce, natthi me jīvita’’nti āha. Rājā taṃ assāsetvā ‘‘sace manussaloke atthi, labhissasī’’ti vatvā brāhmaṇe pakkosāpetvā ‘‘suvaṇṇavaṇṇā migā nāma hontī’’ti pucchitvā ‘‘āma, deva, hontī’’ti sutvā alaṅkatahatthikkhandhe suvaṇṇacaṅkoṭake sahassathavikaṃ ṭhapetvā yo suvaṇṇavaṇṇaṃ migaṃ ācikkhissati, tassa saddhiṃ sahassathavikasuvaṇṇacaṅkoṭakena tañca hatthiṃ tato ca uttari dātukāmo hutvā suvaṇṇapaṭṭe gāthaṃ likhāpetvā ekaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā ‘‘ehi tāta, mama vacanena imaṃ gāthaṃ nagaravāsīnaṃ kathehī’’ti imasmiṃ jātake paṭhamaṃ gāthamāha –
我要赐给他一个最好的村庄,还有打扮得漂漂亮亮的女子;
谁告诉我那只鹿,鹿中最尊贵的鹿。巴利
‘‘Tassa gāmavaraṃ dammi, nāriyo ca alaṅkatā; Yo me taṃ migamakkhāti, migānaṃ migamuttama’’nti.
大臣拿着金片,让人在全城到处宣告。这时,那位富家子弟正走进波罗奈,听到这个消息后,就来到大臣跟前,说:“我能替国王指出那样的鹿,请带我去见国王。”大臣从象背上下来,把他带到国王面前,禀报说:“陛下,据说这个人能指出那只鹿。”国王问:“朋友,这是真的吗?”他回答说:“是真的,大王,请把那份赏赐给我吧。”他一边这样说,一边说出第二首偈颂——巴利
Amacco suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā sakalanagare vācāpesi. Atha so seṭṭhiputto bārāṇasiṃ pavisantova taṃ kathaṃ sutvā amaccassa santikaṃ gantvā ‘‘ahaṃ rañño evarūpaṃ migaṃ ācikkhissāmi, maṃ rañño dassehī’’ti āha. Amacco hatthikkhandhato otaritvā taṃ rañño santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ kira, deva, taṃ migaṃ ācikkhissatī’’ti dassesi. Rājā ‘‘saccaṃ ambho purisā’’ti pucchi. So ‘‘saccaṃ mahārāja, tvaṃ etaṃ yasaṃ mayhaṃ dehī’’ti vadanto dutiyaṃ gāthamāha –
请把最好的村庄给我,还有打扮得漂漂亮亮的女人;
我会为你指出那只鹿,那只鹿群中最殊胜的鹿。巴利
‘‘Mayhaṃ gāmavaraṃ dehi, nāriyo ca alaṅkatā; Ahaṃ te migamakkhissaṃ, migānaṃ migamuttama’’nti.
国王听了这话,对那个背叛朋友的人很满意,问道:“那只鹿住在哪里?”那人回答:“在某处,大王。”国王就让他带路,带着大批随从去了那个地方。然后那个背叛朋友的人说:“大王,请让军队停下来休息。”军队安顿好后,他伸手指着说:“大王,那只金鹿就住在这片林子里。”接着说出第三首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rājā tassa mittadubbhissa tussitvā ‘‘abbho kuhiṃ so migo vasatī’’ti pucchitvā ‘‘asukaṭṭhāne nāma devā’’ti vutte tameva maggadesakaṃ katvā mahantena parivārena taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Atha naṃ so mittadubbhī ‘‘senaṃ, deva, sannisīdāpehī’’ti vatvā sannisinnāya senāya eso, deva, suvaṇṇamigo etasmiṃ vane vasatī’’ti hatthaṃ pasāretvā ācikkhanto tatiyaṃ gāthamāha –
在这片树林里,芒果树和娑罗树都开满了花;
这头鹿就待在鳄鱼隐蔽的地方。巴利
‘‘Etasmiṃ vanasaṇḍasmiṃ, ambā sālā ca pupphitā; Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
这里,“被赤虫草覆盖”是说:这片丛林的地面被各种草覆盖着,那草颜色像赤虫,红红的,碰上去很舒服,柔软得像兔子的肚子。他这是在说明:在这片宜人的丛林里,那只鹿就待在这里。巴利
Tattha indagopakasañchannāti etassa vanasaṇḍassa bhūmi indagopakavaṇṇāya rattāya sukhasamphassāya tiṇajātiyā sañchannā, sasakucchi viya mudukā, ettha etasmiṃ ramaṇīye vanasaṇḍe eso tiṭṭhatīti dasseti.
国王听了那人的话,就命令大臣们:“别让那头鹿有机会逃跑,赶快让手持武器的人一起去包围那片丛林。”他们照办之后,齐声呐喊起来。国王带着几个人站在一边,那个背叛者就站在离他不远的地方。大士听到那声音,心里想:“这是大队人马发出的喧闹声,必定是那个男人给我招来了危险。”他站起来,环视整个随行队伍,看见国王站的地方,就想:“国王站的地方对我来说才安全,我应该往那里去。”于是他就朝国王的方向奔去。国王见他跑过来,心里盘算:“这头鹿力气大得像象一样,简直像是要踏平一切地冲过来。我先把箭搭上,吓唬吓唬它;要是它逃跑,我就射伤它,等它虚弱了再抓住它。”于是国王拉开弓,对准了菩萨。导师为了说明这件事,说了下面这两首偈颂——巴利
Rājā tassa vacanaṃ sutvā amacce āṇāpesi ‘‘tassa migassa palāyituṃ adatvā khippaṃ āvudhahatthehi purisehi saddhiṃ vanasaṇḍaṃ parivārethā’’ti. Te tathā katvā unnadiṃsu. Rājā katipayehi janehi saddhiṃ ekamantaṃ aṭṭhāsi, sopissa avidūre aṭṭhāsi. Mahāsatto taṃ saddaṃ sutvā cintesi ‘‘mahanto balakāyasaddo, tamhā me purisā bhayena uppannena bhavitabba’’nti . So uṭṭhāya sakalaparisaṃ oloketvā rañño ṭhitaṭṭhānaṃ disvā ‘‘rañño ṭhitaṭṭhāneyeva me sotthi bhavissati, ettheva mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā rājābhimukho pāyāsi. Rājā taṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘nāgabalo migo avattharanto viya āgaccheyya, saraṃ sannayhitvā imaṃ migaṃ santāsetvā sace palāyati, vijjhitvā dubbalaṃ katvā gaṇhissāmī’’ti dhanuṃ āropetvā bodhisattābhimukho ahosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthādvayamāha –
把弓拉直,准备好箭,他走上前去。
鹿看见国王后,从远处对他说话。巴利
‘‘Dhanuṃ advejjhaṃ katvāna, usuṃ sannayhupāgami; Migo ca disvā rājānaṃ, dūrato ajjhabhāsatha.
大王,请等一下,别射我,车中之王!
到底是谁告诉你的,这里站着一只鹿?巴利
‘‘Āgamehi mahārāja, mā maṃ vijjhi rathesabha; Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
在这里,把两者合而为一,意思是把弓弦和箭合在一起。“sannayhā”就是装好箭。“Āgamehi”是说,他用甜美的人话说道:“站住,大王,别射我,活捉我就好。”巴利
Tattha advejjhaṃ katvānāti jiyāya ca sarena ca saddhiṃ ekameva katvā. Sannayhāti sannayhitvā. Āgamehīti ‘‘tiṭṭha, mahārāja, mā maṃ vijjhi, jīvaggāhameva gaṇhāhī’’ti madhurāya manussavācāya abhāsi.
国王被那番甜言蜜语打动,放下弓,恭敬地站着。大士也走到国王面前,亲切地问候之后,站在一旁。大众也都扔下所有武器,走过来围在国王身边。就在那一刻,大士像摇动金铃一样,用甜美的声音问国王:“是谁告诉你这里有鹿站着的?”就在那一刻,那个恶人稍微后退,站在刚好能听见声音的地方。国王说:“是这个人指给我看的。”于是说出第六首偈颂——巴利
Rājā tassa madhurakathāya bandhitvā dhanuṃ otāretvā gāravena aṭṭhāsi. Mahāsattopi rājānaṃ upasaṅkamitvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Mahājanopi sabbāvudhāni chaḍḍetvā āgantvā rājānaṃ parivāresi. Tasmiṃ khaṇe mahāsatto suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ cālento viya madhurena sarena rājānaṃ pucchi ‘‘ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti? Tasmiṃ khaṇe pāpapuriso thokaṃ paṭikkamitvā sotapatheva aṭṭhāsi. Rājā ‘‘iminā me dassito’’ti kathento chaṭṭhaṃ gāthamāha –
这个行为卑劣的人,倒是好好地站在远处。
正是此人告诉我这件事:那头鹿就待在这儿。巴利
‘‘Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā; Soyaṃ me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo’’ti.
在那里,“pāpacaro”指的是行为放荡、不守规矩的人。巴利
Tattha pāpacaroti vissaṭṭhācāro.
听了这话,大士责备了那个背叛朋友的人,一边和国王交谈,一边说出第七首偈颂——巴利
Taṃ sutvā mahāsatto taṃ mittadubbhiṃ garahitvā raññā saddhiṃ sallapanto sattamaṃ gāthamāha –
确实是这样的,他们说,在这里,人们中有些人……
一根漂浮的木头,也胜过某一种人。巴利
‘‘Saccaṃ kireva māhaṃsu, narā ekacciyā idha; Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro’’ti.
在这里,“漂起来”是指被捞上来。“某一种人”是说,还有一种背叛朋友、品行恶劣的人,就算他掉进水里被捞了上来,也根本算不上更好。因为木头能以各种方式带来利益,而背叛朋友的恶人只会带来毁灭。所以,古代的智者们说:跟那种人相比,木头反而更好。但我没有听从他们的话。巴利
Tattha niplavitanti uttāritaṃ. Ekacciyoti ekacco pana mittadubbhī pāpapuggalo udake patantopi uttārito na tveva seyyo. Kaṭṭhañhi nānappakārena upakārāya saṃvattati, mittadubbhī pana pāpapuggalo vināsāya, tasmā tato kaṭṭhameva varataranti porāṇakapaṇḍitā kathayiṃsu, mayā pana tesaṃ vacanaṃ na katanti.
国王听完这话,就对他说了另一首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rājā itaraṃ gāthamāha –
鹿啊,你为何责怪那些走兽,又为何责怪飞鸟,乃至人类?
听到那人类女性说话的声音后,巨大的恐惧抓住了我。巴利
‘‘Kiṃ nu ruru garahasi migānaṃ, kiṃ pakkhīnaṃ kiṃ pana mānusānaṃ; Bhayaṃ hi maṃ vindatinapparūpaṃ, sutvāna taṃ mānusiṃ bhāsamāna’’nti.
在这里,有人问:你是在责备某一只鹿,还是鸟,还是人?所谓“恐惧找到我”,就是恐惧降临到我身上,我对自己做不了主,好像完全被恐惧控制住了。“anapparūpaṃ”意思是极大。巴利
Tattha migānanti migānamaññataraṃ garahasi, udāhu pakkhīnaṃ, mānusānanti pucchi. Bhayañhi maṃ vindatīti bhayaṃ maṃ paṭilabhati, ahaṃ attani anissaro bhayasantako viya homi. Anapparūpanti mahantaṃ.
于是,大士为了开示“大王,我不责备鹿,也不责备鸟,我责备的是人”,说出第九首偈颂:巴利
Tato mahāsatto ‘‘mahārāja, na migaṃ, na pakkhiṃ garahāmi, manussaṃ pana garahāmī’’ti dassento navamaṃ gāthamāha –
在大水中、在湍急水流里,被冲走的车上的人。
因为这件事,恐惧落到了我身上。大王啊,和恶人交往确实是苦。巴利
‘‘Yamuddhariṃ vāhane vuyhamānaṃ, mahodake salile sīghasote; Tatonidānaṃ bhayamāgataṃ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo’’ti.
这里说的“运载者”,是指能承载沉溺之人的恒河水道。“在大水中”就是在大水域、大洪流里的意思。这两个说法都是在显示恒河水道水量巨大。“由此因缘”:大王,您指给我看的那个人,我见他半夜正顺着恒河漂流,发出哀怜的哭号声,就把他救了上来。正是因为这个缘故,我今天才遭遇了这样的恐怖。大王啊,与不善之人相遇,实在是苦事!巴利
Tattha vāhaneti patitapatite vahituṃ samatthe gaṅgāvahe. Mahodake salileti mahāudake mahāsalileti attho. Ubhayenāpi gaṅgāvahasseva bahuudakataṃ dasseti. Tatonidānanti mahārāja, yo mayhaṃ tayā dassito puriso, eso mayā gaṅgāya vuyhamāno aḍḍharattasamaye kāruññaravaṃ viravanto uddharito, tatonidānaṃ me idamajja bhayaṃ āgataṃ, asappurisehi samāgamo nāma dukkho, mahārājāti.
国王听了这话,对他生起怒气,心想:“这人竟然不知道感念这么大的恩德,我要射穿他,让他断送性命。”于是说出了第十首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rājā tassa kujjhitvā ‘‘evaṃ bahūpakārassa nāma guṇaṃ na jānāti, vijjhitvā naṃ jīvitakkhayaṃ pāpessāmī’’ti dasamaṃ gāthamāha –
我要把这支能穿透身体的四羽飞箭射入他的心脏。
我将杀死那个背叛朋友、做不该做之事的家伙,你竟然不知道这样一位曾对你施恩的人。巴利
‘‘Sohaṃ catuppattamimaṃ vihaṅgamaṃ, tanucchidaṃ hadaye ossajāmi; Hanāmi taṃ mittadubbhiṃ akiccakāriṃ, yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne’’ti.
其中,“四翼”是指配有四支箭羽。“空行者”是指在空中飞行的。“能割裂身体”是指能切开身躯。“我将射出”是指我把它射进他的心脏。巴利
Tattha catuppattanti catūhi vājapattehi samannāgataṃ. Vihaṅgamanti ākāsagāmiṃ. Tanucchidanti sarīrachindanaṃ. Ossajāmīti etassa hadaye vissajjemi.
于是大士心想:“别让他因为我而毁掉。”接着说出第十一首偈颂:巴利
Tato mahāsatto ‘‘mā esa maṃ nissāya nassatū’’ti cintetvā ekādasamaṃ gāthamāha –
大王啊,已寂静的善人们从来不称赞杀害智者或愚人。
随他这恶性之人回家去吧,他讨要的东西,就给他吧。
我也会成为随你心意行事的人。巴利
‘‘Dhīrassa bālassa have janinda, santo vadhaṃ nappasaṃsanti jātu; Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehi; Ahañca te kāmakaro bhavāmī’’ti.
这里,“随欲”是指让他按自己的喜好回自己的家。“你曾许诺给他的东西,就给他”:你曾对他说“我要给你这个那个”,那就把那些给他。“随欲行者”就是随愿望而行的人,意思是:你想做什么就做什么,哪怕吃我的肉,或者把我当成供你玩乐的鹿,在任何事情上我都会顺着你。巴利
Tattha kāmanti kāmena yathāruciyā attano gharaṃ gacchatu. Yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehīti yañca tassa ‘‘idaṃ nāma te dassāmī’’ti tayā kathitaṃ, taṃ tassa dehi. Kāmakaroti icchākaro, yaṃ icchasi, taṃ karohi, maṃsaṃ vā me khāda, kīḷāmigaṃ vā karohi, sabbattha te anukūlavattī bhavissāmīti attho.
国王听了这话,心里非常高兴,就赞叹这位大士,紧接着说了一首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso mahāsattassa thutiṃ karonto anantaraṃ gāthamāha –
鹿王啊,你确实是善人中的一位,被人欺骗却不以欺骗回报。
尽管让那个恶行之人回家去,他失去的东西,我把那个给他。
我也给你随心而行的自由。巴利
‘‘Addhā rurū aññataro sataṃ so, yo dubbhato mānusassa na dubbhi; Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dammi; Ahañca te kāmacāraṃ dadāmī’’ti.
在这里,“智者中的”意思是:你确实是智者当中的一位。“行止自在”:我听了你的说法,心生欢喜,所以给你行止自在的无畏。从今以后,你们没有恐惧,可以随自己的心意安住。国王就这样给了大士恩惠。巴利
Tattha sataṃ soti addhā tvaṃ sataṃ paṇḍitānaṃ aññataro. Kāmacāranti ahaṃ tava dhammakathāya pasīditvā tuyhaṃ kāmacāraṃ abhayaṃ dadāmi, ito paṭṭhāya tumhe nibbhayā yathāruciyā viharathāti mahāsattassa varaṃ adāsi.
这时,大士想探一探国王的底细,心想:“大王,人嘛,嘴上说的是一套,身上做的又是另一套。”于是说了两首偈颂:巴利
Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, manussā nāma aññaṃ mukhena bhāsanti, aññaṃ kāyena karontī’’ti pariggaṇhanto dve gāthā abhāsi –
豺和鸟的叫声很容易辨认;
大王啊,人的声音比这些更难辨认。巴利
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ; Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
130 第130段没有可翻译的巴利文内容。巴利
130.
即便有人自忖:‘此为亲族、朋友或伙伴。’
有人先前还满心欢喜,后来却变成了仇敌。巴利
‘‘Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā; Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso’’ti.
国王听了这话,就说:“兽王啊,别这样看我。我就算舍弃王位,也不会背弃答应给你的恩惠,请相信我。”说完就赐给了他恩惠。菩萨在国王面前接受恩惠时,以自己为首,为一切众生求得了无畏施的恩惠。国王赐予这个恩惠后,把菩萨带回城里,让人把菩萨和城市都装饰起来,又请菩萨为王妃说法。菩萨以王妃为首,用甜美的人语为国王和王室眷属说法,又用十种王法教导国王,教诲了大众之后,就进入山林,在兽群围绕中住下。国王在城里击鼓宣告:“我给予一切众生无畏。”从那时起,再没有人敢对野兽和飞鸟伸手伤害。兽群吃人们的庄稼,也没有人能阻拦。大众便来到王宫庭院前抱怨。导师为了说明这件事,说了下面这首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rājā ‘‘migarāja, mā maṃ evaṃ maññi, ahañhi rajjaṃ jahantopi na tuyhaṃ dinnavaraṃ jahissaṃ, saddahatha, mayha’’nti varaṃ adāsi. Mahāsatto tassa santike varaṃ gaṇhanto attānaṃ ādiṃ katvā sabbasattānaṃ abhayadānaṃ varaṃ gaṇhi. Rājāpi taṃ varaṃ datvā bodhisattaṃ nagaraṃ netvā mahāsattañca nagarañca alaṅkārāpetvā deviyā dhammaṃ desāpesi. Mahāsatto deviṃ ādiṃ katvā rañño ca rājaparisāya ca madhurāya manussabhāsāya dhammaṃ desetvā rājānaṃ dasahi rājadhammehi ovaditvā mahājanaṃ anusāsitvā araññaṃ pavisitvā migagaṇaparivuto vāsaṃ kappesi. Rājā ‘‘sabbesaṃ sattānaṃ abhayaṃ dammī’’ti nagare bheriṃ carāpesi. Tato paṭṭhāya migapakkhīnaṃ koci hatthaṃ pasāretuṃ samattho nāma nāhosi. Migagaṇo manussānaṃ sassāni khādati, koci vāretuṃ na sakkoti. Mahājano rājaṅgaṇaṃ gantvā upakkosi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imaṃ gāthamāha –
乡民们聚集在一起,城里人也聚集在一起;
鹿在吃庄稼,愿天王制止它们。巴利
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā; Migā sassāni khādanti, taṃ devo paṭisedhatū’’ti.
在这里,所谓“愿大王”,意思就是“愿大王去阻止那群鹿”。巴利
Tattha taṃ devoti taṃ migagaṇaṃ devo paṭisedhatūti.
国王听了之后,说了两首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rājā gāthādvayamāha –
就算国土消失,国家也毁灭吧;
我绝不会伤害鹿鲁鲁,我已经施予了无畏的馈赠。巴利
‘‘Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Na tvevāhaṃ ruruṃ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṃ.
宁可让我失去国土,哪怕国家也就此灭亡;
我绝不会对鹿王说谎,说我已经把礼物给了他。巴利
‘‘Mā me janapado āsi, raṭṭhañcāpi vinassatu; Na tvevāhaṃ migarājassa, varaṃ datvā musā bhaṇe’’ti.
在这里,“māsi”的意思是:就算我的国土没了也无所谓。至于“ruru”,则是说:我既然已经向那只金色鹿王赐予了无畏布施,就绝不会背弃他。巴利
Tattha māsīti kāmaṃ mayhaṃ janapado mā hotu. Rurunti na tveva ahaṃ suvaṇṇavaṇṇassa rurumigarājassa abhayadakkhiṇaṃ datvā dubbhissāmīti.
大众听了国王的话,不敢说什么,就都退下了。这件事传开了。菩萨听说后,把鹿群召集起来,告诫它们:“从今以后,不许再吃人们的庄稼。”又让人向众人宣布:“各人在自家田里系上树叶做的标记。”人们就照这样系了标记。靠着这个标记,鹿群从此以后再也不吃庄稼了。巴利
Mahājano rañño vacanaṃ sutvā kiñci vattuṃ avisahanto paṭikkami. Sā kathā vitthārikā ahosi. Taṃ sutvā mahāsatto migagaṇaṃ sannipātāpetvā ‘‘ito paṭṭhāya manussānaṃ sassāni mā khādathā’’ti ovaditvā ‘‘attano khettesu paṇṇasaññaṃ bandhantū’’ti manussānaṃ ghosāpesi. Te tathā bandhiṃsu, tāya saññāya migā yāvajjatanā sassāni na khādanti.
导师讲完这段法教后,说道:“比丘们,提婆达多忘恩负义,不只是现在才这样,过去也是这样。”然后他把本生故事联系起来说:“那时候的富商之子就是提婆达多,国王是阿难,而鲁鲁鹿王就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto akataññūyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā seṭṭhiputto devadatto ahosi, rājā ānando, rurumigarājā pana ahameva ahosi’’nti.
十、萨罗婆鹿本生注巴利
[483] 10. Sarabhamigajātakavaṇṇanā
“人应当有所希求”这句话,是导师住在祇园精舍时,针对法将(舍利弗)对自己简要提出的问题作了详细解答这件事而说的。那么,导师是在什么时候向这位长老简要提问的呢?是在从天界降下的时候。这里先简略说说事情的经过。王舍城有位富商,他有一只檀香木钵。宾头卢尊者用神通把那只钵拿走了,导师因此禁止比丘们显示神通变化。那时外道们心想:“沙门乔达摩禁止了显示神通变化,现在他自己也不会再显示了。”他们的弟子们因此羞愧沮丧,被人问“尊者,你们为什么不用神通去拿那只钵呢”,就回答说:“贤友,这对我们来说并不难,可谁会为了一个死人的木钵,把自己细微殊胜的功德展示给在家人看呢?所以我们才没去拿。那些释迦子沙门却因为贪心,炫耀神通把钵拿走了。你们别以为显示神通对我们是什么负担;别说沙门乔达摩的弟子了,只要我们愿意,我们自己也能和沙门乔达摩一起显示神通。如果沙门乔达摩显示一种神变,我们就显示两倍。”巴利
Āsīsetheva purisoti idaṃ satthā jetavane viharanto attanā saṃkhittena pucchitapañhassa dhammasenāpatino vitthārena byākaraṇaṃ ārabbha kathesi. Kadā pana satthā theraṃ saṃkhittena pañhaṃ pucchīti? Devorohane. Tatrāyaṃ saṅkhepato anupubbikathā. Rājagahaseṭṭhino hi santake candanapatte āyasmatā piṇḍolabhāradvājena iddhiyā gahite satthā bhikkhūnaṃ iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ paṭikkhipi. Tadā titthiyā ‘‘paṭikkhittaṃ samaṇena gotamena iddhipāṭihāriyakaraṇaṃ, idāni sayampi na karissatī’’ti cintetvā maṅkubhūtehi attano sāvakehi ‘‘kiṃ, bhante, iddhiyā pattaṃ na gaṇhathā’’ti vuccamānā ‘‘netaṃ āvuso, amhākaṃ dukkaraṃ, chavassa pana dārupattassatthāya attano saṇhasukhumaguṇaṃ ko gihīnaṃ pakāsessatīti na gaṇhimha, samaṇā pana sakyaputtiyā lolatāya iddhiṃ dassetvā gaṇhiṃsu. Mā ‘amhākaṃ iddhikaraṇaṃ bhāro’ti cintayittha, mayañhi tiṭṭhantu samaṇassa gotamassa sāvakā, ākaṅkhamānā pana samaṇena gotamena saddhiṃ iddhiṃ dassessāma, sace hi samaṇo gotamo ekaṃ pāṭihāriyaṃ karissati, mayaṃ dviguṇaṃ karissāmā’’ti kathayiṃsu.
比丘们听了以后,就去禀告世尊:“尊者,听说外道们要显现神通。”导师说:“比丘们,让他们显现吧,我也会显现。”频婆娑罗王听了以后,前来问世尊:“尊者,听说您要显现神通?”“是的,大王。”“尊者,您不是已经制定了学处吗?”“大王,那条学处是我为弟子们制定的,但诸佛并没有所谓的学处。大王,就好比您花园里的花果,禁止别人采摘,却不禁止您自己,这件事也应该这样理解。”“那么,尊者,您要在哪里显现神通?”“在舍卫城城门口那棵甘达芒果树下。”“我们在那里需要做什么吗?”“什么都不用做,大王。”第二天,世尊吃完饭后便出发游行。人们问:“尊者,世尊要去哪里?”比丘们告诉他们:“要去舍卫城城门口的甘达芒果树下,为了摧伏外道,显现双神变。”大众心想:“听说会有希有的神通出现,我们去看看吧。”于是抛下家门,全都跟着世尊一起去了。巴利
Taṃ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṃ ‘‘bhante, titthiyā kira pāṭihāriyaṃ karissantī’’ti. Satthā ‘‘bhikkhave, karontu, ahampi karissāmī’’ti āha. Taṃ sutvā bimbisāro āgantvā bhagavantaṃ pucchi ‘‘bhante, pāṭihāriyaṃ kira karissathā’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Nanu, bhante, sikkhāpadaṃ paññatta’’nti. ‘‘Mahārāja, taṃ mayā sāvakānaṃ paññattaṃ, buddhānaṃ pana sikkhāpadaṃ nāma natthi. ‘‘Yathā hi, mahārāja, tava uyyāne pupphaphalaṃ aññesaṃ vāritaṃ, na tava, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabba’’nti. ‘‘Kattha pana, bhante, pāṭihāriyaṃ karissathā’’ti? ‘‘Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle’’ti. ‘‘Amhehi tattha kiṃ kattabba’’nti? ‘‘Natthi kiñci mahārājā’’ti. Punadivase satthā katabhattakicco cārikaṃ pakkāmi. Manussā ‘‘kuhiṃ, bhante, satthā gacchatī’’ti pucchanti. ‘‘Sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṃ yamakapāṭihāriyaṃ kātu’’nti tesaṃ bhikkhū kathayanti. Mahājano ‘‘acchariyarūpaṃ kira pāṭihāriyaṃ bhavissati, passissāma na’’nti gharadvārāni chaḍḍetvā satthārā saddhiṃyeva agamāsi.
其他外道也说:“我们也要在沙门乔达摩显现神通的地方显现神通。”于是带着他们的随从,一路跟着世尊。世尊次第游行,到了舍卫城。国王问:“尊者,听说您要显现神通?”世尊说:“我要显现。”国王又问:“尊者,什么时候?”世尊说:“从今天算起第七天,在阿沙荼月的满月日。”国王说:“尊者,我来搭一座宝帐吧?”世尊说:“不用了,大王。在我显现神通的地方,天王帝释会造一座十二由旬大的宝帐。”国王说:“尊者,我可以在城里宣告这件事吗?”世尊说:“宣告吧,大王。”国王就让传令官骑上装饰华丽的大象,从当天一直到第六天,每天宣告:“据说世尊从今天起第七天,要在舍卫城城门前的甘达芒果树下,显现神通摧伏外道。”外道们听说“要在甘达芒果树下显现”,就出钱给那些树主,让他们把舍卫城周围的芒果树都砍掉。传令官在满月日一大早就宣告:“今天,世尊要显现神通了。”由于天神的威力,整个赡部洲的人听起来,就好像宣告的人站在自己家门口说的一样。凡是心里生起“我要去”这个念头的人,都发现自己已经到了舍卫城。集会的大众绵延十二由旬。巴利
Aññatitthiyā ‘‘mayampi samaṇassa gotamassa pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne pāṭihāriyaṃ karissāmā’’ti upaṭṭhākehi saddhiṃ satthārameva anubandhiṃsu. Satthā anupubbena sāvatthiṃ gantvā raññā ‘‘pāṭihāriyaṃ kira, bhante, karissathā’’ti pucchito ‘‘karissāmī’’ti vatvā ‘‘kadā, bhante’’ti vutte ‘‘ito sattame divase āsāḷhipuṇṇamāsiya’’nti āha. ‘‘Maṇḍapaṃ karomi bhante’’ti? ‘‘Alaṃ mahārāja, mama pāṭihāriyakaraṇaṭṭhāne sakko devarājā dvādasayojanikaṃ ratanamaṇḍapaṃ karissatī’’ti. ‘‘Etaṃ kāraṇaṃ nagare ugghosāpemi, bhante’’ti? ‘‘Ugghosāpehi mahārājā’’ti. Rājā dhammaghosakaṃ alaṅkatahatthipiṭṭhiṃ āropetvā ‘‘bhagavā kira sāvatthinagaradvāre kaṇḍambarukkhamūle titthiyamaddanaṃ pāṭihāriyaṃ karissati ito sattame divase’’ti yāva chaṭṭhadivasā devasikaṃ ghosanaṃ kāresi. Titthiyā ‘‘kaṇḍambarukkhamūle kira karissatī’’ti sāmikānaṃ dhanaṃ datvā sāvatthisāmante ambarukkhe chindāpayiṃsu. Dhammaghosako puṇṇamīdivase pātova ‘‘ajja, bhagavato pāṭihāriyaṃ bhavissatī’’ti ugghosesi. Devatānubhāvena sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositaṃ viya ahosi. Ye ye gantuṃ cittaṃ uppādenti, te te sāvatthiṃ pattameva attānaṃ passiṃsu, dvādasayojanikā parisā ahosi.
清晨,导师一早便进入舍卫城乞食。有个名叫甘达的守园人,正拿着一个水罐那么大的熟芒果要去献给国王,在城门口看见导师,心想:“这个芒果正适合如来。”就献了上去。导师接过来,就地坐在一旁吃完,然后对阿难说:“阿难,把这个芒果核交给守园人,让他种在这个地方,以后这棵树就叫甘达芒果树。”阿难长老照办了。守园人挖开泥土,把核种下。就在那一刹那,果核裂开,根须向下扎入,冒出一株像犁头那么大的红色嫩芽。就在众人眼前,它长成了一棵芒果树:树干五十肘高,枝条向四面伸展五十肘,总高一百肘。就在那时,它同时开出花、结出果来。这棵树被蜂群围绕着,挂满了金色的果实,仿佛把天空都塞满了。风吹来的时候,熟透的甜芒果纷纷落下。后来赶到的比丘们,都是吃了这些芒果才过来的。巴利
Satthā pātova sāvatthiṃ piṇḍāya pavisituṃ nikkhami. Kaṇḍo nāma uyyānapālo piṇḍipakkameva kumbhapamāṇaṃ mahantaṃ ambapakkaṃ rañño haranto satthāraṃ nagaradvāre disvā ‘‘idaṃ tathāgatasseva anucchavika’’nti adāsi. Satthā paṭiggahetvā tattheva ekamantaṃ nisinno paribhuñjitvā ‘‘ānanda, imaṃ ambaṭṭhiṃ uyyānapālakassa imasmiṃ ṭhāne ropanatthāya dehi, esa kaṇḍambo nāma bhavissatī’’ti āha. Thero tathā akāsi. Uyyānapālo paṃsuṃ viyūhitvā ropesi. Taṅkhaṇaññeva aṭṭhiṃ bhinditvā mūlāni otariṃsu, naṅgalasīsapamāṇo rattaṅkuro uṭṭhahi, mahājanassa olokentasseva paṇṇāsahatthakkhandho paṇṇāsahatthasākho ubbedhato ca hatthasatiko ambarukkho sampajji, tāvadevassa pupphāni ca phalāni ca uṭṭhahiṃsu. So madhukaraparivuto suvaṇṇavaṇṇaphalabharito nabhaṃ pūretvā aṭṭhāsi, vātappaharaṇakāle madhurapakkāni patiṃsu. Pacchā āgacchantā bhikkhū paribhuñjitvāva āgamiṃsu.
傍晚时分,帝释天王心里思量,知道“为世尊建造宝帐棚是我们的责任”,就派毗首羯磨天子去,建了一座十二由旬大、覆盖着青莲花的七宝帐棚。就这样,一万个轮围世界的诸天都聚集来了。世尊摧伏了外道,示现了弟子们无法做到的不共双神通,知道大众已经生起净信,就从空中下来,坐在佛座上说法。两亿有情喝到了不死甘露。接着,世尊思量:“过去的诸佛示现神通之后,都去了哪里?”知道是“三十三天界”,就从佛座起身,右脚踏在由犍陀罗山顶,左脚踏上须弥山顶,在巴利恰答咖树下的红毯石上入雨安居,在三个月里为诸天讲说阿毗达摩藏。集会的大众不知道世尊去了哪里,心想“见到世尊后再走”,就在那里住了三个月。快到自恣的时候,大目犍连尊者前去禀告世尊。世尊就问他:“目犍连,舍利弗现在在哪里?”“世尊,他因为对那场神通生起净信,和随他出家的五百位比丘一起,住在僧伽舍城的城门口。”世尊说:“目犍连,我从今天起第七天,将降落在僧伽舍城的城门。凡是想要见如来的,都到僧伽舍城聚集在一起。”大目犍连尊者回答:“善哉。”回来告诉大众后,把整个集会大众从舍卫城一下子带到了三十由旬外的僧伽舍城。巴利
Sāyanhasamaye sakko devarājā āvajjento ‘‘satthu ratanamaṇḍapakaraṇaṃ amhākaṃ bhāro’’ti ñatvā vissakammadevaputtaṃ pesetvā dvādasayojanikaṃ nīluppalasañchannaṃ sattaratanamaṇḍapaṃ kāresi. Evaṃ dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatiṃsu. Satthā titthiyamaddanaṃ asādhāraṇaṃ sāvakehi yamakapāṭihāriyaṃ katvā bahujanassa pasannabhāvaṃ ñatvā oruyha buddhāsane nisinno dhammaṃ desesi. Vīsati pāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Tato ‘‘purimabuddhā pana pāṭihāriyaṃ katvā kattha gacchantī’’ti āvajjento ‘‘tāvatiṃsabhavana’’nti ñatvā buddhāsanā uṭṭhāya dakkhiṇapādaṃ yugandharamuddhani ṭhapetvā vāmapādena sinerumatthakaṃ akkamitvā pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā antotemāsaṃ devānaṃ abhidhammapiṭakaṃ kathesi. Parisā satthu gataṭṭhānaṃ ajānantī ‘‘disvāva gamissāmā’’ti tattheva temāsaṃ vasi. Upakaṭṭhāya pavāraṇāya mahāmoggallānatthero gantvā bhagavato ārocesi. Atha naṃ satthā pucchi ‘‘kahaṃ pana etarahi sāriputto’’ti? ‘‘Eso, bhante, pāṭihāriye pasīditvā pabbajitehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ saṅkassanagaradvāre vasī’’ti. ‘‘Moggallāna, ahaṃ ito sattame divase saṅkassanagaradvāre otarissāmi, tathāgataṃ daṭṭhukāmā saṅkassanagare ekato sannipatantū’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā āgantvā parisāya ārocetvā sakalaparisaṃ sāvatthito tiṃsayojanaṃ saṅkassanagaraṃ ekamuhutteneva pāpesi.
雨安居结束后,导师自恣完毕,对帝释天说:“大王,我要回人界去了。”帝释天叫来毗首羯磨,吩咐道:“为十力者去人界,造三道阶梯。”毗首羯磨便以须弥山顶为阶梯顶端,以僧伽舍城门为阶梯底端,造了三道阶梯:中间一道是宝石所成,一边是银所成,一边是金所成,四周环绕着七宝栏杆。导师示现开显世间的神通后,从中间的宝石阶梯降下。帝释天接过钵和衣,善夜摩天子拿着牦牛尾拂尘,娑婆主大梵天撑着伞盖,一万个轮围世界的诸天用天界的香、花鬘等作供养。导师在阶梯底端刚一站定,舍利弗长老便首先顶礼,随后其余大众才礼拜。在那次集会中,导师心想:“目犍连以‘具大神变’闻名,优波离以‘持律者’闻名,而舍利弗的大智慧功德却不为人知。除了我,没有别人能和他具有同等的智慧。我要让他的智慧功德彰显出来。”于是导师先就凡夫的境界提问,只有凡夫能回答;接着就入流者的境界提问,也只有入流者能回答,凡夫们并不知道。就这样,依次就一来者的境界、不来者的境界、漏尽者的境界、大弟子的境界提问,下位的人不知道,只有上位的人才能回答。就上首弟子的境界所问的问题,也只有上首弟子能回答,其他人不知道。然后导师就舍利弗长老的境界提问,只有那位长老能回答,其他人不知道。巴利
Satthā vutthavasso pavāretvā ‘‘mahārāja, manussalokaṃ gamissāmī’’ti sakkassa ārocesi. Sakko vissakammaṃ āmantetvā ‘‘dasabalassa manussalokagamanatthāya tīṇi sopānāni karohī’’ti āha. So sinerumatthake sopānasīsaṃ saṅkassanagaradvāre dhurasopānaṃ katvā majjhe maṇimayaṃ, ekasmiṃ passe rajatamayaṃ, ekasmiṃ passe suvaṇṇamayanti tīṇi sopānāni māpesi, sattaratanamayā vedikāparikkhepā. Satthā lokavivaraṇaṃ pāṭihāriyaṃ katvā majjhe maṇimayena sopānena otari. Sakko pattacīvaraṃ aggahesi, suyāmo vālabījaniṃ, sahampati mahābrahmā chattaṃ dhāresi, dasasahassacakkavāḷadevatā dibbagandhamālādīhi pūjayiṃsu. Satthāraṃ dhurasopāne patiṭṭhitaṃ paṭhamameva sāriputtatthero vandi, pacchā sesaparisā. Tasmiṃ samāgame satthā cintesi ‘‘moggallāno ‘‘iddhimā’ti pākaṭo, upāli ‘vinayadharo’ti. Sāriputtassa pana mahāpaññaguṇo apākaṭo, ṭhapetvā maṃ añño etena sadiso samapañño nāma natthi, paññāguṇamassa pākaṭaṃ karissāmī’’ti paṭhamaṃ tāva puthujjanānaṃ visaye pañhaṃ pucchi, taṃ puthujjanāva kathayiṃsu tato sotāpannānaṃ visaye pañhaṃ pucchi, tampi sotāpannāva kathayiṃsu, puthujjanā na jāniṃsu. Evaṃ sakadāgāmivisaye anāgāmivisaye khīṇāsavavisaye mahāsāvakavisaye ca pañhaṃ pucchi, tampi heṭṭhimā heṭṭhimā na jāniṃsu, uparimā uparimāva kathayiṃsu. Aggasāvakavisaye puṭṭhapañhampi aggasāvakāva kathayiṃsu, aññe na jāniṃsu. Tato sāriputtattherassa visaye pañhaṃ pucchi, taṃ therova kathesi, aññe na jāniṃsu.
人们问:“那位和导师交谈的长老到底是谁?”听说“是法将舍利弗长老”之后,都赞叹说:“啊,真是大智慧!”从那时起,这位长老的大智慧功德就在天和人当中传开了。于是导师——巴利
Manussā ‘‘ko nāma esa thero satthārā saddhiṃ kathesī’’ti pucchitvā ‘‘dhammasenāpati sāriputtatthero nāmā’’ti sutvā ‘‘aho mahāpañño’’ti vadiṃsu. Tato paṭṭhāya devamanussānaṃ antare therassa mahāpaññaguṇo pākaṭo jāto. Atha naṃ satthā –
“那些已了知诸法者,以及此间众多的有学,”
智者啊,请为我解说这些人的行仪,我已向您提问,请您回答,亲爱的先生。巴利
‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti. (su. ni. 1044; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 63; netti. 14) –
世尊先问了一个关于佛陀境界的问题,然后说:“舍利弗,对于我简略说过的这段话,应当怎样从详细的意义上去理解呢?”长老看了看这个问题,对问题本身没有疑惑:“导师是在问我关于有学和阿罗汉比丘们的来行道。”但他对导师的意趣仍有犹豫:“所谓来行道,可以从蕴等许多方面来讲说。我在讲说的时候,能把握住导师的意趣吗?”世尊心想:“舍利弗对问题没有疑惑,但对我的意趣有疑惑。如果我不给他一个方法,他就讲不出来。我要给他一个方法。”于是世尊给他方法,说:“舍利弗,应当对此如实观察。”据说世尊当时是这样想的:“舍利弗领会我的意趣之后,会从蕴的方面来讲说。”就在导师给出方法的同时,那个问题以成百上千种方法呈现在长老面前。于是长老依循导师所给的方法,解答了关于佛陀境界的问题。巴利
Buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā ‘‘imassa nu kho sāriputta, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti āha. Thero pañhaṃ oloketvā ‘‘satthā maṃ sekhāsekhānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanapaṭipadaṃ pucchatī’’ti pañhe nikkaṅkho hutvā ‘‘āgamanapaṭipadā nāma khandhādivasena bahūhi mukhehi sakkā kathetuṃ, kataṃ nu kho kathento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmī’’ti ajjhāsaye kaṅkhi. Satthā ‘‘sāriputto pañhe nikkaṅkho, ajjhāsaye pana me kaṅkhati, mayā naye adinne kathetuṃ na sakkhissati, nayamassa dassāmī’’ti nayaṃ dadanto ‘‘bhūtamidaṃ sāriputta samanupassā’’ti āha. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘sāriputto mama ajjhāsayaṃ gahetvā kathento khandhavasena kathessatī’’ti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā buddhavisaye pañhaṃ kathesi.
导师为聚集了十二由旬范围的听众说法,三亿有情众生尝到了不死之味。导师把听众遣散后,一路游化,逐渐到了舍卫城。第二天,他在舍卫城托钵乞食,乞食回来之后,比丘们已经做好了该做的事,他便进了香室。傍晚时分,比丘们坐在法堂里,赞叹长老的功德:“贤友们,舍利弗是大智慧、广博的智慧、敏捷的智慧、锐利的智慧、能穿透决断的智慧,十力者简要提出的问题,他详细地解说了。”导师回来,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么?”比丘们说:“就是在谈这件事。”导师说:“比丘们,不只是现在,过去他也一样能把简要说的法义详细地讲清楚。”说完,导师讲起了过去的事。巴利
Satthā dvādasayojanikāya parisāya dhammaṃ desesi. Tiṃsa pāṇakoṭiyo amatapānaṃ piviṃsu. Satthā parisaṃ uyyojetvā cārikaṃ caranto anupubbena sāvatthiṃ gantvā punadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhūhi vatte dassite gandhakuṭiṃ pāvisi. Sāyanhasamaye bhikkhū therassa guṇakathaṃ kathentā dhammasabhāyaṃ nisīdiṃsu ‘‘mahāpañño, āvuso, sāriputto puthupañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño dasabalena saṃkhittena pucchitapañhaṃ vitthārena kathesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi esa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ kathesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈由梵授王统治时,菩萨投生为獐鹿,住在森林里。国王是个猎手,身强力壮,根本不把别人放在眼里。有一天,他去打猎,对大臣们说:“鹿从谁那边逃走,那人就要受罚。”大臣们心想:“有时候射中的是站着的鹿,有时候是跳起来的,有时候是正在逃跑的。但今天,不管用什么办法,我们都要把鹿引到国王站的位置去。”他们商量好后,定下计策,让国王守住要道。众人包围了一大片丛林,用木槌等东西敲打地面。那只獐鹿第一个跳出来,绕着丛林跑了三圈,寻找逃走的空隙。它看到其他方向都有人手挽着手、弓挨着弓,站得密不透风,只有国王站的地方露出一个空隙。于是它像扬沙迷眼一样,径直朝国王冲去。国王见它飞快地冲过来,举起箭就射。獐鹿天生擅长躲箭:箭从正面来,它就放慢速度停下;箭从后面来,它就加速往前冲;箭从上方来,它就压低脊背;箭从侧面来,它就稍微闪开;箭瞄准肚子来,它就翻身倒地;箭一飞过去,它就像被风吹断的云一样飞速逃走。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sarabhamigayoniyaṃ nibbattitvā araññe vasati. Rājā migavittako ahosi thāmasampanno, aññaṃ manussaṃ ‘‘manusso’’tipi na gaṇeti. So ekadivasaṃ migavaṃ gantvā amacce āha – ‘‘yassa passena migo palāyati, tena so daṇḍo dātabbo’’ti. Te cintayiṃsu ‘‘kadāci vemajjhe ṭhitamigaṃ vijjhanti, kadāci uṭṭhitaṃ, kadāci palāyantampi, ajja pana yena kenaci upāyena rañño ṭhitaṭṭhānaññeva āropessāmā’’ti. Cintetvā ca pana katikaṃ katvā rañño dhuramaggaṃ adaṃsu. Te mahantaṃ gumbaṃ parikkhipitvā muggarādīhi bhūmiṃ pothayiṃsu. Paṭhamameva sarabhamigo uṭṭhāya tikkhattuṃ gubbhaṃ anuparigantvā palāyanokāsaṃ olokento sesadisāsu manusse bāhāya bāhaṃ dhanunā dhanuṃ āhacca nirantare ṭhite disvā rañño ṭhitaṭṭhāneyeva okāsaṃ addasa. So ummīlitesu akkhīsu vālukaṃ khipamāno viya rājānaṃ abhimukho agamāsi. Rājā taṃ lahusampattaṃ disvā saraṃ ukkhipitvā vijjhi. Sarabhamigā nāma saraṃ vañcetuṃ chekā honti, sare abhimukhaṃ āgacchante vegaṃ hāpetvā tiṭṭhanti, pacchato āgacchante vegena purato javanti, uparibhāgenāgacchante piṭṭhiṃ nāmenti, passenāgacchante thokaṃ apagacchanti, kucchiṃ sandhāyāgacchante parivattitvā patanti, sare atikkante vātacchinnavalāhakavegena palāyanti.
国王也在它转身倒地时,喊道:“我的獐鹿被射中了!”獐鹿起身,以风一般的速度逃走了。军队阵形散开,站在两边的大臣们看见獐鹿正在逃跑,便聚到一起问道:“鹿跑向了谁把守的位置?” “国王把守的位置。” “国王说‘它被我射中了’,到底是被谁射中的?哎呀,我们的国王根本没射中,是地面射中了吧。”他们就这样用各种方式嘲弄国王。国王心想:“这些人在嘲笑我,他们不知道我的本事。”于是他紧紧束好衣服,光着脚,只拿着一把剑,喊道“我要抓住那只獐鹿”,便飞速冲了过去。然后他看见獐鹿,追了三由旬。獐鹿跑进森林,国王也追了进去。在那里,獐鹿行走的道路上有一个六十肘深的大粪坑地狱,里面灌满了三十肘深的水,上面被草覆盖着。獐鹿一闻到水的气味,就知道那是个坑,稍微退绕了一下就过去了。国王却笔直地跑过去,掉进了那个坑里。巴利
Sopi rājā tasmiṃ parivattitvā patite ‘‘sarabhamigo me viddho’’ti nādaṃ muñci. Sarabho uṭṭhāya vātavegena palāyi. Balamaṇḍalaṃ bhijjitvā ubhosu passesu ṭhitaamaccā sarabhaṃ palāyamānaṃ disvā ekato hutvā pucchiṃsu ‘‘migo kassa ṭhitaṭṭhānaṃ abhiruhī’’ti? ‘‘Rañño ṭhitaṭṭhāna’’nti . ‘‘Rājā ‘viddho me’ti vadati, konena viddho, nibbirajjho bho amhākaṃ rājā, bhūminena viddhā’’ti te nānappakārena raññā saddhiṃ keḷiṃ kariṃsu. Rājā cintesi ‘‘ime maṃ parihasanti, na mama pamāṇaṃ jānantī’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā pattikova khaggaṃ ādāya ‘‘sarabhaṃ gaṇhissāmī’’ti vegena pakkhandi. Atha naṃ disvā tīṇi yojanāni anubandhi. Sarabho araññaṃ pāvisi, rājāpi pāvisi. Tattha sarabhamigassa gamanamagge saṭṭhihatthamatto mahāpūtipādanarakāvāṭo atthi, so tiṃsahatthamattaṃ udakena puṇṇo tiṇehi ca paṭicchanno. Sarabho udakagandhaṃ ghāyitvāva āvāṭabhāvaṃ ñatvā thokaṃ osakkitvā gato. Rājā pana ujukameva gacchanto tasmiṃ pati.
萨罗婆没听见他的脚步声,就转身回去,却看不到他,心想:“他一定是掉进地狱般的坑里了。”于是走过来查看,看见国王在深水里站不住脚,正挣扎得筋疲力尽。它没有把国王对它犯的过错放在心上,生起了悲悯,心想:“别让国王在我眼前丧命,我要把他从这苦难中救出来。”它站在坑边,说:“大王,别怕,我要把你从大苦难中救出来。”就像要救出自己心爱的儿子一样,它为了救他,先在石头上练好方法,然后对那个抱着“我要射它”的念头追来的国王,把它从六十肘深的地狱坑里救出来,安慰他,把他背在背上,驮出森林,在军队附近把他放下来,给他教导,让他安立在五戒上。国王离不开大士,说道:“主人,萨罗婆鹿王,跟我一起去波罗奈吧,我把方圆十二由旬的波罗奈王位给你,你来治理。”大士回答:“大王,我们是畜生,王位对我没用。如果你对我有爱敬,就守护我给你的戒,也让国中居民守护戒。”这样教导他之后,就独自走进森林里去了。巴利
Sarabho tassa padasaddaṃ asuṇanto nivattitvā taṃ apassanto ‘‘narakāvāṭe patito bhavissatī’’ti ñatvā āgantvā olokento taṃ gambhīraudake apatiṭṭhaṃ kilamantaṃ disvā tena kataṃ aparādhaṃ hadaye akatvā sañjātakāruñño ‘‘mā mayi passanteva rājā nassatu, imamhā dukkhā naṃ mocessāmī’’ti āvāṭatīre ṭhito ‘‘mā bhāyi, mahārāja, mahantā dukkhā taṃ mocessāmī’’ti vatvā attano piyaputtaṃ uddharituṃ ussāhaṃ karonto viya tassuddharaṇatthāya silāya yoggaṃ katvāva ‘‘vijjhissāmī’’ti āgataṃ rājānaṃ saṭṭhihatthā narakā uddharitvā assāsetvā piṭṭhiṃ āropetvā araññā nīharitvā senāya avidūre otāretvā ovādamassa datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā mahāsattaṃ vinā vasituṃ asakkonto āha ‘‘sāmi sarabhamigarāja, mayā saddhiṃ bārāṇasiṃ ehi, dvādasayojanikāya te bārāṇasiyaṃ rajjaṃ dammi, taṃ kārehī’’ti. ‘‘Mahārāja, mayaṃ tiracchānagatā, na me rajjenattho, sace te mayi sineho atthi, mayā dinnāni sīlāni rakkhanto raṭṭhavāsinopi sīlaṃ rakkhāpehī’’ti taṃ ovaditvā araññameva pāvisi.
他泪流满面,一边忆念着它的恩德,一边回到军中,在军队的簇拥下进了城,让人敲响法鼓宣告:“从今以后,全城居民都要守护五戒。”而大士对自己所施的恩德,没有对任何人提起。傍晚,他吃了各种美味佳肴,躺在装饰华丽的床上睡下。清晨醒来,忆念大士的功德,起身在床上盘腿而坐,满心欢喜,以六首偈颂发出感叹:巴利
So assupuṇṇehi nettehi tassa guṇaṃ sarantova senaṃ pāpuṇitvā senaṅgaparivuto nagaraṃ gantvā ‘‘ito paṭṭhāya sakalanagaravāsino pañca sīlāni rakkhantū’’ti dhammabheriṃ carāpesi. Mahāsattena pana attano kataguṇaṃ kassaci akathetvā sāyanhe nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkatasayane sayitvā paccūsakāle mahāsattassa guṇaṃ saritvā uṭṭhāya sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisīditvā pītipuṇṇena hadayena chahi gāthāhi udānesi –
人还是应该抱有期望,有智慧的人不该心生厌倦;
我看见了自己,就像我希望的那样,它成了。巴利
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
人本来就该有所期盼,有智慧的人不该因此就厌倦。
我看见自己从水里被拉上了岸。巴利
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
人当精勤不懈,智者不应心生厌怠。
我看见了自己,正如我所愿的那样。巴利
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
人当精勤不懈,智者不应心生厌怠。
我看见自己从水里被拉上了岸。巴利
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito; Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
就算被痛苦逼到绝境,有智慧的人也不该放弃对安乐到来的期盼;
很多种触,有不利的也有有利的,它们在被思择之前,就会在死亡与出家时现起。巴利
‘‘Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya; Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti.
没想过的事也会发生,想过的事却会消失。
财富并不是靠空想就能得到的,不管是女人还是男人。巴利
‘‘Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati; Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā’’ti.
在这里,“人应当一直怀着希望”的意思是:不要做让自己断掉希望的业,对自己的业要保持希望,不要厌烦退缩。所谓“如其所愿”,是在说明:我一心希望从六十肘深的地狱坑里爬出来,结果就真的这样发生了,我就是从那里爬出来的。“无益和有益”,指的是苦触和乐触,也可以理解为“死触和活触”。对众生来说,死触是无益的,活触是有益的。这里要显示的是:那没有被想到、没有被考虑过的死触,也会自己到来。所谓“没想过的也会发生”,是说:我并没有想过“我会掉进坑里”,当时想的是“我要杀死獐鹿”;可现在我想的事落空了,没想的事反倒发生了。“财富”是指名声和随从眷属。这些不是单靠思虑就能成的,所以有智慧的人就应该努力精进。因为对精进的人来说,即使原本没想过的事,也照样会实现。巴利
Tattha āsīsetheva purisoti āsacchedakakammaṃ akatvā attano kammesu āsaṃ karotheva na ukkaṇṭheyya. Yathā icchinti ahañhi saṭṭhihatthā narakā uṭṭhānaṃ icchiṃ, somhi tatheva jāto, tato uṭṭhitoyevāti dīpeti. Ahitā hitā cāti dukkhaphassā ca sukhaphassā ca, ‘‘maraṇaphassā jīvitaphassā cā’’tipi attho, sattānañhi maraṇaphasso ahito jīvitaphasso hito, tesaṃ avitakkito acintitopi maraṇaphasso āgacchatīti dasseti. Acinti tampīti mayā ‘‘āvāṭe patissāmī’’ti na cintitaṃ, ‘‘sarabhaṃ māressāmī’’ti cintitaṃ, idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ, acintitameva jātaṃ. Bhogāti yasaparivārā. Ete cintāmayā na honti, tasmā ñāṇavatā vīriyameva kātabbaṃ. Vīriyavato hi acintitampi hotiyeva.
他这样感叹的时候,天亮了。国师一大早就来向国王问安,站在宫门外,听到国王感叹的吟唱声,心里想:“国王昨天去打猎,大概是在那里没射中那只獐鹿,被大臣们嘲笑,出于刹帝利的骄傲,想着‘我要杀死它并把它带回来’,就追了上去,结果掉进了六十肘深的地狱。那位有慈悲心的獐鹿王不计较国王的过错,把国王从地狱里救了出来。我想国王就是因为这件事才发出这样的感叹吧。”这位婆罗门听了国王词句圆满的感叹,就像在擦得锃亮的镜子里看自己的脸一样,国王和獐鹿之间发生的事都清清楚楚地显现出来。他用指甲尖敲了敲门。国王问:“是谁?”他回答:“陛下,是我,国师。”国王便打开门,说:“老师,请进。”国师进去,向国王致敬后站在一旁,说道:“大王,我知道您在林子里做了什么。您追那只獐鹿,掉进了地狱;然后那只獐鹿以岩石为踏脚,把您从地狱里救了出来。您正是忆念这份恩德,才发出感叹。”说完,他诵出两首偈颂:巴利
Tassevaṃ udānaṃ udānentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Purohito ca pātova sukhaseyyapucchanatthaṃ āgantvā rājadvāre ṭhito tassa udānagītasaddaṃ sutvā cintesi ‘‘rājā hiyyo migavaṃ agamāsi, tattha sarabhamigaṃ viraddho bhavissati, tato amaccehi avahasiyamāno ‘māretvā naṃ āharissāmī’ti khattiyamānena taṃ anubandhanto saṭṭhihatthe narake patito bhavissati, dayālunā sarabharājena rañño dosaṃ acintetvā rājā uddharito bhavissati, tena maññe udānaṃ udānetī’’ti. Evaṃ brāhmaṇassa rañño paripuṇṇabyañjanaṃ udānaṃ sutvā sumajjite ādāse mukhaṃ olokentassa chāyā viya raññā ca sarabhena ca katakāraṇaṃ pākaṭaṃ ahosi. So nakhaggena dvāraṃ ākoṭesi. Rājā ‘‘ko eso’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ deva purohito’’ti. Athassa dvāraṃ vivaritvā ‘‘ito ehācariyā’’ti āha. So pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘ahaṃ, mahārāja, tayā araññe katakāraṇaṃ jānāmi, tvaṃ ekaṃ sarabhamigaṃ anubandhanto narake patito, atha naṃ so sarabho silāya yoggaṃ katvā narakato uddhari, so tvaṃ tassa guṇaṃ anussaritvā udānaṃ udānesī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
你以前在险峻难行的山崖间追赶的那只萨罗婆鹿;
你依赖那心不怯弱者的勇猛而得以存活。巴利
‘‘Sarabhaṃ giriduggasmiṃ, yaṃ tvaṃ anusarī pure; Alīnacittassa tuvaṃ, vikkantamanujīvasi.
那只萨罗婆鹿用石头做了个踏脚,把你从险恶难出的地狱深坑里拉了上来。
你把那只陷入痛苦、心不怯弱的鹿从死魔之口救了出来,说的正是它。巴利
‘‘Yo taṃ viduggā narakā samuddhari, silāya yoggaṃ sarabho karitvā; Dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi, alīnacittaṃ ta migaṃ vadesī’’ti.
在这里,“追随”就是紧跟不舍。“勇猛”是指为了把他救出来而付出的努力。“靠他活命”就是你依赖他而活,意思是托他的威德,你才保住了性命。“救了出来”就是拉了上来。“称赞那头鹿”是说:你现在坐在这张吉祥座上,夸赞那头金色的鹿。巴利
Tattha anusarīti anubandhi. Vikkantanti uddharaṇatthāya kataparakkamaṃ. Anujīvasīti upajīvasi, tassānubhāvena tayā jīvitaṃ laddhanti attho. Samuddharīti uddhari. Ta migaṃ vadesīti taṃ suvaṇṇasarabhamigaṃ idha sirisayane nisinno vaṇṇesi.
国王听了这话,心想:“这个人没跟我一起去猎鹿,却知道事情的全部经过。他到底是怎么知道的?我得问问他。”这样想完,就说出第九首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ na migavaṃ gato, sabbaṃ pavattiṃ jānāti, kathaṃ nu kho jānāti, pucchissāmi na’’nti cintetvā navamaṃ gāthamāha –
你当时真的就在那里吗?还是有什么人告诉了你这件事?
你已经揭开了覆盖,成为普见一切的人吗?婆罗门,你的智慧是令人畏惧的吗?巴利
‘‘Kiṃ tvaṃ nu tattheva tadā ahosi, udāhu te koci naṃ etadakkhā; Vivaṭacchaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpa’’nti.
在这里,“令人怖畏之相”是说:你的智慧是不是天生就具有大威力,你凭这个才知道这件事?巴利
Tattha bhiṃsarūpanti kiṃ nu te ñāṇaṃ balavajātikaṃ, tenetaṃ jānāsīti.
婆罗门为了说明“我并不是一切知佛,不过你诵出的偈颂文句没有错,而其中的含义确实在我心中显现”,说出了第十首偈颂:巴利
Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ sabbaññubuddho, byañjanaṃ amakkhetvā tayā kathitagāthānaṃ pana mayhaṃ attho upaṭṭhātī’’ti dīpento dasamaṃ gāthamāha –
那时我根本不在那里,也没有任何人把这事告诉过我。
智者引出善说的偈句之义以及偈颂之义,人主啊。巴利
‘‘Na cevahaṃ tattha tadā ahosiṃ, na cāpi me koci naṃ etadakkhā; Gāthāpadānañca subhāsitānaṃ, atthaṃ tadānenti janinda dhīrā’’ti.
其中,善说的意思是:不歪曲言辞,而好好地宣说。能带来那些偈颂的意义,就是说,他们能领会并把握那些偈颂的含义。巴利
Tattha subhāsitānanti byañjanaṃ amakkhetvā suṭṭhu bhāsitānaṃ. Atthaṃ tadānentīti yo tesaṃ attho, taṃ ānenti upadhārentīti.
国王对他很满意,给了他一大笔财物。从那时起,国王就喜欢上了布施等种种善行,人们也乐于行善,死后都投生到天界,把天界都住满了。后来有一天,国王说“我要射中靶心”,就带着国师去了园林。那时,天王帝释看到许多新生的天人和天女,便想:“这是什么缘故呢?”他观察到,是那只獐子把国王从地狱中救了出来,又知道国王已安住在戒行中,于是想:“因为国王的威势,大众都在做善事,因此天界充满。现在国王去园林射靶,我要去考验他,让他发出狮子吼,说出那只獐子的功德,也让他知道我就是帝释天,然后站在空中说法,讲说慈心和五戒的功德,之后再回去。”这样想完,帝释就去了园林。国王那边也想“我要射中靶心”,便拉开弓、搭上箭。就在那一刻,帝释用自己的神通力,在国王和靶子之间变出了一只獐子。国王看见它,就没有放箭。于是帝释进入国师的身体,说出这首偈颂:巴利
Rājā tassa tussitvā bahuṃ dhanaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya dānādipuññābhirato ahosi, manussāpi puññābhiratā hutvā matamatā saggameva pūrayiṃsu. Athekadivasaṃ rājā ‘‘lakkhaṃ vijjhissāmī’’ti purohitamādāya uyyānaṃ gato. Tadā sakko devarājā bahū nave deve ca devakaññāyo ca disvā ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjento sarabhamigena narakā uddharitvā rañño sīlesu patiṭṭhāpitabhāvaṃ ñatvā ‘‘rañño ānubhāvena mahājano puññāni karoti, tena devaloko paripūrati, idāni kho pana rājā lakkhaṃ vijjhituṃ uyyānaṃ gato, taṃ vīmaṃsitvā sīhanādaṃ nadāpetvā sarabhamigassa guṇaṃ kathāpetvā attano ca sakkabhāvaṃ jānāpetvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā mettāya ceva pañcannaṃ sīlānañca guṇaṃ kathetvā āgamissāmī’’ti cintetvā uyyānaṃ agamāsi. Rājāpi ‘‘lakkhaṃ vijjhissāmī’’ti dhanuṃ āropetvā saraṃ sannayhi. Tasmiṃ khaṇe sakko rañño ca lakkhassa ca antare attano ānubhāvena sarabhaṃ dassesi. Rājā taṃ disvā saraṃ na muñci. Atha naṃ sakko purohitassa sarīre adhimuccitvā gāthaṃ abhāsi –
你已经拿起了能摧毁敌人精进的带羽之箭,箭就在弓上,你还在犹豫什么?
射出去的箭要赶快杀掉这只萨罗婆鹿,因为这是属于智慧超群的国王的。巴利
‘‘Ādāya pattiṃ paraviriyaghātiṃ, cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ; Nunno saro sarabhaṃ hantu khippaṃ, annañhi etaṃ varapañña rañño’’ti.
在这里,“有羽之箭”是指具备箭羽的箭。“摧毁他人之力”是指能摧毁他人的精进力。“弓上的箭”:把这支带羽的箭取来搭在弓上,你现在还犹豫什么?“杀”:你射出的这支箭,要迅速杀死这只獐子。“因为这是王食”:具足妙慧的人啊,大王,所谓獐子,就是国王的食物、国王的吃食。巴利
Tattha pattinti vājapattehi samannāgataṃ. Paraviriyaghātinti paresaṃ vīriyaghātakaṃ. Cāpe saranti etaṃ pattasahitaṃ saraṃ cāpe ādāya sannayhitvā idāni tvaṃ kiṃ vicikicchasi. Hantūti tayā vissaṭṭho hutvā esa saro khippaṃ imaṃ sarabhaṃ hanatu. Annañhi etanti varapañña, mahārāja, sarabho nāma rañño āhāro bhakkhoti attho.
于是国王说了一首偈颂:巴利
Tato rājā gāthamāha –
确实,我也知道这件事:鹿是婆罗门和刹帝利的食物。
我因为恭敬它过去曾对我做过的恩德,所以不杀这只萨罗婆鹿。巴利
‘‘Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa; Pubbe katañca apacāyamāno, tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmī’’ti.
在那里,所谓“过去曾做的”,婆罗门啊,我完全知道:鹿本来就是刹帝利的食物;但我现在是在恭敬它过去对我有过的恩德,所以我不杀它。巴利
Tattha pubbe katañcāti brāhmaṇa, ahametaṃ ekaṃsena jānāmi yathā migo khattiyassa annaṃ, pubbe pana iminā mayhaṃ kataguṇaṃ pūjemi, tasmā taṃ na hanāmīti.
于是,帝释天说了两首偈颂:巴利
Tato sakko gāthādvayamāha –
大王,这不是鹿,这是阿修罗,是地散巴帝。
杀掉这个人之后,人中之主啊,你就会成为不死界的统治者。巴利
‘‘Neso migo mahārāja, asureso disampati; Etaṃ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo.
大王,如果你对杀死这头叫萨罗婆的鹿、这个同伴还犹豫不决,
拥有妻子儿女的最杰出男子啊,你将去到阎魔的渡河。巴利
‘‘Sace ca rājā vicikicchase tuvaṃ, hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ; Saputtadāro naravīraseṭṭha, gantā tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassā’’ti.
在这里,“阿修罗”的意思是:这个人就是阿修罗,而且是阿修罗中的首领,也就是帝释天——他是带着这样的意图在说。“不死天王”则是说:你杀掉这个帝释天,自己就当帝释天,做天王。至于“阎魔的灰河”,他是这样吓唬他:“如果你想着‘他是我的朋友’而不杀他,你就会带着妻子儿女一起堕入阎魔的灰河地狱。”巴利
Tattha asuresoti asuro eso, asurajeṭṭhako sakko esoti adhippāyena vadati. Amarādhipoti tvaṃ etaṃ sakkaṃ māretvā sayaṃ sakko devarājā hohīti vadati. Vetaraṇiṃ yamassāti ‘‘sace etaṃ ‘sahāyo me’ti cintetvā na māressasi, saputtadāro yamassa vetaraṇinirayaṃ gato bhavissasī’’ti naṃ tāsesi.
于是国王说了两首偈颂:巴利
Tato rājā dve gāthā abhāsi –
就算是我自己,连同所有地方的人、儿女、妻子和一群朋友,
我们去吧,去阎魔的那条婆提罗尼河,但绝不应杀害那从我这里获得生命的人。巴利
‘‘Kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe, puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā; Gacchemu taṃ vetaraṇiṃ yamassa, na tveva hañño mama pāṇado yo.
这只鹿,在我陷入困境时,是我在这可怕荒野中唯一的救助者;
大梵天啊,我明明记得先前的义务,怎么还能杀它呢?巴利
‘‘Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ, ekassa kattā vivanasmi ghore; Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyya’’nti.
在这里,“我的生命施与者”是说:婆罗门啊,凡是施与我生命的人,把对我来说可爱的生命给了我,即使我正走进地狱,我也绝不会杀他,也不该杀他,他是不可杀害的——他这样说。“在恐怖的荒野中,一人之施救者”:当我独自一人、没有同伴,进入那凶险的森林时,他就是我的施救者、生命的赐予者。而我忆念着他往昔所做的这般恩德,正知他的这种功德,又怎么会杀他呢?巴利
Tattha mama pāṇado yoti brāhmaṇa, yo mama pāṇadado yena me piyaṃ jīvitaṃ dinnaṃ, narakaṃ pavisantena mayā so na tveva hañño na hanitabbo, avajjho esoti vadati. Ekassa kattā vivanasmi ghoreti dāruṇe araññe paviṭṭhassa sato ekassa asahāyakassa mama kattā kārako jīvitassa dāyako, svāhaṃ taṃ iminā kataṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ sarantoyeva taṃ guṇaṃ jānantoyeva kathaṃ haneyyaṃ.
这时,帝释天从国师的身体里出来,化现出帝释天的身形,站在空中,宣扬国王的功德,说了两首偈颂:巴利
Atha sakko purohitassa sarīrato apagantvā sakkattabhāvaṃ māpetvā ākāse ṭhatvā rañño guṇaṃ pakāsento gāthādvayamāha –
喜爱朋友的你长寿久住,请以法的功德治理这个国家;
你被成群的女人围着伺候,在国中尽情享乐,就像帝释天在三十三天里一样。巴利
‘‘Mittābhirādhī cirameva jīva, rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe pasāsa; Nārīgaṇehi paricāriyanto, modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo.
不生气,内心始终清净,成为对一切来客都有求必应的人;
布施并享用之后,随自己的能力,无可指责地往生到天界之处。巴利
‘‘Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithī yācayogo bhavitvā; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
在这里,“令朋友欢喜”是指让朋友满意、使他们高兴,不对他们心怀不轨。“一切客”是指把一切如法的沙门、婆罗门都当作宾客来款待,成为值得别人请求的人。“不受谴责”是指因为做布施等善行而心生欢喜,被天界赞叹,然后前往天界。巴利
Tattha mittābhirādhīti mitte ārādhento tosento tesu adubbhamāno. Sabbātithīti sabbe dhammikasamaṇabrāhmaṇe atithī pāhunakeyeva katvā pariharanto yācitabbayuttako hutvā. Aninditoti dānādīni puññāni karaṇena pamudito devalokena abhinandito hutvā saggaṭṭhānaṃ upehīti.
帝释天说完这番话,又教导他说:“大王,我来是为了考验你,你却没有让自己接受考验。你要保持不放逸。”这样教导之后,他就回到了自己的住处。巴利
Evaṃ vatvā sakko ‘‘ahaṃ mahārājaṃ taṃ pariggaṇhituṃ āgato, tvaṃ attānaṃ pariggaṇhituṃ nādāsi, appamatto hohī’’ti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānameva gato.
导师讲完这段法义后,说道:“比丘们,舍利弗不仅能现在,过去也能把简要所说的内容详细理解其中的含义。”说完之后,就把本生故事连接起来:“那时的国王是阿难,国师是舍利弗,而那只獐鹿正是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi sāriputto saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jānātiyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, purohito sāriputto, sarabhamigo pana ahameva ahosi’’nti.
芒果、颤动、速行、那罗陀、使者、迦陵伽;
阿吉提、达迦利亚、噜噜、萨罗跋,十和十三。巴利
Amba phandana javana, nārada dūta kaliṅgā; Akitti takkāriyaṃ ruru, sarabhaṃ dasa terase.