阿瓦利亚本生注释巴利
[376] 1. Avāriyajātakavaṇṇanā
“别对大地之主发火”——这是导师住在祇园时,围绕一个渡船夫讲的话。据说那人愚笨无知,既不懂佛、法等诸宝的功德,也不了解其他人的品行,脾气暴躁、粗鲁、蛮横。那时,有一位乡下比丘,心想“我要去亲近佛陀”,傍晚来到阿奇拉瓦底河的渡口,对那人说:“近事男,我要到对岸去,把船给我。”那人说:“尊者,现在不是时候,你先找个地方住下吧。”比丘说:“近事男,这里哪有什么地方住?你载我过去吧。”那人就发火了:“喂,沙门,过来,我载你!”他让长老上了船,却不直着走,把船往下游撑,让船摇晃,把长老的钵和衣弄湿,把他折腾得疲惫不堪,到了对岸,天已经黑了,就这样把他打发走了。后来那位比丘回到精舍,当天没找到机会亲近佛陀。第二天,他来到导师面前,顶礼后坐在一边。导师跟他寒暄后问:“你什么时候到的?”他说:“导师,昨天到的。”导师又问:“那你今天才来亲近佛陀,是怎么回事?”他就把这件事报告了。导师听了说:“比丘,不只是现在,这人过去也是暴躁、粗鲁、蛮横。现在他把你折腾累了,过去他也折腾过智者。”说完,应那位比丘的请求,讲了过去的故事。巴利
Māsukujjha bhūmipatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ titthanāvikaṃ ārabbha kathesi. So kira bālo ahosi aññāṇo, neva so buddhādīnaṃ ratanānaṃ, na aññesaṃ puggalānaṃ guṇaṃ jānāti, caṇḍo pharuso sāhasiko. Atheko jānapado bhikkhu ‘‘buddhupaṭṭhānaṃ karissāmī’’ti āgacchanto sāyaṃ aciravatītitthaṃ patvā taṃ evamāha ‘‘upāsaka, paratīraṃ gamissāmi, nāvaṃ me dehī’’ti. ‘‘Bhante, idāni akālo, ekasmiṃ ṭhāne vasassū’’ti. ‘‘Upāsaka, idha kuhiṃ vasissāmi, maṃ gaṇhitvā gacchā’’ti. So kujjhitvā ‘‘ehi re samaṇa, vahāmī’’ti theraṃ nāvaṃ āropetvā ujukaṃ agantvā heṭṭhā nāvaṃ netvā ulloḷaṃ katvā tassa pattacīvaraṃ temetvā kilametvā tīraṃ patvā andhakāravelāyaṃ uyyojesi. Atha so vihāraṃ gantvā taṃ divasaṃ buddhupaṭṭhānassa okāsaṃ alabhitvā punadivase satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā satthārā katapaṭisanthāro ‘‘kadā āgatosī’’ti vutte ‘‘hiyyo, bhante’’ti vatvā ‘‘atha kasmā ajja buddhupaṭṭhānaṃ āgatosī’’ti vutte tamatthaṃ ārocesi. Taṃ sutvā satthā ‘‘na kho bhikkhu idāneva, pubbepesa caṇḍo pharuso sāhasiko, idāni pana tena tvaṃ kilamito, pubbepesa paṇḍite kilamesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨投生到一个婆罗门家庭。他长大成人后,到塔克西拉学通了所有技艺,然后出家做了仙人,在雪山中过了很长一段时间,靠各种果实维持生活。后来为了吃些咸酸的食物,他来到波罗奈,住在国王的园林里。第二天,他进城乞食。国王看见他来到王宫庭院,对他的举止威仪生起信心,就把他请进内宫,供养饮食,得到他的应允后,让他住在王园里,每天前去侍奉。菩萨对国王说:“大王,做国王的人应当避开四种不正之道,不放逸,具足忍耐、慈爱和悲悯,依法治理国家。”他就这样每天教诫国王——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā dīghamaddhānaṃ himavante phalāphalena yāpetvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pāvisi. Atha naṃ rājaṅgaṇappattaṃ rājā disvā tassa iriyāpathe pasīditvā antepuraṃ ānetvā bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā rājuyyāne vasāpesi, devasikaṃ upaṭṭhānaṃ agamāsi. Tamenaṃ bodhisatto ‘‘raññā nāma, mahārāja, cattāri agatigamanāni vajjetvā appamattena khantimettānuddayasampannena hutvā dhammena rajjaṃ kāretabba’’nti vatvā devasikaṃ ovadanto –
大地之主啊,别发怒;车乘之王啊,别发怒。
面对发怒的人却不发怒,这样的国王才会受到举国敬奉。巴利
‘‘Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha; Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito.
不管是在村里,还是在荒野;不管是在低洼地,还是在高处;
我到处都在教导:车乘之雄,您不要发怒。他诵出了这两首偈颂。巴利
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha rathesabhā’’ti. – dve gāthā abhāsi;
在这件事上,“受举国尊敬”的意思是:这样的国王理应受到举国尊敬。“我处处教诫”:大王,无论我住在这些村落等任何地方,我都用这个教诫来教诫您;或者在这些村落等任何地方,哪怕对任何一个众生,我也都加以教诫。“车乘之雄,切莫发怒”:我就是这样教诫您。身为国王,不应该发怒。为什么呢?因为国王以言语为武器,他们一旦发怒,仅凭一句话就能让许多人丧命。巴利
Tattha raṭṭhassa pūjitoti evarūpo rājā raṭṭhassa pūjanīyo hotīti attho. Sabbattha anusāsāmīti etesu gāmādīsu yattha katthaci vasantopāhaṃ mahārāja, imāya eva anusiṭṭhiyā tamanusāsāmi, etesu vā gāmādīsu yattha katthaci ekasmimpi ekasattepi anusāsāmi. Māsu kujjha rathesabhāti evamevāhaṃ taṃ anusāsāmi, raññā nāma kujjhatuṃ na vaṭṭati. Kiṃkāraṇā? Rājāno nāma vācāvudhā, tesaṃ kuddhānaṃ vacanamatteneva bahū jīvitakkhayaṃ pāpuṇantīti.
菩萨在国王每次到来的那天,都说了这两首偈颂。国王对他的教导心生净信,就把一个税收十万的优等村庄赐给了大士,大士谢绝了。就这样,他在那里住了十二年,心想:“我住得太久了,先到各地游历一番再回来吧。”他没有告诉国王,只对园丁说:“朋友,我住得有些厌烦了,想到各地走走再回来,请你替我告诉国王。”说完就离开了,来到恒河的一个渡口。那里有个名叫阿瓦利亚毗多的船夫。这人是个愚人,既不懂有德之人的德行,也不明白自己的利害得失。他总是先把想过河的人渡过去,然后再讨要报酬;遇到不肯给报酬的人,就争吵起来,结果常常挨骂挨打,得到的报酬却很少——就是这样一個愚痴无明的人。世尊成等正觉后,针对他说了第三首偈颂:巴利
Evaṃ bodhisatto rañño āgatāgatadivase imā dve gāthā abhāsi. Rājā anusiṭṭhiyā pasannacitto mahāsattassa satasahassuṭṭhānakaṃ ekaṃ gāmavaraṃ adāsi, bodhisatto paṭikkhipi. Iti so tattheva dvādasasaṃvaccharaṃ vasitvā ‘‘aticiraṃ nivutthomhi, janapadacārikaṃ tāva caritvā āgamissāmī’’ti rañño akathetvāva uyyānapālaṃ āmantetvā ‘‘tāta, ukkaṇṭhitarūposmi, janapadaṃ caritvā āgamissāmi, tvaṃ rañño katheyyāsī’’ti vatvā pakkanto gaṅgāya nāvātitthaṃ pāpuṇi. Tattha avāriyapitā nāma nāviko ahosi. So bālo neva guṇavantānaṃ guṇaṃ jānāti, na attano āyāpāyaṃ jānāti, so gaṅgaṃ taritukāmaṃ janaṃ paṭhamaṃ tāretvā pacchā vetanaṃ yācati, vetanaṃ adentehi saddhiṃ kalahaṃ karonto akkosappahāreyeva bahū labhati, appaṃ lābhaṃ, evarūpo andhabālo. Taṃ sandhāya satthā abhisambuddho hutvā tatiyaṃ gāthamāha –
有个叫阿瓦利亚毗多的人,曾是恒河上的船夫;
先把人渡过去,随后才讨要工钱;
因此他会跟人争吵,财富也不会增长。巴利
‘‘Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko; Pubbe janaṃ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṃ; Tenassa bhaṇḍanaṃ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhatī’’ti.
这里说到“阿瓦利亚毗多”:他有个女儿名叫阿瓦利亚,因为她的缘故,他才被称为“阿瓦利亚毗多”,也就是阿瓦利亚的父亲。因此他有纷争:由于这个原因,或者因为后来与请求他的人一起,他就和那人起了争执。巴利
Tattha avāriyapitā nāmāti avāriyā nāma tassa dhītā, tassā vasena avāriyapitā nāma jāto. Tenassa bhaṇḍananti tena kāraṇena, tena vā pacchā yāciyamānena janena saddhiṃ tassa bhaṇḍanaṃ hoti.
菩萨走到那个船夫跟前,对他说:“贤友,请把我载到对岸去。”船夫听了,问道:“沙门,你能给我什么船费呢?”菩萨说:“贤友,我会为你讲说财富增长、利益增长、法增长。”船夫听了,心想:“他一定会给我点什么的。”于是把菩萨载到对岸,说道:“给我船费吧。”菩萨对他说:“好的,贤友。”然后先讲财富增长,诵出第一首偈颂——巴利
Bodhisatto taṃ nāvikaṃ upasaṅkamitvā ‘‘āvuso, paratīraṃ maṃ nehī’’ti āha. Taṃ sutvā so āha ‘‘samaṇa, kiṃ me nāvāvetanaṃ dassasī’’ti? ‘‘Āvuso, ahaṃ bhogavaḍḍhiṃ atthavaḍḍhiṃ dhammavaḍḍhiṃ nāma te kathessāmī’’ti. Taṃ sutvā nāviko ‘‘dhuvaṃ esa mayhaṃ kiñci dassatī’’ti taṃ paratīraṃ netvā ‘‘dehi me nāvāya vetana’’nti āha. So tassa ‘‘sādhu, āvuso’’ti paṭhamaṃ bhogavaḍḍhiṃ kathento –
你就向还没渡过去的人乞求吧,亲爱的船夫,乞求彼岸吧;
已渡者的心和想渡者的心,是两回事。──他说了这首偈颂。巴利
‘‘Atiṇṇaṃyeva yācassu, apāraṃ tāta nāvika; Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino’’ti. – gāthamāha;
在这里,船夫啊,你要向那些还没渡到对岸、还站在这边岸上的人讨船费。拿到钱以后,先把它收在安全的地方,然后再把人渡到对岸,这样你的财富才会增长。船夫啊,已经渡过去的人心思不一样:已经到了对岸的人,心里想的是不付钱就走。而所谓想渡到对岸的人,是还在寻求对岸、想去对岸的人,他宁愿多给一些也愿意走,所以想渡过去的人心思也不一样。因此,你应该向还没渡过去的人讨船费,这就是你的财富增长。巴利
Tattha apāranti tāta, nāvika paratīraṃ atiṇṇameva janaṃ orimatīre ṭhitaññeva vetanaṃ yācassu, tato laddhañca gahetvā guttaṭṭhāne ṭhapetvā pacchā manusse paratīraṃ neyyāsi, evaṃ te bhogavaḍḍhi bhavissati. Añño hi tiṇṇassa manoti tāta nāvika, paratīraṃ gatassa añño mano bhavati, adatvāva gantukāmo hoti. Yo panesa pāresī nāma paratīraṃ esati, paratīraṃ gantukāmo hoti, so atirekampi datvā gantukāmo hoti, iti pāresino añño mano hoti, tasmā tvaṃ atiṇṇameva yāceyyāsi, ayaṃ tāva te bhogānaṃ vaḍḍhi nāmāti.
船夫听了,心里想:“这暂且算是给我的一个教导,现在他还会再给我点别的什么呢?”于是菩萨说:“贤友,这暂且算是你财富的增长,现在请听一听义理与法的增长。”说完便教导他:巴利
Taṃ sutvā nāviko cintesi ‘‘ayaṃ tāva me ovādo bhavissati, idāni panesa aññaṃ kiñci mayhaṃ dassatī’’ti. Atha naṃ bodhisatto ‘‘ayaṃ tāva te, āvuso, bhogavaḍḍhi, idāni atthadhammavaḍḍhiṃ suṇāhī’’ti vatvā ovadanto –
不管是在村里,还是在林中;不管是在低洼处,还是在高地上;
我在一切地方都教导你们,船夫们,别生气——他说了这首偈。巴利
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvikā’’ti. – gāthamāha;
他这样用这首偈颂讲了义的增长和法的增长,然后说:“这就是你的义增长和法增长。”可那个愚钝的人对这教诲完全不放在心上,说道:“沙门,这是你给我的船费吗?”“是的,贤友。”“这对我没什么用,给我别的。”“贤友,除了这个,我什么都没有。”“那你为什么登上我的船?”说完,他把苦行者推倒在恒河岸边,坐在他胸口上,直接打他的脸。巴利
Itissa imāya gāthāya atthadhammavaḍḍhiṃ kathetvā ‘‘ayaṃ te atthavaḍḍhi ca dhammavaḍḍhi cā’’ti āha. So pana dandhapuriso taṃ ovādaṃ na kiñci maññamāno ‘‘idaṃ, samaṇa, tayā mayhaṃ dinnaṃ nāvāvetana’’nti āha. ‘‘Āmāvuso’’ti. ‘‘Mayhaṃ iminā kammaṃ natthi, aññaṃ me dehī’’ti. ‘‘Āvuso, idaṃ ṭhapetvā mayhaṃ aññaṃ natthī’’ti. ‘‘Atha tvaṃ kasmā mama nāvaṃ āruḷhosī’’ti tāpasaṃ gaṅgātīre pātetvā ure nisīditvā mukhamevassa pothesi.
导师说:“比丘们,那位苦行者给了这样的教导,从国王那里得到了一个上等村庄;可他对那个愚痴的船夫讲了同样的教导,结果挨了一顿嘴巴。所以,给人教导时,只该给合适的人,不该给不合适的人。”说完这番话,已成正觉的导师紧接着说了一首偈颂:巴利
Satthā ‘‘iti so, bhikkhave, tāpaso yaṃ ovādaṃ datvā rañño santikā gāmavaraṃ labhi, tameva ovādaṃ andhabālassa nāvikassa kathetvā mukhapothanaṃ pāpuṇi, tasmā ovādaṃ dentena yuttajanasseva dātabbo, na ayuttajanassā’’ti vatvā abhisambuddho hutvā tadanantaraṃ gāthamāha –
国王正是用那番教导,赐给了最上等的村落;
他就是用那番教导,打了船夫的脸。巴利
‘‘Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṃ adā; Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukha’’nti.
他正打的时候,妻子端着饭来了,看见那个恶人,就说:“夫君,这位苦行者是依附王族的人,别打他。”他听了就发火,说:“你不让我打这个假苦行者!”于是起身把她打倒在地。接着饭钵掉在地上摔碎了,她正怀着身孕,胎儿也掉到了地上。于是人们围过来,把他当作“谋杀者和窃贼”抓住绑起来,送到国王面前。国王审问之后,就依法惩治了他。世尊成正觉后,为了说明这件事,诵出了最后的偈颂:巴利
Tassa taṃ paharantasseva bhariyā bhattaṃ gahetvā āgatā pāpapurisaṃ disvā ‘‘sāmi, ayaṃ tāpaso nāma rājakulūpako, mā paharī’’ti āha. So kujjhitvā ‘‘tvaṃ me imaṃ kūṭatāpasaṃ paharituṃ na desī’’ti uṭṭhāya taṃ paharitvā pātesi. Atha bhattapāti patitvā bhijji, tassā ca pana garugabbhāya gabbho bhūmiyaṃ pati. Atha naṃ manussā samparivāretvā ‘‘purisaghātakacoro’’ti gahetvā bandhitvā rañño dassesuṃ. Rājā vinicchinitvā tassa rājāṇaṃ kāresi. Satthā abhisambuddho hutvā tamatthaṃ pakāsento osānagāthamāha –
饭食被打翻,妻子被杀,胎儿也掉到了地上;
就像鹿被黄金束缚,没能靠它得到好处。巴利
‘‘Bhattaṃ bhinnaṃ hatā bhariyā, gabbho ca patito chamā; Migova jātarūpena, na tenatthaṃ abandhi sū’’ti.
这里,“饭食破碎”是指饭钵破碎。“被打”是指被击打。“地上”是指在地面上。“犹如鹿对黄金”:就像一只鹿,不管是踩过黄金、白银、珍珠、摩尼宝等物走过去,还是把它们铺开后躺在上面,都没法靠这些黄金来增长或成就自己的利益;同样,这个愚盲之人,即使听了智者给的教导,也没能增长或成就自己的利益——这就是这段话要表达的意思。“Abandhi sū”这里,应理解为“abandhi so”。因为“sa”和“o”这些词之间有连音,所以成为“sū”。巴利
Tattha bhattaṃ bhinnanti bhattapāti bhinnā. Hatāti pahatā. Chamāti bhūmiyaṃ. Migova jātarūpenāti yathā migo suvaṇṇaṃ vā hiraññaṃ vā muttāmaṇiādīni vā madditvā gacchantopi attharitvā nipajjantopi tena jātarūpena attano atthaṃ vaḍḍhetuṃ nibbattetuṃ na sakkoti, evameva so andhabālo paṇḍitehi dinnaṃ ovādaṃ sutvāpi attano atthaṃ vaḍḍhetuṃ nibbattetuṃ nāsakkhīti vuttaṃ hoti. Abandhi sūti ettha abandhi soti evamattho daṭṭhabbo. Sa-oiti imesaṃ padānañhi sūti sandhi hoti.
导师讲完这段法义开示,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。在四圣谛开示结束的时候,那位比丘证得了入流果。那时的船夫就是现在的这位船夫,国王就是阿难,而那位苦行者就是我自己。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā nāviko idāni nāvikova ahosi, rājā ānando, tāpaso pana ahameva ahosinti.
2. 白旗本生注巴利
[377] 2. Setaketujātakavaṇṇanā
“孩子,别生气,愤怒确实不好。”这是导师住在祇园时,针对一个欺诈比丘讲的。这件现世的事,会在《乌达拉本生》(Jā. 1.14.62 等)里说明。巴利
Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodhoti idaṃ satthā jetavane viharanto kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi, paccuppannavatthu uddālajātake (jā. 1.14.62 ādayo) āvi bhavissati.
过去,波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨是波罗奈一位名声很大的老师,教五百个青年学吠陀。他们当中年纪最大的,是一个叫白旗的青年,出生在北方的婆罗门家族,因为出身高贵,心里非常傲慢。有一天,他和别的青年一起出城,看见一个旃陀罗正要进城,就问他:“你是谁?”那人回答:“我是旃陀罗。”白旗打了那旃陀罗的身体一下,又怕从对方身上吹来的风碰到自己,就说:“滚开,旃陀罗,你这个黑耳朵的不祥东西,到下风处去!”说完就赶紧走到那旃陀罗的上风处。那旃陀罗却走得更快,抢先站到了他的上风处。于是白旗更加狠狠地骂他、羞辱他:“滚开,你这个黑耳朵的不祥东西!”旃陀罗听了,就问:“你又是谁?”他说:“我是婆罗门青年。”旃陀罗说:“是婆罗门也好,我问你一个问题,你能回答得出来吗?”“能,我能。”“要是答不出来,我就让你从我两腿之间钻过去。”白旗自己盘算了一下,说:“来吧。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasiyaṃ disāpāmokkho ācariyo hutvā pañcasate māṇave mante vācesi. Tesaṃ jeṭṭhako setaketu nāma udiccabrāhmaṇakule nibbattamāṇavo, tassa jātiṃ nissāya mahanto māno ahosi. So ekadivasaṃ aññehi māṇavehi saddhiṃ nagarā nikkhamanto nagaraṃ pavisantaṃ ekaṃ caṇḍālaṃ disvā ‘‘kosi tva’’nti pucchitvā ‘‘caṇḍālohamasmī’’ti vutte tassa sarīraṃ paharitvā āgatavātassa attano sarīre phusanabhayena ‘‘nassa, caṇḍāla, kāḷakaṇṇī, adhovātaṃ yāhī’’ti vatvā vegena tassa uparivātaṃ agamāsi. Caṇḍālo sīghataraṃ gantvā tassa uparivāte aṭṭhāsi. Atha naṃ so ‘‘nassa kāḷakaṇṇī’’ti suṭṭhutaraṃ akkosi paribhāsi. Taṃ sutvā caṇḍālo ‘‘tvaṃ kosī’’ti pucchi. ‘‘Brāhmaṇamāṇavohamasmī’’ti . ‘‘Brāhmaṇo hotu, mayā pana puṭṭhapañhaṃ kathetuṃ sakkhissasī’’ti. ‘‘Āma, sakkhissāmī’’ti. ‘‘Sace na sakkosi, pādantarena taṃ gamemī’’ti. So attānaṃ takketvā ‘‘gamehī’’ti āha.
旃陀罗之子让人把他的话传给会众,然后问:“青年,什么叫‘方’?”对方回答:“方就是东等四个方向。”旃陀罗说:“我问的不是你说的那个方。你连这么点东西都不懂,却嫌弃我身上吹过的风。”说完,他抓住那青年的肩膀,把他按低,让他从自己胯下钻了过去。青年们把这件事告诉了老师。老师听后问:“孩子,塞塔凯杜,你真的被那个旃陀罗从胯下钻过去了吗?”他回答:“是的,老师,那个旃陀罗女奴之子对我说‘你连方都完全不懂’,竟让我从他胯下钻过去。现在我再见到他,就知道该怎么收拾他了。”他怒气冲冲地辱骂、斥责旃陀罗之子。于是老师劝诫他说:“孩子,塞塔凯杜,别对他生气。那个旃陀罗女奴之子是个有智慧的人。他问的不是你说的那个方,他问的是另一个方。而你所见、所闻、所知的,比起你所未见、未闻、未知的,实在少得多。”老师说了两首偈颂:巴利
Caṇḍālaputto tassa kathaṃ parisaṃ gāhāpetvā ‘‘māṇava, disā nāma katarā’’ti pañhaṃ pucchi. ‘‘Disā nāma puratthimādayo catasso disā’’ti. Caṇḍālo ‘‘nāhaṃ taṃ etaṃ disaṃ pucchāmi, tvaṃ ettakampi ajānanto mama sarīre pahaṭavātaṃ jigucchasī’’ti taṃ khandhaṭṭhike gahetvā onametvā attano pādantarena gamesi. Māṇavā taṃ pavattiṃ ācariyassa ācikkhiṃsu. Taṃ sutvā ācariyo ‘‘saccaṃ kira, tāta, setaketu caṇḍālenāsi pādantarena gamito’’ti? ‘‘Āma, ācariya, so maṃ caṇḍāladāsiputto disāmattampi na jānāsī’’ti attano pādantarena gamesi, idāni disvā kattabbaṃ assa jānissāmīti kuddho caṇḍālaputtaṃ akkosi paribhāsi. Atha naṃ ācariyo ‘tāta, setaketu mā tassa kujjhi, paṇḍito caṇḍāladāsiputto , na so taṃ etaṃ disaṃ pucchati, aññaṃ disaṃ pucchi, tayā pana diṭṭhasutaviññātato adiṭṭhāsutāviññātameva bahutara’’nti ovadanto dve gāthā abhāsi –
孩子啊,别生气,愤怒确实不好;你没见过、没听过的东西还多着呢。
塞塔凯杜啊,母亲和父亲被视为“方”,而老师则被说成是最受称赞的“方”。巴利
‘‘Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodho, bahumpi te adiṭṭhamassutañca; Mātā pitā disatā setaketu, ācariyamāhu disataṃ pasatthā.
在家人中的食物、饮料和衣服布施者与召唤者都说那也是“方”。
这就是最高的“方”,塞塔凯杜——到达它之后,痛苦的人就会变成快乐的人。巴利
‘‘Agārino annadapānavatthadā, avhāyikā tampi disaṃ vadanti; Esā disā paramā setaketu, yaṃ patvā dukkhī sukhino bhavantī’’ti.
这里,“嗔怒确实不好”——嗔怒一旦生起,就让人无法分辨什么是善说、什么是恶说,什么是义、什么是不义,什么是有利、什么是不利,所以它不好,不值得接受。“你还有许多没看见的”——你用眼睛没看见的、用耳朵没听见的,其实还要多得多。“方”就是方向。有人说父母是东方,因为父母比子女先出现,所以被称为东方。至于“老师是诸方中最殊胜的”——老师因为值得供养、值得尊敬,所以在诸方中被赞叹为最殊胜,佛陀等圣者们说老师是南方——他们这样讲说、这样阐明。巴利
Tattha na hi sādhu kodhoti kodho nāma uppajjamāno subhāsitadubbhāsitaṃ atthānatthaṃ hitāhitaṃ jānituṃ na detīti na sādhu na laddhako. Bahumpi te adiṭṭhanti tayā cakkhunā adiṭṭhaṃ sotena ca assutameva bahutaraṃ. Disatāti disā. Mātāpitaro puttānaṃ purimataraṃ uppannattā puratthimadisā nāma jātāti vadati. Ācariyamāhu disataṃ pasatthāti ācariyā pana dakkhiṇeyyattā disataṃ pasatthā dakkhiṇā disāti buddhādayo ariyā āhu kathenti dīpenti.
“在家者”就是指有家室的人。“施食物、施饮料、施衣服者”是指施食的人、施饮的人,以及施衣的人。“招请者”是指这样招呼的人:“来吧,请接受应当布施的东西。” “他们也说那一方”是说佛陀等圣者也把那一方称为一方。这里要说明的是:布施四种资具的在家人,因为提供了资具,使如法的沙门、婆罗门可以被亲近,所以被称为一方。另一种解释是:这些在家人是食物、饮料、衣服的施主;而那些如法的沙门、婆罗门,因为能以上面一层又一层的方式招呼他们,也就是以能给予他们六欲天福报的意义来招呼,所以是“招请者”。佛陀等圣者也说那一方,说明如法的沙门、婆罗门被称为上方。关于这一点也说过:巴利
Agārinoti gahaṭṭhā. Annadapānavatthadāti annadā, pānadā, vatthadā ca. Avhāyikāti ‘‘etha deyyadhammaṃ paṭiggaṇhathā’’ti pakkosanakā. Tampi disaṃ vadantīti tampi buddhādayo ariyā ekaṃ disaṃ vadanti. Iminā catupaccayadāyakā gahaṭṭhā paccaye apadisitvā dhammikasamaṇabrāhmaṇehi upagantabbattā ekā disā nāmāti dīpeti. Aparo nayo – ye ete agārino annapānavatthadā, tesaṃ chakāmasaggasampattidāyakaṭṭhena uparūpari avhāyanato ye avhāyikā dhammikasamaṇabrāhmaṇā, tampi disaṃ vadanti, buddhādayo ariyā uparimadisaṃ nāma vadantīti dīpeti. Vuttampi cetaṃ –
父母是东方,师长是南方;
儿女妻子是西方,朋友和同伴是北方。
奴仆和工人为下方,沙门与婆罗门为上方;
族中堪能的居士应当礼敬这些方向。巴利
‘‘Mātā pitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā; Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā. ‘‘Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā; Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī’’ti. (dī. ni. 3.273);
这里说的“这个方向”,是指涅槃。因为被生等种种苦逼恼的众生,到了那里就能脱离一切苦、得到安乐,而这正是众生从来不曾到过的方向。也正因为这样,才说涅槃是“最高的”。关于这一点也有经文这样说过:巴利
Esā disāti idaṃ pana nibbānaṃ sandhāya vuttaṃ. Jātiādinā hi nānappakārena dukkhena dukkhitā sattā yaṃ patvā niddukkhā sukhino bhavanti, esā eva ca sattehi agatapubbā disā nāma. Teneva ca nibbānaṃ ‘‘paramā’’ti āha. Vuttampi cetaṃ –
就像有人端着满满一钵油,油面与钵口齐平,一滴也不让它洒出来那样去守护。
要这样守护好自己的心,一心向往着从未去过的地方。巴利
‘‘Samatittikaṃ anavasesakaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya; Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubba’’nti. (jā. 1.1.96);
大士就这样为那位青年讲了“方”。但那人心里想:“我被一个旃陀罗用脚跨了过去。”于是他没有在那里停留,而是去了德叉尸罗,在一位名闻四方的老师跟前学习一切技艺。得到老师允许后,他离开德叉尸罗,四处游历,学习一切世间技艺。他来到一座边地村庄,看见有五百位苦行者依止这个村子居住,就在他们跟前出家,把他们所懂的技艺、咒术和修行方法全都学会了,成为众人的导师,被他们围绕着一同前往波罗奈。第二天乞食时,他来到了王宫前的广场。国王对苦行者们的威仪生起信心,就在宫中供养他们饮食,然后让他们住在自己的园林里。有一天,他供养完苦行者后说道:“今天傍晚,我要去园林里礼敬诸位尊者。”巴利
Evaṃ mahāsatto māṇavassa disā kathesi. So pana ‘‘caṇḍālenamhi pādantarena gamito’’ti tasmiṃ ṭhāne avasitvā takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sabbasippāni uggaṇhitvā ācariyena anuññāto takkasilato nikkhamitvā sabbasamayasippaṃ sikkhanto vicari. So ekaṃ paccantagāmaṃ patvā taṃ nissāya vasante pañcasate tāpase disvā tesaṃ santike pabbajitvā yaṃ te jānanti sippamantacaraṇaṃ, taṃ uggaṇhitvā gaṇasatthā hutvā tehi parivārito bārāṇasiṃ gantvā punadivase bhikkhaṃ caranto rājaṅgaṇaṃ agamāsi. Rājā tāpasānaṃ iriyāpathe pasīditvā antonivesane bhojetvā te attano uyyāne vasāpesi. So ekadivasaṃ tāpase parivisitvā ‘‘ajja sāyanhe uyyānaṃ gantvā ayye vandissāmī’’ti āha.
舍达克图来到园林,把苦行者们召集到一起,说:“诸位贤友,今天国王会来。只要让国王高兴一次,就能一辈子安乐地活下去。所以今天,你们有些人去修蝙蝠行,有些人去铺荆棘床睡,有些人去受五火炙烤,有些人去精勤修蹲踞苦行,有些人去做下水沐浴的苦行,还有些人去诵咒。”这样安排之后,他自己在厨房门旁一张有靠背的矮凳上坐下,把一部用闪亮的五色布包着的贝叶经放在一个色彩斑斓的架子上,对四五个训练有素的年轻弟子所提出的一个个问题作了解答。就在那时,国王来了,看见他们正在修那些邪苦行,心里很高兴,便走到舍达克图跟前,向他行礼,然后坐在一边,和国师交谈之间,说出了第三首偈颂:巴利
Setaketu uyyānaṃ gantvā tāpase sannipātetvā ‘‘mārisā, ajja rājā āgamissati, rājāno ca nāma sakiṃ ārādhetvā yāvatāyukaṃ sukhaṃ jīvituṃ sakkā, ajja ekacce vaggulivataṃ caratha, ekacce kaṇṭakaseyyaṃ kappetha, ekacce pañcātapaṃ tappetha, ekacce ukkuṭikappadhānamanuyuñjatha, ekacce udakorohaṇakammaṃ karotha, ekacce mante sajjhāyathā’’ti vicāretvā sayaṃ pakkasāladvāre apassayapīṭhake nisīditvā pañcavaṇṇaraṅgasamujjalavāsanaṃ ekaṃ potthakaṃ vicitravaṇṇe ādhārake ṭhapetvā susikkhitehi catūhi pañcahi māṇavehi pucchite pucchite pañhe kathesi. Tasmiṃ khaṇe rājā āgantvā te micchātapaṃ karonte disvā tuṭṭho setaketuṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno purohitena saddhiṃ sallapanto tatiyaṃ gāthamāha –
那些穿着粗糙兽皮、结着发髻、牙齿上积满牙垢、模样邋遢的人,正在这里喃喃诵咒。
他们是不是通过人间的修行,清楚了知这一点,从而从苦界中解脱了呢?巴利
‘‘Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā yeme jappanti mante; Kacci nu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā’’ti.
在这里,“粗皮衣”指穿着带毛兽皮的人。“齿垢”指因为不嚼齿木清洁,牙齿积满污垢。“丑陋形貌”指不涂油、不装饰,穿着粗糙的内外衣,不戴花鬘、不涂香料、不抹香膏,也就是所说的形貌污秽。“凡这些人诵念”指那些在这里诵持咒语的人。“人间的修行”指安住在人们所应做的修行中。“这些智者已从恶趣解脱”的意思是:安住于这种修行,了知并明了此世间之后,他问:“这些仙人是否已从四恶趣中解脱?”巴利
Tattha kharājināti sakhurehi ajinacammehi samannāgatā. Paṅkadantāti dantakaṭṭhassa akhādanena malaggahitadantā. Dummakkharūpāti anañjitāmaṇḍitalūkhanivāsanapārupanā mālāgandhavilepanavajjitā , kiliṭṭharūpāti vuttaṃ hoti. Yeme jappantīti ye ime mante sajjhāyanti. Mānusake payogeti manussehi kattabbapayoge ṭhitā. Idaṃ vidū parimuttā apāyāti imasmiṃ payoge ṭhatvā imaṃ lokaṃ viditvā pākaṭaṃ katvā ‘‘kacci ete isayo catūhi apāyehi muttā’’ti pucchati.
听了这话,国师说出第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā purohito catutthaṃ gāthamāha –
大王,造了种种恶业之后,就算你学识广博,如果不依法而行;
就算通达上千吠陀,不依靠这个,未成就践行,也无法从苦里解脱出来。巴利
‘‘Pāpāni kammāni karitva rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṃ; Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā’’ti.
这里,“做了”就是“已作”。“行践”是指戒和八种等至。这段话的意思是:大王,即使有人自称“我多闻”,哪怕通达千种吠陀,如果不修三种善行法,只造恶业,那么他造了这些恶业之后,凭着他的多闻,却达不到以戒和等至为内容的“行践”,就不能从苦中解脱,也就是不能从恶趣之苦中解脱出来。巴利
Tattha karitvāti katvā. Caraṇanti saha sīlena aṭṭha samāpattiyo. Idaṃ vuttaṃ hoti. Mahārāja, ‘‘ahaṃ bahussutomhī’’ti sahassavedopi ce tividhaṃ sucaritadhammaṃ na careyya, pāpāneva kareyya, so tāni pāpāni kammāni katvā taṃ bāhusaccaṃ paṭicca sīlasamāpattisaṅkhātaṃ caraṇaṃ appatvā dukkhā na pamuñce, apāyadukkhato na muccatevāti.
国王听了这话,对苦行者的信心就消失了。这时,塞达盖度心想:“这位国王对苦行者生起了信心,可这个国师却像用斧头劈砍一样把它斩断了。我应该跟他谈谈。”于是,他与国师交谈,说出了第五首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā tāpasesu pasādaṃ hari. Tato setaketu cintesi ‘‘imassa rañño tāpasesu pasādo udapādi, taṃ panesa purohito vāsiyā paharitvā viya chindi, mayā etena saddhiṃ kathetuṃ vaṭṭatī’’ti. So tena saddhiṃ kathento pañcamaṃ gāthamāha –
就算拥有上千种吠陀知识,如果不依此修行、没有达到行践,也不能从苦中解脱。
我认为吠陀没有果报,只有具备自制的修行才是真理。巴利
‘‘Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā; Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva sacca’’nti.
这句话的意思是:如果一个人凭着上千部吠陀的多闻博学,却没有达到修行,不能让自己从苦中解脱,那么这样的话,我就认为“三部吠陀没有果报,只有具足戒与等至的修行才是真实的”。巴利
Tassattho – sace sahassavedopi taṃ bāhusaccaṃ paṭicca caraṇaṃ appatvā attānaṃ dukkhā na pamuñce, evaṃ sante ahaṃ maññāmi ‘‘tayo vedā aphalā honti, sasīlaṃ samāpatticaraṇameva saccaṃ hotī’’ti.
听了这话,国师说出第六首偈颂:巴利
Taṃ sutvā purohito chaṭṭhaṃ gāthamāha –
吠陀并非没有果报,唯有与戒共俱的修行才是真实。
通达明论便得名声,已调御的人以修行抵达寂静。巴利
‘‘Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ; Kittiñhi pappoti adhicca vede, santiṃ puṇeti caraṇena danto’’ti.
这句话的意思是:三种吠陀并非没有结果。所谓“具备自制才是真实、殊胜、最上、优胜”,并非如此。为什么呢?因为“通达吠陀而得到名声”——学了三种吠陀之后,在现世中只能得到一点名声、一点荣誉、一点利养,除此之外再没有别的,所以它们并不是没有结果。而“调御者以修行达到寂静”是说:立足于戒,修成诸等至,以等至为所缘,增长观慧,就能进入、达到那被称为涅槃的究竟寂静。巴利
Tassattho – tayo vedā aphalā na bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ seyyaṃ uttamaṃ pavaraṃ na heva hoti. Kiṃkāraṇā? Kittiñhi pappoti adhicca vedeti tayo vede adhicca diṭṭhadhamme kittimattaṃ yasamattaṃ lābhamattaṃ labhati, ito paraṃ aññaṃ natthi, tasmā na te aphalā. Santiṃ puṇeti caraṇena dantoti sīle patiṭṭhāya samāpattiyo nibbattetvā samāpattipadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhento accantaṃ santaṃ nibbānaṃ nāma taṃ eti pāpuṇāti.
国师就这样破斥了舍达克图的说法,使那些人都成为居士,叫他们拿起木板当武器,组成一个更大的团体,然后让他们去做国王的侍从。据说,这就是“更大团体”这一传承的由来。巴利
Iti purohito setaketuno vādaṃ bhinditvā te sabbe gihī kāretvā phalakāvudhāni gāhāpetvā mahantatarake katvā rañño upaṭṭhāke kāresi. Ayaṃ kira mahantatarakānaṃ vaṃso.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时候的舍达克图就是那个欺诳比丘,旃陀罗是舍利弗,国王是阿难,而国师就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā setaketu kuhakabhikkhu ahosi, caṇḍālo sāriputto, rājā ānando, purohito pana ahameva ahosi’’nti.
三、达利穆卡本生注巴利
[378] 3. Darīmukhajātakavaṇṇanā
“欲乐如泥沼”这句话,是导师住在祇园精舍时,围绕大出离这件事讲的。现前的因缘,前面已经说过了。巴利
Paṅkoca kāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā kathitameva.
过去,在王舍城,有一位名叫摩揭陀王的国王治理着国家。那时,菩萨投生到他的正王后腹中,大家给他取名叫梵授王子。就在他出生的那天,国师的儿子也出生了。这孩子的脸长得非常好看,因此大家给他取名叫达利穆卡。他们两人都在王宫里长大,成了彼此亲爱的朋友。到了十六岁时,他们前往塔克西拉,学完了所有技艺。后来他们想:“我们还要学通一切时节的学问,也要了解各地的风俗人情。”于是他们游走在村庄、城镇等地,到了波罗奈城,住在一座神庙里,第二天便进城乞食。那里有一户人家,为了“供养婆罗门后给出诵经报酬”,煮好了乳粥,摆好了座位。人们看见他们两人在乞食,就说“婆罗门来了”,把他们请进屋里。他们给菩萨的座位铺上白布,给达利穆卡的座位铺上红毛毯。达利穆卡看到这个征兆,就知道:“今天我的朋友会成为波罗奈王,而我会成为将军。”他们在那里吃完饭,拿了诵经报酬,说了祝福的话,就出来了,前往那座皇家园林。到了那里,菩萨躺在吉祥石板床上,达利穆卡则坐在一旁,给他按摩双脚。巴利
Atīte rājagahanagare magadharājā nāma rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, brahmadattakumārotissa nāmaṃ akaṃsu. Tassa jātadivaseyeva purohitassapi putto jāyi, tassa mukhaṃ ativiya sobhati, tenassa darīmukhoti nāmaṃ akaṃsu. Te ubhopi rājakuleyeva saṃvaḍḍhā aññamaññaṃ piyasahāyā hutvā soḷasavassakāle takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā ‘‘sabbasamayasippañca sikkhissāma, desacārittañca jānissāmā’’ti gāmanigamādīsu carantā bārāṇasiṃ patvā devakule vasitvā punadivase bārāṇasiṃ bhikkhāya pavisiṃsu. Tattha ekasmiṃ kule ‘‘brāhmaṇe bhojetvā vācanakaṃ dassāmā’’ti pāyāsaṃ pacitvā āsanāni paññattāni honti. Manussā te ubhopi bhikkhāya carante disvā ‘‘brāhmaṇā āgatā’’ti gehaṃ pavesetvā mahāsattassa āsane suddhavatthaṃ paññāpesuṃ, darīmukhassa āsane rattakambalaṃ. Darīmukho taṃ nimittaṃ disvā ‘‘ajja mayhaṃ sahāyo bārāṇasirājā bhavissati, ahaṃ senāpatī’’ti aññāsi. Te tattha bhuñjitvā vācanakaṃ gahetvā maṅgalaṃ vatvā nikkhamma taṃ rājuyyānaṃ agamaṃsu. Tattha mahāsatto maṅgalasilāpaṭṭe nipajji, darīmukho panassa pāde parimajjanto nisīdi.
那时,正是波罗奈国王去世后的第七天。国师为国王办完丧事后,因为国王没有子嗣继承王位,就在第七天把福车放了出去。关于放福车这件事的具体做法,在《大阇那迦本生》(《本生经》第2.22.123等)里有详细说明。福车驶出都城,由四支军队围绕,几百种乐器一齐奏响,来到了园林门口。达利穆卡听到乐器声,心想:“这是为我朋友而来的福车到了。今天他就要成为国王,会给我将军的职位。在家生活对我有什么用?我应该离开,出家去。”于是他没有告诉菩萨,独自走到一旁,躲了起来。国师把车停在园林门口,走进园林,看见菩萨躺在吉祥石板上,就观察他脚底的相,心想:“这位有福之人,有能力统治两千岛屿围绕的四大洲,但他的心志怎么样呢?”于是下令奏响所有乐器。菩萨醒来,掀开盖在脸上的布,看了看众人,又用布把脸盖上,再躺了一会儿。等疲劳消退、身体轻安后,他起身在石板上盘腿而坐。国师单膝跪地,说:“大王,王位归您了。”菩萨问:“是说没有子嗣的王位吗?”国师答:“是的,大王。”菩萨说:“那就好。”便接受了。他们就在那座园林里为他举行了灌顶仪式。他因为威势显赫,没想起达利穆卡,就登上车,在众人围绕下进入都城,右绕一圈后,站在宫门前,为大臣们安排了各自的职位,然后登上宫殿。巴利
Tadā bārāṇasirañño matassa sattamo divaso hoti. Purohito rañño sarīrakiccaṃ katvā aputtake rajje sattame divase phussarathaṃ vissajjesi. Phussarathavissajjanakiccaṃ mahājanakajātake (jā. 2.22.123 ādayo) āvi bhavissati. Phussaratho nagarā nikkhamitvā caturaṅginiyā senāya parivuto anekasatehi tūriyehi vajjamānehi uyyānadvāraṃ pāpuṇi. Darīmukho tūriyasaddaṃ sutvā ‘‘sahāyassa me phussaratho āgacchati, ajjevesa rājā hutvā mayhaṃ senāpatiṭṭhānaṃ dassati, ko me gharāvāsenattho, nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti bodhisattaṃ anāmantetvāva ekamantaṃ gantvā paṭicchanne aṭṭhāsi. Purohito uyyānadvāre rathaṃ ṭhapetvā uyyānaṃ paviṭṭho bodhisattaṃ maṅgalasilāpaṭṭe nipannaṃ disvā pādesu lakkhaṇāni oloketvā ‘‘ayaṃ puññavā satto dvisahassadīpaparivārānaṃ catunnampi mahādīpānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samattho, dhiti panassa kīdisā’’ti sabbatūriyāni paggaṇhāpesi. Bodhisatto pabujjhitvā mukhato sāṭakaṃ apanetvā mahājanaṃ oloketvā puna sāṭakena mukhaṃ paṭicchādetvā thokaṃ nipajjitvā passaddhadaratho uṭṭhāya silāpaṭṭe pallaṅkena nisīdi. Purohito jāṇukena patiṭṭhāya ‘‘deva, rajjaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti āha. ‘‘Aputtakaṃ bhaṇe rajja’’nti. ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi sādhū’’ti sampaṭicchi. Te tassa uyyāneyeva abhisekaṃ akaṃsu. So yasamahantatāya darīmukhaṃ asaritvāva rathaṃ abhiruyha mahājanaparivuto nagaraṃ pavisitvā padakkhiṇaṃ katvā rājadvāre ṭhitova amaccānaṃ ṭhānantarāni vicāretvā pāsādaṃ abhiruhi.
就在这时,达利穆卡心想“园林现在空了”,便回来坐在吉祥石上。这时,一片枯叶落在他面前。他就在那片枯叶上观照衰灭与坏灭,思惟三相,发出震动大地的声音,证得了辟支菩提。就在那一刹那,他的在家相消失了,神通化现的钵与衣从空中降下,披覆在他身上。他立刻成为具足八种资具、威仪圆满的人,像一位六十岁的老长老一样,以神通腾空而起,前往雪山地区的难陀母窟山。菩萨也依法治理国家,但因为权势极大,沉溺于荣耀之中,四十年间都没有想起达利穆卡。过了四十年后,他才想起达利穆卡,心想:“我有一位朋友名叫达利穆卡,他现在在哪里呢?”心中很想见到他。从那时起,无论在后宫还是在众人之中,他都这样说:“我的朋友达利穆卡在哪里?谁能告诉我他住的地方,我要赐给他极大的荣耀。”就这样,在他一次又一次忆念达利穆卡的过程中,又过去了十年。巴利
Tasmiṃ khaṇe darīmukho ‘‘suññaṃ dāni uyyāna’’nti āgantvā maṅgalasilāya nisīdi, athassa purato paṇḍupalāsaṃ pati. So tasmiṃyeva paṇḍupalāse khayavayaṃ paṭṭhapetvā tilakkhaṇaṃ sammasitvā pathaviṃ unnādento paccekabodhiṃ nibbattesi. Tassa taṅkhaṇaññeva gihiliṅgaṃ antaradhāyi, iddhimayapattacīvaraṃ ākāsato otaritvā sarīre paṭimuñci. Tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharo iriyāpathasampanno vassasaṭṭhikatthero viya hutvā iddhiyā ākāse uppatitvā himavantapadese nandamūlakapabbhāraṃ agamāsi. Bodhisattopi dhammena rajjaṃ kāresi, yasamahantatāya pana yasena pamatto hutvā cattālīsa vassāni darīmukhaṃ na sari, cattālīse pana saṃvacchare atīte taṃ saritvā ‘‘mayhaṃ sahāyo darīmukho nāma atthi, kahaṃ nu kho so’’ti taṃ daṭṭhukāmo ahosi. So tato paṭṭhāya antepurepi parisamajjhepi ‘‘kahaṃ nu kho mayhaṃ sahāyo darīmukho , yo me tassa vasanaṭṭhānaṃ katheti, mahantamassa yasaṃ dassāmī’’ti vadati. Evaṃ tassa punappunaṃ taṃ sarantasseva aññāni dasa saṃvaccharāni atikkantāni.
达利穆卡独觉佛也在五十年过后,以心观察,知道“我的朋友确实在忆念我”,于是想:“如今他已经年老,儿女等眷属都已长大成人。我去为他说法,然后让他出家吧。”他便以神通从空中飞来,降落在园林里,像一尊金像一样坐在石板上。守园人看见他,就走上前问:“尊者,您从哪里来?”他说:“从难陀母窟山来。”守园人问:“您叫什么名字?”他说:“贤友,我叫达利穆卡独觉佛。”守园人问:“尊者,您认识我们的国王吗?”他说:“是的,我认识,在家时他是我的朋友。”守园人说:“尊者,国王想见您。我去向他禀告您已经来了。”他说:“去吧,去告诉他。”守园人说了声“好”,就急急忙忙赶去,向国王禀告他坐在石板上的事。国王说:“听说我的朋友来了,我要去见他。”于是登上车,带着大批随从前往园林,向独觉佛顶礼,互相问候之后,坐在一边。接着,独觉佛对他寒暄说:“梵授,你依法治理国家吗?有没有偏离正道?有没有为了财富而压迫世人?有没有做布施等功德?”说了这些之后,又说:“梵授,你已经老了,现在是舍弃欲乐、出家的时候了。”然后为他说法,先说了第一首偈:巴利
Darīmukhapaccekabuddhopi paññāsavassaccayena āvajjento ‘‘maṃ kho sahāyo saratī’’ti ñatvā ‘‘idāni so mahallako puttadhītādīhi vuddhippatto, gantvā dhammaṃ kathetvā pabbājessāmi na’’nti iddhiyā ākāsena āgantvā uyyāne otaritvā suvaṇṇapaṭimā viya silāpaṭṭe nisīdi. Uyyānapālo taṃ disvā upasaṅkamitvā ‘‘bhante, kuto tumhe ethā’’ti pucchi. ‘‘Nandamūlakapabbhārato’’ti. ‘‘Ke nāma tumhe’’ti? ‘‘Darīmukhapaccekabuddho nāmāhaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Bhante, amhākaṃ rājānaṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma jānāmi, gihikāle no sahāyo’’ti. ‘‘Bhante, rājā tumhe daṭṭhukāmo, kathessāmi tassa tumhākaṃ āgatabhāva’’nti. ‘‘Gaccha kathehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā turitaturitova gantvā tassa silāpaṭṭe nisinnabhāvaṃ rañño kathesi. Rājā ‘‘āgato kira me sahāyo, passissāmi na’’nti rathaṃ āruyha mahantena parivārena uyyānaṃ gantvā paccekabuddhaṃ vanditvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ paccekabuddho ‘‘kiṃ, brahmadatta, dhammena rajjaṃ kāresi, agatigamanaṃ na gacchasi, dhanatthāya lokaṃ na pīḷesi, dānādīni puññāni karosī’’tiādīni vadanto paṭisanthāraṃ katvā ‘‘brahmadatta, mahallakosi, etarahi kāme pahāya pabbajituṃ te samayo’’ti vatvā tassa dhammaṃ desento paṭhamaṃ gāthamāha –
欲乐就像泥浆,欲乐就像沼泽,我说这就是有三种根的怖畏。
尘土和烟,是我已经讲明的;梵授啊,你放下这些,出家去吧。巴利
‘‘Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, bhayañca metaṃ timūlaṃ pavuttaṃ; Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadattā’’ti.
在这里,“淤泥”指的是水里长出来的草、苔藓、睡莲丛之类的东西。就像这些东西会缠住、绊住游水的人一样,对于要横渡轮回大海的修行者来说,五种欲乐,或者说一切所依之欲和烦恼之欲,因为它们有粘住人的作用,所以就叫作淤泥。因为陷在这淤泥里的,不管是天人、人还是畜生,都会疲惫、哭泣、悲叹。“欲如沼泽”:沼泽指的是大泥坑,猪、鹿之类的动物乃至狮子、大象一旦陷进去,就没法把自己拔出来走掉;所依之欲和烦恼之欲也因为跟它相似,所以被称为“沼泽”。因为就算是有智慧的有情,一旦沾上那些欲乐,从那时起就没法劈开那些欲乐、迅速脱身,去出家过那种一无所有、没有障碍、令人欢喜的生活。“这是怖畏”:这里的“怖畏”就是这个意思,加一个“ma”音是为了字母连读。“三根”:意思是像立在三个根上一样稳固不动,这是大力怖畏的名称。“宣说”:大王啊,这些所谓的欲,因为是现世和来世的怖畏——比如自责等怖畏,以及三十二种刑罚、九十六种疾病所生的怖畏——的因,所以叫大力怖畏,这是诸佛、独觉佛、佛弟子以及一切知菩萨所宣说、讲述、阐明的意思。或者,“这是怖畏”也可以理解为“这是我所说的、以三根为立的大力怖畏”,这里应该这样理解它的意思。巴利
Tattha paṅkoti udake jātāni tiṇasevālakumudagacchādīni adhippetāni. Yathā hi udakaṃ tarantaṃ tāni laggāpenti sajjāpenti, tathā saṃsārasāgaraṃ tarantassa yogāvacarassa pañca kāmaguṇā sabbe vā pana vatthukāmakilesakāmā laggāpanavasena paṅko nāma. Imasmiñhi paṅke āsattā visattā devāpi manussāpi tiracchānāpi kilamanti rodanti paridevanti. Palipo ca kāmāti palipo vuccati mahākaddamo, yamhi laggā sūkaramigādayopi sīhāpi vāraṇāpi attānaṃ uddharitvā gantuṃ na sakkonti, vatthukāmakilesakāmāpi taṃsarikkhatāya ‘‘palipā’’ti vuttā. Paññavantopi hi sattā tesu kāmesu sakiṃ laggakālato paṭṭhāya te kāme padāletvā sīghaṃ uṭṭhāya akiñcanaṃ apalibodhaṃ ramaṇīyaṃ pabbajjaṃ upagantuṃ na sakkonti. Bhayañca metanti bhayañca etaṃ, ma-kāro byañjanasandhivasena vutto. Timūlanti tīhi mūlehi patiṭṭhitaṃ viya acalaṃ. Balavabhayassetaṃ nāmaṃ. Pavuttanti mahārāja, ete kāmā nāma diṭṭhadhammikasamparāyikassa attānuvādabhayādikassa ceva dvattiṃsakammakaraṇachanavutirogavasappavattassa ca bhayassa paccayaṭṭhena balavabhayanti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakehi ceva sabbaññubodhisattehi ca pavuttaṃ kathitaṃ, dīpitanti attho. Atha vā bhayañca metanti bhayañca mayā etaṃ timūlaṃ pavuttanti evañcettha attho daṭṭhabboyeva.
我把它们称为“尘”和“烟”,是因为它们像尘和烟。就像一个人洗得干干净净、涂了香、打扮好了,身上落了一层细尘,这身体就变得难看、失去光彩、变得肮脏;同样,即使一个人靠神通力从空中而来,在世间像月亮、像太阳那样出名,一旦内心落入了欲尘,从那时起,功德的色泽、光彩和清净就被破坏了,变得难看、失去光彩、肮脏。又像一堵非常干净的墙,一旦被烟熏过,就变成黑色;同样,即使一个人的智慧极其清净,一旦被欲的烟熏染,从那时起,因为功德被毁坏,在众人之中就显得黑漆漆的。因此,因为这些欲乐像尘和烟,我才对你说它们是“尘和烟”。所以,你应当舍弃这些欲乐,出家吧,梵授!他就是这样激发国王出家的热忱。巴利
Rajo ca dhūmo cāti rajadhūmasadisattā ‘‘rajo’’ti ca ‘‘dhūmo’’ti ca mayā pakāsitā. Yathā hi sunhātassa suvilittālaṅkatassa purisassa sarīre sukhumarajaṃ patitaṃ, taṃ sarīraṃ dubbaṇṇaṃ sobhārahitaṃ kiliṭṭhaṃ karoti, evameva iddhibalena ākāsena āgantvā cando viya ca sūriyo viya ca loke paññātāpi sakiṃ kāmarajassa anto patitakālato paṭṭhāya guṇavaṇṇaguṇasobhāguṇasuddhīnaṃ upahatattā dubbaṇṇā sobhārahitā kiliṭṭhāyeva honti. Yathā ca dhūmena pahaṭakālato paṭṭhāya suparisuddhāpi bhitti kāḷavaṇṇā hoti, evaṃ atiparisuddhaññāṇāpi kāmadhūmena pahaṭakālato paṭṭhāya guṇavināsappattiyā mahājanamajjhe kāḷakāva hutvā paññāyanti. Iti rajadhūmasarikkhatāya ete kāmā ‘‘rajo ca dhūmo cā’’ti mayā tuyhaṃ pakāsitā, tasmā ime kāme hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadattāti rājānaṃ pabbajjāya ussāhaṃ janeti.
国王听了这话,就讲述自己被烦恼束缚的情形,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā kilesehi attano baddhabhāvaṃ kathento dutiyaṃ gāthamāha –
婆罗门,我对欲乐贪着、染爱、极度沉迷,而这欲乐是极其恐怖的样子。
我为了活命,没办法把它舍弃;我要做很多功德。巴利
‘‘Gadhito ca ratto ca adhimucchito ca, kāmesvahaṃ brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ; Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, kāhāmi puññāni anappakānī’’ti.
这里,“被缠住”是指被贪欲的身体绳索捆住。“染上”是指被与生俱来的贪欲染污。“极度沉迷”是指沉迷得不得了。“在诸欲中”是指我在两种欲里。“婆罗门”是在称呼达利穆卡独觉佛。“可怕的样子”是指强壮的样子。“我不能忍受它”是指对那两种欲,我既不敢也不能。“为了生计要舍弃”是说:我因需要这个生计,没法舍弃那欲。“我要做功德”是说:现在我要做很多很多功德,包括布施、持戒、布萨这些。巴利
Tattha gadhitoti abhijjhākāyaganthena baddho. Rattoti pakatijahāpanena rāgena ratto. Adhimucchitoti ativiya mucchito. Kāmesvahanti duvidhesupi kāmesu ahaṃ. Brāhmaṇāti darīmukhapaccekabuddhaṃ ālapati. Bhiṃsarūpanti balavarūpaṃ. Taṃ nussaheti taṃ duvidhampi kāmaṃ na ussahāmi na sakkomi. Jīvikattho pahātunti imāya jīvikāya atthiko ahaṃ taṃ kāmaṃ pahātuṃ na sakkomīti vadati. Kāhāmi puññānīti idāni dānasīlauposathakammasaṅkhātāni puññāni anappakāni bahūni karissāmīti.
烦恼欲这个东西,从最初一旦染著的那一刻起,就没法把它丢掉。那个心被染污的大人物,即使独觉佛对他讲说出家的种种功德,他还是说:“我没法出家。”而这位大人物在燃灯佛足下,用自己生来就有的智慧,一一抉择成佛之法,看到第三出离波罗蜜之后——巴利
Evaṃ kilesakāmo nāmesa sakiṃ allīnakālato paṭṭhāya apanetuṃ na sakkoti, yena saṃkiliṭṭhacitto mahāpuriso paccekabuddhena pabbajjāya guṇe kathitepi ‘‘pabbajituṃ na sakkomī’’ti āha. Yoyaṃ dīpaṅkarapādamūle attani sambhavena ñāṇena buddhakaradhamme vicinanto tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ disvā –
你要先把这第三项牢牢地受持下来。
想要证得菩提,就去修出离波罗蜜吧。
就像一个人长期被关在牢房里,受着痛苦的折磨;
在那里不生起贪爱,只寻求解脱。
你要同样看待一切生命存在,就像看牢房一样。
你面向出离,就能证得正觉。巴利
‘‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito; Na tattha rāgaṃ janeti, muttiṃyeva gavesati. ‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andughare viya; Nekkhammābhimukho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasī’’ti. –
他这样赞叹了出离的功德。那位辟支佛说出家有多好,又对他说:“舍弃烦恼,做个沙门吧!”他听了却说:“我没法舍弃烦恼去做沙门。”巴利
Evaṃ nekkhamme guṇaṃ parikittesi, so paccekabuddhena pabbajjāya vaṇṇaṃ vatvā ‘‘kilese chaḍḍetvā samaṇo hohī’’ti vuccamānopi ‘‘nāhaṃ kilese chaḍḍetvā samaṇo bhavituṃ sakkomī’’ti vadati.
据说,这个世界上有八种疯人。所以古德们说:“有八种人会获得疯人之想:贪欲疯人,被贪欲控制;嗔怒疯人,被嗔怒控制;邪见疯人,被颠倒想控制;愚痴疯人,被无知控制;夜叉疯人,被夜叉控制;胆汁疯人,被胆汁控制;醉酒疯人,被酒控制;灾祸疯人,被悲伤控制。”在这八种疯人当中,大士在这个本生故事里成了贪欲疯人,被贪欲控制,不认识出家的功德。巴利
Imasmiṃ kira loke aṭṭha ummattakā nāma. Tenāhu porāṇā ‘‘aṭṭha puggalā ummattakasaññaṃ paṭilabhanti, kāmummattako lobhavasaṃ gato , kodhummattako dosavasaṃ gato, diṭṭhummattako vipallāsavasaṃ gato, mohummattako aññāṇavasaṃ gato, yakkhummattako yakkhavasaṃ gato, pittummattako pittavasaṃ gato, surummattako pānavasaṃ gato, byasanummattako sokavasaṃ gato’’ti. Imesu aṭṭhasu ummattakesu mahāsatto imasmiṃ jātake kāmummattako hutvā lobhavasaṃ gato pabbajjāya guṇaṃ na aññāsi.
那么,为什么众生无法摆脱这种带来伤害、摧毁功德的贪欲呢?因为他们在无始的轮回中,无数百千万劫以来一直与贪欲紧紧绑在一起。即便如此,智者还是能通过“诸欲乐少”等种种观照将它断除。正因如此,当那位大士说出“我无法出家”时,达利穆卡独觉佛并没有放弃教导的责任,反而进一步开示,说了两首偈颂。巴利
Evaṃ anatthakārakaṃ pana imaṃ guṇaparidhaṃsakaṃ lobhajātaṃ kasmā sattā parimuñcituṃ na sakkontīti? Anamatagge saṃsāre anekāni kappakoṭisatasahassāni ekato bandhitabhāvena. Evaṃ santepi taṃ paṇḍitā ‘‘appassādā kāmā’’tiādīnaṃ anekesaṃ paccavekkhaṇānaṃ vasena pajahanti. Teneva darīmukhapaccekabuddho mahāsattena ‘‘pabbajituṃ na sakkomī’’ti vuttepi dhuranikkhepaṃ akatvā uttarimpi ovadanto dve gāthā āha.
有人虽然被心怀利益、悲悯护念他的人劝诫,却不听从教诫。
愚人以为“唯此更好”,于是反反复复地投胎。巴利
‘‘Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ; Idameva seyyo iti maññamāno, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
他走进那可怕的地狱,里面满是粪便和尿液,在清净者看来是不净的。
那些贪婪、于诸欲中未离贪的众生,不肯舍弃自身。巴利
‘‘So ghorarūpaṃ nirayaṃ upeti, subhāsubhaṃ muttakarīsapūraṃ; Sattā sakāye na jahanti giddhā, ye honti kāmesu avītarāgā’’ti.
在这里,“希望利益的人”是指想要增长的人。“心怀怜悯的人”是指以利益和柔软的心去怜悯他人的人。“被教诫”是指正在受到教导。“只有这个才是最好的”:即使自己所取的并非殊胜,即使不是无上,他仍认为“只有这个才是最好的”。“愚人”:指那个无知的人,不能超越在母胎中的停留,只是一次又一次地入胎。这就是这段话的意思。巴利
Tattha atthakāmassāti vuḍḍhikāmassa. Hitānukampinoti hitena muducittena anukampantassa. Ovajjamānoti ovadiyamāno. Idameva seyyoti yaṃ attanā gahitaṃ aseyyaṃ anuttamampi samānaṃ, taṃ idameva seyyo iti maññamāno. Mandoti so aññāṇapuggalo mātukucchiyaṃ vāsaṃ nātikkamati, punappunaṃ gabbhaṃ upetiyevāti attho.
大王,那愚人进入母胎,就名为进入了恐怖、凶险的地狱。为什么这么说呢?因为母胎毫无乐趣可言,所以在这里被称为“地狱”,也叫“四角地狱”。如果问“什么是四角地狱”,那就只能说是母胎。因为在无间大地狱里投生的众生还能不停地跑来跑去,所以不能把那叫做“四角地狱”。可是在母胎里,九个月或十个月期间,根本没办法从四面跑来跑去,空间极其狭窄拥挤,只能以四角、四重蜷缩之姿待着,因此这才叫做“四角地狱”。巴利
So ghorarūpanti mahārāja, so mando taṃ mātukucchiṃ upento ghorarūpaṃ dāruṇajātikaṃ nirayaṃ upeti nāma. Mātukucchi hi nirassādaṭṭhena idha ‘‘nirayo’’ti vutto, ‘‘catukuṭṭikanirayo’’ti vuccati. ‘‘Catukuṭṭikanirayo nāma kataro’’ti vutte mātukucchimeva vattuṃ vaṭṭati. Avīcimahāniraye nibbattasattassa hi aparāparaṃ ādhāvanaparidhāvanaṃ hotiyeva, tasmā taṃ ‘‘catukuṭṭikanirayo’’ti vattuṃ na labbhati, mātukucchiyaṃ pana nava vā dasa vā māse catūhipi passehi ito cito ca dhāvituṃ nāma na sakkā, atisambādhe okāse catukoṭena catusaṅkuṭiteneva hutvā acchitabbaṃ, tasmā esa ‘‘catukuṭṭikanirayo’’ti vuccati.
所谓“净与不净”,是说在清净者看来它是不净的。因为对那些害怕轮回、修习瑜伽行的善男子来说,母胎完全被认为是不净的。因此说:巴利
Subhāsubhanti subhānaṃ asubhaṃ. Subhānañhi saṃsārabhīrukānaṃ yogāvacarakulaputtānaṃ mātukucchi ekantaṃ asubhasammato. Tena vuttaṃ –
把不清净的当成清净,把低贱的当成高贵。
对充满各种腐尸的这具身体,却看不见它的血色本质。
呸!这具多病、腐烂的身体,真是可厌、不净,本质上就是会生病的。
在那里,不放逸又极度贪著的人们,会导致通往善逝成就的道路迷失。巴利
‘‘Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ, asuciṃ sucisammataṃ; Nānākuṇapaparipūraṃ, jaññarūpaṃ apassato. ‘‘Dhiratthumaṃ āturaṃ pūtikāyaṃ, jegucchiyaṃ assuciṃ byādhidhammaṃ; Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyā’’ti. (jā. 1.3.128-129);
所谓“众生”,是指那些执着自己的身体、紧紧黏着、缠缚、放不下的人,所以他们不放弃母胎。“贪婪”就是深深陷在贪著里。所谓“那些人”,是指对诸欲还没有离贪的人,他们不会舍弃这种住在胎中的状态。巴利
Sattāti āsattā visattā laggā laggitā sakāye na jahantīti taṃ mātukucchiṃ na pariccajanti . Giddhāti gadhitā. Ye hontīti ye kāmesu avītarāgā honti, te etaṃ gabbhavāsaṃ na jahantīti.
达利穆卡的独觉佛这样开示了以入胎为根本的苦和以孕期养护为根本的苦之后,现在为了说明以出胎为根本的苦,说了这一首半偈颂。巴利
Evaṃ darīmukhapaccekabuddho gabbhaokkantimūlakañca, parihāramūlakañca dukkhaṃ dassetvā idāni gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dassetuṃ diyaḍḍhagāthamāha.
身上涂着粪便,沾满脓血,涂着痰液,他们就这样出生。
他们无论用身体接触到什么,在那一刹那,一切全都是不悦的,纯粹是痛苦。巴利
‘‘Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, semhena littā upanikkhamanti; Yaṃ yañhi kāyena phusanti tāvade, sabbaṃ asātaṃ dukhameva kevalaṃ.
我是亲眼见到才这样说的,确实不是从别人那里听来的;我能忆念起许多过去生的宿住。巴利
‘‘Disvā vadāmi na hi aññato savaṃ, pubbenivāsaṃ bahukaṃ sarāmī’’ti.
大王,这里说“为粪所涂”,意思是:这些众生从母胎出来的时候,并不是涂了四种妙香、戴上香花鬘才出来的,而是被宿粪涂抹、被污垢缠裹着出来的。“为血所抹”,是说他们也不是涂了红檀香才出来的,而是沾满鲜血出来的。“为痰所黏”,是说他们也不是涂了白檀香才出来的,而是被又厚又黏的痰液涂满全身出来的。因为妇女分娩的时候,这些不净之物就会一起流出来。“彼时”就是指那个时候。这段话的意思是:大王,这些众生从母胎出来的时候,就是这样被粪等不净之物沾染着出来。无论是产道的地方,还是手或脚,只要碰到什么,碰到的全都是不悦、不可爱、纯粹是苦,没有一点混合的乐。在那时候,对他们来说根本谈不上有什么乐。巴利
Tattha mīḷhena littāti mahārāja, ime sattā mātukucchito nikkhamantā na catujjātigandhehi vilimpitvā surabhimālaṃ piḷandhitvā nikkhamanti, purāṇagūthena pana makkhitā palibuddhā hutvā nikkhamanti. Ruhirena makkhitāti rattalohitacandanānulittāpi ca hutvā na nikkhamanti, rattalohitamakkhitā pana hutvā nikkhamanti. Semhena littāti na cāpi setacandanavilittā nikkhamanti, bahalapicchilasemhalittā pana hutvā nikkhamanti. Itthīnañhi gabbhavuṭṭhānakāle etā asuciyo nikkhamanti. Tāvadeti tasmiṃ samaye. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, ime sattā tasmiṃ mātukucchito nikkhamanasamaye evaṃ mīḷhādilittā nikkhamantā yaṃ yaṃ nikkhamanamaggapadesaṃ vā hatthaṃ vā pādaṃ vā phusanti, taṃ sabbaṃ asātaṃ amadhuraṃ kevalaṃ asammissaṃ dukkhameva phusanti, sukhaṃ nāma tesaṃ tasmiṃ samaye natthīti.
大王,我是亲眼见到之后才说的,确实不是从别人那里听来的。我说这些,不是从别人那里听来的,也不是听了别的沙门或婆罗门那样说之后才跟着说的,而是靠我自己辟支菩提的智慧,亲自见到、通达、现证之后才说的,这就是这段话的意思。“宿住多”这句,是为了显示他自己的威德而说的。这里要表达的是:大王,我确实能忆念起许多过去的宿住,也就是过去诸蕴相续生灭的宿住,能忆念起超过二阿僧祇又十万劫那么久远的事。巴利
Disvā vadāmi na hi aññato savanti mahārāja, ahaṃ imaṃ ettakaṃ vadanto na aññato savaṃ, aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā taṃ sutvā na vadāmi, attano pana paccekabodhiñāṇena disvā paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā vadāmīti attho. Pubbenivāsaṃ bahukanti idaṃ attano ānubhāvaṃ dassento āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, ahañhi pubbe nivutthakkhandhapaṭipāṭisaṅkhātaṃ pubbenivāsaṃ bahukaṃ sarāmi, satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni sarāmīti.
这时,导师已经彻底觉悟,说道:“这位辟支佛用善巧的说法摄受了国王。”然后在结尾处说了半首偈颂:巴利
Idāni satthā abhisambuddho hutvā ‘‘evaṃ so paccekabuddho rājānaṃ subhāsitakathāya saṅgaṇhī’’ti vatvā osāne upaḍḍhagāthamāha –
‘‘Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, darīmukho nijjhāpayi sumedha’’nti.
这里,“种种”是指依靠多种含义;“善说”是指说得善巧。“达利穆卡使善慧信解”:比丘们,那位达利穆卡独觉佛让这位善慧——具有妙慧、能够分辨因与非因的国王——信解、明白,使他接受了自己的话,这就是这段话的意思。巴利
Tattha citrāhīti anekatthasannissitāhi. Subhāsitāhīti sukathitāhi. Darīmukho nijjhāpayi sumedhanti bhikkhave, so darīmukhapaccekabuddho taṃ sumedhaṃ sundarapaññaṃ kāraṇākāraṇajānanasamatthaṃ rājānaṃ nijjhāpesi saññāpesi, attano vacanaṃ gaṇhāpesīti attho.
独觉佛这样向国王显示了诸欲的过患,让国王接受了自己的话,然后说:“大王,现在你出家也好,不出家也好,我已经为你讲明了诸欲的过患和出家的利益,你要保持不放逸。”说完,就像一只金色的天鹅王一样腾空飞起,穿过云层,径直回到了欢喜根窟。大士把十指合拢、闪闪发光的合掌举到头顶,恭敬地礼拜,直到独觉佛从视野中消失。然后他叫来长子,把王位交给他,在众人哭泣哀号之中,舍弃了诸欲,进入雪山,搭了一座树叶小屋,出家修习仙人梵行。不久就证得了神通和等至,命终之后往生到了梵天世界。巴利
Evaṃ paccekabuddho kāmesu dosaṃ dassetvā attano vacanaṃ gāhāpetvā ‘‘mahārāja, idāni pabbaja vā mā vā, mayā pana tuyhaṃ kāmesu ādīnavo pabbajjāya ca ānisaṃso kathito, tvaṃ appamatto hohī’’ti vatvā suvaṇṇarājahaṃso viya ākāse uppatitvā valāhakagabbhaṃ maddanto nandamūlakapabbhārameva gato. Mahāsatto dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ ṭhapetvā namassamāno tasmiṃ dassanavisaye atīte jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā rajjaṃ paṭicchāpetvā mahājanassa rodantassa paridevantassa kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā paṇṇasālaṃ māpetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā na cirasseva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahmalokūpago ahosi.
导师讲完这段法教,阐明了四圣谛,然后把本生故事归结起来。说法结束时,许多人证得了入流果等圣果。那时的国王,就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Tadā rājā ahameva ahosinti.
第四篇 奈鲁本生注巴利
[379] 4. Nerujātakavaṇṇanā
“乌鸦、乌鸦群”这段话,是导师住在祇园精舍时,因为一位比丘而说的。据说,那位比丘在导师跟前领了禅修法门,就去到一个边远村落。村民们对他的举止威仪生起信心,供养他饮食,得到他的答应后,在林中盖了一间树叶小屋,让他住在那里,对他非常恭敬。后来,一些主张常住论的人来了。村民们听了那些人的说法,就放弃长老的见解,接受常住论,转而恭敬那些常住论者。接着,主张断灭论的人来了,他们又放弃常住论,接受断灭论。随后,裸形者来了,他们又放弃断灭论,接受裸形者的主张。他就这样住在那些分不清好坏的人中间,过得很痛苦。雨安居结束、举行自恣后,他回到导师那里。彼此问候之后,导师问:“你在哪里过雨安居?”他说:“在边地附近,尊者。”导师又问:“过得安乐吗?”他回答:“尊者,我住在那些分不清好坏的人中间,过得很痛苦。”导师说:“比丘,古代的智者即使投生为畜生,也不跟分不清好坏的人同住哪怕一天。你为什么住在不识自己优劣之处呢?”经他请求,导师讲了过去的事。巴利
Kākolā kākasaṅghā cāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekaṃ paccantagāmaṃ agamāsi. Manussā tassa iriyāpathe pasīditvā taṃ bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā araññe paṇṇasālaṃ katvā tattha vasāpesuṃ, ativiya cassa sakkāraṃ kariṃsu. Atheke sassatavādā āgamaṃsu. Te tesaṃ vacanaṃ sutvā therassa vādaṃ vissajjetvā sassatavādaṃ gahetvā tesaññeva sakkāraṃ kariṃsu. Tato ucchedavādā āgamaṃsu te sassatavādaṃ vissajjetvā ucchedavādameva gaṇhiṃsu. Athaññe acelakā āgamiṃsu. Te ucchedavādaṃ vissajjetvā acelakavādaṃ gaṇhiṃsu. So tesaṃ guṇāguṇaṃ ajānantānaṃ manussānaṃ santike dukkhena vasitvā vutthavasso pavāretvā satthu santikaṃ gantvā katapaṭisanthāro ‘‘kahaṃ vassaṃvutthosī’’ti vutte ‘‘paccantaṃ nissāya, bhante’’ti vatvā ‘‘sukhaṃ vutthosī’’ti puṭṭho ‘‘bhante, guṇāguṇaṃ ajānantānaṃ santike dukkhaṃ vutthosmī’’ti āha. Satthā ‘‘bhikkhu porāṇakapaṇḍitā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpi guṇāguṇaṃ ajānantehi saddhiṃ ekadivasampi na vasiṃsu, tvaṃ attano guṇāguṇaṃ ajānanaṭṭhāne kasmā vasī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王治理国家的时候,菩萨投生为一只金色天鹅,他还有一个弟弟。他们住在心峰山,在雪山地区吃自然生长的粳米。有一天,他们在那里活动之后,正返回心峰山,途中看见一座名叫奈鲁的金山,就停落在山顶上。那些依止那座山居住的鸟群和四足众生,在觅食的地方本来有着种种不同的颜色,但自从进入那座山开始,他们全都因为这山的光辉映照而变成了金色。看到这景象,菩萨的弟弟不明白其中的原因,便和兄长交谈,问道:“这里到底是什么缘故呢?”接着,他说了两首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto suvaṇṇahaṃsayoniyaṃ nibbatti, kaniṭṭhabhātāpissa atthi. Te cittakūṭapabbate vasantā himavantapadese sayaṃjātasāliṃ khādanti. Te ekadivasaṃ tattha caritvā cittakūṭaṃ āgacchantā antarāmagge ekaṃ neruṃ nāma kañcanapabbataṃ disvā tassa matthake nisīdiṃsu. Taṃ pana pabbataṃ nissāya vasantā sakuṇasaṅghā catuppadā ca gocarabhūmiyaṃ nānāvaṇṇā honti, pabbataṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya te sabbe tassobhāsena suvaṇṇavaṇṇā honti. Taṃ disvā bodhisattassa kaniṭṭho taṃ kāraṇaṃ ajānitvā ‘‘kiṃ nu kho ettha kāraṇa’’nti bhātarā saddhiṃ sallapanto dve gāthā abhāsi –
乌鸦和鸦群,还有我们这些飞禽中的佼佼者;
我们全都一样,都是来到这座山之后才变成这样的。巴利
‘‘Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṃ varā; Sabbeva sadisā homa, imaṃ āgamma pabbataṃ.
在这里,狮子、老虎,还有豺狼这些低劣的野兽;
它们全都长得一模一样,这是怎样的一座山呢?巴利
‘‘Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā; Sabbeva sadisā honti, ayaṃ ko nāma pabbato’’ti.
在这里,kākolā 指林中的乌鸦。kākasaṅghā 指普通的乌鸦群。patataṃ varā 指鸟类中最殊胜的。sadisā homa 意思是“我们颜色相似”。巴利
Tattha kākolāti vanakākā. Kākasaṅghāti pakatikākasaṅghā ca. Patataṃ varāti pakkhīnaṃ seṭṭhā. Sadisā homāti sadisavaṇṇā homa.
菩萨听了他的话,就说出第三首偈颂:巴利
Tassa vacanaṃ sutvā bodhisatto tatiyaṃ gāthamāha –
人们把这座山叫作尼鲁,认为它是所有山中最殊胜的。
在这里,一切众生都具足美好的色泽,安住于此。巴利
‘‘Imaṃ nerūti jānanti, manussā pabbatuttamaṃ; Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino’’ti.
在这里,所谓“以颜色/光泽”,就是指在这座尼鲁山上,凭借光明而变得具足妙色。巴利
Tattha idha vaṇṇenāti imasmiṃ nerupabbate obhāsena vaṇṇasampannā hutvā.
听了这话,最小的弟弟就说出剩下的偈颂——巴利
Taṃ sutvā kaniṭṭho sesagāthā abhāsi –
哪里有对人不恭敬,或者轻视他人;
就算受到劣等的礼遇,也不该在那里住下来。巴利
‘‘Amānanā yattha siyā, antānaṃ vā vimānanā; Hīnasammānanā vāpi, na tattha visatiṃvase.
在哪里,懒散的人和能干的人、勇士和懦夫都一样受到恭敬;
善人不会住在那种对谁都一样对待的人当中。巴利
‘‘Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā; Na tattha santo vasanti, avisesakare nare.
这座尼鲁山并不分别低劣、殊胜和中等;
这座尼鲁山对谁都不分别对待,来吧,我们舍弃这座尼鲁山。巴利
‘‘Nāyaṃ neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime; Avisesakaro neru, handa neruṃ jahāmase’’ti.
这里,第一首偈颂的意思是:如果在一个地方,有智慧、具足戒行的人得不到恭敬尊重,被轻慢、被轻视、被看不起,而卑劣、破戒的人反倒受到恭敬,那就不该住在那里。“应受供养者”是说,在那里,他们以同等的供养受到尊敬,得到相同的礼遇。对于卑下、殊胜、中等——不论是根据出身、族姓、家族、地区、戒行、品行、智慧等来区分的下、中、上——这座山都不加分别。“handā”是表示决断的语气词。“我们舍弃”就是“我们离开”。这样说完之后,那两只天鹅就飞起来,径直去了质多峰。巴利
Tattha paṭhamagāthāya ayamattho – yattha santānaṃ paṇḍitānaṃ sīlasampannānaṃ mānanassa abhāvena amānanā avamaññanā ca avamānavasena vimānanā vā hīnānaṃ vā dussīlānaṃ sammānanā siyā, tattha nivāse na vaseyya. Pūjiyāti ete ettha ekasadisāya pūjāya pūjanīyā honti, samakaṃ sakkāraṃ labhanti. Hīnaukkaṭṭhamajjhimeti jātigottakulappadesasīlācārañāṇādīhi hīne ca majjhime ca ukkaṭṭhe ca ayaṃ na vibhajati. Handāti vavassaggatthe nipāto. Jahāmaseti pariccajāma. Evañca pana vatvā ubhopi te haṃsā uppatitvā cittakūṭameva gatā.
导师带来这个法义、开示了四圣谛之后,就把本生故事会合起来。在四圣谛开示结束的时候,那位比丘证得了入流果。那时,年幼的天鹅就是阿难,年长的天鹅就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā kaniṭṭhahaṃso ānando ahosi, jeṭṭhakahaṃso pana ahameva ahosinti.
5. 《疑惧本生》注释巴利
[380] 5. Āsaṅkajātakavaṇṇanā
“名叫阿沙瓦提的藤蔓”这段,是导师住在祇园精舍时,围绕一位比丘被前妻诱惑的事讲的。这件事在《根生本生》里会详细说到。这里,导师问那位比丘:“听说你心生厌倦,是真的吗?”比丘回答:“是真的,尊者。”导师又问:“是什么让你厌倦的?”他回答:“是因为前妻,尊者。”导师于是说:“比丘,这个女人只会给你带来伤害。过去你也曾因为她,丢下四支军队,在雪山一带吃了大苦,整整住了三年。”说完,就引出了过去的故事。巴利
Āsāvatīnāma latāti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu indriyajātake (jā. 1.8.60 ādayo) āvi bhavissati. Idha pana satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vatvā ‘‘purāṇadutiyikāya, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu esā itthī tuyhaṃ anatthakārikā, pubbepi tvaṃ etaṃ nissāya caturaṅginisenaṃ jahitvā himavantapadese mahantaṃ dukkhaṃ anubhavanto tīṇi saṃvaccharāni vasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王治理国家的时候,菩萨出生在迦尸村的一个婆罗门家庭。长大后,他到塔克西拉学成了技艺,然后出家修行,以林中树根和野果为食,修成了神通与等至,住在雪山地区。那时,有一位福报具足的天人从三十三天命终,投生到那个地方的莲花池里,在一朵莲花的花苞中成了一个女婴。其他莲花都已经凋谢,花瓣纷纷落下,唯独那朵莲花依然饱满硕大,一直立在那里。仙人去莲花池沐浴,看到这情景,心想:“别的莲花花瓣都落了,这朵却还饱满硕大地立着,到底是什么原因呢?”于是他系好浴衣,涉水走过去,拨开那朵莲花,看见了那个女婴。他对她生起了如同对女儿一样的心念,把她带回草庵照料。后来她长到十六岁,容貌美丽,具足最殊胜的姿色,超越了人间之美,但还比不上天人的容貌。那时,帝释天常来侍奉菩萨,见到那个女孩,就问:“她是从哪里来的?”得知了来龙去脉后,又问:“她需要些什么呢?”女孩说:“朋友,她需要住处、衣服、装饰和食物。”帝释天说:“好的,尊者。”便在靠近她住处的地方化现了一座水晶宫殿,又化现了天床、天衣、天饰和天食天饮。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsigāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo isipabbajjaṃ pabbajitvā vanamūlaphalāhāro abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese vasi. Tasmiṃ kāle eko puññasampanno satto tāvatiṃsabhavanato cavitvā tasmiṃ ṭhāne padumasare ekasmiṃ padumagabbhe dārikā hutvā nibbatti, sesapadumesu purāṇabhāvaṃ patvā patantesupi taṃ mahākucchikaṃ hutvā tiṭṭhateva. Tāpaso nahāyituṃ padumasaraṃ gato taṃ disvā ‘‘aññesu padumesu patantesupi idaṃ mahākucchikaṃ hutvā tiṭṭhati, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti cintetvā udakasāṭakaṃ nivāsetvā otaranto gantvā taṃ padumaṃ vivaritvā taṃ dārikaṃ disvā dhītusaññaṃ uppādetvā paṇṇasālaṃ ānetvā paṭijaggi. Sā aparabhāge soḷasavassikā hutvā abhirūpā ahosi uttamarūpadharā atikkantā mānusakavaṇṇaṃ, apattā devavaṇṇaṃ. Tadā sakko bodhisattassa upaṭṭhānaṃ āgacchati, so taṃ dārikaṃ disvā ‘‘kuto esā’’ti pucchitvā laddhaniyāmaṃ sutvā ‘‘imissā kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti pucchi. ‘‘Nivāsaṭṭhānaṃ vatthālaṅkārabhojanavidhānaṃ, mārisā’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti tassā vasanaṭṭhānassa āsanne phalikapāsādaṃ māpetvā dibbasayanadibbavatthālaṅkāradibbannapānāni māpesi.
那座宫殿在她要上去的时候,就落到地上;在她上去之后,就腾空停在半空中。她住在宫殿里,随侍菩萨。有个林中猎人看见了,就问:“尊者,这位是什么人?”听说“是我女儿”之后,他就去了波罗奈,向国王禀报:“大王,我在雪山一带见到一位苦行者的女儿,是这样的。”国王一听描述,就被贪爱缠住了,让那个猎人带路,率领四支军队来到那个地方,安下营地,然后带着猎人,在大臣们的簇拥下走进苦行处,向大士顶礼后坐在一边,说:“尊者,女人是梵行的污垢,我来照顾您的女儿吧。”可是菩萨心里怀疑:“这朵莲花到底是怎么回事?”因为当初是从水里把她捞出来带回来的,就给这个少女取名叫“阿桑卡”(疑)。于是他对国王没有直接说“把她带走”,而是说:“大王,您要是知道这位少女的名字,就带她走。”国王说:“尊者,您告诉我,我就知道了。”菩萨说:“我不告诉你。您得靠自己的智慧之力知道她的名字,才能带她走。”国王说:“好。”答应之后,从那时起他就和大臣们一起琢磨:“她到底叫什么名字?”他们把那些难猜的名字一个个列出来,猜说“她一定叫某某名字”,跟菩萨说。菩萨都否定说:“不是这个名字。”巴利
So pāsādo tassā abhiruhanakāle otaritvā bhūmiyaṃ patiṭṭhāti, abhiruḷhakāle laṅghitvā ākāse tiṭṭhati. Sā bodhisattassa vattapaṭivattaṃ kurumānā pāsāde vasati. Tameko vanacarako disvā ‘‘ayaṃ, vo bhante, kiṃ hotī’’ti pucchitvā ‘‘dhītā me’’ti sutvā bārāṇasiṃ gantvā ‘‘deva, mayā himavantapadese evarūpā nāma ekassa tāpasassa dhītā diṭṭhā’’ti rañño ārocesi. Taṃ sutvā so savanasaṃsaggena bajjhitvā vanacarakaṃ maggadesakaṃ katvā caturaṅginiyā senāya taṃ ṭhānaṃ gantvā khandhāvāraṃ nivāsāpetvā vanacarakaṃ ādāya amaccagaṇaparivuto assamapadaṃ pavisitvā mahāsattaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘bhante, itthiyo nāma brahmacariyassa malaṃ, tumhākaṃ dhītaraṃ ahaṃ paṭijaggissāmī’’ti āha. Bodhisatto pana ‘‘kiṃ nu kho etasmiṃ padume’’ti āsaṅkaṃ katvā udakaṃ otaritvā ānītabhāvena tassā kumārikāya āsaṅkāti nāmaṃ akāsi. So taṃ rājānaṃ ‘‘imaṃ gahetvā gacchā’’ti ujukaṃ avatvā ‘‘mahārāja, imāya kumārikāya nāmaṃ jānanto gaṇhitvā gacchā’’ti āha. ‘‘Tumhehi kathite ñassāmi, bhante’’ti. ‘‘Ahaṃ te na kathemi, tvaṃ attano paññābalena nāmaṃ jānantova gahetvā yāhī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya amaccehi saddhiṃ ‘‘kinnāmā nu kho esā’’ti nāmaṃ upadhāreti. So yāni dujjānāni nāmāni, tāni kittetvā ‘‘asukā nāma bhavissatī’’ti bodhisattena saddhiṃ katheti. Bodhisatto ‘‘na evaṃnāmā’’ti paṭikkhipati.
国王心里一直琢磨她的名字,不知不觉一年就过去了。那时候,狮子之类的猛兽会抓走大象、马和人,长蛇挡道为害,苍蝇也成群扰人,许多人受不了严寒而死。于是国王发了怒,对菩萨说:“我要她还有什么用?”说完就走了。阿桑卡少女那天打开水晶窗,露出自己的身姿站在那里。国王看见了她,说道:“我们终究弄不清你的名字,你就留在雪山吧,我们要走了。”她说:“大王,您这一走,到哪里还能找到像我这样的女子呢?请听我说:在三十三天的思惟园里,有一种叫阿萨瓦蒂的藤蔓,它的果实里面生出天酒。喝上一次,就会醉上四个月,睡在天床上。可这藤蔓要一千年才结一次果。那些贪酒的天子们,为了得到这果实,忍着对天酒的渴想,整整一千年不间断地去看那藤蔓,看它‘还好吗’。而大王您才过一年就厌烦了。大王,怀着期望才是安乐,不要厌烦。”说完,她说了三首偈颂:巴利
Rañño ca nāmaṃ upadhārentassa saṃvaccharo atīto. Tadā hatthiassamanusse sīhādayo vāḷā gaṇhanti, dīghajātikaparipantho hoti, makkhikaparipantho hoti, sītena kilamitvā bahū manussā maranti. Atha rājā kujjhitvā ‘‘kiṃ me etāyā’’ti bodhisattassa kathetvā pāyāsi. Āsaṅkā kumārikā taṃ divasaṃ phalikavātapānaṃ vivaritvā attānaṃ dassentī aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā ‘‘mayaṃ tava nāmaṃ jānituṃ na sakkoma, tvaṃ himavanteyeva vasa, mayaṃ gamissāmā’’ti āha. ‘‘Kahaṃ, mahārāja, gacchanto mādisaṃ itthiṃ labhissasi, mama vacanaṃ suṇāhi, tāvatiṃsadevaloke cittalatāvane āsāvatī nāma latā atthi, tassā phalassa abbhantare dibbapānaṃ nibbattaṃ, taṃ ekavāraṃ pivitvā cattāro māse mattā hutvā dibbasayane sayanti, sā pana vassasahassena phalati, surāsoṇḍā devaputtā ‘ito phalaṃ labhissāmā’ti dibbapānapipāsaṃ adhivāsetvā vassasahassaṃ nibaddhaṃ gantvā taṃ lataṃ ‘arogā nu kho’ti olokenti, tvaṃ pana ekasaṃvacchareneva ukkaṇṭhito, āsāphalavatī nāma sukhā, mā ukkaṇṭhī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –
有一种藤蔓叫阿萨伐提,它生长在心藤园里;
它要一千年才结出一个果实。巴利
‘‘Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane; Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ.
天人亲近你,直到远果的正念。
国王啊,你应当怀有希望;有果的希望是快乐的。巴利
‘‘Taṃ devā payirupāsanti, tāva dūraphalaṃ satiṃ; Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
那只鸟只是在期盼,那只鸟也只是在期盼;
他的愿望得以实现,正念也已到达遥远之处。
大王,您应该心怀希望,有果实的希望才是快乐的。巴利
‘‘Āsīsateva so pakkhī, āsīsateva so dijo; Tassa cāsā samijjhati, tāva dūragatā satī; Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā’’ti.
在这里,“有希望者”是这样一个名字。因为她能从自己的果实中生出希望,所以得到这个名字。“彩藤园”是指一座叫这个名字的园林。据说在那座园林里,草木藤蔓等散发的光彩,会让进入其中的天神身体色泽变得绚丽动人,因此它就得名“彩藤园”。“亲近”是指一次又一次地靠近。“满怀希望”是指以希望、以愿望,不要断绝希望。巴利
Tattha āsāvatīti evaṃnāmikā. Sā hi yasmā tassā phale āsā uppajjati, tasmā etaṃ nāmaṃ labhati. Cittalatāvaneti evaṃnāmake uyyāne. Tasmiṃ kira uyyāne tiṇarukkhalatādīnaṃ pabhā tattha paviṭṭhapaviṭṭhānaṃ devatānaṃ sarīravaṇṇaṃ cittaṃ karoti, tenassa ‘‘cittalatāvana’’nti nāmaṃ jātaṃ. Payirupāsantīti punappunaṃ upenti. Āsīsevāti āsīsāhiyeva patthehiyeva, mā āsacchedaṃ karohīti.
国王被她的这番话套住,又召来大臣们,让他们取十个名字,在寻找名字中又过了一年。那十个名字里也没有一个合适;每当有人说“是不是叫某某”,菩萨都否定。国王又想:“我要她还有什么用?”于是骑上马就走了。那女子又站在窗口,让他看见自己。国王说:“你留下吧,我们走了。”她问:“大王,为什么要走?”“我没法知道你的名字。”“大王,怎么会不知道名字呢?‘希望’这东西,没有不实现的。听说有一只苍鹭站在山顶上,得到了自己想要的,您为什么就得不到呢?请耐心等着,大王。”据说,有一只苍鹭在某个莲花池里觅食后飞起来,落在山顶上。那天它就待在那里,第二天心想:“我坐在这山顶上很舒服。要是我不飞下去,就在这里坐着觅食、喝水,过完这一天,那该多好啊。”就在那天,帝释天王打败了阿修罗,在三十三天获得了天王的尊位,心想:“我的愿望已经圆满了,还有谁的愿望没有圆满呢?”他观察时看见了那只苍鹭,心想:“我要让它的愿望也圆满。”在苍鹭坐着的地方不远处有一条河,他让那条河涨满大水,使水流从山顶上冲过去。那只苍鹭就坐在那里吃鱼、喝水,当天就待在那里,水退去后它才离开。“就是这样,大王,连那只苍鹭都得到了自己希望的结果,您怎么会得不到呢?”说完,又说“他只是希望着”等等。巴利
Rājā tassā kathāya bajjhitvā puna amacce sannipātāpetvā dasanāmakaṃ kāretvā nāmaṃ gavesanto aparampi saṃvaccharaṃ vasi. Tassā dasanāmakampi nāmaṃ nāhosi, ‘‘asukā nāmā’’ti vutte bodhisatto paṭikkhipateva. Puna rājā ‘‘kiṃ me imāyā’’ti turaṅgaṃ āruyha pāyāsi. Sāpi puna vātapāne ṭhatvā attānaṃ dassesi. Rājā ‘‘tiṭṭha tvaṃ, mayaṃ gamissāmā’’ti āha. ‘‘Kasmā yāsi, mahārājā’’ti? ‘‘Tava nāmaṃ jānituṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Mahārāja, kasmā nāmaṃ na jānissasi, āsā nāma asamijjhanakā nāma natthi, eko kira bako pabbatamuddhani ṭhito attanā patthitaṃ labhi, tvaṃ kasmā na labhissasi, adhivāsehi, mahārājā’’ti. Eko kira bako ekasmiṃ padumasare gocaraṃ gahetvā uppatitvā pabbatamatthake nilīyi. So taṃ divasaṃ tattheva vasitvā punadivase cintesi ‘‘ahaṃ imasmiṃ pabbatamatthake sukhaṃ nisinno, sace ito anotaritvā ettheva nisinno gocaraṃ gahetvā pānīyaṃ pivitvā imaṃ divasaṃ vaseyyaṃ, bhadrakaṃ vata assā’’ti. Atha taṃ divasameva sakko devarājā asuranimmathanaṃ katvā tāvatiṃsabhavane devissariyaṃ laddhā cintesi ‘mama tāva manoratho matthakaṃ patto, atthi nu kho añño koci aparipuṇṇamanoratho’ti upadhārento taṃ disvā ‘imassa manorathaṃ matthakaṃ pāpessāmī’ti bakassa nisinnaṭṭhānato avidūre ekā nadī atthi, taṃ nadiṃ oghapuṇṇaṃ katvā pabbatamatthakena pesesi. Sopi bako tattheva nisinno macche khāditvā pānīyaṃ pivitvā taṃ divasaṃ tattheva vasi, udakampi bhassitvā gataṃ. ‘‘Evaṃ, mahārāja, bakopi tāva attano āsāphalaṃ labhi, kiṃ tvaṃ na labhissasī’’ti vatvā ‘‘āsīsatevā’’tiādimāha.
这里,“āsīsateva”就是“他正是希望,正是愿求”。“Pakkhī”(鸟):因为具备翅膀,所以叫鸟。“Dijo”(二生):因为出生两次,所以叫二生。“Tāva dūragatā satī”:意思是,从山顶到鱼和水所在之处那么遥远,你看,虽然远到这种程度,却凭帝释天的威神力,苍鹭的愿望还是实现了。巴利
Tattha āsīsatevāti āsīsatiyeva patthetiyeva. Pakkhīti pakkhehi yuttatāya pakkhī. Dvikkhattuṃ jātatāya dijo. Tāva dūragatā satīti pabbatamatthakato macchānañca udakassa ca dūrabhāvaṃ passa, evaṃ dūragatā samānā sakkassa ānubhāvena bakassa āsā pūriyevāti.
那时,国王听了她的话,被她的美貌迷住,贪恋她的言谈,无法离开,就召集大臣,让她取一百个名字,用这一百个名字来寻找她的名字,这样又过了一年。三年过去后,他来到菩萨那里,用一百个名字问道:“她会是某某名字吗?”菩萨说:“大王,你不知道。”国王说:“那我现在要走了。”他礼敬菩萨后便离开了。那位有疑心的少女仍然靠着水晶窗站着。国王看见她后说:“你留下,我要走了。”她问:“为什么,大王?”国王说:“你只用言语就让我满足,却不是以欲乐满足我。我被你甜美的言词缚住,住在这里已经过了三年,现在我要走了。”于是说出这些偈颂:巴利
Atha rājā tassā kathaṃ sutvā rūpe bajjhitvā kathāya allīno gantuṃ asakkonto amacce sannipātetvā satanāmaṃ kāresi, satanāmavasena nāmaṃ gavesatopissa aññaṃ saṃvaccharaṃ atītaṃ . So tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena bodhisattaṃ upasaṅkamitvā satanāmavasena ‘‘asukā nāma bhavissatī’’ti pucchi. ‘‘Na jānāsi, mahārājā’’ti. So ‘‘gamissāma dāni maya’’nti bodhisattaṃ vanditvā pāyāsi. Āsaṅkā kumārikā ca puna phalikavātapānaṃ nissāya ṭhitāva. Rājā taṃ disvā ‘‘tvaṃ accha, mayaṃ gamissāmā’’ti āha. ‘‘Kasmā, mahārājā’’ti. ‘‘Tvaṃ maṃ vacaneneva santappesi, na ca kāmaratiyā, tava madhuravacanena bajjhitvā vasantassa mama tīṇi saṃvaccharāni atikkantāni, idāni gamissāmī’’ti imā gāthā āha –
你确实用言语让我满意,却没有用行动让我满意。
就像没有香气的最好的花环,颜色虽然好看。巴利
‘‘Sampesi kho maṃ vācāya, na ca sampesi kammunā; Mālā sereyyakasseva, vaṇṇavantā agandhikā.
对朋友说甜蜜却没半点用处的话,
不布施、不分享财物,与他的情谊就此破裂。巴利
‘‘Aphalaṃ madhuraṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati; Adadaṃ avissajaṃ bhogaṃ, sandhi tenassa jīrati.
要做什么才说什么,不做什么就莫说什么。
智者能看穿那些只说却不做的人。巴利
‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade; Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
我的力气确实已经耗尽,路上要带的干粮也没有了;
我担心会丢了性命,来吧,我们现在就走。巴利
‘‘Balañca vata me khīṇaṃ, pātheyyañca na vijjati; Saṅke pāṇūparodhāya, handa dāni vajāmaha’’nti.
这里,“sampesi”是使他满足、使他欢喜的意思。“Sereyyaka”指金色葛兰达花。其实这只是开示的要点;不管是瑟瑞亚花、佳苏曼那花,还是其他各种颜色好看却没有香气的花,都是针对这一切来说的。“有色无香”:就像瑟瑞亚花等,因为颜色好看,让人一看就感到满足,却因为没有香气,不能靠香味让人满足;同样,你也是靠容貌和好听的话让人满足,而不是靠实际行动——这句话要表达的就是这个意思。“不给予”:贤善的人啊,如果有人用甜言蜜语说“我会给你们这些财物”,却并不给予、不肯施舍,只是空说好听的话,那么和这样的人交往,友谊就会败坏,朋友之间的情谊就建立不起来。“途中的资粮”:贤善的人啊,我被你那甜言蜜语绑住了,整整住了三年,结果象、马、车、步兵这些兵力都耗尽了,给人们吃饭和发薪水的途中资粮也没有了。“担心生命会遭到阻碍”:所以我担心自己会在这里丢掉性命,心想:罢了,我现在就该走了。巴利
Tattha sampesīti santappesi pīṇesi. Sereyyakassāti suvaṇṇakuraṇḍakassa. Desanāsīsamevetaṃ, yaṃkiñci pana suvaṇṇakuraṇḍakajayasumanādikaṃ aññampi pupphaṃ vaṇṇasampannaṃ agandhakaṃ, sabbaṃ taṃ sandhāyevamāha. Vaṇṇavantā agandhikāti yathā sereyyakādīnaṃ mālā vaṇṇavantatāya dassanena tappeti, agandhatāya gandhena na tappeti, evaṃ tvampi dassanena piyavacanena ca santappesi, na kammunāti dīpeti. Adadanti bhadde, yo ‘‘imaṃ nāma vo bhogaṃ dassāmī’’ti madhuravacanena vatvā taṃ bhogaṃ adadanto avissajjento kevalaṃ madhuravacanameva karoti, tena saddhiṃ assa mittassa sandhi jīrati, mittasanthavo na ghaṭīyati. Pātheyyañcāti bhadde, mayhaṃ tava madhuravacanena bajjhitvā tīṇi saṃvaccharāni vasantasseva hatthiassarathapattisaṅkhātaṃ balañca khīṇaṃ, manussānaṃ bhattavetanasaṅkhātaṃ pātheyyañca natthi. Saṅke pāṇūparodhāyāti svāhaṃ idheva attano jīvitavināsaṃ āsaṅkāmi, handa dānāhaṃ gacchāmīti.
少女“疑虑”听了国王的话,便和国王交谈起来,说道:“大王,您知道我的名字,您说的正是我的名字。请您把这件事告诉我的父亲,然后带我走吧。”巴利
Āsaṅkā kumārikā rañño vacanaṃ sutvā ‘‘mahārāja, tvaṃ mayhaṃ nāmaṃ jānāsi, tayā vuttameva mama nāmaṃ, idaṃ me pitu kathetvā maṃ gaṇhitvā yāhī’’ti raññā saddhiṃ sallapantī āha –
车乘之雄啊,这确实就是我的名字,我正是以这个名字为名。
大王,请过来,我们要禀告父王。巴利
‘‘Etadeva hi me nāmaṃ, yaṃnāmasmi rathesabha; Āgamehi mahārāja, pitaraṃ āmantayāmaha’’nti.
这句话的意思是:凡我名为某某者,人们正是在猜疑此事之后,才称之为我的名字。巴利
Tassattho – yaṃnāmā ahaṃ asmi, taṃ etaṃ āsaṅkātveva mama nāmanti.
国王听了之后,来到菩萨跟前,说:“尊者,您的女儿名叫希望吗?”菩萨回答:“大王,从您知道她名字那一刻起,就可以带她走了。”国王向大士行礼后,来到水晶宫殿门口,说:“贤女,你父亲已经把你许配给我了,来吧,现在就走。”她说:“大王请稍等,我要向父亲禀告。”于是她从宫殿下来,向大士行礼,哭着请求原谅,然后来到国王面前。国王带着她前往波罗奈,在儿女绕膝中过着亲爱和睦的生活。菩萨则因禅那未曾退失,往生到了梵天界。巴利
Taṃ sutvā rājā bodhisattassa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, tumhākaṃ dhītā āsaṅkā nāmā’’ti āha. ‘‘Nāmaṃ ñātakālato paṭṭhāya taṃ gahetvā gaccha, mahārājā’’ti. So mahāsattaṃ vanditvā phalikavimānadvāraṃ āgantvā āha – ‘‘bhadde, pitarāpi te mayhaṃ dinnā, ehi dāni gamissāmā’’ti. ‘‘Āgamehi, mahārāja, pitaraṃ āmantayāmaha’’nti pāsādā otaritvā mahāsattaṃ vanditvā roditvā khamāpetvā rañño santikaṃ āgatā. Rājā taṃ gahetvā bārāṇasiṃ gantvā puttadhītāhi vaḍḍhanto piyasaṃvāsaṃ vasi. Bodhisatto aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji.
导师讲完这段法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事归结起来。在谛理讲说完毕时,那位心生厌离的比丘证得了入流果。那时,少女“希望”就是他的前妻,国王就是那位心生厌离的比丘,而那位苦行者就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā āsaṅkā kumārikā purāṇadutiyikā ahosi, rājā ukkaṇṭhitabhikkhu, tāpaso pana ahameva ahosinti.
第六篇 弥伽罗巴本生经的注释巴利
[381] 6. Migālopajātakavaṇṇanā
“我不喜欢”:这是导师住在祇园时,针对一位难教的比丘而说的。导师叫人把那位比丘唤来,问他:“比丘,听说你确实难教,是真的吗?”那位比丘回答:“是的,尊者。”导师便说:“比丘,你不只是现在难教,过去世你也一样难教。正是因为难教,你不听从智者的话,才在毗蓝婆口遭遇了灾祸。”说完,导师引出了过去世的故事。巴利
Name ruccīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ dubbacabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Satthā taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu dubbaco’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘na kho bhikkhu idāneva, pubbepi tvaṃ dubbacoyeva, dubbacabhāvañca pana nissāya paṇḍitānaṃ vacanaṃ akaronto verambhavātamukhe byasanaṃ gatosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨投生为秃鹫,名叫阿波难陀。他被一群秃鹫围绕着,住在鹫峰山上。他有个儿子叫弥伽罗婆,身强力壮。这只秃鹫飞越了其他秃鹫的领地,飞得极高。众秃鹫对秃鹫王说:“您的儿子飞得太远了。”秃鹫王把儿子叫来,说:“孩子,听说你飞得太高了,飞得太高会丢掉性命的。”说完,他说了三首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto gijjhayoniyaṃ nibbattitvā apanandagijjho nāma ahosi. So gijjhagaṇaparivuto gijjhakūṭapabbate vasi. Putto panassa migālopo nāma thāmabalasampanno ahosi, so aññesaṃ gijjhānaṃ sīmaṃ atikkamitvā atiuccaṃ uppati. Gijjhā ‘‘putto te atidūraṃ uppatatī’’ti gijjharañño ācikkhiṃsu. So taṃ pakkosetvā ‘‘tvaṃ kira, tāta, atiuccaṃ gacchasi, atiuccaṃ gacchanto jīvitakkhayaṃ pāpuṇissasī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –
我不喜欢你的这种下场,弥伽罗巴。
孩子,你飞向了不该去的高处;孩子,你亲近了不该涉足之地。巴利
‘‘Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī; Atuccaṃ tāta patasi, abhūmiṃ tāta sevasi.
当田地四四方方,而大地属于你时,
孩子,从那里退回来吧,不要再往前走了。巴利
‘‘Catukkaṇṇaṃva kedāraṃ, yadā te pathavī siyā; Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
还有其他飞禽,以翅膀为车,在天空中飞行;
他们被狂风吹散,消失不见了,等同于永恒者。巴利
‘‘Santi aññepi sakuṇā, pattayānā vihaṅgamā; Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā’’ti.
在这里,父亲叫着儿子的名字说:“弥伽罗婆!”(意思是)用名字来呼唤儿子。“你飞得太高了,孩子”——“孩子,你越过了其他秃鹫的界限,飞得太高了。”他用“就像四角的田地”来给他说明界限。这话的意思是:“孩子,当这广阔的大地在你看来变得像四角的田地那样小的时候,你就该从那个地方折返,不要再往前飞了。”“还有其他(秃鹫)”说明不只是你,别的秃鹫也这么做过。“被抛掷的”是说那些秃鹫也越过了我们的界限,被狂风卷走而毁灭了。“与永恒者等同”的意思是:它们自认为和永恒的大地、山岳等一样,结果还没活满自己一千岁的寿命,就在中途毁灭了。巴利
Tattha migālopāti puttaṃ nāmena ālapati. Atuccaṃ tāta patasīti tāta, tvaṃ aññesaṃ gijjhānaṃ sīmaṃ atikkamitvā atiuccaṃ gacchasi. Catukkaṇṇaṃva kedāranti imināssa sīmaṃ ācikkhati. Idaṃ vuttaṃ hoti – tāta, yadā te ayaṃ mahāpathavī catukkaṇṇaṃ kedāraṃ viya siyā, evaṃ khuddikā viya hutvā paññāyetha, atha tvaṃ ettakā ṭhānā nivatteyyāsi, etto paraṃ mā gamīti. Santi aññepīti na kevalaṃ tvameva, aññepi gijjhā evaṃ kariṃsūti dīpeti. Akkhittāti tepi gijjhā amhākaṃ sīmaṃ atikkamitvā gatā vātavegena ākaḍḍhitā nassiṃsu. Sassatīsamāti sassatīhi pathavīpabbatādīhi samaṃ attānaṃ maññamānā attano vassasahassaparimāṇaṃ āyuṃ apūretvāpi antarā naṭṭhāti attho.
弥伽罗婆不听劝告,没有照父亲的话去做,还往上飞,看到父亲所说的界限后,又越过了它,到了黑风那里,冲破那些黑风继续往上飞,闯进了迅猛风的风口,于是迅猛风击中了他。他刚一被击中,身体就碎成一块块,在空中消失了。巴利
Migālopo anovādakattā pitu vacanaṃ akatvā laṅghanto pitarā akkhātaṃ sīmaṃ disvā taṃ atikkamma kālavāte patvā tepi chinditvā uppatito verambhavātamukhaṃ pakkhandi, atha naṃ verambhavātā pahariṃsu. So tehi pahaṭamattova khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā ākāseyeva antaradhāyi.
没有遵行阿帕南达年迈父亲的教导,
越过时节风之后,就进入了毗蓝婆的掌控之中。巴利
‘‘Akatvā apanandassa, pitu vuddhassa sāsanaṃ; Kālavāte atikkamma, verambhānaṃ vasaṃ agā.
他的儿子们与妻眷,以及其余依他而活的人,
所有灾祸都降临到那只不给予劝诫的鸟身上。巴利
‘‘Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino; Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
就算这样,在这里,如果有人听不懂年长者的教诲,
越界而行、狂妄粗暴,就像那只无视教诫的秃鹫;
不奉行长者的教法,全都会遭遇灾祸。巴利
‘‘Evampi idha vuddhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati; Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano; Sabbe byasanaṃ papponti, akatvā vuddhasāsana’’nti. –
这三首是正等觉者的偈颂。巴利
Imā tisso abhisambuddhagāthā.
在这里,“依他活命的人”是指靠他过日子的人。“不听从教诲的秃鹫们”:当那只名叫弥伽罗婆的秃鹫不肯接受教诲时,所有和它一起越过界限的秃鹫也都跟着毁灭了。正是这样,比丘们,就像那只秃鹫一样,任何在家人或出家人,如果不听那些心怀利益和悲悯的长老的话,他也会越过界限到处游荡,骄横自负,像秃鹫一样走向毁灭。巴利
Tattha anujīvinoti taṃ nissāya jīvanakā. Anovādakare dijeti tasmiṃ migālope gijjhe ovādaṃ agaṇhante sabbepi te tena saddhiṃ atisīmaṃ gantvā vināsaṃ pāpuṇiṃsu. Evampīti, bhikkhave, yathā so gijjho, evaṃ yo aññopi gahaṭṭho vā pabbajito vā hitānukampakānaṃ vuddhānaṃ vacanaṃ na gaṇhāti, sopi ayaṃ sīmaṃ atikkamitvā caranto ditto gabbito gijjhova byasanaṃ pāpuṇātīti.
导师讲完这段法教、阐明了四圣谛之后,就把本生故事联系起来说:那时,弥伽罗婆是那个不听话的比丘,而阿波难陀就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā migālopo dubbacabhikkhu ahosi, apanando pana ahameva ahosi’’nti.
吉祥与黑耳本生注释巴利
[382] 7. Sirikāḷakaṇṇijātakavaṇṇanā
“那位黑色容色者……”这一段,是导师住在祇园精舍时,围绕给孤独长者讲的。因为那位长者从证得入流果那一刻起,就一直守护着不破的五戒;他的妻子、儿女、仆人,还有那些领工钱干活的雇工,所有人也都同样守护。后来有一天,比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,给孤独长者自己清净,连他的眷属也清净,就这样过日子。”导师过来问:“比丘们,你们现在坐在这里谈什么?”大家说:“谈这件事。”导师就说:“比丘们,不只是现在,古代的智者们也一样,自己清净,眷属也清净。”于是应他们请求,导师讲了过去的事。巴利
Kānu kāḷena vaṇṇenāti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. So hi sotāpattiphale patiṭṭhitakālato paṭṭhāya akhaṇḍāni pañca sīlāni rakkhi, bhariyāpissa puttadhītaropi dāsāpi bhatiṃ gahetvā kammaṃ karontā kammakarāpi sabbe rakkhiṃsuyeva. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, anāthapiṇḍiko suciyeva suciparivāro hutvā caratī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbe porāṇakapaṇḍitāpi sucīyeva suciparivārā ahesu’’nti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨是一位长者,他行布施、持戒、履行布萨;他的妻子也守持五戒,儿女、仆人和雇工随从们也都守持五戒。他就以“清净眷属长者”而闻名。后来有一天,他心想:“如果有一个像我一样持守清净眷属之戒的人来,把我的坐垫或躺卧的床铺给他,那是不合适的,应该给他没用过、没沾污的。”于是他在自己住处的另一边,另外铺设了未用过的坐垫和卧具。那时候,从四大王天,广目天王的女儿名叫咖喇咖尼,以及持国天王的女儿名叫吉祥,这两位带了许多香花,说着“我们去无热恼池玩吧”,就来到了无热恼池的渡口。而在这个池里,有很多渡口:诸佛的渡口只有诸佛沐浴,独觉佛的渡口只有独觉佛沐浴,比丘的渡口只有比丘沐浴,苦行者的渡口只有苦行者沐浴,四大王天等六欲天中天子们的渡口只有天子们沐浴,天女们的渡口只有天女们沐浴。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhi hutvā dānaṃ adāsi, sīlaṃ rakkhi, uposathakammaṃ kari, bhariyāpissa pañca sīlāni rakkhi, puttadhītaropi dāsakammakaraporisāpi pañca sīlāni rakkhiṃsu. So suciparivāraseṭṭhitveva paññāyittha. Athekadivasaṃ so cintesi ‘‘sace mayā suciparivārasīlo koci āgamissati, tassa mama nisīdanapallaṅkaṃ vā nipajjanasayanaṃ vā dātuṃ na yuttaṃ, anucchiṭṭhaṃ aparibhuttaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti attano vasanaṭṭhāneyeva ekapasse aparibhuttapallaṅkañca senāsanañca paññāpesi. Tasmiṃ samaye cātumahārājikadevalokato virūpakkhamahārājassa dhītā kāḷakaṇṇī ca nāma dhataraṭṭhamahārājassa dhītā sirī ca nāmāti imā dve bahuṃ gandhamālaṃ ādāya ‘‘anotatte kīḷissāmā’’ti anotattatitthaṃ āgacchiṃsu. Tasmiṃ pana dahe bahūni titthāni, tesu buddhānaṃ titthe buddhāyeva nhāyanti, paccekabuddhānaṃ titthe paccekabuddhāva nhāyanti, bhikkhūnaṃ titthe bhikkhūva nhāyanti, tāpasānaṃ titthe tāpasāva nhāyanti, cātumahārājikādīsu chasu kāmasaggesu devaputtānaṃ titthe devaputtāva nhāyanti, devadhītānaṃ titthe devadhītāva nhāyanti.
这时,这两位天女来到这里后,为了渡口争吵起来:“我先洗澡!”“我先洗!”咖喇咖尼说:“我守护并治理世间,所以按理应该我先洗。”吉祥说:“我立足于给大众带来财富的修行之道,所以按理应该我先洗。”她们俩想:“我们当中谁先洗澡才合适、谁不合适,四大天王会知道。”于是就去到四大天王那里,问道:“我们两个当中,谁按理应该先在无热恼池里洗澡?”持国天王和广目天王说:“我们没法裁决。”就把这件事推给了增长天王和多闻天王。那两位天王也说:“我们也没法裁决,把她俩送到帝释天那里去吧。”于是就把她们送到了帝释天那里。帝释天听了她们的话后,心想:“这两位天女都是我属下天王的女儿,这个纠纷我没法裁决。”于是帝释天对她们说:“在波罗奈有一位名叫清净眷属的长者,他家里铺好了没人用过、没沾脏污的卧具。谁要是有本事在那里坐下或躺下,谁就按理应该先洗澡。”咖喇咖尼听了这话,立刻穿上青色衣服,涂上青色香料,戴上青宝石饰品,像投石一样从天界降下,在中夜刚过的时候,来到长者楼阁的侍者门口,在离床座不远的地方放出青色光芒,停在虚空中。长者一看,就看见了她。一见到她,长者就觉得她不讨人喜欢、令人不快。长者和她交谈时,先说了这首偈颂——巴利
Tatrimā dve āgantvā ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ nhāyissāmi, ahaṃ paṭhama’’nti titthāya kalahaṃ kariṃsu. Kāḷakaṇṇī ‘‘ahaṃ lokaṃ pālemi vicāremi, tasmā paṭhamaṃ nāyituṃ yuttāmhī’’ti vadati. Sirī ‘‘ahaṃ mahājanassa issariyadāyikāya paṭipadāya ṭhitā, tasmā paṭhamaṃ nhāyituṃ yuttāmhī’’ti vadati. Tā ‘‘amhesu paṭhamaṃ nhāyituṃ yuttarūpaṃ vā ayuttarūpaṃ vā cattāro mahārājāno jānissantī’’ti tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘amhesu kā paṭhamaṃ anotattadahe nhāyituṃ yuttarūpā’’ti pucchiṃsu. Dhataraṭṭhavirūpakkhā ‘‘na sakkā amhehi vinicchinitu’’nti virūḷhakavessavaṇānaṃ bhāramakaṃsu. Te ‘‘amhepi na sakkhissāma, sakkassa pādamūle pesessāmā’’ti tā sakkassa santikaṃ pesesuṃ. Sakko tāsaṃ vacanaṃ sutvā cintesi ‘‘imā dvepi mama purisānaññeva dhītaro, na sakkā mayā imaṃ aḍḍaṃ vinicchinitu’’nti. Atha tā sakko āha ‘‘bārāṇasiyaṃ suciparivāro nāma seṭṭhi atthi, tassa ghare anucchiṭṭhasayanañca paññattaṃ, yā tattha nisīdituṃ vā sayituṃ vā labhati, sā paṭhamaṃ nhāyituṃ yuttarūpā’’ti. Taṃ sutvā kāḷakaṇṇī tasmiṃ khaṇeyeva nīlavatthaṃ nivāsetvā nīlavilepanaṃ vilimpitvā nīlamaṇipiḷandhanaṃ piḷandhitvā yantapāsāṇo viya devalokato otaritvā majjhimayāmasamanantare seṭṭhino pāsādassa upaṭṭhānadvāre sayanassa avidūre ṭhāne nīlarasmiṃ vissajjetvā ākāse aṭṭhāsi. Seṭṭhi oloketvā taṃ addasa, sahadassanenevassa sā appiyā ahosi amanāpā. So tāya saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
你究竟是谁,肤色那么黑,长得也不讨人喜欢?
你到底是谁?是谁的女儿?我们怎么才能认出你呢?巴利
‘‘Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cāpi piyadassanā; Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
这里,“黑色”是指蓝色。“容色”是指身体、衣服和首饰的色泽。“也不讨人喜欢看见”:佛陀说“比丘们,众生依界而相聚”,而这位天女行为不端、戒行败坏,所以他刚一见到她就觉得不喜欢,因此才那样说。“你又是谁”:意思是“你到底是什么人”,也有这样一种读法。巴利
Tattha kāḷenāti nīlena. Vaṇṇenāti sarīravatthābharaṇavaṇṇena. Na cāpi piyadassanāti dhātuso, bhikkhave, sattā saṃsandantīti vuttaṃ, ayañca devadhītā anācārā dussīlā, tasmā sā sahadassanenevassa appiyā jātā, tenevamāha. Kā vā tvanti ‘‘kā ca tvaṃ, ayameva vā pāṭho.
咖喇咖尼听了这话,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kāḷakaṇṇī dutiyaṃ gāthamāha –
我是大王的女儿,是广目天王所生的凶暴女儿。
我是咖莉,一个不吉祥的女人,大家叫我黑耳。
请准许我的请求,让我们能住在你身边。巴利
‘‘Mahārājassahaṃ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā; Ahaṃ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṃ vidū; Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike’’ti.
在那里,“暴烈女”就是指易怒的女人。因为我性情易怒,他们就给我取了“暴烈女”这个名字。“无吉祥者”是指没有智慧的人。“他们知道我”是说,在四大王天界里,他们就是这样知道我的。“让我们住”的意思是:我们今天想在你这里住一夜,请在你那没有残余食物等污秽的座位和卧处,给我让出一个地方。巴利
Tattha caṇḍiyāti kodhanā. Kodhabhāvena hi mayhaṃ caṇḍīti nāmaṃ kariṃsu. Alakkhikāti nippaññā. Maṃ vidūti evaṃ maṃ cātumahārājikadevaloke jānanti. Vasemūti mayaṃ ajja ekarattaṃ tava santike vaseyyāma, etasmiṃ me anucchiṭṭhāsanasayane okāsaṃ dehīti.
于是,菩萨说出第三首偈颂——巴利
Tato bodhisatto tatiyaṃ gāthamāha –
你安住于什么样戒行、什么样行为的人当中?
咖莉,你被我问了,请你告诉我:我们怎么才能认出那个人?巴利
‘‘Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ; Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
在这里,“你依止而住”的意思是:你以自己的心去依止、去安住。巴利
Tattha nivisaseti tava cittena nivisasi patiṭṭhahasīti.
于是她讲述自己的功德,说出第四首偈颂——巴利
Tato sā attano guṇaṃ kathentī catutthaṃ gāthamāha –
吝啬的人、好斗的人、易怒的人、嫉妒的人、悭贪的人、狡诈的人;
那个男子是我所爱的,可他得到的东西却会失去。巴利
‘‘Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho; So mayhaṃ puriso kanto, laddhaṃ yassa vinassatī’’ti.
这段话的意思是:有一种人,自己所作的功德他却不知道,还抹杀自己的功德。别人稍微提到他有什么不对,他就抓住不放,说“难道我不知道这个吗?”看到别人做了点什么,他就带着怒气,做得比对方还过分。别人得到好处,他心里不高兴,想:“愿好处别落到别人手里,只归我。”他守着自己的财产,连用草尖蘸一滴油给别人都不肯。他具备贼的特征,不把自己的东西给别人,却用各种手段去侵吞别人的东西。他得到的粮食或钱财总是败坏掉,留不住,因为他酗酒、赌博、沉迷女色,得到多少就挥霍多少。具备这些“功德”的男人,是我所爱、所喜欢、所中意的,我就是把心放在这样的人身上。巴利
Tassattho – yo puriso attano kataguṇaṃ na jānāti, guṇamakkhī hoti, attano kismiñci kāraṇe kathite ‘‘kiṃ ahaṃ etaṃ na jānāmī’’ti yugaggāhaṃ gaṇhāti , aññehi kiñci kataṃ disvā sārambhavasena karaṇuttarikaṃ karoti, pare lābhaṃ labhante na tussati, ‘‘mayhaṃ issariyaṃ paresaṃ mā hotu, mayhameva hotū’’ti sakasampattiṃ gopetvā parassa tiṇaggena telabindumpi na deti, kerāṭikalakkhaṇena samannāgato hutvā attano santakaṃ parassa adatvā tehi tehi upāyehi parasantakameva khādati, yassa laddhaṃ dhaññaṃ vā dhanaṃ vā vinassati na tiṭṭhati, surādhutto akkhadhutto itthidhutto vā hutvā laddhaṃ laddhaṃ vināsetiyeva, ayaṃ etehi guṇehi samannāgato puriso mayhaṃ kanto piyo manāpo, evarūpe ahaṃ cittena patiṭṭhahāmīti.
她接着诵出了第五、第六、第七首偈颂——巴利
Sāyeva pañcamachaṭṭhasattamagāthā abhāsi –
容易发怒、心怀怨恨,还爱挑拨离间、搬弄是非;
说话带刺、言语粗恶的人,对我来说,他比那个人更让我喜欢。巴利
‘‘Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako; Kaṇḍakavāco pharuso, so me kantataro tato.
一个人总说“今天、明天”,就不知道什么才是自己的利益。
被人劝诫时他就发火,还看不起比自己强的人。巴利
‘‘Ajja suveti puriso, sadatthaṃ nāvabujjhati; Ovajjamāno kuppati, seyyaṃ so atimaññati.
一个沉迷于嬉戏、放纵玩乐的人,会与一切亲友一同衰败毁损。
那个男人是我心爱的,我在他那里没有病痛。巴利
‘‘Davappaluddho puriso, sabbamittehi dhaṃsati; So mayhaṃ puriso kanto, tasmiṃ homi anāmayā’’ti.
这些也应当用同样的方式详细说明。这里的简要含义是:容易生气的人,就是哪怕因为一点点小事也会发火的人。怀恨的人,就是把别人的过错记在心里,即使过了很久也还是想害对方的人。说离间语的人,就是挑拨离间的人。破坏者,就是哪怕因为一点点小事也能拆散朋友的人。说刺耳话的人,就是说带嗔恨话的人。粗恶的人,就是说强硬话的人。极可爱的人,就是那个人对我来说,过去也极可爱、极可亲。今天明天,就是“这件事今天应做,这件事明天应做,这件事在第三天等应做”,他这样对自己的利益、自己的事务不能理解,不知道。被劝诫的人,就是正在被劝诫的人。他轻蔑胜过者,就是以出身、种姓、家族、地方、戒行、行为、功德而更胜、更殊胜的人,他想:“你对我算得了什么?”从而越过、轻蔑。被欲贪所迷醉的人,就是在色等欲乐功德中,被持续不断的欲贪所迷醉、所压倒、被控制。败坏,就是说“你对我做了什么”等话后,他与一切朋友关系败坏、退失衰败。无病,就是“我在这些具足功德的人那里无苦无忧,得到他之后,在其他地方无所执著而住”。巴利
Tāpi imināva nayena vitthāretabbā. Saṅkhepattho panettha – kodhanoti appamattakenāpi kujjhanako. Upanāhīti parassa aparādhaṃ hadaye ṭhapetvā sucirenapi tassa anatthakārako. Pisuṇoti pisuṇavāco. Vibhedakoti appamattakenapi mittabhindanako. Kaṇḍakavācoti sadosavāco. Pharusoti thaddhavāco. Kantataroti so puriso mayhaṃ purimāpi kantataro piyataro. Ajja suveti ‘‘idaṃ kammaṃ ajja kātabbaṃ, idaṃ sve , idaṃ tatiyadivasādīsū’’ti evaṃ so sadatthaṃ attano kiccaṃ nāvabujjhati na jānāti. Ovajjamānoti ovadiyamāno. Seyyaṃ so atimaññatīti jātigottakulappadesasīlācāraguṇehi uttaritaraṃ uttamapuggalaṃ ‘‘tvaṃ mayhaṃ kiṃ pahosī’’ti atikkamitvā maññati. Davappaluddhoti rūpādīsu kāmaguṇesu nirantaradavena paluddho abhibhūto vasaṃ gato. Dhaṃsatīti ‘‘tayā mayhaṃ kiṃ kata’’ntiādīni vatvā sabbeheva mittehi dhaṃsati parihāyati. Anāmayāti ayaṃ etehi guṇehi samannāgate puggale niddukkhā nissokā homi, taṃ labhitvā aññattha anālayā hutvā vasāmī’’ti.
这时,大士责备她,说出第八首偈颂:巴利
Atha naṃ garahanto mahāsatto aṭṭhamaṃ gāthamāha –
你从这里走开吧,咖莉,这种事在我们这里不存在。
去别的国土、城镇或王都吧。巴利
‘‘Apehi etto tvaṃ kāḷi, netaṃ amhesu vijjati; Aññaṃ janapadaṃ gaccha, nigame rājadhāniyo’’ti.
这里,“离开”就是走开。“这事在我们这儿没有”:你那种靠贬损别人来讨好自己的行为,在我们这儿根本不存在,完全没有。“去城镇、王都”:意思是去别的城镇、别的王都,去一个我们看不到你的地方,就是让你去那里。巴利
Tattha apehīti apagaccha. Netaṃ amhesūti etaṃ makkhādikaṃ tava piyabhāvakaraṇaṃ amhesupi na vijjati natthi. Nigame rājadhāniyoti aññe nigamepi aññā rājadhāniyopi gaccha, yattha mayaṃ taṃ na passāma, tattha gacchāti dīpeti.
咖喇咖尼听了这话,心里像被刺了一样难受,紧接着说出了下面这首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kāḷakaṇṇī additā hutvā anantaragāthamāha –
我也确实知道这一点:这在你们当中并不存在。
世间有些没福气的人,反而聚敛了大量财富;
我和我这个天人以及我的兄弟,我们俩一起把它毁掉。巴利
‘‘Ahampi kho taṃ jānāmi, netaṃ tumhesu vijjati; Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṃ dhanaṃ; Ahaṃ devo ca me bhātā, ubho naṃ vidhamāmase’’ti.
在这里,“它不在你们身上”:那种让我变得可爱的嫉妒等烦恼,虽然我自己也有,但在你们身上却没有,这一点我也知道。“世间有不幸的人”:不过,世间还有别的无戒无慧的人。“积聚”:那些无戒无慧的人,凭着这些嫉妒之类的烦恼,积攒了大量财富,堆成一堆。“我们俩”:就是我和名叫天的兄长天子,我们俩一起把他们积攒存放的财富挥霍掉、毁掉。我们在天界有很多天界的享受和天床,你给也好不给也好,我用得着你什么?说完他就走了。巴利
Tattha netaṃ tumhesūti yaṃ mama piyabhāvakaraṇaṃ makkhādikaṃ yena ahaṃ attanāpi samannāgatā, taṃ tumhesu natthīti ahampi etaṃ jānāmi. Santi loke alakkhikāti aññe pana loke nissīlā nippaññā santi. Saṅgharantīti te nissīlā nippaññāpi samānā etehi makkhādīhi bahuṃ dhanaṃ saṅgharanti piṇḍaṃ karonti. Ubho nanti taṃ pana etehi saṅgharitvā ṭhapitaṃ dhanaṃ ahañca mayhameva bhātā devo ca nāma devaputtoti ubho ekato hutvā vidhamāmase nāsema, amhākaṃ pana devaloke bahū dibbaparibhogā atthi dibbāni sayanāni, tvaṃ dadeyyāsi vā no vā, ko me tayā atthoti vatvā pakkāmi.
她离开的时候,吉祥天女穿着金色衣服、涂着金色香膏、佩戴金色装饰来到侍奉门处,放出黄色光芒,双脚平稳地站在大地上,满怀恭敬地站立着。大士看到她之后,说出了第一首偈颂:巴利
Tassā pakkantakāle sirī devadhītā suvaṇṇavaṇṇehi vatthavilepanehi suvaṇṇālaṅkārena āgantvā upaṭṭhānadvāre pītarasmiṃ vissajjetvā samehi pādehi samaṃ pathaviyaṃ patiṭṭhāya sagāravā aṭṭhāsi. Taṃ disvā mahāsatto paṭhamaṃ gāthamāha –
你以天界的容色,稳稳地站在大地上,究竟是谁?
你是谁?是谁的女儿?我们怎么才能认出你?巴利
‘‘Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā; Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
在这里,“天界的”是指特别殊胜、最上等的。巴利
Tattha dibbenāti visiṭṭhena uttamena.
听了这话,吉祥说了第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sirī dutiyaṃ gāthamāha –
我是大王具足吉祥的持国天王的女儿;
我拥有吉祥与幸运,人们称我为广慧。
请允许我们,让我们在你身边住下吧。巴利
‘‘Mahārājassahaṃ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato; Ahaṃ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṃ vidū; Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike’’ti.
在这里,“吉祥”和“幸运”是指名叫吉祥、名叫幸运的就是我,不是别人。他们知道我是“广慧者”——在四大王天中,具备如大地般广大智慧的人。所谓“让我们住在你身边”,是说让我们在你未被用过的座位和未被用过的卧处住上一夜,请你给我一个许可。巴利
Tattha sirī ca lakkhī cāti sirīti ca lakkhīti ca ahamevaṃnāmā, na aññā. Bhūripaññāti maṃ vidūti maṃ cātumahārājikadevaloke pathavīsamāya vipulāya paññāya samannāgatāti jānanti. Vasemu tava santiketi tava anucchiṭṭhāsane ceva anucchiṭṭhasayane ca ekarattiṃ vaseyyāma, okāsaṃ me dehīti.
从那之后,菩萨说道:巴利
Tato paraṃ bodhisatto āha –
在具有怎样戒行、怎样行为的人身上,你安住呢?
吉祥女神,我问你,请回答我:我们怎样才能认出那个人呢?巴利
‘‘Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ; Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
有人无论在寒冷中,还是在炎热中,在风吹日晒里,在虻虫和蛇类之中,
战胜了一切饥渴,日夜不间断地精勤努力的人;巴利
‘‘Yo cāpi sīte atha vāpi uṇhe, vātātape ḍaṃsasarīsape ca; Khudhaṃ pipāsaṃ abhibhuyya sabbaṃ, rattindivaṃ yo satataṃ niyutto.
他不放过适时而来的利益,他让我心生欢喜,我也愿意把心放在他身上。
他不发脾气,有朋友,乐于布施,具足戒行,不欺诈,为人正直。巴利
‘‘Kālāgatañca na hāpeti atthaṃ, so me manāpo nivise ca tamhi; Akkodhano mittavā cāgavā ca, sīlūpapanno asaṭhojubhūto.
他善于团结众人,说话和气,言语柔和,即使身居高位,行为也很谦逊。
在他身边,我变得广大丰足,就像大海波浪的色泽一样。巴利
‘‘Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, mahattapattopi nivātavutti; Tasmiṃhaṃ pose vipulā bhavāmi, ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇaṃ.
无论是对朋友还是对敌人,无论是对最尊贵的人、跟自己差不多的人,还是对地位低下的人;
无论所行的是有益还是无益的事,无论在人前还是背后,都应当以摄益为本。巴利
‘‘Yo cāpi mitte atha vā amitte, seṭṭhe sarikkhe atha vāpi hīne; Atthaṃ carantaṃ atha vā anatthaṃ, āvī raho saṅgahameva vatte.
我不对死者或生者任何时说粗恶之语,我与他同在;
这些人里,谁要是得到了其中任何一种,就会被所爱的吉祥冲昏头,因为他没什么智慧。
对这样相貌丑陋、行于邪道的人,我像避开粪坑一样远远躲开。巴利
‘‘Vācaṃ na vajjā pharusaṃ kadāci, matassa jīvassa ca tassa homi; Etesaṃ yo aññataraṃ labhitvā, kantā sirī majjati appapañño; Taṃ dittarūpaṃ visamaṃ carantaṃ, karīsaṭhānaṃva vivajjayāmi.
人自己造出吉祥,也自己造出不幸;
因为吉祥或不幸,并不是由别人替另一个人造作的。巴利
‘‘Attanā kurute lakkhiṃ, alakkhiṃ kurutattanā; Na hi lakkhiṃ alakkhiṃ vā, añño aññassa kārako’’ti.
这是长者的提问,也是吉祥女神的回答。巴利
Seṭṭhissa pucchā hoti, siriyā vissajjanā.
这里,“虻与蛇等”中,“虻”说的是黄蝇,或者在这里也泛指一切蝇类。“蛇”说的是长身类的爬虫。虻和蛇合起来就是“虻蛇”,意思是当有虻蛇存在时。这段话要表达的是:那位大长者,无论遇到寒冷、炎热、风吹日晒,还是有虻蛇侵扰,虽然被这些寒冷等逼迫困扰,却能克服并战胜这一切寒冷等以及饥渴——把所有这些危险看得像草一样不值一提,日日夜夜持续投入耕种、经商等事业,以及布施、持戒等善行,始终把自己安置在应做之事上,这样去做。巴利
Tattha ḍaṃsasarīsape cāti ḍaṃsā vuccanti piṅgalamakkhikā, sabbāpi vā makkhikājātikā idha ‘‘ḍaṃsā’’ti adhippetā. Sarīsapāti dīghajātikā. Ḍaṃsā ca sarīsapā ca ḍaṃsasarīsapā, tasmiṃ ḍaṃsasarīsape sati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo mahāseṭṭhi sīte vā uṇhe vā vātātape vā ḍaṃsasarīsape vā sati etehi sītādīhi pīḷiyamānopi etāni ceva sītādīni khudhañca pipāsañcāti sabbampetaṃ parissayaṃ abhibhuyya abhibhavitvā tiṇaṃ viya agaṇetvā rattindivaṃ kasivaṇijjādīsu ceva dānasīlādīsu ca satataṃ attano kammesu niyutto attānaṃ yojetvā vattati.
“应时而来者”:在耕作等时节,以及在舍财、持戒、闻法等时候,对于种种以舍财等为区别、能带来今生与来世安乐的利益,他不会错过,到了该做的时候就会去做。这样的人让我心生欢喜,我也就安住在那个人身上。“无嗔者”:具备安忍。“有友者”:具备善友。“有舍者”:与施舍相应。巴利
Kālāgatañcāti kasikālādīsu kasiādīni dhanapariccāgasīlarakkhaṇadhammassavanādikālesu ca dhanapariccajanādippabhedaṃ diṭṭhadhammasamparāye sukhāvahaṃ atthaṃ na hāpeti, yuttappayuttakāle karotiyeva, so mayhaṃ manāpo tasmiñca purise ahaṃ nivisāmīti. Akkodhanoti adhivāsanakhantiyā samannāgato. Mittavāti kalyāṇamittena samannāgato. Cāgavāti dhanapariccāgayutto.
能摄众的人,就是践行友善摄受、财物摄受和佛法摄受的人。和善的人,就是说话柔和。言语柔和的人,就是说话甜美。即使获得了崇高的地位,仍然保持谦卑的人,就是虽然得到了广大、丰厚的地位和权势,却不因名声而骄傲,以谦卑的方式行事,听从智者的教导。我在那种人当中,意思是我在那样的人里面。成为广大,意思是我不是狭小的。因为他就是伟大尊贵之所依。就像大海的波浪那样,意思是说,如同看着大海颜色的人,看见一层层涌来的波浪,觉得它很广大,同样,我在那个人当中也变得广大。这就是所要表达的意思。巴利
Saṅgāhakoti mittasaṅgahaāmisasaṅgahadhammasaṅgahānaṃ kārako. Sakhiloti muduvāco. Saṇhavācoti madhuravacano. Mahattapattopi nivātavuttīti mahantaṃ ṭhānaṃ vipulaṃ issariyaṃ pattopi yasena anuddhato nīcavutti paṇḍitānaṃ ovādakaro hoti. Tasmiṃhaṃ poseti tasmiṃ ahaṃ purise. Vipulā bhavāmīti akhuddakā homi. So hi mahatiyā siriyā padaṭṭhānaṃ. Ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇanti yathā nāma samuddassa vaṇṇaṃ olokentānaṃ uparūpari āgacchamānā ūmi vipulā viya khāyati, evamahaṃ tasmiṃ puggale vipulā homīti dīpeti.
公开和隐蔽,以及当面和背后。他只实行摄受:对朋友等各类人,他唯独实行四种摄受,持续不断地去做。巴利
Āvī rahoti sammukhā ca parammukhā ca. Saṅgahameva vatteti etasmiṃ mittādibhede puggale catubbidhaṃ saṅgahameva vatteti pavatteti.
“不该说”:意思是,无论何时、在任何情况下都不说粗恶的话,只说柔和的话。“已死或活着”:我对那个人,不管他是死了还是活着,都做他的依靠者;这说明无论在这一世还是下一世,我都同样亲近他。“这些人当中”:对于前面说的克服寒冷等功德,如果有人只得到其中一种功德就放逸、忘失、不再继续努力,这就是这句话的意思。“可爱的吉祥”“可爱的吉祥”“可爱的吉祥”这三种读法,按它们来解释就是:有人得到吉祥之后,心想“我的吉祥在适当的地方安住,是可爱的”,却忘失了这些人当中的某一种功德;或者有人想要“可爱的吉祥、可亲的吉祥”,得到这些人当中的某一种功德之后却放逸;或者有人得到吉祥之后,对于可爱的、令人满意的吉祥,忘失了这些人当中的某一种功德。“无慧”:无慧者。“那样子的人,行于不正之道”:对于那个具有如此本性、骄慢本性、以身恶行等为类的不正之行者,我这样生来清净的人,就像远远避开粪坑一样避开他。巴利
Na vajjāti yo kadāci kismiñci kāle pharusavacanaṃ na vadeyya, madhuravacanova hoti. Matassa jīvassa cāti tassāhaṃ puggalassa matassapi jīvantassapi bhattikā homi, idhalokepi paralokepi tādisameva bhajāmīti dasseti. Etesaṃ yoti etesaṃ sītābhibhavanādīnaṃ heṭṭhā vuttaguṇānaṃ yo puggalo ekampi guṇaṃ labhitvā pamajjati pamussati, puna nānuyuñjatīti attho. Kantā sirī, kantasiriṃ, kantaṃ sirinti tayopi pāṭhā, tesaṃ vasena ayaṃ atthayojanā – yo puggalo siriṃ labhitvā ‘‘kantā me siri yathāṭhāne ṭhitā’’ti etesaṃ aññataraṃ guṇaṃ pamajjati, yo vā puggalo kantasiriṃ piyasiriṃ icchanto etesaṃ guṇānaṃ aññataraṃ labhitvā pamajjati, yo vā puggalo siriṃ labhitvā kantaṃ manāpaṃ siriṃ etesaṃ guṇānaṃ aññataraṃ pamajjati. Appapaññoti nippañño. Taṃ dittarūpaṃ visamaṃ carantanti taṃ ahaṃ dittasabhāvaṃ gabbitasabhāvaṃ kāyaduccaritādibhedaṃ visamaṃ carantaṃ sucijātiko manusso gūthakūpaṃ viya dūrato vivajjayāmīti.
如果真是“一个人能替另一个人造作”,那么照这样说,根本不存在一个人能替另一个人造作吉祥或不吉祥这回事;任何人都是自己为自己造作吉祥或不吉祥。巴利
Añño aññassa kārakoti evaṃ sante lakkhiṃ vā alakkhiṃ vā añño puriso aññassa kārako nāma natthi, yo koci attanā attano lakkhiṃ vā alakkhiṃ vā karotīti.
菩萨听了天后这番话,心里很欢喜,就对她说:“这个没人用过的座位和床铺,正好适合你。你就在这坐垫和床上坐着或躺着吧。”她就在那里住下,天亮时离开,去了四大王天,在阿耨达池里先洗了澡。那张床也因为被吉祥天女用过,从此就叫作“吉祥床”。这就是吉祥床的来历,因为这个缘故,直到今天还叫“吉祥床”。巴利
Evaṃ mahāsatto deviyā vacanaṃ abhinanditvā ‘‘idaṃ anucchiṭṭhaṃ āsanañca sayanañca tuyhaṃyeva anucchavikaṃ, pallaṅke ca sayane ca nisīda ceva nipajja cā’’ti āha. Sā tattha vasitvā paccūsakāle nikkhamitvā cātumahārājikadevalokaṃ gantvā anotattadahe paṭhamaṃ nahāyi. Tampi sayanaṃ siridevatāya paribhuttabhāvā sirisayanaṃ nāma jātaṃ. Sirisayanassa ayaṃ vaṃso, iminā kāraṇena yāvajjatanā ‘‘sirisayana’’nti vuccati.
导师讲完这段法教后,把它和本生故事连接起来说:“那时候的吉祥天女就是莲华色,而净眷属商主就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siridevī uppalavaṇṇā ahosi, suciparivāraseṭṭhi pana ahameva ahosi’’nti.
第八 公鸡本生注释巴利
[383] 8. Kukkuṭajātakavaṇṇanā
“妙色羽翼覆盖”这个标题,是导师住在祇园精舍时,就一位对梵行不满的比丘而说的。导师问那位比丘:“你为什么对梵行不满?”比丘回答:“尊者,我看到一个打扮得漂漂亮亮的女人,因为烦恼的缘故。”导师听了就说:“比丘,女人这东西,骗人、哄人,等男人落到她们手里,就会把人毁掉,她们就像贪嘴的母猫一样。”说完,导师就讲起了过去的事。巴利
Sucittapattachadanāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘ekaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ itthiṃ disvā kilesavasena, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu itthiyo nāma vañcetvā upalāpetvā attano vasaṃ gatakāle vināsaṃ pāpenti, lolabiḷārī viya hontī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治时期,菩萨投生到森林里,生为一只鸡,有几百只鸡跟随,住在林中。离他不远处,还住着一只母猫。那只母猫用计谋骗过除了菩萨以外的其他鸡,把它们都吃了。菩萨却始终没落入它的爪下。母猫心想:“这只鸡实在太狡猾了,它还不知道我的狡诈和善于用计。我应该骗它说‘我要做你的妻子’,等它被我掌控的时候,就可以吃掉它了。”于是,母猫来到菩萨栖息的那棵树下,先以赞美和寒暄的话开口,向他乞求,说出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññe kukkuṭayoniyaṃ nibbattitvā anekasatakukkuṭaparivāro araññe vasati. Tassa avidūre ekā biḷārikāpi vasati. Sā ṭhapetvā bodhisattaṃ avasese kukkuṭe upāyena vañcetvā khādi. Bodhisatto tassā gahaṇaṃ na gacchati. Sā cintesi ‘‘ayaṃ kukkuṭo ativiya saṭho amhākañca saṭhabhāvaṃ upāyakusalabhāvañca na jānāti, imaṃ mayā ‘ahaṃ bhariyā te bhavissāmī’ti upalāpetvā attano vasaṃ āgatakāle khādituṃ vaṭṭatī’’ti. Sā tena nisinnarukkhassa mūlaṃ gantvā vaṇṇasambhāsanapubbaṅgamāya vācāya taṃ yācamānā paṭhamaṃ gāthamāha –
你这只羽翼色彩斑斓、头冠铜色的鸟儿啊,
从树枝上下来吧,我白白做你的妻子。巴利
‘‘Sucittapattachadana, tambacūḷa vihaṅgama; Oroha dumasākhāya, mudhā bhariyā bhavāmi te’’ti.
在这里,“sucittapattachadana”是指用色彩斑斓的羽毛做成的遮盖物。“Mudhā”的意思是不拿任何报酬、不要任何财物,我就做你的妻子。巴利
Tattha sucittapattachadanāti sucittehi pattehi katacchadana. Mudhāti vinā mūlena na kiñci gahetvā ahaṃ bhariyā te bhavāmi.
菩萨听完这话,心想:“这只母猫已经吃了我所有的亲戚,现在又想把我骗过去吃掉。我得把她赶走。”于是说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘imāya mama sabbe ñātakā khāditā, idāni maṃ upalāpetvā khāditukāmā ahosi, uyyojessāmi na’’nti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
贤淑的美人,你是四足动物所亲爱的;悦意的美人啊,我是两足动物所亲爱的。
你是母鹿,我是飞鸟,咱俩不般配,去找别的丈夫吧。巴利
‘‘Catuppadī tvaṃ kalyāṇi, dvipadāhaṃ manorame; Migī pakkhī asaññuttā, aññaṃ pariyesa sāmika’’nti.
这里,“母鹿”是指母猫说的。“不相配”是说他们不适合做夫妻,彼此没有关系,说明他们之间不存在这样的关系。巴利
Tattha migīti biḷāriṃ sandhāyāha. Asaññuttāti jayampatikā bhavituṃ ayuttā asambandhā, natthi tesaṃ īdiso sambandhoti dīpeti.
她听了这话,心想:“这家伙太狡猾了,我得想个什么办法骗过他,再把他吃掉。”于是说出第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā tato sā ‘‘ayaṃ ativiya saṭho, yena kenaci upāyena vañcetvā naṃ khādissāmī’’ti cintetvā tatiyaṃ gāthamāha –
我会做你甜美可爱、说话讨人喜欢的少女;
用高尚的知识发现我,随你所愿把我宣告出去。巴利
‘‘Komārikā te hessāmi, mañjukā piyabhāṇinī; Vinda maṃ ariyena vedena, sāvaya maṃ yadicchasī’’ti.
这时,那位少女说:“我到现在为止,从不认识别的男子,我会成为你贞洁的妻子。”又说:“言语甜美、令人喜爱”,意思是“我会成为对你说话甜蜜、言语可爱的人”。“迎娶我”,意思是“得到我”。“以圣洁之道”,意思是“以美好的方式获得”。因为我在那以前不曾接触过男子,你也不曾接触过女子,所以,本来就行梵行的你,是以没有过失的方式,得到我这位行梵行的女子。如果你想要我,却又不相信我的话,那就在方圆十二由旬的波罗奈里,让人敲着鼓巡行宣告:“这是我的女奴”,把我当作你自己的奴仆带走。巴利
Tattha komārikāti ahaṃ ettakaṃ kālaṃ aññaṃ purisaṃ na jānāmi, tava komārikā bhariyā bhavissāmīti vadati. Mañjukā piyabhāṇinīti tava madhurakathā piyabhāṇinīyeva bhavissāmi. Vinda manti paṭilabha maṃ. Ariyena vedenāti sundarena paṭilābhena. Ahampi hi ito pubbe purisasamphassaṃ na jānāmi, tvampi itthisamphassaṃ na jānāsi, iti pakatiyā brahmacārī brahmacāriniṃ maṃ niddosena lābhena labha. Yadi maṃ icchasi, atha me vacanaṃ na saddahasi, dvādasayojanāya bārāṇasiyā bheriṃ carāpetvā ‘‘ayaṃ me dāsī’’ti sāvaya, maṃ attano dāsaṃ katvā gaṇhāhīti vadati.
于是菩萨心想:“该把她吓一吓,赶她走。”接着说出第四首偈颂:巴利
Tato bodhisatto ‘‘imaṃ tajjetvā palāpetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā catutthaṃ gāthamāha –
吃腐尸的、喝血的、女贼、偷鸡的;
你并不是用圣者的方式想要我作为你的丈夫。巴利
‘‘Kuṇapādini lohitape, cori kukkuṭapothini; Na tvaṃ ariyena vedena, mamaṃ bhattāramicchasī’’ti.
在那里,“你并非以圣者的方式”意思是:你不是以圣者的方式、以梵行的成就想要我作为丈夫,而是欺骗我之后想要吃掉我。“毁灭吧,你这坏东西!”就这样把她赶走了。而她一逃走,就连回头看一眼也不敢了。巴利
Tattha na tvaṃ ariyenāti tvaṃ ariyena brahmacariyavāsalābhena maṃ bhattāraṃ na icchasi, vañcetvā pana maṃ khāditukāmāsi, nassa pāpeti taṃ palāpesi. Sā pana palāyitvāva gatā, na puna oloketumpi visahi.
同样地,聪明的女人看见富有的男人之后,
用柔和的话语把人带走,就像母猫叼走公鸡一样。巴利
‘‘Evampi caturā nārī, disvāna sadhanaṃ naraṃ; Nenti saṇhāhi vācāhi, biḷārī viya kukkuṭaṃ.
如果有人对已经生起的事不能很快明白,
他受敌人支配,事后才后悔。巴利
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati; Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
如果有人能立刻觉察到已经发生的事,
他就能从怨敌的围困中脱身,就像公鸡从母猫爪下逃脱一样——这些是正觉者所说的偈颂。巴利
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, kukkuṭova biḷāriyā’’ti. – imā abhisambuddhagāthā;
在这里,“狡猾的”是指具备狡猾本事的女人。“女人”就是女性。“带走”是指使对方进入自己的掌控。所谓“犹如母猫”,是说就像那只母猫使劲想把公鸡带走一样,别的女人也是这样把人带走。“已经生起的事情”是指任何已经发生的事。“不能觉知”是指不能按事情本来的样子认清它,事后才后悔。“犹如公鸡”的意思是,就像那只具备智慧的公鸡从母猫那里脱身一样,这个人也从怨敌的纠缠中解脱出来。巴利
Tattha caturāti cāturiyena samannāgatā. Nārīti itthiyo. Nentīti attano vasaṃ upanenti. Biḷārī viyāti yathā sā biḷārī taṃ kukkuṭaṃ netuṃ vāyamati, evaṃ aññāpi nāriyo nentiyeva. Uppatitaṃ atthanti uppannaṃ kiñcideva atthaṃ. Na anubujjhatīti yathāsabhāvena na jānāti, pacchā ca anutappati. Kukkuṭovāti yathā so ñāṇasampanno kukkuṭo biḷārito mutto, evaṃ sattusambādhato muccatīti attho.
导师讲完这段法的开示,阐明四圣谛之后,把本生故事连接起来。在四圣谛开示结束时,那位心生厌离的比丘证得了入流果。那时的鸡王就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā kukkuṭarājā ahameva ahosinti.
第九 法幢本生注释巴利
[384] 9. Dhammadhajajātakavaṇṇanā
“要依法而行啊,亲族们!”——这是导师住在祇园精舍时,针对一个诈伪的比丘而说的。那时,导师说:“诸比丘,这个人不只是现在是诈伪的,过去也同样是诈伪者。”说完之后,便提到了过去的事。巴利
Dhammaṃ caratha ñātayoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā ‘‘na, bhikkhave, ayaṃ idāneva kuhako, pubbepi kuhakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈的梵授王治理国家时,菩萨投生为鸟,长大后成为鸟群的首领,住在海中的一座小岛上。那时,有些迦尸国的商人带着一只引路鸦,乘船出海,船到大海中央破裂了。那只引路鸦飞到这座小岛上,心里盘算:“这里有一大群鸟,我可以用骗术,专挑它们的蛋和雏鸟来吃。”它便降落下来,走到鸟群中间,张开嘴,用一只脚站在地上。众鸟问它:“你是谁呀,尊者?”它说:“我叫‘如法’。”又问:“那你为什么用一只脚站着?”它说:“我要是放下另一只脚,大地就承受不住了。”又问:“那你为什么张着嘴?”它说:“我不吃别的食物,只吃风。”说完这些,它招呼那些鸟说:“我要给你们一些教导,你们听好了。”于是以教导它们的方式,说出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakuṇayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto sakuṇasaṅghaparivuto samuddamajjhe dīpake vasi. Athekacce kāsiraṭṭhavāsino vāṇijā disākākaṃ gahetvā nāvāya samuddaṃ pakkhandiṃsu, samuddamajjhe nāvā bhijji. So disākāko taṃ dīpakaṃ gantvā cintesi ‘‘ayaṃ mahāsakuṇasaṅgho, mayā kuhakakammaṃ katvā etesaṃ aṇḍakāni ceva chāpake ca varaṃ varaṃ khādituṃ vaṭṭatī’’ti. So otaritvā sakuṇasaṅghassa majjhe mukhaṃ vivaritvā ekena pādena pathaviyaṃ aṭṭhāsi. ‘‘Ko nāma tvaṃ, sāmī’’ti sakuṇehi puṭṭho ‘‘ahaṃ dhammiko nāmā’’ti āha. ‘‘Kasmā pana ekena pādena ṭhitosī’’ti? ‘‘Mayā dutiye pāde nikkhitte pathavī dhāretuṃ na sakkotī’’ti. ‘‘Atha kasmā mukhaṃ vivaritvā tiṭṭhasī’’ti? ‘‘Ahaṃ aññaṃ āhāraṃ na khādāmi, vātameva khādāmī’’ti. Evañca pana vatvā te sakuṇe āmantetvā ‘‘ovādaṃ vo dassāmi, taṃ suṇāthā’’ti tesaṃ ovādavasena paṭhamaṃ gāthamāha –
亲族们,你们要行持法,要行持法,这对你们是好的。
行持正法的人睡得安乐,在这一世和下一世都是如此。巴利
‘‘Dhammaṃ caratha ñātayo, dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo; Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.
在这里,“应行法”的意思是:你们要去做身善行等各类善法。“亲族们”是称呼他们。所谓“应行法,这对你们是善的”,是说行持一次之后不要退缩,要一次又一次地去做,这样对你们才会是善的。“乐卧”是这段开示的总结语;意思是,行法的人无论行、住、坐、卧,在一切威仪中都是安稳快乐的。巴利
Tattha dhammaṃ carathāti kāyasucaritādibhedaṃ dhammaṃ karotha. Ñātayoti te ālapati. Dhammaṃ caratha bhaddaṃ voti ekavāraṃ caritvā mā osakkatha, punappunaṃ caratha, evaṃ bhaddaṃ vo bhavissati. Sukhaṃ setīti desanāsīsametaṃ, dhammacārī pana sukhaṃ tiṭṭhati gacchati nisīdati seti, sabbiriyāpathesu sukhito hotīti dīpeti.
那些鸟不知道“这只乌鸦是以虚伪欺骗的方式吃蛋才这么说”,反而称赞那只破戒的乌鸦,说出了第二首偈颂:巴利
Sakuṇā ‘‘ayaṃ kāko kohaññena aṇḍakāni khādituṃ evaṃ vadatī’’ti ajānitvā taṃ dussīlaṃ vaṇṇentā dutiyaṃ gāthamāhaṃsu –
这只鸟真是贤善,是极为如法的两生者。
他单脚站着,只是在教导法。巴利
‘‘Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko; Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsatī’’ti.
在这其中,“唯法”就是指自性本身。“教导”是说的意思。巴利
Tattha dhammamevāti sabhāvameva. Anusāsatīti kathesi.
飞禽们相信了那只破戒的乌鸦,对它说:“主人啊,听说您不取别的食物,只喝风。那就请您帮我们照看这些蛋和雏鸟吧。”说完就出去觅食了。那个坏家伙趁它们离开的时候,把蛋和雏鸟吃了个饱,等到它们快回来时,就装得安安静静,张开嘴,单脚站着。飞禽们回来找不到幼鸟,就大声叫喊:“到底是谁吃了它们?”它们对“这只乌鸦是如法的”连一丝怀疑都没有。后来有一天,大士心想:“这里以前从来没有过危险,自从它来了以后才出现,得查清楚才行。”于是他假装和飞禽们一起出去觅食,中途折返,藏在隐蔽的地方。那只乌鸦以为“飞禽们都走了”,毫无戒心地起身过去,把蛋和雏鸟都吃了,然后又回来,张开嘴,单脚站着。巴利
Sakuṇā tassa dussīlassa saddahitvā ‘‘tvaṃ kira sāmi aññaṃ gocaraṃ na gaṇhasi, vātameva bhakkhasi, tena hi amhākaṃ aṇḍakāni ca chāpake ca olokeyyāsī’’ti vatvā gocarāya gacchanti. So pāpo tesaṃ gatakāle aṇḍakāni ca chāpake ca kucchipūraṃ khāditvā tesaṃ āgamanakāle upasantūpasanto hutvā mukhaṃ vivaritvā ekena pādena tiṭṭhati. Sakuṇā āgantvā puttake apassantā ‘‘ko nu kho khādatī’’ti mahāsaddena viravanti, ‘‘ayaṃ kāko dhammiko’’ti tasmiṃ āsaṅkāmattampi na karonti. Athekadivasaṃ mahāsatto cintesi ‘‘idha pubbe koci paripantho natthi, imassa āgatakālato paṭṭhāya jāto, imaṃ pariggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti. So sakuṇehi saddhiṃ gocarāya gacchanto viya hutvā nivattitvā paṭicchannaṭṭhāne aṭṭhāsi. Kākopi ‘‘gatā sakuṇā’’ti nirāsaṅko hutvā uṭṭhāya gantvā aṇḍakāni ca chāpake ca khāditvā punāgantvā mukhaṃ vivaritvā ekena pādena aṭṭhāsi.
飞禽王等飞禽们回来后,把大家全都召集到一起,说:“今天我查看孩子们的灾祸时,亲眼看见这只坏乌鸦在吃它们。来,咱们把它抓住!”于是它招呼飞禽群,把乌鸦团团围住,又说:“要是它想逃,你们就把它逮住。”接着便说出下面的偈颂——巴利
Sakuṇarājā sakuṇesu āgatesu sabbe sannipātāpetvā ‘‘ahaṃ vo ajja puttakānaṃ paripanthaṃ pariggaṇhanto imaṃ pāpakākaṃ khādantaṃ addasaṃ, etha naṃ gaṇhāmā’’ti sakuṇasaṅghaṃ āmantetvā parivāretvā ‘‘sace palāyati, gaṇheyyātha na’’nti vatvā sesagāthā abhāsi –
你们并不了解他的戒行,还没弄清楚就加以称赞。
吃掉了蛋和幼鸟,嘴里却说着“这是法、这是法”。巴利
‘‘Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha; Bhutvā aṇḍañca potañca, dhammo dhammoti bhāsati.
嘴上说着一套,身体却做着另一套;
既不以言语亦不以身体,他并未安住于那个法。巴利
‘‘Aññaṃ bhaṇati vācāya, aññaṃ kāyena kubbati; Vācāya no ca kāyena, na taṃ dhammaṃ adhiṭṭhito.
嘴上说话柔和,内心却藏着恶意,就像一条黑蛇盘在坑洞里。
以法为幢的人在村落和城镇中受人敬重,愚痴的人却很难认出他来。巴利
‘‘Vācāya sakhilo manoviduggo, channo kūpasayova kaṇhasappo; Dhammadhajo gāmanigamāsu sādhu, dujjāno purisena bālisena.
你们用喙、翅膀和脚,一起攻击这家伙吧!
把这具卑劣的尸体毁掉,他不配和我们住在一起。巴利
‘‘Imaṃ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṃ viheṭhatha; Chavañhimaṃ vināsetha, nāyaṃ saṃvāsanāraho’’ti.
这里,“他没有戒”就是说他根本没有戒。“由于无知”就是说不了解。“吃了之后”就是咀嚼吞下之后。他只靠嘴说而不靠身体去做——意思是光凭言语来修行法,身体上却什么都不做。“他并没有安住于那个法”:因此要明白,他虽然嘴上说法,却根本没有安住于那个法,没有在那个法上站稳。“言语柔和”,就是说话温和。“内心险恶”,就是心意险恶、难以进入、不平坦。“遮蔽者”:他躺在哪个洞里,就被那个洞遮住。“穴居者”,就是住在洞穴里。“以法为幢者”:把善行之法当作旗帜到处行走,所以叫以法为幢者。“在村落和城镇中被称赞为贤善”:在村落和城镇里,被认为是贤善、吉祥、受尊敬的人。“难以了知”:像这样无戒、行为隐秘的恶人,愚痴无知的人没法识破。“用脚踩”:用自己的脚踩这个人。“应加伤害”,就是打、杀。“卑劣”,就是低劣。“此人不配与我们同处一地共住”:此人不该和我们住在同一个地方。巴利
Tattha nāssa sīlanti na assa sīlaṃ. Anaññāyāti ajānitvā. Bhutvāti khāditvā. Vācāya no ca kāyenāti ayañhi vacaneneva dhammaṃ carati, kāyena pana na karoti. Na taṃ dhammaṃ adhiṭṭhitoti tasmā jānitabbo yathāyaṃ dhammaṃ bhaṇati, na taṃ adhiṭṭhito, tasmiṃ dhamme na adhiṭṭhito. Vācāya sakhiloti vacanena mudu. Manoviduggoti manasā viduggo duppaveso visamo. Channoti yasmiṃ bile sayati, tena channo. Kūpasayoti bilāsayo. Dhammadhajoti sucaritadhammaṃ dhajaṃ katvā vicaraṇena dhammaddhajo. Gāmanigamāsu sādhūti gāmesu ca nigamesu ca sādhu bhaddako sambhāvito. Dujjānoti ayaṃ evarūpo dussīlo paṭicchannakammanto bālisena aññāṇena purisena na sakkā jānituṃ. Pādā cimanti attano attano pādena ca imaṃ. Viheṭhathāti paharatha hanatha. Chavanti lāmakaṃ. Nāyanti ayaṃ amhehi saddhiṃ ekasmiṃ ṭhāne saṃvāsaṃ na arahatīti.
说完这番话,飞禽首领自己先跳起来,用嘴啄那只乌鸦的头,其余的鸟也一起用嘴、爪、脚和翅膀去攻击它。那只乌鸦当场就死了。巴利
Evañca pana vatvā sakuṇajeṭṭhako sayameva laṅghitvā tassa sīsaṃ tuṇḍena pahari, avasesā sakuṇā tuṇḍanakhapādapakkhehi pahariṃsu. So tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来总结说:“那时候那只骗人的乌鸦,就是现在这个骗人的比丘;而那位鸟王,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kuhakakāko idāni kuhakabhikkhu ahosi, sakuṇarājā pana ahameva ahosi’’nti.
[385] 第十 《欢喜鹿王本生》注释巴利
[385] 10. Nandiyamigarājajātakavaṇṇanā
婆罗门啊,你若是要去……这段话,是导师住在祇园精舍时,因为一位奉养母亲的比丘而讲的。导师问他:“比丘,听说你在供养在家人,是真的吗?”他回答:“是真的,尊者。”导师又问:“他们是你什么人?”他回答:“尊者,是我的父母。”导师就说:“好,好,比丘!你遵循了古代智者的传统。因为古代智者即使投生到畜生道,也还能让父母活命。”说完,导师便讲起了过去的事。巴利
Sacebrāhmaṇa gacchesīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu gihī posesī’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kiṃ te hontī’’ti vutte ‘‘mātāpitaro me, bhante’’ti vutte ‘‘sādhu sādhu bhikkhu porāṇakapaṇḍitānaṃ vaṃsaṃ pālesi, porāṇakapaṇḍitā hi tiracchānayoniyaṃ nibbattitvāpi mātāpitūnaṃ jīvitaṃ adaṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在憍萨罗国的沙计多城,憍萨罗王在位时,菩萨投生为鹿,长大后成了一头名叫欢喜鹿的鹿,具足戒行与威仪,奉养父母。那时,憍萨罗王一心只想着猎鹿。他不让百姓从事农耕等生计,每天带着庞大的随从出去打猎。百姓们聚在一起商量:“诸位贤者,这位国王断了我们的生计,连家庭生活也要保不住了。不如我们把那片榄仁树林围起来做成园林,装上大门,挖好护园沟,种上草,然后手拿棍棒、木槌等,走进森林,一边敲打树丛把鹿赶出来,一边围拢过去,像赶牛群进牛栏一样把它们赶进园林,关上大门,再禀报国王。这样我们就能各干各的活计了。”大家一致同意:“这个办法好。”于是众人齐心协力把园林布置好,进入森林,围起了大约一由旬的范围。巴利
Atīte kosalaraṭṭhe sākete kosalarāje rajjaṃ kārente bodhisatto migayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto nandiyamigo nāma hutvā sīlācārasampanno mātāpitaro posesi. Tadā kosalarājā migavittakova ahosi. So pana manussānaṃ kasikammādīni kātuṃ adatvā mahāparivāro devasikaṃ migavaṃ gacchati. Manussā sannipatitvā ‘‘ayyā, ayaṃ rājā amhākaṃ kammacchedaṃ karoti, gharāvāsopi nassati, yaṃnūna mayaṃ ajjunavanaṃ uyyānaṃ parikkhipitvā dvāraṃ yojetvā porakkhaṇiṃ khaṇitvā tiṇāni āropetvā daṇḍamuggarādihatthā araññaṃ pavisitvā gumbe paharantā mige nīharitvā parivāretvā gorūpāni viya vajaṃ uyyānaṃ pavesetvā dvāraṃ pidahitvā rañño ārocetvā attano kammaṃ kareyyāmā’’ti mantayiṃsu. ‘‘Attheso upāyo’’ti sabbe ekacchandā hutvā uyyānaṃ sajjetvā araññaṃ pavisitvā yojanamattaṭṭhānaṃ parikkhipiṃsu.
就在那一刻,难地亚鹿带着父母,趴在一片小树丛里的地面上。人们手里拿着各种刀器,臂挨着臂,把那片树丛团团围住。接着,有些人一边张望鹿的动静,一边走进了树丛。难地亚鹿看见他们,心想:“今天我应该舍弃自己的性命,把活命的机会给父母。”于是它站起来,向父母行礼,说:“爸爸、妈妈,这些人进了这片树丛,就会看见我们三个。你们有一条路可以活命,活下去对你们更好。我把活命的机会留给你们——我会待在树丛边上、人群旁边,树丛一被敲打,我就立刻冲出去。那时他们会以为这片小树丛里只有一头鹿,就不会再进树丛里来。你们一定要小心。”难地亚鹿求得父母原谅后,就准备好出发。它站在树丛边、人群旁边,发出叫声,树丛刚一被敲打,它就从那里冲了出来。那些人以为“这里应该只有一头鹿”,就没有再进树丛。然后难地亚鹿跑过去,混进了鹿群中间。人们把鹿群围住,全都赶进园林,关上园门,禀报国王后,各自回到了自己的地方。巴利
Tasmiṃ khaṇe nandiyo ekasmiṃ khuddakagumbe mātāpitaro gahetvā bhūmiyaṃ nipanno hoti. Manussā nānāphalakāvudhahatthā bāhunā bāhuṃ pīḷetvā taṃ gumbaṃ parikkhipiṃsu. Athekacce mige olokentā taṃ gumbaṃ pavisiṃsu. Nandiyo te disvā ‘‘ajja mayā jīvitaṃ pariccajitvā mātāpitūnaṃ jīvitaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā uṭṭhāya mātāpitaro vanditvā ‘‘ammatāta, ime manussā imaṃ gumbaṃ pavisitvā amhe tayopi passissanti, tumhe ekena upāyena jīveyyātha, jīvitaṃ vo seyyo, ahaṃ tumhākaṃ jīvitadānaṃ datvā manussehi gumbapariyante ṭhatvā gumbe pahaṭamatteyeva nikkhamissāmi, atha te ‘imasmiṃ khuddakagumbe ekoyeva migo bhavissatī’ti maññamānā gumbaṃ na pavisissanti, tumhe appamattā hothā’’ti mātāpitaro khamāpetvā gamanasajjo aṭṭhāsi. So manussehi gumbapariyante ṭhatvā unnādetvā gumbe pahaṭamatteyeva tato nikkhami. Te ‘‘ekovettha migo bhavissatī’’ti gumbaṃ na pavisiṃsu. Atha nandiyo gantvā migānaṃ antaraṃ pāvisi. Manussā parivāretvā sabbe mige uyyānaṃ pavesetvā dvāraṃ thaketvā rañño ārocetvā sakasakaṭṭhānāni agamaṃsu.
从那时起,国王就亲自去,射中一头鹿后,说一声“来”,再派一个人去把鹿取回来。鹿群定下了轮值的规矩:轮到谁,那头鹿就单独站在一边,人们把它射死带走。难地亚在池塘边喝水、吃草,可是还没轮到它。过了很多天,它的父母想见它,心里盘算:“我们的儿子难地亚鹿王,有大象般的力量,体力充沛。如果它还活着,一定会越过围墙来看我们。我们给它捎个信吧。”于是它们站在路边,看见一个婆罗门,就用人的话问道:“尊者,您要去哪里?”对方回答:“去娑鸡帝。”它们便托他给儿子带信,先诵出第一首偈颂——巴利
Tato paṭṭhāya rājā sayameva gantvā ekaṃ migaṃ vijjhitvā taṃ gahetvā ehīti ekaṃ pesetvā āharāpesi. Migā vāraṃ ṭhapayiṃsu, pattavāro migo ekamante tiṭṭhati, taṃ vijjhitvā gaṇhanti. Nandiyo pokkharaṇiyaṃ pānīyaṃ pivati, tiṇāni khādati, vāro panassa na tāva pāpuṇāti. Atha bahūnaṃ divasānaṃ accayena tassa mātāpitaro taṃ daṭṭhukāmā hutvā ‘‘amhākaṃ putto nandiyamigarājā nāgabalo thāmasampanno, sace jīvati, avassaṃ vatiṃ laṅghitvā amhākaṃ dassanatthāya āgamissati, sāsanamassa pesessāmā’’ti cintetvā maggasamīpe ṭhatvā ekaṃ brāhmaṇaṃ disvā ‘‘ayya, kahaṃ gacchasī’’ti mānusikāya vācāya pucchitvā ‘‘sāketa’’nti vutte puttassa sāsanaṃ pahiṇantā paṭhamaṃ gāthamāhaṃsu –
婆罗门,如果你去娑枳多城的阿周那林,
你要告诉我们的亲生儿子难提:
你的父母已经年迈,他们想见到你。巴利
‘‘Sace brāhmaṇa gacchesi, sākete ajjunaṃ vanaṃ; Vajjāsi nandiyaṃ nāma, puttaṃ asmākamorasaṃ; Mātā pitā ca te vuddhā, te taṃ icchanti passitu’’nti.
它的意思是:婆罗门,如果你去萨给达城,萨给达城里有一座叫阿朱那林的园林,我们的儿子——一只名叫难地亚的鹿就在那里。请你这样对它说:你的父母已经年迈,他们希望在去世之前能见到你。巴利
Tassattho – sace, tvaṃ brāhmaṇa, sāketaṃ gacchasi, sākete ajjunavanaṃ nāma uyyānaṃ atthi, tattha amhākaṃ putto nandiyo nāma migo atthi, taṃ vadeyyāsi ‘‘mātāpitaro te vuḍḍhā yāva na maranti, tāva taṃ passituṃ icchantī’’ti.
他答应说“好的”,然后去了萨给达城。第二天进入园林,问:“哪一只是名叫难地亚的鹿?”那只鹿走过来,站在他旁边,说:“是我。”婆罗门就把事情告诉了他。难地亚听了之后说:“婆罗门,我要是想走,能跳过围栏走掉,不是走不了。可是国王的饲料、饮水和食物我都吃过了,这对我来说就像欠了债一样摆在那里;而且我在这些鹿中间住了很久。要是不让国王和这些鹿都平安无事,不显出我自己的力量就走,那实在不合适。等轮到我那一份的时候,我会让这些鹿都平安,然后安安心心地回来。”他为了说明这个意思,说了两首偈颂——巴利
So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sāketaṃ gantvā punadivase uyyānaṃ pavisitvā ‘‘nandiyamigo nāma kataro’’ti pucchi. Migo āgantvā tassa samīpe ṭhatvā ‘‘aha’’nti āha. Brāhmaṇo tamatthaṃ ārocesi. Nandiyo taṃ sutvā ‘‘gaccheyyāmahaṃ, brāhmaṇa, vatiṃ laṅghitvā no na gaccheyyaṃ, mayā pana rañño santakaṃ nivāpapānabhojanaṃ bhuttaṃ, taṃ me iṇaṭṭhāne ṭhitaṃ, imesañca migānaṃ majjhe ciravutthosmi, tassa me rañño ceva etesañca sotthibhāvaṃ akatvā attano balaṃ adassetvā gamanaṃ nāma na yuttaṃ, attano vāre pana sampatte ahaṃ etesaṃ sotthibhāvaṃ katvā sukhito āgacchissāmī’’ti tamatthaṃ pakāsento dve gāthā abhāsi –
我已吃了诱饵和国王的饮食;
婆罗门啊,我不敢享用国王的这团饭食。巴利
‘‘Bhuttā mayā nivāpāni, rājino pānabhojanaṃ; Taṃ rājapiṇḍaṃ avabhottuṃ, nāhaṃ brāhmaṇa mussahe.
我将向那国王亮出自己的肋腹,迎受他的利箭。
那时我快乐又自由,说不定还能见到母亲。巴利
‘‘Odahissāmahaṃ passaṃ, khurappānissa rājino; Tadāhaṃ sukhito mutto, api passeyya mātara’’nti.
这里,“诱饵”是指在各个地方布下的诱饵。“饮料与食物”指饮用水和剩下的草。“国王的团食”指属于国王的东西,因为收集归拢在一起所以叫团食。“不善吞咽”指吃了不该吃的东西。因为一个人没有完成国王交代的事,他吃的就是这种不善之食。他说:“我不能这样不善吞咽。”在“婆罗门啊,请忍耐”中,“婆罗门”是称呼语,“ma”这个音是为了连词而说的。巴利
Tattha nivāpānīti tesu tesu ṭhānesu nivutāni nivāpāni. Pānabhojananti pānīyañca avasesatiṇañca. Taṃ rājapiṇḍanti taṃ rañño santakaṃ saṅkaḍḍhitvā samodhānakaṭṭhena piṇḍaṃ. Avabhottunti dubbhuttaṃ bhuñjituṃ . Rañño hi kiccaṃ anipphādento taṃ avabhuttaṃ bhuñjati nāma, svāhaṃ evaṃ avabhottuṃ na ussahāmīti vadati. Brāhmaṇa mussaheti cettha brāhmaṇāti ālapanaṃ, ma-kāro padasandhivasena vutto.
婆罗门,当轮到我上场的时候,国王装好利箭走过来,我就从鹿群里出来,独自站在一边,说“大王,射我吧”,然后我就把自己的大胁腹露出来、亮出来。所谓“那时我快乐解脱”,意思是:那时我从死亡的恐惧中解脱出来,快乐、自在、没有痛苦,而且如果得到国王允许,说不定还能见到母亲。巴利
Odahissāmahaṃ passaṃ, khurappānissa rājinoti ahaṃ, brāhmaṇa, attano vāre sampatte khurappaṃ sannayhitvā āgatassa rañño migayūthato nikkhamitvā ekamante ṭhatvā ‘‘maṃ vijjha, mahārājā’’ti vatvā attano mahāphāsukapassaṃ odahissāmi oḍḍessāmi. Sukhito muttoti tadā ahaṃ maraṇabhayā mutto sukhito niddukkho raññā anuññāto api nāma mātaraṃ passeyyanti.
婆罗门听了这话就走了。后来,轮到他的那天,国王带着大批随从来到园林。大士站在一旁。国王心想“我要射那头鹿”,就装好了利箭。大士不像其他被死亡恐惧吓住的鹿那样逃跑,他没有逃,毫无畏惧,以慈心为先导,把宽阔的胁腹亮出来,一动不动地站在那里。国王因为他慈心的威力,竟然没法把箭射出去。大士说:“大王,怎么了?您怎么不射箭?射吧!”国王说:“兽王啊,我射不出去。”大士就说:“那么,大王,您该知道有德者的德行啊。”这时,国王对大士生起了信心,扔下弓,说道:“连这支没有心识的朽木箭都能知道你的德行,我身为有思想的人,却不知道你的德行。兽王,请原谅我,我给你无畏的保证。”大士问:“大王,您给了我无畏,可这园林里的鹿群怎么办?”国王说:“我也给它们无畏。”就这样,大士按照《尼拘陀本生经》里所说的方式,为林中所有的鹿、空中的飞鸟和水里的游鱼都求得了无畏的保证,然后让国王安住在五戒上,又说:“大王,作为国王,应当舍弃偏私之行,不破坏十王法,以法、以平等来治理国家。”巴利
Taṃ sutvā brāhmaṇo pakkāmi. Aparabhāge tassa vāradivase rājā mahantena parivārena uyyānaṃ āgacchi. Mahāsatto ekamante aṭṭhāsi. Rājā ‘‘migaṃ vijjhissāmī’’ti khurappaṃ sannayhi. Mahāsatto yathā aññe maraṇabhayatajjitā palāyanti, evaṃ apalāyitvā nibbhayo hutvā mettaṃ purecārikaṃ katvā mahāphāsukapassaṃ odahitvā niccalova aṭṭhāsi. Rājā tassa mettānubhāvena saraṃ vissajjetuṃ nāsakkhi. Mahāsatto ‘‘kiṃ, mahārāja, saraṃ na muccesi, muñcāhī’’ti āha. ‘‘Na sakkomi, migarājā’’ti. ‘‘Tena hi guṇavantānaṃ guṇaṃ jāna, mahārājā’’ti. Tadā rājā bodhisatte pasīditvā dhanuṃ chaḍḍetvā ‘‘imaṃ acittakaṃ kaliṅgarakaṇḍampi tāva tava guṇaṃ jānāti, ahaṃ sacittako manussabhūtopi tava guṇaṃ na jānāmi, migarāja, mayhaṃ khama, abhayaṃ te dammī’’ti āha. ‘‘Mahārāja, mayhaṃ tāva abhayaṃ desi, ayaṃ pana uyyāne migagaṇo kiṃ karissatī’’ti? ‘‘Etassapi abhayaṃ dammī’’ti. Evaṃ mahāsatto nigrodhajātake (jā. 1.1.12) vuttanayeneva sabbesaṃ araññe migānaṃ ākāsagatasakuṇānaṃ jalacaramacchānañca abhayaṃ dāpetvā rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā ‘‘mahārāja, raññā nāma agatigamanaṃ pahāya dasa rājadhamme akopentena dhammena samena rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭatī’’ti.
布施、持戒、舍离、正直、柔和、苦行,
不愤怒、不伤害,还有忍耐、不与人冲突。
我看到这些善法,如今都安立在我自己身上;
从那时起,我心中生起喜和极大的欢喜。巴利
‘‘Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ; Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantiñca avirodhanaṃ. ‘‘Iccete kusale dhamme, ṭhite passāmi attani; Tato me jāyate pīti, somanassañcanappaka’’nti. (jā. 2.21.176-177) –
听完这番话,他用偈颂的形式开示了王法,在国王身边住了几天,然后为了向城里所有众生宣布无畏的布施,命人敲响金鼓宣告:“大王,不要放逸。”说完便动身去见父母。巴利
Evaṃ vutte rājadhamme gāthābandheneva desetvā katipāhaṃ rañño santike vasitvā nagare sabbasattānaṃ abhayadānapakāsanatthaṃ suvaṇṇabheriṃ carāpetvā ‘‘appamatto hohi, mahārājā’’ti vatvā mātāpitūnaṃ dassanatthāya gato.
过去我曾是兽王,住在憍萨罗的住处。
名叫难地亚,长得非常端正,是四足众生。巴利
‘‘Migarājā pure āsiṃ, kosalassa niketane; Nandiyo nāma nāmena, abhirūpo catuppado.
你来到阿周那林苑里,是为了杀我。
憍萨罗王把弓拉满,搭上了箭。巴利
‘‘Taṃ maṃ vadhitumāgacchi, dāyasmiṃ ajjune vane; Dhanuṃ ārajjaṃ katvāna, usuṃ sannayha kosalo.
我把剃刀献给了那位持剃刀的国王,看着他;
那时我快乐又解脱,是为了见母亲才来的。巴利
‘‘Tassāhaṃ odahiṃ passaṃ, khurappānissa rājino; Tadāhaṃ sukhito mutto, mātaraṃ daṭṭhumāgato’’ti. –
这三首就是已成正觉偈。巴利
Imā tisso abhisambuddhagāthā honti.
其中,“憍萨罗的住处”是指憍萨罗国王居住的地方,意思是在他附近的森林里。“园地”是指为鹿群居住而布施的园林。“把弓弦装上”是把弦和弓合在一起,也就是把弦装上去。“搭上箭”是放置、装上。“为见母亲而来”这是说法的主旨:我为国王说法后,为了让一切众生得到无畏,就让人敲响金鼓,然后来见父母。巴利
Tattha kosalassa niketaneti kosalassa rañño niketane vasanaṭṭhāne, tassa santike araññasminti attho. Dāyasminti migānaṃ vasanatthāya dinnauyyāne. Ārajjaṃ katvānāti jiyāya saddhiṃ ekato katvā , āropetvāti attho. Sannayhāti sannayhitvā yojetvā. Odahinti oḍḍesiṃ. Mātaraṃ daṭṭhumāgatoti desanāsīsametaṃ, rañño dhammaṃ desetvā sabbasattānaṃ abhayatthāya suvaṇṇabheriṃ carāpetvā mātāpitaro daṭṭhuṃ āgatosmīti attho.
导师将这个法义开示引述过来,阐明了四圣谛,然后把本生故事总结起来。阐明四圣谛完毕的时候,那位赡养母亲的比丘证得了入流果。那时候,他的父母是大国王族,婆罗门是舍利弗,国王是阿难,而欢喜鹿王就是我自己。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, brāhmaṇo sāriputto, rājā ānando, nandiyamigarājā pana ahameva ahosinti.
2. 佉罗子品巴利
2. Kharaputtavaggo
骞茶子本生经注释巴利
[386] 1. Kharaputtajātakavaṇṇanā
“确实如此,他们这样说”这句话,是导师住在祇园时,因一位比丘被前妻诱惑而讲的。导师问那位比丘:“比丘,听说你真的心生厌倦了,是吗?”比丘回答:“是的,尊者。”导师又问:“是什么让你心生厌倦的?”比丘答:“是因为前妻。”导师便说:“比丘,这个女人只会害你。过去你也曾为了她跳进火里,快被烧死的时候,是靠一位智者才保住了性命。”说完,导师就讲起了过去的事。巴利
Saccaṃkirevamāhaṃsūti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṃ satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘kena ukkaṇṭhāpitosī’’ti vatvā ‘‘purāṇadutiyikāyā’’ti vutte ‘‘bhikkhu ayaṃ te itthī anatthakārikā, pubbepi tvaṃ imaṃ nissāya aggiṃ pavisitvā maranto paṇḍite nissāya jīvitaṃ labhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,有一位名叫塞那迦的国王治理国家时,菩萨担任帝释天。那时,塞那迦王和一位龙王成了朋友。据说,那位龙王从龙宫出来,到陆地上觅食。村里的孩子们看见后,喊道:“这是蛇!”就用土块、棍棒打他。国王正好要去园林游玩,看到后问:“这些孩子在干什么?”听说“他们在打一条蛇”,国王就说:“别打,把他们赶走。”于是孩子们被赶走了。龙王捡回一条命,回到龙宫,取来许多珍宝,半夜进入国王的卧室,献上珍宝说:“大王,我是依靠您才活下来的。”就这样和国王成了好友,并一次又一次地去拜见国王。龙王把自己那些年轻龙女中的一个对欲望不满足的年轻龙女,为了守护她而安置在国王身边,并交给她一个咒语,说:“如果你看不见她时,就念这个咒语。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ senake nāma raññe rajjaṃ kārente bodhisatto sakkattaṃ kāresi. Tadā senakassa rañño ekena nāgarājena saddhiṃ mittabhāvo hoti. So kira nāgarājā nāgabhavanā nikkhamitvā thale gocaraṃ gaṇhanto carati. Atha naṃ gāmadārakā disvā ‘‘sappo aya’’nti leḍḍudaṇḍādīhi pahariṃsu. Atha rājā uyyānaṃ kīḷituṃ gacchanto disvā ‘‘kiṃ ete dārakā karontī’’ti pucchitvā ‘‘ekaṃ sappaṃ paharantī’’ti sutvā ‘‘paharituṃ mā detha, palāpetha ne’’ti palāpesi. Nāgarājā jīvitaṃ labhitvā nāgabhavanaṃ gantvā bahūni ratanāni ādāya aḍḍharattasamaye rañño sayanagharaṃ pavisitvā tāni ratanāni datvā ‘‘mahārāja, mayā tumhe nissāya jīvitaṃ laddha’’nti raññā saddhiṃ mittabhāvaṃ katvā punappunaṃ gantvā rājānaṃ passati. So attano nāgamāṇavikāsu ekaṃ kāmesu atittaṃ nāgamāṇavikaṃ rakkhaṇatthāya rañño santike ṭhapetvā ‘‘yadā etaṃ na passasi, tadā imaṃ mantaṃ parivatteyyāsī’’ti tassa ekaṃ mantaṃ adāsi.
有一天,他去了园林,和一位年轻龙女在池塘里玩水嬉戏。年轻龙女看见一条水蛇,就舍弃了自己的身体,和那条蛇做了不正经的事。国王找不到她,心想:“她到底去哪儿了?”于是念起咒语,看见她正在做不正经的事,就用竹条打她。她生气了,回到龙宫,被问“你为什么回来了”,她说:“你们的朋友,就因为我不听他的话,他就打我的背。”还把伤痕给他们看。龙王没弄清楚真相,就叫来四个年轻龙子,命令道:“你们去,进入塞那迦王的卧室,用你们的鼻息把他像谷壳一样吹散。”他们去了,趁国王躺在御床上的时候进了卧室。就在他们进去的那一刻,国王对王后说:“贤妻,你知道那位年轻龙女去哪儿了吗?”王后说:“我不知道,陛下。”国王说:“今天在我们的池塘里嬉戏时,她舍弃了自己的身体,和一条水蛇做了不正经的事。那时我为了教她‘别这样做’,就用竹条打了她。我担心她去了龙宫,对我的朋友乱说一通,破坏我们的友谊。”年轻龙子们听了这话,立刻从那里折返,回到龙宫,把这件事禀报给龙王。龙王一听,心生悚惧,立刻来到国王的卧室,说明原委,请求原谅,说“这是我的惩罚”,并传授了一个叫“能知一切音声”的咒语,说道:“大王,这个咒语是无价的。如果你把这个咒语教给别人,一教完,你就得跳进火里死掉。”国王说:“好。”就接受了。从那时起,他连蚂蚁的声音都能听懂。巴利
So ekadivasaṃ uyyānaṃ gantvā nāgamāṇavikāya saddhiṃ pokkharaṇiyaṃ udakakīḷaṃ kīḷi. Nāgamāṇavikā ekaṃ udakasappaṃ disvā attabhāvaṃ vijahitvā tena saddhiṃ asaddhammaṃ paṭisevi. Rājā taṃ apassanto ‘‘kahaṃ nu kho gatā’’ti mantaṃ parivattetvā anācāraṃ karontiṃ disvā veḷupesikāya pahari. Sā kujjhitvā tato nāgabhavanaṃ gantvā ‘‘kasmā āgatāsī’’ti puṭṭhā ‘‘tumhākaṃ sahāyo maṃ attano vacanaṃ agaṇhantiṃ piṭṭhiyaṃ paharī’’ti pahāraṃ dassesi. Nāgarājā tathato ajānitvāva cattāro nāgamāṇavake āmantetvā ‘‘gacchatha, senakassa sayanagharaṃ pavisitvā nāsavātena taṃ bhusaṃ viya viddhaṃsethā’’ti pesesi. Te gantvā rañño sirisayane nipannakāle gabbhaṃ pavisiṃsu. Tesaṃ pavisanavelāyameva rājā deviṃ āha – ‘‘jānāsi nu kho bhadde, nāgamāṇavikāya gataṭṭhāna’’nti? ‘‘Na jānāmi, devā’’ti. ‘‘Ajja sā amhākaṃ pokkharaṇiyaṃ kīḷanakāle attabhāvaṃ vijahitvā ekena udakasappena saddhiṃ anācāraṃ akāsi, atha naṃ ahaṃ ‘evaṃ mā karī’ti sikkhāpanatthāya veḷupesikāya pahariṃ, sā ‘nāgabhavanaṃ gantvā sahāyassa me aññaṃ kiñci kathetvā mettiṃ bhindeyyā’ti me bhayaṃ uppajjatī’’ti. Taṃ sutvā nāgamāṇavakā tatova nivattitvā nāgabhavanaṃ gantvā nāgarājassa tamatthaṃ ārocesuṃ. So saṃvegappatto hutvā taṅkhaṇaññeva rañño sayanagharaṃ āgantvā tamatthaṃ ācikkhitvā khamāpetvā ‘‘idaṃ me daṇḍakamma’’nti sabbarutajānanaṃ nāma mantaṃ datvā ‘‘ayaṃ, mahārāja, anaggho manto, sace imaṃ mantaṃ aññassa dadeyyāsi, datvāva aggiṃ pavisitvā mareyyāsī’’ti āha. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. So tato paṭṭhāya kipillikānampi saddaṃ jānāti.
有一天,他坐在大殿的平台上,正吃着蜜糖和奶酪做的嚼食,一滴蜜、一滴奶酪和一块糕饼掉到了地上。一只蚂蚁看见后,一边爬一边喊:“国王大殿平台上的蜜罐破了,奶酪车和糕饼车翻了,大家来吃蜜糖、奶酪和糕饼啊!”国王听到蚂蚁的叫声,笑了。站在国王身边的王后心想:“国王到底看见了什么才笑的呢?”国王吃完嚼食、沐浴后,在盘腿座上坐下时,一只雄蝇对雌蝇说:“来吧,亲爱的,我们来享受欲乐吧。”雌蝇说:“你先等等,夫君。现在人们会给国王送来涂香,国王涂抹时,香粉会掉在他脚边。我在那里打个滚,沾上一身香气,然后爬到国王背上,我们再享受快乐。”国王听到这番话,又笑了。王后心想:“他到底看见了什么才笑的呢?”后来国王吃晚饭时,一粒米饭掉到了地上。蚂蚁又喊道:“王宫里的饭车坏了,大家来吃饭啊!”国王听到后,又一次笑了。王后拿着金汤匙在旁侍奉,心里琢磨:“国王是不是看见我才笑的?”巴利
Tassekadivasaṃ mahātale nisīditvā madhuphāṇitehi khādanīyaṃ khādantassa ekaṃ madhubindu ca phāṇitabindu ca pūvakhaṇḍañca bhūmiyaṃ pati. Ekā kipillikā taṃ disvā ‘‘rañño mahātale madhucāṭi bhinnā, phāṇitasakaṭaṃ pūvasakaṭaṃ nikkujjitaṃ, madhuphāṇitañca pūvañca khādathā’’ti viravantī vicarati. Atha rājā tassā ravaṃ sutvā hasi. Rañño samīpe ṭhitā devī ‘‘kiṃ nu kho disvā rājā hasī’’ti cintesi. Tasmiṃ khādanīyaṃ khāditvā nhatvā pallaṅke nisinne ekaṃ makkhikaṃ sāmiko ‘‘ehi bhadde, kilesaratiyā ramissāmā’’ti āha. Atha naṃ sā ‘‘adhivāsehi tāva sāmi, idāni rañño gandhe āharissanti, tassa vilimpantassa pādamūle gandhacuṇṇaṃ patissati, ahaṃ tattha vaṭṭetvā sugandhā bhavissāmi, tato rañño piṭṭhiyaṃ nipajjitvā ramissāmā’’ti āha. Rājā tampi saddaṃ sutvā hasi. Devīpi ‘‘kiṃ nu kho disvā hasī’’ti puna cintesi. Puna rañño sāyamāsaṃ bhuñjantassa ekaṃ bhattasitthaṃ bhūmiyaṃ pati. Kipillikā ‘‘rājakule bhattasakaṭaṃ bhaggaṃ, bhattaṃ bhuñjathā’’ti viravi. Taṃ sutvā rājā punapi hasi. Devī suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā rājānaṃ parivisantī ‘‘maṃ nu kho disvā rājā hasatī’’ti vitakkesi.
她和国王一起上床躺下的时候,问国王:“大王,您为什么笑?”国王说:“你何必知道我笑的原因呢?”但她再三追问,国王只好说了。于是她又说:“请您把您知道的那个咒语传给我。”国王说:“不能传。”虽然被拒绝了,她还是反复纠缠。国王说:“如果我把这个咒语告诉你,我就会死。”她说:“就算您会死,也请您传给我,大王。”国王被女人制住了,就答应说:“好吧。”他心里想:“把咒语教给她之后,我就跳进火里。”于是乘着车,向园林出发了。巴利
Sā raññā saddhiṃ sayanaṃ āruyha nipajjanakāle ‘‘kiṃkāraṇā deva, hasī’’ti pucchi. So ‘‘kiṃ te mama hasitakāraṇenā’’ti vatvā punappunaṃ nibaddho kathesi. Atha naṃ sā ‘‘tumhākaṃ jānanamantaṃ mayhaṃ dethā’’ti vatvā ‘‘na sakkā dātu’’nti paṭikkhittāpi punappunaṃ nibandhi . Rājā ‘‘sacāhaṃ imaṃ mantaṃ tuyhaṃ dassāmi, marissāmī’’ti āha. ‘‘Marantopi mayhaṃ dehi, devā’’ti. Rājā mātugāmavasiko hutvā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘imissā mantaṃ datvā aggiṃ pavisissāmī’’ti rathena uyyānaṃ pāyāsi.
那时,帝释天正在观察世间,看到这件事后,心想:“这个愚痴的国王,为了一个女人,竟然要去跳火坑。我要救他一命。”于是他带着天女苏阇——也就是阿修罗女——来到波罗奈,把她变成一只母山羊,自己变成一只公山羊,并决意道:“别让大众看见。”结果只有国王和拉车的骏马能看见他,其他任何人都看不见。为了引出话题,这只公山羊在车前和母山羊一起,做出好像在行淫的样子。拉车的一匹骏马看见了,说道:“喂,山羊王,我们以前听说过‘山羊愚蠢、无惭无愧’,但从来没亲眼见过。可你现在却在隐蔽之处才该做的事,在我们这么多双眼睛底下公然做出来,一点也不觉得羞耻。我们以前听到的说法,和今天亲眼所见完全对得上。”说完,骏马说出了第一首偈颂:巴利
Tasmiṃ khaṇe sakko lokaṃ olokento imaṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ bālarājā mātugāmaṃ nissāya ‘aggiṃ pavisissāmī’ti gacchati, jīvitamassa dassāmī’’ti sujaṃ asurakaññaṃ ādāya bārāṇasiṃ āgantvā taṃ ajikaṃ katvā attanā ajo hutvā ‘‘mahājano mā passatū’’ti adhiṭṭhāya rañño rathassa purato ahosi. Taṃ rājā ceva rathe yuttasindhavā ca passanti, añño koci na passati. Ajo kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ rathapurato ajikāya saddhiṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto viya ahosi. Tameko rathe yuttasindhavo disvā ‘‘samma ajarāja, mayaṃ pubbe ‘ajā kira bālā ahirikā’ti assumha, na ca taṃ passimha, tvaṃ pana raho paṭicchannaṭṭhāne kattabbaṃ anācāraṃ amhākaṃ ettakānaṃ passantānaññeva karosi, na lajjasi, taṃ no pubbe sutaṃ iminā diṭṭhena sametī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
智者们确实说过:山羊是愚人。
看啊,愚人把隐秘的事公然做出来,自己却根本不明白。巴利
‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, vastaṃ bāloti paṇḍitā; Passa bālo rahokammaṃ, āvikubbaṃ na bujjhatī’’ti.
这里,“羊”指的就是山羊。有智慧的人说它是愚痴的,这话说得确实没错。“看”是呼唤语,意思就是“你们看”。它不觉知,就是根本不知道这样做是不应该的。巴利
Tattha vastanti ajaṃ. Paṇḍitāti ñāṇasampannā taṃ bāloti vadanti, saccaṃ kira vadanti. Passāti ālapanaṃ, passathāhi attho. Na bujjhatīti evaṃ kātuṃ ayuttanti na jānāti.
听了这话,山羊说了两首偈颂——巴利
Taṃ sutvā ajo dve gāthā abhāsi –
朋友,你也是愚人,驴崽子,你要明白!
确实,被绳子围住的,是一只卷唇、脸朝下的(猴子)。巴利
‘‘Tvaṃ khopi samma bālosi, kharaputta vijānahi; Rajjuyā hi parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho.
朋友,你被放开了却不逃跑,这也是你的愚痴。
而那个更愚痴的,朋友,就是你拉着的塞那迦。巴利
‘‘Aparampi samma te bālyaṃ, yo mutto na palāyasi; So ca bālataro samma, yaṃ tvaṃ vahati senaka’’nti.
在这里,你确实比我更愚痴,朋友信度马。所谓“驴子”,据说他是驴投生的,所以这样叫他。“你该知道”:你该这样知道——我才是愚痴的那个。“被套住”:脖子和轭绑在一起。“歪嘴”:嘴巴是歪的。“嘴被堵住”:被口套堵住了嘴。“你被放开却不逃”:你从车上被解开、获得自由的时候,本该逃进森林却没有逃,你不逃就是又一层愚痴;而“他更愚痴”是说,你所拉的那位塞那迦,他比你还要愚痴。巴利
Tattha tvaṃ khopi sammāti samma sindhava mayāpi kho tvaṃ bālataro. Kharaputtāti so kira gadrabhassa jātako, tena taṃ evamāha. Vijānahīti ahameva bāloti evaṃ jānāhi. Parikkhittoti yugena saddhiṃ gīvāya parikkhitto. Vaṅkoṭṭhoti vaṅkaoṭṭho. Ohitomukhoti mukhabandhanena pihitamukho. Yo mutto na palāyasīti yo tvaṃ rathato mutto samāno muttakāle palāyitvā araññaṃ na pavisasi, taṃ te apalāyanaṃ aparampi bālyaṃ , so ca bālataroti yaṃ tvaṃ senakaṃ vahasi, so senako tayāpi bālataro.
国王懂得他们俩的谈话,所以他一边听着,一边慢慢把车往前赶。那匹信度马听了他的话之后,又说了第四首偈颂——巴利
Rājā tesaṃ ubhinnampi kathaṃ jānāti, tasmā taṃ suṇanto saṇikaṃ rathaṃ pesesi. Sindhavopi tassa kathaṃ sutvā puna catutthaṃ gāthamāha –
朋友,请你确实了解:我真是个愚人,羊王啊。
那么,这位塞那迦是因为什么而愚痴呢?我问你,请你告诉我。巴利
‘‘Yaṃ nu samma ahaṃ bālo, ajarāja vijānahi; Atha kena senako bālo, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
这里,“yaṃ”是表示具格意义的主格词,“nu”是表示传闻语气的虚词。这段话的意思是:贤友啊,羊王,我因为堕入畜生道这个原因才成了愚人,这个原因你应该知道,你是能够了解它的。因为我确实就是因为堕入畜生道才成了愚人,所以你叫我“驴子”等等,说得完全对。可是这位塞那迦王又是因为什么原因才成了愚人呢?我问你这个问题,请你告诉我。巴利
Tattha yanti karaṇatthe paccattavacanaṃ. Nūti anussavatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma ajarāja, yena tāva tiracchānagatattena kāraṇena ahaṃ bālo, taṃ tvaṃ kāraṇaṃ jānāhi, sakkā etaṃ tayā ñātuṃ, ahañhi tiracchānagatattāva bālo, tasmā maṃ kharaputtātiādīni vadanto suṭṭhu vadasi, ayaṃ pana senako rājā kena kāraṇena bālo, taṃ me kāraṇaṃ pucchito akkhāhīti.
山羊听了这话,就回答说第五首偈颂:巴利
Taṃ sutvā ajo ācikkhanto pañcamaṃ gāthamāha –
有人证得无上利益之后,却把它透露给妻子;
因此,他将毁掉自己,而那个女人也不会再属于他。巴利
‘‘Uttamatthaṃ labhitvāna, bhariyāya yo padassati; Tena jahissatattānaṃ, sā cevassa na hessatī’’ti.
这里,“最上义”指的是能了知一切声音的咒语。“由此”是说,因为把咒语授予别人这个原因,他把咒语交出去之后走进火里,就会毁掉自己,而他的妻子也不再是他的了。所以,那个得到了名声却守不住的人,比你还要愚痴。巴利
Tattha uttamatthanti sabbarutajānanamantaṃ. Tenāti tassā mantappadānasaṅkhātena kāraṇena taṃ datvā aggiṃ pavisanto attānañca jahissati, sā cassa bhariyā na bhavissati, tasmā esa tayāpi bālataro, yo laddhaṃ yasaṃ rakkhituṃ na sakkotīti.
国王听了他的话,说道:“羊王,能为我们带来平安的也一定是你。请先告诉我们,什么是应当做的事。”于是羊王对他说:“大王,对这些众生来说,没有谁比自己更可爱。为了一个心爱之物而毁掉自己、舍弃已经得到的名声,是不应该的。”说完,便说出第六首偈颂——巴利
Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘ajarāja, amhākaṃ sotthiṃ karontopi tvaññeva karissasi, kathehi tāva no kattabbayuttaka’’nti āha. Atha naṃ ajarājā ‘‘mahārāja, imesaṃ sattānaṃ attanā añño piyataro nāma natthi, ekaṃ piyabhaṇḍaṃ nissāya attānaṃ nāsetuṃ laddhayasaṃ pahātuṃ na vaṭṭatī’’ti vatvā chaṭṭhaṃ gāthamāha –
大王啊,像您这样的人,绝不会舍弃自己而去追逐那些可爱的东西。
自己才是更好的,至高才是更好的;所爱之物,日后靠积累也能得到。巴利
‘‘Na ve piyammeti janinda tādiso, attaṃ niraṃkatvā piyāni sevati; Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchā’’ti.
这里,“亲爱之物”就是指“我所爱的”,这也是这一句的读法。这段话的意思是:大王啊,像您这样处在名声与伟大地位中的人,不会依靠一件心爱之物,想着“这是我的所爱”,就舍弃自己、抛弃自己,而不享受那些可爱之物。为什么呢?因为自己才是更好的,也是最高的、更好的。也就是说,自己比那些心爱之物好上百倍、千倍,是最优胜、最崇高、最无上的;而“最高的”是指比其他任何心爱之物都更殊胜、更无上,这就是它的意思。这里“ca”这个字应当理解为表示“也/甚至”的意思。那些可爱之物,后来还是可以由具足增长、具足名声的人得到;所以不应该为了它而毁掉自己。巴利
Tattha piyammeti piyaṃ me, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – janinda, tādiso tumhādiso yasamahatte ṭhito puggalo ekaṃ piyabhaṇḍaṃ nissāya ‘‘idaṃ piyaṃ me’’ti attaṃ niraṃkatvā attānaṃ chaḍḍetvā tāni piyāni na sevateva. Kiṃkāraṇā? Attāva seyyo paramā ca seyyoti, yasmā sataguṇena sahassaguṇena attāva seyyo varo uttamo, paramā ca seyyo, paramā uttamāpi aññasmā piyabhaṇḍāti attho. Ettha hi ca-kāro pi-kāratthe nipātoti daṭṭhabbo. Labbhā piyā ocitatthena pacchāti ocitatthena vaḍḍhitatthena yasasampannena purisena pacchā piyā nāma sakkā laddhuṃ, na tassā kāraṇā attā nāsetabboti.
大士这样教导了国王。国王很高兴,问道:“羊王,你从哪里来?”帝释回答说:“大王,我是帝释天,因为怜悯你,为了救你免于一死才来的。”国王说:“天王,我曾对她说‘我会把咒语教给你’,现在该怎么办呢?”帝释说:“大王,没必要让你们两个都毁掉。你就说‘这是技艺的效验’,然后让人打她几下。用这个办法,她就不会再要了。”国王说:“好。”便答应了。大士给国王教完办法,就回到了自己的住处。国王去了园林,叫人把王后喊来,问道:“贤妻,你还想学咒语吗?”她说:“是的,陛下。”国王说:“那我就来做个效验。”她问:“什么效验?”国王说:“背上挨一百下鞭打的时候,不能发出声音。”她因为贪求咒语,就答应说:“好。”国王叫来刽子手,让他们拿起鞭子,在她两边抽打。她忍了两三鞭,之后就大叫:“我不要咒语了!”于是国王说:“你是想杀了我,好把咒语拿走。”便让人把她背上的皮都打烂,然后把她赶走了。从那时起,她就再也不能说这件事了。巴利
Evaṃ mahāsatto rañño ovādaṃ adāsi. Rājā tussitvā ‘‘ajarāja, kuto āgatosī’’ti pucchi. Sakko ahaṃ, mahārāja, tava anukampāya taṃ maraṇā mocetuṃ āgatomhīti. Devarāja, ahaṃ etissā ‘‘mantaṃ dassāmī’’ti avacaṃ, idāni ‘‘kiṃ karomī’’ti? ‘‘Mahārāja, tumhākaṃ ubhinnampi vināsena kiccaṃ natthi, ‘sippassa upacāro’ti vatvā etaṃ katipaye pahāre paharāpehi, iminā upāyena na gaṇhissatī’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Mahāsatto rañño ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Rājā uyyānaṃ gantvā deviṃ pakkosāpetvā āha ‘‘gaṇhissasi bhadde, manta’’nti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Tena hi upacāraṃ karomī’’ti. ‘‘Ko upacāro’’ti? ‘‘Piṭṭhiyaṃ pahārasate pavattamāne saddaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti. Sā mantalobhena ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Rājā coraghātake pakkosāpetvā kasā gāhāpetvā ubhosu passesu paharāpesi. Sā dve tayo pahāre adhivāsetvā tato paraṃ ‘‘na me mantena attho’’ti ravi. Atha naṃ rājā ‘‘tvaṃ maṃ māretvā mantaṃ gaṇhitukāmāsī’’ti piṭṭhiyaṃ niccammaṃ kāretvā vissajjāpesi. Sā tato paṭṭhāya puna kathetuṃ nāsakkhi.
导师引出这段法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事联系起来。诸谛结束时,那位心生厌离的比丘证得了预流果。那时的国王,就是这位心生厌离的比丘;王后是他前世的妻子;马是舍利弗;而那位帝释天,就是我自己。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājā ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, devī purāṇadutiyikā, asso sāriputto, sakko pana ahameva ahosinti.
第387段 2.《针本生注》巴利
[387] 2. Sūcijātakavaṇṇanā
“不粗不涩”这句话,是导师住在祇园精舍时,以慧波罗蜜为因缘而说的。这件事的经过,会在《大隧道本生经》里详细出现。那时,导师把比丘们叫来,说:“诸比丘,不只是现在,过去如来也是有慧、善于运用方法的人。”说完之后,就讲起了过去世的事。巴利
Akakkasaṃapharusanti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Vatthu mahāumaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana satthā bhikkhū āmantetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato paññavā upāyakusaloyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨出生在迦尸国一个铁匠家里,长大成人后,手艺非常精湛。不过他的父母很穷。离他们村子不远,另有一个千户铁匠聚居的村子。那里有位铁匠头领,是国王跟前的红人,有钱有势,家财万贯。他有一个女儿,长得极其美貌,就像天女一样,具备地方佳丽的一切特征。周围村子里的人,为了打造刀、斧、锄、锅等器具,常常去那个村子,大多都见过那位少女。他们回到自己村里,坐在各处闲聊时,就夸赞她的美貌。菩萨听多了,心里生起爱慕,被这传闻缠住了心,心想:“我要让她做我的侍从。”于是他取来上等的好铁,打了一根非常细密坚硬的针,在针上锉出孔来,又放到水里淬火。接着又照样给那根针做了一个针鞘,也锉出孔来。按这个方法,他一共给那根针做了七层针鞘。至于他是怎么做到的,就不必多说了,因为菩萨智慧广大,做这种事自然能成功。他把针装进筒里,盖好盖子,前往那个村子,打听铁匠头领住的那条街,到了那里,站在门口,称赞着那根针说:“有谁想从我手里买这样一根针?”他就这样站在铁匠头领家门口附近,说出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe kammārakule nibbattitvā vayappatto pariyodātasippo ahosi. Mātāpitaro panassa daliddā, tesaṃ gāmato avidūre añño sahassakuṭiko kammāragāmo. Tattha kammārasahassajeṭṭhako kammāro rājavallabho aḍḍho mahaddhano, tassekā dhītā ahosi uttamarūpadharā devaccharāpaṭibhāgā janapadakalyāṇilakkhaṇehi samannāgatā. Sāmantagāmesu manussā vāsipharasuphālapācanādikārāpanatthāya taṃ gāmaṃ gantvā yebhuyyena taṃ kumārikaṃ passanti, te attano attano gāmaṃ gantvā nisinnaṭṭhānādīsu tassā rūpaṃ vaṇṇenti. Bodhisatto taṃ sutvā savanasaṃsaggena bajjhitvā ‘‘pādaparicārikaṃ naṃ karissāmī’’ti uttamajātikaṃ ayaṃ gahetvā ekaṃ sukhumaṃ ghanaṃ sūciṃ katvā pāse vijjhitvā udake uppilāpetvā aparampi tathārūpameva tassā kosakaṃ katvā pāse vijjhi. Iminā niyāmena tassā satta kosake akāsi, ‘‘kathaṃ akāsī’’ti na vattabbaṃ. Bodhisattānañhi ñāṇamahantatāya karaṇaṃ samijjhatiyeva. So taṃ sūciṃ nāḷikāya pakkhipitvā ovaṭṭikāya katvā taṃ gāmaṃ gantvā kammārajeṭṭhakassa vasanavīthiṃ pucchitvā tattha gantvā dvāre ṭhatvā ‘‘ko mama hatthato evarūpaṃ nāma sūciṃ mūlena kiṇituṃ icchatī’’ti sūciṃ vaṇṇento jeṭṭhakakammārassa gharadvārasamīpe ṭhatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
不粗糙,不刺手,用磨石磨过,非常好用;
细滑又尖利的针,有谁愿意买呢?巴利
‘‘Akakkasaṃ apharusaṃ, kharadhotaṃ supāsiyaṃ; Sukhumaṃ tikhiṇaggañca, ko sūciṃ ketumicchatī’’ti.
这句话的意思是:我的针没有薄膜、污点或烧结层,所以不粗糙;因为打磨得极其光滑,所以不涩;因为用粗砺的石头磨过,所以是硬磨的;因为锉孔美观又穿透得好,所以是好锉孔的;因为做工精细,所以细;因为针尖非常锋利,所以是尖锋的。这样的针,有谁愿意从我手里买下呢?巴利
Tassattho – mama paṭalassa vā tilakassa vā odhino vā abhāvena akakkasaṃ, sumaṭṭhatāya apharusaṃ, kharena pāsāṇena dhotattā kharadhotaṃ, sundarena suviddhena pāsena samannāgatattā supāsiyaṃ, saṇhatāya sukhumaṃ, aggassa tikhiṇatāya tikhiṇaggaṃ sūciṃ mama hatthato mūlaṃ datvā ko kiṇituṃ icchatīti.
说完这些话以后,他又为了赞叹那根针,说出了第二首偈颂:巴利
Evañca pana vatvā punapi taṃ vaṇṇento dutiyaṃ gāthamāha –
磨得光滑,孔也钻得好,依次修整得很整齐;
能刺穿坚密之物的、极其坚硬的针,有谁想要买呢?巴利
‘‘Sumajjañca supāsañca, anupubbaṃ suvaṭṭitaṃ; Ghanaghātimaṃ paṭithaddhaṃ, ko sūciṃ ketumicchatī’’ti.
其中,sumajjañca 是指用红宝石粉擦得很光亮。supāsañca 是指用细小的穿孔针钻出来的,所以针孔很精致。ghanaghātima 是说:被敲打时能刺进砧板,这种就叫作“能刺破坚密”,意思就是那样的东西。paṭithaddha 是指坚硬、不柔软。巴利
Tattha sumajjañcāti kuruvindakacuṇṇena suṭṭhu majjitaṃ. Supāsañcāti saṇhena pāsavedhakena viddhattā sundarapāsaṃ. Ghanaghātimanti yā ghātiyamānā adhikaraṇiṃ anupavisati, ayaṃ ‘‘ghanaghātimā’’ti vuccati, tādisinti attho. Paṭithaddhanti thaddhaṃ amudukaṃ.
那时,那位少女为了缓解父亲的疲劳,正用棕榈扇给吃过早饭、躺在小床上的父亲扇风。她听到菩萨那甘甜的声音,就像被一团生肉砸中心口,又像被一千罐水浇灭了所有疲惫,心想:“这是谁啊?声音这么甘甜,却在铁匠住的村子里卖针?他是造了什么业才来到这里的?我得去弄清楚。”于是她放下棕榈扇,走出屋子,站在外面的门廊边,和他交谈起来。菩萨的愿望确实总会实现,他正是为了她才来到这个村子的。她和他说话时讲道:“年轻人,全国的人都到这个村子来买针之类的东西,你却傻乎乎地想在铁匠村卖针。就算你花一整天夸这根针有多好,也不会有人从你手里买走。你要是想收回本钱,就去别的村子吧。”说完,她说了两首偈颂。巴利
Tasmiṃ khaṇe sā kumārikā bhuttapātarāsaṃ pitaraṃ darathapaṭippassambhanatthaṃ cūḷasayane nipannaṃ tālavaṇṭena bījayamānā bodhisattassa madhurasaddaṃ sutvā allamaṃsapiṇḍena hadaye pahaṭā viya ghaṭasahassena nibbāpitadarathā viya hutvā ‘‘ko nu kho esa atimadhurena saddena kammārānaṃ vasanagāme sūciṃ vikkiṇāti, kena nu kho kammena āgato, jānissāmi na’’nti tālavaṇṭaṃ ṭhapetvā gehā nikkhamma bahiāḷindake ṭhatvā tena saddhiṃ kathesi. Bodhisattānañhi patthitaṃ nāma samijjhati, so hi tassāyevatthāya taṃ gāmaṃ āgato. Sā ca tena saddhiṃ kathentī ‘‘māṇava, sakalaraṭṭhavāsino sūciādīnaṃ atthāya imaṃ gāmaṃ āgacchanti, tvaṃ bālatāya kammāragāme sūciṃ vikkiṇituṃ icchasi, sacepi divasaṃ sūciyā vaṇṇaṃ bhāsissasi, na te koci hatthato sūciṃ gaṇhissati, sace tvaṃ mūlaṃ laddhuṃ icchasi, aññaṃ gāmaṃ yāhī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
从现在起,针和鱼钩都被甩了出去;
这个铁匠村里,这个人想卖针。巴利
‘‘Itodāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca; Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati.
各种武器从这里流出,还有种种不同的众多行业。
在这铁匠村里,谁想卖针呢?巴利
‘‘Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū; Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchatī’’ti.
在这里,“如今从这里”是指:现在在这个国家里,针、鱼钩和其他工具都从这个铁匠村散布出去、流通出去,向四面八方扩散开来。“还有谁”是说:既然如此,在这个铁匠村里,还有谁想卖针呢?“工具”是指运往波罗奈的各种工具,正是从这里出去的。“种种众多”是指各种各样的大量工艺,也都靠着全国居民从这里取得的工具才得以进行。巴利
Tattha itodānīti imasmiṃ raṭṭhe idāni sūciyo ca baḷisāni ca aññāni ca upakaraṇāni imamhā kammāragāmā patāyanti nikkhamanti, taṃ taṃ disaṃ pattharantā niggacchanti. Koyanti evaṃ sante ko ayaṃ imasmiṃ kammāragāme sūciṃ vikkiṇituṃ icchati. Satthānīti bārāṇasiṃ gacchantāni nānappakārāni satthāni itova gacchanti. Vividhā puthūti nānappakārā bahū kammantāpi sakalaraṭṭhavāsīnaṃ ito gahitaupakaraṇeheva pavattanti.
菩萨听了她的话,说道:“贤女,你不知而因无知才这样说。”说完,诵出两首偈颂:巴利
Bodhisatto tassā vacanaṃ sutvā ‘‘bhadde, tvaṃ ajānantī aññāṇena evaṃ vadesī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
懂得的人,会在铁匠村里把针拿出来卖;
只有阿阇梨们才知道,什么是善业、什么是不善业。巴利
‘‘Sūciṃ kammāragāmasmiṃ, vikketabbā pajānatā; Ācariyāva jānanti, kammaṃ sukatadukkaṭaṃ.
好姑娘,要是你父亲认得出这枚我做的针,
你带着我和家里其他的财物邀请我。巴利
‘‘Imañce te pitā bhadde, sūciṃ jaññā mayā kataṃ; Tayā ca maṃ nimanteyya, yañcatthaññaṃ ghare dhana’’nti.
这里对“针”(sūciṃ)作了格位变化。这段话的意思是:所谓“针”,一个懂得分辨的聪明人,应该在铁匠村里出售它。为什么呢?因为只有师父才懂——只有各行手艺的师父,才了解那一行手艺做得好还是不好。如果我去到那些不懂打铁手艺的居士村里,我怎么能让人知道我做的针是好是坏呢?但在这个村子里,我就能让人知道我的本事。菩萨就这样用这首偈颂夸赞了自己的本领。巴利
Tattha sūcinti vibhattivipallāso kato. Idaṃ vuttaṃ hoti – sūci nāma pajānatā paṇḍitena purisena kammāragāmasmiṃyeva vikketabbā. Kiṃkāraṇā? Ācariyāva jānanti, kammaṃ sukatadukkaṭanti, tassa tassa sippassa ācariyāva tasmiṃ tasmiṃ sippe sukatadukkaṭakammaṃ jānanti, svāhaṃ kammārakammaṃ ajānantānaṃ gahapatikānaṃ gāmaṃ gantvā mama sūciyā sukatadukkaṭabhāvaṃ kathaṃ jānāpessāmi, imasmiṃ pana gāme mama balaṃ jānāpessāmīti. Evaṃ bodhisatto imāya gāthāya attano balaṃ vaṇṇesi.
善女子,如果这样:你的父亲认出这枚针是我做的,心想“这针是这般模样,是这样制成的”,然后说“我把女儿交给你,给你做侍奉足下的侍女,你接受她吧”——这样,你的父亲就会以你来邀请我。至于“连同家中其他财物”,意思是:家中还有别的财物,不管是有生命的还是无生命的,都用那些来邀请我。也有读作“yañcassaññaṃ”的,意思是:以及他家中若还有其他什么财物。巴利
Tayā ca maṃ nimanteyyāti bhadde sace tava pitā imaṃ mayā kataṃ sūciṃ ‘‘īdisā vā esā, evaṃ vā katā’’ti jāneyya, ‘‘imaṃ me dhītaraṃ tava pādaparicārikaṃ dammi, gaṇhāhi na’’nti evaṃ tayā ca maṃ nimanteyya. Yañcatthaññaṃ ghare dhananti yañca aññaṃ saviññāṇakaṃ vā aviññāṇakaṃ vā ghare dhanaṃ atthi, tena maṃ nimanteyya. ‘‘Yañcassañña’’ntipi pāṭho, yañca assa ghare aññaṃ dhanaṃ atthīti attho.
铁匠头领听完他们全部的对话,把女儿叫过来问:“你在跟谁说话?”女儿说:“父亲,有个卖针的人,我在跟他说话。”铁匠头领说:“那就把他叫进来。”女儿过去把他叫了来。菩萨进了屋,向铁匠头领行礼,然后站在一边。铁匠头领问他:“你是哪个村的人?”菩萨说:“我是某某村的,是某某铁匠的儿子。”铁匠头领问:“你为什么来这里?”菩萨说:“来卖针。”铁匠头领说:“拿来,让我们看看你的针。”菩萨想当着所有人的面展示自己的本事,就说:“只给一个人看,哪比得上当众展示更好呢?”铁匠头领说:“好啊,孩子。”于是把所有铁匠都召集来,在众人围绕中说道:“来吧,孩子,我们来看看你的针。”菩萨说:“师父,请让人拿一个铁砧和一个装满水的铜盆来。”铁匠头领就让人拿来了。菩萨从腰带里抽出针筒,递了过去。铁匠头领从里面抽出一根针,问:“孩子,这是针吗?”菩萨说:“这不是针,这是针筒。”铁匠头领仔细端详,既看不到末端,也看不到针尖。菩萨接过来,用指甲把针筒剥开,对大家展示说:“这是针,这是针筒。”然后把针放到师父手里,把针筒放在他脚边。铁匠头领又说:“我猜这就是针了吧?”菩萨说:“这也是针筒。”一边用指甲敲开,一边依次把六个针筒都剥下来,放在铁匠头领脚边,然后把针放到他手里,说:“这才是针。”上千名铁匠弹指赞叹,扬起衣角欢呼。巴利
Kammārajeṭṭhako sabbaṃ tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘ammā’’ti dhītaraṃ pakkositvā ‘‘kena saddhiṃ sallapasī’’ti pucchi. Tāta, eko puriso sūciṃ vikkiṇāti, tena saddhiṃ sallapemīti. ‘‘Tena hi pakkosāhi na’’nti. Sā gantvā pakkosi. Bodhisatto gehaṃ pavisitvā kammārajeṭṭhakaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ so ‘‘kataragāmavāsikosī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ asukagāmavāsikomhi asukakammārassa putto’’ti. ‘‘Kasmā idhāgatosī’’ti. ‘‘Sūcivikkayatthāyā’’ti . ‘‘Āhara, sūciṃ te passāmā’’ti . Bodhisatto attano guṇaṃ sabbesaṃ majjhe pakāsetukāmo ‘‘nanu ekakānaṃ olokitato sabbesaṃ majjhe oloketuṃ varatara’’nti āha. So ‘‘sādhu, tātā’’ti sabbe kammāre sannipātāpetvā tehi parivuto ‘‘āhara, tāta, mayaṃ passāma te sūci’’nti āha. ‘‘Ācariya, ekaṃ adhikaraṇiñca udakapūrañca kaṃsathālaṃ āharāpethā’’ti. So āharāpesi. Bodhisatto ovaṭṭikato sūcināḷikaṃ nīharitvā adāsi. Kammārajeṭṭhako tato sūciṃ nīharitvā ‘‘tāta, ayaṃ sūcī’’ti pucchi. ‘‘Nāyaṃ sūci, kosako eso’’ti. So upadhārento neva antaṃ, na koṭiṃ addasa. Bodhisatto āharāpetvā nakhena kosakaṃ apanetvā ‘‘ayaṃ sūci, ayaṃ kosako’’ti mahājanassa dassetvā sūciṃ ācariyassa hatthe, kosakaṃ pādamūle ṭhapesi. Puna tena ‘‘ayaṃ maññe sūcī’’ti vutto ‘‘ayampi sūcikosakoyevā’’ti vatvā nakhena paharanto paṭipāṭiyā cha sūcikosake kammārajeṭṭhakassa pādamūle ṭhapetvā ‘‘ayaṃ sūcī’’ti tassa hatthe ṭhapesi. Kammārasahassāni aṅguliyo phoṭesuṃ, celukkhepā pavattiṃsu.
这时,铁匠头儿问他:“孩子,这针有什么本事?”他说:“师父,叫一个有力气的人把铁砧抬起来,在铁砧下面放一盆水,然后拿这针往铁砧正中间打。”铁匠头儿就让人照办,然后拿针尖往铁砧正中间一打。那针直接穿透了铁砧,停在水面上,连一根头发尖那么点儿的上下晃动都没有,就横在那里。所有铁匠都弹着手指说:“我们干了这么久铁匠,连听都没听说过‘铁匠还能这样’!”于是上千次地挥衣欢呼。铁匠头儿把女儿叫来,就在众人中间说:“这姑娘跟你正相配。”便倒水作证,把女儿许给了他。后来铁匠头儿去世后,他就在那个村子里当了铁匠头儿。巴利
Atha naṃ kammārajeṭṭhako ‘‘tāta, imāya sūciyā kiṃ bala’’nti pucchi. ‘‘Ācariya balavatā purisena adhikaraṇiṃ ukkhipāpetvā adhikaraṇiyā heṭṭhā udakapātiṃ ṭhapāpetvā adhikaraṇiyā majjhe imaṃ sūciṃ paharathā’’ti. So tathā kāretvā adhikaraṇiyā majjhe sūciṃ aggena pahari. Sā adhikaraṇiṃ vinivijjhitvā udakapiṭṭhe kesaggamattampi uddhaṃ vā adho vā ahutvā tiriyaṃ patiṭṭhāsi. Sabbe kammārā ‘‘amhehi ettakaṃ kālaṃ ‘kammārā nāma edisā hontī’ti sutivasenapi na sutapubba’’nti aṅguliyo phoṭetvā celukkhepasahassaṃ pavattayiṃsu . Kammārajeṭṭhako dhītaraṃ pakkositvā tasmiññeva parisamajjhe ‘‘ayaṃ kumārikā tuyhameva anucchavikā’’ti udakaṃ pātetvā adāsi. So aparabhāge kammārajeṭṭhakassa accayena tasmiṃ gāme kammārajeṭṭhako ahosi.
导师讲完这段法义后,把本生故事连接起来说:“那时候铁匠长老的女儿,就是罗睺罗的母亲;而那位聪明的铁匠之子,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kammārajeṭṭhakassa dhītā rāhulamātā ahosi, paṇḍitakammāraputto pana ahameva ahosi’’nti.
《敦迪拉本生》注释巴利
[388] 3. Tuṇḍilajātakavaṇṇanā
世尊住在祇园精舍时,为了某位怕死的比丘而说了这段“新覆盖的”开示。据说,那位比丘是舍卫城一个良家子弟,在佛陀的教法里出家后,却变得怕死。哪怕只是树枝摇动、木棍掉落,或者鸟兽的声音,或别的类似声响,他听到后都会被死亡的恐惧吓住,像腹部中箭的野兔一样,颤抖地徘徊游荡。比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,听说某位比丘怕死,听到一点点声音就颤抖逃跑。可是对众生来说,死亡是必然的,生命是不确定的,难道不该对这件事如理作意吗?”世尊走来,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答之后,世尊叫人把那位比丘唤来,问:“比丘,听说你怕死,是真的吗?”那位比丘承认:“是的,尊者。”世尊说:“比丘们,不只是现在,他过去世也是个怕死的人。”于是世尊讲起了过去的事。巴利
Navachannaketi idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ maraṇabhīrukaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto buddhasāsane pabbajitvā maraṇabhīruko ahosi, appamattakampi sākhācalanaṃ daṇḍakapatanaṃ sakuṇacatuppadasaddaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṃ sutvā maraṇabhayatajjito hutvā kucchiyaṃ viddhasaso viya kampanto vicari. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko kira bhikkhu maraṇabhīruko appamattakampi saddaṃ sutvā vikampamāno palāyati, imesañca sattānaṃ maraṇameva dhuvaṃ, jīvitaṃ addhuvaṃ, nanu tadeva yoniso manasi kātabba’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu maraṇabhīruko’’ti vatvā ‘‘āma, bhante’’ti tena paṭiññāto ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa maraṇabhīrukoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王执政的时候,菩萨投生到一头母猪的胎里。母猪怀孕足月后生下了两头小猪。有一天,母猪带着它们躺在一个坑里。这时,有个住在波罗奈门边村子里的老妇人,从棉田里拿了一满篮棉花,拄着棍子敲着地走过来。母猪听到那声音,害怕被杀,丢下小猪就逃跑了。老妇人看见小猪,生起了把它们当作自己孩子的心,就把它们放进篮子带回家,给大的取名叫大敦迪拉,给小的取名叫小敦迪拉,像养儿子一样养着它们。后来它们长大了,身体变得又肥又壮。有人对老妇人说:“把猪卖给我们,我们给钱。”她总是说:“它们是我的儿子。”不肯给任何人。有一天过节,一群酒徒喝酒吃肉,肉吃完了,就琢磨:“我们上哪儿弄肉去呢?”他们打听到老妇人家里有猪,就拿着钱过去,说:“大妈,收下钱,给我们一头猪吧。”老妇人拒绝说:“不行啊,孩子们,这些是我的儿子。哪有人收了钱把儿子卖给别人吃肉的?”酒徒们说:“大妈,人的猪不是儿子,给我们吧。”他们再三央求也得不到,就把老妇人灌醉,趁她醉的时候,把金币塞到她手里,说:“大妈,你留着猪有什么用?收下钱去花吧。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sūkariyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sūkarī pariṇatagabbhā dve putte vijāyi. Sā ekadivasaṃ te gahetvā ekasmiṃ āvāṭe nipajji. Athekā bārāṇasidvāragāmavāsinī mahallikā kappāsakhettato pacchipuṇṇaṃ kappāsaṃ ādāya yaṭṭhiyā bhūmiṃ ākoṭentī āgacchi. Sūkarī taṃ saddaṃ sutvā maraṇabhayena puttake chaḍḍetvā palāyi. Mahallikā sūkarapotake disvā puttasaññaṃ paṭilabhitvā pacchiyaṃ pakkhipitvā gharaṃ netvā jeṭṭhakassa mahātuṇḍilo, kaniṭṭhassa cūḷatuṇḍiloti nāmaṃ karitvā te puttake viya posesi. Te aparabhāge vaḍḍhitvā thūlasarīrā ahesuṃ. Mahallikā ‘‘ime no mūlena dehī’’ti vuccamānāpi ‘‘puttā me’’ti vatvā kassaci na deti. Athekasmiṃ chaṇakāle dhuttā suraṃ pivantā maṃse khīṇe ‘‘kuto nu kho maṃsaṃ labhissāmā’’ti vīmaṃsantā mahallikāya gehe sūkarānaṃ atthibhāvaṃ ñatvā mūlaṃ gahetvā tattha gantvā ‘‘amma, mūlaṃ gahetvā ekaṃ no sūkaraṃ dehī’’ti āhaṃsu. Sā ‘‘alaṃ, tātā, puttā me ete, puttaṃ nāma maṃsaṃ khādanatthāya kiṇantānaṃ dadantā nāma natthī’’ti paṭikkhipi. Dhuttā ‘‘amma, manussānaṃ sūkarā nāma puttā na honti, dehi no’’ti punappunaṃ yācantāpi alabhitvā mahallikaṃ suraṃ pāyetvā mattakāle ‘‘amma, sūkarehi kiṃ karissasi, mūlaṃ gahetvā paribbayaṃ karohī’’ti tassā hatthe kahāpaṇe ṭhapayiṃsu.
老妇人接过钱,说:“孩子们,大敦迪拉我不能给你们,小敦迪拉你们带走吧。” “他在哪儿?” “就在那边的灌木丛里,你们叫他一声。” “连吃的都没看见。” 酒徒们便花钱让人端来一钵饭。老妇人接过那钵饭,把放在门口的猪槽装满,然后站在槽旁边。大约三十个酒徒手里拿着套索,就站在那里。老妇人喊道:“孩子,小敦迪拉,过来。” 大敦迪拉听到后,心想:“这么长时间以来,母亲从来没有先叫过小敦迪拉,总是先叫我。今天我们家肯定要出事了。” 于是他对弟弟说:“弟弟,妈妈在叫你,你先去看看。” 小敦迪拉走出去,看见那些人站在饭槽旁边,心想:“今天我是要死了。” 他被死亡的恐惧吓住,转身跑回哥哥身边,浑身发抖,站都站不住,抖着到处乱转。大敦迪拉看见他这样,就问:“弟弟,你今天怎么发抖、乱转,还盯着能躲进去的地方看,你这是怎么了?” 小敦迪拉就把自己看到的情形说了出来,先诵出第一首偈颂:巴利
Sā kahāpaṇe gahetvā ‘‘tātā, mahātuṇḍilaṃ dātuṃ na sakkomi. Cūḷatuṇḍilaṃ pana gaṇhathā’’ti āha. ‘‘Kahaṃ so’’ti? ‘‘Ayaṃ etasmiṃ gaccheti, saddamassa dehī’’ti. ‘‘Āhāraṃ na passāmī’’ti. Dhuttā mūlena ekaṃ bhattapātiṃ āharāpesuṃ. Mahallikā taṃ gahetvā dvāre ṭhapitaṃ sūkaradoṇiṃ pūretvā doṇisamīpe aṭṭhāsi. Tiṃsamattāpi dhuttā pāsahatthā tattheva aṭṭhaṃsu. Mahallikā ‘‘tāta, cūḷatuṇḍila, ehī’’ti tassa saddamakāsi. Taṃ sutvā mahātuṇḍilo ‘‘ettakaṃ kālaṃ mama mātarā cūḷatuṇḍilassa saddo na dinnapubbo, maṃyeva paṭhamaṃ saddāyati, avassaṃ ajja amhākaṃ bhayaṃ uppannaṃ bhavissatī’’ti aññāsi. So kaniṭṭhaṃ āmantesi ‘‘tāta, mama mātā taṃ pakkosati, gaccha tāva jānāhī’’ti. So gacchā nikkhamitvā bhattadoṇisamīpe tesaṃ ṭhitabhāvaṃ disvā ‘‘ajja me maraṇaṃ uppanna’’nti maraṇabhayatajjito nivattitvā kampamāno bhātu santikaṃ āgantvā thambhituṃ nāsakkhi, kampamāno paribbhami. Mahātuṇḍilo taṃ disvā ‘‘tāta, tvaṃ ajja pana pavedhasi paribbhamasi, pavisanaṭṭhānaṃ olokesi, kiṃ nāmetaṃ karosī’’ti pucchi. So attanā diṭṭhakāraṇaṃ kathento paṭhamaṃ gāthamāha –
崭新的覆盖物如今正在布施,女主人站在满盈的食槽旁。
很多人手里拿着套索站在那里,我实在没胃口吃。巴利
‘‘Navachannakedāni diyyati, puṇṇāyaṃ doṇi suvāminī ṭhitā; Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjitu’’nti.
在那里,所谓“新覆盖的食物被给予”,贤弟,从前给我们的是米糠粥或者焦饭,今天却布施新做的、新样式的食物。“这槽装满了”,我们这个饭槽装满了纯净的饭。“女主人站着”,我们的女主人也站在她旁边。“许多人”,不只是女主人,还有许多拿着套索的人也站在那里。“我并不想吃”,看到他们这样站着,我连吃这饭的念头都生不起来,就是不乐意的意思。巴利
Tattha navachannakedāni diyyatīti bhātika, pubbe amhākaṃ kuṇḍakayāgu vā jhāmabhattaṃ vā diyyati, ajja pana navachannakaṃ navākāraṃ dānaṃ diyyati. Puṇṇāyaṃ doṇīti ayaṃ amhākaṃ bhattadoṇi suddhabhattassa puṇṇā. Suvāminī ṭhitāti ayyāpi no tassā santike ṭhitā. Bahuke janeti na kevalañca ayyāva, aññopi bahuko jano pāsapāṇiko ṭhito. No ca kho me paṭibhātīti ayaṃ evaṃ etesaṃ ṭhitabhāvopi idaṃ bhattaṃ bhuñjitumpi mayhaṃ na paṭibhāti, na ruccatīti attho.
大士听到这话,就对他说:“亲爱的孩子小敦迪拉,据说我的母亲在这里养这些猪,她养猪本来就是为了一个目的;今天这个目的已经圆满了,你不用忧心。”说完,便用柔和的声音,以佛陀般的威仪宣说法义,说出两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘tāta cūḷatuṇḍila, mama kira mātā ettheva sūkare posentī nāma yadatthaṃ poseti, svāssā attho ajja matthakaṃ patto, tvaṃ mā cintayī’’ti vatvā madhurena sarena buddhalīḷāya dhammaṃ desento dve gāthā abhāsi –
你害怕,你发抖,你想找个藏身之处,你无依无靠,能去哪里呢?
从容享用吧,敦迪拉,我们确实就是为了肉才被养着的。巴利
‘‘Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṃ gamissasi; Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṃsatthāya hi positāmhase.
跳进没有淤泥的池塘,把一切汗垢都冲洗掉;
拿新的涂香来涂吧,它的香气永远不会断。巴利
‘‘Ogaha rahadaṃ akaddamaṃ, sabbaṃ sedamalaṃ pavāhaya; Gaṇhāhi navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjatī’’ti.
在这里,因畏惧死亡而惊恐,正因为如此,疲惫地颤抖。“你寻求庇护”是指你四处寻找依靠。“你无依无靠”是说:亲爱的,过去我们的母亲曾是我们的皈依处,如今她却毫无牵挂地抛弃了我们,你现在要往哪里去?“沉入”就是沉入,也可以这样读。“冲走”就是冲走,意思是带走。“不中断”就是不消散。这里说的是:亲爱的,如果你害怕死亡,就跳进没有淤泥的池塘,冲掉身上所有的汗垢,再涂上芬芳的涂香。巴利
Tattha tasasi bhamasīti maraṇabhayena uttasasi, teneva kilamanto bhamasi. Leṇamicchasīti patiṭṭhaṃ olokesi. Attāṇosīti tāta, pubbe amhākaṃ mātā paṭisaraṇaṃ ahosi, sā ajja pana nirapekkhā amhe chaḍḍesi, idāni kuhiṃ gamissasi. Ogahāti ogāha, ayameva vā pāṭho. Pavāhayāti pavāhehi, hārehīti attho. Na chijjatīti na nassati. Idaṃ vuttaṃ hoti – tāta, sace maraṇato tasasi, akaddamaṃ pokkharaṇiṃ otaritvā tava sarīre sabbaṃ sedañca malañca pavāhetvā surabhigandhavilepanaṃ vilimpāti.
他先思惟十种波罗蜜,以慈波罗蜜为前导,刚说出第一句话,声音就传遍了整个十二由旬大的波罗奈城。就在听到声音的那一刻,以国王、副王等人为首的波罗奈居民都赶来了。还没到场的人,站在自己家里也听到了。国王的侍从们把路清理出来,把地面整平,铺上细沙。赌徒们的酒醉被打断了。他们扔下骰子,站在那里听法。年长妇女的酒醉也被打断了。大士在大众中间开始对小敦提拉说法。小敦提拉听了之后,心想:“我兄弟这样说,可是我们家族里从来没有过下池塘沐浴、洗净身上的汗垢、去掉旧涂香再换上新涂香这样的事。兄弟到底是针对什么才这样说我呢?”于是他问道,说出了第四首偈颂:巴利
Tassa dasa pāramiyo āvajjetvā mettāpāramiṃ purecārikaṃ katvā paṭhamaṃ padaṃ udāharantasseva saddo sakalaṃ dvādasayojanikaṃ bārāṇasiṃ ajjhottharitvā gato. Sutasutakkhaṇeyeva rājauparājādayo ādiṃ katvā bārāṇasivāsino āgamaṃsu. Anāgatāpi gehe ṭhitāva suṇiṃsu. Rājapurisā gacche chinditvā bhūmiṃ samaṃ katvā vālukaṃ okiriṃsu. Dhuttānaṃ surāmado chijji. Pāse chaḍḍetvā dhammaṃ suṇamānā aṭṭhaṃsu. Mahallikāyapi surāmado chijji. Mahāsatto mahājanamajjhe cūḷatuṇḍilassa dhammadesanaṃ ārabhi. Taṃ sutvā cūḷatuṇḍilo ‘‘mayhaṃ bhātā evaṃ vadeti, amhākañca vaṃse pokkharaṇiṃ otaritvā nahānaṃ, sarīrato sedamalapavāhanaṃ, purāṇavilepanaṃ hāretvā navavilepanagahaṇañca kismiñci kāle natthi, kiṃ nu kho sandhāya bhātā maṃ eva māhā’’ti pucchanto catutthaṃ gāthamāha –
什么样的湖没有污泥?什么被称为汗垢?
什么是新的涂香,它的香气从来不会消失?巴利
‘‘Katamo rahado akaddamo, kiṃsu sedamalanti vuccati; Katamañca navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjatī’’ti.
大士听了这话,说:“弟弟,既然如此,你就竖起耳朵好好听。”接着,他以佛陀的风范说法,诵出下面这些偈颂:巴利
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘tena hi kaniṭṭha ohitasoto suṇāhī’’ti buddhalīḷāya dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
法就像一汪没有污泥的湖水,而恶行才被称为汗垢。
戒就像新涂的香粉,它的香气永远不会断绝。巴利
‘‘Dhammo rahado akaddamo, pāpaṃ sedamalanti vuccati; Sīlañca navaṃ vilepanaṃ, tassa gandho na kadāci chijjati.
伤害身体的人欢喜,而护持身体的人却不欢喜。
在布萨日的满月日,他们尽情享乐,如同一边享乐一边舍弃了生命。巴利
‘‘Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino; Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvita’’nti.
在这里,“法”是指五戒、八戒、十戒这三种善行,三妙行,三十七菩提分法,以及不死的大涅槃——这一切都叫作“法”。“无泥”:因为远离了贪、嗔、痴、慢、见等烦恼污泥,所以叫无泥。这是排除其余诸法,专门显示涅槃。正如经中所说:“诸比丘,无论是有为法还是无为法,离欲在一切法中被称为最上,也就是:摧伏骄慢、止息渴爱、根除执著、切断轮回、灭尽渴爱、离欲、灭尽、涅槃。”亲爱的秋拉吞迪拉,正是为了显示这个道理,我才把涅槃之湖称为“湖”。因为在那里没有生、老、病、死等。如果想从死亡中解脱,就应当走上通往涅槃的道路。据说,菩萨是依亲依止缘的力量而这样说的。巴利
Tattha dhammoti pañcasīlaaṭṭhasīladasasīlāni tīṇi sucaritāni sattatiṃsabodhipakkhiyadhammā amatamahānibbānanti sabbopesa dhammo nāma. Akaddamoti rāgadosamohamānadiṭṭhikilesakaddamānaṃ abhāvena akaddamo. Iminā sesadhammato vinivattetvā nibbānameva dasseti. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti (a. ni. 4.34; itivu. 90) hi vuttaṃ, tadeva dassento, tāta cūḷatuṇḍila, ahaṃ nibbānataḷākaṃ ‘‘rahado’’ti kathemi. Jātijarābyādhimaraṇādīni hi tattha natthi, sace maraṇato muñcitukāmo, nibbānagāminiṃ paṭipadaṃ gaṇhāti. Upanissayapaccayavasena kira bodhisatto evaṃ kathesi.
“恶是汗垢”——亲爱的秋拉吞迪拉,因为恶和汗垢相似,古代的智者们就把它叫做“汗垢”。这个恶,按一种分类来说,就是心里的嗔恨;按两种分类来说,就是恶戒和恶见;按三种分类来说,就是三种恶行;按四种分类来说,就是四种邪行;按五种分类来说,就是五种心荒芜;按六种分类来说,就是六种不恭敬;按七种分类来说,就是七种非正法;按八种分类来说,就是八种邪性;按九种分类来说,就是九种愤恨事;按十种分类来说,就是十种不善业道;按多种分类来说,就是贪、嗔、痴等,按一法、二法、三法等方式分类的一切不善法。总之,这一切恶,智者们说它就像依附在身体上的汗垢一样。巴利
Pāpaṃsedamalanti tāta cūḷatuṇḍila, pāpaṃ sedamalasadisattā ‘‘sedamala’’nti porāṇakapaṇḍitehi kathitaṃ. Taṃ panetaṃ ekavidhena pāpaṃ yadidaṃ manopadoso, duvidhena pāpaṃ pāpakañca sīlaṃ, pāpikā ca diṭṭhi, tividhena pāpaṃ tīṇi duccaritāni, catubbidhena pāpaṃ cattāri agatigamanāni, pañcavidhena pāpaṃ pañca cetokhilā, chabbidhena pāpaṃ cha agāravā, sattavidhena pāpaṃ satta asaddhammā, aṭṭhavidhena pāpaṃ aṭṭha micchattā, navavidhena pāpaṃ nava āghātavatthūni, dasavidhena pāpaṃ dasa akusalakammapathā, bahuvidhena pāpaṃ rāgo doso mohoti ekakadukatikādivasena vibhattā akusalā dhammā, iti sabbampetaṃ pāpaṃ ‘‘sarīranissitasedamalasadisa’’nti paṇḍitehi kathitaṃ.
戒是指五戒、十戒、四遍净戒。他说:“孩子,这戒就像由四种香料做成的涂香。”这戒的香气,在少年、中年、老年三个阶段任何时候都不会断,会遍满整个世界飘散开来。巴利
Sīlanti pañcasīlaṃ dasasīlaṃ catupārisuddhisīlaṃ. ‘‘Idaṃ, tāta, sīlaṃ catujjātigandhavilepanasadisa’’nti vadati. Tassāti tassa silassa gandho tīsu vayesu kadāci na chijjati, sakalalokaṃ pattharitvā gacchati.
花香不能逆风飘送,旃檀香、多揭罗香、末利花香也一样;
善士的香气能逆风飘送,善士的芬芳遍满一切方向。
旃檀香、多伽罗香,还有青莲花和夏生花,
在这些香品之中,戒香最为无上。
这香是微弱的,即此多伽罗香与栴檀香。
而持戒者的这种香,却能飘到诸天之中,是最殊胜的。巴利
‘‘Na pupphagandho paṭivātameti, na candanaṃ taggaramallikā vā; Satañca gandho paṭivātameti, sabbā disā sappuriso pavāyati. ‘‘Candanaṃ tagaraṃ vāpi, uppalaṃ atha vassikī; Etesaṃ gandhajātānaṃ, sīlagandho anuttaro. ‘‘Appamatto ayaṃ gandho, yvāyaṃ tagaracandanaṃ; Yo ca sīlavataṃ gandho, vāti devesu uttamo’’ti. (dha. pa. 54-56);
残害众生的人却感到欢喜——孩子啊,秋拉吞迪拉,这些无知的人想着“我们要吃美味的肉,也要让妻子儿女吃”,于是动手杀生,一边杀一边欢喜、满足。杀生如果反复去做、不断练习、大量积累,就会导致堕入地狱,导致堕入畜生道……乃至堕入饿鬼界;而杀生最轻的果报,就是即使生而为人,也会短命。他们不知道杀生有这样的过患。正因为不知道,他们才——巴利
Nandanti sarīraghātinoti tāta cūḷatuṇḍila, ime aññāṇamanussā ‘‘madhuramaṃsaṃ khādissāma, puttadārampi khādāpessāmā’’ti pāṇātipātaṃ karontā nandanti tussanti, pāṇātipāto āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko hoti, tiracchānayoni…pe… pettivisayasaṃvattaniko hoti, yo sabbalahuko pāṇātipātassa vipāko, so manussabhūtassa appāyukasaṃvattaniko hotīti imaṃ pāṇātipāte ādīnavaṃ na jānanti. Ajānantā –
愚人认为恶业像蜂蜜一样甜,直到恶业被感受为止。
当恶业成熟时,愚者就会尝到苦果。
生起了“这是甜的”这种想之后,
愚者和无慧的人到处游荡,把自己当成敌人一样。
他们造下恶业,那果报是苦的。
连这一点他们都不知道。
做了之后会后悔的业,不是好业。
他流着泪哭泣,承受那业的果报。巴利
‘‘Madhuvā maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati; Yadā ca paccati pāpaṃ, bālo dukkhaṃ nigacchatī’’ti. (dha. pa. 69) – Madhurasaññino hutvā – ‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā; Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphala’’nti. (dha. pa. 66) – Ettakampi na jānanti. ‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati; Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevatī’’ti. (dha. pa. 67);
亲爱的秋拉吞迪拉,持身的众生也不会欢喜。凡是那些持有身体的众生,当自己的死亡到来时,除了狮兽王、良象、良马和漏尽者之外,其余从菩萨算起,没有不害怕的。巴利
Na ca nandanti sarīradhārinoti tāta cūḷatuṇḍila, ye panete sarīradhārino sattā, te attano maraṇe āgacchante ṭhapetvā sīhamigarājahatthājānīyaassājānīyakhīṇāsave avasesā bodhisattaṃ ādiṃ katvā abhāyantā nāma natthi.
一切众生都害怕刑罚,一切众生都畏惧死亡;
把自己当作例子,就不该杀生,也不该让别人去杀。巴利
‘‘Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno; Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye’’ti. (dha. pa. 129);
Puṇṇā 是指功德圆满。Puṇṇamāsī 是指与满月相应,或者指月份圆满之后所安立的。据说那时正是满月的布萨日。亲爱的孩子究拉通达罗,他们欢喜地舍弃生命,不要忧愁,不要悲叹。那些内心没有戒等功德的人,才会害怕死亡。而我们戒行圆满、具足福德,所以像我们这样的众生,确实是欢喜地舍弃生命的。巴利
Puṇṇāyāti guṇapuṇṇāya. Puṇṇamāsiyāti puṇṇacandayuttāya, māsaṃ vā pūretvā ṭhitāya. Tadā kira puṇṇamāsī uposathadivaso hoti. Ramamānāva jahanti jīvitanti tāta cūḷatuṇḍila, mā soci mā paridevi, maraṇassa nāma te bhāyanti, yesaṃ abbhantare sīlādiguṇā natthi. Mayaṃ pana sīlācārasampannā puññavanto, tasmā amhādisā sattā ramamānāva jahanti jīvitanti.
大菩萨就这样用悦耳的声音、以佛陀般的威仪开示佛法。大众拍手弹指,还挥动衣布,天空中满是赞叹之声。波罗奈国王把王位献给菩萨,又给那位老妇人尊荣,让他们两人都用香水沐浴,用香料等涂抹身体,在脖子上戴上宝珠首饰,带回宫中,安置在儿子的位置上,用大批随从照料服侍。菩萨给国王传授了五戒。波罗奈和迦尸国的所有居民都遵守五戒。大菩萨每逢半月日为他们说法,也坐在裁决座上,审理诉讼。他在世的时候,没有出现过枉法裁判的人。后来国王去世了。大菩萨为他料理了遗体后事,让人把判例写成文书,交代说:“你们看着这份文书来审理诉讼。”然后他为大众说法,以不放逸来教诫他们,就在众人哭泣哀叹的时候,和究拉通达罗一起进入了森林。那时,菩萨的这番教诫流传了六万年。巴利
Evaṃ mahāsatto madhurena sarena buddhalīḷāya dhammaṃ desesi. Mahājanakāyā aṅguliyo phoṭesuṃ, celukkhepā ca pavattiṃsu, sādhukārasaddapuṇṇaṃ antalikkhaṃ ahosi. Bārāṇasirājā bodhisattaṃ rajjena pūjetvā mahallikāya yasaṃ datvā ubhopi te gandhodakena nhāpetvā gandhādīhi vilimpāpetvā gīvāsu maṇiratanāni piḷandhāpetvā gharaṃ netvā puttaṭṭhāne ṭhapetvā mahantena parivārena paṭijaggi. Bodhisatto rañño pañca sīlāni adāsi. Sabbe bārāṇasivāsino ca kāsiraṭṭhavāsino ca pañca sīlāni rakkhiṃsu. Mahāsatto nesaṃ pakkhadivasesu dhammaṃ desesi, vinicchaye nisīditvā aḍḍe tīresi. Tasmiṃ dharamāne kūṭaḍḍakārakā nāma nāhesuṃ. Aparabhāge rājā kālamakāsi. Mahāsatto tassa sarīraparihāraṃ kāretvā vinicchaye potthake likhāpetvā ‘‘imaṃ potthakaṃ oloketvā aḍḍaṃ tīreyyāthā’’ti vatvā mahājanassa dhammaṃ desetvā appamādena ovādaṃ datvā sabbesaṃ rodantānaṃ paridevantānaññeva saddhiṃ cūḷatuṇḍilena araññaṃ pāvisi. Tadā bodhisattassa ovādo saṭṭhi vassasahassāni pavatti.
导师讲完这段法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。就在谛理讲说完毕时,那位怕死的比丘证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so maraṇabhīruko bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
那时,国王是阿难,小敦狄罗是那个怕死的比丘,大众是佛陀的僧团,而大敦狄罗就是我。巴利
Tadā rājā ānando ahosi, cūḷatuṇḍilo maraṇabhīruko bhikkhu, parisā buddhaparisā, mahātuṇḍilo pana ahameva ahosinti.
四、金螃蟹本生注巴利
[389] 4. Suvaṇṇakakkaṭakajātakavaṇṇanā
金鹿——这是导师住在竹林精舍时,因为阿难长老为导师自己舍弃生命这件事而说的。这件事的经过,从弓箭手的作用开始,在《破米家本生》里讲到,释放财护则在《小天鹅本生》和《大天鹅本生》里讲述。那时,比丘们在法堂里议论说:“贤友们,法藏师阿难长老证得有学无碍解后,当财护到来时,为了正自觉者而舍弃了生命。”导师来了以后问道:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答“是在谈这个”之后,导师说:“比丘们,不只是现在,过去阿难也曾为我舍弃生命。”于是便引出了过去的故事。巴利
Siṅgīmigoti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ānandattherassa attano atthāya jīvitapariccāgaṃ ārabbha kathesi. Vatthu yāva dhanuggahapayojanā khaṇḍahālajātake (jā. 2.22.982 ādayo) dhanapālavissajjanaṃ cūḷahaṃsamahāhaṃsajātake (jā. 1.15.133 ādayo) kathitaṃ. Tadā hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, dhammabhaṇḍāgārikaānandatthero sekkhapaṭisambhidāppatto hutvā dhanapālake āgacchante sammāsambuddhassa jīvitaṃ pariccajī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ānando mayhaṃ jīvitaṃ pariccajiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去世时,在王舍城东边,有一个叫萨林迪亚的婆罗门村。那时,菩萨出生在这个村里一个农夫婆罗门家里,长大成人后成了家,在村子的东北方,让人在一块田里耕了大约一千迦哩沙的田。有一天,他和人们一起到田里去,吩咐干活的人说“耕吧”,然后为了洗脸,走到田边的一个大坑旁。那个坑里住着一只金色的螃蟹,长得很好看,让人看了就喜欢。菩萨嚼了齿木,下到那个坑里。他洗脸的时候,螃蟹来到他身边。于是他把螃蟹拿起来,放在自己上衣的内襟里,带着它做完田里的活,走的时候又把它放回那个坑里,然后回家。从那以后,每次到田里来,他都先去那个坑,把螃蟹拿起来放进上衣内襟里,然后再去处理农活。就这样,他们彼此之间有了很深的信任。巴利
Atīte rājagahassa pubbapasse sālindiyo nāma brāhmaṇagāmo hoti. Tadā bodhisatto tasmiṃ gāme kassakabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā tassa gāmassa pubbuttarāya disāya ekasmiṃ gāmakhette karīsasahassamattaṃ kasiṃ kāresi. So ekadivasaṃ manussehi saddhiṃ khettaṃ gantvā kammakāre ‘‘kasathā’’ti āṇāpetvā mukhadhovanatthāya khettakoṭiyaṃ mahantaṃ sobbhaṃ upasaṅkami. Tasmiṃ kho pana sobbhe eko suvaṇṇavaṇṇo kakkaṭako paṭivasati abhirūpo pāsādiko. Bodhisatto dantakaṭṭhaṃ khāditvā taṃ sobbhaṃ otari. Tassa mukhadhovanakāle kakkaṭako santikaṃ āgamāsi. Atha naṃ so ukkhipitvā attano uttarisāṭakantare nipajjāpetvā gahetvā khette kattabbakiccaṃ katvā gacchanto tattheva naṃ sobbhe pakkhipitvā gehaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya khettaṃ āgacchanto paṭhamaṃ taṃ sobbhaṃ gantvā kakkaṭakaṃ ukkhipitvā uttarisāṭakantare nipajjāpetvā pacchā kammantaṃ vicāresi. Iti tesaṃ aññamaññaṃ vissāso daḷho ahosi.
菩萨常常会到田里来。他的眼睛有五种清净的根,三个圆轮相变得清净,清晰可见。有一次,在田角的一棵棕榈树上,乌鸦窝里的一只雌乌鸦看见了他的眼睛,就想吃,于是对雄乌鸦说:“夫君,我生起了一个渴望。” “什么渴望?” “我想吃那个婆罗门的眼睛。” “你生起的这个渴望很难实现,谁能把它弄来呢?” “我知道你也办不到。不过这棵棕榈树不远处有个蚁垤,那里住着一条黑蛇。你去侍奉它,它会咬死他,然后你就能挖出他的眼睛带回来了。” 雄乌鸦答应说:“好。”从那以后,它就去侍奉那条黑蛇。到了菩萨播种的庄稼抽穗的时候,螃蟹也已经长得很大了。有一天,蛇对乌鸦说:“朋友,你一直不断地来侍奉我,我能为你做什么?” “主人,您的婢女对这块田主人的眼睛生起了渴望,我仰仗您的威德,希望能得到他的眼睛,所以才这样侍奉您。” 蛇安慰它说:“行,这不算什么难事,你会得到的。”第二天,蛇在婆罗门来的路上,靠着田埂,用草把自己遮住,盯着他来的方向,卧在那里。巴利
Bodhisatto nibaddhaṃ khettaṃ āgacchati, akkhīsu ca panassa pañca pasādā tīṇi maṇḍalāni visuddhāni hutvā paññāyanti. Athassa khettakoṭiyaṃ ekasmiṃ tāle kākakulāvake kākī akkhīni disvā khāditukāmā hutvā kākaṃ āha – ‘‘sāmi, dohaḷo me uppanno’’ti. ‘‘Kiṃ dohaḷo nāmā’’ti? ‘‘Etassa brāhmaṇassa akkhīni khāditukāmāmhī’’ti. ‘‘Duddohaḷo te uppanno, ko etāni āharituṃ sakkhissatī’’ti. ‘‘Tvaṃ na sakkosī’’ti ahampetaṃ jānāmi, yo panesa tālassa avidūre vammiko, ettha kaṇhasappo vasati. ‘‘Taṃ upaṭṭhaha, so etaṃ ḍaṃsitvā māressati, athassa akkhīni uppāṭetvā tvaṃ āharissasī’’ti . So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya kaṇhasappaṃ upaṭṭhahi. Bodhisattenapi vāpitasassānaṃ gabbhaggahaṇakāle kakkaṭako mahā ahosi. Athekadivasaṃ sappo kākamāha ‘‘samma, tvaṃ nibaddhaṃ maṃ upaṭṭhahasi, kiṃ te karomī’’ti. ‘‘Sāmi, tumhākaṃ dāsiyā etassa khettasāmikassa akkhīsu dohaḷo uppajji, svāhaṃ tumhākaṃ ānubhāvena tassa akkhīni labhissāmīti tumhe upaṭṭhahāmī’’ti. Sappo ‘‘hotu, nayidaṃ garukaṃ, labhissasī’’ti taṃ assāsetvā puna divase brāhmaṇassa āgamanamagge kedāramariyādaṃ nissāya tiṇehi paṭicchanno hutvā tassāgamanaṃ olokento nipajji.
菩萨走来时,先下到水坑里洗了脸,生起慈爱之心,把金蟹抱起来,放进上衣的夹层里让它躺着,然后走进田里。蛇一看到他走来,就猛冲过去,咬住他饭钵里的肉,当场把他扑倒,随即逃向蚁垤。菩萨倒地、螃蟹从上衣夹层里跳出来、乌鸦飞来落在菩萨胸口——这三件事几乎同时发生。乌鸦落下后,用嘴啄他的眼睛。螃蟹心想:“就是因为这只乌鸦,我的朋友才遭了难;要是抓住它,蛇就会过来。”于是它像用钳子一样,用螯紧紧夹住乌鸦的脖子,把它折腾了一阵,又稍微松了松。乌鸦叫道:“朋友,你为什么丢下我跑了?趁我还没死,这只螃蟹越来越狠地折磨我,你快来啊!”它就这样呼唤着蛇,说出了第一首偈颂:巴利
Bodhisatto āgacchanto paṭhamaṃ sobbhaṃ otaritvā mukhaṃ dhovitvā sinehaṃ paccupaṭṭhāpetvā suvaṇṇakakkaṭakaṃ āliṅgetvā uttarisāṭakantare nipajjāpetvā khettaṃ pāvisi. Sappo taṃ āgacchantaṃ disvāva vegena pakkhanditvā piṇḍikamaṃse ḍaṃsitvā tattheva pātetvā vammikaṃ sandhāya palāyi. Bodhisattassa patanañca kakkaṭakassa sāṭakantarato laṅghanañca kākassa āgantvā bodhisattassa ure nilīyanañca apacchāapurimaṃ ahosi. Kāko nilīyitvā akkhīni tuṇḍena pahari. Kakkaṭako ‘‘imaṃ kākaṃ nissāya mama sahāyassa bhayaṃ uppannaṃ, etasmiṃ gahite sappo āgacchissatī’’ti saṇḍāsena gaṇhanto viya kākaṃ gīvāyaṃ aḷena daḷhaṃ gahetvā kilametvā thokaṃ sithilamakāsi. Kāko ‘‘kissa maṃ samma, chaḍḍetvā palāyasi, esa maṃ kakkaṭako bhiyyo viheṭheti, yāva na marāmi, tāva ehī’’ti sappaṃ pakkosanto paṭhamaṃ gāthamāha –
金色的鹿,眼睛修长,瘦得皮包骨,住在水里,身上没有毛。
被它压倒,我悲惨地哭喊:“朋友啊,你到底为什么抛弃我?”巴利
‘‘Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo; Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsī’’ti.
在这里,“有角兽”这个说法,是因为它金色,或者因为它有被称为螯的角,所以才用来指螃蟹。“长眼者”是说它具备被称为眼的长器官。“有八皮者”就是骨即为其皮。“朋友啊”是呼唤语,意思是“喂,同伴!”巴利
Tattha siṅgīmigoti siṅgīsuvaṇṇavaṇṇatāya vā aḷasaṅkhātānaṃ vā siṅgānaṃ atthitāya kakkaṭako vutto. Āyatacakkhunettoti dīghehi cakkhusaṅkhātehi nettehi samannāgato. Aṭṭhimeva taco assāti aṭṭhittaco. Hare sakhāti ālapanametaṃ, ambho sahāyāti attho.
蛇听完这话,把颈部胀出大大的颈冠,安抚着乌鸦,就上前去了。导师为了说明这个道理,成为完全觉悟者后,说出第二首偈颂:巴利
Sappo taṃ sutvā mahantaṃ phaṇaṃ katvā kākaṃ assāsento agamāsi. Satthā imamatthaṃ dīpento abhisambuddho hutvā dutiyaṃ gāthamāha –
那条蛇鼓起大大的颈冠,已来到螃蟹中间。
朋友保护朋友,螃蟹抓住了蛇。巴利
‘‘So passasanto mahatā phaṇena, bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto; Sakhā sakhāraṃ paritāyamāno, bhujaṅgamaṃ kakkaṭako gahesī’’ti.
这里,“到达螃蟹中间”是指来到了螃蟹那里。“朋友对朋友”是指同伴对同伴。也有写成“自己的朋友”的版本,意思是对自己的朋友。“保护着”是指正在守护。“捉住了”是指用第二只螯紧紧抓住了脖子。巴利
Tattha kakkaṭamajjhapattoti kakkaṭakaṃ sampatto. Sakhā sakhāranti sahāyo sahāyaṃ. ‘‘Sakaṃ sakhāra’’ntipi pāṭho, attano sahāyanti attho. Paritāyamānoti rakkhamāno. Gahesīti dutiyena aḷena gīvāyaṃ daḷhaṃ gahesi.
这时,螃蟹把它折腾得累了,稍微松开了钳子。蛇心想:“螃蟹这种东西,既不吃乌鸦肉,也不吃蛇肉,那到底是因为什么缘故要抓住我们呢?”这样想过之后,为了问它,说出了第三首偈颂:巴利
Atha naṃ kilametvā thokaṃ sithilamakāsi. Atha sappo ‘‘kakkaṭakā nāma neva kākamaṃsaṃ khādanti, na sappamaṃsaṃ, atha kena nu kho kāraṇena ayaṃ amhe gaṇhī’’ti cintetvā taṃ pucchanto tatiyaṃ gāthamāha –
贪求食物的螃蟹,不该摄取乌鸦,也不该摄取黑蛇。
我问你,长眼者,既然这样,到底是什么原因,让我们两个都被抓住了呢?巴利
‘‘Na vāyasaṃ no pana kaṇhasappaṃ, ghāsatthiko kakkaṭako adeyya; Pucchāmi taṃ āyatacakkhunetta, atha kissa hetumha ubho gahītā’’ti.
在这当中,贪求食物者,就是为了食物而寻求的人。不应捉取者,是把应被捉取者加上否定词来组合,意思就是不捉取。巴利
Tattha ghāsatthikoti āhāratthiko hutvā. Adeyyātiādiyeyya, na-kārena yojetvā na gaṇhīti attho.
螃蟹听了这话,就讲述被抓的原因,诵出两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kakkaṭako gahaṇakāraṇaṃ kathento dve gāthā abhāsi –
这个人想帮我,他抓住我,是要带我去水里。
他若死了,少许的痛苦会落在我身上;而我和他,愿我们两人都不存在。巴利
‘‘Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya neti; Tasmiṃ mate dukkhamanappakaṃ me, ahañca eso ca ubho na homa.
众人看见我身体长得这么壮实,个个都只想伤害我;
我的肉又甜美、又肥厚、又柔软,连乌鸦看见我,都会来伤害我。巴利
‘‘Mamañca disvāna pavaddhakāyaṃ, sabbo jano hiṃsitumeva micche; Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, kākāpi maṃ disva viheṭhayeyyu’’nti.
这里,“此”指的是菩萨。“想求利益的人”就是希望他得到利益的人。“带向水”是说:那个对我亲爱的人,用上衣抓住我,把我带到有水的地方,也就是带到他住的深坑。“若他死在那里”是说:如果他在这个地方死去,他死后我就会生起身心两方面极大的痛苦。“两者都不存在”是说两个人都不在了。“见到我”这句偈颂的意思是——这是另一个原因:他这样死后,看到我无依无靠、没有庇护、身体已经长大,所有人都会想“这只螃蟹的肉又甜美、又肥厚、又柔嫩”,想要杀死我。不只是人,就连畜生道的乌鸦见到我,也会来骚扰我、欺负我、杀死我。巴利
Tattha ayanti bodhisattaṃ niddisati. Atthakāmoti hitakāmo. Dakāya netīti yo maṃ sampiyāyamāno uttarisāṭakena gahetvāna udakāya neti, attano vasanakasobbhaṃ pāpeti. Tasmiṃ mateti sace so imasmiṃ ṭhāne marissati, etasmiṃ mate mama kāyikaṃ cetasikaṃ mahantaṃ dukkhaṃ bhavissatīti dīpeti. Ubho na homāti dvepi janā na bhavissāma. Mamañca disvānāti gāthāya ayamattho – idañca aparaṃ kāraṇaṃ, imasmiṃ mate anāthaṃ nippaccayaṃ maṃ pavaḍḍhitakāyaṃ disvā sabbo jano ‘‘imassa kakkaṭakassa sāduñca thūlañca muduñca maṃsa’’nti maṃ māretuṃ iccheyya, na kevalañca jano manusso, tiracchānabhūtā kākāpi maṃ disvā viheṭhayeyyuṃ viheseyyuṃ māreyyuṃ.
蛇听了这话,心里盘算:“我得想个办法把它骗过去,这样乌鸦和我自己都能脱身。”于是,它为了骗过螃蟹,说出了第六首偈颂——巴利
Taṃ sutvā sappo cintesi ‘‘ekenupāyena imaṃ vañcetvā kākañca attānañca mocessāmī’’ti. Atha naṃ vañcetukāmo chaṭṭhaṃ gāthamāha –
如果是因为他,我们俩才被抓住,让那个人起来吧,我要把毒吐出来。
趁毒还没猛烈地攻上这个人,赶快把我和乌鸦都放了吧。巴利
‘‘Sacetassa hetumha ubho gahītā, uṭṭhātu pose visamāvamāmi; Mamañca kākañca pamuñca khippaṃ, pure visaṃ gāḷhamupeti macca’’nti.
在这里,如果是因为它的缘故,就是指如果因为这个原因。应当起来,就是成为没有毒。我吸出毒,就是我替他吸出毒,让他变得没有毒。在毒强烈地侵袭这个人之前,意思是:如果这个人不被我吸出毒,毒就会变强并侵袭他;在毒还没侵袭他之前,你就赶快把我们两个人都放了吧。巴利
Tattha sacetassa hetūti sace etassa kāraṇā. Uṭṭhātūti nibbiso hotu. Visamāvamāmīti ahamassa visaṃ ākaḍḍhāmi, nibbisaṃ naṃ karomi. Pure visaṃ gāḷhamupeti maccanti imañhi maccaṃ mayā anāvamiyamānaṃ visaṃ gāḷhaṃ balavaṃ hutvā upagaccheyya, taṃ yāva na upagacchati, tāvadeva amhe dvepi jane khippaṃ muñcāti.
螃蟹听了这话,心里想:“这个人想用一个办法让我把这两个人都放掉,然后自己逃跑,他根本不知道我有多擅长用计。现在,像蛇能活动那样,我会把钳子稍微松开一点,但绝不会放掉乌鸦。”这样想完,就说了第七首偈颂——巴利
Taṃ sutvā kakkaṭako cintesi ‘‘ayaṃ ekenupāyena maṃ dvepi jane vissajjāpetvā palāyitukāmo, mayhaṃ upāyakosallaṃ na jānāti, ahaṃ dāni yathā sappo sañcarituṃ sakkoti, evaṃ aḷaṃ sithilaṃ karissāmi, kākaṃ pana neva vissajjessāmī’’ti evaṃ cintetvā sattamaṃ gāthamāha –
我要先放蛇,暂时不放乌鸦,让乌鸦先当障碍。
看到那个快乐、健康的男子之后,我就会把乌鸦放走,就像放走蛇一样。巴利
‘‘Sappaṃ pamokkhāmi na tāva kākaṃ, paṭibandhako hohiti tāva kāko; Purisañca disvāna sukhiṃ arogaṃ, kākaṃ pamokkhāmi yatheva sappa’’nti.
这里,“担保人”就是保证人。就像我放走那位尊者蛇一样,我也会放走乌鸦。不过,你要赶快把毒从这位婆罗门的身体里吸出来。巴利
Tattha paṭibandhakoti pāṭibhogo. Yatheva sappanti yathā bhavantaṃ sappaṃ muñcāmi, tathā kākaṃ pamokkhāmi, kevalaṃ tvaṃ imassa brāhmaṇassa sarīrato sīghaṃ visaṃ āvamāhīti.
说完这话,为了让蛇能轻松地把毒吸出来,它松开了钳子。蛇把毒吸出来后,使菩萨的身体没有了毒。他不再痛苦,站起身来,肤色也恢复了正常。螃蟹心想:“如果这两个人都平安无事,我的朋友就得不到好处。我要把他们俩都除掉。”于是它用像剪刀一样的钳子,像剪断青莲花苞那样,把两个人的头都剪了下来,结束了他们的性命。母乌鸦也从那个地方逃走了。菩萨用棍子把蛇的身子卷起来,扔到灌木丛上;又把那只金色的螃蟹丢进水坑里,洗了澡,就回到了萨林迪亚村。从那时起,他对螃蟹更加信任了。巴利
Evañca pana vatvā tassa sukhasañcāraṇatthaṃ aḷaṃ sithilamakāsi. Sappo visaṃ āvamitvā mahāsattassa sarīraṃ nibbisaṃ akāsi. So niddukkho uṭṭhāya pakativaṇṇeneva aṭṭhāsi. Kakkaṭako ‘‘sace ime dvepi janā arogā bhavissanti, mayhaṃ sahāyassa vaḍḍhi nāma na bhavissati, vināsessāmi ne’’ti cintetvā kattarikāya uppalamakuḷaṃ viya aḷehi ubhinnampi sīsaṃ kappetvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Kākīpi tamhā ṭhānā palāyi. Bodhisatto sappassa sarīraṃ daṇḍake veṭhetvā gumbapiṭṭhe khipi. Suvaṇṇakakkaṭakaṃ sobbhe vissajjetvā nhatvā sālindiyagāmameva gato. Tato paṭṭhāya kakkaṭakena saddhiṃ adhikataro vissāso ahosi.
导师带来这段法教,阐明四圣谛,串联本生故事,说出了结尾的偈颂:巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānento osānagāthamāha –
那时,乌鸦是提婆达多,而魔罗是黑蛇;
阿难贤那时是螃蟹,我那时是婆罗门导师。巴利
‘‘Kāko tadā devadatto ahosi, māro pana kaṇhasappo ahosi; Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, ahaṃ tadā brāhmaṇo homi satthā’’ti.
真理讲完的时候,很多人证得了入流果等圣果。不过那只母乌鸦在偈颂里没有提到,她就是旃遮摩纳维。巴利
Saccapariyosāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Kākī pana gāthāya na vuttā, sā ciñcamāṇavikā ahosīti.
第390节 我所本生经的注释巴利
[390] 5. Mayhakajātakavaṇṇanā
“名为‘我所’的鸟”这段话,是导师住在祇园精舍时,因一位客居富商而说的。在舍卫城里,有一位叫“客居富商”的人,非常有钱,家财万贯。但他既不自己享用财富,也不给别人。各种美味精致的饭菜端到他面前,他不吃,只吃配着酸粥水的碎米饭;熏过香、精心染制的迦尸细布衣送到他面前,他叫人拿走,只穿又粗又糙的粗布衣;良马拉着、镶满珠宝黄金的华丽车乘送到他面前,他也叫人拿走,只坐一辆破旧的小车出门;有人为他撑着金伞,他把金伞撤掉,只让人用树叶当伞遮着。他一生连布施等一件福业都没做过,死后投生到了号叫地狱。他没有儿子,留下的财产被国王的官差花了整整七天七夜搬进王宫。财产搬进去后,国王吃过早饭,来到祇园,礼敬导师,坐在一旁。导师问:“大王,你怎么不来亲近佛陀呢?”国王说:“尊者,舍卫城里那位叫客居富商的人死了,他那无主的财产搬到我们家里,光是搬就花了七天七夜。可他得到这些财产后,既不自己享用,也不给别人,他的财产就像被罗刹占据的池塘一样。他连一天都没尝过精致饮食的滋味,就进了死门。这样一个吝啬、没福德的众生,到底是做了什么才得到这么多财产?又为什么他的心在享用财富上就是无法欢喜呢?”导师说:“大王,他得到财富,以及得到财富后却不享用的原因,都是他自己造成的。”国王请求后,导师讲了过去的事。巴利
Sakuṇomayhako nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto āgantukaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyañhi āgantukaseṭṭhi nāma aḍḍho ahosi mahaddhano. So neva attanā bhoge bhuñji, na paresaṃ adāsi, nānaggarase paṇīte bhojane upanīte taṃ na bhuñjati, bilaṅgadutiyaṃ kaṇājakaṃ eva bhuñjati, dhūpitavāsitesu kāsikavatthesu upanītesu tāni hāretvā thūlathūlasāṭake nivāseti, ājānīyayutte maṇikanakavicitte rathe upanīte tampi harāpetvā kattararathakena gacchati, suvaṇṇacchatte dhāriyamāne taṃ apanetvā paṇṇacchattena dhāriyamānena. So yāvajīvaṃ dānādīsu puññesu ekampi akatvā kālaṃ katvā roruvaniraye nibbatti. Tassa aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājabalaṃ sattahi rattidivasehi rājakulaṃ pavesesi. Tasmiṃ pavesite rājā bhuttapātarāso jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā nisinno ‘‘kiṃ, mahārāja, buddhupaṭṭhānaṃ na karosī’’ti vutte ‘‘bhante, sāvatthiyaṃ āgantukaseṭṭhino nāma kālakatassa assāmikadhane amhākaṃ ghare āhariyamāneyeva satta rattidivasā gatā, so pana etaṃ dhanaṃ labhitvāpi neva attanā paribhuñji, na paresaṃ adāsi, rakkhasapariggahitapokkharaṇī viyassa dhanaṃ ahosi, so ekadivasampi paṇītabhojanādīnaṃ rasaṃ ananubhavitvāva maraṇamukhaṃ paviṭṭho, evaṃ maccharī apuññasatto kiṃ katvā ettakaṃ dhanaṃ labhi, kena cassa bhogesu cittaṃ na ramī’’ti satthāraṃ pucchi. Satthā ‘‘mahārāja, dhanalābho ca, dhanaṃ laddhā aparibhuñjanakāraṇañca teneva kata’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去在波罗奈由梵授王执政时,波罗奈有位长者,不信三宝,又极其悭吝,不给任何人任何东西,也不照顾任何人。有一天,他去王宫侍奉国王的路上,看见一位名叫答嘎拉西奇的独觉佛正在托钵乞食,便上前行礼,问道:“尊者,您乞到食物了吗?”独觉佛回答:“我们正在乞食呢,大长者。”长者听后吩咐一个仆人说:“去,把这位尊者请到我们家里,请他坐在我的座位上,然后把我们家已经准备好的食物装满一钵供养他。”仆人就把独觉佛请到家中,请他坐下,然后告诉了长者的妻子。长者的妻子便把各种珍馐美味的食物装满一钵,供养给了独觉佛。独觉佛接过食物,离开长者的住所,走到大街上。长者从王宫返回时,在路上又看到了独觉佛,便上前行礼,问道:“尊者,您得到食物了吗?”独觉佛回答:“已经得到了,大长者。”长者看了看那只钵,虽然想生起欢喜心,却怎么也办不到。他心里反而这样想:“这些饭食要是给我的奴仆或佣工们吃了,他们至少还能有力气干些重活。唉,我真是后悔供养了他!”他无法让布施后随喜的心念达到圆满。要知道,所谓布施,只有对能够圆满成就三种思——布施前的欢喜思、布施时的澄净思、布施后的无悔思——的人,才会产生广大的福果。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasiseṭṭhi assaddho ahosi maccharī, na kassaci kiñci deti, na kañci saṅgaṇhāti. So ekadivasaṃ rājupaṭṭhānaṃ gacchanto tagarasikhiṃ nāma paccekabuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā vanditvā ‘‘laddhā, bhante, bhikkhā’’ti pucchitvā ‘‘nanu carāma mahāseṭṭhī’’ti vutte purisaṃ āṇāpesi ‘‘gaccha, imaṃ amhākaṃ gharaṃ ānetvā mama pallaṅke nisīdāpetvā amhākaṃ paṭiyattabhattassa pattaṃ pūretvā dāpehī’’ti. So paccekabuddhaṃ gharaṃ netvā nisīdāpetvā seṭṭhibhariyāya ācikkhi. Sā nānaggarasabhattassa pattaṃ pūretvā tassa adāsi. So bhattaṃ gahetvā seṭṭhinivesanā nikkhamitvā antaravīthiyaṃ paṭipajji. Seṭṭhi rājakulato paccāgacchanto taṃ disvā vanditvā ‘‘laddhaṃ, bhante, bhatta’’nti pucchi. ‘‘Laddhaṃ mahāseṭṭhī’’ti. So pattaṃ oloketvā cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi , ‘‘imaṃ me bhattaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjitvā dukkarampi kammaṃ kareyyuṃ, aho vata me jānī’’ti aparacetanaṃ paripuṇṇaṃ kātuṃ nāsakkhi. Dānañhi nāma tisso cetanā paripuṇṇaṃ kātuṃ sakkontasseva mahapphalaṃ hoti.
我们在布施之前就已经心生欢喜,布施的时候也确实满心喜悦;
就算布施之后,我们也从不后悔。因此,我们家的年轻人不会夭折。
布施之前就先心生欢喜,布施的时候要让心保持清净的信心。
布施之后,心里感到满意,这就是布施的圆满成就。巴利
‘‘Pubbeva dānā sumanā bhavāma, dadampi ve attamanā bhavāma; Datvāpi ve nānutappāma pacchā, tasmā hi amhaṃ daharā namiyyare. (jā. 1.10.95); ‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā’’. (a. ni. 6.37; pe. va. 305);
大王,事情是这样的:那位外来长者因为布施给答嘎拉西奇独觉佛,获得了大量财富,但布施之后,他没能让随后的思变得殊胜,所以无法享用那些财物。国王又问:尊者,那他为什么没有儿子呢?导师回答说:大王,他得不到儿子的原因,也是他自己造成的。接着应国王的请求,导师讲了过去的事。巴利
Iti, mahārāja, āgantukaseṭṭhi tagarasikhipaccekabuddhassa dinnapaccayena bahuṃ dhanaṃ labhi, datvā aparacetanaṃ paṇītaṃ kātuṃ asamatthatāya bhoge bhuñjituṃ nāsakkhīti. ‘‘Puttaṃ pana kasmā na labhi, bhante’’ti? Satthā ‘‘puttassa alabhanakāraṇampi teneva kataṃ, mahārājā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生在一个拥有八亿财产的长者家里。长大成人后,父母去世,他照顾弟弟,管理家业,在家门口建了布施堂,一直广行布施,就这样在家生活。后来他有了一个儿子。当儿子刚学会走路时,他看到了诸欲的过患和出离的功德,就把妻儿和全部家产都交给了弟弟,嘱咐说:“你要不放逸地继续行布施。”然后他出家做了仙人,修得神通和禅定,住在雪山一带。弟弟后来也得了一个儿子。他看到哥哥的儿子渐渐长大,心想:“只要哥哥的儿子还活着,家产就要分成两份。我要把哥哥的儿子杀掉。”于是有一天,他把那孩子推进河里淹死了。等他洗完澡回来,哥哥的妻子问他:“我的儿子在哪里?”他说:“他在河里玩水,我在水里到处找,没找到。”她痛哭了一场,之后就不再说话了。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto mātāpitūnaṃ accayena kaniṭṭhaṃ saṅgaṇhitvā kuṭumbaṃ vicārento gharadvāre dānasālaṃ kāretvā mahādānaṃ pavattento agāraṃ ajjhāvasi. Athassa eko putto jāyi. So tassa padasā gamanakāle kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme cānisaṃsaṃ disvā saddhiṃ puttadārena sabbaṃ gharavibhavaṃ kaniṭṭhassa niyyātetvā ‘‘appamatto dānaṃ pavattehī’’ti ovādaṃ datvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā himavantapadese vihāsi. Kaniṭṭhopissa ekaṃ puttaṃ paṭilabhi. So taṃ vaḍḍhantaṃ disvā cintesi ‘‘mama bhātu putte jīvante kuṭumbaṃ bhinditvā dvidhā bhavissati, bhātu puttaṃ māressāmī’’ti. Atha naṃ ekadivasaṃ nadiyaṃ opilāpetvā māresi. Tamenaṃ nhatvā āgataṃ bhātu jāyā ‘‘kuhiṃ mama putto’’ti pucchi. ‘‘Nadiyaṃ udakaṃ kīḷi, atha naṃ udake vicinanto nāddasa’’nti. Sā roditvā kanditvā tuṇhī ahosi.
菩萨知道这件事后,心想:“我要把这件事公开揭露出来。”于是他从空中飞来,降落在波罗奈。他穿好衣服,整理好袈裟,站在弟弟家门口,没看到布施堂,就想:“连布施堂也被这个恶人毁掉了。”弟弟听说他来了,就出来向大士顶礼,请他登上高楼,供养了美食。菩萨吃完饭,坐着闲谈时问道:“那孩子怎么不见了,他现在在哪里?”弟弟回答:“尊者,他死了。”“是什么原因?”“在玩水的地方,不知道是什么原因。”菩萨说:“你这个恶人,怎么会不知道?你干的事我早就一清二楚了。你不就是因为这个那个原因把他害死的吗?被国王等人夺走而散失的财富,你还能守得住吗?我这只飞鸟和你又有什么差别?”于是,大士以佛陀的威仪为他说法,说了下面这些偈颂——巴利
Bodhisatto taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘idaṃ kiccaṃ pākaṭaṃ karissāmī’’ti ākāsenāgantvā bārāṇasiyaṃ otaritvā sunivattho supāruto tassa gharadvāre ṭhatvā dānasālaṃ adisvā ‘‘dānasālāpi iminā asappurisena nāsitā’’ti cintesi. Kaniṭṭho tassa āgatabhāvaṃ ñatvā āgantvā mahāsattaṃ vanditvā pāsādaṃ āropetvā subhojanaṃ bhojesi. So bhattakiccāvasāne sukhakathāya nisinno ‘‘dārako na paññāyati, kahaṃ nu kho’’ti pucchi. ‘‘Mato, bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Udakakīḷanaṭṭhāne asukakāraṇenāti na jānāmī’’ti. ‘‘Kiṃ tvaṃ asappurisa na jānissasi, tayā katakiccaṃ mayhaṃ pākaṭaṃ, nanu tvaṃ iminā nāma kāraṇena taṃ māresi, kiṃ nu tvaṃ rājādīnaṃ vasena nassamānaṃ dhanaṃ rakkhituṃ sakkuṇeyyāsi, mayhakasakuṇassa ca tuyhañca kiṃ nānākaraṇa’’nti? Athassa mahāsatto buddhalīḷāya dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
有一只鸟名叫玛哈卡,它游荡于山脊与山谷间。
它爬上成熟的毕钵罗树,不停地叫着:我的,我的。巴利
‘‘Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro; Pakkaṃ pipphalimāruyha, ‘mayhaṃ mayha’nti kandati.
当它这样哀鸣时,群鸟聚集而来;
吃了毕钵罗果之后,它们都走了,只有那只鸟还在不停地哀鸣。巴利
‘‘Tassevaṃ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā; Bhutvāna pipphaliṃ yanti, vilapatveva so dijo.
就像这样,世上有些人攒下大量钱财;
既不为自己,也不为亲属,而是按照应有的方式去行持。巴利
‘‘Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṃ dhanaṃ; Nevattano na ñātīnaṃ, yathodhiṃ paṭipajjati.
他不穿衣服,不吃食物,也不戴花环,不涂香粉;
他一度享受过一点东西,却不照顾自己的亲戚。巴利
‘‘Na so acchādanaṃ bhattaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ; Anubhoti sakiṃ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake.
当他这样哭喊,守护着“我的、我的”时,
国王或者盗贼,确实是不讨人喜欢的继承人,
他们拿走财物就走了,只剩下那个人在那里哭喊。巴利
‘‘Tassevaṃ vilapantassa, mayhaṃ mayhanti rakkhato; Rājāno atha vā corā, dāyādā yeva appiyā; Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro.
有智慧的人得到财富后,会用来照顾自己的亲人;
他因此得到名声,死后在天界享受快乐。巴利
‘‘Dhīro bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake; Tena so kittiṃ pappoti, pecca sagge pamodatī’’ti.
在这段注解里,“我的”这个称呼,是因为它一直叫着“我的、我的”,才得到这个名字。它在山腰和山谷间活动,所以叫“行于山腹者”。“成熟的毕波罗果”,说的是雪山地区有一棵结满果实的毕波罗树。“悲泣”,是说当一群鸟围住那棵树,吃着熟果时,它为了阻止它们,一边哀叫着“我的、我的”,一边来回悲叹。“它这样悲泣着”,就是它正在悲泣的时候。“吃完了无果而去”,是说那些鸟享用完那棵毕波罗树后,又去另一棵结满果实的树。“只是悲泣”,是说那只鸟只是在悲泣。“如份”,是按照应有的份额,凡因受用、享用而应当给与父母、兄弟、姐妹、儿女等的分额,都不给与的意思。巴利
Tattha mayhakoti ‘‘mayhaṃ mayha’’nti viravanavasena evaṃladdhanāmo. Girisānudarīsu caratīti girisānudarīcaro. Pakkaṃ pipphalinti himavantapadese ekaṃ phalabharitaṃ pipphalirukkhaṃ. Kandatīti dijagaṇe taṃ rukkhaṃ parivāretvā pakkāni khādante vāretuṃ ‘‘mayhaṃ mayha’’nti paridevanto vicarati. Tassevaṃ vilapantassāti tassa vilapantasseva. Bhutvāna vipphaliṃ yantīti taṃ pipphalirukkhaṃ paribhuñjitvā aññaṃ phalasampannaṃ rukkhaṃ gacchanti. Vilapatvevāti so pana dijo vilapatiyeva. Yathodhinti yathākoṭṭhāsaṃ, mātāpitābhātubhaginīputtadhītādīnaṃ upabhogaparibhogavasena yo yo koṭṭhāso dātabbo, taṃ taṃ na detīti attho.
一次也没有享用过。也有写成“自己的”这种读法,意思是属于自己所有的东西。不摄受:就是不用饭食、衣服、种子、耕犁等布施来接济。那人只是悲泣:当那些国王等人拿走财物离开时,这个人只是白白地悲泣。贤智者:就是有智慧的人。摄受:当贫弱的亲戚来到自己跟前时,用饭食、衣服、种子、耕犁等布施来接济他们。由此:这个人因为这样接济亲戚,在四众当中获得了名声和对自己德行的称赞,死后在天界的天城中享受快乐。巴利
Sakinti ekavārampi nānubhoti. ‘‘Saka’’ntipi pāṭho, attano santakampīti attho. Na saṅgaṇhātīti bhattacchādanabījanaṅgalādidānavasena na saṅgaṇhāti. Vilapatveva so naroti etesu rājādīsu dhanaṃ gahetvā gacchantesu kevalaṃ so puriso vilapatiyeva. Dhīroti paṇḍito. Saṅgaṇhātīti attano santikaṃ āgate dubbalañātake bhattacchādanabījanaṅgalādidānena saṅgaṇhāti. Tenāti so puriso tena ñātisaṅgahena catuparisamajjhe kittiñca attano vaṇṇabhaṇanañca pāpuṇāti, pecca sagge devanagare pamodati.
大士这样为他说法,让他恢复平常的布施之后,就前往雪山,禅那没有退失,命终投生到梵天界。巴利
Evaṃ mahāsatto tassa dhammaṃ desetvā dānaṃ pākatikaṃ kāretvā himavantameva gantvā aparihīnajjhāno brahmalokūpago ahosi.
导师讲完这段法义后,说道:“大王,那位外来商主因为杀害了兄弟的儿子,在这漫长的时间里,既没有得到儿子,也没有得到女儿。”接着把本生故事联系起来:“那时,弟弟就是那位外来商主,而哥哥就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘iti kho, mahārāja, āgantukaseṭṭhi bhātu puttassa māritattā ettakaṃ kālaṃ neva puttaṃ, na dhītaraṃ alabhī’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kaniṭṭho āgantukaseṭṭhi ahosi, jeṭṭhako pana ahameva ahosi’’nti.
第六 持明者本生注巴利
[391] 6. Vijjādharajātakavaṇṇanā
“丑色”这句话,是导师住在祇园时,缘于利益世间之行而说的。这件事的因缘会在《大黑本生》(本生1.12.61等)里说明。当时导师说:“诸比丘,不只是现在,过去如来也曾行利益世间之行。”然后就引出了过去的事。巴利
Dubbaṇṇarūpanti idaṃ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Vatthu mahākaṇhajātake (jā. 1.12.61 ādayo) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato lokatthacariyaṃ cariyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈由梵授王统治时,菩萨是帝释天王。那时,有一个持明者,念动咒术,在半夜时分前来,和波罗奈国王的第一王后私通。王后的侍女们察觉了这件事。王后便亲自去见国王,说:“大王,有个男人半夜进入寝宫,玷污了我。”国王问:“你能做个什么标记吗?”“我能,大王。”于是她让人拿来盛着朱砂的盘子,等那男人夜里来欢爱后离开时,在他背上按了五个手指印,第二天一早便报告了国王。国王命令手下:“你们去,四面八方查看,把那个背上有朱砂五指印的男人抓来。”那个持明者夜里干了坏事,白天在坟场单脚站立,向太阳致敬。国王的人看见了他,就把他围住。他心想:“我的事暴露了。”于是念动咒术,腾空飞走了。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakko ahosi. Tadā eko vijjādharo vijjaṃ parivattetvā aḍḍharattasamaye āgantvā bārāṇasirañño aggamahesiyā saddhiṃ aticarati, tassā paricārikāyo sañjāniṃsu. Sā sayameva rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, eko puriso aḍḍharattasamaye sirigabbhaṃ pavisitvā maṃ dūsetī’’ti āha. ‘‘Sakkhissasi pana kiñci saññāṇaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkomi, devā’’ti sā jātihiṅgulikapātiṃ āharāpetvā tassa purisassa rattiṃ āgantvā abhiramitvā gacchantassa piṭṭhiyaṃ pañcaṅgulikaṃ datvā pātova rañño ārocesi. Rājā manusse āṇāpesi ‘‘gacchatha, sabbadisāsu oloketvā piṭṭhiyaṃ katajātihiṅgulapañcaṅgulikapurisaṃ gaṇhathā’’ti. Vijjādharopi rattiṃ anācāraṃ katvā divā susāne sūriyaṃ namassanto ekapādena tiṭṭhati. Rājapurisā taṃ disvā parivārayiṃsu. So ‘‘pākaṭaṃ me kammaṃ jāta’’nti vijjaṃ parivattetvā ākāsena uppatitvā gato.
国王看见他飞走以后,就问那些回来的人:“你们看见他了吗?”他们说:“看见了,大王。”国王又问:“那是什么人?”他们回答:“是个出家人,大王。”国王说:“他夜里干坏事,白天却穿着出家人的衣服过日子。”国王因此对出家人发怒,起了邪见,下令击鼓宣告:“在我的领土内,所有出家人统统逃走!不管在哪里见到,就地处治!”于是整个三百由旬的迦尸国里,所有出家人纷纷逃离,投奔别的国家。整个迦尸国中,再没有一位能教导民众的如法沙门或婆罗门。没人教导,人们就变得粗暴,远离布施和持戒,死后大多堕入恶道,往生天界的人几乎没有。巴利
Rājā taṃ disvā āgatapurise ‘‘addasathā’’ti pucchi. ‘‘Āma, addasāmā’’ti. ‘‘Ko nāmeso’’ti? ‘‘Pabbajito, devā’’ti. ‘‘So hi rattiṃ anācāraṃ katvā divā pabbajitavesena vasati’’. Rājā ‘‘ime divā samaṇavesena caritvā rattiṃ anācāraṃ karontī’’ti pabbajitānaṃ kujjhitvā micchāgahaṇaṃ gahetvā ‘‘mayhaṃ vijitā ime sabbe pabbajitā palāyantu, diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne rājāṇaṃ karissantū’’ti bheriṃ carāpesi. Tiyojanasatikā kāsiraṭṭhā palāyitvā sabbe pabbajitā aññarājadhāniyo agamiṃsu. Sakalakāsiraṭṭhe manussānaṃ ovādadāyako ekopi dhammikasamaṇabrāhmaṇo nāhosi. Anovādakā manussā pharusā ahesuṃ, dānasīlavimukhā matamatā yebhuyyena apāye nibbattiṃsu, sagge nibbattanakā nāma nāhesuṃ.
帝释天没看见有新的天子出生,心里想:“这到底是什么原因呢?”他观察之后,以持明者为依据,了解到波罗奈国王发了怒,起了邪见,把出家人全都从国土中驱逐出去。他知道后想:“除了我,没有别人能破除这位国王的邪见。我要成为国王和国民的依靠。”于是帝释天来到难陀摩罗山麓的独觉佛们那里,顶礼之后说:“尊者们,请给我一位年长的独觉佛,我要让迦尸国生起净信。”他得到的是僧团中最年长的那位长老。然后他接过那位独觉佛的衣钵,让独觉佛走在前面,自己跟在后面,把合掌的手举到头顶,恭敬地向独觉佛行礼,又变化成一个容貌极其俊美的年轻人,带着独觉佛在整座都城上空绕了三圈,来到王宫门口,停在虚空中。大臣们禀告国王:“大王,一位英俊的年轻人带着一位沙门,停在王宫门口的上空。”国王从座位上起身,站在狮子窗前,和那个年轻人交谈,说出第一首偈颂:巴利
Sakko nave devaputte apassanto ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjetvā vijjādharaṃ nissāya bārāṇasiraññā kuddhena micchāgahaṇaṃ gahetvā pabbajitānaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā ‘‘ṭhapetvā maṃ añño imassa rañño micchāgahaṇaṃ bhindituṃ samattho nāma natthi, rañño ca raṭṭhavāsīnañca avassayo bhavissāmī’’ti cintetvā nandamūlapabbhāre paccekabuddhānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, mayhaṃ ekaṃ mahallakaṃ paccekabuddhaṃ detha, kāsiraṭṭhaṃ pasādessāmī’’ti āha. So saṅghattherameva labhi, athassa pattacīvaraṃ gahetvā taṃ purato katvā sayaṃ pacchato hutvā sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā paccekabuddhaṃ namassanto uttamarūpadharo māṇavako hutvā sakalanagarassa matthakena tikkhattuṃ vicaritvā rājadvāraṃ āgantvā ākāse aṭṭhāsi. Amaccā rañño ārocesuṃ ‘‘deva, abhirūpo māṇavako ekaṃ samaṇaṃ ānetvā rājadvāre ākāse ṭhito’’ti. Rājā āsanā uṭṭhāya sīhapañjare ṭhatvā ‘‘māṇavaka, kasmā tvaṃ abhirūpo samāno etassa virūpassa samaṇassa pattacīvaraṃ gahetvā namassamāno ṭhito’’ti tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
容貌俊美的你,却把相貌丑陋者奉在前面,合掌礼敬。
他是比你更胜一筹,还是跟你差不多?把那位和你自己的名字都说出来。巴利
‘‘Dubbaṇṇarūpaṃ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā pañjaliko namassasi; Seyyo nu teso udavā sarikkho, nāmaṃ parassattano cāpi brūhī’’ti.
在这里,“圣貌”是指容貌美好。她说:“这位相貌丑陋的出家人,是比你更优胜,还是和你差不多?”他问:“请说出那位和你的名字。”巴利
Tattha ariyavaṇṇīti sundararūpo. Seyyo nu tesoti eso virūpo pabbajito kiṃ nu tayā uttaritaro, udāhu sarikkho. Nāmaṃ parassattano cāpīti etassa parassa ca attano ca nāmaṃ brūhīti pucchati.
这时,帝释对他说:“大王,沙门是值得恭敬的,所以我不能直呼他的名字。不过,我可以把我的名字告诉你。”说完,便说出第二首偈颂:巴利
Atha naṃ sakko ‘‘mahārāja, samaṇā nāma garuṭṭhāniyā, tena me nāmaṃ lapituṃ na labbhati, mayhaṃ pana te nāmaṃ kathessāmī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
大王,天人不会执取那些行于正道、行于直道者的名号和族姓。
我也告诉你我的名字:我是帝释,三十三天的天主。巴利
‘‘Na nāmagottaṃ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna devā; Ahañca te nāmadheyyaṃ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo’’ti.
大王,所谓“已行正道和正直行道的诸天”,其中“已行正道”是指那些以自性、味、力遍察一切诸行,因而证得最上果——阿罗汉果的大漏尽者;“正直行道”是指那些依正直的八支道到达涅槃的大漏尽者。他们超越了再生天,是清净天,所以再生天无法执取他们的名字与族姓。至于我告诉你的名号,那也是我把我自己的名字告诉你。巴利
Tattha sammaggatānujjugatāna devāti mahārāja, sabbasaṅkhāre yathā sabhāvasarasavasena sammasitvā aggaphalaṃ arahattaṃ pattattā sammaggatānaṃ, ujunā ca aṭṭhaṅgikena maggena nibbānaṃ gatattā ujugatānaṃ mahākhīṇāsavānaṃ upapattidevehi uttaritarānaṃ visuddhidevānaṃ upapattidevā nāmagottaṃ na gaṇhanti. Ahañca te nāmadheyyanti apica ahaṃ attano nāmadheyyaṃ tuyhaṃ kathemi.
国王听了这话,就用第三首偈颂问比丘尼:礼敬比丘尼有什么功德利益?巴利
Taṃ sutvā rājā tatiyagāthāya bhikkhunamassane ānisaṃsaṃ pucchi –
如果有谁看见一位具足戒行的比丘,就上前合掌恭敬地礼拜他;
我请问你,天王,这里面的意义:这个人从这里死后,会得到什么样的快乐?巴利
‘‘Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati; Pucchāmi taṃ devarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so’’ti.
帝释天用第四首偈颂来说:巴利
Sakko catutthagāthāya kathesi –
如果有谁看见一位具足戒行的比丘,就上前合掌向他礼敬;
他就在这一生中赢得称赞,身体坏灭之后也往生天界。巴利
‘‘Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati; Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā’’ti.
这里,“比丘”是指烦恼已断的清净个人。“具足行”是指具备戒行。“于现法中”不只是指从这一世死后,而是就在这一期生命当中,他就能得到称赞,体验到被称赞的快乐。巴利
Tattha bhikkhunti bhinnakilesaṃ parisuddhapuggalaṃ. Caraṇūpapannanti sīlacaraṇena upetaṃ. Diṭṭheva dhammeti na kevalaṃ ito cutoyeva, imasmiṃ pana attabhāve so pasaṃsaṃ labhati, pasaṃsāsukhaṃ vindatīti.
国王听了帝释天的话,破除自己的错误执取,心生欢喜,说出第五首偈颂:巴利
Rājā sakkassa kathaṃ sutvā attano micchāgahaṇaṃ bhinditvā tuṭṭhamānaso pañcamaṃ gāthamāha –
今天,吉祥确实降临到我们身上了,因为我们见到了帝释天——众生之主。
见到了比丘,也见到了你,帝释天,我要修积许许多多的福德。巴利
‘‘Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma; Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakānī’’ti.
在这里,“吉祥”就是“室利”,也有人说是“智慧”。这段话的意思是:今天我一听到你的话,当下就生起了能了知善与不善果报的智慧。“yanti”只是个语气助词。“Bhūtapatiddasāmā”的意思是我们见到了众生主。巴利
Tattha lakkhīti sirī, paññātipi vadanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – ajja mama tava vacanaṃ suṇantasseva kusalākusalavipākajānanapaññā udapādīti. Yanti nipātamattaṃ. Bhūtapatiddasāmāti bhūtapatiṃ addasāma.
帝释天听完之后,为了称赞这位智者,说出第六首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sakko paṇḍitassa thutiṃ karonto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
真正应该亲近的,是有智慧、多闻、善于思考各种道理的人。
大王,见到了比丘和我之后,请多做福德吧。巴利
‘‘Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino; Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakānī’’ti.
在这里,“善于思考众多因由”指的是有能力思考许多原因。巴利
Tattha bahuṭhānacintinoti bahūni kāraṇāni cintanasamatthā.
国王听了之后,就说出最后那首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā osānagāthamāha –
不生气,内心始终清净安宁,成为善于接待一切来客的人,
我不以慢心行礼;天帝,我已听闻你的善说。巴利
‘‘Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā; Nihacca mānaṃ abhivādayissaṃ, sutvāna devinda subhāsitānī’’ti.
这里,“以一切宾客之乞求相应而行”的意思是:对于所有到来、来访的客人,无论他们乞求什么,都随其所需、与之相称地给予,也就是把他们所乞求的一切都施予他们。“听闻天帝的善说之后”:听闻了你的善说之后,我说“我将成为这样的人”。巴利
Tattha sabbātithīyācayogo bhavitvāti sabbesaṃ atithīnaṃ āgatānaṃ āgantukānaṃ yaṃ yaṃ te yācanti, tassa tassa yutto anucchaviko bhavitvā, sabbaṃ tehi yācitayācitaṃ dadamānoti attho. Sutvāna devinda subhāsitānīti tava subhāsitāni sutvā ahaṃ evarūpo bhavissāmīti vadati.
说完这些话,他从高楼下来,向独觉佛行礼,然后站在一边。独觉佛在空中结跏趺坐,对国王教导说:“大王,持明者不是沙门。从今以后,你要知道‘世间并非空无,确实有依法修行的沙门和婆罗门’,所以要行布施,守护戒律,做布萨。”帝释也以自己的威神之力站在空中,教诫城中居民说:“从今以后,你们要不放逸。”又让人击鼓宣告:“那些逃走的沙门婆罗门,请回来吧。”于是他们两位各自回到了自己的住处。国王遵照独觉佛的教导,做了布施等种种福德善行。巴利
Evañca pana vatvā pāsādā oruyha paccekabuddhaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Paccekabuddho ākāse pallaṅkena nisīditvā ‘‘mahārāja, vijjādharo na samaṇo, tvaṃ ito paṭṭhāya ‘atuccho loko, atthi dhammikasamaṇabrāhmaṇā’ti ñatvā dānaṃ dehi, sīlaṃ rakkha, uposathakammaṃ karohī’’ti rājānaṃ ovadi. Sakkopi sakkānubhāvena ākāse ṭhatvā ‘‘ito paṭṭhāya appamattā hothā’’ti nāgarānaṃ ovādaṃ datvā ‘‘palātā samaṇabrāhmaṇā āgacchantū’’ti bheriṃ carāpesi. Atha te ubhopi sakaṭṭhānameva agamaṃsu. Rājā tassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni akāsi.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时候,独觉佛已经入般涅槃,那位国王就是阿难,而帝释天就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paccekabuddho parinibbuto, rājā ānando ahosi, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
第392段 7. 嗅花本生注释巴利
[392] 7. Siṅghapupphajātakavaṇṇanā
这段是导师住在祇园时,针对一位比丘而说的。据说,那位比丘离开祇园后,住在憍萨罗国的一座森林附近。有一天,他走进一座莲花池,看见一朵盛开的莲花,就站在下风处闻它的香气。这时,住在那片树林里的天神想警醒他,说:“朋友,你这就是所谓的香贼,这也算是一种偷盗。”他被那位天神警醒后,又回到祇园,礼敬导师,然后坐下。导师问他:“比丘,你住在哪里?”他回答说:“住在某某密林里,那里的天神这样警醒了我。”于是导师对他说:“比丘,不只是你闻花香时被天神警醒,古代的智者们也曾被警醒过。”应他的请求,导师讲了过去的事。巴利
Yametanti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira jetavanā nikkhamitvā kosalaraṭṭhe aññataraṃ araññaṃ nissāya viharanto ekadivasaṃ padumasaraṃ otaritvā supupphitapadumaṃ disvā adhovāte ṭhatvā upasiṅghi. Atha naṃ tasmiṃ vane adhivatthā devatā ‘‘mārisa, tvaṃ gandhatheno nāma, idaṃ te ekaṃ theyyaṅga’’nti saṃvejesi. So tāya saṃvejito puna jetavanaṃ āgantvā satthāraṃ vanditvā nisinno ‘‘kahaṃ bhikkhu nivutthosī’’ti puṭṭho ‘‘asukavanasaṇḍe nāma, tattha ca maṃ devatā evaṃ nāma saṃvejesī’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘na kho bhikkhu pupphaṃ upasiṅghanto tvameva devatāya saṃvejito, porāṇakapaṇḍitāpi saṃvejitapubbā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨出生在迦尸国一个村庄的婆罗门家庭。长大后,他在塔克西拉学成了技艺,后来出家做了仙人,依着一座莲花池住下。有一天,他走进池中,站在一朵盛开的莲花旁,嗅着花香。这时,一位天女站在树干空隙里,为了令他悚惧警觉,说出了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ kāsikagāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo aparabhāge isipabbajjaṃ pabbajitvā ekaṃ padumasaraṃ nissāya upavasanto ekadivasaṃ saraṃ otaritvā supupphitapadumaṃ upasiṅghamāno aṭṭhāsi. Atha naṃ ekā devadhītā rukkhakkhandhavivare ṭhatvā saṃvejayamānā paṭhamaṃ gāthamāha –
这朵水生花,主人没给你,你却凑上去闻。
这是偷盗的一种,朋友,你就是个香贼。巴利
‘‘Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi; Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhathenosi mārisā’’ti.
在这里,“属于一部分”的意思就是:这是其中的一个部分。巴利
Tattha ekaṅgametanti ekakoṭṭhāso esa.
于是,菩萨说了第二首偈颂:巴利
Tato bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
我不摘取,也不折断,只是远远地嗅那水生之花。
那么,到底是由于什么原因,才被称为“香贼”呢?巴利
‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ; Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī’’ti.
在这里,“远远地嗅”是指站在远处闻。“以颜色”就是原因。巴利
Tattha ārā siṅghāmīti dūre ṭhito ghāyāmi. Vaṇṇenāti kāraṇena.
那时,有一个男子正在那个湖里挖藕茎,还折断白莲花。菩萨看见后,就和那位天神交谈起来:“我站在远处闻香,你就说我是贼;为什么不责备这个男子呢?”接着说出第三首偈颂:巴利
Tasmiṃ khaṇe eko puriso tasmiṃ sare bhisāni ceva khaṇati, puṇḍarīkāni ca bhañjati . Bodhisatto taṃ disvā ‘‘maṃ ārā ṭhatvā upasiṅghantaṃ ‘coro’ti vadasi, etaṃ purisaṃ kasmā na bhaṇasī’’ti tāya saddhiṃ sallapanto tatiyaṃ gāthamāha –
有人挖藕茎,折断白莲花;
他这样事务繁多,为什么不称说(谴责)他呢?巴利
‘‘Yoyaṃ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati; Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī’’ti.
在这里,ākiṇṇakammanto 指的是粗暴的行为、凶残的行为。巴利
Tattha ākiṇṇakammantoti kakkhaḷakammanto dāruṇakammanto.
这时,天神为了向他说明不开口的原因,诵出了第四和第五首偈颂:巴利
Athassa avacanakāraṇaṃ ācikkhantī devatā catutthapañcamagāthā abhāsi –
一个暴行充盈的凶暴男子,就像一块沾满污垢的保姆布;
对那个人,我没什么话可说;而我应当对他说话。巴利
‘‘Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito; Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tañcārahāmi vattave.
无垢者的滋养者,总是寻求清净者;
哪怕只是一丁点像毛尖那么小的恶,也会吃下像漫天乌云那么大的果报。巴利
‘‘Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino; Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyatī’’ti.
在这里,“像乳母的布”是指被唾液、鼻涕、尿、粪弄脏的布,就像乳母的女奴身上穿的布一样;这个人正是被恶业染污了,因为这个缘故,我对他没有什么话可说。“而我应当说”是说,沙门是能够接受教诫、性情可爱的人,所以即使他只做了一点点不对的事,我应当对沙门说。“无可责难的”是指没有过失的、像你这样的人。“看起来像云那么大”是指它显现出来时像大云一样大;现在你为什么把这样的过失当作无所谓呢?巴利
Tattha dhāticelaṃvāti kheḷasiṅghāṇikamuttagūthamakkhitaṃ dhātidāsiyā nivatthacelaṃ viya ayaṃ pāpamakkhitoyeva, tena kāraṇena tasmiṃ mama vacanaṃ natthi. Tañcārahāmīti samaṇā pana ovādakkhamā honti piyasīlā, tasmā taṃ appamattakampi ayuttaṃ karontaṃ vattuṃ arahāmi samaṇāti. Anaṅgaṇassāti niddosassa tumhādisassa. Abbhāmattaṃva khāyatīti mahāmeghappamāṇaṃ hutvā upaṭṭhāti, idāni kasmā evarūpaṃ dosaṃ abbohārikaṃ karosīti.
被那番话警醒的菩萨,已生起悚惧之心,于是说出第六首偈:巴利
Tāya pana saṃvejito bodhisatto saṃvegappatto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
夜叉,你确实认得我,也确实怜悯我;
又,夜叉,你会说:“当你看到这样的。”巴利
‘‘Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho maṃ anukampasi; Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisa’’nti.
这里,“夜叉”是在称呼那位天女。“你应当说”就是“你要说‘你应当说’”。当你说“当你看到这样的情形时”,是说:当你看到我有这样的过失时,那时你就应当这样对我说。他说的就是这个意思。巴利
Tattha yakkhāti devataṃ ālapati. Vajjāsīti vadeyyāsi. Yadā passasi edisanti yadā mama evarūpaṃ dosaṃ passasi, tadā evaṃ mama vadeyyāsīti vadati.
那时,那位天女对他说了第七首偈:巴利
Athassa sā devadhītā sattamaṃ gāthamāha –
我不靠你养活,我们也不是你的雇工。
比丘,你应当自己了知,凭何业可往生善趣。巴利
‘‘Neva taṃ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase; Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggati’’nti.
在这里,“我们不是你的雇工”意思是:我们甚至不是你雇来干活的工人。这是在说明:“凭什么我们要一天到晚守着你而行?” “你凭着什么而去”意思是:比丘,你凭什么样的业能往生善趣,这只有你自己才知道。巴利
Tattha bhatakāmhaseti tava bhatihatā kammakarāpi na homa. Kiṃkāraṇā taṃ sabbakālaṃ rakkhamānā vicarissāmāti dīpeti. Yena gaccheyyāti bhikkhu yena kammena tvaṃ sugatiṃ gaccheyyāsi, tvameva taṃ jāneyyāsīti.
她这样给他教导之后,就回到了自己的天宫。菩萨也修成了禅那,最终投生到梵天界。巴利
Evaṃ sā tassa ovādaṃ datvā attano vimānameva paviṭṭhā. Bodhisattopi jhānaṃ nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这段法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。说法结束时,那位比丘证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
那时,那位天女就是莲华色,而那个苦行者就是我。巴利
Tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana ahameva ahosinti.
第八 食残食者本生注释巴利
[393] 8. Vighāsādajātakavaṇṇanā
“他们确实过得非常快乐!”这是导师住在东园时,针对那些爱嬉闹的比丘们讲的。当时,大目犍连尊者用神通震动楼阁,让他们感到惊恐。随后比丘们聚在法堂里,议论他们的过失。导师来了,问:“比丘们,你们现在聚坐在这里谈什么?”他们回答:“在谈这件事。”导师说:“比丘们,他们不只是现在这样,过去他们也是爱嬉闹的人。”于是讲起了过去的事。巴利
Susukhaṃ vata jīvantīti idaṃ satthā pubbārāme viharanto keḷisīlake bhikkhū ārabbha kathesi. Tesu hi mahāmoggallānattherena pāsādaṃ kampetvā saṃvejitesu dhammasabhāyaṃ bhikkhū tesaṃ aguṇaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepete keḷisīlakāyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨是帝释天。那时,迦尸国的一个村子里有七兄弟,他们看到感官欲乐的过患,就离家出家做了仙人,住在森林深处。可他们不修禅定,反而一味锻炼身体,整天玩各种游戏打发日子。帝释天王心想:“我要让他们生起警醒。”于是他变成一只鹦鹉,来到他们住的地方,躲在一棵树上,为了警醒他们,说出了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakko ahosi. Atha aññatarasmiṃ kāsikagāme satta bhātaro kāmesu dosaṃ disvā nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā majjhāraññe vasantā yoge yogaṃ akatvā kāyadaḷhībahulā hutvā nānappakāraṃ kīḷaṃ kīḷantā cariṃsu. Sakko devarājā ‘‘ime saṃvejessāmī’’ti suko hutvā tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ āgantvā ekasmiṃ rukkhe nilīyitvā te saṃvejento paṭhamaṃ gāthamāha –
那些吃剩饭的人,确实活得非常快乐。
就在今生就能得到称赞,来世也能投生善道。巴利
‘‘Susukhaṃ vata jīvanti, ye janā vighāsādino; Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī’’ti.
这里,“食残食者”是指吃别人吃剩的食物的人,这句话就是针对他们说的。“于现法”是说:像这样的人,在今生就值得称赞,来世他们也有善趣,会投生到天界——这是这句话想表达的意思。巴利
Tattha vighāsādinoti bhuttātirekaṃ bhuñjante sandhāyāha. Diṭṭheva dhammeti ye evarūpā, te diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca tesaṃ sugati hoti, sagge uppajjantīti adhippāyena vadati.
这时,他们当中有一人听了他的话,就叫来其余的人,说出第二首偈颂:巴利
Atha tesu eko tassa vacanaṃ sutvā avasese āmantetvā dutiyaṃ gāthamāha –
智者不会去听鹦鹉说话。
同胞们,听好了,它这是在夸我们呢。巴利
‘‘Sukassa bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā; Idaṃ suṇātha sodariyā, amhevāyaṃ pasaṃsatī’’ti.
在那里,“正在说话”是指用人的语言在讲话。“不要听”就是不要听。“听这个”就是听它说的这句话。“同胞们”是说,因为大家从同一个母胎里出生,所以用这个称呼来叫它们。巴利
Tattha bhāsamānassāti mānusikāya vācāya bhaṇantassa. Na nisāmethāti na suṇātha. Idaṃ suṇāthāti idamassa vacanaṃ suṇātha. Sodariyāti samāne udare vutthabhāvena te ālapanto āha.
这时,鹦鹉反驳他们,说出第三首偈颂:巴利
Atha ne paṭikkhipanto suko tatiyaṃ gāthamāha –
我不称赞你们,食腐者们,听我说:
你们吃的是别人嚼过吐出来的东西,不是吃剩下的残食。巴利
‘‘Nāhaṃ tumhe pasaṃsāmi, kuṇapādā suṇātha me; Ucchiṭṭhabhojino tumhe, na tumhe vighāsādino’’ti.
在这里,他称呼他们为“食尸者”,即“吃尸体的人”。巴利
Tattha kuṇapādāti kuṇapakhādakāti te ālapati.
他们听了他的话之后,全都说出了第四首偈颂:巴利
Te tassa vacanaṃ sutvā sabbepi catutthaṃ gāthamāhaṃsu –
我们七岁时出家,住在森林深处,留着顶髻。
我们只靠别人吃剩的东西活命,难道就该受您责备吗?
那么,到底谁才该受到您的称赞呢?巴利
‘‘Sattavassā pabbajitā, majjhāraññe sikhaṇḍino; Vighāseneva yāpentā, mayañce bhoto gārayhā; Ke nu bhoto pasaṃsiyā’’ti.
在这里,“有顶髻的人”是指长着顶髻的人。“只靠残食”是说:在这么长的时间里,整整七年,我们只靠狮子和老虎吃剩的残食活下来。如果我们该受责备,那还有谁该受称赞呢?巴利
Tattha sikhaṇḍinoti cūḷāya samannāgatā. Vighāsenevāti ettakaṃ kālaṃ satta vassāni sīhabyagghavighāseneva yāpentā yadi bhoto gārayhā, atha ke nu te pasaṃsiyāti.
菩萨为了让他们感到羞愧,说了第五首偈颂——巴利
Te lajjāpento mahāsatto pañcamaṃ gāthamāha –
你们靠狮子、老虎和猛兽吃剩的东西过活,
你们靠别人吃剩的东西活着,自以为就是吃残食者。巴利
‘‘Tumhe sīhānaṃ byagghānaṃ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṃ; Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino’’ti.
在这里,“以及猛兽的残食”指的是留给其他猛兽的剩余食物。巴利
Tattha vāḷānañcāvasiṭṭhakanti sesavāḷamigānañca avasiṭṭhakaṃ ucchiṭṭhabhojanaṃ.
那些苦行者听了这话,就问:“如果我们不是吃残食的人,那到底谁是吃残食的人?”为了向他们说明这个道理,他诵出第六首偈颂——巴利
Taṃ sutvā tāpasā ‘‘sace mayaṃ na vighāsādā, atha ke carahi te vighāsādā’’ti? Atha tesaṃ so tamatthaṃ ācikkhanto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
凡是向婆罗门、沙门或其他乞讨者
把食物布施出去后,他们才吃剩下的,这些人就叫作“食残者”。巴利
‘‘Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā vanibbino; Datvāva sesaṃ bhuñjanti, te janā vighāsādino’’ti.
在那里,“乞求者”是指索求种种物品的人。这样让他们感到羞愧之后,大士就回到了自己的住处。巴利
Tattha vanibbinoti taṃ taṃ bhaṇḍaṃ yācanakassa. Evaṃ te lajjāpetvā mahāsatto sakaṭṭhānameva gato.
导师讲完这段法后,把本生故事联系起来总结说:“那时的七兄弟,就是这些爱玩闹的比丘;而帝释天,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā satta bhātaro ime keḷisīlakā bhikkhū ahesuṃ, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
第九 鹌鹑本生注释巴利
[394] 9. Vaṭṭakajātakavaṇṇanā
“殊胜”这个标题,是导师住在祇园精舍时,针对一位贪吃的比丘讲的。导师问那位比丘:“比丘,听说你很贪吃,是真的吗?”比丘回答:“是的,尊者。”导师就说:“比丘,你不只是现在贪吃,过去世你也一样贪吃。因为贪吃,你在波罗奈对大象、牛、马、人等的尸体肉都不满足,心想‘我要找到比这更好的东西吃’,于是走进了森林。”说完这些,导师便讲起了过去世的故事。巴利
Paṇītanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tañhi satthā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu lolo’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘na kho bhikkhu idāneva lolo, pubbepi tvaṃ loloyeva, lolatāya pana bārāṇasiyaṃ hatthigavāssapurisakuṇapehi atitto ‘ito uttaritaraṃ labhissāmī’ti araññaṃ paviṭṭhosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城梵授王治国的时候,菩萨投生为鹌鹑,住在森林里,以粗糙的草籽为食。那时,波罗奈有一只贪吃的乌鸦,对大象尸体等食物还不知满足,心想:“我要找到比这更好的食物。”于是进入森林,一边吃着各种果实,一边看见了菩萨,心想:“这只鹌鹑身体特别肥壮,肯定是吃了甘美的食物。等我问出它吃的是什么,也吃那些食物,我也就能变得肥壮了。”于是它藏在菩萨上方的一根树枝上,问菩萨:“喂,鹌鹑,你到底吃什么殊胜的食物,身体才变得这么肥壮?”菩萨被它这么一问,就和它寒暄起来,先说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto vaṭṭakayoniyaṃ nibbattitvā araññe lūkhatiṇabījāhāro vasi. Tadā bārāṇasiyaṃ eko lolakāko hatthikuṇapādīhi atitto ‘‘ito uttaritaraṃ labhissāmī’’ti araññaṃ pavisitvā phalāphalaṃ khādanto bodhisattaṃ disvā ‘‘ayaṃ vaṭṭako ativiya thūlasarīro, madhuraṃ gocaraṃ khādati maññe, etassa gocaraṃ pucchitvā taṃ khāditvā ahampi thūlo bhavissāmī’’ti cintetvā bodhisattassa uparibhāge sākhāya nilīyitvā bodhisattaṃ pucchi ‘‘bho vaṭṭaka, kiṃ nāma paṇītāhāraṃ bhuñjasi, thūlasarīro ahosī’’ti? Bodhisatto tena pucchito tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto paṭhamaṃ gāthamāha –
你吃着精美的饭食,还有酥油,舅舅;
那么,乌鸦啊,你到底是因为什么缘故才这么瘦呢?巴利
‘‘Paṇītaṃ bhuñjase bhattaṃ, sappitelañca mātula; Atha kena nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasā’’ti.
这里,“饭食”是指按人的饮食习惯准备的食物。“舅父啊”是他用亲昵的方式称呼对方。“瘦弱”是指肉和血都很少。巴利
Tattha bhattanti manussānaṃ bhojananiyāmena paṭiyāditabhattaṃ. Mātulāti taṃ piyasamudācārena ālapati. Kisoti appamaṃsalohito.
听了它的话,乌鸦说了三首偈颂:巴利
Tassa vacanaṃ sutvā kāko tisso gāthā abhāsi –
住在非友中间,还指望从他们那里得到好处;
心总是惶惶不安,乌鸦哪来的安稳?巴利
‘‘Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato; Niccaṃ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṃ.
乌鸦总是提心吊胆,因为造了恶业;
得到的食物并不能让我满足,所以我瘦,鹌鹑。巴利
‘‘Niccaṃ ubbegino kākā, dhaṅkā pāpena kammunā; Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka.
你吃的是干巴巴的草籽,没什么油水;
那么,究竟是凭什么,你才这么肥壮呢,鹌鹑?巴利
‘‘Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi; Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭakā’’ti.
这里,“健壮”是说:像我这样的乌鸦,哪里来的健壮?哪里来的肥胖?意思就是这样。“有畏惧”就是心怀恐惧。“乌鸟”只是乌鸦的别名。“由恶业所得”是说:乌鸦以偷取他人所有物这种恶业而得到的食物。“不令满足”就是不能吃饱。“因此我”是说:由于这个原因,我才消瘦。“少油脂”就是油脂很少。这段是乌鸦心里以为菩萨“吃的是精美食物”,虽然这样想,却还是向鹌鹑询问它们所觅得的食物时说的。巴利
Tattha daḷhiyanti evarūpassa mayhaṃ kākassa kuto daḷhībhāvo, kuto thūlanti attho. Ubbeginoti ubbegavanto. Dhaṅkāti kākānameva nāmaṃ. Pāpena kammunā laddhoti kākena manussasantakavilumpanasaṅkhātena pāpena kammena laddho piṇḍo. Na pīṇetīti na tappeti. Tenasmīti tena kāraṇenāhaṃ kiso asmi. Appasnehānīti mandojāni. Idaṃ kāko bodhisattaṃ ‘‘paṇītabhojanaṃ khādatī’’ti saññī hutvāpi vaṭṭakānaṃ gahitagocaraṃ pucchanto āha.
菩萨听了这话,就讲起自己肥胖的原因,说出下面这些偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto attano thūlabhāvakāraṇaṃ kathento imā gāthā abhāsi –
少欲,不胡思乱想,也不走远路;
靠得到什么就吃什么过活,我就这样长得肥壮,乌鸦啊。巴利
‘‘Appicchā appacintāya, adūragamanena ca; Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa.
确实,对于少欲知足、少思虑而安乐的人来说;
对于善摄持自心的人,谋生很容易达成。巴利
‘‘Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa ca; Susaṅgahitamānassa, vuttī susamudānayā’’ti.
在这里,“少欲”是指在饮食上少欲、无所贪求,仅仅是为了维持身体才吃食物。“不胡思乱想”是指没有“今天去哪里弄吃的?明天又去哪里弄吃的?”这种对饮食的盘算。“不跑远路”是指不会想着“在某个地方能吃到美味”而跑到很远的地方去。“不管得到什么”是指不论得到的是粗劣的还是精美的,就靠得到的那些过活。“因为这些我长得壮”是指因为这四种原因,我长得壮实。“乌鸦啊”是在对乌鸦说话。“拥有不胡思乱想之乐的人”是指那些没有饮食盘算、不胡思乱想的圣者们拥有这种快乐,他具备那样的快乐。“善于守护心的人”是指“吃这么多就能好好消化”——这样善加把握饮食分量的人。“生活容易维持”是指像这样的人,他的生活很容易维持、很容易打理好。巴利
Tattha appicchāti āhāresu appicchatāya nittaṇhatāya, kevalaṃ sarīrayāpanavaseneva āhārāharaṇatāyāti attho. Appacintāyāti ‘‘ajja kahaṃ āhāraṃ labhissāmi, sve kaha’’nti evaṃ āhāracintāya abhāvena. Adūragamanena cāti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne madhuraṃ labhissāmī’’ti cintetvā avidūragamanena ca. Laddhāladdhenāti lūkhaṃ vā hotu paṇītaṃ vā, yaṃ laddhaṃ, teneva. Thūlo tenasmīti tena catubbidhena kāraṇena thūlo asmi. Vāyasāti kākaṃ ālapati. Appacintasukhassāti āhāracintārahitānaṃ appacintānamariyānaṃ sukhaṃ assatthīti appacintasukho, tassa tādisena sukhena samannāgatassa. Susaṅgahitamānassāti ‘‘ettakaṃ bhuñjitvā jīrāpetuṃ sakkhissāmī’’ti evaṃ suṭṭhu saṅgahitāhāramānassa. Vuttī susamudānayāti evarūpassa puggalassa jīvitavutti sukhena sakkā samudānetuṃ susamudānayā sunibbattiyā.
导师讲完这段法义开示,阐明四圣谛之后,把本生故事连接起来。在四圣谛开示结束的时候,那位贪欲比丘证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
那时,乌鸦就是那个贪欲比丘,而鹌鹑则正是我自己。巴利
Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, vaṭṭako pana ahameva ahosinti.
第十 鸽子本生注巴利
[395] 10. Pārāvatajātakavaṇṇanā
“过了这么久,我终于见到了!”这句话,是导师住在祇园精舍时,针对那位贪心的比丘而说的。当前这件事的经过,和前面所说的一样。巴利
Cirassaṃvata passāmīti idaṃ satthā jetavane viharanto lolabhikkhuṃyeva ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā vuttanayameva.
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨投生为一只鸽子,住在波罗奈一位长者的厨房里的一个巢篮中。有一只乌鸦也和它交上了朋友,同样住在那里。这些经过都应该详细展开来说。厨师拔掉乌鸦的羽毛,用面团把它的身体涂满,又在一块碎陶片上钻了孔,穿起来挂在它脖子上,然后把它放进篮子里。菩萨从森林里回来,看到这情形,就取笑它,说出了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto pārāvato hutvā bārāṇasiseṭṭhino mahānase nīḷapacchiyaṃ vasati. Kākopi tena saddhiṃ vissāsaṃ katvā tattheva vasatīti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Bhattakārako kākapattāni luñcitvā piṭṭhena taṃ makkhetvā ekaṃ kapālakhaṇḍaṃ vijjhitvā kaṇṭhe piḷandhitvā pacchiyaṃ pakkhipi. Bodhisatto araññato āgantvā taṃ disvā parihāsaṃ karonto paṭhamaṃ gāthamāha –
等了这么久,我终于见到了你,戴着宝珠的同伴。
朋友啊,你的胡须修得真好,看起来真光彩。巴利
‘‘Cirassaṃ vata passāmi, sahāyaṃ maṇidhārinaṃ; Sukatā massukuttiyā, sobhate vata me sakhā’’ti.
在这里,massukuttiyā 指的就是这种修整胡须的行为。巴利
Tattha massukuttiyāti imāya massukiriyāya.
乌鸦听完之后,说了第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kāko dutiyaṃ gāthamāha –
我这阴毛和体毛都长得乱蓬蓬的,整天忙着各种事务;
好不容易才找到一个剃头匠,今天总算把这毛发剃掉了。巴利
‘‘Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṃ kammesu byāvaṭo; Cirassaṃ nhāpitaṃ laddhā, lomaṃ taṃ ajja hārayi’’nti.
这里说“我忙于事务”,是他在说:“朋友鸽子啊,我忙着国王的事务,找不到空闲,所以指甲和腋毛都长得乱蓬蓬了。”“今日除去”意思是:今天我把它们剃掉了。巴利
Tattha ahaṃ kammesu byāvaṭoti ahaṃ samma pārāvata, rājakammesu byāvaṭo okāsaṃ alabhanto parūḷhakacchanakhalomo ahosinti vadati. Ajja hārayinti ajja hāresiṃ.
于是,菩萨说了第三首偈颂:巴利
Tato bodhisatto tatiyaṃ gāthamāha –
你剃掉了身上的毛,真是找到了一位难得的理发师;
那么,朋友,你喉咙里到底是什么在叮当作响呢?巴利
‘‘Yaṃ nu lomaṃ ahāresi, dullabhaṃ laddha kappakaṃ; Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyatī’’ti.
它的意思是:你先是好不容易找到一个理发师,让他帮你把毛剃掉。既然已经剃了,那为什么,朋友,你脖子上这个东西还在叮当作响呢?巴利
Tassattho – yaṃ tāva dullabhaṃ kappakaṃ labhitvā lomaṃ harāpesi, taṃ harāpaya, atha kiñcarahi te vayassa idaṃ kaṇṭhe kiṇikiṇāyatīti.
于是乌鸦说了两首偈颂:巴利
Tato kāko dve gāthā abhāsi –
宝珠悬挂在柔嫩之人的颈项上,
我正在学着他们这样做,你别以为这是在闹着玩。巴利
‘‘Manussasukhumālānaṃ, maṇi kaṇṭhesu lambati; Tesāhaṃ anusikkhāmi, mā tvaṃ maññi davā kataṃ.
如果你也喜欢我这精心修好的胡须造型,
朋友,我会给你做,也把宝珠送给你。巴利
‘‘Sacepimaṃ pihayasi, massukuttiṃ sukāritaṃ; Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te’’ti.
在这里,“宝珠”是指:这类人会把一颗宝珠挂在脖子上。“我(是)他们”就是“我是他们”。“你不要这么想”是说:你不要以为“这只是我闹着玩的”。“你要是羡慕这个”是说:如果你想要我这样剃须的样子。巴利
Tattha maṇīti evarūpānaṃ manussānaṃ ekaṃ maṇiratanaṃ kaṇṭhesu lambati. Tesāhanti tesaṃ ahaṃ. Mā tvaṃ maññīti tvaṃ pana ‘‘etaṃ mayā davā kata’’nti mā maññi. Sacepimaṃ pihayasīti sace imaṃ mama kataṃ massukuttiṃ tvaṃ icchasi.
听了这话,菩萨说出第六首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto chaṭṭhaṃ gāthamāha –
你只是用宝珠把自己遮起来,又把胡须修得漂漂亮亮;
我这就向你告辞了,能见到你,是我所喜爱的。巴利
‘‘Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā; Āmanta kho taṃ gacchāmi, piyaṃ me tavadassana’’nti.
这里,“maṇinā”就是“maṇino”,这才是正确的读法。这段话的意思是:朋友乌鸦,这颗宝珠和这修剪整齐的胡须,只有你才配得上。而对我来说,见不到你才是最好的,所以我跟你打个招呼就走了。巴利
Tattha maṇināti maṇino, ayameva vā pāṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma vāyasa, tvaññeva imassa maṇino anucchaviko imissā ca sukatāya massuyā , mama pana tava adassanameva piyaṃ, tasmā taṃ āmantayitvā gacchāmīti.
菩萨说完这番话,就腾空而起,到别的地方去了。那只乌鸦就当场命尽了。巴利
Evañca pana vatvā bodhisatto uppatitvā aññattha gato. Kāko tattheva jīvitakkhayaṃ patto.
导师讲完这个法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。四圣谛讲完的时候,那位贪欲比丘证得了不来果。那时候,乌鸦就是那位贪欲比丘,而鸽子就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. Tadā kāko lolabhikkhu ahosi, pārāvato pana ahameva ahosinti.
阿瓦利亚、白旗、达利穆卡和尼噜;
阿桑卡、米伽罗、般遮、咖喇咖尼和公鸡。
法幢本生、难提本生、佉罗子本生,还有针本生;
敦提罗指《敦提罗本生》,金螃蟹指《金螃蟹本生》,摩诃迦指《摩诃迦本生》,持明者指《持明者本生》,以及。
辛哈花本生、食残食者本生、鹌鹑本生和鸽子本生;
大长老们把六集中的二十则本生故事结集起来。巴利
Avāriyaṃ setaketu, darīmukhañca neru ca; Āsaṅkamigālopañca, kāḷakaṇṇī ca kukkuṭaṃ. Dhammadhajañca nandiyaṃ, kharaputtaṃ sūci ceva; Tuṇḍilaṃ soṇṇakakkaṭaṃ, mayhakaṃ vijjādharañceva. Siṅghapupphaṃ vighāsādaṃ, vaṭṭakañca pārāvataṃ; Saṅgāyiṃsu mahātherā, chakke vīsati jātake.