礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中· 《本生经》义注· 第三部分巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Jātaka-aṭṭhakathā · (Tatiyo bhāgo)
4. 四集义注
1222 段
小迦陵伽本生经的注释巴利
[301] 1. Cūḷakāliṅgajātakavaṇṇanā
这段是世尊住在祇园精舍时,因四位女游行者出家而说的。据说在毗舍离城,住着七千七百零七位离车族王族。他们全都擅长追问和反问。后来,一位精通五百论题的尼干陀来到毗舍离,离车族款待了他。接着又来了一个同样精通五百论题的尼干陀女。离车王族让两人辩论,结果两人旗鼓相当。于是离车族想:“这两人结合所生的儿子一定很聪明。”就为他们办了婚事,让两人住在一起。他们共同生活后,先后生下四个女儿和一个男孩。女儿们取名“真实”“动摇”“决定”“覆藏”,男孩取名“萨遮迦”。这五个人长大后,从母亲那边学了五百论题,从父亲那边也学了五百论题,一共学了一千论题。父母这样教导女儿们:“如果有在家人辩倒你们,你们就做他的妻子随侍他;如果有出家人辩倒你们,你们就在他那里出家。”巴利
Vivarathimāsaṃdvāranti idaṃ satthā jetavane viharanto catunnaṃ paribbājikānaṃ pabbajjaṃ ārabbha kathesi. Vesāliyaṃ kira licchavirājūnaṃ satta sahassāni satta satāni satta ca licchavī vasiṃsu. Te sabbepi pucchāpaṭipucchācittakā ahesuṃ. Atheko pañcasu vādasatesu byatto nigaṇṭho vesāliyaṃ sampāpuṇi, te tassa saṅgahaṃ akaṃsu. Aparāpi evarūpā nigaṇṭhī sampāpuṇi . Rājāno dvepi jane vādaṃ kāresuṃ, ubhopi sadisāva ahesuṃ. Tato licchavīnaṃ etadahosi ‘‘ime dvepi paṭicca uppanno putto byatto bhavissatī’’ti. Tesaṃ vivāhaṃ kāretvā dvepi ekato vāsesuṃ. Atha nesaṃ saṃvāsamanvāya paṭipāṭiyā catasso dārikāyo eko ca dārako jāyi. Dārikānaṃ ‘‘saccā, lolā, avadhārikā, paṭicchādā’’ti nāmaṃ akaṃsu, dārakassa ‘‘saccako’’ti. Te pañcapi janā viññutaṃ pattā mātito pañca vādasatāni, pitito pañca vādasatānīti vādasahassaṃ uggaṇhiṃsu. Mātāpitaro dārikānaṃ evaṃ ovadiṃsu ‘‘sace koci gihī tumhākaṃ vādaṃ bhindissati, tassa pādaparicārikā bhaveyyātha. Sace pabbajito bhindissati, tassa santike pabbajeyyāthā’’ti.
后来,父母去世了。父母去世后,萨遮迦尼干陀就留在毗舍离,教离车族人技艺。他的姊妹们则拿着一根阎浮树枝,为了辩论而从一个城走到另一个城,到了舍卫城后,把树枝插在城门口,对孩子们说:“不管是在家人还是出家人,只要能驳倒我们的主张,就让他用脚把这堆土踢散,再用脚踩断这根树枝。”说完就进城乞食去了。那时,舍利弗长老把没打扫的地方打扫干净,把空水瓶里备好饮水,又照顾了病人,然后在午前进入舍卫城乞食。他看见那根树枝,就问孩子们是怎么回事,孩子们把事情经过告诉了他。长老就让孩子们把树枝拔起来踩断,并对他们说:“插这根树枝的人吃完饭以后,让他们到祇园精舍的门楼那里见我。”说完就进城去了,吃完饭以后,站在精舍的门楼那里。那些女遍行者乞食回来,看见树枝被踩断了,就问:“这是谁踩断的?”孩子们说:“是舍利弗长老。如果你们想辩论,就去祇园的门楼那里。”她们又进城召集了一大群人,然后来到精舍的门楼,向长老提出一千个论题。长老一一解答后,问:“你们还知道别的吗?”“不知道了,尊者。”“那我来问你们一些问题。”“尊者请问,我们知道的话就回答。”巴利
Aparabhāge mātāpitaro kālamakaṃsu. Tesu kālakatesu saccakanigaṇṭho tattheva vesāliyaṃ licchavīnaṃ sippaṃ sikkhāpento vasi. Bhaginiyo jambusākhaṃ gahetvā vādatthāya nagarā nagaraṃ caramānā sāvatthiṃ patvā nagaradvāre sākhaṃ nikhaṇitvā ‘‘yo amhākaṃ vādaṃ āropetuṃ sakkoti gihī vā pabbajito vā, so etaṃ paṃsupuñjaṃ pādehi vikiritvā pādeheva sākhaṃ maddatū’’ti dārakānaṃ vatvā bhikkhāya nagaraṃ pavisiṃsu. Athāyasmā sāriputto asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjitvā rittaghaṭesu pānīyaṃ upaṭṭhapetvā gilāne ca paṭijaggitvā divātaraṃ sāvatthiṃ piṇḍāya pavisanto taṃ sākhaṃ disvā dārake pucchi, dārakā taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu. Thero dārakeheva pātāpetvā maddāpetvā ‘‘yehi ayaṃ sākhā ṭhapitā, te katabhattakiccāva āgantvā jetavanadvārakoṭṭhake maṃ passantū’’ti dārakānaṃ vatvā nagaraṃ pavisitvā katabhattakicco vihāradvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Tāpi paribbājikā bhikkhāya caritvā āgatā sākhaṃ madditaṃ disvā ‘‘kenāyaṃ madditā’’ti vatvā ‘‘sāriputtattherena, sace tumhe vādatthikā, jetavanadvārakoṭṭhakaṃ gacchathā’’ti dārakehi vuttā puna nagaraṃ pavisitvā mahājanaṃ sannipātetvā vihāradvārakoṭṭhakaṃ gantvā theraṃ vādasahassaṃ pucchiṃsu. Thero taṃ vissajjetvā ‘‘aññaṃ kiñci jānāthā’’ti pucchi. ‘‘Na jānāma, sāmī’’ti. ‘‘Ahaṃ pana vo kiñci pucchāmī’’ti. ‘‘Puccha, sāmi, jānantiyo kathessāmā’’ti.
长老问:“什么叫‘一’?”她们答不上来。长老就给她们解释。她们说:“尊者,我们输了,您赢了。”“那你们现在打算怎么办?”“我们的父母生前这样嘱咐过我们:‘如果是在家人破了你们的论议,你们就做他的妻子;如果是出家人破了你们的论议,你们就在他那里出家。’请让我们出家吧。”长老说:“好。”就把她们送到莲华色比丘尼那里,让她们出家。她们所有人不久都证得了阿罗汉果。后来有一天,比丘们在法堂里议论说:“贤友们,舍利弗长老做了这四位女游方者的依靠,让她们全都证得了阿罗汉果。”世尊来了,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答之后,世尊说:“比丘们,不只是现在,过去世他也曾是她们的依靠。现在他让她们得到了出家的灌顶,过去世则让她们坐上了大王后的位置。”说完,便讲起了过去世的故事。巴利
Thero ‘‘ekaṃ nāma ki’’nti pucchi. Tā na jāniṃsu. Thero vissajjesi. Tā ‘‘amhākaṃ, sāmi, parājayo, tumhākaṃ jayo’’ti āhaṃsu. ‘‘Idāni kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Amhākaṃ mātāpitūhi ayaṃ ovādo dinno ‘sace vo gihī vādaṃ bhindissati, tassa pajāpatiyo bhaveyyātha. Sace pabbajito, tassa santike pabbajeyyāthā’ti, pabbajjaṃ no dethā’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti vatvā tā uppalavaṇṇāya theriyā santike pabbājesi. Tā sabbāpi na cirasseva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, sāriputtatthero catunnaṃ paribbājikānaṃ avassayo hutvā sabbā arahattaṃ pāpesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa etāsaṃ avassayo ahosi, idāni pana pabbajjābhisekaṃ dāpesi, pubbe rājamahesiṭṭhāne ṭhapesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在迦陵伽国的檀塔补罗城里,迦陵伽王正治理着国家。那时,阿沙卡国的巴咤厘城里,有一位名叫阿沙卡的国王也在位。迦陵伽王兵强马壮,车乘齐备,自己又有像龙象一样的气力,根本找不到对手。他一心想打仗,就把大臣们叫来说:“我想打仗,可就是找不到对手,该怎么办?”大臣们说:“大王,有个办法。您有四个女儿,容貌绝美。给她们打扮好,让她们坐在遮蔽的车里,由军队护卫着,到各个村落、城镇和王都去巡游。哪个国王想把她们留在自己宫里,我们就跟他开战。”国王就照办了。她们每到一处,国王们都因为害怕,不敢让她们进城,只派人送去礼物,让她们住在城外。就这样走遍了整个赡部洲,来到了阿沙卡国的巴咤厘城。阿沙卡王也下令关上城门,派人送去礼物。他有个大臣,名叫欢喜军,博学、机敏,善于运用善巧方便。他心想:“听说这些公主走遍整个赡部洲都找不到对手,要真是这样,赡部洲岂不成了空的了?我要跟迦陵伽王打一仗。”于是他走到城门那里,叫来守门人,为了让守门人为她们打开城门,先说了第一首偈颂——巴利
Atīte kāliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅgarāje rajjaṃ kārente assakaraṭṭhe pāṭalinagare assako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Kāliṅgo sampannabalavāhano sayampi nāgabalo paṭiyodhaṃ na passati. So yujjhitukāmo hutvā amaccānaṃ ārocesi ‘‘ahaṃ yuddhatthiko, paṭiyodhaṃ pana na passāmi, kiṃ karomā’’ti. Amaccā ‘‘attheko, mahārāja, upāyo, dhītaro te catasso uttamarūpadharā, tā pasādhetvā paṭicchannayāne nisīdāpetvā balaparivutā gāmanigamarājadhāniyo carāpetha. Yo rājā tā attano gehe kātukāmo bhavissati, tena saddhiṃ yuddhaṃ karissāmā’’ti vadiṃsu. Rājā tathā kāresi. Tāhi gatagataṭṭhāne rājāno bhayena tāsaṃ nagaraṃ pavisituṃ na denti, paṇṇākāraṃ pesetvā bahinagareyeva vasāpenti. Evaṃ sakalajambudīpaṃ vicaritvā assakaraṭṭhe pāṭalinagaraṃ pāpuṇiṃsu. Assakopi nagaradvārāni pidahāpetvā paṇṇākāraṃ pesesi. Tassa nandiseno nāma amacco paṇḍito byatto upāyakusalo. So cintesi ‘‘imā kira rājadhītaro sakalajambudīpaṃ vicaritvā paṭiyodhaṃ na labhiṃsu, evaṃ sante jambudīpo tuccho nāma ahosi, ahaṃ kāliṅgena saddhiṃ yujjhissāmī’’ti. So nagaradvāraṃ gantvā dovārike āmantetvā tāsaṃ dvāraṃ vivarāpetuṃ paṭhamaṃ gāthamāha –
打开城门一个月,让众人进入阿鲁纳王的城市;
由善加调教的狮子、南迪塞那善加守护。巴利
‘‘Vivarathimāsaṃ dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu aruṇarājassa; Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ nandisenenā’’ti.
这里说到“阿鲁纳王”:因为他在登上王位的时候,按照国名叫做阿沙卡,而家族给他取的名字则是阿鲁纳,所以说“阿鲁纳王”。“狮子”:指人中狮子。“善加调教”:指被师长们好好教导过。“南迪塞那”:就是名叫南迪塞那的我。巴利
Tattha aruṇarājassāti so hi rajje patiṭṭhitakāle raṭṭhanāmavasena assako nāma jāto, kuladattiyaṃ panassa nāmaṃ aruṇoti . Tenāha ‘‘aruṇarājassā’’ti. Sīhenāti purisasīhena. Susiṭṭhenāti ācariyehi suṭṭhu anusāsitena. Nandisenenāti mayā nandisenena nāma.
他这样说完,就叫人打开城门,把那些女子带进去交给阿沙卡王,说:“你们不用害怕。真要打起来,我会赢的。这些容貌出众的公主,就立她们做王后吧。”于是让人为她们举行了灌顶礼,又把跟她们一起来的那些男子打发走,对他们说:“你们回去吧,告诉你们的国王,公主们已经被阿沙卡王立为王后了。”他们回去报告了。迦陵伽王说:“看来他根本不知道我的实力。”说完立刻带着大军出发了。南迪塞那听说他来了,就派人传话:“就让他待在自己国境里吧,别踏进我们国王的国境。两国之间一旦越界,就会打起来。”迦陵伽王听了这话,就停在自己国境边上。阿沙卡王也停在自己国境边上。那时候,菩萨已经出家做了仙人,住在两国交界处的一间草屋里。迦陵伽王心想:“沙门想必知道些什么。谁知道会怎样?谁胜谁败?我去问问那位苦行者。”于是他换上让人认不出来的衣服,去见菩萨,顶礼之后坐在一边,寒暄问候完,问道:“尊者,迦陵伽王和阿沙卡王都想打仗,各自停在自己的国境边上。他们当中谁会赢,谁会输?”菩萨说:“大福德者,我不知道‘谁会赢、谁会输’。不过,帝释天——那位天王——会到这里来。我问过他之后再告诉你,你明天再来吧。”帝释天来拜访菩萨,坐下之后,菩萨就问了这件事。帝释天说:“尊者,迦陵伽王会赢,阿沙卡王会输。而且会出现这样那样的前兆。”巴利
So evaṃ vatvā dvāraṃ vivarāpetvā tā gahetvā assakarañño datvā ‘‘tumhe mā bhāyittha, yuddhe sati ahaṃ jinissāmi, imā uttamarūpadharā rājadhītaro mahesiyo karothā’’ti tāsaṃ abhisekaṃ dāpetvā tāhi saddhiṃ āgate purise ‘‘gacchatha, tumhe rājadhītūnaṃ assakarājena mahesiṭṭhāne ṭhapitabhāvaṃ tumhākaṃ rañño ācikkhathā’’ti uyyojesi. Te gantvā ārocesuṃ. Kāliṅgo ‘‘na hi nūna so mayhaṃ balaṃ jānātī’’ti vatvā tāvadeva mahatiyā senāya nikkhami. Nandiseno tassa āgamanaṃ ñatvā ‘‘attano kira rajjasīmāyameva hotu, mā amhākaṃ rañño rajjasīmaṃ okkamatu, ubhinnaṃ rajjānaṃ antare yuddhaṃ bhavissatī’’ti sāsanaṃ pesesi. So sāsanaṃ sutvā attano rajjapariyanteyeva aṭṭhāsi. Assakopi attano rajjapariyante aṭṭhāsi. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā tesaṃ dvinnaṃ rajjānaṃ antare paṇṇasālāyaṃ vasati. Kāliṅgo cintesi ‘‘samaṇā nāma kiñci jānissanti, ko jānāti, kiṃ bhavissati, kassa jayo vā parājayo vā bhavissati, tāpasaṃ pucchissāmī’’ti aññātakavesena bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāraṃ katvā ‘‘bhante, kāliṅgo ca assako ca yujjhitukāmā attano attano rajjasīmāyameva ṭhitā, etesu kassa jayo bhavissati, kassa parājayo’’ti pucchi. Mahāpuñña, ahaṃ ‘‘asukassa jayo, asukassa parājayo’’ti na jānāmi, sakko pana devarājā idhāgacchati, tamahaṃ pucchitvā kathessāmi, sve āgaccheyyāsīti. Sakko bodhisattassa upaṭṭhānaṃ āgantvā nisīdi, atha naṃ bodhisatto tamatthaṃ pucchi. Bhante, kāliṅgo jinissati, assako parājissati, idañcidañca pubbanimittaṃ paññāyissatīti.
第二天,迦陵伽王又来问,菩萨就告诉了他。他连“会有什么前兆”都没问,就满心欢喜地站起来走了,说:“听说我会赢。”这话传开了。阿沙卡王听说后,叫人把欢喜军找来,说:“听说迦陵伽王会赢,我们会输,该怎么办才好?”欢喜军说:“大王,这事谁能知道?谁胜谁败谁能断定?您别担心。”他这样安慰了国王,就去见菩萨,顶礼后坐在一边,问:“尊者,谁会赢,谁会输?”“迦陵伽王会赢,阿沙卡王会输。”“尊者,赢的人会有什么前兆?输的人又会有什么前兆?”“大福德者,赢的那一方,守护神会变成一头全白的牛王;输的那一方,守护神会变成一头全黑的牛王。两边的守护神打起来,胜负就分出来了。”欢喜军听了这话,就起身离开,把国王身边大约一千名亲信大将召集起来,爬上不远处的一座山,问他们:“喂,你们能豁出命来保国王吗?”“能,我们做得到。”“那就从这悬崖上跳下去吧。”他们正要往下跳,他拦住说:“行了,不用跳崖。你们只要一心一意,为了国王的性命,绝不退缩地战斗就行。”他们都答应了。巴利
Kāliṅgo punadivase āgantvā pucchi, bodhisattopissa ācikkhi. So ‘‘kiṃ nāma pubbanimittaṃ bhavissatī’’ti apucchitvāva ‘‘ahaṃ kira jinissāmī’’ti uṭṭhāya tuṭṭhiyā pakkāmi. Sā kathā vitthārikā ahosi. Taṃ sutvā assako nandisenaṃ pakkosāpetvā ‘‘kāliṅgo kira jinissatiṃ , mayaṃ parājissāma, kiṃ nu kho kātabba’’nti āha. So ‘‘ko etaṃ jānāti mahārāja, kassa jayo vā parājayo vā, tumhe mā cintayitthā’’ti rājānaṃ assāsetvā bodhisattaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘bhante, ko jinissati, ko parājissatī’’ti pucchi. ‘‘Kāliṅgo jinissati, assako parājissatī’’ti? ‘‘Bhante, jinantassa pubbanimittaṃ kiṃ bhavissati, kiṃ parājinantassā’’ti? ‘‘Mahāpuñña, jinantassa ārakkhadevatā sabbaseto usabho bhavissati, itarassa sabbakāḷako, ubhinnampi ārakkhadevatā yujjhitvā jayaparājayaṃ karissantī’’ti. Nandiseno taṃ sutvā uṭṭhāya gantvā rañño sahāye sahassamatte mahāyodhe gahetvā avidūre pabbataṃ abhiruyha ‘‘ambho, amhākaṃ rañño jīvitaṃ dātuṃ sakkhissathā’’ti pucchi. ‘‘Āma, sakkhissāmā’’ti. ‘‘Tena hi imasmiṃ papāte patathā’’ti. Te patituṃ ārabhiṃsu. Atha ne vāretvā ‘‘alaṃ ettha patanena, amhākaṃ rañño jīvitaṃ dātuṃ suhadayā anivattino hutvā yujjhathā’’ti āha. Te sampaṭicchiṃsuṃ.
战斗临近时,迦陵伽王心想“我肯定会赢”,却懈怠了下来;他的军队也想着“我们会赢”,同样懈怠下来,却不披铠甲,分成一堆一堆的,随心所欲地散开了;到了该出力的时候,他们却不出力。两位国王都骑上马,朝对方逼近,准备“开战”。双方的守护天神走在前面,迦陵伽王的守护天神变成了一头全白色的公牛,另一方的则变成了全黑色的公牛。那两位天神也摆出交战的架势,互相逼近。不过,这两头公牛只有两位国王自己看得见,别人都看不见。欢喜军问阿沙卡王:“大王,您看见守护天神了吗?”“是的,看见了。”“是什么样子?”“迦陵伽王的守护天神显现为一头全白色的公牛,我们的守护天神则是全黑色的,显得疲惫不堪。”“大王,您别害怕,我们会赢,迦陵伽会输。您从马上下来,拿起这支矛,用左手从腹部侧面夹紧这匹训练有素的骏马,带着这一千名勇士急速冲过去,用矛刺向迦陵伽王的守护天神,然后我们一千人再用一千支矛一起刺。这样,迦陵伽的守护天神就会死掉,接着迦陵伽就会战败,我们就会获胜。”国王说“好”,便按欢喜军的指示行动,用矛刺去,那一千名英勇的大臣也各用千支矛一起刺。守护天神当场丧命,迦陵伽随即战败逃跑。看见他逃跑,那一千名大臣高声喊道:“迦陵伽逃跑了!”迦陵伽因害怕死亡而奔逃,一边咒骂那位苦行者,一边说出第二首偈颂——巴利
Atha saṅgāme upaṭṭhite kāliṅgo ‘‘ahaṃ kira jinissāmī’’ti vosānaṃ āpajji, balakāyāpissa ‘‘amhākaṃ kira jayo’’ti vosānaṃ āpajjitvā sannāhaṃ akatvā vaggavaggā hutvā yathāruci pakkamiṃsu, vīriyakaraṇakāle vīriyaṃ na kariṃsu. Ubhopi rājāno assaṃ abhiruhitvā ‘‘yujjhissāmā’’ti aññamaññaṃ upasaṅkamanti. Ubhinnaṃ ārakkhadevatā purato gantvā kāliṅgarañño ārakkhadevatā sabbaseto usabho ahosi, itarassa sabbakāḷako. Tā devatāpi aññamaññaṃ yujjhanākāraṃ dassentā upasaṅkamiṃsu. Te pana usabhā ubhinnaṃ rājūnaṃyeva paññāyanti, na aññesaṃ. Nandiseno assakaṃ pucchi ‘‘paññāyati te, mahārāja, ārakkhadevatā’’ti. ‘‘Āma, paññāyatī’’ti. ‘‘Kenākārenā’’ti. ‘‘Kāliṅgarañño ārakkhadevatā sabbaseto usabho hutvā paññāyati, amhākaṃ ārakkhadevatā sabbakāḷako kilamanto hutvā tiṭṭhatī’’ti. ‘‘Mahārāja, tumhe mā bhāyatha, mayaṃ jinissāma, kāliṅgo parājissati, tumhe assapiṭṭhito otaritvā imaṃ sattiṃ gahetvā susikkhitasindhavaṃ udarapasse vāmahatthena uppīḷetvā iminā purisasahassena saddhiṃ vegena gantvā kāliṅgarañño ārakkhadevataṃ sattippahārena pātetha, tato mayaṃ sahassamattā sattisahassena paharissāma , evaṃ kāliṅgassa ārakkhadevatā nassissati, tato kāliṅgo parājissati, mayaṃ jinissāmā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti nandisenena dinnasaññāya gantvā sattiyā pahari, sūrayodhasahassāpi amaccā sattisahassena pahariṃsu. Ārakkhadevatā tattheva jīvitakkhayaṃ pāpuṇi, tāvadeva kāliṅgo parājitvā palāyi. Taṃ palāyamānaṃ disvā sahassamattā amaccā ‘‘kāliṅgo palāyatī’’ti unnadiṃsu. Kāliṅgo maraṇabhayabhīto palāyamāno taṃ tāpasaṃ akkosanto dutiyaṃ gāthamāha –
迦陵伽赢了,他们是征服难胜者的强者;阿湿波人输了,落得个不幸。
梵行者,这正是你所说的话:正直的人不说假话。巴利
‘‘Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo assakānaṃ; Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇantī’’ti.
在这其中,能忍受难忍之事的人,就是指能够忍受难忍、极难忍受之事的人。这就是你曾说过的话:你这位伪苦行者,收了贿赂之后,就这样说——那本该落败的国王会获胜,那本该获胜的国王会落败。非正直者:凡是身、语、意都正直的人,他们不说虚妄之语。巴利
Tattha asayhasāhinanti asayhaṃ dussahaṃ sahituṃ samatthānaṃ. Icceva te bhāsitanti evaṃ tayā kūṭatāpasa lañjaṃ gahetvā parājinakarājānaṃ jinissati, jinanarājānañca parājissatīti bhāsitaṃ. Na ujjubhūtāti ye kāyena vācāya manasā ca ujubhūtā, na te musā bhaṇantīti.
他这样一边骂着那位苦行者,一边逃跑,直接逃回了自己的都城,连回头看一眼都做不到。过了几天,帝释天来到苦行者那里侍奉他。苦行者和他交谈时,说出了第三首偈颂:巴利
Evaṃ so tāpasaṃ akkosanto palāyanto attano nagarameva gato, nivattitvā oloketumpi nāsakkhi. Tato katipāhaccayena sakko tāpasassa upaṭṭhānaṃ agamāsi. Tāpaso tena saddhiṃ kathento tatiyaṃ gāthamāha –
天人超越了妄语,真实是他们最殊胜的财富,帝释啊。
天王,你这话是妄语。摩伽婆啊,大因陀罗,你到底是依着什么才这样说?巴利
‘‘Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu sakka; Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahindā’’ti.
在这里,你所说的“你说的是妄语”这句话的意思是:你对我说的那些话,是在讲破坏意义的妄语,所以你是在说妄语。你是基于什么原因这样说的?巴利
Tattha taṃ te musā bhāsitanti yaṃ tayā mayhaṃ bhāsitaṃ, taṃ atthabhañjanakamusāvādaṃ kathentena tayā musā bhāsitaṃ, tayā kiṃ kāraṇaṃ paṭicca evaṃ bhāsitanti?
帝释天听了之后,说了第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sakko catutthaṃ gāthamāha –
婆罗门,当这话被说出时,你难道没听过吗:天神们不会嫉妒人的精进努力;
调御,心不可破的定,以及不散乱与适时的出离;
正是凭着坚定的精进和人的勇猛,阿萨卡人才取得了胜利。巴利
‘‘Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa; Damo samādhi manaso abhejjo, abyaggatā nikkamanañca kāle; Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakāna’’nti.
它的意思是:婆罗门,当你在各处说法时,难道以前从没听过这样的事吗?天人对人的勇力不嫉妒、不不满。赤贫王通过自己的精进,调伏自我被称为调御。由于团结一致,他的心不破裂,这就是不坏定。赤贫王的同伴们在鼓起精进的时候不散乱,不像迦陵伽那样分成一派一派、退缩不前;这样不退转、因和合而心不破裂的人,他们的精进和人的勇力就变得坚固。正是因为这个原因,赤贫王才获得了胜利。巴利
Tassattho – kiṃ tayā, brāhmaṇa, tattha tattha vacane bhaññamāne idaṃ na sutapubbaṃ, yaṃ devā purisaparakkamassa na issanti na usūyanti, assakarañño vīriyakaraṇavasena attadamanasaṅkhāto damo, samaggabhāvena manaso abhejjo, abhejjasamādhi, assakarañño sahāyānaṃ vīriyakaraṇakāle abyaggatā yathā kāliṅgassa manussā vaggavaggā hutvā osakkiṃsu, evaṃ anosakkanaṃ samaggabhāvena abhejjacittānaṃ vīriyañca purisaparakkamo ca thiro ahosi, teneva kāraṇena assakānaṃ jayo ahosīti.
迦陵伽逃跑后,阿萨迦王派人抢走了财物,回到自己的城里。难提犀那给迦陵伽王送去一封信,说:请把这四位公主应得的那份遗产送过来;要是不送,我自然知道该怎么办。迦陵伽王听了这封信,又害怕又慌张,就把那份遗产送了过去。从那时起,他们便和睦地住在一起。巴利
Palāte ca pana kāliṅge assakarājā vilopaṃ gāhāpetvā attano nagaraṃ gato. Nandiseno kāliṅgassa sāsanaṃ pesesi ‘‘imāsaṃ catunnaṃ rājakaññānaṃ dāyajjakoṭṭhāsaṃ pesetu, sace na peseti, kātabbamettha jānissāmī’’ti. So taṃ sāsanaṃ sutvā bhītatasito tāhi laddhabbadāyajjaṃ pesesi, tato paṭṭhāya samaggavāsaṃ vasiṃsu.
导师讲完这段法义后,把本生故事连接起来说:“当时迦陵伽王的女儿们,就是现在这些年轻的比丘尼;难提犀那就是舍利弗;而那位苦行者,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā kāliṅgarañño dhītaro imā daharabhikkhuniyo ahesuṃ, nandiseno sāriputto, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
《大马兵本生注》巴利
[302] 2. Mahāassārohajātakavaṇṇanā
“对不该布施的人行布施……”——这是导师住在祇园精舍时,因阿难长老而说的开示。当前这件事,前面已经讲过了。导师说:“古代的智者们也只是为了自己的利益才那样做的。”说完,就引出了过去的故事。巴利
Adeyyesuṃ dadaṃ dānanti idaṃ satthā jetavane viharanto ānandattheraṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā kathitameva. Satthā ‘‘porāṇakapaṇḍitāpi attano upakāravaseneva kiriṃsū’’ti vatvā idhāpi atītaṃ āhari.
过去,菩萨是波罗奈国王时,依法公正地治理国家,行布施,守护戒律。他心想:“我要去平定边境的叛乱。”于是率领大军前往,战败后骑上马逃跑,来到一个边境村庄。那里住着三十个国王的侍从。他们清晨聚集在村中央,处理村里的事务。就在那时,国王骑着披甲的马,全副武装地从村门进入村中。他们心想:“这是什么人?”惊恐地逃散,各自跑回自己家里。但其中有一个人没有回自己家,而是出来迎接国王,问道:“听说国王去了边境,你是国王的人,还是盗贼?”国王说:“朋友,我是国王的人。”那人说:“那么,来吧。”他把国王带到家里,请国王坐在自己的凳子上,对妻子说:“来,贤妻,给我这位朋友洗脚。”他让妻子给国王洗了脚,然后尽力供上饮食,说:“请稍事休息。”铺好床铺后,国王躺下了。那人则为马解开铠甲,牵着马走动,给马喝水,用油涂抹马背,并给马草料。就这样服侍了国王三四天,国王说:“朋友,我要走了。”那人又为国王和马匹备齐了一切该做的事。国王很满意,临走时说:“朋友,我是一个大马兵,家在王城中心。如果你有什么事来王城,就在南门停下,问守门人:‘大马兵住在哪家?’然后带着守门人来我家。”说完就走了。巴利
Atīte bodhisatto bārāṇasirājā hutvā dhammena samena rajjaṃ kāreti, dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati. So ‘‘paccantaṃ kupitaṃ vūpasamessāmī’’ti balavāhanaparivuto gantvā parājito assaṃ abhiruhitvā palāyamāno ekaṃ paccantagāmaṃ pāpuṇi. Tattha tiṃsa janā rājasevakā vasanti. Te pātova gāmamajjhe sannipatitvā gāmakiccaṃ karonti. Tasmiṃ khaṇe rājā vammitaṃ assaṃ abhiruhitvā alaṅkatapaṭiyatto gāmadvārena antogāmaṃ pāvisi. Te ‘‘kiṃ nu kho ida’’nti bhītā palāyitvā sakasakagehāni pavisiṃsu. Eko panettha attano gehaṃ agantvā rañño paccuggamanaṃ katvā ‘‘rājā kira paccantaṃ gato’’ti suyyati, kosi tvaṃ rājapuriso corapurisoti? ‘‘Rājapuriso, sammā’’ti. ‘‘Tena hi ethā’’ti rājānaṃ gehaṃ netvā attano pīṭhake nisīdāpetvā ‘‘ehi, bhadde, sahāyakassa pāde dhovā’’ti bhariyaṃ tassa pāde dhovāpetvā attano balānurūpena āhāraṃ datvā ‘‘muhuttaṃ vissamathā’’ti sayanaṃ paññāpesi, rājā nipajji. Itaro assassa sannāhaṃ mocetvā caṅkamāpetvā udakaṃ pāyetvā piṭṭhiṃ telena makkhetvā tiṇaṃ adāsi. Evaṃ tayo cattāro divase rājānaṃ paṭijaggitvā ‘‘gacchāmahaṃ, sammā’’ti vutte puna rañño ca assassa ca kattabbayuttakaṃ sabbamakāsi. Rājā tussitvā gacchanto ‘‘ahaṃ, samma, mahāassāroho nāma, nagaramajjhe amhākaṃ gehaṃ, sace kenaci kiccena nagaraṃ āgacchasi, dakkhiṇadvāre ṭhatvā dovārikaṃ ‘mahāassāroho kataragehe vasatī’ti pucchitvā dovārikaṃ gahetvā amhākaṃ gehaṃ āgaccheyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.
军队没见到国王,就在城外扎营等候。见到国王后,他们上前迎接,簇拥在周围。国王进城时,在城门口停下,叫来守门人,让众人退下,然后说:“孩子,会有一个边地村庄的村民想见我,他来问‘大马兵的家在哪里?’你就牵着他的手带他来见我,那时你会得到一千钱。”可是那人没有来。他没来的期间,国王加重了他所住村庄的赋税。赋税加重了,他还是没来。就这样第二回、第三回又加重了赋税,他仍然不来。于是村民们聚在一起对他说:“尊者,自从你的朋友大马兵来过之后,我们就被赋税压得抬不起头来。你去跟你的朋友大马兵说说,让他帮我们免掉赋税吧。”他说:“好,我去。但不能空着手去。我的朋友有两个孩子,还有他的妻子,请为我和我这位朋友以及他的孩子和妻子准备衣服、披风和饰物等。”他们说:“好,我们会准备好。”于是他们把所有的礼物都备齐了。巴利
Balakāyopi rājānaṃ adisvā bahinagare khandhāvāraṃ bandhitvā ṭhito rājānaṃ disvā paccuggantvā parivāresi. Rājā nagaraṃ pavisanto dvārantare ṭhatvā dovārikaṃ pakkosāpetvā mahājanaṃ paṭikkamāpetvā ‘‘tāta, eko paccantagāmavāsī maṃ daṭṭhukāmo āgantvā ‘mahāassārohassa gehaṃ kaha’nti taṃ pucchissati, taṃ tvaṃ hatthe gahetvā ānetvā maṃ dasseyyāsi, tadā tvaṃ sahassaṃ labhissasī’’ti āha. So nāgacchati, tasmiṃ anāgacchante rājā tassa vasanagāme baliṃ vaḍḍhāpesi, balimhi vaḍḍhite nāgacchati. Evaṃ dutiyampi tatiyampi baliṃ vaḍḍhāpesi, neva āgacchati. Atha naṃ gāmavāsino sannipatitvā āhaṃsu ‘‘ayya, tava sahāyassa mahāassārohassa āgatakālato paṭṭhāya mayaṃ balinā pīḷiyamānā sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoma, gaccha tava sahāyassa mahāassārohassa vatvā amhākaṃ baliṃ vissajjāpehī’’ti. Sādhu gacchissāmi, na pana sakkā tucchahatthena gantuṃ, mayhaṃ sahāyassa dve dārakā atthi, tesañca bhariyāya cassa sahāyakassa ca me nivāsanapārupanapiḷandhanādīni sajjethāti. ‘‘Sādhu sajjissāmā’’ti te sabbaṃ paṇṇākāraṃ sajjayiṃsu.
他带上那包糕点,又拿了自己家里的东西,走到南门,问守门人:“朋友,大马兵的家在哪里?”守门人说:“来,我带你去。”就拉着他的手,走到王宫门口,通报说:“守门人带了一个边地村庄的人来了。”国王听了,从座位上站起来,说:“让我的朋友和跟他一起来的人都进来吧。”国王迎上前去,一见到他就拥抱他,问:“我的朋友和孩子们都还好吗?”然后拉着他的手,登上高台,让他坐在白伞下的国王宝座上,又叫人把大正宫皇后请来,说:“夫人,给我朋友洗脚。”皇后就为他洗脚,国王用金瓶倒水。皇后洗完脚,又用香油给他涂抹。国王问:“朋友,有什么我们可以吃的东西吗?”他说:“有。”就让人从袋子里把糕点拿出来。国王用金盘接过来,为了表示亲近,说:“这是我朋友带来的,大家吃吧。”他让皇后和大臣们都吃,自己也吃了。接着,那人又把别的礼物拿出来献上。国王为了表示亲近,脱下自己的迦尸衣,让他穿上那人带来的那套衣服。皇后也脱下自己的迦尸衣和饰物,穿上他带来的衣服,戴上了那些饰物。巴利
So tañca attano ghare pakkapūvañca ādāya gantvā dakkhiṇadvāraṃ patvā dovārikaṃ pucchi ‘‘kahaṃ, samma, mahāassārohassa geha’’nti. So ‘‘ehi dassemi te’’ti taṃ hatthe gahetvā rājadvāraṃ gantvā ‘‘dovāriko ekaṃ paccantagāmavāsiṃ gahetvā āgato’’ti paṭivedesi. Rājā taṃ sutvā āsanā uṭṭhāya ‘‘mayhaṃ sahāyo ca tena saddhiṃ āgatā ca pavisantū’’ti paccuggamanaṃ katvā disvāva naṃ parissajitvā ‘‘mayhaṃ sahāyikā ca dārakā ca arogā’’ti pucchitvā hatthe gahetvā mahātalaṃ abhiruhitvā setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisīdāpetvā aggamahesiṃ pakkosāpetvā ‘‘bhadde, sahāyassa me pāde dhovā’’ti āha. Sā tasssa pāde dhovi, rājā suvaṇṇabhiṅkārena udakaṃ āsiñci. Devīpi pāde dhovitvā gandhatelena makkhesi. Rājā ‘‘kiṃ, samma, atthi, kiñci amhākaṃ khādanīya’’nti pucchi. So ‘‘atthī’’ti pasibbakato pūve nīharāpesi. Rājā suvaṇṇataṭṭakena gahetvā tassa saṅgahaṃ karonto ‘‘mama sahāyena ānītaṃ khādathā’’ti deviyā ca amaccānañca khādāpetvā sayampi khādi. Itaro itarampi paṇṇākāraṃ dassesi. Rājā tassa saṅgahatthaṃ kāsikavatthāni apanetvā tena ābhatavatthayugaṃ nivāsesiṃ . Devīpi kāsikavatthañceva ābharaṇāni ca apanetvā tena ābhatavatthaṃ nivāsetvā ābharaṇāni piḷandhi.
于是国王让他吃了与国王身份相称的饭食,然后命令一位大臣:“去,照给我办事的那套做法,给他修面,用香水沐浴,穿上价值十万金的迦尸衣,用国王的饰物装扮好,再带他来。”那位大臣就照办了。国王在城里让人击鼓宣告,召集大臣们,在白伞正中垂下一条天然朱砂染的线,把一半王国交给了他。从那时起,他们一起吃饭、喝水、睡觉,彼此信任非常牢固,谁也没法离间。后来国王又把他的妻子儿女接来,在城内为他们建了住所,赐给了他们。他们和和睦睦,欢欢喜喜地治理着王国。巴利
Atha naṃ rājā rājārahaṃ bhojanaṃ bhojāpetvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi ‘‘gaccha imassa mama karaṇaniyāmeneva massukammaṃ kāretvā gandhodakena nhāpetvā satasahassagghanikaṃ kāsikavatthaṃ nivāsāpetvā rājālaṅkārena alaṅkārāpetvā ānehī’’ti. So tathā akāsi. Rājā nagare bheriṃ carāpetvā amacce sannipātāpetvā setacchattassa majjhe jātihiṅgulakasuttaṃ pātetvā upaḍḍharajjaṃ adāsi. Te tato paṭṭhāya ekato bhuñjanti pivanti sayanti, vissāso thiro ahosi kenaci abhejjo. Athassa rājā puttadārepi pakkosāpetvā antonagare nivesanaṃ māpetvā adāsi. Te samaggā sammodamānā rajjaṃ kārenti.
这时,大臣们生气了,对王子说:“王子啊,国王把半个王国送给了一个居士,还跟他一起吃饭、喝水、睡觉,甚至让孩子们向他行礼。我们不知道这位国王到底在做什么,他做了些什么事,我们都觉得丢脸。你去跟国王说说吧。”王子答应道:“好。”他把这些话全都禀告了国王,然后说:“大王,请您不要再这样做了。”国王说:“孩子,我打仗失败的时候住在哪里,你们知道吗?”他们说:“陛下,我们不知道。”国王说:“我住在那个人家里,养好了身体才回来治理国家。他这样帮助过我,我为什么不把富贵给他呢?”菩萨这样说完之后,为了说明“如果一个人把该给的东西给了不该给的人,而该给的人却不给,那么当他遇到灾难时,就得不到任何帮助”这个道理,说了下面这些偈颂:巴利
Atha amaccā kujjhitvā rājaputtaṃ āhaṃsu ‘‘kumāra, rājā ekassa gahapatikassa upaḍḍharajjaṃ datvā tena saddhiṃ ekato bhuñjati pivati sayati, dārake ca vandāpeti, iminā raññā katakammaṃ na jānāma, kiṃ karoti rājā, mayaṃ lajjāma, tvaṃ rañño kathehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sabbaṃ taṃ kathaṃ rañño ārocetvā ‘‘mā evaṃ karohi, mahārājā’’ti āha. ‘‘Tāta, ahaṃ yuddhaparājito kahaṃ vasiṃ, api nu jānāthā’’ti. ‘‘Na jānāma, devā’’ti. ‘‘Ahaṃ etassa ghare vasanto arogo hutvā āgantvā rajjaṃ kāresiṃ, evaṃ mama upakārino kasmā sampattiṃ na dassāmī’’ti evaṃ vatvā ca pana bodhisatto ‘‘tāta, yo hi adātabbayuttakassa deti, dātabbayuttakassa na deti, so āpadaṃ patvā kiñci upakāraṃ na labhatī’’ti dassento imā gāthā āha –
把东西布施给不该布施的人,对真正该布施的人却不肯施与;
陷入灾难时,找不到同伴。巴利
‘‘Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati; Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.
不布施给不该给的人,对值得给的人,他慷慨施与。
在干旱和灾祸中,他得到朋友。巴利
‘‘Nādeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati; Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.
跟卑劣的诡诈之人交往、共享,还去看重他们的那些所谓特别之处,这一切都会毁掉。
即使对圣者并以正直之心行微小善,也会带来广大的果报。巴利
‘‘Saññogasambhogavisesadassanaṃ , anariyadhammesu saṭhesu nassati; Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.
过去曾积善业的人,在世间做了极难做到的事;
以后再做,或者干脆不做,他都彻底值得受人供养。巴利
‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ; Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanāraho’’ti.
在这里,“对不该布施的人”指过去没帮过自己的人;“对应该布施的人”指过去帮过自己的人。“不肯施与”就是不拿出来、不给。“在灾难中”就是在危难的时候。“祸患”就是痛苦。“结交、共享与看出差别”是指:和某位朋友建立的交情和共同分享,看出其中的差别、看出他的优点,心里想“他对我做过好事”——这一切,由于不清净的法性,在非圣者之法中,由于狡诈性,在虚伪狡诈的人那里,都会坏掉、消失。在圣者那里,是因为他们知晓自己所受的恩德,所以在圣者、清净的人那里。在正直的人那里,是同样的道理,因为他们正直、不歪曲。哪怕一点点,就是哪怕极少的一点。对这样的人,也就是对那些身为圣者、正直的人,哪怕只做一点点好事,也会有大果报、大光明、大影响,就像种子播在良田里不会坏掉;反过来,在恶人那里,哪怕做了很多好事,也像种子丢进火里一样,全都会毁掉。这就是这里的意思。这也是所说的——巴利
Tattha adeyyesūti pubbe akatūpakāresu. Deyyesūti pubbe katūpakāresu. Nappavecchatīti na paveseti na deti. Āpāsūti āpadāsu. Byasananti dukkhaṃ. Saññogasambhogavisesadassananti yo mittena kato saññogo ceva sambhogo ca, tassa visesadassanaṃ guṇadassanaṃ sukataṃ mayhaṃ imināti etaṃ sabbaṃ asuddhadhammattā anariyadhammesu kerāṭikattā saṭhesu nassati. Ariyesūti attano kataguṇajānanena ariyesu parisuddhesu. Ajjavesūti teneva kāraṇena ujukesu akuṭilesu. Aṇumpīti appamattakampi. Tādisūti ye tādisā puggalā honti ariyā ujubhūtā, tesu appampi kataṃ mahapphalaṃ hoti mahājutikaṃ mahāvipphāraṃ, sukhette vuttabījamiva na nassati , itarasmiṃ pana pāpe bahumpi kataṃ aggimhi khittabījamiva nassatīti attho. Vuttampi cetaṃ –
就像种子在火里,只会被烧掉,不会生长;
就像这样,在恶人那里,所做的事会坏掉,不会生长。
在知恩的人身上,在被恩养的人身上,在持戒的人身上,在行为圣洁的人身上,
就像种子播在良田里,他所做的善行在那个人身上不会消失。巴利
‘‘Yathāpi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati; Evaṃ kataṃ asappurise, nassati na virūhati. ‘‘Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine; Sukhette viya bījāni, kataṃ tamhi na nassatī’’ti. (jā. 1.10.77-78);
“先前作善者”,意思是先帮了别人,并且一直保持这份善行。“他作了”,就是他做了;意思是,他在世间做了一般人极难做到的事。至于“此后当行”,是说那人以后无论再做别的什么善行、或者不再做,单凭最初所做的这份善行,他就已经极其值得恭敬,堪受一切礼敬与尊重。巴利
Pubbe katakalyāṇoti paṭhamataraṃ upakāraṃ katvā ṭhito. Akāti akari, ayaṃ loke sudukkaraṃ nāma akāsīti attho. Pacchā kayirāti so pacchā aññaṃ kiñci guṇaṃ karotu vā mā vā, teneva paṭhamakatena guṇena accantaṃ pūjanāraho hoti, sabbaṃ sakkārasammānaṃ arahatīti.
听了这话之后,大臣和王子都没有再说什么。巴利
Idaṃ pana sutvā neva amaccā, na rājaputto puna kiñci kathesīti.
导师讲完这段法义后,把它和本生故事联系起来,说道:“那时候,住在边地村子的那个人就是阿难,而波罗奈的国王就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā paccantagāmavāsī ānando ahosi, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
第303则 一王本生注释巴利
[303] 3. Ekarājajātakavaṇṇanā
在无与伦比的欲乐功德中满足这句话,是导师住在祇园精舍时,针对一位憍萨罗王的侍者说的。当前这个故事,在前面《胜本生》(《本生经》1.3.94等)里已经讲过了。但在这里,导师说:“不只是你以无益求得利益,古代的智者们也曾以无益求得自己的利益。”然后便讲起了过去的故事。巴利
Anuttare kāmaguṇe samiddheti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ kosalarājasevakaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu heṭṭhā seyyajātake (jā. 1.3.94 ādayo) kathitameva. Idha pana satthā ‘‘na tvaññeva anatthena atthaṃ āhari, porāṇakapaṇḍitāpi attano anatthena atthaṃ āhariṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈王的侍臣在王宫里谋反。国王亲眼看到他的罪状后,就把他从国中驱逐出去。他投靠了名叫度比塞那的憍萨罗王——这些在《大戒本生》(本生经1.1.51)里已经全部讲过。但在这里,度比塞那让人在大殿上、众大臣中间抓住波罗奈王,装进网袋,头朝下吊在北门上。国王对这位贼王修慈心,做完遍处的前行准备后,生起了禅那,绑缚断裂,于是国王在空中结跏趺坐。贼王身上起了灼烧,喊着“我烧着了,我烧着了”,在地上翻来滚去。有人问“这是怎么回事”,他们回答说:“大王,你们把这样一位如法的、没有过失的正法之王头朝下吊在城门北门上。”贼王便说:“那就赶快去放了他。”人们赶去,看见国王在空中结跏趺坐,就回来禀告度比塞那。他赶紧过去,向国王顶礼,请求宽恕,先说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasirañño upaṭṭhāko amacco rājantepure dubbhi. Rājā paccakkhatova tassa dosaṃ disvā taṃ raṭṭhā pabbājesi. So dubbhisenaṃ nāma kosalarājānaṃ upaṭṭhahantoti sabbaṃ mahāsīlavajātake (jā. 1.1.51) kathitameva. Idha pana dubbhiseno mahātale amaccamajjhe nisinnaṃ bārāṇasirājānaṃ gaṇhāpetvā sikkāya pakkhipāpetvā uttarummāre heṭṭhāsīsakaṃ olambāpesi. Rājā corarājānaṃ ārabbha mettaṃ bhāvetvā kasiṇaparikammaṃ katvā jhānaṃ nibbattesi, bandhanaṃ chijji, tato rājā ākāse pallaṅkena nisīdi. Corarājassa sarīre dāho uppajji, ‘‘ḍayhāmi ḍayhāmī’’ti bhūmiyaṃ aparāparaṃ parivattati. ‘‘Kimeta’’nti vutte ‘‘mahārāja, tumhe evarūpaṃ dhammikarājānaṃ niraparādhaṃ dvārassa uttarummāre heṭṭhāsīsakaṃ olambāpethā’’ti vadiṃsu. Tena hi vegena gantvā mocetha nanti. Purisā gantvā rājānaṃ ākāse pallaṅkena nisinnaṃ disvā āgantvā dubbhisenassa ārocesuṃ. So vegena gantvā taṃ vanditvā khamāpetuṃ paṭhamaṃ gāthamāha –
从前身为独一王,享受过无与伦比、圆满的种种欲乐,安住其中;
他如今被扔进了这险恶难渡的坑穴里,怎能不舍弃从前的容貌和力气呢?巴利
‘‘Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasi ekarāja; Sodāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇa’’nti.
这里,“住过”是指曾在那里居住。“一王”是用这个名字来称呼菩萨。“如今”是指现在的你。“险处”是指不平坦的地方。“地狱”是指坑穴,这是针对吊挂的地方说的。“不该舍弃从前的容貌与力量”是在问:你即使被扔到这样险恶的地方,也不会舍弃过去的容貌和力量吗?巴利
Tattha vasīti vuttho. Ekarājāti bodhisattaṃ nāmenālapati. Sodānīti so tvaṃ idāni. Duggeti visame. Narakamhīti āvāṭe. Olambitaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇanti evarūpe visamaṭṭhāne khittopi porāṇakavaṇṇañca balañca nappajahasīti pucchati.
菩萨听完这些话,就说了剩下的偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto sesagāthā avoca –
早在过去,忍耐和苦行就是我的,而(这)曾是杜比塞那(贼王)所希求的;
大王,如今既然已经获得了,我怎么会舍弃过去的容貌与力量呢?巴利
‘‘Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena ahosi; Taṃdāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
据说,有名声、有智慧、有能力的人,他们的一切事情都能这样圆满成办;
已经获得了从前那份殊胜的名声,就不该舍弃过去那份容色与力量。巴利
‘‘Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha; Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
大王啊,以慧断除苦而[生]乐,或以乐[生]难以忍受的苦?
他们因为彻底寂灭,所以在两种境况里都寂静,在乐和苦中都保持平等。巴利
‘‘Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi; Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyā’’ti.
这里,“忍”是指忍受、忍耐。“苦行”是指修苦行。“所愿”是指所希望、所渴求的。“Dubbhisena”是用这个名字来称呼他。“taṃ dāni laddhānā”意思是:我现在已经得到了那个愿望。“jahe”是说:我凭什么理由要舍弃它?因为,一个人只要有苦或有忧,他就会舍弃它——这段话就是为了说明这个道理。巴利
Tattha khantīti adhivāsanakhanti. Tapoti tapacaraṇaṃ. Sampatthitāti icchitā abhikaṅkhitā . Dubbhisenāti taṃ nāmenālapati. Taṃdāni laddhānāti taṃ patthanaṃ idānāhaṃ labhitvā. Jaheti kena kāraṇena ahaṃ jaheyyaṃ. Yassa hi dukkhaṃ vā domanassaṃ vā hoti, so taṃ jaheyyāti dīpeti.
他说“一切确实都已圆满完成了”,这是通过传闻的方式展示自己的成就。这里说的是:我所有该做的事——布施、持戒、修行、布萨和羯磨等,早就已经完成了。有名声的人,是指因眷属圆满而享有名声;有智慧的人,是指因智慧成就而具足智慧;能堪忍的人,是指能承受难以承受之事。这三个词都是称呼语。这里的“nanti”是虚词。为了音节衔接顺畅,词尾的“a”带上了鼻音。“yaso cā”就是“yasañca”,或者也可以就是这个读法。已获得先前之意,即已得到先前未曾得到过的。广大之意,即宏大。这是就烦恼镇伏、慈心修习、禅那生起而如此说的。不放弃之意,即获得如此名声后,为什么要舍弃旧有的容色与力量呢,这就是其含义。巴利
‘‘Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitānī’’ti anussavavasena attano sampattiṃ dassento āha . Idaṃ vuttaṃ hoti – sabbāneva mama kattabbakiccāni dānasīlabhāvanāuposathakammāni pubbeva niṭṭhitānīti. Yasassinaṃ paññavantaṃ visayhāti parivārasampattiyā yasassi, paññāsampadāya paññavanta, asayhasāhitāya visayha. Evaṃ tīṇipetāni ālapanāneva. Nanti panettha nipāto . Byañjanasiliṭṭhatāvasenantakārassa sānunāsikatā katāti paccetabbā. Yaso cāti yasañca, ayameva vā pāṭho. Laddhā purimanti labhitvā purimaṃ pubbe aladdhapubbaṃ. Uḷāranti mahantaṃ. Kilesavikkhambhanamettābhāvanājhānuppattiyo sandhāyevamāha. Nappajjaheti evarūpaṃ yasaṃ laddhā kiṃkāraṇā purāṇavaṇṇabalaṃ jahissāmīti attho.
“以苦”是指:被你制造出来的、像被丢进地狱那样的苦,把我王国的快乐赶走了。“以乐,或者苦”是指:以禅那的快乐,或者把那种苦赶走。在这两种情形里都寂静——意思是,像我这样已经寂静的人,在这两种情形当中,本性已经完全寂灭,安住在中舍,对快乐和痛苦都平等、一样,完全没有变化。巴利
Dukkhenāti tayā uppāditena narakamhi khipanadukkhena mama rajjasukhaṃ panuditvā. Sukhena vā dukkhanti jhānasukhena vā taṃ dukkhaṃ panuditvā. Ubhayattha santoti ye santo honti mādisā, te dvīsupi etesu koṭṭhāsesu abhinibbutasabhāvā majjhattā sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyā, ekasadisā nibbikārāva hontīti.
杜比塞那听了这话,就向菩萨请求原谅,说:“你们的王国还是由你们自己来治理吧,我来替你们挡住盗贼。”他这样说完,就惩治了那个恶大臣,然后离开了。菩萨也把王国交托给大臣们,出家做了仙人,最后往生到梵天界。巴利
Idaṃ sutvā dubbhiseno bodhisattaṃ khamāpetvā ‘‘tumhākaṃ rajjaṃ tumheva kāretha, ahaṃ vo core paṭibāhissāmī’’ti vatvā tassa duṭṭhāmaccassa rājāṇaṃ kāretvā pakkāmi. Bodhisattopi rajjaṃ amaccānaṃ niyyādetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时候的杜比塞那就是阿难,而波罗奈国王就是我本人。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā dubbhiseno ānando ahosi, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
[304] 4. 达达拉本生注释巴利
[304] 4. Daddarajātakavaṇṇanā
“这些法”——这是导师住在祇园精舍时,针对一位易怒的比丘讲的。事情的经过前面已经说过。那时,法堂里正谈起那位比丘易怒的性情,导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么?”听说是这件事后,就把那位比丘叫来,问:“比丘,听说你易怒,是真的吗?”比丘回答:“是的,导师。”导师就说:“比丘们,他不只是现在这样,过去也一直是个易怒的人。就因为这易怒的性情,过去的智者们虽然已经清净,投生为龙王,也还是因为这一点,在满是粪便的污秽之地住了整整三年。”说完,导师便讲起了过去世的事。巴利
Imāni manti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kodhanaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitameva. Tadā hi dhammasabhāyaṃ tassa kodhanabhāvakathāya samuṭṭhitāya satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu kodhanosī’’ti vatvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave , idāneva, pubbepesa kodhanoyeva, kodhanabhāvenevassa porāṇakapaṇḍitā parisuddhā nāgarājabhāve ṭhitāpi tīṇi vassāni gūthapūritāya ukkārabhūmiyaṃ vasiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨投生在雪山地区的达达拉山脚下,那里有个叫达达拉龙宫的地方。统治那里的达达拉龙王有个儿子,名叫大达达拉,他的弟弟则叫小达达拉。小达达拉性情暴躁、言语粗恶,常常辱骂、斥责、殴打那些幼龙。龙王知道了他这种粗恶的品性后,就下令把他从龙宫里赶出去。大达达拉却恳求父王宽恕,拦住了这次驱逐。第二次,国王又对他发怒,大达达拉又一次求得了宽恕。到了第三次,龙王说:“你阻拦我赶走这个行为不端的东西,你们两个人一起离开这座龙宫,到波罗奈的粪秽之地去住上三年。”于是就把他们从龙宫里赶了出去。他们到了那里,就住了下来。后来,他们在粪秽地水边寻找食物时,被村里的孩子们看见了。孩子们一边打他们,一边投掷土块、棍棒等,还骂着说:“这些扁头、针尾的水蛇,吃青蛙的家伙!”诸如此类的话,辱骂、斥责他们。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese daddarapabbatapāde daddaranāgabhavanaṃ nāma atthi, tattha rajjaṃ kārentassa daddararañño putto mahādaddaro nāma ahosi, kaniṭṭhabhātā panassa cūḷadaddaro nāma. So kodhano pharuso nāgamāṇavake akkosanto paribhāsanto paharanto vicarati. Nāgarājā tassa pharusabhāvaṃ ñatvā nāgabhavanato taṃ nīharāpetuṃ āṇāpesi. Mahādaddaro pana pitaraṃ khamāpetvā nivāresi. Dutiyampi rājā tassa kujjhi, dutiyampi khamāpesi. Tatiyavāre pana ‘‘tvaṃ maṃ imaṃ anācāraṃ nīharāpentaṃ nivāresi, gacchatha dvepi janā imamhā nāgabhavanā nikkhamitvā bārāṇasiyaṃ ukkārabhūmiyaṃ tīṇi vassāni vasathā’’ti nāgabhavanā nikkaḍḍhāpesi. Te tattha gantvā vasiṃsu. Atha ne ukkārabhūmiyaṃ udakapariyante gocaraṃ pariyesamāne gāmadārakā disvā paharantā leḍḍudaṇḍādayo khipantā ‘‘ke ime puthulasīsā sūcinaṅguṭṭhā udakadeḍḍubhā maṇḍūkabhakkhā’’tiādīni vatvā akkosanti paribhāsanti.
小达达拉性情暴躁粗恶,受不了他们那样的侮辱,就对哥哥说:“哥哥,这些小孩欺负我们,不知道我们是毒蛇的性子。我实在忍不了他们对我们的侮辱,我要用鼻息把他们全灭了。”他这样跟哥哥说着,说出了第一首偈颂:巴利
Cūḷadaddaro caṇḍapharusatāya tesaṃ taṃ avamānaṃ asahanto ‘‘bhātika, ime dārakā amhe paribhavanti, āsīvisabhāvaṃ no na jānanti, ahaṃ tesaṃ avamānaṃ sahituṃ na sakkomi, nāsāvātena te nāsessāmī’’ti bhātarā saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
达达拉啊,人世间这些恶毒的话语正在折磨我。
吃青蛙的、住在水边的无毒者们咒骂身为毒蛇的我。巴利
‘‘Imāni maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke; Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapantī’’ti.
在这里,“tāpayanti”的意思是“使痛苦”。那些无毒的村童嘴里说着“吃青蛙的”“住在水边的”,其实是在咒骂、辱骂像毒蛇一样的我。巴利
Tattha tāpayantīti dukkhāpenti. Maṇḍūkabhakkhā udakantasevīti ‘‘maṇḍūkabhakkhā’’ti ca ‘‘udakantasevī’’ti ca vadantā ete avisā gāmadārakā maṃ āsīvisaṃ samānaṃ sapanti akkosantīti.
大达达拉听了他的话,就说出剩下的偈颂:巴利
Tassa vacanaṃ sutvā mahādaddaro sesagāthā abhāsi –
从自己的国家被放逐,流落到别的国土。
应该造一座大仓库,用来存放那些难听的话。巴利
‘‘Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato; Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nidhetave.
在人们不认识这个人的地方,不论是通过出身还是通过戒律。
在那里,不要对不认识的人摆架子。巴利
‘‘Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā; Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.
住在异乡的人,就算跟火一样(厉害),
有智慧的人应该忍耐,即使遭奴仆呵斥。巴利
‘‘Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi; Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjita’’nti.
在这里,所谓“把恶语存放起来”,就像为了储存谷物而建一座大仓库,把它装满,等到有事需要时再取出谷物来用;同样,一个到了异乡的智者,也会在心里为存放恶语而建一座大仓库。他把那些恶语存放在那里,等到自己又有能力的时候再拿出来应对。所谓“因为出身或教养”——人们也许会说“这是刹帝利”“这是婆罗门”,或者说“这是持戒者、多闻者、具足功德者”,意思是在那种情况下,人们并不是因为他的出身或教养而认出他。所谓“慢”——就是别人用轻贱的说法称呼我,不恭敬我,不尊重我,对这样的念头不应生起慢心。所谓“住在不认识自己的人中间”,就是住在那些不知道他的出身、家族等情况的众人附近。“住”就是“住着”,这样读才是对的。巴利
Tattha duruttānaṃ nidhetaveti yathā dhaññanidhānatthāya mahantaṃ koṭṭhaṃ katvā pūretvā kicce uppanne dhaññaṃ vaḷañjenti, evamevaṃ videsaṃ gato antohadaye paṇḍito poso duruttānaṃ nidhānatthāya mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha. Tattha tāni duruttāni nidahitvā puna attano pahonakakāle kātabbaṃ karissati. Jātiyā vinayena vāti ‘‘ayaṃ khattiyo brāhmaṇo’’ti vā ‘‘sīlavā bahussuto guṇasampanno’’ti vā evaṃ yattha jātiyā vinayena vā na jānantīti attho. Mānanti evarūpaṃ maṃ lāmakavohārena voharanti, na sakkaronti na garuṃ karontīti mānaṃ na kareyya. Vasamaññātake janeti attano jātigottādīni ajānantassa janassa santike vasanto. Vasatoti vasatā, ayameva vā pāṭho.
他们就这样在那里住了三年。后来,父亲派人把他们叫了回去。从那时起,他们就不再傲慢了。巴利
Evaṃ te tattha tīṇi vassāni vasiṃsu. Atha ne pitā pakkosāpesi. Te tato paṭṭhāya nihatamānā jātā.
导师讲完这段法教,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。圣谛开示结束时,那位易怒的比丘证得了不来果。“当时的小达达罗就是这位易怒的比丘,大达达罗就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi. ‘‘Tadā cūḷadaddaro kodhano bhikkhu ahosi, mahādaddaro pana ahameva ahosi’’nti.
五、试戒本生注巴利
[305] 5. Sīlavīmaṃsanajātakavaṇṇanā
世间没有所谓的隐秘处——这是导师住在祇园时,针对调伏烦恼而说的开示。这件事的详细经过会在《饮水本生》里显现。这里只作简要说明:有五百位比丘住在祇园内,中夜刚过的时候,生起了欲寻。导师在昼夜六时中,就像独眼的人守护自己唯一的眼睛、独子的人守护自己的孩子、牦牛守护自己的尾巴一样,始终以不放逸注视着比丘们。夜里,他用天眼观察祇园,看见那些比丘,就像转轮王在自己宫中发现了盗贼一样,于是打开香室,叫来阿难长老,说:“阿难,把住在祇园俱胝敷座处的比丘们集合起来,在香室门口敷设座位。”阿难照办后禀告了导师。导师在敷好的座位上坐下,以总摄的方式对他们开示:“比丘们,古代的智者知道‘做恶事时并没有所谓的隐秘处’,所以不造恶业。”在比丘们的请求下,他讲述了过去的因缘。巴利
Natthiloke raho nāmāti idaṃ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasakanipāte pānīyajātake (jā. 1.11.59 ādayo) āvi bhavissati. Ayaṃ panettha saṅkhepo – pañcasatā bhikkhū antojetavane vasantā majjhimayāmasamanantare kāmavitakkaṃ vitakkayiṃsu. Satthā chasupi rattidivākoṭṭhāsesu yathā ekacakkhuko cakkhuṃ, ekaputto puttaṃ, cāmarī vālaṃ appamādena rakkhati, evaṃ niccakālaṃ bhikkhū oloketi. So rattibhāge dibbacakkhunā jetavanaṃ olokento cakkavattirañño attano nivesane uppannacore viya te bhikkhū disvā gandhakuṭiṃ vivaritvā ānandattheraṃ āmantetvā ‘‘ānanda, antojetavane koṭisanthāre vasanakabhikkhū sannipātāpetvā gandhakuṭidvāre āsanaṃ paññāpehī’’ti āha. So tathā katvā satthu paṭivedesi. Satthā paññattāsane nisīditvā sabbasaṅgāhikavasena āmantetvā ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā ‘pāpakaraṇe raho nāma natthī’ti pāpaṃ na kariṃsū’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨投生到一个婆罗门家庭,长大成人后,就在波罗奈一位名扬四方的老师门下,成为五百名学生的上首,学习技艺。这位老师有个女儿,已经到了婚龄。他心想:“我先考察这些学生的品行,再把女儿嫁给真正品行端正的人。”有一天,他把学生们叫来,说:“孩子们,我女儿已经成年,我要为她办婚事,需要衣服和装饰品。你们趁着亲戚们看不见的时候,悄悄去偷些衣服饰品回来。我只收从没被人看见过的,凡是被人看到过的,我一概不收。”他们都说“好”,答应了。从那时起,他们就趁着亲戚不注意,偷来衣服、饰品等物。老师把各人拿来的东西分别放好。可是菩萨什么也没带回来。老师就问他:“孩子,你怎么什么也没带回来?”他说:“是的,老师。”老师又问:“为什么呢,孩子?”菩萨说:“您只收没人看见时拿来的东西,但我认为,做坏事根本没有所谓的隐秘处。”为了说明这个道理,他说了下面两首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tattheva bārāṇasiyaṃ disāpāmokkhassa ācariyassa santike pañcannaṃ māṇavakasatānaṃ jeṭṭhako hutvā sippaṃ uggaṇhāti. Ācariyassa pana vayappattā dhītā atthi. So cintesi ‘‘imesaṃ māṇavakānaṃ sīlaṃ vīmaṃsitvā sīlasampannasseva dhītaraṃ dassāmī’’ti. So ekadivasaṃ māṇavake āmantetvā ‘‘tātā, mayhaṃ dhītā vayappattā, vivāhamassā kāressāmi, vatthālaṅkāraṃ laddhuṃ vaṭṭati, gacchatha tumhe attano attano ñātakānaṃ apassantānaññeva thenetvā vatthālaṅkāre āharatha, kenaci adiṭṭhameva gaṇhāmi, dassetvā ābhataṃ na gaṇhāmī’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya ñātakānaṃ apassantānaṃ thenetvā vatthapiḷandhanādīni āharanti. Ācariyo ābhatābhataṃ visuṃ visuṃ ṭhapesi. Bodhisatto pana na kiñci āhari. Atha naṃ ācariyo āha ‘‘tvaṃ pana, tāta, na kiñci āharasī’’ti. ‘‘Āma, ācariyā’’ti. ‘‘Kasmā, tātā’’ti. ‘‘Tumhe na kassaci passsantassa ābhataṃ gaṇhatha, ahaṃ pana pāpakaraṇe raho nāma na passāmī’’ti dīpento imā dve gāthā āha –
世上并没有所谓的“隐秘处”能让造恶业的人藏身。
林中的神灵们都看得见,愚人却以为那里没人知道。巴利
‘‘Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato; Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.
我看不到有什么隐蔽之处,也不存在什么空无一人的地方。
在我看不到别的东西之处,那对我来说就不是空的。巴利
‘‘Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati; Yattha aññaṃ na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā’’ti.
在这里,“隐秘”指隐蔽的地方。“林栖众灵”指生在林中的众生。愚者却以为:“这恶业是我在暗地里做的。”所谓“空无的场所”,是说即使有个地方没有众生、空寂无人,那样的地方也不存在。巴利
Tattha rahoti paṭicchannaṭṭhānaṃ. Vanabhūtānīti vane nibbattabhūtāni. Taṃ bāloti taṃ pāpakammaṃ raho mayā katanti bālo maññati. Suññaṃ vāpīti yaṃ vā ṭhānaṃ sattehi suññaṃ tucchaṃ bhaveyya, tampi natthīti āha.
老师对菩萨心生欢喜,说:“孩子,我家里并不是没有钱财。我是想把女儿嫁给一位具足戒行的人,为了考验这些年轻人,才这样做的。我的女儿只适合你。”于是给女儿打扮好,许配给了菩萨。他又对其他的年轻人说:“你们带来的东西,都带回自己家去吧。”巴利
Ācariyo tassa pasīditvā ‘‘tāta, na mayhaṃ gehe dhanaṃ natthi, ahaṃ pana sīlasampannassa dhītaraṃ dātukāmo ime māṇavake vīmaṃsanto evamakāsiṃ, mama dhītā tuyhameva anucchavikā’’ti dhītaraṃ alaṅkaritvā bodhisattassa adāsi. Sesamāṇavake ‘‘tumhehi ābhatābhataṃ tumhākaṃ gehameva nethā’’ti āha.
导师说:“比丘们,这样一来,那些没有戒行的青年因为自己缺乏戒行,没能得到那个女人;而另一个有智慧的青年因为具足戒行,得到了她。”说完之后,导师以正等觉者的身份,说出了另外两首偈颂:巴利
Satthā ‘‘iti kho, bhikkhave, te dussīlamāṇavakā attano dussīlatāya taṃ itthiṃ na labhiṃsu, itaro paṇḍitamāṇavo sīlasampannatāya labhī’’ti vatvā abhisambuddho hutvā itarā dve gāthā abhāsi –
杜加迦和苏加迦,难陀以及乐增,
瓦迦和戒行不定的人,他们欲舍弃法。巴利
‘‘Dujjacco ca sujacco ca, nando ca sukhavaḍḍhito; Vajjo ca addhuvasīlo ca, te dhammaṃ jahumatthikā.
婆罗门如何舍弃?他是已到达一切法彼岸的人。
如果有人守护法,他就是坚定者、具真实精进者。巴利
‘‘Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū; Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamo’’ti.
在这里,“杜加迦”等六位年长的青年,注释者举出了他们的名字;对于其余的人,他没有一一列名,而是以总括的方式说“他们舍弃了法而成为欲求者”。其中,“他们”指所有那些青年。“法”指获得那位女子的本性。“舍弃了法而成为欲求者”意思是舍弃了而成为欲求者,这也是该处的读法;其中的“m”字母,是按照词语连声的规则加上的。这段话的意思是:所有那些青年虽然都想要得到那位女子,却因为自己戒行不清净,而放弃了获得那位女子的可能。巴利
Tattha dujjaccotiādayo cha jeṭṭhakamāṇavā, tesaṃ nāmaṃ gaṇhi, avasesānaṃ nāmaṃ aggahetvā sabbasaṅgāhikavaseneva ‘‘te dhammaṃ jahumatthikā’’ti āha. Tattha teti sabbepi te māṇavā. Dhammanti itthipaṭilābhasabhāvaṃ . Jahumatthikāti jahuṃ atthikā, ayameva vā pāṭho. Makāro padabyañjanasandhivasena vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – sabbepi te māṇavā tāya itthiyā atthikāva hutvā attano dussīlatāya taṃ itthipaṭilābhasabhāvaṃ jahiṃsu.
“婆罗门”是指另一位具足戒行的婆罗门。“怎么会舍弃呢”:是问他会因为什么原因,舍弃那种能获得那女子的本性。“一切法”:在这里,世间的五戒、十戒和三善行,就叫做“一切法”;他已经到达这些法的彼岸,所以叫“彼岸者”。“法”:就是前面所说的那种法,他随顺守护、保护它。“具坚毅者”:就是具备守护戒行的坚毅。“真实精进者”:就是在真实不虚、如实所说、如前所述的戒法中,具备精进。巴利
Brāhmaṇo cāti itaro pana sīlasampanno brāhmaṇo. Kathaṃ jaheti kena kāraṇena taṃ itthipaṭilābhasabhāvaṃ jahissati. Sabbadhammānanti imasmiṃ ṭhāne lokiyāni pañca sīlāni, dasa sīlāni, tīṇi sucaritāni ca, sabbadhammā nāma, tesaṃ so pāraṃ gatoti pāragū. Dhammanti vuttappakārameva dhammaṃ yo anupāleti rakkhati. Dhitimāti sīlarakkhanadhitiyā samannāgato. Saccanikkamoti sacce sabhāvabhūte yathāvutte sīladhamme nikkamena samannāgato.
导师带来这段法义开示,阐明了四圣谛,并把本生故事联系起来。四圣谛开示结束时,那五百位比丘证得了阿罗汉果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne tāni pañca bhikkhusatāni arahatte patiṭṭhahiṃsu.
那时,老师就是舍利弗,而那个聪明的年轻人正是我。巴利
Tadā ācariyo sāriputto ahosi, paṇḍitamāṇavo pana ahameva ahosinti.
第六篇 善生女本生注释巴利
[306] 6. Sujātājātakavaṇṇanā
“什么果”这件事,是导师住在祇园时,因为末利夫人而讲的。据说有一天,国王和她为了荣宠起了争执,也有人说是“床上的争吵”。国王发了怒,甚至不理会她的存在。末利夫人心想:“导师大概还不知道国王对我动了怒。”导师知道后,心想:“我要让他们和好。”于是午前时分穿好下衣,拿着钵和衣,由五百位比丘随行,进入舍卫城,来到王宫门口。国王接过如来的钵,把他请进宫内,请他坐在准备好的座位上,向以佛陀为首的比丘僧团供养了净手水,又端来粥和嚼食。导师用手盖住钵,问道:“大王,王后在哪里?”国王说:“尊者,找她做什么?她正沉醉在自己的荣宠里呢。”导师说:“大王,荣宠是你自己给她的,把她扶立起来,现在却因为她犯了过失就受不了,这不合道理。”国王听了导师的话,就派人把王后叫来。她来供养了导师。导师讲了“彼此应该和睦相处”这番话,赞叹了和合的滋味,然后就离开了。从那时起,两人就和睦地生活在一起。比丘们在法堂里议论起来:“各位,导师只用一句话就让两人和好了。”导师走来问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答说:“就是这件事。”导师说:“比丘们,不只是现在,过去我也曾只用一句话就让他们和好了。”在他们的请求下,导师讲了过去的事。巴利
Kimaṇḍakāti idaṃ satthā jetavane viharanto mallikaṃ deviṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ kira rañño tāya saddhiṃ sirivivādo ahosi, ‘‘sayanakalaho’’tipi vadantiyeva. Rājā kujjhitvā tassā atthibhāvampi na jānāti. Mallikā devīpi ‘‘satthā rañño mayi kuddhabhāvaṃ na jānāti maññe’’ti cintesi. Satthāpi ñatvā ‘‘imesaṃ samaggabhāvaṃ karissāmī’’ti pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcabhikkhusataparivāro sāvatthiṃ pavisitvā rājadvāraṃ agamāsi. Rājā tathāgatassa pattaṃ gahetvā nivesanaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dakkhiṇodakaṃ datvā yāgukhajjakaṃ āhari. Satthā pattaṃ hatthena pidahitvā ‘‘mahārāja, kahaṃ devī’’ti āha. ‘‘Kiṃ, bhante, tāya attano yasena mattāyā’’ti? ‘‘Mahārāja, sayameva yasaṃ datvā mātugāmaṃ ukkhipitvā tāya katassa aparādhassa asahanaṃ nāma na yutta’’nti. Rājā satthu vacanaṃ sutvā taṃ pakkosāpesi, sā satthāraṃ parivisi. Satthā ‘‘aññamaññaṃ samaggehi bhavituṃ vaṭṭatī’’ti sāmaggirasavaṇṇaṃ kathetvā pakkāmi. Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṃ vasiṃsu. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, satthā ekavacaneneva ubho samagge akāsī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ ete ekavādeneva samagge akāsi’’nti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,梵授王治理国家时,菩萨是负责教导他利益与法的大臣。有一天,国王打开窗户,站在那里眺望王宫庭院。就在这时,一个容貌端正、正值青春年华的卖枣女,名叫善生女,把枣篮顶在头上,一边喊着“买枣子啦,买枣子啦”,一边从王宫庭院走过。国王听到她的声音,心里生起了爱恋,得知她还没有丈夫后,就派人把她叫来,立她为第一王后,给了她极大的荣宠。她成了国王又喜爱又合意的人。有一天,国王坐在金座上吃枣子。那时,善生女王后看见国王在吃枣子,就问:“大王,您吃的是什么?”说出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Athekadivasaṃ rājā vātapānaṃ vivaritvā rājaṅgaṇaṃ olokayamāno aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe ekā paṇṇikadhītā abhirūpā paṭhamavaye ṭhitā sujātā nāma badarapacchiṃ sīse katvā ‘‘badarāni gaṇhatha, badarāni gaṇhathā’’ti vadamānā rājaṅgaṇena gacchati. Rājā tassā saddaṃ sutvā tāya paṭibaddhacitto hutvā asāmikabhāvaṃ ñatvā taṃ pakkosāpetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā mahantaṃ yasaṃ adāsi. Sā rañño piyā ahosi manāpā. Athekadivasaṃ rājā suvaṇṇataṭṭake badarāni khādanto nisīdi. Tadā sujātā devī rājānaṃ badarāni khādantaṃ disvā ‘‘mahārāja, kiṃ nāma tumhe khādathā’’ti pucchantī paṭhamaṃ gāthamāha –
诸天,这些放在铜碗里的,是什么蛋?
这些略带红色又美丽,我问您,请告诉我吧。巴利
‘‘Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṃsamallake; Upalohitakā vaggū, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
这里说的“什么果”是指哪些果子呢?因为形状圆圆的,所以叫它“卵形果”。放在金盘里,就是金制的盘子。略带红色,就是红色的。洁净,就是干净、没有杂质。巴利
Tattha kimaṇḍakāti kiṃphalāni nāmetāni, parimaṇḍalavasena pana aṇḍakāti āha. Kaṃsamallaketi suvaṇṇataṭṭake. Upalohitakāti rattavaṇṇā. Vaggūti cokkhā nimmalā.
国王发怒,说道:“你这个卖枣的小贩、卖枣居士的女儿,连自己家里传下来的枣子都不认得!”说完,诵出两首偈颂:巴利
Rājā kujjhitvā ‘‘badaravāṇijake paṇṇikagahapatikassa dhīte attano kulasantakāni badarānipi na jānāsī’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
王后啊,过去生中你曾是商人,穿着破旧的衣服。
你用手兜着衣襟采摘,那颗拘利果就是你的。巴利
‘‘Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī; Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.
他被燃烧,不欢喜,那些受用舍离他;
就在那里把我送回去,送回她将煮枣子的地方吧。巴利
‘‘Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ; Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissatī’’ti.
在这里,“bhaṇḍu”是指剃光了头。“nantakavāsinī”是指穿着破旧碎布衣的人。“ucchaṅgahatthā pacināsi”的意思是:她走进森林,用钩子把树枝拉下来,把摘下的果子一把一把用手接住,放进衣襟里,因此就是“用手兜着衣襟”在采摘、收集。Tassā te koliyaṃ phalanti:你正这样采摘、收集的时候,我现在所吃的这颗枣子,就是拘利世代相传的果实。巴利
Tattha bhaṇḍūti muṇḍasīsā hutvā. Nantakavāsinīti jiṇṇapilotikanivatthā. Ucchaṅgahatthā pacināsīti aṭaviṃ pavisitvā aṅkusakena sākhaṃ onāmetvā ocitocitaṃ hatthena gahetvā ucchaṅge pakkhipanavasena ucchaṅgahatthā hutvā pacināsi ocināsi. Tassā te koliyaṃ phalanti tassā tava evaṃ pacinantiyā ocinantiyā yamahaṃ idāni khādāmi, idaṃ koliyaṃ kuladattiyaṃ phalanti attho.
她摘枣为乐:这个卑贱女人在王宫里生活时,就像被扔进铁罐里一样被烧煮,不喜欢那里。宫廷的享乐:王室的享乐抛弃这个不幸的女人。她将在哪里煮枣:她去哪里再摘枣去卖来谋生,就把她送到那里去。巴利
Uḍḍayhatena ramatīti ayaṃ jammī imasmiṃ rājakule vasamānā lohakumbhiyaṃ pakkhittā viya ḍayhati nābhiramati. Bhogāti rājabhogā imaṃ alakkhikaṃ vippajahanti. Yattha kolaṃ pacissatīti yattha gantvā puna badarameva pacinitvā vikkiṇantī jīvikaṃ kappessati, tattheva naṃ nethāti vadati.
菩萨说:“除了我,没有别人能让她们和好。”以此说服了国王,又想:“我要让她不被赶走。”接着说出第四首偈颂:巴利
Bodhisatto ‘‘ṭhapetvā maṃ añño ime samagge kātuṃ na sakkhissatī’’ti rājānaṃ saññāpetvā ‘‘imissā anikkaḍḍhanaṃ karisssāmī’’ti cintetvā catutthaṃ gāthamāha –
大王,这些确实存在于获得威势的女子身上。
陛下,请宽恕善生女,别对她生气,车乘之主啊。巴利
‘‘Honti hete mahārāja, iddhippattāya nāriyā; Khama deva sujātāya, māssā kujjha rathesabhā’’ti.
它的意思是:大王,这类放逸的过失,对名声在外的女人来说确实会发生。您已经把她放在这么高的位置上,现在却因为这么一点过错就不能容忍,这对您来说实在不合适。所以,陛下,请宽恕善生女吧,不要对她生气,车乘之尊、车乘之主啊。巴利
Tassattho – mahārāja, ete evarūpā pamādadosā yasaṃ pattāya nāriyā hontiyeva, etaṃ evarūpe ucce ṭhāne ṭhapetvā idāni ‘‘ettakassa aparādhassa asahanaṃ nāma na yuttaṃ tumhākaṃ, tasmā khama, deva, sujātāya, etissā mā kujjha rathesabha rathajeṭṭhakāti.
国王凭他的话容忍了王后的那个过错,仍然让她留在原来的位置上。从那时起,两人就和睦地住在一起了。巴利
Rājā tassa vacanena deviyā taṃ aparādhaṃ sahitvā yathāṭhāneyeva naṃ ṭhapesi. Tato paṭṭhāya ubho samaggavāsaṃ vasiṃsūti.
导师讲完这段说法后,会通本生:“那时的波罗奈国王就是憍萨罗王,善生女就是末利夫人,而那位大臣就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā kosalarājā ahosi, sujātā mallikā, amacco pana ahameva ahosi’’nti.
帕拉沙树本生注释第七巴利
[307] 7. Palāsajātakavaṇṇanā
“无心之婆罗门,对不听者”这句话,是导师躺在般涅槃床上时,针对阿难长老说的。那时,这位长老知道“今晚破晓时分,导师就要般涅槃了”,心里想:“我自己还是有学,还有应做的事没完成,而导师却要般涅槃了,我侍奉导师二十五年,难道会毫无结果吗?”他被悲伤压垮,在园林小室中扶着门楣哭泣。导师没看到他,就问:“比丘们,阿难在哪里?”得知情况后,导师叫人把他喊来,说:“阿难,你是有福德的人,要精勤努力,不久你就会成为漏尽者,不要忧虑。现在你对我所做的侍奉,怎么会没有结果呢?你以前在还有贪等烦恼的时候,对我的侍奉尚且不是没有结果的。”说完,导师便引述了过去世的事。巴利
Acetanaṃbrāhmaṇa assuṇantanti idaṃ satthā parinibbānamañce nipanno ānandattheraṃ ārabbha kathesi. Sohāyasmā ‘‘ajja rattiyā paccūsasamaye satthā parinibbāyissatī’’ti ñatvā ‘‘ahañcamhi sekkho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati, pañcavīsati vassāni satthu kataṃ upaṭṭhānaṃ nipphalaṃ bhavissatī’’ti sokābhibhūto uyyānaovarake kapisīsaṃ ālambitvā parodi. Satthā taṃ apassanto ‘‘kahaṃ, bhikkhave, ānando’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo, mā cintayi, idāni tayā mama kataṃ upaṭṭhānaṃ kiṃkāraṇā nipphalaṃ bhavissati, yassa te pubbe sarāgādikālepi mama kataṃ upaṭṭhānaṃ nipphalaṃ nāhosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王治理国家的时候,菩萨投生在离波罗奈不远的一棵帕拉沙树上,成了树神。那时,波罗奈的居民都信奉天神,经常忙着做祭祀、供养这些事。有一个穷婆罗门心想:“我也来侍奉一位天神吧。”于是,他找了一棵长在高地上的大帕拉沙树,把树根周围弄平整,拔掉杂草,围了一圈,铺上沙子,打扫干净。他在树上涂了香,印上五指印,用花鬘、香和熏香来供养,又点了灯,说了一声“请安睡吧”,然后右绕大树一圈才离开。第二天一早,他又来到树下,问候天神睡得好不好。有一天,树神心想:“这个婆罗门对我这么用心地侍奉,我要考验考验他,让他知道自己是出于什么原因才这样侍奉我的。”于是,当婆罗门来到树下打扫的时候,树神变成一个年老婆罗门的模样,站在旁边,说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto bārāṇasito avidūre palāsarukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā bārāṇasivāsino manussā devatāmaṅgalikā ahesuṃ niccaṃ balikaraṇādīsu payuttā. Atheko duggatabrāhmaṇo ‘‘ahampi ekaṃ devataṃ paṭijaggissāmī’’ti ekasmiṃ unnatappadese ṭhitassa mahato palāsarukkhassa mūlaṃ samaṃ nittiṇaṃ katvā parikkhipitvā vālukaṃ okiritvāva sammajjitvā rukkhe gandhapañcaṅgulikāni datvā mālāgandhadhūmehi pūjetvā dīpaṃ jāletvā ‘‘sukhaṃ sayā’’ti vatvā rukkhaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkamati. Dutiyadivase pātova gantvā sukhaseyyaṃ pucchati. Athekadivasaṃ rukkhadevatā cintesi ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ativiya maṃ paṭijaggati, imaṃ brāhmaṇaṃ vīmaṃsitvā yena kāraṇena maṃ paṭijaggati, taṃ dassāmī’’ti. Sā tasmiṃ khaṇe brāhmaṇe āgantvā rukkhamūle sammajjante mahallakabrāhmaṇavesena samīpe ṭhatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
婆罗门,你明知这片帕拉沙树叶是无心的,你不知它是不知的、听不见的;
你已经发起精进,恒常不放逸,为什么还问安乐地睡呢?巴利
‘‘Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ; Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetū’’ti.
在这里,“不听”是指因为没有心识而听不到。“知道”是指你明明知道。“恒常不放逸”是指永远都不放逸。巴利
Tattha assuṇantanti acetanattāva asuṇantaṃ. Jānoti tuvaṃ jānamāno hutvā dhuvaṃ appamattoti niccaṃ appamatto.
婆罗门听了这话,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā brāhmaṇo dutiyaṃ gāthamāha –
这棵树名声远扬,高大挺拔,立在一处,像是众生的住处。
所以,我礼敬这棵帕拉沙树,住在这里的鬼神就是财富的因。巴利
‘‘Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo; Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te dhanassa hetū’’ti.
这里,“远处闻名”:婆罗门,这棵树在远处就为人所知、名声远扬,并不是只在近处才出名。“巨大”:就是高大。“立于平地”:站在高而平坦的地方。“像有天神居住的样子”:具有天神居住的性质,看来这里一定住着有大威力的天神。“他们是财富之因”:我要礼敬这棵树,以及住在这里的天神,他们是财富的因,并非没有缘由。巴利
Tattha dūre sutoti brāhmaṇa ayaṃ rukkho dūre suto vissuto, na āsannaṭṭhāneyeva pākaṭo. Brahā cāti mahanto ca. Dese ṭhitoti unnate same bhūmippadese ṭhito. Bhūtanivāsarūpoti devatānivāsasabhāvo, addhā ettha mahesakkhā devatā nivutthā bhavissati. Te dhanassa hetūti imañca rukkhaṃ ye cettha nivutthā bhūtā, te dhanassa hetu namassāmi, na nikkāraṇāti.
树神听了这话,对婆罗门生起了净信,就安慰他说:“婆罗门,我是生在这棵树上的天神,别害怕,我会给你财富。”然后她站在自己宫殿门口的虚空中,以广大的天威神力,说了另外两首偈颂——巴利
Taṃ sutvā rukkhadevatā brāhmaṇassa pasannā ‘‘ahaṃ, brāhmaṇa, imasmiṃ rukkhe nibbattadevatā, mā bhāyi, dhanaṃ te dassāmī’’ti taṃ assāsetvā attano vimānadvāre mahantena devatānubhāvena ākāse ṭhatvā itarā dve gāthā abhāsi –
婆罗门,我念着你的恩情,会尽我所能为你去做。
来到善士跟前,那些动摇怎会徒劳无果呢?巴利
‘‘So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno; Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.
有一棵钝叶榕长在丁杜卡树旁边,它被簇拥围绕着,是过去那场盛大的祭祀。
在那棵树的根部埋着一个没有继承人的宝藏,去吧,把它取出来。巴利
‘‘Yo tindukarukkhassa paro pilakkho, parivārito pubbayañño uḷāro; Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhī’’ti.
在这里,“依其威力”是指随自己的能力、随自己的力气。“知恩”是指了知你对我所施的恩德,看着自己心中现起的这份知恩之心。“到来”就是来到之后。“在善士们面前”是指在善士们身边。“你的种种造作怎么会是徒劳无果的”:以问候安好而起的言语造作,以扫地等而起的身体造作——你的这些造作,怎么会没有结果呢?巴利
Tattha yathānubhāvanti yathāsatti yathābalaṃ. Kataññutanti tayā mayhaṃ kataguṇaṃ jānanto taṃ attani vijjamānaṃ kataññutaṃ pekkhamāno. Āgammāti āgantvā. Sataṃ sakāseti sappurisānaṃ santike. Moghāni te assu pariphanditānīti sukhaseyyapucchanavasena vācāphanditāni sammajjanādikaraṇena kāyaphanditāni ca tava kathaṃ aphalāni bhavissanti.
那棵紧挨着丁杜卡树的毕罗叉树,就是有人站在宫殿门口伸出手来指着的那棵丁杜卡树旁边的毕罗叉树。关于“被围绕”等说法:在那棵毕罗叉树的树根处,这宝藏因为环绕着树根埋在那里,所以叫“被围绕”;因为过去的主人是以祭祀供奉的方式才得到它,所以叫“往昔祭祀所生”;因为有许多宝瓶、数量极大,所以叫“广大”;因为挖开地面放进去,所以叫“埋藏”;如今已没有继承的人,所以叫“无主”。这里要表达的意思是:这大宝藏以许多宝瓶围着树根、瓶颈挨着瓶颈的方式埋在那里,完全没有主人,你去把它挖出来拿走吧。巴利
Yo tindukarukkhassa paro pilakkhoti yo esa tindukarukkhassa parato pilakkharukkho ṭhitoti vimānadvāre ṭhitāva hatthaṃ pasāretvā dasseti. Parivāritotiādīsu tassa pilakkharukkhassa mūle esa taṃ rukkhamūlaṃ parikkhipitvā nihitatāya parivārito, pubbe yiṭṭhayaññavasena purimasāmikānaṃ uppannatāya pubbayañño, anekanidhikumbhi bhāvena mahantattā uḷāro, bhūmiṃ khaṇitvā ṭhapitattā nikhāto, idāni dāyādānaṃ abhāvato adāyādo. Idaṃ vuttaṃ hoti – esa taṃ rukkhamūlaṃ parikkhipitvā gīvāya gīvaṃ paharantīnaṃ nidhikumbhīnaṃ vasena mahānidhi nikhāto asāmiko, gaccha taṃ uddharitvā gaṇhāti.
那位天神这样说完,又对婆罗门劝告说:“婆罗门,你要是自己把它挖出来搬走,会累得够呛。你走吧,我会亲自把这份财富送到你家,安放在某个地方。你一辈子享用这笔财富,同时要行布施、持守戒律。”她给了婆罗门这番教导后,就用自己的神力把那份财富安置在他家里了。巴利
Evañca pana vatvā sā devatā ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ etaṃ uddharitvā gaṇhanto kilamissasi, gaccha tvaṃ, ahameva taṃ tava gharaṃ netvā asukasmiṃ asukasmiñca ṭhāne nidahissāmi, tvaṃ etaṃ dhanaṃ yāvajīvaṃ paribhuñjanto dānaṃ dehi, sīlaṃ rakkhāhī’’ti brāhmaṇassa ovādaṃ datvā taṃ dhanaṃ attano ānubhāvena tassa ghare patiṭṭhāpesi.
导师讲完这个法义开示后,把本生故事联系起来总结说:“那时候的婆罗门就是阿难,而树神就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo ānando ahosi, rukkhadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
第八、鸟本生注巴利
[308] 8. Sakuṇajātakavaṇṇanā
导师住在祇园精舍时,以“我们没有尽到应尽之责”这句话为由,讲了提婆达多不知感恩的事。他说:“比丘们,提婆达多不是现在才不知感恩,过去也一样。”说完,就讲起了过去世的故事。巴利
Akaramhasa te kiccanti idaṃ satthā jetavane viharanto devadattassa akataññutaṃ ārabbha kathesi. ‘‘Na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto akataññūyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生在雪山地区,成为一只啄木鸟。那时,一头狮子吃肉时骨头卡在喉咙里,喉咙肿了起来,没法去捕食,剧烈的苦受不断生起。那只鸟正专心觅食,看见狮子后,停在树枝上问道:“朋友,你有什么苦?”狮子就把事情告诉了它。鸟说:“朋友,我可以帮你把那根骨头取出来,但我害怕,不敢进到你嘴里,怕你会把我吃掉。”狮子说:“朋友,别怕,我不会吃你,救我一命吧。”鸟说:“好。”它让狮子向左侧躺下,心里想:“谁知道这家伙会干什么呢?”为了让狮子没法把嘴合上,就在它的下唇和上唇之间撑了一根小棍,然后进入狮子口中,用喙敲击骨头的一端,骨头脱落下来。鸟把骨头弄掉后,从狮子嘴里出来时,又用喙把小棍敲落,然后出来,停在树枝上。狮子痊愈后,有一天杀死了一头林中水牛,正在吃。鸟想:“我要试探试探它。”便停在它上方的一根树枝上,和它交谈,说出了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese rukkhakoṭṭakasakuṇo hutvā nibbatti. Athekassa sīhassa maṃsaṃ khādantassa aṭṭhi gale laggi, galo uddhumāyi, gocaraṃ gaṇhituṃ na sakkoti, kharā vedanā pavattati. Atha naṃ so sakuṇo gocarappasuto disvā sākhāya nilīno ‘‘kiṃ te, samma, dukkha’’nti pucchi. So tamatthaṃ ācikkhi. ‘‘Ahaṃ te, samma, etaṃ aṭṭhiṃ apaneyyaṃ, bhayena pana te mukhaṃ pavisituṃ na visahāmi, khādeyyāsipi ma’’nti. ‘‘Mā bhāyi, samma, nāhaṃ taṃ khādāmi, jīvitaṃ me dehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti taṃ vāmapassena nipajjāpetvā ‘‘ko jānāti, kimpesa karissatī’’ti cintetvā yathā mukhaṃ pidahituṃ na sakkoti, tathā tassa adharoṭṭhe ca uttaroṭṭhe ca daṇḍakaṃ ṭhapetvā mukhaṃ pavisitvā aṭṭhikoṭiṃ tuṇḍena pahari, aṭṭhi patitvā gataṃ. So aṭṭhiṃ pātetvā sīhassa mukhato nikkhamanto daṇḍakaṃ tuṇḍena paharitvā pātentova nikkhamitvā sākhagge nilīyi. Sīho nirogo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ vanamahiṃsaṃ vadhitvā khādati. Sakuṇo ‘‘vīmaṃsissāmi na’’nti tassa uparibhāge sākhāya nilīyitvā tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
我们为你做了该做的事,也尽了我们当时所有的力气。
兽王啊,向您致敬!我们能得到点什么吗?巴利
‘‘Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase; Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase’’ti.
在这里,“你做了该做的事”意思是:喂,狮子啊,我们也为你做了一件事。“我们当时有多少力气”意思是:我们当时有多少力气,就用那力气去做,一点也没有保留。巴利
Tattha akaramhasa te kiccanti bho, sīha, mayampi tava ekaṃ kiccaṃ akarimha. Yaṃ balaṃ ahuvamhaseti yaṃ amhākaṃ balaṃ ahosi, tena balena tato kiñci ahāpetvā akarimhayeva.
狮子听后,说了第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sīho dutiyaṃ gāthamāha –
我以血为食,总是干着残忍的事;
你落到我牙齿缝里还能活着,这已经算是命大了,你还想怎样。巴利
‘‘Mama lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato; Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasī’’ti.
那只鸟听了这话,就说了另外两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā sakuṇo itarā dve gāthā abhāsi –
不记得所受的恩惠、不回报所受的恩惠;
对不知感恩的人,亲近他毫无益处。巴利
‘‘Akataññumakattāraṃ, katassa appaṭikārakaṃ; Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.
其当面交往相处,却得不到朋友的情谊;
不嫉妒、不辱骂,慢慢从那里离开。巴利
‘‘Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati; Anusūyamanakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkame’’nti.
在这里,“不知恩”是指不知道别人对自己做过的恩惠。“不做事的人”是指什么都不做的人。“当面所行”是指当面做过的恩德。不嫉妒、不辱骂的意思是,不嫉妒那个人、不辱骂那个人,应慢慢地从那种恶人身边离开。这样说完之后,那只鸟就飞走了。巴利
Tattha akataññunti kataguṇaṃ ajānantaṃ. Akattāranti yaṃkiñci akarontaṃ. Sammukhaciṇṇenāti sammukhe katena guṇena. Anusūyamanakkosanti taṃ puggalaṃ na usūyanto na akkosanto saṇikaṃ tamhā pāpapuggalā apagaccheyyāti. Evaṃ vatvā so sakuṇo pakkāmi.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时的狮子就是提婆达多,那只鸟则正是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sīho devadatto ahosi, sakuṇo pana ahameva ahosi’’nti.
第九篇 贱民本生注巴利
[309] 9. Chavajātakavaṇṇanā
“这一切完全是最后的行为”——这是导师住在祇园精舍时,因六群比丘而说的。这件事在律藏中已有详细记载。这里只作简要说明:导师把六群比丘叫来,问他们:“比丘们,听说你们坐在低座上,向坐在高座上的人说法,这是真的吗?”他们回答:“是的,尊者。”导师便呵责了那些比丘,说:“比丘们,你们这样做不恰当,是对我的法不恭敬。古代的智者即使有人坐在低座上教人诵习外道咒语,也会呵责那些人。”说完之后,便讲述了过去的事。巴利
Sabbamidaṃcarimaṃ katanti idaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi. Vatthu vinaye (pāci. 646) vitthārato āgatameva. Ayaṃ panettha saṅkhepo – satthā chabbaggiye pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desethā’’ti pucchitvā ‘‘evaṃ, bhante’’ti vutte te bhikkhū garahitvā ‘‘ayuttaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ mama dhamme agāravakaraṇaṃ, porāṇakapaṇḍitā hi nīce āsane nisīditvā bāhirakamantepi vācente garahiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城梵授王治国的时候,菩萨出生在一个旃陀罗家庭,长大成人后建立了家业。他的妻子怀孕后特别想吃芒果,就对他说:“夫君,我想吃芒果。”他说:“贤妻,这个时节没有芒果,我去找些别的酸果来吧。”她说:“夫君,只有吃到芒果我才能活下去,吃不到我就活不成了。”他一心牵挂着妻子,心想:“我到哪里才能找到芒果呢?”那时候,波罗奈国王的园林里有一棵常年结果的芒果树。他想:“我去那里摘些熟芒果回来,给她解解馋。”于是夜里去了园林,爬上芒果树,藏在枝叶间,在树枝间移动着寻找芒果。他正这样找着,天就亮了。他想:“如果我现在下树走人,被人看见会把我当贼抓住,还是等天黑了再走。”于是他爬上一根粗枝,藏在那里不动。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto caṇḍālakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṃ saṇṭhapesi. Tassa bhariyā ambadohaḷinī hutvā taṃ āha ‘‘sāmi, icchāmahaṃ ambaṃ khāditu’’nti. ‘‘Bhadde, imasmiṃ kāle ambaṃ natthi, aññaṃ kiñci ambilaphalaṃ āharissāmī’’ti. ‘‘Sāmi, ambaphalaṃ labhamānāva jīvissāmi, alabhamānāya me jīvitaṃ natthī’’ti. So tassā paṭibaddhacitto ‘‘kahaṃ nu kho ambaphalaṃ labhissāmī’’ti cintesi. Tena kho pana samayena bārāṇasirañño uyyāne ambo dhuvaphalo hoti. So ‘‘tato ambapakkaṃ āharitvā imissā dohaḷaṃ paṭippassambhessāmī’’ti rattibhāge uyyānaṃ gantvā ambaṃ abhiruhitvā nilīno sākhāya sākhaṃ ambaṃ olokento vicari. Tassa tathā karontasseva ratti vibhāyi. So cintesi ‘‘sace idāni otaritvā gamissāmi, disvā maṃ ‘coro’ti gaṇhissanti, rattibhāge gamissāmī’’ti. Athekaṃ viṭapaṃ abhiruhitvā nilīno acchi.
那时,波罗奈国王想:“我要在国师跟前学习咒术。”于是他走进园林,坐在芒果树下的高座上,让老师坐在低座上,开始学咒术。菩萨藏在树上,心里想:“这个国王真不如法,竟然坐在高座上学习咒术;这个婆罗门也不如法,竟然坐在低座上教咒术;我也不如法,因为听了女人的话,不顾自己的性命来摘芒果。”他从树上下来,抓住一根垂下的树枝,停在两人中间,说道:“大王,我完了,你糊涂了,国师死了。”国王问:“为什么这么说?”他便说出第一首偈颂——巴利
Tadā bārāṇasirājā ‘‘purohitassa santike mante uggaṇhissāmī’’ti uyyānaṃ pavisitvā ambarukkhamūle ucce āsane nisīditvā ācariyaṃ nīce āsane nisīdāpetvā mante uggaṇhi. Bodhisatto upari nilīno cintesi – ‘‘yāva adhammiko ayaṃ rājā, yo uccāsane nisīditvā mante uggaṇhāti. Ayaṃ brāhmaṇopi adhammiko, yo nīcāsane nisīditvā mante vāceti. Ahampi adhammiko, yo mātugāmassa vasaṃ gantvā mama jīvitaṃ agaṇetvā ambaṃ āharāmī’’ti. So rukkhato otaranto ekaṃ olambanasākhaṃ gahetvā tesaṃ ubhinnampi antare patiṭṭhāya ‘‘mahārāja, ahaṃ naṭṭho, tvaṃ mūḷho, purohito mato’’ti āha. So raññā ‘‘kiṃkāraṇā’’ti puṭṭho paṭhamaṃ gāthamāha –
这一切都是最后所作,两人都不见法。
两人都从本性上堕落了,还有这个教诵咒术的人;
如果有人学习咒术。巴利
‘‘Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ, ubho dhammaṃ na passare; Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti; Yo ca mantaṃ adhīyatī’’ti.
在这里,所谓“我们这三个人所做的一切都是最后之作”,即我们这三个人所做的一切事务,都是低劣的、没有界限的、不如法的。他如此同时责备了自己的盗性以及那两人对咒术的不恭敬之后,接着又只责备另外两个人,说了“两人都不见法”等话。这里“两人”指的是:这两个人都看不到应当受到尊重的古老之法,因此就从法的本性上堕落了。所谓法,因为是最初出现的,所以就叫作本性。关于这一点也有这样的说法:巴利
Tattha sabbamidaṃ carimaṃ katanti yaṃ amhehi tīhi janehi kataṃ, sabbaṃ idaṃ kiccaṃ lāmakaṃ nimmariyādaṃ adhammikaṃ. Evaṃ attano corabhāvaṃ tesañca mantesu agāravaṃ garahitvā puna itare dveyeva garahanto ‘‘ubhodhammaṃ na passare’’tiādimāha. Tattha ubhoti ime dvepi janā garukārārahaṃ porāṇakadhammaṃ na passanti, tato dhammapakatito cutā. Dhammo hi paṭhamuppattivasena pakati nāma. Vuttampi cetaṃ –
法确实在先前就显现了。
后来,非法才在世间出现。巴利
‘‘Dhammo have pāturahosi pubbe; Pacchā adhammo udapādi loke’’ti. (jā. 1.11.28);
凡此者,即此人坐于低座而教诵咒语,凡彼者,即坐于高座而学习。巴利
Yo cāyanti yo ca ayaṃ nīcāsane nisīditvā mante ajjhāpeti, yo ca ucce āsane nisīditvā adhīyatīti.
婆罗门听了这话,就说出第二首偈颂——巴利
Taṃ sutvā brāhmaṇo dutiyaṃ gāthamāha –
我吃的是白米饭,配上干净的肉汁;
所以我不去修那种仙人们所修的法。巴利
‘‘Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ; Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevita’’nti.
它的意思是:贤者们,我吃的是这位国王拥有的白米饭,清净洁白,浇上种种肉汁,还配上肉酱。因此,我被肚子束缚住了,就不再去修习那些追求功德的仙人们所修行的法。巴利
Tassattho – ahañhi bho imassa rañño santakaṃ sālīnaṃ odanaṃ suciṃ paṇḍaraṃ nānappakārāya maṃsavikatiyā sittaṃ maṃsūpasecanaṃ bhuñjāmi, tasmā udare baddho hutvā etaṃ esitaguṇehi isīhi sevitaṃ dhammaṃ na sevāmīti.
听了这话,另一个说了两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā itaro dve gāthā abhāsi –
游方吧,世间广大,其他众生也在煮食。
不要让不义之行被施行,就像石头砸碎陶罐一样。巴利
‘‘Paribbaja mahā loko, pacantaññepi pāṇino; Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.
婆罗门啊,那名闻之得和财富之得,真是可厌可弃!
或者,那种以堕落或非法行为来过活的方式。巴利
‘‘Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā’’ti.
在这里,“游方”是指从这里到别处去。“广大”是说这个世间确实广大。“其他众生也在煮食”是说在这赡部洲里,还有其他众生也在煮食,不是只有这一个国王。“像石头砸碎罐子一样”就是像石头砸碎瓦罐那样。这段话的意思是:你不去别处,留在这里做非法的事,你所做的这种非法,就像石头砸碎罐子一样——别让它把你毁了。巴利
Tattha paribbajāti ito aññattha gaccha. Mahāti ayaṃ loko nāma mahā. Pacantaññepi pāṇinoti imasmiṃ jambudīpe aññepi pāṇino pacanti, nāyameveko rājā. Asmā kumbhamivābhidāti pāsāṇo ghaṭaṃ viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ tvaṃ aññattha agantvā idha vasanto adhammaṃ ācarasi, so adhammo evaṃ ācarito pāsāṇo ghaṭaṃ viya mā taṃ bhindi.
“可厌!”这句偈颂的简要含义是:婆罗门啊,你这样的名声利得和财富利得,实在可厌,我们对此加以斥责。为什么?因为你所获得的这些利得,会成为将来堕入恶趣的原因,而在现在,也只是靠非法行为来维持生活罢了。这种谋生方式,将来导致堕落,现在又靠非法行为产生——它有什么用呢?因此,我们就这样说,来斥责它。巴利
‘‘Dhiratthū’’ti gāthāya ayaṃ saṅkhepattho – brāhmaṇa yo esa evaṃ tava yasalābho ca dhanalābho ca dhiratthu, taṃ garahāma mayaṃ. Kasmā? Yasmā ayaṃ tayā laddhalābho āyatiṃ apāyesu vinipātanahetunā sampati ca adhammacaraṇena jīvitavutti nāma hoti, yā cesā vutti iminā āyatiṃ vinipātena idha adhammacaraṇena vā nippajjati, kiṃ tāya, tena taṃ evaṃ vadāmīti.
那时,国王听了他说法之后生起净信,就问他:“喂,男子,你是什么种姓?”他回答:“大王,我是旃陀罗。”国王说:“如果你出身高贵种姓,我就会把王位给你。不过从今以后,我白天当国王,你晚上当国王。”说完,国王把自己脖子上装饰用的花环取下来,戴到他脖子上,任命他做城守。这就是城守们脖子上佩戴红花环这一传统的由来。从那时起,国王听从他的教导,恭敬师长,坐在低座上学习咒语。巴利
Athassa dhammakathāya rājā pasīditvā ‘‘bho, purisa, kiṃjātikosī’’ti pucchi. ‘‘Caṇḍālo ahaṃ, devā’’ti. Bho ‘‘sace tvaṃ jātisampanno abhavisssa, rajjaṃ te ahaṃ adassaṃ, ito paṭṭhāya pana ahaṃ divā rājā bhavissāmi, tvaṃ rattiṃ rājā hohī’’ti attano kaṇṭhe piḷandhanaṃ pupphadāmaṃ tassa gīvāyaṃ piḷandhāpetvā taṃ nagaraguttikaṃ akāsi. Ayaṃ nagaraguttikānaṃ kaṇṭhe rattapupphadāmapiḷandhanavaṃso. Tato paṭṭhāya pana rājā tassovāde ṭhatvā ācariye gāravaṃ karitvā nīce āsane nisinno mante uggaṇhīti.
导师讲完这段法教后,把本生故事联系起来说:“那时的国王就是阿难,而那个旃陀罗之子就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā rājā ānando ahosi, caṇḍālaputto pana ahameva ahosi’’nti.
第十篇 瑟雅本生注巴利
[310] 10. Seyyajātakavaṇṇanā
“以海为周边”这一段,是导师住在祇园时,因为一位心生厌离的比丘而说的。那位比丘在舍卫城托钵乞食时,看见一个容貌美丽、打扮得漂漂亮亮的女人,就心生厌离,在教法里待不下去,提不起劲来。于是比丘们把这件事禀告了世尊。世尊问他:“比丘,听说你心生厌离,是真的吗?”他回答:“是真的,尊者。”世尊又问:“是什么让你心生厌离?”他就把这件事说了出来。导师说:“你既然已经在这样能让人解脱的教法里出家了,为什么还心生厌离?从前有智慧的人,就算能得到国师的位置,也还是拒绝掉,然后出家去了。”接着,导师就讲起了过去的事。巴利
Sasamuddapariyāyanti idaṃ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So hi sāvatthiyaṃ piṇḍāya caranto ekaṃ abhirūpaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ itthiṃ disvā ukkaṇṭhito sāsane nābhirami. Atha bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. So bhagavatā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti puṭṭho ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vatvā ‘‘ko taṃ ukkaṇṭhāpesī’’ti vutte tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘kasmā tvaṃ evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi, pubbe paṇḍitā purohitaṭṭhānaṃ labhantāpi taṃ paṭikkhipitvā pabbajiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王治理国家的时候,菩萨投生到国师婆罗门妻子的腹中,和王子在同一天出生。国王问大臣们:“有没有谁和王子在同一天出生?”大臣们回答:“有的,大王,是国师的儿子。”国王就派人把那个孩子带来,交给乳母,让他和王子一起被抚养。两个人的饰物、饮食等全都一模一样。他们长大成人后,一起到塔克西拉学习各种技艺,学成后回来。国王把副王之位给了王子,王子因此有了很大的名声。从那时起,菩萨和王子一起吃饭、一起喝饮、一起睡觉,彼此之间的信任变得非常深厚牢固。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto purohitassa brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā rañño puttena saddhiṃ ekadivase vijāyi. Rājā ‘‘atthi nu kho koci me puttena saddhiṃ ekadivase jāto’’ti amacce pucchi. ‘‘Atthi, mahārāja, purohitassa putto’’ti. Rājā taṃ āharāpetvā dhātīnaṃ datvā puttena saddhiṃ ekatova paṭijaggāpesi. Ubhinnaṃ ābharaṇāni ceva pānabhojanādīni ca ekasadisāneva ahesuṃ. Te vayappattā ekatova takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā āgamaṃsu. Rājā puttassa oparajjaṃ adāsi, mahāyaso ahosi. Tato paṭṭhāya bodhisatto rājaputtena saddhiṃ ekatova khādati pivati sayati, aññamaññaṃ vissāso thiro ahosi.
后来,王子在父王去世后继承了王位,尽情享受大富大贵。菩萨心想:“我的朋友在治理国家,等到时机成熟,他一定会给我国师的位置。可我何必还要过在家生活呢?不如出家,修习远离。”于是,他礼敬父母,请求允许出家。得到许可后,他舍弃了那巨大的财富,独自一人离开,进入雪山。在一处令人欢喜的地方,他搭了一座树叶茅屋,以修行者的身份出家,修成了神通和等至,安住在禅那的喜乐中。
那时,国王想起了他,问道:“我的朋友怎么不见了?他在哪里?”大臣们把他已经出家的事禀告国王,又说:“听说他住在一片宜人的密林中。”国王问明了他住的地方,就对一位名叫瑟雅的大臣说:“你去把我的朋友请来,我要把国师的位置给他。”瑟雅回答:“好。”他从波罗奈出发,一路走到一个边境村庄,在那里安营。然后,他和几个林中修行的人一起去了菩萨的住处,看见菩萨像一尊金像一样坐在树叶茅屋门口。瑟雅上前顶礼,坐在一边,彼此寒暄问候之后,说道:“尊者,国王想把国师的位置给您,希望您能来。”巴利
Aparabhāge rājaputto pitu accayena rajje patiṭṭhāya mahāsampattiṃ anubhavi. Bodhisatto cintesi ‘‘mayhaṃ sahāyo rajjamanusāsati, sallakkhitakkhaṇeyeva kho pana mayhaṃ purohitaṭṭhānaṃ dassati, kiṃ me gharāvāsena, pabbajitvā vivekamanubrūhessāmī’’ti? So mātāpitaro vanditvā pabbajjaṃ anujānāpetvā mahāsampattiṃ chaḍḍetvā ekakova nikkhamitvā himavantaṃ pavisitvā manorame bhūmibhāge paṇṇasālaṃ māpetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto vihāsi. Tadā rājā taṃ anussaritvā ‘‘mayhaṃ sahāyo na paññāyati, kahaṃ so’’ti pucchi. Amaccā tassa pabbajitabhāvaṃ ārocetvā ‘‘ramaṇīye kira vanasaṇḍe vasatī’’ti āhaṃsu. Rājā tassa vasanokāsaṃ pucchitvā seyyaṃ nāma amaccaṃ ‘‘gaccha sahāyaṃ me gahetvā ehi, purohitaṭṭhānamassa dassāmī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā bārāṇasito nikkhamitvā anupubbena paccantagāmaṃ patvā tattha khandhāvāraṃ ṭhapetvā vanacarakehi saddhiṃ bodhisattassa vasanokāsaṃ gantvā bodhisattaṃ paṇṇasāladvāre suvaṇṇapaṭimaṃ viya nisinnaṃ disvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā katapaṭisanthāro ‘‘bhante, rājā tuyhaṃ purohitaṭṭhānaṃ dātukāmo, āgamanaṃ te icchatī’’ti āha.
菩萨说:“国师的位置先放一边。就算我能得到整个迦尸国、憍萨罗国,乃至整个赡部洲的王国,甚至转轮王的荣耀,我也不会去。智者不会把已经断除的烦恼再捡回来,已经舍弃的东西,就像吐出来的唾沫一样。”说完这些话,他说了下面这些偈颂:巴利
Bodhisatto ‘‘tiṭṭhatu purohitaṭṭhānaṃ, ahaṃ sakalaṃ kāsikosalajambudīparajjaṃ cakkavattisirimeva vā labhantopi na gacchissāmi, na hi paṇḍitā sakiṃ jahitakilese puna gaṇhanti, sakiṃ jahitañhi niṭṭhubhakheḷasadisaṃ hotī’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
被海洋环绕的大地,以大海为耳环,
我不愿带着讥嫌去希求,瑟雅啊,你应当这样了知。巴利
‘‘Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ; Na icche saha nindāya, evaṃ seyya vijānahi.
婆罗门,那种名誉和财富的获得,真该被唾弃!
无论是靠堕落,还是靠非法行为来谋生。巴利
‘‘Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa; Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
就算拿着钵,也可以过着没有家的生活去游行。
以不正当手段求取的那种生计反倒更好。巴利
‘‘Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
就算拿着钵,也能以无家者的身份四处游行;
在世间不伤害其他众生,这甚至比王位更好。巴利
‘‘Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje; Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ vara’’nti.
在这段注释里,“与海为伴”中的“伴”指的是随从,意思是说,连同围绕大海而安立的轮围山一起,或者说是与被称为大海的随从一起。“沙伽罗环饰”的意思是,因为它在大海中央作为岛屿而存在,所以就像是大海的环饰。“由于谴责”是指:因为他舍弃了充满禅那之乐的出家生活,转而想取得权势,所以受到这样的谴责。“舍雅”是他用这个名字来称呼对方。“了知”就是你要了知法。“那种堕落的生活方式”是指:过去身为国师所得到的名誉和财富那种生活方式,从禅那之乐的角度来看,那就是自我堕落,也就是所谓的堕落;或者也可以说,他离开这里之后,因为陶醉于权势而变得狂妄,做出不合正法的行为,那种生活方式应当被唾弃。巴利
Tattha sasamuddapariyāyanti pariyāyo vuccati parivāro, samuddaṃ parivāretvā ṭhitena cakkavāḷapabbatena saddhiṃ, samuddasaṅkhātena vā parivārena saddhinti attho. Sāgarakuṇḍalanti sāgaramajjhe dīpavasena ṭhitattā tassa kuṇḍalabhūtanti attho. Nindāyāti jhānasukhasampannaṃ pabbajjaṃ chaḍḍetvā issariyaṃ gaṇhīti imāya nindāya. Seyyāti taṃ nāmenālapati. Vijānahīti dhammaṃ vijānāhi. Yā vutti vinipātenāti yā purohitaṭṭhānavasena laddhā yasalābhadhanalābhavutti jhānasukhato attavinipātanasaṅkhātena vinipātena ito gantvā issariyamadamattassa adhammacaraṇena vā hoti, taṃ vuttiṃ dhiratthu.
拿起钵,就是拿着乞食的容器。无家者,是说我也要远离家宅,在别人的家中游走。那正是我的生计,更好、更殊胜。所谓以非法的方式寻求,就是指以不如法的方式去求取。这里要说的是:比起那种以非法的方式寻求,这样的生活要好得多。不害,就是不伤害。即使与王权相比,意思是:像这样不伤害他人,我手持骷髅钵维持生计,也比当国王更殊胜、更优胜。巴利
Pattamādāyāti bhikkhābhājanaṃ gahetvā. Anagāroti api ahaṃ agāravirahito parakulesu careyyaṃ. Sāyeva jīvikāti sā eva me jīvikā seyyo varatarā. Yā cādhammena esanāti yā ca adhammena esanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā adhammena esanā, tato esāva jīvikā sundaratarāti. Ahiṃsayanti aviheṭhento. Api rajjenāti evaṃ paraṃ aviheṭhento kapālahatthassa mama jīvikakappanaṃ rajjenāpi varaṃ uttamanti.
就这样,他一次又一次地恳求,那个人还是拒绝了。舍雅没能赢得他的心,就向他行礼,然后离开,回去向国王报告说那个人不会回来了。巴利
Iti so punappunaṃ yācantampi taṃ paṭikkhipi. Seyyopi tassa manaṃ alabhitvā taṃ vanditvā gantvā tassa anāgamanabhāvaṃ rañño ārocesi.
导师讲完这个法义开示,阐明四谛之后,把这段因缘归结为本生故事。在四谛开示结束时,那位心生厌离的比丘证入入流果,另外也有许多人证得入流果等果位。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi, aparepi bahū sotāpattiphalādīni sacchikariṃsu.
那时,国王是阿难,舍优是舍利弗,而国师之子就是我。巴利
Tadā rājā ānando ahosi, seyyo sāriputto, purohitaputto pana ahameva ahosinti.
[311] 1. 普奇曼达本生注释巴利
[311] 1. Pucimandajātakavaṇṇanā
“起来吧,贼!”这是导师住在竹林精舍时,针对尊者大目犍连讲的一段话。据说,那时大目犍连尊者住在王舍城附近的一间林野小屋里。有个贼在靠近城门的村落的一户人家墙上挖了个洞,偷了值钱的东西就跑了,跑进尊者小屋的院子,心想“这里能让我藏身”,就躺在尊者的叶屋前面。尊者知道他就躺在门前,对他起了疑心,心想“和贼牵扯在一起可不行”,于是走出来说“别躺在这里”,把他赶走了。那个贼离开后,故意把脚印弄乱,逃走了。人们举着火把,顺着贼的脚印追到那里,看到他来过、站过、坐过、躺过的地方等等,就说:“贼是从这边来的,在这儿站过,在这儿坐过,是从这条路离开的,可我们就是没看见他。”他们四处搜寻也没找到,就回去了。第二天上午,尊者进城托钵乞食,乞食回来后就去了竹林精舍,把这件事禀告了导师。导师说:“目犍连,你只是怀疑了该怀疑的事,古代的智者们也怀疑过。”于是应尊者的请求,导师讲了过去的事。巴利
Uṭṭhehicorāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ ārabbha kathesi. There kira rājagahaṃ upanissāya araññakuṭikāya viharante eko coro nagaradvāragāme ekasmiṃ gehe sandhiṃ chinditvā hatthasāraṃ ādāya palāyitvā therassa kuṭipariveṇaṃ pavisitvā ‘‘idha mayhaṃ ārakkho bhavissatī’’ti therassa paṇṇasālāya pamukhe nipajji. Thero tassa pamukhe sayitabhāvaṃ ñatvā tasmiṃ āsaṅkaṃ katvā ‘‘corasaṃsaggo nāma na vaṭṭatī’’ti nikkhamitvā ‘‘mā idha sayī’’ti nīhari. So coro tato nikkhamitvā padaṃ mohetvā palāyi. Manussā ukkaṃ ādāya corassa padānusārena tattha āgantvā tassa āgataṭṭhānaṭhitaṭṭhānanisinnaṭṭhānasayitaṭṭhānādīni disvā ‘‘coro ito āgato, idha ṭhito, idha nisinno, iminā ṭhānena apagato, na diṭṭho no’’ti ito cito ca pakkhanditvā adisvāva paṭigatā. Punadivase thero pubbaṇhasamayaṃ rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto veḷuvanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ satthu ārocesi. Satthā ‘‘na kho, moggallāna, tvaññeva āsaṅkitabbayuttakaṃ āsaṅki, porāṇakapaṇḍitāpi āsaṅkiṃsū’’ti vatvā therena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,梵授王治理国家的时候,菩萨投生为城的坟场树林里的一棵尼姆树天神。有一天,一个在城门村犯了事的贼走进了那片坟场树林。当时那里有两棵主树,一棵尼姆树,一棵菩提树。那贼把包袱放在尼姆树根下,躺了下来。那时候,人们抓到贼,会用尼姆树的尖桩把他们刺在桩上。那位天神就想:“如果人们来到抓住这个贼,就会砍下这棵尼姆树的树枝做成尖桩,把他刺在桩上。这样一来,这棵树就毁了。我得把他从这里弄走。”于是她跟那个贼搭话,说了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto nagarassa susānavane nimbarukkhadevatā hutvā nibbatti. Athekadivasaṃ nagaradvāragāme katakammacoro taṃ susānavanaṃ pāvisi. Tadā ca pana tattha nimbo ca assattho cāti dve jeṭṭhakarukkhā. Coro nimbarukkhamūle bhaṇḍikaṃ ṭhapetvā nipajji. Tasmiṃ pana kāle core gahetvā nimbasūle uttāsenti. Atha sā devatā cintesi ‘‘sace manussā āgantvā imaṃ coraṃ gaṇhissanti, imasseva nimbarukkhassa sākhaṃ chinditvā sūlaṃ katvā etaṃ uttāsessanti, evaṃ sante rukkho nassissati, handa naṃ ito nīharissāmī’’ti. Sā tena saddhiṃ sallapantī paṭhamaṃ gāthamāha –
起来,盗贼!你为什么还躺着?睡觉对你有什么用?
国王们别抓住你这个在村里作恶的家伙。巴利
‘‘Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena te; Mā taṃ gahesuṃ rājāno, gāme kibbisakāraka’’nti.
这里说的“国王们”,是指国王的差役。“作恶者”,是指干凶残暴行之事的盗贼。巴利
Tattha rājānoti rājapurise sandhāya vuttaṃ. Kibbisakārakanti dāruṇasāhasikacorakammakārakaṃ.
她这样说完,又吓唬他说:“趁国王的差役还没抓住你,赶紧逃到别处去!”把他吓跑以后,阿说他树神说出第二首偈颂——巴利
Iti naṃ vatvā ‘‘yāva taṃ rājapurisā na gaṇhanti, tāva aññattha gacchā’’ti bhāyāpetvā palāpesi. Tasmiṃ palāte assatthadevatā dutiyaṃ gāthamāha –
那个贼将被抓住,那个在村里干坏事的家伙;
那在林子里长着、站在那儿的尼姆巴树,跟这又有什么关系呢?巴利
‘‘Yaṃ nu coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ; Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato’’ti.
在这里,所谓“生在林中、站立着的”,就是说尼姆巴树既生在林中,又立在那里。而那位天神因为投生在那里,就以树木的行为方式来说话。巴利
Tattha vane jātassa tiṭṭhatoti nimbo vane jāto ceva ṭhito ca. Devatā pana tattha nibbattattā rukkhasamudācāreneva samudācari.
听了这话,尼姆巴树的天神说出了第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā nimbadevatā tatiyaṃ gāthamāha –
你这位菩提树啊,根本不知道我和那个盗贼之间的事。
国王们抓住了一个在村里干坏事的盗贼,
他刺穿在苦楝树桩上,我的心为此感到不安。巴利
‘‘Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ; Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ; Appenti nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano’’ti.
这里,“阿沙塔树”和前面一样,是指投生在那棵树上的天神。“我和盗贼不能同处的原因”是说我和盗贼不能住在一起的原因。“他们刺在楝树桩上”是说那时候国王们会把盗贼刺在楝树桩上。“因此我的心不安”是说因为那个原因,我的心感到不安。因为如果他们把他刺在树桩上,我的天宫就会毁掉;或者如果把他挂在树枝上,我的天宫里就会有尸体的臭味,所以我把他赶走了——就是这个意思。巴利
Tattha assatthāti purimanayeneva tasmiṃ nibbattadevataṃ samudācarati. Mama corassa cantaranti mama ca corassa ca ekato avasanakāraṇaṃ. Appenti nimbasūlasminti imasmiṃ kāle rājāno coraṃ nimbasūle āvuṇanti. Tasmiṃ me saṅkate manoti tasmiṃ kāraṇe mama cittaṃ saṅkati. Sace hi imaṃ sūle āvuṇissanti, vimānaṃ me nassissati, atha sākhāya olambessanti, vimāne me kuṇapagandho bhavissati, tenāhaṃ etaṃ palāpesinti attho.
就在那些天神这样互相交谈的时候,货主们举着火把,顺着脚印一路走来,看见盗贼躺过的地方,说道:“哎呀,这贼刚刚起身逃走了,我们没抓到他。要是抓到了,我们就把他刺在这棵楝树的树桩上,或者吊在树枝上再走。”说完,他们四处搜寻,没看见盗贼,就离开了。巴利
Evaṃ tāsaṃ devatānaṃ aññamaññaṃ sallapantānaññeva bhaṇḍasāmikā ukkāhatthā padānusārena āgantvā corassa sayitaṭṭhānaṃ disvā ‘‘ambho idāneva coro uṭṭhāya palāto, na laddho no coro, sace labhissāma, imasseva naṃ nimbassa sūle vā āvuṇitvā sākhāya vā olambetvā gamissāmā’’ti vatvā ito cito ca pakkhanditvā coraṃ adisvāva gatā.
听了他们的话,阿说他树神说出第四首偈颂:巴利
Tesaṃ vacanaṃ sutvā assatthadevatā catutthaṃ gāthamāha –
该警惕的要警惕,要防范未来的危险;
无畏于未来的智者,能同时观察这两个世界。巴利
‘‘Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ; Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatī’’ti.
在这里,“应当防范未来的恐惧”说的是两种未来的恐惧:现世的恐惧和来世的恐惧。其中,避开恶友,就是在防范现世的恐惧;远离三种恶行,就是在防范来世的恐惧。所谓“未来的恐惧”,是指有智慧、有见识的人因为害怕未来恐惧的根源,就不去结交恶友,也不通过三门造作恶行。所谓“两个世界”,是说这样心怀恐惧的人,会观察、审视这个被称为此世和来世的两方世界;在审视时,他因为害怕此世而远离恶友,因为害怕来世而不造恶行。巴利
Tattha rakkheyyānāgataṃ bhayanti dve anāgatabhayāni diṭṭhadhammikañceva samparāyikañcāti. Tesu pāpamitte parivajjento diṭṭhadhammikaṃ rakkhati, tīṇi duccaritāni parivajjento samparāyikaṃ rakkhati. Anāgatabhayāti anāgatabhayahetutaṃ bhayaṃ bhāyamāno dhīro paṇḍito puriso pāpamittasaṃsaggaṃ na karoti, tīhipi dvārehi duccaritaṃ na carati. Ubho loketi evaṃ bhāyanto hesa idhalokaparalokasaṅkhāte ubho loke avekkhati oloketi, olokayamāno idhalokabhayena pāpamitte vivajjeti, paralokabhayena pāpaṃ na karotīti.
导师讲完这段法教后,把本生故事联系起来说:“那时,菩提树的天神是阿难,而楝树的天神就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā assatthadevatā ānando ahosi, nimbadevatā pana ahameva ahosi’’nti.
2. 迦叶愚钝本生注巴利
[312] 2. Kassapamandiyajātakavaṇṇanā
“迦叶愚钝”这个故事,是导师住在祇园精舍时,因为一位老比丘而讲的。据说在舍卫城,有一位良家子看到诸欲的过患,就在导师身边出家,专心修行业处,不久便证得了阿罗汉果。后来他的母亲去世了。母亲过世后,他让父亲和弟弟也出了家,一起住在祇园精舍。到了入雨安居的时候,他听说某个村落住处容易得到袈裟资具,就带着两人去了那里,三人都在那里入了雨安居。安居结束后,他们又回到祇园精舍。年轻比丘快到祇园精舍时,说:“沙弥,你先让长老歇一歇,再带他过来。我先进去打扫住处。”说完就先进了祇园精舍。老长老走得很慢。沙弥一次又一次用头顶着他,像在推他一样,说:“走吧,尊者,走吧,尊者。”硬拽着他往前走。长老说:“你这是要把我带到你说了算的地方去啊。”于是又转身折回去,从起点重新走。就在他们这样互相争执的时候,太阳落山了,天也黑了。巴利
Apikassapa mandiyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mahallakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kireko kulaputto kāmesu ādīnavaṃ disvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhāne anuyutto na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tassa aparabhāge mātā kālamakāsi. So mātu accayena pitarañca kaniṭṭhabhātarañca pabbājetvā jetavane vasitvā vassūpanāyikasamaye cīvarapaccayassa sulabhataṃ sutvā ekaṃ gāmakāvāsaṃ gantvā tayopi tattheva vassaṃ upagantvā vutthavassā jetavanameva āgamaṃsu. Daharabhikkhu jetavanassa āsannaṭṭhāne ‘‘sāmaṇera tvaṃ theraṃ vissāmetvā āneyyāsi, ahaṃ puretaraṃ gantvā pariveṇaṃ paṭijaggissāmī’’ti jetavanaṃ pāvisi. Mahallakatthero saṇikaṃ āgacchati. Sāmaṇero punappunaṃ sīsena uppīḷento viya ‘‘gaccha, bhante, gaccha, bhante’’ti taṃ balakkārena neti. Thero ‘‘tvaṃ maṃ attano vasaṃ ānesī’’ti puna nivattitvā koṭito paṭṭhāya āgacchati. Tesaṃ evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ karontānaññeva sūriyo atthaṅgato, andhakāro jāto.
另一位比丘也打扫好了住处,备好了水,却不见他们回来,就拿起火把出去迎接。看见他们正走过来,便问:“怎么这么晚才到?”那位长老比丘把事情的经过说了一遍。他让两人都休息了一下,然后慢慢把他们带回来。那天,他没赶上侍奉佛陀的机会。第二天,他来侍奉佛陀,顶礼之后坐在一旁。导师问他:“你是什么时候回来的?”他回答:“昨天,尊者。”导师说:“昨天回来,今天才来侍奉我?”他说:“是的,尊者。”然后把事情的原委讲了出来。导师责备了那位长老比丘,说:“他并不是现在才做这种事,过去也做过。只不过现在是你被他折腾累了,过去他也曾让智者疲惫不堪。”应他的请求,导师讲了过去的故事。巴利
Itaropi pariveṇaṃ sammajjitvā udakaṃ upaṭṭhapetvā tesaṃ āgamanaṃ apassanto ukkaṃ gahetvā paccuggamanaṃ katvā te āgacchante disvā ‘‘kiṃ cirāyitthā’’ti pucchi. Mahallako taṃ kāraṇaṃ kathesi. So te dvepi vissāmetvā saṇikaṃ ānesi. Taṃ divasaṃ buddhupaṭṭhānassa okāsaṃ na labhi. Atha naṃ dutiyadivase buddhupaṭṭhānaṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ satthā ‘‘kadā āgatosī’’ti pucchi. ‘‘Hiyyo, bhante’’ti. ‘‘Hiyyo āgantvā ajja buddhupaṭṭhānaṃ karosī’’ti? So ‘‘āma, bhante’’ti vatvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhi. Satthā mahallakaṃ garahitvā ‘‘na esa idāneva evarūpaṃ kammaṃ karoti, pubbepi akāsi. Idāni pana tena tvaṃ kilamito, pubbepi paṇḍite kilamesī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨出生在迦尸国一个婆罗门家庭。他成年后,母亲去世了。办完母亲的后事,过了一个半月,他把家里所有的财产都布施出去,然后带着父亲和弟弟,来到雪山地区,穿上提婆达多给的树皮衣,出家做了苦行者。他们靠拾穗过活,吃森林里的根茎和果实,住在一处宜人的林间。可是在雪山地区,雨季时大雨下个不停,没法挖根茎,果实和叶子也纷纷掉落。苦行者们大多离开雪山,住到有人烟的地方。那时,菩萨也带着父亲和弟弟住到有人烟的地方。后来,雪山又到了开花结果的时候,他带着两位亲人返回雪山中自己的草庵。快到草庵时,太阳已经下山,他就说:“你们慢慢走,我先去前面收拾一下草庵。”说完就留下他们,自己先走了。年轻的苦行者和父亲一起慢慢走着,他用头顶着父亲的腰,一边催“走,走”,一边强行拉着父亲走。老父亲说:“你是凭自己的意思硬拉我走吗?”就转过身,从头开始走。就这样,他们俩争吵的时候,天就黑了下来。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsinigame brāhmaṇakule nibbatti. Tassa vayappattakāle mātā kālamakāsi. So mātu sarīrakiccaṃ katvā māsaddhamāsaccayena ghare vijjamānaṃ dhanaṃ dānaṃ datvā pitarañca kaniṭṭhabhātarañca gahetvā himavantapadese devadattiyaṃ vakkalaṃ gahetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uñchācariyāya vanamūlaphalāphalehi yāpento ramaṇīye vanasaṇḍe vasi. Himavante pana vassakāle acchinnadhāre deve vassante na sakkā hoti kandamūlaṃ khaṇituṃ, phalāni ca paṇṇāni ca patanti. Tāpasā yebhuyyena himavantato nikkhamitvā manussapathe vasanti. Tadā bodhisatto pitarañca kaniṭṭhabhātarañca gahetvā manussapathe vasitvā puna himavante pupphitaphalite te ubhopi gahetvā himavante attano assamapadaṃ āgacchanto assamassāvidūre sūriye atthaṅgate ‘‘tumhe saṇikaṃ āgaccheyyātha, ahaṃ purato gantvā assamaṃ paṭijaggissāmī’’ti vatvā te ohāya gato. Khuddakatāpaso pitarā saddhiṃ saṇikaṃ gacchanto taṃ kaṭippadese sīsena uppīḷento viya gaccha gacchāti taṃ balakkārena neti. Mahallako ‘‘tvaṃ maṃ attano ruciyā ānesī’’ti paṭinivattitvā koṭito paṭṭhāya āgacchati. Evaṃ tesaṃ kalahaṃ karontānaññeva andhakāro ahosi.
菩萨也打扫了叶屋,备好了水,拿着火把往路上走来迎接他们。看见他们后,问道:“这么长时间,你们在做什么?”弟弟苦行者把父亲所做的事告诉了他。菩萨领着两人慢慢走回去,收拾好资具,为父亲洗了澡,又给他洗脚、揉背等,准备好炭火盆。等父亲的疲劳消退后,菩萨坐在父亲身边,说道:“父亲,年幼的孩子就像陶土做的器皿,片刻之间就会破碎;一旦碎了,就再也没法复原。对他们,即使他们辱骂、责骂,年长者也应当忍耐。”这样说完,为了教导父亲,他说了下面这些偈颂:巴利
Bodhisattopi paṇṇasālaṃ sammajjitvā udakaṃ upaṭṭhapetvā ukkamādāya paṭipathaṃ āgacchanto te disvā ‘‘ettakaṃ kālaṃ kiṃ karitthā’’ti āha. Khuddakatāpaso pitarā katakāraṇaṃ kathesi. Bodhisatto ubhopi te saṇikaṃ netvā parikkhāraṃ paṭisāmetvā pitaraṃ nhāpetvā pādadhovanapiṭṭhisambāhanādīni katvā aṅgārakapallaṃ upaṭṭhapetvā paṭippassaddhakilamathaṃ pitaraṃ upanisīditvā ‘‘tāta, taruṇadārakā nāma mattikābhājanasadisā muhuttaneva bhijjanti , sakiṃ bhinnakālato paṭṭhāya puna na sakkā honti ghaṭetuṃ, te akkosantāpi paribhāsantāpi mahallakehi adhivāsetabbā’’ti vatvā pitaraṃ ovadanto imā gāthā abhāsi –
迦叶啊,就算是因为愚痴,年轻人也会咒骂或打人;
有智慧的人能忍受这一切,贤明的人对这一切都能忍耐。巴利
‘‘Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti vā; Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.
就算已寂静的人起了争执,也会很快再和好。
愚人就像陶器一样碎裂,他们未证得平静。巴利
‘‘Sacepi santo vivadanti, khippaṃ santīyare puna; Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.
这些人会更加聚集在一起,他们之间的连接不会衰老。
有人能了知所犯的过失,也有人能了知忏悔。巴利
‘‘Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati; Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.
这个人确实更加殊胜,是担起重担、能扛起责任的人。
对于陷入与他人纷争的人,自己能亲自去促成和解。巴利
‘‘Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo; Yo paresādhipannānaṃ, sayaṃ sandhātumarahatī’’ti.
这里,“迦叶啊”是用父亲的名字来称呼他。“由于愚钝”,是指因为愚钝的状态,也就是因为年少。“年轻人咒骂或殴打”,意思是年幼的孩子既会骂人也会打人。“有智慧的人”,指已呵责罪恶的人;或者“智”称为慧,因此也指具有慧的人。另一个词只是这个词的同义说法。通过这两者表明:幼稚孩童所造的一切过失,年长的智者、贤者都能忍受、安忍。巴利
Tattha kassapāti pitaraṃ nāmenālapati. Mandiyāti mandībhāvena taruṇatāya. Yuvā sapati hanti vāti taruṇadārako akkosatipi paharatipi. Dhīroti dhikkatapāpo, dhī vā vuccati paññā, tāya samannāgatotipi attho. Itaraṃ pana imasseva vevacanaṃ. Ubhayenāpi sabbaṃ taṃ bāladārakehi kataṃ aparādhaṃ mahallako dhīro paṇḍito sahati titikkhatīti dasseti.
他们再次和好,就是以朋友的关系重新连接、重新融洽。愚人像陶器一样,是说愚人就像泥做的器皿那样容易破碎。他们没能平息,是说这些愚人哪怕只为一点点小事争吵,也找不到怨恨的平息,无法让它消失。这些人更胜一筹,是说这两个人即使闹翻了,也会再次走到一起。和好,就是朋友之间的重新连接。对他们来说,就是这两个人之间的友谊不会变旧、不会破裂。知道过错的人,是指自己知道所犯的、已经过去的、伤害了别人的过失。悔过,是接受这位知过者所陈述的忏悔。巴利
Sandhīyareti puna mittabhāvena sandhīyanti ghaṭīyanti. Bālā pattāvāti bālakā pana mattikāpattāva bhijjanti. Na te samathamajjhagūti te bālakā appamattakampi vivādaṃ katvā verūpasamanaṃ na vindanti nādhigacchanti. Ete bhiyyoti ete dve janā bhinnāpi puna samāgacchanti. Sandhīti mittasandhi. Tesanti tesaññeva dvinnaṃ sandhi na jīrati. Yo cādhipannanti yo ca attanā adhipannaṃ atikkantaṃ aññasmiṃ katadosaṃ jānāti. Desananti yo ca tena attano dosaṃ jānantena desitaṃ accayadesanaṃ paṭiggaṇhituṃ jānāti.
对于那些触犯他人、被嗔怒所征服、造作罪过的人,即使对方不肯低头认错,自己也该主动去和解,主动去搭起友谊的桥,说:“来吧,好朋友,来听讲、学教理、修禅定,何必把自己排除在外呢?”像这样自己主动去和解、去结交的人,就是安住在慈心里的人。他比一般人更殊胜,因为他扛起了朋友的重担,担起了朋友的责任,所以被称为“挑重担的人”,也被称为“能担责的人”。巴利
Yo paresādhipannānanti yo paresaṃ adhipannānaṃ dosena abhibhūtānaṃ aparādhakārakānaṃ. Sayaṃ sandhātumarahatīti tesu akhamāpentesupi ‘‘ehi, bhadramukha, uddesaṃ gaṇha, aṭṭhakathaṃ suṇa, bhāvanamanuyuñja, kasmā paribāhiro hosī’’ti evaṃ sayaṃ sandhātuṃ arahati mittabhāvaṃ ghaṭeti, eso evarūpo mettāvihārī uttaritaro mittabhārassa mittadhurassa ca vahanato ‘‘bhāravaho’’ti ‘‘dhuraddharo’’ti ca saṅkhaṃ gacchatīti.
菩萨就这样给了父亲一番教导,从那时起,父亲也调伏了自己,变得善加调伏。巴利
Evaṃ bodhisatto pitu ovādaṃ adāsi, sopi tato pabhuti danto ahosi sudanto.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时候,父亲是那位年老的苦行者,年幼的苦行者就是沙弥,而给父亲教诫的那个人正是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā pitā tāpaso mahallako ahosi, khuddakatāpaso sāmaṇero, pitu ovādadāyako pana ahameva ahosi’’nti.
《忍辱说者本生注》巴利
[313] 3. Khantivādījātakavaṇṇanā
“你的手和脚”这一则,是导师住在祇园时,针对一位易怒的比丘讲的。事情经过前面已经说过。导师对那位比丘说:“比丘,你为什么在不嗔恚的佛陀教法里出家之后,还要发怒呢?古代的智者们,即使身体遭到上千次的打击,手脚、耳朵、鼻子被割断,也不对任何人生起嗔恨。”说完这些,便引出了过去的故事。巴利
Yo te hatthe ca pāde cāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kodhanabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā kathitameva. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘kasmā, tvaṃ bhikkhu, akkodhanassa buddhassa sāsane pabbajitvā kodhaṃ karosi, porāṇakapaṇḍitā sarīre pahārasahasse patante hatthapādakaṇṇanāsāsu chijjamānāsu parassa kodhaṃ na kariṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去在波罗奈城,有一位名叫迦蓝浮的国王统治着国家。那时,菩萨投生在一个拥有八亿家产的婆罗门家庭里,名叫耳环童子。他成年后,前往塔克西拉学习了一切技艺,回来后建立了家庭。父母去世后,他看着堆积的财富,心想:“这些财富是我的亲人们积攒的,他们没能带走就去世了,而我应该带走这些财富才对。”于是他把所有财富都用来随缘布施,谁来求什么就给他什么。之后,他进入雪山出家,靠吃野果为生,住了很久。后来为了食用咸酸之物,他来到有人烟的地方,一路辗转到达波罗奈,住在国王的园林里。第二天,他进城乞食,来到将军的住处门前。将军见他威仪举止,心生净信,请他进屋,用自己准备的食物供养他,得到他的应允后,就让他住在那个国王的园林里。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ kalābu nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tadā bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇakule nibbattitvā kuṇḍalakumāro nāma māṇavo hutvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā mātāpitūnaṃ accayena dhanarāsiṃ oloketvā ‘‘imaṃ dhanaṃ uppādetvā mama ñātakā aggahetvāva gatā, mayā panetaṃ gahetvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti sabbaṃ dhanaṃ viceyyadānavasena yo yaṃ āharati, tassa taṃ datvā himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā phalāphalena yāpento ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ āgantvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagare bhikkhāya caranto senāpatissa nivāsanadvāraṃ sampāpuṇi. Senāpati tassa iriyāpathesu pasīditvā gharaṃ pavesetvā attano paṭiyāditabhojanaṃ bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā tattheva rājuyyāne vasāpesi.
有一天,卡拉布王喝得烂醉,被一群善巧的歌舞艺人簇拥着,浩浩荡荡地进了御花园。他叫人把卧具铺在吉祥石板上,然后躺在一个心爱可意的女人怀里。那些擅长歌舞的艺女们奏乐、唱歌、跳舞,场面就像帝释天一样奢华。可国王却沉沉睡去了。于是这些女人心想:“我们奏乐歌舞都是为了他,他却睡着了,我们还唱给谁听呢?”她们就把琵琶之类的乐器随手丢在原地,纷纷离开,被园中的花果嫩叶吸引,在园子里玩赏起来。那时,菩萨正坐在园中一棵开满花的沙罗树下,安住在出家的快乐中,像一头醉象般端坐着。那些女人在园中游逛,看见了他,就说:“姐妹们,过来呀,这位出家人坐在树下。趁国王还没醒,我们去他跟前听点什么吧。”她们走过去,顶礼之后围坐在他身边,说:“请给我们讲点适合我们听的话吧。”菩萨便为她们说法。这时,那个妃子挪动身子,把国王弄醒了。国王醒来一看,那些女人都不见了,就问:“那些贱女人跑哪去了?”有人告诉他:“大王,她们都跑去围着一个苦行僧坐着呢。”国王大怒,抓起剑就冲了过去,嘴里说着:“我要好好教训教训这个假结发苦行者!”巴利
Athekadivasaṃ kalāburājā surāmadamatto chekanāṭakaparivuto mahantena yasena uyyānaṃ gantvā maṅgalasilāpaṭṭe sayanaṃ attharāpetvā ekissā piyamanāpāya itthiyā aṅke sayi. Gītavāditanaccesu chekā nāṭakitthiyo gītādīni payojesuṃ, sakkassa devarañño viya mahāsampatti ahosi, rājā niddaṃ okkami. Atha tā itthiyo ‘‘yassatthāya mayaṃ gītādīni payojayāma, so niddaṃ upagato, kiṃ no gītādīhī’’ti vīṇādīni tūriyāni tattha tattheva chaḍḍetvā uyyānaṃ pakkantā pupphaphalapallavādīhi palobhiyamānā uyyāne abhiramiṃsu. Tadā bodhisatto tasmiṃ uyyāne supupphitasālamūle pabbajjāsukhena vītināmento mattavaravāraṇo viya nisinno hoti. Atha tā itthiyo uyyāne caramānā taṃ disvā ‘‘etha, ayyāyo, etasmiṃ rukkhamūle pabbajito nisinno, yāva rājā na pabujjhati, tāvassa santike kiñci suṇamānā nisīdissāmā’’ti gantvā vanditvā parivāretvā nisinnā ‘‘amhākaṃ kathetabbayuttakaṃ kiñci kathethā’’ti vadiṃsu. Bodhisatto tāsaṃ dhammaṃ kathesi. Atha sā itthī aṅkaṃ cāletvā rājānaṃ pabodhesi. Rājā pabuddho tā apassanto ‘‘kahaṃ gatā vasaliyo’’ti āha. Etā, mahārāja, gantvā ekaṃ tāpasaṃ parivāretvā nisīdiṃsūti. Rājā kupito khaggaṃ gahetvā ‘‘sikkhāpessāmi naṃ kūṭajaṭila’’nti vegena agamāsi.
这时,那些女人看见国王怒气冲冲地走过来,其中比较受宠的几个人就上前,从国王手里把剑拿走,让国王消了气。国王走过来,站在菩萨面前,问道:“沙门,你主张什么?”答:“大王,我主张忍辱。”问:“这忍辱是什么?”答:“被人辱骂、讥讽、殴打时,心里不生气。”国王说:“我现在就要看看你的忍辱到底有没有。”便叫人召来刽子手。刽子手照自己的行当,带着斧头和荆棘鞭,穿着黄褐色衣服,戴着红色花环,走过来向国王行礼后说:“陛下,要我做什么?”国王说:“把这个贼、这个坏苦行者抓起来,拖倒在地。用荆棘鞭,从前面、后面、左右两边,四面一共打他两千下。”刽子手就照办了。菩萨的皮肤裂开了,真皮裂开了,肌肉被割开,鲜血直流。巴利
Atha tā itthiyo rājānaṃ kuddhaṃ āgacchantaṃ disvā tāsu vallabhatarā gantvā rañño hatthā asiṃ gahetvā rājānaṃ vūpasamesuṃ. So āgantvā bodhisattassa santike ṭhatvā ‘‘kiṃvādī tvaṃ, samaṇā’’ti pucchi. ‘‘Khantivādī, mahārājā’’ti. ‘‘Kā esā khanti nāmā’’ti? ‘‘Akkosantesu paribhāsantesu paharantesu akujjhanabhāvo’’ti. Rājā ‘‘passissāmi dāni te khantiyā atthibhāva’’nti coraghātakaṃ pakkosāpesi. So attano cārittena pharasuñca kaṇṭakakasañca ādāya kāsāyanivasano rattamālādharo āgantvā rājānaṃ vanditvā ‘‘kiṃ karomi, devā’’ti āha. Imaṃ coraṃ duṭṭhatāpasaṃ gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṃ pātetvā kaṇṭakakasaṃ gahetvā purato ca pacchato ca ubhosu passesu cāti catūsupi passesu dvepahārasahassamassa dehīti. So tathā akāsi . Bodhisattassa chavi bhijji. Cammaṃ bhijji, maṃsaṃ chijji, lohitaṃ paggharati.
国王又问:“比丘,你持什么论?”
“大王,我持忍辱论。”
“你难道以为忍辱在我的皮肤之间吗?我的皮肤之间并没有忍辱。可是,在你无法看见的心底深处,我的忍辱稳稳地安住着。”
“大王。”
刽子手又问:“我该做什么?”
“砍掉这个假结发苦行者的双手。”
刽子手便拿起斧头,把他的手按在砧板上,砍断了双手。接着国王又说:“砍掉他的双脚。”刽子手又把双脚砍断。从手脚的断口处,鲜血像漆汁一样流出来。国王又问:“你持什么论?”
“大王,我持忍辱论。”
“你难道以为忍辱在我的手脚断口里吗?那里没有。我的忍辱安住在很深的地方。”
国王又说:“割掉他的耳朵和鼻子。”刽子手便割掉了他的耳鼻,他全身都是血。国王又问他:“你自称是什么论者?”
“大王,我名为忍辱仙人。”
“你千万不要以为忍辱安住在耳鼻的断端上,我的忍辱安住在内心深处。”
国王说:“假结发苦行者,你自己把你的忍辱捡起来,坐着吧!”说完,用脚踢了菩萨的心口,就离开了。巴利
Puna rājā ‘‘kiṃvādī tvaṃ bhikkhū’’ti āha. ‘‘Khantivādī, mahārāja’’. ‘‘Tvaṃ pana mayhaṃ cammantare khantī’’ti maññasi, natthi mayhaṃ cammantare khanti, tayā pana daṭṭhuṃ asakkuṇeyye hadayabbhantare mama khanti patiṭṭhitā. ‘‘Mahārājā’’ti. Puna coraghātako ‘‘kiṃ karomī’’ti pucchi. ‘‘Imassa kūṭajaṭilassa ubho hatthe chindā’’ti. So pharasuṃ gahetvā gaṇḍiyaṃ ṭhapetvā hatthe chindi. Atha naṃ ‘‘pāde chindā’’ti āha, pādepi chindi. Hatthapādakoṭīhi ghaṭachiddehi lākhāraso viya lohitaṃ paggharati. Puna rājā ‘‘kiṃvādīsī’’ti pucchi. ‘‘Khantivādī, mahārāja’’. ‘‘Tvaṃ pana mayhaṃ hatthapādakoṭīsu ‘khanti atthī’ti maññasi, natthesā ettha, mayhaṃ khanti gambhīraṭṭhāne patiṭṭhitā’’ti. So ‘‘kaṇṇanāsamassa chindā’’ti āha. Itaro kaṇṇanāsaṃ chindi, sakalasarīre lohitaṃ ahosi. Puna naṃ ‘‘kiṃvādī nāma tva’’nti pucchi. ‘‘Mahārāja, khantivādī nāma’’. ‘‘Mā kho pana tvaṃ ‘kaṇṇanāsikakoṭīsu patiṭṭhitā khantī’ti maññasi, mama khanti gambhīre hadayabbhantare patiṭṭhitā’’ti. Rājā ‘‘kūṭajaṭila tava khantiṃ tvameva ukkhipitvā nisīdā’’ti bodhisattassa hadayaṃ pādena paharitvā pakkāmi.
国王走后,将军擦掉菩萨身上的血,用衣角把菩萨的手脚和耳鼻的断端包好,扶着菩萨慢慢坐下。然后将军向菩萨行礼,坐到一边,恳求道:“尊者,如果您想发怒,就请只对那个伤害您的国王生气,请不要怪罪别人。”说完,他诵出了第一首偈颂:巴利
Tasmiṃ gate senāpati bodhisattassa sarīrato lohitaṃ puñchitvā hatthapādakaṇṇanāsakoṭiyo sāṭakakaṇṇe katvā bodhisattaṃ saṇikaṃ nisīdāpetvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā ‘‘sace, bhante, tumhe kujjhitukāmā, tumhesu katāparādhassa raññova kujjheyyātha, mā aññesa’’nti yācanto paṭhamaṃ gāthamāha –
那斩断你双手、双足与耳鼻者,
大雄啊,请你对他发怒,不要让这个国家毁灭。巴利
‘‘Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi; Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā ida’’nti.
在这里,“大雄”指的是有大精进力的人。“别让这个国家毁灭”的意思是:不要毁灭这个无辜的迦尸国。巴利
Tattha mahāvīrāti mahāvīriya. Mā raṭṭhaṃ vinasā idanti idaṃ niraparādhaṃ kāsiraṭṭhaṃ mā vināsehi.
菩萨听完这话,就说了第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
有人砍断了我的手、脚,还有耳朵和鼻子;
愿那位国王长寿,像我这样的人确实不会生起嗔怒。巴利
‘‘Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi; Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā’’ti.
在这里,那些像我这样具足忍辱力的智者,即使有人说“这个人骂我、讥讽我、打我、砍我、破坏我”,也不会对他生气。巴利
Tattha mādisāti mama sadisā khantibalena samannāgatā paṇḍitā ‘‘ayaṃ maṃ akkosi paribhāsi pahari, chindi bhindī’’ti taṃ na kujjhanti.
国王走出园林时,就在菩萨从他眼前消失的那一刻,这片厚达二十四万由旬的大地像叠起的布一样裂开了。无间地狱的火焰喷涌而出,像用世代相传的红毯把国王裹住一样将他卷走。他就在园林门口陷入大地,直堕无间大地狱。菩萨也在同一天命终。国王的随从和城中居民手持香、花和熏香赶来,为菩萨料理了后事。但有些人却说:“菩萨后来又回到了雪山。”这话不是真的。巴利
Rañño uyyānā nikkhamantassa bodhisattassa cakkhupathaṃ vijahanakāleyeva ayaṃ catunahutādhikā dviyojanasatasahassabahalā mahāpathavī khalibaddhasāṭako viya phalitā, avīcito jālā nikkhamitvā rājānaṃ kuladattiyena rattakambalena pārupantī viya gaṇhi. So uyyānadvāreyeva pathaviṃ pavisitvā avīcimahāniraye patiṭṭhahi. Bodhisattopi taṃ divasameva kālamakāsi. Rājaparisā ca nāgarā ca gandhamālādhūmahatthā āgantvā bodhisattassa sarīrakiccaṃ akaṃsu. Keci panāhu ‘‘bodhisatto puna himavantameva gato’’ti, taṃ abhūtaṃ.
过去时,有一位宣扬忍辱的沙门;
他安住在忍辱里,迦尸王却把他砍伤。巴利
‘‘Ahū atītamaddhānaṃ, samaṇo khantidīpano; Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.
他的那个粗恶业,果报是猛烈的苦。
迦尸王在地狱里所受的苦。巴利
‘‘Tassa kammapharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappito’’ti. –
这两首是正等觉者所说的偈颂。巴利
Imā dve abhisambuddhagāthā.
其中,“过去久远时”就是指过去的时候。“宣扬忍辱者”是称赞堪忍、安忍。“杀害”是指让人把他杀了。不过,有些人说:“菩萨的手足耳鼻又被重新接合起来了”,这也是不符合事实的。“安住”是指安立、住立。巴利
Tattha atītamaddhānanti atīte addhāne. Khantidīpanoti adhivāsanakhantisaṃvaṇṇano. Achedayīti mārāpesi. Ekacce pana ‘‘bodhisattassa puna hatthapādakaṇṇanāsā ghaṭitā’’ti vadanti, tampi abhūtameva. Samappitoti patiṭṭhito.
导师讲完这个法教,阐明了四谛,然后把本生故事串联起来。四谛讲说完毕时,那位易怒的比丘证得了不来果,其他许多人也证得了入流果等果位。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiṭṭhahi, aññe bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu.
那时,卡拉布王是提婆达多,将军是舍利弗,而那位忍辱苦行者就是我。巴利
Tadā kalāburājā devadatto ahosi, senāpati sāriputto, khantivādī tāpaso pana ahameva ahosinti.
《铜釜本生》注释巴利
[314] 4. Lohakumbhijātakavaṇṇanā
“他们过着邪恶的生活”这句话,是导师住在祇园精舍时,针对憍萨罗国王讲的。据说那时,憍萨罗国王在夜里听到了四个地狱众生的声音:一个只喊“du”这个音,一个喊“sa”音,一个喊“na”音,一个只喊“so”音。据说他们过去世就是舍卫城的王子,专门勾引别人的妻子。他们没有侵犯别人守护、看护的妇女,却沉溺于纵欲玩乐,造下大量恶业,被死亡的轮子斩断性命后,投生在舍卫城附近的四口铁锅里,在里面被煎熬了六万年。当他们浮到铁锅口,看见锅沿时,心想:“我们到底什么时候才能脱离这种苦啊?”于是四个人依次大声哀号。国王听到他们的声音,被死亡的恐惧所震慑,坐着一直熬到天亮。巴利
Dujjīvitamajīvimhāti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarājānaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira kosalarājā rattibhāge catunnaṃ nerayikasattānaṃ saddaṃ suṇi. Eko du-kārameva bhaṇi, eko sa-kāraṃ, eko na-kāraṃ, eko so-kāramevāti. Te kira atītabhave sāvatthiyaṃyeva pāradārikā rājaputtā ahesuṃ. Te paresaṃ rakkhitagopitamātugāmesu aparajjhitvā cittakeḷiṃ kīḷantā bahuṃ pāpakammaṃ katvā maraṇacakkena chinnā sāvatthisāmante catūsu lohakumbhīsu nibbattā saṭṭhi vassasahassāni tattha paccitvā uggatā lohakumbhimukhavaṭṭiṃ disvā ‘‘kadā nu kho imamhā dukkhā muccissāmā’’ti cattāropi mahantena saddena anupaṭipāṭiyā viraviṃsu. Rājā tesaṃ saddaṃ sutvā maraṇabhayatajjito nisinnakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi.
天刚亮的时候,婆罗门们来到国王面前,问国王睡得好不好。国王说:“老师们,我怎么可能睡得好?今天凌晨我听到了四种可怕的声音。”婆罗门们摆了摆手。国王问:“老师们,这是什么意思?”他们说:“大王,这是凶险之声。”国王又问:“这能化解还是不能化解?”他们说:“大王,说实话是化解不了的,不过我们训练有素。”国王问:“那你们打算怎么消除它?”他们说:“大王,要举行一场大禳解仪式是办不到的,但我们可以通过一场‘一切四物祭祀’来消除它。”国王说:“那就赶快办吧。取四头象、四匹马、四头公牛、四个人,再加上鹌鹑之类的小鸟,每样四只,举行一切四物祭祀,为我求得平安。”他们说:“好的,大王。”答应之后,他们取来所需的东西,设好了祭坛,把许多众生绑在柱子上。他们满心兴奋,想着“我们要吃到很多鱼肉,得到很多财宝”,一边来回走动,一边念叨:“这个该拿,这个该拿,诸位天神啊!”巴利
Aruṇuggamanavelāya brāhmaṇā āgantvā rājānaṃ sukhasayitaṃ pucchiṃsu. Rājā ‘‘kuto me ācariyā sukhasayitaṃ, ajjāhaṃ evarūpe cattāro bhiṃsanakasadde suṇi’’nti. Brāhmaṇā hatthe vidhuniṃsu. ‘‘Kiṃ ācariyā’’ti? ‘‘Sāhasikasaddā, mahārājā’’ti. ‘‘Sapaṭikammā appaṭikammā’’ti? ‘‘Kāmaṃ appaṭikammā, mayaṃ pana susikkhitā, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ katvā paṭibāhissathā’’ti? ‘‘Mahārāja, paṭikammaṃ mahantaṃ na sakkā kātuṃ, mayaṃ pana sabbacatukkaṃ yaññaṃ yajitvā hāressāmā’’ti. ‘‘Tena hi khippaṃ cattāro hatthī cattāro asse cattāro usabhe cattāro manusseti laṭukikasakuṇikā ādiṃ katvā cattāro cattāro pāṇe gahetvā sabbacatukkayaññaṃ yajitvā mama sotthibhāvaṃ karothā’’ti. ‘‘Sādhu, mahārājā’’ti sampaṭicchitvā yenattho, taṃ gahetvā yaññāvāṭaṃ paccupaṭṭhapesuṃ, bahupāṇe thūṇūpanīte katvā ṭhapesuṃ. ‘‘Bahuṃ macchamaṃsaṃ khādissāma, bahuṃ dhanaṃ labhissāmā’’ti ussāhappattā hutvā ‘‘idaṃ laddhuṃ vaṭṭati, idaṃ laddhuṃ vaṭṭati, devā’’ti aparāparaṃ caranti.
末利夫人走到国王跟前,问:“大王,婆罗门们怎么这么起劲地到处奔走?”国王说:“王后,这跟你有什么关系?你只顾沉醉在自己的荣华里,得意忘形,根本不知道我们的苦。”“大王,到底怎么了?”“王后,我听到了不该听的声音。因为听到了这些声音,我就问那些婆罗门:‘这会怎么样?’婆罗门们说:‘大王,您的王位、财富或性命恐怕要有危险。我们要举行一切四物祭祀,为您求得平安。’他们听了我的话,就设好了祭坛,现在正为了各种需要的东西到处奔忙。”“可是大王,您有没有向这包括天界众生的世界里最尊贵的婆罗门请教过这些声音到底是怎么回事?”“王后,这包括天界众生的世界里,谁是最尊贵的婆罗门?”“大乔达摩,那位正自觉者。”“王后,我没有去请教正自觉者。”“那您就该去请教他。”巴利
Mallikā devī rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ nu kho, mahārāja, brāhmaṇā ativiya ussāhayantā vicarantī’’ti pucchi. ‘‘Devi kiṃ tuyhiminā, tvaṃ attano yaseneva mattā pamattā, dukkhaṃ pana amhākameva na jānāsī’’ti? ‘‘Kiṃ , mahārājā’’ti. ‘‘Devi, ahaṃ evarūpaṃ nāma asotabbaṃ suṇiṃ, tato imesaṃ saddānaṃ sutattā ‘‘kiṃ bhavissatī’’ti brāhmaṇe pucchiṃ, brāhmaṇā ‘‘tumhākaṃ mahārāja rajjassa vā bhogānaṃ vā jīvitassa vā antarāyo paññāyati, sabbacatukkena yaññaṃ yajitvā sotthibhāvaṃ karissāmā’’ti vadiṃsu, te mayhaṃ vacanaṃ gahetvā yaññāvāṭaṃ katvā yena yenattho, tassa tassa kāraṇā āgacchantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana deva, imesaṃ saddānaṃ nipphattiṃ sadevake loke aggabrāhmaṇaṃ pucchitthā’’ti? ‘‘Ko esa devi, sadevake loke aggabrāhmaṇo nāmā’’ti? ‘‘Mahāgotamo sammāsambuddho’’ti. ‘‘Devi, sammāsambuddho me na pucchito’’ti? ‘‘Tena hi gantvā pucchathā’’ti.
国王听了她的话,吃完早餐,登上最上等的车驾,前往祇园,顶礼世尊后问道:“尊者,我夜里听到四种声音,就去问婆罗门,他们说:‘我们要举行一切四物祭祀,为您求得平安。’说完就在祭坛那里忙活起来。因为听到了那些声音,我会怎么样呢?”世尊说:“大王,不会有什么事。那是地狱众生正在感受痛苦,才这样哀号。这些声音不是现在才被你听到,古代的国王们也听到过。他们也问过婆罗门,想要杀生祭祀,但听了智者们的话之后就没有做。智者们为他们讲明了那些声音是怎么回事,让大众都散了,保住了平安。”世尊应他的请求,讲了过去的事。巴利
Rājā tassā vacanaṃ gahetvā bhuttapātarāso rathavaramāruyha jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pucchi ‘‘ahaṃ, bhante, rattibhāge cattāro sadde sutvā brāhmaṇe pucchiṃ, te ‘sabbacatukkayaññaṃ yajitvā sotthiṃ karissāmā’ti vatvā yaññāvāṭe kammaṃ karonti, tesaṃ saddānaṃ sutattā mayhaṃ kiṃ bhavissatī’’ti. ‘‘Na kiñci, mahārāja, nerayikasattā dukkhamanubhavantā evaṃ viraviṃsu, na ime saddā idāni tayā eva sutā, porāṇakarājūhipi sutāyeva, tepi brāhmaṇe pucchitvā pasughātayaññaṃ kattukāmā hutvā paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā na kariṃsu, paṇḍitā tesaṃ saddānaṃ antaraṃ kathetvā mahājanaṃ vissajjāpetvā sotthimakaṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨出生在迦尸国一个婆罗门家庭。他长大成人后,看到诸欲的过患,就舍弃了对诸欲的贪著,出家成为仙人,修成了神通和禅定成就,沉浸在禅那的喜乐中,住在雪山一处美丽的密林里。那时,波罗奈国王听到四种地狱众生的声音,恐惧得浑身发抖。婆罗门们对他说:“三种灾障中必定会有一种发生,我们要用一场圆满的四物大祭来平息它。”国王同意了。国师便和婆罗门们一起设好了祭坛,大批民众被绑到了祭柱上。那时,菩萨先修习慈心禅,然后以天眼观察世间,看到了这件事,心想:“今天我应该去一趟,大众就能得到安稳了。”于是他以神通力腾空而起,降落在波罗奈国王的御花园里,坐在吉祥石板上,像一尊金色的雕像。这时,国师最年长的一位弟子走到老师面前说:“老师,在我们的吠陀经典里,难道不是没有通过杀害生命来求得安稳这回事吗?”国师呵斥他说:“你是替国王看管财宝的吗?我们将有大量的鱼肉可吃,还能得到财物,你给我闭嘴!”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto aññatarasmiṃ kāsigāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāmesu ādīnavaṃ disvā kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca uppādetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto himavante ramaṇīye vanasaṇḍe vasati. Tadā bārāṇasirājā catunnaṃ nerayikānaṃ imeva cattāro sadde sutvā bhītatasito imināva niyāmena brāhmaṇehi ‘‘tiṇṇaṃ antarāyānaṃ aññataro bhavissati, sabbacatukkayaññena taṃ vūpasamessāmā’’ti vutte sampaṭicchi. Purohito brāhmaṇehi saddhiṃ yaññāvāṭaṃ paccupaṭṭhāpesi, mahājano thūṇūpanīto ahosi. Tadā bodhisatto mettābhāvanaṃ purecārikaṃ katvā dibbacakkhunā lokaṃ olokento imaṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘ajja, mayā gantuṃ vaṭṭati, mahājanassa sotthi bhavissatī’’ti iddhibalena vehāsaṃ uppatitvā bārāṇasirañño uyyāne otaritvā maṅgalasilāpaṭṭe kañcanarūpakaṃ viya nisīdi. Tadā purohitassa jeṭṭhantevāsiko ācariyaṃ upasaṅkamitvā ‘‘nanu, ācariya, amhākaṃ vedesu paraṃ māretvā sotthikaraṇaṃ nāma natthī’’ti āha. Purohito ‘‘tvaṃ rājadhanaṃ rakkhasi, bahuṃ macchamaṃsaṃ khādissāma, dhanaṃ labhissāma, tuṇhī hohī’’ti taṃ paṭibāhi.
他心里想:“在这件事上,我可不会当他的同伙。”于是离开,去了御花园,见到菩萨,上前顶礼、互相问候之后,坐在一边。菩萨问:“年轻人,国王是不是如法治理国家?”他说:“尊者,国王确实如法治理国家。不过,夜里听到四种声音后,他去问了那些婆罗门。婆罗门说:‘我们要举办一场圆满的四物大祭,来求平安。’国王为了给自己求平安,就做起了杀牲的事,大批民众被带到祭柱前。尊者,像您这样持戒的人,能不能说明那些声音到底是怎么回事,把大众从死亡边缘救出来呢?”菩萨说:“年轻人,国王不认识我,我也不认识国王。不过,这些声音是怎么回事,我是知道的。如果国王来问我,我就能让他不再疑惑,把这事说清楚。”他说:“那么,尊者,请您在这里稍等片刻,我去把国王带来。”“好,年轻人。”他就去把这件事禀报国王,然后把国王带来了。巴利
So ‘‘nāhaṃ ettha sahāyo bhavissāmī’’ti nikkhamitvā rājuyyānaṃ gantvā bodhisattaṃ disvā vanditvā katapaṭisanthāro ekamantaṃ nisīdi. Bodhisatto ‘‘kiṃ, māṇava, rājā dhammena rajjaṃ kāretī’’ti pucchi. ‘‘Bhante, rājā dhammena rajjaṃ kāreti, rattibhāge pana cattāro sadde sutvā brāhmaṇe pucchi. Brāhmaṇā ‘sabbacatukkayaññaṃ yajitvā sotthiṃ karissāmā’’’ti vadiṃsu. Rājā pasughātakammaṃ katvā attano sotthiṃ kātukāmo mahājano thūṇūpanīto, ‘‘kiṃ nu kho, bhante, tumhādisānaṃ sīlavantānaṃ tesaṃ saddānaṃ nipphattiṃ vatvā mahājanaṃ maraṇamukhā mocetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Māṇava, rājā amhe na jānāti, mayampi taṃ na jānāma, imesaṃ pana saddānaṃ nipphattiṃ jānāma, sace rājā amhe upasaṅkamitvā puccheyya, rājānaṃ nikkaṅkhaṃ katvā kathessāmā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, muhuttaṃ idheva hotha, ahaṃ rājānaṃ ānessāmī’’ti. ‘‘Sādhu, māṇavā’’ti. So gantvā rañño tamatthaṃ ārocetvā rājānaṃ ānesi.
这时,国王向菩萨顶礼后,坐在一边,问道:“听说您知道我所听到的那些声音是怎么回事,是真的吗?”“是的,大王。”“请您说说吧,尊者。”“大王,这四个人在过去世侵犯了别人所守护、保护的妻子,犯了邪淫。他们死后,投生在波罗奈附近的四个铁锅地狱里。在沸腾翻滚的强碱铁水中,他们被煮得泡沫翻腾。往下沉,要经过三万年才能碰到锅底;往上浮,又要经过三万年才能看到锅口。这四个人好不容易看到锅口,向外张望,虽然很想各自完整地说出一首偈颂,却做不到,只能各说出一个音节,就又沉入铁锅之中。其中那个只说出‘du’这个音节就沉下去的众生,本来是想这样说——巴利
Atha rājā bodhisattaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno pucchi ‘‘saccaṃ kira tumhe mayā sutasaddānaṃ nipphattiṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kathetha, bhante’’ti. ‘‘Mahārāja, ete purimabhave paresaṃ rakkhitagopitesu dāresu cārittaṃ āpajjitvā bārāṇasisāmante catūsu lohakumbhīsu nibbattā pakkuthite khāralohodake pheṇuddehakaṃ paccamānā tiṃsa vassasahassāni adho gantvā kumbhitalaṃ āhacca uddhaṃ ārohantā tiṃsavassasahasseneva kālena kumbhimukhaṃ disvā bahi oloketvā cattāro janā catasso gāthā paripuṇṇaṃ katvā vattukāmāpi tathā kātuṃ asakkontā ekekameva akkharaṃ vatvā puna lohakumbhīsuyeva nimuggā. Tesu du-kāraṃ vatvā nimuggasatto evaṃ vattukāmo ahosi –
我们过着糟糕的生活:明明有能力布施,却没有布施。
在财富存在时,我们不是自己的灯。巴利
‘Dujjīvitamajīvimha , ye sante na dadamhase; Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano’ti. –
菩萨说:“他没能把这首偈颂补完整。”然后,菩萨用自己的智慧把这首偈颂补完整,并说了出来。其余那些也是同样的道理。巴利
Taṃ gāthaṃ paripuṇṇaṃ kātuṃ nāsakkhī’’ti vatvā bodhisatto attano ñāṇena taṃ gāthaṃ paripuṇṇaṃ katvā kathesi. Sesāsupi eseva nayo.
在他们当中,说了“sa”之后,那位想说偈颂的人,要说的就是这首偈颂——巴利
Tesu sa-kāraṃ vatvā vattukāmassa ayaṃ gāthā –
六万年,完全圆满;
在地狱里受苦的我们,什么时候才是个头?巴利
‘‘Saṭṭhi vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī’’ti.
说了“Na”这个音之后,想说的人便有了这首偈颂——巴利
Na-kāraṃ vatvā vattukāmassa ayaṃ gāthā –
没有尽头,尽头又从何而来?尽头根本看不见。
那时所造的恶业,既属于我,也属于你,朋友啊。巴利
‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati; Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā’’ti.
他说完“so”这个音之后,接着就想说出下面这首偈颂——巴利
So-kāraṃ vatvā vattukāmassa ayaṃ gāthā –
我从此处离开后,确实获得了人的投生,
乐施且具足戒的人,我要广行众多善业。巴利
‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ; Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti.
在这里,所谓“恶活”,是指一个人做着三种恶行,就是在过恶活、过下贱的生活;他正是针对这一点才说“我们曾经过恶活”。“有可施之物时不曾布施”的意思是:我们明明有该布施的东西、也有接受布施的人,却没有去布施。“不曾为自己作洲岛”的意思是:不曾为自己建立依靠。“完全圆满”就是不多不少、没有欠缺也没有多余。“以一切方式”就是彻底地、方方面面地。“当我们受苦时”:是指我们这些正在这地狱里受苦的人。巴利
Tattha dujjīvitanti tīṇi duccaritāni caranto dujjīvitaṃ lāmakajīvitaṃ jīvati nāma, sopi tadeva sandhāyāha ‘‘dujjīvitamajīvimhā’’ti. Ye sante na dadamhaseti ye mayaṃ deyyadhamme ca paṭiggāhake ca saṃvijjamāneyeva na dānaṃ dadimha. Dīpaṃ nākamha attanoti attano patiṭṭhaṃ na karimha. Paripuṇṇānīti anūnāni anadhikāni. Sabbasoti sabbākārena. Paccamānānanti amhākaṃ imasmiṃ niraye paccamānānaṃ.
没有终结,意思是说:不会像“我们在某个时候就会得到解脱”这样划定一个时间界限。从哪里会有终结呢?凭什么理由能看出有终结?没有终结,意思是说:即使那些想见到终结的人,也看不到苦的尽头。那时确实是所作,意思是说:那时候,贤友啊,我和你所作的恶,是已经做下的、明显的恶,造得实在太多了。也有人读作“如是所作”,意思是:因为这样的缘故而造作,所以无法见到它的终结。“贤友”是指和我相似的人,这是对他们的亲昵称呼。“必定”是一个表示决定意义的助词。这里的整体意思是:我从这里离开后,得到人身,成为知恩感恩、具足戒行的人之后,必定会做许多善业。巴利
Natthiantoti ‘‘amhākaṃ asukakāle nāma mokkho bhavissatī’’ti evaṃ kālaparicchedo natthi. Kuto antoti kena kāraṇena anto paññāyissati. Na antoti antaṃ daṭṭhukāmānampi no dukkhassa anto na paṭidissati. Tadā hi pakatanti tasmiṃ kāle mārisā mama ca tuyhañca pakataṃ pāpaṃ pakaṭṭhaṃ kataṃ atibahumeva kataṃ. ‘‘Tathā hi pakata’’ntipi pāṭho, tena kāraṇena kataṃ, yenassa anto daṭṭhuṃ na sakkāti attho. Mārisāti mayā sadisā, piyālapanametaṃ etesaṃ. Nūnāti ekaṃsatthe nipāto, so ahaṃ ito gantvā yoniṃ mānusiṃ laddhāna vadaññū sīlasampanno hutvā ekaṃseneva bahuṃ kusalaṃ karissāmīti ayamettha attho.
菩萨这样一首一首地诵出偈颂后,对国王说:“大王,那个地狱众生想把这首偈颂完整地说出来,但因为自己恶业太重,没办法那样说出来,于是他一边承受着自己业报的苦,一边哀号。你们听到这个声音,并不会因此有什么障碍,你们不要害怕。”菩萨就这样让国王安了心。国王遣散了大众,让人敲着金鼓巡行宣告,又铲平了祭场。菩萨为大众祝愿平安后,在那里住了几天,就在当地去世,以不退失的禅那往生到了梵天界。巴利
Iti bodhisatto ekamekaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘mahārāja, so nerayikasatto imaṃ gāthaṃ paripuṇṇaṃ katvā vattukāmo attano pāpassa mahantatāya tathā kathetuṃ nāsakkhi, iti so attano kammavipākaṃ anubhavanto viravi. Tumhākaṃ etassa saddassa savanapaccayā antarāyo nāma natthi, tumhe mā bhāyitthā’’ti rājānaṃ saññāpesi. Rājā mahājanaṃ vissajjāpetvā suvaṇṇabheriṃ carāpetvā yaññāvāṭaṃ viddhaṃsāpesi. Bodhisatto mahājanassa sotthiṃ katvā katipāhaṃ vasitvā tattheva gantvā aparihīnajjhāno brahmaloke uppajji.
导师讲完这个法教,阐明四圣谛之后,把本生故事总结起来说:“那时候,国师最年长的那位弟子就是舍利弗,而那个苦行者就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā purohitassa jeṭṭhantevāsikamāṇavo sāriputto ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
[315] 第五 一切肉获得本生注释巴利
[315] 5. Sabbamaṃsalābhajātakavaṇṇanā
“你的话真粗恶!”——这是导师住在祇园时,围绕舍利弗长老给服用泻药的比丘们布施美味团食这件事而说的。据说那时在祇园,有些比丘服了泻药,他们需要美味团食。照顾病人的人心想“我们去拿美味饭食来”,就进了舍卫城,在卖饭人家的那条街上乞食,却没得到美味饭食,只好折返。长老那天稍早入城乞食,看见那些比丘,就问:“贤友们,你们怎么这么早就回来了?”他们把情况告诉了他。长老说:“那你们跟我来。”就带着他们又去了那条街,人们把美味饭食装得满满的布施给他们。照顾病人的人把美味饭食带回去给病人,病人们吃了。后来有一天,在法堂里,比丘们议论起来:“贤友们,听说长老在服泻药比丘的侍者们没拿到美味饭食空手回来时,带着他们到卖饭人家的那条街乞食,送来了很多美味团食。”导师来了,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答:“就是在说这件事。”导师说:“比丘们,不只是现在舍利弗得到了肉食,过去那些善于说柔和语、可爱语的智者也曾得到过。”于是讲起了过去世的故事。巴利
Pharusā vata te vācāti idaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattherena pītavirecanānaṃ dinnarasapiṇḍapātaṃ ārabbha kathesi. Tadā kira jetavane ekacce bhikkhū snehavirecanaṃ piviṃsu. Tesaṃ rasapiṇḍapātena attho hoti, gilānupaṭṭhākā ‘‘rasabhattaṃ āharissāmā’’ti sāvatthiṃ pavisitvā odanikagharavīthiyaṃ piṇḍāya caritvāpi rasabhattaṃ alabhitvā nivattiṃsu. Thero divātaraṃ piṇḍāya pavisamāno te bhikkhū disvā ‘‘kiṃ, āvuso, atipageva nivattathā’’ti pucchi. Te tamatthaṃ ārocesuṃ. Thero ‘‘tena hi ethā’’ti te gahetvā tameva vīthiṃ agamāsi, manussā pūretvā rasabhattaṃ adaṃsu. Gilānupaṭṭhākā rasabhattaṃ āharitvā gilānānaṃ adaṃsu, te paribhuñjiṃsu . Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, thero kira pītavirecanānaṃ upaṭṭhāke rasabhattaṃ alabhitvā nikkhamante gahetvā odanikagharavīthiyaṃ caritvā bahuṃ rasapiṇḍapātaṃ pesesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāni sāriputtova maṃsaṃ labhi, pubbepi muduvācā piyavacanā vattuṃ chekā paṇḍitā labhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨是一位长者子。有一天,一个猎鹿人得到很多肉,装满了一辆车,心想“我要把这些卖掉”,就进城来了。那时,住在波罗奈的四位长者子出城后,坐在路边一个地方,互相谈论着所见所闻。这四人中有一位长者子看见那辆装满肉的车,就说:“去让这个猎人给我拿块肉来。”“去吧,叫他给你。”他走到猎人跟前,说:“喂,猎人,给我一块肉!”猎人说:“贤友,向别人讨东西的时候,应该说些好听的话。凭你刚才说话的那种口气,你得到的肉也会与你的话不相称。”说完,就说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto seṭṭhiputto ahosi. Athekadivasaṃ eko migaluddako bahuṃ maṃsaṃ labhitvā yānakaṃ pūretvā ‘‘vikkiṇissāmī’’ti nagaraṃ āgacchati. Tadā bārāṇasivāsikā cattāro seṭṭhiputtā nagarā nikkhamitvā ekasmiṃ maggasabhāgaṭṭhāne kiñci diṭṭhaṃ sutaṃ sallapantā nisīdiṃsu. Etesu eko seṭṭhiputto taṃ maṃsayānakaṃ disvā ‘‘etaṃ luddakaṃ maṃsakhaṇḍaṃ āharāpemī’’ti āha. ‘‘Gaccha āharāpehī’’ti. So taṃ upasaṅkamitvā ‘‘are, luddaka, dehi me maṃsakhaṇḍa’’nti āha. Luddako ‘‘mārisa, paraṃ kiñci yācantena nāma piyavacanena bhavitabbaṃ, tayā kathitavācāya anucchavikaṃ maṃsakhaṇḍaṃ labhissasī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
你的话真粗暴,你是个讨肉的;
你的话就像膈膜一样,朋友,我就把膈膜给你。巴利
‘‘Pharusā vata te vācā, maṃsaṃ yācanako asi; Kilomasadisī vācā, kilomaṃ samma dammi te’’ti.
在这里,所谓“像肋膜一样”,是因为言语粗恶,所以说像肋膜一样。“我把肋膜给你”:来吧,拿去吧,我把这块和你的话相称的肋膜给你——他捡起一块没有味道、没有肉、没有血的肋膜碎片,递了过去。巴利
Tattha kilomasadisīti pharusatāya kilomasadisī. Kilomaṃ samma dammi teti handa gaṇha, idaṃ te vācāya sadisaṃ kilomaṃ dammīti nirasaṃ nimaṃsalohitaṃ kilomakakhaṇḍaṃ ukkhipitvā adāsi.
这时,另一个长者子问他:“你是怎么开口讨要的?”他回答说:“我就喊了一声‘喂!’”那人说:“那我也去讨要。”于是走过去说:“大哥,请把肉块给我。”对方说:“你会得到跟你那句话相称的肉块。”接着说出第二首偈颂:巴利
Atha naṃ aparo seṭṭhiputto ‘‘kinti vatvā yācasī’’ti pucchi. ‘‘Are’’ti vatvāti. So ‘‘ahampi naṃ yācissāmī’’ti vatvā gantvā ‘‘jeṭṭhabhātika, maṃsakhaṇḍaṃ me dehī’’ti āha. Itaro ‘‘tava vacanasssa anucchavikaṃ maṃsakhaṇḍaṃ labhissasī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –
这是人的一个肢体,在世间被称为兄弟。
如同肢体的言语,朋友,我就把肢体给你。巴利
‘‘Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati; Aṅgassa sadisī vācā, aṅgaṃ samma dadāmi te’’ti.
这句话的意思是:在这个世界上,人们因为彼此像肢体一样亲密,所以才有“兄弟”“姐妹”这样的称呼。因此,你的话也像肢体一样,我就把与这话相称的肢体给你。他这样说完,就拿起一块肢体肉,给了他。巴利
Tassattho – imasmiṃ loke manussānaṃ aṅgasadisattā aṅgametaṃ yadidaṃ bhātā bhaginīti, tasmā tavesā aṅgasadisī vācāti etissā anucchavikaṃ aṅgameva dadāmi teti. Evañca pana vatvā aṅgamaṃsaṃ ukkhipitvā adāsi.
那位商人的另一个儿子也问他:“你是怎么说的,才求到肉的?”他回答说:“我叫了他‘兄弟’。”那人就说:“那我也去求他。”于是走过去,对猎人说:“父亲,把肉给我吧。”猎人说:“你会得到跟你所说的话相称的东西。”接着说了第三首偈颂——巴利
Tampi aparo seṭṭhiputto ‘‘kinti vatvā yācasī’’ti pucchi. ‘‘Bhātikā’’ti vatvāti. So ‘‘ahampi naṃ yācissāmī’’ti vatvā gantvā ‘‘tāta, maṃsakhaṇḍaṃ me dehī’’ti āha. Luddako tava vacanānūrūpaṃ lacchasī’’ti vatvā tatiyaṃ gāthamāha –
孩子喊一声“父亲”,就搅动了父亲的心。
你的话就像我的心一样,朋友,我把心交给你。巴利
‘‘Tātāti putto vadamāno, kampeti hadayaṃ pitu; Hadayassa sadisī vācā, hadayaṃ samma dammi te’’ti.
说完这话,他连同心肉一起举起甘美的肉,递给了他。巴利
Evañca pana vatvā hadayamaṃsena saddhiṃ madhuramaṃsaṃ ukkhipitvā adāsi.
第四位商主之子问猎人:“你是怎么求到肉的?”那人回答:“我喊了一声‘父亲’。”第四位商主之子就说:“那我也去求。”他走过去,对猎人说:“朋友,给我一块肉吧。”猎人说:“你会得到跟你所说的话相称的东西。”接着说出第四首偈颂:巴利
Taṃ catuttho seṭṭhiputto ‘‘kinti vatvā yācasī’’ti pucchi. So ‘‘tātā’’ti vatvāti. So ‘‘ahampi yācissāmī’’ti vatvā gantvā ‘‘sahāya maṃsakhaṇḍaṃ me dehī’’ti āha. Luddako ‘‘tava vacanānurūpaṃ lacchasī’’ti vatvā catutthaṃ gāthamāha –
一个人在村子里没有朋友,他就像荒野一样。
与一切相似的言语,朋友,我把一切都给你。巴利
‘‘Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ; Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi te’’ti.
这句话的意思是:如果一个人住在村子里,却没有一个能和他同甘共苦、称得上朋友的人,那么他住的地方就跟没有人烟的荒野一样。所以,你这话跟我所有的一切完全一样,跟我全部的家当完全一样。因此,我把这整辆肉车,连同我所有的一切,全都给你。巴利
Tassattho – yassa purisassa gāme sukhadukkhesu saha ayanato sahāyasaṅkhāto sakhā natthi, tassa taṃ ṭhānaṃ yathā amanussaṃ araññaṃ tatheva hoti, iti ayaṃ tava vācā sabbassa sadisī, sabbena attano santakena vibhavena sadisī, tasmā sabbameva imaṃ mama santakaṃ maṃsayānakaṃ dadāmi teti.
说完这话,他又说:“来吧,朋友,我把这整辆肉车都送到你家去。”商主之子就让猎人赶着那辆车,回到自己家中,把肉卸下来,对猎人恭敬供养;又把猎人的妻子儿女都叫来,让他脱离打猎的营生,安顿在自己家里住下,从此和他成了不可分离的朋友,一辈子和睦地生活在一起。巴利
Evañca pana vatvā ‘‘ehi, samma, sabbameva idaṃ maṃsayānakaṃ tava gehaṃ āharissāmī’’ti āha. Seṭṭhiputto tena yānakaṃ pājāpento attano gharaṃ gantvā maṃsaṃ otārāpetvā luddakassa sakkārasammānaṃ katvā puttadārampissa pakkosāpetvā luddakammato apanetvā attano kuṭumbamajjhe vasāpento tena saddhiṃ abhejjasahāyo hutvā yāvajīvaṃ samaggavāsaṃ vasi.
导师讲完这段法义开示后,把本生故事联系起来说:“那时候的猎人就是舍利弗,而那位总能得到所有肉的长者之子,其实就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā luddako sāriputto ahosi, sabbamaṃsalābhī seṭṭhiputto pana ahameva ahosi’’nti.
第六 兔子贤者本生注释巴利
[316] 6. Sasapaṇḍitajātakavaṇṇanā
第七个故事,罗希塔鱼。这是导师住在祇园精舍时,围绕供养全部资具这件事而说的。据说在舍卫城,有一位家主为以佛陀为首的比丘僧团准备了全部资具的供养。他在家门口搭起帐棚,邀请以佛陀为首的比丘僧团,在布置得很好的帐棚里请他们坐在铺设好的上等座位上,供养了种种上等美味。然后又邀请他们明天再来,就这样连续请了七天。到第七天,他向以佛陀为首的五百位比丘供养了全部资具。导师吃完饭、结束用餐后,作随喜开示说:“近事男,你应当生起欢喜和喜悦。因为这样的布施,正是古代智者们的传统。古代的智者们,遇到前来乞求的人,甚至能舍弃自己的生命,连自己的肉也布施出去。”说完之后,应那位近事男的请求,导师讲述了过去的故事。巴利
Sattame rohitā macchāti idaṃ satthā jetavane viharanto sabbaparikkhāradānaṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira eko kuṭumbiko buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sabbaparikkhāradānaṃ sajjetvā gharadvāre maṇḍapaṃ kāretvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā susajjitamaṇḍape paññattavarāsane nisīdāpetvā nānaggarasaṃ paṇītadānaṃ datvā puna svātanāyāti sattāhaṃ nimantetvā sattame divase buddhappamukhānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sabbaparikkhāre adāsi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṃ karonto ‘‘upāsaka, tayā pītisomanassaṃ kātuṃ vaṭṭati, idañhi dānaṃ nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ vaṃso, porāṇakapaṇḍitā hi sampattayācakānaṃ jīvitaṃ pariccajitvā attano maṃsampi adaṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王治理国家的时候,菩萨投生为兔子,出生后住在森林里。这片森林一边是山脚,一边是河流,一边是边境的村庄。他还有三位朋友:一只猴子、一只豺和一只水獭。他们四个都是智者,住在一起,各自在自己觅食的地方找到食物,傍晚时就聚到一处。兔子智者以教诫的方式对另外三位说法:“应当布施,应当持戒,应当行布萨。”他们接受了他的教导,各自回到自己住的草丛里住下。日子就这样过去。有一天,菩萨抬头看天空,看见了月亮,知道“明天是布萨日”,就对另外三位说:“明天是布萨日,你们三位也要受持戒律,做持布萨的人。以戒为基础,布施才有大果报。所以,如果有乞讨的人来了,你们要从自己准备吃的食物里拿出一部分来布施,然后再吃。”他们都说“好”,接受了这个建议,各自在自己的住处住下了。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sasayoniyaṃ nibbattitvā araññe vasi. Tassa pana araññassa ekato pabbatapādo ekato nadī ekato paccantagāmako ahosi. Aparepissa tayo sahāyā ahesuṃ makkaṭo ca siṅgālo ca uddo cāti. Te cattāropi paṇḍitā ekatova vasantā attano attano gocaraṭṭhāne gocaraṃ gahetvā sāyanhasamaye ekato sannipatanti. Sasapaṇḍito ‘‘dānaṃ dātabbaṃ, sīlaṃ rakkhitabbaṃ, uposathakammaṃ kātabba’’nti tiṇṇaṃ janānaṃ ovādavasena dhammaṃ deseti. Te tassa ovādaṃ sampaṭicchitvā attano attano nivāsagumbaṃ pavisitvā vasanti. Evaṃ kāle gacchante ekadivasaṃ bodhisatto ākāsaṃ oloketvā candaṃ disvā ‘‘sve uposathadivaso’’ti ñatvā itare tayo āha ‘‘sve uposatho, tumhepi tayo janā sīlaṃ samādiyitvā uposathikā hotha, sīle patiṭṭhāya dinnadānaṃ mahapphalaṃ hoti, tasmā yācake sampatte tumhehi khāditabbāhārato dānaṃ datvā khādeyyāthā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā attano attano vasanaṭṭhānesu vasiṃsu.
第二天,水獭一清早就想“我要去找吃的”,于是出门到了恒河边。这时有个渔夫捕到七条罗希塔鱼,用藤条串起来,带到恒河边,扒开沙子把鱼埋好,然后又到下游去捕鱼了。水獭闻到鱼腥味,扒开沙子看见鱼,就把鱼取出来,高声喊了三遍:“这些东西有主人吗?”没看见主人来,就咬住藤条的一头,把鱼带回自己住的草丛里放好,心想“到时间再吃”,一边忆念自己的戒,躺了下来。豺也从住处出来找吃的,看见一个守田人的棚子里有两串肉、一只蜥蜴和一罐酸奶,就高声喊了三遍:“这些东西有主人吗?”没看见主人来,就把酸奶罐的提绳套在脖子上,用嘴叼住两串肉和那只蜥蜴,带回自己住的草丛里放好,心想“到时间再吃”,一边忆念自己的戒,躺了下来。猴子也从住处出来,走进树林,摘了一串芒果,带回自己住的草丛里放好,心想“到时间再吃”,一边忆念自己的戒,躺了下来。巴利
Punadivase tesu uddo pātova ‘‘gocaraṃ pariyesissāmī’’ti nikkhamitvā gaṅgātīraṃ gato. Atheko bālisiko satta rohitamacche uddharitvā valliyā āvuṇitvā netvā gaṅgātīre vālukaṃ viyūhitvā vālikāya paṭicchādetvā puna macche gaṇhanto adhogaṅgaṃ gacchi. Uddo macchagandhaṃ ghāyitvā vālukaṃ viyūhitvā macche disvā nīharitvā ‘‘atthi nu kho etesaṃ sāmiko’’ti tikkhattuṃ ghosetvā sāmikaṃ apassanto vallikoṭiṃ ḍaṃsitvā netvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘velāyameva khādissāmī’’ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji. Siṅgālopi vasanaṭṭhānato nikkhamitvā gocaraṃ pariyesanto ekassa khettagopakassa kuṭiyaṃ dve maṃsasūlāni ekaṃ godhaṃ ekañca dadhivārakaṃ disvā ‘‘atthi nu kho etesaṃ sāmiko’’ti tikkhattuṃ ghosetvā sāmikaṃ adisvā dadhivārakassa uggahaṇarajjukaṃ gīvāya pavesetvā dve maṃsasūle ca godhañca mukhena ḍaṃsitvā netvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘velāyameva khādissāmī’’ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji. Makkaṭopi vasanaṭṭhānato nikkhamitvā vanasaṇḍaṃ pavisitvā ambapiṇḍaṃ āharitvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘velāyameva khādissāmī’’ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji.
菩萨却想:“我要等到合适的时候,从住处出去吃些草。”他躺在自己住的草丛里,心里琢磨:“要是乞丐来到我跟前,我连草都拿不出来布施,芝麻、米粒之类我也什么都没有。如果有乞丐到我这里来,我就把自己的身体血肉施舍给他。”由于他持戒的功德威力,帝释天的黄毛毯石座发热了。帝释天观察后知道了这件事,心想:“我要去试探这位兔王。”于是他先到水獭的住处,化作婆罗门的样子站在那里。水獭问:“婆罗门,你站在这里做什么?”化身的婆罗门说:“贤者,如果能得到一点食物,我就受持布萨而住。”水獭说:“好啊,我给你食物。”于是在交谈中,他说出了第一首偈颂:巴利
Bodhisatto pana ‘‘velāyameva vasanaṭṭhānato nikkhamitvā dabbatiṇāni khādissāmī’’ti attano vasanagumbeyeva nipanno cintesi ‘‘mama santikaṃ āgatānaṃ yācakānaṃ tiṇāni dātuṃ na sakkā, tilataṇḍulādayopi mayhaṃ natthi, sace me santikaṃ yācako āgacchissati, attano sarīramaṃsaṃ dassāmī’’ti. Tassa sīlatejena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjamāno idaṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘sasarājānaṃ vīmaṃsissāmī’’ti paṭhamaṃ uddassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā brāhmaṇavesena aṭṭhāsi. ‘‘Brāhmaṇa, kimatthaṃ ṭhitosī’’ti vutte paṇḍita sace kiñci āhāraṃ labheyyaṃ, uposathiko hutvā vaseyyanti. So ‘‘sādhu dassāmi te āhāra’’nti tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
我有七条罗希塔鱼,从水里被拖到岸上;
婆罗门,这个是我的;吃了这个,就住在林子里吧。巴利
‘‘Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā; Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasā’’ti.
在这里,“拖到旱地”是指从水里拖到干地上,或者被渔夫捞上来。“吃了这些”是指把我这些鱼食煮熟吃了以后,修习沙门之法,坐在宜人的树荫下,住在这片树林里。巴利
Tattha thalamubbhatāti udakato thale ṭhapitā, kevaṭṭena vā uddhaṭā. Etaṃ bhutvāti etaṃ mama santakaṃ macchāhāraṃ pacitvā bhuñjitvā samaṇadhammaṃ karonto ramaṇīye rukkhamūle nisinno imasmiṃ vane vasāti.
婆罗门心想:“先别管这些,以后我再弄清楚。”就去了豺那里。豺也问他:“你为什么站在这儿?”他照样回答了一遍。豺说:“好,我给你。”一边跟他说话,一边说出第二首偈颂——巴利
Brāhmaṇo ‘‘pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī’’ti siṅgālassa santikaṃ gato. Tenāpi ‘‘kimatthaṃ ṭhitosī’’ti vutto tathevāha. Siṅgālo ‘‘sādhu dassāmī’’ti tena saddhiṃ sallapanto dutiyaṃ gāthamāha –
田守的布和夜餐被我拿走了。
还有肉串、两只巨蜥,以及一罐酸奶。
婆罗门,这些是我的。你吃了这些,就住在林子里吧。巴利
‘‘Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ; Maṃsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ; Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasā’’ti.
这里,“dussa me”(我的布)是指那个住在离我不远的田地看守人,意思是“那块布是某某人的”。“apābhataṃ”就是带来的、拿来的。“maṃsasūlā ca dve godhā”是指两串肉和两只巨蜥,即炭火烤好的两串肉串和一只巨蜥。“dadhivārakaṃ”就是装凝乳的容器。“idaṃ”是说:这些我都有,把这一切全都按自己喜欢的做法煮好、吃好之后,受持布萨,坐在宜人的树根下,修习沙门法,住在这片树林里。巴利
Tattha dussa meti yo esa mama avidūre khettapālo vasati, dussa amussāti attho. Apābhatanti ābhataṃ ānītaṃ. Maṃsasūlā ca dve godhāti aṅgārapakkāni dve maṃsasūlāni ca ekā ca godhā. Dadhivārakanti dadhivārako. Idanti idaṃ ettakaṃ mama atthi, etaṃ sabbampi yathābhirucitena pākena pacitvā paribhuñjitvā uposathiko hutvā ramaṇīye rukkhamūle nisīditvā samaṇadhammaṃ karonto imasmiṃ vanasaṇḍe vasāti attho.
婆罗门心想:“先这样吧,过后我再弄清楚。”于是走到猴子那里。猴子也问他:“你为什么站在这里?”他照样回答了。猴子说:“好,我告诉你。”一边这样和他交谈,一边说出第三首偈颂——巴利
Brāhmaṇo ‘‘pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī’’ti makkaṭassa santikaṃ gato. Tenāpi ‘‘kimatthaṃ ṭhitosī’’ti vutto tathevāha. Makkaṭo ‘‘sādhu dassāmī’’ti tena saddhiṃ sallapanto tatiyaṃ gāthamāha –
熟透的芒果、清凉的水,还有清凉悦意的树荫;
婆罗门,这个是我的;吃了这个,就住在林子里吧。巴利
‘‘Ambapakkaṃ dakaṃ sītaṃ, sītacchāyā manoramā; Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasā’’ti.
在这里,“熟芒果”是指甘甜美味的芒果果实。“冷水”是指恒河清凉的河水。“吃了这些之后,就住在林中吧,婆罗门”:意思是,婆罗门,你享用这些熟芒果、喝下清凉的河水之后,随心所欲地坐在宜人的树底下,修行沙门法,就住在这片树林里。巴利
Tattha ambapakkanti madhuraambaphalaṃ. Dakaṃ sītanti gaṅgāya udakaṃ sītalaṃ. Etaṃ bhutvā vane vasāti brāhmaṇa etaṃ ambapakkaṃ paribhuñjitvā sītalaṃ udakaṃ pivitvā yathābhirucite ramaṇīye rukkhamūle nisinno samaṇadhammaṃ karonto imasmiṃ vanasaṇḍe vasāti.
婆罗门心想:“先别急,回头我再弄清楚。”于是来到兔子贤者跟前。兔子贤者也问他:“你站在这里是为了什么事?”他照样回答了一遍。菩萨听了之后,满心欢喜,对婆罗门说:“婆罗门,你为了食物来到我这里,这真是太好了。今天我要做一场从未做过的布施。不过你是持戒的人,不会杀生。你去吧,婆罗门,捡来各种木柴,烧成炭火,然后来告诉我。我会舍弃自己的身体,跳进炭火中间。等我的身体烤熟了,你就吃我的肉,然后去修行沙门法。”他这样和婆罗门交谈着,说出了第四首偈颂——巴利
Brāhmaṇo ‘‘pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī’’ti sasapaṇḍitassa santikaṃ gato. Tenāpi ‘‘kimatthaṃ ṭhitosī’’ti vutto tathevāha. Taṃ sutvā bodhisatto somanassappatto ‘‘brāhmaṇa, suṭṭhu te kataṃ āhāratthāya mama santikaṃ āgacchantena, ajjāhaṃ adinnapubbaṃ dānaṃ dassāmi . Tvaṃ pana sīlavā pāṇātipātaṃ na karissasi, gaccha, brāhmaṇa, nānādārūni saṅkaḍḍhitvā aṅgāre katvā mayhaṃ ārocehi, ahaṃ attānaṃ pariccajitvā aṅgāramajjhe patissāmi . Mama sarīre pakke tvaṃ maṃsaṃ khāditvā samaṇadhammaṃ kareyyāsī’’ti tena saddhiṃ sallapanto catutthaṃ gāthamāha –
没有芝麻,也没有绿豆,也没有米粒。
用这火把我烤熟,吃了我之后,就住在林子里吧。巴利
‘‘Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā; Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ bhutvā vane vasā’’ti.
这里,“吃了我”是指:如我所说的“你去生火”,那就用这堆火把我烤熟,吃了我之后,就住在这片树林里。一只兔子的身体,刚好够一个人维持生命。巴利
Tattha mamaṃ bhutvāti yaṃ taṃ ahaṃ aggiṃ karohīti vadāmi, iminā agginā pakkaṃ maṃ bhuñjitvā imasmiṃ vane vasa, ekassa sasassa sarīraṃ nāma ekassa purisassa yāpanamattaṃ hotīti.
帝释天听了他的话,用自己的神力变出一堆炭火,然后告诉菩萨。菩萨从吉祥草铺的床上起身,走到那里,心想:“如果我毛孔之间有小虫,愿它们不要死。”于是他把身体抖了三遍,把整个身体当作布施的入口,像红莲池里的天鹅王一样,满心欢喜地跳进炭火堆里。可是那火连菩萨身上一个毛孔那么小的热度都生不起来,就像进了一个冰窖一样。于是菩萨对帝释天说:“婆罗门,你生的火太冷了,连我身上一个毛孔那么小的热度都生不起来,这到底是怎么回事?”帝释天说:“兔子贤者,我不是婆罗门,我是帝释天,是为了考验你才来的。”菩萨发出狮子吼:“帝释天,你先站到一边。就算整个世间的一切众生都用布施来考验我,也绝看不出我有任何不愿施舍的心。”帝释天于是说:“兔子贤者,愿你的功德在整个劫中都广为人知。”然后他挤压山岩,取来山汁,在月轮上画下兔子的形象,把菩萨带回那片树林,让他在同一处林丛中嫩吉祥草铺成的床上躺下,自己就回住处去了。那四位贤者也和合欢喜,圆满持戒,广行布施,修持布萨,之后随各自的业力而去。巴利
Sakko tassa vacanaṃ sutvā attano ānubhāvena ekaṃ aṅgārarāsiṃ māpetvā bodhisattassa ārocesi. So dabbatiṇasayanato uṭṭhāya tattha gantvā ‘‘sace me lomantaresu pāṇakā atthi, te mā mariṃsū’’ti tikkhattuṃ sarīraṃ vidhunitvā sakalasarīraṃ dānamukhe ṭhapetvā laṅghitvā padumasare rājahaṃso viya pamuditacitto aṅgārarāsimhi pati. So pana aggi bodhisattassa sarīre lomakūpamattampi uṇhaṃ kātuṃ nāsakkhi, himagabbhaṃ paviṭṭho viya ahosi. Atha sakkaṃ āmantetvā ‘‘brāhmaṇa, tayā kato aggi atisītalo, mama sarīre lomakūpamattampi uṇhaṃ kātuṃ na sakkoti, kiṃ nāmeta’’nti āha. ‘‘Sasapaṇḍita, nāhaṃ brāhmaṇo, sakkohamasmi, tava vīmaṃsanatthāya āgatomhī’’ti. ‘‘Sakka, tvaṃ tāva tiṭṭha, sakalopi ce lokasannivāso maṃ dānena vīmaṃseyya, neva me adātukāmataṃ passeyyā’’ti bodhisatto sīhanādaṃ nadi. Atha naṃ sakko ‘‘sasapaṇḍita, tava guṇo sakalakappaṃ pākaṭo hotū’’ti pabbataṃ pīḷetvā pabbatarasaṃ ādāya candamaṇḍale sasalakkhaṇaṃ likhitvā bodhisattaṃ ānetvā tasmiṃ vanasaṇḍe tasmiṃyeva vanagumbe taruṇadabbatiṇapiṭṭhe nipajjāpetvā attano vasanaṭṭhānameva gato. Tepi cattāro paṇḍitā samaggā sammodamānā sīlaṃ pūretvā dānaṃ datvā uposathakammaṃ katvā yathākammaṃ gatā.
导师讲完这段法义,阐明了四圣谛,然后把本生故事收拢归结。就在谛理讲说完毕时,那位布施了一切资具的居士,证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne sabbaparikkhāradānadāyako gahapati sotāpattiphale patiṭṭhahi.
那时,水獭就是阿难,豺就是目犍连,猴子就是舍利弗,帝释天就是阿那律,而兔子贤者正是我自己。巴利
Tadā uddo ānando ahosi, siṅgālo moggallāno, makkaṭo sāriputto, sakko anuruddho, sasapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
《第七 为死者哭泣本生注》巴利
[317] 7. Matarodanajātakavaṇṇanā
“为死者哭泣”这个说法,是导师住在祇园精舍时,因为舍卫城一位居士而讲的。据说这位居士的哥哥去世了。他因为哥哥的死,被悲伤压垮,不洗澡、不吃饭、不涂香,一大早就去墓地,沉浸在悲伤中大哭。导师在破晓时分观察世间,看到他具备证得入流果的因缘,心想:“除了我,没有别人能为他讲过去的因缘,平息他的悲伤,并让他证得入流果。我应该成为他的依靠。”于是第二天午饭后,导师托钵回来,带着随从比丘,来到他家门口。居士听说“导师来了”,就铺好座位,说“请进”。导师进去后,在铺好的座位上坐下。居士也过来,顶礼导师,坐在一边。导师问他:“居士,你在想什么?”他说:“是的,尊者,从我哥哥去世后,我一直在想这件事。”导师说:“贤友,一切行都是无常的,注定坏灭的就会坏灭,不该为这个忧愁。过去的智者们,即使兄弟死了,也不会想‘注定坏灭的就会坏灭’而忧愁。”说完,应他的请求,导师讲了过去的故事。巴利
Mataṃmataṃ eva rodathāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ sāvatthivāsiṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira bhātā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya sokābhibhūto na nhāyati na bhuñjati na vilimpati, pātova susānaṃ gantvā sokasamappito rodati. Satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṃ disvā ‘‘imassa atītakāraṇaṃ āharitvā sokaṃ vūpasametvā sotāpattiphalaṃ dātuṃ ṭhapetvā maṃ añño koci samattho natthi, imassa mayā avassayena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti punadivase pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pacchāsamaṇaṃ ādāya tassa gharadvāraṃ gantvā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā āsanaṃ paññapetvā ‘‘pavesethā’’ti kuṭumbikena vutto pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Kuṭumbikopi āgantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ kuṭumbika cintesī’’ti āha. ‘‘Āma, bhante, mama bhātu matakālato paṭṭhāya cintemī’’ti. ‘‘Āvuso, sabbe saṅkhārā aniccā, bhijjitabbayuttakaṃ bhijjati, na tattha cintetabbaṃ, porāṇakapaṇḍitāpi bhātari matepi ‘bhijjitabbayuttakaṃ bhijjatī’ti na cintayiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨出生在一个拥有八亿财富的富豪之家。等他到了成年,父母都去世了。父母死后,菩萨的哥哥管理家业,菩萨就依靠哥哥生活。后来,哥哥得了某种重病,也去世了。亲戚、朋友和相熟的人都聚在一起,举起手臂痛哭哀号,没有一个人能保持镇定,可是菩萨既不哭也不流泪。人们就指责菩萨说:“大家看哪,这个人哥哥死了,连眉头都不皱一下,心肠实在太硬了。我看他心里准是在想‘这下两份家产都归我一个人享用了’,所以才盼着哥哥死吧。”亲戚们也责备他说:“你哥哥死了,你竟然不哭。”菩萨听了他们的话,说道:“你们因为自己愚痴,不了解八种世间法,才哭着说‘我的哥哥死了’。我也会死,你们也会死,你们为什么不为自己‘我们也会死’而哭呢?一切行都是无常的,终归坏灭,没有任何一种行能够以其自性常住不变。你们这些愚人,因为无知、不了解八种世间法才哭泣,我为什么要哭呢?”说完,他便诵出以下这些偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave seṭṭhikule nibbatti, tassa vayappattassa mātāpitaro kālamakaṃsu. Tesu kālakatesu bodhisattassa bhātā kuṭumbaṃ vicāreti, bodhisatto taṃ nissāya jīvati. So aparabhāge tathārūpena byādhinā kālamakāsi. Ñātimittā suhajjā sannipatitvā bāhā paggayha kandanti rodanti, ekopi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi, bodhisatto pana neva kandati na rodati. Manussā ‘‘passatha bho, imassa bhātari mate mukhasaṅkocanamattampi natthi, ativiya thaddhahadayo, ‘dvepi koṭṭhāse ahameva paribhuñjissāmī’ti bhātu maraṇaṃ icchati maññe’’ti bodhisattaṃ garahiṃsu. Ñātakāpi naṃ ‘‘tvaṃ bhātari mate na rodasī’’ti garahiṃsuyeva. So tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘tumhe attano andhabālabhāvena aṭṭha lokadhamme ajānantā ‘mama bhātā mato’ti rodatha, ahampi marissāmi, tumhepi marissatha, attānampi ‘mayampi marissāmā’ti kasmā na rodatha. Sabbe saṅkhārā aniccā hutvā nirujjhanti, teneva sabhāvena saṇṭhātuṃ samattho ekasaṅkhāropi natthi. Tumhe andhabālā aññāṇatāya aṭṭha lokadhamme ajānitvā rodatha, ahaṃ kimatthaṃ rodissāmī’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
你们只是在为已经死去的人哭泣,却不为那些终将死去的人哭泣。
所有拥有身体的众生,都会逐渐舍弃生命。巴利
‘‘Mataṃ mataṃ eva rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati; Sabbepi sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.
天与人、四足众生、成群飞鸟,以及蛇类和有财者;
就在自己身体里毫无掌控力,正贪享着快乐,却还是丢掉了性命。巴利
‘‘Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino; Samhi sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.
如此动摇不定、无法安住,苦与乐为人们所见;
哭喊和流泪都没有用,你们为什么还要让一大堆忧愁把自己淹没?巴利
‘‘Evaṃ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya; Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.
赌徒、酒鬼、无所作为的人,愚人、勇士、不修禅修的人;
那些不懂法义的人,才把智者当成愚人。巴利
‘‘Dhuttā ca soṇḍā akatā, bālā sūrā ayogino; Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’’ti.
在这里,“已死的、已死的”就是“已死的”本身。“依次地”是说,当各自死亡的时候到来时,他们按顺序舍弃生命,并不是所有众生同时一起死去;如果真是那样死的话,世间的延续就会中断。“拥有受用者”是指具备广大身体受用的众生。“正在享受”是说,无论投生在哪里的所有这些天等众生,都在各自投生的地方安然享乐,毫无厌倦地舍弃了生命。“如此动摇”:因为在三有之中,既没有不变动性,也没有稳固安住性,所以是动摇的、不稳固的。“你们为什么被忧伤之堆所覆盖?”:是什么原因使你们被忧伤之堆所覆盖、所压倒?巴利
Tattha mataṃ mataṃ evāti mataṃ mataṃyeva. Anupubbenāti attano attano maraṇavāre sampatte paṭipāṭiyā jahanti jīvitaṃ, na ekatova sabbe maranti, yadi evaṃ mareyyuṃ, lokappavatti ucchijjeyya. Bhoginoti mahantena sarīrabhogena samannāgatā. Ramamānāvāti tattha tattha nibbattā sabbepi ete devādayo sattā attano attano nibbattaṭṭhāne abhiramamānāva anukkaṇṭhitāva jīvitaṃ jahanti. Evaṃ calitanti evaṃ tīsu bhavesu niccalabhāvassa ca saṇṭhitabhāvassa ca abhāvā calitaṃ asaṇṭhitaṃ. Kiṃ vo sokagaṇābhikīrareti kiṃkāraṇā tumhe sokarāsī abhikiranti ajjhottharanti.
那些沉溺女色的人、酗酒的人、赌博的人,以及嗜酒成性之类的人,都是没有善巧智慧、没有受过教导的人。“愚者”就是指充满愚痴、没有智慧的人。“勇士、不修瑜伽的人”:因为不如理作意而被称为勇士,因为不致力于修行瑜伽而被称为不修瑜伽的人。也有写成“不战斗的人”的版本,意思是无力与烦恼魔战斗。“愚者把智者当成愚痴,那些对法不精通的人”:像前面说的那些沉溺女色之类的人,对八种世间法不精通,当一点点小苦出现时,自己就哭喊哀号,却认为像我这样透彻了解八种世间法、在亲人死亡等情况下不哭不泣的智者,是个“这人都不哭,真是个愚人”。巴利
Dhuttāca soṇḍā akatāti itthidhuttā surādhuttā akkhadhuttā ca surāsoṇḍādayo soṇḍā ca akatabuddhino asikkhitakā ca. Bālāti bālyena samannāgatā aviddasuno. Sūrā ayoginoti ayonisomanasikārena sūrā, yogesu ayuttatāya ayogino. ‘‘Ayodhino’’tipi pāṭho, kilesamārena saddhiṃ yujjhituṃ asamatthāti attho. Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti ye evarūpā dhuttādayo aṭṭhavidhassa lokadhammassa akovidā, te appamattakepi dukkhadhamme uppanne attanā kandamānā rodamānā aṭṭha lokadhamme kathato jānitvā ñātimaraṇādīsu akandantaṃ arodantaṃ mādisaṃ dhīraṃ paṇḍitaṃ ‘‘bālo ayaṃ na rodatī’’ti maññantīti.
菩萨就这样为他们说法,让他们全都摆脱了忧伤。巴利
Evaṃ bodhisatto tesaṃ dhammaṃ desetvā sabbepi te nissoke akāsi.
导师讲完这个法教、阐明了四圣谛之后,就把这件事和本生故事联系起来。四圣谛讲说完毕时,那位居士证得了入流果。那时,为大众说法、让大众摆脱忧伤的贤者,正是我自己。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā mahājanasssa dhammaṃ desetvā nissokabhāvakarapaṇḍito pana ahameva ahosinti.
《迦那韦拉本生注》第八巴利
[318] 8. Kaṇaverajātakavaṇṇanā
“在那春季之时……”这句话,是导师住在祇园时,针对一位比丘被前妻诱惑的事而说的。这件事的详情会在《根生本生》里说明。导师对那位比丘说:“比丘,你过去就是因为这个女人而被利剑斩首的。”说完之后,应那位比丘的请求,导师便讲起了过去的故事。巴利
Yaṃ taṃ vasanta samayeti idaṃ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu indriyajātake (jā. 1.8.60 ādayo) āvi bhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ ‘‘pubbe tvaṃ bhikkhu etaṃ nissāya asinā sīsacchedaṃ paṭilabhī’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨出生在迦尸村一户居士家里,出生时正赶上盗贼星宿当值。他长大后干起了偷盗的营生,以此谋生,在世间出了名,勇猛又有龙象般的气力,没人能抓住他。有一天,他凿穿一位长者的墙壁,偷走了大量财物。城里的人们去见国王,说:“大王,有个大盗在城里抢劫,请下令把他抓起来。”国王就命令守城官去抓这个贼。守城官在夜里各处设下分组埋伏,把他连人带赃一起抓住,报告了国王。国王说:“砍下他的头!”还是命令守城官去办。守城官把他反绑得结结实实,在他脖子上挂上红色迦昙波花环,头上撒了碎砖粉,每到一个十字路口就用鞭子抽打他,伴着粗厉的鼓声把他押往刑场。全城都轰动了:“听说那个在城里抢劫的贼被抓住了。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsigāmake ekassa gahapatikassa ghare coranakkhattena jāto vayappatto corakammaṃ katvā jīvikaṃ kappento loke pākaṭo ahosi sūro nāgabalo, koci naṃ gaṇhituṃ nāsakkhi. So ekadivasaṃ ekasmiṃ seṭṭhighare sandhiṃ chinditvā bahuṃ dhanaṃ avahari. Nāgarā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘deva, eko mahācoro nagaraṃ vilumpati, taṃ gaṇhāpethā’’ti vadiṃsu. Rājā tassa gahaṇatthāya nagaraguttikaṃ āṇāpesi. So rattibhāge tattha tattha vaggabandhanena manusse ṭhapetvā taṃ sahoḍḍhaṃ gāhāpetvā rañño ārocesi. Rājā ‘‘sīsamassa chindā’’ti nagaraguttikaññeva āṇāpesi. Nagaraguttiko taṃ pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhāpetvā gīvāyassa rattakaṇavīramālaṃ laggetvā sīse iṭṭhakacuṇṇaṃ okiritvā catukke catukke kasāhi tāḷāpento kharassarena paṇavena āghātanaṃ neti. ‘‘Imasmiṃ kira nagare vilopakārako coro gahito’’ti sakalanagaraṃ saṅkhubhi.
那时,在波罗奈,有个名叫萨玛的妓女,每天能赚一千钱,是国王宠爱的人,有五百名打扮漂亮的婢女服侍她。她打开宫殿楼上的窗户,站在那里,看见那个人正被押送经过。那人相貌英俊,举止可爱,长得极其俊美,如同天神一般,在所有人中显得最为出众。萨玛看见他后,心生爱恋,心想:“我该用什么办法,才能让这个男人成为我的丈夫呢?”她琢磨着“有一个办法”,就派了一个为自己办事的侍女,拿着一千钱送到守城官手里,说:“这个贼是萨玛的哥哥,除了萨玛,他再没有别的依靠。请你们收下这一千钱,把他放了吧。”那侍女去了以后,就照这样做了。守城官说:“这个贼已经尽人皆知,没法直接放掉。不过,可以另找一个人来,让这贼坐上遮蔽的车子,把他送走。”那侍女回去后,把这话告诉了萨玛。巴利
Tadā ca bārāṇasiyaṃ sahassaṃ gaṇhantī sāmā nāma gaṇikā hoti rājavallabhā pañcasatavaṇṇadāsīparivārā. Sā pāsādatale vātapānaṃ vivaritvā ṭhitā taṃ nīyamānaṃ passi. So pana abhirūpo pāsādiko ativiya sobhaggappatto devavaṇṇo sabbesaṃ matthakamatthakena paññāyati. Sāmā taṃ disvā paṭibaddhacittā hutvā ‘‘kena nu kho upāyenāhaṃ imaṃ purisaṃ attano sāmikaṃ kareyya’’nti cintayantī ‘‘attheko upāyo’’ti attano atthacarikāya ekissā hatthe nagaraguttikassa sahassaṃ pesesi ‘‘ayaṃ coro sāmāya bhātā, aññatra sāmāya añño etassa avassayo natthi, tumhe kira idaṃ sahassaṃ gahetvā etaṃ vissajjethā’’ti . Sā gantvā tathā akāsi. Nagaraguttiko ‘‘ayaṃ coro pākaṭo, na sakkā etaṃ vissajjetuṃ, aññaṃ pana manussaṃ labhitvā imaṃ paṭicchannayānake nisīdāpetvā pesetuṃ sakkā’’ti āha. Sā gantvā tassā ārocesi.
那时,有个富家子弟对萨玛心生爱恋,每天给她一千钱。那天他也在日落时分带着一千钱来到她家。萨玛把那包一千钱放在大腿上,坐在那里哭泣。他问:“这是怎么了?”她说:“老爷,这个贼是我的兄弟。他说‘我干的是下贱的活’,所以不肯到我这里来。我派人传话给守城官说:‘要是能拿到一千钱,我就放人;拿不到就不放。’现在我没法拿这一千钱去交给守城官。”他因为对她心生爱恋,就说:“我去吧。”她说:“既然这样,你就把你带来的这些钱拿去好了。”他拿了钱,就去了守城官家。守城官把那个富家子弟藏在隐蔽的地方,让贼坐上遮蔽的车,然后派人去通知萨玛说:“这个贼全国人都认得,先让天黑下来,等人们都回去歇着了,再把他处死。”用这个说法拖了一会儿。等人们都回去歇着了,守城官就带着大批卫兵把那个富家子弟押到刑场,用剑砍下他的头,把尸体挂到木桩上,然后进了城。巴利
Tadā paneko seṭṭhiputto sāmāya paṭibaddhacitto devasikaṃ sahassaṃ deti. So taṃ divasampi sūriyatthaṅgamanavelāya sahassaṃ gaṇhitvā taṃ gharaṃ agamāsi. Sāmāpi sahassabhaṇḍikaṃ gahetvā ūrūsu ṭhapetvā parodantī nisinnā hoti. ‘‘Kiṃ eta’’nti ca vuttā ‘‘sāmi, ayaṃ coro mama bhātā, ‘ahaṃ nīcakammaṃ karomī’ti mayhaṃ santikaṃ na eti, nagaraguttikassa pahitaṃ ‘sahassaṃ labhamāno vissajjessāmi na’nti sāsanaṃ pesesi. Idāni imaṃ sahassaṃ ādāya nagaraguttikassa santikaṃ gacchantaṃ na labhāmī’’ti āha. So tassā paṭibaddhacittatāya ‘‘ahaṃ gamissāmī’’ti āha. ‘‘Tena hi tayā ābhatameva gahetvā gacchāhī’’ti. So taṃ gahetvā nagaraguttikassa gehaṃ gañchi. So taṃ seṭṭhiputtaṃ paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā coraṃ paṭicchannayānake nisīdāpetvā sāmāya pahiṇitvā ‘‘ayaṃ coro raṭṭhe pākaṭo, tamandhakāraṃ tāva hotu, atha naṃ manusssānaṃ paṭisallīnavelāya ghātāpessāmī’’ti apadesaṃ katvā muhuttaṃ vītināmetvā manussesu paṭisallīnesu seṭṭhiputtaṃ mahantenārakkhena āghātanaṃ netvā asinā sīsaṃ chinditvā sarīraṃ sūle āropetvā nagaraṃ pāvisi.
从那时起,萨玛不再从别人手里拿任何东西,只跟那个人一起玩乐、过日子。那人心里盘算:“要是这女人对别人动了心,也会把我杀了,再跟那个人快活。她是个彻头彻尾背叛朋友的女人。我该趁早从这里逃走。走的时候也不能空着手,得把她的首饰财物带上再走。”打定主意后,有一天他对她说:“亲爱的,我们天天待在家里,就像关在笼子里的鸡。哪天我们去园林里玩玩吧。”她说好,就准备了各种吃的喝的等等,全身戴满首饰,和他一起坐上遮蔽的车,去了园林。到了那里,他一边跟她玩,一边想:“现在该是我逃走的时候了。”他装作要和她亲热,走进一丛咖那韦拉花里,像是要抱她,却用力把她勒昏,推倒在地。他把她的首饰全摘下来,用她自己的上衣包成一包,扛在肩上,翻过园林的围墙跑了。巴利
Tato paṭṭhāya sāmā aññesaṃ hatthato kiñci na gaṇhāti, teneva saddhiṃ abhiramamānā vicarati. So cintesi ‘‘sace ayaṃ aññasmiṃ paṭibaddhacittā bhavissati, mampi mārāpetvā tena saddhiṃ abhiramissati, accantaṃ mittadubbhinī esā, mayā idha avasitvā khippaṃ palāyituṃ vaṭṭati, gacchanto ca pana tucchahattho agantvā etissā ābharaṇabhaṇḍaṃ gahetvā gacchissāmī’’ti cintetvā ekasmiṃ divase taṃ āha – ‘‘bhadde, mayaṃ pañjare pakkhittakukkuṭā viya niccaṃ ghareyeva homa, ekadivasaṃ uyyānakīḷaṃ karissāmā’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā khādanīyabhojanīyādiṃ sabbaṃ paṭiyādetvā sabbābharaṇapaṭimaṇḍitā tena saddhiṃ paṭicchannayāne nisīditvā uyyānaṃ agamāsi. So tattha tāya saddhiṃ kīḷanto ‘‘idāni mayhaṃ palāyituṃ vaṭṭatī’’ti tāya saddhiṃ kilesaratiyā ramitukāmo viya ekaṃ kaṇavīragacchantaraṃ pavisitvā taṃ āliṅganto viya nippīḷetvā visaññaṃ katvā pātetvā sabbābharaṇāni omuñcitvā tassāyeva uttarāsaṅgena bandhitvā bhaṇḍikaṃ khandhe ṭhapetvā uyyānavatiṃ laṅghitvā pakkāmi.
她恢复意识后,起身走到侍女们跟前,问:“少主在哪里?”侍女们说:“夫人,我们不知道。”她心里很不高兴,想:“他一定是以为我死了,害怕才逃走的。”于是她当场就回家去,躺在地上说:“自从见不到我心爱的丈夫那一刻起,我就再也不睡那装饰华丽的床了。”从那时起,她不穿漂亮的衣服,一天不吃两顿饭,也不用香料、花环等物。她想:“不管用什么办法,我都要找到少主,把他叫回来。”于是她把戏子们叫来,给了他们一千金。戏子们问:“夫人,我们该怎么做?”她就教他们:“没有你们去不了的地方。你们到各个村庄、集镇和王都去表演时,一开场就先唱这首歌。”她先说了第一首偈颂,接着又嘱咐:“你们唱这首歌的时候,如果少主正好在观众当中,他就会跟你们说话。那时你们就告诉他我身体很好,然后带他回来。如果他不肯回来,也请传个信来。”她给了路费,就打发戏子们出发了。他们离开波罗奈,到处巡回表演,来到一个边地村落。那个贼逃走后也住在这里。戏子们在这里表演时,一开场就先唱起了这首歌:巴利
Sāpi paṭiladdhasaññā uṭṭhāya paricārikānaṃ santikaṃ āgantvā ‘‘ayyaputto kaha’’nti pucchi. ‘‘Na jānāma, ayye’’ti. ‘‘Maṃ matāti saññāya bhāyitvā palāto bhavissatī’’ti anattamanā hutvā tatoyeva gehaṃ gantvā ‘‘mama piyasāmikassa adiṭṭhakālato paṭṭhāyeva alaṅkatasayane na sayissāmī’’ti bhūmiyaṃ nipajji. Tato paṭṭhāya manāpaṃ sāṭakaṃ na nivāseti, dve bhattāni na bhuñjati, gandhamālādīni na paṭisevati, ‘‘yena kenaci upāyena ayyaputtaṃ pariyesitvā pakkosāpessāmī’’ti naṭe pakkosāpetvā sahassaṃ adāsi. ‘‘Kiṃ karoma, ayye’’ti vutte ‘‘tumhākaṃ agamanaṭṭhānaṃ nāma natthi, tumhe gāmanigamarājadhāniyo carantā samajjaṃ katvā samajjamaṇḍale paṭhamameva imaṃ gītaṃ gāyeyyāthā’’ti naṭe sikkhāpentī paṭhamaṃ gāthaṃ vatvā ‘‘tumhehi imasmiṃ gītake gīte sace ayyaputto tasmiṃ parisantare bhavissati, tumhehi saddhiṃ kathessati, athassa mama arogabhāvaṃ kathetvā taṃ ādāya āgaccheyyātha, no ce āgacchati, sāsanaṃ peseyyāthā’’ti paribbayaṃ datvā naṭe uyyojesi. Te bārāṇasito nikkhamitvā tattha tattha samajjaṃ karontā ekaṃ paccantagāmakaṃ agamiṃsu. Sopi coro palāyitvā tattha vasati. Te tattha samajjaṃ karontā paṭhamameva imaṃ gītakaṃ gāyiṃsu –
在春季时节,在盛开的羯罗毗罗花丛中,
他用手臂紧紧搂住萨玛,她却对他说自己安然无恙。巴利
‘‘Yaṃ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu; Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravī’’ti.
在这里,“羯罗毗罗花丛中”就是指羯罗毗罗花丛。“繁花盛开”是指红色的花朵光彩灿烂、开得繁茂。“萨玛”是她的名字。“紧拥”是指他像想要享受烦恼欲乐那样,拥抱并紧紧搂住她。“她却”意思是:那位萨玛其实无病,你却以为“她死了”,因此心生恐惧而逃走;她则对你说自己安然无恙,也就是她告知了你、通知了你,这就是这句话的意思。巴利
Tattha kaṇaveresūti karavīresu. Bhāṇusūti rattavaṇṇānaṃ pupphānaṃ pabhāya sampannesu. Sāmanti evaṃnāmikaṃ. Pīḷesīti kilesaratiyā ramitukāmo viya āliṅganto pīḷesi. Sā tanti sā sāmā arogā, tvaṃ pana ‘‘sā matā’’ti saññāya bhīto palāyasi, sā attano ārogyaṃ abravi kathesi, ārocesīti attho.
盗贼听了这话,就走到戏子跟前,对他说:“你说萨玛还活着,可我并不相信。”他一边和戏子交谈,一边说出第二首偈颂:巴利
Coro taṃ sutvā naṭaṃ upasaṅkamitvā ‘‘tvaṃ ‘sāmā jīvatī’ti vadasi, ahaṃ pana na saddahāmī’’ti tena saddhiṃ sallapanto dutiyaṃ gāthamāha –
哎呀,风把山吹走这种事,确实没法让人相信。
就算风能吹走山,也能吹走整个大地;
萨玛已死,她对我说我无病。巴利
‘‘Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe; Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe; Yattha sāmā kālakatā, sā maṃ ārogyamabravī’’ti.
这句话的意思是:喂,艺人!这事确实不可信,也不该相信。风能把山像草和叶子一样吹走,就算它真能把山吹走,就算它能把整个大地都吹走,那也同样是不可信的,这事也一样。说到“萨玛已经死去的地方”——那个叫萨玛的女人已经死了,她却对我说她身体健康,我凭什么要相信?死人可不会给任何人捎信。巴利
Tassattho – ambho naṭa, idaṃ kira na saddaheyyaṃ na saddahitabbaṃ. Yaṃ vāto tiṇapaṇṇāni viya pabbataṃ vaheyya, sacepi so pabbataṃ vaheyya, sabbampi pathaviṃ vaheyya, yathā cetaṃ asaddaheyyaṃ, tathā idanti. Yattha sāmā kālakatāti yā nāma sāmā kālakatā, sā maṃ ārogyaṃ abravīti kiṃkāraṇā saddaheyyaṃ. Matā nāma na kassaci sāsanaṃ pesentīti.
听了他的话,伎乐者说出第三首偈颂:巴利
Tassa vacanaṃ sutvā naṭo tatiyaṃ gāthamāha –
她并没有死,也不贪求别人。
一天只吃一顿饭的萨玛,只盼望那个。巴利
‘‘Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati; Ekabhattikinī sāmā, tameva abhikaṅkhatī’’ti.
在这里,“只期望他一个人”的意思是:她不想要别的男子,只期盼、想要、渴望那同一个人。巴利
Tattha tameva abhikaṅkhatīti aññaṃ purisaṃ na icchati, taññeva kaṅkhati icchati patthetīti.
盗贼听了这话,说道:“她是死是活,跟我没关系。”说完便诵出第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā coro ‘‘sā jīvatu vā mā vā, na tāya mayhaṃ attho’’ti vatvā catutthaṃ gāthamāha –
萨玛,你用久识者来换我这个生疏的人,用恒常来换我这个无常的人。
萨玛也会拿我去跟别人交换吧,我要从这里离开,去更远的地方。巴利
‘‘Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena; Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissa’’nti.
其中,“不亲近”是指没有交往过。“与久交者”是指长久以来有来往的人。“衡量”是指交换、替换。“用坚固的来换我这不坚固的”:意思是她想用那位可靠的丈夫来换掉我这个不可靠的,她给了守城官一千钱,让人把我抓走。“我也该用萨玛去换另一个人”:我也该用萨玛去换另一个丈夫,把她抓过来。“我要从这里去更远的地方”:我要去一个听不到她的消息、也听不到她的传闻的地方,去那么远的地方。所以,请告诉她,我已经去了别处。说完,就在他们眼前,他把下衣系得更紧,飞快地逃走了。巴利
Tattha asanthutanti akatasaṃsaggaṃ. Cirasanthutenāti cirakatasaṃsaggena. Nimīnīti parivattesi. Adhuvaṃ dhuvenāti maṃ adhuvaṃ tena dhuvasāmikena parivattetuṃ nagaraguttikassa sahassaṃ datvā maṃ gaṇhīti attho. Mayāpi sāmā nimineyya aññanti sāmā mayāpi aññaṃ sāmikaṃ parivattetvā gaṇheyya. Ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti yattha na sakkā tassā sāsanaṃ vā pavattiṃ vā sotuṃ, tādisaṃ dūrataraṃ ṭhānaṃ gamissaṃ, tasmā mama ito aññattha gatabhāvaṃ tassā ārocethāti vatvā tesaṃ passantānaññeva gāḷhataraṃ nivāsetvā vegena palāyi.
那些艺人回去后,把她丈夫所做的事告诉了她。她心生懊悔,就照自己原来的样子把日子过完了。巴利
Naṭā gantvā tena katakiriyaṃ tassā kathayiṃsu. Sā vippaṭisārinī hutvā attano pakatiyā eva vītināmesi.
导师讲完这段法教,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。在四圣谛开示结束时,那位心生厌离的比丘证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi.
那时,那位长者的儿子就是现在的这位比丘,萨玛是他的前妻,而那个盗贼就是我。巴利
Tadā seṭṭhiputto ayaṃ bhikkhu ahosi, sāmā purāṇadutiyikā, coro pana ahameva ahosinti.
第九篇 鹧鸪本生注释巴利
[319] 9. Tittirajātakavaṇṇanā
“我确实过得非常快乐”这句话,是导师住在憍赏弥的跋陀利迦园时,因为罗睺罗长老而说的。这件事在《三叶本生》(Jā. 1.1.16)里已经详细讲过了。比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,罗睺罗想学戒,有惭愧心,能接受教导。”正当大家谈论这位尊者的功德时,导师来了,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么?”比丘们说:“我们在谈这件事。”导师便说:“比丘们,不只是现在,过去罗睺罗也是想学戒、有惭愧心、能接受教导。”说完,就讲起了过去的事。巴利
Susukhaṃvata jīvāmīti idaṃ satthā kosambiyaṃ nissāya badarikārāme viharanto rāhulattheraṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā tipallatthajātake (jā. 1.1.16) vitthāritameva. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, rāhulo sikkhākāmo kukkuccako ovādakkhamo’’ti. Tassāyasmato guṇakathāya samuṭṭhāpitāya satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi rāhulo sikkhākāmo kukkuccako ovādakkhamoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈由梵授王统治时,菩萨出生在一个婆罗门家庭。他长大成人后,前往塔迦尸喇学习各种技艺,学成之后便离开,到雪山地区出家做了隐士,修成了神通与等至,享受禅那之乐,住在宜人的林野中。后来,为了食用咸酸之物,他来到一个边地小村。那里的人们见到他,心生净信,在某一处林中为他建了一座叶屋,用各种资具供养他,请他住下。那时,那个村里有个捕鸟人,捉到一只花斑鹧鸪,好好训练之后放进笼子里养着。他把这只鹧鸪带到林中,靠它的叫声引来其他鹧鸪,捉住后卖掉,以此谋生。那只鹧鸪心想:“就因为我一个,许多我的同类都丧了命,这是我的罪过。”于是它就不再出声。捕鸟人发现它不出声,就用竹片打它的头。鹧鸪痛得受不了,只好又发出声音。就这样,那个捕鸟人靠这只鹧鸪捉别的鹧鸪,维持生计。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilaṃ gantvā sabbasippāni uggaṇhitvā nikkhamma himavantapadese isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṃ kīḷanto ramaṇīye vanasaṇḍe vasitvā loṇambilasevanatthāya aññataraṃ paccantagāmakaṃ agamāsi. Tattha naṃ manussā disvā pasannacittā aññatarasmiṃ araññe paṇṇasālaṃ kāretvā paccayehi upaṭṭhahantā vāsāpesuṃ. Tadā tasmiṃ gāmake eko sākuṇiko ekaṃ dīpakatittiraṃ gahetvā suṭṭhu sikkhāpetvā pañjare pakkhipitvā paṭijaggati. So taṃ araññaṃ netvā tassa saddena āgatāgate tittire gahetvā vikkiṇitvā jīvikaṃ kappesi. Tittiro ‘‘maṃ ekaṃ nissāya bahū mama ñātakā nassanti, mayhametaṃ pāpa’’nti nissaddo ahosi. So tassa nissaddabhāvaṃ ñatvā veḷupesikāya naṃ sīse paharati. Tittiro dukkhāturatāya saddaṃ karoti. Evaṃ so sākuṇiko taṃ nissāya tittire gahetvā jīvikaṃ kappesi.
这时,那只鹧鸪心想:“我并没有想让它们死的心念,可是依缘而造的业却落在我身上。我不出声,它们就不来;我一出声,它们才来。它们来了以后,这人就抓住它们,要了它们的命。这里面到底有没有我的罪过呢?”从那以后,它便到处游走,心里盘算着:“谁能帮我断掉这个疑惑呢?”想找到一位这样的智者。后来有一天,那个捕鸟人抓了很多鹧鸪,装满了一篮子,想着“我要喝点水”,就来到菩萨的茅庐,把鸟笼放在菩萨旁边,喝完水,躺在沙地上睡着了。鹧鸪知道捕鸟人已经睡熟,心想:“我要向这位苦行者请教我的疑惑,他如果知道,一定会告诉我。”于是它就坐在笼子里,向菩萨发问,说出了第一首偈颂:巴利
Atha so tittiro cintesi ‘‘ime marantūti mayhaṃ cetanā natthi, paṭiccakammaṃ pana maṃ phusati, mayi saddaṃ akaronte ete nāgacchanti, karonteyeva āgacchanti, āgatāgate ayaṃ gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpeti, atthi nu kho ettha mayhaṃ pāpaṃ, natthī’’ti. So tato paṭṭhāya ‘‘ko nu kho me imaṃ kaṅkhaṃ chindeyyā’’ti tathārūpaṃ paṇḍitaṃ upadhārento carati. Athekadivasaṃ so sākuṇiko bahū tittire gahetvā pacchiṃ pūretvā ‘‘pānīyaṃ pivissāmī’’ti bodhisattassa assamaṃ gantvā taṃ pañjaraṃ bodhisattassa santike ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā vālukātale nipanno niddaṃ okkami. Tittiro tassa niddokkantabhāvaṃ ñatvā ‘‘mama kaṅkhaṃ imaṃ tāpasaṃ pucchissāmi, jānanto me kathessatī’’ti pañjare nisinnoyeva taṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –
我确实活得非常快乐,还能得到食物来享用;
我却站在险路上,尊者,我的去处又会是什么呢?巴利
‘‘Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ; Paripanthe ca tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mamā’’ti.
尊者,我靠着这个捕鸟人,确实活得非常快乐。我想吃什么就能得到什么,嚼食和正食都能随意享用。可我又处在险境之中:我的亲戚一听到我的声音赶来,就会在那里丧命,我就守在这个险处。尊者,那我的归宿到底是什么?我的结局会怎样?他这样问道。巴利
Tattha susukhaṃ vata jīvāmīti ahaṃ, bhante, imaṃ sākuṇikaṃ nissāya suṭṭhu sukhaṃ jīvāmi. Labhāmīti yathārucitaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ bhuñjitumpi labhāmi. Paripanthe ca tiṭṭhāmīti apica kho yattha mama ñātakā mama saddena āgatāgatā vinassanti, tasmiṃ paripanthe tiṭṭhāmi. Kā nu, bhante, gatī mamāti kā nu kho, bhante, mama gati, kā nipphatti bhavissatīti pucchi.
菩萨回答他的问题,说出第二首偈颂:巴利
Tassa pañhaṃ vissajjento bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
鸟啊,如果你的心不倾向于恶业,
对不造作的贤善者,恶不会沾染。巴利
‘‘Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno; Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpatī’’ti.
在这里,“恶业”是指:如果你的心不为恶业之目的而倾向,那么对于造恶,你的心就不会沉入其中、倾向其中、偏向其中。所谓“不忙碌”,是说:既然如此,对于不为了造恶业而忙碌、不为此费心奔忙的你——一个贤善、清净的人——恶业不会沾染,也不会黏附。巴利
Tattha pāpassa kammunoti yadi tava mano pāpakammassatthāya na paṇamati, pāpakaraṇe tanninno tappoṇo tappabbhāro na hoti. Abyāvaṭassāti evaṃ sante pāpakammakaraṇatthāya abyāvaṭassa ussukkaṃ anāpannassa tava bhadrassa suddhasseva sato pāpaṃ na upalimpati na allīyatīti.
听了这话,鹧鸪说了第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā tittiro tatiyaṃ gāthamāha –
“那是我们的亲戚坐在那里”,所以很多人赶过来。
因缘业而感受,我对此心生疑惑。巴利
‘‘Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano; Paṭiccakammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano’’ti.
这段话的意思是:尊者,如果我不出声,这群鹧鸪就不会飞过来。可是我一发出声音,它们就会想“我们的亲友正坐在那里”,于是大批地飞过来。猎人飞来一只就抓一只,夺去它们的性命。这杀生的业,是依靠我、以我为缘,才落到我身上、被我领受、被我经验到的。对于那因我而造成的恶业,我心里想:这到底算不算我的恶业呢?我的心就这样犹豫、动摇,生起了悔恨。巴利
Tassattho – bhante, sacāhaṃ saddaṃ na kareyyaṃ, ayaṃ tittirajano na āgaccheyya, mayi pana saddaṃ karonte ‘‘ñātako no nisinno’’ti ayaṃ bahu jano āgacchati , taṃ āgatāgataṃ luddo gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpento maṃ paṭicca nissāya etaṃ pāṇātipātakammaṃ phusati paṭilabhati vindati , tasmiṃ maṃ paṭicca kate pāpe mama nu kho etaṃ pāpanti evaṃ me mano saṅkate parisaṅkati kukkuccaṃ āpajjatīti.
听了这话,菩萨说出第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto catutthaṃ gāthamāha –
若心不被污染,则不触依业之报。
对于无所希求的贤善者,恶不会沾染他。巴利
‘‘Na paṭiccakammaṃ phusati, mano ce nappadussati; Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatī’’ti.
它的意思是:如果你的心不因为造恶而变坏,不倾向于恶、不沉溺于恶、不把心倾注到恶上,那么事情就是这样:即使猎人是因为你而造了恶业,那恶业也不会碰到你,不会沾上你。因为对于不热衷造恶、无所执著、贤善而完全清净的你来说,由于没有杀生的思,那恶业不会染污你,你的心不会被它粘住。巴利
Tassattho – yadi tava pāpakiriyāya mano na padussati, tanninno tappono tappabbhāro na hoti, evaṃ sante luddena āyasmantaṃ paṭicca katampi pāpakammaṃ taṃ na phusati na allīyati, pāpakiriyāya hi appossukkassa nirālayassa bhadrassa parisuddhasseva sato tava pāṇātipātacetanāya abhāvā taṃ pāpaṃ na upalimpati, tava cittaṃ na allīyatīti.
菩萨就这样让鹧鸪明白了道理,鹧鸪也因此不再懊悔。猎人醒来后,向菩萨行礼,提起笼子就走了。巴利
Evaṃ mahāsatto tittiraṃ saññāpesi, sopi taṃ nissāya nikkukkucco ahosi. Luddo pabuddho bodhisattaṃ vanditvā pañjaraṃ ādāya pakkāmi.
导师讲完这段法义开示后,把本生故事总结起来说:“那时候的鹧鸪就是罗睺罗,而那位苦行者就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā tittiro rāhulo ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
第十 善施本生注巴利
[320] 10. Succajajātakavaṇṇanā
“善施确实难舍”——这是导师住在祇园精舍时,针对一位居士讲的话。据说,那人想“我要去村里把欠款收回来”,就和妻子一起去了那里,收完欠款,带着钱财,心想“以后再拿走”,先把钱寄放在一户人家,然后返回舍卫城,途中看见一座山。这时妻子对他说:“夫君,如果这座山是黄金做的,你会分我一点吗?”他说:“你算什么人?我什么都不会给。”她心想:“这个人心肠竟然这么硬,就算山变成了黄金,也不会给我一点。”心里很不高兴。他们来到祇园精舍附近,说“我们喝点水吧”,就走进精舍喝水。导师在清晨时分就已经看出他们有证得入流果的因缘,于是坐在香室旁的住处,放出六色光芒,等着他们来。他们喝完水,走上前来礼敬导师,然后坐下。导师和他们寒暄之后,问道:“你们去了哪里?”他们说:“尊者,我们去我们村里收欠款。”导师说:“近事女,你丈夫关心你的利益吗?他对你有帮助吗?”她说:“尊者,我对他有爱,他对我却没有爱。今天我看见那座山,就说:‘如果这座山是黄金做的,你会给我一点吗?’他回答说:‘你算什么人?我什么都不会给。’他就是这么心肠硬。”导师说:“近事女,他确实是这么说的。可是,当他想起你的恩德时,就会把一切都交给你。”他们请求说:“尊者,请说吧。”于是导师讲了过去的事。巴利
Succajaṃ vata naccajīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. So kira ‘‘gāmake uddhāraṃ sādhessāmī’’ti bhariyāya saddhiṃ tattha gantvā sādhetvā dhanaṃ āharitvā ‘‘pacchā nessāmī’’ti ekasmiṃ kule ṭhapetvā puna sāvatthiṃ gacchanto antarāmagge ekaṃ pabbataṃ addasa. Atha naṃ bhariyā āha ‘‘sace, sāmi, ayaṃ pabbato suvaṇṇamayo bhaveyya, dadeyyāsi pana me kiñcī’’ti. ‘‘Kāsi tvaṃ, na kiñci dassāmī’’ti. Sā ‘‘yāva thaddhahadayo vatāyaṃ, pabbate suvaṇṇamaye jātepi mayhaṃ kiñci na dassatī’’ti anattamanā ahosi. Te jetavanasamīpaṃ āgantvā ‘‘pānīyaṃ pivissāmā’’ti vihāraṃ pavisitvā pānīyaṃ piviṃsu. Satthāpi paccūsakāleyeva tesaṃ sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā āgamanaṃ olokayamāno gandhakuṭipariveṇe nisīdi chabbaṇṇarasmiyo vissajjento. Tepi pānīyaṃ pivitvā āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kahaṃ gatātthā’’ti pucchi. ‘‘Amhākaṃ gāmake uddhāraṃ sādhanatthāya, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ, upāsike tava sāmiko tuyhaṃ hitaṃ paṭikaṅkhati, upakāraṃ te karotī’’ti. Bhante, ahaṃ imasmiṃ sasinehā, ayaṃ pana mayi nissineho, ajja mayā pabbataṃ disvā ‘‘sacāyaṃ pabbato suvaṇṇamayo assa, kiñci me dadeyyāsī’’ti vutto ‘‘kāsi tvaṃ, na kiñci dassāmī’’ti āha, evaṃ thaddhahadayo ayanti. ‘‘Upāsike, evaṃ nāmesa vadati, yadā pana tava guṇaṃ sarati, tadā sabbissariyaṃ te detī’’ti vatvā ‘‘kathetha, bhante’’ti tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城梵授王治理国家的时候,菩萨是国王手下处理一切事务的大臣。有一天,国王看见王子——也就是副王——前来拜见,心想:“这个人可能会在我的内宫里图谋不轨。”于是把他叫来,说:“孩子,只要我还活着,你就不能住在城里。你到别处去住,等我死了以后,再回来治理国家。”王子回答“好的”,向父亲行礼后,就带着妻子离开都城,到了边境,走进森林,搭了一间树叶茅屋,靠野果和树根过活。后来,国王去世了。副王观察星象,得知父亲已经去世,便动身前往波罗奈,途中看见一座山。这时,他的妻子对他说:“大王,如果这座山全是黄金做的,你会分我一点吗?”他说:“你算什么人?我什么都不会给你。”她心想:“我正是因为割舍不下对他的爱,才跟着他进了森林,现在他居然说出这种话,心肠实在太硬了。等他当了国王,又能对我做什么好事呢?”心里很不高兴。他回去登上王位后,把她立为王后,只给了她这样一个名分,此外再没有别的尊敬和优待,甚至不知道还有她这个人存在。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa sabbakiccakārako amacco ahosi. Athekadivasaṃ rājā puttaṃ uparājānaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘ayaṃ mama antepure dubbheyyā’’ti taṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, yāvāhaṃ jīvāmi, tāva nagare vasituṃ na lacchasi, aññattha vasitvā mamaccayena rajjaṃ kārehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti pitaraṃ vanditvā jeṭṭhabhariyāya saddhiṃ nagarā nikkhamitvā paccantaṃ gantvā araññaṃ pavisitvā paṇṇasālaṃ māpetvā vanamūlaphalāphalehi yāpento vasi. Aparabhāge rājā kālamakāsi. Uparājā nakkhattaṃ olokento tassa kālakatabhāvaṃ ñatvā bārāṇasiṃ āgacchanto antarāmagge ekaṃ pabbataṃ addasa. Atha naṃ bhariyā āha ‘‘sace, deva, ayaṃ pabbato suvaṇṇamayo assa, dadeyyāsi me kiñcī’’ti. ‘‘Kāsi tvaṃ, na kiñci dassāmī’’ti. Sā ‘‘ahaṃ imasmiṃ sinehaṃ chindituṃ asakkontī araññaṃ pāvisiṃ, ayañca evaṃ vadati, ativiya thaddhahadayo , rājā hutvāpi esa mayhaṃ kiṃ kalyāṇaṃ karissatī’’ti anattamanā ahosi. So āgantvā rajje patiṭṭhito taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi , idaṃ yasamattakameva adāsi. Uttari pana sakkārasammāno natthi, tassā atthibhāvampi na jānāti.
菩萨心想:“这位王后对国王有恩,不计辛苦,随他住在森林里。可国王却不念这份恩情,只顾跟别的女人寻欢作乐。我要想办法,让她得到全部的主权与尊位。”有一天,菩萨走到王后跟前,说道:“大王后,我们从您这里连一钵饭都得不到,您为什么对我们这么不上心?您的心也太硬了。”王后说:“孩子,我要是自己能得到什么,也会给你。可我什么都得不到,又能给你什么呢?如今国王还会给我什么?他从森林回来的路上,看见一座山,我跟他说:‘要是这座山是金子做的,你会分我一点吗?’他却说:‘你是谁?我什么都不会给。’连这样随口就能舍的东西,他都不肯舍。”“那您敢在国王面前说这番话吗?”“我敢,孩子。”“那好,我站在国王身边问您的时候,您就照实说。”“好的,孩子。”菩萨等王后来侍奉国王、站在一旁时,说道:“夫人,难道我们从您这里什么都得不到吗?”王后为了说明这件事,说出第一首偈颂:“孩子,我要是自己能得到什么,也会给你。可我自己什么都得不到,既然什么都得不到,又能给你什么呢?如今国王还会给我什么?他从森林回来时,看见一座山,我跟他说:‘要是这座山是金子做的,你会分我一点吗?’他却说:‘你是谁?我什么都不会给。’连这样随口就能舍的东西,他都不肯舍。”巴利
Bodhisatto ‘‘ayaṃ devī imassa rañño upakārikā dukkhaṃ agaṇetvā araññavāsaṃ vasi. Ayaṃ panetaṃ agaṇetvā aññāhi saddhiṃ abhiramanto vicarati, yathā esā sabbissariyaṃ labhati, tathā karissāmī’’ti cintetvā ekadivasaṃ taṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahādevi mayaṃ tumhākaṃ santikā piṇḍapātamattampi na labhāma, kasmā amhesu pamajjittha, ativiya thaddhahadayā atthā’’ti āha. ‘‘Tāta, sacāhaṃ attanā labheyyaṃ, tuyhampi dadeyyaṃ, alabhamānā pana kiṃ dassāmi, rājāpi mayhaṃ idāni kiṃ nāma dassati, so antarāmagge ‘imasmiṃ pabbate suvaṇṇamaye jāte mayhaṃ kiñci dassasī’ti vutto ‘kāsi tvaṃ, na kiñci dassāmī’ti āha, supariccajampi na pariccajī’’ti. ‘‘Kiṃ pana rañño santike imaṃ kathaṃ kathetuṃ sakkhissathā’’ti? ‘‘Sakkhissāmi, tātā’’ti. ‘‘Tena hi ahaṃ rañño santike ṭhito pucchissāmi, tumhe katheyyāthā’’ti. ‘‘Sādhu, tātā’’ti. Bodhisatto deviyā rañño upaṭṭhānaṃ āgantvā ṭhitakāle āha ‘‘nanu, ayye, mayaṃ tumhākaṃ santikā kiñci na labhāmā’’ti? ‘‘Tāta, ahaṃ labhamānā tuyhaṃ dadeyyaṃ, ahameva kiñci na labhāmi, alabhamānā tuyhaṃ kiṃ dassāmi, rājāpi idāni mayhaṃ kiṃ nāma dassati, so araññato āgamanakāle ekaṃ pabbataṃ disvā ‘sacāyaṃ pabbato suvaṇṇamayo assa, kiñci me dadeyyāsī’ti vutto ‘kāsi tvaṃ, na kiñci dassāmī’ti vadati, supariccajampi na pariccajī’’ti etamatthaṃ dīpentī paṭhamaṃ gāthamāha –
他确实没有舍弃那容易舍弃的,我口头上也没有给一座山。
为什么对不肯舍弃的人,连用言语也不给一座山呢?巴利
‘‘Succajaṃ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ; Kiñhi tassacajantassa, vācāya adada pabbata’’nti.
在这里,所谓“容易舍弃”,是说即使能轻松地舍弃,他也没有舍弃。“不给”是说,他连口头上的话都不肯把山给出去。对于那个不肯舍弃的人,又能怎样呢?那个被我索求、名叫某某的人,既然连舍弃都不肯,那他还能舍弃什么?所谓“用言语给了山”,意思是:假如这个人应我的请求,即使那座山是金子做的,他也只是用言语说给了,仅仅在口头上说给而已,这就是这句话的意思。巴利
Tattha succajaṃ vatāti sukhena cajituṃ sakkuṇeyyampi na caji. Adadanti vacanamattenāpi pabbataṃ adadamāno. Kiñhi tassacajantassāti tassa nāmetassa mayā yācitassa na cajantassa kiñhi cajeyya. Vācāya adada pabbatanti sacāyaṃ mayā yācito mama vacanena suvaṇṇamayampi hontaṃ taṃ pabbataṃ vācāya adada, vacanamattena adassāti attho.
国王听了之后,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –
当做之事则说之,不当做之事则勿说。
智者能看穿那些光说却不做的人。巴利
‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade; Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā’’ti.
这段话的意思是:智者自己身体会去做的事,才会用嘴说出来;不会去做的事,就不会说。想给的时候,才会说“我给”;不想给的时候,就不会这么说。为什么呢?因为如果有人先说了“我会给”,后来却不给,智者看得出来:这个人根本没打算做,纯粹是在说假话。他只嘴上说“我会给”,实际上并不给。如果没给出去的东西,光靠嘴上说说就算已经给了,那岂不是早就已经得到了吗?像这样,智者完全看得出他就是在说假话,而愚人却只凭几句空话就满足了。巴利
Tassattho – yadeva hi paṇḍito puriso kāyena kareyya, taṃ vācāya vadeyya. Yaṃ na kayirā, na taṃ vadeyya, dātukāmova dammīti vadeyya, na adātukāmoti adhippāyo. Kiṃkāraṇā? Yo hi ‘‘dassāmī’’ti vatvāpi pacchā na dadāti, taṃ akarontaṃ kevalaṃ musā bhāsamānaṃ parijānanti paṇḍitā. Ayaṃ ‘‘dassāmī’’ti vacanamattameva bhāsati, na pana deti, yañhi kho pana adinnampi vacanamatteneva dinnaṃ hoti, taṃ puretarameva laddhaṃ nāma bhavissatīti evaṃ tassa musāvādibhāvaṃ parijānanti paṇḍitā, bālā pana vacanamatteneva tussantīti.
王后听了这话,向国王合掌,说出第三首偈颂——巴利
Taṃ sutvā devī rañño añjaliṃ paggahetvā tatiyaṃ gāthamāha –
王子啊,向您致敬!您已安住在真谛与正法之中,
你虽然遭遇了灾祸,心却依然乐于真实。巴利
‘‘Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi; Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano’’ti.
在这里,“真实法”指的是言语上的真实和本性之法。“遭遇灾祸”的意思是:你虽然遭遇了被逐出国境这样的灾祸,心却仍然只喜欢真实。巴利
Tattha sacce dhammeti vacīsacce ca sabhāvadhamme ca. Byasanaṃ pattoti yassa tava raṭṭhā pabbājanīyasaṅkhātaṃ byasanaṃ pattopi mano saccasmiṃyeva ramati.
王后这样称说国王的功德时,菩萨听到了,就讲述她的功德,说出第四首偈颂:巴利
Evaṃ rañño guṇakathaṃ kathayamānāya deviyā taṃ sutvā bodhisatto tassā guṇakathaṃ kathento catutthaṃ gāthamāha –
贫穷的女人跟着贫穷的男人,富有的女人跟着富有的男人,这是名义上的妻子。
她才是他最好的妻子,那些有财富者的女人们。巴利
‘‘Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima; Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyo’’ti.
这里,“有名声”是指具足名声。“她是他最上等的妻子”是说:当贫穷的丈夫落魄时,她自己虽然也穷,却不抛弃他。“富有时”是说:当丈夫富有时,她自己也有了财富,始终跟随丈夫,同甘共苦——这样的女人才算是他最上等、最殊胜的妻子。至于拥有财富、处在富贵地位的男人,身边有女人本来就很平常,这一点也不稀奇。巴利
Tattha kittimāti kittisampannāti attho. Sā hissa paramāti yā daliddassa sāmikassa daliddakāle sayampi daliddī hutvā taṃ na pariccajati. Aḍḍhassāti aḍḍhakāle aḍḍhā hutvā sāmikameva anuvattati, samānasukhadukkhāva hoti, sā hi tassa paramā uttamā bhariyā nāma. Sahiraññassa pana issariye ṭhitassa itthiyo nāma hontiyeva, anacchariyameva etanti.
菩萨这样说完之后,又对王后称赞了一番:“大王,在您受苦的时候,她住在山林里,和您一起同甘共苦,应该对她表示敬重。”国王听了菩萨的话,想起了王后的恩德,说道:“智者,听了你的话,我才想起了王后的恩德。”于是把全部主权都交给了王后。国王又说:“是你让我想起了王后的恩德。”对菩萨也给予了极大的礼敬。巴利
Evañca pana vatvā bodhisatto ‘‘ayaṃ, mahārāja, tumhākaṃ dukkhitakāle araññe samānadukkhā hutvā vasi, imissā sammānaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti deviyā guṇaṃ kathesi. Rājā tassa vacanena deviyā guṇaṃ saritvā ‘‘paṇḍita, tava kathāyāhaṃ deviyā guṇaṃ anussari’’nti vatvā tassā sabbissariyamadāsi. ‘‘Tayāhaṃ deviyā guṇaṃ sarāpito’’ti bodhisattassapi mahantaṃ sakkāraṃ akāsi.
导师讲完这段法教,开示了四圣谛,然后把故事归结到本生。四圣谛讲完时,那对夫妻都证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ubho jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu.
那时,波罗奈的国王就是这位长者,王后就是这位近事女,而那位智者大臣正是我。巴利
Tadā bārāṇasirājā ayaṃ kuṭumbiko ahosi, devī ayaṃ upāsikā, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosinti.
毁屋者本生经注释巴利
[321] 1. Kuṭidūsakajātakavaṇṇanā
“人应侍奉头”——这是导师住在祇园时,针对一位烧掉大迦叶长老草屋的年轻比丘而说的。这件事发生在王舍城。据说,那时长老依止王舍城,住在林中的草屋里,有两个年轻人服侍他。其中一人对长老有帮益,另一个却难以管教,总把别人做的事说成是自己做的。当那人备好洗脸水等物,走到长老跟前,顶礼后说“尊者,水已经放好了,请洗脸”之类的话时,另一个却一大早就起来,把长老的住处打扫干净,等到长老快要出来时,他这里拍拍、那里打打,把整个住处弄得像是自己打扫的一样。那位具足行仪的比丘心想:“这个难以管教的人,把我做的事当成他自己做的,我要揭穿他的作假行为。”巴利
Manussassevate sīsanti idaṃ satthā jetavane viharanto mahākassapattherassa paṇṇasālajhāpakaṃ daharabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana rājagahe samuṭṭhitaṃ. Tadā kira thero rājagahaṃ nissāya araññakuṭiyaṃ viharati, tassa dve daharā upaṭṭhānaṃ karonti. Tesu eko therassa upakārako, eko dubbaco itarena kataṃ attanā katasadisaṃ karoti. Tena mukhodakādīsu upaṭṭhāpitesu therassa santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, udakaṃ ṭhapitaṃ, mukhaṃ dhovathā’’tiādīni vadati. Tena kālasseva vuṭṭhāya therassa pariveṇe sammaṭṭhe therassa nikkhamanavelāya ito cito ca paharanto sakalapariveṇaṃ attanā sammaṭṭhaṃ viya karoti. Vattasampanno cintesi ‘‘ayaṃ dubbaco mayā kataṃ attanā katasadisaṃ karoti, etassa saṭhakammaṃ pākaṭaṃ karissāmī’’ti.
那位比丘在村里吃完饭回来,趁另一个人还在睡觉,就烧好了洗澡水,放在后廊的小屋里,又在灶上留了大约半那利的水。另一个人醒来后走过去,看见热气腾腾,心想“水应该已经烧好放在小屋里了”,就来到长老面前说:“尊者,洗澡水已经放在洗澡的小屋里了,请去沐浴吧。”长老说“我去沐浴”,就和他一起过去,却没在小屋里看到水,便问:“水在哪里?”他赶紧跑到火房,把勺子伸进空罐子里,勺子碰到空罐子底部,发出“嗒嗒”的声音。从那时起,他就得了“勺响声者”这个名字。巴利
Tasmiṃ antogāme bhutvā āgantvā niddāyanteva nhānodakaṃ tāpetvā piṭṭhikoṭṭhake ṭhapetvā aññaṃ aḍḍhanāḷimattaṃ udakaṃ uddhane ṭhapesi. Itaro pabujjhitvāva gantvā usumaṃ uṭṭhahantaṃ disvā ‘‘udakaṃ tāpetvā koṭṭhake ṭhapitaṃ bhavissatī’’ti therasssa santikaṃ gantvā ‘‘bhante, nhānakoṭṭhake udakaṃ ṭhapitaṃ, nhāyathā’’ti āha. Thero ‘nhāyissāmī’’ti tena saddhiṃyeva āgantvā koṭṭhake udakaṃ aditvā ‘‘kahaṃ udaka’’nti pucchi. So vegena aggisālaṃ gantvā tucchabhājane uḷuṅkaṃ otāresi, uḷuṅko tucchabhājanassa tale paṭihato ‘‘tatā’’ti saddamakāsi. Tato paṭṭhāya tassa ‘‘uḷuṅkasaddako’’tveva nāmaṃ jātaṃ.
那时,另一位比丘从后廊取来水,说:“尊者,请沐浴吧。”长老沐浴后,省察时明白了“勺响声者”难以劝诫的性情。傍晚,那人来侍奉长老时,长老告诫他说:“贤友,身为沙门,自己做过的事就该说‘我做了’;否则就成了明知故犯的妄语。从今以后,不要再做这种事了。”他对长老心生怨恨,第二天便不和长老一起进村乞食。长老只和另一位比丘一起进村。“勺响声者”则去了长老的施主家,人家问:“尊者,长老在哪里?”他说:“他身体不舒服,坐在精舍里。”人家又问:“尊者,该供养些什么呢?”他说:“请给这些和那些吧。”拿了之后,他到自已喜欢的地方吃完,就回精舍了。巴利
Tasmiṃ khaṇe itaro piṭṭhikoṭṭhakato udakaṃ āharitvā ‘‘nhāyatha, bhante’’ti āha. Thero nhatvā āvajjento uḷuṅkasaddakassa dubbacabhāvaṃ ñatvā taṃ sāyaṃ therupaṭṭhānaṃ āgataṃ ovadi ‘‘āvuso, samaṇena nāma attanā katameva ‘kataṃ me’ti vattuṃ vaṭṭati, aññathā sampajānamusāvādo hoti, ito paṭṭhāya evarūpaṃ mā akāsī’’ti. So therassa kujjhitvā punadivase therena saddhiṃ piṇḍāya gāmaṃ na pāvisi. Thero itareneva saddhiṃ pāvisi. Uḷuṅkasaddakopi therassa upaṭṭhākakulaṃ gantvā ‘‘bhante, thero kaha’’nti vutte ‘‘aphāsukena vihāreyeva nisinno’’ti vatvā ‘‘kiṃ, bhante, laddhuṃ vaṭṭatī’’ti vutte ‘‘idañcidañca dethā’’ti gahetvā attano rucitaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjitvā vihāraṃ agamāsi.
第二天,长老去了那户人家,坐下。人们问他:“尊者,长老身体不舒服吗?听说昨天您就坐在精舍里,我们把食物交到某位年轻比丘手里,长老受用了吗?”长老听了默不作声,吃完饭就回了精舍。傍晚,那位比丘来侍奉长老时,长老把他叫过来,说:“贤友,听说你在某某村的某户人家,让人知道‘应该给长老这些和那些’,然后自己把食物吃了。”接着又说:“这种暗示乞求是不允许的,以后不要再做这种不如法的行为了。”他因此对长老怀恨在心,心想:“昨天就因为一点水的事,他跟我吵了一架;现在又因为我吃了他施主家的一撮饭就受不了,又来跟我吵。我要让他知道我的厉害。”第二天,长老进村乞食时,他拿起棍棒,打碎了日常用的器具,烧了草屋,然后逃走了。他活着的时候就形同饿鬼,枯瘦干瘪,死后堕入了无间大地狱。他做的这些不如法的事,就在大众中传开了。巴利
Punadivase thero taṃ kulaṃ gantvā nisīdi. Manussehi ‘‘kiṃ, bhante, ayyassa aphāsukaṃ, hiyyo kirattha vihāreyeva nisinnā, asukadaharassa hatthe āhāraṃ pesayimha, paribhutto ayyenā’’ti vutte thero tuṇhībhūtova bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gantvā sāyaṃ therupaṭṭhānakāle āgataṃ āmantetvā ‘‘āvuso, asukagāme nāma asukakule ‘therassa idañcidañca laddhuṃ vaṭṭatī’ti viññāpetvā kira te bhutta’’nti vatvā ‘‘viññatti nāma na vaṭṭati, mā puna evarūpaṃ anācāraṃ carā’’ti āha. So ettakena there āghātaṃ bandhitvā ‘‘ayaṃ hiyyopi udakamattaṃ nissāya mayā saddhiṃ kalahaṃ kari, idāni panassa upaṭṭhākānaṃ gehe mayā bhattamuṭṭhi bhuttāti asahanto puna kalahaṃ karoti, jānissāmissa kattabbayuttaka’’nti punadivase there piṇḍāya paviṭṭhe muggaraṃ gahetvā paribhogabhājanāni bhinditvā paṇṇasālaṃ jhāpetvā palāyi. So jīvamānova manussapeto hutvā sussitvā kālaṃ katvā avīcimahāniraye nibbatti. So tena kato anācāro mahājanassa majjhe pākaṭo jāto.
这时,有些比丘从王舍城来到舍卫城,在合适的存放处放好衣钵,然后去到导师跟前,礼拜之后坐下。导师和他们互相问候之后,问道:“你们从哪里来?”他们说:“尊者,从王舍城来。”导师又问:“在那里给你们教诫的老师是谁?”他们说:“尊者,是大迦叶长老。”导师说:“比丘们,迦叶过得安乐吗?”他们说:“是的,尊者,长老过得安乐。不过,长老有个同住弟子,在长老给他教诫时发了怒,烧了长老的草屋就逃走了。”导师听了之后说:“比丘们,迦叶和这样的愚人相处,还不如独自一人行走。”说完,就说了《法句经》里的这首偈颂——巴利
Athekacce bhikkhū rājagahā sāvatthiṃ gantvā sabhāgaṭṭhāne pattacīvaraṃ paṭisāmetvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Rājagahā, bhante’’ti. ‘‘Ko tattha ovādadāyako ācariyo’’ti. ‘‘Mahākassapatthero, bhante’’ti. ‘‘Sukhaṃ, bhikkhave, kassapassā’’ti. ‘‘Āma, bhante, therassa sukhaṃ, saddhivihāriko panassa ovāde dinne kujjhitvā therassa paṇṇasālaṃ jhāpetvā palāyīti. Taṃ sutvā satthā ‘‘bhikkhave, kassapassa evarūpena bālena saddhiṃ caraṇato ekacariyāva seyyo’’ti vatvā imaṃ dhammapade gāthamāha –
如果在路上找不到比自己更好或和自己相当的人,
应当坚定地独自修行,与愚人没有相伴同行可言。(《法句经》61)巴利
‘‘Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano; Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā’’ti. (dha. pa. 61);
说完这些话,他又再次招呼那些比丘,说道:“比丘们,这个毁坏房屋的人并不是现在才这样,过去世他也一样是毁坏房屋的人;他也并不是现在才对给他劝诫的人发怒,过去世他也一样发怒。”经比丘们请求,他便讲述了过去世的故事。巴利
Idañca pana vatvā puna te bhikkhū āmantetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva so kuṭidūsako, pubbepi kuṭidūsakoyeva, na ca idāneva ovādadāyakassa kujjhati, pubbepi kujjhiyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王治国的时候,菩萨投生为辛吉拉鸟族中的一员,长大后给自己造了一个称心又不漏雨的巢,住在雪山一带。那时有一只猴子,雨季里大雨不停地下,它被寒冷折磨,咬着牙,坐在离菩萨不远的地方。菩萨见它这样疲惫受苦,就和它交谈,先说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto siṅgilasakuṇayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto attano manāpaṃ anovassakaṃ kulāvakaṃ katvā himavantapadese vasati. Atheko makkaṭo vassakāle acchinnadhāre deve vassante sītapīḷito dante khādanto bodhisattassa avidūre nisīdi. Bodhisatto taṃ tathā kilamantaṃ disvā tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
猴子啊,你的头和手脚都像人一样;
那么,到底是什么原因,让你没有住处呢?巴利
‘‘Manussasseva te sīsaṃ, hatthapādā ca vānara; Atha kena nu vaṇṇena, agāraṃ te na vijjatī’’ti.
这里,“vaṇṇena”是“原因”的意思。“agāraṃ”指你的住处。他问的是:你为什么会没有住处?巴利
Tattha vaṇṇenāti kāraṇena. Agāranti tava nivāsagehaṃ kena kāraṇena natthīti pucchi.
猴子听了之后,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā vānaro dutiyaṃ gāthamāha –
僧耆拉鸟,我的头像是人的,手脚也像人一样;
人们中间被说成最殊胜的那种智慧,我却没有。巴利
‘‘Manussasseva me sīsaṃ, hatthapādā ca siṅgila; Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjatī’’ti.
这里,“siṅgilā”是用那只鸟的名字来称呼它。所谓“Yāhu seṭṭhā manussesu”,意思是“在人间被称为最胜者的”,那就是思择慧,而我没有这种慧。因为在世间,头、手、脚、身体的力量都是无足轻重的,只有思择慧才是最殊胜的,而我没有它,所以我没有家。巴利
Tattha siṅgilāti taṃ sakuṇaṃ nāmenālapati. Yāhu seṭṭhā manussesūti yā manussesu seṭṭhāti kathenti, sā mama vicāraṇapaññā natthi. Sīsahatthapādakāyabalāni hi loke appamāṇaṃ, vicāraṇapaññāva seṭṭhā, sā mama natthi, tasmā me agāraṃ na vijjatīti.
菩萨听完这话,又说了另外两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto itaraṃ gāthādvayamāha –
心不稳定,心轻浮,懒惰的人,
戒行不能始终如一的人,不可能拥有快乐。巴利
‘‘Anavaṭṭhitacittassa, lahucittassa dubbhino; Niccaṃ addhuvasīlassa, sukhabhāvo na vijjati.
你要展现你的威力,超越那戒行的习性;
猴啊,你要搭一个能挡寒风冷气的窝棚。巴利
‘‘So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ; Sītavātaparittāṇaṃ, karassu kuṭavaṃ kapī’’ti.
这里,“心不稳固的人”是指心没有落脚处的人。“背叛朋友的人”是指出卖朋友的人。“戒行不能持久的人”是指不能时时刻刻守护戒行的人。“你该拿出本事来”:朋友啊,猴子,为了让智慧生起来,你该拿出本事、力量和办法来。“超越无戒的状态”:超越自己那种被称为无戒的坏戒状态,成为持戒的人。“猴子啊,做个窝”:做一个能挡寒风、属于你自己的窝,也就是一个住的地方。巴利
Tattha anavaṭṭhitacittassāti appatiṭṭhitacittassa. Dubbhinoti mittadubbhissa. Addhuvasīlassāti na sabbakālaṃ sīlarakkhakassa. So karassu ānubhāvanti so tvaṃ samma makkaṭa paññāya uppādanatthaṃ ānubhāvaṃ balaṃ upāyaṃ karohi. Vītivattassu sīliyanti attano dussīlabhāvasaṅkhātaṃ sīliyaṃ atikkamitvā sīlavā hoti. Kuṭavaṃ kapīti sītavātassa parittāṇasamatthaṃ attano kuṭavaṃ kulāvakaṃ ekaṃ vasanāgārakaṃ karohīti.
猴子心想:这家伙仗着自己待在不淋雨的地方,就来骂我。我绝不让它待在这个巢里。于是它想抓住菩萨,就猛扑过去。菩萨却跳起来,飞到别处去了。猴子把鸟巢捣得粉碎,然后扬长而去。巴利
Makkaṭo cintesi ‘‘ayaṃ tāva attano anovassakaṭṭhāne nisinnabhāvena maṃ paribhāsati, na nisīdāpessāmi naṃ imasmiṃ kulāvake’’ti. Tato bodhisattaṃ gaṇhitukāmo pakkhandi, bodhisatto uppatitvā aññattha gato. Makkaṭo kulāvakaṃ viddhaṃsetvā cuṇṇavicuṇṇaṃ katvā pakkāmi.
导师讲完这段法之后,把本生故事联系起来说:“那时候,那只猴子就是烧毁鸟巢的家伙,而那只鹩哥鸟就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā makkaṭo kuṭijhāpako ahosi, siṅgilasakuṇo pana ahameva ahosi’’nti.
咚咚声本生注巴利
[322] 2. Duddubhajātakavaṇṇanā
“尊者,他发出咚咚的响声”——这是导师住在祇园时,以外道们为缘由而说的。据说,外道们在祇园附近各处,躺在荆棘床上,修五火苦行,行种种邪苦行。那时,众多比丘在舍卫城乞食后,返回祇园,途中看见他们,便去拜见导师,问道:“尊者,外道们所受持的誓愿有实质吗?”导师说:“诸比丘,他们受持的誓愿既没有实质,也没有殊胜可言,因为那东西一旦被审视、被考察,就像粪道一样,像兔子的‘咚咚声’一样。”他们请求说:“我们不知道它为什么像咚咚声,请为我们开示,尊者。”导师便引出了过去的事。巴利
Duddubhāyati bhaddanteti idaṃ satthā jetavane viharanto aññatitthiye ārabbha kathesi. Titthiyā kira jetavanassa samīpe tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappenti, pañcātapaṃ tapenti, nānappakāraṃ micchātapaṃ caranti. Atha sambahulā bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā jetavanaṃ āgacchantā antarāmagge te disvā gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘atthi nu kho, bhante, aññatitthiyānaṃ vatasamādāne sāro’’ti pucchiṃsu. Satthā ‘‘na, bhikkhave, tesaṃ vatasamādāne sāro vā viseso vā atthi, tañhi nighaṃsiyamānaṃ upaparikkhiyamānaṃ ukkārabhūmimaggasadisaṃ sasakassa duddubhasadisaṃ hotī’’ti vatvā ‘‘duddubhasadisabhāvamassa mayaṃ na jānāma, kathetha no, bhante’’ti tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生为狮子,长大后住在森林里。那时,西海附近有一片混长着孟加拉苹果树和棕榈树的林子。那里有一只兔子,住在孟加拉苹果树下面、一株棕榈树底下。有一天,它出去觅食,回来后躺在棕榈叶下面,心想:“要是大地毁灭了,我该往哪里逃呢?”就在这时,一颗熟透的孟加拉苹果掉在棕榈叶上。它听到那声音,心想:“大地真的在毁灭了!”于是跳起来,头也不回地拼命逃跑。另一只兔子看见它吓得要命、拼命奔逃,就问:“喂,你怎么这么害怕,跑得这么快?”它说:“别问了,朋友。”可那只兔子还是一个劲地追着问“怎么了?怎么了?”先跑的那只兔子头也不回地说:“这里的大地正在毁灭!”于是那只兔子也跟着它后面跑。就这样,一只看见另一只,一只看见另一只,一千只兔子聚在一起逃跑。一只鹿看见后,也加入它们一起逃跑。一头猪、一只牛耳鹿、一头水牛、一头大野牛、一头犀牛、一只老虎、一头狮子、一头大象看见了,问:“这是怎么回事?”听说是“这里的大地正在毁灭”,也都跟着跑。就这样,一群群动物接连加入,跑成了一由旬长的兽群。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sīhayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto araññe paṭivasati. Tadā pana pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavanaṃ hoti. Tatreko sasako beluvarukkhamūle ekassa tālagacchassa heṭṭhā vasati. So ekadivasaṃ gocaraṃ ādāya āgantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesi ‘‘sace ayaṃ pathavī saṃvaṭṭeyya, kahaṃ nu kho gamissāmī’’ti. Tasmiṃ khaṇe ekaṃ beluvapakkaṃ tālapaṇṇassa upari pati. So tassa saddena ‘‘addhā pathavī saṃvaṭṭatī’’ti uppatitvā pacchato anolokentova palāyi. Taṃ maraṇabhayabhītaṃ vegena palāyantaṃ añño sasako disvā pucchi ‘‘kiṃ bho, ativiya bhīto palāyasī’’ti. ‘‘Mā pucchi, bho’’ti. So ‘‘kiṃ bho, kiṃ bho’’ti pacchato dhāvateva. Itaro nivattitvā anolokentova ‘‘ettha pathavī saṃvaṭṭatī’’ti āha. Sopi tassa pacchato palāyi. Evaṃ tamañño addasa, tamaññoti evaṃ sasakasahassaṃ ekato hutvā palāyi. Te ekopi migo disvā ekato hutvā palāyi. Eko sūkaro, eko gokaṇṇo, eko mahiṃso, eko gavayo, eko khaggo, eko byaggho, eko sīho, eko hatthī disvā ‘‘kimeta’’nti pucchitvā ‘‘ettha pathavī saṃvaṭṭatī’’ti vutte palāyi. Evaṃ anukkamena yojanamattaṃ tiracchānabalaṃ ahosi.
那时,菩萨看见那群动物在逃跑,就问:“这是怎么回事?”听说“这里大地在毁灭”之后,心想:“所谓大地毁灭,从来就没有发生过,一定是它们听错了什么。如果我不出面,它们全都会死,我要救它们的命。”于是以狮子般的速度跑到前面的山脚下,发出三声狮子吼。那些动物被狮子的威势吓住,转身聚拢在一起。狮子走进它们中间,问:“你们为什么逃跑?”“大地在毁灭。”“谁看见大地在毁灭了?”“大象们知道。”于是问大象,大象说:“我们不知道,狮子们知道。”狮子说:“我们也不知道,老虎们知道。”老虎说:“我们不知道,犀牛们知道。”犀牛说:“大野牛们知道。”大野牛说:“水牛们知道。”水牛说:“鹿羊们知道。”鹿羊说:“猪们知道。”猪说:“鹿们知道。”鹿说:“我们不知道,兔子们知道。”问兔子们时,它们指着那只兔子说:“是它说的。”于是狮子问它:“朋友,听说你看见大地在毁灭了?”“是的,主人,我看见了。”“你住在哪里看见的?”“我住在西海边木苹果与棕榈混杂的林子里。我在那里的一棵木苹果树下、棕榈树丛中一片棕榈叶下面躺着,心想:‘如果大地毁灭,我该往哪里去?’就在那一瞬间,我听到大地毁灭的声音,就逃跑了。”巴利
Tadā bodhisatto taṃ balaṃ palāyantaṃ disvā ‘‘kimeta’’nti pucchitvā ‘‘ettha pathavī saṃvaṭṭatī’’ti sutvā cintesi ‘‘pathavīsaṃvaṭṭanaṃ nāma na kadāci atthi, addhā etesaṃ kiñci dussutaṃ bhavissati, mayi kho pana ussukkaṃ anāpajjante sabbe nassissanti, jīvitaṃ nesaṃ dassāmī’’ti sīhavegena purato pabbatapādaṃ gantvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadi. Te sīhabhayatajjitā nivattitvā piṇḍitā aṭṭhaṃsu. Sīho tesaṃ antaraṃ pavisitvā ‘‘kimatthaṃ palāyathā’’ti pucchi. ‘‘Pathavī saṃvaṭṭatī’’ti. ‘‘Kena saṃvaṭṭamānā diṭṭhā’’ti? ‘‘Hatthī jānantī’’ti. Hatthī pucchi. Te ‘‘mayaṃ na jānāma, sīhā jānantī’’ti vadiṃsu, sīhāpi ‘‘mayaṃ na jānāma, byagghā jānantī’’ti, byagghāpi ‘‘mayaṃ na jānāma, khaggā jānantī’’ti, khaggāpi ‘‘gavayā jānantī’’ti, gavayāpi ‘‘mahiṃsā jānantī’’ti, mahiṃsāpi ‘‘gokaṇṇā jānantī’’ti, gokaṇṇāpi ‘‘sūkarā jānantī’’ti, sūkarāpi ‘‘migā jānantī’’ti, migāpi ‘‘mayaṃ na jānāma, sasakā jānantī’’ti, sasakesu pucchiyamānesu ‘‘ayaṃ kathetī’’ti taṃ sasakaṃ dassesuṃ. Atha naṃ ‘‘evaṃ kira, samma, passasi pathavī saṃvaṭṭatī’’ti pucchi. ‘‘Āma, sāmi mayā diṭṭhā’’ti. ‘‘Kattha vasanto passasī’’ti? ‘‘Pacchimasamuddasamīpe beluvamissakatālavane vasāmi. Ahañhi tattha beluvarukkhamūle tālagacche tālapaṇṇassa heṭṭhā nipanno cintesiṃ ‘‘sace pathavī saṃvaṭṭati, kahaṃ gamissāmī’’ti, atha taṅkhaṇaññeva pathaviyā saṃvaṭṭanasaddaṃ sutvā palātomhī’’ti.
狮子心想:“肯定是有一颗木苹果掉在那片棕榈叶上,发出了让人害怕的‘杜杜’声。这只兔子听到那声音,生起‘大地正在毁灭’的想,就逃跑了。我要如实弄清楚真相。”于是它抓住那只兔子,安抚了大众,说:“我要去这兔子看到的地方,如实弄清楚大地到底是毁灭还是不毁灭,然后回来。在我回来之前,你们就待在这里。”它把兔子驮在背上,以狮子的速度飞奔而去,到了棕榈林,把兔子放下来,说:“来,把你看到的地方指给我看。”兔子说:“主人,我不敢。”狮子说:“来,别怕。”兔子没法靠近那棵木苹果树,站在不远处说:“主人,就是这里,发出可怕声音的地方。”然后说了第一首偈颂:巴利
Sīho cintesi ‘‘addhā tassa tālapaṇṇassa upari beluvapakkaṃ patitvā duddubhāyanasaddamakāsi, svāyaṃ taṃ saddaṃ sutvā ‘pathavī saṃvaṭṭatī’ti saññaṃ uppādetvā palāyi, tathato jānissāmī’’ti. So taṃ sasakaṃ gahetvā mahājanaṃ assāsetvā ‘‘ahaṃ iminā diṭṭhaṭṭhāne pathaviyā saṃvaṭṭanabhāvaṃ vā asaṃvaṭṭanabhāvaṃ vā tathato jānitvā āgamissāmi, yāva mamāgamanā tumhe ettheva hothā’’ti sasakaṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā sīhavegena pakkhanditvā tālavane sasakaṃ otāretvā ‘‘ehi tayā diṭṭhaṭṭhānaṃ dassehī’’ti āha. ‘‘Na visahāmi sāmī’’ti. ‘‘Ehi mā bhāyī’’ti. So beluvarukkhaṃ upasaṅkamituṃ asakkonto avidūre ṭhatvā ‘‘idaṃ sāmi duddubhāyanaṭṭhāna’’nti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
尊者,我住的那个地方,有“咚咚”的响声。
我也不知道这,这咚咚作响的是什么?巴利
‘‘Duddubhāyati bhaddante, yasmiṃ dese vasāmahaṃ; Ahampetaṃ na jānāmi, kimetaṃ duddubhāyatī’’ti.
在这里,“duddubhāyati”就是发出“duddubha”这种声音。“bhaddante”意思是“愿你吉祥”。“kimetaṃ”意思是“这是什么”:我住的那个地方有这种恐怖的声音,可我自己也不知道“这恐怖的声音到底是什么,是什么原因让它响起来,我只是听到了这种恐怖的声音而已”。巴利
Tattha duddubhāyatīti duddubhasaddaṃ karoti. Bhaddanteti bhaddaṃ tava atthu. Kimetanti yasmiṃ padese ahaṃ vasāmi, tattha duddubhāyati, ahampi na jānāmi ‘‘kiṃ vā etaṃ duddubhāyati, kena vā kāraṇena duddubhāyati, kevalaṃ duddubhāyanasaddaṃ assosi’’nti.
听到这话,狮子走到贝鲁瓦果树根下,看见棕榈叶底下兔子躺过的地方,也看见落在棕榈叶上的贝鲁瓦果,如实知道大地并没有崩裂。它把兔子驮到背上,以狮子的速度迅速回到兽群那里,把整件事告诉大家,安慰兽群说:“你们不用害怕。”然后就让它们散去了。确实,如果那时没有菩萨,所有走兽都会冲进大海而死。正是因为依靠菩萨,所有走兽才得以活命。巴利
Evaṃ vutte sīho beluvarukkhamūlaṃ gantvā tālapaṇṇassa heṭṭhā sasakena nipannaṭṭhānañceva tālapaṇṇamatthake patitaṃ beluvapakkañca disvā pathaviyā asaṃvaṭṭanabhāvaṃ tathato jānitvā sasakaṃ piṭṭhiyaṃ āropetvā sīhavegena khippaṃ migasaṅghānaṃ santikaṃ gantvā sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘tumhe mā bhāyathā’’ti migagaṇaṃ assāsetvā vissajjesi. Sace hi tadā bodhisatto na bhaveyya, sabbe samuddaṃ pavisitvā nasseyyuṃ. Bodhisattaṃ pana nissāya sabbe jīvitaṃ labhiṃsūti.
听到贝鲁瓦果落下的声音,兔子吓得撒腿就跑,嘴里喊着“可怕啊!”
听了兔子的话,鹿群惊恐。巴利
‘‘Beluvaṃ patitaṃ sutvā, duddubhanti saso javi; Sasassa vacanaṃ sutvā, santattā migavāhinī.
还没证得法义智,只跟着别人的声音跑。
认为自己是最高明的愚人,他们才是跟着别人走的人。巴利
‘‘Appatvā padaviññāṇaṃ, paraghosānusārino; Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.
凡是戒行圆满、乐于智慧止息的人;
智者远远远离恶行,不会随他人而转。巴利
‘‘Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā; Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyā’’ti. –
这三首是已成正觉者的偈颂。巴利
Imā tisso abhisambuddhagāthā.
这里,“beluva”是指孟加拉苹果的果实。“Duddubhantī”是指发出这样的声音。“Santattā”是指受惊害怕。“Migavāhinī”是指数以千计的鹿群大军。“Padaviññāṇa”是指识的句子,意思是还没有达到耳识那一部分。那些人是随他转者,是说那些只跟着别人的声音走的愚痴凡夫,把那种叫做别人声音的喧闹当成“至高”,因为还没有达到识的句子,所以就成了纯粹的随他转者:他们听信别人的话,别人说什么就做什么。巴利
Tattha beluvanti beluvapakkaṃ. Duddubhantīti evaṃ saddaṃ kurumānaṃ. Santattāti utrastā. Migavāhinīti anekasahassasaṅkhā migasenā. Padaviññāṇanti viññāṇapadaṃ , sotaviññāṇakoṭṭhāsaṃ apāpuṇitvāti attho. Te honti parapattiyāti te paraghosānusārino tameva paraghosasaṅkhātaṃ panādaṃ ‘‘parama’’nti maññamānā bālā andhaputhujjanā viññāṇapadassa appattatāya parapattiyāva honti, paresaṃ vacanaṃ saddahitvā yaṃ vā taṃ vā karonti.
以戒来说,就是具足由圣道而来的戒。乐于以慧止息烦恼,意思是:乐于以那由圣道而来的慧去止息烦恼;或者说,就像具足戒一样,也具足慧,并且乐于止息烦恼,这也是这句话的意思。智者远远远离,意思是智者远远远离恶行。他们不会这样,是说这样的入流者,因为远离了恶行、又乐于止息烦恼,已经凭一次道智通达了法,即使别人在讲说,他们也不会相信、不会接受。为什么?因为他们自己亲身证见了。因此说:巴利
Sīlenāti ariyamaggena āgatasīlena samannāgatā. Paññāyūpasame ratāti maggeneva āgatapaññāya kilesūpasame ratā, yathā vā sīlena, evaṃ paññāyapi sampannā, kilesūpasame ratātipi attho. Ārakā viratā dhīrāti pāpakiriyato ārakā viratā paṇḍitā. Na hontīti te evarūpā sotāpannā pāpato oratabhāvena kilesūpasame abhiratabhāvena ca ekavāraṃ maggañāṇena paṭividdhadhammā aññesaṃ kathentānampi na saddahanti na gaṇhanti. Kasmā? Attano paccakkhattāti. Tena vuttaṃ –
没有信仰、忘恩负义、断除轮回连接的人,
那个已经断尽再生机会、渴爱彻底消失的人,才真正是最高贵的人。巴利
‘‘Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro; Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso’’ti. (dha. pa. 97);
导师讲完这段法义后,把本生故事连接起来说:“那时的狮子,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sīho ahameva ahosi’’nti.
《梵授本生》注释巴利
[323] 3. Brahmadattajātakavaṇṇanā
两位乞求者。这一段是导师住在阿罗毗的阿伽罗婆塔时,因小屋学处而说的。事情的原委在前面《摩尼乾陀本生》里已经讲过了。这里导师说:“比丘们,听说你们确实常常乞求、常常索求而住?”比丘们回答:“是的,尊者。”导师呵责了那些比丘,然后说:“比丘们,过去的智者,即使有统治大地的国王邀请他们,他们想求一把叶伞和一双单层凉鞋,也因为害怕破坏惭与愧,不在大众面前开口,只在私下里说。”接着便讲起了过去的事。巴利
Dvayaṃ yācanakoti idaṃ satthā āḷaviṃ nissāya aggāḷave cetiye viharanto kuṭikārasikkhāpadaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana heṭṭhā maṇikaṇṭhajātake (jā. 1.3.7 ādayo) āgatameva. Idha pana satthā ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, yācanabahulā viññattibahulā viharathā’’ti vatvā ‘‘āma, bhante’’ti vutte te bhikkhū garahitvā ‘‘bhikkhave, porāṇakapaṇḍitā pathavissarena raññā pavāritāpi paṇṇacchattañca ekapaṭalikaṃ upāhanayugañca yācitukāmā hirottappabhedanabhayena mahājanamajjhe akathetvā raho kathayiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在迦毗罗国的上般遮罗城,上般遮罗王治理国政时,菩萨出生在一个村落的婆罗门家庭。他成年后,在塔克西拉学成一切技艺,后来出家为苦行者,在雪山靠拾穗度日,以林中的根果维生,久久安住。为了受用咸酸之味,他巡游人间,来到上般遮罗城,住在御花园中。第二天,他进城乞食,来到王宫门前。国王见他的威仪举止,生起信心,请他在高座上坐下,供养了配得上国王的殊胜饮食,得到他的应允后,就安排他住在御花园里。他一直在王宫中用餐。雨季过后,他想回雪山,心里盘算:“我上路需要一双单层凉鞋和一把叶伞,应该向国王求取。”有一天,国王来到御花园,向菩萨顶礼后坐下,菩萨见国王坐下后,心想:“我要向国王求凉鞋和伞。”接着又想:“向别人开口说‘请给我这个’,这就叫哭泣;对方说‘没有’而拒绝,这就叫回应哭泣。但愿大众不要看见我哭泣,也不要看见国王拒绝。让我俩在没人看见的地方各自哭过之后,就沉默不语吧。”于是他对国王说:“大王,我希望私下跟您说。”国王听后,让侍从退下。菩萨又想:“如果我开口乞求,国王却不给,我们之间的友谊就会破裂,所以我不求了。”那天他始终没能开口,只好说:“大王,您先回去吧,改天我再想办法。”巴利
Atīte kapilaraṭṭhe uttarapañcālanagare uttarapañcālarāje rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ nigamagāme brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante uñchācariyāya vanamūlaphalāphalena yāpento ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ vicaranto uttarapañcālanagaraṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase bhikkhaṃ pariyesamāno nagaraṃ pavisitvā rājadvāraṃ sampāpuṇi. Rājā tassācāre ca vihāre ca pasīditvā mahātale nisīdāpetvā rājārahaṃ paṇītabhojanaṃ bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā uyyāneyeva vasāpesi. So nibaddhaṃ rājaghareyeva bhuñjanto vassānassa accayena himavantameva gantukāmo hutvā cintesi ‘‘mayhaṃ maggaṃ gacchantassa ekapaṭalikā upāhanā ceva paṇṇacchattañca laddhuṃ vaṭṭati, rājānaṃ yācissāmī’’ti. So ekadivasaṃ rājānaṃ uyyānaṃ āgantvā vanditvā nisinnaṃ disvā ‘‘upāhanañca chattañca yācissāmī’’ti cintetvā puna cintesi ‘‘paraṃ ‘imaṃ nāma dehī’ti yācanto rodati nāma, paropi ‘natthī’ti vadanto paṭirodati nāma, ‘mā kho pana maṃ rodantaṃ mahājano addasa, mā rājāna’’nti raho paṭicchannaṭṭhāne ubhopi roditvā tuṇhī bhavissāmā’’ti. Atha naṃ ‘‘mahārāja, raho paccāsīsāmī’’ti āha. Rājā taṃ sutvā rājapurise apasakki. Bodhisatto ‘‘sace mayi yācante rājā na dassati, metti no bhijjissati, tasmā na yācissāmī’’ti taṃ divasaṃ nāmaṃ gahetuṃ asakkonto ‘‘gaccha, tāva, mahārāja, punekadivasaṃ jānissāmī’’ti āha.
又有一天,国王来到御花园时,他还是像之前那样,还是没办法开口乞求,就这样十二年过去了。于是国王心想:“我的这位尊者每次说‘大王,我希望私下谈谈’,等众人退去后,却什么也说不出来。他想说已经想了十二年。他修梵行这么久,大概是厌倦了,想要享受欲乐,想求王位吧。可是他又说不出‘王位’这个词,只好沉默着。今天我就以王位为首,他想要什么,我都给他。”国王来到御花园,顶礼后坐下。菩萨说“我希望私下谈谈”,众人退去后,他还是什么也说不出来。国王便对他说:“您十二年来一直说‘我希望私下谈谈’,得到私下机会后却什么也说不出来。我现在以王位为首,把一切都奉献给您。您不用害怕,想要什么就开口求吧。”“大王,我求的东西,您会给吗?”“我会给,尊者。”“大王,我上路需要一双单层凉鞋和一把叶伞。”“就这些吗,尊者?您竟然十二年都开不了口?”“是的,大王。”“是什么原因,尊者,让您这样呢?”“大王,向别人乞求‘给我这个’,这叫作哭泣;说‘没有’而拒绝,这叫作回应哭泣。‘如果我向您乞求而您不给,希望大众不要看见这哭泣与回应哭泣。’正因为这样,我才要求私下谈话。”说完,他从头诵出了最初的三首偈颂——巴利
Punekadivasaṃ rañño uyyānaṃ āgatakāle tatheva puna tathevāti evaṃ yācituṃ asakkontasseva dvādasa saṃvaccharāni atikkantāni. Tato rājā cintesi ‘‘mayhaṃ ayyo ‘mahārāja, raho paccāsīsāmī’ti vatvā parisāya apagatāya kiñci vattuṃ na visahati, vattukāmassevassa dvādasa vassāni atikkantāni, ciraṃ kho panassa brahmacariyaṃ carantassa ukkaṇṭhitvā bhoge bhuñjitukāmo rajjaṃ paccāsīsati maññe, rajjassa pana nāmaṃ gahetuṃ asakkonto tuṇhī hoti, ajja dānissāhaṃ rajjaṃ ādiṃ katvā yaṃ icchati, taṃ dassāmī’’ti. So uyyānaṃ gantvā vanditvā nisinno bodhisattena ‘‘raho paccāsīsāmī’’ti vutte parisāya apagatāya taṃ kiñci vattuṃ asakkontaṃ āha ‘‘tumhe dvādasa vassāni ‘raho paccāsīsāmī’ti vatvā raho laddhāpi kiñci vattuṃ na sakkotha, ahaṃ vo rajjaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ pavāremi, nibbhayā hutvā yaṃ vo ruccati, taṃ yācathā’’ti. ‘‘Mahārāja, yamahaṃ yācāmi, taṃ dassasī’’ti? ‘‘Dassāmi, bhante’’ti. ‘‘Mahārāja, mayhaṃ maggaṃ gacchantassa ekapaṭalikā upāhanā ca paṇṇacchattañca laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Ettakaṃ, bhante, tumhe dvādasa saṃvaccharāni yācituṃ na sakkothā’’ti. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā, bhante, evamakatthā’’ti. ‘‘Mahārāja, ‘imaṃ nāma me dehī’ti yācanto rodati nāma, ‘natthī’ti vadanto paṭirodati nāma. ‘Sace tvaṃ mayā yācito na dadeyyāsi, taṃ no roditapaṭiroditaṃ nāma mahājano mā passatū’ti etadatthaṃ raho paccāsīsāmī’’ti vatvā ādito tisso gāthā abhāsi –
梵授王啊,乞求的人会落到两种境地:
乞求要么无所获,要么获得财物,乞求的本性就是这样。巴利
‘‘Dvayaṃ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati; Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃdhammā hi yācanā.
般遮罗人的车乘之雄啊,乞求,人们称之为哭泣;
拒绝乞求的人,人们就说他是阻挠者。巴利
‘‘Yācanaṃ rodanaṃ āhu, pañcālānaṃ rathesabha; Yo yācanaṃ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṃ.
别让聚在一起的般遮罗人看见我在哭;
或你回应哭泣,因此我希望私下独处。巴利
‘‘Mā maddasaṃsu rodantaṃ, pañcālā susamāgatā; Tuvaṃ vā paṭirodantaṃ, tasmā icchāmahaṃ raho’’ti.
在这里,是用“国王”和“梵授”这两个名字来称呼那位国王。Nigacchati 的意思是得到、获得。Evaṃdhammā 的意思是具有这样的性质。Āhu 的意思是智者们这样说。般遮罗人的车乘之雄,意思是般遮罗国的主宰、最殊胜的车乘。若拒绝乞求,是指有人来乞求时,用“没有”来拒绝。Tamāhu 是说,他们把那种拒绝叫作“回应哭泣”。Mā maddasaṃsu 的意思是:愿你国中的般遮罗子民们聚在一起时,不要看见我在哭泣。巴利
Tattha rāja brahmadattāti dvīhipi rājānaṃ ālapati. Nigacchatīti labhati vindati. Evaṃdhammāti evaṃsabhāvā. Āhūti paṇḍitā kathenti. Pañcālānaṃ rathesabhāti pañcālaraṭṭhassa issara rathapavara. Yo yācanaṃ paccakkhātīti yo pana yaṃ yācanakaṃ ‘‘natthī’’ti paṭikkhipati. Tamāhūti taṃ paṭikkhipanaṃ ‘‘paṭirodana’’nti vadanti. Mā maddasaṃsūti tava raṭṭhavāsino pañcālā susamāgatā maṃ rodantaṃ mā addasaṃsūti.
国王对菩萨的恭敬之相生起净信,在赐予恩惠时,说出第四首偈颂——巴利
Rājā bodhisattassa gāravalakkhaṇe pasīditvā varaṃ dadamāno catutthaṃ gāthamāha –
婆罗门,我赠你一千头赤牛,连同公牛。
圣洁者确实不会不给另一位圣洁者的话,他听了你那与法相应的偈颂之后,怎么会不给呢。巴利
‘‘Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena; Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā, sutvāna gāthā tava dhammayuttā’’ti.
在这里,rohiṇī 指的是红色的牛。ariya 指行为举止具足的人。ariyassa 指行为举止具足者的。kathaṃ na dajjā 是说,凭什么理由不给呢。dhammayuttā 指有理由的。巴利
Tattha rohiṇīnanti rattavaṇṇānaṃ. Ariyoti ācārasampanno. Ariyassāti ācārasampannassa. Kathaṃ na dajjāti kena kāraṇena na dadeyya. Dhammayuttāti kāraṇayuttā.
菩萨却说:“大王,我并不想要那些感官享乐的东西。我向你乞求什么,你就把那个给我吧。”于是他拿了一双单层凉鞋和一把树叶伞,又劝诫国王说:“大王,你要不放逸,要行布施,要守护戒律,要行布萨。”劝诫完国王之后,就在国王还在向他乞求的时候,他径直前往雪山去了。在那里,他修成了神通与等至,最终以梵天界为归宿。巴利
Bodhisatto pana ‘‘nāhaṃ, mahārāja, vatthukāmehi atthiko, yaṃ ahaṃ yācāmi, tadeva me dehī’’ti ekapaṭalikā upāhanā ca paṇṇacchattañca gahetvā ‘‘mahārāja, appamatto hohi, dānaṃ dehi, sīlaṃ rakkhāhi, uposathakammaṃ karohī’’ti rājānaṃ ovaditvā tassa yācantasseva himavantameva gato. Tattha abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这段法教后,把它和本生故事联系起来说:那时的那位国王就是阿难,而那位苦行者就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
皮衣本生注疏 第四巴利
[324] 4. Cammasāṭakajātakavaṇṇanā
“形貌极妙”这句话,是导师住在祇园精舍时,针对一个名叫皮衣的游方者说的。据说,他只把皮革当作下衣和上衣穿。有一天,他从游方者的住处出来,在舍卫城乞食,走到羊只相斗的地方。一只羊看见他,想顶撞他,就往后退。游方者心想:“它这是在向我表示敬意。”于是没有退开。那只羊猛冲过来,一头撞在他的大腿上,把他撞倒在地。他这种不如理作意的因由,在比丘僧团中传开了。比丘们在法堂里议论说:“贤友们,皮衣游方者因为不如理作意而遭了毁灭。”导师走来后问道:“比丘们,你们现在坐在这里议论什么?”听说是在议论这件事后,导师说:“比丘们,不只是现在,过去他也曾因为不如理作意而遭毁灭。”接着便讲起了过去世的故事。巴利
Kalyāṇarūpovatayanti idaṃ satthā jetavane viharanto cammasāṭakaṃ nāma paribbājakaṃ ārabbha kathesi. Tassa kira cammameva nivāsanañca pārupanañca hoti. So ekadivasaṃ paribbājakārāmā nikkhamitvā sāvatthiyaṃ bhikkhāya caranto eḷakānaṃ yujjhanaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Eḷako taṃ disvā paharitukāmo osakki. Paribbājako ‘‘esa mayhaṃ apacitiṃ dassetī’’ti na paṭikkami. Eḷako vegenāgantvā taṃ ūrumhi paharitvā pātesi. Tassa taṃ asantapaggahaṇakāraṇaṃ bhikkhusaṅghe pākaṭaṃ ahosi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, cammasāṭakaparibbājako asantapaggahaṃ katvā vināsaṃ patto’’ti satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa asantapaggahaṃ katvā vināsaṃ pattoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去世时,在波罗奈城梵授王治理国家的时候,菩萨投生在一个商人家庭,成年后做买卖。那时,有一个穿皮衣的游方者在波罗奈乞食,走到羊群相斗的地方,看见一只羊往后退,就以为“它是在向我致敬”,于是不躲开,心里又想:“在这么多人当中,只有这一只羊知道我的德行。”便合掌站着,说出第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto ekasmiṃ vāṇijakule nibbattitvā vayappatto vaṇijjaṃ karoti. Tadā eko cammasāṭakaparibbājako bārāṇasiyaṃ bhikkhāya caranto eḷakānaṃ yujjhanaṭṭhānaṃ patvā eḷakaṃ osakkantaṃ disvā ‘‘apacitiṃ me karotī’’ti saññāya apaṭikkamitvā ‘‘imesaṃ ettakānaṃ manussānaṃ antare ayaṃ eko eḷako amhākaṃ guṇaṃ jānātī’’ti tassa añjaliṃ paggahetvā ṭhitova paṭhamaṃ gāthamāha –
这只四脚兽长得真好看,既非常吉祥,又特别温顺。
那只公羊中尊贵者、有名声的羊,恭敬这位出身高贵又具足咒语的婆罗门。巴利
‘‘Kalyāṇarūpo vatayaṃ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca; Yo brāhmaṇaṃ jātimantūpapannaṃ, apacāyati meṇḍavaro yasassī’’ti.
在这其中,善容色是指相貌端正。极可爱是指性情非常温和可亲。具足出身与咒语是指出身和咒语两方面都具备。有名望的,这是赞叹之辞。巴利
Tattha kalyāṇarūpoti kalyāṇajātiko. Supesaloti suṭṭhu piyasīlo. Jātimantūpapannanti jātiyā ca mantehi ca sampannaṃ. Yasassīti vaṇṇabhaṇanametaṃ.
那时,坐在店里的聪明商人为了制止那个游方者,说出了第二首偈颂:巴利
Tasmiṃ khaṇe āpaṇe nisinno paṇḍitavāṇijo taṃ paribbājakaṃ nisedhento dutiyaṃ gāthamāha –
婆罗门,不要因为匆匆一瞥,就轻信这四足众生。
它强烈渴望一记重击,后退是要发出狠击。巴利
‘‘Mā brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa; Daḷhappahāraṃ abhikaṅkhamāno, avasakkatī dassati suppahāra’’nti.
在这里,“以短暂所见”指的是以刹那的观察。巴利
Tattha ittaradassanenāti khaṇikadassanena.
那位聪明的商人正说着话,那只山羊就猛冲过来,撞在他大腿上,让他当场痛倒在地。他一边哀嚎一边倒下。导师为了说明这件事,说出了第三首偈颂——巴利
Tassa paṇḍitavāṇijassa kathentasseva so meṇḍako vegenāgantvā ūrumhi paharitvā taṃ tattheva vedanāppattaṃ katvā pātesi. So paridevamāno nipajji. Satthā taṃ kāraṇaṃ pakāsento tatiyaṃ gāthamāha –
大腿骨被打断,扁担上的货物翻倒在地,婆罗门的所有财物也全毁了;
他举起双臂哭喊:快跑过来啊,修行人正在被打!巴利
‘‘Ūruṭṭhi bhaggaṃ vaṭṭito khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṃ brāhmaṇassa bhinnaṃ; Ubhopi bāhā paggayha kandati, atidhāvatha haññate brahmacārī’’ti.
这段话的意思是:比丘们,那位游方者的大腿骨被打断了,他挑的担子被掀翻、滚落下来;在它滚动的时候,那位婆罗门放在里面的器具物品也全都毁坏了。他举起双臂,对着围在四周的人群喊道:快跑啊,梵行者正在被杀害!他一边这样说,一边哭喊、悲泣、哀号。巴利
Tassattho – bhikkhave, tassa paribbājakassa ūruṭṭhikaṃ bhaggaṃ, khāribhāro vaṭṭito pavaṭṭito, tasmiṃ pavaṭṭamāne yaṃ tattha tassa brāhmaṇassa upakaraṇabhaṇḍaṃ, tampi sabbaṃ bhinnaṃ, sopi ubho bāhā ukkhipitvā parivāretvā ṭhitaparisaṃ sandhāya ‘‘abhidhāvatha, haññate brahmacārī’’ti vadanto kandati rodati paridevatīti.
游方者说出第四首偈颂:巴利
Paribbājako catutthaṃ gāthaṃ āha –
就这样,那个称赞不该称赞之人的人,被打倒躺在地上。
就像我今天被羊撞死,我这蠢人一样。巴利
‘‘Evaṃ so nihato seti, yo apūjaṃ pasaṃsati; Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatī’’ti.
在这里,“敬奉不该受供养的”是指不值得被敬奉。所谓“如我今日”,意思是:就像我今天硬把不该称赞的事说成值得称赞,站在那里,结果被公羊狠狠一撞,当场就死在这里。“愚痴”就是没有智慧。同样,将来如果有人也把不该称赞的事拿来称赞,他也会像我一样受苦——他这样哀叹着,就在那里命终了。巴利
Tattha apūjanti apūjanīyaṃ. Yathāhamajjāti yathā ahaṃ ajja asantapaggahaṃ katvā ṭhito meṇḍena daḷhappahārena pahato ettheva mārito . Dummatīti duppañño. Evaṃ yo aññopi asantapaggahaṃ karissati, sopi ahaṃ viya dukkhaṃ anubhavissatīti so paridevanto tattheva jīvitakkhayaṃ pattoti.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时候的皮衣游方者,就是现在的皮衣游方者;而那位贤明的商人,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā cammasāṭako etarahi cammasāṭako ahosi, paṇḍitavāṇijo pana ahameva ahosi’’nti.
5. 蜥蜴王本生注巴利
[325] 5. Godharājajātakavaṇṇanā
“把他当作沙门”这句话,是导师住在祇园时,针对一个冒充修行人的比丘讲的。事情的经过前面已经详细说过。这里,比丘们把那个比丘带到导师面前,对导师说:“尊者,这个比丘是个骗子。”导师说:“比丘们,不只是现在,过去他也是个骗子。”于是讲了过去的事。巴利
Samaṇaṃ taṃ maññamānoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuhakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritameva. Idhāpi bhikkhū taṃ bhikkhuṃ ānetvā ‘‘ayaṃ, bhante, bhikkhu kuhako’’ti satthu dassesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa kuhakoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生为蜥蜴,长大后身体强壮,住在森林里。有一个破戒的苦行者也在他不远处搭了一间树叶茅屋住下来。菩萨出去觅食时看见了那间茅屋,心想:“这应该是持戒苦行者的茅屋。”于是走到那里,向他行礼之后,就回自己住的地方去了。后来有一天,那个狡猾的苦行者从供养他的人家那里得到了美味的肉,问:“这是什么肉?”听说是蜥蜴肉后,被对味道的贪爱冲昏了头,心想:“经常来我茅屋的那只蜥蜴,我要杀了它,想怎么煮就怎么煮,吃个痛快。”于是他带上酥油、凝乳、辛辣调料等东西,到了那里,拿起一根木槌,用袈裟遮住,坐在茅屋门口,装出一副极其安静的样子,等着菩萨过来。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto godhayoniyaṃ nibbattitvā vayappatto kāyabalena sampanno araññe vasati . Eko dusīlatāpasopi tassa avidūre paṇṇasālaṃ māpetvā vāsaṃ kappesi. Bodhisatto gocarāya caranto taṃ disvā ‘‘sīlavantatāpasassa paṇṇasālā bhavissatī’’ti tattha gantvā taṃ vanditvā attano vasanaṭṭhānameva gacchati. Athekadivasaṃ so kūṭatāpaso upaṭṭhākakule sampāditaṃ madhuramaṃsaṃ labhitvā ‘‘kiṃ maṃsaṃ nāmeta’’nti pucchitvā ‘‘godhamaṃsa’’nti sutvā rasataṇhāya abhibhūto ‘‘mayhaṃ assamapadaṃ nibaddhaṃ āgacchamānaṃ godhaṃ māretvā yathāruci pacitvā khādissāmī’’ti sappidadhikaṭukabhaṇḍādīni gahetvā tattha gantvā muggaraṃ gahetvā kāsāvena paṭicchādetvā bodhisattassa āgamanaṃ olokento paṇṇasāladvāre upasantūpasanto viya nisīdi.
他走过去,看见那苦行者根性败坏,心想:“他一定吃了我们同类的肉。我得留个心眼。”于是站到下风处,闻了闻他身上的气味,确认他确实吃了同类的肉,便不再靠近,转身离开了。
那苦行者发现菩萨没有过来,就扔出木槌。木槌没打中身体,只擦到了尾巴尖。苦行者说:“走吧,我失手了。”菩萨说:“你对我算是失手了,可你对四恶道可没失手。”说完就逃走了,钻进经行道尽头的一个蚁穴,从另一个洞口把头伸出来,跟他说话,说了两首偈颂——巴利
So āgantvā taṃ paduṭṭhindriyaṃ disvā ‘‘iminā amhākaṃ sajātikamaṃsaṃ khāditaṃ bhavissati, pariggaṇhissāmi na’’nti adhovāte ṭhatvā sarīragandhaṃ ghāyitvā sajātimaṃsassa khāditabhāvaṃ ñatvā tāpasaṃ anupagamma paṭikkamitvā cari. Tāpasopi tassa anāgamanabhāvaṃ ñatvā muggaraṃ khipi, muggaro sarīre apatitvā naṅguṭṭhakoṭiṃ pāpuṇi. Tāpaso ‘‘gaccha viraddhosmī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘maṃ tāva viraddhosi, cattāro pana apāye na viraddhosī’’ti vatvā palāyitvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhitaṃ vammikaṃ pavisitvā aññena chiddena sīsaṃ nīharitvā tena saddhiṃ sallapanto dve gāthā abhāsi –
我以为你是沙门,就走近了你这个自律的人;
他用棍子打我,就像他不是沙门一样。巴利
‘‘Samaṇaṃ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ; So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.
愚人,你编这些发辫有什么用?你披着鹿皮衣又有什么用?
你的内在是座密林,你却只擦外表。巴利
‘‘Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasī’’ti.
在那里,“未调御”是说:我走近了身等未调御、明明不是沙门的他,心想“这就是沙门”,因为他止息了恶行,我就把他当作沙门去亲近。“Pāhāsi”就是打。“Ajinasāṭiyā”是说:你把鹿皮偏袒一肩披着,这鹿皮对你有什么用?“内部是丛林”是说:你身体内部就像装满毒药的葫芦,像装满粪便的坑,像装满毒蛇的蚁丘,是烦恼的丛林。“外部”是说:你只擦拭身体外面,可因为内在粗恶、外表光滑,那就像象粪、马粪一样。巴利
Tattha asaññatanti ahaṃ kāyādīhi asaññataṃ assamaṇameva samānaṃ taṃ ‘‘samaṇo eso’’ti samitapāpatāya samaṇaṃ maññamāno upagacchiṃ. Pāhāsīti pahari. Ajinasāṭiyāti ekaṃsaṃ katvā pārutena ajinacammena tuyhaṃ ko attho. Abbhantaraṃ te gahananti tava sarīrabbhantaraṃ visapūrā viya alābu, gūthapūro viya āvāṭo, āsīvisapūro viya vammiko kilesagahanaṃ. Bāhiranti kevalaṃ bahisarīraṃ parimajjasi, taṃ antopharusatāya bahimaṭṭhatāya hatthilaṇḍaṃ viya assalaṇḍaṃ viya ca hotīti.
苦行者听了这话,说出第三首偈:巴利
Taṃ sutvā tāpaso tatiyaṃ gāthamāha –
来吧,巨蜥,转过身来,吃这稻米饭吧!
我这有油、有盐,还有很多胡椒。巴利
‘‘Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ; Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphalī’’ti.
在这里,“我有很多荜拨”并不只是说我有粳米饭、油和盐;我还有阿魏、孜然、姜、蒜、胡椒、荜拨等各种各样的辛辣佐料,而且数量很多。用这些做好的粳米饭,你吃吧。巴利
Tattha pahūtaṃ mayha pipphalīti na kevalaṃ sālīnamodanaṃ telaloṇameva, hiṅgujīrakasiṅgiveralasuṇamaricapipphalippabhedaṃ kaṭukabhaṇḍampi mayhaṃ bahu atthi, tenābhisaṅkhataṃ sālīnamodanaṃ bhuñjāhīti.
菩萨听完这话,说了第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto catutthaṃ gāthamāha –
我要再进一步,钻进那座百人高的蚁冢里。
你夸油和盐,胡椒对我没好处。巴利
‘‘Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ; Telaṃ loṇañca kittesi, ahitaṃ mayha pipphalī’’ti.
在这里,“我将进入”就是“我将会进去”的意思。而“无益”是指你那种被称为辛辣货物的胡椒,它对我没有好处,也不适合我。巴利
Tattha pavekkhāmīti pavisissāmi. Ahitanti yaṃ etaṃ tava kaṭukabhaṇḍasaṅkhātaṃ pipphali, etaṃ mayhaṃ ahitaṃ asappāyanti.
他这样说完之后,又威胁道:“喂,狡猾的结发者,你要是住在这里,我就让行境村庄的人们把你当成‘这个人是贼’抓起来,狠狠收拾你。赶紧逃吧!”那个狡猾的结发者就从那里逃走了。巴利
Evañca pana vatvā ‘‘are, kūṭajaṭila, sace idha vasissasi, gocaragāme manusseheva taṃ ‘ayaṃ coro’ti gāhāpetvā vippakāraṃ pāpessāmi, sīghaṃ palāyassū’’ti santajjesi. Kūṭajaṭilo tato palāyi.
导师讲完这段法义后,把它和本生故事联系起来,说道:那时那个狡猾的结发苦行者,就是现在这个骗人的比丘;而蜥蜴王,就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭajaṭilo ayaṃ kuhakabhikkhu ahosi, godharājā pana ahameva ahosi’’nti.
迦迦卢花本生注疏巴利
[326] 6. Kakkārujātakavaṇṇanā
世尊住在竹林精舍时,针对提婆达多说了“不以身取”这段话。提婆达多分裂僧团后,上首弟子们带着大众离开了,他口中涌出热血。于是比丘们在法堂里议论起来:“贤友,提婆达多说了妄语、分裂了僧团,现在生病了,正承受着大苦。”世尊走来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答“在谈这件事”之后,世尊说:“比丘们,不只是现在,他过去也是说妄语的人;也不只是现在才因为说妄语而承受大苦,过去也曾经承受过。”说完,便引出了过去的故事。巴利
Kāyena yo nāvahareti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi. Tassa hi saṅghaṃ bhinditvā gatassa aggasāvakehi saddhiṃ parisāya pakkantāya uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi. Atha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto musāvādaṃ katvā saṅghaṃ bhinditvā idāni gilāno hutvā mahādukkhaṃ anubhotī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa musāvādīyeva, na cesa idāneva musāvādaṃ katvā mahādukkhaṃ anubhoti, pubbepi anubhosiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,菩萨是三十三天界里的一位天子。那时,波罗奈正举行盛大的庆典。许多龙、金翅鸟和地居天人都赶来观看庆典。也有四位天子从三十三天界来,戴着用名叫迦迦卢的天界花编成的花环,前来观看庆典。方圆十二由旬的波罗奈,全都被那些花的香气弥漫成一片同样的香味。人们心里想着“这些花是谁戴的?”一边四处打听寻找。那些天子知道“他们是在找我们”,就飞到王宫广场上,以广大的天威神力停在空中。大众聚集过来,国王也带着副王等人来了。于是众人问他们:“诸位尊者,你们是从哪个天界来的?”他们说:“我们从三十三天界来。”又问:“你们是为了什么事来的?”答:“为了观看庆典。”问:“这些花叫什么名字?”答:“叫天界的迦迦卢花。”众人说:“诸位尊者,你们在天界还可以戴别的花,请把这些花送给我们吧。”天子们说:“天界的迦迦卢花有大威力,只适合天人,不适合人世间那些卑劣、愚钝、志趣低下、不持戒的人。只有具备这样那样功德的人,这些花才适合他们。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tāvatiṃsabhavane aññataro devaputto ahosi. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ mahāussavo ahosi. Bahū nāgā ca supaṇṇā ca bhūmaṭṭhakā ca devā āgantvā ussavaṃ olokayiṃsu. Tāvatiṃsabhavanatopi cattāro devaputtā kakkārūni nāma dibbapupphāni tehi katacumbaṭakaṃ piḷandhitvā ussavadassanaṃ āgamiṃsu. Dvādasayojanikaṃ bārāṇasinagaraṃ tesaṃ pupphānaṃ gandhena ekagandhaṃ ahosi. Manussā ‘‘imāni pupphāni kena piḷandhitānī’’ti upadhārentā vicaranti. Te devaputtā ‘‘amhe ete upadhārentī’’ti ñatvā rājaṅgaṇe uppatitvā mahantena devānubhāvena ākāse aṭṭhaṃsu. Mahājano sannipati, rājāpi saddhiṃ uparājādīhi agamāsi. Atha ne ‘‘kataradevalokato, sāmi, āgacchathā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tāvatiṃsadevalokato āgacchāmā’’ti. ‘‘Kena kammena āgatatthā’’ti. ‘‘Ussavadassanatthāyā’’ti. ‘‘Kiṃpupphāni nāmetānī’’ti? ‘‘Dibbakakkārupupphāni nāmā’’ti. ‘‘Sāmi, tumhe devaloke aññāni piḷandheyyātha, imāni amhākaṃ dethā’’ti. Devaputtā ‘‘dibbakakkārupupphāni mahānubhāvāni devānaññeva anucchavikāni, manussaloke lāmakānaṃ duppaññānaṃ hīnādhimuttikānaṃ dussīlānaṃ nānucchavikāni. Ye pana manussā imehi ca imehi ca guṇehi samannāgatā, tesaṃ etāni anucchavikānī’’ti āhaṃsu.
这样说完之后,那些天子中最年长的那位天子诵出了第一首偈颂:巴利
Evañca pana vatvā tesu jeṭṭhakadevaputto paṭhamaṃ gāthamāha –
不以身偷盗,不以言语说虚妄的话;
得到名声和眷属之后,也不因此得意忘形,这样的人确实配得上迦迦罗花。巴利
‘‘Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe; Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahatī’’ti.
这句话的意思是:如果有人用身体行为不去拿别人的东西,哪怕只是一根草或一根草茎那么小的东西;用言语行为,即使到了要舍弃性命的关头,也不说假话——这还只是说法开头的部分。实际上,这里真正想说的是:如果有人通过身门、语门、意门,十种不善业道一个都不造,这才是此处真正的意旨。获得了名声和权势之后,如果有人醉于权势骄慢、舍弃正念,却不做恶事,这样的人确实具备这些功德,才配得上这朵天界的花。所以,凡是具备这些功德的人,就有资格来求这些花,我要把花给他。巴利
Tassattho – yo kāyena parassa santakaṃ tiṇasalākampi nāvaharati, vācāya jīvitaṃ pariccajamānopi musāvādaṃ na bhaṇati. Desanāsīsamevetaṃ , kāyadvāravacīdvāramanodvārehi pana yo dasapi akusalakammapathe na karotīti ayamettha adhippāyo. Yaso laddhāti issariyañca labhitvā yo issariyamadamatto satiṃ vissajjetvā pāpakammaṃ na karoti, sa ve evarūpo imehi guṇehi yutto puggalo imaṃ dibbapupphaṃ arahati. Tasmā yo imehi guṇehi samannāgato, so imāni pupphāni yācituṃ arahati, tassa dassāmīti.
国师听了这话,心里盘算:“这些功德我一样都没有。不过我可以撒个谎,把这些花拿来戴上,这样大众就会认为‘这人具足功德’。”于是他说“我具足这些功德”,叫人把那些花取来戴上,然后向第二位天子乞求。那位天子就说了第二首偈颂——巴利
Taṃ sutvā purohito cintesi ‘‘mayhaṃ imesu guṇesu ekopi natthi, musāvādaṃ pana vatvā etāni pupphāni gahetvā piḷandhissāmi, evaṃ maṃ mahājano ‘guṇasampanno aya’nti jānissatī’’ti. So ‘‘ahaṃ etehi guṇehi samannāgato’’ti vatvā tāni pupphāni āharāpetvā piḷandhitvā dutiyaṃ devaputtaṃ yāci. So dutiyaṃ gāthamāha –
应该用正当的方式去获取财富,不能靠欺骗手段去抢夺财物。
得到财富后不该得意忘形,这样的人,才真正配得上迦迦卢花。巴利
‘‘Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṃ hare; Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahatī’’ti.
这句话的意思是:以如法、清净的方式谋生,去寻求金银等财富。不欺诈,就是不用欺骗的手段夺取财物;得到衣服、首饰等受用之后,不陷入放逸。这样的人,才配得上这些花。巴利
Tassattho – dhammena parisuddhājīvena suvaṇṇarajatādivittaṃ pariyeseyya. Na nikatyāti na vañcanāya dhanaṃ hareyya, vatthābharaṇādike bhoge labhitvā pamādaṃ nāpajjeyya, evarūpo imāni pupphāni arahatīti.
国师说:“我具备这些功德。”说完,就让人把那些花拿来戴上,然后向第三位天子请求。第三位天子便说出第三首偈颂:巴利
Purohito ‘‘ahaṃ etehi guṇehi samannāgato’’ti vatvā tāni āharāpetvā piḷandhitvā tatiyaṃ devaputtaṃ yāci. So tatiyaṃ gāthamāha –
若一个人的心不被扰乱动摇,他的信也不衰退退失;
一个人不该独自吃美味的东西,这样的人确实才配得上迦迦罗花。巴利
‘‘Yassa cittaṃ ahāliddaṃ, saddhā ca avirāginī; Eko sāduṃ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahatī’’ti.
它的意思是:有些人的心不像姜黄那样很快褪色,而是很稳固。所谓“信不退转”,是指对业或果报,或者对值得信任的人所说的话生起信心之后,不会因为一点点小事就退失、破裂。所谓不把乞食者或其他值得分享的人排除在外,独自吃美味食物,而是先和他们分享再吃——这样的人,才配得上这些花。巴利
Tassattho – yassa puggalassa cittaṃ ahāliddaṃ haliddirāgo viya khippaṃ na virajjati, thirameva hoti. Saddhā ca avirāginīti kammaṃ vā vipākaṃ vā okappanīyassa vā puggalassa vacanaṃ saddahitvā appamattakeneva na virajjati na bhijjati. Yo yācake vā aññe vā saṃvibhāgārahe puggale bahi katvā ekakova sādurasabhojanaṃ na bhuñjati, nesaṃ saṃvibhajitvā bhuñjati, so imāni pupphāni arahatīti.
国师说:“我具备这些功德。”说完,就让人把那些花拿来,佩戴好,然后向第四位天子请求。那位天子便说出第四首偈颂:巴利
Purohito ‘‘ahaṃ etehi guṇehi samannāgato’’ti vatvā tāni pupphāni āharāpetvā piḷandhitvā catutthaṃ devaputtaṃ yāci. So catutthaṃ gāthamāha –
当面也好,背后也好,他都不辱骂善良的人;
怎么说就怎么做,他才真正配得上迦迦罗花。巴利
‘‘Sammukhā vā tirokkhā vā, yo sante na paribhāsati; Yathāvādī tathākārī, sa ve kakkārumarahatī’’ti.
这句话的意思是:如果一个人,不管是在当面还是背后,对于具足戒等功德、真正高尚的智者,都不辱骂、不讥毁,而且嘴上怎么说,身体就怎么做,这样的人,才配得上这些花。巴利
Tassattho – yo puggalo sammukhā vā parammukhā vā sīlādiguṇayutte sante uttamapaṇḍitapurise na akkosati na paribhāsati, yaṃ vācāya vadati, tadeva kāyena karoti, so imāni pupphāni arahatīti.
国师说:“我具备这些功德。”说完就让人把那些花环也取来戴上。四位天子把四个花环交给国师后,就回天界去了。他们一走,国师头上就生起一阵剧痛,头像被锋利的尖峰碾压一样,又像被铁板夹压一样。他痛苦不堪,翻来覆去,大声哀号。有人问:“这是怎么了?”他说:“我自身并无功德,却妄说‘有’功德,打了妄语,向那些天子乞求这些花。把这些花从我头上拿走吧。”那些人即便要拿走也拿不走,花就像被铁板绑住了一样。于是他们把他抬起来,送回家中。在那里,他大声哀号,七日过去了。巴利
Purohito ‘‘ahaṃ etehi guṇehi samannāgato’’ti vatvā tānipi āharāpetvā piḷandhi. Cattāro devaputtā cattāri pupphacumbaṭakāni purohitassa datvā devalokameva gatā. Tesaṃ gatakāle purohitassa sīse mahatī vedanā uppajji, tikhiṇasikharena nimmathitaṃ viya ca ayapaṭṭena pīḷitaṃ viya ca sīsaṃ ahosi. So vedanāppatto aparāparaṃ parivattamāno mahāsaddena viravi, ‘‘kimeta’’nti ca vutte ‘‘ahaṃ mamabbhantare avijjamāneyeva guṇe ‘atthī’ti musāvādaṃ katvā te devaputte imāni pupphāni yāciṃ, harathetāni mama sīsato’’ti āha. Tāni harantāpi harituṃ nāsakkhiṃsu, ayapaṭṭena baddhāni viya ahesuṃ. Atha naṃ ukkhipitvā gehaṃ nayiṃsu. Tattha tassa viravantassa satta divasā vītivattā.
国王把大臣们叫来,说:“那个破戒的婆罗门快死了,我们该怎么办?”大臣们说:“大王,我们再办一次庆典吧,天子们还会再来的。”国王就又办了一次庆典。天子们再次前来,用花香把整座城熏成同一种香味,像之前一样站在王宫庭院里。大众聚集起来,把那破戒婆罗门带来,让他仰面躺在天子们面前。他向天子们哀求:“主人们,请饶我一命!”天子们当着大众的面斥责那破戒婆罗门:“这些花根本配不上你这个破戒行恶的人。你竟然还想着‘我要骗他们’,现在你自食妄语的果报了。”说完,他们从他头上取下花环,给大众做了教诫,就回自己的住处去了。巴利
Rājā amacce āmantetvā ‘‘dussīlabrāhmaṇo marissati, kiṃ karomā’’ti āha. ‘‘Deva, puna ussavaṃ kārema, devaputtā puna āgacchissantī’’ti. Rājā puna ussavaṃ kāresi. Devaputtā puna āgantvā sakalanagaraṃ pupphagandhena ekagandhaṃ katvā tatheva rājaṅgaṇe aṭṭhaṃsu, mahājano sannipatitvā dussīlabrāhmaṇaṃ ānetvā tesaṃ purato uttānaṃ nipajjāpesi. So ‘‘jīvitaṃ me detha, sāmī’’ti devaputte yāci. Devaputtā ‘‘tuyhaṃ dussīlassa pāpadhammassa ananucchavikānevetāni pupphāni, tvaṃ pana ‘amhe vañcessāmī’ti saññī ahosi, attano musāvādaphalaṃ laddha’’nti mahājanamajjhe dussīlabrāhmaṇaṃ garahitvā sīsato pupphacumbaṭakaṃ apanetvā mahājanassa ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva agamaṃsu.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时的婆罗门就是提婆达多;那些天子当中,一位是迦叶,一位是目犍连,一位是舍利弗;而那位最年长的天子,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo devadatto ahosi, tesu devaputtesu eko kassapo, eko moggallāno, eko sāriputto, jeṭṭhakadevaputto pana ahameva ahosi’’nti.
《迦迦瓦提本生经注释》巴利
[327] 7. Kākavatījātakavaṇṇanā
“风吹来,香气从那边飘来”这句话,是导师住在祇园精舍时,因为一位心生厌离的比丘而说的。那时,导师问那位比丘:“比丘,听说你心生厌离,是真的吗?”“是真的,尊者。”“你为什么心生厌离?”“因为烦恼,尊者。”导师便说:“比丘,所谓女人,是看不住的,根本没办法看住。过去的智者,即使让女人住在海中央的木棉树宫殿里,也还是看不住她。”说完这番话,导师便引出了过去的故事。巴利
Vāti cāyaṃ tato gandhoti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ukkaṇṭhitabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tadā hi satthā taṃ bhikkhuṃ ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu ukkaṇṭhitosī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kasmā ukkaṇṭhitosī’’ti? ‘‘Kilesavasena, bhante’’ti. ‘‘Bhikkhu mātugāmo nāma arakkhiyo, na sakkā rakkhituṃ, porāṇakapaṇḍitā pana mātugāmaṃ mahāsamuddamajjhe simbalirukkhavimāne vasāpentāpi rakkhituṃ nāsakkhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,梵授王治理国家的时候,菩萨投生到那位大王后的胎中,长大成年后,在父亲去世时继承了王位。他有一位名叫迦迦瓦提的大王后,容貌美丽,就像天女一样。这里只是简略说说,详细的本事会在《拘那罗本生》里说明。那时,有一位金翅鸟王变成人的样子前来,和国王一起掷骰子玩,因为对迦迦瓦提王后起了贪爱,就把她带走,带到金翅鸟的住处,和她一起享乐。国王见不到王后,就对一位名叫那吒鸠吠罗的乾闼婆说:“你去找她。”那乾闼婆就盯住那位金翅鸟王,躺在一处池塘的芦苇丛里,等金翅鸟王飞走的时候,坐到它翅膀中间,到了金翅鸟的住处后,从翅膀中间出来,和王后发生了染污的接触,然后又坐回它翅膀中间,跟着回来。在金翅鸟王和国王掷骰子玩的时候,他拿着自己的琵琶,走到赌场,站在国王身边,用唱歌的方式说出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajjaṃ kāresi. Kākavatī nāmassa aggamahesī ahosi abhirūpā devaccharā viya. Ayamettha saṅkhepo , vitthārato pana atītavatthu kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā paneko supaṇṇarājā manussavesena āgantvā raññā saha jūtaṃ kīḷanto kākavatiyā aggamahesiyā paṭibaddhacitto taṃ ādāya supaṇṇabhavanaṃ netvā tāya saddhiṃ abhirami. Rājā deviṃ apassanto naṭakuveraṃ nāma gandhabbaṃ ‘‘tvaṃ vicināhi na’’nti āha. So taṃ supaṇṇarājānaṃ pariggahetvā ekasmiṃ sare erakavane nipajjitvā tato supaṇṇassa gamanakāle pattantare nisīditvā supaṇṇabhavanaṃ patvā pattantarato nikkhamitvā tāya saddhiṃ kilesasaṃsaggaṃ katvā puna tasseva pattantare nisinno āgantvā supaṇṇassa raññā saddhiṃ jūtakīḷanakāle attano vīṇaṃ gahetvā jūtamaṇḍalaṃ gantvā rañño santike ṭhito gītavasena paṭhamaṃ gāthamāha –
这香气从那里吹来,我亲爱的人就住在那里。
迦迦瓦提确实离这里很远,可我的心偏偏就沉醉在她那里。巴利
‘‘Vāti cāyaṃ tato gandho, yattha me vasatī piyā; Dūre ito hi kākavatī, yattha me nirato mano’’ti.
这里说的“香”,是指她身上涂了天界香料后散发出来的体香。“我在哪里”,意思是:在金翅鸟的宫殿里住着我心爱的人,因为先前和她有过身体接触,所以她身上的香气就随着这身体一起带了出来,如今随风飘来,我闻到的是从她身上飘来的这股香气——这就是这句话要表达的意思。“离这里很远”,是说离这个地方很远。“hi”只是个语气助词,没有实际意义。“迦迦瓦提”就是迦迦瓦提王后。“我在哪里”,是说我的心完全沉醉在她那里。巴利
Tattha gandhoti tassā dibbagandhavilittāya sarīragandho. Yattha meti yattha supaṇṇabhavane mama piyā vasati, tato iminā saddhiṃ katakāyasaṃsaggāya tassā imassa kāyena saddhiṃ āgato gandho vāyatīti adhippāyo. Dūre itoti imamhā ṭhānā dūre. Hi-kāro nipātamatto. Kākavatīti kākavatī devī. Yattha meti yassā upari mama mano nirato.
金翅鸟听了这话,便说出第二首偈颂——巴利
Taṃ sutvā supaṇṇo dutiyaṃ gāthamāha –
你是怎么渡过大海的?又是怎么越过盖普迦河的?
你是怎么渡过那七片大海的?又是怎么爬上木棉树的?巴利
‘‘Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ; Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhī’’ti.
这句话的意思是:你是怎样渡过这片赡部洲海,又是怎样渡过它那边叫做盖普迦的河,以及住在群山之间的七片海的?你是用什么方法渡过了七片海,又怎样登上我们住处所在的木棉树的?巴利
Tassattho – tvaṃ imaṃ jambudīpasamuddaṃ tassa parato kepukaṃ nāma nadiṃ pabbatantaresu ṭhitāni satta samuddāni ca kathaṃ atari, kenupāyena tiṇṇo satta samuddāni atikkamitvā ṭhitaṃ amhākaṃ bhavanaṃ simbalirukkhañca kathaṃ āruhīti.
伎乐鸠吠罗听了之后,说了第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā naṭakuvero tatiyaṃ gāthamāha –
因为你,我渡过了大海;因为你,我越过了盖普迦河。
你越过了七片海,你登上了木棉树。巴利
‘‘Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ; Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhi’’nti.
在这里,“你”指的是:以你为工具,坐在你翅膀之间的我,做了这一切。巴利
Tattha tayāti tayā karaṇabhūtena tava pattantare nisinno ahaṃ sabbametaṃ akāsinti attho.
于是,金翅鸟王说了第四首偈颂:巴利
Tato supaṇṇarājā catutthaṃ gāthamāha –
真可恨啊,我这庞大的身躯!真可恨啊,我这没有知觉的身躯!
我把妻子偷情的男人载来载去。巴利
‘‘Dhiratthu maṃ mahākāyaṃ, dhiratthu maṃ acetanaṃ; Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cā’’ti.
这里,“可厌弃我”是他责备自己时说的。“无知觉”是因为身躯庞大,所以不知道轻重,因此说无知觉。“因为”就是“由于”。这段话的意思是:正因为我把自己妻子的情夫——这个坐在翅膀之间的乾闼婆——带来带去、载来载去,所以才说“可厌弃我”。他把那个乾闼婆带去,献给波罗奈国王之后,就再也没有回到城里。巴利
Tattha dhiratthu manti attānaṃ garahanto āha. Acetananti mahāsarīratāya lahubhāvagarubhāvassa ajānanatāya acetanaṃ. Yatthāti yasmā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā ahaṃ attano jāyāya jāraṃ imaṃ gandhabbaṃ pattantare nisinnaṃ ānento āvahāmi nento ca vahāmi, tasmā dhiratthu manti. So taṃ ānetvā bārāṇasirañño datvā puna nagaraṃ nāgamāsi.
导师讲完这段法教,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。在四圣谛开示结束的时候,那位心生厌离的比丘证得了入流果。那时候,那个乐神就是这位心生厌离的比丘,而那位国王就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā naṭakuvero ukkaṇṭhitabhikkhu ahosi, rājā pana ahameva ahosinti.
8. 不应悲伤本生注巴利
[328] 8. Ananusociyajātakavaṇṇanā
“Bahūnaṃ vijjatī bhotī”这句话,是导师住在祇园精舍时,为了一个丧妻的居士而说的。据说,那个居士在妻子死后,不洗澡、不喝水、不涂香、不吃饭,也不管家里的事,完全被悲伤压垮,跑到火葬场一边哭一边走来走去。但他心里其实已经燃起了通向预流道的善根,就像灯藏在瓮里燃烧一样。清晨,导师观察世间,看见了他,心想:“除了我,没有别人能拔掉他的悲伤,让他得到预流道。我要做他的依靠。”吃完午饭、托钵回来之后,导师带着一个随行比丘,来到他家门口。居士听说导师来了,就出来迎接、礼拜。导师在准备好的座位上坐下。居士上前顶礼,坐在一边。导师问他:“近事男,你在想什么?”他回答:“是的,尊者,我妻子死了,我因为思念她而忧愁。”导师说:“近事男,会坏灭的东西,就是会坏灭的。它已经坏了,就不该再去想它。古代的智者们,妻子死了以后,也知道‘会坏灭的东西就是会坏灭’,所以他们不去忧愁。”居士听了,就请导师讲过去的事。导师便为他讲了。详细的故事会在《十集·小菩提本生》里出现,这里只是简略地说一下。巴利
Bahūnaṃ vijjatī bhotīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ matabhariyaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. So kira bhariyāya matāya na nhāyi na pivi na limpi na bhuñji, na kammante payojesi, aññadatthu sokābhibhūto āḷāhanaṃ gantvā paridevamāno vicari. Abbhantare panassa kuṭe padīpo viya sotāpattimaggassa upanissayo jalati. Satthā paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ disvā ‘‘imassa maṃ ṭhapetvā añño koci sokaṃ nīharitvā sotāpattimaggassa dāyako natthi, bhavissāmissa avassayo’’ti pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pacchāsamaṇaṃ ādāya tassa gehadvāraṃ gantvā kuṭumbikena sutāgamano katapaccuggamanādisakkāro paññattāsane nisinno kuṭumbikaṃ āgantvā vanditvā ekamantaṃ nisinnaṃ ‘‘kiṃ, upāsaka, cintesī’’ti pucchitvā ‘‘āma, bhante, bhariyā me kālakatā, tamahaṃ anusocanto cintemī’’ti vutte ‘‘upāsaka, bhijjanadhammaṃ nāma bhijjati, tasmiṃ bhinne na yuttaṃ cintetuṃ, porāṇakapaṇḍitāpi bhariyāya matāya ‘bhijjanadhammaṃ bhijjatī’ti na cintayiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari. Atītavatthu dasakanipāte cūḷabodhijātake (jā. 1.10.49 ādayo) āvi bhavissati, ayaṃ panettha saṅkhepo.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生到一个婆罗门家庭。他长大成年后,去塔克西拉学完了所有技艺,然后回到父母身边。在这则本生故事里,菩萨是一位童贞的梵行者。那时,他的父母对他说:“我们给你找个妻子吧。”菩萨说:“我不需要在家生活,等你们去世后,我就出家。”父母再三恳求,他便让人打造了一尊金像,说:“如果能找到像这样的女子,我就娶她。”他的父母把金像放在一辆有篷的车里,派了很多人,吩咐道:“你们走遍赡部洲,在哪里见到像这样的婆罗门少女,就把这尊金像交给她,然后把她带回来。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā mātāpitūnaṃ santikaṃ agamāsi. Imasmiṃ jātake bodhisatto komārabrahmacārī ahosi. Athassa mātāpitaro ‘‘tava dārikapariyesanaṃ karomā’’ti ārocayiṃsu. Bodhisatto ‘‘na mayhaṃ gharāvāsenattho, ahaṃ tumhākaṃ accayena pabbajissāmī’’ti vatvā tehi punappunaṃ yācito ekaṃ kañcanarūpakaṃ kāretvā ‘‘evarūpaṃ kumārikaṃ labhamāno gaṇhissāmī’’ti āha. Tassa mātāpitaro taṃ kañcanarūpakaṃ paṭicchannayāne āropetvā ‘‘gacchatha jambudīpatalaṃ vicarantā yattha evarūpaṃ brāhmaṇakumārikaṃ passatha, tattha imaṃ kañcanarūpakaṃ datvā taṃ ānethā’’ti mahantena parivārena manusse pesesuṃ.
那时,有一位有福德的众生从梵天界命终,投生到迦尸国同一个村落里一位拥有八亿家财的婆罗门家中,成为他的女儿,大家给她取名叫“微笑含笑者”。她到了十六岁时,容貌美丽、端庄可敬,像天女一样,具足一切美好的身相。她的心从来没有因烦恼而生起过,她一直是彻底的梵行者。那些拿着金像四处巡游的人来到了这个村庄。那里的人看见那金像,就说:“那位婆罗门家的女儿微笑含笑者,为什么站在这里?”那些人听了之后,就前往那婆罗门家,为微笑含笑者提亲。她托人传话给父母:“等你们去世后,我就要出家,我不需要在家生活。”父母说:“女儿,你这是干什么!”然后收下金像,让她带着大批随从出发了。菩萨和微笑含笑者两人虽然都不愿意,还是被迫成了婚。他们同住一间房、同睡一张床,却从不因烦恼而互相看一眼,就像两位比丘或两位梵天一样,住在同一个地方。巴利
Tasmiṃ pana kāle eko puññavā satto brahmalokato cavitvā kāsiraṭṭheyeva nigamagāme asītikoṭivibhavassa brāhmaṇassa gehe kumārikā hutvā nibbatti, ‘‘sammillahāsinī’’tissā nāmaṃ akaṃsu. Sā soḷasavassakāle abhirūpā ahosi pāsādikā devaccharappaṭibhāgā sabbaṅgasampannā. Tassāpi kilesavasena cittaṃ nāma na uppannapubbaṃ, accantabrahmacārinī ahosi. Kañcanarūpakaṃ ādāya vicarantā manussā taṃ gāmaṃ pāpuṇiṃsu. Tattha manussā taṃ disvā ‘‘asukabrāhmaṇassa dhītā sammillahāsinī kiṃkāraṇā idha ṭhitā’’ti āhaṃsu. Manussā taṃ sutvā brāhmaṇakulaṃ gantvā sammillahāsiniṃ vāresuṃ. Sā ‘‘ahaṃ tumhākaṃ accayena pabbajissāmi, na me gharāvāsenattho’’ti mātāpitūnaṃ sāsanaṃ pesesi. Te ‘‘kiṃ karosi kumārike’’ti vatvā kañcanarūpakaṃ gahetvā taṃ mahantena parivārena pesayiṃsu. Bodhisattassa ca sammillahāsiniyā ca ubhinnampi anicchantānaññeva maṅgalaṃ kariṃsu. Te ekagabbhe vasamānā ekasmiṃ sayane sayantāpi na aññamaññaṃ kilesavasena olokayiṃsu, dve bhikkhū dve brāhmāno viya ca ekasmiṃ ṭhāne vasiṃsu.
后来,菩萨的父母去世了。他办完父母的丧事,把微笑含笑者叫来,对她说:“贤妻,我家祖传的财产有八亿,你家祖传的财产也有八亿。你把这些财富都拿去,好好打理这个家吧,我要出家了。”她回答说:“夫君,您要是出家,我也出家。我没办法离开您。”菩萨说:“那就一起来吧。”于是他们把全部财富都布施出去,像吐掉一口唾沫一样舍弃了所有荣华富贵,进入雪山。两人都出家做了苦行者,靠林中树根和野果为生,在那里住了很久。后来为了吃点咸酸的东西,他们从雪山下来,一路渐次来到波罗奈,住在王家的园林里。巴利
Aparabhāge bodhisattassa mātāpitaro kālamakaṃsu. So tesaṃ sarīrakiccaṃ katvā sammillahāsiniṃ pakkosāpetvā ‘‘bhadde, mama kulasantakā asītikoṭiyo, tava kulasantakā asītikoṭiyoti imaṃ ettakaṃ dhanaṃ gahetvā imaṃ kuṭumbaṃ paṭipajjāhi, ahaṃ pabbajissāmī’’ti āha. ‘‘Ayyaputta, tayi pabbajante ahampi pabbajissāmi, na sakkomi taṃ jahitu’’nti . ‘‘Tena hi ehī’’ti sabbaṃ dhanaṃ dānamukhe vissajjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya himavantaṃ pavisitvā ubhopi tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā vanamūlaphalāhārā tattha ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya himavantā otaritvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasiṃsu.
他们住在那里的时候,那位娇生惯养的游方女尼因为吃没有营养的杂粮饭,得了赤痢。她找不到合适的药,身体变得很虚弱。菩萨在乞食的时候,把她扶起来带到城门口,让她躺在一间厅堂的木板上,自己就进城乞食去了。他还没回来,她就死了。大众看到这位游方女尼容貌端正,围在她身边哭泣悲叹。菩萨乞食回来,知道她已经死了,就说:“会坏灭的事物,终究要坏灭;一切诸行都是无常的,结局就是这样。”说完,就在她躺着的那块木板上坐下来,吃完杂粮饭,漱了口。围在周围站着的大众问他:“尊者,这位游方女尼是您的什么人?”他说:“我在家的时候,她是替我洗脚的侍女。”大众说:“尊者,我们尚且忍不住哭泣悲叹,您为什么不哭呢?”菩萨为了让大众明白法义,说了这些偈颂——巴利
Tesaṃ tattha vasantānaṃ sukhumālāya paribbājikāya nirojaṃ missakabhattaṃ paribhuñjantiyā lohitapakkhandikābādho uppajji. Sā sappāyabhesajjaṃ alabhamānā dubbalā ahosi. Bodhisatto bhikkhācāravelāya taṃ pariggahetvā nagaradvāraṃ netvā ekissā sālāya phalake nipajjāpetvā sayaṃ bhikkhāya pāvisi. Sā tasmiṃ anikkhanteyeva kālamakāsi. Mahājano paribbājikāya rūpasampattiṃ disvā parivāretvā rodati paridevati. Bodhisatto bhikkhaṃ caritvā āgato tassā matabhāvaṃ ñatvā ‘‘bhijjanadhammaṃ bhijjati, sabbe saṅkhārā aniccā evaṃgatikāyevā’’ti vatvā tāya nipannaphalakeyeva nisīditvā missakabhojanaṃ bhuñjitvā mukhaṃ vikkhālesi. Parivāretvā ṭhitamahājano ‘‘ayaṃ te, bhante, paribbājikā kiṃ hotī’’ti pucchi. ‘‘Gihikāle me pādaparicārikā ahosī’’ti. ‘‘Bhante, mayaṃ tāva na saṇṭhāma rodāma paridevāma, tumhe kasmā na rodathā’’ti? Bodhisatto ‘‘jīvamānā tāva esā mama kiñci hoti, idāni paralokasamaṅgitāya na kiñci hoti, maraṇavasaṃ gatā, ahaṃ kissa rodāmī’’ti mahājanassa dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
她属于很多人,那些人跟我有什么关系?
所以我不为她忧伤——那个可爱又总是含笑的女人。巴利
‘‘Bahūnaṃ vijjatī bhotī, tehi me kiṃ bhavissati; Tasmā etaṃ na socāmi, piyaṃ sammillahāsiniṃ.
如果为那些他并不拥有的东西而悲伤,
应为总是落入死神掌控的自己哀伤。巴利
‘‘Taṃ taṃ ce anusoceyya, yaṃ yaṃ tassa na vijjati; Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṃ pataṃ.
确实不是站着的,也不是坐着的,不是躺卧的,也不是侧身而行的。
哪怕只是眨一下眼、闭一下眼的工夫,寿命也在那里不断消逝。巴利
‘‘Na heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ; Yāva byāti nimisati, tatrāpi rasatī vayo.
对于坏灭的事物,在别离这件事上没有什么可怀疑的。
活着的人剩下的该被怜惜,逝去的人不必再为他悲伤。巴利
‘‘Tatthattani vatappaddhe, vinābhāve asaṃsaye; Bhūtaṃ sesaṃ dayitabbaṃ, vītaṃ ananusociya’’nti.
这里,“她如今在众多人那里存在”这句话的意思是:这位女士抛弃了我们,如今存在于其他众多死人当中,存在、可得。她现在和那些死人在一起,对我又算什么?或者,因为和那些死人有着过于密切的关系,她对我又算什么?她算什么呢?是妻子,还是姐妹?也有写成“Tehi mekaṃ”的读法,意思是:和那些死人一起,我这身体也将与他们合为一体。因此——既然她已经被算在死人当中,她对我而言就什么都不是了,所以我不为她悲伤。巴利
Tattha bahūnaṃ vijjatī bhotīti ayaṃ bhotī amhe chaḍḍetvā idāni aññesaṃ bahūnaṃ matakasattānaṃ antare vijjati atthi upalabbhati. Tehi me kiṃ bhavissatīti tehi matakasattehi saddhiṃ vattamānā idānevesā mayhaṃ kiṃ bhavissati , tehi vā matakasattehi atirekasambandhavasenesā mayhaṃ kiṃ bhavissati, kā nāma bhavissati, kiṃ bhariyā, udāhu bhaginīti? ‘‘Tehi meka’’ntipi pāṭho, tehi matakehi saddhiṃ idampi me kaḷevaraṃ ekaṃ bhavissatīti attho. Tasmāti yasmā esā matakesu saṅkhaṃ gatā, mayhaṃ sā na kiñci hoti, tasmā etaṃ na socāmi.
“Yaṃ yaṃ tassa”的意思是:对一个悲伤的众生来说,那些已经不存在、已经死去、已经息灭的,他若为这些而悲伤,就是这个意思。也有写成“Yassā”的读法,意思是:凡是对她而言不存在的种种,他就为那些而悲伤。“Maccuvasaṃ patanti”:既然如此,总是落入死神的掌控、不断走向死亡,那他就只是在为自己悲伤,这样一来,他就永远不会有不再悲伤的时候了。巴利
Yaṃ yaṃ tassāti yaṃ yaṃ tassa anusocanakassa sattassa na vijjati natthi, mataṃ niruddhaṃ, taṃ taṃ sace anusoceyyāti attho. ‘‘Yassā’’tipi pāṭho, yaṃ yaṃ yassa na vijjati, taṃ taṃ so anusoceyyāti attho. Maccuvasaṃ patanti evaṃ sante niccaṃ maccuvasaṃ patantaṃ gacchantaṃ attānameva anusoceyya, tenassa asocanakāloyeva na bhaveyyāti attho.
第三首偈颂里,还有一句补全的经文:“无论站着、坐着、躺着,还是辗转行走,寿行都不会跟着哪个众生走。”其中“paddhaguṃ”是指转身行走。这里说的是:这些众生在四种姿势中都放逸而住,可是寿行不管白天黑夜、在一切姿势中都不放逸,只是一心做着自己走向灭尽的事。“Yāva byāti”就是“yāva ummisati”,这是当时的说法。这里说的是:就在一睁眼一闭眼这么短的时间里,众生的衰老也在吞噬他们;在三种老之中,每一种老都只有减损,绝不会增长。巴利
Tatiyagāthāya na heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhagunti kañci sattaṃ āyusaṅkhāro anugacchatīti pāṭhaseso. Tattha paddhagunti parivattetvā caramānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime sattā catūsupi iriyāpathesu pamattā viharanti, āyusaṅkhārā pana rattiñca divā ca sabbiriyāpathesu appamattā attano khayagamanakammameva karontīti. Yāva byātīti yāva ummisati. Ayañhi tasmiṃ kāle vohāro. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva ummisati ca nimisati ca, tatrāpi evaṃ appamattake kāle imesaṃ sattānaṃ rasatī vayo, tīsu vayesu so so vayo hāyateva na vaḍḍhatīti.
在这件事上,所谓“在自我身上残缺”,意思是:就在那里,在自我身上残缺。这段话要表达的是:当这个被称为“我”的自我正这样被衰老吞噬时,它已经残缺破败,被衰老毁掉了一半,并不圆满。这样一来,在这个残缺的“我”身当中,那些在各处一再转生的众生必定会分离,这是毫无疑问的。对于这种毫无疑问、必然的分离,凡是还活着、还有剩余寿命、尚未死去的,就应当怜爱他、珍爱他、以慈心对待他,应当这样修慈心:“愿这个众生无病、无恼。”至于已经过去、已经消失、已经死去的,就不该为他悲伤,不该再哀念。巴利
Tatthattani vatappaddheti tattha vata attani paddhe. Idaṃ vuttaṃ hoti tasmiṃ vata evaṃ rasamāne vaye ayaṃ ‘‘attā’’ti saṅkhyaṃ gato attabhāvo paddho hoti, vayena aḍḍho upaḍḍho aparipuṇṇova hoti . Evaṃ tattha imasmiṃ attani paddhe yo cesa tattha tattha nibbattānaṃ sattānaṃ vinābhāvo asaṃsayo, tasmiṃ vinābhāvepi asaṃsaye nissaṃsaye yaṃ bhūtaṃ sesaṃ amataṃ jīvamānaṃ, taṃ jīvamānameva dayitabbaṃ piyāyitabbaṃ mettāyitabbaṃ, ‘‘ayaṃ satto arogo hotu abyāpajjo’’ti evaṃ tasmiṃ mettābhāvanā kātabbā. Yaṃ panetaṃ vītaṃ vigataṃ mataṃ, taṃ ananusociyaṃ na anusocitabbanti.
大士就这样用四首偈颂开示无常的相状,宣说佛法。大众为那位女游行者料理了遗体后事。菩萨则进入雪山,修成禅那与神通等成就,最终转生到梵天界。巴利
Evaṃ mahāsatto catūhi gāthāhi aniccākāraṃ dīpento dhammaṃ desesi. Mahājano paribbājikāya sarīrakiccaṃ akāsi. Bodhisatto himavantameva pavisitvā jhānābhiññāsamāpattiyo nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这段法教,开显了四圣谛,然后把本生故事连接起来。谛理讲完时,那位居士证得了入流果。当时那位面带微笑的女子,就是罗睺罗的母亲;而那位苦行者,就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne kuṭumbiko sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā sammillahāsinī rāhulamātā ahosi, tāpaso pana ahameva ahosinti.
第九 黑臂本生注释巴利
[329] 9. Kāḷabāhujātakavaṇṇanā
关于食物与饮料这段话,是导师住在竹林精舍时,因为提婆达多失去利养恭敬这件事而说的。提婆达多对如来在不该生起嗔怒的地方生起了嗔怒,先是指使弓箭手行刺,又放出那罗象,他的过失就这样暴露在众人面前。从此以后,人们不再为他提供恒常供养等,国王也不再看顾他。他失去了利养恭敬,只好挨家挨户去乞食。比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,提婆达多本说‘我要获得利养恭敬’,可就算得到了,他也没能让它保持长久。”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们回答:“在谈这件事。”导师就说:“比丘们,不只是现在,过去他也一样失去过利养恭敬。”然后便讲起了过去的事。巴利
Yaṃ annapānassāti idaṃ satthā veḷuvane viharanto hatalābhasakkāraṃ devadattaṃ ārabbha kathesi. Devadattena hi tathāgate aṭṭhānakopaṃ bandhitvā dhanuggahesu payojitesu nāḷāgirivissajjanena tassa doso pākaṭo jāto. Athassa paṭṭhapitāni dhuvabhattādīni manusssā na kariṃsu, rājāpi naṃ na olokesi. So hatalābhasakkāro kulesu viññāpetvā bhuñjanto vicari. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, devadatto ‘lābhasakkāraṃ uppādessāmī’ti uppannampi thiraṃ kātuṃ nāsakkhī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa hatalābhasakkāro ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,财胜王治理国家的时候,菩萨是一只名叫罗陀的鹦鹉,体型硕大,肢体圆满。他有个弟弟,名叫布吒婆楼。一个猎人把这两只鸟都绑住,带去献给了波罗奈的国王。国王把两只鹦鹉都放进金笼子里,用金盘盛着蜜炒米喂它们,给它们喝冰糖水,精心照料。它们受到极大的恭敬,利养和名声都达到了顶峰。后来,有个林居者带来一只名叫黑臂的大黑猴,也献给了波罗奈的国王。因为黑臂是后来才到的,反而得到了更大的利养和恭敬,鹦鹉们的待遇就衰退了。菩萨因为具备那样的特质,什么也没说。但他的弟弟不具备那样的特质,受不了那只猴子受到的恭敬,就对他说:“兄长,以前在这王宫里,各种美味的汁食和嚼食等都是给我们的,现在我们都得不到了,全给了黑臂猴。我们从财胜王那里得不到利养恭敬,还待在这里做什么呢?来吧,我们一起去树林里住吧。”他这样和兄长交谈时,说出了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ dhanañjaye rajjaṃ kārente bodhisatto rādho nāma suko ahosi mahāsarīro paripuṇṇagatto, kaniṭṭho panassa poṭṭhapādo nāma. Eko luddako te dvepi jane bandhitvā netvā bārāṇasirañño adāsi. Rājā ubhopi te suvaṇṇapañjare pakkhipitvā suvaṇṇataṭṭakena madhulāje khādāpento sakkharodakaṃ pāyento paṭijaggi. Sakkāro ca mahā ahosi, lābhaggayasaggappattā ahesuṃ. Atheko vanacarako kāḷabāhuṃ nāmekaṃ mahākāḷamakkaṭaṃ ānetvā bārāṇasirañño adāsi. Tassa pacchā āgatattā mahantataro lābhasakkāro ahosi, sukānaṃ parihāyi. Bodhisatto tādilakkhaṇayogato na kiñci āha, kaniṭṭho panasssa tādilakkhaṇābhāvā taṃ makkaṭassa sakkāraṃ asahanto ‘‘bhātika, pubbe imasmiṃ rājakule sādhurasakhādanīyādīni amhākameva denti, idāni pana mayaṃ na labhāma, kāḷabāhumakkaṭasseva denti. Mayaṃ dhanañjayarañño santikā lābhasakkāraṃ alabhantā imasmiṃ ṭhāne kiṃ karissāma, ehi araññameva gantvā vasissāmā’’ti tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
以前我们能得到的饮食,如今全都归了那只猴子。
罗陀,我们现在就去森林里吧,我们已经被财胜王冷落了。巴利
‘‘Yaṃ annapānassa pure labhāma, taṃ dāni sākhamigameva gacchati; Gacchāma dāni vanameva rādha, asakkatā casma dhanañjayāyā’’ti.
在这里,“无论食物与饮料”是指从那位国王那里得到的食物和饮料。或者,这里的属格表示受格的意义。“财胜王”是以与格形式表示具格的意义,也就是“被财胜王”。而“不被尊重了”的意思是:我们得不到食物和饮料,因此就不受尊重。巴利
Tattha yaṃ annapānassāti yaṃ annapānaṃ assa rañño santikā. Upayogatthe vā sāmivacanaṃ. Dhanañjayāyāti karaṇatthe sampadānavacanaṃ, dhanañjayena. Asakkatā casmāti annapānaṃ na labhāma, iminā ca na sakkatamhāti attho.
罗陀听了这话,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rādho dutiyaṃ gāthamāha –
得到、失去,有名声、恶名,被讥嫌、被称赞,还有快乐和痛苦;
这些在人之间都是无常的法。别忧愁了,布吒婆楼,你忧愁什么?巴利
‘‘Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ; Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṃ socasi poṭṭhapādā’’ti.
在这里,“誉”指的是权势与随从;“毁”指的是没有权势与随从。这八种世间法在人间都是无常的:即使达到了利养和名声的顶峰,后来也会变得利养微薄、恭敬稀少,并非恒常得利者。对于“誉”等其余几种,道理也是一样。巴利
Tattha yasoti issariyaparivāro. Ayasoti tassābhāvo. Eteti ete aṭṭha lokadhammā manujesu aniccā, lābhaggayasaggappattā hutvāpi aparena samayena appalābhā appasakkārā honti, niccalābhino nāma na honti. Yasādīsupi eseva nayo.
布吒婆楼听了这话,没办法消除对猴子的嫉妒,就说出第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā poṭṭhapādo makkaṭe usūyaṃ apanetuṃ asakkonto tatiyaṃ gāthamāha –
罗陀,你确实是个聪明人,能知道未来的事;
我们到底要怎样才能见到那只树猴?它被赶出王宫,出身低贱。巴利
‘‘Addhā tuvaṃ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni; Kathaṃ nu sākhāmigaṃ dakkhisāma, niddhāvitaṃ rājakulatova jamma’’nti.
这里,“如何”是指用什么方法。“我们将看到”就是我们会看见。“被驱逐”是指被赶走、被清除出去。“低贱的”是指下劣的。巴利
Tattha kathaṃ nūti kena nu kho upāyena. Dakkhisāmāti dakkhissāma. Niddhāvitanti nivuṭṭhāpitaṃ nikkaḍḍhāpitaṃ. Jammanti lāmakaṃ.
罗陀听了这话,说出第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rādho catutthaṃ gāthamāha –
它抖动耳朵,皱起眉头,一次又一次地吓唬孩子们;
黑臂这家伙自己就会干那件事,凭这个它就会远离饭食饮品。巴利
‘‘Cāleti kaṇṇaṃ bhakuṭiṃ karoti, muhuṃ muhuṃ bhāyayate kumāre; Sayameva taṃ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānā’’ti.
这里,“吓唬王子们”意思是让王子们害怕。“凭这个它会远离饮食”是说:因为某个原因,它就会远离这些饮食;它自己就会去促成那个原因,你不用替它操心——这就是这句话的意思。巴利
Tattha bhāyayate kumāreti rājakumāre utrāseti. Yenārakā ṭhassati annapānāti yena kāraṇena imamhā annapānā dūre ṭhassati, sayameva taṃ kāraṇaṃ karissati, mā tvaṃ etassa cintayīti attho.
黑臂猴没过几天,就站到王子们面前,做出摇耳朵之类的动作,把王子们吓坏了。他们又怕又慌,大声尖叫起来。国王问:“这是怎么回事?”听说了事情的原委后,就说:“把它赶走!”于是命人把那只猴子赶了出去。鹦鹉们得到的利养和恭敬,又恢复了原样。巴利
Kāḷabāhupi katipāheneva rājakumārānaṃ purato ṭhatvā kaṇṇacalanādīni karonto kumāre bhāyāpesi. Te bhītatasitā vissaramakaṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘nikkaḍḍhatha na’’nti makkaṭaṃ nikkaḍḍhāpesi. Sukānaṃ lābhasakkāro puna pākatiko ahosi.
导师讲完这段法义后,把本生故事连接起来说:“那时,提婆达多是黑臂,布吒婆楼是阿难,而罗陀就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāḷabāhu devadatto ahosi, poṭṭhapādo ānando, rādho pana ahameva ahosi’’nti.
第十、试戒本生注释巴利
[330] 10. Sīlavīmaṃsajātakavaṇṇanā
“戒确实是善的……”这句话,是导师住在祇园精舍时,围绕一位试探戒行的婆罗门而说的。前面已经讲过那两个事例。而在这里,菩萨是波罗奈国王的国师。他为了检验自己的戒行,连续三天从金匠的钱板上拿走了一枚金币。人们把他当作“盗贼”抓住,带去见国王。他站在国王面前,说:巴利
Sīlaṃkireva kalyāṇanti idaṃ satthā jetavane viharanto sīlavīmaṃsakabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi. Dvepi vatthūni heṭṭhā kathitāneva. Idha pana bodhisatto bārāṇasirañño purohito ahosi. So attano sīlaṃ vīmaṃsanto tīṇi divasāni heraññikaphalakato kahāpaṇaṃ gaṇhi. Taṃ ‘‘coro’’ti gahetvā rañño dassesuṃ. So rañño santike ṭhito –
戒确实就是善好的,在世间没有比它更殊胜的。
你看那头凶猛的毒龙,具足戒行就不会被伤害。巴利
‘‘Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ; Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatī’’ti. –
他用这第一首偈颂赞叹了戒,并让国王准许自己出家,然后就动身去出家了。巴利
Imāya paṭhamagāthāya sīlaṃ vaṇṇetvā rājānaṃ pabbajjaṃ anujānāpetvā pabbajituṃ gacchati.
有一天,一只鹰从肉铺叼了一块肉,飞向天空。其他鸟围住它,用脚爪和嘴喙攻击它。它受不了那种痛苦,就把肉扔掉了,另一只鸟接住了。那只鸟也同样被围攻,也扔掉了,接着又有另一只接住。就这样,谁接住了肉,鸟群就追着谁攻击;谁扔掉了肉,谁就安乐了。菩萨看到这一幕,心想:“这些欲就像那块肉一样,抓着它的人只有痛苦,放下它的人才得安乐。”于是说出第二首偈颂:巴利
Athekasmiṃ divase sūnāpaṇato seno maṃsapesiṃ gahetvā ākāsaṃ pakkhandi. Tamaññe sakuṇā parivāretvā pādanakhatuṇḍakādīhi paharanti. So taṃ dukkhaṃ sahituṃ asakkonto maṃsapesiṃ chaḍḍesi, aparo gaṇhi. Sopi tatheva viheṭhiyamāno chaḍḍesi, athañño gaṇhi. Evaṃ yo yo gaṇhi, taṃ taṃ sakuṇā anubandhiṃsu. Yo yo chaḍḍesi, so so sukhito ahosi. Bodhisatto taṃ disvā ‘‘ime kāmā nāma maṃsapesūpamā, ete gaṇhantānaṃyeva dukkhaṃ, vissajjentānaṃ sukha’’nti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –
只要还剩下哪怕一点点,它们就啄食那么多;
世间的秃鹫聚在一起时,不会伤害一无所有的人。巴利
‘‘Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṃ; Saṅgamma kulalā loke, na hiṃsanti akiñcana’’nti.
它的意思是:只要那只鹰嘴里还叼着哪怕一小块肉,这世间的其他鹰就会一起扑上来啄它。可是,一旦那块肉丢掉了,它就成了无所有、无牵挂的鸟,其余的鸟就不会再伤害它了。巴利
Tassattho – yāvadeva assa senassa ahu kiñci mukhena gahitaṃ maṃsakhaṇḍaṃ, tāvadeva naṃ imasmiṃ loke kulalā samāgantvā akhādiṃsu. Tasmiṃ pana vissaṭṭhe tamenaṃ akiñcanaṃ nippalibodhaṃ pakkhiṃ sesapakkhino na hiṃsantīti.
他出城后,在路上的一个村子里,傍晚时在一户人家的屋里躺下休息。那里有个叫宾伽拉的女奴,跟一个男人约好:“你到某个时候来。”她给主人们洗完脚,等他们躺下后,就坐在门槛上,望着那人来的方向,心里念着:“现在该来了,现在该来了。”就这样过了初夜和中夜。到了天快亮时,她想:“他现在不会来了。”希望断了,便躺下睡着了。菩萨看到这件事,心想:“这个女奴抱着‘那男人会来’的期待,坐了这么久;现在知道他不来了,断了指望,就睡得安稳。在烦恼里,有期待就是苦,没有期待才是乐。”于是说出第三首偈颂:巴利
So nagarā nikkhamitvā antarāmagge ekasmiṃ gāme sāyaṃ ekassa gehe nipajji. Tattha pana piṅgalā nāma dāsī ‘‘asukavelāya āgaccheyyāsī’’ti ekena purisena saddhiṃ saṅketamakāsi. Sā sāmikānaṃ pāde dhovitvā tesu nipannesu tassāgamanaṃ olokentī ummāre nisīditvā ‘‘idāni āgamissati, idāni āgamissatī’’ti paṭhamayāmampi majjhimayāmampi vītināmesi. Paccūsasamaye pana ‘‘na so idāni āgamissatī’’ti chinnāsā hutvā nipajjitvā niddaṃ okkami. Bodhisatto idaṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ dāsī ‘so puriso āgamissatī’ti āsāya ettakaṃ kālaṃ nisinnā, idānissa anāgamanabhāvaṃ ñatvā chinnāsā hutvā sukhaṃ supati. Kilesesu hi āsā nāma dukkhaṃ, nirāsabhāvova sukha’’nti cintetvā tatiyaṃ gāthamāha –
没有欲望的人睡得安乐,有结果的希望才是快乐的。
把渴望变为无渴望后,宾伽拉睡得安稳。巴利
‘‘Sukhaṃ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā; Āsaṃ nirāsaṃ katvāna, sukhaṃ supati piṅgalā’’ti.
在这其中,“有果的”是指:某人的某种期望已经得到了果报,因为那个果报是快乐的,所以她就被称为快乐的。“作无希望之后”的意思是:使它成为没有希望,也就是切断、舍弃。“宾伽拉”是指:这位名叫宾伽拉的女奴,现在睡得很安稳。巴利
Tattha phalavatīti yassā āsāya phalaṃ laddhaṃ hoti, sā tassa phalassa sukhatāya sukhā nāma. Nirāsaṃ katvānāti anāsaṃ katvā chinditvā pajahitvāti attho. Piṅgalāti esā piṅgaladāsī idāni sukhaṃ supatīti.
第二天,他从那个村庄进入林中,看见森林里有一位苦行者已经进入禅那,正坐在那里,心想:“在这世间和别的世间,没有比禅那之乐更殊胜的乐了。”于是说出第四首偈颂——巴利
So punadivase tato gāmā araññaṃ pavisanto araññe ekaṃ tāpasaṃ jhānaṃ appetvā nisinnaṃ disvā ‘‘idhaloke ca paraloke ca jhānasukhato uttaritaraṃ sukhaṃ nāma natthī’’ti cintetvā catutthaṃ gāthamāha –
在这个世间和他方世间,没有比定更高的了。
内心安定的人,不会伤害他人,也不会伤害自己。巴利
‘‘Na samādhiparo atthi, asmiṃ loke paramhi ca; Na paraṃ nāpi attānaṃ, vihiṃsati samāhito’’ti.
在这里,没有另一种比定更殊胜的乐法。巴利
Tattha na samādhiparoti samādhito paro añño sukhadhammo nāma natthīti.
他走进森林,出家成为修行仙人,生起禅定与神通,成为以梵天世界为归趣者。巴利
So araññaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññā uppādetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这段法后,把本生故事总结起来说:“那时候的国师就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā purohito ahameva ahosi’’nti.
《杜鹃本生》注释巴利
[331] 1. Kokilajātakavaṇṇanā
“Yo ve kāle asampatte”这一句,是导师住在祇园时,针对拘迦利所说的。这件事在《塔迦里亚本生》里已经详细讲过了。巴利
Yove kāle asampatteti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu takkāriyajātake vitthāritameva.
过去,在波罗奈,梵授王治理国家时,菩萨是他的大臣,负责劝谏教导,可国王却特别爱说话。菩萨心想:“我得想办法制止他这样多嘴。”于是他就一边琢磨一个合适的比喻,一边到处留心观察。有一天,国王去了园林,坐在一块吉祥石板上,那上面有一棵芒果树。树上有个乌鸦窝,一只黑杜鹃把蛋下在里面就飞走了。母乌鸦把那颗杜鹃蛋当成自己的蛋来孵、来照顾,后来蛋里孵出了一只小杜鹃。母乌鸦以为“这是我的儿子”,就从外面衔来食物喂它。这只小杜鹃羽毛还没长齐,就不合时宜地发出杜鹃的叫声。母乌鸦心想:“这家伙现在就这么乱叫,长大了还得了?”于是用嘴把它啄死,扔出了窝外。小鸟正好掉在国王脚边。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amacco ovādako ahosi, rājā bahubhāṇī ahosi. Bodhisatto ‘‘tassa bahubhāṇitaṃ nisedhessāmī’’ti ekaṃ upamaṃ upadhārento vicarati. Athekadivasaṃ rājā uyyānaṃ gato maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi, tassupari ambarukkho atthi. Tatrekasmiṃ kākakulāvake kāḷakokilā attano aṇḍakaṃ nikkhipitvā agamāsi. Kākī taṃ kokilaaṇḍakaṃ paṭijaggi, aparabhāge tato kokilapotako nikkhami. Kākī ‘‘putto me’’ti saññāya mukhatuṇḍakena gocaraṃ āharitvā taṃ paṭijaggi. So avirūḷhapakkho akāleyeva kokilaravaṃ ravi. Kākī ‘‘ayaṃ idāneva tāva aññaṃ ravaṃ ravati , vaḍḍhanto kiṃ karissatī’’ti tuṇḍakena koṭṭetvā māretvā kulāvakā pātesi. So rañño pādamūle pati.
国王问菩萨:“朋友,这是怎么回事?”菩萨心想:“我为了劝阻国王,一直在找一个譬喻,现在总算找到了。”于是说道:“大王,那些太爱多嘴、不分时机乱说话的人,就会落得这样的下场。大王,这只拘耆罗雏鸟由母乌鸦养着,翅膀还没长好,就不合时宜地发出了拘耆罗的叫声。母乌鸦知道‘这不是我的儿子’,就用嘴把它啄死,扔出了巢外。不管是人还是畜生,凡是不分时机多嘴多舌的,都会遭受这样的痛苦。”说完,他诵出了这些偈颂:巴利
Rājā bodhisattaṃ pucchi ‘‘kimetaṃ sahāyā’’ti? Bodhisatto ‘‘ahaṃ rājānaṃ nivāretuṃ ekaṃ upamaṃ pariyesāmi, laddhā dāni me sā’’ti cintetvā ‘‘mahārāja, atimukharā akāle bahubhāṇino evarūpaṃ labhanti. Ayaṃ mahārāja, kokilapotako kākiyā puṭṭho avirūḷhapakkho akāleyeva kokilaravaṃ ravi. Atha naṃ kākī ‘nāyaṃ mama puttako’ti ñatvā mukhatuṇḍakena koṭṭetvā māretvā kulāvakā pātesi. Manussā vā hontu tiracchānā vā, akāle bahubhāṇino evarūpaṃ dukkhaṃ labhantī’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
如果有人还没到合适的时候,就滔滔不绝地说个不停,
他就这样倒下死去,像杜鹃鸟的雏鸟一样。巴利
‘‘Yo ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati; Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.
并非像善磨的刀,也不像哈拉哈拉毒一样……
恶语就像这样,会让人在近处栽跟头。巴利
‘‘Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva; Evaṃ nikaṭṭhe pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.
所以,不管时机合适还是不合适,聪明的人都应该管好自己的嘴。
不该没完没了地说,哪怕对方跟自己水平相当也不行。巴利
‘‘Tasmā kāle akāle vā, vācaṃ rakkheyya paṇḍito; Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.
如果有人能在适当的时候说话有分寸,以智慧为先导,明察事理;
他把一切敌人都吞掉,就像金翅鸟吞蛇一样。巴利
‘‘Yo ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo; Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivā’’ti.
在这里,“未到时机”是指还没到自己该说话的时候。“过度地”是指越过界限,说得太多。“如哈拉哈拉毒”就是像哈拉哈拉毒一样。“在近处”是指在同一个刹那、极短的时间里。“因此”是说:正因为不善的言语比锋利的刀和哈拉哈拉毒还更快地击倒人,所以这样说。“适时或不适时”意思是:在适合说话的时机和不适合的时机,都应当守护自己的言语,不要过度多说;即使是对和自己同等、没有差别的人,也是如此。巴利
Tattha kāle asampatteti attano vacanakāle asampatte. Ativelanti velātikkantaṃ katvā atirekappamāṇaṃ bhāsati. Halāhalāmivāti halāhalaṃ iva. Nikaṭṭheti tasmiṃyeva khaṇe appamattake kāle. Tasmāti yasmā sunisitasatthahalāhalavisatopi khippataraṃ dubbhāsitavacanameva pātesi, tasmā. Kāle akāle vāti vattuṃ yuttakāle ca akāle ca vācaṃ rakkheyya, ativelaṃ na bhāseyya api attanā same ninnānākaraṇepi puggaleti attho.
“以智慧为先导”:就是把智慧放在前面,然后才开口说话,所以叫以智慧为先导。“明察者”:指用智慧去仔细考察、找到义利的人,就叫明察者。“如蛇一般”:就像蛇那样。这里说的是:好比金翅鸟搅动大海,抓住一条身体粗大的蛇,抓住之后就在那一刹那把它带上木棉树,吃它的肉;同样,以智慧为先导的明察者,在该说话的时候说出恰如其分的话,就能制伏一切怨敌,让他们顺从于自己的掌控。巴利
Matipubboti matiṃ purecārikaṃ katvā kathanena matipubbo. Vicakkhaṇoti ñāṇena vicāretvā atthavindanapuggalo vicakkhaṇo nāma. Uragāmivāti uragaṃ iva. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā supaṇṇo samuddaṃ khobhetvā mahābhogaṃ uragaṃ ādeti gaṇhāti, ādiyitvā ca taṅkhaṇaññeva naṃ simbaliṃ āropetvā maṃsaṃ khādati, evameva yo matipubbaṅgamo vicakkhaṇo vattuṃ yuttakāle mitaṃ bhāsati, so sabbe amitte ādeti gaṇhāti, attano vase vattetīti.
国王听了菩萨说法之后,从那时起成为说话温和的人,还增长了他的名声,给了他更大的供养。巴利
Rājā bodhisattassa dhammadesanaṃ sutvā tato paṭṭhāya mitabhāṇī ahosi, yasañcassa vaḍḍhetvā mahantataraṃ adāsi.
导师讲完这段法义后,把本生故事连接起来说:“那时候的那只小杜鹃就是拘迦利,而那位贤智的大臣就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kokilapotako kokāliko ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
2. 《车辕棒本生》注释巴利
[332] 2. Rathalaṭṭhijātakavaṇṇanā
自己打人却喊被打,这是导师住在祇园精舍时,围绕憍萨罗王的国师讲的一件事。据说那位国师坐车去自己的封村,在狭窄的路上赶着车,看见一队商队的货车,就说:“把你们的车挪开!”他一边往前走,一边见货车没被挪开,就生了气,用赶车的刺棒朝前面那辆车的车夫的车辕打去。刺棒打在车辕上弹了回来,正好打中他自己的额头。当下他额头上就肿起一个包。他回去后向国王报告:“我被那些车夫打了。”国王把车夫们叫来审问,结果发现错全在他自己。后来有一天,比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,听说国王的国师喊着‘我被车夫打了’去打官司,结果自己败了。”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”比丘们说了之后,导师说:“比丘们,不只是现在,过去他也做过同样的事。”于是讲了过去的事。巴利
Apihantvā hato brūtīti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño purohitaṃ ārabbha kathesi. So kira rathena attano bhogagāmaṃ gacchanto sambādhe magge rathaṃ pājento ekaṃ sakaṭasatthaṃ disvā ‘‘tumhākaṃ sakaṭaṃ apanethā’’ti gacchanto sakaṭe anapanīyamāne kujjhitvā patodalaṭṭhiyā purimasakaṭe sākaṭikassa rathadhure pahari. Sā rathadhure paṭihatā nivattitvā tasseva nalāṭaṃ pahari. Tāvadevassa nalāṭe gaṇḍo uṭṭhahi. So nivattitvā ‘‘sākaṭikehi pahaṭomhī’’ti rañño ārocesi. Sākaṭike pakkosāpetvā vinicchinantā tasseva dosaṃ addasaṃsu. Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, rañño kira purohito ‘sākaṭikehi pahaṭomhī’ti aḍḍaṃ karonto sayameva parajjī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa evarūpaṃ akāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治时,菩萨是国王的审断大臣。那时,国师乘车前往自己的封地,情形和前面所说完全一样。但在这里,国师向国王告发后,国王亲自坐上审判席,把车夫们叫来,没有查清事实就说:“你们打了我的国师,让他额头上肿起了包。”接着命令:“把他们全部抄家!”于是菩萨对国王说:“大王,您没有查清事实就剥夺他们所有的财物。可有些人明明是自己打自己,却说‘我被别人打了’。所以,不先查清楚就行动是不对的。身为国王,应该先弄清楚情况再作决断。”说完,便诵出下面这些偈颂。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tasseva vinicchayāmacco ahosi. Atha rañño purohito rathena attano bhogagāmaṃ gacchantoti sabbaṃ purimasadisameva. Idha pana tena rañño ārocite rājā sayaṃ vinicchaye nisīditvā sākaṭike pakkosāpetvā kammaṃ asodhetvāva ‘‘tumhehi mama purohitaṃ koṭṭetvā nalāṭe gaṇḍo uṭṭhāpito’’ti vatvā ‘‘sabbassaharaṇaṃ tesaṃ karothā’’ti āha. Atha naṃ bodhisatto ‘‘tumhe, mahārāja, kammaṃ asodhetvāva etesaṃ sabbassaṃ harāpetha, ekacce pana attanāva attānaṃ paharitvāpi ‘parena pahaṭamhā’ti vadanti, tasmā avicinitvā kātuṃ na yuttaṃ, rajjaṃ kārentena nāma nisāmetvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imā gāthā abhāsi.
即使被杀,也说“我赢了”;即使战胜,也说“我输了”。
大王,先开口告状的人,绝对不能轻信。巴利
‘‘Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati; Pubbamakkhāyino rāja, aññadatthu na saddahe.
所以,有智慧的人也应该听听对方怎么说;
听完双方的说法后,按照法去做。巴利
‘‘Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi; Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.
懒惰的居士沉迷欲乐,这样不好;出家人不约束自己,也不好。
国王不审察就行事,不好;有智慧的人如果易怒,那也不好。巴利
‘‘Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu; Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
刹帝利王行事之前应当先审察,一方之主不可不加审察。
大王啊,审慎行事者的声望与美名,必会增长。巴利
‘‘Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati; Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī’’ti.
在这里,“api hantvā”的意思是:也有人自己伤了自己,却说“我是被别人打伤的”,这样讲出来。“jetvā jito”的意思是:或者自己赢了别人,却说“我输了”。“Aññadatthu”的意思是:大王,对于先前就到王宫去报告的人,也就是那个先报告的人,无论如何都不能相信,绝对不该相信他的话。“Tasmā”的意思是:因为对先来报告的人所说的话绝对不能相信,所以。“Yathā dhammo”的意思是:应当依照法、按照如实的裁决方式去做。巴利
Tattha api hantvāti api eko attanāva attānaṃ hantvā ‘‘parena pahaṭomhī’’ti brūti katheti. Jetvā jitoti sayaṃ vā pana paraṃ jitvā ‘‘ahaṃ jitomhī’’ti bhāsati. Aññadatthūti mahārāja, pubbameva rājakulaṃ gantvā akkhāyantassa pubbamakkhāyino aññadatthu na saddahe, ekaṃsena vacanaṃ na saddaheyya. Tasmāti yasmā paṭhamataraṃ āgantvā kathentassa ekaṃsena vacanaṃ na saddahātabbaṃ, tasmā. Yathā dhammoti yathā vinicchayasabhāvo ṭhito, tathā kareyya.
不调御者,就是身体等方面没有约束、戒行败坏的人。那是不好的:对于那位有智慧、有见识的人,由于执取成见而变成强硬愤怒的那种嗔怒,那是不好的。并非不加审察,就是并非没有仔细考察。方域之主,就是诸方之主,大王。声誉与称扬:就是自在的眷属和称誉之声都增长。巴利
Asaññatoti kāyādīhi asaññato dussīlo. Taṃ na sādhūti yaṃ tassa paṇḍitassa ñāṇavato puggalassa ādhānaggāhivasena daḷhakopasaṅkhātaṃ kodhanaṃ, taṃ na sādhu. Nānisammāti na anisāmetvā. Disampatīti disānaṃ pati, mahārāja. Yaso kitti cāti issariyaparivāro ceva kittisaddo ca vaḍḍhatīti.
国王听了菩萨的话,就依法作出裁决;在依法裁决的时候,过错确实出在婆罗门这一边。巴利
Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā dhammena vinicchini, dhammena vinicchiyamāne brāhmaṇasseva doso jātoti.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时的婆罗门就是现在的这位婆罗门,而那位贤明的大臣就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brāhmaṇo etarahi brāhmaṇova ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
Pakkagoda本生注巴利
[333] 3. Pakkagodhajātakavaṇṇanā
导师住在祇园精舍时,为了某位居士说了“Tadevame tvaṃ”这个偈颂。这件事的经过前面已经详细讲过了。不过在这里,他们办好了还债的事,在回来的路上,一个猎人给了他们一只烤巨蜥,说:“你们俩一起吃吧。”那个男人打发妻子去打水,自己把整只巨蜥都吃光了。等她回来时,他对她说:“贤妻,巨蜥跑掉了。”她说:“好吧,夫君,烤熟的巨蜥逃走了,又能怎么办呢?”她在祇园喝了水,坐在导师面前。导师问她:“近事女,这个人是对你怀有利益心、关爱你、能帮助你的人吗?”她说:“尊者,我对他怀有利益心、有关爱,但他对我却没有关爱。”导师说:“算了,别放在心上,他就是这样的人。不过,当他想起你的恩德时,就会把一切自在都交给你。”说完之后,应他们的请求,导师讲了过去的故事。巴利
Tadevame tvanti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kuṭumbikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritameva. Idha pana tesaṃ uddhāraṃ sādhetvā āgacchantānaṃ antarāmagge luddako ‘‘ubhopi khādathā’’ti ekaṃ pakkagodhaṃ adāsi. So puriso bhariyaṃ pānīyatthāya pesetvā sabbaṃ godhaṃ khāditvā tassā āgatakāle ‘‘bhadde, godhā palātā’’ti āha. ‘‘Sādhu, sāmi, pakkagodhāya palāyantiyā kiṃ sakkā kātu’’nti? Sā jetavane pānīyaṃ pivitvā satthu santike nisinnā satthārā ‘‘kiṃ upāsike, ayaṃ te hitakāmo sasineho upakārako’’ti pucchitā ‘‘bhante, ahaṃ etassa hitakāmā sasinehā, ayaṃ pana mayi nissineho’’ti āha. Satthā ‘‘hotu mā cintayi, evaṃ nāmesa karoti. Yadā pana te guṇaṃ sarati, tadā tuyhameva sabbissariyaṃ detī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去那段也和前面说的一样。不过这里,在他们返回途中,猎人见他们疲惫不堪,就给了一只烤蜥蜴,说:“你们两个人一起吃吧。”王女用藤条把烤蜥蜴绑好,带着上路了。他们看见一个湖,就离开大路,坐在一棵毕波罗树下。王子说:“去吧,贤妻,从湖里用莲叶取些水来,我们好吃肉。”她把蜥蜴挂在树枝上,就去打水了。那一位把整只蜥蜴全吃光了,只拿着尾巴尖,背对着她坐着。等她取了水回来,他对她说:“贤妻,蜥蜴从树枝上下来,钻进蚁穴里去了。我跑过去抓住了它的尾巴尖,可所抓之处就在我手里断掉了,它钻回洞里了。”她说:“算了,王子,烤熟的蜥蜴逃走了,又能怎样呢?来吧,我们走吧。”他们喝了水,便前往波罗奈了。巴利
Atītampi heṭṭhā vuttasadisameva. Idha pana tesaṃ nivattantānaṃ antarāmagge luddako kilantabhāvaṃ disvā ‘‘dvepi janā khādathā’’ti ekaṃ pakkagodhaṃ adāsi. Rājadhītā taṃ valliyā bandhitvā ādāya maggaṃ paṭipajji. Te ekaṃ saraṃ disvā maggā okkamma assatthamūle nisīdiṃsu. Rājaputto ‘‘gaccha bhadde, sarato paduminipattena udakaṃ āhara, maṃsaṃ khādissāmā’’ti āha. Sā godhaṃ sākhāya laggetvā pānīyatthāya gatā. Itaro sabbaṃ godhaṃ khāditvā agganaṅguṭṭhaṃ gahetvā parammukho nisīdi. So tāya pānīyaṃ gahetvā āgatāya ‘‘bhadde, godhā sākhāya otaritvā vammikaṃ pāvisi, ahaṃ dhāvitvā agganaṅguṭṭhaṃ aggahesiṃ, gahitaṭṭhānaṃ hattheyeva katvā chijjitvā bilaṃ paviṭṭhā’’ti āha. ‘‘Hotu, deva, pakkagodhāya palāyantiyā kiṃ karissāma, ehi gacchāmā’’ti. Te pānīyaṃ pivitvā bārāṇasiṃ agamaṃsu.
王子得到王位后,只把她安置在正后的位置上,却对她没有恭敬和尊重。菩萨想为她争取应有的恭敬,便站在国王面前说:“夫人,难道我们从您这里什么都得不到吗?您为什么不看我们一眼呢?”她说:“孩子,连我自己都从国王那里什么都得不到,我能给你什么呢?国王现在又能给我什么?他从森林回来那次,一个人就把烤蜥蜴全吃光了。”菩萨说:“夫人,国王不会做这种事的,请您别这么说。”于是王后对他说:“孩子,那件事你不知道,只有国王和我心里清楚。”接着她说了第一首偈颂——巴利
Rājaputto rajjaṃ patvā taṃ aggamahesiṭṭhānamatte ṭhapesi, sakkārasammāno panassā natthi. Bodhisatto tassā sakkāraṃ kāretukāmo rañño santike ṭhatvā ‘‘nanu mayaṃ ayye tumhākaṃ santikā kiñci na labhāma, kiṃ no na olokethā’’ti āha. ‘‘Tāta, ahameva rañño santikā kiñci na labhāmi, tuyhaṃ kiṃ dassāmi, rājāpi mayhaṃ idāni kiṃ dassati, so araññato āgamanakāle pakkagodhaṃ ekakova khādī’’ti . ‘‘Ayye, na devo evarūpaṃ karissati, mā evaṃ avacutthā’’ti. Atha naṃ devī ‘‘tuyhaṃ taṃ, tāta, na pākaṭaṃ, raññoyeva mayhañca pākaṭa’’nti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
正是你,被我认出来了,就在密林中央,车中之尊啊。
你那佩剑、披甲、穿树皮衣的
在阿说他树和无花果树的树枝上,那只烤熟的蜥蜴逃走了。巴利
‘‘Tadeva me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha; Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino; Assatthadumasākhāya, pakkagodhā palāyathā’’ti.
其中,“就在那时”是说,就在那个时刻,你被认出来了:“这个人不给我布施。”而其他人并不知道你的真实本性,这就是这句话的意思。“佩剑的”是指已经把剑佩好。“穿谛利咤衣的”是指在赶路的时候穿着谛利咤布做的衣服。“烤熟的巨蜥”是指被炭火烤熟的巨蜥逃走了。巴利
Tattha tadevāti tasmiṃyeva kāle ‘‘ayaṃ mayhaṃ adāyako’’ti evaṃ tvaṃ vidito. Aññe pana tava sabhāvaṃ na jānantīti attho. Khaggabaddhassāti baddhakhaggassa. Tirīṭinoti tirīṭavatthanivatthassa maggāgamanakāle. Pakkagodhāti aṅgārapakkā godhā palāyathāti.
王后就这样在大众面前把国王的过失公开说了出来。菩萨听后说:“夫人,自从国王不再喜欢你以来,你们双方都不得安乐,为什么还住在这里呢?”说完,诵出两首偈颂:巴利
Evaṃ raññā katadosaṃ parisamajjhe pākaṭaṃ katvā kathesi. Taṃ sutvā bodhisatto ‘‘ayye, devassa appiyakālato pabhuti ubhinnampi aphāsukaṃ katvā kasmā idha vasathā’’ti vatvā dve gāthā abhāsi –
对恭敬自己的人,要以恭敬相待;对愿意亲近自己的人,要与他亲近;对为自己做事的人,要为他做事。
不要为心怀恶意的人谋求利益;即便他不亲近你,你也不应亲近他。巴利
‘‘Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ; Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
不要与正在舍弃纠缠的人结交,不要以已抽离的心与他亲近交往;
鸟儿一旦知道那棵树的果子已经吃光,就会另找一棵树——这世间大得很呢。巴利
‘‘Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya; Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko’’ti.
在这里,所谓“向恭敬者回敬”,是说:如果有人以柔软的心对你表示恭敬,你就应该同样回敬他。所谓“为做事者做事”,是说:对那个正为你料理已生起的事务的人,你也要同样为他做。“对无利益欲求者”,是指欲求对方无增长、不希望对方得益的人。“不要生起渴爱”,是说当他舍弃你时,不要对他生起贪爱与黏着。“心已离去者”,是指心已离开、已经冷淡的人。“不应亲近”,是说不应再与他交往会合。“应另寻他人”,意思是应当另看别人;就像鸟儿知道一棵树已没有果实,便前往另一棵结满果实的树,同样,知道某人已无贪欲,便应去亲近另一个有爱着的人,这就是其意趣。巴利
Tattha name namantassāti yo attani muducittena namati, tasseva paṭinameyya. Kiccānukubbassāti attano uppannaṃ kiccaṃ anukubbantasseva. Anatthakāmassāti avaḍḍhikāmassa. Vanathaṃ na kayirāti tasmiṃ cajante taṇhāsnehaṃ na kareyya. Apetacittenāti apagatacittena virattacittena. Na sambhajeyyāti na samāgaccheyya. Aññaṃ samekkheyyāti aññaṃ olokeyya, yathā dijo khīṇaphalaṃ dumaṃ rukkhaṃ ñatvā aññaṃ phalabharitaṃ rukkhaṃ gacchati, tathā khīṇarāgaṃ purisaṃ ñatvā aññaṃ sasinehaṃ upagaccheyyāti adhippāyo.
国王在菩萨说法时,想起了她的功德,便说道:“贤女啊,这么长时间以来,我都没有察觉到你的功德,直到听了这位智者的说法才明白过来。你一直忍受着我的过错,现在我把整个王国都赐给你。”说完这番话,他便诵出了第四首偈颂——巴利
Rājā bodhisatte kathente eva tassā guṇaṃ saritvā ‘‘bhadde, ettakaṃ kālaṃ tava guṇaṃ na sallakkhesiṃ, paṇḍitassayeva kathāya sallakkhesiṃ, mama aparādhaṃ sahantiyā idaṃ sakalarajjaṃ tuyhameva dammī’’ti vatvā catutthaṃ gāthamāha –
我会尽我所能为你去做,把刹帝利的知恩图报看作(值得顾念之事)。
我把一切主宰权都交给你,你希望谁,我就把你给谁。巴利
‘‘So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye pekkhamāno; Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmī’’ti.
这里,“so”指的就是我。“yathānubhāvaṃ”意思是随自己的能力、随自己的力量。“yassicchasī”意思是:你想给谁,就把这以王位为首的一切给谁,凡是你想要的,我都给他。巴利
Tattha soti so ahaṃ. Yathānubhāvanti yathāsatti yathābalaṃ. Yassicchasīti yassa icchasi, tassa idaṃ rajjaṃ ādiṃ katvā yaṃ tvaṃ icchasi, taṃ dadāmīti.
国王这样说完,就把一切权势都给了王后,说道:“由此我被提醒了她的功德。”于是也给了那位智者极大的权势。巴利
Evañca pana vatvā rājā deviyā sabbissariyaṃ adāsi, ‘‘imināhaṃ etissā guṇaṃ sarāpito’’ti paṇḍitassapi mahantaṃ issariyaṃ adāsi.
导师讲完这段法义、阐明四圣谛,并把本生故事连接起来之后,在四圣谛讲说完毕时,那对夫妻俩都证得了入流果。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ubho jayampatikā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu.
那时的那对夫妻,就是现在的这对夫妻;而那位聪明的大臣,正是我自己。巴利
Tadā jayampatikā etarahi jayampatikāva ahesuṃ, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosinti.
王教诫本生注释巴利
[334] 4. Rājovādajātakavaṇṇanā
“牛群迅速……”这段话,是导师住在祇园精舍时,以劝诫国王为因缘而说的。这件事的详细经过会在《三鸟本生》里说明。这里导师说:“大王,古代的国王们听了智者的说法,依法公平治理国家,命终后投生天界,使天界都满了。”说完之后,应国王的请求,导师讲了过去的事。巴利
Gavaṃce taramānānanti idaṃ satthā jetavane viharanto rājovādaṃ ārabbha kathesi. Vatthu tesakuṇajātake (jā. 2.17.1 ādayo) āvi bhavissati. Idha pana satthā ‘‘mahārāja, porāṇakarājānopi paṇḍitānaṃ kathaṃ sutvā dhammena samena rajjaṃ kārentā saggapuraṃ pūrayamānā gamiṃsū’’ti vatvā raññā yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,梵授王统治的时候,菩萨投生在一个婆罗门家庭里,长大成人后,精通了一切技艺,后来出家做了仙人,修成了神通和种种禅定,住在雪山中一个风景优美的地方,靠吃树林里的根茎和野果过活。那时,国王想找出自己的过失,心里琢磨:“有没有谁能指出我的缺点呢?”他在宫内宫外、城里城外到处寻找,都没看到有谁说他坏话,于是又想:“地方上会不会有人说呢?”就换上普通人的衣服,到各地去巡游。在那里也没找到说他坏话的人,听到的全是夸他功德的话,于是又想:“雪山那一带会不会有人说呢?”便进入山林四处走访,来到菩萨的草庵,向菩萨行礼问候之后,坐在一边。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto sikkhitasabbasippo isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā ramaṇīye himavantapadese vanamūlaphalāhāro vihāsi. Atha rājā aguṇapariyesako hutvā ‘‘atthi nu kho me koci aguṇaṃ kathento’’ti pariyesanto antojane ca bahijane ca antonagare ca bahinagare ca kañci attano avaṇṇavādiṃ adisvā ‘‘janapade nu kho katha’’nti aññātakavesena janapadaṃ cari. Tatrāpi avaṇṇavādiṃ apassanto attano guṇakathameva sutvā ‘‘himavantapadese nu kho katha’’nti araññaṃ pavisitvā vicaranto bodhisattassa assamaṃ patvā taṃ abhivādetvā katapaṭisanthāro ekamantaṃ nisīdi.
那时,菩萨从树林里采来成熟的榕树果吃,这些果子又甜又有营养,味道像砂糖粉一样。他招呼国王说:“大福德的人,吃些榕树果,再喝点水吧。”国王照做了,然后问菩萨:“尊者,这榕树果怎么这么甜呢?”菩萨说:“大福德的人,想必国王是以正法、公正地治理国家,所以它才这么甜。”国王又问:“尊者,国王不如法的时候,它就不甜了吗?”菩萨说:“是的,大福德的人。当国王们不如法时,连油、蜂蜜、糖浆这些,还有林中的根茎果实,都会变得不甜、没有营养。不只是这些,整个国家也会失去活力,变得贫瘠。而当国王们如法时,这些东西全都变得香甜、有营养,整个国家也充满生机。”国王说:“会是这样,尊者。”他没有暴露自己国王的身份,顶礼菩萨后,就回了波罗奈。他想:“我要验证那位修行人的话。”于是以不如法的方式治理国家一段时间,心想:“现在该明白了。”过了一些时候,他又回到那里,顶礼菩萨,坐在一边。巴利
Tadā bodhisatto araññato paripakkāni nigrodhaphalāni āharitvā paribhuñji, tāni honti madhurāni ojavantāni sakkharacuṇṇasamarasāni. So rājānampi āmantetvā ‘‘imaṃ mahāpuñña, nigrodhapakkaphalaṃ khāditvā pānīyaṃ pivā’’ti āha. Rājā tathā katvā bodhisattaṃ pucchi ‘‘kiṃ nu kho, bhante, imaṃ nigrodhapakkaṃ ati viya madhura’’nti? ‘‘Mahāpuñña, nūna rājā dhammena samena rajjaṃ kāreti, tenetaṃ madhuranti. Rañño adhammikakāle amadhuraṃ nu kho, bhante, hotī’’ti. ‘‘Āma, mahāpuñña, rājūsu adhammikesu telamadhuphāṇitādīnipi vanamūlaphalānipi amadhurāni honti nirojāni, na kevalaṃ etāni, sakalampi raṭṭhaṃ nirojaṃ kasaṭaṃ hoti. Tesu pana dhammikesu sabbāni tāni madhurāni honti ojavantāni, sakalampi raṭṭhaṃ ojavantameva hotī’’ti. Rājā ‘‘evaṃ bhavissati, bhante’’ti attano rājabhāvaṃ ajānāpetvāva bodhisattaṃ vanditvā bārāṇasiṃ gantvā ‘‘tāpasassa vacanaṃ vīmaṃsissāmī’’ti adhammena rajjaṃ kāretvā ‘‘idāni jānissāmī’’ti kiñci kālaṃ vītināmetvā puna tattha gantvā taṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi.
菩萨照样把先前那番话说了,然后把榕树果递给他。那果子在他嘴里却是苦味。国王觉得“不甜,没味道”,就连同口水一起吐掉,说:“尊者,是苦的。”菩萨说:“大福德者,看来国王如今变得不如法了。当国王们不如法的时候,林中的果实之类,全都变得不甜、没有滋味。”说完,诵出下面这些偈颂——巴利
Bodhisattopissa tatheva vatvā nigrodhapakkaṃ adāsi, taṃ tassa tittakarasaṃ ahosi. Rājā ‘‘amadhuraṃ nirasa’’nti saha kheḷena chaḍḍetvā ‘‘tittakaṃ, bhante’’ti āha. Bodhisatto ‘‘mahāpuñña, nūna rājā adhammiko bhavissati. Rājūnañhi adhammikakāle araññe phalāphalaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ amadhuraṃ nirojaṃ jāta’’nti vatvā imā gāthā abhāsi –
如果牛群正在渡河,领头的公牛却走偏了路,
所有那些牛都会走上歧路,当领头的牛走上歧路时。巴利
‘‘Gave ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate sati.
同样地,在人类当中,如果有人被公认为最尊贵的人,
如果连他都在做违背正法的事,那其他的人就更不用说了。
如果国王不依法行事,整个国家都会活在痛苦之中。巴利
‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
若牛群匆忙行进,而领头牛笔直前行;
所有的母牛都走得笔直,只要领头的牛走得笔直。巴利
‘‘Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.
同样地,在人类当中,凡是被大家公认为最尊贵的人,
他如果依法而行,其他的人就更不用说了。
只要国王依法而行,整个国家就都安享快乐。巴利
‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko’’ti.
这里,“牛”指牛群。“急急下河”指正在下河的牛。“弯曲”指歪斜、扭曲。“牛绳”指牵着鼻绳走在最前面的牛中长者、牛王、公牛。“更何况其他众生”意思是:其他有情更早就已经在行非法了。“受苦而卧”不只是说躺着受苦,而是说在行、住、坐、卧四种姿势中都只有苦。“非法”是说,如果国王因为偏私等不正当的偏向而成为不如法的国王。“安乐而卧”是说,如果国王舍弃不正当的偏向,成为如法的国王,那么整个国家在行、住、坐、卧四种姿势中都会得到安乐。巴利
Tattha gavanti gunnaṃ. Taramānānanti nadiṃ otarantānaṃ. Jimhanti kuṭilaṃ vaṅkaṃ. Netteti nāyake gahetvā gacchante gavajeṭṭhake usabhe puṅgave. Pageva itarā pajāti itare sattā puretarameva adhammaṃ carantīti attho. Dukhaṃ setīti na kevalaṃ seti, catūsupi iriyāpathesu dukkhameva vindati. Adhammikoti yadi rājā chandādiagatigamanavasena adhammiko hoti. Sukhaṃ setīti sace rājā agatigamanaṃ pahāya dhammiko hoti, sabbaṃ raṭṭhaṃ catūsu iriyāpathesu sukhappattameva hotīti.
国王听了菩萨说法后,表明自己就是国王,说:“尊者,以前是我把尼拘律果弄甜了,又使它变苦;现在我要再让它变甜。”说完,他向菩萨行礼,回城后依法治理国家,使一切都恢复了正常。巴利
Rājā bodhisattassa dhammaṃ sutvā attano rājabhāvaṃ jānāpetvā ‘‘bhante, pubbe nigrodhapakkaṃ ahameva madhuraṃ katvā tittakaṃ akāsiṃ, idāni puna madhuraṃ karissāmī’’ti bodhisattaṃ vanditvā nagaraṃ gantvā dhammena rajjaṃ kārento sabbaṃ paṭipākatikaṃ akāsi.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时候的国王就是阿难,而那位苦行者就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
[335] 5. 豺本生注释巴利
[335] 5. Jambukajātakavaṇṇanā
“Brahā pavaḍḍhakāyo so”这句话,是导师住在竹林精舍时,因为提婆达多仿效善逝的事而说的。这件事的因缘前面已经详细讲过,这里只作简要说明。当时,导师问舍利弗:“舍利弗,提婆达多见到你们之后做了什么?”长老回答说:“尊者,他模仿您,把扇子交到我手里,然后就躺下了。接着拘迦利用膝盖撞他的胸口。就这样,他因为模仿您而受了苦。”导师听了之后说:“舍利弗,提婆达多不只是现在因为模仿我而受苦,过去他也曾受过苦。”在舍利弗的请求下,导师讲了过去的事。巴利
Brahā pavaḍḍhakāyo soti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa sugatālayakaraṇaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritameva, ayaṃ panettha saṅkhepo. Satthārā ‘‘sāriputta, devadatto tumhe disvā kiṃ akāsī’’ti vutto thero āha ‘‘bhante, so tumhākaṃ anukaronto mama hatthe bījaniṃ datvā nipajji. Atha naṃ kokāliko ure jaṇṇunā pahari, iti so tumhākaṃ anukaronto dukkhaṃ anubhavī’’ti. Taṃ sutvā satthā ‘‘na kho, sāriputta, devadatto idāneva mama anukaronto dukkhaṃ anubhoti, pubbepesa anubhosiyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生为狮子,住在雪山的一个山洞里。有一天,他杀死一头水牛,吃了肉、喝了水,回到山洞。一只豺看见他,逃不掉,就趴在地上。狮子问:“豺,你怎么了?”豺说:“尊者,我愿意侍奉您。”狮子说:“那就来吧。”于是把他带到自己住的地方,每天带肉来喂他。这只豺因为吃狮子吃剩的肉,身体变得又粗又壮。有一天,他生起了傲慢,走到狮子跟前说:“主人,我长期都是您的累赘,您总是带肉来喂我。今天您就留在这里,我去杀一头大象,吃了肉也给您带回来。”狮子说:“豺,你可别这么想。你不是能杀大象、吃象肉的那种出身。我来替你杀一头大象给你看。大象可是身躯庞大、越长越壮的家伙,你别去打大象的主意,听我的话。”说完,狮子说出第一首偈颂。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sīhayoniyaṃ nibbattitvā himavante guhāyaṃ vasanto ekadivasaṃ mahiṃsaṃ vadhitvā maṃsaṃ khāditvā pānīyaṃ pivitvā guhaṃ āgacchati. Eko siṅgālo taṃ disvā palāyituṃ asakkonto urena nipajji, ‘‘kiṃ jambukā’’ti ca vutte ‘‘upaṭṭhahissāmi taṃ, bhaddante’’ti āha. Sīho ‘‘tena hi ehī’’ti taṃ attano vasanaṭṭhānaṃ netvā divase divase maṃsaṃ āharitvā posesi. Tassa sīhavighāsena thūlasarīrataṃ pattassa ekadivasaṃ māno uppajji. So sīhaṃ upasaṅkamitvā āha ‘‘ahaṃ, sāmi, niccakālaṃ tumhākaṃ palibodho, tumhe niccaṃ maṃsaṃ āharitvā maṃ posetha, ajja tumhe idheva hotha, ahaṃ ekaṃ vāraṇaṃ vadhitvā maṃsaṃ khāditvā tumhākampi āharissāmī’’ti. Sīho ‘‘mā te , jambuka, etaṃ rucci, na tvaṃ vāraṇaṃ vadhitvā maṃsakhādakayoniyaṃ nibbatto, ahaṃ te vāraṇaṃ vadhitvā dassāmi, vāraṇo nāma mahākāyo pavaḍḍhakāyo, mā vāraṇaṃ gaṇhi, mama vacanaṃ karohī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha.
这个豺身材高大,獠牙又长。
你并不是出生在那种能制服公象的家族里。巴利
‘‘Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka; Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjara’’nti.
这里,“广大”是指体型巨大。“身体高耸”是说身躯向上高高隆起。“长着长牙”是说它有长长的獠牙,用那样的獠牙攻击像你这样的家伙,就能要了你的命。“在……之中”的意思是:在狮子家族里出生的,能够捕捉发狂的大象;你不是出生在那里,而是出生在豺的家族里——这就是这句话的意思。巴利
Tattha brahāti mahanto. Pavaḍḍhakāyoti uddhaṃ uggatakāyo. Dīghadāṭhoti dīghadanto tehi dantehi tumhādise paharitvā jīvitakkhaye pāpeti. Yatthāti yasmiṃ sīhakule jātā mattavāraṇaṃ gaṇhanti, tvaṃ na tattha jāto, siṅgālakule pana jātosīti attho.
那只豺被狮子拦住后,走出洞窟,发出三遍“布卡、布卡”的豺叫声,站在山顶上眺望山脚,看见一头黑象正沿着山脚走来。它便腾身跃起,心想“我要落到它的额瘤上”,结果一翻身,却掉在了大象脚边。大象抬起前脚,踩在它头上,它的脑袋被踩得粉碎,成了粉末。它就地倒在那里哀号呻吟,大象发出如鹤鸣般的长鸣,扬长而去。菩萨走过去,站在山顶上,看见它就这样毁灭了,说道:“这只豺仗着自己的傲慢,把自己毁了。”于是说了这三首偈颂——巴利
Siṅgālo sīhena vāritoyeva guhā nikkhamitvā tikkhattuṃ ‘‘bukka bukkā’’ti siṅgālikaṃ nadaṃ naditvā pabbatakūṭe ṭhito pabbatapādaṃ olokento ekaṃ kāḷavāraṇaṃ pabbatapādena āgacchantaṃ disvā ullaṅghitvā ‘‘tassa kumbhe patissāmī’’ti parivattitvā pādamūle pati. Vāraṇo purimapādaṃ ukkhipitvā tassa matthake patiṭṭhāpesi, sīsaṃ bhijjitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ jātaṃ . So tattheva anutthunanto sayi, vāraṇo koñcanādaṃ karonto pakkāmi. Bodhisatto gantvā pabbatamatthake ṭhito taṃ vināsappattaṃ disvā ‘‘attano mānaṃ nissāya naṭṭho siṅgālo’’ti tisso gāthā abhāsi –
自己不是狮子,却摆出狮子的架势,装模作样地表现自己。
就像豺狼冲撞了大象,倒在地上哀嚎。巴利
‘‘Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati; Kotthūva gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.
名声显赫的至上之人,诸蕴已生,具大力量;
这只豺没掂量清楚自己的力气和本事,被大象击倒后,就那样躺着了。巴利
‘‘Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa; Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.
在这世上,如果有人轻率地做事,自以为清楚自己有多少力气和本事,
靠诵念、持咒和善巧的言说,有智慧的人就能赢得广大的胜利。巴利
‘‘Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā; Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātī’’ti.
这里,“vikubbatī”的意思是转变。“kotthūvā”就像豺狼一样。“anutthunanti”是哀叹着。这段话的意思是:就像这只豺狼遇到大象,哀叹着躺在地上;同样,任何其他软弱者与强者争斗,也会变成这样。巴利
Tattha vikubbatīti parivatteti. Kotthūvāti siṅgālo viya. Anutthunanti anutthunanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ayaṃ kotthu mahantaṃ gajaṃ patvā anutthunanto bhūmiyaṃ seti, evaṃ yo añño dubbalo balavatā viggahaṃ karoti, sopi evarūpova hotīti.
“Yasassino”是指有势力、有名望的人。“Uttamapuggalassa”是指体力和智慧力都最上等的人。“Sañjātakhandhassa”是指肩膀和身躯发育得很结实、高大的人。“Mahābalassa”是指力气极大的人。“Thāmabalūpapattiṃ”的意思是:不了解这样的狮子——不了解被称为力量的力,以及被称为狮子种姓的投生;也就是不了解身体的力气、智慧的力量和狮子的投生。“Sa seti”是说:这只豺狼把自己也看成和狮子差不多,结果被大象杀死,像死尸一样躺在地上。巴利
Yasassinoti issariyavato. Uttamapuggalassāti kāyabalena ca ñāṇabalena ca uttamapuggalassa. Sañjātakhandhassāti susaṇṭhitamahākhandhassa. Mahabbalassātie mahāthāmassa. Thāmabalūpapattinti evarūpassa sīhassa thāmasaṅkhātaṃ balañceva sīhajātisaṅkhātaṃ upapattiñca ajānitvā, kāyathāmañca ñāṇabalañca sīhaupapattiñca ajānitvāti attho. Sa setīti attānampi sīhena sadisaṃ maññamāno, so ayaṃ jambuko nāgena hato matasayanaṃ seti.
Pamāyā的意思是:衡量之后,再仔细审察。也有写成Pamāṇā的读法,意思是拿自己的尺度来衡量;也就是说,一个人按照自己的尺度去做事。Thāmabbalan是指被称为力量的能力,也可以理解为体力和智慧之力。Jappena是指通过念诵,也就是通过研习经典。Mantena是指和其他有智慧的人商议之后再去做。Subhāsitena是指具备真实等功德、没有过失的语言,也就是善说。Parikkhavā是指具备审察。这样的人,无论做什么,都会先了解自己的力量和精力,通过念诵和商议来决定,并且以善说为引导去实行,他就能赢得广大的利益,而不会退失。巴利
Pamāyāti paminitvā upaparikkhitvā. ‘‘Pamāṇā’’tipi pāṭho, attano pamāṇaṃ gahetvā yo attano pamāṇena kammaṃ kuruteti attho. Thāmabbalanti thāmasaṅkhātaṃ balaṃ, kāyathāmañca ñāṇabalañcātipi attho. Jappenāti japena, ajjhenenāti attho. Mantenāti aññehi paṇḍitehi saddhiṃ mantetvā karaṇena. Subhāsitenāti saccādiguṇayuttena anavajjavacanena. Parikkhavāti parikkhāsampanno. So vipulaṃ jinātīti yo evarūpo hoti, yaṃ kiñci kammaṃ kurumāno attano thāmañca balañca ñatvā jappamantavasena paricchinditvā subhāsitaṃ bhāsanto karoti, so vipulaṃ mahantaṃ atthaṃ jināti na parihāyatīti.
菩萨就这样用这三首偈颂,讲说了在这个世间应当做的事。巴利
Evaṃ bodhisatto imāhi tīhi gāthāhi imasmiṃ loke kattabbayuttakaṃ kammaṃ kathesi.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来总结说:“那时候的豺就是提婆达多,而那只狮子就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo devadatto ahosi, sīho pana ahameva ahosi’’nti.
大伞本生注巴利
[336] 6. Brahāchattajātakavaṇṇanā
“草啊,草啊”你这样念叨——这是导师住在祇园时,针对一个装模作样的比丘讲的。当前这件事已经讲过了。巴利
Tiṇaṃ tiṇanti lapasīti idaṃ satthā jetavane viharanto kuhakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu kathitameva.
过去,梵授王治理波罗奈城时,菩萨是他的利益与正法顾问大臣。波罗奈王率领大军攻打憍萨罗王,抵达舍卫城后,以武力攻入城中,活捉了国王。那时,憍萨罗王有个儿子,名叫伞童子。他乔装改扮,逃了出去,前往塔克西拉,学习了三吠陀和十八种技艺。离开塔克西拉后,他继续学习一切时下的技艺,来到一个边地村庄。有五百位苦行者住在森林里的叶屋中,依靠这个村庄生活。伞童子走近他们,心想“我也要在他们这里学点什么”,于是出家修行,把他们所懂的一切全都学会了。后来,他成了这群人的导师。巴利
Atīte pana bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Bārāṇasirājā mahatiyā senāya kosalarājānaṃ abbhuggantvā sāvatthiṃ patvā yuddhena nagaraṃ pavisitvā rājānaṃ gaṇhi. Kosalarañño pana putto chatto nāma kumāro atthi. So aññātakavesena nikkhamitvā takkasilaṃ gantvā tayo vede ca aṭṭhārasa sippāni ca uggaṇhitvā takkasilato nikkhamma sabbasamayasippāni sikkhanto ekaṃ paccantagāmaṃ pāpuṇi. Taṃ nissāya pañcasatatāpasā araññe paṇṇasālāsu vasanti. Kumāro te upasaṅkamitvā ‘‘imesampi santike kiñci sikkhissāmī’’ti pabbajitvā yaṃ te jānanti, taṃ sabbaṃ uggaṇhi. So aparabhāge gaṇasatthā jāto.
有一天,他召集那群苦行者,问他们:“诸位,你们为什么不去中土呢?”他们回答说:“朋友,中土的人都很聪明,他们会提问,让人随喜赞叹,请人念诵吉祥语,要是答不上来,就会被他们责备。我们就是因为害怕,才不敢去。”伞童子说:“你们不用怕,这些事全都交给我来应付。”大家就说:“那我们就去吧。”于是所有人各自带上自己的担子和物品,一路走,渐渐到了波罗奈城。当时波罗奈王已经把憍萨罗国收归自己掌控,派了自己的臣子去治理那里,自己把当地的财富都带回波罗奈,装进铁瓮里埋藏在御花园中,那段时间就住在波罗奈。那些苦行者夜里在御花园里过夜,第二天进城乞食,来到王宫门口。国王见他们威仪端正,心生欢喜,就叫人把他们请进来,让他们坐在大殿上,先供养了粥和嚼食,然后在还没到正食时间之前,一一向他们提问。伞童子为了让国王欢喜,把所有问题都解答了,吃完饭后又做了一番精彩的随喜开示。国王更加欢喜,答应了他的请求,让这些苦行者全都住在御花园里。巴利
Athekadivasaṃ isigaṇaṃ āmantetvā ‘‘mārisā, kasmā majjhimadesaṃ na gacchathā’’ti pucchi. ‘‘Mārisa, majjhimadese manussā nāma paṇḍitā, te pañhaṃ pucchanti, anumodanaṃ kārāpenti, maṅgalaṃ bhaṇāpenti, asakkonte garahanti, mayaṃ tena bhayena na gacchāmā’’ti. ‘‘Mā tumhe bhāyatha, ahametaṃ sabbaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Tena hi gacchāmā’’ti sabbe attano attano khārivividhamādāya anupubbena bārāṇasiṃ pattā. Bārāṇasirājāpi kosalarajjaṃ attano hatthagataṃ katvā tattha rājayutte ṭhapetvā sayaṃ tattha vijjamānaṃ dhanaṃ gahetvā bārāṇasiṃ gantvā uyyāne lohacāṭiyo pūrāpetvā nidahitvā tasmiṃ samaye bārāṇasiyameva vasati. Atha te isayo rājuyyāne rattiṃ vasitvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pavisitvā rājadvāraṃ agamaṃsu. Rājā tesaṃ iriyāpathessu pasīditvā pakkosāpetvā mahātale nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā yāva bhattakālā taṃ taṃ pañhaṃ pucchi. Chatto rañño cittaṃ ārādhento sabbapañhe vissajjetvā bhattakiccāvasāne vicitraṃ anumodanaṃ akāsi. Rājā suṭṭhutaraṃ pasanno paṭiññaṃ gahetvā sabbepi te uyyāne vāsāpesi.
恰多懂得开启宝藏的咒语。他住在那里时,心想:“我父亲的财宝到底埋在哪里呢?”于是反复念诵咒语,四处察看,得知宝藏埋在园林里,便想:“我要拿走这些财宝,夺回我的王位。”他把那些苦行者叫来,说道:“诸位,我是憍萨罗王的儿子。波罗奈王夺走我们的国土后,我扮成陌生人逃了出来,这么长时间一直保全自己的性命。如今我找到了家族传下来的财宝,我要带上这些财宝回去,夺回自己的王位。你们打算怎么办?”他们说:“我们也跟你一起走。”他说:“好。”便让人做了许多大皮袋,夜里挖开地面,取出装财宝的罐子,把财宝装进皮袋,罐子里填满草。然后让五百苦行者和另外一些人搬走财宝,连夜逃到舍卫城,把所有的王臣都抓了起来,夺取了王位,又下令修缮城墙、望楼等防御设施,使这座城再也不能被敌国国王用战争攻取,从此就住在这座城里。波罗奈王那边也有人禀报说:“那些苦行者从园林里拿走财宝逃走了。”国王赶到园林,让人打开罐子,只看到草。他因为失去那些财宝,生起了极大的忧伤。回到城里,他不停地念叨着“草啊,草啊”,四处游荡,没有人能消除他的忧伤。巴利
Chatto nidhiuddharaṇamantaṃ jānāti. So tattha vasanto ‘‘kahaṃ nu kho iminā mama pitu santakaṃ dhanaṃ nidahita’’nti mantaṃ parivattetvā olokento uyyāne nidahitabhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ dhanaṃ gahetvā mama rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā tāpase āmantetvā ‘‘mārisā, ahaṃ kosalarañño putto, bārāṇasiraññā amhākaṃ rajje gahite aññātakavesena nikkhamitvā ettakaṃ kālaṃ attano jīvitaṃ anurakkhiṃ, idāni kulasantakaṃ dhanaṃ laddhaṃ, ahaṃ etaṃ ādāya gantvā attano rajjaṃ gaṇhissāmi, tumhe kiṃ karissathā’’ti āha. ‘‘Mayampi tayāva saddhiṃ gamissāmā’’ti . So ‘‘sādhū’’ti mahante mahante cammapasibbake kāretvā rattibhāge bhūmiṃ khaṇitvā dhanacāṭiyo uddharitvā pasibbakesu dhanaṃ pakkhipitvā cāṭiyo tiṇassa pūrāpetvā pañca ca isisatāni aññe ca manusse dhanaṃ gāhāpetvā palāyitvā sāvatthiṃ gantvā sabbe rājayutte gāhāpetvā rajjaṃ gahetvā pākāraaṭṭālakādipaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā puna sapattaraññā yuddhena aggahetabbaṃ katvā nagaraṃ ajjhāvasati. Bārāṇasiraññopi ‘‘tāpasā uyyānato dhanaṃ gahetvā palātā’’ti ārocayiṃsu. So uyyānaṃ gantvā cāṭiyo vivarāpetvā tiṇameva passi, tassa dhanaṃ nissāya mahanto soko uppajji. So nagaraṃ gantvā ‘‘tiṇaṃ tiṇa’’nti vippalapanto carati, nāssa koci sokaṃ nibbāpetuṃ sakkoti.
菩萨心想:“国王非常悲伤,神志不清地到处游荡。除了我以外,确实没有别人能消除他的悲伤,我要让他不再忧愁。”有一天,他和国王愉快地坐在一起,在国王又喃喃自语时,说出了第一首偈颂——巴利
Bodhisatto cintesi ‘‘rañño mahanto soko, vippalapanto carati, ṭhapetvā kho pana maṃ nāssa añño koci sokaṃ vinodetuṃ samattho, nissokaṃ naṃ karissāmī’’ti. So ekadivasaṃ tena saddhiṃ sukhanisinno tassa vippalapanakāle paṭhamaṃ gāthamāha –
你嘴里一直念叨着“草啊,草啊”,到底是谁给你拿来了草?
你有草的事务吗?你只是在说草罢了。巴利
‘‘Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari; Kiṃ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasī’’ti.
在这里,“你究竟要草做什么”意思是:你到底有什么事非得用草来做?“你光是在说草”意思是:你只是一直重复“草啊、草啊”,却不说“这是某某草”。你先把那种草的名字说出来,说“这是某某草”,我们就给你拿来。可要是你根本用不上草,那就别无缘无故地胡说八道了。巴利
Tattha kiṃ nu te tiṇakiccatthīti kiṃ nu tava tiṇena kiccaṃ kātabbaṃ atthi. Tiṇameva pabhāsasīti tvañhi kevalaṃ ‘‘tiṇaṃ tiṇa’’nti tiṇameva pabhāsasi, ‘‘asukatiṇaṃ nāmā’’ti na kathesi, tiṇanāmaṃ tāvassa kathehi ‘‘asukatiṇaṃ nāmā’’ti, mayaṃ te āharissāma, atha pana te tiṇenattho natthi, nikkāraṇā mā vippalapīti.
国王听了之后,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –
有位名叫阇多的梵行者来到这里,身材魁梧,博学多闻。
他把我的一切都带上,连一根草也不留下就走了。巴利
‘‘Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto; So me sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchatī’’ti.
这里,“高大的”是指身材高。伞是他的名字。“拿走了所有”是说拿走了所有财物。“把草放下就走了”是在说明他把草放进罐子里之后就离开了,所以才这样说。巴利
Tattha brahāti dīgho. Chattoti tassa nāmaṃ. Sabbaṃ samādāyāti sabbaṃ dhanaṃ gahetvā. Tiṇaṃ nikkhippa gacchatīti cāṭīsu tiṇaṃ nikkhipitvā gatoti dassento evamāha.
菩萨听完之后,说出第三首偈颂——巴利
Taṃ sutvā bodhisatto tatiyaṃ gāthamāha –
确实是这样:该做的,是以很少去贪求很多。
属于自己的,就全部拿走;不属于自己的,连一根草也不拿。巴利
‘‘Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā; Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa cā’’ti.
这句话的意思是:想用一点点草换来大量财富的人,就应该这样做,也就是:因为财富是父亲的,所以把属于自己的全部财富都拿走,而那不该拿的草则不拿。大王,就这样,那位大伞只拿走了应该拿的、属于父亲的财富,却没有拿不该拿的草,把它们装进罐子里就走了。这又有什么好悲叹的呢?巴利
Tassattho – appena tiṇena bahudhanaṃ icchatā evaṃ etaṃ kattabbaṃ hoti, yadidaṃ pitu santakattā sakassa dhanassa sabbaṃ ādānaṃ agayhūpagassa tiṇassa ca anādānaṃ. Iti, mahārāja, so brahā chatto gahetabbayuttakaṃ attano pitu santakaṃ dhanaṃ gahetvā aggahetabbayuttakaṃ tiṇaṃ cāṭīsu pakkhipitvā gato, tattha kā paridevanāti.
国王听完这话,就说了第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā catutthaṃ gāthamāha –
持戒的人不会去做,愚人却偏要去做那些戒行。
不稳固的戒就是坏戒,就算有智慧又能怎样呢?巴利
‘‘Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati; Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ, kiṃ paṇḍiccaṃ karissatī’’ti.
在这其中,持戒者是指那些戒行圆满的梵行者,他们不会做这种事。愚人才会持戒,是说品行恶劣的愚人,才会把这种本质上属于自己行为不端的东西当作戒来持守。无常戒是指用不能持久、无法长期坚持的戒来具足。恶戒就是破戒。“博学多闻又能怎样?”意思是:对这样的人,由多闻所培养的智慧能做什么?能成就什么?只会导致他自己的衰败。菩萨这样呵责说完之后,他因菩萨的那番话而不再忧愁,如法地治理国家。巴利
Tattha sīlavantoti ye sīlasampannā brahmacārayo, te evarūpaṃ na kubbanti. Bālo sīlāni kubbatīti bālo pana durācāro evarūpāni attano anācārasaṅkhātāni sīlāni karoti. Aniccasīlanti addhuvena dīgharattaṃ appavattena sīlena samannāgataṃ. Dussīlyanti dussīlaṃ. Kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti evarūpaṃ puggalaṃ bāhusaccaparibhāvitaṃ paṇḍiccaṃ kiṃ karissati kiṃ sampādessati, vipattimevassa karissatīti. Taṃ garahanto vatvā so tāya bodhisattassa kathāya nissoko hutvā dhammena rajjaṃ kāresi.
导师讲完这段法教后,把本生故事总结起来说:“那时候的大伞就是那个欺诳比丘,而那位贤智的大臣就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā brahāchatto kuhakabhikkhu ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
第七 凳子本生注巴利
[337] 7. Pīṭhajātakavaṇṇanā
我没有给你们座位这句话,是导师住在祇园时,针对某位比丘说的。据说,那位比丘从乡间来到祇园,收好衣钵,礼敬导师后,问一些年少沙弥:“贤友,在舍卫城,谁是照顾客比丘的人?”沙弥回答:“贤友,有一位名叫给孤独的大长者,还有一位名叫毗舍佉的大近事女,这两位是比丘僧团的护持者,就像父母一样。”那位比丘说:“善哉。”第二天清早,还没有任何比丘进入时,他就来到给孤独长者家门口。因为去得不是时候,没有人注意到他。他在那里什么也没得到,又去了毗舍佉家门口。在那里,同样因为去得太早,也什么都没得到。他到处转悠后再回来,粥已经分完了,他才去;又到处转悠后再回来,饭已经分完了,他又去了。他回到寺院后说:“这两家根本没有信心,也不净信,可这些比丘却说‘他们有信心,很净信’。”他就这样一边贬损那两家,一边到处走动。巴利
Na te pīṭhamadāyimhāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira janapadato jetavanaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā satthāraṃ vanditvā sāmaṇeradahare pucchi ‘‘āvuso, sāvatthiyaṃ āgantukabhikkhūnaṃ ke upakārakā’’ti . ‘‘Āvuso, anāthapiṇḍiko nāma mahāseṭṭhi, visākhā nāma mahāupāsikā ete bhikkhusaṅghassa upakārakā mātāpituṭṭhāniyā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti punadivase pātova ekabhikkhussapi apaviṭṭhakāle anāthapiṇḍikassa gharadvāraṃ agamāsi. Taṃ avelāya gatattā koci na olokesi . So tato kiñci alabhitvā visākhāya gharadvāraṃ gato. Tatrāpi atipātova gatattā kiñci na labhi. So tattha tattha vicaritvā punāgacchanto yāguyā niṭṭhitāya gato, punapi tattha tattha vicaritvā bhatte niṭṭhite gato. So vihāraṃ gantvā ‘‘dvepi kulāni assaddhāni appasannāni eva, ime bhikkhū pana ‘saddhāni pasannānī’ti kathentī’’ti tāni kulāni paribhavanto carati.
有一天,比丘们在法堂里聚在一起议论:“贤友,听说有个乡下出身的比丘,一大早就跑到人家门口去乞食,没要到东西,就一边糟践那些人家一边到处晃荡。”导师走过来,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么呢?”比丘们回答:“就是在说这件事。”于是导师叫人把那位比丘喊来,问:“比丘,听说真有这回事?”那位比丘说:“是真的,尊者。”导师就说:“比丘,你为什么要发火呢?从前还没有佛出世的时候,那些苦行修行人去到人家门口乞食,就算没要到,也不会生气啊。”说完,就讲起了过去的事。巴利
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asuko kira jānapado bhikkhu atikālasseva kuladvāraṃ gato bhikkhaṃ alabhitvā kulāni paribhavanto caratī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte taṃ bhikkhuṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira bhikkhū’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘kasmā tvaṃ bhikkhu kujjhasi, pubbe anuppanne buddhe tāpasāpi tāva kuladvāraṃ gantvā bhikkhaṃ alabhitvā na kujjhiṃsū’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城由梵授王治理国家的时候,菩萨出生在一个婆罗门家庭。长大成人后,他在塔克西拉学通了所有技艺,后来出家做了苦行者,在雪山住了很久。为了吃点咸酸的食物,他来到波罗奈,住在园林里。第二天,他进城乞食。那时,波罗奈有一位长者,有信仰、有信心。菩萨问:“哪一家是有信心的家族?”听说是“长者家”,就走到长者家门口。就在那时,长者去王宫侍奉国王了,家里的人也没看见他,他就转身离开。后来,长者从王宫回来,看见了他,便向他顶礼,接过他的钵,把他请进家里,请他坐下,为他洗脚、涂油,用粥和硬食等好好供养。吃饭中间,长者问他先前没得到供养的原因;吃完饭,长者向他顶礼,坐在一边,说:“尊者,凡是来到我家门口的乞讨者,或者如法的沙门、婆罗门,从来没有得不到恭敬和尊重就离开的。可是今天,尊者您因为没被我家孩子们看见,连座位、饮水、洗脚水,乃至粥饭都没得到就离开了。这是我的过错,请您原谅。”说完,他先说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṃ patvā uyyāne vasitvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pāvisi. Tadā bārāṇasiseṭṭhi saddho hoti pasanno. Bodhisatto ‘‘kataraṃ kulagharaṃ saddha’’nti pucchitvā ‘‘seṭṭhighara’’nti sutvā seṭṭhino gharadvāraṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ gato, manussāpi naṃ na passiṃsu, so nivattitvā gacchati. Atha naṃ seṭṭhi rājakulato nivattanto disvā vanditvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā gharaṃ netvā nisīdāpetvā pādadhovanatelamakkhanayāgukhajjakādīhi santappetvā antarābhatte kiñci kāraṇaṃ apucchitvā katabhattakiccaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘bhante, amhākaṃ gharadvāraṃ āgatā nāma yācakā vā dhammikasamaṇabrāhmaṇā vā sakkārasammānaṃ alabhitvā gatapubbā nāma natthi, tumhe pana ajja amhākaṃ dārakehi adiṭṭhattā āsanaṃ vā pānīyaṃ vā pādadhovanaṃ vā yāgubhattaṃ vā alabhitvāva gatā, ayaṃ amhākaṃ doso, taṃ no khamituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
我们没有给你座位,也没有给你水,也没有给你食物。
梵行者,请原谅我,我认识到这是我的过失。巴利
‘‘Na te pīṭhamadāyimhā, na pānaṃ napi bhojanaṃ; Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accaya’’nti.
在这里,“我们没有把座位给你”的意思是:我们连座位都没让你得到。巴利
Tattha na te pīṭhamadāyimhāti pīṭhampi te na dāpayimha.
菩萨听完这话,就说了第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto dutiyaṃ gāthamāha –
我既不执著,也不生气;对我来说,根本没有任何不喜欢的东西。
另外,我心里也生起过这样的念头:这个家族的习性大概就是如此吧。巴利
‘‘Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci; Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo’’ti.
在那里,“我不执着”就是我不粘着。所谓“如此”,是指“这个家族大概就是这样的本性,这一脉传承恐怕本来就不是乐善好施之家”——我心里生起了这样的念头。巴利
Tattha nevābhisajjāmīti neva laggāmi. Etādisoti ‘‘imassa kulassa etādiso nūna sabhāvo, adāyakavaṃso esa bhavissatī’’ti evaṃ me manovitakko uppanno.
长者听完之后,又说了另外两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā seṭṭhi itarā dve gāthā abhāsi –
在我们家族里,这是世代相传的规矩,父亲和祖父一直如此奉行。
座位、水、洗脚水,这一切我们都献上。巴利
‘‘Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā; Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.
在我们家族里,这是世代相传的规矩,父亲和祖父一直遵守;
我们恭恭敬敬地侍奉,就像对待最优秀的人一样。巴利
‘‘Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā; Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātaka’’nti.
这里,“法”指的是自性。“父亲和祖父”是指属于父亲和祖父的。“水”是指洗脚水。“涂足油”是指涂抹双脚的油。“这一切”就是指所有这些东西。“我们献上”:ni和pa是前缀,dāma的意思是给予,也就是“我们给”。由此表明,施主世系即是我们的世系,一直到第七代。“如同最上的亲人”:意思是,我们见到持法的沙门或婆罗门时,会像对待母亲、父亲一样,恭敬地亲手侍奉。巴利
Tattha dhammoti sabhāvo. Pitupitāmahoti pitūnañca pitāmahānañca santako. Udakanti pādadhovanaudakaṃ. Pajjanti pādamakkhanatelaṃ. Sabbetanti sabbaṃ etaṃ. Nipadāmaseti nikārapakārā upasaggā, dāmaseti attho, dadāmāti vuttaṃ hoti. Iminā yāva sattamā kulaparivaṭṭā dāyakavaṃso amhākaṃ vaṃsoti dasseti. Uttamaṃ viya ñātakanti mātaraṃ viya pitaraṃ viya ca mayaṃ dhammikaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā disvā sakkaccaṃ sahatthena upaṭṭhahāmāti attho.
菩萨又在波罗奈的长者那里住了几天,为他说法,然后再次前往雪山,修成神通与等至,最终转生到梵天界。巴利
Bodhisatto pana katipāhaṃ bārāṇasiseṭṭhino dhammaṃ desento tattha vasitvā puna himavantameva gantvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā brahmalokaparāyaṇo ahosi.
导师讲完这个法义开示,阐明了四圣谛,然后把本生故事连接起来。四圣谛开示结束时,那位比丘证得了入流果。那时候,波罗奈的长者就是阿难,而那位苦行者就是我。巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā bārāṇasiseṭṭhi ānando ahosi, tāpaso pana ahameva ahosinti.
第八 谷壳本生经注释巴利
[338] 8. Thusajātakavaṇṇanā
“已知道”这一句,是导师住在竹林精舍时,围绕阿阇世而说的。据说,他还在母亲腹中时,他母亲——憍萨罗王的女儿、频婆娑罗王的王后——生起了一种想喝频婆娑罗王右膝血的强烈欲望,因此变得面色苍白。侍女们问她,她就把这件事告诉了她们。国王听说后,召来占相师,问道:“听说王后生起了这样的欲望,这会有什么结果?”占相师们说:“王后腹中受生的那个有情,会杀死大王,夺取王位。”国王说:“如果我的儿子要杀死我、夺取王位,这有什么过错呢?”于是让人用刀割开自己的右膝,用金盘接血,让王后喝下。王后心想:“如果我腹中生下的儿子会杀害父亲,我还要他做什么!”为了堕胎,她让人按压自己的腹部。巴利
Viditaṃthusanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto ajātasattuṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira mātukucchigate tassa mātu kosalarājadhītāya bimbisārarañño dakkhiṇajāṇulohitapivanadohaḷo uppajjitvā paṇḍu ahosi. Sā paricārikāhi pucchitā tāsaṃ tamatthaṃ ārocesi. Rājāpi sutvā nemittake pakkosāpetvā ‘‘deviyā kira evarūpo dohaḷo uppanno, tassa kā nipphattī’’ti pucchi. Nemittakā ‘‘deviyā kucchimhi nibbattakasatto tumhe māretvā rajjaṃ gaṇhissatī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘sace mama putto maṃ māretvā rajjaṃ gaṇhissati, ko ettha doso’’ti dakkhiṇajāṇuṃ satthena phālāpetvā lohitaṃ suvaṇṇataṭṭakena gāhāpetvā deviyā pāyesi. Sā cintesi ‘‘sace mama kucchiyaṃ nibbatto putto pitaraṃ māressati, kiṃ me tenā’’ti. Sā gabbhapātanatthaṃ kucchiṃ maddāpesi .
国王知道后,就把她叫来,说:“夫人,听说我儿子将来会杀了我,夺取王位。可我并不是不会老、不会死的。让我看看儿子的脸吧,从今以后别再干这种事了。”从那时起,她仍然去花园,叫人按压自己的肚子。国王知道后,从此禁止她去花园。她怀胎满月,生下一个儿子。在取名的日子,因为他还没出生就已经和父亲成了敌人,所以就给他取名叫“阿阇世”。王子在王子应有的照料下渐渐长大。有一天,世尊由五百位比丘围绕,来到国王的住处坐下。国王用精美的嚼食和啖食供养了以佛陀为首的比丘僧团,礼敬世尊后,坐在一边听法。就在那时,人们把王子打扮好,送到国王面前。国王怀着强烈的疼爱,把儿子抱过来放在自己膝上坐着。因为一心牵挂儿子,只顾疼爱孩子,他根本听不进法。世尊知道他已经放逸了,就说:“大王,从前有些国王因为对儿子心存猜忌,就把他们秘密养大,并吩咐说:‘等我们去世后,你们就把他接出来,拥立他继承王位吧。’”国王听了便请求世尊,世尊于是讲起了过去的故事。巴利
Rājā ñatvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘bhadde mayhaṃ kira putto maṃ māretvā rajjaṃ gaṇhissati, na kho panāhaṃ ajaro amaro, puttamukhaṃ passituṃ me dehi, mā ito pabhuti evarūpaṃ kammaṃ akāsī’’ti āha. Sā tato paṭṭhāya uyyānaṃ gantvā kucchiṃ maddāpesi. Rājā ñatvā tato paṭṭhāya uyyānagamanaṃ nivāresi. Sā paripuṇṇagabbhā puttaṃ vijāyi. Nāmaggahaṇadivase cassa ajātasseva pitu sattubhāvato ‘‘ajātasattu’’tveva nāmamakaṃsu. Tasmiṃ kumāraparihārena vaḍḍhante satthā ekadivasaṃ pañcasatabhikkhuparivuto rañño nivesanaṃ gantvā nisīdi. Rājā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyabhojanīyena parivisitvā satthāraṃ vanditvā dhammaṃ suṇanto nisīdi. Tasmiṃ khaṇe kumāraṃ maṇḍetvā rañño adaṃsu. Rājā balavasinehena puttaṃ gahetvā ūrumhi nisīdāpetvā puttagatena pemena puttameva mamāyanto na dhammaṃ suṇāti. Satthā tassa pamādabhāvaṃ ñatvā ‘‘mahārāja, pubbe rājāno putte āsaṅkamānā paṭicchanne kāretvā ‘amhākaṃ accayena nīharitvā rajje patiṭṭhāpeyyāthā’ti āṇāpesu’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城,梵授王治理国家的时候,菩萨是塔克西拉一位闻名四方的大导师,教了许多王子和婆罗门青年各种技艺。波罗奈国王的儿子十六岁时也来到他那里,学习了三部吠陀和一切技艺。学业圆满后,他向老师辞行。老师用相术观察他,心想:“看这个人的样子,将来会因为儿子而遭遇灾祸,我要用自己的能力为他化解。”于是老师编了四首偈颂,交给王子,并这样嘱咐他:“孩子,第一首偈颂,等你登上王位后,在你儿子十六岁那年,你正在吃饭的时候念出来;第二首,在大朝会的时候念;第三首,登上宫殿、站在阶梯顶端的时候念;第四首,进入最殊胜的卧房、站在门槛上的时候念。”王子答应道:“好的。”便顶礼老师离开了。他先做了副王,父亲去世后,就登上了王位。他的儿子十六岁时,看到国王出游园林等地时的辉煌排场,便想杀掉父亲夺取王位,并把这件事告诉了自己的侍从们。侍从们说:“好啊,王子!到了老年才得到的权势,有什么意思?不管用什么办法,都该杀掉国王,夺取王位。”王子想:“我要用毒药毒死他。”于是和父亲一起吃晚饭时,他取了毒药坐下。国王在饭菜还没碰到嘴的时候,就念出了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto takkasilāyaṃ disāpāmokkhaācariyo hutvā bahū rājakumāre ca brāhmaṇakumāre ca sippaṃ vācesi. Bārāṇasiraññopi putto soḷasavassakāle tassa santikaṃ gantvā tayo vede ca sabbasippāni ca uggaṇhitvā paripuṇṇasippo ācariyaṃ āpucchi. Ācariyo aṅgavijjāvasena taṃ olokento ‘‘imassa puttaṃ nissāya antarāyo paññāyati, tamahaṃ attano ānubhāvena harissāmī’’ti cintetvā catasso gāthā bandhitvā rājakumārassa adāsi, evañca pana taṃ vadesi ‘‘tāta, paṭhamaṃ gāthaṃ rajje patiṭṭhāya tava puttassa soḷasavassakāle bhattaṃ bhuñjanto vadeyyāsi, dutiyaṃ mahāupaṭṭhānakāle, tatiyaṃ pāsādaṃ abhiruhamāno sopānasīse ṭhatvā, catutthaṃ sayanasirigabbhaṃ pavisanto ummāre ṭhatvā’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ācariyaṃ vanditvā gato oparajje patiṭṭhāya pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Tassa putto soḷasavassakāle rañño uyyānakīḷādīnaṃ atthāya nikkhamantassa sirivibhavaṃ disvā pitaraṃ māretvā rajjaṃ gahetukāmo hutvā attano upaṭṭhākānaṃ kathesi. Te ‘‘sādhu deva, mahallakakāle laddhena issariyena ko attho, yena kenaci upāyena rājānaṃ māretvā rajjaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti vadiṃsu. Kumāro ‘‘visaṃ khādāpetvā māressāmī’’ti pitarā saddhiṃ sāyamāsaṃ bhuñjanto visaṃ gahetvā nisīdi. Rājā bhattapātiyaṃ bhatte acchupanteyeva paṭhamaṃ gāthamāha –
老鼠认得谷壳,却也认得米粒;
把每一粒谷壳都避开,只吃米粒。巴利
‘‘Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ, viditaṃ pana taṇḍulaṃ; Thusaṃ thusaṃ vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare’’ti.
在这里,“知道”是指:即使在乌云密布的黑暗中,老鼠也能清楚地知道谷壳就是谷壳、米粒就是米粒。这里只是因为语法上词性颠倒,才说成“谷壳、米粒”。“它们吃”的意思是:它们避开谷壳,只吃米粒。这段话要表达的是:亲爱的王子,孩子啊,就像老鼠即使在黑暗中也清楚知道谷壳是谷壳、米粒是米粒,它们避开谷壳只吃米粒一样,你拿了毒药坐在这里的情形,对我来说也是明明白白的。巴利
Tattha viditanti kāḷavaddalepi andhakāre undurānaṃ thuso thusabhāvena taṇḍulo ca taṇḍulabhāvena vidito pākaṭoyeva. Idha pana liṅgavipallāsavasena ‘‘thusaṃ taṇḍula’’nti vuttaṃ. Khādareti thusaṃ thusaṃ vajjetvā taṇḍulameva khādanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – tāta kumāra, yathā undurānaṃ andhakārepi thuso thusabhāvena taṇḍulo ca taṇḍulabhāvena pākaṭo, te thusaṃ vajjetvā taṇḍulameva khādanti, evameva mamapi tava visaṃ gahetvā nisinnabhāvo pākaṭoti.
王子心想“我被认出来了”,心里害怕,不敢把毒药倒进饭钵里,就起身向国王行礼后离开了。他把这件事告诉了自己的侍从,问道:“今天我已经被认出来了,现在要怎么杀他呢?”从那时起,他们躲在园林里,凑在耳边悄悄商量:“有一个办法:把剑佩好,等国王去大朝会的时候,站在大臣们中间,看准国王松懈的那一刻,用剑砍死他——这样就行。”王子答应说:“好。”到了大朝会的时候,他佩好剑去了,四处寻找对国王下手的机会。就在那时,国王说出了第二首偈颂:巴利
Kumāro ‘‘ñātomhī’’ti bhīto bhattapātiyaṃ visaṃ pātetuṃ avisahitvā uṭṭhāya rājānaṃ vanditvā gato. So tamatthaṃ attano upaṭṭhākānaṃ ārocetvā ‘‘ajja tāvamhi ñāto, idāni kathaṃ māressāmī’’ti pucchi. Te tato paṭṭhāya uyyāne paṭicchannā hutvā nikaṇṇikavasena mantayamānā ‘‘attheko upāyo, khaggaṃ sannayhitvā mahāupaṭṭhānaṃ gatakāle amaccānaṃ antare ṭhatvā rañño pamattabhāvaṃ ñatvā khaggena paharitvā māretuṃ vaṭṭatī’’ti vavatthapesuṃ. Kumāro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā mahāupaṭṭhānakāle sannaddhakhaggo hutvā gantvā ito cito ca rañño paharaṇokāsaṃ upadhāreti. Tasmiṃ khaṇe rājā dutiyaṃ gāthamāha –
在森林里的密谈,以及在村子里私下咬耳朵的话;
还有这些“如此这般”的事,我也全都知道。巴利
‘‘Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā; Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā’’ti.
这里,“林中”指园林里。“耳语”指在耳边私下交谈。“你现在这样那样的事”指你现在寻找下手机会的这件事。这段话的意思是:亲爱的王子,孩子啊,你在园林和村子里跟侍从们那些贴着耳朵说的悄悄话,还有你现在为了杀我而做的这些事,这一切我都已经知道了。巴利
Tattha araññasminti uyyāne. Nikaṇṇikāti kaṇṇamūle mantanā. Yañcetaṃ iti cīti cāti yañca etaṃ idāni mama paharaṇokāsapariyesanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – tāta kumāra, yā esā tava attano upaṭṭhākehi saddhiṃ uyyāne ca gāme ca nikaṇṇikā mantanā, yañcetaṃ idāni mama māraṇatthāya iti cīti ca karaṇaṃ, etampi sabbaṃ mayā ñātanti.
王子心想:“父王已经知道我对他的敌意了。”于是他从那里逃走,把这件事告诉了侍从们。过了七八天,他们对他说:“王子,你父王并不知道你对他的敌意。你只是凭猜测才这么想的,杀了他吧。”有一天,他拿着剑,站在楼梯顶端的寝宫门口。国王站在楼梯顶端,说出了第三首偈颂——巴利
Kumāro ‘‘jānāti me veribhāvaṃ pitā’’ti tato palāyitvā upaṭṭhākānaṃ ārocesi. Te sattaṭṭha divase atikkamitvā ‘‘kumāra, na te pitā, veribhāvaṃ jānāti, takkamattena tvaṃ evaṃsaññī ahosi, mārehi na’’nti vadiṃsu. So ekadivasaṃ khaggaṃ gahetvā sopānamatthake gabbhadvāre aṭṭhāsi. Rājā sopānamatthake ṭhito tatiyaṃ gāthamāha –
据说,如法而生的儿子,父亲就是只猴子;
趁它年幼温顺时,用牙齿把果实咬断。巴利
‘‘Dhammena kira jātassa, pitā puttasssa makkaṭo; Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā’’ti.
这里,“依本性”就是按它自己的性质来说。“父亲是儿子的猴子”意思是:父亲是猴子,对它的儿子那只小猴子来说。这段话要表达的是:就像森林里出生的猴子,担心自己的猴群被夺走,就用牙齿咬断小猴子的果实,毁掉它的雄性特征;同样,对你这个过度贪求王权的人,我也要拔掉你的果实,毁掉你的雄性特征。巴利
Tattha dhammenāti sabhāvena. Pitā puttassa makkaṭoti pitā makkaṭo puttassa makkaṭapotakassa. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā araññe jāto makkaṭo attano yūthapariharaṇaṃ āsaṅkanto taruṇassa makkaṭapotakassa dantehi phalaṃ chinditvā purisabhāvaṃ nāseti, tathā tava atirajjakāmassa phalāni uppāṭāpetvā purisabhāvaṃ nāsessāmīti.
王子害怕了,心想“父王想抓我”,就逃走了,然后告诉侍从们说:“我被父王恐吓了。”过了大约半个月,那些侍从对王子说:“王子,如果国王知道了这件事,绝不会忍这么久。你说的只是猜测罢了,杀了他吧。”有一天,王子拿着剑,走进楼上的华丽寝室,心想“等他进来我就杀了他”,便在床下坐好。国王吃完晚饭,打发走侍从,心想“我要去睡了”,走进寝宫,站在门槛上,说出第四首偈颂——巴利
Kumāro ‘‘gaṇhāpetukāmo maṃ pitā’’ti bhīto palāyitvā ‘‘pitarāmhi santajjito’’ti upaṭṭhākānaṃ ārocesi. Te aḍḍhamāsamatte vītivatte ‘‘kumāra, sace rājā jāneyya, ettakaṃ kālaṃ nādhivāseyya, takkamattena tayā kathitaṃ, mārehi na’’nti vadiṃsu. So ekadivasaṃ khaggaṃ gahetvā uparipāsāde sirisayanaṃ pavisitvā ‘‘āgacchantameva naṃ māressāmī’’ti heṭṭhāpallaṅke nisīdi. Rājā bhuttasāyamāso parijanaṃ uyyojetvā ‘‘nipajjissāmī’’ti sirigabbhaṃ pavisanto ummāre ṭhatvā catutthaṃ gāthamāha –
你这样子爬来爬去,就像芥子堆里的瞎眼山羊;
这个躺在下边的人,我也已经知道了。巴利
‘‘Yametaṃ parisappasi, ajakāṇova sāsape; Yopāyaṃ heṭṭhato seti, etampi viditaṃ mayā’’ti.
其中,“到处爬”是指因为害怕而从这里到那里地爬。“芥子”是指芥子田。“这个也”是说这个也是这样。这里要表达的意思是:就像闯进芥子丛里的独眼山羊一样,你因为害怕而从这里到那里地乱爬;你第一次是带着毒来的,第二次是怀着想用剑砍我的心思来的,第三次你拿着剑站在楼梯顶上;现在你又躺在下面的床上,心里想着“我要杀了他”。这一切我都知道,现在我不会再放过你,我要抓住你,把你交给国王处置。就这样,在他自己完全不知道的情况下,那些偈颂一一揭示了相应的含义。巴利
Tattha parisappasīti bhayena ito cito ca sappasi. Sāsapeti sāsapakhette. Yopāyanti yopi ayaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yampi etaṃ tvaṃ sāsapavanaṃ paviṭṭhakāṇaeḷako viya bhayena ito cito ca saṃsappasi, paṭhamaṃ visaṃ gahetvā āgatosi, dutiyaṃ khaggena paharitukāmo hutvā āgatosi, tatiyaṃ khaggaṃ ādāya sopānamatthake aṭṭhāsi, idāni maṃ ‘‘māressāmī’’ti heṭṭhāsayane nipannosi, sabbametaṃ jānāmi, na taṃ idāni vissajjemi, gahetvā rājāṇaṃ kārāpessāmīti. Evaṃ tassa ajānantasseva sā sā gāthā taṃ taṃ atthaṃ dīpeti.
王子心想:“父王已经认出我了,现在他一定不会放过我。”他越想越怕,就从床底下爬出来,把剑丢在国王脚边,然后胸口贴地趴在国王脚下,说:“请饶恕我吧,大王!”国王斥责他说:“你以为你做的事没人知道吗?”于是命人用锁链把他捆起来,押进牢房,并派人看守。那时,国王看出了菩萨的德行。后来,国王去世了,众人办完国王的葬礼后,把王子从牢里放出来,拥立他登上了王位。巴利
Kumāro ‘‘ñātomhi pitarā, idāni maṃ nāssessatī’’ti bhayappatto heṭṭhāsayanā nikkhamitvā khaggaṃ rañño pādamūle chaḍḍetvā ‘‘khamāhi me, devā’’ti pādamūle urena nipajji. Rājā ‘‘na mayhaṃ koci kammaṃ jānātīti tvaṃ cintesī’’ti taṃ tajjetvā saṅkhalikabandhanena bandhāpetvā bandhanāgāraṃ pavesāpetvā ārakkhaṃ ṭhapesi. Tadā rājā bodhisattassa guṇaṃ sallakkhesi. So aparabhāge kālamakāsi, tassa sarīrakiccaṃ katvā kumāraṃ bandhanāgārā nīharitvā rajje patiṭṭhāpesuṃ.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来:“那时候,在塔克西拉城做四方闻名的老师的人,正是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā takkasilāyaṃ disāpāmokkho ācariyo ahameva ahosi’’nti.
第339段 9. 巴韦鲁本生注巴利
[339] 9. Bāverujātakavaṇṇanā
“因为不见孔雀……”这段话,是导师住在祇园时,针对那些失去了利养和恭敬的外道而说的。原来,在佛陀还没出现的时候,外道们是得到利养的;可是佛陀出现以后,他们就失去了利养和恭敬,就像太阳升起时萤火虫消失一样。比丘们围绕这件事,在法堂里议论起来。导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”听说是在谈这件事之后,导师说:“比丘们,不只是现在这样。过去也是,在有德行的人还没出现之前,没有德行的人也能得到利养和名声的顶峰;可是有德行的人一出现,没有德行的人就失去了利养和恭敬。”说完,导师便讲起了过去的事。巴利
Adassanena morassāti idaṃ satthā jetavane viharanto hatalābhasakkāre titthiye ārabbha kathesi. Titthiyā hi anuppanne buddhe lābhino ahesuṃ, uppanne pana buddhe hatalābhasakkārā sūriyuggamane khajjopanakā viya jātā. Tesaṃ taṃ pavattiṃ ārabbha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi yāva guṇavantā na uppajjanti, tāva nigguṇā lābhaggayasaggappattā ahesuṃ, guṇavantesu pana uppannesu nigguṇā hatalābhasakkārā jātā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈梵授王治国的时候,菩萨投生为孔雀,长大后容貌俊美,在树林里游走。那时,有些商人带了一只指路的乌鸦,乘船去了巴韦鲁国。据说当时巴韦鲁国根本没有乌鸦。来往的当地居民看见那只乌鸦坐在笼子里,就称赞说:“你们看它的羽毛颜色、脖子后面的翎羽和嘴喙,还有那双像宝珠一样的眼睛!”他们一味夸那只乌鸦,对商人们说:“尊者们,把这只鸟给我们吧,我们需要它。你们回到自己国家,还能得到别的鸟。”商人说:“那就拿钱来买吧。”当地居民说:“请用一个迦哈巴那卖给我们吧。”商人说:“我们不卖。”这样一步步加价,当对方说“用一百个迦哈巴那卖给我们吧”时,商人们说:“这只鸟对我们很有用,不过愿与你们结个善缘。”就收下一百个迦哈巴那,把乌鸦给了他们。那些人把乌鸦带回去,放进金笼子里,用各种鱼肉和种种水果喂养它。在这个没有别的鸟的地方,这只具足十种不善法的乌鸦,就这样达到了利养和名誉的顶峰。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto morayoniyaṃ nibbattitvā vuḍḍhimanvāya sobhaggappatto araññe vicari. Tadā ekacce vāṇijā disākākaṃ gahetvā nāvāya bāveruraṭṭhaṃ agamaṃsu. Tasmiṃ kira kāle bāveruraṭṭhe sakuṇā nāma natthi. Āgatāgatā raṭṭhavāsino taṃ pañjare nisinnaṃ disvā ‘‘passathimassa chavivaṇṇaṃ galapariyosānaṃ mukhatuṇḍakaṃ maṇiguḷasadisāni akkhīnī’’ti kākameva pasaṃsitvā te vāṇijake āhaṃsu ‘‘imaṃ, ayyā, sakuṇaṃ amhākaṃ detha, amhākaṃ iminā attho, tumhe attano raṭṭhe aññaṃ labhissathā’’ti. ‘‘Tena hi mūlena gaṇhathā’’ti. ‘‘Kahāpaṇena no dethā’’ti. ‘‘Na demā’’ti . Anupubbena vaḍḍhitvā ‘‘satena dethā’’ti vutte ‘‘amhākaṃ esa bahūpakāro, tumhehi saddhiṃ metti hotū’’ti kahāpaṇasataṃ gahetvā adaṃsu. Te taṃ netvā suvaṇṇapañjare pakkhipitvā nānappakārena macchamaṃsena ceva phalāphalena ca paṭijaggiṃsu. Aññesaṃ sakuṇānaṃ avijjamānaṭṭhāne dasahi asaddhammehi samannāgato kāko lābhaggayasaggappatto ahosi.
后来,那些商人又带了一只孔雀王,训练它随着弹指声鸣叫、随着拍手声跳舞,这样教会之后,便前往巴韦鲁国。大众聚集的时候,那只孔雀站在船头,抖动翅膀,发出悦耳的声音,跳起舞来。人们看见之后,满心欢喜,说道:“尊者,请把这只相貌庄严、训练有素的鸟王送给我们吧。”商人说:“我们先带来了一只乌鸦,你们把它留下了;现在又带来一只孔雀王,你们也来讨要。不可能带着鸟到你们的国家来。”“好吧,尊者,你们在自己的国家还能得到别的鸟,请把这只给我们。”人们把价钱加到一千,买了下来。然后把它放进用七宝装饰的笼子里,用鱼肉、各种果实以及蜜、炒米、糖水等来喂养。孔雀王达到了利养和名誉的顶峰。从它到来的时候起,乌鸦的利养和恭敬就衰落了,甚至没有人愿意再看它一眼。乌鸦得不到该嚼的和该吃的,就“呱呱”叫着离开,落到粪堆上觅食。巴利
Punavāre te vāṇijā ekaṃ morarājānaṃ gahetvā yathā accharasaddena vassati, pāṇippaharaṇasaddena naccati, evaṃ sikkhāpetvā bāveruraṭṭhaṃ agamaṃsu. So mahājane sannipatite nāvāya dhure ṭhatvā pakkhe vidhunitvā madhurassaraṃ nicchāretvā nacci. Manussā taṃ disvā somanassajātā ‘‘etaṃ, ayyā, sobhaggappattaṃ susikkhitaṃ sakuṇarājānaṃ amhākaṃ dethā’’ti āhaṃsu. Amhehi paṭhamaṃ kāko ānīto, taṃ gaṇhittha, idāni ekaṃ morarājānaṃ ānayimhā, etampi yācatha, tumhākaṃ raṭṭhe sakuṇaṃ nāma gahetvā āgantuṃ na sakkāti. ‘‘Hotu, ayyā, attano raṭṭhe aññaṃ labhissatha, imaṃ no dethā’’ti mūlaṃ vaḍḍhetvā sahassena gaṇhiṃsu. Atha naṃ sattaratanavicitte pañjare ṭhapetvā macchamaṃsaphalāphalehi ceva madhulājasakkarapānakādīhi ca paṭijaggiṃsu, mayūrarājā lābhaggayasaggappatto jāto, tassāgatakālato paṭṭhāya kākassa lābhasakkāro parihāyi, koci naṃ oloketumpi na icchi. Kāko khādanīyabhojanīyaṃ alabhamāno ‘‘kākā’’ti vassanto gantvā ukkārabhūmiyaṃ otaritvā gocaraṃ gaṇhi.
导师把这两件事联系起来,成为正等觉者之后,说出了这些偈颂:巴利
Satthā dve vatthūni ghaṭetvā sambuddho hutvā imā gāthā abhāsi –
未见孔雀、有冠、声音悦耳者;
在那里,人们用肉和果子供养乌鸦。巴利
‘‘Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino; Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.
当那只声音美妙的孔雀来到巴韦鲁时,
那时,乌鸦的利养(指种种生活物资)和恭敬(指人们对它的尊重与礼遇)就消失了。巴利
‘‘Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā; Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.
直到佛陀——法王、光明遍照者——出现之前,
那时,其他人供养了许多沙门和婆罗门。巴利
‘‘Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro; Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.
当具足妙音的佛陀宣说法时,
那时,外道们的利养和恭敬衰减了。巴利
‘‘Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi; Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathā’’ti.
在这里,“有顶髻者”是指拥有顶髻的人。“妙语者”是指声音甜美的人。“敬奉”是指他们做了敬奉。“以肉与果”是指用各种肉和种种果实。“来至巴韦鲁”是指来到了巴韦鲁国。也有读作“Bhāverū”的写法。“衰微”是指减损、没落。“法王”是因为以九种出世间法令众人欢喜,所以称为法王。“造光者”是因为在有情世间、器世间、行世间中带来了光明,所以称为造光者。“具足妙音”是指具足了梵音。“宣说了法”是指开示了四谛之法。巴利
Tattha sikhinoti sikhāya samannāgatassa. Mañjubhāṇinoti madhurassarassa. Apūjesunti apūjayiṃsu. Maṃsena ca phalena cāti nānappakārena maṃsena phalāphalena ca. Bāverumāgamāti bāveruraṭṭhaṃ āgato. ‘‘Bhāverū’’tipi pāṭho. Ahāyathāti parihīno. Dhammarājāti navahi lokuttaradhammehi parisaṃ rañjetīti dhammarājā. Pabhaṅkaroti sattalokaokāsalokasaṅkhāralokesu ālokassa katattā pabhaṅkaro. Sarasampannoti brahmassarena samannāgato. Dhammaṃ adesayīti catusaccadhammaṃ pakāsesīti.
说完这四首偈颂后,他把本生故事联系起来说:“那时,乌鸦是尼乾陀·若提子,而孔雀王就是我。”巴利
Iti imā catasso gāthā bhāsitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kāko nigaṇṭho nāṭaputto ahosi, morarājā pana ahameva ahosi’’nti.
第十篇 威萨亚本生注巴利
[340] 10. Visayhajātakavaṇṇanā
施与诸施物这个说法,是导师住在祇园精舍时,因给孤独长者而讲的。这件事在下面的《坚木炭本生》(Jā. 1.1.40)里已经详细说过。不过在这里,导师把给孤独长者叫来,对他说:“古代的智者们,居士啊,当帝释天王站在空中阻拦他们说‘不要布施’时,他们还是把帝释天王顶了回去,照样布施。”给孤独长者听了这话,就请求导师讲过去的事,导师便讲了起来。巴利
Adāsidānānīti idaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā khadiraṅgārajātake (jā. 1.1.40) vitthāritameva. Idha pana satthā anāthapiṇḍikaṃ. Āmantetvā ‘‘porāṇakapaṇḍitāpi gahapati ‘dānaṃ mā dadāsī’ti ākāse ṭhatvā vārentaṃ sakkaṃ devānamindaṃ paṭibāhitvā dānaṃ adaṃsuyevā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈由梵授王统治时,菩萨是一位名叫毗沙亚的长者,拥有八十亿财产。他具足五戒,志在布施,喜好施舍。他在四座城门、城中心和自己家门口这六个地方建起布施堂,持续行施,每天施出六十万钱。菩萨吃的饭食,和贫民、乞讨者吃的完全一样。他像把整个赡部洲都犁遍了一样广泛布施,由于布施的威力,帝释天的宫殿震动了,帝释天王的黄色毛毯石座发出灼热之相。帝释天心想:“是谁想把我从座位上赶走呢?”他观察后看到了那位大长者,又想:“这位毗沙亚如此极度铺开,像犁遍整个赡部洲一样地布施。照这样下去,他会用这布施把我赶走,自己成为帝释天。我要毁掉他的财富,让他变成穷人,使他没法再布施。”这样想后,帝释天就让他的所有钱财、谷物、油、蜂蜜、糖蜜、砂糖等,甚至连奴仆和工人都一并消失了。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhavo visayho nāma seṭṭhi hutvā pañcahi sīlehi samannāgato dānajjhāsayo dānābhirato ahosi. So catūsu nagaradvāresu, nagaramajjhe, attano gharadvāreti chasu ṭhānesu dānasālāyo kāretvā dānaṃ pavattesi, divase divase cha satasahassāni vissajjeti. Bodhisattassa ca vanibbakayācakānañca ekasadisameva bhattaṃ hoti. Tassa jambudīpaṃ unnaṅgalaṃ katvā dānaṃ dadato dānānubhāvena sakkassa bhavanaṃ kampi, sakkassa devarañño paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ ṭhānā cāvetukāmo’’ti upadhārento mahāseṭṭhiṃ disvā ‘‘ayaṃ visayho ativiya pattharitvā sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ karonto dānaṃ deti, iminā dānena maṃ cāvetvā sayaṃ sakko bhavissati maññe, dhanamassa nāsetvā etaṃ daliddaṃ katvā yathā dānaṃ na deti, tathā karissāmī’’ti cintetvā sabbaṃ dhanadhaññaṃ telamadhuphāṇitasakkarādīni antamaso dāsakammakaraporisampi antaradhāpesi.
那时,负责布施事务的人回来报告说:“主人,布施堂已经断了供应,我们到处铺开的地方,什么都找不到了。”菩萨说:“从这边拿钱财去,不要让布施中断。”他把妻子叫来,说:“贤妻,让布施继续办下去吧。”妻子搜遍了整间屋子,连半摩沙迦那么一点东西都没找到,就说:“夫君,除了我们身上穿的衣服,我什么都看不到了,整个家宅都空了。”他们让人打开七宝库的门,也什么都没看见;除了菩萨和妻子,别的奴仆和做工的人也都见不到了。菩萨又把妻子叫来,说:“贤妻,布施不能断。你把整个住处再仔细找一遍,看看还有什么。”就在那时,一个割草的人把镰刀、扁担和捆草的绳子丢在门廊里,逃走了。富豪的妻子看见后,说:“夫君,除了这些,我什么都看不到了。”她就把这些东西拿来交给菩萨。菩萨说:“贤妻,我这么久以来从没割过草,但今天我要去割草,拿去卖了,再按合适的方式继续布施。”因为害怕布施中断,他拿起镰刀、扁担和绳子,出了城,来到草地,割了草,心想:“一捆留给我们自己,一捆我拿去布施。”他把两捆草扎好,挂在扁担上,挑着走到城门口卖掉,换了几摩沙迦。他把一份给了乞讨的人。乞讨的人很多,他们纷纷说“也给我吧,也给我吧”,他就把另一份也给了他们。那一天,他和妻子一起没吃东西就过去了。就这样,六天过去了。巴利
Tadā dānabyāvaṭā āgantvā ‘‘sāmi dānaggaṃ pacchinnaṃ, ṭhapitaṭhapitaṭṭhāne na kiñci passāmā’’ti ārocayiṃsu. ‘‘Ito paribbayaṃ haratha, mā dānaṃ pacchindathā’’ti bhariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘bhadde, dānaṃ pavattāpehī’’ti āha. Sā sakalagehaṃ vicinitvā aḍḍhamāsakamattampi adisvā ‘‘ayya, amhākaṃ nivatthavatthaṃ ṭhapetvā aññaṃ kiñci na passāmi, sakalagehaṃ tuccha’’nti āha. Sattaratanagabbhesu dvāraṃ vivarāpetvā na kiñci addasa, seṭṭhiñca bhariyañca ṭhapetvā aññe dāsakammakarāpi na paññāyiṃsu. Puna mahāsatto. Bhariyaṃ āmantetvā ‘‘bhadde, na sakkā dānaṃ pacchindituṃ, sakalanivesanaṃ vicinitvā kiñci upadhārehī’’ti āha. Tasmiṃ khaṇe eko tiṇahārako asitañca kājañca tiṇabandhanarajjuñca dvārantare chaḍḍetvā palāyi. Seṭṭhibhariyā taṃ disvā ‘‘sāmi, idaṃ ṭhapetvā aññaṃ na passāmī’’ti āharitvā adāsi. Mahāsatto ‘‘bhadde, mayā ettakaṃ kālaṃ tiṇaṃ nāma na lāyitapubbaṃ, ajja pana tiṇaṃ lāyitvā āharitvā vikkiṇitvā yathānucchavikaṃ dānaṃ dassāmī’’ti dānupacchedabhayena asitañceva kājañca rajjuñca gahetvā nagarā nikkhamitvā tiṇavatthuṃ gantvā tiṇaṃ lāyitvā ‘‘eko amhākaṃ bhavissati, ekena dānaṃ dassāmī’’ti dve tiṇakalāpe bandhitvā kāje laggetvā ādāya gantvā nagaradvāre vikkiṇitvā māsake gahetvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ yācakānaṃ adāsi. Yācakā bahū, tesaṃ ‘‘mayhampi dehi, mayhampi dehī’’ti vadantānaṃ itarampi koṭṭhāsaṃ datvā taṃ divasaṃ saddhiṃ bhariyāya anāhāro vītināmesi. Iminā niyāmena cha divasā vītivattā.
到了第七天,他去搬草时,已经整整七天没吃东西,身体极其虚弱。额头被太阳一晒,双眼就发黑旋转。他没法提起正念,把草铺开后便倒了下去。帝释天一直在观察他的举动,就在那一瞬间赶来,站在虚空中,说出第一首偈颂:巴利
Athassa sattame divase tiṇaṃ āharamānassa sattāhaṃ nirāhārassa atisukhumālassa nalāṭe sūriyātapena pahaṭamatte akkhīni bhamiṃsu. So satiṃ paccupaṭṭhāpetuṃ asakkonto tiṇaṃ avattharitvā pati. Sakko tassa kiriyaṃ upadhārayamāno vicarati. So taṅkhaṇaññeva āgantvā ākāse ṭhatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
威萨亚,过去你曾布施;你布施的时候,就有了会耗尽的性质。
从今以后,如果你不再布施,你克制自己而不布施,你的财富就会照样保持不变。巴利
‘‘Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi; Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā’’ti.
它的意思是:喂,威萨亚,从前你家里还有财富的时候,你让整个赡部洲都成了无需耕种之地,到处布施。可你那样布施时,你的财富本身就带着耗尽的性质,注定会用完,所有财产都花光了。从今以后,就算你不再布施,什么都不给任何人,你克制自己、不布施,你的财富也还是会照旧留着。你就对我承诺一句“从今往后我不再布施了”,我就让你重新看到你的财富。巴利
Tassattho – ambho visayha tvaṃ ito pubbe tava gehe dhane vijjamāne sakalajambudīpaṃ unnaṅgalaṃ karitvā dānāni adāsi. Tassa ca te evaṃ dadato bhogānaṃ khayadhammo khayasabhāvo ahosi, sabbaṃ sāpateyyaṃ khīṇaṃ, ito paraṃ cepi tvaṃ dānaṃ na dadeyya, kassaci kiñci na dadeyyāsi, tava saṃyamantassa adadantassa bhogā tatheva tiṭṭheyyuṃ, ‘‘ito paṭṭhāya na dassāmī’’ti tvaṃ mayhaṃ paṭiññaṃ dehi, ahaṃ te bhoge dassessāmīti.
菩萨听了他的话,问道:“你是谁?”对方回答:“我是帝释天。”菩萨说:“所谓帝释天,是自己亲自布施、持戒、奉行布萨、圆满七种德行之后,才得到帝释天的地位的。你却为了自己那点自在,来阻止我布施,这真是卑劣的行为!”说完,便诵出三首偈颂:巴利
Mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā ‘‘kosi tva’’nti āha. ‘‘Sakkohamasmī’’ti. Bodhisatto ‘‘sakko nāma sayaṃ dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā satta vattapadāni pūretvā sakkattaṃ patto, tvaṃ pana attano issariyakāraṇaṃ dānaṃ vāresi, anariyaṃ vata karosī’’ti vatvā tisso gāthā abhāsi –
千眼帝释天啊,人们说:圣者即使极其穷困潦倒,也不该做非圣之事。
天王啊,别让你们拥有那种财富——为了它,我们会舍弃信仰。巴利
‘‘Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu; Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja, yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.
一辆车从哪里走过,另一辆车也从那里走过;
帝释天啊,过去定下的规矩,就照它继续行持吧。巴利
‘‘Yena eko ratho yāti, yāti tenaparo ratho; Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva vāsava.
如果有,我们就布施;如果没有,我们拿什么布施?
就算真到了那一步,我们也要展示(布施),千万别在布施上懈怠。巴利
‘‘Yadi hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase; Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhase’’ti.
这里,“非圣者”指低劣的恶业。“圣者”指以清净行为而成为圣者。“即使极贫困”指即使极度贫穷。“不应作”指诸佛等圣者说这是不该做的事,而你的意思是:你向我指示了一条非圣道。“vo”只是一个语气词。“为了受用那种财富”意思是:我们为了受用某种财富而舍弃、放弃了對布施的信心,那这样的财富干脆不存在好了,我们不需要这种财富。巴利
Tattha anariyanti lāmakaṃ pāpakammaṃ. Ariyenāti parisuddhācārena ariyena. Suduggatenāpīti sudaliddenāpi. Akiccamāhūti akattabbanti buddhādayo ariyā vadanti, tvaṃ pana maṃ anariyaṃ maggaṃ ārocesīti adhippāyo. Voti nipātamattaṃ. Yaṃ bhogahetūti yassa dhanassa paribhuñjanahetu mayaṃ dānasaddhaṃ vijahemu pariccajeyyāma, taṃ dhanameva mā ahu, na no tena dhanena atthoti dīpeti.
“车”是指任何一种交通工具。这里说的是:一条路上有一辆车走过,另一辆车也想“这是那辆车走过的路”,就沿着同一条路走。“古昔所立的惯例”:我过去所立的惯例,只要我还活着,就应该继续实行,不要让它停下来。“即使那样”:即使我们沦落到割草人的地步,只要还活着,就仍然要布施。为什么?因为“不要在布施上放逸”。不行布施的人就叫放逸,他不记得布施,也不留意布施;但我在活着的时候,不愿意在布施上放逸,所以我会一直布施。巴利
Rathoti yaṃkiñci yānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yena maggena eko ratho yāti, aññopi ratho ‘‘rathassa gatamaggo eso’’ti teneva maggena yāti. Porāṇaṃ nihitaṃ vattanti yaṃ mayā pubbe nihitaṃ vattaṃ, taṃ mayi dharante vattatuyeva, mā tiṭṭhatūti attho. Evaṃbhūtāti evaṃ tiṇahārakabhūtāpi mayaṃ yāva jīvāma, tāva dassāmayeva. Kiṃkāraṇā? Mā dānaṃ pamadamhaseti. Adadanto hi dānaṃ pamajjati nāma na sarati na sallakkheti, ahaṃ pana jīvamāno dānaṃ pamussituṃ na icchāmi, tasmā dānaṃ dassāmiyevāti dīpeti.
帝释天没办法阻止他,就问他:“你为了什么而布施?”菩萨回答说:“我不求帝释天的位置,也不求梵天的位置,我只是为了追求一切知智才布施。”帝释天听了他的话,很满意,用手抚摸他的背。就在菩萨被抚摸的那一刻,他整个身体立刻变得饱满充实。靠着帝释天的威神力,他财富的短缺也完全恢复如初了。帝释天说:“大长者,从今天起,你每天拿出一百二十万钱财来布施吧。”帝释天在他家里变出无量财富,把他打发回去,自己就回到天界了。巴利
Sakko taṃ paṭibāhituṃ asakkonto ‘‘kimatthāya dānaṃ dadāsī’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘neva sakkattaṃ, na brahmattaṃ patthayamāno, sabbaññutaṃ patthento panāhaṃ dadāmī’’ti āha. Sakko tassa vacanaṃ sutvā tuṭṭho hatthena piṭṭhiṃ parimajji. Bodhisattassa taṅkhaṇaññeva parimajjitamattasseva sakalasarīraṃ paripūri. Sakkānubhāvena cassa sabbo vibhavaparicchedo paṭipākatikova ahosi. Sakko ‘‘mahāseṭṭhi, tvaṃ ito paṭṭhāya divase divase dvādasa satasahassāni vissajjento dānaṃ dadāhī’’ti tassa gehe aparimāṇaṃ dhanaṃ katvā taṃ uyyojetvā sakaṭṭhānameva gato.
导师讲完这段法义开示后,把本生故事总结起来说:“那时候,长者的妻子就是罗睺罗的母亲,而那位长者毗娑诃就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā seṭṭhibhariyā rāhulamātā ahosi, visayho pana seṭṭhi ahameva ahosi’’nti.
小拘那罗品巴利
5. Cūḷakuṇālavaggo
1. 《甘达利本生注》巴利
[341] 1. Kaṇḍarījātakavaṇṇanā
关于“Narānamārāmakarāsu”起首的这个本生,它的详细故事会在《拘那罗本生》(Kuṇālajātaka,Jā. 2.21)里清楚显现。巴利
Narānamārāmakarāsūti imassa jātakassa vitthārakathā kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati.
《猕猴本生注》巴利
[342] 2. Vānarajātakavaṇṇanā
“我确实能自救”这句话,是导师住在竹林精舍时,针对提婆达多图谋杀害(佛陀)一事而说的。这件事的详细经过,在下面的《鳄鱼本生注疏》中已经详细说明了。巴利
Asakkhiṃvata attānanti idaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu (jā. aṭṭha. 2.2.susumārajātakavaṇṇanā) heṭṭhā vitthāritameva.
过去,在波罗奈梵授王统治的时候,菩萨投生在雪山地区的猕猴族中,长大后住在恒河边。那时,恒河里的一条雌鳄鱼对菩萨的心脏肉生起了强烈的渴望,就把这事告诉了雄鳄鱼。雄鳄鱼心想:“我把那只猕猴沉到水里淹死,取出它的心脏肉,送给雌鳄鱼。”于是它对大士说:“来吧,朋友,我们到河中小岛上去吃各种果子。”猕猴问:“朋友,我怎么去呢?”鳄鱼说:“我让你坐在我背上,带你过去。”猕猴没有看穿它的心思,就跳上它的背坐了下来。鳄鱼游了一小段路,就开始往下沉。这时猕猴问它:“喂,你为什么要把我沉到水里去?”鳄鱼说:“我要杀死你,把你的心脏肉给我的妻子。”猕猴说:“你这个蠢货,你以为我的心脏肉长在我胸口吗?”鳄鱼问:“那你把它放在哪里了?”猕猴说:“你没看见那挂在乌敦跋罗树上的东西吗?”鳄鱼说:“我看见了,你会给我吗?”猕猴说:“是的,我会给你。”鳄鱼因为愚笨,就带着猕猴来到恒河岸边乌敦跋罗树的根部。菩萨从鳄鱼背上跳起来,坐到乌敦跋罗树上,说了这些偈颂:巴利
Atīte pana bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese kapiyoniyaṃ nibbattitvā vayappatto gaṅgātīre vasi. Athekā antogaṅgāyaṃ saṃsumārī bodhisattassa hadayamaṃse dohaḷaṃ uppādetvā saṃsumārassa kathesi. So ‘‘taṃ kapiṃ udake nimujjāpetvā māretvā hadayamaṃsaṃ gahetvā saṃsumāriyā dassāmī’’ti cintetvā mahāsattaṃ āha – ‘‘ehi, samma, antaradīpake phalāphale khādituṃ gacchāmā’’ti. ‘‘Kathaṃ, samma, ahaṃ gamissāmī’’ti. ‘‘Ahaṃ taṃ mama piṭṭhiyaṃ nisīdāpetvā nessāmī’’ti. So tassa cittaṃ ajānanto laṅghitvā piṭṭhiyaṃ nisīdi. Saṃsumāro thokaṃ gantvā nimujjituṃ ārabhi. Atha naṃ vānaro ‘‘kiṃkāraṇā, bho, maṃ udake nimujjāpesī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ taṃ māretvā tava hadayamaṃsaṃ mama bhariyāya dassāmī’’ti. ‘‘Dandha tvaṃ mama hadayamaṃsaṃ ure atthīti maññasī’’ti? ‘‘Atha kahaṃ te ṭhapita’’nti? ‘‘Etaṃ udumbare olambantaṃ na passasī’’ti? ‘‘Passāmi, dassasi pana me’’ti. ‘‘Āma, dassāmī’’ti. Saṃsumāro dandhatāya taṃ gahetvā nadītīre udumbaramūlaṃ gato. Bodhisatto tassa piṭṭhito laṅghitvā udumbararukkhe nisinno imā gāthā abhāsi –
我确实能把自己从水里拉上陆地。
如今,我再也不会受你控制了,水中的鳄鱼啊。巴利
‘‘Asakkhiṃ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ; Na dānāhaṃ puna tuyhaṃ, vasaṃ gacchāmi vārija.
这些芒果、阎浮果和面包果,已经够用了;
大海彼岸的那些,在我看来,都比不上这棵乌敦跋罗树。巴利
‘‘Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca; Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
如果有人不能很快明白已经生起的意义,
他落入敌人的掌控,事后才后悔。巴利
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati; Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
如果有人能迅速看清当下生起的事情,
他就能从敌人的围困中脱身,事后也不会懊悔。巴利
‘‘Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatī’’ti.
在这里,“确实能够”意思是“确实有能力”。“拔出”意思是拔除、解救。“水里的”是对鳄鱼的称呼。“那些大海彼岸的”:这是用“大海”来指称恒河,说道:“那些要渡到大海彼岸才能吃的东西,够了。”“事后后悔”的意思是:对已经发生的事不能迅速看清,就会落入敌人的掌控,事后才后悔。巴利
Tattha asakkhiṃ vatāti samattho vata ahosiṃ. Uddhātunti uddharituṃ. Vārijāti saṃsumāraṃ ālapati. Yāni pāraṃ samuddassāti gaṅgaṃ samuddanāmenālapanto ‘‘yāni samuddassa pāraṃ gantvā khāditabbāni, alaṃ tehī’’ti vadati. Pacchā ca anutappatīti uppannaṃ atthaṃ khippaṃ ajānanto amittavasaṃ gacchati, pacchā ca anutappati.
就这样,他用四首偈颂讲完了成就世俗事务的方法后,就进入了那片丛林。巴利
Iti so catūhi gāthāhi lokiyakiccānaṃ nipphattikāraṇaṃ kathetvā vanasaṇḍameva pāvisi.
导师讲完这段法义开示后,把本生故事联系起来说:“那时候,鳄鱼是提婆达多,而那只猴子就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā saṃsumāro devadatto ahosi, vānaro pana ahameva ahosi’’nti.
三、昆提尼本生注巴利
[343] 3. Kuntinījātakavaṇṇanā
“我们曾住在你家里”这句话,是导师住在祇园精舍时,因一只住在憍萨罗国王宫里的昆提尼鸟而说的。据说,那只鸟是国王的信使。它有两个雏鸟。国王让那只鸟叼着一封信,送去给另一位国王。在它离开的时候,王宫里的孩子们用手揉捏那些雏鸟,把它们弄死了。它回来后,看见雏鸟已经死了,就问:“是谁杀了我的孩子?”有人回答:“是某某和某某。”那时候,王宫里有一只凶猛粗暴的老虎,被铁链锁着关在那里。于是那些孩子就去看那只老虎。那只鸟也跟着他们一起去,心想:“就像这些人杀了我的孩子一样,我也要这样对付他们。”它便抓起那些孩子,扔到老虎脚边,老虎把他们嚼碎吃掉了。它想:“现在我的心愿已经圆满了。”于是飞起来,径直去了雪山。比丘们听说这件事后,在法堂里议论起来:“各位贤友,听说王宫里有一只叫某某的昆提尼鸟,那些杀害它雏鸟的孩子,被它抓起来扔到老虎脚边,然后它就去了雪山。”导师过来后,问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们说:“是在谈这件事。”导师说:“比丘们,不只是现在,过去世它也曾把杀害自己雏鸟的孩子抓起来,扔到老虎脚边,然后去了雪山。”说完,导师便讲起了过去世的事。巴利
Avasimha tavāgāreti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño gehe nivutthaṃ kuntinīsakuṇikaṃ ārabbha kathesi. Sā kira rañño dūteyyahārikā ahosi. Dve potakāpissā atthi, rājā taṃ sakuṇikaṃ ekassa rañño paṇṇaṃ gāhāpetvā pesesi. Tassā gatakāle rājakule dārakā te sakuṇapotake hatthehi parimaddantā māresuṃ. Sā āgantvā te potake mate passantī ‘‘kena me puttakā māritā’’ti pucchi. ‘‘Asukena ca asukena cā’’ti. Tasmiñca kāle rājakule posāvanikabyaggho atthi kakkhaḷo pharuso, bandhanabalena tiṭṭhati. Atha te dārakā taṃ byagghaṃ dassanāya agamaṃsu. Sāpi sakuṇikā tehi saddhiṃ gantvā ‘‘yathā imehi mama puttakā māritā, tatheva ne karissāmī’’ti te dārake gahetvā byagghassa pādamūle khipi, byaggho murāmurāpetvā khādi. Sā ‘‘idāni me manoratho paripuṇṇo’’ti uppatitvā himavantameva gatā. Taṃ kāraṇaṃ sutvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, rājakule kira asukā nāma kuntinī sakuṇikā ye hissā potakā māritā, te dārake byagghassa pādamūle khipitvā himavantameva gatā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesā attano potakaghātake dārake gahetvā byagghassa pādamūle khipitvā himavantameva gatā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去在波罗奈,菩萨以如法、公正的方式治理国家。在他的住处,有一只昆提尼鸟担任传信使者,前面所讲的情形都一样。但这里有一个不同之处:这只昆提尼鸟借老虎之手杀掉了那些孩子后,心里想:“现在我没法再住在这里了,我要离开。但走之前不禀告国王就走,是不行的,我得先禀告再走。”于是她来到国王面前,礼敬后站在一旁,说:“主人,因为您的疏忽,那些孩子杀害了我的幼雏;我被愤怒冲昏了头,反过来杀掉了那些孩子。现在我没法再住在这里了。”说完,她说了第一首偈颂——巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ bodhisatto dhammena samena rajjaṃ kāresi. Tassa nivesane ekā kuntinī sakuṇikā dūteyyahārikāti sabbaṃ purimasadisameva. Ayaṃ pana viseso. Ayaṃ kuntinī byagghena dārake mārāpetvā cintesi ‘‘idāni na sakkā mayā idha vasituṃ, gamissāmi, gacchantī ca pana rañño anārocetvā na gamissāmi, ārocetvāva gamissāmī’’ti. Sā rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā ‘‘sāmi, tumhākaṃ pamādena mama puttake dārakā māresuṃ, ahaṃ kodhavasikā hutvā te dārake paṭimāresiṃ, idāni mayā idha vasituṃ na sakkā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
我们曾住在你的宫殿里,一直受到恭敬和供养,
现在正是你自己做出了这件事。来吧,国王,让我们走吧。巴利
‘‘Avasimha tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā, Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmaha’’nti.
在这里,“如今恰恰是你造成了这事”:你让我拿着那片叶子,把我打发走,自己却因为疏忽大意,没有照看好我心爱的孩子们,现在正是你造成了让我忧愁的这件事。“来吧”是表示放下的不变词。国王,这是在称呼菩萨。“我要离去”意思是“我要前往雪山”。巴利
Tattha tvameva dānimakarīti maṃ paṇṇaṃ gāhāpetvā pesetvā attano pamādena mama piyaputtake arakkhanto tvaññeva idāni etaṃ mama domanassakāraṇaṃ akari. Handāti vavassaggatthe nipāto. Rājāti bodhisattaṃ ālapati. Vajāmahanti ahaṃ himavantaṃ gacchāmīti.
国王听了之后,说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gāthamāha –
如果有人对已做的善行以善行相报,对粗恶之事以粗恶之事相报;
这样,那仇恨就平息了。昆提尼,留下来吧,别走。巴利
‘‘Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise; Evaṃ taṃ sammatī veraṃ, vasa kuntini māgamā’’ti.
这段话的意思是:如果有人被他人伤害,比如对方杀了他的儿子,做了这类残忍的事;后来他也对那个人做了报复,心里知道“我已经对他报复了”。所谓“这样,那仇恨就平息了”,意思是:仅仅因为这样,那仇恨就平息、止息了。所以说:“昆提尼,留下吧,不要走。”巴利
Tassattho – yo puggalo parena kate kibbise attano puttamāraṇādike dāruṇe kamme kate puna attano tassa puggalassa paṭikate paṭikibbise ‘‘paṭikataṃ mayā tassā’’ti jānāti. Evaṃ taṃ sammatī veranti ettakena taṃ veraṃ sammati vūpasantaṃ hoti, tasmā vasa kuntini māgamāti.
昆提尼听了这话,说出第三首偈颂:巴利
Taṃ sutvā kuntinī tatiyaṃ gāthamāha –
对于已经做过的事,那个做的人,慈爱不会再重新连接起来;
心不许可,车乘之雄啊,走吧。巴利
‘‘Na katassa ca kattā ca, metti sandhīyate puna; Hadayaṃ nānujānāti, gacchaññeva rathesabhā’’ti.
在这里,“非已受伤害者的加害者”:对于已受伤害、被压制、被逼迫的人,如今改变词尾变化,说“那个加害者是他的(加害者)”,意思是这两种人之间所谓的重新成为朋友,是不会结合、不会成立的。“心不允许”的意思是:由于这个原因,我的心不允许我住在这里。“车乘之雄啊,我必定离去”的意思是:因此,大王,我必定离去。巴利
Tattha na katassa ca kattā cāti katassa ca abhibhūtassa upapīḷitassa puggalassa, idāni vibhattivipariṇāmaṃ katvā yo kattā tassa cāti imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ puna mittabhāvo nāma na sandhīyati na ghaṭīyatīti attho. Hadayaṃ nānujānātīti tena kāraṇena mama hadayaṃ idha vāsaṃ nānujānāti. Gacchaññeva rathesabhāti tasmā ahaṃ mahārāja gamissāmiyevāti.
国王听完这话,就说了第四首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājā catutthaṃ gāthamāha –
已作之业与作者之间,慈心会再次连接起来。
(友谊能重连是)属于智者的,而非属于愚者的。昆提尼,你留下吧,不要走。巴利
‘‘Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna; Dhīrānaṃ no ca bālānaṃ, vasa kuntini māgamā’’ti.
它的意思是:对于被伤害的人和施加伤害的人,友谊还能重新连接起来,但这只发生在智者身上,不会发生在愚者身上。因为智者的友谊即使断了,也能再次修复;愚者的友谊一旦断了,就永远断了。所以,昆提尼,你留下来吧,不要走。巴利
Tassattho – katassa ceva puggalassa, yo ca kattā tassa metti sandhīyate puna, sā pana dhīrānaṃ, no ca bālānaṃ. Dhīrānañhi metti bhinnāpi puna ghaṭīyati, bālānaṃ pana sakiṃ bhinnā bhinnāva hoti, tasmā vasa kuntini māgamāti.
小鸟说:“就算这样,我也没办法住在这里,主人。”说完向国王行礼,飞上天空,直接去了雪山。巴利
Sakuṇikā ‘‘evaṃ santepi na sakkā mayā idha vasituṃ sāmī’’ti rājānaṃ vanditvā uppatitvā himavantameva gatā.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时的昆提尼就是现在的昆提尼,而波罗奈的国王就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kuntinīyeva etarahi kuntinī ahosi, bārāṇasirājā pana ahameva ahosi’’nti.
第四,芒果本生注。巴利
[344] 4. Ambajātakavaṇṇanā
“他装饰住处”这段话,是导师住在祇园时,针对一位看守芒果园的长老而说的。据说,这位长老年纪很大了才出家,他在祇园旁边的芒果林里搭了一间叶屋,一边守着芒果,一边捡掉落的芒果吃,也分一些给跟他有来往的在家人。每当他进村乞食时,偷芒果的人就打落芒果,又吃又拿地走了。有一次,四位富商的女儿在阿致罗筏底河里沐浴后四处游逛,走进了那片芒果园。长老回来看到她们,就说:“你们吃了我的芒果。”她们说:“尊者,我们才刚到,没有吃您的芒果。”“那你们就发誓。”“尊者,我们发誓。”她们便发了誓。长老让她们发完誓,使她们感到羞愧,然后放她们走了。比丘们听说这件事后,在法堂里议论起来:“贤友们,听说某位长老让进入他芒果园的四位富商女儿发誓,使她们羞愧,然后放她们走了。”导师来了,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们回答:“在谈这件事。”导师便说:“比丘们,不只是现在,过去生他也曾做芒果园看守,让四位富商的女儿发誓,使她们羞愧,然后放她们走。”接着,导师讲述了过去的事。巴利
Yonīliyaṃ maṇḍayatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ambagopakattheraṃ ārabbha kathesi. So kira mahallakakāle pabbajitvā jetavanapaccante ambavane paṇṇasālaṃ kāretvā ambe rakkhanto patitāni ambapakkāni khādanto vicarati, attano sambandhamanussānampi deti. Tasmiṃ bhikkhācāraṃ paviṭṭhe ambacorakā ambāni pātetvā khāditvā ca gahetvā ca gacchanti. Tasmiṃ khaṇe catasso seṭṭhidhītaro aciravatiyaṃ nhāyitvā vicarantiyo taṃ ambavanaṃ pavisiṃsu. Mahallako āgantvā tā disvā ‘‘tumhehi me ambāni khāditānī’’ti āha. ‘‘Bhante, mayaṃ idāneva āgatā, na tumhākaṃ ambāni khādāmā’’ti. ‘‘Tena hi sapathaṃ karothā’’ti? ‘‘Karoma, bhante’’ti sapathaṃ kariṃsu. Mahallako tā sapathaṃ kāretvā lajjāpetvā vissajjesi. Tassa taṃ kiriyaṃ sutvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko kira mahallako attano vasanakaṃ ambavanaṃ paviṭṭhā seṭṭhidhītaro sapathaṃ kāretvā lajjāpetvā vissajjesī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa ambagopako hutvā catasso seṭṭhidhītaro sapathaṃ kāretvā lajjāpetvā vissajjesī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,波罗奈城由梵授王统治时,菩萨做帝释天。那时,有一个狡诈的结发苦行者在波罗奈附近,于河边芒果林中搭了一间树叶小屋,一边看守芒果,一边捡落下的芒果吃,也分给与他有关系的在家人,靠种种不正当的方式谋生。当时,帝释天王观察世间,心想:“这世间有谁在奉养父母,在家中尊敬长辈,行布施,持戒,行布萨?有哪些出家人在认真修沙门法,哪些人在行恶行?”他看到这个看守芒果、行为不正的狡诈结发苦行者,心想:“这个狡诈的结发苦行者,舍弃了遍作预备等自己应修的沙门法,却来看守芒果林,我要让他生起警醒。”于是,趁他进村乞食时,帝释天用神通让芒果掉落,把那里弄得像被贼寇洗劫过一样。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sakkattaṃ kāresi. Tadā eko kūṭajaṭilo bārāṇasiṃ upanissāya nadītīre ambavane paṇṇasālaṃ māpetvā ambe rakkhanto patitāni ambapakkāni khādanto sambandhamanussānampi dento nānappakārena micchājīvena jīvikaṃ kappento vicarati. Tadā sakko devarājā ‘‘ke nu kho loke mātāpitaro upaṭṭhahanti, kule jeṭṭhāpacayanakammaṃ karonti, dānaṃ denti, sīlaṃ rakkhanti, uposathakammaṃ karonti, ke pabbajitā samaṇadhamme yuttapayuttā viharanti, ke anācāraṃ carantī’’ti lokaṃ volokento imaṃ ambagopakaṃ anācāraṃ kūṭajaṭilaṃ disvā ‘‘ayaṃ kūṭajaṭilo kasiṇaparikammādiṃ attano samaṇadhammaṃ pahāya ambavanaṃ rakkhanto vicarati, saṃvejessāmi na’’nti tassa gāmaṃ bhikkhāya paviṭṭhakāle attano ānubhāvena ambe pātetvā corehi vilumbite viya akāsi.
那时,有四位商主的女儿从波罗奈来到那座芒果园,走了进去。奸诈的结发外道看见她们,就找茬说:“你们吃了我的芒果。”她们说:“尊者,我们才刚到,没吃您的芒果。”他说:“那你们就发誓。”她们问:“发了誓,我们就能走吗?”他说:“是的,你们可以走。”她们说:“好的,尊者。”于是她们当中最年长的那位在发誓时,说出了第一首偈颂——巴利
Tadā bārāṇasito catasso seṭṭhidhītaro taṃ ambavanaṃ pavisiṃsu. Kūṭajaṭilo tā disvā ‘‘tumhehi me ambāni khāditānī’’ti palibuddhi. ‘‘Bhante, mayaṃ idāneva āgatā, na te ambāni khādāmā’’ti. ‘‘Tena hi sapathaṃ karothā’’ti? ‘‘Katvā ca pana gantuṃ labhissāmā’’ti? ‘‘Āma, labhissathā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti tāsu jeṭṭhikā sapathaṃ karontī paṭhamaṃ gāthamāha –
有人装扮黑发,却因镊子而受苦;
愿那个偷了你芒果的女人,落到他手里。巴利
‘‘Yo nīliyaṃ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati; Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāharī’’ti.
这句话的意思是:有个男人,为了把白发染成黑色,用靛蓝果等东西调配成染发剂来涂抹头发;当他从黑发中间拔出一根根冒出来的白发时,拿着镊子把自己折腾得又痛苦又疲惫。愿那个偷了你芒果的女人,就跟这样的老头在一起,嫁给这样的丈夫。巴利
Tassattho – yo puriso palitānaṃ kāḷavaṇṇakaraṇatthāya nīlaphalādīni yojetvā kataṃ nīliyaṃ maṇḍayati, nīlakesantare ca uṭṭhitaṃ palitaṃ uddharanto saṇḍāsena vihaññati kilamati, tassa evarūpassa mahallakassa sā vasaṃ anvetu, tathārūpaṃ patiṃ labhatu, yā te ambe avāharīti.
苦行者说:“你站到一边去。”然后让第二个富家女发誓。她发誓的时候,说出了第二首偈颂:巴利
Tāpaso ‘‘tvaṃ ekamantaṃ tiṭṭhāhī’’ti vatvā dutiyaṃ seṭṭhidhītaraṃ sapathaṃ kāresi. Sā sapathaṃ karontī dutiyaṃ gāthamāha –
二十岁,或者二十五岁,又或者二十九岁——从出生算起。
愿那样的她得不到丈夫——就是偷了你芒果的那个女人。巴利
‘‘Vīsaṃ vā pañcavīsaṃ vā, ūnatiṃsaṃva jātiyā; Tādisā pati mā laddhā, yā te ambe avāharī’’ti.
这句话的意思是:女人通常在十五六岁的时候,会被男人喜爱。可是那个偷了你芒果的女人,愿她在这样的青春年纪得不到丈夫,直到二十岁、二十五岁,或者因为差一两岁而到了二十九岁,即使已经那样成熟,也还是得不到丈夫。巴利
Tassattho – nāriyo nāma pannarasasoḷasavassikakāle purisānaṃ piyā honti. Yā pana tava ambāni avāhari, sā evarūpe yobbane patiṃ alabhitvā jātiyā vīsaṃ vā pañcavīsaṃ vā ekena dvīhi ūnatāya ūnatiṃsaṃ vā vassāni patvā tādisā paripakkavayā hutvāpi patiṃ mā laddhāti.
她发了誓,站在一边。接着,第三位女子说了第三首偈颂:巴利
Tāyapi sapathaṃ katvā ekamantaṃ ṭhitāya tatiyā tatiyaṃ gāthamāha –
让她独自一人,走上漫长的路,去和情人相会。
在约定的地点不要见到丈夫,那个偷走你芒果的人。巴利
‘‘Dīghaṃ gacchatu addhānaṃ, ekikā abhisārikā; Saṅkete pati mā adda, yā te ambe avāharī’’ti.
这句话的意思是:那个偷了你芒果的女人,因为想见丈夫,就前去和他私会,成了人们说的“赴约女”。让她一个人,没有同伴,走上俱卢舍那么远、甚至两俱卢舍那么远的长路;就算到了,也在那个约定好的地方,见不到那个丈夫。巴利
Tassattho – yā te ambe avāhari, sā patiṃ patthayamānā tassa santikaṃ abhisaraṇatāya abhisārikā nāma hutvā ekikā adutiyā gāvutadvigāvutamattaṃ dīghaṃ addhānaṃ gacchatu, gantvāpi ca tasmiṃ asukaṭṭhānaṃ nāma āgaccheyyāsīti kate saṅkete taṃ patiṃ mā addasāti.
她发了誓之后,也站到一边。这时第四位女子诵出了第四首偈颂——巴利
Tāyapi sapathaṃ katvā ekamantaṃ ṭhitāya catutthā catutthaṃ gāthamāha –
她打扮得漂漂亮亮,穿着华丽的衣服,戴着花环,身上涂满了檀香。
她独自睡在床上,说“那个偷你芒果的女人”——她就是仰卧的。巴利
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā; Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharī’’ti. – sā uttānatthāyeva;
苦行者说:“你们发了这么重的誓,芒果怕是已经被别人吃掉了。你们现在走吧。”说完就把她们打发走了。帝释天显现出恐怖的景象,把那个假苦行者从那里吓跑了。巴利
Tāpaso ‘‘tumhehi atibhāriyā sapathā katā, aññehi ambāni khāditāni bhavissanti, gacchatha dāni tumhe’’ti tā uyyojesi. Sakko bheravarūpārammaṇaṃ dassetvā kūṭatāpasaṃ tato palāpesi.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时候,那个假苦行者就是这个年老的芒果看守人,四位富商之女就是这四位女子,而帝释天就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā kūṭajaṭilo ayaṃ ambagopako mahallako ahosi, catasso seṭṭhidhītaro etāyeva, sakko pana ahameva ahosi’’nti.
第五篇《王罐本生》注释巴利
[345] 5. Rājakumbhajātakavaṇṇanā
“林被火烧”这句话,是导师住在祇园时,因为一位懒惰的比丘而说的。据说,他是舍卫城的一位良家子,虽然把心投向了佛教、出了家,却还是很懒散,对诵习、提问研讨、如理作意、履行义务与遵守戒律等事一概不参与,被五盖压倒。就连坐着等行住坐卧的威仪中,他也照样如此。比丘们因为他这种懒惰的样子,在法堂里议论起来:“贤友们,有一位某某比丘,在这样能引导人出离的佛教中出家后,竟然还这样懒惰、懈怠,被五盖压倒地过日子。”导师走来后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”听到回答“就是这件事”后,导师说:“比丘们,他不只是现在这样,过去也同样是懒惰的。”于是讲起了过去的事。巴利
Vanaṃ yadaggi dahatīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ alasabhikkhuṃ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto sāsane uraṃ datvā pabbajitvāpi alaso ahosi uddesaparipucchāyonisomanasikāravattapaṭivattādīhi paribāhiro nīvaraṇābhibhūto. Nisinnaṭṭhānādīsu iriyāpathesu tathā eva hoti. Tassa taṃ ālasiyabhāvaṃ ārabbha bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘āvuso, asuko nāma bhikkhu evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ālasiyo kusīto nīvaraṇābhibhūto viharatī’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa ālasiyoyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈城梵授王执政的时候,菩萨是国王的国宝大臣。波罗奈王天生懒惰。菩萨心想“我要唤醒国王”,就一边四处走动,一边琢磨一个合适的譬喻。后来有一天,国王去了园林,由一群大臣陪着,在那里游玩时,看见一条名叫“王罐”的懒虫。据说那种懒虫就算走上一整天,也只挪动一两指宽的距离。国王看见后问菩萨:“朋友,那叫什么?”大士回答说:“大王,这叫王罐,是一种懒虫。像这样的虫子,哪怕走上一整天,也只挪动一两指宽的距离。”接着,菩萨又跟它搭话:“喂,王罐,你们走得这么慢,要是这片树林起了大火,你们怎么办?”然后说出了第一首偈颂。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa amaccaratanaṃ ahosi, bārāṇasirājā ālasiyajātiko ahosi. Bodhisatto ‘‘rājānaṃ pabodhessāmī’’ti ekaṃ upamaṃ upadhārento vicarati. Athekadivasaṃ rājā uyyānaṃ gantvā amaccagaṇaparivuto tattha vicaranto ekaṃ rājakumbhaṃ nāma ālasiyaṃ passi. Tathārūpā kira ālasiyā sakaladivasaṃ gacchantāpi ekadvaṅgulamattameva gacchanti. Rājā taṃ disvā ‘‘vayassa ko nāma so’’ti bodhisattaṃ pucchi. Mahāsatto ‘‘rājakumbho nāmesa, mahārāja, ālasiyo. Evarūpo hi sakaladivasaṃ gacchantopi ekaṅguladvaṅgulamattameva gacchatī’’ti vatvā tena saddhiṃ sallapanto ‘‘ambho, rājakumbha, tumhākaṃ dandhagamanaṃ imasmiṃ araññe dāvaggimhi uṭṭhite kiṃ karothā’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
那火在林中燃烧,烧尽森林,黑迹的火焰;
你这位摇摇晃晃的人,你该怎么办,竟然这么迟缓?巴利
‘‘Vanaṃ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī; Kathaṃ karosi pacalaka, evaṃ dandhaparakkamo’’ti.
在这里,“yadaggi”就是“当火”的意思。“pāvako kaṇhavattanī”是火的同义词。“pacalaka”是对它的称呼。因为它移动时不断摇晃,或者总是摇曳不定,所以被称为“pacalaka”(摇晃者)。“dandhaparakkamo”意思是行动迟缓,指力气沉重。巴利
Tattha yadaggīti yadā aggi. Pāvako kaṇhavattanīti aggino vevacanaṃ. Pacalakāti taṃ ālapati. So hi calanto calanto gacchati, niccaṃ vā pacalāyati, tasmā ‘‘pacalako’’ti vuccati. Dandhaparakkamoti garuvīriyo.
听了这话,王罐便说出第二首偈颂:巴利
Taṃ sutvā rājakumbho dutiyaṃ gāthamāha –
很多树洞,还有大地上的裂缝;
如果我们到不了那些地方,我们的死期就到了。巴利
‘‘Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca; Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo’’ti.
它的意思是:智者啊,我们从这里再往前走,已经不可能了。可是在这片森林里,有很多树洞和地上的裂隙。如果我们到不了那些地方,那就到了我们的死期,也就是说,我们只有死路一条。巴利
Tassattho – paṇḍita, amhākaṃ ito uttarigamanaṃ nāma natthi. Imasmiṃ pana araññe rukkhachiddāni pathaviyaṃ vivarāni ca bahūni. Yadi tāni na pāpuṇāma, hoti no kālapariyāyoti maraṇameva no hotīti.
菩萨听完这话,就说了另外两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto itarā dve gāthā abhāsi –
该慢的时候却急着冲过去,该快的时候反而慢吞吞。
就像对干枯的树叶无所作为,反而毁了自己的利益。巴利
‘‘Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati; Sukkhapaṇṇaṃva akkamma, atthaṃ bhañjati attano.
在应该惩罚的时候惩罚,在应该渡越的时候渡越。
就像月亮划分夜晚一样,他的利益也就圆满了。巴利
‘‘Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi; Sasīva rattiṃ vibhajaṃ, tassattho paripūratī’’ti.
这里,“在应迟缓之时”是指对那些应当慢慢做的事,在应当从容去做的时候去做。“急促而行”是指匆忙、急速地去做那些应当慢慢做的事。“如踩干叶”是指就像一个有力气的人,踩上被风吹日晒而干枯的棕榈叶,把它折断,并在那里碾得粉碎;同样,他这样毁坏了自己的利益和增长。“迟缓而行”是指对应当慢慢做的事,只是一味慢慢地做。“应急速而行”是指对应急速做的事,只是一味急速地做。“如月亮划分夜晚”是指就像月亮在满月之夜放光,把夜晚从黑半月之夜中划分出来,一天比一天圆满;那人的利益也这样得以圆满——这就是所要表达的意思。巴利
Tattha dandhakāleti tesaṃ tesaṃ kammānaṃ saṇikaṃ kattabbakāle. Taratīti turitaturito vegena tāni kammāni karoti. Sukkhapaṇṇaṃvāti yathā vātātapasukkhaṃ tālapaṇṇaṃ balavā puriso akkamitvā bhañjeyya, tattheva cuṇṇavicuṇṇaṃ kareyya, evaṃ so attano atthaṃ vuddhiṃ bhañjati. Dandhetīti dandhayati dandhakātabbāni kammāni dandhameva karoti. Tārayīti turitakātabbāni kammāni turitova karoti. Sasīva rattiṃ vibhajanti yathā cando juṇhapakkhaṃ rattiṃ jotayamāno kāḷapakkharattito rattiṃ vibhajanto divase divase paripūrati, evaṃ tassa purisassa attho paripūratīti vuttaṃ hoti.
国王听了菩萨的话以后,从那时起就不再懈怠了。巴利
Rājā bodhisattassa vacanaṃ sutvā tato paṭṭhāya analaso jāto.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时的王罐就是那位懈怠比丘,而那位贤明大臣正是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājakumbho ālasiyabhikkhu ahosi, paṇḍitāmacco pana ahameva ahosi’’nti.
第六篇 凯萨瓦本生经注释巴利
[346] 6. Kesavajātakavaṇṇanā
“舍弃人主”这句话,是导师住在祇园精舍时,围绕“因信赖而受用食物”这件事讲的。
据说,给孤独长者家里长期为五百位比丘提供固定供养。那座宅子任何时候都像是僧团的驿站,僧袍映照,修行者的气息被风吹散。
有一天,国王正右绕都城巡行,在长者家中看到比丘僧团,心想:“我也该为圣僧团设立固定供养。”于是他前往精舍,礼敬导师后,为五百位比丘设立了固定供养。
从那时起,王宫里就开始长期供养食物,是存放了三年的上好香米饭,非常精美。但那里没有出于信赖、也没有出于亲爱而亲手布施的施主,而是由王家官员代为施与。
比丘们不愿意坐下来在那里吃,就取了各种美味的饭菜,各自前往自己信赖的护持者家中,把饭菜交给他们,然后吃那些护持者给的或粗劣或精美的食物。巴利
Manussindaṃ jahitvānāti idaṃ satthā jetavane viharanto vissāsabhojanaṃ ārabbha kathesi. Anāthapiṇḍikassa kira gehe pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nibaddhabhattaṃ hoti, gehaṃ niccakālaṃ bhikkhusaṅghassa opānabhūtaṃ kāsāvapajjotaṃ isivātapaṭivātaṃ. Athekadivasaṃ rājā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto seṭṭhino nivesane bhikkhusaṅghaṃ disvā ‘‘ahampi ariyasaṅghassa nibaddhaṃ bhikkhaṃ dassāmī’’ti vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ paṭṭhapesi. Tato paṭṭhāya rājanivesane nibaddhaṃ bhikkhā diyyati, tivassikagandhasālibhojanaṃ paṇītaṃ. Vissāsenapi sinehenapi sahatthā dāyakā natthi, rājayutte dāpesi. Bhikkhū nisīditvā bhuñjituṃ na icchanti, nānaggarasabhattaṃ gahetvā attano attano upaṭṭhākakulaṃ gantvā taṃ bhattaṃ tesaṃ datvā tehi dinnaṃ lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā bhuñjanti.
有一次,人们给国王送来许多水果。国王说:“把这些供养给僧团吧。”人们去了斋堂,却连一位比丘都没见到,就回去禀报国王:“一位比丘也没有。”国王问:“难道不是已经到时间了吗?”“时间已经到了,可是比丘们在您宫里拿了饭食,各自去了自己信任的施主家里,把饭食交给他们,然后吃他们给的粗劣或精美的食物。”国王心想:“我们准备的饭食这么精美,他们为什么不吃,反而去吃别的?我要去问世尊。”于是他去了精舍,礼敬世尊之后,问了这个疑问。世尊说:“大王,食物这东西,最要紧的就是信任。在您宫里,没有以慈爱建立信任的施主,所以比丘们才拿了饭食,到各自信任的地方去吃。大王,没有什么味道能比得上信任的味道。就算是没有信任的人布施的四种甜蜜美食,也比不上有信任的人布施的稗子饭。古代的智者们也是这样:他们生了病,国王请来五家御医配药,病还是不见好;后来他们去到信任的人那里,只吃了不加盐的稗子粥和nīvāra粥,还有用清水拌过的无盐菜叶,病就好了。”世尊说完,应国王的请求,讲起了过去的故事。巴利
Athekadivasaṃ rañño bahuṃ phalāphalaṃ āhariṃsu. Rājā ‘‘saṅghassa dethā’’ti āha. Manussā bhattaggaṃ gantvā ekabhikkhumpi adisvā ‘‘eko bhikkhupi natthī’’ti rañño ārocesuṃ. ‘‘Nanu velāyeva tāvā’’ti? ‘‘Āma, velā, bhikkhū pana tumhākaṃ gehe bhattaṃ gahetvā attano attano vissāsikānaṃ upaṭṭhākānaṃ gehaṃ gantvā tesaṃ datvā tehi dinnaṃ lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā bhuñjantī’’ti. Rājā ‘‘amhākaṃ bhattaṃ paṇītaṃ, kena nu kho kāraṇena abhutvā aññaṃ bhuñjanti, satthāraṃ pucchissāmī’’ti cintetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pucchi. Satthā ‘‘mahārāja, bhojanaṃ nāma vissāsaparamaṃ, tumhākaṃ gehe vissāsaṃ paccupaṭṭhāpetvā sinehena dāyakānaṃ abhāvā bhikkhū bhattaṃ gahetvā attano attano vissāsikaṭṭhāne paribhuñjanti. Mahārāja, vissāsasadiso añño raso nāma natthi, avissāsikena dinnaṃ catumadhurampi hi vissāsikena dinnaṃ sāmākabhattaṃ na agghati. Porāṇakapaṇḍitāpi roge uppanne raññā pañca vejjakulāni gahetvā bhesajje kāritepi roge avūpasante vissāsikānaṃ santikaṃ gantvā aloṇakaṃ sāmākanīvārayāguñceva udakamattasittaṃ aloṇakapaṇṇañca paribhuñjitvā nirogā jātā’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.
过去,波罗奈城由梵授王统治时,菩萨出生在迦尸国的一个婆罗门家庭,给他取名叫“劫波童子”。他长大成人后,在塔迦尸喇学通了所有技艺,后来出家做了仙人。那时,有一位名叫凯萨瓦的苦行者,被五百位苦行者围绕着,做了他们的导师,住在雪山。菩萨来到他那里,成为五百位弟子中的上首弟子,住了下来,心里怀着想让凯萨瓦得利益的好意和慈爱。他们两人彼此极为信任。后来,凯萨瓦带着那些苦行者,为了尝咸酸等味,走上人间的道路,到了波罗奈,住在国王的御园里。第二天,他进城乞食,来到王宫门前。国王看见这群仙人,就叫人请他们进来,在宫内供养,得到他们应允后,让他们住在御园里。雨季过后,凯萨瓦向国王辞行。国王说:“尊者,你们年纪大了,暂且依靠我们住下吧,让年轻的苦行者去雪山。”他说“好”,就和上首弟子一起把那些苦行者派去雪山,自己独自留了下来。劫波到了雪山后,就和那些苦行者住在一起。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kāsiraṭṭhe brāmhaṇakule nibbatti, ‘‘kappakumāro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā aparabhāge isipabbajjaṃ pabbaji. Tadā kesavo nāma tāpaso pañcahi tāpasasatehi parivuto gaṇasatthā hutvā himavante vasati. Bodhisatto tassa santikaṃ gantvā pañcannaṃ antevāsikasatānaṃ jeṭṭhantevāsiko hutvā vihāsi, kesavatāpasassa hitajjhāsayo sasineho ahosi. Te aññamaññaṃ ativiya vissāsikā ahesuṃ. Aparabhāge kesavo te tāpase ādāya loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ gantvā bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasitvā punadivase nagaraṃ bhikkhāya pavisitvā rājadvāraṃ agamāsi. Rājā isigaṇaṃ disvā pakkosāpetvā antonivesane bhojetvā paṭiññaṃ gahetvā uyyāne vasāpesi. Atha vassāratte atikkante kesavo rājānaṃ āpucchi. Rājā ‘‘bhante, tumhe mahallakā, amhe tāva upanissāya vasatha, daharatāpase himavantaṃ pesethā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti jeṭṭhantevāsikena saddhiṃ te himavantaṃ pesetvā sayaṃ ekakova ohiyi. Kappo himavantaṃ gantvā tāpasehi saddhiṃ vasi.
凯萨瓦离开劫波独自住着,心里烦闷,很想见到他,连觉都睡不着。因为睡不着,吃下去的东西也不能正常消化,得了赤痢,剧烈的疼痛一阵阵袭来。国王叫来五家御医一起照料这位苦行者,病却始终不见好。凯萨瓦对国王说:“大王,您是想让我死,还是想让我康复?”国王说:“想让你康复,尊者。”凯萨瓦说:“那么请把我送到雪山去吧。”国王说:“好的,尊者。”国王让人叫来一位名叫那罗陀的大臣,吩咐道:“那罗陀,带着我们的尊者,和林中的人们一起去雪山吧。”那罗陀把他带到那里后就回来了。凯萨瓦刚一见到劫波,心里的病就平息了,烦闷也止息了。于是劫波把无盐、不熏、只洒了一点水的叶子,连同黍米和稗子煮的粥一起给了他,就在那一刹那,他的赤痢就止息了。巴利
Kesavo kappena vinā vasanto ukkaṇṭhitvā taṃ daṭṭhukāmo hutvā niddaṃ na labhati, tassa niddaṃ alabhantassa sammā āhāro na pariṇāmaṃ gacchati, lohitapakkhandikā ahosi, bāḷhā vedanā vattanti. Rājā pañca vejjakulāni gahetvā tāpasaṃ paṭijaggi, rogo na vūpasammati. Kesavo rājānaṃ āha ‘‘mahārāja, kiṃ mayhaṃ maraṇaṃ icchatha, udāhu arogabhāva’’nti ? ‘‘Arogabhāvaṃ, bhante’’ti. ‘‘Tena hi maṃ himavantaṃ pesethā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti rājā nāradaṃ nāma amaccaṃ pakkāsāpetvā ‘‘nārada, amhākaṃ bhadantaṃ gahetvā vanacarakehi saddhiṃ himavantaṃ yāhī’’ti pesesi. Nārado taṃ tattha netvā paccāgamāsi. Kesavassapi kappe diṭṭhamatteyeva cetasikarogo vūpasanto, ukkaṇṭhā paṭippassambhi. Athassa kappo aloṇakena adhūpanena udakamattasittapaṇṇena saddhiṃ sāmākanīvārayāguṃ adāsi, tassa taṅkhaṇaññeva lohitapakkhandikā paṭippassambhi.
国王又派那罗陀去,吩咐道:“你去打听一下凯萨瓦苦行者的近况。”那罗陀去了之后,见凯萨瓦已经康复,就说:“尊者,波罗奈的国王带了五家御医来精心治疗,都没能让您痊愈,劫波是怎么照料您的呢?”说完,他诵出了第一首偈颂:巴利
Puna rājā nāradaṃ pesesi ‘‘gaccha kesavassa tāpasassa pavattiṃ jānāhī’’ti. So gantvā taṃ arogaṃ disvā ‘‘bhante, bārāṇasirājā pañca vejjakulāni gahetvā paṭijagganto tumhe aroge kātuṃ nāsakkhi, kathaṃ te kappo paṭijaggī’’ti vatvā paṭhamaṃ gāthamāha –
舍弃了人主之位,也舍弃了一切欲乐都圆满具足的国王,
给西,世尊到底为什么在劫波的草庵里感到快乐呢?巴利
‘‘Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ; Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame’’ti.
在这里,“人主”是指人类之主,也就是波罗奈的国王。“世尊为何……”意思是:我们的这位世尊——揭萨瓦苦行者,到底是以什么方法,在劫波的草庵里感到欢喜安住呢?巴利
Tattha manussindanti manussānaṃ indaṃ bārāṇasirājānaṃ. Kathaṃ nu bhagavā kesīti kena nu kho upāyena ayaṃ amhākaṃ bhagavā kesavatāpaso kappassa assame ramatīti.
他这样像是在跟别人交谈一样,问了凯萨瓦感到喜悦的原因。凯萨瓦听后,说出了第二首偈颂:巴利
Evaṃ aññehi saddhiṃ sallapanto viya kesavassa abhiratikāraṇaṃ pucchi. Taṃ sutvā kesavo dutiyaṃ gāthamāha –
有甜美的、可爱的、令人心生欢喜的树木;
劫波的善说让我感到喜悦,那罗陀。巴利
‘‘Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā; Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti ma’’nti.
在这里,vakkhā 指的是树。不过巴利经典里只写成 rukkhā。subhāsitāni 的意思是:劫波所说的善说令我喜悦。巴利
Tattha vakkhāti rukkhā. Pāḷiyaṃ pana ‘‘rukkhā’’tveva likhitaṃ. Subhāsitānīti kappena kathitāni subhāsitāni maṃ ramayantīti attho.
他这样说完之后,说道:“那位劫波为了让我欢喜,让我喝下没有盐、没有烟熏、混合了水浸树叶的稗子粥。因为那粥,我身上的病平息了,我变得无病健康了。”那罗陀听了这话,说出第三首偈颂——巴利
Evañca pana vatvā ‘‘evaṃ maṃ abhiramāpento kappo aloṇakaṃ adhūpanaṃ udakasittapaṇṇamissaṃ sāmākanīvārayāguṃ pāyesi, tāya me sarīre byādhi vūpasamito, arogo jātomhī’’ti āha. Taṃ sutvā nārado tatiyaṃ gāthamāha –
你吃着白米饭,浇上干净的肉汁;
这没加盐的稗子粥,他们怎么能覆盖那个呢?巴利
‘‘Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ; Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti ta’’nti.
这里,“你食用”就是“bhuñjasi”,或者这才是正确的读法。“令满足”是指令满足、令滋养、令欢喜。不过为了配合偈颂的韵律,加上了鼻音。这段话的意思是:你本在国王宫中享用配得上国王的、浇有纯净肉汁的米饭,那这无盐的稗子饭怎么能让你满足、让你欢喜?你怎么会喜欢这种东西呢?巴利
Tattha bhuñjeti bhuñjasi, ayameva vā pāṭho. Chādayantīti chādayati pīṇeti toseti. Gāthābandhasukhatthaṃ pana anunāsiko kato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo tvaṃ suciṃ maṃsūpasecanaṃ rājakule rājārahaṃ sālibhattaṃ bhuñjasi, taṃ kathamidaṃ sāmākanīvāraṃ aloṇaṃ pīṇeti toseti, kathaṃ te etaṃ ruccatīti.
听了这话,革沙婆说了第四首偈颂——巴利
Taṃ sutvā kesavo catutthaṃ gāthamāha –
不管是好吃的还是不好吃的,不管是少还是多;
在信任的人那里,吃什么都是美味的,因为信任本身就是最好的味道。巴利
‘‘Sāduṃ vā yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ; Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasā’’ti.
在这里,“或者甘美”的意思是“或者不甘美”。“信任的”指没有疑虑、已经生起信任。“在哪里吃”是说:在哪户人家这样吃,在那里这样吃到的任何食物都只是甘美的。为什么?因为“信任是最上的味”——对这些来说,信任是最上、最殊胜的,所以叫“信任是最上的味”。确实,没有别的味能比得上信任之味。因为不信任的人给的四种甜食,也比不上信任的人给的一碗酸粥。巴利
Tattha yadi vāsādunti yadi vā asāduṃ. Vissatthoti nirāsaṅko vissāsapatto hutvā. Yattha bhuñjeyyāti yasmiṃ nivesane evaṃ bhuñjeyya, tattha evaṃ bhuttaṃ yaṃkiñci bhojanaṃ sādumeva. Kasmā? Yasmā vissāsaparamā rasā, vissāso paramo uttamo etesanti vissāsaparamā rasā. Vissāsasadiso hi añño raso nāma natthi. Avissāsikena hi dinnaṃ catumadhurampi vissāsikena dinnaṃ ambilakañjiyaṃ na agghatīti.
那罗陀听了他的话,就走到国王面前,报告说:“凯萨瓦说了这样一件事。”巴利
Nārado tassa vacanaṃ sutvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘kesavo idaṃ nāma kathesī’’ti ācikkhi.
导师讲完这个法义开示后,把本生故事联系起来说:“那时候的国王就是阿难,那罗陀就是舍利弗,革沙婆就是婆迦梵天,而劫波就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā rājā ānando ahosi, nārado sāriputto, kesavo bakabrahmā, kappo pana ahameva ahosi’’nti.
铁槌本生注释巴利
[347] 7. Ayakūṭajātakavaṇṇanā
这段是导师住在祇园精舍时,为了讲述利益世间的行为而说的。这件事的经过会在《大黑本生》(Jā. 1.12.61 等)中清楚说明。巴利
Sabbāyasanti idaṃ satthā jetavane viharanto lokatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Vatthu mahākaṇhajātake (jā. 1.12.61 ādayo) āvi bhavissati.
过去,在波罗奈梵授王治国的时候,菩萨投生到他的第一王后腹中,出生后渐渐长大,学通了所有技艺。父王去世后,他继承王位,依法治理国家。那时,人们信奉祭拜天神,宰杀了许多羊等动物,向天神献祭。菩萨下令击鼓宣告:“不可杀害生命。”夜叉们得不到祭品,对菩萨心生愤怒,便前往雪山参加夜叉集会,派了一个凶暴的夜叉去杀害菩萨。那夜叉拿起一把椽头那么粗大、烧得通红的铁槌,心想“我用这个打死他”,就赶来了,在午夜刚过的时候,停在菩萨卧榻的上方。就在那一刻,帝释天的宝座发热示现。帝释天觉察到这一异象,知道了原因,便手持因陀罗金刚杵赶来,站在那个夜叉的上方。菩萨看见那个夜叉,心想:“这个人到底是来保护我的,还是想杀我?”于是与他交谈,诵出第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto uggahitasabbasippo pitu accayena rajje patiṭṭhāya dhammena rajjaṃ kāresi. Tadā manussā devamaṅgalikā hutvā bahū ajeḷakādayo māretvā devatānaṃ balikammaṃ karonti. Bodhisatto ‘‘pāṇo na hantabbo’’ti bheriṃ carāpesi. Yakkhā balikammaṃ alabhamānā bodhisattassa kujjhitvā himavante yakkhasamāgamaṃ gantvā bodhisattassa māraṇatthāya ekaṃ kakkhaḷaṃ yakkhaṃ pesesuṃ. So kaṇṇikamattaṃ mahantaṃ ādittaṃ ayakūṭaṃ gahetvā ‘‘iminā naṃ paharitvā māressāmī’’ti āgantvā majjhimayāmasamanantare bodhisattassa sayanamatthake aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjamāno taṃ kāraṇaṃ ñatvā indavajiraṃ ādāya gantvā yakkhassa upari aṭṭhāsi. Bodhisatto yakkhaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho esa maṃ rakkhamāno ṭhito, udāhu māretukāmo’’ti tena saddhiṃ sallapanto paṭhamaṃ gāthamāha –
你举着一根纯铁打造、大得无法衡量的巨槌,站在虚空中;
你今天是被安排来保护我的,还是想害我?巴利
‘‘Sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha yo tiṭṭhasi antalikkhe; Rakkhāya me tvaṃ vihito nusajja, udāhu me cetayase vadhāyā’’ti.
在这里,“vihito nusajjāti”意思是“vihito nu asi ajja”,也就是“你今天是不是被派来的?”巴利
Tattha vihito nusajjāti vihito nu asi ajja.
菩萨却只看见亚卡,没看见帝释天。亚卡因为害怕帝释天,不敢打菩萨。他听了菩萨的话后,为了说明这个意思,说出第二首偈颂:“大王,我不是为了保护你才站在这里,我是拿着这把烧得通红的铁槌,来打死你的;但因为害怕帝释天,我没法打你。”巴利
Bodhisatto pana yakkhameva passati, na sakkaṃ. Yakkho sakkassa bhayena bodhisattaṃ paharituṃ na sakkoti. So bodhisattassa kathaṃ sutvā ‘‘mahārāja, nāhaṃ tava rakkhaṇatthāya ṭhito, iminā pana jalitena ayakūṭena paharitvā taṃ māressāmīti āgatomhi, sakkassa bhayena taṃ paharituṃ na sakkomī’’ti etamatthaṃ dīpento dutiyaṃ gāthamāha –
我是罗刹的使者,大王啊,我在此被派来取你的性命。
帝释天王在保护我,因此我才没有把你的头劈开。巴利
‘‘Dūto ahaṃ rājidha rakkhasānaṃ, vadhāya tuyhaṃ pahitohamasmi; Indo ca taṃ rakkhati devarājā, tenuttamaṅgaṃ na te phālayāmī’’ti.
菩萨听完这话,就说了另外两首偈颂:巴利
Taṃ sutvā bodhisatto itarā dve gāthā abhāsi –
如果天王——诸天之主、摩伽婆、苏阇之夫——保护我;
就算所有毗舍遮都大声嚎叫,我也不会为守护众生而恐惧。巴利
‘‘Sace ca maṃ rakkhati devarājā, devānamindo maghavā sujampati; Kāmaṃ pisācā vinadantu sabbe, na santase rakkhasiyā pajāya.
让鸠槃荼和所有食尘鬼都随意哭喊吧,
毗舍遮根本不够格打仗,那不过是吓唬人的大场面罢了。巴利
‘‘Kāmaṃ kandantu kumbhaṇḍā, sabbe paṃsupisācakā; Nālaṃ pisācā yuddhāya, mahatī sā vibhiṃsikā’’ti.
这里,“罗刹之众”是指被称为罗刹的众生,也就是罗刹类有情。“鸠槃荼”是指肚子大得像水缸一样的夜叉。“食尘毗舍遮”是指住在垃圾堆里的毗舍遮。“不配”:意思是毗舍遮根本不可能和我战斗。“极大的恐吓”:那些夜叉聚在一起弄出来的吓人场面,对我来说只是制造恐惧而已,我并不会害怕。巴利
Tattha rakkhasiyā pajāyāti rakkhasisaṅkhātāya pajāya, rakkhasasattānanti attho. Kumbhaṇḍāti kumbhamattarahassaṅgā mahodarā yakkhā. Paṃsupisācakāti saṅkāraṭṭhāne pisācā. Nālanti pisācā nāma mayā saddhiṃ yuddhāya na samatthā. Mahatī sā vibhiṃsikāti yaṃ panete yakkhā sannipatitvā vibhiṃsikaṃ dassenti, sā mahatī vibhiṃsikā bhayakāraṇadassanamattameva mayhaṃ, na panāhaṃ bhāyāmīti attho.
帝释天赶走夜叉,又教导了菩萨,说:“大王,别害怕,从今往后,你的安全由我负责。”说完就回自己的住处去了。巴利
Sakko yakkhaṃ palāpetvā mahāsattaṃ ovaditvā ‘‘mā bhāyi, mahārāja, ito paṭṭhāya tava rakkhā mamāyattā’’ti vatvā sakaṭṭhānameva gato.
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时候的帝释天就是阿那律,波罗奈的国王就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.
8.《阿兰若本生》注释巴利
[348] 8. Araññajātakavaṇṇanā
Araññāgāmamāgammā这句话,是导师住在祇园时,围绕一位胖少女的引诱而说的。这件事的经过,会在《小那罗陀迦叶本生》(jā. 1.13.40 等)里清楚说明。巴利
Araññāgāmamāgammāti idaṃ satthā jetavane viharanto thullakumārikāpalobhanaṃ ārabbha kathesi. Vatthu cūḷanāradakassapajātake (jā. 1.13.40 ādayo) āvi bhavissati.
过去,在波罗奈由梵授王统治的时候,菩萨出生在一个婆罗门家庭。他长大后,在塔克西拉学成了技艺。妻子去世后,他带着儿子出家修行,住在雪山中。他把儿子留在修行处,自己出去采集各种果实。那时,一伙盗贼袭击了边地村庄,掳走少女们。其中有个少女逃了出来,跑到那个修行处,引诱那位修行少年,使他破了戒,然后说:“来吧,我们走。”少年说:“先等我父亲回来,我见过他之后再走。”少女说:“那你见过他之后再来吧。”说完就离开,坐在半路上。父亲回来后,那位修行少年说了第一首偈颂:巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo bhariyāya kālakatāya puttaṃ gahetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto puttaṃ assamapade ṭhapetvā phalāphalatthāya gacchati. Tadā coresu paccantagāmaṃ paharitvā karamare gahetvā gacchantesu ekā kumārikā palāyitvā taṃ assamapadaṃ patvā tāpasakumāraṃ palobhetvā sīlavināsaṃ pāpetvā ‘‘ehi gacchāmā’’ti āha. ‘‘Pitā tāva me āgacchatu, taṃ passitvā gamissāmī’’ti. ‘‘Tena hi disvā āgacchā’’ti nikkhamitvā antarāmagge nisīdi. Tāpasakumāro pitari āgate paṭhamaṃ gāthamāha –
从阿兰若来到村庄后,我该持怎样的戒行、修怎样的苦行呢?
父亲啊,我向您请教,请告诉我该亲近什么样的人。巴利
‘‘Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ; Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
在这里,“从阿兰若来到村落”的意思是:“孩子,我从这阿兰若来到人走的路,为了找个住处而到了有人住的村子,到了村子以后,我该做什么呢?”巴利
Tattha araññā gāmamāgammāti tāta ahaṃ ito araññato manussapathaṃ vasanatthāya gato vasanagāmaṃ patvā kiṃ karomīti.
于是他的父亲给予他教导,说了三首偈颂:巴利
Athassa pitā ovādaṃ dadanto tisso gāthā abhāsi –
孩子,如果有人信任你,而他也愿意接纳你的信任;
愿意倾听、也能忍耐的人,你离开这里后,应当去亲近他。巴利
‘‘Yo taṃ vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te; Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito gato.
一个人如果以身、以语、以意都没有恶行;
就像靠在胸膛上一样,你从这里离开后,应当亲近他。巴利
‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ; Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.
心被姜黄染料所染,心像猿猴一样;这样的人,贪爱又离贪。
孩子,不要亲近那样的人,即使(世间)成了无人之地也不要亲近。巴利
‘‘Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ; Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā’’ti.
在这其中,信任你、不猜疑你的人,是那个你可以信赖、不必猜疑的男子。也能接受你的信任,是说他对你所作的事获得了你的信任、没有猜疑,能够包容你。乐于听闻,是说他想听你信任的话语。能够忍耐,是说他能容忍你所犯的过错。你应当亲近他,是说你应该亲近、侍奉那个男子。像靠在胸前一样依止,意思是:就像靠在父亲胸前被抚养长大的亲生儿子一样,你也要像靠在胸前的儿子那样,去亲近这样的男子。巴利
Tattha yo taṃ vissāsayeti yo puriso taṃ vissāseyya na parisaṅkeyya. Vissāsañca khameyya teti yo ca attani kayiramānaṃ tava vissāsaṃ patto nirāsaṅko taṃ khameyya. Sussūsīti yo ca tava vissāsavacanaṃ sotumicchati. Titikkhīti yo ca tayā kataṃ aparādhaṃ khamati. Taṃ bhajehīti taṃ purisaṃ bhajeyyāsi payirupāseyyāsi. Urasīva patiṭṭhāyāti yathā tassa urasi patiṭṭhāya vaḍḍhito orasaputto tvampi tādiso urasi patiṭṭhitaputto viya hutvā evarūpaṃ purisaṃ bhajeyyāsīti attho.
“黄褐染”是指像黄褐染料那样不稳固的心。“猿猴心”是指因为变化轻快而像猿猴一样的心。“有染有离染”是指具有一刹那间染着、又在一刹那间离染的本性。“纵使成为无人之地”意思是:即使整个赡部洲因为找不到远离身恶行等过失的人而变成无人之地,孩子啊,即便如此,也不要去亲近那样轻浮的心;应当寻遍整个人间,只去亲近下面所说的具足功德者。巴利
Haliddirāganti haliddirāgasadisaṃ athiracittaṃ. Kapicittanti lahuparivattitāya makkaṭacittaṃ. Rāgavirāginanti muhutteneva rajjanavirajjanasabhāvaṃ. Nimmanussampi ce siyāti sacepi sakalaṃ jambudīpatalaṃ kāyaduccaritādivirahitassa manussassa abhāvena nimmanussaṃ siyā , tathāpi, tāta, tādisaṃ lahucittaṃ mā sevi, sabbampi manussapathaṃ vicinitvā heṭṭhā vuttaguṇasampannameva bhajeyyāsīti attho.
听了这话,苦行少年说:“父亲,我到哪里才能找到具足这些功德的人呢?我不去了,就留在您身边。”说完就转身不走了。于是他的父亲给他讲了遍业处的修行方法。他们两人都没有退失禅那,最终都往生到梵天界。巴利
Taṃ sutvā tāpasakumāro ‘‘ahaṃ, tāta, imehi guṇehi samannāgataṃ purisaṃ kattha labhissāmi, na gacchāmi, tumhākaññeva santike vasissāmī’’ti vatvā nivatti. Athassa pitā kasiṇaparikammaṃ ācikkhi. Ubhopi aparihīnajjhānā brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ.
导师讲完这段法教后,把本生故事联系起来说:“那时的儿子和少女,就是现在这两个人;而那位父亲苦行者,就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā putto ca kumārikā ca eteyeva ahesuṃ, pitā tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.
[349] 第九,离间本生注巴利
[349] 9. Sandhibhedajātakavaṇṇanā
“女人当中没有沙门性”这句话,是导师住在祇园时,围绕离间语学处而说的。据说有一次,导师听说“六群比丘在搬弄是非”,就把他们叫来,问:“比丘们,听说你们在那些已经争吵、已经斗诤、已经陷入争论的比丘中间搬弄是非,让还没生起的争吵生起,已经生起的争吵变得更大,是真的吗?”他们回答“是真的”之后,导师呵责了那些比丘,然后说:“比丘们,离间语就像利矛刺击一样,再牢固的信任也会被它迅速破坏;而拿它来破坏自己慈心的人,就像狮子和牛王一样。”说完,就引出了过去的事。巴利
Neva itthīsu sāmaññanti idaṃ satthā jetavane viharanto pesuññasikkhāpadaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ kira samaye satthā ‘‘chabbaggiyā bhikkhū pesuññaṃ upasaṃharantī’’ti sutvā te pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharatha, tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhiyyobhāvāya saṃvattantī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte te bhikkhū garahitvā ‘‘bhikkhave, pisuṇā vācā nāma tikhiṇasattipahārasadisā, daḷho vissāsopi tāya khippaṃ bhijjati, tañca pana gahetvā attano mettibhindanakajano sīhausabhasadiso hotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
过去,在波罗奈,梵授王治理国家的时候,菩萨是他的儿子。王子长大后,在塔克西拉学好了各种技艺,父王去世后,就以正法治理国家。那时,有一个牧牛人在森林里照料牛群后回来,没注意到一头怀孕的母牛,把她丢下就走了。这头母牛和一头母狮之间产生了信任。她们两个成了亲密的朋友,一起走动。后来,母牛生下一头小牛,母狮生下一只幼狮。这两只小兽因为家族传承下来的情谊,也成了亲密的朋友,一起走动。那时,有一个林中巡行者进入森林,看到它们之间这样信任,就带了森林里的东西,去到波罗奈,献给国王。国王问他:“朋友,你在森林里可曾见过什么稀奇的事?”他回答说:“陛下,我没见到别的什么,只看见一头狮子和一头公牛互相信任,一起走动。”国王说:“等它们之间出现第三个,就会有灾祸。你什么时候看到那第三个,就来告诉我。”“好的,陛下。”巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo pitu accayena dhammena rajjaṃ kāresi. Tadā eko gopālako araññe gokulesu gāvo paṭijaggitvā āgacchanto ekaṃ gabbhiniṃ asallakkhetvā pahāya āgato. Tassā ekāya sīhiyā saddhiṃ vissāso uppajji. Tā ubhopi daḷhamittā hutvā ekato vicaranti. Aparabhāge gāvī vacchakaṃ, sīhī sīhapotakaṃ vijāyi. Te ubhopi janā kulena āgatamettiyā daḷhamittā hutvā ekato vicaranti . Atheko vanacarako araññaṃ pavisitvā tesaṃ vissāsaṃ disvā araññe uppajjanakabhaṇḍaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā rañño datvā ‘‘api te, samma, kiñci araññe acchariyaṃ diṭṭhapubba’’nti raññā puṭṭho ‘‘deva, aññaṃ kiñci na passāmi, ekaṃ pana sīhañca usabhañca aññamaññaṃ vissāsike ekato vicarante addasa’’nti āha. ‘‘Etesaṃ tatiye uppanne bhayaṃ bhavissati, yadā tesaṃ tatiyaṃ passati, atha me ācikkheyyāsī’’ti. ‘‘Sādhu, devā’’ti.
林栖者去了波罗奈之后,有一只豺来侍候狮子和公牛。林栖者进森林看见它,心想“第三者是出现了,我要去报告国王”,就进城去了。豺心里盘算:“除了狮子肉和公牛肉,我没吃过别的肉。我要离间它们,好吃它们的肉。”于是它在两边传话:“它这样说你,它那样说你。”就这样挑拨它们互相争斗,没多久就让它们斗到快死了。林栖者也去对国王说:“陛下,它们那里出现了第三者。”“是谁?”“是豺,陛下。”国王说:“那豺会离间那两个朋友,害死它们。我们就在它们死的时候赶到。”说完就上了车,由林栖者带路赶去。等它们互相争斗、双双丧命的时候,国王正好赶到。那豺却欢天喜地,一会儿吃狮子肉,一会儿吃公牛肉。国王见它们两个都死了,站在车上跟车夫说着话,诵出了这些偈颂:巴利
Vanacarake pana bārāṇasiṃ gate eko siṅgālo sīhañca usabhañca upaṭṭhahi. Vanacarako araññaṃ gantvā taṃ disvā ‘‘tatiyassa uppannabhāvaṃ rañño kathessāmī’’ti nagaraṃ gato. Siṅgālo cintesi ‘‘mayā ṭhapetvā sīhamaṃsañca usabhamaṃsañca aññaṃ akhāditapubbaṃ nāma natthi, ime bhinditvā imesaṃ maṃsaṃ khādissāmī’’ti. So ‘‘ayaṃ taṃ evaṃ vadati, ayaṃ taṃ evaṃ vadatī’’ti ubhopi te aññamaññaṃ bhinditvā na cirasseva kalahaṃ kāretvā maraṇākārappatte akāsi. Vanacarakopi gantvā rañño ‘‘tesaṃ, deva, tatiyo uppanno’’ti āha. ‘‘Ko so’’ti? ‘‘Siṅgālo, devā’’ti. Rājā ‘‘so ubho mitte bhinditvā mārāpessati, mayaṃ tesaṃ matakāle sampāpuṇissāmā’’ti vatvā rathaṃ abhiruyha vanacarakena maggadesakena gacchanto tesu aññamaññaṃ kalahaṃ katvā jīvitakkhayaṃ pattesu sampāpuṇi. Siṅgālo pana haṭṭhatuṭṭho ekavāraṃ sīhassa maṃsaṃ khādati, ekavāraṃ usabhassa maṃsaṃ khādati. Rājā te ubhopi jīvitakkhayappatte disvā rathe ṭhitova sārathinā saddhiṃ sallapanto imā gāthā abhāsi –
在女人当中并没有所谓的共性,在食物方面也没有,御者。
且看这离间者的算计,是多么“思虑周全”。巴利
‘‘Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi; Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.
离间话就像一把锋利的剑,在肉里来回搅动。
在那里,牛王和狮子都被低劣的野兽啃食。巴利
‘‘Asi tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati; Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.
御者,你看到的这张床,他就睡在这里。
谁要是听信挑拨离间者、搬弄是非者的话。巴利
‘‘Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ passasi sārathi; Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.
那些人享受快乐,就像生到天界的人一样;
那些御者啊,他们根本不理解离间语。巴利
‘‘Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva; Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathī’’ti.
这里,“对女人并非共同”:善御者啊,这两个众生对女人并没有共同之处,对食物也没有。因为狮子亲近的是某一种母兽,公牛亲近的是另一种;狮子吃的是某一种食物,公牛吃的是另一种。这就是这句话的意思。“于是”:明明根本没有争吵的理由,这个专门离间朋友的恶毒豺狼却盘算着“我要把它们两个的肉都吃掉”,就这样害死了它们。你看,它所谓的“善思惟”——竟然生起了这样的“善思惟”!这话是带着讽刺说的。“于何处”:在离间语流传的地方,公牛和狮子就被那卑劣的豺狼吃掉了。这离间语就像一把锋利的刀切在肉上一样,正在那里斩断友谊。这是在说明离间语的破坏作用。巴利
Tattha neva itthīsūti samma sārathi, imesaṃ dvinnaṃ janānaṃ neva itthīsu sāmaññaṃ atthi na , bhakkhesupi. Aññameva hi itthiṃ sīho sevati, aññaṃ usabho, aññaṃ bhakkhaṃ sīho khādati, aññaṃ usabhoti attho. Athassāti evaṃ kalahakāraṇe avijjamānepi atha imassa mittasandhibhedakassa duṭṭhasiṅgālassa ‘‘ubhinnaṃ maṃsaṃ khādissāmī’’ti cintetvā ime mārentassa passa yāva sucintitaṃ, sucintitaṃ jātanti adhippāyo. Yatthāti yasmiṃ pesuññe parivattamāne. Usabhañca sīhañca migādhamā siṅgālā khādanti, taṃ pesuññaṃ maṃsamhi tikhiṇo asi viya mittabhāvaṃ chindantameva parivattatīti dīpeti.
善御者,你看到的这个,是指你眼前这两个(众生)死后的卧处;这是在说明:任何一个人,只要听信并接受那个破坏和合者的离间语,他就会躺到这样的卧处,就这样死去。享乐,就是获得快乐、得到安乐。就像投生天界的人,具足天界的享受而享受快乐一样,那些人也能获得快乐。不审察,就是不去认真思量它的含义;听了那样的话之后,反而互相劝勉、彼此提醒,不破坏友谊,依然保持原来的和睦。巴利
Yamimaṃ passasīti samma sārathi, yaṃ imaṃ passasi imesaṃ dvinnaṃ matasayanaṃ, aññopi yo puggalo sandhibhedassa pisuṇassa pisuṇavācaṃ nibodhati gaṇhāti, so imaṃ sayanaṃ seti, evamevaṃ maratīti dasseti. Sukhamedhantīti sukhaṃ vindanti labhanti. Narā saggagatārivāti saggagatā dibbabhogasamaṅgino narā viya te sukhaṃ vindanti. Nāvabodhantīti na sārato paccenti, tādisaṃ pana vacanaṃ sutvā codetvā sāretvā mettiṃ abhinditvā pākatikāva hontīti.
国王说完这些偈颂后,让人取来狮子的鬃毛、皮、爪和牙,然后就回城去了。巴利
Rājā imā gāthā bhāsitvā sīhassa kesaracammanakhadāṭhā gāhāpetvā nagarameva gato.
导师讲完这个法义后,把本生故事总结起来说:“那时候的波罗奈国王就是我。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.
第350段 10.《天神问本生》注释巴利
[350] 10. Devatāpañhajātakavaṇṇanā
“用手和脚打杀”,这个天神的提问,会在《乌曼伽本生》里清楚说明。巴利
Hanti hatthehi pādehīti ayaṃ devatāpucchā umaṅgajātake (jā. 2.22.590 ādayo) āvi bhavissati.
迦陵伽本生、马兵本生、独一王本生、达达罗本生、
持戒考察善生、紫矿树本生、鸟、死尸;
《胜本生》等十则本生。
普奇曼陀本生、迦叶本生、忍辱仙人本生、铜釜本生,
一切肉获得者、兔子、马塔罗达卡纳维拉
鹧鸪本生、善弃本生,共十则。
污损小屋者、惧毁者、梵授皮衣者,
蜥蜴王、迦迦卢、迦迦瓦提及其同伴。
黑臂本生和试戒本生,合起来算作十则。
拘迦利本生、车辕本生、烤蜥蜴王教诫本生。
豺狼梵伞本生、板床谷壳本生,还有巴韦鲁本生;
能长者,共十则。
紧那罗女、猕猴、昆提尼、持芒果者、象额。
凯萨瓦斧林、纽带断裂、天神提问。巴利
Kāliṅgo assāroho ca, ekarājā ca daddaro; Sīlavīmaṃsasujātā, palāso sakuṇo chavo; Seyyoti dasa jātakā. Pucimando kassapo ca, khantivādī lohakumbhī; Sabbamaṃsalābhī saso, matārodakaṇaverā; Tittiro succajo dasa. Kuṭidūso duddabhāyo, brahmadattacammasāṭako; Godharājā ca kakkāru, kākavatī nanu sociyo; Kāḷabāhu sīlavīmaṃso dasa. Kokāliko rathalaṭṭhi, pakkagodharājovādā; Jambukabrahāchatto ca, pīṭhathusā ca bāveru; Visayhaseṭṭhi dasadhā. Kinnarīvānarakuntinī, ambahārī gajakumbho; Kesavāyakūṭāraññaṃ, sandhibhedo devatāpañhā.
迦陵伽、苦楝树、毁屋者、杜鹃;
小拘那罗品,四集中有五品。
共有五十则本生故事。巴利
Kāliṅgo pucimando ca, kuṭidūsakakokilā; Cūḷakuṇālavaggoti, pañcavaggā catukkamhi; Honti paññāsa jātakā.