7. 离婆多佛史注释
7. Revatabuddhavaṃsavaṇṇanā
在善生世尊之后,当他的教法隐没时,人类的寿命原本有九万岁,后来逐渐减少到十岁,又逐渐增长到不可计算的岁数,接着再逐渐减少,变成六万岁。那时,出现了一位名叫离婆多的导师。他也圆满了诸波罗蜜,投生在众宝庄严的兜率天宫,从那里死后,投生在具足一切财富与谷物的苏檀雅瓦提城中,投生到维普拉国王的家族里。这位国王具足一切庄严,被无数可爱美妙的随从围绕,威德与财富极为兴盛,一切圆满广大。他的王后名叫维普拉,功德广大,极为可爱悦意。她被众人眼目如蜂群行列所环绕,绽放青莲般的眼睛,光润面容如莲池般辉映。就在这位大皇后的母胎中,他入胎结生。经过十个月后,如同从心峰山飞出的金鹅王一般,他从母胎中诞生。
Sumanassa pana bhagavato aparabhāge sāsane cassa antarahite navutivassasahassāyukā manussā anukkamena parihāyitvā dasavassāyukā hutvā puna anukkamena vaḍḍhitvā asaṅkhyeyyāyukā hutvā puna parihāyamānā saṭṭhivassasahassāyukā ahesuṃ. Tadā revato nāma satthā udapādi. Sopi pāramiyo pūretvā anekaratanasamujjalitabhavane tusitabhavane nibbattitvā tato cavitvā sabbadhanadhaññavatisudhaññavatīnagare sabbālaṅkārasamalaṅkataamitaruciraparivāraparivutassa sirivibhavasamudayenākulassa sabbasamiddhivipulassa vipulassa nāma rañño kule sabbajananayanālipālisamākulāya samphullanayanakuvalayasassirikasiniddhavadanakamalākarasobhāsamujjalāya suruciramanoharaguṇagaṇavipulāya vipulāya nāma aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā dasannaṃ māsānaṃ accayena cittakūṭapabbatato suvaṇṇahaṃsarājā viya mātukucchito nikkhami.
他在入胎和出生时的神通变化,都和前面所说的一样。他有善见、宝火、华鬘三座宫殿。以善见天女为首的三万三千名女子在他身边侍奉。他被这些女子围绕,就像被天女围绕的天子一样,享受了六千年的感官快乐,一直住在家里。善见妃子生下儿子婆楼那之后,他看到了四种预兆,于是穿上各种颜色鲜丽、柔软上好的衣服,戴上解脱珠链、摩尼耳环,佩戴着上好的臂钏、宝冠和手镯,用极其芬芳的鲜花精心装饰。他的光彩像秋日的太阳,又像被群星围绕的月亮,像被三十三天众围绕的千眼帝释,也像被梵天众围绕的诃利陀大梵天。他乘坐骏马所驾的车,由庞大的四部军队围绕,进行了伟大的出家。出城后,他卸下所有饰物,交给管库的人,然后用那把像青莲花叶一样清净无垢、极其锋利锐快的剑,亲手割下自己的发髻,抛向空中。帝释天王用金制的容器接住,带到三十三天,在须弥山顶建了一座七宝所成的塔。
Tassa paṭisandhiyaṃ jātiyañca pāṭihāriyāni pubbe vuttanayāneva ahesuṃ. Sudassanaratanagghiāveḷanāmakā tayo cassa pāsādā ahesuṃ. Sudassanādevippamukhāni tettiṃsa itthisahassāni paccupaṭṭhitāni ahesuṃ. Tāhi parivuto so surayuvatīhi parivuto devakumāro viya chabbassasahassāni visayasukhamanubhavamāno agāraṃ ajjhāvasi. So sudassanāya nāma deviyā varuṇe nāma tanaye jāte cattāri nimittāni disvā nānāvirāgatanuvaravasananivasano āmukkamuttāhāramaṇikuṇḍalo varakeyūramakuṭakaṭakadharo paramasurabhigandhakusumasamalaṅkato paramarucirakaranikaro saradasamayarajanikaro viya tārāgaṇaparivuto viya cando tidasagaṇaparivuto viya dasasatanayano brahmagaṇaparivuto viya ca hāritamahābrahmā caturaṅginiyā mahatiyā senāya parivuto ājaññarathena mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā sabbābharaṇāni omuñcitvā bhaṇḍāgārikassa hatthe datvā jalajāmalāvikalanīlakuvalayadalasadisenātinisitenātitikhiṇenāsinā sakesamakuṭaṃ chinditvā ākāse khipi. Taṃ sakko devarājā suvaṇṇacaṅkoṭakena paṭiggahetvā tāvatiṃsabhavanaṃ netvā sinerumuddhani sattaratanamayaṃ cetiyaṃ akāsi.
这位大士却穿上提婆达多的袈裟出了家,另有一千万人也跟着他出家。他被这些人围绕着,修了七个月的苦行。在毗舍佉月满月那天,他吃了名叫萨杜天女的长者女儿供养的蜜粥,在沙罗林中度过了白天。傍晚时,他从一个邪命外道那里接过八把草,右绕那棵能调伏醉象的龙树菩提树,铺好五十三肘宽的草座,决意提起四正勤,坐下来,摧破了魔军,证得一切知智,然后说出这首优陀那:“历经多生轮回……我已灭尽渴爱。”因此说:
Mahāpuriso pana devadattāni kāsāyāni paridahitvā pabbaji, ekā ca naṃ purisakoṭi anupabbaji. So tehi parivuto sattamāse padhānacariyaṃ caritvā visākhapuṇṇamāya aññatarāya sādhudeviyā nāma seṭṭhidhītāya dinnaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā sālavane divāvihāraṃ vītināmetvā sāyanhasamaye aññatarenājīvakena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā mattavaranāgagāmī nāgabodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā tepaṇṇāsahatthavitthataṃ tiṇasantharaṃ santharitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya nisīditvā mārabalaṃ vidhamitvā sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā – ‘‘anekajātisaṃsāraṃ…pe… taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti (dha. pa. 153-154) udānaṃ udānesi. Tena vuttaṃ –
在苏摩那之后,有一位名叫离婆多的导师;
他是无与伦比的,没有能跟他相比的,无有匹敌的,是最殊胜的胜者。
‘‘Sumanassa aparena, revato nāma nāyako; Anupamo asadiso, atulo uttamo jino’’ti.
据说,离婆多导师在菩提树附近度过了七个七天,接受梵天劝请为说法后,心里思量:“我该先给谁说法呢?”他观察到和自己一起出家的俱胝比丘,以及许多具足得度因缘的天人、人类,便从空中飞去,降落在婆楼那园。在那里,他被大众围绕,转动了甚深、微妙、具足三转、不退转、无与伦比的无上法轮,让俱胝比丘都证得阿罗汉果。至于安住在三种道果中的人,数量则无法计算。因此有这样的说法:
Revato kira satthā bodhisamīpeyeva sattasattāhāni vītināmetvā dhammadesanatthaṃ brahmāyācanaṃ sampaṭicchitvā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti (dī. ni. 2.72; ma. ni. 1.284; 2.341; mahāva. 10) upadhārento attanā saha pabbajitabhikkhukoṭiyo aññe ca bahū devamanusse upanissayasampanne disvā ākāsena gantvā varuṇārāme otaritvā tehi parivuto gambhīraṃ nipuṇaṃ tiparivaṭṭaṃ appaṭivattiyaṃ aññena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattetvā bhikkhūnaṃ koṭi arahatte patiṭṭhāpesi. Tīsu maggaphalesu patiṭṭhitānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Tena vuttaṃ –
他也受到梵天的恳切祈请,开示了法。
蕴与界的确立,于有与非有中不再转起。
‘‘Sopi dhammaṃ pakāsesi, brahmunā abhiyācito; Khandhadhātuvavatthānaṃ, appavattaṃ bhavābhave’’ti.
在这里,“蕴与界的确立”,就是按五蕴、十八界,通过确立名色等方式来作分析。按自相、共相等方式去把握色法和非色法,这就叫蕴与界的确立。或者也可以这样理解:色如聚沫,因为它经不起挤压,又有孔隙;受如水泡,因为它只有片刻的可爱;想如阳焰,因为它会欺骗人;行如芭蕉树干,因为它没有坚实;识如幻术,因为它会诳惑——应当知道,也可以通过这些方式,以及无常随观等来理解蕴与界的确立。“不再转起于有与非有”:这里,“有”是增长,“非有”是损减。“有”是常见,“非有”是断见。“有”是小有,“非有”是大有。“有”是欲有,“非有”是色有和无色有——应当按这样的方式理解“有”和“非有”的含义。意思是,他宣说了使这些有与非有不再转起的法。或者另一种解释:因为由此而存在,所以叫“有”,也就是能生于三有的业等;而再生有则叫“非有”。他开示了能灭除对这两者的贪爱、使其不再转起的法,这就是其中的意思。而那位离婆多佛只有三次现观。不过他的第一次现观,就已经超出了计算的范围。因此说——
Tattha khandhadhātuvavatthānanti pañcannaṃ khandhānaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ nāmarūpavavatthānādivasena vibhāgakaraṇaṃ. Sabhāvalakkhaṇasāmaññalakkhaṇādivasena rūpārūpadhammapariggaho khandhadhātuvavatthānaṃ nāma. Atha vā pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ parimaddanāsahanato chiddāvachiddādibhāvato ca udakapubbuḷakaṃ viya vedanā muhuttaramaṇīyabhāvato, marīcikā viya saññā vippalambhanato, kadalikkhandho viya saṅkhārā asārakato, māyā viya viññāṇaṃ vañcanakato’’ti evamādināpi nayena aniccānupassanādivasenapi khandhadhātuvavatthānaṃ veditabbaṃ (vibha. aṭṭha. 26 kamādivinicchayakathā). Appavattaṃ bhavābhaveti ettha bhavoti vaḍḍhi, abhavoti hāni. Bhavoti sassatadiṭṭhi , abhavoti ucchedadiṭṭhi. Bhavoti khuddakabhavo, abhavoti mahābhavo. Bhavoti kāmabhavo, abhavoti rūpārūpabhavoti evamādinā nayena bhavābhavānaṃ attho veditabbo (ma. ni. aṭṭha. 2.223; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1080; udā. aṭṭha. 20). Tesaṃ bhavābhavānaṃ appavattihetubhūtaṃ dhammaṃ pakāsesīti attho. Atha vā bhavati anenāti bhavo, tīsu bhavesu uppattinimittaṃ kammādikaṃ. Upapattibhavo abhavo nāma. Ubhayattha nikantiyā pahānakaraṃ appavattaṃ dhammaṃ desesīti attho. Tassa pana revatabuddhassa tayova abhisamayā ahesuṃ. Paṭhamo panassa gaṇanapathaṃ vītivatto. Tena vuttaṃ –
因为他的现观,在说法时出现了三种。
第一次现观不能用数字来计算。
‘‘Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahū’’ti.
在这里,“三”就是三个,这是把性说反了,这是第一次现观。
Tattha tīṇīti tayo, liṅgavipallāso kato, ayaṃ paṭhamo abhisamayo ahosi.
后来,在另一个时候,在都城北方的北城中,有一位名叫胜敌、降伏一切敌的国王。据说,他听说世尊来到了自己的都城,就由三千万人众簇拥着去迎接世尊,邀请世尊第二天应供。他为以佛陀为首的比丘僧团举办了七天的大供养,又布置了绵延三嘎武多的灯供,然后来到世尊面前坐下。于是,世尊为他宣说了契合他心意、理趣丰富的法。在那次说法中,百亿天与人获得了第二次现观。因此说道——
Athāparena samayena nagaruttare uttare nagare sabbārindamo arindamo nāma rājā ahosi. So kira bhagavantaṃ attano nagaramanuppattaṃ sutvā tīhi janakoṭīhi parivuto bhagavato paccuggamanaṃ katvā svātanāya nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā tigāvutavitthataṃ dīpapūjaṃ katvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā nisīdi. Atha bhagavā tassa manonukūlaṃ vicittanayaṃ dhammaṃ desesi. Tattha devamanussānaṃ koṭisahassassa dutiyābhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
当离婆多牟尼调伏了制敌王时,
那时,有百亿众生获得了第二次现观。
‘‘Yadā arindamaṃ rājaṃ, vinesi revato muni; Tadā koṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahū’’ti.
那时,过了一段时间,导师离婆多依止一个叫郁多罗的聚落住着,他进入灭尽定,坐了七天。据说当时郁多罗聚落的居民们带来粥、饭、嚼食、药品、饮品等,向比丘僧团作了大布施,然后问比丘们:“尊者,世尊在哪里?”比丘们回答他们:“贤友,世尊进入了灭尽定。”七天过后,人们看见世尊从灭尽定中出来,像秋天的太阳一样,以自己无可比拟的佛陀光辉照耀着,于是向世尊询问灭尽定的功德利益。世尊就为他们讲述了灭尽定的功德利益。当时,有十亿天与人证得阿罗汉果。这是第三次现观。因此说道:
Athāparena samayena revato satthā uttaranigamaṃ nāma upanissāya viharanto sattāhaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Tadā kira uttaranigamavāsino manussā yāgubhattakhajjakabhesajjapānakādīni āharitvā bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhikkhū paripucchiṃsu – ‘‘kuhiṃ, bhante, bhagavā’’ti? Tato tesaṃ bhikkhū āhaṃsu – ‘‘bhagavā, āvuso, nirodhasamāpattiṃ samāpanno’’ti. Athātīte tasmiṃ sattāhe bhagavantaṃ nirodhasamāpattito vuṭṭhitaṃ saradasamaye sūriyo viya attano anūpamāya buddhasiriyā virocamānaṃ disvā nirodhasamāpattiyā guṇānisaṃsaṃ pucchiṃsu. Bhagavā ca tesaṃ nirodhasamāpattiyā guṇānisaṃsaṃ kathesi. Tadā devamanussānaṃ koṭisataṃ arahatte patiṭṭhāsi. Ayaṃ tatiyo abhisamayo ahosi. Tena vuttaṃ –
人中之尊结束了七日的独处静修,从静坐中起来,
他教导了十亿人天,使他们证得最上果。
‘‘Sattāhaṃ paṭisallānā, vuṭṭhahitvā narāsabho; Koṭisataṃ naramarūnaṃ, vinesi uttame phale’’ti.
在苏丹那瓦蒂城,第一次诵出大别解脱戒时,那些依“善来比丘”方式出家、已超越计算之数的阿罗汉们举行了第一次集会。在梅卡拉城,一万亿位依“善来比丘”方式出家的阿罗汉们举行了第二次集会。后来,离婆多世尊的随转法轮者、名为瓦如那的上首弟子——智慧第一——生了重病。那时,大众前来探病,他为大众开示了阐明三相的法,令一万亿人依“善来比丘”方式出家,并使他们证得阿罗汉果;在那具足四众的集会中,诵出了别解脱戒。这是第三次集会。因此说:
Sudhaññavatīnagare paṭhamamahāpātimokkhuddese ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ arahantānaṃ gaṇanapathaṃ vītivattānaṃ paṭhamo sannipāto ahosi. Mekhalanagare koṭisatasahassasaṅkhātānaṃ ehibhikkhupabbajjāya pabbajitānaṃ arahantānaṃ dutiyo sannipāto ahosi. Revatassa pana bhagavato dhammacakkānuvattako varuṇo nāma aggasāvako paññavantānaṃ aggo ābādhiko ahosi. Tattha gilānapucchanatthāya sampattamahājanassa lakkhaṇattayaparidīpakaṃ dhammaṃ desetvā koṭisatasahassaṃ purisānaṃ ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahatte patiṭṭhāpetvā caturaṅginike sannipāte pātimokkhaṃ uddisi. Ayaṃ tatiyo sannipāto ahosi. Tena vuttaṃ –
离婆多这位大仙人有过三次集会。
漏尽者、无垢者、善解脱者、如如不动者。
‘‘Sannipātā tayo āsuṃ, revatassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, suvimuttāna tādinaṃ.
那些最初聚集来的人,已经多到没法计算。
第二次集会,有一万亿人参加。
‘‘Atikkantā gaṇanapathaṃ, paṭhamaṃ ye samāgatā; Koṭisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo.
即使智慧无人能比者,也是其法轮的随转者。
那时他生了病,已经到了性命攸关的地步。
‘‘Yopi paññāya asamo, tassa cakkānuvattako; So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṃsayaṃ.
那时,为了探望他的病情而前来的那些牟尼,
有一万亿阿罗汉,这是第三次集会。
‘‘Tassa gilānapucchāya, ye tadā upagatā munī; Koṭisatasahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo’’ti.
这里,“随法轮转者”就是指随顺法轮而行的人。“已到生命垂危”这一句里,对生命的疑虑就叫“生命垂危”;也就是说,他到底会不会走到生命的尽头,还是不会——像这样对生命存续抱有疑问,就叫“已到生命垂危”。意思是:病人因为病情极其严重,是死是活难以断定,于是对生命本身产生了疑问。“那时前来的诸牟尼”这一句,如果读作长音,指的就是那些比丘;如果读作短音,则与随鼻音一起,位置在婆楼那之上。
Tattha cakkānuvattakoti dhammacakkānuvattako. Patto jīvitasaṃsayanti ettha jīvite saṃsayaṃ jīvitasaṃsayaṃ, jīvitakkhayaṃ pāpuṇāti vā, na vā pāpuṇātīti evaṃ jīvitasaṃsayaṃ patto, byādhitassa balavabhāvena marati, na maratīti jīvite saṃsayaṃ pattoti attho. Ye tadā upagatā munīti iti dīghabhāve sati bhikkhūnaṃ upari hoti, rasse anussarena saddhiṃ varuṇassa upari hoti.
那时,我们的菩萨在可意城里出生为一位名叫阿提提婆的婆罗门,彻底通达婆罗门之法。他见到正等正觉者离婆多,听了那位佛陀说的法之后,确立了三皈依,用一千首偈颂赞叹十力者,又用一件价值千金的郁多罗僧衣供养世尊。那位佛陀也为他授记:“从这时起,经过十万劫又两个不可数劫,将会有一位名叫乔达摩的佛陀出世。”因此说了下面的话——
Tadā amhākaṃ bodhisatto rammavatīnagare atidevo nāma brāhmaṇo hutvā brāhmaṇadhamme pāraṃ gato revataṃ sammāsambuddhaṃ disvā tassa dhammakathaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya silokasahassena dasabalaṃ kittetvā sahassagghanikena uttarāsaṅgena bhagavantaṃ pūjesi. Sopi naṃ buddho byākāsi – ‘‘ito kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti. Tena vuttaṃ –
那时,我就是那位名叫阿提提婆的婆罗门。
我来到离婆多佛面前,皈依了他。
‘‘Ahaṃ tena samayena, atidevo nāma brāhmaṇo; Upagantvā revataṃ buddhaṃ, saraṇaṃ tassa gañchahaṃ.
他的戒、定,以及无上的智慧功德;
我尽力称赞之后,供养了一件上衣。
‘‘Tassa sīlaṃ samādhiñca, paññāguṇamanuttamaṃ; Thomayitvā yathāthāmaṃ, uttarīyamadāsahaṃ.
那位离婆多,世间导师,佛陀也为我授了记:
经过不可计数的劫之后,这个人将会成佛。
‘‘Sopi maṃ buddho byākāsi, revato lokanāyako; Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.
‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā ima’’’nti. –
这八首偈颂应当详细展开。
Aṭṭha gāthā vitthāretabbā.
听了她的话,我的心更加生起净信。
为了圆满十波罗蜜,我立下了更殊胜的誓愿。
‘‘Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā.
那时我也忆念着那佛陀的教法,并让它不断增长。
我要把那法带来,那是我一直所希求的。
‘‘Tadāpi taṃ buddhadhammaṃ, saritvā anubrūhayiṃ; Āharissāmi taṃ dhammaṃ, yaṃ mayhaṃ abhipatthita’’nti.
在这里,“我走向他作为皈依处”意思是“我走向那个皈依处”,这里用属格来表达宾格的意思。“慧德”就是慧的成就。“无上”就是最殊胜。也有写成“慧解脱德最上”的版本,那个意思很明白。“称赞”就是赞叹、赞扬。“随力”就是随自己的能力。“上衣”就是上衣(郁多罗僧)。“我施与”就是我施与了。“佛陀法”就是能成就佛陀之法,意思是波罗蜜法。“忆念”就是随念。“增长”就是我使它增长。“我将取来”就是我将带来。“那法”就是那佛位。“我所希求的”就是我曾希求的佛位,我将把它取来——这就是意思。
Tattha saraṇaṃ tassa gañchahanti taṃ saraṇaṃ agañchiṃ ahaṃ, upayogatthe sāmivacanaṃ. Paññāguṇanti paññāsampattiṃ. Anuttamanti seṭṭhaṃ. ‘‘Paññāvimuttiguṇamuttama’’ntipi pāṭho, so uttānova. Thomayitvāti thometvā vaṇṇayitvā. Yathāthāmanti yathābalaṃ. Uttarīyanti uttarāsaṅgaṃ. Adāsahanti adāsiṃ ahaṃ. Buddhadhammanti buddhabhāvakaraṃ dhammaṃ, pāramīdhammanti attho. Saritvāti anussaritvā. Anubrūhayinti abhivaḍḍhesiṃ. Āharissāmīti ānayissāmi. Taṃ dhammanti taṃ buddhattaṃ. Yaṃ mayhaṃ abhipatthitanti yaṃ mayā abhipatthitaṃ buddhattaṃ, taṃ āharissāmīti attho.
这位离婆多世尊的都城名叫善谷城,父亲是刹帝利,名叫广博,母亲也叫广博;两位上首弟子是婆楼那和梵天,侍者名叫普出;两位上首女弟子是跋达和须跋陀罗;菩提树是龙树。他的身高八十肘,寿命六万岁;最胜王后名叫善见,儿子名叫婆楼那。他乘坐良马拉的车出家。
Tassa pana revatassa bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātā vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassāni, sudassanā nāma aggamahesī, varuṇo nāma putto, ājaññarathena nikkhami.
从他身上放出无与伦比的光明之网,
白天也好,夜里也好,那光始终遍满一由旬。
愿我所有的界都散布开来,那位胜者这样说;
那位大英雄立下了决心,他悲悯一切众生。
他在大城的摩诃那伽林苑中,
被人和天神共同敬奉的离婆多,已经般涅槃了。
‘‘Tassa dehābhinikkhantaṃ, pabhājālamanuttaraṃ; Divā ceva tadā rattiṃ, niccaṃ pharati yojanaṃ. ‘‘Dhātuyo mama sabbāpi, vikirantūti so jino; Adhiṭṭhāsi mahāvīro, sabbasattānukampako. ‘‘Mahānāgavanuyyāne, mahato nagarassa so; Pūjito naramarūhi, parinibbāyi revato’’ti.
有一座城名叫善稻城,还有一位名叫广大的刹帝利。
离婆多这位大仙的母亲名叫毗富罗。
‘‘Nagaraṃ sudhaññavatī nāma, vipulo nāma khattiyo; Vipulā nāma janikā, revatassa mahesino.
婆楼那和梵天是(他的)上首弟子。
离婆多这位大仙的侍者,名叫桑巴瓦。
‘‘Varuṇo brahmadevo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sambhavo nāmupaṭṭhāko, revatassa mahesino.
跋达和须跋陀罗,都曾做过上首女弟子。
那位无与伦比的佛陀,也是在龙树下开悟的。
‘‘Bhaddā ceva subhaddā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Sopi buddho asamasamo, nāgamūle abujjhatha.
莲花和象,他们成了上首侍者。
西利玛和亚萨瓦蒂成了上首女侍者。
‘‘Padumo kuñjaro ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Sirimā ceva yasavatī, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.
这位佛陀身高超群,达到八十肘那么高。
照亮了所有方向,帝释天的幢柱升起。
‘‘Uccattanena so buddho, asītihatthamuggato; Obhāseti disā sabbā, indaketuva uggato.
在他身上生出的,是无与伦比的光鬘。
白天也好,夜里也好,周围一由旬内都能遍满。
‘‘Tassa sarīre nibbattā, pabhāmālā anuttarā; Divā vā yadi vā rattiṃ, samantā pharati yojanaṃ.
那时,他的寿命有六万岁。
只要他还在被看见的那段时间里,就已经度化了众多众生。
‘‘Saṭṭhivassasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā diṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.
展示了佛陀的威力,向世间宣说不死之法;
他般涅槃无执取,如同火因燃料耗尽而灭。
‘‘Dassayitvā buddhabalaṃ amataṃ loke pakāsayaṃ; Nibbāyi anupādāno, yathaggupādānasaṅkhayā.
他的身体像宝石一样闪耀,而法也是无可比拟的。
这一切全都消失不见了,难道一切诸行不都是空的吗?
‘‘So ca kāyo ratananibho, so ca dhammo asādiso; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā’’ti.
这里,“照明”就是使显现。“高耸”就是隆起。“光鬘”就是光聚。“如火”就是像火一样。“以取尽”就是因燃料耗尽。而“彼身为宝色”,是说那位世尊的身体是金色的。也有写成“tañca kāyaṃ ratananibhaṃ”的读法,这是语法性别上的颠倒说法,但意思还是一样。其余各偈颂中,到处都是容易明白的。
Tattha obhāsetīti pakāsayati. Uggatoti ussito. Pabhāmālāti pabhāvelā. Yathaggīti aggi viya. Upādānasaṅkhayāti indhanakkhayā. So ca kāyo ratananibhoti so ca tassa bhagavato kāyo suvaṇṇavaṇṇo. ‘‘Tañca kāyaṃ ratananibha’’ntipi pāṭho, liṅgavipallāsena vuttaṃ. Soyeva panassattho. Sesagāthāsu sabbattha uttānamevāti.