耶舍长老譬喻的注释
1. Yasattheraapadānavaṇṇanā
在第六个五十篇的第一篇譬喻里,以“潜入大海”等为开头的,是耶舍长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积攒过修行资粮,在一次次投生中不断积累能带来解脱的善业。在善慧世尊的时代,他是一位有大神力的龙王,把以佛陀为首的比丘僧团请到自己住处,举行大布施。他用很贵重的三衣供养世尊,又用同样贵重的单套衣袍和全套沙门用具,一一供养每位比丘。靠着这些善业,他在天界和人间流转投生。到悉达多佛的时代,他投生为一位长者之子,用七种宝物供养了大菩提场。到迦叶世尊的时代,他在教法中出家,修习沙门法。他就这样只在天界、人间这些善趣中流转,到了我们世尊的时代,在波罗奈投生为一位大富长者的儿子。他的母亲,正是曾用乳粥供养世尊的善生长者之女。他名叫耶舍,身体极其娇贵。他有三座高楼:一座冬季用,一座夏季用,一座雨季用。雨季时,他在雨季高楼里,由女子奏乐陪伴,享受四个月,连下层高楼都不下去。冬季时,他在冬季高楼里,门窗都关得严实,就住在那里四个月。夏季时,他在夏季高楼里,那里有许多门窗和纱网,他就住在那里。因为手脚太娇嫩,他根本不用在地上坐卧。地上铺满木棉絮之类的东西,他就在上面枕卧休息。就这样,他像天界的天子一样,被五种欲乐所包围、具足,正在享受时,却提前睡着了,随从们也都睡着了,整夜油灯一直燃着。那时,耶舍善男子提前醒来,看见自己的随从们都在睡觉:有的怀里抱着琵琶,有的脖子上挂着鼓,有的怀里抱着腰鼓,有的披头散发,有的流着口水,有的在说梦话,他看了觉得就像坟场一样。看到这些之后,过患显现出来,他的心倾向于厌离。于是耶舍善男子发出感叹:“真是灾难啊!真是逼迫啊!”
Chappaññāsame vagge paṭhamāpadāne mahāsamuddaṃ oggayhātiādikaṃ āyasmato yasattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle mahānubhāvo nāgarājā hutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ attano bhavanaṃ netvā mahādānaṃ pavattesi, bhagavantaṃ mahagghena ticīvarena acchādesi, ekekañca bhikkhuṃ mahaggheneva paccekadussayugena sabbena ca samaṇaparikkhārena. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto siddhatthassa bhagavato kāle seṭṭhiputto hutvā mahābodhimaṇḍalaṃ sattahi ratanehi pūjesi. Kassapassa bhagavato kāle sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ akāsi. Evaṃ so sugatīsuyeva saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ mahāvibhavassa seṭṭhino putto hutvā sujātāya bhagavato khīrapāyāsaṃ dinnāya seṭṭhidhītāya kucchimhi nibbatti, yaso nāma nāmena paramasukhumālo. Tassa tayo pāsādā honti – eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassikoti. So vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno vasati, heṭṭhāpāsādaṃ na otarati. Hemantike pāsāde cattāro māse suphusitavātapānakavāṭe tattheva paṭivasati. Gimhike pāsāde bahukavāṭavātapānajālāhi sampanne tattheva vasati. Hatthapādānaṃ sukhumālatāya bhūmiyaṃ nisajjādikiccaṃ natthi. Simbalitulādipuṇṇasabhāve attharitvā tattha upadhānāni kiccāni karoti. Evaṃ devaloke devakumāro viya pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa paṭikacceva niddā okkami, parijanassāpi niddā okkami, sabbarattiyo ca telapadīpo jhāyati. Atha kho yaso kulaputto paṭikacceva pabujjhitvā addasa sakaṃ parijanaṃ supantaṃ aññissā kacche vīṇaṃ, aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṃ, aññissā kacche āḷambaraṃ, aññaṃ vikesikaṃ, vikkheḷikaṃ, aññā vippalapantiyo hatthapattaṃ susānaṃ maññe, disvānassa ādīnavo pāturahosi, nibbidāya cittaṃ saṇṭhāsi. Atha kho yaso kulaputto udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti.
这时,良家子耶舍穿上金拖鞋,朝自己家的大门走去,非人们把门打开,心想:“别让任何人妨碍良家子耶舍从在家出家。”接着,良家子耶舍朝城门走去,非人们又把城门打开,心想:“别让任何人妨碍良家子耶舍从在家出家。”随后,良家子耶舍就前往仙人堕处鹿野苑。
Atha kho yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṃ tenupasaṅkami, amanussā dvāraṃ vivariṃsu – ‘‘mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā’’ti. Atha kho yaso kulaputto yena nagaradvāraṃ tenupasaṅkami, amanussā dvāraṃ vivariṃsu – ‘‘mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā’’ti. Atha kho yaso kulaputto yena isipatanaṃ migadāyo tenupasaṅkami.
那时,世尊在破晓时分起身,在露天处经行。世尊远远看见良家子耶舍走过来,看见后便从经行处下来,坐在准备好的座位上。这时,良家子耶舍在世尊不远处发出感叹:“真是被压迫啊!真是被逼恼啊!”世尊便对良家子耶舍这样说:“耶舍,这里没有被压迫,这里没有被逼恼。来吧,耶舍,坐下,我为你说法。”这时,良家子耶舍心想:“听说这里没有被压迫,这里没有被逼恼。”他欢喜雀跃,脱下金鞋,来到世尊面前,顶礼世尊后,坐在一边。世尊为坐在一边的良家子耶舍依次讲说,也就是:讲布施、讲持戒、讲生天,又说明诸欲的过患、低劣和杂染,以及出离的功德。当世尊知道良家子耶舍的心已经堪任、柔软、无障碍、欢喜、清净时,便为他开示诸佛特有的最胜法教——苦、集、灭、道。就像一块洁净、没有黑斑的布能很好地吸收染料一样,良家子耶舍就在那个座位上生起了远离尘垢、远离污秽的法眼:“凡是会生起的东西,全都会灭尽。”
Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati, addasā kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṃ udānesi – ‘‘upaddutaṃ vata bho, upassaṭṭhaṃ vata bho’’ti. Atha kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ kho, yasa, anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭhaṃ, ehi, yasa, nisīda, dhammaṃ te desessāmī’’ti. Atha kho yaso kulaputto, ‘‘idaṃ kira anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭha’’nti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ, dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi yasaṃ kulaputtaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva yasassa kulaputtassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.
这时,耶舍善男子的母亲登上高楼,四处找不到儿子耶舍,就去找那位长者居士,到了以后对长者居士说:“居士,你儿子耶舍不见了。”于是,长者居士派出信使往四个方向去找,自己也前往仙人堕处鹿野苑。长者居士看见了那双金拖鞋被脱下来放在那里,看到后就顺着足迹一路跟去。世尊远远看见长者居士走过来,看见后心里想:“不如我施展这样的神通,让坐在这里的长者居士看不见同样坐在这里的耶舍善男子。”于是,世尊就施展了那样的神通。这时,长者居士走到世尊面前,对世尊说:“尊者,世尊有没有见到耶舍善男子?”世尊说:“居士,那你先坐下吧。也许你坐在这里,就能看见坐在这里的耶舍善男子。”于是,长者居士心想:“原来我坐在这里,就能看见坐在这里的耶舍善男子!”他满心欢喜,顶礼世尊后坐在一边。世尊为坐在一边的长者居士依次讲说……(中略)……长者居士不再依赖别人的说法,对世尊这样说:“太殊胜了,尊者!太殊胜了,尊者!尊者,就好比有人把倒扣的东西翻正过来,把遮盖的东西揭开,给迷路的人指出道路,在黑暗中举起油灯,让有眼睛的人能看见东西。同样,世尊用种种方式把法讲说得清清楚楚。尊者,我皈依世尊、皈依法、皈依比丘僧团。请世尊接受我做在家弟子,从今天起直到命终,我都皈依三宝。”他就是在世间第一个成为三皈依在家弟子的人。
Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṃ abhiruhitvā yasaṃ kulaputtaṃ apassantī yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘putto te gahapati yaso na dissatī’’ti. Atha kho, seṭṭhi gahapati, catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṃyeva yena isipatanaṃ migadāyo tenupasaṅkami. Addasā kho, seṭṭhi gahapati, suvaṇṇapādukānaṃ nikkhepaṃ, disvāna taṃyeva anugamāsi. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhareyyaṃ, yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ na passeyyā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharesi. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘api, bhante, bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ passeyyā’’ti. Tena hi gahapati nisīda, appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passeyyāsīti. Atha kho seṭṭhi gahapati ‘‘idheva kirāhaṃ nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passissāmī’’ti haṭṭho udaggo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi…pe… aparappaccayo atthu sāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi , bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Sova loke paṭhamaṃ upāsako ahosi tevāciko.
那时,世尊正为良家子耶舍的父亲说法。耶舍随观自己所见、所知的境界,心不执取,从诸漏中解脱。世尊这样想:“我为良家子耶舍的父亲说法时,耶舍随观所见、所知的境界,心不执取,已从诸漏中解脱。良家子耶舍再也不可能退回去,像以前在家时那样享受诸欲了。我应当收回那个神通变化。”于是世尊收回了那个神通变化。长者居士看见良家子耶舍坐在那里,看见后对良家子耶舍说:“亲爱的耶舍,你母亲正陷于悲泣忧愁之中,让母亲活下去吧。”这时,良家子耶舍望向世尊。世尊便对长者居士说:“居士,你怎么想?如果有人像你一样,以有学之智、有学之见,见法、知法,随观所见、所知的境界,心不执取,从诸漏中解脱,居士,那人还可能退回去,像以前在家时那样享受诸欲吗?”“不可能,尊者。”“居士,良家子耶舍正是像你一样,以有学之智、有学之见,见法、知法,随观所见、所知的境界,心不执取,从诸漏中解脱。居士,良家子耶舍再也不可能退回去,像以前在家时那样享受诸欲了。”“尊者,这是良家子耶舍的获益,这是良家子耶舍的善得!尊者,良家子耶舍的心已不执取,从诸漏中解脱。尊者,请世尊接受我今天的供养,良家子耶舍作随从。”世尊以沉默接受了。长者居士知道世尊接受了,就从座位起身,顶礼世尊,右绕后离去。长者居士离去不久,良家子耶舍对世尊说:“尊者,我能否在世尊身边出家,能否受具足戒?”世尊说:“来吧,比丘,法已善说,修梵行,为了彻底终结苦。”这就是那位尊者的具足戒。
Atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āyavehi cittaṃ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yasassa kho kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, abhabbo kho yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe agārikabhūto, yaṃnūnāhaṃ taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambheyya’’nti. Atha kho bhagavā taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṃ kulaputtaṃ nisinnaṃ, disvāna yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca – ‘‘mātā te tāta, yasa, paridevasokasamāpannā, dehi mātuyā jīvita’’nti. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṃ ullokesi. Atha kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, gahapati, yassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, bhabbo nu kho so, gahapati, hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Yasassa kho, gahapati, kulaputtassa sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā, tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhūmiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, abhabbo kho, gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhūto’’ti. ‘‘Lābhā, bhante, yasassa kulaputtassa, suladdhaṃ, bhante, yasassa kulaputtassa , yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, adhivāsetu me, bhante bhagavā, ajjatanāya bhattaṃ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā’’ti . ‘‘Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena’’. Atha kho seṭṭhi gahapati , bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Ehi bhikkhū’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti, sāva tassa āyasmato upasampadā ahosi.
1成为阿罗汉之后,他心生欢喜,为了宣说自己过去所修的事迹,说出了“潜入大海……”等偈颂。其中,“大海”(samudda):因为能像指环印一样清楚地标示出来,所以叫 samudda;或者,因为它猛烈地涌动、摇荡、激荡,发出巨响而翻滚,所以叫 samudda。它既巨大又是海,所以叫“大海”,指那广阔的海洋。“潜入”(oggayhā):就是跳进去、没入其中,进入那大海的内部。应当知道这里是用宾格形式来表达属格的意义。“我的住处善加修建”这一句中,众生在那里出生、投生、居住,或者以行、住、坐、卧四种威仪安住,所以叫“住处”(bhavana)。我的那座住处、那座天宫、那座殿堂,就像建有重重城墙和尖顶楼阁的城市一样,被极其善巧地建造起来,意思是凭自身威力巧妙地化现。“精心建造的莲池”:所谓莲池,是因为它广大、有来有去、可流动、被挖掘、被造作。这里指有鱼、鳖、鲜花、沙岸、台阶、甘甜之水等,精心建造、变化出来的莲池。“鸳鸯等啼鸣”:这个莲池被鸳鸯、野鸡、天鹅等的鸣叫声所充满、所回响、所响彻,应当这样连接理解。从这里往后,关于河流、林地、岛屿、步行者、四足动物、树木、飞鸟的描述,以及见到善慧世尊、邀请善慧世尊、善慧世尊次第布施等内容,都很容易理解。
1. Arahā pana hutvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento mahāsamuddaṃ oggayhātiādimāha. Tattha samuddanti aṅgulimuddāya saṃ suṭṭhu dassetabbato samuddo, atha vā saṃ suṭṭhu udiyati khobhiyati pasodhiyati ghosanaṃ karonto āluḷiyatīti samuddo, mahanto ca so samuddo cāti mahāsamuddo, taṃ mahāsamuddaṃ. Oggayhāti ajjhogāhetvā abbhantaraṃ pavisitvā tassa mahāsamuddassa anto pavisitvā, sāmyatthe cetaṃ upayogavacananti daṭṭhabbaṃ. Bhavanaṃ me sumāpitanti ettha bhavanti nibbattanti nivasanti catūhi iriyāpathehi vāsaṃ kappenti etthāti bhavanaṃ, mayhaṃ taṃ bhavanaṃ taṃ vimānaṃ taṃ pāsādaṃ pañcapākārakūṭāgārehi saṃ suṭṭhu māpitaṃ nagaraṃ, attano balena suṭṭhu nimmitanti attho. Sunimmitā pokkharaṇīti sumahantā hutvā bhūtā itā gatā pavattā khaṇitā katāti pokkharaṇī, macchakacchapapupphapulinatitthamadhurodakādīhi suṭṭhu nibbattā nimmitāti attho. Cakkavākūpakūjitāti cakkavākakukkuṭahaṃsādīhi kūjitā ghositā nāditā sā pokkharaṇīti sambandho. Ito paraṃ nadīvanadvipadacatuppadapādapapakkhīnaṃ vaṇṇañca sumedhassa bhagavato dassanañca nimantetvā sumedhassa bhagavato dānakkamañca suviññeyyameva.
“接受世间供养者”这一说法中,世间里的供养就是“世供”;他接受以欲界、色界、无色界为内容的世间的供养、敬奉与恭敬,所以叫“接受世间供养者”,这里指的是善慧世尊。其余部分,也就是授记和证得阿拉汉果,都很容易理解。
Lokāhutipaṭiggahanti ettha loke āhuti lokāhuti, kāmarūpārūpasaṅkhātassa lokassa āhutiṃ pūjāsakkāraṃ paṭiggaṇhātīti lokāhutipaṭiggahaṃ, sumedhaṃ bhagavantanti attho. Sesaṃ byākaraṇadānañca arahattappattaphalañca suviññeyyamevāti.
2. 那提·迦叶长老譬喻的注释
2. Nadīkassapattheraapadānavaṇṇanā
第二篇譬喻以“莲华上世尊”等句开头,讲的是尊者那提·迦叶长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛那里积下了深厚善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。在莲华上世尊住世的时代,他出生在一个世俗家庭,长大成人后,有一天看见导师进城托钵,心里生起清净的信心,就把自己种的芒果树第一次结出的果子——颜色像朱砂一样——拿来供养世尊。凭着这份善业,他在天界和人间流转受生。到了现在这尊佛出世的时候,他投生在摩揭陀国一个婆罗门家庭,成了优楼频螺·迦叶的弟弟。成年后,因为心里倾向出离,不愿过在家生活,就出家做了苦行者,和三百名苦行者一起住在尼连禅河边,建了茅舍修行。因为住在河边,又属于迦叶家族,所以被称为“那提·迦叶”。世尊以“善来,比丘”的方式,为他和他的随众授了具足戒。后来,世尊在伽耶山顶宣说《燃烧法门经》时,他证得了阿罗汉果。
Dutiyāpadāne padumuttarassa bhagavatotiādikaṃ āyasmato nadīkassapattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso attanā ropitassa ambarukkhassa paṭhamuppannaṃ manosilāvaṇṇaṃ ekaṃ ambaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule uruvelakassapassa bhātā hutvā nibbatto vayappatto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ anicchanto tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tīhi tāpasasatehi saddhiṃ nerañjarāya nadiyā tīre assamaṃ māpetvā viharati. Nadītīre vasanato kassapagottatāya ca nadīkassapoti samaññā ahosi. Tassa bhagavā saparisassa ehibhikkhubhāvena upasampadaṃ adāsi. So bhagavato gayāsīse ādittapariyāya desanāya (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28) arahatte patiṭṭhāsi.
这里有一段循序渐进的讲述:导师让善男子耶舍出家后,为了调伏优楼频螺的三位结发苦行者兄弟,就前往优楼频螺。那时,优楼频螺住着三位结发苦行者——优楼频螺·迦叶、那提·迦叶和伽耶·迦叶。其中,优楼频螺·迦叶是五百结发苦行者的导师、领众、最上者、首脑和上首;那提·迦叶是三百结发苦行者的导师、领众、最上者、首脑和上首;伽耶·迦叶是二百结发苦行者的导师、领众、最上者、首脑和上首。于是,世尊来到优楼频螺·迦叶的茅舍,到了之后对优楼频螺·迦叶这样说:“迦叶,如果你不介意,我想在火屋里住一夜。”优楼频螺·迦叶说:“大沙门,我倒不介意,只是这里有一头凶暴的龙王,具大神力,是毒蛇,剧毒猛烈,我怕它会伤害你。”世尊第二次也对优楼频螺·迦叶这样说……乃至第三次……优楼频螺·迦叶都这样回答:“我怕它会伤害你。”世尊说:“也许它不会伤害我。来吧,迦叶,请允许我住火屋。” “大沙门,那你就安心住下吧。”于是,世尊进入火屋,铺好草席,结跏趺坐,端正身体,将正念安住在面前。
Tatrāyaṃ anupubbikathā – satthā yasaṃ kulaputtaṃ pabbājetvā uruvelāyaṃ tayo bhātikajaṭile dametuṃ yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana samayena uruvelāyaṃ tayo jaṭilā paṭivasanti uruvelakassapo nadīkassapo gayākassapoti, tesu uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho, nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho, gayākassapo jaṭilo dvinnaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho. Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘sace te, kassapa, agaru, vaseyyāma ekarattaṃ agyāgāre’’ti. Na kho me, mahāsamaṇa, garu, caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṃ mā viheṭhesīti. Dutiyampi kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca…pe… tatiyampi…pe… so taṃ mā viheṭhesīti. Appeva maṃ na viheṭheyya, iṅgha tvaṃ, kassapa, anujānāhi agyāgāranti . Vihara, mahāsamaṇa, yathāsukhanti. Atha kho bhagavā agyāgāraṃ pavisitvā tiṇasanthārakaṃ paññapetvā nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
那条龙看见世尊已经进了火屋,心里很不高兴,就喷出烟来。这时世尊心里想:我现在就用火界之力,在不伤到这条龙的皮、肉、筋、骨、骨髓的情况下,用火把它的火降伏掉。于是世尊运起那样的神通变化,喷出烟来。那条龙受不了这种挑衅,就烧了起来。世尊也进入火界定,烧了起来。两者都发出火光,那座火屋就像被点着了一样,猛烈燃烧,火光炽盛。这时那些结发者围住火屋,这样说:哎呀,这位相貌端正的大沙门,被龙扰乱了。那一夜过去后,世尊在不伤到那条龙的皮、肉、筋、骨、骨髓的情况下,用火界之力把它的火降伏掉,然后把龙放进钵里,拿给结发者优楼频螺·迦叶看,说:迦叶,这是你的龙,它的火已经被火降伏了。这时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:这位大沙门确实有大神通、大威力,竟能用火降伏这条凶暴、有大神力、剧毒猛烈的龙王的火,但他还不是像我这样的阿罗汉。
Addasā kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ, disvā dummano padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ pariyādiyeyya’’nti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha kho so nāgo makkhaṃ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṃ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṃ sajotibhūtānaṃ agyāgāraṃ ādittaṃ viya hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ. Atha kho te jaṭilā agyāgāraṃ parivāretvā evamāhaṃsu – ‘‘abhirūpo vata, bho, mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī’’ti. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca tejasā tejaṃ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi – ‘‘ayaṃ te, kassapa, nāgo pariyādinno assa tejasā tejo’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṃ pariyādiyissati, na tveva kho arahā yathā aha’’nti.
在尼连禅河边,世尊对结发苦行者优楼频螺·迦叶说:
迦叶,如果你不介意,我们今晚就在这火堂里住下。
大沙门,我并非介意,我只是为了你的安稳才劝阻你。
这里有一条凶暴的龙王,它有神通,是毒蛇,毒性极猛。
愿它不要伤害你。
也许它不会伤害我。迦叶,请你允许我进火屋吧。
知道那火屋已经让给自己,他就无所畏惧地走了进去,彻底超越了恐惧。
龙王看见仙人进来后,心里不高兴,就喷出烟来。
那个心地善良、心气高的人中龙象,也在那里喷出了烟。
不能忍受忘恩负义,龙王就像烈火一样燃烧起来。
精通火界的人中龙象,也在那里炽燃。
两者都燃起了火焰,
火堂烧起来了,熊熊燃烧,火光冲天。
那些结发者高声喊道:贤友们,这位大沙门真是相貌庄严啊!
他们说,他被那头龙伤害了。
那一夜过去之后,龙的火焰被熄灭了。
那位有神通的人,他的火焰却依然保持着种种不同的颜色。
青色、红色、深红色、黄色,以及水晶色;
在鸯耆罗沙的身体上,出现了许多种颜色的光焰。
他把龙放进钵里,然后展示给那位婆罗门看。
迦叶,这就是你的那条龙,它的威力已经被他的威力吞没了。
‘‘Nerañjarāyaṃ bhagavā, uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ avoca; Sace te kassapa agaru, viharemu ajjaṇho aggisālamhī’’ti. ‘‘Na kho me mahāsamaṇa garu, phāsukāmova taṃ nivāremi; Caṇḍettha nāgarājā, iddhimā āsiviso ghoraviso; So taṃ mā viheṭhesī’’ti. ‘‘Appeva maṃ na viheṭheyya, iṅgha tvaṃ kassapa anujānāhi agyāgāranti; Dinnanti naṃ viditvā, abhīto pāvisi bhayamatīto. ‘‘Disvā isiṃ paviṭṭhaṃ, ahināgo dummano padhūpāyi; Sumanamanaso adhimano, manussanāgopi tattha padhūpāyi. ‘‘Makkhañca asahamāno, ahināgo pāvakova pajjali; Tejodhātusukusalo, manussanāgopi tattha pajjali. ‘‘Ubhinnaṃ sajotibhūtānaṃ, Agyāgāraṃ ādittaṃ hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ; Udicchare jaṭilā, abhirūpo vata bho mahāsamaṇo; Nāgena viheṭhiyatīti bhaṇanti. ‘‘Atha tassā rattiyā accayena, hatā nāgassa acciyo honti; Iddhimato pana ṭhitā, anekavaṇṇā acciyo honti. ‘‘Nīlā atha lohitikā, mañjiṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo; Aṅgīrasassa kāye, anekavaṇṇā acciyo honti. ‘‘Pattamhi odahitvā, ahināgaṃ brāhmaṇassa dassesi; Ayaṃ te kassapa nāgo, pariyādinno assa tejasā tejo’’ti.
那时,结发修行者优楼频螺·迦叶因为世尊示现的这个神通变化,生起了极大的净信,就对世尊说:大沙门,您就住在这里吧,我来给您提供固定的饭食。
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idheva, mahāsamaṇa, vihara, ahaṃ te dhuvabhattenā’’ti.
那时,世尊住在优楼频螺·迦叶的隐居处附近的一片树林里。到了深夜,四大天王以殊胜的光彩照亮了整片树林,来到世尊面前;他们顶礼世尊后,分立在四方,就像巨大的火堆一样。那夜过后,结发者优楼频螺·迦叶来到世尊面前,对世尊说:“大沙门,时间到了,饭食已经准备好了。大沙门,昨夜以殊胜光彩照亮整片树林,来到您面前,顶礼之后分立在四方,像巨大火堆一样的,是谁呢?”迦叶,他们是四大天王,为了听法而来见我。那时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“这位大沙门确实有大神通、大威力,连四大天王都来听法,但他还不是像我这样的阿拉汉。”随后,世尊吃了结发者优楼频螺·迦叶供养的饭食,仍然住在那片树林里。
Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṃ vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho cattāro mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ, te nu kho te, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā’’ti. Ete kho, kassapa, cattāro mahārājāno yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāyāti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājāno upasaṅkamissanti dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti . Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那时,夜已经很深了,帝释天——诸天之主——以极其殊胜的光辉照亮了整片树林,然后来到世尊面前。他顶礼世尊后,站在一旁,那光色比之前更加殊胜、更加美妙,就像一大团火焰一样。那夜过后,结发外道优楼频螺·迦叶来到世尊面前,对世尊说:“大沙门,时间到了,饭已经准备好了。大沙门,昨夜以殊胜光色照亮整片树林、来到您面前、顶礼后站在一旁、光色比之前更加殊胜美妙、像一大团火焰的那位,到底是谁?”世尊说:“迦叶,那是帝释天,诸天之主,他来我这里是为了听法。”这时,结发外道优楼频螺·迦叶心里想:“这位大沙门确实有大神通、大威力,连帝释天都来听他讲法,但他并不是像我这样的阿罗汉。”之后,世尊吃了结发外道优楼频螺·迦叶供养的饭食,就住在那片树林里。
Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ, ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti. Eso kho, kassapa, sakko devānamindo yenāhaṃ tenupasaṅkami dhammassavanāyāti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti . Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那时,夜深之后,梵天萨罕帕提以殊胜的光彩照亮整片树林,来到世尊面前,顶礼世尊后站在一旁。他就像一大团火堆,比先前的光色更加殊胜、更加美妙。那时,过了那一夜,结发者优楼频螺·迦叶来到世尊面前,对世尊说:“大沙门,时间到了,饭已经准备好了。大沙门,那位夜深之后以殊胜光彩照亮整片树林,来到您面前,顶礼后站在一旁,就像一大团火堆,比先前的光色更加殊胜、更加美妙的,是谁呢?” “迦叶,那是梵天萨罕帕提,他来是为了听法。” 那时,结发者优楼频螺·迦叶这样想:“这位大沙门确实有大神通、大威力,连梵天萨罕帕提都来听法,可他并不像我一样是阿拉汉。” 那时,世尊吃了结发者优楼频螺·迦叶的饭食后,就住在那片树林里。
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ, ko nu kho so, mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi seyyathāpi mahāaggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti. Eso kho, kassapa, brahmā sahampati yenāhaṃ tenupasaṅkami dhammassavanāyāti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampati upasaṅkamissati dhammassavanāya, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那时,结发者优楼频螺·迦叶的大祭祀即将举行,整个鸯伽和摩揭陀的人都带着大量嚼食和啖食,准备前来参加。这时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“我的大祭祀即将举行,整个鸯伽和摩揭陀的人都带着大量嚼食和啖食,准备前来参加。如果大沙门在大众面前显示神通变化,大沙门的利养和恭敬就会增长,我的利养和恭敬就会减少。但愿大沙门明天不要来!”世尊以心了知结发者优楼频螺·迦叶心中的这个念头后,就前往北俱卢洲,从那里取来团食,在阿耨达池边吃完,就在那里作日间住。
那天过后,结发者优楼频螺·迦叶来到世尊面前,对世尊说:“大沙门,时间到了,饭已经准备好了。大沙门,您昨天为什么没来?我们也在惦记着:‘大沙门怎么没来?’您的嚼食和啖食,都给您留了一份。”
“迦叶,你不是这样想过吗:‘我的大祭祀即将举行,整个鸯伽和摩揭陀的人都带着大量嚼食和啖食,准备前来参加。如果大沙门在大众面前显示神通变化,大沙门的利养和恭敬就会增长,我的利养和恭敬就会减少。但愿大沙门明天不要来!’迦叶,我就是以心了知你心中的这个念头后,前往北俱卢洲,从那里取来团食,在阿耨达池边吃完,就在那里作日间住。”
这时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“这位大沙门确实有大神通、大威力,甚至能以心知道别人心里的念头,但他实在不像我这样是阿拉汉。”世尊吃了结发者优楼频螺·迦叶的食物后,就在那片树林中安住。
Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito, kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’’ti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ, kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, hiyyo nāgamāsi, apica mayaṃ taṃ sarāma, ‘kiṃ nu kho mahāsamaṇo nāgacchatī’ti, khādanīyassa ca bhojanīyassa ca te paṭivīso ṭhapito’’ti. Nanu te, kassapa, etadahosi – ‘‘etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti, sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati, aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā’’ti, so kho ahaṃ, kassapa, tava cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tattheva divāvihāraṃ akāsinti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṃ pajānissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那时,世尊得到了一件粪扫衣。世尊心里想:我该在哪里洗这件粪扫衣呢?这时,帝释天以心感知到世尊心中的想法,就用手挖了一个池塘,对世尊说:尊者,请世尊在这里洗粪扫衣。世尊心里又想:我该在什么上面揉搓这件粪扫衣呢?这时,帝释天以心感知到世尊心中的想法,就放下一块大石头,说:尊者,请世尊在这里揉搓粪扫衣。世尊心里又想:我该扶着什么爬上来呢?这时,住在迦拘陀上的天神以心感知到世尊心中的想法,就把树枝弯了下来,说:尊者,请世尊扶着这里上来。世尊心里又想:我该在哪里漂洗这件粪扫衣呢?这时,帝释天以心感知到世尊心中的想法,就放下一块大石头,说:尊者,请世尊在这里漂洗粪扫衣。那时,结发者优楼频螺·迦叶在那夜过后,来到世尊那里,到了之后对世尊说:大沙门,时间到了,饭已经准备好了。大沙门,怎么以前这里没有池塘,现在这里有池塘?这些石头以前没有放在这里,是谁把这些石头放在这里的?这棵迦拘陀的树枝以前没有弯下来,现在树枝弯下来了?迦叶,我这里得到了一件粪扫衣。迦叶,那时我心里想:我该在哪里洗这件粪扫衣呢?迦叶,那时帝释天以心感知到我心中的想法,就用手挖了一个池塘,对我说:尊者,请世尊在这里洗粪扫衣。迦叶,这个池塘是非人用手挖的。迦叶,那时我心里又想:我该在什么上面揉搓这件粪扫衣呢?迦叶,那时帝释天以心感知到我心中的想法,就放下一块大石头,说:尊者,请世尊在这里揉搓粪扫衣。迦叶,这块石头是非人放下的。迦叶,那时我心里又想:我该扶着什么爬上来呢?迦叶,那时住在迦拘陀上的天神以心感知到我心中的想法,就把树枝弯了下来,说:尊者,请世尊扶着这里上来。这棵迦拘陀现在伸手就能够到。迦叶,那时我心里又想:我该在哪里漂洗这件粪扫衣呢?迦叶,那时帝释天以心感知到我心中的想法,就放下一块大石头,说:尊者,请世尊在这里漂洗粪扫衣。迦叶,这块石头也是非人放下的。那时,优楼频螺·迦叶心里想:这位大沙门确实有大神通、大威力,连帝释天都来为他服务,但他并不像我这样是阿拉汉。那时,世尊在结发者优楼频螺·迦叶那里吃了饭,就住在那片树林里。
Tena kho pana samayena bhagavato paṃsukūlaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kattha nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ parimaddeyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ parimaddatū’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho kakudhe adhivatthā devatā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi – ‘‘idha, bhante bhagavā, ālambitvā uttaratū’’ti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ vissajjeyya’’nti? Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ vissajjetū’’ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ, kiṃ nu kho, mahāsamaṇa, nāyaṃ pubbe idha pokkharaṇī sāyaṃ idha pokkharaṇī, nayimā silā pubbe upanikkhittā, kenimā silā upanikkhittā, nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṃ sākhā onatā’’ti? Idha me, kassapa, paṃsukūlaṃ uppannaṃ ahosi, tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kattha nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ dhoveyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā maṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ dhovatū’’ti. Sāyaṃ, kassapa, amanussena pāṇinā khaṇitā pokkharaṇī. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ parimaddeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ parimaddatū’’ti? Sāyaṃ, kassapa, amanussena upanikkhittā silā. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya’’nti? Atha kho, kassapa, kakudhe adhivatthā devatā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi – ‘‘idha, bhante bhagavā, ālambitvā uttaratū’’ti? Svāyaṃ āharahattho kakudho. Tassa mayhaṃ, kassapa, etadahosi – ‘‘kimhi nu kho ahaṃ paṃsukūlaṃ vissajjeyya’’nti? Atha kho, kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi – ‘‘idha, bhante bhagavā, paṃsukūlaṃ vissajjetū’’ti? Sāyaṃ, kassapa, amanussena upanikkhittā silāti. Atha kho uruvelakassapassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko mahāsamaṇo mahānubhāvo , yatra hi nāma sakkopi devānamindo veyyāvaccaṃ karissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那夜过后,结发者优楼频螺·迦叶来到世尊那里。到了之后,他向世尊报告时间到了:“大沙门,时间到了,饭食已经准备好了。”世尊打发结发者优楼频螺·迦叶先走,说:“迦叶,你先去吧,我随后就来。”然后世尊从那棵让赡部洲得名的阎浮树上取了果实,先一步回来,坐在火堂里。结发者优楼频螺·迦叶看见世尊坐在火堂里,看见后对世尊说:“大沙门,您是从哪条路来的?我先出发,您却先回来坐在火堂里了。”世尊说:“迦叶,我打发你走后,从那棵让赡部洲得名的阎浮树上取了果实,先一步回来坐在火堂里。迦叶,这个阎浮果色泽饱满、香气饱满、味道饱满,你要是想要,就拿去用吧。”“不用了,大沙门,这本来就该是您的,您自己用吧。”那时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“大沙门确实有大神通、大威力,他打发我先走,却能从那棵让赡部洲得名的阎浮树上取了果实,先我一步回来坐在火堂里,但他并不像我一样是阿拉汉。”那时,世尊在结发者优楼频螺·迦叶那里吃完饭,就住在那片树林里。
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Gaccha tvaṃ, kassapa, āyāmaha’’nti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa, maggena āgato, ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, kassapa, taṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, jambuphalaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ rasasampannaṃ, sace ākaṅkhasi paribhuñjā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva taṃ arahasi, tvaṃyeva taṃ paribhuñjā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā tasmiṃyeva vanasaṇḍe vihāsi.
那时,结发者优楼频螺·迦叶在那夜过后,来到世尊面前。到了之后,他向世尊禀告时间:“大沙门,时候到了,饭食已经准备好了。”世尊打发结发者优楼频螺·迦叶先走,说:“迦叶,你先去吧,我随后就来。”然后世尊前往三十三天,取了波利质多罗树的花,比迦叶先一步回来,坐在火堂里。结发者优楼频螺·迦叶看见世尊坐在火堂里,看见后对世尊说:“大沙门,您是从哪条路来的?我比您先出发,您却先回来坐在火堂里。”世尊说:“迦叶,我打发你走后,就去了三十三天,取了波利质多罗树的花,先一步回来坐在火堂里。迦叶,这朵波利质多罗花色泽美好、香气美好,你要是想要,就拿去吧。”“不用了,大沙门,这本来就该是您的,您自己留着吧。”那时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“大沙门确实有大神通、大威力,他先打发我走,却能去三十三天取了波利质多罗树的花,比我先一步回来坐在火堂里,但他并不像我一样是阿拉汉。”
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Gaccha tvaṃ, kassapa, āyāmaha’’nti uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tassā avidūre ambo…pe… tassā avidūre āmalakī…pe… tassā avidūre harītakī…pe… tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ, mahāsamaṇa, maggena āgato, ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto, so tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho, kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ, sace ākaṅkhasi gaṇhā’’ti . ‘‘Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃyeva taṃ arahasi, tvaṃyeva taṃ gaṇhā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
那时,那些结发者想侍奉火,却没法把木柴劈开。于是那些结发者心里想:“毫无疑问,这是大沙门的神通威力,才让我们劈不开木柴。”这时,世尊对结发者优楼频螺·迦叶说:“迦叶,让木柴劈开吧。”“大沙门,让它们劈开吧。”一下子,五百根木柴就都劈开了。这时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“大沙门确实有大神通、大威力,连木柴都能让它们劈开,可他并不像我这样是阿拉汉。”
Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo yathā mayaṃ na sakkoma kaṭṭhāni phāletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘phāliyantu, kassapa, kaṭṭhānī’’ti. ‘‘Phāliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhānipi phāliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
那时,那些结发者想要侍奉祭火,却没办法把火点起来。于是那些结发者心里想:“毫无疑问,这是大沙门的神通威力,才让我们点不着火。”这时,世尊对结发者优楼频螺·迦叶说:“迦叶,让火燃起来吧。”那些结发者回答:“大沙门,让它们燃起来吧。”话音刚落,五百堆火一下子全燃了起来。这时,结发者优楼频螺·迦叶心里想:“大沙门确实有大神通、大威力,连火都能让它燃起来,可他并不像我这样是阿拉汉。”
Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti aggiṃ ujjaletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ ujjaletu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘ujjaliyantu, kassapa, aggī’’ti. ‘‘Ujjaliyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca aggisatāni ujjaliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi ujjaliyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
那时,那些结发者祭奉火之后,却没办法把火熄灭。于是他们心想:毫无疑问,这是大沙门的神通威力,才让我们没办法把火熄灭。那时,世尊对结发者优楼频螺·迦叶说:迦叶,让火熄灭吧。大沙门,让它们熄灭吧。话音刚落,五百堆火一下子全都熄灭了。接着,结发者优楼频螺·迦叶心想:大沙门确实有大神通、大威力,竟然能让火都熄灭,但他确实还不是像我这样的阿拉汉。
Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritvā na sakkonti aggiṃ vijjhāpetuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ vijjhāpetu’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘vijjhāyantu, kassapa, aggī’’ti. ‘‘Vijjhāyantu, mahāsamaṇā’’ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggīpi vijjhāyissanti, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
那时候,正值寒冬的夜晚,在八个寒冷的日子(即最冷的时节)里,天正下着雪,那些结发者们在尼连禅河里一会儿浮上来,一会儿沉下去,不停地浮浮沉沉。这时,世尊化现出大约五千个火盆,那些结发者就从河里上来,在火盆边取暖。于是那些结发者心里想:“毫无疑问,这一定是大沙门的神通威力,才化现出这些火盆。”接着,优楼频螺·迦叶这位结发者心里想:“大沙门确实有大神通、大威力,能化现出这么多火盆,但他并不像我是位阿拉汉。”
Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā nerañjarāya ummujjantipi nimujjantipi ummujjananimujjanampi karonti. Atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo yathayimā mandāmukhiyo nimmitā’’ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahū mandāmukhiyopi abhinimminissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
那时,一场不合时节的巨大雨云降下大雨,暴发了大洪水,但世尊所在的地方没有被水淹没。这时世尊这样想:我何不把周围的水排开,在中间那块满是尘土的地面上经行呢?于是世尊把周围的水排开,在中间那块满是尘土的地面上经行。这时,结发者优楼频螺·迦叶心想:千万别让大沙门被水冲走了。他便和许多结发者一起乘船,前往世尊所在的地方。结发者优楼频螺·迦叶看见世尊把周围的水排开,正在中间那块满是尘土的地面上经行,看见后便对世尊说:大沙门,是你吗?迦叶,是我。世尊说完便腾空而起,立于船上。这时,结发者优楼频螺·迦叶心想:大沙门确实有大神通、大威力,连水都不能把他冲走,但他确实不像我一样是阿拉汉。
Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi, mahā udakavāhako sañjāyi, yasmiṃ padese bhagavā viharati so padeso udakena na otthaṭo hoti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkameyya’’nti. Atha kho bhagavā samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo ‘‘māheva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosī’’ti nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhiṃ yasmiṃ padese bhagavā viharati, taṃ padesaṃ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ samantā udakaṃ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu tvaṃ, mahāsamaṇā’’ti. ‘‘Ayamahamasmi, kassapā’’ti bhagavā vehāsaṃ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo , yatra hi nāma udakampi na pavāhissati, na tveva ca kho arahā yathā aha’’nti.
这时,世尊心里想:这个愚人长久以来一直会这样想:“大沙门有大神通、大威力,但他并不是像我一样的阿罗汉。”我何不让他心生警醒呢?于是,世尊对结发者优楼频螺·迦叶说:迦叶,你既不是阿罗汉,也没有证入阿罗汉道;你也没有那条能让你成为阿罗汉或证入阿罗汉道的修行道路。于是,结发者优楼频螺·迦叶以头礼拜世尊的双足,对世尊说:尊者,我愿在世尊座下出家,愿受具足戒。迦叶,你是这五百结发者的导师、引领者、上首、首领、魁首,你先去告诉他们,让他们按自己的想法决定吧。于是,结发者优楼频螺·迦叶来到那些结发者那里,对他们说:诸位贤友,我想在大沙门座下修习梵行,请诸位按自己的想法决定。贤友,我们早就对大沙门生起了深厚的信心。如果您要在大沙门座下修习梵行,我们所有人也都要在大沙门座下修习梵行。于是,那些结发者把头发、发髻、随身杂物和火祭用具一起丢进水里,来到世尊那里。到了之后,以头礼拜世尊的双足,对世尊说:尊者,我们愿在世尊座下出家,愿受具足戒。世尊说:来吧,比丘们!法已善说,为了彻底灭尽苦,修习梵行吧。这些尊者就这样获得了具足戒。
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘cirampi kho imassa moghapurisassa evaṃ bhavissati ‘mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tveva ca kho arahā yathā aha’nti, yaṃnūnāhaṃ imaṃ jaṭilaṃ saṃvejeyya’’nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca – ‘‘neva ca kho tvaṃ, kassapa, arahā, nāpi arahattamaggasamāpanno, sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assasi arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Tvaṃ khosi, kassapa, pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho, tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti, tathā te karissantī’’ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te jaṭile etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bho, mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carituṃ, yathā bhavanto maññanti tathā karontū’’ti. ‘‘Cirapaṭikā mayaṃ, bho, mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṃ mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissati, sabbeva mayaṃ mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissāmā’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha, bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
结发者那提·迦叶看见头发、发髻、随身杂物和火祭用品被水冲走,见后心想:“恐怕是我的兄弟遭遇了灾难。”他便派结发者去:“去,探知我兄弟的下落。”随后,他亲自带着三百位结发者,来到尊者优楼频螺·迦叶处。到后,他对尊者优楼频螺·迦叶说:“迦叶,这样是否更好?”“是的,贤友,这样更好。”于是,那些结发者把头发、发髻、随身杂物和火祭用品一起丢进水里,来到世尊处。来到后,以头礼拜世尊双足,对世尊说:“尊者,我们愿在世尊座下出家,愿受具足戒。”“来,比丘们!法已善说,为究竟灭苦,修习梵行吧。”就这样,这些尊者便获得了具足戒。
Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātuno upasaggo ahosī’’ti, jaṭile pāhesi – ‘‘gacchatha me bhātaraṃ jānāthā’’ti, sāmañca tīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa, seyyo’’ti? ‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha, bhikkhavo’’ti bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
结发者伽耶·迦叶看见头发、发髻、随身用具和火祭供品被水冲走,看到后心里想:“可别是我的兄弟们出了什么事。”他就派结发者们去:“你们去,打听一下我兄弟们的消息。”然后他自己带着两百位结发者,一起前往尊者优楼频螺·迦叶那里。到了之后,他对尊者优楼频螺·迦叶说:“迦叶,这样是不是更好?”对方回答:“是的,贤友,这样更好。”于是那些结发者把头发、发髻、随身用具和火祭供品都冲进水里,然后来到世尊面前。到了之后,他们以头礼拜世尊的双足,对世尊说:“尊者,我们想在世尊座下出家,想受具足戒。”世尊说:“来吧,诸比库!法已善说,为了彻底灭尽苦,来修习梵行吧。”这几位尊者就这样受了具足戒。
Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake vuyhamāne, disvānassa etadahosi – ‘‘māheva me bhātūnaṃ upasaggo ahosī’’ti, jaṭile pāhesi – ‘‘gacchatha me bhātaro jānāthā’’ti, sāmañca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṃ yenāyasmā uruvelakassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ nu kho, kassapa, seyyo’’ti? ‘‘Āmāvuso, idaṃ seyyo’’ti. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihutamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘labheyyāma mayaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampada’’nti. ‘‘Etha, bhikkhavo’’ti, bhagavā avoca – ‘‘svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
依靠世尊的决意,五百根柴劈不开,劈开了;火点不着,点着了;灭不了,灭了;还化现出五百个火盆。按这种方式,一共展现了有三千五百种神变。
‘‘Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṃsu, phāliyiṃsu, aggī na ujjaliyiṃsu, ujjaliyiṃsu, na vijjhāyiṃsu, vijjhāyiṃsu, pañca mandāmukhisatāni abhinimmini, etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti.
那时,世尊在优楼频螺随意住了一段时间后,就带着一千位比丘组成的大僧团,全部都是原先的结发苦行者,向伽耶斯萨出发游方。那时,世尊就和一千位比丘一起住在伽耶的伽耶斯萨。在那里,世尊对比丘们说(《相应部》4.28):“比丘们,一切都在燃烧。比丘们,什么是一切都在燃烧呢?比丘们,眼在燃烧,色在燃烧,眼识在燃烧,眼触在燃烧,以眼触为缘而生起的感受,无论是乐、是苦,还是不苦不乐,那也在燃烧。被什么燃烧呢?被贪火、嗔火、痴火燃烧,被生、老、死、忧、悲、苦、愁、恼燃烧,我说就是这样。耳在燃烧,声在燃烧……鼻在燃烧,香在燃烧……舌在燃烧,味在燃烧……身在燃烧,触在燃烧……意在燃烧,法在燃烧,意识在燃烧,意触在燃烧,以意触为缘而生起的感受,无论是乐、是苦,还是不苦不乐,那也在燃烧。被什么燃烧呢?被贪火、嗔火、痴火燃烧,被生、老、死、忧、悲、苦、愁、恼燃烧,我说就是这样。”
‘‘Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena gayāsīsaṃ tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi (saṃ. ni. 4.28) – ‘sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ, kiñca, bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ, cakkhu, bhikkhave, ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ, rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi? Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā…pe… ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā…pe… jivhā ādittā, rasā ādittā…pe… kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā…pe… mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ, rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta’’’nti vadāmi.
比丘们,多闻的圣弟子这样观察时,对眼厌离,对色厌离,对眼识厌离,对眼触厌离,对以眼触为缘而生起的感受——不管是乐、是苦、还是不苦不乐,对那也厌离。对耳厌离,对声厌离……对鼻厌离,对香厌离……对舌厌离,对味厌离……对身厌离,对触厌离……对意厌离,对法厌离,对意识厌离,对意触厌离,对以意触为缘而生起的感受——不管是乐、是苦、还是不苦不乐,对那也厌离。因为厌离,所以离贪;因为离贪,所以解脱。解脱时,就生起“已解脱”的智慧。他了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此后世。
‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yamidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati…pe… ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati…pe… jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati…pe… kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati…pe… manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yamidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati , virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti.
当这篇解说正在被宣说的时候,那一千位比丘的心没有执取,从各种烦恼漏中解脱了出来。
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu.
2929. 那提·迦叶长老听完这篇“燃烧法门”的开示后,和四无碍解一起证得了阿罗汉果。他满心欢喜,为了说明自己过去生的业行,便说出以“莲华上佛”开头的那段偈颂。其中,“最上果”指的是最殊胜的果,或者指他自己种的那棵芒果树最初结出的果实。剩下的内容都很容易理解。
29. Evaṃ ādittapariyāyadesanaṃ sutvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ sampatto nadīkassapo thero somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarassa bhagavatotiādimāha. Tattha aggaphalanti uttamaphalaṃ, attanā ropitaambarukkhassa ādimhi gahitaphalaṃ vā. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第三篇 伽耶·迦叶长老本事注释
3. Gayākassapattheraapadānavaṇṇanā
第三篇本事中,以“身穿羚羊皮衣……”等为开头的,是尊者伽耶·迦叶长老的本事偈。他也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次生命中不断累积能成为解脱助缘的善法。三十一劫前,尸弃世尊住世的时候,他出生在一个良家,长大后因为有出离的意愿,便舍弃在家生活,出家修苦行,在林中幽静处建了一座茅舍,以林中树根和果实为食,住在那里。那时,世尊独自一人,没有同伴,来到他茅舍附近。他看见世尊,心生净信,走上前去顶礼,站在一旁,看准时机,把令人欢喜的枣果献给导师。他凭这一福业,在天界和人间流转,到了如今佛陀出世的时代,出生在婆罗门家。长大后,同样因为有出离的意愿,舍弃在家生活,出家修苦行,和两百位苦行者一起住在伽耶。因为住在伽耶,又因族姓是迦叶,所以被称为“伽耶·迦叶”。世尊以“善来比丘”的方式,让他和徒众受具足戒,然后像对难提迦叶那样,用《燃烧法门》开示教导他,他便证得了阿拉汉果。
Tatiyāpadāne ajinacammavatthohantiādikaṃ āyasmato gayākassapattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekatiṃsakappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane assamaṃ māpetvā vanamūlaphalāhāro vasati. Tena ca samayena bhagavā eko adutiyo tassa assamasamīpenāgacchi, so bhagavantaṃ disvā pasannamānaso upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito velaṃ olokento manoharāni kolaphalāni satthu upanesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā dvīhi tāpasasatehi saddhiṃ gayāya viharati. Gayāya vasanato hissa kassapagottatāya ca gayākassapoti samaññā ahosi. So bhagavato saddhiṃ parisāya ehibhikkhūpasampadaṃ datvā nadīkassapassa vuttanayena ādittapariyāya desanāya ovadiyamāno arahatte patiṭṭhāsi.
3535. 他证得阿罗汉果之后,满心欢喜,为了宣说自己过去生的修行事迹,便说出“身穿羚羊皮衣”等偈颂。其中,“身穿羚羊皮衣”的意思是:因为出家修苦行,所以把羚羊皮当作下裙和上衣来穿。“肩负重担”的意思是:在修苦行的时期,肩上扛着装满苦行用具的担子,也就是把苦行资具装满了担子。“我持枣果入茅舍”:意思是把枣果装满了茅舍,然后坐在茅舍里。如果读作“我守护”,意思就是:我找到枣果之后,守护着茅舍。其余的一切内容,意义都很明白。
35. So arahattaṃ patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ajinacammavatthohantiādimāha . Tattha ajinacammavatthoti tāpasapabbajitattā ajinacammanivāsanapāvuraṇoti attho. Khāribhāradharoti tāpasakāle tāpasaparikkhāraparipuṇṇakājadharoti attho. Khārikatāpasaparikkhāre pūretvā. Kolaṃ ahāsi assamanti kolaphalaṃ assame pūretvā assame nisinnoti attho. Agopayinti pāṭhe kolaphalaṃ pariyesitvā assamaṃ gopesiṃ rakkhinti attho. Sesaṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
第四篇 金毗罗长老本事注
4. Kimilattheraapadānavaṇṇanā
“第四篇本事中,以‘拘留孙世尊般涅槃后……’等为开端的,是尊者金毗罗长老的本事偈。”他同样在过去诸佛那里积集了善业,在一次次轮回投生中不断累积能导向解脱的福德。拘留孙世尊住世时,他出生在一个良家,长大成人后,正值大师般涅槃,他便为供养拘留孙佛的舍利,用松针花鬘建造了一座殿堂,作了供养。凭着这份福业,他命终后投生到三十三天,此后在天界与人间辗转轮回。到释迦佛出世时,他出生在迦毗罗卫城的释迦王族中,取名金毗罗。他长大成人后,沉溺于优越的物质享受,过着放逸的生活。世尊知道他智慧已经成熟,为了让他生起厌离心,便住在安努比亚,化现出一位正值青春年华、容貌美丽的女子,显现在他面前,然后又逐步让她呈现出被衰老、疾病和衰败所折磨的样子。金毗罗王子看到这一幕,生起了极大的悚惧,向世尊表露了自己的震动,得到世尊的教诲后,便证得了阿拉汉果。
Catutthāpadāne nibbute kakusandhamhītiādikaṃ āyasmato kimilattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto parinibbute satthari tassa dhātuyo uddissa salalamālāhi maṇḍapaṃ kāretvā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena tāvatiṃsesu uppajjitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sakyarājakule nibbattitvā kimiloti tassa nāmaṃ akāsi. So vayappatto bhogasampattiyā pamatto viharati. Tassa ñāṇaparipākaṃ ñatvā saṃvegajananatthaṃ anupiyāyaṃ viharanto satthā paṭhamayobbane ṭhitaṃ ramaṇīyaṃ itthirūpaṃ abhinimminitvā purato dassetvā puna anukkamena yathā jarārogavipattīhi abhibhūtā dissati, tathā akāsi. Taṃ disvā kimilakumāro ativiya saṃvegajāto attano saṃvegaṃ pakāsento bhagavato pākaṭaṃ katvā laddhānusāsano arahattaṃ pāpuṇi.
4242. 他证得阿罗汉果之后,心生欢喜,为了宣示自己过去世的修行事迹,便说出“在般涅槃的拘留孙……”等偈颂。其中“在具足梵行的婆罗门”是指世尊具足五种自在、达到自在。因为这位婆罗门以一切功德庄严自身、德行增盛,所以说“在婆罗门拘留孙世尊般涅槃时”,就是这个意思。其余一切内容都浅显易懂。
42. So arahattaṃ patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nibbute kakusandhamhītiādimāha. Brāhmaṇamhi vusīmatīti pañcahi vasitāhi vasippattamhi bhagavati. Brāhmaṇassa sabbaguṇagaṇehi maṇḍitattā abhivūḷhītattā brāhmaṇamhi kakusandhe bhagavati parinibbuteti attho. Sesaṃ sabbaṃ uttānamevāti.
5. 跋耆子长老譬喻注
5. Vajjiputtattheraapadānavaṇṇanā
“千光世尊……”等偈颂,是尊者跋耆子长老的譬喻(阿波陀那)。这位长老在过去诸佛时代就已积集善业,在一次次轮回中不断累积福德,作为解脱的助缘。距今九十四劫前,他看见一位独觉佛为乞食而行,心生净信欢喜,供养了芭蕉果。因为这份福业,他在天界与人间轮转受生,直到本佛出世时,投生在毗舍离,成为离车族王子。因为是跋耆族王子,所以大家都叫他“跋耆子”。他年纪还小,即使在学象术等技艺的时候,也因为宿世善根具足,内心一直怀着出离的意愿。后来他听到世尊说法,生起信心,在世尊身边出家,修习毗婆舍那之业,不久就证得了六神通。证得六神通之后,过了一段时间,世尊般涅槃不久,大长老们约定要结集法藏,当时他们各自在各地安住。一天,他看见尊者阿难虽然还是有余学的圣者,却被大众围绕说法,为了激励阿难尊者证得更高的道果,便说了偈颂:
Sahassaraṃsībhagavātiādikaṃ āyasmato vajjiputtattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavutikappe ekaṃ paccekabuddhaṃ bhikkhāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso kadaliphalāni adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājakumāro hutvā nibbatti, vajjirājaputtattā vajjiputtotvevassa samaññā. So daharo hutvā hatthisippādisikkhanakālepi hetusampannatāya nissaraṇajjhāsayova hutvā vicaranto satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho satthu santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ katvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Chaḷabhiñño pana hutvā aparabhāge aciraparinibbute satthari dhammaṃ saṅgāyituṃ saṅketaṃ katvā mahātheresu tattha tattha viharantesu ekadivasaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ sekhaṃyeva samānaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā tassa uparimaggādhigamāya ussāhaṃ janento –
走进树下的密林,经过仔细观察,把涅槃安放在心中;
乔达摩,禅修吧,别放逸!那些叽叽喳喳的闲话对你有什么用?他诵出这首偈。
‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya; Jhāya gotama mā ca pamādo, kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti. (theragā. 119) – gāthaṃ abhāsi;
在这其中,树下丛林指的是以树下为特征的丛林。因为有的地方是丛林但不是树下,有的地方是树下但不是丛林。这里用树下这个词,是为了说明那个地方树荫充足,没有烈日和风吹的威胁;用丛林这个词,则是表明那里没有风吹,也没有人群拥挤。两者合起来,就说明那个地方适合修行。所谓 Pasakkiya,就是走近、靠近之后。Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya 的意思是“我应当这样修行,然后证得涅槃”,也就是把寂灭安放在心中、置于心上。Jhāya 的意思是以三相——无常、苦、无我——来审察、禅修,修习与观相应的道修行。Gotamā 是以族姓称呼那位法藏持者。Mā ca pamādo 的意思是在诸善法中不要放逸。现在,为了以遮止的方式显示那位长老有怎样的放逸,说道“kiṃ te biḷibiḷikā karissatī”。其中,biḷibiḷikā 就是 biḷibiḷi 的行为,即 biḷibiḷi 声音的发出,如同无意义一样,如此与 biḷibiḷikā 相似的即是凡俗施设。Kiṃ te karissatī 的意思是这样对你有什么利益呢?因此,舍弃凡俗施设,应当致力于自己的利益,他给了这样的教诫。
Tattha rukkhamūlagahananti rukkhamūlabhūtaṃ gahanaṃ, gahanañhi atthi, na rukkhamūlaṃ, rukkhamūlañca atthi, na gahanaṃ, tesu rukkhamūlaggahaṇena ṭhānassa chāyāya sampannatāya vātātapaparissayābhāvaṃ dīpeti, gahanaggahaṇena nivātabhāvena vātaparissayābhāvaṃ janasambādhābhāvañca dasseti, tadubhayena ca bhāvanāyogyataṃ. Pasakkiyāti upagantvā. Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiyāti ‘‘evaṃ mayā paṭipajjitvā nibbānaṃ adhigantabba’’nti nibbutiṃ hadaye ṭhapetvā citte katvā. Jhāyāti tilakkhaṇūpanijjhānena jhāya, vipassanābhāvanāsahitaṃ maggabhāvanaṃ bhāvehi. Gotamāti dhammabhaṇḍāgārikaṃ gottenālapati. Mā ca pamādoti adhikusalesu dhammesu mā pamādaṃ āpajji. Idāni yādiso therassa pamādo, taṃ paṭikkhepavasena dassento ‘‘kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti āha. Tattha biḷibiḷikāti biḷibiḷikiriyā, biḷibiḷitisaddapavatti yathā niratthakā, evaṃ biḷibiḷikāsadisā janapaññatti. Kiṃ te karissatīti kīdisaṃ atthaṃ tuyhaṃ sādhessati, tasmā janapaññattiṃ pahāya sadatthapasuto hohīti ovādaṃ adāsi.
他听了这话,又因为别人所说的恶臭吹风之语而心生警惧,大半夜都在经行,精勤修观。之后他走进住处,刚在床座上坐下,心想“我躺一会儿”,就在头还没碰到枕头、脚已离开地面、身体正要悬空的那一刹那,便证得了阿罗汉果。
Taṃ sutvā aññehi vuttena vissagandhavāyanavacanena saṃvegajāto bahudeva rattiṃ caṅkamena vītināmento vipassanaṃ ussukkāpetvā senāsanaṃ pavisitvā mañcake nisinnamattova ‘‘kiñci sayāmī’’ti sīsaṃ bimbohanamasampattaṃ pādaṃ bhūmito uggataṃ sarīrassa ākāsagatakkhaṇeyeva arahattaṃ pāpuṇi.
4949. 跋耆子长老后来心生欢喜,为了显示自己过去所修的功德,就说出“千光世尊”等偈颂。这里“千光”一词,应当知道本来应该说“无数百千光明”,只是为了偈颂音节顺口的需要,才说成“千光”。其余部分很容易理解。
49. Vajjiputtatthero aparabhāge somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento sahassaraṃsī bhagavātiādimāha. Tattha sahassaraṃsīti ettha ‘‘anekasatasahassaraṃsī’’ti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ ‘‘sahassaraṃsī’’ti vuttanti veditabbaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第六篇 优多罗长老譬喻的注释
6. Uttarattheraapadānavaṇṇanā
第六篇譬喻中,以“名为善慧的正自觉者”等偈颂开头的那一篇,是尊者优多罗沙弥的譬喻。这位尊者也在过去诸佛那里积累过善行,在一次次生命流转中不断积集能导向出离的福德。在善慧世尊住世的时代,他做了持明者,能在空中飞行。那时,导师为了摄受他,在林中某棵树下坐下,放出六色佛光。他在空中飞行时看见世尊,心里生起清净信心,就从空中降下,用非常清净、广大的迦尼迦罗花供养世尊。由于佛陀的威神之力,那些花在世尊头顶上方聚成伞盖的形状停住。他因此信心更加增长。后来他命终之后,投生到三十三天,享受天界的福报,在天界住到寿命尽时。从那里死后,他又在天界和人间流转受生。到了现在这位佛陀出世的时代,他在王舍城投生为一位大富婆罗门之子,名叫优多罗。他长大懂事以后,精通婆罗门的学问,因为出身、容貌、学识、年龄和戒行,受到世人敬重。
Chaṭṭhāpadāne sumedho nāma sambuddhotiādikaṃ āyasmato uttarasāmaṇerassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā ākāsena vicarati. Tena ca samayena satthā tasseva anuggaṇhanatthaṃ vanantare aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi chabbaṇṇabuddharaṃsiyo vissajjento. So antalikkhena gacchanto bhagavantaṃ disvā pasannamānaso ākāsato oruyha suvisuddhehi vipulehi kaṇikārapupphehi bhagavantaṃ pūjesi, pupphāni buddhānubhāvena satthu upari chattākārena aṭṭhaṃsu, so tena bhiyyosomattāya pasannacitto hutvā aparabhāge kālaṃ katvā tāvatiṃsesu nibbattitvā dibbasampattiṃ anubhavanto yāvatāyukaṃ tattha ṭhatvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇamahāsālassa putto hutvā nibbatti, uttarotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gantvā jātiyā rūpena vijjāya vayena sīlācārena ca lokassa sambhāvanīyo jāto.
雨行大臣看到他的这种成就,就想把自己的女儿嫁给他,于是表明了自己的心意。但他因为志求出离,就拒绝了这件事。他时常去亲近、侍奉法将(舍利弗尊者),在尊者面前听闻佛法,生起信心后出家,具足行仪,随侍长老。
Tassa taṃ sampattiṃ disvā vassakāro magadhamahāmatto attano dhītaraṃ dātukāmo hutvā attano adhippāyaṃ pavedesi. So nissaraṇajjhāsayatāya taṃ paṭikkhipitvā kālena kālaṃ dhammasenāpatiṃ payirupāsanto tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vattasampanno hutvā theraṃ upaṭṭhahati.
那时,长老得了某种病。为了给他找药,优多罗沙弥清晨就拿着钵和袈裟,从寺院出发。走到半路,他在一个池塘边放下钵,到水边去洗脸。这时,有个掘洞盗贼犯了案,被守卫的人追赶,从大路逃出城去。他逃跑时,把偷来的宝物塞进了沙弥的钵里,然后逃走了。沙弥回到钵旁边。那些追赶盗贼的国王卫士看到沙弥钵里的包裹,就说:“这就是贼,是他偷的。”他们把沙弥双手反绑在背后,带去见雨行婆罗门。当时雨行婆罗门正受命审理国王的案件,掌管斩断、肢解之类的刑罚。他心想:“以前他不肯听我的话,却出家去跟那些外道沙门混。”他根本没有审查案情,只因起了杀心,就把他活活插在刑柱上示众。
Tena ca samayena therassa aññataro ābādho uppanno, tassa bhesajjatthāya uttaro sāmaṇero pātova pattacīvaramādāya vihārato nikkhanto antarāmagge taḷākassa samīpe pattaṃ ṭhapetvā udakasamīpaṃ gantvā mukhaṃ dhovati. Atha aññataro umaṅgacoro katakammo ārakkhapurisehi anubaddho aggamaggena nagarato nikkhamitvā palāyanto attanā gahitaṃ ratanabhaṇḍitaṃ sāmaṇerassa patte pakkhipitvā palāyi. Sāmaṇeropi pattasamīpaṃ upagato. Coraṃ anubandhantā rājapurisā sāmaṇerassa patte bhaṇḍikaṃ disvā ‘‘ayaṃ coro, iminā coriyaṃ kata’’nti sāmaṇeraṃ pacchābāhaṃ bandhitvā vassakārassa brāhmaṇassa dassesuṃ. Vassakāro ca tadā rañño vinicchaye niyutto hutvā chejjabhejjaṃ anusāsati, so ‘‘pubbe mama vacanaṃ nādiyi, suddhapāsaṇḍiyesu pabbajī’’ti (theragā. aṭṭha. 1.uttarattheragāthāvaṇṇanā) kammaṃ asodhetvā ghātukāmattāva jīvantameva taṃ sūle uttāsesi.
那时,世尊观察到优多罗的智慧已经成熟,就来到那个地方,把双手放在优多罗的头顶上——那双手的指甲如宝石般放出光芒,像天然朱砂和黄金溶液流淌交织,光辉灿烂;双手柔软,手指细长,如同被光网笼罩——说道:“优多罗,这是你过去业所生的果报,你应当以观察的力量安忍于此。”说完,世尊宣说了契合他心性的法。优多罗因为导师手掌的触碰,如同受到甘露灌顶,生起净信与欢喜,获得殊胜的喜乐与欢悦。他沿着自己熟悉的观行道路升进,由于智慧已经成熟,加上导师开示的美妙,当即依照道次第灭尽一切烦恼,成为六通具足者。成为六通具足后,他从刑柱上起身,出于对众生的悲悯,站在空中示现神变。大众生起稀有奇妙之心。他的伤口立刻愈合了。比丘们问他:“贤友,你在遭受那样的痛苦时,怎么能致力于观呢?”他回答:“贤友,我早已透彻见到轮回中的过患和诸行的本质,所以即便经历那种痛苦,我也未能增长观而证得殊胜。”他又说:“在过去生幼年时,我捉住苍蝇,拿着苦楝木的小签,以刺穿为戏,因此在数百生中遭受刺穿之苦,在此最后一生也经受了这样的痛苦。”
Athassa bhagavā ñāṇaparipākaṃ oloketvā taṃ ṭhānaṃ gantvā vipphurantahatthanakhamaṇimayūkhasambhinnasitābhatāya paggharantajātihiṅgulakasuvaṇṇarasadhāraṃ viya jālāguṇṭhitamudutalunadīghaṅgulihatthaṃ uttarassa sīse ṭhapetvā ‘‘uttara, idaṃ te purimakammassa phalaṃ uppannaṃ, tattha tayā paccavekkhaṇabalena adhivāsanā kātabbā’’ti vatvā ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desesi. Uttaro amatābhisekasadisena satthu hatthasamphassena sañjātappasādasomanassatāya uḷārapītipāmojjaṃ paṭilabhitvā yathāparicitaṃ vipassanāmaggaṃ samārūḷho ñāṇassa paripākaṃ gatattā satthu ca desanāvilāsena tāvadeva maggapaṭipāṭiyā sabbe kilese khepetvā chaḷabhiñño ahosi. Chaḷabhiñño pana hutvā sūlato uṭṭhahitvā parānuddayāya ākāse ṭhatvā pāṭihāriyaṃ dassesi. Mahājano acchariyabbhutacittajāto ahosi. Tāvadevassa vaṇo saṃrūḷhi, so bhikkhūhi, ‘‘āvuso, tādisadukkhaṃ anubhavanto kathaṃ tvaṃ vipassanaṃ anuyuñjituṃ asakkhī’’ti puṭṭho, ‘‘pageva me, āvuso, saṃsāre ādīnavo, saṅkhārānañca sabhāvo sudiṭṭho, evāhaṃ tādisaṃ dukkhaṃ anubhavantopi asakkhiṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā visesaṃ adhigantu’’nti āha. ‘‘Pubbajātiyā daharakāle makkhikaṃ gahetvā nimbasūlakaṃ gahetvā sūlāropanakīḷaṃ paṭicca evaṃ anekajātisatesu sūlāropanadukkhamanubhavitvā imāya pariyosānajātiyā evarūpaṃ dukkhamanubhūta’’nti āha.
5555. 后来,他回忆起过去的业,生起喜悦,为了说明自己往昔所修的事迹,便说出“名为善慧的正自觉者”等话。在这里,我们只解释难解的词语。
55. Atha aparabhāge pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento sumedho nāma sambuddhotiādimāha. Tattha anuttānapadavaṇṇanameva karissāma.
57“持明者”的意思是:依靠外道咒术等明咒成就,能够在空中行走,并以行持守护、护持那种明咒,不让它失坏,因此我生于持明者的种类中。
“行于空中”:“边”就是终点、尽头,因为划出界限,所以叫“空”(antalikkha);或者说,尽头、终点被人观察、看见,所以叫“空”,意思就是在那个空中、虚空里行走的人。
“手持善作的三叉矛”:三叉矛就是尖锐的矛,是最上的武器。善作,就是做得很好,经过敲打、磨压、粉碎、击打等方式精心制成,拿起这样的矛类武器,我从空中离去。
其余一切,因为前面已经说过,按同样的道理推寻,就很容易明白。
57.Vijjādharo tadā āsinti bāhirakamantādivijjāsiddhiyā ākāsagāmisamattho hutvā caraṇavasena taṃ vijjaṃ rakkhitvā avināsetvā pariharaṇavasena vijjādharayoni āsiṃ ahosinti attho. Antalikkhacaro ahanti antaṃ pariyosānaṃ koṭiṃ likhate saṃkarissatīti antalikkhaṃ. Atha vā antaṃ pariyosānaṃ likhyate olokiyate etenāti antalikkhaṃ, tasmiṃ antalikkhe, ākāse caraṇasīlo ahanti attho. Tisūlaṃ sukataṃ gayhāti tikhiṇaṃ sūlaṃ, aggaṃ āvudhaṃ. Tisūlaṃ sundaraṃ kataṃ, koṭṭanaghaṃsanamaddanapaharaṇavasena suṭṭhu kataṃ sūlāvudhaṃ gayha gahetvā ambarato gacchāmīti attho. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattāva nayānuyogena suviññeyyamevāti.
阿帕优多罗长老譬喻的注释
7. Aparauttarattheraapadānavaṇṇanā
第七篇譬喻,从“当世间怙主涅槃时”等语句开始,是另一位尊者优多罗长老的譬喻。这位尊者也在过去诸佛那里积集了善行,在一次次投生中积累种种福德,成为趋向解脱的助缘。距今九十四劫前,悉达多世尊出世时,他出生在一个良家,长大后有了智慧,对教法生起信心,表明自己成为在家居士。世尊般涅槃后,他召集自己的亲属,举行盛大的供养和恭敬,做了舍利供养。因为这份善业,他在天界和人间流转,到了现在这位佛陀出世的时代,出生在萨给陀城的一个婆罗门家庭,取名优多罗。长大后,因为某件事去了舍卫城,看到在芒果树下示现的双神变,生起净信。后来又听了《黑林经》的说法,信心更加增长,于是出家。他跟世尊一起去王舍城,受了具足戒,这样修行,开始修观,不久就证得六种神通。证得六种神通后,当世尊住在舍卫城时,他从王舍城来到舍卫城,为了承事佛陀。比丘们问他:“贤友,你出家应做的事已经完成了吗?”他作了别的回答。
Sattamāpadāne nibbute lokanāthamhītiādikaṃ āyasmato aparassa uttarattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto ito catunnavutikappe siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā vayappatto viññutaṃ patvā sāsane laddhappasādo hutvā upāsakattaṃ nivedesi. So satthari parinibbute attano ñātake sannipātetvā bahupūjāsakkāraṃ saṃharitvā dhātupūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sākete brāhmaṇakule nibbattitvā uttaroti laddhanāmo vayappatto kenacideva karaṇīyena sāvatthiṃ gato kaṇḍambamūle kataṃ yamakapāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā puna kāḷakārāmasuttadesanāya abhivaḍḍhamānasaddho pabbajitvā satthārā saddhiṃ rājagahaṃ gantvā upasampadaṃ labhitvā tatheva caranto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Chaḷabhiñño pana hutvā satthari sāvatthiyaṃ viharante buddhupaṭṭhānatthaṃ rājagahato sāvatthiṃ upagato bhikkhūhi – ‘‘kiṃ, āvuso, pabbajjākiccaṃ tayā matthakaṃ pāpita’’nti puṭṭho aññaṃ byākāsi.
93证得阿罗汉果之后,他心生欢喜,为了宣说自己过去所修的功德事迹,便说出“当世间怙主涅槃时……”等偈颂。这一切因为前面已经解释过,所以这里的意思非常明白。
93. Arahattaṃ pana patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nibbute lokanāthamhītiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
第八 跋达吉长老譬喻的注释
8. Bhaddajittheraapadānavaṇṇanā
第八篇譬喻:以“我潜入池塘”等开头的,是跋达吉长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛那里积下了善业根基,在一次次生命中不断积累福德,这些福德成为趋向解脱的有力助缘。在莲华上佛的时代,他出生在一个婆罗门家庭,长大成人后,在婆罗门的学问和技艺上达到了精通,然后舍弃欲乐,出家做了苦行者。他在森林僻静处建了一座茅庵住下来。有一天,他看见导师从空中飞过,心里生起清净的信心,便合掌恭敬地站着。导师看出他的心意,就从空中降下来。世尊降下后,他献上蜂蜜、藕茎和酥油牛奶。世尊出于慈悲接受了他的供养,作了随喜祝福就离开了。他凭这一福业,转生到兜率天,在那里住满寿命后命终,此后一生又一生只在善趣中轮回。在毗婆尸佛的时代,他成了一位大富长者,供养了六百八十万位比丘饮食,并以三衣布施他们。
Aṭṭhamāpadāne ogayhāhaṃ pokkharaṇintiādikaṃ āyasmato bhaddajittherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu pāraṃ gantvā kāme pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane assamaṃ kāretvā vasanto ekadivasaṃ satthāraṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ disvā ākāsato otari. Otiṇṇassa pana bhagavato madhuñca bhisamuḷālañca sappikhīrañca upanāmesi, tassa taṃ bhagavā anukammaṃ upādāya paṭiggahetvā anumodanaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena tusitesu nibbatto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto vipassissa bhagavato kāle mahaddhano seṭṭhi hutvā aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ bhojetvā ticīvarena acchādesi.
他这样做了很多善事,死后转生到天界。在天界住满寿命后,又从那里死去,转生到人间。在没有佛出世的时代,他供养了五百位独觉佛,提供四种生活所需。之后命终,投生到王族家中,治理国家。他的儿子证得独觉菩提后住在那里,他便去侍奉。儿子般涅槃后,他收取舍利,建塔供养。就这样,他在各处做了种种福德。到了现在这位佛出世的时代,他投生在跋达吉城,成为拥有八亿财富的跋达吉大富豪的独生子,取名跋达吉。据说,他拥有的权势、财富、随从等圆满,就像菩萨最后一生那样。
Evaṃ bahuṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā manussalokesu uppanno buddhasuññe loke pañca paccekabuddhasatāni catūhi paccayehi upaṭṭhahitvā tato cuto rājakule nibbattitvā rajjaṃ anusāsanto attano puttaṃ paccekabodhiṃ adhigantvā ṭhitaṃ upaṭṭhahitvā tassa parinibbutassa dhātuyo gahetvā cetiyaṃ katvā pūjesi. Evaṃ tattha tattha tāni tāni puññāni katvā imasmiṃ buddhuppāde bhaddiyanagare asītikoṭivibhavassa bhaddiyaseṭṭhissa ekaputtako hutvā nibbatti, bhaddajītissa nāmaṃ ahosi. Tassa kira issariyabhogaparivārasampatti carimabhave bodhisattassa viya ahosi.
那时,导师住在舍卫城。为了摄受跋达吉青年,他带领庞大的比丘僧团前往跋达吉城,住在生林中,等待他的智慧成熟。那位青年坐在高楼上层,打开狮子窗向外张望,看见大批人群正前往世尊身边听法,便问:“这么多人要去哪里?”得知缘由后,他也带着庞大的随从队伍来到导师身边。他一边听法,一边仍然全身佩戴着种种华丽装饰,就这样断尽了一切烦恼,证得阿罗汉果。当他证得阿罗汉果后,导师便对跋达吉长者说:“你的儿子盛装打扮、听着法,就证得了阿罗汉果。现在正是他出家的合适时机;如果不出家,他就会入般涅槃。”长者说:“我儿子还年轻,现在还不该入般涅槃,请让他出家吧。”导师便让他出家并受了具足戒。在那里住了七天后,导师一行来到拘厘村,这个村子在恒河岸边。拘厘村的村民为以佛陀为首的比丘僧团举办了盛大的布施。当导师刚开始作随喜说法时,跋达吉长老便走出村子,心想“等导师来到恒河岸边、靠近道路时,我就起身”,于是定好时间,在某一棵树下入定而坐。即使大长老们经过,他也没有起身,只在导师到来时才起身。凡夫比丘们纷纷指责说:“这个人才出家不久,大长老们经过时,他竟傲慢固执地不起身。”
Tadā satthā sāvatthiyaṃ vasitvā bhaddajikumāraṃ saṅgaṇhanatthāya mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhaddiyanagaraṃ gantvā jātiyāvane vasi tassa ñāṇaparipākaṃ āgamayamāno. Sopi uparipāsāde nisinno sīhapañjaraṃ vivaritvā olokento bhagavato santike dhammaṃ sotuṃ gacchantaṃ mahājanaṃ disvā, ‘‘katthāyaṃ mahājano gacchatī’’ti pucchitvā taṃ kāraṇaṃ sutvā sayampi mahatā parivārena satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto sabbābharaṇapaṭimaṇḍitova sabbakilese khepetvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahatte pana tena adhigate satthā bhaddiyaseṭṭhiṃ āmantesi – ‘‘tava putto alaṅkatapaṭiyatto dhammaṃ suṇanto arahatte patiṭṭhāsi, tenassa idāneva pabbajituṃ yuttaṃ, no ce pabbajissati, parinibbāyissatī’’ti. Seṭṭhi ‘‘na mayhaṃ puttassa daharasseva sato parinibbānena kiccaṃ atthi, pabbājetha na’’nti āha. Taṃ satthā pabbājetvā upasampādetvā tattha sattāhaṃ vasitvā koṭigāmaṃ pāpuṇi, so ca gāmo gaṅgātīre ahosi . Koṭigāmavāsino ca buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ pavattesuṃ. Bhaddajitthero satthārā anumodanāya āraddhamattāya bahigāmaṃ gantvā ‘‘gaṅgātīre maggasamīpe satthu āgatakāle vuṭṭhahissāmī’’ti kālaparicchedaṃ katvā aññatarasmiṃ rukkhamūle samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Mahātheresu āgacchantesupi avuṭṭhahitvā satthu āgatakāleyeva vuṭṭhāsi. Puthujjanā bhikkhū – ‘‘ayaṃ adhunā pabbajito, mahātheresu āgacchantesu mānathaddho hutvā na vuṭṭhāsī’’ti ujjhāyiṃsu.
拘厘村的村民们为世尊和比丘僧团绑好了许多船筏。世尊想显示跋达吉的威力,就站在船上问:“跋达吉在哪里?”跋达吉长老走上前来,向世尊合掌站立,说:“尊者,就是我。”世尊说:“来吧,跋达吉,和我们一起上一条船。”他便腾空跃起,落在世尊所站的船上。当船行到恒河中央时,世尊说:“跋达吉,你做大潘那达王时住的那座宝石宫殿,现在在哪里?”他回答:“尊者,就沉在这个地方。”世尊说:“既然如此,跋达吉,你就来消除同梵行者的疑惑吧。”就在那一刻,长老礼敬世尊后,以神通力前往,用脚趾间抵住宫殿的塔尖,把二十五由旬的宫殿整个提起,飞上虚空,一边飞升一边把它举到五十由旬高。这时,他过去生中的亲属因为贪恋那座宫殿,转生成了鱼、鳖、青蛙,宫殿升起时,它们纷纷翻转坠落。世尊看见它们接连掉落,就说:“跋达吉,你的亲属们正受苦呢。”长老听了世尊的话,便放下宫殿。宫殿稳稳落回原处。世尊到了对岸后,比丘们问:“尊者,跋达吉长老是什么时候住进那座宫殿的?”世尊便讲了《大潘那达本生》等故事,让许多人尝到了法味甘露。
Koṭigāmavāsino satthu bhikkhusaṅghassa ca bahū nāvāsaṅghāṭe bandhiṃsu. Satthā ‘‘bhaddajissānubhāvaṃ pakāsemī’’ti nāvāya ṭhatvā ‘‘kahaṃ bhaddajī’’ti pucchi. Bhaddajitthero – ‘‘sohaṃ, bhante’’ti satthāraṃ upasaṅkamitvā añjaliṃ katvā aṭṭhāsi. Satthā ‘‘ehi, bhaddaji, amhehi saddhiṃ ekanāvaṃ abhiruhā’’ti. So uppatitvā satthu ṭhitanāvāyaṃ aṭṭhāsi. Satthā gaṅgāya majjhe gatakāle, ‘‘bhaddaji, tayā mahāpanādakāle ajjhāvuṭṭharatanapāsādo kaha’’nti āha. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne nimuggo, bhante’’ti. ‘‘Tena hi, bhaddaji, sabrahmacārīnaṃ kaṅkhaṃ chindā’’ti. Tasmiṃ khaṇe thero satthāraṃ vanditvā iddhibalena gantvā pāsādathūpikaṃ pādaṅgulantarena sannirujjhitvā pañcavīsatiyojanaṃ pāsādaṃ gahetvā ākāse uppati, uppatanto ca paññāsayojanāni ukkhipi. Athassa purimabhave ñātakā pāsādagatena lobhena macchakacchapamaṇḍūkā hutvā nibbattā tasmiṃ pāsāde uṭṭhahante parivattitvā patiṃsu. Satthā te sampatante disvā ‘‘ñātakā te, bhaddaji, kilamantī’’ti āha. Thero satthu vacanena pāsādaṃ vissajjesi. Pāsādo yathāṭhāneyeva patiṭṭhahi. Satthā pāraṅgato bhikkhūhi – ‘‘kadā, bhante, bhaddajittherena ayaṃ pāsādo ajjhāvuṭṭho’’ti puṭṭho mahāpanādajātakaṃ (jā. 1.3.40 ādayo) kathetvā bahujanaṃ dhammāmataṃ pāyesi.
98这位长老证得阿罗汉果之后,回忆起过去世所积累的善业资粮,心中生起欢喜,为了宣说往昔所行的事迹,便诵出“我潜入莲池”等偈颂。其中,“我潜入莲池”的意思是:那片水域因为是由许多不同的大水流冲刷开凿而成的,所以得到了“莲池”这个名字;为了觅食吃草的缘故,我进入、潜入、沉入那座莲池中,拔取藕茎,也就是红莲和白莲的根。其余内容因为前面已经按同样的方式解释过,而且文句浅显易懂,顺着这个思路就很容易理解了。
98. Thero pana arahattaṃ patto pubbasambhāraṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsetuṃ ogayhāhaṃ pokkharaṇintiādimāha. Tattha ogayhāhaṃ pokkharaṇinti puthunānāanekamahoghehi khaṇitattā ‘‘pokkharaṇī’’ti laddhanāmaṃ jalāsayaṃ ogayha ogahetvā pavisitvā ajjhogāhetvā ghāsahetukhādanatthāya tattha pokkharaṇiyaṃ pavisitvā bhisaṃ padumapuṇḍarīkamūlaṃ uddharāmīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānapadatthattā ca nayānusārena suviññeyyamevāti.
尸婆迦长老譬喻经的注释
9. Sivakattheraapadānavaṇṇanā
“当我为寻求而游方时”等偈颂,是具寿尸婆迦长老的譬喻。这位长老在过去诸佛那里积集了善根,一世又一世地积累着支持轮回的福德。在毗婆尸世尊的时代,他出生在一个良家,长大后有一天,看见世尊正在托钵行乞,心里生起清净的信心,就拿来钵装满凝乳粥,供养给世尊。他凭着这善业,在天界和人间不断轮回投生。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在王舍城的一个婆罗门家庭,名叫尸婆迦。他成年后,精通各种学问和技艺,因为内心倾向于出离,就舍弃了对欲乐的贪求,出家做了苦行者,四处游方。后来他来到世尊面前,听了法,生起信心,正式出家,修习观禅,不久就证得了阿罗汉果。
Navamāpadāne esanāya carantassātiādikaṃ āyasmato sivakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso pattaṃ ādāya kummāsassa pūretvā adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakulagehe nibbattitvā sivakotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto vijjāsippesu nipphattiṃ gato nekkhammajjhāsayatāya kāme pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
117证得阿罗汉果之后,他心生欢喜,为了宣说自己过去所修善行的事迹,便说出“当我为寻求而游方时”等偈颂。这一切都是很容易理解的。
117. Arahattaṃ patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento esanāya carantassātiādimāha. Taṃ sabbaṃ suviññeyyamevāti.
第十 优波瓦那长老譬喻的注释
10. Upavānattheraapadānavaṇṇanā
第十篇譬喻里,以“名为莲华上胜者”等开头的,是尊者优波婆那长老的譬喻。据说他在过去诸佛那里积下了善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。因为某种业障,在莲华上世尊的时代,他出生在一个非常贫穷的家庭,长大后有了觉知。世尊般涅槃后,他收取了世尊的舍利,人、天、龙、金翅鸟、夜叉、鸠槃荼、乾闼婆建起一座七宝所成、高七由旬的塔。他把自己的上衣洗净,系在竹竿顶端做成旗幡,在那里作了供养。名叫阿毗三末陀迦的夜叉将军,被诸天派去守护供养佛塔,他以隐身之身在空中持着那面旗幡,绕塔三圈。他看见后,内心更加欢喜。凭着这份福业,他在天界和人间辗转受生。到这一佛出世时,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,得名优波婆那。成年后,在祇园精舍被布施时,他亲眼见到佛陀的威神力,生起信心,出家后修观业,证得六神通。那时,尊者优波婆那成了世尊的侍者。当时,世尊患了风疾。长老有一位住在舍卫城的在家朋友,是个名叫天护的婆罗门。他邀请长老接受四资具供养。于是尊者优波婆那穿好下衣,拿着钵和衣,去了那位婆罗门的住处。婆罗门知道“长老大概是为了什么事来的”,就说:“尊者,请说吧,是为了什么事?”长老便向那位婆罗门说明来意——
Dasamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato upavānattherassa apadānaṃ. Ayaṃ kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto kenaci kammacchiddena padumuttarassa bhagavato kāle dalliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute tassa dhātuṃ gahetvā manussadevanāgagaruḷayakkhakumbhaṇḍagandhabbehi sattaratanamaye sattayojanike thūpe kate tattha sudhotaṃ attano uttarāsaṅgaṃ veḷagge ābandhitvā dhajaṃ katvā pūjaṃ akāsi. Taṃ gahetvā abhisammatako nāma yakkhasenāpati devehi cetiyapūjārakkhaṇatthaṃ ṭhapito adissamānakāyo ākāse dhārento cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso ahosi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā upavānoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Athāyasmā upavāno bhagavato upaṭṭhāko ahosi . Tena ca samayena bhagavato vātābādho uppajji. Therassa gihisahāyo devahito nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṃ paṭivasati. So theraṃ catūhi paccayehi pavāresi. Athāyasmā upavāno nivāsetvā pattacīvaraṃ gahetvā tassa brāhmaṇassa nivesanaṃ upagañchi. Brāhmaṇo ‘‘kenaci maññe payojanena thero āgato bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘vadeyyātha, bhante, kenattho’’ti āha. Thero tassa brāhmaṇassa payojanaṃ ācikkhanto –
阿罗汉、善逝在世间,这位牟尼被风病所困扰;
婆罗门,如果有热水,请布施给这位牟尼。
为应供养者所供养,为应恭敬者所恭敬,
受尊敬的应受尊敬者(佛陀),我想为他取来(热水等)。
‘‘Arahaṃ sugato loke, vātehābādhiko muni; Sace uṇhodakaṃ atthi, munino dehi brāhmaṇa. ‘‘Pūjito pūjaneyyānaṃ, sakkareyyāna sakkato; Apacitopaceyyānaṃ, tassa icchāmi hātave’’ti. (theragā. 185-186) –
他说了两首偈颂。
Gāthādvayaṃ abhāsi.
这段话的意思是:在这个世界上,对于应当受到供养的人,他已经被应当供养他的帝释等天神和大梵天等梵天所供养;对于应当受到恭敬的人,他已经被应当恭敬他的频婆娑罗王、憍萨罗王等国王所恭敬;对于应当受到尊崇的人,他已经被应当尊崇他的大仙和诸漏尽者所尊崇。因为远离烦恼等含义,所以称为阿拉汉;因为具足善妙行迹等含义,所以称为善逝。他是一切知者、牟尼,是我的导师,是天中之天,是帝释中的帝释,是梵天中的梵天。如今,他因为风病——以风为因、以风扰动为表现——而生病了。婆罗门,如果有温水,为了平息他的风病,我想取来奉上。
Tassattho – yo imasmiṃ loke pūjaneyyānaṃ pūjetabbehi sakkādīhi devehi mahābrahmādīhi ca brahmehi pūjito, sakkareyyānaṃ sakkātabbehi bimbisārakosalarājādīhi sakkato, apaceyyānaṃ apacāyitabbehi mahesīhi khīṇāsavehi apacito, kilesehi ārakattādinā arahaṃ, sobhanagamanādinā sugato sabbaññū muni mayhaṃ satthā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā, so dāni vātehi vātahetu vātakkhobhanimittaṃ ābādhiko jāto. Sace , brāhmaṇa, uṇhodakaṃ atthi, tassa vātābādhavūpasamanatthaṃ taṃ hātave upanetuṃ icchāmīti.
婆罗门听了这话,就把温水和相应的祛风药奉给世尊。靠着这药,导师的病平息了。世尊为此向他表示了随喜。
Taṃ sutvā brāhmaṇo uṇhodakaṃ tadanurūpaṃ vātaharañca bhesajjaṃ bhagavato upanāmesi. Tena ca satthu rogo vūpasami. Tassa bhagavā anumodanaṃ akāsi.
122122. 后来,具寿优波瓦那回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了阐明自己过去生中所修的事迹,便说:“莲华上名为胜者……”等等。其中,“莲华上”等词的含义,前面已经讲过了。
122. Athāyasmā upavāno aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Tattha padumuttarotiādīni pubbe vuttatthāneva.
123众人聚集在一起,意思是整个赡部洲的居民都聚拢到一处,堆成了人堆。做好火葬堆之后,意思是造了一座有一由旬高的栴檀木火葬堆,然后把世尊的遗体安放到了那上面。这是上下文之间的关联。
123.Mahājanā samāgammāti sakalajambudīpavāsino rāsibhūtāti attho. Citakaṃ katvāti yojanubbedhaṃ candanarāsicitakaṃ katvā bhagavato sarīraṃ tattha abhiropayiṃsūti sambandho.
124完成遗体事务之后称为火化:即用火完成焚烧事务之义。
124.Sarīrakiccaṃkatvānāti ādahanāti agginā dahanakiccaṃ katvāti attho.
127-28塔基是宝石做的。意思是:在人们所建的塔中,塔基是手持鲜花绕行的地方,是用青金石建成的。“我们也”的意思是:所有天人都要建塔。
127-28.Jaṅghā maṇimayā āsīti manussehi katathūpe jaṅghā pupphavāhatthaṃ caritaṭṭhānaṃ maṇimayā indanīlamaṇinā katāti attho. Mayampīti sabbe devā thūpaṃ karissāmāti attho.
129“没有各别的舍利”是说:天和人想各自分开建塔,却没有各自分开的舍利。为了说明这一点,就说“身体成为一整块”。意思是:凭借决意的力量,全身的舍利就像一整块宝石雕成的佛像那样,成为坚实的一体。“在这个佛塔中”是说:在这座由整个赡部洲的居民所造的黄金塔中,我们所有人聚集起来,要为它建造一层外层塔。
129.Dhātu āveṇikā natthīti devamanussehi visuṃ visuṃ cetiyaṃ kātuṃ āveṇikā visuṃ dhātu natthi, taṃ dassento sarīraṃ ekapiṇḍitanti āha. Adhiṭṭhānabalena sakalasarīradhātu ekaghanasilāmayapaṭimā viya ekameva ahosīti attho. Imamhi buddhathūpamhīti sakalajambudīpavāsīhi katamhi imamhi suvaṇṇathūpamhi mayaṃ sabbe samāgantvā kañcukathūpaṃ karissāmāti attho.
133青金石和大青宝石:青金石是指颜色像青莲花一样发光的宝珠,大青宝石则是颜色比它更殊胜的大宝珠。他们把青金石、大青宝石,以及光如火焰的种种宝珠聚在一起,堆成一堆,在黄金塔上做成一层外套塔,然后覆盖上去。这就是这段话的关联。
133.Indanīlaṃ mahānīlanti indīvarapupphavaṇṇābhaṃ maṇi indanīlamaṇi. Tato adhikavaṇṇatā mahāmaṇi indanīlamaṇayo ca mahānīlamaṇayo ca jotirasamaṇijātiraṅgamaṇayo ca ekato sannipātetvā rāsī katvā suvaṇṇathūpe kañcukathūpaṃ katvā achādayunti sambandho.
144“独觉佛中最胜者”的意思是:他们各自分别给无上的佛陀建了一座有顶盖的塔。
144.Paccekaṃbuddhaseṭṭhassāti buddhuttamassa pati ekaṃ visuṃ uparichadanena thūpaṃ akaṃsūti attho.
147鸠槃荼与守藏者:那些卵有壶那么大的天神就是鸠槃荼;金翅鸟因为遮蔽、藏匿,从遮蔽之故,被称为守藏者。意思是说,这些鸠槃荼和守藏者也建了塔。
147.Kumbhaṇḍā guyhakātathāti kumbhamattāni aṇḍāni yesaṃ devānaṃ te kumbhaṇḍā, paṭicchādetvā niguhitvā paṭicchādanato garuḷā guyhakā nāma jātā, te kumbhaṇḍā guyhakāpi thūpaṃ akaṃsūti attho.
151日月星辰的光辉胜不过那座塔庙的光辉,意思是说,它们无法盖过它。
151.Atibhonti na tassābhāti tassa cetiyassa pabhaṃ candasūriyatārakānaṃ pabhā na atibhonti, na ajjhottharantīti attho.
158“我也要作供养”,意思是:对于那位如如不动的世间怙主,我也要在他的塔前作供养——我要行福业、作善行,用旗幡来供养。
158.Ahampi kāraṃ kassāmīti tādino lokanāthassa thūpasmiṃ ahampi kāraṃ puññakiriyaṃ kusalakammaṃ dhajapaṭākapūjaṃ karissāmīti attho.
第11篇 赖吒和罗长老譬喻注
11. Raṭṭhapālattheraapadānavaṇṇanā
第十一篇譬喻中,以“莲华上佛世尊”等语开头的,是尊者赖吒和罗长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛那里积集了善行,在生生世世中不断积聚能导向解脱的福德。在莲华上佛世尊的时代,早在世尊出世之前,他就已经出生在天鹅城的一户大富豪居士家中。长大成人后,父亲去世,他安住在居家生活中。当他看到仓库管理员展示的、世代相传、多得无法计量的家产时,心里想:“这么一大堆财富,我的祖父、曾祖父他们都没能带走,而我却应该能带走。”于是,他对穷人、乞丐等人广行大布施。他侍奉一位获得神通的苦行者,受那位苦行者鼓励而向往天界,终生行善积福,死后投生为天人。他在天界做天王,住满寿命后,又从那里死去,投生到人间,成为一个有能力维系分裂国家的家族中的独子。那时,名为莲华上佛的世尊出现在世间,转动了殊胜的法轮,把应当受教化的众生引导到名为涅槃大城的安稳之地。后来,这位良家子渐渐长大。有一天,他和居士们一起去精舍,看见导师正在说法,心生欢喜,便坐在大众的外围。
Ekādasamāpadāne padumuttarassa bhagavatotiādikaṃ āyasmato raṭṭhapālattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle tassa uppattito puretarameva haṃsavatīnagare gahapatimahāsālakule nibbattitvā vayappatto pitu accayena gharāvāse patiṭṭhito ratanakoṭṭhāgārakammikena dassitaṃ aparimāṇaṃ kulavaṃsānugataṃ dhanaṃ disvā ‘‘imaṃ ettakaṃ dhanarāsiṃ mayhaṃ ayyakapayyakādayo attanā saddhiṃ gahetvā gantuṃ nāsakkhiṃsu, mayā pana gahetvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā kapaṇaddhikādīnaṃ mahādānaṃ deti. So abhiññālābhiṃ ekaṃ tāpasaṃ upaṭṭhahanto tena devalokādhipacce uyyojito yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devo hutvā nibbatti. So tattha devaloke devarajjaṃ karonto yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto manussaloke bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthassa kulassa ekaputto hutvā nibbatti. Tena ca samayena padumuttaro nāma bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko veneyyasattaṃ nibbānamahānagarasaṅkhātakhemantabhūmiṃ sampāpesi. Atha so kulaputto anukkamena viññutaṃ patto ekadivasaṃ upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato satthāraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pasannacitto parisapariyante nisīdi.
那时,导师把一位比丘安立为“因信心出家者中第一”。他看见这件事,心里很欢喜,就为了这个目标下定决心,以极大的恭敬,为有十万比丘围绕的世尊举办了七天的大布施,然后发了愿。导师看到他将来没有障碍,一定能成就,就授记说:“未来在名叫乔达摩的正自觉者教法里,他会成为因信心出家者中第一。”他向导师和比丘僧团顶礼,从座位上起身离开了。他在那一生尽寿行善,死后在天界和人间流转。从那时起,在九十二劫前弗沙世尊的时代,有三位王子在侍奉导师,他就在他们行善时做帮手。这样,他在生生世世中积累了很多善法,只生在善趣。到这一佛出世时,他生在俱卢国土喇果帝咖村的赖吒和罗富豪家。因为他出生在一个有能力稳定破碎江山的家族,就依着家族姓氏,取名叫赖吒和罗。他在众人的围绕下长大,渐渐到了青年。父母为他娶了门当户对的妻子,让他安享盛誉,享受着像天界一样的富贵。那时,世尊正在俱卢国人间游行,到了土喇果帝咖。赖吒和罗善男子听说后,就去拜见导师,在导师面前听了法,生起信心,七次中断用餐,经过艰难困苦才让父母同意,然后去见导师,请求出家。他遵照导师的吩咐,在一位长老面前出家,如理作意地修行,增长观慧,证得了阿罗汉果。
Tena ca samayena satthā ekaṃ bhikkhuṃ saddhāpabbajitānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi, taṃ disvā pasannamānaso tadatthāya cittaṃ ṭhapetvā satasahassabhikkhuparivārassa bhagavato mahatā sakkārena sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyena ijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane saddhāpabbajitānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So satthāraṃ bhikkhusaṅghañca vanditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvānavutikappe phussassa bhagavato kāle satthu vemātikabhātikesu tīsu rājaputtesu satthāraṃ upaṭṭhahantesu tesaṃ puññakiriyāya sahāyakiccaṃ akāsi. Evaṃ tattha tattha bhave taṃ taṃ bahuṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kururaṭṭhe thullakoṭṭhikanigame raṭṭhapālaseṭṭhigehe nibbatti, tassa bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthe kule nibbattattā raṭṭhapāloti vaṃsānugatameva nāmaṃ ahosi. So mahatā parivārena vaḍḍhanto anukkamena yobbanaṃ patto mātāpitūhi patirūpena dārena saṃyojetvā mahante ca yase patiṭṭhāpito dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ paccanubhoti. Atha bhagavā kururaṭṭhe janapadacārikaṃ caranto thullakoṭṭhikaṃ anupāpuṇi. Taṃ sutvā raṭṭhapālo kulaputto satthāraṃ upasaṅkamitvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho sattavāre bhattacchede katvā kicchena kasirena mātāpitaro anujānāpetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yācitvā satthu āṇattiyā aññatarassa therassa santike pabbajitvā yonisomanasikārena kammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
179-180后来,这位尊者回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了说明自己过去所修的功德,便说出“莲华上世尊”等话。所谓“我曾布施了名为善贤的象”,是说那时他身为大富长者,在把所有财产都投入布施的时候,曾布施过一头名为善贤的象王,它七处平稳着地,体态完美。为了说明这一点,他说出“牙如车辕”等话。“牙如车辕”,是说象牙有车辕那么长,那头象王就是我所布施的。“高耸”,是说它适合或配得上国王骑乘,或者说,是国王才有资格受用的。“白伞盖”,是为了庄严而配有白伞盖的意思。“端严”,是说它身高体壮、形貌端严。“有庄严具和随从象师”,是说这头象配有象的庄严具,也有看护象的人跟随。这样一头具备端严相好的象王,是我布施给莲华上世尊的。这就是这段的意思。
179-180. Athāyasmā aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarassa bhagavatotiādimāha. Sunāgo so mayā dinnoti tadā mahādhanaseṭṭhi hutvā sabbaṃ sāpateyyaṃ dānamukhe vissajjanasamaye sattappatiṭṭho sundaro nāgo hatthirājā mayā dinno ahosi. Taṃ dassento īsādantotiādimāha. Īsādanto rathaīsappamāṇadanto, so mayā dinno hatthināgo. Urūḷhavāti rājāvahanayoggasamattho, rājāraho vā. Setacchattoti alaṅkāratthāya upaṭṭhahanasetacchattasahitoti attho. Pasobhitoti ārohapariṇāhavā rūpasobhāhi sampannoti attho. Sakappano sahatthipoti hatthialaṅkārasahito hatthigopakasahitoti attho. Itthambhūto hatthināgo padumuttarassa bhagavato mayā dinnoti attho.
181“我让人备办了食物”这句话要连起来理解:我在自己所建的寺院里,为居住在那里、数以千万计的比丘们设立了日常固定的饮食供养,然后把这供养奉献给大牟尼。
181.Mayā bhattaṃ kāretvānāti mayā kārāpitavihāre vasantānaṃ koṭisaṅkhānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapetvā mahesino niyyādesinti sambandho.
183名为水生最上者:水生就是从水中生出来的,那是什么呢?是莲花。因为名字和莲花相同,又含有最上之意,所以名为莲华上世尊。其余各处,意思都很清楚。
183.Jalajuttamanāmakoti jalato jāto jalajo, kiṃ taṃ? Padumaṃ, padumena samānanāmattā uttamattā ca padumuttaro nāma bhagavāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
到这里,佛陀、辟支佛和声闻长老的《譬喻义注》就全部结束了。
Ettāvatā buddhapaccekabuddhasāvakattherāpadāna-aṭṭhakathā samattā.
在狮子洲,为了断除、调伏、简择一切众生的贪爱、慢、见等,那些具足少欲等功德、为长老传承之明灯的阿难长老等长老们,经过七个月极其恳切地祈请,令一位具足善巧的持三藏智者——他寻求菩提资粮,具足念、慧、趣向、精进和勇猛,拥有广大圆满功德的光辉——撰写了这部《譬喻注》。愿一切天界与世间的众生都能了知。
Sīhaḷadīpake appicchatādiguṇavantānaṃ theravaṃsappadīpānaṃ ānandattherādīnaṃ sabbasattānaṃ taṇhāmānadiṭṭhādayo chedananiggahavivecanādyatthaṃ sattahi māsehi ativiya ārādhanena laddhakosallena bodhisambhāraṃ gavesantena satidhitigativīriyaparakkamantena mahāsamantaguṇasobhanena tipiṭakadharena paṇḍitena ābhataṃ imaṃ apadāna-aṭṭhakathaṃ sabbo sadevaloko jānātūti.
以此,众生的贪等垢染、眼等种种疾病和痛苦,
由争斗等怖畏而产生的痛苦,以及世间盗贼等作损害者,
愿我的五种怨敌和恶都消失,就像夏天风雨消散一样。
我通过最殊胜的八支圣道到达涅槃之城,并使涅槃之城导向。
彻底粉碎一切邪见,以及贪、嗔等种种恶法;
斩断不断流转的轮回之轮后,我走向生天与解脱。
从阿鼻地狱一直到有顶天,在佛陀的教令田里,处处都是如此。
愿一切法都随顺而行,三界和时节也都顺遂。
Anena lobhādimalā pajānaṃ, cakkhādirogā vividhā ca dukkhā; Kalahādibhayā dukkhitā jātā, corādayonatthakarā ca loke. Nassantu me pañca verā ca pāpā, nassantu gimhe yathā vuṭṭhivātā; Aṭṭhaṅgikamaggavarena patvā, nibbānapuraṃ paṭipādayāmi. Sabbadiṭṭhiñca maddanto, rāgadosādipāpake; Saṃsāravaṭṭaṃ chinditvā, upemi saggamokkhake. Āṇākhettamhi sabbattha, avīcimhi bhavaggato; Sabbe dhammānuyāyantu, tayo lokā utupi cāti.