礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
小部·佛陀谱系义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Buddhavaṃsa-aṭṭhakathā
佛种姓经义注·序说
53 段
著作开篇的话
Ganthārambhakathā
我礼敬那位智慧无边、以悲为依止、属于垢染的佛陀、善于安住禅定、带来真正利益的佛陀。
我礼敬法——它殊胜,能守护众生免于轮回,是功德的源泉;也礼敬无垢的僧团。
胜者弟子中智慧第一的法将军,即法王——
他向已到达彼岸、彻底无垢的导师提问,当时正身处亲族大众中间。
在这里,善觉佛系的传承中,有佛系;在清净的传承中,有导师,《佛种姓》……
那位如来已经断除了一切可乘之机,并以定的安住之力把它开示出来。
直至今日,他们一直守护着圣典的次第和义理,不让它消失。
善逝的弟子们按照所听到的,把教法的脉络汇集起来。
正是那位殊胜正觉者的传承,永远是人们听闻的甘露;
因为这部注释按照次第解说,能让人生起净信与智慧。
由恭敬爱乐正法、戒等功德所庄严的佛狮。
我被恳请了很长一段时间,所以现在要开始为它作注释。
为了人们邪恶时代的永远毁灭,也为了让胜者的教法长久住世;
也是为了让我自己的福德增长,以及让大众生起净信。
这部注释依据大寺所传的圣典之道,没有混杂的过失。
而这部《佛种姓》的注释,简要来说,将会是精华所在。
然而,在这里,除了《佛种姓》的讲述之外,再没有别的值得听闻的内容了。
它能让乐于佛功德的人生起净信,也能冲走罪恶这巨大的污垢。
所以,确实应当恭敬地与定相应,舍弃散乱和别的念头;
你们放下耳朵仔细听,正在讲解注释的人所讲的像黄金一样珍贵、像蜜一样甜美的注释。
不过,人应当把其他一切事务都放下,在这世上时时刻刻都认真恭敬地修习死亡之业。
对智者来说,听法和说法都合适,但这样的谈论实在极其难得。
Anantañāṇaṃ karuṇālayaṃ layaṃ, malassa buddhaṃ susamāhitaṃ hitaṃ; Namāmi dhammaṃ bhavasaṃvaraṃ varaṃ, guṇākarañceva niraṅgaṇaṃ gaṇaṃ. Paññāya seṭṭho jinasāvakānaṃ, yaṃ dhammasenāpati dhammarājaṃ; Apucchi satthāramapārapāraguṃ, niraṅgaṇaṃ ñātigaṇassa majjhe. Subuddhavaṃsenidha buddhavaṃso, visuddhavaṃsena vināyakena; Hatāvakāsena pakāsito yo, samādhivāsena tathāgatena. Yāvajjakālā avināsayantā, pāḷikkamañceva ca pāḷiyatthaṃ; Kathānusandhiṃ sugatassa puttā, yathāsutaṃyeva samāhariṃsu. Tasseva sambuddhavaranvayassa, sadā janānaṃ savanāmatassa; Pasādapaññājananassa yasmā, saṃvaṇṇanānukkamato pavattā. Sakkaccasaddhammaratena buddhasīhena sīlādiguṇoditena; Āyācitohaṃ sucirampi kālaṃ, tasmāssa saṃvaṇṇanamārabhissaṃ. Sadā janānaṃ kalināsanassa, ciraṭṭhitatthaṃ jinasāsanassa; Mamāpi puññodayavuddhiyatthaṃ, pasādanatthañca mahājanassa. Mahāvihārāgatapāḷimaggasannissitā saṅkaradosahīnā; Samāsatoyaṃ pana buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā. Sotabbarūpaṃ pana buddhavaṃsakathāya aññaṃ idha natthi yasmā; Pasādanaṃ buddhaguṇe ratānaṃ, pavāhanaṃ pāpamahāmalassa. Tasmā hi sakkaccasamādhiyuttā, vihāya vikkhepamanaññacittā; Saṃvaṇṇanaṃ vaṇṇayato suvaṇṇaṃ, nidhāya kaṇṇaṃ madhuraṃ suṇātha. Sabbampi hitvā pana kiccamaññaṃ, sakkacca maccenidha niccakālaṃ; Sotuṃ kathetumpi budhena yuttā, kathā panāyaṃ atidullabhāti.
在这里,因为前面已经说过“对佛种姓的解说将会是精华所在”,所以先要把佛种姓确定下来。这里的确定方式是这样的:应当知道,从当前这个劫往下算,在超过十万劫的四个无数劫当中,有二十五位佛陀出现;按照这些佛陀出现的劫数等界限,对诸佛传承所作的详细叙述,就叫做“佛种姓”。
Tattha ‘‘buddhavaṃsasaṃvaṇṇanā hessati sārabhūtā’’ti vuttattā buddhavaṃso tāva vavatthapetabbo. Tatridaṃ vavatthānaṃ – ito heṭṭhā kappasatasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu uppannānaṃ pañcavīsatiyā buddhānaṃ uppannakappādiparicchedavasena paveṇivitthārakathā ‘‘buddhavaṃso nāmā’’ti veditabbo.
这个“劫的区分、名号的区分、族姓的区分、族类的区分、城市的区分、父亲的区分、母亲的区分、菩提树的区分、初转法轮的区分、现观的区分、声闻集会的区分、上首弟子的区分、侍者的区分、上首女弟子的区分、眷属比丘的区分、光芒的区分、身量的区分、菩萨胜行的区分、授记的区分、菩萨精进的区分、寿命的区分、般涅槃的区分”——就是由圣典中出现的这二十二种区分所界定、所确定的。
Svāyaṃ kappaparicchedo nāmaparicchedo gottaparicchedo jātiparicchedo nagaraparicchedo pituparicchedo mātuparicchedo bodhirukkhaparicchedo dhammacakkappavattanaparicchedo abhisamayaparicchedo sāvakasannipātaparicchedo aggasāvakaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo aggasāvikāparicchedo parivārabhikkhuparicchedo raṃsiparicchedo sarīrappamāṇaparicchedo bodhisattādhikāraparicchedo byākaraṇaparicchedo bodhisattapadhānaparicchedo āyuparicchedo parinibbānaparicchedoti imehi pāḷiyā āgatehi bāvīsatiyā paricchedehi paricchinno vavatthito.
不过,这里还应当引入圣典中没有收录的多种分类。这些分类可以确定为十种:在家生活期、三座宫殿期、舞女期、正妃期、儿子期、车乘期、出家期、精进期、侍者期、精舍期。
Pāḷianāruḷho pana sambahulavāropettha ānetabbo. So agāravāsaparicchedo pāsādattayaparicchedo nāṭakitthiparicchedo aggamahesiparicchedo puttaparicchedo yānaparicchedo abhinikkhamanaparicchedo padhānaparicchedo upaṭṭhākaparicchedo vihāraparicchedoti dasadhā vavatthito hoti.
我将多次重复那(教法),但在相应的地方——
我们就在各处简要说明之后,直接过去吧。
Taṃ sambahulavārampi, yathāṭṭhāne mayaṃ pana; Dassetvāva gamissāma, tattha tattha samāsato.
这样确定之后,
So evaṃ vavatthito pana –
这是由谁宣说的?在哪里宣说?又是为了谁而宣说?
为了什么目的、在什么时候、是谁的言说、又由谁带来?
先简要概述这一切方法,然后再详细讲述。
之后,我要为《佛种姓》撰写义注。
Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito; Kimatthāya kadā kassa, vacanaṃ kena cābhato. Sabbametaṃ vidhiṃ vatvā, pubbameva samāsato; Pacchāhaṃ buddhavaṃsassa, karissāmatthavaṇṇananti.
在这里,这部《佛种姓》是由谁宣说的呢?它是由那位在一切法上智慧之行毫无障碍的十力者、具足四无畏之自信的法王、法主、如来、一切知者、正等正觉者所宣说的。
Tattha kenāyaṃ desitoti ayaṃ buddhavaṃso kena desito? Sabbadhammesu appaṭihatañāṇacārena dasabalena catuvesārajjavisāradena dhammarājena dhammassāminā tathāgatena sabbaññunā sammāsambuddhena desito.
是在哪里说的呢?是在迦毗罗卫大城的榕树园大寺里说的。那里有一处极其美妙悦目的宝经行处,是天与人目光汇聚的地方,世尊就在那上面一边经行一边宣说了这部经。
Kattha desitoti? Kapilavatthumahānagare nigrodhārāmamahāvihāre paramarucirasandassane devamanussanayananipātabhūte ratanacaṅkame caṅkamantena desito.
是为了谁的利益而说的呢?是为了八万二千位亲属,以及无数亿的天与人的利益而说的。
Kassatthāyaca desitoti? Dvāsītiyā ñātisahassānaṃ anekakoṭīnañca devamanussānaṃ atthāya desito.
是为了什么而宣说的呢?是为了从四种瀑流中解脱而宣说的。
Kimatthāya desitoti? Caturoghanittharaṇatthāya desito.
“是在什么时候宣说的?”世尊在最初成道后的二十年里,没有固定住处,哪里住着舒适,就到哪里去住。具体是怎样的呢?第一个雨安居,世尊在仙人堕处鹿野苑转动法轮,让一亿八千万梵天众饮下不死之味,然后依止波罗奈,住在仙人堕处鹿野苑。第二个雨安居,依止王舍城,住在竹林大寺。第三、第四个雨安居也住在那里。第五个雨安居,依止毗舍离,住在大林的重阁讲堂。第六个雨安居,在摩拘罗山。第七个雨安居,在三十三天。第八个雨安居,在跋伽国,依止奢摩罗山,住在婆舍迦㭊林。第九个雨安居,在憍赏弥。第十个雨安居,在波利离耶林。第十一个雨安居,在那罗。第十二个雨安居,在毗兰若。第十三个雨安居,在遮利耶山。第十四个雨安居,在祇园大精舍。第十五个雨安居,在迦毗罗卫大城。第十六个雨安居,调伏了旷野夜叉,让八万四千众生饮下不死之味,然后住在旷野城。第十七个雨安居,还是在王舍城。第十八个雨安居,还是在遮利耶山。同样地,第十九个和第二十个雨安居,也都住在王舍城。因此才说:“世尊在最初成道后的二十年里,没有固定住处,哪里住着舒适,就到哪里去住。”从那以后,世尊就固定依止舍卫城,把祇园大精舍和东园作为日常住处而安住。
Kadā desitoti bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Kathaṃ? Paṭhamaṃ vassaṃ isipatane dhammacakkaṃ (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane migadāye vasi. Dutiyaṃ vassaṃ rājagahaṃ upanissāya veḷuvane mahāvihāre. Tatiyacatutthānipi tattheva. Pañcamaṃ vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Chaṭṭhaṃ makulapabbate. Sattamaṃ tāvatiṃsabhavane. Aṭṭhamaṃ bhaggesu saṃsumāragiriṃ upanissāya bhesakaḷāvane. Navamaṃ kosambiyaṃ. Dasamaṃ pālileyyakavanasaṇḍe. Ekādasamaṃ nāḷāyaṃ brāhmaṇagāme. Dvādasamaṃ verañjāyaṃ. Terasamaṃ cāliyapabbate. Cuddasamaṃ jetavanamahāvihāre. Pañcadasamaṃ kapilavatthumahānagare. Soḷasamaṃ āḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ. Sattarasamaṃ rājagaheyeva. Aṭṭhārasamaṃ cāliyapabbateyeva. Tathā ekūnavīsatimaṃ vīsatimaṃ pana vassaṃ rājagaheyeva vasi. Tena vuttaṃ – ‘‘bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ vīsativassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasī’’ti. Tato paṭṭhāya pana sāvatthiṃyeva upanissāya jetavanamahāvihāre ca pubbārāme ca dhuvaparibhogavasena vasi.
当导师成佛之后,先在波罗奈城的仙人堕处鹿野苑度过第一个雨安居。安居结束、举行自恣后,他前往优楼频螺,在那里住了三个月,调伏了那三位结发螺髻的苦行者兄弟。然后,他由一千位比丘随行围绕,在弗沙月满月日抵达王舍城,并在那里住了两个月。那时,从离开波罗奈算起,已经过了五个月,整个冬季都已过去。从优陀夷长老到来的那天起,又过了七八天。于是他在颇求那月满月日这样想:“冬季已经过去,春季已经到来,现在是如来前往迦毗罗卫城的时候了。”他这样想后,为了前往自己的故乡城市,用大约六十首偈颂描述了旅途的美好。世尊听了他的话,生起摄受亲族的愿望,便由总共两万名漏尽者围绕——其中一万是鸯伽、摩揭陀地区的善男子,另一万是迦毗罗卫城的善男子——从王舍城出发,每天走一由旬。从王舍城到迦毗罗卫城有六十由旬,他经过两个月到达那里,为了接受亲族的礼敬,展现了双神变。正是在那时,这部《佛种姓经》被宣说了。
Yadā pana satthā buddho hutvā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye paṭhamaṃ vassaṃ vasitvā vuṭṭhavasso pavāretvā uruvelaṃ gantvā tattha tayo māse vasanto tebhātikajaṭile dametvā bhikkhusahassehi kataparivāro phussamāsapuṇṇamāyaṃ rājagahaṃ gantvā dve māse tattheva vasi, tadā bārāṇasito nikkhantassa panassa pañca māsā jātā. Sakalo hemanto atikkanto. Udāyittherassa āgatadivasato sattaṭṭhadivasā vītivattā. So pana phaggunīpuṇṇamāsiyaṃ cintesi – ‘‘atikkanto hemanto, vasantakālo anuppatto, samayo tathāgatassa kapilapuraṃ gantu’’nti. So evaṃ cintetvā kulanagaragamanatthāya saṭṭhimattāhi gāthāhi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Atha satthā cassa vacanaṃ sutvā ñātisaṅgahaṃ kātukāmo hutvā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahi sahassehīti sabbeheva vīsatiyā khīṇāsavasahassehi parivuto rājagahato nikkhamitvā divase divase yojanaṃ gacchanto rājagahato saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthupuraṃ dvīhi māsehi sampāpuṇitvā tattha ñātīnaṃ vandāpanatthaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Tadāyaṃ buddhavaṃso desito.
这是谁说的话?这是声闻和独觉佛都不共有的、只有正自觉者才有的说法。
Kassa vacananti? Sāvakapaccekabuddhānaṃ asādhāraṇaṃ sammāsambuddhasseva vacanaṃ.
“由谁传来”是什么意思?是由师承相传而来的。也就是说,这是由舍利弗长老、跋达吉、帝须、拘舍离子、尸伽婆、目犍连子、须达多、达弥迦、达萨迦、首那迦、离婆多等诸位师长,一直传到第三次结集的时代;从那以后,又由他们的弟子和再传弟子传承下来。因此应当知道,这就是通过师承一直流传到今天。
Kenābhatoti? Ācariyaparamparāya ābhato. Ayañhi sāriputtatthero bhaddajī tisso kosiyaputto siggavo moggaliputto sudatto dhammiko dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato, tato uddhampi tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva ācariyaparamparāya yāvajjakālā ābhatoti veditabbo.
这是由谁宣说的?在哪里宣说的?又是为了谁而宣说的?
为了什么目的、在什么时候、是谁的话,这话又是从谁那里传来的?
‘‘Kenāyaṃ desito kattha, kassatthāya ca desito; Kimatthāya kadā kassa, vacanaṃ kena cābhato’’ti. –
这首偈颂的含义已经讲完了。
Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
这样传下来的内容,现在要解释它的含义。而这个含义解释,只有先说明远因缘、不远因缘、近因缘这三种因缘之后再做注解,才算得上是善加注解。听的人从一开始就能明白,所以很容易理解。因此,我们先说明这些因缘,然后再作注解。
Evaṃ ābhatassa panassa idāni atthavaṇṇanā hoti, sā panāyaṃ atthavaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ avidūrenidānaṃ santikenidānanti, imāni tīṇi nidānāni dassetvāva vaṇṇitā suvaṇṇitā nāma hoti. Ye ca naṃ suṇanti, tehi samudāgamato paṭṭhāya viññātattā suviññātāva hoti, tasmā tāni nidānāni dassetvāva vaṇṇayissāma.
在这里,首先要从开头开始,了解这些因缘的划分。对此,简要说明其含义如下:大士在燃灯十力世尊足下发愿之后,一直到从须大拏的身份死去、投生到兜率天,这期间所讲述的事迹,叫做“远因缘”。从兜率天死后,一直到在菩提座上证得一切知智,这期间所讲述的事迹,叫做“不远因缘”。而像“一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园”、“住在王舍城竹林迦兰陀园”、“住在毗舍离大林重阁讲堂”等等,从在菩提座上证得一切知智,一直到般涅槃之床,在这段时间里,世尊住在哪里,那里就应当知道是“近因缘”。到此为止,只是简要地按照远、不远、近这三种因缘,完成了外因缘的注释。
Tattha ādito paṭṭhāya tāva tesaṃ nidānānaṃ paricchedo veditabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepato atthadīpanā – dīpaṅkaradasabalassa pādamūle katābhinīhārassa mahāsattassa yāva vessantarattabhāvā cavitvā tusitabhavane nibbatti, tāva pavattā kathā dūrenidānaṃ nāma. Tusitabhavanato cavitvā yāva bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappatti, tāva pavattā kathā avidūrenidānaṃ nāma. ‘‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti ca, ‘‘rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe’’ti ca, ‘‘vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti ca evaṃ mahābodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappattito yāva parinibbānamañcā etasmiṃ antare bhagavā yattha yattha vihāsi, taṃ taṃ santikenidānaṃ nāmāti veditabbaṃ. Ettāvatā saṅkhepeneva tiṇṇaṃ dūrāvidūrasantikenidānānaṃ vasena bāhiranidānavaṇṇanā samattā hotīti.