第55品 跋地亚品
55. Bhaddiyavaggo
矮小跋提长老的譬喻注释
1. Lakuṇḍakabhaddiyattheraapadānavaṇṇanā
在第五十五品的第一篇譬喻中,说到“名为莲华上佛的胜者”等这一段,是尊者矮小跋提长老的譬喻。这位长老也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城一个非常富有的家庭,长大后,有一天坐着听世尊说法,看到世尊把一位比丘列为妙音声者中的第一,自己也希望得到那样的位置。于是,他向以佛陀为首的比丘僧团供养了掺有酥油、糖等甘美味道的大布施,并发愿说:“尊者,愿我未来也能像这位比丘一样,在某一尊佛陀的教法中成为妙音声者中的第一。”世尊知道他不会有障碍,就为他授记,然后离开了。
Pañcapaññāsamavagge paṭhamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato lakuṇḍakabhaddiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbattitvā viññutaṃ patto satthu dhammaṃ suṇanto nisinno satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ mañjussarānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sappisakkharādimadhurarasasammissaṃ mahādānaṃ datvā ‘‘ahampi, bhante, anāgate ayaṃ bhikkhu viya ekassa buddhassa sāsane mañjussarānaṃ aggo bhaveyya’’nti paṇidhānaṃ akāsi. Bhagavā tassa anantarāyaṃ disvā byākaritvā pakkāmi.
他尽自己一生行善积福,在天界和人间流转,享受了两种福报。到了弗沙世尊的时代,他投生为一只善鸣的拘耆罗鸟。他从王家园林里用嘴衔着一颗甘甜的芒果飞过时,看见了导师,心里生起清净的信心,动了念头:“我要供养佛陀。”导师知道了他心里的想法,就拿出钵坐下。拘耆罗鸟把熟芒果放进了十力者的钵里。为了让这只鸟心生欢喜,导师故意当着它的面把芒果吃了。于是这只拘耆罗鸟满怀净信,就凭着那份喜悦安乐过了七天。因为这一善业,他此后无论投生到哪里,声音都悦耳动听。到了迦叶正自觉者的时代,他投生在一个木匠家里,长大后成了有名的木匠首领。世尊般涅槃后,大众要建一座七由旬大的塔来安放舍利,这时他说:“我们建一座方圆一由旬、高一由旬的塔吧。”众人都听从了他的话。就这样,他为无量的佛陀建了一座与佛的规模不相称的塔,因为这一业,他无论投生到哪里,身材都比别人矮小。到了我们世尊的时代,他投生在一个良善家庭,因为身材极其矮小,又因为容貌美好如同金像,所以大家叫他矮小跋提。后来,他听了世尊说法,生起净信,出家修行,成为多闻的比丘和说法师,用甜美的声音为别人说法。
So yāvatāyukaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā phussabhagavato kāle citrakokilo hutvā nibbatto rājuyyānato madhuraṃ ambaphalaṃ tuṇḍenādāya gacchanto satthāraṃ disvā pasannamānaso ‘‘dassāmi buddhassā’’ti cittaṃ uppādesi. Satthā tassa cittācāraṃ ñatvā pattaṃ gahetvā nisīdi. Kokilo dasabalassa patte ambapakkaṃ ṭhapesi. Satthā tassa somanassuppādanatthaṃ tassa passantasseva taṃ paribhuñji. Atha so kokilo pasannamānaso teneva pītisukhena sattāhaṃ vītināmesi. Teneva puññakammena uppannuppannabhave mañjussaro ahosi. Kassapasammāsambuddhakāle vaḍḍhakikule nibbattetvā jeṭṭhakavaḍḍhakī hutvā pākaṭo ahosi. Parinibbute bhagavati tassa sarīradhātuyo nidahituṃ sattayojanappamāṇe thūpe āraddhe so āha – ‘‘yojanāvaṭṭaṃ yojanubbedhaṃ karomā’’ti. Te sabbe tassa vacane aṭṭhaṃsu. Iti appamāṇassa buddhassa orappamāṇaṃ cetiyaṃ kāresi, tena kammena nibbattaṭṭhāne aññehi hīnappamāṇo ahosi. So amhākaṃ bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā atirassatāya ca suvaṇṇapaṭimā viya sundarasarīratāya ca lakuṇḍakabhaddiyoti paññāyittha. So aparabhāge satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā bahussuto dhammakathiko hutvā madhurena sarena paresaṃ dhammaṃ kathesi.
有一次在节庆日,一个妓女和一位婆罗门一起乘车出行,她看见长老,露齿笑了起来。长老取她的牙齿作为禅修对象,生起禅那,以那为基础修观,证得了不还果。他经常安住在身至念中。有一天,在具寿法军尊者的指导和教诫下,他证得了应供果。有些比丘和沙弥不知道他已经证得应供果,就抓住他的耳朵拉扯,或者抓着他的头、手臂、手脚等摇晃着玩耍,骚扰他。世尊听说后,说道:“诸比丘,不要骚扰我的儿子。”从那时起,大家知道他是应供者,就不再骚扰他了。
Athekasmiṃ ussavadivase ekena brāhmaṇena saddhiṃ rathena gacchantī ekā gaṇikā theraṃ disvā dantavidaṃsakaṃ hasi. Thero tassā dantaṭṭhike nimittaṃ gahetvā jhānaṃ uppādetvā taṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anāgāmī ahosi, so abhiṇhaṃ kāyagatāya satiyā viharanto ekadivasaṃ āyasmatā dhammasenāpatinā ovadiyamāno anusāsiyamāno arahatte patiṭṭhahi. Ekacce bhikkhū ca sāmaṇerā ca tassa arahattappattabhāvaṃ ajānanto kaṇṇesu gahetvā kaḍḍhanti, sīse bāhāya hatthapādādīsu vā gahetvā cāletvā kīḷantā viheṭhesuṃ. Atha bhagavā sutvā – ‘‘mā, bhikkhave, mama puttaṃ viheṭhethā’’ti āha. Tato paṭṭhāya taṃ ‘‘arahā’’ti jānitvā na viheṭhesuṃ.
1212. 他证得阿罗汉果之后,满心欢喜,为了宣说自己过去生所修的功德事迹,说出了“名为莲华上胜者……”等偈颂。“以妙声鸣叫”的意思是:我以甜美、令人喜爱的声音鸣叫,发出了声响。这里其余的内容都很容易理解。
12. So arahā hutvā sañjātasomanasso attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Mañjunābhinikūjahanti madhurena pemaniyena sarena abhinikūjiṃ saddaṃ nicchāresiṃ ahanti attho. Sesamettha suviññeyyamevāti.
2. 疑离婆多长老的譬喻注释
2. Kaṅkhārevatattheraapadānavaṇṇanā
3434. 第二篇譬喻中,“名为莲华上胜者……”这一段,是具寿疑离婆多长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛那里积集了善行,在一次次生命中积攒趋向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭。所有这些,按照经文读下来就能很容易明白。
34. Dutiyāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato kaṅkhārevatattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto, taṃ sabbaṃ pāṭhānusārena suviññeyyamevāti.
3. 希瓦利长老譬喻的注释
3. Sīvalittheraapadānavaṇṇanā
第三譬喻中,以“名为莲华上胜者”等偈颂开篇的,是具寿希瓦利长老的譬喻。他也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次生命中积累趣向解脱的福德资粮。在莲华上世尊的时代,他出生在一个善信之家。按下面所说的方式,他来到精舍,站在大众边缘听法,看见导师把一位比丘安立在“利得第一”的位置上,就想:“将来我也应该成为这样的人。”于是他邀请十力者,在七天里,对以佛为首的比丘僧团作了盛大的布施。然后他发愿说:“尊者,我不以这份善业希求别的成就,只愿将来在某位佛陀的教法中,我也能像那位被您们安立在此第一位的比丘一样,成为利得第一者。”导师看到他未来没有障碍,就授记说:“你这个愿望,将来会在乔达摩佛那里实现。”说完就离开了。这位善男子一生行善,在天界和人间享受了两种福报,后来在毗婆尸世尊的时代,出生在离班度马提城不远的一个村子里。那时,班度马提城的居民和国王商议后,一起向十力者作了布施。
Tatiyāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato sīvalittherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto heṭṭhā vuttanayena vihāraṃ gantvā parisāya pariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ lābhīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘mayāpi anāgate evarūpena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti dasabalaṃ nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhasaṅghassa mahādānaṃ datvā, ‘‘bhante, iminā adhikārakammena na aññaṃ sampattiṃ patthemi, anāgate pana ekassa buddhassa sāsane ahampi tumhehi so etadagge ṭhapitabhikkhu viya lābhīnaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyataṃ disvā ‘‘ayaṃ te patthanā anāgate gotamassa buddhassa santike samijjhissatī’’ti byākaritvā pakkāmi. So kulaputto yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu ubhayasampattiyo anubhavitvā vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagarato avidūre ekasmiṃ gāmake nibbatti, tasmiṃ samaye bandhumatīnagaravāsino raññā saddhiṃ sākacchitvā dasabalassa dānaṃ adaṃsu.
有一天,所有的人都聚在一起做布施,他们互相查看:“我们的布施里是不是还缺什么?”结果发现没有蜂蜜和糖酪。于是他们商量:“不管从哪里,我们都要弄来。”就派人守在从乡间进城的各条路上。那时,这位良家子从自己的村子带着糖酪块,心想“我要带点什么东西去”,正往城里走。他想“先洗把脸,洗净手脚再进城”,就四处找合适的地方。这时他看见一块犁头大小、没有苍蝇落上去的成块蜂蜜,心想“这是我的福德感召来的”,就拿起来进了城。市民派去的人看见他,问道:“朋友,你这是要带给谁的?”他说:“不是带给谁的,先生,这是我拿来卖的。”那人就说:“那你拿这一枚钱,把蜂蜜和糖酪给我吧。”
Ekadivasaṃ sabbe ekato hutvā dānaṃ dentā ‘‘kiṃ nu kho amhākaṃ dānagge natthī’’ti (a. ni. aṭṭha. 1.1.207; theragā. aṭṭha. 1.59 sīvalittheragāthāvaṇṇanā) olokentā madhuñca guḷadadhiñca nāddasaṃsu. Te ‘‘yato kutoci āharissāmā’’ti janapadato nagarapavisanamaggesu purise ṭhapesuṃ. Tadā esa kulaputto attano gāmato guḷadadhivārakaṃ gahetvā ‘‘kiñcideva āharissāmī’’ti nagaraṃ gacchanto ‘‘mukhaṃ dhovitvā dhotahatthapādo pavisissāmī’’ti phāsukaṭṭhānaṃ olokento naṅgalasīsappamāṇaṃ nimmakkhikadaṇḍakamadhuṃ disvā ‘‘puññena me idaṃ uppanna’’nti gahetvā nagaraṃ pāvisi. Nāgarehi ṭhapitapuriso taṃ disvā, ‘‘mārisa, kassa imaṃ harasī’’ti pucchi. ‘‘Na kassaci, sāmi, vikkāyikaṃ me ida’’nti. ‘‘Tena hi imaṃ kahāpaṇaṃ gahetvā etaṃ madhuñca guḷadadhiñca dehī’’ti.
他心里盘算:“这东西对我来说不值多少钱,可他却一下子出这么多,我得试探试探。”于是对那人说:“一枚钱币,我不卖。”“要是这样,那就拿两枚钱币来,卖给我吧。”“两枚我也不卖。”他就用这个办法一路抬价,一直加到一千。这时他心想:“太贪心也不合适,算了,先问问他拿这东西要做什么。”于是对那人说:“这东西其实不值什么钱,你却出这么多。你拿它是要做什么事?”那人说:“朋友,这城里的居民跟国王闹翻了,正在给毗婆尸正自觉者办布施,可就是在布施处找不到这两样东西,所以派我到处找。要是找不到这两样,市民们就输了。所以我才出一千钱来买。”“那这东西是只能给市民们,还是别人也能给?”“给谁都行,没有限制。”“那在市民们的布施里,有没有人一天出过一千钱?”“没有,朋友。”“你知道这两样东西值一千钱吗?”“是的,我知道。”“那你回去吧,去告诉市民们:‘有个人不肯把这两样东西卖钱,他想跟你们一起亲手做这个布施,你们不用为这两样东西发愁了。’”那人说:“好,那你在这场布施里,就是上首份额的亲眼见证人。”说完就走了。而这位善男子从村里用买物之钱买了五辛,磨成粉末,从酪中滤出醍醐,在那里压取蜜片,与五辛粉调和,放进莲叶里,安排妥当后带着它,坐在离十力者不远的地方。在众人所献供养中间,他察看自己应得的那一份,知道有机会后,便走到世尊身边,说:“尊者,这是我这穷人的供养,请世尊哀愍我,接受它。”世尊因哀愍他,用四大天王所献的石钵接受了它,并如此加持:使这供养分给六百八十万比丘时也不耗尽。
So cintesi – ‘‘idaṃ me na bahuṃ agghati, ayañca ekappahāreneva bahuṃ deti, vīmaṃsissāmī’’ti. Tato naṃ āha – ‘‘nāhaṃ ekakahāpaṇena demī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ dve kahāpaṇe gahetvā dehī’’ti. ‘‘Dvīhipi na demī’’ti. Etenupāyena vaḍḍhetvā yāva sahassaṃ pāpuṇi, so cintesi – ‘‘atiañchituṃ na vaṭṭati, hotu tāva iminā kattabbakammaṃ pucchissāmī’’ti . Atha naṃ āha – ‘‘na idaṃ bahuagghanakaṃ, tvaṃ pana bahuṃ desi, kena kammena idaṃ gaṇhasī’’ti. ‘‘Idha, bho, nagaravāsino raññā saddhiṃ paṭivirujjhitvā vipassisammāsambuddhassa dānaṃ dentā idaṃ dvayaṃ dānagge apassantā maṃ pariyesāpenti. Sace idaṃ dvayaṃ na labhissanti, nāgarānaṃ parājayo bhavissati. Tasmā sahassaṃ datvā gaṇhāmī’’ti. ‘‘Kiṃ panetaṃ nāgarānaṃ eva vaṭṭati, udāhu aññesampi dātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Yassa kassaci dātuṃ avāritameta’’nti. ‘‘Atthi pana koci nāgarānaṃ dāne ekadivasaṃ sahassaṃ dātā’’ti? ‘‘Natthi, sammā’’ti. ‘‘Imesaṃ me dvinnaṃ sahassagghanakabhāvaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āma, jānāmī’’ti. ‘‘Tena hi gaccha, nāgarānaṃ ārocehi – ‘eko puriso imāni dve mūlena na deti, tumhehi saddhiṃ sahattheneva dātukāmo, tumhe imesaṃ dvinnaṃ kāraṇā nibbitakkā hothā’’ti. ‘‘Tvaṃ imasmiṃ dāne jeṭṭhakabhāgassa kāyasakkhī hohī’’ti vatvā gato. So pana kulaputto gāmato paribbayatthaṃ gahitakahāpaṇena pañcakaṭukaṃ gahetvā cuṇṇaṃ katvā dadhito kañciyaṃ vāhetvā tattha madhupaṭalaṃ pīḷetvā pañcakaṭukacuṇṇena yojetvā paduminipatte pakkhipitvā taṃ saṃvidahitvā ādāya dasabalassa avidūre nisīdi. Mahājanehi āhariyamānassa sakkārassa antare attano pattavāraṃ olokento okāsaṃ ñatvā satthu santikaṃ gantvā, ‘‘bhante, ayaṃ me duggatasakkāro, imaṃ me anukampaṃ paṭicca paṭiggaṇhathā’’ti. Satthā tassānukampaṃ paṭicca catumahārājehi dattiyena selamayapattena taṃ paṭiggahetvā yathā aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassassa diyyamānaṃ na khīyati, evaṃ adhiṭṭhāsi.
这位良家子礼拜了用斋完毕的世尊,坐在一边,说道:“尊者,今天我看见槃头摩帝城的居民们给您送来礼遇。我也愿意凭着这份福报的余力,在将来一生又一生流转轮回时,都成为获得利养第一、名声第一的人。”导师说:“善男子,但愿如此。”然后为他和城里的居民们做了饭后随喜,就离开了。这位良家子一生行善,在天界和人间流转,到这一佛出世时,投生在善生公主的母胎里。从他入胎那一刻起,每天早晚都有五百份礼物送到善生公主那里。那时,为了检验他的福报,公主用手碰了碰装种子的篮子。每一粒种子能长出百根苗,甚至千根苗;每一小块田能收获五十车,甚至六十车的庄稼。仓库装满的时候,公主用手碰一下仓库的门,凭着她的福报,取东西的人取走多少,仓库就又填满多少。就算从装满食物的锅里,说一声“这是公主的福报”,然后把食物给任何人,只要不把锅端走,食物就不会耗尽。这孩子还在母胎里的时候,七年就过去了。
So kulaputto niṭṭhitabhattakiccaṃ bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno āha – ‘‘diṭṭho me, bhante bhagavā, ajja bandhumatīnagaravāsīhi tumhākaṃ sakkāro āhariyamāno, ahampi imassa nissandena nibbattanibbattabhave lābhaggayasaggappatto bhaveyya’’nti. Satthā ‘‘evaṃ hotu kulaputtā’’ti vatvā tassa ca nagaravāsīnañca bhattānumodanaṃ katvā pakkāmi. So kulaputto yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde suppavāsāya rājadhītuyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya sāyaṃ pātañca pañcapaṇṇākārasatāni suppavāsāya upanīyanti. Athassa sā puññavīmaṃsanatthaṃ hatthena bījapacchiṃ phusāpentī aṭṭhāsi. Ekekabījato salākasataṃ salākasahassampi niggacchati, ekekakarīsakhettato paṇṇāsampi saṭṭhipi sakaṭapamāṇāni uppajjanti. Koṭṭhapūraṇakālepissā koṭṭhadvāraṃ hatthena phusantiyā rājadhītāya puññena gaṇhantānaṃ gahitagahitaṃ puna pūrati. Paripuṇṇabhattakumbhitopi ‘‘rājadhītāya puñña’’nti vatvā yassa kassaci dentā naṃ yāva na ukkaḍḍhanti, na tāva bhattaṃ khīyati. Dārake kucchigateyeva satta vassāni atikkamiṃsu.
苏波瓦萨胎儿成熟时,承受了整整七天的大苦。她叫来丈夫,说:“趁我还活着,在死之前,我要行布施。”于是派他去导师那里:“去吧,夫君,把这件事禀告导师,并邀请导师。导师说了什么,你好好记住,回来告诉我。”他去了以后,把她的口信禀告导师:“尊者,拘利族女向您足下顶礼。”导师出于悲悯,说道:“愿拘利族女苏波瓦萨快乐、无病,愿她无病地生下儿子。”他听到这话,礼敬世尊后,就朝自己村子的方向出发了。还没等他回来,胎儿就从苏波瓦萨的体内像滤水器流出的水一样流了出来。围坐在旁边的人们满脸泪水,开始哭泣,而有人满心欢喜,赶着去向她的丈夫报告这个好消息。丈夫看到众人的神情,心想:“十力者所说的话,想必已经实现了。”他回来后,把导师的话告诉了王女。王女说:“你邀请的活命施,就会成为吉祥施。去吧,去邀请十力者七天。”他便照办了。他们为以佛陀为首的比丘僧团举行了七天的大布施。那个孩子因为平息了亲族们焦灼的心,让他们得到清凉,所以一出生,大家就给他取名叫希瓦利。因为他在胎中住了七年,从出生那天起,就能胜任一切事务。法将舍利弗长老在第七天和他进行了交谈。世尊也说了这首偈:
Gabbhe pana paripakke sattāhaṃ mahādukkhaṃ anubhosi. Sā sāmikaṃ āmantetvā – ‘‘pure maraṇā jīvamānā dānaṃ dassāmī’’ti satthu santikaṃ pesesi – ‘‘gaccha, sāmi, imaṃ pavattiṃ satthu ārocetvā satthāraṃ nimantehi, yañca satthā vadati, taṃ sādhukaṃ upalakkhetvā āgantvā mayhaṃ kathehī’’ti. So gantvā tassā sāsanaṃ satthu ārocesi – ‘‘satthu bhante, koḷiyadhītā pāde vandatī’’ti. Satthā tassā anukampaṃ paṭicca – ‘‘sukhinī hotu suppavāsā koḷiyadhītā arogā, arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti āha. So taṃ sutvā bhagavantaṃ vanditvā attano gāmābhimukho pāyāsi. Tassa pure āgamanāyeva suppavāsāya kucchito dhammakaraṇato udakaṃ viya gabbho nikkhami, parivāretvā nisinnajano assumukho rodituṃ āraddho haṭṭhatuṭṭhova tassā sāmikassa tuṭṭhisāsanaṃ ārocetuṃ agamāsi. So tesaṃ iṅgitaṃ disvā – ‘‘dasabalena kathitakathā nipphannā bhavissati maññe’’ti cintesi. So āgantvā satthu kathaṃ rājadhītāya kathesi. Rājadhītā tayā nimantitaṃ jīvabhattameva maṅgalabhattaṃ bhavissati, gaccha sattāhaṃ dasabalaṃ nimantehīti. So tathā akāsi. Sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ pavattayiṃsu. So dārako ñātīnaṃ santattacittaṃ nibbāpento sītalabhāvaṃ kurumāno jātoti, sīvalitveva nāmaṃ kariṃsu. So satta vassāni gabbhe vasitattā jātakālato paṭṭhāya sabbakammakkhamo ahosi. Dhammasenāpati sāriputtatthero sattame divase tena saddhiṃ kathāsallāpamakāsi. Satthāpi imaṃ gāthaṃ abhāsi –
他越过了这片泥沼、难行的险道、轮回和愚痴。
已渡越到彼岸,安住于禅修,内心无渴爱动摇,不再有任何疑惑。
不再执取而寂灭,我称他为婆罗门。
‘‘Yomaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. (dha. pa. 414; su. ni. 643);
这时,长老对他说:“你亲身受了这样的苦,难道还不该出家吗?”他回答:“尊者,如果能得到允许,我就出家。”苏波瓦萨看见儿子正在和长老谈话,心想:“我的儿子在跟法将说什么呢?”于是走到长老面前问:“尊者,我儿子跟您说了什么?”长老就把他自己经历过的住胎之苦讲了出来,并说:“他说,如果得到您的允许,他就要出家。”她说:“尊者,太好了,请您度他出家吧。”长老把他带到精舍,给了他“皮等五法”的业处,为他剃度,并说:“希瓦利,你不需要靠别的教导来用功,只要反复观察你这七年来所受的苦就够了。”他说:“尊者,度我出家是您的事;至于我能做到的,我自己会知道。”当第一撮头发被剃下时,他就证入了入流果;第二撮头发被剃下时,证入一来果;第三撮头发被剃下时,证入不来果;等到所有头发全部剃完,他正好证得阿罗汉果,不前不后。
Atha naṃ thero evamāha – ‘‘kiṃ pana tayā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavitvā pabbajituṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Labhanto pabbajeyyaṃ, bhante’’ti. Suppavāsā taṃ therena saddhiṃ kathentaṃ disvā – ‘‘kiṃ nu kho me putto dhammasenāpatinā kathetī’’ti theraṃ upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘mayhaṃ putto tumhehi saddhiṃ kiṃ katheti, bhante’’ti? Attanā anubhuttagabbhavāsadukkhaṃ kathetvā – ‘‘tumhehi anuññāto pabbajissāmī’’ti vadatīti. ‘‘Sādhu bhante, pabbājetha na’’nti. Thero taṃ vihāraṃ netvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājento, ‘‘sīvali , tuyhaṃ aññena ovādena kammaṃ natthi, tayā satta vassāni anubhuttadukkhameva paccavekkhāhī’’ti. ‘‘Bhante, pabbajjāyeva tumhākaṃ bhāro, yaṃ pana mayā sakkā kātuṃ, tamahaṃ jānissāmī’’ti. So pana paṭhamakesavaṭṭiyā oropitakkhaṇeyeva sotāpattiphale patiṭṭhāsi, dutiyāya oropitakkhaṇe sakadāgāmiphale, tatiyāya anāgāmiphale patiṭṭhāsi. Sabbesaṃyeva kesānaṃ oropanañca arahattaphalasacchikiriyā ca apure apacchā ahosi.
这时,比丘僧团里生起了议论:“哎呀,这位长老真有福报啊,在母胎里住了七年七个月,又在胎中困了七天!”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起议论什么?”他们回答:“是在说这件事。”导师说:“比丘们,这位善男子不是在这一生才造下这个业的。”于是导师引出了过去世的事:“比丘们,在过去,远在佛陀出世之前,这位善男子就出生在波罗奈的王族家里。父亲去世后,他继承了王位,财富丰足,名声显赫。那时,有一个边境的国王想夺取王位,带兵来围困都城,扎下营寨住着。于是这位国王和母亲同心协力,一连七天把营寨城的四方城门全都关上,进出的人都被堵在门口。这时,住在鹿野苑的独觉佛们发出了喊声。国王听到后,就叫人打开了城门。那个边境国王也就逃走了。他因为这一业报,在地狱等处受尽了苦,到了这一佛出世的时候,虽然生在王族,却还是和母亲一起遭受了这样的痛苦。不过,从他出家那天起,比丘僧团所需的四种资具,就随他的意愿随时出现。这件事的因由就是这样发生的。”
Atha bhikkhusaṅghe kathā udapādi – ‘‘aho evaṃ puññavāpi thero sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni mātugabbhe vasitvā satta divasāni mūḷhagabbhe vasī’’ti. Satthā āgantvā – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā – ‘‘imāya nāmā’’ti vutte – ‘‘na, bhikkhave, iminā kulaputtena imāya jātiyā katakamma’’nti vatvā atītaṃ āharitvā atīte, bhikkhave, buddhuppādato puretarameva esa kulaputto bārāṇasiyaṃ rājakule nibbatto, pitu accayena rajje patiṭṭhāya vibhavasampanno pākaṭo ahosi. Tadā eko paccantarājā ‘‘rajjaṃ gaṇhissāmī’’ti āgantvā nagaraṃ uparundhitvā khandhāvāraṃ kāretvā vihāsi. Atha rājā mātuyā saddhiṃ samānacchando hutvā sattāhaṃ khandhāvāranagare catūsu disāsu dvāraṃ pidhāpesi, nikkhamantānaṃ pavisantānañca dvāramūḷhaṃ ahosi. Atha migadāyavihāre paccekabuddhā ugghosesuṃ. Rājā sutvā dvāraṃ vivarāpesīti. Paccantarājāpi palāyi. So tena kammavipākena narakādīsu dukkhamanubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde rājakule nibbattopi mātuyā saddhiṃ imaṃ evarūpaṃ dukkhamanubhavi. Tassa pana pabbajitakālato paṭṭhāya bhikkhusaṅghassa cattāro paccayā yadicchakaṃ uppajjanti. Evaṃ ettha vatthu samuṭṭhitaṃ.
后来,导师前往舍卫城。那位长老顶礼世尊之后说:“尊者,我想检验一下自己的福德之力,请您给我五百位比丘。”世尊说:“希瓦利,带去吧。”他便带着五百位比丘,朝雪山方向走去,走上了林间的道路。他最先见到的那棵尼拘陀树上住着的天神,连续七天供养他。就这样,他——
Aparabhāge satthā sāvatthiṃ agamāsi. Thero bhagavantaṃ abhivādetvā, ‘‘bhante, mayhaṃ puññabalaṃ vīmaṃsissāmi, pañcabhikkhusatāni dethā’’ti. ‘‘Gaṇha, sīvalī’’ti. So pañcasate bhikkhū gahetvā himavantābhimukhaṃ gacchanto aṭavimaggaṃ gacchati. Tassa paṭhamaṃ diṭṭhanigrodhe adhivatthā devatā satta divasāni dānaṃ adāsi. Iti so –
他最先看见尼拘陀树,第二看见般度婆山;
第三是阿奇拉瓦提河,第四是最胜妙海。
他第五次去雪山,第六次到了六牙湖。
第七是香醉山,第八是离婆多。
‘‘Nigrodhaṃ paṭhamaṃ passi, dutiyaṃ paṇḍavapabbataṃ; Tatiyaṃ aciravatiyaṃ, catutthaṃ varasāgaraṃ. ‘‘Pañcamaṃ himavantaṃ so, chaṭṭhaṃ chaddantupāgami; Sattamaṃ gandhamādanaṃ, aṭṭhamaṃ atha revata’’nti. (a. ni. aṭṭha. 1.1.207; theragā. aṭṭha. 1.59 sīvalittheragāthāvaṇṇanā) –
他们在所有地方都只布施了七天。而在香醉山上,龙施天王在七天当中,一天供养了乳粥,一天供养了酥粥。于是比丘僧团问他:“贤友,这位天王这里既看不到挤奶的母牛,也看不到搅酸奶的,天王,您这些东西是从哪里来的?”天王回答:“尊者,这是迦叶佛在世时,布施乳粥签食所得的果报。”
Sabbaṭṭhānesu satta satta divasāneva dānaṃ adaṃsu. Gandhamādanapabbate pana nāgadattadevarājā sattasu divasesu ekadivasaṃ khīrapiṇḍapātaṃ adāsi, ekadivasaṃ sappipiṇḍapātaṃ adāsi. Atha naṃ bhikkhusaṅgho āha – ‘‘āvuso, imassa devarañño neva dhenuyo duyhamānā paññāyanti, na dadhinimmathanaṃ, kuto te, devarāja, idaṃ uppajjatī’’ti? ‘‘Bhante, kassapadasabalassa kāle khīrasalākabhattadānassetaṃ phala’’nti devarājā āha.
后来,导师亲自去迎接住在迦提罗林(Khadiravaniya)的离婆多长老。事情是这样的:那时舍利弗尊者对导师说:“尊者,听说我的弟弟离婆多出家了。他是否住得欢喜呢?我去看看他。”世尊知道离婆多已经修起了观行,两次都没答应。第三次舍利弗再请求时,世尊知道离婆多已经证得阿罗汉果,就说:“舍利弗,我也要去,你去通知比丘们吧。”舍利弗长老把比丘们召集起来,告诉大家:“贤友们,世尊想要出行游化,想去的人就来吧。”每当十力世尊要出行游化时,留下来不去的比丘总是很少,大多数人都想去,心想:“我们要瞻仰世尊金色的身相,听那甘甜的法语。”所以想去的人特别多。就这样,世尊在大比丘僧团的围绕下,为了去看离婆多而出发了。
Aparabhāge satthā khadiravaniyarevatattherassa paccuggamanaṃ akāsi. Kathaṃ? Athāyasmā sāriputto satthāraṃ āha – ‘‘bhante, mayhaṃ kira kaniṭṭhabhātā revato pabbajito, so abhirameyya vā na vā, gantvā naṃ passissāmī’’ti. Bhagavā revatassa āraddhavipassakabhāvaṃ ñatvā dve vāre paṭikkhipitvā tatiyavāre yācito arahattappattabhāvaṃ ñatvā – sāriputta, ahampi gamissāmi bhikkhūnaṃ ārocehīti. Thero bhikkhū sannipātāpetvā – ‘‘āvuso, satthā cārikaṃ caritukāmo, gantukāmā āgacchantū’’ti sabbesaṃyeva ārocesi. Dasabalassa cārikatthāya gamanakāle ohiyyamānakabhikkhū nāma appakā honti, ‘‘satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ passissāma, madhuradhammakathaṃ vā suṇissāmā’’ti yebhuyyena gantukāmā bahutarāva honti. Iti satthā mahābhikkhusaṅghaparivāro ‘‘revataṃ passissāmā’’ti nikkhanto.
走到一处,阿难长老遇到一条岔路,就问佛陀:“尊者,这里有两条路,僧团该走哪一条?”佛陀问:“阿难,哪条是直路?”阿难回答:“尊者,直路有三十由旬,是一条非人走的路。绕行的路有六十由旬,安全而且食物充足。”佛陀问:“阿难,希瓦利跟我们一起来了吗?”阿难回答:“是的,尊者,他一起来了。”佛陀说:“那就让僧团走直路吧,我们来试试希瓦利的福德。”于是,导师在比丘僧团的随行下,为了验证希瓦利长老的福德,走上了那条三十由旬的路。
Athekasmiṃ padese ānandatthero dvedhāpathaṃ patvā bhagavantaṃ pucchi – ‘‘bhante, imasmiṃ ṭhāne dvedhāpatho, kataramaggena bhikkhusaṅgho gacchatū’’ti? ‘‘Kataramaggo, ānanda, ujuko’’ti? ‘‘Bhante, ujumaggo tiṃsayojaniko amanussapatho. Parihāramaggo pana saṭṭhiyojaniko khemo subhikkho’’ti. ‘‘Ānanda, sīvali, amhehi saddhiṃ āgato’’ti? ‘‘Āma, bhante, āgato’’ti. ‘‘Tena hi saṅgho ujumaggameva gacchatu, sīvalissa puññaṃ vīmaṃsissāmā’’ti. Satthā bhikkhusaṅghaparivāro sīvalittherassa puññavīmaṃsanatthaṃ tiṃsayojanamaggaṃ abhiruhi (a. ni. aṭṭha. 1.1.203).
从踏上这条路开始,天神们每隔一由旬就变出一座城,并准备好精舍,让以佛陀为首的比丘僧团居住。天子们像国王派出的工匠一样,拿着粥、干粮等食物,一边走一边问:“希瓦利尊者在哪儿?”长老收下这些供养后,就带到导师面前。导师和比丘僧团一起享用。就这样,导师一路接受供养,每天最多走一由旬,走过了三十由旬的荒野,到了迦地利林离婆多长老住的地方。长老知道导师来了,就在自己的住处用神通变出足够容纳以佛陀为首的比丘僧团的精舍,包括十力世尊的香室、夜间住处和白天住处,然后出去迎接如来。导师沿着装饰整齐的道路进入精舍。如来进了香室之后,比丘们按戒腊顺序进入各自的坐卧处。天神们说:“现在不是吃饭的时候。”就送来了八种饮品。导师和僧团一起喝了饮品。就这样,如来一直享受着恭敬供养,半个月过去了。
Maggaṃ abhiruhanaṭṭhānato paṭṭhāya devasaṅgho yojane yojane ṭhāne nagaraṃ māpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa vasanatthāya vihāre paṭiyādesi. Devaputtā raññā pesitakammakārā viya hutvā yāgukhajjakādīni gahetvā – ‘‘kahaṃ, ayyo sīvalī’’ti pucchantā gacchanti. Thero sakkārasammānaṃ gāhāpetvā satthu santikaṃ gacchati. Satthā bhikkhusaṅghena saddhiṃ paribhuñji. Imināva niyāmena satthā sakkāraṃ anubhavanto devasikaṃ yojanaparamaṃ gantvā tiṃsayojanikaṃ kantāraṃ atikkamma khadiravaniyarevatattherassa vasanaṭṭhānaṃ patto, thero satthu āgamanaṃ ñatvā attano vasanaṭṭhāne buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa pahonakavihāre dasabalassa gandhakuṭiṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni ca iddhiyā māpetvā tathāgatassa paccuggamanaṃ gato. Satthā alaṅkatapaṭiyattena maggena vihāraṃ pāvisi. Atha tathāgate gandhakuṭiṃ paviṭṭhe bhikkhū vassaggena pattasenāsanāni pavisiṃsu. Devatā ‘‘akālo āhārassā’’ti aṭṭhavidhaṃ pānakaṃ āhariṃsu. Satthā saṅghena saddhiṃ pānakaṃ pivi. Iminā niyāmeneva tathāgatassa sakkārasammānaṃ anubhavantasseva addhamāso atikkanto.
这时,有些心生厌离的比丘坐在一个地方议论起来:“十力世尊说‘这是我上首弟子的弟弟’,却为了看这样一个忙着建房的比丘而来到这里。跟这座精舍比起来,祇园精舍、竹林精舍那些又算什么呢?这位比丘也是这种建房的活计在干,他还能修什么沙门法呢?”于是导师心想:“如果我在这里久住,这地方会变得拥挤。住在林里的比丘本来就是求远离的,离婆多就不会住得安稳了。”然后导师就去了长老的白天住处。长老也正独自在经行道尽头,靠着扶栏坐在石板上,远远看见导师走来,就起身迎接,顶礼世尊。
Athekacce ukkaṇṭhitabhikkhū ekasmiṃ ṭhāne nisīditvā kathaṃ uppādayiṃsu – ‘‘dasabalo ‘mayhaṃ aggasāvakassa kaniṭṭhabhātā’ti vatvā evarūpaṃ navakammikaṃ bhikkhuṃ passituṃ āgato, imassa vihārassa santike jetavanavihāro vā veḷuvanavihārādayo vā kiṃ karissanti? Ayampi bhikkhu evarūpassa navakammassa kārako, kiṃ nāma samaṇadhammaṃ karissatī’’ti? Atha satthā cintesi – ‘‘mayi idha ciraṃ vasante idaṃ ṭhānaṃ ākiṇṇaṃ bhavissati, āraññakā nāma bhikkhū pavivekatthikā honti, revatassa phāsuvihāro na bhavissatī’’ti. Tato therassa divāṭṭhānaṃ gato. Theropi ekakova caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya pāsāṇaphalake nisinno satthāraṃ dūratova āgacchantaṃ disvā paccuggantvā vandi.
这时,导师问离婆多:“离婆多,这里是猛兽出没的地方,你听到那些凶暴的象、马等叫声时,会怎么做?”离婆多回答:“尊者,我听着那些声音时,心里生起了一种叫‘林居之喜’的喜悦。”导师便在这里用五百首偈颂为离婆多长老讲说了“林居的功德”。第二天,导师在附近托钵之后,把离婆多长老叫来,然后让那些曾说过长老坏话的比丘们丢失了自己的拄杖、凉鞋、油筒和伞。那些比丘为了找回自己的资具,只好原路折返,可他们怎么也认不出那个地方了。因为第一天他们是沿着装饰整齐的道路去的,而这一天却只能走崎岖不平的路,走一段就得蹲下来,甚至用膝盖跪着往前挪。他们踩过灌木丛、树丛和荆棘,好不容易回到自己曾住过的地方,才在散落的金合欢树桩上认出被挂住的伞,也认出了凉鞋、拄杖和油筒。这时他们才明白:“这位比丘有神通啊!”于是拿起自己的资具,说道:“原来对十力世尊的供养是这样的啊!”说完就离开了。
Atha naṃ satthā pucchi – ‘‘revata, idaṃ vāḷamigaṭṭhānaṃ, caṇḍānaṃ hatthiassādīnaṃ saddaṃ sutvā kiṃ karosī’’ti? ‘‘Tesaṃ me, bhante, saddaṃ suṇato araññapīti nāma uppannā’’ti. Satthā imasmiṃ ṭhāne revatattherassa pañcahi gāthāsatehi araññānisaṃsaṃ nāma kathetvā punadivase avidūraṭṭhāne piṇḍāya caritvā revatattheraṃ āmantetvā yehi bhikkhūhi therassa avaṇṇo kathito, tesaṃ kattarayaṭṭhiupāhanatelanāḷichattānaṃ pamussanabhāvamakāsi. Te attano parikkhāratthāya nivattā āgatamaggeneva gacchantāpi taṃ ṭhānaṃ sallakkhetuṃ na sakkonti. Paṭhamañhi te alaṅkatapaṭiyattena maggena gantvā, taṃdivasaṃ pana visamamaggena gacchantā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne ukkuṭikaṃ nisīdantā jaṇṇukehi gacchanti. Te gumbe ca gacche ca kaṇḍake ca maddantā attanā vasitasabhāgaṭṭhānaṃ gantvā tasmiṃ tasmiṃ khadirakhāṇuke laggitaṃ attano chattaṃ sañjānanti, upāhanaṃ kattarayaṭṭhiṃ telanāḷiñca sañjānanti. Te tasmiṃ samaye ‘‘iddhimā ayaṃ bhikkhū’’ti ñatvā attano parikkhāramādāya ‘‘dasabalassa paṭiyattasakkāro nāma evarūpo hotī’’ti vadantā agamaṃsu.
毗舍佉在自家坐定时,问那些先到的比丘:“尊者,离婆多的住处悦意吗?”他们回答:“近事女,那住处就像欢喜园和心藤园一样悦意。”随后,她又问那些后来才到的比丘:“大德,离婆多的住处悦意吗?”他们答道:“近事女,别问了,那地方不宜说,只不过是一片长着金合欢树的荒地,到处是沙砾、碎石,高低不平,那位比丘就住在那里。”
Purato āgate bhikkhū, visākhā upāsikā, attano gehe nisinnakāle pucchi – ‘‘manāpaṃ nu kho, bhante, revatassa vasanaṭṭhāna’’nti? ‘‘Manāpaṃ, upāsike, nandavanacittalatāvanapaṭibhāgaṃ taṃ senāsana’’nti. Atha tesaṃ pacchato āgate bhikkhū pucchi – ‘‘manāpaṃ, ayyā, revatassa vasanaṭṭhāna’’nti? ‘‘Mā puccha, upāsike, kathetuṃ ayuttaṭṭhānaṃ, etaṃ ujjaṅgalasakkharapāsāṇavisamakhadiravanaṃ eva, tattha so bhikkhu vasatī’’ti.
毗舍佉听了先来和后到的两批比丘说的话,心想:“到底谁说的是真的呢?”于是午饭后带着香和花,去佛陀那里,顶礼之后坐在一边,问佛陀说:“尊者,有些圣尊称赞离婆多长老住的地方,有些却批评,这到底是怎么回事?”佛陀说:“毗舍佉,不管那地方悦意还是不悦意,只要圣者们的心在那里感到喜悦,那个地方就可以叫做悦意的地方。”说完之后,说了这首偈:
Visākhā purimānaṃ pacchimānañca bhikkhūnaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘kesaṃ nu kho kathā saccā’’ti pacchābhattaṃ gandhamālaṃ ādāya dasabalassa upaṭṭhānaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisinnā satthāraṃ pucchi – ‘‘bhante, revatattherassa vasanaṭṭhānaṃ ekacce ayyā vaṇṇenti, ekacce nindanti, kimetaṃ, bhante’’ti? ‘‘Visākhe, ramaṇiyaṃ vā hotu mā vā, yasmiṃ ṭhāne ariyānaṃ cittaṃ ramati, tadeva ṭhānaṃ ramaṇiyaṃ nāmā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
不管是在村子里,还是在林中荒野;不管是在低洼地,还是在高地上。
阿罗汉们住的地方,那片土地就是让人欢喜的。
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka’’nti. (dha. pa. 98; theragā. 991; saṃ. ni. 1.261);
后来,世尊坐在圣众中间,把希瓦利长老立为最上首,说道:“诸比丘,在我的比丘声闻弟子中,得利养者当中,希瓦利最为第一。”(《增支部》1.198, 207)
Aparabhāge bhagavā ariyagaṇamajjhe nisinno theraṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ lābhīnaṃ yadidaṃ, sīvalī’’ti (a. ni. 1.198, 207) etadagge ṭhapesi.
5454. 那时,具寿尸婆利长老证得阿罗汉果,获得最上首的地位后,忆念起自己过去的业,心生欢喜,为了宣说自己往昔所行的事迹,说出了“名为莲华上胜者……”等语。我们只注释其中难解的词句。
54. Athāyasmā sīvalitthero arahattaṃ patvā pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Anuttānatthapadavaṇṇanameva karissāma.
55他的戒是不可计量的,意思是那位莲华上世尊的戒是不可计量的。
55.Sīlaṃ tassa asaṅkheyyanti tassa padumuttarassa bhagavato sīlaṃ asaṅkheyyaṃ.
九千俱胝,还有八十百俱胝;
五百万,另外还有三十六。
这些律仪戒,是正自觉者所开示的。
通过略说方式已开示的,就是学处、律仪与防护。
‘‘Nava koṭisahassāni, asītisatakoṭiyo; Paññāsasatasahassāni, chattiṃsā ca punāpare. ‘‘Ete saṃvaravinayā, sambuddhena pakāsitā; Peyyālamukhena niddiṭṭhā, sikkhāvinayasaṃvare’’ti. (visuddhi. 1.20; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.37) –
这些所说的学处,是就比丘们而言,按弟子所施设的方式来说的。但世尊的戒,根本没法计算、没法数清,这就是这里的意思。所谓“定如金刚”:就像金刚石能穿透帝青、琉璃、水晶、摩萨罗伽等各种宝石,把它们打穿、凿出孔洞一样,同样,莲华上佛的出世间道定,能穿透、击破、断除那些对立、敌对的法,这就是这里的意思。所谓“不可计量的无上智”:那位佛的智慧集合,能够了知、通达四圣谛、三十七菩提分法,以及有为法和无为法,这一包含自然智、一切知智等的智慧集合,不可计量,因为它超越了过去、未来、现在等分类所施设的计数,这就是这里的意思。所谓“解脱也无与伦比”:因为从诸烦恼中解脱,入流果等四种解脱无可比拟,不能用“像这样”的譬喻来比拟,这就是这里的意思。其余的文句,意思都很明了。
Evaṃ vuttasikkhāpadāni bhikkhūnaṃ sāvakapaññattivasena vuttāni. Bhagavato pana sīlaṃ asaṅkheyyameva saṃkhātuṃ gaṇetuṃ asakkuṇeyyanti attho. Samādhivajirūpamo yathā vajiraṃ indanīlamaṇiveḷuriyamaṇiphalikamasāragallādīni ratanāni vijjhati chiddāvachiddaṃ karoti, evameva padumuttarassa bhagavato lokuttaramaggasamādhi paṭipakkhapaccanīkadhamme vijjhati bhindati samucchindatīti attho. Asaṅkheyyaṃ ñāṇavaraṃ tassa buddhassa cattāri saccāni sattatiṃsabodhipakkhiyadhamme saṅkhatāsaṅkhatadhamme ca jānituṃ paṭivijjhituṃ samatthaṃ sayambhūñāṇasabbaññutaññāṇādiñāṇasamūhaṃ asaṅkheyyaṃ, atītānāgatapaccuppannādibhedena saṃkhāvirahitanti attho. Vimutti ca anopamāti saṃkilesehi vimuttattā sotāpattiphalādikā catasso vimuttiyo anupamā upamārahitā ‘‘imā viya bhūtā’’ti upametuṃ na sakkāti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第四部《梵吉沙长老譬喻经》的注释
4. Vaṅgīsattheraapadānavaṇṇanā
《第四譬喻经》中“名为莲华上胜者”等语,是尊者鹏耆舍长老的譬喻。这位长老在过去诸佛那里也曾积集善业,在一次次投生中积累能导向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城一个巨富之家。长大以后,他和城中前去听法的居民一起前往精舍。听法时,他看见世尊把一位比丘安立在辩才第一的位置上,于是为世尊做了种种服务,并发愿说:“愿我未来世也能成为辩才第一的人。”世尊为他授记。那一生中,他直到命终都行善,之后在天界和人间享受两种成就。到了现在这位佛陀出世时,他出生在舍卫城一个婆罗门家庭。因为母亲是游方者,他后来也被称为游方者,并得名“鹏耆舍”。他学通三部吠陀后,又讨得老师欢心,学会了名为“知尸首明咒”的咒术,能用指甲敲击死者的头骨,就知道:“这个有情投生到了某某生处。”
Catutthāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato vaṅgīsattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbatto vuddhippatto dhammaṃ sotuṃ gacchantehi nagaravāsīhi saddhiṃ vihāraṃ gantvā dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekabhikkhuṃ paṭibhānavantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā satthu adhikārakammaṃ katvā – ‘‘ahampi anāgate paṭibhānavantānaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ katvā satthārā byākato yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā mātu paribbājikābhāvena aparabhāge paribbājakoti pākaṭo vaṅgīsoti ca laddhanāmo tayo vede uggaṇhitvā tato ācariyaṃ ārādhetvā chavasīsajānanamantaṃ nāma sikkhitvā chavasīsaṃ nakhena ākoṭetvā – ‘‘ayaṃ satto asukayoniyaṃ nibbatto’’ti jānāti.
婆罗门们心想“这是我们谋生的门路”,就带着鹏耆舍到各个村落、集镇和王城游走。鹏耆舍让人取来死去甚至已经三年的人的骨头,用指甲敲一敲,就说“这个有情投生到了某某处”,为了消除大众的疑惑,他把那些亡者一个个招来,让他们各自说出自己投生的去处。因此大众对他生起了极大的信心。靠着这个,他从众人手里得到一百甚至一千的钱财。婆罗门们带着鹏耆舍,想去哪里就去哪里。鹏耆舍听说了世尊的功德,就想前去拜见世尊。婆罗门们阻止他说:“沙门乔达摩会用幻术把你骗走的。”
Brāhmaṇā ‘‘ayaṃ amhākaṃ jivikāya maggo’’ti vaṅgīsaṃ gahetvā gāmanigamarājadhāniyo vicariṃsu. Vaṅgīso tivassamatthake matānampi sīsaṃ āharāpetvā nakhena ākoṭetvā – ‘‘ayaṃ satto asukayoniyaṃ nibbatto’’ti vatvā mahājanassa kaṅkhācchedanatthaṃ te te jane āvāhetvā attano attano gatiṃ kathāpeti. Tena tasmiṃ mahājano abhippasīdati. So taṃ nissāya mahājanassa hatthato satampi sahassampi labhati. Brāhmaṇā vaṅgīsaṃ ādāya yathāruci vicariṃsu. Vaṅgīso satthu guṇe sutvā satthāraṃ upasaṅkamitukāmo ahosi. Brāhmaṇā ‘‘samaṇo gotamo māyāya taṃ āvaṭṭessatī’’ti paṭikkhipiṃsu.
鹏耆舍没有理会那些人的话,走到导师跟前,问候寒暄之后,坐在一边。导师问他:“鹏耆舍,你懂什么技艺吗?”他说:“是的,乔达摩先生,我懂一种叫‘知尸首’的。靠这个,死去满三年的人,我用指甲敲他的头骨,就能知道他投生到了哪里。”于是导师让人取来四个头骨给他看:一个投生到地狱的,一个投生到人间的,一个投生到天界的,一个入般涅槃的。他敲了第一个头骨,说:“乔达摩先生,这个有情投生到地狱了。”导师说:“好,鹏耆舍,你看得不错。”又问他:“这个有情投生到哪儿了?”“人间。”“这个呢?”“天界。”三个投生处他都说了出来。可是敲那个入般涅槃者的头骨时,他用指甲怎么敲也看不到边、找不到尽头。导师就问他:“鹏耆舍,你没办法了吧?”他说:“乔达摩先生,您看,我再仔细看看。”他翻来覆去地看,可凭外道的咒术,怎么也弄不清一位漏尽者的头骨。这时他额头上冒出汗来,羞愧地沉默了。导师对他说:“鹏耆舍,你累了吧。”他说:“是的,乔达摩先生,我弄不清这个投生到哪里。如果您知道,请告诉我。”导师说:“鹏耆舍,这个我也知道,还有比这更高的我也知道。”说完——
Vaṅgīso tesaṃ vacanaṃ anādiyitvā, satthu santikaṃ gantvā, paṭisanthāraṃ katvā, ekamantaṃ nisīdi. Satthā taṃ pucchi – ‘‘vaṅgīsa, kiñci sippaṃ jānātī’’ti? ‘‘Āma, bho gotama, chavasīsamantaṃ nāmekaṃ jānāmi, tena tivassamatthake matānampi sīsaṃ nakhena ākoṭetvā nibbattaṭṭhānaṃ jānāmī’’ti. Atha satthā tassa ekaṃ niraye nibbattassa sīsaṃ, ekaṃ manussesu, ekaṃ devesu, ekaṃ parinibbutassa sīsaṃ āharāpetvā dassesi. So paṭhamasīsaṃ ākoṭetvā, ‘‘bho gotama, ayaṃ satto niraye nibbatto’’ti āha. Sādhu vaṅgīsa, suṭṭhu tayā diṭṭhaṃ, ‘‘ayaṃ satto kuhiṃ nibbatto’’ti pucchi. ‘‘Manussaloke’’ti. ‘‘Ayaṃ kuhi’’nti? ‘‘Devaloke’’ti. Tiṇṇannampi nibbattaṭṭhānaṃ kathesi. Parinibbutassa pana sīsaṃ nakhena ākoṭento neva antaṃ na koṭiṃ passi. Atha naṃ satthā ‘‘na sakkosi, vaṅgīsā’’ti pucchi. ‘‘Passatha, bho gotama, upaparikkhāmi tāvāti punappunaṃ parivattetvāpi bāhirakamantena khīṇāsavassa sīsaṃ jānituṃ na sakkoti. Athassa matthakato sedo mucci. So lajjitvā tuṇhī ahosi’’. Atha naṃ satthā ‘‘kilamasi, vaṅgīsā’’ti āha. ‘‘Āma, bho gotama, imassa nibbattaṭṭhānaṃ jānituṃ na sakkomi. Sace tumhe jānātha, kathethā’’ti. ‘‘Vaṅgīsa, ahaṃ etampi jānāmi, ito uttaripi jānāmī’’ti vatvā –
他能完全了知众生的死亡与再生;
无执著、善逝、觉者,我称他为婆罗门。
诸天、乾达婆与人,皆不知其去处。
诸漏已尽的阿罗汉,我称他为婆罗门。
‘‘Cutiṃ yo vedi sattānaṃ, upapattiñca sabbaso; Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. (dha. pa. 419-420; su. ni. 648-649) –
他诵出这两首偈颂后,向乔达摩尊者表达了敬意,说道:“尊者,请把那个明咒传授给我吧。”然后就在导师身边坐下了。导师说:“我们只传给和我们同样身份的人。”鹏耆舍心想:“不管怎样,我非得把这咒术学到手不可。”于是他去见那些婆罗门,对他们说:“我出家的时候,你们不用操心。等我学会了咒术,我会成为整个赡部洲最了不起的人,到时候对你们也有好处。”就这样,他为了学咒术而来到导师跟前,请求出家。当时尼哥罗达咖巴长老正站在世尊身边,世尊就吩咐他:“尼哥罗达咖巴,你给他剃度吧。”长老遵照导师的指示为他剃度后,告诉他:“你先学咒术相关的基础。”接着就给他讲了三十二身分的业处和观业处。鹏耆舍一边反复念诵三十二身分的业处,一边开始修观。那些婆罗门来找他,问:“喂,鹏耆舍,你在沙门乔达摩那里学到咒术了吗?”“是的,学到了。”“那好,走吧,咱们回去。”“学那咒术有什么用?你们回去吧,我跟你们已经没什么要办的事了。”婆罗门们就说:“你现在已经被沙门乔达摩收服了,被他的幻术迷住了,我们还能在你这里做什么?”说完就沿着原路回去了。鹏耆舍继续修观,最终证得了阿拉汉果。
Imā dve gāthāyo abhāsi. So tena hi, bho gotama, taṃ vijjaṃ me dethāti apacitiṃ dassetvā satthu santike nisīdi. Satthā ‘‘amhehi samānaliṅgassa demā’’ti āha. Vaṅgīso ‘‘yaṃ kiñci katvā mayā imaṃ mantaṃ gahetuṃ vaṭṭatī’’ti brāhmaṇe upagantvā āha – ‘‘tumhe mayi pabbajante mā cintayittha, ahaṃ mantaṃ uggaṇhitvā sakalajambudīpe jeṭṭhako bhavissāmi, tumhākampi tena bhaddameva bhavissatī’’ti so mantatthāya satthu santikaṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Tadā ca thero nigrodhakappo bhagavato santike ṭhito hoti, taṃ bhagavā āṇāpesi – ‘‘nigrodhakappa, imaṃ pabbājehī’’ti. Thero satthu āṇāya taṃ pabbājetvā ‘‘mantaparivāraṃ tāva uggaṇhāhī’’ti dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ vipassanākammaṭṭhānañca ācikkhi. So dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ sajjhāyantova vipassanāya kammaṭṭhānaṃ paṭṭhapesi. Brāhmaṇā taṃ upasaṅkamitvā – ‘‘kiṃ, bho vaṅgīsa, samaṇassa gotamassa santike sippaṃ uggahita’’nti pucchiṃsu. ‘‘Āma sikkhitaṃ’’. ‘‘Tena hi ehi gamissāmā’’ti. ‘‘Kiṃ sippasikkhanena, gacchatha tumhe na mayhaṃ tumhehi kattabbakicca’’nti. Brāhmaṇā ‘‘tvampi dāni samaṇassa gotamassa vasaṃ āpanno, māyāya āvaṭṭito, kiṃ mayaṃ tava santike karissāmā’’ti āgatamaggeneva pakkamiṃsu. Vaṅgīso vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi.
96长老这样证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去的业,心生欢喜,为了阐明往昔行持的事迹,便说“名为莲华上胜者……”等语。我们只解释其中含义不明显的地方。
96. Evaṃ thero arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Anuttānatthameva vaṇṇayissāma.
9999.“以种种光芒照耀”:那位莲华上世尊用蓝、黄等六种颜色的光芒照耀、闪耀、焕发光彩、大放光明,这就是这句话的意思。“所化的莲花们”:就像莲华上太阳,用自己的教法之光——也就是太阳的光芒,特别地唤醒、令觉悟那些被称为所化众生的莲花,使他们因为证得阿拉汉道而绽放开来,这就是这句话的意思。
99.Pabhāhi anurañjantoti so padumuttaro bhagavā nīlapītādichabbaṇṇapabhāhi raṃsīhi anurañjanto jalanto sobhayamāno vijjotamānoti attho. Veneyyapadumāni soti padumuttarasūriyo attano vacanasaṅkhātena sūriyaraṃsiyā veneyyajanasaṅkhātapadumāni visesena bodhento pabodhento arahattamaggādhigamena phullitāni karotīti attho.
100具足种种无畏:
100.Vesārajjehi sampannoti –
在障碍上、在出离上、在成佛上、在漏尽上;
在这四种处,佛陀极为自信。
‘‘Antarāye ca niyyāne, buddhatte āsavakkhaye; Etesu catuṭṭhānesu, buddho suṭṭhu visārado’’ti. –
意思是:具足、成就并完全拥有如上所说的四种无畏智。
Evaṃ vuttacatuvesārajjañāṇehi sampanno samaṅgībhūto samannāgatoti attho.
105“Vāgīso(鹏耆舍)”是“vādisūdana(摧伏论者)”的意思。本来应该说“vādīso”,即“论者中的首领、论者中的智者”,但把辅音 da 变成了 ga,所以说成了“vāgīso”——应该这样理解。所谓“摧伏论者”,就是让自论和他论流淌涌出、使之显明的人。
105.Vāgīso vādisūdanoti vādīnaṃ paṇḍitajanānaṃ īso padhāno ‘‘vādīso’’ti vattabbe da-kārassa ga-kāraṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sakatthaparatthavādaṃ sūdati paggharāpeti pākaṭaṃ karotīti vādisūdano.
110接触、执取并摧毁蕴魔等五种魔,所以叫摧魔者。令被称为世俗和胜义的见流出、涌现并显示出来,所以叫摧见者。
110.Māramasanāti khandhamārādayo pañcamāre masati parāmasati viddhaṃsetīti māramasano. Diṭṭhisūdanāti vohāraparamatthasaṅkhātaṃ diṭṭhidassanaṃ sūdati paggharaṃ dīpetīti diṭṭhisūdano.
111“休息处、寂静处”:意思是,对于在整个轮回大海中疲惫不堪的众生,通过让他们证得入流道等,成为休息之地、安歇之处、平息之所。
111.Vissāmabhūmi santānanti sakalasaṃsārasāgare santānaṃ kilamantānaṃ sotāpattimaggādiadhigamāpanena vissamabhūmi vissamaṭṭhānaṃ vūpasamanaṭṭhānanti attho.
132从那时起,我因为见到了独觉佛的舍利身,所以摧毁了傲慢,灭尽了骄矜,变得谦卑,于是好好地请求、恳请并禀告允许我出家。这段话的意思就是这样。其余的内容很容易理解。
132.Tatohaṃ vihatārambhoti tato paccekabuddhassa sarīradassanena ahaṃ vihatārambho vinaṭṭhasārambho, vinaṭṭhamāno nimmado hutvā pabbajjaṃ saṃ suṭṭhu yāciṃ saṃyāciṃ ārocesinti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
难陀迦长老譬喻的注释
5. Nandakattheraapadānavaṇṇanā
第五篇譬喻中,名为莲华上胜者的那位,等等内容,是尊者难陀迦长老的譬喻。这位长老也是在过去诸佛那里积累过善行,等等这一切,按照经文读下来就能很清楚理解。
Pañcamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato nandakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikārotiādi sabbaṃ pāṭhānusārena suviññeyyamevāti.
第六篇 迦留陀夷长老譬喻的注释
6. Kāḷudāyittheraapadānavaṇṇanā
第六篇譬喻中,“名为莲华上胜者”等偈颂,是尊者迦留陀夷长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积集了善根,在一次次生命中积累福德,作为趋向还灭、资助解脱的因缘。在莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城的一个良家,长大后听闻世尊说法,看见世尊把一位比丘立为“最能令在家人生起净信”的第一位,便发起相应的愿行,求取那个位置。世尊也为他授记。他一生行善,在天界与人间流转,直到我们的菩萨入母胎结生那天,才从天界命终,投生在迦毗罗卫城的一户大臣家里。他与菩萨同一天出生,当天人们就用细布襁褓把他裹好,送到菩萨身边去侍奉。与菩萨同日出生的还有菩提树、罗睺罗的母亲、四处宝藏、可乘骑的大象、犍陟、车匿和迦留陀夷,这七位因为同一天出生,所以被称为“同生”。后来给孩子取名的日子,因为全城欢腾,就给他取名叫优陀夷;又因为他肤色稍黑,所以被称为迦留陀夷。他从小和菩萨一起玩耍,渐渐长大。
Chaṭṭhāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato kāḷudāyittherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ kulappasādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā tajjaṃ abhinīhārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi. Satthāpi byākāsi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bodhisattassa mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇadivase devalokato cavitvā kapilavatthusmiṃyeva amaccakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Bodhisattena saha ekadivaseyeva jāto, taṃdivasaṃyeva naṃ dukūlacumbaṭakena nipajjāpetvā bodhisattassa upaṭṭhānaṃ nayiṃsu. Bodhisattena hi saddhiṃ bodhirukkho, rāhulamātā, cattāro nidhī , ārohaniyahatthī, kaṇḍako, channo, kāḷudāyīti ime satta ekadivase jātattā sahajātā nāma ahesuṃ. Athassa nāmaggahaṇadivase sakalanagarassa udaggacittadivase jātattā udāyītveva nāmaṃ kariṃsu. Thokaṃ kāḷadhātukattā pana kāḷudāyīti paññāyittha. So bodhisattena saddhiṃ kumārakīḷaṃ kīḷanto vuddhiṃ agamāsi.
后来,世间怙主以大出离出家,次第证得一切知智,转动了殊胜的法轮。当世尊住在王舍城附近的竹林精舍时,净饭大王听说了这件事,就派了一位大臣,带着一千人随行,吩咐说:“去把我的儿子请回来。”那位大臣在导师说法的时候来到导师面前,站在大众外围听法,听完法后,他和随从们都证得了阿罗汉果。这时世尊伸出手说:“来吧,比库们!”他们当下就变得像出家六十年的长老一样,身上穿着神通变化出来的钵和袈裟。因为圣者从证得阿罗汉果那一刻起,自然就安住在中舍的状态中,所以那位大臣没有向十力世尊转达国王的使命。国王见派去的人既不回来,也没有消息,就又派了另一位大臣,同样带着一千人随行。那位也照样证了果,于是又派下一位。就这样,国王先后派了九位大臣,每位都带着一千人随行。他们全都去了之后证得阿罗汉果,一个个都沉默不语。
Aparabhāge lokanāthe mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anukkamena sabbaññutaṃ patvā pavattitavaradhammacakke rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharante suddhodanamahārājā taṃ pavattiṃ sutvā purisasahassaparivāraṃ ekaṃ amaccaṃ ‘‘puttaṃ me idhānehī’’ti pesesi. So satthu dhammadesanāvelāyaṃ satthu santikaṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaṃ pāpuṇi. Atha ne satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Sabbe taṃkhaṇaṃyeva iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Arahattappattato paṭṭhāya ariyā nāma majjhattāva honti, tasmā raññā pesitasāsanaṃ dasabalassa nārocesi. Rājā neva gato āgacchati, na sāsanaṃ suyyatīti aparampi amaccaṃ purisasahassaparivāraṃ pesesi. Tasmimpi tathā paṭipanne aparampīti etena nayena navapurisasahassaparivāre nava amacce pesesi. Sabbe gantvā arahattaṃ patvā tuṇhībhūtā ahesuṃ.
这时,国王心想:“这么多人对我没有感情,竟然没有一个人为了请十力世尊来这里而开口说一句话。可是这位优陀夷,他和十力世尊同岁,从小一起玩泥巴,又对我有感情,我就派他去吧。”于是国王把优陀夷叫来,对他说:“孩子,你带一千个随从去,把十力世尊请到这里来。”优陀夷出发前说:“大王,如果我能出家,我就能把世尊请来。”国王回答说:“就算你出家了,也要把我的儿子带来见我。”于是优陀夷到了王舍城,在世尊说法的时候站在大众外围听法,听完法后就和随从们一起证得了阿罗汉果,成为“善来比丘”。他证果后想:“现在还不是去十力世尊的家乡城市的时候。等到雨季来了,山间林子里绿草铺地,那才是赶路的好时候。”他就等着出发的时机,雨季一到,便向世尊极力赞美沿途的风光,劝请世尊回乡。这件事在《长老偈》(长老偈527-530)中是这样说的——
Atha rājā cintesi – ‘‘ettakā janā mayi sinehābhāvena dasabalassa idhāgamanatthāya na kiñci kathayiṃsu, ayaṃ kho pana udāyī dasabalena samavayo sahapaṃsukīḷiko, mayi ca sinehavā, imaṃ pesessāmī’’ti. Atha taṃ pakkosāpetvā, ‘‘tāta, tvaṃ purisasahassaparivāro gantvā dasabalaṃ idhānehī’’ti vatvā pesesi. So pana gacchanto ‘‘sacāhaṃ, deva, pabbajituṃ labhissāmi, evāhaṃ bhagavantaṃ idhānessāmī’’ti vatvā raññā ‘‘pabbajitopi mama puttaṃ dassehī’’ti vutto rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi. So arahattaṃ patvā – ‘‘na tāvāyaṃ dasabalassa kulanagaraṃ gantuṃ kālo, vassante pana upagate pabbatesu vanasaṇḍesu haritatiṇasañchannāya bhūmiyā gamanakālo bhavissatī’’ti gamanakālaṃ āgamento vassante sampatte satthu kulanagaraṃ gantuṃ gamanavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesi. Vuttañcetaṃ theragāthāya (theragā. 527-530) –
尊者,如今树木如煤炭般炽燃,为了结果实而舍弃了叶子的遮蔽;
他们像火焰一样发光,大雄啊,这是分享诸味者的时节。
花开满树,令人心生欢喜,香气从四周吹向所有方向。
叶子已经放下,却还盼着果实;勇士啊,该是从这里出发的时候了。
既不太冷,也不太热,时节舒适,适合上路,尊者。
愿释迦族和拘利族的人们,看见您面向下游、渡过罗希尼河。
因为有所求,人们才耕田;因为有所求,人们才播种。
商人们怀着期望出海,去大海里求取财富;
我依靠什么期望而安住,愿我这个期望能够实现。
既不太冷,也不太热,也没有严重的饥荒和饥渴。
大地青翠,生机盎然,大牟尼,此时正是时候。
人们一次又一次地播下种子,天王一次又一次地降下雨水;
农夫们一次又一次地耕田,谷物一次又一次地来到国土。
乞讨的人一次又一次地四处乞讨,施主一次又一次地布施。
施主一次又一次地布施,一次又一次地往生到天界。
真正的勇士确实能净化七代人;广慧者出生在哪个家族。
我认为,天中之天确实尊贵,因为名为“真实”的牟尼确实是由你而生。
净饭王是这位大仙的父亲,而佛陀的母亲名叫摩耶。
那位以母胎孕育并守护菩萨的人,身体坏灭之后,在三十三天享受快乐。
那位乔达弥死后离开了这里,投生天界,拥有了天界的欲乐。
她享受五种欲乐,被那些天众围绕着。
我是佛陀的儿子,是那位降伏难伏者、光焰者、无匹者、如如不动者的儿子。
帝释天,你曾是我的祖父;乔达摩如法地称我为尊者。
芒果树、菠萝蜜树和木苹果树,都点缀着花朵与嫩叶;
那些结着固定果实的树流着汁液,就像小小的蜜井一样。
享受两者的人,该是大耶舍离开的时候了。
阎浮树甜得不得了,尼泊树结的果子像蜜团一样,是天上的果。
它们两边都闪闪发光,大耶舍啊,现在正是该出发的时候。
柿子树的果实和毕耶罗树的果实,金黄的颜色,让人看了心里欢喜。
大名声者啊,总是结小果,是离去之时。
芭蕉和五串芭蕉,点缀着熟透的果实;
两边皆垂挂累累,名声广大者,是启程之时了。
孔雀树永远挂着甜美的果实,令人心生欢喜;
它总是结小果,是那位拥有广大名声者离去的时候了。
兴塔拉棕榈和棕榈树排成行,像银色的树干一样闪闪发光。
被细小又甜汁流淌的成熟果实密密覆盖着。
那些果实他们正吃着的时候,名声广大的大名声者啊,该动身了。
优昙跋罗树那样的暗红色,永远结着极其甘甜的果实;
两边皆垂挂累累,名声广大者,是启程之时了。
这些树如此,数量众多,各自挂着不同的果实。
两边皆垂挂累累,名声广大者,是启程之时了。
瞻波迦花、沙喇喇树、龙树,香气芬芳,被花风吹拂飘散。
枝条开满花,闪闪发光,他们以香气供养。
带着敬意弯下身子,正是恭敬鞠躬,这位拥有广大名声的人,正是启程的时候了。
普那伽树和山普那伽树,这些扎根大地的树木都开满了花;
开满花的树冠闪闪发光,他们用芬芳的香气来供养。
带着恭敬,树冠谦卑地弯垂下来;声名远播的圣者啊,该启程了。
无忧树和黑檀树,都是殊胜的,能让人心生喜悦;
芬芳的耳饰花与扎好的花环,用红色的花朵点缀着;
带着恭敬,树冠弯垂下来;大名望的圣者啊,这是属于你的时刻。
咖尼咖喇树永远开着花,闪耀着金色的光芒;
天界的香气四处飘散,让所有方向都变得美丽。
带着恭敬,谦卑俯身,大名闻者,你的时机已到。
美叶且香气圆满的露兜花与弓露兜花,
妙香四处飘散,弥漫各方,芬芳遍及一切处。
带着敬意供养你的时候,正是你这位大名望者该受供的时机。
末利茉莉花,还有芬芳的小末利花;
香气向四面八方飘散,使两条道路都庄严美好。
带着敬意,它们为你垂挂下来;大名称者,你的时机到了。
辛杜婆罗花清凉芬芳,香气馥郁,随风摇曳。
向各方普遍献上供养,让两条道路都庄严生辉;
带着恭敬,树冠低垂,尊者啊,这正是你的时刻。
狮子和鬃毛狮,是四足众生所亲近依止的。
在酒饮之处也毫不胆怯,这些威猛的兽王。
那些心怀敬意的众兽之王,以狮子吼来向您献供;
在道上,你被两边托举着,声名远扬的人,现在正是时候。
老虎、信度马和猫鼬,相貌端正却令人恐惧;
在空中飞着,对任何东西都不害怕;
他们满怀敬意向你俯身,大名闻者啊,这正是你的时机。
三处绽裂的六牙象,容貌端正,声音和雅,光彩庄严;
它们七支着地,在道路两旁发出鸣叫声。
带着恭敬,欢笑着,大名鼎鼎的人,现在正是你的时机。
鹿、野猪和斑鹿,身体各部位色彩斑斓,模样俊美;
身材高矮胖瘦都很匀称,相貌端正美好,四肢搭配协调。
在两条路上唱歌,现在正是你名声显赫的时机。
牛羚、獐子、卢卢鹿,体型高大壮硕;
容貌端正、四肢俱全,就像天女一样殷勤侍奉。
他们用那些方式侍奉着,那时,大名声者,这是你的时机。
豹、熊、鬣狗,还有胡狼和水蛇,一直都有;
如今它们全都训练好了,凭你这位如是者的慈心;
他们确实是你的随从,大名声的圣者啊,这正是你的时机。
兔、豺、猫鼬,还有许多黑松鼠;
麝香、野猪、气味这些,全都歌唱着。
大名声的你,时机到了。
那些孔雀有着青蓝色的脖子,头顶有美丽的羽冠,翅膀光泽鲜亮;
它们的羽冠很美,叫声也动听,就像琉璃和宝石一样。
它们鸣叫着表达敬意,现在是你见父亲的时候了。
还有金色斑斓的雁和迅疾的雁、空中游走的雁;
它们全都离开了自己的栖息处,一心忙着去拜见胜利者。
它们用甜美的嗓音啼叫着:这是你去见父亲的时候了。
天鹅、苍鹭、善鸣鸟、鸳鸯,还有在河里游的水鸟;
苍鹭、白鹭、光彩夺目的鸟,水乌鸦、箭鸡;
这些鸟带着敬意鸣叫着,仿佛在告诉你:现在正是去见父亲的时候。
羽毛五彩斑斓,模样极其俊美,叫声悦耳动听,这些八哥真是有着漂亮的喙。
它们俩从树顶飞落下来,在路上啾啾地叫着。
它们在各自的地方啼叫着:现在是你去见父亲的时候了。
所有杜鹃鸟都色彩斑斓,始终发出悦耳的鸣声,极为殊胜。
那些令大众惊叹的,与同伴等一起的,是酒。
鸟儿们正用歌声向你致敬,现在正是你去见父亲的时候。
鹬鸟、鸬鹚和沙罗鸟,永远充满整片森林;
回响震动着森林,它们彼此和谐相伴;
就在这些鸟以歌声鸣唱的时候,正是你见到父亲的时候。
鹧鸪鸟声音好听又清亮,林鸡的叫声也悦耳。
声音甜美的鸟儿真讨人喜欢,现在正是你去见父亲的时候了。
白沙铺满地面,渡口修整得很好,让人看了心里欢喜;
那些湖泊满是甘甜的水,它们时时刻刻都在为你闪耀。
在那里沐浴、饮水之后,正是你去见亲属的时候。
鳄鱼和摩伽罗鱼密密麻麻,蒙佳草泛红,如环般环绕。
鱼和鳖穿梭其间,池水清凉又明净;
在那里沐浴饮水之后,就是你见亲人的时候了。
青莲花遍布其中,红莲花也同样遍布;
睡莲和青莲交错散布,湖泊处处闪耀着光彩。
那里的水清凉,正是你见亲族的好时候。
被白莲花覆盖,被红莲花遮蔽;
两条道路上,各处的莲花池都显得格外美丽。
在那里,人们在水里沐浴,这正是你见亲人的时候。
白沙遍布,有良好渡口,令人愉悦。
那些美丽的河流,满满都是清凉的洪流;
两条路都有水流过,这正是你去看望亲人的时候。
大道的两边,村落和市镇交错密布;
怀着净信的人们,归属于三宝;
他们的心愿已经圆满,现在正是你去看望亲人的时候。
在那些各个地方,天人和人两者,
他们用香和花鬘来供养,现在正是你去看望亲人的时候。
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāya; Te accimantova pabhāsayanti, samayo mahāvīra bhāgī rasānaṃ. ‘‘Dumāni phullāni manoramāni, samantato sabbadisā pavanti; Pattaṃ pahāya phalamāsasānā, kālo ito pakkamanāya vīra. ‘‘Nevātisītaṃ na panātiuṇhaṃ, sukhā utu addhaniyā bhadante; Passantu taṃ sākiyā koḷiyā ca, pacchāmukhaṃ rohiniyaṃ tarantaṃ. ‘‘Āsāya kasate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati; Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṃ dhanahārakā; Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatu. ‘‘Nātisītaṃ nātiuṇhaṃ, nātidubbhikkhachātakaṃ; Saddalā haritā bhūmi, esa kālo mahāmuni. (a. ni. aṭṭha. 1.1.225); ‘‘Punappunañceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā; Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ. ‘‘Punappunaṃ yācanakā caranti, punappunaṃ dānapatī dadanti; Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupenti ṭhānaṃ. ‘‘Vīro have sattayugaṃ puneti; Yasmiṃ kule jāyati bhūripañño; Maññāmahaṃ sakkati devadevo, tayā hi jāto muni saccanāmo. ‘‘Suddhodano nāma pitā mahesino, buddhassa mātā pana māyanāmā; Yā bodhisattaṃ parihariya kucchinā, kāyassa bhedā tidivamhi modati. ‘‘Sā gotamī kālakatā ito cutā, dibbehi kāmehi samaṅgibhūtā; Sā modati kāmaguṇehi pañcahi, parivāritā devagaṇehi tehi. ‘‘Buddhassa puttomhi asayhasāhino, aṅgīrasassappaṭimassa tādino; Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka, dhammena me gotama ayyakosī’’ti. (theragā. 531-536); ‘‘Ambā panasā kapiṭṭhā ca, pupphapallavalaṅkatā; Dhuvapphalāni savanti, khuddāmadhukakūpamā; Sevamāno ubho passe, gantukālo mahāyassa. ‘‘Jambū sumadhurā nīpā, madhugaṇḍidivapphalā; Tā ubhosu pajjotanti, gantukālo mahāyasa. ‘‘Tiṇḍukāni piyālāni, soṇṇavaṇṇā manoramā; Khuddakappaphalā niccaṃ, gantukālo mahāyasa. ‘‘Kadalī pañcamocci ca, supakkaphalabhūsitā; Ubhopassesu lambanti, gantukālo mahāyasa. ‘‘Madhupphaladharā niccaṃ, morarukkhā manoramā; Khuddakappaphalā niccaṃ, gantukālo mahāyasa. ‘‘Hintālatālapantī ca, rajatakkhandhova jotare; Supakkaphalasañchannā, khuddakappā madhussavā; Phalāni tāni khādante, gantukālo mahāyasa. ‘‘Udumbarāruṇāvaṇṇā , sadāsumadhurapphalā; Ubhopassesu lambanti, gantukālo mahāyasa. ‘‘Itthambhūtā anekā te, nānāphaladharā dumā; Ubhopassesu lambanti, gantukālo mahāyasa. ‘‘Campakā salaḷā nāgā, sugandhā māluteritā; Supupphitaggā jotanti, sugandhenābhipūjayuṃ; Sādarā vinatāneva, gantukālo mahāyasa. ‘‘Punnāgā giripunnāgā, pupphitā dharaṇīruhā; Supupphitaggā jotanti, sugandhenābhipūjayuṃ; Sādarā vinatuggaggā, gantukālo mahāyasa. ‘‘Asokā koviḷārā ca, somanassakarā varā; Sugandhā kaṇṇikā bandhā, rattavaṇṇehi bhūsitā; Sādarā vinatuggaggā, samayo te mahāyasa. ‘‘Kaṇṇikārā phullitā niccaṃ, sovaṇṇaraṃsijotakā; Dibbagandhā pavāyanti, disā sabbāni sobhayaṃ; Sādarā vinatāneva, samayo te mahāyasa. ‘‘Supattā gandhasampannā, ketakī dhanuketakī; Sugandhā sampavāyanti, disā sabbābhigandhino; Sādarā pūjayantāva, samayo te mahāyasa. ‘‘Mallikā jātisumanā, sugandhā khuddamallikā; Disā sabbā pavāyanti, ubho magge pasobhayaṃ; Sādarā te palambanti, samayo te mahāyasa. ‘‘Sindhuvārā sītagandhā, sugandhā māluteritā; Disā sabbābhipūjentā, ubho magge pasobhayaṃ; Sādarā vinatuggaggā, samayo te mahāyasa. ‘‘Sīhā kesarasīhā ca, catuppadanisevitā; Acchambhītā surāpāne, migarājā patāpino. ‘‘Sīhanādena pūjenti, sādarā te migābhibhū; Maggamhi ubhato vūḷhā, samayo te mahāyasa. ‘‘Byagghā sindhavā nakulā, sādhurūpā bhayānakā; Ākāse sampatantāva, nibbhītā yena kenaci; Tehi te sādarā natā, samayo te mahāyasa. ‘‘Tidhā pabhinnā chaddantā, surūpā sussarā subhā; Sattappatiṭṭhitaṅgā te, ubho maggesu kūjino; Sādarā hāsamānāva, samayo te mahāyasa. ‘‘Migā varāhā pasadā, citrāsāvayavā subhā; Ārohapariṇāhena, surūpā aṅgasaṃyutā; Ubho magge gāyamānāva, samayo te mahāyasa. ‘‘Gokaṇṇā sarabhā rurū, ārohapariṇāhino; Surūpā aṅgasampannā, sevamānāva accharuṃ; Sevamānā tehi tadā, samayo te mahāyasa. ‘‘Dīpī acchā taracchā ca, tudarā varuṇā sadā; Te dāni sikkhitā sabbe, mettāya tava tādino; Te paccasevakā addhā, samayo te mahāyasa. ‘‘Sasā siṅgālā nakulā, kalandakāḷakā bahū; Kasturā sūrā gandhā te, kevalā gāyamānāva. Samayo te mahāyasa; ‘‘Mayūrā nīlagīvā te, susikhā subhapakkhikā; Supiñchā te sunādā ca, veḷuriyamaṇisannibhā; Nādaṃ karontā pūjenti, kālo te pitudassane. ‘‘Suvaṇṇacitrahaṃsā ca, javahaṃsā vihācarā; Te sabbe āsayā chuddhā, jinadassanabyāvaṭā; Madhurassarena kūjanti, kālo te pitudassane. ‘‘Haṃsā koñcā sunadā te, cakkavākā nadīcarā; Bakā balākā rucirā, jalakākā sarakukkuṭā; Sādarābhinādino ete, kālo te pitudassane. ‘‘Citrā surūpā sussarā, sāḷikā suvataṇḍikā; Rukkhaggā sampatantā te, ubho maggesu kūjino; Tesu tesu nikūjanti, kālo te pitudassane. ‘‘Kokilā sakalā citrā, sadā mañjussarā varā; Vimhāpitā te janataṃ, saddhimittādike surā; Sarehi pūjayantāva, kālo te pitudassane. ‘‘Bhiṅkā kurarā sārā, pūritā kānane sadā; Ninnādayantā pavanaṃ, aññamaññasamaṅgino; Gāyamānā sareneva, kālo te pitudassane. ‘‘Tittirā susarā sārā, susarā vanakukkuṭā; Mañjussarā rāmaṇeyyā, kālo te pitudassane. ‘‘Setavālukasañchannā, supatitthā manoramā; Madhurodakasampuṇṇā, sarā jotanti te sadā; Tattha nhatvā pivitvā ca, samayo te ñātidassane. ‘‘Kumbhīrāmakarākiṇṇā , valayā muñjarohitā; Macchakacchapabyāviddhā, sarā sītodakā subhā; Tattha nhatvā pivitvā ca, samayo te ñātidassane. ‘‘Nīluppalasamākiṇṇā, tathā rattuppalehi ca; Kumuduppalasaṃkiṇṇā, sarā sobhantinekadhā; Tattha sītalakā toyā, samayo te ñātidassane. ‘‘Puṇḍarīkehi sañchannā, padumehi samohatā; Ubho maggesu sobhanti, pokkharañño tahiṃ tahiṃ; Tatthodakāni nhāyanti, samayo te ñātidassane. ‘‘Setapulinasaṃkiṇṇā, supatitthā manoramā; Sītodakamahoghehi, sampuṇṇā tā nadī subhā; Ubho maggehi sandanti, samayo te ñātidassane. ‘‘Maggassa ubhatopasse, gāmanigamasamākulā; Saddhā pasannā janatā, ratanattayamāmakā; Tesaṃ sampuṇṇasaṅkappo, samayo te ñātidassane. ‘‘Tesu tesu padesesu, devā mānussakā ubho; Gandhamālābhipūjenti, samayo te ñātidassane’’ti.
长老用大约六十首偈颂这样赞叹导师出行的事。那时,世尊心想:“迦留陀夷盼着我出行,我要满他的愿。”世尊又看到这次出行能让许多人获得殊胜的证悟,于是在两万漏尽者的围绕下,从王舍城出发,以不慌不忙的步调游行,一路体验前面说过的种种殊胜果报,接受两足、四足等各类众生的承事供养,被前面说过的妙香和花香所熏染,一路摄受城乡的居民,走上了通往迦毗罗卫的路。长老则用神通先到了迦毗罗卫,站在国王前方的空中,显现出国王从未见过的身相。国王问他:“你是谁?”长老答道:“您若是不知道您派到世尊身边的那位大臣之子,那就这样认吧。”说着——
Evaṃ thero saṭṭhimattāhi gāthāhi satthu gamanavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesi. Atha kho bhagavā ‘‘kāḷudāyī mama gamanaṃ pattheti, pūressāmissa saṅkappa’’nti tattha gamane bahūnaṃ visesādhigamaṃ disvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto rājagahato aturitacārikāvasena vuttappakāraphalāphale anubhavanto dvipadacatuppadādisamūhānaṃ sevanapūjāya pūjiyamāno vuttappakārasugandhapupphagandhehi gandhiyamāno gāmanigamavāsīnaṃ saṅgahaṃ kurumāno kapilavatthugāmimaggaṃ paṭipajji. Thero iddhiyā kapilavatthuṃ gantvā rañño purato ākāse ṭhito adiṭṭhapubbaṃ vesaṃ disvā, raññā – ‘‘kosi tva’’nti pucchito ‘‘sace amaccaputtaṃ tayā bhagavato santike pesitaṃ na jānāsi, evaṃ jānāhī’’ti vadanto –
我是佛陀的儿子,能承受不可承受的重担,如同阿耆尼罗萨、无与伦比者、如是者;
释迦啊,你是我的祖父;乔达摩,从法上来说,你是我的祖父。
‘‘Buddhassa puttomhi asayhasāhino, aṅgīrasassappaṭimassa tādino; Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka, dhammena me gotama ayyakosī’’ti. (theragā. 536) – gāthamāha;
在这里,“我是佛陀之子”:因为是从一切知佛陀的胸怀中,由精进所生的法教而出生,所以我是他的亲生儿子。“能承担他人无法承担的重任”:在成正等觉之前,除了大菩萨以外,别人无法承担的整个菩提资粮和大悲藏,他能承担;此后,别人无法承担、无法降伏的五种魔,他也能承担、降伏;又因为凭着了知众生在意乐、随眠、习性、胜解等方面的种种差别,能随宜为所化众生开示现法利益、来世利益和究竟义,这种别人无法承担的佛事,他能承担,并在其中做得善巧,所以称为“能承担他人无法承担的重任”。“属于辉煌者”:即具足公认的戒等成就者。另有一种说法:“是从肢体各部位放射光明者。”也有人说:“辉煌者、悉达多,这两个名字是父王起的。”“无可比拟者”:无可比拟,因为具足可意等如如的状态,所以是如如者。“你是我的祖父”:以圣种姓来看,我的父亲是正自觉者;以世间通称来看,你是我的父亲。“释迦”:以族姓称呼国王。“依法”:指以本性的方式,圣种姓与世间种姓这两种种姓的本性相融合。“乔达摩啊”:以姓氏称呼国王。“你是我的祖父”:即曾经是祖父。在这里,长老说“我是佛陀之子”等话时,其实是在宣说另一件事。
Tattha buddhassa puttomhīti sabbaññubuddhassa ure vāyāmajanitāhi dhammadesanāhi jātatāya orasaputto amhi. Asayhasāhinoti abhisambodhito pubbe ṭhapetvā mahābodhisattaṃ aññehi sahituṃ asakkuṇeyyattā asayhassa sakalabodhisambhārassa, mahākaruṇākarassa ca sahanato tato parampi aññehi sahituṃ abhibhavituṃ asakkuṇeyyattā asayhānaṃ pañcannaṃ mārānaṃ sahanato abhibhavanato āsayānusayacaritādhimuttiādivibhāgāvabodhena yathārahaṃ veneyyānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi anusāsanīsaṅkhātassa aññehi asayhassa buddhakiccassa sahanato tattha vā sādhukārībhāvato asayhasāhino. Aṅgīrasassāti aṅgīkatasīlādisampattikassa. ‘‘Aṅgamaṅgehi niccharaṇakaobhāsassā’’ti apare. Keci pana ‘‘aṅgīraso siddhatthoti imāni dve nāmāni pitarāyeva gahitānī’’ti vadanti. Appaṭimassāti anupamassa iṭṭhādīsu tādilakhaṇasampattiyā tādino. Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsīti ariyajātivasena mayhaṃ pitu sammāsambuddhassa lokavohāravasena tvaṃ pitā asi. Sakkāti vaṃsena rājānaṃ ālapati. Dhammenāti sabhāvena ariyajātilokiyajātīhi dvinnaṃ jātīnaṃ sabhāvasamodhānena. Gotamāti gottena rājānaṃ ālapati. Ayyakosīti pitāmaho ahosi. Ettha ca ‘‘buddhassa puttomhī’’tiādiṃ vadanto thero aññaṃ byākāsi.
他这样表明了自己的身份之后,满心欢喜的国王让他坐在极其贵重的坐具上,把他自己准备好的各种美味食物装满钵。把钵递过去时,长老做出要离开的样子。国王问:“为什么想走?请吃吧。”他说:“我要到导师那里再吃。”国王又问:“导师在哪里?”他说:“世尊带着两万比丘随行,正为了见你们而走在路上。”国王说:“你们先吃这份团食,另外再带一份给世尊。在我儿子到达这座城之前,就从这里给世尊送团食。”长老吃完饭,为国王和大众说法。在世尊到来之前,他就让王宫大众对三宝的功德生起净信,并在所有人眼前,把装满应送给世尊的食物的钵抛向空中,自己也腾空而起,把团食送到世尊手中放好。世尊也吃了那份团食。就这样,世尊每天走一由旬,要走六十由旬的路,长老每天从王宫取来食物供养世尊。世尊渐次前行,到达迦毗罗卫城后,第二天就在王城的街道上托钵乞食。净饭大王听说后,去到那里说:“不要以为应该这样做,这不是王族的传统。”世尊说:“大王,那是你们的传统,而像这样则是我们诸佛的传统。”这样说了之后——
Evaṃ pana attānaṃ jānāpetvā haṭṭhatuṭṭhena raññā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasabhojanassa pattaṃ pūretvā patte dinne gamanākāraṃ dassesi. ‘‘Kasmā gantukāmattha, bhuñjathā’’ti vutte, satthu santikaṃ gantvā bhuñjissāmīti. Kahaṃ pana satthāti? Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṃ dassanatthāya maggaṃ paṭipannoti. Tumhe imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjatha, aññaṃ bhagavato haratha. Yāva ca mama putto imaṃ nagaraṃ pāpuṇāti, tāvassa itoyeva piṇḍapātaṃ harathāti. Thero bhattakiccaṃ katvā rañño ca parisāya ca dhammaṃ desetvā satthu āgamanato puretarameva rājanivesanaṃ ratanattayaguṇesu abhippasannaṃ karonto sabbesaṃ passantānaṃyeva satthu āharitabbabhattapuṇṇaṃ pattaṃ ākāse vissajjetvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā piṇḍapātaṃ upanetvā satthu hatthe ṭhapesi. Satthāpi taṃ piṇḍapātaṃ paribhuñji. Evaṃ saṭṭhiyojanaṃ maggaṃ divase divase yojanaṃ gacchantassa bhagavato rājagehato bhattaṃ āharitvā adāsi. Bhagavā kamena kapilavatthunagaraṃ patvā punadivase rājavīthiyaṃ piṇḍāya carati. Taṃ sutvā suddhodanamahārājā tattha gantvā, ‘‘mā evaṃ kattabbaṃ maññi, nayidaṃ rājavaṃsappaveṇī’’ti. ‘‘Ayaṃ tumhākaṃ, mahārāja, vaṃso, īdiso amhākaṃ pana buddhavaṃso’’ti vatvā –
应当起立,不要放逸,要行持善法。
行持正法的人,在今生和来世都能安乐地生活。
应行善法,勿行恶法;
行持正法的人,在这一世和下一世都能安乐地生活。
‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṃ sucaritaṃ care; Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca. ‘‘Dhammaṃ care sucaritaṃ, na naṃ duccaritaṃ care; Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti. (dha. pa. 168-169) –
他宣说了法。国王证得入流果。之后,国王邀请以佛陀为首的比丘僧团,在自己的宫殿里供养饮食,让他们吃饱喝足。用餐结束后,他听了《法护本生》,和随行的大众一起证得不还果。后来,他躺在白伞盖底下时,证得阿罗汉果,入了般涅槃。
Dhammaṃ desesi. Rājā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tato rājā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sakamandire bhojetvā sampavāretvā bhojanāvasāne dhammapālajātakaṃ (jā. 1.10.92 ādayo) sutvā sapariso anāgāmiphale patiṭṭhahi. Aparabhāge setacchattassa heṭṭhā nipannova arahattaṃ patvā parinibbāyi.
世尊随后去了罗睺罗的母亲跋陀王妃的宫殿,为她说法,消除了她的忧愁,又通过讲说《月紧那罗本生》等故事让她生起净信,然后前往榕树园。这时,跋陀王妃对儿子罗睺罗王子说:“去吧,向你父亲讨要属于你父亲的财产。”王子走到世尊面前说:“沙门,请把遗产给我。”然后一边跟着世尊走,一边说:“沙门,你的影子真舒服。”世尊把他带到榕树园,说:“来接受出世间遗产吧。”就让他出家了。后来,世尊坐在圣众中间,说:“比丘们,在我的比丘声闻弟子中,最能令家族生起净信的第一人,就是迦留陀夷。”于是把这位长老安立在这个第一的位置上。
Tato bhagavā rāhulamātuyā bimbādeviyā pāsādaṃ gantvā tassā dhammaṃ desetvā sokaṃ vinodetvā candakinnarījātakadesanāya (jā. 1.14.18 ādayo) pasādaṃ janetvā nigrodhārāmaṃ agamāsi. Atha bimbādevī puttaṃ rāhulakumāraṃ āha – ‘‘gaccha, tava pitu santakaṃ dhanaṃ yācāhī’’ti. Kumāro ‘‘dāyajjaṃ , me samaṇa, dehī’’ti vatvā bhagavantaṃ anubandhitvā, ‘‘sukhā, te samaṇa, chāyā’’ti vadanto gacchati. Taṃ bhagavā nigrodhārāmaṃ netvā ‘‘lokutaradāyajjaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā pabbājesi. Atha bhagavā ariyagaṇamajjhe nisinno ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī’’ti (a. ni. 1.219, 225) theraṃ etadagge ṭhapesi.
165这位长老安住在能获得“第一”之名的位置上,回忆起自己过去的业行,生起欢喜,为了阐明自己前世所修的事迹,诵出了“名为莲华上胜者”等偈颂。其中,我们只解释“无上”这个词。
165. Thero pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādigāthāyo abhāsi. Tattha anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
166能了知功德与无功德:功德与无功德,就是功德与过失、可赞与可责,或者善与不善;因为能了知这些,所以叫“能了知功德与无功德”。知恩:因为能了知别人对自己所施的恩德,所以叫知恩;即使别人只是用一顿饭等给过帮助,他也有能力用整个王国来报答,所以叫知恩。感恩:因为能感受到、体验到、接受所受到的恩惠,所以叫感恩。安置于渡处,引导生命:意思是,通过说法,把一切众生引导、接引、安立在通往涅槃的善道、正道之中。其余部分的意思很容易理解。至于这些偈颂的含义,在《长老偈》中已经说过了。
166.Guṇāguṇavidūti guṇañca aguṇañca guṇāguṇaṃ, vaṇṇāvaṇṇaṃ, kusalākusalaṃ vā taṃ jānātīti guṇāguṇavidū. Kataññūti aññehi kataguṇaṃ jānātīti kataññū, ekadivasampi bhattadānādinā katūpakārassa rajjampi dātuṃ samatthattā kataññū. Katavedīti kataṃ vindati anubhavati sampaṭicchatīti katavedī. Titthe yojeti pāṇineti sabbasatte nibbānapavesanupāye kusalapathe magge dhammadesanāya yojeti sampayojeti patiṭṭhāpetīti attho. Sesaṃ uttānatthameva. Gamanavaṇṇanagāthānamattho theragāthāyaṃ vuttoyevāti.
第七篇 无畏长老譬喻注
7. Abhayattheraapadānavaṇṇanā
“在第七个譬喻中,名为莲华上胜者……”这一段,是尊者无畏长老的譬喻。
他在过去诸胜者那里修积过善行,在一次次生死流转中不断积累能导向解脱的福德。莲华上世尊住世时,他出生在天鹅城的婆罗门家庭。长大后,他通晓吠陀支,也精通自宗和他宗的义理。有一天,他听了大师说法,心生净信,就用偈颂赞叹世尊。他在那里住到寿命尽时,做了种种功德,命终后生到天界。此后一生又一生,都只在善趣中流转。到了现在这尊佛出世时,他生在王舍城,是频婆娑罗王的儿子,取名“无畏”。他成年后,和尼犍子们关系亲密,常与他们来往。有一天,尼犍子那陀子派他去向世尊挑起论辩。他提出一个微细的问题,听到世尊微细的回答后,生起净信,就在世尊座下出家。他依照禅修业处修习智慧,不久就证得了阿罗汉果。
Sattamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato abhayattherassa apadānaṃ. Ayampi purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vipaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare brāhmaṇakule nibbatto. So vuddhimanvāya vedaṅgapārago sakaparasamayakusalo ekadivasaṃ satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso bhagavantaṃ gāthāhi thomesi. So tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā puññāni katvā tato cuto devaloke nibbatto aparāparaṃ sugatīsuyevaṃ saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe bimbisārarañño putto hutvā nibbatti, abhayotvevassa nāmaṃ kariṃsu. So vayappatto nigaṇṭhehi saddhiṃ vissāsiko hutvā caranto ekadivasaṃ nigaṇṭhena nāṭaputtena satthu vādāropanatthāya pesito nipuṇapañhaṃ pucchitvā nipuṇabyākaraṇaṃ sutvā pasanno satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānānurūpaṃ ñāṇaṃ pesetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
195他证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了宣说过去行持的譬喻,便说出“名为莲华上的胜者……”等偈颂。这一切都非常容易理解。
195. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ sabbaṃ suviññeyyamevāti.
8. 罗摩塞迦长老譬喻注
8. Lomasakaṅgiyattheraapadānavaṇṇanā
第八则譬喻中,从“于此贤劫……”等偈颂开始,是尊者罗摩塞咖亚长老的譬喻。这位长老在过去诸佛那里也曾积累善行,在一次次投生中不断积集能导向解脱的福德。迦叶世尊住世时,他出生在婆罗门家庭,有信仰,心怀净信。另有一个名叫旃檀的人,是他的朋友。他们两人在大师跟前听了法,心生净信,于是出家,尽形寿守护戒律,戒行极为清净。命终之后,他们投生到天界,在一个佛不出世的漫长时期里享受天界的快乐。在这两人当中,这一位在此佛出世时,出生在释迦族;另一位旃檀则投生为天子,生在三十三天。那时,由于迦留陀夷令释迦族生起净信,请佛说法,世尊为了折伏释迦王的傲慢,宣说了须大拏法谈。他看见莲花雨的神变后,心生净信,于是出家。后来听到《中部》中所说的《善一夜者经》的教导,便住在林中,忆持《善一夜者经》的教示,依照那个教示运用智慧,作意禅修业处,最终证得了阿罗汉果。
Aṭṭhamāpadāne imamhi bhaddake kappetiādikaṃ āyasmato lomasakaṅgiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto saddho pasanno ahosi. Aparo candano nāma tassa sahāyo cāsi. Te dvepi satthu santike dhammaṃ sutvā pasannamānasā pabbajitvā yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā suparisuddhasīlā tato cutā devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ dibbasukhaṃ anubhaviṃsu. Tesu ayaṃ imasmiṃ buddhuppāde sākiyakule nibbattitvā aparo candano devaputto hutvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Atha so sakyakulappasādakena kāḷudāyinā ārādhitena bhagavatā sakyarājūnaṃ mānamaddanāya kataṃ vessantaradhammadesanāyaṃ (jā. 2.22.1655 ādayo) pokkharavassaiddhipāṭihāriyaṃ disvā pasannamānaso pabbajitvā majjhimanikāye vuttaṃ bhaddekarattasuttantadesanaṃ sutvā araññavāsaṃ vasanto bhaddekarattasuttantadesanānusāsanaṃ (ma. ni. 3.286 ādayo) saritvā tadanusārena ñāṇaṃ pesetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā arahattaṃ pāpuṇi.
225证得阿罗汉果之后,他回忆起自己过去所造的业,心中生起喜悦,为了宣说过去所行的事迹,便诵出“于此贤劫……”等偈颂。其中先说“劫”,共有四种:精粹劫、胜妙劫、精华劫、贤劫。在这四种当中,只有一位佛陀出世的劫,叫精粹劫;有两位或三位佛陀出世的劫,叫胜妙劫;有四位佛陀出世的劫,叫精华劫;有五位佛陀出世的劫,叫贤劫。不过在别处,
225. Arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento imamhi bhaddake kappetiādimāha. Tattha kappo tāva catubbidho – sārakappo, varakappo, maṇḍakappo, bhaddakappoti. Tesu yasmiṃ kappe eko buddho uppajjati, ayaṃ sārakappo nāma. Yasmiṃ dve vā tayo vā buddhā uppajjanti, ayaṃ varakappo nāma. Yasmiṃ cattāro buddhā uppajjanti, ayaṃ maṇḍakappo nāma. Yasmiṃ pañca buddhā uppajjanti, ayaṃ bhaddakappo nāma. Aññattha pana –
精粹劫、精华劫,还有精粹精华劫,
殊胜劫和贤劫,劫一共有五种。
一位、两位、三位、四位、五位佛陀,依次出现;
在这五个劫中,导师们出现。
‘‘Sārakappo maṇḍakappo, sāramaṇḍakappo tathā; Varakappo bhaddakappo, kappā pañcavidhā siyuṃ. ‘‘Eko dve tayo cattāro, pañca buddhā yathākkamaṃ; Etesu pañcakappesu, uppajjanti vināyakā’’ti. –
这样,五种劫已经讲完了。在这些劫当中,现在这个劫因为由拘留孙佛、拘那含牟尼佛、迦叶佛、乔达摩佛、弥勒佛这五尊佛所庄严,所以被称为贤劫。
Evaṃ pañca kappā vuttā. Tesu ayaṃ kappo ‘‘kakusandho koṇāgamano kassapo gotamo metteyyo’’ti pañcabuddhapaṭimaṇḍitattā bhaddakappo nāma jāto.
所以,在这个贤劫中,有一位名叫迦叶的导师出现——这就是这里的关联。剩下的内容都很容易理解。
Tasmā imasmiṃ bhaddakappamhi kassapo nāyako uppajjīti sambandho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第九篇:林住长老的譬喻注释
9. Vanavacchattheraapadānavaṇṇanā
第九篇譬喻中,以“在此贤劫”等语开头的,是林住长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积集过善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。到了迦叶世尊的时代,他出生在一个好人家,长大后有了见识,听了导师说法,生起信心,出家修行清净梵行。命终之后生到天界,从天界命终后,又在森林僻静处比丘们的附近,投生为鸽子。他对那些比丘怀着慈心,听他们说法。从那里命终后,在天界和人间之间流转投生,直到这一佛出世时,他出生在迦毗罗卫城的一个婆罗门家庭。他还在母胎里的时候,母亲就生起了愿望:想住在森林里,想在森林里生产。于是随她的心愿,让她住在林中,并在那里生下了他。他从母胎出来时,人们用一块袈裟布接住了他。那时正是菩萨降生的时刻,国王派人把这个男孩接来,连同菩萨一起亲自抚养。后来,菩萨出家修行,经过六年苦行而成佛。他便去到大迦叶尊者那里,对大迦叶的教导生起净信,又从大迦叶那里听说佛陀已经出世,于是前往世尊处听闻佛法。出家后不久,他就证得了六神通,成为阿罗汉。
Navamāpadāne imamhi bhaddake kappetiādikaṃ āyasmato vanavacchattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saddhājāto pabbajitvā parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritvā tato cuto devaloke nibbatto, tato cuto araññāyatane bhikkhūnaṃ samīpe kapotayoniyaṃ nibbatto. Tesu mettacitto dhammaṃ sutvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ brāhmaṇakule nibbatti. Tassa mātukucchigatakāleyeva mātu dohaḷo udapādi vane vasituṃ vane vijāyituṃ . Tato icchānurūpavasena vane vasantiyā gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Gabbhato nikkhantañca naṃ kāsāvakhaṇḍena paṭiggahesuṃ. Tadā bodhisattassa uppannakālo, rājā taṃ kumāraṃ āharāpetvā saheva posesi. Atha bodhisatto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbajitvā chabbasāni dukkarakārikaṃ katvā buddhe jāte so mahākassapassa santikaṃ gantvā tassovāde pasanno tassa santikā buddhuppādabhāvaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā pabbajitvā nacirasseva chaḷabhiñño arahā ahosi.
251251. 他证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所做的业,心生欢喜,为了阐明过去所行的譬喻,便说出了以“在这个贤劫中”等开头的偈颂。其中,“梵天亲族、大名声者”这一句,本来应该说成“婆罗门的亲戚”,但为了偈颂韵律的方便,所以说成“梵天亲族”,应当知道是这个意思。他的名声遍布三界,所以叫“大名声”。其余的一切都很容易理解。
251. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento imamhi bhaddake kappetiādimāha. Tattha brahmabandhu mahāyasoti ettha brāhmaṇānaṃ bandhu ñātakoti brāhmaṇabandhūti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ ‘‘brahmabandhū’’ti vuttanti veditabbaṃ. Lokattayabyāpakayasattā mahāyaso. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyamevāti.
第十:小香长老譬喻的注释
10. Cūḷasugandhattheraapadānavaṇṇanā
第十篇譬喻中,以“在这个贤劫中”等语句开头的,是尊者香长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积集了修行功德,在一次次投生中不断积累能导向解脱的善业。到了迦叶正等正觉佛的时代,他出生在波罗奈一个富裕圆满的家庭。长大后有了见识,他到导师面前听闻佛法,从此恒常礼敬,广行布施,并且每个月七次用四种香料涂抹世尊的香室。他发愿说:“愿我无论投生到哪里,身体都能散发出妙香。”世尊为他作了授记。他尽形寿行善积福,死后投生到天界。他的身体香气弥漫整个欲界,因此被称为香天子。他享受了天界的种种福报后,又从那里死后,在这一尊佛出世的时代,出生在一个大富之家。他还在母胎中时,母亲的身体就散发香气,让整个家宅乃至整座城市都弥漫着同一种妙香。他出生的那一刻,整座舍卫城就像一只装满香料的盒子,因此人们给他取名叫“香”。他渐渐长大。那时,世尊来到舍卫城,接受了祇园大精舍。他见到世尊后,心中生起清净的信心,就在世尊面前出家,不久便与无碍解一同证得阿罗汉果。从他出生那天起,直到般涅槃,这期间凡是他躺卧的地方等都散发着香气。诸天也散洒天香粉和天香花。
Dasamāpadāne imamhi bhaddake kappetiādikaṃ āyasmato sugandhattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ vibhavasampanne kule nibbatto viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ sutvā sabbadā namassamāno mahādānaṃ dadamāno māsassa sattakkhattuṃ bhagavato gandhakuṭiyā catujjātigandhena vilimpesi. ‘‘Mama nibbattanibbattaṭṭhāne sarīrato sugandhagandho nibbattatū’’ti patthanaṃ akāsi. Bhagavā taṃ byākāsi. So yāvatāyukaṃ ṭhatvā puññāni karonto tato cuto devaloke nibbatto kāmāvacaralokaṃ sarīragandhena sugandhaṃ kurumāno sugandhadevaputtoti pākaṭo ahosi. So devalokasampattiyo anubhavitvā tato cuto imasmiṃ buddhuppāde mahābhogakule nibbatti, tassa mātukucchigatasseva mātuyā sarīragandhena sakalagehaṃ sakalanagarañca sugandhena ekagandhaṃ ahosi, jātakkhaṇe sakalaṃ sāvatthinagaraṃ sugandhakaraṇḍako viya ahosi, tenassa sugandhoti nāmaṃ kariṃsu. So vuddhiṃ agamāsi. Tadā satthā sāvatthiyaṃ patvā jetavanamahāvihāraṃ paṭiggahesi, taṃ disvā pasannamānaso bhagavato santike pabbajitvā nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tassa uppannadivasato paṭṭhāya yāva parinibbānā etthantare nipannaṭṭhānādīsu sugandhameva vāyi. Devāpi dibbacuṇṇadibbagandhapupphāni okiranti.
272那位长老证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了说明过去所行的事迹,便说了以“在此贤劫”等开头的内容。所有这些,因为前面已经说过,而且含义浅显,所以很容易理解。差别只在于所修福德的不同和名称的不同。
272. Sopi thero arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento imamhi bhaddake kappetiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthattā ca suviññeyyameva, kevalaṃ puññanānattaṃ nāmanānattañca viseso.