第54品 迦旃延品
54. Kaccāyanavaggo
大迦旃延长老本事的注释
1. Mahākaccāyanattheraapadānavaṇṇanā
在第五十四品的第一则本事中,以“名为莲华上的胜者……”开头的那一段,是尊者大迦旃延长老的本事。这位长老在过去诸佛那里也积攒过善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。莲华上佛在世时,他出生在一个大富居士的家庭。长大以后,有一天在导师身边听法,看到导师把一位能详细解释简略说法之义理的比丘立为第一,自己也希望得到这个位置,就发了愿,并做布施等种种善行。之后他在天界和人间之间不断轮回。到了善慧佛的时候,他成了持明者,在空中飞行时,看见世尊坐在一片树林里,心生欢喜,就用迦尼迦罗花作了供养。
Catupaññāsamavagge paṭhamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato mahākaccāyanattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle gahapatimahāsālakule nibbattitvā vuddhippatto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthārā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ ekaṃ bhikkhuṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento paṇidhānaṃ katvā dānādīni puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā ākāsena gacchanto ekasmiṃ vanasaṇḍe nisinnaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso kaṇikārapupphehi pūjaṃ akāsi.
他凭着这份善业,一生又一生地只在善趣中流转。到了迦叶佛时代,他出生在波罗奈的一个家庭里。世尊般涅槃后,他在建造金塔的地方,用价值十万的黄金砖作了供养,然后发愿说:“愿以这功德的果报,让我无论投生到哪里,身体都是金色的。”此后他终生行善,在整整一尊佛的教法期间于天界人间流转,到了现在这尊佛出世时,他出生在邬阇衍尼城,是国王灯光王的国师之子。给他取名字那天,母亲说:“我儿子肤色如金,像是自己带着名字来的。”于是就给他取名叫金童子。他长大后学通了三部吠陀,父亲去世后,他继承了国师的职位。因为族姓的关系,人们称他为迦旃延。后来,国王灯光王听说佛陀出世,就派他去,说:“老师,你们去那里,把导师请到这里来。”他和另外七人一共八人,来到导师面前。导师为他们说法,说法结束时,他和那七个人一起,凭无碍解证得了阿拉汉果。
So tena puññena aparāparaṃ sugatīsuyeva parivattento kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā parinibbute bhagavati suvaṇṇacetiyakammaṭṭhāne satasahassagghanikāya suvaṇṇiṭṭhakāya pūjaṃ katvā ‘‘imassa nissandena nibbattanibbattaṭṭhāne sarīraṃ me suvaṇṇavaṇṇaṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Tato yāvajīvaṃ kusalakammaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde ujjeniyaṃ rañño caṇḍapajjotassa purohitagehe nibbatti, tassa nāmaggahaṇadivase mātā ‘‘mayhaṃ putto suvaṇṇavaṇṇo, attano nāmaṃ gahetvā āgato’’ti kañcanamāṇavotveva nāmaṃ akāsi. So vuddhimanvāya tayo vede uggaṇhitvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṃ labhi. So gottavasena kaccāyanoti paññāyittha. Atha rājā caṇḍapajjoto buddhuppādaṃ sutvā, ‘‘ācariya, tumhe tattha gantvā satthāraṃ idhānethā’’ti pesesi. So attaṭṭhamo satthu santikaṃ upagato tassa satthā dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne sattahi janehi saddhiṃ saha paṭisambhidāhi arahatte patiṭṭhāsi.
1他这样证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了宣说自己过去世的修行事迹,便诵出了以“莲华上胜者”开头的本事经。其中的含义和前面所解释的一样。接着,世尊伸出手说:“来吧,比丘们。”他们当下就变得须发只留两指长,身上披着神通变化出来的衣钵,看起来就像戒腊六十年的长老一样。长老这样成就了自己的利益之后,便禀告说:“尊者,灯光王想要顶礼您的双足,也想听闻正法。”世尊说:“迦旃延,你就亲自去那里吧。你去了之后,国王自然会生起信心。”长老遵照世尊的吩咐,和七个人一起去了那里,使国王生起信心,在阿槃提地区建立了佛法,然后又回到世尊身边。他依照自己过去的誓愿,在僧团当中宣说了《迦旃延论》《大语法论》和《导论》这三部论著。然后,世尊很满意,把他安置在最上之位,说:“比丘们,在我的声闻弟子当中,最善于把简略说的法义详细分别解释的,就是这位大迦旃延。”他就这样安住在最上果的安乐中。
1. So evaṃ pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva. Atha satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Te tāvadeva dvaṅgulamattakesamassuiddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Evaṃ thero sadatthaṃ nipphādetvā, ‘‘bhante, rājā pajjoto tumhākaṃ pāde vandituṃ dhammañca sotuṃ icchatī’’ti ārocesi. Satthā ‘‘tvaṃyeva, kaccāna, tattha gaccha, tayi gate rājā pasīdissatī’’ti āha. Thero satthu āṇāya attaṭṭhamo tattha gantvā rājānaṃ pasādetvā avantīsu sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā puna satthu santikameva āgato. Attano pubbapatthanāvasena kaccāyanappakaraṇaṃ mahāniruttippakaraṇaṃ nettippakaraṇanti pakaraṇattayaṃ saṅghamajjhe byākāsi. Atha santuṭṭhena bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.188, 197) etadaggaṭṭhāne ṭhapito aggaphalasukhena vihāsīti.
2. 婆迦梨长老本事经的注释
2. Vakkalittheraapadānavaṇṇanā
第二则阿波陀那,是以“从此十万劫……”开头的那段,讲的是尊者婆迦梨长老的本事。这位长老前世也在过去的诸胜者那里积过善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。莲华上佛在世时,他出生在天鹅城的一个家族里,长大后,有一次跟着去亲近导师的在家信众一起前往精舍,站在人群外围听法,看到导师把一位比丘立为信胜解者中的第一,自己也希望得到那个位置,于是做了七天大布施,供养以佛陀为首的比丘僧团,并发了愿。导师看到他将来没有障碍,就为他授记。
Dutiyāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato vakkalittherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthu santikaṃ gacchantehi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyaṃ disvā byākari.
他一生行善,在天界与人间流转,到了我们世尊住世的时代,出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,家人给他取名叫婆迦梨。这里的“迦梨”,是过失、污点、黑恶这类毛病的代称。因为他远离了这些过失,彻底除尽了过失,就像一块提炼过的纯金块一样,所以加上一个va音,就叫做婆迦梨。他长大后,学通了三部吠陀,在婆罗门的各种技艺上也达到了圆满。后来他见到了导师,因为看到导师色身的庄严,怎么看都看不够,就一直跟着导师到处走。他想:“我要是住在家里,就没法经常见到导师了。”于是就在导师跟前出家了。除了吃饭的时间和处理身体事务的时间以外,其余时候,只要站在某个地方能看见具足十力的世尊,他就站在那里,放下其他所有事情,一直盯着世尊看。世尊等着他的智慧成熟,在很长一段时间里,他就是这样只顾看着世尊的色身,世尊什么也没说。直到有一天,世尊对他说:“婆迦梨,你看这个臭秽的身体有什么用呢?婆迦梨,见到法的人,就是见到了我;见到我的人,就是见到了法。婆迦梨,因为见到法的人,才是真正见到了我。”虽然世尊这样说了,长老还是没办法放下瞻仰世尊而到别处去。于是世尊想:“这位比丘如果不生起警策心,是不会觉悟的。”在雨安居开始那天,世尊就把他赶走了:“婆迦梨,你走吧。”他被世尊赶走,没办法站在世尊面前,心想:“我既然见不到世尊,活着还有什么用?”于是就爬上了耆阇崛山的悬崖处。世尊知道了他这件事,心想:“这位比丘如果从我这里得不到安慰,就会失去证得道果的机缘。”于是世尊显现自身,放出光明——
So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, tassa vakkalīti nāmaṃ kariṃsu. Tattha kalīti aparādhatilakāḷakādidosassa adhivacanaṃ. Niddhantasuvaṇṇapiṇḍasadisatāya apagato byapagato kali doso assāti va-kārāgamaṃ katvā vakkalīti vuccati. So vuddhippatto tayo vede uggaṇhitvā brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato, satthāraṃ disvā rūpakāyasampattidassanena atitto satthārā saddhiṃyeva vicarati. ‘‘Agāramajjhe vasanto niccakālaṃ satthu dassanaṃ na labhissāmī’’ti satthu santike pabbajitvā ṭhapetvā bhojanakālaṃ sarīrakiccakālañca sesakāle yattha ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito aññaṃ kiccaṃ pahāya bhagavantaṃ olokentoyeva viharati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamento bahukālaṃ tasmiṃ rūpadassaneneva vicarante kiñci avatvā punekadivasaṃ – ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati; yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi, vakkali, passanto maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) āha. Satthari evaṃ vadantepi thero satthu dassanaṃ pahāya aññattha gantuṃ na sakkoti. Tato satthā, ‘‘nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatī’’ti vassūpanāyikadivase – ‘‘apehi, vakkalī’’ti theraṃ paṇāmesi. So satthārā paṇāmito satthu sammukhe ṭhātuṃ asakkonto – ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, yohaṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ na labhāmī’’ti gijjhakūṭe pabbate papātaṭṭhānaṃ abhiruhi? Satthā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto maggaphalānaṃ upanissayaṃ nāseyyā’’ti attānaṃ dassetvā obhāsaṃ vissajjento –
比丘满怀欢喜,对佛陀的教法生起净信;
证得寂静的境界,也就是诸行止息后的安乐。
‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti. (dha. pa. 381) –
说完偈颂后,世尊伸出手说:“来吧,婆迦梨!”长老心想:“我见到了具足十力的世尊,还得到了他‘来吧’的召唤。”于是生起强烈的喜悦和满足。他根本不知道自己正在移动,心想“我要去哪里呢?”就当着世尊的面跃入空中,以第一只脚尚踩在山顶上之势,忆念世尊所说的偈颂,就在虚空中镇伏了喜悦,连同无碍解一起证得了阿拉汉果。这件事记载在《增支部注》(1.1.208)和《法句经注·婆迦梨长老事》(2.381)中。
Gāthaṃ vatvā ‘‘ehi, vakkalī’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.381) hatthaṃ pasāresi. Thero ‘‘dasabalo me diṭṭho, ‘ehī’ti avhāyanampi laddha’’nti balavapītisomanassaṃ uppādetvā ‘‘kuto gacchāmī’’ti attano gamanabhāvaṃ ajānitvāva satthu sammukhe ākāse pakkhanditvā paṭhamena pādena pabbate ṭhitoyeva satthārā vuttagāthāyo āvajjento ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.208) dhammapadavaṇṇanāyañca (dha. pa. aṭṭha. 2.381 vakkalittheravatthu) āgataṃ.
这里应当这样理解:世尊用“婆迦梨,你怎么了?”等话教导他之后,他住在灵鹫山,开始修观。但因为他的信根太强,观智的进程无法深入。世尊知道后,为他净化业处,再交给他。他继续修观,仍然无法让观智达到顶峰。这时,因为饮食不足,他得了风病。世尊知道他正被风病折磨,就前往那里,问他:
Idha pana evaṃ veditabbaṃ – ‘‘kiṃ te, vakkalī’’tiādinā satthārā ovadito gijjhakūṭe viharanto vipassanaṃ paṭṭhapesi, tassa saddhāya balavabhāvato eva vipassanā vīthiṃ na otarati? Bhagavā taṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ sodhetvā adāsi. So puna vipassanaṃ matthakaṃ pāpetuṃ nāsakkhiyeva. Athassa āhāravekallena vātābādho uppajji, taṃ vātābādhena pīḷiyamānaṃ ñatvā bhagavā tattha gantvā pucchanto –
你被风病缠住了,却住在荒野密林里;
在粗劣又荒凉的行境里,比丘,你要怎么办?
‘‘Vātarogābhinīto tvaṃ, viharaṃ kānane vane; Paviddhagocare lūkhe, kathaṃ bhikkhu karissasī’’ti. (theragā. 350) –
他说完以后,长老听了,就说道:
Āha. Taṃ sutvā thero –
以广大的喜与乐,遍满这个身体;
即使忍受着粗劣的食物,我也要住在森林里。
正在修习四念处、诸根与诸力,
我要修习七觉支,住在树林里。
已经发起精进、心向解脱,始终坚定而勇猛地努力;
看到和睦相处、聚在一起的同伴,我就住在森林里。
忆念着正等觉者——无上的调御者、心安定的人,
我将日夜不懈怠地住在森林里。
‘‘Pītisukhena vipulena, pharamāno samussayaṃ; Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane. ‘‘Bhāvento satipaṭṭhāne, indriyāni balāni ca; Bojjhaṅgāni ca bhāvento, viharissāmi kānane. ‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame; Samagge sahite disvā, viharissāmi kānane. ‘‘Anussaranto sambuddhaṃ, aggaṃ dantaṃ samāhitaṃ; Atandito rattindivaṃ, viharissāmi kānane’’ti. (theragā. 351-354) –
他说了四首偈颂。这些偈颂的含义在《长老偈注》里已经讲过了。这位长老就这样努力修行观禅,最终证得了阿罗汉果。
Catasso gāthāyo abhāsi. Tāsaṃ attho theragāthāvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. 2.351-354) vuttoyeva. Evaṃ thero vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi.
28他证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了宣说自己过去生中的修行事迹,便说出“从此十万劫”等话。其中,“从此”的意思是:从拘留孙等佛出现的贤劫,再向下推算到十万劫的末端之处。
28. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Tattha itoti kakusandhādīnaṃ uppannabhaddakappato heṭṭhā kappasatasahassamatthaketi attho.
2929. “莲花形脸”的意思是:面容像盛开的莲花那样美好庄严。“莲花瓣眼”的意思是:眼睛像白莲花的花瓣,这就是它的含义。
29.Padumākāravadanoti supupphitapadumasassirīkamukho. Padumapattakkhoti setapadumapupphapaṇṇasadisaakkhīti attho.
30Padumuttaragandhovāti 的意思是“口中带有莲花的香气”。
30.Padumuttaragandhovāti padumagandhamukhoti attho.
3131. “盲者的眼目喻”:对于失去眼睛的众生来说,他就像他们的眼睛;意思是,他通过宣说正法,赐给一切众生慧眼等各种眼目。“寂静威仪”:指本性寂静、行止寂静。“功德宝藏”:指功德的宝藏,意思是成为一切功德聚集的依止之处。“悲与智之矿”:指善人生起的悲悯之心,以及不分亲疏、无法限量的智慧,这两者的矿藏和依止处。
31.Andhānaṃnayanūpamoti cakkhuvirahitānaṃ sattānaṃ nayanasadiso, dhammadesanāya sabbasattānaṃ paññācakkhādicakkhudāyakoti attho. Santavesoti santasabhāvo santairiyāpatho. Guṇanidhīti guṇānaṃ nidhi, sabbaguṇagaṇānaṃ nidhānaṭṭhānabhūtoti attho. Karuṇāmatiākaroti sādhūnaṃ cittakampanasaṅkhātāya karuṇāya ca atthānatthaminanaparicchinnamatiyā ca ākaro ādhārabhūto.
32梵天、阿修罗和天神都崇敬他、供养他,这就是“为梵天、阿修罗和天神所崇敬”的意思。
32.Brahmāsurasuraccitoti brahmehi ca asurehi ca devehi ca accito pūjitoti attho.
33以甜美悦耳的声音,就像迦陵频伽鸟的鸣叫那样动听,让所有人都心生欢喜——这是上下文之间的关联。他以甜美的正法开示来抚慰、感化自己的声闻弟子,意思是说,他作了赞叹。
33.Madhurena rutena cāti karavīkarutamadhurena saddena sakalaṃ janaṃ rañjayantīti sambandho. Santhavī sāvakaṃ sakanti attano sāvakaṃ madhuradhammadesanāya santhavī, thutiṃ akāsīti attho.
34信胜解者:就是以虔诚的信心,对教法生起信解、安住其中,这就是它的意思。渴望见我:就是一心想着要见到我,对此全力以赴、专心投入。
34.Saddhādhimuttoti saddahanasaddhāya sāsane adhimutto patiṭṭhitoti attho. Mama dassanalālasoti mayhaṃ dassane byāvaṭo tapparo.
35他欢喜那个状态:意思是,他欢喜那信解中间的状态,他欲求并渴望。
35.Taṃṭhānamabhirocayinti taṃ saddhādhimuttaṭṭhānantaraṃ abhirocayiṃ, icchiṃ patthesinti attho.
40穿着柔滑金色衣服的意思是,穿着质地柔滑、色泽如黄金的衣服。肢体像被黄金装饰的意思是,身体佩戴着金色的臂环等饰物。
40.Pītamaṭṭhanivāsananti siliṭṭhasuvaṇṇavaṇṇavatthe nivatthanti attho. Hemayaññopacitaṅganti suvaṇṇapāmaṅgalaggitagattanti attho.
47-48我像新鲜奶油一样细嫩:意思是说,我的手脚像新鲜奶油那样柔软细嫩。像刚长出的嫩叶一样柔软:意思是说,就像无忧树新发的嫩芽和嫩叶那样柔软。被罗刹女用恐怖吓唬:意思是说,就在那时候,那样一个还是小孩的我,被另一个罗刹女用恐怖来威吓、让我害怕。那时,他们把我放在那位大仙人、正等正觉者的脚边。我的父母灰心丧气、心里害怕,说道:我们把这个孩子交给您,愿您成为他的皈依处和依靠,主人啊,导师啊!这就是这段话的关联。
47-48.Nonītasukhumālaṃ manti navanītamiva mudutaluṇahatthapādaṃ. Jātapallavakomalanti asokapallavapattakomalamiva mudukanti attho. Pisācībhayatajjitāti tadā evaṃbhūtaṃ kumāraṃ maṃ aññā pisācī ekā rakkhasī bhayena tajjesi bhiṃsāpesīti attho. Tadā mahesissa sammāsambuddhassa pādamūle maṃ sāyesuṃ nipajjāpesuṃ. Dīnamānasā bhītacittā mama mātāpitaro imaṃ dārakaṃ te dadāma, imassa saraṇaṃ patiṭṭhā hotu nātha nāyakāti sambandho.
49那时,当我母亲把我交出去的时候,世尊用那只具足网缦相、以轮相等种种相好庄严、柔软细嫩又清净的手掌,接过了我。这就是这段话的意思。
49.Tadā paṭiggahi so manti so bhagavā tadā tasmiṃ mama mātuyā dinnakāle jālinā jālayuttena saṅkhālakena cakkalakkhaṇādīhi lakkhitena mudukomalapāṇinā mudukena visuddhena hatthatalena maṃ aggahesīti attho.
52由一切波罗蜜所生:由布施波罗蜜等一切波罗蜜所生起、所成就。殊胜的绀青眼:具有最上等的深青色眼睛,由福德资粮所生。具足一切端严:世尊的手、足、头等身体各部分,都遍满、充溢着一切美妙的色泽与形态,令人百看不厌;意思是,我见了之后,始终没有满足,就这样安住。这是这里的关联。
52.Sabbapāramisambhūtanti sabbehi dānapāramitādīhi sambhūtaṃ jātaṃ. Nīlakkhinayanaṃ varaṃ puññasambhārajaṃ uttamanīlaakkhivantaṃ. Sabbasubhākiṇṇaṃ sabbena subhena vaṇṇena saṇṭhānena ākiṇṇaṃ gahanībhūtaṃ rūpaṃ bhagavato hatthapādasīsādirūpaṃ disvāti attho, tittiṃ apatto viharāmi ahanti sambandho.
61那时,当我证得阿罗汉果时,我已到达戒等十五种行法的终点,也就是达到究竟、成为圆满的实践者,这就是“那时我是行圆满的尽头者”的意思。也有版本写作“到达死亡的尽头”,意思是到达了死亡的终点——涅槃。接着的关联是:他把我立为信解者中最第一的。那时,导师坐在比丘僧团中间,说:“诸比丘,在我的弟子中,信解者最第一的,就是婆迦梨。”这就是说,他把我放在了第一的位置上。其余内容都很容易理解。
61.Tadā maṃ caraṇantagoti tasmiṃ mayhaṃ arahattaṃ pattakāle sīlādipannarasannaṃ caraṇadhammānaṃ antago, pariyosānappatto paripūrakārīti attho. ‘‘Maraṇantago’’tipi pāṭho. Tassa maraṇassa antaṃ nibbānaṃ pattoti attho. Saddhādhimuttānaṃ aggaṃ paññapesīti sambandho. Atha satthā bhikkhusaṅghamajjhe nisinno ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ, vakkalī’’ti (a. ni. 1.198, 208) maṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapesīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
3. 摩诃劫宾那长老譬喻的注释
3. Mahākappinattheraapadānavaṇṇanā
名为莲华上胜者的那一篇,是尊者劫宾那长老的譬喻传。这位长老也在过去诸佛那里积过善根,生生世世在轮回中积攒能助成轮回的功德。到了莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城的一个良家,长大懂事以后,在导师身边听法,看见导师把一位比丘安排在教诫比丘者中的最高位置,就做了供养的善行,并发愿将来自己也能得到这个位置。
Padumuttaronāma jinotiādikaṃ āyasmato kappinattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu santike dhammadesanaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ ovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
他这一生行善之后,在天界和人间流转,后来出生在波罗奈城附近一个织工村里,投生为织工长者的家中。那时,大约有一千位独觉佛,在雪山住了八个月,雨安居的四个月则住在乡间。有一次,他们来到波罗奈附近,派了八位独觉佛到国王那里,说:“为了建造住处,请施舍一些人工。”当时国王正忙着播种节。他听说“独觉佛来了”,就出来问他们来的原因,然后说:“尊者,今天没空,明天是我们的播种节,后天再为你们办吧。”说完,没有邀请独觉佛就回去了。独觉佛们想:“我们去别的村子吧。”就离开了。
So tattha yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto bārāṇasito avidūre ekasmiṃ pesakāragāme jeṭṭhapesakāragehe nibbatto tadā sahassamattā paccekabuddhā himavante aṭṭha māse vasitvā vassike cattāro māse janapade vasanti. Te ekavāraṃ bārāṇasiyā avidūre otaritvā ‘‘senāsanaṃ karaṇatthāya hatthakammaṃ yācathā’’ti rañño santikaṃ aṭṭha paccekabuddhe pahiṇiṃsu. Tadā pana rañño vappamaṅgalaṃ ahosi. So ‘‘paccekabuddhā kira āgatā’’ti sutvā nikkhamitvā āgatakāraṇaṃ pucchitvā ‘‘ajja, bhante, okāso natthi sve amhākaṃ vappamaṅgalaṃ , tatiyadivase karissāmā’’ti vatvā paccekabuddhe animantetvāva pāvisi. Paccekabuddhā ‘‘aññaṃ gāmaṃ pavisissāmā’’ti pakkamiṃsu.
那时,长织工的妻子因为有事要去波罗奈。她见到那些独觉佛,顶礼之后问道:“尊者,各位圣者为什么在不合适的时候来到这里?”他们就从最开始讲起。她听完之后,这位具足信心和智慧的女人邀请道:“尊者,明天请来接受我们的供养。”他们说:“姊妹,我们人很多。”她问:“尊者,有多少?”答:“姊妹,大约一千位。”她说:“尊者,我们这个村子里也住着大约一千户人家,每家供养一位圣者。请接受供养,我会让人为你们修建住处。”独觉佛们答应了。
Tasmiṃ samaye jeṭṭhapesakārassa bhariyā kenacideva karaṇīyena bārāṇasiṃ gacchantī te paccekabuddhe disvā vanditvā, ‘‘kiṃ, bhante, avelāya ayyā āgatā’’ti pucchi. Te ādito paṭṭhāya kathesuṃ. Taṃ sutvā saddhāsampannā buddhisampannā itthī ‘‘sve, bhante, amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. ‘‘Bahukā mayaṃ, bhaginī’’ti. ‘‘Kittakā, bhante’’ti? ‘‘Sahassamattā, bhaginī’’ti. ‘‘Bhante, imasmiṃ no gāme sahassamattā vasimhā, ekeko ekekassa bhikkhaṃ dassati, bhikkhaṃ adhivāsetha, ahameva vo vasanaṭṭhānaṃ kārāpessāmī’’ti āha. Paccekabuddhā adhivāsesuṃ.
她进村后高声宣告:“各位乡亲,我见到了大约一千位独觉佛,已经邀请了他们。请大家为圣者们准备好座位,备办粥和饭食等。”她在村子中央让人搭起大棚,铺设好座位。第二天,请独觉佛们入座,用上好的硬食和软食供养。饭食结束后,她带着村里所有妇女,和她们一起向独觉佛顶礼,请求他们在此安居三个月,得到应允后,又到村里高声宣告:“各位乡亲,每家出一个男子,带上斧头、凿子等工具进树林,采运木材回来,为圣者们修建住处。”村里人听了她的话,每家出一人,齐心协力,连同日间和夜间的住处,建成了一千间茅草屋。每位独觉佛来到各自的茅草屋时,村人们都说“我要恭敬地侍奉”,就这样恭敬侍奉。雨安居结束时,她又劝导大家:“各自为自己茅草屋里安居的独觉佛准备好衣布。”让每家布施了价值千金的衣。独觉佛们雨安居结束后,作了随喜祝福便离开了。村里人做了这件福业后,从那里命终,转生到三十三天,成为一群天众。
Sā gāmaṃ pavisitvā ugghosesi – ‘‘ammatātā, ahaṃ sahassamatte paccekabuddhe disvā nimantesiṃ, ayyānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ saṃvidahatha, yāgubhattādīni sampādethā’’ti gāmamajjhe maṇḍapaṃ kārāpetvā āsanāni paññāpetvā punadivase paccekabuddhe nisīdāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā bhattakiccapariyosāne tasmiṃ gāme sabbā itthiyo ādāya tāhi saddhiṃ paccekabuddhe vanditvā temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhitvā puna gāme ugghosesi – ‘‘ammatātā, ekekakulato ekekapuriso vāsipharasuādīni gahetvā araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre āharitvā ayyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ karotū’’ti. Gāmavāsino tassāyeva vacanaṃ sutvā ekeko ekekaṃ katvā saddhiṃ rattidivāṭṭhānehi paṇṇasālasahassaṃ niṭṭhāpetvā attano attano paṇṇasālāyaṃ upagataṃ paccekabuddhaṃ ‘‘ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā upaṭṭhahiṃsu. Sā vassaṃvuṭṭhakāle ‘‘attano attano paṇṇasālāya vassaṃvuṭṭhānaṃ paccekabuddhānaṃ cīvarasāṭake sajjethā’’ti samādapetvā ekekassa sahassa sahassamūlaṃ cīvaraṃ dāpesi. Paccekabuddhā vuṭṭhavassā anumodanaṃ katvā pakkamiṃsu. Gāmavāsinopi idaṃ puññakammaṃ katvā tato cuto tāvatiṃsadevaloke nibbattitvā gaṇadevatā nāma ahesuṃ.
他们在那里享受了天界的福报后,在迦叶正等正觉佛的时代,投生到了长者家里。从前那位大织工成了大长者的儿子,他的妻子则是一位大长者的女儿。其余人的妻子分别是其余长者的女儿。她们全都长大嫁到别家后,又都回到了各自原来的那些家。后来有一天,精舍里击鼓通知要说法,他们听说“导师要说法”,那些长者全都想“我们去听法吧”,就带着妻子一起去了精舍。他们刚走进精舍中间,就下起了雨。那些有常来往的僧人、亲戚或沙弥等关系的人,就各自进了他们的僧房等处。可他们没有这样的熟人,哪里都进不去,只能站在精舍中间。这时大长者对他们说:“诸位看看我们这副狼狈相,身为良家子弟,这样也该觉得羞愧吧。”大家问:“贤友,那我们该怎么办?”他说:“我们因为没有可以依靠的地方,才落到这般狼狈。大家把钱财凑起来,建一座僧房吧。”大家说:“好,贤友。”大长者出了一千金,其余人各出五百金,女人们各出二百五十金。他们把这些钱拿来,为导师建造了一座大僧房,附带一千座尖顶小屋。因为工程浩大,钱不够用,他们又在原先捐的钱上各加了一半。僧房建成后,举行精舍庆典,向以佛陀为首的比丘僧团作了七天大布施,并为两万比丘准备了衣布。
Te tattha dibbasampattiṃ anubhavitvā kassapasammāsambuddhakāle kuṭumbikagehesu nibbattiṃsu. Pubbe jeṭṭhakapesakāro jeṭṭhakakuṭumbikassa putto ahosi. Bhariyāpissa ekassa jeṭṭhakakuṭumbikassa dhītā ahosi. Sesānaṃ bhariyāyo sesakuṭumbikānaṃ dhītaro ahesuṃ, tā sabbāpi vayappattā parakulaṃ gacchantiyo tesaṃ tesaṃyeva gehāni agamaṃsu. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavane saṅghuṭṭhe ‘‘satthā dhammaṃ desessatī’’ti sutvā te sabbepi kuṭumbikā ‘‘dhammaṃ sossāmā’’ti bhariyāhi saddhiṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tesaṃ vihāramajjhaṃ paviṭṭhakkhaṇe vassaṃ vassi. Yesaṃ kulūpakā vā ñātisāmaṇerādayo vā atthi, te tesaṃ pariveṇādīni pavisiṃsu. Te pana tathārūpānaṃ natthitāya katthaci pavisituṃ avisahantā vihāramajjheyeva aṭṭhaṃsu. Atha ne jeṭṭhakakuṭumbiko āha – ‘‘passatha, bho, amhākaṃ vippakāraṃ, kulaputtehi nāma ettakena lajjituṃ yutta’’nti. ‘‘Ayya, kiṃ karomā’’ti? ‘‘Mayaṃ vissāsikaṭṭhānassa abhāvena imaṃ vippakāraṃ pattā, sabbe dhanaṃ saṃharitvā pariveṇaṃ karissāmā’’ti. ‘‘Sādhu, ayyā’’ti jeṭṭhako sahassaṃ adāsi. Sesā pañca pañca satāni. Itthiyo aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni satāni. Te taṃ dhanaṃ āharitvā sahassakūṭāgāraparivāraṃ satthu vasanatthāya mahāpariveṇaṃ nāma kārāpesuṃ. Navakammassa mahantatāya dhane appahonte pubbe dinnadhanato puna upaḍḍhūpaḍḍhaṃ adaṃsu. Niṭṭhite pariveṇe vihāramahaṃ karontā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarāni sajjayiṃsu.
那位大长者的妻子却凭自己的智慧,心里决定:“我不要跟他们一样,而要做得更超胜,我要供养导师。”她带着一块与淡黄花同色的、价值千金的布,还有一篮淡黄花,用淡黄花供养导师后,把那块布放在导师脚边,发愿说:“尊者,愿我无论投生到哪里,身体都是淡黄花的颜色,名字也叫淡黄花。”导师随喜说:“愿如此。”他们全都活到寿命尽时,死后投生到天界。在这个佛陀出世的时代,他们从天界命终后,那位长者投生在拘拘吒婆底城的王族中,成年后成为名叫摩诃劫宾那的国王;其余人投生在大臣家里。长者的妻子投生在末陀国沙卡拉城的王族中,她的身体正是淡黄花的颜色,因此给她取名叫淡黄花。她长大后嫁入摩诃劫宾那王的宫中,被称为淡黄花王后。
Jeṭṭhakakuṭumbikassa pana bhariyā attano paññāya ṭhitā ahaṃ tehi samakaṃ akatvā atirekataraṃ katvā ‘‘satthāraṃ pūjessāmī’’ti anojapupphavaṇṇena sahassamūlena sāṭakena saddhiṃ anojapupphacaṅkoṭakaṃ gahetvā satthāraṃ anojapupphehi pūjetvā taṃ sāṭakaṃ satthu pādamūle ṭhapetvā, ‘‘bhante, nibbattanibbattaṭṭhāne anojapupphavaṇṇaṃyeva me sarīraṃ hotu, anojātveva ca nāmaṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Satthā ‘‘evaṃ hotū’’ti anumodanaṃ akāsi. Te sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattiṃsu. Te imasmiṃ buddhuppāde devalokā cavitvā jeṭṭhako kukkuṭavatīnagare rājakule nibbattitvā viññutaṃ patto mahākappinarājā nāma ahosi. Sesā amaccakulesu nibbattiṃsu. Jeṭṭhakassa bhariyā maddaraṭṭhe sākalanagare rājakule nibbatti anojapupphavaṇṇamevassā sarīraṃ ahosi, tena anojātvevassā nāmaṃ akaṃsu, sā vayappattā mahākappinarañño gehaṃ gantvā anojādevīti pākaṭā ahosi.
其余那些女子也出生在大臣家里,长大后就嫁进了那些大臣儿子的家中。她们全都享受着和国王差不多的富贵。每当国王穿戴华丽,骑上大象出行时,她们也照样出行;当国王骑马或乘车巡行时,她们也同样巡行。就这样,她们因为过去一起所造善业的力量,一同享受着富贵。国王有五匹马,分别叫瓦罗、瓦罗瓦诃那、普波、普波瓦诃那、苏帕他。其中,国王自己骑苏帕他马,另外四匹交给马兵,让他们去打听消息。国王清早让他们吃过饭,就派他们出去,吩咐说:喂,你们到两三由旬的地方去转转,如果听到佛陀出世、法出现、僧团出现的消息,就来给我报个喜讯。他们从四座城门出去,走了两三由旬,什么消息也没打听到,就回来了。
Sesitthiyopi amaccakulesu nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva amaccaputtānaṃ gehāni agamaṃsu. Te sabbepi rañño sampattisadisaṃ sampattiṃ anubhaviṃsu. Yadā hi rājā alaṅkārapaṭimaṇḍito hatthiṃ abhiruhitvā vicarati, tadāpi te tatheva vicaranti. Tasmiṃ assena vā rathena vā vicarante tepi tatheva vicaranti. Evaṃ te ekato hutvā katānaṃ puññānaṃ balena ekatova sampattiṃ anubhaviṃsu. Rañño pana vālo, vālavāhano, puppho, pupphavāhano, supattoti pañceva assā honti. Tesu rājā supattaṃ assaṃ sayaṃ ārohati, itare cattāro asse assārohānaṃ sāsanāharaṇatthāya adāsi. Rājā te pātova bhojetvā ‘‘gacchatha , bhaṇe, dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā uppannabhāvaṃ sutvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ ārocethā’’ti pesesi. Te catūhi dvārehi nikkhamitvā dve tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā kiñci sāsanaṃ alabhitvāva paccāgamiṃsu.
有一天,国王骑上善马,在一千位大臣的簇拥下前往园林。途中,他看见大约五百名商人疲惫不堪地正要进城,心想:“这些人长途跋涉,累成这样,我或许能从他们那里听到一个好消息。”于是派人把他们叫来,问道:“你们从哪里来?”他们回答:“大王,从这里往前两千由旬的地方,有一座叫舍卫城的大城,我们从那里来。”国王又问:“你们那边可有什么消息传来?”他们说:“大王,别的没什么,就是正自觉者出世了。”国王顿时全身被强烈的喜悦所充满,一时什么都察觉不到,过了一会儿才问:“贤者们,你们说什么?”他们说:“大王,佛出世了。”国王第二次、第三次也同样恍恍惚惚,到第四次问“贤者们,你们说什么”,听到“佛出世了”时,说道:“贤者们,为了听到这个好消息,我给你们十万金。”又问:“贤者们,还有什么别的消息吗?”他们说:“大王,法出世了。”国王听了,也像前面那样恍惚了三次,到第四次听到“法出世了”时,说道:“这一句,我也给你们十万金。”再问:“贤者们,还有别的消息吗?”他们说:“大王,僧团出世了。”国王听了,同样恍惚了三次,到第四次听到“僧团出世了”时,说道:“这一句,我也给你们十万金。”然后国王看了看那一千位大臣,问道:“贤者们,我们该怎么办?”大臣们说:“大王,您打算怎么办?”国王说:“贤者们,我听到‘佛出世了、法出世了、僧团出世了’之后,再也不会回头了。我要朝着世尊的方向出发,到他那里出家。”大臣们说:“大王,我们也和您一起出家。”国王让人把字写在金板上,交给那些商人,说道:“把这个交给一位叫阿诺阇的王后,她会给你们三十万金。你们还要这样对她说:‘据说国王已经把王位舍弃了,你只管随心所欲地享受你的福报吧。’如果她问‘你们的国王在哪里’,你们就告诉她:‘国王说要为了导师出家,说完就走了。’”大臣们也各自给自己的妻子送去了同样的口信。国王打发走那些商人后,骑上马,在一千位大臣的簇拥下,当下就出发了。
Athekadivasaṃ rājā supattaṃ āruhitvā amaccasahassaparivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatamatte vāṇijake nagaraṃ pavisante disvā ‘‘ime addhānakilantā, addho imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmī’’ti te pakkosāpetvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, ito vīsatiyojanasatamatthake sāvatthi nāma nagaraṃ, tato āgatamhā’’ti. ‘‘Atthi pana vo dese kiñci sāsanaṃ uppanna’’nti. ‘‘Deva, aññaṃ kiñci natthi, sammāsambuddho uppanno’’ti. Rājā tāvadeva balavapītiyā phuṭṭhasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā pana, ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Buddho, deva, uppanno’’ti. Rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthavāre ‘‘kiṃ vadetha, tātā’’ti pucchitvā ‘‘buddho uppanno’’ti vutte, ‘‘tātā, sukhasāsanasavanāya satasahassaṃ vo dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi kiñci sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, dhammo uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā purimanayeneva tayo vāre vītināmetvā catutthavāre ‘‘dhammo uppanno’’ti vutte – ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi kiñci sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, saṅgho uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā tatheva tayo vāre vītināmetvā catutthavāre ‘‘saṅgho uppanno’’ti vutte – ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā amaccasahassaṃ oloketvā, ‘‘tātā, kiṃ karissāmā’’ti pucchi. ‘‘Deva, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ahaṃ, tātā, ‘buddho uppanno dhammo uppanno saṅgho uppanno’ti sutvā na puna nivattissāmi, bhagavantaṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi, deva, tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. Rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijakānaṃ datvā ‘‘imaṃ anojāya nāma deviyā detha, sā tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati, evañca pana naṃ vadeyyātha ‘raññā kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, yathāsukhaṃ sampattiṃ paribhuñjāhī’ti, sace pana ‘vo rājā kaha’nti pucchati, ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’ti vatvā gatoti āroceyyāthā’’ti āha. Amaccāpi attano attano bhariyānaṃ tatheva sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Rājā vāṇijake uyyojetvā assaṃ abhiruyha amaccasahassaparivuto taṃkhaṇaññeva nikkhami.
世尊在那天清晨观察世间时,看见摩诃劫宾那王带着随从,心想:“这位摩诃劫宾那从商人们那里听说三宝已经出现,相信了他们的话,用三十万金作供养,舍弃王位,在一千位大臣的围绕下,为了我而出家,明天就要出发了。他和随从们将一起证得具足无碍解的阿拉汉果。我要去迎接他。”第二天,世尊像转轮王迎接一个小村邑的国王那样,亲自拿着衣钵,走了一百二十由旬的路去迎接,来到旃陀跋伽河岸边一棵榕树下,放出六色佛光,坐在那里。国王一路走来,到了第一条河边,问道:“这条河叫什么名字?”回答说:“大王,叫阿帕拉恰。”国王问:“贤者们,它有多大?”回答说:“大王,深一牛呼,宽两牛呼。”国王问:“这里有船或木筏吗?”回答说:“没有,大王。”国王说:“去找船之类的东西,只会让我们被生带向老,被老带向死。我毫不犹疑地为三宝而出行。凭借三宝的威力,愿这水不再像水一样。”他随念三宝的功德,忆念佛的功德:“彼世尊是阿拉汉、正自觉者……”就这样和随从们一起策动千匹骏马,跃入水面。那些良马像踏在石板上一样奔驰,只有蹄尖沾到了水。
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento mahākappinarājānaṃ saparivāraṃ disvā ‘‘ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkhamissati, so saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissati, paccuggamanaṃ karissāmī’’ti punadivase cakkavattī viya khuddakagāmabhojakaṃ rājānaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaramādāya vīsayojanasataṃ maggaṃ paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. Rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā ‘‘kā nāmāya’’nti pucchi. ‘‘Aparacchā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇaṃ, tātā’’ti? ‘‘Gambhīrato gāvutaṃ, puthulato dve gāvutāni, devā’’ti. ‘‘Atthi panettha nāvā vā uḷumpo vā’’ti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Nāvādīni olokente amhe jāti jaraṃ upaneti, jarā maraṇaṃ. Ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto, tesaṃ me ānubhāvena ‘idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā hotū’ti ratanattayassa guṇaṃ āvajjetvā ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’’ti buddhaguṇaṃ anussaranto saparivāro assasahassena udakapiṭṭhe pakkhandi. Sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu. Khurānaṃ aggaṭṭhāneva temiṃsu.
他渡过那条河后继续往前走,又看见一条河,就问:“这条河叫什么名字?”回答说:“大王,叫尼拉瓦哈。”他又问:“这条河有多大?”回答说:“大王,深和宽各有半由旬。”其余的情况和前面一样。他看见那条河后,忆念起法随念——“世尊所善说的法”,便驱马跳入河中。渡过那条河继续前行,又看见一条河,就问:“这条河叫什么名字?”回答说:“大王,叫旃陀跋伽。”他又问:“这条河有多大?”回答说:“大王,深和宽各有一由旬。”其余的情况也和前面一样。他看见那条河后,忆念起僧随念——“世尊的声闻僧团是善行道者”,便驱马跳入河中。渡过那条河后继续前行,看见从导师身上放射出的六色佛光,照亮了榕树的枝干、细枝和嫩叶,他心里想:“这光明既不是月亮的,也不是太阳的,不是天神、魔罗、梵天、金翅鸟、龙当中任何一位的。我一定是为了导师而来,被正自觉者看见了。”他立刻从马背上下来,俯下身子,顺着光芒走向导师,仿佛溶入朱砂汁中一般,进入了佛光之内。他向导师顶礼后,和一千位大臣一起坐在一边。世尊为他们次第说法。说法结束时,国王和随从们都安住于入流果。
So taṃ uttaritvā purato gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Nīlavāhā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo’’ti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi atikkamitvā gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Candabhāgā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti saṅghānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇabuddharasmiyo nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni obhāsayamānā disvā cintesi – ‘‘ayaṃ obhāso neva candassa, na sūriyassa, na devamārabrāhmaṇasupaṇṇanāgānaṃ aññatarassa, addhā ahaṃ satthāraṃ uddissa āgacchanto sammāsambuddhena diṭṭho bhavissāmī’’ti. So tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmiyānusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pāvisi. So satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Desanāpariyosāne saparivāro rājā sotāpattiphale patiṭṭhahi.
这时,所有人都站起来请求出家。导师心里琢磨:“这些善男子会不会得到神通变化而成的衣钵呢?”他了解到:“这些善男子曾给一千位独觉佛布施了一千件衣,在迦叶佛时代也曾给两万位比丘布施了两万件衣。这些善男子得到神通变化而成的衣钵,一点也不稀奇。”于是伸出右手说:“来吧,比丘们!为了彻底灭尽苦,修习梵行吧!”他们当下就变成具足八种资具、威仪如同戒腊六十年的长老比丘,腾空而起,又降下来向导师顶礼,坐在一边。
Atha sabbe uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘āgamissati nu kho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvara’’nti upadhārento ‘‘ime kulaputtā paccekabuddhasahassānaṃ cīvarasahassaṃ adaṃsu, kassapabuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ vīsaticīvarasahassānipi adaṃsu, anacchariyaṃ imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvarāgamana’’nti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘etha, bhikkhavo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasaṭṭhikattherā viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
那些商人到了王宫,把国王托他们带的话禀告给王后。王后说“进来吧”,他们就进去,站在一边。然后王后问他们:“孩子们,你们为什么来?”他们说:“国王派我们到您这里来,据说请您给我们三十万钱。”王后说:“哎呀,你们说的可真多!你们为国王做了什么,国王对你们这么满意,让你们得到这么多钱?”他们说:“王后,我们没做别的什么事,只是禀告了一个消息。”王后说:“孩子们,那能不能也告诉我那个消息?”他们说:“可以,王后。”他们用金瓶漱了口,说:“王后,佛陀出现在世间了!”她听了以后,欢喜遍满全身,前三次都没能留意,到第四次听到“佛陀出现了”,才问:“孩子们,就为这一句话,国王给了你们什么?”他们说:“十万钱,王后。”她说:“孩子们,国王这样做不合适,听到这样的消息才给你们十万;我拿自己这点微薄的供养给你们三十万。你们还禀告了别的什么吗?”他们就把另外两个消息也一一禀告了。王后像前面那样,每次都是前三次没留意,到第四次时各给了三十万。这样,他们一共得到了十二个十万钱。
Te pana vāṇijakā rājagehaṃ gantvā deviyā raññā pahitasāsanaṃ ārocetvā deviyā ‘‘āgacchantū’’ti vutte pavisitvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha ne devī pucchi – ‘‘tātā, kiṃkāraṇā āgatatthā’’ti? ‘‘Mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pesitā, tīṇi kira no satasahassāni dethā’’ti. ‘‘Bahuṃ, bhaṇe, bhaṇatha, kiṃ tumhehi rañño santike kataṃ, kismiṃ vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpetī’’ti? ‘‘Devi, na aññaṃ kiñci kataṃ, ekaṃ pana sāsanaṃ ārocayimhā’’ti. ‘‘Sakkā pana, tātā, mayhampi taṃ ārocetu’’nti. ‘‘Sakkā, devī’’ti suvaṇṇabhiṅgārena mukhaṃ vikkhāletvā ‘‘devi, buddho loke uppanno’’ti. Sāpi taṃ sutvā pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthavāre ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā ‘‘kiṃ, tātā, imasmiṃ pade raññā dinna’’nti ? ‘‘Satasahassaṃ, devī’’ti. ‘‘Tātā, ananucchavikaṃ raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassadadamānena, ahaṃ vo mama duggatapaṇṇākāre tīṇi satasahassāni dammi. Aparaṃ kiñci tumhehi ārocita’’nti? Te idañca idañcāti itarānipi dve sāsanāni ārocesuṃ. Devī purimanayeneva tayo tayo vāre asallakkhetvā catutthacatutthavāre tīṇi tīṇi satasahassāni adāsi. Evaṃ te sabbāni dvādasasatasahassāni labhiṃsu.
这时王后问他们:“诸位,国王在哪里?”“王后,国王说‘我要为了导师出家’,说完就走了。”“他给我留下了什么话吗?”“据说他把一切权势都交给了您,说‘您可以随心所欲地享受荣华富贵’。”“那大臣们又在哪里,诸位?”“他们也跟国王一起说‘我们要出家’,就走了,王后。”王后便让人把大臣们的妻子都叫来,说:“姐妹们,你们的丈夫跟国王一起说‘我们要出家’,就走了,你们打算怎么办?”“王后,他们给我们留下了什么话吗?”“据说他们把自己的荣华富贵都交给了你们,说‘你们可以随心所欲地享受荣华富贵’。”“那您呢,王后,您打算怎么办?”“我们的国王还在路上时,就用三十万钱供养了三宝,像吐掉一口痰一样舍弃了荣华富贵,说‘我要出家’就离开了。我听了三宝的消息后,也用九十万钱供养了三宝。可这荣华富贵,不是只有国王觉得苦,我也一样觉得苦。谁会跪在地上,用嘴去接国王吐掉的痰团呢?我不要这荣华富贵,我要为了导师出家。”“王后,我们也跟您一起出家。”“如果你们做得到,那很好。”“做得到,王后。”于是她说:“那就来吧。”便备好一千辆马车,登上车,和她们一起出发。路上见到第一条河时,就像先前国王问过的那样问了一遍,听说了全部经过后,说:“看看国王走的路。”她们说“看不见骏马的足迹”时,王后心想:“国王是为了三宝而出家的,他作了真实语,忆念三宝的功德后离去。我也是为了三宝而出家,凭这三宝的威力,愿这水不要像水一样。”她忆念三宝的功德,把一千辆马车驶入水中。水变得像石板一样,车轮只湿到轮轴顶端。用同样的办法,她们又渡过了另外两条河。
Atha ne devī pucchi – ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti? ‘‘Devi, rājā ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’ti vatvā gato’’ti. ‘‘Mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinna’’nti? ‘‘Sabbaṃ kira issariyaṃ tumhākaṃ vissaṭṭhaṃ, ‘tumhe kira yathāsukhaṃ sampattiṃ anubhavathā’’’ti. ‘‘Amaccā pana kuhiṃ, tātā’’ti? ‘‘Tepi raññā saddhiṃ ‘pabbajissāmā’ti gatā, devī’’ti. Sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā, ‘‘ammā, tumhākaṃ sāmikā raññā saddhiṃ ‘pabbajissāmā’ti gatā, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ, devī’’ti? ‘‘Tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā ‘tumhe kira sampattiṃ yathāsukhaṃ paribhuñjathā’’’ti. ‘‘Tumhe pana, devi, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Amhākaṃ so tāva rājā magge ṭhito tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya ‘pabbajissāmī’ti nikkhanto, mayāpi tiṇṇaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tāni navahi satasahassehi pūjitāni, na kho panesā sampatti nāma raññoyeva dukkhā, mayhampi dukkhā eva. Ko raññā chaḍḍitakheḷapiṇḍaṃ jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati, na mayhaṃ sampattiyā attho, satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’’ti. ‘‘Devi, mayampi tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Sace sakkotha, sādhū’’ti. ‘‘Sakkoma, devī’’ti. Tena hi ‘‘ethā’’ti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamaṃ nadiṃ disvā yathā raññā paṭhamaṃ pucchitā, tatheva pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā ‘‘raññā gatamaggaṃ olokethā’’ti vatvā ‘‘sindhavānaṃ padavalañjaṃ na passāmā’’ti vutte rājā ‘‘tīṇi ratanāni uddissa nikkhantosmī’’ti saccakiriyaṃ karitvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussaritvā gato bhavissati , ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā, tesaṃ me ānubhāvena ‘‘idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā hotū’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussarantī rathasahassaṃ pesesi. Udakaṃ piṭṭhipāsāṇasadisaṃ ahosi, cakkānaṃ aggaṭṭhāneva temiṃsu. Eteneva upāyena itarā dvepi nadiyo uttariṃsu.
导师知道她们已经来了,就施了神通,让她们看不见坐在自己身边的那些比丘丈夫。王后们走来时,看见从导师身上放出的光芒,也像之前那样思惟,然后走近导师,顶礼后站在一旁,问道:“尊者,摩诃劫宾那国王是为了您才出走离开的,他现在在哪里?请让我们见见他。”“你们先坐下,在这里就能见到他。”她们全都欢喜满足,心想:“听说我们坐在这里就能见到丈夫了。”于是坐了下来。导师依次为她们说法。说法结束时,阿诺迦王后和她们一起证得了入流果。摩诃劫宾那长老听到为她们所说的法后,与随从们一起,证得了具足无碍解的阿拉汉果。就在那时,导师把那些比丘显示给她们看。因为如果她们刚来时就看见自己的丈夫身着袈裟、剃除须发,心就无法专注,不可能证得道果。所以,等到她们在不退转的信心中得以坚固之后,才把证得阿拉汉果的比丘们显示给她们看。她们看见后,以五体投地顶礼,说:“尊者,你们的出家事业已经达到顶峰。”然后顶礼导师,站在一旁,请求出家。
Satthā tāsaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā yathā tā attano santike nisinne sāmike bhikkhū na passanti, tathā adhiṭṭhāsi. Devīpi āgacchantī satthu sarīrato nikkhantā rasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā, vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pucchi – ‘‘bhante, mahākappino rājā tumhe uddissa nikkhamitvā gato, kahaṃ nu kho so, amhākaṃ taṃ dassethā’’ti. ‘‘Nisīdatha tāva, idheva naṃ passissathā’’ti. Tā sabbāpi haṭṭhatuṭṭhā ‘‘idheva kira nisinnā sāmike no passissāmā’’ti nisīdiṃsu. Satthā anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Anojādevī desanāpariyosāne tāhi saddhiṃ sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Mahākappino thero tāsaṃ desiyamānaṃ dhammadesanaṃ sutvā saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū dassesi. Tāsañhi āgatakkhaṇeyeva attano sāmike kāsāvadhare muṇḍasīse disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, maggaphalaṃ nibbattetuṃ sakkā na bhaveyya. Tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakālato paṭṭhāya tāsaṃ te bhikkhū arahattappatte dassesi. Tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ pabbajitakiccaṃ matthakappatta’’nti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhatvā pabbajjaṃ yāciṃsu.
听完这番话,导师心里想着莲华色长老尼该到了。就在导师动念的那一刻,她已从空中飞来,把那些妇女全都带上,从空中送到比丘尼寺院,为她们剃度出家。她们没过多久就都证得了阿罗汉果。导师带着一千位比丘,从空中前往祇园。在那里,具寿摩诃劫宾那在夜间住处等地来回经行,不断发出感叹:“啊,真快乐!啊,真快乐!”比丘们把这事禀告世尊:“尊者,摩诃劫宾那总是感叹‘啊,真快乐!啊,真快乐!’我们猜他是在回想自己当国王时的快乐才这样感叹。”世尊把他叫来,问:“劫宾那,听说你确实是在为欲乐而感叹,是吗?”他回答:“尊者,世尊知道我到底是为那件事感叹,还是为别的事感叹。”于是世尊说:“比丘们,我的儿子不是在为欲乐或王权之乐感叹。我的儿子在修习正法时,生起了法喜,他是为不死的大涅槃而这样感叹的。”接着,世尊把前后因缘连起来,说法时诵出这首偈颂:
Evaṃ vutte satthā uppalavaṇṇāya theriyā āgamanaṃ cintesi. Sā satthu cintitakkhaṇeyeva ākāsenāgantvā tā sabbā itthiyo gahetvā ākāsena bhikkhunupassayaṃ netvā pabbājesi. Tā sabbā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā bhikkhusahassaṃ ādāya ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Tatra sudaṃ āyasmā mahākappino rattiṭṭhānādīsu ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānento vicarati. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ – ‘‘bhante, mahākappino ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti udānaṃ udānento vicarati, attano rajjasukhaṃ ārabbha udāneti maññe’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, kāmasukhaṃ ārabbha udānaṃ udānesī’’ti? ‘‘Bhagavā me, bhante, taṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā aññaṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā jānātī’’ti. Atha satthā – ‘‘na, bhikkhave, mama putto kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udāneti, puttassa pana me dhammaṃ carato dhammapīti nāma uppajjati, so amatamahānibbānaṃ ārabbha evaṃ udānaṃ udānesī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
喜法者以清净之心,安住于乐;
智者总是乐于圣者所宣说的法。
‘‘Dhammapīti sukhaṃ seti, vippasannena cetasā; Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito’’ti. (dha. pa. 79);
有一天,导师把比丘们叫来,问:“比丘们,劫宾那有没有为比丘们说法?”他们回答:“尊者,他不管事,只顾自己安住在现法乐住里,连一句教诫都不给。”导师就把这位长老叫来,问:“劫宾那,听说你连一句教诫都不给弟子们,是真的吗?”他说:“是真的,世尊。”导师说:“婆罗门,别这样做。从今天起,你要为前来依止的比丘们说法。”长老说:“好的,世尊。”他用头顶接受世尊的话,只靠一句教诫,就让一千名比丘证得阿拉汉果。因此,导师后来依次把自己的弟子安排在各个位次上时,说:“比丘们,在我的比丘弟子中,教诫比丘第一的,就是摩诃劫宾那。”于是把他安置在这个第一位上。
Athekadivasaṃ satthā bhikkhū āmantesi – ‘‘kacci, bhikkhave, kappino bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī’’ti? ‘‘Appossukko, bhante, diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharati, ovādamattampi na detī’’ti. Satthā theraṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, antevāsikānaṃ ovādamattampi na desī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mā evaṃ akāsi, ajja paṭṭhāya upagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero bhagavato vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā ekovādeneva samaṇasahassaṃ arahatte patiṭṭhāpesi. Tena naṃ satthā paṭipāṭiyā attano sāvake ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhuovādakānaṃ yadidaṃ mahākappino’’ti (a. ni. 1.219, 231) etadagge ṭhapesi.
66长老这样证得阿拉汉果之后,回忆起自己过去的业,心生欢喜,就开示自己往昔所行的传记,说出“名为莲华上的胜者……”等话。“Udito ajaṭākāse”的意思是在整片虚空中升起、出现、显现。“Saradambare”指秋季的虚空,意思是像秋季天空中升起的太阳一样。
66. Evaṃ thero pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Udito ajaṭākāseti sakalākāse udito uṭṭhito pākaṭabhūto. Saradambare saradakāle ākāse ravīva sūriyo ivāti attho.
70阿卡达西(Akkhadasso)当时是——在莲华上世尊的那个时代,他是见精要者、见利益者的导师,成为一位著名的导师。这就是这段话的意思。
70.Akkhadasso tadā āsinti tasmiṃ padumuttarassa bhagavato kāle sāradassī hitadassī ācariyo pākaṭo ahosinti attho.
71我听闻那位世尊的声闻弟子——他令我的心意感到满足与欢喜,是教诫者,宣说功德并把他安立在最上之位,是已作所作者、精勤不懈的人——所说的话。这是句子的连接关系。
71.Sāvakassakatāvinoti tassa bhagavato me manaṃ mama cittaṃ, tappayantassa tosayantassa sāvakassa ovādakassa guṇaṃ pakāsayato aggaṭṭhāne ṭhapentassa katāvino sātaccakiccayuttassa vacanaṃ sutvāti sambandho.
73Haṃsasamabhāgo 的意思是:行走如同天鹅。Haṃsadundubhinissano 的意思是:他的声音像天鹅的鸣叫,像大鼓的声音,他说“诸比库,请看这位大臣”,这就是关联。
73.Haṃsasamabhāgoti haṃsasadisagāmi. Haṃsadundubhinissanoti haṃsaravo dundubhibherisaddasadisavacano ‘‘etaṃ mahāmattaṃ passatha, bhikkhavo’’ti āhāti sambandho.
74Samuggatatanūruha 的意思是:体毛很好地竖起来,也就是毛发向上直立,或者向上生长。Jīmūtavaṇṇa 的意思是:颜色像珍珠一样,身体散发出美妙的光泽。Pīṇaṃsa 的意思是:肩膀圆满。Pasannanayanānana 的意思是:眼睛清净、面容清净。
74.Samuggatatanūruhanti suṭṭhu uggatalomaṃ uddhaggalomaṃ, udagyamanaṃ vā. Jīmūtavaṇṇanti muttaphalasamānavaṇṇaṃ sundarasarīrapabhanti attho. Pīṇaṃsanti paripuṇṇaṃ aṃsaṃ. Pasannanayanānananti pasannaakkhipasannamukhanti attho.
75Katāvī(已作应作之事者)的意思是:此人以随喜、踊跃之心,愿求那位已完成应作之事、安住于最胜位的比丘的地位。这就是此处的语义关联。
75.Katāvinoti katādhikārassa etadagge ṭhitassa bhikkhuno ṭhānaṃ so eso muditāya pahaṭṭhacittatāya patthetīti sambandho.
81“Sataso anusāsiyā”的意思是:以如法、公正的言语,依正当理由加以教导。“Bārāṇasiyam āsanne”指在波罗奈城附近的织工村。“Jāto keniyajātiyan”的意思是出生在织工种姓之家,也就是织工家庭。其余内容很容易理解。
81.Sataso anusāsiyāti dhammena samena vacanena kāraṇavasena anusāsitvāti attho. Bārāṇasiyamāsanneti bārāṇasiyā samīpe pesakāragāme. Jāto keniyajātiyanti tantavāyajātiyā pesakārakule jātoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第四篇 达婆摩罗子长老譬喻经的注疏
4. Dabbamallaputtattheraapadānavaṇṇanā
第四篇阿波陀那中,名为“莲华上胜者”等的那一段,是尊者达婆摩罗子长老的传记。这位长老也在过去诸佛那里积下了深厚的善根,在一次次轮回中不断积累能导向解脱的福业。到了莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城一位长者家中,是长者的儿子,拥有丰厚的财富。他对世尊生起了信心,听世尊说法时,看到世尊把一位比丘安排到“最善于安排坐卧具”的第一位,心里很欢喜,就邀请以佛陀为首的比丘僧团,做了七天盛大的布施。七天过后,他跪在世尊脚下,发愿将来也能得到那个位置。世尊知道他的愿望一定会实现,就为他授记。他一生行善,死后投生到兜率天等天界,享受天界的福报。从那里死后,在毗婆尸佛的时代,他出生在一个家庭里。因为和坏人交往,他明明知道世尊的一位声闻弟子是阿拉汉,却还是用捏造的事诽谤那位比丘。不过他也曾向那些声闻弟子供养乳粥。他一生行善,在天界和人间流转,享受两方面的福报。到了迦叶佛的时代,他出生在一户人家,在教法末期出家。世尊般涅槃后,整个世间一片骚动,当时有七位比丘出家不久,他们走到边地一座山的树林中,爬上一座山头,说:“想活命的就下去吧,没有牵挂的就留下来。”然后把梯子推掉了。给他们指导的那位长老,在七天内证得了阿拉汉。紧随其后的那位长老证得阿那含,其余五位持戒清净,死后投生到天界。他们在那里享受了一个佛世之间的天界快乐,然后在现在这个佛陀出世的时代,分别投生为布库萨提、萨毗耶、婆醯、童子迦叶这四位。而这一位,则投生在摩罗国的阿努毗耶城。他还没从母亲肚子里出来,母亲就去世了。有人为了火化她的遗体,把尸体放到柴堆上,这时发现婴儿掉在柴堆中间,就把他抱起来救活了。因为掉在柴堆(dabba)里,所以大家就叫他“达婆摩罗子”(柴堆之子)。后来,因为过去积累的善根成熟,他出家了。他专心修禅,不久就证得了阿拉汉,并连同四无碍解一起证得。
Catutthāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato dabbamallaputtattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare seṭṭhiputto hutvā jāto vibhavasampanno ahosi, satthari pasanno satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā pasannamānaso buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattāhaccayena bhagavato pādamūle nipatitvā taṃ ṭhānaṃ patthesi. Bhagavāpissa samijjhanabhāvaṃ ñatvā byākāsi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto tusitādīsu devesu dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto asappurisasaṃsaggena tassa sāvakaṃ bhikkhuṃ arahāti jānantopi abbhūtena abbhācikkhi. Tasseva sāvakānaṃ khīrasalākabhattaṃ adāsi. So yāvatāyukaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā kassapadasabalassa kāle kulagehe nibbatto osānakāle sāsane pabbajito parinibbute bhagavati sakalaloke kolāhale jāte satta bhikkhavo pabbajito paccantajanapade vanamajjhe ekaṃ pabbataṃ abhiruhitvā ‘‘jīvitāsā orohantu nirālayā nisīdantū’’ti nisseṇiṃ pātesuṃ. Tesaṃ ovādadāyako jeṭṭhakatthero satthāhabbhantare arahā ahosi. Tadanantaratthero anāgāmī, itare pañca parisuddhasīlā tato cutā devaloke nibbattā. Tattha ekaṃ buddhantaraṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde pukkusāti (ma. ni. 3.342), sabhiyo (su. ni. sabhiyasutta), bāhiyo (udā. 10), kumārakassapoti (ma. ni. 1.249) ime cattāro tattha tattha nibbattiṃsu. Ayaṃ pana mallaraṭṭhe anupiyanagare nibbatti. Tasmiṃ mātukucchito anikkhanteyeva mātā kālamakāsi, atheko tassā sarīraṃ jhāpanatthāya citakasmiṃ āropetvā kumāraṃ dabbantare patitaṃ gahetvā jaggāpesi. Dabbe patitattā dabbo mallaputtoti pākaṭo ahosi. Aparabhāge pubbasambhāravasena pabbaji, so kammaṭṭhānamanuyutto nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
这时,导师因为他心态平和、又有威神之力,就派他负责给比丘们安排住处和分配饭食。整个比丘僧团也都认可他。这件事在律藏《犍度·小品》里也有记载。后来,长老把一位施主供养的殊胜饭食名额,分配给了美提耶地方的那些比丘。他们欢欢喜喜,心想:“明天我们就能吃到加了绿豆、酥油和蜂蜜的饭了!”可是那位施主听说轮到他们,就吩咐女仆:“明天来这里的比丘,你用碎米粥配酸粥汤招待他们。”女仆照办了。等那些比丘来了,就让他们坐在仓库门口,用那样的食物招待。那些比丘很不高兴,气得直发抖,对长老怀恨在心,痛苦郁闷地坐着,心想:“就是这个人,让我们吃不到美味的饭,只吃到难吃的东西。”这时,一位叫美提耶的比丘尼问他们:“尊者,你们为什么这么不高兴?”他们说:“姐妹,我们正被达婆摩罗子欺负,你就坐视不管吗?”“尊者,我能做什么呢?”“你去诬告他。”于是,那位比丘尼就到处捏造不实之事诽谤长老。比丘们听说后,禀告了世尊。于是世尊叫人把达婆摩罗子叫来,问:“达婆,听说你对美提耶比丘尼做了非礼之事,是真的吗?”“世尊,您知道我是怎样的人。”“达婆,达婆们不会这样推脱。你直接说,你到底做了还是没做。”“世尊,我没做。”世尊说:“你们去把美提耶比丘尼赶走,再审问那些比丘。”以优波离长老为首的比丘们把那位比丘尼逐出僧团,然后审问美提耶地方的那些比丘。他们承认:“是我們指使那位比丘尼的。”比丘们把这件事的原委禀告了世尊。世尊因此为美提耶地方的那些比丘制定了无根僧残罪。
Atha naṃ satthā majjhattabhāvena ānubhāvasampannabhāvena ca bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpane bhattuddesane ca niyojesi. Sabbo ca bhikkhusaṅgho taṃ samannesi. Taṃ vinayakhandhake (cūḷava. 189-190) āgatameva. Aparabhāge thero ekassa varasalākadāyakassa salākabhattaṃ mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ uddisi. Te haṭṭhatuṭṭhā ‘‘sve mayhaṃ muggaghatamadhumissakabhattaṃ bhuñjissāmā’’ti ussāhajātā ahesuṃ. So pana upāsako tesaṃ vārappattabhāvaṃ sutvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘ye, je, bhikkhū sve idha āgamissanti, te kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisāhī’’ti. Sāpi tatheva te bhikkhū āgate koṭṭhakapamukhe nisīdāpetvā bhojesi. Te bhikkhū anattamanā kopena taṭataṭāyantā there āghātaṃ bandhitvā ‘‘madhurabhattadāyakaṃ amhākaṃ amadhurabhattaṃ dāpetuṃ esova niyojesī’’ti dukkhī dummanā nisīdiṃsu. Atha te mettiyā nāma bhikkhunī ‘‘kiṃ, bhante, dummanā’’ti pucchi. Te, ‘‘bhagini, kiṃ amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃ, bhante, mayā sakkā kātu’’nti? ‘‘Tassa dosaṃ āropehī’’ti. Sā tattha tattha therassa abhūtāropanaṃ akāsi. Taṃ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Atha bhagavā dabbaṃ mallaputtaṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, dabba, mettiyāya bhikkhuniyā vippakāramakāsī’’ti pucchi. ‘‘Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī’’ti. ‘‘Na kho, dabba , dabbā evaṃ nibbeṭhenti, kārakabhāvaṃ vā akārakabhāvaṃ vā vadehī’’ti. ‘‘Akārako ahaṃ, bhante’’ti. Bhagavā – ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetvā te bhikkhū anuyuñjathā’’ti āha. Upālittherappamukhā bhikkhū taṃ bhikkhuniṃ uppabbājetvā mettiyabhūmajake bhikkhū anuyuñjitvā tehi ‘‘amhehi niyojitā sā bhikkhunī’’ti vutte bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ amūlakasaṅghādisesaṃ paññapesi.
那时,达婆长老正为比丘们安排住处。他在竹林精舍周围十八座大寺院之间,把性情相投的比丘们分派过去。夜里黑暗之中,他用手指点亮灯火,就借着那点光亮,把没有神通的比丘们派送过去。长老安排住处和分派饮食的事就这样传开了。导师在圣众当中,把达婆长老安置在一个特别的位置上,说:比丘们,在我的声闻弟子中,安排住处最第一的,就是这位达婆摩罗子。导师就把他立在了这个第一的位置上。
Tena ca samayena dabbatthero bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpento veḷuvanavihārassa sāmantā aṭṭhārasamahāvihāre sabhāge bhikkhū pesento rattibhāge andhakāre aṅguliyā padīpaṃ jāletvā tenevālokena aniddhimante bhikkhū pesesi. Evaṃ therassa senāsanapaññāpanabhattuddesanakicce pākaṭe jāte satthā ariyagaṇamajjhe dabbattheraṃ ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanapaññāpakānaṃ yadidaṃ dabbo mallaputto’’ti (a. ni. 1.209, 214) etadagge ṭhapesi.
108长老回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,开示着往昔所行的事迹,便说出“名为莲华上胜者……”等偈颂。这些内容的意义和下面所说的一样。上下文关联是:从今此劫逆数第九十一劫,有位名为毗婆尸的导师出现于世。
108. Thero attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttatthameva. Ito ekanavute kappe vipassī nāma nāyako loke uppajjīti sambandho.
125“恶心”是指心被染污,因为和不善的人交往,所以心不清净,这就是它的意思。“毁谤了他的声闻弟子”这句里,“他的”是指那位世尊的漏尽声闻弟子;“毁谤”是指用不实的话加在他们身上,也就是做了诬蔑诽谤,这就是它的意思。
125.Duṭṭhacittoti dūsitacitto asādhusaṅgamena apasannacittoti attho. Upavadiṃ sāvakaṃ tassāti tassa bhagavato khīṇāsavaṃ sāvakaṃ upavadiṃ, upari abhūtaṃ vacanaṃ āropesiṃ, abbhakkhānaṃ akāsinti attho.
132“咚咚鼓”说的是:因为发出“咚咚”声,所以被称为“咚咚鼓”的鼓。“它们响起来”就是发出声音。“四周像雷一样”是说:从一切方位而来、专门用来毁灭的,就是雷;也就是天罚之棒,带来恐惧,劈裂开来——这就是它们之间的关联。
132.Dundubhiyoti dunduṃ iti saddāyanato dundubhisaṅkhātā bheriyo. Nādayiṃsūti saddaṃ kariṃsu. Samantato asaniyoti sabbadisābhāgato asane vināsane niyuttoti asaniyo, devadaṇḍā bhayāvahā phaliṃsūti sambandho.
133火团从空中坠落:意思是火堆从虚空掉下来。又说“见烟幢”:意思是带着烟缕的火堆显现出来、清晰可见。其余部分很容易理解。
133.Ukkā patiṃsu nabhasāti ākāsato aggikkhandhā ca patiṃsūti attho. Dhūmaketu ca dissatīti dhūmarājisahito aggikkhandho ca dissati paññāyatīti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第五,童子迦叶长老譬喻的注疏。
5. Kumārakassapattheraapadānavaṇṇanā
第五譬喻中“从此十万……”这一段,是具寿童子迦叶长老的譬喻。据说,这位长老在莲华上佛的时代,出生在一个婆罗门家庭,长大后有一天在导师身边听法,看见导师把一位比丘安排在善于说法者的首位,自己也想得到那个位置,就发了愿,并修习与之相应的功德,终生如此。死后辗转于天界和人间,享受两种福报。到了迦叶佛的时代,他出生在一户好人家,在迦叶佛的教法中出家,修行沙门之法,之后一直在善趣中流转,享受天界的快乐和人间的快乐。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生到王舍城一位富家女的胎中。据说,那个女子从小就想出家,请求父母却没有得到允许,嫁到夫家后怀了孕,自己却不知道。她心想:“我要让丈夫满意,好让他同意我出家。”为了讨丈夫欢心,她说道:“夫君啊——”
Pañcamāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato kumārakassapattherassa apadānaṃ. Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ cittakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento paṇidhānaṃ katvā tadanurūpāni puññāni karonto yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto tassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā sugatīsuyeva saṃsaranto dibbasukhaṃ mānusasukhañca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe ekissā seṭṭhidhītāya kucchimhi nibbatto. Sā kira kumārikākāleyeva pabbajitukāmā mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā patikulaṃ gantvā gabbhaṃ gaṇhitvā taṃ ajānitvā ‘‘sāmikaṃ ārādhetvā pabbajjaṃ anujānāpessāmī’’ti cintesi. Sā sāmikaṃ ārādhentī, ayyaputta –
如果这身体的内部成为外部,
确实拿起棍棒,把乌鸦和狗赶走。
‘‘Sace imassa kāyassa, anto bāhirako siyā; Daṇḍaṃ nūna gahetvāna, kāke soṇe nivāraye’’ti. (visuddhi. 1.122) –
她以“等(偈颂)”指出身体的过失,以此让他满意。
Ādinā sarīrassa dosaṃ dassentī taṃ ārādhesi.
她在得到丈夫同意后出了家,当时她并不知道自己已经怀孕,是在提婆达多派系的比丘尼中出家的。比丘尼们看到她怀有身孕,就去问提婆达多。提婆达多说:“她不是沙门尼。”她说:“我不是为了提婆达多而出家,我是为了世尊而出家。”于是她来到世尊面前,向十力者请问。导师把这件事交给优波离尊者处理。尊者把舍卫城的在家众和毗舍佉近事女召集来,在国王也在场的众人面前裁决这件事,说道:“孩子是出家前就怀上的,她是在身体健康的情况下出家的。”导师听了之后,赞叹优波离尊者说:“善哉!优波离把这场诤事裁决得很好。”
Sā sāmikena anuññātā gabbhinibhāvaṃ ajānantī devadattapakkhiyāsu bhikkhunīsu pabbaji. Tassā gabbhinibhāvaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So ‘‘assamaṇī’’ti āha. Sā ‘‘nāhaṃ devadattaṃ uddissa pabbajitā, bhagavantaṃ uddissa pabbajitā’’ti bhagavato santikaṃ gantvā dasabalaṃ pucchi. Satthā upālittheraṃ paṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sarājikāya parisāya taṃ vinicchinanto ‘‘pure laddho gabbho, arogā pabbajjā’’ti āha. Taṃ sutvā satthā ‘‘sādhu suvinicchitaṃ upālinā adhikaraṇa’’nti therassa sādhukāraṃ adāsi.
那位比丘尼生下一个儿子,相貌像金像一样。憍萨罗国的波斯匿王心想:“抚养小孩会成为比丘尼的障碍。”于是把孩子交给乳母们,让她们抚养,大家给他取名叫迦叶。后来,她们把他打扮好,带到世尊面前,让他出家了。因为他是在孩童时期出家的,所以当世尊说“把迦叶叫来,把这水果或嚼食给迦叶”时,有人问“哪位迦叶”,回答“童子迦叶”,这个名字就这样叫开了;又因为他是国王出资抚养的孩子,所以即使到了年老时,仍然以“童子迦叶”为人所知。
Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ rājā pasenadi kosalo ‘‘dārakapariharaṇaṃ bhikkhunīnaṃ palibodho’’ti dhātīnaṃ dāpetvā posāpesi, kassapotissa nāmaṃ kariṃsu . Aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Kumārakāle pabbajitattā pana bhagavatā ‘‘kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā’’ti vutte ‘‘katarakassapassā’’ti ‘‘kumārakassapassā’’ti evaṃ gahitanāmattā raññā posāvanīyaputtattā ca vuddhakālepi kumārakassapotveva paññāyittha.
他从出家那天起就开始修观禅,同时学习佛陀的教法。后来,有一位曾和他一起在山顶上修沙门法、证得不来果后投生到净居天的大梵天,心想:“我要给他指出观禅的入门方法,为道果的生起制作方便。”于是整理出十五个问题,告诉住在暗林里的那位长老说:“您可以拿这些问题去请教世尊。”长老就拿这些问题去问佛陀,佛陀为他解答。长老按照佛陀所说的方式学习掌握那些问题之后,让观禅成熟,证得了阿罗汉果。
So pabbajitakālato paṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karoti, buddhavacanañca uggaṇhāti. Atha tena saddhiṃ pabbatamatthake samaṇadhammaṃ katvā anāgāmī hutvā suddhāvāse nibbattamahābrahmā ‘‘vipassanāya mukhaṃ dassetvā maggaphaluppattiyā upāyaṃ karissāmī’’ti pañcadasapañhe abhisaṅkharitvā andhavane vasantassa therassa ‘‘ime pañhe satthāraṃ puccheyyāsī’’ti ācikkhi. Tato so te pañhe bhagavantaṃ pucchi. Bhagavāpissa vissajjesi. Thero bhagavatā kathitaniyāmeneva te uggaṇhitvā vipassanaṃ gabbhaṃ gāhāpetvā arahattaṃ pāpuṇi.
150他证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去的业,心生欢喜,便开示往昔的修行事迹,说道:“从那十万劫以来……”等等。在这里,凡是前面已经讲过的内容和意思浅显易懂的部分,我们都不再一一解释,只解释那些词义不明显的地方。
150. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Tattha yaṃ heṭṭhā vuttanayañca uttānatthañca, taṃ sabbaṃ na vaṇṇayissāma. Anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
169我母亲已经怀上了我,意思是:我的母亲身怀有孕,是个孕妇,已经临近生产。
169.Āpannasattā me mātāti mayhaṃ mātā garugabbhā gabbhinī pasutāsannagabbhāti attho.
173“身如蚁垤”:所谓身体,就像蚁垤一样。正如蚁垤到处都有孔洞,是壁虎、白蚁等众生的住处;这个身体同样有九个孔洞,常流不净——这是佛陀世尊所开示、所阐明的。听了这些之后,我的心不再执取诸漏,彻底从烦恼中解脱,安住在阿罗汉果。这就是这段话的意思。后来,导师听说各地比丘善于巧妙说法,便说:“比丘们,在我的比丘弟子中,最善于巧妙说法者,第一就是童子迦叶。”于是把他列为第一。
173.Vammikasadisaṃkāyanti sarīraṃ nāma vammikasadisaṃ yathā vammiko ito cito ca chiddāvachiddo gharagoḷikaupacikādīnaṃ āsayo, evameva ayaṃ kāyo navachiddo dhuvassavoti buddhena bhagavatā desitaṃ pakāsitaṃ taṃ sutvā me cittaṃ āsave aggahetvā asesetvā kilesato vimucci, arahatte patiṭṭhāsīti attho. Aparabhāge tattha tattha bhikkhūnaṃ vicittadhammakathikabhāvaṃ sutvā satthā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo’’ti (a. ni. 1.209, 217) etadagge ṭhapesīti.
第6篇 婆醯长老譬喻的注释
6. Bāhiyattheraapadānavaṇṇanā
第六篇的譬喻,从“距今十万劫前”这一段开始,是具寿婆醯·树皮衣长老的譬喻。
这位长老也在过去诸佛那里积集过善根,在一次次投生中积累趋向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭,精通婆罗门的各种技艺,对吠陀支分也能完全通达。有一天,他来到导师面前听法,心里生起清净的信心,看到导师把一位比丘安立在“速疾通智第一”的位置上,就想自己也能得到这个位置。于是他以佛陀为首的比丘僧团为对象,做了七天大布施。七天过后,他伏在世尊脚下发愿说:“世尊,从今天算起第七天,您把那位比丘安立在速疾通智第一的位置上。愿我将来在某一尊佛的教法里,也能成为速疾通智第一。”世尊以未来分智观察,知道这事会实现,就授记说:“将来在乔达摩世尊的教法中,你会出家,成为速疾通智第一。”他尽一生修福,死后生到天界,在那里享受六种欲界天的福报;之后又多次转生人间,在无数百千万劫中享受转轮王等各种福报。到了迦叶世尊的时代,他出生在一户人家。世尊般涅槃后,他出家了。当教法逐渐衰败时,有七位比丘看到四众弟子的不如法行为,心生警醒,进入森林,说:“趁教法还没有消失,我们要先为自己打好基础。”他们礼敬金塔后,在森林里看到一座山,就说:“有活命欲望的人退回去吧,没有牵挂的人登上这座山。”他们系好梯子,全都登上山,然后把梯子扔下,修习沙门法。其中僧团的上座比丘过了一夜就证得阿罗汉果。他从阿耨达池取来龙藤的牙枝咀嚼,漱了口,又从北俱卢洲取来钵食,对那几位比丘说:“贤友们,请吃这些钵食。”他们说:“尊者,我们不是这样约定过吗?谁先证得阿罗汉果,其余人就吃他取来的钵食?”上座说:“贤友们,并不是这样。”他们说:“既然这样,如果我们也能像您一样证得殊胜,我们就自己去取来吃。”他们不肯接受。
Chaṭṭhāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato bāhiyassa dārucīriyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā vedaṅgesu anavayo ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto pasannamānaso satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ khippābhiññānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānaṃ pattukāmo sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā sattāhassa accayena bhagavato pādamūle nipanno ‘‘bhagavā, bhante, ito sattame divase yaṃ bhikkhuṃ khippābhiññānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi, so viya ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane khippābhiññānaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi . Bhagavā anāgataṃsañāṇena oloketvā samijjhanabhāvaṃ ñatvā ‘‘anāgate gotamassa bhagavato sāsane pabbajitvā khippābhiññānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbatto tattha cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā puna manussesu cakkavattiādisampattiyo anekakappakoṭisatesu anubhavitvā kassapassa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto, bhagavati parinibbute pabbajito yadā sāsane osakkamāne satta bhikkhū catunnaṃ parisānaṃ ajjhācāraṃ disvā saṃvegappattā araññaṃ pavisitvā ‘‘yāva sāsanassa antaradhānaṃ na hoti, tāva attano patiṭṭhaṃ karissāmā’’ti suvaṇṇacetiyaṃ vanditvā tattha araññe ekaṃ pabbataṃ disvā ‘‘jīvitasālayā nivattantu, nirālayā imaṃ pabbataṃ abhiruhantū’’ti nisseṇiṃ bandhitvā sabbe taṃ pabbataṃ abhiruyha nisseṇiṃ pātetvā samaṇadhammaṃ kariṃsu. Tesu saṅghatthero ekarattātikkamena arahattaṃ pāpuṇi. So anotattadahe nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā mukhaṃ dhovitvā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā te bhikkhū āha – ‘‘āvuso, imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjathā’’ti. Te āhaṃsu – ‘‘kiṃ, bhante, amhehi evaṃ katikā katā ‘yo paṭhamaṃ arahattaṃ pāpuṇāti, tenābhataṃ piṇḍapātaṃ avasesā paribhuñjantū’’’ti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Tena hi sace mayampi tumhe viya visesaṃ nibbattessāma, sayaṃ āharitvā bhuñjissāmā’’ti na icchiṃsu.
第二天,第二位上座长老证得了不来果,同样取了钵食来,邀请其他比丘。他们这样说:“贤友,难道又有了约定:‘不吃上座取来的钵食,要吃第二位上座取来的’吗?”他回答:“贤友,没有这回事。”他们说:“既然这样,我们也像你一样证得殊胜,各自靠自己的努力取食来吃。”他们不肯接受。这些人当中,证得阿罗汉果的那位长老入了般涅槃,第二位证得不来果的转生到梵天界,其余五位没能证得殊胜,身体枯竭,到第七天就死了,转生到天界。他们在那里享受天界的快乐,到这次佛陀出世的时候,从天界命终,转生到人间。他们当中,一位是弗迦娑提王,一位是犍陀罗国塔迦尸喇城的孩童咖沙巴,一位是树皮衣婆醯,一位是达巴末罗族之子,一位是游方者萨毗耶。其中这位树皮衣婆醯,出生在首波羅港口的商人家庭,精通经商之道,拥有大财富、大家产。他和前往金地的商人们一起上了船,要去外国,走了几天,船破了,其余的人都成了鱼鳖的食物,只有他一个人活了下来,抓住一块木板,拼命挣扎,到第七天漂到了首波羅港口的海岸边。他身上没有衣服可穿,也没有布可披,什么也找不到,就把干枯的树枝和木片用藤蔓缠在身上当作衣服穿,又从天祠里拿了一个陶钵,来到首波羅港口。人们看见他,布施了粥饭等食物,并恭敬地说:“这是一位阿罗汉。”当有人送来衣服时,他想:“如果我穿上衣服或披上布,我的利养和恭敬就会失去。”于是拒绝了那些衣服,仍然只穿树皮衣。
Dutiyadivase dutiyatthero anāgāmī hutvā tatheva piṇḍapātaṃ āharitvā itare nimantesi. Te evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ panāvuso, katikā katā, ‘mahātherena ābhataṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā anutherena ābhataṃ bhuñjissāmā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Evaṃ sante tumhe viya mayampi visesaṃ nibbattetvā attano attano purisakārena bhuñjituṃ sakkontā bhuñjissāmā’’ti na icchiṃsu. Tesu arahattappattatthero parinibbāyi, dutiyo anāgāmī brahmaloke nibbatti, itare pañca visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā sussitvā sattame divase kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Tattha dibbasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde tato cavitvā manussesu nibbattiṃsu. Tesu eko pukkusāti rājā ahosi, eko gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ kumārakassapo, eko bāhiyo dārucīriyo, eko dabbo mallaputto, eko sabhiyo paribbājakoti. Tesu ayaṃ bāhiyo dārucīriyo suppārakapaṭṭane vāṇijakule nibbatto vāṇijakamme nipphattiṃ gato mahaddhano mahābhogo, so suvaṇṇabhūmiṃ gacchantehi vāṇijehi saddhiṃ nāvamāruyha videsaṃ gacchanto katipāhaṃ gantvā bhinnāya nāvāya sesesu macchakacchapabhakkhesu jātesu ekoyeva avasiṭṭho ekaṃ phalakaṃ gahetvā vāyamanto sattame divase suppārakapaṭṭanatīraṃ okkami. Tassa nivāsanapārupanaṃ natthi, so aññaṃ kiñci apassanto sukkhakaṭṭhadaṇḍake vākehi paliveṭhetvā nivāsetvā pārupitvā ca devakulato kapālaṃ gahetvā suppārakapaṭṭanaṃ agamāsi. Manussā taṃ disvā yāgubhattādīni datvā ‘‘ayaṃ eko arahā’’ti sambhāvesuṃ. So vatthesu upanītesu ‘‘sacāhaṃ nivāsemi, pārupāmi vā, lābhasakkāro me parihāyissatī’’ti tāni paṭikkhipitvā dārucīrāneva parihari.
那时,众人纷纷尊称他为“阿罗汉,阿罗汉”,对他越来越恭敬。就在这样的情况下,他心里生起了这样的念头:“世间凡是阿罗汉,或者已经进入阿罗汉道的人,我就是其中之一。”他就用这种手段,靠欺骗性的行为来维持生活。
Athassa ‘‘arahā, arahā’’ti bahūhi sambhāviyamānassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘ye keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataro’’ti so tena niyāmena kuhanakammena jīvikaṃ kappeti.
在迦叶佛的教法时期,有七个人登上山去修行沙门法。其中一人证得了不来果,投生到净居梵天界。他观察自己的梵天福报,又回想自己来的地方,看到了当初登山修沙门法的地方;接着观察其余人的投生之处,知道其中一位已经般涅槃,另外五位则投生在欲界天。他心里想:“现在他们在哪里呢?”观察之下,看见婆醯住在首波羅港口,靠欺诈的手段谋生,便想:“这个愚人真是完了!以前修沙门法时,因为极度骄慢,连应供者化来的食物都不肯吃;如今为了填饱肚子,明明不是应供者,却自称是应供者,欺骗世间到处游荡。他不知道十力世尊已经出世。我要去警醒他,让他知道佛已出世。”刹那间,他从梵天界降下,在夜间刚过的时候,出现在首波羅港口婆醯的面前。婆醯看见自己住处有光明,就走到外面,看见大梵天,便合掌问道:“您是谁?”梵天说:“我是你过去的老朋友,证得不来果后投生在梵天界。我们当中最年长的那位证得应供果后已寂灭,你们五位则投生在欲界天。我现在看到你在这里靠欺诈谋生,特地来调伏你。”说完这话,又说了这个道理:“婆醯,你确实不是应供者,也没有具足应供道,你更没有那条能让你成为应供者或具足应供道的修行路。”然后告诉他世尊已经出世、正住在舍卫城,又说:“你去世尊那里吧。”把他打发走之后,自己就回梵天界去了。
Kassapadasabalassa sāsane sattasu janesu pabbataṃ āruyha samaṇadhammaṃ karontesu eko anāgāmī hutvā suddhāvāsabrahmaloke nibbattitvā attano brahmasampattiṃ olokento āgataṭṭhānaṃ āvajjento pabbatamāruyha samaṇadhammaṃ karaṇaṭṭhānaṃ disvā sesānaṃ nibbattanaṭṭhānaṃ āvajjento ekassa parinibbutabhāvaṃ itaresañca pañcannaṃ kāmāvacaradevaloke nibbattabhāvaṃ ñatvā te kālānukālaṃ āvajjesi ‘‘imasmiṃ pana kāle kahaṃ nu kho te’’ti āvajjento dārucīriyaṃ suppārakapaṭṭanaṃ nissāya kuhanakammena jīvitaṃ kappentaṃ disvā ‘‘naṭṭho vatāyaṃ bālo, pubbe samaṇadhammaṃ karonto atiukkaṭṭhabhāvena arahatāpi ābhataṃ piṇḍapātaṃ aparibhuñjitvā idāni udarahetu anārahāva samāno arahattaṃ paṭijānitvā lokaṃ vañcento vicarati, dasabalassa uppannabhāvaṃ na jānāti, gacchāmi naṃ saṃvejetvā buddhuppādaṃ jānāpessāmī’’ti khaṇeneva brahmalokato otaritvā suppārakapaṭṭane rattibhāgasamanantare dārucīriyassa sammukhe pāturahosi. So attano vasanaṭṭhāne obhāsaṃ disvā bahi nikkhamitvā mahābrahmānaṃ disvā añjaliṃ paggayha ‘‘ke tumhe’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ tumhākaṃ porāṇakasahāyo anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto, amhākaṃ sabbajeṭṭhako arahā hutvā parinibbuto, tumhe pana pañcajanā devaloke nibbattā. Svāhaṃ dāni taṃ imasmiṃ ṭhāne kuhanakammena jīvikaṃ kappentaṃ disvā damituṃ āgato’’ti vatvā idaṃ kāraṇaṃ āha – ‘‘neva kho tvaṃ, bāhiya, arahā nāpi arahattamaggaṃ vā samāpanno, sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assa arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti. Athassa satthu uppannabhāvaṃ sāvatthiyaṃ vasanabhāvañca ācikkhitvā ‘‘satthu santikaṃ gacchā’’ti taṃ uyyojetvā brahmalokameva agamāsi.
婆醯站在空中,看着大梵天说话,心里想:“哎呀,我造了多么重的业啊!我明明不是阿拉汉,却自以为‘我是阿拉汉’。而这位梵天还对说我:‘你不是阿拉汉,也没有证入阿拉汉道。’这世上到底还有没有别的阿拉汉呢?”于是问大梵天:“那么,在这包括天界的世间里,到底谁是阿拉汉,或者谁已证入阿拉汉道?”天神告诉他说:“婆醯,有的。在北方有个地方,有一座城叫舍卫城,现在那位世尊就住在那里,他是阿拉汉、正自觉者。婆醯,那位世尊既是阿拉汉,也为证得阿拉汉而说法。”婆醯在夜里听到天神这番话,心中警醒,当下就从首波羅出发,走了一夜就到了舍卫城。他赶路时,靠着天神的威力和佛的威力,走过了百由旬的路程,到达舍卫城时,世尊正好已经进舍卫城乞食去了。婆醯走进祇园,看到许多比丘在露地上经行,就问:“世尊现在在哪里?”比丘们说:“进舍卫城乞食去了。”又问他:“你是从哪里来的?”他说:“我从首波羅来。”“什么时候出发的?”“昨天傍晚出发的。”比丘们说:“你从那么远的地方来,先坐下来洗洗脚,涂点油,稍微休息一下,等世尊回来就能见到了。”婆醯说:“尊者,我不知道世尊或我自己什么时候会有生命危险。我一路没停没坐,一夜之间走了百由旬的路,我要见到世尊之后才休息。”说完就急匆匆地进了舍卫城,看见世尊正以无可比拟的佛之威仪行走,心想:“我终于见到了乔达摩正自觉者!”从看见的那一刻起,他整个身体就低俯下来,走到路中间,以五体投地的方式礼敬,紧紧抱住世尊的脚踝,这样说:“世尊,请为我说法!善逝,请为我说法!这对我长久以来会有利益和安乐。”世尊对他说:“婆醯,现在不是时候,我已经进城乞食了。”就这样拒绝了他。
Bāhiyo pana ākāse ṭhatvā kathentaṃ mahābrahmānaṃ oloketvā cintesi – ‘‘aho bhāriyaṃ kammaṃ mayā kataṃ, anarahaṃ arahā ahanti cintesiṃ, ayañca maṃ ‘na tvaṃ arahā, nāpi arahattamaggaṃ vā samāpannāsī’ti vadati, atthi nu kho loke añño arahā’’ti. Atha naṃ pucchi – ‘‘atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā’’ti. Athassa devatā ācikkhi – ‘‘atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṃ, tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṃ desesī’’ti. Bāhiyo rattibhāge devatāya kathaṃ sutvā saṃviggamānaso taṃkhaṇaṃyeva suppārakā nikkhamitvā ekarattivāsena sāvatthiṃ agamāsi, gacchanto ca pana devatānubhāvena buddhānubhāvena ca vīsayojanasatikaṃ maggaṃ atikkamitvā sāvatthiṃ anuppatto, tasmiṃ khaṇe satthā sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. So jetavanaṃ pavisitvā abbhokāse caṅkamante sambahule bhikkhū pucchi – ‘‘kuhiṃ etarahi satthā’’ti? Bhikkhū ‘‘sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti vatvā ‘‘tvaṃ pana kuto āgatosī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Suppārakā āgatomhī’’ti. ‘‘Kadā nikkhantosī’’ti? ‘‘Hiyyo sāyanhasamaye nikkhantomhī’’ti. ‘‘Dūratopi āgato, nisīda tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā thokaṃ vissamāhi, āgatakāle satthāraṃ dakkhissatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Ahaṃ, bhante, satthu vā attano vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, katthaci aṭṭhatvā anisīditvā ekaratteneva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgato, satthāraṃ passitvāva vissamissāmī’’ti āha. So evaṃ vatvā taramānarūpo sāvatthiṃ pavisitvā bhagavantaṃ anopamāya buddhasiriyā carantaṃ disvā ‘‘cirassaṃ vata me gotamo sammāsambuddho diṭṭho’’ti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatasarīro gantvā antaravīthiyaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā evamāha – ‘‘desetu, bhante bhagavā, dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti paṭikkhipi.
婆醯听完后,说:“尊者,在轮回中流转的众生,从未得到过段食。我不知道是您还是我会先有生命危险。请世尊为我说法,请善逝为我说法!”他又一次请求。导师第二次同样拒绝了。据说导师当时这样想:“这个人从见到我的那一刻起,整个身体就一直被喜悦遍满,没有间断。这种强烈的喜乐冲动,使他即使听了法也无法证悟。先让他保持中舍吧。而且他一天一夜走了两千由旬的路才来到这里,疲劳也很强烈,先让他平息下来吧。”因此拒绝了两次。第三次被请求时,世尊就站在路中间,以“婆醯,因此你应当这样学:在看的时候,只是看……”等方式,从多个角度为他说法。婆醯听世尊说法时,当下就灭尽了一切烦恼,连同无碍解一起证得了阿拉汉果。
Taṃ sutvā bāhiyo, ‘‘bhante, saṃsāre saṃsarantena kabaḷīkārāhāro na aladdhapubbo, tumhākaṃ vā mayhaṃ vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ, desetu sugato dhamma’’nti puna yāci. Satthā dutiyampi tatheva paṭikkhipi. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘imassa diṭṭhakālato paṭṭhāya sakalasarīraṃ pītiyā nirantaraṃ ajjhotthaṭaṃ hoti, balavapītivego dhammaṃ sutvāpi na sakkhissati paṭivijjhituṃ, majjhattupekkhāya tāva tiṭṭhatu, ekaratteneva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgatassapi cassa daratho balavā sopi tāva paṭippassambhatū’’ti. Tasmā dvikkhattuṃ paṭikkhipitvā tatiyaṃ yācito antaravīthiyaṃ ṭhitova ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādinā (udā. 10) nayena anekapariyāyena dhammaṃ desesi. So satthu dhammaṃ suṇantoyeva sabbāsave khepetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
178178. 那人在证得阿罗汉果的当下,就忆起了过去的业,心中生起欢喜,为了说明自己过去的行为事迹,说出了“从此十万……”等话。那段内容因为前面已经讲过,所以意思很清楚。这里只解释难解的词语。
178. So arahattaṃ pattakkhaṇeyeva pubbakammaṃ saritvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Anuttānapadavaṇṇanameva karissāma.
181含笑省察,是指充满欢喜的省察;童子色,意思是极其柔软。
181.Hasanaṃ paccavekkhaṇanti paripuṇṇasomanassajātaṃ paccavekkhaṇaṃ, komāravaṇṇaṃ atikomalanti attho.
182“以金线庄严之肢”:意思是用金线庄严、具有线纹状结构的身体,也就是身躯。“如垂挂的频婆果般铜色的唇”:意思是像垂挂着的频婆果一样、具有赤铜色的一双嘴唇。“如白利平齐之齿”:意思是就像用极其锋利的铁器磨过之后变得平整均匀那样,牙齿平整整齐。
182.Hemayaññopacitaṅganti suvaṇṇasuttayaññopacitasuttaavayavaṃ sarīraṃ dehanti attho. Palambabimbatamboṭṭhanti olambitabimbaphalasadisaṃ rattavaṇṇaṃ oṭṭhadvayasamannāgatanti attho. Setatiṇhasamaṃ dijanti sunisitatikhiṇaayalohaghaṃsanena ghaṃsitvā samaṃ kataṃ viya samadantanti attho.
183因喜悦而全然绽放的面容:意思是说,面容因喜悦而充分舒展、完全绽放,具有如同镜面一般的面容。
183.Pītisamphullitānananti pītiyā suṭṭhu phullitaṃ vikasitaṃ ānanaṃ mukhaṃ ādāsatalasadisamukhavantanti attho.
184“能快速了知的比丘尼”是指:在说法被打断的当下,就能以殊胜的智慧立刻了知通达的比丘尼。
184.Khippābhiññassa bhikkhunoti khippaṃ desanāya samugghāṭitakkhaṇeyeva abhivisesena ñātuṃ samatthassa bhikkhunoti attho.
186就像回自己家一样去了天界,意思是说,他如同自己的家一样去了天界。
186.Saggaṃagaṃ sabhavanaṃ yathāti attano gehaṃ viya saggaṃ lokaṃ agamāsinti attho.
196你并不是懂得通往涅槃之方便道的人,也就是说,你并不了解那条能证得涅槃的道路。
196.Natvaṃ upāyamaggaññūti tvaṃ nibbānādhigamūpāyabhūtamaggaññū na ahosīti attho.
200导师总是战胜、于一切时中战胜胜者,调伏已被降伏的嗔怒,心想:我要去瞻仰导师、正自觉者那无垢的面容,那如同明镜般光洁的脸,为了瞻仰而出发。这是句子的关联。我问婆罗门:令世间欢喜者在哪里?意思是:我这位比丘问婆罗门:那位令世间生起净信的导师在什么地方?
200.Satthuno sadā jinanti sadā sabbakālaṃ jinaṃ jinanto parājitakopo satthuno sammāsambuddhassa vimalānanaṃ ādāsatalasadisamukhaṃ passissāmi passituṃ nikkhamāmīti yojanā. Dije apucchiṃ kuhiṃ lokanandanoti kuhiṃ ṭhāne lokapasādakaro satthāti dije brāhmaṇe ahaṃ bhikkhū apucchinti attho.
201就像对见到牟尼、见到如来充满渴望,生起精进努力的人,像野兔一样迅速到达。
201.Sasova khippaṃ munidassanussukoti munidassane tathāgatadassane ussuko ussāhajāto saso iva khippaṃ pāpuṇātīti attho.
202快速前往,就是迅速地去。为了团食而没有贪求,就是指为了乞食这件事,没有渴望,已经离开了渴望,没有贪求,断除了渴爱。
202.Tuvaṭaṃ gantvāti sīghaṃ gantvā. Piṇḍatthaṃ apihāgidhanti piṇḍapātaṃ paṭicca apihaṃ apagatapihaṃ agidhaṃ nittaṇhaṃ.
203203.“不东张西望”:意思是说,(人们)看见了那位在殊胜的舍卫城里为了乞食而行走时不这边那边地四处张望者,这是句子的连接。“犹如吉祥的居所”:因为具有吉祥的相与随形好所生的光辉,所以像吉祥的居所,又像燃烧的城门那样光辉灿烂。“夺日轮之辉”:他的面轮犹如光芒四射的日轮一般闪耀。
203.Alolakkhanti ito cito ca anolokayamānaṃ uttame sāvatthinagare piṇḍāya vicarantaṃ adakkhinti sambandho. Sirīnilayasaṅkāsanti siriyā lakkhaṇānubyañjanasobhāya nilayaṃ saṅkāsaṃ jalamānatoraṇasadisaṃ. Ravidittiharānananti vijjotamānasūriyamaṇḍalaṃ viya vijjotamānamukhamaṇḍalaṃ.
204对在邪道上迷失的人:对陷入恶劣之道、灾难之路上的人,对迷路、走错路的人,你要成为我的皈依处,成为我的依靠。乔达摩:这是用姓氏来称呼世尊。
204.Kupathe vippanaṭṭhassāti kucchitapathe sopaddavamagge mūḷhassa micchāpaṭipannassa me saraṇaṃ hohi patiṭṭhā hohi. Gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati.
218在那里,那些洁白明亮的晨星之类不闪耀、不发光。其余内容意思都很清楚。他这样说明了过去的行迹之后,当下就向世尊请求出家。当被问到“你的钵和衣是否齐备”时,他说“还不齐备”。于是导师对他说:“既然如此,你就去寻找钵和衣吧。”说完就离开了。据说,他在两万年中修习沙门法时曾认为:“比丘只要自己得到生活资具,就不必看别人的脸色,理应自己受用。”因此他甚至不曾以钵或衣帮助任何一位比丘。世尊知道“他的钵和衣不可能由神通化现”,就没有以“来吧,比丘”的方式让他出家。他在寻找钵和衣时,从垃圾堆里翻拣碎布,一个宿世有怨的非人附在一头小母牛身上,打在他的左大腿上,夺去了他的性命。世尊乞食归来,吃完饭,与众多比丘一同出去时,看见婆醯的遗体倒在垃圾堆里,就站在一户人家门口,让人拿来床板,并吩咐比丘们说:“诸比丘,把这位婆醯·树皮衣者抬起来,把他的遗体从城门运出去,火化后收取遗骨,建一座塔。”
218.Na tattha sukkā jotantīti sukkapabhāsampannā jotamānaosadhitārakādayo na jotanti nappabhāsanti. Sesaṃ uttānatthameva. So evaṃ pubbacaritāpadānaṃ pakāsetvā tāvadeva ca bhagavantaṃ pabbajjaṃ yāci. ‘‘Paripuṇṇaṃ te pattacīvara’’nti ca puṭṭho ‘‘na paripuṇṇa’’nti āha. Atha naṃ satthā ‘‘tena hi pattacīvaraṃ pariyesāhī’’ti vatvā pakkāmi. So kira vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto ‘‘bhikkhunā nāma attanā paccaye labhitvā aññaṃ anoloketvā sayameva paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā ekabhikkhussāpi pattena vā cīvarena vā saṅgahaṃ nākāsi, ‘‘na tenassa iddhimayaṃ pattacīvaraṃ uppajjissatī’’ti ñatvā bhagavā ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ nādāsi. Tampi pattacīvaraṃ pariyesamānameva saṅkāraṭṭhānato coḷakkhaṇḍāni saṃkaḍḍhentaṃ pubbaveriko amanusso ekissā taruṇavacchāya gāviyā sarīre adhimuccitvā vāmaūrumhi paharitvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Satthā piṇḍāya caritvā katabhattakicco sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nikkhamanto bāhiyassa sarīraṃ saṅkāraṭṭhāne patitaṃ disvā ‘‘gaṇhatha, bhikkhave, etaṃ bāhiyaṃ dārucīriyanti ekasmiṃ gehadvāre ṭhatvā mañcakaṃ āharāpetvā imaṃ sarīraṃ nagaradvārato nīharitvā jhāpetvā dhātuyo gahetvā thūpaṃ karothā’’ti bhikkhū āṇāpesi.
那些比丘在大路边建好塔之后,就去见导师,把自己做的事禀告了他。接着僧团中间起了议论:“如来让比丘僧团操办遗体火化的事,又让人收取遗骨、建起塔,那他到底证了什么道果?他算是沙弥,还是比丘?”导师以这件事为因缘,进一步把说法展开:“比丘们,婆醯·树皮衣者已经安住在阿拉汉果上了。”他讲明了婆醯已经般涅槃之后,又把他列为最上弟子:“比丘们,在我这些比丘弟子当中,最快证得殊胜智的,就是这位婆醯·树皮衣者。”
Te bhikkhū dhātuṃ mahāpathe thūpaṃ kāretvā satthāraṃ upasaṅkamitvā attano katakammaṃ ārocesuṃ. Tato saṅghamajjhe kathā udapādi – ‘‘tathāgato bhikkhusaṅghena sarīrajhāpanakiccaṃ kāresi, dhātuyo ca gāhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi, kataramaggo nu kho tena samadhigato, sāmaṇero nu kho so, bhikkhu nu kho’’ti. Satthā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ‘‘patiṭṭhito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo arahatto’’ti upari dhammadesanaṃ vaḍḍheti. Tassa parinibbutabhāvañca ācikkhitvā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ khippābhiññānaṃ yadidaṃ bāhiyo dārucīriyo’’ti (a. ni. 1.209, 216) etadagge ṭhapesi.
这时,比丘们问他:“尊者,您说‘穿树皮衣的婆醯已经证得阿罗汉果’,他是什么时候证得阿罗汉果的?”世尊说:“诸比丘,是在他听我说法的时候。”比丘们又问:“尊者,那您是什么时候为他说法的呢?”世尊说:“是我在为了乞食而走在巷子里、站在巷中的时候。”比丘们说:“尊者,您站在巷中时所说的法非常简短,他怎么能凭那么一点开示就生起这样殊胜的证悟呢?”于是世尊对比丘们说:“诸比丘,不要以‘少’或‘多’来衡量我所说的法。即使有成千上万首偈颂,若都是没有意义的词句,那也不足取;反之,哪怕只有一句立足于义理的偈颂,那也是更好的。”世尊说完这番话,为了衔接前后而说法时,诵出了这首偈颂——
Atha naṃ bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘tumhe, bhante, ‘bāhiyo dārucīriyo arahattaṃ patto’ti vadetha, kadā so arahattaṃ patto’’ti? ‘‘Mama dhammaṃ sutakāle, bhikkhave’’ti. ‘‘Kadā panassa, bhante, tumhehi dhammo kathito’’ti? ‘‘Bhikkhāya carantena antaravīthiyaṃ ṭhitenā’’ti. ‘‘Appamattako, bhante, tumhehi antaravīthiyaṃ ṭhatvā kathitadhammo; kathaṃ so tāvattakena visesaṃ nibbattesī’’ti? Atha ne satthā, ‘‘bhikkhave, mama dhammaṃ ‘appaṃ’ vā ‘bahuṃ vā’ti mā cintayittha. Anekānipi hi anatthapadasaṃhitāni gāthāsahassāni na seyyo, atthanissitaṃ pana ekampi gāthāpadaṃ seyyo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
即使有上千首偈颂,却由无意义的词句组成,
一句偈颂更好,听后能平静。
‘‘Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasaṃhitā; Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammatī’’ti. (dha. pa. 101) –
说法结束时,八万四千个生命都通达了法。
Desanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
第七 大拘絺罗长老譬喻注
7. Mahākoṭṭhikattheraapadānavaṇṇanā
第七篇譬喻中,以“名为莲华上之胜者”等起始的,是尊者大拘絺罗长老的譬喻。他的来历是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里也曾积修善行,在各处生命中不断累积能导向出离的福业。在莲华上佛在世时,他出生在天鹅城一个非常富有的家庭。长大后,父母去世,他继承了家业,过着在家生活。有一天,莲华上佛说法时,他看见天鹅城的居民手拿香花等物,朝着佛、法、僧的方向走去。看到后,他就和众人一起前去拜见世尊。他见到导师把一位比丘安立在无碍解第一的位置上,心里想:“这位比丘在这教法中是无碍解第一。我何不也在未来某位佛的教法中,像这位比丘一样成为无碍解第一呢?”于是,世尊说法结束、大众散去后,他走到世尊面前,邀请说:“尊者,明天请到我家来受食。”世尊默然答应了。他顶礼世尊,右绕后回到自己住处,整夜用香花等物装饰佛陀和比丘僧众的座位,备好各种嚼食和啖食。那夜过后,在自己住处,他供养了以十万比丘围绕的导师,备有各种粥和嚼食,配有汤和菜肴,还有香米饭。饭食结束后,他心想:“我求的是很大的地位,但只布施一天就求那个地位是不合适的。我应当依次布施七天,然后再发愿。”他就按这个方式,做了七天大布施。饭食结束后,他让人打开衣库,把最好的、足够做三衣的细软布料放在佛足下,也布施给十万比丘三衣。然后他走到如来面前,说:“尊者,那位在您这里第七天结束时被安立在无碍解第一位置上的比丘,我也愿像那位比丘一样,在未来佛的教法中出家,成为无碍解第一。”他伏在世尊足下发愿。世尊知道他的愿望会实现,就授记说:“未来从此百千劫之后,会有一位名叫乔达摩的佛出现在世间,你的愿望会在他的教法中实现。”他在那里尽形寿修福,命终后享受天界福报,又不断在天界和人间流转。
Sattamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato mahākoṭṭhikattherassa apadānaṃ. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbattitvā viññutaṃ patto mātāpitūnaṃ accayena kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ padumuttarassa bhagavato dhammadesanākāle haṃsavatīnagaravāsino gandhamālādihatthe yena buddho yena dhammo yena saṅgho, tanninne tappoṇe tappabbhāre gacchante disvā tehi saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘ayaṃ imasmiṃ sāsane paṭisambhidāppattānaṃ aggo, yaṃnūnāhampi ekassa buddhassa sāsane ayaṃ viya paṭisambhidāppattānaṃ aggo bhaveyya’’nti cintetvā satthu desanāpariyosāne vuṭṭhitāya parisāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, sve mayhaṃ gehe bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. Satthā adhivāsesi. So bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā sakanivesanaṃ gantvā sabbarattiṃ buddhassa ca bhikkhusaṅghassa ca nisajjaṭṭhānaṃ gandhamālādīhi alaṅkaritvā khādanīyabhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā tassā rattiyā accayena sakanivesane bhikkhusatasahassaparivāraṃ satthāraṃ vividhayāgukhajjakaparivāraṃ sasūpabyañjanaṃ gandhasālibhojanaṃ bhojāpetvā bhattakiccapariyosāne cintesi – ‘‘mahantaṃ kho ahaṃ ṭhānantaraṃ patthemi, na pana yuttaṃ mayā ekadivasameva dānaṃ datvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetuṃ, anupaṭipāṭiyā sattāhaṃ dānaṃ datvā patthessāmī’’ti. So teneva niyāmena sattāhaṃ mahādānaṃ datvā bhattakiccapariyosāne dussakoṭṭhāgāraṃ vivarāpetvā uttamaṃ ticīvarappahonakaṃ sukhumavatthaṃ buddhassa pādamūle ṭhapetvā bhikkhusatasahassassa ca ticīvaraṃ datvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, yo so bhikkhu tumhehi ito sattame divasamatthake paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito, ahampi so bhikkhu viya anāgate uppajjanakassa buddhassa sāsane pabbajitvā paṭisambhidāppattānaṃ aggo bhaveyya’’nti satthu pādamūle nipajjitvā patthanaṃ akāsi. Satthā tassa samijjhanabhāvaṃ ñatvā ‘‘anāgate ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma buddho loke uppajjissati, tassa sāsane tava patthanā samijjhissatī’’ti byākāsi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cuto devasampattiṃ anubhavitvā aparāparaṃ devamanussesu paribbhami.
他就是这样在天界和人间不断流转,在各个生命形态中积累福德与智慧的资粮。在现在这尊佛出世的时代,他投生在舍卫城一个婆罗门大富长者家里,家人给他取名叫拘絺罗。为什么不用母亲或者祖父、曾祖父等长辈的名字,而给他取这个名字呢?要知道,他天生智慧过人,精通吠陀支中的音韵学、韵律学,以及包含词汇解释和词源的文法书,还有一切语法典籍;而且他口才锋利,遇到什么人就用言语去抨击、驳斥、刺戳对方,到处游走。所以人们就根据他这个特点给他取了这个名字。他长大以后,学通了三部吠陀,在婆罗门技艺上也达到了精通。有一天,他来到世尊面前,听了法之后生起信心,就出家受具足戒。从受具足戒那时起,他就开始修观禅,最终和四无碍解一起证得阿罗汉果,在无碍解方面修到了自在。他毫无畏惧地走到大长老们面前提问,也走到十力世尊面前,专门就无碍解的问题发问。就这样,这位长老因为在此处积累的资格,加上这一世反复练习达到自在,成了无碍解第一。后来,世尊以《大辩才经》为因缘,把他安立在无碍解第一的位置上,说:诸比丘,在我的声闻比丘弟子中,得无碍解第一的,就是大拘絺罗。
Evaṃ so devamanussesu saṃsaranto tattha tattha bhave puññañāṇasambhāre sambharanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule nibbatti, koṭṭhikotissa nāmaṃ akaṃsu. Kasmā mātuyā vā ayyakapayyakādīnaṃ vā nāmaṃ aggahetvā evaṃ nāmaṃ kariṃsūti ce? Attano paññavantatāya vedaṅgesu satakkaparatakkesu sanighaṇḍukeṭubhesu sākkharappabhedesu sakalabyākaraṇesu ca chekabhāvena ca diṭṭhadiṭṭhe jane mukhasattīhi koṭṭhento pakkoṭṭhento vitudanto vicaratīti anvatthanāmaṃ kariṃsūti veditabbaṃ. So vayappatto tayo vede uggahetvā brāhmaṇasippe nipphattiṃ patto ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karonto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā paṭisambhidāsu ciṇṇavasī hutvā abhīto mahāthere upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchantopi dasabalaṃ upasaṅkamitvā paṭisambhidāsuyeva pañhaṃ pucchi. Evamayaṃ thero tattha katādhikāratāya tattha ciṇṇavasībhāvena ca paṭisambhidāppattānaṃ aggo jāto. Atha naṃ satthā mahāvedallasuttaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi, ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisambhidāppattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhiko’’ti (a. ni. 1.209, 218).
221后来,他感受着解脱的快乐,心生欢喜,为了说明自己过去所修的功德事迹,就说出了“名为莲华上胜者……”等偈颂。这一切因为前面已经说过的方式,意思都很清楚明白。
221. So aparena samayena vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.
在“如是,具寿大拘絺罗”这一句中,“如是”是表示指示的语气词。“具寿”是表示恭敬的称呼,就像“具寿大目犍连”那样。
Itthaṃsudamāyasmā mahākoṭṭhikoti ettha sudanti nidassane nipāto. Āyasmāti gāravādhivacanaṃ, yathā taṃ āyasmā mahāmoggallānoti.
第八 优楼频螺·迦叶长老譬喻注
8. Uruvelakassapattheraapadānavaṇṇanā
第八篇譬喻,以“名为莲华上佛的胜者”等开头,是尊者优楼频螺·迦叶长老的譬喻。他也曾在过去诸佛那里积集过善行,在生生世世中累积种种能导向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在一个良家,长大后到佛面前听闻佛法,看见世尊把一位比丘立为大随从众中的第一,自己也想得到这个位置,就做大布施并发了愿。世尊看出他未来无障碍,就授记说:“未来在乔达摩佛的教法中,你将是大随从众中的第一。”他在那里尽形寿修福,死后辗转于天界和人间,在距今九十二劫之前,投生为弗沙世尊同母异父的弟弟,另外还有两个弟弟。他们三人邀请以佛为首的比丘僧团,用最殊胜的方式供养,尽形寿行善,之后在天界人间轮回,在我等世尊出世之前,就在波罗奈的婆罗门家里投生为三兄弟,依种姓都叫迦叶。他们长大后,三人学习了三吠陀。长兄有五百青年随从,二兄有三人,幼弟有二人。他们观察自己所学经典的精髓,只看到现世的利益,就欢喜出家。其中长兄带着自己的随从去优楼频螺,出家修仙人道,就叫优楼频螺·迦叶;二兄在恒河湾出家,叫那提·迦叶;幼弟在伽耶山头出家,叫伽耶·迦叶。他们这样出家修仙人道,各自住在不同地方。过了很多天,我等菩萨大出离,证得一切知智,次第转法轮,令五比丘长老证得阿拉汉果,调伏了以耶舍居士子为首的五十位友人,遣散六十位阿拉汉,说:“诸比丘,你们去游行。”又调伏了三十位善男子,然后去优楼频螺·迦叶住的地方,为了住下来而进入火堂,在那里用降伏龙等一千五百种神变,调伏了优楼频螺·迦叶及其随从,并度他们出家。他出家的仪轨和示现神通的事,在那提·迦叶譬喻的义释中会详细说明。听说他出家了,另外两个弟弟也带着随从来佛面前出家。他们全都成为神通所化的衣钵、善来比丘。世尊带着这一千沙门去伽耶山头,坐在盘石上,以燃烧教法的开示,让他们全都证得阿拉汉果。
Aṭṭhamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato uruvelakassapattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ mahāparivārānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Bhagavā cassa anantarāyataṃ disvā ‘‘anāgate gotamabuddhassa sāsane mahāparivārānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvenavutikappamatthake phussassa bhagavato vemātikakaniṭṭhabhātā hutvā nibbatto, aññepissa dve kaniṭṭhabhātaro ahesuṃ. Te tayo buddhappamukhabhikkhusaṅghaṃ nimantetvā paramāya pūjāya pūjetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule tayo bhātaro hutvā nibbattā gottavasena tayopi kassapāti evaṃ nāmakā ahesuṃ. Te tayo vayappattā tayo vede uggaṇhiṃsu. Tesaṃ jeṭṭhabhātikassa pañcamāṇavakasatāni parivārā, majjhimassa tīṇi, kaniṭṭhassa dve, te attano ganthesu sāraṃ olokentā diṭṭhadhammikameva atthaṃ disvā pabbajjaṃ rocesuṃ. Tesu jeṭṭhabhātā attano parivārena saddhiṃ uruvelaṃ gantvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uruvelakassapo nāma jāto, majjhimo gaṅgānadīvaṅke pabbajito nadīkassapo nāma jāto, kaniṭṭho gayāsīse pabbajito gayākassapo nāma jāto. Evaṃ tesu isipabbajjaṃ pabbajitvā tattha tattha vasantesu bahūnaṃ divasānaṃ accayena amhākaṃ bodhisatto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā paṭividdhasabbaññutaññāṇo anukkamena dhammacakkaṃ pavattetvā pañcavaggiyatthere arahatte patiṭṭhāpetvā yasakulaputtappamukhe pañcapaññāsajane sahāyake vinetvā saṭṭhi arahante ‘‘caratha, bhikkhave, cārika’’nti (mahāva. 32) vissajjetvā tiṃsabhaddavaggiye vinetvā uruvelakassapassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā vasanatthāya agyāgāraṃ pavisitvā tattha gatanāgadamanādīhi aḍḍhuḍḍhasahassehi pāṭihāriyehi uruvelakassapaṃ saparivāraṃ vinetvā pabbājesi. Tassa pabbajjāvidhānañca iddhipāṭihāriyakaraṇañca sabbaṃ nadīkassapassa apadānaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati. Tassa pabbajitabhāvaṃ sutvā itarepi dve bhātaro saparisā āgantvā satthu santike pabbajiṃsu. Sabbeva te iddhimayapattacīvaradharā ehibhikkhukā ahesuṃ. Satthā taṃ samaṇasahassaṃ ādāya gayāsīsaṃ gantvā piṭṭhipāsāṇe nisinno ādittapariyāyadesanāya (mahāva. 54) te sabbe arahatte patiṭṭhāpesi.
251他这样证得阿罗汉果之后,心中充满喜悦,为了宣说自己过去所修的事迹,便说了“名为莲华上的胜者”等偈颂。这里只解释含义不明显的词句。
251. So evaṃ arahattaṃ patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
268那位弗沙世尊摧毁了一切黑暗,也就是摧毁了贪、嗔、痴等烦恼的黑暗。所谓“解开大结”,意思是:由渴爱、慢等一千五百种烦恼聚集而成的大结,极其杂乱,他将其解开、破除、撕裂。他使包括天界在内的一切世间众生得到满足、喜悦和充实,降下甘露之雨,也就是大涅槃的雨流,令其倾泻。应当这样连贯理解文意。
268.Soca sabbaṃ tamaṃ hantvāti so phusso bhagavā rāgadosamohādikilesandhakāraṃ viddhaṃsetvā. Vijaṭetvā mahājaṭanti taṇhāmānādīhi diyaḍḍhasahassehi kilesagaṇehi mahābyākulaṃ jaṭaṃ vijaṭetvā padāletvā phāletvāti attho. Sadevakaṃ devalokasahitaṃ sakalaṃ lokasannivāsaṃtappayanto santappayanto pīṇento amataṃ vuṭṭhiṃ mahānibbānavuṭṭhidhāraṃ vassate paggharāpetīti yojanā.
269那时,在波罗奈:就像“bārasa manussā(十二人)”等说法里那样,bārasa 是十二个集合。从前,雪山的仙人们,以及被称为独觉的仙人们,从香醉山腾空而来,在这里前往、降落、进入,所以叫波罗奈;或者,这里是无数百千位正自觉者为了转法轮而降临的地方,这座城作为降临之处,词性发生了颠倒,用了阴性词形,所以称为波罗奈。就在那座波罗奈里。
269.Tadā hi bārāṇasiyanti ‘‘bārasa manussā’’tiādīsu viya bārasa dvādasarāsī hutvā purā, himavantato isayo ca paccekamunisaṅkhātā isayo ca gandhamādanato ākāsenāgantvā ettha gacchanti otaranti pavisantīti bārāṇasī, atha vā sammāsambuddhasaṅkhātānaṃ anekasatasahassānaṃ dhammacakkapavattanatthāya otaraṭṭhānaṃ nagaraṃ liṅgavipallāsaṃ katvā itthiliṅgavasena bārāṇasīti vuccati, tissaṃ bārāṇasiyaṃ.
273把武器扔在边地,就是丢弃武器、放下刀杖,把边地人民住的地方变成没有骚扰的地方之后,又再来,意思是后来又靠近、来到、抵达那座城。剩下的内容很容易理解。
273.Nikkhittasatthaṃpaccantanti chaḍḍitasatthaṃ pātitaāvudhaṃ paccantajanapadaṃ nibbisevanaṃ katvā punarupaccatanti punarapi taṃ nagaraṃ upecca upagamma sampattāti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第九 罗陀长老譬喻注
9. Rādhattheraapadānavaṇṇanā
296296. 第九篇譬喻中,从“名为莲华上胜者”等偈颂开始,是尊者罗陀长老的譬喻。整篇内容,按照文句和义理来思择,智者都很容易明白。只不过所修福德有所不同罢了。
296. Navamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato rādhattherassa apadānaṃ. Taṃ sabbaṃ pāṭhānusārena nayānucintanena viññūhi suviññeyyameva. Kevalaṃ puññanānattamevāti.