第3品 须菩提品
3. Subhūtivaggo
须菩提长老譬喻注释
1. Subhūtittheraapadānavaṇṇanā
从“在雪山不远处”开始的那一段,是尊者须菩提长老的譬喻故事。这位长老也在过去诸佛那里积集过善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。距今十万劫之前,莲华上佛、世间怙主还没有出现的时候,他投生在天鹅城里一位大婆罗门富豪家中,是独子,取名难达童子。他长大后精通三部吠陀,但在其中看不到真正的意义,就带着随从自己的四万四千名学童,一起到山脚下出家做仙人,修成了八种禅定和五种神通。他也把修行的法门教给弟子们,弟子们不久也都证得了禅那。
Himavantassāvidūretiādikaṃ āyasmato subhūtittherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto ito kappasatasahassamatthake anuppanneyeva padumuttare bhagavati lokanāthe haṃsavatīnagare aññatarassa brāhmaṇamahāsālassa ekaputtako hutvā nibbatti, tassa nandamāṇavoti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto tayo vede uggaṇhitvā tattha sāraṃ apassanto attano parivārabhūtehi catucattālīsāya māṇavasahassehi saddhiṃ pabbatapāde isipabbajjaṃ pabbajitvā aṭṭha samāpattiyo pañcābhiññāyo ca nibbattesi. Antevāsikānampi kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Tepi nacirasseva jhānalābhino ahesuṃ.
那时,莲华上世尊已经出现在世间,住在天鹅城附近。有一天清晨,世尊观察世间,看到难达苦行者的弟子们有证得阿罗汉果的亲依止缘,也看到难达苦行者具备两种德行、怀有成为声闻弟子之首的愿求。于是,世尊清晨整理好身体,上午时分拿着钵和袈裟,没有告诉任何人,像狮子一样独自出行。当难达苦行者的弟子们都出去找果子时,为了让难达苦行者知道“我是佛陀”,世尊就在难达苦行者眼前从空中降下,站在地上。难达苦行者看到佛陀的威神力和相好圆满,就用相好占卜的方法思维,知道:“具足这些相好的人,如果在家就会成为转轮王,如果出家就会成为彻底破除世间覆盖、了知一切的佛陀。这位人中雄杰,毫无疑问就是佛陀。”于是上前迎接,五体投地顶礼,铺设座位请佛坐下。世尊坐在铺设好的座位上。难达苦行者也拿了一个适合自己的座位,坐在一边。那时,四万四千名束发苦行者带着种种精美、富有营养的果实来到老师那里,看到佛陀和老师坐着的姿态,就说:“老师,我们一直认为在这世上没有比您更伟大的人,但这个人似乎比您更伟大。”难达苦行者说:“孩子们,你们在说什么?你们是想拿一粒芥子去和高达八万四千由旬的须弥山相比吗?不要把我跟一切知佛相比。”那些苦行者听了心想:“如果这个人只是寻常之辈,我们的老师不会拿这样的比喻来说。这位人中骏马竟然这么伟大啊。”于是俯伏在佛陀足下,以头顶礼。接着老师对他们说:“孩子们,我们没有配得上诸佛的供品。世尊是在乞食的时候来到这里的,所以我们应该尽力供养。你们带来的那些精美果实,都拿过来吧。”他让人把果实拿来,亲手洗净,自己放进如来的钵中。世尊刚一接受这些果实,天神就在里面加入了天界的滋味。苦行者也亲自滤好水奉上。之后,世尊用完餐安坐,难达苦行者叫来所有弟子,在世尊面前坐下,说些亲切的话。世尊心想:“愿比丘僧团前来。”知道世尊的心念后,十万名漏尽者前来,顶礼世尊后站在一旁。
Tena ca samayena padumuttaro bhagavā loke uppajjitvā haṃsavatīnagaraṃ upanissāya viharanto ekadivasaṃ paccūsasamaye lokaṃ volokento nandatāpasassa antevāsikajaṭilānaṃ arahattūpanissayaṃ, nandatāpasassa ca dvīhaṅgehi samannāgatassa sāvakaṭṭhānantarassa patthanaṃ disvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā pubbaṇhasamaye pattacīvaramādāya aññaṃ kañci anāmantetvā sīho viya ekacaro nandatāpasassa antevāsikesu phalāphalatthāya gatesu ‘‘buddhabhāvaṃ me jānātū’’ti passantasseva nandatāpasassa ākāsato otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhāsi. Nandatāpaso buddhānubhāvañceva lakkhaṇapāripūriñca disvā lakkhaṇamante sammasitvā ‘‘imehi lakkhaṇehi samannāgato nāma agāraṃ ajjhāvasanto rājā hoti cakkavattī, pabbajanto loke vivaṭacchedo sabbaññū buddho hoti, ayaṃ purisājānīyo nissaṃsayaṃ buddho’’ti ñatvā paccuggamanaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nandatāpasopi attano anucchavikaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Tasmiṃ samaye catucattālīsasahassajaṭilā paṇītapaṇītāni ojavantāni phalāphalāni gahetvā ācariyassa santikaṃ sampattā buddhānañceva ācariyassa ca nisinnākāraṃ oloketvā āhaṃsu – ‘‘ācariya, mayaṃ ‘imasmiṃ loke tumhehi mahantataro natthī’ti vicarāma, ayaṃ pana puriso tumhehi mahantataro maññe’’ti. Nandatāpaso – ‘‘tātā , kiṃ vadetha, tumhe sāsapena saddhiṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhaṃ sineruṃ upametuṃ icchatha, sabbaññubuddhena saddhiṃ mā maṃ upamitthā’’ti āha. Atha te tāpasā – ‘‘sace ayaṃ orako abhavissa, na amhākaṃ ācariyo evaṃ upamaṃ āhareyya. Yāva mahāvatāyaṃ purisājānīyo’’ti pādesu nipatitvā sirasā vandiṃsu. Atha te ācariyo āha – ‘‘tātā, amhākaṃ buddhānaṃ anucchaviko deyyadhammo natthi, bhagavā ca bhikkhācāravelāyaṃ idhāgato, tasmā mayaṃ yathābalaṃ deyyadhammaṃ dassāma, tumhehi yaṃ yaṃ paṇītaṃ phalāphalaṃ ābhataṃ, taṃ taṃ āharathā’’ti āharāpetvā sahattheneva dhovitvā sayaṃ tathāgatassa patte patiṭṭhāpesi. Satthārā phalāphale paṭiggahitamatte devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Tāpaso udakampi sayameva parissāvetvā adāsi. Tato bhojanakiccaṃ niṭṭhāpetvā nisinne satthari sabbe antevāsike pakkositvā satthu santike sāraṇīyaṃ kathaṃ kathento nisīdi. Satthā ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Satthu cittaṃ ñatvā satasahassamattā khīṇāsavā āgantvā satthāraṃ vanditvā aṭṭhaṃsu.
这时,难达苦行者把弟子们叫过来,说:“孩子们,诸佛坐的座位都偏低,这里连十万沙门的座位也没有。今天你们应当对世尊和比丘僧团做一场盛大的供养。你们去山脚下采来那些颜色和香气都好的花吧。”因为神通境界不可思议,他们一瞬间就采来了颜色、香气、味道都好的花,给佛陀铺了一个一由旬大的花座,给两位上首弟子铺了三伽乌他大的座,给其余比丘铺了半由旬等大小不一的座,给僧团里最年轻的比丘也铺了一个乌沙巴大的座。座位这样铺好之后,难达苦行者走到如来面前,合掌站着,说:“尊者,为了我们长久的利益和安乐,请您登上这个花座坐下。”世尊就坐在了花座上。导师这样坐下后,比丘们明白了导师的意思,也各自在自己的座位上坐下。难达苦行者拿了一把大花伞,举在如来头顶上,站在一旁。导师心想:“愿苦行者们这份供养能有大果报。”于是进入了灭尽定。知道导师入了定,比丘们也都入了定。如来就这样入灭尽定坐了七天。弟子们到了乞食的时候,就吃树林里的根果之类,其余时间都合掌站在佛前。难达苦行者却连乞食都不去,七天里一直举着花伞,只以喜乐度过。
Atha nandatāpaso antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, buddhānaṃ nisinnāsanampi nīcaṃ, samaṇasatasahassassapi āsanaṃ natthi. Tumhehi ajja uḷāraṃ bhagavato bhikkhusaṅghassa ca sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭati, pabbatapādato vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharathā’’ti āha. Acinteyyattā iddhivisayassa te muhutteneva vaṇṇagandharasasampannāni pupphāni āharitvā buddhānaṃ yojanappamāṇaṃ pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. Aggasāvakānaṃ tigāvutaṃ, sesabhikkhūnaṃ aḍḍhayojanādibhedaṃ, saṅghanavakassa usabhamattaṃ paññāpesuṃ. Evaṃ paññattesu āsanesu nandatāpaso tathāgatassa purato añjaliṃ paggayha ṭhito, ‘‘bhante, amhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya imaṃ pupphāsanaṃ āruyha nisīdathā’’ti āha. Nisīdi bhagavā pupphāsane. Evaṃ nisinne satthari satthu ākāraṃ ñatvā bhikkhū attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Nandatāpaso mahantaṃ pupphacchattaṃ gahetvā tathāgatassa matthake dhārento aṭṭhāsi. Satthā ‘‘tāpasānaṃ ayaṃ sakkāro mahapphalo hotū’’ti nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Satthu samāpannabhāvaṃ ñatvā bhikkhūpi samāpattiṃ samāpajjiṃsu. Tathāgate sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne antevāsikā bhikkhācārakāle sampatte vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñjitvā sesakāle buddhānaṃ añjaliṃ paggayha aṭṭhaṃsu. Nandatāpaso pana bhikkhācārampi agantvā pupphacchattaṃ dhārentoyeva sattāhaṃ pītisukheneva vītināmesi.
导师从灭尽定中出定后,吩咐一位具足两种特质的弟子——也就是具足“无诤住支”和“应供支”这两支——说:“你去为这群苦行者的花座供养做随喜。”那位弟子就像从转轮王那里得到大赏赐的勇士一样,满心欢喜,安住于自己的境界,仔细思择三藏佛语之后,做了随喜。他讲法结束时,导师亲自说法。导师说法结束后,那四万四千位苦行者全都证得了阿罗汉果。导师伸出手说:“来吧,比丘们!”他们的须发当下就消失了,八种资具自然出现在身上。他们像六十岁的老长老一样,围绕在导师身边。可是难达苦行者因为心思散乱,没能证得殊胜的果位。据说,从那位无诤住长老开始说法的时候起,他心里就生起了这样的念头:“真希望我将来也能在某位佛陀的教法中,得到这位弟子所获得的功德。”就是因为这个念头,他无法证悟道与果。他礼敬如来后,合掌站在佛前,这样问道:“尊者,那位为苦行者大众的花座做随喜的比丘,在您的教法里叫什么名字?”导师回答:“这位比丘已经在无诤住支和应供支这两方面达到了第一。”他说:“尊者,我以七天举着花伞盖所做的供养,凭这份功德,我不求别的福报,只希望将来在某位佛陀的教法中,我能成为像这位长老一样具足两支的弟子。”他就这样发了愿。
Satthā nirodhato vuṭṭhāya araṇavihāriaṅgena dakkhiṇeyyaṅgena cāti dvīhi aṅgehi samannāgataṃ ekaṃ sāvakaṃ ‘‘isigaṇassa pupphāsanānumodanaṃ karohī’’ti āṇāpesi. So cakkavattirañño santikā paṭiladdhamahālābho mahāyodho viya tuṭṭhamānaso attano visaye ṭhatvā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā anumodanamakāsi. Tassa desanāvasāne satthā sayaṃ dhammaṃ desesi. Satthu desanāvasāne sabbepi catucattālīsasahassatāpasā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā – ‘‘etha bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Tesaṃ tāvadeva kesamassū antaradhāyiṃsu . Aṭṭha parikkhārā sarīre paṭimukkāva ahesuṃ. Te saṭṭhivassikattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu. Nandatāpaso pana vikkhittacittatāya visesaṃ nādhigañchi. Tassa kira araṇavihārittherassa dhammaṃ sotuṃ āraddhakālato paṭṭhāya – ‘‘aho vatāhampi anāgate ekassa buddhassa sāsane iminā sāvakena laddhaguṇaṃ labheyya’’nti cittaṃ udapādi. So tena vitakkena maggaphalapaṭivedhaṃ kātuṃ nāsakkhi. Tathāgataṃ pana vanditvā añjaliṃ paggayha sammukhe ṭhito evamāha – ‘‘bhante, yena bhikkhunā isigaṇassa pupphāsanānumodanā katā, ko nāmāyaṃ tumhākaṃ sāsane’’ti? ‘‘Araṇavihāriaṅgena ca dakkhiṇeyyaṅgena ca etadaggaṭṭhānaṃ patto eso bhikkhū’’ti. ‘‘Bhante, yvāyaṃ mayā sattāhaṃ pupphacchattaṃ dhārentena sakkāro kato, tena adhikārena aññaṃ sampattiṃ na patthemi, anāgate pana ekassa buddhassa sāsane ayaṃ thero viya dvīhaṅgehi samannāgato sāvako bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi.
导师想:“这位苦行者的愿望到底会不会实现呢?”于是运用未来分智去观察,看到经过十万劫之后愿望将会实现,就说:“苦行者,你这个愿望不会落空。未来经过十万劫之后,会有一位名叫乔达摩的佛陀出世,你的愿望将在他的面前实现。”说完这番开示后,导师在比丘僧团的围绕下腾空而去。难达苦行者一直合掌对着导师和僧团,直到他们从视线中消失。
后来,他时常前去亲近导师,听闻佛法,始终没有退失禅定,命终之后投生到梵天。从那里死后,他又在五百生中出家,一直住在森林里;在迦叶正自觉者出世时,他也出家做了林居者,圆满了“去来正行”。据说,如果没有圆满这种行持,是不可能成为大声闻弟子的;这种“去来正行”应当依据根本注疏中所说的方式来理解。他这样圆满了“去来正行”两万年,命终之后投生到三十三天。
Satthā ‘‘samijjhissati nu kho imassa tāpasassa patthanā’’ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā olokento kappasatasahassaṃ atikkamitvā samijjhanakabhāvaṃ disvā, ‘‘tāpasa, na te ayaṃ patthanā moghaṃ bhavissati, anāgate kappasatasahassaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa santike samijjhissatī’’ti dhammakathaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaparivuto ākāsaṃ pakkhandi. Nandatāpaso yāva cakkhupathaṃ na samatikkamati, tāva satthu bhikkhusaṅghassa ca añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. So aparabhāge kālena kālaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ suṇitvā aparihīnajjhānova kālaṃ katvā brahmaloke nibbatto. Tato pana cuto aparānipi pañca jātisatāni pabbajitvā āraññakova ahosi, kassapasammāsambuddhakālepi pabbajitvā āraññako hutvā gatapaccāgatavattaṃ pūresi. Etaṃ kira vattaṃ aparipūretvā mahāsāvakabhāvaṃ pāpuṇantā nāma natthi, gatapaccāgatavattaṃ pana āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbaṃ. So vīsativassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā kālaṃ katvā tāvatiṃsadevaloke nibbatti.
他这样在三十三天里一生又一生地投生,享受天界的福报;从那里死后,又投生到人间,数百千次做转轮王和地方君主,享受殊胜的人间福报。在我们的世尊出世的时候,他投生在舍卫城善觉长者家中,是给孤独长者的弟弟,名叫须菩提。
Evaṃ so tāvatiṃsabhavane aparāparaṃ uppajjanavasena dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto manussaloke anekasatakkhattuṃ cakkavattirājā padesarājā ca hutvā uḷāraṃ manussasampattiṃ anubhavitvā amhākaṃ bhagavato uppannakāle sāvatthiyaṃ sumanaseṭṭhissa gehe anāthapiṇḍikassa kaniṭṭho hutvā nibbatti. Subhūtītissa nāmaṃ ahosi.
那时,我们的世尊出现在世间,转动了殊胜的法轮,次第来到王舍城,在那里通过接受竹林精舍等方式利益世间,住在王舍城附近的寒林。当时,给孤独长者从舍卫城带着要贩卖的货物,来到他的朋友王舍城长者的家里,听说佛陀出世了,就前往寒林拜见导师,第一次见面就证得了入流果。他请求导师到舍卫城来,在四十五由旬的路途中,每一由旬花费十万金钱建造精舍;又在舍卫城,用铺满黄金的代价买下祇陀太子八伽哩沙大小的园地,在那里为世尊建造精舍并供养。精舍落成庆典那天,这位居士须菩提和给孤独长者一起去,听闻佛法后生起信心,出家了。受具足戒后,他精通了两部论母,请人讲解了禅修业处,在森林中修习沙门法,证得慈心禅那,以此为基础修习观智,最终证得阿拉汉果。
Tena ca samayena amhākaṃ bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ gantvā tattha veḷuvanapaṭiggahaṇādinā lokānuggahaṃ karonto rājagahaṃ upanissāya sītavane vihāsi. Tadā anāthapiṇḍiko seṭṭhi sāvatthiyaṃ uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā attano sahāyassa rājagahaseṭṭhino gehaṃ gantvā buddhuppādaṃ sutvā satthāraṃ sītavane viharantaṃ upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ sāvatthiṃ āgamanatthāya yācitvā tato pañcacattālīsayojane magge yojane yojane satasahassapariccāgena vihāre patiṭṭhāpetvā sāvatthiyaṃ aṭṭhakarīsappamāṇaṃ jetassa kumārassa uyyānabhūmiṃ koṭisanthārena kiṇitvā tattha bhagavato vihāraṃ kāretvā adāsi. Vihāramahadivase ayaṃ subhūtikuṭumbiko anāthapiṇḍikaseṭṭhinā saddhiṃ gantvā dhammaṃ suṇanto saddhaṃ paṭilabhitvā pabbaji. So upasampanno dve mātikā paguṇā katvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā araññe samaṇadhammaṃ karonto mettājhānaṃ nibbattetvā taṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
他宣说佛法时,因为不像世尊说法那样有所限定,而是不加区分地普遍宣说,所以被称为“无诤住者中第一”。又因为他托钵行乞时,在每一家入慈心禅,出定后才接受食物,心想“这样能让施主获得大果报”,所以被称为“应供者中第一”。因此,世尊把他安立在具足这两种特质的“第一”位置上,说:“比丘们,在我的比丘弟子中,无诤住者第一、应供者第一,就是须菩提。”这位大长老就这样圆满了自己累世所修波罗蜜的最终果报——证得阿拉汉果,成为世间闻名、受人敬重的人。为了利益大众,他在各地游化,渐渐来到了王舍城。
So dhammaṃ desento yasmā satthārā desitaniyāmena anodissakaṃ katvā deseti, tasmā araṇavihārīnaṃ aggo nāma jāto. Yasmā ca piṇḍāya caranto ghare ghare mettājhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya bhikkhaṃ paṭiggaṇhāti ‘‘evaṃ dāyakānaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ti, tasmā dakkhiṇeyyānaṃ aggo nāma jāto. Tena naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ dakkhiṇeyyānañca yadidaṃ subhūtī’’ti (a. ni. 1.198, 201) dvayaṅgasamannāgate aggaṭṭhāne ṭhapesi. Evamayaṃ mahāthero attanā pūritapāramīnaṃ phalassa matthakaṃ arahattaṃ patvā loke abhiññāto abhilakkhito hutvā bahujanahitāya janapadacārikaṃ caranto anupubbena rājagahaṃ agamāsi.
频婆娑罗王听说长老来了,就前去拜访,顶礼之后说:“尊者,您就住在这里吧,我来给您安排住处。”说完就离开了,却把这事忘了。长老得不到住处,只好在露天过夜。由于长老的威德,天一直不下雨。人们因为干旱而受苦,聚集到王宫门口大声呼喊。国王想弄清楚:“到底是什么原因不下雨呢?”他琢磨后心想:“大概是因为长老住在露天,所以不下雨吧。”于是让人给长老建了一座树叶小屋,然后说:“尊者,请您住在这座树叶小屋里。”顶礼之后就离开了。长老走进小屋,在草铺上盘腿坐下。这时天只下了一点点雨,并没有好好地下透。于是长老为了消除世间对干旱的恐惧,表明自己内外都没有障难,诵出了这首偈颂:“我的小屋已盖好。”(《长老偈》1)这首偈颂的含义在《长老偈》的注释中已经讲过了。
Rājā bimbisāro therassa āgamanaṃ sutvā upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘idheva, bhante, vasatha, vasanaṭṭhānaṃ vo karissāmī’’ti vatvā pakkanto vissari. Thero senāsanaṃ alabhanto abbhokāse vītināmesi. Therassānubhāvena devo na vassati. Manussā avuṭṭhitāya upaddutā rañño nivesanadvāre ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Rājā ‘‘kena nu kho kāraṇena devo na vassatī’’ti vīmaṃsanto ‘‘therassa abbhokāsavāsena maññe na vassatī’’ti cintetvā tassa paṇṇakuṭiṃ kārāpetvā ‘‘imissaṃ, bhante, paṇṇakuṭiyaṃ vasathā’’ti vatvā vanditvā pakkāmi. Thero kuṭiṃ pavisitvā tiṇasanthārake pallaṅkena nisīdi. Tadā devo thokaṃ thokaṃ phusāyati, na sammādhāraṃ anupavecchati. Atha thero lokassa avuṭṭhikabhayaṃ vidhamitukāmo attano ajjhattikabāhiravatthukassa parissayassa abhāvaṃ pavedento ‘‘channā me kuṭikā’’ti (theragā. 1) gāthamāha. Tassattho theragāthāyaṃ vuttoyeva.
这些大长老为什么要宣说自己的功德呢?因为他们经过这么漫长的时间,回顾自己过去从未证得、如今亲身证得的极其深奥、极其寂静、极其殊胜的出世间法,被喜悦的力量所激发,为了发出优陀那(感兴之语)来显示这一点,也为了表明教法是导向解脱的;这些少欲的圣者因此宣说自己的功德。就像世间怙主(佛陀)随顺所化众生的根性而宣说自己的功德那样,例如说:“比丘们,如来具足十力,于四无畏中自信安稳”等等。同样地,这首偈颂也是这位长老的证悟声明偈。
Kasmā panete mahātherā attano guṇe pakāsentīti? Iminā dīghena addhunā anadhigatapubbaṃ paramagambhīraṃ ativiya santaṃ paṇītaṃ attanā adhigatalokuttaradhammaṃ paccavekkhitvā pītivegasamussāhitaudānadīpanatthaṃ sāsanassa niyyānikabhāvavibhāvanatthañca paramappicchā ariyā attano guṇe pakāsenti. Yathā taṃ lokanātho bodhaneyyānaṃ ajjhāsayavasena ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catuvesārajjavisārado’’tiādinā (a. ni. 10.21; ma. ni. 1. 148 atthato samānaṃ) attano guṇe pakāseti. Evamayaṃ therassa aññābyākaraṇagāthāpi ahosīti.
1他这样证得阿罗汉果,又获得了“第一”的地位之后,回忆起自己过去的业行,心生欢喜,为了宣说自己过去生的行迹,便说出“距雪山不远”等偈颂。其中,“距雪山不远”的意思是:在雪山附近、靠近雪山的地方,也就是山脚下人们往来行走、活动频繁之处。“名为牛王的山”:因为这座山在群山之中最为尊贵,所以名叫牛王,是一座岩石山。连起来是说:那里有一座名叫牛王的岩石山。“我的林野住处建造完善”:在那座山上,为了给我居住而建的林中住所,建造得非常好。“小屋的站立处、日间住处、围墙等,皆以美妙的方式作成”。“覆盖树叶的屋舍极善构造”:用树叶覆盖的屋舍,为了给我居住而妥善建造完成。
1. Evaṃ so pattaarahattaphalo pattaetadaggaṭṭhāno ca attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento himavantassāvidūretiādimāha. Tattha himavantassāti himālayapabbatassa avidūre āsanne samīpe pabbatapāde manussānaṃ gamanāgamanasampanne sañcaraṇaṭṭhāneti attho. Nisabho nāma pabbatoti pabbatānaṃ jeṭṭhattā nāmena nisabho nāma selamayapabbato ahosīti sambandho. Assamo sukato mayhanti tattha pabbate mayhaṃ vasanatthāya assamo araññāvāso suṭṭhu kato. Kuṭirattiṭṭhānadivāṭṭhānavatiparikkhepādivasena sundarākārena katoti attho. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇehi chāditā sālā mayhaṃ nivāsanatthāya suṭṭhu māpitā niṭṭhāpitāti attho.
2名叫憍尸迦,是因为父母给他取了这个名字。他是炽盛苦行者、显扬苦行者、可畏苦行者。他独自一人,因为没有别人,所以只有我自己。他没有同伴,没有第二个人陪伴,留着结发,是个结发苦行者。那时,我就住在牛王山上。
2.Kosiyo nāma nāmenāti mātāpitūhi katanāmadheyyena kosiyo nāma. Uggatāpano pākaṭatapo ghoratapo. Ekākiyo aññesaṃ abhāvā ahaṃ eva eko. Adutiyo dutiyatāpasarahito jaṭilo jaṭādhārī tāpaso tadā tasmiṃ kāle nisabhe pabbate vasāmi viharāmīti sambandho.
3那时,我不吃果实、根和叶子。意思是:住在牛王山的那段时间,我从树上摘取印度枣等果实、藕根等根茎,以及咖罗叶等叶子后,并不食用。既然如此,那怎么活呢?为了说明这一点,所以说“依靠自然掉落的叶子”。其中,“自然掉落”是指自己长出来、自然落下的叶子等,依靠它们作为食物,那时我就这样维持生命。也有一种读法是“自然掉落的枯叶”,意思是依靠那些自然脱落的枯黄树叶来维持生命。
3.Phalaṃ mūlañca paṇṇañca, na bhuñjāmi ahaṃ tadāti tadā tasmiṃ nisabhapabbate vasanakāle tiṇḍukādiphalaṃ muḷālādimūlaṃ, kārapaṇṇādipaṇṇañca rukkhato ocinitvā na bhuñjāmīti attho. Evaṃ sati kathaṃ jīvatīti taṃ dassento pavattaṃva supātāhanti āha. Tattha pavattaṃ sayameva jātaṃ supātaṃ attano dhammatāya patitaṃ paṇṇādikaṃ nissāya āhāraṃ katvā ahaṃ tāvade tasmiṃ kāle jīvāmi jīvikaṃ kappemīti sambandho. ‘‘Pavattapaṇḍupaṇṇānī’’ti vā pāṭho, tassa sayameva patitāni paṇḍupaṇṇāni rukkhapattāni upanissāya jīvāmīti attho.
4我不损害正命:即使我舍弃生命、正在作布施,也不以渴爱寻求果实、根茎等食物的方式损害、破坏正命,这就是不损害、不破坏正命的意思。我让自己的心欢喜:我以少欲和知足,让自己的心欢喜、澄净。我远离邪命:我不去做行医、当信使这类事情,对这些不正当的谋生方式,我都远远避开。
4.Nāhaṃ kopemi ājīvanti ahaṃ jīvitaṃ cajamānopi pariccāgaṃ kurumānopi taṇhāvasena phalamūlādiāhārapariyesanāya sammā ājīvaṃ na kopemi na nāsemīti sambandho. Ārādhemi sakaṃ cittanti sakaṃ cittaṃ attano manaṃ appicchatāya santuṭṭhiyā ca ārādhemi pasādemi. Vivajjemi anesananti vejjakammadūtakammādivasena anesanaṃ ayuttapariyesanaṃ vivajjemi dūraṃ karomi.
5当心生起与贪相应的心时,我就以智慧亲自观察、审察,把它遣除。所谓“我专一而调伏它”,就是我把心安住在单一的业处所缘上,达到专一、入定,从而调伏、降伏那颗贪心。
5.Rāgūpasaṃhitaṃ cittanti yadā yasmiṃ kāle mama rāgena sampayuttaṃ cittaṃ uppajjati, tadā sayameva attanāyeva paccavekkhāmi ñāṇena paṭivekkhitvā vinodemi. Ekaggo taṃ damemahanti ahaṃ ekasmiṃ kammaṭṭhānārammaṇe aggo samāhito taṃ rāgacittaṃ damemi damanaṃ karomi.
6当可贪染的色境等所缘事出现时,你贪着了,黏附在上面,成了执着的人。当可嗔恨、能引发嗔怒的事出现时,你成了嗔害者。当可迷惑、能引发愚痴的事出现时,你痴了,被蒙蔽了。所以,你该从树林里、从阿兰若的住处走出来,离开吧!我就是这样调伏自己的。
6.Rajjase rajjanīye cāti rajjanīye allīyitabbe rūpārammaṇādivatthusmiṃ rajjase allīno asi bhavasi. Dussanīye ca dussaseti dūsitabbe dosakaraṇavatthusmiṃ dūsako asi. Muyhase mohanīye cāti mohitabbe mohakaraṇavatthusmiṃ moyhasi mūḷho asi bhavasi. Tasmā tuvaṃ vanā vanato araññavāsato nikkhamassu apagacchāhīti evaṃ attānaṃ damemīti sambandho.
24提姆巴鲁萨卡果色:是指金色提姆巴鲁萨卡果那样的色泽,意思是赡部黄金那样的颜色。其余内容很容易理解。
24.Timbarūsakavaṇṇābhoti suvaṇṇatimbarūsakavaṇṇābho, jambonadasuvaṇṇavaṇṇoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
2. 优波婆那长老譬喻的注释
2. Upavānattheraapadānavaṇṇanā
“名为莲华上胜者”等偈颂,是尊者优波婆那长老的譬喻事迹。这位长老在过去诸佛在世时就已经积集了善行,在生生世世中不断累积能导向轮回的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在一个贫苦家庭,长大后,正值世尊般涅槃。他迎请了世尊的舍利,当时人们用七宝建起一座高七由旬的塔,人和天人、龙、金翅鸟、鸠槃荼、夜叉、乾闼婆等都来参与。他把自己的上衣洗干净,系在竹竿顶端,绑成旗帜,在那里作了供养。有一位名叫阿毗三摩多的夜叉将军,被诸天派来守护塔庙,他以不可见的身形,把那面旗帜托在空中,绕塔右旋三圈。他看见这一幕后,内心更加欢喜踊跃,凭着这份福业在天界和人间流转。到了我们这位佛陀出世的时代,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,取名优波婆那。长大后,在祇园精舍接受供养的场合,他亲眼见到佛陀的威神力,生起净信,出家修行,精勤修观,证得阿拉汉果,成就六通。当世尊身体不适时,长老便供养温水、合适的饮品和药物给世尊。导师的病因此得以痊愈。世尊为他作了随喜赞叹。
Padumuttaronāma jinotiādikaṃ āyasmato upavānattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle daliddakule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute tassa dhātuṃ gahetvā manussadevanāgagaruḷakumbhaṇḍayakkhagandhabbehi sattaratanamaye sattayojanike thūpe kate tattha sudhotaṃ attano uttarasāṭakaṃ veḷagge laggetvā ābandhitvā dhajaṃ katvā pūjaṃ akāsi. Taṃ gahetvā abhisammatako nāma yakkhasenāpati devehi cetiyapūjārakkhaṇatthaṃ ṭhapito adissamānakāyo taṃ ākāse dhārento cetiyaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ akāsi. So taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso hutvā tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā upavānoti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā chaḷabhiñño ahosi. Yadā bhagavato aphāsu ahosi, tadā thero uṇhodakaṃ tathārūpaṃ pānakañca bhesajjaṃ bhagavato upanāmesi. Tenassa satthuno rogo vūpasami. Tassa bhagavā anumodanaṃ akāsi.
5252. 他这样证得阿罗汉果,获得“最上”的称号后,忆念起自己过去所造的业,以喜悦之情讲述前世所行的譬喻,说出了“名为莲华上的胜利者”等语。其中,莲华上胜利者已到达一切世间法与出世间法的彼岸,抵达最终归宿涅槃;他名为莲华上,是战胜五魔的胜利者,是世尊。他像火堆一样,放射出六色佛光,以正法之光照亮整个世界;他是正自觉者,真正觉悟了。对于陷入无明沉睡、连同随眠烦恼一起陷入烦恼沉睡的众生,他已经醒来,眼莲绽放。他已般涅槃,通过诸蕴的般涅槃而彻底寂灭,不再显现于世。应当这样联系起来理解。
52. Evaṃ so pattaarahattaphalo adhigataetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Tattha sabbesaṃ lokiyalokuttaradhammānaṃ pāragū pariyosānaṃ nibbānaṃ gato patto padumuttaro nāma jino jitapañcamāro bhagavā aggikkhandho iva chabbaṇṇā buddharaṃsiyo jalitvā sabbalokaṃ dhammapajjotena obhāsetvā sambuddho suṭṭhu buddho avijjāniddūpagatāya pajāya savāsanāya kilesaniddāya paṭibuddho vikasitanettapaṅkajo parinibbuto khandhaparinibbānena nibbuto adassanaṃ gatoti sambandho.
57建造塔庙的时候,为了安放那些需要积累起来的砖块而绑扎的阶梯排,这就叫“jaṅghā”(梯阶)。
57.Jaṅghāti cetiyakaraṇakāle upacinitabbānaṃ iṭṭhakānaṃ ṭhapanatthāya, nibandhiyamānasopānapanti.
88“被洗衣人洗净”说的是:被洗衣的男子好好洗过、弄得非常干净。我的上衣,我把它系在竹竿顶端,做成旗子高高举起,意思是把它高举在空中、在天空里。剩下的内容很容易理解。
88.Sudhotaṃrajakenāhanti vatthadhovakena purisena suṭṭhu dhovitaṃ suvisuddhakataṃ, uttareyyapaṭaṃ mama uttarasāṭakaṃ ahaṃ veḷagge laggitvā dhajaṃ katvā ukkhipiṃ, ambare ākāse ussāpesinti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
3. 皈依三宝长老譬喻注
3. Tisaraṇagamaniyattheraapadānavaṇṇanā
“在槃头摩帝城”等语,是尊者皈依三宝长老的譬喻。
这位尊者也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福业。在毗婆尸世尊的时代,他出生在槃头摩帝城的一个家族中,照顾双目失明的父母。有一天,他这样想:“我照顾父母,没法出家。不如我受持三皈依,这样就能从恶道中解脱出来。”于是,他来到毗婆尸世尊的上首弟子尼沙巴那里,受持了三皈依。他守护这三皈依达十万年,凭这一业行投生到三十三天。此后,他在天界与人间流转,享受两界的福报。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在舍卫城一个富贵的大家族中,长大后有了分辨能力,才七岁就被一群孩子围着,来到一座僧园。在那里,一位漏尽长老为他开示佛法,并授予他三皈依。他受持之后,忆起自己过去世所守护的三皈依,进而修习观智,证得阿罗汉果。对于这位证得阿罗汉果的人,世尊为他授予了具足戒。
Nagare bandhumatiyātiādikaṃ āyasmato tisaraṇagamaniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare kulagehe nibbattitvā andhamātāpitaro upaṭṭhāsi. So ekadivasaṃ cintesi – ‘‘ahaṃ mātāpitaro upaṭṭhahanto pabbajituṃ na labhāmi, yaṃnūnāhaṃ tīṇi saraṇāni gaṇhissāmi , evaṃ duggatito mocessāmī’’ti nisabhaṃ nāma vipassissa bhagavato aggasāvakaṃ upasaṅkamitvā tīṇi saraṇāni gaṇhi. So tāni vassasatasahassāni rakkhitvā teneva kammena tāvatiṃsabhavane nibbatto, tato paraṃ devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare mahāsālakule nibbatto viññutaṃ patto sattavassikova dārakehi parivuto ekaṃ saṅghārāmaṃ agamāsi. Tattha eko khīṇāsavatthero tassa dhammaṃ desetvā saraṇāni adāsi. So tāni gahetvā pubbe attano rakkhitāni saraṇāni saritvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ arahattappattaṃ bhagavā upasampādesi.
106106. 他证得阿罗汉果并受具足戒之后,回忆起自己过去的业,怀着喜悦开示自己过去世的业迹,说出“在槃头摩城”等话。其中,“我是母亲的照顾者”应当联系为:我在槃头摩城是父母的照顾者和赡养者。
106. So arahattappatto upasampanno hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nagare bandhumatiyātiādimāha. Tattha mātu upaṭṭhāko ahunti ahaṃ mātāpitūnaṃ upaṭṭhāko bharako bandhumatīnagare ahosinti sambandho.
108被黑暗遮蔽,是指被无明的黑暗所遮蔽、所覆盖。被三种火烧,是指一切众生都被贪火、嗔火、痴火这三种火所燃烧——应当这样联系起来理解。
108.Tamandhakārapihitāti mohandhakārena pihitā chāditā. Tividhaggīhi ḍayhareti rāgaggidosaggimohaggisaṅkhātehi tīhi aggīhi ḍayhare ḍayhanti sabbe sattāti sambandho.
114“我得到八种因”的意思是:我获得了八种能成为快乐之因的原因。其余的内容很容易理解。
114.Aṭṭha hetū labhāmahanti aṭṭha kāraṇāni sukhassa paccayabhūtāni kāraṇāni labhāmi ahanti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
4. 受持五戒长老譬喻注
4. Pañcasīlasamādāniyattheraapadānavaṇṇanā
以“城中、有月”等语开头的这一段,是具寿受持五戒长老的譬喻。
这位长老也在过去诸佛那里积集过善行,在一次次生命中不断积聚能成为解脱助缘的福德。在无比见佛世尊的时代,他出生在一个家庭里,因为过去生所造不善业的果报,成了一个穷人,缺衣少食,靠替别人做工维持生活。他看清了轮回的过患,虽然想出家,却得不到出家的机会。于是,他在无比见佛世尊的弟子牛王长老面前,受持了五条学处。因为出生在寿命极长的时代,他守护戒律达十万年之久。
凭着这份业力,他在天界和人间流转,直到现在这位佛陀出世时,出生在毗舍离城一个非常富有的家庭。他看到父母受持戒律,便想起自己过去持戒的事,于是修习观禅并不断增长,证得阿罗汉果后出了家。
Nagare candavatiyātiādikaṃ āyasmato pañcasīlasamādāniyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto anomadassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto purimabhave katākusalakammānurūpena daliddo hutvā appannapānabhojano paresaṃ bhatiṃ katvā jīvanto saṃsāre ādīnavaṃ ñatvā pabbajitukāmopi pabbajjaṃ alabhamāno anomadassissa bhagavato sāvakassa nisabhattherassa santike pañca sikkhāpadāni samādiyi. Dīghāyukakāle uppannattā vassasatasahassāni sīlaṃ paripālesi. Tena kammena so devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ mahābhogakule nibbatto. Mātāpitaro sīlaṃ samādiyante disvā attano sīlaṃ saritvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā pabbaji.
134134. 他回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,便以感兴偈颂的方式,开示自己过去生的行迹,于是说出“在城中,名为月……”等偈颂。“那时我是一个雇工”的意思是:那时,在我积福行善的时候,我是一个雇工,靠工钱做工维生。“被雇去做他人的活”的意思是:因为受雇为他人做工,没有空闲,为了从轮回中解脱,我却得不到出家的机会。
134. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto udānavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nagare candavatiyātiādimāha. Bhatakoāsahaṃ tadāti tadā mama puññakaraṇakāle ahaṃ bhatako bhatiyā kammakārako āsiṃ ahosiṃ. Parakammāyane yuttoti bhatiyā paresaṃ kammakaraṇe āyutto yojito okāsābhāvena saṃsārato muccanatthāya ahaṃ pabbajjaṃ na labhāmi.
135被厚重烦恼黑暗所遮蔽、封闭、困住的人,被三种火燃烧——也就是被称作地狱火、饿鬼火、轮回火的三种火所烧。而我,到底该用什么方法、什么原因,才能脱离这些束缚呢?这就是这句话的意思。
135.Mahandhakārapihitāti mahantehi kilesandhakārehi pihitā saṃvutā thakitā. Tividhaggīhi ḍayhareti narakaggipetaggisaṃsāraggisaṅkhātehi tīhi aggīhi ḍayhanti. Ahaṃ pana kena upāyena kena kāraṇena visaṃyutto bhaveyyanti attho.
136我何不为了圆满受持五戒而守护五戒呢?我何不把它守得妥善、完好、清净,好好护持呢?意思是:我何不为了圆满受持五戒而守护五戒,我何不把它守得妥善、完好、清净,好好护持呢?
136.Deyyadhammo annapānādidātabbayuttakaṃ vatthu mayhaṃ natthi, tassābhāvena ahaṃ varāko dukkhito bhatako bhatiyā jīvanako yaṃnūnāhaṃ pañcasīlaṃ rakkheyyaṃ paripūrayanti pañcasīlaṃ samādiyitvā paripūrento yaṃnūna rakkheyyaṃ sādhukaṃ bhaddakaṃ sundaraṃ katvā paripāleyyanti attho.
148我享受到了名声的意思是:我在天界和人间享受到了广大的名声,这是凭借那些戒的威力、威势。这是在称说那些戒的果报,意思是即使想用千万劫那么长的时间来称说,也只能说出其中一分、让它显现而已。其余的内容都很容易理解。
148.Svāhaṃ yasamanubhavinti so ahaṃ devamanussesu mahantaṃ yasaṃ anubhaviṃ tesaṃ sīlānaṃ vāhasā ānubhāvenāti attho. Kappakoṭimpi tesaṃ sīlānaṃ phalaṃ kittento ekakoṭṭhāsameva kittaye pākaṭaṃ kareyyanti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
5. 施食长老譬喻注
5. Annasaṃsāvakattheraapadānavaṇṇanā
以“金色正觉者”等偈颂开头的,是具寿施食长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积集过善行,在一次次生命中不断积累能导向解脱的福德。在悉达多世尊的时代,他出生在一户人家,看见世尊为了乞食而行走,具足三十二大人相,周身环绕着一寻光明的光轮,心中生起清净的信心,便邀请世尊,带回家中,用上好的饮食让世尊满足、满意,并供养进食。他就凭着这份心的清净信心,死后投生到天界,享受天界的福报;从那里死后,又投生到人间,享受人间的福报;此后又不断享受天界与人间的种种福报。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在一户人家,对佛陀的教法生起信心,出家后修习观禅,最终证得阿拉汉果。由于过去所造善业的力量,他有了“施食长老”这个广为人知的名字。
Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhantiādikaṃ āyasmato annasaṃsāvakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto piṇḍāya carantaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇabyāmappabhāmaṇḍalopasobhitaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso bhagavantaṃ nimantetvā gehaṃ netvā varaannapānena santappetvā sampavāretvā bhojesi. So teneva cittappasādena tato cuto devaloke nibbattitvā dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā manussaloke nibbattitvā manussasampattiṃ anubhavitvā tato aparāparaṃ devamanussasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasīditvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. So pubbe katapuññanāmavasena annasaṃsāvakattheroti pākaṭanāmo ahosi.
155-6后来,他回忆起自己过去所造的业,心生欢喜:“我就是靠着这福德资粮的力量,才证得了阿拉汉果。”于是他以感叹偈颂的方式,宣说自己过去生的行迹,诵出了“金色……”等句子。其中,“金色”是说那位世尊的肤色就像黄金的颜色一样,所以这位正自觉者就是金色的,这位金色正自觉者就是悉达多。“在商铺间行走”是指在商贩店铺排列的街道中间行走。“犹如金拱门”是说像黄金做的牌楼一样,具足三十二种殊胜大人相,以三十二种殊胜相好庄严,是世间的明灯,是一切世间的光明之源,不可测量,无法衡量,无可比拟,没有东西能拿来比喻,持有光明,持有光辉,身放蓝、黄等六色佛光。见到这样的悉达多之后,我获得了至高无上的喜悦。其余内容都很容易理解。
155-6. So aparabhāge attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto ‘‘evaṃ mayā iminā puññasambhārānubhāvena pattaṃ arahatta’’nti attano pubbacaritāpadānaṃ udānavasena pakāsento suvaṇṇavaṇṇantiādimāha . Tattha suvaṇṇassa vaṇṇo viya vaṇṇo yassa bhagavato soyaṃ suvaṇṇavaṇṇo, taṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ siddhatthanti attho. Gacchantaṃ antarāpaṇeti vessānaṃ āpaṇapantīnaṃ antaravīthiyaṃ gacchamānaṃ. Kañcanagghiyasaṃkāsanti suvaṇṇatoraṇasadisaṃ bāttiṃsavaralakkhaṇaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇehi sampannaṃ lokapajjotaṃ sakalalokadīpabhūtaṃ appameyyaṃ pamāṇavirahitaṃ anopamaṃ upamāvirahitaṃ jutindharaṃ pabhādhāraṃ nīlapītādichabbaṇṇabuddharaṃsiyo dhārakaṃ siddhatthaṃ disvā paramaṃ uttamaṃ pītiṃ alatthaṃ alabhinti sambandho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
6. 香供养长老譬喻注疏
6. Dhūpadāyakattheraapadānavaṇṇanā
“悉达多世尊”等偈颂,是具寿香供养长老的譬喻经。这位长老也在过去诸佛那里积集过善行,在一次次投生中积累能导向解脱的福德,当悉达多世尊住世时,他出生在一个家族中,对悉达多世尊生起净信,用牛头旃檀、沉香、黑沉香等许多熏香,在世尊的香室中作了熏香供养。他凭这份福德,在天界和人间都享受种种圆满,在每一次投生中都成为受人供养的对象。到了现在这位佛出世时,他又出生在一个家族中,依靠福德资粮的力量,在教法中出家,修习观法,证得阿罗汉果,因为作了熏香供养的福德,所以名为香供养长老,在一切处都广为人知。他证得阿罗汉果后,忆念自己过去的业,心生欢喜,为了显示过去所行譬喻,说了“悉达多世尊”等偈颂。“悉达多”意为成就圆满,是一切知智等功德所摄之义,即那位世尊的目的与利益;这位就是悉达多,那位悉达多世尊具有尊贵等功德,是世间最上者,是一切世间无与伦比者,是如如不动者,于可意不可意中皆如此,不动摇本性,这就是其义。其余部分则只是浅显易懂之义。
Siddhatthassa bhagavatotiādikaṃ āyasmato dhūpadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto siddhatthe bhagavati cittaṃ pasādetvā tassa bhagavato gandhakuṭiyaṃ candanāgarukāḷānusāriādinā katehi anekehi dhūpehi dhūpapūjaṃ akāsi. So tena puññena devesu ca manussesu ca ubhayasampattiyo anubhavanto nibbattanibbattabhave pūjanīyo hutvā imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ kulagehe nibbatto puññasambhārānubhāvena sāsane pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā katadhūpapūjāpuññattā nāmena dhūpadāyakattheroti sabbattha pākaṭo. So pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento siddhatthassa bhagavatotiādimāha. Siddho paripuṇṇo sabbaññutaññāṇādiguṇasaṅkhāto attho payojanaṃ yassa bhagavato soyaṃ siddhattho, tassa siddhatthassa bhagavato bhagyādiguṇavantassa lokajeṭṭhassa sakalalokuttamassa tādino iṭṭhāniṭṭhesu tādisassa acalasabhāvassāti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
沙供养长老譬喻注
7. Pulinapūjakattheraapadānavaṇṇanā
“毗婆尸世尊”等语,是具寿沙供养长老的譬喻传记。这位长老在过去诸佛那里也曾积集善行,在一次次生命中积累能导向解脱的福德。毗婆尸佛在世时,他出生在一个家庭,对教法生起净信,在塔院和菩提树院里清除旧沙,铺上像珍珠一样洁白的新沙,把地面装饰得庄严美好。因为这一善业,他死后生到天界,住在由天上珍宝照亮、广达许多由旬的金色宫殿中,享受天界的福报。从那里死后,他又生到人间,成为具足七宝的转轮王,享受人间的福报。此后他不断在天界和人间轮回,直到这一佛出世时,他出生在一个富足的家庭,对教法生起信心,出家修行,增长观禅,证得阿罗汉果。由于他的善业与名字相应,人们称他为沙供养长老。
Vipassissabhagavatotiādikaṃ āyasmato pulinapūjakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasannacitto cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu purāṇavālukaṃ apanetvā navaṃ muttādalasadisapaṇḍarapulinaṃ okiritvā māḷakaṃ alaṅkari. Tena kammena so devaloke nibbatto tattha dibbehi ratanehi vijjotamāne anekayojane kanakavimāne dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto manussaloke sattaratanasampanno cakkavattī rājā hutvā manussasampattiṃ anubhavitvā aparāparaṃ saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne ekasmiṃ kule nibbatto sāsane pasanno pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. So attano katapuññanāmasadisena nāmena pulinapūjakattheroti pākaṭo.
165他回忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了显示前世修行的事迹,说出“毗婆尸世尊……”等偈颂。其中,“毗婆尸”的意思是:以种种方式观见,所以叫毗婆尸;或者远离而观见,所以叫毗婆尸;或者观见自利、利他等种种不同含义,所以叫毗婆尸;或者观见世俗、胜义等种种不同,所以叫毗婆尸。在那位毗婆尸佛的菩提树——最殊胜的菩提树清凉伞盖处,我清除了旧沙,铺撒了纯净洁白的沙。其余内容很容易理解。
165. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento vipassissa bhagavatotiādimāha. Tattha vividhaṃ passatīti vipassī, vivicca passatīti vā vipassī, vividhe attatthaparatthādibhede atthe passatīti vā vipassī, vividhe vohāraparamatthādibhede passatīti vā vipassī, tassa vipassissa bodhiyā pādaputtame uttame bodhirukkhamaṇḍalamāḷake purāṇapulinaṃ vālukaṃ chaḍḍetvā suddhaṃ paṇḍaraṃ pulinaṃ ākiriṃ santhariṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
优低耶长老譬喻注
8. Uttiyattheraapadānavaṇṇanā
“月亮河岸边”这一段,是尊者优低耶长老的譬喻故事。这位长老也在过去诸佛那里积攒了善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。到了悉达多世尊的时代,他投生为月亮河里的一条鳄鱼。它看见世尊来到河边,心里生起清净的信心,想把世尊送到对岸,就趴在靠近河岸的地方。世尊出于慈悲,把脚放在它的背上。它满心欢喜、兴奋不已,被喜悦推动,鼓起极大的干劲,劈开水流,以极快的速度把世尊送到了对岸。世尊知道它内心的净信,便授记说:“这条鳄鱼从这里死后,会转生到天界;从那时起,它只会在善趣中流转;再过九十四劫,它将证得不死。”说完世尊就离开了。
Candabhāgānadītīretiādikaṃ āyasmato uttiyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle candabhāgānadiyaṃ susumāro hutvā nibbatto nadītīraṃ upagataṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto pāraṃ netukāmo tīrasamīpeyeva nipajji. Bhagavā tassa anukampāya piṭṭhiyaṃ pāde ṭhapesi. So tuṭṭho udaggo pītivegena mahussāho hutvā sotaṃ chindanto sīghena javena bhagavantaṃ paratīraṃ nesi. Bhagavā tassa cittappasādaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ ito cuto devaloke nibbattissati , tato paṭṭhāya sugatīsuyeva saṃsaranto ito catunnavutikappe amataṃ pāpuṇissatī’’ti byākaritvā pakkāmi.
他这样只在善趣中流转,到了现在这位佛陀出世的时候,投生在舍卫城一位婆罗门家中做儿子,给他取名叫优低耶。他长大成年后,心想“我要寻求不死”,就出家做了游方者。有一天,他见到世尊,走上前去顶礼,听了法之后生起净信,就在佛陀的教法中出家。但他因为戒和见没有清净,没能证得殊胜的果位。后来他看见另一位比丘证得了殊胜的果位并为人宣说,就前去拜见世尊,请求一个简要的教诫。世尊就用“因此,优低耶,你应当从最初开始净化”等话,给他作了一个简要的教诫。他依照世尊的教诫安住下来,开始修观。正当他精勤修观时,生了病。病生起后,他生起强烈的悚惧,知道这正是策励精进的所依,于是增长观智,最终证得了阿拉汉果。
So tathā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, uttiyotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto ‘‘amataṃ pariyesissāmī’’ti paribbājako hutvā ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho hutvā sāsane pabbajitvā sīladiṭṭhīnaṃ avisodhitattā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto aññaṃ bhikkhuṃ visesaṃ nibbattetvā aññaṃ byākarontaṃ disvā satthāraṃ upasaṅkamitvā saṅkhepena ovādaṃ yāci. Satthāpi tassa , ‘‘tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.382) saṅkhepeneva ovādaṃ adāsi. So satthu ovāde ṭhatvā vipassanaṃ ārabhi. Tassa āraddhavipassakassa ābādho uppajji. Uppanne ābādhe jātasaṃvego vīriyārambhavatthuṃ ñatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
169169. 他这样依照自己所积的资粮,证得了与那资粮相应的阿罗汉果,回忆起自己过去的业,心生欢喜,为了宣说宿世所行的功德事迹,便说出了以“月亮河岸边”开头的那段话。其中,“月亮河岸边”是说:那条河因为有着清净洁白的沙洲,又充满光明、清澈、甘美的河水,宛如月光流泻般美丽,奔流时发出声响,所以叫月亮河;在那条月亮河的岸边,我曾是一条鳄鱼——这是文句之间的连接。其中,“鳄鱼”是指把小鱼群咬碎杀死的那种鱼,所以叫鳄鱼,意思是凶暴的鱼,也就是鳄鱼。“我那时正忙于自己的食物”,意思是:我专注于自己觅食的范围内。“我去到河边渡口”,是说世尊到来的时候,我就去到河边,到了渡口。
169. Evaṃ so katasambhārānurūpena pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento candabhāgānadītīretiādimāha. Tattha candabhāgānadītīreti parisuddhapaṇḍarapulinatalehi ca pabhāsampannapasannamadhurodakaparipuṇṇatāya ca candappabhākiraṇasassirīkābhā nadamānā saddaṃ kurumānā gacchatīti candabhāgānadī, tassā candabhāgānadiyā tīre susumāro ahosinti sambandho. Tattha susumāroti khuddakamacchagumbe khaṇḍākhaṇḍikaṃ karonto māretīti susumāro, caṇḍamaccho kumbhīloti attho. Sabhojanapasutohanti ahaṃ sabhojane sakagocare pasuto byāvaṭo. Nadītitthaṃ agacchahanti bhagavato āgamanakāle ahaṃ nadītitthaṃ agacchiṃ pattomhi.
170在我前往渡口那个时候,名为悉达多的世尊——他是人中最上者,在一切众生里最为年长、最为殊胜,是无师自悟、自己成就、生而为佛的觉者——想要渡过那条河,就来到了河岸边。
170.Siddhattho tamhi samayeti tasmiṃ mama titthagamanakāle siddhattho bhagavā aggapuggalo sabbasattesu jeṭṭho seṭṭho sayambhū sayameva bhūto jāto buddhabhūto so bhagavā nadiṃ taritukāmo nadītīraṃ upāgami.
172我祖传的领域:这是从我父亲、祖父等历代相承传下来的,也就是那些拥有财产与成就、具大威德的人所渡越的。
172.Pettikaṃ visayaṃ mayhanti mayhaṃ pitupitāmahādīhi paramparānītaṃ, yadidaṃ sampattasampattamahānubhāvānaṃ taraṇanti attho.
173“听了我请求渡河的话”:这里的连接关系是——大牟尼世尊听了我请求渡河、恳请的声音,就登上了(船)。其余内容意思都很清楚。
173.Mamauggajjanaṃ sutvāti mayhaṃ uggajjanaṃ ārādhanaṃ sutvā mahāmuni bhagavā abhiruhīti sambandho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
第9篇 一合掌长老譬喻的注释
9. Ekañjalikattheraapadānavaṇṇanā
“Suvaṇṇavaṇṇa”等偈颂,是合掌长老的譬喻(阿波陀那)。
这位长老也在过去诸佛那里积下了功德,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福业。到了毗婆尸世尊的时代,他出生在一个家庭里,长大后对三宝生起净信。有一次,他看见毗婆尸世尊在托钵行乞,心里充满欢喜,便合起掌站立在一旁。
凭着这份福业,他在天界和人间辗转投生,处处都受到恭敬供养,享受了人天两种圆满。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在一个富裕的家庭,对教法生起信心,出家之后修习观行,使观行不断增长,最终证得阿罗汉果,安住其中。
因为过去所积的福业,这位长老就以“合掌长老”之名而为人所知。
Suvaṇṇavaṇṇantiādikaṃ āyasmato ekañjalikattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto viññutaṃ patto ratanattaye pasanno piṇḍāya carantaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto sabbattha pūjanīyo hutvā ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde vibhavasampanne kule nibbattitvā sāsane pasīditvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhāsi. Pubbe katapuññavasena ekañjalikattheroti pākaṭo.
180他回忆起自己过去所造的业,就像看掌中的余甘子果一样清楚,于是以感兴偈的方式,为了显扬过去所修的功德,说出了以“suvaṇṇavaṇṇa”开头的偈颂。“毗婆尸,商队之主中最胜者”——商队之主,就是带领商人穿越旷野、把他们渡过去的人。他能带人越过猛兽旷野、盗贼旷野、饥荒旷野、无水旷野、夜叉旷野、缺食旷野,带他们越过、渡过、脱出、彻底脱离,抵达安稳之地。这是什么样的人呢?是商队里的首领。世尊和商队之主有相似之处,所以世尊也是商队之主。因为对于发愿求三种菩提、已经积集福德资粮的众生,他能带他们越过生旷野、老旷野、病旷野、死旷野、愁悲苦忧恼旷野,以及整个轮回旷野,带他们越过、渡过、脱出、彻底脱离,抵达涅槃的陆地。他既是商队之主,又是最上、最胜、最第一的,所以叫“商队之主中最胜者”。这位商队之主中最胜者,就是毗婆尸正自觉者。这是关联。“人中最胜者,导师”——在人类当中勇猛不退的人,就是人雄。也就是他。“导师”——他能特别地引导已积集福德资粮的众生,带他们到达涅槃之城。也就是他。
180. So attano pubbakammaṃ saritvā taṃ hatthatale āmalakaṃ viya disvā udānavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento suvaṇṇavaṇṇantiādimāha. Vipassiṃ satthavāhagganti vāṇije kantārā vahati tāretīti satthavāho . Vāḷakantārā coḷakantārā dubbhikkhakantārā nirudakakantārā yakkhakantārā appabhakkhakantārā ca tāreti uttāreti patāreti nittāreti khemantabhūmiṃ pāpetīti attho. Ko so? Vāṇijajeṭṭhako. Satthavāhasadisattā ayampi bhagavā satthavāho. Tathā hi so tividhaṃ bodhiṃ patthayante katapuññasambhāre satte jātikantārā jarākantārā byādhikantārā maraṇakantārā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsakantārā ca sabbasmā saṃsārakantārā ca tāreti uttāreti patāreti nittāreti nibbānathalaṃ pāpetīti attho. Satthavāho ca so aggo seṭṭho padhāno cāti satthavāhaggo, taṃ satthavāhaggaṃ vipassiṃ sambuddhanti sambandho. Naravaraṃ vināyakanti narānaṃ antare asithilaparakkamoti naravīro, taṃ. Visesena katapuññasambhāre satte neti nibbānapuraṃ pāpetīti vināyako, taṃ.
181181.“调御未调者”是指“如者”。因为与贪、嗔、痴等烦恼相应,所以通过身、语、意三门去调御那些尚未调御的众生,因此称为“调御未调者”,指的就是他。“如者”是指在可爱与不可爱的对象面前,具备不动摇等功德,因此称为“如者”,指的就是他。“大论师”是指“大慧者”。在自宗和他宗的论师之间,因为找不到与自己相等或更高的人,所以称为“大论师”;他的智慧广大如大地、如须弥山,因此称为“大慧者”。“大论师、大慧者、正自觉者”,这里用的是同位语关系。其余部分很容易理解。
181.Adantadamanaṃ tādinti rāgadosamohādikilesasampayuttattā kāyavacīmanodvārehi adante satte dametīti adantadamano, taṃ. Iṭṭhāniṭṭhesu akampiyatādiguṇayuttoti tādī, taṃ. Mahāvādiṃ mahāmatinti sakasamayaparasamayavādīnaṃ antare attanā samadhikapuggalavirahitattā mahāvādī , mahatī pathavisamānā merusamānā ca mati yassa so mahāmati, taṃ mahāvādiṃ mahāmatiṃ sambuddhanti iminā tulyādhikaraṇaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
10. 麻布施长老譬喻的注释
10. Khomadāyakattheraapadānavaṇṇanā
“在槃头摩帝城中”等偈颂,是尊者麻布施长老的譬喻故事。这位长老在过去诸佛时代就已积集善行,在一次次轮回转生中不断累积能导向解脱的福德。在毗婆尸佛住世时,他出生在一户人家,长大后对佛陀的教法生起虔诚信心,皈依三宝。他从毗婆尸佛那里听闻佛法后,心生欢喜,用麻布作了供养。以此为基础,他终生行善积福,命终后转生天界。他在六重天界中一再享受天界的快乐,从天界命终后又转生人间,享受转轮王等各种人间福报。当福德资粮成熟时,正值现在这尊佛出世,他再次出生在一户人家,长大后到导师面前听闻佛法,生起信心,出家修行,修习观禅并使之增长,不久便证得阿罗汉果。他因过去所修福德而得名为“麻布施长老”,广为人知。
Nagare bandhumatiyātiādikaṃ āyasmato khomadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kulagehe nibbatto vayappatto sāsane abhippasanno ratanattayamāmako vipassissa bhagavato santike dhammaṃ sutvā pasannamānaso khomadussena pūjaṃ akāsi. So tadeva mūlaṃ katvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato devaloke nibbatto. Chasu devesu aparāparaṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā tato cavitvā manussaloke cakkavattiādianekavidhamanussasampattiṃ anubhavitvā paripākagate puññasambhāre imasmiṃ buddhuppāde kulagehe nibbatto vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Katapuññanāmena khomadāyakattheroti pākaṭo.
184184. 他忆起自己过去所造的业,心生欢喜,为了展示过去所修的功德事迹,便说出以“在槃头摩帝城中”等开头的偈颂。其中,“bandhu”是指亲戚;亲戚们彼此聚集而住的那座城市,就称为“槃头摩帝”。“我种下种子之圆满”的意思是:我种下并建立布施、持戒等福德的种子圆满。
184. So attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ dassento nagare bandhumatiyātiādimāha. Tattha bandhu vuccati ñātako, te bandhū yasmiṃ nagare aññamaññaṃ saṅghaṭitā vasanti, taṃ nagaraṃ ‘‘bandhumatī’’ti vuccati. Ropemi bījasampadanti dānasīlādipuññabījasampattiṃ ropemi paṭṭhapemīti attho.