第2品 狮子座品巴利
2. Sīhāsaniyavaggo
狮子座施主长老譬喻的注释巴利
1. Sīhāsanadāyakattheraapadānavaṇṇanā
“当世间救护者已般涅槃”等句,是具寿狮子座施主长老的譬喻。这位长老在过去诸佛那里也积集过善根,在一次次投生中不断积累福德。到了悉达多世尊的时代,他出生在一个财富丰厚、信心具足的家庭。世尊还在世时,他住在天界;世尊般涅槃后,他才投生人间。等他长大懂事,见到世尊的舍利塔,心里想:“唉,我真是没福气,没能赶上世尊还在世的时候。”于是对舍利塔生起净信,满心欢喜,用各种宝物造了一座像天神所变的一样的法座——狮子座,就像供养在世的佛陀那样供养。他又在座位上方建了像天宫一样的殿堂,还做了踏脚的小凳。就这样,他一生以灯、香、花、花香等种种方式供养,命终之后投生天界,在六欲天中一次次享受天界的福报,又在人间无数次享受转轮王的福报,还体验过数不清的地方国王之荣。后来,他在迦叶世尊的教法中出家,修行沙门之法。这期间,他在天界和人间之间不断轮转。到了我们这位世尊出世的时候,他出生在一个财富丰厚的家庭,长大后听闻导师说法,生起净信,出家并受具足戒,取得业处后精勤努力,不久便证得了阿罗汉果。巴利
Nibbutelokanāthamhītiādikaṃ āyasmato sīhāsanadāyakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle vibhavasampanne saddhāsampanne ekasmiṃ kule nibbatto, dharamāne bhagavati devaloke vasitvā nibbute bhagavati uppannattā viññutaṃ patto bhagavato sārīrikacetiyaṃ disvā ‘‘aho me alābhā, bhagavato dharamāne kāle asampatto’’ti cintetvā cetiye cittaṃ pasādetvā somanassajāto sabbaratanamayaṃ devatānimmitasadisaṃ dhammāsane sīhāsanaṃ kāretvā jīvamānakabuddhassa viya pūjesi. Tassupari gehampi dibbavimānamiva kāresi, pādaṭṭhapanapādapīṭhampi kāresi. Evaṃ yāvajīvaṃ dīpadhūpapupphagandhādīhi anekavidhaṃ pūjaṃ katvā tato cuto devaloke nibbatto cha kāmasagge aparāparaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā manussesu cakkavattisampattiṃ anekakkhattuṃ anubhavitvā saṅkhyātikkantaṃ padesarajjasampattiñca anubhavitvā kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā etthantare devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde ekasmiṃ vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patto satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā laddhūpasampado kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
1 这位长老这样证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去所造的业,生起欢喜心,为了说明自己过去所行的譬喻,便说出“当世间救护者已般涅槃”等句子。其中,“世间救护者”指以救护世间为首要者,也就是三界之主。“当世间救护者悉达多已般涅槃”是一个关联句。“在广布的圣典中”,意思是在三藏圣教被广泛宣说、流布、显明的时候。“在众人所知的教法中”,意思是在以三学所摄的佛陀教法中,被数以百千亿计的漏尽者——也就是众多的人——所共知、所证悟。巴利
1. Evaṃ pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassaṃ uppādetvā pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nibbute lokanāthamhītiādimāha. Tattha lokassa nātho padhānoti lokanātho, lokattayasāmīti attho. Lokanāthe siddhatthamhi nibbuteti sambandho. Vitthārite pāvacaneti pāvacane piṭakattaye vitthārite patthaṭe pākaṭeti attho. Bāhujaññamhi sāsaneti sikkhattayasaṅgahite buddhasāsane anekasatasahassakoṭikhīṇāsavasaṅkhātehi bahujanehi ñāte adhigateti attho.
2-3 那时我还没赶上佛陀在世,世尊已经般涅槃了。我从天界命终,转生到人间。见到世尊的舍利塔后,我生起了清净的信心,心里充满信乐,欢喜而美好,心想:“啊,我这一趟来得真好!”由此生起了深厚的净信与恭敬,又想:“为了证得涅槃,我应该做一件功德。”于是我在世尊塔庙附近,为了纪念世尊,用金银宝石等装饰,造了一座狮子座。又为了坐在上面的人有地方放脚,做了脚凳。又为了不让狮子座日晒雨淋,在上面盖了屋子。因此才有这样的话:“我造了狮子座……又在那里造了屋子。”所谓“以那颗心的净信”,意思是:我就像世尊还活着一样,为他造了狮子座,凭的就是那颗心的净信。“往生兜率天”,意思是投生到兜率天界。巴利
2-3.Pasannacitto sumanoti tadā ahaṃ buddhassa dharamānakāle asampatto nibbute tasmiṃ devalokā cavitvā manussalokaṃ upapanno tassa bhagavato sārīrikadhātucetiyaṃ disvā pasannacitto saddhāsampayuttamano sundaramano ‘‘aho mamāgamanaṃ svāgamana’’nti sañjātapasādabahumāno ‘‘mayā nibbānādhigamāya ekaṃ puññaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā bhagavato cetiyasamīpe bhagavantaṃ uddissa hiraññasuvaṇṇaratanādīhi alaṅkaritvāva sīhāsanaṃ akāsi. Tatra nisinnassa pādaṭṭhapanatthāya pādapīṭhañca kāresi. Sīhāsanassa atemanatthāya tassupari gharañca kāresi. Tena vuttaṃ – ‘‘sīhāsanamakāsahaṃ…pe… gharaṃ tattha akāsaha’’nti. Tena cittappasādenāti dharamānassa viya bhagavato sīhāsanaṃ mayā kataṃ, tena cittappasādena. Tusitaṃ upapajjahanti tusitabhavane upapajjinti attho.
4 纵长二十四由旬这句话的意思是:我投生到那里、成为天神的时候,由我所修的善业福报所生、所显现的,纵长二十四由旬,横宽十四由旬,就在它生起的那一刹那便已经如此。其余内容很容易理解。巴利
4.Āyāmena catubbīsāti tatrupapannassa devabhūtassa sato mayhaṃ sukataṃ puññena nibbattitaṃ pātubhūtaṃ āyāmena uccato catubbīsayojanaṃ vitthārena tiriyato catuddasayojanaṃ tāvadeva nibbattikkhaṇeyeva āsi ahosīti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
9 从九十四劫以来,那时我造了什么业、做了什么,从那一刻起,凭着功德的力量,我记不得曾堕入任何恶趣,也从未有过任何恶趣的体验。巴利
9.Catunnavuteito kappeti ito kappato catunavute kappe yaṃ kammaṃ akariṃ akāsiṃ, tadā tato paṭṭhāya puññabalena kañci duggatiṃ nābhijānāmi, na anubhūtapubbā kāci duggatīti attho.
10 从七十三劫以来,意思是:从这一劫往前数,到第七十三劫时,有三位名叫因达的人,也就是三位名叫因达的转轮王。在同一劫中,三次投生为名叫因达的转轮王。从七十二劫以来,意思是:从这一劫往前数,到第七十二劫时,有三位名叫善意的人,他们曾三次成为转轮王。巴利
10.Tesattatimhito kappeti ito kappato tesattatikappe. Indanāmā tayo janāti indanāmakā tayo cakkavattirājāno ekasmiṃ kappe tīsu jātīsu indo nāma cakkavattī rājā ahosinti attho. Dvesattatimhitokappeti ito dvesattatikappe. Sumananāmakā tayo janā tikkhattuṃ cakkavattirājāno ahesuṃ.
11 从此整整七十劫以来,意思是:从此劫算起,不多不少正好第七十劫中,有三位名叫婆罗那的转轮王——即名为婆罗那的转轮王。他们具足轮宝,是四大洲的主宰。其余内容很容易理解。巴利
11.Samasattatito kappeti ito kappato anūnādhike sattatime kappe varuṇanāmakā varuṇo cakkavattīti evaṃnāmakā tayo cakkavattirājāno cakkaratanasampannā catudīpamhi issarā ahesunti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
一支柱长老譬喻释义巴利
2. Ekatthambhikattheraapadānavaṇṇanā
以“悉达多世尊”等开头的部分,是具寿一支柱施长老的譬喻。这位长老过去也在诸佛面前积集过善行,在一次次生命中不断累积能作为轮回转生基础的善业。到了悉达多世尊的时代,他投生为一个林务工作者,出生在一个富有的人家。那时,所有信心清净的近事男们心意一致,商量说:“我们给世尊建一座侍奉厅吧。”他们为了找木材进入森林,看见那位近事男,就请求说:“请给我们一根柱子。”他听说这件事后,对他们说:“你们不用操心。”就把大家先打发走,自己取来一根心材做的柱子,先禀告导师,然后交给了他们。他因此心生欢喜,以这件事为起点,又做了布施等种种善行。命终之后,他投生到天界,在六欲天中一次次享受天界的福报,又在人间多次享受上等转轮王的福报,还享受了无数次一方君主的福报。到了这尊佛出世的时代,他出生在一个具足信心的家庭,和父母一起在世尊面前听闻佛法,生起信心,出家并受具足戒,取得禅修业处后如理作意,不久就证得了阿罗汉。巴利
Siddhatthassa bhagavatotiādikaṃ āyasmato ekatthambhadāyakatherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle vanakammiko hutvā ekasmiṃ vibhavasampanne kule nibbatto. Tasmiṃ samaye sabbe saddhā pasannā upāsakā ekacchandā ‘‘bhagavato upaṭṭhānasālaṃ karomā’’ti dabbasambhāratthāya vanaṃ pavisitvā taṃ upāsakaṃ disvā ‘‘amhākaṃ ekaṃ thambhaṃ dethā’’ti yāciṃsu. So taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘tumhe mā cintayitthā’’ti te sabbe uyyojetvā ekaṃ sāramayaṃ thambhaṃ gahetvā satthu dassetvā tesaṃyeva adāsi. So teneva somanassajāto tadeva mūlaṃ katvā aññāni dānādīni puññāni katvā tato cuto devaloke nibbatto aparāparaṃ chasu kāmāvacaresu dibbasampattiyo anubhavitvā manussesu ca aggacakkavattisampattiṃ anekavāraṃ anubhavitvā asaṅkhyeyyaṃ padesarajjasampattiñca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde saddhāsampanne ekasmiṃ kule nibbatto mātāpitūhi saddhiṃ bhagavato santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā laddhūpasampado kammaṭṭhānaṃ gahetvā manasikaronto nacirasseva arahā ahosi.
13 13. 他这样证得阿拉汉之后,忆起自己过去的业,心生欢喜,为了说明前生所行的譬喻,便说出“悉达多”等偈颂。其中,“悉达多世尊”指具足吉祥的正自觉者。“大近事男众”意思是那时有一个庞大的近事男团体。“皈依佛”是说那些近事男皈依、亲近或了知佛陀。“信如来”是指他们把佛陀的功德安立在自己心的相续中。巴利
13. So evaṃ pattaarahatto attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento siddhatthassātiādimāha. Tattha siddhatthassa bhagavato bhagyasampannassa sammāsambuddhassa. Mahāpūgagaṇoti mahāupāsakasamūho ahu ahosīti attho. Saraṇaṃ gatā ca te buddhanti ‘‘buddhaṃ saraṇa’’nti gatā bhajiṃsu jāniṃsu vā te upāsakā. Tathāgataṃ saddahanti buddhaguṇaṃ attano cittasantāne ṭhapentīti attho.
14 所有人聚到一起商量,也就是大家会合、聚集起来,互相商议、彼此说服,达成一致之后,便为导师建造殿堂和集会厅,这是其含义。他们在收集材料时,找不到一根柱子,于是便在大林、广林中到处寻找,这是上下文之间的关联。巴利
14.Sabbe saṅgamma mantetvāti sabbe samāgamma sannipatitvā mantetvā aññamaññaṃ saññāpetvā ekacchandā hutvā māḷaṃ upaṭṭhānasālaṃ satthuno atthāya kubbanti karontīti attho. Dabbasambhāresu ekatthambhaṃ alabhantā brahāvane mahāvane vicinantīti sambandho.
15 我在树林里看见那些近事男之后,就走近他们那一群人,合起十指,把合掌举到头顶,然后问那群近事男:你们为什么来到这片树林?当时就是这样问的。这是上下文之间的关联。巴利
15.Tehaṃaraññe disvānāti ahaṃ te upāsake araññe disvāna gaṇaṃ samūhaṃ upagamma samīpaṃ gantvā añjaliṃ paggahetvāna dasaṅgulisamodhānaṃ añjaliṃ sirasi katvā ahaṃ gaṇaṃ upāsakasamūhaṃ ‘‘tumhe imaṃ vanaṃ kimatthaṃ āgatatthā’’ti tadā tasmiṃ kāle paripucchinti sambandho.
16 那些持戒的近事男被我这样问后,就详细地回答说:“我们想建一座殿堂,却找不到一根柱子。”这就是这句话在文脉上的衔接。巴利
16.Te sīlavanto upāsakā me mayā puṭṭhā ‘‘māḷaṃ mayaṃ kattukāmā hutvā ekatthambho amhehi na labbhatī’’ti viyākaṃsu visesena kathayiṃsūti sambandho.
17 你们给我一根柱子,我会把它送到导师那里,我会把柱子带来,请诸位不必为搬柱子的事操心费力。这就是它们的连接关系。巴利
17.Mamaṃ mayhaṃ ekatthambhaṃ detha, ahaṃ taṃ dassāmi satthuno santikaṃ ahaṃ thambhaṃ āharissāmi, te bhavanto thambhaharaṇe appossukkā ussāharahitā bhavantūti sambandho.
24 无论我投生到哪一种趣,意思是无论我转生到天趣还是人趣。或者,这里的业格表示处所,意思是无论在哪个天界或人界。其余内容浅显易懂。巴利
24.Yaṃ yaṃ yonupapajjāmīti yaṃ yaṃ yoniṃ devattaṃ atha mānusaṃ upagacchāmīti attho. Bhummatthe vā upayogavacanaṃ, yasmiṃ yasmiṃ devaloke vā manussaloke vāti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
3. 难陀长老譬喻的注释巴利
3. Nandattheraapadānavaṇṇanā
以“莲华上佛世尊”等开篇的,是尊者难陀长老的譬喻。这位长老同样在过去诸佛那里积集过善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。到了莲华上佛的时代,他出生在天鹅城的一户人家,长大后在世尊身边听闻佛法。当他看到导师把一位比丘列为“守护诸根门第一”时,自己也想得到这个位置。于是他对世尊和比丘僧团举行了盛大的布施,广行供养和礼敬,然后发愿说:“尊者,愿我将来在一位像您这样的佛陀的教法中,也能成为这样的弟子。”巴利
Padumuttarassabhagavatotiādikaṃ āyasmato nandattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare ekasmiṃ kule nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavato santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ indriyesu guttadvārānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayaṃ taṃ ṭhānantaraṃ patthento bhagavato bhikkhusaṅghassa ca pūjāsakkārabahulaṃ mahādānaṃ pavattetvā ‘‘ahaṃ, bhante, anāgate tumhādisassa buddhassa evarūpo sāvako bhaveyya’’nti paṇidhānaṃ akāsi.
他从那时起就在天界和人间流转。到了见义佛的时代,他投生为法性河里的一只大龟。有一天,他看见导师站在岸边准备渡河,就想亲自帮导师渡过去,于是趴伏在导师脚边。导师知道他的心意,就踏上了他的背。大龟满心欢喜,奋力劈开水流,很快就把导师送到了对岸。世尊对他说了随喜的话,又讲了他未来会得到的成就,然后就离开了。巴利
So tato paṭṭhāya devamanussesu saṃsaranto atthadassissa bhagavato kāle dhammatāya nāma nadiyā mahanto kacchapo hutvā nibbatto ekadivasaṃ satthāraṃ nadiṃ tarituṃ tīre ṭhitaṃ disvā sayaṃ bhagavantaṃ tāretukāmo satthu pādamūle nipajji. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā piṭṭhiṃ abhiruhi. So haṭṭhatuṭṭho vegena sotaṃ chindanto sīghataraṃ paratīraṃ pāpesi. Bhagavā tassa anumodanaṃ vadanto bhāviniṃ sampattiṃ kathetvā pakkāmi.
他凭着那份善业,一直在善趣中流转。到了现在这位佛出世的时代,他投生在迦毗罗卫城净饭大王的王后——大爱道·大爱道的腹中。给他取名字的那天,亲族们因为他的出生而欢喜,就给他取名叫“难陀”。他成年的时候,世尊已经转起殊胜的法轮,为利益世间而次第游行,来到迦毗罗卫城。在亲族聚会上,世尊以“花雨降下”为因缘,讲了《须大拏本生》。第二天,世尊进城乞食,用“奋起勿放逸”这首偈颂让父亲证入入流果;然后回到住处,又用“应行于法,行于善行”这首偈颂让大爱道证入入流果,让净饭王证入一来果。第三天,正当难陀王子的灌顶、入婚房、婚礼等庆典正在进行时,世尊又进城乞食。导师把钵递到难陀王子手中,说了祝福的话,却没有从他手里取回钵,就直接回了精舍。难陀王子只好手里拿着钵,不情愿地跟到精舍,世尊就让他出家了。世尊知道他不是自愿出家,正被不乐的情绪折磨,就用善巧的方法消除了他的不乐。于是他如理作意,开始修观,不久就证得了阿罗汉果。后来有一天,这位长老来到世尊面前,这样说:“尊者,世尊曾为我担保,让我得到五百位脚如鸽色的天女,我现在不再要了,尊者,我解除世尊这个承诺。”世尊也说:“难陀,当你的心不再执取、从诸漏中解脱时,我也就解除了这个承诺。”那时,世尊知道他已在诸根门上守护得特别殊胜,为了彰显他的这个功德,就说:“比丘们,在我的弟子比丘中,守护诸根门最第一的,就是难陀。”世尊以守护诸根门这一点,把他安立在这个第一的位置上。这位长老心想:“我是依靠守护诸根门才达到这种转变的,我要好好地把持它。”于是发起精进,具足强力的惭愧,又因为在这方面已经修过功行,所以在守护诸根门上达到了最高圆满。巴利
So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ suddhodanamahārājassa aggamahesiyā mahāpajāpatigotamiyā kucchimhi nibbatto, tassa nāmaggahaṇadivase ñātisaṅghaṃ nandayanto jātoti ‘‘nando’’tveva nāmaṃ akaṃsu. Tassa vayappattakāle bhagavā pavattitavaradhammacakko lokānuggahaṃ karonto anukkamena kapilavatthuṃ gantvā ñātisamāgame pokkharavassaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā vessantarajātakaṃ (jā. 2.22.1655 ādayo) kathetvā dutiyadivase piṇḍāya paviṭṭho ‘‘uttiṭṭhe nappamajjeyyā’’ti (dha. pa. 168) gāthāya pitaraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā nivesanaṃ gantvā ‘‘dhammañcare sucarita’’nti (dha. pa. 169) gāthāya mahāpajāpatiṃ sotāpattiphale rājānaṃ sakadāgāmiphale patiṭṭhāpetvā tatiyadivase nandakumārassa abhisekagehapavesanaāvāhamaṅgalesu vattamānesu piṇḍāya pāvisi. Satthā nandakumārassa hatthe pattaṃ datvā maṅgalaṃ vatvā tassa hatthato pattaṃ aggahetvāva vihāraṃ gato , taṃ pattahatthaṃ vihāraṃ āgataṃ anicchamānaṃyeva pabbājetvā tathāpabbājitattāyeva anabhiratiyā pīḷitaṃ ñatvā upāyena tassa taṃ anabhiratiṃ vinodesi. So yoniso paṭisaṅkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Thero puna divase bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha – ‘‘yaṃ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ etasmā paṭissavā’’ti. Bhagavāpi ‘‘yadeva te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, tadāhaṃ mutto etasmā paṭissavā’’ti āha. Athassa bhagavā savisesaṃ indriyesu guttadvārataṃ ñatvā taṃ guṇaṃ vibhāvento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ yadidaṃ nando’’ti (a. ni. 1.219, 230) indriyesu guttadvārabhāvena naṃ etadagge ṭhapesi. Thero hi ‘‘indriyāsaṃvaraṃ nissāya imaṃ vippakāraṃ patto, tamahaṃ suṭṭhu niggaṇhissāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvare ukkaṃsapāramiṃ agamāsi.
27 27. 他这样达到了这一最上之位后,忆念起自己过去所造的业,心生欢喜,于是开示过去所修的事迹,说出“莲华上佛世尊”等话。“我供养了麻衣”意思是:我以对世尊的清净信心、恭敬与尊重,供养了产于麻国、极为细软的麻衣。“自生者”,是指自己本来存在、自己以圣洁的出生而诞生。“大仙”,是指寻求广大的戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱、解脱智见蕴,所以称为大仙。整句的关联是:为了那位大仙、那位自生者的袈裟,我供养了麻衣。巴利
27. Evaṃ so etadaggaṭṭhānaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassappatto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarassa bhagavatotiādimāha. Vatthaṃ khomaṃ mayā dinnanti khomaraṭṭhe jātaṃ vatthaṃ bhagavati cittappasādena gāravabahumānena mayā paramasukhumaṃ khomavatthaṃ dinnanti attho. Sayambhussāti sayameva bhūtassa jātassa ariyāya jātiyā nibbattassa. Mahesinoti mahante sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanakkhandhe esi gavesīti mahesi, tassa mahesino sayambhussa cīvaratthāya khomavatthaṃ mayā dinnanti sambandho.
28 佛陀为我授记:“Taṃ me buddho viyākāsi”中,“taṃ”是表示“于”的受格形式,意思是:佛陀为那位施衣者——也就是我——特别说明并宣说了布施的果报。“Jalajuttamanāmako”意思是名为莲华上佛。也有异读作“Jalaruttamanāyako”,意思是:对于光辉闪耀的诸天与梵天,他是最上的引导者,也就是最殊胜的引导者。“Iminā vatthadānenā”意思是:由于这次施衣的果报,未来你将拥有金色、如黄金般的肤色。巴利
28.Taṃ me buddho viyākāsīti ettha tanti sāmyatthe upayogavacanaṃ, tassa vatthadāyakassa me dānaphalaṃ visesena akāsi kathesi buddhoti attho. Jalajuttamanāmakoti padumuttaranāmako. ‘‘Jalaruttamanāyako’’tipi pāṭho, tassa jalamānānaṃ devabrahmānaṃ uttamanāyako padhānoti attho. Iminā vatthadānenāti iminā vatthadānassa nissandena tvaṃ anāgate hemavaṇṇo suvaṇṇavaṇṇo bhavissasi.
29 经历了天界和人界这两种福报之后,就是体验了被称为天界与人间这两种成就。被善根所推动,就是被善的组成部分、善的各个部分所推动、所驱使,意思就像被派遣去说:“你凭着这份功德,去为导师延续宗族吧!”接着便授记说:“你将成为乔达摩世尊的弟弟。”这就是上下文之间的关联。巴利
29.Dvesampattiṃ anubhotvāti dibbamanussasaṅkhātā dve sampattiyo anubhavitvā. Kusalamūlehi coditoti kusalāvayavehi kusalakoṭṭhāsehi codito pesito, ‘‘tvaṃ iminā puññena satthu kulaṃ pasavāhī’’ti pesito viyāti attho. ‘‘Gotamassa bhagavato kaniṭṭho tvaṃ bhavissasī’’ti byākāsīti sambandho.
30 贪染于欲乐、以享乐为习性的人,就是被烦恼欲所染、所黏着,本性就是要去体验身体的快乐和内心的快乐。“Kāmesu gedhamāyuto”的意思是:在事欲上,被叫作贪著的渴爱所系缚、所捆绑。因为当时你沉溺于诸欲,所以那时你被自己的兄长乔达摩佛陀所劝诫,被劝导出家,你将在他的座下出家——这就是文句之间的关联。巴利
30.Rāgaratto sukhasīloti kilesakāmehi ratto allīno kāyasukhacittasukhānubhavanasabhāvo. Kāmesu gedhamāyutoti vatthukāmesu gedhasaṅkhātāya taṇhāya āyuto yojitoti attho. Buddhena codito santo, tadā tvanti yasmā kāmesu gedhito, tadā tasmā tvaṃ attano bhātukena gotamabuddhena codito pabbajjāya uyyojito tassa santike pabbajissasīti sambandho.
31 你在那里——在乔达摩世尊的教法中——出家之后,被善根、被作为根本的福德资粮所推动,投入修行,以遍知完全了知并断尽了一切漏,成为无病、无苦者;你将寂灭,达到不再显现的状态,进入不可施设的本性。这就是这段话的意思。巴利
31.Pabbajitvāna tvaṃ tatthāti tasmiṃ gotamassa bhagavato sāsane tvaṃ pabbajitvā kusalamūlena mūlabhūtena puññasambhārena codito bhāvanāyaṃ niyojito sabbāsave sakalāsave pariññāya jānitvā pajahitvā anāmayo niddukkho nibbāyissasi adassanaṃ pāpessasi, apaṇṇattikabhāvaṃ gamissasīti attho.
32 Satakappasahassamhīti的意思是:从此劫之前算起,在过去超过一百劫的第一千劫中,曾有四位名叫支拉的转轮王。Saṭṭhi kappasahassānīti的意思是:越过六十个千劫之后,在更下面的那一劫里,曾有四位名叫乌巴支拉的人,在四次出生中成为转轮王。巴利
32.Satakappasahassamhīti ito kappato pubbe satakappādhike sahassame kappamhi ceḷanāmakā cattāro cakkavattirājāno ahesunti attho. Saṭṭhi kappasahassānīti kappasahassāni saṭṭhi ca atikkamitvā heṭṭhā ekasmiṃ kappe cattāro janā upaceḷā nāma cakkavattirājāno catūsu jātīsu ahesunti attho.
33 在第五百劫中,曾有四位名叫Ceḷā的人成为转轮王,他们具足七宝,团结一致,在被称为赡部洲、西牛货洲、北俱卢洲、东胜身洲的四大洲中各自成为强大的国王,最为殊胜。其余内容如前所说。巴利
33.Pañcakappasahassamhīti pañcakappādhike sahassame kappamhi ceḷā nāma cattāro janā cakkavattirājāno sattahi ratanehi sampannā samaṅgībhūtā jambudīpaaparagoyānauttarakurupubbavidehadīpasaṅkhāte catudīpamhi issarā padhānā visuṃ ahesunti attho. Sesaṃ vuttanayamevāti.
4. 周利槃陀伽长老譬喻注巴利
4. Cūḷapanthakattheraapadānavaṇṇanā
“名为莲华上胜者……”这一段,是尊者周利槃陀伽长老的譬喻(apadāna)。
他也曾在过去诸佛那里积下善行,生生世世不断累积趋向解脱的福德资粮。在莲华上世尊的时代,这里按事缘应当讲述的内容,已经在《八集》的《摩诃槃陀伽比丘事》(《长老偈》510等)中讲过了。
不过这里有一点不同:摩诃槃陀伽长老证得阿罗汉果后,安住在果定之乐中,心里想:“怎样才能让周利槃陀伽也安立到这种快乐里呢?”于是他去见自己的外祖父——财主,说道:“大财主,如果您允许,我想让周利槃陀伽出家。”财主说:“尊者,让他出家吧。”长老就让他出家了。他安住在十戒上,在兄长面前——巴利
Padumuttaronāma jinotiādikaṃ āyasmato cūḷapanthakattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle yadettha aṭṭhuppattivasena vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakanipāte mahāpanthakavatthusmiṃ (theragā. 510 ādayo) vuttameva. Ayaṃ pana viseso – mahāpanthakatthero arahattaṃ patvā phalasamāpattisukhena vītināmento cintesi – ‘‘kathaṃ nu kho sakkā cūḷapanthakampi imasmiṃ sukhe patiṭṭhāpetu’’nti. So attano ayyakaṃ dhanaseṭṭhiṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘sace, mahāseṭṭhi , anujānātha, ahaṃ cūḷapanthakaṃ pabbājeyya’’nti. ‘‘Pabbājetha, bhante’’ti. Thero taṃ pabbājesi. So dasasu sīlesu patiṭṭhito bhātu santike –
就像一朵芬芳的白莲花,清晨绽放时香气还没有散失;
看那安吉罗萨,光辉闪耀,像太阳一样在空中炽燃放光。巴利
‘‘Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ; Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe’’ti. (saṃ. ni. 1.123; a. ni. 5.195) –
他学这首偈颂,学了四个月也记不下来,就算记住了,心里也留不住。于是摩诃槃陀伽对他说:“周利槃陀伽,你在佛陀的教法里没法成就,四个月连一首偈颂都记不住,又怎么能把出家人的本分做到圆满呢?离开这里吧!”他于是向长老顶礼后,站在门房附近哭着。巴利
Gāthaṃ uggaṇhanto catūhi māsehi uggahetuṃ nāsakkhi, gahitampi hadaye na tiṭṭhati. Atha naṃ mahāpanthako, ‘‘cūḷapanthaka, tvaṃ imasmiṃ sāsane abhabbo, catūhi māsehi ekaṃ gāthampi gahetuṃ na sakkosi, pabbajitakiccaṃ pana tvaṃ kathaṃ matthakaṃ pāpessasi, nikkhama ito’’ti so therena paṇāmiko dvārakoṭṭhakasamīpe rodamāno aṭṭhāsi.
那时候,导师正住在耆婆的芒果园里。耆婆就派了一个人去,吩咐说:“你去邀请导师和五百位比丘来应供。”当时,具寿摩诃槃陀伽正负责分配饮食。有人对他说“请你接受为五百位比丘安排饮食”,他却说:“除了周利槃陀伽,其余人的我接受。”周利槃陀伽听到这话,心里更加忧愁难过。导师知道他的心消沉了,心想:“周利槃陀伽会通过我设的方便法门而觉悟。”于是就在离他不远的地方现身,问他:“槃陀伽,你哭什么呢?”他说:“尊者,哥哥把我赶走了。”导师说:“槃陀伽,别多想。在我的教法里,你出家是有效的。来,拿着这个,心里念着‘除尘布,除尘布’。”导师用神通变出一块干净的布片,交给了他。他拿着导师给的布片,一边用手擦,一边念着“除尘布,除尘布”,坐在那里。他擦着擦着,那块布就变脏了;再擦,就变得像擦锅底的布一样。因为他的智慧已经成熟,他就这样想:“这块布片本来是很干净的,是因为靠着这个执取来的身体,才变脏、变成了另外的样子。所以它是无常的,就像这块布一样,心也是这样。”于是他安住在坏灭观上,就在那个所缘上生起了诸禅那,以禅那为基础,安住在观里,连同无碍解一起证得了阿罗汉果。就在他证得阿罗汉果的同时,三藏和五神通也都通达了。巴利
Tena ca samayena satthā jīvakambavane viharati. Atha jīvako purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ satthāraṃ nimantehī’’ti. Tena ca samayena āyasmā mahāpanthako bhattuddesako hoti. So ‘‘pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ bhikkhaṃ paṭicchathā’’ti vutto ‘‘cūḷapanthakaṃ ṭhapetvā sesānaṃ paṭicchāmī’’ti āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako bhiyyosomattāya domanassappatto ahosi. Satthā tassa cittakkhedaṃ ñatvā ‘‘cūḷapanthako mayā katena upāyena bujjhissatī’’ti tassa avidūraṭṭhāne attānaṃ dassetvā ‘‘kiṃ, panthaka, rodasī’’ti pucchi. ‘‘Bhātā maṃ, bhante, paṇāmetī’’ti āha. ‘‘Panthaka, mā cintayi, mama sāsane tuyhaṃ pabbajjā, ehi imaṃ gahetvā ‘rajoharaṇaṃ, rajoharaṇa’nti manasi karohī’’ti iddhiyā suddhaṃ coḷakkhaṇḍaṃ abhisaṅkharitvā adāsi. So satthārā dinnaṃ coḷakkhaṇḍaṃ ‘‘rajoharaṇaṃ, rajoharaṇa’’nti hatthena parimajjanto nisīdi. Tassa taṃ parimajjantassa kiliṭṭhadhātukaṃ jātaṃ, puna parimajjantassa ukkhaliparipuñchanasadisaṃ jātaṃ. So ñāṇaparipākattā evaṃ cintesi – ‘‘idaṃ coḷakkhaṇḍaṃ pakatiyā parisuddhaṃ, imaṃ upādiṇṇakasarīraṃ nissāya kiliṭṭhaṃ aññathā jātaṃ, tasmā aniccaṃ yathāpetaṃ, evaṃ cittampī’’ti khayavayaṃ paṭṭhapetvā tasmiṃyeva nimitte jhānāni nibbattetvā jhānapādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattassevassa tepiṭakaṃ pañcābhiññā ca āgamiṃsu.
导师和四百九十九位比丘一起前去,在耆婆的住处铺设好的座位上坐下。可是周利槃陀伽因为自己的饭食没被接受,就没有去。耆婆正要供粥,导师用手盖住了钵。耆婆问:“尊者,为什么不接受呢?”导师说:“耆婆,精舍里还有一位比丘。”耆婆就派了一个人去,说:“喂,你去精舍,把坐在那里的那位尊者带来。”周利槃陀伽长老用身形和动作,变化出一千个彼此各不相同的比丘,坐在那里。那个人到了精舍,看见比丘那么多,就回去告诉耆婆:“这个比丘僧团里,精舍中的比丘僧众更多,我不知道该请哪位尊者。”耆婆问导师:“尊者,坐在精舍里的那位比丘叫什么名字?”“叫周利槃陀伽,耆婆。”“喂,你去问‘哪位是周利槃陀伽’,然后把那位带来。”那人去了精舍,问:“哪位是周利槃陀伽尊者?”一千位比丘同时说道:“我是周利槃陀伽!我是周利槃陀伽!”那人又回来,把这件事告诉了耆婆。耆婆因为已经通达真理,心想“这位尊者想必有神通”,便凭推断知道,说道:“喂,你去,对第一个开口说话的那位尊者说‘导师叫您’,然后抓住他衣角。”那人去了精舍,就照那样做了。那些变化出来的比丘立刻消失了。那人便带着长老回去了。巴利
Satthā ekūnehi pañcabhikkhusatehi saddhiṃ gantvā jīvakassa nivesane paññatte āsane nisīdi. Cūḷapanthako pana attano bhikkhāya appaṭicchitattā eva na gato. Jīvako yāguṃ dātuṃ ārabhi. Satthā hatthena pattaṃ pidahi. ‘‘Kasmā, bhante, na gaṇhathā’’ti vutte ‘‘vihāre eko bhikkhu atthi, jīvakā’’ti. So purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, bhaṇe, vihāre nisinnaṃ ayyaṃ gahetvā ehī’’ti. Cūḷapanthakattheropi rūpena kiriyāya ca ekampi ekena asadisaṃ bhikkhusahassaṃ nimminitvā nisīdi. So puriso vihāre bhikkhūnaṃ bahubhāvaṃ disvā gantvā jīvakassa kathesi – ‘‘imasmā bhikkhusaṅghā vihāre bhikkhusaṅgho bahutaro, pakkositabbaṃ ayyaṃ na jānāmī’’ti. Jīvako satthāraṃ pucchi – ‘‘ko nāmo, bhante, vihāre nisinno bhikkhū’’ti? ‘‘Cūḷapanthako nāma, jīvakā’’ti. ‘‘Gaccha, bhaṇe, ‘cūḷapanthako nāma kataro’ti pucchitvā taṃ ānehī’’ti. So vihāraṃ gantvā ‘‘cūḷapanthako nāma kataro, bhante’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ cūḷapanthako, ahaṃ cūḷapanthako’’ti ekappahārena bhikkhusahassampi kathesi. So punāgantvā taṃ pavattiṃ jīvakassa ārocesi jīvako paṭividdhasaccattā ‘‘iddhimā maññe, ayyo’’ti nayato ñatvā ‘‘gaccha, bhaṇe, paṭhamaṃ kathentaṃ ayyameva ‘tumhe satthā pakkosatī’ti vatvā cīvarakaṇṇe gaṇhāhī’’ti āha. So vihāraṃ gantvā tathā akāsi. Tāvadeva nimmitabhikkhū antaradhāyiṃsu. So theraṃ gahetvā agamāsi.
导师在那时接受了粥以及各种嚼食之类的东西。世尊用完斋后,吩咐尊者周利槃陀伽:“你来作随喜吧。”这位已证得无碍解的长老,就像拿起须弥山去搅动大海一样,搅动了三藏佛语,领会了导师的心意,作了随喜。十力尊用完斋回到精舍后,法堂里生起了这样的议论:“啊,诸佛的威神之力真是不可思议!一个花了四个月连一首偈颂都记不住的人,竟然在短短一瞬间就被造就成如此大神通的圣者!”事实正是如此:那时坐在耆婆住所的世尊,知道“周利槃陀伽的心已经这样入定,观智已经进入行道”,便像原本坐着那样示现自身,开示道:“槃陀伽,这块碎布并不是因为灰尘而污秽,然而,在圣者的律法里,还有别的垢染,那才是尘。”他这样开示:巴利
Satthā tasmiṃ khaṇe yāguñca khajjakādibhedañca paṭiggaṇhi. Katabhattakicco bhagavā āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ āṇāpesi ‘‘anumodanaṃ karohī’’ti. So pabhinnapaṭisambhido sineruṃ gahetvā mahāsamuddaṃ manthento viya tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṅkhobhento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhanto anumodanaṃ akāsi. Dasabale bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gate dhammasabhāyaṃ kathā udapādi ‘aho buddhānaṃ ānubhāvo, yatra hi nāma cattāro māse ekagāthaṃ gahetuṃ asakkontampi lahukena khaṇeneva evaṃ mahiddhikaṃ akaṃsū’ti, tathā hi jīvakassa nivesane nisinno bhagavā ‘evaṃ cūḷapanthakassa cittaṃ samāhitaṃ, vīthipaṭipannā vipassanā’ti ñatvā yathānisinnoyeva attānaṃ dassetvā, ‘panthaka, nevāyaṃ pilotikā kiliṭṭhā rajānukiṇṇā, ito pana aññopi ariyassa vinaye saṃkileso rajo’ti dassento –
贪欲是尘垢,但并不是人们通常说的微尘;尘垢这个词,正是贪欲的别名。
诸比库舍弃了这尘垢,就安住在离尘者的教法里。
嗔怒是尘垢……在离尘者的教法之中。
痴是尘垢……在离尘者的教法之中。巴利
‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti; Etaṃ rajaṃ vippajahitvā bhikkhavo, viharanti te vigatarajassa sāsane. ‘‘Doso rajo…pe… vigatarajassa sāsane. ‘‘Moho rajo…pe… vigatarajassa sāsane’’ti. (mahāni. 209; cūḷani. udayamāṇavapucchāniddesa 74) –
世尊说完这三首偈颂,偈颂结束时,周利槃陀伽就证得了阿罗汉果,同时获得四无碍解。导师听到那些比丘在谈论,就走过来,在佛座上坐下,问:“比丘们,你们在说什么?”比丘们回答:“尊者,我们在说这件事。”世尊就说:“比丘们,周利槃陀伽现在安住于我的教诫,得到了出世间的法嗣;而在过去,他得到的是世间的法嗣。”应他们请求,世尊讲了《小财主本生》。后来,世尊坐在法座上,被圣众围绕,把他立为那些能变化出意成身、又善于展现心意境界的比丘中最上的一位。巴利
Imā tisso gāthāyo abhāsi. Gāthāpariyosāne cūḷapanthako sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ sutvā āgantvā buddhāsane nisīditvā ‘‘kiṃ vadetha, bhikkhave’’ti pucchitvā ‘‘imaṃ nāma, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhave, cūḷapanthakena idāni mayhaṃ ovāde ṭhatvā lokuttharadāyajjaṃ laddhaṃ, pubbe pana lokiyadāyajjaṃ laddha’’nti vatvā tehi yācito cūḷaseṭṭhijātakaṃ (jā. 1.1.4) kathesi. Aparabhāge naṃ satthā ariyagaṇaparivuto dhammāsane nisinno manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ bhikkhūnaṃ cetovivaṭṭakusalānañca aggaṭṭhāne ṭhapesi.
35 35. 他这样回忆起自己过去所造的业,已证得这个最上的地位,于是以喜悦和欢喜之心,开始宣说自己过去所修的功德事迹,用“名为莲华上佛的胜者”等偈颂作为开头。其中前两句的意思前面已经解释过了。“他远离僧团而住”:那位名叫莲华上的导师,离开了大比丘僧团,独自一人,进入了远离的境界。那时,在我还是苦行者的时期,他在喜马拉雅地区、靠近喜马拉雅山之处居住,安住了住处,以四种威仪而住——这就是这段话的意思。巴利
35. Evaṃ so pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā pītisomanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Tattha purimapadadvayaṃ vuttatthameva. Gaṇamhā vūpakaṭṭhosoti so padumuttaro nāma satthā gaṇamhā mahatā bhikkhusamūhato vūpakaṭṭho visuṃ bhūto vivekaṃ upagato. Tadā mama tāpasakāle himavante himālayapabbatasamīpe vasi vāsaṃ kappesi, catūhi iriyāpathehi vihāsīti attho.
36 我也……那时:当那位世尊前往雪山并住在那里时,我也住在雪山附近一座我建的精舍里。那片林野住处四周都有种种身心逼恼的险难在此环绕,因此得名叫“精舍”——这是句子的关联。我亲近那位刚来的大雄:那位刚到的、具大精进的世界导师、最上的世尊,我即刻前去拜见他——这是此句的意思。巴利
36.Ahampi…pe… tadāti yadā so bhagavā himavantaṃ upagantvā vasi, tadā ahampi himavantasamīpe kataassame ā samantato kāyacittapīḷāsaṅkhātā parissayā samanti etthāti assamoti laddhanāme araññāvāse vasāmīti sambandho. Acirāgataṃ mahāvīranti aciraṃ āgataṃ mahāvīriyavantaṃ lokanāyakaṃ padhānaṃ taṃ bhagavantaṃ upesinti sambandho, āgatakkhaṇeyeva upāgaminti attho.
37 37. 「拿着花伞」:当我这样走近时,意思是——我拿着由莲花、青莲花等花覆盖而成的花伞,为人群中至尊、人中最胜的世尊遮覆,来到他身边,也就是到了他跟前。「入定时」:他正进入色界禅那定,安坐入定,而我给他造成了障碍——这是句子的关联。巴利
37.Pupphacchattaṃ gahetvānāti evaṃ upagacchanto ca padumuppalapupphādīhi chāditaṃ pupphamayaṃ chattaṃ gahetvā narāsabhaṃ narānaṃ seṭṭhaṃ bhagavantaṃ chādento upagacchiṃ samīpaṃ gatosmīti attho. Samādhiṃ samāpajjantanti rūpāvacarasamādhijjhānaṃ samāpajjantaṃ appetvā nisinnassa antarāyaṃ ahaṃ akāsinti sambandho.
38 我用双手把那把精心制作的花伞举起来,献给世尊——这是说明动作与供养之间的关联。他接受了:莲华上世尊接受了我所供养的这把花伞,意思是恭敬地纳受了。巴利
38.Ubho hatthehi paggayhāti taṃ susajjitaṃ pupphacchattaṃ dvīhi hatthehi ukkhipitvā ahaṃ bhagavato adāsinti sambandho. Paṭiggahesīti taṃ mayā dinnaṃ pupphacchattaṃ padumuttaro bhagavā sampaṭicchi, sādaraṃ sādiyīti attho.
41 他举起百瓣花伞,意思是:每一朵莲花都有数百片花瓣,他就用这样上百片花瓣的莲花所覆盖的花伞,郑重地拿来送给我。我要称赞他,意思是我要赞扬那位苦行者,让他为人所知。请听我所说的话,请你们留心听。巴利
41.Satapattachattaṃ paggayhāti ekekasmiṃ padumapupphe satasatapattānaṃ vasena satapattehi padumapupphehi chāditaṃ pupphacchattaṃ pakārena ādarena gahetvā tāpaso mama adāsīti attho. Tamahaṃ kittayissāmīti taṃ tāpasaṃ ahaṃ kittayissāmi pākaṭaṃ karissāmīti attho. Mama bhāsato bhāsamānassa vacanaṃ suṇotha manasi karotha.
42 “二十五劫”这句是说:凭着这次布施花伞的功德,他会在三十三天投生二十五次,成为帝释,做天王。两者是这样关联的。“又三十四次”是说:他还会在人间投生三十四次,成为转轮王。巴利
42.Pañcavīsatikappānīti iminā pupphacchattadānena pañcavīsativāre tāvatiṃsabhavane sakko hutvā devarajjaṃ karissatīti sambandho. Catuttiṃsatikkhattuñcāti catuttiṃsativāre manussaloke cakkavattī rājā bhavissati.
43 无论他流转、前往、投生到人胎等哪一种生命形态里,在那一处胎中,对于在露天空旷处安住者、坐着者或站着者,莲花都将托住他,并从上方遮盖他——这就是这段话的意思。巴利
43.Yaṃyaṃ yoninti manussayoniādīsu yaṃ yaṃ jātiṃ saṃsarati gacchati upapajjati. Tattha tattha yoniyaṃ abbhokāse suññaṭṭhāne patiṭṭhantaṃ nisinnaṃ ṭhitaṃ vā padumaṃ dhārayissati upari chādayissatīti attho.
45 在开示的教法中:因为世尊把全部三藏都开示、阐明了出来,他将会得到人身,投生到人类当中。在意所成身中:由心、由禅那之心所生起的,就是意所成;心怎样运转,身体就怎样运转,让身体完全随心动而走,这就是它的意思。在那意所成身当中,这位苦行者将成为名叫周利槃陀伽的人,成为最上、最尊贵的人,这就是它的意思。其余内容因为前面已经说过,而且浅显易懂,所以很容易明白。巴利
45.Pakāsite pāvacaneti tena bhagavato sakalapiṭakattaye pakāsite dīpite manussattaṃ manussajātiṃ labhissati upapajjissati. Manomayamhi kāyamhīti manena jhānacittena nibbattoti manomayo, yathā cittaṃ pavattati, tathā kāyaṃ pavatteti cittagatikaṃ karotīti attho. Tamhi manomaye kāyamhi so tāpaso cūḷapanthako nāma hutvā uttamo aggo bhavissatīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttattā uttānattā ca suviññeyyameva.
52 “我忆念红莲花”的意思是:我一边擦拭世尊化现出来的那件衣,一边忆念着红莲花。其中“在那里,我的心解脱”的意思是:在那朵红莲花上,我的心专注、依止;因此,我证得了阿罗汉果。巴利
52.Sariṃ kokanadaṃ ahanti ahaṃ bhagavato nimmitacoḷakaṃ parimajjanto kokanadaṃ padumaṃ sarinti attho. Tattha cittaṃ vimucci meti tasmiṃ kokanade padume mayhaṃ cittaṃ adhimucci allīno, tato ahaṃ arahattaṃ pāpuṇinti sambandho.
53 我于一切随心而转的意所成身中,处处都到达了彼岸、达到了究竟——这是整句的关联。其余部分按前面所说的方式来理解。巴利
53. Ahaṃ manomayesu cittagatikesu kāyesu sabbattha sabbesu pāramiṃ pariyosānaṃ gato pattoti sambandho. Sesaṃ vuttanayamevāti.
毕陵伽婆蹉长老譬喻的注疏巴利
5. Pilindavacchattheraapadānavaṇṇanā
“以‘Nibbute lokanāthamhi’等偈颂开篇的,是尊者毕陵伽婆蹉长老的譬喻。这位长老也在过去诸佛那里积集过善业,在一次次投生中不断累积能导向解脱的功德。在莲华上佛的时代,他出生在天鹅城一个非常富有的家族里。按前面说过的方式,他在世尊身边听法,看到世尊把一位比丘安置在‘诸天所最爱乐’的第一位,就希望自己也能得到这个位置。他一生行善,死后在人天之间流转投生。到了善慧佛的时代,他又出生在一个良家。善慧佛般涅槃后,他供养佛塔,又向僧团举行大布施。从那里死后,他在天界和人间都享受福报。在还没有佛出世的时期,他做了转轮王,让大众安住在五戒中,使他们趋向天界。后来,在我们这位世尊还没有出现的时候,他出生在舍卫城一个婆罗门家庭,取名毕陵达,姓瓦洽,所以被称为毕陵伽婆蹉。后来,因为对轮回生起强烈的悚惧,他出家做了游方者,并修成了名叫‘小干陀罗’的明咒。凭这个明咒,他能腾空飞行,也能知道别人的心,住在王舍城,得到了最上的利养和声誉。”巴利
Nibbutelokanāthamhītiādikaṃ āyasmato pilindavacchattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbatto heṭṭhā vuttanayena satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ devatānaṃ piyamanāpabhāvena aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto. Parinibbute bhagavati tassa thūpaṃ pūjetvā saṅghassa mahādānaṃ pavattetvā tato cavitvā devamanussesu ubhayasampattiyo anubhavitvā anuppanne buddhe cakkavattī rājā hutvā mahājanaṃ pañcasīlesu patiṭṭhāpetvā saggaparāyanaṃ akāsi. So anuppanneyeva amhākaṃ bhagavati sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, pilindotissa nāmaṃ akaṃsu. Vacchoti gottaṃ. So aparabhāge pilindavacchoti paññāyittha. Saṃsāre pana saṃvegabahulatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā cūḷagandhāraṃ nāma vijjaṃ sādhetvā tāya vijjāya ākāsacārī paracittavidū ca hutvā rājagahe lābhaggayasaggapatto paṭivasati.
那时,我们的世尊已经成正觉,逐渐来到了王舍城。从那时起,因为佛陀的威力,他的那个明咒就不灵了,起不了作用。他心里想:“我曾听老师和老师的老师们说过:‘大犍陀罗明咒所在的地方,小犍陀罗明咒就不灵验。’可是自从沙门乔达摩来了以后,我的明咒就不灵了。毫无疑问,沙门乔达摩是懂大犍陀罗明咒的。我何不去亲近他,在他那里学那个明咒呢?”于是他走到世尊面前,这样说:“大沙门,我想在您这里学一个明咒,请您给我机会。”世尊说:“那你就在我这里出家吧。”他以为“出家就是学明咒的前行准备”,就出家了。世尊为他说法,给了他适合他根性的业处。因为他资粮具足,不久就修起了观,证得了阿罗汉果。巴利
Atha amhākaṃ bhagavā abhisambuddho hutvā anukkamena rājagahaṃ upagato. Tato paṭṭhāya buddhānubhāvena tassa sā vijjā na sampajjati, attano kiccaṃ na sādheti. So cintesi – ‘‘sutaṃ kho panetaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ‘yattha mahāgandhāravijjā dharati , tattha cūḷagandhāravijjā na sampajjatī’ti samaṇassa pana gotamassa āgatakālato paṭṭhāya nāyaṃ mama vijjā sampajjati, nissaṃsayaṃ samaṇo gotamo mahāgandhāravijjaṃ jānāti, yaṃnūnāhaṃ taṃ payirupāsitvā tassa santike taṃ vijjaṃ pariyāpuṇeyya’’nti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘ahaṃ, mahāsamaṇa, tava santike ekaṃ vijjaṃ pariyāpuṇitukāmo, okāsaṃ me karohī’’ti. ‘‘Tena hi mama santike pabbajāhī’’ti āha. So ‘‘vijjāya parikammaṃ pabbajjā’’ti maññamāno pabbaji. Tassa bhagavā dhammaṃ kathetvā caritānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi. So upanissayasampannatāya nacirasseva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi.
55 那些在前世听从他的教导而投生到天界的众天神,因为感念他的恩德,对他生起很深的敬意,早晚都来亲近这位长老,然后才离开。因此,世尊因为他极为天神所喜爱悦意的缘故,把他放在最上等的地位,说:“比丘们,在我的比丘弟子中,最令天神喜爱悦意的,就是这位毕陵伽婆蹉。”他这样得到最上地位之后,回忆起自己过去所造的业,以喜悦和欢喜的力量,宣说自己过去所行的譬喻,说出了“Nibbute lokanāthamhi”等偈颂。巴利
55. Yā pana purimajātiyaṃ tassovāde ṭhatvā sagge nibbattā devatā, tā kataññutaṃ nissāya tasmiṃ sañjātabahumānā sāyaṃ pātaṃ theraṃ payirupāsitvā gacchanti. Tasmā naṃ bhagavā devatānaṃ ativiya piyamanāpabhāvena aggabhāve ṭhapesi ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ devatānaṃ piyamanāpānaṃ yadidaṃ pilindavaccho’’ti (a. ni. 1.209, 215). Evaṃ so pattaaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ anussaritvā pītisomanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento nibbute lokanāthamhītiādimāha.
在这里,欲界、色界、无色界的庇护者、为首者,就是“世间怙主”。所谓“慧”,是指一切知智、无碍智等;拥有这种美好、受称赞之慧的人就是“善慧”;他既是最上者,又是最上个人,所以叫“最上人”。当那位善慧的世间导师、最上人以蕴般涅槃而般涅槃之后——此处的连接是:以信心清净之心、以喜悦而美好的心意,我向那位善慧世尊作了塔供养、支提供养。巴利
Tattha kāmarūpārūpalokassa nātho padhānoti lokanātho. Medhā vuccanti sabbaññutaññāṇaanāvaraṇañāṇādayo, sundarā, pasaṭṭhā vā medhā yassa so sumedho, aggo ca so puggalo cāti aggapuggalo, tasmiṃ sumedhe lokanāyake aggapuggale khandhaparinibbānena nibbute satīti sambandho. Pasannacitto sumanoti saddhāya pasāditacitto somanassena sundaramano ahaṃ tassa sumedhassa bhagavato thūpapūjaṃ cetiyapūjaṃ akāsinti attho.
56 在那场集会中,凡是诸漏已尽的人——已经断除烦恼、具足六种神通、拥有大神力——我把所有这些漏尽者都聚集到一起,怀着恭敬郑重地请他们来,把本该供养整个僧团的僧食布施出去,让他们受用。这就是这段话的意思。巴利
56.Ye ca khīṇāsavā tatthāti tasmiṃ samāgame ye ca khīṇāsavā pahīnakilesā chaḷabhiññā chahi abhiññāhi samannāgatā mahiddhikā mahantehi iddhīhi samannāgatā santi, te sabbe khīṇāsave ahaṃ tattha samānetvā suṭṭhu ādarena ānetvā saṅghabhattaṃ sakalasaṅghassa dātabbabhattaṃ akāsiṃ tesaṃ bhojesinti attho.
57 那时,在我的僧食供养之时,善慧世尊有一位名叫善慧的侍者弟子,他就是当时的侍者弟子。这位弟子随喜了我的供养与恭敬,随喜之后,宣说了其中的功德利益。这就是这段话的意思。巴利
57.Upaṭṭhāko tadā ahūti tadā mama saṅghabhattadānakāle sumedhassa bhagavato nāmena sumedho nāma upaṭṭhākasāvako ahu ahosīti attho. So sāvako mayhaṃ pūjāsakkāraṃ anumodittha anumodito ānisaṃsaṃ kathesīti attho.
58 因为造塔供养而生起的净信心,我往生到了天界的天宫——意思是:我已经到达那里,也就是出生在那个地方。八万六千:在那座天宫里,有八万六千名天女让我的心欢喜、取悦了我的心——这是前后文的关联。巴利
58.Tena cittappasādenāti tena thūpapūjākaraṇavasena uppannena cittappasādena devaloke dibbavimānaṃ upapajjiṃ upagato asmīti attho, tattha nibbattomhīti vuttaṃ hoti. Chaḷāsītisahassānīti tasmiṃ vimāne cha asītisahassāni devaccharāyo me mayhaṃ cittaṃ ramiṃsu ramāpesunti sambandho.
59 那些天女用一切天界的妙欲——也就是以色等为对象的五欲乐——来侍奉我,她们始终只追随我、只听从我的话,日日夜夜从不间断。这就是这段话的意思。剩下的内容很容易理解。巴利
59.Mameva anuvattantīti tā accharāyo sabbakāmehi dibbehi rūpādivatthukāmehi upaṭṭhahantiyo mamaṃ eva anuvattanti mama vacanaṃ anukaronti sadā niccakālanti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
6. 罗睺罗长老譬喻经的注释巴利
6. Rāhulattheraapadānavaṇṇanā
以“莲华上佛世尊”等语开头的,是尊者罗睺罗长老的譬喻经。这位尊者也在过去诸胜者佛那里积修过善行,生生世世在各类生命形态中积集能导向解脱的福德。在莲华上佛住世时,他出生在一个良家,长大懂事之后,听世尊说法,看到世尊把一位比丘安立在“最乐于修学”的位置上,自己也希求那个位置,于是做了打扫、照亮住处等种种殊胜福德,并发了愿。他从那里命终后,在天界人间流转,享受了人天两方面的福报。到了现在这尊佛出世时,他依托我们的菩萨,投生在耶输陀罗妃的胎中,得名罗睺罗,在庞大的刹帝利眷属围绕下长大。他出家的详细经过,见于《犍度》(大品105)。出家之后,他在世尊身边听闻许多经句,得到良好的教导,智慧成熟,便努力修习观慧,证得了阿罗汉果。成为阿罗汉后,他回顾自己的修行历程,向他人说明自己的证悟:巴利
Padumuttarassabhagavatotiādikaṃ āyasmato rāhulattherassa apadānaṃ. Ayampi āyasmā purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ sikkhākāmānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento senāsanavisodhanavijjotanādikaṃ uḷāraṃ puññaṃ katvā paṇidhānaṃ akāsi. So tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde amhākaṃ bodhisattaṃ paṭicca yasodharāya deviyā kucchimhi nibbattitvā rāhuloti laddhanāmo mahatā khattiyaparivārena vaḍḍhi. Tassa pabbajjāvidhānaṃ khandhake (mahāva. 105) āgatameva. So pabbajitvā satthu santike anekehi suttapadehi suladdhovādo paripakkañāṇo vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahā pana hutvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā aññaṃ byākaronto –
他在这两方面都圆满具足,人们知道我罗睺罗是幸运者;
我既是佛陀的儿子,又对诸法具备法眼。
我的诸漏已经灭尽,也不会再有来生。
我是阿罗汉,值得受人供养,具足三明,已亲见不死。
被贪欲蒙住了眼,被网罩住,被渴爱的幕布遮盖。
被放逸之亲族捆住,就像鱼被困在网口。
我已经舍弃了那种欲望,斩断了魔罗的束缚;
我把渴爱连根拔起,已经彻底清凉,证入寂灭。巴利
‘‘Ubhayeneva sampanno, rāhulabhaddoti maṃ vidū; Yañcamhi putto buddhassa, yañca dhammesu cakkhumā. ‘‘Yañca me āsavā khīṇā, yañca natthi punabbhavo; Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso. ‘‘Kāmandhā jālapacchannā, taṇhāchadanachāditā; Pamattabandhunā bandhā, macchāva kuminā mukhe. ‘‘Taṃ kāmaṃ ahamujjhitvā, chetvā mārassa bandhanaṃ; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtosmi nibbuto’’ti. (theragā. 295-298);
他诵了四首偈颂。其中,“两者具足”是说:种姓具足和行道具足,这两方面都具足、都圆满。所谓“诸人知我为罗睺罗贤者”,意思是同梵行者们知道我是“罗睺罗贤者”。因为他出生时,菩萨说了“罗睺出生了,束缚出生了”这句话,净饭大王听了之后,就取了这个说法,给他取名叫“罗睺罗”。这里,父亲采用了最初所说的那个词,所以说“诸人知我为罗睺罗贤者”。“贤者”只是赞叹的话。后来,世尊因为他乐于修学,把他列为最上:“比丘们,在我的声闻比丘弟子中,乐于修学最上者,就是罗睺罗。”(《增支部》1.209)巴利
Catasso gāthā abhāsi. Tattha ubhayeneva sampannoti jātisampadā paṭipattisampadāti ubhayasampattiyāpi sampanno samannāgato. Rāhulabhaddoti maṃ vidūti ‘‘rāhulabhaddo’’ti maṃ sabrahmacārino sañjānanti. Tassa hi jātasāsanaṃ sutvā bodhisattena, ‘‘rāhu, jāto, bandhanaṃ jāta’’nti vuttavacanaṃ upādāya suddhodanamahārājā ‘‘rāhulo’’ti nāmaṃ gaṇhi. Tattha ādito pitarā vuttapariyāyameva gahetvā āha – ‘‘rāhulabhaddoti maṃ vidū’’ti. Bhaddoti pasaṃsāvacanameva. Aparabhāge satthā taṃ sikkhākāmabhāvena aggaṭṭhāne ṭhapesi ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sikkhākāmānaṃ yadidaṃ rāhulo’’ti (a. ni. 1.209).
68 68. 他这样回忆起自己过去的业,生起喜悦,处在获得这一最上地位的状态,为了说明过去世的德行,便说了“莲华上世尊……”等话。“七层宫殿”中:所谓“宫殿”,就是能让人心生欢喜、喜悦的地方,所以叫宫殿。这座宫殿有七层,一层比一层高,所以叫七层宫殿,也就是在那座七层宫殿里。“我铺设了镜面”:意思是,我做成镜面一样的地面之后,为世间第一的世尊、那位如是者铺了铺设物;铺好之后就是供养。巴利
68. Evaṃ so pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarassa bhagavatotiādimāha. Sattabhūmimhi pāsādeti pasādaṃ somanassaṃ janetīti pāsādo. Uparūpari ṭhitā satta bhūmiyo yasmiṃ pāsāde soyaṃ sattabhūmi, tasmiṃ sattabhūmimhi pāsāde. Ādāsaṃ santhariṃ ahanti ādāsatalaṃ nipphādetvā lokajeṭṭhassa bhagavato tādino ahaṃ santharaṃ adāsiṃ, santharitvā pūjesinti attho.
69 有一千位漏尽者,也就是一千位阿拉汉围绕着他、簇拥着他。两足中的至尊,是两足众生的主宰、主人,是人中的牛王、大牟尼,他和他们一起前往香室并走了进去——这就是这段话的意思。巴利
69.Khīṇāsavasahassehīti arahantasahassehi parikiṇṇo parivuto. Dvipadindo dvipadānaṃ indo sāmi narāsabho mahāmuni gandhakuṭiṃ tehi saha upāgami pāvisīti attho.
70 “照亮香室”:他一边庄严那座香室,一边坐在比丘僧团中间,宣说这些记说偈颂。他是诸天中的天人、天中之天,是众人中的雄牛、人中之牛王,是最上的导师。这就是本段的关联。巴利
70.Virocento gandhakuṭinti taṃ gandhakuṭiṃ sobhayamāno devānaṃ devo devadevo narānaṃ āsabho narāsabho jeṭṭho satthā bhikkhusaṅghamajjhe nisīditvā imā byākaraṇagāthāyo abhāsatha kathesīti sambandho.
71 这位近事男把这座被称为殿堂的床座照亮了、照明了、点燃了,让它大放光明。它铺设得极为平整,就像黄铜打造的镜面一样。我要称赞这位近事男,让他的事迹广为人知——这就是这段话的意思。其余部分很容易理解。巴利
71.Yenāyaṃ jotitā seyyāti yena upāsakena ayaṃ pāsādasaṅkhātā seyyā jotitā pabhāsitā pajjalitā. Ādāsova kaṃsalohamayaṃ ādāsatalaṃ iva suṭṭhu samaṃ katvā santhatā. Taṃ upāsakaṃ kittayissāmi pākaṭaṃ karissāmīti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
81 无此理:所谓“如是者”,是因为他对可喜和不可喜的事都毫不动摇,所以才叫“如是者”。说他在家、过居家生活时还会生起爱乐、耽著,这种事没有道理、不可能发生。这就是这句话的意思。巴利
81.Aṭṭhānametaṃ yaṃ tādīti yaṃ yena kāraṇena tādī iṭṭhāniṭṭhesu akampiyasabhāvattā tādī agāre gharāvāse ratiṃ allīnabhāvaṃ ajjhagā pāpuṇi, etaṃ kāraṇaṃ aṭṭhānaṃ akāraṇanti attho.
82 从家里出离,就是从居家生活中出离,像丢掉一片草叶一样把那一切都舍弃,成为善修禁行、善学之人,然后出家。“名叫罗睺罗”:净饭大王派人送来王子降生的消息,父亲悉达多听后说:“罗睺降生了,束缚降生了。”只因为这样命名,所以就叫罗睺罗。应该这样理解他的用意——“就像阿修罗王罗睺以遮蔽日月天宫光明的方式前来逼近他们一样,这个孩子也像是来给我的出离和出家制造障碍的”,所以才说“罗睺降生了”。“他将是阿拉汉”:具有这样亲依止缘的他,在观上精勤用功,将成为阿拉汉,也就是诸漏已尽的人。这就是这句话的含义。巴利
82.Nikkhamitvāagārasmāti gharāvāsato nikkhamitvā taṃ tiṇadalamiva pariccajitvā subbato susikkhito pabbajissati. Rāhulo nāmanāmenāti suddhodanamahārājena pesitaṃ kumārassa jātasāsanaṃ sutvā pitarā siddhatthena, ‘‘rāhu jāto, bandhanaṃ jāta’’nti vuttanāmattā rāhulo nāmāti attho. ‘‘Yathā candasūriyānaṃ vimānapabhāya kiliṭṭhakaraṇena rāhu asurindo upeti gacchati, evamevāyaṃ mama abhinikkhamanapabbajjādīnaṃ antarāyaṃ karontoriva jāto’’ti adhippāyena, ‘‘rāhu jātoti āhā’’ti daṭṭhabbaṃ. Arahā so bhavissatīti so tādiso upanissayasampanno vipassanāyaṃ yuttappayutto arahā khīṇāsavo bhavissatīti attho.
83 就像雌鹧鸪守护它的蛋那样:雌鹧鸪守护蛋和种子时毫不放逸,修行人也应当这样毫不放逸地守护戒。又像牦牛守护尾巴那样:牦牛守护尾毛时,即使尾毛被荆棘钩住,因为害怕扯断,它不会硬拉,宁可死也不扯断;修行人也应当这样,即使舍弃生命,也不破戒地守护戒。“具足智慧、具足戒”:所谓“nepakka”就是慧,具足这种慧的人就是“具足智慧者”。因为能守护戒,不让它出现残缺、破损等过失,就会成为“具足戒者”。世尊就是这样授记的。他这样证得阿拉汉果之后,有一天坐在僻静之处,由于内心的喜悦而说出“我这样守护……”等偈颂。这些内容都很容易理解。巴利
83.Kikīva aṇḍaṃ rakkheyyāti aṇḍaṃ bījaṃ rakkhamānā kikī sakuṇī iva appamatto sīlaṃ rakkheyya, cāmarī viya vāladhinti vālaṃ rakkhamānā kaṇḍakesu vāle laggante bhindanabhayena anākaḍḍhitvā maramānā cāmarī viya jīvitampi pariccajitvā sīlaṃ abhinditvā rakkheyya. Nipako sīlasampannoti nepakkaṃ vuccati paññā, tena nepakkena samannāgato nipako khaṇḍachiddādibhāvaṃ apāpetvā rakkhaṇato sīlasampanno bhavissatīti evaṃ so bhagavā byākaraṇamakāsi. So evaṃ pattaarahattaphalo ekadivasaṃ vivekaṭṭhāne nisinno somanassavasena evaṃ rakkhiṃ mahāmunītiādimāha. Taṃ suviññeyyamevāti.
7. 优波先那·瓦甘答子长老譬喻的注释巴利
7. Upasenavaṅgantaputtattheraapadānavaṇṇanā
礼敬莲华上世尊等偈颂,是尊者优波先那·瓦甘答子长老的譬喻故事。这位长老也在过去诸佛那里积集过善根,在一次次投生中不断累积能导向解脱的福德。在莲华上世尊的时代,他出生在天鹅城的一个良家,长大后去到导师身边听法,看见导师把一位比丘安立在“上下皆令人信服”第一的位置上,就对导师做了大功德业,并发愿将来得到那个位置。他一生行善,在天界和人间之间流转投生。到了现在这尊佛出世时,他投生在那罗村婆罗门女色舍利腹中,取名优波先那。他长大后学了三种吠陀,到导师身边听了法,生起信心而出家。受具足戒后第一年,他想“我要让圣胎增长”,就给一位良家子在自己面前授了具足戒,然后和那人一起去见导师。导师听说那位低腊比丘成了他的共住弟子,就呵责他:“你这愚人,这么快就转回多事去了!”(《大品》75)他被导师这样呵责后,心想:“现在导师是因为随众的事呵责我,那我就依靠随众来让导师欢喜。”于是他修观业处,不久就证得了阿罗汉果。成为阿罗汉后,他自己受持一切头陀支而行,也劝别人为此受持。因此,世尊把他安立在“上下皆令人信服”第一的位置上。后来,拘赏弥发生争执,比丘僧团分裂成两派,有一位比丘想避开那场争执,来问他:“现在争执已经生起,比丘僧团也分裂成两派了,我该怎么办?”他就从独居修行说起,讲了那位比丘应当怎么做。长老这样借着给那位比丘教诫的机会,说明自己也是这样行持的,于是又说了另一首偈颂。巴利
Padumuttaraṃ bhagavantantiādikaṃ āyasmato upasenavaṅgantaputtattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā vayappatto satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ samantapāsādikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā satthu adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde nālakagāme rūpasārī brāhmaṇiyā kucchimhi nibbatti, upasenotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto tayo vede uggaṇhitvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampadāya ekavassiko ‘‘ariyagabbhaṃ vaḍḍhemī’’ti ekaṃ kulaputtaṃ attano santike upasampādetvā tena saddhiṃ satthu santikaṃ gato. Satthārā cassa tassa avassikassa bhikkhuno saddhivihārikabhāvaṃ sutvā ‘‘atilahuṃ kho tvaṃ, moghapurisa, bāhullāya āvatto’’ti (mahāva. 75) garahito ‘‘idānāhaṃ yadi parisaṃ nissāya satthārā garahito, parisaṃyeva pana nissāya satthu pasādaṃ karissāmī’’ti vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Arahā pana hutvā sayampi sabbe dhutaṅgadhamme samādāya vattati, aññepi tadatthāya samādapesi, tena naṃ bhagavā samantapāsādikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparena samayena kosambiyaṃ kalahe uppanne bhikkhusaṅghe ca dvidhābhūte ekena bhikkhunā taṃ kalahaṃ parivajjitukāmena ‘‘etarahi kho kalaho uppanno, bhikkhusaṅgho ca dvidhābhūto, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti puṭṭho vivekavāsato paṭṭhāya tassa paṭipattiṃ kathesi. Evaṃ thero tassa bhikkhuno ovādadānāpadesena attano tathā paṭipannabhāvaṃ dīpento aññaṃ byākāsi.
86 他在这样证得那个最上地位之后,回忆起自己过去所造的业,就以欢喜的心情说明过去生所修的行迹,说出“莲华上佛世尊”等偈颂。“坐在山坡岩窟中”:所谓山坡,就是向前倾斜、向下低垂的岩壁。意思是,我走近了那位在林间自然形成的山坡岩窟中独自坐着、追求远离的人中至尊——世尊。巴利
86. So evaṃ pattaetadaggaṭṭhāno attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaraṃ bhagavantantiādimāha. Pabbhāramhi nisīdantanti purato bhāraṃ namitaṃ onamitanti pabbhāraṃ vivekakāmaṃ vanamajjhe sayaṃjātapabbatapabbhāre nisinnaṃ naruttamaṃ bhagavantaṃ ahaṃ upagacchiṃ samīpaṃ gatoti attho.
87 看见迦尼迦罗花时:他这样走近时,在那个地方看见一棵开满花的迦尼迦罗树。当时我把花梗折断:在看见如来的时候,我从花梗上把那朵花折下来。装饰在伞上:用那朵花盖在伞上。献给佛陀:意思是,向坐在岩窟里的佛陀头顶上献上。巴利
87.Kaṇikārapuppha disvāti tathā upagacchanto tasmiṃ padese supupphitaṃ kaṇikāraṃ disvā. Vaṇṭe chetvānahaṃ tadāti tasmiṃ tathāgatassa diṭṭhakāle taṃ pupphaṃ vaṇṭe vaṇṭasmiṃ chetvāna chinditvāna. Alaṅkaritvā chattamhīti tena pupphena chattaṃ chādetvā. Buddhassa abhiropayinti pabbhāre nisinnassa buddhassa muddhani akāsinti attho.
88 “我供养了团食”:意思是,就在世尊坐着的地方,我用种种方式供养团食,请他受用。“殊胜美食”:指被称为美好食物的殊胜之食,也就是最上等的饮食。“于此与佛共为第九人”:意思是,在那个僻静之处,连同佛陀一起共九人,我供养了其余八位已止息恶行、断尽烦恼的漏尽比丘。巴利
88.Piṇḍapātañcapādāsinti tasmiṃyeva nisinnassa bhagavato piṇḍapātaṃ pakārena adāsiṃ bhojesinti attho. Paramannaṃ subhojananti sundarabhojanasaṅkhātaṃ paramannaṃ uttamāhāraṃ. Buddhena navame tatthāti tasmiṃ vivekaṭṭhāne buddhena saha navame aṭṭha samaṇe samitapāpe khīṇāsavabhikkhū bhojesinti attho.
贤者们所说的“善慧”,指的就是那位乔达摩正自觉者——他具足广博的智慧,拥有如大地般平等的智慧,是善慧者,是具足美好智慧、一切智等智慧的人。贤者们说“善慧”,意思是“具有美好智慧的人”。这里要这样联系起来理解:从今往后十万劫,这位乔达摩将成为正自觉者。剩下的内容很容易明白。巴利
Yaṃ vadanti sumedhoti yaṃ gotamasammāsambuddhaṃ bhūripaññaṃ pathavisamānaṃ paññaṃ sumedhaṃ sundaraṃ sabbaññutādipaññavantaṃ. Sumedho iti sundarapañño iti vadanti paṇḍitā ito kappato satasahasse kappe eso gotamo sammāsambuddho bhavissatīti sambandho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
8. 赖吒和罗长老的譬喻注疏巴利
8. Raṭṭhapālattheraapadānavaṇṇanā
《赖吒和罗长老譬喻》这部经,是以“莲华上佛世尊……”这样开头的。这位长老在过去诸佛在世时就已经积下了深厚的善根,他在一世又一世中不断积累福德,这些福德成为他后来趋向解脱的助缘。早在莲华上佛世尊出世之前,他就已经投生在天鹅城里一个富有的长者家中。长大成人后,父亲去世了,他便安住在家里。他看到库藏主管展示的祖上世代相传、多得数不清的财富,心里想:“这么一大堆财富,我的父亲、祖父、曾祖父他们都没能带走,而我却适宜把它带走。”于是,他向穷人、乞丐等广行大布施。后来他去拜访一位证得神通的苦行者,那位苦行者教他求取天界的主权。他一生都在做福德善事,死后投生到天界,享受天界的福报,在那里活满了一生。从天界死后,他又投生到人间,成为一个有能力安定分裂国土的家族的独生子。就在那个时候,莲华上佛世尊出现在世间,转动了无上的法轮,把应当受教化的众生引导到叫做涅槃大城的安稳之地。后来,这位良家子渐渐长大,有一天和近事男们一起去精舍,看见导师正在说法,心里生起清净的信心,就坐在大众的外围。巴利
Padumuttarassabhagavatotiādikaṃ āyasmato raṭṭhapālattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato uppattito puretarameva haṃsavatīnagare gahapatimahāsālakule nibbattitvā vayappatto pitu accayena gharāvāse patiṭṭhito ratanakoṭṭhāgārakammikena dassitaṃ aparimāṇaṃ vaṃsānugataṃ dhanaṃ disvā ‘‘imaṃ ettakaṃ dhanarāsiṃ mayhaṃ pituayyakapayyakādayo attanā saddhiṃ gahetvā gantuṃ nāsakkhiṃsu, mayā pana gahetvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā kapaṇaddhikādīnaṃ mahādānaṃ adāsi. So abhiññālābhiṃ ekaṃ tāpasaṃ upasaṅkamitvā tena devalokādhipacce niyojito yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattitvā dibbasampattiṃ anubhavanto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto manussaloke bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthassa kulassa ekaputtako hutvā nibbatti. Tena samayena padumuttaro bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko veneyyasatte nibbānamahānagarasaṅkhātaṃ khemantabhūmiṃ sampāpesi. Atha so kulaputto anukkamena viññutaṃ patto ekadivasaṃ upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthāraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pasannacitto parisapariyante nisīdi.
那时,导师把一位比丘立为“信出家者中的第一人”。他见到这件事,心里很欢喜,就向被十万比丘围绕的世尊做了七天大布施,然后发愿要得到那个位置。导师看出这个愿没有障碍、能够实现,就授记说:“这个人将来在名为乔达摩的正自觉者教法中,会成为信出家者中的第一人。”他礼敬导师和比丘僧团后,从座位上起身离去。他尽一生修福,死后在天界和人间之间流转。从那时起九十二劫之前,正是弗沙佛世尊出世的时候,世尊的三位异母王子正在侍奉佛陀,他就作为他们的同伴,一起修善积福。这样,他在一世又一世中积累了很多善业,只在善趣中流转。到了现在这位佛出世的时代,他投生在俱卢国的土喇果帝咖镇,是赖吒和罗长者的儿子。因为他投生在一个有能力护持分裂国土的家族,所以得名“赖吒和罗”,这个名字是随族姓传下来的。他在众多随从的围绕中长大,渐渐到了成年,父母为他娶了门当户对的妻子,又让他获得崇高的地位与名声,他享受着如同天界般的荣华。巴利
Tena kho pana samayena satthā ekaṃ bhikkhuṃ saddhāpabbajitānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So taṃ disvā pasannamānaso satasahassabhikkhuparivutassa bhagavato sattāhaṃ mahādānaṃ datvā taṃ ṭhānaṃ patthesi. Satthā anantarāyena samijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘ayaṃ anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane saddhāpabbajitānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So satthāraṃ bhikkhusaṅghañca vanditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. So yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvenavute kappe phussassa bhagavato kāle satthu vemātikesu tīsu rājaputtesu satthāraṃ upaṭṭhahantesu tesaṃ puññakiriyāsu sahāyakiccaṃ akāsi. Evaṃ tattha tattha bhave bahuṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kururaṭṭhe thullakoṭṭhikanigame raṭṭhapālaseṭṭhino gehe nibbatti, tassa bhinnaṃ raṭṭhaṃ sandhāretuṃ samatthakule nibbattattā raṭṭhapāloti vaṃsānugatameva nāmaṃ ahosi. So mahatā parivārena vaḍḍhanto anukkamena yobbanappatto mātāpitūhi patirūpena dārena saṃyojito mahante ca yase patiṭṭhāpito dibbasampattisadisasampattiṃ paccanubhoti.
那时,世尊在俱卢国各地游行教化,来到了土拉科提卡镇。赖吒和罗良家子听说这件事后,就去拜见世尊,在世尊面前听了法,生起信心,想要出家。他绝食七天,费尽艰难才让父母同意,然后去见世尊,请求出家。按照世尊的指示,他在另一位比丘那里出家。他如理作意,精勤修行,增长观智,证得了阿罗汉果。证得阿罗汉果后,他请求世尊允许,为了看望父母而前往土拉科提卡镇。在那里,他挨家挨户次第乞食,在父亲家中得到一份隔夜的凝乳食品,把它当作甘露一样吃下。父亲邀请他第二天应供,他默然接受了。第二天,他在父亲家中用完斋饭后,走进盛装打扮的宫女们中间。宫女们开始诱惑他,说道:“贤士,那些天女是什么样子的?您是为了她们才修梵行的吧?”以及诸如此类的话。他扭转了她们的想法,为她们讲说与无常等相应的法:巴利
Atha bhagavā kururaṭṭhe janapadacārikaṃ caranto thullakoṭṭhikaṃ anupāpuṇi. Taṃ sutvā raṭṭhapālo kulaputto satthāraṃ upasaṅkamitvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitukāmo sattāhaṃ bhattacchedaṃ katvā kicchena kasirena mātāpitaro anujānāpetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yācitvā satthu āṇattiyā aññatarassa santike pabbajitvā yonisomanasikārena kammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ anujānāpetvā mātāpitaro passituṃ thullakoṭṭhikaṃ gantvā tattha sapadānaṃ piṇḍāya caranto pitu nivesane ābhidosikaṃ kummāsaṃ labhitvā taṃ amataṃ viya paribhuñjanto pitarā nimantito svātanāya adhivāsetvā dutiyadivase pitu nivesane piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā alaṅkatapaṭiyatte itthāgārajane upagantvā ‘‘kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo, yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasī’’tiādīni (ma. ni. 2.301) vatvā palobhanakammaṃ kātuṃ āraddhe tassādhippāyaṃ viparivattetvā aniccatādipaṭisaṃyuttaṃ dhammaṃ kathento –
看这具装饰精美的身体,不过是一堆疮疮相叠的聚合。
这个病痛的身体,被种种念头缠绕,根本没有稳固的安住。
你看这具被装饰得花花绿绿的色身,还镶着宝珠和耳环;
骨头外面裹着皮,再配上衣服,看起来就很漂亮。
双脚涂了紫胶,脸上抹了香粉;
这足以让愚人迷失,却不能使寻求彼岸者迷失。
头发编成八条辫子,双眼涂着眼膏;
这足以让愚者迷惑,却迷惑不了寻求彼岸的人。
就像崭新的彩绘眼药盒,这具腐臭的身体被装饰起来;
这足以让愚人迷失,却不能让寻求彼岸的人迷失。
猎人布下了陷阱,鹿却没有靠近那张网。
吃完了诱饵我们就走,让那些猎鹿的人哭去吧。
鹿的套索已被斩断,鹿不再靠近陷阱;
吃了诱饵之后我们就走,让那些捕鹿的人在那儿发愁吧。巴利
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ; Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti. ‘‘Passa cittakataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca; Aṭṭhiṃ tacena onaddhaṃ, saha vatthehi sobhati. ‘‘Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. ‘‘Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. ‘‘Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato; Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino. ‘‘Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vāguraṃ migo; Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, kandante migabandhake. ‘‘Chinno pāso migavassa, nāsadā vāguraṃ migo; Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, socante migaluddake’’ti. (ma. ni. 2.302; theragā. 769-775);
他诵出了这些偈颂。说完这些偈颂后,他腾身升上虚空,在俱卢王鹿猎园的吉祥石板上坐了下来。据说,长老的父亲让人把七座城门的门闩都插上,并命令末罗力士们:“别让他出去,脱下他的袈裟,给他换上白衣。”因此长老是从空中走的。后来,俱卢王听说长老坐在那里,就前去拜访,彼此寒暄问候之后,问道:“赖吒和罗贤者,人们出家,有的是因为遭遇疾病,有的是因为衰老、财产损失或亲人离散;可你什么损失都没遭遇,为什么出家呢?”于是长老便把自己亲证的四法要义讲给他听:“世间被带走,不能长久;世间无庇护,无主宰;世间无归依,一切都要舍弃而去;世间有缺欠,不知满足,是渴爱的奴隶。”接着,为了配合这番开示而说了随喜的偈颂——巴利
Imā gāthāyo abhāsi. Imā gāthā vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā rañño korabyassa migājinavanuyyāne maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi. Therassa kira pitā sattasu dvārakoṭṭhakesu aggaḷaṃ dāpetvā malle āṇāpesi ‘‘nikkhamituṃ mā detha, kāsāyāni apanetvā setakāni nivāsāpethā’’ti. Tasmā thero ākāsena agamāsi. Atha rājā korabyo therassa tattha nisinnabhāvaṃ sutvā taṃ upasaṅkamitvā sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ‘‘idha, bho raṭṭhapāla, pabbajanto byādhipārijuññaṃ vā jarābhogañātipārijuññaṃ vā patto pabbajati, tvaṃ pana kiñcipi pārijuññaṃ anupagato eva kasmā pabbajasī’’ti pucchi. Athassa thero ‘‘upaniyyati loko addhuvo, atāṇo loko anabhissaro, asaraṇo loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, ūno loko atitto taṇhādāso’’ti (ma. ni. 2.305) imesaṃ catunnaṃ dhammuddesānaṃ attanā viditabhāvaṃ kathetvā tassā desanāya anugītiṃ kathento –
我看见世间那些有财有产的人,得到财富之后,却因为愚痴而不肯布施;
贪心的人拼命攒钱,对感官欲乐的渴望却越来越强。
国王用武力征服了大地,住在这片直到大海边缘的广阔土地上;
他对海的此岸尚不知足,竟还希求海的彼岸。
国王和其他很多人,都还没断除渴爱就走向了死亡。
他们还没满足就丢下了身体;在这世上,对欲乐从来就没有满足。
亲属们为他哭泣,披散着头发,说道:但愿我们不会死啊。
他们用布把他裹起来抬走,把柴堆拢好,然后就在那里焚烧。
他被烈火焚烧,被尖桩刺穿,只剩一块布裹身,却抛弃了所有财富。
临终时,没有谁能来救护,亲属、朋友或同伴也都帮不上忙。
继承人们会拿走他的财富,而众生则随着自己所造的业而去。
临终时,儿子、妻子、财富和国家,没有一样能跟着他走。
人无法靠财富得到长寿,也无法用钱财赶走衰老。
智者说,这个生命很短促,是无常的,具有变化的本性。
富人和穷人都会体验到触,愚者和智者同样会被触碰到。
愚人确实因愚痴而如被打倒般躺着;而智者被触所触,却不会动摇。
所以,智慧确实比财富更好,依靠这种智慧,人能在今生达到究竟。
因为还没有终结,他由于痴,在种种存在中造作恶业。
他进入母胎,也去到另一个世间,就这样一世又一世地辗转,陷入轮回。
那个缺乏智慧的人,因为深信不疑,就投入了母胎,又走向另一个世间。
就像盗贼在墙洞入口被抓住,这个本性恶劣的人因为自己造的业而受惩罚。
众生这样死后,在来世,作恶的人会因自己的业而遭殃。
欲望确实五彩缤纷、甜蜜又讨人喜欢,却用种种骗人的假相搅乱人心。
大王,我看到欲乐带来的过患,所以我出家了。
就像树上的果子会掉落一样,年轻人也好,年长者也好,身体毁坏时也会倒下。
大王,看到这些之后,我也出家了,因为确定无误的沙门生活才是更好的。
我因为信心而出家,进入了胜者的教法。
我的出家没有白费,我吃饭不欠任何债。
把诸欲看作燃烧,把黄金看作刀剑。
从入胎起就是苦,在地狱中则有极大的恐怖。
知道了这个过患之后,我那时就生起了悚惧。
那时我被射中,却已寂静,达到了漏尽。
我已承事导师,圆满了佛陀的教法;
沉重的负担已经放下,能牵引再生的渴爱已被连根拔除。
我出家离开家,就是为了这个目的。
我出家追求的那个目标,我已经达到了,就是灭尽一切结缚。巴利
‘‘Passāmi loke sadhane manusse, laddhāna vittaṃ na dadanti mohā; Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti, bhiyyova kāme abhipatthayanti. ‘‘Rājā pasayhappathaviṃ vijetvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto; Oraṃ samuddassa atittarūpo, pāraṃ samuddassapi patthayetha. ‘‘Rājā ca aññe ca bahū manussā, avītataṇhā maraṇaṃ upenti; Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ, kāmehi lokamhi na hatthi titti. ‘‘Kandanti naṃ ñātī pakiriya kese, ‘aho vatā no amarā’ti cāhu; Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā, citaṃ samodhāya tato ḍahanti. ‘‘So ḍayhati sūlehi tujjamāno, ekena vatthena pahāya bhoge; Na mīyamānassa bhavanti tāṇā, ñātī ca mittā atha vā sahāyā. ‘‘Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti, satto pana gacchati yena kammaṃ; Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci, puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ. ‘‘Na dīghamāyuṃ labhate dhanena, na cāpi vittena jaraṃ vihanti; Appaṃ hidaṃ jīvitamāhu dhīrā, asassataṃ vippariṇāmadhammaṃ. ‘‘Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ, bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho; Bālo hi bālyā vadhitova seti, dhīro ca no vedhati phassaphuṭṭho. ‘‘Tasmā hi paññāva dhanena seyyā, yāya vosānamidhādhigacchati; Abyositattā hi bhavābhavesu, pāpāni kammāni karoti mohā. ‘‘Upeti gabbhañca parañca lokaṃ, saṃsāramāpajjaparamparāya; Tassappapañño abhisaddahanto, upeti gabbhañca parañca lokaṃ. ‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati pāpadhammo; Evaṃ pajā pecca paramhi loke, sakammunā haññati pāpadhammo. ‘‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ; Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja. ‘‘Dumapphalānīva patanti māṇavā, daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā; Etampi disvāna pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo. ‘‘Saddhāyāhaṃ pabbajito, upeto jinasāsane; Avañjhā mayhaṃ pabbajjā, anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ. ‘‘Kāme ādittato disvā, jātarūpāni satthato; Gabbhāvokkantito dukkhaṃ, nirayesu mahabbhayaṃ. ‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, saṃvegaṃ alabhiṃ tadā; Sohaṃ viddho tadā santo, sampatto āsavakkhayaṃ. ‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. ‘‘Yassatthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti. (theragā. 776-793) –
他说了这些偈颂。长老这样为俱卢王说法之后,就回到了导师身边。后来,导师坐在圣众中间,把这位长老定为信根出家者中第一。巴利
Imā gāthā avoca. Evaṃ thero rañño korabyassa dhammaṃ desetvā satthu santikameva gato. Satthā ca aparabhāge ariyagaṇamajjhe nisinno theraṃ saddhāpabbajitānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi.
97-8 这位长老就这样已获得最上首的地位,回忆起过去所造的业,心生欢喜,宣说着过去所修的事迹,说出了“莲华上世尊”等偈颂。“我曾布施一头殊胜的大象”——我对那位世尊的色身生起了净信,布施了一头殊胜、最上、最胜的大象,它长着犁柄般的长牙,牙如车辕,身形高大,能负重,配得上国王骑乘。“以白伞庄严”——在高举于象肩上的白伞装饰下显得庄严。这头殊胜的大象还有什么特别之处?它“具足庄严”,配有种种象的装饰。我建造了僧园——为了以佛陀为首的比丘僧团居住,我令人建造了园林精舍。巴利
97-8. Evaṃ so thero pattaetadaggaṭṭhāno pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttarassa bhagavatotiādimāha. Varanāgo mayā dinnoti tassa bhagavato rūpakāye pasīditvā varo uttamo seṭṭho īsādanto rathīsāsadisadanto urūḷhavā bhāravaho rājāraho vā. Setacchattopasobhitoti hatthikkhandhe ussāpitasetacchattena upasevito sobhamāno. Punapi kiṃ visiṭṭho varanāgo? Sakappano hatthālaṅkārasahito. Saṅghārāmaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa vasanatthāya ārāmaṃ vihāraṃ akārayiṃ kāresiṃ.
99 “五万四千”:意思是在那座让人建好的精舍里,我让人造了五万四千座殿堂。“做了像大洪水一样的布施之后”:意思是准备好具足一切资具、像大洪水一样盛大的布施,然后献给大牟尼。巴利
99.Catupaññāsasahassānīti tasmiṃ kārāpite vihārabbhantare catupaññāsasahassāni pāsādāni ca ahaṃ akārayiṃ kāresinti attho. Mahoghadānaṃ karitvānāti sabbaparikkhārasahitaṃ mahoghasadisaṃ mahādānaṃ sajjetvā mahesino munino niyyādesinti attho.
100 大雄随喜:这位大雄在四大阿僧祇劫又十万劫中,以从不间断的精进力而得名“大雄”。他是自生者,是自然而成的,亲自证得了一切知智,是最胜、最上的人。他随喜了,并作了精舍随喜。令一切人欢喜:他让无量无边的天人和人都欢喜、满足,宣说了与不死涅槃相应的四谛法,也就是开示、阐明、揭示、分析、显明了这些法义。巴利
100.Anumodi mahāvīroti caturāsaṅkhyeyyasatasahassesu kappesu abbocchinnaussāhasaṅkhātena vīriyena mahāvīro sayambhū sayameva bhūto jāto laddhasabbaññutaññāṇo aggo seṭṭho puggalo anumodi vihārānumodanaṃ akāsi. Sabbe jane hāsayantoti sakalānantāparimāṇe devamanusse hāsayanto santuṭṭhe kurumāno amatanibbānapaṭisaṃyuttaṃ catusaccadhammadesanaṃ desesi pakāsesi vivari vibhaji uttānī akāsīti attho.
101 他为我说明了:他把我所修的福德之力特别明显地展示了出来。“名为莲花上”:生于水中、从水而生的就是莲花,所以莲花上即名为莲花上,意思是“莲花上”。也有写成“Jalanuttamanāyako”的版本。其中,以自己的光明照耀的,叫“jalanā”,也就是日月天梵;在这些照耀者中最殊胜的,就是“jalanuttamo”。在一切众生中是最殊胜的引导者,叫“nāyako”;或者说,把具足资粮的众生引导、带到涅槃,所以叫“nāyako”。既是最殊胜的照耀者,又是引导者,所以合称“jalanuttamanāyako”。坐在比丘僧团中:他坐在比丘僧团中间,说了这些偈颂,也就是明确地讲了出来。其余部分意思很明白。巴利
101.Taṃme viyākāsīti taṃ mayhaṃ katapuññaṃ balaṃ visesena pākaṭaṃ akāsi. Jalajuttamanāmakoti jale jātaṃ jalajaṃ padumaṃ, padumuttaranāmakoti attho. ‘‘Jalanuttamanāyako’’tipi pāṭho. Tattha attano pabhāya jalantīti jalanā, candimasūriyadevabrahmāno, tesaṃ jalanānaṃ uttamoti jalanuttamo. Sabbasattānaṃ nāyako uttamoti nāyako, sambhāravante satte nibbānaṃ neti pāpetīti vā nāyako, jalanuttamo ca so nāyako cāti jalanuttamanāyako. Bhikkhusaṅghe nisīditvāti bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno imā gāthā abhāsatha pākaṭaṃ katvā kathesīti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
苏波迦长老譬喻的注释巴利
9. Sopākattheraapadānavaṇṇanā
清扫山坡等语,是尊者苏波迦长老的譬喻故事。这位长老在过去诸佛那里也曾积集善行,在一次次轮回中不断积累以出离为依托的福德。在悉达多世尊的时代,他投生为某位居士的儿子。有一天,他见到世尊,就把种子和熟果供养给世尊,世尊出于悲悯而接受了。这位居士对世尊和僧团生起深信,便设立供食制度,按僧团分配的方式,终身向三位比丘供养乳饭。他凭这些福德,在天界和人间一再享受种种福报;后来有一次投生为人,又把乳饭布施给一位独觉佛。巴利
Pabbhāraṃ sodhayantassātiādikaṃ āyasmato sopākattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle aññatarassa kuṭumbikassa putto hutvā nibbatti. Ekadivasaṃ satthāraṃ disvā bījapūraphalāni satthu upanesi, paribhuñji bhagavā tassānukampaṃ upādāya. So bhikkhu satthari saṅghe ca abhippasanno salākabhattaṃ paṭṭhapetvā saṅghuddesavasena tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ yāvatāyukaṃ khīrabhattaṃ adāsi. So tehi puññehi aparāparaṃ devamanussesu sampattiyo anubhavanto ekadā manussayoniyaṃ nibbatto ekassa paccekabuddhassa khīrabhattaṃ adāsi.
他这样在各地积下福德,只在天界与人间善趣中流转。到了现在这位佛陀出世的时代,由于过去业力的果报,他投生到舍卫城一个穷苦女人的肚子里。那女人怀了他十个月,胎儿成熟要生产时,她却生不出来,陷入昏迷,像死了一样躺了很久。亲属们以为她死了,就把她抬到墓地,放到柴堆上。因为天神的威力,风雨大作,他们没有点火就离开了。那男孩因为是最后一生,也靠天神的威力,健康无病地从母亲肚子里出来了。可是母亲却死了。一位天神化作人形过来,把他抱起来,放在守墓人的家里,用合适的食物喂养了他几天。之后,守墓人把他当作自己的儿子养大。他这样长大,和守墓人的儿子——一个叫善爱的男孩一起玩耍、到处跑。因为他是在墓地出生、长大的,所以大家就叫他“苏波迦”。巴利
Evaṃ tattha tattha puññāni katvā sugatīsuyeva paribbhamanto imasmiṃ buddhuppāde purimakammanissandena sāvatthiyaṃ aññatarāya duggatitthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Sā taṃ dasamāse kucchinā pariharitvā paripakke gabbhe vijāyanakāle vijāyituṃ asakkontī mucchaṃ āpajjitvā bahuvelaṃ matā viya nipajji. Ñātakā ‘‘matā’’ti saññāya susānaṃ netvā citakaṃ āropetvā devatānubhāvena vātavuṭṭhiyā uṭṭhitāya aggiṃ adatvā pakkamiṃsu. Dārako pacchimabhavikattā devatānubhāveneva arogo hutvā mātukucchito nikkhami. Mātā pana kālamakāsi. Devatā manussarūpenupagamma taṃ gahetvā susānagopakassa gehe ṭhapetvā katipāhaṃ kālaṃ patirūpena āhārena posesi. Tato paraṃ susānagopako attano puttaṃ katvā vaḍḍhesi. So tathā vaḍḍhento tassa puttena suppiyena nāma dārakena saddhiṃ kīḷanto vicari. Tassa susāne jātasaṃvaḍḍhabhāvato sopākoti samaññā ahosi.
有一天,世尊在黎明时分铺开智网,观察应当度化的亲族,看见那个七岁的男孩已经落在智网之中,就前往墓地。男孩因为过去的因缘而被触动,生起清净的信心,走到导师面前,礼拜之后站在一旁。导师为他说法。他听完法就请求出家,父亲对他说“我允许了”,他便把父亲带到导师那里。父亲礼拜导师,请求说:“尊者,请让这个孩子出家。”世尊让他出家后,就教导他修习慈心。他领受了慈心业处,在墓地中安住修行,不久就以慈心禅那为基础,增长观智,证得了阿罗汉果。成了阿罗汉之后,他为了向其他在墓地修行的比丘们开示修慈的方法,说出了“如于一独子”这个偈颂。这里说的是:就像父母对可爱的、称心的独子,会一心为了他的利益而善巧地护持;同样地,对于东方等一切方向的所有众生,对于欲有等一切生存状态中的所有众生,对于处在幼年等一切阶段的所有众生,都应当一心为了他们的利益而善巧护持,不划分“朋友、中立者、敌人”的界限,应当打破界限,在一切处修习一味平等的慈心。说完这个偈颂后,他又教导说:“诸位尊者,如果你们这样修习慈心,那么世尊所说的‘睡眠安乐’等十一种慈心的利益,你们必定能获得。”巴利
Athekadivasaṃ sattavassikaṃ taṃ bhagavā paccūsavelāyaṃ ñāṇajālaṃ pattharitvā veneyyabandhave olokento ñāṇajālassa antogataṃ disvā susānaṭṭhānaṃ agamāsi. Dārako pubbahetunā codiyamāno pasannamānaso satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Satthā tassa dhammaṃ kathesi. So dhammaṃ sutvā pabbajjaṃ yācitvā pitarā ‘‘anuññātosī’’ti vutto pitaraṃ satthu santikaṃ ānesi. Tassa pitā satthāraṃ vanditvā ‘‘imaṃ dārakaṃ pabbājetha, bhante’’ti anujāni, taṃ pabbājetvā bhagavā mettābhāvanāya niyojesi. So mettākammaṭṭhānaṃ gahetvā susāne viharanto nacirasseva mettājhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi. Arahā hutvāpi aññesaṃ sosānikabhikkhūnaṃ mettābhāvanāvidhiṃ dassento ‘‘yathāpi ekaputtasmi’’nti (theragā. 33) gāthaṃ abhāsi. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ekaputtake piye manāpe mātā pitā ca kusalī ekantahitesī bhaveyya, evaṃ puratthimādibhedāsu sabbāsu disāsu kāmabhavādibhedesu vā sabbesu bhavesu daharādibhedāsu sabbāsu avatthāsupi ṭhitesu sabbesu sattesu ekantahitesitāya kusalī bhaveyya ‘‘mitto, udāsino, paccatthiko’’ti sīmaṃ akatvā sīmāya sambhedavasena sabbattha ekarasaṃ mettaṃ bhāveyyāti imaṃ pana gāthaṃ vatvā ‘‘sace tumhe āyasmanto evaṃ mettaṃ bhāveyyātha, ye te bhagavatā ‘sukhaṃ supatī’tiādinā (a. ni. 11.15; pari. 331; mi. pa. 4.4.6) ekādasa mettānisaṃsā ca vuttā, ekaṃsena tesaṃ bhāgino bhavathā’’ti ovādaṃ adāsi.
112 112. 他这样证得果位之后,回顾自己积累的福德,心中生起喜悦,为了展示自己过去生的修行事迹,便说出了以“清理山坡”等为开头的偈颂。其中,“山坡”指的是石山中一处僻静的地方。因为那个地方适合出家人居住,他就砌了砖墙,装了门扇,供养给比丘们居住。由于它以种种方式值得希求支撑,所以叫“山坡”。当我正在清理那个地方时,名为悉达多的世尊来到了我面前。巴利
112. Evaṃ so pattaphalādhigamo attano katapuññaṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ dassento pabbhāraṃ sodhayantassātiādimāha. Tattha pabbhāranti silāpabbatassa vivekaṭṭhānaṃ, taṃ pabbajitānurūpattā iṭṭhakapākāraṃ katvā dvārakavāṭaṃ yojetvā bhikkhūnaṃ vasanatthāya adāsi, pakārena bharo patthetabboti pabbhāro, taṃ sodhayantassa mama santikaṃ siddhattho nāma bhagavā āgacchi pāpuṇi.
113 看到佛陀这样来到我面前——他是如如者,在可意和不可意的事物面前都保持不动摇的本性,具足如此功德,是世间最尊贵的人——我为这位佛陀铺好草、树叶等敷具,也铺好木板座,布置妥当后,又供养了一个花做的座位。巴利
113.Buddhaṃ upagataṃ disvāti evaṃ mama santikaṃ āgataṃ disvā tādino iṭṭhāniṭṭhesu akampiyasabhāvattā tādiguṇayuttassa lokajeṭṭhassa buddhassa santharaṃ tiṇapaṇṇādisantharaṃ kaṭṭhattharaṃ paññāpetvā niṭṭhāpetvā pupphāsanaṃ pupphamayaṃ āsanaṃ ahaṃ adāsiṃ.
114 坐在那个铺好的花座上之后,世间导师、悉达多世尊,了知我的去处——未来的投生之处——便宣说了无常,宣说了无常性。巴利
114.Pupphāsanenisīditvāti tasmiṃ paññatte pupphāsane nisīditvā lokanāyako siddhattho bhagavā. Mamañca gatimaññāyāti mayhaṃ gatiṃ āyatiṃ uppattiṭṭhānaṃ aññāya jānitvā aniccataṃ aniccabhāvaṃ udāhari kathesi.
115 “诸行确实都是无常的”——这里的“确实”是强调:诸行完全是由各种因缘和合、聚集而造作出来的,一切依因缘而生的法,因为终归坏灭,所以是无常的。“具有生起与坏灭的性质”——意思是说,这些诸行生起、显现之后,就会止息、灭去。“它们的寂灭是乐”——这些诸行的彻底止息就是乐;能令诸行寂灭的涅槃,才是纯粹的乐。巴利
115.Aniccā vata saṅkhārāti vata ekantena saṅkhārā paccayehi samecca samāgantvā karīyamānā sabbe sappaccayadhammā hutvā abhāvaṭṭhena aniccā. Uppādavayadhamminoti uppajjitvā vinassanasabhāvā uppajjitvā pātubhavitvā ete saṅkhārā nirujjhanti vinassantīti attho. Tesaṃ vūpasamo sukhoti tesaṃ saṅkhārānaṃ visesena upasamo sukho, tesaṃ vūpasamakaraṃ nibbānameva ekantasukhanti attho.
116 世尊了知一切法,是世间最尊贵、最年长者,是人中的圣主、首领、英雄。他说完、开示了这段与无常相应的法教之后,就像雁王飞腾在虚空中一样,升上了天空。这是前后文的连接关系。巴利
116.Idaṃ vatvāna sabbaññūti sabbadhammajānanako bhagavā lokānaṃ jeṭṭho vuḍḍho narānaṃ āsabho padhāno vīro idaṃ aniccapaṭisaṃyuttaṃ dhammadesanaṃ vatvāna kathetvā ambare ākāse haṃsarājā iva nabhaṃ ākāsaṃ abbhuggamīti sambandho.
117 我舍弃、断除了自己的见解、自己的主张、自己的忍可、自己的喜好和自己的意欲。我修习了无常想:对于无常的事物,我修习、增长并作意“这是无常”的想法。在那里我命终:在那第三生之后,我从那一生中死去。巴利
117.Sakaṃ diṭṭhiṃ attano laddhiṃ khantiṃ ruciṃ ajjhāsayaṃ jahitvāna pahāya. Bhāvayāniccasaññahanti anicce aniccanti pavattasaññaṃ ahaṃ bhāvayiṃ vaḍḍhesiṃ manasi akāsiṃ. Tattha kālaṃ kato ahanti tattha tissaṃ jātiyaṃ tato jātito ahaṃ kālaṃ kato mato.
118 经历了两种成就:就是体验了人间成就和天界成就这两种成就。被善根所推动:就是被宿世的善根,或者被作为根本的善业所推动、所催促。在最后一生到来时:就是在最后一生到来、达成的时候。我投生到吃自己煮的食物的旃陀罗胎中:就是我投生到那种自己煮的食物别人不能吃的旃陀罗族里。或者说,那叫狗,就是投生在吃狗剩下的食物的旃陀罗族中。其余部分意思浅显易懂。巴利
118.Dvesampattī anubhotvāti manussasampattidibbasampattisaṅkhātā dve sampattiyo anubhavitvā. Sukkamūlena coditoti purāṇakusalamūlena, mūlabhūtena kusalena vā codito sañcodito. Pacchime bhave sampatteti pariyosāne bhave sampatte pāpuṇite. Sapākayonupāgaminti sakaṃ pacitabhattaṃ sapākaṃ yoniṃ upāgamiṃ. Yassa kulassa attano pacitabhattaṃ aññehi abhuñjanīyaṃ, tasmiṃ caṇḍālakule nibbattosmīti attho. Atha vā sā vuccati sunakho, sunakhocchiṭṭhabhattabhuñjanakacaṇḍālakule jātoti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti.
10. 善吉祥长老阿波陀那的注疏巴利
10. Sumaṅgalattheraapadānavaṇṇanā
“欲供奉祭祀……”等偈颂,是尊者善吉祥长老的譬喻。这位尊者曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次投生中积攒以解脱为归宿的福德。在喜见佛住世时,他投生为一位树神。有一天,他看见世尊沐浴后只披着一件衣站着,心生欢喜,拍手赞叹。凭着这份福德,他在天界和人间流转,到如今这尊佛出世时,因为那业果成熟,他出生在离舍卫城不远的一个村庄里的贫穷家庭,取名善吉祥。他长大后成了驼背,靠犁、锄等农具种田过活。有一天,憍萨罗国的波斯匿王正在举行对世尊和比丘僧团的大布施,他拿着一罐酸奶,跟着携带供品的人们一起来到。他看到比丘们受到恭敬供养,心想:“这些释迦子沙门穿着细软的衣服,吃着精美的食物,住在没有风吹的住处。我何不也出家呢?”这样想过之后,他去见一位大长老,说明自己想出家的意愿。那位长老出于悲悯,为他剃度,并教他修行方法。他在森林里独住时,感到厌倦、烦闷,想还俗。在前往亲族村庄的路上,他看见田里那些绑着布片护腿、穿着脏衣服、满身尘土、被风吹日晒弄得干瘦的农夫,心想:“这些众生为了谋生,实在受着大苦。”于是生起了悚惧感。由于智慧已经成熟,他原先所受的修行方法自然现前。他走到一棵树下,得到独处,如理作意,增长观慧,依次第证得诸道,最终证得阿罗汉果。巴利
Āhutiṃyiṭṭhukāmotiādikaṃ āyasmato sumaṅgalattherassa apadānaṃ. Ayampāyasmā purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto piyadassissa bhagavato kāle rukkhadevatā hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ satthāraṃ nhatvā ekacīvaraṃ ṭhitaṃ disvā somanassappatto apphoṭesi. So tena puññena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyā avidūre aññatarasmiṃ gāmake tādisena kammanissandena daliddakule nibbatti, tassa sumaṅgaloti nāmaṃ ahosi. So vayappatto khujjakāsitanaṅgalakuddālaparikkhāro hutvā kasiyā jīvikaṃ kappesi. So ekadivasaṃ raññā pasenadinā kosalena bhagavato bhikkhusaṅghassa ca mahādāne pavattiyamāne dānūpakaraṇāni gahetvā āgacchantehi manussehi saddhiṃ dadhighaṭaṃ gahetvā āgato bhikkhūnaṃ sakkārasammānaṃ disvā ‘‘ime samaṇā sakyaputtiyā sukhumavatthanivatthā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu senāsanesu viharanti, yaṃnūnāhampi pabbajeyya’’nti cintetvā aññataraṃ mahātheraṃ upasaṅkamitvā attano pabbajādhippāyaṃ nivedesi. So taṃ karuṇāyanto pabbājetvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So araññe viharanto ekakavihāre nibbinno ukkaṇṭhito hutvā vibbhamitukāmo ñātigāmaṃ gacchanto antarāmagge kacchaṃ bandhitvā khettaṃ kasante kiliṭṭhavatthanivatthe samantato rajokiṇṇasarīre vātātapena sussante khettaṃ kassake manusse disvā ‘‘mahantaṃ vatime sattā jīvikanimittaṃ dukkhaṃ paccanubhavantī’’ti saṃvegaṃ paṭilabhi. Ñāṇassa paripākagatattā cassa yathāgahitaṃ kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhāsi. So aññataraṃ rukkhamūlaṃ upagantvā vivekaṃ labhitvā yonisomanasikaronto vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi.
124 善吉祥长老证得阿罗汉果之后,回忆起自己过去的业,怀着喜悦,开示往昔所修的事迹,说出了“欲供奉祭祀……”等偈颂。其中,“供奉”指饮食等各种供养和敬意之物。“欲祭祀者”就是想要祭祀、想要布施的我。“准备好了食物”就是把饮食准备妥当、制作完成。“期待着婆罗门”就是正在寻找清净出家、堪受供养的人。“站在宽广的殿堂中”就是站在洁净、铺着白砂、景色宜人的广阔殿堂里。巴利
124. Evaṃ so pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassavasena pubbacaritāpadānaṃ pakāsento āhutiṃ yiṭṭhukāmohantiādimāha. Tattha āhutinti annapānādianekavidhaṃ pūjāsakkārūpakaraṇaṃ. Yiṭṭhukāmoti yajitukāmo, dānaṃ dātukāmo ahaṃ. Paṭiyādetvāna bhojananti āhāraṃ paṭiyādetvā nipphādetvā. Brāhmaṇe paṭimānentoti paṭiggāhake suddhapabbajite pariyesanto. Visāle māḷake ṭhitoti parisuddhapaṇḍarapulinatalābhirāme vipule māḷake ṭhito.
125-7 在“那时我见到了正自觉者”这些句子里,说的是:我见到了名叫喜见的正自觉者。他名声广大,随从众多,是一切众生世间的引导者,尤其能以圣道引导众生,使他们到达涅槃;他是无师自悟的,不靠老师而自己觉悟,是最上的人、最殊胜的人,是具足吉祥等种种功德的世尊;他光辉闪耀,具足青、黄等各种光明,被声闻弟子们前后围绕,像太阳一样照耀、放光,正走在街道上。这里的语义就是这样连贯起来的。“我举起合掌”:我把合拢的双手举到头顶,让自己的心对这样一位世尊的功德生起清净信心;意思是,我对处于这种状态的世尊的功德生起了净信,使心变得清净。“我以心意邀请”:我在心里发出邀请。“大牟尼请来”:值得恭敬、应受供养的牟尼、世尊,请您来到我的住处。巴利
125-7.Athaddasāsiṃ sambuddhantiādīsu mahāyasaṃ mahāparivāraṃ sabbalokaṃ sakalasattalokaṃ vinetānaṃ visesena netāraṃ nibbānasampāpakaṃ sayambhuṃ sayameva bhūtaṃ anācariyakaṃ aggapuggalaṃ seṭṭhapuggalaṃ bhagavantaṃ bhagyavantādiguṇayuttaṃ jutimantaṃ nīlapītādipabhāsampannaṃ sāvakehi purakkhataṃ parivāritaṃ ādiccamiva sūriyamiva rocantaṃ sobhamānaṃ rathiyaṃ vīthiyaṃ paṭipannakaṃ gacchantaṃ piyadassiṃ nāma sambuddhaṃ addasinti sambandho. Añjaliṃ paggahetvānāti bandhañjalipuṭaṃ sirasi katvā sakaṃ cittaṃ attano cittaṃ pasādayiṃ itthambhūtassa bhagavato guṇe pasādesiṃ pasannamakāsinti attho. Manasāva nimantesinti cittena pavāresiṃ. Āgacchatu mahāmunīti mahito pūjāraho muni bhagavā mama nivesanaṃ āgacchatu.
128 他知道了我的意图,就是指他知道了我的心念意图之后,那位在世间、在众生世间中无上的导师——没有比他更高的——被上千位漏尽阿拉汉围绕,来到我的门口,也就是我的家门口。巴利
128.Mama saṅkappamaññāyāti mayhaṃ cittasaṅkappaṃ ñatvā loke sattaloke anuttaro uttaravirahito satthā khīṇāsavasahassehi arahantasahassehi parivuto mama dvāraṃ mayhaṃ gehadvāraṃ upāgami sampāpuṇi.
129 当导师来到时,我这样向他行礼:人中的良马,是人中出身最胜的,愿我的礼敬归于您。人中最上者,是人中功德最为殊胜的,愿我的礼敬归于您。请您登上能让人生起净信的殿堂,也就是我的住处,坐在狮子座上,那最上的座位。这是恳请的意思。巴利
129. Tassa sampattassa satthuno evaṃ namakkāramakāsiṃ. Purisājañña purisānaṃ ājañña, seṭṭha, mama namakkāro te tuyhaṃ atthu bhavatu. Purisuttama purisānaṃ uttama adhikaguṇavisiṭṭha te tuyhaṃ mama namakkāro atthu. Pāsādaṃ pasādajanakaṃ mama nivesanaṃ abhiruhitvā sīhāsane uttamāsane nisīdatanti āyācinti attho.
130 已调御,以已调御者为眷属:意思是,他自己已经通过身、语、意三门调御,又被同样已调御的四众——也就是比丘、比丘尼、近事男、近事女——所围绕。已度脱,是渡人者中最胜者:意思是,他自己已经度脱,从轮回中超越出来、脱离出来,在能渡人、正渡人的卓越人群中,是最上、最高的。世尊因为我的礼敬,登上殿堂,在最胜、最上的座位上坐下,安坐。巴利
130.Danto dantaparivāroti sayaṃ dvārattayena danto tathā dantāhi bhikkhubhikkhunīupāsakaupāsikāsaṅkhātāhi catūhi parisāhi parivārito. Tiṇṇo tārayataṃ varoti sayaṃ tiṇṇo saṃsārato uttiṇṇo nikkhanto tārayataṃ tārayantānaṃ visiṭṭhapuggalānaṃ varo uttamo bhagavā mamārādhanena pāsādaṃ abhiruhitvā pavarāsane uttamāsane nisīdi nisajjaṃ kappesi.
131 “凡是我家里有的”——就是自己家中已经准备好、备办妥当、堆积起来的财物或食物。“我把这些供养给佛足”——就是我把那些财物或食物供养给佛陀,也就是供养以佛陀为首的僧团,意思是怀着恭敬、郑重的心来供养。“以净信亲手”——就是自己以清净的信心,用双手拿起来亲手供养。巴利
131.Yaṃ me atthi sake geheti attano gehe yaṃ āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ sampāditaṃ rāsikataṃ atthi. Tāhaṃ buddhassa pādāsinti buddhassa buddhappamukhassa saṅghassa taṃ āmisaṃ pādāsiṃ pa-kārena ādarena vā adāsinti attho. Pasanno sehi pāṇibhīti attano dvīhi hatthehi passannacitto gahetvā pādāsinti attho.
132 内心充满净信,心意澄净,欢喜而美好。他生起了喜悦之情,喜悦生起,涌起欢喜,双手合掌举到头顶,礼敬最胜的佛陀,向最胜的佛陀致以敬礼——这就是这段话的意思。“啊,佛陀何等伟大!”这是说,已通达四圣谛的导师伟大、崇高,啊,真是稀有难得!巴利
132.Pasannacitto pasāditamanasaṅkappo sumano sundaramano. Vedajāto jātavedo uppannasomanasso katañjalī sirasi ṭhapitaañjalipuṭo buddhaseṭṭhaṃ namassāmi seṭṭhassa buddhassa paṇāmaṃ karomīti attho. Aho buddhassuḷāratāti paṭividdhacatusaccassa satthuno uḷāratā mahantabhāvo aho acchariyanti attho.
133 “亲近承事八种人”的意思是:在亲近承事、受用供养的八种圣者当中,诸漏已尽者、也就是阿罗汉,占大多数。所谓“这威力只属于你”,是说这种能在空中行走、从地涌出、没入地中等威力,只属于你,唯独是你的威力,不属于别人。“我皈依彼”:我走向、皈依,或了知如此状态的你——你是皈依处、救护处、庇护处和最终归宿。巴利
133.Aṭṭhannaṃpayirūpāsatanti payirupāsantānaṃ bhuñjaṃ bhuñjantānaṃ aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ antare khīṇāsavā arahantova bahūti attho. Tuyheveso ānubhāvoti eso ākāsacaraṇaummujjananimujjanādiānubhāvo tuyheva tuyhaṃ eva ānubhāvo, nāññesaṃ. Saraṇaṃ taṃ upemahanti taṃ itthambhūtaṃ tuvaṃ saraṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ parāyananti upemi gacchāmi jānāmi vāti attho.
134 134. 世间最尊、人中之牛王、喜见世尊坐在比丘僧团中间,宣说了这些记说偈颂,这是这段话的意思。其余部分很容易理解。巴利
134. Lokajeṭṭho narāsabho piyadassī bhagavā bhikkhusaṅghamajjhe nisīditvā imā byākaraṇagāthā abhāsatha kathesīti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.