尸须波遮罗长老尼偈颂注
1. Sīsūpacālātherīgāthāvaṇṇanā
在第八集里,以“比丘尼戒具足……”等开头的那些偈颂,是尸须波遮罗长老尼说的。这位长老尼的事迹,也和前面遮罗长老尼的事迹里讲的一样。她也是听说法将舍利弗尊者出家之后,自己生起热忱,出家修行,完成了出家前期该做的准备工作,开始修观,精进努力,不久就证得了阿罗汉果。证得阿罗汉果之后,她安住在果定之乐中。有一天,她回顾自己的修行,知道自己该做的都已经完成,心里生起欢喜,就以优陀那的方式说出偈颂:
Aṭṭhakanipāte bhikkhunī sīlasampannātiādikā sīsūpacālāya theriyā gāthā. Imissāpi vatthu cālāya theriyā vatthumhi vuttanayameva. Ayampi hi āyasmato dhammasenāpatissa pabbajitabhāvaṃ sutvā sayampi ussāhajātā pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā, ghaṭentī vāyamantī nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Arahattaṃ patvā phalasamāpattisukhena viharantī ekadivasaṃ attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā katakiccāti somanassajātā udānavasena –
比丘尼戒行具足,在诸根门善加守护;
她将证得寂静的境地,那纯净无染、具足滋养的。她诵出了这首偈。
‘‘Bhikkhunī sīlasampannā, indriyesu susaṃvutā; Adhigacche padaṃ santaṃ, asecanakamojava’’nti. – gāthamāha;
在这里,“具足戒”是指具备清净、圆满的比丘尼戒。“在诸根上善加守护”是指对以意为第六的六根善加守护:在色等所缘上,对可意的境界断除贪,对不可意的境界断除嗔,在没有正念观察时断除痴,好好地关闭根门。“纯净而有滋养的”是指不被任何东西掺杂、具有滋养、本性甘甜、能止息一切烦恼之病的圣道,或者就是涅槃。因为圣道也是希求涅槃的人应当修行的,而且由于它没有烦恼的灼热,所以也可以称它为寂静处。
Tattha sīlasampannāti parisuddhena bhikkhunisīlena samannāgatā paripuṇṇā. Indriyesu susaṃvutāti manacchaṭṭhesu indriyesu suṭṭhu saṃvutā, rūpādiārammaṇe iṭṭhe rāgaṃ, aniṭṭhe dosaṃ, asamapekkhane mohañca pahāya suṭṭhu pihitindriyā. Asecanakamojavanti kenaci anāsittakaṃ ojavantaṃ sabhāvamadhuraṃ sabbassāpi kilesarogassa vūpasamanosadhabhūtaṃ ariyamaggaṃ, nibbānameva vā. Ariyamaggampi hi nibbānatthikehi paṭipajjitabbato kilesapariḷāhābhāvato ca padaṃ santanti vattuṃ vaṭṭati.
三十三天、夜摩天,以及兜率天的诸天,
化乐天的天神们,以及他化自在天的天神们;
把你的心导向那里,你过去曾住过的地方。
‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Tattha cittaṃ paṇīdhehi, yattha te vusitaṃ pure’’ti. –
这首偈颂是魔罗为了把长老尼从定境中拽出来、让她对欲界诸天生起贪恋而说的,用意是把她打发到那里去。
Ayaṃ gāthā kāmasaggesu nikantiṃ uppādehīti tattha uyyojanavasena theriṃ samāpattiyā cāvetukāmena mārena vuttā.
在这里,与同修福业的三十三人一同投生之处,就是三十三天。投生在那里的所有天子也都叫三十三天。不过有些人说:“三十三天只是那些天神的名称而已。”夜摩天:他们已去到、已抵达、已具足比前两个天界更殊胜的天界之乐,所以叫夜摩天。兜率天:他们对天界的福报感到满足、欢喜,所以叫兜率天。化乐天:他们想要享乐时,能超越平常现成的对象,随自己的心意变化出各种欲乐来享受,所以叫化乐天。他化自在天:他们知晓自己心之所好,就能掌控、享用别人变化出来的欲乐,所以叫他化自在天。其中,“你应当把心定在那里”,意思是:你要把心放在三十三天等天众当中,生起想要投生到那里的意愿。因为四天王天的福报比其他天界低劣,所以这里只举了三十三天等为例。“你过去曾住过的地方”,是指你以前曾投生过的那些天众群体。据说这位长老尼前世曾投生在天界,从三十三天开始,依次清净五欲天界,再往下走,停在兜率天,从那里死后,如今投生在人道中。
Tattha sahapuññakārino tettiṃsa janā yattha upapannā, taṃ ṭhānaṃ tāvatiṃsanti. Tattha nibbattā sabbepi devaputtā tāvatiṃsā. Keci pana ‘‘tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevā’’ti vadanti. Dvīhi devalokehi visiṭṭhaṃ dibbaṃ sukhaṃ yātā upayātā sampannāti yāmā. Dibbāya sampattiyā tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmatākāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratino. Cittaruciṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti vasavattino. Tattha cittaṃ paṇīdhehīti tasmiṃ tāvatiṃsādike devanikāye tava cittaṃ ṭhapehi, upapajjanāya nikantiṃ karohi. Cātumahārājikānaṃ bhogā itarehi nihīnāti adhippāyena tāvatiṃsādayova vuttā. Yattha te vusitaṃ pureti yesu devanikāyesu tayā pubbe vutthaṃ. Ayaṃ kira pubbe devesu uppajjantī, tāvatiṃsato paṭṭhāya pañcakāmasagge sodhetvā puna heṭṭhato otarantī, tusitesu ṭhatvā tato cavitvā idāni manussesu nibbattā.
长老尼听了这话,为了震慑魔罗,便表明自己的心已经从欲乐和世间回转过来,说道:魔罗,你所说的欲乐世间暂且放一边。其他一切世间也全都被贪欲之火等燃烧着,正猛烈地炽燃。智者的心不会在那里欢喜。
Taṃ sutvā therī – ‘‘tiṭṭhatu, māra, tayā vuttakāmaloko. Aññopi sabbo loko rāgaggiādīhi āditto sampajjalito. Na tattha viññūnaṃ cittaṃ ramatī’’ti kāmato ca lokato ca attano vinivattitamānasataṃ dassetvā māraṃ tajjentī –
夜摩天的天神、三十三天的天神、夜摩天的天神,还有兜率天的天神;
化乐天的天神们,以及他化自在天的天神们。
Yāmā ca‘‘tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino.
一次又一次,在生生世世、种种存在之中,你们把“有身”摆在前面;
未超越有身者,随生与死而行。
‘‘Kālaṃ kālaṃ bhavā bhavaṃ, sakkāyasmiṃ purakkhatā; Avītivattā sakkāyaṃ, jātimaraṇasārino.
整个世间都被点燃了,整个世间都被炽燃了;
整个世间皆在炽燃,整个世间皆在震荡;
‘‘Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padīpito; Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito.
不可动摇、无可比拟、凡夫从不亲近的(法),
佛陀宣说了法,我的心就安住于其中、对它充满欢喜。
‘‘Akampiyaṃ atuliyaṃ, aputhujjanasevitaṃ; Buddho dhammamadesesi, tattha me nirato mano.
听了他的话,我满心欢喜地安住在教法之中;
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane ratā; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
在一切处,欢喜已被断除,黑暗的蕴聚已被击碎;
邪恶者,你要这样知道:你已被击败,死魔啊。
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito; Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti. –
她说了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“时时”就是指每一个特定的时期。“从有到有”就是从一种存在到另一种存在。“有身”就是指五蕴的组合体。“置于前”就是指把……放在前面、追随不舍。这段话的意思是:魔罗,你所说的三十三天等天人们,在从一种存在投生到另一种存在时,都立足于那充满无常等种种过患的有身之中。因此,在那个存在的投生时、中间时、终结时——也就是每一个时期,他们都是把有身放在前面而安住。正因如此,他们没能超越有身,没有朝向出离,只是沿着有身的边缘来回奔跑,随逐于生死。由于被贪欲等烦恼所伴随,他们只是一再地忆念生死,无法从中解脱。
Tattha kālaṃ kālanti taṃ taṃ kālaṃ. Bhavā bhavanti bhavato bhavaṃ. Sakkāyasminti khandhapañcake. Purakkhatāti purakkhārakārino. Idaṃ vuttaṃ hoti – māra, tayā vuttā tāvatiṃsādayo devā bhavato bhavaṃ upagacchantā aniccatādianekādīnavākule sakkāye patiṭṭhitā, tasmā tasmiṃ bhave uppattikāle, vemajjhakāle, pariyosānakāleti tasmiṃ tasmiṃ kāle sakkāyameva purakkhatvā ṭhitā. Tato eva avītivattā sakkāyaṃ nissaraṇābhimukhā ahutvā sakkāyatīrameva anuparidhāvantā jātimaraṇasārino rāgādīhi anugatattā punappunaṃ jātimaraṇameva anussaranti, tato na vimuccantīti.
魔罗,所谓“一切世间都在燃烧”,并不只是你说的欲界世间,整个三界世间都在被贪欲之火等十一种火燃烧。因为被这些火反复燃烧,所以叫“点燃”。因为不间断地烧成一片火海,所以叫“炽燃”。因为被渴爱和一切烦恼从四面八方动摇、震动、撼动,所以叫“动摇”。
Sabbo ādīpito lokoti, māra, na kevalaṃ tayā vuttakāmalokoyeva dhātuttayasaññito, sabbopi loko rāgaggiādīhi ekādasahi āditto. Tehiyeva punappunaṃ ādīpitatāya padīpito. Nirantaraṃ ekajālībhūtatāya pajjalito. Taṇhāya sabbakilesehi ca ito cito ca kampitatāya calitatāya pakampito.
在这样炽燃、燃烧、遍动摇的世间里,它因为任何东西都无法动摇、撼动它,所以叫“不可动摇”;因为从功德上没法用“这么多”来衡量,也没有能和它等同的,所以叫“无与伦比”;因为它只被佛陀等圣者以修行境界所亲近、修习,不是凡夫所亲近的,所以叫“非凡夫所亲近”。佛陀世尊以大悲心推动其心,对包括天人在内的世间开示、宣说、阐明了道、果、涅槃这三种分别而成的九种出世间法。在那圣法中,我的心欢喜、欣悦,不会从那里退转——这是这段话的意思。其余部分和前面所说的方式相同。
Evaṃ āditte pajjalite pakampite ca loke kenacipi kampetuṃ cāletuṃ asakkuṇeyyatāya akampiyaṃ, guṇato ‘‘ettako’’ti tuletuṃ asakkuṇeyyatāya attanā sadisassa abhāvato ca atuliyaṃ. Buddhādīhi ariyehi eva gocarabhāvanābhigamato sevitattā aputhujjanasevitaṃ. Buddho bhagavā maggaphalanibbānappabhedaṃ navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ mahākaruṇāya sañcoditamānaso adesesi sadevakassa lokassa kathesi pavedesi. Tattha tasmiṃ ariyadhamme mayhaṃ mano nirato abhirato, na tato vinivattatīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.