五百位长老尼偈颂的注释巴利
1. Pañcasatamattātherīgāthāvaṇṇanā
《六集篇》中,以“你不知道那条路”等偈颂开头的那部分,是大约五百位长老尼的偈颂。这些长老尼在过去诸佛在世时就已经积累了善行根基,在一次次投生中不断积攒作为解脱之因的善法,逐渐圆满了解脱的资粮。到这一佛出世的时候,她们各自投生在不同的家庭里,长大成人后被父母嫁到夫家,在那里各自生了孩子,过着在家生活。因为过去世造过同类业行的缘故,她们全都成了失去孩子的母亲,被丧子之痛彻底击垮。她们来到波咤左罗长老尼身边,顶礼后坐下,诉说了自己悲伤的缘由。长老尼为了消除她们的悲伤——巴利
Chakkanipāte yassa maggaṃ na jānāsītiādikā pañcasatamattānaṃ therīnaṃ gāthā. Imāpi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantiyo anukkamena upacitavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde tattha tattha kulagehe nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi patikulaṃ ānītā tattha tattha putte labhitvā gharāvāsaṃ vasantiyo samānajātikassa tādisassa kammassa katattā sabbāva mataputtā hutvā, puttasokena abhibhūtā paṭācārāya theriyā santikaṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisinnā attano sokakāraṇaṃ ārocesuṃ. Therī tāsaṃ sokaṃ vinodentī –
你不知道他来去的路。
你哭喊着“我的儿子”,是对那不知从何处而来的众生吗?巴利
‘‘Yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vā; Taṃ kuto cāgataṃ sattaṃ, mama puttoti rodasi.
你了解来者的道路,也了解去者的道路吗?
不会为那人悲伤,因为众生确实就是这样的法性。巴利
‘‘Maggañca khossa jānāsi, āgatassa gatassa vā; Na naṃ samanusocesi, evaṃdhammā hi pāṇino.
没人邀请就自己来了,没得到允许就又走了。
不知道是从哪里来的,住了两三天;
他从这里又去了别处,又从那里去了另一个地方。巴利
‘‘Ayācito tatāgacchi, nānuññāto ito gato; Kutoci nūna āgantvā, vasitvā katipāhakaṃ; Itopi aññena gato, tatopaññena gacchati.
死者以人的模样,流转而去;
就像来时那样去,这里有什么好悲伤的呢?巴利
‘‘Peto manussarūpena, saṃsaranto gamissati; Yathāgato tathā gato, kā tattha paridevanā’’ti. –
她用这四首偈颂来说法。巴利
Imāhi catūhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
她们听了那位长老尼说的法,生起强烈的紧迫感,就在长老尼跟前出家了。出家以后,她们修观业,因为那些能令解脱成熟的法已经成熟,所以没过多久就和无碍解一起证悟了阿罗汉果。证得阿罗汉果之后,她们回顾自己的修行,以感兴偈的方式,连同“你不知道那条路……”等教导偈颂——巴利
Tā tassā dhammaṃ sutvā sañjātasaṃvegā theriyā santike pabbajiṃsu. Pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontiyo vimuttiparipācanīyānaṃ dhammānaṃ paripākaṃ gatattā na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahatte patiṭṭhahiṃsu. Atha tā adhigatārahattā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena ‘‘yassa maggaṃ na jānāsī’’tiādikāhi ovādagāthāhi saddhiṃ –
她确实为我拔掉了那支箭,那支难以察觉、扎在心里的箭。
你为我这被忧愁压倒的人,驱除了丧子之痛。巴利
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, duddasaṃ hadayassitaṃ; Yā me sokaparetāya, puttasokaṃ byapānudi.
今天我已经拔掉了那支箭,不再有渴爱的饥渴,已经证入般涅槃。
我皈依佛、法、僧,皈依这位牟尼。巴利
‘‘Sājja abbūḷhasallāhaṃ, nicchātā parinibbutā; Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, upemi saraṇaṃ muni’’nti. –
这些偈颂是她们各自分别说出来的。巴利
Imā gāthā visuṃ visuṃ abhāsiṃsu.
在这里,你不知道那个众生的来路,也不知道他的去路——也就是说,对于来到这里又从这里离去的那个众生,你不知道他来时所走的路,也不知道他去时所走的路。这是就紧接着的过去和未来投生来说的。“那个众生从哪里来”——对于这样一个来去之路完全不明了的众生,就像在路上遇到一个从未打过交道的陌生人一样,你只是生起“这是我的”的执著,说“这是我的儿子”,那你到底为什么、凭什么理由哭泣呢?既然无可挽回,也无法为“我的儿子”做什么,这里根本没有哭泣的理由。这就是这段话的意思。巴利
Tattha yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vāti yassa sattassa idha āgatassa āgatamaggaṃ vā ito gatassa gatamaggaṃ vā tvaṃ na jānāsi. Anantarā atītānāgatabhavūpapattiyo sandhāya vadati. Taṃ kuto cāgataṃ sattanti taṃ evaṃ aviññātāgatagatamaggaṃ kutoci gatito āgatamaggaṃ āgacchantena antarāmagge sabbena sabbaṃ akataparicayasamāgatapurisasadisaṃ sattaṃ kevalaṃ mamattaṃ uppādetvā mama puttoti kuto kena kāraṇena rodasi. Appaṭikārato mama puttassa ca akātabbato na ettha rodanakāraṇaṃ atthīti adhippāyo.
假使你知道,你所认为的儿子的那个众生来到这里的来路,以及离开这里的去路,即便如此,你也不会为他悲伤。为什么呢?因为众生就是这样的法性。即使在现世,众生也必定会和一切亲爱、可爱的人别离、分离,对此完全没有自主的余地,更何况来世呢。巴利
Maggañca khossa jānāsīti assa tava puttābhimatassa sattassa āgatassa āgatamaggañca gatassa gatamaggañca atha jāneyyāsi. Na naṃ samanusocesīti evampi naṃ na samanusoceyyāsi. Kasmā? Evaṃdhammā hi pāṇino, diṭṭhadhammepi hi sattānaṃ sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvā vinābhāvā tattha vasavattitāya abhāvato, pageva abhisamparāyaṃ.
没人请求,他就自己来了:他是没被任何人从那个世界请,就来到这里的。巴利本也写作“āgato”(来了),意思一样。没得到允许就从这里走了:他是没经此世任何人允许,就去了那个世界。从哪里呢:从地狱等任何地方,从任何一处去了。想必:表示猜测。住了一些日子:在这里住了几天之后。从这里也以别的(方式)去了:从这一存在也以别的(方式)去了,又以结生的方式投生到另一个存在。从那里也以别的(方式)去:从那个存在也以别的(方式)将去,将投生到另一个存在。巴利
Ayācito tatāgacchīti tato paralokato kenaci ayācito idha āgacchi. ‘‘Āgato’’tipi pāḷi, so evattho. Nānuññāto ito gatoti idhalokato kenaci ananuññāto paralokaṃ gato. Kutocīti nirayādito yato kutoci gatito. Nūnāti parisaṅkāyaṃ . Vasitvā katipāhakanti katipayadivasamattaṃ idha vasitvā. Itopi aññena gatoti itopi bhavato aññena gato, ito aññampi bhavaṃ paṭisandhivasena upagato. Tatopaññena gacchatīti tatopi bhavato aññena gamissati, aññameva bhavaṃ upagamissati.
“Petoti”:已离去者,就是投生到某一种有之后,又从那里离开。“Manussarūpenāti”:这只是举例说明,意思是以人的身份,或者以畜生等的身份。“Saṃsarantoti”:以一次次受生的方式不断流转。“Yathāgato tathā gatoti”:就像没人知道他从哪里来、也没人邀请他就来了,同样地,也没人知道他去哪里、没人允许他就走了。“Kā tattha paridevanāti”:在那种自己作不了主、只能随欲界业力而去的境地中,有什么好悲叹的呢?悲叹又有什么用呢?其余内容按前面所说的来理解。巴利
Petoti apeto taṃ taṃ bhavaṃ upapajjitvā tato apagato. Manussarūpenāti nidassanamattametaṃ, manussabhāvena tiracchānādibhāvena cāti attho. Saṃsarantoti aparāparaṃ upapattivasena saṃsaranto. Yathāgato tathā gatoti yathā aviññātagatito ca anāmantetvā āgato tathā aviññātagatiko ananuññātova gato. Kā tattha paridevanāti tattha tādise avasavattini yathākāmāvacare kā nāma paridevanā, kiṃ paridevitena payojananti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
在这里,开头四首偈颂是波咤左罗长老尼为了消除那五百位妇女的忧愁,分别对她们说的。应当知道,后面的六首偈颂,是那五百位依她的教导出家、并证得殊胜成就的比丘尼各自说的。巴利
Ettha ca ādito catasso gāthā paṭācārāya theriyā tesaṃ pañcamattānaṃ itthisatānaṃ sokavinodanavasena visuṃ visuṃ bhāsitā. Tassā ovāde ṭhatvā pabbajitvā adhigatavisesāhi tāhi pañcasatamattāhi bhikkhunīhi chapi gāthā paccekaṃ bhāsitāti daṭṭhabbā.
五百位波咤左罗比丘尼,是说她们在波咤左罗长老尼跟前得到教导,了知波咤左罗长老尼所说的话,因此获得“波咤左罗”这个名字。巴利
Pañcasatā paṭācārāti paṭācārāya theriyā santike laddhaovādatāya paṭācārāya vuttaṃ avedisunti katvā ‘‘paṭācārā’’ti laddhanāmā pañcasatā bhikkhuniyo.
第二 婆悉咤长老尼偈颂的注解巴利
2. Vāseṭṭhītherīgāthāvaṇṇanā
“我因丧子之痛而备受折磨”等偈颂,是婆悉咤长老尼所说的。她也在过去诸佛那里积集了善业,在一次次投生中不断积累以出离为依托的善法,逐渐圆满了解脱的资粮,在天界与人间轮回流转。到了现在这尊佛出世的时代,她出生在毗舍离城的一个良家。成年后,父母把她嫁给了一位同族的善男子。她到了夫家,和丈夫一起过着安乐的生活,生了一个儿子。当这孩子能跑能跳、四处玩耍的时候,却不幸夭折了。她被丧子之痛所击垮,精神失常。亲属和丈夫虽然努力为她治疗,她却在众人不知情的时候逃走了,四处流浪,最后到了弥体喇城。在那里,她看见世尊正走在街道上,调伏自在,守护根门,诸根寂静,如同龙象一般。她一见到世尊,借着佛的威神力,疯癫当下消退,恢复了正常的心智。这时,导师为她简要地宣说了法要。她听完法后生起了悚惧感,便向世尊请求出家。遵照世尊的教令,她在比丘尼僧团中出家,完成了基础的前行修持后,便开始修习观禅,精勤努力。由于她的智慧已经成熟,不久就证得了具足无碍解的阿拉汉果。她回顾自己的修行历程,以感兴语这样说道:巴利
Puttasokenahaṃ aṭṭātiādikā vāseṭṭhiyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ kulagehe nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi samānajātikassa kulaputtassa dinnā patikulaṃ gantvā tena saddhiṃ sukhasaṃvāsaṃ vasantī ekaṃ puttaṃ labhitvā tasmiṃ ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle kālaṃ kate puttasokena aṭṭitā ummattikā ahosi. Sā ñātakesu sāmike ca tikicchaṃ karontesu tesaṃ ajānantānaṃyeva palāyitvā yato tato paribbhamantī mithilānagaraṃ sampattā tatthaddasa bhagavantaṃ antaravīthiyaṃ gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna saha dassanena buddhānubhāvato apagatummādā pakaticittaṃ paṭilabhi. Athassā satthā saṃkhittena dhammaṃ desesi. Sā taṃ dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā satthu āṇāya bhikkhunīsu pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭentī vāyamantī paripakkañāṇatāya na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
我因为失去儿子而痛苦不堪,心念散乱,神志不清;
赤身裸体,披散着头发,到处游荡。巴利
‘‘Puttasokenahaṃ aṭṭā, khittacittā visaññinī; Naggā pakiṇṇakesī ca, tena tena vicārihaṃ.
在街道垃圾堆上、坟场里和车道上,
我苦行了三年,饱受饥渴折磨。巴利
‘‘Vīthisaṅkārakūṭesu, susāne rathiyāsu ca; Acariṃ tīṇi vassāni, khuppipāsā samappitā.
那时我看见善逝正朝着弥提罗城走去。
对于尚未调伏的人,他是能调伏他们的人;他是正等觉者,无所畏惧。巴利
‘‘Athaddasāsiṃ sugataṃ, nagaraṃ mithilaṃ pati; Adantānaṃ dametāraṃ, sambuddhamakutobhayaṃ.
我得到自己的心之后,顶礼,然后坐了下来。
他出于悲悯,为我开示了法,那位乔达摩。巴利
‘‘Sacittaṃ paṭiladdhāna, vanditvāna upāvisiṃ; So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo.
听闻他的法之后,我便出家,过起无家的生活。
我依照导师的教导精勤修行,亲证了清凉安稳的涅槃。巴利
‘‘Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Yuñjantī satthuvacane, sacchākāsiṃ padaṃ sivaṃ.
一切忧愁都已彻底断尽,已被舍断,这就是它们的终点。
我已了知那些事的根源,忧愁由此而生。巴利
‘‘Sabbe sokā samucchinnā, pahīnā etadantikā; Pariññātā hi me vatthū, yato sokāna sambhavo’’ti. –
她诵出了这些偈颂。巴利
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“aṭṭā”就是“aṭṭitā”,也就是被逼迫、被折磨的意思。或者也可以读作“aṭṭitā”,意思就是受到压迫、痛苦。“心散乱”是说因为忧愁和疯癫,心被搅乱了。正因为这样,正常的感知消失了,她就变得神志不清。由于没有惭和愧,遮蔽也消失了,所以赤身裸体。因为抓扯头发,所以头发散乱。“由此彼处”是说:我从这个村子到那个村子,从这个城市到那个城市,从这条街到那条街,四处游荡。巴利
Tattha aṭṭāti aṭṭitā. Ayameva vā pāṭho, aṭṭitā pīḷitāti attho. Khittacittāti sokummādena khittahadayā. Tato eva pakatisaññāya vigamena visaññinī. Hirottappābhāvato apagatavatthatāya naggā. Vidhutakesatāya pakiṇṇakesī. Tena tenāti gāmena gāmaṃ nagarena nagaraṃ vīthiyā vīthiṃ vicariṃ ahaṃ.
然后,当导致疯狂的那份业已经消尽之后。善逝:因为行路善妙、到达殊胜之处、正确宣说、正确行去,所以称为善逝,也就是世尊。前往弥提罗:意思是朝向弥提罗,即朝着弥提罗城走去。巴利
Athāti pacchā ummādasaṃvattaniyassa kammassa parikkhaye. Sugatanti sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gadattā sammā ca gatattā sugataṃ bhagavantaṃ. Mithilaṃ patīti mithilābhimukhaṃ, mithilānagarābhimukhaṃ gacchantanti attho.
依靠佛陀的威神之力,断除了疯狂,重新恢复了自己原本的心,这就是“恢复自心”。巴利
Sacittaṃ paṭiladdhānāti buddhānubhāvena ummādaṃ pahāya attano pakaticittaṃ paṭilabhitvā.
他们精勤于导师的教法,意思是:在导师——正等正觉者的教法中努力,投入禅修。我亲证了吉祥之境,意思是:我亲证了涅槃,那吉祥、安稳、不被四种束缚所困扰的境地。巴利
Yuñjantī satthuvacaneti satthu sammāsambuddhassa sāsane yogaṃ karontī bhāvanaṃ anuyuñjantī. Sacchākāsiṃ padaṃ sivanti sivaṃ khemaṃ catūhi yogehi anupaddutaṃ nibbānaṃ padaṃ sacchiakāsiṃ.
以此为终点是说:我现在证得的阿罗汉果,就是这些忧的尽头和终结,所以叫以此为终点。意思是这些忧如今已经不可能再生起了。由于忧生起之处是说:那些以内在焦灼为特征的忧,其生起之处——也就是被称为五取蕴的所依和基础——已经通过知遍知、度遍知、断遍知而被彻底了知。因此可以这样连接理解:诸忧以此为终点。巴利
Etadantikāti etaṃ idāni mayā adhigataṃ arahattaṃ anto pariyosānaṃ etesanti etadantikā, sokā. Na dāni tesaṃ sambhavo atthīti attho. Yato sokāna sambhavoti yato antonijjhānalakkhaṇānaṃ sokānaṃ sambhavo, tesaṃ sokānaṃ pañcupādānakkhandhasaṅkhātā vatthū adhiṭṭhānāni ñātatīraṇapahānapariññāhi pariññātā. Tasmā sokā etadantikāti yojanā.
3. 《差摩长老尼偈注》巴利
3. Khemātherīgāthāvaṇṇanā
你年轻又漂亮这些偈颂,是差摩长老尼说的。据说,在莲华上佛的时代,她住在天鹅城,靠依附别人过活,是别人的女奴。她靠替别人做事来维持生活。有一天,她看见莲华上正自觉者的上首弟子善生长老在托钵,就供养了三个甜食丸,并在当天把自己的头发卖掉,布施给长老,然后发愿说:“愿我未来能成为大智慧佛陀的女弟子。”她一辈子都不放逸地做善事,在天界和人间之间流转。她依次在六欲天里,成为各位天王的王后;在人间也多次成为转轮王和一方君王的王后,享受了广大的福报。在毗婆尸佛的时代,她投生到人间,长大后从导师那里听闻佛法,生起悚惧感而出家,修了一万年梵行,成为多闻的法师,通过为大众说法等,做了增长智慧的业。从那里死后,她继续在善趣中流转。在这个劫里,拘留孙佛和拘那含佛的时代,她投生在富有的家庭,长大后建了一座大僧园,奉献给以佛陀为首的比丘僧团。巴利
Daharā tvaṃ rūpavatītiādikā khemāya theriyā gāthā. Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare parādhīnavuttikā paresaṃ dāsī ahosi. Sā paresaṃ veyyāvaccakaraṇena jīvikaṃ kappentī ekadivasaṃ padumuttarassa sammāsambuddhassa aggasāvakaṃ sujātattheraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā tayo modake datvā taṃdivasameva attano kese vissajjetvā therassa dānaṃ datvā ‘‘anāgate mahāpaññā buddhassa sāvikā bhaveyya’’nti patthanaṃ katvā yāvajīvaṃ kusalakamme appamattā hutvā devamanussesu saṃsarantī anukkamena chakāmasagge, tesaṃ tesaṃ devarājūnaṃ mahesibhāvena upapannā, manussalokepi anekavāraṃ cakkavattīnaṃ maṇḍalarājūnañca mahesibhāvaṃ upagatā mahāsampattiyo anubhavitvā vipassissa bhagavato kāle manussaloke uppajjitvā viññutaṃ patvā, satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā pabbajitvā dasavassasahassāni brahmacariyaṃ carantī bahussutā dhammakathikā hutvā bahujanassa dhammakathanādinā paññāsaṃvattaniyakammaṃ katvā tato cavitvā sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ kappe bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patvā mahantaṃ saṅghārāmaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesi.
在具足十力的迦叶佛时代,她曾是迦尸国基基王的长女,名叫沙门尼。她在导师面前听闻佛法,生起了悚惧心,但仍然住在家里,和妹妹沙门俱陀等人一起修了两万年的童贞梵行,建了一座美丽的精舍,奉献给以佛陀为首的比丘僧团。就这样,她在生生世世中到处积累广大的福德善业,只在天界和人间善趣中流转。到了现在这位佛陀出世的时代,她投生在末陀国萨竭罗城的王族中,名叫喜摩提婆,肤色金黄,身体像黄金一样。她长大后,进入了频婆娑罗王的后宫。世尊住在竹林精舍时,她耽著于色身,心想“世尊会开示色身的过患”,所以不去拜见世尊。巴利
Bhagavato pana kassapadasabalassa kāle kikissa kāsirañño sabbajeṭṭhikā samaṇī nāma dhītā hutvā, satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā agāreyeva ṭhitā, vīsati vassasahassāni komāribrahmacariyaṃ carantī samaṇaguttādīhi attano bhaginīhi saddhiṃ ramaṇīyaṃ pariveṇaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesi. Evameva tattha tattha bhave āyatanagataṃ uḷāraṃ puññakammaṃ katvā sugatīsuyeva saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde maddaraṭṭhe sākalanagare rājakule nibbatti. Khemātissā nāmaṃ ahosi, suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā. Sā vayappattā bimbisārarañño gehaṃ gatā. Satthari veḷuvane viharante rūpamattā hutvā ‘‘rūpe dosaṃ dassetī’’ti satthu dassanāya na gacchati.
国王让人到处宣扬竹林精舍有多好,王后听了就动了想去看看精舍的念头。于是王后问国王:“我想去看看精舍。”国王说:“你要是去了精舍,没见到导师就不许回来。”说完又吩咐手下人:“就算用强的,也得让王后见到十力者。”王后到了精舍,逛了大半天准备回去,因为没见到世尊,就打算直接走。这时国王的侍从们不管她愿不愿意,硬是把她带到了世尊跟前。世尊见她走过来,就用神通变出一个像天女一样的女人,拿着贝叶扇在给世尊扇风。差摩王后看见后心想:“像天女一样的女人都站在世尊旁边伺候,我连给她们当侍女的资格都没有,我这心却因为恶念白白地坏掉了。”她取了这个相,就一直盯着那个女子看。就在她看着的时候,靠世尊的决意之力,那个女子越过了青年、越过了中年,到了老年,牙齿缺了、头发白了、皮肤皱了,连手里的贝叶扇一起倒在地上。差摩因为过去积累的善业,这时心想:“这样的身体都会变成这副样子,我的身体也一定会变成这样。”世尊知道她心里的想法后——巴利
Rājā manussehi veḷuvanassa vaṇṇe pakāsāpetvā deviyā vihāradassanāya cittaṃ uppādesi. Atha devī ‘‘vihāraṃ passissāmī’’ti rājānaṃ paṭipucchi. Rājā ‘‘vihāraṃ gantvā satthāraṃ adisvā āgantuṃ na labhissasī’’ti vatvā purisānaṃ saññaṃ adāsi – ‘‘balakkārenapi deviṃ dasabalaṃ dassethā’’ti. Devī vihāraṃ gantvā divasabhāgaṃ khepetvā nivattentī satthāraṃ adisvāva gantuṃ āraddhā. Atha naṃ rājapurisā anicchantimpi satthu santikaṃ nayiṃsu. Satthā taṃ āgacchantiṃ disvā iddhiyā devaccharāsadisaṃ itthiṃ nimminitvā tālapaṇṇaṃ gahetvā bījayamānaṃ akāsi. Khemā devī taṃ disvā cintesi – ‘‘evarūpā nāma devaccharapaṭibhāgā itthiyo bhagavato avidūre tiṭṭhanti, ahaṃ etāsaṃ paricārikatāyapi nappahomi, manampi nikkāraṇā pāpacittassa vasena naṭṭhā’’ti nimittaṃ gahetvā tameva itthiṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Athassā passantiyāva satthu adhiṭṭhānabalena sā itthī paṭhamavayaṃ atikkamma majjhimavayampi atikkamma pacchimavayaṃ patvā khaṇḍadantā palitakesā valittacā hutvā saddhiṃ tālapaṇṇena parivattitvā pati . Tato khemā katādhikārattā evaṃ cintesi – ‘‘evaṃvidhampi sarīraṃ īdisaṃ vipattiṃ pāpuṇi, mayhampi sarīraṃ evaṃgatikameva bhavissatī’’ti. Athassā cittācāraṃ ñatvā satthā –
那些被贪欲染着的人跟随欲流,就像猴子落入自己织的网一样。
断除它后,他们便无所期盼,舍离欲乐,出家游方。”巴利
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ; Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti. –
他说了这首偈颂。注疏里记载:这首偈颂结束时,她连同四无碍解一起证得了阿罗汉果。但《譬喻》里记载:“听完这首偈颂后,她安住在入流果上,得到国王准许后出家,证得了阿罗汉果。”其中,《譬喻》的经文是这样的:巴利
Gāthamāha . Sā gāthāpariyosāne saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti aṭṭhakathāsu āgataṃ. Apadāne pana ‘‘imaṃ gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā rājānaṃ anujānāpetvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti āgataṃ. Tatthāyaṃ apadānapāḷi (apa. therī 2.2.289-383) –
有一位名叫莲华上的胜者,对一切法都具足眼力;
距今十万劫前,这位导师出现于世。
那时我出生在天鹅城的富商家庭里,
种种珍宝的光芒闪耀,我沉浸在极大的快乐中。
我亲近那位大雄,听闻了正法的开示;
从那以后,我生起了清净的信心,便皈依了战胜五魔的胜者。
我向母亲和父亲请求之后,又向导师请求;
邀请之后,我连续七天供养了声闻弟子们。
过了七天之后,大智慧者中之最上者;
人中之御者把她安立为比丘尼众中的最上首。
听了这话,心生欢喜,便又向那位大仙,
表达敬意后,又礼拜发愿证得那个果位。
从那以后,胜者对我说:愿你的誓愿都能实现。
你对我及僧团所作的供养,果报无量。
十万劫之后,将有生于甘蔗族者,
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
他的法的继承人,是法的亲生子女,由法所化生。
她将证得这一最高境界,名字叫差摩。
以此善作之业,以及思与誓愿,
舍弃人身之后,我往生三十三天。
从彼处命终,我往生夜摩天;又从彼处,我往生兜率天;
从那里死后,我又投生到化乐天;再从那里,投生到他化自在天城。
无论我投生何处,皆依彼业之力。
就在那些地方,我成为诸位国王的最高王后。
从那之后命终,成为人间国王们的转轮王;
我在曼荼罗诸王之中,建立了王后之位。
在天界和人间都享受过福报之后,
无论投生到哪里,我都过得安乐,在无数劫中不断轮回。
九十一劫前,世间导师毗婆尸,
他出生了,相貌庄严美好,能洞见一切法。
我前去亲近那位世间导师、人中御者,
听完所说的法之后,我就出家进入无家状态。
在那位勇者的教法里,整整一万年;
修习梵行,精勤于瑜伽,广学多闻。
善巧于缘起之相,于四圣谛无所畏惧;
她善于言辞,是践行导师教诲的人。
从彼处命终,我生于兜率天,享有盛名,
我凭梵行的果报,在那里胜过其他人。
无论我投生到哪里,都拥有丰足的财富,是个大富之人。
她有智慧,持戒清净,眷属也都调伏柔顺。
我依靠那样的业,以及胜者教法中的修行而存在。
我的一切圆满成就都容易得到,而且让我心里欢喜。
凡成为我丈夫的人,无论我走到哪里
没人能轻视我,凭我修行的力量。
在这个贤劫里,有一位名声远扬的梵天亲族,
他以拘那含之名出世,是说法者中最殊胜的一位。
那时,在波罗奈城,我们出生在极为富足的家族。
陀然、须弥陀,还有我,一共三个人。
过去,我们这些一起布施的同伴,曾把一座僧园供养给僧团。
我们还专门为僧团建造了住处。
我们从那里命终之后,全都投生到了三十三天。
凭名声达到了最高地位,在人间也同样如此。
就在这同一个劫里,有一位名声广大的梵天亲族。
他名叫迦叶,出身于那个种姓,是说法者中最殊胜的一位,出世了。
那时,大仙的侍者是一位人间的国王。
迦尸国的国王名叫基基,住在波罗奈这座最殊胜的城里。
我曾是他的长女,以“沙门尼”之名广为人知;
听闻胜者之法后,我欣然出家。
那时父亲不允许我们出家,我们就只好待在家里。
我们毫不懈怠地修行了两万年。
我以童女之身修梵行,身为国王的女儿,在安乐中被养育长大;
七位女儿满心欢喜,乐于侍奉佛陀。
有一位沙门女,还有一位沙门护;有一位比丘尼,还有一位比丘施者。
昙摩、苏昙摩,第七位是施僧伽者。
我是莲华色,还有波咤左罗和军荼罗;
翅舍乔达弥即法授,毗舍佉是第七位。
有时候,那位人中之日——佛陀——宣说了稀有之法;
我听了《大因缘经》之后,就把它学了下来。
依靠那些善业、思与誓愿,
舍弃了人身之后,我投生到了三十三天。
如今在最后一生,在这最为殊胜的萨迦罗城;
我是疯狂王的女儿,令人心生欢喜,是他心爱的宝贝。
我刚一出生,那时城中就有了安稳。
从那时起,我就得了个名字叫“差摩”,这是从功德而来的。
当我到了青春年华,容貌美丽动人,
那时,父亲把我嫁给了频婆娑罗王。
我曾是他的爱妻,沉迷于色身的嬉戏之乐。
我说色法的过患者,没有亲近那位大悲者。
那时,频婆娑罗王出于怜悯我的心意,
他赞美了竹林精舍之后,让歌手们为我歌唱。
谁若未曾见过这可爱的竹林——善逝的住处,
我们认为他没有见过欢喜园。
谁见过竹林精舍——那让诸人天欢喜的欢喜园,
他便善见了那欢喜园,不死天王(帝释)的极喜园。
天人们离开了欢喜园,降落到大地上;
看见那令人欢喜的竹林,大为惊叹的人们怎么也不会满足。
由国王的福德所生,以佛陀的功德为庄严;
谁能把这片树林聚集的功德全部说尽呢?
听了那声音,森林的丰茂让我耳朵和心都感到愉悦。
那时,我想去看看那座园林,就把这件事禀告了国王。
带着庞大的随从队伍,那时那位国王也,
他派我去那座园林,为了见热切渴望的我。
去吧,大福德者,去看看那片令人赏心悦目的树林。
无论何时都闪耀着光辉,被善逝的光明所映照。
当牟尼为了乞食,进入王舍城那座最上之城时,
就在那时,我进入其中,前去观看森林。
那时,那片开满鲜花的树林,各种蜜蜂嗡嗡鸣叫;
杜鹃的歌声相伴,孔雀群舞点缀其间。
声音很小,也不拥挤,点缀着各种各样的经行处。
布满茅舍,由最上等的瑜伽士所庄严。
我四处游历时这样想:我的眼睛是有果报的。
在那里也看见一位年轻比丘,相应适宜,便这样思惟:
在这片可爱又让人欢喜的树林里,他正处在青春年少的时期;
就像具足如春天般可爱的容貌。
他坐在树根下,剃了头,披着僧衣。
这位比丘确实在修禅,已经放下了由欲境所生的乐。
难道在家人不是已经随心所欲地享受了欲乐,
以后老了,才来修这个极善妙的法吗?
了知它是空的之后,就前往胜者居住的香室;
走近后,我见到了胜者,就像太阳升起一样。
独自安坐,快乐自在,一位女子为他摇扇。
看见之后,我就这样想:这位人中雄杰并不粗劣。
那位少女闪着金光,面容与眼睛如莲花般。
她的嘴唇像频婆果一样红,牙齿像素馨花一样洁白,她是心和眼的甘露。
耳垂上晃着金色的耳饰,乳房形如花蕾般优美。
腰身如柱,臀部优美,胸部和双腿圆润,佩戴着精美的饰品。
身穿红色上衣,下着染成深青色的柔滑裙衣;
以不适合观看的容貌,带着欢笑的姿态。
看见她之后,我心里这样想:这女子真是美貌动人。
我这双眼睛,过去从来没见过她。
从那以后,她被衰老征服,容颜尽失,面容扭曲。
牙齿断落,头发全白,口水从嘴里流出来,口腔不干净。
耳朵萎缩,眼睛发白,乳房松垂难看;
全身布满白发与皱纹,身体上青筋暴起。
身体弯曲,拄着拐杖,肋骨像篮子一样凸出来,瘦得皮包骨。
她颤抖着,倒在地上,一次又一次地喘着气。
从那时起,我生起了悚惧,稀有奇特,身毛竖立;
可恨啊,这不清净的色身,愚人却乐在其中。
那时,具足大悲的人看见他内心充满恐惧,
善逝内心欢喜,说出了这些偈颂:
看看这个生病、不净、腐烂的身体吧,差摩啊!
它不停地流脓、滴漏,愚人们却对它极其贪爱。
以不净(观)修习心,令其专一、善巧安定。
让正念安住在身体上,让厌离多多生起。
就像这个是这样,那个也是这样;就像那个是这样,这个也是这样。
对内、对外,都要在身体上放下欲望。
你当修习无相,彻底断除慢的随眠;
从那时起,因为证悟了慢而止息,你将安静地生活。
“那些为贪所染的人随波逐流,恰如蜘蛛堕入自织的网;”
他们连这个也断除了,才无所牵挂地四处游行,舍弃了欲乐。
从那以后,那位调御众人的导师知道我的心已经调柔,
他为我宣说了《大因缘经》,目的是调伏我。
听了那部最殊胜的经之后,我想起了前世的记忆。
在那里,我站立着,净化了法眼。
我立刻俯身,拜倒在大仙的脚下。
为了发露自己的过失,我说了这番话。
礼敬您,能看见一切的人;礼敬您,悲心的源头。
礼敬您,已渡过轮回的人;礼敬您,赐予不死的人。
那些陷入邪见丛林、被欲贪迷住的人,
你以善巧的方法调伏了他们,使他们乐于安住于律仪之中。
因为见不到那些像大仙一样的人,也与他们隔绝,
众生在轮回的大海里,饱受巨大的痛苦。
当我看到那位世间的皈依处、无诤者、已抵达无诤尽头者,
我未见近在眼前的他,我为此过失忏悔。
能带来大利益的、赐予殊胜果报的世尊,却被怀疑成不能带来利益的人;
贪恋容貌的我未曾亲近,我来宣说那过失。
那时,胜者发出甜美的音声,具足大悲。
他说:“请停下,平安了。”一边用甘露浇灌我。
那时,我向他俯首顶礼,又对他右绕行礼。
我走过去见到那位人主之后,说了这番话。
制敌者啊,你所想出的这个方法真是正确。
对于想见到森林的人来说,这位牟尼是从涅槃的角度被见到的。
大王,如果这件事合您心意,那就依那位如是者的教法吧;
我因牟尼之言而对色法厌离,我要出家。
那时,那位大地之主合起双掌,这样说道:
我准许你,贤女,愿你的出家得以成就。
那时我出家之后,半个月一到,
看到灯的生起和熄灭,内心感到警醒。
对一切诸行都已厌离,并且精通缘起的运作方式;
我超越了四种瀑流,证得了阿罗汉果。
我曾自在于神通,也曾自在于天耳界。
对于他心智,我也具足了自在。
我了知宿住,天眼已得清净;
一切烦恼漏都已灭尽,如今不再有来生。
对于义、法、词、辩才,也同样如此。
我的智慧已经彻底清净,在佛陀的教法中生起。
我在各种清净法方面很善巧,对论事的道理也通达无畏。
我通晓阿毗达摩的义理,也在教法中达到了自在。
于是,在城门处,由憍萨罗国主
被问到微妙的问题时,我如实作答。
那时,那位国王走到善逝面前,问道:
佛陀是这样解说的,就像它们被我解说的那样。
胜者对我的这份功德感到欢喜,就把我安置在了最上首位。
大智慧者中第一,如是称;人中最胜者(佛陀)就比丘尼们而说。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātā seṭṭhikule ahuṃ; Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā. ‘‘Upetvā taṃ mahāvīraṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ; Tato jātappasādāhaṃ, upemi saraṇaṃ jinaṃ. ‘‘Mātaraṃ pitaraṃ cāhaṃ, āyācitvā vināyakaṃ; Nimantayitvā sattāhaṃ, bhojayiṃ sahasāvakaṃ. ‘‘Atikkante ca sattāhe, mahāpaññānamuttamaṃ; Bhikkhuniṃ etadaggamhi, ṭhapesi narasārathi. ‘‘Taṃ sutvā muditā hutvā, puno tassa mahesino; Kāraṃ katvāna taṃ ṭhānaṃ, paṇipacca paṇīdahiṃ. ‘‘Tato mama jino āha, sijjhataṃ paṇidhī tava; Sasaṅghe me kataṃ kāraṃ, appameyyaphalaṃ tayā. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Etadaggamanuppattā, khemā nāma bhavissati. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpagā ahaṃ. ‘‘Tato cutā yāmamagaṃ, tatohaṃ tusitaṃ gatā; Tato ca nimmānaratiṃ, vasavattipuraṃ tato. ‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā; Tattha tattheva rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ. ‘‘Tato cutā manussatte, rājūnaṃ cakkavattinaṃ; Maṇḍalīnañca rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ. ‘‘Sampattiṃ anubhotvāna, devesu manujesu ca; Sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṃsariṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, vipassī lokanāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. ‘‘Tamahaṃ lokanāyakaṃ, upetvā narasārathiṃ; Dhammaṃ bhaṇitaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Dasavassasahassāni, tassa vīrassa sāsane; Brahmacariyaṃ caritvāna, yuttayogā bahussutā. ‘‘Paccayākārakusalā, catusaccavisāradā; Nipuṇā cittakathikā, satthusāsanakārikā. ‘‘Tato cutāhaṃ tusitaṃ, upapannā yasassinī; Abhibhomi tahiṃ aññe, brahmacārīphalenahaṃ. ‘‘Yattha yatthūpapannāhaṃ, mahābhogā mahaddhanā; Medhāvinī sīlavatī, vinītaparisāpi ca. ‘‘Bhavāmi tena kammena, yogena jinasāsane; Sabbā sampattiyo mayhaṃ, sulabhā manaso piyā. ‘‘Yopi me bhavate bhattā, yattha yattha gatāyapi; Vimāneti na maṃ koci, paṭipattibalena me. ‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Nāmena koṇāgamano, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Tadā hi bārāṇasiyaṃ, susamiddhakulappajā; Dhanañjānī sumedhā ca, ahampi ca tayo janā. ‘‘Saṅghārāmamadāsimha, dānasahāyikā pure; Saṅghassa ca vihārampi, uddissa kārikā mayaṃ. ‘‘Tato cutā mayaṃ sabbā, tāvatiṃsūpagā ahuṃ; Yasasā aggataṃ pattā, manussesu tatheva ca. ‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro; Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame. ‘‘Tassāsiṃ jeṭṭhikā dhītā, samaṇī iti vissutā; Dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ. ‘‘Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ; Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā. ‘‘Komāribrahmacariyaṃ, rājakaññā sukhedhitā; Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro. ‘‘Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā; Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā. ‘‘Ahaṃ uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā; Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī. ‘‘Kadāci so narādicco, dhammaṃ desesi abbhutaṃ; Mahānidānasuttantaṃ, sutvā taṃ pariyāpuṇiṃ. ‘‘Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Pacchime ca bhave dāni, sākalāya puruttame; Rañño maddassa dhītāmhi, manāpā dayitā piyā. ‘‘Saha me jātamattamhi, khemaṃ tamhi pure ahu; Tato khemāti nāmaṃ me, guṇato upapajjatha. ‘‘Yadāhaṃ yobbanaṃ pattā, rūpalāvaññabhūsitā; Tadā adāsi maṃ tāto, bimbisārassa rājino. ‘‘Tassāhaṃ suppiyā āsiṃ, rūpakelāyane ratā; Rūpānaṃ dosavādīti, na upesiṃ mahādayaṃ. ‘‘Bimbisāro tadā rājā, mamānuggahabuddhiyā; Vaṇṇayitvā veḷuvanaṃ, gāyake gāpayī mamaṃ. ‘‘Rammaṃ veḷuvanaṃ yena, na diṭṭhaṃ sugatālayaṃ; Na tena nandanaṃ diṭṭhaṃ, iti maññāmase mayaṃ. ‘‘Yena veḷuvanaṃ diṭṭhaṃ, naranandananandanaṃ; Sudiṭṭhaṃ nandanaṃ tena, amarindasunandanaṃ. ‘‘Vihāya nandanaṃ devā, otaritvā mahītalaṃ; Rammaṃ veḷuvanaṃ disvā, na tappanti suvimhitā. ‘‘Rājapuññena nibbattaṃ, buddhapuññena bhūsitaṃ; Ko vattā tassa nissesaṃ, vanassa guṇasañcayaṃ. ‘‘Taṃ sutvā vanasamiddhaṃ, mama sotamanoharaṃ; Daṭṭhukāmā tamuyyānaṃ, rañño ārocayiṃ tadā. ‘‘Mahatā parivārena, tadā ca so mahīpati; Maṃ pesesi tamuyyānaṃ, dassanāya samussukaṃ. ‘‘Gaccha passa mahābhoge, vanaṃ nettarasāyanaṃ; Yaṃ sadā bhāti siriyā, sugatābhānurañjitaṃ. ‘‘Yadā ca piṇḍāya muni, giribbajapuruttamaṃ; Paviṭṭhohaṃ tadāyeva, vanaṃ daṭṭhumupāgamiṃ. ‘‘Tadā taṃ phullavipinaṃ, nānābhamarakūjitaṃ; Kokilāgītasahitaṃ, mayūragaṇanaccitaṃ. ‘‘Appasaddamanākiṇṇaṃ, nānācaṅkamabhūsitaṃ; Kuṭimaṇḍapasaṃkiṇṇaṃ, yogīvaravirājitaṃ. ‘‘Vicarantī amaññissaṃ, saphalaṃ nayanaṃ mama; Tatthāpi taruṇaṃ bhikkhuṃ, yuttaṃ disvā vicintayiṃ. ‘‘Īdise vipine ramme, ṭhitoyaṃ navayobbane; Vasantamiva kantena, rūpena ca samanvito. ‘‘Nisinno rukkhamūlamhi, muṇḍo saṅghāṭipāruto; Jhāyate vatayaṃ bhikkhu, hitvā visayajaṃ ratiṃ. ‘‘Nanu nāma gahaṭṭhena, kāmaṃ bhutvā yathāsukhaṃ; Pacchā jiṇṇena dhammoyaṃ, caritabbo subhaddako. ‘‘Suññakanti viditvāna, gandhagehaṃ jinālayaṃ; Upetvā jinamaddakkhaṃ, udayantaṃ va bhākaraṃ. ‘‘Ekakaṃ sukhamāsīnaṃ, bījamānaṃ varitthiyā; Disvānevaṃ vicintesiṃ, nāyaṃ lūkho narāsabho. ‘‘Sā kaññā kanakābhāsā, padumānanalocanā; Bimboṭṭhī kundadasanā, manonettarasāyanā. ‘‘Hemadolābhasavanā, kalikākārasutthanī; Vedimajjhāva sussoṇī, rambhoru cārubhūsanā. ‘‘Rattaṃsakupasaṃbyānā , nīlamaṭṭhanivāsanā; Atappaneyyarūpena, hāsabhāvasamanvitā. ‘‘Disvā tamevaṃ cintesiṃ, ahoyamabhirūpinī; Na mayānena nettena, diṭṭhapubbā kudācanaṃ. ‘‘Tato jarābhibhūtā sā, vivaṇṇā vikatānanā; Bhinnadantā setasirā, salālā vadanāsuci. ‘‘Saṃkhittakaṇṇā setakkhī, lambāsubhapayodharā; Valivitatasabbaṅgī, sirāvitatadehinī. ‘‘Nataṅgā daṇḍadutiyā, upphāsulikatā kisā; Pavedhamānā patitā, nissasantī muhuṃ muhuṃ. ‘‘Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsano; Dhiratthu rūpaṃ asuciṃ, ramante yattha bālisā. ‘‘Tadā mahākāruṇiko, disvā saṃviggamānasaṃ; Udaggacitto sugato, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kheme samussayaṃ; Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhinanditaṃ. ‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ; Sati kāyagatā tyatthu, nibbidā bahulā bhava. ‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ; Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaya. ‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha; Tato mānābhisamayā, upasantā carissasi. ‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ; Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya. ‘‘Tato kallitacittaṃ maṃ, ñatvāna narasārathi; Mahānidānaṃ desesi, suttantaṃ vinayāya me. ‘‘Sutvā suttantaseṭṭhaṃ taṃ, pubbasaññamanussariṃ; Tattha ṭhitāvahaṃ santī, dhammacakkhuṃ visodhayiṃ. ‘‘Nipatitvā mahesissa, pādamūlamhi tāvade; Accayaṃ desanatthāya, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Namo te sabbadassāvi, namo te karuṇākara; Namo te tiṇṇasaṃsāra, namo te amataṃ dada. ‘‘Diṭṭhigahanapakkhandā, kāmarāgavimohitā; Tayā sammā upāyena, vinītā vinaye ratā. ‘‘Adassanena vibhogā, tādisānaṃ mahesinaṃ; Anubhonti mahādukkhaṃ, sattā saṃsārasāgare. ‘‘Yadāhaṃ lokasaraṇaṃ, araṇaṃ araṇantaguṃ; Nāddasāmi adūraṭṭhaṃ, desayāmi tamaccayaṃ. ‘‘Mahāhitaṃ varadadaṃ, ahitoti visaṅkitā; Nopesiṃ rūpaniratā, desayāmi tamaccayaṃ. ‘‘Tadā madhuranigghoso, mahākāruṇiko jino; Avoca tiṭṭha khemeti, siñcanto amatena maṃ. ‘‘Tadā pakamya sirasā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ; Gantvā disvā narapatiṃ, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Aho sammā upāyo te, cintitoyamarindama; Vanadassanakāmāya, diṭṭho nibbānato muni. ‘‘Yadi te ruccate rāja, sāsane tassa tādino; Pabbajissāmi rūpehaṃ, nibbinnā munivāṇinā. ‘‘Añjaliṃ paggahetvāna, tadāha sa mahīpati; Anujānāmi te bhadde, pabbajjā tava sijjhatu. ‘‘Pabbajitvā tadā cāhaṃ, addhamāse upaṭṭhite; Dīpodayañca bhedañca, disvā saṃviggamānasā. ‘‘Nibbinnā sabbasaṅkhāre, paccayākārakovidā; Caturoghe atikkamma, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Iddhīsu ca vasī āsiṃ, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī cāpi bhavāmahaṃ. ‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo. ‘‘Atthadhammaniruttīsa, paṭibhāne tatheva ca; Parisuddhaṃ mama ñāṇaṃ, uppannaṃ buddhasāsane. ‘‘Kusalāhaṃ visuddhīsu, kathāvatthuvisāradā; Abhidhammanayaññū ca, vasippattāmhi sāsane. ‘‘Tato toraṇavatthusmiṃ, raññā kosalasāminā; Pucchitā nipuṇe pañhe, byākarontī yathātathaṃ. ‘‘Tadā sa rājā sugataṃ, upasaṅkamma pucchatha; Tatheva buddho byākāsi, yathā te byākatā mayā. ‘‘Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ; Mahāpaññānamaggāti, bhikkhunīnaṃ naruttamo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.2.289-383);
差摩长老尼证得阿罗汉果之后,安住在果乐和涅槃乐中。虽然在许多已断尽烦恼的长老尼当中,她们的智慧已经达到广大圆满的地步,但差摩因为过去所修的种种功德,她的大智慧依然显得格外突出。正因为这样,世尊坐在祇园大精舍的圣众中间,依次为比丘尼们安排座位时,依据她的大智慧,把她列为上首,说:“比丘们,在我的女弟子比丘尼中,智慧第一的,就是差摩。”(《增支部》1.235-236)有一天,她坐在一棵树下做白天的禅修,魔以青年的形象走近她,用种种欲乐来诱惑她——巴利
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca viharantiyā imissā theriyā satipi aññāsaṃ khīṇāsavattherīnaṃ paññāvepullappattiyaṃ tattha pana katādhikāratāya mahāpaññābhāvo pākaṭo ahosi. Tathā hi naṃ bhagavā jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno paṭipāṭiyā bhikkhuniyo ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā’’ti (a. ni. 1.235-236) mahāpaññatāya aggaṭṭhāne ṭhapesi. Taṃ ekadivasaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ māro pāpimā taruṇarūpena upasaṅkamitvā kāmehi palobhento –
你年轻又漂亮,我也正是青春年少;
用五支乐器奏着乐,来吧,差摩,让我们一起欢娱。巴利
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, ahampi daharo yuvā; Pañcaṅgikena turiyena, ehi kheme ramāmase’’ti. – gāthamāha ;
它的意思是:差摩,你正值青春年少,站在美好的年华,容貌端正;我也年轻,是个青年。所以,我们不要白白浪费青春,来吧,伴着五支乐器的演奏,让我们在欲乐中嬉戏、享受、玩乐吧。巴利
Tassattho – kheme, tvaṃ taruṇappattā, yobbane ṭhitā rūpasampannā, ahampi taruṇo yuvā, tasmā mayaṃ yobbaññaṃ akhepetvā pañcaṅgikena turiyena vajjamānena ehi kāmakhiḍḍāratiyā ramāma kīḷāmāti.
她听了这话之后,为了表明自己已经对诸欲和一切法生起离染,也为了揭示对方是魔罗,同时表明自己对那些执著身见的众生持有深固的厌离,而且自己已经完成了应做之事——巴利
Taṃ sutvā sā kāmesu sabbadhammesu ca attano virattabhāvaṃ tassa ca mārabhāvaṃ attābhinivesesu sattesu attano thāmagataṃ appasādaṃ katakiccatañca pakāsentī –
用这具臭秽、多病、容易坏灭的身体,
我厌恶,我羞愧,欲爱已被彻底拔除。巴利
‘‘Iminā pūtikāyena, āturena pabhaṅgunā; Aṭṭiyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā.
诸欲如同矛尖与利刃,是对诸蕴的砍斫。
你所说的欲乐,如今对我来说已是不乐。巴利
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā; Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, aratī dāni sā mama.
一切处的喜已被摧破,黑暗之蕴已粉碎;
邪恶者,你要知道:你已经被打败了,终结者!巴利
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito; Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka.
敬拜星宿,在林中侍奉火神;
愚痴的人不知道事物真实的样子,却以为自己得到了清净。巴利
‘‘Nakkhattāni namassantā, aggiṃ paricaraṃ vane; Yathābhuccamajānantā, bālā suddhimamaññatha.
而我确实也礼敬正等正觉者、人中最上者;
我从一切苦中解脱出来,成了奉行导师教法的人。她说了这些偈颂。巴利
‘‘Ahañca kho namassantī, sambuddhaṃ purisuttamaṃ; Pamuttā sabbadukkhehi, satthusāsanakārikā’’ti. – imā gāthā abhāsi;
在这里,在林间侍奉火,指的是在苦行林里做火供。不知如实,就是不能如实地遍知诸转起。这里剩下的内容,因为前面已经讲过,所以很容易明白。巴利
Tattha aggiṃ paricaraṃ vaneti tapovane aggihuttaṃ paricaranto. Yathābhuccamajānantāti pavattiyo yathābhūtaṃ aparijānantā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.
4. 善生长老尼偈颂注疏巴利
4. Sujātātherīgāthāvaṇṇanā
“盛装华服”等偈颂,是善生长老尼的偈颂。她也在过去诸佛那里积下了善根,一世又一世地积累趋向解脱的善业,渐渐圆满了获得解脱的资粮。到这一尊佛出世的时候,她出生在沙祇城的一个豪富之家。长大后,父母把她嫁给了同一种姓的长者之子,她便去了夫家。在那里和丈夫一起过着幸福的生活。有一天,她到园林里去参加星宿节的游乐,之后和随从们一起回城,在安阇那林中看见了导师,心里生起净信,就走上前去礼敬,然后坐在一边。导师为她按次第说法,知道她的心已经柔软堪用,便进一步开示最殊胜的法义。说法结束时,她因为自己过去所积的善根,以及智慧已经成熟,又加上导师说法的善巧,就在原座上证得了具足无碍解的阿拉汉果。她礼敬导师后回到家里,征得丈夫和父母的同意,依照导师的教命前往比丘尼寺,在比丘尼众面前出家。出家之后,她回顾自己的修行,以感叹的方式说道:巴利
Alaṅkatā suvasanātiādikā sujātāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde sāketanagare seṭṭhikule nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi samānajātikassa seṭṭhiputtassa dinnā hutvā patikulaṃ gatā. Tattha tena saddhiṃ sukhasaṃvāsaṃ vasantī ekadivasaṃ uyyānaṃ gantvā nakkhattakīḷaṃ kīḷitvā parijanena saddhiṃ nagaraṃ āgacchantī añjanavane satthāraṃ disvā pasannamānasā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassā anupubbiṃ kathaṃ kathetvā kallacittataṃ ñatvā upari sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanaṃ pakāsesi. Sā desanāvasāne attano katādhikāratāya ñāṇassa paripākaṃ gatattā ca , satthu ca desanāvilāsena yathānisinnāva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā satthāraṃ vanditvā gehaṃ gantvā sāmikañca mātāpitaro ca anujānāpetvā satthuāṇāya bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaji. Pabbajitvā ca attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
她佩戴着装饰,穿着华丽,戴着花环,身上涂了檀香。
全身装饰着各种饰品,由成群的女仆簇拥着。巴利
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanokkhitā; Sabbābharaṇasañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā.
带着各种饭食和饮料,还有不少嚼食和软食;
从家里出来以后,我就朝园林走去。巴利
‘‘Annaṃ pānañca ādāya, khajjaṃ bhojjaṃ anappakaṃ; Gehato nikkhamitvāna, uyyānamabhihārayiṃ.
在那里玩够了、闹够了,就回到自己家里;
我为了看精舍,进入了娑枳多的安阇那林。巴利
‘‘Tattha ramitvā kīḷitvā, āgacchantī sakaṃ gharaṃ; Vihāraṃ daṭṭhuṃ pāvisiṃ, sākete añjanaṃ vanaṃ.
看见世间之光后,我向他礼敬,然后坐了下来。
他出于悲悯,为我宣说了法,那位具眼者。巴利
‘‘Disvāna lokapajjotaṃ, vanditvāna upāvisiṃ; So me dhammamadesesi, anukampāya cakkhumā.
听了大仙的话之后,我确实通达了真理。
就在那里,我触证了离尘之法、不死之境。巴利
‘‘Sutvā ca kho mahesissa, saccaṃ sampaṭivijjhahaṃ; Tattheva virajaṃ dhammaṃ, phusayiṃ amataṃ padaṃ.
从那时起,我既了知正法,便出家成为无家者。
三明已经证得,佛陀的教法没有落空。巴利
‘‘Tato viññātasaddhammā, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Tisso vijjā anuppattā, amoghaṃ buddhasāsana’’nti. –
他诵出了这些偈颂。巴利
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“装饰的”就是打扮得漂亮。为了说明她装饰打扮的样子,所以说“穿着华丽、戴着花环、涂了栴檀香”。其中,“戴着花环”就是身上戴着花鬘。“涂了栴檀香”就是用栴檀涂抹身体。“为一切饰物所遍覆”就是用手镯等一切饰物,以装饰的方式覆盖全身。巴利
Tattha alaṅkatāti vibhūsitā. Taṃ pana alaṅkatākāraṃ dassetuṃ ‘‘suvasanā mālinī candanokkhitā’’ti vuttaṃ. Tattha mālinīti mālādhārinī. Candanokkhitāti candanānulittā. Sabbābharaṇasañchannāti hatthūpagādīhi sabbehi ābharaṇehi alaṅkāravasena sañchāditasarīrā.
拿了大量米饭之类的饭食、芒果饮料之类的饮品、面团之类的嚼食,以及其他算作软食的食物。所谓“带往园林”,意思是借着星宿节日的游乐,把她带到园林里去。这句话的意思是:把饮食等物带到那里,和随从一起嬉戏、享乐、游玩。巴利
Annaṃpānañca ādāya, khajjaṃ bhojjaṃ anappakanti sāliodanādiannaṃ, ambapānādipānaṃ, piṭṭhakhādanīyādikhajjaṃ, avasiṭṭhaṃ āhārasaṅkhātaṃ bhojjañca pahūtaṃ gahetvā. Uyyānamabhihārayinti nakkhattakīḷāvasena uyyānaṃ upanesiṃ. Annapānādiṃ tattha ānetvā saha parijanena kīḷantī ramantī paricāresinti adhippāyo.
我进入了娑枳多城附近的安阇那林中的精舍。巴利
Sākete añjanaṃ vananti sāketasamīpe añjanavane vihāraṃ pāvisiṃ.
以智慧之灯成为世间的光明,这就是“世间灯明”的意思。巴利
Lokapajjotanti ñāṇapajjotena lokassa pajjotabhūtaṃ.
触证就是已经触到、达到了的意思。其余部分和前面说的一样。巴利
Phusayinti phusiṃ, adhigacchinti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
5. 无譬喻长老尼偈颂解释巴利
5. Anopamātherīgāthāvaṇṇanā
“出身高贵之家”等偈颂,是无譬喻长老尼所说的偈颂。她也在过去诸佛那里积下了善根,在一次次投生中不断积累趋向解脱的善法,渐渐使能成熟解脱的诸法得以增长。到了现在这位佛陀出世的时代,她出生在娑枳多城,是一位名叫中部的富家长者的女儿。因为她容貌殊胜,就得名为“无譬喻”。到她该婚嫁的年纪,许多富家子弟、大臣和国王都派人到她父亲那里说:“把您的女儿无譬喻嫁给我们吧,我们会给您这样那样的财物。”她听了这话,因为善根已经具足,心想:“居家生活对我没有意义。”于是来到导师身边,听了法之后,由于智慧已经成熟,便依照开示修起观来,使观修不断纯熟,依次第的道阶而安住在第三果。她向导师请求出家,遵照导师的吩咐前往比丘尼住处,在众比丘尼面前出家,到第七天证得阿罗汉果。她回顾自己的修行,以感兴的言辞说道:巴利
Ucce kuletiādikā anopamāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena vimuttiparipācanīye dhamme paribrūhitvā imasmiṃ buddhuppāde sāketanagare majjhassa nāma seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Tassā rūpasampattiyā anopamāti nāmaṃ ahosi. Tassā vayappattakāle bahū seṭṭhiputtā rājamahāmattā rājāno ca pitu dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘attano dhītaraṃ anopamaṃ dehi, idañcidañca te dassāmā’’ti. Sā taṃ sutvā upanissayasampannatāya ‘‘gharāvāsena mayhaṃ attho natthī’’ti satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā ñāṇassa paripākaṃ gatattā desanānusārena vipassanaṃ ārabhitvā taṃ ussukkāpentī maggapaṭipāṭiyā tatiyaphale patiṭṭhāsi. Sā satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā satthuāṇāya bhikkhunupassayaṃ upagantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajitvā sattame divase arahattaṃ sacchikatvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
我出生在多财大富的高贵家族;
她容貌端丽,是中部长者的亲生女儿。巴利
‘‘Ucce kule ahaṃ jātā, bahuvitte mahaddhane; Vaṇṇarūpena sampannā, dhītā majjhassa atrajā.
我被王子们追求,被富豪子弟们贪恋;
他派了使者给我的父亲,说:把那位无与伦比的女子给我。巴利
‘‘Patthitā rājaputtehi, seṭṭhiputtehi gijjhitā; Pitu me pesayī dūtaṃ, detha mayhaṃ anopamaṃ.
你的女儿无与伦比,不论她值多少,
在那之外,再给八倍数量的黄金和种种珍宝。巴利
‘‘Yattakaṃ tulitā esā, tuyhaṃ dhītā anopamā; Tato aṭṭhaguṇaṃ dassaṃ, hiraññaṃ ratanāni ca.
我看到正等觉者之后,世间最上、无与伦比的无上……
我礼敬了他的双脚,然后坐到一边。巴利
‘‘Sāhaṃ disvāna sambuddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ anuttaraṃ; Tassa pādāni vanditvā, ekamantaṃ upāvisiṃ.
他出于悲悯,为我开示了法,那位乔达摩。
坐在那个座位上,我证得了第三果。巴利
‘‘So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo; Nisinnā āsane tasmiṃ, phusayiṃ tatiyaṃ phalaṃ.
从那以后,我剃掉头发,出家过起了没有家的生活。
从我渴爱被特别标明那天起,到今天已经是第七个夜晚了。巴利
‘‘Tato kesāni chetvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visesitā’’ti. –
她诵出了这些偈颂。巴利
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“出身高贵家族”是指最殊胜的吠舍家族。“拥有大量财富”是指拥有装饰品等丰富的财物。“大富”是说拥有像埋藏的宝藏那样多达四亿的巨额财富,因此称为大富;我就是出生在这样的家庭——应当这样理解。“具足容貌与身相”是指具足容貌、具足身相,意思是具备润泽光亮的肤色,以及衣服饰品等身体各部分的圆满。“是摩阇的亲生女儿”是指那位名叫摩阇的富豪的亲生女儿。巴利
Tattha ucce kuleti uḷāratame vessakule. Bahuvitteti alaṅkārādipahūtavittūpakaraṇe. Mahaddhaneti nidhānagatasseva cattārīsakoṭiparimāṇassa mahato dhanassa atthibhāvena mahaddhane ahaṃ jātāti yojanā. Vaṇṇarūpena sampannāti vaṇṇasampannā ceva rūpasampannā ca, siniddhabhāsurāya chavisampattiyā vatthābharaṇādisarīrāvayavasampattiyā ca samannāgatāti attho. Dhītā majjhassa atrajāti majjhanāmassa seṭṭhino orasā dhītā.
王子们追求她,心里想着:怎样才能得到她呢?同样,富家子弟也贪求、渴望她。王子等人派使者到父亲那里,说:把无与伦比的美人给我,把无与伦比的美人给我!巴利
Patthitā rājaputtehīti ‘‘kathaṃ nu kho taṃ labheyyāmā’’ti rājakumārehi abhipatthitā. Seṭṭhiputtehi gijjhitāti tathā seṭṭhikumārehipi abhigijjhitā paccāsīsitā. Detha mayhaṃ anopamanti rājaputtādayo ‘‘detha mayhaṃ anopamaṃ detha mayha’’nti pitu santike dūtaṃ pesayiṃsu.
相师们估定了她,即“你的女儿无譬喻值多少财富”,就是被懂得相术的人判定价值。接着这样理解:他派使者到我父亲那里说:“我将给出那的八倍。”其余部分和前面所说的一样。巴利
Yattakaṃ tulitā esāti ‘‘tuyhaṃ dhītā anopamā yattakaṃ dhanaṃ agghatī’’ti tulitā lakkhaṇaññūhi paricchinnā, ‘‘tato aṭṭhaguṇaṃ dassāmī’’ti pitu me pesayi dūtanti yojanā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
6. 大爱道长老尼偈颂注释巴利
6. Mahāpajāpatigotamītherīgāthāvaṇṇanā
“佛陀雄者,我礼敬您”等偈颂,是大爱道长老尼所说的偈颂。据说,她也是在莲华上佛的时代,出生在天鹅城的一个良家。长大后,她在导师面前听法,看见导师把一位比丘尼安排在耆宿第一的位置上,于是做了发愿的善业,希求那个位置。她终生行布施等善行,在天界和人间轮回十万大劫。后来,在迦叶佛和我们的佛陀之间的无佛时期,她投生在波罗奈城,成为五百名女奴中的首领。那时,临近雨安居,五位独觉佛从欢喜根山下来,进入仙人堕处托钵乞食,然后又回到仙人堕处。他们为了雨安居,正寻找手工活来搭建茅屋。她看见后,就劝请那些女奴和她们的主人,建起五间配有经行处等设施的茅屋,准备好床、座、饮用水和日常器皿等,请独觉佛们答应在那里住满三个月的雨安居,并安排了轮流供食。轮到她供食的日子,如果有谁无法供养,她就自己从家中拿出食物来供养。这样护持了三个月,到了自恣日,她让每位女奴各拿出一块布,共得五百块粗布。她们把这些布翻转缝合,为五位独觉佛做成三衣,然后供养给他们。独觉佛就在她们眼前,腾空飞往香醉山而去。巴利
Buddhavīra namo tyatthūtiādikā mahāpajāpatigotamiyā gāthā. Ayampi kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ rattaññūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā, adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsaritvā, kassapassa ca bhagavato antare amhākañca bhagavato buddhasuññe loke bārāṇasiyaṃ pañcannaṃ dāsisatānaṃ jeṭṭhikā hutvā nibbatti. Atha sā vassūpanāyikasamaye pañca paccekabuddhe nandamūlakapabbhārato isipatane otaritvā, nagare piṇḍāya caritvā isipatanameva gantvā, vassūpanāyikasamaye kuṭiyā atthāya hatthakammaṃ pariyesante disvā, tā dāsiyo tāsaṃ attano ca sāmike samādapetvā caṅkamādiparivārasampannā pañca kuṭiyo kāretvā, mañcapīṭhapānīyaparibhojanīyabhājanādīni upaṭṭhapetvā paccekabuddhe temāsaṃ tattheva vasanatthāya paṭiññaṃ kāretvā vārabhikkhaṃ paṭṭhapesuṃ. Yā attano vāradivase bhikkhaṃ dātuṃ na sakkoti, tassā sayaṃ sakagehato nīharitvā deti. Evaṃ temāsaṃ paṭijaggitvā pavāraṇāya sampattāya ekekaṃ dāsiṃ ekekaṃ sāṭakaṃ vissajjāpesi. Pañcathūlasāṭakasatāni ahesuṃ. Tāni parivattāpetvā pañcannaṃ paccekabuddhānaṃ ticīvarāni katvā adāsi. Paccekabuddhā tāsaṃ passantīnaṃyeva ākāsena gandhamādanapabbataṃ agamaṃsu.
她们也一生行善,死后都投生到了天界。其中为首的那位从天界命终后,投生在波罗奈城附近一个织工村里的织工首领家中。她长大后,见到莲花腹王的五百位独觉佛,心生敬爱,一一礼拜,并供养食物。那些独觉佛用完斋后,就去了香醉山。她也一生行善,在天界和人间之间轮回,直到我们的导师出世之前,才投生到天臂城大善觉王的家中,依族姓取名乔达弥,是摩诃摩耶的妹妹。相师们预言说:这两位女子腹中所怀的孩子,将来都会成为转轮圣王。净饭大王在她们到了适婚年龄时,为两人举行婚礼,迎娶到自己宫中。巴利
Tāpi sabbā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Tāsaṃ jeṭṭhikā tato cavitvā bārāṇasiyā avidūre pesakāragāme pesakārajeṭṭhakassa gehe nibbattitvā viññutaṃ patvā, padumavatiyā putte pañcasate paccekabuddhe disvā sampiyāyamānā sabbe vanditvā bhikkhaṃ adāsi. Te bhattakiccaṃ katvā gandhamādanameva agamaṃsu. Sāpi yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsarantī amhākaṃ satthu nibbattito puretarameva devadahanagare mahāsuppabuddhassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, gotamītissā gottāgatameva nāmaṃ ahosi; mahāmāyāya kaniṭṭhabhaginī. Lakkhaṇapāṭhakāpi ‘‘imāsaṃ dvinnampi kucchiyaṃ vasitā dārakā cakkavattino bhavissantī’’ti byākariṃsu. Suddhodanamahārājā vayappattakāle dvepi maṅgalaṃ katvā attano gharaṃ abhinesi.
后来,当我们的导师出世、转动殊胜的法轮,次第地在各处利益应当受教化的众生时,他正住在毗舍离附近的尖顶阁讲堂。净饭大王在白伞盖下悟了阿罗汉果,随即般涅槃。那时,大爱道乔达弥想出家,第一次向导师请求出家,没有得到允许;第二次,她让人剃去头发,穿上袈裟,在《争论经》说完的时候(《经集》第868颂起),便和五百位已出家的释迦族王子以及随从女仆一同前往毗舍离。她通过阿难长老向导师恳请,终于依八重法得到了出家与具足戒。其余的人则都一时同得具足戒。这里是概要,详细的情形在巴利圣典中已有记载。巴利
Aparabhāge amhākaṃ satthari uppajjitvā pavattitavaradhammacakke anupubbena tattha tattha veneyyānaṃ anuggahaṃ karonte vesāliṃ upanissāya kūṭāgārasālāyaṃ viharante suddhodanamahārājā setacchattassa heṭṭhā arahattaṃ sacchikatvā parinibbāyi. Atha mahāpajāpatigotamī pabbajitukāmā hutvā satthāraṃ ekavāraṃ pabbajjaṃ yācamānā alabhitvā dutiyavāraṃ kese chindāpetvā kāsāyāni acchādetvā kalahavivādasuttantadesanāpariyosāne (su. ni. 868 ādayo) nikkhamitvā pabbajitānaṃ pañcannaṃ sakyakumārasatānaṃ pādaparicārikāhi saddhiṃ vesāliṃ gantvā ānandattheraṃ satthāraṃ yācāpetvā aṭṭhahi garudhammehi (a. ni. 8.51; cūḷava. 403) pabbajjañca upasampadañca paṭilabhi. Itarā pana sabbāpi ekatoupasampannā ahesuṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ vatthu pāḷiyaṃ āgatameva.
大爱道就这样受了具足戒。她来到导师跟前,顶礼之后站在一边。导师便为她说法。她从导师那里领受了禅修业处,精勤修行,不久就证得了阿罗汉果,具足神通与无碍解。其余五百位比丘尼则在《难陀教诫经》讲完时证得了六种神通。后来有一天,导师坐在祇园大寺的圣众中间,为比丘尼们安排位次,把大爱道放在出家最久的比丘尼中的首位。她以果位的安乐和涅槃的安乐度日,心怀感恩。有一天,她先赞叹导师的功德,接着说明导师的恩德,以此方式作出了证悟的宣告:巴利
Evaṃ upasampannā pana mahāpajāpatigotamī satthāraṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Athassā satthā dhammaṃ desesi. Sā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanamanuyuñjantī na cirasseva abhiññāpaṭisambhidāparivāraṃ arahattaṃ pāpuṇi. Sesā pana pañcasatā bhikkhuniyo nandakovādapariyosāne (ma. ni. 3.398 ādayo) chaḷabhiññā ahesuṃ. Athekadivasaṃ satthā jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno bhikkhuniyo ṭhānantare ṭhapento mahāpajāpatigotamiṃ rattaññūnaṃ bhikkhunīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmentī kataññutāya ṭhatvā ekadivasaṃ satthu guṇābhitthavanapubbakaupakārakavibhāvanāmukhena aññaṃ byākarontī –
礼敬您,佛陀勇者,一切众生中的至高者。
您把我和其他许多人都从苦里救了出来。巴利
‘‘Buddhavīra namo tyatthu, sabbasattānamuttama; Yo maṃ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṃ janaṃ.
一切苦都已经被彻底看透,作为根源的渴爱也已经干涸断尽;
我已经修成了八支圣道,也亲自触证了灭。巴利
‘‘Sabbadukkhaṃ pariññātaṃ, hetutaṇhā visositā; Bhāvito aṭṭhaṅgiko maggo, nirodho phusito mayā.
过去生中,我曾是母亲、儿子、父亲、兄弟,也曾是祖母。
因为不如实了知,我一直在轮回中流转,找不到停靠的地方。巴利
‘‘Mātā putto pitā bhātā, ayyakā ca pure ahuṃ; Yathābhuccamajānantī, saṃsariṃhaṃ anibbisaṃ.
我确实亲眼见过那位世尊,这是我最后的身躯。
生的轮回已尽,如今再无后有。巴利
‘‘Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṃ samussayo; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
已经发起精进、心向解脱,始终坚定而勇猛地努力;
看到弟子们和睦相处,这就是对诸佛的礼敬。巴利
‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame; Samagge sāvake passe, esā buddhāna vandanā.
摩耶夫人确实是为了众多人的利益,才生下了乔达摩。
乔达摩为受疾病和死亡折磨的人驱除了苦蕴。他诵出了这些偈颂。巴利
‘‘Bahūnaṃ vata atthāya, māyā janayi gotamaṃ; Byādhimaraṇatunnānaṃ, dukkhakkhandhaṃ byapānudī’’ti. – imā gāthā abhāsi;
这里说的“佛陀中的英雄”,是指在觉悟四圣谛的佛陀们当中的英雄。因为一切佛陀都是靠最上等的精进觉悟四圣谛,或者说,他们凭四种正勤的精进,战胜了一切该战胜的,所以被称为英雄。而世尊因为圆满了精进波罗蜜,以具备四支的精进决意,完成了超胜的四种正勤事业,又把这种精进善巧地安置在所教化众生的心相续中,尤其在精进这方面,所以有资格被称为英雄。“向你致敬”就是向你行礼、致意。“一切众生中最尊上者”,意思是在无足、两足、四足、多足等各类众生当中,世尊以戒等功德最为尊上。为了显示导师饶益众生功德的某一方面,先说了“他把我从苦中救出来,也救了许多其他人”,接着要说明自己已从苦中解脱,于是诵出“一切苦”这首偈颂。巴利
Tattha buddhavīrāti catusaccabuddhesu vīra, sabbabuddhā hi uttamavīriyehi catusaccabuddhehi vā catubbidhasammappadhānavīriyanipphattiyā vijitavijayattā vīrā nāma. Bhagavā pana vīriyapāramipāripūriyā caturaṅgasamannāgatavīriyādhiṭṭhānena sātisayacatubbidhasammappadhānakiccanipphattiyā tassā ca veneyyasantāne sammadeva patiṭṭhāpitattā visesato vīriyayuttatāya vīroti vattabbataṃ arahati. Namo tyatthūti namo namakkāro te hotu. Sabbasattānamuttamāti apadādibhedesu sattesu sīlādiguṇehi uttamo bhagavā. Tadekadesaṃ satthupakāraguṇaṃ dassetuṃ, ‘‘yo maṃ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṃ jana’’nti vatvā attano dukkhā pamuttabhāvaṃ vibhāventī ‘‘sabbadukkha’’nti gāthamāha.
接着,为了从某个方面说明从轮回之苦中解脱,说了“母、子”这首偈颂。其中,“不如实了知”是指不能如实了知转生的因等。“在轮回中没有找到立足之处”是说:在轮回大海中找不到依靠,得不到安稳,只是随着在各趣中一生又一生地受生而不断轮回。于是说了“母、子”等话。意思是:在某一世中,这人曾是他的母亲;在另一世中,这人又是他的儿子;在另一世中,又是他的父亲、兄弟。巴利
Puna yato pamocesi, taṃ vaṭṭadukkhaṃ ekadesena dassentī ‘‘mātā putto’’ti gāthamāha. Tattha yathābhuccamajānantīti pavattihetuādiṃ yathābhūtaṃ anavabujjhantī. Saṃsariṃhaṃ anibbisanti saṃsārasamudde patiṭṭhaṃ avindantī alabhantī bhavādīsu aparāparuppattivasena saṃsariṃ ahanti kathentī āha ‘‘mātā putto’’tiādi. Yasmiṃ bhave etassa mātā ahosi, tato aññasmiṃ bhave tasseva putto, tato aññasmiṃ bhave pitā bhātā ahūti attho.
“我已见到”这句偈颂,也是在说明自己已经从苦中解脱出来。其中,“我已见到那位世尊”是说:那位世尊、正自觉者,我以亲见出世间法的智眼,直接地、现前地见到了。因为凡是见到法的人,就可说是见到了世尊。正如经中所说:“婆迦梨,凡是见到法的人,就是见到了我。”等等。巴利
‘‘Diṭṭhohi me’’ti gāthāyapi attano dukkhato pamuttabhāvameva vibhāveti. Tattha diṭṭho hi me so bhagavāti so bhagavā sammāsambuddho attanā diṭṭhalokuttaradhammadassanena ñāṇacakkhunā mayā paccakkhato diṭṭho. Yo hi dhammaṃ passati, so bhagavantaṃ passati nāma. Yathāha – ‘‘yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādi (saṃ. ni. 3.87).
已发起精进,就是提起精进。心已投向,就是心被送往涅槃。恒常坚固精勤,就是为了达到还没达到的、为了让已经达到的更加广大,一切时候都坚固精勤。和合,就是因为戒和见的一致而和合共住。由于是在听闻导师说法的最后阶段才生起的,所以能如实看见这些弟子:“这些是站在道上的,这些是站在果位上的。”这就是对诸佛的礼敬:对作为导师法身的圣弟子们,以及对作为圣者境界的出世法,亲自现证;这就是对正自觉者和声闻佛陀的礼敬,也就是如实倾向于功德。巴利
Āraddhavīriyeti paggahitavīriye. Pahitatteti nibbānaṃ pesitacitte. Niccaṃ daḷhaparakkameti apattassa pattiyā pattassa vepullatthāya sabbakālaṃ thiraparakkame. Samaggeti sīladiṭṭhisāmaññena saṃhatabhāvena samagge. Satthudesanāya savanante jātattā sāvake, ‘‘ime maggaṭṭhā ime phalaṭṭhā’’ti yāthāvato passati. Esā buddhāna vandanāti yā satthu dhammasarīrabhūtassa ariyasāvakānaṃ ariyabhāvabhūtassa ca lokuttaradhammassa attapaccakkhakiriyā, esā sammāsambuddhānaṃ sāvakabuddhānañca vandanā yāthāvato guṇaninnatā.
“为了众多人的利益”这句结尾偈颂,也是在说明导师对世间有广大的利益。至于其中在义理上没有详细分析的地方,那是很容易理解的。巴利
‘‘Bahūnaṃ vata atthāyā’’ti osānagāthāyapi satthu lokassa bahūpakārataṃyeva vibhāveti. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
有一次,世尊住在毗舍离时,住在大林尖顶阁讲堂,大爱道乔达弥自己则住在毗舍离的比丘尼精舍。午前时分,她到毗舍离城中托钵乞食,吃完饭以后,回到自己的日间住处,按固定的时间以果等至之乐度过。从果等至出定后,她回顾自己的修行,心生欢喜,接着观察自己的寿行,知道寿行已经耗尽。于是她想:“不如我现在就去精舍,请世尊允许,向那些值得尊敬的长老和所有同梵行者告辞,然后回到这里入般涅槃。”就像这位长老尼所想的,作为她眷属的五百位比丘尼也生起了同样的念头。因此,《譬喻》中说:巴利
Athekadā mahāpajāpatigotamī satthari vesāliyaṃ viharante mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ sayaṃ vesāliyaṃ bhikkhunupassaye viharantī pubbaṇhasamayaṃ vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā bhattaṃ bhuñjitvā attano divāṭṭhāne yathāparicchinnakālaṃ phalasamāpattisukhena vītināmetvā phalasamāpattito vuṭṭhāya attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajātā attano āyusaṅkhāre āvajjentī tesaṃ khīṇabhāvaṃ ñatvā evaṃ cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ anujānāpetvā manobhāvanīye ca there sabbeva sabrahmacariye āpucchitvā idheva āgantvā parinibbāyeyya’’nti. Yathā ca theriyā, evaṃ tassā parivārabhūtānaṃ pañcannaṃ bhikkhunisatānaṃ parivitakko ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.2.97-288) –
有一次,世间之光住在毗舍离的大林里。
在尖顶楼阁中,在讲堂里,人中御者安住。
那时,胜者的姨母,大爱道比丘尼;
那时,在那座美丽的城中,比丘尼精舍建好之后,她住在那里。
与五百位已得解脱的比丘尼在一起,
当他独自待在静处时,心里冒出了这样的念头:
佛陀的般涅槃,或上首弟子双人的;
我见不到罗睺罗、阿难和难陀。
无论是佛陀般涅槃,还是两位上首声闻弟子般涅槃,
大迦叶、难陀、阿难和罗睺罗。
提前舍弃寿行而达寂灭。
我得到了世间怙主、大仙的许可,就可以去了。
同样地,五百位比丘尼也这样想过;
舍摩等人也同样生起了这样的想法。
那时大地震动,天鼓发出轰鸣。
住在精舍和附近的天神们,被忧愁折磨着。
她们悲痛地哭喊着,极其哀伤,在那里流下了眼泪。
那些和她们是朋友关系的比丘尼们,走到乔达弥跟前。
她们恭敬地以头顶礼双足,说出这番话:
在那里,我们被水滴洒淋,尊母啊,已入独处静处。
大地震动摇晃,天鼓轰然鸣响;
连悲泣声也听得见,乔达弥,这到底是为了什么?
那时,她把自己心里想的一切都说了出来。
她们也全都说出了自己心里所想的。
夫人,如果你欢喜的话,涅槃是至高吉祥的,
我们大家都会涅槃,这是佛陀所允许的,善行女。
我们一起离开了家,也离开了存在。
我们将一同前往涅槃,那无上的境界。
“对那些正走向涅槃的人,我还能说什么呢?”她这样说道。
那时,她和所有比丘尼一起离开了比丘尼的住处。
住在精舍里的天神们,请原谅我。
这是我最后一次看见比丘尼的住处。
那里没有衰老和死亡,也不会遇到不喜欢的人;
与所爱者永不分离,我将前往那无为之境。
那些还没断除贪欲的人听了这话,是善逝的亲子;
他们被忧愁压垮,痛哭道:“唉,我们真是福薄啊!”
比丘尼的住处空荡荡的,她们走了以后,这里就变得空无一人。
就像天亮时星星隐没不见,胜者的女儿们也同样消失了。
乔达弥带着五百人一同走向涅槃。
就像恒河与五条河流一起流向大海。
有信心的近事女们看见正走在街上的女人们;
从家里出来,向足顶礼之后,说了这番话。
大富大贵的人啊,请你心生欢喜,不要抛下我们这些无依无靠的人。
她们不适合与你一同入涅槃,因那份渴望而悲泣。
为了消除她们的忧伤,她说出了温柔的话语。
孩子们,哭够了,今天正是你们欢笑的时候。
我已经彻底看透了苦,也舍弃了苦的根源;
我已经亲自证得了灭,也把道修得很好。
我已承事导师,圆满了佛陀的教法;
沉重的负担已经放下,生的牵引已被彻底清除。
为了这个目的,他们从在家出家,过起了无家的生活;
我出家求的那个目标,我已经达到了,就是一切结缚的彻底断尽。
只要佛陀和他的正法还在世间完好地延续着,
孩子们,现在是我该入涅槃的时候了,不要为我悲伤。
憍陈如、阿难、难陀等人还健在,罗睺罗也在,胜者仍然住世;
僧团安乐又和合,外道已被彻底打垮。
甘蔗王族的声誉因摧破魔罗而高高耸立;
女儿们,现在不正是我该为证入涅槃的时候吗?
我从很久以前就盼望的事,今天终于实现了。
这是欢庆鼓之时啊,女儿们,你们为什么哭呢?
如果你们对我还有怜悯,如果还念着我的恩情,
为了正法长久住世,你们所有人都要发起坚定的精进。
我曾请求,正觉者才允许女人出家。
所以,你们要照着我所欢喜的那样去奉行。
她这样教导之后,被比丘尼众簇拥着;
她走近佛陀,礼敬之后,说了这番话。
我是善逝您的母亲,而您,大英雄,是我的父亲。
乔达摩啊,您是赐予正法之乐的依怙,我因您而得以重生。
善逝,您的这个色身是我养大的。
我这无可指责的法身,是你养育长大的。
我曾用那暂时平息渴爱的乳汁哺育你;
我已经被你用寂静无上的法乳喂养过。
大牟尼啊,在系缚与守护这件事上,你不欠我什么。
想求儿子的女人们祈求,就得到了这样的儿子。
曼陀多等诸王的母亲,她仍在轮回的海洋里。
儿子啊,是你把我从沉溺中救了出来,让我渡过了轮回的苦海。
国王的母亲被称为大皇后,这样的名号对女人来说很容易得到。
被称为佛陀之母的这个名号,是极其难得稀有的。
大雄啊,我的这个誓愿已经由你实现了。
无论渺小还是巨大,那一切都已被我填满。
我想入般涅槃,舍弃这个身体;
大英雄啊,请允许我吧,终结痛苦、引导众生的导师。
那双脚像莲花一样柔软,布满了轮相、钩相和幢相。
请把脚伸出来,我要向您这位最殊胜的儿子行礼。
请让这具像金堆一样的身体显露出来;
导师,我已善见您的身体,正走向寂静。
具足三十二相、被美妙光辉庄严的身躯;
胜者向姨母展示了他,像傍晚的云霞映着初升的太阳。
就像盛开的红莲花,又像初升太阳的光辉;
于是她以头礼拜那双足底上刻有轮相的足底。
我向人中之日致敬,向太阳族的旗帜致敬。
在我最后临命终时,我不会再见到你。
女人被认为是世间最上者,是所有过失的根源。
如果我有什么过错,慈悲者啊,请您原谅我。
我曾一次又一次地向你请求允许女性出家;
如果在这件事上我有什么过错,人中最胜者啊,请您原谅。
勇者啊,我是得到您的允许才教导比丘尼们的;
如果这里面有什么讲得不对的地方,请您宽恕,宽恕之主。
对不可忍的人尚且要忍,何况是对以功德为庄严的人呢?
我还能对你说什么呢?你就要走向涅槃了。
我的比丘僧团清净无缺,能够承受从这世间出离。
天亮时,看见那些遭遇灾祸的人,就像月牙一样消逝离去。
那时,那些比丘尼围绕在胜者之首的周围,就像群星跟随着月亮环绕须弥山一样。
她们右绕之后,又恭敬地顶礼他的双足,然后站立在一旁,凝视着他的面容。
眼睛从来不曾因为看见你而满足,耳朵也从来不曾因为听你说法而满足;
我的心只因为尝到了你的法味,就得到了满足。
当你在众人中发出狮子吼时,你是摧毁论敌者,
凡是能见到你面容的人,人中雄牛啊,他们都是有福的人。
手指修长,指甲红铜色,脚踵宽广而美好;
凡是向这双脚顶礼的人,他们也是有福的,是具足功德的人。
令人惬意、令人欢喜,能消除过失,并且带来利益;
凡是听到这些话语的人,也都是有福之人,人中最尊贵者啊。
大雄啊,我是你的祝福,一心致力于敬拜双足与苦行。
凭借吉祥者的善语,我渡过了轮回的荒漠。
于是她禀告了比丘僧团,这位持戒清净者;
向罗睺罗、阿难和难陀行礼之后,说了这番话:
就像毒蛇窝一样、疾病的住处,这具身体;
已经厌离了这苦的聚集处,这老与死所行的领域。
这个身体混杂着各种污垢,受别人控制,自己一点做不了主。
因此我想就此入涅槃,孩子们,请你们同意。
难陀和罗睺罗跋陀,已经远离忧恼,诸漏已尽;
他们安住于不动摇的境地,坚定而稳固,思惟着法的本性。
可厌弃啊,有为法动摇不定,没有坚实,犹如芭蕉。
就像幻象和阳焰一样,短暂而无法保持不变。
这位胜者的姨母、佛陀的养母,竟也到了这般境地——
乔达弥走向灭尽,一切造作皆是无常。
那时,阿难还是个有学,满心忧愁,是胜者的弟子;
在那里,他流着泪,悲叹着,样子实在可怜。
唉,乔达弥已经走向寂静,看来佛陀也快要入涅槃了。
他不久就会离去,就像没有柴薪的火一样。
乔达弥对正在这样悲叹的阿难说道:
听闻如海般深广,一心专注于侍奉佛陀。
儿子啊,不该悲伤,欢乐的时刻已经来到。
儿子,你是我的庇护处,我已达到那涅槃。
孩子,因为你,我允许我们出家了。
儿子,别不开心,你的辛苦没有白费。
古代导师们和外道导师们都没见过的境界,
那境界,是那些年仅七岁、娇嫩年幼的女孩们所感受到的。
守护佛陀教法的你啊,这是你最后一次见到我了。
在那里,我要走了,儿子;我已去了那里,在那里(人)不被看见。
有时,世间至高无上的导师在说法时,会丢弃;
那时,我怀着怜愍之心,说出了祈愿的话。
大雄啊,愿您长久活着;大牟尼啊,愿您住世一劫。
为了利益一切世间,愿你成为不老不死。
佛陀曾对那位如此说话的女子这样说,他对我如此说:
佛陀们并不该像你那样受到礼敬,乔达弥。
那么,全知者,如来到底应该怎样被礼敬呢?
佛陀为什么不被礼敬?我这样问您,请您回答我。
对已发起精进、心向解脱、始终坚定努力的人,
看那些和睦相处的弟子们,这就是对诸佛的礼敬。
然后,我前往住处,独自一个人在心里琢磨:
这位庇护者、已超越三有的人,挡住了那和合的僧团。
好吧,愿我不见此不幸。
我这样想过之后,就见到了第七位仙人。
我向导师报告了我般涅槃的时间。
于是他就答应了:“乔达弥,你该知道时候到了。”
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
就像大象挣断了束缚,我安住在漏尽之中。
我确实来得真好,能来到我的佛陀面前。
三明已经证得,佛陀的教法已经修成。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修成。
有些愚人对女人也能证悟法这件事,心里起了疑惑;
为了断除他们的邪见,乔达弥,请展示神通吧。
那时,她向正等觉者恭敬礼拜后,便腾身升上虚空;
乔达弥得到佛陀许可后,示现了种种神通。
她独自一人时能变成许多个,变成许多个之后又能恢复成独自一人;
显现和隐匿,穿墙和穿山。
无碍地穿行,也能钻入地中;
她走在水上却不会沉没,就像走在陆地上一样。
那时她像一只鸟一样,以盘腿坐姿在空中行进。
她以身体施展神通,一直到达梵天住处。
把须弥山当作手杖,把大地当作伞盖;
我将大地连根拔起翻转过来,又托着它在空中经行。
当六轮太阳一同升起时,她让整个世界弥漫着浓烟;
她让整个世界像劫末一样,变成一团缠绕的网。
穆真达大岩石,以及须弥山根之间的河流。
她一拳就握住了所有芥子般的东西。
她用指尖就遮住了太阳和月亮。
我把上千个日月像耳环一样戴着。
她用一只手就托住了四大海的水。
像劫末大云般,降下大雨吧。
她在虚空中化现出一位转轮王,连同他的随从眷属。
她变出了金翅鸟、巨象和吼叫的狮子。
她独自一人化现出无量无数的比丘尼众,
随后让她们消失后,独自一人对牟尼说。
大雄啊,她是你的姨母,是奉行你教法的人。
我已达到自己的目标,我礼敬具眼者的双足。
她示现了种种神变,从虚空中降下;
她向世间之光顶礼之后,坐在一边。
大牟尼,我从出生算起已经一百二十岁了。
英雄,这样已经够了,导师,我将般涅槃。
当时所有大众都极为惊异,她合掌。
那位尊者说了什么,具足无比神通与精进者?
有一位名叫莲华上的胜者,对一切法都具足慧眼;
距今十万劫前,这位导师出现于世。
那时,我生于天鹅城的大臣之家;
一切所需样样齐全,富足丰饶,拥有大量财富。
有时候,她与父亲一起,在成群女仆的簇拥下出行。
在众多随从的簇拥下,我接近并来到人中至尊面前。
就像帝释天降雨一样,那无漏的法云也在遍洒甘霖。
就像秋天的太阳,光芒交织成网,灿烂夺目。
看见之后,心里生起清净的信心;又听了他善巧的宣说,
把人天导师——那位把姨母比丘尼立为上首的——
听了之后,向那位如如不动者作了七天的大布施。
僧众中至尊的男子,以及许多资具。
我在他足下礼拜后,发愿求取那个境地。
于是,第七位仙人(佛陀)对大众说道。
有人曾连续七天,把饭食供养给世尊和僧团;
我将称扬他,请听我所说。
距今十万劫前,出生在甘蔗王族;
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
在诸法中,她是法的继承者,是亲生的,由法所化生;
有一位名叫乔达弥的女子,将来会成为导师的女弟子。
这位佛陀的姨母,就是把他养大的人;
她将在比丘尼众中获得久修者中最尊贵的地位。
听了这话,我满心欢喜,于是终生侍奉那位胜者。
受诸资具供养之后,我随后命终了。
在三十三天诸天之中,一切欲乐悉皆圆满具足,
我以十种特质而生,胜过了其他众生。
以色、声、香、味、触,
以寿命、容色、快乐、名声,
同样凭着那份威势,我牢牢掌控,光耀四方。
那时,我是阿摩林达(不死之主)所宠爱的王后。
我在轮回里一次次流转,被业风所吹动;
我出生在迦尸王国土内的一座奴隶村里。
那时,有整整五百个奴隶住在那地方。
在那里,谁在所有人中年纪最大,我就成了他的妻子。
五百位独觉佛进村乞食。
我看到他们后,满心欢喜,和所有女人一起。
大家聚在一起,整整四个月都来侍奉。
供养了三衣之后,我们这些有夫之妇就在生死中流转。
从那里死后,我们全都投生到了三十三天。
如今在这最后一生,我们过去出生在天臂城。
我的父亲是安阇那沙迦,我的母亲是善相。
从那以后,我来到了迦毗罗卫城净饭王的宫殿。
其他出生在释迦族的人,都回到了释迦族的家里。
我在一切女性中最殊胜,成了胜者的养母。
我的儿子出家后,成了佛陀、导师。
后来我也出了家,和五百人一起。
我和那些有智慧的释迦族女子一起,证得了寂静之乐。
过去世时,他们曾是我们的主人。
他们一起修福德,是那场大集会的促成者。
他们证得了阿罗汉果,因为受到善逝的慈悲护念。
于是其余的比丘尼们升上了虚空。
如同聚集的群星,具大神通者们放出光明。
她们展现了种种神通,就像装饰品变化出来的幻象一样。
就像一位训练有素的金匠,对柔软易加工的金子那样。
放下种种奇妙的神变之后,
那时,让辩论第一的牟尼和随行大众都心生欢喜。
从空中降下后,顶礼了第七位仙人。
得到人中最胜者的允许后,她们就在合适的地方各自坐下了。
乔达弥啊,我长久以来一直悲悯所有女人;
被您的功德所熏香,我们达到了漏尽。
我们的烦恼已烧尽,一切有已被根除;
犹如龙象断除束缚,我们安住于无漏。
我们确实有幸来到最胜佛的面前。
三明已经证得,佛陀的教法已经修成。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修成。
我在神通上得自在,也在天耳界上得自在;
大牟尼啊,我们于他心智已得自在。
我们了知宿住,天眼已得清净;
一切烦恼漏都已彻底断尽,如今不再有来生。
于义、法及言辞表达、辩才中现起。
大雄,我们的智慧已在您座前生起。
导师啊,我们确实一直以慈心侍奉您。
大牟尼啊,请允许我们所有人都能证入涅槃。
她们口口声声说“我们要入涅槃了”,我还能说什么呢?
你们现在如果觉得是时候了,就走吧——胜者这样说道。
那时,以乔达弥为首的那些比丘尼,向胜者……
她们礼拜胜者后,从那座位起身,就回去了。
与大群民众一起的世间最上导师
那位勇士跟随姨母,直到门楼前。
那时,乔达弥跪伏在世间之亲的脚下,
和她们所有人一起,做了最后一次顶礼。
这是我最后一次见到世间救护者了。
我再也见不到你那甘露般的面容了。
大雄啊,我再也无法顶礼您那柔软的双足了。
世尊,他将触证,今天我前往寂灭之境。
已经如实见到当下之法,这个色身对你还有什么用呢?
这一切都是有为法,不可依靠,转瞬即逝。
她和她们一起前去自己的比丘尼住处。
她盘起半跏趺坐,坐在尊贵的座位上。
那时,热爱佛陀教法的近事女们就在那里,
她们听说了她的事迹后,就上前去顶礼她的双脚。
她们用手捶打胸口,就像断了根的藤蔓一样;
她们痛哭着,发出悲切的哀号,被忧伤压垮,瘫倒在地上。
请不要抛下我们,赐予皈依处的庇护者啊,自己一个人去涅槃。
我们俯身恳求,所有人以头顶礼。
在她们当中,有一位最杰出的近事女,具足信与慧。
她对自己的头漫不经心,说了这番话。
孩子们,别难过了,够了,那是跟着魔罗的陷阱走。
一切造作而成的事物都是无常的,终究会离散,动摇不定。
然后她遣散了她们,进入最殊胜的第一禅那。
她又依次进入第二禅、第三禅和第四禅。
空无边处,以及同样的识无边处;
依次进入无所有处定和非想非非想处定。
乔达弥以逆序进入诸禅那,
从初禅开始,直至第四禅。
她从那个境界出来后便般涅槃,像无漏的灯焰一样熄灭。
大地发生了剧烈震动,闪电从空中劈落。
天鼓被擂响了,天神们放声悲泣。
花雨也从天空中洒落,降在大地上。
连须弥山王也被震动了,就像舞台中央的舞者。
大海因忧愁而如极度悲伤者,发出了悲鸣。
天人、龙、阿修罗、梵天,在那一刹那都惊恐不安。
诸行确实无常,它们终归坏灭。
那些曾在我身边随侍、奉行导师教法的人,
她们三位也已无所执取,像灯火熄灭一样寂灭。
唉,和合终将分离,唉,一切造作皆是无常。
唉,生命终归坏灭,这就是悲叹。
于是,天人和梵天也都随顺世间的方式行事。
他们按照时机去做,来到第七位仙人(指佛陀)面前。
那时,导师召唤了多闻如海的阿难;
阿难,去吧,去告诉比丘尼们:她们的母亲已经入涅槃了。
那时,阿难再也没有了欢喜,泪水流满了双眼。
他用哽咽的声音说:请诸比库们集合。
在东边、南边、西边,以及北边附近,
诸比库,善逝的佛子们,请听我说的话。
她凭着精进修行,圆满了这最后之身,哦,牟尼!
那位乔达弥已归于寂静,就像星星在太阳升起时隐没一样。
即使是佛陀的母亲,也放下了施设,去至无等。
在那里,即使具足五眼的导师,也看不到她的趣向。
对善逝有信,又被大牟尼所喜爱的人,
让世尊之子向佛陀的母亲献上恭敬。
即使住在很远的地方,诸比库听闻此事后也迅速赶来。
有些人靠佛陀的威神力,有些人则对神通很精通。
在那座殊胜可爱、纯金打造、庄严美妙的尖顶楼阁里,
众人把床安置在乔达弥曾躺卧之处。
四位护世天王用肩膀稳稳托住了它。
其余以帝释天为首的天人们,也一起聚集在尖顶殿堂里。
所有的尖顶殿堂,也有五百座之多。
这些是毗首羯磨所造,色泽如同秋日的太阳。
所有这些比丘尼,也都躺在床榻上睡下了。
众天神肩上登上的(比丘尼们),依次前行。
华盖完全遮覆了天空。
被雕刻的金色繁星、月亮和太阳。
许多旗帜高高竖起,花幔铺展开来。
从空中降下莲花,从大地上涌出鲜花。
日月都显现出来,群星也在闪耀。
即使太阳走到正中间,也不像月亮那样烤人。
天人们以天上的香气和芬芳的花环为饰,
他们用奏乐、舞蹈和歌唱来供养礼敬。
龙、阿修罗和梵天,也各自尽自己的能力、尽自己的力气;
他们礼敬了正被送葬、已经般涅槃的佛母。
一切都已经先被送走了,已寂灭,是善逝的亲生女。
乔达弥被恭敬地抬在后面,她曾用乳汁哺育佛陀。
天、人在前,龙、阿修罗、梵天在后;
后来,佛陀和弟子们一起跟在母亲后面,为了向她表达敬意。
佛陀的般涅槃,并不是这样的情形;
乔达弥的般涅槃,真是极其稀有。
佛陀对于自己的般涅槃,并没有事先安排;诸比库。
佛陀在乔达弥般涅槃时,舍利弗等人也同样如此。
他们用各种香料木材搭好了火葬堆,
他们把香粉撒满各处,就在那里把她们火化了。
其余的部分都烧掉了,唯有骨骼全都留存下来。
阿难当时说了一句话,让人听了心生警醒。
乔达弥已经走了,她的身体正在被火化;
佛陀般涅槃的征兆不久就会出现。
从那以后,乔达弥的遗骨被他收进了她的钵里。
阿难受到佛陀的激励,将其呈献给世尊。
第七位仙人用手把那些骨头举起来,说道:
就像一棵巨大又结实的树稳稳立着,
那棵更粗大的树干,也会因为无常而崩解;
同样地,就比丘尼僧团而言,乔达弥比丘尼已般涅槃。
真是稀奇啊,对我来说,即使母亲已经般涅槃了。
她只剩下一具身体,忧愁和悲泣都不存在了。
不应为他人悲伤,她已渡过轮回大海。
她已经摆脱了灼热之苦,达到清凉,彻底寂静。
你是有智慧的智者,也同样拥有广博的智慧;
她是比丘尼中的久修长老,比丘们,你们要这样记住。
她在神通方面得自在,也以天耳界得自在。
乔达弥也成就了他心智的自在。
她忆起了过去世,天眼通也已清净。
她已彻底断尽一切烦恼漏,不会再有来世的投生。
她在义、法、词源和辩才方面也同样如此;
她的智慧已经彻底清净,因此她不该让人哀悼。
就像被铁锤反复捶打的铁块,正在熊熊燃烧的火焰。
对于逐渐归于寂静的人,他的去向无法被了知。
如是,那些得正解脱、度越欲缚之瀑流者,
已经到达不动安乐的人,没有趣向可以被施设。
你们要以自己为灯,以念处为行境。
修习七觉支之后,你们就能终结苦。巴利
‘‘Ekadā lokapajjoto, vesāliyaṃ mahāvane; Kūṭāgāre kusālāyaṃ, vasate narasārathi. ‘‘Tadā jinassa mātucchā, mahāgotami bhikkhunī; Tahiṃ kate pure ramme, vasī bhikkhunupassaye. ‘‘Bhikkhunīhi vimuttāhi, satehi saha pañcahi; Rahogatāya tassevaṃ, citassāsi vitakkitaṃ. ‘‘Buddhassa parinibbānaṃ, sāvakaggayugassa vā; Rāhulānandanandānaṃ, nāhaṃ lacchāmi passituṃ. ‘‘Buddhassa parinibbānā, sāvakaggayugassa vā; Mahākassapanandānaṃ, ānandarāhulāna ca. ‘‘Paṭikaccāyusaṅkhāraṃ, osajjitvāna nibbutiṃ; Gaccheyyaṃ lokanāthena, anuññātā mahesinā. ‘‘Tathā pañcasatānampi, bhikkhunīnaṃ vitakkitaṃ; Āsi khemādikānampi, etadeva vitakkitaṃ. ‘‘Bhūmicālo tadā asi, nāditā devadundubhī; Upassayādhivatthāyo, devatā sokapīḷitā. ‘‘Vilapantā sukaruṇaṃ, tatthassūni pavattayuṃ; Mittā bhikkhuniyo tāhi, upagantvāna gotamiṃ. ‘‘Nipacca sirasā pāde, idaṃ vacanamabravuṃ; Tattha toyalavāsittā, mayamayye rahogatā. ‘‘Sā calā calitā bhūmi, nāditā devadundubhī; Paridevā ca suyyante, kimatthaṃ nūna gotamī. ‘‘Tadā avoca sā sabbaṃ, yathāparivitakkitaṃ; Tāyopi sabbā āhaṃsu, yathāparivitakkitaṃ. ‘‘Yadi te rucitaṃ ayye, nibbānaṃ paramaṃ sivaṃ; Nibbāyissāma sabbāpi, buddhānuññāya subbate. ‘‘Mayaṃ sahāva nikkhantā, gharāpi ca bhavāpi ca; Sahāyeva gamissāma, nibbānaṃ padamuttamaṃ. ‘‘Nibbānāya vajantīnaṃ, kiṃ vakkhāmīti sā vadaṃ; Saha sabbāhi niggañchi, bhikkhunīnilayā tadā. ‘‘Upassaye yādhivatthā, devatā tā khamantu me; Bhikkhunīnilayassedaṃ, pacchimaṃ dassanaṃ mama. ‘‘Na jarā maccu vā yattha, appiyehi samāgamo; Piyehi na viyogotthi, taṃ vajissaṃ asaṅkhataṃ. ‘‘Avītarāgā taṃ sutvā, vacanaṃ sugatorasā; Sokaṭṭā parideviṃsu, aho no appapuññatā. ‘‘Bhikkhunīnilayo suñño, bhūto tāhi vinā ayaṃ; Pabhāte viya tārāyo, na dissanti jinorasā. ‘‘Nibbānaṃ gotamī yāti, satehi saha pañcahi; Nadīsatehiva saha, gaṅgā pañcahi sāgaraṃ. ‘‘Rathiyāya vajantiyo, disvā saddhā upāsikā; Gharā nikkhamma pādesu, nipacca idamabravuṃ. ‘‘Pasīdassu mahābhoge, anāthāyo vihāya no; Tayā na yuttā nibbātuṃ, icchaṭṭā vilapiṃsu tā. ‘‘Tāsaṃ sokapahānatthaṃ, avoca madhuraṃ giraṃ; Ruditena alaṃ puttā, hāsakāloyamajja vo. ‘‘Pariññātaṃ mayā dukkhaṃ, dukkhahetu vivajjito; Nirodho me sacchikato, maggo cāpi subhāvito. ‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā. ‘‘Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo. ‘‘Buddho tassa ca saddhammo, anūno yāva tiṭṭhati; Nibbātuṃ tāva kālo me, mā maṃ socatha puttikā. ‘‘Koṇḍaññānandanandādī , tiṭṭhanti rāhulo jino; Sukhito sahito saṅgho, hatadabbā ca titthiyā. ‘‘Okkākavaṃsassa yaso, ussito māramaddano; Nanu sampati kālo me, nibbānatthāya puttikā. ‘‘Cirappabhuti yaṃ mayhaṃ, patthitaṃ ajja sijjhate; Ānandabherikāloyaṃ, kiṃ vo assūhi puttikā. ‘‘Sace mayi dayā atthi, yadi catthi kataññutā; Saddhammaṭṭhitiyā sabbā, karotha vīriyaṃ daḷhaṃ. ‘‘Thīnaṃ adāsi pabbajjaṃ, sambuddho yācito mayā; Tasmā yathāhaṃ nandissaṃ, tathā tamanutiṭṭhatha. ‘‘Tā evamanusāsitvā, bhikkhunīhi purakkhatā; Upecca buddhaṃ vanditvā, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Ahaṃ sugata te mātā, tvañca vīra pitā mama; Saddhammasukhada nātha, tayi jātāmhi gotama. ‘‘Saṃvaddhitoyaṃ sugata, rūpakāyo mayā tava; Anindito dhammakāyo, mama saṃvaddhito tayā. ‘‘Muhuttaṃ taṇhāsamaṇaṃ, khīraṃ tvaṃ pāyito mayā; Tayāhaṃ santamaccantaṃ, dhammakhīrañhi pāyitā. ‘‘Bandhanārakkhaṇe mayhaṃ, aṇaṇo tvaṃ mahāmune; Puttakāmā thiyo yācaṃ, labhanti tādisaṃ sutaṃ. ‘‘Mandhātādinarindānaṃ, yā mātā sā bhavaṇṇave; Nimuggāhaṃ tayā putta, tāritā bhavasāgarā. ‘‘Rañño mātā mahesīti, sulabhaṃ nāmamitthinaṃ; Buddhamātāti yaṃ nāmaṃ, etaṃ paramadullabhaṃ. ‘‘Tañca laddhaṃ mahāvīra, paṇidhānaṃ mamaṃ tayā; Aṇukaṃ vā mahantaṃ vā, taṃ sabbaṃ pūritaṃ mayā. ‘‘Parinibbātumicchāmi , vihāyemaṃ kaḷevaraṃ; Anujānāhi me vīra, dukkhantakara nāyaka. ‘‘Cakkaṅkusadhajākiṇṇe, pāde kamalakomale; Pasārehi paṇāmaṃ te, karissaṃ puttauttame. ‘‘Suvaṇṇarāsisaṅkāsaṃ, sarīraṃ kuru pākaṭaṃ; Katvā dehaṃ sudiṭṭhaṃ te, santiṃ gacchāmi nāyaka. ‘‘Dvattiṃsalakkhaṇūpetaṃ, suppabhālaṅkataṃ tanuṃ; Sañjhāghanāva bālakkaṃ, mātucchaṃ dassayī jino. ‘‘Phullāravindasaṃkāse , taruṇādiccasappabhe; Cakkaṅkite pādatale, tato sā sirasā pati. ‘‘Paṇamāmi narādicca, ādiccakulaketukaṃ; Pacchime maraṇe mayhaṃ, na taṃ ikkhāmahaṃ puno. ‘‘Itthiyo nāma lokagga, sabbadosākarā matā; Yadi ko catthi doso me, khamassu karuṇākara. ‘‘Itthikānañca pabbajjaṃ, haṃ taṃ yāciṃ punappunaṃ; Tattha ce atthi doso me, taṃ khamassu narāsabha. ‘‘Mayā bhikkhuniyo vīra, tavānuññāya sāsitā; Tatra ce atthi dunnītaṃ, taṃ khamassu khamādhipa. ‘‘Akkhante nāma khantabbaṃ, kiṃ bhave guṇabhūsane; Kimuttaraṃ te vatthāmi, nibbānāya vajantiyā. ‘‘Suddhe anūne mama bhikkhusaṅghe, lokā ito nissarituṃ khamante; Pabhātakāle byasanaṅgatānaṃ, disvāna niyyātiva candalekhā. ‘‘Tadetarā bhikkhuniyo jinaggaṃ, tārāva candānugatā sumeruṃ; Padakkhiṇaṃ kacca nipacca pāde, ṭhitā mukhantaṃ samudikkhamānā. ‘‘Na tittipubbaṃ tava dassanena, cakkhuṃ na sotaṃ tava bhāsitena; Cittaṃ mamaṃ kevalamekameva, pappuyya taṃ dhammarasena titti. ‘‘Nadato parisāyaṃ te, vāditabbapahārino; Ye te dakkhanti vadanaṃ, dhaññā te narapuṅgava. ‘‘Dīghaṅgulī tambanakhe, subhe āyatapaṇhike; Ye pāde paṇamissanti, tepi dhaññā guṇandhara. ‘‘Madhurāni pahaṭṭhāni, dosagghāni hitāni ca; Ye te vākyāni suyyanti, tepi dhaññā naruttama. ‘‘Dhaññāhaṃ te mahāvīra, pādapūjanatapparā; Tiṇṇasaṃsārakantārā, suvākyena sirīmato. ‘‘Tato sā anusāvetvā, bhikkhusaṅghampi subbatā; Rāhulānandanande ca, vanditvā idamabravi. ‘‘Āsīvisālayasame, rogāvāse kaḷevare; Nibbindā dukkhasaṅghāṭe, jarāmaraṇagocare. ‘‘Nānākalimalākiṇṇe, parāyatte nirīhake; Tena nibbātumicchāmi, anumaññatha puttakā. ‘‘Nando rāhulabhaddo ca, vītasokā nirāsavā; Ṭhitācalaṭṭhiti thirā, dhammatamanucintayuṃ. ‘‘Dhiratthu saṅkhataṃ lolaṃ, asāraṃ kadalūpamaṃ; Māyāmarīcisadisaṃ, ittaraṃ anavaṭṭhitaṃ. ‘‘Yattha nāma jinassāyaṃ, mātucchā buddhaposikā; Gotamī nidhanaṃ yāti, aniccaṃ sabbasaṅkhataṃ. ‘‘Ānando ca tadā sekho, sokaṭṭo jinavacchalo; Tatthassūni karonto so, karuṇaṃ paridevati. ‘‘Hā santiṃ gotamī yāti, nūna buddhopi nibbutiṃ; Gacchati na cireneva, aggiriva nirindhano. ‘‘Evaṃ vilāpamānaṃ taṃ, ānandaṃ āha gotamī; Sutasāgaragambhīra, buddhopaṭṭhāna tappara. ‘‘Na yuttaṃ socituṃ putta, hāsakāle upaṭṭhite; Tayā me saraṇaṃ putta, nibbānaṃ tamupāgataṃ. ‘‘Tayā tāta samajjhiṭṭho, pabbajjaṃ anujāni no; Mā putta vimano hohi, saphalo te parissamo. ‘‘Yaṃ na diṭṭhaṃ purāṇehi, titthikācariyehipi; Taṃ padaṃ sukumārīhi, sattavassāhi veditaṃ. ‘‘Buddhasāsanapāleta, pacchimaṃ dassanaṃ tava; Tattha gacchāmahaṃ putta, gato yattha na dissate. ‘‘Kadāci dhammaṃ desento, khipī lokagganāyako; Tadāhaṃ āsīsavācaṃ, avocaṃ anukampikā. ‘‘Ciraṃ jīva mahāvīra, kappaṃ tiṭṭha mahāmune; Sabbalokassa atthāya, bhavassu ajarāmaro. ‘‘Taṃ tathāvādiniṃ buddho, mamaṃ so etadabravi; Na hevaṃ vandiyā buddhā, yathā vandasi gotamī. ‘‘Kathaṃ carahi sabbaññū, vanditabbā tathāgatā; Kathaṃ avandiyā buddhā, taṃ me akkhāhi pucchito. ‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame; Samagge sāvake passa, etaṃ buddhānavandanaṃ. ‘‘Tato upassayaṃ gantvā, ekikāhaṃ vicintayiṃ; Samaggaparisaṃ nātho, rodhesi tibhavantago. ‘‘Handāhaṃ parinibbissaṃ, mā vipattitamaddasaṃ; Evāhaṃ cintayitvāna, disvāna isisattamaṃ. ‘‘Parinibbānakālaṃ me, ārocesiṃ vināyakaṃ; Tato so samanuññāsi, kālaṃ jānāhi gotamī. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavā. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Thīnaṃ dhammābhisamaye, ye bālā vimatiṃ gatā; Tesaṃ diṭṭhippahānatthaṃ, iddhiṃ dassehi gotamī. ‘‘Tadā nipacca sambuddhaṃ, uppatitvāna ambaraṃ; Iddhī anekā dassesi, buddhānuññāya gotamī. ‘‘Ekikā bahudhā āsi, bahudhā cekikā tathā; Āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ, tirokuṭṭaṃ tironagaṃ. ‘‘Asajjamānā agamā, bhūmiyampi nimujjatha; Abhijjamāne udake, agañchi mahiyā yathā. ‘‘Sakuṇīva tathākāse, pallaṅkena kamī tadā; Vasaṃ vattesi kāyena, yāva brahmanivesanaṃ. ‘‘Sineruṃ daṇḍaṃ katvāna, chattaṃ katvā mahāmahiṃ; Samūlaṃ parivattetvā, dhārayaṃ caṅkamī nabhe. ‘‘Chassūrodayakāleva, lokañcākāsi dhūmikaṃ; Yugante viya lokaṃ sā, jālāmālākulaṃ akā. ‘‘Mucalindaṃ mahāselaṃ, merumūlanadantare; Sāsapāriva sabbāni, ekenaggahi muṭṭhinā. ‘‘Aṅgulaggena chādesi, bhākaraṃ sanisākaraṃ; Candasūrasahassāni, āveḷamiva dhārayi. ‘‘Catusāgaratoyāni, dhārayī ekapāṇinā; Yugantajaladākāraṃ, mahāvassaṃ pavassatha. ‘‘Cakkavattiṃ saparisaṃ, māpayī sā nabhattale; Garuḷaṃ dviradaṃ sīhaṃ, vinadantaṃ padassayi. ‘‘Ekikā abhinimmitvā, appameyyaṃ bhikkhunīgaṇaṃ; Puna antaradhāpetvā, ekikā munimabravi. ‘‘Mātucchā te mahāvīra, tava sāsanakārikā; Anuppattā sakaṃ atthaṃ, pāde vandāmi cakkhuma. ‘‘Dassetvā vividhā iddhī, orohitvā nabhattalā; Vanditvā lokapajjotaṃ, ekamantaṃ nisīdi sā. ‘‘Sā vīsavassasatikā, jātiyāhaṃ mahāmune; Alamettāvatā vīra, nibbāyissāmi nāyaka. ‘‘Tadātivimhitā sabbā, parisā sā katañjalī; Avocayye kathaṃ āsi, atuliddhiparakkamā. ‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātāmaccakule ahuṃ; Sabbopakārasampanne, iddhe phīte mahaddhane. ‘‘Kadāci pitunā saddhiṃ, dāsīgaṇapurakkhatā; Mahatā parivārena, taṃ upecca narāsabhaṃ. ‘‘Vāsavaṃ viya vassantaṃ, dhammameghaṃ anāsavaṃ; Saradādiccasadisaṃ, raṃsijālasamujjalaṃ. ‘‘Disvā cittaṃ pasādetvā, sutvā cassa subhāsitaṃ; Mātucchaṃ bhikkhuniṃ agge, ṭhapentaṃ naranāyakaṃ. ‘‘Sutvā datvā mahādānaṃ, sattāhaṃ tassa tādino; Sasaṅghassa naraggassa, paccayāni bahūni ca. ‘‘Nipacca pādamūlamhi, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ; Tato mahāparisatiṃ, avoca isisattamo. ‘‘Yā sasaṅghaṃ abhojesi, sattāhaṃ lokanāyakaṃ; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā; Gotamī nāma nāmena, hessati satthu sāvikā. ‘‘Tassa buddhassa mātucchā, jīvitāpādikā ayaṃ; Rattaññūnañca aggattaṃ, bhikkhunīnaṃ labhissati. ‘‘Taṃ sutvāna pamoditvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ; Paccayehi upaṭṭhitvā, tato kālaṅkatā ahaṃ. ‘‘Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu; Nibbattā dasahaṅgehi, aññe abhibhaviṃ ahaṃ. ‘‘Rūpasaddehi gandhehi, rasehi phusanehi ca; Āyunāpi ca vaṇṇena, sukhena yasasāpi ca. ‘‘Tathevādhipateyyena, adhigayha virocahaṃ; Ahosiṃ amarindassa, mahesī dayitā tahiṃ. ‘‘Saṃsāre saṃsarantīhaṃ, kammavāyusameritā; Kāsissa rañño visaye, ajāyiṃ dāsagāmake. ‘‘Pañcadāsasatānūnā, nivasanti tahiṃ tadā; Sabbesaṃ tattha yo jeṭṭho, tassa jāyā ahosahaṃ. ‘‘Sayambhuno pañcasatā, gāmaṃ piṇḍāya pāvisuṃ; Te disvāna ahaṃ tuṭṭhā, saha sabbāhi itthibhi. ‘‘Pūgā hutvāva sabbāyo, catumāse upaṭṭhahuṃ; Ticīvarāni datvāna, saṃsarimha sasāmikā. ‘‘Tato cutā sabbāpi tā, tāvatiṃsagatā mayaṃ; Pacchime ca bhave dāni, jātā devadahe pure. ‘‘Pitā añjanasakko me, mātā mama sulakkhaṇā; Tato kapilavatthusmiṃ, suddhodanagharaṃ gatā. ‘‘Sesā sakyakule jātā, sakyānaṃ gharamāgamuṃ; Ahaṃ visiṭṭhā sabbāsaṃ, jinassāpādikā ahuṃ. ‘‘Mama puttobhinikkhamma, buddho āsi vināyako; Pacchāhaṃ pabbajitvāna, satehi saha pañcahi. ‘‘Sākiyānīhi dhīrāhi, saha santisukhaṃ phusiṃ; Ye tadā pubbajātiyaṃ, amhākaṃ āsu sāmino. ‘‘Sahapuññassa kattāro, mahāsamayakārakā; Phusiṃsu arahattaṃ te, sugatenānukampitā. ‘‘Tadetarā bhikkhuniyo, āruhiṃsu nabhattalaṃ; Saṃgatā viya tārāyo, virociṃsu mahiddhikā. ‘‘Iddhī anekā dassesuṃ, piḷandhavikatiṃ yathā; Kammāro kanakasseva, kammaññassa susikkhito. ‘‘Dassetvā pāṭihīrāni, vicittāni bahūni ca; Tosetvā vādipavaraṃ, muniṃ saparisaṃ tadā. ‘‘Orohitvāna gaganā, vanditvā isisattamaṃ; Anuññātā naraggena, yathāṭhāne nisīdisuṃ. ‘‘Ahonukampikā amhaṃ, sabbāsaṃ cira gotamī; Vāsitā tava puññehi, pattā no āsavakkhayaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā amhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgīva bandhanaṃ chetvā, viharāma anāsavā. ‘‘Svāgataṃ vata no āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Iddhīsu ca vasī homa, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī homa mahāmune. ‘‘Pubbenivāsaṃ jānāma, dibbacakkhu visodhitaṃ; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavā. ‘‘Atthe dhamme ca nerutte, paṭibhāne ca vijjati; Ñāṇaṃ amhaṃ mahāvīra, uppannaṃ tava santike. ‘‘Asmābhi pariciṇṇosi, mettacittā hi nāyaka; Anujānāhi sabbāsaṃ, nibbānāya mahāmune. ‘‘Nibbāyissāma iccevaṃ, kiṃ vakkhāmi vadantiyo; Yassa dāni ca vo kālaṃ, maññathāti jinobravi. ‘‘Gotamīādikā tāyo, tadā bhikkhuniyo jinaṃ; Vanditvā āsanā tamhā, vuṭṭhāya āgamiṃsu tā. ‘‘Mahatā janakāyena, saha lokagganāyako; Anusaṃyāyī so vīro, mātucchaṃ yāvakoṭṭhakaṃ. ‘‘Tadā nipati pādesu, gotamī lokabandhuno; Saheva tāhi sabbāhi, pacchimaṃ pādavandanaṃ. ‘‘Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ, lokanāthassa dassanaṃ; Na puno amatākāraṃ, passissāmi mukhaṃ tava. ‘‘Na ca me vandanaṃ vīra, tava pāde sukomale; Samphusissati lokagga, ajja gacchāmi nibbutiṃ. ‘‘Rūpena kiṃ tavānena, diṭṭhe dhamme yathātathe; Sabbaṃ saṅkhatamevetaṃ, anassāsikamittaraṃ. ‘‘Sā saha tāhi gantvāna, bhikkhunupassayaṃ sakaṃ; Aḍḍhapallaṅkamābhujja, nisīdi paramāsane. ‘‘Tadā upāsikā tattha, buddhasāsanavacchalā; Tassā pavattiṃ sutvāna, upesuṃ pādavandikā. ‘‘Karehi uraṃ pahantā, chinnamūlā yathā latā; Rodantā karuṇaṃ ravaṃ, sokaṭṭā bhūmipātitā. ‘‘Mā no saraṇade nāthe, vihāya gami nibbutiṃ; Nipatitvāna yācāma, sabbāyo sirasā mayaṃ. ‘‘Yā padhānatamā tāsaṃ, saddhā paññā upāsikā; Tassā sīsaṃ pamajjantī, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Alaṃ puttā visādena, mārapāsānuvattinā; Aniccaṃ saṅkhataṃ sabbaṃ, viyogantaṃ calācalaṃ. ‘‘Tato sā tā visajjitvā, paṭhamaṃ jhānamuttamaṃ; Dutiyañca tatiyañca, samāpajji catutthakaṃ. ‘‘Ākāsāyatanañceva, viññāṇāyatanaṃ tathā; Ākiñcaṃ nevasaññañca, samāpajji yathākkamaṃ. ‘‘Paṭilomena jhānāni, samāpajjittha gotamī; Yāvatā paṭhamaṃ jhānaṃ, tato yāvacatutthakaṃ. ‘‘Tato vuṭṭhāya nibbāyi, dīpaccīva nirāsavā; Bhūmicālo mahā āsi, nabhasā vijjutā pati. ‘‘Panāditā dundubhiyo, parideviṃsu devatā; Pupphavuṭṭhī ca gaganā, abhivassatha medaniṃ. ‘‘Kampito merurājāpi, raṅgamajjhe yathā naṭo; Sokena cātidīnova, viravo āsi sāgaro. ‘‘Devā nāgāsurā brahmā, saṃviggāhiṃsu taṅkhaṇe; Aniccā vata saṅkhārā, yathāyaṃ vilayaṃ gatā. ‘‘Yā ce maṃ parivāriṃsu, satthu sāsanakārikā; Tayopi anupādānā, dīpacci viya nibbutā. ‘‘Hā yogā vippayogantā, hāniccaṃ sabbasaṅkhataṃ; Hā jīvitaṃ vināsantaṃ, iccāsi paridevanā. ‘‘Tato devā ca brahmā ca, lokadhammānuvattanaṃ; Kālānurūpaṃ kubbanti, upetvā isisattamaṃ. ‘‘Tadā āmantayī satthā, ānandaṃ sutasāgaraṃ; Gacchānanda nivedehi, bhikkhūnaṃ mātu nibbutiṃ. ‘‘Tadānando nirānando, assunā puṇṇalocano; Gaggarena sarenāha, samāgacchantu bhikkhavo. ‘‘Pubbadakkhiṇapacchāsu, uttarāya ca santike; Suṇantu bhāsitaṃ mayhaṃ, bhikkhavo sugatorasā. ‘‘Yā vaḍḍhayi payattena, sarīraṃ pacchimaṃ mune; Sā gotamī gatā santiṃ, tārāva sūriyodaye. ‘‘Buddhamātāpi paññattiṃ, ṭhapayitvā gatāsamaṃ; Na yattha pañcanettopi, gatiṃ dakkhati nāyako. ‘‘Yassatthi sugate saddhā, yo ca piyo mahāmune; Buddhamātussa sakkāraṃ, karotu sugatoraso. ‘‘Sudūraṭṭhāpi taṃ sutvā, sīghamāgacchu bhikkhavo; Keci buddhānubhāvena, keci iddhīsu kovidā. ‘‘Kūṭāgāravare ramme, sabbasoṇṇamaye subhe; Mañcakaṃ samāropesuṃ, yattha suttāsi gotamī. ‘‘Cattāro lokapālā te, aṃsehi samadhārayuṃ; Sesā sakkādikā devā, kūṭāgāre samaggahuṃ. ‘‘Kūṭāgārāni sabbāni, āsuṃ pañcasatānipi; Saradādiccavaṇṇāni, vissakammakatāni hi. ‘‘Sabbā tāpi bhikkhuniyo, āsuṃ mañcesu sāyitā; Devānaṃ khandhamāruḷhā, niyyanti anupubbaso. ‘‘Sabbaso chāditaṃ āsi, vitānena nabhattalaṃ; Satārā candasūrā ca, lañchitā kanakāmayā. ‘‘Paṭākā ussitānekā, vitatā pupphakañcukā; Ogatākāsapadumā, mahiyā pupphamuggataṃ. ‘‘Dissanti candasūriyā, pajjalanti ca tārakā; Majjhaṃ gatopi cādicco, na tāpesi sasī yathā. ‘‘Devā dibbehi gandhehi, mālehi surabhīhi ca; Vāditehi ca naccehi, saṅgītīhi ca pūjayuṃ. ‘‘Nāgāsurā ca brahmāno, yathāsatti yathābalaṃ; Pūjayiṃsu ca niyyantiṃ, nibbutaṃ buddhamātaraṃ. ‘‘Sabbāyo purato nītā, nibbutā sugatorasā; Gotamī niyyate pacchā, sakkatā buddhaposikā. ‘‘Purato devamanujā, sanāgāsurabrahmakā; Pacchā sasāvako buddho, pūjatthaṃ yāti mātuyā. ‘‘Buddhassa parinibbānaṃ, nedisaṃ āsi yādisaṃ; Gotamīparinibbānaṃ, atevacchariyaṃ ahu. ‘‘Buddho buddhassa nibbāne, nopaṭiyādi bhikkhavo; Buddho gotaminibbāne, sāriputtādikā tathā. ‘‘Citakāni karitvāna, sabbagandhamayāni te; Gandhacuṇṇapakiṇṇāni, jhāpayiṃsu ca tā tahiṃ. ‘‘Sesabhāgāni ḍayhiṃsu, aṭṭhī sesāni sabbaso; Ānando ca tadāvoca, saṃvegajanakaṃ vaco. ‘‘Gotamī nidhanaṃ yātā, ḍayhañcassa sarīrakaṃ; Saṅketaṃ buddhanibbānaṃ, na cirena bhavissati. ‘‘Tato gotamidhātūni, tassā pattagatāni so; Upanāmesi nāthassa, ānando buddhacodito. ‘‘Pāṇinā tāni paggayha, avoca isisattamo; Mahato sāravantassa, yathā rukkhassa tiṭṭhato. ‘‘Yo so mahattaro khandho, palujjeyya aniccatā; Tathā bhikkhunisaṅghassa, gotamī parinibbutā. ‘‘Aho acchariyaṃ mayhaṃ, nibbutāyapi mātuyā; Sārīramattasesāya, natthi sokapariddavo. ‘‘Na sociyā paresaṃ sā, tiṇṇasaṃsārasāgarā; Parivajjitasantāpā, sītibhūtā sunibbutā. ‘‘Paṇḍitāsi mahāpaññā, puthupaññā tatheva ca; Rattaññū bhikkhunīnaṃ sā, evaṃ dhāretha bhikkhavo. ‘‘Iddhīsu ca vasī āsi, dibbāya sotadhātuyā; Cetopariyañāṇassa, vasī āsi ca gotamī. ‘‘Pubbenivāsamaññāsi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi tassā punabbhavo. ‘‘Atthadhammaniruttīsu , paṭibhāne tatheva ca; Parisuddhaṃ ahu ñāṇaṃ, tasmā socaniyā na sā. ‘‘Ayoghanahatasseva , jalato jātavedassa; Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati. ‘‘Evaṃ sammā vimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ; Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukhaṃ. ‘‘Attadīpā tato hotha, satipaṭṭhānagocarā; Bhāvetvā sattabojjhaṅge, dukkhassantaṃ karissathā’’ti. (apa. therī 2.2.97-288);
第七 瞿陀长老尼偈颂注释巴利
7. Guttātherīgāthāvaṇṇanā
“古陀长老尼的偈颂‘Gutte yadatthaṃ pabbajjā’等,说的就是这位受到守护的长老尼。她也在过去诸佛那里积下了善行,生生世世以出离为依托,不断积累善业,逐渐圆满了解脱的资粮。善根成熟后,她只在善趣中流转。到这一佛出世时,她出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,名叫古陀。她长大后,因为具足善根而被触动,厌弃在家生活,征得父母同意后,在大爱道跟前出家。出家之后,她开始修观,精勤禅修。可是由于长久以来的习气,她的心总是向外追逐外在对象,无法专一。导师看到后,为了帮助她,就在香室里像平常一样坐着,放出光明,把自己的身形显现在她附近的虚空中,仿佛坐在她身边一样,对她教诫道:巴利
Gutte yadatthaṃ pabbajjātiādikā guttāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā hutvā, paripakkakusalamūlā sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattā, guttātissā nāmaṃ ahosi. Sā viññutaṃ patvā upanissayasampattiyā codiyamānā gharāvāsaṃ jigucchantī mātāpitaro anujānāpetvā mahāpajāpatigotamiyā santike pabbaji. Pabbajitvā ca vipassanaṃ paṭṭhapetvā bhāvanaṃ anuyuñjantiyā tassā cittaṃ cirakālaparicayena bahiddhārammaṇe vidhāvati, ekaggaṃ nāhosi. Satthā disvā taṃ anuggaṇhanto, gandhakuṭiyaṃ yathānisinnova obhāsaṃ pharitvā tassā āsanne ākāse nisinnaṃ viya attānaṃ dassetvā ovadanto –
古陀啊,你出家正是为了这个目标,为此舍弃了儿子、财富和所爱之人;
你就好好修习这个,不要屈从于心的控制。巴利
‘‘Gutte yadatthaṃ pabbajjā, hitvā puttaṃ vasuṃ piyaṃ; Tameva anubrūhehi, mā cittassa vasaṃ gami.
众生被心所欺骗,沉迷在魔的领域里,
愚昧无知的人,在无数次生死轮回中不停流转。巴利
‘‘Cittena vañcitā sattā, mārassa visaye ratā; Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvanti aviddasū.
欲贪、嗔恚,还有有身见;
戒禁取,以及第五个——疑。巴利
‘‘Kāmācchandañca byāpādaṃ, sakkāyadiṭṭhimeva ca; Sīlabbataparāmāsaṃ, vicikicchaṃ ca pañcamaṃ.
比丘尼断除了这些结缚之后,
这些是导向下界的(下分结),你将不再回到这里。巴利
‘‘Saṃyojanāni etāni, pajahitvāna bhikkhunī; Orambhāgamanīyāni, nayidaṃ punarehisi.
远离了贪、慢、无明和掉举之后,
斩断诸结后,你将终结痛苦。巴利
‘‘Rāgaṃ mānaṃ avijjañca, uddhaccañca vivajjiya; Saṃyojanāni chetvāna, dukkhassantaṃ karissasi.
断除了结生相续的轮回,遍知了再有。
就在这一世,你已不再渴求,将安详地行走。这些偈颂是他当时诵出的。巴利
‘‘Khepetvā jātisaṃsāraṃ, pariññāya punabbhavaṃ; Diṭṭheva dhamme nicchātā, upasantā carissasī’’ti. – imā gāthā ābhāsi;
在这里,你应当只增长那件事:为了什么目的呢?就是为了烦恼的般涅槃和五蕴的般涅槃。舍弃儿子、财富和所爱,也就是舍弃应当珍爱的亲属圈和财富的聚集,在我的教法中出家、过梵行生活,这是你所愿求的,你就应当增长它、成就它。不要随顺心的控制:不要随顺那长久以来以色等为所缘而不断增长的诡诈之心的控制。巴利
Tattha tameva anubrūhehīti yadatthaṃ yassa kilesaparinibbānassa khandhaparinibbānassa ca atthāya. Hitvā puttaṃ vasuṃ piyanti piyāyitabbaṃ ñātiparivaṭṭaṃ bhogakkhandhañca hitvā mama sāsane pabbajjā brahmacariyavāso icchito, tameva vaḍḍheyyāsi sampādeyyāsi. Mā cittassa vasaṃ gamīti dīgharattaṃ rūpādiārammaṇavasena vaḍḍhitassa kūṭacittassa vasaṃ mā gacchi.
因为心这个东西就像幻术一样,被它欺骗的愚痴凡夫成了魔的随从,无法超越轮回。所以经中说“被心所欺骗”等等。巴利
Yasmā cittaṃ nāmetaṃ māyūpamaṃ, yena vañcitā andhaputhujjanā māravasānugā saṃsāraṃ nātivattanti. Tena vuttaṃ ‘‘cittena vañcitā’’tiādi.
这些被称为“结”,就是前面说过的“欲贪与嗔恚”等五种,因为它们有束缚的作用,所以叫结。“断除”是指用不来道彻底断掉。“比丘尼”是对她的称呼。“顺下分”是指在色界、无色界以下的部分,也就是欲界,对人的生命有益、有帮助,因为它是那里结生的条件。ma这个字是连接词。经典里也写作“oramāgamanīyāni”,意思一样。“你将不再来此”是说,由于断除了下分结,你不再以结生的方式回到这个欲处、欲有。ra这个字是连接词。或者经典里也写作“itthaṃ”,意思就是此状态,也就是欲有。巴利
Saṃyojanānietānīti etāni ‘‘kāmacchandañca byāpāda’’ntiādinā yathāvuttāni pañca bandhanaṭṭhena saṃyojanāni. Pajahitvānāti anāgāmimaggena samucchinditvā. Bhikkhunīti tassā ālapanaṃ. Orambhāgamanīyānīti rūpārūpadhātuto heṭṭhābhāge kāmadhātuyaṃ manussajīvassa hitāni upakārāni tattha paṭisandhiyā paccayabhāvato. Ma-kāro padasandhikaro. ‘‘Oramāgamanīyānī’’ti pāḷi, so evattho. Nayidaṃ punarehisīti orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānena idaṃ kāmaṭṭhānaṃ kāmabhavaṃ paṭisandhivasena puna nāgamissasi. Ra-kāro padasandhikaro. ‘‘Ittha’’nti vā pāḷi, itthattaṃ kāmabhavamicceva attho.
“贪”是指色贪和无色贪。“慢”是指被阿罗汉道所断的慢。“无明”和“掉举”在这里也是同样的道理。“回避”是指以观智暂时压伏。“断除结”是指以阿罗汉道彻底断除色贪等五种上分结。“你将作苦的尽头”是指你将到达一切轮回之苦的终点、终结。巴利
Rāganti rūparāgañca arūparāgañca. Mānanti aggamaggavajjhaṃ mānaṃ. Avijjañca uddhaccañcāti etthāpi eseva nayo. Vivajjiyāti vipassanāya vikkhambhetvā. Saṃyojanāni chetvānāti etāni rūparāgādīni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni arahattamaggena samucchinditvā. Dukkhassantaṃ karissasīti sabbassāpi vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ pariyosānaṃ pāpuṇissasi.
断除了生的轮回流转:把以生为根源的轮回流转彻底结束。无渴爱:就是没有渴爱。已寂静:因为一切烦恼完全止息而寂静。其余按前面所说的方式理解。巴利
Khepetvā jātisaṃsāranti jāti samūlikasaṃsārapavattiṃ pariyosāpetvā. Nicchātāti nittaṇhā. Upasantāti sabbaso kilesānaṃ vūpasamena upasantā. Sesaṃ vuttanayameva.
世尊这样说完这些偈颂之后,在偈颂结束时,那位长老尼就证得了阿罗汉果并具足四无碍解,然后以自说的方式,完全依照世尊所说的方式说出了这些偈颂。因此,这些偈颂就成了她的长老尼偈。巴利
Evaṃ satthārā imāsu gāthāsu bhāsitāsu gāthāpariyosāne therī saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā udānavasena bhagavatā bhāsitaniyāmeneva imā gāthā abhāsi. Teneva tā theriyā gāthā nāma jātā.
第8篇 维阁耶长老尼偈颂的注释巴利
8. Vijayātherīgāthāvaṇṇanā
“四次”等偈颂是维阇耶长老尼所说的偈颂。她过去在诸佛那里修过功德,在一次次生命中积累趋向解脱的善法,逐渐培育善根,在天界和人间之间流转。到这位佛陀出世时,她出生在王舍城的一户人家,长大后成了差摩长老尼在家时的朋友。她听说差摩长老尼出家了,心想:“连那位王后都出家了,何况是我呢?”于是也想出家,就去找差摩长老尼。长老尼知道她的心意,便为她说法,让她对轮回生起警醒,对教法生起信心。她听完法后,心生警醒,有了信心,就请求出家。长老尼为她剃度。出家后,她做完该做的准备工作,开始修观,因为因缘具足,不久就证得阿罗汉果,同时获得无碍解。之后她回顾自己的修行,以自说的方式说出偈颂:巴利
Catukkhattuntiādikā vijayāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī, anukkamena paribrūhitakusalamūlā devamanussesu saṃsarantī, imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarasmiṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā khemāya theriyā gihikāle sahāyikā ahosi. Sā tassā pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘sāpi nāma rājamahesī pabbajissati kimaṅgaṃ panāha’’nti pabbajitukāmāyeva hutvā khemātheriyā santikaṃ upasaṅkami. Therī tassā ajjhāsayaṃ ñatvā tathā dhammaṃ desesi, yathā saṃsāre saṃviggamānasā sāsane sā abhippasannā bhavissati. Sā taṃ dhammaṃ sutvā saṃvegajātā paṭiladdhasaddhā ca hutvā pabbajjaṃ yāci. Therī taṃ pabbājesi. Sā pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā hetusampannatāya, na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
我四次、五次从精舍里走出来。
没能得到内心的平静,心也无法自主。巴利
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ; Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī.
我走到比丘尼跟前,恭敬地向她请教;
她为我开示了法和界、处。巴利
‘‘Bhikkhuniṃ upasaṅkamma, sakkaccaṃ paripucchahaṃ; Sā me dhammamadesesi, dhātuāyatanāni ca.
四圣谛、诸根与诸力,
为了达到最高目标,觉支八支圣道。巴利
‘‘Cattāri ariyasaccāni, indriyāni balāni ca; Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, uttamatthassa pattiyā.
听了她的话,我就照着去做她的教诫。
夜里初更时分,我回忆起过去生的事。巴利
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, karontī anusāsaniṃ; Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṃ.
夜里中夜时分,我净化了天眼。
在夜晚的后夜时分,我粉碎了那黑暗的蕴聚。巴利
‘‘Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ; Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.
那时,我以喜与乐遍满身体而安住。
到第七天,我伸出双脚,用脚掌切断了那黑暗之蕴。巴利
‘‘Pītisukhena ca kāyaṃ, pharitvā vihariṃ tadā; Sattamiyā pāde pasāresiṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti. –
她诵出了这些偈颂。巴利
Imā gāthā abhāsi.
这里说的“比丘尼”,指的是差摩长老尼。巴利
Tattha bhikkhuninti khemātheriṃ sandhāya vadati.
“觉支八支道”指的是七觉支和八支圣道。“为了证得最上义”是为了证得或达到阿罗汉果,或者是为了证得涅槃。巴利
Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṃ magganti sattabojjhaṅgañca aṭṭhaṅgikañca ariyamaggaṃ. Uttamatthassa pattiyāti arahattassa nibbānasseva vā pattiyā adhigamāya.
以喜乐:指属于果定范畴的喜和乐。身:指与那喜乐相应的名身,以及随它而转的色身。遍满:就是触到、遍及。在第七日伸出脚:从开始修观那天算起,到第七天解开盘腿,把脚伸出来。怎么做到的呢?破除黑暗蕴:用最上道智之剑,破除了以前从未被破除的痴蕴。其余部分和前面所说的一样。巴利
Pītisukhenāti phalasamāpattipariyāpannāya pītiyā sukhena ca. Kāyanti taṃsampayuttaṃ nāmakāyaṃ tadanusārena rūpakāyañca. Pharitvāti phusitvā byāpetvā vā. Sattamiyā pāde pasāresinti vipassanāya āraddhadivasato sattamiyaṃ pallaṅkaṃ bhinditvā pāde pasāresiṃ. Kathaṃ? Tamokhandhaṃ padāliya, appadālitapubbaṃ mohakkhandhaṃ aggamaggañāṇāsinā padāletvā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.