1. 跋陀·迦毗罗尼长老尼偈颂的注释
1. Bhaddākāpilānītherīgāthāvaṇṇanā
《四集》中“佛子是法嗣”等偈颂,是跋陀·迦毗罗长老尼的偈颂。据说,她在莲华上佛的时代,出生在天鹅城的一个良家,长大后到导师面前听法,看见导师把一位比丘尼列为忆念宿命者中的第一,就做了殊胜的善业,自己也发愿要得到那个位置。她一生行善,死后在天界和人间流转。在佛陀还没出世的时候,她出生在波罗奈城的一个良家,嫁到夫家。有一天,她跟自己的小姑吵架,小姑正把食物布施给一位独觉佛。她想:“她布施给这个人,会得到大福报。”就从独觉佛手里拿过钵,把饭倒掉,装满泥浆再递回去。大众责备她说:“蠢女人,独觉佛哪里得罪你了?”她因为众人的话感到羞愧,又拿回钵,把泥浆倒掉,洗干净,涂上香粉,装满四种甜食,再浇上像莲花苞颜色的酥油,让钵闪闪发光,放回独觉佛手中,然后发愿说:“愿这钵饭这样放光,我的身体也这样放光。”她死后,只在善趣中流转。到迦叶佛的时代,她出生在波罗奈城一位大富长者的家里,做了女儿。因为过去业力的果报,她身体臭秽,人们都厌恶她。她心生警醒,用自己的首饰打成金砖,安放在佛陀的塔庙里,又用一把青莲花供养。因此,她在那一生身体就变得芳香悦意,成为丈夫所亲爱喜欢的人。她一生行善,死后生到天界。在那里也一生享受天界的快乐,死后又出生为波罗奈国王的女儿,在那里享受像天界一样的福报,长期侍奉独觉佛们。那些独觉佛入灭后,她心生警醒,出家做苦行女,住在园林里修习禅定,死后生到梵天。从那里死后,她出生在沙嘎喇城一个姓憍尸迦的婆罗门家里,在盛大的照料下长大,到了婚龄,被送到大提特村毕婆利童子的家。毕婆利出家后,她舍弃庞大的财产和众多的亲属,也为了出家而离开,进入外道园林五年。后来,她在摩诃波阇波提瞿昙弥面前受了出家与具足戒,开始修观,不久就证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:
Catukkanipāte putto buddhassa dāyādotiādikā bhaddāya kāpilāniyā theriyā gāthā. Sā kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cutā devamanussesu saṃsarantī anuppanne buddhe bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā patikulaṃ gantvā, ekadivasaṃ attano nanandāya saddhiṃ kalahaṃ karontī tāya paccekabuddhassa piṇḍapāte dinne ‘‘ayaṃ imassa dānaṃ datvā uḷārasampattiṃ labhissatī’’ti paccekabuddhassa hatthato pattaṃ gahetvā bhattaṃ chaḍḍetvā kalalassa pūretvā adāsi. Mahājano garahi – ‘‘bāle, paccekabuddho te kiṃ aparajjhī’’ti? Sā tesaṃ vacanena lajjamānā puna pattaṃ gahetvā kalalaṃ nīharitvā dhovitvā gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā catumadhurassa pūretvā upari āsittena padumagabbhavaṇṇena sappinā vijjotamānaṃ paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā ‘‘yathā ayaṃ piṇḍapāto obhāsajāto, evaṃ obhāsajātaṃ me sarīraṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Sā tato cavitvā sugatīsuyeva saṃsarantī kassapabuddhakāle bārāṇasiyaṃ mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Pubbakammaphalena duggandhasarīrā manussehi jigucchitabbā hutvā saṃvegajātā attano ābharaṇehi suvaṇṇiṭṭhakaṃ kāretvā bhagavato cetiye patiṭṭhapesi, uppalahatthena ca pūjaṃ akāsi. Tenassā sarīraṃ tasmiṃyeva bhave sugandhaṃ manoharaṃ jātaṃ. Sā patino piyā manāpā hutvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cutā sagge nibbatti. Tatthāpi yāvajīvaṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā, tato cutā bārāṇasirañño dhītā hutvā tattha devasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavantī cirakālaṃ paccekabuddhe upaṭṭhahitvā, tesu parinibbutesu saṃvegajātā tāpasapabbajjāya pabbajitvā uyyāne vasantī jhānāni bhāvetvā brahmaloke nibbattitvā tato cutā sāgalanagare kosiyagottassa brāhmaṇakulassa gehe nibbattitvā mahatā parihārena vaḍḍhitvā vayappattā mahātitthagāme pipphalikumārassa gehaṃ nītā. Tasmiṃ pabbajituṃ nikkhante mahantaṃ bhogakkhandhaṃ mahantañca ñātiparivaṭṭaṃ pahāya pabbajjatthāya nikkhamitvā pañca vassāni titthiyārāme pavisitvā aparabhāge mahāpajāpatigotamiyā santike pabbajjaṃ upasampadañca labhitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.3.244-313) –
有一位名叫莲华上的胜者,已经彻底通达一切法。
距今十万劫前,这位导师出现于世。
那时,在汉萨瓦蒂城有位名叫毗提诃者。
有位长者拥有很多珍宝,我曾是他的妻子。
有一次,他带着随从,来到人中之日——佛陀面前;
他听了佛陀的法,那法能断除一切苦和恐惧。
导师称赞这位声闻弟子是修头陀行的人中最殊胜的。
听了之后,他作了七天的布施,并向那位这样的佛陀作了布施。
我以头顶礼双足,祈愿得到那个境地;
那时,那位人中最上者确实在让大众欢喜。
为了怜悯这位长者,他说出了这些偈颂:
你会得到你所期盼的境地,孩子,愿你证得寂灭。
十万劫之后,将有生于甘蔗族者,
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有个叫迦叶的,从种姓来说,将成为导师的弟子。
听闻此已心生欢喜,从那时起,尽形寿对胜者,
他以慈爱之心,用各种生活必需品来侍奉导师。
他让教法光耀起来,又摧破了那些持邪见的外道。
他调伏了应当受调伏的人,便与弟子们一同进入寂灭。
当那位世间最上者般涅槃后,为了供养导师,
把亲戚和朋友都召集到一起,和他们一起建造。
一座七由旬高的塔,以珍宝建成,高高耸立。
就像燃烧着百道光芒的太阳,又像盛开的沙罗树王。
他在那里让人做了七十万个钵。
就像芦苇火一样闪耀,凭的就是那七种珍宝。
用香油把灯灌满后,他就在那里把灯点亮了。
为了供养那位悲悯一切众生的大仙。
他让人做了七十万个装满东西的瓶子;
它们装满了珍宝,就是为了供养大仙。
在八只水罐中间,金色的幢幡高高竖起;
它们以色泽极为耀眼,就像秋天的太阳一样。
四座大门处,宝石做成的门楼光彩夺目;
高耸的木板平台赏心悦目,都是珍宝所成,光辉灿烂。
被环绕的顶冠花饰巧妙制成,光辉闪耀;
高耸的幢幡和各种宝物都在闪耀着光芒。
善加染色、善加修作的心,是珍宝所成的塔。
他的色泽极为庄严,就像黄昏的太阳一样。
塔的三道围墙用雌黄颜料涂饰;
一道用雄黄,另一道用眼药。
做了这样令人欢喜的供养,献给那位说妙法的人;
他一生都尽力向僧团布施。
他和那位长者一起,那些福德全都共同拥有;
终生奉行之后,他们便一同投生到了善趣。
享受过天界和人间的福报之后,
就像影子跟着身体一样,我与他一起轮回。
九十一劫前,有位名为毗婆尸的导师;
他出生了,相貌可爱,能洞见一切法。
那时,在邦度婆提城,这位婆罗门被大家公认为善士;
他虽在德行上富有,但在财富上却极其贫乏。
那时我也是他的妻子,一个和他心意相通的婆罗门女。
有一次,那位最优秀的婆罗门遇见了大牟尼。
坐在人群中,开示不死之道;
听了法之后满心欢喜,他布施了一件上衣。
他带着一件衣服回到家中,他对我这样说道:
请随喜这大福德,那件上衣已经布施给佛陀了。
那时我合掌,满心欢喜地随喜了。
Sudinna已将他的衣服布施给了最殊胜的佛陀、那位如来。
成为快乐且执着,就在一次又一次的生命中流转轮回;
在美丽的波罗奈城里,有一位国王,统治着大地。
那时,我是他的王后,在众多女子中最为殊胜;
因为丈夫过去的恩爱,我成了他心爱的人。
当那八位辟支佛四处托钵乞食时,
看见之后心里欢喜,就供养了极为珍贵的团食。
然后再次发出邀请,建起了一座珍宝装饰的亭阁;
工匠们打造的那只钵,确实是纯金做的。
他把他们全都召集到一起,然后向他们布施。
他满心欢喜,用自己的双手,进入金座。
那时我也和迦尸王一起做了那次布施。
我又出生在波罗奈城的一个迦尸村落里。
在那个富裕的居士家里,他和兄弟们一起过得很快乐;
我曾是长兄的妻子,极其恭敬地侍奉丈夫。
看见辟支佛之后,我丈夫的弟弟。
我把他的那份食物布施出去,等他回来时,就把这件事告诉了他。
他没有随喜那次布施,所以我才给了他。
他从锅里取出食物,又把它布施给了那个人。
那时我扔掉了那团食物,对佛陀心怀怨恨。
我把装满泥浆的钵供养给了那位如如者。
在布施和接受时,在恭敬和轻蔑时,
我看见他面容平静,当时心里猛地一惊。
我又拿起钵,用芳香的香水把它洗净,
心怀信心地装满,献上亲爱的供养。
无论我投生到哪里,因为布施,我都长得端正美丽;
因为冒犯佛陀,以及用口说出恶臭之语。
再说,当在迦叶英雄的塔庙中安放(舍利)时,
我满心欢喜,供养了殊胜的金砖。
用四种香的气味,把那些值钱的金砖涂了个遍。
她摆脱了臭味的缺陷,具足一切完美的特征。
七千个钵,都用七种宝物做成。
让人做了装满酥油的灯盏,还有成千上万的灯芯。
把灯芯放进去、点亮之后,我摆好了七排灯。
为了供养世间主,以清净的心。
那时我也同样分享到那份福德,尤其是作为分享者。
后来有一人生在迦尸国,名叫善友,广为人知。
我曾是他的妻子,生活安乐,打扮得体,被他疼爱。
那时,我给了那位独觉佛一块厚实的缠头布。
我也曾是她福德的分享者,随喜之后献上了最殊胜的布施。
我又一次投生在迦尸国,出生在拘利族中。
那时,和一百零五位拘利族子弟在一起,
侍奉五百位独觉佛。
供养他们三个月后,又布施了三衣。
那时我是他的妻子,遵循着修福的善行之道。
从那里死后,他成了一位名叫难陀、名声远扬的国王。
我也曾是他的王后,一切欲乐圆满具足。
那时,梵授成了国王,是统治大地的君主。
那时,莲花色夫人的儿子们——那些辟支佛,
我终生侍奉了整整五百位。
我将那些寂灭者安置在国王的园林里住下,又供养了那些已经寂灭的圣者。
我们俩建好了塔庙,就一起出家了。
修习了四无量心之后,我们便投生到了梵天界。
从那处死后,在大渡口,善生·毕波罗延那。
母亲是善意天女,父亲是拘希果多族的婆罗门。
我在摩陀国的国土上,在娑竭罗这座最殊胜的城里;
我是迦毗罗的女儿,母亲名叫苏支摩提。
父亲用家里的金色雕像为模板,把我塑造了出来。
他布施了迦叶这位智者远离诸欲的隐修处。
有时,那位心怀悲悯的人也会去看看农活。
看到众生被乌鸦之类的鸟啄食,他心里生起恐惧。
我在家里或看到芝麻长成后,在烈日暴晒中;
当虫子被乌鸦啄食时,我那时生起了悚惧。
那时,那位智者出家了,我也跟着他出家。
我在外道游行的团体里住了五年。
当乔达弥——那位养育了胜利者的人——出家的时候,
那时我走到他跟前,接受了佛陀的教导。
我并非在不久之后就证得了阿罗汉果。
哇,具足吉祥的迦叶,真有善友之德啊!
听闻佛陀之法者是佛陀的继承者,迦叶,善于安定自心;
他了知宿住,观见天界与恶趣。
另外,他已经达到生的灭尽,具足更高智慧,是一位牟尼。
凭借这三种明,他就是三明婆罗门。
跋陀·迦毗罗尼也是一样,她具足三明,摧毁了死亡。
她保持着这最后的身躯,已经战胜了魔罗和他的大军。
见世间之过患,我二人俱出家;
我们已是诸漏尽者,已经调伏,已经清凉,已经寂灭。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修成了。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Tadāhu haṃsavatiyaṃ, videho nāma nāmato; Seṭṭhī pahūtaratano, tassa jāyā ahosahaṃ. ‘‘Kadāci so narādiccaṃ, upecca saparijjano; Dhammamassosi buddhassa, sabbadukkhabhayappahaṃ. ‘‘Sāvakaṃ dhutavādānaṃ, aggaṃ kittesi nāyako; Sutvā sattāhikaṃ dānaṃ, datvā buddhassa tādino. ‘‘Nipacca sirasā pāde, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ; Sa hāsayanto parisaṃ, tadā hi narapuṅgavo. ‘‘Seṭṭhino anukampāya, imā gāthā abhāsatha; Lacchase patthitaṃ ṭhānaṃ, nibbuto hohi puttaka. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako. ‘‘Taṃ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ; Mettacitto paricari, paccayehi vināyakaṃ. ‘‘Sāsanaṃ jotayitvāna, so madditvā kutitthiye; Veneyyaṃ vinayitvā ca, nibbuto so sasāvako. ‘‘Nibbute tamhi lokagge, pūjanatthāya satthuno; Ñātimitte samānetvā, saha tehi akārayi. ‘‘Sattayojanikaṃ thūpaṃ, ubbiddhaṃ ratanāmayaṃ; Jalantaṃ sataraṃsiṃva, sālarājaṃva phullitaṃ. ‘‘Sattasatasahassāni, pātiyo tattha kārayi; Naḷaggī viya jotantī, rataneheva sattahi. ‘‘Gandhatelena pūretvā, dīpānujjalayī tahiṃ; Pūjanatthāya mahesissa, sabbabhūtānukampino. ‘‘Sattasatasahassāni, puṇṇakumbhāni kārayi; Rataneheva puṇṇāni, pūjanatthāya mahesino. ‘‘Majjhe aṭṭhaṭṭhakumbhīnaṃ, ussitā kañcanagghiyo; Atirocanti vaṇṇena, saradeva divākaro. ‘‘Catudvāresu sobhanti, toraṇā ratanāmayā; Ussitā phalakā rammā, sobhanti ratanāmayā. ‘‘Virocanti parikkhittā, avaṭaṃsā sunimmitā; Ussitāni paṭākāni, ratanāni virocare. ‘‘Surattaṃ sukataṃ cittaṃ, cetiyaṃ ratanāmayaṃ; Atirocati vaṇṇena, sasañjhova divākaro. ‘‘Thūpassa vediyo tisso, haritālena pūrayi; Ekaṃ manosilāyekaṃ, añjanena ca ekikaṃ. ‘‘Pūjaṃ etādisaṃ rammaṃ, kāretvā varavādino; Adāsi dānaṃ saṅghassa, yāvajīvaṃ yathābalaṃ. ‘‘Sahāva seṭṭhinā tena, tāni puññāni sabbaso; Yāvajīvaṃ karitvāna, sahāva sugatiṃ gatā. ‘‘Sampattiyonubhotvāna, devatte atha mānuse; Chāyā viya sarīrena, saha teneva saṃsariṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. ‘‘Tadāyaṃ bandhupatiyaṃ, brāhmaṇo sādhusammato; Aḍḍho santo guṇenāpi, dhanena ca suduggato. ‘‘Tadāpi tassāhaṃ āsiṃ, brāhmaṇī samacetasā; Kadāci so dijavaro, saṅgamesi mahāmuniṃ. ‘‘Nisinnaṃ janakāyamhi, desentaṃ amataṃ padaṃ; Sutvā dhammaṃ pamudito, adāsi ekasāṭakaṃ. ‘‘Gharamekena vatthena, gantvānetaṃ sa mabravi; Anumoda mahāpuññaṃ, dinnaṃ buddhassa sāṭakaṃ. ‘‘Tadāhaṃ añjaliṃ katvā, anumodiṃ supīṇitā; Sudinno sāṭako sāmi, buddhaseṭṭhassa tādino. ‘‘Sukhito sajjito hutvā, saṃsaranto bhavābhave; Bārāṇasipure ramme, rājā āsi mahīpati. ‘‘Tadā tassa mahesīhaṃ, itthigumbassa uttamā; Tassāti dayitā āsiṃ, pubbasnehena bhattuno. ‘‘Piṇḍāya vicarante te, aṭṭha paccekanāyake; Disvā pamudito hutvā, datvā piṇḍaṃ mahārahaṃ. ‘‘Puno nimantayitvāna, katvā ratanamaṇḍapaṃ; Kammārehi kataṃ pattaṃ, sovaṇṇaṃ vata tattakaṃ. ‘‘Samānetvāna te sabbe, tesaṃ dānamadāsi so; Soṇṇāsane paviṭṭhānaṃ, pasanno sehi pāṇibhi. ‘‘Tampi dānaṃ sahādāsiṃ, kāsirājenahaṃ tadā; Punāhaṃ bārāṇasiyaṃ, jātā kāsikagāmake. ‘‘Kuṭumbikakule phīte, sukhito so sabhātuko; Jeṭṭhassa bhātuno jāyā, ahosiṃ supatibbatā. ‘‘Paccekabuddhaṃ disvāna, kaniyassa mama bhattuno; Bhāgannaṃ tassa datvāna, āgate tamhi pāvadiṃ. ‘‘Nābhinandittha so dānaṃ, tato tassa adāsahaṃ; Ukhā āniya taṃ annaṃ, puno tasseva so adā. ‘‘Tadannaṃ chaḍḍayitvāna, duṭṭhā buddhassahaṃ tadā; Pattaṃ kalalapuṇṇaṃ taṃ, adāsiṃ tassa tādino. ‘‘Dāne ca gahaṇe ceva, apace padusepi ca; Samacittamukhaṃ disvā, tadāhaṃ saṃvijiṃ bhusaṃ. ‘‘Puno pattaṃ gahetvāna, sodhayitvā sugandhinā, Pasannacittā pūretvā, saghataṃ sakkaraṃ adaṃ. ‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, surūpā homi dānato; Buddhassa apakārena, duggandhā vadanena ca. ‘‘Puna kassapavīrassa, nidhāyantamhi cetiye; Sovaṇṇaṃ iṭṭhakaṃ varaṃ, adāsiṃ muditā ahaṃ. ‘‘Catujjātena gandhena, nicayitvā tamiṭṭhakaṃ; Muttā duggandhadosamhā, sabbaṅgasusamāgatā. ‘‘Satta pātisahassāni, rataneheva sattahi; Kāretvā ghatapūrāni, vaṭṭīni ca sahassaso. ‘‘Pakkhipitvā padīpetvā, ṭhapayiṃ sattapantiyo; Pūjanatthaṃ lokanāthassa, vippasannena cetasā. ‘‘Tadāpi tamhi puññamhi, bhāginīyi visesato; Puna kāsīsu sañjāto, sumittā iti vissuto. ‘‘Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, sukhitā sajjitā piyā; Tadā paccekamunino, adāsiṃ ghanaveṭhanaṃ. ‘‘Tassāpi bhāginī āsiṃ, moditvā dānamuttamaṃ; Punāpi kāsiraṭṭhamhi, jāto koliyajātiyā. ‘‘Tadā koliyaputtānaṃ, satehi saha pañcahi; Pañca paccekabuddhānaṃ, satāni samupaṭṭhahi. ‘‘Temāsaṃ tappayitvāna, adāsi ca ticīvare; Jāyā tassa tadā āsiṃ, puññakammapathānugā. ‘‘Tato cuto ahu rājā, nando nāma mahāyaso; Tassāpi mahesī āsiṃ, sabbakāmasamiddhinī. ‘‘Tadā rājā bhavitvāna, brahmadatto mahīpati; Padumavatīputtānaṃ, paccekamuninaṃ tadā. ‘‘Satāni pañcanūnāni, yāvajīvaṃ upaṭṭhahiṃ; Rājuyyāne nivāsetvā, nibbutāni ca pūjayiṃ. ‘‘Cetiyāni ca kāretvā, pabbajitvā ubho mayaṃ; Bhāvetvā appamaññāyo, brahmalokaṃ agamhase. ‘‘Tato cuto mahātitthe, sujāto pipphalāyano; Mātā sumanadevīti, kosigotto dijo pitā. ‘‘Ahaṃ madde janapade, sākalāya puruttame; Kappilassa dijassāsiṃ, dhītā mātā sucīmati. ‘‘Gharakañcanabimbena, nimminitvāna maṃ pitā; Adā kassapadhīrassa, kāmehi vajjitassamaṃ. ‘‘Kadāci so kāruṇiko, gantvā kammantapekkhako; Kākādikehi khajjante, pāṇe disvāna saṃviji. ‘‘Gharevāhaṃ tile jāte, disvānātapatāpane; Kimī kākehi khajjante, saṃvegamalabhiṃ tadā. ‘‘Tadā so pabbajī dhīro, ahaṃ tamanupabbajiṃ; Pañca vassāni nivasiṃ, paribbājavate ahaṃ. ‘‘Yadā pabbajitā āsi, gotamī jinaposikā; Tadāhaṃ tamupagantvā, buddhena anusāsitā. ‘‘Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ; Aho kalyāṇamittattaṃ, kassapassa sirīmato. ‘‘Suto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito; Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati. ‘‘Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni; Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo. ‘‘Tatheva bhaddākāpilānī, tevijjā maccuhāyinī; Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jitvā māraṃ savāhanaṃ. ‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ; Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.3.244-313);
她证得阿罗汉果之后,在宿住智上已经修习得十分纯熟,运用自如。因为她在这一方面更加精进、更为殊胜,后来导师坐在祇园精舍的圣众中间,依次为比丘尼们安排位次时,就把她安立在忆念宿住之比丘尼的首位。有一天,她先赞叹大迦叶长老的功德,接着以说明自己应作已办等方式,发出这样的感叹:
Arahattaṃ pana patvā pubbenivāsañāṇe ciṇṇavasī ahosi. Tattha sātisayaṃ katādhikārattā aparabhāge taṃ satthā jetavane ariyagaṇamajjhe nisinno bhikkhuniyo paṭipāṭiyā ṭhānantaresu ṭhapento pubbenivāsaṃ anussarantīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā ekadivasaṃ mahākassapattherassa guṇābhitthavanapubbakaṃ attano katakiccatādivibhāvanamukhena udānaṃ udānentī –
佛陀的儿子、继承人迦叶,善等持者。
他了知宿住,观见天界与恶趣。
‘‘Putto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito; Pubbenivāsaṃ yovedi, saggāpāyañca passati.
他证得了生的灭尽,以殊胜的智慧达到究竟,是一位寂默的圣者。
凭借这三种明,他就是三明婆罗门。
‘‘Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni; Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo.
跋陀·迦毗罗尼同样如此,她具足三明,摧毁了死亡。
她承载着这最后一具身体,战胜了魔罗和他的坐骑。
‘‘Tatheva bhaddākāpilānī, tevijjā maccuhāyinī; Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhanaṃ.
见世间之过患,我二人俱出家;
我们已是诸漏尽者,已调伏,已清凉,已寂灭。
‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ; Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā’’ti. –
他诵出了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,所谓“佛陀之子、继承者”,是因为他随佛陀而觉悟,是正等正觉者的亲生儿子;又因为领受了属于他的遗产——九种出世间法,所以叫继承者,也就是迦叶。他凭借世间和出世间的定,心得极好的安住,所以叫“善等持”。“证知宿住”:大迦叶长老用宿住随念智,把自己和他人过去世相续的诸蕴清楚显现出来,从而证知、了知、通达了宿住。“亦见生天与恶趣”:他用天眼,像看掌中的庵摩罗果一样,清楚看见二十六种天界和四种恶趣。
Tattha putto buddhassa dāyādoti buddhānubuddhabhāvato sammāsambuddhassa anujātasuto tato eva tassa dāyabhūtassa navalokuttaradhammassa ādānena dāyādo kassapo lokiyalokuttarehi samādhīhi suṭṭhu samāhitacittatāya susamāhito. Pubbenivāsaṃ yovedīti yo mahākassapatthero pubbenivāsaṃ attano paresañca nivutthakkhandhasantānaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pākaṭaṃ katvā avedi aññāsi paṭivijjhi. Saggāpāyañca passatīti chabbīsatidevalokabhedaṃ saggaṃ catubbidhaṃ apāyañca dibbacakkhunā hatthatale āmalakaṃ viya passati.
接着,所谓“达到生的灭尽”,就是指此后他证得了被称为“生之灭尽”的阿罗汉果。他依靠殊胜的智慧,了知了应当了知的法,遍知了应当遍知的,断除了应当断除的,证悟了应当证悟的,已经达到究竟,完成使命,所作已办。由于他证得了被称为“漏尽慧”的寂静,所以被称为牟尼。
Atho jātikkhayaṃ pattoti tato paraṃ jātikkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ patto. Abhiññāya abhivisiṭṭhena ñāṇena abhiññeyyaṃ dhammaṃ abhijānitvā pariññeyyaṃ parijānitvā , pahātabbaṃ pahāya , sacchikātabbaṃ sacchikatvā vosito niṭṭhaṃ patto katakicco. Āsavakkhayapaññāsaṅkhātaṃ monaṃ pattattā muni.
同样地,跋陀·迦毗罗也是这样:就像大迦叶凭借上述这三种明而成为三明者、战胜死亡的人,跋陀·迦毗罗也同样具足三明、战胜了死亡。正因如此,她持守着这最后之身,战胜了魔罗及其车乘——这是把她自己置于他人之前来显示。
Tatheva bhaddākāpilānīti yathā mahākassapo etāhi yathāvuttāhi tīhi vijjāhi tevijjo maccuhāyī ca, tatheva bhaddākāpilānī tevijjā maccuhāyinīti. Tato eva dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhananti attānameva paraṃ viya katvā dasseti.
现在,为了说明“正如长老的修行初中后都善妙,我的修行也是如此”,说出了最后一首偈颂——“已见过患……”。其中,“tyamha khīṇāsavā dantā”的意思是:我们——大迦叶长老和我——以最上的调伏而得到调伏,是一切漏尽者。我们已“清凉、寂灭”:正因为没有烦恼的热恼,所以清凉;依有余涅槃界而寂灭。
Idāni yathā therassa paṭipatti ādimajjhapariyosānakalyāṇā, evaṃ mamapīti dassentī ‘‘disvā ādīnava’’nti osānagāthamāha. Tattha tyamha khīṇāsavā dantāti te mayaṃ mahākassapatthero ahañca uttamena damena dantā sabbaso khīṇāsavā ca amha. Sītibhūtāmha nibbutāti tato eva kilesapariḷāhābhāvato sītibhūtā saupādisesāya nibbānadhātuyā nibbutā ca amha bhavāmāti attho.