桑基洽长老偈颂的注释
1. Saṃkiccattheragāthāvaṇṇanā
第十一品里的“你在林中做什么,儿啊?”等偈颂,是尊者桑基洽长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里种下功德,在生生世世中积累了导向解脱的善业,到了现在这位佛陀出世时,他在舍卫城一个婆罗门大富豪家结生。当时他还住在母胎里,母亲就生病去世了。人们把母亲的遗体送到坟场火化,但胎儿所在的部位却没有被火烧到。他们用木桩刺母亲的腹部,结果刺中了男孩的眼角。刺穿之后,他们用炭火覆盖那腹部便离开了。腹部那一块地方也被烧焦了,但在炭火上面,那个如同金像一般的男孩,仿佛睡在莲花苞里一样。对最后生的有情来说,就算被须弥山压住,只要还没有证得阿拉汉果,生命就不会结束。
Ekādasanipāte kiṃ tavattho vane tātātiādikā āyasmato saṃkiccattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Tasmiṃ kucchigateyeva mātā byādhitā hutvā kālamakāsi. Tassā susānaṃ netvā jhāpiyamānāya gabbhāsayo na jhāyi. Manussā sūlehi kucchiṃ vijjhantā dārakassa akkhikoṭiṃ pahariṃsu. Te taṃ vijjhitvā aṅgārehi paṭicchādetvā pakkamiṃsu. Kucchipadesopi jhāyi, aṅgāramatthake pana suvaṇṇabimbasadiso dārako padumagabbhe nipanno viya ahosi. Pacchimabhavikasattassa hi sinerunā otthariyamānassapi arahattaṃ appatvā jīvitakkhayo nāma natthi.
第二天,人们去了火葬场,看见那个男孩还是那样躺在那里,心里生起稀有惊奇之感,就把男孩抱起来进了村子,去问那些看相的人。看相的人说:“如果这个孩子留在家里过在家生活,他的七代亲族都会陷入贫困。如果他出家,就会有五百个沙门跟随他四处游化。”亲戚们说:“好吧,等他长大了,我们就把他送到我们尊敬的舍利弗长老那里,让他出家。”因为男孩的眼角是被木桩刺破的,大家就叫他“桑基洽”(刺眼),后来也一直这样称呼他。他七岁的时候,听说自己还在母胎里时母亲就死了,又听说自己在胎中的经历,心里生起警醒,就说:“我要出家。”亲戚们说:“好,孩子。”就把他带到法将舍利弗长老那里,说:“尊者,请让他出家。”长老给了他皮五种业处,然后为他剃度。他就在剃刀落下的那一刻,连同无碍解一起证得了阿罗汉果。后来他和三十位比丘住在森林里,把那些比丘从强盗手中救出来,又调伏了那些强盗,让他们也出家了。之后他在一座寺院里和许多比丘住在一起,看到他们陷于争论,就对那些比丘说“我要去别处”,然后离开了。这里只是简略叙述,详细内容应当按照《法句经注》(1.桑基洽沙弥事)里所记载的方式来了解。这时,有一位想侍奉他的近事男,请求在附近住下——
Punadivase āḷāhanaṭṭhānaṃ gatā manussā tathānipannaṃ dārakaṃ disvā acchariyabbhutacittajātā dārakaṃ ādāya gāmaṃ pavisitvā nemittake pucchiṃsu. Nemittakā ‘‘sace ayaṃ dārako agāraṃ ajjhāvasissati, yāva sattamā kulaparivaṭṭā duggatā bhavissanti. Sace pabbajissati, pañcahi samaṇasatehi parivuto vicarissatī’’ti āhaṃsu. Ñātakā ‘‘hotu, vaḍḍhitakāle amhākaṃ ayyassa sāriputtattherassa santike taṃ pabbājessāmā’’ti vatvā saṅkunā chinnakkhikoṭitāya saṃkiccoti vadantā aparabhāge saṃkiccoti vohariṃsu. So sattavassikakāle attano gabbhagatasseva mātu maraṇaṃ, gabbhe ca attano pavattiṃ sutvā saṃvegajāto ‘‘pabbajissāmī’’ti āha. Ñātakā ‘‘sādhu, tātā’’ti dhammasenāpatissa santikaṃ netvā, ‘‘bhante, imaṃ pabbājethā’’ti adaṃsu. Thero taṃ tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā tiṃsamattehi bhikkhūhi saddhiṃ araññe viharanto ce corahatthato mocetvā sayampi te core dametvā pabbājetvā aññatarasmiṃ vihāre bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ viharanto te vivādapasute disvā ‘‘aññattha gacchāmī’’ti bhikkhū āpucchi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana dhammapadavatthumhi (dha. pa. aṭṭha. 1.saṅkiccasāmaṇeravatthu) āgatanayeneva veditabbo. Atha naṃ aññataro upāsako upaṭṭhātukāmo āsannaṭṭhāne vāsaṃ yācanto –
孩子啊,你在树林里有什么目的呢?就像雨季里的乌朱喝那鸟一样。
韦蓝跋风(敌意者)视你为可爱,因为独处确实令禅修者愉悦。
‘‘Kiṃ tavattho vane tāta, ujjuhānova pāvuse; Verambhā ramaṇīyā te, paviveko hi jhāyina’’nti. –
他说出了第一首偈颂。长老听了之后——
Paṭhamaṃ gāthamāha. Taṃ sutvā thero –
就像雨季里,毗蓝跋风把乌云吹散;
远离相应的想令我欢喜。
‘‘Yathā abbhāni verambho, vāto nudati pāvuse; Saññā me abhikiranti, vivekapaṭisaññutā.
不白净,卵生,以坟场为居所而徘徊活动者;
就在疑惑之中,让我的正念生起,而那正念是依止于离贪的。
‘‘Apaṇḍaro aṇḍasambhavo, sīvathikāya niketacāriko; Uppādayateva me satiṃ, sandehasmiṃ virāganissitaṃ.
别人既不守护他,他也不守护别人;
那位比丘确实安乐而卧,对诸欲无所顾恋。
‘‘Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati; Sa ve bhikkhu sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavā.
有清澈水流的宽阔岩石地,到处是牛和鹿。
那些被水苔覆盖的山岩,令我欢喜。
‘‘Acchodikā puthusilā, gonaṅgalamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti maṃ.
我曾住在森林里、山谷中和洞穴里;
在偏僻的坐卧处,在猛兽经常出没的地方。
‘‘Vasitaṃ me araññesu, kandarāsu guhāsu ca; Senāsanesu pantesu, vāḷamiganisevite.
愿这些众生被杀、被杀害,愿他们遭受痛苦!
我不了知与嗔恨相应的非圣思惟。
‘‘‘Ime haññantu vajjhantu, dukkhaṃ pappontu pāṇino’; Saṅkappaṃ nābhijānāmi, anariyaṃ dosasaṃhitaṃ.
我已承事导师,圆满了佛陀的教法;
沉重的负担已经放下,能牵引再生的渴爱已被连根拔除。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
为了什么目的我出家,从在家生活走向无家生活;
我的那个目的已经达成——一切结缚都已灭尽。
‘‘Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.
我不贪恋死亡,也不贪恋活着;
我等着时机到来,就像雇工等着拿工钱。
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ; Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā.
我不贪恋死亡,也不贪恋活着。
我等待着时机,保持正知与正念。他诵出了这些偈颂。
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ. Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’ti. – imā gāthā abhāsi;
在这里,“这树林对你有什么意义”这句话,是用词性倒置的方式来说的。意思是:这树林对你有什么意义?有什么用处?他称对方为“孩子”,是因为对方还是个年轻的沙弥,所以把他当作自己的孩子来呼唤。“就像Ujjuhāna一样,在雨季”——据说有一座叫Ujjuhāna的山,那里丛林密布,有许多岩洞和溪谷,到处都有流水,雨季时不适合居住。所以意思是:在这雨季,Ujjuhāna山对你有什么用呢?不过有些人说:“Ujjuhāna是一种鸟,受不了寒冷,雨季时就藏在林丛里。”按照他们的看法,意思就是:就像那只Ujjuhāna鸟一样,在这雨季里,树林对你有什么意义呢?“Verambhā风对你来说是可爱的”——意思是:那些吹拂的Verambhā风,对你来说有什么可爱的呢?也有些人说:“Verambhā是一个山洞,一处岩壁。”那个地方适合来往,没有人众拥挤,又有树荫和水,所以Verambhā是可爱的,适合住在林中。为什么呢?因为对修禅的人来说,远离才是最重要的,像那样的禅修者,无论在哪里都只想要远离,所以说:“不用跑到很远的林中去,孩子,你就住在Verambhā吧。”这里的意思是:禅修者只有在得到适合远离、住起来舒适的住处时,才能成就禅那等功德,得不到就不行。所以,在这样寒冷的时节,不是随便哪里都能住林中的,但在山洞、岩壁等地方就可以。
Tattha kiṃ tavattho vaneti kinti liṅgavipallāsena vuttaṃ. Vane ko tavattho, kiṃ payojananti attho. Tātāti daharasāmaṇeratāya naṃ attano puttaṭṭhāne ṭhapetvā ālapati. Ujjuhānova pāvuseti ujjuhāno kira nāma eko pabbato, so pana gahanasañchanno bahusoṇḍikandaro, tahaṃ tahaṃ sandamānasalilo , vassakāle asappāyo, tasmā ujjuhāno vā pabbato etarahi pāvusakāle tava kimatthiyoti attho. Keci panettha ‘‘ujjuhāno nāma eko sakuṇo sītaṃ na sahati, vassakāle vanagumbe nilīno acchatī’’ti vadanti. Tesaṃ matena ujjuhānassa viya sakuṇassa pāvusakāle ko tava attho vaneti? Verambhā ramaṇīyā teti verambhavātā vāyantā kiṃ te ramaṇīyāti yojanā. Keci ‘‘verambhā nāma ekā pabbataguhā, pabbhāro’’ti ca vadanti. Tañca ṭhānaṃ gamanāgamanayuttaṃ janasambādharahitaṃ chāyūdakasampannañca, tasmā verambhā ramaṇīyā, vane vasituṃ yuttarūpā. Kasmā? Paviveko hi jhāyinaṃ yasmā tādisānaṃ jhāyīnaṃ yattha katthaci pavivekoyeva icchitabbo, tasmā ‘‘dūraṃ araññaṭṭhānaṃ agantvā verambhāyaṃ vasa, tātā’’ti vadati. Ayañhettha adhippāyo – yasmā jhāyīnaṃ pavivekakkhame nivāsaphāsuke senāsane laddheyeva jhānādayo sampajjanti, na aladdhe, tasmā na evarūpe sītakāle yattha katthaci vane vasituṃ sakkā, guhāpabbhārādīsu pana sakkāti.
近事男这样说完之后,长老为了表明“正是山林等这些地方让我欢喜”,就说了“yathā abbhānī”等话。它的意思是:就像在雨季的时候,Verambha 风把云、云堆吹走、驱散、赶开,同样地,与远离相应的想也这样涌进我的心,把心只往远离的地方拉。
Evaṃ upāsakena vutte thero vanādayo eva maṃ ramentīti dassento ‘‘yathā abbhānī’’tiādimāha. Tassattho – yathā pāvuse kāle abbhāni valāhakāni verambhavāto nudati khipati nīharati, evameva me cittaṃ vivekapaṭisaññutā saññā abhikiranti vivekaṭṭhānaṃyeva ākaḍḍhanti.
那是什么呢?一只不是白色的、黑色的、从卵里生出来的、卵生的乌鸦,在坟场、墓地里,把那里当作栖息的地方,四处活动——它一定会让我生起正念,也就是“依离贪,于有身”,在我这身体当中,必定能生起那系向离贪的身至念业处。据说,有一天长老见到被乌鸦啄食的人尸,获得了不净想,正是针对这件事而这样说。由此表明:因为对身体的欲贪已经彻底不存在了,所以我只想住在林野中。而“yañca”中的“ca”是连接词,透过它来表达:“请你再听我另外也有住在森林里的理由。”因为那位出家人以慈心而住,并且因为无贪的资具而没有需要被守护的东西,所以其他仆人等并不会去守护他;而这位出家人也不去守护其他任何会成为某种障碍的人,因为那样的人对他来说根本就不存在。这位比丘确实安乐而住——那位比丘由于已经彻底断除了烦恼欲,对于一切事欲完全无所期盼、毫无期待,在任何地方都安乐而住。因为他已经没有任何思虑和猜忌,所以在森林当中与在村庄里是一样的。
Kiñca ? Apaṇḍaro kāḷavaṇṇo, aṇḍasambhavo aṇḍajo kāko, sīvathikāya susānaṭṭhāne, niketacāriko tameva nivāsanaṭṭhānaṃ katvā vicaraṇako uppādayateva me satiṃ, sandehasmiṃ virāganissitanti, kāyasmiṃ virāgūpasaṃhitaṃ kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ mayhaṃ uppādayatiyeva. Ekadivasaṃ kira thero kākena khajjamānaṃ manussakuṇapaṃ passitvā asubhasaññaṃ paṭilabhi, taṃ sandhāya evamāha. Tena kāye sabbaso chandarāgassa natthitāya vaneyeva vasitukāmomhīti dasseti. Yañcāti ca-saddo samuccayattho, tena aññampi mama araññavāsakāraṇaṃ suṇāhīti dasseti. Yaṃ pabbajitaṃ mettāvihāritāya alobhaniyaparikkhāratāya ca rakkhitabbassa abhāvato aññe sevakādayo na rakkhanti. Yo ca pabbajito aññe kenaci kiñcanapalibodhabhūte na rakkhati tādisānaṃyeva abhāvato. Sa ve bhikkhu sukhaṃ setīti, so bhikkhu samucchinnakilesakāmatāya sabbaso vatthukāmesu anapekkhavā apekkhārahito yattha katthaci sukhaṃ seti. Tassa anusaṅkitaparisaṅkitābhāvato araññamhi gāmamhi sadisamevāti attho.
现在,为了说明山林等地的怡人之处以及自己曾经住过的地方,才说了“有清澈的水”等话。其中,“曾住”的意思是:我过去曾住过。“猛兽出没的”意思是:被狮子、老虎等猛兽所栖息的树林。
Idāni pabbatavanādīnaṃ ramaṇīyataṃ vasitapubbatañca dassetuṃ ‘‘acchodikā’’tiādi vuttaṃ. Tattha vasitaṃ meti, vuṭṭhapubbaṃ mayā. Vāḷamiganiseviteti, sīhabyagghādīhi vāḷamigehi upasevite vane.
我不记得有过这样的思惟:愿这些无论哪一类有气息的众生、有情,被箭、矛等武器杀死、杀害,被拳头打等击打而受害、受逼迫,或者以任何其他方式遭受痛苦、陷入痛苦——像这样与嗔恨结合、与嗔恚相应,因此是非圣的、分为嗔害与伤害等的邪恶思惟,我不记得我曾生起过,也就是说,邪思惟从来没有生起过。这样就显示出他安住于慈。
Saṅkappaṃ nābhijānāmīti, ime ye keci pāṇino sattā ususattiādīhi paharaṇehi haññantu māriyantu muṭṭhippahārādīhi vajjhantu bādhīyantu, aññena vā yena kenaci ākārena dukkhaṃ pappontu pāpuṇantūti; evaṃ dosasaṃhitaṃ paṭighasaṃyuttaṃ tato eva anariyaṃ byāpādavihiṃsādippabhedaṃ pāpasaṅkappaṃ uppāditaṃ nābhijānāmi, micchāvitakko na uppannapubboti mettāvihāritaṃ dasseti.
现在,用“已奉事”等话来说明他自己该做的事已经完成。其中,“已奉事”是指以教诫和训示的方式被亲近、侍奉。“已放下”是指已经卸下。“重担”是指沉重的蕴担。
Idāni ‘‘pariciṇṇo’’tiādinā attano katakiccataṃ dasseti. Tattha pariciṇṇoti upāsito ovādānusāsanīkaraṇavasena. Ohitoti orohito. Garuko bhāroti garutaro khandhabhāro.
我不喜欢死,意思是“我到底会怎样死呢”,我并不想要死。我不喜欢活,意思是“我到底怎样才能活得长久呢”,我也不想要活。这两句显示出对死和活心态平等。而我等待时机,意思是说我只是在等待般涅槃的时刻。Nibbisanti nibbisanto, bhatiyā kammaṃ karonto,即无欲无求地、受雇为别人干活。如同佣人,就像受雇为别人干活的人。佣人为别人干活时,即使不欢喜工作完成,也还是在干活中盼着一天结束;同样,我虽然不欢喜生命,以维持这个身体而活着,也不欢喜死亡,却期待着最后终结的时刻。其余部分和前面说的方式一样。
Nābhinandāmimaraṇanti ‘‘kathaṃ nu kho me maraṇaṃ siyā’’ti maraṇaṃ na icchāmi. Nābhinandāmi jīvitanti ‘‘kathaṃ nu kho ahaṃ ciraṃ jīveyya’’nti jīvitampi na icchāmi. Etena maraṇe jīvite ca samānacittataṃ dasseti. Kālañca paṭikaṅkhāmīti parinibbānakālaṃva āgamemi. Nibbisanti nibbisanto, bhatiyā kammaṃ karonto. Bhatako yathāti yathā bhatako parassa kammaṃ karonto kammasiddhiṃ anabhinandantopi kammaṃ karontova divasakkhayaṃ udikkhati, evaṃ ahampi jīvitaṃ anabhinandantopi attabhāvassa yāpanena maraṇaṃ anabhinandantopi pariyosānakālaṃ paṭikaṅkhāmīti. Sesaṃ vuttanayameva.