黑乌达夷长老偈的注释
1. Kāḷudāyittheragāthāvaṇṇanā
《十集》中从“炽燃”等偈颂开始的部分,是尊者迦留陀夷长老的偈颂。他是怎么来的呢?这位长老在莲华上佛的时代,出生在天鹅城的一个家族里。他听世尊说法时,看到世尊把一位比丘安排在“令诸家生信者”的第一位,就做了相应的发愿善行,希望将来也能得到那个位置。
Dasakanipāte aṅgārinotiādikā āyasmato kāḷudāyittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarabuddhassa kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ kulappasādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā tajjaṃ abhinīhārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
他一生行善,在天界与人间流转。在我们的菩萨入母胎结生的那天,他也在迦毗罗卫城的一位大臣家中结生。因为他和菩萨是同一天出生的,当天人们就用精布襁褓把他裹好,带到菩萨跟前去侍奉。和菩萨同一天出生的还有:菩提树、罗睺罗的母亲、四处宝藏、坐骑大象、马王、阐那、黑优陀夷——这七位因为同一天出生,就被称为“同生者”。到了取名那天,因为他出生时全城欢欣鼓舞,就给他取名叫“优陀夷”;又因为肤色稍黑,所以大家称他为“黑优陀夷”。他和菩萨一起玩耍,就这样长大了。
So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bodhisattassa mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇadivase kapilavatthusmiṃyeva amaccagehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Bodhisattena saddhiṃ ekadivasaṃyeva jātoti taṃdivasaṃyeva naṃ dukūlacumbaṭe nipajjāpetvā bodhisattassa upaṭṭhānaṃ nayiṃsu. Bodhisattena hi saddhiṃ bodhirukkho, rāhulamātā, cattāro nidhī, ārohaniyahatthī, assakaṇḍako, channo kāḷudāyīti ime satta ekadivasaṃyeva jātattā sahajātā nāma ahesuṃ. Athassa nāmaggahaṇadivase sakalanagarassa udaggacittadivase jātattā udāyītveva nāmaṃ akaṃsu, thokaṃ kāḷadhātukattā pana kāḷudāyīti paññāyittha. So bodhisattena saddhiṃ kumārakīḷaṃ kīḷanto vuddhiṃ agamāsi.
后来,世间导师大出家之后,次第修行,最终证得一切知智,转动了殊胜的法轮。他依止王舍城,住在竹林精舍。净饭大王听到这个消息后,派了一位大臣,让他带上一千名随从,吩咐道:“把我儿子带到这里来。”这位大臣在说法的时候来到导师身边,站在大众外围听法,听完后就和随从们一起证得了阿罗汉果。于是导师伸出手说:“来吧,比丘们。”他们当下就拥有了神通化现的钵和衣,看起来就像受戒六十年的长老一样。不过,圣者从证得阿罗汉那一刻起,心就安住在中舍之中,所以十力者没有传达国王的嘱托。国王心想:“使者既没回来,也没听到任何回音。”于是又派了另一位大臣,同样带一千名随从。那位也照样证果了,国王再派下一位。就这样,他先后派了九位大臣,共九千名随从,他们全都证得阿罗汉果后,保持沉默。
Aparabhāge lokanāthe mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anukkamena sabbaññutaṃ patvā pavattitavaradhammacakke rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharante suddhodanamahārājā taṃ pavattiṃ sutvā purisasahassaparivāraṃ ekaṃ amaccaṃ ‘‘puttaṃ me idhānehī’’ti pesesi. So dhammadesanāvelāya satthu santikaṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā sapariso arahattaṃ pāpuṇi. Atha ne satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāreti. Sabbe taṅkhaṇaṃyeva iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Arahattaṃ pattato paṭṭhāya pana ariyā majjhattāva honti, tasmā raññā pahitasāsanaṃ dasabalassa na kathesi. Rājā ‘‘neva gatabalakoṭṭhako āgacchati, na sāsanaṃ suyyatī’’ti aparampi amaccaṃ purisasahassena pesesi . Tasmimpi tathā paṭipanne aparanti evaṃ navahi amaccehi saddhiṃ nava purisasahassāni pesesi sabbe arahattaṃ patvā tuṇhī ahesuṃ.
这时,国王心想:“这么多人因为对我没有感情,竟然没有一个人为了把十力请到这里来说一句话。可是这位优陀夷跟十力年纪相当,小时候还一起玩过泥沙,又对我有感情,我就派他去吧。”于是把优陀夷叫来,对他说:“孩子,你带一千名随从去王舍城,把十力请来。”说完就派他去了。优陀夷出发时却说:“大王,如果我能获准出家,我就能把世尊请到这里来。”国王吩咐他说:“不管用什么办法,都要让我见到我的儿子。”于是他去了王舍城,在导师说法的时候站在大众边缘听法,听完法后,他和随从们全都证得了阿罗汉果,并以“来吧,比丘”的方式获得了比丘身份。因此《譬喻经》中说:
Atha rājā cintesi – ‘‘ettakā janā mayi sinehābhāvena dasabalassa idhāgamanatthāya na kiñci kathayiṃsu, ayaṃ kho pana udāyī dasabalena samavayo sahapaṃsukīḷiko, mayi ca sinehavā, imaṃ pesessāmī’’ti taṃ pakkosāpetvā, ‘‘tāta, tvaṃ purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā dasabalaṃ ānehī’’ti vatvā pesesi. So pana gacchanto ‘‘sacāhaṃ, deva, pabbajituṃ labhissāmi, evāhaṃ bhagavantaṃ idhānessāmī’’ti vatvā ‘‘yaṃ kiñci katvā mama puttaṃ dassehī’’ti vutto rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāvelāya parisapariyante ṭhito dhammaṃ sutvā saparivāro arahattaṃ patvā ehibhikkhubhāve patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.4.48-63) –
对于莲华上佛,那位世间最上者、如如不动者;
那时,他正走在长途路上,四处游行。
我拿了盛开的红莲花、青莲花和茉莉花;
我接过最上等的食物,供养给了导师。
大雄勇者享用了最殊胜的美食。
他拿起那朵花,展示给众人看。
世间可爱、合意、讨人喜欢的水中生出的最上等花——
他做了一件极难做到的事,就是把花送给了我。
那个为我献上花、又给了我最好的食物的人,
我将称扬他,请听我所说。
他将十八次成为天王。
青莲花、红莲花,还有比这些更殊胜的茉莉花。
凭借他的福德果报,与天香交融在一起;
他会在空中变出一个顶盖,就那样一直撑着。
他将二十五次成为转轮王;
他将在大地执掌王权五百次,将居住于大地。
在十万劫之后,他将出生在甘蔗王族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
他成就于自己的业,被清净善根所推动。
他将会给释迦族带来欢喜,成为他们的亲族和至亲。
他后来出家,是被善根所推动。
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
已经证得无碍解,该做的都已完成,不再有烦恼漏。
乔达摩——这位世间之友,将把他安立在第一弟子之位。
他由精进所派遣,已经寂静,不再有任何执著依凭。
有个叫优陀夷的人,将来会成为导师的弟子。
贪、嗔、痴、慢与抹恩,都已被摧毁;
遍知一切漏已,我住于无漏。
我也令正觉者欢喜,我是热诚而智者。
那位正等觉者心生欢喜,把我安置在了这个最上首的位置。
四无碍解……(中略)……佛陀的教法已奉行。
‘‘Padumuttarabuddhassa, lokajeṭṭhassa tādino; Addhānaṃ paṭipannassa, carato cārikaṃ tadā. ‘‘Suphullaṃ padumaṃ gayha, uppalaṃ mallikañcahaṃ; Paramannaṃ gahetvāna, adāsiṃ satthuno ahaṃ. ‘‘Paribhuñji mahāvīro, paramannaṃ subhojanaṃ; Tañca pupphaṃ gahetvāna, janassa sampadassayi. ‘‘Iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ loke, jalajaṃ pupphamuttamaṃ; Sudukkaraṃ kataṃ tena, yo me pupphaṃ adāsidaṃ. ‘‘Yo pupphamabhiropesi, paramannañcadāsi me; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Dasa aṭṭha cakkhattuṃ so, devarajjaṃ karissati; Uppalaṃ padumañcāpi, mallikañca taduttari. ‘‘Assa puññavipākena, dibbagandhasamāyutaṃ; Ākāse chadanaṃ katvā, dhārayissati tāvade. ‘‘Pañcavīsatikkhattuñca , cakkavattī bhavissati; Pathabyā rajjaṃ pañcasataṃ, vasudhaṃ āvasissati. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Sakakammābhiraddho so, sukkamūlena codito; Sakyānaṃ nandijanano, ñātibandhu bhavissati. ‘‘So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Paṭisambhidamanuppattaṃ, katakiccamanāsavaṃ; Gotamo lokabandhu taṃ, etadagge ṭhapessati. ‘‘Padhānapahitatto so, upasanto nirūpadhi; Udāyī nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Rāgo doso ca moho ca, māno makkho ca dhaṃsito; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Tosayiñcāpi sambuddhaṃ, ātāpī nipako ahaṃ; Pasādito ca sambuddho, etadagge ṭhapesi maṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他心想:“现在还不是去十力尊故乡的时候。等春天来了,树林开满花,大地铺满绿草,那才是上路的时候。”他就这样等着时机。春天一到,为了去导师的故乡,他赞叹起这趟行程道路的殊胜——
Arahattaṃ pana patvā ‘‘na tāvāyaṃ dasabalassa kulanagaraṃ gantuṃ kālo, vasante pana upagate pupphitesu vanasaṇḍesu haritatiṇasañchannāya bhūmiyā gamanakālo bhavissatī’’ti kālaṃ paṭimānento vasante sampatte satthu kulanagaraṃ gantuṃ gamanamaggavaṇṇaṃ saṃvaṇṇento –
尊者,现在树木像炭火一样,为了结果实,已经舍弃了遮蔽的叶衣;
他们像火焰一样发光,大雄啊,是时候了,为了那些饮恒河水的人。
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāya; Te accimantova pabhāsayanti, samayo mahāvīra bhāgīrasānaṃ.
开满花的树木让人看了心里欢喜,四周所有方向都飘着花香;
已经放下树叶,却还盼着果实,勇士啊,现在是该离开这里的时候了。
‘‘Dumāni phullāni manoramāni, samantato sabbadisā pavanti; Pattaṃ pahāya phalamāsasānā, kālo ito pakkamanāya vīra.
既不太冷,也不太热,尊者,气候宜人,正是适合赶路的好时节。
愿释迦族和拘利族的人们,看见您面向下游、渡过罗希尼河。
‘‘Nevātisītaṃ na panātiuṇhaṃ, sukhā utu addhaniyā bhadante; Passantu taṃ sākiyā koḷiyā ca, pacchāmukhaṃ rohiniyaṃ tarantaṃ.
因为有所求,人们才耕种田地;因为有所求,种子才被播下。
商人们怀着希望,为了获取财富而渡海远行。
我依靠什么期望而安住,愿我这个期望能够实现。
‘‘Āsāya kasate khettaṃ, bījaṃ āsāya vappati; Āsāya vāṇijā yanti, samuddaṃ dhanahārakā; Yāya āsāya tiṭṭhāmi, sā me āsā samijjhatu.
人们一次又一次地播下种子,天王一次又一次地降下雨水;
农夫们一次又一次地耕田,谷物一次又一次地运进国土。
‘‘Punappunañceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā; Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.
乞讨的人一次又一次地四处行乞,施主们一次又一次地布施。
施主们一次又一次地布施,一次又一次地往生到天界。
‘‘Punappunaṃ yācanakā caranti, punappunaṃ dānapatī dadanti; Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupenti ṭhānaṃ.
勇士确实能利益七代,无论投生在哪个家族,都是智慧广大的人。
我作是念:帝释天乃天神之王,因汝所生牟尼,名为“真实”。
‘‘Vīro have sattayugaṃ puneti, yasmiṃ kule jāyati bhūripañño; Maññāmahaṃ sakkati devadevo, tayā hi jāto muni saccanāmo.
净饭王是这位大仙的父亲,而佛陀的母亲名叫摩耶。
她以腹怀菩萨,身体坏灭之后,在忉利天中享受快乐。
‘‘Suddhodano nāma pitā mahesino, buddhassa mātā pana māyanāmā; Yā bodhisattaṃ parihariya kucchinā, kāyassa bhedā tidivamhi modati.
那位乔达弥已经去世,从此世命终后,转生为拥有天界欲乐的众生。
她享受著五种欲乐,被那群天众围绕著。
‘‘Sā gotamī kālakatā ito cutā, dibbehi kāmehi samaṅgibhūtā; Sā modati kāmaguṇehi pañcahi, parivāritā devagaṇehi tehi.
我是佛陀——难以战胜者、光辉者、无与伦比者、如如不动者——的儿子。
帝释天,你就是我的祖父;乔达摩啊,从法上来说,你是我的祖父。
‘‘Buddhassa puttomhi asayhasāhino, aṅgīrasassappaṭimassa tādino; Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka, dhammena me gotama ayyakosī’’ti. –
他说了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“有炭火般的”是指像炭火一样,也就是树木上那些红珊瑚色的花和嫩叶;这些花叶属于它们,所以叫“有炭火般的”,意思是它们被极其红艳的花和嫩叶点缀,就像被一场炭火雨撒满一样。“现在”就是指这个时候。“树”就是树木。“尊者”是说“他临终是善的”,省略了一个d音后这样说,指具备殊胜功德的人,而且在具备殊胜功德的人当中,他是最上的导师。所以“尊者”是对导师的呼唤语。这也是一个以e音结尾的主格说法,就像“于善作、于对治、于乐、于苦”等用法一样。但在这里应当理解为呼唤的意思。因此说“尊者”是呼唤语。也有人说,这是与“吉祥”一词同义的另一个词。“寻诸果者”就是探寻果实的人。即使对没有心识的事物,人们也会赋予它有生命的动作来描述,比如说“家族想要倒塌”。这里的含义是:它们已经开始结果,也就是到了获取果实的时候。“舍弃覆盖”就是舍弃旧叶,意思是已经长满黄叶。“它们”指那些树。“如火焰般照耀”就是像灯焰或燃烧的火一样照亮一切方向,这是其意趣。“时”就是时间,“为了利益”是省略的说法。“大雄”就是大勇猛者。“具诸味”就是具足义味等。法将曾这样说:“世尊具足义味与法味”等。这里“大雄”和“具味”两者也应看作呼唤语。而在“bhāgīrathānaṃ”的读法中,名为跋吉罗陀的是初王。由于出生于其族,释迦族称为跋吉罗陀族,其意趣是为了利益那些跋吉罗陀族。
Tattha aṅgārinoti aṅgārāni viyāti aṅgārāni, rattapavāḷavaṇṇāni rukkhānaṃ pupphapallavāni, tāni etesaṃ santīti aṅgārino, atilohitakusumakisalayehi aṅgāravuṭṭhisaṃparikiṇṇā viyāti attho. Idānīti imasmiṃ kāle. Dumāti rukkhā. Bhadanteti, bhaddaṃ ante etassāti bhadanteti ekassa dakārassa lopaṃ katvā vuccati, guṇavisesayutto, guṇavisesayuttānañca aggabhūto satthā. Tasmā bhadanteti satthu ālapanaṃ. Paccattavacanañcetaṃ ekārantaṃ ‘‘sukaṭe paṭikamme sukhe dukkhepi ce’’tiādīsu viya. Idha pana sambodhanatthe daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘bhadanteti ālapana’’nti. ‘‘Bhaddasaddasamānatthaṃ padantarameka’’nti keci. Phalāni esantīti phalesino. Acetanepi hi sacetanakiriyamāropetvā voharanti, yathā kulaṃ patitukāmanti, phalāni gahetumāraddhā sampattiphalagahaṇakālāti attho. Chadanaṃ vippahāyāti purāṇapaṇṇāni pajahitvā sampannapaṇḍupalāsāti attho. Teti dumā. Accimantova pabhāsayantīti dīpasikhāvanto viya jalitaaggī viya vā obhāsayanti sabbā disāti adhippāyo. Samayoti kālo, ‘‘anuggahāyā’’ti vacanaseso. Mahāvīrāti mahāvikkanta. Bhāgī rasānanti attharasādīnaṃ bhāgī. Vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā – ‘‘bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassā’’tiādi (cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 2). Mahāvīra, bhāgīti ca idampi dvayaṃ sambodhanavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhāgīrathānanti pana pāṭhe bhagīratho nāma ādirājā. Tabbaṃsajātatāya sākiyā bhāgīrathā, tesaṃ bhāgīrathānaṃ upakāratthanti adhippāyo.
诸树这个词,是因为词性倒换才这么说的,意思就是树木。从四面八方、一切方向吹送:是说这些树在各个方位、一切方向都开满了花,正因为这样盛开,它们才向一切方向散发香气。期盼着:就是渴望、想要得到。这样,先通过树木的秀美,显示出路途的赏心悦目;现在又用不太冷等话,显示季节条件的圆满。舒适:因为不太冷也不太热,所以舒适、合意。适合旅途的时节:就是适合长途行走的季节。愿他们看见您:指释迦族和拘利族的人。面向西方渡过罗希尼河:有一条叫罗希尼的河,位于释迦族和拘利族地区之间,从北方流向南方;而王舍城在这条河的东边偏南。所以从王舍城前往迦毗罗卫,渡过这条河时,是面向西方渡过去的。因此他说:愿他们看见您……渡过。意思是:他请求世尊前往迦毗罗卫,并鼓励说:愿释迦族和拘利族的人们看见世尊面向西方渡过这条叫罗希尼的河。
Dumānīti liṅgavipallāsena vuttaṃ, dumā rukkhāti attho. Samantato sabbadisā pavantīti, samantato sabbabhāgato sabbadisāsu ca phullāni, tathā phullattā eva sabbadisā pavanti gandhaṃ vissajjenti. Āsamānāti āsīsantā gahitukāmā. Evaṃ rukkhasobhāya gamanamaggassa rāmaṇeyyataṃ dassetvā idāni ‘‘nevātisīta’’ntiādinā utusampattiṃ dasseti. Sukhāti nātisītanātiuṇhabhāveneva sukhā iṭṭhā. Utu addhaniyāti addhānagamanayoggā utu. Passantu taṃ sākiyā koḷiyā ca, pacchāmukhaṃ rohiniyaṃ tarantanti rohinī nāma nadī sākiyakoḷiyajanapadānaṃ antare uttaradisato dakkhiṇamukhā sandati, rājagahaṃ cassā puratthimadakkhiṇāya disāya, tasmā rājagahato kapilavatthuṃ gantuṃ taṃ nadiṃ tarantā pacchāmukhā hutvā taranti. Tenāha ‘‘passantu taṃ…pe… taranta’’nti. ‘‘Bhagavantaṃ pacchāmukhaṃ rohiniṃ nāma nadiṃ atikkamantaṃ sākiyakoḷiyajanapadavāsino passantū’’ti kapilavatthugamanāya bhagavantaṃ āyācanto ussāheti.
现在,为了用譬喻说明自己的祈愿,他说了“因希望而耕”这个偈颂。“因希望而耕田”:农夫耕地,是怀着对果实的希望而耕。“因希望而播种”:耕完之后,播种的人同样是怀着对果实的希望把种子播下去、埋进土里。“因希望而经商”:求取财富的商人,怀着对财富的希望,为了渡海、为了前往各地,乘船在海上航行。就像我怀着某种希望站在这里——我就是怀着世尊您前往迦毗罗卫城的希望和祈愿,才站在这里。愿我这个希望能够实现。他由此对你们说“迦毗罗卫应由你们前往”。在这里,因为这种想要去做的意欲和希望很相似,所以把它叫做“希望”。
Idāni attano patthanaṃ upamāhi pakāsento ‘‘āsāya kasate’’ti gāthamāha. Āsāya kasate khettanti kassako kasanto khettaṃ phalāsāya kasati. Bījaṃ āsāya vappatīti kasitvā ca vapantena phalāsāya eva bījaṃ vappati nikkhipīyati. Āsāya vāṇijā yantīti dhanahārakā vāṇijā dhanāsāya samuddaṃ tarituṃ desaṃ upagantuṃ samuddaṃ nāvāya yanti gacchanti. Yāya āsāya tiṭṭhāmīti evaṃ ahampi yāya āsāya patthanāya bhagavā tumhākaṃ kapilapuragamanapatthanāya idha tiṭṭhāmi. Sā me āsā samijjhatu, tumhehi ‘‘kapilavatthu gantabba’’nti vadati, āsāya sadisatāya cettha kattukamyatāchandaṃ āsāti āha.
为了通过说明行走的道路等方式,让人明白一再请求的理由,所以说了“一次又一次”等话。它的意思是:只播种一次而庄稼长不好时,农夫们会一次又一次地播下种子,播第二次、第三次。雨神天王也不是只下一次雨,而是按着时节一次又一次地降雨。农夫们也不是只耕一次地,为了让田里的泥土或泥浆变松软,好让庄稼丰收,他们会一次又一次地耕地。人们也不是只收集一次粮食,由于不满足于“这样已经够了”,所以以储藏到仓库等方式,被一次又一次地搬运的稻米等粮食,就这样进入国内,来到库藏。
Gamanamaggasaṃvaṇṇanādinā anekavāraṃ yācanāya kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘punappuna’’ntiādi vuttaṃ. Tassattho – sakiṃ vuttamattena vappe asampajjamāne kassakā punappunaṃ dutiyampi tatiyampi bījaṃ vapanti. Pajjunno devarājāpi ekavārameva avassitvā punappunaṃ kālena kālaṃ vassati. Kassakāpi ekavārameva akasitvā sassasampattiatthaṃ paṃsuṃ kaddamaṃ vā muduṃ kātuṃ khettaṃ punappunaṃ kasanti. Ekavārameva dhaññaṃ saṅgahaṃ katvā ‘‘alamettāvatā’’ti aparitussanato koṭṭhāgārādīsu paṭisāmanavasena manussehi upanīyamānaṃ punappunaṃ sāliādidhaññaṃ raṭṭhaṃ upeti upagacchati.
乞求的人一次次地到各家各户去走动、去登门,不是只去一次;被乞求的施主们也是一次次地布施给他们,不是只布施一次。同样,施主们一次次地布施可施之物,累积了布施所生的福德之后,也一次次地、接连不断地升入天界——以结生的方式往生到天界。所以,我也要一再地恳求:世尊啊,请让我的愿望达到圆满吧。这就是这段话的意趣。
Yācanakāpi yācantā punappunaṃ kulāni caranti upagacchanti, na ekavārameva, yācitā pana tesaṃ punappunaṃ dānapatī dadanti, na sakiṃyeva. Tathā pana deyyadhammaṃ punappunaṃ dānapatī daditvā dānamayaṃ puññaṃ upacinitvā punappunaṃ aparāparaṃ saggamupenti ṭhānaṃ paṭisandhivasena devalokaṃ upagacchanti. Tasmā ahampi punappunaṃ yācāmi bhagavā mayhaṃ manorathaṃ matthakaṃ pāpehīti adhippāyo.
现在,为了说明为什么请求世尊前往迦毗罗卫城,而说了“英雄确实……”这则偈颂。它的意思是:所谓“英雄”,就是有精进力、大勇猛、广博智慧、大智慧的人。他无论出生在哪个家族,在那里,确实必定能以正确的修行净化七代——也就是七代男子、直到第七代祖父的世代。这是世间普遍的说法,是对一般人而言最高的赞誉。然而,世尊是一切天神中最殊胜的天神、天中之天,从防止恶行、建立善行这方面来说,我认为他还能净化比这更远的世代。为什么?因为由您所生出的这位牟尼,名为真实;因为由您这位导师以圣洁的诞生而成就了牟尼之德;或者说,作为牟尼,以了知自利、利他以及此世他世利益的意义而名为“牟尼”,这个名称真实不虚;又或者说,具足牟尼之行而为牟尼,正如“沙门、出家者、仙人”这些名称真实不虚一样,是由您所生出的。因此,因为世尊是众生获得绝对利益的根本原因,我们才请求您前往那里。这就是这段话的意思。
Idāni yadatthaṃ satthāraṃ kapilavatthugamanaṃ yācati, taṃ dassetuṃ ‘‘vīro have’’tigāthamāha. Tassattho – vīro vīriyavā mahāvikkanto bhūripañño mahāpañño puriso yasmiṃ kule jāyati nibbattati, tattha have ekaṃsena sattayugaṃ sattapurisayugaṃ yāvasattamaṃ pitāmahayugaṃ sammāpaṭipattiyā puneti sodhetīti lokavādo ativādo aññesu. Bhagavā pana sabbesaṃ devānaṃ uttamadevatāya devadevo pāpanivāraṇena kalyāṇapatiṭṭhāpanena tato parampi sodhetuṃ sakkati sakkotīti maññāmi ahaṃ. Kasmā? Tayā hi jāto muni saccanāmo yasmā tayā satthārā ariyāya jātiyā jāto munibhāvo, muni vā samāno attahitaparahitānaṃ idhalokaparalokānañca munanaṭṭhena ‘‘munī’’ti avitathanāmo, monavā vā muni, ‘‘samaṇo pabbajito isī’’ti avitathanāmo tayā jāto. Tasmā sattānaṃ ekantahitapaṭilābhahetubhāvato bhagavā tava tattha gamanaṃ yācāmāti attho.
现在,为了说明前面所说的“七代”,要显示父系这一边,所以说了“名叫净饭……”等话。“净饭”的意思是:他的食物和生活资具都是清净的。佛陀的父亲因为愿力圆满,确实一向身、语、意三业极为清净,活命方式也极为清净。“摩耶”这个名字,是因为她在族姓、容貌、戒行、仪态等方面都很圆满,亲友等人会觉得她具有值得说“不要这样”的品德,因此得到了“摩耶”这个名字。“珍爱执持”就是守护、怀持的意思。“身体坏灭之后”,是指这个被世间敬奉如塔庙般的身体消亡之后,向上往生。“于忉利天”,是指兜率天界。
Idāni ‘‘sattayuga’’nti vutte pituyugaṃ dassetuṃ ‘‘suddhodano nāmā’’tiādi vuttaṃ. Suddhaṃ odanaṃ jīvanaṃ etassāti suddhodano. Buddhapitā hi ekaṃsato suvisuddhakāyavacīmanosamācāro suvisuddhājīvo hoti tathā abhinīhārasampannattā. Māyanāmāti kularūpasīlācārādisampattiyā ñātimittādīhi ‘‘mā yāhī’’ti vattabbaguṇatāya ‘‘māyā’’ti laddhanāmā. Parihariyāti dhāretvā. Kāyassa bhedāti sadevakassa lokassa cetiyasadisassa attano kāyassa vināsato uddhaṃ. Tidivamhīti tusitadevaloke.
这位就是摩耶天女。“乔达弥”是用她的姓氏来称呼她。“以诸天欲乐”,是指属于兜率天宫的天界所依之欲乐。“具足”就是拥有。“以诸欲分”,是指各种欲乐的部分;先说了“以诸欲乐”,再说“以诸欲分”,是为了表明她被各式各样的所依欲乐所侍奉。“被他们”是指她所投生的那个天众群体中的那些兜率天众,或者是指那些欲分。而“具足并被围绕”用阴性来表达,是随顺她前世身为女性或天神身份的事实而说的,但她在天界投生时,其实是男性。
Sāti māyādevī. Gotamīti gottena taṃ kitteti. Dibbehi kāmehīti, tusitabhavanapariyāpannehi dibbehi vatthukāmehi. Samaṅgibhūtāti samannāgatā. Kāmaguṇehīti kāmakoṭṭhāsehi, ‘‘kāmehī’’ti vatvā puna ‘‘kāmaguṇehī’’ti vacanena anekabhāgehi vatthukāmehi paricāriyatīti dīpeti. Tehīti yasmiṃ devanikāye nibbatti, tehi tusitadevagaṇehi, tehi vā kāmaguṇehi. ‘‘Samaṅgibhūtā parivāritā’’ti ca itthiliṅganiddeso purimattabhāvasiddhaṃ itthibhāvaṃ, devatābhāvaṃ vā sandhāya kato, devūpapatti pana purisabhāveneva jātā.
长老这样请求之后,世尊看到前往那里能让许多人获得殊胜的证悟,就在两万名漏尽者的围绕下,从王舍城出发,以不紧不慢的游化方式,走上了前往迦毗罗卫村的路。长老先用神通到了迦毗罗卫,站在国王前方的虚空中。国王看见从未见过的相貌,就问你是谁。长老为了让他知道,说道:如果您不知道先前被您派去世尊身边的那位大臣之子就是我,那就请您这样来认识吧。
Evaṃ therena yācito bhagavā tattha gamane bahūnaṃ visesādhigamaṃ disvā vīsatisahassa khīṇāsavaparivuto rājagahato aturitacārikāvasena kapilavatthugāmimaggaṃ paṭipajji. Thero iddhiyā kapilavatthuṃ gantvā rañño purato ākāse ṭhito adiṭṭhapubbaṃ vesaṃ disvā raññā ‘‘kosi tva’’nti pucchito, ‘‘sace amaccaputtaṃ tayā bhagavato santikaṃ pesitaṃ maṃ na jānāsi, evaṃ pana jānāhī’’ti dassento –
我是佛陀的儿子,是那位能制伏难制伏者、无与伦比的辉煌者、如如不动的圣者的儿子。
帝释,你是我的曾祖父;乔达摩,依正法你是我的导师。
‘‘Buddhassa puttomhi asayhasāhino, aṅgīrasassappaṭimassa tādino; Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsi sakka, dhammena me gotama ayyakosī’’ti. –
他说出了结尾的偈颂。
Osānagāthamāha.
在这里,“我是佛陀之子”的意思是:因为我是从一切知佛的胸中出生的,所以我是他的亲生儿子。“能承受难以承受者”的意思是:在正觉之前,除了大菩萨以外,别人都无法承受、无法担负那难以承受的全部菩提资粮和大悲事业,而他能承受、能担负;在那之后,别人也无法承受、无法战胜的五魔,他能承受、能战胜;又因为他能了知众生的根性、随眠、行为、意乐、胜解等差别,能恰当地用现世利益、来世利益、究竟利益来教导所应度化的众生,这就是别人难以承受的、名为佛陀事业的重担,他能承受;或者说,他在其中善于承担,所以叫“能承受难以承受者”。“辉耀者”是指具足戒等成就、被认可的人。另一些人说:“是从肢体毛孔中放出光明的人。”还有些人说:“辉耀者和悉达多这两个名字,是他的父亲取的。”“无与伦比者”是指无可比拟的人。因为对可喜和不可喜都能保持平等不动,所以叫“如如不动者”。“父中之父,你是我的父亲”:从圣者种姓来说,你是我父亲正等正觉者的父亲;从世间称呼来说,你是我的父亲。“释迦”是从种姓上称呼国王。“依正法”是指:从圣者种姓和世间种姓这两种出生的本性相合来说,以姓氏称呼国王为乔达摩。“大舅”是指祖父。在这里,长老说“我是佛陀之子”等话,是在表明另一种身份。
Tattha buddhassa puttomhīti, sabbaññubuddhassa ure jātatāya orasaputto amhi. Asayhasāhinoti, abhisambodhito pubbe ṭhapetvā mahābodhisattaṃ aññehi sahituṃ vahituṃ asakkuṇeyyattā asayhassa sakalassa bodhisambhārassa mahākāruṇikādhikārassa ca sahanato vahanato, tato parampi aññehi sahituṃ abhibhavituṃ asakkuṇeyyattā asayhānaṃ pañcannaṃ mārānaṃ sahanato abhibhavanato, āsayānusayacaritādhimuttiādivibhāgāvabodhanena yathārahaṃ veneyyānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi anusāsanīsaṅkhātassa aññehi asayhassa buddhakiccassa ca sahanato, tattha vā sādhukārībhāvato asayhasāhino. Aṅgīrasassāti aṅgīkatasīlādisampattikassa. ‘‘Aṅgamaṅgehi niccharaṇakaobhāsassā’’ti apare. Keci pana ‘‘aṅgīraso, siddhatthoti dve nāmāni pitarāyeva gahitānī’’ti vadanti. Appaṭimassāti anūpamassa. Iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇappattiyā tādino. Pitupitā mayhaṃ tuvaṃsīti ariyajātivasena mayhaṃ pitu sammāsambuddhassa lokavohārena tvaṃ pitā asi. Sakkāti jātivasena rājānaṃ ālapati. Dhammenāti sabhāvena ariyajāti lokiyajātīti dvinnaṃ jātīnaṃ sabhāvasamodhānena gotamāti rājānaṃ gottena ālapati. Ayyakosīti pitāmaho asi. Ettha ca ‘‘buddhassa puttomhī’’tiādiṃ vadanto thero aññaṃ byākāsi.
他这样表明自己的身份之后,满心欢喜的国王让他坐在极其贵重的宝座上,把他的钵装满了各种美味食物,然后做出要离开的样子。国王问他:“为什么想走?请吃吧。”他回答说:“我要到导师那里再吃。”国王又问:“导师在哪里?”他说:“导师由两万比丘围绕,为了见你们,已经上路了。”国王说:“你先吃了这钵食,在我儿子到达这座城之前,你从这里带食物给他。”长老吃完饭,又为国王和大众说法,在导师到来之前,先让整个王宫对三宝生起深厚的信心。然后,在所有人眼前,他把装满要供养导师的食物钵抛到空中,自己也腾空而起,把食物送到导师手中放好。导师吃了那些食物。导师每天走一由旬,这样走六十由旬的路程,他每天都从王宫带食物来供养导师。于是世尊说:“他让我父王整个宫殿生起了净信。”便把他列为令在家众生起净信者中的第一位。
Evaṃ pana attānaṃ jānāpetvā haṭṭhatuṭṭhena raññā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā attano paṭiyāditassa nānaggarasassa bhojanassa pattaṃ pūretvā dinne gamanākāraṃ dasseti. ‘‘Kasmā gantukāmattha, bhuñjathā’’ti ca vutte, ‘‘satthu santikaṃ gantvā bhuñjissāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ pana satthā’’ti? ‘‘Vīsatisahassabhikkhuparivāro tumhākaṃ dassanatthāya maggaṃ paṭipanno’’ti. ‘‘Tumhe imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā yāva mama putto imaṃ nagaraṃ sampāpuṇāti, tāvassa itova piṇḍapātaṃ harathā’’ti. Thero bhattakiccaṃ katvā rañño parisāya ca dhammaṃ kathetvā satthu āgamanato puretarameva sakalaṃ rājanivesanaṃ ratanattaye abhippasannaṃ karonto sabbesaṃ passantānaṃyeva satthu āharitabbabhattapuṇṇaṃ pattaṃ ākāse vissajjetvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā piṇḍapātaṃ upanetvā satthu hatthe ṭhapesi. Satthā taṃ piṇḍapātaṃ paribhuñji. Evaṃ saṭṭhiyojanaṃ maggaṃ divase divase yojanaṃ gacchantassa satthu rājagehatova bhattaṃ āharitvā adāsi. Atha naṃ bhagavā ‘‘mayhaṃ pitu mahārājassa sakalanivesanaṃ pasādesī’’ti kulappasādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
2. 独住长老偈注释
2. Ekavihāriyattheragāthāvaṇṇanā
“在前方或后方……”这些偈颂,是具寿独住长老说的。这件事的起因是什么呢?这位长老在过去诸佛那里积下了深厚的善根,在一次次投生中不断积累福德。到了迦叶十力佛的时代,他出生在一个好人家,长大后到导师身边听闻佛法,生起净信,就出家了。他进入森林,过着远离人群的独居生活。
Puratopacchato vātiādikā āyasmato ekavihāriyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto kassapadasabalassa kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā araññaṃ pavisitvā vivekavāsaṃ vasi.
他凭着这份善业,在一个佛的间隔期间流转于天界和人间。在这个佛陀出世的时代,世尊般涅槃之后,他投生为法阿育王的幼弟。据说,阿育大王在世尊般涅槃后第二百一十八年,获得了整个赡部洲统一王权的灌顶,把自己的幼弟帝须王子立为副王,又用一种善巧的方法让他对教法生起了深厚的信心。有一天,帝须王子出去打猎,在树林里看见臾那迦·法护大长老坐在那里,一头大象正拿着娑罗树枝为他扇风。王子见了,心里生起净信,想道:“啊,但愿我也能像这位大长老一样出家,住在树林里。”长老知道了他心里的想法,就在他眼前腾空而起,停在无忧园池塘不破的水面上,把袈裟和上衣挂在空中,开始沐浴。王子看到长老的神通,深生净信,从树林里回来,回到王宫,对国王说:“我要出家。”国王用种种方式劝他,终究没能让他打消出家的念头。于是王子以居士的身份,渴求出家的快乐,说道:
So tena puññakammena ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bhagavati parinibbute dhammāsokarañño kaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti. Asokamahārājā kira satthu parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ patvā attano kaniṭṭhaṃ tissakumāraṃ oparajje ṭhapetvā ekena upāyena taṃ sāsane abhippasannaṃ akāsi. So ekadivasaṃ migavaṃ gato araññe yonakamahādhammarakkhitattheraṃ hatthināgena sālasākhaṃ gahetvā bījiyamānaṃ nisinnaṃ disvā sañjātapasādo ‘‘aho vatāhampi ayaṃ mahāthero viya pabbajitvā araññe vihareyya’’nti cintesi. Thero tassa cittācāraṃ ñatvā tassa passantasseva ākāsaṃ abbhuggantvā asokārāme pokkharaṇiyā abhijjamāne udake ṭhatvā cīvarañca uttarāsaṅgañca ākāse olaggetvā nhāyituṃ ārabhi. Kumāro therassa ānubhāvaṃ disvā abhippasanno araññato nivattitvā rājagehaṃ gantvā ‘‘pabbajissāmī’’ti rañño ārocesi. Rājā taṃ anekappakāraṃ yācitvā pabbajjādhippāyaṃ nivattetuṃ nāsakkhi. So upāsako hutvā pabbajjāsukhaṃ patthento –
如果前后都没有另一个人存在,
独自住在树林里,真是非常安乐。
‘‘Purato pacchato vāpi, aparo ce na vijjati; Atīva phāsu bhavati, ekassa vasato vane.
来吧,我要独自去往佛陀所赞叹的森林。
独居而心志坚定的比丘,活得安稳自在。
‘‘Handa eko gamissāmi, araññaṃ buddhavaṇṇitaṃ; Phāsu ekavihārissa, pahitattassa bhikkhuno.
能让修行者生起喜乐、令人愉悦,又有醉象出没的可爱之处,
我一个人为了修行的利益,要赶快进入森林。
‘‘Yogī-pītikaraṃ rammaṃ, mattakuñjarasevitaṃ; Eko atthavasī khippaṃ, pavisissāmi kānanaṃ.
在繁花盛开的清凉林中,在清凉的山谷涧地;
把身体冲洗干净后,我要一个人去经行。
‘‘Supupphite sītavane, sītale girikandare; Gattāni parisiñcitvā, caṅkamissāmi ekako.
独自一人,没有同伴,在可爱的大森林里;
什么时候,我才能成为所作已办、没有烦恼漏的人,安住下来呢?
‘‘Ekākiyo adutiyo, ramaṇīye mahāvane; Kadāhaṃ viharissāmi, katakicco anāsavo.
愿如此想要去做的我的意图能够实现;
我将自己成就,没有谁是他人的造作者。
‘‘Evaṃ me kattukāmassa, adhippāyo samijjhatu; Sādhayissāmahaṃyeva, nāñño aññassa kārako’’ti. –
他说了这些偈颂。
Imā cha gāthā abhāsi.
在这里,“在前或在后”,是指在自己前面或后面;因为“或”这个词有选择的意思。如果向前、向后或旁边都看不到别的什么人,心里就会生起极其、极其舒畅的喜悦。“独居”是指独自一人、没有同伴。“住在森林里”:由于长久串习而深深倾向远离,他的心被这种倾向所牵引,日日夜夜对住在众人围绕中的群居生活感到厌烦,并深深看重远离之乐,所以才说出这句话。
Tattha purato pacchato vāti attano purato vā pacchato vā, vā-saddassa vikappatthattā passato vā aparo añño jano na vijjati ce, atīva ativiya phāsu cittasukhaṃ bhavati. Ekavihārībhāvena ekassa asahāyassa. Vane vasatoti ciraparicitena vivekajjhāsayena ākaḍḍhiyamānahadayo so rattindivaṃ mahājanaparivutassa vasato saṅgaṇikavihāraṃ nibbindanto vivekasukhañca bahuṃ maññanto vadati.
“Handā”是个表示决断的语气词,用它来说明现在即将进行的森林之行已经决定了。“我将独自去”:正如“居士,如来乐于空寂之处”等教导所说,我独自一人、没有同伴,前往诸佛所称赞、所赞叹的森林,以住在那里的意愿而进入。对于独居者来说,在住处等一切地方都因为没有同伴而独处;对于心向涅槃、志向坚定、修习增上戒等三学的比丘来说,森林就是安适、可意、能带来快乐的——这就是这里要表达的意思。
Handāti vossaggatthe nipāto, tena idāni karīyamānassa araññagamanassa nicchitabhāvamāha. Eko gamissāmīti ‘‘suññāgāre kho, gahapati, tathāgatā abhiramantī’’tiādivacanato (cūḷava. 306) buddhehi vaṇṇitaṃ pasaṭṭhaṃ araññaṃ eko asahāyo gamissāmi vāsādhippāyena upagacchāmi. Yasmā ekavihārissa ṭhānādīsu asahāyabhāvena ekavihārissa nibbānaṃ paṭipesitacittatāya pahitattassa adhisīlasikkhādikā tisso sikkhā sikkhato bhikkhuno araññaṃ phāsu iṭṭhaṃ sukhāvahanti attho.
能让瑜伽行者生起喜悦的:对于为了修习而精勤的瑜伽行者们,因为它以少声音等状态带来禅那和观的喜悦等,所以是“能让瑜伽行者生起喜悦的”。因为没有不相应的所缘,又适合独自静修,所以是“令人愉悦的”。“被醉象所游行的”:是被狂醉的象王所游走之处。这一点也是在说明,由于是广大的森林,所以就有人的远离。“随义而住”:这里的“义”指的是沙门法。他心里想:“怎样才能让我成就这个义呢?”于是便随这个义的掌控而行动。
Yogī-pītikaranti yogīnaṃ bhāvanāya yuttappayuttānaṃ appasaddādibhāvena jhānavipassanādipītiṃ āvahanato yogī-pītikaraṃ. Visabhāgārammaṇābhāvena paṭisallānasāruppatāya rammaṃ. Mattakuñjarasevitanti mattavaravāraṇavicaritaṃ, imināpi brahāraññabhāvena janavivekaṃyeva dasseti. Atthavasīti idha atthoti samaṇadhammo adhippeto. ‘‘Kathaṃ nu kho so me bhaveyyā’’ti tassa vasaṃ gato.
花朵盛开,是指花开得非常好。清凉林,是因为树林里有树荫也有水,所以清凉。这两点都是在说明那片树林让人感到愉悦。山间洞穴,是指山里面的岩洞。水冲出来的低洼处,就叫洞穴。在那样清凉的山间洞穴里,驱散暑热,把身体浇淋冲洗、沐浴之后,我将独自经行——这说明他过着一种不依赖任何地方、任何人的生活。
Supupphiteti suṭṭhu pupphite. Sītavaneti chāyūdakasampattiyā sīte vane. Ubhayenapi tassa ramaṇīyataṃyeva vibhāveti. Girikandareti girīnaṃ abbhantare kandare. Kanti hi udakaṃ, tena dāritaṃ ninnaṭṭhānaṃ kandaraṃ nāma. Tādise sītale girikandare ghammaparitāpaṃ vinodetvā attano gattāni parisiñcitvā nhāyitvā caṅkamissāmi ekakoti katthaci anāyattavuttitaṃ dasseti.
“独自”是指单独一人,没有同伴。“没有第二者”是指没有那个被称为渴爱的第二者。因为渴爱对一个人来说,从来不会离开,所以被称为“第二者”。因此世尊说:“以渴爱为第二者的男子,长久地流转轮回。”
Ekākiyoti ekākī asahāyo. Adutiyoti taṇhāsaṅkhātadutiyābhāvena adutiyo. Taṇhā hi purisassa sabbadā avijahanaṭṭhena dutiyā nāma. Tenāha bhagavā – ‘‘taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsara’’nti (itivu. 15, 105).
我想这样做,就是指:我以“来吧,我要独自前往”等所说的方式,去到林中之后,下定决心精勤修行的我。愿我的心愿实现,也就是愿这样生起的心愿能够成办、达到圆满:“什么时候我才能安住,所作已办,成为无漏者?”然而,阿罗汉果的证得并不是只靠祈愿就能成功,也不是别人能替我办到的,所以他说:“我要自己成就,别人不能替别人成就。”
Evaṃ me kattukāmassāti ‘‘handa eko gamissāmī’’tiādinā vuttavidhinā araññaṃ gantvā bhāvanābhiyogaṃ kattukāmassa me. Adhippāyo samijjhatūti ‘‘kadāhaṃ viharissāmi, katakicco anāsavo’’ti evaṃ pavatto manoratho ijjhatu siddhiṃ pāpuṇātu. Arahattappatti ca yasmā na āyācanamattena sijjhati, nāpi aññena sādhetabbā, tasmā āha ‘‘sādhayissāmahaṃyeva, nāñño aññassa kārako’’ti.
国王知道王子出家的决心已经非常坚定,就命人把通往阿首咖园的道路装饰好,让王子佩戴上各种装饰,在庞大的军队和盛大的王威护送下,前往精舍。王子到了精勤屋,在大法护长老面前出家,有十万余人跟着他一起出家。国王的外甥、僧伽蜜多的丈夫阿耆梵志也随他出家。他出家以后,满心欢喜,宣说自己应当做的事:
Evaṃ uparājassa pabbajjāya daḷhanicchayataṃ ñatvā rājā asokārāmagamanīyaṃ maggaṃ alaṅkārāpetvā kumāraṃ sabbālaṅkāravibhūsitaṃ mahatiyā senāya mahaccarājānubhāvena vihāraṃ nesi. Kumāro padhānagharaṃ gantvā mahādhammarakkhitattherassa santike pabbaji, anekasatā manussā taṃ anupabbajiṃsu. Rañño bhāgineyyo saṅghamittāya sāmiko aggibrahmāpi tameva anupabbaji. So pabbajitvā haṭṭhatuṭṭho attanā kātabbaṃ pakāsento –
我要系紧这副铠甲,进入森林;
不证到漏尽,我就不从那里出来。
‘‘Esa bandhāmi sannāhaṃ, pavisissāmi kānanaṃ; Na tato nikkhamissāmi, appatto āsavakkhayaṃ.
当花间吹拂着清凉芬芳的微风时,
我要坐在山顶上,把无明彻底粉碎。
‘‘Mālute upavāyante, sīte surabhigandhike; Avijjaṃ dālayissāmi, nisinno nagamuddhani.
在开满花的树林里,在那清凉的山洞中;
我带着解脱的快乐,身心安乐,要在山间尽情享受。
‘‘Vane kusumasañchanne, pabbhāre nūna sītale; Vimuttisukhena sukhito, ramissāmi giribbaje’’ti. –
他说了这三首偈颂。
Tisso gāthā abhāsi.
这里,所谓“我系上铠甲”,意思是:我要系上那被称为精进的铠甲,对身体和性命都不在乎,用精进的铠甲把自己武装起来。这段话要表达的是:就像一位勇士,敌人出现在面前时,他一心想要打败对方,就放下别的事情,通过披甲等等方式做好战斗准备,然后走上战场,不打败敌人就绝不从那里退回来;同样,我也为了打败烦恼这个敌人,哪怕头和衣服都烧起来了也不管,系上四正勤的精进铠甲,不打败烦恼,就绝不离开那适合战胜烦恼的远离之处。因此说:我要进入山林,不证到漏尽,就不从那里出来。
Tattha esa bandhāmi sannāhanti esāhaṃ vīriyasaṅkhātaṃ sannāhaṃ bandhāmi, kāye ca jīvite ca nirapekkho vīriyasannāhena sannayhāmi. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma sūro puriso paccatthike paccupaṭṭhite taṃ jetukāmo aññaṃ kiccaṃ pahāya kavacapaṭimuccanādinā yuddhāya sannayhati, yuddhabhūmiñca gantvā paccatthike ajetvā tato na nivattati, evamahampi kilesapaccatthike jetuṃ ādittampi sīsaṃ celañca ajjhupekkhitvā catubbidhasammappadhānavīriyasannāhaṃ sannayhāmi, kilese ajetvā kilesavijayayoggaṃ vivekaṭṭhānaṃ na vissajjemīti. Tena vuttaṃ ‘‘pavisissāmi kānanaṃ na tato nikkhamissāmi, appatto āsavakkhaya’’nti.
“当风吹拂时”等话,是在说明森林住处适合用来修习业处;其连结是“我确实将在山间享受快乐”。他说“我想我将在群山环绕处享受快乐”,是在设想未来的情形而说的。其余部分很容易理解。
‘‘Mālute upavāyante’’tiādinā araññaṭṭhānassa kammaṭṭhānabhāvanāyogyataṃ vadati, ramissāmi nūna giribbajeti yojanā. Pabbataparikkhepe abhiramissāmi maññeti anāgatatthaṃ parikappento vadati. Sesaṃ suviññeyyameva.
长老说完这话,就进入森林去修行沙门之法,后来和戒师一起去了迦陵伽国。在那里,他的脚上得了皮肤病。一位医生看到后说:“尊者,请去找些酥油来,我给您治,好吗?”长老没有去找酥油,只是一心修观。病情越来越重。医生见长老对此毫不在意,就自己去找到了酥油,把长老治好了。长老康复后,没过多久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中说:
Evaṃ vatvā thero araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karonto upajjhāyena saddhiṃ kaliṅgaraṭṭhaṃ agamāsi. Tatthassa pāde cammikābādho uppajji, taṃ disvā eko vejjo ‘‘sappiṃ, bhante, pariyesatha, tikicchissāmi na’’nti āha. Thero sappipariyesanaṃ akatvā vipassanāya eva kammaṃ karoti, rogo vaḍḍhati, vejjo therassa tattha appossukkataṃ disvā sayameva sappiṃ pariyesitvā theraṃ arogaṃ akāsi. So arogo hutvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.44.1-12) –
在这个贤劫里,有一位出身梵天族姓、名声广大的人;
他名叫迦叶,出身于这个氏族,是说法者中最尊贵的一位。
没有戏论,没有执取,像虚空一样平等。
他多修空观,安住于如如不动,乐于无相,是得自在者。
心不执着,远离烦恼,不混同于家族和群体。
他具足大悲,是勇猛的英雄,精通调伏的方法。
他忙着为别人做事,调伏包括天神在内的众生;
通往涅槃的道路,是让泥沼干涸的归处。
不死,有着无上的妙味,能挡住衰老与死亡;
那位救度世间的人,坐在大众中央。
这位依怙者发出迦陵频伽鸟般的音声,如来具有梵天的音声。
正在把那些迷失了方向、没有导师的人,从巨大的险难中救拔出来。
当他宣说离尘垢的法时,我见到了这位世间导师;
听闻他的法之后,我便出家,过起无家的生活。
出家之后,我那时一直思惟胜者的教法;
我独自一人住在可爱的树林里,却被与人交往的痛苦折磨着。
对我而言,自我观的舍弃已成为我非存在的因。
对于心已空虚、且看见交往之过患的人而言。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Nippapañco nirālambo, ākāsasamamānaso; Suññatābahulo tādī, animittarato vasī. ‘‘Asaṅgacitto nikleso, asaṃsaṭṭho kule gaṇe; Mahākāruṇiko vīro, vinayopāyakovido. ‘‘Uyyutto parakiccesu, vinayanto sadevake; Nibbānagamanaṃ maggaṃ, gatiṃ paṅkavisosanaṃ. ‘‘Amataṃ paramassādaṃ, jarāmaccunivāraṇaṃ; Mahāparisamajjhe so, nisinno lokatārako. ‘‘Karavīkaruto nātho, brahmaghoso tathāgato; Uddharanto mahāduggā, vippanaṭṭhe anāyake. ‘‘Desento virajaṃ dhammaṃ, diṭṭho me lokanāyako; Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Pabbajitvā tadāpāhaṃ, cintento jinasāsanaṃ; Ekakova vane ramme, vasiṃ saṃsaggapīḷito. ‘‘Sakkāyavūpakāso me, hetubhūto mamābhavī; Manaso vūpakāsassa, saṃsaggabhayadassino. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,长老住在那里时。国王舍弃了千万的财富,建了一座叫薄句迦山精舍的寺院,让长老住在那里。长老住在那里,在般涅槃的时候——
Arahattaṃ pana patvā there tattha viharante rājā koṭidhanapariccāgena bhojakagirivihāraṃ nāma kāretvā theraṃ tattha vāsesi. So tattha viharanto parinibbānakāle –
我愿已圆满,犹如十五的满月;
一切漏已灭尽,现在不再有后有。」
‘‘Sohaṃ paripuṇṇasaṅkappo, cando pannaraso yathā; Sabbāsavaparikkhīṇo, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
他说出了结尾的偈颂。那偈颂的意思本来就很浅显易懂。而正是这一点,成了那位长老的证悟表白。
Osānagāthamāha. Sā uttānatthāva. Tadeva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
《大劫宾那长老偈颂注》
3. Mahākappinattheragāthāvaṇṇanā
“以‘预先看见未来之事’等开头的那些偈颂,是尊者摩诃劫宾那长老的。他的来历是怎样的呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在天鹅城的一户良家。长大后,有一次在导师身边听法,看到导师把一位比丘安排在比丘教诫者中的上首位置,于是做了相应的功德,并发愿将来也能得到那个位次。
Anāgataṃyo paṭikacca passatītiādikā āyasmato mahākappinattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare kulaghare nibbattitvā viññutaṃ patto satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ bhikkhuovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā tajjaṃ adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
他在那里一辈子行善,在天界和人间之间流转。到了迦叶正等正觉佛的时代,他出生在波罗奈城的一个良家,到了懂事之年成为一千人团体的首领,还让人建了一座配备有一千间僧房的大寺院。那些人也全都一辈子行善,以那位居士为首,带着妻子儿女,死后转生到天界,在整整一尊佛的间隔那么长的时间里,在天界和人间流转。他们当中的那位团体首领,在我们的导师出世之前,就先出生在一个叫鸡城的边地城市的王宫里,给他取名叫劫宾那。其余的人则出生在同一座城市的大臣家里。劫宾那王子在父亲去世后,举起王伞登基,成为摩诃劫宾那王。他因为喜欢学问,一大早就从四座城门派出快使,吩咐说:你们无论在何处看到博学多闻的人,就从那里返回告诉我。
So tattha yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto purisasahassagaṇajeṭṭhako hutvā gabbhasahassapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ pariveṇaṃ kārāpesi. Te sabbepi janā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā taṃ upāsakaṃ jeṭṭhakaṃ katvā saputtadārā devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsariṃsu. Tesu gaṇajeṭṭhako amhākaṃ satthu nibbattito puretarameva paccantadese kukkuṭanāmake nagare rājagehe nibbatti, tassa kappinoti nāmaṃ ahosi. Sesapurisā tasmiṃyeva nagare amaccakule nibbattiṃsu. Kappinakumāro pitu accayena chattaṃ ussāpetvā mahākappinarājā nāma jāto. So sutavittakatāya pātova catūhi dvārehi sīghaṃ dūte pesesi – ‘‘yattha bahussute passatha, tato nivattitvā mayhaṃ ārocethā’’ti.
那时,我们的导师已经出现在世间,依止舍卫城而住。当时,舍卫城的商人们带着当地出产的货物,前往那座王城,把货物安顿好后,心想“我们去拜见国王”,便手捧礼物,派人向国王通报。国王召他们进来,他们献上礼物,行礼后站在一旁。国王问:“你们从哪里来?”“从舍卫城来,大王。”“你们那里粮食充足吗?国王依法治国吗?”“是的,大王。”“你们那里现在传播什么样的法?”“大王,这事不能用没漱干净的口来说。”国王便让人用金瓶送水来。他们漱了口,面向十力者合掌,说道:“大王,我们那里出现了叫佛宝的宝物。”国王刚一听到“佛”这个字,全身就充满喜悦生起。于是他说:“诸位,你们再说说佛吧。”“大王,我们说的就是佛。”这样让他说了三遍后,国王对“佛”这个字生起净信,心想“佛这个字是无量的”,就为这个字布施了十万钱,又问:“再说别的。”“大王,世间出现了叫法宝的宝物。”他听了之后,同样又布施了十万钱,又问:“再说别的。”“大王,出现了叫僧宝的宝物。”他听了之后,同样又布施了十万钱,然后说:“我要到世尊那里出家。”就从那里出发了。大臣们也同样出发了。他和一千名大臣一起到了恒河边,立下真实誓愿:“如果导师是正等正觉者,就让这些马连一根毛尖那么大的损伤都不要有。”然后就从水面上直接越过了整条恒河,又同样越过另一条半由旬宽的河,到了第三条名叫旃陀跋伽的大河,也凭那个真实誓愿越了过去。
Tena ca samayena amhākaṃ satthā loke uppajjitvā sāvatthiṃ upanissāya viharati. Tasmiṃ kāle sāvatthivāsino vāṇijā sāvatthiyaṃ uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā taṃ nagaraṃ gantvā bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā ‘‘rājānaṃ passissāmā’’ti paṇṇākārahatthā rañño ārocāpesuṃ. Te rājā pakkosāpetvā niyyāditapaṇṇākāre vanditvā ṭhite ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Sāvatthito, devā’’ti. ‘‘Kacci vo raṭṭhaṃ subhikkhaṃ, dhammiko rājā’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Kīdiso dhammo tumhākaṃ dese idāni pavattatī’’ti? ‘‘Taṃ, deva, na sakkā ucchiṭṭhamukhehi kathetu’’nti. Rājā suvaṇṇabhiṅgārena udakaṃ dāpesi. Te mukhaṃ vikkhāletvā dasabalābhimukhā añjaliṃ paggahetvā, ‘‘deva, amhākaṃ dese buddharatanaṃ nāma uppanna’’nti āhaṃsu. Rañño ‘‘buddho’’ti vacane sutamatteyeva sakalasarīraṃ pharamānā pīti uppajji. Tato ‘‘buddhoti, tātā, vadethā’’ti āha. ‘‘Buddhoti, deva, vadāmā’’ti. Evaṃ tikkhattuṃ vadāpetvā ‘‘buddhoti padaṃ aparimāṇa’’nti tasmiṃyeva pade pasanno satasahassaṃ datvā ‘‘aparaṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Deva, loke dhammaratanaṃ nāma uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva satasahassaṃ datvā ‘‘aparaṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Deva, saṅgharatanaṃ nāma uppanna’’nti. Tampi sutvā tatheva satasahassaṃ datvā ‘‘buddhassa bhagavato santike pabbajissāmī’’ti tatova nikkhami. Amaccāpi tatheva nikkhamiṃsu. So amaccasahassena saddhiṃ gaṅgātīraṃ patvā ‘‘sace satthā sammāsambuddho, imesaṃ assānaṃ khuramattampi mā temetū’’ti saccādhiṭṭhānaṃ katvā udakapiṭṭheneva pūraṃ gaṅgānadiṃ atikkamitvā aparampi aḍḍhayojanavitthāraṃ nadiṃ tatheva atikkamitvā tatiyaṃ candabhāgaṃ nāma mahānadiṃ patvā tampi tāya eva saccakiriyāya atikkami.
那天,导师也在破晓时分从大悲定中出定,观察世间,看见摩诃劫宾那今天将舍弃三百由旬的王国,在一千名大臣的陪同下,来到我面前出家。于是他心想:我应当去迎接他们。清早,他整理好身体,在比丘僧团的围绕下,进入舍卫城托钵。饭后托钵回来,他便亲自以神通从空中前往,到了旃陀跋伽河岸边,在他们即将上岸的渡口正对面的一棵大榕树下,结跏趺坐,放出六色佛光。那些人从那个渡口上岸,看到佛光四处流布,又看见世尊,便想:我们正是为了这位导师才来的,这一定就是他了。仅仅凭这一见,他们就下定了决心,从看见的地方开始就躬身行礼,行最上的礼敬,走向世尊。国王双手握住世尊的双脚踝,向导师礼敬,然后和一千名大臣一起坐在一边。导师为他们说法。说法结束时,国王和随众一同证得阿拉汉果。因此,《譬喻》中这样说(《长老譬喻》2.54.66-107)——
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsasamayaṃyeva mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento ‘‘ajja mahākappino tiyojanasatikaṃ rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivāro mama santike pabbajituṃ āgamissatī’’ti disvā ‘‘mayā tesaṃ paccuggamanaṃ kātuṃ yutta’’nti pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sayameva ākāsena gantvā candabhāgāya nadiyā tīre tesaṃ uttaraṇatitthassābhimukhaṭṭhāne mahānigrodhamūle pallaṅkena nisinno chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjesi. Te tena titthena uttarantā buddharasmiyo ito cito ca vidhāvantiyo olokento bhagavantaṃ disvā ‘‘yaṃ satthāraṃ uddissa mayaṃ āgatā, addhā so eso’’ti dassaneneva niṭṭhaṃ gantvā diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onamitvā paramanipaccākāraṃ karontā bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Rājā bhagavato gopphakesu gahetvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne saddhiṃ parisāya arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.54.66-107) –
有一位名叫莲华上的胜者,已经彻底通达一切法。
在无云的虚空中升起,如同秋日天空中的太阳。
他以言语的光明,教导那些能够被教化的莲花。
导师用智慧的光芒,把烦恼的淤泥晒干。
他摧毁外道的名声,就像太阳盖过萤火虫的光。
他宣示真理意义的光辉,就像太阳照亮宝物。
他是功德的来源,就像大海是众宝的出处。
就像雨云用雨水滋润万物一样,他用法的雨云降下法雨。
那时我是城里的一名法官,那座城名叫天鹅。
我上前去,从名为“水生最优者”的那里听闻了法。
他是比丘们的教导者,是已经完成声闻弟子职责的;
他彰显了功德,让我的心感到满足。
听了之后满心欢喜,就邀请如来;
与弟子们一起供养了食物后,我就发愿求那个位置。
那时,佛陀像天鹅一样步伐平稳,声音像天鹅鼓一样响亮。
你们看这位大臣,他精通裁决,善于断案。
他伏倒在我脚边,身上的汗毛都竖了起来;
肤色像乌云一样,肩膀丰满圆实,眼睛和脸庞都清净明亮。
被众多随从簇拥着,带着王者的威仪,享有盛大的名声;
这位内心满怀喜悦之人,期盼着那位所作已办者的果位。
凭着这份礼敬,凭着这份布施,也凭着这些誓愿;
即使经过百千劫,也不会堕入恶趣。
在天界享有天人的荣耀,在人间获得崇高的地位;
受用完剩余的业报后,就会证得涅槃。
十万劫之后,将有生于甘蔗族者,
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有一位名叫劫宾那的人,将成为导师的弟子。
然后,我做了善行之后,在胜者的教法中;
舍弃了人身之后,我便往生兜率天。
我成百次统治了天界与人间的王位,
我出生在波罗奈城附近,属于肯尼亚族姓。
我曾有一千名随从围绕,并与妻子在一起。
我曾侍奉过五百位独觉佛。
供养他们三个月饮食后,我们随后布施了三衣。
从那里死后,我们都投生到了三十三天。
后来,我们从那里死后,又都投生为人。
过去生在雪山附近的鸡城。
我曾经名叫劫宾那,是一位名声显赫的王子。
出生在其余大臣家族的人,也都只围绕着我、追随我。
我得到了做大国王的快乐,一切欲望都圆满具足。
我从商人们那里听说了佛陀出世这件大事。
佛陀出现在世间,是无可比拟的独一无二之人。
他宣说正法,那是不死的、最殊胜的安乐。
他的弟子们善加调伏,也善得解脱,无漏;
听了他们那些善意的话,我对商人们表达了敬意。
我舍弃了王位,与大臣们一起离家出家,成了敬奉佛陀的人。
看见一条大河,汹涌澎湃,河水满盈,与岸齐平。
没有立足点,没有可抓靠的东西,很难渡过去,水流又急又快。
忆念佛陀的功德后,我平安地渡过了。
如果佛陀已度脱有流,到达世间尽头,是智者;
凭这句真实语,愿我此行顺利成功。
如果寂静之道就是道路,解脱就是究竟的乐;
凭这句真实语的力量,愿我的行程顺利达成。
如果僧团已越三险,就是无上的功德福田;
凭这句真实语,愿我此行顺利成功。
真实的誓言一说出,水就从道路上退去了。
于是,我快乐地渡了过去,来到令人心旷神怡的河岸边。
我看见佛陀安坐着,像升起的太阳一样放出光明。
就像燃烧的金山,又像被点亮的灯树。
如同伴有群星的月亮,被弟子们簇拥在前。
就像帝释天降雨一样,从教法的云层中洒下甘霖。
我和同伴一起顶礼之后,退到一边坐下。
那时,佛陀知道了我们的心愿,就为我们宣说佛法。
听了无垢的法之后,我们对胜者这样说:
大雄啊,请让我们出家吧!我们已经厌离了生死轮回中的存在。
比丘们,法已经善说,就是为了让你们灭尽苦。
你们要修梵行,这是最殊胜的牟尼所说。
随着话语,我们全都成了穿着比丘衣的人。
我们受了具足戒,并且在教法中证得了入流果。
之后,导师去了祇园,就教导我们;
我受了胜者的教导,证得了阿罗汉果。
那时,数千位比丘教导了我;
那些听从我教导的人,也都成了漏尽者。
胜者对那个功德感到欢喜,就把我安立在第一的位置上。
在大众中,劫宾那被称为教诫比丘中最上者。
我在十万劫里造下的业,它的果报已经在我身上显现了。
就像箭一样快地解脱出来,烦恼已经被我烧尽了。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Udito ajaṭākāse, ravīva saradambare. ‘‘Vacanābhāya bodheti, veneyyapadumāni so; Kilesapaṅkaṃ soseti, matiraṃsīhi nāyako. ‘‘Titthiyānaṃ yase hanti, khajjotābhā yathā ravi; Saccatthābhaṃ pakāseti, ratanaṃva divākaro. ‘‘Guṇānaṃ āyatibhūto, ratanānaṃva sāgaro; Pajjunnoriva bhūtāni, dhammameghena vassati. ‘‘Akkhadasso tadā āsiṃ, nagare haṃsasavhaye; Upecca dhammamassosiṃ, jalajuttamanāmino. ‘‘Ovādakassa bhikkhūnaṃ, sāvakassa katāvino; Guṇaṃ pakāsayantassa, tappayantassa me manaṃ. ‘‘Sutvā patīto sumano, nimantetvā tathāgataṃ; Sasissaṃ bhojayitvāna, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ. ‘‘Tadā haṃsasamabhāgo, haṃsadundubhinissano; Passathetaṃ mahāmattaṃ, vinicchayavisāradaṃ. ‘‘Patitaṃ pādamūle me, samuggatatanūruhaṃ; Jīmūtavaṇṇaṃ pīṇaṃsaṃ, pasannanayanānanaṃ. ‘‘Parivārena mahatā, rājayuttaṃ mahāyasaṃ; Eso katāvino ṭhānaṃ, pattheti muditāsayo. ‘‘Iminā paṇipātena, cāgena paṇidhīhi ca; Kappasatasahassāni, nupapajjati duggatiṃ. ‘‘Devesu devasobhaggaṃ, manussesu mahantataṃ; Anubhotvāna sesena, nibbānaṃ pāpuṇissati. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kappino nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Tatohaṃ sukataṃ kāraṃ, katvāna jinasāsane; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tusitaṃ agamāsahaṃ. ‘‘Devamānusarajjāni, sataso anusāsiya; Bārāṇasiyamāsanne, jāto keṇiyajātiyaṃ. ‘‘Sahassaparivārena, sapajāpatiko ahaṃ; Pañcapaccekabuddhānaṃ, satāni samupaṭṭhahiṃ. ‘‘Temāsaṃ bhojayitvāna, pacchādamha ticīvaraṃ; Tato cutā mayaṃ sabbe, ahumha tidasūpagā. ‘‘Puno sabbe manussattaṃ, agamimha tato cutā; Kukkuṭamhi pure jātā, himavantassa passato. ‘‘Kappino nāmahaṃ āsiṃ, rājaputto mahāyaso; Sesāmaccakule jātā, mameva parivārayuṃ. ‘‘Mahārajjasukhaṃ patto, sabbakāmasamiddhimā; Vāṇijehi samakkhātaṃ, buddhuppādamahaṃ suṇiṃ. ‘‘Buddho loke samuppanno, asamo ekapuggalo; So pakāseti saddhammaṃ, amataṃ sukhamuttamaṃ. ‘‘Suyuttā tassa sissā ca, sumuttā ca anāsavā; Sutvā nesaṃ suvacanaṃ, sakkaritvāna vāṇije. ‘‘Pahāya rajjaṃ sāmacco, nikkhamiṃ buddhamāmako; Nadiṃ disvā mahācandaṃ, pūritaṃ samatittikaṃ. ‘‘Appatiṭṭhaṃ anālambaṃ, duttaraṃ sīghavāhiniṃ; Guṇaṃ saritvā buddhassa, sotthinā samatikkamiṃ. ‘‘Bhavasotaṃ sace buddho, tiṇṇo lokantagū vidū; Etena saccavajjena, gamanaṃ me samijjhatu. ‘‘Yadi santigamo maggo, mokkho caccantikaṃ sukhaṃ; Etena saccavajjena, gamanaṃ me samijjhatu. ‘‘Saṅgho ce tiṇṇakantāro, puññakkhetto anuttaro; Etena saccavajjena, gamanaṃ me samijjhatu. ‘‘Saha kate saccavare, maggā apagataṃ jalaṃ; Tato sukhena uttiṇṇo, nadītīre manorame. ‘‘Nisinnaṃ addasaṃ buddhaṃ, udentaṃva pabhaṅkaraṃ; Jalantaṃ hemaselaṃva, dīparukkhaṃva jotitaṃ. ‘‘Sasiṃva tārāsahitaṃ, sāvakehi purakkhataṃ; Vāsavaṃ viya vassantaṃ, desanājaladantaraṃ. ‘‘Vanditvāna sahāmacco, ekamantamupāvisiṃ; Tato no āsayaṃ ñatvā, buddho dhammamadesayi. ‘‘Sutvāna dhammaṃ vimalaṃ, avocumha mayaṃ jinaṃ; Pabbājehi mahāvīra, nibbindāmha mayaṃ bhave. ‘‘Svakkhāto bhikkhave dhammo, dukkhantakaraṇāya vo; Caratha brahmacariyaṃ, iccāha munisattamo. ‘‘Saha vācāya sabbepi, bhikkhuvesadharā mayaṃ; Ahumha upasampannā, sotāpannā ca sāsane. ‘‘Tato jetavanaṃ gantvā, anusāsi vināyako; Anusiṭṭho jinenāhaṃ, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Tato bhikkhusahassāni, anusāsimahaṃ tadā; Mamānusāsanakarā, tepi āsuṃ anāsavā. ‘‘Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ; Bhikkhuovādakānaggo, kappinoti mahājane. ‘‘Satasahasse kataṃ kammaṃ, phalaṃ dassesi me idha; Pamutto saravegova, kilese jhāpayiṃ mama. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他们全都向导师请求出家。导师对他们说:“来吧,比丘们!”这一句话就成了他们的出家与具足戒。导师带着那一千位比丘,从空中前往祇园。有一天,世尊对劫宾那长老的弟子比丘们说:“比丘们,劫宾那有没有为比丘们说法?”他们回答:“世尊,他不说法。他安闲少事,乐于安住在当下的安乐中,连一句教诫都不给。”世尊叫人把长老唤来,问:“劫宾那,听说你连一句教诫都不给弟子们,是真的吗?”长老回答:“是真的,世尊。”世尊说:“婆罗门,不要这样。从今天起,你要为前来的人说法。”长老恭敬地领受世尊的话,说:“好的,世尊。”他仅凭一次教诫,就让一千位沙门安立在阿罗汉果中。因此,世尊在依次安排自己声闻长老弟子的位次时,把他放在教诫比丘的第一位。又有一天,长老在教诫比丘尼时——
Arahattaṃ patvā pana te sabbeva satthāraṃ pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā te ‘‘etha, bhikkhavo’’ti āha. Sā eva tesaṃ pabbajjā upasampadā ca ahosi. Satthā taṃ bhikkhusahassaṃ ādāya ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Athekadivasaṃ bhagavā tassantevāsike bhikkhū āha – ‘‘kacci, bhikkhave, kappino bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī’’ti? ‘‘Na, bhagavā, deseti . Appossukko diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharati, ovādamattampi na detī’’ti. Satthā theraṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, antevāsikānaṃ ovādamattampi na desī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mā evaṃ kari, ajja paṭṭhāya upagatānaṃ dhammaṃ desehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero satthu vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā ekovādeneva samaṇasahassaṃ arahatte patiṭṭhāpesi. Tena naṃ satthā paṭipāṭiyā attano sāvake there ṭhānantare ṭhapento bhikkhuovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ thero bhikkhuniyo ovadanto –
能预先看清未来,并且辨明什么是有益、什么是有害这两方面;
怀有敌意的人也好,真心为他好的人也好,仔细打量,都看不出他有什么破绽。
‘‘Anāgataṃ yo paṭikacca passati, hitañca atthaṃ ahitañca taṃ dvayaṃ; Viddesino tassa hitesino vā, randhaṃ na passanti samekkhamānā.
对于他,入出息念已圆满、善修习;
按照佛陀所教导的方式,循序渐进地修习;
就像月亮从云里脱出来,照亮了此世间。
‘‘Ānāpānasatī yassa, paripuṇṇā subhāvitā; Anupubbaṃ paricitā, yathā buddhena desitā; Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.
我的心确实清净洁白,无量善修。
它已被穿透并已高举,照耀着一切方向。
‘‘Odātaṃ vata me cittaṃ, appamāṇaṃ subhāvitaṃ; Nibbiddhaṃ paggahītañca, sabbā obhāsate disā.
具智慧者,纵使财物耗尽,仍得以存活;
没有智慧,就算拥有财富,也活不出真正的生命。
‘‘Jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo; Paññāya ca alābhena, vittavāpi na jīvati.
慧能辨别所闻之法,慧能增长名声与赞誉。
有智慧的人在这世上,即使身处种种苦难之中,也能找到快乐。
‘‘Paññā sutavinicchinī, paññā kittisilokavaddhanī; Paññāsahito naro idha, api dukkhesu sukhāni vindati.
这个法并不是今天才有的,也不稀奇,更不是什么未曾有的事。
哪里有生,哪里有死,那又有什么好奇怪的。
‘‘Nāyaṃ ajjatano dhammo, nacchero napi abbhuto; Yattha jāyetha mīyetha, tattha kiṃ viya abbhutaṃ.
刚出生的众生,死亡必定紧随其后。
有生就有死,众生的法则就是这样。
‘‘Anantarañhi jātassa, jīvitā maraṇaṃ dhuvaṃ; Jātā jātā marantīdha, evaṃ dhammā hi pāṇino.
人死了,别人为了活命而做的事,对他并没有什么意义。
为死者哭泣,既带不来名声,也带不来世间的利益,更不会被沙门和婆罗门称赞。
‘‘Na hetadatthāya matassa hoti, yaṃ jīvitatthaṃ paraporisānaṃ; Matamhi ruṇṇaṃ na yaso na lokyaṃ, na vaṇṇitaṃ samaṇabrāhmaṇehi.
眼睛和身体因此受损,容貌、体力与意念也随之衰退;
他的敌人会感到欢喜,想利益他的人也得不到安乐。
‘‘Cakkhuṃ sarīraṃ upahanti tena, nihīyati vaṇṇabalaṃ matī ca; Ānandino tassa disā bhavanti, hitesino nāssa sukhī bhavanti.
因此,应当希求住在家族中的智者与多闻者;
他们依靠智慧带来的广大受用,完成该做的事,就像乘船渡过涨满的河流一样。
‘‘Tasmā hi iccheyya kule vasante, medhāvino ceva bahussute ca; Yesañhi paññāvibhavena kiccaṃ, taranti nāvāya nadiṃva puṇṇa’’nti. –
他诵出了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
这里,“未到来”就是还没有来、还没有发生,这是它的意思。“事先”就是提前。“看”就是观察。“义”就是应做的事。“那两者”就是有利和有害。“怀敌意者”就是敌人。“怀善意者”就是朋友。“漏洞”就是过失。“四处察看”就是寻找。这段话的意思是:如果有人能像我一样,用智慧的眼睛提前看到、审视、思择自己未来还没有到来的、能带来利益、带来损害以及二者兼有的事——那么,无论敌人怀着伤害的心思,还是朋友怀着利益的心思,四处寻找他的过失,都找不到。这样的有慧者,生活没有漏洞。因此,你们也应该成为这样的人。
Tattha anāgatanti na āgataṃ, avindanti, attho. Paṭikaccāti putetaraṃyeva. Passatīti oloketi. Atthanti kiccaṃ. Taṃ dvayanti hitāhitaṃ. Viddesinoti amittā. Hitesinoti mittā. Randhanti chiddaṃ. Samekkhamānāti gavesantā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo puggalo attano hitāvahaṃ ahitāvahaṃ tadubhayañca atthaṃ kiccaṃ anāgataṃ asampattaṃ puretaraṃyeva paññācakkhunā ahaṃ viya passati vīmaṃsati vicāreti, tassa amittā vā ahitajjhāsayena mittā vā hitajjhāsayena randhaṃ gavesantā na passanti, tādiso paññavā puggalo acchiddavutti, tasmā tumhehi tathārūpehi bhavitabbanti.
现在,为了说明入出息念修习的功德,并把它和那里(的偈颂)连接起来,诵出第二首偈颂:“入出息念,若有……”。其中,āna 是吸气,apāna 是呼气。以吸气、呼气的相为所缘的念,就是入出息念。这里是以“念”为代表,实际指的是与念相应的定的修习。yassa 是指那位瑜伽行者。paripuṇṇā subhāvitā(圆满、善修习):因为四念处的圆满和十六种行相的圆满而完全圆满,因为七觉支以及明与解脱的圆满而善加修习、增长。anupubbaṃ paricitā(次第熟习):就像世尊所教导的“他正念地吸气……”等等那样,按照世尊所教导的方式,次第地、循序渐进地熟悉、练习、修习。so maṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā(他照耀此世间,如月脱出云翳):这位修行瑜伽的人,就像月亮脱离了云等随烦恼之后,以月光照耀这片空间世间一样,他脱离了无明等随烦恼之后,以智慧之光,照耀自身相续和他身相续所摄的行世间,使其显现、明朗。因此,意思是:你们应当修习入出息念。
Idāni ānāpānasatibhāvanāya guṇaṃ dassento tattha tāni yojetuṃ ‘‘ānāpānasatī yassā’’ti dutiyaṃ gāthamāha. Tattha ānanti assāso. Apānanti passāso. Assāsapassāsanimittārammaṇā sati ānāpānasati. Satisīsena cettha taṃsampayuttasamādhibhāvanā adhippetā. Yassāti, yassa yogino. Paripuṇṇā subhāvitāti catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ soḷasannañca ākārānaṃ pāripūriyā sabbaso puṇṇā sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ vijjāvimuttīnañca pāripūriyā suṭṭhu bhāvitā vaḍḍhitā. Anupubbaṃ paricitā, yathā buddhena desitāti ‘‘so satova assasatī’’tiādinā (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) yathā bhagavatā desitā, tathā anupubbaṃ anukkamena paricitā āsevitā bhāvitā. Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimāti so yogāvacaro yathā abbhādiupakkilesā vimutto cando candālokena imaṃ okāsalokaṃ pabhāseti, evaṃ avijjādiupakkilesavimutto ñāṇālokena attasantānapatitaṃ parasantānapatitañca saṅkhāralokaṃ pabhāseti pakāseti. Tasmā tumhehi ānāpānasatibhāvanā bhāvetabbāti adhippāyo.
现在,他以自己为例,说明修习精进的成果,诵出第三首偈颂:“我的心确实洁白。”它的意思是:由于去除了五盖的污垢,我的心确实洁白、清净。就像有限的贪等烦恼已被断除,无量的涅槃已被现证,同样,因为经过修习,心变得无量且善加修习。正因为如此,四圣谛被透彻通达,从一切烦恼那边彻底脱离,并且由于超越了对过去等方向的疑惑,对一切法没有迷乱,所以能在苦等诸法、过去等各方面放光照耀。因此,他开示说:你们也应当这样修心。
Idāni attānaṃ nidassanaṃ katvā bhāvanābhiyogassa saphalataṃ dassento ‘‘odātaṃ vata me citta’’nti tatiyaṃ gāthamāha. Tassattho – nīvaraṇamalavigamato odātaṃ suddhaṃ vata mama cittaṃ. Yathā pamāṇakarā rāgādayo pahīnā, appamāṇañca nibbānaṃ paccakkhaṃ kataṃ ahosi, tathā bhāvitattā appamāṇaṃ subhāvitaṃ, tato eva catusaccaṃ nibbiddhaṃ paṭivijjhitaṃ, sakalasaṃkilesapakkhato paggahitañca hutvā dukkhādikā pubbantādikā ca disā obhāsate tattha vitiṇṇakaṅkhattā sabbadhammesu vigatasammohattā ca. Tasmā tumhehipi evaṃ cittaṃ bhāvetabbanti dasseti.
就像由修习所成的慧能净化心的污垢等,对人有很大利益一样,其他的慧也同样如此。为了说明这一点,诵出了第四首偈颂:“有智慧的人即使……也能活下去。”它的意思是:即使财产已经耗尽,只要生来就有智慧,就能凭随遇而安的知足,以没有过失的方式维持生活。对他来说,这样的生活才真正叫作活着。所以世尊说:“以慧而活的人,他们的生活被称为最好的。”反之,愚笨的人因为没有智慧,会错失今生的利益和来世的利益,即使拥有财富,也不算是真正活着;因为遭到指责等,他虽然活着,但对他而言并不算活着。又或者因为不懂得正确的方法,把已经得到的财富败光,甚至连命都保不住。因此,不放逸的你们也应当具足守护的智慧——这就是这段话的意趣。
Yathā bhāvanāmayā paññā cittamalavisodhanādinā purisassa bahupakārā, evaṃ itarāpīti dassento ‘‘jīvate vāpi sappañño’’ti catutthagāthamāha. Tassattho – parikkhīṇadhanopi sappaññajātiko itarītarasantosena santuṭṭho anavajjāya jīvikāya jīvatiyeva. Tassa hi jīvitaṃ jīvitaṃ nāma. Tenāha bhagavā – ‘‘paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti (saṃ. ni. 1.73, 246; su. ni. 184). Dummedhapuggalo pana paññāya alābhena diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca atthaṃ virādhento vittavāpi na jīvati, garahādippattiyā jīvanto nāma na tassa hoti, anupāyaññutāya vā yathādhigataṃ dhanaṃ nāsento jīvitampi sandhāretuṃ na sakkotiyeva, tasmā pārihāriyapaññāpi tumhehi appamattehi sampādetabbāti adhippāyo.
现在,为了显示慧的功德,说出第五首偈颂:“慧能判定所闻。”其中,“慧能判定所闻”是说:这慧能对所闻之法作出判定,对随所听闻、已进入耳门的义理,生起这样的判定:“这是不善,这是善,这是有过,这是无过”等等。“增长称扬与名声”是说:慧能增长当面的称赞——称扬,以及广为流传的名声,因为只有具慧的人,才因被智者赞叹而获得称扬等。“具慧者”是指具备守护慧和观慧的人。“虽在众苦中,也能获得诸乐”是说:在纯粹是苦的蕴、处等当中,通过正确修行、如实了知它们的自性,也能获得无染的安乐。
Idāni paññāya ānisaṃse dassetuṃ ‘‘paññā sutavinicchinī’’ti pañcamaṃ gāthamāha. Tattha paññā sutavinicchinīti paññā nāmesā sutassa vinicchayinī, yathāsute sotapathamāgate atthe ‘‘ayaṃ akusalo, ayaṃ kusalo, ayaṃ sāvajjo, ayaṃ anavajjo’’tiādinā vinicchayajananī. Kittisilokavaddhanīti kittiyā sammukhā pasaṃsāya silokassa patthaṭayasabhāvassa vaddhanī, paññavatoyeva hi kittiādayo viññūnaṃ pāsaṃsabhāvato. Paññāsahitoti pārihāriyapaññāya, vipassanāpaññāya ca yutto. Api dukkhesu sukhāni vindatīti ekantadukkhasabhāvesu khandhāyatanādīsu sammāpaṭipattiyā yathābhūtasabhāvāvabodhena nirāmisānipi sukhāni paṭilabhati.
现在,为了对那些比丘尼宣说与无常相应、能带来坚定心的法,他诵出剩下的偈颂:“此法并非今天才有的……”等等。这里的大意是:众生的生与死的本性——这个法并不是今天才出现、不是刚刚才来的,因为它反复不断地发生,所以并不稀奇;因为并非前所未有,所以也不奇妙。因此,无论在哪里出生,就在那里死去;在这个世间,众生一旦出生,就一定会死去。这有什么好奇怪的?因为死是必然的本性——刹那间的死亡不需要任何其他原因。因为出生之后紧接着就是死亡,对已出生的人来说,死是确定的;已生起的诸蕴必定会坏灭。然而,世间上说他“还活着”这种说法,是因为执取依赖于许多条件,所以并不确定。正因为如此,所以说“生者在此处死去,这就是众生的本性”——意思是:已生者必然归于死,这就是众生的法尔本性。这是在说明生与死紧密相随。
Idāni tāsaṃ bhikkhunīnaṃ aniccatāpaṭisaṃyuttaṃ dhīrabhāvāvahaṃ dhammaṃ kathento ‘‘nāyaṃ ajjatano dhammo’’tiādinā sesagāthā abhāsi. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yvāyaṃ sattānaṃ jāyanamīyanasabhāvo, ayaṃ dhammo ajjatano adhunāgato na hoti, abhiṇhapavattikatāya na acchariyo, abbhutapubbatābhāvato nāpi abbhuto. Tasmā yattha jāyetha mīyetha, yasmiṃ loke satto jāyeyya, so ekaṃsena mīyetha, tattha kiṃ viya? Kiṃ nāma abbhutaṃ siyā? Sabhāvikattā maraṇassa – na hi khaṇikamaraṇassa kiñci kāraṇaṃ atthi. Yato anantarañhi jātassa, jīvitā maraṇaṃ dhuvaṃ jātassa jātisamanantaraṃ jīvitato maraṇaṃ ekantikaṃ uppannānaṃ khandhānaṃ ekaṃsena bhijjanato. Yo panettha jīvatīti lokavohāro, so tadupādānassa anekapaccayāyattatāya anekantiko, yasmā etadevaṃ, tasmā jātā marantīdha, evaṃdhammā hi pāṇinoti ayaṃ sattānaṃ pakati, yadidaṃ jātānaṃ maraṇanti jātiyā maraṇānubandhanataṃ āha.
现在,因为那些比丘尼当中有人内心被忧伤缠住,所以为了排解她们的忧伤,才说了“这不是为了死者……”等等这些话。其中,“这不是为了死者的利益”:别人、其他人为死者哭——为了死者的活命、为了死者的生命迹象而哭——这种哭对那个死者、那个有情来说,连活命这一点都谈不上有什么利益,对任何人都没有利益。而那些哭的人,对着死者、以那个死去的人为对象而哭,这种哭不会带来名声,不会带来世间的名声,也不会带来清净。“不被沙门婆罗门称赞”:也不会被智者称赞,反而正是被智者责备。这就是这句话的意思。
Idāni yasmā tāsu bhikkhunīsu kāci sokabandhitacittāpi atthi, tasmā tāsaṃ sokavinodanaṃ kātuṃ ‘‘na hetadatthāyātiādi vuttaṃ. Tattha na hetadatthāya matassa hotīti yaṃ matassa jīvitatthaṃ jīvitanimittaṃ paraporisānaṃ parapuggalānaṃ ruṇṇaṃ, etaṃ tassa matassa sattassa jīvitatthaṃ tāva tiṭṭhatu, kassacipi atthāya na hoti, ye pana rudanti, tesampi matamhi matapuggalanimittaṃ ruṇṇaṃ, na yaso na lokyaṃ yasāvahaṃ visuddhāvahañca na hoti . Na vaṇṇitaṃ samaṇabrāhmaṇehīti viññuppasaṭṭhampi na hoti, atha kho viññugarahitamevāti attho.
不只是这些哭泣的过患,还有其他过患。为了说明这一点,说了“损害眼与身体……”这首偈颂之后,接着为了让她们远离忧伤等不利之事,引导她们亲近善知识,便说了最后那首以“因此”开头的偈颂。其中,“因此”的意思是:因为哭泣会损害、伤害哭泣者的眼睛和身体,由于这哭泣,他的容貌、力量和智慧都会减退、衰退;而怨敌对头看到这人哭泣,就会欢喜、高兴、充满喜悦;关心他利益的朋友则会痛苦、难过。所以,具备法生之慧的智者,为了圆满依止于现世等利益的多闻,应当希望、期待那些多闻者住于自己家中,让他们成为家中的常客。那些智者、多闻者、有智慧的人,凭借智慧的广大和智慧的力量,就像乘船渡过满水的大河一样,善男子们依靠他们,度过自己的事务,到达彼岸。这就是“应当希望住在家中的人”这句话的连接解释。
Na kevalameteva ye rudato ādīnavā, atha kho imepīti dassento ‘‘cakkhuṃ sarīraṃ upahantī’’ti gāthaṃ vatvā tato paraṃ sokādianatthapaṭibāhanatthaṃ kalyāṇamittapayirupāsanāyaṃ tā niyojento ‘‘tasmā’’tiādinā osānagāthamāha. Tattha tasmāti yasmā ruṇṇaṃ rudantassa puggalassa cakkhuṃ sarīrañca upahanti vibādhati, tena ruṇṇena vaṇṇo balaṃ mati ca nihīyati parihāyati, tassa rudantassa puggalassa disā sapattā ānandino pamodavanto pītivanto bhavanti. Hitesino mittā dukkhī dukkhitā bhavanti tasmā dhammojapaññāya samannāgatattā medhāvino diṭṭhadhammikādiatthasannissitassa bāhusaccassa pāripūriyā bahussute, attano kule vasante iccheyya pāṭikaṅkheyya kulūpake kareyya. Yesanti yesaṃ medhāvīnaṃ bahussutānaṃ paṇḍitānaṃ paññāvibhavena paññābalena yathā mahoghassa puṇṇaṃ nadiṃ nāvāya taranti, evaṃ kulaputtā attano atthakiccaṃ taranti pāraṃ pāpuṇanti. Te iccheyya kule vasanteti yojanā.
长老这样为那些比丘尼说法之后,就让她们回去了。她们依照长老的教诫去做,消除了忧伤,如理修行,最终圆满了自己的利益。
Evaṃ thero tāsaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ kathetvā vissajjesi. Tā therassa ovāde ṭhatvā sokaṃ vinodetvā yoniso paṭipajjantiyo sadatthaṃ paripūresuṃ.
4. 周利槃陀伽长老偈颂注
4. Cūḷapanthakattheragāthāvaṇṇanā
“大木棍是我的归宿”等偈颂,是具寿周利槃陀伽长老的偈颂。它的缘起是什么?这里按事缘应当说的内容,在《八集》中摩诃槃陀伽事里已经说过了。不过,这里有一个不同之处——摩诃槃陀伽长老证得阿罗汉果后,安住在最高果位的快乐中,心想:“怎样才能让周利槃陀伽也安立在这种快乐中呢?”于是他去见自己的祖父——那位大富商,说道:“大富商,如果允许的话,我想让周利槃陀伽出家。”“尊者,请让他出家吧。”长老就让他出了家。他安住在十戒中之后,在兄长身边——
Dandhāmayhaṃ gatītiādikā āyasmato cūḷapanthakattherassa gāthā. Kā uppatti? Yadettha aṭṭhuppattivasena vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakanipāte mahāpanthakavatthusmiṃ (theragā. aṭṭha. 2.mahāpanthakattheragāthāvaṇṇanā) vuttameva. Ayaṃ pana viseso – mahāpanthakatthero arahattaṃ patvā aggaphalasukhena vītināmento cintesi – ‘‘kathaṃ nu kho sakkā cūḷapanthakampi imasmiṃ sukhe patiṭṭhapetu’’nti? So attano ayyakaṃ dhanaseṭṭhiṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘sace, mahāseṭṭhi, anujānātha , ahaṃ cūḷapanthakaṃ pabbājeyya’’nti. ‘‘Pabbājetha, bhante’’ti. Thero taṃ pabbājesi. So dasasu sīlesu patiṭṭhito bhātu santike –
就像一朵清晨盛开、香气未散的红莲花,颜色鲜红,香味芬芳;
看那位安吉罗萨光芒闪耀,像太阳在天空中炽热照耀。
‘‘Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ; Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe’’ti. (saṃ. ni. 1.123; a. ni. 5.195) –
他背诵这首偈颂,过了四个月还是记不住,刚记住的词句在心里也留不住。于是摩诃槃陀伽对他说:“槃陀伽,你在这教法里没法成就,四个月连一首偈颂都记不住。出家该做的事,你又怎么能完成呢?离开这里吧。”他被长老赶走后,站在门楼旁边哭着。
Gāthaṃ uggaṇhanto catūhi māsehi gahetuṃ nāsakkhi, gahitagahitaṃ padaṃ hadaye na tiṭṭhati. Atha naṃ mahāpanthako āha – ‘‘panthaka, tvaṃ imasmiṃ sāsane abhabbo, catūhi māsehi ekagāthampi gahetuṃ na sakkosi. Pabbajitakiccaṃ pana tvaṃ kathaṃ matthakaṃ pāpessasi? Nikkhama ito’’ti. So therena paṇāmito dvārakoṭṭhakasamīpe rodamāno aṭṭhāsi.
那时,导师正住在耆婆的芒果园里。于是耆婆派了一个人去邀请:“请导师和五百位比丘一起来应供。”那时,具寿摩诃槃陀伽正担任分食者。有人对他说:“尊者,请您为五百位比丘接受供养。”他却说:“除了周利槃陀伽,其余人的我接受。”周利槃陀伽听到这话后,更加陷入忧恼。导师知道他心里的苦楚,心想:“周利槃陀伽会凭我施设的方法而觉悟。”于是就在离他不远的地方显现自己,问他:“槃陀伽,你为什么哭?”他回答:“尊者,我兄长把我赶走了。”导师说:“槃陀伽,不要忧虑。在我的教法里,你的出家是成立的。来,拿着这块布,心里一直作意‘除垢、除垢’。”导师用神通化出一块洁净的布片,交给了他。他接过导师给的布片,一边用手来回擦拭,一边念着“除垢、除垢”,坐了下来。他这样擦拭时,布片变脏了;再继续擦拭,就变得像擦锅布一样。因为他的智慧已经成熟,便这样思惟:“这块布片原本洁净,只因依附这个执取来的身体,才变脏、变成另一种样子。所以它是无常的;就像这块布一样,心也是如此。”于是他确立了坏灭随观,就在那个所缘上生起诸禅那,以禅那为基础再确立观禅,与诸无碍解同时证得阿罗汉果。因此在大毗婆罗中说:
Tena ca samayena satthā jīvakambavane viharati. Atha jīvako purisaṃ pesesi, ‘‘pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ satthāraṃ nimantehī’’ti. Tena ca samayena āyasmā mahāpanthako bhattuddesako hoti. So ‘‘pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ bhikkhaṃ paṭicchatha, bhante’’ti vutto ‘‘cūḷapanthakaṃ ṭhapetvā sesānaṃ paṭicchāmī’’ti āha. Taṃ sutvā cūḷapanthako bhiyyosomattāya domanassappatto ahosi. Satthā tassa cittakkhedaṃ ñatvā, ‘‘cūḷapanthako mayā katena upāyena bujjhissatī’’ti tassa avidūre ṭhāne attānaṃ dassetvā ‘‘kiṃ, panthaka, rodasī’’ti pucchi. ‘‘Bhātā maṃ, bhante, paṇāmetī’’ti āha. ‘‘Panthaka, mā cintayi, mama sāsane tuyhaṃ pabbajjā, ehi, imaṃ gahetvā ‘rajoharaṇaṃ, rajoharaṇa’nti manasi karohī’’ti iddhiyā suddhaṃ coḷakkhaṇḍaṃ abhisaṅkharitvā adāsi. So satthārā dinnaṃ coḷakkhaṇḍaṃ ‘‘rajoharaṇaṃ, rajoharaṇa’’nti hatthena parimajjanto nisīdi. Tassa taṃ parimajjantassa kiliṭṭhadhātukaṃ jātaṃ, puna parimajjantassa ukkhaliparipuñchanasadisaṃ jātaṃ. So ñāṇassa paripakkattā evaṃ cintesi – ‘‘idaṃ coḷakkhaṇḍaṃ pakatiyā parisuddhaṃ, imaṃ upādiṇṇakasarīraṃ nissāya kiliṭṭhaṃ aññathā jātaṃ, tasmā aniccaṃ yathāpetaṃ, evaṃ cittampī’’ti khayavayaṃ paṭṭhapetvā tasmiṃyeva nimitte jhānāni nibbattetvā jhānapādakaṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.35-54) –
有位名叫莲华上的胜者,是各种供养的接受者;
那时,他远离僧团,住在雪山中。
那时我也住在雪山的一座草庵里。
我前去亲近那位刚到来不久的大雄、世间导师。
我拿着花伞,走向那位人中雄者。
当他进入三摩地时,障碍不存在。
我用双手举起花伞,献了上去。
世尊莲华上大牟尼接受了它。
所有天人都满心欢喜,他们一同前往雪山。
他们发出赞叹之声,具眼者将会随喜。
天人说完这些话,就来到人中最胜者面前。
在虚空中持着殊胜的莲花伞。
苦行者举起一把百叶伞,把它送给了我。
我将称扬他,请听我所说。
他会在二十五个劫里做天王。
他将第三十四次成为转轮王。
无论他流转到哪一道投生,是天界还是人间,
他将护持一朵立在露天的莲花。
在十万劫之后,生于甘蔗族的他。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
当教法已经开显时,他将获得人身。
在那意所成身之中,他将成为最殊胜者。
会有两位兄弟,两个人都叫盘荼迦;
体验过最殊胜的利益之后,他们将会让教法光耀起来。
我十八岁那年,就离开家出家了。
在释迦子的教法里,我并没有得到什么特别的证悟。
我的趣向一向迟钝,从前也曾被人轻视。
哥哥把我赶走了,说:“你现在回你自己的家去吧。”
我被赶走之后,就安静地待在僧园的门楼那里。
我心里忧愁,就站在那里,对沙门生活还抱着期望。
世尊来到那里,抚摸我的头;
他抓住我的手臂,把我领进了僧园。
导师出于悲悯,给了我一块擦脚布。
你就这样保持清净的专注,我便在一旁安住下来。
我用双手拿起它,忆起了红莲花。
在那里,我的心得到了解脱,我证得了阿罗汉果。
在种种意所成身中,我处处都达到了究竟。
遍知一切诸漏后,我安住于无漏。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。
‘‘Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṃ paṭiggaho; Gaṇamhā vūpakaṭṭho so, himavante vasī tadā. ‘‘Ahampi himavantamhi, vasāmi assame tadā; Acirāgataṃ mahāvīraṃ, upesiṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Pupphacchattaṃ gahetvāna, upagacchiṃ narāsabhaṃ; Samādhiṃ samāpajjantaṃ, antarāyamakāsahaṃ. ‘‘Ubho hatthehi paggayha, pupphacchattaṃ adāsahaṃ; Paṭiggahesi bhagavā, padumuttaro mahāmuni. ‘‘Sabbe devā attamanā, himavantaṃ upenti te; Sādhukāraṃ pavattesuṃ, anumodissati cakkhumā. ‘‘Idaṃ vatvāna te devā, upagacchuṃ naruttamaṃ; Ākāse dhārayantassa, padumacchattamuttamaṃ. ‘‘Satapattachattaṃ paggayha, adāsi tāpaso mama; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Pañcavīsatikappāni, devarajjaṃ karissati; Catuttiṃsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. ‘‘Yaṃ yaṃ yoniṃ saṃsarati, devattaṃ atha mānusaṃ; Abbhokāse patiṭṭhantaṃ, padumaṃ dhārayissati. ‘‘Kappasatasahassamhi , okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Pakāsite pāvacane, manussattaṃ labhissati; Manomayamhi kāyamhi, uttamo so bhavissati. ‘‘Dve bhātaro bhavissanti, ubhopi panthakavhayā; Anubhotvā uttamatthaṃ, jotayissanti sāsanaṃ. ‘‘Sohaṃ aṭṭhārasavasso, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Visesāhaṃ na vindāmi, sakyaputtassa sāsane. ‘‘Dandhā mayhaṃ gatī āsi, paribhūto pure ahuṃ; Bhātā ca maṃ paṇāmesi, gaccha dāni sakaṃ gharaṃ. ‘‘Sohaṃ paṇāmito santo, saṅghārāmassa koṭṭhake; Dummano tattha aṭṭhāsiṃ, sāmaññasmiṃ apekkhavā. ‘‘Bhagavā tattha āgacchi, sīsaṃ mayhaṃ parāmasi; Bāhāya maṃ gahetvāna, saṅghārāmaṃ pavesayi. ‘‘Anukampāya me satthā, adāsi pādapuñchaniṃ; Evaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi, ekamantamadhiṭṭhahaṃ. ‘‘Hatthehi tamahaṃ gayha, sariṃ kokanadaṃ ahaṃ; Tattha cittaṃ vimucci me, arahattaṃ apāpuṇiṃ. ‘‘Manomayesu kāyesu, sabbattha pāramiṃ gato; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他正是依阿罗汉道,成就了三藏与五神通。导师与四百九十九位比丘一同前往,在耆婆的住处铺设好的座位上坐下。而周利槃陀伽因为自己的钵食未被接受,所以没有去。耆婆开始施粥,导师用手盖住了钵。耆婆问:“尊者,为什么不接受?”导师说:“耆婆,精舍里还有一位比丘。”耆婆就派了一个人去,吩咐道:“去,把精舍里坐着的那位尊者请来。”周利槃陀伽长老以形貌和动作,一个人就变化出一千个各不相同的比丘,坐在那里。那人到了精舍,看见那么多比丘,就回去告诉耆婆:“精舍里的比丘众比这里的比丘众还多,我不知道该请哪位尊者。”耆婆问导师:“尊者,坐在精舍里的那位比丘叫什么名字?”导师说:“他叫周利槃陀伽,耆婆。”耆婆说:“去,问清楚哪位是周利槃陀伽,然后把他带来。”那人到了精舍,问:“尊者,哪位是周利槃陀伽?”一千位比丘同时开口说:“我是周利槃陀伽”“我是周利槃陀伽”。那人又回去,把这件事告诉了耆婆。耆婆因为已通达真理,从道理上明白:“这位尊者想必有神通。”就说:“去,你先对那位最先开口的尊者说‘导师叫您’,然后抓住他的衣角。”那人到了精舍,照办了,那些变化出来的比丘立刻消失了。他就带着长老回来了。
Arahattamaggenevassa tepiṭakaṃ pañcābhiññā ca āgamiṃsu. Satthā ekena ūnehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gantvā jīvakassa nivesane paññatte āsane nisīdi. Cūḷapanthako pana attano bhikkhāya appaṭicchitattā eva na gato. Jīvako yāguṃ dātuṃ ārabhi, satthā pattaṃ hatthena pidahi. ‘‘Kasmā, bhante, na gaṇhathā’’ti vutte – ‘‘vihāre eko bhikkhu atthi, jīvakā’’ti. So purisaṃ pahiṇi, ‘‘gaccha, bhaṇe, vihāre nisinnaṃ ayyaṃ gahetvā ehī’’ti. Cūḷapanthakattheropi rūpena kiriyāya ca ekampi ekena asadisaṃ bhikkhusahassaṃ nimminitvā nisīdi. So puriso vihāre bhikkhūnaṃ bahubhāvaṃ disvā gantvā jīvakassa kathesi – ‘‘imasmā bhikkhusaṅghā vihāre bhikkhusaṅgho bahutaro, pakkositabbaṃ ayyaṃ na jānāmī’’ti. Jīvako satthāraṃ paṭipucchi – ‘‘konāmo, bhante, vihāre nisinno bhikkhū’’ti? ‘‘Cūḷapanthako nāma, jīvakā’’ti. ‘‘Gaccha , bhaṇe, ‘cūḷapanthako nāma kataro’ti pucchitvā taṃ ānehī’’ti. So vihāraṃ gantvā ‘‘cūḷapanthako nāma kataro, bhante’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ cūḷapanthako’’,‘‘ahaṃ cūḷapanthako’’ti ekapahāreneva bhikkhusahassampi kathesi. So punāgantvā taṃ pavattiṃ jīvakassa ārocesi. Jīvako paṭividdhasaccattā ‘‘iddhimā maññe, ayyo’’ti nayato ñatvā ‘‘gaccha, bhaṇe, paṭhamaṃ kathanakamayyameva ‘tumhe satthā pakkosatī’ti vatvā cīvarakaṇṇe gaṇhā’’ti āha. So vihāraṃ gantvā tathā akāsi, tāvadeva nimmitabhikkhū antaradhāyiṃsu. So theraṃ gahetvā agamāsi.
那时,导师接受了粥以及糕饼等各类食物。十力者用完斋、回到精舍后,法堂里生起了议论:“真是稀有啊,诸佛的威力!有人四个月都记不住一首偈颂,却在短短一刹那间就成就了这样大的神通。”导师听到比丘们的这番谈论,就过来坐在佛座上,问:“比丘们,你们在说什么?”他们回答:“尊者,我们在说这件事。”导师便说:“比丘们,周利槃陀伽如今依我的教导而住,得到了出世间的遗产;过去世他得到的则是世间的遗产。”应他们请求,导师讲了《小商主本生经》。后来,导师在圣众围绕中坐在法座上,把周利槃陀伽安立在“能变化意所成身”的比丘中第一、以及“善转他人心”的比丘中第一的位置上。再后来,比丘们问他:“你根性那么迟钝,是怎么通达诸谛的?”他便从被哥哥赶走说起,讲述自己的修行经历——
Satthā tasmiṃ khaṇe yāguñca khajjakādibhedañca paṭiggaṇhi. Dasabale bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gate dhammasabhāyaṃ kathā udapādi – ‘‘aho buddhānaṃ ānubhāvo, yatra hi nāma cattāro māse ekagāthaṃ gahetuṃ asakkontampi lahukena khaṇeneva evaṃ mahiddhikaṃ akaṃsū’’ti. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ sutvā āgantvā buddhāsane nisajja, ‘‘kiṃ vadetha, bhikkhave’’ti pucchitvā, ‘‘imaṃ nāma, bhante’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, cūḷapanthakena idāni mayhaṃ ovāde ṭhatvā lokuttaradāyajjaṃ laddhaṃ, pubbe pana lokiyadāyajja’’nti vatvā tehi yācito cūḷaseṭṭhijātakaṃ (jā. 1.1.4) kathesi. Aparabhāge taṃ satthā ariyagaṇaparivuto dhammāsane nisinno manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ bhikkhūnaṃ cetovivaṭṭakusalānañca aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparena samayena bhikkhūhi ‘‘tathā dandhadhātukena kathaṃ tayā saccāni paṭividdhānī’’ti puṭṭho bhātu paṇāmanato paṭṭhāya attano paṭipattiṃ pakāsento –
我的行进曾经很迟钝,过去我一直被人轻视。
哥哥把我赶走了,说:你现在回家去吧。
‘‘Dandhā mayhaṃ gatī āsi, paribhūto pure ahaṃ; Bhātā ca maṃ paṇāmesi, gaccha dāni tuvaṃ gharaṃ.
我被遣送着,处于被遣送的状态,在僧园的门楼处。
我心里难受,就站在那里,对教法还抱着期待。
‘‘Sohaṃ paṇāmito santo, saṅghārāmassa koṭṭhake; Dummano tattha aṭṭhāsiṃ, sāsanasmiṃ apekkhavā.
世尊来到那里,抚摸我的头;
他抓住我的手臂,把我领进了僧园。
‘‘Bhagavā tattha āgacchi, sīsaṃ mayhaṃ parāmasi; Bāhāya maṃ gahetvāna, saṅghārāmaṃ pavesayi.
导师出于对我的悲悯,给了我一块擦脚布。
你要把它决意成纯净的,并在一处好好地决意。
‘‘Anukampāya me satthā, pādāsi pādapuñchaniṃ; Etaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi, ekamantaṃ svadhiṭṭhitaṃ.
我听闻他的话语后,便欢喜安住于教法中;
我为了达到最高的目标,而修习定。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihāsiṃ sāsane rato; Samādhiṃ paṭipādesiṃ, uttamatthassa pattiyā.
我了知宿住,天眼已得清净;
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
般陀伽变化出一千个自己的身体,
在宜人的芒果园里坐下,直到时间的宣告。
‘‘Sahassakkhattumattānaṃ, nimminitvāna panthako; Nisīdambavane ramme, yāva kālappavedanā.
从那以后,我的导师就派了一位使者来通知我时候到了。
当被召唤的时机到来时,我便从空中飞来接近。
‘‘Tato me satthā pāhesi, dūtaṃ kālappavedakaṃ; Paveditamhi kālamhi, vehāsādupasaṅkamiṃ.
顶礼导师双足后,我退到一边坐下;
导师知道我已经坐下,就接受了供养。
‘‘Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṃ nisīdahaṃ; Nisinnaṃ maṃ viditvāna, attha satthā paṭiggahi.
是整个世界供养的对象,是各种供品的接受者;
人类的福德之田,接受了这份布施。
‘‘Āyāgo sabbalokassa, āhutīnaṃ paṭiggaho; Puññakkhettaṃ manussānaṃ, paṭiggaṇhittha dakkhiṇa’’nti. –
他说了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
其中,“迟钝”就是迟缓,因为四个月都学不会一首四句偈颂,所以虚弱。“趣”指智的趣向。“曾是”就是曾经是。“被轻蔑”就是指因为“失念、不正知”而遭到鄙视。“以前”指过去还是凡夫的时候。“以及兄弟”里的“以及”表示并列,不只是被轻蔑,兄弟也把我赶走,说:“般陀伽,你是个愚钝的人,我看你是没有善根的,所以没能力把出家人该做的事做到圆满,不适合这个教法,现在回你祖父家去吧。”他就这样把我赶走了。“兄弟”指由兄弟。
Tattha dandhāti, mandā, catuppadikaṃ gāthaṃ catūhi māsehi gahetuṃ asamatthabhāvena dubbalā. Gatīti ñāṇagati. Āsīti, ahosi. Paribhūtoti, tato eva ‘‘muṭṭhassati asampajāno’’ti hīḷito. Pureti, pubbe puthujjanakāle. Bhātā cāti samuccayattho ca-saddo, na kevalaṃ paribhūtova, atha kho bhātāpi maṃ paṇāmesi, ‘‘panthaka, tvaṃ duppañño ahetuko maññe, tasmā pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetuṃ asamattho , na imassa sāsanassa anucchaviko, gaccha dāni tuyhaṃ ayyakaghara’’nti nikkaḍḍhesi. Bhātāti, bhātarā.
在门屋,指靠近门屋的地方。心忧的人,指被忧恼缠住的人。对教法有所顾念,指对正等正觉者的教法还有牵挂,不想退失。
Koṭṭhaketi, dvārakoṭṭhakasamīpe. Dummanoti, domanassito. Sāsanasmiṃ apekkhavāti, sammāsambuddhassa sāsane sāpekkho avibbhamitukāmo.
世尊来到那里:世尊被大悲心所触动,为了帮助我,就来到我站的地方。来了以后,又安慰我说:“般陀伽,我是你的导师,不是大般陀伽,你是为了我才出家的。”他用手掌抚摸我的头——那手掌以网纹装饰,手指柔软细嫩、丰满修长,像绽放的莲花一样光洁,还带有轮相——表示“从现在起,你就是我的孩子了”,就这样抚摸我的头。握住我的手臂:他问“你为什么站在这里?”然后用散发着栴檀香气的手抓住我的手臂,把我带进寺院里面。给了他擦脚布:他做成擦脚布后交给我,意思是说“你要作意这是除尘的东西”。有些版本读作“他给了”和“擦脚布”。但有人说:“所谓‘擦脚布’是指他给了一块擦脚布片。”这并不合理,因为那块布片是以神通变化出来的。你要决意这块净布,在一处善加决意:把这块净布片以“除尘之物,除尘之物”的作意好好决意之后,在一处、在僻静的地方、在香室门前坐下,你要决意,也就是让心这样安定下来后继续运作。
Bhagavā tattha āgacchīti, mahākaruṇāsañcoditamānaso maṃ anuggaṇhanto bhagavā yatthāhaṃ ṭhito, tattha āgacchi. Āgantvā ca, ‘‘panthaka, ahaṃ te satthā, na mahāpanthako, maṃ uddissa tava pabbajjā’’ti samassāsento sīsaṃ mayhaṃ parāmasi jālābandhanamudutalunapīṇavarāyataṅgulisamupasobhitena vikasitapadumasassirīkena cakkaṅkitena hatthatalena ‘‘idāniyeva mama putto bhavissatī’’ti dīpento mayhaṃ sīsaṃ parāmasi. Bāhāya maṃ gahetvānāti, ‘‘kasmā tvaṃ, idha tiṭṭhasī’’ti candanagandhagandhinā attano hatthena maṃ bhuje gahetvā antosaṅghārāmaṃ pavesesi. Pādāsipādapuñchaninti pādapuñchaniṃ katvā pādāsi ‘‘rajoharaṇanti manasi karohī’’ti adāsīti attho. ‘‘Adāsī’’ti ‘‘pādapuñchani’’nti ca paṭhanti. Keci pana ‘‘pādapuñchani’’nti pādapuñchanacoḷakkhaṇḍaṃ pādāsī’’ti vadanti. Tadayuttaṃ iddhiyā abhisaṅkharitvā coḷakkhaṇḍassa dinnattā. Etaṃ suddhaṃ adhiṭṭhehi, ekamantaṃ svadhiṭṭhitanti, etaṃ suddhaṃ coḷakkhaṇḍaṃ ‘‘rajoharaṇaṃ, rajoharaṇa’’nti manasikārena svadhiṭṭhitaṃ katvā ekamantaṃ ekamante vivitte gandhakuṭipamukhe nisinno adhiṭṭhehi tathā cittaṃ samāhitaṃ katvā pavattehi.
我听了他的话说,是指我听了那位世尊的话和教导,在那教法和教导中感到欢喜、非常欢喜,就这样安住下来,按照教导去实践。在实践的过程中,我修成了定,为了证得最高的利益。所谓最高的利益,就是阿罗汉果。为了证得它,先以遍作的方式修出色界禅那,再以禅那为基础建立观,然后按道的次第逐步成就了最高的道定——这就是这段话的意思。这里说的“定”,是从近行定开始一直到第四道定,都用“定”这个通称来涵盖;而最高的果定,则用“最高的利益”这个说法来包含。这位尊者在定方面特别善巧,所以经文说“我成就了定”。因为对定善巧,这位具寿被称为“心回转善巧者”;而摩诃槃陀伽长老因为对观善巧,被称为“想回转善巧者”。这里有人说:一个善于定的相,一个善于观的相;一个深入定,一个深入观;一个善于以支来略摄,一个善于以所缘来略摄;一个善于辨别支,一个善于辨别所缘。另外,周利槃陀伽长老因为特别获得四种色界禅那,所以被称为心回转善巧者;摩诃槃陀伽长老因为特别获得四种无色界禅那,所以被称为想回转善巧者。或者也可以说:前一位获得色界禅那后,从禅支出起而证得阿罗汉果,所以是心回转善巧者;另一位获得无色界禅那后,从禅支出起而证得阿罗汉果,所以是想回转善巧者。至于化现意生身时,其他人只能化现三四个,不能化现很多,而且化现出来的都是一模一样的,只能做同一种事情。但这位长老一次作意就能化出一千个沙门,两个两个都不相同,也不是做同一种事情。因此他被称为化现意生身者中最殊胜的。
Tassāhaṃ vacanaṃ sutvāti, tassa bhagavato vacanaṃ ovādaṃ ahaṃ sutvā tasmiṃ sāsane ovāde rato abhirato hutvā vihāsiṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃ. Paṭipajjanto ca samādhiṃ paṭipādesiṃ, uttamatthassa pattiyāti, uttamattho nāma arahattaṃ, tassa adhigamāya kasiṇaparikammavasena rūpajjhānāni nibbattetvā jhānapādakaṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā maggapaṭipāṭiyā aggamaggasamādhiṃ sampādesinti attho. Ettha hi samādhīti upacārasamādhito paṭṭhāya yāva catutthamaggasamādhi, tāva samādhisāmaññena gahito, aggaphalasamādhi pana uttamatthaggahaṇena, sātisayaṃ cevāyaṃ samādhikusalo, tasmā ‘‘samādhiṃ paṭipādesi’’nti āha. Samādhikusalatāya hi ayamāyasmā cetovivaṭṭakusalo nāma jāto, mahāpanthakatthero pana vipassanākusalatāya saññāvivaṭṭakusalo nāma. Eko cettha samādhilakkhaṇe cheko, eko vipassanālakkhaṇe, eko samādhigāḷho, eko vipassanāgāḷho eko aṅgasaṃkhitte cheko, eko ārammaṇasaṃkhitte, eko aṅgavavatthāne, eko ārammaṇavavatthāneti vaṇṇenti. Apica cūḷapanthakatthero sātisayaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāya cetovivaṭṭakusalo vutto, mahāpanthakatthero sātisayaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāya saññāvivaṭṭakusalo. Paṭhamo vā rūpāvacarajjhānalābhī hutvā jhānaṅgehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattoti cetovivaṭṭakusalo, itaro arūpāvacarajjhānalābhī hutvā jhānaṅgehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattoti saññāvivaṭṭakusalo. Manomayaṃ pana kāyaṃ nibbattento aññe tayo vā cattāro vā nibbattanti, na bahuke, ekasadiseyeva ca katvā nibbattenti, ekavidhameva kammaṃ kurumāne. Ayaṃ pana thero ekāvajjanena samaṇasahassaṃ māpesi, dvepi na kāyena ekasadise akāsi, na ekavidhaṃ kammaṃ kurumāne. Tasmā manomayaṃ kāyaṃ abhinimminantānaṃ aggo nāma jāto.
现在,为了显示自己证得的殊胜成就,他说了“我知宿住”等话。这位长老其实已经具足六通,但为了显示对证得漏尽智最有帮助的那种神通,所以说了“我知宿住,天眼清净”,然后才说“证得了三明”。这是因为宿住智、随业趣智和未来分智对修观行的人特别有帮助,其他几种神通则不是这样。
Idāni attano adhigatavisesaṃ dassetuṃ ‘‘pubbenivāsaṃ jānāmī’’tiādimāha. Kāmañcāyaṃ thero chaḷabhiñño, yā pana abhiññā āsavakkhayañāṇādhigamassa bahūpakārā, taṃ dassanatthaṃ ‘‘pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhita’’nti vatvā ‘‘tisso vijjā anuppattā’’ti vuttaṃ. Pubbenivāsayathākammupagaanāgataṃsañāṇāni hi vipassanācārassa bahūpakārāni, na tathā itarañāṇāni.
“Sahassakkhattuṃ”的意思是“一千”。有些人说这是“一千次”。但这位长老只靠一次作意,就在一千个意所成身中化现出来,并不是靠次数。那些化现出来的身彼此各不相同,还做着种种不同的动作。有人问:“声闻弟子也能有这样神通变化出来的化身吗?”并不是所有弟子都能,只有这位长老因为愿力圆满才做到了这样;正因如此,他凭这一点被列为第一。
“Panthako nisīdi”是说长老用第三人称称呼自己,就像称呼别人一样。
“Ambavane”的意思是:在芒果园,即耆婆所建的寺院。
“Vehāsādupasaṅkamiṃ”中,“vehāsā”是表示动作工具的工具格,意思是“以神通从空中”;“da”是连声词。意思是:从空中靠近。
“Atha”的意思是:“那时”(在我坐下之后)。
“Paṭiggahī”的意思是:“接受了净水”。
“Āyāgo sabbalokassa”的意思是:对于包括天神在内的一切世间,因为他是最上的应供者,所以成为应受供养的殊胜处。
“Āhutīnaṃ paṭiggaho”的意思是:因能使供养产生广大果报,故为供物的接受者。
“Paṭiggaṇhittha dakkhiṇaṃ”的意思是:接受了耆婆所献的粥、嚼食等种种供养物。
Sahassakkhattunti sahassaṃ. ‘‘Sahassavāra’’nti keci vadanti. Ekāvajjanena pana thero sahasse manomaye kāye nimmini, na vārena. Te ca kho aññamaññamasadise vividhañca kammaṃ karonte. ‘‘Kiṃ pana sāvakānampi evarūpaṃ iddhinimmānaṃ sambhavatī’’ti? Na sambhavati sabbesaṃ, abhinīhārasampattiyā pana ayameva thero evamakāsi, tathā hesa iminā aṅgena etadagge ṭhapito. Panthako nisīdīti attānameva paraṃ viya vadati. Ambavaneti, ambavane jīvakena katavihāre. Vehāsādupasaṅkaminti vehāsāti karaṇe nissakkavacanaṃ, vehāsenāti attho, da-kāro padasandhikaro. Athāti, mama nisajjāya pacchā. Paṭiggahīti dakkhiṇodakaṃ paṭiggaṇhi. Āyāgo sabbalokassāti, sabbassa sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyatāya deyyadhammaṃ ānetvā yajitabbaṭṭhānabhūto. Āhutīnaṃ paṭiggahoti, mahāphalabhāvakaraṇena dakkhiṇāhutīnaṃ paṭiggaṇhako. Paṭiggaṇhittha dakkhiṇanti jīvakena upanītaṃ yāgukhajjādibhedaṃ dakkhiṇaṃ paṭiggahesi.
那时,世尊吃完饭,吩咐尊者周利槃陀伽:“你来作随喜吧。”他因为已经证得无碍解,就像握住须弥山搅动大海一样,激荡着三藏佛语,把握世尊的心意,作了随喜。然而这位尊者虽然具足善根资粮,却被那样一小片业障布所障碍,四个月里连一首四句偈都记不住。导师看到他善根资粮已经成熟,就顺应他过去所修的行持,引导他如理作意。事情正是这样:当时世尊坐在耆婆的住处,就知道:“周利槃陀伽的心已经得定,观已经走上正轨。”于是世尊还坐在原处,就示现自身,开示道:“槃陀伽,如果说这块布脏了、沾满尘垢,那么除此之外,在圣者的律法中,还有另一种杂染,那才是真正的尘垢。”这样示现之后——
Atha kho bhagavā katabhattakicco āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ āṇāpesi – ‘‘anumodanaṃ karohī’’ti. So sineruṃ gahetvā mahāsamuddaṃ manthento viya pabhinnapaṭisambhidāppattatāya tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṅkhobhento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhanto anumodanaṃ akāsi. Tathā upanissayasampannopi cāyamāyasmā tathārūpāya kammapilotikāya paribādhito catuppadikaṃ gāthaṃ catūhipi māsehi gahetuṃ nāsakkhi. Taṃ panassa upanissayasampattiṃ oloketvā satthā pubbacariyānurūpaṃ yonisomanasikāre niyojesi. Tathā hi bhagavā tadā jīvakassa nivesane nisinno eva ‘‘cūḷapanthakassa cittaṃ samāhitaṃ, vīthipaṭipannā vipassanā’’ti ñatvā yathānisinnova attānaṃ dassetvā, ‘‘panthaka, yadipāyaṃ pilotikā saṃkiliṭṭhā rajānukiṇṇā, ito pana añño eva ariyassa vinaye saṃkileso rajo cāti dassento –
贪是一种垢,但这里说的并不是平常的微尘;“垢”正是贪的别名。
诸比库舍弃这尘垢,安住在离垢者的教法中。
嗔就是尘垢……在教法中。
愚痴就是尘垢……在离垢者的教法中。
‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti; Etaṃ rajaṃ vippajahitvā bhikkhavo, viharanti te vītarajassa sāsane. ‘‘Doso rajo…pe… sāsane. ‘‘Moho rajo…pe… vītarajassa sāsane’’ti. –
他诵出了这三首关于光明的偈颂。偈颂诵完时,周利槃陀伽证得了以神通和无碍解为伴随的阿罗汉果。
Imā tisso obhāsagāthā abhāsi. Gāthāpariyosāne cūḷapanthako abhiññāpaṭisambhidāparivāraṃ arahattaṃ pāpuṇīti.
5. 迦巴长老偈的注释
5. Kappattheragāthāvaṇṇanā
“具足种种家族污垢”等偈颂,是迦巴长老所说。这件事的起因是什么呢?这位长老在过去诸佛在世时也曾积集善行,在一次次投生中不断累积福德。在悉达多世尊的时代,他出生在一个富足的家庭,父亲去世后长大成人,用各种色彩斑斓、离染洁净的布料,用种种装饰品,用各式各样的摩尼宝珠,用许多花鬘花环等物,装饰了一棵如意树,以此供养世尊的佛塔。凭着这份善业,他在天界与人间流转投生。到了现在这尊佛出世的时候,他出生在摩揭陀国的曼达利咖王族中,父亲去世后继承了王位,极度贪恋欲乐,深深沉迷其中,就这样过日子。世尊从大悲定中出定,观察世间,以智慧之网照见了他,心中思量:“这会怎样发展呢?”世尊知道:“此人若在我这里听闻不净的说法,就会对欲乐心生厌离,出家之后证得阿罗汉果。”于是世尊以神通从空中来到他那里,说了这样的偈颂:
Nānākulamalasampuṇṇotiādikā āyasmato kappattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā pitu accayena viññutaṃ patto nānāvirāgavaṇṇavicittehi vatthehi anekavidhehi ābharaṇehi nānāvidhehi maṇiratanehi bahuvidhehi pupphadāmamālādīhi ca kapparukkhaṃ nāma alaṅkaritvā tena satthu thūpaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe maṇḍalikarājakule nibbattitvā pitu accayena rajje patiṭṭhito kāmesu ativiya ratto giddho hutvā viharati. Taṃ satthā mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento ñāṇajāle paññāyamānaṃ disvā, ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti āvajjento, ‘‘esa mama santike asubhakathaṃ sutvā kāmesu virattacitto hutvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā ākāsena tattha gantvā –
充满各种家族污垢,由大粪坑所生;
就像熟透的污水坑,其实是大脓包、大伤口。
‘‘Nānākulamalasampuṇṇo , mahāukkārasambhavo; Candanikaṃva paripakkaṃ, mahāgaṇḍo mahāvaṇo.
这个身体里满是脓和血,沉在粪坑里。
身体不断渗出液体,始终流淌着腐臭之物。
‘‘Pubbaruhirasampuṇṇo, gūthakūpena gāḷhito; Āpopaggharaṇo kāyo, sadā sandati pūtikaṃ.
六十条筋腱互相连接,外面涂着一层肉。
被一层皮囊裹着,这具腐臭的身体毫无用处。
‘‘Saṭṭhikaṇḍarasambandho, maṃsalepanalepito; Cammakañcukasannaddho, pūtikāyo niratthako.
由许多骨头拼接组合而成,用筋腱像绳子一样捆绑起来;
因为许多(骨节等)聚合在一起,才做出行走坐卧等各种姿势。
‘‘Aṭṭhisaṅghātaghaṭito, nhārusuttanibandhano; Nekesaṃ saṃgatībhāvā, kappeti iriyāpathaṃ.
坚定地走向死亡,来到死神面前;
在此地舍弃身体后,人便随其所欲之处而去。
‘‘Dhuvappayāto maraṇāya, maccurājassa santike; Idheva chaḍḍayitvāna, yenakāmaṅgamo naro.
身被无明覆盖,又被四种结缚缠住。
身体沉溺在瀑流里,被随眠之网罩住。
‘‘Avijjāya nivuto kāyo, catuganthena ganthito; Oghasaṃsīdano kāyo, anusayājālamotthato.
被五盖缠住,又被寻思牵着走;
被愚痴的黑暗所覆盖,跟着渴爱的根走。
‘‘Pañcanīvaraṇe yutto, vitakkena samappito; Taṇhāmūlenānugato, mohacchādanachādito.
这个身体就这样运转着,被业力的机关所驱动;
圆满终归坏灭,种种差别状态也会坏灭。
‘‘Evāyaṃ vattate kāyo, kammayantena yantito; Sampatti ca vipatyantā, nānābhāvo vipajjati.
凡夫愚痴无明,把此身执为我所有;
他们不断助长这可怕的坟场,又去执取新的生命。
‘‘Yemaṃ kāyaṃ mamāyanti, andhabālā puthujjanā; Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ, ādiyanti punabbhavaṃ.
有人避开这个身体,就像躲开一条沾满粪便的蛇;
吐弃了有的根源之后,那些无漏者就会般涅槃。
‘‘Yemaṃ kāyaṃ vivajjenti, gūthalittaṃva pannagaṃ; Bhavamūlaṃ vamitvāna, parinibbissantināsavā’’ti. –
他用这些偈颂给他讲说了不净的教法。他在导师面前听了以种种方式如实揭示身体真实性质的不净教法之后,对自己的身体感到厌烦、羞愧、厌恶,内心震动,礼敬导师,请求出家说:“尊者,愿我能在世尊身边出家。”导师就吩咐站在旁边的一位比丘:“去吧,比丘,给他剃度、授具足戒,然后带他回来。”那位比丘把“皮五种业处”教给他后,就为他剃度了。他就在剃刀落下的当下,连同无碍解一起证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说:
Imāhi gāthāhi tassa asubhakathaṃ kathesi. So satthu sammukhā anekākāravokāraṃ yāthāvato sarīrasabhāvavibhāvanaṃ asubhakathaṃ sutvā sakena kāyena aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno saṃviggahadayo satthāraṃ vanditvā, ‘‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajja’’nti pabbajjaṃ yāci. Satthā samīpe ṭhitamaññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhikkhu, imaṃ pabbājetvā upasampādetvā ānehī’’ti. So taṃ tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. tera 1.4.102-107) –
在悉达多世尊、最胜塔面前,
我把各种彩布系上去,立起了一棵如意树。
无论我投生到哪一种趣处,不管是成为天神,还是生而为人;
那棵如意树矗立在我门前,把我的门装点得光彩夺目。
我和众弟子,以及所有依附于我的人;
从那里取来布之后,我们就一直穿着它。
九十四劫之前,我种下的那棵树;
我从不知道什么是恶趣,这就是那棵劫树的果报。
从今往后第七劫中,会有八位名叫善衣的刹帝利。
具足七宝、有大威力的转轮王。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。
‘‘Siddhatthassa bhagavato, thūpaseṭṭhassa sammukhā; Vicittadusse lagetvā, kapparukkhaṃ ṭhapesahaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Sobhayanto mama dvāraṃ, kapparukkho patiṭṭhati. ‘‘Ahañca parisā ceva, ye keci mamavassitā; Tamhā dussaṃ gahetvāna, nivāsema mayaṃ sadā. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ rukkhaṃ ṭhapayiṃ ahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, kapparukkhassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca sattame kappe, suceḷā aṭṭha khattiyā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他获得了具足戒,来到导师面前,顶礼之后坐在一边,宣说自己的证悟,诵出了那些偈颂。正因如此,这些偈颂就被称为《长老偈》。
Arahattaṃ pana patvā laddhūpasampado satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno aññaṃ byākaronto tā eva gāthā abhāsi. Teneva tā theragāthā nāma jātā.
这里,“充满种种家族污秽”的意思是:被各种家族、各种类型的污秽所充满,也就是充满了头发、体毛等种种不净的部分。“大粪坑所生”:所谓粪坑,指的就是厕所的粪池。母亲在整个怀孕期间,她的子宫就像长时间发酵的粪池一样,所以这里把子宫称为“大粪坑”。这个子宫是他的出生之处,所以叫“大粪坑所生”。“如粪池”:所谓粪池,是指丢弃剩饭、洗米水、经血、胎垢等物的地方,有的深到膝盖那么高,里面装满了不净。这里的意思就是像那样。“已成熟的”:指已经熟透、陈旧的。这是为了说明,这个身体就像这样:在旃陀罗村口,夏天大雨倾盆时,雨水冲起粪便、尿液、骨头、皮肉、筋腱碎块、唾液、鼻涕等各种腐烂污物,搅成一片污泥浊水;过了几天,里面生出成群的蛆虫,密密麻麻地蠕动;被太阳暴晒后滚烫沸腾,表面冒出泡沫和水泡;颜色变得深黑,臭得不能再臭,令人恶心厌恶;这样的粪池,既让人不愿靠近,也不忍心看一眼。这个身体就是这样。“大疮肿”:因为这个身体始终以苦为根本,不断流出不净,又因为生、老、死而具有膨胀、成熟、破裂的本性,所以就像一个大疮肿,因此叫“大疮肿”。又因为一切处都伴随着苦受,能忍受各种疮患,又流出不净,所以就像一个大伤口。“被粪坑浸透”:就是被粪坑、被粪便浸满。巴利文也有“陷在粪坑中”的说法,意思是从粪坑里出来的。“滴漏不净之身,常流臭秽”:这个身体总是从水界滴漏,而且滴漏的只是胆汁、痰、汗、尿等臭秽不净之物,从来不会流出清净的东西,这就是它的意思。
Tattha nānākulamalasampuṇṇoti, nānākulehi nānābhāgehi malehi sampuṇṇo, kesalomādinānāvidhaasucikoṭṭhāsabharitoti attho. Mahāukkārasambhavoti, ukkāro vuccati vaccakūpaṃ. Yattakavayā mātā, tattakaṃ kālaṃ kārapariseditavaccakūpasadisatāya mātu kucchi idha ‘‘mahāukkāro’’ti adhippeto. So kucchi sambhavo uppattiṭṭhānaṃ etassāti mahāukkārasambhavo. Candanikaṃvāti candanikaṃ nāma ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ chaḍḍanaṭṭhānaṃ, yaṃ jaṇṇumattaṃ asucibharitampi hoti, tādisanti attho. Paripakkanti, pariṇataṃ purāṇaṃ. Tena yathā caṇḍālagāmadvāre nidāghasamaye thullaphusitake deve vassante udakena samupabyūḷhamuttakarīsaaṭṭhicammanhārukhaṇḍakheḷasiṅghāṇikādinānākuṇapabharitaṃ kaddamodakāluḷitaṃ katipayadivasātikkamena saṃjāta kimikulākulaṃ sūriyātapasantāpakuthitaṃ upari pheṇapubbuḷakāni muñcantaṃ abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggandhaṃ jegucchaṃ candanikāvāṭaṃ neva upagantuṃ, na daṭṭhuṃ araharūpaṃ hutvā tiṭṭhati, tathārūpoyaṃ kāyoti dasseti. Sadā dukkhatāmūlayogato asucipaggharaṇato uppādajarāmaraṇehi uddhumāyanaparipaccanabhijjanasabhāvattā ca mahanto gaṇḍo viyāti mahāgaṇḍo. Sabbatthakameva dukkhavedanānubaddhattā gaṇḍānaṃ sahanato asucivissandanato ca mahanto vaṇo viyāti mahāvaṇo gūthakūpena gāḷitoti, vaccakūpena vacceneva vā bharito. ‘‘Gūthakūpanigāḷhito’’tipi pāḷi, vaccakūpato nikkhantoti attho. Āpopaggharaṇo kāyo, sadā sandati pūtikanti, ayaṃ kāyo āpodhātuyā sadā paggharaṇasīlo, tañca kho pittasemhasedamuttādikaṃ pūtikaṃ asuciṃyeva sandati, na kadāci sucinti attho.
从脖子以上开始,有二十条筋腱缠绕在身体的前后左右四面,每面各五条;在双手和双脚上,前后两侧各有五条,共四十条。这样总共有六十条大筋腱,把整个身体完全缠缚绑住,所以叫“六十条筋腱相连”。(这些筋腱)被九百条如线般的筋联结绑缚。涂以肉膏,是指涂上一层叫做“肉”的膏脂,也就是涂满了九百块新鲜肉。披以皮外套,是指被一层叫做“皮”的外套完全覆盖、包裹和限定。腐臭之身,是指整个身体都散发着腐臭的气味。无益,是指毫无用处。其他有情的身体,通过剥皮等用途或许还有用处,人类的身体却不是这样。骨聚结合,是指由一百多块骨头结合连接而成。筋线系缚,是指被九百条如线般的筋系缚。由于种种结合,是指由四大种、命根、入息出息、识等共同结合,如同线等聚合在一起,身体像机器一样,能做出站立等行住坐卧的动作。
Saṭṭhikaṇḍarasambandhoti , gīvāya uparimabhāgato paṭṭhāya sarīraṃ vinaddhamānā sarīrassa purimapacchimadakkhiṇavāmapassesu paccekaṃ pañca pañca katvā vīsati, hatthapāde vinaddhamānā tesaṃ purimapacchimapassesu pañca pañca katvā cattālīsāti saṭṭhiyā kaṇḍarehi mahānhārūhi sabbaso baddho vinaddhoti saṭṭhikaṇḍarasambandho. Maṃsalepanalepitoti, maṃsasaṅkhātena lepanena litto, navamaṃsapesisatānulittoti attho. Cammakañcukasannaddhoti, cammasaṅkhātena kañcukena sabbaso onaddho pariyonaddho paricchinno. Pūtikāyoti, sabbaso pūtigandhiko kāyo. Niratthakoti, nippayojano. Aññesañhi pāṇīnaṃ kāyo cammādiviniyogena siyā sappayojano, na tathā manussakāyoti. Aṭṭhisaṅghātaghaṭitoti, atirekatisatānaṃ aṭṭhīnaṃ saṅghātena ghaṭito sambandho. Nhārusuttanibandhanoti, suttasadisehi navahi nhārusatehi nibandhito. Nekesaṃ saṃgatībhāvāti, catumahābhūtajīvitindriyaassāsapassāsaviññāṇādīnaṃ samavāyasambandhena suttamerakasamavāyena yantaṃ viya ṭhānādiiriyāpathaṃ kappeti.
始终在走向死亡,意思是说,一直朝着死亡的方向前进,从出生那一刻起就已经在走向死亡了。正因为这样,它就站在死神、死亡的面前。就在这个地方舍弃掉,意思是说,就在这个世界里把身体丢弃之后,这个有情就随自己的喜好前往别的地方。因此,这段话说的是“这个身体终究是要被舍弃而离去的”,所以也不应该对它产生贪恋。
Dhuvappayāto maraṇāyāti, maraṇassa atthāya ekantagamano, nibbattito paṭṭhāya maraṇaṃ pati pavatto. Tato eva maccurājassa maraṇassa santike ṭhito. Idheva chaḍḍayitvānāti, imasmiṃyeva loke kāyaṃ chaḍḍetvā, yathārucitaṭṭhānagāmī ayaṃ satto, tasmā ‘‘pahāya gamanīyo ayaṃ kāyo’’ti evampi saṅgo na kātabboti dasseti.
被无明盖所遮蔽,就是说过患被无明盖遮住、覆盖了。不然的话,谁还会对这身体生起贪著呢?这就是这里的意趣。被四种结缚所缚,就是被贪欲身结等四种结缚所缠缚,因具有可被结缚的性质而紧紧绑住。沉没于暴流,就是因具有可被暴流冲走的性质,而沉没在欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流这四种暴流之中。因为烦恼没有断除,它们便在相续中一再潜伏随行,所以叫随眠,也就是欲贪等随眠。被这些随眠织成的网罩住、压服,所以说被随眠网所笼罩。这里的m是连音字,是为了让偈颂念起来顺畅而拉长的。与欲贪等五种盖相结合,就是与欲贪等五种盖相应、相随,所以说与五盖相合;这里的处格是表示具格的意思。
Avijjāya nivutoti, avijjānīvaraṇena nivuto paṭicchāditādīnavo, aññathā ko ettha saṅgaṃ janeyyāti adhippāyo. Catuganthenāti, abhijjhākāyaganthādinā catubbidhena ganthena ganthito, ganthaniyabhāvena vinaddhito. Oghasaṃsīdanoti, oghaniyabhāvena kāmoghādīsu catūsu oghesu saṃsīdanako. Appahīnabhāvena santāne anu anu sentīti anusayā, kāmarāgādayo anusayā. Tesaṃ jālena otthato abhibhūtoti anusayājālamotthato. Makāro padasandhikaro, gāthāsukhatthaṃ dīghaṃ katvā vuttaṃ. Kāmacchandādinā pañcavidhena nīvaraṇena yutto adhimuttoti pañcanīvaraṇe yutto, karaṇatthe bhummavacanaṃ.
被欲寻等邪寻所拥抱、依附,就是被寻所拥抱。被渴爱的根所追随,就是被名为渴爱、作为存在之根的烦恼所跟随。被愚痴的覆盖所遮蔽,就是被名为迷惑的障碍所缠裹。所有这些话,都是针对有识的业生身说的。有识的生命体,正如在“比丘们,如来的身体在断除了导致再生的渴爱之后而安住,这个身体以及外在的名色……”等经文中被称为“身”。这个身就按前面所说的“充满种种家族污秽”乃至“被无明所遮蔽”那样的方式运作。当它运作时,又被业力机器——由善不善业这一名为业的机器——所牵引、所组合。或者,如同不能到达安稳之处,它被搅动,在善趣恶趣中运转、轮回。而荣华终将衰毁:此处的荣华,以衰败为终结。因为一切青春以老为终结,一切健康以病为终结,一切生命以死为终结,一切相聚以别离为终结。因此说“种种变坏而衰亡”。种种变坏,就是别离、分离,它有时依能分离者而变坏,有时依所分离者而变坏,如此种种地到达、获得。
Kāmavitakkādinā micchāvitakkena samappito samassitoti vitakkena samappito. Taṇhāmūlenānugatoti, taṇhāsaṅkhātena bhavamūlena anubaddho. Mohacchādanachāditoti, sammohasaṅkhātena āvaraṇena paliguṇṭhito. Sabbametaṃ saviññāṇakaṃ karajakāyaṃ sandhāya vadati. Saviññāṇako hi attabhāvo ‘‘ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, tathāgatassa kāyo tiṭṭhati, ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpa’’ntiādīsu (dī. ni. 1.1.147) kāyoti vuccati, evāyaṃ vattate kāyoti evaṃ ‘‘nānākulamalasampuṇṇo’’tiādinā ‘‘avijjāya nivuto’’tiādinā ca vuttappakārena ayaṃ kāyo vattati, vattanto ca kammayantena sukatadukkaṭena kammasaṅkhātena yantena yantito saṅghaṭito. Yathā vā khemantaṃ gantuṃ na sakkoti, tathā saṅkhobhito sugatiduggatīsu vattati paribbhamati. Sampatti ca vipatyantāti yā ettha sampatti, sā vipattipariyosānā. Sabbañhi yobbanaṃ jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ ārogyaṃ byādhipariyosānaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ maraṇapariyosānaṃ, sabbo samāgamo viyogapariyosāno. Tenāha ‘‘nānābhāvo vipajjatī’’ti. Nānābhāvoti, vinābhāvo vippayogo, so kadāci vippayuñjakassa vasena, kadāci vippayuñjitabbassa vasenāti vividhaṃ pajjati pāpuṇīyati.
凡是把身体执为“我所有”的人,就是那些盲目愚痴的凡夫。他们把这不净、无常、不稳固、是苦、没有坚实核心的身体抓取为“这是我的”,对它产生贪爱。由于他们使非智者在生等和地狱等可怕恐怖之处中感到乐趣,所以一次又一次地在这称为坟场的轮回中,通过不断受生、死亡等而增长。因此说:他们执取后有。
Yemaṃ kāyaṃ mamāyantīti ye andhabālā puthujjanā evaṃ asubhaṃ aniccaṃ adhuvaṃ dukkhaṃ asāraṃ imaṃ kāyaṃ ‘‘mama ida’’nti gaṇhantā mamāyanti chandarāgaṃ uppādenti, te jātiādīhi nirayādīhi ca ghoraṃ bhayānakaṃ apaṇḍitehi abhiramitabbato kaṭasisaṅkhātaṃ saṃsāraṃ punappunaṃ jananamaraṇādīhi vaḍḍhenti, tenāha ‘‘ādiyanti punabbhava’’nti.
智者、善男子们远离这个身体,就像远离一条沾满粪便的蛇。打个比方,一个想要安乐、想要活命的人,看到一条掉进粪里的毒蛇,要么因为觉得恶心,要么因为觉得可怕,就会躲开它,不会靠近。同样地,那些有智慧的善男子,因为身体不干净而觉得它可厌,因为它是无常等等而觉得它可怕,所以远离这个身体,通过断除欲贪来舍弃它。他们吐掉、扔掉、彻底舍断了无明和生存的渴爱——这是一切存在的根源,从此完全摆脱了烦恼,依有余涅槃界或无余涅槃界而般涅槃。
Yemaṃ kāyaṃ vivajjenti, gūthalittaṃva pannaganti yathā nāma puriso sukhakāmo jīvitukāmo gūthagataṃ āsīvisaṃ disvā jigucchaniyatāya vā sappaṭibhayatāya vā vivajjeti na allīyati, evamevaṃ ye paṇḍitā kulaputtā asucibhāvena jegucchaṃ aniccādibhāvena sappaṭibhayaṃ imaṃ kāyaṃ vivajjenti chandarāgappahānena pajahanti. Te bhavamūlaṃ avijjaṃ bhavataṇhañca vamitvā chaḍḍetvā accantameva pahāya tato eva sabbaso anāsavā saupādisesāya anupādisesāya ca nibbānadhātuyā parinibbāyissantīti.
6. 瓦甘答子优波先那长老偈的注释
6. Vaṅgantaputtaupasenattheragāthāvaṇṇanā
“远离、无喧闹之声”等偈颂,是尊者优波先那长老所说的。这件事的起因是什么呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在天鹅城的一户良家。长大后,他来到导师面前听法,看到导师把一位比丘立为“一切善见者”中第一的位置,就对导师做了承事供养,并发愿将来也能得到那个位置。他一生行善,在天界和人间流转,到了现在这位佛出世的时候,出生在那罗迦村,投入路帕沙利婆罗门女的胎中,取名为优波先那。他长大后学通了三部吠陀,在导师面前听了法,生起净信,于是出家并受了具足戒。戒腊满一年时,他心想“我要增上圣胎”,就让一位善男子在自己面前受了具足戒,然后和那人一起去了导师那里。导师听说这位新学比丘是他的同住弟子后,呵责道:“愚人!你怎么这么快就沉湎于杂务俗事!”(《大品》75)尊者心想:“如今我虽然因为领众之事被导师呵责,但将来也一定能因为领众而得到导师的赞许。”于是他精勤修观,不久便证得了阿拉汉果。因此《譬喻》中〈长老譬喻1.2.86-96〉这样说:
Vivittaṃappanigghosantiādikā āyasmato upasenattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā vayappatto satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇamāno satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ samantapāsādikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā satthu adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde nālakagāme rūpasārībrāhmaṇiyā kucchimhi nibbatti, upasenotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto tayo vede uggahetvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampadāya ekavassiko ‘‘ariyagabbhaṃ vaḍḍhemī’’ti ekaṃ kulaputtaṃ attano santike upasampādetvā tena saddhiṃ satthu santikaṃ gato. Satthārā cassa tassa avassikassa bhikkhuno saddhivihārikabhāvaṃ sutvā, ‘‘atilahuṃ kho tvaṃ, moghapurisa, bāhullāya āvatto’’ti (mahāva. 75) garahito. ‘‘Idānāhaṃ yadipi parisaṃ nissāya satthārā garahito, parisaṃyeva pana nissāya satthu pāsaṃsopi bhavissāmī’’ti vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.86-96) –
莲华上世尊,世间最上者,人中牛王;
我走近坐在山崖边的这位人中至尊。
我看见迦尼迦罗花,当时就把花茎剪断摘了下来。
我把伞装饰好之后,就把它献供在佛陀上方。
我供养了团食,还有上等的食物、美味的饭菜;
在那里,我把佛陀算作第九位,供养了八位沙门。
大雄、自生者、无上士随喜了,
凭这个伞盖布施,以及最上等饮食的款待。
凭着那颗心的清净,你将享受到福报。
三十六次为天帝,将统领天界。
他将二十一次成为转轮王;
地方王权广大,其数不可计量;
十万劫之后,将有生于甘蔗族者,
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
在教法光辉照耀时,你将投生为人;
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
他将名叫“优波先那”,成为导师的声闻弟子。
因为他具备“周遍悦意”的特质,所以会被安立在最尊贵的位置上。
我正处在最后一生,一切存在都已被彻底铲除。
我持着这最后一具身体,已经战胜了魔罗和他的大军。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。
‘‘Padumuttaraṃ bhagavantaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ; Pabbhāramhi nisīdantaṃ, upagacchiṃ naruttamaṃ. ‘‘Kaṇikārapupphaṃ disvā, vaṇṭe chetvānahaṃ tadā; Alaṅkaritvā chattamhi, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Piṇḍapātañca pādāsiṃ, paramannaṃ subhojanaṃ; Buddhena navame tattha, samaṇe aṭṭha bhojayiṃ. ‘‘Anumodi mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Iminā chattadānena, paramannapavecchanā. ‘‘Tena cittappasādena, sampattimanubhossasi; Chattiṃsakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati. ‘‘Ekavīsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati; Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Sāsane dibbamānamhi, manussattaṃ gamissati; Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito. ‘‘Upasenoti nāmena, hessati satthu sāvako; Samantapāsādikattā, aggaṭṭhāne ṭhapessati. ‘‘Carimaṃ vattate mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他自己也受持一切头陀支法并依之而行,也劝导别人为此受持。因此,世尊把他安立在“周遍端严者”中最胜的位置。后来,在憍赏弥发生诤论、比丘僧团分裂成两派时,有一位比丘想避开那场诤论,就来问他:“现在诤论已经生起,僧团已经分裂,我应当怎么做?”他便从远离独住开始,讲述了自己的修行方式——
Arahattaṃ pana patvā sayampi sabbe dhutaṅgadhamme samādāya vattati, aññepi tadatthāya samādapeti , tena naṃ bhagavā samantapāsādikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparena samayena kosambiyaṃ kalahe uppanne bhikkhusaṅghe ca dvidhābhūte ekena bhikkhunā taṃ kalahaṃ parivajjitukāmena ‘‘etarahi kho kalaho uppanno, saṅgho dvidhābhūto, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti puṭṭho vivekavāsato paṭṭhāya tassa paṭipattiṃ kathento –
远离人群、没有喧闹,是猛兽经常出没的地方;
比丘应当为了独处静修而侍奉住处。
‘‘Vivittaṃ appanigghosaṃ, vāḷamiganisevitaṃ; Seve senāsanaṃ bhikkhu, paṭisallānakāraṇā.
从垃圾堆、墓地还有街道上捡来之后,
然后把它做成僧伽梨衣,穿粗糙的袈裟。
‘‘Saṅkārapuñjā āhatvā, susānā rathiyāhi ca; Tato saṅghāṭikaṃ katvā, lūkhaṃ dhāreyya cīvaraṃ.
把心放低,挨家挨户依次乞食;
比丘应挨家挨户托钵乞食,守护好感官之门,善于约束自己。
‘‘Nīcaṃ manaṃ karitvāna, sapadānaṃ kulā kulaṃ; Piṇḍikāya care bhikkhu, guttadvāro susaṃvuto.
即使吃的是粗劣的食物,也要知足,不要贪求其他各种美味。
对种种味道贪恋的人,他的心无法在禅那中感到喜乐。
‘‘Lūkhenapi vā santusse, nāññaṃ patthe rasaṃ bahuṃ; Rasesu anugiddhassa, jhāne na ramatī mano.
少欲、知足,独自住在远离处,这样的修行者才称得上牟尼。
不与在家人混在一起,也不与出家人混在一起,两边都不沾。
‘‘Appiccho ceva santuṭṭho, pavivitto vase muni; Asaṃsaṭṭho gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ.
就像愚人,或者像哑巴一样,应当这样示现自己。
有智慧的人在僧团中间不该说太多话。
‘‘Yathā jaḷo va mūgo va, attānaṃ dassaye tathā; Nātivelaṃ sambhāseyya, saṅghamajjhamhi paṇḍito.
他不该讥嫌任何人,应当避免伤害。
在巴帝摩卡中守护自己,在饮食上要知道适量。
584已经善巧地把握了相,并且精通于心念的生起。
应当修习止,也要在适当的时候修习观。
‘‘Na so upavade kañci, upaghātaṃ vivajjaye; Saṃvuto pātimokkhasmiṃ, mattaññū cassa bhojane. 584. ‘‘Suggahītanimittassa, cittassuppādakovido. Samathaṃ anuyuñjeyya, kālena ca vipassanaṃ.
应当始终具足精进与持续的努力,并致力于修行。
智者未至苦之边际,不应心生信赖。
‘‘Vīriyasātaccasampanno, yuttayogo sadā siyā; Na ca appatvā dukkhantaṃ, vissāsaṃ eyya paṇḍito.
这样安住的、一心追求清净的比丘,
一切诸漏都灭尽,并且证得涅槃。
‘‘Evaṃ viharamānassa, suddhikāmassa bhikkhuno; Khīyanti āsavā sabbe, nibbutiñcādhigacchatī’’ti. –
他说了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“远离”是指远离人群的空旷之处,比如森林等。“少声”是指没有声响、没有嘈杂声音。“猛兽所栖”是指狮子、老虎、豹等猛兽出没的地方。通过这一点,也显示了人的远离,因为这里说明的是偏僻的坐卧处。 “坐卧具”在这里指的是适合躺卧和坐的住处。“为了宴坐”是指为了宴坐的目的,也就是把心从各种所缘中收回来,让心一再正确地专注于业处。
Tattha vivittanti, janavivittaṃ suññaṃ araññādiṃ. Appanigghosanti, nissaddaṃ saddasaṅghaṭṭanarahitaṃ. Vāḷamiganisevitanti, sīhabyagghadīpivāḷamigehi caritaṃ. Imināpi janavivekaṃyeva dasseti pantasenāsanabhāvadīpanato. Senāsananti, sayituṃ āsayituñca yuttabhāvena vasanaṭṭhānaṃ idha senāsananti adhippetaṃ. Paṭisallānakāraṇāti, paṭisallānanimittaṃ, nānārammaṇato nivattetvā kammaṭṭhāneyeva cittassa paṭi paṭi sammadeva allīyanatthaṃ.
像这样,在说明适合修行的住处时,先显示了对于住处的知足。现在,为了显示对于袈裟等的知足,又说了“垃圾堆”等话。其中,“垃圾堆”就是垃圾的堆积,也就是堆放垃圾的地方。“取来”就是带来。“从那里”就是指从那样取来的碎布块。这里这个工具格词是用作工具格的意思。“粗糙”是指因为裁剪粗糙、染色粗糙等等而显得粗劣、不好看。“应穿持”是指应当以穿着等方式来受用,以此说明对袈裟的知足。
Evaṃ bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ niddisanto senāsane santosaṃ dassetvā idāni cīvarādīsupi taṃ dassetuṃ ‘‘saṃkārapuñjā’’tiādi vuttaṃ. Tattha saṃkārapuñjāti saṃkārānaṃ puñjaṃ saṃkārapuñjaṃ, tato kacavaraṭṭhānā. Āhatvāti āharitvā. Tatoti tathā āhaṭacoḷakkhaṇḍehi. Karaṇe hi idaṃ nissakkavacanaṃ lūkhanti satthalūkharajanalūkhādinā lūkhaṃ avaṇṇāmaṭṭhaṃ. Dhāreyyāti nivāsanādivasena parihareyya, etena cīvarasantosaṃ vadati.
把心放低,忆念起善逝的教导——“比丘们,这是各种谋生方式中最卑微的”——如此使心去除傲慢与自负。挨家挨户,是指在各家之间不跳过任何一家;意思就是一家接一家。因此说“从一家到另一家”。从一家到另一家,就是从这户到那户,按家族的次第、按门户的顺序。为团食,是指混合来的乞食,这里说的是对团食的知足。守护根门,是指把眼等根门好好关闭。完全防护,是指因为没有手部乱动等行为,所以防护得很好。
Nīca manaṃ karitvānāti ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’ntiādikaṃ (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80) sugatovādaṃ anussaritvā nihatamānadappaṃ cittaṃ katvā. Sapadānanti gharesu avakhaṇḍarahitaṃ; anugharanti attho. Tenāha ‘‘kulā kula’’nti. Kulā kulanti kulato kulaṃ, kulānupubbiyā gharapaṭipāṭiyāti attho. Piṇḍikāyāti missakabhikkhāya, iminā piṇḍapātasantosaṃ vadati. Guttadvāroti supihitacakkhādidvāro. Susaṃvutoti hatthakukkuccādīnaṃ abhāvena suṭṭhu saṃvuto.
“粗劣的也罢”中的“api”一词表示集合,“vā”一词表示选择。两者合起来就是说:无论是对粗劣的食物,还是对少量的食物,对任何容易得到的、较差的、随随便便的东西,都能知足,都能正确地感到满足。因此说“不希求其他众多美味”。“不希求其他众多美味”的意思是:对自己按实际所得的那一份,不希求、不贪羡别的甜味等众多精美上好的味道。由此也显示了在病缘资具上的知足。接着,为了说明遮止对味道贪著的理由,而说“贪著味道的人,心不会乐于禅那”。意思是说:根律仪尚未圆满的人,何来散乱心的安定呢?
Lūkhenapi vāti apisaddo samuccaye, vā-saddo vikappe. Ubhayenapi lūkhenapi appenapi yena kenaci sulabhena itarītarena santusse samaṃ sammā tusseyya. Tenāha ‘‘nāññaṃ patthe rasaṃ bahu’’nti. Nāññaṃ patthe rasaṃ bahunti attanā yathāladdhato aññaṃ madhurādirasaṃ bahuṃ paṇītañca na pattheyya na piheyya, iminā gilānapaccayepi santoso dassito hoti. Rasesu gedhavāraṇatthaṃ pana kāraṇaṃ vadanto rasesu anugiddhassa, jhāne na ramatī mano’’ti āha. Indriyasaṃvarampi aparipūrentassa kuto vikkhittacittasamādhānanti adhippāyo.
像这样,先说明了在四种资具上的减损修行,现在为了说明剩下的论题,就说了“少欲”等话。其中,“少欲”是指无欲,对四种资具没有贪求;以此说明了对四种资具压制渴爱生起。“知足”是指对四种资具,以按照所得而满足等方式感到满足。
Evaṃ catūsu paccayesu sallekhapaṭipattiṃ dassetvā idāni avasiṭṭhakathāvatthūni dassetuṃ ‘‘appiccho cevā’’tiādi vuttaṃ. Tattha appicchoti, aniccho catūsu paccayesu icchārahito, tena catubbidhapaccayesu taṇhuppādavikkhambhanamāha. Santuṭṭhoti, catūsu paccayesu yathālābhasantosādinā santuṭṭho. Yo hi –
不该追悔过去,也不该期盼未来;
靠当下所得维持生活,这样的人就被称为知足者。
‘‘Atītaṃ nānusoceyya, nappajappeyyanāgataṃ; Paccuppannena yāpeyya, so ‘santuṭṭho’ti pavuccatī’’ti.
已远离,是指舍弃了人群的聚集,以身远离、独居。因为接下来会讲到心远离等。Vaseti 这个词在一切地方都应连着理解。由于具足牟尼法,所以是牟尼。不混合,是指没有见、闻、交谈、受用和身体接触,因此不混合,即远离了前面所说的接触。两者,是指与在家者和出家者两者都不混合。这里用的是工具格,表示主动意义。
Pavivittoti gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya kāyena pavivitto vūpakaṭṭho. Cittavivekādike hi parato vakkhati. Vaseti sabbattha yojetabbaṃ. Moneyyadhammasamannāgamena muni. Asaṃsaṭṭhoti dassanasavanasamullapanasambhogakāyasaṃsaggānaṃ abhāvena asaṃsaṭṭho yathāvuttasaṃsaggarahito. Ubhayanti, gahaṭṭhehi anāgārehi cāti ubhayehipi asaṃsaṭṭho. Karaṇe hi idaṃ paccattavacanaṃ.
即使自己不愚痴、不哑巴,也要像愚痴或哑巴那样表现自己。这是说明要舍弃轻率放肆的行为。偈颂里“Jaḷo va mūgo vā”是为了偈颂读起来顺畅而把音节缩短了,“vā”这个词表示并列。不应过度说话,意思是说话不要超出分寸,应当做一个说话有节制的人。在僧团中间,是指在比丘僧团中,或者在众人聚集的地方。
Attānaṃ dassaye tathāti ajaḷo amūgopi samāno yathā jaḷo vā mūgo vā, tathā attānaṃ dasseyya, etena pāgabbiyappahānamāha. Jaḷo va mūgo vāti ca gāthāsukhatthaṃ rassattaṃ kataṃ, samuccayattho ca vāsaddo. Nātivelaṃ sambhāseyyāti ativelaṃ atikkantapamāṇaṃ na bhāseyya, mattabhāṇī assāti attho. Saṅghamajjhamhīti bhikkhusaṅghe, janasamūhe vā.
那位像上面所说的那样修行的比丘,不用言语去责骂任何人,不论对方是下等、中等还是上等。他避开伤害,就是说要以身体避开伤害和恼害。在巴帝摩卡中防护,就是说要在巴帝摩卡、在巴帝摩卡防护戒中防护自己,意思是以巴帝摩卡防护来管束身和语。在饮食上知量,就是说在寻求、接受、受用和施舍食物时,要知道适量。
Na so upavade kañcīti so yathāvuttapaṭipattiko bhikkhu hīnaṃ vā majjhimaṃ vā ukkaṭṭhaṃ vā yaṃkiñci na vācāya upavadeyya. Upaghātaṃ vivajjayeti kāyena upaghātaṃ pariviheṭhanaṃ vajjeyya. Saṃvuto pātimokkhasminti pātimokkhamhi pātimokkhasaṃvarasīle saṃvuto assa, pātimokkhasaṃvarena pihitakāyavāco siyāti attho. Mattaññū cassa bhojaneti pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogavissajjanesu bhojane pamāṇaññū siyā.
“善持定相”的意思是:当我这样作意时,心就安定下来了——他当时正清楚地观察这个状态,所以是善加把握了定相。也有写成“他善持定相”的版本,意思就是那位修行者。“善于了知心生起”的意思是:这样修习时,心会低沉,他会知道“心这样掉举了”,对低沉心和掉举心生起的原因都很善巧。因为心低沉时,应当修习择法觉支、精进觉支、喜觉支;心掉举时,应当修习轻安觉支、定觉支、舍觉支。而念觉支则一切时候都需要。因此世尊说:“诸比丘,当心低沉时,正是修习择法觉支的时机……”等。“应致力于止的修习”,就是应当使还没有生起的定生起,已经生起的定令它增长广大,乃至达到自在;“也应适时修观”,就是不要以爱着去消耗所得到的定,不要让它成为退分或住分,只让它成为抉择分,并且应当适时地修观。或者,“也应适时修观”的意思是:致力于止的修习者,在定变得稳固之时,不退缩,为了证得圣道而修观。因此世尊说:
Suggahītanimittassāti ‘‘evaṃ me manasi karoto cittaṃ samāhitaṃ ahosī’’ti tadākāraṃ sallakkhento suṭṭhu gahitasamādhinimitto assa. ‘‘Suggahītanimitto so’’tipi pāṭho, so yogīti attho. Cittassuppādakovidoti evaṃ bhāvayato cittaṃ līnaṃ hoti, ‘‘evaṃ uddhata’’nti līnassa uddhatassa ca cittassa uppattikāraṇe kusalo assa. Līne hi citte dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgā bhāvetabbā, uddhate passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgā. Satisambojjhaṅgo pana sabbattha icchitabbo. Tenāha bhagavā – ‘‘yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāyā’’tiādi (saṃ. ni. 5.234). Samathaṃ anuyuñjeyyāti samathabhāvanaṃ bhāveyya, anuppannaṃ samādhiṃ uppādeyya, uppannañca yāva vasībhāvappatti, tāva vaḍḍheyya byūheyyāti attho. Kālena ca vipassananti yathāladdhaṃ samādhiṃ nikantiyā apariyādānena hānabhāgiyaṃ ṭhitibhāgiyaṃ vā akatvā nibbedhabhāgiyaṃva katvā kālena vipassanañca anuyuñjeyya. Atha vā kālena ca vipassananti samathaṃ anuyuñjanto tassa thirībhūtakāle saṅkocaṃ anāpajjitvā ariyamaggādhigamāya vipassanaṃ anuyuñjeyya. Yathāha –
或者,通过获得禅定,或者,通过躺在僻静处,
比丘获得了安稳,尚未证得漏尽。
‘‘Atha vā samādhilābhena, vivittasayanena vā; Bhikkhu vissāsamāpādi, appatto āsavakkhaya’’nti. (dha. pa. 271-272);
因此世尊这样说:“具足精进与恒常”等等。持续不断的状态就是恒常,精进的恒常就是精进不断;具足它、拥有它,就是持续不断地发动精进、时时刻刻提起精进的意思。应当始终致力于修行,就是说要在一切时候都投入修行。在还没有到达轮回之苦的尽头、终结、灭尽,也就是涅槃之前,不应感到安心,不应就此停下。也不该因为想着“我戒行清净,得到了禅那,得到了神通,已经把观修推到顶点并安住其中”就放松下来。这就是这段话的意思。
Tena vuttaṃ – ‘‘vīriyasātaccasampanno’’tiādi. Satatabhāvo sātaccaṃ, vīriyassa sātaccaṃ, tena sampanno samannāgato, satatapavattavīriyo, niccapaggahitavīriyoti attho. Yuttayogo sadā siyāti sabbakālaṃ bhāvanānuyutto siyā. Dukkhantanti vaṭṭadukkhassa antaṃ pariyosānaṃ nirodhaṃ nibbānaṃ appatvā vissāsaṃ na eyya na gaccheyya. ‘‘Ahaṃ parisuddhasīlo jhānalābhī abhiññālābhī vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā ṭhito’’ti vā vissaṭṭho na bhaveyyāti attho.
像这样安住的人,指的是以远离的住处等为依托,通过观禅的修行,达到修行功夫的终极,按照这样的方式安住。想求得清净的人,指的是渴望证得智见清净、绝对清净的涅槃以及阿罗汉果的人。对于在轮回中看到怖畏的比丘,欲漏等一切漏都灭尽、消亡、彻底消失。正是因为这些漏的灭尽,他证得并达到了有余依和无余依两种涅槃。
Evaṃ viharamānassāti, evaṃ vivittasenāsanasevanādinā vipassanāvasena yuttayogatāpariyosānena vidhinā viharantassa. Suddhikāmassāti, ñāṇadassanavisuddhiṃ accantavisuddhiṃ nibbānaṃ arahattañca icchantassa. Saṃsāre bhayassa ikkhato bhikkhuno, kāmāsavādayo sabbe āsavā khīyanti khayaṃ abbhatthaṃ gacchanti, tesaṃ khayagamaneneva saupādisesaanupādisesapabhedaṃ duvidhampi nibbānaṃ adhigacchati pāpuṇāti.
长老这样借着给那位比丘作教诫的因缘,表明自己也是照那样去实践的,于是宣示了另一[智/法]。
Evaṃ thero tassa bhikkhuno ovādadānāpadesena attanā tathāpaṭipannabhāvaṃ dīpento aññaṃ byākāsi.
另一位乔达摩长老偈的注释
7. (Apara)-gotamattheragāthāvaṇṇanā
“应当了知自己的利益”等偈颂,是尊者阿婆罗·乔达摩长老的偈颂。他的来历是怎样的?这位长老也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次生命中积累了趋向出离的善业资粮。在我们的世尊出世之前,他就已经出生在舍卫城一个北方婆罗门家庭里。长大成人后,他通晓三部吠陀,学会了论辩之道,却找不到能在论议上胜过自己的人,于是到处参与各种争论。后来,我们的世尊出现在世间,转动了殊胜的法轮,依次调伏了以耶舍为首的那些应当受调伏的人,应给孤独长者的请求来到舍卫城。那时,他因为世尊接受了祇园精舍而生起信心,前去亲近世尊,听闻佛法后请求出家。世尊吩咐一位比丘说:“比丘,你给他剃度出家。”那位比丘为他剃度时,他就在剃刀落下的那一刻证得了阿罗汉果。后来他去了憍萨罗国,在那里住了很久,又回到舍卫城。许多亲戚和婆罗门大户人家前来亲近、侍奉他,坐下后问道:“在这个世界上,有很多沙门和婆罗门主张通过轮回得到清净。他们当中,到底哪一家的说法能导向解脱?怎样修行才能从轮回中得到清净?”长老为了向他们阐明这个道理,便说了下面的话:
Vijāneyya sakaṃ atthantiādikā āyasmato aparassa gotamattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva sāvatthiyaṃ udiccabrāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā, vādamaggaṃ uggahetvā attano vādassa upari uttariṃ vadantaṃ alabhanto tehi tehi viggāhikakathaṃ anuyutto vicarati. Atha amhākaṃ bhagavā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena yasādike veneyye vinetvā anāthapiṇḍikassa abhiyācanāya sāvatthiṃ upagacchi. Tadā satthu jetavanapaṭiggahe paṭiladdhasaddho satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā pabbajjaṃ yāci. Satthā aññataraṃ piṇḍacārikaṃ bhikkhuṃ āṇāpesi – ‘‘bhikkhu, imaṃ pabbājehī’’ti. So tena pabbājiyamāno khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇitvā kosalajanapadaṃ gantvā tattha ciraṃ vasitvā puna sāvatthiṃ paccāgami. Taṃ bahū ñātakā brāhmaṇamahāsālā upasaṅkamitvā payirupāsitvā nisinnā ‘‘imasmiṃ loke bahū samaṇabrāhmaṇā saṃsāre suddhivādā, tesu katamesaṃ nu kho vādo niyyāniko, kathaṃ paṭipajjanto saṃsārato sujjhatī’’ti pucchiṃsu. Thero tesaṃ tamatthaṃ pakāsento –
应当认清自己的利益,也要审视佛陀的教法。
在这里,对于已进入沙门身份的人来说,什么是与之相称的。
‘‘Vijāneyya sakaṃ atthaṃ, avalokeyyātha pāvacanaṃ; Yañcettha assa patirūpaṃ, sāmaññaṃ ajjhūpagatassa.
在这里,善友是良伴,修学是广大的受持。
恭敬听受尊长教诲,这才是出家人该有的样子。
‘‘Mittaṃ idha ca kalyāṇaṃ, sikkhā vipulaṃ samādānaṃ; Sussūsā ca garūnaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
对诸佛怀着恭敬,对法如实地尊重;
对僧团也怀有敬意,这是沙门应有的样子。
‘‘Buddhesu sagāravatā, dhamme apaciti yathābhūtaṃ; Saṅghe ca cittīkāro, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
具足正行与行处,活命清净而无可指责;
让心安定下来,这才是沙门该做的事。
‘‘Ācāragocare yutto, ājīvo sodhito agārayho; Cittassa ca saṇṭhapanaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
应当做的行为和应当避免的行为,以及在行住坐卧中令人心生净信的表现;
还有,致力于增上心,这才是沙门该做的。
‘‘Cārittaṃ atha vārittaṃ, iriyāpathiyaṃ pasādaniyaṃ; Adhicitte ca āyogo, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
森林里的住处,偏僻又安静;
这些应由牟尼亲近,这才是沙门该做的。
‘‘Āraññakāni senāsanāni, pantāni appasaddāni; Bhajitabbāni muninā, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
持戒、多闻,以及如实观察诸法;
透彻了知诸谛,这才是沙门该做的。
‘‘Sīlañca bāhusaccañca, dhammānaṃ pavicayo yathābhūtaṃ; Saccānaṃ abhisamayo, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
应当修习无常想、无我想和不净想;
对世间感到不喜乐,这才是沙门该有的样子。
‘‘Bhāveyya ca aniccanti, anattasaññaṃ asubhasaññañca; Lokamhi ca anabhiratiṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
也应当修习觉支、神足、根和力;
八支圣道,这才是沙门所适宜的。
‘‘Bhāveyya ca bojjhaṅge, iddhipādāni indriyāni balāni; Aṭṭhaṅgamaggamariyaṃ, etaṃ samaṇassa patirūpaṃ.
牟尼应当舍弃渴爱,把诸漏连同它们的根一起连根拔除;
应当住于解脱,这才是沙门该有的样子。
‘‘Taṇhaṃ pajaheyya muni, samūlake āsave padāleyya; Vihareyya vippamutto, etaṃ samaṇassa patirūpa’’nti. –
他诵出了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“应当了知自己的利益”意思是:一个生来就有智慧的人,应当如实推究自己的利益,然后了知它。在推究的时候,他应当观察教法——也就是在这个世间,由众多沙门婆罗门和正自觉者所宣说的教法,这就是观察的时机。在这当中,凡是能导向出离的,他就应当以慧眼去观察、去看清。因为那些各种外道沙门婆罗门,对无常的执着为“常”,对无我的执着为“我”,对不清净的道执着为“清净道”,固执于邪见,彼此之间又互相诤论,所以他们的主张不能导向出离。而正自觉者则以自生的智慧,如实了知“一切行无常,一切法无我,涅槃是寂静”,然后开示出来,所以说“他的主张能导向出离”。这就是要观察大师教法的伟大之处,是这个意思。还有,“对于已经进入沙门身份的人来说,在这里什么是合适的”——所谓“沙门身份”,就是已经出家、进入修行生活的善男子,在这教法之中,在出家的身份下,什么是适当、合适、相应的,他也应当去观察。
Tattha vijāneyya sakaṃ atthanti, viññūjātiko puriso attano atthaṃ yāthāvato vicāretvā jāneyya. Vicārento ca avalokeyyātha pāvacanaṃ idha loke puthusamaṇabrāhmaṇehi sammāsambuddhena ca pavuttaṃ pāvacanaṃ, samayo. Tattha yaṃ niyyānikaṃ, taṃ olokeyya paññācakkhunā passeyya. Ime hi nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā anicce ‘‘nicca’’nti, anattani ‘‘attā’’ti, asuddhimaggañca ‘‘suddhimaggo’’ti micchābhinivesino aññamaññañca viruddhavādā, tasmā nesaṃ vādo aniyyāniko. Sammāsambuddho pana ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā, santaṃ nibbāna’’nti sayambhūñāṇena yathābhūtaṃ abbhaññāya pavedeti, tasmā ‘‘tassa vādo niyyāniko’’ti satthu sāsanamahantataṃ olokeyyāti attho. Yañcettha assa patirūpaṃ, sāmaññaṃ ajjhūpagatassāti, sāmaññaṃ samaṇabhāvaṃ pabbajjaṃ upagatassa kulaputtassa yaṃ ettha sāsane pabbajitabhāve vā patirūpaṃ yuttarūpaṃ sāruppaṃ assa siyā, tampi apalokeyya.
那么,“什么”是指什么呢?这里说“在此,善友……”等等。在这教法中,亲近善友是适合沙门的行持,这就是经文的连接方式。其余各项也依此类推。因为依靠善友,就能舍断不善,修习善法,保持自身清净。“受持广大的修学”,意思是广大的修学受持,也就是为了导向广大涅槃的增上戒等修学而精勤实践,这就是它的含义。“恭敬听闻师长”,是指对导师、亲教师等善友的教诫,生起想听闻的心和承事服侍。“此”就是指亲近善友等这些事。
Kiṃ pana tanti āha ‘‘mittaṃ idha ca kalyāṇa’’ntiādi. Imasmiṃ sāsane kalyāṇamittaṃ seviyamānaṃ samaṇassa patirūpanti yojanā. Esa nayo itaresupi. Kalyāṇamittañhi nissāya akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharati. Sikkhā vipulaṃ samādānanti vipulaṃ sikkhāsamādānaṃ, mahatiyā nibbānāvahāya adhisīlādisikkhāya anuṭṭhānanti attho. Sussūsā ca garūnanti garūnaṃ ācariyupajjhāyādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ ovādassa sotukamyatā pāricariyā ca. Etanti kalyāṇamittasevanādi.
对佛陀怀有恭敬,就是对一切知的正自觉者佛陀,以“正自觉者、世尊”这样的忆念,生起尊重和敬重之心。对法如实恭敬,就是对圣法如实地尊重,以恭敬心去礼敬。对僧伽崇敬,就是对圣僧伽的恭敬。崇敬就是尊重、敬奉。这里所说的“此”,指的就是对三宝的恭敬尊重。
Buddhesu sagāravatāti sabbaññubuddhesu ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’ti gāravayogo garucittīkāro. Dhamme apaciti yathābhūtanti ariyadhamme yāthāvato apacāyanaṃ ādarena abhipūjanaṃ. Saṅgheti ariyasaṅghe. Cittīkāroti sakkāro sammānanaṃ. Etanti ratanattayagarukaraṇaṃ.
具足行与行处:他舍弃了以身语违犯为本质的非行,也舍弃了为了乞食等目的而不该去的非行处,比如妓院之类的地方;他具足以身语不违犯为本质的行,以及为了乞食等目的而该去的适当行处。这样,他就具足、圆满了行与行处,这就是“具足圆满的行与行处”的意思。活命清净:他舍弃了竹施等被佛陀呵责的邪命,在无可指责的资具来源中受用。这样的比丘活命清净、极其清净,因为清净的缘故,不被智者所指责。心的安立:就是在眼等根门面对色等所缘时,不让贪欲等生起,以“看只是看”等方式,正确地安立其心。所谓“此”,即指行与行处圆满、活命遍清净、于诸根护门这三者。
Ācāragocare yuttoti kāyikavācasikavītikkamanasaṅkhātaṃ anācāraṃ, piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ ayuttaṭṭhānabhūtaṃ vesiyādiagocarañca pahāya kāyikavācasikaavītikkamanasaṅkhātena ācārena piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānabhūtena gocarena ca yutto sampanno, sampannaācāragocaroti attho. Ājīvo sodhitoti veḷudānādiṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanaṃ pahāya anavajjuppāde paccaye sevantassa ājīvo sodhito hoti suvisuddho, sodhitattā eva agārayho viññūhi. Cittassa ca saṇṭhapananti yathā cakkhādidvārehi rūpādiārammaṇesu abhijjhādayo nappavattanti, evaṃ diṭṭhe diṭṭhamattādivasena cittassa sammā ṭhapanaṃ. Etanti ācāragocarasampatti ājīvapārisuddhi indriyesu guttadvāratāti etaṃ tayaṃ.
应当实行的戒,是指通过实际去做而应当圆满的戒。应当避免的戒,是指通过远离、不去做而应当圆满的戒。在威仪举止上令人产生净信,是指能让他人生起净信、以举止端正为因、依托于威仪举止的正知。对增上心的投入,是指对止和观精勤修习。
Cārittanti caritvā paripūretabbasīlaṃ. Vārittanti viratiyā akaraṇena paripūretabbasīlaṃ. Iriyāpathiyaṃ pasādaniyanti paresaṃ pasādāvahaṃ ākappasampattinimittaṃ iriyāpathanissitaṃ sampajaññaṃ. Adhicitte ca āyogoti samathavipassanāsu anuyogo bhāvanā.
住在林野的:指属于森林的住处。边远的:指僻静、远离人群的住处。
Āraññakānīti araññe pariyāpannāni. Pantānīti vivittāni.
戒,就是四遍清净戒。下面那段是分开来讲的,这里则是没有分开地整体说。多闻,就是博学多闻的状态。因为多闻对修习的开展帮助很大,在觉支善巧、无上清凉、与增上心相应等方面,对于偏重如实简择的修行者来说,止观修习才能顺利圆满。诸法如实简择,就是对色法和无色法,从它们各自不错乱的自相和共相两方面去审察探究。通过这一点,说的是增上慧的法观。谛现观,就是对苦等圣谛,以遍知现观等方式通达证悟。
Sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Heṭṭhā hi bhinditvā vuttaṃ, idha abhinditvā vadati. Bāhusaccanti bahussutabhāvo. So hi bhāvanānuyogassa bahukāro, bojjhaṅgakosallaanuttarasītibhāvaadhicittayuttatādīsu sammā pavicayabahulassa samathavipassanānuyogo sampajjati. Dhammānaṃ pavicayo yathābhūtanti rūpārūpadhammānaṃ aviparītasalakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca parivīmaṃsā. Iminā adhipaññādhammavipassanamāha. Saccānaṃ abhisamayoti dukkhādīnaṃ ariyasaccānaṃ pariññābhisamayādivasena paṭivedho.
这个谛现观是怎样生起的?为了说明这一点,才说了“应修习……”等话。其中,“应修习无常想”:就是按照“一切行无常”这类不加区分的方式,或者按照“无论过去、未来、现在的任何色”这类加以区分的方式,在一切行上修习无常想,让它生起并且增长。“无我想”:就是修习依“一切法无我”而起的无我想。其余几种想也应当这样搭配理解。“不净想”:就是对这由业所生的身体,或者对一切三界诸行,因为它们流出烦恼污秽,所以生起“不净”之想。此想乃以苦想为随伴,故当知在此亦已包含苦想。“于世间无喜乐”:对一切世间三界诸行修习无喜乐想。以此说明了过患随观与厌离随观。
Svāyaṃ saccābhisamayo yathā hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘bhāveyyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha bhāveyya ca aniccanti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277) avibhāgato ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādinā (vibha. 2; saṃ. ni. 3.49) vibhāgato vā sabbasaṅkhāresu aniccasaññaṃ bhāveyya uppādeyya ceva vaḍḍheyya cāti attho. Anattasaññanti, ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti pavattaṃ anattasaññañca bhāveyyāti yojanā. Evaṃ sesesupi. Asubhasaññanti, karajakāye sabbasmimpi vā tebhūmakasaṅkhāre kilesāsucipaggharaṇato ‘‘asubhā’’ti pavattasaññaṃ. Dukkhasaññāparivārā hi ayaṃ, eteneva cettha dukkhasaññāpi gahitāti veditabbaṃ. Lokamhi ca anabhiratinti sabbaloke tebhūmakesu saṅkhāresu anābhiratisaññaṃ. Etena ādīnavānupassanaṃ nibbidānupassanañca vadati.
这样,当有人致力于修习观禅时,为了鼓励他精进,说明他应当增长这些法,就说出了“应当修习觉支”这个偈颂。它的意思是:由于念等七种法的和合能导向觉悟,所以叫觉支;或者,它们是具备觉悟的人身上的组成部分,所以叫觉支,也就是念等这些法。他应当修习这些法:念等七觉支、欲等四神足、信等五根、信等五力,以及以正见为首的八支圣道。“及”这个字还包含了四念处和四正勤。所以,他应当修习、令生起并增长全部三十七种菩提分法。其中,在初道位时令它们生起,在更高的道位时令它们增长,这正是沙门比丘所相应的修持。
Evaṃ pana vipassanābhāvanaṃ anuyutto taṃ ussukkāpento ime dhamme vaḍḍheyyāti dassento ‘‘bhāveyya ca bojjhaṅge’’ti gāthamāha. Tassattho – bodhiyā satiādisattavidhadhammasāmaggiyā, bodhissa vā taṃsamaṅgino puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā, satiādayo dhammā. Te satiādike sattabojjhaṅge, chandaādīni cattāri iddhipādāni, saddhādīni pañcindriyāni, saddhādīniyeva pañca balāni, sammādiṭṭhiādīnaṃ vasena aṭṭhaṅgaariyamaggañca. Ca-saddena satipaṭṭhānāni sammappadhānāni ca gahitānīti sabbepi sattatiṃsappabhede bodhipakkhiyadhamme bhāveyya uppādeyya ceva vaḍḍheyya ca. Tattha yadetesaṃ paṭhamamaggakkhaṇe uppādanaṃ, uparimaggakkhaṇe ca vaḍḍhanaṃ, etaṃ samaṇassa bhikkhuno sāruppanti.
这样修习三十七菩提分法的人,以修习现观的方式现观道谛,以断除现观的方式现观集谛,以作证现观的方式现观灭谛。为了说明这一点,最后说出“应断爱”这首偈颂。其中,“应断爱”的意思是:应当以圣道将欲爱等一切种类的爱毫无剩余地彻底断除。“牟尼”称为智,因为具足这种智,所以叫牟尼。“应破除有根本的诸漏”的意思是:应当破除、断尽以欲贪随眠等为根本的欲漏等一切漏。“应离系而住”的意思是:由于一切烦恼已如此完全断尽,于一切处都得解脱,证得舍离一切依的灭尽——涅槃——并安住其中。“此”指的是这种安住;这种安住正是沙门——已息灭诸恶的比丘——所相应、相称的。
Evaṃ bodhipakkhiyasattatiṃsadhamme bhāvento yathā maggasaccaṃ bhāvanābhisamayavasena abhisameti, evaṃ samudayasaccaṃ pahānābhisamayavasena, nirodhasaccaṃ sacchikiriyābhisamayavasena abhisametīti dassento ‘‘taṇhaṃ pajaheyyā’’ti osānagāthamāha. Tattha taṇhaṃ pajaheyyāti, kāmataṇhādipabhedaṃ sabbaṃ taṇhaṃ ariyamaggena anavasesato samucchindeyya, monaṃ vuccati ñāṇaṃ, tena samannāgatattā muni. Samūlake āsave padāleyyāti kāmarāgānusayādisamūlake kāmāsavādike sabbepi āsave bhindeyya samucchindeyya. Vihareyya vippamuttoti evaṃ sabbaso kilesānaṃ pahīnattā sabbadhi vimutto sabbūpadhipaṭinissaggaṃ nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikatvā vihareyya. Etanti yadetaṃ viharaṇaṃ, etaṃ samaṇassa samitapāpassa bhikkhuno patirūpaṃ sāruppanti attho.
长老这样通过赞叹与沙门身份相称的修行,说明了佛陀的教法具有导向解脱的性质,又从反面说明了外道宗派不具有导向解脱的性质。那些婆罗门大家主听了这番话后,对佛陀的教法生起了极大的净信,并在皈依三宝等事上站稳了脚跟。
Evaṃ thero samaṇasāruppapaṭipattikittanamukhena sāsanassa niyyānikabhāvaṃ tabbilomato bāhirakasamayassa aniyyānikatañca vibhāvesi. Taṃ sutvā te brāhmaṇamahāsālā sāsane abhippasannā saraṇādīsu patiṭṭhahiṃsu.