布塔长老偈颂的注释
1. Bhūtattheragāthāvaṇṇanā
在《第九集》里,以“当苦时”等开头的那些偈颂,是具寿布塔长老的偈颂。这件事的由来是怎样的呢?这位长老也在过去诸佛那里积下了善根,在一次次投生中不断积累以出离为依托的福德。在悉达多世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭,得名“舍那”。他长大后,有一天见到导师,心里生起清净的信心,就用“如牛中之最胜者”等四首偈颂来赞叹佛陀。
Navakanipāte yadā dukkhantiādikā āyasmato bhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā senoti laddhanāmo viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ‘‘usabhaṃ pavara’’ntiādinā catūhi gāthāhi abhitthavi.
他凭着那份福业,在天界和人间流转,到了现在这尊佛出世的时代,投生在萨给多城的城门村里,成了一位大富长者的儿子。据说,那位长者每生一个孩子,都被一个结下怨仇的夜叉吃掉;可是这个孩子因为是最后一生受生的人,守护神们都来保护他。那个夜叉则去了多闻天王那里当差,再也没有回来。到了取名那天,人们心想:“这样一来,非人们会怜悯他、保护他吧。”于是就给他取名叫布塔。他靠着自己的福报之力,平平安安地长大了。至于他后来“拥有三座宫殿”等等情形,都应该像讲述那位名叫亚萨的善男子财富时那样来了解。他成年以后,当佛陀住在萨给多城时,他和在家信众们一起去到寺院。在世尊面前听了法,生起信心,就出家了。他住在阿迦咖拉尼河岸边的一个山洞里,开始修观,不久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中这样说:
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāketanagarassa dvāragāme mahāvibhavassa seṭṭhissa putto hutvā nibbatti. Tassa kira seṭṭhino jātā jātā dārakā baddhāghātena ekena yakkhena khāditā, imassa pana pacchimabhavikattā bhūtā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Yakkho pana vessavaṇassa upaṭṭhānaṃ gato, puna nāgamāsi. Nāmakaraṇadivase cassa ‘‘evaṃ kate amanussā anukampantā parihareyyu’’nti bhūtoti nāmaṃ akaṃsu. So pana attano puññabalena anantarāyo vaḍḍhi, tassa ‘‘tayo pāsādā ahesu’’ntiādi sabbaṃ yasassa kulaputtassa vibhavakittane viya veditabbaṃ. So viññutaṃ patto satthari sākete vasante upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato. Satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā ajakaraṇiyā nāma nadiyā tīre leṇe vasanto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.7.20-28) –
像公牛般最优秀的英雄,大仙,征服烦恼者;
看到金色身相的正觉者,谁会不心生净信呢?
雪山不可测量,大海难以渡越;
佛陀的禅那也是这样,谁见了会不心生净信呢?
就像大地一样无法衡量,又如林间点缀的花鬘般绚烂多彩。
佛陀的戒正是这样,谁见了会不欣喜呢?
风之道不可扰动,犹如虚空不可计量;
佛陀的智慧也是如此,谁见了会不坚定信心呢?
这位名叫舍那的婆罗门,用这四首偈颂——
赞叹了最胜的佛陀——不可战胜的悉达多。
九十四劫里,他都没有投生到恶趣。
他在善趣中少量地享受了快乐的圆满。
在九十四劫前,赞叹了世间导师之后;
我不曾知道什么是恶趣,这就是赞叹的果报。
在第十四劫里,有四位出现;
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修成。
‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ; Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, ko disvā nappasīdati. ‘‘Himavā vāparimeyyo, sāgarova duruttaro; Tatheva jhānaṃ buddhassa, ko disvā nappasīdati. ‘‘Vasudhā yathāppameyyā, cittā vanavaṭaṃsakā; Tatheva sīlaṃ buddhassa, ko disvā nappasīdati. ‘‘Anilañjasāsaṅkhubbho , yathākāso asaṅkhiyo; Tatheva ñāṇaṃ buddhassa, ko disvā nappasīdati. ‘‘Imāhi catugāthāhi, brāhmaṇo senasavhayo; Buddhaseṭṭhaṃ thavitvāna, siddhatthaṃ aparājitaṃ. ‘‘Catunnavutikappāni, duggatiṃ nupapajjatha; Sugatiṃ sukhasampattiṃ, anubhosimanappakaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, thavitvā lokanāyakaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, thomanāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Cātuddasamhi kappamhi, caturo āsumuggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,后来有一次,他出于对亲族的悲悯,前往萨给达城,受他们照料了几天,住在安阇那林里。之后,他想回到自己原来住的地方,便做出了要动身的表示。亲族们恳求这位长老说:“尊者,您就住在这里吧。这样您不会劳累,我们也能因此增长福德。”长老为了表明自己乐于独处,以及在那里安住是安稳舒适的,便说了下面这些话——
Arahattaṃ pana patvā aparena samayena ñātīnaṃ anukampāya sāketaṃ gantvā katipāhaṃ tehi upaṭṭhiyamāno añjanavane vasitvā puna attanā vasitaṭṭhānameva gantukāmo gamanākāraṃ dassesi. Ñātakā ‘‘idheva, bhante, vasatha, tumhepi na kilamissatha, mayampi puññena vaḍḍhissāmā’’ti theraṃ yāciṃsu. Thero attano vivekābhiratiṃ tattha ca phāsuvihāraṃ pakāsento –
当智者了知“老死是苦”时,无知的凡夫却执著于那里;
彻底了知苦之后,他具足正念地修禅,再没有比这更殊胜的乐。
‘‘Yadā dukkhaṃ jarāmaraṇanti paṇḍito, aviddasū yattha sitā puthujjanā; Dukkhaṃ pariññāya satova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当那带来痛苦的贪爱,那引生戏论聚集之苦的渴爱,
断除了渴爱之后,具念者修习禅定,从此再也得不到比这更殊胜的乐。
‘‘Yadā dukkhassāvahaniṃ visattikaṃ, papañcasaṅghātadukhādhivāhiniṃ; Taṇhaṃ pahantvāna satova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当那条安稳、具足四支的至高之道,能洗净一切烦恼的时候,
用智慧照见之后,具足正念地修禅定,从此再也得不到比这更殊胜的乐。
‘‘Yadā sivaṃ dvecaturaṅgagāminaṃ, magguttamaṃ sabbakilesasodhanaṃ; Paññāya passitva satova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当那个没有忧愁、没有尘垢、无为、寂静、能清净一切烦恼的境界出现时,
他修习能斩断结缚的修行,从此再也找不到比这更殊胜的喜乐。
‘‘Yadā asokaṃ virajaṃ asaṅkhataṃ, santaṃ padaṃ sabbakilesasodhanaṃ; Bhāveti saññojanabandhanacchidaṃ, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当天空中云鼓轰鸣,雨水顺着鸟飞的道路四处倾泻;
比丘已至岩窟而修禅,从中得不到比那更殊胜的喜乐。
‘‘Yadā nabhe gajjati meghadundubhi, dhārākulā vihagapathe samantato; Bhikkhū ca pabbhāragatova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当河流被繁花铺满,两岸林中缀满色彩斑斓的花环时;
坐在岸边,内心充满喜悦地修禅,从此再也找不到比这更殊胜的乐了。
‘‘Yadā nadīnaṃ kusumākulānaṃ, vicitta-vāneyya-vaṭaṃsakānaṃ; Tīre nisinno sumanova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
夜深时分,在无人的密林中,天正落雨,长着獠牙的猛兽在吼叫;
比丘进入岩洞中修禅,由此得到无有更殊胜的喜乐。
‘‘Yadā nisīthe rahitamhi kānane, deve gaḷantamhi nadanti dāṭhino; Bhikkhū ca pabbhāragatova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当一个人止息了自己的种种念头,依靠在山与山之间的岩洞里时,
远离了恐惧、远离了心的僵硬,他进入禅定,却从此得不到比这更殊胜的乐。
‘‘Yadā vitakke uparundhiyattano, nagantare nagavivaraṃ samassito; Vītaddaro vītakhilova jhāyati, tato ratiṃ paramataraṃ na vindati.
当一个人快乐时,他成了污垢、心结与悲伤的消除者,
没有门闩,没有荆棘丛,没有箭刺;
他彻底断尽了一切烦恼漏,就在这种状态中修禅。
从此他再也得不到比这更殊胜的乐了。他诵出了这些偈颂。
‘‘Yadā sukhī malakhilasokanāsano, Niraggaḷo nibbanatho visallo; Sabbāsave byantikatova jhāyati, Tato ratiṃ paramataraṃ na vindatī’’ti. – imā gāthā abhāsi;
在这里,通过逐词解析的方式来说明第一首偈颂的含义:诸蕴的成熟就是老,坏灭就是死。这里以老和死为标志,也涵盖了具有老死性质的法。对于“这老死就是苦”,凡夫不能如实了知,因此对五取蕴依止、系缚、执著。比丘以与观慧相结合的道慧,对“这就是苦,苦只有这么多,不会超出这个范围”彻底了知之后,在这教法中,具念、正知的贤善比丘,当他以观察诸法特相而修习禅那时,就不再从观禅的喜悦和道果的喜悦中获得更殊胜、更上的喜悦了。因此世尊说:
Tatthāyaṃ padayojanāmukhena paṭhamagāthāya atthavaṇṇanā – khandhānaṃ paripāko jarā. Bhedo maraṇaṃ. Jarāmaraṇasīsena cettha jarāmaraṇavanto dhammā gahitā. ‘‘Tayidaṃ jarāmaraṇaṃ dukkha’’nti aviddasū yathābhūtaṃ ajānantā puthujjanā yattha yasmiṃ upādānakkhandhapañcake sitā paṭibandhā allīnā, taṃ ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya parijānitvā, idha imasmiṃ sāsane sato sampajāno, paṇḍito bhikkhu, yadā yasmiṃ kāle lakkhaṇūpanijjhānena jhāyati. Tato vipassanāratito maggaphalaratito ca paramataraṃ uttamataraṃ ratiṃ na vindati nappaṭilabhati. Tenāha bhagavā –
每当如实观照诸蕴的生起与坏灭,
了知不死的人,就能得到喜悦和欢欣。
凭统治整个大地,或者凭前往天界,
就算拥有整个世界的统治权,也比不上证得入流果。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ. ‘‘Paṭhabyā ekarajjena, saggassa gamanena vā; Sabbalokādhipaccena, sotāpattiphalaṃ vara’’nti. (dha. pa. 374, 178);
世尊这样通过“以遍知通达为门”展示了远离的喜乐之后,现在又想通过“以断除通达等为门”来展示那种喜乐,于是宣说了从第二首起的三首偈颂。其中,“导致苦”是指苦在未来继续发生、苦的产生,这就是它的意思。“visattikā”指的是渴爱。为什么叫visattikā呢?因为这种爱是有毒的,所以叫visattikā;因为它广大,所以叫visattikā;因为它散漫,所以叫visattikā;因为它能伤害,所以叫visattikā;因为它带着毒,所以叫visattikā;因为它欺骗人,所以叫visattikā;因为它的根有毒,所以叫visattikā;因为它的果有毒,所以叫visattikā;因为它的受用有毒,所以叫visattikā。再者,这种渴爱在色、声、香、味、触、法这些对象上,在家族和群体中广泛散布,所以叫visattikā。“导致戏论聚集之苦”:让众生的相续在轮回中增殖、扩展出来的那些东西,就叫“戏论”,也就是贪等和慢等。这些本身就是流转之苦的聚集,因为它们以忧悲热恼为本质,所以也是苦;这种苦就叫“戏论聚集苦”,而渴爱能产生、生起这种苦,所以叫“导致戏论聚集之苦”。“断除了那渴爱”就是通过圣道将它彻底斩断。
Evaṃ pariññābhisamayamukhena vivekaratiṃ dassetvā idāni pahānābhisamayādimukhenapi taṃ dassetuṃ dutiyādikā tisso gāthā abhāsi. Tattha dukkhassāvahaninti dukkhassa āyatiṃ pavattiṃ, dukkhassa nipphattikanti attho. Visattikanti taṇhaṃ. Sā hi visatāti visattikā, visālāti visattikā, visaṭāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃ haratīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā, visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe vitthaṭāti visattikāti vuccati. Papañcasaṅghātadukhādhivāhininti sattasantānaṃ saṃsāre papañcenti vitthārentīti papañcā, rāgādayo mānādayo ca. Te eva pavattidukkhassa saṅghātaṭṭhena saṅghātā, sadarathapariḷāhasabhāvattā dukkhañcāti papañcasaṅghātadukhaṃ, tassa adhivāhato nibbattanato papañcasaṅghātadukhādhivāhinī. Taṃ taṇhaṃ pahantvānāti ariyamaggena samucchinditvā.
“吉祥”就是安稳,意思是:通过彻底断除那些制造不安稳的烦恼,就不再被它们干扰。依正见等支分而成为双四支,能导向圣者的涅槃,所以叫“具双四支之道”;这里为了随顺偈颂的音韵而省略了格的变化,应当这样理解。在导向色界转生等一切道中,它具有最高性质,所以叫“最上道”。因此世尊说:“八支道在诸道中最上”等等(法句273)。它能净化众生的一切烦恼垢染,所以叫“净化一切烦恼”。“以慧见后”,是指以通达慧,通过修习而现观。
Sivanti khemaṃ, akhemakarānaṃ kilesānaṃ samucchindanena tehi anupaddutanti attho. Sammādiṭṭhiādīnaṃ vasena dvicaturaṅgo hutvā ariye nibbānaṃ gametīti dvecaturaṅgagāminaṃ, gāthāsukhatthañcettha vibhattialopo katoti daṭṭhabbaṃ. Rūpūpapattimaggādīsu sabbesu maggesu uttamattā magguttamaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho’’tiādi (dha. pa. 273). Sabbehi kilesamalehi sattānaṃ sodhanato sabbakilesasodhanaṃ. Paññāya passitvāti paṭivedhapaññāya bhāvanābhisamayavasena abhisamecca.
因为不存在忧愁的原因,而且这个人本身也没有忧愁不存在的因由,所以这里没有忧愁,因此叫“无忧”。同样,由于远离了贪等尘垢,所以叫“离尘”。不被任何条件所造作,所以叫“无为”。因为一切烦恼和一切苦都已止息,又是被轮回之苦所逼迫的人所追求、所证得的,所以叫“寂静之道”。因为它是净化众生相续中一切烦恼垢的因相,所以叫“净化一切烦恼”。“修习”:就是以亲证通达的方式现观。实际上,这是针对反复对涅槃生起亲证通达的人,把所缘对象中获得的殊胜性,安放到所应缘取的对象上来说的。因为断除了名为结的束缚,所以叫“断结缚”。这里是通过比喻,以行为者的方式来施设的,就像说“诸谛能成就圣者之位,所以是圣谛”一样。正如前面偈颂所连接的那样:当禅修时,那时他不再获得比这更殊胜的乐。同样,这里当修习时,那时他不再得到比这更殊胜的乐——应当这样连接。
Sokahetūnaṃ abhāvato puggalassa ca sokābhāvahetuto natthi ettha sokoti asokaṃ. Tathā vigatarāgādirajattā virajaṃ. Na kenaci paccayena saṅkhatanti asaṅkhataṃ. Sabbesaṃ kilesānaṃ sabbassa ca dukkhassa vūpasamabhāvato, saṃsāradukkhadditehi pajjitabbato adhigantabbato ca santaṃ padaṃ. Sabbehi kilesamalehi sattasantānassa sodhananimittato sabbakilesasodhanaṃ. Bhāvetīti sacchikiriyābhisamayavasena abhisameti. Bahukkhattuñhi nibbānaṃ ārabbha sacchikiriyābhisamayaṃ pavattentassa ālambake labbhamānavisesakaṃ ālambitabbe āropetvā evaṃ vuttaṃ. Saṃyojanasaṅkhātānaṃ bandhanānaṃ chedanato saṃyojanabandhanacchidaṃ. Nimittañhettha kattubhāvena upacāritaṃ, yathā ariyabhāvakarāni saccāni ariyasaccānīti. Yathā purimagāthāsu yadā jhāyati, tadā tato ratiṃ paramataraṃ na vindatīti yojanā. Evaṃ idha yadā bhāveti, tadā tato ratiṃ paramataraṃ na vindatīti yojanā.
长老就这样用四首偈颂,完全没有谈及自己,而是通过赞叹对四圣谛的证悟来为他人授记。现在,他要显示自己居住之处因远离而带来的安乐,便说了以“当在虚空”等开头的偈颂。其中,“于虚空”就是在空中。云因为具有湿润、深沉、美妙的声音,所以就像大鼓一样,称为云鼓。被从四面八方倾泻而下的雨水所弥漫,所以叫“雨水弥漫”。因为是鸟类飞行的道路,所以说“鸟行径”中的“虚空”,这是句子的关联。从那禅那之乐中。
Evaṃ thero catūhi gāthāhi attānaṃ anupanetvāva catusaccapaṭivedhakittanena aññaṃ byākaritvā idāni attanā vasitaṭṭhānassa vivittabhāvena phāsutaṃ dassento ‘‘yadā nabhe’’tiādikā gāthā abhāsi. Tattha nabheti ākāse. Siniddhagambhīranigghosatāya meghoyeva dundubhi meghadundubhi. Samantato paggharantīhi dhārāhi ākulāti dhārākulā. Vihagānaṃ pakkhīnaṃ gamanamaggattā vihagapathe nabheti yojanā. Tatoti jhānaratito.
花朵纷乱的河流,是指那些被树上落下的花朵所覆盖的河流。种种林花花冠的,是因为生长在林中,所以叫林花;种种林花就是花冠。那些河流以这些为花冠,所以叫种种林花花冠的河流,意思是这些河流以各种森林花朵作为花冠。由于上人法而拥有美好之心,他名为善心者,修习禅那。
Kusumākulānanti tarūhi gaḷitakusumehi samohitānaṃ. Vicittavāneyyavaṭaṃsakānanti vane jātattā vāneyyāni vanapupphāni, vicittāni vāneyyāni vaṭaṃsakāni etāsanti vicittavāneyyavaṭaṃsakā nadiyo, tāsaṃ nānāvidhavanapupphavaṭaṃsakānanti attho. Uttarimanussadhammavasena sundaro mano etassāti sumano jhāyati.
在夜间,指夜里。远离人群,指没有人众拥挤、寂静偏僻的地方。有云,指云。正在倾泻,指雨水像水流一样哗哗地下着。有獠牙的,指狮子、老虎等敌对的众生。因为它们以牙齿为武器,所以被称为“有獠牙的”;“有獠牙的吼叫”这句也是为了显示远离人群的意思。
Nisītheti rattiyaṃ. Rahitamhīti, janasambādhavirahite vivitte. Deveti meghe. Gaḷantamhīti vuṭṭhidhārāyo paggharante vassante. Dāṭhinoti sīhabyagghādayo paṭipakkhasattā. Te hi dāṭhāvudhāti ‘‘dāṭhino’’ti vuccanti, nadanti dāṭhinoti idampi janavivekadassanatthameva gahitaṃ.
制止了贪欲寻等邪寻,因为那些邪寻属于自己心相续的一部分,所以用对立的力量去阻止它们,这就叫“以自己制止寻”。或者,把“自己”这个词和“得到”连起来理解:“从那里,自己得不到更殊胜的乐。” “山与山之间”就是山和山中间。“山洞”就是山中的洞窟或山崖。“依止”就是依靠、亲近。“已离躁动”就是已经没有了烦恼的躁动。“已断心之荒芜”就是已经断除了心的荒芜。
Vitakke uparundhiyattanoti attasantānapariyāpannatāya attano kāmavitakkādike micchāvitakke paṭipakkhabalena nisedhetvā. Attanoti vā idaṃ vindatīti iminā yojetabbaṃ ‘‘tato ratiṃ paramataraṃ attanā na vindatī’’ti. Nagantareti pabbatantare. Nagavivaranti pabbataguhaṃ pabbhāraṃ vā. Samassitoti nissito upagato. Vītaddaroti vigatakilesadaratho. Vītakhiloti pahīnacetokhilo.
他是快乐的,因为拥有禅那等快乐而快乐。他去除贪等污垢、五种心的荒芜,以及由亲友分离等因缘带来的忧愁。他是无门闩者:所谓门闩,就是无明,因为它阻挡人进入涅槃之城;由于没有这个无明,所以叫无门闩。他是无渴爱者。他是拔除了箭刺的人,也就是已经脱离了贪等箭刺。他灭尽了一切漏,也就是欲漏等所有漏。他是已彻底终结的人:通过圣道把一切漏彻底终结之后安住下来。当他为了现法安乐而修禅那时,从这份禅那的快乐中,他找不到比这更殊胜的快乐——应当这样连接理解。长老这样说完之后,就前往阿迦咖拉尼河岸。
Sukhīti jhānādisukhena sukhito. Malakhilasokanāsanoti rāgādīnaṃ malānaṃ pañcannañca cetokhilānaṃ ñātiviyogādihetukassa sokassa ca pahāyako. Niraggaḷoti, aggaḷaṃ vuccati avijjā nibbānapurapavesanivāraṇato, tadabhāvato niraggaḷo. Nibbanathoti nitaṇho. Visalloti, vigatarāgādisallo. Sabbāsaveti, kāmāsavādike sabbepi āsave. Byantikatoti byantikatāvī ariyamaggena vigatante katvā ṭhito diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ yadā jhāyati, tato jhānaratito paramataraṃ ratiṃ na vindatīti yojanā. Evaṃ pana vatvā thero ajakaraṇītīrameva gato.