大迦旃延长老的偈颂注释巴利
1. Mahākaccāyanattheragāthāvaṇṇanā
在《八集》中,以“业多”等开头的偈颂,是尊者大迦旃延长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老也在过去诸佛那里积攒过善根。在莲华上佛的时代,他出生在一个大富居士的家庭,长大后,有一天在佛身边听法,看到世尊把一位比丘立为“能详细分别略说之法义”的第一位,自己也希求那个位置,就发了愿,做了布施等种种善行,在天界和人间之间流转投生。到了善慧佛的时代,他成了一位持明者,能在空中飞行,看见世尊坐在雪山的一片密林中,心生净信,就用迦尼迦罗花作了供养。巴利
Aṭṭhakanipāte kammaṃ bahukantiādikā āyasmato mahākaccāyanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro padumuttarassa bhagavato kāle gahapatimahāsālakule nibbattitvā vuddhippatto, ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthārā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ ekaṃ bhikkhuṃ disvā, sayampi taṃ ṭhānaṃ patthento paṇidhānaṃ katvā, dānādīni puññāni katvā, devamanussesu saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā ākāsena gacchanto satthāraṃ himavantapabbate ekasmiṃ vanasaṇḍe nisinnaṃ disvā pasannamānaso kaṇikārapupphehi pūjaṃ akāsi.
他靠着那善业,在善趣里一生又一生地流转。到了迦叶十力佛的时代,他投生在波罗奈城的一户好人家。世尊般涅槃后,在建造金塔的地方,他用一块价值十万的金砖作了供养,然后发愿说:愿世尊让我无论投生在哪里,身体都是金色的。巴利
So tena puññakammena aparāparaṃ sugatīsuyeva parivattento kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṃ kulaghare nibbattitvā parinibbute bhagavati suvaṇṇacetiyakaraṇaṭṭhāne satasahassagghanikāya suvaṇṇiṭṭhakāya pūjaṃ katvā, ‘‘bhagavā mayhaṃ nibbattanibbattaṭṭhāne sarīraṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi.
从那以后,他一生都在做善业,经过一个佛的间隔,在天界和人间流转,到这位佛出世的时候,投生在优禅尼城国王旃陀帕灼多(暴恶光明)的国师家里。给他取名字的那天,母亲心想:“我的儿子肤色像金子一样,是带着自己的名字来的。”就给他取名叫金童子。他长大后学通了三部吠陀,父亲去世后,得到了国师的职位。因为他的族姓,人们都称他为迦旃延。旃陀帕灼多王听说佛出世了,就派他去说:“老师,您到那里去,把导师请到这里来。”他便和另外七个人一起,共八人,来到导师跟前。导师为他说法。说法结束时,他和那七个人一起,具足无碍解而证得阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Tato yāvajīvaṃ kusalakammaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde ujjeniyaṃ rañño caṇḍapajjotassa purohitagehe nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase mātā ‘‘mayhaṃ putto suvaṇṇavaṇṇo, attano nāmaṃ gahetvā āgato’’ti kañcanamāṇavo tveva nāmaṃ akāsi. So vuḍḍhimanvāya tayo vede uggahetvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṃ labhi. So gottavasena kaccāyanoti paññāyittha. Taṃ rājā caṇḍapajjoto buddhuppādaṃ sutvā, ‘‘ācariya, tvaṃ tattha gantvā satthāraṃ idhānehī’’ti pesesi. So attaṭṭhamo satthu santikaṃ upagato. Tassa satthā dhammaṃ deseti. Desanāpariyosāne so sattahi janehi saddhiṃ saha paṭisambhidāhi arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.54.1-27) –
有一位名叫莲华上的胜者,他没有烦恼,战胜了不可战胜的对手。
从十万劫之前,这位导师就出现了。
这位勇士,眼睛像莲花瓣,面容像无垢的明月;
像金山一样,光辉如同太阳的光芒。
能吸引众生的眼与心,以最殊胜的相好庄严;
超越了一切言语表达之道,受到人与天人的恭敬。
正觉者为了觉悟众生,语自在者声音甜美;
他的心相续以悲悯相连,在大众中无所畏惧。
他宣说令人喜悦的法,与四圣谛相应;
他把沉溺在愚痴泥沼里的众生拉拔出来。
那时,我独自一人,是住在雪山中的苦行者;
我飞行在虚空中,前往人间时,见到了胜者。
我来到他跟前,听了他开示的法。
赞叹那位勇士所赞叹的声闻大功德。
我以简略的方式说了,请你以详细的方式阐明;
他让大众欢喜,也让我欢喜,就像这位迦旃延一样。
在这里,我看不到有别的任何一位声闻弟子像他这样。
所以从那时起,他就是上首。诸比库,你们要这样记住。
那时我听了那番让人心生欢喜的话,感到十分惊喜;
到了雪山之后,采了一大堆花。
供养了世间的皈依处之后,我便祈愿得到那个境地。
那时,那位已断除烦恼的世尊知道了我的心意,就为我作了授记。
你们看这位仙人中的至尊,他的身体就像被擦亮的黄金一样。
身毛上靡,双肩圆满,纹丝不动,合掌站立。
双目洋溢着欢喜,心意投向佛陀的容颜。
由法而生、具有受持之心,就像被甘露浇灌过一样。
他听说了迦旃延的功德,就一心渴望得到那个位置。
在未来世,乔达摩大牟尼啊……
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有个叫迦旃延的人,将成为世尊的弟子。
他博学多闻,拥有大智慧,是洞悉人心所向的牟尼。
他会到达那个境地,就像我所预言的那样。
在十万劫之前,那时我所造的业;
我不再经历恶趣,这就是供养佛陀的果报。
我在两种生命形态之间轮回流转,要么生为天神,要么生为人类。
我不会再投生到别的趣道,这就是供养佛陀的果报。
我投生到两种家族里,要么是刹帝利,要么是婆罗门。
我不生于卑贱家族,这是供养佛陀的果报。
如今在这最后一生,我出生在优禅尼城。
他是暴恶巴久塔王的国师,也是再生族之主。
我是提利谛瓦恰的儿子,聪慧敏锐,精通吠陀,通达吠陀的彼岸。
我的母亲名叫月,而我叫迦旃延,肤色殊妙。
为了审察佛陀,我被大地守护者派去。
看见了解脱城的城门,也看见了那位功德圆满的导师。
听了那清净无垢、能让轮回恶趣的泥沼干涸的话语,
我证得了不死的寂静,和其余七位一起。
大智者啊,我已生起了知善逝意趣的智慧。
我被安置于这最上(第一)之位,心愿也已完全实现。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, anejo ajitaṃ jayo; Satasahasse kappānaṃ, ito uppajji nāyako. ‘‘Vīro kamalapattakkho, sasaṅkavimalānano; Kanakācalasaṅkāso, ravidittisamappabho. ‘‘Sattanettamanohārī, varalakkhaṇabhūsito; Sabbavākyapathātīto, manujāmarasakkato. ‘‘Sambuddho bodhayaṃ satte, vāgīso madhurassaro; Karuṇānibandhasantāno, parisāsu visārado. ‘‘Deseti madhuraṃ dhammaṃ, catusaccūpasaṃhitaṃ; Nimugge mohapaṅkamhi, samuddharati pāṇine. ‘‘Tadā ekacaro hutvā, tāpaso himavālayo; Nabhasā mānusaṃ lokaṃ, gacchanto jinamaddasaṃ. ‘‘Upecca santikaṃ tassa, assosiṃ dhammadesanaṃ; Vaṇṇayantassa vīrassa, sāvakassa mahāguṇaṃ. ‘‘Saṃkhittena mayā vuttaṃ, vitthārena pakāsayaṃ; Parisaṃ mañca toseti, yathā kaccāyano ayaṃ. ‘‘Nāhaṃ evamidhekaccaṃ, aññaṃ passāmi sāvakaṃ; Tasmātadagge esaggo, evaṃ dhāretha bhikkhavo. ‘‘Tadāhaṃ vimhito hutvā, sutvā vākyaṃ manoramaṃ; Himavantaṃ gamitvāna, āhitvā pupphasañcayaṃ. ‘‘Pūjetvā lokasaraṇaṃ, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ; Tadā mamāsayaṃ ñatvā, byākāsi sa raṇañjaho. ‘‘Passathetaṃ isivaraṃ, niddhantakanakattacaṃ; Uddhaggalomaṃ pīṇaṃsaṃ, acalaṃ pañjaliṃ ṭhitaṃ. ‘‘Hāsaṃ supuṇṇanayanaṃ, buddhavaṇṇagatāsayaṃ; Dhammajaṃ uggahadayaṃ, amatāsittasannibhaṃ. ‘‘Kaccānassa guṇaṃ sutvā, taṃ ṭhānaṃ patthayaṃ ṭhito; Anāgatamhi addhāne, gotamassa mahāmune. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Kaccāno nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Bahussuto mahāñāṇī, adhippāyavidū mune; Pāpuṇissati taṃ ṭhānaṃ, yathāyaṃ byākato mayā. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Duve bhave saṃsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṃ gatiṃ na gacchāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Pacchime ca bhave dāni, jāto ujjeniyaṃ pure; Pajjotassa ca caṇḍassa, purohitadijādhino. ‘‘Putto tiriṭivacchassa, nipuṇo vedapāragū; Mātā ca candimā nāma, kaccānohaṃ varattaco. ‘‘Vīmaṃsanatthaṃ buddhassa, bhūmipālena pesito; Disvā mokkhapuradvāraṃ, nāyakaṃ guṇasañcayaṃ. ‘‘Sutvā ca vimalaṃ vākyaṃ, gatipaṅkavisosanaṃ; Pāpuṇiṃ amataṃ santaṃ, sesehi saha sattahi. ‘‘Adhippāyavidū jāto, sugatassa mahāmate. Ṭhapito etadagge ca, susamiddhamanoratho. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这时,导师伸出手说:“来吧,比丘们。”他们当下就变得须发只有两指长,手持神通所化的钵和衣,像六十岁的老比丘一样。长老这样完成了自己的利益后,向导师禀告:“尊者,灯光王想顶礼您的双足,也想听法。”导师说:“比丘,你就去那里吧,你去了之后,国王也会生起信心的。”长老遵照导师的吩咐,和另外七个人一起去了那里,让国王生起信心,在阿槃提地区建立了教法,然后又回到导师身边。有一天,他看见许多比丘舍弃了沙门法,热衷于劳作之事,热衷于交际结伴,追随味爱,放逸度日,为了教导他们,便说——巴利
Atha satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Te tāvadeva dvaṅgulamattakesamassukā iddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Evaṃ thero sadatthaṃ nipphādetvā, ‘‘bhante, rājā pajjoto tumhākaṃ pāde vandituṃ dhammañca sotuṃ icchatī’’ti satthu ārocesi. Satthā, ‘‘tvaṃyeva, bhikkhu, tattha gaccha, tayi gatepi rājā pasīdissatī’’ti āha. Thero satthu āṇāya attaṭṭhamo tattha gantvā rājānaṃ pasādetvā avantīsu sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā puna satthu santikameva gato. So ekadivasaṃ sambahule bhikkhū samaṇadhammaṃ pahāya kammārāme saṅgaṇikārāme rasataṇhānugate ca pamādavihārino disvā tesaṃ ovādavasena –
不要做太多事务,要避开人群,不要四处奔忙。
那个忙着贪图美味、能带来安乐的人,丢掉了真正的好处。巴利
‘‘Kammaṃ bahukaṃ na kāraye, parivajjeyya janaṃ na uyyame; So ussukko rasānugiddho, atthaṃ riñcati yo sukhādhivāho.
那些在家人对修行者所做的礼敬和供养,他们确实把它叫做泥沼。
恭敬就像一支细小的箭,很难拔出来,卑劣的人很难放得下。巴利
‘‘Paṅkoti hi naṃ avedayuṃ, yāyaṃ vandanapūjanā kulesu; Sukhumaṃ sallaṃ durubbahaṃ, sakkāro kāpurisena dujjaho’’ti. –
他说了两首偈颂。巴利
Dve gāthā abhāsi.
在这里,不应该让人做大量的事务,比如建新住处等,这些会成为修行沙门法的障碍,所以不应着手这种大工程。至于小规模的、牵扯不多的修补破损之类的事,为了尊重世尊的教导,是应该做的。应当远离众人,意思是不要以群体聚集的方式与人交往。或者说,应当远离那种人:一旦亲近、结交、侍奉他,善法就会退失,不善法就会增长,这种属于恶友的人应当远离。不应当忙碌,意思是不应为了获取资具而以攀缘俗家的方式去努力。因为一个热衷于世事、贪著滋味的人会舍弃真正的利益。所谓能带来安乐的真正利益,就是能引生止、观、道、果、涅槃之乐,以戒等为基础的利益。一个贪著滋味、被味爱所控制、一心忙于求取资具的比丘,会热衷于攀缘俗家,俗家快乐他就快乐,俗家痛苦他就痛苦,一有事情要办就亲自投入。而那个能带来安乐的真正利益,他却舍弃了、抛弃了,意思是彻底把自己与那种利益隔绝开来。巴利
Tattha kammaṃ bahukaṃ na kārayeti navāvāsakārāpanādiṃ samaṇadhammakaraṇassa paribandhabhūtaṃ mahantaṃ navakammaṃ na paṭṭhapeyya, khuddakaṃ appasamārambhaṃ khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇādiṃ satthu vacanapaṭipūjanatthaṃ kātabbameva. Parivajjeyya jananti gaṇasaṅgaṇikavasena janaṃ vivajjeyya. Jananti vā yādisaṃ saṃsevato bhajato payirupāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tādisaṃ akalyāṇamittabhūtaṃ janaṃ parivajjeyya. Na uyyameti, paccayuppādanatthaṃ kulasaṅgaṇhanavasena na vāyameyya, yasmā so ussukko rasānugiddho, atthaṃ riñcati yo sukhādhivāhoti yo rasānugiddho rasataṇhāvasiko bhikkhu paccayuppādanapasuto, so kulasaṅgaṇhanatthaṃ ussukko, tesu sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā yogaṃ āpajjati, yo sukhādhivāho samathavipassanāmaggaphalanibbānasukhāvaho sīlādiattho, taṃ riñcati pajahati ekaṃsena attānaṃ tato vivecetīti attho.
世尊用第一首偈颂教导说“应当远离热衷于造作事务、热衷于群聚交际、以及贪求资具”,这样劝诫之后,现在为了呵责对恭敬供养的贪求,说出第二首偈颂。它的含义是:那些为了乞食而走进俗人家的出家人,在家居士出于对其德行的尊重而对他们做的礼敬和供养——因为对于尚未修习的人来说,它会让人沉陷下去,会让内心变得染污,所以佛陀等圣者们把它称为“泥沼”,说它就是泥泞、就是污泥。同时,圣者们也说它是一根“细刺”——因为对于还没有看透五蕴的盲目凡夫来说,贪求恭敬的本质微细难察,却会从内部刺痛、扎伤自己,而且极难拔除,所以圣者们说它是一根难以拔出的细刺。正因为如此,恭敬是卑劣之人难以舍弃、难以断除的,因为他没有走上断除它的修行之路。事实上,只要舍弃了对恭敬的贪求,恭敬也就被断除了。因此,为了断除它,就应当精勤努力。他这样开示道——巴利
Evaṃ paṭhamagāthāya ‘‘kammārāmataṃ saṅgaṇikārāmataṃ paccayagedhañca vajjethā’’ti ovaditvā idāni sakkārābhilāsaṃ garahanto dutiyaṃ gāthamāha. Tassattho – yā ayaṃ bhikkhāya upagatānaṃ pabbajitānaṃ kulesu gehavāsīhi guṇasambhāvanāya karīyamānā vandanā pūjanā ca, yasmā taṃ abhāvitattānaṃ osīdāpanaṭṭhena malinabhāvakaraṇaṭṭhena ca paṅko kaddamoti buddhādayo ariyā pavedayuṃ abbhaññaṃsu pavedesuṃ vā, yasmā ca apariññātakkhandhānaṃ andhaputhujjanānaṃ sakkārābhilāsaṃ duviññeyyasabhāvatāya pīḷājananato anto tudanato duruddharaṇato ca sukhumaṃ sallaṃ durubbahaṃ pavedayuṃ, tato eva sakkāro kāpurisena dujjaho duppajaheyyo tassa pahānapaṭipattiyā appaṭipajjanato. Sakkārābhilāsappahānena hi sakkāro pahīno hoti, tasmā tassa pahānāya āyogo karaṇīyoti dasseti –
不应参照他人来衡量凡夫的恶业。
不要自己亲近那件事,因为业才是亲人,以智慧(而知)。巴利
‘‘Na parassupanidhāya, kammaṃ maccassa pāpakaṃ; Attanā taṃ na seveyya, kammabandhū hi mātiyā.
一个人不会因为别人的话就成了贼,也不会因为别人的话就成了牟尼。
自己怎样了知自己,诸天也那样了知他。巴利
‘‘Na pare vacanā coro, na pare vacanā muni; Attā ca naṃ yathā vedi, devāpi naṃ tathā vidū.
其他人却不知道,我们在这里终将死去;
而那些能看清这一点的人,彼此的争执就平息了。巴利
‘‘Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase; Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
具智慧者,纵使财物耗尽,仍得以存活;
没有智慧,就算有钱也活不下去。巴利
‘‘Jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo; Paññāya ca alābhena, vittavāpi na jīvati.
他用耳朵听到一切,用眼睛看到一切;
智者不应将所见所闻的一切全盘舍弃。巴利
‘‘Sabbaṃ suṇāti sotena, sabbaṃ passati cakkhunā; Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ ujjhitumarahati.
有眼睛的人,却像盲人一样;有耳朵的人,却像聋子一样。
有智慧的人要像聋子一样,有力量的人要像软弱无力的人一样;
当该做的事已经摆在眼前,他却像死人一样躺着。巴利
‘‘Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā; Paññavāssa yathā mūgo, balavā dubbaloriva; Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyika’’nti. –
这六首偈颂是长老为了劝诫灯耀王而说的。据说,这位国王听信了婆罗门的话,举办杀牲祭祀;他不先查清事实,就把不是盗贼的人当成盗贼来处罚,在判案时又把没有所有权的人当成有所有权的人,把有所有权的人当成没有所有权的人。于是,长老为了让他分辨清楚,便以“不要为了他人……”等六首偈颂对他说法。巴利
Imā cha gāthā rañño pajjotassa ovādavasena abhāsi. So kira brāhmaṇe saddahitvā pasughātayaññaṃ kāreti, kammaṃ asodhetvāva acore corasaññāya daṇḍesi, aṭṭakaraṇe ca assāmike sāmike karoti, sāmike ca assāmike. Tato naṃ thero vivecetuṃ ‘‘na parassā’’tiādinā cha gāthā abhāsi.
这里,“不要为了他人而造作人的恶业”的意思是:不要为了另一个众生,把他当作对象、以他为理由,而去造作杀害、捆绑之类的恶业,也不要让别人去做。“自己也不应做那件事”的意思是:自己也不该做那种恶业。为什么?因为众生确实以业为亲属,这些众生都是业的继承者,所以自己不该做任何恶业,也不该让别人去做。巴利
Tattha na parassupanidhāya, kammaṃ maccassa pāpakanti parassa maccassa sattassa upanidhāya uddissa kāraṇaṃ katvā pāpakaṃ vadhabandhādikammaṃ na seveyya, parena na kārāpeyyāti attho. Attanā taṃ na seveyyāti attanāpi taṃ pāpakaṃ na kareyya. Kasmā? Kammabandhū hi mātiyā ime mātiyā maccā kammadāyādā, tasmā attanā ca kiñci pāpakammaṃ na kareyya, parenapi na kārāpeyyāti attho.
不是因为别人说了什么就成了贼。自己没做偷盗的事,光凭别人的话、别人嘴上说说,并不会让人真的成为贼。同样,不是因为别人说了什么就成了牟尼。光凭别人的话,并不会让人成为牟尼,也就是身、语、意行为都极其清净的人。这里说的“pare”(他人),是省略了格位词尾的说法。不过有些人说:“本来该说 paresaṃ,说成 pare,是省略了 saṃ 这个音。”而他自己如实知道:对于那个众生,他自己的心如实知道——“我是清净的,还是不清净的。”诸天也这样知道:清净天和化生天也这样知道、这样了知。所以,在判断清净还是不清净这件事上,只有自己和这类天才是可信的标准,而不是任何被贪欲和嗔恨所控制的人——这就是这段话的意思。巴利
Na pare vacanā coroti attanā coriyaṃ akatvā paravacanā parassa vacanamattena coro nāma na hoti, tathā na pare vacanā muni parassa vacanamattena muni suvisuddhakāyavacīmanosamācāro na hoti. Ettha hi pareti vibhattialopaṃ katvā niddeso. Keci pana ‘‘paresanti vattabbe pareti saṃ-kāralopaṃ katvā niddiṭṭha’’nti vadanti. Attā ca naṃ yathā vedīti naṃ sattaṃ tassa attā cittaṃ yathā ‘‘ahaṃ parisuddho, aparisuddho vā’’ti yāthāvato avedi jānāti. Devāpi naṃ tathā vidūti visuddhidevā, upapattidevā ca tathā vidū vidanti jānanti, tasmā sayaṃ tādisā devā ca pamāṇaṃ suddhāsuddhānaṃ suddhāsuddhabhāvajānane, na ye keci icchādosaparetā sattāti adhippāyo.
所谓“他人”,就是除了智者以外的其他人。他们不明白什么是善业、不善业,什么是有罪、无罪,也不明白业果、身体的不净以及诸行的无常,所以在这里被称为“他人”。我们这些人就在这个活着的世间里忙碌、停不下来,却不知道“我们一直在不断地走向死亡”。而那些在那里了知的人,就是那些有智慧的人,他们知道“我们正在走向死亡”。因此纷争就平息了。因为这样了知的人,会为了平息纷争和互相伤害而修行,自己不与人争执,也不让别人互相伤害——这就是这段话的意思。可是你呢,为了活命,把不是贼的人当成贼,用惩罚把有主的东西变成无主的东西,让别人因为失去财产而受苦,这都是因为缺少智慧。如果不那样做,有智慧的人即使财产耗尽了,也能靠随缘知足,以没有过失的方式维持生活。那才是他真正的活命。所以世尊说:“以智慧为生命的人,他的生命最殊胜。”而愚痴的人因为得不到智慧,失去了现世的利益和来世的利益,即使有财富也不算真正活着;因为他招来指责等等,不能算是活着;又因为不懂得方法,不能保住已经得到的财富,连命都保不住。巴利
Pareti paṇḍite ṭhapetvā tato aññe, kusalākusalasāvajjānavajjaṃ kammaṃ kammaphalaṃ kāyassa asubhataṃ saṅkhārānaṃ aniccataṃ ajānantā idha pare nāma. Te mayamettha imasmiṃ jīvaloke yamāma uparamāma, ‘‘satataṃ samitaṃ maccu santikaṃ gacchāmā’’ti na jānanti. Ye ca tattha vijānantīti ye ca tattha paṇḍitā ‘‘mayaṃ maccu samīpaṃ gacchāmā’’ti vijānanti. Tato sammanti medhagāti evañhi te jānantā medhagānaṃ paravihiṃsanānaṃ vūpasamāya paṭipajjanti, attanā pare ca aññe na medhanti na bādhentīti attho. Tvaṃ pana jīvitanimittaṃ acore core karontopi daṇḍanena sāmike assāmike karontopi dhanajāniyā bādhasi paññāvekallato. Tathā akarontopi jīvate vāpi sappañño, api vittaparikkhayo parikkhīṇadhanopi sappaññajātiko itarītarasantosena santuṭṭho anavajjāya jīvikāya jīvatiyeva. Tassa hi jīvitaṃ nāma. Tenāha bhagavā – ‘‘paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti (saṃ. ni. 1.73, 246; su. ni. 184). Dummedhapuggalo pana paññāya ca alābhena diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca atthaṃ virādhento vittavāpi na jīvati garahādipavattiyā jīvanto nāma na hoti, anupāyaññutāya yathādhigataṃ dhanaṃ nāsento jīvitampi sandhāretuṃ na sakkotiyeva.
据说,这四首偈颂是长老借着梦境对国王说的。国王在梦里见到之后,向长老行礼时醒了过来,等到天亮,就前去拜见长老,顶礼之后,把自己所见的梦境原原本本地告诉了长老。长老听完,就把那些偈颂重新诵出,又以“一切都能听到”等两首偈颂来教导国王。其中,“一切都能用耳朵听到”意思是:凡是进入耳根范围的、应当听的声音,不管是好话还是坏话,只要耳朵不聋,就都能听到。同样,“一切色都能用眼睛看到”意思是:只要眼睛不瞎,就能看到一切色相,不管是美的还是丑的,这是诸根的本性。不过,那里说的“对所见所闻,智者不会一概抛弃”,只是一个举例而已。因为对于所见或所闻的一切,智者、有智慧的人并不应该一概抛弃、舍弃或一概执取。而是应当在其中审察功德与过失,该抛弃的才抛弃,该执取的才执取。所以,有眼睛的人应当像盲人一样:虽然有眼睛,但对于该抛弃的所见,应当像看不见的盲人一样;同样,对于该抛弃的所闻,虽然有耳朵,也应当像听不到的聋子一样。有智慧的人应当像哑巴一样:以审察的智慧而有智慧、善于言辞的人,对于不该说的话,也应当像哑巴一样不说。有力量的人应当像软弱的人一样:即使身强力壮,对于不该做的事,也应当像软弱无力的人一样——这里的“r”只是连音——就像完全没有能力一样。然后,“事情发生时,应当像死人一样躺着”:意思是,当自己该做的事发生、现前时,应当像死人一样躺着;即使像死人一样躺着,那件该做的事也还是必须完成,不能耽误。或者,“事情发生时”是指:当自己不该做的事发生、现前时,也应当像死人一样躺着;即使像死人一样躺着,那件事终究也不该去做,因为智者不应做不合适的事。国王被长老这样教导之后,就舍弃了不该做的事,只在该做的事上好好努力去做。巴利
Imā kira catassopi gāthā thero supinantena rañño kathesi. Rājā supinaṃ disvā theraṃ namassantoyeva pabujjhitvā pabhātāya rattiyā theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā attanā diṭṭhaniyāmena supinaṃ kathesi. Taṃ sutvā thero tā gāthā paccunubhāsitvā ‘‘sabbaṃ suṇātī’’tiādinā dvīhi gāthāhi rājānaṃ ovadi. Tattha sabbaṃ suṇāti sotenāti idha sotabbaṃ saddaṃ āpāthagataṃ sabbaṃ subhāsitaṃ dubbhāsitañca abadhiro sotena suṇāti. Tathā sabbaṃ rūpaṃ sundaraṃ asundarampi cakkhunā anandho passati, ayamindriyānaṃ sabhāvo. Tattha pana na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ ujjhitunti ca nidassanamattametaṃ. Yañhi taṃ diṭṭhaṃ sutaṃ vā, na taṃ sabbaṃ dhīro sappañño ujjhituṃ pariccajituṃ gahetuṃ vā arahati. Guṇāguṇaṃ pana tattha upaparikkhitvā ujjhitabbameva ujjhituṃ gahetabbañca gahetuṃ arahati, tasmā cakkhumāssa yathā andho cakkhumāpi samāno ujjhitabbe diṭṭhe andho yathā assa apassanto viya bhaveyya, tathā ujjhitabbe sute sotavāpi badhiro yathā assa asuṇanto viya bhaveyya. Paññavāssa yathā mūgoti vicāraṇapaññāya paññavā vacanakusalopi avattabbe mūgo viya bhaveyya. Balavā thāmasampannopi akattabbe dubbaloriva, rakāro padasandhikaro, asamattho viya bhaveyya. Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyikanti attanā kātabbakicce uppanne upaṭṭhite matasāyikaṃ sayetha, matasāyikaṃ sayitvāpi taṃ kiccaṃ tīretabbameva, na virādhetabbaṃ. Atha vā atha atthe samuppanneti attanā akaraṇīye atthe kicce uppanne upaṭṭhite matasāyikaṃ sayetha, matasāyikaṃ sayitvāpi taṃ na kātabbameva. Na hi paṇḍito ayuttaṃ kātumarahatīti evaṃ therena ovadito rājā akattabbaṃ pahāya kātabbeyeva yuttappayutto ahosīti.
2. 尸利密多长老偈颂的注释巴利
2. Sirimittattheragāthāvaṇṇanā
“无嗔”等偈颂,是具寿尸利密多长老所说的。它的由来是什么呢?这位长老在过去诸佛在世时就已经积下了功德,在一次次轮回转生中不断积累导致轮回转生的善业,到了现在这位佛出世的时候,他投生为王舍城一位大富长者家的儿子,取名尸利密多。据说他母亲是尸利瞿多的姐妹。这件事的详细经过在《法句注》里已经讲过了。他就是尸利瞿多的外甥尸利密多。成年后,他因为见到世尊调伏护财大象而生起信心,于是出家,修观禅不久就证得了阿罗汉果。有一天,他为了诵戒登上法座,手里拿着彩扇坐下,为比丘们说法。说法时,他一条条地分别开示种种殊胜的功德——巴利
Akkodhanotiādikā āyasmato sirimittattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe mahaddhanakuṭumbikassa putto hutvā nibbatti, sirimittoti laddhanāmo. Tassa kira mātā siriguttassa bhaginī. Tassa vatthu dhammapadavaṇṇanāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.garahadinnavatthu) āgatameva. So siriguttassa bhāgineyyo sirimitto vayappatto satthu dhanapāladamane laddhappasādo pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patto. Ekadivasaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ āsanaṃ abhiruhitvā cittabījaniṃ gahetvā nisinno bhikkhūnaṃ dhammaṃ kathesi. Kathento ca uḷāratare guṇe vibhajitvā dassento –
不愤怒、不怀恨,不虚伪、不挑拨离间;
这样的比丘确实就是这样,命终之后不会忧伤。巴利
‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Sa ve tādisako bhikkhu, evaṃ pecca na socati.
不愤怒、不怀恨,不虚伪、不挑拨离间;
比丘始终守护感官之门,这样到了来世就不会忧愁。巴利
‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Guttadvāro sadā bhikkhu, evaṃ pecca na socati.
不愤怒、不怀恨,不虚伪、不挑拨离间;
这位比丘持戒清净,这样到了来世就不会忧愁。巴利
‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇasīlo so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.
不愤怒、不怀恨,不嫉妒、不贪吝;
那位比丘有善友,命终之后就不会忧愁。巴利
‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇamitto so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.
不愤怒、不怀恨,不嫉妒、不虚伪、不挑拨离间;
那位比丘有善巧的智慧,这样到了来世就不会忧愁。巴利
‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo; Kalyāṇapañño so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.
一个人对如来的信心,不可动摇、牢牢扎根,
其戒行善妙,为圣者所喜爱、所称叹;巴利
‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.
如果有人对僧伽有净信,并且具备正直的见解;
人们称他为不贫穷的人,他的生命没有白过。巴利
‘‘Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ; Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
因此,信心与戒德、净信与法见,
有智慧的人应当专心投入,铭记诸佛的教法。这就是所说的偈颂。巴利
‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ; Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana’’nti. – imā gāthā abhāsi;
其中,“无嗔”是指有不发怒的习性。当引发嗔怒的征兆出现时,他能安住在忍耐与承受中,不令愤怒生起。“无怨恨”是指不怀恨,对于他人所做的过失,不会因为“他骂我、打我、赢了我、抢了我的东西”等想法而怀恨在心,有不把嗔怒积存起来的习性。由于没有那种以掩盖自己过失为特征的谄曲,所以是“无谄”。因为远离了挑拨离间的话,所以是“远离离间语”。确实,这样的比丘——具有这样的形态、这样的种类,具足上述种种功德的比丘。如此依照所说的修行而行,死后在来世不会忧愁,因为不再有忧愁的因由。他的眼门等和身门等被守护、关闭、防护,所以是“守护根门”。“善戒”是指美好的戒、极为清净的戒。“善友”即——巴利
Tattha akkodhanoti akujjhanasīlo. Upaṭṭhite hi kodhuppattinimitte adhivāsanakhantiyaṃ ṭhatvā kopassa anuppādako. Anupanāhīti na upanāhako, parehi kataṃ aparādhaṃ paṭicca ‘‘akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me’’tiādinā (dha. pa. 3; mahāva. 464; ma. ni. 3.237) kodhassa anupanayhanasīlo. Santadosapaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya abhāvato amāyo. Pisuṇavācāvirahitato rittapesuṇo, sa ve tādisako bhikkhūti so tathārūpo tathājātiko yathāvuttaguṇasamannāgato bhikkhu . Evaṃ yathāvuttapaṭipattiyā pecca paraloke na socati sokanimittassa abhāvato. Cakkhudvārādayo kāyadvārādayo ca guttā pihitā saṃvutā etassāti guttadvāro. Kalyāṇasīloti sundarasīlo suvisuddhasīlo. Kalyāṇamittoti –
被人喜爱、受人尊重,说话得体,也能接受别人的劝告;
善于深入谈论法义,也不会让人去做不该做的事。巴利
‘‘Piyo garubhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojaye’’ti. (a. ni. 7.37) –
像这样已经清楚说明其特征的善友,因此称为善友。“善慧”就是美好的慧。虽说并不存在不美好的慧,但这里是就导向出离的慧来说的。巴利
Evaṃ vibhāvitalakkhaṇo kalyāṇamitto etassāti kalyāṇamitto. Kalyāṇapaññoti sundarapañño. Yadipi paññā nāma asundarā natthi, niyyānikāya pana paññāya vasena evaṃ vuttaṃ
在这里,对于嗔等烦恼,先按镇伏和彻底断除两种方式,从无嗔等入手,在以人为所依的偈颂中说明了正行道;现在,为了把出世间信等已经成就的功德提出来,仍然以人为所依的偈颂来说明正行道,于是说了“yassa saddhā”等句子。它的意思是:某个人对如来、正自觉者生起了信,这种信是依“彼世尊是……”这类方式生起、由圣道所带来的,因此不动摇、不摇摆、稳稳安立。要把“atthī”(有)这个词引进来连接,也就是“有这种信”。所谓“圣者所喜爱的”,就是圣者们所喜爱、所珍视的,因为即使转生到别的生命状态也不会舍弃。所谓“所称赞的”,就是被佛陀等所称赞、所赞扬、所赞叹的——要这样连接:有这种戒。这戒又分为两种:在家戒和出家戒。其中,在家戒就是五学处戒,那是在家人能够守护的。出家戒则是以十学处戒为基础的一切四遍净戒。这一切戒,因为无破损等,又不被邪见等执取,所以应当知道是“善美的”。巴利
Evamettha kodhādīnaṃ vikkhambhanavasena samucchedavasena ca akkodhanādimukhena, puggalādhiṭṭhānāya gāthāya sammāpaṭipattiṃ dassetvā idāni nipphattitalokuttarasaddhādike uddharitvā puggalādhiṭṭhānāya eva gāthāya sammāpaṭipattiṃ dassento ‘‘yassa saddhā’’tiādimāha. Tassattho – yassa puggalassa tathāgate sammāsambuddhe ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinayappavattā maggenāgatasaddhā, tato eva acalā avikampā suṭṭhu patiṭṭhitā. ‘‘Atthī’’ti, padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Ariyakantanti ariyānaṃ kantaṃ piyāyitaṃ bhavantarepi avijahanato. Pasaṃsitanti buddhādīhi pasaṭṭhaṃ, vaṇṇitaṃ thomitaṃ atthīti yojanā. Taṃ panetaṃ sīlaṃ gahaṭṭhasīlaṃ pabbajitasīlanti duvidhaṃ. Tattha gahaṭṭhasīlaṃ nāma pañcasikkhāpadasīlaṃ, yaṃ gahaṭṭhena rakkhituṃ sakkā. Pabbajitasīlaṃ nāma dasasikkhāpadasīlaṃ upādāya sabbaṃ catupārisuddhisīlaṃ, tayidaṃ sabbampi akhaṇḍādibhāvena aparāmaṭṭhatāya ‘‘kalyāṇa’’nti veditabbaṃ.
对于“于僧有净信”这一句,应当这样连接:某个人对“世尊的声闻僧团是善行道者”等语所描述的圣僧团有净信、有信心,这个人的信是不动摇、善安立的。“并且成为正直之见”:因为远离了见的歪曲和烦恼的歪曲,所以是正直的;也就是不弯曲、不歪斜,这指的是“业自作”的见解和“具因缘的名色”的观见这两种见,这个人的这两种见是不动摇、善安立的——应当这样连接。“不贫穷者”:佛陀等圣者们说,因为这个人拥有信财、戒财、闻财、施财、慧财这五种极为清净的财富,所以称他为“不贫穷者”。“其命不空过”:这样一个人的生命,通过获得现法利益等功德,不会空过、不会徒劳,确实有果报——他们这样说。巴利
Saṅghe pasādo yassatthīti ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā ariyasaṅghe pasādo saddhā yassa puggalassa atthi acalo suppatiṭṭhitoti ānetvā yojetabbaṃ. Ujubhūtañca dassananti diṭṭhivaṅkābhāvato kilesavaṅkābhāvato ca ujubhūtaṃ. Akuṭilaṃ ajimhaṃ kammassakatādassanañceva sappaccayanāmarūpadassanañcāti duvidhampi dassanaṃ yassa atthi acalaṃ suppatiṭṭhitanti yojanā. Adaliddoti taṃ āhu saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhananti imesaṃ suvisuddhānaṃ dhanānaṃ atthitāya ‘‘adaliddo’’ti taṃ tādisaṃ puggalaṃ buddhādayo ariyā āhu. Amoghaṃ tassa jīvitaṃ tassa tathārūpassa jīvitaṃ diṭṭhadhammikādiatthādhigamena amoghaṃ avañjhaṃ saphalamevāti āhūti attho.
所谓“因此”,是因为具备前面所说的信等功德的人,被称为“不贫穷、生命不空过”,所以我也要成为那样的人。良家子应当忆念诸佛的教法——也就是“一切恶莫作”等(《法句经》183;《长部》2.90)所说的——并努力增长前面所说的各种信和戒,以及以见法为因、通过对法的正确决择而生起、能导向解脱的净信。巴利
Tasmāti , yasmā yathāvuttasaddhādiguṇasamannāgato puggalo ‘‘adaliddo amoghajīvito’’ti vuccati, tasmā ahampi tathārūpo bhaveyyanti. Saddhañca…pe… sāsananti ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’ntiādinā (dha. pa. 183; dī. ni. 2.90) vuttaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ anussaranto kulaputto vuttappabhedaṃ saddhañceva sīlañca dhammadassanahetukaṃ dhamme sunicchayā vimokkhabhūtaṃ pasādañca anuyuñjeyya vaḍḍheyyāti.
长老借着向比丘们说法的方式,开示自己身上确实具备的功德,同时还宣告自己证得阿罗汉果。巴利
Evaṃ thero bhikkhūnaṃ dhammadesanāmukhena attani vijjamāne guṇe pakāsento aññaṃ byākāsi.
3. 大路长老偈的注释巴利
3. Mahāpanthakattheragāthāvaṇṇanā
“当我最初见到他时”等偈颂,是具寿摩诃槃陀伽长老的偈颂。这件事的起因是什么呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在天鹅城,是一位家财丰厚的居士。有一天,他在导师面前听法,看见导师把一位比丘安排在“想回转善巧者中第一”的位置上,自己也希求得到同样的地位。于是他举办了七天大布施,供养以佛陀为首的比丘僧团,然后发愿说:“尊者,那位比丘被您们置于第一——‘在我的教法中,此人是想回转善巧者中第一。’我也愿凭这份功德善业的力量,在未来某位佛陀的教法中,像那位比丘一样成为第一。”他的弟弟也同样对世尊修集了功德,就“意所成身的化现”和“心解脱善巧”这两项,按照前面所说的方式发了愿。世尊看见他们两人的愿望都会无障碍地实现,便授记说:“在未来十万劫之后,于名为乔达摩的正自觉者的教法中,你们的愿望将会实现。”巴利
Yadāpaṭhamamaddakkhintiādikā āyasmato mahāpanthakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare vibhavasampanno kuṭumbiyo hutvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ saññāvivaṭṭakusalānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā, ‘‘bhante, yaṃ bhikkhuṃ tumhe ito sattadivasamatthake – ‘saññāvivaṭṭakusalānaṃ ayaṃ mama sāsane aggo’ti etadagge ṭhapayittha, ahampi imassa adhikārakammassa balena so bhikkhu viya anāgate ekassa buddhassa sāsane aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Kaniṭṭhabhātā panassa tatheva bhagavati adhikārakammaṃ katvā manomayassa kāyassābhinimmānaṃ cetovivaṭṭakosallanti dvinnaṃ aṅgānaṃ vasena vuttanayeneva paṇidhānaṃ akāsi. Bhagavā dvinnampi patthanaṃ anantarāyena samijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate kappasatasahassamatthake gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane tumhākaṃ patthanā samijjhissatī’’ti byākāsi.
他们两人都在那里一辈子做善事,死后转生到了天界。其中,摩诃槃陀伽在中间阶段所修的善法没有被提到。而周利槃陀伽则在迦叶世尊的教法下出家,用两万年修习白遍业处,之后转生到了天宫。不过《譬喻经》里记载:“周利槃陀伽在莲华上世尊的时代,曾是一个住在雪山的苦行者,在那里见到世尊后,用花伞作了供养。”他们就这样在天界和人界之间流转,整整十万劫过去了。后来,我们的导师证得正自觉,转动了无上法轮,依止王舍城,住在竹林大精舍。巴利
Te ubhopi janā tattha yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattiṃsu. Tattha mahāpanthakassa antarākataṃ kalyāṇadhammaṃ na kathīyati. Cūḷapanthako pana kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā vīsati vassasahassāni odātakasiṇakammaṃ katvā devapure nibbatti. Apadāne pana ‘‘cūḷapanthako padumuttarassa bhagavato kāle tāpaso hutvā himavante vasanto tattha bhagavantaṃ disvā pupphacchattena pūjaṃ akāsī’’ti āgataṃ. Tesaṃ devamanussesu saṃsarantānaṃyeva kappasatasahassaṃ atikkantaṃ. Atha amhākaṃ satthā abhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ upanissāya veḷuvane mahāvihāre viharati.
那时,在王舍城,有一位财主的女儿,她和自己的男仆私通。因为害怕亲戚们知道,她就带上首饰,和那个男仆一起私奔,住在别的地方。后来她因此怀了孕,到了临产的时候,她想:“我要回娘家去生孩子。”于是就在回去的路上,半路上就生下了一个儿子。之后她被丈夫带了回去,又住在原来住的地方。因为这个孩子是在路上出生的,就给他取名叫“路生”。等到这孩子能到处跑着玩的时候,她又因为同样的原因怀了第二胎。临产时,和之前一样,在半路上生下了第二个儿子,然后又被丈夫带了回去。他们给大儿子取名叫“大路生”,给小儿子取名叫“小路生”,还是住在原来住的地方。孩子们渐渐长大,他们缠着母亲说:“妈妈,带我们去看看外公家吧。”母亲就把孩子们送到了外祖父外祖母那里。从那时起,孩子们就在财主家里长大。两个孩子中,小路生还很小。大路生则跟着外祖父来到世尊面前,一见到导师,当下就生起了信心;听了法之后,因为他具足善根,就想出家,于是向外祖父请求。外祖父把这件事告诉了世尊,世尊就让他出家了。他出家后,学了很多佛陀的教法,满了戒龄后受了具足戒,如理作意地修行,特别证得了四种无色界禅那,从禅那出来后,又努力修观,最终证得了阿罗汉果。就这样,他成了“想转变善法者”中最第一的。他安住在禅那之乐和果报之乐中,有一天,他回顾自己的修行,因为证得了这样的成就而生起欢喜,便发出狮子吼说:巴利
Tena ca samayena rājagahe dhanaseṭṭhissa dhītā attano dāsena saddhiṃ santhavaṃ katvā ñātakehi bhītā hatthasāraṃ gahetvā tena saddhiṃ palāyitvā aññattha vasantī taṃ paṭicca gabbhaṃ labhitvā paripakkagabbhā ‘‘ñātigharaṃ gantvā vijāyissāmī’’ti gacchantī antarāmaggeyeva puttaṃ vijāyitvā sāminā nivattitā pubbe vasitaṭṭhāne vasantī puttassa panthe jātattā panthakoti, nāmaṃ akāsi. Tasmiṃ ādhāvitvā vidhāvitvā vicaraṇakāle tameva paṭicca dutiyaṃ gabbhaṃ paṭilabhitvā paripakkagabbhā pubbe vuttanayeneva antarāmagge puttaṃ vijāyitvā sāminā nivattitā jeṭṭhaputtassa mahāpanthakoti kaniṭṭhassa cūḷapanthakoti nāmaṃ katvā yathāvasitaṭṭhāneyeva vasantī anukkamena dārakesu vaḍḍhantesu tehi, ‘‘amma, ayyakakulaṃ no dassehī’’ti nibundhiyamānā dārake mātāpitūnaṃ santikaṃ pesesi. Tato paṭṭhāya dārakā dhanaseṭṭhino gehe vaḍḍhanti. Tesu cūḷapanthako atidaharo. Mahāpanthako pana ayyakena saddhiṃ bhagavato santikaṃ gato satthāraṃ disvā saha dassanena paṭiladdhasaddho dhammaṃ sutvā upanissayasampannatāya pabbajitukāmo hutvā pitāmahaṃ āpucchi. So satthu tamatthaṃ ārocetvā taṃ pabbājesi. So pabbajitvā bahuṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paripuṇṇavasso upasampajjitvā yonisomanasikāre kammaṃ karonto visesato catunnaṃ arūpajjhānānaṃ lābhī hutvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Iti so saññāvivaṭṭakusalānaṃ aggo jāto. So jhānasukhena phalasukhena vītināmento ekadivasaṃ attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā adhigatasampattiṃ paṭicca sañjātasomanasso sīhanādaṃ nadanto –
当我第一次亲眼见到那位无所畏惧的导师时,
见到那位最上人之后,我心里就生起了悚惧。巴利
‘‘Yadā paṭhamamaddakkhiṃ, satthāramakutobhayaṃ; Tato me ahu saṃvego, passitvā purisuttamaṃ.
如果有人用双手和双脚,礼拜来临的吉祥;
他亲近了这样一位导师之后,却会错过他。巴利
‘‘Siriṃ hatthehi pādehi, yo paṇāmeyya āgataṃ; Etādisaṃ so satthāraṃ, ārādhetvā virādhaye.
那时,我舍弃了儿女、妻子,还有钱财和谷物。
剃掉头发和胡须,我出家过起了没有家的生活。巴利
‘‘Tadāhaṃ puttadārañca, dhanadhaññañca chaḍḍayiṃ; Kesamassūni chedetvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
具足学处与正命,在诸根门善加守护;
我礼敬正等觉者,安住在不被击败的境界中。巴利
‘‘Sikkhāsājīvasampanno, indriyesu susaṃvuto; Namassamāno sambuddhaṃ, vihāsiṃ aparājito.
从那时起我就有了誓愿,是我内心深深渴望的。
只要渴爱之箭还没拔掉,我连片刻都不会坐下休息。巴利
‘‘Tato me paṇidhī āsi, cetaso abhipatthito; Na nisīde muhuttampi, taṇhāsalle anūhate.
当我这样安住时,请看我的精进与勇猛。
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Tassa mevaṃ viharato, passa vīriyaparakkamaṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
我了知宿住,天眼已得清净;
我是阿罗汉,应当受人供养,已经彻底解脱,不再有任何执着的依托。巴利
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Arahā dakkhiṇeyyomhi, vippamutto nirūpadhi.
从那之后,黑夜结束、太阳升起时,
我让一切贪爱都干涸了,然后以盘腿坐姿坐下——他说了这些偈颂。巴利
‘‘Tato ratyāvivasāne, sūriyuggamanaṃ pati; Sabbaṃ taṇhaṃ visosetvā, pallaṅkena upāvisi’’nti. – imā gāthā abhāsi;
在这里,“那时”指的是“在那个时刻”。“最初”是指“从最开始”。“我见”就是“我见到了”,见到导师,也就是世尊。“无所畏惧”就是“没有恐惧”。这里的意思是:因为在菩提树下,一切产生恐惧的根源都已断除,所以无论从哪方面来说都没有恐惧,因此是“无所畏惧、没有恐惧”。他具足四无所畏,于四无所畏中得自信,能随顺所化众生的根机,以现法利益、后世利益和究竟义适宜地给予教诫,所以是“导师、正自觉者”。那时我与祖父一同前往,在哪个时刻最先见到那位人中最上者、在包括天人的世间中的最上补特伽罗,见到之后,由于那次见到的因缘,从那次见到之后,我生起了悚惧和惭愧智:“这么久都未能见到导师并听闻法。”生起了悚惧的我,则这样思惟,这是以“手捧吉祥”等偈颂来说明。其义是:若有求财富的男子,心想“我作为侍者住在你身边”,用手和脚捶打、推倒、驱赶来到床上的有身体的吉祥,那样的不幸男子,若已取悦这样的导师、正自觉者,却在这第九时刻得到后又错失,由于不实行他的教诫而背离他,而我却不这样做,这是意趣。因此说“那时我……乃至……出家”。其中“chaḍḍayiṃ”是“我舍弃了、我抛弃了”。也有“chaḍḍiya”的读法。难道这位长老不是未娶妻室就出家了吗?那他为什么说“舍弃了妻子儿女”呢?譬如有人砍伐尚未结果实的树,就是失去了那些本可从树上得到的果实。应当如此理解此事。巴利
Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Paṭhamanti ādito. Addakkhinti passiṃ, satthāranti, bhagavantaṃ. Akutobhayanti nibbhayaṃ. Ayañhettha attho – sabbesaṃ bhayahetūnaṃ bodhimūleyeva pahīnattā kutocipi bhayābhāvato akutobhayaṃ nibbhayaṃ, catuvesārajjavisāradaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi veneyyānaṃ yathārahamanusāsanato satthāraṃ sammāsambuddhaṃ mayhaṃ pitāmahena saddhiṃ gantvā yāya velāya sabbapaṭhamaṃ passiṃ, taṃ purisuttamaṃ sadevake loke aggapuggalaṃ passitvā tato dassanahetu tato dassanato pacchā ‘‘ettakaṃ kālaṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ dhammañca sotuṃ nālattha’’nti mayhaṃ saṃvego ahu sahottappaṃ ñāṇaṃ uppajji. Uppannasaṃvego panāhaṃ evaṃ cintesinti dasseti siriṃ hatthehīti gāthāya. Tassattho – yo vibhavatthiko puriso ‘‘upaṭṭhāyiko hutvā tava santike vasissāmī’’ti saviggahaṃ siriṃ sayane upagataṃ hatthehi ca pādehi ca koṭṭento paṇāmeyya nīhareyya, so tathārūpo alakkhikapuriso etādisaṃ satthāraṃ sammāsambuddhaṃ ārādhetvā imasmiṃ navame khaṇe paṭilabhitvā virādhaye tassa ovādākaraṇena taṃ virajjheyya, ahaṃ panevaṃ na karomīti adhippāyo. Tenāha ‘‘tadāhaṃ…pe… anagāriya’’nti. Tattha chaḍḍayinti, pajahiṃ. ‘‘Chaḍḍiya’’ntipi pāṭho. Nanu ayaṃ thero dārapariggahaṃ akatvāva pabbajito, so kasmā ‘‘puttadārañca chaḍḍayi’’nti avocāti? Yathā nāma puriso anibbattaphalameva rukkhaṃ chindanto acchinne tato laddhaphalehi parihīno nāma hoti. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
成就了学与净命:这里的“学”指增上戒学;“净命”指比丘们共同依止的生活方式——他们过着同样的生活,行为举止彼此相合。他具备了世尊所制定、被称为学处的那种净命,也安住在修学的状态中:既圆满修学,又不违越净命,这样就成就了学和净命这两者。这句话说明他立足于极其清净的巴帝摩卡戒。“于诸根善防护”是指对以意为第六的六根都好好防护。意思是:以正念为门扇,把眼等根门关好,从而阻止对色等外境生起的贪欲等不善法现行。这样,通过显示巴帝摩卡防护和根律仪戒的成就,其余的戒在义理上也就一并显示出来了。长老显示了自己四遍清净戒的成就之后,用“礼敬正自觉者”这句话说明他致力于修习佛随念。“我不被战胜而安住”的意思是:我安住在不被烦恼魔等击败的状态中,直到证得阿拉汉果,始终不被它们压倒,反而是压倒它们而安住。巴利
Sikkhāsājīvasamāpannoti yā adhisīlasikkhā, tāya ca, yattha bhikkhū saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, tena bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātena sājīvena ca samannāgato sikkhanabhāvena samaṅgībhūto, sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ sampādentoti attho. Tena suvisuddhe pātimokkhe sīle patiṭṭhitabhāvaṃ dasseti. Indriyesu susaṃvutoti manacchaṭṭhesu indriyesu suṭṭhu saṃvuto. Rūpādivisayesu uppajjanakānaṃ abhijjhādīnaṃ pavattinivāraṇavasena satikavāṭena supihitacakkhādidvāroti attho. Evaṃ pātimokkhasaṃvaraindriyasaṃvarasīlasampattidassanena itarasīlampi atthato dassitameva hotīti thero attano catupārisuddhisīlasampadaṃ dassetvā ‘‘namassamāno sambuddha’’nti iminā buddhānussatibhāvanānuyogamāha. Vihāsiṃ aparājitoti kilesamārādīhi aparājito eva hutvā vihariṃ, yāva arahattappatti, tāva tehi anabhibhūto, aññadatthu te abhibhavanto eva vihāsinti attho.
因此,因为他戒行极其清净,对导师有很深的净信,又坚定地安住在调伏烦恼的修行中,所以说“因此”。“Paṇidhi”就是誓愿,或者说是心的决意。“Āsi”就是“有过”。“Cetaso abhipatthito”就是被我内心所希求的。那么,那是怎样的誓愿呢?他说:“只要渴爱之箭还没拔掉,我连片刻都不坐下。”意思是:“只要还没用最胜道这把钳子把我心中的渴爱之箭拔出来,我连片刻都不坐下,不采取坐姿。”——这就是当时我内心的决意。巴利
Tatoti tasmā, yasmā suvisuddhasīlo satthari abhippasanno kilesābhibhavanapaṭipattiyañca ṭhito, tasmā. Paṇidhīti paṇidhānaṃ. Tato vā cittābhinīhāro. Āsīti ahosi. Cetaso abhipatthitoti, mama cittena icchito. Kīdiso pana soti āha ‘‘na nisīde muhuttampi, taṇhāsalle anūhate’’ti. ‘‘Aggamaggasaṇḍāsena mama hadayato taṇhāsalle anuddhaṭe muhuttampi na nisīde, nisajjaṃ na kappeyya’’nti evaṃ me cittābhinīhāro ahosīti attho.
他这样把心定下来之后,就精勤修行,整夜只在站立和经行中度过。随后他从无色定出定,以禅支为入手处修观,最终证得了阿罗汉果。因此才说“tassa me”等那些话。“Nirūpadhī”(无依著)是说:因为没有烦恼依著等种种依著,所以叫无依著。“Ratyāvivasāne”(夜尽时)是指夜晚过去、天已亮的时候。“Sūriyuggamanaṃ pati”(直到日出)是以太阳升起为限。“Sabbaṃ taṇhaṃ”(一切渴爱)是指以最上之道断尽、干涸了欲爱等各类一切渴爱之流,因为他已经从“渴爱之箭未拔除则不坐下”的誓愿中解脱出来。“Pallaṅkena upāvisi”(以跏趺坐坐下)就是盘腿坐下。其余部分意思很明白。巴利
Evaṃ pana cittaṃ adhiṭṭhāya bhāvanaṃ bhāvayitvā ṭhānacaṅkameheva rattiṃ vītināmento arūpasamāpattito vuṭṭhāya jhānaṅgamukhena vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ ‘‘tassa me’’tiādi. Nirūpadhīti kilesupadhiādīnaṃ abhāvena nirupadhi. Ratyāvivasāneti rattibhāgassa vigamane vibhātāya rattiyā. Sūriyuggamanaṃ patīti sūriyuggamanaṃ lakkhaṇaṃ katvā. Sabbaṃ taṇhanti kāmataṇhādibhedaṃ sabbaṃ taṇhāsotaṃ aggamaggena visosetvā sukkhāpetvā ‘‘taṇhāsalle anūhate na nisīde’’ti, paṭiññāya mocitattā. Pallaṅkena upāvisinti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdinti. Sesaṃ uttānatthameva.