第十八 四十品
18. Cattālīsanipāto
大迦叶长老偈颂注
1. Mahākassapattheragāthāvaṇṇanā
在四十偈中,“不为群众所尊崇”等偈颂,是尊者大迦叶长老的偈颂。它的缘起是什么呢?据说,这位大迦叶在莲华上佛的时代,是天鹅城里一位名叫韦代诃的居士,拥有八亿财富。他成为佛的近事男、法的近事男、僧的近事男,就这样安住。一天布萨日,他清晨享用过美食,受持布萨戒,拿着香、花等物前往精舍,供养导师,顶礼之后,坐在一边。
Cattālīsanipāte na gaṇena purakkhatotiādikā āyasmato mahākassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare vedeho nāma asītikoṭivibhavo kuṭumbiko ahosi. So buddhamāmako, dhammamāmako, saṅghamāmako upāsako hutvā viharanto ekasmiṃ uposathadivase pātova subhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya gandhapupphādīni gahetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ pūjetvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi.
就在那时,导师把第三弟子大牛长老确立为第一,说道:“比丘们,在我的比丘弟子中,头陀行者第一的,就是大牛。”近事男听了以后生起净信。说法结束时,大众起身离去,近事男礼敬导师,邀请说:“请导师明天接受我的供养。”导师说:“近事男,比丘僧团很大啊。”近事男问:“尊者,有多少?”导师说:“六百八十万比丘。”近事男说:“尊者,请连一位沙弥也不要留在寺院里,全都接受我的供养。”导师答应了。近事男知道导师已经答应,就回家准备盛大的布施,第二天派人去禀报导师时间。导师拿着钵和衣,被比丘僧团围绕,来到近事男家中,坐在准备好的座位上,在洒净水仪式结束后,接受粥等食物,并分派了饭食。近事男也在导师面前坐下。
Tasmiñca khaṇe satthā mahānisabhattheraṃ nāma tatiyasāvakaṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ, yadidaṃ nisabho’’ti etadagge ṭhapesi. Upāsako taṃ sutvā pasanno dhammakathāvasāne mahājane uṭṭhāya gate satthāraṃ vanditvā ‘‘sve mayhaṃ bhikkhaṃ adhivāsethā’’ti nimantesi. ‘‘Mahā kho, upāsaka , bhikkhusaṅgho’’ti. ‘‘Kittako, bhante’’ti? ‘‘Aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassa’’nti. ‘‘Bhante, ekaṃ sāmaṇerampi vihāre asesetvā mayhaṃ bhikkhaṃ adhivāsethā’’ti. Satthā adhivāsesi. Upāsako satthu adhivāsanaṃ viditvā gehaṃ gantvā mahādānaṃ sajjetvā punadivase satthu kālaṃ ārocāpesi. Satthā pattacīvaramādāya bhikkhusaṅghaparivuto upāsakassa gharaṃ gantvā paññattāsane nisinno dakkhiṇodakāvasāne yāguādīni sampaṭicchanto bhattavissaggaṃ akāsi. Upāsakopi satthu santike nisīdi.
那时,大牛长老正在挨家挨户乞食,正好走上同一条街。那位近事男看见他,就起身走过去,向长老行礼后说:“尊者,请把钵给我。”长老把钵递给他。他说:“尊者,请进来吧,导师也在屋里坐着呢。”长老说:“这样不合适,近事男。”那位近事男接过长老的钵,装满食物后又还给他。随后他跟着长老走了一段,才转身回到导师身边坐下,这样说道:“尊者,大牛长老明明听我说‘导师也在屋里坐着’,却还是不肯进来,难道他有什么功德比您还殊胜吗?”诸佛从来不会吝惜称赞别人的功德,所以导师这样说:“近事男,我们是等着别人来供养,才坐在屋里;那位比丘却不是这样坐着等食物。我们住在村落附近的住处,他只住在森林里;我们住在有遮盖的地方,他只住在露天。”世尊就这样讲说长老的功德,像往大海里灌水一样,怎么也说不完。
Tasmiṃ antare mahānisabhatthero piṇḍāya caranto tameva vīthiṃ paṭipajji. Upāsako disvā uṭṭhāya gantvā theraṃ vanditvā ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti āha. Thero pattaṃ adāsi. ‘‘Bhante, idheva pavisatha, satthāpi gehe nisinno’’ti. ‘‘Na vaṭṭissati, upāsakā’’ti. So therassa pattaṃ gahetvā piṇḍapātassa pūretvā adāsi. Tato theraṃ anugantvā nivatto satthu santike nisīditvā evamāha – ‘‘mahānisabhatthero, bhante, ‘satthāpi gehe nisinno’ti vuttepi pavisituṃ na icchi, atthi nu kho etassa tumhākaṃ guṇehi atirekaguṇo’’ti. Buddhānañca vaṇṇamaccheraṃ nāma natthi, tasmā satthā evamāha – ‘‘upāsaka, mayaṃ bhikkhaṃ āgamayamānā gehe nisīdāma, so pana bhikkhu na evaṃ nisīditvā bhikkhaṃ udikkhati, mayaṃ gāmantasenāsane vasāma, so araññasmiṃyeva vasati, mayaṃ channe vasāma, so abbhokāseyeva vasatī’’ti bhagavā ‘‘ayañca ayañcetassa guṇo’’ti mahāsamuddaṃ pūrayamāno viya tassa guṇaṃ kathesi.
居士本来就像一盏正在燃烧的油灯又被添了油一样,生起了比之前更强、更深的净信,心里想:“我要别的成就干什么呢?我要发愿,在未来某尊佛的座下,成为头陀行者中第一的人。”于是他又一次邀请世尊,按照同样的方式,连续七天做了大布施。到第七天,他把三衣布施给以佛陀为首的比丘僧团,然后伏在世尊脚前,这样说道:“尊者,我这七天布施时,身业带着慈爱,语业带着慈爱,意业带着慈爱,我不以这些求别的天界成就,也不求帝释、魔、梵的成就。只愿我做的这个业,能在未来某尊佛的座下,为了证得大牛长老所证得地位的下一个地位,成为执持十三头陀支者中第一的人,愿这成为我的资格。”世尊观察:“他发愿求的是这样广大的地位,能不能成呢?”世尊看到它一定能成,就说:“你发愿求的这个地位很好。未来十万劫结束时,会有一位名叫乔达摩的佛出世,那时你会成为他的第三位弟子,名叫大迦叶长老。”居士听了以后,心想:“诸佛说的话不会有第二种。”于是他把那个成就看成好像第二天就能得到一样。他一生都行布施、受持戒律并守护戒律,做了种种善业,命终之后生到了天界。
Upāsako pakatiyāpi jalamānapadīpo telena āsitto viya suṭṭhutaraṃ pasanno hutvā cintesi – ‘‘kiṃ mayhaṃ aññāya sampattiyā, anāgate ekassa buddhassa santike dhutavādānaṃ aggabhāvatthāya patthanaṃ karissāmī’’ti. So punapi satthāraṃ nimantetvā teneva niyāmena satta divase mahādānaṃ datvā sattame divase buddhappamukhassa mahābhikkhusaṅghassa ticīvarāni datvā satthu pādamūle nipajjitvā evamāha – ‘‘yaṃ me, bhante, satta divase dānaṃ dentassa mettaṃ kāyakammaṃ, mettaṃ vacīkammaṃ, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ, imināhaṃ na aññaṃ devasampattiṃ vā sakkamārabrahmasampattiṃ vā patthemi, idaṃ pana me kammaṃ anāgate ekassa buddhassa santike mahānisabhattherena pattaṭṭhānantaraṃ pāpuṇanatthāya terasadhutaṅgadharānaṃ aggabhāvassa adhikāro hotū’’ti. Satthā ‘‘mahantaṃ ṭhānaṃ iminā patthitaṃ, samijjhissati nu kho, no’’ti olokento samijjhanabhāvaṃ disvā āha – ‘‘manāpaṃ te ṭhānaṃ patthitaṃ, anāgate satasahassakappāvasāne gotamo nāma buddho uppajjissati , tassa tvaṃ tatiyasāvako mahākassapatthero nāma bhavissasī’’ti byākāsi. Taṃ sutvā upāsako ‘‘buddhānaṃ dve kathā nāma natthī’’ti punadivase pattabbaṃ viya taṃ sampattiṃ amaññittha. So yāvatāyukaṃ dānaṃ datvā, sīlaṃ samādāya rakkhitvā, nānappakāraṃ kalyāṇakammaṃ katvā, kālaṃ katvā, sagge nibbatti.
从那以后,他在天界和人间一直享受着福报。到了距今九十一劫的时候,毗婆尸佛依止槃头摩帝城,住在安稳的鹿野苑。他从天界命终,投生到一个衰败的婆罗门家庭。那时候,毗婆尸世尊每七年才说法一次,每次都会引起很大的轰动。整个赡部洲的天神都互相传告:“导师要说法了。”这位婆罗门听到了这个消息。他只有一件下身的裹布,妻子也只有一件;至于上身的披衣,两个人共用一件。全城的人都知道他叫“一布婆罗门”。婆罗门们因为某些事情集会时,他就让妻子留在家里,自己披上那件衣出门。婆罗门妇女们集会时,他就自己留在家里,妻子披上那件衣出门。有一天,婆罗门对妻子说:“夫人,你想晚上去听法,还是白天去?”妻子说:“我们女人家晚上没法出门,我白天去听。”于是她把婆罗门留在家里,披上那件衣,和女居士们一起白天去了寺院,礼拜导师,坐在一边听法,听完后和女居士们一起回来。然后婆罗门把妻子留在家里,自己披上那件衣去了寺院。
Tato paṭṭhāya devamanussesu sampattiṃ anubhavanto ito ekanavute kappe vipassisammāsambuddhe bandhumatīnagaraṃ upanissāya kheme migadāye viharante devalokā cavitvā aññatarasmiṃ parijiṇṇabrāhmaṇakule nibbatti. Tasmiñca kāle vipassī bhagavā sattame sattame saṃvacchare dhammaṃ kathesi, mahantaṃ kolāhalaṃ hoti. Sakalajambudīpe devatā ‘‘satthā dhammaṃ kathessatī’’ti ārocesuṃ. Brāhmaṇo taṃ sāsanaṃ assosi . Tassa ca nivāsanasāṭako ekoyeva hoti, tathā brāhmaṇiyā. Pārupanaṃ pana dvinnampi ekameva. So sakalanagare ‘‘ekasāṭakabrāhmaṇo’’ti paññāyi. So brāhmaṇānaṃ kenacideva kiccena sannipāte sati brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā sayaṃ taṃ vatthaṃ pārupitvā gacchati. Brāhmaṇīnaṃ sannipāte sati sayaṃ gehe acchati, brāhmaṇī taṃ vatthaṃ pārupitvā gacchati. Tasmiṃ pana divase brāhmaṇo brāhmaṇiṃ āha – ‘‘bhoti, kiṃ rattiṃ dhammaṃ suṇissasi, divā’’ti? ‘‘Mayaṃ mātugāmajātikā nāma rattiṃ sotuṃ na sakkoma, divā sossāmā’’ti brāhmaṇaṃ gehe ṭhapetvā taṃ vatthaṃ pārupitvā upāsikāhi saddhiṃ divā gantvā satthāraṃ vanditvā ekamante nisinnā dhammaṃ sutvā upāsikāhiyeva saddhiṃ āgamāsi. Atha brāhmaṇo brāhmaṇiṃ gehe ṭhapetvā taṃ vatthaṃ pārupitvā vihāraṃ gato.
那时,导师坐在大众中央装饰好的法座上,手里拿着彩扇,像是在把天上的恒河倾倒下来,又像以须弥山作搅棒搅动大海一样,宣说佛法。婆罗门坐在大众边上听法,初夜时分,五种颜色的喜悦就遍满了他全身。他把身上披的布叠好,心想:“我要供养给十力者。”可就在这时,吝啬心生了起来,向他展示出一千种过患。他想:“我和妻子只有这一块布,再没有别的遮身之物;不披上它,根本没法出门走动。”于是他完全不想给了。初夜过去,到了中夜,同样的喜悦又生起。他又那样想,还是不想给。中夜过去,到了后夜,同样的喜悦再次生起。这时他想:“管它呢,以后再说吧。”就把布叠好,放在导师脚前。然后他左手叉腰,右手拍了三下,连喊三声:“我赢了!我赢了!”
Tasmiṃ samaye satthā parisamajjhe alaṅkatadhammāsane nisinno cittabījaniṃ ādāya ākāsagaṅgaṃ otārento viya, sineruṃ manthaṃ katvā sāgaraṃ nimmathento viya, dhammakathaṃ kathesi. Brāhmaṇassa parisapariyante nisinnassa dhammaṃ suṇantassa paṭhamayāmasmiṃyeva sakalasarīraṃ pūrayamānā pañcavaṇṇā pīti uppajji. So pārutavatthaṃ saṅgharitvā ‘‘dasabalassa dassāmī’’ti cintesi. Athassa ādīnavasahassaṃ dassayamānaṃ maccheraṃ uppajji. So ‘‘brāhmaṇiyā mayhañca ekameva vatthaṃ, aññaṃ kiñci pārupanaṃ natthi, apārupitvā ca nāma bahi vicarituṃ na sakkā’’ti sabbathāpi adātukāmo ahosi, athassa nikkhante paṭhamayāme majjhimayāmepi tatheva pīti uppajji. Tatheva cintetvā tatheva adātukāmo ahosi. Athassa majjhimayāme nikkhante pacchimayāmepi tatheva pīti uppajji. Tadā so ‘‘yaṃ vā hotu taṃ vā pacchāpi jānissāmī’’ti vatthaṃ saṅgharitvā satthu pādamūle ṭhapesi. Tato vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇena hatthena tikkhattuṃ apphoṭetvā ‘‘jitaṃ me, jitaṃ me’’ti tayo vāre nadi.
那时,槃头摩王正坐在法座后面的布幔里听法。国王听到“我胜了”的喊声,心里不高兴,就派了一个人去,吩咐说:“你去问问他在说什么。”那人过去问了,婆罗门回答说:“别人骑着象车什么的,拿着刀剑武器去打败敌军,那不算稀奇。而我呢,就像有人用棒子打碎从后面冲过来的犟牛的脑袋,把它赶跑一样,我把悭吝之心踩碎,把身上披的布供养给了十力者。我战胜了悭吝。”那人回来把这件事禀告了国王。国王说:“唉,我们不知道什么才配得上十力者,这位婆罗门却知道。”于是派人送去一对布。婆罗门看到后心想:“这个人先前在我默然坐着听法时,什么都没给我;等我说了导师的功德,他才送来。可是,因为称叹导师功德而得来的东西,对我有什么用呢?”于是又把那一对布供养给了十力者。国王问:“婆罗门做了什么?”听说“他把那对布又供养给如来了”,就又送去另外两对布,他又供养了。国王再送去四对,就这样一直送到三十二对布。这时婆罗门心想:“这样下去,岂不是越收越多。”便给自己留了一对,给妻子留了一对,其余三十对全都供养给如来。从那时起,他就成了佛陀的亲信。
Tasmiñca samaye bandhumarājā dhammāsanassa pacchato antosāṇiyaṃ nisinno dhammaṃ suṇāti. Rañño ca nāma ‘‘jitaṃ me’’ti saddo amanāpo hoti . So purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, etaṃ puccha kiṃ vadasī’’ti. So tena gantvā pucchito ‘‘avasesā hatthiyānādīni āruyha asicammādīni gahetvā parasenaṃ jinanti, na taṃ acchariyaṃ. Ahaṃ pana pacchato āgacchantassa kūṭagoṇassa muggarena sīsaṃ bhinditvā taṃ palāpento viya maccheracittaṃ madditvā pārutavatthaṃ dasabalassa adāsiṃ, taṃ me macchariyaṃ jita’’nti āha. So puriso āgantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesi. Rājā āha – ‘‘amhe, bhaṇe, dasabalassa anurūpaṃ na jānimha, brāhmaṇo jānī’’ti vatthayugaṃ pesesi. Taṃ disvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ mayhaṃ tuṇhīnisinnassa paṭhamaṃ kiñci adatvā satthu guṇe kathentassa adāsi. Satthu guṇe paṭicca uppannena pana mayhaṃ ko attho’’ti tampi vatthayugaṃ dasabalasseva adāsi. Rājāpi ‘‘kiṃ brāhmaṇena kata’’nti pucchitvā ‘‘tampi tena vatthayugaṃ tathāgatasseva dinna’’nti sutvā aññānipi dve vatthayugāni pesesi, so tānipi adāsi. Rājā aññānipi cattārīti evaṃ yāva dvattiṃsavatthayugāni pesesi. Atha brāhmaṇo ‘‘idaṃ vaḍḍhetvā vaḍḍhetvā gahaṇaṃ viya hotī’’ti attano atthāya ekaṃ, brāhmaṇiyā ekanti dve vatthayugāni gahetvā tiṃsayugāni tathāgatasseva adāsi. Tato paṭṭhāya ca so satthu vissāsiko jāto.
后来有一天,国王看见他在世尊身边听法,当时正是寒冷时节,就把自己身上披着的一条价值十万的红色毛毯送给他,说:从今以后,你披着这条毛毯听法吧。他心想:这条毛毯披在我这具臭皮囊上有什么用呢?于是把毛毯拿去挂在香室内如来卧床的上方,做成华盖,就走了。又有一天,国王清早来到精舍,进入香室,坐在世尊身边。那时,六色佛光映照在毛毯上,毛毯显得格外辉煌。国王抬头一看,认了出来,说:尊者,这条毛毯是我们的,是我们布施给一位一衣婆罗门的。世尊说:大王,你们供养了婆罗门,婆罗门供养了我。国王心想:婆罗门懂得怎样才合适,我们却不懂。于是心生净信,把所有对人有益的东西都分成八份八份,做了名为“一切八”的布施,并把他安置在国师的位置上。那位婆罗门又想:“八份八”不够,是六十四,便固定设立了六十四处签食,终生布施、持戒,死后投生到了天界。
Atha naṃ rājā ekadivasaṃ sītasamaye satthu santike dhammaṃ suṇantaṃ disvā satasahassagghanakaṃ attanā pārutarattakambalaṃ datvā āha – ‘‘ito paṭṭhāya imaṃ pārupitvā dhammaṃ suṇāhī’’ti. So ‘‘kiṃ me iminā kambalena imasmiṃ pūtikāye upanītenā’’ti cintetvā antogandhakuṭiyaṃ tathāgatassa mañcassa upari vitānaṃ katvā agamāsi. Athekadivasaṃ rājā pātova vihāraṃ gantvā antogandhakuṭiyaṃ satthu santike nisīdi. Tasmiñca samaye chabbaṇṇā buddharasmiyo kambale paṭihaññanti, kambalo ativiya virocati. Rājā ullokento sañjānitvā āha – ‘‘amhākaṃ, bhante, esa kambalo, amhehi ekasāṭakabrāhmaṇassa dinno’’ti. ‘‘Tumhehi, mahārāja, brāhmaṇo pūjito, brāhmaṇena mayaṃ pūjitā’’ti. Rājā ‘‘brāhmaṇo yuttaṃ aññāsi, na maya’’nti pasīditvā yaṃ manussānaṃ upakārabhūtaṃ, taṃ sabbaṃ aṭṭhaṭṭhakaṃ katvā sabbaṭṭhakaṃ nāma dānaṃ datvā purohitaṭṭhāne ṭhapesi. Sopi ‘‘aṭṭhaṭṭhakaṃ nāla catusaṭṭhi hotī’’ti catusaṭṭhi salākabhattāni upanibandhāpetvā yāvajīvaṃ dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā tato cuto sagge nibbatti.
后来,他从那一世死后,在这个贤劫中,也就是在拘那含佛和迦叶佛这两尊佛之间的时期,出生在波罗奈城的一户居士家里。他长大后过着在家生活。有一天,他到树林里去散步。那时,有一位独觉佛在河边做衣服,因为逆风不够,就把布叠起来放在那里。他看见后问道:“尊者,您为什么把布叠起来放在那儿?”回答说:“逆风不够。”他说:“尊者,请用这个吧。”于是把上衣布施给独觉佛,并发愿说:“愿我无论投生到哪里,都不要有任何损失。”
Puna tato cuto imasmiṃ kappe koṇāgamanassa ca bhagavato kassapadasabalassa cāti dvinnaṃ buddhānaṃ antare bārāṇasiyaṃ kuṭumbiyaghare nibbatto. So vuddhimanvāya gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ araññe jaṅghavihāraṃ carati. Tasmiñca samaye paccekabuddho nadītīre cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṅgharitvā ṭhapetuṃ āraddho. So disvā ‘‘kasmā, bhante, saṅgharitvā ṭhapethā’’ti āha. ‘‘Anuvāto nappahotī’’ti. ‘‘Iminā, bhante, karothā’’ti uttarasāṭakaṃ datvā ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kenaci parihāni mā hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi.
那时,在家里,他的妹妹正和妻子争吵。一位独觉佛进来托钵。他的妹妹把食物布施给独觉佛后,针对他的妻子发愿说:“愿以一百由旬的距离,远远避开这样的愚人。”妻子站在庭院里听到这话,就说:“她布施的饭,但愿他别吃!”于是夺过钵,把食物倒掉,装满污泥再递过去。妹妹看到后说:“愚人哪,你骂我也好、打我也好,可是对这样一位历经两大阿僧祇劫圆满波罗蜜的圣者,倒掉他的饭食、拿污泥给他,这实在不应该。”这时,妻子心里生起了悔悟。她说:“尊者,请等一下。”便把污泥倒掉,洗净钵,用香粉涂抹,盛满精美的食物和四种甜食,再浇上色泽如莲花蕊般、闪闪发亮的酥油,放到独觉佛手中,发愿说:“正如这钵食已变得光彩闪耀,愿我的身体也如此光彩闪耀!”独觉佛随喜后,腾空而去。
Gharepissa bhaginiyā saddhiṃ bhariyāya kalahaṃ karontiyā paccekabuddho piṇḍāya pāvisi. Athassa bhaginī paccekabuddhassa piṇḍapātaṃ datvā tassa bhariyaṃ sandhāya ‘‘evarūpaṃ bālaṃ yojanasatena parivajjeyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapesi. Sā gehaṅgaṇe ṭhitā sutvā ‘‘imāya dinnabhattaṃ mā esa bhuñjatū’’ti pattaṃ gahetvā piṇḍapātaṃ chaḍḍetvā kalalassa pūretvā adāsi. Itarā disvā ‘‘bāle, tvaṃ maṃ tāva akkosa vā pahara vā, evarūpassa pana dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramissa pattato bhattaṃ chaḍḍetvā kalalaṃ dātuṃ na yutta’’nti āha. Athassa bhariyāya paṭisaṅkhānaṃ uppajji. Sā ‘‘tiṭṭhatha, bhante’’ti kalalaṃ chaḍḍetvā pattaṃ dhovitvā gandhacuṇṇena . Ubbaṭṭetvā paṇītabhattassa catumadhurassa ca pūretvā upari āsittena padumagabbhavaṇṇena sappinā vijjotamānaṃ paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā ‘‘yathā ayaṃ piṇḍapāto obhāsajāto, evaṃ obhāsajātaṃ me sarīraṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Paccekabuddho anumoditvā ākāsaṃ pakkhandi.
这对夫妻终生行善,死后投生到天界。从那里死后,那位男居士在迦叶正自觉者住世的时候,投生为波罗奈城一位拥有八十俱胝财富的长者之子;那个女子也投生为同样一位长者的女儿。他长大成人后,家人便迎娶了那位长者的女儿。由于她过去所造恶业带来不可意果报的力量,她刚踏进夫家门槛,腹中就开始剧烈翻搅,整个身体像敞开的粪坑一样,散发出恶臭。长者之子问:“这是什么气味?”听说是“长者之女”后,就说:“把她赶出去,赶出去!”于是她就像被带来时那样,被直接送回了娘家。就因为这件事,她接连在七个地方都被退回。
Tepi jāyampatikā yāvatāyukaṃ kusalaṃ katvā sagge nibbattitvā puna tato cavitvā upāsako kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ asītikoṭivibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti, itarāpi tādisasseva seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Tassa vuddhippattassa tameva seṭṭhidhītaraṃ ānayiṃsu. Tassā pubbe aniṭṭhavipākassa pāpakammassa ānubhāvena patikulaṃ paviṭṭhamattāya ummārabbhantare sakalasarīraṃ ugghāṭitavaccakuṭi viya duggandhaṃ jātaṃ. Seṭṭhikumāro ‘‘kassāyaṃ gandho’’ti pucchitvā, ‘‘seṭṭhikaññāyā’’ti sutvā, ‘‘nīharatha, nīharathā’’ti ābhataniyāmeneva kulagharaṃ pesesi. Sā eteneva nīhārena sattasu ṭhānesu paṭinivattitā.
那时,迦叶佛般涅槃了。人们用坚固的、价值十万金的赤金砖,开始建造一座高一由旬的塔。塔正在建造时,那位富翁的女儿心想:“我已经在七个地方被退回来了,活着还有什么意思?”于是她让人把自己的首饰都打碎,做成一块金砖,长一肘、宽一拃、高四指。然后她拿着雌黄和雄黄团,带着八把青莲花,来到建塔的地方。就在那时,有一排砖环绕砌来,缺一块接合砖。富翁的女儿对工匠说:“请把这块砖放在这里。”“姑娘,你来得正好,你自己放吧。”她爬上去,用油调和雌黄和雄黄团,用那粘合剂把金砖固定好,再在上面用八把青莲花供养,礼敬之后发愿说:“愿我无论投生到哪里,身上都散发出旃檀香,口中都散发出青莲花香。”然后她礼敬佛塔,右绕之后离开了。
Tena ca samayena kassapadasabalo parinibbāyi. Tassa ghanakoṭṭimāhi satasahassagghanikāhi rattasuvaṇṇiṭṭhakāhi yojanubbedhaṃ cetiyaṃ ārabhiṃsu. Tasmiṃ cetiye karīyamāne sā seṭṭhidhītā cintesi – ‘‘ahaṃ sattasu ṭhānesu paṭinivattitā, kiṃ me jīvitenā’’ti attano ābharaṇabhaṇḍaṃ bhañjāpetvā suvaṇṇiṭṭhakaṃ kāresi ratanāyataṃ vidatthivitthinnaṃ caturaṅgulubbedhaṃ. Tato haritālamanosilāpiṇḍaṃ gahetvā aṭṭha uppalahatthake ādāya cetiyakaraṇaṭṭhānaṃ gatā. Tasmiñca khaṇe ekā iṭṭhakāpanti parikkhipitvā āgacchamānā ghaṭaniṭṭhakāya ūnā hoti, seṭṭhidhītā vaḍḍhakiṃ āha – ‘‘imaṃ iṭṭhakaṃ ettha ṭhapethā’’ti. ‘‘Amma, bhaddake kāle āgatāsi, sayameva ṭhapehī’’ti. Sā āruyha telena haritālamanosilāpiṇḍaṃ yojetvā tena bandhanena iṭṭhakaṃ patiṭṭhapetvā upari aṭṭhahi uppalahatthakehi pūjaṃ katvā vanditvā ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne me kāyato candanagandho vāyatu, mukhato uppalagandho’’ti patthanaṃ katvā cetiyaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā agamāsi.
就在这时,那位富翁之子忽然又想起了最初被带进他家的那个女人。当时城里正热闹地庆祝星宿节。他问侍从们:“之前被带到这里的那位富翁的女儿,现在在哪里?”“在娘家,主人。”“把她带来,我们要一起过节。”侍从们去了,向她行礼后站在一旁。她问:“各位,你们来有什么事?”他们就把事情告诉了她。她说:“各位,我的首饰都拿去供养佛塔了,我现在没有首饰。”他们回去告诉富翁之子。富翁之子说:“把她带来,她会得到首饰的。”他们就把她带来了。她一踏进家门,整间屋子就飘满了旃檀香和青莲香。富翁之子问她:“一开始你身上散发臭味,现在你身上飘着旃檀香,口中飘着青莲香。这是怎么回事?”她便从头讲了自己过去所做的业。富翁之子听后生起净信,说:“佛陀的教法真是能让人解脱啊!”他用毛毯把那座高一由旬的金塔围起来,又在各处用车轮大小的金莲花装饰,那些金莲花垂着十二肘长的垂饰。
Atha tasmiṃyeva khaṇe yassa seṭṭhiputtassa paṭhamaṃ gehaṃ nītā, tassa taṃ ārabbha sati udapādi. Nagarepi nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ hoti. So upaṭṭhāke āha – ‘‘tadā idha ānītā seṭṭhidhītā atthi, kahaṃ sā’’ti? ‘‘Kulagehe sāmī’’ti. ‘‘Ānetha naṃ, nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti. Te gantvā taṃ vanditvā ṭhitā ‘‘kiṃ, tātā, āgatatthā’’ti tāya puṭṭhā taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu. ‘‘Tātā, mayā ābharaṇabhaṇḍena cetiyaṃ pūjitaṃ, ābharaṇaṃ me natthī’’ti . Te gantvā seṭṭhiputtassa ārocesuṃ. Ānetha naṃ, piḷandhanaṃ labhissatīti. Te ānayiṃsu. Tassā saha gharapavesanena sakalagehaṃ candanagandho ceva nīluppalagandho ca vāyi. Seṭṭhiputto taṃ pucchi – ‘‘paṭhamaṃ tava sarīrato duggandho vāyi, idāni pana te sarīrato candanagandho, mukhato uppalagandho vāyati. Kiṃ eta’’nti? Sā ādito paṭṭhāya attanā katakammaṃ ārocesi. Seṭṭhiputto ‘‘niyyānikaṃ vata buddhasāsana’’nti pasīditvā yojanikaṃ suvaṇṇacetiyaṃ kambalakañcukena parikkhipitvā tattha tattha rathacakkappamāṇehi suvaṇṇapadumehi alaṅkari. Tesaṃ dvādasahatthā olambakā honti.
他在那里活满天寿,投生到天界。从天界命终后,他投生在离波罗奈城大约一由旬的某个大臣家里;那位富家女也从天界命终,投生到王宫,成了国王的大女儿。等他们长大成人后,青年所住的村子里敲锣打鼓地庆祝星宿节。他对母亲说:“妈,给我一块布,我要去参加星宿节。”母亲拿出一块洗过的布给他。他说:“妈,这块太粗了。”母亲又拿出另一块给他,他还是不要。于是母亲对他说:“孩子,我们生在这样的人家,没有福报得到比这更细软的布了。”“那我就去能得到的地方,妈。”“孩子,我今天真希望你能在波罗奈城里得到王位!”他礼敬母亲,说:“我走了,妈。”母亲说:“去吧,孩子。”据说,当时母亲心里想:“他能去哪儿呢?还不是在这里或那里的哪户人家坐下来。”然而,那青年凭着福业的力量,径直出了门。他来到波罗奈城,在御花园里的吉祥石板上,连头裹着布躺了下来。而那一天,正是波罗奈国王去世后的第七天。
So tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasito yojanamatte ṭhāne aññatarasmiṃ amaccakule nibbatti, seṭṭhikaññāpi devalokato cavitvā rājakule jeṭṭhadhītā hutvā nibbatti. Tesu vayappattesu kumārassa vasanagāme nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ. So mātaraṃ āha – ‘‘sāṭakaṃ me, amma, dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmī’’ti . Sā dhotavatthaṃ nīharitvā adāsi. ‘‘Amma, thūlaṃ ida’’nti āha. Sā aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Atha naṃ mātā āha – ‘‘tāta, yādise gehe mayaṃ jātā, natthi no ito sukhumatarassa paṭilābhāya puñña’’nti. ‘‘Tena hi labhanaṭṭhānaṃ gacchāmi ammā’’ti. ‘‘Putta, ahaṃ ajjeva tuyhaṃ bārāṇasinagare rajjapaṭilābhampi icchāmī’’ti. So mātaraṃ vanditvā āha – ‘‘gacchāmi, ammā’’ti. ‘‘Gaccha, tātā’’ti. Evaṃ kirassā cittaṃ ahosi – ‘‘kahaṃ gamissati? Idha vā ettha vā gehe nisīdissatī’’ti. So pana puññaniyāmena nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā uyyāne maṅgalasilāpaṭṭe sasīsaṃ pārupitvā nipajji. So ca bārāṇasirañño kālaṅkatassa sattamo divaso hoti.
大臣们料理完国王的遗体火化等后事,坐在王宫庭院里商议:“国王只有一个女儿,没有儿子。没有国王,国家就会衰亡。谁来当国王呢?”大家纷纷说:“你来当吧,你来当吧!”国师说:“多看来看去不合适,我们把弗沙车放出去吧。”于是他们给四匹莲色骏马套上车,把五种王室器具和白伞都放在车上,放出车子,又让人在后面奏起乐器。车子从东门出去,朝着御花园的方向走。有人说:“它因为熟悉那边,正往花园去,我们让它掉头吧。”国师说:“别让它掉头。”车子右绕那位青年一圈,然后停在他面前,像是准备好让他上车的样子。国师掀开他遮头的布角,仔细看他的脚底,说道:“且让这岛安稳!在两千岛屿围绕的四大洲中,此人有资格统御为王。”接着又说:“再奏乐,再奏乐!”就这样让人奏乐三遍。
Amaccā rañño sarīrakiccaṃ katvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu – ‘‘rañño ekā dhītāva atthi, putto natthi, arājakaṃ rajjaṃ nassati, ko rājā hotī’’ti? ‘‘Tvaṃ hohi, tvaṃ hohī’’ti āhaṃsu. Purohito āha – ‘‘bahuṃ oloketuṃ na vaṭṭati, phussarathaṃ vissajjemā’’ti. Te kumudavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā pañcavidhaṃ rājakakudhabhaṇḍaṃ setacchattañca rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato tūriyāni paggaṇhāpesuṃ. Ratho pācīnadvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi. ‘‘Paricayena uyyānābhimukho gacchati, nivattemā’’ti keci āhaṃsu. Purohito ‘‘mā nivattayitthā’’ti āha. Ratho kumāraṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohanasajjo hutvā aṭṭhāsi, purohito pārupanakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento, ‘‘tiṭṭhatu ayaṃ dīpo, dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu esa rajjaṃ kāretuṃ yutto’’ti vatvā ‘‘punapi tūriyāni paggaṇhatha, punapi paggaṇhathā’’ti tikkhattuṃ tūriyāni paggaṇhāpesi.
这时,王子睁开眼睛看了看,问道:“你们是因为什么业来的?”他们回答:“大王,王位归您了。”他又问:“国王在哪里?”他们回答:“已经生到天界了,主人。”他问:“过了多少天了?”他们回答:“今天是第七天。”他问:“没有儿子或女儿吗?”他们回答:“有女儿,大王,没有儿子。”他说:“那我来治理王位。”他们立刻搭好灌顶棚,用各种装饰品把公主打扮好,带到花园里,为王子举行了灌顶仪式。灌顶之后,他们献上一件价值十万的布料。他问:“这是什么,诸位?”他们回答:“这是穿在身上的衣服,大王。”他说:“诸位,这不是很粗糙吗?”他们回答:“在世人用的衣服里,没有比这更细软的了,大王。”他问:“你们的国王就穿这样的衣服吗?”他们回答:“是的,大王。”他说:“我看你们的国王福报不够大。拿金瓶来,我们会有衣服穿的。”他们拿来了金瓶。他起身,洗了手,漱了口,用手捧起水,向东方洒去。顿时,坚硬的大地被破开,八棵如意树拔地而起。他又取水,向南、向西、向北,这样向四个方向洒去。每个方向都各生出八棵,总共出现了三十二棵如意树。他穿上一件天衣,又披上一件天衣,然后说:“在南陀王统治的境内,让纺线的女人们不要再纺线了。”说完就让人击鼓宣告。随后他撑起白伞,装饰整齐,坐在最好的大象背上,进入都城,登上宫殿,享受巨大的富贵。
Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā, ‘‘kena kammena āgatatthā’’ti āha. ‘‘Deva, tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātī’’ti. ‘‘Rājā kaha’’nti? ‘‘Devattaṃ gato, sāmī’’ti. ‘‘Kati divasā atikkantā’’ti? ‘‘Ajja sattamo divaso’’ti. ‘‘Putto vā dhītā vā natthī’’ti? ‘‘Dhītā atthi deva, putto natthī’’ti. ‘‘Karissāmi rajja’’nti. Te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ kāretvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā, uyyānaṃ ānetvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu. Athassa katābhisekassa satasahassagghanakaṃ vatthaṃ upahariṃsu. So ‘‘kimidaṃ, tātā’’ti āha. ‘‘Nivāsanavatthaṃ devā’’ti. ‘‘Nanu, tātā, thūla’’nti? ‘‘Manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi, devā’’ti. ‘‘Tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesī’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Na maññe puññavā tumhākaṃ rājā, suvaṇṇabhiṅgāraṃ āharatha, labhissāma vattha’’nti. Suvaṇṇabhiṅgāraṃ āhariṃsu. So uṭṭhāya hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthena udakaṃ ādāya puratthimadisāyaṃ abbhukkiri. Tāvadeva ghanapathaviṃ bhinditvā aṭṭha kapparukkhā uṭṭhahiṃsu. Puna udakaṃ gahetvā dakkhiṇāyaṃ pacchimāyaṃ uttarāyanti evaṃ catūsu disāsu abbhukkiri. Sabbadisāsu aṭṭhaṭṭhakaṃ katvā dvattiṃsa kapparukkhā uṭṭhahiṃsu. So ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ‘‘nandarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantiṃsūti evaṃ bheriṃ carāpethā’’ti vatvā chattaṃ ussāpetvā alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ āruyha mahāsampattiṃ anubhavi.
日子一天天过去,有一天,王后看到国王这么大的排场,就露出怜悯的神情,感叹说:“哎呀,真是个苦行僧!”国王问:“怎么了,王后?”她说:“大王,您的富贵实在太大了。过去您信佛做了善事,现在怎么不为将来种善因、做功德呢?”国王说:“我们布施给谁呢?没有持戒的人了。”她说:“大王,赡部洲并不是没有阿拉汉。您只管准备好布施,我去把阿拉汉请来。”第二天,国王让人在东门准备好布施。王后清早受了布萨戒,登上高楼,面朝东方,以胸贴地趴着,说:“如果这个方向有阿拉汉,请明天就来接受我们的供养。”可是那个方向没有阿拉汉,那份供养就给了穷人和乞丐。第二天在南门准备好布施,她也照样做;再一天在西门的。到了在北门准备好布施那天,王后同样祈请时,住在雪山里的莲花母的五百个儿子——他们都是独觉佛,其中上首的大莲花独觉佛对兄弟们说:“贤友们,难陀王邀请你们,就接受他的供养吧。”他们答应了。第二天,他们在无热恼池洗了脸,从空中飞来,降落在北门。人们看见后,跑去禀报国王:“大王,来了五百位独觉佛。”国王和王后一起前去,顶礼后接过钵,把独觉佛们请上宫殿,在那里供养饮食。吃完饭,国王跪在僧团上座脚下,王后跪在僧团末座脚下,请求说:“尊者们不会为资具操心劳累,我们也不会失去福德。请答应我们,一辈子住在这里吧。”得到他们答应后,国王在御花园里建了五百间叶屋、五百条经行处,把住处样样都备齐了,请他们住在那里。
Evaṃ kāle gacchante ekadivasaṃ devī rañño mahāsampattiṃ disvā, ‘‘aho tapassī’’ti kāruññākāraṃ dasseti. ‘‘Kimidaṃ, devī’’ti ca puṭṭhā ‘‘atimahatī te, deva, sampatti. Atīte buddhānaṃ saddahitvā kalyāṇaṃ akattha, idāni anāgatassa paccayaṃ kusalaṃ na karothā’’ti āha. ‘‘Kassa dassāma, sīlavanto natthī’’ti? ‘‘Asuñño, deva, jambudīpo arahantehi, tumhe dānameva sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmī’’ti āha. Rājā punadivase pācīnadvāre dānaṃ sajjāpesi. Devī pātova uposathaṅgāni adhiṭṭhāya uparipāsāde puratthābhimukhā urena nipajjitvā ‘‘sace etissaṃ disāyaṃ arahanto atthi, sveva āgantvā amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti āha. Tassaṃ disāyaṃ arahanto nāhesuṃ, taṃ sakkāraṃ kapaṇayācakānaṃ adaṃsu. Punadivase dakkhiṇadvāre dānaṃ sajjetvā tatheva akāsi, punadivase pacchimadvāre. Uttaradvāre sajjitadivase pana deviyā tatheva nimantentiyā himavante vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ jeṭṭhako mahāpadumapaccekabuddho bhātike āmantesi, ‘‘mārisā, nandarājā, tumhe nimanteti, adhivāsetha tassā’’ti. Te adhivāsetvā punadivase anotattadahe mukhaṃ dhovitvā, ākāsena āgantvā uttaradvāre otariṃsu. Manussā disvā gantvā ‘‘pañcasatā, deva, paccekabuddhā āgatā’’ti rañjo ārocesuṃ. Rājā saddhiṃ deviyā gantvā, vanditvā, pattaṃ gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā, tatra nesaṃ dānaṃ datvā, bhattakiccāvasāne rājā saṅghattherassa, devī, saṅghanavakassa pādamūle nipajjitvā ‘‘ayyā paccayehi na kilamissanti, mayaṃ puññena na hāyissāma. Amhākaṃ yāvajīvaṃ idha nivāsāya paṭiññaṃ dethā’’ti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne pañcapaṇṇasālāsatāni pañcacaṅkamanasatānīti sabbākārena nivāsanaṭṭhānāni sampādetvā tattha vasāpesuṃ.
日子一天天过去,国王的边境发生了叛乱。他对王后嘱咐道:“我要去平定边境,你可别对独觉佛们疏忽大意。”说完就出发了。还没等他回来,独觉佛们的寿行就已经耗尽。大莲花独觉佛整夜沉浸在禅那的喜乐中,到天亮时,手扶着支撑板,就那样站着入了无余涅槃界般涅槃。其余独觉佛也以同样的方式全部般涅槃了。
第二天,王后让人把独觉佛们坐的地方涂上新鲜牛粪,撒上花,供上香,然后坐在那里等他们来。等不到他们来,她就派了一个人去查看:“去,孩子,看看圣者们是不是哪里不舒服。”那人去了大莲花独觉佛的叶屋,打开门没看见人,就走到经行处,看见他扶着支撑板站着,便上前顶礼,说:“圣尊,时间到了。”可般涅槃的身体怎么会回答呢?他心想:“大概是睡着了吧。”就走过去用手摸了摸他的脚,感觉脚又冰凉又僵硬,知道已经般涅槃了。接着他又去了第二位那里,再去了第三位,就这样得知所有独觉佛都已般涅槃,便回到王宫。王后问:“孩子,独觉佛们在哪里?”他回答:“王后,他们都般涅槃了。”王后痛哭流涕,出了宫,和城中百姓一起赶到那里,举行了隆重的礼敬仪式,为独觉佛们办了后事,收取舍利,建起了塔庙。
Evaṃ kāle gacchante rañño paccanto kupito. So ‘‘ahaṃ paccantaṃ vūpasametuṃ gacchāmi, tvaṃ paccekabuddhesu mā pamajjī’’ti deviṃ ovaditvā gato. Tasmiṃ anāgateyeva paccekabuddhānaṃ āyusaṅkhārā khīṇā. Mahāpadumapaccekabuddho tiyāmarattiṃ jhānakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane ālambanaphalakaṃ ālambitvā ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Etenupāyena sesāpīti sabbeva parinibbutā. Punadivase devī paccekabuddhānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā pupphāni vikiritvā, dhūpaṃ datvā tesaṃ āgamanaṃ olokayantī nisinnā āgamanaṃ apassantī purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, tāta, jānāhi, kiṃ ayyānaṃ kiñci aphāsuka’’nti? So gantvā mahāpadumassa paṇṇasālāya dvāraṃ vivaritvā tattha apassanto caṅkamanaṃ gantvā ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhitaṃ disvā vanditvā ‘‘kālo, bhante’’ti āha. ‘‘Parinibbutasarīraṃ kiṃ kathessati? So niddāyati maññe’’ti gantvā piṭṭhipāde hatthena parāmasitvā pādānaṃ sītalatāya ceva thaddhatāya ca parinibbutabhāvaṃ ñatvā, dutiyassa santikaṃ agamāsi. Evaṃ tatiyassāti sabbesaṃ parinibbutabhāvaṃ ñatvā rājakulaṃ gato. ‘‘Kahaṃ, tāta, paccekabuddhā’’ti puṭṭho ‘‘parinibbutā, devī’’ti āha. Devī kandantī rodantī nikkhamitvā nāgarehi saddhiṃ tattha gantvā sādhukīḷitaṃ kāretvā paccekabuddhānaṃ sarīrakiccaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpesi.
国王平定边境后回来,前来迎接的王后来了,国王问她:“夫人,你没有疏忽独觉佛们吧?尊者们身体还好吗?”王后回答:“他们已经般涅槃了,陛下。”国王心想:“连这样有智慧的人都会死,我们怎么能解脱呢?”他没有进城,直接进入那座园林,叫人把长子唤来,把王位交给他,然后自己出家做了沙门。王后也想:“他都出家了,我还留在这里做什么?”于是就在那座园林里出家。两人都修习禅那,命终之后转生到了梵天界。
Rājā paccantaṃ vūpasametvā āgato paccuggamanaṃ āgataṃ deviṃ pucchi – ‘‘kiṃ, bhadde, paccekabuddhesu nappamajji, nirogā ayyā’’ti? ‘‘Parinibbutā devā’’ti. Rājā cinteti ‘‘evarūpānampi paṇḍitānaṃ maraṇaṃ uppajjati, amhākaṃ kuto mokkho’’ti. So nagaraṃ agantvā, uyyānameva pavisitvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā, tassa rajjaṃ niyyātetvā, sayaṃ samaṇapabbajjaṃ pabbaji. Devīpi ‘‘imasmiṃ pabbajite ahaṃ kiṃ karissāmī’’ti tattheva uyyāne pabbajitvā dvepi jhānaṃ bhāvetvā tato cutā brahmaloke nibbattiṃsu.
当他们还住在那里的时侯,我们的导师出现在世间,转动了殊胜的法轮,然后次第游行,进入了王舍城。导师住在那里的时候,这位毕钵离童子出生在摩揭陀国的大渡头婆罗门村,是迦毗罗婆罗门的正妻所生。这位跋达迦毗罗尼则出生在末陀罗国的沙嘎拉城,是拘希耶族婆罗门的正妻所生。他们渐渐长大,毕钵离童子到了二十岁,跋达到了十六岁时,父母看着儿子,再三催促说:“孩子,你已经成年了,应当延续家族的血脉了。”童子说:“请不要在我耳边说这种话。只要你们还在世,我就会照顾你们;等你们去世之后,我就出家去。”过了几天,他们又来劝说,他还是同样拒绝。从那以后,他们就不断地来催促。
Tesu tattheva vasantesu amhākaṃ satthā loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ pāvisi. Satthari tattha paṭivasante ayaṃ pippalimāṇavo magadharaṭṭhe mahātitthabrāhmaṇagāme kapilabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatto. Ayaṃ bhaddā kāpilānī maddaraṭṭhe sāgalanagare kosiyagottabrāhmaṇassa aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattā. Tesaṃ anukkamena vaḍḍhamānānaṃ pippalimāṇavassa vīsatime, bhaddāya soḷasame vasse sampatte mātāpitaro puttaṃ oloketvā ‘‘tāta, tvaṃ vayappatto, kulavaṃso nāma patiṭṭhapetabbo’’ti ativiya nippīḷayiṃsu. Māṇavo āha ‘‘mayhaṃ sotapathe evarūpaṃ kathaṃ mā kathetha. Ahaṃ yāva tumhe dharatha, tāva paṭijaggissāmi, tumhākaṃ accayena nikkhamitvā pabbajissāmī’’ti. Te katipāhaṃ atikkamitvā puna kathayiṃsu. Sopi tatheva paṭikkhipi. Tato paṭṭhāya nirantaraṃ kathetiyeva.
年轻人想:“我要去说服母亲。”他拿出一千尼卡沙的赤金交给金匠,用各种欲乐让金匠心满意足,然后让金匠打造了一尊女子像。等金匠做完打磨、擦拭等工序后,他让人给这尊像穿上红色衣料,又用色泽鲜艳的花朵和各种装饰品把它打扮起来。接着他叫人把母亲请来,说道:“妈妈,如果我能找到像这样的一个人,我就留在家里过日子;要是找不到,我就不住了。”
那位有智慧的婆罗门女心想:“我儿子福报大,过去世做过布施、发过愿,他修福的时候绝不是一个人单独做的。一定有一位和他一起修过福德的女子,这尊金像正是她的模样。”于是她叫人请来八位婆罗门,用各种欲乐款待他们,把金像抬上车,吩咐道:“诸位先生,你们去吧。不管走到哪里,只要看到有种姓、家族、财富和我们相当的人家,家中有这样容貌的姑娘,就把这尊金像当作信物,然后回来。”说完便打发他们上路了。
Māṇavo ‘‘mama mātaraṃ saññāpessāmī’’ti rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṃ datvā sabbakāmehi santappetvā suvaṇṇakārehi ekaṃ itthirūpaṃ kārāpetvā tassa majjanaghaṭṭanādikammapariyosāne taṃ rattavatthaṃ nivāsāpetvā vaṇṇasampannehi pupphehi ceva nānāalaṅkārehi ca alaṅkārāpetvā mātaraṃ pakkosāpetvā āha ‘‘amma, evarūpaṃ ārammaṇaṃ labhanto gehe vasissāmi alabhanto na vasissāmī’’ti. Paṇḍitā brāhmaṇī cintesi – ‘‘mayhaṃ putto puññavā dinnadāno katābhinīhāro, puññaṃ karonto na ekakova akāsi, addhā etena sahakatapuññā suvaṇṇarūpapaṭibhāgāva bhavissatī’’ti aṭṭha brāhmaṇe pakkosāpetvā sabbakāmehi santappetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathaṃ āropetvā ‘‘gacchatha, tātā, yattha amhākaṃ jātigottabhogehi samāne kule evarūpaṃ dārikaṃ passatha, imameva suvaṇṇarūpakaṃ paṇṇākāraṃ katvā ethā’’ti uyyojesi.
他们想:“这是我们的任务。”于是出发,边走边商量:“该去哪里呢?”又说:“末陀罗国是个出美女的地方,我们就去末陀罗国吧。”于是他们到了末陀罗国的沙嘎喇城。到了那里,他们把金像放在沐浴的渡口,然后坐到一边。这时,跋陀的乳母给跋陀沐浴、打扮好,让她坐在内室里,自己则去水边沐浴。她看见那尊金像,心想:“这是哪个没规矩的,跑到这里站着?”她拍了一下金像的背,才知道是纯金的,心里生起一个念头:“真像我家小姐。”接着又说:“不过这个金像,连给我家小姐递衣服的婢女都比不上。”那些人便围过来问她:“你家小姐真有这样的相貌吗?”“这算什么?我家小姐比这金像漂亮百倍、千倍。她坐在十二肘宽的内室里,根本不用点灯,身上的光就能驱散黑暗。”“那就带我们去吧。”他们便带上这个驼背的乳母,把金像搬上车,来到拘希耶族婆罗门的家门口,通报了自己的到来。
Te ‘‘amhākaṃ nāma etaṃ kamma’’nti nikkhamitvā ‘‘kattha gamissāmā’’ti cintetvā ‘‘maddaraṭṭhaṃ nāma itthākaro, maddaraṭṭhaṃ gamissāmā’’ti maddaraṭṭhe sāgalanagaraṃ agamaṃsu. Tattha taṃ suvaṇṇarūpakaṃ nhānatitthe ṭhapetvā ekamante nisīdiṃsu. Atha bhaddāya dhātī bhaddaṃ nhāpetvā, alaṅkaritvā, sirigabbhe nisīdāpetvā sayaṃ nhāyituṃ udakatitthaṃ gatā tattha taṃ suvaṇṇarūpakaṃ disvā ‘‘kissāyaṃ avinītā idhāgantvā ṭhitā’’ti piṭṭhipasse paharitvā ‘‘suvaṇṇarūpaka’’nti ñatvā ‘‘ayyadhītā me’’ti saññaṃ uppādesiṃ, ‘‘ayaṃ pana me ayyadhītāya nivāsanapaṭiggāhikāyāpi asadisā’’ti āha. Atha naṃ te manussā parivāretvā ‘‘evarūpā te sāmidhītā’’ti pucchiṃsu. ‘‘Kiṃ esā, imāya suvaṇṇapaṭimāya sataguṇena sahassaguṇena mayhaṃ ayyadhītā abhirūpatarā, dvādasahatthe gabbhe nisinnāya padīpakiccaṃ natthi, sarīrobhāseneva tamaṃ vidhamatī’’ti. ‘‘Tena hi āgacchā’’ti taṃ khujjaṃ gahetvā suvaṇṇarūpakaṃ rathe āropetvā kosiyagottassa brāhmaṇassa gharadvāre ṭhatvā āgamanaṃ nivedayiṃsu.
婆罗门寒暄过后问道:“你们从哪里来?”回答说:“从摩揭陀国大渡头村的迦毗罗婆罗门家来。”又问:“为什么来?”答:“就是为了这件事来的。”婆罗门说:“好啊,贤侄们,既然是与我们种姓、家族、财富相当的婆罗门,我就把女儿给他。”于是收下了礼物。他们派人送信给迦毗罗婆罗门:“姑娘已经求到了,你们该办的事就办吧。”迦毗罗婆罗门听到这个消息,就告诉毕钵离童子:“听说姑娘已经求到了。”童子心想:“我原以为求不到,他们却说求到了。我本来就不想要,还是写封信去吧。”他独自一人写了封信:“跋陀,你应当依照自己的种姓、家族和财富去过在家生活。我要出家去了,你以后不要后悔。”跋陀也听说了“有人想把我嫁给他”,心想“我也写封信去”,便独自一人写道:“少爷应当依照自己的种姓、家族和财富去过在家生活。我要出家去了,你以后不要后悔。”两封信在半路上碰到了一起。有人问:“这封信是给谁的?”答:“是毕钵离童子寄给跋陀的。”又问:“这封呢?”答:“是跋陀寄给毕钵离童子的。”他们读完这两封信,说:“看看这两个孩子干的事!”就把信撕碎扔到树林里,另外写了同样内容的信,从两边分别送了出去。就这样,童子和童女信里的内容一样,却不为世人所认可,两人本来都不情愿,最终还是结合了。
Brāhmaṇo paṭisanthāraṃ katvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Magadharaṭṭhe mahātitthagāme kapilabrāhmaṇassa gharato’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatā’’ti? ‘‘Iminā nāma kāraṇenā’’ti. ‘‘Kalyāṇaṃ, tātā, samajātigottavibhavo amhākaṃ brāhmaṇo, dassāmi dārika’’nti paṇṇākāraṃ gaṇhi. Te kapilabrāhmaṇassa sāsanaṃ pahiṇiṃsu ‘‘laddhā dārikā , kattabbaṃ karothā’’ti. Taṃ sāsanaṃ sutvā pippalimāṇavassa ārocayiṃsu ‘‘laddhā kira dārikā’’ti. Māṇavo ‘‘ahaṃ ‘na labhissantī’ti cintesiṃ, ime ‘laddhā’ti vadanti, anatthiko hutvā paṇṇaṃ pesessāmī’’ti rahogato paṇṇaṃ likhi ‘‘bhaddā, attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu, ahaṃ nikkhamitvā pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārinī ahosī’’ti. Bhaddāpi ‘‘asukassa kira maṃ dātukāmo’’ti sutvā ‘‘paṇṇaṃ pesessāmī’’ti rahogatā paṇṇaṃ likhi ‘‘ayyaputto attano jātigottabhogānurūpaṃ gharāvāsaṃ labhatu, ahaṃ pabbajissāmi, mā pacchā vippaṭisārī ahosī’’ti. Dvepi paṇṇāni antarāmagge samāgacchiṃsu. ‘‘Idaṃ kassa paṇṇa’’nti? ‘‘Pippalimāṇavena bhaddāya pahita’’nti. ‘‘Idaṃ kassā’’ti? ‘‘Bhaddāya pippalimāṇavassa pahita’’nti ca vutte te dvepi vācetvā ‘‘passatha dārakānaṃ kamma’’nti phāletvā araññe chaḍḍetvā aññaṃ taṃsamānaṃ paṇṇaṃ likhitvā ito etto ca pesesuṃ. Iti kumārassa kumārikāya ca sadisaṃ paṇṇaṃ lokassādarahitamevāti anicchamānānaṃyeva dvinnaṃ samāgamo ahosi.
就在那一天,毕钵离童子让人编了一个花环,跋陀也编了一个。他们把花环放在床中间。吃过晚饭后,两人都想着“该上床了”,童子从右侧上了床,跋陀从左侧上去后说:“哪一侧的花枯萎了,就知道那一侧的人生起了贪欲。这个花环不能碰。”然而他们因为害怕彼此身体接触,整夜三时都没有入睡,就这样过去了。白天里,他们连笑都不曾笑一下。他们不沾染世俗的利养,父母在世时不去打理家业,父母去世后才开始管理。童子的财富极其巨大:有一天,光是身上擦下来的金粉,就足有摩揭陀量器的十二那利那么多。还有六十座用机械引水的大水池,产业方圆十二由旬,十四个像阿努拉德普勒那么大的村庄,以及十四支象军、十四支马军、十四支车军。
Taṃ divasaṃyeva pippalimāṇavo ekaṃ pupphadāmaṃ ganthāpesi bhaddāpi. Tāni sayanamajjhe ṭhapesuṃ bhuttasāyamāsā ubhopi ‘‘sayanaṃ āruhissāmā’’ti māṇavo dakkhiṇapassena sayanaṃ āruhi. Bhaddā vāmapassena abhiruhitvā āha – ‘‘yassa passe pupphāni milāyanti, tassa rāgacittaṃ uppannanti vijānissāma, imaṃ pupphadāmaṃ na alliyitabba’’nti. Te pana aññamaññaṃ sarīrasamphassabhayena tiyāmarattiṃ niddaṃ anokkamantāva vītināmenti, divā pana hasitamattampi nāhosi. Te lokāmisena asaṃsaṭṭhā yāva mātāpitaro dharanti, tāva kuṭumbaṃ avicāretvā tesu kālaṅkatesu vicārayiṃsu. Mahatī māṇavassa sampatti – ekadivasaṃ sarīraṃ ubbaṭṭetvā chaḍḍetabbaṃ suvaṇṇacuṇṇaṃ eva magadhanāḷiyā dvādasanāḷimattaṃ laddhuṃ vaṭṭati. Yantabaddhāni saṭṭhimahātaḷākāni, kammanto dvādasayojaniko, anurādhapurapamāṇā cuddasa gāmā, cuddasa hatthānīkāni, cuddasa assānīkāni, cuddasa rathānīkāni.
有一天,他骑上一匹装饰华丽的马,被众人簇拥着去巡视田地。他站在田边,看见乌鸦等鸟从犁头翻开的土里把蚯蚓之类的小虫叼出来吃掉,就问:“孩子,它们在吃什么?”“蚯蚓,主人。”“这些恶业算谁的?”“算您的,主人。”他心想:“如果这些恶业算在我头上,那八亿七千万的财产对我有什么用?方圆十二由旬的田地有什么用?机器引水的水塘有什么用?十四个村子有什么用?我要把这一切都交给跋陀迦毘罗尼,然后出家去。”
So ekadivasaṃ alaṅkataassaṃ āruyha mahājanaparivuto kammantaṃ gantvā khettakoṭiyaṃ ṭhito naṅgalehi bhinnaṭṭhānato kākādayo sakuṇe gaṇḍuppādādipāṇake uddharitvā khādante disvā, ‘‘tātā, ime kiṃ khādantī’’ti pucchi. ‘‘Gaṇḍuppāde, ayyā’’ti. ‘‘Etehi kataṃ pāpaṃ kassa hotī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ, ayyā’’ti. So cintesi – ‘‘sace etehi kataṃ pāpaṃ mayhaṃ hoti, kiṃ me karissati sattaasītikoṭidhanaṃ, kiṃ dvādasayojano kammanto, kiṃ yantabaddhāni taḷākāni, kiṃ cuddasa gāmā, sabbametaṃ bhaddāya kāpilāniyā niyyātetvā nikkhamma pabbajissāmī’’ti.
那时,跋陀迦毘罗尼也在内院。她让人摆出三个芝麻罐,被侍女们围着坐下。她看见乌鸦在啄食芝麻里的小虫,就问道:“妈妈,它们在吃什么?”“小虫,夫人。”“这不善业算谁的?”“算您的,夫人。”她心想:“我不过得到四肘布和约一那利量的饭食而已。如果这么多人为我造下的不善业都落到我头上,那就算经历上千次生死,我也抬不起头来。等夫君一回来,我就把一切都交给他,然后出家去。”
Bhaddāpi kāpilānī tasmiṃ khaṇe antaravatthumhi tayo tilakumbhe pattharāpetvā dhātīhi parivutā nisinnā kāke tilapāṇake khādamāne disvā, ‘‘ammā, kiṃ ime khādantī’’ti pucchi. ‘‘Pāṇake ayye’’ti. ‘‘Akusalaṃ kassa hotī’’ti? ‘‘Tumhākaṃ, ayye’’ti. Sā cintesi – ‘‘mayhaṃ catuhatthavatthaṃ nāḷikodanamattañca laddhuṃ vaṭṭati, yadi panetaṃ ettakena janena kataṃ akusalaṃ mayhaṃ hoti, bhavasahassenapi vaṭṭato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkā. Ayyaputte āgatamatteyeva sabbaṃ tassa niyyātetvā nikkhamma pabbajissāmī’’ti.
青年回来后,洗了澡,登上高楼,在一张极其贵重的坐床上坐下。这时,人们为他准备了与转轮王相称的饮食。两人吃完饭,侍从们退下后,他们便独自在安静舒适的地方坐下。于是青年对跋陀说:“跋陀,你进这个家的时候,带来了多少财产?” “少爷,有五万五千辆车。” “这些全部,加上这家里现有的八亿七千万钱,以及六十座机械水塘等各类财富,我全都交给你。” “那您要去哪里呢,少爷?” “我要出家。” “少爷,我也一直坐着等您回来。我也要出家。” 那一刻,他们二人感到三界就像着了火的草棚一样。他们让人从集市买来黄褐色染衣和陶钵,互相剃掉头发,说:“我们是为了世间那些阿罗汉而出家的。”然后把钵装进袋子里,挂在肩上,从高楼上下来。家里的奴婢和工人们,没有一个人认得出他们。
Māṇavo āgantvā, nhatvā pāsādaṃ āruyha mahārahe pallaṅke nisīdi. Athassa cakkavattino anucchavikaṃ bhojanaṃ sajjayiṃsu. Dvepi bhuñjitvā parijane nikkhante rahogatā phāsukaṭṭhāne nisīdiṃsu. Tato māṇavo bhaddaṃ āha – ‘‘bhadde, imaṃ gharaṃ āgacchantī tvaṃ kittakaṃ dhanaṃ āharasī’’ti? ‘‘Pañcapaṇṇāsa sakaṭasahassāni, ayyā’’ti. ‘‘Taṃ sabbaṃ, yā ca imasmiṃ ghare sattaasītikoṭiyo yantabaddhasaṭṭhitaḷākādibhedā ca sampatti atthi, taṃ sabbañca tuyhaṃyeva niyyādemī’’ti. ‘‘Tumhe pana kahaṃ gacchatha, ayyā’’ti? ‘‘Ahaṃ pabbajissāmī’’ti. ‘‘Ayya, ahampi tumhākaṃyeva āgamanaṃ olokayamānā nisinnā. Ahampi pabbajissāmī’’ti. Tesaṃ ādittapaṇṇakuṭi viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu. Te antarāpaṇato kasāyarasapītāni vatthāni mattikāpatte ca āharāpetvā aññamaññaṃ kese oropetvā ‘‘ye loke arahanto, te uddissa amhākaṃ pabbajjā’’ti pabbajitvā, thavikāsu patte pakkhipitvā aṃse laggetvā pāsādato otariṃsu. Gehe dāsesu vā kammakaresu vā na koci sañjāni.
然后,他们离开婆罗门村,从奴隶村的门口经过时,奴隶村的居民从他们的举止动作认出了他们。那些人哭着扑倒在他们脚下,说:“主人,你们为什么要让我们变得无依无靠?”他们回答说:“朋友,我们是因为看到三界就像着火的草棚一样,才出家的。如果我们把你们一个一个地解放为自由人,就算花一百年也做不完。你们自己洗掉头上的奴隶标记,成为自由人,好好生活吧。”说完,他们就在那些人的哭声中离开了。
Atha ne brāhmaṇagāmato nikkhamma dāsagāmadvārena gacchante ākappakuttavasena dāsagāmavāsino sañjāniṃsu. Te rodantā pādesu nipatitvā ‘‘kiṃ, amhe, anāthe karotha ayyā’’ti āhaṃsu. ‘‘Mayaṃ, ‘bhaṇe, ādittapaṇṇasālā viya tayo bhavā’ti pabbajimhā. Sace tumhesu ekekaṃ bhujissaṃ karoma, vassasatampi nappahoti. Tumheva tumhākaṃ sīsaṃ dhovitvā bhujissā hutvā jīvathā’’ti vatvā tesaṃ rodantānaṃyeva pakkamiṃsu.
长老走在前面,转身回头看了看,心里想:“这位跋陀迦毗罗尼,是整个赡部洲都难以相比的女人,现在跟在我后面走。确实有可能有人会这样想:‘这些出家人也离不开女人,在做不合出家人身份的事。’要是有人因此起了恶念、污染了心,就会堕入恶趣。我还是离开她,自己走吧。”于是生起了这个念头。他走在前面,看见一条岔路,就停在岔路口。跋陀也走过来了,行礼后站在一旁。长老对她说:“跋陀,像你这样的女人跟在我后面走,别人看见了会想:‘这些出家人也离不开女人。’如果大众对我们起了恶念,就会堕入恶趣。在这个岔路口,你选一条路,我走另一条。”“是的,尊者,对出家人来说,女人确实是障碍。人们会说我们‘出了家还离不开彼此’,指出我们的过失。您选一条路吧,我们就此分开。”她右绕三圈,在四个地方以五体投地的方式顶礼,然后举起十指合拢、光洁明亮的双手,说:“在十万大劫那么漫长的时间里结下的情谊,今天断绝了。”又说:“您是南方种姓,走右边的路合适;我们是女人,属于低劣种姓,走左边的路合适。”顶礼之后,她便上路了。就在他们分开的那一刻,这片大地仿佛在说:“我虽然能承载轮围山和须弥山,却承载不了你们的功德。”这样呼喊着震动起来,天空中发出像雷一样的声音,轮围山和须弥山也轰鸣起来。
Thero purato gacchanto nivattitvā olokento cintesi – ‘‘ayaṃ, bhaddā kāpilānī, sakalajambudīpagghanikā itthī mayhaṃ pacchato āgacchati, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ kocideva evaṃ cinteyya ‘ime pabbajitāpi vinā bhavituṃ na sakkonti, ananucchavikaṃ karontī’ti, koci pāpena manaṃ padūsetvā apāyapūrako bhaveyya, imaṃ pahāya mayhaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti cittaṃ uppādesi. So purato gacchanto dvedhāpathaṃ disvā tassa matthake aṭṭhāsi. Bhaddāpi āgantvā, vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ āha – ‘‘bhadde, tādisiṃ itthiṃ mama pacchato āgacchantiṃ disvā ‘ime pabbajitāpi vinā bhavituṃ na sakkontī’ti cintetvā amhesu paduṭṭhacitto mahājano apāyapūrako bhaveyya. Imasmiṃ dvedhāpathe tvaṃ ekaṃ gaṇha, ahamekena gamissāmī’’ti. ‘‘Āma, ayya, pabbajitānaṃ mātugāmo palibodho, ‘pabbajitvāpi vinā na bhavantī’ti amhākaṃ dosaṃ dassessanti, tumhe ekaṃ maggaṃ gaṇhatha, vinā bhavissāmā’’ti tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha ‘‘satasahassakappaparimāṇe addhāne kato mittasanthavo ajja bhijjatī’’ti vatvā ‘‘tumhe dakkhiṇajātikā nāma, tumhākaṃ dakkhiṇamaggo vaṭṭati, mayaṃ mātugāmā nāma vāmajātikā, amhākaṃ vāmamaggo vaṭṭatī’’ti vanditvā maggaṃ paṭipannā. Tesaṃ dvedhābhūtakāle ayaṃ mahāpathavī ‘‘ahaṃ cakkavāḷasinerupabbate dhāretuṃ sakkontīpi tumhākaṃ guṇe dhāretuṃ na sakkomī’’ti vadantī viya viravamānā kampi, ākāse asanisaddo viya pavatti, cakkavāḷasinerupabbato unnadi.
正自觉者坐在竹林精舍的香室里,听到大地震动的声响,便作意观察:“大地究竟为什么震动呢?”他观察到:“毕钵离童子和跋陀迦毗罗尼是为了我,舍弃了不可估量的财富而出家。在他们分离的地方,因为两人功德的力量,发生了这场大地震动。我也应该去摄受他们。”于是他从香室出来,自己拿起钵和袈裟,没有告诉八十位大长老中的任何一位,就迎面走去,走了三由旬的路,在王舍城和那烂陀之间的一棵多子榕树下,盘腿结跏趺坐。但他坐下来时,并不像某些穿粪扫衣的比丘那样只是普通地坐下,而是显现出佛陀的威仪,放出厚达八十肘的佛陀光明。就这样,在那一刻,佛陀的光芒有的像伞盖,有的像车轮,有的像楼阁,向四面八方流射奔涌,仿佛千百个月亮、千百个太阳同时升起,把整片树林照成一片光明。三十二大人相的庄严光辉,像群星点缀天空,又像盛开的莲花和睡莲映照水面,让这片树林光彩夺目。榕树的树干本来是白色的,叶子是青色的,果实是红色的,可是在那一天,这棵百枝榕树通体都变成了金色。
Sammāsambuddho veḷuvanamahāvihāre gandhakuṭiyaṃ nisinno pathavīkampanasaddaṃ sutvā ‘‘kissa nu kho pathavī kampatī’’ti āvajjento ‘‘pippalimāṇavo ca bhaddā ca kāpilānī maṃ uddissa appameyyaṃ sampattiṃ pahāya pabbajitā. Tesaṃ viyogaṭṭhāne ubhinnaṃ guṇabalena ayaṃ pathavīkampo jāto. Mayāpi etesaṃ saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gandhakuṭito nikkhamma sayameva pattacīvaramādāya asītimahātheresu kañcipi anāmantetvā tigāvutaṃ maggaṃ paccuggamanaṃ katvā rājagahassa ca nālandāya ca antare bahuputtakanigrodharukkhamūle pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Nisīdanto pana aññatarapaṃsukūliko viya anisīditvā buddhavesaṃ gahetvā asītihatthaghanabuddharasmiyo vissajjento nisīdi. Iti tasmiṃ khaṇe paṇṇacchattasakaṭacakkakūṭāgārādippamāṇā buddharasmiyo ito cito ca vippharantiyo vidhāvantiyo candasahassasūriyasahassauggamanakālo viya kurumānā taṃ vanantaṃ ekobhāsaṃ akaṃsu. Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇasiriyā samujjalatārāgaṇena viya gaganaṃ, supupphitakamalakuvalayena viya salilaṃ, vanantaṃ virocittha. Nigrodharukkhassa nāma khandho seto hoti, pattāni nīlāni, pakkāni rattāni. Tasmiṃ pana divase satasākho nigrodho suvaṇṇavaṇṇova ahosi.
大迦叶长老心想:“这位就是我们的导师,我就是为了他才出家的。”从见到世尊的那一刻起,他一直弯着身子走路,在三个地方顶礼之后,说道:“尊者,世尊是我的导师,我是弟子;尊者,世尊是我的导师,我是弟子。”于是世尊对他说:“迦叶,如果你对大地行这样的敬礼,大地也承受不了。你因为知道如来功德如此广大而行此礼,我连一根汗毛都不会被你动摇。坐下吧,迦叶,我要把传承授予你。”接着,世尊以三句教诫为他授予具足戒。授予之后,世尊从多子树榕树下起身,让长老作为随行沙门跟在后面,继续上路。佛陀的身体以三十二大人相庄严,大迦叶的身体以七大人相装饰;他就像紧跟在一条大金船后面一样,步步紧随世尊。世尊走了一小段路后,离开道路,在一棵树下做出要坐下的姿态。长老知道世尊想坐下,便把自己所披的破布僧伽梨衣折成四层,铺好。
Mahākassapatthero ‘‘ayaṃ amhākaṃ satthā bhavissati, imaṃ ahaṃ uddissa pabbajito’’ti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya oṇatoṇatova gantvā tīsu ṭhānesu vanditvā ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmi, satthā me, bhante, bhagavā sāvakohamasmī’’ti (saṃ. ni. 2.154) āha. Atha naṃ bhagavā āha ‘‘kassapa, sace tvaṃ imaṃ nipaccakāraṃ mahāpathaviyā kareyyāsi, sāpi dhāretuṃ na sakkuṇeyya. Tathāgatassa evaṃ guṇamahantataṃ jānatā tayā kato nipaccakāro mayhaṃ, lomampi cāletuṃ na sakkoti. Nisīda, kassapa, dāyajjaṃ te dassāmī’’ti. Athassa bhagavā tīhi ovādehi upasampadamadāsi. Datvā bahuputtakanigrodhamūlato nikkhamitvā theraṃ pacchāsamaṇaṃ katvā maggaṃ paṭipajji. Satthu sarīraṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittaṃ, mahākassapassa sarīraṃ sattamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ, so kañcanamahānāvāya pacchābaddho viya satthu padānupadikaṃ anugacchi. Satthā thokaṃ maggaṃ gantvā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisajjākāraṃ dassesi. Thero ‘‘nisīditukāmo satthā’’ti ñatvā attano pārupitapaṭapilotikasaṅghāṭiṃ catugguṇaṃ katvā paññapesi.
导师在那里坐下,用手抚摸着那件僧衣,说道:“迦叶,你这件粗布僧伽梨确实很柔软。”长老心想:“导师在说我僧伽梨柔软,看来是想披它。”于是说道:“尊者,请世尊披上这件僧伽梨吧。”导师问:“迦叶,那你披什么?”长老回答:“如果能得到您所穿的那件,我就披它,尊者。”导师说:“迦叶,你能受持这件已经用旧了的粪扫衣吗?我当初取这件粪扫衣的那天,大地一直震动到水边。这件诸佛受用过的旧衣,不是微少功德的人能受持的;只有具足能力、修行圆满、生来就是粪扫衣者的人,才适合受持它。”说完,便与长老交换了衣服。
Satthā tattha nisīditvā hatthena cīvaraṃ parimajjanto ‘‘mudukā kho tyāyaṃ, kassapa, paṭapilotikasaṅghāṭī’’ti (saṃ. ni. 2.154) āha. Thero ‘‘satthā mama saṅghāṭiyā mudubhāvaṃ katheti, pārupitukāmo bhavissatī’’ti ñatvā ‘‘pārupatu, bhante, bhagavā saṅghāṭi’’nti āha. ‘‘Tvaṃ kiṃ pārupissasi, kassapā’’ti? ‘‘Tumhākaṃ nivāsanaṃ labhanto pārupissāmi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, kassapa, imaṃ paribhogajiṇṇaṃ paṃsukūlaṃ dhāretuṃ sakkhissasi? Mayā hi imassa paṃsukūlassa gahitadivase udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī kampi, imaṃ buddhānaṃ paribhogajiṇṇacīvaraṃ nāma na sakkā parittaguṇena dhāretuṃ, paṭibalenevidaṃ paṭipattipūraṇasamatthena jātipaṃsukūlikena dhāretuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā therena saddhiṃ cīvaraṃ parivattesi.
世尊就这样和长老交换了衣服,披上了长老原来披的那件袈裟,长老则披上了世尊的袈裟。就在那时,这没有心识的大地,仿佛在开口说话:“尊者,您做了一件极难做到的事。把自己身上披的袈裟送给弟子,这种事从来没有过先例。我承受不了您的功德啊!”大地就这样震动起来,一直震到水边。长老心里也想:“我现在已经得到了诸佛受用过的袈裟,还有什么更高的成就要去证得呢?”他没有生起骄慢,就在佛陀面前受持了十三头陀支,只当了七天凡夫,到第八天就和无碍解一起证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中这样说:
Evaṃ pana cīvaraparivattanaṃ katvā therassa pārutacīvaraṃ bhagavā pārupi, satthu cīvaraṃ thero. Tasmiṃ samaye acetanāpi ayaṃ mahāpathavī ‘‘dukkaraṃ, bhante, akattha, attanā pārutacīvaraṃ sāvakassa dinnapubbo nāma natthi, ahaṃ tumhākaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkomī’’ti vadantī viya udakapariyantaṃ katvā kampi. Theropi ‘‘laddhaṃ dāni mayā buddhānaṃ paribhogacīvaraṃ, kiṃ me idāni uttari kattabbaṃ atthī’’ti unnatiṃ akatvā buddhānaṃ santikeyeva terasa dhutaguṇe samādāya sattadivasamattaṃ puthujjano ahosi, aṭṭhame divase saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.398-420) –
对莲华上佛、世尊,那位世间最上者、如如不动者;
当世间怙主般涅槃后,人们向导师献上供养。
大众满心欢喜踊跃,欢喜又喜悦。
当他们心生警醒时,喜就在他那里生起了。
把亲友们召集到一起后,我说了这番话:
大雄已入般涅槃,来吧,我们一起来供养。
他们回答“善哉”之后,让我更加欢喜。
在佛陀这位世间依怙面前,我们要积集福德。
做了个上好的尊贵供物,高耸达百肘。
一座一肘半宽的天宫,升到了空中。
在那里建好了一座平顶楼阁,用成排的多罗树叶装饰得整整齐齐。
让自己的心变得清净,然后去供养那座最殊胜的塔庙。
就像燃烧着的火堆,又像盛开的紧叔迦花树;
就像天空中的因陀罗柱,照亮四方。
在那里让心变得清净,做了许多善业;
想起过去的业,我就投生到忉利天。
我站在由一千匹骏马牵引的天车之上;
我的宫殿高耸入云,七层巍然矗立。
有成千上万座尖顶楼阁,全都是纯金做成的;
他们以自身的威光闪耀,照亮了所有方向。
当时还有别的宫阁,都是用红宝石做成的。
那些也以光明照耀,遍及四方。
由福业所化现出来的尖顶楼阁,造得十分精巧。
即使是用宝石做成的,它们也照样发光,光芒遍照四面八方十个方向。
他们光芒四射,那光明广大无边。
我胜过了一切天人,这就是福业的果报。
在六万劫的时候,有一位名叫增长的刹帝利。
我曾是征服四方、统御大地的转轮胜王。
就在那个贤劫里,我也曾三十次投生为——
我凭自己的业力成就,成了有大威力的转轮王。
具足七宝,是四大洲的君主;
在那里,我的宫殿也高高耸立,就像因陀罗柱一样。
长度是二十四,宽度是十二。
有一座城名叫“可爱”,城墙和城门都很坚固。
长度是五百,宽度是它的一半。
城里挤满了人,就像三十三天的都城一样。
就像针盒里放了二十五根针,
它们互相推挤碰撞,挤得满满当当,装饰得严严实实。
就像这样,我的城里也挤满了象、马和战车。
这座最殊胜的城,可爱迷人,永远挤满了人。
在那里,享用完饮食之后,我又再次投生到了天界。
在我最后一生中,我拥有圆满的家族出身。
我出生在婆罗门种姓,积累了巨大的财富;
我舍弃了八十俱胝的黄金,出家修行。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。
‘‘Padumuttarassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Nibbute lokanāthamhi, pūjaṃ kubbanti satthuno. ‘‘Udaggacittā janatā, āmoditapamoditā; Tesu saṃvegajātesu, pīti se udapajjatha. ‘‘Ñātimitte samānetvā, idaṃ vacanamabraviṃ; Parinibbuto mahāvīro, handa pūjaṃ karomase. ‘‘Sādhūti te paṭissutvā, bhiyyo hāsaṃ janiṃsu me; Buddhasmiṃ lokanāthamhi, kāhāma puññasañcayaṃ. ‘‘Agghiyaṃ sukataṃ katvā, satahatthasamuggataṃ; Diyaḍḍhahatthapatthaṭaṃ, vimānaṃ nabhamuggataṃ. ‘‘Katvāna hammiyaṃ tattha, tālapantīhi cittitaṃ; Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, cetiyaṃ pūjayuttamaṃ. ‘‘Aggikkhandhova jalito, kiṃsuko iva phullito; Indalaṭṭhīva ākāse, obhāseti catuddisā. ‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, katvāna kusalaṃ bahuṃ; Pubbakammaṃ saritvāna, tidasaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito; Ubbiddhaṃ bhavanaṃ mayhaṃ, sattabhūmaṃ samuggataṃ. ‘‘Kūṭāgārasahassāni, sabbasoṇṇamayā ahuṃ; Jalanti sakatejena, disā sabbā pabhāsayaṃ. ‘‘Santi aññepi niyyūhā, lohitaṅgamayā tadā; Tepi jotanti ābhāya, samantā caturo disā. ‘‘Puññakammābhinibbattā, kūṭāgārā sunimmitā; Maṇimayāpi jotanti, disā dasa samantato. ‘‘Tesaṃ ujjotamānānaṃ, obhāso vipulo ahu; Sabbe deve abhibhomi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Saṭṭhikappasahassamhi, ubbiddho nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, pathaviṃ āvasiṃ ahaṃ. ‘‘Tatheva bhaddake kappe, tiṃsakkhattuṃ ahosahaṃ; Sakakammābhiraddhomhi, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Sattaratanasampanno, catudīpamhi issaro; Tatthāpi bhavanaṃ mayhaṃ, indalaṭṭhīva uggataṃ. ‘‘Āyāmato catubbīsaṃ, vitthārena ca dvādasa; Rammaṇaṃ nāma nagaraṃ, daḷhapākāratoraṇaṃ. ‘‘Āyāmato pañcasataṃ, vitthārena tadaḍḍhakaṃ; Ākiṇṇaṃ janakāyehi, tidasānaṃ puraṃ viya. ‘‘Yathā sūcighare sūcī, pakkhittā paṇṇavīsati; Aññamaññaṃ paghaṭṭenti, ākiṇṇaṃ hoti laṅkataṃ. ‘‘Evampi nagaraṃ mayhaṃ, hatthissarathasaṃkulaṃ; Manussehi sadākiṇṇaṃ, rammaṇaṃ nagaruttamaṃ. ‘‘Tattha bhutvā pivitvā ca, puna devattanaṃ gato; Bhave pacchimake mayhaṃ, ahosi kulasampadā. ‘‘Brahmaññakulasambhūto, mahāratanasañcayo; Asītikoṭiyo hitvā, hiraññassāpi pabbajiṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这时,导师用这样的话赞叹他:“比丘们,迦叶去俗家时,就像月亮一样,收摄身体,收摄心意,在俗家中始终像刚出家不久的新学比丘,毫不冒失。”(《相应部》2.146)之后,导师坐在圣众当中,说:“比丘们,在我的声闻比丘中,头陀行者里最上首的,就是大迦叶。”(《增支部》1.188, 191)把他安立在持头陀支者的首位。大迦叶以赞叹远离之乐为开头,对比丘们作教诫,同时显示自己的修行——
Atha naṃ satthā ‘‘kassapo, bhikkhave, candūpamo kulāni upasaṅkamati apakasseva kāyaṃ, apakassa cittaṃ, niccanavako kulesu appagabbho’’ti evamādinā (saṃ. ni. 2.146) pasaṃsitvā aparabhāge ariyagaṇamajjhe nisinno ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo’’ti (a. ni. 1.188, 191) dhutaṅgadharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So vivekābhiratikittanamukhena bhikkhūnaṃ ovādaṃ dento attano paṭipattiṃ pakāsento –
不要被众人簇拥着而行,内心不悦,定就很难得到;
跟各种人打交道是苦,看清这一点后,就不该喜欢凑人群。
‘‘Na gaṇena purakkhato care, vimano hoti samādhi dullabho; Nānājanasaṅgaho dukho, iti disvāna gaṇaṃ na rocaye.
牟尼不该挨家挨户串门,心一散乱,定就很难修成。
那个人一心贪求美味,就会丢掉能带来安乐的利益。
‘‘Na kulāni upabbaje muni, vimano hoti samādhi dullabho; So ussukko rasānugiddho, atthaṃ riñcati yo sukhāvaho.
人们确实把在信众家里的礼敬供养说成是泥沼。
恭敬利养是一支微细难拔的箭,卑劣的人很难舍弃它。
‘‘Paṅkoti hi naṃ avedayuṃ, yāyaṃ vandanapūjanā kulesu; Sukhumaṃ sallaṃ durubbahaṃ, sakkāro kāpurisena dujjaho.
我从住处下来,走进城里去乞食。
您应恭敬侍奉那个正在吃饭的麻风病人。
‘‘Senāsanamhā oruyha, nagaraṃ piṇḍāya pāvisiṃ; Bhuñjantaṃ purisaṃ kuṭṭhiṃ, sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhahiṃ.
他用腐烂的手,把一团食物递给了我。
他把饭团放进钵中时,手指就在那里断落了。
‘‘So me pakkena hatthena, ālopaṃ upanāmayi; Ālopaṃ pakkhipantassa, aṅguli cettha chijjatha.
我靠着墙根,吃了那一团饭。
正在吃的时候也好,吃完之后也好,我都没有厌恶。
‘‘Kuṭṭamūlañca nissāya, ālopaṃ taṃ abhuñjisaṃ; Bhuñjamāne vā bhutte vā, jegucchaṃ me na vijjati.
食物是站在人家门口得到的团食,药是腐尿。
住处是树下,衣服是粪扫衣。
谁真正具备了这些,那个人才算得上是四方无碍的人。
‘‘Uttiṭṭhapiṇḍo āhāro, pūtimuttañca osadhaṃ; Senāsanaṃ rukkhamūlaṃ, paṃsukūlañca cīvaraṃ; Yassete abhisambhutvā, sa ve cātuddiso naro.
有些人爬上石山时,就在那里累得受不了;
在那里,作为佛陀的继承人,他具足正知,保持正念。
迦叶被神通之力托着,向上飞升。
‘‘Yattha eke vihaññanti, āruhantā siluccayaṃ; Tattha buddhassa dāyādo, sampajāno paṭissato; Iddhibalenupatthaddho, kassapo abhirūhati.
托钵乞食归来,迦叶登上巨岩;
他不再执取任何东西,进入禅定,已经断除了一切恐惧和害怕。
‘‘Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, pahīnabhayabheravo.
托钵回来之后,迦叶登上了瑟梨山;
他无执取,在燃烧者中禅修,已寂灭。
‘‘Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, ḍayhamānesu nibbuto.
托钵乞食归来,迦叶登上巨岩;
他不再执取任何东西,只是安住于禅修,该做的都已经做完,烦恼也已灭尽。
‘‘Piṇḍapātapaṭikkanto, selamāruyha kassapo; Jhāyati anupādāno, katakicco anāsavo.
迦利利花环铺满地面,那片土地让人心生欢喜;
大象的吼叫声悦耳动听,那些山峦让我感到快乐。
‘‘Karerimālāvitatā, bhūmibhāgā manoramā; Kuñjarābhirudā rammā, te selā ramayanti maṃ.
青蓝肤色,色泽明丽,被水清凉,清净而美好。
那些被因达苟巴卡虫覆盖的山岩,让我感到快乐。
‘‘Nīlabbhavaṇṇā rucirā, vārisītā sucindharā; Indagopakasañchannā, te selā ramayanti maṃ.
像青黑色云峰一样,又像最胜妙的尖顶楼阁;
回荡着大象的鸣叫声,那些可爱的山岩让我心生欢喜。
‘‘Nīlabbhakūṭasadisā, kūṭāgāravarūpamā; Vāraṇābhirudā rammā, te selā ramayanti maṃ.
雨水冲刷过的怡人平地,仙人们常去的山峰;
那些被孔雀啼声回荡的山让我感到快乐。
‘‘Abhivuṭṭhā rammatalā, nagā isibhi sevitā; Abbhunnaditā sikhīhi, te selā ramayanti maṃ.
对于想修禅那的人来说,对于已发心精进的人来说,对于保持正念的我来说,这就够了。
对我来说,作为一个想要利益、志向坚定的比丘,这就够了。
‘‘Alaṃ jhāyitukāmassa, pahitattassa me sato; Alaṃ me atthakāmassa, pahitattassa bhikkhuno.
对我这个想要安稳舒适、已经精勤修行的比丘来说,这就够了。
对我这个一心修行、意志坚定、内心安住的人来说,这已经够了。
‘‘Alaṃ me phāsukāmassa, pahitattassa bhikkhuno; Alaṃ me yogakāmassa, pahitattassa tādino.
就像亚麻花一样,被天空的云遮住了;
那些布满各种鸟群的山岩,让我感到快乐。
‘‘Umāpupphena samānā, gaganāvabbhachāditā; Nānādijagaṇākiṇṇā, te selā ramayanti maṃ.
不为在家人所充斥,为鹿群所常至;
种种鸟群遍布的山岩,让我心生欢喜。
‘‘Anākiṇṇā gahaṭṭhehi, migasaṅghanisevitā; Nānādijagaṇākiṇṇā, te selā ramayanti maṃ.
清澈的池水,宽阔的岩石,栖息着黑面猴与鹿群;
那些被水苔覆盖的山岩,令我欢喜。
‘‘Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti maṃ.
就算有五种乐器一起演奏,我也不会生起那样的喜乐。
就像心专一、如实观察法的时候。
‘‘Na pañcaṅgikena tūriyena, rati me hoti tādisī; Yathā ekaggacittassa, sammā dhammaṃ vipassato.
不要做很多业,要避开人群,不要为此努力奔波;
那个人贪恋滋味、热衷追求,就会舍弃能带来安乐的利益。
‘‘Kammaṃ bahukaṃ na kāraye, parivajjeyya janaṃ na uyyame; Ussukko so rasānugiddho, atthaṃ riñcati yo sukhāvaho.
不要做很多事,要避开那些无意义的事。
身体被折磨得难受,疲惫不堪,这个痛苦的人得不到止的安宁。
‘‘Kammaṃ bahukaṃ na kāraye, parivajjeyya anattaneyyametaṃ; Kicchati kāyo kilamati, dukkhito so samathaṃ na vindati.
仅仅嘴唇被击打一下,他连自己都看不见了。
他梗着脖子走路,心里认为:我比别人强。
‘‘Oṭṭhappahatamattena, attānampi na passati; Patthaddhagīvo carati, ahaṃ seyyoti maññati.
愚者虽非优胜,却把自己想成与优胜者同等。
智者不会称赞那种内心傲慢、固执自负的人。
‘‘Aseyyo seyyasamānaṃ, bālo maññati attānaṃ; Na taṃ viññū pasaṃsanti, patthaddhamānasaṃ naraṃ.
如果有人想:“我比别人强”,或者想:“我不比别人强”;
对于“我是低劣者”或“我跟他一样”这些分别,他都不动摇。
‘‘Yo ca seyyohamasmīti, nāhaṃ seyyoti vā pana; Hīno taṃsadiso vāti, vidhāsu na vikampati.
有智慧、如是一样、在戒律上善加安住的人;
专心修习心寂止的人,如果他本人是智者,那么智者会称赞他。
‘‘Paññavantaṃ tathā tādiṃ, sīlesu susamāhitaṃ; Cetosamathamanuyuttaṃ, tañce viññū pasaṃsare.
对于同修梵行者,他得不到恭敬,
他远离正法,就像大地远离天空一样。
‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati; Ārakā hoti saddhammā, nabhato puthavī yathā.
那些心怀惭与愧、并且始终让惭与愧正确现前的人,
他们的梵行已经成熟稳固,对他们来说,后有已经灭尽。
‘‘Yesañca hiri ottappaṃ, sadā sammā upaṭṭhitaṃ; Virūḷhabrahmacariyā te, tesaṃ khīṇā punabbhavā.
一个内心散乱、浮躁不安的比丘,披着粪扫衣,
就像猴子披上狮子皮,它并不会因此变得好看。
‘‘Uddhato capalo bhikkhu, paṃsukūlena pāruto; Kapīva sīhacammena, na so tenupasobhati.
不散乱、不浮躁,有智慧,守护好感官。
他穿着粪扫衣,就像狮子住在山洞里一样,显得格外庄严。
‘‘Anuddhato acapalo, nipako saṃvutindriyo; Sobhati paṃsukūlena, sīhova girigabbhare.
这众多天神,具足神通,有大威名;
一万位天神,全都是梵类诸天。
‘‘Ete sambahulā devā, iddhimanto yasassino; Dasadevasahassāni, sabbe te brahmakāyikā.
向法将、勇士、大禅修者、入定者——
他们合掌站立,向舍利弗致敬。
‘‘Dhammasenāpatiṃ vīraṃ, mahājhāyiṃ samāhitaṃ; Sāriputtaṃ namassantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā.
礼敬你,人中良骏!礼敬你,人中最胜者!
我们不了知你(尊者),无论你依止什么而禅修。
‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyati.
诸佛的境界确实稀有,甚深难测,只属于他们自己。
我们这些人不知道,是如能射穿毫毛者般聚集在一起。
‘‘Accheraṃ vata buddhānaṃ, gambhīro gocaro sako; Ye mayaṃ nābhijānāma, vālavedhisamāgatā.
他就这样受到天众的供养,是值得受人供养的。
那时,劫宾那看见舍利弗,就笑了。
‘‘Taṃ tathā devakāyehi, pūjitaṃ pūjanārahaṃ; Sāriputtaṃ tadā disvā, kappinassa sitaṃ ahu.
在所有佛土之中,除了大牟尼之外,
在头陀功德方面,我是最杰出的,没有人能和我相比。
‘‘Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapayitvā mahāmuniṃ; Dhutaguṇe visiṭṭhohaṃ, sadiso me na vijjati.
我已承事导师,圆满了佛陀的教法;
沉重的担子已经放下,如今不会再有来生。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ; Ohito garuko bhāro, natthi dāni punabbhavo.
他不沾染衣服,也不沾染床座,不沾染饮食;
乔达摩无法衡量,就像一朵洁净无瑕的蓝莲花。
像水一样倾向于出离,已经超越了三种存在。
‘‘Na cīvare na sayane, bhojane nupalimpati; Gotamo anappameyyo, mūḷālapupphaṃ vimalaṃva; Ambunā nekkhammaninno, tibhavābhinissaṭo.
他以念处为脖子,以信为手,是大牟尼。
以智慧为首,拥有大智慧,始终安住于寂静。
‘‘Satipaṭṭhānagīvo so, saddhāhattho mahāmuni; Paññāsīso mahāñāṇī, sadā carati nibbuto’’ti. –
他说了这些偈颂。其中,开头三首偈颂,是他看到那些与团体和俗家混住在一起的比丘之后,为了给他们教诫而说的。
Imā gāthā abhāsi. Tattha ādito tisso gāthā gaṇesu kulesu ca saṃsaṭṭhe bhikkhū disvā tesaṃ ovādadānavasena vuttā.
在这里,“不应被群体簇拥而行”的意思是:不应被比丘众簇拥、围绕,在这样的情况下行走或居住。为什么呢?因为照顾群体时,种种苦事生起,心意混乱,他就会内心不悦,定难以成就。而且,当他通过讲说、教诫、教导来摄受他人时,如果对方不依照教导去实践,他也会内心不悦,心变得躁动不安。由于这种接触,他无法获得心一境性,定就难以成就。像这样的人,连近行定都无法达成,更不用说安止定了。“摄受种种人”的意思是:对那些意乐不同、喜好各异的人,用食物、嚼食等来摄受。“这确实是苦”指的是:艰难、困苦。“如此观察之后”的意思是:就这样用智慧之眼,看清摄受群体的种种过患之后,便不应喜好群体,不应喜好与群体共住,不应对此怀有期望。
Tattha na gaṇena purakkhato careti bhikkhugaṇehi purakkhato parivārito hutvā na careyya na vihareyya. Kasmā? Vimano hoti samādhi dullabho gaṇaṃ pariharantassa dukkhuppattiyā byākulamanatāya, uddesena ovādena anusāsaniyā anuggahaṃ karonto yathānusiṭṭhaṃ appaṭipattiyā ca vimano vikāribhūtacitto hoti, tato saṃsaggena ekaggataṃ alabhantassa samādhi dullabho hoti. Tathārūpassa hi upacārasamādhimattampi na ijjhati, pageva itaro. Nānājanasaṅgahoti nānajjhāsayassa nānārucikassa janassa peyyakhajjādinā saṅgaho. Dukhoti kiccho kasiro. Iti disvānāti evaṃ gaṇasaṅgahe bahuvidhaṃ ādīnavaṃ disvā ñāṇacakkhunā oloketvā. Gaṇaṃ gaṇavāsaṃ na rocaye na roceyya na iccheyya.
“牟尼不应亲近俗家”这句话的意思是:在这教法里出家之后,不应该成为刹帝利等俗家的常客,不该登门亲近。为什么呢?因为心会不悦,定难以成就。他热衷于走访俗家,沉迷于从俗家得到的甘甜等滋味,心生贪染;一旦那里有事要办,他又自己卷进去。这样他就舍弃了能带来安乐的真实义利——也就是舍弃了能为自己带来道、果、涅槃之乐的、名为戒清净等的真实义利,意思是,他不再精进修行了。
Na kulāni upabbaje munīti imasmiṃ sāsane pabbajito khattiyādikulūpako hutvā na upagaccheyya. Kiṃkāraṇā? Vimano hoti samādhi dullabho. So ussukko kulūpasaṅkamane ussukkaṃ āpanno kulesu laddhabbesu madhurādirasesu anugiddho gedhaṃ āpanno tattha uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanto. Atthaṃ riñcati yo sukhāvahoti yo attano maggaphalanibbānasukhāvaho taṃ sīlavisuddhiādisaṅkhātaṃ atthaṃ riñcati jahati, nānuyuñjatīti attho.
第三首偈颂前面已经讲过了。
Tatiyagāthā heṭṭhā vuttā eva.
从坐卧处下来等四首偈颂,是长老通过展示自己在资具方面的知足,以“比丘应当这样修行”来教导比丘们而说的。其中,“从坐卧处下来”是因为那是山间的坐卧处才这么说的。“殷重地承事他”是说:为了令那个患癞病的人获得殊胜的成就,想要乞食的比丘们,就像一个贪求美食的人恭敬地走近能布施精美食物的施主家一样,带着敬意走近他,站在他面前。
Senāsanamhā oruyhātiādikā catasso gāthā paccayesu attano santosadassanamukhena ‘‘bhikkhunā nāma evaṃ paṭipajjitabba’’nti bhikkhūnaṃ ovādadānavasena vuttā. Tattha senāsanamhā oruyhāti pabbatasenāsanattā vuttaṃ. Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhahinti taṃ kuṭṭhipurisaṃ uḷārasampattiṃ pāpetukāmatāya bhikkhāya atthiko hutvā paṇītabhikkhadāyakaṃ kulaṃ mahicchapuggalo viya ādarena upagantvā aṭṭhāsiṃ.
被煮烂的意思是:因为骨头里的麻风病,身体被煮得溃烂。这里说“手指断了”,意思是:在此处钵中,他的手指断落,和食物一起掉进了钵里。
Pakkenāti aṭṭhigatakuṭṭharogatāya upakkena kuthitena. Aṅguli cettha chijjathāti ettha patte tassa aṅguli chijjitvā āhārena saddhiṃ patatīti attho.
依靠墙根的意思是:为了让那个人生起信心,长老就在那样的屋墙旁边坐下来,把那口饭团吃下去、受用了。不过要明白,长老这样的做法,是发生在学处还没有制定的时候。因为长老已经将圣者的神通修到极致,对可厌的东西也能当作不可厌来想,所以他吞下那食物时并没有生起厌恶;但如果是凡夫吃这种东西,肠子都可能翻出来。因此他说:正在吃或已经吃下时,我都没有厌恶。
Kuṭṭamūlaṃ nissāyāti tassa purisassa pasādajananatthaṃ tādise gharabhittisamīpe nisīditvā ālopaṃ taṃ abhuñjisaṃ paribhuñjiṃ. Ayaṃ pana therassa paṭipatti sikkhāpade apaññatteti daṭṭhabbaṃ. Paṭikkūle ca appaṭikkūle iva appaṭikkūlasaññitāya ariyiddhiyā ukkaṃsagatattā therassa taṃ ajjhoharantassa jigucchā na uppajji, puthujjanassa pana tādisaṃ bhuñjantassa antāni nikkhameyyuṃ. Tenāha ‘‘bhuñjamāne vā bhutte vā, jegucchaṃ me na vijjatī’’ti.
“起立食”是指站起来之后,站在别人家门口所能得到的团食;意思是靠着腿力,一家一家走过去而得到的混合乞食。“腐尿”则是指用牛尿浸泡过的诃梨勒等药。所谓“若有人遍享这些”,是说如果有比丘,对这些起立食等四种资具从头到尾都欣然受用。所谓“彼即四方之人”,是说这个人必定是堪行四方的人,也就是无论在任何地方都无所障碍,不管朝哪个方向都能安住。
Uttiṭṭhapiṇḍoti uttiṭṭhitvā paresaṃ gharadvāre ṭhatvā gahetabbapiṇḍo, jaṅghabalaṃ nissāya anugharaṃ gantvā laddhabbamissakabhikkhāti attho. Pūtimuttanti gomuttaparibhāvitaharīṭakādi ca. Yassete abhisambhutvāti, yo bhikkhu ete uttiṭṭhapiṇḍādayo cattāro paccaye antimantena abhiramitvā paribhuñjati. Sa ve cātuddiso naroti so puggalo ekaṃsena cātuddiso puratthimādicatudisāyogyo, katthaci appaṭigho yāya kāyaci disāya viharituṃ sakkotīti attho.
那时,长老在年老的时候,人们问他:“尊者,您都这么大年纪了,一天天衰老下去,怎么还能天天爬上这座山呢?”他就说了“yattha eke”等四首偈颂。其中,“yattha”是指在晚年的时候。“eke”是指某些人。“vihaññanti”是说因为身体疲劳,内心也感到苦恼。“Siluccaya”就是山。“tattha”是说即使在那年老体衰的时候。“sampajāno paṭissato”是通过这个来说明他内心没有疲惫;“iddhibalenupatthaddho”是通过这个来说明他身体也没有疲惫。
Atha thero attano mahallakakāle manussehi ‘‘kathaṃ, bhante, tumhe evarūpāya jarāya vattamānāya dine dine pabbataṃ abhiruhathā’’ti vutte ‘‘yattha eke’’tiādikā catasso gāthā abhāsi. Tattha yatthāti yasmiṃ pacchimavaye. Eketi ekacce. Vihaññantīti sarīrakilamathena cittena vighātaṃ āpajjanti. Siluccayanti pabbataṃ. Tatthāti tasmiṃ jarājiṇṇakālepi. Sampajāno paṭissatoti iminā cittakhedābhāvaṃ dasseti, iddhibalenupatthaddhoti iminā sarīrakhedābhāvaṃ.
因为导致恐惧的烦恼已经被彻底断除,所以他已经舍断了怖畏与恐惧。
Bhayahetūnaṃ kilesānaṃ samucchinnattā pahīnabhayabheravo.
当众生被贪欲之火等十一种火燃烧的时候,由于没有染污所带来的热恼,他得以寂灭清凉。
Ḍayhamānesūti rāgaggiādīhi ekādasahi aggīhi sattesu ḍayhamānesu. Saṃkilesapariḷāhābhāvena nibbuto sītibhūto.
人们又问:“尊者,您年纪都这么大了,为什么还住在山林里呢?难道竹林精舍这些地方不让人欢喜吗?”为了说明山林正是让他欢喜的地方,长老诵出了“长满迦利利藤蔓”等十二首偈颂。其中,“长满迦利利藤蔓”是指与成排的瓦如那树交会在一起。也有人说,这是指“被黑色花朵覆盖”。“大象吼叫”是指被那些游走在象群觅食处的象所发出的吼声所震撼,这些吼声具有回响等特质。
Puna manussehi ‘‘kiṃ, bhante, jiṇṇakālepi araññapabbateyeva viharatha, nanu ime veḷuvanādayo vihārā manoramā’’ti vutte araññapabbatā eva mayhaṃ manoramāti dassento ‘‘karerimālāvitatā’’tiādikā dvādasa gāthā abhāsi. Tattha karerimālāvitatāti varuṇarukkhapantīhi samāgatā. ‘‘Kālavaṇṇapupphehi otthaṭā’’tipi vadanti. Kuñjarābhirudāti paṭighosādiguṇībhūtehi hatthīnaṃ gocaresīnaṃ gajjitehi abhitthanitā.
被大雨浇透了:被大暴雨彻底浇灌过。悦意的平地:正因为尘垢、落叶等都被冲走,地面才变得令人愉悦。山:因为不移动到别处,所以叫“nagā”;又因为由岩石构成,所以也叫“selā”,两者都是指山。为孔雀所高声鸣叫:孔雀用甜美的嗓音高声鸣叫。
Abhivuṭṭhāti mahāmeghena abhippavuṭṭhā. Rammatalāti teneva rajojallapaṇṇeyyādīnaṃ apagamena ramaṇīyatalā. Nagāti desantaraṃ agamanato ‘‘nagā’’ti selamayatāya ‘‘selā’’ti ca laddhanāmā pabbatā. Abbhunnaditā sikhīhīti madhurassarena unnaditā.
Alaṃ的意思是“适合的”或“有能力的”。在“想要修禅那的人”“想要利益的人”等语句中,也应当按这个方式来搭配理解。Bhikkhuno指已断除烦恼的比丘,与“我”相关联。
Alanti yuttaṃ samatthaṃ vā. Jhāyitukāmassa atthakāmassātiādīsupi iminā nayena yojetabbaṃ. Bhikkhunoti bhinnakilesabhikkhuno, meti sambandho.
像亚麻花一样:因为颜色深黑,所以像亚麻花。被天空的云遮住:正因为如此,就像秋季天空中被乌云遮住一样,也就是青黑色的意思。
Umāpupphenasamānāti mecakanibhatāya umākusumasadisā. Gaganāvabbha chāditāti tato eva saradassa gaganaabbhā viya kāḷameghasañchāditā, nīlavaṇṇāti attho.
不杂乱:就是不混杂、不拥挤。以五支:即使被弦乐等五种乐器合奏的音乐环绕侍奉,那样的快乐也不会出现——不像心一境性、心得定的人,真正以无常等方式观照色法与无色法时生起的那种喜悦。因此世尊说:
Anākiṇṇāti asaṃkiṇṇā asambādhā. Pañcaṅgikenāti ātatādīhi pañcahi aṅgehi yuttena tūriyena parivāriyamānassa tādisīpi na hoti, yathā yādisī ekaggacittassa samāhitacittassa sammadeva rūpārūpadhammaṃ aniccādivasena vipassantassa rati hoti. Tenāha bhagavā –
无论何处正观诸蕴的生起与坏灭;
他获得喜悦和欢欣,对于了知者来说,那就是不死。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374)
“事务繁多”等两首偈颂,是针对那些热衷于事务、贪著于资具的比丘,以给予教诫的方式而说的。其中,“不要做很多事务”的意思是:不要成为热衷于事务的人,不要去做、不要去执取所谓繁多的事务;不过,修补破损和裂口这类事,是导师所允许的。“应避开人群”的意思是:应当远离那些恶友之类的人。“不要努力”的意思是:不要为了获取资具、拉帮结派等而费心用力。
Kammaṃ bahukantiādinā dve gāthā kammārāmānaṃ paccayagiddhānaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānavasena vuttā. Tattha kammaṃ bahukaṃ na kārayeti kammārāmo hutvā bahuṃ nāma kammaṃ na kāraye na adhiṭṭhahe, khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ pana satthārā anuññātameva. Parivajjeyya jananti akalyāṇamittabhūtaṃ janaṃ vajjeyya. Na uyyameti paccayuppādanagaṇabandhādivasena vāyāmaṃ na kareyya.
“这不是能利益自己的”——意思是:这种以新建工程等事为所缘的决意,并不能给自己带来利益。这里说出了其中的原因:“身受苦,疲倦劳损。”因为一个忙于新建工程等事、到处奔走的人,由于得不到身体的安乐等,就陷入困苦,疲倦劳损,因身体疲劳而痛苦。又由于缺少住处清净、不能行自利之事等,这个人不能证得止,也无法令心得定。
Anattaneyyametanti etaṃ navakammādhiṭṭhānādikaṃ attano atthāvahaṃ na hotīti attho. Tattha kāraṇamāha ‘‘kicchati kāyo kilamatī’’ti. Navakammādipasutassa hi tahaṃ tahaṃ vicarato kāyasukhādialābhena kicchappatto hoti kilamati khedaṃ āpajjati, tena ca kāyakilamathena dukkhito. Vatthuvisadaattaneyyakiriyādīnaṃ abhāvena so puggalo samathaṃ na vindati cittasamādhānaṃ na labhatīti.
“仅以嘴唇碰一碰”等两首偈颂,是为了批评那些听了不少法却自认为有智慧的人;接下来的两首,则是为了称赞真正有智慧的人。其中,“仅以嘴唇碰一碰”是指为了诵读而只是翻动嘴唇,也就是说,仅仅把读诵佛语当作一种口头功夫而已。“连自己都看不见”是说,因为分不清什么对自己有利益、什么没有利益,所以连眼前跟自己直接相关的事也弄不明白,不能如实衡量自己的分量,这就是这句话的意思。“梗着脖子走路”是说,心里想着“我博学多闻、具念、有智慧,没有别人能和我相比”,因慢而僵直,对值得尊敬的人也不表示恭敬,就像吞下铁棒站着一样,梗着脖子走路。“认为我胜”是说认为唯有自己才是最胜、最崇高的。
Oṭṭhappahatamattenātiādinā dve gāthā sutaparamassa paṇḍitamānino garahavasena, tato parā dve paṇḍitassa pasaṃsāvasena vuttā. Tattha oṭṭhappahatamattenāti sajjhāyasīsena oṭṭhaparivattanamattena, buddhavacanaṃ sajjhāyakaraṇamattenāti attho. Attānampi na passatīti anatthaññutāya attano paccakkhabhūtampi atthaṃ na jānāti, yāthāvato attano pamāṇaṃ na paricchindatīti attho. Patthaddhagīvo caratīti ‘‘ahaṃ bahussuto, satimā, paññavā, na mayā sadiso añño atthī’’ti mānatthaddho hutvā garuṭṭhāniyānampi apacitiṃ adassento ayosalākaṃ gilitvā ṭhito viya thaddhagīvo carati. Ahaṃ seyyoti maññatīti ahameva seyyo uttamoti maññati.
愚人明明低劣,却认为自己和比自己优胜、最上等的人一样,因为愚痴,才把自己当成跟他们同等。智者不会称赞这种人。像这样心高气傲、骄慢固执的愚人,智者不会称赞他,只会呵责他。
Aseyyo seyyasamānaṃ, bālo maññati attānanti ayaṃ aseyyo hīno samāno aññena seyyena uttamena samānaṃ sadisaṃ katvā attānaṃ bālo mandabuddhi bālabhāveneva maññatīti. Na taṃ viññū pasaṃsantīti taṃ tādisaṃ bālaṃ paggahitacittatāya patthaddhamānasaṃ thambhitattaṃ naraṃ viññū paṇḍitā na pasaṃsanti, aññadatthu garahantiyeva.
然而,如果有一位智者,对于“我胜过别人”这种想法,或者借着“低劣、相似、同等”的比较而说“我并不胜过别人”,都不让任何慢心生起;在三种慢、九种慢的各个分类中,他都不会因为任何一种而动摇。
Seyyohamasmīti yo pana paṇḍito puggalo ‘‘seyyohamasmī’’ti vā hīnasadisamānavasena ‘‘nāhaṃ seyyo’’ti vā kañcipi mānaṃ ajappento vidhāsu navasu mānakoṭṭhāsesu kassacipi vasena na vikampati.
具有智慧的人:因为达到了最高果位——阿罗汉果的智慧,所以称为有智慧的人;面对可爱等境界时能保持不动摇,所以称为如如不动的人;因为在无学果的戒上善巧地安住,所以在戒上极为稳固;通过证入阿罗汉果的等至而致力于心的寂止。对于这样彻底断除了慢心、诸漏已尽的人,佛陀等智者都会称赞、称扬、赞叹。
Paññavantanti aggaphalapaññāvasena paññavantaṃ iṭṭhādīsu tādibhāvappattiyā tādiṃ, asekkhaphalasīlesu suṭṭhu patiṭṭhitattā sīlesu susamāhitaṃ, arahattaphalasamāpattisamāpajjanena cetosamathamanuyuttanti tādisaṃ sabbaso pahīnamānaṃ khīṇāsavaṃ viññū buddhādayo paṇḍitā pasaṃsare vaṇṇenti thomentīti attho.
世尊又一次看到一位难以教诫的比丘,为了说明难以教诫的过患和容易教诫的利益,诵出了“yassa sabrahmacārīsu”等两首偈颂。这两首偈颂的含义前面已经解释过了。
Puna aññataraṃ dubbacaṃ bhikkhuṃ disvā dovacassatāya ādīnavaṃ, sovacassatāya ānisaṃsañca pakāsento ‘‘yassa sabrahmacārīsū’’tiādikā dve gāthā abhāsi. Tā vuttatthā eva.
又有一次,世尊看到一位散乱、傲慢的比丘,为了说明散乱等的过失和不散乱等的功德,说了“散乱、浮躁的比丘”等两首偈颂。其中,“像披着狮皮的猴子”意思是,就像一只猴子披着狮皮。那个充满散乱等过失的比丘,虽然披着粪扫衣这面圣者的旗帜,却并不因此显得庄严,因为他没有圣者的功德。
Puna uddhataṃ unnaḷaṃ ekaṃ bhikkhuṃ disvā uddhatādibhāve dosaṃ, anuddhatādibhāve ca guṇaṃ vibhāvento ‘‘uddhato capalo bhikkhū’’tiādikā dve gāthā abhāsi. Tattha kapīva sīhacammenāti sīhacammena pāruto makkaṭo viya. So uddhatādidosasaṃyutto bhikkhu tena paṃsukūlena ariyaddhajena na upasobhati ariyaguṇānaṃ abhāvato.
Yo pana upasobhati, taṃ dassetuṃ ‘‘anuddhato’’tiādi vuttaṃ;
这五首以“众多”开头的偈颂,是看见正在礼敬尊者舍利弗的梵类诸天之后,为了说明尊者劫宾那现出微笑的征兆而说的。其中,“这些”是因为那些天人就在眼前而说的。“众多”是因为数量很多,而那个“多”被限定为“一万天众”,所以这样说。“天”指化生天。为了把他们那种天人的状态和其他众生区分开来,说明时说“他们全都是梵类诸天”。因为他们具备自己化生所带来的大神通、大天威,又有众多眷属,所以说“拥有神通,有名声”。
Ete sambahulātiādikā pañca gāthā āyasmantaṃ sāriputtaṃ namassante brahmakāyike deve disvā āyasmato kappinassa sitapātukammanimittaṃ vuttā. Tattha eteti tesaṃ paccakkhatāya vuttaṃ . Sambahulāti bahubhāvato, taṃ pana bahubhāvaṃ ‘‘dasadevasahassānī’’ti paricchinditvā āha. Devāti upapattidevā. Taṃ tesaṃ devabhāvaṃ aññehi visesetvā dassento ‘‘sabbe te brahmakāyikā’’ti āha. Yasmā te attano upapattiddhiyā mahatiyā deviddhiyā samannāgatā parivārasampannā ca, tasmā āha ‘‘iddhimanto yasassino’’ti.
有人问:“尊者,您的将军是谁?”世尊在回答这个问题时说:“我所转起的无上法轮,舍利弗随它而转。”这就认可了舍利弗长老是法的将军,因此说:“法的将军、英雄、大禅修者、得定者——舍利弗。”其中,“英雄”是指因摧毁烦恼魔等而具足精进,极其勇猛。“大禅修者”是指因达到天住等最高境界而修得大禅那。“得定者”是指因此彻底粉碎散乱而得定。“正在礼敬”是指将双手合掌举到头顶,站着行礼。
‘‘Ko nu senāpati bhoto’’ti pucchāya vissajjanavasena ‘‘mayā pavattitaṃ dhammacakkaṃ anuttaraṃ sāriputto anuvattetī’’ti (ma. ni. 2.399) vadantena bhagavatā āyasmato sāriputtattherassa dhammasenāpatibhāvo anuññātoti āha – ‘‘dhammasenāpatiṃ vīraṃ mahājhāyiṃ samāhitaṃ sāriputta’’nti. Tattha vīranti kilesamārādīnaṃ nimmathanena vīriyavantaṃ mahāvikkantaṃ. Mahājhāyinti dibbavihārādīnaṃ ukkaṃsagamanena mahantaṃ jhāyiṃ. Tato eva sabbaso vikkhepaviddhaṃsanavasena samāhitaṃ. Namassantāti sirasi añjaliṃ paggayha namassamānā tiṭṭhanti.
那些梵天还是凡夫,所以才这样说:我们不知道他到底是依靠什么所缘、以什么为所缘来修禅的。
Yampinissāyāti yaṃ nu kho ārammaṇaṃ nissāya ārabbha jhāyatīti nābhijānāmāti puthujjanabhāvena brahmāno evaṃ āhaṃsu.
“真稀奇啊”这句话的意思是:确实稀有。“诸佛”指的是彻底觉悟四圣谛的佛陀们。“境界甚深”是说佛陀的境界极其深奥,极难看见,极难了知,不是凡夫所能共有、所能触及的范围。现在为了说明它为什么如此甚深,接着说了“我们这些人……”等话。其中“像能射穿毛发的弓箭手一样聚集”,意思是:我们这些人就像能射穿毛发的弓箭手,有能力穿透极为微细的对象,但即使前来仔细观察,也仍然不能了知——佛陀们的境界确实深不可测,这就是这句话的意思。“如此被那些天众……”是说:当时摩诃劫宾那长老看见,那位连包括天神在内的世间都应当供养的舍利弗,被那些梵身天众如此礼敬,便微笑了。这些被世间公认的梵天们都还达不到的领域,却是声闻弟子所能达到的。
Accheraṃ vatāti acchariyaṃ vata. Buddhānanti catusaccabuddhānaṃ. Gambhīro gocaro sakoti paramagambhīro atiduddaso duranubodho puthujjanehi asādhāraṇo avisayo. Idāni tassa gambhīrabhāve kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘ye maya’’ntiādi vuttaṃ. Tattha vālavedhisamāgatāti ye mayaṃ vālavedhidhanuggahasadisā atisukhumampi visayaṃ paṭivijjhituṃ samatthā āgatā upaparikkhantā nābhijānāma, gambhīro vata buddhānaṃ visayoti attho. Taṃ tathā devakāyehīti taṃ tathārūpaṃ sāriputtaṃ sadevakassa lokassa pūjanārahaṃ tehi brahmakāyikehi tadā tathā pūjitaṃ disvā āyasmato mahākappinassa sitaṃ ahosi. Imesaṃ lokasammatānaṃ brahmūnampi avisayo, yattha sāvakānaṃ visayoti.
“于一切佛土中”这首偈颂,是长老为了彰显自己而作狮子吼时说的。其中“于佛土中”,是就教诫的范围而说。“除了大牟尼”,意思是除正自觉者之外。因为诸佛世尊即使在头陀功德方面,也的确超越一切众生,达到了最高境界;只是他们以大悲驱动其心,看到对众生有如此广大的利益,才随顺于住在村落、住在建造的坐卧处等,而这样一来就与某些头陀法相违背。“头陀功德”是指以抖落烦恼的功德——也就是林栖等支分——而令人称叹的功德。或者,这里的“头陀功德”是处格形式,作工具格用。在头陀功德上,连和我相似的人都不存在,更何况超过我的呢?这是其意趣所在。确实,这位长老被安立在了最上的地位。
Yāvatā buddhakhettamhīti gāthā therena attānaṃ ārabbha sīhanādaṃ nadantena bhāsitā. Tattha buddhakhettamhīti āṇākhettaṃ sandhāya vadati. Ṭhapayitvā mahāmuninti sammāsambuddhaṃ ṭhapetvā . Buddhā hi bhagavanto dhutaguṇehipi sabbasattehi paramukkaṃsagatā eva, kevalaṃ pana mahākaruṇāsañcoditamānasā sattānaṃ tādisaṃ mahantaṃ upakāraṃ oloketvā gāmantasenāsanavāsādiṃ anuvattantīti taṃ taṃ dhutadhammavirodhī hoti. Dhutaguṇeti kilesānaṃ dhutena guṇena āraññakādibhāvena apekkhitaguṇe. Karaṇatthe vā etaṃ bhummavacanaṃ. Sadiso me na vijjati, kuto pana uttarīti adhippāyo. Tathā hesa thero tattha aggaṭṭhāne ṭhapito.
在“于衣……”这首偈颂里,把“除了大牟尼”已经说过的意思讲得更清楚:对衣服等东西没有渴爱的染着,就是头陀支的果报。这里应当这样连接文句:衣服到来时,不会因为渴爱的染着而被沾染。“卧处”指坐卧具。“乔达摩”是用姓氏来称扬世尊。“不可量”:因为已经没有任何能为他设定限量的烦恼,又具足无量的功德,所以是不可量。“如白莲花不被水染污”:就像清净无垢的白莲花不会被水沾染一样,乔达摩世尊也不会被渴爱的染着等所沾染,这就是这句话的意思。趣向出离,就是趣向殊胜的出离,因此从三有中超脱出来,从三有中脱离出来,离结而不再有任何系缚。
Na cīvareti gāthāya ‘‘ṭhapayitvā mahāmuni’’nti vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti, cīvarādīsu taṇhāya anupalepo dhutaṅgaphalaṃ. Tattha na cīvare sampatte taṇhālepenāti yojanā. Sayaneti senāsane. Gotamoti bhagavantaṃ gottena kitteti. Anappameyyoti pamāṇakarakilesābhāvato aparimāṇaguṇatāya ca anappameyyo. Muḷālapupphaṃ vimalaṃva ambunāti yathā nimmalaṃ virajaṃ naḷinaṃ udakena na limpati, evaṃ gotamo bhagavā taṇhālepādinā na limpatīti attho. Nekkhammaninno abhinikkhammaninno tato eva tibhavābhinissaṭo bhavattayato vinissaṭo visaṃyutto.
对于那些通过圆满修习念处等支分,在任何地方都不被染污、倾向于出离的人,为了显示他们所具有的支分,说了这最后一首偈颂:“念处为颈”等。其中,因为念处是功德聚中成为最上支分之慧的依止处,所以此人有念处为颈,称为“念处颈”;因为信在执取无过失的诸法时就像手一样,所以此人有信为手,称为“信手”;因为慧是功德之身的最上首,所以此人有慧为首,称为“慧首”;因为具有广大的汇集、广大的领域、广大的威力、广大的力量,所以此人有被称为一切知智的大智慧,称为“大智者”;他永远、一切时候都寂灭、清凉地行持。这里还应引用经文:“善得定……龙象”(《增支部》6.43)。这里在义理上还没有详细解释的部分,应按照前面所说的方式来理解。
Yesaṃ satipaṭṭhānagīvādīnaṃ bhāvanāpāripūriyā yattha katthaci anupalitto nekkhammaninnova ahosi, te aṅgabhūte dassento ‘‘satipaṭṭhānagīvo’’ti osānagāthamāha. Tattha guṇarāsito uttamaṅgabhūtāya paññāya adhiṭṭhānabhāvato satipaṭṭhānaṃ gīvā etassāti satipaṭṭhānagīvo, anavajjadhammānaṃ ādāne saddhā hattho etassāti saddhāhattho. Guṇasarīrassa uttamaṅgabhāvato paññā sīsaṃ etassāti paññāsīso. Mahāsamudāgamanatāya mahāvisayatāya mahānubhāvatāya mahābalatāya ca mahantaṃ sabbaññutasaṅkhātaṃ ñāṇaṃ etassa atthīti mahāñāṇī. Sadā sabbakālaṃ nibbuto sītibhūto carati. ‘‘Susamāhito…pe… nāgo’’ti (a. ni. 6.43) suttapadañcettha nidassetabbaṃ. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva.