1. 阿若憍陈如长老偈的注释
1. Aññāsikoṇḍaññattheragāthāvaṇṇanā
在《十六集》中,“这位更殊胜”等偈颂,是具寿憍陈如长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老也是在莲华上佛的时代,出生在天鹅城一个富有的长者家中,长大后,有一天在导师面前听法,看见导师把一位比丘安排在教法中“最先通达法、最早了知法”的第一位,自己也想得到这个位置,于是向有十万比丘围绕的导师连续七天举行大供养,并发下誓愿。导师看出他不久就能成就,便授记他未来的成就。他一生行善积福,在导师般涅槃后建塔时,在塔内造了一座宝殿,又围绕佛塔建造了价值千金的宝石制品。
Soḷasakanipāte esa bhiyyotiādikā āyasmato aññāsikoṇḍaññattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare gahapatimahāsālakule nibbattitvā viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ attano sāsane paṭhamaṃ paṭividdhadhammarattaññūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento satasahassabhikkhuparivārassa satthuno sattāhaṃ mahādānaṃ pavattetvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthāpissa anantarāyataṃ disvā bhāviniṃ sampattiṃ byākāsi. So yāvajīvaṃ puññāni katvā satthari parinibbute cetiye patiṭṭhāpiyamāne antocetiye ratanagharaṃ kāresi, cetiyaṃ parivāretvā sahassaratanagghiyāni ca kāresi.
他这样做了种种福德之后,从那里命终,在天界与人间流转。到了毗婆尸佛的时代,他成为一个名叫大黑的居士。在一块大约八迦梨舍大小的田里,他把稻穗掰开,用取出的稻米煮成不掺水的纯乳粥,又加入蜂蜜、酥油、糖等,供养给以佛为首的僧众。他掰开稻穗取米的地方,又再长满如初。在秧苗时,他供养最上等的秧苗;在收割时,供养最上等的收割物;在编束时,供养最上等的编束;在成捆时,供养最上等的捆;在场时,供养场中最上等的;在堆垛时,供养垛中最上等的;在量谷时,供养量谷中最上等的;在入仓时,供养入仓中最上等的。就这样,对同一种谷物,他先后九次作了最上供养。那块田的谷物也因此变得格外丰盛。
So evaṃ puññāni katvā, tato cavitvā, devamanussesu saṃsaranto vipassissa bhagavato kāle mahākālo nāma kuṭumbiko hutvā aṭṭhakarīsamatte khette sāligabbhaṃ phāletvā, gahitasālitaṇḍulehi asambhinnakhīrapāyāsaṃ sampādetvā, tattha madhusappisakkarādayo pakkhipitvā, buddhappamukhassa saṅghassa adāsi. Sāligabbhaṃ phāletvā gahitagahitaṭṭhānaṃ puna pūrati, puthukakāle puthukaggaṃ nāma adāsi. Lāyane lāyanaggaṃ, veṇikaraṇe veṇaggaṃ, kalāpādikaraṇe kalāpaggaṃ, khalaggaṃ, bhaṇḍaggaṃ, minaggaṃ, koṭṭhagganti; evaṃ ekasasse nava vāre aggadānaṃ nāma adāsi. Tampi sassaṃ atirekataraṃ sampannaṃ ahosi.
他这样一生行善积福,死后投生到天界,在天界和人间之间不断轮回转生。早在我们的世尊出世之前,他就已经投生在迦毗罗卫城附近一个叫多那瓦土那的婆罗门村里,出生在一户大富婆罗门家中。他依族姓得名憍陈如。长大后,他学通了三部吠陀,在相术咒法方面也达到了精通的程度。那时候,我们的菩萨从兜率天去世,投生在迦毗罗卫城净饭大王的王宫里。在给菩萨取名的日子,一百零八位婆罗门被请来,其中八位被请到大堂上观察相好。他在那八人中最年轻,看到大人相已经圆满具备,就断定说:这个人将来一定会成佛。从此他满怀期待,时时留意这位大士什么时候出家。
Evaṃ yāvajīvaṃ puññāni katvā, tato cuto devaloke nibbattitvā devesu ca manussesu ca saṃsaranto, amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva kapilavatthunagarassa avidūre doṇavatthunāmake brāhmaṇagāme brāhmaṇamahāsālakule nibbatti. Tassa koṇḍaññoti gottato āgataṃ nāmaṃ ahosi. So vayappatto tayo vede uggahetvā lakkhaṇamantesu ca pāraṃ agamāsi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto tusitapurato cavitvā kapilavatthupure suddhodanamahārājassa gehe nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase aṭṭhuttarasatesu brāhmaṇesu upanītesu ye aṭṭha brāhmaṇā lakkhaṇapariggahaṇatthaṃ mahātalaṃ upanītā. So tesu sabbanavako hutvā, mahāpurisassa lakkhaṇanipphattiṃ disvā, ‘‘ekaṃsena ayaṃ buddho bhavissatī’’ti niṭṭhaṃ gantvā mahāsattassa abhinikkhamanaṃ udikkhanto vicarati.
菩萨也是在庞大的随从众中渐渐长大,一步步成长,达到智慧成熟。二十九岁那年,他进行大出家,走到阿诺玛河边出家,然后逐渐来到优楼频螺,精勤修苦行。那时,青年衮丹雅听说大士已经出家,就和那些曾观察过大人相的婆罗门之子——以跋波青年等人为首——连同自己共五人一起出家。他们逐渐来到菩萨身边,随侍他六年。后来因为菩萨受用粗食,他心生厌离,离开菩萨,前往仙人堕处。之后,菩萨因为受用粗食而恢复了体力,在卫塞月满月那天,坐在菩提树下不败金刚座上,摧伏三魔,证得正自觉。他在菩提道场度过了七个七天,知道五群比丘的智慧已经成熟,便在阿沙荼月满月日前往仙人堕处,为他们宣说《转法轮经》。说法结束时,衮丹雅长老与一亿八千万梵天一起证入入流果。然后,在半个月的第五天,世尊宣说《无我相经》时,他亲证阿拉汉果。因此,《譬喻》中这样说:
Bodhisattopi kho mahatā parivārena vaḍḍhamāno anukkamena vuddhippatto ñāṇaparipākaṃ gantvā ekūnatiṃsatime vasse mahābhinikkhamanaṃ nikkhamanto anomānadītīre pabbajitvā anukkamena uruvelaṃ gantvā padhānaṃ padahi. Tadā koṇḍañño māṇavo mahāsattassa pabbajitabhāvaṃ sutvā, lakkhaṇapariggāhakabrāhmaṇānaṃ puttehi vappamāṇavādīhi saddhiṃ attapañcamo pabbajitvā, anukkamena bodhisattassa santikaṃ upasaṅkamitvā, chabbassāni taṃ upaṭṭhahanto tassa oḷārikāhāraparibhogena nibbinno apakkamitvā isipatanaṃ agamāsi. Atha kho bodhisatto oḷārikāhāraparibhogena laddhakāyabalo vesākhapuṇṇamāyaṃ bodhirukkhamūle aparājitapallaṅke nisinno tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā, abhisambuddho hutvā, sattasattāhaṃ bodhimaṇḍeyeva vītināmetvā, pañcavaggiyānaṃ ñāṇaparipākaṃ ñatvā, āsāḷhīpuṇṇamāyaṃ isipatanaṃ gantvā, tesaṃ dhammacakkapavattanasuttantaṃ (mahāva. 13 ādayo; saṃ. ni. 5.1081) desesi. Desanāpariyosāne koṇḍaññatthero aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Atha pañcamiyaṃ pakkhassa anattalakkhaṇasuttantadesanāya (mahāva. 20; saṃ. ni. 3.59) arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.596-612) –
红莲华正觉、世间最上者、引导者。
我最初亲眼见到了已证达佛境地的那一位。
所有夜叉都聚集到了菩提树下,
他们围在世尊身边,双手合十向他行礼。
所有天人都满心欢喜,他们在空中往来飞行;
这位佛陀已经到来,他是驱除黑暗与幽暗者。
那些满心欢喜的人当中,响起了巨大的呼声。
我们要在正等正觉者的教法里,把烦恼烧尽。
认为诸天的语言是好的之后,我说出了甜美的话语。
我满心欢喜,以喜悦的心,布施了最初的那份饭食。
导师了知我的意图,是世间无上者;
于天众中安坐之后,宣说了这些偈颂。
我出家修行七天后,就证得了菩提。
这是我的第一餐饭,用来维持梵行者的身体。
确实,那位从兜率天来到这里、给我送来食物的人;
我要称颂他,请你们听我说。
他将做三万劫的天神之王。
征服了一切天人之后,他将住在忉利天界。
从天界死后,他将投生为人。
他将成为千倍转轮王,在那里统治王国。
在十万劫时,他出生在甘蔗族。
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
他从忉利天死后,将会投生为人。
离开家出家后,他将住上六年。
到了第七年,佛陀将宣说谛理。
有个叫衮丹雅的人,他将最先证悟。
他出家后,我也跟着出家了;我精勤修行,做得很好。
为了烧尽烦恼,我出家,过上了没有家的生活。
一切智者佛陀已出现于连同诸天在内的世间。
那位仙人在这鹿野苑中,敲响了不死之鼓。
如今他证得了不死,证得了无上的寂静境界;
遍知一切漏后,我安住于无漏。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。
‘‘Padumuttarasambuddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ vināyakaṃ; Buddhabhūmimanuppattaṃ, paṭhamaṃ addasaṃ ahaṃ. ‘‘Yāvatā bodhiyā mūle, yakkhā sabbe samāgatā; Sambuddhaṃ parivāretvā, vandanti pañjalīkatā. ‘‘Sabbe devā tuṭṭhamanā, ākāse sañcaranti te; Buddho ayaṃ anuppatto, andhakāratamonudo. ‘‘Tesaṃ hāsaparetānaṃ, mahānādo avattatha; Kilese jhāpayissāma, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Devānaṃ giramaññāya, vācāsabhimudīrihaṃ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, ādibhikkhamadāsahaṃ. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro; Devasaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Sattāhaṃ abhinikkhamma, bodhiṃ ajjhagamaṃ ahaṃ; Idaṃ me paṭhamaṃ bhattaṃ, brahmacārissa yāpanaṃ. ‘‘Tusitā hi idhāgantvā, yo me bhikkhaṃ upānayi; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇotha mama bhāsato. ‘‘Tiṃsakappasahassāni, devarajjaṃ karissati; Sabbe deve abhibhotvā, tidivaṃ āvasissati. ‘‘Devalokā cavitvāna, manussattaṃ gamissati; Sahassadhā cakkavattī, tattha rajjaṃ karissati. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tidasā so cavitvāna, manussattaṃ gamissati; Agārā pabbajitvāna, chabbassāni vasissati. ‘‘Tato sattamake vasse, buddho saccaṃ kathessati; Koṇḍañño nāma nāmena, paṭhamaṃ sacchikāhiti. ‘‘Nikkhantenānupabbajiṃ, padhānaṃ sukataṃ mayā; Kilese jhāpanatthāya, pabbajiṃ, anagāriyaṃ. ‘‘Abhigantvāna sabbaññū, buddho loke sadevake; Isināme migāraññe, amatabherimāhani. ‘‘So dāni patto amataṃ, santipadamanuttaraṃ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
后来,导师在祇园大精舍里,坐在比丘僧团中间铺设好的殊胜佛座上,为了说明阿若憍陈如最初通达法的情形,便说:“诸比丘,在我的比丘声闻弟子中,久住第一的,就是这位阿若憍陈如。”(《增支部》1.188)就这样把他安立在第一的位置上。这位长老想要避开两位上首弟子对自己行的最高礼敬,也想要避开村落边地僧房里的杂居生活,又因为本来就乐于独处远离,并且觉得应对前来亲近的在家人和出家人、跟他们应酬接待也是一种缠缚,于是向导师告辞,进入雪山。在六牙象的侍奉下,他在六牙池畔住了十二年。有一天,帝释天王来到正在那里安住的长老面前,礼敬之后站在一旁,这样说:“善哉,尊者!请圣者为我说法。”长老便以佛的威仪,为他宣说了含藏四圣谛、贯穿着无常苦无我三相、与空性相应、以种种理路庄严、汇入不死之境的法。帝释天听完之后,表达自己的净信——
Atha naṃ satthā aparabhāge jetavanamahāvihāre bhikkhusaṅghamajjhe paññattavarabuddhāsane nisinno paṭhamaṃ paṭividdhadhammabhāvaṃ dīpento, ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ aññāsikoṇḍañño’’ti (a. ni. 1.188) etadagge ṭhapesi. So dvīhi aggasāvakehi attani karīyamānaṃ paramanipaccakāraṃ gāmantasenāsane ākiṇṇavihārañca pariharitukāmo, vivekābhiratiyā viharitukāmo ca attano santikaṃ upagatānaṃ gahaṭṭhapabbajitānaṃ paṭisanthārakaraṇampi papañcaṃ maññamāno satthāraṃ āpucchitvā himavantaṃ pavisitvā chaddantehi nāgehi upaṭṭhiyamāno chaddantadahatīre dvādasa vassāni vasi. Evaṃ tattha vasantaṃ theraṃ ekadivasaṃ sakko devarājā upasaṅkamitvā vanditvā ṭhito evamāha – ‘‘sādhu me, bhante, ayyo dhammaṃ desetū’’ti. Thero tassa catusaccagabbhaṃ tilakkhaṇāhataṃ suññatapaṭisaṃyuttaṃ nānānayavicittaṃ amatogadhaṃ buddhalīlāya dhammaṃ desesi. Taṃ sutvā sakko attano pasādaṃ pavedento –
听了这殊胜的法,我更加生起净信。
离贪就是所宣说的法,完全不执取。——他说了第一首偈颂。
‘‘Esa bhiyyo pasīdāmi, sutvā dhammaṃ mahārasaṃ; Virāgo desito dhammo, anupādāya sabbaso’’ti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
在这里,我因为听了你们所说的法而更加净信——这法以种种理趣而丰富多彩,令人百听不厌,具有大味。虽然我曾在世尊面前多次听法,并对法生起深深的净信,但如今听了你们所说的法,我比那时更加净信。“离贪是所宣说的法,完全不执取一切”——因为能令从一切烦恼和一切行中离染,能引生离贪,所以称为离贪。正因如此,对于色等任何法都不执取、不抓取,由于它以解脱为成就而运作,所以被宣说为“完全不执取”。
Tattha esa bhiyyo pasīdāmi, sutvā dhammaṃ mahārasanti yadipi anekavāraṃ satthu santike dhammaṃ sutvā tattha abhippasanno. Idāni pana tumhehi kathitaṃ nānānayavicittatāya asecanakatāya ca mahārasaṃ dhammaṃ sutvā eso ahaṃ tato bhiyyo pasīdāmi. Virāgo desito dhammo, anupādāya sabbasoti sabbasaṃkilesato sabbasaṅkhārato ca virajjanato virāgajananato virāgo. Tato eva rūpādīsu kañci dhammaṃ anupādāya aggahetvā vimuttisādhanavasena pavattattā sabbaso anupādāya desito.
帝释天王这样听了长老的说法,向长老行礼之后,就回到了自己的住处。后来有一天,长老看到有些凡夫被邪寻所压倒的心念活动,便回忆起与那些邪寻相对治的修行次第,又省察自己已经完全从那些邪寻中回转的心意,为了阐明这个道理,就说了下面的话:
Evaṃ sakko devarājā therassa desanaṃ thometvā theraṃ abhivādetvā sakaṭṭhānameva gato. Athekadivasaṃ thero micchāvitakkehi abhibhuyyamānānaṃ ekaccānaṃ puthujjanānaṃ cittācāraṃ disvā tappaṭipakkhabhūtañcassa anukkamaṃ anussaritvā, attano ca sabbaso tato vinivattitamānasataṃ āvajjetvā tadatthaṃ dīpetvā –
世间大地上有许多各样的事物,
我想,他们搅动与贪欲相连的美丽念头。
‘‘Bahūni loke citrāni, asmiṃ pathavimaṇḍale; Mathenti maññe saṅkappaṃ, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.
就像风吹起尘土,又被大雨压下去;
当以智慧看清时,种种意图就这样止息了。他诵出这两首偈颂。
‘‘Rajamuhatañca vātena, yathā meghopasammaye; Evaṃ sammanti saṅkappā, yadā paññāya passatī’’ti. – dve gāthā abhāsi;
在这里,世间有种种色彩,是指以颜色等、青黄等、男女等种种方式,世间生起的种种多彩的所缘对象。在这大地之上,是就眼前可见的人间而说的。它们搅动思惟,好像是这样:由不如理作意所造作的种种邪思惟,与那相应的、配合人力的、如同带火燧的钻木取火一般,搅动思惟,仿佛搅动者那样停在那里。是什么样的呢?是净妙的、与贪相应的,也就是欲寻。因为它通过执取净妙的相状,所以被称为净。
Tattha bahūni loke citrānīti rūpādivasena tatthāpi nīlapītādivasena itthipurisādivasena ca anekāni loke cittavicittāni ārammaṇajātāni. Asmiṃ pathavimaṇḍaleti paccakkhabhūtaṃ manussalokaṃ sandhāya vadati. Mathenti maññe saṅkappanti tajjaṃ purisavāyāmasahitaṃ araṇisahitaṃ viya aggiṃ ayonisomanasikārābhisaṅkhātāni micchāsaṅkappāni mathenti maññe mathentāni viya tiṭṭhanti. Kīdisaṃ? Subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ, kāmavitakkanti attho. So hi subhākāraggahaṇena ‘‘subho’’ti voharīyati.
“被风吹起的尘土”中的“ca”只是一个小品词。就像热季最后一个月里,被风吹起、扬起的尘土,一场大雨下下来就能让它平息、止息。同样,“当以慧看见时,诸思惟便止息”:当圣弟子以慧如实看见世间这些种种事物——它们的集起、滋味、过患和出离——那时,就像被风吹起的尘土被大雨平息一样,一切邪思惟也依慧而止息。因为正见一旦生起,邪思惟就站不住脚。接着,为了说明他是怎样以慧看见的——
Rajamuhatañcavātenāti ca-iti nipātamattaṃ. Yathā gimhānaṃ pacchime māse vātena ūhataṃ uṭṭhitaṃ rajaṃ mahāmegho vassanto upasammaye, vūpasameyya. Evaṃ sammanti saṅkappā, yadā paññāya passatīti yadā ariyasāvako tāni lokacitrāni samudayato, assādato, ādīnavato, nissaraṇato ca yathābhūtaṃ paññāya passati, atha yathā taṃ rajaṃ uhataṃ meghena, evaṃ sammanti paññāya sabbepi micchāsaṅkappā. Na hi uppannāya sammādiṭṭhiyā micchāsaṅkappā patiṭṭhaṃ labhanti. Yathā pana paññāya passati, taṃ dassento –
当以智慧看见“一切行都是无常”时,
这时对苦生起厌离,这就是通向清净的道。
‘‘Sabbe saṅkhārā aniccāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā.
‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhāti…pe… esa maggo visuddhiyā.
当以智慧看见“一切法无我”时,
这时就对苦生起厌离,这就是通向清净的道路。
‘‘Sabbe dhammā anattāti, yadā paññāya passati; Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti. –
他说了这三首偈颂。
Tisso gāthā abhāsi.
在这里,“一切行”是指包含在六种所缘里的一切三界五蕴。“无常”:当以观慧这样观察——“因为它们有开始、中间和结束,所以是无常的;因为是无常性,所以是无常的;因为是暂时性的,所以是无常的;因为在各处都会坏灭,所以不是恒常的”——那时就会厌离。接着是“苦”:那时就对这轮回之苦生起厌离;生起厌离的人,以遍知苦等方式通达诸谛。“这是通往清净之道”:这里所说的观法,就是通往知见清净和究竟清净的道路,也就是证悟的方法。
Tattha sabbe saṅkhārāti chaḷārammaṇasaṅgahā sabbe tebhūmakā pañcakkhandhā. Aniccāti ‘‘ādimajjhaantavantato, aniccantikato, tāvakālikato, tattha tattha bhijjanato na niccā’’ti yadā vipassanāpaññāya passati. Atha nibbindati dukkheti atha imasmiṃ vaṭṭadukkhe nibbindati, nibbindanto dukkhaparijānanādividhinā saccāni paṭivijjhati. Esa maggo visuddhiyāti esa yathāvutto vipassanāvidhi ñāṇadassanavisuddhiyā, accantavisuddhiyā ca maggo adhigamupāyo.
所谓“苦”,是因为它伴随着恐惧,因为生灭在不断逼迫,因为它本身就是苦的状态,因为它排斥快乐,所以称为苦。其余部分和前面所说的一样。
Dukkhāti sappaṭibhayato, udayabbayasampaṭipīḷanato, dukkhamato, sukhapaṭikkhepato ca dukkhā. Sesaṃ vuttanayameva.
一切法无我:四地的一切法都是无我。但在这里,只应取三地的法。因为它们没有实体、不能自主、是空、并且否定了“我”,所以应当观为无我。其余部分与前面相同。
Sabbe dhammā anattāti sabbepi catubhūmakā dhammā anattā. Idha pana tebhūmakadhammāva gahetabbā. Te hi asārato, avasavattanato, suññato, attapaṭikkhepato ca anattāti vipassitabbā. Sesaṃ purimasadisameva.
这样展示了观修的方法之后,又把已经按这个方法完成了应做之事的自己,当成另一个人一样来展示,说道:
Evaṃ vipassanāvidhiṃ dassetvā tena vidhinā katakiccaṃ attānaṃ aññaṃ viya katvā dassento –
这位随佛觉悟的憍陈如长老,精进勇猛,
已经断除了生死,是梵行的完全者。
‘‘Buddhānubuddho yo thero, koṇḍañño tibbanikkamo; Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī.
洪流的陷阱和坚固的木桩,一座难以劈开的山岩;
斩断四桩和套索,劈开那难破的岩石;
已度脱、到达彼岸的入禅者,那个人已从魔的束缚中解脱。
‘‘Oghapāso daḷhakhilo, pabbato duppadālayo; Chetvā khilañca pāsañca, selaṃ bhetvāna dubbhidaṃ; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, mutto so mārabandhanā’’ti. –
他说了这两首偈颂。
Gāthādvayamāha.
在这里,“随觉诸佛者”是指随觉于诸佛的人,也就是:诸正自觉者所觉悟的真理,他随顺他们的教导而觉悟,这就是它的意思。因为具足无学、坚固的戒等诸功德,所以称为长老。“憍陈如”是说明族姓。具有强劲的精进,就是坚固的精进、坚定的努力。因为已经断除了生与死的原因,所以是已断生死的人。“梵行的完全者”:是指对道之梵行无余圆满,或者说无余地圆满道之梵行;或者,“完全者”是指因为不与烦恼混杂而有的道智与果智,这种智在他身上存在,所以他是完全者。然而,这两者都是依道之梵行而有的,不是通过别的途径,因此说“梵行的完全者”。
Tattha buddhānubuddhoti buddhānaṃ anubuddho, sammāsambuddhehi bujjhitāni saccāni tesaṃ desanānusārena bujjhatīti attho. Thirehi asekkhehi sīlasārādīhi samannāgatoti, thero. Koṇḍaññoti gottakittanaṃ. Tibbanikkamoti daḷhavīriyo, thiraparakkamo. Jātimaraṇānaṃ pahīnakāraṇattā pahīnajātimaraṇo. Brahmacariyassa kevalīti maggabrahmacariyassa anavasesaṃ, anavasesato vā maggabrahmacariyassa pāripūrako, atha vā kevalī nāma kilesehi asammissatāya maggañāṇaṃ phalañāṇañca, taṃ imasmiṃ atthīti kevalī. Yasmā pana tadubhayampi maggabrahmacariyassa vasena hoti na aññathā, tasmā ‘‘brahmacariyassa kevalī’’ti vuttaṃ.
“暴流与网”指的是这样说的四种暴流:欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流;以及这样说的贪网:游行虚空的网,那游走于意的。“坚固的荒芜”指的是这样说的五种坚固、稳固的心荒芜:对导师怀疑,对法怀疑,对僧怀疑,对学处怀疑,对同梵行者生气、不悦、心怀敌意、心生荒芜。因为无法被凡夫大众所破,所以难破;正因如此,犹如山岳一般,所以名为山。或者,也是按“于苦无知”等道理所说的那种无知的类别。就这样,以圣道智之剑斩断这四种染污法中的荒芜与网;以金刚喻智劈开那以任何智慧都无法斩断的无明之岩,破除它;渡过了四暴流,立足于它们的彼岸——涅槃,所以称为已渡、到彼岸。由于具备所缘禅那与特相禅那这两种,所以是入禅那者。他已解脱魔缚:像这样的漏尽者,已从一切烦恼魔的束缚中解脱、彻底解脱、脱离。这是长老就自身而说的。
Oghapāsoti ‘‘kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho’’ti (dha. sa. 1156; vibha. 938) evaṃ vuttā cattāro oghā – ‘‘antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti (mahāva. 33; saṃ. ni. 1.151) evaṃ vutto rāgapāso ca. Daḷhakhiloti ‘‘satthari kaṅkhati, dhamme kaṅkhati, saṅghe kaṅkhati, sikkhāya kaṅkhati, sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto’’ti (ma. ni. 1.185; a. ni. 5.205) evaṃ vutto daḷho thiro pañcavidho cetokhilo ca. Pacurajanehi padāletuṃ asakkuṇeyyatāya duppadālayo. Tato eva pabbatasadisatāya pabbatoti ca saṅkhaṃ gato. ‘‘Dukkhe aññāṇa’’ntiādinā (vibha. 226; saṃ. ni. 2.2) vā nayena vutto aññāṇappabhedo ca. Iti etaṃ sabbaṃ chetvā khilañca pāsañcāti etesu catubbidhesu saṃkilesadhammesu yo khilañca pāsañca ariyamaggañāṇāsinā chinditvā. Selaṃ bhetvāna dubbhidanti yena kenaci ñāṇena chindituṃ asakkuṇeyyaṃ aññāṇaselaṃ vajirūpamañāṇena chinditvā, cattāropi oghe taritvā, tesaṃ paratīre nibbāne ṭhitattā tiṇṇo pāraṅgato. Ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇenāti duvidhenapi jhāyī; mutto so mārabandhanāti so evarūpo khīṇāsavo sabbasmāpi kilesamārabandhanā mutto vippamutto visaṃyuttoti. Attānameva sandhāya thero vadati.
有一次,长老看到自己的一位共住比丘,因为亲近恶知识,变得懈怠、精进微弱、掉举、傲慢。长老就以神通去到那里,教诫他说:“贤友,不要这样做。舍弃恶知识,亲近善知识,好好修沙门法。”但那位比丘不肯接受长老的话。长老因为他不接受,心里生起了对法的警策,于是针对这个人说法,谴责邪行道,赞叹正行道和独处而住,说道:
Athekadivasaṃ thero, attano saddhivihārikaṃ ekaṃ bhikkhuṃ akalyāṇamittasaṃsaggena kusītaṃ hīnavīriyaṃ uddhataṃ unnaḷaṃ viharantaṃ disvā, iddhiyā tattha gantvā, taṃ ‘‘mā, āvuso, evaṃ kari, akalyāṇamitte pahāya kalyāṇamitte sevanto samaṇadhammaṃ karohī’’ti ovadi. So therassa vacanaṃ nādiyi. Thero tassa anādiyanena dhammasaṃvegappatto puggalādhiṭṭhānāya kathāya micchāpaṭipattiṃ garahanto sammāpaṭipattiṃ vivekavāsañca pasaṃsanto –
散乱又轻浮的比丘,依靠恶友;
在大洪流里往下沉,被波浪翻卷淹没。
‘‘Uddhato capalo bhikkhu, mitte āgamma pāpake; Saṃsīdati mahoghasmiṃ, ūmiyā paṭikujjito.
不散乱、不浮躁,有智慧,守护好感官。
有善知识、有智慧的人,就能终结痛苦。
‘‘Anuddhato acapalo, nipako saṃvutindriyo; Kalyāṇamitto medhāvī, dukkhassantakaro siyā.
肤色像黑铁节一样,身体消瘦,筋脉暴突。
在饮食上懂得节制,内心不吝啬的人。
‘‘Kālapabbaṅgasaṅkāso, kiso dhamanisanthato; Mattaññū annapānasmiṃ, adīnamanaso naro.
被虻和蚊虫叮咬时,在森林、广阔的荒野中;
像战象冲到战场前线一样,他应当保持正念,在那里忍耐下去。
‘‘Phuṭṭho ḍaṃsehi makasehi, araññasmiṃ brahāvane; Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye.
我不喜欢死亡……(中略)……保持正知、具足正念。
‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ…pe… sampajāno patissato.
我已亲近承事导师……(中略)……能引生后有之渴爱已彻底拔除。
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā…pe… bhavanetti samūhatā.
为了这个目的而出家,从在家生活走向无家生活;
我追求的目的已经达到,我还要同住弟子做什么呢?
‘‘Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ; So me attho anuppatto, kiṃ me saddhivihārinā’’ti. –
他诵出了这些偈颂。
Imā gāthā abhāsi.
在这里,“掉举者”是指与掉举相应、心不得定、心思散乱的人。“轻躁者”是指喜欢用装饰钵、衣等来表现轻浮躁动,天性喜好飘摇不定的人。“依止恶友而造恶”是指依靠恶友,不修习沙门法。“沉没于大瀑流中,为波浪所淹没”——就像掉进大海的人被海浪淹没,无法抬起头来,就在那里沉没下去;同样,在轮回的大瀑流中流转的人,被忿怒与懊恼的波浪淹没、压倒,无法以观智抬起智慧的头,就在那里沉没下去。
Tattha uddhatoti uddhaccayutto asamāhito vikkhittacitto. Capaloti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpalyena samannāgato lolapakatiko. Mitte āgamma pāpaketi akalyāṇamitte nissāya samaṇadhammaṃ akaronto. Saṃsīdati mahoghasmiṃ, ūmiyā paṭikujjitoti yathā mahāsamudde patitapuriso samuddavīcīhi otthaṭo sīsaṃ ukkhipituṃ alabhanto tattheva saṃsīdati, evaṃ saṃsāramahoghasmiṃ paribbhamanto kodhupāyāsaūmiyā paṭikujjito otthaṭo vipassanāvasena paññāsīsaṃ ukkhipituṃ alabhanto tattheva saṃsīdati.
“贤明者”是指聪明、善于自利利他的人。“守护根门者”是指以防护意等六根而守护根门的人。“亲近善友者”是指与善友相伴的人。“有智慧者”是指具足法抉择慧的人。“能终结苦”是说,这样的人能够终结一切轮回之苦。
Nipakoti nipuṇo, attatthaparatthesu kusalo. Saṃvutindriyoti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvaraṇena pihitindriyo. Kalyāṇamittoti kalyāṇehi mittehi samannāgato. Medhāvīti dhammojapaññāya samaṅgībhūto. Dukkhassantakaro siyāti so tādiso sakalassāpi vaṭṭadukkhassa antakaro bhaveyya.
“像黑节一样”等句子,是在赞叹乐于远离独处。“我不欢喜”等句子,则是显示已经完成应做之事的状态。这些内容在上面(《长老偈注》2.607)已经解释过了。而最后“我要同住弟子做什么”这句话,是针对自己的同住弟子说的。所以,意思是:有这样的同住弟子——难以教导、又无恭敬——我要他有什么用?我喜欢的正是独自而住。
Kālapabbaṅgasaṅkāsotiādi vivekābhiratikittanaṃ. Nābhinandāmītiādi pana katakiccabhāvadassanaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā (theragā. aṭṭha. 2.607) vuttatthameva. Osāne pana kiṃ me saddhivihārināti attano saddhivihārikaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmā edisena dubbacena anādarena saddhivihārinā kiṃ me payojanaṃ ekavihāroyeva mayhaṃ ruccatīti attho.
说完这些话,他就去了六牙湖。在那里住了十二年,临近般涅槃时,他去拜见导师,请求允许般涅槃,然后回到那里,入了般涅槃。
Evaṃ pana vatvā chaddantadahameva gato. Tattha dvādasa vassāni vasitvā upakaṭṭhe parinibbāne satthāraṃ upasaṅkamitvā parinibbānaṃ anujānāpetvā tattheva gantvā parinibbāyi.
2. 优陀夷长老偈注释
2. Udāyittheragāthāvaṇṇanā
“作为人而正觉者”等偈颂,是具寿优陀夷长老所说的。它的起因是什么呢?这位长老同样在过去诸佛那里积下了功德,在生生世世中积聚了能导向解脱的福德,在天界与人间流转。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在迦毗罗卫城的一个婆罗门家庭,取名优陀夷。成年后,在导师与亲族相聚时,他看见佛陀的神力,生起信心,出家修行观法,不久就证得了阿罗汉果。名叫优陀夷的长老有三位:先前说过的大臣之子黑优陀夷,科瓦利耶之子拉鲁陀夷,而这位婆罗门之子是大优陀夷。有一天,导师以一头通体洁白、装饰着一切庄严、被大众称赞的大象为因缘,宣说了《象譬喻经》。开示结束时,他依照自己智慧的力量忆念导师的功德,内心被以佛为所缘而生起的喜悦所振奋,心想:“这些大众称赞这头畜生大象,却不称赞佛陀这头大象。让我来把佛陀这头大香象的功德彰显出来吧!”于是称赞导师——
Manussabhūtantiādikā āyasmato udāyittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinitvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ brāhmaṇakule nibbattitvā udāyīti laddhanāmo vayappatto satthu ñātisamāgame buddhānubhāvaṃ disvā, paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tayo hi ime udāyittherā amaccaputto pubbe āgato kāḷudāyī, kovariyaputto lāludāyī, ayaṃ brāhmaṇaputto mahāudāyīti. Svāyaṃ ekadivasaṃ satthārā setavāraṇaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ mahājanena pasaṃsiyamānaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā nāgopamasuttante (a. ni. 6.43) desite desanāpariyosāne attano ñāṇabalānurūpaṃ satthu guṇe anussaritvā, buddhārammaṇāya pītiyā samussāhitamānaso ‘‘ayaṃ mahājano imaṃ tiracchānagataṃ nāgaṃ pasaṃsati, na buddhamahānāgaṃ. Handāhaṃ buddhamahāgandhahatthino guṇe pākaṭe karissāmī’’ti satthāraṃ thomento –
已生为人而成等正觉者,调伏了自身,心得安定。
行走在梵天之道上,乐于心之寂静。
‘‘Manussabhūtaṃ sambuddhaṃ, attadantaṃ samāhitaṃ; Iriyamānaṃ brahmapathe, cittassūpasame rataṃ.
“人们礼敬他——那已达一切法彼岸者,”
“诸天也礼敬他,这是我亲从阿拉汉处听闻的。”
‘‘Yaṃ manussā namassanti, sabbadhammāna pāraguṃ; Devāpi taṃ namassanti, iti me arahato sutaṃ.
超越了一切结缚,从林野来到无林之处;
远离欲乐,乐于出离,解脱自在,就像从岩石中提炼出的黄金。
‘‘Sabbasaṃyojanātītaṃ , vanā nibbanamāgataṃ; Kāmehi nekkhammarataṃ, muttaṃ selāva kañcanaṃ.
那位确实极为耀眼,像雪山超越一切石山。
在一切名为龙象者当中,他名为真实,是无上者。
‘‘Sa ve accaruci nāgo, himavāvaññe siluccaye; Sabbesaṃ nāganāmānaṃ, saccanāmo anuttaro.
我要为你们讲说那头龙象,因为他确实不会造作过恶。
柔和与不害,是那龙象的双足。
‘‘Nāgaṃ vo kittayissāmi, na hi āguṃ karoti so; Soraccaṃ avihiṃsā ca, pādā nāgassa te duve.
694第694段没有可翻译的巴利文内容。
694.
正念与正知,就是这头龙象其他的行足。
以信为手的大龙象,以舍为白牙。
‘‘Sati ca sampajaññañca, caraṇā nāgassa tepare; Saddhāhattho mahānāgo, upekkhāsetadantavā.
念为颈,慧为头,审察与法思惟;
法腹是它的住处,远离是它的尾巴。
‘‘Sati gīvā siro paññā, vīmaṃsā dhammacintanā; Dhammakucchisamāvāso, viveko tassa vāladhi.
这位禅那者,乐入息,于内善等持;
行走时,这头龙象入定;站立时,这头龙象也入定。
‘‘So jhāyī assāsarato, ajjhattaṃ susamāhito; Gacchaṃ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito.
卧时已入定的龙象,即使坐着也仍在定中;
在任何方面都守护好自己的龙象,这就是龙象的成就。
‘‘Sayaṃ samāhito nāgo, nisinnopi samāhito; Sabbattha saṃvuto nāgo, esā nāgassa sampadā.
他受用无过失之物,不受用有过失之物;
获得食物与衣服后,便远离积蓄。
‘‘Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati; Ghāsamacchādanaṃ laddhā, sannidhiṃ parivajjayaṃ.
把微细和粗重的结缚、一切束缚全都斩断;
无论他去到哪里,都不抱期望地前行。
‘‘Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ, sabbaṃ chetvāna bandhanaṃ; Yena yeneva gacchati, anapekkhova gacchati.
就像水中生出的白莲花,渐渐长大;
它不被水沾染,清净芬芳,令人心生喜悦。
‘‘Yathāpi udake jātaṃ, puṇḍarīkaṃ pavaḍḍhati; Nopalippati toyena, sucigandhaṃ manoramaṃ.
佛陀同样出生于世间,也安住在世间。
就像莲花不被水沾湿一样,他也不被世间染污。
‘‘Tatheva ca loke jāto, buddho loke viharati; Nopalippati lokena, toyena padumaṃ yathā.
大火烧得很旺,没有燃料就会熄灭;
即使还有余烬,也说是“已熄灭”。
‘‘Mahāgini pajjalito, anāhāropasammati; Aṅgāresu ca santesu, nibbutoti pavuccati.
这是为了让人明白其中的含义,由智者所说的譬喻。
大象战士们会明白,这是大象对大象所说的。
‘‘Atthassāyaṃ viññāpanī, upamā viññūhi desitā; Viññissanti mahānāgā, nāgaṃ nāgena desitaṃ.
“离贪、离嗔、离痴、无漏者,
龙象舍弃身体,漏尽者将要般涅槃。他诵出了这些偈颂。
‘‘Vītarāgo vītadoso, vītamoho anāsavo; Sarīraṃ vijahaṃ nāgo, parinibbissatyanāsavo’’ti. – imā gāthā abhāsi;
这里,“生为人”是指在人类当中出生、投生,或者说获得了人的身份。世尊虽然因为证得漏尽智而解脱于一切趣处,但就最后一生所取的结生而言,仍然被称作“人”。不过从功德来说,他是超越诸天的天中之天,超越诸梵的梵中之梵。“正自觉者”,是指自己觉悟了应当觉悟之法的人。“自调御者”,是指靠自身调御自己的人。世尊正是以自己生起的圣道,从眼根乃至意根,以最上的调御而得到调御。“得定者”,是指以八种定以及道果定而安住。“行于梵道”,是指于四种梵住之道,或于殊胜的果等至之道,以入等至而行。虽然世尊并非一切时都行于如上所说的梵道,但那里是就行的能力以及倾向于此而说“行于”。“乐心寂止”,是指乐于一切行寂止、涅槃——即心寂止之因——中。人们礼敬他,一切法到彼岸者,是指人们——刹帝利智者等——礼敬那位正自觉者,他于一切蕴、处等法,以证智到彼岸、以遍知到彼岸、以断到彼岸、以修到彼岸、以作证到彼岸、以等至到彼岸,如此六种到彼岸,达到最上殊胜的成就。他们以法随法行而供养,以身、语、意倾向于他、倾向奔赴他、倾向仰赖他。诸天也礼敬他,意思是不只是人们,而且在无量世界中,诸天也礼敬他。如是我从阿罗汉处听闻,如此显示:我从因远离等理由称为阿罗汉者、世尊、法将等那里,在他们说“天人师”等语时,如是听闻。
Tattha manussabhūtanti manussesu bhūtaṃ, nibbattaṃ; manussattabhāvaṃ vā pattaṃ. Satthā hi āsavakkhayañāṇādhigamena sabbagativimuttopi carimattabhāve gahitapaṭisandhivasena ‘‘manusso’’tveva voharīyatīti. Guṇavasena pana devānaṃ atidevo, brahmānaṃ atibrahmā. Sambuddhanti sayameva bujjhitabbabuddhavantaṃ. Attadantanti attanāyeva dantaṃ. Bhagavā hi attanāyeva uppāditena ariyamaggena cakkhutopi…pe… manatopi uttamena damathena danto. Samāhitanti aṭṭhavidhena samādhinā maggaphalasamādhinā ca samāhitaṃ. Iriyamānaṃ brahmapatheti catubbidhepi brahmavihārapathe, brahme vā seṭṭhe phalasamāpattipathe samāpajjanavasena pavattamānaṃ. Kiñcāpi bhagavā na sabbakālaṃ yathāvutte brahmapathe iriyati, tattha iriyasāmatthiyaṃ pana tanninnatañca upādāya ‘‘iriyamāna’’nti vuttaṃ. Cittassūpasame ratanti cittassa upasamahetubhūte sabbasaṅkhārasamathe, nibbāne, abhirataṃ. Yaṃ manussā namassanti, sabbadhammāna pāragunti yaṃ sammāsambuddhaṃ sabbesaṃ khandhāyatanādidhammānaṃ abhiññāpāragū, pariññāpāragū, pahānapāragū, bhāvanāpāragū, sacchikiriyapāragū, samāpattipāragūti chadhā pāraguṃ paramukkaṃsagatasampattiṃ khattiyapaṇḍitādayo manussā namassanti. Dhammānudhammapaṭipattiyā pūjentā kāyena vācāya manasā ca tanninnā tappoṇā tappabbhārā honti. Devāpi taṃ namassantīti na kevalaṃ manussā eva, atha kho aparimāṇāsu lokadhātūsu devāpi taṃ namassanti. Iti me arahato sutanti evaṃ mayā ārakattādīhi kāraṇehi arahato, bhagavato, dhammasenāpatiādīnañca ‘‘satthā devamanussāna’’ntiādikaṃ vadantānaṃ santike evaṃ sutanti dasseti.
超越了一切结缚:依靠四种道,把全部十种结以及它们的习气都相应地超越了。从林中来到无林:从烦恼之林中出来,到达了远离烦恼林的涅槃。以出离之乐为乐,胜过诸欲之乐:彻底出离诸欲而出家,乐于出家、禅那、观慧等各种出离之法。如从矿石中提炼出的黄金:就像从矿石中提炼出纯金一样,因为已从杂质中脱离、具有纯净坚实的体性,连天神也都礼敬他。
Sabbasaṃyojanātītanti sabbāni dasapi saṃyojanāni yathārahaṃ catūhi maggehi saha vāsanāya atikkantaṃ. Vanā nibbanamāgatanti kilesavanato tabbirahitaṃ nibbanaṃ upagataṃ. Kāmehi nekkhammaratanti sabbaso kāmehi nikkhamitvā pabbajjājhānavipassanādibhede nekkhamme abhirataṃ. Muttaṃ selāva kañcananti asārato nissaṭasārasabhāvattā selato nissaṭakañcanasadisaṃ devāpi taṃ namassantīti yojanā.
那位“极光辉的龙象”,是说他一概不再造罪,不再受再生,就像大象一样有大力量。名为“龙象”的正自觉者,所谓“极光辉”,是说他的身喜悦和智喜悦,超越了包括天神的整个世间,闪耀而庄严。像什么呢?就像雪山胜过其他石山一样。正如雪山王凭着自己稳固、沉重、广大、坚实等功德,胜过其他一切山,正自觉者也同样超胜世间,这就是意思。所谓“一切名为龙象者”,是指蛇、象、人中的龙象,或者有学、无学、独觉佛这些龙象。所谓“以真实之名”,是说以真实而名为龙象。这个真实之名的含义,他接下来自己就会用“因为他确实不造罪”等来说明。
Save accaruci nāgoti so ekaṃsato āguṃ na karoti, punabbhavaṃ na gacchati; nāgo viya balavāti. ‘‘Nāgo’’ti laddhanāmo sammāsambuddho, accarucīti attano kāyaruciyā ñāṇaruciyā ca sadevakaṃ lokaṃ atikkamitvā ruci, sobhi. Yathā kiṃ? Himavāvaññe siluccaye, yathā hi himavā pabbatarājā attano thiragarumahāsārabhāvādīhi guṇehi aññe pabbate atirocati, evaṃ atirocatīti attho. Sabbesaṃ nāganāmānanti ahināgahatthināgapurisanāgānaṃ , sekhāsekhapaccekabuddhanāgānaṃ vā. Saccanāmoti sacceneva nāganāmo. Taṃ pana saccanāmataṃ ‘‘na hi āguṃ karotī’’tiādinā sayameva vakkhati.
现在,为了从各个部分来说明佛陀这头象,先按名称来说明,于是说“他确实不作罪”。因为“罪”就是恶,他彻底不作任何恶,所以称为象。“调柔”就是戒,“无害”就是悲。这两者是一切功德聚的前导,因此把它们作为佛陀这头象的前两只足,是恰当的,所以说“这头象的两只足”。
Idāni buddhanāgaṃ avayavato ca dassento nāmato tāva dassetuṃ ‘‘na hi āguṃ karoti so’’ti āha. Yasmā āguṃ, pāpaṃ, sabbena sabbaṃ na karoti, tasmā nāgoti attho. Soraccanti sīlaṃ. Avihiṃsāti karuṇā. Tadubhayaṃ sabbassapi guṇarāsissa pubbaṅgamanti, katvā buddhanāgassa purimapādabhāvo tassa yuttoti āha ‘‘pādā nāgassa te duve’’ti.
在解释后两足时,说“念与正知,是象的后两足”。或者读作“tyāpare”,即“te apare”(那些其他的)。这里要拆解为“te apare eva”来理解。信是执取无过失之法的“手”,所以叫“信手”。极为清净的受,以智慧来区分,即舍,就像白牙一样;这样的白牙为他所有,所以叫“有舍白牙者”。
Aparapādabhāvena vadanto ‘‘sati ca sampajaññañca, caraṇā nāgassa tepare’’ti āha. ‘‘Tyāpare’’ti vā pāṭho. Te aparetveva padavibhāgo. Anavajjadhammānaṃ ādāne saddhā hattho etassāti, saddhāhattho. Suparisuddhavedanā ñāṇappabhedā upekkhā setadantā te etassa atthīti, upekkhāsetadantavā.
慧是头顶,念是慧的依止处,所以经文说“念是脖子,慧是头”。所谓“思择”,就是对法的思择:就像象王用鼻子去探触、嗅闻能吃和不能吃的东西,这就叫象的思择;同样,佛象对善法等的思惟考量,就是思择。“等住”是指平等安住的地方,就像容器就是腹部,腹部是等住之处;因为它是种种神通与止的承载之处,所以以止观为体的法就是这佛象的“法腹等住”。“远离”是指对生存依着的远离。这是佛象的尾巴,因为它是最后的部分。
Uttamaṅgaṃ paññā, tassā adhiṭṭhānaṃ satīti āha ‘‘sati gīvā siro paññā’’ti. Vīmaṃsā dhammacintanāti yathā khāditabbākhāditabbassa soṇḍāya parāmasanaṃ ghāyanañca hatthināgassa vīmaṃsā nāma hoti, evaṃ buddhanāgassa kusalādidhammacintanā vīmaṃsā. Samā vasanti etthāti, samāvāso, bhājanaṃ kucchi eva samāvāso, abhiññāsamathānaṃ ādhānabhāvato samathavipassanāsaṅkhāto dhammo kucchisamāvāso etassāti dhammakucchisamāvāso. Vivekoti upadhiviveko. Tassāti buddhanāgassa. Vāladhi, pariyosānaṅgabhāvato.
“修禅者”是指习惯以所缘为专注对象来修禅的人。“乐于安稳”是指乐于安住于最上安稳的涅槃。“内心善安住”是指在自身相续中、在果等至里很好地入定。为了说明这种安住任何时候都极为善妙,所以说了“行走时也安住的象……”等话。因为世尊已经断除了连同习气在内的掉举,没有散乱,所以永远都安住在定中。因此,无论采取哪种姿势动作,他都是以安住在定中的状态来做的。
Jhāyīti ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyanasīlo. Assāsaratoti paramassāsabhūte nibbāne rato. Ajjhattaṃ susamāhitoti visayajjhatte phalasamāpattiyaṃ suṭṭhu samāhito tadidaṃ samādhānaṃ suṭṭhu sabbakālikanti dassetuṃ ‘‘gacchaṃ samāhito nāgo’’tiādi vuttaṃ. Bhagavā hi savāsanassa uddhaccassa pahīnattā vikkhepābhāvato niccaṃ samāhitova. Tasmā yaṃ yaṃ iriyāpathaṃ kappeti, taṃ taṃ samāhitova kappesīti.
“于一切处”是指在一切所缘境和一切根门都完全防护而行。因此说:“一切身业都以智为先导、以智为随行”等等(《导论》15)。这就是“象的成就”:正如“他确实不造罪”等句,以及“正自觉者”等句所说的那样,无论是前面已说的还是后面将要说的,都是这位佛香象的成就,功德圆满。
Sabbatthāti, sabbasmiṃ gocare, sabbasmiñca dvāre sabbaso pihitavutti. Tenāha – ‘‘sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatta’’ntiādi (netti. 15). Esā nāgassa sampadāti esā ‘‘na hi āguṃ karoti so’’tiādinā ‘‘sambuddha’’ntiādinā eva vā yathāvuttā vakkhamānā ca buddhagandhahatthino sampatti guṇaparipuṇṇā.
吃无过失的食物:因为已经达到正命的最高圆满,所以他吃无可指责的食物;因为彻底断除了邪命以及一切习气,所以他不吃有过失、应受责备的食物。而当他吃无过失的食物时,也避免储存,就这样吃——这是句义的关联。
Bhuñjatianavajjānīti sammājīvassa ukkaṃsapāramippattiyā bhuñjati agarahitabbāni, micchājīvassa sabbaso savāsanānañca pahīnattā sāvajjāni garahitabbāni na bhuñjati anavajjāni bhuñjanto ca sannidhiṃ parivajjayaṃ bhuñjatīti yojanā.
结:因为和轮回的痛苦一起系缚相续,能让人沉陷在轮回里,所以那十种结都叫结。细的和粗的:就是小的和大的。断除一切束缚:用道智把烦恼的束缚毫无剩余地断掉之后。无论何处:无论哪个方向、哪个部分。
Saṃyojananti vaṭṭadukkhena saddhiṃ santānaṃ saṃyojanato vaṭṭe osīdāpanasamatthaṃ dasavidhampi saṃyojanaṃ. Aṇuṃ thūlanti khuddakañceva mahantañca. Sabbaṃ chetvāna bandhananti maggañāṇena anavasesaṃ kilesabandhanaṃ chinditvā. Yena yenāti yena yena disābhāgena.
就像白莲花虽然生在水中、长在水中,却不会被水染污,因为它的本性就是不被染污;同样,佛陀虽然生在世间、住在世间,却不会被世间染污,因为他没有渴爱、邪见、我慢这些染污。这就是这段的关联方式。
Yathā hi udake jātaṃ puṇḍarīkaṃ udake pavaḍḍhati nopalippati toyena, anupalepasabhāvattā, tatheva loke jāto buddho loke viharati, nopalippati lokena taṇhādiṭṭhimānalepābhāvatoti yojanā.
Gini 就是火。Anāhāro 就是没有燃料。
Ginīti aggi. Anāhāroti anindhano.
“这是为了让人明白其含义”——这里说的,是让人明白所比喻的对象,也就是世尊的功德;这个象的比喻正是它的说明。“诸智者”:这是针对那些已经透彻了知世尊所证悟的四谛法的人,佛陀是在指自己而说。“他们将了知”等语,是说明理由的话:因为我以象——如来香象——所宣说的法,那些大龙象、诸漏尽者会站在自己的境界中了知,所以为了让其他凡夫也能了知,我们才说了这个比喻。这就是其中的意趣。
Atthassāyaṃ viññāpanīti satthu guṇasaṅkhātassa upameyyatthassa viññāpanī, pakāsanī ayaṃ nāgūpamā. Viññūhīti satthu paṭividdhacatusaccadhammaṃ parijānantehi attānaṃ sandhāya vadati. Viññissantītiādi kāraṇavacanaṃ, yasmā nāgena mayā desitaṃ nāgaṃ tathāgatagandhahatthiṃ mahānāgā khīṇāsavā attano visaye ṭhatvā vijānissanti, tasmā aññesaṃ puthujjanānaṃ ñāpanatthaṃ ayaṃ upamā amhehi bhāsitāti adhippāyo.
在菩提树下,他已以有余依般涅槃成为无漏的正等正觉龙象,即“舍弃身躯的龙象,将般涅槃的无漏者”。如今,当他舍弃身体、舍弃这个生命个体时,将以蕴般涅槃而般涅槃。
Sarīraṃvijahaṃ nāgo, parinibbissatyanāsavoti bodhimūle saupādisesaparinibbānena anāsavo sammāsambuddhanāgo, idāni sarīraṃ attabhāvaṃ vijahanto khandhaparinibbānena parinibbāyissatīti.
就这样,他用十四个比喻来装饰,用十六首偈颂、六十四句来赞叹世尊的功德,最后以无余涅槃界结束了这次说法。
Evaṃ cuddasahi upamāhi maṇḍetvā, soḷasahi gāthāhi, catusaṭṭhiyā pādehi satthu guṇe vaṇṇento anupādisesāya nibbānadhātuyā desanaṃ niṭṭhāpesi.