阿伽尼迦婆罗堕阇长老偈颂的注释巴利
1. Aṅgaṇikabhāradvājattheragāthāvaṇṇanā
《三集》中那首“不以正理寻求清净”的偈颂,是具寿阿伽尼迦婆罗堕阇长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里曾积集善行,在生生世世中不断积攒作为出离依托的福德。从这一劫往前数第三十一劫,尸弃佛住世的时候,他投生在一户居士家中,长大后,有一天看见世尊正在托钵乞食,心生净信,以五体投地的方式礼拜,合掌致敬。凭着这份善业,他在天界与人间流转,直到现在这尊佛出世时,他投生在雪山附近的优迦咤城,出生在一个大富婆罗门家中,得名阿伽尼迦婆罗堕阇。他长大后,通达各种学问和技艺。因为内心倾向出离,就随游方者出家,修持那被称为“不死”的苦行,四处游历。后来,他看见正自觉者正在各地游化,心生净信,就到导师面前听法。听完法后,他舍弃了那种错误的苦行,在佛教教法中出家,精进修习观禅,不久就证得了六神通。因此,《譬喻经》中这样说:巴利
Tikanipāte ayoni suddhimanvesanti āyasmato aṅgaṇikabhāradvājattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggaṇhi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde himavantasamīpe ukkaṭṭhe nāma nagare vibhavasampannassa brāhmaṇassa gehe nibbattitvā aṅgaṇikabhāradvājoti laddhanāmo vayappatto vijjāsippesu nipphattiṃ gato nekkhammajjhāsayatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā amaraṃ tapaṃ caranto tattha tattha vicaranto sammāsambuddhaṃ janapadacārikaṃ carantaṃ disvā pasannamānaso satthu santike dhammaṃ sutvā taṃ micchātapaṃ pahāya sāsane pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.23.48-51) –
如公牛般最殊胜的勇士、已征服烦恼的毗舍婆佛,
我以清净欢喜的心,礼敬了最殊胜的佛陀。
从此劫往后第三十一劫,我当时造了什么业,
我不曾知道恶趣,这就是礼敬的果报。
在第二十四劫时,有一位名叫毗伽多难陀的人。
他具足七宝,是拥有强大军队的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, vessabhuṃ vijitāvinaṃ; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamavandahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, vandanāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Catuvīsatikappamhi, vikatānandanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
具足六神通之后,他安住在解脱之乐中,出于对亲族的悲悯,回到自己的出生地,让许多亲族建立皈依和持戒。从那里返回后,他住在俱卢国一个叫昆提耶的镇子附近的树林里。有一次,因为某件事去了乌迦园,遇到几位从北道来的相熟婆罗门。他们问他:“婆罗堕阇啊,你见到了什么,才舍弃婆罗门的教法而接受这个教法?”为了向他们说明,在佛陀的教法之外没有清净可言,他便说道——巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā vimuttisukhena viharanto ñātīnaṃ anukampāya attano jātibhūmiṃ gantvā bahū ñātake saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā tato nivattitvā kururaṭṭhe kuṇḍiyassa nāma nigamassa avidūre araññe vasanto kenacideva karaṇīyena uggārāmaṃ gato uttarāpathato āgatehi sandiṭṭhehi brāhmaṇehi samāgato tehi, ‘‘bho bhāradvāja, kiṃ disvā brāhmaṇānaṃ samayaṃ pahāya imaṃ samayaṃ gaṇhī’’ti pucchito tesaṃ ito buddhasāsanato bahiddhā suddhi natthīti dassento –
我在树林里侍奉火神,用不正当的方法寻求清净;
因为不知道清净道,我曾修习不死的苦行。——这是第一偈。巴利
‘‘Ayoni suddhimanvesaṃ, aggiṃ paricariṃ vane; Suddhimaggaṃ ajānanto, akāsiṃ amaraṃ tapa’’nti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
这里,“不如理”是指不如理、不是正确的方法。“清净”是指轮回的清净,也就是从存在中解脱出来。“寻求”就是寻找。“我在林中侍奉火”的意思是:他心里认定“这就是清净之道”,于是在林间建了火供堂,设了火舍,举起供品,按照吠陀所说的方法侍奉火神,我作了供养。“不知清净之道,我修了不死的苦行”的意思是:因为不知道清净涅槃的道路,就像侍奉火神那样,把五火炙身等自我折磨的苦行当成“清净之道”,我做了、修了、实行了。巴利
Tattha ayonīti ayoniso anupāyena. Suddhinti saṃsārasuddhiṃ bhavanissaraṇaṃ. Anvesanti gavesanto. Aggiṃ paricariṃ vaneti ‘‘ayaṃ suddhimaggo’’ti adhippāyena araññāyatane aggihutasālāyaṃ agyāgāraṃ katvā āhutiṃ paggaṇhanto aggidevaṃ paricariṃ vede vuttavidhinā pūjesiṃ. Suddhimaggaṃ ajānanto, akāsiṃ amaraṃ tapanti suddhiyā nibbānassa maggaṃ ajānanto aggiparicaraṇaṃ viya pañcatapatappanādiattakilamathānuyogaṃ ‘‘suddhimaggo’’ti maññāya akāsiṃ acariṃ paṭipajjiṃ.
长老这样表明:就像从一个苦行林走到另一个苦行林,按照吠陀所说的仪轨做火供等修行,却始终没有因此达到清净,这就显示出外道并没有清净。接着,为了表明“我现在正是在这个教法里证得了清净”,他说出——巴利
Evaṃ thero assamato assamaṃ gacchanto viya vede vuttavidhinā aggiparicaraṇādinā anuṭṭhāya suddhiyā appattabhāvena bahiddhā suddhiyā abhāvaṃ dassetvā idāni imasmiṃyeva sāsane suddhi ca mayā adhigatāti dassento –
那乐是通过快乐而得到的,看哪,这就是法的善妙性。
三明已经证得,佛陀的教法已经修习完成。——这是第二首偈颂。巴利
‘‘Taṃ sukhena sukhaṃ laddhaṃ, passa dhammasudhammataṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – dutiyagāthamāha;
在这里,“那”是指:为了寻求清净,却不知道正确的道路,我曾侍奉火,修习不死的苦行;如今,我以止观带来的快乐行道,不落入自我折磨的苦行,便快乐地获得、得到、证得了那涅槃之乐。“请看法的善法性”是说:请看、来了知导师教法的善法性——它不颠倒,是能引导人解脱的法之本性。这是以呼唤“法”的方式来说,或者是对自己说。接着,为了显示已经获得——巴利
Tattha tanti yassatthāya suddhiṃ anvesanto tassa maggaṃ ajānanto aggiṃ paricariṃ amaraṃ tapaṃ acariṃ, taṃ nibbānasukhaṃ sukhena samathavipassanāya sukhāya paṭipadāya attakilamathānuyogaṃ anupagamma mayā laddhaṃ pattaṃ adhigataṃ. Passa dhammasudhammatanti satthu sāsanadhammassa sudhammataṃ aviparītaniyyānikadhammasabhāvaṃ passa jānāhīti dhammālapanavasena vadati, attānaṃ vā ālapati. Tassa laddhabhāvaṃ pana dassento –
‘‘Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
他说,这跟前面已经讲过的意思是一样的。因为他是这样通过清净而证得的,为了说明“从今以后,我从究竟意义上就是婆罗门”,他——巴利
Āha , taṃ vuttatthameva. Evaṃ suddhiyā adhigatattā ‘‘ito paṭṭhāyāhaṃ paramatthato brāhmaṇo’’ti dassento –
过去我是婆罗门的族人,如今我已是真正的婆罗门;
他说了第三首偈颂:我具足三明,我是沐浴者,我是通经者,我是极智者。巴利
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, idāni khomhi brāhmaṇo; Tevijjo nhātakocamhi, sottiyo camhi vedagū’’ti. – tatiyaṃ gāthamāha;
这段话的意思是:在这之前,我只是因为出生,就凭着“婆罗门”这个称呼而被称为“婆罗门族”。但现在,因为已经断除了一切恶,通过证得阿罗汉果,从究竟意义上说,我才是真正的婆罗门。在这之前,我只是靠研读那三种被称为“明”的、会继续积攒轮回存在的学问,单凭名称而成了所谓的“三明者”;但现在,因为依靠能灭尽轮回存在的明,真正证得了这三种明,从究竟意义上说,我才是真正的三明者。同样,在这之前,我沉迷于轮回存在的享乐,只是因为完成了沐浴者的仪式,单凭名称而成了所谓的“沐浴者”;但现在,因为用八支圣道之水彻底洗净了烦恼的污垢,从究竟意义上说,我才是真正的沐浴者。在这之前,我只是依靠那未能解脱轮回享乐的吠陀诵念之禅定,单凭世俗说法而成了所谓的“通经者”;但现在,因为依靠能善巧解脱轮回享乐的法之禅定,从究竟意义上说,我才是真正的通经者。在这之前,我只是通达了那些尚未舍弃恶法的明,单凭这种通达而成了所谓的“极智者”;但现在,因为依靠被称为明的道智,已经渡过了轮回的大瀑流,到达了四圣谛的彼岸,已经证得、已经获得、已经彻知,从究竟意义上说,我才是真正的极智者。听了这些话之后,那些婆罗门对佛陀的教法生起了极大的净信。巴利
Tassattho – ito pubbe jātimattena brāhmaṇabhāvato brāhmaṇānaṃ samaññāya brahmabandhu nāma āsiṃ. Bāhitapāpattā pana idāni kho arahattādhigamena paramatthato brāhmaṇo ca amhi. Ito pubbe bhavasañcayakarānaṃ tissannaṃ vedasaṅkhātānaṃ vijjānaṃ ajjhayanena samaññāmattena tevijjo nāma hutvā idāni bhavakkhayakarāya vijjāya vasena tissannaṃ vijjānaṃ adhigatattā paramatthato tevijjo ca amhi. Tathā ito pubbe bhavassādagadhitāya nhātakavatanipphattiyā samaññāmattena nhātako nāma hutvā idāni aṭṭhaṅgikamaggajalena suvikkhālitakilesamalatāya paramatthato nhātako camhi. Ito pubbe avimuttabhavassādamantajjhānena vohāramattato sottiyo nāma hutvā idāni suvimuttabhavassādadhammajjhānena paramatthato sottiyo camhi. Ito pubbe appaṭinissaṭṭhapāpadhammānaṃ vedānaṃ gatamattena vedagū nāma hutvā idāni vedasaṅkhātena maggañāṇena saṃsāramahoghassa vedassa catusaccassa ca pāraṃ gatattā adhigatattā ñātattā paramatthato vedagū jātoti. Taṃ sutvā brāhmaṇā sāsane uḷāraṃ pasādaṃ pavedesuṃ.
2. 帕恰亚长老偈的注释巴利
2. Paccayattheragāthāvaṇṇanā
“我出家才五天……”这首偈颂是具寿帕恰亚长老说的。它的缘起是怎样的呢?这位长老同样在过去诸佛那里积下了善行功德,在一次次投生中不断积聚福德。距今九十一劫之前,毗婆尸世尊住世的时候,他出生在一个好人家,长大懂事以后,有一天看见导师正沿着维那达河岸边行走,心里生起清净的信心,就采了许多好看又可口的大乌敦跋罗果,供养给佛陀。凭着这份善业,他一直在善趣中流转。到了现在的贤劫,迦叶世尊出现于世,转动殊胜的法轮、摄受应当度化的众生时,他在迦叶佛的教法中出家,开始修观禅,精勤用功。有一天,他思惟轮回的痛苦,巴利
Pañcāhāhaṃpabbajitoti āyasmato paccayattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ vinatāya nāma nadiyā tīre gacchantaṃ disvā pasannamānaso manuññadassanāni mahantāni udumbaraphalāni ocinitvā upanāmesi. So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ bhaddakappe kassape bhagavati loke uppajjitvā pavattavaradhammacakke veneyyajanānuggahaṃ karonte tassa sāsane pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā bhāvanamanuyuñjanto ekadivasaṃ saṃsāradukkhaṃ cintetvā
他生起了极其强烈的紧迫感,坐在精舍里,下定决心:“如果没证到阿罗汉果,我就不从这里离开。”他努力精进,但因为智慧还没成熟,没办法让观智进一步提升。他死后在人天之间流转,遇到这位佛陀出世的时代,投生在罗希达城的刹帝利家族里,取名“帕恰亚”。长大后,父亲去世,他继承了王位。有一天,他开始举行盛大的国王祭祀。那时,大众聚集而来。在集会中,为了让帕恰亚生起净信,导师就在大众眼前,坐在毗沙门天王在虚空中化现的宝楼阁里的宝座上,为大家说法。当时,大批人证得了法现观。帕恰亚王听了法之后,也舍弃王位,被过去的因缘所推动而出家。他像在迦叶世尊时代所立下的誓愿那样,立下誓愿后进入精舍,增长观禅,因为智慧已经成熟,就在那时证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中说(apa. thera 1.39.15-20)——巴利
Ativiya sañjātasaṃvego vihāre nisinno ‘‘arahattaṃ appatvā ito na nikkhamissāmī’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya vāyamanto ñāṇassa aparipakkattā vipassanaṃ ussukkāpetuṃ nāsakkhi. So kālaṅkatvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rohitanagare khattiyakule nibbattitvā paccayoti laddhanāmo vayappatto pitu accayena rajje patiṭṭhito ekadivasaṃ mahārājabaliṃ kātuṃ ārabhi. Tattha mahājano sannipati. Tasmiṃ samāgame tassa pasādañjananatthaṃ satthā mahājanassa pekkhantasseva ākāse vessavaṇena nimmite ratanamayakūṭāgāre ratanamayasīhāsane nisīditvā dhammaṃ desesi. Mahato janakāyassa dhammābhisamayo ahosi. Taṃ dhammaṃ sutvā paccayarājāpi rajjaṃ pahāya purimahetusañcodito pabbaji. So yathā kassapassa bhagavato kāle paṭiññaṃ akāsi, evaṃ paṭiññaṃ katvā vihāraṃ pavisitvā vipassanaṃ vaḍḍhento ñāṇassa paripākaṃ gatattā tāvadeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.39.15-20) –
在韦那塔河岸边,那位人中至尊曾住在那里。
我看见那位远离尘垢的佛陀,心念专一,定力稳固。
那位心境清净者,能洗掉烦恼的污垢。
我拿着优昙婆罗果,供养给了最胜的佛陀。
在九十一劫之前,那时我布施了果实;
我不识恶趣,这是果施的果报。
在这个贤劫里,我心生警觉、内心震动;
我在迦叶世尊的教法里出家了。
就这样出家之后,我专心投入禅修。
我下定决心:我绝不离开精舍。
我还没证得最高的利益,那时也还没有达到。
现在,因为智慧的成熟,我已寂灭。
我已经到达了不动摇的境界,触证了不死之境。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ. ‘‘Tasmiṃ pasannamānaso, kilesamaladhovane; Udumbaraphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Imamhi bhaddake kappe, saṃviggamānamānaso; Kassapassa bhagavato, sāsane pabbajiṃ ahaṃ. ‘‘Tathā pabbajito santo, bhāvanaṃ anuyuñjisaṃ; Na vihārā nikkhamissaṃ, iti katvāna mānasaṃ. ‘‘Uttamatthaṃ asampatto, na ca pattomhi tāvade; Idāni pana ñāṇassa, paripākena nibbuto; Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, phusitvā accutaṃ padaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他通过讲述自己的修行经历来向别人说明自己的证悟——巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattikittanamukhena aññaṃ byākaronto –
我出家才五天,还是个有学,没有证得阿罗汉果。
我进入精舍后,心里生起了一个誓愿。巴利
‘‘Pañcāhāhaṃ pabbajito, sekho appattamānaso; Vihāraṃ me paviṭṭhassa, cetaso paṇidhī ahu.
我不吃,也不喝,绝不从住处走出去;
渴爱之箭未拔除之前,我亦绝不侧卧躺下。巴利
‘‘Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārato na nikkhame; Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate.
当我这样安住时,看我的精进与奋力。
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Tassa mevaṃ viharato, passa vīriyaparakkamaṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
他说了这三首偈颂。巴利
Imā tisso gāthā abhāsi.
在这里,“我出家已经五天”是说:我出家之后已经过了五天;也就是从出家那天算起,到第五天结束。它的意思是这个。“有学,尚未证得阿拉汉果”:因为还在修学增上戒等诸学,所以叫“有学”。“mānaso”是指能彻底断除慢的最上道;由这个最上道所产生、或说断慢之后所得的,就是阿拉汉果(mānasa);他还没有证得这个,所以叫“未证得阿拉汉果者”。“当我进入精舍时,心中生起了誓愿”:作为有学的我,进入自己住所精舍的内室后,心中生起了像下面所说的那种誓愿;意思是,我在心里这样立下了志愿。巴利
Tattha pañcāhāhaṃ pabbajitoti pañcāho ahaṃ, pabbajito hutvā pañcāho, pabbajitadivasato pañcamo aho niṭṭhitoti attho. Sekho appattamānasoti adhisīlasikkhādīnaṃ sikkhanato sekho. Anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti mānaso, aggamaggo, taṃnibbattito mānasato āgataṃ mānasaṃ, arahattaṃ, taṃ, so vā appatto etenāti appattamānaso. Vihāraṃ me paviṭṭhassa, cetaso paṇidhī ahūti evaṃ sekhassa me vasanakavihāraṃ ovarakaṃ paviṭṭhassa sato evarūpo idāni vuccamānākāro cetopaṇidhi ahosi, evaṃ mayā cittaṃ paṇihitanti attho.
“我不食”等语,是在显示心的决意。其中,“我不食”应当这样理解:只要我心中的贪爱之箭还没有被拔除、还没有被清除,我就不吃任何食物,也不将会吃——这个意思要套用到每一个语句上。“我不饮”是指:任何能喝的东西,我都不喝。“不从住处出去”是指:我不从现在坐着的这个房间里出去。“也不侧卧”是指:为了消除身体的疲劳,我连身体的一侧都不会侧卧,连一侧都不会躺下——这就是它的意思。巴利
Nāsissantiādinā cittapaṇidhiṃ dasseti. Tattha nāsissanti yaṃkiñci bhojanaṃ na bhuñjissaṃ na bhuñjissāmi taṇhāsalle mama hadayagate anūhate anuddhateti evaṃ sabbapadesu yojetabbaṃ. Na pivissāmīti yaṃkiñci pātabbaṃ na pivissāmi. Vihārato na nikkhameti imasmā idāni mayā nisinnagabbhato na nikkhameyyaṃ. Napi passaṃ nipātessanti mama sarīrassa dvīsu passesu ekampi passaṃ kāyakilamathavinodanatthaṃ na nipātessaṃ, ekapassenapi na nipajjissāmīti attho.
我就这样安住着:指我这样把心定下来,立下坚定的精进决意之后,以观禅的修习而安住。看这精进和努力:因为它是应当以特定方式策动起来的,所以叫“精进”;因为它能跨越其他境地,所以叫“努力”。也就是那已经生起的旺盛干劲,你要去看、去知道。依靠它的威力,我证得了三明,完成了佛陀的教法——这段话的意思和前面说的一样。巴利
Tassa mevaṃ viharatoti tassa me evaṃ cittaṃ paṇidhāya daḷhavīriyādhiṭṭhānaṃ katvā vipassanānuyogavasena viharato. Passa vīriyaparakkamanti vidhinā īrayitabbato ‘‘vīriyaṃ’’ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato ‘‘parakkamo’’ti ca laddhanāmaṃ ussoḷhībhūtaṃ vāyāmaṃ passa jānāhi. Yassa panānubhāvena mayā tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsananti vuttatthameva.
3. 拔古喇长老偈注疏巴利
3. Bākulattheragāthāvaṇṇanā
“往昔应作之事”是跋库拉长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,这位长老在过去世,早在超过百千劫的无量数劫之前、阿诺玛达西世尊出世以前,就出生在一个婆罗门家庭。长大后,他学通了三部吠陀,却没在其中看到真正的精华,心想:“我要去寻求来世的利益。”于是出家做了仙人,住在山脚下,获得了五神通和八等至。他住在那里时,听说有佛陀出世,就来到世尊身边听闻正法,并在三皈依中站稳了脚跟。后来世尊得了腹痛,他从森林中采来药,治好了世尊的病,并把那份功德回向为健康无病。他命终后转生到梵天界,在整整一个无量数劫中于天界和人间流转。到了莲华上佛的时代,他出生在天鹅城的一户人家。他看到世尊把一位比丘安立在“少病第一”的位置上,自己也想得到那个位置,就发了愿,终生积累善行,只在天界和人间流转。后来,在毗婆尸世尊出世以前,他出生在槃头摩帝城的一个婆罗门家庭。和前面一样,他出家做了仙人,获得禅那与神通,住在山脚下。听说有佛陀出世,他来到世尊身边听闻正法,并在三皈依中站稳了脚跟。当时比丘们得了草花病,他治好了这个病,在那里住到寿命终了。命终后转生到梵天界,在九十一劫中于天界和人间流转。到了迦叶世尊的时代,他出生在波罗奈的一户人家,过着在家生活。他看到一座破败不堪的大寺院,就在那里建起了布萨堂等一切住所,并为比丘僧团备好一切药物,终生行善。之后,他在一个佛世之间于天界和人间流转,在我们的世尊出世以前,出生在憍赏弥的一位长者家中。为了让他健康,家人带他去大耶牟那河沐浴时,他被乳母手中的一条鱼吞了下去。那条鱼落到渔夫手里,被波罗奈长者的妻子买去,剖开鱼腹时,他凭着福德的力量竟然还活着,于是她把他当作儿子收养。他的亲生父母听说这件事后,就来交涉说:“这是我们的儿子,把儿子还给我们。”国王裁决说:“让这孩子属于两家共有。”于是以两家继承人的身份定下来,因此他得名“跋库拉”。他长大后享受大财富,到八十岁时,在世尊身边听闻正法,生起信心而出家。仅仅七天,他还是凡夫;到第八天黎明,他与四无碍解一起证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Yopubbe karaṇīyānīti āyasmato bākulattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira atīte ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa matthake anomadassissa bhagavato uppattito puretarameva brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tayo vede uggahetvā tattha sāraṃ apassanto ‘‘samparāyikatthaṃ gavesissāmī’’ti isipabbajjaṃ pabbajitvā pabbatapāde viharanto pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhī hutvā viharanto buddhuppādaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhito satthu udarābādhe uppanne araññato bhesajjāni āharitvā taṃ vūpasametvā tattha puññaṃ ārogyatthāya pariṇāmetvā tato cuto brahmaloke nibbattitvā ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ devamanussesu saṃsaranto padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ appābādhānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayaṃ taṃ ṭhānantaraṃ ākaṅkhanto paṇidhānaṃ katvā yāvajīvaṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsuyeva saṃsaranto vipassissa bhagavato nibbattito puretarameva bandhumatīnagare brāhmaṇakule nibbatto purimanayeneva isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññālābhī hutvā pabbatapāde vasanto buddhuppādaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhito bhikkhūnaṃ tiṇapupphakaroge uppanne taṃ vūpasametvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto brahmaloke nibbattitvā ekanavutikappe devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā gharāvāsaṃ vasanto ekaṃ jiṇṇaṃ vinassamānaṃ mahāvihāraṃ disvā tattha uposathāgārādikaṃ sabbaṃ āvasathaṃ kāretvā tattha bhikkhusaṅghassa sabbaṃ bhesajjaṃ paṭiyādetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva kosambiyaṃ seṭṭhigehe nibbatti. So arogabhāvāya mahāyamunāya nhāpiyamāno dhātiyā hatthato macchena gilito macche kevaṭṭahatthagate bārāṇasiseṭṭhibhariyāya vikkiṇitvā gahite phāliyamānepi puññabalena arogoyeva hutvā tāya puttoti gahetvā posiyamāno taṃ pavattiṃ sutvā janakehi mātāpitūhi ‘‘ayaṃ amhākaṃ putto, detha no putta’’nti anuyoge kate raññā ‘‘ubhayesampi sādhāraṇo hotū’’ti dvinnaṃ kulānaṃ dāyādabhāvena vinicchayaṃ katvā ṭhapitattā bākuloti laddhanāmo vayappatto hutvā mahatiṃ sampattiṃ anubhavanto āsītiko hutvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā sattāhameva puthujjano ahosi, aṭṭhame aruṇe saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.386-411) –
在雪山不远处,有一座名叫索毗塔的山。
我的草庵建得很好,是我自己的弟子们为我造的。
那里有许多凉亭,黄荆树开满了花。
那里还有许多木苹果树,以及开满花的命命鸟树。
那里有很多尼贡地树,还有枣树和庵摩罗果树;
黄荆和葫芦,还有盛开的白莲。
那里有阿拉迦树、贝卢瓦树、芭蕉树和枸橼树;
那里有许多摩诃男树,以及阿朱那树和毕央古咖树。
拘萨婆树、沙喇喇树、楝树、榕树和迦毗他树;
我的净修林就是这个样子,我曾带着弟子们住在那里。
无比见佛、世尊,自生者、世间导师;
他寻求独处,来到我的隐居处。
当大英雄到来时,那位见地无与伦比、具大威光的佛陀,
就在那一刹那,世间之主的病风发作了。
我在树林里漫步时,见到了世间导师;
我走近了正等觉者,那位具足眼力、拥有广大名声的世尊。
那时,我见到举止威仪后,便留意到了。
毫无疑问,佛陀的病没有生起。
我很快来到净修林,来到我的弟子们身边。
那时我痴心想配药,就召唤了弟子们。
所有弟子恭敬地领受我的话之后,
他们因为对导师的恭敬,全都聚到了一起。
我迅速登上山,去采集各种大药草。
调好饮品之后,我就把它供养给了最胜的佛陀。
大雄、一切知世间导师服用之后,
善逝大仙的风迅速平息了。
具大名声的无比见佛,见到热恼已经平息;
在自己的座位上坐下后,说了这些偈颂。
那个给我药、帮我治好病的人,
我将称扬他,请听我所说。
他将在天界享受十万劫的快乐;
乐器奏响的时候,他将在那里永远享受快乐。
来到人间后,被清净善根所推动,
他将一千次成为转轮王。
在五十五劫的时候,有一位名叫无上的刹帝利。
他征服了四方,是赡部洲的统治者。
具足七宝,具大威力的转轮王。
甚至震动了三十三天,他将要行使主宰权。
无论是生为天神还是生而为人,都会少病少恼。
舍弃对财物家眷的执取后,他就能超越世间的病苦。
从那时起,经过不可计数的劫,他将出生在甘蔗王族。
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
烧尽烦恼之后,他将渡过渴爱之流。
他将名叫薄拘罗,成为导师的声闻弟子。
乔达摩,释迦族的雄牛,已经完全了知这一切。
在比丘僧团中坐下后,他将把那人安置在最胜的首位。
无比见佛、世尊,无师自悟的世间导师;
他观察着远离,以平等的方式来到了我处。
已来临的大雄、遍知者、世间导师。
我用一切良药使他满足,他满心欢喜,用自己的双手。
我那个善业,在良田中种子圆满;
我实在无法使它完结,因为那确实是我做过的善业。
我真是有大收获,我真是善得利益,因为我见到了导师。
靠着那剩余的业,我证得了不动摇的境界。
遍知这一切,乔达摩,释迦族的牛王,
佛陀在比丘僧众中坐下后,就把我安置在了最上首的位置。
从此不可计量劫以前,那时我所造的业;
我不经历恶趣,这就是药物的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre , sobhito nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṃ, sakasissehi māpito. ‘‘Maṇḍapā ca bahū tattha, pupphitā sindhuvārakā; Kapitthā ca bahū tattha, pupphitā jīvajīvakā. ‘‘Nigguṇḍiyo bahū tattha, badarāmalakāni ca; Phārusakā alābū ca, puṇḍarīkā ca pupphitā. ‘‘Āḷakā beluvā tattha, kadalī mātuluṅgakā; Mahānāmā bahū tattha, ajjunā ca piyaṅgukā. ‘‘Kosambā saḷalā nimbā, nigrodhā ca kapitthanā; Ediso assamo mayhaṃ, sasissohaṃ tahiṃ vasiṃ. ‘‘Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako; Gavesaṃ paṭisallānaṃ, mamassamamupāgami. ‘‘Upetamhi mahāvīre, anomadassimahāyase; Khaṇena lokanāthassa, vātābādho samuṭṭhahi. ‘‘Vicaranto araññamhi, addasaṃ lokanāyakaṃ; Upagantvāna sambuddhaṃ, cakkhumantaṃ mahāyasaṃ. ‘‘Iriyañcāpi disvāna, upalakkhesahaṃ tadā; Asaṃsayañhi buddhassa, byādhi no udapajjatha. ‘‘Khippaṃ assamamāgañchiṃ, mama sissāna santike; Bhesajjaṃ kattukāmohaṃ, sisse āmantayiṃ tadā. ‘‘Paṭissuṇitvāna me vākyaṃ, sissā sabbe sagāravā; Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, satthugāravatā mama. ‘‘Khippaṃ pabbatamāruyha, sabbosadhamahāsahaṃ; Pānīyayogaṃ katvāna, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ. ‘‘Paribhutte mahāvīre, sabbaññulokanāyake; Khippaṃ vāto vūpasami, sugatassa mahesino. ‘‘Passaddhaṃ darathaṃ disvā, anomadassī mahāyaso; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yo me pādāsi bhesajjaṃ, byādhiñca samayī mama; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Kappasatasahassāni, devaloke ramissati; Vādite tūriye tattha, modissati sadā ayaṃ. ‘‘Manussalokamāgantvā , sukkamūlena codito; Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati. ‘‘Pañcapaññāsakappamhi, anomo nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, jambumaṇḍassa issaro. ‘‘Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo; Tāvatiṃsepi khobhetvā, issaraṃ kārayissati. ‘‘Devabhūto manusso vā, appābādho bhavissati; Pariggahaṃ vivajjetvā, byādhiṃ loke tarissati. ‘‘Aparimeyye ito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Kilese jhāpayitvāna, taṇhāsotaṃ tarissati; Bākulo nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Idaṃ sabbaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati. ‘‘Anomadassī bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vivekānuvilokento, mamassamamupāgami. ‘‘Upāgataṃ mahāvīraṃ, sabbaññuṃ lokanāyakaṃ; Sabbosadhena tappesiṃ, pasanno sehi pāṇibhi. ‘‘Tassa me sukataṃ kammaṃ, sukhette bījasampadā; Khepetuṃ neva sakkomi, tadā hi sukataṃ mama. ‘‘Lābhā mama suladdhaṃ me, yohaṃ addakkhi nāyakaṃ; Tena kammāvasesena, pattomhi acalaṃ padaṃ. ‘‘Sabbametaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṃ. ‘‘Aparimeyye ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, bhesajjassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,有一天,导师依次给弟子们安排位置时,把他安置在少病者中的第一位。他在即将般涅槃时,在僧团中间,以教诫比丘的方式,记说究竟智:巴利
Arahattaṃ pana patvā ekadivasaṃ satthārā attano sāvake paṭipāṭiyā ṭhānantare ṭhapentena appābādhānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito so parinibbānasamaye saṅghamajjhe bhikkhūnaṃ ovādamukhena aññaṃ byākaronto –
有人把该先做的事拖到以后才想做,
他原本安稳快乐,却从那个境地堕落,事后懊悔不已。巴利
‘‘Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati; Sukhā so dhaṃsate ṭhānā, pacchā ca manutappati.
当做的事就说,不当做的事就不说。
没做却说出来,智者能看穿。巴利
‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade; Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
涅槃确实极其安乐,是正等正觉者所宣说的。
无忧、无尘、安稳,在那里苦彻底止息。——跋库拉长老说了这三首偈颂。巴利
‘‘Susukhaṃ vata nibbānaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ; Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti. – gāthāttayamabhāsi;
在这里,所谓“先前该做的事,后来才想做”,意思是:有一种人,在还没有被衰老、疾病等压倒的更早时候,本来该为自己去做那些能带来利益和安乐的事,却因为放逸而没有做;后来已经过了该做的时候,他才想做。“他”这个字只是语气助词。可是到了那时,他已经被衰老、疾病等压倒,做不了了;因为做不了,他就从安乐之处退堕,事后又悔恨懊恼。也就是说,这个人因为未能生起导向天界与涅槃的方法,就从天界、涅槃这些安乐之处退失,随后以“我没有做善事”等想法事后悔恨,陷入懊恼。“ma”这个字是用来连接文句的。为了说明“我是已经完成了该做的事,才这样对你们说”,说了第二首偈:“该做的事,就应当去做。”巴利
Tattha yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchatīti yo puggalo pubbe puretaraṃ jarārogādīhi anabhibhūtakāleyeva kātabbāni attano hitasukhāvahāni kammāni pamādavasena akatvā pacchā so kātabbakālaṃ atikkamitvā kātuṃ icchati. Soti ca nipātamattaṃ. Tadā pana jarārogādīhi abhibhūtattā kātuṃ na sakkoti, asakkonto ca sukhā so dhaṃsate ṭhānā, pacchā ca manutappatīti so puggalo sukhā ṭhānā saggato nibbānato ca tadupāyassa anuppāditattā parihāyanto ‘‘akataṃ me kalyāṇa’’ntiādinā (ma. ni. 3.248; netti. 120) pacchā ca anutappati vippaṭisāraṃ āpajjati. Ma-kāro padasandhikaro. Ahaṃ pana karaṇīyaṃ katvā eva tumhe evaṃ vadāmīti dassento ‘‘yañhi kayirā’’ti dutiyaṃ gāthamāha.
这里,“遍知”的意思是:把它限定为“就只有这么多”,如实了知,而不认为有很多。也就是说,按照正确修行来说,只有言行一致的人才会显得光彩,言行不一致就不会。现在,为了把前面用“应做的事”这一说法普遍讲过的含义,按它本来的样子显示出来,就以“实极乐”等语句说了第三首偈。它的意思是:由正自觉者、世尊——也就是自己正确觉悟了一切法的人——所教导的涅槃,因为一切忧愁的原因完全不存在,所以是无忧;因为远离了贪等尘垢,所以是无尘;因为不被四种轭所侵害,所以是安稳。那确实是极其安乐的。为什么呢?因为在那涅槃中,整个轮回之苦都灭尽,彻底止息了。巴利
Tattha parijānantīti ‘‘ettako aya’’nti paricchijja jānanti na bahuṃ maññantīti attho. Sammāpaṭipattivasena hi yathāvādī tathākārī eva sobhati, na tato aññathā. Karaṇīyapariyāyena sādhāraṇato vuttamatthaṃ idāni sarūpato dassetuṃ ‘‘susukhaṃ vatā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tassattho – sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhena bhagavatā desitaṃ sabbaso sokahetūnaṃ abhāvato asokaṃ vigatarāgādirajattā virajaṃ catūhi yogehi anupaddutattā khemaṃ nibbānaṃ suṭṭhu sukhaṃ vata, kasmā? Yattha yasmiṃ nibbāne sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ nirujjhati accantameva vūpasamatīti.
4. 达尼耶长老偈颂注巴利
4. Dhaniyattheragāthāvaṇṇanā
“若欲乐住”这首偈颂,是具寿陀尼耶长老所说的。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛那里曾积集善根,在一次次轮回中不断积累福德。在尸弃佛世尊的时代,他出生在一个良善的家庭,长大后,有一天见到导师,心生净信,就用芦苇花环作了供养。凭着这份福业,他在天界和人间流转。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在王舍城的一个陶匠家里,得名陀尼耶。长大后,他以制陶为生。那时,导师坐在陶匠陀尼耶的工棚里,为善男子弗迦娑提讲说《六界分别经》。弗迦娑提听完之后,就修行成就了。陀尼耶听说他已经般涅槃,便生起信心,心想:“佛陀的教法真是导向解脱的啊!在这里,哪怕只亲近一夜,也能从轮回之苦中解脱出来。”他因此出家,却热衷于修整茅屋。因为造茅屋的事,他被世尊呵责。后来他住在僧团的住处,修习观禅,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Sukhañcejīvituṃ iccheti āyasmato dhaniyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso naḷamālāya pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe kumbhakārakule nibbattitvā dhaniyoti laddhanāmo vayappatto kumbhakārakammena jīvati. Tena ca samayena satthā dhaniyassa kumbhakārassa sālāyaṃ nisīditvā pukkusātissa kulaputtassa chadhātuvibhaṅgasuttaṃ (ma. ni. 3.342 ādayo) desesi. So taṃ sutvā katakicco ahosi. Dhaniyo tassa parinibbutabhāvaṃ sutvā ‘‘niyyānikaṃ vata buddhasāsanaṃ, yattha ekarattiparicayenāpi vaṭṭadukkhato muñcituṃ sakkā’’ti paṭiladdhasaddho pabbajitvā kuṭimaṇḍanānuyutto viharanto kuṭikaraṇaṃ paṭicca bhagavatā garahito saṅghike senāsane vasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.1-7) –
身色如金的正等觉者,供养的堪受者;
我在林边行走时,看见了这位世间导师。
我拿着芦苇花环,就在正要出发的那一刻;
在那里,我见到了正等觉者,他已渡过瀑流,漏尽无余。
我怀着清净的信心和欢喜的心,用芦苇花环作了供养。
应受供养的大雄,悲悯一切世间。
在三十一劫之前,我献上的那个花环,
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ; Vipinaggena gacchantaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Naḷamālaṃ gahetvāna, nikkhamanto ca tāvade; Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ. ‘‘Pasannacitto sumano, naḷamālamapūjayiṃ; Dakkhiṇeyyaṃ mahāvīraṃ, sabbalokānukampakaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ mālamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,有些比丘以头陀定而自赞,并轻视那些受用僧食等的其他比丘。为了通过教诫那些被轻视的比丘来宣说另一事——巴利
Arahattaṃ pana patvā ye bhikkhū dhutaṅgasamādhānena attānaṃ ukkaṃsetvā saṅghabhattādiṃ sādiyante aññe bhikkhū avajānanti, tesaṃ ovādadānamukhena aññaṃ byākaronto –
如果你想活得快乐,又对出家生活有所期望,
不要轻视僧团所得的衣与饮食。巴利
‘‘Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā; Saṅghikaṃ nātimaññeyya, cīvaraṃ pānabhojanaṃ.
如果你想活得快乐,又对出家生活有所期望,
应该像蛇钻进老鼠洞那样,去使用卧具和住处。巴利
Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā; Ahi mūsikasobbhaṃva, sevetha sayanāsanaṃ.
如果想活得快乐,就应依赖出家生活,
他应当对随便得到的任何东西都感到知足,并且修习那一法——他说了这三首偈颂。巴利
Sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavā; Itarītarena tusseyya, ekadhammañca bhāvaye’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
在这里,如果想活得安乐,并且对沙门身份有所期待——意思是:对沙门身份,也就是出家人的状态怀有期待,对修学怀着极深的恭敬,如果想活得安乐,就应当舍弃不正当的谋生方式,依靠沙门的安乐来生活,这就是这句话的意思。不应轻视僧团的东西,比如衣服和饮食——意思是:对从僧团得来的衣服和食物不应轻视。因为从僧团产生的利养,叫作清净的生起;当人受用这些时,由于活命清净得以成立,沙门的安乐就已经握在手中了——这是其中的用意。应像蛇利用鼠洞那样——意思是:应当像蛇利用老鼠挖的洞那样去使用坐卧处。就像蛇自己不造窝,而是住进老鼠或其他动物造好的洞里,之后想走就随意离开;同样,比丘不应当因为自己建造坐卧处而陷入染污,而是无论住在哪里,都能随时离开——这就是这句话的意思。巴利
Tattha sukhañce jīvituṃ icche, sāmaññasmiṃ apekkhavāti sāmaññasmiṃ samaṇabhāve apekkhavā sikkhāya tibbagāravo hutvā sukhaṃ jīvituṃ iccheyya ce, anesanaṃ pahāya sāmaññasukhena sace jīvitukāmoti attho . Saṅghikaṃ nātimaññeyya, cīvaraṃ pānabhojananti saṅghato ābhataṃ cīvaraṃ āhāraṃ na avamaññeyya, saṅghassa uppajjanakalābho nāma parisuddhuppādo hotīti taṃ paribhuñjantassa ājīvapārisuddhisambhavena sāmaññasukhaṃ hatthagatamevāti adhippāyo. Ahi mūsikasobbhaṃvāti ahi viya mūsikāya khatabilaṃ sevetha seveyya senāsanaṃ. Yathā nāma sappo sayamattano āsayaṃ akatvā mūsikāya aññena vā kate āsaye vasitvā yena kāmaṃ pakkamati, evamevaṃ bhikkhu sayaṃ senāsanakaraṇā saṃkilesaṃ anāpajjitvā yattha katthaci vasitvā pakkameyyāti attho.
现在,对于已经提及和还没提及的资具,只有靠随所得而满足的心态,才有沙门式的安乐,否则就没有——为了说明这一点,所以说了“应当对任何所得都满足”。意思是:无论得到的资具是低劣还是精美,只要是随所得而获得的,就应当生起满足。所谓“一法”,指的是不放逸。因为一个人如果精勤修习不放逸,那么一切没有过失的世间安乐和出世间安乐,就都掌握在他手里了。所以世尊说:“不放逸并且修禅那的人,会得到广大的安乐。”巴利
Idāni vutte avutte ca paccaye yathālābhasantoseneva sāmaññasukhaṃ hoti, na aññathāti dassento āha ‘‘itarītarena tusseyyā’’ti, yena kenaci hīnena vā paṇītena vā yathāladdhena paccayena santosaṃ āpajjeyyāti attho. Ekadhammanti appamādabhāvaṃ, tañhi anuyuñjantassa anavajjaṃ sabbaṃ lokiyasukhaṃ lokuttarasukhañca hatthagatameva hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṃ sukha’’nti (ma. ni. 2.352; dha. pa. 27).
《摩当伽子长老偈颂注》巴利
5. Mātaṅgaputtattheragāthāvaṇṇanā
“太冷了”是具寿摩当伽子长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,在莲华上佛的时代,他投生在雪山附近一个大湖下方的龙宫里,成为一位具大神力的龙王。有一天,他离开龙宫四处游走,看见世尊在空中飞行,心中生起清净的信心,便用自己的头顶宝珠来供养。凭借这个福业,他在天界和人界流转轮回,直到这尊佛陀出世时,他出生在憍萨罗国一位名叫摩当伽的居士家中,成为他的儿子,因此被称为摩当伽子。他长大成人后,生性懒惰,什么事都不做,受到亲属和其他人的责备。他想:“那些沙门释迦子过着快乐的生活啊”,于是向往这种快乐的生活,先与比丘们熟悉起来,然后去亲近世尊,听闻佛法,生起了信心,就出家了。出家之后,他看到其他比丘具备神通,便渴望得到神通力。他在世尊跟前领取了禅修业处,专心修行,最终证得了六种神通。因此后来在《譬喻经》中这样说道:巴利
Atisītanti āyasmato mātaṅgaputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle himavantasamīpe mahato jātassarassa heṭṭhā mahati nāgabhavane mahānubhāvo nāgarājā hutvā nibbatto ekadivasaṃ nāgabhavanato nikkhamitvā vicaranto satthāraṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso attano sīsamaṇinā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe mātaṅgassa nāma kuṭumbikassa putto hutvā nibbatto mātaṅgaputtotveva paññāyittha. So viññutaṃ patto alasajātiko hutvā kiñci kammaṃ akaronto ñātakehi aññehi ca garahito ‘‘sukhajīvino ime samaṇā sakyaputtiyā’’ti sukhajīvitaṃ ākaṅkhanto bhikkhūhi kataparicayo hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā aññe bhikkhū iddhimante disvā iddhibalaṃ patthetvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.8-29) –
有一位名叫莲华上的胜者,已通达一切法。
想要独处静修的遍知者,正行走在虚空之中。
在雪山不远处,曾有一个大湖。
在那里,我曾有一座与福业相连的宫殿。
我从宫殿出来,见到了世间导师。
就像闪亮的青莲花,又像熊熊燃烧的火焰。
我四处寻找,却没找到花,他们将供养导师;
我让自己的心变得清净,然后向导师顶礼。
我从自己头顶取下宝珠,供养世间导师。
愿以这次宝珠供养,得到殊胜的果报。
莲华上佛,世间解,诸供养之受纳者;
导师住立空中,宣说此偈:
愿你的这个心愿实现,愿你得到广大的快乐。
愿你通过这宝珠供养,享受到大名声。
世尊说完这番话——他名叫“水生最上者”。
最胜的佛陀前往他的心所投向之处。
我曾作为天王,统治天界六十劫;
我还曾无数次做过转轮王。
当我忆念过去所造的业,那时我已生为天神。
宝珠为我而生,给我带来光明。
我有八万六千名女子,都是我的眷属。
她们佩戴着各种华美的衣服与饰物,戴着宝石耳环。
睫毛如花般修长,善于含笑说话,具足善想,腰肢纤细。
她们永远围绕着我,这就是供养宝珠的果报。
黄金做成的、宝石做成的,还有红宝石做成的;
我的装饰品都做得很好,你想要什么装饰,随你挑。
尖顶楼阁和美丽的房舍,还有极其珍贵的床座;
他们知道我的想法后,想要什么就生出什么。
那些获得听闻的人,他们有利益,且为善得。
此为人类的福德之田,为一切众生的良药。
我也善作了业,因为我见到了导师。
我已经从恶道中解脱出来,证得了不动摇的境界。
无论我投生到哪一种生命形态,不管是做天神,还是做人,
无论昼夜,我皆恒有光明。
正是通过那次宝珠供养,享受到了成就;
我已经亲见智慧之光,也证得了不动摇的境界。
在十万劫之前,我曾恭敬供养过那颗宝珠;
我从不知道恶趣是什么样,这就是供养宝珠的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū; Vivekakāmo sambuddho, gacchate anilañjase. ‘‘Avidūre himavantassa, mahājātassaro ahu; Tattha me bhavanaṃ āsi, puññakammena saṃyutaṃ. ‘‘Bhavanā abhinikkhamma, addasaṃ lokanāyakaṃ; Indīvaraṃva jalitaṃ, ādittaṃva hutāsanaṃ. ‘‘Vicinaṃ naddasaṃ pupphaṃ, pūjayissanti nāyakaṃ; Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, avandiṃ satthuno ahaṃ. ‘‘Mama sīse maṇiṃ gayha, pūjayiṃ lokanāyakaṃ; Imāya maṇipūjāya, vipāko hotu bhaddako. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, imaṃ gāthaṃ abhāsatha. ‘‘So te ijjhatu saṅkappo, labhassu vipulaṃ sukhaṃ; Imāya maṇipūjāya, anubhohi mahāyasaṃ. ‘‘Idaṃ vatvāna bhagavā, jalajuttamanāmako; Agamāsi buddhaseṭṭho, yattha cittaṃ paṇīhitaṃ. ‘‘Saṭṭhikappāni devindo, devarajjamakārayiṃ; Anekasatakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Pubbakammaṃ sarantassa, devabhūtassa me sato; Maṇi nibbattate mayhaṃ, ālokakaraṇo mamaṃ. ‘‘Chaḷasītisahassāni , nāriyo me pariggahā; Vicittavatthābharaṇā, āmukkamaṇikuṇḍalā. ‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivārenti maṃ niccaṃ, maṇipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Soṇṇamayā maṇimayā, lohitaṅkamayā tathā; Bhaṇḍā me sukatā honti, yadicchasi piḷandhanā. ‘‘Kūṭāgārā gahā rammā, sayanañca mahārahaṃ; Mama saṅkappamaññāya, nibbattanti yadicchakaṃ. ‘‘Lābhā tesaṃ suladdhañca, ye labhanti upassutiṃ; Puññakkhettaṃ manussānaṃ, osadhaṃ sabbapāṇinaṃ. ‘‘Mayhampi sukataṃ kammaṃ, yohaṃ adakkhi nāyakaṃ; Vinipātā pamuttomhi, pattomhi acalaṃ padaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonūpapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Divasañceva rattiñca, āloko hoti me sadā. ‘‘Tāyeva maṇipūjāya, anubhotvāna sampadā; Ñāṇāloko mayā diṭṭho, pattomhi acalaṃ padaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ maṇiṃ abhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, maṇipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得六神通之后,他依着个人精进之力来呵责懈怠,并赞叹自己精进的努力:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā puggalādhiṭṭhānavasena kosajjaṃ garahanto attano ca vīriyārambhaṃ kittento –
太冷了、太热了、太晚了。
就这样,对那些放下应做之事、舍弃应做之事的人来说,时机一个个流逝了。巴利
‘‘Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu; Iti vissaṭṭhakammante, khaṇā accenti māṇave.
不管是冷还是热,他都不认为比一根草更重。
他做男子该做的事,就不会失去安乐。巴利
‘‘Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati; Karaṃ purisakiccāni, so sukhā na vihāyati.
达跋草、拘舍草、波吒吉利草、乌尸罗草、文阇草、波婆阇草;
我用胸膛推开,修习远离。说了这三首偈颂。巴利
‘‘Dabbaṃ kusaṃ poṭakilaṃ, usīraṃ muñjapabbajaṃ; Urasā panudissāmi, vivekamanubrūhaya’’nti. – gāthāttayamāha;
在这里,“太冷”是指因为下雪、暴风雨等而极其寒冷,要和“这曾发生”连起来理解。“太热”是指因为法的逼恼等而极其炎热,这两者是从气候方面说明懈怠的因由。“太晚”是指因为白昼消逝而到了很晚的时候,这里用“傍晚”这个词,其实也把早晨包含在内了,这两者是从时间方面说明懈怠的因由。“如是”就是“以这样的方式”。通过这句,就涵盖了像“诸比丘,在这里,比丘有应做之事”等经文(《增支部》8.80;《长部》3.334)所说的懈怠因由。“舍弃事业”是指舍弃了应做的事业。“时机”是指佛陀出世等,是梵行生活的机会。“过去”是指越过。“人”是指众生。“不认为比草更多”是指不认为在草之上,看作像草一样,克服冷热而做自己应做之事。“做”是指正在做。“男子的事业”是指大丈夫应做的自利利他之事。“乐”是指从乐而言,从涅槃之乐而言,这是意趣。第三偈的意义已在下文说过。巴利
Tattha atisītanti himapātavaddalādinā ativiya sītaṃ, idaṃ ahūti ānetvā sambandho. Atiuṇhanti dhammaparitāpādinā ativiya uṇhaṃ, ubhayenapi utuvasena kosajjavatthumāha. Atisāyanti divasassa pariṇatiyā atisāyaṃ, sāyaggahaṇeneva cettha pātopi saṅgayhati , tadubhayena kālavasena kosajjavatthumāha. Itīti iminā pakārena. Etena ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hotī’’tiādinā (a. ni. 8.80; dī. ni. 3.334) vuttaṃ kosajjavatthuṃ saṅgaṇhāti. Vissaṭṭhakammanteti pariccattayogakammante. Khaṇāti buddhuppādādayo brahmacariyavāsassa okāsā. Accentīti atikkamanti. Māṇaveti satte. Tiṇā bhiyyo na maññatīti tiṇato upari na maññati, tiṇaṃ viya maññati, sītuṇhāni abhibhavitvā attanā kattabbaṃ karoti. Karanti karonto. Purisakiccānīti vīrapurisena kattabbāni attahitaparahitāni. Sukhāti sukhato, nibbānasukhatoti adhippāyo. Tatiyagāthāya attho heṭṭhā vuttoyeva.
6. 驼背庄严长老偈颂的注释巴利
6. Khujjasobhitattheragāthāvaṇṇanā
“那些善于言谈、博学多闻的人”——这是尊者驼背庄严长老的偈颂。他是怎么来的呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在一个良家,长大后有一天,看见世尊和一大群比丘一起行走,心里生起清净的信心,就用十首偈颂赞叹世尊。他凭着这个善业,在天界和人间轮回转生,到了现在这位佛陀出世的时代,投生在华氏城的一个婆罗门家庭,给他取名叫“庄严”。不过因为他天生有点驼背,大家就只叫他“驼背庄严”。他长大以后,在世尊般涅槃之后,在阿难长老那里出家,成了具足六神通的阿罗汉。因此《譬喻经》(《长老譬喻》2.47.49-58)里这样说:巴利
Ye cittakathī bahussutāti āyasmato khujjasobhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso dasahi gāthāhi abhitthavi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde pāṭaliputtanagare brāhmaṇakule nibbatti, ‘‘sobhito’’tissa nāmaṃ ahosi. Thokaṃ khujjadhātukatāya pana khujjasobhitotveva paññāyittha. So vayappatto satthari parinibbute ānandattherassa santike pabbajitvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.49-58) –
就像一头昂首炫耀的迦拘陀象,您是众神中的至尊之神,是人中最杰出的雄牛。
看见他走在路上,有谁会不心生净信呢?
他驱散了那团黑暗,让许多人得以渡过。
以智慧之光而照耀者,谁看见了会不心生净信呢?
被十万自在者簇拥着前行的世间导师,
看见他救拔众多众生,谁会不心生净信呢?
敲响法鼓,摧伏外道徒众;
看见他发出狮子吼,谁不会生起净信呢?
从梵天界来的所有梵天众,
他们提出精妙的问题,谁见了会不心生净信呢?
合掌行礼之后,连同诸天在内的人们都来祈请;
人们因此领受到福德,谁见了会不心生净信呢?
所有的人都聚集过来,邀请具眼者(佛陀)。
即使被恳请,他依然毫不动摇;有谁见到他,会不心生净信呢?
当他进城时,许多鼓为他敲响;
发情的大象吼叫着,谁见了会不心生净信呢?
对于走在道路上的他,一切光明永远闪耀;
高耸之处都变得平坦,谁见了会不心生净信呢?
当佛陀开口说话时,整个轮围世界都能听到。
他让一切众生都能领会,谁见了会不生出信心呢?
于十万劫中,我曾赞叹佛陀;
我不曾知道有恶趣,这就是称扬的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Kakudhaṃ vilasantaṃva, devadevaṃ narāsabhaṃ; Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, ko disvā na pasīdati. ‘‘Tamandhakāraṃ nāsetvā, santāretvā bahuṃ janaṃ; Ñāṇālokena jotantaṃ, ko disvā na pasīdati. ‘‘Vasīsatasahassehi, nīyantaṃ lokanāyakaṃ; Uddharantaṃ bahū satte, ko disvā na pasīdati. ‘‘Āhanantaṃ dhammabheriṃ, maddantaṃ titthiye gaṇe; Sīhanādaṃ vinadantaṃ, ko disvā na pasīdati. ‘‘Yāvatā brahmalokato, āgantvāna sabrahmakā; Pucchanti nipuṇe pañhe, ko disvā na pasīdati. ‘‘Yassañjaliṃ karitvāna, āyācanti sadevakā; Tena puññaṃ anubhonti, ko disvā na pasīdati. ‘‘Sabbe janā samāgantvā, sampavārenti cakkhumaṃ; Na vikampati ajjhiṭṭho, ko disvā na pasīdati. ‘‘Nagaraṃ pavisato yassa, ravanti bheriyo bahū; Vinadanti gajā mattā, ko disvā na pasīdati. ‘‘Vīthiyā gacchato yassa, sabbābhā jotate sadā; Abbhunnatā samā honti, ko disvā na pasīdati. ‘‘Byāharantassa buddhassa, cakkavāḷampi suyyati; Sabbe satte viññāpeti, ko disvā na pasīdati. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ buddhamabhikittayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, kittanāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通之后,在第一次大结集时,聚集在王舍城七叶窟的僧团命令他:“去请尊者阿难来。”他便沉入地中,在长老面前升起来,向长老传达了僧团的教令,然后自己先一步从空中飞去,到达了七叶窟门口。那时,为了阻止魔罗和魔众,天神众派来的一位天神正站在七叶窟门外。驼背索毗多长老向她说明自己来了,说道:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā paṭhamamahāsaṅgītikāle rājagahe sattapaṇṇiguhāyaṃ sannipatitena saṅghena ‘‘āyasmantaṃ ānandaṃ āmantehī’’ti āṇatto pathaviyaṃ nimujjitvā therassa purato uṭṭhahitvā saṅghassa sāsanaṃ ārocetvā sayaṃ puretaraṃ ākāsena gantvā sattapaṇṇiguhādvāraṃ sampāpuṇi. Tena ca samayena mārassa mārakāyikānañca paṭisedhanatthaṃ devasaṅghena pesitā aññatarā devatā sattapaṇṇiguhādvāre ṭhitā hoti, tassā khujjasobhito thero attano āgamanaṃ kathento –
那些擅长巧妙言谈、博学多闻的沙门,住在华氏城:
他们当中的这一位长寿尊者,驼背索毗陀,正站在门边。这是第一首偈。巴利
‘‘Ye cittakathī bahussutā, samaṇā pāṭaliputtavāsino; Tesaññataroyamāyuvā, dvāre tiṭṭhati khujjasobhito’’ti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
在这里,“言辞善巧者”是指善于用各种方式说法的人,也就是能以略说、广说、让法义变得深奥、让法义变得浅显易懂、消除疑惑、确立正法等等各种方式,随顺他人的意乐而说法的性格。“多闻者”是指因为教理之闻和证悟之闻都圆满具足,所以是多闻者。“沙门”是因为完全止息了一切恶行,所以是沙门。“住华氏城者”是指因为住在华氏城,所以是住华氏城的人,这位具寿就是他们当中的一位,也就是那位长寿的尊者。“站在门口”是指站在七叶窟的门口,意思是得到僧团许可后才进去。那位天神听了这话,就把长老到来的事禀告给僧团——巴利
Tattha cittakathīti vicittadhammakathikā, saṅkhipanaṃ, vitthāraṇaṃ gambhīrakaraṇaṃ uttānīkaraṇaṃ kaṅkhāvinodanaṃ dhammapatiṭṭhāpananti evamādīhi nānānayehi paresaṃ ajjhāsayānurūpaṃ dhammassa kathanasīlāti attho. Bahussutāti pariyattipaṭivedhabāhusaccapāripūriyā bahussutā. Sabbaso samitapāpatāya samaṇā. Pāṭaliputtavāsino, tesaññataroti pāṭaliputtanagaravāsitāya pāṭaliputtavāsino, tesaṃ aññataro, ayaṃ āyuvā dīghāyu āyasmā. Dvāre tiṭṭhatīti sattapaṇṇiguhāya dvāre tiṭṭhati, saṅghassa anumatiyā pavisitunti attho. Taṃ sutvā sā devatā therassa āgamanaṃ saṅghassa nivedentī –
那些谈论心的人……(中略)……站在门口,被风吹拂。这是第二首偈颂。巴利
‘‘Ye cittakathī…pe… dvāre tiṭṭhati māluterito’’ti. – dutiyaṃ gāthamāha;
在这里,“被风吹拂”是指被神通心所生的风所吹动,意思是以神通力而来。巴利
Tattha māluteritoti iddhicittajanitena vāyunā erito, iddhibalena āgatoti attho.
那位天神禀报之后,僧团给了长老许可,长老便朝僧团所在的地方走去——巴利
Evaṃ tāya devatāya niveditena saṅghena katokāso thero saṅghassa santikaṃ gacchanto –
凭借善战、善祭祀,以及战场上的胜利;
通过践行梵行,他这样安乐兴盛。巴利
‘‘Suyuddhena suyiṭṭhena, saṅgāmavijayena ca; Brahmacariyānuciṇṇena, evāyaṃ sukhamedhatī’’ti. –
他用这第三首偈颂宣示了胜智。巴利
Imāya tatiyagāthāya aññaṃ byākāsi.
在这里,“善战斗”是指在前行阶段,以彼分断和镇伏断的方式,与烦恼好好地战斗。“善奉献”是指善知识们不时给予的适宜法施。“以战斗胜利”是指通过正断,彻底摧毁一切由烦恼造作的行,由此获得的战斗胜利。“以已随行的梵行”是指已随行的、属于最高之道的梵行。“就这样,他体验乐”的意思是:以所说的这种方式,这位Khujjasobhita体验涅槃之乐和果等至之乐。这里的“edhati”就是体验的意思。巴利
Tattha suyuddhenāti pubbabhāge tadaṅgavikkhambhanappahānavasena kilesehi suṭṭhu yujjhanena. Suyiṭṭhenāti antarantarā kalyāṇamittehi dinnasappāyadhammadānena. Saṅgāmavijayena cāti samucchedappahānavasena sabbaso kilesābhisaṅkhāranimmathanena laddhasaṅgāmavijayena ca. Brahmacariyānuciṇṇenāti anuciṇṇena aggamaggabrahmacariyena. Evāyaṃ sukhamedhatīti evaṃ vuttappakārena ayaṃ khujjasobhito nibbānasukhaṃ phalasamāpattisukhañca edhati, anubhavatīti attho.
第7篇 婆罗那长老偈的注释巴利
7. Vāraṇattheragāthāvaṇṇanā
“凡在此世间人中者”是尊者婆罗那长老的偈颂。他的来历是怎样的呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积集过善根,在生生世世中修福。距今九十二劫之前,在提舍世尊出世以前,他就出生在一个婆罗门家庭。他通达婆罗门的一切学问和技艺,后来出家修仙人行,教导五万四千名弟子诵持咒语,就这样生活着。那时,还是菩萨的提舍世尊从兜率天去世,以最后一次受生入于母胎,大地因此震动。大众看到地震,非常恐惧惊慌,就来到这位仙人跟前,问大地震动的原因。仙人告诉他们:“大菩萨入母胎了,所以大地震动,你们不必害怕。”他宣说了佛陀将要出世的预兆,安慰了众人,并让他们生起以佛陀为所缘的欢喜。他凭着这份福德业,在天界和人间流转,到如今佛陀出世的时代,投生在憍萨罗国的一个婆罗门家庭,取名婆罗那。他成年后,在一位林中住的长老跟前听闻佛法,生起信心,于是出家,修行沙门的法。有一天,他在前往礼拜佛陀的路上,看见一条蛇和一只獴互相争斗而死,心想“这些众生因为互相敌对而丧了命”,内心生起悚惧,便来到世尊跟前。世尊知道他的心念活动,就针对他的情况给予教导——巴利
Yodha koci manussesūti āyasmato vāraṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito dvānavute kappe tissassa bhagavato uppattito puretarameva brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu pāragū hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā catupaṇṇāsasahassānaṃ antevāsikānaṃ mante vācento vasati. Tena ca samayena tissassa bhagavato bodhisattabhūtassa tusitā kāyā cavitvā carimabhave mātukucchiṃ okkamanena mahāpathavikampo ahosi. Taṃ disvā mahājano bhīto saṃviggo naṃ isiṃ upasaṅkamitvā pathavikampanakāraṇaṃ pucchi. So ‘‘mahābodhisatto mātukucchiṃ okkami, tenāyaṃ pathavikampo, tasmā mā bhāyathā’’ti buddhuppādassa pubbanimittabhāvaṃ kathetvā samassāsesi, buddhārammaṇañca pītiṃ paṭivedesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vāraṇoti laddhanāmo vayappatto aññatarassa āraññakassa therassa santike dhammaṃ sutvā laddhappasādo pabbajitvā samaṇadhammaṃ karoti. So ekadivasaṃ buddhupaṭṭhānaṃ gacchanto antarāmagge ahinakule aññamaññaṃ kalahaṃ katvā kālaṅkate disvā ‘‘ime sattā aññamaññavirodhena jīvitakkhayaṃ pattā’’ti saṃviggamānaso hutvā bhagavato santikaṃ gato, tassa bhagavā cittācāraṃ ñatvā tadanurūpameva ovādaṃ dento –
在这世上,如果有人伤害其他众生;
这个人从这个世界和他方世界两边都会堕落衰败。巴利
‘‘Yodha koci manussesu, parapāṇāni hiṃsati; Asmā lokā paramhā ca, ubhayā dhaṃsate naro.
如果有人以慈心,怜悯一切众生;
这样的人确实能积累很多福德。巴利
‘‘Yo ca mettena cittena, sabbapāṇānukampati; Bahuñhi so pasavati, puññaṃ tādisako naro.
应当学习善说,也应当亲近侍奉沙门;
还有独坐与独处,以及内心的寂静——他诵出了这三首偈颂。巴利
‘‘Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca; Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassā cā’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
在这里,在人们当中,不论是谁——刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,在家人或出家人。这里提到“人”,应当理解为是以最殊胜的有情来代表。“伤害其他众生”,就是杀害、伤害其他有情。“从此世”,就是从这个世间。“从他世”,就是从另一个世间。“两边都毁坏”,就是从两边毁坏,意思是从此世和他世所包含的利益与安乐中退失。“人”,指有情。巴利
Tattha yodha koci manussesūti idha manussesu yo koci khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā. Manussaggahaṇañcettha ukkaṭṭhasattanidassananti daṭṭhabbaṃ. Parapāṇāni hiṃsatīti parasatte māreti vibādhati ca. Asmā lokāti idha lokato. Paramhāti paralokato. Ubhayā dhaṃsateti ubhayato dhaṃsati, ubhayalokapariyāpannahitasukhato parihāyatīti attho. Naroti satto.
像这样,先显示了以伤害他人为特征的恶法之后,现在为了显示以停止伤害他人为特征的善法,说出“以慈心”等第二首偈颂。其中,“以慈心”:指与慈相应的心,达到止定的心,或者其他一些心。“悲悯一切众生”:像对待自己的亲生儿子一样,对一切众生怀有慈爱。“他确实产生许多福德”:这样修习慈心的人,能产生、获得、证得许多、广大、无量的善。巴利
Evaṃ parapīḷālakkhaṇaṃ pāpadhammaṃ dassetvā idāni parapīḷānivattilakkhaṇaṃ kusalaṃ dhammaṃ dassento ‘‘yo ca mettenā’’tiādinā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha mettena cittenāti mettāsampayuttena cittena appanāpattena itarītarena vā. Sabbapāṇānukampatīti sabbe pāṇe attano orasaputte viya mettāyati. Bahuñhi so pasavati, puññaṃ tādisako naroti so tathārūpo mettāvihārī puggalo bahuṃ mahantaṃ anappakaṃ kusalaṃ pasavati paṭilabhati adhigacchati.
现在,为了引导他投入包含止观及其辅助条件的法,以“善说”等开头的第三首偈颂说:其中,“应当学习善说”:应当通过听闻、受持、请问等方式,学习以少欲论等为内容的善说,也就是教理之法。“以及亲近沙门”:应当适时前往止息恶行的沙门、善知识、近事男那里,亲近侍奉,并通过修行与他们近距离相处来学习。“以及独坐,与心寂静”:应当学习独自一人、没有同伴、增长身远离的人,在僻静处致力于业处而安坐。“如此致力于业处”,使修习达到顶点,并以彻底断除的方式学习心的烦恼寂静。通过增上戒等学处,烦恼被彻底止息、断除,对于修习道果之学的人来说,心才真正称为彻底寂静。偈颂结束时,他增长观智,证得阿罗汉果。因此《譬喻》中说:巴利
Idāni taṃ sasambhāre samathavipassanādhamme niyojento ‘‘subhāsitassā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tattha subhāsitassa sikkhethāti appicchakathādibhedaṃ subhāsitaṃ pariyattidhammaṃ savanadhāraṇaparipucchādivasena sikkheyya. Samaṇūpāsanassa cāti samitapāpānaṃ samaṇānaṃ kalyāṇamittānaṃ upāsakānaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamitvā payirupāsanañceva paṭipattiyā tesaṃ samīpacariyañca sikkheyya. Ekāsanassa ca raho cittavūpasamassa cāti ekassa asahāyassa kāyavivekaṃ anubrūhantassa raho kammaṭṭhānānuyogavasena āsanaṃ nisajjaṃ sikkheyya. Evaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhāvanañca matthakaṃ pāpento samucchedavasena kilesānaṃ cittassa vūpasamañca sikkheyya. Yāhi adhisīlasikkhādīhi kilesā accantameva vūpasantā pahīnā honti, tā maggaphalasikkhā sikkhantassa accantameva cittaṃ vūpasantaṃ nāma hotīti. Gāthāpariyosāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.59-72) –
那时,我进入雪山深处,教人诵习咒语。
四万五千名弟子侍奉在我身边。
他们已掌握所学,成为真正的智者,在六支上达到了究竟。
他们仗着自己的学问,住在喜马拉雅山里。
从兜率天身殁后,有大名声的天子;
他投生到母胎中时,保持着正知和正念。
当正觉者入胎时,一万个世界都震动了。
盲人们得到了眼睛,当导师(佛陀)入胎之时。
大地以一切方式震动,这整个大地都是如此。
众人听到那巨大的响声后,都惊恐起来。
所有的人都聚集在一起,来到我面前;
大地震动了,会带来什么果报呢?
那时我对他们说:别害怕,你们没有危险。
你们全都可以放心了,这个生起是很有福益的。
大地被八种因缘触动,就震动了。
同样地,诸相显现出来,光明广大而大。
毫无疑问,最胜的佛陀、具眼者将会出现;
我使众人知晓后,将讲述五戒。
听说了五戒,也知道佛陀出世极其难得;
他们欢欣振奋,满心欢喜,个个欢欣雀跃,这样说道。
二十九劫前,在这些劫中,我授记了那个相;
我不再经历恶趣,这就是那次授记的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Ajjhogāhetvā himavaṃ, mante vācemahaṃ tadā; Catupaññāsasahassāni, sissā mayhaṃ upaṭṭhahuṃ. ‘‘Adhitā vedagū sabbe, chaḷaṅge pāramiṃ gatā; Sakavijjāhupatthaddhā, himavante vasanti te. ‘‘Cavitvā tusitā kāyā, devaputto mahāyaso; Uppajji mātukucchismiṃ, sampajāno patissato. ‘‘Sambuddhe upapajjante, dasasahassi kampatha; Andhā cakkhuṃ alabhiṃsu, uppajjantamhi nāyake. ‘‘Sabbākāraṃ pakampittha, kevalā vasudhā ayaṃ; Nigghosasaddaṃ sutvāna, ubbijjiṃsu mahājanā. ‘‘Sabbe janā samāgamma, āgacchuṃ mama santikaṃ; Vasudhāyaṃ pakampittha, kiṃ vipāko bhavissati. ‘‘Avacāsiṃ tadā tesaṃ, mā bhetha natthi vo bhayaṃ; Visaṭṭhā hotha sabbepi, uppādoyaṃ suvatthiko. ‘‘Aṭṭhahetūhi samphussa, vasudhāyaṃ pakampati; Tathā nimittā dissanti, obhāso vipulo mahā. ‘‘Asaṃsayaṃ buddhaseṭṭho, uppajjissati cakkhumā; Saññāpetvāna janataṃ, pañcasīle kathesahaṃ. ‘‘Sutvāna pañcasīlāni, buddhuppādañca dullabhaṃ; Ubbegajātā sumanā, tuṭṭhahaṭṭhā ahaṃsu te. ‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ nimittaṃ viyākariṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, byākaraṇassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
第8 雨季长老偈颂注释巴利
8. Vassikattheragāthāvaṇṇanā
即使一位有信且有智慧者这首偈颂,是尊者雨季长老说的。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛时代就积累了善行,在一次次投生中不断修福。在见义佛住世时,他出生在一个好人家,长大后,有一天见到导师,心生净信,就供养了波罗叉树的果实。凭着这份福业,他在天界和人间之间辗转投生,直到现在这位佛出世时,投生在憍萨罗国的一个婆罗门家庭,得名“雨季”。成年后,他见到世尊显现双神变,生起信心,于是出家修行沙门之法。修行时,他患了病。那时亲属们依照医师的指导,用医药照料他,使他恢复了健康。病愈之后,他心生警策,便精勤修习,最终证得六神通。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Ekopisaddho medhāvīti āyasmato vassikattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto pilakkhaphalāni adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā vassikoti laddhanāmo vayappatto satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto ābādhiko ahosi. Atha naṃ ñātakā vejjaparidiṭṭhena bhesajjavidhinā upaṭṭhahitvā arogamakaṃsu. So tamhā ābādhā vuṭṭhito saṃvegajāto bhāvanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.40-44) –
我在树林中间见到了见义佛,那位名声广大的世尊;
他以澄净之心和欢喜之心,布施了波罗叉果。
在一千八百劫之前,那时我布施了那个果实。
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vanantare buddhaṃ disvā, atthadassiṃ mahāyasaṃ; Pasannacitto sumano, pilakkhassa phalaṃ adā. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通后,以神通从空中去到亲戚们面前,停在虚空中为他们说法,使他们确立于皈依和戒行之中。他们当中有些人命终之后,因为已确立于皈依和戒行,投生到了天界。那时,当他前来侍候佛陀时,导师问道:“瓦西卡,你的亲戚们都平安健康吗?”他便把自己对亲戚所做的帮助讲给导师听,说道:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā ākāsena ñātakānaṃ santike gantvā ākāse ṭhito dhammaṃ desetvā te saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Tesu keci kālaṅkatā saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhitattā sagge nibbattiṃsu. Atha naṃ satthā buddhupaṭṭhānaṃ upagataṃ ‘‘kiṃ te, vassika, ñātīnaṃ ārogya’’nti pucchi. So ñātīnaṃ attanā kataṃ upakāraṃ satthu kathento –
就算在没信仰的亲戚当中,只要有一个有信仰又有智慧的人,
安住于法、具足戒行的人,会成为亲族之利。巴利
‘‘Ekopi saddho medhāvī, assaddhānīdha ñātinaṃ; Dhammaṭṭho sīlasampanno, hoti atthāya bandhunaṃ.
我出于悲悯,呵责劝诫了亲族们;
因为对亲族的情谊和关爱,对比丘们做了供养。巴利
‘‘Niggayha anukampāya, coditā ñātayo mayā; Ñātibandhavapemena, kāraṃ katvāna bhikkhusu.
他们已逝去、已经命终,到达了三十三天的安乐。
我的兄弟和母亲,这些贪求欲乐的人,正欢喜快乐。巴利
‘‘Te abbhatītā kālaṅkatā, pattā te tidivaṃ sukhaṃ; Bhātaro mayhaṃ mātā ca, modanti kāmakāmino’’ti. –
他说了这三首偈颂。巴利
Tisso gāthā abhāsi.
这里,第一首偈颂的意思是:有人因为相信业果、相信佛法僧三宝,所以是有信仰的人;又因为具备“业属于自己的”这类智慧,所以是有智慧的人;因为安住在导师的教诫之法以及九种出世间法中,所以是住于法的人;因为具备威仪戒、道戒和果戒,所以是戒行具足的人。这样的人哪怕只有一位,也能利益和安乐那些没有前面所说的信仰、因此被称为无信仰者的人,也能利益和安乐那些以“这是我们的”这种应被认知的意义而被称为亲属的人,以及那些以情爱束缚为束缚之义而被称为亲眷的人。巴利
Tatthāyaṃ paṭhamagāthāya attho – yo kammaphalasaddhāya ca ratanattayasaddhāya ca vasena saddho, tato eva kammassakatañāṇādiyogato medhāvī, satthu ovādadhamme navalokuttaradhamme ca ṭhitattā dhammaṭṭho, ācārasīlassa maggasīlassa phalasīlassa ca vasena sīlasampanno, so ekopi yathāvuttāya saddhāya abhāvena assaddhānaṃ idha imasmiṃ loke ‘‘amhākaṃ ime’’ti ñātabbaṭṭhena ñātīnaṃ, tathā pemabandhanena bandhanaṭṭhena ‘‘bandhū’’ti ca laddhanāmānaṃ bandhavānaṃ atthāya hitāya hotīti.
为了让前面按普遍意义所说的内容贴近自身来显示,就以“训诫”等话引出了其余偈颂。其中,“训诫”是出于悲悯;“亲属们被我劝勉,被我训诫”——意思是他们如今仍处在悲惨境地,没有造作善业,将来切莫再次经历种种烦恼染污,所以我训诫之后,教导了亲属们。由于被亲眷之爱所系缚,也就是“这是我的亲眷”这样生起的爱,他们无法越过我的教导,于是照着去做,对比丘们生起净信心,通过布施衣等资具和恭敬侍奉,对比丘们作了恭敬供养。他们就这样去世,命终之后超越了这个世界。这里的te只是语气助词。“三十三天的乐”,是指属于天界的快乐,或者是指达到了可爱、可意的三十三天。问:“他们是谁呢?”答:“我的兄弟和母亲,他们享受欲乐,欢喜快乐。”意思是,他们自己拥有了随所欲求的种种欲乐,因此欢喜愉悦。巴利
Evaṃ sādhāraṇato vuttamatthaṃ attūpanāyikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘niggayhā’’tiādinā itaragāthā vuttā. Tattha niggayha anukampāya, coditā ñātayo mayāti idānipi duggatā kusalaṃ akatvā āyatiṃ parikkilesaṃ puna mānubhavitthāti niggahetvā ñātayo mayā ovaditā. Ñātibandhavapemena ‘‘amhākaṃ ayaṃ bandhavo’’ti evaṃ pavattena pemena mama ovādaṃ atikkamituṃ asakkontā kāraṃ katvāna bhikkhūsu pasannacittā hutvā cīvarādipaccayadānena ceva upaṭṭhānena ca bhikkhūsu sakkārasammānaṃ katvā te abbhatītā kālaṅkatā hutvā imaṃ lokaṃ atikkantā. Puna teti nipātamattaṃ. Tidivaṃ sukhanti devalokapariyāpannasukhaṃ, sukhaṃ vā iṭṭhaṃ tidivaṃ adhigatā. ‘‘Ke pana te’’ti āha. ‘‘Bhātaro mayhaṃ mātā ca, modanti kāmakāmino’’ti. Attanā yathākāmitavatthukāmasamaṅgino hutvā abhiramantīti attho.
9. 《耶输阇长老偈》的注释巴利
9. Yasojattheragāthāvaṇṇanā
“犹如黑节相似者”这偈颂是具寿耶舍长老说的。他是怎么来的呢?他在过去诸佛那里积攒过善根,一世又一世地修福。到了毗婆尸世尊的时代,他投生在一个守园人的家里,长大懂事以后,有一天看见毗婆尸世尊在空中飞行,心里生起清净的信心,就供养了一个面包果。巴利
Kālapabbaṅgasaṅkāsoti āyasmato yasojattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle ārāmagopakakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ ākāsena gacchantaṃ disvā pasannamānaso labujaphalaṃ adāsi.
他凭着这份福德业,在天界和人间流转轮回。趁着这次佛陀出世,他投生在舍卫城门外渔夫村里一个统领五百户人家的渔夫首领家中,做了那渔夫的儿子,家人给他取名叫耶输乔提。他长大成年后,和同伴们——那些渔夫的儿子——一起到阿致罗筏底河撒网捕鱼。这时,一条金色的大鱼钻进了网里。他们把这条鱼献给了波斯匿王。国王说:“这条鱼为什么是金色的,只有世尊知道原因。”于是命人带上鱼去给世尊看。世尊说:“这个人曾在迦叶正自觉者的教法走向衰败时出家,却行持不正,使教法更加衰败,因此堕入地狱。他在两尊佛之间的间隔那么长的时间里在地狱中受煎熬,从那里死后,才投生为阿致罗筏底河里的鱼。”世尊接着又讲了他的姐妹们堕入地狱的事,以及他的兄弟长老已经般涅槃的事,就着这个因缘宣说了《迦比罗经》。巴利
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagaradvāre kevaṭṭagāme pañcakulasatajeṭṭhakassa kevaṭṭassa putto hutvā nibbatti, yasojotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto attano sahāyehi kevaṭṭaputtehi saddhiṃ macchagahaṇatthaṃ aciravatiyaṃ nadiyaṃ jālaṃ khipi. Tattheko suvaṇṇavaṇṇo mahāmaccho antojālaṃ pāvisi. Taṃ te rañño pasenadissa dassesuṃ . Rājā ‘‘imassa suvaṇṇavaṇṇassa macchassa vaṇṇakāraṇaṃ bhagavā jānātī’’ti macchaṃ gāhāpetvā bhagavato dassesi. Bhagavā ‘‘ayaṃ kassapassa sammāsambuddhassa sāsane osakkamāne pabbajitvā micchā paṭipajjanto sāsanaṃ osakkāpetvā niraye nibbatto ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā tato cuto aciravatiyaṃ maccho hutvā nibbatto’’ti vatvā tassa bhaginīnañca niraye nibbattabhāvaṃ, tassa bhātikattherassa parinibbutabhāvañca teneva kathāpetvā imissā aṭṭhuppattiyā kapilasuttaṃ desesi.
耶输乔提听完世尊的说法后,内心生起强烈的警醒,便和自己的同伴一起在世尊面前出家。他住在合适的地方,有一天带着随从比丘们前往祇园去礼拜世尊。他到来的时候,精舍里因为铺设坐卧具等事,变得大声喧闹。世尊听到喧闹后,就把耶输乔提和他的随从比丘们遣散了——整个经过应该按照《自说》里记载的方式来了解。具寿耶输乔提被遣散后,就像一匹被鞭子抽打的良马,内心深受震动,便和随从比丘们一起住在瓦古木达河岸边。他精勤努力,修习观智,在雨安居还没结束的时候,就证得了六神通。因此《譬喻》中说:巴利
Satthu desanaṃ sutvā yasojo saṃvegajāto saddhiṃ attano sahāyehi bhagavato santike pabbajitvā patirūpe ṭhāne vasanto ekadivasaṃ sapariso bhagavantaṃ vandituṃ jetavanaṃ agamāsi. Tassa āgamane senāsanapaññāpanādinā vihāre uccāsaddamahāsaddo ahosi. Taṃ sutvā ‘‘bhagavā saparisaṃ yasojaṃ paṇāmesī’’ti (udā. 23) sabbaṃ udāne āgatanayena veditabbaṃ. Paṇāmito pana āyasmā yasojo kasābhihato bhaddo assājānīyo viya saṃviggamānaso saddhiṃ parisāya vaggumudāya nadiyā tīre vasanto ghaṭento vāyamanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā antovasseyeva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.32-39) –
那时,在槃头摩帝城里,我是守园人。
我曾见离尘佛陀,行于虚空之道;
我摘下菠萝蜜果,献给了最殊胜的佛陀。
他站在虚空中,寂静,这位大名声者接受了。
它让我心生喜悦,为我的现世带来安乐;
以清净心,将果实供养佛陀之后,
那时我证得了喜悦,一种广大而殊胜的快乐。
无论投生到哪里,宝珠都会在那里出现。
在九十一劫之前,那时我布施了果实。
我不曾知道什么是恶趣,这就是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṃ tadā; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase. ‘‘Labujaṃ phalamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ; Ākāseva ṭhito santo, paṭiggaṇhi mahāyaso. ‘‘Vittisañjānano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho; Phalaṃ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā. ‘‘Adhigañchiṃ tadā pītiṃ, vipulaṃ sukhamuttamaṃ; Uppajjateva ratanaṃ, nibbattassa tahiṃ tahiṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
世尊把已经具足六神通、还带着随行大众的耶输乔尊者叫过来,用不动定来接待他。他受持了所有头陀支法并照着去做,因此身体变得消瘦、粗糙、气色不好。世尊赞叹他最上的少欲知足,说道:巴利
Chaḷabhiññaṃ pana samānaṃ saparisaṃ āyasmantaṃ yasojaṃ satthā pakkositvā āneñjasamāpattinā paṭisanthāramakāsi. So sabbepi dhutaṅgadhamme samādāya vattati. Tenassa sarīraṃ kisaṃ ahosi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ, taṃ bhagavā paramappicchatāya pasaṃsanto –
他看起来像黑竹节棍一样,身体消瘦,青筋一根根凸起;
在饮食上懂得节制,内心不消沉的人——说了第一首偈颂。巴利
‘‘Kālapabbaṅgasaṅkāso , kiso dhamanisanthato; Mattaññū annapānamhi, adīnamānaso naro’’ti. – paṭhamaṃ gāthamāha;
在这里,“肢体像黑豆荚藤的节一样”是说:因为肌肉不丰满,身体各部分显得枯瘦难看,肢节就像豆荚藤的节一样,所以经文说“瘦得血管毕露”。“瘦”是指因为圆满修习牟尼行,身体变得瘦削。“血管毕露”是指因为血肉极少,全身筋脉遍布,显现出青筋突出的身躯。“知量”是指在寻求、接受、受用和施舍等方面都懂得适度。“内心不沮丧”是指因为不被懈怠等压倒,内心不退缩,行为不懈怠。“男子”就是人,因为能承担男子汉的重担,具备男子汉的特质,所以是堪当重任的男子,这就是这句话的意思。巴利
Tattha kālapabbaṅgasaṅkāsoti maṃsūpacayavigamena kisadusaṇṭhitasarīrāvayavatāya dantilatāpabbasadisaṅgo, tenāha ‘‘kiso dhamanisanthato’’ti. Kisoti moneyyapaṭipadāpūraṇena kisasarīro. Dhamanisanthatoti dhamanīhi santhatagatto appamaṃsalohitatāya pākaṭīhi kaṇḍarasirāhi vitatasarīro. Mattaññūti pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogavissajjanesu pamāṇaññū. Adīnamānasoti kosajjādīhi anabhibhūtattā alīnacitto akusītavutti. Naroti puriso, porisassa dhurassa vahanato porisalakkhaṇasampanno purisadhorayhoti adhippāyo.
长老受到导师这样赞叹之后,就按照这份赞叹所对应的样子,以讲述自己安忍堪忍、精进努力和乐于远离为切入点,对比丘们说法:巴利
Evaṃ thero satthārā pasaṭṭho pasaṭṭhabhāvānurūpaṃ attano adhivāsanakhantivīriyārambhavivekābhiratikittanamukhena bhikkhūnaṃ dhammaṃ kathento –
被牛虻和蚊子叮咬时,在寂静的森林里;
就像战象冲到战场最前线,他保持正念,在那里安忍下来。巴利
‘‘Phuṭṭho ḍaṃsehi makasehi, araññasmiṃ brahāvane; Nāgo saṅgāmasīseva, sato tatrādhivāsaye.
就像梵天那样,是一个人;就像天人那样,是两个人;
就像村落一样,三个人(的喧闹)比那还要更厉害。巴利
‘‘Yathā brahmā tathā eko, yathā devo tathā duve; Yathā gāmo tathā tayo, kolāhalaṃ tatuttari’’nti. –
他说了这两首偈颂。巴利
Imā dve gāthā abhāsi.
在这里,“如象在战阵前”的意思是:就像一头良种战象,在战场上能忍受刀、剑、矛等武器的攻击,然后击溃敌军;同样,比丘在森林、大林中,面对虻、蚊等荒野中的种种危险,应以正念正知去忍受,忍受之后,再借由修习的力量摧破魔军。巴利
Tattha nāgo saṅgāmasīsevāti yathā nāma ājāneyyo hatthināgo yuddhamaṇḍale asisattitomarādippahāre adhivāsetvā parasenaṃ viddhaṃseti, evaṃ bhikkhu araññasmiṃ brahāvane araññāniyaṃ ḍaṃsādiparissaye sato sampajāno adhivāseyya, adhivāsetvā ca bhāvanābalena mārabalaṃ vidhameyya.
就像梵天那样:梵天独自一人,远离内心的躁动,恒常只以禅那之乐而安住;同样,所谓“独一”,是说比丘也应独自一人,没有同伴,增长远离之乐而安住。因为经中说:“独自一人的沙门之乐,是殊胜的。”以此,独住的比丘得到“与梵天等同”的教示。就像天人那样,两人也是如此:正如诸天之间偶尔也会有内心的躁动,同样,两位比丘共住时也可能发生摩擦,因此,有同伴共住的比丘被称为“与天人等同”。就像村落那样,三人也是如此:这句话的意思是,三位比丘共住就像住在村落里,不是远离而住。“在此之上则成喧哗”:超过三人以上,许多人共住就成了喧哗,如同高声大音、大众聚集一般,因此应当独住。这就是其含义。巴利
Yathā brahmāti yathā brahmā ekako cittappakoparahito jhānasukhena niccameva sukhito viharati tathā ekoti bhikkhupi eko adutiyo vivekasukhamanubrūhento sukhaṃ viharati. Ekassa sāmaññasukhaṃ paṇītanti hi vuttaṃ. Etena ekavihārī bhikkhu ‘‘brahmasamo’’ti ovādaṃ deti. Yathā devo tathā duveti yathā devānaṃ antarantarā cittappakopopi siyā, tathā dvinnaṃ bhikkhūnaṃ sahavāse ghaṭṭanāpi bhaveyyāti sadutiyavāsena bhikkhu ‘‘devasamo’’ti vutto. Yathā gāmo tathā tayoti asmimeva pāṭhe tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ sahavāso gāmavāsasadiso vivekavāso na hotīti adhippāyo . Kolāhalaṃ tatuttarinti tato tayato upari ca bahūnaṃ saṃvāso kolāhalaṃ uccāsaddamahāsaddamahājanasannipātasadiso, tasmā ekavihārinā bhavitabbanti adhippāyoti.
10. 萨蒂玛提亚长老偈颂注释巴利
10. Sāṭimattiyattheragāthāvaṇṇanā
“你过去曾有信仰”,这是具寿萨蒂玛提亚长老的偈颂。他是怎么来的呢?他在过去诸佛那里种下过善根,在一次次轮回中积累福德。到了悉达多世尊的时代,他出生在一个好人家,长大后有一天见到导师,心里生起清净的信心和欢喜,就供养了一把扇子。因为这份福业,他在天界和人间之间轮回,到这次佛陀出世时,出生在摩揭陀国的一个婆罗门家庭,得名萨蒂玛提亚。成年后,因为因缘具足,他在林居比丘的座下出家,修习观禅,最终证得六神通。因此,在《譬喻》中说:巴利
Ahu tuyhaṃ pure saddhāti āyasmato sāṭimattiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso tālavaṇṭaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā sāṭimattiyoti laddhanāmo vayappatto hetusampannatāya āraññakabhikkhūnaṃ santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.38.43-47) –
我曾把一把扇子供养给悉达多世尊。
我持用被素馨花覆盖的、极为珍贵尊贵的宝扇。
“九十四劫前,我供养了棕榈扇,”
我不曾知道什么是恶趣,这就是那把棕榈扇带来的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修习圆满了。巴利
‘‘Siddhatthassa bhagavato, tālavaṇṭamadāsahaṃ; Sumanehi paṭicchannaṃ, dhārayāmi mahārahaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, tālavaṇṭamadāsahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, tālavaṇṭassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通之后,就教导、训诫比丘们,也为众多众生说法,让他们在皈依和戒律中站稳。他还让一个原本没有信心、没有净信的家庭变得有信心、有净信。因此,那家人对长老生起了很深的净信。那家里有一个容貌美丽、十分好看的少女,每当长老进家乞食时,她都恭敬地用食物供养。后来有一天,魔罗心想:“这样下去,他的名声会越来越大,我就会站不住脚了。”于是魔罗化作长老的模样,走过去抓住了那个少女的手。少女心里知道:“这不是人手的触碰。”便把手挣脱了。家人看到这一幕,对长老生起了不满。第二天,长老没有留意那件事,又去了那家。那里的人对他很怠慢。长老观察其中的缘由,看到是魔罗干的事,就发愿说:“让死狗的尸体挂到他脖子上!”魔罗为了解开这个束缚而来,长老让他亲口说出前一天做的事,严厉斥责之后才放他走。家主看到这一幕,就请求原谅说:“尊者,请原谅我的过失。”又说:“从今天起,尊者,由我亲自来供养您。”长老便为他说法——巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā bhikkhū ovadati anusāsati bahū ca satte dhammaṃ kathetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpesi. Aññatarañca kulaṃ assaddhaṃ appasannaṃ saddhaṃ pasannaṃ akāsi. Tena tasmiṃ kule manussā there abhippasannā ahesuṃ. Tatthekā dārikā abhirūpā dassanīyā theraṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ sakkaccaṃ bhojanena parivisati. Athekadivasaṃ māro ‘‘evaṃ imassa ayaso vaḍḍhissati, appatiṭṭho bhavissatī’’ti cintetvā therassa rūpena gantvā taṃ dārikaṃ hatthe aggahesi. Dārikā ‘‘nāyaṃ manussasamphasso’’ti ca aññāsi, hatthañca muñcāpesi. Taṃ disvā gharajano there appasādaṃ janesi. Punadivase thero taṃ kāraṇaṃ anāvajjento taṃ gharaṃ agamāsi. Tattha manussā anādaraṃ akaṃsu. Thero taṃ kāraṇaṃ āvajjento mārassa kiriyaṃ disvā ‘‘tassa gīvāyaṃ kukkurakuṇapaṃ paṭimuñcatū’’ti adhiṭṭhahitvā tassa mocanatthaṃ upagatena mārena atītadivase katakiriyaṃ kathāpetvā taṃ tajjetvā vissajjesi. Taṃ disvā gharasāmiko ‘‘khamatha, bhante, accaya’’nti khamāpetvā ‘‘ajjatagge ahameva, bhante, tumhe upaṭṭhahāmī’’ti āha. Thero tassa dhammaṃ kathento –
你以前是有信的,可今天你身上已经找不到那份信了。
无论你造了什么,那都是你自己的事;我这边没有任何恶行。巴利
‘‘Ahu tuyhaṃ pure saddhā, sā te ajja na vijjati; Yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetaṃ, natthi duccaritaṃ mama.
信确实是无常的,会动摇不定,我正是这样看见它的。
王位也会被贪著,也会被离贪;牟尼在那里有什么可失去的呢?巴利
‘‘Aniccā hi calā saddhā, evaṃ diṭṭhā hi sā mayā; Rajjantipi virajjanti, tattha kiṃ jiyyate muni.
牟尼的饭食,是一户一户地、一点点地被煮熟的。
我要挨家挨户托钵乞食,我的腿还有力气。巴利
‘‘Paccati munino bhattaṃ, thokaṃ thokaṃ kule kule; Piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghabalaṃ mamā’’ti. –
他说了三首偈颂。巴利
Tisso gāthā abhāsi.
在这里,从前你对我的信心,今天在你身上已经找不到了。近事男,以前你对我有这样的信心——“这位尊者是如法而行的人,是平等而行的人”等等,那份信心如今在你身上已不复存在。所以,“属于你的,就归你自己”——这是指四资具的供养,那些就归你自己吧,我不需要它,因为布施应当以清净的信心来做。或者,“属于你的,就归你自己”是说今天你对我表现出的不恭敬,那本来就属于你自己,它的果报也只能由你自己承受,而不是由我来承受。“我没有恶行”——我确实没有恶行,因为通过道,已经彻底断除了恶行的根源,也就是那些烦恼。巴利
Tattha ahu tuyhaṃ pure saddhā, sā te ajja na vijjatīti, upāsaka, ito pubbe tava mayi ‘‘ayyo dhammacārī samacārī’’tiādinā saddhā ahosi, sā saddhā te tava ajja idāni na upalabbhati. Tasmā yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetanti catupaccayadānaṃ, tuyhameva etaṃ hotu, na tena mayhaṃ attho, sammā pasannacittena hi dānaṃ nāma dātabbanti adhippāyo. Atha vā yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetanti yaṃ tava mayi ajja agāravaṃ pavattaṃ, taṃ tuyhameva, tassa phalaṃ tayā eva paccanubhavitabbaṃ, na mayāti attho. Natthi duccaritaṃ mamāti mama pana duccaritaṃ nāma natthi maggeneva duccaritahetūnaṃ kilesānaṃ samucchinnattā.
凡夫的信心是无常的,不能始终如一,所以它动摇不定,就像放在马背上的葫芦,又像插在谷壳堆里的木桩,站不稳。我就是这样亲眼看到它的:这样的信心,我在你身上亲眼见到、直接了知。众生有时贪着,有时又离欲:正因为这信心如此不稳定,这些众生才会有时在某个地方因为结交朋友而生起贪着,产生感情;有时又离欲,心变得冷淡。那么,牟尼在这当中损失了什么呢?意思是:凡夫的贪着和离欲,对出家的牟尼来说,有什么损失呢?巴利
Aniccā hi calā saddhāti yasmā pothujjanikā saddhā aniccā ekantikā na hoti, tato eva calā assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇukaṃ viya ca anavaṭṭhitā. Evaṃ diṭṭhā hi sā mayāti evaṃ bhūtā ca sā saddhā mayā tayi diṭṭhā paccakkhato viditā. Rajjantipi virajjantīti evaṃ tassā anavaṭṭhitattā eva ime sattā kadāci katthaci mittasanthavavasena rajjanti sinehampi karonti, kadāci virajjanti virattacittā honti. Tattha kiṃ jiyyate munīti tasmiṃ puthujjanānaṃ rajjane virajjane ca muni pabbajito kiṃ jiyyati, kā tassa hānīti attho.
如果有人想:“如果你们不接受我们的供养,你们靠什么活呢?”为了说明不要这样想,长老说了“paccate”这个偈颂。它的意思是:对出家修行的人来说,食物是在一家一家、一户一户,天天一点点地被人煮出来的,不是只在你的家里煮。我要去托钵乞食,我有腿力——我有腿力,我不是腿脚弯曲的人,不是瘸子,也没有脚病。所以,我要去托钵乞食,像世尊在“如蜜蜂从花中采蜜”等(《法句经》49;《导论》123)所说的那样,托钵乞食来维持生活。巴利
‘‘Sace mama paccaye na gaṇhatha, kathaṃ tumhe yāpethā’’ti evaṃ mā cintayīti dassento ‘‘paccatī’’ti gāthamāha. Tassattho munino pabbajitassa bhattaṃ nāma kule kule anugharaṃ divase divase thokaṃ thokaṃ paccate, na ca tuyhaṃ eva gehe. Piṇḍikāya carissāmi, atthi jaṅghabalaṃ mamāti atthi me jaṅghabalaṃ, nāhaṃ obhaggajaṅgho na khañjo na ca pādarogī, tasmā piṇḍikāya missakabhikkhāya carissāmi, ‘‘yathāpi bhamaro puppha’’ntiādinā (dha. pa. 49; netti. 123) satthārā vuttanayena piṇḍāya caritvā yāpessāmīti dasseti.
11. 优波离长老偈的注释巴利
11. Upālittheragāthāvaṇṇanā
“以信而出家”这首偈颂,是尊者优波离长老说的。它的由来是什么呢?这位长老也是在莲华上佛的时代,出生在天鹅城的一户良家。有一天,他听佛陀说法,看见世尊把一位比丘立为持律者中的第一位,就做了恭敬承事,并发愿将来也能得到那个位置。他一生行善,在人天之间流转,到这一佛出世时,投生在一位理发师家里,取名优波离。他长大后,成了阿那律等六位刹帝利的理发师。如来住在安努毗耶芒果园时,那六位刹帝利为了出家而离家,他也跟着他们一起离家,并出了家。他出家的具体情形,在经典中有记载(《小品》330)。巴利
Saddhāyaabhinikkhammāti āyasmato upālittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulaghare nibbatto ekadivasaṃ satthu dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ vinayadharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kappakagehe paṭisandhiṃ gaṇhi, upālītissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto anuruddhādīnaṃ channaṃ khattiyānaṃ pasādako hutvā tathāgate anupiyambavane viharante pabbajanatthāya nikkhamantehi chahi khattiyehi saddhiṃ nikkhamitvā pabbaji. Tassa pabbajjāvidhānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva (cūḷava. 330).
他出家并受具足戒后,在世尊身边领了一个业处,然后说:“尊者,请允许我住在森林里。”世尊说:“比丘,你住在森林里,只会增长一种职责;住在我身边,则能圆满经教的职责和观修的职责。”长老接受了世尊的话,修观业处,不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说:巴利
So pabbajitvā upasampanno satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ‘‘mayhaṃ, bhante, araññavāsaṃ anujānāthā’’ti āha. Bhikkhu tava araññe vasantassa ekameva dhuraṃ vaḍḍhissati, amhākaṃ pana santike vasantassa ganthadhurañca vipassanādhurañca paripūressatīti. Thero satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.441-595) –
在天鹅城,有一位名叫善生的婆罗门;
拥有八亿的财富,钱财粮食都很充足。
他是诵习吠陀的人,持诵吠陀文句,通达三吠陀,已达彼岸。
于相与传说,于自宗之法达于究竟。
那些只留一撮头发的游方者,是乔达摩佛陀的声闻弟子。
那时,游方者和苦行僧们在大地上四处行走。
那些人也围着我,说:这是一位有名的婆罗门。
很多人供养我,我却谁也不供养。
那时我骄慢刚硬,看不到有谁值得供养。
还没有“佛陀”这个称呼,胜者那时也还没有出现。
昼夜流逝之后,有一位名叫莲华上的人;
驱散了一切黑暗之后,具眼者出现在世间。
当教法广泛流传、利益众人、遍及四方之时;
那时,佛陀来到了名叫天鹅的城。
那位具眼的佛陀,为了父亲而宣说正法;
那时,四周一由旬内都是会众。
他为人们所认可,名叫苏难陀,是一位苦行者。
凡是佛陀的弟子众,他当时都用鲜花覆盖了。
在殊胜的花亭中开示四圣谛时,
有百千俱胝众生获得了法的现观。
佛陀在七天七夜里,降下了法雨。
到了第八天,胜者称赞了善喜。
他流转于天界或人间,在存在中轮回。
他成为一切众生中最尊贵的那一位之后,仍将在各种生命存在状态中不断轮回。
在十万劫后,他出生于甘蔗族。
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
曼陀尼女之子名为满,他将会成为导师的弟子。
那时,正等觉者这样称赞苦行者善喜。
让所有人都欢喜,也展示出自己的力量。
众人合掌,向苦行者善喜恭敬礼拜。
对佛陀做了服务之后,他清净了自己的去向。
在那里,我听了牟尼的话之后,心里生起了这样的念头:
我也要行此善,好让我能见到乔达摩。
我这样想过之后,又思考起自己的行为。
我该在无与伦比的福田里做什么业呢?
这位持诵者比丘,在一切持诵者的教法中;
他在律藏中被立为最上首,我愿求得那个地位。
这无尽的财富是我的,像大海一样不可动摇。
我要用这些财富,为佛陀建一座园林。
在城的东边,有一座名叫“庄严”的园林。
用十万钱买下后,我建起了僧园。
在有尖顶的楼阁、宫殿、圆亭、平顶阁和洞窟里,
我把经行处修好了,又让人建起了僧园。
温室、火房,还有水亭;
命人建造洗澡堂后,将其作为奴隶赠与比丘僧团。
躺椅、凳子,还有日常用的东西和器皿;
园丁和药物,这一切我都布施了。
布置好守卫后,我让人建造了坚固的城墙。
别让任何人骚扰他们,那些内心平静、稳固的人。
我用十万(钱)建了一座住所,在僧园里。
把它建得又高又大之后,我献给了正等觉者。
我已把这座园林建成,牟尼,请您接受。
我要把它献给您,大英雄,请您接受,具眼者。
莲华上佛,世间解,诸供养之受纳者;
导师知道了我的想法,就默许答应了。
了知全知者、大仙已默然应允后,
我把食物准备好后,就禀报了时间已到。
到了约定的时候,莲华上导师;
与一千位漏尽者一同来到了我的园林。
知道他们已坐下,我便用饭食和饮料让他们满足。
我知道他吃完饭的时机,就说了这句话。
用十万钱买下,又用同样多的钱让人建造;
这座园林名叫“庄严”,牟尼,请您接受它。
以这座园林的布施,以及内心的意愿和誓愿,
我投生到存在之中,就能得到我所盼望的。
正等觉者接受了这座善加建造的僧伽园林,
在比丘僧团中坐下后,说了这番话。
那位为佛陀布施、善建僧园的人,
我将称扬他,请听我所说。
象、马、车、步兵,还有四支齐全的军队;
他们会永远围绕着他,这就是僧园的果报。
六万件鼓,还有装饰华美的大鼓;
他们会永远围绕着我,这就是僧园带来的果报。
八万六千名女子,盛装严饰,
穿着华丽多彩的衣服和装饰,戴着镶有宝石的耳环。
睫毛弯弯,面带微笑,体态端正,腰肢纤细。
他们会永远围绕着他,这就是僧园的果报。
三万劫中,他将于天界享乐;
他将一千次成为天界之主,做天王。
凡是天王应该得到的,他都会全部得到;
他拥有了不减少的财富后,将会成为天王。
他将一千次成为转轮王,在那个国土上做国王。
大地的王权广大无边,数都数不清。
在十万劫之后,他出生在甘蔗王族。
乔达摩为名,为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有个叫优波离的人,将来会成为导师的弟子。
在律中达到究竟,又善于分辨什么是可行与不可行。
护持着胜者的教法,他将以无漏而安住。
遍知这一切,乔达摩,释迦族的牛王,
坐在比丘僧团中,他将把他安置在最高的位置上。
我依靠不可衡量的功德,渴望你的教法。
我想要的这个目标已经达到了,那就是一切结缚的灭尽。
就像一个人被插在尖桩上,又遭到国王刑罚的威吓;
在矛尖上找不到任何安乐,只求得到解脱。
大雄啊,我也同样被存在的惩罚所逼迫。
被矛刺穿的存在的,正遭受着渴的感受的折磨。
在生存轮回中,我找不到安乐,正被三把火焚烧;
我寻求彻底解脱,就像被国王惩罚的人一样。
就像一个人中了毒,被毒药狠狠折磨;
他会去寻找解毒的药,那能灭毒、护命的药。
寻找的时候,他会看到能解毒的药;
喝下它之后,他就会得到安乐,从毒中解脱出来。
大雄啊,就像中了毒的人一样,我也是如此。
我被无明紧紧逼迫,于是寻求正法这剂良药。
我在寻找法的解药时,见到了释迦族的教法。
它是所有药中最顶尖的,能清除一切箭毒。
喝下法药之后,我灭除了一切毒。
我亲自证得了不老不死、清凉寂静的涅槃。
就像一个人被鬼附了身,被鬼抓住折磨;
为了从鬼魅中解脱,他会去寻找驱鬼的医师。
正在寻找的时候,他遇到了一位精通鬼神知识的人。
他应该把那鬼魅彻底消灭,连根拔除。
大雄啊,同样地,我被那黑暗的执取所折磨。
我寻求智慧之光,为了从烦恼痴暗中解脱出来。
那时我见到了释迦牟尼,他是能净除烦恼黑暗的人。
他为我驱除了那片黑暗,就像驱魔师驱除邪祟一样。
我截断了轮回的洪流,挡住了渴爱的水流。
我把一切存在都连根拔除了,就像一位驱鬼师从根上拔除病患。
就像金翅鸟俯冲扑下,把蛇当作自己的食物;
它从四面八方搅动方圆一百由旬的大湖。
他抓住那条龙,把它头朝下倒吊起来,狠狠折磨。
他拿了之后就走开,像飞鸟一样,想去哪儿就去哪儿。
大雄啊,我就像那只力气很大的金翅鸟一样。
我在寻找无为涅槃时,把过失彻底清除掉了。
我已经见到了殊胜的法——无上的寂静境界;
我们带着它而安住,就像金翅鸟抓着龙一样。
有一株藤蔓名叫阿娑婆底,它生长在心之藤园中。
它要经过一千年,才结出一颗果实。
只要果实还那么遥远,天人们就会一直亲近侍奉它。
诸天如此喜爱她,阿娑婆底是最殊胜的藤蔓。
我自十万劫以来,来侍奉这位牟尼。
我早晚都礼敬,就像天人们礼敬阿萨瓦蒂那样。
侍奉不会白费,礼敬也不会落空;
即使远道而来、现已在此的我,这份机缘也没有错过。
我在生死轮回中寻找,却看不到结生。
我没有了执取,彻底解脱,内心寂静,自在而行。
就像莲花,在阳光的照射下绽放;
像这样,我,大雄,被佛陀的光芒催开而绽放。
就像在鹭鸟的族群中,永远找不到雄性。
每当云层打雷时,它们就总是受孕。
它们长久怀胎,直到雷声在云中响起。
当云层降下大雨时,他们就从负担中解脱出来。
当莲华上佛以法云发出雷鸣时,
我听到法云的声音,就领受了法的胎藏。
我将持着福德之胎,历经一万次转生。
我不从负担中解脱,法云不发出雷声。
释迦牟尼啊,当您在那可爱的迦毗罗卫城时,
你以法云雷鸣,我就从这重担中解脱了。
空性、无相,还有无愿,
我把这四种果以及一切法,都这样如实了知了。
我从无数劫以来,渴望你的教法。
我求的那个目标已经达成,那就是无上的寂静之境。
在律中已到达彼岸,就像巴提咖仙人一样;
没有人能和我相比,我持守这教法。
在律藏和犍度中,也在三断和五事中;
我对此没有疑惑,对文字和音声也没有疑惑。
在压制与对治上,在合理与不合理上,都很精通;
在赦免与授戒这两方面,我已于一切处抵达究竟。
在律藏中或犍度中,我放置了文句;
从两边解开之后,我应当从味上趋入。
对文法极其善巧,对义与非义也通达明了;
我已没有什么是未知的,在导师的教法中心志专一。
今天,在释迦子的教法里,我是精通色相的人;
我消除一切疑惑,断除一切犹豫。
一个词,接着又一个词;一个字,接着又一个字。
在开头和结尾,我在一切方面都很精通。
就像一位势力强大的国王,降伏了敌国之后,
战胜之后,就在那里建起一座城。
城墙、壕沟、门柱和门楼,
还有城中种种的塔楼,也要让人多多建造。
十字路口和广场,还有规划整齐的市场。
他会在那里让人修建集会厅,用来裁决什么有利、什么不利。
为了摧毁敌人,也为了知道他们哪里有破绽、哪里没有破绽;
他为了守护军队,设立了将军的职位。
为了守护财物,人们会选一个善于保管的人。
别让我的财物毁掉,他就安排了人看守财物。
一个人如果对国王心存依附,并且希望国王兴旺发达,
他把公事托付给那位朋友去处理。
精通征兆、异象和相术的人;
他任命一位精通诵习、持咒的人担任国师。
具备这些支分的人,就被称为刹帝利。
他们始终守护着国王,就像鸳鸯守护受苦的伴侣一样。
就像您一样,大雄,如同一位被朋友打败的刹帝利武士。
被称为包括天神的世间的法王。
降伏了外道,也降伏了魔罗和他的魔军;
驱散了那片黑暗之后,他建起了法之城。
在那里,戒是城墙,智慧是你的门楼;
大雄啊,信是你的门柱,守护是你的门卫。
牟尼啊,念处是你的城楼,慧是你的广场;
神足是十字路口,法之道善加建成。
经、阿毗达摩,以及全部律藏。
九分佛语,就是你的法堂。
空性、无相,以及无愿的安住;
不动与灭,这就是你的法舍。
以智慧被置于首位,且精通辩才;
名叫舍利弗,是您的法将。
善巧于死与生,以神通到达彼岸;
拘律陀,名字如此,大牟尼啊,你是出家者。
他持古代传承,威势炽盛,难可接近。
牟尼啊,以倡导头陀之功德而为第一者,是您的裁判官。
他多闻、能持法,在教法中也读诵一切经典;
阿难,你名为阿难,是护法者,牟尼啊。
世尊,您超越了他们所有人,又衡量了我。
你把律中智者所教导的决断教给了我。
任何在律中提问者,即是佛弟子;
在那里,我没有思考,我只是把那件事本身说出来。
在整个佛土范围内,除了那位大牟尼之外,
在律这方面,没有像我这样的人,哪里还会有更超胜的呢?
乔达摩坐在比丘僧团中,这样高声宣称:
在律和犍度里,没有人能跟优波离相比。
凡是佛陀所宣说的、具有九种分教的导师教法,
这一切都以律为归宿,是以律为根本之见者的洞见。
忆念了我的业之后,乔达摩,那位释迦族的雄杰,
世尊在比丘僧团中坐下之后,就把我安置在了这个最上首的位置。
我从十万生以来,就一直祈愿求取这个位置。
我追求的目标已经达成,在律中到达了彼岸。
过去,我曾是让释迦族人欢喜的理发师;
我舍弃了那一生之后,作为大仙的儿子而出生。
从这一劫再往前数第二劫,有一位名叫安阇萨的刹帝利。
他有无边的威光、无量的名声,是国土的守护者,拥有巨大的财富。
我是那位国王的儿子,名叫栴檀的刹帝利。
被出身带来的骄傲撑得发硬,又被名声和财富带来的骄傲撑得发硬。
十万头大象,全都用各种装饰打扮得漂漂亮亮;
那些在三处开裂流液的大象,总是围绕着我。
我被自己的眷属簇拥着,正想要去园林。
那时,我登上名叫西利迦的象,从城里出去。
具备行持,守护好感官之门,善于约束自己;
有一位名叫提婆罗的正觉者,来到我的面前。
那时我驱使名叫吉祥的象,我攻击了佛陀。
那头象因此生起嗔怒,却不肯抬脚。
看见那头大象怀着悲伤之心,我便对佛陀生起了嗔恨。
伤害了正等觉者之后,我去了园林。
在那里,我得不到一点安乐,就像头在燃烧一样。
我被热恼烧灼,就像鱼吞下了鱼钩。
对我来说,连大海边缘在内的整个大地都像在燃烧。
我走到父亲跟前,说了这番话:
就像被激怒的毒蛇,就像迎面扑来的火堆;
就像我用手抓住了一头醉象,一头长着象牙的象。
我曾冒犯了那位佛陀——威猛、苦行卓越的胜利者。
趁我们还没全部毁灭,我们快去求那位牟尼原谅吧。
如果我们不能让他领悟,那位已调伏自己、安住于定中的人,
七天之内,我的国家就会被摧毁。
苏美卡罗、憍尸迦,还有西伽瓦和萨塔卡,
那些仙人被冒犯后,四王连同他们的国土和人民都陷入了悲惨的境地。
当那些克制自己、修习梵行的仙人们发怒时,
他们把连同诸天、大海和群山的整个世界都毁灭掉。
我在三千由旬的范围内,把人们都召集了起来;
为了发露忏悔过失,我前去亲近了自悟者。
他们全都穿着湿衣服,头发也是湿的,个个合掌行礼。
他顶礼佛陀的双足后,说了这番话。
大雄啊,请你宽恕,众人都在向你恳求;
请消除灼热之苦,不要毁掉我们的国土。
所有天、人、阿修罗和罗刹,
他们一直用铁锤砸碎我的头。
火不会停在水里,种子不会长在石头上。
无毒药里不会长虫,佛陀心中不会生起嗔怒。
就像大地一样不可动摇,大海也一样无法测量;
虚空没有边际,佛陀们也是如此不可动摇。
大雄们永远安忍,苦行者们也被忍受。
对于能忍的人和已经忍过的人,那种“去”是不存在的。
正等觉说完这番话,驱散了灼热之苦;
那时,他在大众面前升上了虚空。
大雄啊,因为那个业,我落到了卑贱的境地。
超越那一期生命之后,我进入了无畏之城。
大雄啊,那时我也被燃烧着,却稳稳地安住。
你消除了灼热之苦,我求得自生者的宽恕。
大雄啊,直到今天,我依然被这三种火焚烧着。
你熄灭了那三种火,让我达到了清凉的境界。
有耳朵能听的人们,请听我所说。
我要给你讲清楚这个道理,就像我亲眼所见、亲身体证的那个境界一样。
轻慢那位自悟者——他内心寂静,安住于定中;
因为那个业,我今天生在了低贱的种姓里。
你们千万不要错过这个时机,因为错过时机的人只会陷入忧愁。
你们要为自己的利益努力精进,时机已经为你们准备好了。
对某些人来说,它是催吐的;对另一些人来说,它是通泻的。
有些人觉得它是哈拉哈拉剧毒,另一些人却觉得它是良药。
对于正在修行道上的人,它是催吐剂;对于已安住于果位的人,它是泻药。
对于想得到果实的人来说,它是良药;对于寻求福德的人来说,它是福田。
对于违背教法的人,它就像哈拉哈拉剧毒一样;
就像一条毒蛇,它的毒一旦被看见,就会这样烧毁那个人。
哈拉哈拉毒只要喝上一次,就能要了人的命;
违背佛陀的教法,就会在千万劫中被烧。
凭借忍耐、不伤害,以及怀有慈心;
他让包括天界在内的世间都得以渡越,因此你们不要错过。
面对得与失,他们不执著;面对恭敬与轻蔑,他们也不动摇。
佛陀就像大地一样,因此你们不要冒犯他们。
对提婆达多和杀人凶手,对盗贼央掘摩罗,
对罗睺罗和护财象,牟尼对一切众生都平等相待。
这些人没有瞋恚,贪爱在他们那里也不存在。
佛陀对一切众生都平等,无论是对杀人者,还是对自己的亲生儿子。
在路上看见一件被丢弃、沾满粪便的袈裟,
把双手合掌举到头顶,应当礼敬这圣者之旗。
过去、现在和未来的诸佛,
以这面旗帜,他们变得清净;因此,他们应当受到礼敬。
我把如同导师般的善妙律,用心牢记受持。
我将礼敬律而安住,永远如此。
律是我的归宿,律是我站立和经行的地方;
我在律中安住,律是我的行境。
在律方面已经达到究竟,在止方面也很善巧;
优波离向这位大雄、导师的双足顶礼。
我要从一个村走到另一个村,从一座城走到另一座城。
礼敬正自觉者,亦礼敬法之善法性。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Nagare haṃsavatiyā, sujāto nāma brāhmaṇo; Asītikoṭinicayo, pahūtadhanadhaññavā. ‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato. ‘‘Paribbājā ekasikhā, gotamā buddhasāvakā; Carakā tāpasā ceva, caranti mahiyā tadā. ‘‘Tepi maṃ parivārenti, brāhmaṇo vissuto iti; Bahujjano maṃ pūjeti, nāhaṃ pūjemi kiñcanaṃ. ‘‘Pūjārahaṃ na passāmi, mānatthaddho ahaṃ tadā; Buddhoti vacanaṃ natthi, tāva nuppajjate jino. ‘‘Accayena ahorattaṃ, padumuttaranāmako; Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, loke uppajji cakkhumā. ‘‘Vitthārike bāhujaññe, puthubhūte ca sāsane; Upāgami tadā buddho, nagaraṃ haṃsasavhayaṃ. ‘‘Pitu atthāya so buddho, dhammaṃ desesi cakkhumā; Tena kālena parisā, samantā yojanaṃ tadā. ‘‘Sammato manujānaṃ so, sunando nāma tāpaso; Yāvatā buddhaparisā, pupphehacchādayī tadā. ‘‘Catusaccaṃ pakāsente, seṭṭhe ca pupphamaṇḍape; Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu. ‘‘Sattarattindivaṃ buddho, vassetvā dhammavuṭṭhiyo; Aṭṭhame divase patte, sunandaṃ kittayī jino. ‘‘Devaloke manusse vā, saṃsaranto ayaṃ bhave; Sabbesaṃ pavaro hutvā, bhavesu saṃsarissati. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Mantāṇiputto puṇṇoti, hessati satthu sāvako. ‘‘Evaṃ kittayi sambuddho, sunandaṃ tāpasaṃ tadā; Hāsayanto janaṃ sabbaṃ, dassayanto sakaṃ balaṃ. ‘‘Katañjalī namassanti, sunandaṃ tāpasaṃ janā; Buddhe kāraṃ karitvāna, sodhesi gatimattano. ‘‘Tattha me ahu saṅkappo, sutvāna munino vacaṃ; Ahampi kāraṃ kassāmi, yathā passāmi gotamaṃ. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, kiriyaṃ cintayiṃ mama; Kyāhaṃ kammaṃ ācarāmi, puññakkhette anuttare. ‘‘Ayañca pāṭhiko bhikkhu, sabbapāṭhissa sāsane; Vinaye agganikkhitto, taṃ ṭhānaṃ patthaye ahaṃ. ‘‘Idaṃ me amitaṃ bhogaṃ, akkhobhaṃ sāgarūpamaṃ; Tena bhogena buddhassa, ārāmaṃ māpaye ahaṃ. ‘‘Sobhanaṃ nāma ārāmaṃ, nagarassa puratthato; Kiṇitvā satasahassena, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ. ‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, maṇḍape hammiye guhā; Caṅkame sukate katvā, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ. ‘‘Jantāgharaṃ aggisālaṃ, atho udakamāḷakaṃ; Nhānagharaṃ māpayitvā, bhikkhusaṅghassadāsahaṃ. ‘‘Āsandiyo pīṭhake ca, paribhoge ca bhājane; Ārāmikañca bhesajjaṃ, sabbametaṃ adāsahaṃ. ‘‘Ārakkhaṃ paṭṭhapetvāna, pākāraṃ kārayiṃ daḷhaṃ; Mā naṃ koci viheṭhesi, santacittāna tādinaṃ. ‘‘Satasahassenāvāsaṃ, saṅghārāme amāpayiṃ; Vepullaṃ taṃ māpayitvā, sambuddhaṃ upanāmayiṃ. ‘‘Niṭṭhāpito mayārāmo, sampaṭiccha tuvaṃ muni; Niyyādessāmi taṃ vīra, adhivāsehi cakkhuma. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, adhivāsesi nāyako. ‘‘Adhivāsanamaññāya, sabbaññussa mahesino; Bhojanaṃ paṭiyādetvā, kālamārocayiṃ ahaṃ. ‘‘Ārocitamhi kālamhi, padumuttaranāyako; Khīṇāsavasahassehi, ārāmaṃ me upāgami. ‘‘Nisinnaṃ kālamaññāya, annapānena tappayiṃ; Bhuttāviṃ kālamaññāya, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Kīto satasahassena, tattakeneva kārito; Sobhano nāma ārāmo, sampaṭiccha tuvaṃ muni. ‘‘Iminārāmadānena , cetanāpaṇidhīhi ca; Bhave nibbattamānohaṃ, labhāmi mama patthitaṃ. ‘‘Paṭiggahetvā sambuddho, saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Yo so buddhassa pādāsi, saṅghārāmaṃ sumāpitaṃ; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā ca caturaṅginī; Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ. ‘‘Saṭṭhi tūrasahassāni, bheriyo samalaṅkatā; Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ. ‘‘Chaḷasītisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā. ‘‘Aḷārapamhā hasulā, susaññā tanumajjhimā; Parivāressantimaṃ niccaṃ, saṅghārāmassidaṃ phalaṃ. ‘‘Tiṃsakappasahassāni, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati. ‘‘Devarājena pattabbaṃ, sabbaṃ paṭilabhissati; Anūnabhogo hutvāna, devarajjaṃ karissati. ‘‘Sahassakkhattuṃ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissati. Pathabyā rajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Upāli nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Vinaye pāramiṃ patvā, ṭhānāṭhāne ca kovido; Jinasāsanaṃ dhārento, viharissatināsavo. ‘‘Sabbametaṃ abhiññāya, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapessati. ‘‘Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṃ; So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo. ‘‘Yathā sūlāvuto poso, rājadaṇḍena tajjito; Sūle sātaṃ avindanto, parimuttiṃva icchati. ‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, bhavadaṇḍena tajjito; Kammasūlāvuto santo, pipāsāvedanaṭṭito. ‘‘Bhave sātaṃ na vindāmi, ḍayhanto tīhi aggibhi; Parimuttiṃ gavesāmi, yathāpi rājadaṇḍito. ‘‘Yathā visādo puriso, visena paripīḷito; Agadaṃ so gaveseyya, visaghātāyupālanaṃ. ‘‘Gavesamāno passeyya, agadaṃ visaghātakaṃ; Taṃ pivitvā sukhī assa, visamhā parimuttiyā. ‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, yathā visahato naro; Sampīḷito avijjāya, saddhammāgadamesahaṃ. ‘‘Dhammāgadaṃ gavesanto, addakkhiṃ sakyasāsanaṃ; Aggaṃ sabbosadhānaṃ taṃ, sabbasallavinodanaṃ. ‘‘Dhammosadhaṃ pivitvāna, visaṃ sabbaṃ samūhaniṃ; Ajarāmaraṃ sītibhāvaṃ, nibbānaṃ phassayiṃ ahaṃ. ‘‘Yathā bhūtaṭṭito poso, bhūtaggāhena pīḷito; Bhūtavejjaṃ gaveseyya, bhūtasmā parimuttiyā. ‘‘Gavesamāno passeyya, bhūtavijjāsu kovidaṃ; Tassa so vihane bhūtaṃ, samūlañca vināsaye. ‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, tamaggāhena pīḷito; Ñāṇālokaṃ gavesāmi, tamato parimuttiyā. ‘‘Athaddasaṃ sakyamuniṃ, kilesatamasodhanaṃ; So me tamaṃ vinodesi, bhūtavejjova bhūtakaṃ. ‘‘Saṃsārasotaṃ sañchindiṃ, taṇhāsotaṃ nivārayiṃ; Bhavaṃ ugghāṭayiṃ sabbaṃ, bhūtavejjova mūlato. ‘‘Garuḷo yathā opatati, pannagaṃ bhakkhamattano; Samantā yojanasataṃ, vikkhobheti mahāsaraṃ. ‘‘Pannagaṃ so gahetvāna, adhosīsaṃ viheṭhayaṃ; Ādāya so pakkamati, yenakāmaṃ vihaṅgamo. ‘‘Tathevāhaṃ mahāvīra, yathāpi garuḷo balī; Asaṅkhataṃ gavesanto, dose vikkhālayiṃ ahaṃ. ‘‘Diṭṭho ahaṃ dhammavaraṃ, santipadamanuttaraṃ; Ādāya viharāmetaṃ, garuḷo pannagaṃ yathā. ‘‘Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane; Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ. ‘‘Taṃ devā payirupāsanti, tāvadūraphale sati; Devānaṃ sā piyā evaṃ, āsāvatī latuttamā. ‘‘Satasahassupādāya, tāhaṃ paricare muni; Sāyaṃ pātaṃ namassāmi, devā āsāvatiṃ yathā. ‘‘Avañjhā pāricariyā, amoghā ca namassanā; Dūrāgatampi maṃ santaṃ, khaṇoyaṃ na virādhayi. ‘‘Paṭisandhiṃ na passāmi, vicinanto bhave ahaṃ; Nirūpadhi vippamutto, upasanto carāmahaṃ. ‘‘Yathāpi padumaṃ nāma, sūriyaraṃsena pupphati; Tathevāhaṃ mahāvīra, buddharaṃsena pupphito. ‘‘Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā; Meghesu gajjamānesu, gabbhaṃ gaṇhanti tā sadā. ‘‘Cirampi gabbhaṃ dhārenti, yāva megho na gajjati; Bhārato parimuccanti, yadā megho pavassati. ‘‘Padumuttarabuddhassa, dhammameghena gajjato; Saddena dhammameghassa, dhammagabbhaṃ agaṇhahaṃ. ‘‘Satasahassupādāya, puññagabbhaṃ dharemahaṃ; Nappamuccāmi bhārato, dhammamegho na gajjati. ‘‘Yadā tuvaṃ sakyamuni, ramme kapilavatthave; Gajjasi dhammameghena, bhārato parimuccahaṃ. ‘‘Suññataṃ animittañca, tathāppaṇihitampi ca; Caturo ca phale sabbe, dhammevaṃ vijanayiṃ ahaṃ. ‘‘Aparimeyyupādāya, patthemi tava sāsanaṃ; So me attho anuppatto, santipadamanuttaraṃ. ‘‘Vinaye pāramiṃ patto, yathāpi pāṭhiko isi; Na me samasamo atthi, dhāremi sāsanaṃ ahaṃ. ‘‘Vinaye khandhake cāpi, tikacchede ca pañcake; Ettha me vimati natthi, akkhare byañjanepi vā. ‘‘Niggahe paṭikamme ca, ṭhānāṭhāne ca kovido; Osāraṇe vuṭṭhāpane, sabbattha pāramiṃ gato. ‘‘Vinaye khandhake vāpi, nikkhipitvā padaṃ ahaṃ; Ubhato viniveṭhetvā, rasato osareyyahaṃ. ‘‘Niruttiyā sukusalo, atthānatthe ca kovido; Anaññātaṃ mayā natthi, ekaggo satthu sāsane. ‘‘Rūpadakkho ahaṃ ajja, sakyaputtassa sāsane; Kaṅkhaṃ sabbaṃ vinodemi, chindāmi sabbasaṃsayaṃ. ‘‘Padaṃ anupadañcāpi, akkharañcāpi byañjanaṃ; Nidāne pariyosāne, sabbattha kovido ahaṃ. ‘‘Yathāpi rājā balavā, niggaṇhitvā parantape; Vijinitvāna saṅgāmaṃ, nagaraṃ tattha māpaye. ‘‘Pākāraṃ parikhañcāpi, esikaṃ dvārakoṭṭhakaṃ; Aṭṭālake ca vividhe, kāraye nagare bahū. ‘‘Siṅghāṭakaṃ caccarañca, suvibhattantarāpaṇaṃ; Kārayeyya sabhaṃ tattha, atthānatthavinicchayaṃ. ‘‘Nigghātatthaṃ amittānaṃ, chiddāchiddañca jānituṃ; Balakāyassa rakkhāya, senāpaccaṃ ṭhapeti so. ‘‘Ārakkhatthāya bhaṇḍassa, nidhānakusalaṃ naraṃ; Mā me bhaṇḍaṃ vinassīti, bhaṇḍarakkhaṃ ṭhapeti so. ‘‘Mamatto hoti yo rañño, vuddhiṃ yassa ca icchati; Tassādhikaraṇaṃ deti, mittassa paṭipajjituṃ. ‘‘Uppātesu nimittesu, lakkhaṇesu ca kovidaṃ; Ajjhāyakaṃ mantadharaṃ, porohicce ṭhapeti so. ‘‘Etehaṅgehi sampanno, khattiyoti pavuccati; Sadā rakkhanti rājānaṃ, cakkavākova dukkhitaṃ. ‘‘Tatheva tvaṃ mahāvīra, hatāmittova khattiyo; Sadevakassa lokassa, dhammarājāti vuccati. ‘‘Titthiye nihanitvāna, mārañcāpi sasenakaṃ; Tamandhakāraṃ vidhamitvā, dhammanagaraṃ amāpayi. ‘‘Sīlaṃ pākārakaṃ tattha, ñāṇaṃ te dvārakoṭṭhakaṃ; Saddhā te esikā vīra, dvārapālo ca saṃvaro. ‘‘Satipaṭṭhānamaṭṭālaṃ, paññā te caccaraṃ mune; Iddhipādañca siṅghāṭaṃ, dhammavīthi sumāpitā. ‘‘Suttantaṃ abhidhammañca, vinayañcāpi kevalaṃ; Navaṅgaṃ buddhavacanaṃ, esā dhammasabhā tava. ‘‘Suññataṃ animittañca, vihārañcappaṇīhitaṃ; Āneñjañca nirodho ca, esā dhammakuṭī tava. ‘‘Paññāya aggo nikkhitto, paṭibhāne ca kovido; Sāriputtoti nāmena, dhammasenāpatī tava. ‘‘Cutūpapātakusalo , iddhiyā pāramiṃ gato; Kolito nāma nāmena, porohicco tavaṃ mune. ‘‘Porāṇakavaṃsadharo, uggatejo durāsado; Dhutavādīguṇenaggo, akkhadasso tavaṃ mune. ‘‘Bahussuto dhammadharo, sabbapāṭhī ca sāsane; Ānando nāma nāmena, dhammārakkho tavaṃ mune. ‘‘Ete sabbe atikkamma, pamesi bhagavā mamaṃ; Vinicchayaṃ me pādāsi, vinaye viññudesitaṃ. ‘‘Yo koci vinaye pañhaṃ, pucchati buddhasāvako; Tattha me cintanā natthi, taññevatthaṃ kathemahaṃ. ‘‘Yāvatā buddhakhettamhi, ṭhapetvā taṃ mahāmuni; Vinaye mādiso natthi, kuto bhiyyo bhavissati. ‘‘Bhikkhusaṅghe nisīditvā, evaṃ gajjati gotamo; Upālissa samo natthi, vinaye khandhakesu ca. ‘‘Yāvatā buddhabhaṇitaṃ, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Vinayogadhaṃ taṃ sabbaṃ, vinayamūlapassino. ‘‘Mama kammaṃ saritvāna, gotamo sakyapuṅgavo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṃ. ‘‘Satasahassupādāya, imaṃ ṭhānaṃ apatthayiṃ; So me attho anuppatto, vinaye pāramiṃ gato. ‘‘Sakyānaṃ nandijanano, kappako āsahaṃ pure; Vijahitvāna taṃ jātiṃ, putto jāto mahesino. ‘‘Ito dutiyake kappe, añjaso nāma khattiyo; Anantatejo amitayaso, bhūmipālo mahaddhano. ‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, candano nāma khattiyo; Jātimadenupatthaddho, yasabhogamadena ca. ‘‘Nāgasatasahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Tidhāpabhinnā mātaṅgā, parivārenti maṃ sadā. ‘‘Sabalehi paretohaṃ, uyyānaṃ gantukāmako; Āruyha sirikaṃ nāgaṃ, nagarā nikkhamiṃ tadā. ‘‘Caraṇena ca sampanno, guttadvāro susaṃvuto; Devalo nāma sambuddho, āgacchi purato mama. ‘‘Pesetvā sirikaṃ nāgaṃ, buddhaṃ āsādayiṃ tadā; Tato sañjātakopo so, nāgo nuddharate padaṃ. ‘‘Nāgaṃ ruṇṇamanaṃ disvā, buddhe kodhaṃ akāsahaṃ; Vihesayitvā sambuddhaṃ, uyyānaṃ agamāsahaṃ. ‘‘Sātaṃ tattha na vindāmi, siro pajjalito yathā; Pariḷāhena ḍayhāmi, macchova baḷisādako. ‘‘Sasāgarantā pathavī, ādittā viya hoti me; Pitu santikupāgamma, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Āsīvisaṃva kupitaṃ, aggikkhandhaṃva āgataṃ; Mattaṃva kuñjaraṃ dantiṃ, yaṃ sayambhumasādayiṃ. ‘‘Āsādito mayā buddho, ghoro uggatapo jino; Purā sabbe vinassāma, khamāpessāma taṃ muniṃ. ‘‘No ce taṃ nijjhāpessāma, attadantaṃ samāhitaṃ; Orena sattadivasā, raṭṭhaṃ me vidhamissati. ‘‘Sumekhalo kosiyo ca, siggavo cāpi sattako; Āsādayitvā isayo, duggatā te saraṭṭhakā. ‘‘Yadā kuppanti isayo, saññatā brahmacārino; Sadevakaṃ vināsenti, sasāgaraṃ sapabbataṃ. ‘‘Tiyojanasahassamhi, purise sannipātayiṃ; Accayaṃ desanatthāya, sayambhuṃ upasaṅkamiṃ. ‘‘Allavatthā allasirā, sabbeva pañjalīkatā; Buddhassa pāde nipatitvā, idaṃ vacanamabravuṃ. ‘‘Khamassu tvaṃ mahāvīra, abhiyācati taṃ jano; Pariḷāhaṃ vinodehi, mā no raṭṭhaṃ vināsaya. ‘‘Sadevamānusā sabbe, sadānavā sarakkhasā; Ayomayena kūṭena, siraṃ bhindeyyu me sadā. ‘‘Dake aggi na saṇṭhāti, bījaṃ sele na rūhati; Agade kimi na saṇṭhāti, kopo buddhe na jāyati. ‘‘Yathā ca bhūmi acalā, appameyyo ca sāgaro; Anantako ca ākāso, evaṃ buddhā akhobhiyā. ‘‘Sadā khantā mahāvīrā, khamitā ca tapassino; Khantānaṃ khamitānañca, gamanaṃ taṃ na vijjati. ‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, pariḷāhaṃ vinodayaṃ; Mahājanassa purato, nabhaṃ abbhuggamī tadā. ‘‘Tena kammenahaṃ vīra, hīnattaṃ ajjhupāgato; Samatikkamma taṃ jātiṃ, pāvisiṃ abhayaṃ puraṃ. ‘‘Tadāpi maṃ mahāvīra, ḍayhamānaṃ susaṇṭhitaṃ; Pariḷāhaṃ vinodesi, sayambhuñca khamāpayiṃ. ‘‘Ajjāpi maṃ mahāvīra, ḍayhamānaṃ tihaggibhi; Nibbāpesi tayo aggī, sītibhāvañca pāpayiṃ. ‘‘Yesaṃ sotāvadhānatthi, suṇātha mama bhāsato; Atthaṃ tuyhaṃ pavakkhāmi, yathā diṭṭhaṃ padaṃ mama. ‘‘Sayambhuṃ taṃ vimānetvā, santacittaṃ samāhitaṃ; Tena kammenahaṃ ajja, jātomhi nīcayoniyaṃ. ‘‘Mā vo khaṇaṃ virādhetha, khaṇātītā hi socare; Sadatthe vāyameyyātha, khaṇo vo paṭipādito. ‘‘Ekaccānañca vamanaṃ, ekaccānaṃ virecanaṃ; Visaṃ halāhalaṃ eke, ekaccānañca osadhaṃ. ‘‘Vamanaṃ paṭipannānaṃ, phalaṭṭhānaṃ virecanaṃ; Osadhaṃ phalalābhīnaṃ, puññakkhettaṃ gavesinaṃ. ‘‘Sāsanena viruddhānaṃ, visaṃ halāhalaṃ yathā; Āsīviso diṭṭhaviso, evaṃ jhāpeti taṃ naraṃ. ‘‘Sakiṃ pītaṃ halāhalaṃ, uparundhati jīvitaṃ; Sāsanena virujjhitvā, kappakoṭimhi ḍayhati. ‘‘Khantiyā avihiṃsāya, mettacittavatāya ca; Sadevakaṃ so tāreti, tasmā te avirādhiyā. ‘‘Lābhālābhe na sajjanti, sammānanavimānane; Pathavīsadisā buddhā, tasmā te na virādhiyā. ‘‘Devadatte ca vadhake, core aṅgulimālake; Rāhule dhanapāle ca, sabbesaṃ samako muni. ‘‘Etesaṃ paṭigho natthi, rāgomesaṃ na vijjati; Sabbesaṃ samako buddho, vadhakassorasassa ca. ‘‘Panthe disvāna kāsāvaṃ, chaḍḍitaṃ mīḷhamakkhitaṃ; Sirasmiṃ añjaliṃ katvā, vanditabbaṃ isiddhajaṃ. ‘‘Abbhatītā ca ye buddhā, vattamānā anāgatā; Dhajenānena sujjhanti, tasmā ete namassiyā. ‘‘Satthukappaṃ suvinayaṃ, dhāremi hadayenahaṃ; Namassamāno vinayaṃ, viharissāmi sabbadā. ‘‘Vinayo āsayo mayhaṃ, vinayo ṭhānacaṅkamaṃ; Kappemi vinaye vāsaṃ, vinayo mama gocaro. ‘‘Vinaye pāramippatto, samathe cāpi kovido; Upāli taṃ mahāvīra, pāde vandati satthuno. ‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ; Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammataṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
在那里,导师亲自让他学完了整部律藏。后来,他审理判决了这三桩案件:跋卢羯车事(波罗夷78)、阿阇伽事(波罗夷158)、童子迦叶事。导师对每一项判决都加以赞叹,并以这三项判决作为因缘,把这位长老安立在持律者中的第一位。后来,在一次布萨日诵戒时,他教导比丘们说:巴利
Tattha hi naṃ satthā sayameva sakalaṃ vinayapiṭakaṃ uggaṇhāpesi. So aparabhāge bhārukacchakavatthuṃ (pārā. 78) ajjukavatthuṃ (pārā. 158) kumārakassapavatthunti imāni tīṇi vatthūni vinicchayi. Satthā ekekasmiṃ vinicchite sādhukāraṃ datvā tayopi vinicchaye aṭṭhuppattiṃ katvā theraṃ vinayadharānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So aparabhāge ekasmiṃ uposathadivase pātimokkhuddesasamaye bhikkhū ovadanto –
因为信仰而出家,刚刚受戒成为新学比丘;
应当亲近那些生活清净、勤奋不懈的善友。巴利
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Mitte bhajeyya kalyāṇe, suddhājīve atandite.
因为信心而出家,成为新出家之人,还是个新人。
比丘住在僧团里,作为智者,应当修学律。巴利
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Saṅghasmiṃ viharaṃ bhikkhu, sikkhetha vinayaṃ budho.
因为信心而出家,刚刚受戒成为新学比丘;
对如法与非法之事都能善巧分辨,应当不怀贪求期待而行——他诵出了这三首偈颂。巴利
‘‘Saddhāya abhinikkhamma, navapabbajito navo; Kappākappesu kusalo, careyya apurakkhato’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
在这里,“因信”是指以信为因,不是为了活命,这是它的意思。或者,“因信”是指深信业果和三宝的功德之后。“出家”是指从在家生活中出来。“新出家者”是指新近出家,也就是在年纪还轻时就出家了。“新”是指在教法的修学上还很稚嫩、年轻。应当亲近善友——具备“可爱、可敬、值得修习”等(《增支部》7.37)所说的特质,远离邪命而活命清净,已经发起精进而不懈怠。应当亲近、接近他们,以领受他们的教诫和指导的方式依止。“住于僧团中”:在比丘僧团中,通过履行义务与职责而安住。“应当学毗奈耶,觉者”:以通达觉智之智而善巧,学习毗奈耶的教理。因为毗奈耶是教法的寿命,它住立时,教法便住立。也有人读作“觉者”,其义正是如此。“于适宜、不适宜事善巧”:对于适宜与不适宜之事,能依经与随顺经而善巧、敏锐、通达。巴利
Tattha saddhāyāti saddhānimittaṃ, na jīvikatthanti attho. Saddhāyāti vā kammaphalāni ratanattayaguṇañca saddahitvā. Abhinikkhammāti gharāvāsato nikkhamitvā. Navapabbajitoti navo hutvā pabbajito, paṭhamavaye eva pabbajito. Navoti sāsane sikkhāya abhinavo daharo. Mitte bhajeyya kalyāṇe suddhājīve atanditeti ‘‘piyo garu bhāvanīyo’’tiādinā (a. ni. 7.37) vuttalakkhaṇe kalyāṇamitte, micchājīvavivajjanena suddhājīve , āraddhavīriyatāya atandite bhajeyya upasaṅkameyya, tesaṃ ovādānusāsanīpaṭiggahaṇavasena seveyya. Saṅghasmiṃ viharanti saṅghe bhikkhusamūhe vattapaṭivattapūraṇavasena viharanto. Sikkhetha vinayaṃ budhoti bodhañāṇatāsukusalo hutvā vinayapariyattiṃ sikkheyya. Vinayo hi sāsanassa āyu, tasmiṃ ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. ‘‘Buddho’’ti ca paṭhanti, so evattho. Kappākappesūti kappiyākappiyesu kusalo suttavasena suttānulomavasena ca nipuṇo cheko. Apurakkhatoti na purakkhato taṇhādīhi kutoci purekkhāraṃ apaccāsīsanto hutvā vihareyya.
12. 《北护长老偈注释》巴利
12. Uttarapālattheragāthāvaṇṇanā
“我确实是位智者,已得寂静。”这是具寿北护长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次生命中积聚福德,曾在毗婆尸世尊经行的路上让人修建了一座桥。他凭这福业在天界和人间流转,到这一佛出世时,出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,取名北护;长大后,看到双神变而生起信心,出家修行沙门之法。有一天,他因不如理作意,回忆起曾经经历过的所缘,生起了欲贪。他当下就像抓住带着赃物的小偷一样,立刻制伏自己的心,生起悚惧,以对治的作意镇伏烦恼,接着修观,精勤地提升修行,证得了阿罗汉果。因此《譬喻》中说:巴利
Paṇḍitaṃ vata maṃ santanti āyasmato uttarapālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato gamanamagge setuṃ kārāpesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā uttarapāloti laddhanāmo vayappatto yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karoti. Tassa ekadivasaṃ ayonisomanasikāravasena anubhūtārammaṇaṃ anussarantassa kāmarāgo uppajji. So tāvadeva sahoḍḍhaṃ coraṃ gaṇhanto viya attano cittaṃ niggahetvā saṃvegajāto paṭipakkhamanasikārena kilese vikkhambhetvā vipassanāya kammaṃ karonto bhāvanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.16-20) –
在经行的毗婆尸世尊面前,
我以清净的信心和欢喜的心,让人建造了那座桥。
在九十一劫之前,我曾建造了那座桥;
我不曾体验过恶趣,这就是造桥布施的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vipassino bhagavato, caṅkamantassa sammukhā; Pasannacitto sumano, setuṃ kārāpayiṃ ahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ setuṃ kārayiṃ ahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, setudānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行道路,发出狮子吼:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sīhanādaṃ nadanto –
确实我是一个真实的智者,一个善于思考义利的人。
世间的五种欲乐,因迷乱使我跌倒了。巴利
‘‘Paṇḍitaṃ vata maṃ santaṃ, alamatthavicintakaṃ; Pañca kāmaguṇā loke, sammohā pātayiṃsu maṃ.
我已经闯进了魔罗的地盘,被一支坚硬的箭射得死死的;
我无法挣脱死王的罗网。巴利
‘‘Pakkhando māravisaye, daḷhasallasamappito; Asakkhiṃ maccurājassa, ahaṃ pāsā pamuccituṃ.
一切欲我都已断尽,一切众生我都已摧毁;
生之轮回已尽,不再有后有。巴利
‘‘Sabbe kāmā pahīnā me, bhavā sabbe padālitā; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. –
他说了这三首偈颂。巴利
Tisso gāthā abhāsi.
在这里,长老说“我确实是智者、寂静者”,是依据闻所成慧和思所成慧来说的,意思是:即使我具足智慧、被称为有智慧的人。“足以思惟义利者”:是指能够思惟自己和他人的利益与福祉,也就是能够思惟自他利乐之人,或足以、能够思惟义利之人,或能摧破烦恼、彻见义利之人。长老说这一切,是因为自己已处于最后一生。“五种欲功德”:指色等五种欲的部分。“世间”:是为了显示这些欲活动的地方。“以迷乱”:迷乱的因相,即不如理作意之因。或者说“以迷乱”是指令人迷乱者、制造迷乱者。“使堕落”:是指使从贤智的状态堕落,或者意思是使想脱离世间的我堕入世间。巴利
Tattha paṇḍitaṃ vata maṃ santanti sutacintāmayāya paññāya vasena paññāsampannampi nāma maṃ samānaṃ. Alamatthavicintakanti attano ca paresañca atthaṃ hitaṃ vicintetuṃ samatthaṃ, alaṃ vā pariyattaṃ atthassa vicintakaṃ, kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ atthadassinaṃ vā, sabbametaṃ attano antimabhavikatāya thero vadati. Pañca kāmaguṇāti rūpādayo pañca kāmakoṭṭhāsā. Loketi tesaṃ pavattiṭṭhānadassanaṃ. Sammohāti sammohanimittaṃ ayonisomanasikārahetu. Sammohāti vā sammohanā sammohakarā. Pātayiṃsūti dhīrabhāvato pātesuṃ, lokato vā uttaritukāmaṃ maṃ loke pātayiṃsūti attho.
“闯入”就是进入。“魔罗的领域”指烦恼的领域,也就是烦恼魔活动的处所,意思是已经落入它的掌控;或者指天子魔的统治范围,进入并安住其中。“被坚箭射中”指被坚固的箭,或被坚固之箭射中,也就是被贪欲之箭刺穿心脏。“我得以从死王的罗网中解脱”:当我用最上道的钳子把贪欲等箭彻底拔除时,我便从被称为贪缚的死王罗网中解脱出来,因此我让自己获得了自由。巴利
Pakkhandoti anupaviṭṭho. Māravisayeti kilesavisaye kilesamārassa pavattiṭṭhāne, tassa vasaṃ gatoti adhippāyo. Devaputtamārassa vā issariyaṭṭhāne taṃ anupavisitvā ṭhito. Daḷhasallasamappitoti daḷhaṃ thiraṃ, daḷhena vā sallena samappito, rāgasallena hadayaṃ āhacca viddho. Asakkhiṃ maccurājassa, ahaṃ pāsā pamuccitunti aggamaggasaṇḍāsena rāgādisallaṃ anavasesato uddharantoyeva rāgabandhanasaṅkhātā maccurājassa pāsā ahaṃ parimuccituṃ asakkhiṃ, tato attānaṃ pamocesiṃ.
正因为这样,“一切欲已被我断除,一切有已被粉碎”:意思是,那些按所缘、所依等类别而分成许多种的一切烦恼欲,已被我用圣道彻底断除。因为烦恼欲一旦断除,事欲也就同样被断除了。同样地,欲有、业有等一切有,都被道智之剑击碎、摧毁。因为业有一旦被摧毁,生有也就被摧毁了。这样,正因为业有已被摧毁,生死轮回已经灭尽,如今不再有来生。这个意思前面已经说过。而这就是这位长老的证悟记说。巴利
Tato eva ca sabbe kāmā pahīnā me, bhavā sabbe padālitāti vatthārammaṇādibhedena anekabhedabhinnā sabbe kilesakāmā ariyamaggena samucchedavasena mayā pahīnā. Kilesakāmesu hi pahīnesu vatthukāmāpi pahīnā eva honti. Tathā kāmabhavakammabhavādayo bhavā sabbe maggañāṇāsinā padālitā viddhaṃsitā. Kammabhavesu hi padālitesu upapattibhavā padālitā eva honti. Evaṃ kammabhavānaṃ padālitattā eva vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavoti. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
13. 《阿毗布长老偈》的注释巴利
13. Abhibhūtattheragāthāvaṇṇanā
请听,所有亲属们,这些偈颂,是尊者阿毗布长老说的。其因缘如何?这位长老也曾在过去诸佛那里修过善行,在一次次投生中积累福德。在毗舍婆佛的时代,他出生在一个好人家,长大后因为亲近善知识,对佛陀的教法生起了虔诚的信心。那位世尊般涅槃时,大众都争着去取佛舍利,他本人最先用香水把火葬的柴堆浇灭了。凭着这份福德之业,他在天界和人间流转,到这一佛出世时,他出生在韦咤普城的王族,得名“阿毗布”。父亲去世后,他继承了王位。那时世尊正游行各地教化,一路辗转来到那座城。国王听说“世尊已经来到我的城里”,就去世尊跟前闻法,第二天又设了盛大的布施。世尊吃完饭,随顺国王的心意做了随喜,并为他详细宣说法义。国王闻法后生起净信,舍弃王位出家,最终证得阿拉汉果。正如《譬喻经》(《长老譬喻》2.47.11-15)中所说:巴利
Suṇāthañātayo sabbeti āyasmato abhibhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto tādisena kalyāṇamittasannissayena sāsane abhippasanno ahosi. So satthari parinibbute tassa dhātuṃ gahetuṃ mahājane ussāhaṃ karonte sayaṃ sabbapaṭhamaṃ gandhodakena citakaṃ nibbāpesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde veṭhapuranagare rājakule nibbattitvā abhibhūtoti laddhanāmo pitu accayena rajjaṃ kāreti. Tasmiñca samaye bhagavā janapadacārikaṃ caranto anupubbena taṃ nagaraṃ pāpuṇi. Tato so rājā ‘‘bhagavā kira mama nagaraṃ anuppatto’’ti sutvā satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā dutiyadivase mahādānaṃ pavattesi. Bhagavā bhuttāvī tassa rañño ajjhāsayānurūpaṃ anumodanaṃ karontoyeva vitthārato dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā laddhappasādo rajjaṃ pahāya pabbajitvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.11-15) –
当大仙人毗舍婆佛的遗体正在火化时,
我拿来香水,把火葬堆浇灭了。
从此三十一劫前,我曾把柴堆的火浇灭。
我不曾知道恶趣,这是香水水的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Dayhamāne sarīramhi, vessabhussa mahesino; Gandhodakaṃ gahetvāna, citaṃ nibbāpayiṃ ahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, citaṃ nibbāpayiṃ ahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, gandhodakassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得阿罗汉果之后,安住在解脱之乐中时,他的亲属、大臣、随从、市民和乡民全都聚到一起,悲叹道:“尊者,您为什么让我们成了无依无靠的人,自己却出家了呢?”长老看到这些以亲属为首的人们在悲叹,就通过说明自己出家的原因来为他们说法:巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharante tasmiṃ tassa ñātakā amaccā pārisajjā nāgarā jānapadāti sabbe samāgantvā, ‘‘bhante, kasmā tvaṃ amhe anāthe katvā pabbajito’’ti parideviṃsu. Thero te ñātipamukhe manusse paridevante disvā tesaṃ attano pabbajjakāraṇavibhāvanamukhena dhammaṃ kathento –
所有在场的亲族们,请听我说;
我要为你们说法:苦,就是一次又一次地投生。巴利
‘‘Suṇātha ñātayo sabbe, yāvantettha samāgatā; Dhammaṃ vo desayissāmi, dukkhā jāti punappunaṃ.
要发起行动,要向前迈进,要专心投入佛陀的教法;
像大象掀翻芦苇棚一样,把死神的军队彻底摧毁。巴利
‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane; Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro.
如果有人在这套法与律中不放逸地生活,
舍弃了生与轮回,就能终结苦。他诵出了这三首偈颂。巴利
‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati; Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. – tisso gāthā abhāsi;
其中,“请听”的意思是:请你们倾听、注意听。也就是说,现在你们要以耳朵这个入口,专心听我即将说的法。“亲族们”是以亲族为首,用来称呼他们所有人,因此说“所有聚集在这里的人”,意思是:凡是来到这里集会的人,或者是为了我出家这件事而聚集到这里的人。巴利
Tattha suṇāthāti nisāmetha, idāni mayā vuccamānaṃ ohitasotā sotadvārānusārena upadhārethāti attho. Ñātayoti ñātī pamukhe katvā tesaṃ sabbesaṃ ālapanaṃ, tenāha ‘‘sabbe yāvantettha samāgatā’’ti, yāvanto yattakā ettha samāgame, etissaṃ vā mama pabbajjāya samāgatāti attho.
现在,针对前面那句劝人听闻的“你们听”的话,他先承认“我要为你们说法”,然后就用“生是苦,一次又一次”等话开始宣说。其中,“生是苦,一次又一次”是说:所谓生,因为它是种种苦的依止处——这些苦以入胎等为根本,以衰老等为差别——所以是苦;而这种生一次又一次地发生,就更加是苦。巴利
Idāni yaṃ sandhāya ‘‘suṇāthā’’ti savanāṇattikavacanaṃ kataṃ, taṃ ‘‘dhammaṃ vo desayissāmī’’ti paṭijānitvā ‘‘dukkhā jāti punappuna’’ntiādinā desetuṃ ārabhi. Tattha dukkhā jāti punappunanti jāti nāmesā gabbhokkantimūlakādibhedassa jarādibhedassa ca anekavihitassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato dukkhā. Sā punappunaṃ pavattamānā ativiya dukkhā.
为了说明应当努力超越这种生,他接着说了“ārambhatha”等话。其中,“ārambhatha”意思是:发起被称为“发勤界”的精进。“nikkamatha”意思是:由于已经脱离了懈怠那一方,所以发起更进一步的精进,这被称为“出离界”。“yuñjatha buddhasāsane”意思是:因为依靠戒的防护、守护根门、饮食知节量、正念正知这些法而安住的人,通过实行警寤策励,就能成就发勤界和出离界;所以,你们要成为那样的人,全心投入被称为止观的世尊教法,或者投入被称为增上戒学等的世尊教法。“Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro”意思是:这样修行的人,那掌控三界、将众生导入自己势力之下的死王,其被称为军队的势力无力而虚弱;就像一头具足力量的雄象,一瞬间就能摧毁芦苇搭成的房子一样,同样地,你们要驱散、粉碎、破坏那烦恼的聚集。巴利
Tassā pana jātiyā samatikkamanatthaṃ ussāho karaṇīyoti dassento āha ‘‘ārambhathā’’tiādi. Tattha ārambhathāti ārambhadhātusaṅkhātaṃ vīriyaṃ karotha. Nikkamathāti kosajjapakkhato nikkhantattā nikkamadhātusaṅkhātaṃ taduttariṃ vīriyaṃ karotha. Yuñjatha buddhasāsaneti yasmā sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā satisampajaññanti imesu dhammesu patiṭṭhitānaṃ jāgariyānuyogavasena ārambhanikkamadhātuyo sampajjanti, tasmā tathābhūtā samathavipassanāsaṅkhāte adhisīlasikkhādisaṅkhāte vā bhagavato sāsane yuttappayuttā hotha. Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaroti evaṃ paṭipajjantā ca tedhātuissarassa maccurājassa vasaṃ satte netīti tassa senāsaṅkhātaṃ abalaṃ dubbalaṃ yathā nāma thāmabalūpapanno kuñjaro naḷehi kataṃ agāraṃ khaṇeneva viddhaṃseti, evameva kilesagaṇaṃ dhunātha vidhamatha viddhaṃsethāti attho.
不过,对于这样在佛陀教法中精勤努力的人,为了说明超越生苦是确定无疑的,他宣说了以“yo imasmi”开头的第三首偈颂。这首偈颂本身很容易理解。巴利
Evaṃ pana buddhasāsane ussāhaṃ karontassa ekaṃsiko jātidukkhassa samatikkamoti dassento ‘‘yo imasmi’’ntiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Taṃ suviññeyyameva.
14. 《乔达摩长老偈》的注释巴利
14. Gotamattheragāthāvaṇṇanā
尊者乔达摩长老的偈颂在讲流转轮回。它的由来是什么呢?据说,这位长老在过去诸佛在世时就已经积下了深厚的善根,在一次次生命中不断修福。当尸弃世尊般涅槃后,天人们和人们正在供养他的荼毗堆时,他用八朵瞻波花供养了荼毗堆。凭着这份福业,他在天界和人间流转,直到这次佛陀出世时,诞生在释迦王族中,依族姓得名乔达摩。他长大后,在导师与亲族相聚的场合中生起了信心,出家修行观禅,证得了六种神通。因此,《譬喻经》(Ap. thera 2.47.6-10)中这样说:巴利
Saṃsaranti āyasmato gotamattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto sikhimhi bhagavati parinibbute tassa citakaṃ devamanussesu pūjentesu aṭṭhahi campakapupphehi citakaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakyarājakule nibbattitvā gotamoti gottavaseneva abhilakkhitanāmo vayappatto satthu ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.47.6-10) –
正在燃烧的世尊——世间亲友——尸弃,
我把八朵瞻波花献到了火葬堆上。
在三十一劫之前,我供养了那朵花;
我不曾知道有恶趣,这就是供养荼毗堆的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Jhāyamānassa bhagavato, sikhino lokabandhuno; Aṭṭha campakapupphāni, citakaṃ abhiropayiṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, citapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通后,安住在解脱的快乐中。有一天,亲属们问他:“尊者,您为什么舍弃我们出家呢?”为了向他们说明自己在轮回中亲身经历过的痛苦,以及如今证得的涅槃之乐,他说了下面这些话:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā vimuttisukhena viharanto ekadivasaṃ ñātakehi ‘‘kasmā, bhante, amhe pahāya pabbajito’’ti puṭṭho saṃsāre attanā anubhūtadukkhañceva idāni adhigataṃ nibbānasukhañca pakāsento –
我在轮回中流转,曾堕入地狱,也一次又一次投生到饿鬼的世界;
我在畜生道里也受尽了苦,长久以来,我在那里以种种方式生活过。巴利
‘‘Saṃsarañhi nirayaṃ agacchissaṃ, petalokamagamaṃ punappunaṃ; Dukkhamamhipi tiracchānayoniyaṃ, nekadhā hi vusitaṃ ciraṃ mayā.
我也曾生而为人,并且一再地投生到天界;
住在色界和无色界,住在无想处和非想非非想处。巴利
‘‘Mānusopi ca bhavobhirādhito, saggakāyamagamaṃ sakiṃ sakiṃ; Rūpadhātusu arūpadhātusu, nevasaññisu asaññisuṭṭhitaṃ.
生起是清楚知道的,没有实质,都是因缘造作的,都在动摇,都趋向坏灭。
我明白了那由极大伟大而生起者之后,具足正念的我只证得了寂静。巴利
‘‘Sambhavā suviditā asārakā, saṅkhatā pacalitā saderitā; Taṃ viditvā mahamahattasambhavaṃ, santimeva satimā samajjhaga’’nti. –
他用三首偈颂为他们说法。巴利
Tīhi gāthāhi tesaṃ dhammaṃ desesi.
在这里,“流转”的意思是在没有开始的轮回中流转,被业和烦恼牵引,在五趣中一生又一生地死去、投生,不断轮转。“Hi”只是个语气助词。“将去地狱”是指以结生的方式投生到等活地狱等八种大地狱,以及火炭地狱等十六种近边地狱。“再三”在这里也要加进去理解。“饿鬼界”是指饿鬼的世界,也就是以饥饿、口渴等为区别的鬼类生命,这就是它的意思。“去”是指以结生的方式投生、出生。“再三”是指一次又一次。“我也有苦”是说众生互相之间用尖锐的鞭子、棍棒等打击,受着难以忍受的痛苦。这里说“我也有苦”,是语法性别错乱的说法。“在畜生道中”是指在鹿、鸟等种种畜生道中。“多种且长久”是指以骆驼、牛、驴等身份,以及乌鸦、鹤、鹰等身份,以种种方式、无数次、长久地在漫长岁月中度过,总是以恐惧不安的心等等,一直在受苦。为了说明投生在畜生道的有情因为极度愚痴,会在那里更长久地一次又一次地轮转,所以这里说了“长久”。巴利
Tattha saṃsaranti anādimati saṃsāre saṃsaranto kammakilesehi pañcasu gatīsu cavanupapātavasena aparāparaṃ saṃsarantoti attho. Hīti nipātamattaṃ. Nirayaṃ agacchissanti sañjīvādikaṃ aṭṭhavidhaṃ mahānirayaṃ, kukkuḷādikaṃ soḷasavidhaṃ ussadanirayañca paṭisandhivasena upagacchiṃ . ‘‘Punappuna’’nti idaṃ idhāpi ānetabbaṃ . Petalokanti pettivisayaṃ, khuppipāsādibhedaṃ petattabhāvanti attho. Agamanti paṭisandhivasena upagacchiṃ upapajjiṃ. Punappunanti aparāparaṃ. Dukkhamamhipīti aññamaññaṃ tikhiṇakasāpatodābhighātādidukkhehi dussahāyapi. Liṅgavipallāsena hetaṃ vuttaṃ ‘‘dukkhamamhipī’’ti. Tiracchānayoniyanti migapakkhiādibhedāya tiracchānayoniyaṃ. Nekadhā hīti oṭṭhagoṇagadrabhādivasena ceva kākabalākakulalādivasena ca anekappakāraṃ anekavārañca ciraṃ dīghamaddhānaṃ mayā vusitaṃ niccaṃ utrastamānasatādivasena dukkhaṃ anubhūtaṃ. Tiracchānayoniyaṃ nibbattasatto mahāmūḷhatāya cirataraṃ tattheva aparāparaṃ parivattatīti dassanatthaṃ idha ‘‘cira’’nti vuttaṃ.
我也以那样性质的善业和合,成就、完成、获得了人身。这里应该引用《盲龟浮木譬喻经》。所谓“我屡屡前往天身”,是指被称为天趣的欲界天身,我屡屡、有时以投生的方式前往。所谓“于色界”,是指在以凡夫有顶为终极的色有中;所谓“于无色界”,是指在无色有中。所谓“在非想非非想处者、无想者中住立”,应当这样连接理解:我不只是在色界和无色界的有想者中,而且还在非想非非想处者和无想者中投生而住立。这里用“非想非非想处者”一词,摄取了非想非非想处有。如果这两个有已经被色界、无色界的表述所涵盖,那么,对于那些在此之外的外道,他们在这里执持常想和解脱想,为了显示那种想是邪谬的,所以特别单独摄取,应当这样理解。巴利
Mānusopi ca bhavobhirādhitoti manussattabhāvopi mayā tādisena kusalakammunā samavāyena abhirādhito sādhito adhigato. Kāṇakacchapopamasuttamettha (ma. ni. 3.252; saṃ. ni. 5.1117) udāharitabbaṃ. Saggakāyamagamaṃ sakiṃ sakinti saggagatisaṅkhātaṃ kāmāvacaradevakāyaṃ sakiṃ sakiṃ kadāci kadāci upapajjanavasena agacchiṃ. Rūpadhātusūti puthujjanabhavaggapariyosānesu rūpabhavesu arūpadhātusūti arūpabhavesu. Nevasaññisu asaññisuṭṭhitanti rūpārūpadhātūsu ca na kevalaṃ saññīsu eva, atha kho nevasaññīnāsaññīsu asaññīsu ca upapajja ṭhitaṃ mayāti ānetvā yojetabbaṃ. Nevasaññiggahaṇena hettha nevasaññīnāsaññībhavo gahito. Yadipime dve bhavā rūpārūpadhātuggahaṇeneva gayhanti, ye pana ito bāhirakā tattha niccasaññino bhavavimokkhasaññino ca, tesaṃ tassā saññāya micchābhāvadassanatthaṃ visuṃ gahitāti daṭṭhabbaṃ.
像这样,用两首偈颂说明:因为有的根源还没有被断除,所以自己在无始轮回中一直承受着流转之苦;现在,为了说明通过断除这个根源而体验到的还灭之乐,便说出第三首偈颂“诸有”等。其中,“诸有”就是“有”。因为欲有等正是由于因缘条件和合而存在的,所以这里说为“诸有”。“被善知”是指以与观智相伴的道智而清楚地了知。“无坚实”等,是显示它们被了知的样相。其中,“无坚实”是指没有常坚实等坚实。“有为”是指由各种缘共同和合造作而成。“动摇”是指因为是有为的,所以从生、老等方面来说就是动摇的、不稳固的。“恒常被驱迫”是指一切时候都恒常被坏灭所驱迫,意思是短暂、趋向坏灭、容易崩坏。“了知彼……自所生者”:对于如前所说的有为体性,也就是自己生起的、依于自身而不依于自在天等其他力量的,我以遍知现观的方式了知之后,对于那与它相对立的寂静,也就是涅槃,以道智和正念,具念地亲自证得,也就是通过修习圣道而达到。这样,长老以对亲属说法为缘,宣说了自己的证悟。巴利
Evaṃ dvīhi gāthāhi bhavamūlassa anupacchinnattā anādimati saṃsāre attano vaṭṭadukkhānubhavaṃ dassetvā idāni tadupacchedena vivaṭṭasukhānubhavaṃ dassento ‘‘sambhavā’’tiādinā tatiyaṃ gāthamāha. Tattha sambhavāti bhavā. Kāmabhavādayo eva hi hetupaccayasamavāyena bhavantīti idha sambhavāti vuttā. Suviditāti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya suṭṭhu viditā. Asārakātiādi tesaṃ viditākāradassanaṃ. Tattha asārakāti niccasārādisārarahitā. Saṅkhatāti samecca sambhuyya paccayehi katā. Pacalitāti saṅkhatattā eva uppādajarādīhi pakārato calitā anavaṭṭhitā. Saderitāti sadā sabbakālaṃ bhaṅgena eritā, ittarā bhaṅgagāmino pabhaṅgunoti attho. Taṃ viditvāmahamattasambhavanti taṃ yathāvuttaṃ saṅkhatasabhāvaṃ attasambhavaṃ attani sambhūtaṃ attāyattaṃ issarādivasena aparāyattaṃ pariññābhisamayavasena ahaṃ viditvā tappaṭipakkhabhūtaṃ santimeva nibbānameva maggapaññāsatiyā satimā hutvā samajjhagaṃ adhigacchiṃ ariyamaggabhāvanāya anuppattoti. Evaṃ thero ñātakānaṃ dhammadesanāmukhena aññaṃ byākāsi.
15. 《哈利塔长老偈注》巴利
15. Hāritattheragāthāvaṇṇanā
“凡先前应作的”这一句,是具寿哈利塔长老的偈颂。它的由来是什么呢?这位长老也曾在莲华上佛的时代,出生在一个良家,到了懂事的年纪,正遇上导师般涅槃,众人正在为佛的遗体举行供养,他就用香作了供养。凭着这份善业,他在天界和人间流转,到了现在这位佛陀出世的时代,在舍卫城的一个婆罗门家里出生,取名哈利塔。成年以后,他仗着出身种姓而骄傲,常用“贱民”这样的话去称呼别人。后来他走到比丘们那里,听了法,生起信心,就出家了,但因为长久以来的习气,还是没有改掉用“贱民”称呼别人的习惯。有一天,他在导师面前听了法,心中生起警醒,就开始修观,观察自己心念的活动,发现自己被傲慢和掉举所控制,于是舍弃了它们,努力推进观修,证得了阿罗汉果。因此《行藏》中说——巴利
Yo pubbe karaṇīyānīti āyasmato hāritattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa citakapūjāya kayiramānāya gandhena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā hāritoti laddhanāmo vayappatto jātimānaṃ nissāya aññe vasalavādena samudācarati. So bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitopi ciraparicitattā vasalasamudācāraṃ na vissajji. Athekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ sutvā sañjātasaṃvego vipassanaṃ paṭṭhapetvā attano cittappavattiṃ upaparikkhanto mānuddhaccaviggahitataṃ disvā taṃ pahāya vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.63-67) –
当柴堆被架起来,各种香料都聚集到一起时,
我心净信、充满喜悦,以一把香恭敬供养。
于十万劫中,我曾供养阎魔于火葬堆处;
我不记得自己曾堕入恶趣,这就是诚心供养的果报。
我的烦恼已经烧尽了……(中略)……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Citāsu kurumānāsu, nānāgandhe samāhaṭe; Pasannacitto sumano, gandhamuṭṭhimapūjayiṃ. ‘‘Satasahassito kappe, citakaṃ yamapūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, citapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他成为阿罗汉之后,体验着解脱的快乐,就以“凡是先前应当做的”等三首偈颂,以教诫比丘们的方式,宣说了自己的证悟。这些偈颂的含义,前面已经讲过了。巴利
Arahā pana hutvā vimuttisukhaṃ anubhavanto ‘‘yo pubbe karaṇīyānī’’tiādinā tīhi gāthāhi bhikkhūnaṃ ovādadānamukhena aññaṃ byākāsi. Tāsaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
第16章 维玛喇长老偈的注释巴利
16. Vimalattheragāthāvaṇṇanā
“恶友”这首偈颂,是维玛喇长老说的。它的由来是什么呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积下善行,一世又一世地积累能导向解脱的福德。在莲华上佛的时代,他出生在一户好人家,长大懂事时,导师已经般涅槃了。在那些善作嬉戏的日子过去之后,在家男信众们抬着导师的遗体前往荼毗的地方,他忆念导师的功德,心里生起净信,用须摩那花作了供养。凭着这份福业,他在天界和人间辗转受生,直到这一佛出世时,生在波罗奈城的一个婆罗门家里,取名维玛喇。长大后,他依止索玛蜜塔长老,在教法中出家,又在这位长老的鼓励下修起观来,不久就证得了阿拉汉果。因此,《譬喻经》中这样说(《譬喻经》〈长老偈〉第2.46章58-62偈)——巴利
Pāpamitteti āyasmato vimalattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute sādhukīḷanadivasesu vītivattesu satthu sarīraṃ gahetvā upāsakesu jhāpanaṭṭhānaṃ gacchantesu satthu guṇe āvajjitvā pasannamānaso sumanapupphehi pūjamakāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vimaloti laddhanāmo vayappatto somamittattheraṃ nissāya sāsane pabbajitvā teneva ussāhito vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.58-62) –
当遗体被抬出去、鼓被敲响的时候,
我怀着清净的信心,满心欢喜,用铁力木花作了供养。
在十万劫之前,我曾用花供养。
我从不知道有恶趣,这就是以身供养的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Nīharante sarīramhi, vajjamānāsu bherisu; Pasannacitto sumano, paṭṭipupphamapūjayiṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他给予自己的同伴比丘教诫时,就巴利
Arahattaṃ pana patvā attano sahāyassa bhikkhussa ovādaṃ dento –
要远离恶友,亲近最上等的人。
想要得到不动摇的安乐,就该安住在他的教诫里。巴利
‘‘Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ; Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
就像爬上一个小木块,却在大海里沉了下去;
像这样跟懈怠的人混在一起,就算本来过着善好生活的人也会垮掉;
因此,应当远离那懈怠、精进下劣之人。巴利
‘‘Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave; Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati; Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
与那些已远离尘嚣、心向涅槃、修习禅定的圣者们
应当常与精进不懈的智者共住。巴利
‘‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi; Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti. –
他说了三首偈颂。巴利
Tisso gāthā abhāsi.
这里,“恶友”是指不善的朋友、不是好人、精进低劣的人。“远离”是指以不与他交往的方式远远避开。“应亲近最上人”是指应当亲近善士、智者、善知识,以接受教诫和教导的方式去依止他。“应安住于他的教诫中”是指在这位善知识的教诫和教导中,按照所教导的那样去实践而安住。“希望者”是指有所希求的人。“不动之乐”是指涅槃之乐和圣果之乐。因为那种乐不可动摇,所以称为“不动”。其余内容的意思和前面所说的一样。巴利
Tattha pāpamitteti akalyāṇamitte asappurise hīnavīriye. Vivajjetvāti taṃ abhajanavasena dūrato vajjetvā. Bhajeyyuttamapuggalanti sappurisaṃ paṇḍitaṃ kalyāṇamittaṃ ovādānusāsanīgahaṇavasena seveyya. Ovāde cassa tiṭṭheyyāti assa kalyāṇamittassa ovāde anusiṭṭhiyaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanavasena tiṭṭheyya. Patthentoti ākaṅkhanto. Acalaṃ sukhanti nibbānasukhaṃ phalasukhañca. Tampi hi akuppabhāvato ‘‘acala’’nti vuccati. Sesaṃ vuttatthameva.