须菩提长老偈的注释巴利
1. Subhūtittheragāthāvaṇṇanā
现在要解释《长老偈》中从“我的茅屋已盖好”等偈颂开始的那部分内容。不过,这种义解只有在说明了每一首偈颂的缘起之后再来讲述,才会清楚明白、容易理解。因此,我们会在各处先说明缘起,然后再作义解。巴利
Idāni channāme kuṭikātiādinayappavattānaṃ theragāthānaṃ atthavaṇṇanā hoti. Sā panāyaṃ atthavaṇṇanā yasmā tāsaṃ tāsaṃ gāthānaṃ aṭṭhuppattiṃ pakāsetvā vuccamānā pākaṭā hoti suviññeyyā ca. Tasmā tattha tattha aṭṭhuppattiṃ pakāsetvā atthavaṇṇanaṃ karissāmāti.
这里,“我的茅屋已遮蔽”这偈颂的缘起是什么?据说:从这个劫算起十万劫之前,莲华上佛——那位世尊、世间怙主——还没有出现于世的时候,在天鹅城这座城里,有一位大婆罗门生了一个儿子。他们给他取名叫“难陀童子”。他长大后,学习了三部吠陀,却没从中看到什么核心意义,于是带着跟随他的四万四千名青年,一起在山脚下出家修行仙人道,修成了八种等至和五种神通。他也把修行方法教给那些弟子。那些弟子没过多久也都获得了禅那。巴利
Tattha channā me kuṭikātigāthāya kā uppatti? Vuccate – ito kira kappasatasahassamatthake anuppanneyeva padumuttare bhagavati lokanāthe haṃsavatīnāmake nagare aññatarassa brāhmaṇamahāsālassa eko putto uppajji. Tassa ‘‘nandamāṇavo’’ti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto tayo vede uggaṇhitvā tattha sāraṃ apassanto attano parivārabhūtehi catucattālīsāya māṇavakasahassehi saddhiṃ pabbatapāde isipabbajjaṃ pabbajitvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Antevāsikānampi kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Tepi na cireneva jhānalābhino ahesuṃ.
那时,莲华上世尊出现在世间,住在天鹅城附近。一天清晨,世尊观察世间,看到难陀苦行者的结发弟子们有证得阿罗汉的潜能,也看到难陀苦行者本人具备两种条件,并且希望获得声闻弟子中的某个特殊阶位。于是,世尊在清晨整理好身体,到了午前,拿着钵和衣,没有告诉任何人,像狮子一样独自出行。当难陀苦行者的弟子们都出去采集各种果实时,为了让难陀苦行者知道“我就是佛陀”,世尊从空中降下,站在地上,让正看着的难陀苦行者亲眼见到。难陀苦行者看到佛陀的威神力和相好圆满,便运用所学的相术知识观察,心想:“具足这些相状的人,如果在家,会成为转轮王;如果出家,就会成为世间揭开一切覆障的全知者——佛陀。这位人中之杰无疑就是佛陀。”想明白后,他上前迎接,五体投地顶礼,铺设座位,请佛入座。世尊便在铺好的座位上坐下。难陀苦行者也拿了一个适合自己的座位,坐在一边。巴利
Tena ca samayena padumuttaro bhagavā loke uppajjitvā haṃsavatīnagaraṃ upanissāya viharanto ekadivasaṃ paccūsasamaye lokaṃ volokento nandatāpasassa antevāsikajaṭilānaṃ arahattūpanissayaṃ nandatāpasassa ca dvīhaṅgehi samannāgatassa sāvakaṭṭhānantarassa patthanaṃ disvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā pubbaṇhasamaye pattacīvaramādāya aññaṃ kañci anāmantetvā sīho viya ekacaro nandatāpasassa antevāsikesu phalāphalatthāya gatesu ‘‘buddhabhāvaṃ me jānātū’’ti passantasseva nandatāpasassa ākāsato otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhāsi. Nandatāpaso buddhānubhāvañceva lakkhaṇapāripūriñca disvā lakkhaṇamante sammasitvā ‘‘imehi lakkhaṇehi samannāgato nāma agāraṃ ajjhāvasanto rājā hoti cakkavattī, pabbajanto loke vivaṭacchado sabbaññū buddho hoti. Ayaṃ purisājānīyo nissaṃsayaṃ buddhoti ñatvā paccuggamanaṃ katvā, pañcapatiṭṭhitena vanditvā, āsanaṃ paññāpetvā, adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nandatāpasopi attano anucchavikaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
那时,四万四千名结发苦行者拿着最上等、最有营养的各种果实,来到老师跟前。他们看到佛陀和老师坐的座位,就说:“老师,我们一直以为‘这世上没有比您更伟大的人’,可这个人,我看比您还伟大。”难陀苦行者说:“孩子们,你们在说什么?你们想拿一粒芥子跟高六百八十万由旬的须弥山相比吗?别把我跟全知佛陀相提并论。”那些苦行者说:“如果这个人只是普通之辈,老师绝不会拿这样的比喻来说。这位人中之杰真是伟大啊!”于是他们伏在佛足上,以头礼敬。接着老师对他们说:“孩子们,我们没有什么配得上供养佛陀的东西。世尊正好在托钵的时候来到这里,我们就尽力供养吧。你们把采来的各种上等果实都拿来。”说完,让他们把果实拿来,洗净双手,亲自把果实放进如来的钵里。导师刚一接受那些果实,诸天就把天界的妙味放了进去。那位苦行者又亲自滤净了水,供养佛陀。之后,世尊用完斋饭,安坐下来。老师把所有的弟子都叫来,坐在世尊面前,说些值得忆念的话。世尊心想:“比丘僧团该来了。”比丘们知道了世尊的心意,十万位漏尽者前来,顶礼世尊后,站在一边。巴利
Tasmiṃ samaye catucattālīsasahassajaṭilā paṇītapaṇītāni ojavantāni phalāphalāni gahetvā ācariyassa santikaṃ sampattā buddhānañceva ācariyassa ca nisinnāsanaṃ olokentā āhaṃsu – ‘‘ācariya, mayaṃ ‘imasmiṃ loke tumhehi mahantataro natthī’ti vicarāma, ayaṃ pana puriso tumhehi mahantataro maññe’’ti. Nandatāpaso, ‘‘tātā, kiṃ vadetha, sāsapena saddhiṃ aṭṭhasaṭṭhisatasahassayojanubbedhaṃ sineruṃ upametuṃ icchatha, sabbaññubuddhena saddhiṃ mā maṃ upamitthā’’ti āha. Atha te tāpasā ‘‘sace ayaṃ orako abhavissa, na amhākaṃ ācariyo evaṃ upamaṃ āhareyya, yāva mahā vatāyaṃ purisājānīyo’’ti pādesu nipatitvā sirasā vandiṃsu. Atha te ācariyo āha – ‘‘tātā, amhākaṃ buddhānaṃ anucchaviko deyyadhammo natthi, bhagavā ca bhikkhācāravelāyaṃ idhāgato, tasmā mayaṃ yathābalaṃ deyyadhammaṃ dassāma, tumhe yaṃ yaṃ paṇītaṃ phalāphalaṃ ānītaṃ, taṃ taṃ āharathā’’ti vatvā āharāpetvā hatthe dhovitvā sayaṃ tathāgatassa patte patiṭṭhāpesi. Satthārā phalāphale paṭiggahitamatte devatā dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Tāpaso udakampi sayameva parissāvetvā adāsi. Tato bhojanakiccaṃ niṭṭhāpetvā nisinne satthari sabbe antevāsike pakkositvā satthu santike sāraṇīyaṃ kathaṃ kathento nisīdi. Satthā ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Bhikkhū satthu cittaṃ ñatvā satasahassamattā khīṇāsavā āgantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.
难陀苦行者把弟子们叫过来说:“孩子们,诸佛坐的座位都还算低的,可对十万沙门来说,根本没有座位。今天你们应当为世尊和比丘僧团办一场盛大的供养。去山脚下采些色泽和香气都具足的花来。”因为神通境界不可思议,他们片刻之间就采来了色泽芳香俱全的花,为佛陀铺了一座大约一由旬大的花座。为上首弟子铺了三伽浮他大的花座,为其余比丘铺了半由旬等大小不一的花座,为僧团中最新受戒的比丘铺了大约一牛吼地大的花座。座位这样铺好之后,难陀苦行者站在如来面前,合掌恭敬地说:“尊者,为了让我长久获得利益和安乐,请您登上这座花座吧。”世尊便坐上了花座。导师坐定后,比丘们明白了导师的意思,也各自在自己的座位上坐下。难陀苦行者拿了一把大花伞,举在如来头顶上方站着。导师心想:“愿苦行者们这份供养能带来大果报”,就进入了灭尽定。比丘们知道导师已经入定,也进入了灭尽定。如来入灭尽定安坐的七天里,弟子们到了乞食的时候,就吃些林中的根茎野果,其余时间都面向佛陀合掌站着。而难陀苦行者连乞食都不去,就举着花伞,以喜乐度过了七天。巴利
Nandatāpaso antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, buddhānaṃ nisinnāsanampi nīcaṃ, samaṇasatasahassassapi āsanaṃ natthi, tumhehi ajja uḷāraṃ bhagavato bhikkhusaṅghassa ca sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭati , pabbatapādato vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharathā’’ti. Acinteyyattā iddhivisayassa muhutteneva vaṇṇagandhasampannāni pupphāni āharitvā buddhānaṃ yojanappamāṇaṃ pupphāsanaṃ paññāpesuṃ. Aggasāvakānaṃ tigāvutaṃ, sesabhikkhūnaṃ aḍḍhayojanikādibhedaṃ, saṅghanavakassa usabhamattaṃ ahosi. Evaṃ paññattesu āsanesu nandatāpaso tathāgatassa purato añjaliṃ paggayha ṭhito, ‘‘bhante, mayhaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya imaṃ pupphāsanaṃ abhiruhathā’’ti āha. Nisīdi bhagavā pupphāsane. Evaṃ nisinne satthari satthu ākāraṃ ñatvā bhikkhū attano attano pattāsane nisīdiṃsu. Nandatāpaso mahantaṃ pupphachattaṃ gahetvā tathāgatassa matthake dhārento aṭṭhāsi. Satthā ‘‘tāpasānaṃ ayaṃ sakkāro mahapphalo hotū’’ti nirodhasamāpattiṃ samāpajji. Satthu samāpannabhāvaṃ ñatvā bhikkhūpi samāpajjiṃsu. Tathāgate sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne antevāsikā bhikkhācārakāle sampatte vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñjitvā sesakāle buddhānaṃ añjaliṃ paggayha tiṭṭhanti. Nandatāpaso pana bhikkhācārampi agantvā pupphachattaṃ dhārento sattāhaṃ pītisukheneva vītināmeti.
导师从灭尽定出定后,吩咐一位具足“无诤住支”和“应供支”这两支的弟子说:“你去为那群仙人随喜花座吧。”那位比丘就像从转轮王那里得到大封赏的勇士一样,满心欢喜,安住于自己的境界,通盘思择了三藏佛语之后,作了随喜。他说法结束时,导师亲自说法。说法圆满时,四万四千名苦行者全都证得了阿罗汉果。导师伸出手说:“来吧,比丘们!”他们的须发立刻消失,八种资具顿时披在身上,像六十戒腊的长老一样围绕在导师身边。可是难陀苦行者因为心神散乱,没有证得殊胜的果位。据说,他从在那位无诤住长老面前开始听法的时候起,心里就生起了这样的念头:“啊,但愿我在未来出世的佛陀教法中,也能得到这位弟子所获得的地位。”他因为这个念头,无法通达道果。他礼敬如来后,站在世尊面前问道:“尊者,那位为仙人们随喜花座的比丘,在您的教法中得到什么名号?”导师说:“这位比丘在‘无诤住支’和‘应供支’这两方面都达到了第一。”他说:“尊者,我用七天撑着花伞盖所作的供养,凭这份功德,我不求别的成就,只愿在未来某位佛陀的教法中,成为像这位长老一样具足两支的弟子。”他这样发了愿。巴利
Satthā nirodhato vuṭṭhāya araṇavihāriaṅgena dakkhiṇeyyaṅgena cāti dvīhi aṅgehi samannāgataṃ ekaṃ sāvakaṃ ‘‘isigaṇassa pupphāsanānumodanaṃ karohī’’ti āṇāpesi. So cakkavattirañño santikā paṭiladdhamahālābho mahāyodho viya tuṭṭhamānaso attano visaye ṭhatvā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ sammasitvā anumodanaṃ akāsi. Tassa desanāvasāne satthā sayaṃ dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne sabbe catucattālīsasahassatāpasā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Tesaṃ tāvadeva kesamassu antaradhāyi. Aṭṭha parikkhārā kāye paṭimukkāva ahesuṃ saṭṭhivassattherā viya satthāraṃ parivārayiṃsu. Nandatāpaso pana vikkhittacittatāya visesaṃ nādhigacchi. Tassa kira araṇavihārittherassa santike dhammaṃ sotuṃ āraddhakālato paṭṭhāya ‘‘aho vatāhampi anāgate uppajjanakabuddhassa sāsane iminā sāvakena laddhadhuraṃ labheyya’’nti cittaṃ udapādi. So tena parivitakkena maggaphalapaṭivedhaṃ kātuṃ nāsakkhi. Tathāgataṃ pana vanditvā sammukhe ṭhatvā āha – ‘‘bhante, yena bhikkhunā isigaṇassa pupphāsanānumodanā katā, ko nāmāyaṃ tumhākaṃ sāsane’’ti. ‘‘Araṇavihāriaṅge dakkhiṇeyyaaṅge ca etadaggaṃ patto eso bhikkhū’’ti. ‘‘Bhante, yvāyaṃ mayā sattāhaṃ pupphachattaṃ dhārentena sakkāro kato, tena adhikārena na aññaṃ sampattiṃ patthemi, anāgate pana ekassa buddhassa sāsane ayaṃ thero viya dvīhaṅgehi samannāgato sāvako bhaveyya’’nti patthanamakāsi.
导师想观察“这位苦行者的愿望到底能不能实现”,便运起未来分智,越过十万劫去看,结果看到它确实能够实现,于是对难陀苦行者说:“你这个愿望不会落空。未来过了十万劫之后,会有位叫乔达摩的佛陀出世,在他的座下,你的愿望会实现。”说完,导师又为他说法,然后在比丘僧团的围绕下升上虚空。难陀苦行者合掌站着,目送导师和比丘僧团,直到他们完全消失在视野之外。后来,他时常去亲近导师,听闻法义。他一直没有退失禅那,命终后转生到梵天界。从那里死后,他又在之后的五百世里出家,住在森林中修行。到了迦叶正自觉者出世的时候,他也出家做了森林住者,并圆满履行了“来去之义务”。据说,如果没有圆满这项义务,就不可能证得大声闻的果位。而“来去之义务”应当依照义注中所说的方式去了解。他用两万年的时间圆满修持了“来去之义务”,命终后转生到欲界天的三十三天。这件事在《譬喻经》(长老譬喻 1.3.151)中是这样说的——巴利
Satthā ‘‘samijjhissati nu, kho imassa tāpasassa patthanā’’ti anāgataṃsañāṇaṃ pesetvā olokento kappasatasahassaṃ atikkamitvā samijjhanakabhāvaṃ disvā nandatāpasaṃ āha – ‘‘na te ayaṃ patthanā moghā bhavissati, anāgate kappasatasahassaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa santike samijjhissatī’’ti vatvā dhammakathaṃ kathetvā bhikkhusaṅghaparivuto ākāsaṃ pakkhandi. Nandatāpaso yāva cakkhupathasamatikkamā satthāraṃ bhikkhusaṅghañca uddissa añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. So aparabhāge kālena kālaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ suṇi. Aparihīnajjhānova kālaṅkatvā brahmaloke nibbatto. Tato pana cuto aparānipi pañca jātisatāni pabbajitvā āraññako ahosi. Kassapasammāsambuddhakālepi pabbajitvā āraññako hutvā gatapaccāgatavattaṃ pūresi. Etaṃ kira vattaṃ aparipūretvā mahāsāvakabhāvaṃ pāpuṇantā nāma natthi. Gatapaccāgatavattaṃ pana āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbaṃ. So vīsativassasahassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā kālaṅkatvā kāmāvacaradevaloke tāvatiṃsabhavane nibbatti. Vuttañhetaṃ apadāne (apa. thera 1.3.151) –
在雪山不远处,有一座名叫尼沙跋的山。
我的修行居所建得很好,树叶搭的茅屋也盖好了。
他名叫憍尸迦,是个结发髻、修极苦行的苦行者。
那时我独自一人,没有同伴,住在尼娑跋山。
那时,我不吃果实、根和叶子;
我就靠着自然生起的东西维持活命,就在那一刻。
我不会败坏自己的正命,即使要舍弃性命也一样;
我让自己的心生起欢喜,避开不正当的谋生方式。
当与贪相应之心在我心中生起时,
我亲自一心地调伏它。
你贪染于可爱的事物,也嗔怒于可憎的事物;
你被迷惑人的东西迷住了,快从林子里出来。
这里是已清净、无垢的苦行者们居住的地方。
别去玷污清净,你还是离开这片林吧。
等你成了在家人,有了儿子以后,
别把这两样都错过了,你还是离开森林吧。
就像一根烧尸体的柴火,在哪里都派不上用场;
不管在村子里还是在树林里,它确实都不被当作木柴。
你就像一根烧尸场的柴火,既不是居士,也不是有自制力的人。
你今天两边都脱身了,离开这片林子吧。
这会不会是你的呢?谁能知道你这个?
你会为我这个总是懒散的人,扛起信仰的重担。
有智慧的人会厌恶那(不净之物),就像城里人厌恶不净之物一样。
众仙人会把你拽过去,然后一直不停地催促你。
有智慧的人会说你已经越过了教法。
如果连共同生活都得不到,你又要怎么活下去呢?
三处流出狂液的大象,大象,六十岁的。
一头强壮的大象走过来,把那只象赶出了象群。
离开了象群独自待着,就得不到快乐和安逸。
他陷入痛苦,内心失意,郁郁沉思,浑身颤抖。
那些结发者同样也会把那个愚人赶出去。
你被他们驱逐之后,作为被驱逐者,得不到快乐和舒适。
不论白天还是黑夜,你都被忧箭刺穿,
他被热恼灼烧,就像一头离群独行的象。
就像一块黄金置于山峰上,在哪里都不会被火烧毁。
同样,你这个戒行有亏的人,在哪里都修不成禅定。
就算你住在家里,你又靠什么活下去呢?
母亲留给你的遗产,父亲留给你的积蓄,你一样都没有。
自己亲自劳作,让身上的汗水流下来;
你将会这样在家里过日子,善哉,你却不喜欢这样。
我就这样在那些情境里制止那颗走向杂染的心;
我用种种法的开示,把心从恶中挡了回去。
当我这样安住,不放逸地生活时,
我在森林里度过了三万年。
看见乐于不放逸者、寻求最上利益者,
莲华上正等正觉者来到了我的面前。
他的肤色像熟枣一样光亮,无法衡量,也没有谁能跟他相比。
佛陀的相貌无与伦比,那时他正在空中经行。
就像盛开的婆罗双树王,又像乌云之间的闪电;
佛陀的智慧无人能比,那时他在虚空中经行。
像狮王一样畏惧,像象王一样威风凛凛;
那时,他像虎王一样嬉戏,在虚空中经行。
他的肤色光泽像熔化的黄金,身形看上去像紫檀木烧成的炭火。
就像一颗宝珠散发着光芒,那时他在空中经行。
就像清净的银色,又像十五的满月;
正午的太阳,那时正在天空中经行。
看见他在空中经行,我当时就这样想:
这个众生到底是天人,还是人?
在大地上,我从未听过或见过这样的人。
确实有一句咒语,这个人将会成为导师。
“我这样思惟后,令自心净信;”
那时,我把各种花和香料聚在一起。
铺好花座,善妙又悦意;
我对人中御者中最殊胜的那位,说了这番话。
英雄啊,这个座位是我为你铺好的,正配得上你。
令我心欢喜者,坐在花座上吧。
世尊于彼处安坐,犹如无所畏惧的雄狮。
佛陀在殊胜的花座上,度过了七日七夜。
我站在那里合掌礼敬,整整七天七夜。
那位世间无上的导师,从定中起来,
他正在称颂我的业,说了这番话。
你要修习佛随念,这是最殊胜的修习。
修习这个正念之后,你就能圆满自己的心。
你将在天界享受快乐,长达三万劫;
你八十次为天帝,统御天界;
你将一千次成为转轮王,在国土中做国王。
地方王权广大,其数不可计量;
你将会体验到所有这些,这是佛随念的果报。
在一次次生死流转中,你将获得大财富;
你的财富没有匮乏,这就是佛随念的果报。
在十万劫之后,他出生在甘蔗王族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
舍弃了八十俱胝的财富和众多奴仆、佣工之后,
你将在乔达摩世尊的教法中出家。
让正等正觉者、释迦族的雄牛乔达摩满意之后,
你将以须菩提为名,成为导师的弟子。
坐在比丘僧团中,在应受供养之德上,你……
同样,在无诤住中,你将安立于两种最上之位。
说完这番话,那位正等正觉者——名为水生最胜者,
这位勇士腾空而起,就像天鹅王飞在天空中。
依靠世间导师的教导,礼敬了如来之后,
我总是满心欢喜地修习最殊胜的佛随念。
以此善作之业,以及思与誓愿,
舍弃了人身之后,我就往生到了三十三天。
八十次为天帝,执掌天王之治。
我曾一千次成为国王,并成为转轮王。
地方王权广大,其数不可计量;
我享受到种种圆满成就,这就是佛随念带来的果报。
于有有之间流转,我获得大财富;
我的财富一点也不缺,这就是佛随念的果报。
在十万劫那么久远的时候,我那时所造的业;
我不知道恶趣,这是佛随念的果报。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre , nisabho nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā. ‘‘Kosiyo nāma nāmena, jaṭilo uggatāpano; Ekākiyo adutiyo, vasāmi nisabhe tadā. ‘‘Phalaṃ mūlañca paṇṇañca, na bhuñjāmi ahaṃ tadā; Pavattaṃva supātāhaṃ, upajīvāmi tāvade. ‘‘Nāhaṃ kopemi ājīvaṃ, cajamānopi jīvitaṃ; Ārādhemi sakaṃ cittaṃ, vivajjemi anesanaṃ. ‘‘Rāgūpasaṃhitaṃ cittaṃ, yadā uppajjate mama; Sayaṃva paccavekkhāmi, ekaggo taṃ damemahaṃ. ‘‘Rajjase rajjanīye ca, dussanīye ca dussase; Muyhase mohanīye ca, nikkhamassu vanā tuvaṃ. ‘‘Visuddhānaṃ ayaṃ vāso, nimmalānaṃ tapassinaṃ; Mā kho visuddhaṃ dūsesi, nikkhamassu vanā tuvaṃ. ‘‘Agāriko bhavitvāna, yadā puttaṃ labhissasi; Ubhopi mā virādhesi, nikkhamassu vanā tuvaṃ. ‘‘Chavālātaṃ yathā kaṭṭhaṃ, na kvaci kiccakārakaṃ; Neva gāme araññe vā, na hi taṃ kaṭṭhasammataṃ. ‘‘Chavālātūpamo tvaṃ si, na gihī nāpi saññato; Ubhato muttako ajja, nikkhamassu vanā tuvaṃ. ‘‘Siyā nu kho tava etaṃ, ko pajānāti te idaṃ; Saddhādhuraṃ vahisi me, kosajjabahulāya ca. ‘‘Jigucchissanti taṃ viññū, asuciṃ nāgariko yathā; Ākaḍḍhitvāna isayo, codayissanti taṃ sadā. ‘‘Taṃ viññū pavadissanti, samatikkantasāsanaṃ; Saṃvāsaṃ alabhanto hi, kathaṃ jīvihisi tuvaṃ. ‘‘Tidhāpabhinnaṃ mātaṅgaṃ, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ; Balī nāgo upagantvā, yūthā nīharate gajaṃ. ‘‘Yūthā vinissaṭo santo, sukhaṃ sātaṃ na vindati; Dukkhito vimano hoti, pajjhāyanto pavedhati. ‘‘Tatheva jaṭilā tampi, nīharissanti dummatiṃ; Tehi tvaṃ nissaṭo santo, sukhaṃ sātaṃ na lacchasi. ‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, sokasallasamappito; Dayhati pariḷāhena, gajo yūthāva nissaṭo. ‘‘Jātarūpaṃ yathā kūṭaṃ, neva jhāyati katthaci; Tathā sīlavīhino tvaṃ, na jhāyissasi katthaci. ‘‘Agāraṃ vasamānopi, kathaṃ jīvihisi tuvaṃ; Mattikaṃ pettikañcāpi, natthi te nihitaṃ dhanaṃ. ‘‘Sayaṃ kammaṃ karitvāna, gatte sedaṃ pamocayaṃ; Evaṃ jīvihisi gehe, sādhu te taṃ na ruccati. ‘‘Evāhaṃ tattha vāremi, saṃkilesagataṃ manaṃ; Nānādhammakathaṃ katvā, pāpā cittaṃ nivārayiṃ. ‘‘Evaṃ me viharantassa, appamādavihārino; Tiṃsavassasahassāni, vipine me atikkamuṃ. ‘‘Appamādarataṃ disvā, uttamatthaṃ gavesakaṃ; Padumuttarasambuddho, āgacchi mama santikaṃ. ‘‘Timbarūsakavaṇṇābho, appameyyo anūpamo; Rūpenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā. ‘‘Suphullo sālarājāva, vijjūvabbhaghanantare; Ñāṇenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā. ‘‘Sīharājāvasambhīto, gajarājāva dappito; Lāsīto byaggharājāva, ākāse caṅkamī tadā. ‘‘Siṅghīnikkhasavaṇṇābho, khadiraṅgārasannibho; Maṇi yathā jotiraso, ākāse caṅkamī tadā. ‘‘Visuddhakelāsanibho, puṇṇamāyeva candimā; Majjhanhikeva sūriyo, ākāse caṅkamī tadā. ‘‘Disvā nabhe caṅkamantaṃ, evaṃ cintesahaṃ tadā; Devo nu kho ayaṃ satto, udāhu manujo ayaṃ. ‘‘Na me suto vā diṭṭho vā, mahiyā ediso naro; Api mantapadaṃ atthi, ayaṃ satthā bhavissati. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ; Nānāpupphañca gandhañca, sannipātesahaṃ tadā. ‘‘Pupphāsanaṃ paññāpetvā, sādhucittaṃ manoramaṃ; Narasārathinaṃ aggaṃ, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘Idaṃ me āsanaṃ vīra, paññattaṃ tavanucchavaṃ; Hāsayanto mamaṃ cittaṃ, nisīda kusumāsane. ‘‘Nisīdi tattha bhagavā, asambhītova kesarī; Sattarattindivaṃ buddho, pavare kusumāsane. ‘‘Namassamāno aṭṭhāsiṃ, sattarattindivaṃ ahaṃ; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, satthā loke anuttaro; Mama kammaṃ pakittento, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Bhāvehi buddhānussatiṃ, bhāvanānamanuttaraṃ; Imaṃ satiṃ bhāvayitvā, pūrayissasi mānasaṃ. ‘‘Tiṃsakappasahassāni , devaloke ramissasi; Asītikkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissasi; Sahassakkhattuṃ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissasi. ‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ; Anubhossasi taṃ sabbaṃ, buddhānussatiyā phalaṃ. ‘‘Bhavābhave saṃsaranto, mahābhogaṃ labhissasi; Bhoge te ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṃ. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Asītikoṭiṃ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi. ‘‘Ārādhayitvā sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ; Subhūti nāma nāmena, hessasi satthu sāvako. ‘‘Bhikkhusaṅghe nisīditvā, dakkhiṇeyyaguṇamhi taṃ; Tathāraṇavihāre ca, dvīsu agge ṭhapessasi. ‘‘Idaṃ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṃ abbhuggamī vīro, haṃsarājāva ambare. ‘‘Sāsito lokanāthena, namassitvā tathāgataṃ; Sadā bhāvemi mudito, buddhānussatimuttamaṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ. ‘‘Asītikkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ; Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ; Anubhomi susampattiṃ, buddhānussatiyā phalaṃ. ‘‘Bhavābhave saṃsaranto, mahābhogaṃ labhāmahaṃ; Bhoge me ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhānussatiyā phalaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
尊者须菩提长老就这样诵出了这些偈颂。巴利
Itthaṃ sudaṃ āyasmā subhūtitthero imā gāthāyo abhāsitthāti.
他这样在忉利天界一世又一世地投生,享受天界的福报;从那里死后,又在人间投生了数百次,做过转轮王,也做过地方小王,享受过广大的人间福报。后来,在我们的世尊住世的时候,他投生在舍卫城善意长者家中,是给孤独长者的弟弟,名叫须菩提。巴利
Evaṃ pana so tāvatiṃsabhavane aparāparaṃ uppajjanavasena dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto manussaloke anekasatakkhattuṃ cakkavattirājā ca padesarājā ca hutvā uḷāraṃ manussasampattiṃ anubhavitvā atha amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ sumanaseṭṭhissa gehe anāthapiṇḍikassa kaniṭṭho hutvā nibbatti ‘‘subhūtī’’tissa nāmaṃ ahosi.
那时,我们的世尊已经出现在世间,转动了殊胜的法轮,逐渐来到王舍城,在那里接受了竹林精舍等供养,做着利益世间众生的事,依止王舍城住在寒林。当时,给孤独长者带着货物从舍卫城出发,来到他的朋友王舍城长者的家里。他听说了佛陀出世的消息,就前往寒林拜见导师。第一次见面,他就证得了入流果。他请求导师到舍卫城去,然后在从王舍城到舍卫城四十五由旬的路上,每隔一由旬就花费十万金钱建一座精舍。又在舍卫城,用铺满金币的方式买下了祇陀王子那片八卡利沙大小的园林,在那里为世尊建了精舍,供养给佛陀。精舍落成交付那天,这位须菩提居士跟着给孤独长者一起去听法,生起信心后就出家了。他受具足戒后,把两部论母背得滚瓜烂熟,又请人教导他禅修业处,然后在森林里修沙门法,以慈心禅那为基础来增长观智,最终证得了阿罗汉果。他说法的时候,完全按照导师教导的方式,不加区别地普遍为一切众生开示,因此被称为“住无诤者中第一”。他入村乞食时,每走到一户人家,都先进入慈心禅那,出定之后才接受食物,心里想:“这样能让施主们获得大果报。”因此又被称为“应供者中第一”。所以世尊说:“比丘们,在我的声闻比丘弟子中,住无诤者第一是须菩提,应供者第一也是须菩提。”这位大长老就这样立足于阿罗汉果,亲自达到了圆满诸波罗蜜的果报之顶,在世间广为人知、备受敬重,为了大众的利益而在各地游化,逐渐来到了王舍城。巴利
Tena ca samayena amhākaṃ bhagavā loke uppajjitvā pavattavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ gantvā tattha veḷuvanapaṭiggahaṇādinā lokānuggahaṃ karonto rājagahaṃ upanissāya sītavane viharati. Tadā anāthapiṇḍiko seṭṭhi sāvatthiyaṃ uṭṭhānakabhaṇḍaṃ gahetvā attano sahāyassa rājagahaseṭṭhino gharaṃ gato buddhuppādaṃ sutvā satthāraṃ sītavane viharantaṃ upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ sāvatthiṃ āgamanatthāya yācitvā tato pañcacattālīsayojane magge yojane yojane satasahassapariccāgena vihāre patiṭṭhāpetvā sāvatthiyaṃ rājamānena aṭṭhakarīsappamāṇaṃ jetassa rājakumārassa uyyānabhūmiṃ koṭisanthārena kiṇitvā tattha bhagavato vihāraṃ kāretvā adāsi. Vihārapariggahaṇadivase ayaṃ subhūtikuṭumbiko anāthapiṇḍikaseṭṭhinā saddhiṃ gantvā dhammaṃ suṇanto saddhaṃ paṭilabhitvā pabbaji . So upasampajjitvā dve mātikā paguṇā katvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā araññe samaṇadhammaṃ karonto mettājhānapādakaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. So dhammaṃ desento yasmā satthārā desitaniyāmena anodissakaṃ katvā dhammaṃ deseti. Tasmā araṇavihārīnaṃ aggo nāma jāto. Piṇḍāya caranto ghare ghare mettājhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya bhikkhaṃ paṭiggaṇhāti ‘‘evaṃ dāyakānaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ti. Tasmā dakkhiṇeyyānaṃ aggo nāma jāto. Tenāha bhagavā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ araṇavihārīnaṃ yadidaṃ subhūti, dakkhiṇeyyānaṃ yadidaṃ subhūtī’’ti (a. ni. 1.198, 201). Evamayaṃ mahāthero arahatte patiṭṭhāya attanā pūritapāramīnaṃ phalassa matthakaṃ patvā loke abhiññāto abhilakkhito hutvā bahujanahitāya janapadacārikaṃ caranto anupubbena rājagahaṃ agamāsi.
频婆娑罗王听说长老来了,就前去拜访,行礼之后说:“尊者,您就住在这里吧。”接着又说:“我会给您安排住处。”说完就走了,结果把这事忘了。长老没得到住处,只好在露天过夜。由于长老的威德,天一直不下雨。人们被干旱折磨得受不了,就聚集在国王宫门前大声呼喊。国王想弄清楚:“到底是什么原因天不下雨?”他心里琢磨:“恐怕是因为长老住在露天,所以天不下雨吧。”于是派人给长老盖了一间树叶搭的小屋,然后说:“尊者,请您住在这间叶屋里。”行礼之后就离开了。长老走进小屋,在草铺上盘腿坐下。那时候,天空才稀稀拉拉地下起雨来,并没有好好地持续下雨。于是长老想消除众人对不下雨的恐惧,也想表明自己已经没有任何内在和外在的危难,便说道:巴利
Rājā bimbisāro therassa āgamanaṃ sutvā upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti vatvā ‘‘nivāsanaṭṭhānaṃ karissāmī’’ti pakkanto vissari. Thero senāsanaṃ alabhanto abbhokāse vītināmesi. Therassa ānubhāvena devo na vassati. Manussā avuṭṭhitāya upaddutā rañño nivesanadvāre ukkuṭṭhimakaṃsu. Rājā ‘‘kena nu kho kāraṇena devo na vassatī’’ti vīmaṃsanto ‘‘therassa abbhokāsavāsena maññe na vassatī’’ti cintetvā tassa paṇṇakuṭiṃ kārāpetvā ‘‘imissā, bhante, paṇṇakuṭiyā vasathā’’ti vatvā vanditvā pakkāmi. Thero kuṭikaṃ pavisitvā tiṇasanthārake pallaṅkena nisīdi. Tadā pana devo thokaṃ thokaṃ phusāyati, na sammā dhāraṃ anuppavecchati. Atha thero lokassa avuṭṭhikabhayaṃ visamitukāmo attano ajjhattikabāhiravatthukassa parissayassa abhāvaṃ pavedento –
我的小屋已盖好,舒适无风,雨神啊,你随自己的心意下雨吧。
我的心已经很好地安定下来,已经解脱,我以热诚而安住。天人啊,你就下雨吧。巴利
‘‘Channā me kuṭikā sukhā nivātā, vassa deva yathāsukhaṃ; Cittaṃ me susamāhitaṃ vimuttaṃ, ātāpī viharāmi vassa devā’’ti. –
在这里,先看“channa”这个词:在“那个少女适合这个少年”(波罗夷296)、“不合适、不相称”(波罗夷383)等语句中,它表示“适合的”。在“颇求那,六触处确实被覆盖”(Channaṃ tveva, phagguṇa, phassāyatanānaṃ)等语句中,它表示一种特殊的数量类别。在“覆盖的会漏雨,敞开的不会过度漏雨”(优陀那45;小品385)等语句中,它表示“覆盖”。在“我即使自己不被覆盖,又能为你做什么遮盖的事?”(Kyāhaṃ te nacchannopi karissāmī)等语句中,它指穿着、披覆;在“具寿阐那行非行”(波罗夷424)等语句中,它用作专有名词。在“完全覆盖、完全遮蔽”(波逸提52, 54)、“小屋已覆盖,火已安置”(经集18)等语句中,它指用草等物遮盖。在这里也应当理解为用草等物遮盖。因此,意思是用草或树叶覆盖得恰到好处,使得雨不会下进来,没有雨水落下,不会漏雨,也就是覆盖得完好。巴利
Tattha channa-saddo tāva ‘‘channā sā kumārikā imassa kumārakassa’’ (pārā. 296) ‘‘nacchannaṃ nappatirūpa’’ntiādīsu (pārā. 383) patirūpe āgato. ‘‘Channaṃ tveva, phagguṇa, phassāyatanāna’’ntiādīsu vacanavisiṭṭhe saṅkhyāvisese. ‘‘Channamativassati, vivaṭaṃ nātivassatī’’tiādīsu (udā. 45; cūḷava. 385) gahaṇe. ‘‘Kyāhaṃ te nacchannopi karissāmī’’tiādīsu nivāsanapārupane ‘‘āyasmā channo anācāraṃ ācaratī’’tiādīsu (pārā. 424) paññattiyaṃ. ‘‘Sabbacchannaṃ sabbaparicchannaṃ (pāci. 52, 54), channā kuṭi āhito ginī’’ti (su. ni. 18) ca ādīsu tiṇādīhi chādane. Idhāpi tiṇādīhi chādaneyeva daṭṭhabbo, tasmā tiṇena vā paṇṇena vā channā yathā na vassati vassodakapatanaṃ na hoti na ovassati, evaṃ sammadeva chāditāti attho.
“me”这个字,在“我历经艰辛才证得,如今已不适合宣说”等句子里,是工具格,意思是“由我”。在“尊者,请世尊为我简要说法”等句子里,是与格,意思是“为我”。在“比丘们,在我正觉之前,还没成正觉、还是菩萨的时候”等句子里,是属格。这里也应该看作属格,意思是“我的”。虽然漏尽者因为不被世间法所染,确实没有什么可以执为“我的”,但顺着世俗的称法,他们也会有“我”“我的”这种说法而已。所以世尊说:“怎样让我的弟子们成为法的继承者,而不是财物的继承者?”巴利
Me-saddo ‘‘kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsitu’’ntiādīsu (mahāva. 8; dī. ni. 2.65; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172) karaṇe āgato, mayāti attho. ‘‘Tassa me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.182; a. ni. 4.257) sampadāne, mayhanti attho. ‘‘Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato’’ādīsu (ma. ni. 1.206; saṃ. ni. 4.14) sāmiatthe āgato. Idhāpi sāmiatthe eva daṭṭhabbo, mamāti attho. Kiñcāpi khīṇāsavānaṃ mamāyitabbaṃ nāma kiñci natthi lokadhammehi anupalittabhāvato, lokasamaññāvasena pana tesampi ‘‘ahaṃ mamā’’ti vohāramattaṃ hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’ti (ma. ni. 1.29).
不过,“小屋”这个词,也可以指母胎,也可以指这个身体,还可以指用草等覆盖的住处。就像这样——巴利
Kuṭikāti pana mātukucchipi karajakāyopi tiṇādicchadano patissayopi vuccati. Tathā hi –
你把母亲叫作小屋,把妻子叫作巢。
你把儿子们说成是后代,把渴爱说成是我的束缚。巴利
‘‘Mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvakaṃ; Putte santānake brūsi, taṇhā me brūsi bandhana’’nti. (saṃ. ni. 1.19) –
在这些开头部分,母胎被称为“小屋”。巴利
Ādīsu mātukucchi ‘‘kuṭikā’’ti vuttā.
这具由骨头串成的骨架小屋里,被肉和筋腱缝在一起;
呸!这充满恶臭的身体真可厌!你把它人的身体执为我所。巴利
‘‘Aṭṭhikaṅkalakuṭike , maṃsanhārupasibbite; Dhiratthu pūre duggandhe, paragatte mamāyasī’’ti. (theragā. 1153) –
在“等”中,身体是由头发等聚集而成的东西。在“迦叶世尊的姊妹,小屋漏雨了”(《中部》2.291)、“所谓小屋,就是涂过或没涂过的”(《波罗夷》349)这类句子中,小屋指的是以草覆盖为顶的住处。这里也应同样理解,因为这里指的是树叶屋。小屋就是小房子,不显眼的小屋就叫做“kuṭikā”。巴利
Ādīsu kesādisamūhabhūto karajakāyo. ‘‘Kassapassa bhagavato bhagini kuṭi ovassati’’ (ma. ni. 2.291) ‘‘kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā’’tiādīsu (pārā. 349) tiṇachadanapatissayo. Idhāpi so eva veditabbo paṇṇasālāya adhippetattā. Kuṭi eva hi kuṭikā, apākaṭakuṭi ‘‘kuṭikā’’ti vuttā.
“乐”这个词,在“舍弃了乐与苦,以及先前的喜与忧”等(《经集》67)中,是用于乐受的意思。在“佛陀出世是乐,宣说正法是乐”等(《法句经》194)中,是用于乐(可喜)的。在“比丘们,这是乐的同义词,也就是福业”等(《增支部》7.62;《如是语》22)中,是用于乐的原因。在“摩诃梨,因为色是乐,随顺于乐,趣入于乐”等(《相应部》3.60)中,是用于乐的所缘。在“准陀,这些是现法乐住,在圣者的律中”等(《中部》1.82)中,是用于无瞋害。在“涅槃是最上的乐”等(《中部》2.215;《法句经》203-204)中,是用于涅槃。在“比丘们,天界有多么乐,难以用言语说尽”等(《中部》3.225)中,是用于乐的条件所在之处。在“属于天界、有乐的异熟、能生到天趣”等(《长部》1.163;《相应部》1.130)中,是用于可爱、可意之义。这里也应当理解为可爱或乐的条件。因为那座小屋内外都成就了令人愉悦的性质,由于居住起来舒适,所以被称为“乐”。同样,由于不太冷也不太热,具足了时节的安乐,因此成为身体之乐与心理之乐的条件的缘故。巴利
Sukha-saddo pana ‘‘vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhañca, pubbeva ca somanassadomanassa’’ntiādīsu (su. ni. 67) sukhavedanāyaṃ āgato. ‘‘Sukho buddhānamuppādo, sukhā saddhammadesanā’’tiādīsu (dha. pa. 194) sukhamūle. ‘‘Sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ yadidaṃ puññānī’’tiādīsu (a. ni. 7.62; itivu. 22) sukhahetumhi. ‘‘Yasmā ca, kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.60) sukhārammaṇe, ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārā ete, cunda, ariyassa vinaye’’tiādīsu (ma. ni. 1.82) abyāpajje. ‘‘Nibbānaṃ paramaṃ sukha’’ntiādīsu (ma. ni. 2.215; dha. pa. 203-204) nibbāne. ‘‘Yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva sukhā saggā’’tiādīsu (ma. ni. 3.225) sukhappaccayaṭṭhāne. ‘‘Sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanika’’ntiādīsu (dī. ni. 1.163; saṃ. ni. 1.130) iṭṭhe, piyamanāpeti attho. Idhāpi iṭṭhe sukhappaccaye vā daṭṭhabbo. Sā hi kuṭi anto bahi ca manāpabhāvena sampāditā nivāsanaphāsutāya ‘‘sukhā’’ti vuttā. Tathā nātisītanātiuṇhatāya utusukhasampattiyogena kāyikacetasikasukhassa paccayabhāvato.
“无风”就是没有风。因为门窗都装上了嵌板、关得严实,所以没有风的危险,这就是它的意思。这是为了说明那座小屋的安乐。因为在有风的住处,得不到合宜的气候;在无风的地方,才能得到。 “降雨吧”就是请妥善降下雨水。“天”这个词,在“大王,这是您的八万四千座城,以拘舍婆提王都为首,大王,请在这里生起欲乐,贪恋生命”这类文句里,指的是世间公认的天,也就是刹帝利。在“四大王天,容貌端严,多享安乐”这类文句里,指的是化生的天。在“那位天中天之教法,一切见者”这类文句里,指的是清净天。因为说到清净天中世尊是最胜天时,其余的天自然也就包含在内了。在“晴朗无云之天”这类文句里,指的是虚空。在“天不适时地不普降雨水”这类文句里,指的是云或雨云。这里也应当理解为云或雨云,因为长老正是在对它下令:“降雨吧。” “随意”就是随自己的喜好。因为你降雨时,我没有外来的灾患,所以你就随心所欲地降雨吧——长老是这样对依靠雨水活命的众生加以护念而说的。巴利
Nivātāti avātā, phusitaggaḷapihitavātapānattā vātaparissayarahitāti attho. Idaṃ tassā kuṭikā sukhabhāvavibhāvanaṃ. Savāte hi senāsane utusappāyo na labbhati, nivāte so labbhatīti. Vassāti pavassa sammā dhāraṃ anuppaveccha. Devāti ayaṃ deva-saddo ‘‘imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusavatīrājadhānippamukhāni, ettha , deva, chandaṃ janehi jīvite apekkha’’ntiādīsu (dī. ni. 2.266) sammutideve khattiye āgato. ‘‘Cātumahārājikā devā vaṇṇavanto sukhabahulā’’tiādīsu (dī. ni. 3.337) upapattidevesu. ‘‘Tassa devātidevassa, sāsanaṃ sabbadassino’’tiādīsu visuddhidevesu . Visuddhidevānañhi bhagavato atidevabhāve vutte itaresaṃ vutto eva hoti. ‘‘Viddhe vigatavalāhake deve’’tiādīsu (ma. ni. 1.486; saṃ. ni. 1.110; itivu. 27) ākāse. ‘‘Devo ca kālena kālaṃ na sammā dhāraṃ anuppavecchatī’’tiādīsu (a. ni. 4.70) meghe pajjunne vā. Idhāpi meghe pajjunne vā daṭṭhabbo. Vassāti hi te āṇāpento thero ālapati. Yathāsukhanti yathāruciṃ. Tava vassanena mayhaṃ bāhiro parissayo natthi, tasmā yathākāmaṃ vassāti vassūpajīvisatte anuggaṇhanto vadati.
现在,为了说明内在没有危险,说了“心”等话。其中,“我的心很好地安定下来”:我的心非常善巧、完全正确地,以专一的状态安放在所缘上。而且,这不只是通过镇伏五盖等而安定,而是更殊胜地解脱了——从下分结和上分结所包含的一切结缚、一切烦恼法中解脱出来,意思是:通过断除舍弃和止息舍弃,已经舍弃了它们而安住。“精勤”:具有精进。为了证得果定,以开始修观的方式;也为了现法乐住,发起精进而安住。我以天住等维持这个身体,并不是为了断除烦恼,因为已经没有需要断除的了——这是言外之意。为了说明“就像因为外部没有危险,大王,我劝你降雨一样,内部也没有危险”,所以再次说“请降雨吧,天啊”。巴利
Idāni abbhantare parissayābhāvaṃ dassento ‘‘citta’’ntiādimāha. Tattha cittaṃ me susamāhitanti mama cittaṃ suṭṭhu ativiya sammā sammadeva ekaggabhāvena ārammaṇe ṭhapitaṃ. Tañca kho na nīvaraṇādivikkhambhanamattena; api ca kho vimuttaṃ orambhāgiyauddhaṃbhāgiyasaṅgahehi sabbasaṃyojanehi sabbakilesadhammato ca visesena vimuttaṃ, samucchedappahānavasena paṭipassaddhippahānavasena te pajahitvā ṭhitanti attho. Ātāpīti vīriyavā. Phalasamāpattiatthaṃ vipassanārambhavasena diṭṭhadhammasukhavihāratthañca āraddhavīriyo hutvā viharāmi, dibbavihārādīhi attabhāvaṃ pavattemi, na pana kilesappahānatthaṃ, pahātabbasseva abhāvatoti adhippāyo. ‘‘Yathā pana bāhiraparissayābhāvena, deva, mayā tvaṃ vassane niyojito, evaṃ abbhantaraparissayābhāvenapī’’ti dassento punapi ‘‘vassa, devā’’ti āha.
另一种解释方式:“覆盖”就是遮盖、封闭。“小屋”指的是自身。因为就像在“诸比丘,这个身体是由许多部分聚集而成的、被无明覆盖、被渴爱束缚的众生的身体,在外还有名色”等说法中,它被称为“身”;在“比丘,把这条船舀干,舀干后它会更快”等说法中,它被称为“船”;在“造屋者,你已被看见,屋顶已被拆毁”等说法中,它被称为“屋”;在“众生藏在洞窟里,被许多东西覆盖,这个人沉溺在迷惑中”等说法中,它被称为“洞窟”;在“白篷单辐的贤善车乘在行进”等说法中,它被称为“车”;在“你将不再造房子”等说法中,它被称为“家”;在“小屋已敞开,火已熄灭”等说法中,它被称为“小屋”。所以在这里,它也被称为“小屋”。也就是说,自身就像依靠木材等而得到的、名为“家”的小屋一样,是依靠被称为骨等的地界等以及触等而得到的,所以被称为“小屋”;又因为它是心猿的住处,所以也被称为“小屋”。正如所说:巴利
Aparo nayo channāti chāditā pihitā. Kuṭikāti attabhāvo. So hi ‘‘anekāvayavassa samudāyassa avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, puggalassa taṇhāsaṃyuttassa ayañceva kāyo samudāgato, bahiddhā ca nāmarūpa’’ntiādīsu (saṃ. ni. 2.19) kāyoti āgato. ‘‘Siñca, bhikkhu, imaṃ nāvaṃ , sittā te lahumessatī’’tiādīsu (dha. pa. 66) nāvāti āgato. ‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, gahakūṭaṃ visaṅkhata’’nti (dha. pa. 154) ca ādīsu gahanti āgato. ‘‘Satto guhāyaṃ bahunābhichanno, tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho’’tiādīsu (su. ni. 778) guhāti āgato. ‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho’’tiādīsu (udā. 65) rathoti āgato. ‘‘Puna gehaṃ na kāhasī’’tiādīsu (dha. pa. 154) gehanti āgato. ‘‘Vivaṭā kuṭi nibbuto ginī’’tiādīsu (su. ni. 19) kuṭīti āgato. Tasmā idhāpi so ‘‘kuṭikā’’ti vutto. Attabhāvo hi kaṭṭhādīni paṭicca labbhamānā gehanāmikā kuṭikā viya aṭṭhiādisaññite pathavīdhātuādike phassādike ca paṭicca labbhamāno ‘‘kuṭikā’’ti vutto, cittamakkaṭassa nivāsabhāvato ca. Yathāha –
骨节棚屋是猿猴的住处,这样说;
猴子钻进了有五扇门的小草屋,
他通过门到处游走,一次又一次地敲打着。巴利
‘‘Aṭṭhikaṅkalakuṭivesā, makkaṭāvasatho iti; Makkaṭo pañcadvārāya, kuṭikāya pasakkiya; Dvārenānupariyāti, ghaṭṭayanto punappuna’’nti ca.
这座“身体小屋”对长老来说,因为以智慧防护了三种、六种和八种不防护之门,使贪欲等烦恼无法渗漏,完全关闭、妥善遮蔽,所以称为“已覆盖”。因此世尊说:“我说诸流的防护,它们以智慧而被关闭。”(《经集》1041)按上面所说的方式,由于已覆盖,就没有烦恼之苦,并且具足无染污的安乐,所以是“乐的”,已证得乐;也正因如此,是“无风的”——因为已灭除慢、醉、顽固和争斗,所以住于无风的状态。为了说明“我的成就不是只靠遮盖染污法,而是以最上道之定使心善得定,以最上道之慧使心从一切结缚中解脱”,长老说:“我的心善得定,解脱。”达到这种状态后,他也不会想“应作的都已作完”就放逸,而是热诚地安住:为了包括天神在内的世间带来利益与安乐,他发起精进;即使在托钵乞食时,也挨家挨户以梵住而住。因此,雨云啊,你应当既出于想让我欢喜,也出于对依雨水而活的众生的悲悯,好好地降下雨水,恰当地倾注而下——这里的意思应当这样理解。巴利
Sā panesā attabhāvakuṭikā therassa tiṇṇaṃ channaṃ aṭṭhannañca asaṃvaradvārānaṃ vasena samati vijjhanakassa rāgādiavassutassa paññāya saṃvutattā sammadeva pihitattā ‘‘channā’’ti vuttā. Tenāha bhagavā – ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti (su. ni. 1041). Vuttanayena channattā eva kilesadukkhābhāvato nirāmisasukhasamaṅgitāya ca sukhā sukhappattā, tato eva ca nivātā nihatamānamadathambhasārambhatāya nivātavuttikā. Ayañca nayo ‘‘mayhaṃ na saṃkilesadhammānaṃ saṃvaraṇamattena siddho, atha kho aggamaggasamādhinā suṭṭhu samāhitacittatāya ceva aggamaggapaññāya sabbasaṃyojanehi vippamuttacittatāya cā’’ti dassento āha ‘‘cittaṃ me susamāhitaṃ vimutta’’nti. Evaṃbhūto ca ‘‘idānāhaṃ katakaraṇīyo’’ti na appossukko homi, atha kho ātāpī viharāmi, sadevakassa lokassa hitasukhūpasaṃhāre ussāhajāto bhikkhācārakālepi anugharaṃ brahmavihāreneva viharāmi. Tasmā tvampi, deva, pajjunna mayhaṃ piyaṃ kātukāmatāyapi vassūpajīvīnaṃ sattānaṃ anukampāyapi vassa sammā dhāraṃ anuppavecchāti evamettha attho daṭṭhabbo.
在这里,长老用“我的小屋已覆盖,安乐,无风”这句话,显示了自己世间与出世间的增上戒学;用“我的心善得定”显示增上心学;用“解脱”显示增上慧学;用“我热诚而住”显示现法安乐住。或者也可以说:用“我的小屋已覆盖,安乐,无风”显示无相住,因为遮蔽烦恼之雨这一点就表明了破除常等相;“我的心善得定”显示无愿住;“解脱”显示空住;“我热诚而住”显示证得这三种住的途径。又或者,第一句显示断除嗔恚,第二句显示断除贪欲,第三句显示断除愚痴。同样,第二句或前两句显示法住成就,第三句显示解脱成就;“我热诚而住”则显示在利益他人的修行中毫不懈怠——应当这样理解。巴利
Ettha ca thero ‘‘channā me kuṭikā sukhā nivātā’’ti iminā lokiyalokuttarabhedaṃ attano adhisīlasikkhaṃ dasseti. ‘‘Cittaṃ me susamāhita’’nti iminā adhicittasikkhaṃ. ‘‘Vimutta’’nti iminā adhipaññāsikkhaṃ. ‘‘Ātāpī viharāmī’’ti iminā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ. Atha vā ‘‘channā me kuṭikā sukhā nivātā’’ti iminā animittavihāraṃ dasseti kilesavassapidhānamukhena niccādinimittugghāṭanadīpanato. ‘‘Cittaṃ me susamāhita’’nti iminā appaṇihitavihāraṃ. ‘‘Vimutta’’nti iminā suññatavihāraṃ. ‘‘Ātāpī viharāmī’’ti iminā tesaṃ tiṇṇaṃ vihārānaṃ adhigamūpāyaṃ. Paṭhamena vā dosappahānaṃ, dutiyena rāgappahānaṃ, tatiyena mohappahānaṃ. Tathā dutiyena paṭhamadutiyehi vā dhammavihārasampattiyo dasseti. Tatiyena vimuttisampattiyo. ‘‘Ātāpī viharāmī’’ti iminā parahitapaṭipattiyaṃ atanditabhāvaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.
像这样,因为“名叫……”这首偈颂已经显示了前面所说的法住等内容,为了指出其中没有提到的名字和姓氏,所以接着说了“就这样,确实……”等话。意思是:那些只凭名字就为人熟知的长老,就用名字来介绍;只凭姓氏就为人熟知的,就用姓氏来介绍;两者都为人熟知的,就两者都用。而这位长老是以名字著称,不是以姓氏著称,所以说“就这样,确实,具寿须菩提”。其中,“就这样”指这种方式、这种样子。“确实”是 su 和 idaṃ 连读,省略了 i 音;su 只是个语助词。整句连起来就是“这首偈颂”。“具寿”是亲昵的称呼,也是恭敬尊重的称呼。“须菩提”是称他的名字。他因为身体相貌圆满而好看、令人欢喜,也因为功德圆满而好看、令人欢喜。总之,因为具备美好的身体形貌和戒律等功德,所以被称为须菩提;因为具备戒律精髓等坚固功德,所以称为长老。“曾说过”就是曾经讲述。那么,这些大长老为什么要宣说自己的功德呢?他们在漫长的时间里,过去从未证得的、极其深奥、极其寂静、极其殊胜的出世间法,如今自己证得了;证得之后,反观此法,被喜乐之情所激励而发出感叹,同时也是为了阐明教法能引导人出离,所以这些少欲的圣者们才宣说自己的功德——就像世间之尊为了教化有情的意趣,以“诸比丘,如来具足十力、四无畏”等话宣说自己的功德一样。同样,这也是这位长老的宣说阿罗汉胜智偈颂。巴利
Evaṃ ‘‘yathānāmā’’ti gāthāya vuttānaṃ dhammavihārādīnaṃ imāya gāthāya dassitattā tattha adassitesu nāmagottesu nāmaṃ dassetuṃ ‘‘itthaṃ suda’’ntiādi vuttaṃ. Ye hi therā nāmamattena pākaṭā, te nāmena, ye gottamattena pākaṭā, te gottena, ye ubhayathā pākaṭā, te ubhayenapi dassissa’’nti. Ayaṃ pana thero nāmena abhilakkhito, na tathā gottenāti ‘‘itthaṃ sudaṃ āyasmā subhūtī’’ti vuttaṃ. Tattha itthanti idaṃ pakāraṃ, iminā ākārenāti attho. Sudanti su idaṃ, sandhivasena ikāralopo. Sūti ca nipātamattaṃ, idaṃ gāthanti yojanā. Āyasmāti piyavacanametaṃ garugāravasappatissavacanametaṃ. Subhūtīti nāmakittanaṃ. So hi sarīrasampattiyāpi dassanīyo pāsādiko, guṇasampattiyāpi. Iti sundarāya sarīrāvayavavibhūtiyā sīlasampattiyādivibhūtiyā ca samannāgatattā subhūtīti paññāyittha sīlasārādithiraguṇayogato thero. Abhāsitthāti kathesi. Kasmā panete mahātherā attano guṇe pakāsentīti? Iminā dīghena addhunā anadhigatapubbaṃ paramagambhīraṃ ativiya santaṃ paṇītaṃ attanā adhigataṃ lokuttaradhammaṃ paccavekkhitvā pītivegasamussāhitaudānavasena sāsanassa niyyānikabhāvavibhāvanavasena ca paramappicchā ariyā attano guṇe pakāsenti, yathā taṃ lokanātho bodhaneyyaajjhāsayavasena ‘‘dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato catuvesārajjavisārado’’tiādinā attano guṇe pakāseti, evamayaṃ therassa aññābyākaraṇagāthā hotīti.
2. 大拘絺罗长老偈注巴利
2. Mahākoṭṭhikattheragāthāvaṇṇanā
“已寂静者”是具寿大拘絺罗长老的偈颂。他的来历是怎样的呢?这位长老在莲华上佛的时代,出生在天鹅城一个非常富有的家庭。长大后,父母去世,他料理好家业,继续在家生活。有一天,莲华上佛正在说法,他看见天鹅城的居民们手里拿着香、花等供品,心意都朝向佛、法、僧,纷纷前往,便也跟着大众一起去了。他看见导师把一位比丘安立在“得无碍解者中第一”的位置上,心想:“听说这位比丘在这教法中是得无碍解者中的第一。但愿我在未来某位佛的教法中,也能像他一样,成为得无碍解者中的第一!”说法结束、大众散去后,他走到世尊面前,邀请说:“尊者,请明天接受我的饮食供养。”导师默然答应了。他礼敬世尊,右绕后回到自己家中,整夜用花鬘、香鬘等装饰佛陀和比丘僧团的座位,并让人备好精美的嚼食和啖食。第二天清晨,他在自己家里,供养了由十万比丘围绕的世尊,配以种种粥和硬食,以及各种美味的汤菜和香米饭。用完斋饭后,他想:“我所求的是一个很高的位置,只供养一天食物就求那个位置,对我不合适。我应该依次供养七天,然后再求那个位置。”他就按这个方式,一连七天做了大布施。最后一次斋饭后,他让人打开布库,取出足够做三衣的上等细软布料,放在佛足边,又供养十万比丘每人一套三衣,然后走到如来面前说:“尊者,七天前您安立在第一位的那位比丘——愿我将来在出世的佛的教法中出家后,也能像他那样,成为得无碍解者中的第一。”说完,他就伏在导师足下发了愿。导师见他这个愿一定会实现,就授记说:“从今以后过十万大劫,会有一位名叫乔达摩的佛出现在世间。在他的教法中,你的愿会实现。”这在《譬喻经》中也这样说过——巴利
Upasantoti āyasmato mahākoṭṭhikattherassa gāthā. Tassa kā uppatti? Ayampi thero padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbattitvā viññutaṃ patto mātāpitūnaṃ accayena kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ padumuttarassa bhagavato dhammadesanākāle haṃsavatīnagaravāsike gandhamālādihatthe yena buddho yena dhammo yena saṅgho, tanninne tappoṇe tappabbhāre gacchante disvā mahājanena saddhiṃ upagato satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ paṭisambhidāpattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘ayaṃ kira imasmiṃ sāsane paṭisambhidāpattānaṃ aggo, aho vatāhampi ekassa buddhassa sāsane ayaṃ viya paṭisambhidāpattānaṃ aggo bhaveyya’’nti cintetvā satthu desanāpariyosāne vuṭṭhitāya parisāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. Satthā adhivāsesi. So bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā sakanivesanaṃ gantvā sabbarattiṃ buddhassa bhikkhusaṅghassa ca nisajjaṭṭhānaṃ gandhadāmamālādāmādīhi alaṅkaritvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā tassā rattiyā accayena sake nivesane bhikkhusatasahassaparivāraṃ bhagavantaṃ vividhayāgukhajjakaparivāraṃ nānārasasūpabyañjanaṃ gandhasālibhojanaṃ bhojetvā bhattakiccapariyosāne cintesi – ‘‘mahantaṃ, kho, ahaṃ ṭhānantaraṃ patthemi na kho pana mayhaṃ yuttaṃ ekadivasameva dānaṃ datvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetuṃ, anupaṭipāṭiyā satta divase dānaṃ datvā patthessāmī’’ti . So teneva niyāmena satta divase mahādānāni datvā bhattakiccapariyosāne dussakoṭṭhāgāraṃ vivarāpetvā uttamaṃ ticīvarappahonakaṃ sukhumavatthaṃ buddhassa pādamūle ṭhapetvā bhikkhusatasahassassa ca ticīvaraṃ datvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, yo so bhikkhu tumhehi ito sattamadivasamatthake etadagge ṭhapito, ahampi so bhikkhu viya anāgate uppajjanakabuddhassa sāsane pabbajitvā paṭisambhidāpattānaṃ aggo bhaveyya’’nti vatvā satthu pādamūle nipajjitvā patthanaṃ akāsi. Satthā tassa patthanāya samijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma buddho loke uppajjissati, tassa sāsane tava patthanā samijjhissatī’’ti byākāsi. Vuttampi cetaṃ apadāne (apa. thera 2.54.221-250) –
有一位名叫莲花上的胜者,他是了知一切世间的人,是牟尼。
从那时起,在十万劫之中,那位具眼者出现了。
他是教导者、启发者,是一切众生的救度者。
善巧说法的佛陀,度脱了众多众生。
他怜悯众生,心怀悲悯,一心为一切众生谋求利益。
所有来到他面前的外道,他都让他们安立在五戒上。
这样一来,就是无纷扰的,也是外道所空的空性。
被那些证得自在、如是的阿罗汉们装饰得华美。
那位大牟尼身高五十八肘;
他的身体像黄金一样闪耀,具足三十二种殊胜大人相。
那时,寿命有十万年。
他住世如此之久,度脱了众多众生。
那时,我在汉萨瓦蒂,是个通达吠陀的婆罗门。
我来到世尊面前,听闻了法的开示。
那时,那位勇者面对这位声闻弟子——智慧已开、行境卓越者——
在义理、法、词义和辩才方面都很善巧。
他将那人安立在第一的位置上,我听了以后满心欢喜。
那时,我连续七天供养了胜者佛陀和他的弟子们。
用布盖住之后,那智慧如海、连同弟子的佛陀;
我恭敬礼拜后,就在佛陀的足下,发愿求取那个境地。
这时,世间最上者说道:你们看这位最上之婆罗门,
他俯身在我脚前,光辉如莲花花心一般。
这个人渴望获得最胜佛陀的比丘之位。
凭着那份信心、布施,以及听闻正法,
无论在什么地方都快乐安稳,在一次次生死流转中也是如此。
在未来的时候,你会得到这份心中所愿。
在十万劫以前,他出生在甘蔗族。
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有个叫拘絺罗的人,将成为导师的声闻弟子。
听闻此已心生欢喜,从那时起,尽形寿对胜者,
我以慈心侍奉,具足正念,以慧入定。
因为那个业报,以及那些思愿。
舍弃了人身之后,我投生到了三十三天。
我三百次,作天王;
我曾五百次成为转轮王。
作为一方小王,我的疆土广大,多得数不清;
因为那个业的力量,我在一切处都安乐。
我轮回在两种存在里:天界和人间。
我不会再去别的趣道,这就是善业修得清净的果报。
我出生在两种家族里:刹帝利和婆罗门。
我不会出生在低贱的家族里,这是善行修得圆满的果报。
当最后有到来时,我成为了梵天亲属;
在舍卫城一个高贵的家族里,我投生到了一个拥有巨大财富的人家。
我母亲名叫旃陀瓦帝,我父亲是阿摄惒。
那时,佛陀以一切纯净调伏了我父亲。
那一刻,我对善逝生起净信,便出家为无家者;
目犍连是老师,沙利子是本师。
头发被剪掉的时候,邪见就已经连根断除了。
我穿上袈裟后,就证得了阿罗汉果。
我在义、法、词(三种无碍解)以及辩才方面的智慧,
我的智慧得以通达,因此世尊把我安立在“无碍解第一”的位置上。
当优波提舍问我时,我回答了未曾见过的义理。
在四无碍解方面,因此我在正觉者的教法中为第一。
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
恰如龙象斩断缚结,我安住于无漏之中。
确实欢迎你来到我的佛陀面前。
三明已经证得,佛陀的教法已经修成。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. ‘‘Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṃ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṃ bahuṃ. ‘‘Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṃ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. ‘‘Evaṃ nirākulaṃ āsi, suññataṃ titthiyehi ca; Vicittaṃ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. ‘‘Ratanānaṭṭhapaññāsaṃ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṃsavaralakkhaṇo. ‘‘Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, brāhmaṇo vedapāragū; Upecca sabbalokaggaṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ. ‘‘Tadā so sāvakaṃ vīro, pabhinnamatigocaraṃ; Atthe dhamme nirutte ca, paṭibhāne ca kovidaṃ. ‘‘Ṭhapesi etadaggamhi, taṃ sutvā mudito ahaṃ; Sasāvakaṃ jinavaraṃ, sattāhaṃ bhojayiṃ tadā. ‘‘Dussehacchādayitvāna, sasissaṃ buddhisāgaraṃ; Nipacca pādamūlamhi, taṃ ṭhānaṃ patthayiṃ ahaṃ. ‘‘Tato avoca lokaggo, passathetaṃ dijuttamaṃ; Vinataṃ pādamūle me, kamalodarasappabhaṃ. ‘‘Buddhaseṭṭhassa bhikkhussa, ṭhānaṃ patthayate ayaṃ; Tāya saddhāya cāgena, saddhammassavanena ca. ‘‘Sabbattha sukhito hutvā, saṃsaritvā bhavābhave; Anāgatamhi addhāne, lacchasetaṃ manorathaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Koṭṭhiko nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Taṃ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ; Mettacitto paricariṃ, sato paññā samāhito. ‘‘Tena kammavipākena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Satānaṃ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṃ; Satānaṃ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ; Sabbattha sukhito āsiṃ, tassa kammassa vāhasā. ‘‘Duve bhave saṃsarāmi, devatte atha mānuse; Aññaṃ gatiṃ na gacchāmi, suciṇṇassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Duve kule pajāyāmi, khattiye atha brāhmaṇe; Nīce kule na jāyāmi, suciṇṇassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Pacchime bhave sampatte, brahmabandhu ahosahaṃ; Sāvatthiyaṃ vippakule, paccājāto mahaddhane. ‘‘Mātā candavatī nāma, pitā me assalāyano; Yadā me pitaraṃ buddho, vinayī sabbasuddhiyā. ‘‘Tadā pasanno sugate, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Moggallāno ācariyo, upajjhā sārisambhavo. ‘‘Kesesu chijjamānesu, diṭṭhi chinnā samūlikā; Nivāsento ca kāsāvaṃ, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne ca me mati; Pabhinnā tena lokaggo, etadagge ṭhapesi maṃ. ‘‘Asandiṭṭhaṃ viyākāsiṃ, upatissena pucchito; Paṭisambhidāsu tenāhaṃ, aggo sambuddhasāsane. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他就是这样在一次次轮回中,在天界和人间之间辗转投生,不断积累福德与智慧的资粮。后来在佛陀出世的时代,他出生在舍卫城一个婆罗门豪族家中,被取名为拘絺罗。长大后,他学会了三部吠陀,并在婆罗门技艺上达到精通。有一天,他来到世尊面前,听了法之后生起信心,于是出家。受具足戒之后,他开始修观禅,最终和无碍解一起证得阿罗汉果。因为他对无碍解已经修得熟练自在,所以无论去拜访哪些著名的大长老提问,还是到十力世尊面前提问,他问的都只涉及无碍解。就这样,这位长老因为过去所修的功德,以及他对无碍解修得熟练自在,成了证得无碍解者中第一。后来,世尊以《大吠陀罗经》为因缘,把他安立在证得无碍解者第一的位置上:“比丘们,在我的比丘弟子中,证得无碍解第一的,就是摩诃拘絺罗。”再后来,他感受着解脱之乐时,以自说偈的方式说道:巴利
Evaṃ so tattha tattha bhave puññañāṇasambhāraṃ sambharanto aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule nibbatti. Koṭṭhikotissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto tayo vede uggahetvā brāhmaṇasippe nipphattiṃ gato ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karonto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā paṭisambhidāsu ciṇṇavasī hutvā abhiññāte abhiññāte mahāthere upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchantopi dasabalaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchantopi paṭisambhidāsuyeva pañhaṃ pucchi. Evamayaṃ thero tattha katādhikāratāya ciṇṇavasībhāvena ca paṭisambhidāpattānaṃ aggo jāto. Atha naṃ satthā mahāvedallasuttaṃ (ma. ni. 1.449 ādayo) aṭṭhuppattiṃ katvā paṭisambhidāpattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisambhidāpattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhiko’’ti (a. ni. 1.209, 218). So aparena samayena vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento udānavasena –
已经寂静下来,已经止息下来,说话审慎而不浮躁;
他吹散那些恶法,就像风把树叶吹落一样。巴利
‘‘Upasanto uparato, mantabhāṇī anuddhato; Dhunāti pāpake dhamme, dumapattaṃva māluto’’ti. –
尊者大拘絺罗长老确实这样诵出了这首偈颂。巴利
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākoṭṭhikatthero gāthaṃ abhāsi.
在这里,“寂止者”是指:通过让以意为第六的诸根寂止下来、不再向外攀缘,而成为寂止者。“离弃者”是指:从一切恶行中远离、止息。“慧语者”是指:“慧”称为智慧,以智慧审察之后才说,所以叫慧语者;意思是说,他不舍弃应时语等特质而说话。或者说,因为依慧而说,远离不善说,只依自己的言说而说具足四支的善说,所以叫慧语者。“不轻躁者”是指:不因出身等而抬高自己,所以不轻躁。或者也可以这样理解:通过止息三种身恶行、从其中远离,所以是“寂止者”;通过止息、断除三种意恶行,所以是“离弃者”;通过四种语恶行不现行、言语有节制,所以是“慧语者”;因为不存在由三种恶行之相引发的掉举,所以是“不轻躁者”。这样一来,通过断除三种恶行,他立足于清净的戒;通过断除掉举,心得入定;以这定为立足处,修观并使其增长,在道的次第中,“吹散诸恶法”——也就是把所有因为低劣而称为恶的杂染法,以彻底断除的方式舍断。就像什么呢?犹如风吹落叶。正如风把树上枯黄的叶子吹落,使其脱离束缚并带走,同样,安住于如上所说的修行的人,把恶法从自己的相续中带走。应当知道,这样,这首以其他名目为长老说的偈颂,也成了他的“证知偈”。巴利
Tattha upasantoti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ upasamanena nibbisevanabhāvakaraṇena upasanto. Uparatoti sabbasmā pāpakaraṇato orato virato. Mantabhāṇīti mantā vuccati paññā, tāya pana upaparikkhitvā bhaṇatīti mantabhāṇī, kālavādīādibhāvaṃ avissajjentoyeva bhaṇatīti attho. Mantabhaṇanavasena vā bhaṇatīti mantabhāṇī, dubbhāsitato vinā attano bhāsanavasena caturaṅgasamannāgataṃ subhāsitaṃyeva bhaṇatīti attho. Jātiādivasena attano anukkaṃsanato na uddhatoti anuddhato atha vā tiṇṇaṃ kāyaduccaritānaṃ vūpasamanena tato paṭiviratiyā upasanto, tiṇṇaṃ manoduccaritānaṃ uparamaṇena pajahanena uparato, catunnaṃ vacīduccaritānaṃ appavattiyā parimitabhāṇitāya mantabhāṇī, tividhaduccaritanimittauppajjanakassa uddhaccassa abhāvato anuddhato. Evaṃ pana tividhaduccaritappahānena suddhe sīle patiṭṭhito, uddhaccappahānena samāhito, tameva samādhiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā dhunāti pāpake dhamme lāmakaṭṭhena pāpake sabbepi saṃkilesadhamme niddhunāti, samucchedavasena pajahati . Yathā kiṃ? Dumapattaṃva māluto, yathā nāma dumassa rukkhassa pattaṃ paṇḍupalāsaṃ māluto vāto dhunāti, bandhanato viyojento nīharati, evaṃ yathāvuttapaṭipattiyaṃ ṭhito pāpadhamme attano santānato nīharati, evamayaṃ therassa aññāpadesena aññābyākaraṇagāthāpi hotīti veditabbā.
在这里,通过讲说断除身恶行和语恶行,显示加行的清净;通过讲说断除意恶行,显示意乐的清净。这样,对于加行和意乐都清净的人,再用“不轻躁”这句话说明没有掉举,从而显示与掉举同类的诸盖已被断除。其中,由加行清净说明戒的成就,由意乐清净说明摄取了有助于止修习的诸法,由断除诸盖说明定的修习,由“吹散诸恶法”这句话说明慧的修习。这样,增上戒学等三学、三种善妙的教法、彼分断等三种断、远离两个极端而行于中道,以及超越恶趣和有等的方法,都应按照各自适用的地方加以拣择配合来理解。按照这一方法,对其余诸偈也应当随宜理解其义。我们只在那里那里解释先前没有讲过的义理。“如是,具寿大拘絺罗”这一句是赞叹语,就像对“大目犍连”的赞叹那样。巴利
Ettha ca kāyavacīduccaritappahānavacanena payogasuddhiṃ dasseti, manoduccaritappahānavacanena āsayasuddhiṃ. Evaṃ payogāsayasuddhassa ‘‘anuddhato’’ti iminā uddhaccābhāvavacanena tadekaṭṭhatāya nīvaraṇappahānaṃ dasseti. Tesu payogasuddhiyā sīlasampatti vibhāvitā, āsayasuddhiyā samathabhāvanāya upakārakadhammapariggaho, nīvaraṇappahānena samādhibhāvanā, ‘‘dhunāti pāpake dhamme’’ti iminā paññābhāvanā vibhāvitā hoti. Evaṃ adhisīlasikkhādayo tisso sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tadaṅgappahānādīni tīṇi pahānāni, antadvayaparivajjanena saddhiṃ majjhimāya paṭipattiyā paṭipajjanaṃ, apāyabhavādīnaṃ samatikkamanūpāyo ca yathārahaṃ niddhāretvā yojetabbā. Iminā nayena sesagāthāsupi yathārahaṃ atthayojanā veditabbā. Atthamattameva pana tattha tattha apubbaṃ vaṇṇayissāma. ‘‘Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākoṭṭhiko’’ti idaṃ pūjāvacanaṃ, yathā taṃ mahāmoggallānoti.
3. 疑离婆多长老偈颂的注疏巴利
3. Kaṅkhārevatattheragāthāvaṇṇanā
“他见此智慧”——这是尊者迦匊罗婆多的偈颂。它的来历是怎样的呢?这位长老也是在莲华上佛的时代,出生在天鹅城一个婆罗门大富豪家。一天,佛陀说法时,他像前面所说的那样随同大众前往精舍,站在人群外围听法,看见导师把一位比丘安置在禅修者中的第一位置,便心想:“将来我也应该成为这样的人。”说法结束后,他迎请导师,像前面所说的那样作了大供养,然后对世尊说:“尊者,我不以这份善业希求别的成就,只希望正如那位比丘被您在从此以后第七天时安置在禅修者中的第一位置,将来某位佛陀的教法中,我也能成为禅修者中的第一人。”他这样发愿。导师观察未来,看到这事能够实现,便授记说:“将来十万劫圆满时,会有名为乔达摩的佛陀出世。在他的教法中,你将成为禅修者中的第一。”说完便离开了。巴利
Paññaṃ imaṃ passāti āyasmato kaṅkhārevatassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi thero padumuttarabhagavato kāle haṃsavatīnagare brāhmaṇamahāsālakule nibbatto. Ekadivasaṃ buddhānaṃ dhammadesanākāle heṭṭhā vuttanayena mahājanena saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ jhānābhiratānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘mayāpi anāgate evarūpena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā desanāvasāne satthāraṃ nimantetvā heṭṭhā vuttanayena mahāsakkāraṃ katvā bhagavantaṃ āha – ‘‘bhante, ahaṃ iminā adhikārakammena aññaṃ sampattiṃ na patthemi, yathā pana so bhikkhu tumhehi ito sattamadivasamatthake jhāyīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito, evaṃ ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane jhāyīnaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanamakāsi. Satthā anāgataṃ oloketvā nipphajjanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate kappasatasahassāvasāne gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa sāsane tvaṃ jhāyīnaṃ aggo bhavissasī’’ti byākaritvā pakkāmi.
他一生行善,在十万劫中于天界和人间轮回。到了我们这位世尊的时代,他出生在舍卫城一个非常富有的家庭。有一天午后,他和前往听法的大众一起去了精舍,站在人群外围,听了十力者的说法,生起了信心,于是出家,受了具足戒。他教导业处,修习禅那的准备工作,证得禅那后,以禅那为基础,证得了阿罗汉果。他大多数时候都入于十力者所应入的等至,日夜在禅那中修习,达到了纯熟自在。于是导师把他放在禅那者第一的位置上,说:“诸比丘,在我的比丘弟子中,禅那第一的,就是这位迦匊罗婆多。”在《譬喻经》中也这样说过:巴利
So yāvajīvaṃ kalyāṇakammaṃ katvā kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthinagare mahābhogakule nibbatto pacchābhattaṃ dhammassavanatthaṃ gacchantena mahājanena saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dasabalassa dhammakathaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampadaṃ labhitvā kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā jhānaparikammaṃ karonto jhānalābhī hutvā jhānaṃ pādakaṃ katvā arahattaṃ pāpuṇi. So yebhuyyena dasabalena samāpajjitabbasamāpattiṃ samāpajjanto ahorattaṃ jhānesu ciṇṇavasī ahosi. Atha naṃ satthā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ jhāyīnaṃ yadidaṃ kaṅkhārevato’’ti (a. ni. 1.198, 204) jhāyīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Vuttampi cetaṃ apadāne (apa. thera 2.55.34-53) –
有一位名叫莲华上的胜者,对一切法都具足眼力;
从现在起的十万劫后,这位导师出现于世。
他的脸颊像狮子,说话像梵天,声音像天鹅,又像鼓声。
他行走的步态像龙象一样威武,身上的光芒胜过日月。
大智者、大勇者、大禅修者、大力量者;
这位大悲的救护者,能驱散深重的黑暗。
那位三界之首的佛陀,有时会广泛地调伏应当受调伏的众生;
正等觉者宣说了法,这位牟尼了知众生的根性。
他称赞那位勤修禅定、以禅定为乐的勇者,他已止息烦恼,内心清净安宁。
胜者赞叹集会,令大众欢喜。
那时,我在汉萨瓦蒂,是个通达吠陀的婆罗门。
听了法之后满心欢喜,我便发愿要证得那个境界。
那时,胜者——那位在僧团中调御众生的导师——授记说:
婆罗门,愿你欢喜,你将得到你心中所愿。
十万劫之前,出生在甘蔗王族里;
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
有个叫离婆多的人,将来会成为导师的声闻弟子。
以此善作之业,以及思与誓愿,
舍弃了人身之后,我就往生到了三十三天。
如今在这最后一生,我出生在拘利城;
生在具足圆满的刹帝利家族,繁荣、富足、拥有大财富。
当佛陀在迦毗罗卫城宣说正法时,
那一刻,我对善逝生起净信,便出家为无家者;
我心里曾有许多疑惑,在合律与不合律之间,到处。
佛陀宣说最上法之后,把这一切都调伏了。
那时我已渡过三重轮回,安住在禅那的快乐中。
那时我安住,佛陀看见了我,对我说了这番话。
无论哪一种疑惑,在这里或在他方,关于自己感受的或他人感受的;
那些修禅的人,精勤努力、修持梵行,就能舍弃这一切。
在十万劫前我造下的业,如今果报在我身上显现。
就像善射者放出的飞箭一般迅猛,我烧尽了属于我的诸烦恼。
那时,佛陀——已到达世间尽头的牟尼——看见我沉浸在禅那中。
大智慧者宣布,我是禅修比丘中最顶尖的。
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
犹如龙象断除系缚,我安住于无漏之中。
我确实在我的佛陀身边得到了善来。
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā; Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako. ‘‘Sīhahanu brahmagiro, haṃsadundubhinissano; Nāgavikkantagamano, candasūrādhikappabho. ‘‘Mahāmati mahāvīro, mahājhāyī mahābalo; Mahākāruṇiko nātho, mahātamapanūdano. ‘‘Sa kadāci tilokaggo, veneyyaṃ vinayaṃ bahuṃ; Dhammaṃ desesi sambuddho, sattāsayavidū muni. ‘‘Jhāyiṃ jhānarataṃ vīraṃ, upasantaṃ anāvilaṃ; Vaṇṇayanto parisatiṃ, tosesi janataṃ jino. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, brāhmaṇo vedapāragū; Dhammaṃ sutvāna mudito, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ. ‘‘Tadā jino viyākāsi, saṅghamajjhe vināyako; Mudito hohi tvaṃ brahme, lacchase taṃ manorathaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Revato nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Pacchime ca bhave dāni, jātohaṃ koliye pure; Khattiye kulasampanne, iddhe phīte mahaddhane. ‘‘Yadā kapilavatthusmiṃ, buddho dhammamadesayi; Tadā pasanno sugate, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Kaṅkhā me bahulā āsi, kappākappe tahiṃ tahiṃ; Sabbaṃ taṃ vinayī buddho, desetvā dhammamuttamaṃ. ‘‘Tatohaṃ tiṇṇasaṃsāro, tadā jhānasukhe rato; Viharāmi tadā buddho, maṃ disvā etadabravi. ‘‘Yā kāci kaṅkhā idha vā huraṃ vā, savediyā vā paravediyā vā; Ye jhāyino tā pajahanti sabbā, ātāpino brahmacariyaṃ carantā. ‘‘Satasahasse kataṃ kammaṃ, phalaṃ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayiṃ mama. ‘‘Tato jhānarattaṃ disvā, buddho lokantagū muni; Jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ aggo, paññāpesi mahāmati. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位大长老已经完成了应做之事。他回顾自己过去长久以来内心充满疑惑的状态,以及如今已彻底消除一切疑惑,思惟道:“啊!这一定是我导师世尊说法的威力,才让我如今这样远离疑惑,内心达到寂静。”由此生起极大的敬意,赞叹世尊的智慧,说出这首偈颂:“请看这智慧。”巴利
Tathā katakicco panāyaṃ mahāthero pubbe dīgharattaṃ attano kaṅkhāpakatacittataṃ idāni sabbaso vigatakaṅkhatañca paccavekkhitvā ‘‘aho nūna mayhaṃ satthuno desanānubhāvo, tenetarahi evaṃ vigatakaṅkho ajjhattaṃ vūpasantacitto jāto’’ti sañjātabahumāno bhagavato paññaṃ pasaṃsanto ‘‘paññaṃ imaṃ passā’’ti imaṃ gāthamāha.
3 在这里,“慧”的意思是:能以各种方式了知,也能以各种方式让人了知,所以叫慧。具体来说,对于应当受教化的众生的意乐、随眠、行为、胜解等各种情况,对于应当宣说的善等法、蕴等类别,它能按事物的真实本性通达,并以各种方式让人了知,这就是它的含义。这里指的正是导师的教说智,所以说“此”。因为导师以自身成就的教说之力,从理趣上把握,就像亲眼看见一样呈现在面前,所以用“此”来指它。或者说,从导师的教说智被弟子们从理趣上把握的那一刻起,他们自己领域内的通达智也必然是从理趣上把握的。因此,法将长老说:“而且,尊者,我已了知法随法行。”所谓“看”,是心怀惊叹、无法确定时的呼唤,或者是对自己心的自言自语,正如世尊感叹时所说:“看这世间,被无明笼罩,众生喜爱存在,未从有中解脱。”所谓“如来”,是依“如是来”等含义而称的。依“如是来”故称如来,依“如是去”故称如来,依“悟入如性相”故称如来,依“如实地等觉诸如是法”故称如来,依“具如性见”故称如来,依“具如性说”故称如来,依“具如性作”故称如来,依“以胜伏义”故称如来——就这样,以八种理由,世尊称为如来。依“从如而来”故称如来,依“向如而去”故称如来,依“悟入如性相”故称如来,依“诸如而来”故称如来,依“如是类者”故称如来,依“如是转起”故称如来,依“从如等而来”故称如来,依“如是而去之性”故称如来——就这样,也以八种理由,世尊称为如来。这里是简略说明。详细说明则应依照《胜义灯》的《自说经注》和《如是语经注》中所说的方式来理解。巴利
3. Tattha paññanti pakāre jānāti, pakārehi ñāpetīti ca paññā. Veneyyānaṃ āsayānusayacariyādhimuttiādippakāre dhammānaṃ kusalādike khandhādike ca desetabbappakāre jānāti, yathāsabhāvato paṭivijjhati, tehi ca pakārehi ñāpetīti attho. Satthu desanāñāṇañhi idhādhippetaṃ, tenāha ‘‘ima’’nti. Tañhi attani siddhena desanābalena nayaggāhato paccakkhaṃ viya upaṭṭhitaṃ gahetvā ‘‘ima’’nti vuttaṃ. Yadaggena vā satthu desanāñāṇaṃ sāvakehi nayato gayhati, tadaggena attano visaye paṭivedhañāṇampi nayato gayhateva. Tenāha āyasmā dhammasenāpati – ‘‘apica me, bhante, dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146; 3.143). Passāti vimhayappatto aniyamato ālapati attanoyeva vā cittaṃ, yathāha bhagavā udānento – ‘‘lokamimaṃ passa; puthū avijjāya paretaṃ bhūtaṃ bhūtarataṃ bhavā aparimutta’’nti (udā. 30). Tathāgatānanti tathā āgamanādiatthena tathāgatānaṃ. Tathā āgatoti hi tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti evaṃ aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato. Tathāya āgatoti tathāgato, tathāya gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ gatoti tathāgato, tathāni āgatoti tathāgato, tathāvidhoti tathāgato, tathā pavattitoti tathāgato, tathehi āgatoti tathāgato , tathā gatabhāvena tathāgatoti evampi aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgatoti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana paramatthadīpaniyā udānaṭṭhakathāya (udā. aṭṭha. 18) itivuttakaṭṭhakathāya (itivu. aṭṭha. 38) ca vuttanayeneva veditabbo.
现在,为了显示这种智慧的不共殊胜之处,所以说了“如火”等话。“如火”是比喻的说法。“如”是表明它属于比喻。“燃烧着”是显示与所比喻之物的关联。“在深夜”是显示它发挥作用的时刻。这里的意思是:就像在深夜,在四面漆黑的黑暗中,有一团燃烧着的火放在高处,它就在那个地方驱散黑暗而安住。同样地,请看如来这种被称为教说智的智慧,它正是这样彻底驱散应受调伏者的疑惑黑暗。由于它以说法的善巧,给众生带来智慧所成的光明,所以是“给光明者”;又因为它正是给予智慧之眼,所以是“给眼者”。为了显示这两者都是断除疑惑的依据,所以说了“凡来到如来面前的人,他们的疑惑都被消除”。意思是说:那些如来,对于来到、亲近自己面前的应受调伏者,由“我过去世是否存在”等理趣所产生的十六种事的疑惑,以及由“对佛起疑、对法起疑”等理趣所产生的八种事的疑惑——这一切疑惑和犹豫,都依靠如来说法的威力,毫无剩余地驱除、灭尽。至于那被称为“悔恨”的疑惑,也通过消除疑惑本身而被调伏了。巴利
Idāni tassā paññāya asādhāraṇavisesaṃ dassetuṃ ‘‘aggi yathā’’tiādi vuttaṃ. Yathā aggīti upamāvacanaṃ. Yathāti tassa upamābhāvadassanaṃ. Pajjalitoti upameyyena sambandhadassanaṃ. Nisītheti kiccakaraṇakāladassanaṃ. Ayañhettha attho – yathā nāma nisīthe rattiyaṃ caturaṅgasamannāgate andhakāre vattamāne unnate ṭhāne pajjalito aggi tasmiṃ padese tayagataṃ vidhamantaṃ tiṭṭhati, evameva tathāgatānaṃ imaṃ desanāñāṇasaṅkhātaṃ sabbaso veneyyānaṃ saṃsayatamaṃ vidhamantaṃ paññaṃ passāti. Yato desanāvilāsena sattānaṃ ñāṇamayaṃ ālokaṃ dentīti ālokadā. Paññāmayameva cakkhuṃ dadantīti cakkhudadā. Tadubhayampi kaṅkhāvinayapadaṭṭhānameva katvā dassento ‘‘ye āgatānaṃ vinayanti kaṅkha’’nti āha, ye tathāgatā attano santikaṃ āgatānaṃ upagatānaṃ veneyyānaṃ ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’ntiādinayappavattaṃ (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) soḷasavatthukaṃ, ‘‘buddhe kaṅkhati dhamme kaṅkhatī’’tiādinayappavattaṃ (dha. sa. 1008) aṭṭhavatthukañca kaṅkhaṃ vicikicchaṃ vinayanti desanānubhāvena anavasesato vidhamanti viddhaṃsenti. Vinayakukkuccasaṅkhātā pana kaṅkhā tabbinayeneva vinītā hontīti.
另一种解释:就像夜里燃起的火,火焰炽盛、光焰明亮,对于站在高座上的人来说,只靠放光就能驱散黑暗,让人看清平坦与不平坦的地方,所以它是给光明的东西。可是对于站得离火很近的人来说,这火能让眼前的东西清清楚楚,起到眼睛的作用,所以又叫作给眼睛的东西。同样,如来对远离自己法身、没有积下善行的人,用智慧的光明驱散他们愚痴的黑暗,让他们看清身业等是正还是不正,所以是给光明的人;而对站在近处、已经积下善行的人,如来让他们生起法眼,所以是给眼睛的人。那些已经达到这种境界的如来,对于来到自己教法范围内的人——哪怕像我这样满心疑惑的人——也能断除他们的疑惑,通过令圣道生起而把疑惑彻底消除。应当这样理解:要看到如来这种超胜的智慧。这样一来,这位长老通过说明自己如何消除疑惑,这首偈颂也就成了他宣说自己证得阿罗汉智的偈颂。这位长老在还是凡夫的时候,即使遇到合乎戒律的事也会心生懊悔,因为疑惑太多,所以被称为“疑离婆多”;后来成了漏尽阿罗汉,大家还是这样称呼他。因此才说:“具寿疑离婆多如是说此偈。”意思就是上面所说的这些。巴利
Aparo nayo – yathā aggi nisīthe rattibhāge pajjalito paṭutarajālo samujjalaṃ uccāsane ṭhitānaṃ obhāsadānamattena andhakāraṃ vidhamitvā samavisamaṃ vibhāvento ālokadado hoti. Accāsanne pana ṭhitānaṃ taṃ supākaṭaṃ karonto cakkhukiccakaraṇato cakkhudado nāma hoti, evameva tathāgato attano dhammakāyassa dūre ṭhitānaṃ akatādhikārānaṃ paññāpajjotena mohandhakāraṃ vidhamitvā kāyavisamādisamavisamaṃ vibhāvento ālokadā bhavanti, āsanne ṭhitānaṃ pana katādhikārānaṃ dhammacakkhuṃ uppādento cakkhudadā bhavanti. Ye evaṃbhūtā attano vacīgocaraṃ āgatānaṃ mādisānampi kaṅkhābahulānaṃ kaṅkhaṃ vinayanti ariyamaggasamuppādanena vidhamanti, tesaṃ tathāgatānaṃ paññaṃ ñāṇātisayaṃ passāti yojanā. Evamayaṃ therassa attano kaṅkhāvitaraṇappakāsanena aññābyākaraṇagāthāpi hoti. Ayañhi thero puthujjanakāle kappiyepi kukkuccako hutvā kaṅkhābahulatāya ‘‘kaṅkhārevato’’ti paññāto, pacchā khīṇāsavakālepi tatheva voharayittha. Tenāha – ‘‘itthaṃ sudaṃ āyasmā kaṅkhārevato gāthaṃ abhāsitthā’’ti. Taṃ vuttatthameva.
4. 富楼那长老偈颂注释巴利
4. Puṇṇattheragāthāvaṇṇanā
“应与善人交往”这首偈颂,是具寿富楼那长老说的。它的由来是什么呢?据说,早在莲华上佛(十力尊)出世之前,这位长老就出生在天鹅城的一户婆罗门大富豪家,渐渐长大成人。当导师出现于世时,有一天,在佛陀说法的场合,他按照前面所说的方式,和大众一起前往精舍,坐在听法人群的外围听法。他看到导师把一位比丘安置在说法第一的位置上,就想:“将来我也应该成为这样的比丘。”说法结束、大众起身之后,他走近导师,邀请导师应供,并按照前面所说的方式作了大供养,然后对世尊说:“尊者,我凭这功德业不求别的成就,只希望像那位比丘在第七天结束时被安置在说法第一的位置那样,未来某位佛陀的教法中,我也能成为比丘中的说法第一。”导师观察未来,看到他这个愿望必将实现,就授记说:“未来十万劫之后,会有名为乔达摩的佛陀出世,在他的教法中,你出家后将成为说法第一。”巴利
Sabbhirevasamāsethāti āyasmato puṇṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa dasabalassa uppattito puretarameva haṃsavatīnagare brāhmaṇamahāsālakule nibbatto anukkamena viññutaṃ patto satthari loke uppajjante ekadivasaṃ buddhānaṃ dhammadesanākāle heṭṭhā vuttanayena mahājanena saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante nisīditvā dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ dhammakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘mayāpi anāgate evarūpena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā desanāvasāne vuṭṭhitāya parisāya satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantetvā heṭṭhā vuttanayeneva mahāsakkāraṃ katvā bhagavantaṃ evamāha – ‘‘bhante, ahaṃ iminā adhikārakammena nāññaṃ sampattiṃ patthemi. Yathā pana so bhikkhu ito sattamadivasamatthake dhammakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito, evaṃ ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane dhammakathikānaṃ bhikkhūnaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Satthā anāgataṃ oloketvā tassa patthanāya samijjhanabhāvaṃ disvā ‘‘anāgate kappasatasahassamatthake gotamo nāma buddho uppajjissati, tassa sāsane tvaṃ pabbajitvā dhammakathikānaṃ aggo bhavissasī’’ti byākāsi.
他在那一世尽形寿修善法,死后在十万劫中积集福德与智慧资粮,在天界与人间辗转受生。到了我们世尊住世的时代,他出生在迦毗罗卫城附近一个叫多那瓦图的婆罗门村里,在一户婆罗门大富长者家中,做了憍陈如长老的外甥。给他取名字那天,家人为他取名“富楼那”。世尊证得正觉、转起殊胜法轮之后,次第游化到王舍城并住在那里。他在憍陈如长老座下出家,受具足戒,做完一切前期准备工作后,便精勤修行。他把出家人该做的事做到圆满后,心想:“我该去十力尊那里了。”但他没有和舅父长老一起去导师那里,而是留在迦毗罗卫城附近,自己做如理作意、用功修行。不久就策发观智,证得阿罗汉果。这在《譬喻》中也有记载:巴利
So tattha yāvajīvaṃ kalyāṇadhammaṃ katvā tato cuto kappasatasahassaṃ puññañāṇasambhāraṃ sambharanto devamanussesu saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle kapilavatthunagarassa avidūre doṇavatthunāmake brāhmaṇagāme brāhmaṇamahāsālakule aññāsikoṇḍaññattherassa bhāgineyyo hutvā nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase ‘‘puṇṇo’’ti nāmaṃ akaṃsu. So satthari abhisambodhiṃ patvā pavattavaradhammacakke anupubbena rājagahaṃ gantvā taṃ upanissāya viharante aññāsikoṇḍaññattherassa santike pabbajitvā laddhūpasampado sabbaṃ pubbakiccaṃ katvā padhānamanuyuñjanto pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetvāva ‘‘dasabalassa santikaṃ gamissāmī’’ti mātulattherena saddhiṃ satthu santikaṃ agantvā kapilavatthusāmantāyeva ohīyitvā yonisomanasikāre kammaṃ karonto nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Vuttampi cetaṃ apadāne (apa. thera 1.1.434-440) –
我是受诵吠陀、持诵咒语的学者,通达三部吠陀;
我被弟子们簇拥着,前去亲近那位人中至尊。
莲华上佛,世间解,诸供养之受纳者;
大牟尼简要地宣说了我的业。
我听了这个法之后,向大师恭敬顶礼;
合掌致敬之后,我便朝南方离去了。
他们简略听闻后,我则详细解说;
所有弟子听我讲法后,都满心欢喜。
我们舍弃了自己的见解,让心对佛生起清净的信心。
我简要地说,也照样详细地说。
通达阿毗达摩的理趣,为了论事的清净;
我让一切众生都明白了之后,就安住在无漏的境界中。
距今五百劫之前,有四位善于宣说者;
具足七宝,为四洲之自在主;
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。巴利
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Purakkhatomhi sissehi, upagacchiṃ naruttamaṃ. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mama kammaṃ pakittesi, saṃkhittena mahāmuni. ‘‘Tāhaṃ dhammaṃ suṇitvāna, abhivādetvāna satthuno; Añjaliṃ paggahetvāna, pakkamiṃ dakkhiṇāmukho. ‘‘Saṃkhittena suṇitvāna, vitthārena abhāsayiṃ; Sabbe sissā attamanā, sutvāna mama bhāsato. ‘‘Sakaṃ diṭṭhiṃ vinodetvā, buddhe cittaṃ pasādayuṃ; Saṃkhittenapi desemi, vitthārena tathevahaṃ. ‘‘Abhidhammanayaññūhaṃ, kathāvatthuvisuddhiyā; Sabbesaṃ viññāpetvāna, viharāmi anāsavo. ‘‘Ito pañcasate kappe, caturo suppakāsakā; Sattaratanasampannā, catudīpamhi issarā. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那时,在富楼那长老座下出家的善男子有五百人。长老自己通达十种论事,也用这十种论事教导他们。他们依照长老的教导安住,全都证得了阿罗汉果。他们知道自己出家的修行已经达到究竟圆满,就去到亲教师面前,说:“尊者,我们的修行已经达到究竟圆满,也通达了十种论事,现在是时候去见十力尊了。”长老听了他们的话,心里想:“导师知道我能通达十种论事,我每次说法都不离这十种论事。如果我一起去,这些比丘都会簇拥着我同行,这样成群结队地去见十力尊,对我不合适。让他们先去见吧。”于是他对那些比丘说:“贤友们,你们先走,去见如来,代我顶礼他的双足,我也会沿着你们走的路随后赶来。”那些长老全都出生在十力尊的故乡,都是漏尽者,都通达十种论事。他们接受了亲教师的嘱咐,顶礼长老后,一路渐次游行,走过了六十由旬的路程,来到王舍城的竹林精舍,顶礼十力尊的双足,坐在一边。巴利
Tassa pana puṇṇattherassa santike pabbajitā kulaputtā pañcasatā ahesuṃ. Thero sayaṃ dasakathāvatthulābhitāya tepi dasahi kathāvatthūhi ovadi. Te tassa ovāde ṭhatvā sabbeva arahattaṃ pattā. Te attano pabbajitakiccaṃ matthakappattaṃ ñatvā upajjhāyaṃ upasaṅkamitvā āhaṃsu – ‘‘bhante, amhākaṃ kiccaṃ matthakappattaṃ, dasannañcamha kathāvatthūnaṃ lābhino, samayo, dāni no dasabalaṃ passitu’’nti. Thero tesaṃ vacanaṃ sutvā cintesi – ‘‘mama dasakathāvatthulābhitaṃ satthā jānāti ahaṃ dhammaṃ desento dasa kathāvatthūni amuñcitvāva desemi, mayi gacchante sabbepime bhikkhū maṃ parivāretvā gacchissanti, evaṃ gaṇasaṅgaṇikāya gantvā pana ayuttaṃ mayhaṃ dasabalaṃ passituṃ, ime tāva gantvā passantū’’ti te bhikkhū āha – ‘‘āvuso, tumhe purato gantvā tathāgataṃ passatha, mama vacanena cassa pāde vandatha, ahampi tumhākaṃ gatamaggenāgamissāmī’’ti. Te therā sabbepi dasabalassa jātibhūmiraṭṭhavāsino sabbe khīṇāsavā sabbe dasakathāvatthulābhino attano upajjhāyassa ovādaṃ sampaṭicchitvā theraṃ vanditvā anupubbena cārikaṃ carantā saṭṭhiyojanamaggaṃ atikkamma rājagahe veḷuvanamahāvihāraṃ gantvā dasabalassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
诸佛世尊向来有这样的习惯:与客来的比丘们互相问候。世尊便用“诸比丘,还能忍受吗?”等话,跟他们亲切地寒暄了一番,然后问:“诸比丘,你们从哪里来?”他们回答“从故乡来”之后,世尊又问:“诸比丘,在故乡的比丘同梵行者当中,有谁被这样称赞:自己少欲,也为比丘们讲说少欲?”于是世尊问那位获得十种谈论事的比丘。他们禀告说:“尊者,有一位名叫富楼那的具寿,是满慈子。”舍利弗尊者听到这话,就想见到那位长老。后来,导师从王舍城去了舍卫城。富楼那长老听说十力尊已经到了那里,心想“我要去见导师”,于是前去,在香室中见到了如来。导师为他说法。长老听完法后,顶礼十力尊,为了独处静修而前往安陀林,在一棵树下坐下来作日间住。巴利
Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammoditunti bhagavā tehi saddhiṃ – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīya’’ntiādinā nayena madhurapaṭisanthāraṃ katvā ‘‘kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā’’ti pucchi . Atha tehi ‘‘jātibhūmito’’ti vutte ‘‘ko nu kho, bhikkhave, jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā’’’ti (ma. ni. 1.252) dasakathāvatthulābhiṃ bhikkhuṃ pucchi. Tepi ‘‘puṇṇo nāma, bhante, āyasmā mantāṇiputto’’ti ārocayiṃsu. Taṃ kathaṃ sutvā āyasmā sāriputto therassa dassanakāmo ahosi. Atha satthā rājagahato sāvatthiṃ agamāsi . Puṇṇattheropi dasabalassa tattha āgatabhāvaṃ sutvā – ‘‘satthāraṃ passissāmī’’ti gantvā antogandhakuṭiyaṃyeva tathāgataṃ sampāpuṇi. Satthā tassa dhammaṃ desesi. Thero dhammaṃ sutvā dasabalaṃ vanditvā paṭisallānatthāya andhavanaṃ gantvā aññataramhi rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
舍利弗长老听说他来了,就朝头顶方向望去,走过去看清了地方,来到坐在树下的那位长老跟前,和他互相问候,然后问他七清净的次第。长老对他问什么就答什么,用车乘引导的譬喻让他心里欢喜,两人互相随喜对方的善说。后来,导师坐在比丘僧众中间,把这位长老立为说法第一,说:“比丘们,在我的比丘弟子中,说法第一的,就是富楼那。”有一天,他回顾自己解脱的成就,依靠导师,我和许多众生都从轮回之苦中解脱出来。亲近善士真是有大利益啊!于是生起喜悦和欢欣,以感兴的方式说出倾泻欢喜之力的偈颂:“应与善士共相会……”巴利
Sāriputtattheropi tassāgamanaṃ sutvā sīsānulokiko gantvā okāsaṃ sallakkhetvā taṃ rukkhamūle nisinnaṃ upasaṅkamitvā therena saddhiṃ sammoditvā, taṃ sattavisuddhikkamaṃ pucchi. Theropissa pucchitapucchitaṃ byākaronto rathavinītūpamāya cittaṃ ārādhesi, te aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsu. Atha satthā aparabhāge bhikkhusaṅghamajjhe nisinno theraṃ ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo’’ti (a. ni. 1.188, 196) dhammakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. So ekadivasaṃ attano vimuttisampattiṃ paccavekkhitvā ‘‘satthāraṃ nissāya ahañceva aññe ca bahū sattā saṃsāradukkhato vippamuttā, bahūpakārā vata sappurisasaṃsevā’’ti pītisomanassajāto udānavasena pītivegavissaṭṭhaṃ ‘‘sabbhireva samāsethā’’ti gāthaṃ abhāsi.
4 其中,“只与善士相处”就是只和善士们在一起。这里说的“寂静者”是指佛陀等圣者。因为他们彻底断除了一切不善法,在正法上达到了最高境界,又具有特别值得赞叹的殊胜品德,所以特别被称为“寂静者”“善士”。“应亲近”就是平等地共住、一起生活。意思是:亲近他们、恭敬听闻他们、也照着他们的样子去做,这样就是和他们同住了。“与智者、见义者”是对他们的赞叹。所谓“慧”就是智慧,他们已经生起了这种智慧,所以叫“智者”。正因如此,他们能如实看见自利等不同方面的义,所以叫“见义者”。应当亲近这样的智者、见义者。为什么呢?因为他们是寂静的智者;或者因为正确亲近他们,就能得到绝对的利益。他们以道智等才可亲近、值得亲近,其所证的义,因为具大功德、是寂静的,所以叫“大”;因为深不可测,是甚深智慧所行的境界,所以叫“甚深”;因为下劣欲求等看不见,其他人也很难见到,所以叫“难见”;因为难见,自性微细、精妙,是精微智慧所行的境界,所以叫“精微”;因为精微,自性如此微细,所以叫“微细”的涅槃。或者,以不颠倒之义、是究竟自性,所以叫“义”;因为是成为圣者之因、具有大之相,所以叫“大”;因为自性不浅显,所以叫“甚深”;必须艰难才能见到,不能轻易见到,所以叫“难见”。因为甚深所以难见,因为难见所以甚深,这是指四圣谛,它特别精微、微细,其中灭谛就是如此。坚慧者们正确通达了这四圣谛,他们因为具足坚毅,精勤修习四圣谛的业处后,得以正确通达。“不放逸者”是指在一切处都不舍离正念,圆满不放逸之行。“明察者”是指通过观慧的修习而善巧、精通。因此,“只与善士相处”应当这样连接。或者,“与智者、见义者”是从格。因为藉由智者、见义者所组成的团体,那些不放逸的、明察的坚慧者们,得以正确通达具有大、甚深等殊胜特质的义,因此应当与那样的善士们亲近,这是其中的关联。这样,这位长老以阐明自己证悟的方式,也说出了这首记别偈。巴利
4. Tattha sabbhirevāti sappurisehi eva. Santoti panettha buddhādayo ariyā adhippetā. Te hi anavasesato asataṃ dhammaṃ pahāya saddhamme ukkaṃsagatattā sātisayaṃ pasaṃsiyattā ca visesato ‘‘santo sappurisā’’ti ca vuccanti. Samāsethāti samaṃ āsetha saha vaseyya. Te payirupāsanto tesaṃ sussūsanto diṭṭhānugatiñca āpajjanto samānavāso bhaveyyāti attho. Paṇḍitehatthadassibhīti tesaṃ thomanā. Paṇḍā vuccati paññā, sā imesaṃ sañjātāti paṇḍitā. Tato eva attatthādibhedaṃ atthaṃ aviparītato passantīti atthadassino. Tehi paṇḍitehi atthadassībhi samāsetha. Kasmāti ce? Yasmā te santo paṇḍitā, te vā sammā sevantā ekantahitabhāvato maggañāṇādīheva araṇīyato atthaṃ, mahāguṇatāya santatāya ca mahantaṃ, agādhabhāvato gambhīrañāṇagocarato ca gambhīraṃ, hīnacchandādīhi daṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā itarehi ca kicchena daṭṭhabbattā duddasaṃ, duddasattā saṇhanipuṇasabhāvattā nipuṇañāṇagocarato ca nipuṇaṃ, nipuṇattā evaṃ sukhumasabhāvatāya aṇuṃ nibbānaṃ, aviparītaṭṭhena vā paramatthasabhāvattā atthaṃ, ariyabhāvakarattā mahattanimittatāya mahantaṃ, anuttānasabhāvatāya gambhīraṃ, dukkhena daṭṭhabbaṃ na sukhena daṭṭhuṃ sakkāti duddasaṃ, gambhīrattā duddasaṃ, duddasattā gambhīranti catusaccaṃ, visesato nipuṇaṃ aṇuṃ, nirodhasaccanti evametaṃ catusaccaṃ dhīrā samadhigacchanti dhitisampannatāya dhīrā catusaccakammaṭṭhānabhāvanaṃ ussukkāpetvā sammadeva adhigacchanti. Appamattāti sabbattha satiavippavāsena appamādapaṭipattiṃ pūrentā. Vicakkhaṇāti vipassanābhāvanāya chekā kusalā. Tasmā sabbhireva samāsethāti yojanā. Paṇḍitehatthadassibhīti vā etaṃ nissakkavacanaṃ. Yasmā paṇḍitehi atthadassībhi samudāyabhūtehi dhīrā appamattā vicakkhaṇā mahantādivisesavantaṃ atthaṃ samadhigacchanti, tasmā tādisehi sabbhireva samāsethāti sambandho. Evamesā therassa paṭivedhadīpanena aññābyākaraṇagāthāpi ahosīti.
5. 达跋长老偈注释巴利
5. Dabbattheragāthāvaṇṇanā
“难调御者”这首偈颂,是具寿达跋长老的偈颂。它的由来是什么呢?这位长老也在莲华上佛的时代,出生在天鹅城的一个良家。成年之后,他就像前面所说的那样听法,看见导师把一位比丘安立在“敷设坐卧具者中第一”的位置上,便做了相应的善行,发愿得到那个位置,得到了导师的授记。他一生行善,在天与人之间流转,到了迦叶十力尊的教法衰败的时候出家。那时,和他一起的还有另外六个人,一共七位比丘。他们同心一致,看到别人对教法不恭敬,就说:“我们在这里做什么?不如到一边去修沙门法,终结苦际。”他们绑好梯子,登上一座高山山顶,说:“知道自己心力的人,就把梯子推下去;贪恋生命的人就下去吧,别以后后悔。”说完,大家同心一致把梯子推落,又互相告诫:“贤友们,不要放逸。”然后各自在心意喜欢的地方坐下,开始修沙门法。巴利
Yo duddamiyoti āyasmato dabbattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā vayappatto heṭṭhā vuttanayeneva dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā satthārā byākato yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaritvā kassapadasabalassa sāsanosakkanakāle pabbaji. Tadā tena saddhiṃ apare cha janāti satta bhikkhū ekacittā hutvā aññe sāsane agāravaṃ karonte disvā – ‘‘idha kiṃ karoma ekamante samaṇadhammaṃ katvā dukkhassantaṃ karissāmā’’ti nisseṇiṃ bandhitvā uccaṃ pabbatasikharaṃ āruhitvā, ‘‘attano cittabalaṃ jānantā nisseṇiṃ nipātentu, jīvite sālayā otarantu, mā pacchānutappino ahuvatthā’’ti vatvā sabbe ekacittā hutvā nisseṇiṃ pātetvā – ‘‘appamattā hotha, āvuso’’ti aññamaññaṃ ovaditvā cittarucikesu ṭhānesu nisīditvā samaṇadhammaṃ kātuṃ ārabhiṃsu.
这时,有一位长老在第五天证得阿罗汉果,他心里想:“我的事已经办完了,我还留在这个地方做什么呢?”于是用神通从北俱卢洲取来食物,说道:“贤友们,请吃这些食物吧,乞食的事由我来负责,你们去做自己该做的事。”他们回答说:“贤友,我们推落梯子的时候,难道这样说过吗:‘谁最先证悟法,谁就去取食物来,大家吃他取来的食物,然后继续修沙门法。’”长老说:“没有这回事,贤友们。”他们又说:“你们是凭自己过去的因缘才得到的,如果我们也能做到,我们也会终结轮回。你走吧。”那位长老说服不了他们,就在一个舒适的地方吃完食物后离开了。另一位长老在第七天证得不还果,从那里命终后,投生到净居梵天界。其余的长老们从那里命终后,在一位佛陀的教法之间那么长的时间里,在天界和人间流转,投生到各个不同的家庭中:一位投生在犍陀罗国呾叉始罗城的王宫里,一位投生在中土国一位女游行者腹中,一位投生在跋希国的居士家中,一位投生在比丘尼寺院附近。巴利
Tatreko thero pañcame divase arahattaṃ patvā, ‘‘mama kiccaṃ nipphannaṃ, ahaṃ imasmiṃ ṭhāne kiṃ karissāmi’’ti iddhiyā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā, ‘‘āvuso, imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjatha, bhikkhācārakiccaṃ mamāyattaṃ hotu, tumhe attano kammaṃ karothā’’ti āha. ‘‘Kiṃ nu kho mayaṃ, āvuso, nisseṇiṃ pātentā evaṃ avocumha – ‘yo paṭhamaṃ dhammaṃ sacchikaroti, so bhikkhaṃ āharatu, tenābhataṃ sesā paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ karissantī’’’ti. ‘‘Natthi, āvuso’’ti. Tumhe attano pubbahetunā labhittha, mayampi sakkontā vaṭṭassantaṃ karissāma, gacchatha tumheti. Thero te saññāpetuṃ asakkonto phāsukaṭṭhāne piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā gato . Aparo thero sattame divase anāgāmiphalaṃ patvā tato cuto suddhāvāsabrahmaloke nibbatto. Itare therā tato cutā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā tesu tesu kulesu nibbattā. Eko gandhāraraṭṭhe takkasilānagare rājagehe nibbatto, eko majjhantikaraṭṭhe paribbājikāya kucchimhi nibbatto, eko bāhiyaraṭṭhe kuṭumbiyagehe nibbatto, eko bhikkhunupassaye jāto.
这位达跋长老,是在马喇国阿努比耶城一位马喇王的家中投胎的。他的母亲临产时死了,人们把尸体送到墓地,架上柴堆,点了火。火的热力把她腹部的薄膜烧得裂成两半。那男孩凭着自己福报的力量,一跃而出,落在一根木柱上。人们抱起男孩,交给他的外祖母。外祖母给他取名时,因为他是落在木柱上才活下来的,就给他取名叫“达跋”。他七岁那年,导师由比丘僧团随行,在马喇国游化,住在阿努比耶的芒果园。达跋童子见到导师,一见就生起净信,想要出家,于是对外祖母说:“我要在十力尊座前出家。”外祖母说:“好,亲爱的孩子。”就带着达跋童子来到导师面前,说:“尊者,请让这位童子出家。”导师向一位比丘示意:“比丘,让这孩子出家。”那位长老听了导师的话,在为达跋童子剃度时,教了皮五种业处。这位过去世积有善根、曾发大愿的众生,在第一撮头发被剃落时,证得入流果;第二撮头发剃落时,证得一来果;第三撮头发剃落时,证得不来果;而所有头发剃尽与证悟阿拉汉果,这两件事不分先后,同时完成。导师在马喇国随自己的意愿住了一段时间后,前往王舍城,住在竹林园。巴利
Ayaṃ pana dabbatthero mallaraṭṭhe anupiyanagare ekassa mallarañño gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa mātā upavijaññā kālamakāsi, matasarīraṃ susānaṃ netvā dārucitakaṃ āropetvā aggiṃ adaṃsu. Tassā aggivegasantattaṃ udarapaṭalaṃ dvedhā ahosi. Dārako attano puññabalena uppatitvā ekasmiṃ dabbatthambhe nipati. Taṃ dārakaṃ gahetvā ayyikāya adaṃsu. Sā tassa nāmaṃ gaṇhantī dabbatthambhe patitvā laddhajīvitattā ‘‘dabbo’’tissa nāmaṃ akāsi. Tassa ca sattavassikakāle satthā bhikkhusaṅghaparivāro mallaraṭṭhe cārikaṃ caramāno anupiyambavane viharati. Dabbakumāro satthāraṃ disvā dassaneneva pasīditvā pabbajitukāmo hutvā ‘‘ahaṃ dasabalassa santike pabbajissāmī’’ti ayyikaṃ āpucchi. Sā ‘‘sādhu, tātā’’ti dabbakumāraṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā, ‘‘bhante, imaṃ kumāraṃ pabbājethā’’ti āha. Satthā aññatarassa bhikkhuno saññaṃ adāsi – ‘‘bhikkhu imaṃ dārakaṃ pabbājehī’’ti. So thero satthu vacanaṃ sutvā dabbakumāraṃ pabbājento tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Pubbahetusampanno katābhinīhāro satto paṭhamakesavaṭṭiyā voropanakkhaṇe sotāpattiphale patiṭṭhahi, dutiyāya kesavaṭṭiyā oropiyamānāya sakadāgāmiphale, tatiyāya anāgāmiphale, sabbakesānaṃ pana oropanañca arahattaphalasacchikiriyā ca apacchā apure ahosi. Satthā mallaraṭṭhe yathābhirantaṃ viharitvā rājagahaṃ gantvā veḷuvane vāsaṃ kappesi.
那时,具寿达跋·摩罗子独自在僻静处,观察自己该做的事能否完成,想为僧团承担服务事务,心里盘算:我何不为僧团铺设坐卧处、指派餐食呢?于是他来到导师跟前,把自己的想法禀告了导师。导师称赞了他,并同意他担任铺设坐卧处和指派餐食的职责。随后,导师因为这位达跋虽然年纪轻轻却能担此重任,就在他年仅七岁时便为他授了具足戒。从受具足戒那时起,这位长老就为所有依止王舍城而住的比丘们铺设坐卧处、指派餐食。他作为坐卧处铺设者的名声传遍各方,大家都知道:据说达跋·摩罗子会把性情相投的比丘安排在同一处的坐卧处,无论坐卧处是近是远他都能安排,对无法前去的比丘,他就用神通带他们去。巴利
Tatrāyasmā dabbo mallaputto rahogato attano kiccanipphattiṃ oloketvā saṅghassa veyyāvaccakaraṇe kāyaṃ yojetukāmo cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññāpeyyaṃ bhattāni ca uddiseyya’’nti. So satthu santikaṃ gantvā attano parivitakkaṃ ārocesi. Satthā tassa sādhukāraṃ datvā senāsanapaññāpakattañca bhattuddesakattañca sampaṭicchi. Atha naṃ ‘‘ayaṃ dabbo daharova samāno mahante ṭhāne ṭhito’’ti sattavassikakāleyeva upasampādesi. Thero upasampannakālato paṭṭhāya rājagahaṃ upanissāya viharantānaṃ sabbabhikkhūnaṃ senāsanāni ca paññāpeti, bhikkhañca uddisati. Tassa senāsanapaññāpakabhāvo sabbadisāsu pākaṭo ahosi – ‘‘dabbo kira mallaputto sabhāgasabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ ekaṭṭhāne senāsanāni paññāpeti, āsannepi dūrepi senāsanaṃ paññāpeti, gantuṃ asakkonte iddhiyā netī’’ti.
那时,比丘们不管是在合适的时间还是不合适的时间,都这样让他安排住处:“贤友,请为我们在耆婆芒果园安排住处,请为我们在摩达库奇鹿野苑安排住处。”他们看着他的神通,就跟着去了。他也用神通化出意所成身,给每一位上座都配了一个和自己一模一样的比丘,然后手指发光走在前面,说“这是床,这是凳”等等,安排好住处后,又回到自己住的地方。这里是简略的概述,详细情况在巴利圣典里已经有了。导师以这件事为因缘,后来坐在圣众中间,把这位长老放在敷设住处者第一的位置上,说:“诸比丘,在我的比丘弟子中,敷设住处第一的,就是这位摩罗子达跋。”《譬喻》里也有这样的记载:巴利
Atha naṃ bhikkhū kālepi vikālepi – ‘‘amhākaṃ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ maddakucchismiṃ migadāye’’ti evaṃ senāsanaṃ uddisāpetvā tassa iddhiṃ passantā gacchanti. Sopi iddhiyā manomaye kāye abhisaṅkharitvā ekekassa therassa ekekaṃ attanā sadisaṃ bhikkhuṃ datvā aṅguliyā jalamānāya purato gantvā ‘‘ayaṃ mañco idaṃ pīṭha’’ntiādīni vatvā senāsanaṃ paññāpetvā puna attano vasanaṭṭhānameva āgacchati . Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panidaṃ vatthu pāḷiyaṃ āgatameva. Satthā idameva kāraṇaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā aparabhāge ariyagaṇamajjhe nisinno theraṃ senāsanapaññāpakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanapaññāpakānaṃ yadidaṃ dabbo mallaputto’’ti (a. ni. 1.209; 214). Vuttampi cetaṃ apadāne (apa. thera 2.54, 108-149) –
有一位名叫莲华上的胜者,是了知一切世间的牟尼。
距今十万劫之前,具眼者出现于世。
能劝诫人、能让人明白,还能把一切众生救度出来。
善巧说法的佛陀,度脱了众多众生。
他怜悯众生,心怀慈悲,为一切众生谋求利益;
所有来到的外道,都让他们安立在五戒中。
这样,没有纷扰,外道看来也是空的。
因那些阿罗汉而变得庄严多彩——他们已得自在,具足忍辱之德。
那位大牟尼身高五十肘。
他的肤色像黄金一样闪耀,具足三十二种殊胜的大人相。
寿命长达十万年,
他住世如此之久,度脱了众多众生。
那时,我在汉萨瓦蒂城,是一位名声显赫的长者之子。
我来到世间之光面前,听受了说法。
安排比丘们住处的、与弟子们在一起的那位;
我听了赞叹者的话,满心欢喜。
为那位大仙和僧团做了供养后,
我以头顶礼他的双足,祈愿能到达那个境地。
那时,那位大雄宣说了我的业。
有人曾供养僧团整整七天,即等于供养了世尊。
这位眼睛像莲花瓣、肩膀像狮子、皮肤像黄金的长者子,
他跪倒在我脚前,渴望得到最高的地位。
十万劫之后,将有生于甘蔗族者,
他以乔达摩为姓,将成为世间的导师。
那位佛陀有个弟子,名叫达跋,广为人知。
那时,他将成为最杰出的安排坐卧处者。
以此善作之业,以及思与誓愿,
舍弃了人的身体,我就往生到了三十三天。
我三百次,作天王;
我也曾五百次成为转轮王。
地方王权广大,其数不可计量;
因为那种业的力量,我在一切处都曾安乐。
于第九十一劫时,有一位名为毗婆尸的导师;
他相貌可爱,能透彻观见一切法,出现了。
我曾以嗔恨之心,毁谤那位如如者的声闻弟子;
知道他已经断尽了一切漏,是清净的人。
那位人中之雄的弟子们、大仙们,
我拿了筹条,把乳粥布施给了他。
在这个贤劫里,有一位名声远扬的梵天亲族,
他名叫迦叶,以种姓得名,是一切说法者中最殊胜的一位,出现在世间。
让教法光耀起来,压倒了那些持邪见的外道。
调伏了应当调伏的人之后,他和弟子们一起入了涅槃。
导师和弟子们都已般涅槃,教法尚存。
天人们惊恐不安,披散着头发,泪流满面地哭泣。
正法之火将要熄灭了,我们再也不能见到善行者;
我们再也听不到正法了,唉,我们真是福德浅薄啊。
那时,整个大地都震动了,连原本稳固不动的也摇晃起来。
大海也像带着悲伤一样,发出悲悯的声音。
四方响起了鼓声,非人敲响了鼓。
四周霹雳炸响,发出令人恐惧的轰鸣。
流星从空中纷纷坠落,彗星也出现在天上;
带着浓烟的火轮与鹿群一同发出悲鸣。
看到可怕的灾变正在发生,那是教法将要毁灭的征兆。
我们七位比库当时心生警惧,一起这样思量。
若无教法,我们活着还有何用。
走进大森林之后,我们精勤修行胜者的教法。
那时我们在森林里,看见一座高耸又殊胜的石山。
我们借助梯子爬上那个东西,然后把梯子推倒。
那时长老教导我们:佛陀出世极其难得,
信心很难得到,我们已经得到了,而剩下的教法已经不多了。
错过时机的人,会掉进无边的苦海里。
所以,只要牟尼的教法还在,就该精进努力。
那位长老是阿罗汉,当时有一位不来者跟随着他。
我们有品德,其他人则相应投生到了天界。
已经寂灭,渡过了轮回,独自住在净居天。
我和波库萨提,还有萨毗耶、婆醯,也一样。
孩童咖沙巴,还有我们,也各自往生到不同的地方。
被乔达摩悲悯,我们从轮回的束缚中解脱。
在末罗国的拘尸那罗,我出生于母胎时是正念的。
母亲去世后,遗体被放上火葬的柴堆,我就从那里掉了下来。
我掉进了柴堆里,因此就被叫作“柴”。
我靠着梵行的力量,七岁就解脱了。
我靠着乳粥的力量,具备了五种支分。
因为被漏尽者指责诽谤,我被众多恶人辱骂。
福德和罪恶这两样,我现在都已经超越了。
我已经到达了至高的寂静,安住在无漏的状态中。
我铺好了坐卧处,让那些善行者们感到欢喜。
胜者对我的这份功德很满意,就把我安立在最上首位。
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
犹如象王挣断束缚,我安住于无漏。
我确实来到了最胜佛陀的面前,这对我来说真是幸运。
三明已经证得,佛陀的教法已经修成。
证得四无碍解……完成了佛陀的教法。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbalokavidū muni; Ito satasahassamhi, kappe uppajji cakkhumā. ‘‘Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṃ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṃ bahuṃ. ‘‘Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṃ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. ‘‘Evaṃ nirākulaṃ āsi, suññataṃ titthiyehi ca; Vicittaṃ arahantehi, vasībhūtehi tādibhi. ‘‘Ratanānaṭṭhapaññāsaṃ, uggato so mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, bāttiṃsavaralakkhaṇo. ‘‘Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. ‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, seṭṭhiputto mahāyaso; Upetvā lokapajjotaṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ. ‘‘Senāsanāni bhikkhūnaṃ, paññāpentaṃ sasāvakaṃ; Kittayantassa vacanaṃ, suṇitvā mudito ahaṃ. ‘‘Adhikāraṃ sasaṅghassa, katvā tassa mahesino; Nipacca sirasā pāde, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ. ‘‘Tadāha sa mahāvīro, mama kammaṃ pakittayaṃ; Yo sasaṅghamabhojesi, sattāhaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Soyaṃ kamalapattakkho, sīhaṃso kanakattaco; Mama pādamūle nipati, patthayaṃ ṭhānamuttamaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Sāvako tassa buddhassa, dabbo nāmena vissuto; Senāsanapaññāpako, aggo hessatiyaṃ tadā. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Satānaṃ tīṇikkhattuñca, devarajjamakārayiṃ; Satānaṃ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ; Sabbattha sukhito āsiṃ, tassa kammassa vāhasā. ‘‘Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako. ‘‘Duṭṭhacitto upavadiṃ, sāvakaṃ tassa tādino; Sabbāsavaparikkhīṇaṃ, suddhoti ca vijāniya. ‘‘Tasseva naravīrassa, sāvakānaṃ mahesinaṃ; Salākañca gahetvāna, khīrodanamadāsahaṃ. ‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso; Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo. ‘‘Sāsanaṃ jotayitvāna, abhibhuyya kutitthiye; Vineyye vinayitvāva, nibbuto so sasāvako. ‘‘Sasisse nibbute nāthe, atthamentamhi sāsane; Devā kandiṃsu saṃviggā, muttakesā rudammukhā. ‘‘Nibbāyissati dhammakkho, na passisāma subbate; Na suṇissāma saddhammaṃ, aho no appapuññatā. ‘‘Tadāyaṃ pathavī sabbā, acalā sā calācalā; Sāgaro ca sasokova, vinadī karuṇaṃ giraṃ. ‘‘Catuddisā dundubhiyo, nādayiṃsu amānusā; Samantato asaniyo, phaliṃsu ca bhayāvahā. ‘‘Ukkā patiṃsu nabhasā, dhūmaketu ca dissati; Sadhūmā jālavaṭṭā ca, raviṃsu karuṇaṃ migā. ‘‘Uppāde dāruṇe disvā, sāsanatthaṅgasūcake; Saṃviggā bhikkhavo satta, cintayimha mayaṃ tadā. ‘‘Sāsanena vināmhākaṃ, jīvitena alaṃ mayaṃ; Pavisitvā mahāraññaṃ, yuñjāma jinasāsane. ‘‘Addasamha tadāraññe, ubbiddhaṃ selamuttamaṃ; Nisseṇiyā tamāruyha, nisseṇiṃ pātayimhase. ‘‘Tadā ovadi no thero, buddhuppādo sudullabho; Saddhātidullabhā laddhā, thokaṃ sesañca sāsanaṃ. ‘‘Nipatanti khaṇātītā, anante dukkhasāgare; Tasmā payogo kattabbo, yāva ṭhāti mune mataṃ. ‘‘Arahā āsi so thero, anāgāmī tadānugo; Susīlā itare yuttā, devalokaṃ agamhase. ‘‘Nibbuto tiṇṇasaṃsāro, suddhāvāse ca ekako; Ahañca pakkusāti ca, sabhiyo bāhiyo tathā. ‘‘Kumārakassapo, ceva, tattha tatthūpagā mayaṃ; Saṃsārabandhanā muttā, gotamenānukampitā. ‘‘Mallesu kusinārāyaṃ, gabbhe jātassa me sato; Mātā matā citāruḷhā, tato nippatito ahaṃ. ‘‘Patito dabbapuñjamhi, tato dabboti vissuto; Brahmacārībalenāhaṃ, vimutto sattavassiko. ‘‘Khīrodanabalenāhaṃ , pañcahaṅgehupāgato; Khīṇāsavopavādena, pāpehi bahu codito. ‘‘Ubho puññañca pāpañca, vītivattomhi dānihaṃ; Patvāna paramaṃ santiṃ, viharāmi anāsavo. ‘‘Senāsanaṃ paññāpayiṃ, hāsayitvāna subbate; Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso…pe…kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
事情的原委是这样的:过去,他因为对一位已断尽烦恼的长老做了一件以毁谤方式所造的恶业,结果在地狱里受了无数百千年的大苦。正是被那残余的业力所逼,蔑提耶地方的比丘们才起了这样的念头:“我们是被这个人在善施主居士中间挑拨离间的。”于是他们抱着错误的执取,用毫无根据的波罗夷罪来诽谤那位长老。当这件争端被僧团以忆念裁决的方式平息之后,这位长老为了哀愍世间,彰显自己的功德,说出了“那难调伏者”这首偈颂。巴利
Evaṃbhūtaṃ pana taṃ yena pubbe ekassa khīṇāsavattherassa anuddhaṃsanavasena katena pāpakammena bahūni vassasatasahassāni niraye pacci, tāya eva kammapilotikāya codiyamānā mettiyabhūmajakā bhikkhū ‘‘iminā mayaṃ kalyāṇabhattikassa gahapatino antare paribheditā’’ti duggahitagāhino amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsesuṃ. Tasmiñca adhikaraṇe saṅghena sativinayena vūpasamite ayaṃ thero lokānukampāya attano guṇe vibhāvento ‘‘yo duddamiyo’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi.
5 在这里,“yo”是不定指的说明,要通过“so”来确定它的限定性。两者都是好像在说别人,其实说的是自己。“难调伏”就是难以调伏、无法被调伏的意思。这是长老回想起自己还在凡夫时期,内心被邪见、散乱烦恼的狂乱所浸染,诸根躁动不安,才这样说的。“以调伏”是指以最殊胜、无上的圣道来调伏,因为已经通过这种调伏而调伏的人,再也没有需要调伏的了,所以才配称为“已调伏”,不是靠别的什么。或者,“以调伏”是指被那位调伏者、调御丈夫所调伏。“dabbo(堪任)”是贤能、称职的意思。因此世尊针对这位长老说:“dabba(贤者)啊,贤者们并不是这样解脱的。”“santusito(知足)”是通过对所获资具的满足、对禅那与等至的满足、对道与果的满足而成为知足者。“vitiṇṇakaṅkho(超越疑惑)”是因为以十六事及八事的疑惑已被初道彻底根除,所以是已离疑惑者。“vijitāvī(征服者)”是因为如同良种骏马,对于所应征服的一切杂染之众,已经征服、已经摧破,所以是征服者。“apetabheravo(已离怖畏)”是因为二十五种怖畏已完全离去,所以是已离怖畏、安住于无畏者。再次说“dabbo”是称名。“parinibbuto(般涅槃)”有两种般涅槃:烦恼般涅槃,即有余依涅槃界;蕴般涅槃,即无余依涅槃界。其中这里指的是烦恼般涅槃,因此因为应断之法已通过道完全断除,所以是以烦恼般涅槃而般涅槃的意思。“ṭhitatto(住立者)”是住立的自性,不动摇,因为对可喜等境已成就平等性,所以不为世间法所动摇。“hi”是表示原因的小词,因此:那位先前难调伏而住立者,因为名为dabba,被大师以最上的调伏所调伏,成为知足者、超越疑惑者、征服者、已离怖畏者,所以那位dabba般涅槃了,并且就从那时起住立。对于这样状态的他,只应生起净信,不应有信心的变异。长老怜悯那些以他人为可信、以他人为智者而随转的众生,于是授记了另一位。巴利
5. Tattha yoti aniyamitaniddeso, tassa ‘‘so’’ti iminā niyamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Ubhayenapi aññaṃ viya katvā attānameva vadati. Duddamiyoti duddamo, dametuṃ asakkuṇeyyo. Idañca attano puthujjanakāle diṭṭhigatānaṃ visūkāyikānaṃ kilesānaṃ madālepacittassa vipphanditaṃ indriyānaṃ avūpasamanañca cintetvā vadati. Damenāti uttamena aggamaggadamena, tena hi danto puna dametabbatābhāvato ‘‘danto’’ti vattabbataṃ arahati, na aññena. Atha vā damenāti damakena purisadammasārathinā damito . Dabboti drabyo, bhabboti attho. Tenāha bhagavā imameva theraṃ sandhāya – ‘‘na kho, dabba, dabbā evaṃ nibbeṭhentī’’ti (pārā. 384; cūḷava. 193) . Santusitoti yathāladdhapaccayasantosena jhānasamāpattisantosena maggaphalasantosena ca santuṭṭho. Vitiṇṇakaṅkhoti soḷasavatthukāya aṭṭhavatthukāya ca kaṅkhāya paṭhamamaggeneva samugghāṭitattā vigatakaṅkho. Vijitāvīti purisājānīyena vijetabbassa sabbassapi saṃkilesapakkhassa vijitattā vidhamitattā vijitāvī. Apetabheravoti pañcavīsatiyā bhayānaṃ sabbaso apetattā apagatabheravo abhayūparato . Puna dabboti nāmakittanaṃ. Parinibbutoti dve parinibbānāni kilesaparinibbānañca, yā saupādisesanibbānadhātu, khandhaparinibbānañca, yā anupādisesanibbānadhātu. Tesu idha kilesaparinibbānaṃ adhippetaṃ, tasmā pahātabbadhammānaṃ maggena sabbaso pahīnattā kilesaparinibbānena parinibbutoti attho. Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo acalo iṭṭhādīsu tādibhāvappattiyā lokadhammehi akampanīyo. Hīti ca hetuatthe nipāto, tena yo pubbe duddamo hutvā ṭhito yasmā dabbattā satthārā uttamena damena damito santusito vitiṇṇakaṅkho vijitāvī apetabheravo, tasmā so dabbo parinibbuto tatoyeva ca ṭhitatto, evaṃbhūte ca tasmiṃ cittapasādova kātabbo, na pasādaññathattanti paraneyyabuddhike satte anukampanto thero aññaṃ byākāsi.
6. 尸林住长老偈颂注释巴利
6. Sītavaniyattheragāthāvaṇṇanā
“Yo sītavana……”这首偈颂,是尊者桑菩达长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,距今一百一十八劫以前,有一位名叫见义佛的正等觉者出现在世间,他把包括天神在内的整个世界从轮回的大洪流中救度出来。有一天,他带着庞大的比丘僧团来到恒河边。那时,这位长老出生在一户居士家里,在那里见到世尊,心里生起净信,就走上前去顶礼,然后问道:“尊者,你们是想渡到对岸去吗?”世尊回答说:“我们要过去。”他立刻就把船只连接成筏,送了过来。导师出于慈悲,和比丘僧团一起登上船。他自己也上了船,顺利地把大家送到了对岸。第二天,他向世尊和比丘僧团做了盛大的供养,然后一路随送,怀着净信顶礼之后才返回。他凭着这份福德业,在天界和人间流转受生。此后一百一十三劫以前,他出生在刹帝利家族,成为一位转轮王,是依法行事的法王。他让众生安立在善趣之道上,从那里死后,在第九十一劫时,于毗婆尸佛的教法中出家,受持头陀支,住在坟场里,修习沙门法。后来在迦叶佛的时代,他又在迦叶佛的教法中,和三位同伴一起出家,修了二万年沙门法,在一个佛世之间于天界和人间流转受生,到我们这个佛出世时,他出生在王舍城一位大婆罗门家里,成了那家的儿子。家里人给他取名叫“桑菩达”。他长大成人后,在婆罗门的技艺上达到了精通。他和浮弥、杰亚塞那、阿毗罗陀那三位同伴一起到世尊身边,听了说法之后生起信心,就出家了。关于他们,有这样的说法——巴利
Yo sītavananti āyasmato sambhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ito kira aṭṭhārasādhikassa kappasatassa matthake atthadassī nāma sambuddho loke uppajjitvā sadevakaṃ lokaṃ saṃsāramahoghato tārento ekadivasaṃ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ gaṅgātīraṃ upagacchi. Tasmiṃ kāle ayaṃ gahapatikule nibbatto tattha bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘kiṃ, bhante, pāraṃ gantukāmatthā’’ti pucchi. Bhagavā ‘‘gamissāmā’’ti avoca. So tāvadeva nāvāsaṅghāṭaṃ yojetvā upanesi. Satthā taṃ anukampanto saha bhikkhusaṅghena nāvaṃ abhiruhi. So sayampi abhiruyha sukheneva paratīraṃ sampāpetvā bhagavantaṃ bhikkhusaṅghañca dutiyadivase mahādānaṃ pavattetvā anugantvā pasannacitto vanditvā nivatti. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaritvā ito terasādhikakappasatassa matthake khattiyakule nibbattitvā rājā ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā. So satte sugatimagge patiṭṭhāpetvā tato cuto ekanavutikappe vipassissa bhagavato sāsane pabbajitvā dhutadhamme samādāya susāne vasanto samaṇadhammaṃ akāsi. Puna kassapassa bhagavato kālepi tassa sāsane tīhi sahāyehi saddhiṃ pabbajitvā vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇamahāsālassa putto hutvā nibbatti. Tassa ‘‘sambhūto’’ti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato. Bhūmijo jeyyaseno abhirādhanoti tīhi sahāyehi saddhiṃ bhagavato santikaṃ gato dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. Ye sandhāya vuttaṃ –
地生、杰亚塞那、桑菩达和阿毗罗陀那,
这些已彻底了知法,在殊胜者的教法之中。巴利
‘‘Bhūmijo jeyyaseno ca, sambhūto abhirādhano; Ete dhammaṃ abhiññāsuṃ, sāsane varatādino’’ti.
那时,桑菩达在世尊面前领受了身至念业处后,就固定住在寒林里。因此,这位长老被称为“寒林住者”。当时,多闻天王因为某件事,朝着赡部洲南方一带在空中飞行,看见长老坐在露天地里,正对业处作意,就从天宫下来,顶礼长老后,吩咐两个夜叉说:“长老从定中出来的时候,你们就告知他我的到来,还要保护他。”说完就走了。那两个夜叉站在长老身边,等长老停止作意、坐下的时候,就告诉了他。长老听了以后说:“你们替我传话给多闻天王:世尊已经为安住在自己教法里的人设立了念的守护,正是这个念守护保护像我这样的人。你不用为此操心。安住于世尊教诫的人,不需要这样的守护。”他打发走他们后,立刻增长观修,证得了三明。之后,多闻天王返回时来到长老身边,只从面容就看出他已经完成了应做的事,于是前往舍卫城禀报世尊,并在导师面前称赞长老:巴利
Atha sambhūto bhagavato santike kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ gahetvā nibaddhaṃ sītavane vasati. Tenevāyasmā ‘‘sītavaniyo’’ti paññāyittha. Tena ca samayena vessavaṇo mahārājā kenacideva karaṇīyena jambudīpe dakkhiṇadisābhāgaṃ uddissa ākāsena gacchanto theraṃ abbhokāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontaṃ disvā vimānato oruyha theraṃ vanditvā, ‘‘yadā thero samādhito vuṭṭhahissati, tadā mama āgamanaṃ ārocetha, ārakkhañcassa karothā’’ti dve yakkhe āṇāpetvā pakkāmi. Te therassa samīpe ṭhatvā manasikāraṃ paṭisaṃharitvā nisinnakāle ārocesuṃ. Taṃ sutvā thero ‘‘tumhe mama vacanena vessavaṇamahārājassa kathetha, bhagavatā attano sāsane ṭhitānaṃ satiārakkhā nāma ṭhapitā atthi, sāyeva mādise rakkhati, tvaṃ tattha appossukko hohi, bhagavato ovāde ṭhitānaṃ edisāya ārakkhāya karaṇīyaṃ natthī’’ti te vissajjetvā tāvadeva vipassanaṃ vaḍḍhetvā vijjāttayaṃ sacchākāsi. Tato vessavaṇo nivattamāno therassa samīpaṃ patvā mukhākārasallakkhaṇenevassa katakiccabhāvaṃ ñatvā sāvatthiṃ gantvā bhagavato ārocetvā satthu sammukhā theraṃ abhitthavanto –
具足正念与守护,意志坚定,精进集中;
他随导师而生,真正从导师那里出生,具足三明,已经渡过了死亡的彼岸。巴利
‘‘Satiārakkhasampanno, dhitimā vīriyasamāhito; Anujāto satthu sambhūto, tevijjo maccupāragū’’ti. –
他用这首偈颂赞叹了这位长老的功德。因此,在《譬喻经》(长老譬喻 1.21.15-20)中这样说:巴利
Imāya gāthāya therassa guṇe vaṇṇesi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.15-20) –
见义佛世尊,是人中的雄牛、两足尊。
弟子们在前方引领,他来到了恒河岸边。
恒河当时水满齐岸,乌鸦都能站上去喝到水,却极难渡过。
我渡过了比丘僧团和两足尊佛陀。
一千八百劫之前,那时我所造的业;
我不知道恶趣,这就是脱(离恶趣)的果报。
在一千三百劫里,我曾有五次成为遍生。
具足七宝、有大威力的转轮王。
在我最后一次受生中,我出生在一个婆罗门家族里。
我和三位同伴一起,在导师的教法里出家了。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Atthadassī tu bhagavā, dvipadindo narāsabho; Purakkhato sāvakehi, gaṅgātīramupāgami. ‘‘Samatitti kākapeyyā, gaṅgā āsi duruttarā; Uttārayiṃ bhikkhusaṅghaṃ, buddhañca dvipaduttamaṃ. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, taraṇāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Teraseto kappasate, pañca sabbobhavā ahuṃ; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Pacchime ca bhave asmiṃ, jātohaṃ brāhmaṇe kule; Saddhiṃ tīhi sahāyehi, pabbajiṃ satthu sāsane. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这时,具寿所生看见比丘们正要去拜见世尊,就对他们说:“贤友们,请以我的名义,用头顶礼世尊的双足,并且这样转告。”说完之后,为了表明自己没有因为法义争论而烦扰自己的导师,他诵出了以“Yo sītavana”开头的偈颂。那些比丘前去拜见世尊,顶礼之后,转达了具寿所生长老的口信,说道:“尊者,具寿所生用头顶礼世尊的双足,并且这样说——”然后把那首偈颂禀报给世尊。世尊听后说道:“诸比丘,比丘所生是个智者,他随顺法、依随法而行,并没有因为法义争论来烦扰我。他的这件事,多闻天王已经告诉我了。”巴利
Athāyasmā sambhūto bhagavantaṃ dassanāya gacchante bhikkhū disvā ‘‘āvuso, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha, evañca vadethā’’ti vatvā dhammādhikaraṇaṃ attano satthu aviheṭhitabhāvaṃ pakāsento ‘‘yo sītavana’’nti gāthamāha. Te bhikkhū bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā sambhūtattherassa sāsanaṃ sampavedentā, ‘‘āyasmā, bhante, sambhūto bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadatī’’ti vatvā taṃ gāthaṃ ārocesuṃ, taṃ sutvā bhagavā ‘‘paṇḍito, bhikkhave, sambhūto bhikkhu paccapādi dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ viheṭheti. Vessavaṇena tassattho mayhaṃ ārocitā’’ti āha.
6 那些比丘把长老三布陀所说的、以“Yo sītavana”开头的偈颂禀告给了世尊。其中,“寒林”是指王舍城附近一座名叫寒林的大弃尸林,巨大而令人恐惧。“前往”是指以居住的方式去那里。这说明世尊允许的、适合出家人的住处。“比丘”是因为观察轮回的恐怖、并且已经断除了烦恼,所以叫比丘。“独一”就是没有同伴,这说明身远离。“知足”就是满足,这说明以对四种生活必需品知足为特征的圣种。“入定”是指以近行定和安止定等定使心得等持,这说明以修习心远离为入口、乐于修行的圣种。“胜利”是指在教法中正确修行,战胜了应当战胜的烦恼群后安住,这说明无依远离。因为作为恐惧之因的烦恼已经离去,所以“已无惊惧”,没有毛发竖立,这说明正确修行的果报。“保护”就是护持着。“身至念”是以身为所缘的念,即为了增长身至念这一业处而不放逸地修习。“坚定者”就是智者;也可以理解为根据他具备“入定”和“胜利”的状态,这显示了他的修行。这里的简要含义是:那位比丘以远离之乐和舍心观照,独自前往寒林;到达后,因为没有贪欲而知足,坚定地修习身至念业处,以如此证得的禅那为基础,激发毗婆舍那,通过已证得的最高道而心得定,成为胜利者,由于所作已办,作为恐惧之因的烦恼完全离去,所以不再有毛发竖立的惊惧。巴利
6. Yaṃ pana te bhikkhū sambhūtattherena vuttaṃ ‘‘yo sītavana’’nti gāthaṃ satthu nivedesuṃ. Tattha sītavananti evaṃnāmakaṃ rājagahasamīpe mahantaṃ bheravasusānavanaṃ. Upagāti nivāsanavasena upagacchi. Etena bhagavatā anuññātaṃ pabbajitānurūpaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ dasseti. Bhikkhūti saṃsārabhayassa ikkhanato bhinnakilesatāya ca bhikkhu. Ekoti adutiyo, etena kāyavivekaṃ dasseti. Santusitoti santuṭṭho. Etena catupaccayasantosalakkhaṇaṃ ariyavaṃsaṃ dasseti. Samāhitattoti upacārappanābhedena samādhinā samāhitacitto, etena cittavivekabhāvanāmukhena bhāvanārāmaṃ ariyavaṃsaṃ dasseti. Vijitāvīti sāsane sammāpaṭipajjantena vijetabbaṃ kilesagaṇaṃ vijitvā ṭhito, etena upadhivivekaṃ dasseti. Bhayahetūnaṃ kilesānaṃ apagatattā apetalomahaṃso, etena sammāpaṭipattiyā phalaṃ dasseti. Rakkhanti rakkhanto. Kāyagatāsatinti kāyārammaṇaṃ satiṃ, kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ paribrūhanavasena avissajjento. Dhitimāti dhīro, samāhitattaṃ vijitāvibhāvataṃ vā upādāya paṭipattidassanametaṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – so bhikkhu vivekasukhānupekkhāya eko sītavanaṃ upāgami, upāgato ca lolabhāvābhāvato santuṭṭho dhitimā kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ bhāvento tathādhigataṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā āraddhavipassanaṃ ussukkāpetvā adhigatena aggamaggena samāhito vijitāvī ca hutvā katakiccatāya bhayahetūnaṃ sabbaso apagatattā apetalomahaṃso jātoti.
第七:跋利耶长老偈注巴利
7. Bhalliyattheragāthāvaṇṇanā
“Yopānudī”这首偈颂,是跋利耶长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?
据说,在这贤劫之前三十一劫,那时还没有佛出世,他对一位名叫须摩那的独觉佛生起清净信心,供养了果实,之后就在善趣中流转。到了尸弃正自觉者住世的时代,他投生在阿楼那城的一个婆罗门家庭里。他听说:“尸弃世尊刚成正觉时,有两位商队主的儿子,供养了最初的饮食。”于是他和自己的朋友一起去拜见世尊,顶礼后邀请世尊第二天应供,办了盛大的布施,然后发愿说:“尊者,愿我们两人将来在像您一样的佛陀面前,也能成为最初供养饮食的人。”
他们在一次次生命中广修福业,在天界和人间流转。到了迦叶世尊的时代,他们投生为牧牛长者的儿子,成了两兄弟,多年里用乳食供养比丘僧团。到了我们世尊的时代,他们投生在博迦罗城,成为商队主的儿子,也是两兄弟。其中兄长名叫提谓,弟弟名叫跋利耶。他们装满了大约五百辆车的货物,出发去经商。那时世尊刚成正觉,用七个七天安住在解脱之乐中,观察法义,到第八个七天时住在王族树下。他们正从离王族树不远的大路上经过。那时,虽然那一带地面平坦,没有泥泞也没有积水,他们的车却走不动了。他们心想:“这到底是什么原因?”一位与他们是旧识的树神,从树枝间现身,对他们说:“朋友们,这位世尊刚成正觉不久,七个七天没有进食,正感受着解脱之乐,现在坐在王族树下。你们去供养他食物吧,这会在长久以后给你们带来利益和安乐。”
他们听了这话,生起极大的欢喜和喜悦,觉得“准备食物太拖延了”,于是把炒面粉和蜜团献给世尊,受了三皈依中的两皈依,得到世尊的头发舍利后便离开了。他们是最早的优婆塞。
后来,世尊前往波罗奈,转动法轮,之后逐渐来到王舍城住下。提谓和跋利耶也来到王舍城,去拜见世尊,顶礼后坐在一边。世尊为他们说法。其中提谓证得入流果,仍作为在家优婆塞。跋利耶则出家,获得了六神通。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Yopānudīti āyasmato bhalliyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira ito ekatiṃse kappe anuppanne buddhe sumanassa nāma paccekabuddhassa pasannacitto phalāphalaṃ datvā sugatīsu eva saṃsaranto sikhissa sammāsambuddhassa kāle aruṇavatīnagare brāhmaṇakule nibbatto ‘‘sikhissa bhagavato paṭhamābhisambuddhassa ujita, ojitā nāma dve satthavāhaputtā paṭhamāhāraṃ adaṃsū’’ti sutvā attano sahāyakena saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā svātanāya nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā patthanaṃ akaṃsu – ‘‘ubhopi mayaṃ, bhante, anāgate tumhādisassa buddhassa paṭhamāhāradāyakā bhaveyyāmā’’ti. Te tattha tattha bhave puññakammaṃ katvā devamanussesu saṃsarantā kassapassa bhagavato kāle gopālakaseṭṭhissa puttā bhātaro hutvā nibbattā. Bahūni vassāni bhikkhusaṅghaṃ khīrabhojanena upaṭṭhahiṃsu. Amhākaṃ pana bhagavato kāle pokkharavatīnagare satthavāhassa puttā bhātaro hutvā nibbattā. Tesu jeṭṭho taphusso nāma, kaniṭṭho bhalliyo nāma, te pañcamattāni sakaṭasatāni bhaṇḍassa pūretvā vāṇijjāya gacchantā bhagavati paṭhamābhisambuddhe sattasattāhaṃ vimuttisukhadhammapaccavekkhaṇāhi vītināmetvā aṭṭhame sattāhe rājāyatanamūle viharante rājāyatanassa avidūre mahāmaggena atikkamanti, tesaṃ tasmiṃ samaye samepi bhūmibhāge akaddamodake sakaṭāni nappavattiṃsu, ‘‘kiṃ nu, kho, kāraṇa’’nti ca cintentānaṃ porāṇasālohitā devatā rukkhaviṭapantare attānaṃ dassentī āha – ‘‘mādisā, ayaṃ bhagavā acirābhisambuddho sattasattāhaṃ anāhāro vimuttisukhāpaṭisaṃvedī idāni rājāyatanamūle nisinno, taṃ āhārena paṭimānetha, yadassa tumhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Taṃ sutvā te uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedentā, ‘‘āhārasampādanaṃ papañca’’nti maññamānā manthañca madhupiṇḍikañca bhagavato datvā dvevācikasaraṇaṃ gantvā kesadhātuyo labhitvā agamaṃsu. Te hi paṭhamaṃ upāsakā ahesuṃ. Atha bhagavati bārāṇasiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattetvā anupubbena rājagahe viharante taphussabhalliyā rājagahaṃ upagatā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā dhammaṃ desesi. Tesu taphusso sotāpattiphale patiṭṭhāya upāsakova ahosi. Bhalliyo pana pabbajitvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.48.66-70) –
那时,有一位名叫善意的正觉者,住在答咖罗国。
我采了蔓草果,献给了那位独觉佛。
距今三十一劫之前,那时我所布施的果实。
我不认识任何恶趣,这就是布施水果的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修成。巴利
‘‘Sumano nāma sambuddho, takkarāyaṃ vasī tadā; Vallikāraphalaṃ gayha, sayambhussa adāsahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
有一天,魔罗为了吓唬跋利耶长老,变现出一个令人恐惧的形象。他为了显示自己已经超越一切恐惧,诵出了以“yopānudī”开头的偈颂。巴利
Athekadivasaṃ māro bhalliyattherassa bhiṃsāpanatthaṃ bhayānakaṃ rūpaṃ dassesi. So attano sabbabhayātikkamaṃ pakāsento ‘‘yopānudī’’ti gāthamabhāsi.
7 这里,“yopānudī”是指那位驱除、抛弃、舍弃、摧毁的人。“死王”:“死”就是死亡,指诸蕴的坏灭;正因为它能让众生随顺自己的支配,以主宰之义而成为王,所以叫死王,那是他的。“军队”是指老、病等,因为在死王的支配下,这些是它的组成部分,所以叫军队。因此,死王被称为拥有广大、种种丰盛的“大军”。正如经中所说:“我们与那大军的死神并无盟约。”或者,从杀害德行的意义上说,这里的“死”指天子魔,而由于贪欲等成为它的助伴,所以贪欲等就是军队。因此又说:巴利
7. Tattha yopānudīti yo apānudi khipi pajahi viddhaṃsesi. Maccurājassāti maccu nāma maraṇaṃ khandhānaṃ bhedo, so eva ca sattānaṃ attano vase anuvattāpanato issaraṭṭhena rājāti maccurājā, tassa. Senanti jarārogādiṃ, sā hissa vasavattane aṅgabhāvato senā nāma, tena hesa mahatā nānāvidhena vipulena ‘‘mahāseno’’ti vuccati. Yathāha – ‘‘na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā’’ti (ma. ni. 1.272; jā. 2.22.121; netti. 103). Atha vā guṇamāraṇaṭṭhena ‘‘maccū’’ti idha devaputtamāro adhippeto, tassa ca sahāyabhāvūpagamanato kāmādayo senā. Tathā cāha –
欲是你的第一支军队,第二支叫做不乐;
第三是你的饥渴,第四被称为渴爱。
第五是昏沉睡眠,第六称为怖畏。
第七是你的疑,慢和覆是第八。巴利
‘‘Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati; Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati. ‘‘Pañcamī thinamiddhaṃ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati; Sattamī vicikicchā te, māno makkho ca aṭṭhamī’’ti. (su. ni. 438-439; mahāni. 28;cūḷani. nandamāṇavapucchāniddesa 47);
就像“大瀑流冲毁脆弱的芦苇桥”一样:因为杂染军缺少实质,就像芦苇桥一样,又因为极其无力,所以非常脆弱。由于九种出世间法具有大力量,所以那位以如同大瀑流般的最上道越过了杂染军的人——这位胜利者、已脱离怖畏者、已调御者——确实已寂灭,安住不动。应当这样理解句义。魔罗听后,心想:“这沙门认出我了。”便当场消失了。巴利
Naḷasetuṃvasudubbalaṃ mahoghoti sāravirahitato naḷasetusadisaṃ ativiya abalabhāvato suṭṭhu dubbalaṃ saṃkilesasenaṃ navalokuttaradhammānaṃ mahābalavabhāvato mahoghasadisena aggamaggena yo apānudi vijitāvī apetabheravo danto, so parinibbuto ṭhitattoti yojanā. Taṃ sutvā māro ‘‘jānāti maṃ samaṇo’’ti tatthevantaradhāyīti.
8. 毗罗长老偈的注释巴利
8. Vīrattheragāthāvaṇṇanā
难调伏者这首偈颂,是具寿毗罗长老说的。它的来历是什么呢?据说,在九十一劫以前,毗婆尸世尊住世的时候,这位长老负责照料世尊的住处。有一天,他拿着无蕊花去供养世尊,那花的样子像荜澄茄花。凭着这份善业,他在天界和人间流转。到了距今第三十五劫时,他投生在刹帝利家族,成为一位名叫大威势的转轮王,以正法和平等治理国家,把众生安置在天界之道上。后来在这个劫中,迦叶世尊的时代,他又成为一位大富长者,布施给穷困者和旅人等人,还以乳饭供养僧团。就这样,他在各处修积布施等福德资粮,也为涅槃修集其他资粮,在天界与人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生在舍卫城波斯匿王大臣的家里,取名毗罗。他长大后,确实具备了与名字相符的威势、速度等品质,成为战场上的勇士。父母出于家庭责任为他娶了妻子,后来他得了一个独子。由于宿世因缘的推动,他看到欲乐和轮回的过患,生起强烈的悚惧,于是出家。他精勤努力,不久就证得了六种神通。这件事在《行藏》中是这样记载的:巴利
Yoduddamiyoti āyasmato vīrattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato vasanaāvāsaṃ paṭijaggi. Ekadivasañca sindhuvārapupphasadisāni nigguṇṭhipupphāni gahetvā bhagavantaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto ito pañcatiṃse kappe khattiyakule nibbattitvā mahāpatāpo nāma rājā ahosi cakkavattī. So dhammena samena rajjaṃ kārento satte saggamagge patiṭṭhāpesi. Puna imasmiṃ kappe kassapassa bhagavato kāle mahāvibhavo seṭṭhi hutvā kapaṇaddhikādīnaṃ dānaṃ dento saṅghassa khīrabhattaṃ adāsi. Evaṃ tattha tattha dānamayaṃ puññasambhāraṃ karonto itarañca nibbānatthaṃ sambharanto devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare rañño pasenadissa amaccakule nibbatti, ‘‘vīro’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto nāmānugatehi pattabalajavādiguṇehi samannāgato saṅgāmasūro hutvā mātāpitūhi nibandhavasena kārite dārapariggahe ekaṃyeva puttaṃ labhitvā pubbahetunā codiyamāno kāmesu saṃsāre ca ādīnavaṃ disvā saṃvegajāto pabbajitvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.21-24) –
在毗婆尸世尊的时代,我曾是个园丁。
我拿起无蕊花,献给了佛陀。
自九十一劫前,我以彼花行供养;
我从不知道恶趣是什么样,这就是供养佛陀的果报。
距今二十五劫之前,我曾是一位人主;
名为大热恼,是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vipassissa bhagavato, āsimārāmiko ahaṃ; Nigguṇṭhipupphaṃ paggayha, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Pañcavīse ito kappe, eko āsiṃ janādhipo; Mahāpatāpanāmena, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果后,以果定之乐度日。他的前妻想让他还俗,就一次又一次地用各种方法去诱惑他。有一天,她来到他白天休息的地方,开始展示女人的种种媚态来引诱他。这时,毗罗尊者心想:“她想诱惑我,就像想用蚊子翅膀扇出的风去摇动须弥山一样,这个女人真是愚蠢透顶。”为了表明她的所作所为毫无意义,他说了“难以调伏者”这首偈颂。巴利
Evaṃ pana arahattaṃ patvā phalasamāpattisukhena vītināmentaṃ theraṃ purāṇadutiyikā uppabbājetukāmā antarantarā nānānayehi palobhetuṃ parakkamantī ekadivasaṃ divāvihāraṭṭhānaṃ gantvā itthikuttādīni dassetuṃ ārabhi. Athāyasmā vīro ‘‘maṃ palobhetukāmā sineruṃ makasapakkhavātena cāletukāmā viya yāva bālā vatāyaṃ itthī’’ti tassā kiriyāya niratthakabhāvaṃ dīpento ‘‘yo duddamiyo’’ti gāthaṃ abhāsi.
8 在这其中,“难以调伏者”等词句的含义,前面已经讲过了。这里只是把整段意思串起来:从前,他因为烦恼还没有调伏,或者在与敌人交锋时无法调伏、无法战胜,所以叫“难以调伏”;如今,他依靠最上的调伏而得以调伏,具足四种正勤的精进,所以叫“勇者”;就像前面说的那样,他知足、断除疑惑、获得胜利、不再毛骨悚然,因此名为“毗罗”;他以无余的烦恼般涅槃而般涅槃,因此安住于真实本性,像这样的人,即使有一百人、一千人也动摇不了他。听了这番话,那个女子心想:“我的丈夫既然已经这样修行,我还留在家里有什么意义?”于是生起警醒之心,在比丘尼众中出家,不久就证得了三明。巴利
8. Tattha yo duddamiyotiādīnaṃ padānaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva. Idaṃ panettha yojanāmattaṃ yo pubbe adanta kilesatāya paccatthikehi vā saṅgamasīse dametuṃ jetuṃ asakkuṇeyyatāyaduddamiyo, idāni pana uttamena damena danto catubbidhasammappamadhānavīriyasampattiyā vīro, vuttanayeneva santusito vitiṇṇakaṅkho vijitāvī apetalomahaṃso vīro vīranāmako anavasesato kilesaparinibbānena parinibbuto, tato eva ṭhitasabhāvo, na tādisānaṃ satenapi sahassenapi cālanīyoti. Taṃ sutvā sā itthī – ‘‘mayhaṃ sāmike evaṃ paṭipanne ko mayhaṃ gharāvāsena attho’’ti saṃvegajātā bhikkhunīsu pabbajitvā nacirasseva tevijjā ahosīti.
毕陵伽婆蹉长老偈的注释巴利
9. Pilindavacchattheragāthāvaṇṇanā
“善来”是具寿毕陵伽婆蹉长老的偈颂。它的缘起是什么呢?据说,这位长老在莲华上佛的时代,出生在天鹅城一个非常富有的家族。就像前面所说的那样,他在导师面前听法,看见导师因为一位比丘“最受天神喜爱和欢喜”的功德,而把他安置在首位,于是发愿要得到那个地位。他尽形寿行善,死后在天界和人间流转。到了善慧佛世尊的时代,他出生在人间。世尊般涅槃后,他供养佛塔,又向僧团作了大布施。因此命终后,继续在人天之间流转。在无佛出世的时期,他成为转轮王,让大众安住在五戒中,引导他们投生天界。在我们的世尊还没有出世的时候,他出生在舍卫城一个婆罗门家里,取名“毕陵达”,族姓是“瓦洽”,所以后来被称为“毕陵伽婆蹉”。后来,因为他在轮回中深深畏惧种种过患,就出家做了游方者,修成了叫做“小甘陀罗”的明咒。凭这个咒力,他能在空中飞行,也能知道别人的心思,在王舍城获得了最好的利养和名声。巴利
Svāgatanti āyasmato pilindavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarabuddhakāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbatto heṭṭhā vuttanayeneva satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ devatānaṃ piyamanāpabhāvena aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle manussaloke nibbattitvā bhagavati parinibbute satthu thūpassa pūjaṃ katvā saṅghe ca mahādānaṃ pavattetvā tato cuto devamanussesu eva saṃsaranto anuppanne buddhe cakkavattī rājā hutvā mahājanaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā saggaparāyaṇaṃ akāsi. So anuppanneyeva amhākaṃ bhagavati sāvatthiyaṃ brāhmaṇagehe nibbatti. ‘‘Pilindo’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Vacchoti pana gottaṃ . Tena so aparabhāge ‘‘pilindavaccho’’ti paññāyittha. Saṃsāre pana saṃvegabahulatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā cūḷagandhāraṃ nāma vijjaṃ sādhetvā tāya vijjāya ākāsacārī paracittavidū ca hutvā rājagahe lābhaggayasaggappatto paṭivasati.
那时,当我们的世尊证得正觉之后,逐渐游行到了王舍城。从那时起,由于佛陀的威力,他那个咒术就不灵了,无法达成自己的目的。他心想:“我曾听老师和老师的老师们说过:‘哪里有大犍陀罗咒术,哪里的小犍陀罗咒术就不灵验。’可是自从沙门乔达摩来了以后,我这个咒术就不灵了。毫无疑问,沙门乔达摩一定懂得大犍陀罗咒术。不如我去亲近他,从他那里学会那个咒术。”于是他去见世尊,说:“大沙门,我想从您这里学一个咒术,请给我这个机会。”世尊说:“那就出家吧。”他以为“出家就是学咒术的准备”,便出家了。世尊为他说法,又给了他适合他根性的修行方法。他因为具备了深厚的善根条件,不久就修成了观智,证得了阿罗汉果。而过去世曾因听从他的教导而投生天界的天神们,出于感恩,对他生起极大的恭敬,早晚都来亲近这位长老,然后离去。因此,这位长老在受到天神喜爱与欢喜方面,达到了第一。所以《譬喻经》中说:巴利
Atha yadā amhākaṃ bhagavā abhisambuddho hutvā anukkamena rājagahaṃ upagato, tato paṭṭhāya buddhānubhāvena tassa sā vijjā na sampajjati, attano kiccaṃ na sādheti. So cintesi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ ‘yattha mahāgandhāravijjā dharati, tattha cūḷagandhāravijjā na sampajjatī’ti, samaṇassa pana gotamassa āgatakālato paṭṭhāya nāyaṃ mama vijjā sampajjati, nissaṃsayaṃ samaṇo gotamo mahāgandhāravijjaṃ jānāti, yaṃnūnāhaṃ taṃ payirupāsitvā tassa santike taṃ vijjaṃ pariyāpuṇeyya’’nti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘ahaṃ, mahāsamaṇa, tava santike ekaṃ vijjaṃ pariyāpuṇitukāmo, okāsaṃ me karohī’’ti. Bhagavā ‘‘tena hi pabbajā’’ti āha. So ‘‘vijjāya parikammaṃ pabbajjā’’ti maññamāno pabbaji. Tassa bhagavā dhammaṃ kathetvā caritānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi. So upanissayasampannatāya nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Yā pana purimajātiyaṃ tassovāde ṭhatvā sagge nibbattā devatā, taṃ kataññutaṃ nissāya sañjātabahumānā sāyaṃ pātaṃ theraṃ payirupāsitvā gacchanti. Tasmā thero devatānaṃ piyamanāpatāya aggataṃ patto. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.55-67) –
当世间怙主、最上士善慧佛般涅槃时,
我怀着清净的信心和欢喜的心,供养了佛塔。
凡是那些已尽诸漏、具足六神通、有大神力的众生,就在那里。
我把他们聚集到那里,设了僧团供食。
那时,善慧世尊有一位侍者。
那时,他名叫善慧,心生随喜。
因为那份内心的清净澄明,我投生到了天宫。
八万六千位天女,都与我一同享乐。
她们总是只随顺我,用一切欲乐。
我胜过其他天人,这就是福德业带来的果报。
在第二十五劫里,有一位名叫婆楼那的刹帝利。
那时我是转轮王,吃的是清净的食物。
他们不播撒种子,犁也不被牵引。
人们吃的是自然长熟的稻米。
在那里当上国王之后,我又再次生到天界。
那时我也同样拥有这样的财富圆满。
无论是朋友还是敌人,一切众生都不伤害我。
我对所有人都亲爱,这就是福业的果报。
在三万劫那么久远的时候,我那时所做的布施,
我从不知道恶趣是什么样,这就是涂香供养的果报。
在这个贤劫里,我曾是众人之主。
我是大威势之王,转轮王,具大兵力。
我曾让众多众生安住在五戒里。
令其投生善趣之后,我成了天神们所喜爱的人。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Nibbute lokanāthamhi, sumedhe aggapuggale; Pasannacitto sumano, thūpapūjaṃ akāsahaṃ. ‘‘Ye ca khīṇāsavā tattha, chaḷabhiññā mahiddhikā; Tehaṃ tattha samānetvā, saṅghabhattaṃ akāsahaṃ. ‘‘Sumedhassa bhagavato, upaṭṭhāko tadā ahu; Sumedho nāma nāmena, anumodittha so tadā. ‘‘Tena cittappasādena, vimānaṃ upapajjahaṃ; Chaḷāsītisahassāni, accharāyo ramiṃsu me. ‘‘Mameva anuvattanti, sabbakāmehi tā sadā; Aññe deve abhibhomi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Pañcavīsamhi kappamhi, varuṇo nāma khattiyo; Visuddhabhojano āsiṃ, cakkavattī ahaṃ tadā. ‘‘Na te bījaṃ pavappanti, napi nīyanti naṅgalā; Akaṭṭhapākimaṃ sāliṃ, paribhuñjanti mānusā. ‘‘Tattha rajjaṃ karitvāna, devattaṃ puna gacchahaṃ; Tadāpi edisā mayhaṃ, nibbattā bhogasampadā. ‘‘Na maṃ mittā amittā vā, hiṃsanti sabbapāṇino; Sabbesampi piyo homi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi , yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, gandhālepassidaṃ phalaṃ. ‘‘Imasmiṃ bhaddake kappe, eko āsiṃ janādhipo; Mahānubhāvo rājāhaṃ, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Sohaṃ pañcasu sīlesu, ṭhapetvā janataṃ bahuṃ; Pāpetvā sugatiṃyeva, devatānaṃ piyo ahuṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
同样,因为这位长老极其受到诸天喜爱,世尊就以“为诸天所喜爱、悦意”这一特质,把他列在最为第一的位置上,说道:“诸比丘,在我的声闻比丘弟子中,最受诸天喜爱、悦意者,就是毕陵伽婆蹉,此为第一。”(《增支部》1.209, 215)有一天,他坐在比丘僧团中,省察自己的功德,赞叹这些功德的根源——那引生智明的相状——以及自己来到世尊面前这件事,诵出了以“svāgataṃ nāpagataṃ”开头的偈颂。巴利
Tathā devatāhi ativiya piyāyitabbabhāvato imaṃ theraṃ bhagavā devatānaṃ piyamanāpabhāvena aggaṭṭhāne ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ devatānaṃ piyamanāpānaṃ yadidaṃ pilindavaccho’’ti (a. ni. 1.209, 215) so ekadivasaṃ bhikkhusaṅghamajjhe nisinno attano guṇe paccavekkhitvā tesaṃ kāraṇabhūtaṃ vijjānimittaṃ bhagavato santike āgamanaṃ pasaṃsanto ‘‘svāgataṃ nāpagata’’nti gāthaṃ abhāsi.
9 在这段注释里,“善来”的意思是美好的到来,和“这是我的”连在一起理解。另一种说法是,“善来”就是“很好地到来”,这时“由我”这个格位要变一下。“没有离去”是指没有从利益和增长中离开,没有消失。“这不是我恶思惟的”是说这不是我错误地想过、或者错误地考察过的。这里要表达的是:我来到世尊面前这件事,以及我在那里所到达的境地,都是善来;正因为是善来,所以不是恶来。我内心所思考、口中所说、心里所考察的——“在世尊面前听闻正法之后,我要出家”——这些也不是恶思惟。接着,为了说明其中的道理,说了“于善分别”等话。“于善分别”是指按类别分别开示的。“诸法”是指应当了知的法,或者止息的法;这些法被各种外道按“胜论”等角度分别宣说,被正等正觉者按“苦”等角度分别宣说。所谓“我趣向其中最殊胜的”,意思是:那些法中最殊胜的,就是四圣谛法,或者能使人觉悟四圣谛的教法,我趣向、我到达了,我以“这是法、这是律”而趣入。或者,对于正等正觉者按善等、按蕴等、如实分别宣说的自性诸法中,其中最殊胜、最上、最胜妙的,就是道、果、涅槃之法,我趣向、我亲自证知、我现证了。因此,我的到来是善来,没有离去,是善思惟,不是恶思惟。这就是整句的关联。巴利
9. Tattha svāgatanti sundaraṃ āgamanaṃ, idaṃ mamāti sambandho. Atha vā svāgatanti suṭṭhu āgataṃ, mayāti vibhatti vipariṇāmetabbā. Nāpagatanti na apagataṃ hitābhivuddhito na apetaṃ. Nayidaṃ dumantitaṃ mamāti idaṃ mama duṭṭhu kathitaṃ, duṭṭhu vā vīmaṃsitaṃ na hoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ bhagavato santike mamāgamanaṃ, yaṃ vā mayā tattha āgataṃ, taṃ svāgataṃ, svāgatattāyeva na durāgataṃ. Yaṃ ‘‘bhagavato santike dhammaṃ sutvā pabbajissāmī’’ti mama mantitaṃ gaditaṃ kathitaṃ, cittena vā vīmaṃsitaṃ idampi na dummantinti. Idāni tattha kāraṇaṃ dassento ‘‘saṃvibhattesū’’tiādimāha. Saṃvibhattesūti pakārato vibhattesu. Dhammesūti ñeyyadhammesu samathadhammesu vā, nānātitthiyehi pakatiādivasena, sammāsambuddhehi dukkhādivasena saṃvibhajitvā vuttadhammesu. Yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgaminti yaṃ tattha seṭṭhaṃ, taṃ catusaccadhammaṃ, tassa vā bodhakaṃ sāsanadhammaṃ upāgamiṃ, ‘‘ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo’’ti upagacchiṃ. Sammāsambuddhehi eva vā kusalādivasena khandhādivasena yathāsabhāvato saṃvibhattesu sabhāvadhammesu yaṃ tattha seṭṭhaṃ uttamaṃ pavaraṃ, taṃ maggaphalanibbānadhammaṃ upāgamiṃ, attapaccakkhato upagacchiṃ sacchākāsiṃ, tasmā svāgataṃ mama na apagataṃ sumantitaṃ na dummantitanti yojanā.
满月长老偈颂的注释巴利
10. Puṇṇamāsattheragāthāvaṇṇanā
“无期待而住”这首偈颂,是尊者满月长老说的。它的起因是什么呢?据说,在毗婆尸佛的时代,他投生为一只鸳鸯,看见世尊走来,心里生起清净的信心,就用自己嘴上的喙衔起一朵沙罗花,作了供养。因为这一善业,他在天界和人间流转,从那时起十七劫之中,八次成为转轮王。到了现在这一劫,迦叶佛的教法渐渐衰微时,他出生在一个富家,出家修习沙门法,死后又流转于天界和人间。到了现在这位佛出世的时代,他投生在舍卫城一位名叫三弥提的婆罗门家中,成为他的儿子。在他出生那天,家里所有空罐子都装满了金币,因此家人给他取名叫“满月”。他长大成人后,通达婆罗门诸学问,娶妻生子。由于善根因缘深厚,他厌离在家生活,于是来到世尊面前,听闻正法,生起信心后出家。受具足戒后,完成前行义务,致力于四圣谛这一业处,精勤修观,最终证得阿罗汉果。因此《譬喻经》中说:巴利
Vihariapekkhanti āyasmato puṇṇamāsattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira vipassissa bhagavato kāle cakkavākayoniyaṃ nibbatto bhagavantaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso attano mukhatuṇḍakena sālapupphaṃ gahetvā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto ito sattarase kappe aṭṭhakkhattuṃ cakkavattī rājā ahosi. Imasmiṃ pana kappe kassapassa bhagavato sāsane osakkamāne kuṭumbiyakule nibbattitvā pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare samiddhissa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti. Tassa jātadivase tasmiṃ gehe sabbā rittakumbhiyo suvaṇṇamāsānaṃ puṇṇā ahesuṃ. Tenassa puṇṇamāsoti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ patvā vivāhakammaṃ katvā ekaṃ puttaṃ labhitvā upanissayasampannatāya gharāvāsaṃ jigucchanto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā laddhūpasampado pubbakiccasampanno catusaccakammaṭṭhāne yuttappayutto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.7.13-19) –
那时,我是信度河岸边的一只鸳鸯。
我只吃纯净的水草,对种种恶行也好好守护自己。
我看见离尘垢的佛陀,正行走而不摇晃;
我用嘴衔起沙罗花,把它献给了毗婆尸佛。
对于如来,其信心坚定不动摇,并且稳稳扎根。
以彼净信心故,他不堕恶趣。
我确实有幸来到最胜佛的面前。
我曾以鸟的身份,在寂静中种下了善的种子。
在九十一劫之前,我把花献上供养;
我从来不知道什么是恶趣,这就是供佛的果报。
善妙见,这八位都是同一个名字。
在第十七劫时,出现了具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Sindhuyā nadiyā tīre, cakkavāko ahaṃ tadā; Suddhasevālabhakkhohaṃ, pāpesu ca susaññato. ‘‘Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase; Tuṇḍena sālaṃ paggayha, vipassissābhiropayiṃ. ‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā; Tena cittappasādena, duggatiṃ so na gacchati. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Vihaṅgamena santena, subījaṃ ropitaṃ mayā. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Sucārudassanā nāma, aṭṭhete ekanāmakā; Kappe sattarase āsuṃ, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那时,他的前妻想引诱他,便精心打扮,带着儿子一起来到他跟前,开始用甜言蜜语之类的方式,做所谓表露心意的事。长老看穿了她的用意,为了表明自己对任何地方都不执著,便诵出了“无期待而住”这首偈颂。巴利
Athassa purāṇadutiyikā taṃ palobhetukāmā alaṅkatapaṭiyattā puttena saddhiṃ upagantvā piyālāpabhāvādikehi bhāvavivaraṇakammaṃ nāma kātuṃ ārabhi. Thero tassā kāraṇaṃ disvā attano katthacipi alaggabhāvaṃ pakāsento ‘‘vihari apekkha’’nti gāthaṃ abhāsi.
10 10. 其中,“住”在这里特指带走、拿走、除去。“期待”指渴爱。“此处”指这个世间,或者指这个有身。“彼处”指另一个未来的有身。或者,“此处”指内在的诸处,“彼处”指外在的诸处。“或”这个字表示集合,就像“无足者或两足者”等经文里那样。“那个”是把自已显示得好像别人一样。“极智者”:以智而到达,也就是以道智到达涅槃、证得涅槃;或者,以遍知、断除、证悟、修习的现观方式通达四圣谛之后而安住。“已调御者”:以道的防护而具有自制的本性,或者以正精进而具有自制的本性。“于一切法不染著”:对于一切作为所缘的法,都不以渴爱和邪见的黏着而染著,以此显示他超越了利、衰等世间法。“世间”:指五取蕴。因为它有崩坏、毁坏的含义,所以叫世间。“了知”:知道之后。“生与灭”:就是生起和灭去,以此显示前面所说那些功德的前行修行。这里的意思则是:任何人,对于整个蕴等世间,以五十种行相了知它的生灭之后,成为极智者、已调御者,在任何地方都不被染著;他在一切处调伏了期待,内心满足;对于那样的非礼对待,他完全不认为有什么。所以,你这盲目愚痴的人,就顺着来时的路回去吧。于是,那个女人心想:“这位沙门对我和孩子都没有期待,是不可能诱惑他的。”然后就离开了。巴利
10. Tattha viharīti visesato hari apahari apanesi. Apekkhanti taṇhaṃ. Idhāti imasmiṃ loke attabhāve vā. Huranti aparasmiṃ anāgate attabhāve vā. Idhāti vā ajjhattikesu āyatanesu. Huranti bāhiresu . Vā-saddo samuccayattho ‘‘apadā vā dvipadā vā’’tiādīsu (itivu. 90; a. ni. 4.34; 5.32) viya. Yoti attānameva paraṃ viya dasseti. Vedagūti vedena gato maggañāṇena nibbānaṃ gato adhigato, cattāri vā saccāni pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasena abhisamecca ṭhito. Yatattoti maggasaṃvarena saṃyatasabhāvo, sammāvāyāmena vā saṃyatasabhāvo. Sabbesu dhammesu anūpalittoti sabbesu ārammaṇesu dhammesu taṇhādiṭṭhilepavasena na upalitto, tena lābhādilokadhamme samatikkamaṃ dasseti. Lokassāti upādānakkhandhapañcakassa. Tañhi lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Jaññāti jānitvā. Udayabbayañcāti uppādañceva vayañca, etena yathāvuttaguṇānaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ dasseti. Ayaṃ panettha attho – yo sakalassa khandhādilokassa samapaññāsāya ākārehi udayabbayaṃ jānitvā vedagū yatatto katthaci anupalitto, so sabbattha apekkhaṃ vineyya santusito tādisānaṃ vippakārānaṃ na kiñci maññati, tasmā tvaṃ andhabāle yathāgatamaggeneva gacchāti. Atha sā itthī ‘‘ayaṃ samaṇo mayi putte ca nirapekkho, na sakkā imaṃ palobhetu’’nti pakkāmi.
小婆蹉长老偈颂注巴利
1. Cūḷavacchattheragāthāvaṇṇanā
“多欢悦”这首偈颂,是具寿小婆蹉长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在一个贫穷家庭,靠给别人做工维持生活。那时,他看见世尊的声闻弟子——一位名叫善生的长老正在寻找粪扫衣,心里生起净信,就走上前去供养了一件衣服,并且五体投地地礼敬。凭着这一福业,他三十三次做了天王,七十七次做了转轮王,还多次做过地方王。就这样在天界和人间流转,到了迦叶佛的教法逐渐衰微时,他出家修行沙门法。在一个佛的间隔期间,他在天、人趣中不断轮回辗转,直到我们世尊的时代,在憍赏弥的一个婆罗门家族中出生,取名小婆蹉。他长大成年后,通达了婆罗门的各种技艺。后来,他听到佛陀的功德,生起净信,就去拜见世尊,世尊为他说法。他获得净信后便出家,受了具足戒,完成了前行资粮的任务,然后领受了一个与自己的性行相应的业处,精进地修习。就在那时,憍赏弥的比丘们发生了争吵。当时,小婆蹉长老对双方比丘的见解都不偏执,只安住于世尊的教导,修习观禅,最终证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Pāmojjabahuloti āyasmato cūḷavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle daliddakule nibbattitvā paresaṃ bhatiyā jīvikaṃ kappento bhagavato sāvakaṃ sujātaṃ nāma theraṃ paṃsukūlaṃ pariyesantaṃ disvā pasannamānaso upasaṅkamitvā vatthaṃ datvā pañcapatiṭṭhitena vandi. So tena puññakammena tettiṃsakkhattuṃ devarajjaṃ kāresi. Sattasattatikkhattuṃ cakkavattī rājā ahosi. Anekavāraṃ padesarājā. Evaṃ devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato sāsane osakkamāne pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussagatīsu aparāparaṃ parivattanto amhākaṃ bhagavato kāle kosambiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti. Cūḷavacchotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato buddhaguṇe sutvā pasannamānaso bhagavantaṃ upasaṅkami, tassa bhagavā dhammaṃ kathesi. So paṭiladdhasaddho pabbajitvā laddhūpasampado katapubbakicco caritānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvento vihari. Tena ca samayena kosambikā bhikkhū bhaṇḍanajātā ahesuṃ. Tadā cūḷavacchatthero ubhayesaṃ bhikkhūnaṃ laddhiṃ anādāya bhagavatā dinnovāde ṭhatvā vipassanaṃ brūhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.31-40) –
莲华上佛在世时,有一位名叫善生的弟子。
那时,他为了寻找粪扫衣,在垃圾堆里行走。
在天鹅城里,我是别人的雇工;
我把半块布布施出去,然后用头顶礼。
以此善作之业,以及思与誓愿,
舍弃了人身之后,我投生到了三十三天。
三十三次成为天帝,行使天王之权;
我曾七十七次成为转轮王。
地方王权广大,其数不可计量;
我因为布施了半块布,满心欢喜,无所畏惧。
今天只要我愿意,就能把带有森林和山峦的
我用亚麻布和布把它盖住,这就是布施半块布的果报。
在十万劫之前,那时我所作的布施——
我不曾知道恶趣,这就是布施半块布的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Padumuttarabhagavato, sujāto nāma sāvako; Paṃsukūlaṃ gavesanto, saṅkāre caratī tadā. ‘‘Nagare haṃsavatiyā, paresaṃ bhatako ahaṃ; Upaḍḍhudussaṃ datvāna, sirasā abhivādayiṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Tettiṃsakkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ; Sattasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ; Upaḍḍhadussadānena, modāmi akutobhayo. ‘‘Icchamāno cahaṃ ajja, sakānanaṃ sapabbataṃ; Khomadussehi chādeyyaṃ, aḍḍhudussassidaṃ phalaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, aḍḍhudussassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那时,小婆蹉长老证得阿罗汉果之后,看到那些比丘因为热衷于争吵而毁掉了自己的利益,于是对法生起了警醒。他回顾自己所证得的殊胜成就,以喜悦和欢欣的力量,诵出了以“欢悦多者”开头的偈颂。巴利
Atha cūḷavacchatthero arahattaṃ patvā tesaṃ bhikkhūnaṃ kalahābhiratiyā sakatthavināsaṃ disvā dhammasaṃvegappatto, attano ca pattavisesaṃ paccavekkhitvā pītisomanassavasena ‘‘pāmojjabahulo’’ti gāthaṃ abhāsi.
11 11. 其中,“欢悦多者”:因为戒律极其清净,所以没有后悔;由于对增上善法充满欣喜,所以欢悦很多。因此他说“于佛陀所宣说的法中”。其中“法”是指:三十七菩提分法,或者九种出世间法。因为这是由一切知的正觉佛陀以最胜的教导所开示的,所以特别称为“佛陀所宣说”。不过,由于它也是证得那些法的途径,所以教法本身在这里也包含在内。“寂静之迹”是指涅槃。这样的比丘确实证得、确实获得寂静之迹——也就是寂静的部分:因为一切行完全止息,所以是“行寂止”;因为是最高的乐,所以是“乐”,也就是涅槃。戒行清净的比丘,因为没有后悔而成为欢悦多者,正确而努力地修习正法,最终以解脱为归宿,获得一切成就。正如所说:“阿难,善戒以无后悔为目的,无后悔以欢悦为目的……”等等(《增支部》10.1)。或者,“欢悦多者”是指对三宝——正自觉的世尊、善说的法、善修行的僧伽——充满欢喜。那么,这位充满欢喜的人做什么呢?他说“于佛陀所宣说的法中”等等。因为具足信心的人,只要依靠善士、听闻正法、如理作意、随法修行,这些成就自然就会到手,正如所说:“由信心而生起的人前去亲近,亲近而侍奉……”等等(《中部》2.183)。巴利
11. Tattha pāmojjabahuloti suparisuddhasīlatāya vippaṭisārābhāvato adhikusalesu dhammesu abhirativasena pamodabahulo. Tenevāha ‘‘dhamme buddhappavedite’’ti. Tattha dhammeti. Sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhamme navavidhe vā lokuttaradhamme. So hi sabbaññubuddhena sāmukkaṃsikāya desanāya pakāsitattā sātisayaṃ buddhappavedito nāma. Tassa pana adhigamūpāyabhāvato desanādhammopi idha labbhateva. Padaṃ santanti nibbānaṃ sandhāya vadati. Evarūpo hi bhikkhu santaṃ padaṃ santaṃ koṭṭhāsaṃ sabbasaṅkhārānaṃ upasamabhāvato saṅkhārūpasamaṃ paramasukhatāya sukhaṃ nibbānaṃ adhigacchati vindatiyeva. Parisuddhasīlo hi bhikkhu vippaṭisārābhāvena pāmojjabahulo saddhamme yuttappayutto vimuttipariyosānā sabbasampattiyo pāpuṇāti. Yathāha – ‘‘avippaṭisāratthāni kho , ānanda, kusalāni sīlāni, avippaṭisāro pāmojjatthāyā’’tiādi (a. ni. 10.1). Atha vā pāmojjabahuloti sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅghoti ratanattayaṃ sandhāya pamodabahulo. Tattha pana so pamodabahulo kiṃ vā karotīti āha ‘‘dhamme buddhappavedite’’tiādi. Saddhāsampannassa hi sappurisasaṃsevanasaddhammassavanayonisomanasikāradhammānudhammapaṭipattīnaṃ sukheneva sambhavato sampattiyo hatthagatā eva honti, yathāha – ‘‘saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsatī’’tiādi (ma. ni. 2.183).
2. 大婆蹉长老偈颂的注释巴利
2. Mahāvacchattheragāthāvaṇṇanā
慧力者这首偈颂,是尊者大婆蹉长老说的。它的来历是什么呢?据说,这位长老曾经向莲华上佛和比丘僧团供养饮水。后来在尸弃佛的时代,他做了在家信徒,做了很多以出离为助缘的善业。凭着这些善业,他在各处善趣中轮回转生,到了现在这位佛出世的时代,投生在摩揭陀国那罗村一个名叫成就的婆罗门家里,做了他的儿子,取名叫大婆蹉。他长大成人后,听说舍利弗尊者成了世尊的声闻弟子,心想:“连舍利弗这样有大智慧的人,都去做了他的弟子,那这个人一定就是这世上最无上的人了!”于是对世尊生起了信心,在导师面前出家,精勤修习禅修业处,不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》(2.50.51-56)中说:巴利
Paññābalīti āyasmato mahāvacchattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato bhikkhusaṅghassa ca pānīyadānamadāsi. Puna sikhissa bhagavato kāle upāsako hutvā vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ puññakammaṃ akāsi, so tehi puññakammehi tattha tattha sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe nāḷakagāme samiddhissa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti. Tassa mahāvacchoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto āyasmato sāriputtassa bhagavato sāvakabhāvaṃ sutvā ‘‘sopi nāma mahāpañño. Yassa sāvakattaṃ upāgato, so eva maññe imasmiṃ loke aggapuggalo’’ti bhagavati saddhaṃ uppādetvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.51-56) –
莲华上佛陀的,无与伦比的比丘僧团,
我以清净的信心和欢喜的心,把水瓶装满了水。
不管是在山顶上、树梢上,还是在虚空中,或者在大地上;
每当我想喝水时,水就立刻为我出现。
在十万劫之前,那时我所作的布施,
我不曾知晓恶趣,此是施水之果报。
我的烦恼已经烧尽……一切存在都已连根拔除;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Padumuttarabuddhassa, bhikkhusaṅghe anuttare; Pasannacitto sumano, pānīyaghaṭamapūrayiṃ. ‘‘Pabbatagge dumagge vā, ākāse vātha bhūmiyaṃ; Yadā pānīyamicchāmi, khippaṃ nibbattate mama. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, dakadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… bhavā sabbe samūhatā; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他这样证得阿罗汉果之后,一边体验着解脱的快乐,一边为了显示教法能引导人出离,并以此激发同修们的精进心,就诵出了这首以“具慧力者”开头的偈颂。巴利
Evaṃ pana arahattaṃ patvā vimuttisukhaṃ anubhavanto sāsanassa niyyānikabhāvavibhāvanena sabrahmacārīnaṃ ussāhajananatthaṃ ‘‘paññābalī’’ti gāthaṃ abhāsi.
12 12. 其中,“具慧力者”:是指以护持慧和观慧之力,恒常而殊胜地具足慧力。“具足戒与行”:是指具足最殊胜的四遍清净戒,以及被称为头陀支的种种修行。“得定者”:是指以近行定和安止定而心得定。“乐于禅那者”:是因为那定,而乐于所缘禅那和相禅那,持续投入其中。以一切时中正念不分离,所以是“具念者”。“必要的”:是指不脱离目的而有需要,为了某个目的而有需要,这就是“必要的”。就像受用者如法受用资具时,他的受用才是必要的;同样,他受用食物时也是如此。因为只有以物主受用的方式,或者以继承受用的方式,那食物才成为必要的,否则就不是食物——这只是举例说明而已。或者也可以说,“食物”是指所吃、所受用的东西,也就是四种资具。或者读作“为必要者”。为了什么目的呢?为了导师所开许的资具的目的,也就是为了身体存续等目的,并且是为了无余涅槃的目的。因此,为了无余般涅槃而受用食物这一资具,他由此便对自己无余般涅槃的时刻,安稳地心怀期待。在这教法中,他是已离贪者。然而,对于外道中只离欲贪的人来说,并不存在这些状况。巴利
12. Tattha paññābalīti pārihāriyapaññāya vipassanāpaññāya ca vasena abhiṇhaso sātisayena paññābalena samannāgato. Sīlavatūpapannoti ukkaṃsagatena catupārisuddhisīlena, dhutadhammasaṅkhātehi vatehi ca upapanno samannāgato. Samāhitoti upacārappanābhedena samādhinā samāhito. Jhānaratoti tato eva ārammaṇūpanijjhāne lakkhaṇūpanijjhāne ca rato satatābhiyutto. Sabbakālaṃ satiyā avippavāsavasena satimā. Yadatthiyanti atthato anapetaṃ atthiyaṃ, yena atthiyaṃ yadatthiyaṃ. Yathā paccaye paribhuñjantassa paribhuñjanaṃ atthiyaṃ hoti, tathā bhojanaṃ bhuñjamāno. Sāmiparibhogena hi taṃ atthiyaṃ hoti dāyajjaparibhogena vā, na aññathā bhojananti ca nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhuñjiyati paribhuñjiyatīti vā bhojanaṃ, cattāro paccayā. ‘‘Yadatthika’’nti vā pāṭho. Yadatthaṃ yassatthāya satthārā paccayā anuññātā, tadatthaṃ kāyassa ṭhitiādiatthaṃ, tañca anupādisesanibbānatthaṃ. Tasmā anupādāparinibbānatthaṃ bhojanapaccaye bhuñjamāno tato eva kaṅkhetha kālaṃ attano anupādāparinibbānakālaṃ āgameyya. Idha imasmiṃ sāsane vītarāgo. Bāhirakassa pana kāmesu vītarāgassa idaṃ natthīti adhippāyo.
3. 林婆蹉长老偈的注释巴利
3. Vanavacchattheragāthāvaṇṇanā
“青云色”是尊者林婆蹉长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,在见义佛的时代,他投生为一只乌龟,住在一条叫毗那陀的河里。他的身体有小型船只那么大。据说有一天,他看见世尊站在河岸边,心想:“世尊应该是想过河吧。”于是他把背伏在世尊脚前,想载世尊过去。世尊知道他的心意,出于慈悲,就踏了上去。他满心欢喜,劈开水流,像离弦之箭一样飞快,转眼就到了对岸。世尊为他授记这份功德将来会带来的果报和成就,然后离开了。他凭着这份善业,在天界和人间流转,几百次出家做苦行者,一直住在山林里。后来在迦叶佛的时代,他投生为鸽子,看见一位住在林中修慈心的比丘,就生起了净信。巴利
Nīlabbhavaṇṇāti āyasmato vanavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira atthadassino bhagavato kāle kacchapayoniyaṃ nibbatto vinatāya nāma nadiyā vasati. Tassa khuddakanāvappamāṇo attabhāvo ahosi. So kira ekadivasaṃ bhagavantaṃ nadiyā tīre ṭhitaṃ disvā, ‘‘pāraṃ gantukāmo maññe bhagavā’’ti attano piṭṭhiyaṃ āropetvā netukāmo pādamūle nipajji. Bhagavā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā taṃ anukampanto āruhi. So pītisomanassajāto sotaṃ chindanto jiyāya vegena khittasaro viya tāvadeva paratīraṃ pāpesi. Bhagavā tassa puññassa phalaṃ etarahi nibbattanakasampattiñca byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto anekasatakkhattuṃ tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññavāsīyeva ahosi. Puna kassapabuddhakāle kapotayoniyaṃ nibbattitvā araññe viharantaṃ mettāvihāriṃ ekaṃ bhikkhuṃ disvā cittaṃ pasādesi.
后来他从那里死后,投生在波罗奈城的一户人家。长大后生起厌离心,出家修行,积累了许多导向解脱的善业。就这样在天界和人间不断轮回,到这一佛出世时,他在迦毗罗卫城一个名叫婆蹉的婆罗门家中入胎。他的母亲怀孕足月,因为想看看森林而产生了强烈的渴望,便走进森林里游逛。就在这时,她的业生风开始发动,侍女们围起布幕,让她分娩。她生下一个具有谷物堆吉祥相的儿子。这个孩子和菩萨小时候一起玩沙子,是玩伴,名叫“婆蹉”。因为喜欢住在森林里,大家就叫他“林婆蹉”。后来,大士(菩萨)出家,行大精进时,他想:“我也要和悉达多王子一起住在森林里。”于是他也出家做了苦行者,住在雪山。他听说世尊已经证得正觉,就来到世尊身边,出家受具,领了业处,住在森林里修行。不久,他精勤修观,证得了阿罗汉果。因此,他在《譬喻经》中这样说:巴利
Tato pana cuto bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā vayappatto saṃvegajāto pabbajitvā vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ puññakammaṃ upacini. Evaṃ tattha tattha devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare vacchagottassa nāma brāhmaṇassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa mātā paripakkagabbhā araññaṃ dassanatthāya sañjātadohaḷā araññaṃ pavisitvā vicarati, tāvadevassā kammajavātā caliṃsu, tirokaraṇiṃ parikkhipitvā adaṃsu. Sā dhaññapuññalakkhaṇaṃ puttaṃ vijāyi. So bodhisattena saha paṃsukīḷikasahāyo ahosi. ‘‘Vaccho’’tissa nāmañca ahosi. Vanābhiratiyā vasena vanavacchoti paññāyittha. Aparabhāge mahāsatte mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā mahāpadhānaṃ padahante, ‘‘ahampi siddhatthakumārena saha araññe viharissāmī’’ti nikkhamitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavante vasanto abhisambuddhabhāvaṃ sutvā bhagavato santikaṃ upagantvā pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe vasamāno nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49-148-163) –
这位见义佛,是世尊,是无师自悟的世间导师;
如来来到了文那多河的岸边。
一只以水为家的乌龟,从水里爬了出来;
我想渡佛陀过河,就来到这位引导世间的大导师面前。
请佛陀登上我,见义佛,大牟尼。
我会把你渡过去,你是终结痛苦的人。
他知道了我的想法后,这位大名鼎鼎的见利者,
他登上我的背,世间导师就站在上面。
从我记事起,从我懂事以来,
我没有像脚掌被触碰时那样的快乐。
渡过河之后,那位正等觉者、见义佛、大名闻者,
站在河岸边,说了这些偈颂。
只要心还在运转,我就渡过恒河的水流;
这位有智慧的龟王,也把我渡了过去。
凭借这个佛陀渡越,以及具足慈心,
他将在一千八百劫中,在天界享受快乐。
从天界来到这里,被善根所推动;
在一处坐定之后,就能渡过疑惑之流。
就像在肥沃的田地里,哪怕只种下一点点种子;
及时降下充沛雨水,就能让果实令农夫欢喜。
这佛土是由正等正觉者所宣说的。
当适时降雨之时,果实会让我欢喜。
我已经把心志放在精勤修行上,内心已经寂静,不再有任何执著和依赖。
遍知一切漏已,我安住于无漏。
那时,在一千八百劫之前,我造了什么业;
我不曾知道有恶趣,这就是脱越的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Atthadassī tu bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vinatānadiyā tīraṃ, upagacchi tathāgato. ‘‘Udakā abhinikkhamma, kacchapo vārigocaro; Buddhaṃ tāretukāmohaṃ, upesiṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Abhirūhatu maṃ buddho, atthadassī mahāmuni; Ahaṃ taṃ tārayissāmi, dukkhassantakaro tuvaṃ. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, atthadassī mahāyaso; Abhirūhitvā me piṭṭhiṃ, aṭṭhāsi lokanāyako. ‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ; Sukhaṃ me tādisaṃ natthi, phuṭṭhe pādatale yathā. ‘‘Uttaritvāna sambuddho, atthadassī mahāyaso; Naditīramhi ṭhatvāna, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yāvatā vattate cittaṃ, gaṅgāsotaṃ tarāmahaṃ; Ayañca kacchapo rājā, tāresi mama paññavā. ‘‘Iminā buddhataraṇena, mettacittavatāya ca; Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati. ‘‘Devalokā idhāgantvā, sukkamūlena codito; Ekāsane nisīditvā, kaṅkhāsotaṃ tarissati. ‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ; Sammādhāre pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ. ‘‘Tathevidaṃ buddhakhettaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ; Sammādhāre pavecchante, phalaṃ maṃ tosayissati. ‘‘Padhānapahitattomhi, upasanto nirūpadhi; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, taraṇāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他这样证得阿罗汉果之后,世尊正住在迦毗罗卫城。他去到那里,顶礼导师,和比丘们见面。比丘们出于问候,问他:“贤友,在森林里住得安稳快乐吗?”他为了赞叹自己住的山林,回答说:“贤友,山林真是让人欢喜。”然后诵出以“如黑云之色”开头的偈颂。巴利
Evaṃ pana arahattaṃ patvā bhagavati kapilavatthusmiṃ viharante tattha gantvā satthāraṃ vanditvā bhikkhūhi samāgato paṭisanthāravasena ‘‘kiṃ, āvuso, araññe phāsuvihāro laddho’’ti puṭṭho ‘‘ramaṇīyā, āvuso, araññe pabbatā’’ti attanā vuṭṭhapabbate vaṇṇento ‘‘nīlabbhavaṇṇā’’ti gāthaṃ abhāsi.
13 13. 其中,“如黑云之色”:是指像雨云一样的色泽,也像雨云一样的形态。“光彩夺目”:是指带着光辉的光芒,明亮闪耀。“冷水”:就是清凉的水。“持清净者”:因为大地清净洁净,或者因为这里是心清净的圣者们居住的地方,所以叫“持清净者”。为了让偈颂读起来顺口悦耳,就加上鼻音来解说。也有写成“持清凉清净之水者”的读法,意思是拥有清凉无垢的水池。“被因陀罗牧夫虫覆盖”:是指被名为因陀罗牧夫的、珊瑚色的小红虫所覆盖,因为正值雨季才这样说。不过有些人说“因陀罗牧夫”是一种红色草的名字,另一些人说是翅子树。“石山”:是指纯由岩石构成的山,不是土山。因此说“如同石山”(《优陀那》24)。“使我喜悦”:就是让我欢喜,增长我对远离的喜爱。这样,长老显示了自己长久修习的林居之乐,正是在阐明三种远离之乐。其中,借着依着远离,宣示胜智就已经得到阐明。巴利
13. Tattha nīlabbhavaṇṇāti nīlavalāhakanibhā nīlavalāhakasaṇṭhānā ca. Rucirāti ruciyā sakiraṇā pabhassarā ca. Sītavārīti sītalasalilā. Sucindharāti sucisuddhabhūmibhāgatāya suddhacittānaṃ vā ariyānaṃ nivāsanaṭṭhānatāya sucindharā. Gāthāsukhatthañhi sānunāsikaṃ katvā niddeso. ‘‘Sītavārisucindharā’’tipi pāṭho, sītasucivāridharā sītalavimalasalilāsayavantoti attho. Indagopakasañchannāti indagopakanāmakehi pavāḷavaṇṇehi rattakimīhi sañchāditā pāvussakālavasena evamāha. Keci pana ‘‘indagopakanāmāni rattatiṇānī’’ti vadanti. Apare ‘‘kaṇikārarukkhā’’ti. Selāti silāmayā pabbatā, na paṃsupabbatāti attho. Tenāha – ‘‘yathāpi pabbato selo’’ti (udā. 24). Ramayanti manti maṃ ramāpenti, mayhaṃ vivekābhirattiṃ paribrūhenti. Evaṃ thero attano cirakālaparibhāvitaṃ araññābhiratiṃ pavedento tividhaṃ vivekābhiratimeva dīpeti. Tattha upadhivivekena aññābyākaraṇaṃ dīpitameva hotīti.
4. 希瓦卡沙弥偈颂注释巴利
4. Sivakasāmaṇeragāthāvaṇṇanā
“和尚”这个词,出自尸婆迦沙弥的偈颂。这件事的缘起是怎样的呢?据说,在三十一劫之前,毗舍婆世尊住世的时代,他出生在一个好人家。有一天,他因为某件事走进森林,看见毗舍婆世尊坐在山间,心里生起清净的信心,就走上前去顶礼,合掌站着。后来他又在那里看见悦人的卡苏玛利果,就摘下来献给世尊,世尊出于慈悲接受了。他凭着这份福业,在天界和人间流转。到了迦叶世尊的教法时期,他的舅舅出家时,他也跟着一起出家,积累了许多有助于出离、导向解脱的善法。到了现在这尊佛出世的时代,他投生为林婆蹉长老的外甥,名叫尸婆迦。他的母亲听说自己的哥哥林婆蹉在教法中出家,已经圆满完成了出家人的本分,住在森林里,就把这件事告诉儿子,说:“亲爱的尸婆迦,你去长老那里出家,好好侍奉长老。长老现在年纪大了。”尸婆迦因为母亲这一句话,也因为过去积累的善根,就来到舅舅长老那里出家,侍奉长老,住在森林中。巴利
Upajjhāyoti sivakassa sāmaṇerassa gāthā. Kā uppatti? So kira ito ekatiṃse kappe vessabhussa bhagavato kāle kulagehe nibbatto ekadivasaṃ kenacideva karaṇīyena araññaṃ paviṭṭho tattha pabbatantare nisinnaṃ vessabhuṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto upasaṅkamitvā vanditvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Puna tattha manoharāni kāsumārikaphalāni disvā tāni gahetvā bhagavato upanesi, paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato sāsane mātule pabbajante tena saddhiṃ pabbajitvā bahuṃ vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde vanavacchattherassa bhāgineyyo hutvā nibbatto, sivakotissa nāmaṃ ahosi. Tassa mātā attano jeṭṭhabhātike vanavacche sāsane pabbajitvā pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pāpetvā araññe viharante taṃ pavattiṃ sutvā puttaṃ āha – ‘‘tāta sivaka, therassa santike pabbajitvā theraṃ upaṭṭhaha, mahallako dāni thero’’ti. So mātu ekavacaneneva ca pubbe katādhikāratāya ca mātulattherassa santikaṃ gantvā pabbajitvā taṃ upaṭṭhahanto araññe vasati.
有一天,他因为某件事去了村里,得了重病。村里人虽然给他用药,病情却不见好转。他去了很久还没回来,长老心想:“沙弥怎么去了这么久?到底是什么原因?”于是就到那里去,看见他病倒了,便为他做了各种该做的事。白天过去了,到了夜里快天亮的时候,长老说:“尸婆迦,我从出家以来,从来没有在村里住过。现在我们就去森林吧。”尸婆迦听了说:“尊者,虽然我的身体现在还在村里,但我的心在森林里。所以就算躺着,我也要去森林。”长老听了,就抓住他的手臂,把他带到森林,然后给了他教诫。他依照长老的教诫安住修行观法,证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》(《长老譬喻》1.38.53-58)中这样说:巴利
Tassa ekadivasaṃ kenacideva karaṇīyena gāmantaṃ gatassa kharo ābādho uppajji. Manussesu bhesajjaṃ karontesupi na paṭippassambhi. Tasmiṃ cirāyante thero ‘‘sāmaṇero cirāyati, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti tattha gantvā taṃ gilānaṃ disvā tassa taṃ taṃ kattabbayuttakaṃ karonto divasabhāgaṃ vītināmetvā rattibhāge balavapaccūsavelāyaṃ āha – ‘‘sivaka, na mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāme vasitapubbaṃ, ito araññameva gacchāmā’’ti. Taṃ sutvā sivako ‘‘yadipi me, bhante, idāni kāyo gāmante ṭhito, cittaṃ pana araññe, tasmā sayānopi araññameva gamissāmī’’ti, taṃ sutvā thero taṃ bāhāyaṃ gahetvā araññameva netvā ovādaṃ adāsi. So therassa ovāde ṭhatvā vipassitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.38.53-58) –
就像一株闪亮发光的金顶树,端坐在群山之间;
我见到了远离尘垢的佛陀,世间最胜的人中牛王。
我以清净的信心和欢喜的心,合掌恭敬,
我拿着卡苏玛利花,供养给了最胜的佛陀十天。
距今三十一劫前,我那时布施的那个果实;
我不认识恶趣,这就是布施的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经践行。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, nisinnaṃ pabbatantare; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. ‘‘Pasannacitto sumano, kire katvāna añjaliṃ; Kāsumārikamādāya, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得阿罗汉果之后,把亲教师说过的话和自己所证悟的道理对照印证,为了表明自己乐于独处远离、以及应做的事已经做完,就说出了“亲教师对我说”这首偈颂。巴利
So arahattaṃ patvā upajjhāyena attanā ca vuttamatthaṃ saṃsanditvā attano vivekābhiratikataṃ katakiccatañca pavedento ‘‘upajjhāyo maṃ avacā’’ti gāthaṃ abhāsi.
14 这里,“亲教师”是指:怀着利益对方的心,用智慧的眼睛去观察什么该做、什么不该做,这样观照的人就叫亲教师。“我”是他称呼自己。“说”就是讲。‘ito gacchāma sīvakā’这句话是在说明当时说话的方式,意思是:尸婆迦,我们从这里离开村落,就到林野去吧,那才是适合我们住的地方。亲教师这样说了以后,尸婆迦就像一匹良种骏马被鞭子抽了一下,顿时生起悚惧紧迫之感,表明自己只想去林野,于是说道:巴利
14. Tattha upajjhāyoti vajjāvajjaṃ upanijjhāyati hitesitaṃ paccupaṭṭhapetvā ñāṇacakkhunā pekkhatīti upajjhāyo. Manti attānaṃ vadati. Avacāti abhāsi. Ito gacchāma sīvakāti vuttākāradassanaṃ, sivaka, ito gāmantato araññaṭṭhānameva ehi gacchāma, tadeva amhākaṃ vasanayogganti adhippāyo. Evaṃ pana upajjhāyena vutto sivako bhadro assājānīyo viya kasābhihato sañjātasaṃvego hutvā araññameva gantukāmataṃ pavedento –
我的身体住在村里,我的心却已经去了森林。
就算躺着,我也照样能去;对真正了知的人来说,根本没有什么系缚。巴利
‘‘Gāme me vasati kāyo, araññaṃ me gataṃ mano; Semānakopi gacchāmi, natthi saṅgo vijānata’’nti. –āha;
这句话的意思是:现在,虽然我的身体还待在村落附近,但我的心已经完全走向了阿兰若。所以,即使躺着,我也仍然在前行——因为生病,我没力气站立、坐下或行走,就算躺着,也能像蛇用躺卧的姿势蜿蜒前行那样,以这种躺着的姿态向前移动。来吧,尊者,我们就去阿兰若吧。为什么呢?因为对于了知者,没有任何系缚。也就是说,对于如实了知诸欲和轮回的过患、了知出离和涅槃的功德的人来说,在任何地方都没有系着。因此,他仅凭这一句话就遵行了亲教师的吩咐,并借这个话头记说上智。巴利
Tassattho – yasmā idāni yadipi me idaṃ sarīraṃ gāmante ṭhitaṃ, ajjhāsayo pana araññameva gato, tasmā semānakopi gacchāmi gelaññena ṭhānanisajjāgamanesu asamatthatāya sayānopi iminā sayitākārena sarīsapo viya sarīsapanto, etha, bhante, araññameva gacchāma, kasmā? Natthi saṅgo vijānatanti, yasmā dhammasabhāvā kāmesu saṃsāre ca ādīnavaṃ, nekkhamme nibbāne ca ānisaṃsaṃ yāthāvato jānantassa na katthaci saṅgo, tasmā ekapadeneva upajjhāyassa āṇā anuṭhitāti, tadapadesena aññaṃ byākāsi.
第五 光额长老偈颂解释巴利
5. Kuṇḍadhānattheragāthāvaṇṇanā
“断五,舍五”是尊者光额长老的偈颂。它的由来是怎样的?据说,在莲华上佛的时代,他出生于天鹅城的一个家庭。长大后,就像前面所说的那样,他去到世尊那里听法。当时他看见导师把一位比丘安立在接受第一筹的首席位次上,便发愿要得到那个位次,并为此修积福德。有一天,他向刚从灭尽定出定而坐的莲华上佛供养了一个巨大的、洒有雄黄粉的香蕉花托。世尊接受后享用了它。凭借这项福业,他十一次投生为诸天王,二十四次成为转轮王。他就这样不断地累积福德,在天界与人趣中辗转流转,到了迦叶佛的时代,出生为一位地居天神。再者,寿命极长的佛陀并不是每半月举行布萨。比如,毗婆尸世尊每六年举行一次布萨,而迦叶十力尊则每隔六个月诵出巴帝摩卡。当要诵巴帝摩卡的时候,两位住在不同地方、互为朋友的比丘正准备前往参加布萨。巴利
Pañcachinde pañca jaheti āyasmato kuṇḍadhānattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe uppanno vayappatto heṭṭhā vuttanayeneva bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā tadanurūpaṃ puññaṃ karonto vicari. So ekadivasaṃ padumuttarassa bhagavato nirodhasamāpattito vuṭṭhāya nisinnassa manosilācuṇṇapiñjaraṃ mahantaṃ kadaliphalakaṇṇikaṃ upanesi, taṃ bhagavā paṭiggahetvā paribhuñji. So tena puññakammena ekādasakkhattuṃ devesu devarajjaṃ kāresi. Catuvīsativāre rājā ahosi cakkavattī. Evaṃ so punappunaṃ puññāni katvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto kassapabuddhakāle bhummadevatā hutvā nibbatti. Dīghāyukabuddhānañca nāma na anvaddhamāsiko uposatho hoti. Tathā hi vipassissa bhagavato chabbassantare chabbassantare uposatho ahosi. Kassapadasabalo pana chaṭṭhe chaṭṭhe māse pātimokkhaṃ osāresi. Tassa pātimokkhassa osāraṇakāle disāvāsikā dve sahāyakā bhikkhū ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti gacchanti.
这位地居天神心想:“这两位比丘的友爱实在太坚固了,如果有离间者出现,到底会不会破裂呢?”于是她一边留意着他们的时机,一边跟在他们不远处走。那时,一位长老把钵和衣交给另一位,自己去一处有水、方便净身的地方,洗净手脚后,从树丛旁边走出来。地居天神就在那位长老身后,化作一个极美的女人,做出甩动头发、整理发髻的样子,又像在拍掉背上的尘土,又像在整理衣布、穿好衣服,就这样紧跟着长老的脚步,从树丛里走出来。站在一旁的同伴长老一看到这情形,心里就生起忧愁,想道:“我和这位比丘长久以来的情谊,这下完了。要是我早知道他是这种人,这么长时间里就不会对他这么信任了。”等那位长老走回来时,他就说:“朋友,你的钵和衣拿去吧,我不跟这种恶人同走一条路。”那位有惭耻心的比丘听到这话,心就像被利矛刺穿一样。于是他问道:“朋友,你这话是什么意思?这么长时间以来,我连一点小小的犯戒都不曾有过。你今天却叫我‘恶人’,你到底看见了什么?”对方说:“还看见什么别的?你不是和那样打扮得整整齐齐的女人待在一个地方,然后一起走出来了吗?”他说:“没有这回事,朋友,我没有见过那样的女人。”尽管他再三解释,那位长老还是不信,把自己看到的情形当成真的,不肯和他同走一条路,便从另一条路去导师那里。那位比丘也从另一条路去了导师那里。巴利
Ayaṃ bhummadevatā cintesi – ‘‘imesaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ metti ativiya daḷhā, kiṃ nu kho, bhedake sati bhijjeyya, na bhijjeyyā’’ti, sā tesaṃ okāsaṃ olokayamānā tesaṃ avidūreneva gacchati. Atheko thero ekassa hatthe pattacīvaraṃ datvā sarīravaḷañjanatthaṃ udakaphāsukaṭṭhānaṃ gantvā dhotahatthapādo hutvā gumbasamīpato nikkhamati bhummadevatā tassa therassa pacchato uttamarūpā itthī hutvā kese vidhunitvā saṃvidhāya sambandhantī viya piṭṭhiyaṃ paṃsuṃ puñchamānā viya sāṭakaṃ saṃvidhāya nivāsayamānā viya ca hutvā therassa padānupadikā hutvā gumbato nikkhantā. Ekamante ṭhito sahāyakatthero taṃ kāraṇaṃ disvāva domanassajāto ‘‘naṭṭho dāni me iminā bhikkhunā saddhiṃ dīgharattānugato sineho, sacāhaṃ evaṃvidhabhāvaṃ jāneyyaṃ, ettakaṃ addhānaṃ iminā saddhiṃ vissāsaṃ na kareyya’’nti cintetvā āgacchantassevassa, ‘‘handāvuso, tuyhaṃ pattacīvaraṃ, tādisena pāpena saddhiṃ ekamaggaṃ nāgacchāmī’’ti āha. Taṃ kathaṃ sutvā tassa lajjibhikkhuno hadayaṃ tikhiṇasattiṃ gahetvā viddhaṃ viya ahosi. Tato naṃ āha – ‘‘āvuso, kiṃ nāmetaṃ vadasi, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ dukkaṭamattampi āpattiṃ na jānāmi. Tvaṃ pana maṃ ajja ‘pāpo’ti vadasi, kiṃ te diṭṭha’’nti. ‘‘Kiṃ aññena diṭṭhena, kiṃ tvaṃ evaṃvidhena alaṅkatapaṭiyattena mātugāmena saddhiṃ ekaṭṭhāne hutvā nikkhanto’’ti. ‘‘Natthetaṃ, āvuso, mayhaṃ, nāhaṃ evarūpaṃ mātugāmaṃ passāmī’’ti. Tassa yāvatatiyaṃ kathentassāpi itaro thero kathaṃ asaddahitvā attanā diṭṭhakāraṇaṃyeva bhūtattaṃ katvā gaṇhanto tena saddhiṃ ekamaggena agantvā aññena maggena satthu santikaṃ gato. Itaropi bhikkhu aññena maggena satthu santikaṃyeva gato.
随后,当比丘僧团要进布萨堂的时候,那位比丘在布萨堂里认出了那个比丘,心想:“这个布萨堂里竟然有这样一个恶比丘,我不跟他一起做布萨。”于是就出了布萨堂,站在外面。这时,那位地居天神想:“我造了很重的业。”于是化作一位年老近事男的样子,走到他跟前,问道:“尊者,您为什么站在这里?”他说:“近事男,有一个恶比丘进了这座布萨堂,我不想跟他一起做布萨,所以站在外面。”天神说:“尊者,请不要这样想,那位比丘戒行清净。您看见的那个女人其实是我。为了试探你们这些长老之间的友爱到底坚固不坚固、会不会破裂,我才做了那件事。”他问:“那么,善士,你是谁?”天神回答:“尊者,我是一位地居天神。”这位天子说着,就以天界的神通力站在那里,伏在长老脚前,恳求说:“尊者,请您原谅我!这位长老并不知道这个过失,请你们去做布萨吧!”他恳求长老,把长老送进了布萨堂。那位长老那一次布萨虽然和他在同一个地方做了,但因为个人交情的缘故,此后就不再和他同处一地了。关于这位长老的业(报)未作述说,而那位被指责的长老则持续不断地修观,最终证得了阿罗汉果。巴利
Tato bhikkhusaṅghassa uposathāgāraṃ pavisanavelāya so bhikkhu taṃ bhikkhuṃ uposathagge sañjānitvā, ‘‘imasmiṃ uposathagge evarūpo nāma pāpabhikkhu atthi, nāhaṃ tena saddhiṃ uposathaṃ karissāmī’’ti nikkhamitvā bahi aṭṭhāsi. Atha bhummadevatā ‘‘bhāriyaṃ mayā kammaṃ kata’’nti mahallakaupāsakavaṇṇena tassa santikaṃ gantvā ‘‘kasmā, bhante, ayyo imasmiṃ ṭhāne ṭhito’’ti āha. ‘‘Upāsaka, imaṃ uposathaggaṃ eko pāpabhikkhu paviṭṭho, ‘nāhaṃ tena saddhiṃ uposathaṃ karomī’ti bahi ṭhitomhī’’ti. ‘‘Bhante, mā evaṃ gaṇhatha, parisuddhasīlo esa bhikkhu. Tumhehi diṭṭhamātugāmo nāma ahaṃ, mayā tumhākaṃ vīmaṃsanatthāya ‘daḷhā nu kho imesaṃ therānaṃ metti, no daḷhā’ti bhijjanābhijjanabhāvaṃ olokentena taṃ kammaṃ kata’’nti. ‘‘Ko pana, tvaṃ sappurisā’’ti? ‘‘Ahaṃ ekā bhummadevatā, bhante’’ti devaputto kathento dibbānubhāvena ṭhatvā therassa pādesu nipatitvā ‘‘mayhaṃ, bhante, khamatha, etaṃ dosaṃ thero na jānāti, uposathaṃ karothā’’ti theraṃ yācitvā uposathaggaṃ pavesesi. So thero uposathaṃ tāva ekaṭṭhāne akāsi, mittasanthavavasena pana puna tena saddhiṃ na ekaṭṭhāne ahosīti. Imassa therassa kammaṃ na kathīyati, cuditakatthero pana aparāparaṃ vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ pāpuṇi.
那位地居天人因为那项业行的余报,整整一尊佛的间隔时间里都没能从恶趣的恐怖中解脱出来。但如果他在某个时候投生为人,别人犯下的过失也会落到他自己头上。到了我们世尊住世的时代,他投生在舍卫城的一个婆罗门家庭里,家人给他取名叫“达纳玛那瓦”。他长大后学通了三部吠陀,到了年老时听闻世尊说法,生起信心而出家。从他受具足戒那天起,就有一个打扮得漂漂亮亮的女人,在他进村时跟着进村,出村时跟着出村,进精舍时也跟着进去,他站着她也就站着,就这样一直紧跟着他,大家都看得见。但长老本人却看不见她。由于过去业力的余报,这个女人只有别人能看见。村里施粥和布施食物的女人们开玩笑说:“尊者,这一碗粥是给您的,这一碗是给我们这位姐妹的。”长老为此非常苦恼。回到精舍后,沙弥们和年轻比丘们又围着他打趣说:“达纳变成贡达啦!”他因此就得了个“贡达达纳长老”的名字。他一次次起身,实在受不了他们的戏弄,终于发了疯似地说:“你们才是贡达!你们的亲教师是贡达!你们的教授师是贡达!”于是比丘们把这件事禀告了世尊:“尊者,贡达达纳对年轻的沙弥们说了这样的粗恶语。”世尊叫人把他唤来,问道:“达纳,听说你对沙弥们说粗恶语,是真的吗?”他回答:“世尊,是真的。”世尊又问:“你为什么这样说?”他答道:“尊者,我实在受不了他们没完没了地烦我,才这样说的。”世尊说:“你过去所造的业,直到今天都还没能消尽,你不能再这样对比丘们说粗恶语了。”接着又说:巴利
Bhummadevatā tassa kammassa nissandena ekaṃ buddhantaraṃ apāyabhayato na muccittha. Sace pana kismiñci kāle manussattaṃ āgacchati, aññena yena kenaci kato doso tasseva upari patati. So amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti. ‘‘Dhānamāṇavo’’tissa nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto tayo vede uggaṇhitvā mahallakakāle satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji, tassa upasampannadivasato paṭṭhāya ekā alaṅkatapaṭiyattā itthī tasmiṃ gāmaṃ pavisante saddhiṃyeva gāmaṃ pavisati, nikkhamante nikkhamati. Vihāraṃ pavisantepi saddhiṃ pavisati, tiṭṭhantepi tiṭṭhatīti evaṃ niccānubandhā paññāyati. Thero taṃ na passati. Tassa puna purimakammanissandena sā aññesaṃ upaṭṭhāti. Gāme yāguṃ bhikkhañca dadamānā itthiyo ‘‘bhante, ayaṃ eko yāguuḷuṅko tumhākaṃ, eko imissā amhākaṃ sahāyikāyā’’ti parihāsaṃ karonti. Therassa mahatī vihesā hoti. Vihāragatampi naṃ sāmaṇerā ceva daharā bhikkhū ca parivāretvā ‘‘dhāno koṇḍo jāto’’ti parihāsaṃ karonti. Athassa teneva kāraṇena kuṇḍadhānattheroti nāmaṃ jātaṃ. So uṭṭhāya samuṭṭhāya tehi kariyamānaṃ keḷiṃ sahituṃ asakkonto ummādaṃ gahetvā ‘‘tumhe koṇḍā, tumhākaṃ upajjhāyo koṇḍo, ācariyo koṇḍo’’ti vadati. Atha naṃ satthu ārocesuṃ ‘‘kuṇḍadhāno, bhante, daharasāmaṇerehi saddhiṃ evaṃ pharusavācaṃ vadatī’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, dhāna, sāmaṇerehi saddhiṃ pharusavācaṃ vadasī’’ti vatvā tena ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti vutte ‘‘kasmā evaṃ vadesī’’ti āha. ‘‘Bhante, nibaddhaṃ vihesaṃ asahanto evaṃ kathemī’’ti. ‘‘Tvaṃ pubbe katakammaṃ yāvajjadivasā jīrāpetuṃ na sakkosi, puna evarūpaṃ pharusaṃ māvadī bhikkhū’’ti vatvā āha –
不要对任何人说粗话;若被说了,你应回敬他。
争吵粗暴的话确实苦,对方可能会反过来用棍棒打你。
如果你能调伏自己,就像一面被敲破的铜锣不再发声;
你已经达到涅槃,你心里不再有怨恨。巴利
‘‘Māvoca pharusaṃ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṃ; Dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ. ‘‘Sace neresi attānaṃ, kaṃso upahato yathā; Esa pattosi nibbānaṃ, sārambho te na vijjatī’’ti. (dha. pa. 133-134);
这件事——这位长老和女人一起往来的情形——也传到了憍萨罗国王那里。国王派人去查,吩咐说:“去吧,你们去查清楚。”然后他自己也只带着少数随从,来到长老住的地方,站在一边暗中观察。就在那时,长老正坐着做针线活,而那个女人看起来就站在不远处。国王看见后,心想:“这事果然有蹊跷。”就朝她站的地方走过去。她见国王走来,就好像一下子进了长老住的草叶屋。国王也跟着她进了那间草叶屋,到处看却找不到人,这才明白:“这不是女人,是长老的一种业报显现。”他起初走近长老时没有顶礼,等知道那件事并非事实后,才回来顶礼长老,坐在一边问道:“尊者,靠托钵乞食,不会太辛苦吧?”长老说:“还好,大王。”国王说:“尊者,我知道圣尊的情况。像这样带着种种困扰过日子,谁还能对你们生起信心呢?从今以后,你们不用再去别处乞食了,我会以四种资具供养您。请您不要放逸,要好好如理作意。”于是便安排了固定的长期供养。长老得到国王的护持,因为饮食合宜,心得一境,观智增长,最终证得阿拉汉。从那时起,那个女人就消失了。巴利
Imañca pana tassa therassa mātugāmena saddhiṃ vicaraṇabhāvaṃ kosalaraññopi kathayiṃsu. Rājā ‘‘gacchatha, bhaṇe, vīmaṃsathā’’ti pesetvā sayampi mandeneva parivārena therassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā ekamante olokento aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe thero sūcikammaṃ karonto nisinno hoti, sāpi itthī avidūre ṭhāne ṭhitā viya paññāyati. Rājā disvā ‘‘atthidaṃ kāraṇa’’nti tassā ṭhitaṭṭhānaṃ agamāsi. Sā tasmiṃ āgacchante therassa vasanapaṇṇasālaṃ paviṭṭhā viya ahosi. Rājāpi tāya saddhiṃ tameva paṇṇasālaṃ pavisitvā sabbattha olokento adisvā ‘‘nāyaṃ mātugāmo, therassa eko kammavipāko’’ti saññaṃ katvā paṭhamaṃ therassa samīpena gacchantopi theraṃ avanditvā tassa kāraṇassa abhūtabhāvaṃ ñatvā āgamma theraṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘kacci, bhante, piṇḍakena na kilamathā’’ti pucchi. Thero ‘‘vaṭṭati, mahārājā’’ti āha. ‘‘Jānāmahaṃ, bhante, ayyassa kathaṃ, evarūpena parikkilesena saddhiṃ carantānaṃ tumhākaṃ ke nāma pasīdissanti, ito paṭṭhāya vo katthaci gamanakiccaṃ natthi, ahaṃ catūhi paccayehi tumhe upaṭṭhahissāmi, tumhe yoniso manasikāre mā pamajjitthā’’ti nibaddhabhikkhaṃ paṭṭhapesi. Thero rājānaṃ upatthambhakaṃ labhitvā bhojanasappāyena ekaggacitto hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tato paṭṭhāya sā itthī antaradhāyi.
那时,大善贤住在郁伽城的邪见家庭里,她决意守布萨,心想“愿导师怜悯我”,远离荤腥臭味,站在上层楼阁上,作了真实语:“愿这些花不留在半空,而在十力尊头顶变成华盖停住;愿十力尊以这个征兆,明天和五百位比丘一起接受我的供养。”说完撒出八把素馨花。那些花飘去,在说法的时候,在导师头顶变成华盖停住了。导师看见那素馨花华盖,心里就默许了大善贤的供养。第二天黎明升起时,导师对阿难长老说:“阿难,我们今天要去远处乞食。不要给凡夫发签,只把签发给圣者。”长老就通知比丘们:“贤友们,导师今天要去远处乞食,凡夫不要拿签,只有圣者才拿签。”贡达达纳长老第一个伸出手说:“贤友,拿签来!”阿难心里想:“导师不让那样的人拿签,只让圣者拿签。”于是走过去禀告导师。导师说:“谁伸手要,就把签给他。”长老心想:“如果给贡达达纳签不合适,导师应该会阻止;既然没有阻止,这里面一定有原因。”于是决定“我要把签给贡达达纳”,便动身前往。贡达达纳在阿难到来之前,就已经进入作为神通基础的第四禅,以神通停在虚空中,伸出手拿签,说:“贤友阿难,拿来吧,导师了解我,像我这样的比丘第一个拿签,导师不会阻止。”导师以这件事为因由,把这位长老安立在教法中第一个拿签者的首位。这位长老因为得到国王的护持,又因获得适合的饮食而心得专注,修观业处,因具足亲依止而成为六神通者。因此在《譬喻》中说:巴利
Tadā mahāsubhaddā ugganagare micchādiṭṭhikakule vasamānā ‘‘satthā maṃ anukampatū’’ti uposathaṃ adhiṭṭhāya nirāmagandhā hutvā uparipāsādatale ṭhitā ‘‘imāni pupphāni antare aṭṭhatvā dasabalassa matthake vitānaṃ hutvā tiṭṭhantu, dasabalo imāya saññāya sve pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatū’’ti saccakiriyaṃ katvā aṭṭha sumanapupphamuṭṭhiyo vissajjesi. Pupphāni gantvā dhammadesanāvelāya satthu matthake vitānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. Satthā taṃ sumanapupphavitānaṃ disvā citteneva subhaddāya bhikkhaṃ adhivāsetvā punadivase aruṇe uṭṭhite ānandattheraṃ āha – ‘‘ānanda, mayaṃ ajja dūraṃ bhikkhācāraṃ gamissāma, puthujjanānaṃ adatvā ariyānaṃyeva salākaṃ dehī’’ti. Thero bhikkhūnaṃ ārocesi – ‘‘āvuso, satthā ajja dūraṃ bhikkhācāraṃ gamissati, puthujjanā mā gaṇhantu, ariyāva salākaṃ gaṇhantū’’ti. Kuṇḍadhānatthero ‘‘āhara, āvuso salāka’’nti paṭhamaṃyeva hatthaṃ pasāresi. Ānando ‘‘satthā tādisānaṃ bhikkhūnaṃ salākaṃ na dāpeti, ariyānaṃyeva dāpetī’’ti vitakkaṃ uppādetvā gantvā satthu ārocesi. Satthā ‘‘āharāpentassa salākaṃ dehī’’ti āha. Thero cintesi – ‘‘sace kuṇḍadhānassa salākā dātuṃ na yuttā, atha satthā paṭibāheyya, bhavissati ettha kāraṇa’’nti ‘‘kuṇḍadhānassa salākaṃ dassāmī’’ti gamanaṃ abhinīhari. Kuṇḍadhāno tassa pure āgamanā eva abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā ākāse ṭhatvā ‘‘āharāvuso, ānanda, satthā maṃ jānāti, mādisaṃ bhikkhuṃ paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantaṃ na satthā nivāretī’’ti hatthaṃ pasāretvā salākaṃ gaṇhi. Satthā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā theraṃ imasmiṃ sāsane paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Yasmā ayaṃ thero rājānaṃ upatthambhakaṃ labhitvā sappāyāhāralābhena samāhitacitto vipassanāya kammaṃ karonto upanissayasampannatāya chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.4.1-16) –
自生者、最上人独处静坐整整七日,
我心净信、怀悦意,侍奉最胜佛。
知道时间已到,我走向莲华上大牟尼。
我拿起一大串香蕉果穗,走上前去。
接过后,世尊——那位了知一切、引导世间的导师;
大牟尼为了让我心生净信,便受用了。
正等觉者、无上的商队导师受用之后,
在自己的座位上坐下后,说了这些偈颂:
在这座山上,凡是聚集于此的夜叉们,
住在森林里的过去和未来的众生,请听我说的话。
那位像侍奉狮王一样侍奉佛陀的人,
我将称扬他,请听我所说。
他将十一次成为转轮王,他将成为天王。
他将二十四次成为转轮王。
在十万劫中,他出生于甘蔗王族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
辱骂了那些持戒清净、已无烦恼的沙门之后,
他会因为恶业的果报而得到这个名字。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
他将以衮达达那这个名字,成为那位弟子。
我专注于远离,是个入禅者,乐于禅那。
让世尊欢喜之后,我以无漏之心安住。
被弟子们簇拥着,以比丘僧团为前导;
坐在比丘僧团中,胜者拿起行筹。
把袈裟整理好搭在一肩上,向世间导师行礼;
我在最胜的骰子玩家面前,最先取了筹。
凭借那个业,震动一万个世界的世尊;
在比丘僧团中坐下后,将我安置于最上之位。
我的精进就像一头能拉重车的驮牛,载着我驶向诸轭的止息与安稳。
我于正自觉者的教法中,持此最后身。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法,我已经修习圆满。巴利
‘‘Sattāhaṃ paṭisallīnaṃ, sayambhuṃ aggapuggalaṃ; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhaṃ upaṭṭhahiṃ. ‘‘Vuṭṭhitaṃ kālamaññāya, padumuttaraṃ mahāmuniṃ; Mahantiṃ kadalīkaṇṇiṃ, gahetvā upagacchahaṃ. ‘‘Paṭiggahetvā bhagavā, sabbaññū lokanāyako; Mama cittaṃ pasādento, paribhuñji mahāmuni. ‘‘Paribhuñjitvā sambuddho, satthavāho anuttaro; Sakāsane nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Ye ca santi samitāro, yakkhā imamhi pabbate; Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṃ mama. ‘‘Yo so buddhaṃ upaṭṭhāsi, migarājaṃva kesariṃ; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Ekādasañcakkhattuṃ so, devarājā bhavissati; Catuvīsatikkhattuñca, cakkavattī bhavissati. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Akkositvāna samaṇe, sīlavante anāsave; Pāpakammavipākena, nāmadheyyaṃ labhissati. ‘‘Tassa dhamme sudāyādo, oraso dhammanimmito; Kuṇḍadhānoti nāmena, sāvako so bhavissati. ‘‘Pavivekamanuyutto, jhāyī jhānarato ahaṃ; Tosayitvāna satthāraṃ, viharāmi anāsavo. ‘‘Sāvakehi parivuto, bhikkhusaṅghapurakkhato; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, salākaṃ gāhayī jino. ‘‘Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, vanditvā lokanāyakaṃ; Vadataṃ varassa purato, paṭhamaṃ aggahesahaṃ. ‘‘Tena kammena bhagavā, dasasahassikampako; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, aggaṭṭhāne ṭhapesi maṃ. ‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
即使是这样的长老,那些不知道他功德的凡夫比丘,当时在第一次分筹时心里还在想:“这到底是怎么回事?”为了消除他们的疑惑,长老腾空而起,显示神通变化,用别的方式为他们解说,说出了“断五”这首偈颂。巴利
Evaṃbhūtassapi imassa therassa guṇe ajānantā ye puthujjanā bhikkhū tadā paṭhamaṃ salākaggahaṇe ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti samacintesuṃ. Tesaṃ vimatividhamanatthaṃ thero ākāsaṃ abbhuggantvā iddhipāṭihāriyaṃ dassetvā aññāpadesena aññaṃ byākaronto ‘‘pañca chinde’’ti gāthaṃ abhāsi.
15 在这里,“断除五”是指:就像有人用刀砍断绑在脚上的绳子一样,用下三道来断除、舍弃那五种会让人投生到恶趣的五下分结。“舍弃五”是指:就像有人解开绑在脖子上的绳子一样,用阿罗汉道来舍弃、断除那五种能让人投生到上界天处的五上分结,这里“舍弃”就是断除的意思。“更进一步修习五”是指:为了断除那些五上分结,在证得不来道之后,更进一步修习信等五根,依靠最上之道使其增长。“超越五缚者”是指:达到这种状态的人,已经超越并断除了贪、嗔、痴、慢、见这五种束缚,因此成为超越五缚者。被称为“已渡瀑流的比丘”,意思是:因为一切烦恼都已彻底破坏而称为比丘;又因为已经渡过欲瀑流、有瀑流、见瀑流、无明瀑流,而安住于它们彼岸的涅槃,所以也这样称呼。巴利
15. Tattha pañca chindeti apāyūpapattinibbattanakāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pāde bandhanarajjukaṃ viya puriso satthena heṭṭhimamaggattayena chindeyya pajaheyya. Pañca jaheti uparidevalokūpapattihetubhūtāni pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni puriso gīvāya bandhanarajjukaṃ viya arahattamaggena jaheyya, chindeyya vāti attho. Pañca cuttari bhāvayeti tesaṃyeva uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ pahānāya saddhādīni pañcindriyāni uttari anāgāmimaggādhigamato upari bhāveyya aggamaggādhigamavasena vaḍḍheyya. Pañcasaṅgātigoti evaṃbhūto pana pañcannaṃ rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅgānaṃ atikkamanena pahānena pañcasaṅgātigo hutvā. Bhikkhuoghatiṇṇoti vuccatīti sabbathā bhinnakilesatāya bhikkhūti, kāmabhavadiṭṭhiavijjoghe taritvā tesaṃ pārabhūte nibbāne ṭhitoti ca vuccatīti attho.
第六篇 贝拉塔西萨长老偈注释巴利
6. Belaṭṭhasīsattheragāthāvaṇṇanā
“犹如良种的良骏”这首偈颂,是具寿贝拉塔西萨长老说的。它的由来是什么?据说,在莲华上佛的时代,他出生在一个好家庭里,前去拜见世尊,听了法之后生起信心,就出家修行沙门之法。但因为缺少能成就殊胜果位的亲依止条件,他没能证得什么特别的成就。不过,他积累了很多导向出离的广大善业,在天界和人间不断轮转投生。距今三十一劫的时候,他见到毗舍婆佛,心生欢喜,供养了一个枸橼果。凭着这个福业,他投生到天界,之后又不断修福,从一个善趣到另一个善趣。如今佛陀出世时,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭。在佛陀成正觉之前,他就已经在优楼频螺迦叶座下出家做了苦行者,侍奉火。在佛陀调伏优楼频螺迦叶、开示燃烧法门时,他和一千名旧发髻外道一起证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Yathāpibhaddo ājaññoti āyasmato belaṭṭhasīsattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto upanissayasampattiyā abhāvena visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Vivaṭṭūpanissayaṃ pana bahuṃ kusalaṃ upacinitvā devamanussesu saṃsaranto ito ekatiṃse kappe vessabhuṃ bhagavantaṃ passitvā pasannacitto mātuluṅgaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devesu nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatito sugatiṃ upagacchanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatto bhagavato abhisambodhiyā puretarameva uruvelakassapassa santike tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā aggiṃ paricaranto uruvelakassapadamane ādittapariyāyadesanāya (mahāva. 54; saṃ. ni. 4.28) purāṇajaṭilasahassena saddhiṃ arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.68-73) –
就像闪耀的迦尼迦罗树,又像十五的满月;
我看见世间导师,就像看见一棵燃烧的灯树。
我拿起一个甜柠檬果,把它供养给了导师。
我对那位值得供养的勇者生起了净信,用自己的双手供养。
距今三十一劫前,我当时供养了果实。
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, puṇṇamāyeva candimaṃ; Jalantaṃ dīparukkhaṃva, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Mātuluṅgaphalaṃ gayha, adāsiṃ satthuno ahaṃ; Dakkhiṇeyyassa vīrassa, pasanno sehi pāṇibhi. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位已经证得阿拉汉果的尊者,是法藏比丘(dhammabhaṇḍāgārika,即持法藏者)的戒师。有一天,他从果定中出定后,观察那寂静、殊胜、远离五欲之乐(nirāmisa,离欲/无染之乐)的快乐,又回顾自己过去的修行,因为喜悦的力量涌起,便诵出了“犹如良马……”这首偈颂。巴利
Evaṃ adhigatārahatto āyasmato dhammabhaṇḍāgārikassa upajjhāyo ayaṃ thero ekadivasaṃ phalasamāpattito uṭṭhāya taṃ santaṃ paṇītaṃ nirāmisaṃ sukhaṃ attano pubbayogañca paccavekkhitvā pītivegavasena ‘‘yathāpi bhaddo ājañño’’ti gāthaṃ abhāsi.
16 16. 其中,“yathāpi”是用于表达譬喻的质词。“bhaddo”指贤善的,具备力量、体力、能力、速度和勇健等功德。“ājañño”指良种,出身高贵,能分辨合理与不合理。良种有三种:牛的良种、马的良种、象的良种。其中这里指的是牛的良种。而这头牛专门用于善巧耕作的活计,因此说“naṅgalāvattanī”。意思是能回转犁铧的,即在田间来回转动犁具而耕作。或者,犁得以回转的地方叫“naṅgalāvattaṃ”,指田中的犁道,依此犁道而行,所以叫“naṅgalāvattani”。为了让偈颂音韵顺畅,这里把“vattanī”说成长音。“sikhī”:因为耸立在头顶,形似顶髻,所以叫“sikhā”,即角;具有这个的,就叫“sikhī”。另有一些人说:“这里‘kakudha’(峰)指的就是‘sikhā’。”不论按哪种说法,“sikhī”都是对殊胜部位的称叹。“appakasirena”指少费辛劳。“rattindivā”指夜晚和白天;这样,夜晚和白天都少费辛劳地过去——应这样连接。这段话的意思是:就像一头贤善的牛的良种,被用于耕作时,即使田中有厚密的草根等,也不在意犁道上的阻碍,少费辛劳地来回转动前行,直到显示出耕除杂草的疲累;同样,夜晚和白天也少费辛劳地过去、流逝。其中说明了原因:“sukhe laddhe nirāmise”。意思是:因为已经获得了不与欲乐之染、世间利养之染、轮回之染相杂的、寂静殊胜的果等至之乐,所以……。这里的“paccatte”是处格,如“vanappagumbe”和“tena vata re vattabbe”中的用法。或者,从那时起夜晚和白天少费辛劳地过去,为了说明这一点,说“sukhe laddhe nirāmise”,意思是:当获得了离欲之乐时,从获得的那一刻起……巴利
16. Tattha yathāpīti opammapaṭipādanatthe nipāto. Bhaddoti sundaro thāmabalasamatthajavaparakkamādisampanno. Ājaññoti ājānīyo jātimā kāraṇākāraṇānaṃ ājānanako. So tividho usabhājañño assājañño hatthājaññoti. Tesu usabhājañño idhādhippeto. So ca kho chekakasanakicce niyutto, tenāha ‘‘naṅgalāvattanī’’ti. Naṅgalassa phālassa āvattanako, naṅgalaṃ ito cito ca āvattetvā khette kasanakoti attho. Naṅgalaṃ vā āvattayati etthāti naṅgalāvattaṃ , khette naṅgalapatho, tasmiṃ naṅgalāvattani. Gāthāsukhatthañhettha ‘‘vattanī’’ti dīghaṃ katvā vuttaṃ. Sikhīti matthake avaṭṭhānato sikhāsadisatāya sikhā, siṅgaṃ. Tadassa atthīti sikhī. Apare pana ‘‘kakudhaṃ idha ‘sikhā’ti adhippeta’’nti vadanti, ubhayathāpi padhānaṅgakittanametaṃ ‘‘sikhī’’ti. Appakasirenāti appakilamathena. Rattindivāti rattiyo divā ca, evaṃ mamaṃ appakasirena gacchantīti yojanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ‘‘bhaddo usabhājānīyo kasane niyutto ghanatiṇamūlādikepi naṅgalapathe taṃ agaṇento appakasirena ito cito ca parivattento gacchati, yāva kasanatiṇānaṃ parissamaṃ dasseti, evaṃ mamaṃ rattindivāpi appakasireneva gacchanti atikkamantī’’ti. Tattha kāraṇamāha ‘‘sukhe laddhe nirāmise’’ti. Yasmā kāmāmisalokāmisavaṭṭāmisehi asammissaṃ santaṃ paṇītaṃ phalasamāpattisukhaṃ laddhaṃ, tasmāti attho. Paccatte cetaṃ bhummavacanaṃ yathā ‘‘vanappagumbe’’ (khu. pā. 6.13; su. ni. 236) ‘‘tena vata re vattabbe’’ti (kathā. 1) ca. Atha vā tato pabhuti rattindivā appakasirena gacchantīti vicāraṇāya āha – ‘‘sukhe laddhe nirāmise’’ti, nirāmise sukhe laddhe sati tassa laddhakālato paṭṭhāyāti attho.
7. 达萨卡长老偈颂的注释巴利
7. Dāsakattheragāthāvaṇṇanā
“Middhīyadā”是具寿达萨卡长老的偈颂。这件事是怎么来的呢?据说,在这劫之前的第九十一劫,那时如来还没有出世,有一位名叫阿耆多的独觉佛,从香醉山下来,进入人间,在某个村子里托钵乞食,他就供养了令人悦意的芒果。凭着这份福业,他在天界和人间流转,到了迦叶世尊的教法时期出家,做了许多导向解脱的福德。这样勤修善业,从善趣生到善趣,在现在这尊佛出世的时代,出生在舍卫城的一个家族里,名叫达萨卡。给孤独居士安排他做寺院维护的工作。他认真维护寺院,因为常常觐见佛陀、听闻佛法,生起了信心,就出家了。不过也有些论师说:“他在迦叶世尊的时代出生在一个家族里,长大后服侍一位漏尽长老,想让人做什么事就对长老下令。因为那个业,他在我们世尊的时代,投生在舍卫城给孤独居士一个女奴的肚子里。长大后,又被富翁安排做寺院维护的工作,同样如前所述生起了信心。大富翁了解他的戒行和意向之后,让他脱离奴籍,说:‘你随意出家吧。’于是比丘们就度他出家了。”可是,从出家那天起,他就懈怠、缺乏精进,什么日常义务都不做,更不用说沙门法了,只是尽情吃饱,成天贪睡。听法的时候,也钻进一个角落,坐在大众边上,呼呼大睡。于是世尊观察他过去的宿因,为了让他生起警策,说了这首偈颂:“当人昏沉又贪吃时……”巴利
Middhīyadāti āyasmato dāsakattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira ito ekanavute kappe anuppanne tathāgate ajitassa nāma paccekabuddhassa gandhamādanato manussapathaṃ otaritvā aññatarasmiṃ gāme piṇḍāya carantassa manoramāni ambaphalāni adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle sāsane pabbajitvā vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ puññaṃ akāsi. Evaṃ kusalakammappasuto hutvā sugatito sugatiṃ upagacchanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbatti. Dāsakotissa nāmaṃ ahosi. So anāthapiṇḍikena gahapatinā vihārapaṭijagganakamme ṭhapito sakkaccaṃ vihāraṃ paṭijagganto abhiṇhaṃ buddhadassanena dhammassavanena ca paṭiladdhasaddho pabbaji. Keci pana bhaṇanti – ‘‘ayaṃ kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā vayappatto aññataraṃ khīṇāsavattheraṃ upaṭṭhahanto kiñci kammaṃ kārāpetukāmo theraṃ āṇāpesi. So tena kammena amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ anāthapiṇḍikassa dāsiyā kucchimhi nibbatto vayappatto seṭṭhinā vihārapaṭijaggane ṭhapito vuttanayeneva paṭiladdhasaddho ahosi. Mahāseṭṭhi tassa sīlācāraṃ ajjhāsayañca ñatvā bhujissaṃ katvā ‘yathāsukhaṃ pabbajā’ti āha. Taṃ bhikkhū pabbājesu’’nti. So pabbajitakālato paṭṭhāya kusīto hīnavīriyo hutvā na kiñci vattapaṭivattaṃ karoti, kuto samaṇadhammaṃ, kevalaṃ yāvadatthaṃ bhuñjitvā niddābahulo viharati. Dhammassavanakālepi ekaṃ koṇaṃ pavisitvā parisapariyante nisinno ghurughurupassāsī niddāyateva. Athassa bhagavā pubbūpanissayaṃ oloketvā saṃvegajananatthaṃ ‘‘middhī yadā hoti mahagghaso cā’’ti gāthaṃ abhāsi.
17 17. 其中,“昏沉者”是指被昏沉与睡眠压倒的人,因为睡眠一旦压倒昏沉,也就必然压倒了昏沉。“当……时”是指在那个时候。“大食者”就是饭量极大的人,像那些用手抓饭吃的、用衣角兜着吃的、贪嘴大吃的人、像乌鸦一样乱吃的人、吃了又吐再吃的人当中的某一种。“嗜睡者”就是惯于睡觉的人。“辗转而卧者”是说翻来覆去地躺着,由此表明他沉溺于床铺的舒适、侧卧的舒适和睡眠的快乐。“被猪食喂饱者”是指被米糠之类的猪食喂养、填饱。家猪从小被人养着,到身体肥壮时出不了屋子,就只能在床底等处翻来覆去地躺着。这里要表达的是:当一个人既昏沉嗜睡,又饭量极大,像被饲料喂饱的大公猪一样,无法用其他姿势维持下去,成了惯于睡觉、翻来覆去躺着的人,那时他就无法对“无常、苦、无我”这三相作意。因为不对它们作意,智慧迟钝,他就一再入胎,不能从入胎中解脱出来。达萨卡长老听了这番话,生起悚惧,开始修观,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
17. Tattha middhīti thinamiddhābhibhūto, yañhi middhaṃ abhibhavati, taṃ thinampi abhibhavateva. Yadāti yasmiṃ kāle. Mahagghasoti mahābhojano, āharahatthakaalaṃsāṭakatatthavaṭṭakakākamāsakabhuttavamitakānaṃ aññataro viya. Niddāyitāti supanasīlo. Samparivattasāyīti samparivattakaṃ samparivattakaṃ nipajjitvā ubhayenapi seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyuttoti dasseti. Nivāpapuṭṭhoti kuṇḍakādinā sūkarabhattena puṭṭho bharito. Gharasūkaro hi bālakālato paṭṭhāya posiyamāno thūlasarīrakāle gehā bahi nikkhamituṃ alabhanto heṭṭhāmañcādīsu samparivattetvā samparivattetvā sayateva. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadā puriso middhī ca hoti mahagghaso ca nivāpapuṭṭho mahāvarāho viya aññena iriyāpathena yāpetuṃ asakkonto niddāyanasīlo samparivattasāyī, tadā so ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti tīṇi lakkhaṇāni manasikātuṃ na sakkoti. Tesaṃ amanasikārā mandapañño punappunaṃ gabbhaṃ upeti, gabbhāvāsato na parimuccatevāti. Taṃ sutvā dāsakatthero saṃvegajāto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.74, 80-84) –
有一位名叫阿逸多的正自觉者,那时住在雪山。
他具足戒行,又善于禅定,是一位牟尼。
具有金色身相的等正觉者啊,供养的接受者啊;
走在路上时,我布施了芒果。
距今九十一劫前,那时我布施了那个果实;
我从不知道有恶趣,这就是布施水果的果报。
我的烦恼已经烧尽……中略……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Ajito nāma sambuddho, himavante vasī tadā; Caraṇena ca sampanno, samādhikusalo muni. ‘‘Suvaṇṇavaṇṇe sambuddhe, āhutīnaṃ paṭiggahe; Rathiyaṃ paṭipajjante, ambaphalamadāsahaṃ. ‘‘Ekanavute ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
长老证得阿罗汉果之后,世尊用这首偈颂教导他,他说“这首偈颂是我的刺棒”,便以同样的偈颂回应。这就是这位长老以转诵方式作出的胜智记说。巴利
Arahattaṃ pana patvā thero imāya gāthāya maṃ bhagavā ovadi, ‘‘ayaṃ gāthā mayhaṃ aṅkusabhūtā’’ti tameva gāthaṃ paccudāhāsi. Tayidaṃ therassa parivattāhāranayena aññābyākaraṇaṃ jātaṃ.
8. 《狮子子长老偈》注释巴利
8. Siṅgālapituttheragāthāvaṇṇanā
“曾是佛陀的嗣子”是豺父长老的偈颂。这件事的由来是怎样的呢?据说,他在九十四劫之前,看见一位名叫百光的独觉佛在乞食,心里生起净信,顶礼之后,把自己手里拿着的棕榈果布施出去。因为这一善业,他投生到天界,此后一次又一次地做善事,只在善趣中流转。到了迦叶世尊的时代,他投生为人,在教法中生起信心,出家修行,修习骨想。后来在现在这位佛陀出世的时代,他投生在舍卫城的一户人家,成年后娶妻成家,生了一个儿子,给儿子取名叫“豺童”,因此人们称他为“豺父”。后来,他舍弃了家庭的束缚,在教法中出家。世尊观察他的根性志向后,给了他骨想的修行法门。他领受之后,住在跋伽国苏苏摩罗山的恐怖林中。那时,住在那片林中的天神为了激励他,用隐语点明这层意思:“他不久就会证得修行的果报”,于是说了“曾是佛陀的嗣子”这首偈颂。巴利
Ahu buddhassa dāyādoti siṅgālakapituttherassa gāthā. Kā uppatti? So kira ito catunavute kappe sataraṃsiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā attano hatthagataṃ tālaphalaṃ adāsi. Tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle manussayoniyaṃ nibbatto sāsane paṭiladdhasaddho hutvā pabbajitvā aṭṭhikasaññaṃ bhāvesi. Puna imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ kulagehe nibbattitvā vayappatto dārapariggahaṃ katvā ekaṃ puttaṃ labhitvā tassa ‘‘siṅgālako’’ti nāmaṃ akāsi. Tena naṃ siṅgālakapitāti voharanti. So aparabhāge gharabandhanaṃ pahāya sāsane pabbaji. Tassa bhagavā ajjhāsayaṃ olokento aṭṭhikasaññākammaṭṭhānaṃ adāsi. So taṃ gahetvā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane, athassa tasmiṃ vane adhivatthā devatā ussāhajananatthaṃ ‘‘bhāvanāphalaṃ nacirasseva hatthagataṃ karissatī’’ti imamatthaṃ aññāpadesena vibhāventī ‘‘ahu buddhassa dāyādo’’ti gāthaṃ abhāsi.
18 18. 这里“ahū”就是“hoti”(是),这个词虽然用的是过去时,表达的却是现在时态的意思。“Buddhassa”指正等觉佛陀。“Dāyādo”指法的继承者,也就是通过自己的正确修行,获得并执持九种出世间法遗产的人。或者,“ahū”就是“ahosi”(曾是)。意思是:对于这样一位名号的佛陀,现在会有什么障碍妨碍他成为继承者呢?因此说:“我想,他很快就会断除欲贪。”所谓“Bhesakaḷāvana”,是因为一位名叫Bhesaka的夜叉所获得、所占据,或者因为那里有大量Bhesaka之类的木材,所以得名“Bhesakaḷāvana”林。为了说明这位比丘成为佛陀继承者的理由,而说:“仅仅以骨想,就遍满了这大地。”其中,“kevala”指完全、无余。“Aṭṭhisaññāya”指骨想的修习。“Apharī”指以决定“骨”的方式而遍满。“Pathaviṃ”指自身这个大地。这里之所以把自身称为“大地”,就像“谁能剖开这大地”等说法中那样。“Maññehaṃ”就是“maññe ahaṃ”(我想)。“Maññāhaṃ”也是一种写法。“So”指那位比丘。“Khippameva”指不久、很快。“Kāmarāgaṃ pahissati pajahissatīti maññe”——我想,他很快就会断除、舍弃欲贪。为什么?因为骨想正是欲贪的直接对治。这里说的是:如果有人在一个地方获得了骨想,并以“骨”遍满自己的整个身体或一切身体而安住,那么这位比丘以那骨想禅那为基础修观,不久就会以不还道断除欲贪,或者以究竟道断除一切以欲为义而名为“欲”、以染着为义而名为“染”的渴爱。这位长老听完这首偈颂后,心想“这位天神是为了激发我的精进而这样说”,于是下定决心不退转,增长观慧,最终证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
18. Tattha ahūti hoti, vattamānatthe hi idaṃ atītakālavacanaṃ. Buddhassāti sabbaññubuddhassa. Dāyādoti dhammadāyādo navavidhassa lokuttaradhammadāyassa attano sammāpaṭipattiyā ādāyako gaṇhanako. Atha vā ahūti ahosi. Evaṃnāmassa buddhassa dāyādabhāve koci vibandho idāneva bhavissatīti adhippāyo. Tenāha ‘‘maññehaṃ kāmarāgaṃ so, khippameva vahissatī’’ti. Bhesakaḷāvaneti bhesakena nāma yakkhena labhitattā pariggahitattā, bhesakaḷānaṃ vā kaṭṭhādīnaṃ bahulatāya ‘‘bhesakaḷāvana’’nti laddhanāme araññe. Tassa bhikkhuno buddhassa dāyādabhāve kāraṇaṃ vadanto ‘‘kevalaṃ aṭṭhisaññāya, apharī pathaviṃ ima’’nti āha. Tattha kevalanti sakalaṃ anavasesaṃ. Aṭṭhisaññāyāti aṭṭhikabhāvanāya. Apharīti ‘‘aṭṭhī’’ti adhimuccanavasena patthari. Pathavinti attabhāvapathaviṃ. Attabhāvo hi idha ‘‘pathavī’’ti vutto ‘‘ko imaṃ pathaviṃ viccessatī’’tiādīsu viya. Maññehanti maññe ahaṃ. ‘‘Maññāha’’ntipi pāṭho. Soti so bhikkhu. Khippameva nacirasseva kāmarāgaṃ pahissati pajahissatīti maññe. Kasmā? Aṭṭhikasaññāya kāmarāgassa ujupaṭipakkhabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo ekasmiṃ padese laddhāya atthikasaññāya sakalaṃ attano sabbesaṃ vā attabhāvaṃ ‘‘aṭṭhī’’tveva pharitvā ṭhito, so bhikkhu taṃ aṭṭhikajhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanto nacireneva anāgāmimaggena kāmarāgaṃ , sabbaṃ vā kāmanaṭṭhena ‘‘kāmo’’, rañjanaṭṭhena ‘‘rāgo’’ti ca laddhanāmaṃ taṇhaṃ aggamaggena pajahissatīti. Imaṃ gāthaṃ sutvā so thero ‘‘ayaṃ devatā mayhaṃ ussāhajananatthaṃ evamāhā’’ti appaṭivānavīriyaṃ adhiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.85-90) –
世尊名为百光,是自生者,无人能胜。
从远离处起身后,为了乞食而走了出去。
我手里拿着果子,看见那位人中雄杰,就走上前去。
我怀着清净的信心,满心欢喜,布施了棕榈果。
九十四劫之前,那时我布施了那个果实;
我从不知道恶趣是什么样,这就是布施水果带来的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Sataraṃsī nāma bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekā uṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami. ‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ; Pasannacitto sumano, tālaphalamadāsahaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了忆念那位天神所说的话,就以感兴偈的方式诵出了同一首偈颂。这也就成了这位长老的证悟声明。巴利
Arahattaṃ pana patvā tāya devatāya vuttavacanaṃ patimānento tameva gāthaṃ udānavasena abhāsi. Tadevassa therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
《库拉长老偈注》巴利
9. Kulattheragāthāvaṇṇanā
“他们引导水”这首偈颂,是尊者库拉长老说的。它的来历是什么呢?据说,这位长老在过去世也曾积累了许多导向解脱的善业,具足了福德因缘。他看见毗婆尸世尊在空中行走,心里生起清净的信心,想供养一个椰子果,就站在那里。导师知道他的心意,便从空中降下来,接受了他的供养。他因此生起极大的欢喜信心,凭着这份信心的获得,来到导师面前请求出家。导师就吩咐一位比丘:“让这个人出家吧。”他出家后受了具足戒,修习沙门之法。命终之后,他在天界和人间流转了六个佛的间隔那么漫长的时间。到了现在这位佛出世的时候,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,名叫库拉。他长大成年后,对佛法生起了信心,在世尊身边出家。但因为心念散乱,他没能证得什么特别的成就。后来有一天,他进村乞食,在路上看见有人挖开地面、开出水渠,把水引到他们想要的地方。他看在眼里,记在心上。进村之后,他又看见一个制箭匠把箭杆放进火里烤,然后从箭孔的一头瞄着,把箭杆弄直。他也把这件事记在心里。继续往前走,他又看见木匠在削制车轮的轮辋、轮辐等部件。他也记在心里。回到精舍后,他吃完饭,收拾好衣钵,在白天休息的地方坐下来,把自己看到的这些景象拿来作比喻,用来调伏自己的心:人们尚且能把没有意识的水引到想要的地方;没有意识的弯曲箭杆,也能用方法把它弄直;没有意识的木头、木料之类,木匠也能把它做成弯曲或笔直的轮辋等部件。那为什么我不能把自己的心弄直呢?他这样一想,就开始修观,精勤努力,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Udakañhi nayantīti āyasmato kulattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira thero pubbepi vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ kusalaṃ upacinitvā adhikārasampanno vipassiṃ bhagavantaṃ ākāse gacchantaṃ disvā pasannamānaso nāḷikeraphalaṃ dātukāmo aṭṭhāsi. Satthā tassa cittaṃ ñatvā otaritvā paṭiggaṇhi. So ativiya pasannacitto hutvā teneva saddhāpaṭilābhena satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci, satthā aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi – ‘‘imaṃ purisaṃ pabbājehī’’ti. So pabbajitvā laddhūpasampado samaṇadhammaṃ katvā tato cuto chapi buddhantarāni devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti. Kulotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto sāsane laddhappasādo bhagavato santike pabbajitvā vikkhepabahulatāya visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Athekadivasaṃ gāmaṃ piṇḍāya pavisanto antarāmagge bhūmiṃ khaṇitvā udakavāhakaṃ katvā icchiticchitaṭṭhāne udakaṃ nente purise disvā taṃ sallakkhetvā gāmaṃ paviṭṭho aññataraṃ usukāraṃ usudaṇḍakaṃ usuyante pakkhipitvā akkhikoṭiyā oloketvā ujuṃ karontaṃ disvā tampi sallakkhetvā gacchanto purato gantvā araneminābhiādike rathacakkāvayave tacchante tacchake disvā tampi sallakkhetvā vihāraṃ pavisitvā katabhattakicco pattacīvaraṃ paṭisāmetvā divāvihāre nisinno attanā diṭṭhanimittāni upamābhāvena gahetvā attano cittadamane upanento ‘‘acetanaṃ udakampi manussā icchikicchitaṭṭhānaṃ nayanti tathā acetanaṃ vaṅkampi saradaṇḍaṃ upāyena namento ujuṃ karonti , tathā acetanaṃ kaṭṭhakaḷiṅgarādiṃ tacchakā nemiādivasena vaṅkaṃ ujuñca karonti. Atha kasmā ahaṃ sakacittaṃ ujuṃ na karissāmī’’ti cintetvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.91-99) –
那时,我在槃头摩提城里当园丁。
我看见远离尘垢的佛陀,在风中虚空中行走。
我拿了椰子果,成为最胜佛陀的侍者。
那位名声广大的尊者站在虚空中,接下了它。
它能让我生起欢喜,带来当下就能感受到的安乐。
以清净心,将果实供养佛陀之后,
那时我获得了喜悦,以及广大最上的安乐;
宝处处为所生者生起。
九十一劫之前,那时我供养了果实;
我不曾知道什么是恶趣,这就是供养果实的果报。
我的天眼通已经清净,我善于修定;
我已经达到神通的彼岸,这就是布施果子的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经做到了。巴利
‘‘Nagare bandhumatiyā, ārāmiko ahaṃ tadā; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase. ‘‘Nāḷikeraphalaṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ; Ākāse ṭhitako santo, paṭiggaṇhi mahāyaso. ‘‘Vittisañjanano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho; Phalaṃ buddhassa datvāna, vippasannena cetasā. ‘‘Adhigacchiṃ tadā pītiṃ, vipulañca sukhuttamaṃ; Uppajjateva ratanaṃ, nibbattassa tahiṃ tahiṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Dibbacakkhu visuddhaṃ me, samādhikusalo ahaṃ; Abhiññāpāramippatto, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他就这样把那些相作为钩,增长观智,证得阿罗汉果,然后把那些相跟调伏自心相比较,在宣说自己的证悟时,诵出了这首偈:“引水者引导水……”巴利
Evaṃ yāni nimittāni aṅkuse katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi, tehi saddhiṃ attano cittadamanaṃ saṃsanditvā aññaṃ byākaronto ‘‘udakañhi nayanti nettikā’’ti gāthaṃ abhāsi.
19 19. 其中,“udakaṃ hi”里的“hi”只是一个语气助词。“引导”的意思是:在地上挖开各处高地,填平低洼处,挖出水渠,或者安放木槽,把水引到自己想要的地方。这样引导水的人,就叫引水者。“tejana”指箭。这段话的意思是:引水者凭自己的喜好把水引到想去的地方;造箭的人把箭加热后弯曲它,把它弄直;木匠们为了制作轮辋等部件而刨削木材时,通过弯曲的方式让木材变弯,随自己的喜好把它弄直或弄弯。同样地,持守善戒的人以这样有限的所缘为基础,凭借如法受持的戒等美好行仪,有智慧的人生起入流道等,从而调伏自己;而证得阿拉汉果的人,则被称为彻底调伏者。巴利
19. Tattha udakaṃ hīti hi-saddo nipātamattaṃ. Nayantīti pathaviyā taṃ taṃ thalaṭṭhānaṃ khaṇitvā ninnaṭṭhānaṃ pūretvā mātikaṃ vā katvā rukkhadoṇiṃ vā ṭhapetvā attano icchiticchitaṭṭhānaṃ nenti. Tathā te nentīti nettikā. Tejananti kaṇḍaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – nettikā attano ruciyā icchiticchitaṭṭhānaṃ udakaṃ nayanti, usukārāpi tāpetvā tejanaṃ namayanti ujuṃ karonti. Namanavasena tacchakā nemiādīnaṃ atthāya tacchantā dāruṃ namayanti attano ruciyā ujuṃ vā vaṅkaṃ vā karonti. Evaṃ ettakaṃ ārammaṇaṃ katvā subbatā yathāsamādinnena sīlādinā sundaravatā dhīrā sotāpattimaggādīnaṃ uppādentā attānaṃ damenti, arahattaṃ pana pattesu ekantadantā nāma hontīti.
10. 阿耆多长老偈注巴利
10. Ajitattheragāthāvaṇṇanā
我没有对死亡的恐惧——这是尊者阿耆多长老的偈颂。它的由来是怎样的呢?据说,他在九十一劫以前见到毗婆尸世尊,心生净信,供养了木苹果。从那以后,他又做了种种功德,在天界和人间流转,到了我们这一劫,在导师还没有出世的时候,他投生在舍卫城大憍萨罗王座下首席婆罗门的家里,做了他的儿子。他的名字叫阿耆多。那时候,舍卫城住着一位名叫婆和利的婆罗门,具备三种大人相,通达三部吠陀。他离开舍卫城,出家做了苦行者,住在瞿陀瓦利河边的木苹果园里。后来,阿耆多在婆和利那里出家。有一位希望他得到利益的天神催促了婆和利,婆和利就派他到导师那里去。他和提舍弥勒等人一起前去亲近世尊,在心里默默向世尊提问。世尊为他解答之后,他心生净信,就在导师座下出家,领受了业处,修习观禅,最终证得了阿罗汉果。因此,《譬喻》中这样说(《长老譬喻》2.52.7-11):——巴利
Maraṇe me bhayaṃ natthīti āyasmato ajitattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira ekanavute kappe vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannacitto kapitthaphalaṃ adāsi. Tato parampi taṃ taṃ puññaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ kappe anuppanne eva amhākaṃ satthari sāvatthiyaṃ mahākosalarañño aggāsaniyassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti. Tassa ajitoti nāmaṃ ahosi. Tasmiñca samaye sāvatthivāsī bāvarī nāma brāhmaṇo tīhi mahāpurisalakkhaṇehi samannāgato tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sāvatthito nikkhamitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā godhāvarītīre kapitthārāme vasati. Atha ajito tassa santike pabbajito atthakāmāya devatāya coditena bāvarinā satthu santikaṃ pesito tissametteyyādīhi saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā manasāva pañhe pucchitvā tesu vissajjitesu pasannacitto satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.7-11) –
肤色如金的遍正觉者,是值得领受供养的人;
对正在路上行走的(佛陀),我供养了一个木苹果。
九十一劫之前,我布施了那个果子;
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ; Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, kapitthaṃ adadiṃ phalaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ dadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他发出狮子吼,说出这首偈子:“我对死亡没有恐惧。”巴利
Arahattaṃ pana patto sīhanādaṃ nadanto ‘‘maraṇe me bhayaṃ natthī’’ti gāthaṃ abhāsi.
20 在这其中,“死”是指死亡的征兆和死亡的原因。“我”是指“对我来说”,没有恐惧,因为已经断除了“有”的根本,已经穷尽了生。还没有断除“有”的根本的人,才可能因为死亡而恐惧:“我将来会有怎样的投生呢?”所谓“无爱著”,这里的爱著是指期待和渴爱。因为我已经彻底压碎、思惟诸行,清楚地照见取蕴是苦、没有实质等,所以对生命已经没有这种爱著。这样的我,将把这副身体——或说自己的身躯、这个被称为身体的苦的重担——放下、舍弃;在舍弃的时候,因为智慧已经圆满而正知,因为念力已经圆满而正念,我将放下它,心里清楚地知道:“用这个身体该做的事已经做完了,现在它只是必定要被丢弃的东西了。”说完这首偈之后,长老进入禅那,紧接着就般涅槃了。巴利
20. Tattha maraṇeti maraṇanimittaṃ maraṇahetu. Meti mayhaṃ, bhayaṃ natthi ucchinnabhavamūlatāya parikkhīṇajātikattā . Anucchinnabhavamūlānañhi ‘‘kīdisī nu kho mayhaṃ āyatiṃ uppattī’’ti maraṇato bhayaṃ bhaveyya. Nikantīti apekkhā taṇhā, sā natthi jīvite suparimadditasaṅkhāratāya upādānakkhandhānaṃ dukkhāsārakādibhāvena suṭṭhu upaṭṭhahanato. Evaṃbhūto cāhaṃ sandehaṃ sarīraṃ, sakaṃ vā dehaṃ dehasaṅkhātaṃ dukkhabhāraṃ nikkhipissāmi chaḍḍessāmi, nikkhipanto ca ‘‘‘iminā sarīrakena sādhetabbaṃ sādhitaṃ, idāni taṃ ekaṃsena chaḍḍanīyamevā’ti paññāvepullappattiyā sampajāno sativepullappattiyā paṭissato nikkhipissāmī’’ti. Imaṃ pana gāthaṃ vatvā thero jhānaṃ samāpajjitvā tadanantaraṃ parinibbāyīti.
尼拘律陀长老偈颂的注释巴利
1. Nigrodhattheragāthāvaṇṇanā
“我不害怕怖畏”是尊者尼拘律陀长老的偈颂。这件事是怎么来的呢?据说,他在距今一千八百劫以前,出生在一个婆罗门富豪家里。长大成人后,他看到欲乐的过患,也看到出家的功德,就舍弃家庭的束缚,进入山林,在一片婆罗树林里搭了一间树叶小屋,出家做了苦行者,靠吃树林里的根果过活。那时候,有一位叫喜见的正自觉者出现在世间,用法的甘露之雨熄灭包括天人在内的世间众生的烦恼之火。有一天,这位佛陀出于对苦行者的怜悯,走进那片婆罗树林,入了灭尽定。苦行者正要出去采集林中的根果,看见世尊,心里生起清净的信心和欢喜,就折下开满花的婆罗树枝,搭成一座婆罗花棚,用婆罗花把整个棚子都盖满,礼拜世尊。因为心中充满喜悦和欢快,他连去觅食都忘了,就站在那里一直礼敬。导师从灭尽定出来后,出于怜悯心想:“让比丘僧团也来吧,他也会对僧团生起清净的信心。”刚这么一想,比丘僧团立刻就到了。他看见比丘僧团,也同样生起清净的信心,礼拜之后合掌站立。导师便以微笑为缘,为他揭示未来的成就,说了法,然后和比丘僧团一起离开了。他凭着这份善业,在天界和人间流转,积集了许多趋向解脱的善业。到了这一尊佛陀出世的时候,他在舍卫城的一个婆罗门富豪家里出生,名叫尼拘律陀。在接受祇园精舍那天,他因为看见佛陀的威神力而生起清净的信心,出家后开始修观,不久就证得了六神通。这件事在《譬喻经》里是这样说的——巴利
Nāhaṃbhayassa bhāyāmīti āyasmato nigrodhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira ito aṭṭhārase kappasate brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā vayappatto kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ disvā gharabandhanaṃ pahāya araññāyatanaṃ pavisitvā aññatarasmiṃ sālavane paṇṇasālaṃ katvā tāpasapabbajaṃ pabbajitvā vanamūlaphalāhāro vasati. Tena samayena piyadassī nāma sammāsambuddho loke uppajjitvā sadevakassa lokassa dhammāmatavassena kilesasantāpaṃ nibbāpento ekadivasaṃ tāpase anukampāya taṃ sālavanaṃ pavisitvā nirodhasamāpattiṃ samāpanno. Tāpaso vanamūlaphalatthāya gacchanto bhagavantaṃ disvā pasannamānaso pupphitasāladaṇḍasākhāyo gahetvā sālamaṇḍapaṃ katvā taṃ sabbatthakameva sālapupphehi sañchādetvā bhagavantaṃ vanditvā pītisomanassavaseneva āhāratthāyapi agantvā namassamāno aṭṭhāsi. Satthā nirodhato vuṭṭhāya tassa anukampāya ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi, ‘‘bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādessatī’’ti. Tāvadeva bhikkhusaṅgho āgato. So bhikkhusaṅghampi disvā pasannamānaso vanditvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Satthā sitassa pātukaraṇāpadesena tassa bhāviniṃ sampattiṃ pakāsento dhammaṃ kathetvā pakkāmi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. So tena puññakammena devamanussesuyeva saṃsaranto vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule nibbatti, nigrodhotissa nāmaṃ ahosi. So jetavanapaṭiggahaṇadivase buddhānubhāvadassanena sañjātappasādo pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.49.190-220) –
进入娑罗林后,我的茅舍建造得很好。
那时,我住在被婆罗花覆盖的林中。
喜见世尊,自生者,最上人;
想要远离喧嚣的正觉者,来到了娑罗树林。
我离开草庵,前往林野;
那时,我为了寻找树根和果实,在树林里四处游走。
在那里,我见到了正等觉者喜见佛,那位拥有广大声望的佛陀。
他端坐在大林中,安然入定,周身放出光明。
我把四根柱子安放好后,我位于佛陀的上方;
我搭好了一座精美的凉亭,又用娑罗花把它盖了起来。
保持用娑罗树叶覆盖的凉亭七天。
在那里,让心变得清净之后,我顶礼了最胜的佛陀。
那时,世尊从定中出起;
这位人中至尊看着一轭远的距离,就坐了下来。
有个弟子名叫婆楼那,是喜见导师的弟子。
他以百千位自在者,前去亲近导师。
喜见世尊,世间最胜者、人中最上士;
胜者坐在比丘僧团中,露出了微笑。
阿那律是喜见导师的侍者。
把袈裟搭到一边肩上,向大牟尼发问。
世尊,导师现此微笑,有何因缘?
当因由存在时,导师就会露出微笑。
有个年轻人,曾为我用娑罗树叶遮了整整七天。
我想起他的业,就露出了微笑。
我见不到任何地方是福德不成熟的。
在天界或人间,容身之处都不止息。
住在天界、具足福业的人,
凡其会众所及之处,皆有婆罗双树的遮蔽。
在那里,以天界的舞蹈、歌声与音乐,
寂静的人,被善业聚集,永远欢喜。
无论他的会众所及何处,那里都会弥漫着香气。
沙罗树的花雨,那时就会立刻降下。
从那里命终之后,这个人将投生到人间。
在这里,娑罗树的树冠也将永远遮蔽下去。
在这里,舞蹈与歌唱,伴着铜鼓和铙钹的节拍,和谐相合;
他们会永远围绕着我,这就是供养佛陀的果报。
太阳升起的时候,娑罗花雨纷纷落下;
与福业相应,它一切时都在降下。
经过一千八百劫,他将出生在甘蔗王族。
他将名为乔达摩,成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
对于彻底通达法的人,将会有娑罗树作为遮盖;
在火葬堆上燃烧者,那里将会有覆盖之物。
喜见大牟尼宣说了果报之后,
他对大众说法,用法雨让他们得到满足。
我在三十劫里,在天界做了天王。
我曾六十次又七次成为转轮王。
我从天界来到这里,得到了广大的安乐。
在这里,娑罗树的树冠也为我遮覆,这就是我供养帐幕所得到的果报。
这是我的最后一生,最后的存在正在转起;
在这里,娑罗树的遮蔽也将永远存在。
让大牟尼、释迦族的雄牛乔达摩欢喜之后,
我已经到达了不动摇的境界,舍弃了胜负。
在一千八百劫那么长的时间里,我一直供养佛陀。
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
如龙象挣脱束缚,我住于无漏。
我确实幸运地在最胜佛陀面前受到欢迎。
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。
四无碍解,及八解脱;
六种神通已经亲自证得,佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Ajjhogāhetvā sālavanaṃ, sukato assamo mama; Sālapupphehi sañchanno, vasāmi vipine tadā. ‘‘Piyadassī ca bhagavā, sayambhū aggapuggalo; Vivekakāmo sambuddho, sālavanamupāgami. ‘‘Assamā abhinikkhamma, pavanaṃ agamāsahaṃ; Mūlaphalaṃ gavesanto, āhindāmi vane tadā. ‘‘Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, piyadassiṃ mahāyasaṃ; Sunisinnaṃ samāpannaṃ, virocantaṃ mahāvane. ‘‘Catudaṇḍe ṭhapetvāna, buddhassa uparī ahaṃ; Maṇḍapaṃ sukataṃ katvā, sālapupphehi chādayiṃ. ‘‘Sattāhaṃ dhārayitvāna, maṇḍapaṃ sālachāditaṃ; Tattha cittaṃ pasādetvā, buddhaseṭṭhamavandahaṃ. ‘‘Bhagavā tamhi samaye, vuṭṭhahitvā samādhito; Yugamattaṃ pekkhamāno, nisīdi purisuttamo. ‘‘Sāvako varuṇo nāma, piyadassissa satthuno; Vasīsatasahassehi, upagacchi vināyakaṃ. ‘‘Piyadassī ca bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sitaṃ pātukarī jino. ‘‘Anuruddho upaṭṭhāko, piyadassissa satthuno; Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, apucchittha mahāmuniṃ. ‘‘Ko nu kho bhagavā hetu, sitakammassa satthuno; Kāraṇe vijjamānamhi, satthā pātukare sitaṃ. ‘‘Sattāhaṃ sālacchadanaṃ, yo me dhāresi māṇavo; Tassa kammaṃ saritvāna, sitaṃ pātukariṃ ahaṃ. ‘‘Anokāsaṃ na passāmi, yattha puññaṃ vipaccati; Devaloke manusse vā, okāsova na sammati. ‘‘Devaloke vasantassa, puññakammasamaṅgino; Yāvatā parisā tassa, sālacchannā bhavissati. ‘‘Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca; Ramissati sadā santo, puññakammasamāhito. ‘‘Yāvatā parisā tassa, gandhagandhī bhavissati; Sālassa pupphavasso ca, pavassissati tāvade. ‘‘Tato cutoyaṃ manujo, mānusaṃ āgamissati; Idhāpi sālacchadanaṃ, sabbakālaṃ dharissati. ‘‘Idha naccañca gītañca, sammatāḷasamāhitaṃ; Parivāressanti maṃ niccaṃ, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Uggacchante ca sūriye, sālavassaṃ pavassate; Puññakammena saṃyuttaṃ, vassate sabbakālikaṃ. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma nāmena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhamme sudāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Dhammaṃ abhisamentassa, sālacchannaṃ bhavissati; Citake jhāyamānassa, chadanaṃ tattha hessati. ‘‘Vipākaṃ kittayitvāna, piyadassī mahāmuni; Parisāya dhammaṃ desesi, tappento dhammavuṭṭhiyā. ‘‘Tiṃsakappāni devesu, devarajjamakārayiṃ; Saṭṭhi ca sattakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ. ‘‘Devalokā idhāgantvā, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ; Idhāpi sālacchadanaṃ, maṇḍapassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Ayaṃ pacchimako mayhaṃ, carimo vattate bhavo; Idhāpi sālacchadanaṃ, hessati sabbakālikaṃ. ‘‘Mahāmuniṃ tosayitvā, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ; Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, hitvā jayaparājayaṃ. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ. ‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他这样成就了六神通之后,以果地的安乐度过时日,为了显示教法能导向解脱这一性质,便以无碍记说的方式诵出这首偈颂:我不畏惧恐惧。巴利
Evaṃ pana chaḷabhiñño hutvā phalasukhena vītināmento sāsanassa niyyānikabhāvavibhāvanatthaṃ aññābyākaraṇavasena ‘‘nāhaṃ bhayassa bhāyāmī’’ti gāthaṃ abhāsi.
21 这里,“恐惧”是指众生因它而害怕,也就是生、老等。“对恐惧”这个词是表示原因的属格,意思是:我不会因为那个令人恐惧的对象——也就是由生、老、死等因缘所引起的畏惧——而害怕。为此,他说明了原因:“我们的导师对不死是善巧的。”我们的导师对不死之法很善巧,善于给应当受调伏的众生赐予不死。“在其中,恐惧不存在”是说:在那个涅槃中,前面所说的恐惧站不住脚,找不到任何机会。“因此”是指从那个涅槃来说。“前往”是指他们只前往无畏处。涅槃确实名为无畏处。那么,他们以什么前往呢?他说:“比丘们以道前往”,也就是以八支圣道前往;实行导师教诫的比丘们,是在轮回中观察恐惧者,这是意思。或者,“在其中”是指那样的相状:由于证得圣道,诸如自我谴责等二十五种恐惧便无法安立,找不到立足之处;他们以那圣道前往无畏处,在导师的教法中,比丘们以那圣道前往,我也以那圣道前往,因此我不害怕恐惧——长老宣告了证智。巴利
21. Tattha bhāyanti etasmāti bhayaṃ, jātijarādi. Bhayassāti nissakke sāmivacanaṃ, bhayato bhāyitabbanimittaṃ jātijarāmaraṇādinā hetunā nāhaṃ bhāyāmīti attho. Tattha kāraṇamāha ‘‘satthā no amatassa kovido’’ti. Amhākaṃ satthā amate kusalo veneyyānaṃ amatadāne cheko. Yattha bhayaṃ nāvatiṭṭhatīti yasmiṃ nibbāne yathāvuttaṃ bhayaṃ na tiṭṭhati okāsaṃ na labhati. Tenāti tato nibbānato. Vajantīti abhayaṭṭhānameva gacchanti. Nibbānañhi abhayaṭṭhānaṃ nāma. Kena pana vajantīti āha ‘‘maggena vajanti bhikkhavo’’ti, aṭṭhaṅgikena ariyamaggena satthu ovādakaraṇā bhikkhū saṃsāre bhayassa ikkhanakāti attho. Yatthāti vā yaṃ nimittaṃ yassa ariyamaggassa adhigamahetu attānuvādādikaṃ pañcavīsatividhampi bhayaṃ nāvatiṭṭhati patiṭṭhaṃ na labhati, tena ariyena maggena vajanti abhayaṭṭhānaṃ satthu sāsane bhikkhū, tena maggena ahampi gato, tasmā nāhaṃ bhayassa bhāyāmīti thero aññaṃ byākāsi.
2. 质多迦长老偈注巴利
2. Cittakattheragāthāvaṇṇanā
“Nīlāsugīvā”这些偈颂,是质多迦长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,他从莲华上佛的时代开始,就一直积累能带来解脱的善业。距今九十一劫前,他转生为人,长大成人后见到毗婆尸世尊,心里生起清净的信心,用花供养、顶礼,并对世尊和涅槃生起确信:“这里一定有寂静的法。”因为这份善业,他死后转生到三十三天,之后不断修积福德,在天界和人间流转。到了现在这位佛出世的时代,他生在王舍城一位富裕婆罗门的家里,取名叫质多迦。世尊来到王舍城,住在竹林精舍时,他前去亲近世尊,听了法之后生起信心,就出家了。他领受了适合自己心性的业处,进入山林僻静处,专心修行,证得禅那。以禅那为基础,再修观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Nīlāsugīvāti āyasmato cittakattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarabuddhakālato paṭṭhāya vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ ācinanto ito ekanavute kappe manussayoniyaṃ nibbattitvā viññuttaṃ patto vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso pupphehi pūjaṃ katvā vanditvā ‘‘santadhammena nāma ettha bhavitabba’’nti satthari nibbāne ca adhimucci. So tena puññakammena tato cuto tāvatiṃsabhavane nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti cittako nāma nāmena. So bhagavati rājagahaṃ gantvā veḷuvane viharante satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññāyatanaṃ pavisitvā bhāvanānuyutto jhānaṃ nibbattetvā jhānapādakaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacireneva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.1-7) –
就像山间盛开的一棵迦尼迦树,明亮耀眼,他端坐在那里。
我看见了一位远离尘垢的佛陀,毗婆尸,世间的导师。
我举起三朵金卡尼花,献上。
礼敬了正等觉者之后,我面向南方离去。
以此善作之业,以及思与誓愿,
我舍弃了人身,就投生到了三十三天。
从这一劫以前一百零九劫,我礼敬过那位佛陀;
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, nisinnaṃ pabbatantare; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, vipassiṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, paggayha abhiropayiṃ; Sambuddhaṃ abhipūjetvā, gacchāmi dakkhiṇāmukho. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ. ‘‘Ekanavute ito kappe, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了礼敬世尊而来到王舍城。在那里,比丘们问他:“贤友,您在林中是怎样不放逸地安住的?”他就以说明自己安住于不放逸的方式,记说自己的证悟,诵出了“nīlāsugīvā”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ vandituṃ rājagahaṃ upagato tattha bhikkhūhi ‘‘kiṃ, āvuso, araññe appamatto vihāsī’’ti puṭṭho attano appamādavihāranivedanena aññaṃ byākaronto ‘‘nīlāsugīvā’’ti gāthaṃ abhāsi.
22 22. 其中,“蓝善颈”就是“蓝善颈”。这里为了偈颂读起来顺畅,把音节拉长了。意思是:拥有带条纹的美丽脖子。它们大多数因为身体呈青色,所以叫“青”;因为喉咙漂亮,所以叫“善颈”。“有顶髻者”,是因为头顶生出的顶髻而显得光彩庄严,所以叫“有顶髻”。“孔雀”就是孔雀。“在迦兰跋”是指在迦兰跋树上;或者“迦兰跋”是那片树林的名字。因此“在迦兰跋”的意思就是:在名叫迦兰跋的树林里。“鸣叫”,是指在雨季听到雷声轰鸣时,它们发出“克迦”的叫声,用时节圆满所成就的声音,像是在压过天鹅等鸟一样地鸣叫。“那些”就是那些孔雀。“受凉风吹拂而嬉戏”,是指被清凉的云风所吹,生起嬉戏,发出甜美的鸣叫声。“睡着的”,是指为了消除饭后昏沉而躺下,或者为了缓解身体疲劳,在允许的时间里睡着。“禅修”,是指习惯于以止禅和观禅来禅修,是致力于修行的人。“唤醒”就是叫醒。意思是:通过生起正知,把他们从睡眠中叫起来,心想:“连这些孔雀都能不陷入睡眠,保持清醒,做自己该做的事,何况我呢?”巴利
22. Tattha nīlāsugīvāti nīlasugīvā, gāthāsukhatthañhettha dīgho kato, rājivantatāya sundarāya gīvāya samannāgatoti attho. Te yebhuyyena ca nīlavaṇṇatāya nīlā. Sobhanakaṇṭhatāya sugīvā. Sikhinoti matthake jātāya sikhāya sassirikabhāvena sikhino. Morāti mayūrā. Kārambhiyanti kārambarukkhe. Kārambhiyanti vā tassa vanassa nāmaṃ. Tasmā kārambhiyanti kārambhanāmake vaneti attho. Abhinadantīti pāvussakāle meghagajjitaṃ sutvā kekāsaddaṃ karontā utusampadāsiddhena sarena haṃsādike abhibhavantā viya nadanti. Teti te morā. Sītavātakīḷitāti sītena meghavātena sañjātakīḷitā madhuravassitaṃ vassantā. Suttanti bhattasammadavinodanatthaṃ sayitaṃ, kāyakilamathapaṭipassambhanāya vā anuññātavelāyaṃ supantaṃ. Jhāyanti samathavipassanājhānehi jhāyanasīlaṃ bhāvanānuyuttaṃ. Nibodhentīti pabodhenti. ‘‘Imepi nāma niddaṃ anupagantvā jāgarantā attanā kattabbaṃ karonti, kimaṅgaṃ panāha’’nti evaṃ sampajaññuppādanena sayanato vuṭṭhāpentīti adhippāyo.
3. 果萨喇长老偈颂的注释巴利
3. Gosālattheragāthāvaṇṇanā
“我确实在竹丛那里”——这是果萨喇长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老也曾在过去诸佛的教法中积集过殊胜善业,在各处不断积累以趋向还灭为依托的善业。距今九十一劫时,他在一座山上看见一件独觉佛的粪扫衣悬挂在树枝上,便生起清净信心,心想:“这真是阿拉汉的胜利旗帜啊!”随即以鲜花供养。由于这一善业,他投生到三十三天。从那以后,他只在天界与人间中流转。到这一佛陀出世的时代,他出生在摩揭陀国的一个富商家庭,名叫果萨喇。因为与索纳·俱提甘纳素有交情,听说他出家了,便想:“连那样拥有广大财富的人都出家了,何况是我?”于是心生悚惧,在世尊座下出家,取了一个与自身性行相应的业处,寻找合适的住处,最后安住在离自己出生村落不远的一处山脊上。他的母亲每天给他送饭。有一天,他入村乞食时,母亲供养了他一碗用蜜和糖调制的乳粥。他接过之后,在那座山的阴凉处,在一个竹丛的根部坐下,吃完并洗净钵和双手后,便开始修观。由于获得了契合自身的食物,身心变得轻安堪能,得定之后,在生灭智等锐利、强盛的观智不断推进时,他毫不费力地精勤修观,依照道次第将修习推向顶点,连同无碍解一起证得了阿拉汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Ahaṃ kho veḷugumbasminti āyasmato gosālattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ ācinanto ito ekanavute kappe aññatarasmiṃ pabbate rukkhasākhāyaṃ olambamānaṃ paccekabuddhassa paṃsukūlacīvaraṃ disvā ‘‘arahaddhajo vatāya’’nti pasannacitto pupphehi pūjehi. So tena puññakammena tāvatiṃsabhavane nibbatto . Tato paṭṭhāya devamanussesuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe ibbhakule nibbatto gosālo nāma nāmena. Soṇena pana koṭikaṇṇena kataparicayattā tassa pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘sopi nāma mahāvibhavo pabbajissati , kimaṅgaṃ panāha’’nti sañjātasaṃvego bhagavato santike pabbajitvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā sappāyaṃ vasanaṭṭhānaṃ gavesanto attano jātagāmassa avidūre ekasmiṃ sānupabbate vihāsi. Tassa mātā divase divase bhikkhaṃ deti. Athekadivasaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa mātā madhusakkharābhisaṅkhataṃ pāyāsaṃ adāsi. So taṃ gahetvā tassa pabbatassa chāyāyaṃ aññatarassa veḷugumbassa mūle nisīditvā paribhuñjitvā dhovitapattapāṇī vipassanaṃ ārabhi. Bhojanasappāyalābhena kāyacittānaṃ kallatāya samāhito udayabbayañāṇādike tikkhe sūre vahante appakasireneva vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā bhāvanaṃ matthakaṃ pāpento saha paṭisambhidāhi arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.8-14) –
在雪山不远处,有一座名叫优昙伽那的山。
在那里,我看见一件粪扫衣挂在树枝上。
那时,我采下三朵金嘎尼花,
我以极其欣悦的心,从下方供养了粪扫衣。
以此善作之业,以及思与誓愿,
我舍弃了人身,就投生到了三十三天。
距今九十一劫之前,我当时造了什么业,
我因为供养了阿罗汉的旗帜,所以不曾知道有恶趣。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassa avidūre, udaṅgaṇo nāma pabbato; Tatthaddasaṃ paṃsukūlaṃ, dumaggamhi vilambitaṃ. ‘‘Tīṇi kiṅkaṇipupphāni, ocinitvānahaṃ tadā; Heṭṭhā pahaṭṭhena cittena, paṃsukūlaṃ apūjayiṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsaṃ agacchahaṃ. ‘‘Ekanavute ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, pūjitvā arahaddhajaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,为了当下亲身体验安乐而住,他想去山腰那里,于是宣说自己修行的情况,说出这首偈颂:我确实在竹丛中。巴利
Arahattaṃ pana adhigantvā diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ pabbatasānumeva gantukāmo attano paṭipattiṃ pavedento ‘‘ahaṃ kho veḷugumbasmi’’nti gāthaṃ abhāsi.
23 在那里,“在竹丛中”是指在竹丛附近,也就是在它的荫凉处。“吃了蜜乳粥”是指吃了浇上蜜的乳粥。“右绕”是指以右绕的方式,也就是正确领受导师的教诫,这就是它的意思。“正观察诸蕴的生灭”是指观察五取蕴的生灭而修观。虽然此时他已经完成应做之事,但这里的意思是:为了入果定而发起观照。“我将返回山坡”是指我将前往以前我曾住过的那片山坡。“增长远离”是指增长轻安的远离和果定的身远离而修习;或者说,为了增长这样的远离,我将前往。这样说了之后,长老就去了那里,而这首偈正是这位长老的阿拉汉宣言偈。巴利
23. Tattha veḷugumbasminti veḷugacchassa samīpe, tassa chāyāyaṃ. Bhutvāna madhupāyasanti madhupasittapāyāsaṃ bhuñjitvā. Padakkhiṇanti padakkhiṇaggāhena, satthu ovādassa sammā sampaṭicchanenāti attho. Sammasanto khandhānaṃudayabbayanti pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ udayabbayañca vipassanto, yadipi idāni katakicco, phalasamāpattiṃ pana samāpajjituṃ vipassanaṃ paṭṭhapentoti adhippāyo. Sānuṃ paṭigamissāmīti pubbe mayā vutthapabbatasānumeva uddissa gacchissāmi. Vivekamanubrūhayanti paṭipassaddhivivekaṃ phalasamāpattikāyavivekañca paribrūhayanto, tassa vā paribrūhanahetu gamissāmīti. Evaṃ pana vatvā thero tattheva gato, ayameva ca imassa therassa aññābyākaraṇagāthā ahosi.
妙香长老偈的注疏巴利
4. Sugandhattheragāthāvaṇṇanā
“每一年都出家”这句话,是具寿妙香长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?据说,在距今九十二劫以前,有位名叫提舍的正等正觉者出世时,他投生为人,长大后以猎鹿为生,在森林里四处游猎。世尊出于悲悯,为他示现了足迹,然后离去。他看见世尊的足迹,因为过去曾在诸佛那里积累过善业,便生起欢喜雀跃的心,想:“在这包括天神的世间里,这是最胜者的足迹。”于是采来阔兰达花,拿来供养,使心生起净信。凭着这份福业,他投生到天界,从那里死后,又不断造作种种福德,在天界和人间流转。到了迦叶世尊的时代,他成了一个家主,向世尊和比丘僧团做了大布施,把价值昂贵的牛头栴檀磨成粉,用来涂抹香殿,然后发愿说:“愿我无论投生到哪里,身体都这样芬芳。”就这样,他又在各处、各种生命形态中做了许多福业,只在善趣中流转。到了现在这位佛陀出世时,他出生在舍卫城一个富有的婆罗门家里。而且从他入母胎那时起,母亲的身体乃至整座宅院,都飘散着芬芳的香气。到了出生那天,更是特别散发出极其美妙的香气,连邻近的人家都能闻到。他的父母心想:“我们的孩子是自己带着名字来的。”就给他取名叫“妙香”。他渐渐长大,后来见到大岩长老,在他面前听闻佛法后出家,修习内观,仅仅七天之内就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中说:巴利
Anuvassiko pabbajitoti āyasmato sugandhattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira ito dvānavute kappe tissassa nāma sammāsambuddhassa kāle manussayoniyaṃ nibbattitvā viññutaṃ patto migabyadhanena araññe vicarati. Satthā tassa anukampāya padavaḷañjaṃ dassetvā gato. So satthu padacetiyāni disvā purimabuddhesu katādhikāratāya ‘‘sadevake loke aggapuggalassa imāni padānī’’ti pītisomanassajāto koraṇḍakapupphāni gahetvā pūjaṃ katvā cittaṃ pasādesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā tato cuto aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kuṭumbiko hutvā satthu bhikkhusaṅghassa ca mahādānaṃ pavattetvā gandhakuṭiṃ mahagghagositacandanaṃ pisitvā tena paribhaṇḍaṃ katvā patthanaṃ paṭṭhapesi – ‘‘nibbattanibbattaṭṭhāne mayhaṃ sarīraṃ evaṃsugandhaṃ hotū’’ti. Evaṃ aññānipi tattha tattha bhave bahūni puññakammāni katvā sugatīsu eva parivattamāno imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampannassa brāhmaṇassa gehe nibbatti. Nibbattassa ca tassa mātukucchigatakālato paṭṭhāya mātu sarīraṃ sakalampi gehaṃ surabhigandhaṃ vāyati. Jātadivase pana visesato paramasugandhaṃ sāmantagehesupi vāyateva. Tassa mātāpitaro ‘‘amhākaṃ putto attanāva attano nāmaṃ gahetvā āgato’’ti sugandhotveva nāmaṃ akaṃsu. So anupubbena vayappatto mahāselattheraṃ disvā tassa santike dhammaṃ sutvā pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto sattāhabbhantare eva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.15-24) –
过去我曾是林中劳作的猎人,听从父母的意思;
我靠杀生来活命,我身上没有善。
在我的住处附近,世间最殊胜的导师提舍,
具眼者出于悲悯,示现了三个足迹。
看见名为提舍的导师已经走过的足迹,
我满心欢喜,以喜悦的心,在(他的)足迹上生起了净信。
看见一棵开满花的科兰达树,一株扎根大地生长的帕达帕树;
我采下带着花萼的花,供养了那殊胜的足印。
因为那个善作的业,以及思和誓愿,
舍弃了人的身体,我就往生到了三十三天。
无论我投生到哪里,不管是成为天神,还是成为人;
我有着科兰达花一样的肤色,身体光洁明亮。
从此九十二劫前,那时我所造之业;
我不曾知道恶趣,这就是供养足的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Vanakammiko pure āsiṃ, pitumātumatenahaṃ; Pasumārena jīvāmi, kusalaṃ me na vijjati. ‘‘Mama āsayasāmantā, tisso lokagganāyako; Padāni tīṇi dassesi, anukampāya cakkhumā. ‘‘Akkante ca pade disvā, tissanāmassa satthuno; Haṭṭho haṭṭhena cittena, pade cittaṃ pasādayiṃ. ‘‘Koraṇḍaṃ pupphitaṃ disvā, pādapaṃ dharaṇīruhaṃ; Sakosakaṃ gahetvāna, padaseṭṭhaṃ apūjayiṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Koraṇḍakachavī homi, suppabhāso bhavāmahaṃ. ‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, padapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证到阿罗汉果之后,他宣说了另一种身份,诵出了这首偈子:“anuvassiko pabbajito”(刚出家满一岁雨安居的比丘)。巴利
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto ‘‘anuvassiko pabbajito’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi.
24 在这里,“随雨安居者”是指:已经进入、来到雨安居的人,就叫“随雨安居”;因为是随雨安居的,所以叫“随雨安居者”。“出家者”是指:已经进入出家状态的人;意思是出家之后已经满一个雨安居的人,也就是“一岁者”。或者也可以这样理解:跟随、随后、离去都围绕雨安居,而这个人有这种情形,所以叫“随雨安居者”。如果那位出家者因为雨安居还没有圆满,所以还没有被计入岁数,那么就是针对这种人这样说,因此就说他是“无雨安居者”。“请看法的善法性”:意思是,请看你的导师之法的善法性、善说性和一向导向解脱性——你这位“随雨安居者”所出家的法,就在这法里。宿住智、天眼智、漏尽智这三明,已经由你证得、亲证;正因如此,佛陀的教法、正自觉者的教法,也就是教诫和教导,已经由你遵循修学。由于所作已办,这位长老生起喜与悦,把自己当成别人一样,这样宣说。巴利
24. Tattha anuvassikoti anugato upagato vassaṃ anuvasso, anuvassova anuvassiko. Pabbajitoti pabbajjaṃ upagato, pabbajito hutvā upagatavassamatto ekavassikoti attho. Atha vā anugataṃ pacchāgataṃ apagataṃ vassaṃ anuvassaṃ, taṃ assa atthīti anuvassiko. Yassa pabbajitassa vassaṃ aparipuṇṇatāya na gaṇanūpagataṃ, so evaṃ vutto, tasmā avassikoti vuttaṃ hoti. Passa dhammasudhammatanti tava satthu dhammassa sudhammabhāvaṃ svākkhātataṃ ekantaniyyānikataṃ passa, yattha anuvassiko tuvaṃ pabbajito. Pubbenivāsañāṇaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti tisso vijjā tayā anuppattā sacchikatā, tato eva kataṃ buddhassa sāsanaṃ sammāsambuddhassa sāsanaṃ anusiṭṭhi ovādo anusikkhitoti katakiccataṃ nissāya pītisomanassajāto thero attānaṃ paraṃ viya katvā vadatīti.
5. 难迪耶长老偈颂的注释巴利
5. Nandiyattheragāthāvaṇṇanā
“光明生”是难迪耶长老的偈颂。它的来历是什么呢?据说,在莲华上佛住世的时代,那位世尊般涅槃之后,他为塔庙用栴檀心材造了栏楯,并举行了盛大的供养和礼敬。从那时起,他具备了坚定的愿心,在生生世世中积累了大量作为解脱依托的福德业,在天界和人间之间流转,直到现在这位佛陀出世的时代,他出生在迦毗罗卫城的释迦王族中。他的父母因为他的出生而欢喜,就给他取名叫“难迪耶”。他长大后,当阿那律等人跟随世尊出家时,自己也出了家,精勤修习观禅。由于过去积累的善行,他不久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中这样说:巴利
Obhāsajātanti āyasmato nandiyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle satthari parinibbute cetiye candanasārena vedikaṃ kāretvā uḷāraṃ pūjāsakkāraṃ pavattesi. Tato paṭṭhāya ajjhāsayasampanno hutvā tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ puññakammaṃ ācinitvā devesu ca manussesu ca saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbatti. Tassa mātāpitaro nandiṃ janento jātoti nandiyoti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto anuruddhādīsu satthu santike pabbajantesu sayampi pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto katādhikāratāya nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.15-20) –
名为莲华上佛的胜者,世间最尊长,人中最尊牛王,
正觉者如同火堆般燃烧后,已经彻底寂灭了。
大雄世尊般涅槃后,他的塔变得宏大。
人们从远方就前来侍奉这座最殊胜的舍利塔。
他以信解之心,满心欢喜,造了一座檀香木台。
那时,也显现出与佛塔相称的塔身。
当投生到某一存在中时,不论是在天界还是人间,
我看不到自己有任何低劣之处,这是过去业所结的果报。
从此十五千劫之后,有八人出世;
他们全都叫萨曼达,是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho; Jalitvā aggikhandhova, sambuddho parinibbuto. ‘‘Nibbute ca mahāvīre, thūpo vitthāriko ahu; Dūratova upaṭṭhenti, dhātugehavaruttame. ‘‘Pasannacitto sumano, akaṃ candanavedikaṃ; Dissati thūpakhandho ca, thūpānucchaviko tadā. ‘‘Bhave nibbattamānamhi, devatte atha mānuse. Omattaṃ me na passāmi, pubbakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Pañcadasakappasate, ito aṭṭha janā ahuṃ; Sabbe samattanāmā te cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他与阿那律长老等人一起住在东竹林鹿野苑。有一天,魔想吓唬这位长老,就变出一个恐怖的形象给他看。长老认出“这是魔罗”,便开示说:“邪恶者,那些已经超越魔罗境界的人,你对他们做的事能有什么用?由此因缘,反倒是你自己会招来伤害和祸患。”接着他说了这首偈颂:“光辉生起,果已得……”巴利
Arahattaṃ pana patvā anuruddhattherādīhi saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye viharante imasmiṃ there ekadivasaṃ māro pāpimā bhiṃsāpetukāmo tassa bheravarūpaṃ dasseti. Thero taṃ ‘‘māro aya’’nti ñatvā ‘‘pāpima, ye māradheyyaṃ vītivattā, tesaṃ tava kiriyā kiṃ karissati, tatonidānaṃ pana tvaṃ eva vighātaṃ anatthaṃ pāpuṇissasī’’ti dassento ‘‘obhāsajātaṃ phalaga’’nti gāthaṃ abhāsi.
25 在这里,“光辉生起”是指:因为证得了最高道智,所以由智慧的光辉而生起光辉。由于一切烦恼的黑暗已被彻底摧毁、粉碎,所以意思是极其明亮。“果已得”是指已经到达果、已经证得果,意思是与最高果智同在。这里说的“心”,是就漏尽者之心作一般性的表述。因此说“常常”。因为漏尽者恒常倾向于灭,恒常入于阿拉汉果定,所以可以说“与果俱”。“如是”是指那样的,也就是阿拉汉。“攻击”是指恼害、逼迫与蔑视。“黑者”是在称呼魔罗,因为他行为黑、出身也黑,所以被称为“黑者”。“你将受苦”是指:在这里,以入母胎等无意义地使身体劳累为苦;在未来世,则将遭受恶趣中无可补救的苦。魔听了这话,心想“沙门认出我了”,就当场消失了。巴利
25. Tattha obhāsajātanti ñāṇobhāsena jātobhāsaṃ aggamaggañāṇassa adhigatattā. Tena anavasesato kilesandhakārassa vihataviddhaṃsitabhāvato ativiya pabhassaranti attho. Phalaganti phalaṃ gataṃ upagataṃ, aggaphalañāṇasahitanti adhippāyo. Cittanti khīṇāsavassa cittaṃ sāmaññena vadati. Tenāha ‘‘abhiṇhaso’’ti. Tañhi nirodhaninnatāya khīṇāsavānaṃ niccakappaṃ arahattaphalasamāpattisamāpajjanato ‘‘phalena sahita’’nti vattabbataṃ arahati. Tādisanti tathārūpaṃ, arahantanti attho. Āsajjāti visodhetvā paribhuyya. Kaṇhāti māraṃ ālapati, so hi kaṇhakammattā kaṇhābhijātitāya ca ‘‘kaṇho’’ti vuccati. Dukkhaṃ nigacchasīti idha kucchianuppavesādinā niratthakaṃ kāyaparissamaṃ dukkhaṃ, samparāye ca appatikāraṃ apāyadukkhaṃ upagamissasi pāpuṇissasi. Taṃ sutvā māro ‘‘jānāti maṃ samaṇo’’ti tatthevantaradhāyīti.
6. 无畏长老偈颂释义巴利
6. Abhayattheragāthāvaṇṇanā
听闻善说之语这首偈颂,是尊者无畏长老所说的。它的缘起是什么呢?据说,他在莲华上世尊的教法中出家,成为说法者。每次说法的时候,他都先用四首偈颂赞叹世尊,然后才开讲法义。凭借这份善业的力量,十万劫中都没有投生到恶趣。正如所说的:巴利
Sutvāsubhāsitaṃ vācanti āyasmato abhayattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato sāsane pabbajitvā dhammakathiko hutvā dhammakathanakāle paṭhamaṃ catūhi gāthāhi bhagavantaṃ abhitthavitvā pacchā dhammaṃ kathesi. Tenassa puññakammabalena kappānaṃ satasahassaṃ apāyapaṭisandhi nāma nāhosi. Tathā hi vuttaṃ –
无畏尊者以清净的信心,赞叹莲华上胜者、自悟者。
具大信者十万劫中未曾去到恶趣之地。巴利
‘‘Abhitthavitvā padumuttaraṃ jinaṃ, pasannacitto abhayo sayambhuṃ; Na gacchi kappāni apāyabhūmiṃ, satasahassāni uḷārasaddho’’ti. (apa. thera 2.55.221)
因为田地(福田)等条件圆满,再加上他造业时前后决意的心极其广大,所以他的福德之流、善业之流才变得如此不可衡量。正如经文所说:“对不可思议的境界生起净信,果报也是不可思议的。”确实,他在生生世世中所积累的福德,都成了他的支撑助缘。比如,他曾用计他花(ketaka花)供养毗婆尸佛世尊。正是凭着这些广大殊胜的福德,他只在善趣中流转,直到这一佛出世时,投生为频婆娑罗王的儿子,名叫无畏。他的出生经过,后面会说明。尼乾子·若提子教了他一个两边问难的问题,派他去问:“你去向沙门乔达摩提出这个问题,借此驳倒他的说法。”于是他去到世尊那里,提出了那个问题。世尊以非一向的方式解答了那个问题,他由此知道尼乾子们败了,也知道导师确实是正等正觉者,便表明自己归依为近事男。后来频婆娑罗王去世,他心生警惧,在教法中出家,因《竿孔喻经》的说法而证得入流果,之后又继续修观,证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中说:巴利
Khettasampattiyādīhi tassa ca pubbapacchimasanniṭṭhānacetanānaṃ ativiya uḷārabhāvena so aparimeyyo puññābhisando kusalābhisando tādiso ahosi. ‘‘Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo’’ti (apa. thera 1.1.82) hi vuttaṃ. Tattha tattha hi bhave upacitaṃ puññaṃ tassa upatthambhakamahosi. Tathā hi so vipassissa bhagavato ketakapupphehi pūjamakāsi. Evaṃ uḷārehi puññavisesehi sugatīsu eva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rañño bimbisārassa putto hutvā nibbatti. Abhayotissa nāmaṃ ahosi. Tassa uppatti parato āvi bhavissati. So nigaṇṭhena nāṭaputtena ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ sikkhāpetvā ‘‘imaṃ pañhaṃ pucchitvā samaṇassa gotamassa vādaṃ āropehī’’ti vissajjito bhagavantaṃ upasaṅkamitvā taṃ pañhaṃ pucchitvā tassa pañhassa anekaṃsabyākaraṇabhāve bhagavatā kathite nigaṇṭhānaṃ parājayaṃ, satthu ca sammāsambuddhabhāvaṃ viditvā upāsakattaṃ paṭivedesi. Tato raññe bimbisāre kālaṅkate sañjātasaṃvego sāsane pabbajitvā tālacchiggaḷūpamasuttadesanāya sotāpanno hutvā puna vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.17-22) –
在维那多河岸边,人中至尊曾在那里安住。
我看见了一位远离尘垢的佛陀,他心念专一,定力深厚。
那时,我用具有蜜香的露兜花,
我以清净的信心和欢喜的心,供养了最殊胜的佛陀。
距今九十一劫前,我曾以花作供养;
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修习完成。巴利
‘‘Vinatānadiyā tīre, vihāsi purisuttamo; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ. ‘‘Madhugandhassa pupphena, ketakassa ahaṃ tadā; Pasannacitto sumano, buddhaseṭṭhamapūjayiṃ. ‘‘Ekanavute ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他赞叹自己的修行,并宣说另一义,诵出了这首以“听闻善说之语”开头的偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattikittanena aññaṃ byākaronto ‘‘sutvā subhāsitaṃ vāca’’nti gāthaṃ abhāsi.
26 26. 其中,“听闻”是指把耳朵倾注过去,也就是通过耳门去领受、去把握。“善说”是指说得极好、完全正确地宣说;因为世尊是正等正觉者,又出于大悲心,丝毫不欺诳,所说的都契合所期望的义理,决定能达成目的,是阐明四圣谛的法语。世尊的法语确实从未离开真谛。“佛陀的”是指一切知佛陀的。“太阳族”是指:由于出生于太阳族,太阳是他的亲戚,所以称太阳族,也就是世尊;或者,太阳的亲戚就是太阳族,也就是世尊。因为他是那位世尊的亲生子。因此世尊说:巴利
26. Tattha sutvāti sotaṃ odahitvā, sotadvārānusārena upadhāretvā. Subhāsitanti suṭṭhu bhāsitaṃ, sammadeva bhāsitaṃ, sammāsambuddhabhāvato mahākāruṇikatāya ca kiñci avisaṃvādetvā yathādhippetassa atthassa ekantato sādhanavasena bhāsitaṃ catusaccavibhāvanīyadhammakathaṃ. Na hi saccavinimuttā bhagavato dhammadesanā atthi. Buddhassāti sabbaññubuddhassa. Ādiccabandhunoti ādiccavaṃse sambhūtattā ādicco bandhu etassāti ādiccabandhu, bhagavā. Tassa ādiccabandhuno. Ādiccassa vā bandhūti ādiccabandhu, bhagavā. Tassa bhagavato orasaputtabhāvato. Tenāha bhagavā –
在黑暗与昏暗中,他是放光者,是毗卢遮那,具足圆轮,威光炽盛;
罗睺,别吞掉那在虚空中行走的,罗睺,放开我的孩子——太阳。巴利
‘‘Yo andhakāre tamasī pabhaṅkaro, verocano maṇḍalī uggatejo; Mā rāhu gilī caramantalikkhe, pajaṃ mamaṃ rāhu pamuñca sūriya’’nti. (saṃ. ni. 1.91);
“我彻证了。”这里的“hi”只是个语气助词。“微细”是指柔和、极其细微,指灭谛,或者就是指四圣谛整体。另一种说法:“hi”在这里表示原因。意思是:因为我已经彻证了微细的四圣谛,所以现在再也没有什么需要彻证的了。那么是怎样彻证的呢?经文说“犹如以箭射毛尖”。就像一位训练有素、技艺娴熟的射手,用箭射裂为七分的马毛尖端,箭无虚发,能射中目标;我同样如此彻证了微细的圣谛——这就是句义的组合方式。巴利
Paccabyadhinti paṭivijjhiṃ. Hī-ti nipātamattaṃ. Nipuṇanti saṇhaṃ paramasukhumaṃ, nirodhasaccaṃ, catusaccameva vā. Hī-ti vā hetuatthe nipāto. Yasmā paccabyadhiṃ nipuṇaṃ catusaccaṃ, tasmā na dāni kiñci paṭivijjhitabbaṃ atthīti attho. Yathā kiṃ paṭivijjhīti āha ‘‘vālaggaṃ usunā yathā’’ti. Yathā sattadhā bhinnassa vālassa koṭiṃ susikkhito kusalo issāso usunā kaṇḍena avirajjhanto vijjheyya, evaṃ paccabyadhiṃ nipuṇaṃ ariyasaccanti yojanā.
7. 罗摩塞迦亚长老偈的注疏巴利
7. Lomasakaṅgiyattheragāthāvaṇṇanā
“达跋草”等偈颂,是尊者罗摩塞咖亚长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,他在距今九十一劫之前,见到毗婆尸世尊,心生净信,用各种花供养,凭那福业投生到天界,之后一次又一次地做善事,只在善趣中轮回,到了迦叶世尊的教法时期,出家修沙门法。那时,导师讲说了贤善一夜者的修行之道,有一位比丘依《贤善一夜者经》和他讨论。他没能通达。因为没能通达,他就发愿说:“愿我将来能为你讲说贤善一夜者。”另一位则发愿说:“愿我能来请问。”这两人中,第一位经过一尊佛的间隔,在天界和人间轮回,到了我们这位世尊的时代,投生在迦毗罗卫城的释迦王族中。因为他身体极为娇嫩,脚底长了毛,像狗脚一样,所以得名“罗摩塞咖亚”。另一位投生到天界,名为旃檀天子。当阿那律等释迦族王子们出家时,罗摩塞咖亚不想出家。于是旃檀天子为了策励他,前来问他贤善一夜者的义理。他说:“我不知道。”天子又呵责道:“那你当初为什么和我约定‘要为你讲说贤善一夜者’?现在连名字都不知道!”他便和那位天子一起去见世尊,问道:“尊者,听说我过去曾和他约定要为他讲说贤善一夜者,是这样吗?”世尊说:“是的,善男子,在迦叶世尊的时代,你确实这样做了。”这件事的详细情况,应依《中部·后五十经篇》所载的方式来了知。于是罗摩塞咖亚说:“尊者,那么请让我出家吧。”世尊拒绝说:“如来不会让未获父母允许的孩子出家。”他便到母亲那里,说:“母亲,请允许我出家,我要出家。”母亲说:“孩子,你这么娇嫩,怎么能出家呢?”他为了表明自己能忍受艰险,便诵出了以“达跋草、孤沙草、博达吉拉”开头的偈颂。巴利
Dabbaṃkusanti āyasmato lomasakaṅgiyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira ito ekanavute kappe vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso nānāpupphehi pūjetvā tena puññakammena devaloke nibbatto puna aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ karoti. Tena ca samayena satthārā bhaddekarattapaṭipadāya kathitāya aññataro bhikkhu bhaddekarattasuttavasena tena sākacchaṃ karoti. So taṃ na sampāyāsi. Asampāyanto ‘‘ahaṃ anāgate tuyhaṃ bhaddekarattaṃ kathetuṃ samattho bhaveyya’’nti paṇidhānaṃ akāsi, itaro ‘‘puccheyya’’nti. Etesu paṭhamo ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle kapilavatthusmiṃ sākiyarājakule nibbatti. Tassa sukhumālabhāvena soṇassa viya pādatalesu lomāni jātāni, tenassa lomasakaṅgiyoti nāmaṃ ahosi. Itaro devaloke nibbattitvā candanoti paññāyittha. Lomasakaṅgiyo anuruddhādīsu sakyakumāresu pabbajantesu pabbajituṃ na icchi. Atha naṃ saṃvejetuṃ candano devaputto upasaṅkamitvā bhaddekarattaṃ pucchi. Itaro ‘‘na jānāmī’’ti. Puna devaputto ‘‘atha kasmā tayā ‘bhaddekarattaṃ katheyya’nti saṅgaro kato, idāni pana nāmamattampi na jānāsī’’ti codesi. Itaro tena saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘mayā kira, bhante, pubbe ‘imassa bhaddekarattaṃ kathessāmī’ti saṅgaro kato’’ti pucchi. Bhagavā ‘‘āma, kulaputta, kassapassa bhagavato kāle tayā evaṃ kata’’nti āha. Svāyamattho uparipaṇṇāsake āgatanayena vitthārato veditabbo. Atha lomasakaṅgiyo ‘‘tena hi, bhante, pabbājetha ma’’nti āha. Bhagavā ‘‘na, kho, tathāgatā mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ pabbājentī’’ti paṭikkhipi. So mātu santikaṃ gantvā ‘‘anujānāhi maṃ, amma, pabbajituṃ, pabbajissāmaha’’nti vatvā, mātarā ‘‘tāta, sukhumālo tvaṃ kathaṃ pabbajissasī’’ti vutte, ‘‘attano parissayasahanabhāvaṃ pakāsento ‘‘dabbaṃ kusaṃ poṭakila’’nti gāthaṃ abhāsi.
27 27. 其中,“达跋”是指达跋草,也叫“萨都罗草”。“孤沙”是指孤沙草,也叫“卡索草”。“博达吉拉”是指有刺和无刺的灌木,但这里只指有刺的那种。香茅草等则容易辨认。达跋草等草类以及毗罗那草,即使只是被脚踩到,也会让人产生痛苦,成为走路的障碍。而我要用胸膛把它们推开,用胸膛把它们拨到一边。这样拨开它们时,我能忍受那种苦,进入偏僻的密林,就有能力修习沙门法了。更何况只是用脚踩踏呢?这句话就是在表达这个意思。“增长远离”是指增长身远离、心远离和依远离。因为,只有舍弃了人群中的交际、努力增长身远离的人,才能在三十八种所缘中的任何一个上让心安住下来,这就是心远离;乐于交际的人做不到。只有心得定的人,才能修观,让止和观并行,通过断除烦恼而证得依远离,没有得定的人做不到。因此说“增长远离是指增长身远离、心远离和依远离”。儿子这样说后,母亲便允许道:“那么,孩子,去出家吧。”他便前往世尊那里,请求出家。导师让他出了家。他出家后,完成了应做的准备工作,取了业处,正要进入林中时,比丘们对他说:“贤友,你这么娇嫩,怎么能在林中住呢?”他也把那首偈颂说给他们听,然后进入林中,精勤修行,不久便证得六神通。因此,《譬喻经》中这样说——巴利
27. Tattha dabbanti dabbatiṇamāha, yaṃ ‘‘saddulo’’tipi vuccati. Kusanti kusatiṇaṃ, yo ‘‘kāso’’ti vuccati. Poṭakilanti sakaṇṭakaṃ akaṇṭakañca gacchaṃ. Idha pana sakaṇṭakameva adhippetaṃ. Usīrādīni suviññeyyāni. Dabbādīni tiṇāni bīraṇatiṇāni pādehi akkantassāpi dukkhajanakāni gamanantarāyakarāni ca, tāni ca panāhaṃ urasā panudissāmi urasāpi apanessāmi. Evaṃ apanento taṃ nimittaṃ dukkhaṃ sahanto araññāyatane gumbantaraṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ kātuṃ sakkhissāmi. Ko pana vādo pādehi akkamaneti dasseti. Vivekamanubrūhayanti kāyavivekaṃ cittavivekaṃ upadhivivekañca anubrūhayanto. Gaṇasaṅgaṇikañhi pahāya kāyavivekaṃ anubrūhayantasseva aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ samādahantassa cittaviveko, na saṅgaṇikāratassa. Samāhitasseva vipassanāya kammaṃ karontassa samathavipassanañca yuganaddhaṃ karontassa kilesānaṃ khepanena upadhivivekādhigamo, na asamāhitassa. Tena vuttaṃ ‘‘vivekamanubrūhayanti kāyavivekaṃ cittavivekaṃ upadhivivekañca anubrūhayanto’’ti. Evaṃ pana puttena vutte mātā ‘‘tena hi, tāta, pabbajā’’ti anujāni. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Taṃ satthā pabbājesi. Taṃ pabbajitvā katapubbakiccaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisantaṃ bhikkhū āhaṃsu – ‘‘āvuso, tvaṃ sukhumālo kiṃ sakkhissasi araññe vasitu’’nti. So tesampi tameva gāthaṃ vatvā araññaṃ pavisitvā bhāvanaṃ anuyuñjanto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.23-27) –
身色如金的正觉者,接纳供养者;
我在路上行走,用各种鲜花供养了。
在九十一劫之前,我曾以花供养。
我从不知道恶趣是什么样,这就是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ; Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, nānāpupphehi pūjayiṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果之后,在宣说自己的证悟时,说的就是同一首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā thero aññaṃ byākaronto taṃyeva gāthaṃ abhāsīti.
8. 阎浮村人之子长老偈颂注巴利
8. Jambugāmiyaputtattheragāthāvaṇṇanā
Kaccino vatthapasutoti这首偈颂,是尊者阎浮村子子长老所说的。它的由来是什么?据说,他在过去诸佛那里积下了深厚的善根,到处修集能导向解脱的善业。三十一劫之前,毗舍婆佛在世的时候,有一天他看见紧叔迦花,就采下那些花,一边忆念佛的功德,一边朝着世尊的方向把花抛向空中,以此作供养。因为这份善业,他投生到了三十三天。此后他继续行善积福,一世又一世在天界和人间流转。到了现在这尊佛出世的时代,他在瞻波城投生为一位名叫阎浮村子的近事男的儿子,因此就得了个“阎浮村子子”的名字。他长大成人后,在世尊跟前听闻佛法,生起了紧迫感,于是出家。出家后完成了该做的准备工作,领受了禅修业处,就住在娑枳多城的安阇那林。那时,他父亲想试探一下——“我的儿子到底是不是欢喜地安住在教法里呢?”——就写了“Kaccino vatthapasuto”这首偈颂,派人送去。他读了之后心想:“父亲是担心我放逸而住啊,而我自己到今天也还没有超越凡夫的境地。”于是生起紧迫感,精勤努力,不久就证得了六种神通。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Kaccino vatthapasutoti āyasmato jambugāmiyaputtattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro hutvā tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ ācinanto ito ekatiṃse kappe vessabhussa bhagavato kāle ekadivasaṃ kiṃsukāni pupphāni disvā tāni pupphāni gahetvā buddhaguṇe anussaranto bhagavantaṃ uddissa ākāse khipanto pūjesi. So tena puññakammena tāvatiṃsesu nibbatto. Tato paraṃ puññāni katvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde campāyaṃ jambugāmiyassa nāma upāsakassa putto hutvā nibbatti. Tena puññakammena tāvatiṃsesu nibbatto. Tato paraṃ puññāni katvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde campāyaṃ jambugāmiyassa nāma upāsakassa putvā nibbatti. Tenassa jambugāmiyaputtotveva samaññā ahosi. So vayappatto bhagavato santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvego pabbajitvā katapubbakicco kammaṭṭhānaṃ gahetvā sākete añjanavane vasati. Athassa pitā ‘‘kiṃ nu kho mama putto sāsane abhirato viharati, udāhu no’’ti vīmaṃsanatthaṃ ‘‘kacci no vatthapasuto’’ti gāthaṃ likhitvā pesesi. So taṃ vācetvā, ‘‘pitā me pamādavihāraṃ āsaṅkati, ahañca ajjāpi puthujjanabhūmiṃ nātivatto’’ti saṃvegajāto ghaṭento vāyamanto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.50.25-30) –
看见紧叔迦树开满了花,就举起合掌。
忆念最胜佛之后,我在虚空中恭敬供养。
因为那个善作的业,以及思和誓愿,
舍弃了人身之后,我投生到了三十三天。
从这一劫往前数第三十一劫,我当时造了什么业;
我从不知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽了……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Kiṃsukaṃ pupphitaṃ disvā, paggahetvāna añjaliṃ; Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna, ākāse abhipūjayiṃ. ‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回到亲族居住的城市,为了显示教法能引导人超越生死,示现了神通变化。亲族们看到之后,心里生起清净的信心,建造了许多僧园。长老也把父亲寄来的那首偈颂当作鞭策,精勤努力,证悟了阿罗汉果。即使在解释另一件事时,为了供养父亲,他也诵出了那首偈颂:“你是否不穿衣?”巴利
Arahattaṃ pana patvā ñātīnaṃ vasananagaraṃ gantvā sāsanassa niyyānikabhāvaṃ pakāsento iddhipāṭihāriyaṃ dassesi. Taṃ disvā ñātakā pasannamānasā bahū saṅghārāme kāresuṃ. Theropi sakapitarā pesitaṃ gāthaṃ aṅkusaṃ katvā ghaṭento vāyamanto arahattaṃ sacchākāsi. Aññaṃ byākarontopi pitupūjanatthaṃ ‘‘kacci no vatthapasuto’’ti tameva gāthaṃ abhāsi.
28 这里,kacci 是疑问词。no 表示否定。vatthapasuto 就是 vatthe pasuto,意思是沉迷于衣服的人,也就是热衷于装饰袈裟的人。这只是举一个例子,因为这句话也意在否定装饰钵等轻浮行为。也有读作 kacci na vatthapasuto 的版本,意思是一样的。bhūsanārato 指乐于、沉迷于装饰自身,就像有些出家人虽然出家了,却变得轻浮,热衷于锻炼身体,忙于装饰袈裟等资具和自己的身体。这里两个词合起来的意思是:他怎么会不贪著资具、不乐于装饰身体呢?sīlamayaṃ gandhaṃ:依靠戒行无缺等而达到极清净的四种戒,有戒者所散发的这种香,绝不是其他无戒者所能散发的。无戒者因为无戒,所以散发出恶臭。你既然没有散发恶臭,是否就散发着戒所成的香呢?这就是这句话的意思。另一种解释是:非其他,即不是其他无戒者,但愿并非如此,由此就凸显出你散发着戒香。巴利
28. Tattha kaccīti pucchāyaṃ nipāto. Noti paṭisedhe. Vatthapasutoti vatthe pasuto vatthapasuto, cīvaramaṇḍanābhirato. Nidassanamattañcetaṃ pattamaṇḍanādicāpallapaṭikkhepassāpi adhippetattā. ‘‘Kacci na vatthapasuto’’tipi pāṭho, so evattho. Bhūsanāratoti attabhāvavibhūsanāya rato abhirato, yathekacce pabbajitvāpi capalā kāyadaḷhibahulā cīvarādiparikkhārassa attano sarīrassa ca maṇḍanavibhūsanaṭṭhānāya yuttā honti. Kimeva parikkhārapasuto bhūsanārato ca nāhosīti ayamettha padadvayassāpi attho. Sīlamayaṃ gandhanti akhaṇḍādibhāvāpādanena suparisuddhassa catubbidhassapi sīlassa vasena yvāyaṃ ‘‘yo ca sīlavataṃ pajāti na itarā dussīlapajā, dussīlattāyeva dussilyamayaṃ duggandhaṃ vāyati, evaṃ tvaṃ duggandhaṃ avāyitvā kacci sīlamayaṃ gandhaṃ vāyasīti attho. Atha vā netarā pajāti na itarā dussīlapajā, taṃ kacci na hoti, yato sīlamayaṃ gandhaṃ vāyasīti byatirekena sīlagandhavāyanameva vibhāveti.
第9章 诃利陀长老偈的注释巴利
9. Hāritattheragāthāvaṇṇanā
“Samunnamayamattānaṃ”这句是诃利陀长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?据说,这位长老在过去诸佛时代就积下了善行,到处以证悟涅槃为目标,不断积累福德资粮。距今三十一劫之前,他见到一位名叫善见的独觉佛,心生净信,用库塔迦花作了供养。因为这份善业,他此后一直在善趣中流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生在舍卫城一个豪贵的婆罗门家庭,父母给他取名叫诃利陀。他长大以后,父母为他娶了一位门当户对的婆罗门少女。他和妻子一起享受欲乐。有一天,他仔细端详自己和妻子的容貌,被法性所触动,心想:“这样的美貌,不久就会被衰老和死亡彻底摧毁。”于是生起了强烈的悚惧。没过几天,他的妻子就被一条黑蛇咬死了。这件事让他内心的悚惧更加深重。他来到世尊面前,听了法之后,毅然斩断家庭的束缚,出家了。他领受了适合自己性行的业处,依法而住,可是业处修不成功,心就是没办法端正下来。他进村托钵时,看见一个造箭师把箭杆放进工具里把它弄直,心想:“这些没有心识的东西都能被弄直,为什么我就不能把自己的心弄直呢?”于是他从那里返回,坐在白天的住处,开始修观。这时,世尊坐在上空,给他教导,说了“Samunnamayamattānaṃ”这首偈颂。也有人说,这是长老自己像教导别人一样教导自己而说的。巴利
Samunnamayamattānanti āyasmato hāritattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro hutvā tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ puññasambhāraṃ upacinanto ito ekatiṃse kappe sudassanaṃ nāma paccekasambuddhaṃ disvā pasannamānaso kuṭajapupphehi pūjaṃ katvā tena puññakammena sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde sāvatthinagare brāhmaṇamahāsālakule nibbatti. Hāritotissa nāmaṃ ahosi. Tassa vayappattassa mātāpitaro kularūpādīhi anucchavikaṃ kumārikaṃ brāhmaṇadhītaraṃ ānesuṃ. So tāya saddhiṃ bhogasukhaṃ anubhavanto ekadivasaṃ attano tassā ca rūpasampattiṃ oloketvā dhammatāya codiyamāno ‘‘īdisaṃ nāma rūpaṃ nacirasseva jarāya maccunā ca abhippamaddīyatī’’ti saṃvegaṃ paṭilabhi. Katipayadivasātikkameneva cassa bhariyaṃ kaṇhasappo ḍaṃsitvā māresi. So tena bhiyyosomattāya sañjātasaṃvego satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā gharabandhane chinditvā pabbaji. Tassa ca cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantassa kammaṭṭhānaṃ na sampajjati, cittaṃ ujugataṃ na hoti. So gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho aññataraṃ usukāraṃ usudaṇḍaṃ yante pakkhipitvā ujuṃ karontaṃ disvā ‘‘ime acetanampi nāma ujuṃ karonti, kasmā ahaṃ cittaṃ ujuṃ na karissāmī’’ti cintetvā tatova paṭinivattitvā divāṭṭhāne nisinno vipassanaṃ ārabhi. Athassa bhagavā upari ākāse nisīditvā ovādaṃ dento ‘‘samunnamayamattāna’’nti gāthaṃ abhāsi. Ayameva thero attānaṃ paraṃ viya ovadanto abhāsīti ca vadanti.
29 这时,“应当奋起”的意思是:正确地向上提升,不让心因为证得禅定而落入懈怠那一方,而是把它从那里拉拔出来,使精进达到平衡。这里的“自己”指心。另一种说法是:“应当奋起”即你应当从懈怠那一方把心提振起来。ma这个音节只是连词,用来连接词与词。整句的意思是:如果你的心因为精进力太弱,无法走上业处的正道,你就应当以发起精进之力,把心正确地提振起来,使它不低沉、不歪斜。这样做的时候,就像造箭师处理箭杆一样。偈颂说:“把心矫正之后,击破无明吧,诃利陀!”意思是:就像造箭师为了射穿靶心,会把稍微弯曲、歪斜的箭杆弄直;同样,你要防止心因懈怠而沉没,避免它低沉;也要防止心因掉举而散乱,避免它歪斜。就这样把心矫正之后,以等持之心努力修观,迅速用最高道智击破无明,把它彻底摧毁。长老听了这番话后,增长观慧,不久便证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
29. Tattha samunnamayanti sammā unnamento, samāpattivasena kosajjapakkhe patituṃ adatvā tato uddharanto vīriyasamataṃ yojentoti attho. Attānanti cittaṃ, atha vā samunnamayāti kosajjapakkhato samunnamehi. Ma-kāro padasandhikaro. Hīnavīriyatāya tava cittaṃ kammaṭṭhānavīthiṃ nappaṭipajjati ce, taṃ vīriyārambhavasena sammā unnamehi, anonataṃ anapanataṃ karohīti adhippāyo. Evaṃ pana karonto usukārova tejanaṃ. Cittaṃ ujuṃ karitvāna, avijjaṃ bhinda hāritāti. Yathā nāma usukāro kaṇḍaṃ īsakampi onataṃ apanatañca vijjhanto lakkhaṃ bhindanatthaṃ ujuṃ karoti, evaṃ kosajjapātato arakkhaṇena onataṃ uddhaccapātato arakkhaṇena apanataṃ vijjhanto appanāpattiyā cittaṃ ujuṃ karitvāna samāhitacitto vipassanaṃ ussukkāpetvā sīghaṃ aggamaggañāṇena avijjaṃ bhinda padālehīti. Taṃ sutvā thero vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacireneva arahā ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.35.39-43) –
在雪山不远处,有一座名叫贱民的山。
有位名叫善见的佛陀,住在山与山之间。
我采下金色光泽的花,腾身飞向虚空。
那时我亲眼见到了正觉者,他已渡过暴流,没有任何烦恼漏。
那时我拿起库塔迦花,把它放在头顶上。
我将它供养给佛陀——那自生者、大仙人。
距今三十一劫前,我曾以花行供养。
我从不知道什么是恶趣,这就是供花的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, vasalo nāma pabbato; Buddho sudassano nāma, vasate pabbatantare. ‘‘Pupphaṃ hemavantaṃ gayha, vehāsaṃ agamāsahaṃ; Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ. ‘‘Pupphaṃ kuṭajamādāya, sīse katvānahaṃ tadā; Buddhassa abhiropesiṃ, sayambhussa mahesino. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,即使是在向别人宣说自己的证悟时,他说的也还是同一首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākarontopi tameva gāthaṃ abhāsi.
10. 优低耶长老偈颂的注疏巴利
10. Uttiyattheragāthāvaṇṇanā
“疾病生起于我”这首偈颂,是优低耶长老说的。这件事的由来是什么呢?据说,这位长老在过去诸佛那里积攒过善根,生生世世都在积累能导向解脱的福德。九十四劫以前,悉达多世尊住世的时代,他投生为月分河里的一条大鳄鱼。他看到世尊来到河边,想要渡到对岸,心里就生起了清净的信心,想驮世尊过河,于是趴伏在靠近岸边的地方。世尊出于慈悲,把双脚放在他的背上。他满心欢喜雀跃,凭着那股狂喜的力量,加倍努力地劈开水流,飞快地把世尊送到了对岸。世尊看出他内心的净信,就为他授记说:“这个人从这里死后,会投生到天界,从那时起只在善趣中流转,再过九十四劫,他必将证得不死。”授记之后,世尊就离开了。巴利
Ābādhe me samuppanneti āyasmato uttiyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato kāle candabhāgāya nadiyā mahārūpo susumāro hutvā nibbatto. So pāraṃ gantuṃ nadiyā tīraṃ upagataṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto pāraṃ netukāmo tīrasamīpe nipajji. Bhagavā tassa anukampāya piṭṭhiyaṃ pāde ṭhapesi. So haṭṭho udaggo pītivegena diguṇussāho hutvā sotaṃ chindanto sīghena javena bhagavantaṃ paratīraṃ nesi. Bhagavā tassa cittappasādaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ ito cuto devaloke nibbattitvā tato paṭṭhāya sugatīsuyeva saṃsaranto ito catunavute kappe amataṃ pāpuṇissatī’’ti byākaritvā pakkāmi.
他就这样一直在善趣里流转,到了现在这位佛陀出世的时代,在舍卫城投生为一个婆罗门的儿子,名叫优低耶。他成年后,心想“我要寻求不死”,就出家做了游方者,四处云游。有一天,他来到世尊面前,听了法之后,就在教法里出家成了比丘。可是因为戒行等根本还没有清净,他没能证得殊胜的成就。他看到别的比丘证得了殊胜成就、并为自己宣告证悟,就去见导师,请求导师用简略的方式给他教导。导师就用简略的方式教诫他,像经里说的那样:“所以,优低耶,你应当先把根本清净起来……”等等。他依照导师的教诫去做,开始修观。正当他修观时,疾病生起了。疾病生起后,他生起了悚惧感,就把这份悚惧当作策励精进的依据,继续做观的工作。他让观力不断增上,最终证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》里说:巴利
So tathā sugatīsuyeva paribbhamanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti uttiyo nāma nāmena. So vayappatto ‘‘amataṃ pariyesissāmī’’ti paribbājako hutvā vicaranto ekadivasaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā sāsane pabbajitvāpi sīlādīnaṃ avisodhitattā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto aññe bhikkhū visesaṃ nibbattetvā aññaṃ byākaronte disvā satthāraṃ upasaṅkamitvā saṅkhepeneva ovādaṃ yāci. Satthāpi tassa ‘‘tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.369) saṅkhepeneva ovādaṃ adāsi. So tassa ovāde ṭhatvā vipassanaṃ ārabhi. Tassa āraddhavipassanassa ābādho uppajji. Uppanne pana ābādhe sañjātasaṃvego vīriyārambhavatthuṃ katvā vipassanāya kammaṃ karonto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.3.169-179) –
那时,在旃陀跋伽河岸边,我是一条鳄鱼。
我专注于自己的行境,来到了河边的渡口。
那时,悉达多自生者,人中最胜者;
他想渡过那条河,就来到了河边的渡口。
当正觉者走近时,我也到了那里。
我走近正觉者之后,说了这番话:
大雄啊,请上来吧,我要把你渡过去。
这是我父亲的地界,请您慈悯我,大牟尼。
听到我的呼喊后,大牟尼就登上了。
我满心欢喜,以喜悦的心,把这位世间导师渡了过去。
在河的彼岸,悉达多这位世间导师;
他在那里安慰我,说我将会证得不死。
从那个身体死后,我去了天界。
我享受天界之乐,为天女众所围绕。
我七次成为天帝释,统治天界;
我曾三次成为转轮王,是大地的主人。
我致力于独居远离,明智而善自守护;
我在这正等正觉者的教法里,保持着这最后的身躯。
九十四劫以来,我度脱了那位人中之牛王;
我不知恶趣,这就是渡脱的果。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Candabhāgānadītīre, susumāro ahaṃ tadā; Sagocarapasutohaṃ, nadititthaṃ agacchahaṃ. ‘‘Siddhattho tamhi samaye, sayambhū aggapuggalo; Nadiṃ taritukāmo so, nadititthaṃ upāgami. ‘‘Upagate ca sambuddhe, ahampi tatthupāgamiṃ; Upagantvāna sambuddhaṃ, imaṃ vācaṃ udīrayiṃ. ‘‘Abhirūha mahāvīra, tāressāmi ahaṃ tuvaṃ; Pettikaṃ visayaṃ mayhaṃ, anukampa mahāmuni. ‘‘Mama uggajjanaṃ sutvā, abhirūhi mahāmuni; Haṭṭho haṭṭhena cittena, tāresiṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Nadiyā pārime tīre, siddhattho lokanāyako; Assāsesi mamaṃ tattha, amataṃ pāpuṇissati. ‘‘Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṃ agacchahaṃ; Dibbasukhaṃ anubhaviṃ, accharāhi purakkhato. ‘‘Sattakkhattuñca devindo, devarajjamakāsahaṃ; Tīṇikkhattuṃ cakkavattī, mahiyā issaro ahuṃ. ‘‘Vivekamanuyuttohaṃ , nipako ca susaṃvuto; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Catunnavutito kappe, tāresiṃ yaṃ narāsabhaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, taraṇāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以自己的正确修行已圆满的方式,宣示另一件事,诵出了“我患病时”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā attano sammā paṭipattiyā paripuṇṇākāravibhāvanamukhena aññaṃ byākaronto ‘‘ābādhe me samuppanne’’ti gāthaṃ abhāsi.
30 那时,“我患病时”是指:因为侵害身体而被称为“病”的、由界不调扰动所引起的疾病,在我身上生起的时候。“我生起了念”是指:我的病已经生起,而确实有这种可能,就是这病会加重。趁这病还没有加重,我应当激发精进,为了未得的能得、未证的能证、未作证的能作证。这样,成为发起精进之依处的念,就在我被那疾病的苦受逼恼时生起了。因此他说:“我病已生起,是我不可放逸之时。”就这样,这位长老把生起的念当作刺棒,证得了阿罗汉果。巴利
30. Tattha ābādhe me samuppanneti sarīrassa ābādhanato ‘‘ābādho’’ti laddhanāme visabhāgadhātukkhobhahetuke roge mayhaṃ sañjāte. Sati me udapajjathāti ‘‘uppanno kho me ābādho, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yadidaṃ ābādho vaḍḍheyya. Yāva panāyaṃ ābādho na vaḍḍhati, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ‘appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’’’ti vīriyārambhavatthubhūtā sati tasseva ābādhassa vasena dukkhāya vedanāya pīḷiyamānassa mayhaṃ udapādi. Tenāha ‘‘ābodho me samuppanno, kālo me nappamajjitu’’nti. Evaṃ uppannañhi satiṃ aṅkusaṃ katvā ayaṃ thero arahattaṃ pattoti.
1. 伽瓦拉提利亚长老偈注巴利
1. Gahvaratīriyattheragāthāvaṇṇanā
“触者当食”是尊者伽瓦拉提利亚长老的偈颂。它的由来是什么?据说这位长老在过去诸佛那里积集了善根。距今三十一劫之前,尸弃世尊在世时,他生为猎人,在林中游走,看见尸弃世尊在一棵树下为天、龙、夜叉说法。他看见之后,内心生起净信,知道“这叫作法”,便对那声音取相。他凭这份内心的净信往生天界,之后一再只在天趣中流转。到了现在这尊佛出世时,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,取名阿耆达多。成年后,他看见世尊的双神变,生起净信,在教法中出家,取得业处,住在名叫伽瓦拉提利亚的林间住处。因此他被称为“伽瓦拉提利亚”。他修习观法,不久就证得阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Phuṭṭhoḍaṃsehīti āyasmato gahvaratīriyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle migaluddo hutvā araññe vicaranto addasa sikhiṃ bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle devanāgayakkhānaṃ dhammaṃ desentaṃ, disvā pana pasannamānaso ‘‘dhammo esa vuccatī’’ti sare nimittaṃ aggahesi. So tena cittappasādena devaloke uppanno puna aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā ‘‘aggidatto’’ti laddhanāmo vayappatto bhagavato yamakapāṭihāriyaṃ disvā sañjātappasādo sāsane pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā gahvaratīre nāma araññaṭṭhāne vasati. Tenassa gahvaratīrayoti samaññā ahosi. So vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.44-50) –
过去我是猎鹿人,在森林荒野中。
我看见那位远离尘垢的佛陀,被天众围绕在前。
宣说四圣谛、开示不死境界的
我听到了尸弃佛——那位世间亲友——所说的甜美之法。
听到那声音,我对这位无与伦比者生起了净信。
在那里,使心清净后,超越了更难渡越的存在。
从这时起的三十一劫之前,那时我没有获得那个想。
我不曾知道有恶趣,这就是声想的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Migaluddo pure āsi, araññe vipine ahaṃ; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, devasaṅghapurakkhataṃ. ‘‘Catusaccaṃ pakāsentaṃ, desentaṃ, amataṃ padaṃ; Assosiṃ madhuraṃ dhammaṃ, sikhino lokabandhuno. ‘‘Ghose cittaṃ pasādesiṃ, asamappaṭipuggale; Tattha cittaṃ pasādetvā, uttariṃ duttaraṃ bhavaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, ghosasaññāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得阿罗汉果之后,礼敬了世尊,然后前往舍卫城。他的亲属们听说他回来了,就前来拜访,并办了一场盛大的布施。他住了几天之后,就想回森林里去。亲属们对他说:“尊者,森林里有虻虫、蚊子之类的,有很多危险,您就住在这里吧。”长老听了之后,说:“我就是喜欢住在森林里。”于是以赞叹远离之乐为引子,进一步说明自己的情况,说出了这首偈颂:“被虻虫叮咬……”巴利
Arahattaṃ pana patvā bhagavantaṃ vanditvā sāvatthiyaṃ agamāsi. Tassa āgatabhāvaṃ sutvā ñātakā upagantvā mahādānaṃ pavattesuṃ. So katipayadivase vasitvā araññameva gantukāmo ahosi. Taṃ ñātakā, ‘‘bhante, araññaṃ nāma ḍaṃsamakasādivasena bahuparissayaṃ, idheva vasathā’’ti āhaṃsu. Taṃ sutvā thero ‘‘araññavāsoyeva mayhaṃ ruccatī’’ti vivekābhiratikittanamukhena aññaṃ byākaronto ‘‘phuṭṭho ḍaṃsehī’’ti gāthaṃ abhāsi.
31 这里,“被虻和蚊虫叮咬”的意思是:被那些因为爱叮人而被称为“虻”的盲蝇,以及名为“蚊”的针嘴小虫所触碰、叮咬。“在林中”:因为符合律中所说“至少五百弓”那样的林中标准,所以是在林中。“大林中”:由于大树和灌木丛很茂密,所以是指大森林里,也就是林中的住处。“如战场上的象”:就像那出入战场的战象,在阵前承受敌军攻击一样。对于“林中居住是诸佛等所称赞、赞叹的”这一点,应当振作精进,保持正念,在那林中——或者当虻蚊等接触出现时——应当忍受、忍耐,不要因为“虻蚊等在困扰我”就放弃林中居住,这就是这里的意思。巴利
31. Tattha phuṭṭho ḍaṃsehi makasehīti ḍaṃsanasīlatāya ‘‘ḍaṃsā’’ti laddhanāmāhi andhakamakkhikāhi, makasanaññitehi ca sūcimukhapāṇehi phussito daṭṭhoti attho. Araññasminti ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) vuttaaraññalakkhaṇayogato araññe. Brahāvaneti mahārukkhagacchagahanatāya mahāvane araññāniyaṃ. Nāgo saṅgāmasīsevāti saṅgāmāvacaro hatthināgo viya saṅgāmamuddhani parasenāsampahāraṃ. ‘‘Araññavāso nāma buddhādīhi vaṇṇito thomito’’ti ussāhajāto sato satimā hutvā tatra tasmiṃ araññe, tasmiṃ vā ḍaṃsādisamphasse upaṭṭhite adhivāsaye adhivāseyya saheyya, ‘‘ḍaṃsādayo maṃ ābādhentī’’ti araññavāsaṃ na jaheyyāti attho.
2. 须卑长老偈的注释巴利
2. Suppiyattheragāthāvaṇṇanā
“不老,却正在老去”——这是具寿须卑长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在一个良家,出家做了苦行者,住在森林里。在那里见到世尊,心生净信,就供养了各种果实,也供养了比丘僧团。凭着这份善业,他在天界和人间流转,到了迦叶正等正觉佛的时代,出生在刹帝利家族。后来逐渐长大成人,依靠善知识的引导生起了紧迫感,在教法中出家,成了多闻之人。可是,他因为出身而骄傲,因为多闻而傲慢,总是抬高自己、贬低别人。到了现在这位佛陀出世的时代,由于那业力的余报,他出生在舍卫城一个被人看不起的守墓人家庭,名叫须卑。后来他长大了,去找自己的朋友索巴卡长老,在他那里听了法,生起紧迫感,于是出家,圆满修习正行道之后,说出了“不老,却正在老去”这首偈颂。巴利
Ajaraṃ jīramānenāti āyasmato suppiyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane vasanto tattha bhagavantaṃ disvā pasannamānaso phalāphalaṃ adāsi, tathā bhikkhusaṅghassa. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa sammāsambuddhassa kāle khattiyakule nibbattitvā anukkamena viññutaṃ patto kalyāṇamittasannissayena laddhasaṃvego sāsane pabbajitvā bahussuto ahosi. Jātimadena sutamadena ca attānaṃ ukkaṃsento pare ca vambhento vihāsi. So imasmiṃ buddhuppāde tassa kammassa nissandena sāvatthiyaṃ paribhūtarūpe susānagopakakule nibbatti. Suppiyotissa nāmaṃ ahosi. Atha viññutaṃ patto attano sahāyabhūtaṃ sopākattheraṃ upasaṅkamitvā tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvego pabbajitvā sammāpaṭipattiṃ pūretvā ‘‘ajaraṃ jīramānenā’’ti gāthaṃ abhāsi.
32 32. 其中,“不老”是指没有衰老,这是就涅槃而说的。因为涅槃不生,所以其中没有老;再者,证得涅槃之后,那个人身上也没有老,因此从没有老的因由来说,称为“不老”。“正在老去”是指正在衰老,每一刹那都在走向衰老。“被烧灼”是指正在被热恼,被贪等十一种火焚烧。“寂灭”是指如前所说没有热恼、本性寂灭的涅槃。“我愿换”是指我愿意交换、愿意换取。“最上寂静”是指由于一切烦恼、行与苦热毫无残余地止息这一特性,所以是最高的寂静。“轭安稳”是指由于不再被四种轭所束缚。“无上”是指因为没有比它更高的了。这里简略的意思是:这个身体每一刹那都被衰老征服而正在老化,同样也被贪火等焚烧,它就是这样无常、苦、无实质,在各方面都不寂静而充满过患;与此相反,那不老、最上寂静、不被任何东西侵扰的无上涅槃,我心愿以此身交换、换取,心想:“我真是大得利益,大有所获,已握在手中。”就像人们交换任何物品时,对所换得的东西无所顾恋而倍加珍重;同样,这位长老以决意之心而住,显示自己对自身和生命无所顾恋、心向涅槃,说了“我愿换得最上寂静、轭安稳、无上”之后,又为了修习那行道而精勤修观,证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
32. Tattha ajaranti jarārahitaṃ, nibbānaṃ sandhāyāha. Tañhi ajātattā natthi ettha jarā, etasmiṃ vā adhigate puggalassa sā natthīti jarābhāvahetutopi ajaraṃ nāma. Jīramānenāti jīrantena, khaṇe khaṇe jaraṃ pāpuṇantena. Tappamānenāti santappamānena, rāgādīhi ekādasahi aggīhi dayhamānena. Nibbutinti yathāvuttasantāpābhāvato nibbutasabhāvaṃ nibbānaṃ. Nimiyanti parivatteyyaṃ cetāpeyyaṃ. Paramaṃ santinti anavasesakilesābhisaṅkhārapariḷāhavūpasamadhammatāya uttamaṃ santiṃ. Catūhi yogehi ananubandhattā yogakkhemaṃ. Attano uttaritarassa kassaci abhāvato anuttaraṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – khaṇe khaṇe jarāya abhibhuyyamānattā jīramānena, tathā rāgaggiādīhi santappamānena gato evaṃ aniccena dukkhena asārena sabbathāpi anupasantasabhāvena saupaddavena, tappaṭipakkhabhāvato ajaraṃ paramupasamabhūtaṃ kenaci anupaddutaṃ anuttaraṃ nibbānaṃ nimiyaṃ parivatteyyaṃ ‘‘mahā vata me lābho mahā udayo hatthagato’’ti. Yathā hi manussā yaṃ kiñci bhaṇḍaṃ parivattentā nirapekkhā gayhamānena sambahumānā honti, evamayaṃ thero pahitatto viharanto attano kāye ca jīvite ca nirapekkhataṃ, nibbānaṃ paṭipesitattañca pakāsento ‘‘nimiyaṃ paramaṃ santiṃ, yogakkhemaṃ anuttara’’nti vatvā tameva paṭipattiṃ paribrūhayanto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.51-77) –
有个名叫婆罗那的婆罗门,已经彻底通达咒术;
那时我抛下十个儿子,走进了森林深处。
把隐士的茅舍建得美好,布局匀称,赏心悦目;
我搭好树叶盖的茅屋,就住在森林里。
莲华上佛是了知世间的觉者,是各种供养的接受者。
他想救我,就来到了我的草庵。
整片树林里,到处都是一片广阔的光明。
靠着佛陀的威神力,那时整片森林都燃烧般亮了起来。
看见那位如如不动的最胜佛陀示现的神变之后,
我拿起果篮,用水果作了供养。
我走到正等觉者跟前,连同挑担一起供养了。
佛陀出于对我的悲悯,说了这番话。
你拿起担子,跟在我后面来吧。
僧团受用之后,福德就会归你。
我接过那个布施袋,把它供养给了比丘僧团。
在那里,我让心变得清净澄明,往生到了兜率天。
在那里,以天界的舞蹈、歌唱与音乐,
通过福德业,我与快乐始终相连,享受着快乐。
无论我投生到哪里,不管是成为天神,还是转生人间,
我的财富无有匮乏,这是布施果的果报。
凡是四洲之地,连同大海与群山,
把果实布施给佛陀之后,我将获得主宰权。
凡是那些鸟群,若在天空中飞翔;
他们也听命于我,这就是布施的果报。
凡是住在森林里的夜叉、鬼神和罗刹,
鸠槃荼和金翅鸟也都来侍奉我。
龟、狗、蜜蜂,还有虻和蚊这两种;
他们也都随顺于我,这便是布施所得的果报。
有一种鸟叫金翅鸟,是鸟类中具有大威力的。
他们也会来皈依我,这就是施果的果报。
即使那些寿命长久的龙,拥有神通,名声广大;
他们也听命于我,这就是布施果报的果报。
狮子、老虎与豹,熊、狼和鬣狗;
他们也归我管辖,这就是果施的果报。
食药草者与草居者,以及住在虚空中的,
一切众生都来投靠我,这就是布施果实的果报。
“极难见、极微妙,甚深而善所阐明;
我触证之后而安住,这就是果施的果报。
我已经亲证八种解脱,安住在无漏的境界中。
我热诚又明智,这就是果施的果报。
那些安住于果位的佛弟子,已经断尽了一切烦恼过失,拥有广大的名声与荣耀。
我就是他们当中的一员,这就是布施所结出的果报。
到达证智的彼岸后,被清净善根所激励;
遍知一切漏后,我安住于无漏。
具足三明、获得神通,是名声广大的佛子;
我已经修成了天耳通,我就是他们当中的一员。
十万劫前,那时我布施了果实。
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Varuṇo nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Chaḍḍetvā dasa puttāni, vanamajjhogahiṃ tadā. ‘‘Assamaṃ sukataṃ katvā, suvibhattaṃ manoramaṃ; Paṇṇasālaṃ karitvāna, vasāmi vipine ahaṃ. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama assamaṃ. ‘‘Yāvatā vanasaṇḍamhi, obhāso vipulo ahu; Buddhassa ānubhāvena, pajjalī vipinaṃ tadā. ‘‘Disvāna taṃ pāṭihīraṃ, buddhaseṭṭhassa tādino; Pattapuṭaṃ gahetvāna, phalena pūjayiṃ ahaṃ. ‘‘Upagantvāna sambuddhaṃ, sahakhārimadāsahaṃ; Anukampāya me buddho, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Khāribhāraṃ gahetvāna, pacchato ehi me tuvaṃ; Paribhutte ca saṅghamhi, puññaṃ tava bhavissati. ‘‘Puṭakaṃ taṃ gahetvāna, bhikkhusaṅghassadāsahaṃ; Tattha cittaṃ pasādetvā, tusitaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Tattha dibbehi naccehi, gītehi vāditehi ca; Puññakammena saṃyuttaṃ, anubhomi sadā sukhaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Bhoge me ūnatā natthi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā; Phalaṃ buddhassa datvāna, issaraṃ kārayāmahaṃ. ‘‘Yāvatā ye pakkhigaṇā, ākāse uppatanti ce; Tepi me vasamanventi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Yāvatā vanasaṇḍamhi, yakkhā bhūtā ca rakkhasā; Kumbhaṇḍā garuḷā cāpi, pāricariyaṃ upenti me. ‘‘Kummā soṇā madhukārā, ḍaṃsā ca makasā ubho; Tepi maṃ vasamanventi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Supaṇṇā nāma sakuṇā, pakkhijātā mahabbalā; Tepi maṃ saraṇaṃ yanti, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Yepi dīghāyukā nāgā, iddhimanto mahāyasā; Tepi maṃ vasamanventi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchakā; Tepi maṃ vasamanventi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Osadhī tiṇavāsī ca, ye ca ākāsavāsino; Sabbe maṃ saraṇaṃ yanti, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Sududdasaṃ sunipuṇaṃ, gambhīraṃ suppakāsitaṃ; Phassayitvā viharāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Vimokkhe aṭṭha phusitvā, viharāmi anāsavo; Ātāpī nipako cāhaṃ, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ye phalaṭṭhā buddhaputtā, khīṇadosā mahāyasā; Ahamaññataro tesaṃ, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Abhiññāpāramiṃ gantvā, sukkamūlena codito; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Tevijjā iddhipattā ca, buddhaputtā mahāyasā; Dibbasotaṃ samāpannā, tesaṃ aññataro ahaṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
即使已经证得阿罗汉果,他仍然以记说的方式诵出了同一首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvāpi tameva gāthaṃ aññābyākaraṇavasena abhāsi.
3. 《苏帕卡长老偈》注释巴利
3. Sopākattheragāthāvaṇṇanā
就像独子一样这一段,是具寿苏帕卡长老的偈颂。它是怎么来的呢?据说,他在过去诸佛那里积下了善行,又在各处不断积累能导向轮回的善业。拘留孙世尊在世时,他投生为一位居士的儿子。有一天,他见到世尊,心生净信,就把多籽的果实献给世尊。世尊出于悲悯,接受了供养。他又对僧团深生净信,设立了次第供养,并按僧团指派的方式,尽形寿供养三位比丘乳饭。凭着这些福业,他一生又一生在天界和人间享受福报。有一次,他投生到人间,供养了一位独觉佛乳饭。就这样,他在各处修福,始终在善趣中流转。到了我们这位世尊出世的时代,由于过去业力的果报,他投生在舍卫城一位贫穷外道女子的胎中。他母亲怀胎十个月,胎儿成熟,到了生产的时候却生不出来,昏了过去,像死了一样躺了很久。亲属们以为她死了,就把她抬到墓地,放在柴堆上。这时因为天神的威力,刮起大风、下起大雨,他们没点火就离开了。这个男孩因为是后出生的,靠着天神的威力,安然从母胎中出来了。可母亲却死了。天神把他接过来,化作人形,放在墓地看守人的家里,用合适的食物喂养了一段时间。从那以后,墓地看守人就把他当作自己的儿子来养大。他这样长大,和看守人那个叫苏毗耶的儿子一起玩耍。因为他是在墓地里出生、长大的,所以大家就叫他“苏帕卡”。巴利
Yathāpi ekaputtasminti āyasmato sopākattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro hutvā tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto kakusandhassa bhagavato kāle aññatarassa kuṭumbikassa putto hutvā nibbatto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto bījapūraphalāni satthu upanesi. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya . So bhikkhusaṅghe ca abhippasanno salākabhattaṃ paṭṭhapetvā saṅghuddesavasena tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ yāvatāyukaṃ khīrabhattaṃ adāsi. So tehi puññakammehi aparāparaṃ devamanussesu sampattiṃ anubhavanto ekadā manussayoniyaṃ nibbatto ekassa paccekabuddhassa khīrabhattaṃ adāsi. Evaṃ tattha tattha puññāni katvā sugatīsu eva paribbhamanto imasmiṃ buddhuppāde purimakammanissandena sāvatthiyaṃ aññatarāya duggatitthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa mātā dasa māse kucchinā pariharitvā paripakke gabbhe vijāyanakāle vijāyituṃ asakkontī mucchaṃ āpajjitvā bahuvelaṃ matā viya nipajji. Taṃ ñātakā ‘‘matā’’ti saññāya susānaṃ netvā citakaṃ āropetvā devatānubhāvena vātavuṭṭhiyā uṭṭhitāya aggiṃ adatvā pakkamiṃsu. Dārako pacchimabhāvikattā devatānubhāvena mātukucchito arogo nikkhami. Mātā pana kālamakāsi. Devatā taṃ gahetvā manussarūpena susānagopakassa gehe ṭhapetvā katipayakālaṃ patirūpena āhārena posesi. Tato paraṃ susānagopako ca naṃ attano puttaṃ katvā vaḍḍheti. So tathā vaḍḍhento tassa puttena supiyena nāma dārakena saddhiṃ kīḷanto vicarati. Tassa susāne jātasaṃvaḍḍhabhāvato sopākoti samaññā ahosi.
有一天清晨,世尊张开智网,观察应当度化的众生,看见这个七岁的孩子也在智网之中,就去了墓地。这孩子被宿世的善因推动,内心清净,走到导师面前,顶礼之后站在一旁。导师为他说法。他听完法就请求出家,被告知“你父亲同意了吗”,于是把父亲带到导师身边。他父亲走到导师面前,顶礼之后说:“尊者,请让这孩子出家。”导师同意了。导师就让他出家,并教他修慈心。他受持慈心业处,住在墓地修行,经过很久才证得慈心禅那,再以禅那为基础,修习观智,最终证得阿罗汉果。因此《譬喻经》中说——巴利
Athekadivasaṃ sattavassikaṃ taṃ bhagavā paccūsavelāya ñāṇajālaṃ pattharitvā veneyyabandhave oloketvā ñāṇajalantogadhaṃ disvā susānaṭṭhānaṃ agamāsi. Dārako pubbahetunā codiyamāno pasannamānaso satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Satthā tassa dhammaṃ kathesi. So dhammaṃ sutvā pabbajjaṃ yācitvā ‘‘pitarā anuññātosī’’ti vutto pitaraṃ satthu santikaṃ nesi. Tassa pitā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘bhante, imaṃ dārakaṃ pabbājethā’’ti anujāni. Satthā taṃ pabbājetvā mettābhāvanāya niyojesi. So mettākammaṭṭhānaṃ gahetvā susāne viharanto ca cirasseva mettājhānaṃ nibbattetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.45.1-7) –
拘留孙大雄,已彻底通达一切法。
他远离了人群,独自走进森林深处。
我拿起一个果核,用藤蔓把它绑了起来。
那时,世尊正在山间修习禅那。
我以清净的心,见到了天中之天。
我把种仁布施给了值得受供养的勇者。
就在这个劫里,那时我供养了果仁。
我不曾知道恶趣,这就是种仁的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Kakusandho mahāvīro, sabbadhammāna pāragū; Gaṇamhā vūpakaṭṭho so, agamāsi vanantaraṃ. ‘‘Bījamiñjaṃ gahetvāna, latāya āvuṇiṃ ahaṃ; Bhagavā tamhi samaye, jhāyate pabbatantare. ‘‘Disvānahaṃ devadevaṃ, vippasannena cetasā; Dakkhiṇeyyassa vīrassa, bījamiñjamadāsahaṃ. ‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ miñjamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, bījamiñjassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
成为阿罗汉之后,他为了向其他冢间比丘开示慈心修习的方法,诵出了“犹如对独子”这首偈颂。巴利
Arahā hutvā pana aññesaṃ sosānikabhikkhūnaṃ mettābhāvanāvidhiṃ dassento ‘‘yathāpi ekaputtasmi’’nti gāthaṃ abhāsi.
33 33. 其中,“犹如”是表示譬喻的虚词。“于独子”中的“子”,意思是能净化并守护家族血统,所以叫“子”,这里包括亲生子等各种类型的儿子。只有一个儿子,就是独子;于那个独子,这里的格是处格,表示对象范围。“于可爱者”,是因为他既值得被爱,又是独子,而且具有容貌、戒行、品行等能让人产生爱念的条件。“善意者”:“善”是指安稳、平安的状态,具备这种应当获得的状态,就叫“善意者”,也就是对众生怀有利益之心、以慈爱为心境的人。“于一切生命”,就是于一切众生。“于一切处”,就是于一切方向,或者于一切生存状态如欲有等,或者于一切阶段。这段话的意思是:就像父母对可爱的、讨人喜欢的独子,会心怀善意、一心只求他好;同样地,对处于东方等一切方向、欲有等一切生存状态、幼年等一切阶段中的一切众生,也应以一心只求他们好的心成为善意者,不划分“朋友、中立者、敌人”的界限,而应打破界限,在一切处修习无差别的慈心。说了这首偈颂之后,他这样教导:“如果各位尊者能这样修习慈心,那么世尊以‘睡得安乐’等十一种慈心的功德所说的那些利益,你们必定能够获得。”巴利
33. Tattha yathāti opammatthe nipāto. Ekaputtasminti punāti ca kulavaṃsaṃ tāyati cāti putto, atrajādibhedo putto. Eko putto ekaputto, tasmiṃ ekaputtasmiṃ. Visaye cetaṃ bhummavacanaṃ. Piyasminti piyāyitabbatāya ceva ekaputtatāya ca rūpasīlācārādīhi ca pemakaraṇaṭṭhānabhūte. Kusalīti kusalaṃ vuccati khemaṃ sotthibhāvo, taṃ labhitabbaṃ etassa atthīti kusalī, sattānaṃ hitesī mettajjhāsayo. Sabbesu pāṇesūti sabbesu sattesu. Sabbatthāti sabbāsu disāsu sabbesu vā bhavādīsu, sabbāsu vā avatthāsu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ekaputtake piye manāpe mātāpitā kusalī ekantahitesī bhaveyya, evaṃ puratthimādibhedāsu sabbāsu disāsu, kāmabhavādibhedesu sabbesu bhavesu daharādibhedāsu sabbāsu avatthāsu ca ṭhitesu sabbesu sattesu ekantahitesitāya kusalī bhaveyya, ‘‘mitto udāsīno pañcatthiko’’ti sīmaṃ akatvā sīmāsambhedavasena sabbattha ekarasaṃ mettaṃ bhāveyyāti. Imaṃ pana gāthaṃ vatvā ‘‘sace tumhe āyasmanto evaṃ mettābhāvanaṃ anuyuñjeyyātha, ye te bhagavatā ‘sukhaṃ supatī’tiādinā (a. ni. 11.15) ekādasa mettānisaṃsā vuttā, ekaṃsena tesaṃ bhāgino bhavathā’’ti ovādamadāsi.
4. 波西耶长老偈的注释巴利
4. Posiyattheragāthāvaṇṇanā
“难近胜”这首偈颂是尊者波西耶长老说的。它的由来是什么?据说,他在过去诸佛那里积下了善行,在生生世世中积集了许多以解脱为依托的善业,只在善趣中流转。距今九十二劫前,提舍世尊住世时,他做了猎鹿人,在森林里游走。那时,世尊为了摄受他,进入森林,在他眼前显现自己。他一见到世尊,就心生净信,放下武器,走上前来,合掌站立。世尊表示想坐下。他立刻抓起几把草,认真铺在平整的地面上,献给世尊。世尊出于悲悯,就在那里坐下。世尊坐下时,他感受到极大的欢喜和喜悦,礼敬世尊后,自己也在一边坐下。那时,世尊想:“这人的善根种子就这么多就够了”,于是从座位起身离去。世尊离开不久,那头叫“兽王”的狮子咬死了他。他死后投生到天界。据说,如果世尊没有前去,他被狮子咬死后会投生到地狱;世尊看到这一点,为了让他投生善趣、种下善根种子,才来到他面前。巴利
Anāsannavarāti āyasmato posiyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ bahuṃ kusalaṃ upacinitvā sugatīsu eva saṃsaranto ito dvenavute kappe tissassa bhagavato kāle migaluddo hutvā araññe vicarati. Atha bhagavā tassa anuggahaṃ kātuṃ araññaṃ gantvā tassa cakkhupathe attānaṃ dassesi. So bhagavantaṃ disvā pasannacitto āvudhaṃ nikkhipitvā upasaṅkamitvā añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Bhagavā nisīditukāmataṃ dassesi. So tāvadeva tiṇamuṭṭhiyo gahetvā same bhūmibhāge sakkaccaṃ santharitvā adāsi. Nisīdi tattha bhagavā anukampaṃ upādāya. Nisinne pana bhagavati anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento bhagavantaṃ vanditvā sayampi ekamantaṃ nisīdi. Atha bhagavā ‘‘ettakaṃ vaṭṭati imassa kusalabīja’’nti uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Acirapakkante bhagavati taṃ sīho migarājā ghātesi. So kālaṅkato devaloke nibbatti. ‘‘So kira bhagavati anupagacchante sīhena ghātito niraye nibbattissatī’’ti taṃ disvā bhagavā sugatiyaṃ nibbattanatthaṃ kusalabījaropanatthañca upasaṅkami.
他在那里住到寿命尽后,从天道命终,继续在善趣中流转。到这一劫佛陀出世时,他投生在舍卫城一位大富长者的家里,是僧伽摩纪达长老的弟弟,名叫波西耶。他成年后娶妻成家,生了一个儿子。因为这是他的最后一生,受到法性自然的推动,对出生等事生起了悚惧感,于是出家,进入山林,远离人群而住,专心修习四谛业处。不久之后,他让观智成熟,证得了阿拉汉果。因此,在《譬喻经》中这样说道:巴利
So tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato devalokato cavitvā sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa mahāvibhavassa seṭṭhino putto saṅgāmajitattherassa kaniṭṭhabhātā hutvā nibbatti. Posiyotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto dārapariggahaṃ katvā ekaṃ puttaṃ labhitvā antimabhavikatāya dhammatāya codiyamāno jātiādiṃ paṭicca uppannasaṃvego pabbajitvā araññaṃ pavisitvā vūpakaṭṭho hutvā catusaccakammaṭṭhānabhāvanaṃ anuyuñjanto nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.53.1-12) –
离雪山不远处,有座山名叫兰巴咖;
就在那里,正等觉者提舍在露地上经行。
那时我是个猎鹿的人,我就在这片森林和丛林里。
看见那位天中天之后,我供养了一把草。
为了给佛陀准备坐的地方,我布施后,令心净信。
礼敬正自觉者后,我面朝北方离去。
我刚离开不久,兽王就殴打我。
我被狮子扑打折磨,就在那里死去,当时我已寂静。
我曾在最胜佛、无漏者附近造过业;
我像箭一样快地善解脱后,往生到了天界。
那里有一根庄严的柱子,是由福业化现出来的。
那根柱子有一千个节,一百个球形装饰,挂着许多幢幡,通体由黄金做成。
他的光芒向外流散,就像升起的百光太阳一样。
被天女们簇拥着,我在种种欲乐中尽情享受,满心欢喜。
从天界殁后,为善根所策励;
获得人身之后,我证得了漏尽。
九十四劫前,我曾布施坐具;
我不记得自己曾堕入恶趣,这就是布施一把草的果报。
我的烦恼已经烧尽……中略……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, lambako nāma pabbato; Tattheva tisso sambuddho, abbhokāsamhi caṅkami. ‘‘Migaluddo tadā āsiṃ, araññe kānane ahaṃ; Disvāna taṃ devadevaṃ, tiṇamuṭṭhimadāsahaṃ. ‘‘Nisīdanatthaṃ buddhassa, datvā cittaṃ pasādayiṃ; Sambuddhaṃ abhivādetvā, pakkāmiṃ uttarāmukho. ‘‘Aciraṃ gatamattassa, migarājā apothayi; Sohena pothito, santo tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Āsanne me kataṃ kammaṃ, buddhaseṭṭhe anāsave; Sumutto saravegova, devalokamagacchahaṃ. ‘‘Yūpo tattha subho āsi, puññakammābhinimmito; Sahassakaṇḍo satabheṇḍu, dhajālu haritāmayo. ‘‘Pabhā niddhāvate tassa, sataraṃsīva uggato; Ākiṇṇo devakaññāhi, āmodiṃ kāmakāmihaṃ. ‘‘Devalokā cavitvāna, sukkamūlena codito; Āgantvāna manussattaṃ, pattomhi āsavakkhayaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, nisīdanamadāsahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, tiṇamuṭṭhe idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了礼敬世尊而来到舍卫城,出于对亲族的悲悯,走进了亲族的家。在那里,他的前妻先向他顶礼,又用供养座位等方式,像近事女一样侍奉他;但她并不了解长老的心意,后来就想用女人的媚态等手段来引诱他。长老心想:“唉,这个愚痴的盲人,竟然对像我这样的人也做出这种事。”他什么也没说,就从座位上起身,径直去了森林里。住在林中的比丘们问他:“贤友,怎么这么快就回来了?你没见到亲族吗?”长老便把事情经过告诉他们,诵出了“这些女人是不应亲近的”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā bhagavantaṃ vandituṃ sāvatthiṃ āgato ñātiṃ anukampāya ñātigehaṃ agamāsi. Tattha naṃ purāṇadutiyikā vanditvā āsanadānādinā paṭhamaṃ upāsikā viya vattaṃ dassetvā therassa ajjhāsayaṃ ajānantī pacchā itthikuttādīhi palobhetukāmā ahosi . Thero ‘‘aho andhabālā mādisepi nāma evaṃ paṭipajjatī’’ti cintetvā kiñci avatvā uṭṭhāyāsanā araññameva gato. Taṃ āraññakā bhikkhū ‘‘kiṃ, āvuso, atilahuṃ, nivattosi, ñātakehi na diṭṭhosī’’ti pucchiṃsu. Thero tattha pavattiṃ ācikkhanto ‘‘anāsannavarā etā’’ti gāthaṃ abhāsi.
34 34. 其中,“不亲近才是最好的”意思是:这些女人不被亲近、不被接近,只是远远地待着,对男人来说才是最好的、最殊胜的、能带来利益的;而且这是永恒的,任何时候都是如此,不只是夜里,也不只是白天,也不只是在隐秘的时候。“了知者”就是指了知这一点的人。也有人读作“不亲近他者才是最好的”,意思一样。这里的意思是:凶暴的象、马、大牛、狮子、老虎、夜叉、罗刹、毗舍阇鬼,只要人们不靠近它们,它们就是最好的、最殊胜的,不会带来伤害;可一旦靠近,它们就会造成现世的伤害。然而女人一旦被靠近,就会毁掉现世的利益、来世的利益,乃至通向解脱的利益,造成巨大的伤害。所以,她们永远是“不亲近才是最好的”,了知者应当这样了知。现在,为了把这个道理联系到自己身上来说明,说了“从村”等偈颂。其中,“从村”就是从村庄;因为这是从格词用于受格义。“来到阿兰若”就是从阿兰若来;“ma”是连接词;且这是受格词用于从格义。“从床”就是从床。没有打招呼,就是没有说一句话,连对前妻说一句“你要不放逸”这样的话都没有说。“养家者”是他把自己当作别人一样来说。那些读作“他离开了”的人,则应理解为“我这个养家者离开了”。那些说“那个女人用食物款待来到家中的长老,想诱惑他,长老看到后立刻从家里出去,回到精舍,坐在自己住处的一张床上。那个女人午饭后打扮整齐,来到精舍长老的住处。长老看到她,什么也没说,起身就到白天住的地方去了”的人,他们对“从村来到阿兰若”这句偈颂的意思,就按字面直接理解。这里,“阿兰若”指的就是精舍。巴利
34. Tattha anāsannavarāti etā itthiyo na āsannā anupagatā, dūre eva vā ṭhitā hutvā varā purisassa seṭṭhā hitāvahā, tañca kho niccameva sabbakālameva, na rattimeva, na divāpi, na rahovelāyapi. Vijānatāti vijānantena. ‘‘Anāsannaparā’’tipi pāḷi, so evattho. Ayañhettha adhippāyo – caṇḍahatthiassamahiṃsasīhabyagghayakkharakkhasapisācāpi manussānaṃ anupasaṅkamanto varā seṭṭhā, na anatthāvahā, te pana upasaṅkamantā diṭṭhadhammikaṃyeva anatthaṃ kareyyuṃ. Itthiyo pana upasaṅkamitvā diṭṭhadhammikaṃ samparāyikaṃ vimokkhanissitampi atthaṃ vināsetvā mahantaṃ anatthaṃ āpādenti, tasmā anāsannavarā etā niccameva vijānatāti. Idāni tamatthaṃ attūpanāyikaṃ katvā dassento ‘‘gāmā’’tiādimāha. Tattha gāmāti gāmaṃ. Upayogatthe hi etaṃ nissakkavacanaṃ. Araññamāgammāti araññato āgantvā. Ma-kāro padasandhikaro, nissakke cetaṃ upayogavacanaṃ. Tatoti mañcakato. Anāmantetvāti anālapitvā purāṇadutiyikaṃ ‘‘appamattā hohī’’ti ettakampi avatvā. Posiyoti attānameva paraṃ viya vadati. Ye pana ‘‘pakkāmi’’nti paṭhanti, tesaṃ ahaṃ posiyo pakkāminti yojanā. Ye pana ‘‘sā itthī theraṃ gharaṃ upagataṃ bhojetvā palobhetukāmā jātā, taṃ disvā thero tāvadeva gehato nikkhamitvā vihāraṃ gantvā attano vasanaṭṭhāne mañcake nisīdi. Sāpi kho itthī pacchābhattaṃ alaṅkatapaṭiyattā vihāre therassa vasanaṭṭhānaṃ upasaṅkami. Taṃ disvā thero kiñci avatvā uṭṭhāya divāṭṭhānameva gato’’ti vadanti, tesaṃ ‘‘gāmā araññamāgammā’’ti gāthāpadassa attho yathārutavaseneva niyyati. Vihāro hi idha ‘‘arañña’’nti adhippeto.
5. 《沙门迦尼长老偈》的注释巴利
5. Sāmaññakānittheragāthāvaṇṇanā
“乐者得乐”是尊者沙门迦尼长老的偈颂。它的由来是什么?据说,他过去在诸佛面前积累过善行,生生世世都在积攒善业,距今九十一劫之前,毗婆尸佛住世时,他投生为人,见到毗婆尸佛,心生净信,供养了一张床。凭着这份福业,他在天界和人间流转,到如今这尊佛出世时,他投生为一位游方者的儿子,名叫沙门迦尼。他长大后,见到世尊展现双神变,心生净信,在教法中出家,取得适合自己根性的修行法门,证得禅那,再以禅那为基础修观,最终证得阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说(《长老譬喻》1.36.30-33)——巴利
Sukhaṃsukhatthoti āyasmato sāmaññakānittherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro hutvā tattha tattha bhave kusalaṃ upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle manussayoniyaṃ nibbatto vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso ekaṃ mañcaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aññatarassa paribbājakassa putto hutvā nibbatti. Sāmaññakānītissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā pasannamānaso sāsane pabbajitvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā jhānaṃ nibbattetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.36.30-33) –
对于毗婆尸世尊——世间最胜者、如是者;
我怀着清净的信心,亲手布施了一张床。
我得到了象乘、马乘和天乘。
因为那次布施卧床,我证得了诸漏灭尽。
在九十一劫之前,那时我布施了床榻。
我不曾堕入恶趣,这便是施床的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Vipassino bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Ekaṃ mañcaṃ mayā dinnaṃ, pasannena sapāṇinā. ‘‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ, dibbayānaṃ samajjhagaṃ; Tena mañcaka dānena, pattomhi āsavakkhayaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ mañcamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, mañcadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
长老有个在家朋友,是个叫迦旃延的游方修行者。自从佛陀出世以后,外道们失去了利养和恭敬,他连勉强糊口的食物和遮身的衣服都得不到,只好改去过活命行者的生活。他来见长老,问道:“你们这些释迦之子,得到了大利益和恭敬,过得安乐;我们却很痛苦,日子难过。到底怎样修行,才能得到现世的安乐和来世的安乐呢?”长老对他说:“从根本上说,所谓的乐,就是出世间的乐,而那也只有依照相应的方法修行的人才能得到。”接着,长老用间接的方式说明自己已经证得的境界,诵出偈颂:“求乐者依此而行,便得到乐。”巴利
Therassa pana gihisahāyako kātiyāno nāma paribbājako buddhuppādato paṭṭhāya titthiyānaṃ hatalābhasakkāratāya ghāsacchādanamattampi alabhanto ājīvakāpakato theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘tumhe sākiyaputtiyā nāma mahālābhaggayasaggappattā sukhena jīvatha, mayaṃ pana dukkhitā kicchajīvikā, kathaṃ nu kho paṭipajjamānassa diṭṭhadhammikañceva samparāyikañca sukhaṃ sampajjatī’’ti pucchi. Athassa thero ‘‘nippariyāyato sukhaṃ nāma lokuttarasukhameva, tañca tadanurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjantassevā’’ti attanā tassa adhigatabhāvaṃ pariyāyena vibhāvento ‘‘sukhaṃ sukhattho labhate tadācara’’nti gāthaṃ abhāsi.
35 在这里,“乐”指的是无染污的乐,也就是果等至和涅槃。正如经中所说:“这种定是现法乐,将来也结乐果”,又说“涅槃是最高的乐”。“求乐者”就是以乐为目的的人,也就是需要上面所说的那种乐的人。“得到”就是获得。只有需要这种乐的人才能得到,不需要的人得不到。那么谁是需求者呢?回答说“行其道者”,就是为这个目标而修行的人;意思是说,通过某种修行方式,实践那种修行。“行其道者”不只得到乐,还能获得名声——像“这位具戒者,身业语业极为清净,活命极为清净,修禅、与禅相应”等等的称赞,即使在人背后,美名也会传扬到一百由旬远。所谓“他的名声增长”,就是当面称赞功德的声誉,以及由眷属圆满带来的声誉,都不断增长。现在,为了具体说明前面笼统说的“行其道者”的含义,说出“凡修习八支圣道的正直之路,为证得不死”。它的意思是:那条道,因为远离烦恼而清净,所以是“圣”;因为能令修行者成为圣者,所以是“圣”;因为由正见等八支组成,所以是“八支”;因为远离两个极端、行于中道,所以不弯曲,是“正直之路”;因为舍弃了身歪曲等,所以是“正直”;因为追求涅槃的人应当修习它,所以是“应修习之道”;因为它能杀死烦恼,又因为能通向涅槃,所以名为“道”。那个人修习、在自己相续中生起并增长这条通向苦灭的修行之道,为了证得、获得不死无为的界。这样的人,究竟来说,就叫作“求乐者行其道者”,因此他得到上面所说的乐。那位游方者听了这话,心生净信,出家后正确修行,不久就增长观慧,证得阿罗汉果。这也就是长老的证悟宣言。巴利
35. Tattha sukhanti nirāmisaṃ sukhaṃ idhādhippetaṃ. Tañca phalasamāpatti ceva nibbānañca. Tathā hi ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ (dī. ni. 3.355; a. ni. 5.27; vibha. 804) ‘‘nibbānaṃ paramaṃ sukha’’nti (dha. pa. 203-204) ca vuttaṃ. Sukhatthoti sukhappayojano, yathāvuttena sukhena atthiko. Labhateti pāpuṇāti, atthikassevedaṃ sukhaṃ, na itarassa. Ko pana atthikoti āha ‘‘tadācara’’nti tadatthaṃ ācaranto, yāya paṭipattiyā taṃ paṭipattiṃ paṭipajjantoti attho. Na kevalaṃ tadācaraṃ sukhameva labhate, atha kho kittiñca pappoti ‘‘itipi sīlavā suparisuddhakāyavacīkammanto suparisuddhājīvo jhāyī jhānayutto’’tiādinā kittiṃ parammukhā patthaṭayasataṃ pāpuṇāti. Yasassa vaḍḍhatīti sammukhe guṇābhitthavasaṅkhāto parivārasampadāsaṅkhāto ca yaso assa paribrūhati. Idāni ‘‘tadācara’’nti sāmaññato vuttamatthaṃ sarūpato dassento – ‘‘yo ariyamaṭṭhaṅgikamañjasaṃ ujuṃ, bhāveti maggaṃ amatassa pattiyā’’ti āha. Tassattho yo puggalo kilesehi ārakattā parisuddhaṭṭhena paṭipajjantānaṃ ariyabhāvakaraṇaṭṭhena ariyaṃ, sammādiṭṭhiādiaṭṭhaṅgasamudāyatāya aṭṭhaṅgikaṃ, antadvayarahitamajjhimapaṭipattibhāvato akuṭilaṭṭhena añjasaṃ, kāyavaṅkādippahānato ujuṃ, nibbānatthikehi magganiyaṭṭhena kilese mārento gamanaṭṭhena ca ‘‘magga’’nti laddhanāmaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ amatassa asaṅkhatāya dhātuyā pattiyā adhigamāya bhāveti attano santāne uppādeti vaḍḍheti ca, so nippariyāyena ‘‘sukhattho tadācara’’nti vuccati, tasmā yathāvuttaṃ sukhaṃ labhati. Taṃ sutvā paribbājako pasannamānaso pabbajitvā sammā paṭipajjanto nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Idameva therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
6. 童子之子长老偈注巴利
6. Kumāputtattheragāthāvaṇṇanā
“善闻”是尊者童女之子长老的偈颂。他的来历是什么呢?据说,他曾在过去诸佛那里积下善行。九十一劫之前,他做了一名穿兽皮衣的苦行者,住在槃头摩帝城的王苑里。见到毗婆尸世尊之后,他心里生起净信,供养了涂脚的油。因为这份福德之业,他转生到天界。从那以后,他一直在善趣中流转。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在阿槃提国竹刺城的一个居士家里,取名“难陀”。他母亲名叫“童女”,因此他就被称为“童女之子”。他在尊者舍利弗跟前听了法,生起净信而出家。做完初期的修行事务后,他在边缘山的山坡上修沙门法,却没能证得殊胜的果位。于是他去亲近世尊,听了法,理清了业处,住在合适的地方,增长观智,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Sādhusutanti āyasmato kumāputtattherassa gāthā. Kā uppati? So kira purimabuddhesu katādhikāro ito ekanavute kappe ajinacammavasano tāpaso hutvā bandhumatīnagare rājuyyāne vasanto vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso pādabbhañjanatelaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto. Tato paṭṭhāya sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde avantiraṭṭhe veḷukaṇṭakanagare gahapatikule nibbatto. ‘‘Nando’’tissa nāmaṃ akaṃsu. Mātā panassa kumā nāma, tena kumāputtoti paññāyittha. So āyasmato sāriputtassa santike dhammaṃ sutvā laddhappasādo pabbajitvā katapubbakicco pariyantapabbatapasse samaṇadhammaṃ karonto visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā kammaṭṭhānaṃ sodhetvā sappāyaṭṭhāne vasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.53.24-30) –
“在槃头摩帝城,我住在王苑里;”
那时我是穿兽皮衣的苦行者,手里拿着一个水壶。
我看见了无垢的佛陀,他是自己觉悟的,无人能胜。
那位精勤策励、心向涅槃的禅修者,乐于禅那,已安住于自在之境。
他一切所求皆得圆满,已渡过暴流,再无烦恼漏。
看见之后,我心里清净欢喜,就供养了涂油。
在九十一劫之前,我曾布施过涂油。
我不曾经历恶趣,这便是涂油供养的果报。
我的烦恼已经烧尽……中略……佛陀的教法我已经修习圆满。巴利
‘‘Nagare bandhumatiyā, rājuyyāne vasāmahaṃ; Cammavāsī tadā āsiṃ, kamaṇḍaludharo ahaṃ. ‘‘Addasaṃ vimalaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ; Padhānaṃ pahitattaṃ taṃ, jhāyiṃ jhānarataṃ vasiṃ. ‘‘Sabbakāmasamiddhañca, oghatiṇṇamanāsavaṃ; Disvā pasannasumano, abbhañjanamadāsahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, abbhañjanamadāsahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, abbhañjanassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他在森林里看到许多比丘把大量心思放在保养身体上,就为了教导他们、阐明佛陀的教法能引导人走向解脱,说出了这首偈颂:善闻,善行。巴利
Arahattaṃ pana patvā araññe kāyadaḷhibahule bhikkhū, disvā te ovadanto sāsanassa niyyānikabhāvaṃ pakāsento ‘‘sādhu sutaṃ sādhu caritaka’’nti gāthaṃ abhāsi.
36 36. 其中,“善哉”就是美好的意思。“闻”就是听闻。而这里特指的是与出离相关、尤其与少欲等相连的十种论事的听闻。“善所行”就是指那些少欲等的修行已经实践了;因为正是善的行为才被称为“所行”。通过这两个词,也表明了多闻以及与之相应的修行是“美好的”。“恒时”指一切时候,无论是新学比丘、中年比丘还是长老比丘的时候,或者说在一切威仪的每一个时刻。“无家而住”:所谓“家”,从它是烦恼的住处这个意义上说,就是指五种欲乐;或者指世间的六种所缘法。正如经中所说:“居士!被色相之家、放逸所系缚的人,就称为‘居家游行者’。”为了断除这些家而修的道,就是“无家而住”。“问义”是指:想要了知这些义理的人,亲近善知识,询问分为现世利益、来世利益和究竟义的义理;或者询问关于善等分类的法的自性,比如“尊者!什么是善?什么是不善?什么是有过失?什么是无过失?”这样来问,就是问义。“右绕之作”是指问了之后,以右绕承接的方式,依他的教导而安住,也就是正确的修行。这里也要把“善哉”这个词带进来配合理解。这个“沙门法”:通过“善闻”等所说的,所闻的、所行的、无家而住的、问义的、右绕之作的,这些就是沙门法,这就是沙门的身份。因为正是通过这样的修行才有沙门的身份,不是别的,所以“沙门法”是直接指道与果的同义词。或者说,这是他的稳妥之道,而为了显示这个沙门法是什么样的人才能拥有,所以说“无所拥有的”。无所拥有的,意思是不执取田地、金银、奴婢仆从等,不接受这些摄受。巴利
36. Tattha sādhūti sundaraṃ. Sutanti savanaṃ. Tañca kho vivaṭṭūpanissitaṃ visesato appicchatādipaṭisaṃyuttaṃ dasakathāvatthusavanaṃ idhādhippetaṃ. Sādhu caritakanti tadeva appicchatādicaritaṃ ciṇṇaṃ, sādhucaritameva hi ‘‘caritaka’’nti vuttaṃ. Padadvayenāpi bāhusaccaṃ tadanurūpaṃ paṭipattiñca ‘‘sundara’’nti dasseti. Sadāti sabbakāle navakamajjhimatherakāle, sabbesu vā iriyāpathakkhaṇesu. Aniketavihāroti kilesānaṃ nivāsanaṭṭhānaṭṭhena pañcakāmaguṇā niketā nāma, lokiyā vā chaḷārammaṇadhammā. Yathāha – ‘‘rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccatī’’tiādi (saṃ. ni. 3.3). Tesaṃ niketānaṃ pahānatthāya paṭipadā aniketavihāro. Atthapucchananti taṃ ājānitukāmassa kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthapabhedassa pucchanaṃ, kusalādibhedassa vā atthassa sabhāvadhammassa ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajja’’ntiādinā (ma. ni. 3.296) pucchanaṃ atthapucchanaṃ. Padakkhiṇakammanti taṃ pana pucchitvā padakkhiṇaggāhibhāvena tassa ovāde adhiṭṭhānaṃ sammāpaṭipatti. Idhāpi ‘‘sādhū’’ti padaṃ ānetvā yojetabbaṃ. Etaṃ sāmaññanti ‘‘sādhu suta’’ntiādinā vuttaṃ yaṃ sutaṃ, yañca caritaṃ, yo ca aniketavihāro , yañca atthapucchanaṃ, yañca padakkhiṇakammaṃ, etaṃ sāmaññaṃ eso samaṇabhāvo. Yasmā imāya eva paṭipadāya samaṇabhāvo, na aññathā, tasmā ‘‘sāmañña’’nti nippariyāyato maggaphalassa adhivacanaṃ. Tassa vā pana ayaṃ apaṇṇakapaṭipadā, taṃ panetaṃ sāmaññaṃ yādisassa sambhavāti, taṃ dassetuṃ ‘‘akiñcanassā’’ti vuttaṃ. Apariggāhakassa, khettavatthuhiraññasuvaṇṇadāsidāsādipariggahapaṭiggahaṇarahitassāti attho.
7. 鸠摩子伴友长老偈颂的注释巴利
7. Kumāputtasahāyattheragāthāvaṇṇanā
“他们到处游走于不同地区”是具寿鸠摩子伴友长老的偈颂。这件事是怎么来的呢?据说,这位长老在过去诸佛那里积下了善行,在各地不断积累能带来解脱的善业。距今九十四劫之前,在悉达多世尊的时代,他出生在一个良家,长大后进入森林,砍了很多树枝做成手杖,供养给僧团。他又随自己的能力做了各种福德,死后生到天界,从那以后一直在善趣中流转。到了现在这位佛出世的时代,他出生在韦卢迦那卡城一个富裕的家庭,名叫善调伏。也有人叫他“瓦苏罗”。他和鸠摩子是亲密的朋友,经常在一起。后来他听说“鸠摩子出家了”,心想:“鸠摩子居然在那里出家了,那法和律肯定不简单!”于是他也想跟着出家,就来到导师面前。导师为他说法。他出家的意愿更加强烈,就出家了,后来和鸠摩子一起住在边际山,专心修行。那时候,很多比丘在各地游方,来来往往都会经过那个地方,因此那里变得很吵闹。善调伏长老看到这种情况,生起了警策之心:“这些比丘在能导向解脱的教法中出家,却还跟着各地游走的念头跑,把心定都丢掉了。”于是他生起这份警策,把它当作调伏自己心的钩子,说出了“他们到处游走于不同地区”这首偈颂。巴利
Nānājanapadaṃyantīti āyasmato kumāputtasahāyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto araññaṃ pavisitvā bahuṃ rukkhadaṇḍaṃ chinditvā kattarayaṭṭhiṃ katvā saṅghassa adāsi. Aññañca yathāvibhavaṃ puññaṃ katvā devesu nibbattitvā tato paṭṭhāya sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde veḷukaṇṭakanagare iddhe kule nibbatti. Sudantotissa nāmaṃ ahosi. ‘‘Vāsulo’’ti keci vadanti. So kumāputtassa piyasahāyo hutvā vicaranto ‘‘kumāputto pabbajito’’ti sutvā ‘‘na hi nūna so orako dhammavinayo, yattha kumāputto pabbajito’’ti tadanubandhena sayampi pabbajitukāmo hutvā satthu santikaṃ upasaṅkami. Tassa satthā dhammaṃ desesi. So bhiyyosomattāya pabbajjāya sañjātachando pabbajitvā kumāputteneva saddhiṃ pariyantapabbate bhāvanānuyutto viharati. Tena ca samayena sambahulā bhikkhū nānājanapadesu janapadacārikaṃ carantāpi gacchantāpi āgacchantāpi taṃ ṭhānaṃ upagacchanti. Tena tattha kolāhalaṃ hoti. Taṃ disvā sudantatthero ‘‘ime bhikkhū niyyānikasāsane pabbajitvā janapadavitakkaṃ anuvattentā cittasamādhiṃ virādhentī’’ti saṃvegajāto tameva saṃvegaṃ attano cittadamanassa aṅkusaṃ karonto ‘‘nānājanapadaṃ yantī’’ti gāthaṃ abhāsi.
37 37. 其中,“诸方国土”是指各个不同、种种多样的地方,也就是迦尸、憍萨罗等许多不同的地区。“前往”就是去。“游方”是指带着这样的寻思四处游走:“某个地方食物丰富、乞食容易,某个地方安稳、无病”,以这类想法在各地游历。“不调御”是说,因为未能断除那种对各地的寻思,心便不受约束。“又失坏定”是说,他们失坏了作为一切超人法根本的定——包括近行定和安止定。这里的“又”字表示强调。由于在异地游走,缺少修禅的场所,未得到的定得不到,已得到的定因为不能自在运用而逐渐退失,这就叫“失坏”。“国土游行能有什么用?”这里的“su”只是一个语助词。这是在责备说:“这样的人到处游走、在各地游方,能有什么用?能成就什么利益?不过是徒劳罢了!”因此——因为这样的异地游走对比丘没有利益,反而因为错失成就而带来损害,所以说“因此”。“调伏了忿怒”是指:对在居住地因不满而生起的忿怒——那种心的染污,用与之相应的省察将其调伏、平息。“应当修禅”是指以所缘的专注和以特相的专注这两种禅修方式去修禅。“不将心置于前”是指不被错误的寻思或贪爱等牵着走,不落入它们的控制,只把心放在禅修所缘上。长老这样说完之后,就把这份警策当作驱策自己的钩子,增长观慧,最终证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
37. Tattha nānājanapadanti visuṃ visuṃ nānāvidhaṃ janapadaṃ, kāsikosalādianekaraṭṭhanti attho. Yantīti gacchanti. Vicarantāti ‘‘asuko janapado subhikkho sulabhapiṇḍo, asuko khemo arogo’’tiādivitakkavasena janapadacārikaṃ carantā. Asaññatāti tasseva janapadavitakkassa appahīnatāya cittena asaṃyatā. Samādhiñca virādhentīti sabbassapi uttarimanussadhammassa mūlabhūtaṃ upacārappanābhedaṃ samādhiñca nāma virādhenti . Ca-saddo sambhāvane. Desantaracaraṇena jhāyituṃ okāsābhāvena anadhigataṃ samādhiṃ nādhigacchantā, adhigatañca vasībhāvānāpādanena jīrantā vīrādhenti nāma. Kiṃsu raṭṭhacariyā karissatīti sūti nipātamattaṃ. ‘‘Evaṃbhūtānaṃ raṭṭhacariyā janapadacārikā kiṃ karissati, kiṃ nāma atthaṃ sādhessati, niratthakāvā’’ti garahanto vadati. Tasmāti yasmā īdisī desantaracariyā bhikkhussa na atthāvahā, api ca kho anatthāvahā sampattīnaṃ virādhanato, tasmā. Vineyya sārambhanti vasanapadese arativasena uppannaṃ sārambhaṃ cittasaṃkilesaṃ tadanurūpena paṭisaṅkhānena vinetvā vūpasametvā. Jhāyeyyāti ārammaṇūpanijjhānena lakkhaṇūpanijjhānena cāti duvidhenapi jhānena jhāyeyya. Apurakkhatoti micchāvitakkehi taṇhādīhi vā na purakkhatoti tesaṃ vasaṃ anupagacchanto kammaṭṭhānameva manasi kareyyāti attho. Evaṃ pana vatvā thero tameva saṃvegaṃ aṅkusaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.53.36-41) –
我钻进密林,砍下竹子,那时我并不……
把它制成手杖后,我大量布施给了僧团。
带着那份内心的清净信心,向善行具足的僧众顶礼之后,
把扶手杖递过去之后,我就朝北离开了。
九十四劫之前,那时我曾布施过一根杖;
我不知道恶趣,这就是布施杖的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修完了。巴利
‘‘Kānanaṃ vanamoggayha, veḷuṃ chetvānahaṃ tadā; Ālambanaṃ karitvāna, saṅghassa adadiṃ bahuṃ. ‘‘Tena cittappasādena, subbate abhivādiya; Ālambadaṇḍaṃ datvāna, pakkāmiṃ uttarāmukho. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ daṇḍamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, daṇḍadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老把那个义理当作刺棒来策励自己,从而证得了阿罗汉果;即使已经证得阿罗汉果,他仍把那个义理放在心中,才说出了“人们去往不同的地方”这首偈颂。因此,这就成了他的证悟宣言。巴利
Yaṃ panatthaṃ aṅkusaṃ katvā ayaṃ thero arahattaṃ patto, tamevatthaṃ hadaye ṭhapetvā arahattaṃ pattopi ‘‘nānājanapadaṃ yanti’’ti idameva gāthaṃ abhāsi. Tasmā tadevassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
8. 憍梵波提长老偈颂注巴利
8. Gavampatittheragāthāvaṇṇanā
“以神通……”这首偈颂,是具寿憍梵波提长老所说的。它的由来是什么?据说,这位长老在过去诸佛那里积攒了修行功德。距今三十一劫以前,他见到尸弃世尊,心生净信,用鲜花作了供养。因为这份福业,他投生到天界,一次又一次地修福,为拘那含世尊的塔建了伞盖和栏楯。到了迦叶世尊的时代,他出生在一个家族里。那个家族有很多牛群,由牧牛人看管。他就在那里来来去去,安排调配牛群的各种事务。有一次,他看见一位诸漏已尽的长老在村里乞食后,每天在村外一个地方用斋,心想:“这位尊者会被太阳晒得很辛苦吧。”于是竖起四根阔荚合欢木柱,把阔荚合欢的枝叶架在上面,搭成一个枝叶凉棚供养长老。也有人说:“他还在凉棚旁边种了阔荚合欢树。”那位长老出于对他的慈悯,每天都到那里去坐。因为这份福业,他从那里命终后,投生到四天王天。为了显示他过去所造的业,在他天宫门口出现了一大片阔荚合欢林,还有其他色香具足的花朵,一年四季都把它装饰得很美,因此那座天宫就被叫做“色利萨迦”。这位天子在天界和人间流转了一个佛世的时间,到了现在这尊佛出世的时候,他成了耶舍长老的四位在家朋友之一,名叫憍梵波提。他听说具寿耶舍出家了,就和自己的朋友们一起去了世尊那里。世尊为他说法。说法结束时,他和朋友们一起证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Yoiddhiyā sarabhunti āyasmato gavampatittherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro ito ekatiṃse kappe sikhiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso pupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke uppanno aparāparaṃ puññāni karonto koṇāgamanassa bhagavato cetiye chattañca vedikañca kāresi. Kassapassa pana bhagavato kāle aññatarasmiṃ kulagehe nibbatto. Tasmiñca kule bahuṃ gomaṇḍalaṃ ahosi. Taṃ gopālakā rakkhanti. Ayaṃ tattha antarantarā yuttappayuttaṃ vicārento vicarati. So ekaṃ khīṇāsavattheraṃ gāme piṇḍāya caritvā bahigāme devasikaṃ ekasmiṃ padese bhattakiccaṃ karontaṃ disvā ‘‘ayyo sūriyātapena kilamissatī’’ti cintetvā cattāro sirīsadaṇḍe ussāpetvā tesaṃ upari sirīsasākhāyo ṭhapetvā sākhāmaṇḍapaṃ katvā adāsi. ‘‘Maṇḍapassa samīpe sirīsarukkhaṃ ropesī’’ti ca vadanti. Tassa anukampāya devasikaṃ thero tattha nisīdi. So tena puññakammena tato cavitvā cātumahārājikesu nibbatti. Tassa purimakammasaṃsūcakaṃ vimānadvāre mahantaṃ sirīsavanaṃ nibbatti vaṇṇagandhasampannehi aññehi pupphehi sabbakāle upasobhayamānaṃ, tena taṃ vimānaṃ ‘‘serīsaka’’nti paññāyittha. So devaputto ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde yasattherassa catūsu gihisahāyesu gavampati nāma hutvā āyasmato yasassa pabbajitabhāvaṃ sutvā attano sahāyehi saddhiṃ bhagavato santikaṃ agamāsi . Satthā tassa dhammaṃ desesi. So desanāvasāne sahāyehi saddhiṃ arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.53.42-47) –
我过去是个猎鹿的人,在森林里到处游荡。
我见到了远离尘垢的佛陀,他已经到达一切法的彼岸。
对于那位具大悲心、乐于利益一切众生的佛陀,
我以清净的心和欢喜的心,供养了那罗花。
距今三十一劫前,我曾以花行供养。
我不再知晓恶趣,这就是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, vipine vicaraṃ ahaṃ; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ. ‘‘Tasmiṃ mahākāruṇike, sabbasattahite rate; Pasannacitto sumano, nelapupphaṃ apūjayiṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果之后,安住在沙祇城的安阇那林,体验着解脱的快乐。那时,世尊带着庞大的比丘僧团前往沙祇城,也住在安阇那林。可是住处不够,许多比丘就睡在寺院附近萨罗游河的沙洲上。到了半夜,河水暴涨冲过来,沙弥等人吓得大声喧嚷。世尊知道后,就命令尊者憍梵波提:“去吧,憍梵波提,把洪水挡住,让比丘们安稳休息。”长老回答:“好的,尊者!”就用神通力把河流定住,河水像远处的山峰一样停在那里。从那时起,这位长老的威德就在世间传开了。后来有一天,导师坐在盛大的天神大众中间,看见这位长老正在说法,出于对世间的悲悯,为了彰显他的功德而赞叹他,说了这首偈颂:“以神通力定住萨罗游……”巴利
Arahattaṃ pana patvā thero vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento sākete viharati añjanavane. Tena ca samayena bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sāketaṃ gantvā añjanavane vihāsi. Senāsanaṃ nappahosi. Sambahulā bhikkhū vihārasāmantā sarabhuyā nadiyā vālikāpuḷine sayiṃsu. Atha aḍḍharattasamaye nadiyā udakoghe āgacchante sāmaṇerādayo uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ. Bhagavā taṃ ñatvā āyasmantaṃ gavampatiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, gavampati, jaloghaṃ vikkhambhetvā bhikkhūnaṃ phāsuvihāraṃ karohī’’ti. Thero ‘‘sādhu, bhante’’ti iddhibalena nadīsotaṃ vikkhambhi, taṃ dūratova pabbatakūṭaṃ viya aṭṭhāsi. Tato paṭṭhāya therassa ānubhāvo loke pākaṭo ahosi. Athekadivasaṃ satthā mahatiyā devaparisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentaṃ theraṃ disvā lokānukampāya tassa guṇānaṃ vibhāvanatthaṃ taṃ pasaṃsanto ‘‘yo iddhiyā sarabhu’’nti gāthaṃ abhāsi.
38 在这里,“以神通”指的是以决意神通。“萨罗浮”是那条名叫萨罗浮的河,世间人都叫它“萨罗浮”。“令停住”是指他为了不让水流走,把水流挡住,使大水像山峰一样堆立起来。“无依着”就是无所依着,远离渴爱和邪见的依止;或者说,因为一切被称为“结”的束缚都已断尽,所以不被任何束缚绑住。正因如此,由于没有那些动摇的烦恼,他是“不动者”。这位憍梵波提,是“超越一切结者”——因为他已超越贪、嗔、痴、慢、见等一切结而安住;“大牟尼”,是因为他已经成就了无学牟尼的境界;“到达有之彼岸者”,是因为他已经到达那欲、业、有等一切有的彼岸,也就是涅槃。诸天礼敬他——诸天也礼敬这位,更何况其他众生呢。巴利
38. Tattha iddhiyāti adhiṭṭhāniddhiyā. Sarabhunti evaṃnāmikaṃ nadiṃ, yaṃ loke ‘‘sarabhu’’nti vadanti. Aṭṭhapesīti sandituṃ adento sotaṃ nivattetvā pabbatakūṭaṃ viya mahantaṃ jalarāsiṃ katvā ṭhapesi. Asitoti nasito, taṇhādiṭṭhinissayarahito, bandhanasaṅkhātānaṃ vā sabbasaṃyojanānaṃ samucchinnattā kenacipi bandhanena abaddho, tato eva ejānaṃ kilesānaṃ abhāvato anejo so, gavampati, taṃ sabbasaṅgātigataṃ tādisaṃ sabbepi rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅge atikkamitvā ṭhitattā sabbasaṅgātigataṃ, asekkhamunibhāvato mahāmuniṃ, tato eva kāmakammabhavādibhedassa sakalassapi bhavassa pāraṃ nibbānaṃ gatattā bhavassa pāraguṃ. Devā namassantīti devāpi imassanti, pageva itarā pajāti.
偈颂结束时,大众中众多人生起了对法的现观。长老在宣告自己证悟时说“我要礼敬导师”,于是诵出了这首偈颂。巴利
Gāthāpariyosāne mahato janakāyassa dhammābhisamayo ahosi. Thero aññaṃ byākaronto ‘‘satthāraṃ pūjessāmī’’ti imameva gāthaṃ abhāsīti.
第九篇 提舍长老偈的注释巴利
9. Tissattheragāthāvaṇṇanā
“像被长矛刺中一样”——这是具寿提舍长老的偈颂。它是由什么因缘而说的呢?据说,这位长老在过去诸佛时曾积集善行,在一次次生命中累积以解脱为归宿的福德。他曾把提舍世尊菩提树下的枯叶清除干净,使那里变得整洁。凭着这份福业,他在天界和人间流转,到这一佛出世时,生在迦毗罗卫城,成为世尊姑母的儿子,名叫提舍。他没有跟随世尊出家,受具足戒后住在森林里。但他因为出身而心生骄慢,变得容易愤怒、恼怒,也常常抱怨,不努力修行沙门应做的事。有一天,导师在舍卫城用天眼观察,看到他白天在休息处张着嘴熟睡,就从空中飞去,停在他上方的虚空中,放出光明。他在这光明中醒来,生起了正念。世尊为了教诫他,说了这首偈颂:“像被长矛刺中一样……”巴利
Sattiyā viya omaṭṭhoti āyasmato tissattherassa gāthā. Kā uppati? Ayampi kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto tissassa bhagavato bodhiyā mūle purāṇapaṇṇāni nīharitvā sodhesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare bhagavato pitucchāputto hutvā nibbatti tisso nāma nāmena. So bhagavantaṃ anupabbajitvā upasampanno hutvā araññāyatane viharanto jātiṃ paṭicca mānaṃ karonto kodhūpāyāsabahulo ca ujjhānabahulo ca hutvā vicarati, samaṇadhamme ussukkaṃ na karoti. Atha naṃ satthā ekadivasaṃ divāṭṭhāne vivaṭamukhaṃ niddāyantaṃ dibbacakkhunā olokento sāvatthito ākāsena gantvā tassa upari ākāseyeva ṭhatvā obhāsaṃ pharitvā tenobhāsena paṭibuddhassa satiṃ uppādetvā ovādaṃ dento ‘‘sattiyā viya omaṭṭho’’ti gāthaṃ abhāsi.
39 39. 其中,“以刀”是开示的引子,意思是单刃刀等利器。“被击中”就是被打到。打击有四种:向下击、向上击、刺穿击、其他击。其中,站在上方朝下打,叫向下击;站在下方朝上打,叫向上击;像门闩尖钉那样穿透而过,叫刺穿击;其余一切都叫其他击。这里取的是向下击。因为它最凶险,箭伤难拔、极难医治,伤口内部肿胀、充满脓血,脓血排不出来,堵住伤口。想排出脓血的人,得把他连床一起绑住,头朝下才行,那时他会遭受死亡或接近死亡的痛苦。“被火燃烧”指被火燃烧,“在头顶”指在头顶。这段话的意思是:正如被刀击中的男子,为了拔箭、治伤而努力,作那样的精进、那样的奋勉;又如在头顶被燃烧、头被烧着的人,为了熄灭它而努力,作那样的精进;同样,比丘们,为了断除欲贪,具念、不放逸、极其踊跃地生活。巴利
39. Tattha sattiyāti desanāsīsametaṃ, ekatodhārādinā satthenāti attho. Omaṭṭhoti pahato. Cattāro hi pahārā omaṭṭho ummaṭṭho maṭṭho vimaṭṭhoti. Tattha upari ṭhatvā adhomukhaṃ dinnapahāro omaṭṭho nāma, heṭṭhā ṭhatvā uddhammukhaṃ dinnapahāro ummaṭṭho nāma, aggaḷasūci viya vinivijjhitvā gato maṭṭho nāma, seso sabbopi vimaṭṭho nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne omaṭṭho gahito. So hi sabbadāruṇo duruddharaṇasallo duttikiccho antodoso antopubbalohitova hoti, pubbalohitaṃ anikkhamitvā vaṇamukhaṃ pariyonandhitvā tiṭṭhati. Pubbalohitaṃ nīharitukāmehi mañcena saddhiṃ bandhitvā adhosiro kātabbo hoti, maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ pāpuṇanti. Ḍayhamāneti agginā jhāyamāne. Matthaketi sīse. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā sattiyā omaṭṭho puriso sallubbāhanavaṇatikicchanānaṃ atthāya vīriyaṃ ārabhati tādisaṃ payogaṃ karoti parakkamati, yathā ca ḍayhamāne matthake ādittasīso puriso tassa nibbāpanatthaṃ vīriyaṃ ārabhati tādisaṃ payogaṃ karoti, evamevaṃ, bhikkhu, kāmarāgappahānāya sato appamatto ativiya ussāhajāto hutvā vihareyyāti.
世尊就这样为了平息那位长老的愤怒与烦恼而给予教诫,并以同一主题为核心,以断除欲贪为重点结束了这次开示。那位长老听完这首偈颂后,内心生起警醒,精勤地投入观修。导师知道他的根性意乐后,为他宣说了《相应部》中的《提舍长老经》。他在开示结束时证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Evaṃ bhagavā tassa therassa kodhūpāyāsavūpasamāya ovādaṃ dento tadekaṭṭhatāya kāmarāgappahānasīsena desanaṃ niṭṭhāpesi. Thero imaṃ gāthaṃ sutvā saṃviggahadayo vipassanāya yuttappayutto vihāsi. Tassa ajjhāsayaṃ ñatvā satthā saṃyuttake tissattherasuttaṃ (saṃ. ni. 3.84) desesi. So desanāpariyosāne arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.53.66-73) –
在天界和人间都享受了两种荣耀之后,
最后又证得了无上清凉的涅槃。
向正等觉者回向,或者向那位导师的菩提回向;
那个积累福德的男子,对他来说,什么东西是难得的呢?
在道、果、证得中,在禅那、神通和种种功德中;
我超越了其他人,成为无漏者,证入涅槃。
以前我舍弃了菩提叶,满心欢喜。
我以这二十支,在一切方面都完全具备。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Devaloke manusse ce, anubhotvā ubho yase; Avasāne ca nibbānaṃ, sivaṃ patto anuttaraṃ. ‘‘Sambuddhaṃ uddisitvāna, bodhiṃ vā tassa satthuno; Yo puññaṃ pasavī poso, tassa kiṃ nāma dullabhaṃ. ‘‘Magge phale āgame ca, jhānābhiññāguṇesu ca; Aññesaṃ adhiko hutvā, nibbāyāmi anāsavo. ‘‘Purehaṃ bodhiyā pattaṃ, chaḍḍetvā haṭṭhamānaso; Imehi vīsataṅgehi, samaṅgī homi sabbathā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,这位长老为了向导师表达敬意,宣说自己的证悟,就诵出了同一首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā thero aññaṃ byākaronto satthāraṃ pūjetuṃ tameva gāthaṃ abhāsi.
10. 跋达摩那长老偈注释巴利
10. Vaḍḍhamānattheragāthāvaṇṇanā
“像被矛刺中一样”——这是跋达摩那长老的偈颂。这件事是怎么发生的?据说,这位长老在过去诸佛时代就积集了善行。九十二劫以前,底沙世尊住世时,他出生在一个良家,长大后看到底沙世尊进村乞食,心生净信,就把熟透后从果蒂上脱落的芒果供养给世尊。因为这份福业,他投生到天界,一世又一世地积集福业,直到现在这尊佛出世时,他出生在毗舍离城的离车王族家中,名叫跋达摩那。他成年后,有信仰、有信心,乐于布施,喜欢行善,成为僧团的侍者。后来因为某种过失,导师对他作了覆钵羯磨,他就像被火吞没一样痛苦,于是向僧团请求宽恕,羯磨得以解除。他因此生起悚惧心而出家。但出家之后,他被昏沉和睡眠所压倒。导师为了警策他,说出了“像被矛刺中一样”这首偈颂。巴利
Sattiyāviya omaṭṭhoti āyasmato vaḍḍhamānattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira purimabuddhesu katādhikāro ito dvenavute kappe tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto tissaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā pasannamānaso suparipakkāni vaṇṭato muttāni ambaphalāni adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññakammāni upacinanto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājakule nibbatti, vaḍḍhamānotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto saddho pasanno dāyako dānarato kārako saṅghupaṭṭhāko hutvā tathārūpe aparādhe satthārā pattanikkujjanakamme kārāpite aggiṃ akkanto viya saṅghaṃ khamāpetvā kammaṃ paṭippassambhetvā sañjātasaṃvego pabbaji, pabbajitvā pana thinamiddhābhibhūto vihāsi. Taṃ satthā saṃvejento ‘‘sattiyā viya omaṭṭho’’ti gāthaṃ abhāsi.
40 在这里,“为了断除有贪”是指为了断除有贪,也就是色贪和无色贪。虽然不断除内结就不可能断除外结,但因为二者并非毫无关联,所以说断除上分结时,其实也已经说了断除下分结。或者说,有些圣者虽然已经断了下分结,但上分结对他们仍然很难断除,所以世尊为了通过容易断的来显示难断的,就以断除有贪为代表,开示了断除一切上分结。或者说,这是随顺这位长老的意趣而这样说。其余部分和前面所说的一样。巴利
40. Tattha bhavarāgappahānāyāti bhavarāgassa rūparāgassa arūparāgassa ca pajahanatthāya. Yadipi ajjhattasaṃyojanāni appahāya bahiddhasaṃyojanānaṃ pahānaṃ nāma natthi, nānantarikabhāvato pana uddhambhāgiyasaṃyojanappahānavacanena orambhāgiyasaṃyojanappahānampi vuttameva hoti. Yasmā vā samucchinnorambhāgiyasaṃyojanānampi kesañci ariyānaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanāni duppaheyyāni honti, tasmā suppaheyyato duppaheyyameva dassento bhagavā bhavarāgappahānasīsena sabbassāpi uddhambhāgiyasaṃyojanassa pahānamāha. Therassa eva vā ajjhāsayavasenevaṃ vuttaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
西利瓦达长老偈颂注释巴利
1. Sirivaḍḍhattheragāthāvaṇṇanā
“闪电射入岩隙”——这是具寿西利瓦达长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?他在过去诸佛那里积集了功德,在各处不断累积趋向解脱的善业。在距今九十一劫以前毗婆尸世尊住世的时候,他出生在一个好家庭里。长大后遇见毗婆尸世尊,用金合欢花作了供养。因为这份善业,他投生到天界。此后一次又一次地修福,一直在善趣中流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他生在王舍城一个富有的婆罗门家里,名叫西利瓦达。成年后,在频婆娑罗王拜见导师的场合,他对导师和正法生起了信心,因为善根具足而出家。出家后完成了该做的修行义务,就在毗婆罗山和般度婆山附近的一处林间阿兰若的山窟里,专心修习业处,住在那里。那时候,忽然起了大片的非时云,闪电像要窜进山岩缝隙一样四处闪动。长老本来被暑热逼恼,因为岩缝里吹来的云风,暑热消退了。由于气候变得舒适,他的心专一了。心得定之后,他加紧修观,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中这样说——巴利
Vivaramanupatantivijjutāti āyasmato sirivaḍḍhattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā kiṅkaṇipupphehi pūjaṃ katvā tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa gehe nibbatti, sirivaḍḍhotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bimbisārasamāgame satthari saddhamme ca uppannappasādo hetusampannatāya pabbaji. Pabbajitvā ca katapubbakicco vebhārapaṇḍavapabbatānaṃ avidūre aññatarasmiṃ araññāyatane pabbataguhāyaṃ kammaṭṭhānamanuyutto viharati. Tasmiñca samaye mahā akālamegho uṭṭhahi. Vijjullatā pabbatavivaraṃ pavisantiyo viya vicaranti. Therassa ghammapariḷāhābhibhūtassa sāragabbhehi meghavātehi ghammapariḷāho vūpasami. Utusappāyalābhena cittaṃ ekaggaṃ ahosi. Samāhitacitto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.10-14) –
他的身体像金子一样光辉闪耀,他是了知一切的人,是引导世间众生的导师。
那位最上士潜入湖中,下水沐浴。
我伸手采下那朵金伽尼花,把它献给了毗婆尸佛。
我内心踊跃、满怀喜悦,那位两足尊、如是者的。
在九十一劫之前,我献上了那朵花;
我从来不知道什么是恶趣,这就是供佛的果报。
在第二十七劫时,有一位名叫毗摩罗他的国王。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行完毕。巴利
‘‘Kañcanagghiyasaṅkāso, sabbaññū lokanāyako; Odakaṃ dahamoggayha, sināyi aggapuggalo. ‘‘Paggayha kiṅkaṇiṃ pupphaṃ, vipassissābhiropayiṃ; Udaggacitto sumano, dvipadindassa tādino. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattavīsatikappamhi, rājā bhīmaratho ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以智的方式宣说依止自身的优陀那,诵出了“闪电落入裂隙”这一偈。巴利
Arahattaṃ pana patvā aññāpadesena attasannissayaṃ udānaṃ udānento ‘‘vivaramanupatanti vijjutā’’ti gāthaṃ abhāsi.
41 41. 其中,“vivaranti”的意思是(闪电)裂开中间、间隙。“anupatantīti”是指顺着特征落下、显现,也就是闪耀的意思。因为闪电的显现本身就是闪耀。“anu”这个词在此处带有工具格关系,就像“照彻林木”那样。“vijjutā”就是闪电。“vebhārassa ca paṇḍavassa cāti”是说在毗婆罗山和般度婆山之间,整句连起来就是“闪电在它们中间裂开落下”。“nagavivaragatoti”是指到达山洞、山窟。“jhāyatīti”:修习——通过专注所缘的安止近行与专注相状的近行而修习,即精勤于止与观。“putto appaṭimassa tādino”:“无与伦比的如来之子”,即以戒蕴等法身成就与色身成就而言无与伦比、无可比拟,于可意不可意等中具足如是特相,如是者(tādin)的佛陀世尊的亲生子。并且这里应当知道,长老仅以“子”一语,显示为大师所生,从而记说胜智。巴利
41. Tattha vivaranti antarā vemajjhaṃ. Anupatantīti anulakkhaṇe patanti pavattanti, vijjotantīti attho. Vijjotanameva hi vijjullatānaṃ pavatti nāma. Anu-saddayogena cettha upayogavacanaṃ, yathā ‘‘rukkhamanuvijjotantī’’ti. Vijjutāti sateratā. Vebhārassa ca paṇḍavassa cāti vebhārapabbatassa ca paṇḍavapabbatassa ca vivaramanupatantīti yojanā. Nagavivaragatoti nagavivaraṃ pabbataguhaṃ upagato. Jhāyatīti ārammaṇūpanijjhānena lakkhaṇūpanijjhānena ca jhāyati, samathavipassanaṃ ussukkāpento bhāveti. Putto appaṭimassa tādinoti sīlakkhandhādidhammakāyasampattiyā rūpakāyasampattiyā ca anupamassa upamārahitassa iṭṭhāniṭṭhādīsu tādilakkhaṇasampattiyā tādino buddhassa bhagavato orasaputto. Puttavacaneneva cettha therena satthu anujātabhāvadīpanena aññā byākatāti veditabbaṃ.
2. 柯提罗林住长老偈注疏巴利
2. Khadiravaniyattheragāthāvaṇṇanā
“动摇吧,扰动吧”这些偈颂,是尊者柯提罗林住离婆多长老的偈颂。他是怎么生起的呢?据说,在莲华上佛的时代,他出生在天鹅城一个渡船夫家里,在恒河的波耶竭渡口做摆渡的活计。有一天,他看见世尊带着弟子僧团来到恒河边,心里生起清净的信心,就把船筏连接起来,用盛大的供养和恭敬,把世尊他们渡到对岸。后来他又看见世尊把一位比丘列为阿兰若住者中的第一,就为此发愿,并向世尊和比丘僧团做了大布施。世尊也授记他的愿必定成就。从那以后,他在各处做能导向解脱的善业,在天界和人间辗转轮回,到如今这位佛出世的时候,投生在摩揭陀国那罗村,从色婆罗门女的胎中出生。他长大成人后,父母想用家庭束缚把他捆住。他听说舍利弗长老出家了,心里生起悚惧,想道:“我的兄长圣优波提舍舍弃这么大的家业出家了,那是他吐掉的唾沫团,我怎么能跟在后面再吞下去呢?”于是像一只不靠近陷阱的鹿一样,避开了亲人,被善根因缘所催促,来到比丘们那里,说明自己是法将的弟弟,并表达了自己想出家的意愿。比丘们让他出家,等他满二十岁后为他授了具足戒,并让他修习业处。他拿了业处,进入柯提罗林,心想“证得阿罗汉果后,我要去见世尊和法将”,就这样努力精进,因为智慧已经成熟,不久就获得了六神通。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Cāle upacāleti āyasmato khadiravaniyarevatattherassa gāthā. Kā uppati? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare titthanāvikakule nibbattitvā mahāgaṅgāya payāgatitthe titthanāvākammaṃ karonto ekadivasaṃ sasāvakasaṅghaṃ bhagavantaṃ gaṅgātīraṃ upagataṃ disvā pasannamānaso nāvāsaṅghāṭaṃ yojetvā mahantena pūjāsakkārena paratīraṃ pāpetvā aññataraṃ bhikkhuṃ satthārā āraññakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ disvā tadatthaṃ patthanaṃ paṭṭhapetvā bhagavato bhikkhusaṅghassa ca mahādānaṃ pavattesi. Bhagavā ca tassa patthanāya avajjhabhāvaṃ byākāsi. So tato paṭṭhāya tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe nālakagāme rūpasāriyā brāhmaṇiyā kucchismiṃ nibbatti. Taṃ vayappattaṃ mātāpitaro gharabandhanena bandhitukāmā jātā. So sāriputtattherassa pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘mayhaṃ jeṭṭhabhātā ayyo upatisso imaṃ vibhavaṃ chaḍḍetvā pabbajito, tena vantaṃ kheḷapiṇḍaṃ kathāhaṃ pacchā gilissāmī’’ti jātasaṃvego pāsaṃ anupagacchanakamigo viya ñātake vañcetvā hetusampattiyā codiyamāno bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā dhammasenāpatino kaniṭṭhabhāvaṃ nivedetvā attano pabbajjāya chandaṃ ārocesi. Bhikkhū taṃ pabbājetvā paripuṇṇavīsativassaṃ upasampādetvā kammaṭṭhāne niyojesuṃ. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā khadiravanaṃ pavisitvā, ‘‘arahattaṃ patvā bhagavantaṃ dhammasenāpatiñca passissāmī’’ti ghaṭento vāyamanto ñāṇassa paripākagatattā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.1.628-643) –
恒河名为婆吉罗提河,发源于雪山。
在恶渡口,我曾是船夫,在此岸我也曾自渡。
莲华上导师,正等觉者,两足者中最尊贵的人。
他和十万位自在者一起来到了恒河岸边。
把许多船只聚集到一起,由木匠们精心修造好;
给船装上顶盖之后,我恭敬地礼敬那位人中牛王。
正等觉者来了以后,就登上了那艘船;
导师站在水中央,说了这些偈颂:
如果有人摆渡了正等觉者和无漏的僧伽,
凭着这份内心的清净,他将在天界享受快乐。
你的宫殿将会出现,造得精美,形状像船。
他将在虚空中永远保持花盖。
在第五十八劫里,有一位名叫答拉果的刹帝利。
他将成为一位征服四方、战无不胜的转轮王。
在第五十七劫中,有一位名叫旃玛咖的刹帝利。
他将像升起的太阳一样,以大威势照耀。
在十万劫后,他出生在甘蔗王族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
他从三十三天(忉利天)命终后,将会投生到人间。
他将名叫离婆多,成为梵族的亲族。
他被纯净的善根所推动,从家里出来出家;
他将在乔达摩世尊的教法中出家。
他后来出家,精勤修行,成为观照者;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
我的精进就像拉车的牛,能把我载向安稳的解脱。
我于正自觉者的教法中,持此最后身。
我在十万劫里造下的业,它的果报如今在我身上显现了。
就像箭被善巧地射出一样,烦恼已被我烧尽。
那时,那位已到达世间尽头的牟尼,看见我乐于住在林中,
大智者把我立为林居比丘尼中的最上者。
我的烦恼已经烧尽……中间省略……佛陀的教法我已经修习完成。巴利
‘‘Gaṅgā bhāgīrathī nāma, himavantā pabhāvitā; Kutitthe nāviko āsiṃ, orime ca tariṃ ahaṃ. ‘‘Padumuttaro nāyako, sambuddho dvipaduttamo; Vasīsatasahassehi, gaṅgātīramupāgato. ‘‘Bahū nāvā samānetvā, vaḍḍhakīhi susaṅkhataṃ; Nāvāya chadanaṃ katvā, paṭimāniṃ narāsabhaṃ. ‘‘Āgantvāna ca sambuddho, ārūhi tañca nāvakaṃ; Vārimajjhe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yo so tāresi sambuddhaṃ, saṅghañcāpi anāsavaṃ; Tena cittappasādena, devaloke ramissati. ‘‘Nibbattissati te byamhaṃ, sukataṃ nāvasaṇṭhitaṃ; Ākāse pupphachadanaṃ, dhārayissati sabbadā. ‘‘Aṭṭhapaññāsakappamhi, tārako nāma khattiyo; Cāturanto vijitāvī, cakkavattī bhavissati. ‘‘Sattapaññāsakappamhi , cammako nāma khattiyo; Uggacchantova sūriyo, jotissati mahabbalo. ‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tidasā so cavitvāna, manussattaṃ gamissati; Revato nāma nāmena, brahmabandhu bhavissati. ‘‘Agārā nikkhamitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. ‘‘So pacchā pabbajitvāna, yuttayogo vipassako; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Satasahasse kataṃ kammaṃ, phalaṃ dassesi me idha; Sumutto saravegova, kilese jhāpayī mama. ‘‘Tato maṃ vananirataṃ, disvā lokantagū muni; Vanavāsibhikkhūnaggaṃ, paññapesi mahāmati. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得六神通后,为了礼敬导师和法将,收拾好住处,拿着钵和袈裟,一路次第游行,到达舍卫城,进入祇园。礼敬导师和法将之后,在祇园住了几天。那时,导师坐在圣众中间,把他安排在林居比丘的第一位,说:“比丘们,在我的弟子比丘中,林居第一的,就是这位住在柯提罗林的离婆多。”后来,他回到自己出生的村庄,把三姐妹——遮罗、优波遮罗、尸苏波遮罗——的儿子们,也就是名叫遮罗、优波遮罗、尸苏波遮罗的三个外甥带来出家,让他们修习业处。他们专心修习业处而住。就在那时,长老生起了一种病。舍利弗长老听说后,心想:“我要去探病,也要问他所证得的境界。”于是便前往离婆多长老那里。离婆多长老远远看见法将走来,为了教诫那些沙弥、提醒他们提起正念,便说出偈颂:“遮罗、优波遮罗……”巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā thero satthāraṃ dhammasenāpatiñca vandituṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pavisitvā satthāraṃ dhammasenāpatiñca vanditvā katipāhaṃ jetavane vihāsi . Atha naṃ satthā ariyagaṇamajjhe nisinno āraññakānaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ āraññakānaṃ yadidaṃ revato khadiravaniyo’’ti (a. ni. 1.198, 203). So aparabhāge attano jātagāmaṃ gantvā ‘‘cālā, upacālā, sīsūpacālā’’ti tissannaṃ bhaginīnaṃ putte ‘‘cālā, upacālā, sīsūpacālā’’ti tayo bhāgineyye ānetvā pabbājetvā kammaṭṭhāne niyojesi. Te kammaṭṭhānaṃ anuyuttā viharanti. Tasmiñca samaye therassa kocideva ābādho uppanno. Taṃ sutvā sāriputtatthero revataṃ ‘‘gilānapucchanaṃ adhigamapucchanañca karissāmī’’ti upagacchi. Revatatthero dhammasenāpatiṃ dūratova āgacchantaṃ disvā tesaṃ sāmaṇerānaṃ satuppādanavasena ovadanto ‘‘cāle upacāle’’ti gāthaṃ abhāsi.
42 42. 其中,“cāle、upacāle、sīsūpacāle”是对他们的称呼。因为依女性词形,这三个孩子得到了“Cālā、Upacālā、Sīsūpacālā”这样的名字,即使出家之后,也仍然这样称呼他们。也有人说:“他们的名字是‘Cālī、Upacālī、Sīsūpacālī’。”为了说明用“cālā”等来称呼的目的是什么,他先说出“你们是否具足正念而住?”然后说明其中的原因:“能射穿毛发的人已经来了。”“具足正念”就是正念具足。“kho”是表示强调的限定词。“āgato”意思是已经来到。“vo”意思是你们的。“vālaṃ viya vedhī”就是像能射穿毛发的人一样。这里简要的意思是:你们的舅父长老——那位智慧锐利、迅捷、透彻,如同能射穿毛发之人一样的导师——已经来了。所以,你们要生起沙门想,以念与正知而住,在已证得的住处中不要放逸。巴利
42. Tattha cāle upacāle sīsūpacāleti tesaṃ ālapanaṃ. ‘‘Cālā, upacālā, sīsūpacālā’’ti hi itthiliṅgavasena laddhanāmā te tayo dārakā pabbajitāpi tathā voharīyanti. ‘‘‘Cālī, upacālī, sīsūpacālī’ti tesaṃ nāma’’nti ca vadanti. Yadatthaṃ ‘‘cālā’’tiādinā āmantanaṃ kataṃ, taṃ dassento ‘‘patissatā nu kho viharathā’’ti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘āgato vo vālaṃ viya vedhī’’ti. Patissatāti patissatikā. Khoti avadhāraṇe. Āgatoti āgacchi. Voti tumhākaṃ. Vālaṃ viya vedhīti vālavedhī viya, ayañhettha saṅkhepattho – tikkhajavananibbedhikapaññatāya vālavedhirūpo satthukappo tumhākaṃ mātulatthero āgato, tasmā samaṇasaññaṃ upaṭṭhapetvā satisampajaññayuttā eva hutvā viharatha, ‘‘yathādhigate vihāre appamattā bhavathā’’ti.
那些沙弥听了这话,就按照法将的迎接等规矩去做。当两位舅父长老互相问候的时候,他们在不远处入定坐下。法将与离婆多长老互相问候之后,从座位上起身,走向那些沙弥。因为那些沙弥事先已经定好了时间,所以长老一走近,他们就出定,站起来顶礼。长老问他们:“你们是以什么样的住处而住?”他们回答:“是以这样、这样的住处而住。”长老赞叹道:“连小孩子都能被这样调教,我的兄弟真是随顺于法、随法而行啊!”这样称赞了那位长老之后,他就离开了。巴利
Taṃ sutvā te sāmaṇerā dhammasenāpatissa paccuggamanādivattaṃ katvā ubhinnaṃ mātulattherānaṃ paṭisanthāravelāyaṃ nātidūre samādhiṃ samāpajjitvā nisīdiṃsu. Dhammasenāpati revatattherena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā uṭṭhāyāsanā te sāmaṇere upasaṅkami, te tathākālaparicchedassa katattā there upasaṅkamante eva uṭṭhahitvā vanditvā aṭṭhaṃsu. Thero ‘‘katarakataravihārena viharathā’’ti pucchitvā tehi ‘‘imāya imāyā’’ti vutte ‘‘dārakepi nāma evaṃ vinento mayhaṃ bhātiko paccapādi vata dhammassa anudhamma’’nti theraṃ pasaṃsanto pakkāmi.
3. 善吉祥长老偈颂释巴利
3. Sumaṅgalattheragāthāvaṇṇanā
善解脱这一偈颂,是尊者善吉祥长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?他在过去诸佛的时代也积累过善行,在一次次投生中积集能导向解脱的福德。在悉达多佛住世时,他投生为一位树神。有一天,他看见世尊沐浴后只穿着一件衣站着,心生欢喜,就拍手欢呼。凭着这个善业,他在天界和人间流转,到了现在这尊佛出世的时代,由于同样的业力果报,他出生在舍卫城附近一个村庄的贫穷家庭里。他的名字叫善吉祥。长大后,他驼着背,带着犁、锄头等农具,靠耕田过活。有一天,波斯匿王正为世尊和比丘僧团举办大供养。他拿着一罐酥油,和那些带着供养物品前来的人们一起来到现场。看到比丘们受到恭敬和尊重,他心想:“这些释迦弟子的沙门,穿着细软的衣服,吃着美味的食物,住在避风的住处,我何不也出家呢?”于是他去见一位大长老,说明了自己想出家的心愿。那位长老出于悲悯,为他剃度出家,并教他修行方法。他在林中修行时,对独居生活感到厌倦不满,想还俗,便动身回亲戚住的村子。路上,他看见农夫们腰间系着布,在田里耕作,穿着脏衣服,满身尘土,被风吹日晒。他心生触动:“这些众生为了谋生,真是受着大苦啊。”由于智慧已经成熟,他原先所修的业处自然现前。他走到一棵树下,得到独处,如理作意,增长观慧,依次证得诸道,最终达到阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Sumuttikoti āyasmato sumaṅgalattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle rukkhadevatā hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ satthāraṃ nhāyitvā ekacīvaraṃ ṭhitaṃ disvā somanassappatto hutvā apphoṭesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyā avidūre aññatarasmiṃ gāmake tādisena kammanissandena daliddakule nibbatti. Tassa sumaṅgaloti nāmaṃ ahosi. So vayappatto khujjakāsitanaṅgalakuddālaparikkhāro hutvā kasiyā jīvati. So ekadivasaṃ raññā pasenadikosalena bhagavato bhikkhusaṅghassa ca mahādāne pavattiyamāne dānopakaraṇāni gahetvā āgacchantehi manussehi saddhiṃ dadhighaṭaṃ gahetvā āgato bhikkhūnaṃ sakkārasammānaṃ disvā ‘‘ime samaṇā sakyaputtiyā sukhumavatthasunivatthā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu senāsanesu viharanti, yaṃnūnāhampi pabbajeyya’’nti cintetvā, aññataraṃ mahātheraṃ upasaṅkamitvā attano pabbajjādhippāyaṃ nivedesi. So taṃ karuṇāyanto pabbājetvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So araññe viharanto ekavihāre nibbinno ukkaṇṭhito hutvā, vibbhamitukāmo ñātigāmaṃ gacchanto antarāmagge kacchaṃ bandhitvā khettaṃ kasante kiliṭṭhavatthanivatthe samantato rajokiṇṇasarīre vātātapena phussante kassake disvā, ‘‘mahantaṃ vatime sattā jīvikanimittaṃ dukkhaṃ paccanubhontī’’ti saṃvegaṃ paṭilabhi. Ñāṇassa paripākaṃ gatattā yathāgahitaṃ kammaṭṭhānaṃ upaṭṭhāsi. So aññataraṃ rukkhamūlaṃ upagantvā vivekaṃ labhitvā yoniso manasikaronto vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.11-19) –
见义佛,这位胜者中的至尊,世间最上者,人中的雄牛。
从精舍出来后,他走近了那座池塘。
正觉者沐浴、饮水之后,从水里上来,只穿着一件衣。
世尊就站在那里,环顾四面八方。
我坐在宫殿里,看见了世间导师。
那时我心里欢喜,就以欢喜的心鼓了掌。
就像太阳光辉灿烂,像黄金一样闪闪发光;
我沉迷于舞蹈和歌唱,也沉迷于五种乐器。
无论我投生到哪里,不管是天界还是人间,
一切众生我都胜过,我的名声广大。
礼敬你,人中良骏!礼敬你,人中最胜者!
牟尼啊,你先让自己欢喜,又让别人欢喜。
在占有财物中坐下后,善行者啊,你欢笑起来。
礼敬正等觉者之后,我投生到了兜率天。
从这十六百劫以来,有过两次、九次和一次这样的思惟。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Atthadassī jinavaro, lokajeṭṭho narāsabho; Vihārā abhinikkhamma, taḷākaṃ upasaṅkami. ‘‘Nhātvā pitvā ca sambuddho, uttaritvekacīvaro; Aṭṭhāsi bhagavā tattha, vilokento disodisaṃ. ‘‘Bhavane upaviṭṭhohaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ; Haṭṭho haṭṭhena cittena, apphoṭesiṃ ahaṃ tadā. ‘‘Sataraṃsiṃva jotantaṃ, pabhāsantaṃva kañcanaṃ; Naccagīte payuttohaṃ, pañcaṅgatūriyamhi ca. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Sabbe satte abhibhomi, vipulo hoti me yaso. ‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Attānaṃ tosayitvāna, pare tosesi tvaṃ muni. ‘‘Pariggahe nisīditvā, hāsaṃ katvāna subbate; Upaṭṭhahitvā sambuddhaṃ, tusitaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Soḷaseto kappasate, dvinavaekacintitā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了称扬自己的成就和从苦中解脱,发出感兴语,说道:“我是善解脱者”等语。巴利
Arahattaṃ pana patvā sampattiṃ attano dukkhavimuttiñca kittanavasena udānaṃ udānento ‘‘sumuttiko’’tiādimāha.
43 43. 其中,“善解脱者”:因为拥有美好、究竟、不再受后有的解脱,所以是善解脱者。而他因为那解脱值得称赞、稀有难得,便拍手赞叹说“善解脱者”。接着,为了显示自己对那解脱的深信坚固,又说“我确实善解脱”,意思是“太好了,我确实很好地解脱了”。那么,这善解脱是从哪里来的呢?这位长老虽然已经从一切轮回之苦中彻底解脱,但为了显示当下现前、极其不可意的苦,他说了“以三种弯曲的东西”等话。其中,“以弯曲的东西”:指具有弯曲性质或弯曲形态的东西。这里是依据“解脱”一词而用的从格。农夫本身虽然不弯,但在三种情况下会把自己显示成弯曲:收割时、耕作时、用锄头劳作时。而农夫做收割等工作时,那些镰刀等工具也因为弯曲的形态而被称为“弯曲的”,所以说“以三种弯曲的东西”。巴利
43. Tattha sumuttikoti sundarā accantikatāya apunabbhavikā mutti etassāti sumuttiko. Tassa pana vimuttiyā pāsaṃsiyatāya acchariyatāya ca apphoṭento āha ‘‘sumuttiko’’ti. Puna tattha vimuttiyaṃ attano pasādassa daḷhabhāvaṃ dassento ‘‘sāhu sumuttikomhī’’ti āha. ‘‘Sādhu suṭṭhu muttiko vatamhī’’ti attho. ‘‘Kuto panāyaṃ sumuttikatā’’ti? Kāmañcāyaṃ thero sabbasmāpi vaṭṭadukkhato suvimutto, attano pana tāva upaṭṭhitaṃ ativiya aniṭṭhabhūtaṃ dukkhaṃ dassento ‘‘tīhi khujjakehī’’tiādimāha. Tattha khujjakehīti khujjasabhāvehi, khujjākārehi vā. Nissakkavacanañcetaṃ muttasaddāpekkhāya. Kassako hi akhujjopi samāno tīsu ṭhānesu attānaṃ khujjaṃ katvā dasseti lāyane kasane kuddālakamme ca. Yo hi pana kassako lāyanādīni karoti , tānipi asitādīni kuṭilākārato khujjakānīti vuttaṃ ‘‘tīhi khujjakehī’’ti.
现在,为了从它们本身的样子来说明这些事物,他说了“我用镰刀,我用犁,我用小锄头”。其中,“我用镰刀”的意思是“我从镰刀中解脱了”。这里的处格(在……中)是用来表达从格(从……中)的意思。其余几句也是同样的道理。不过另有一些论师说:“‘我用镰刀’是指‘我被作为工具的镰刀弄弯了’。”按照他们的看法,这里的处格是用来表达工具格或因由格的意思。“用犁”是把词性弄反了才这么说的,意思是“用那些折磨人的犁”。关于他自己使用的那把锄头,无论从它的本性来说,还是从使用来说,都无所作为,所以说“用小锄头”;巴利文也有作“用钝锄头”的版本,意思是“因为使用而变得极其不锋利、挖不动土的锄头”。“Idhameva”(就在这里)中的“ma”只是连接音节的作用。或者,“vāpi”中的“vā”只是一个虚词而已。虽然那些镰刀之类的东西因为他就站在村里,所以确实就在这里、就在他身边,但对他来说已经完全够了。这是出于急切的心情而重复说的。“禅修吧”:指以果定之禅修,以及以天住等方式,为了现法乐住而禅修。“善吉祥”:这是称呼自己。重复说“禅修”,是为了表示对禅修的重视。“不放逸地安住”:因为你的念与慧已经达到圆满,在任何情况下都不放逸,所以现在你就安乐地安住吧,善吉祥。不过有些人说:“这位长老还没有证得阿罗汉果,就已经踏上了观禅的道路,因为对教法生起了欢喜,厌离了亲身经历的在家生活的种种苦,说了这首偈颂,后来继续修观,才证得了阿罗汉果。”按照他们的看法,“禅修吧,不放逸地安住”这句话,也可以从观禅和圣道的角度来理解。巴利
Idāni tāni sarūpato dassento ‘‘asitāsu mayā, naṅgalāsu mayā, khuddakuddālāsu mayā’’ti āha. Tattha asitāsu mayāti lavittehi mayā muttanti attho. Nissakke cetaṃ bhummavacanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Apare pana ‘‘asitāsu mayāti lavittehi karaṇabhūtehi mayā khujjita’’nti vadanti. Tesaṃ matena karaṇatthe hetumhi vā bhummavacanaṃ. ‘‘Naṅgalāsū’’ti liṅgavipallāsaṃ katvā vuttaṃ, naṅgalehi kasirehīti attho. Attanā vaḷañjitakuddālassa sabhāvato vaḷañjanena vā appakatāya vuttaṃ ‘‘khuddakuddālāsū’’ti ‘‘kuṇṭhakuddālāsū’’tipi pāḷi. Vaḷañjaneneva atikhiṇakhaṇittesūti attho. Idhamevāti ma-kāro padasandhikaro. Atha vāpīti vā-saddo nipātamattaṃ. Gāmake ṭhitattā tāni asitādīni kiñcāpi idheva mama samīpeyeva, tathāpi alameva hotīti attho. Turitavasena cetaṃ āmeḍitavacanaṃ. Jhāyāti phalasamāpattijjhānavasena diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ dibbavihārādivasena ca jhāya. Sumaṅgalāti attānaṃ ālapati. Jhāne pana ādaradassanatthaṃ āmeḍitaṃ kataṃ. Appamatto viharāti satipaññāvepullappattiyā sabbatthakameva appamattosi tvaṃ, tasmā idāni sukhaṃ vihara, sumaṅgala. Keci pana ‘‘arahattaṃ appatvā eva vipassanāya vīthipaṭipannāya sāsane sañjātābhiratiyā yathānubhūtaṃ gharāvāsadukkhaṃ jigucchanto thero imaṃ gāthaṃ vatvā pacchā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti vadanti. Tesaṃ matena ‘‘jhāya appamatto viharā’’ti padānaṃ attho vipassanāmaggavasenapi yujjati eva.
萨努长老偈颂的注释巴利
4. Sānuttheragāthāvaṇṇanā
“母亲啊,你像在为死人哭泣一样”——这是具寿萨努长老的偈颂。它的由来是什么呢?他在过去诸佛的教法下也曾积集善行,在一次次生命中不断积累能导向解脱的福业。距今九十四劫之前,在悉达多世尊的时代,他为了给世尊洗手洗脚和漱口,献上了水。那时,导师在吃饭时想要洗手洗脚,他看出导师的意图,就送上了水。世尊洗完手脚、吃完饭,想要漱口,他也察觉到,又送上了漱口水。导师漱完口,完成了清洁口腔的事。就这样,世尊出于慈悲,接受了他所做的服务。他凭这份福业死后投生到天界,之后又不断修福,在天界和人间流转轮回,到了现在这位佛陀出世的时代,在舍卫城一位在家男信士的家中投胎。他还待在母胎里时,父亲就出门远行了。那位在家女信士怀胎满十个月后生下一个儿子,给他取名叫萨努。他渐渐长大,才七岁时就被送到比丘们那里出家,心想:“这样他就能无碍地成长,最终得到究竟的安乐。”他被称为“萨努沙弥”,有智慧、具足戒行、多闻、善于说法,对众生心怀慈爱,因此为天界和人间所敬爱、所喜欢。这些详情,应当依照《萨努经》中所说的来了解。巴利
Mataṃvā amma rodantīti āyasmato sānuttherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato hatthapādadhovanamukhavikkhālanānaṃ atthāya udakaṃ upanesi. Satthā hi bhojanakāle hatthapāde dhovitukāmo ahosi. So satthu ākāraṃ sallakkhetvā udakaṃ upanesi. Bhagavā hatthapāde dhovitvā bhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletukāmo ahosi. So tampi ñatvā mukhodakaṃ upanesi. Satthā mukhaṃ vikkhāletvā mukhadhovanakiccaṃ niṭṭhāpesi. Evaṃ bhagavā anukampaṃ upādāya tena karīyamānaṃ veyyāvaccaṃ sādiyi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa upāsakassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Tasmiṃ gabbhagateyeva pitā pavāsaṃ gato, upāsikā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyitvā sānūtissa nāmaṃ akāsi. Tasmiṃ anukkamena vaḍḍhante sattavassikaṃyeva naṃ bhikkhūnaṃ santike pabbājesi, ‘‘evamayaṃ anantarāyo vaḍḍhitvā accantasukhabhāgī bhavissatī’’ti. ‘‘So sānusāmaṇero’’ti paññāto paññavā vattasampanno bahussuto dhammakathiko sattesu mettajjhāsayo hutvā devamanussānaṃ piyo ahosi manāpoti sabbaṃ sānusutte āgatanayena veditabbaṃ.
在他过去某一世中,他的母亲投生为夜叉女。那些夜叉知道“这是萨努长老的母亲”,就对她格外恭敬尊重。日子一天天过去,有一天,仿佛要示现凡夫状态的过患一样,萨努因为没有如理作意,不如理地浮现,心里生起了想还俗的念头。他的夜叉母亲知道了这件事,就去告诉他的人间母亲:“你的儿子萨努,生起了‘我想还俗’的念头,所以你——”巴利
Tassa atītajātiyaṃ mātā yakkhayoniyaṃ nibbatti. Taṃ yakkhā ‘‘sānuttherassa ayaṃ mātā’’ti garucittikārabahulā hutvā mānenti. Evaṃ gacchante kāle puthujjanabhāvassa ādīnavaṃ vibhāventaṃ viya ekadivasaṃ sānussa yoniso manasikārābhāvā ayoniso ummujjantassa vibbhamitukāmatācittaṃ uppajji. Taṃ tassa yakkhinimātā ñatvā manussamātuyā ārocesi – ‘‘tava putto, sānu, ‘vibbhamissāmī’ti cittaṃ uppādesi, tasmā tvaṃ –
萨努醒来后,你要对他说这句话,这是夜叉们的告诫:
不要造作恶业,无论是明处还是暗处。
如果你将要造作恶业,或者正在造作——
你就算腾空飞起、拼命逃跑,也逃不出苦。巴利
‘‘Sānuṃ pabuddhaṃ vajjāsi, yakkhānaṃ vacanaṃ idaṃ; Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho. ‘‘Sace tvaṃ pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā; Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato’’ti. (saṃ. ni. 1.239; dha. pa. aṭṭha. 2.325 sānusāmaṇeravatthu) –
“你就这样说吧。”夜叉母说完这句话,就在原地消失了。人间的母亲听了之后,陷入悲痛与忧伤,心中满是愁苦。那时,沙弥沙努上午时分穿好下衣,拿着钵和袈裟,来到母亲身边。看见母亲在哭,就问:“妈妈,你为了谁在哭?”母亲回答:“就是为了你。”于是他说了这首偈颂:“妈妈,人们哭,要么是为死去的人哭,要么是为还活着却见不到的人哭。”巴利
Evaṃ bhaṇāhī’’ti. Evañca pana vatvā yakkhinimātā tatthevantaradhāyi. Manussamātā pana taṃ sutvā paridevasokasamāpannā cetodukkhasamappitā ahosi. Atha sānusāmaṇero pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya mātu santikaṃ upagato mātaraṃ rodamānaṃ disvā ‘‘amma, kiṃ nissāya rodasī’’ti vatvā ‘‘taṃ nissāyā’’ti ca vutto mātu ‘‘mataṃ vā, amma, rodanti, yo vā jīvaṃ na dissatī’’ti gāthaṃ abhāsi.
44 它的意思是:“妈妈,人们哭泣,通常是因为亲人或朋友已经死了、去了另一个世界;或者是因为某个亲人或朋友虽然还活着,却远走他乡,见不到面。可这两种情况我都没有。既然这样,您眼前明明看见我活生生地站在这里,妈妈,您为什么还要哭呢?为我而哭,根本没有任何理由。”巴利
44. Tassattho – ‘‘amma, rodantā nāma ñātakā mittā vā attano ñātakaṃ mittaṃ vā mataṃ uddissa rodanti paralokaṃ gatattā, yo vā ñātako mitto vā jīvaṃ jīvanto desantaraṃ pakkantatāya ca na dissati, taṃ vā uddissa rodanti, ubhayampetaṃ mayi na vijjati, evaṃ sante jīvantaṃ dharamānaṃ maṃ purato ṭhitaṃ passantī; kasmā, amma, rodasi?Maṃ uddissa tava rodanassa kāraṇameva natthī’’ti.
他的母亲听了之后,依据《中部》第63经中“比丘们,舍弃学处还俗的人,这就是死亡”这句经文,指出在圣者的律法中,舍戒还俗就是死亡——巴利
Taṃ sutvā tassa mātā ‘‘maraṇañhetaṃ, bhikkhave, yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī’’ti (ma. ni. 3.63) suttapadānusārena uppabbajanaṃ ariyassa vinaye maraṇanti dassentī –
母亲为死去的儿子哭泣,或为活着却再也见不到的儿子哭泣。
有人舍弃了对诸欲的贪著,却又再回到这世间来。
人们也为这样的儿子哭泣:他明明还活着,却已经如同死了一样。
孩子,你已经从炭火坑里脱身了,怎么还想再掉进炭火坑呢?巴利
‘‘Mataṃ vā putta rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati; Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha. ‘‘Taṃ vāpi putta rodanti, puna jīvaṃ mato hi so; Kukkuḷā ubbhato tāta, kukkuḷaṃ patitumicchasī’’ti. (saṃ. ni. 1.239; dha. pa. aṭṭha. 2.sānusāmaṇeravatthu) –
她说了两首偈颂。巴利
Gāthādvayaṃ abhāsi.
在这里,“舍弃了诸欲”是指:以出离的心愿舍弃物质上的欲乐,同时也应当理解为以暂时压伏的方式断除了烦恼欲。这里所说的“出家”,就是指舍弃诸欲。“他又回到这里”是说他又回到家中,这是针对还俗而说的。“或者那个人”是说:有人出家之后又还俗了,人们会像对死人一样为他哭泣。为什么呢?因为“再活过来的人其实已经死了”:还俗之后,他虽然还活着,但从德行的死亡来说,实质上已经死了。于是,为了让他生起更强烈的悚惧,便说了“火炭”等话。它的意思是:“在家生活就像火炭地狱一样,日夜燃烧,因为它具有焚烧的性质,所以叫‘火炭’。出于悲悯,我已经把你从这火炭般的在家生活中拉拔出来。亲爱的萨努,你现在是想掉进火炭里吗?你想掉进去吗?”巴利
Tattha kāme cajitvānāti nekkhammajjhāsayena vatthukāme pahāya, tañca kilesakāmassa tadaṅgappahānavasena veditabbaṃ. Pabbajjā hettha kāmapariccāgo adhippeto. Punarāgacchate idhāti idha gehe punadeva āgacchati, hīnāyāvattanaṃ sandhāya vadati. Taṃ vāpīti yo pabbajitvā vibbhamati , taṃ vāpi puggalaṃ mataṃ viyamādisiyo rodanti. Kasmāti ce? Puna jīvaṃ mato hi soti vibbhamanato pacchā yo jīvanto, so guṇamaraṇena atthato matoyeva. Idānissa savisesasaṃvegaṃ janetuṃ ‘‘kukkuḷā’’tiādi vuttaṃ. Tassattho – ‘‘ahorattaṃ ādittaṃ viya hutvā ḍahanaṭṭhena kukkuḷanirayasadisattā kukkuḷā gihibhāvā anukampantiyā mayā ubbhato uddhato, tāta sānu, kukkuḷaṃ patituṃ icchasi patitukāmosī’’ti.
沙弥萨努听完这番话,生起了强烈的警醒,随即开始修观,没过多久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》(长老譬喻 1.21.25-29)中这样说:巴利
Taṃ sutvā sānusāmaṇero saṃvegajāto hutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.25-29) –
看见一个正在吃饭的沙门,内心清净、没有污浊;
我拿着罐子取了水,身为仆人,把它献给了悉达多。
今天我已没有垢秽,远离了尘垢,断尽了一切疑惑。
对于投生到“有”中的人,善果就会产生。
九十四劫之前,我曾布施过水。
我不曾知晓恶趣,此是施水之果报。
从此第六十一劫以来,只出现过一位无垢者。
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的威力。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Bhuñjantaṃ samaṇaṃ disvā, vippasannamanāvilaṃ; Ghaṭenodakamādāya, siddhatthassa adāsahaṃ. ‘‘Nimmalo homahaṃ ajja, vimalo khīṇasaṃsayo; Bhave nibbattamānassa, phalaṃ nibbattate subhaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, udakaṃ yamadāsahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, dakadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekasaṭṭhimhito kappe, ekova vimalo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
长老证到阿罗汉果之后,凭这首偈颂,以感叹的方式说出了同一首偈颂:“我的观修开始和阿罗汉果的证得,都已经发生了。”巴利
Arahattaṃ pana patvā thero imissā gāthāya vasena ‘‘mayhaṃ vipassanārambho arahattappatti ca jātā’’ti udānavasena tameva gāthaṃ paccudāhāsi.
乐于住长老偈的注释巴利
5. Ramaṇīyavihārittheragāthāvaṇṇanā
“犹如良骏……”这首偈颂,是具寿乐于住长老所说的。他是怎么来的呢?他在过去诸佛那里积下了善根,到处积累福德。距今九十一劫以前,他见到毗婆尸世尊,心生净信,以五体投地顶礼,并用拘兰荼花供养。凭着这份福业,他转生天界,之后又不断修福,在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生为王舍城一位长者的儿子。他仗着年轻气盛,沉迷于诸欲之中。有一天,他看见一个与他人妻子通奸的人正被国王的差役施以各种刑罚,心中生起警醒,就到导师面前听闻法,然后出家了。出家以后,因为贪性重,他总把精舍打扫得干干净净,饮用水和用水都准备妥当,床座也铺设整齐,就这样安住。因此,他就以“乐于住者”这个名号为人所知。巴利
Yathāpibhaddo ājaññoti āyasmato ramaṇīyavihārittherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso pañcapatiṭṭhitena vanditvā koraṇḍapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devesu nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa seṭṭhissa putto hutvā nibbatto yobbanamadena kāmesu mucchaṃ āpanno viharati. So ekadivasaṃ aññataraṃ pāradārikaṃ rājapurisehi vividhā kammakāraṇā karīyamānaṃ disvā saṃvegajāto satthu santike dhammaṃ sutvā pabbaji. Pabbajito ca rāgacaritatāya niccakālaṃ susammaṭṭhaṃ pariveṇaṃ sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīyaṃ supaññataṃ mañcapīṭhaṃ katvā viharati. Tena so ramaṇīyavihārītveva paññāyittha.
他因为贪欲强烈,不如理作意,犯了伴随思心的泄精罪。随后心生懊悔:“真可耻!像我这样的人,怎么还能受用信众布施的东西?”于是想“我要还俗”,便往回走,途中在一棵树下坐下来。那时那条路上有牛车经过,一头套着轭的牛因为疲惫,在不平的地方绊倒摔在地上。赶车的人把它从轭上解开,给它草和水,等它疲劳消除后,又把它套回轭上继续走了。长老看到这一幕,如理作意:“就像这头牛虽然绊倒过一次,还能站起来重新拉轭;同样,我虽然因为烦恼绊倒过一次,也应该站起来继续修行沙门法。”于是他如理振作,转身返回,向优波离长老讲述了自己的经过,依照优波离长老所说的方法从罪中出离,使戒行恢复清净,然后开始修观,不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说:巴利
So rāgussannatāya ayoniso manasi karitvā sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiāpattiṃ āpajjitvā, ‘‘dhiratthu, maṃ evaṃbhūto saddhādeyyaṃ bhuñjeyya’’nti vippaṭisārī hutvā ‘‘vibbhamissāmī’’ti gacchanto antarāmagge rukkhamūle nisīdi, tena ca maggena sakaṭesu gacchantesu eko sakaṭayutto goṇo parissamanto visamaṭṭhāne khalitvā pati, taṃ sākaṭikā yugato muñcitvā tiṇodakaṃ datvā parissamaṃ vinodetvā punapi dhure yojetvā agamaṃsu. Thero taṃ disvā – ‘‘yathāyaṃ goṇo sakiṃ khalitvāpi uṭṭhāya sakiṃ dhuraṃ vahati, evaṃ mayāpi kilesavasena sakiṃ khalitenāpi vuṭṭhāya samaṇadhammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti yoniso ummujjanto nivattitvā upālittherassa attano pavattiṃ ācikkhitvā tena vuttavidhinā āpattito vuṭṭhahitvā sīlaṃ pākatikaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.35-39) –
看见地上有踩过的足迹,那足迹装饰着车轮的图案。
我一步一步地跟随着毗婆尸大仙的足迹。
我看见一株开满花的拘兰荼树,便连根一起作了供养。
我满心欢喜,以愉悦的心顶礼了那无上的足迹。
九十一劫前,我曾以花供养;
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
在五十七劫之前,我曾是独自一人的离垢者。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Akkantañca padaṃ disvā, cakkālaṅkārabhūsitaṃ; Padenānupadaṃ yanto, vipassissa mahesino. ‘‘Koraṇḍaṃ pupphitaṃ disvā, samūlaṃ pūjitaṃ mayā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, avandiṃ padamuttamaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattapaññāsakappamhi, eko vītamalo ahuṃ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他一边体验着解脱的快乐,一边结合自己此前的修行,说出这首阐明证得圣法的偈颂:就像一匹贤良的骏马,绊倒之后又重新站稳。巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhaṃ anubhavanto attano pubbabhāgapaṭipattiyā saddhiṃ ariyadhammādhigamanadīpaniṃ ‘‘yathāpi bhaddo ājañño, khalitvā patitiṭṭhatī’’ti gāthaṃ abhāsi.
45 在这其中,“绊倒”就是滑倒。“重新站住”就是又站起来,再次在原地站住。就像这样:好比一头贤良的良种公牛,驮着担子走,疲劳不堪时来到不平整的地方,虽然一度滑倒跌倒,却不会因为这样就丢掉担子;因为它具足力量、速度和勇猛,即使滑倒也还能重新站住,凭着自己的本性站稳,继续驮着担子。同样地,达到烦恼疲劳的人,因为行为上的过失而跌倒后,凭着力量和精进的具足,把那次跌倒恢复过来,凭借道正见成为见具足者;也正因此,在正自觉者的教法之中,因为生于圣洁的种姓而成为声闻,因为胸中由精进所生的殊胜种姓而成为亲生儿子,又因为他的作用像良种公牛一样,所以你们应当把我当作良种公牛来持守、来领会。巴利
45. Tattha khalitvāti pakkhalitvā. Patitiṭṭhatīti patiṭṭhahati, punadeva yathāṭhāne tiṭṭhati. Evanti yathā bhaddo usabhājānīyo bhāraṃ vahanto parissamappatto visamaṭṭhānaṃ āgamma ekavāraṃ pakkhalitvā patito na tattakena dhuraṃ chaḍḍeti, thāmajavaparakkamasampannatāya pana khalitvāpi patitiṭṭhati, attano sabhāveneva ṭhatvā bhāraṃ vahati, evaṃ kilesaparissamappatto kiriyāparādhena khalitvā taṃ khalitaṃ thāmavīriyasampattitāya paṭipākatikaṃ katvā maggasammādiṭṭhiyā dassanasampannaṃ, tato eva sammāsambuddhassa savanante ariyāya jātiyā jātatāya sāvakaṃ, tassa ure vāyāmajanitābhijātitāya orasaṃ puttaṃ bhaddājānīyasadisakiccatāya ājānīyanti ca maṃ dhāretha upadhārethāti attho.
6. 三弥提长老偈颂注巴利
6. Samiddhittheragāthāvaṇṇanā
以信,我出家——这是尊者三弥提长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老也曾在过去诸佛那里积累善业,在各处不断积集福德。距今九十四劫前,他见到悉达多世尊,心生净信,采来带花柄的花朵,捆成耳饰状的花束供养。因为那善业,他转生到天界,之后又不断修福,一直在善趣中流转,直到现在这尊佛出世时,他出生在王舍城的一个良家。从他出生那天起,那个家族的财富、粮食等就不断增长,他本人也相貌端正、令人欢喜、具足德行,因此以财富圆满和德行圆满而被称为“三弥提”。在频婆娑罗王与佛陀相遇时,他目睹佛陀的威神力,生起净信而出家,精勤修行。世尊住在温泉园时,有一天他这样想:“我真是得到了大利益啊——我的导师是阿拉汉、正自觉者,我是在善说的法与律中出家,我的同梵行者们都持戒、具足善法。”他这样想时,心中生起了广大的喜悦与满足。魔无法忍受,便在长老不远处发出巨大的恐怖声响,好像大地崩裂一样。长老把这件事禀告世尊。世尊说:“魔罗是想让你失去眼目。去吧,比丘,到那里不要胡思乱想,安住就好。”长老去到那里安住修行,不久便令观增长,证得阿拉汉果。因此,在《阿波陀那》中说:巴利
Saddhāyāhaṃpabbajitoti āyasmato samiddhittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu kattādhikāro tattha tattha puññāni upacinanto ito catunavute kappe siddhatthaṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso savaṇṭāni pupphāni kaṇṇikabaddhāni gahetvā pūjesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde rājagahe kulagehe nibbatti. Tassa jātakālato paṭṭhāya taṃ kulaṃ dhanadhaññādīhi vaḍḍhi, attabhāvo cassa abhirūpo dassanīyo guṇavā iti vibhavasamiddhiyā ca guṇasamiddhiyā ca samiddhītveva paññāyittha. So bimbisārasamāgame buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā bhāvanāya yuttappayutto viharanto bhagavati tapodārāme viharante ekadivasaṃ evaṃ cintesi – ‘‘lābhā vata me satthā arahaṃ sammāsambuddho, svākkhāte cāhaṃ dhammavinaye pabbajito, sabrahmacārī ca me sīlavanto kalyāṇadhammā’’ti. Tassevaṃ cintentassa uḷāraṃ pītisomanassaṃ udapādi. Taṃ asahanto māro pāpimā therassa avidūre mahantaṃ bheravasaddamakāsi, pathaviyā undriyanakālo viya ahosi. Thero bhagavato tamatthaṃ ārocesi. Bhagavā ‘‘māro tuyhaṃ vicakkhukammāya ceteti, gaccha, bhikkhu tattha acintetvā viharāhī’’ti āha. Thero tattha gantvā viharanto nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.30-34) –
就像一株璀璨夺目的金雨树,端坐在山间;
照亮一切方向,那位悉达多、人中的御者。
那时,我把弓拉直,把箭搭上。
我把带着茎的花折下来,献给了佛陀。
九十四劫之前,我曾献上一朵花;
我从不知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
在五十一劫之前,我曾是一个独自修行的持光者。
具足七宝、拥有大威势的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, nisinnaṃ pabbatantare; Obhāsentaṃ disā sabbā, siddhatthaṃ narasārathiṃ. ‘‘Dhanuṃ advejjhaṃ katvāna, usuṃ sannayhahaṃ tadā; Pupphaṃ savaṇṭaṃ chetvāna, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekapaññāsito kappe, eko āsiṃ jutindharo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
长老证得阿罗汉果之后,就一直住在那里。魔罗却没有察觉这位长老已经漏尽。他像之前那样,发出巨大的恐怖声响。长老听到后,毫不畏惧,也没有惊恐,为了宣说自己的证悟——“像那样的魔罗,哪怕来一百个、一千个,也动不了我一根毫毛”——便说出这首偈颂:“我是凭着信心出家的。”巴利
Arahattaṃ pana patvā tattheva viharantassa therassa khīṇāsavabhāvaṃ ajānanto purimanayeneva māro mahantaṃ bheravasaddaṃ akāsi. Taṃ sutvā thero abhīto acchambhī ‘‘tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi mayhaṃ lomampi na kampetī’’ti aññaṃ byākaronto ‘‘saddhāyāhaṃ pabbajito’’ti gāthaṃ abhāsi.
46 46. 其中,“以信心”:是指由对法的欲乐所引发的、对业果的信心,以及对三宝的信心。“我”:是在指称自己。“出家”:是已经进入出家生活。“从家”:是从家庭,或者从居家生活。“无家”:就是出家。因为像耕作、经商等任何谋生之事,都被叫作“有家”——也就是“适合在家的”;由于没有这些,所以称为“无家”。“我的念和慧已经增长”:念是以忆持为特征,慧是以了知为特征。这些法从观照的刹那开始,沿着圣道的次第,直到阿罗汉果,在我身上已经增长、壮大;现在再也没有需要增长的念和慧了,这说明念和慧已经达到圆满。“心也很好地安定”:我的心通过八等至以及出世间定,已经很好地安定下来;现在再也没有需要让它安定的了,这说明定已经达到圆满。“所以,魔罗,你爱怎样变现色相就怎样变现吧”:魔,你针对我,随你高兴制造任何扰乱吧。但那些东西既伤害不了我,连让我的身体动一下都做不到,更别说让我的心发生改变了!所以,你的所作所为,就像一份没人接受的回礼,什么用也没有,只会给你自己带来内心痛苦的结果。长老就这样呵斥了魔罗。魔罗听了之后,心想:“这个沙门知道我了。”就在那里消失了。巴利
46. Tattha saddhāyāti dhammacchandasamuṭṭhānāya kammaphalasaddhāya ceva ratanattayasaddhāya ca. Ahanti attānaṃ niddisati. Pabbajitoti upagato. Agārasmāti gehato gharāvāsato vā. Anagāriyanti pabbajjaṃ, sā hi yaṃkiñci kasivāṇijjādikammaṃ ‘agārassa hita’nti agāriyaṃ nāma, tadabhāvato ‘‘anagāriyā’’ti vuccati. Sati paññā ca me vuḍḍhāti saraṇalakkhaṇā sati, pajānanalakkhaṇā paññāti ime dhammā vipassanākkhaṇato paṭṭhāya maggapaṭipāṭiyā yāva arahattā me vuḍḍhā vaḍḍhitā, na dāni vaḍḍhetabbā atthi satipaññā vepullappattāti dasseti. Cittañca susamāhitanti aṭṭhasamāpattivasena ceva lokuttarasamādhivasena ca cittaṃ me suṭṭhu samāhitaṃ, na dāni tassa samādhātabbaṃ atthi, samādhi vepullappattoti dasseti. Tasmā kāmaṃ karassu rūpānīti pāpima maṃ uddissa yāni kānici vippakārāni yathāruciṃ karohi, tehi pana neva maṃ byādhayissasi mama sarīrakampanamattampi kātuṃ na sakkhissasi, kuto cittaññathattaṃ? Tasmā tava kiriyā appaṭicchitapahenakaṃ viya na kiñci atthaṃ sodheti, kevalaṃ tava cittavighātamattaphalāti thero māraṃ tajjesi. Taṃ sutvā māro ‘‘jānāti maṃ samaṇo’’ti tatthevantaradhāyi.
7. 伍基亚由偈注巴利
7. Ujjayattheragāthāvaṇṇanā
“Namo te buddha vīratthu”这些偈颂,是伍基亚由长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?这位长老同样在过去诸佛那里积攒了修行资粮,在一次次轮回转生中不断行善积福。距今九十二劫以前,他见到了提舍世尊,心生欢喜,用翅子树花作了供养。凭着这份善业,他投生到天界。之后他又不断行善,在天界和人间之间流转。到了现在佛陀出世的时代,他在王舍城一位精通吠陀的婆罗门家里出生,取名为伍基亚由。成年后,他精通了三部吠陀,却没从中找到真正的精髓。由于他过去积累的解脱善根已经成熟,受到这种力量的推动,他前往竹林精舍,在世尊面前听闻佛法,生起了信心,于是出家。他得到一个适合自己习性的禅修业处,住在山林中,努力修习观禅,不久便证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说道:巴利
Namote buddha vīratthūti āyasmato ujjayattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito dvānavute kappe tissaṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso kaṇikārapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa sottiyabrāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, ujjayotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā tattha sāraṃ apassanto upanissayasampattiyā codiyamāno veḷuvanaṃ gantvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.1-4) –
那时我看见金翅树开满了花,就把花采了下来。
我把花献给了帝思,那位已渡过暴流、如如不动的人。
从那时起九十二劫之前,我供养了那朵花;
我从不知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
从这一劫往前数第三十五劫,我被称为阿鲁那巴尼(意为“红手”),广为人知。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Kaṇikāraṃ pupphitaṃ disvā, ocinitvānahaṃ tadā; Tissassa abhiropesiṃ, oghatiṇṇassa tādino. ‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Pañcatiṃse ito kappe, aruṇapāṇīti vissuto; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他来到导师身边,顶礼世尊,坐在一边,然后用赞叹世尊的方式说明自己的证悟,诵出这首偈子:“礼敬您,佛陀、勇者!”巴利
Arahattaṃ pana patvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā bhagavato thomanākārena aññaṃ byākaronto ‘‘namo te buddha vīratthū’’ti gāthaṃ abhāsi.
47 在这段注释里,“namo”是表示礼敬的词。“te”是表示礼敬这一行为所指向的对象,意思是“向您”。“Buddha vīrā”是对世尊的称呼。世尊之所以被称为“佛陀”,是因为他以自觉自证的智慧,对应当遍知等不同类别的法义,毫无遗漏地遍知了应遍知等一切法。同样,他之所以被称为“勇者”,是因为他以降伏五种魔罗的奋进方式,具足了伟大的精进力。“atthu”的意思是“愿其存在”,它和前面的“namo”相关联。“vippamuttosi sabbadhī”的意思是:您已从一切烦恼和一切有为法中彻底解脱、脱离,在您那里没有任何未解脱之物。“yatohaṃ tuyhāpadāne viharaṃ, viharāmi anāsavo”的意思是:我依止您的教迹、您的教诫和您所指示的道路,随自己的能力与力量精勤修行;由于已彻底断除欲漏等四种漏,所以我安住于无漏。对于这样的您,愿这句“礼敬您,佛陀、勇者”得以成就。巴利
47. Tattha namoti paṇāmakittanaṃ. Teti paṇāmakiriyāya sampadānakittanaṃ, tuyhanti attho. Buddha vīrāti ca bhagavato ālapanaṃ. Bhagavā hi yathā abhiññeyyādibhedassa atthassa abhiññeyyādibhedena sayambhūñāṇena anavasesato buddhattā ‘‘buddho’’ti vuccati. Evaṃ pañcannampi mārānaṃ abhippamaddanavasena padahantena mahatā vīriyena samannāgatattā ‘‘vīro’’ti vuccati. Atthūti hotu, tassa ‘‘namo’’ti iminā sambandho. Vippamuttosi sabbadhīti sabbehi kilesehi sabbasmiñca saṅkhāragate vippamutto visaṃyutto asi bhavasi, na tayā kiñci avippamuttaṃ nāma atthi, yatohaṃ tuyhāpadāne viharaṃ, viharāmi anāsavoti tuyhaṃ tava apadāne ovāde gatamagge paṭipatticariyāya viharaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipajjanto kāmāsavādīnaṃ catunnampi āsavānaṃ suppahīnattā anāsavo viharāmi, tādisassa namo te buddha-vīratthūti.
8. 删阇耶长老偈注巴利
8. Sañjayattheragāthāvaṇṇanā
“Yato ahaṃ(自从我……)”这首偈颂,是尊者删阇耶长老所说的。它的由来是什么呢?他在过去诸佛的时代也积累过善行,在生生世世中积集能促成解脱的福德。在毗婆尸世尊的时代,有一次盛大的集会,他因为广泛称扬的缘故,把财物聚集起来,为了三宝而修福。他自己虽然贫穷,却为那些团体等的修福事业而忙碌。他时常去亲近世尊,顶礼之后,内心充满净信,也为比丘们做种种服务。他凭这福德业投生到天界,之后一次又一次地修福,一直在善趣中流转,直到这位佛陀出世的时代,他投生为王舍城一位富足婆罗门之子,名叫删阇耶。他长大成人后,看到梵摩、沸伽罗娑罗等有名的婆罗门都对佛法有清净的信心,自己也生起净信,前去亲近导师。导师为他开示法,他听完法后证得入流果。后来他出家了。出家时,剃刀锋尖刚一触及头发,他就成了六神通者。因此《譬喻》中说——巴利
Yato ahanti āyasmato sañjayattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle mahati pūge saṃkittivasena vatthuṃ saṅgharitvā ratanattayaṃ uddissa puññaṃ karonto sayaṃ daliddo hutvā nesaṃ gaṇādīnaṃ puññakiriyāya byāvaṭo ahosi. Kālena kālaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā pasannamānaso bhikkhūnañca taṃ taṃ veyyāvaccaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti sañjayo nāma nāmena, so vayappatto brahmāyupokkharasātiādike abhiññāte brāhmaṇe sāsane abhippasanne disvā sañjātappasādo satthāraṃ upasaṅkami. Tassa satthā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā sotāpanno ahosi. Aparabhāge pabbaji. Pabbajanto ca khuraggeyeva chaḷabhiñño ahosī. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.10.51-55) –
毗婆尸世尊在世时,曾有一大群会众。
我曾经是做事的人,什么事都跟着忙前忙后。
我没有任何可以布施给善逝大牟尼的东西;
我以清净之心,礼敬导师的双足。
九十一劫之前,我曾做过服侍他人的事;
我不知道恶趣,这就是服务的果报。
从这一劫往前数第八劫,我曾是一位名叫善思的国王;
他具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vipassissa bhagavato, mahāpūgagaṇo ahu; Veyyāvaccakaro āsiṃ, sabbakiccesu vāvaṭo. ‘‘Deyyadhammo ca me natthi, sugatassa mahesino; Avandiṃ satthuno pāde, vippasannena cetasā. ‘‘Ekanavutito kappe, veyyāvaccaṃ akāsahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, veyyāvaccassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca aṭṭhame kappe, rājā āsiṃ sucintito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通之后,在向别人说明自己所证得的境界时,诵出了这首偈颂:自从我出家……巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā aññaṃ byākaronto ‘‘yato ahaṃ pabbajito’’ti gāthaṃ abhāsi.
48 那时,从“我出家以来”这句话里的“从……以来”,是指从那个时候起、从那个起点开始,我出家了。自从出家那时起,我不曾知道(忆及)自己生起过与贪、嗔等烦恼混杂的意图——那种不是圣者所有的、低劣的意图。所谓“不是圣者所有的、与过患相应的”,是因为它与贪等烦恼混杂,所以从那时起就不是圣者所有的、是低劣的;或者因为圣者不亲近它、而非圣者亲近它,所以不是圣者所有的、是恶的;又因为它在所缘对象上以不真实的功德等来构画思惟,所以得到“意图”这个名称。我不曾知道(忆及)自己生起过欲寻等邪寻。他宣示了究竟智:“就在剃刀锋刃的那一刻,我证得了阿罗汉果。”巴利
48. Tattha yato ahaṃ pabbajitoti yato pabhuti yato paṭṭhāya ahaṃ pabbajito. Pabbajitakālato paṭṭhāya nābhijānāmi saṅkappaṃ, anariyaṃ dosasaṃhitanti rāgādidosasaṃhitaṃ tato eva anariyaṃ nihīnaṃ, ariyehi vā anaraṇīyatāya anariyehi araṇīyatāya ca anariyaṃ pāpakaṃ ārammaṇe abhūtaguṇādisaṅkappanato ‘‘saṅkappo’’ti laddhanāmaṃ kāmavitakkādimicchāvitakkaṃ uppāditaṃ nābhijānāmīti, ‘‘khuraggeyeva mayā arahattaṃ patta’’nti aññaṃ byākāsi.
9. 可爱之地长老偈颂注巴利
9. Rāmaṇeyyakattheragāthāvaṇṇanā
“Cihacihābhinadite”这句,是具寿可爱之地长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积修善行,在一次次投生中积集福德。在尸弃世尊的时代,他出生在一个良家,长大后见到世尊,心生净信,就以花供养。因为这一福业,他投生到天界,之后又不断修福,一直在善趣中流转。到这一佛出世时,他投生在舍卫城一个下等家庭,成年后在祇园精舍落成时生起净信,出家后取了适合自己修行的业处,住在林中。由于他自身的成就和出家修行的庄严可敬,大家就称他为“可爱之地”。有一天,魔罗想吓唬长老,发出恐怖的声音。长老听到后,因为本性坚定,毫不恐惧,认出“这是魔罗”,便表现出不予理睬,诵出此偈:“Cihacihābhinadite……”巴利
Cihacihābhinaditeti āyasmato rāmaṇeyyakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavantaṃ disvā pasannamānaso pupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsu eva parivattento imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ ibbhakule nibbattitvā vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe sañjātappasādo pabbajitvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharati. Tassa attano sampattiyā pabbajitasāruppāya ca paṭipattiyā pāsādikabhāvato rāmaṇeyyakotveva samaññā ahosi . Athekadivasaṃ māro theraṃ bhiṃsāpetukāmo bheravasaddaṃ akāsi. Taṃ sutvā thero thirapakatitāya tena asantasanto ‘‘māro aya’’nti ñatvā tattha anādaraṃ dassento ‘‘cihacihābhinadite’’ti gāthaṃ abhāsi.
49 49. 其中,“cihacihābhinadite”是说:因为鹧鸪不停地叫,所以它们被称为“cihacihā”;以这些鹧鸪的叫声为缘,也就是以鸣叫为因。“sippikābhirutehi ca”中,“sippikā”指的是另一种叫“devaka”的动物,它们因为患病而瘦得像饿鬼童子一样,形状像枝栖动物,有人叫它们“大松鼠”。以这些sippikā的大声吼叫为因——这里用的是具格,表示原因,意思就是以此为因。“na me taṃ phandati cittaṃ”:我的心不为那所动,不退失。这里说的是:在这片森林里,如同以鹧鸪鸣叫为因、以sippikā吼叫为因一样,邪恶者,以你制造喧闹为因,我的心也不会从业处上动摇退失。接着说明原因:“ekattaniratañhi me”。“hi”这个词表示原因。因为我的心已经舍弃了群体交结,乐于独处一处;或者说,已经舍弃了向外散乱,乐于一心专注;或者说,乐于安住于单一境界,也就是涅槃。因此,我的心不会从业处上动摇退失。据说这位长老就是在说这首偈颂的时候,增长观慧,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
49. Tattha cihacihābhinaditeti cihacihāti abhiṇhaṃ pavattasaddatāya ‘‘cihacihā’’ti laddhanāmānaṃ vaṭṭakānaṃ abhinādanimittaṃ, viravahetūti attho. Sippikābhirutehi cāti sippikā vuccanti devakā paranāmakā gelaññena chātakisadārakākārā sākhāmigā. ‘‘Mahākalandakā’’ti keci, sippikānaṃ abhirutehi mahāviravehi, hetumhi cetaṃ karaṇavacanaṃ, taṃ hetūti attho. Na me taṃ phandati cittanti mama cittaṃ na phandati na cavati. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ araññe viravahetu sippikābhirutahetu viya, pāpima, tava vissarakaraṇahetu mama cittaṃ kammaṭṭhānato na paripatatīti. Tattha kāraṇamāha ‘‘ekattaniratañhi me’’ti. Hi-saddo hetu attho, yasmā mama cittaṃ gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya ekatte ekībhāve, bahiddhā vā vikkhepaṃ pahāya ekatte ekaggatāya, ekatte ekasabhāve vā nibbāne nirataṃ abhirataṃ, tasmā kammaṭṭhānato na phandati na cavatīti, imaṃ kira gāthaṃ vadanto eva thero vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.21.5-9) –
世尊肤色如金,身放百道光芒,威光炽盛。
登上经行处,怀着慈心,像尸弃牛王一样。
我以清净的信心和欢喜的心,礼敬了无上的智慧之后,
我拿起米那罗花,献给了佛陀。
距今三十一劫前,我曾以花行供养。
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
在第二十九劫时,有一位名叫善密云的。
他具足七宝,是势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇo bhagavā, sataraṃsī patāpavā; Caṅkamanaṃ samārūḷho, mettacitto sikhīsabho. ‘‘Pasannacitto sumano, vanditvā ñāṇamuttamaṃ; Minelapupphaṃ paggayha, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekūnatiṃsakappamhi, sumeghaghananāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这正是那位长老的记说偈。巴利
Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosi.
10. 《维玛喇长老偈颂注》巴利
10. Vimalattheragāthāvaṇṇanā
大地滋润,风吹……这是维玛喇长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老也曾在过去诸佛那里积下功德,在一次次投生中不断积累能导向出离的善业。在毗婆尸世尊的时代,他出生在一个吹螺号的人家,长大后掌握了这门技艺。有一天,他见到毗婆尸世尊,心里生起清净的信心,就吹螺号作供养。从那以后,他时常去侍奉佛陀。凭着这份善业,他死后生到天界,又不断修福,在天界和人间之间来回投生。到了迦叶佛的时代,他发愿说:“愿我将来身体没有垢染,清净无瑕。”于是他用香水浇灌菩提树,又让人清洗塔庙庭院和菩提树庭院中的座位,还替比丘们清洗那些沾了污垢的沙门用具。巴利
Dharaṇīca siñcati vāti āyasmato vimalattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle saṅkhadhamanakule nibbattitvā viññutaṃ patto tasmiṃ sippe nipphattiṃ gato ekadivasaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso saṅkhadhamanena pūjaṃ katvā tato paṭṭhāya kālena kālaṃ satthu upaṭṭhānaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle ‘‘anāgate me vimalo visuddho kāyo hotū’’ti bodhirukkhaṃ gandhodakehi nhāpesi, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu āsanāni dhovāpesi, bhikkhūnampi kiliṭṭhe samaṇaparikkhāre dhovāpesi.
他从那里死后,在天界和人间不断流转,到这次佛陀出世的时候,投生在王舍城一个低贱的家庭里。他住在母胎中以及出生的时候,身体没有被胆汁、痰等污物沾染,就像水滴落在莲叶上不会附着一样,也像最后一生菩萨那样极为清净,因此大家给他取名叫维玛喇,意思就是无垢。他长大后,在进入王舍城之际看到佛陀的神力,生起信心,就出家了,得到禅修业处后,住在憍萨罗国的一个山洞里修行。后来有一天,四大洲范围的广大云层展开笼罩整个轮围世界后降下大雨。据说,只有在成劫住时期、佛陀和转轮王在世的时候,才会这样下雨。因为暑热消退,时节变得舒适,长老的心变得安定专一。他就以这专注的心立刻精勤修观,依次证得诸道果,达到了阿罗汉果。因此,《譬喻》中这样说:巴利
So tato cavitvā devesu ca manussesu ca parivattento imasmiṃ buddhuppāde rājagahe ibbhakule nibbatti. Tassa mātukucchiyaṃ vasantassa nikkhamantassa ca kāyo pittasemhādīhi asaṃkiliṭṭho padumapalāse udakabindu viya alaggo pacchimabhavikabodhisattassa viya suvisuddho ahosi, tenassa vimalotveva nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto rājagahappavesane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā kosalaraṭṭhe pabbataguhāyaṃ viharati. Athekadivasaṃ cātuddīpikamahāmegho sakalaṃ cakkavāḷagabbhaṃ pattharitvā pāvassi. Vivaṭṭaṭṭhāyimhi buddhānaṃ cakkavattīnañca dharamānakāle eva kira evaṃ vassati. Ghammapariḷāhavūpasamato utusappāyalābhena therassa cittaṃ samāhitaṃ ahosi ekaggaṃ. So samāhitacitto tāvadeva vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.10.56-60) –
在毗婆尸世尊的时代,我曾经是个吹螺贝的人;
我一直都在侍奉那位善逝、大牟尼。
你看,侍奉世间怙主、如如不动者的果报。
六万件乐器,时时刻刻围绕着我。
九十一劫之前,我曾亲近侍奉那位大仙人。
我不记得自己曾堕入过恶趣,这就是侍奉的果报。
从这一劫往前数第二十四劫时,有被称为“大声”的国王们;
有十六位国王,都是具足大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vipassissa bhagavato, ahosiṃ saṅkhadhammako; Niccupaṭṭhānayuttomhi, sugatassa mahesino. ‘‘Upaṭṭhānaphalaṃ passa, lokanāthassa tādino; Saṭṭhi tūriyasahassāni, parivārenti maṃ sadā. ‘‘Ekanavutito kappe, upaṭṭhahiṃ mahāisiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, upaṭṭhānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Catuvīse ito kappe, mahānigghosanāmakā; Soḷasāsiṃsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,因为该做的事都已经完成,心里很满足,于是发出感兴语,诵出这首偈颂:大地滋润,风吹……巴利
Arahattaṃ pana patvā katakiccatāya tuṭṭhamānaso udānaṃ udānento ‘‘dharaṇī ca siñcati vāti māluto’’ti gāthaṃ abhāsi.
50 在这其中,所谓“大地”,就是地面,因为它承载着整个大地,所以被称为“大地”。“滋润”是指:从遍满虚空、猛烈降雨的大云中落下的雨流,到处滋润。“风吹”是指:夹杂着水滴,所以凉风吹拂。“闪电在空中游走”是指:在那隆隆作响、轰然震动的大云中,一道道闪电不断射出,在空中四处游走闪动。“寻思止息”是指:在证得圣道之前的前行阶段,依靠时节适宜而成就的止观,通过彼分断等方式,欲寻等所有九种大寻思都已平息;到了证得圣道时,它们便彻底止息,毫无剩余地断除。这里是把圣道刹那说成现在时,因为它非常接近当下;或者是以现在时来表达过去的意思。“我的心善得定”是指:正是依靠这种出世间定,我的心很好地安住,对于它的等持,现在已经没有什么可再做的了——长老这样记说。巴利
50. Tattha dharaṇīti pathavī, sā hi sakalaṃ dharādharaṃ dhāretīti ‘‘dharaṇī’’ti vuccati. Siñcatīti samantato nabhaṃ pūretvā abhippavassato mahāmeghassa vuṭṭhidhārāhi siñcati . Vāti mālutoti udakaphusitasammissatāya sītalo vāto vāyati. Vijjutā carati nabheti tattha tattha gajjatā gaḷagaḷāyatā mahāmeghato niccharantiyo sateratā ākāse ito cito ca vicaranti. Upasamanti vitakkāti utusappāyasiddhena samathavipassanādhigamena pubbabhāge tadaṅgādivasena vūpasantā hutvā kāmavitakkādayo sabbepi nava mahāvitakkā ariyamaggādhigamena upasamanti. Anavasesato samucchijjantīti. Vattamānasamīpatāya ariyamaggakkhaṇaṃ vattamānaṃ katvā vadati. Atītatthe vā etaṃ paccuppannavacanaṃ. Cittaṃ susamāhitaṃ mamāti tato eva lokuttarasamādhinā mama cittaṃ suṭṭhu samāhitaṃ, na dāni tassa samādhāne kiñci kātabbaṃ atthīti thero aññaṃ byākāsi.
瞿低迦等四位长老偈颂的注释巴利
1. Godhikādicatuttheragāthāvaṇṇanā
“天降雨”等四首偈颂,是瞿低迦、须婆呼、婆离耶、郁提耶这四位长老的偈颂。它们的由来是什么呢?这几位长老在过去诸佛在世时就已经积下了善行,在一次次投生中不断积累福德。九十四劫以前,悉达多世尊住世的时候,他们出生在好人家,长大后彼此成为朋友,一起四处游历。其中一人看见悉达多世尊在托钵乞食,就供养了一匙饭食。第二个人心生净信,以五体投地的方式顶礼,又合掌致敬。第三个人也心生净信,用一只手捧花供养世尊。第四个人则用善意花作了供养。他们就这样对导师生起净信,凭着这些善业,死后转生到天界,之后又不断行善,在天界和人间辗转轮回。到了迦叶世尊住世的时候,他们又出生在好人家,再次成为朋友,在佛陀的教法中出家,修行沙门之法。到了我们的世尊住世时,他们出生在波婆城,成为四位末罗王的儿子,分别取名为瞿低迦、须婆呼、婆离耶、郁提耶。他们彼此是相亲相爱的好友。后来,他们因为某件事前往迦毗罗卫城。那时,世尊也去了迦毗罗卫城,住在尼拘律园,示现双神变,调伏了以净饭王为首的释迦王族。当时,这四位末罗王子看到神变后生起净信,于是出家修行观禅,不久就与无碍解一同证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中(长老譬喻 1.11.1-23)这样说:巴利
Vassatidevotiādikā catasso – godhiko, subāhu, valliyo, uttiyoti imesaṃ catunnaṃ therānaṃ gāthā. Kā uppatti? Imepi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave puññāni upacinantā ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā aññamaññaṃ sahāyā hutvā vicariṃsu. Tesu eko siddhatthaṃ bhagavantaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā kaṭacchubhikkhaṃ adāsi. Dutiyo pasannacitto hutvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā añjaliṃ paggaṇhi. Tatiyo pasannacitto ekena pupphahatthena bhagavantaṃ pūjesi. Catuttho sumanapupphehi pūjamakāsi. Evaṃ te satthari cittaṃ pasādetvā pasutena tena puññakammena devaloke nibbattitvā puna aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā sahāyakā hutvā sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā amhākaṃ bhagavato kāle pāvāyaṃ catunnaṃ mallarājānaṃ puttā hutvā nibbattiṃsu. Tesaṃ godhiko, subāhu, valliyo, uttiyoti nāmāni akaṃsu. Aññamaññaṃ piyasahāyā ahesuṃ. Te kenacideva karaṇīyena kapilavatthuṃ agamaṃsu. Tasmiñca samaye satthā kapilavatthuṃ gantvā nigrodhārāme vasanto yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā suddhodanappamukhe sakyarājāno damesi. Tadā tepi cattāro mallarājaputtā pāṭihāriyaṃ disvā laddhappasādā pabbajitvā vipassanākammaṃ karontā nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.1-23) –
身色如金的圆满觉悟者,是远方供养的堪受者;
最殊胜者已出离,从林野抵达涅槃。
我曾用一勺饭食供养了那位大仙人悉达多;
以智慧而寂静的大雄,如如不动者。
以一步步的引导,让大众止息下来;
我对太阳族的佛陀,生起了殊胜的欢喜。
九十四劫之前,那时我所作的布施;
我不记得自己曾堕入恶趣,这就是布施食物的果报。
在八十七劫之前,有那些名叫大雷努的人们;
具足七宝的这七位转轮圣王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ; Pavarā abhinikkhantaṃ, vanā nibbanamāgataṃ. ‘‘Kaṭacchubhikkhaṃ pādāsiṃ, siddhatthassa mahesino; Paññāya upasantassa, mahāvīrassa tādino. ‘‘Padenānupadāyantaṃ, nibbāpente mahājanaṃ; Uḷārā vitti me jātā, buddhe ādiccabandhune. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, bhikkhādānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattāsītimhito kappe, mahāreṇusanāmakā; Sattaratanasampannā, sattete cakkavattino. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
就像金色的正等觉者,如同牛王、良马一样;
就像三处流淌着液汁的大象,又如大仙人的象王。
照耀一切方所,犹如圆满的月王;
我走在路上时,看见了那位世间最尊贵的人。
让心对智慧生起净信,举起合掌致敬;
我怀着清净的信心和欢喜的心,向悉达多佛致敬礼拜。
九十四劫前,那时我所作的业;
我不知道自己曾去过恶趣,这就是以智为想的果报。
在七十三劫之前,曾有十六位人中最胜者;
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, nisabhājāniyaṃ yathā; Tidhāpabhinnaṃ mātaṅgaṃ, kuñjaraṃva mahesinaṃ. ‘‘Obhāsentaṃ disā sabbā, uḷurājaṃva pūritaṃ; Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, lokajeṭṭhaṃ apassahaṃ. ‘‘Ñāṇe cittaṃ pasādetvā, paggahetvāna añjaliṃ; Pasannacitto sumano, siddhatthamabhivādayiṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Tesattatimhito kappe, soḷasāsuṃ naruttamā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
我曾住在提瓦拉城,那时是个卖花人。
我见到了远离尘垢的佛陀,那位名叫悉达多、受世间敬奉的觉者。
我怀着清净的信心和欢喜的心,以持花之手施与。
无论我投生到哪里,都是靠那业力的推动。
我享受到所想要的果报,是因为过去自己造下的善业。
被美妙的花环绕着,这就是供花的果报。
在九十四劫之前,我供养了那朵花;
我从来不知道恶趣,这就是供花的果报。
从九十四劫以来,除了现在这一世;
在那里,有五百位国王,名字都叫“河等”。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Tivarāyaṃ nivāsīhaṃ, ahosiṃ māliko tadā; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, siddhatthaṃ lokapūjitaṃ. ‘‘Pasannacitto sumano, pupphahatthamadāsahaṃ; Yattha yatthupapajjāmi, tassa kammassa vāhasā. ‘‘Anubhomi phalaṃ iṭṭhaṃ, pubbe sukatamattano; Parikkhitto sumallehi, pupphadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Catunnavutupādāya , ṭhapetvā vattamānakaṃ; Pañcarājasatā tattha, najjasamasanāmakā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
我曾用素馨花供养悉达多世尊,
我把七朵花欢喜地撒在了他的脚上。
依靠这个业,我今天胜过人与天众;
我于正自觉者的教法中,持此最后身。
在九十四劫之前,我献上了那朵花;
我不认识恶趣,这是供花的果报。
有十三位转轮王,名字都叫遍香。
从这以后第五劫里,将有以四大海为疆界的四洲人主。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修完了。巴利
‘‘Siddhatthassa bhagavato, jātipupphamadāsahaṃ; Pādesu satta pupphāni, hāsenokiritāni me. ‘‘Tena kammenahaṃ ajja, abhibhomi narāmare; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Samantagandhanāmāsuṃ, terasa cakkavattino; Ito pañcamake kappe, cāturantā janādhipā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. thera 1.11.1-23);
四位长老证得阿罗汉果后,在世间名声显扬,为国王和大臣们所恭敬、尊重,一起住在森林里。后来有一天,四位长老来到王舍城,频婆娑罗王前去拜见,向他们顶礼,邀请他们安居三个月。国王为他们每人各建了一座小舍,却因为一时忘记,没有给屋顶盖顶。长老们就住在没有屋顶的小舍里。到了雨季,天不下雨。国王心想:“到底是什么原因天不下雨?”弄清原因后,便命人给那些小舍盖上屋顶,又做了涂泥和彩绘。在小舍落成庆典上,国王向广大的比丘僧团作了大布施。长老们出于对国王的慈悯,进入小舍后,入于慈心定。这时,从东北方涌起大云,恰好在长老们出定的那一刻开始下雨。其中,瞿低迦长老从定中出来,伴随着雷声,说了这样的话——巴利
Arahattaṃ pana patvā ime cattāropi therā loke pākaṭā paññātā rājarājamahāmattehi sakkatā garukatā hutvā araññe saheva viharanti. Athekadā rājā bimbisāro te cattāro there rājagahaṃ upagate upasaṅkamitvā vanditvā temāsaṃ vassāvāsatthāya nimantetvā tesaṃ pāṭiyekkaṃ kuṭikāyo kāretvā satisammosena na chādesi. Therā acchannāsu kuṭikāsu viharanti. Vassakāle devo na vassati. Rājā ‘‘kiṃ nu kho kāraṇaṃ devo na vassatī’’ti cintento, taṃ kāraṇaṃ ñatvā, tā kuṭikāyo chādāpetvā, mattikākammaṃ cittakammañca kārāpetvā, kuṭikāmahaṃ karonto mahato bhikkhusaṅghassa dānaṃ adāsi. Therā rañño anukampāya kuṭikāyo pavisitvā mettāsamāpattiyo samāpajjiṃsu. Athuttarapācīnadisato mahāmegho uṭṭhahitvā therānaṃ samāpattito vuṭṭhānakkhaṇeyeva vassituṃ ārabhi. Tesu godhikatthero samāpattito vuṭṭhāya saha meghagajjitena –
天在下雨,就像一首动听的歌;我的小屋盖得严实,住着安乐,不受风吹。
我的心已经很好地入定了,如果你愿意,那就下雨吧,天啊。巴利
‘‘Vassati devo yathā sugītaṃ, channā me kuṭikā sukhā nivātā; Cittaṃ susamāhitañca mayhaṃ, atha ce patthayasi pavassa devā’’ti. –
他说了这首偈颂。巴利
Imaṃ gāthaṃ abhāsi.
这里,“下雨”的意思是洒水、放出雨流。“天”指的是云。“像唱得好”的意思是,像美妙的歌声一样轰鸣。因为云在降雨的时候,会涌起百层千层的云,一边打雷一边放出闪电,显得非常壮观,而不只是单一的样子。因此,这是在说明:声音润泽、甜美、深沉的天正在下雨。由此,从声音不受压迫的角度,他说“我的小屋盖好了,安稳快乐,没有风吹进来”。就像天没有下雨那样,这座小屋被草等覆盖着,因此不会被雨水压迫,他这样说。由于受用的快乐和适宜季节的舒适都真实存在,所以说是“快乐”。因为用门闩关好了窗户,所以没有风的危险。从这两方面,由于住所适宜,他说没有受到压迫。“我的心也很好地入定了”:我的心也借着无上定,在涅槃这个所缘上很好地安住。这一句显示出内在没有危险,因此没有忧虑。“如果你愿意”:现在如果你愿意,如果你想。“下雨吧”:洒水,让水流下,放出雨流。“天啊”是在呼唤云。巴利
Tattha vassatīti siñcati vuṭṭhidhāraṃ pavecchati. Devoti megho. Yathā sugītanti sundaragītaṃ viya gajjantoti adhippāyo. Megho hi vassanakāle satapaṭalasahassapaṭalo uṭṭhahitvā thanayanto vijjutā nicchārentova sobhati, na kevalo. Tasmā siniddhamadhuragambhīranigghoso vassati devoti dasseti. Tena saddato anupapīḷitaṃ āha ‘‘channā me kuṭikā sukhā nivātā’’ti. Yathā na devo vassati, evaṃ tiṇādīhi chāditā ayaṃ me kuṭikā, tena vuṭṭhivassena anupapīḷitaṃ āha. Paribhogasukhassa utusappāyautusukhassa ca sabbhāvato sukhā. Phusitaggaḷapihitavātapānatāhi vātaparissayarahitā. Ubhayenapi āvāsasappāyavasena anupapīḷitaṃ āha. Cittaṃ susamāhitañca mayhanti cittañca mama suṭṭhu samāhitaṃ anuttarasamādhinā nibbānārammaṇe suṭṭhu appitaṃ, etena abbhantaraparissayābhāvato appossukkataṃ dasseti. Atha ce patthayasīti atha idāni patthayasi ce, yadi icchasi. Pavassāti siñca udakaṃ pagghara vuṭṭhidhāraṃ paveccha. Devāti meghaṃ ālapati.
2. 善臂长老偈颂注巴利
2. Subāhuttheragāthāvaṇṇanā
52 在其他长老所说的偈颂里,只有第三句不同。其中,善臂长老所说的偈颂是“我的心在身体中善得安定”。意思是:我的心,通过修习身至念,在这个由业所生的身体中,已经很好地安定下来,完全地安住其中。这位长老以修习身至念所获得的禅那作为基础,进一步增长观,证得了阿罗汉果。他就是针对这一点而说“我的心在身体中善得安定”。巴利
52. Itarehi vuttagāthāsu tatiyapade eva viseso. Tattha subāhunā vuttagāthāyaṃ cittaṃ susamāhitañca kāyeti mama cittaṃ karajakāye kāyagatāsatibhāvanāvasena suṭṭhu samāhitaṃ sammadeva appitaṃ. Ayañhi thero kāyagatāsatibhāvanāvasena paṭiladdhajhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ sandhāyāha ‘‘cittaṃ susamāhitañca kāye’’ti.
瓦利耶长老偈颂注巴利
3. Valliyattheragāthāvaṇṇanā
53 在《瓦利耶长老偈》中,“我住于彼处,不放逸”这句话的意思是:因为在那间小屋里,不放逸的修行已经达到了顶点,所以我不放逸;我以与圣者住、天住等相应的行住坐卧而住,维持着这个身体,这就是这句话所要表达的意思。巴利
53. Valliyattheragāthāyaṃ tassaṃ viharāmi appamattoti tassaṃ kuṭikāyaṃ appamādapaṭipattiyā matthakaṃ pāpitattā appamatto ariyavihārūpasaṃhitena dibbavihārādisaṃhitena ca iriyāpathavihārena viharāmi, attabhāvaṃ pavattemīti vuttaṃ hoti.
10. 优低耶长老偈颂的注疏巴利
4. Uttiyattheragāthāvaṇṇanā
54 在优提耶长老所说的偈颂中,“无伴”就是没有同伴,意思是远离了烦恼的群聚和世俗社交的群聚。巴利
54. Uttiyattherena vuttagāthāyaṃ adutiyoti asahāyo, kilesasaṅgaṇikāya gaṇasaṅgaṇikāya ca virahitoti attho.
第五,安阇那林长老偈的注释巴利
5. Añjanavaniyattheragāthāvaṇṇanā
把床架做成小屋:这是具寿安阇那林长老的偈颂。他是怎么来的呢?据说,在莲华上佛的时代,他是一位名叫善见的花鬘师,用素馨花供养了世尊,又在各处做了许多功德,在天界和人间流转。到了迦叶世尊的教法时期,他出家修习沙门法。后来在这个佛陀出世的时代,他投生在毗舍离的离车王族家中。到他成年的时候,离车国出现了三种怖畏:干旱的怖畏、疾病的怖畏、非人的怖畏。这些应当依照《宝经注》中所说的方式来理解。世尊进入毗舍离城后,那些怖畏都平息了。由于世尊说法,众多天人和人类证悟了法,这位王子亲眼见到佛陀的威德之力,生起净信,就出家了。接下来要说的四个人也是如此。他们也是这位王子的同伴,都是离车族的王子,同样因为这样的因缘而出家。在迦叶正觉佛的时代,他们也是同伴,和这位一起出家,修习沙门法;在莲华上佛的时代,他们也在世尊的足下种下善业之种等。其中,这位已经积下功德的修行者,住在舍卫城安阇那林的坟场里。临近入雨安居时,他从人们丢弃的旧床架中得到一张床,把它架在四块石头上,上面和横侧用草等盖好,装上门户,就进入了雨安居。就在第一个月里,他精勤努力,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Āsandiṃkuṭikaṃ katvāti āyasmato añjanavaniyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle sudassano nāma mālākāro hutvā sumanapupphehi bhagavantaṃ pūjetvā aññampi tattha tattha bahuṃ puññaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ akāsi. Atha imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ vajjirājakule nibbattitvā tassa vayappattakāle vajjiraṭṭhe avuṭṭhibhayaṃ byādhibhayaṃ amanussabhayanti tīṇi bhayāni uppajjiṃsu . Taṃ sabbaṃ ratanasuttavaṇṇanāyaṃ (khu. pā. aṭṭha. ratanasuttavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 1.ratanasuttavaṇṇanā) vuttanayena veditabbaṃ. Bhagavati pana vesāliṃ paviṭṭhe bhayesu ca vūpasantesu satthu dhammadesanāya sambahulānaṃ devamanussānaṃ dhammābhisamaye ca jāte ayaṃ rājakumāro buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbaji. Yathā cāyaṃ evaṃ anantaraṃ vuccamānā cattāropi janā. Tepi hi imassa sahāyabhūtā licchavirājakumārā evaṃ imināva nīhārena pabbajiṃsu. Kassapasambuddhakālepi sahāyā hutvā iminā saheva pabbajitvā samaṇadhammaṃ akaṃsu, padumuttarassapi bhagavato pādamūle kusalabījaropanādiṃ akaṃsūti. Tatthāyaṃ katapubbakicco sākete añjanavane susānaṭṭhāne vasanto upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya manussehi chaḍḍitaṃ jiṇṇakaṃ āsandiṃ labhitvā taṃ catūsu pāsāṇesu ṭhapetvā upari tiriyañca tiṇādīhi chādetvā dvāraṃ yojetvā vassaṃ upagato. Paṭhamamāseyeva ghaṭento vāyamanto arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.24-28) –
那时我叫善见,是个做花环的花匠。
我见到了远离尘垢的佛陀,世间最胜的人中牛王。
我拿着素馨花,供养了莲华上佛。
我以清净的眼和欢喜的心,证得了天眼。
以此花供,以及以心之诸愿,
于十万劫中,我不曾堕入恶趣。
曾有十六位国王,都名叫“天胜”。
从此劫起第三十六劫,大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽了……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Sudassanoti nāmena, mālākāro ahaṃ tadā; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ. ‘‘Jātipupphaṃ gahetvāna, pūjayiṃ padumuttaraṃ; Visuddhacakkhu sumano, dibbacakkhuṃ samajjhagaṃ. ‘‘Etissā pupphapūjāya, cittassa paṇidhīhi ca; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Soḷasāsiṃsu rājāno, devuttarasanāmakā; Chattiṃsamhi ito kappe, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他体验着解脱的快乐,从定中出来,回顾自己所得的成就,被喜悦的洪流推动,说出感叹语,诵出了“把长椅做成小屋”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento samāpattito vuṭṭhāya yathāladdhaṃ sampattiṃ paccavekkhitvā pītivegena udānento ‘‘āsandiṃ kuṭikaṃ katvā’’ti gāthaṃ abhāsi .
55 55. 其中,“把卧床做成小屋”是指:所谓“卧床”,是一种长脚的方形坐具,也有纵长的方形坐具,但只能坐在上面,不能躺下。他把这样的卧床做成小屋,作为居住的地方,按照下文所说的方法做成小屋,这样坐在里面,不会受到季节困扰的侵害,能安乐地修习沙门法。他这样造小屋,显示出自己在住处方面达到了极致的少欲和知足。关于这一点,法将也曾说过:巴利
55. Tattha āsandiṃ kuṭikaṃ katvāti āsandī nāma dīghapādakaṃ caturassapīṭhaṃ, āyataṃ caturassampi atthiyeva, yattha nisīditumeva sakkā, na nipajjituṃ taṃ āsandiṃ kuṭikaṃ katvā vāsatthāya heṭṭhā vuttanayena kuṭikaṃ katvā yathā tattha nisinnassa utuparissayābhāvena sukhena samaṇadhammaṃ kātuṃ sakkā, evaṃ kuṭikaṃ katvā. Etena paramukkaṃsagataṃ senāsane attano appicchataṃ santuṭṭhiñca dasseti. Vuttampi cetaṃ dhammasenāpatinā –
结跏趺坐而坐时,雨水淋到膝盖上;
这足以让一位心志坚定的比丘住得安稳舒适。巴利
‘‘Pallaṅkena nisinnassa, jaṇṇukenābhivassati; Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 985; mi. pa. 6.1.1);
另有一些人读作“卧床小屋”,解释说意思是“造了一座和卧床一样大小的小屋”。还有一些人则解释说:“所谓卧床,是指为那些坐着、躺着等的人,在床上方搭起的小屋;他就是把这样的卧床做成小屋。”连根拔起,就是拔起后进入。安阇那林,是一片叫这个名字的树林。因为有一种藤蔓的花色像青黑色的眼药,所以这些藤蔓就叫安阇那;由于这种藤蔓很多,那片树林就得名“安阇那林”。另一些人则说:“安阇那是一种大灌木。”他连根拔起那片安阇那林,把卧床做成小屋,证得了三明,成办了佛陀的教法,就这样安住——应当用这剩余的话来连接。这就是那位长老的证悟宣言。巴利
Apare ‘‘āsandikuṭika’’nti pāṭhaṃ vatvā ‘‘āsandippamāṇaṃ kuṭikaṃ katvā’’ti atthaṃ vadanti. Aññe pana ‘‘āsananisajjādigate manusse uddissa mañcakassa upari katakuṭikā āsandī nāma, taṃ āsandiṃ kuṭikaṃ katvā’’ti atthaṃ vadanti. Oggayhāti ogāhetvā anupavisitvā. Añjanaṃ vananti evaṃnāmakaṃ vanaṃ, añjanavaṇṇapupphabhāvato hi añjanā vuccanti valliyo, tabbahulatāya taṃ vanaṃ ‘‘añjanavana’’nti nāmaṃ labhi. Apare pana ‘‘añjanā nāma mahāgacchā’’ti vadanti, taṃ añjanavanaṃ oggayha āsandikaṃ kuṭikaṃ katvā tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsananti viharatā mayāti vacanaseseneva yojanā. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
6. 住小屋长老偈颂注释巴利
6. Kuṭivihārittheragāthāvaṇṇanā
“住在小屋里”是住小屋长老的偈颂。它的起因是什么呢?据说,这位长老前世在莲华上佛世尊在空中行走时,心想“我要供养水”,就取了清凉的水,满心欢喜,仰头向空中洒去。导师知道他的心意,为了让他的净信增长,就停在空中接受了。他因此感受到极大的欢喜。其余部分和安阇那林长老的故事里说的一样。不过这里有一点不同:据说他按前面说的方式出家后,先做完了该做的准备工作,就专心修观。一天傍晚,他走到田边,天正下着细雨,看见守田人福德所感的一间草屋,就走进去,在草铺上坐下。刚一坐下,就觉得气候舒适,于是加紧修观,证得了阿罗汉果。因此他在《譬喻经》中这样说:巴利
Kokuṭikāyanti āyasmato kuṭivihārittherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato ākāsena gacchantassa ‘‘udakadānaṃ dassāmī’’ti sītalaṃ udakaṃ gahetvā pītisomanassajāto uddhammukho hutvā ukkhipi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ ākāse ṭhitova sampaṭicchi. So tena anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. Sesaṃ añjanavaniyattherassa vatthumhi vuttasadisameva. Ayaṃ pana viseso – ayaṃ kira vuttanayena pabbajitvā katapubbakicco vipassanaṃ anuyuñjanto sāyaṃ khettasamīpena gacchanto deve phusāyante khettapālakassa puññaṃ tiṇakuṭiṃ disvā pavisitvā tattha tiṇasanthārake nisīdi . Nisinnamattova utusappāyaṃ labhitvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.29-35) –
身色如金的正觉者,正行走在风行的虚空中;
就像燃烧的火焰,就像炽燃的祭火。
我以手掬水,扬向空中;
大雄、佛陀、具悲悯的仙人,接受了下来。
名为莲华上的导师,站在虚空中。
他知道了我的心意,就说了这些偈颂。
“以此布施水,与由此生起的喜悦;”
哪怕经过百千劫那么长的时间,也不会堕入恶趣。
以彼业,两足尊、世间最胜者、人中牛王,
我已经到达了不动摇的境界,舍弃了胜与败。
名为千王的三位转轮王。
于六千五百劫中,为统御四方之人主。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, gacchantaṃ anilañjase; Ghatāsanaṃva jalitaṃ, ādittaṃva hutāsanaṃ. ‘‘Pāṇinā udakaṃ gayha, ākāse ukkhipiṃ ahaṃ; Sampaṭicchi mahāvīro, buddho kāruṇiko isi. ‘‘Antalikkhe ṭhito satthā, padumuttaranāmako; Mama saṅkappamaññāya, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Iminā dakadānena, pītiuppādanena ca; Kappasatasahassampi, duggatiṃ nupapajjati. ‘‘Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, hitvā jayaparājayaṃ. ‘‘Sahassarājanāmena, tayo te cakkavattino; Pañcasaṭṭhikappasate, cāturantā janādhipā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果后,坐在那里时,一个守田人走过来问:“谁在小屋里?”长老听到这话,就说:“比丘在小屋里”等等。把守田人和长老的这番话合在一起——巴利
Arahattaṃ pana patvā there tattha nisinne khettapālako āgantvā ‘‘ko kuṭikāya’’nti āha. Taṃ sutvā thero ‘‘bhikkhu kuṭikāya’’ntiādimāha. Tayidaṃ khettapālassa therassa ca vacanaṃ ekajjhaṃ katvā –
谁在小屋里?比丘在小屋里,他已离贪,心很好地安定下来。
贤友,你要这样知道:你建的小屋没有白建。巴利
‘‘Ko kuṭikāyaṃ bhikkhu kuṭikāyaṃ, vītarāgo susamāhitacitto; Evaṃ jānāhi āvuso, amoghā te kuṭikā katā’’ti. –
以这样的形式被收入了结集。巴利
Tathārūpena saṅgītiṃ āropitaṃ.
在这段话里,“谁在小屋里?”是守田人问的话,意思是“谁坐在这间小屋里?”回答“比丘在小屋里”的,是长老。然后,因为长老本身是无上的应供者,为了让守田人随喜那间小屋的受用,并让他把这殊胜的功德牢牢建立起来,就说了“离欲者”等话。它的意思是:有一位已经断除烦恼的比丘坐在你的小屋里,他正是依靠最上之道彻底断尽了贪欲,所以是“离欲者”;又依靠无上定,以涅槃为所缘,心得善安住,所以是“善定心者”。贤友守田人,像我所说的这个道理,你应当这样了知、深信、决意。你造的小屋没有白费,不会落空,有果报,有利益,因为它已经被阿拉汉、诸漏尽者所受用了。如果你随喜,那将在长夜中为你带来利益和安乐。巴利
Tattha ko kuṭikāyanti, ‘‘imissaṃ kuṭikāyaṃ ko nisinno’’ti khettapālassa pucchāvacanaṃ. Tassa bhikkhu kuṭikāyanti therassa paṭivacanadānaṃ. Atha naṃ attano anuttaradakkhiṇeyyabhāvato taṃ kuṭiparibhogaṃ anumodāpetvā uḷāraṃ tameva puññaṃ patiṭṭhāpetuṃ ‘‘vītarāgo’’tiādi vuttaṃ. Tassattho – eko bhinnakileso bhikkhu te kuṭikāyaṃ nisinno, tato eva so aggamaggena sabbaso samucchinnarāgatāya vītarāgo anuttarasamādhinā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā suṭṭhu samāhitacittatāya susamāhitacitto, imañca atthaṃ, āvuso khettapāla, yathāhaṃ vadāmi, evaṃ jānāhi saddaha adhimuccassu. Amoghāte kuṭikā katā tayā katā kuṭikā amoghā avañjhā saphalā saudrayā, yasmā arahatā khīṇāsavena paribhuttā. Sace tvaṃ anumodasi, taṃ te bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
守田人听了这话,心里想:“我真是有福气,真是得了大好处!这样一位圣者竟然走进我的小屋,坐在里面。”他满心欢喜,生起清净的信心,就站在那里随喜。世尊用天耳听到了他们这番交谈,也知道了他心中的随喜,为了说明由此而来的成就,就用这些偈颂对守田人说:巴利
Taṃ sutvā khettapālo ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me kuṭikāyaṃ ediso ayyo pavisitvā nisīdatī’’ti pasannacitto anumodanto aṭṭhāsi. Imaṃ pana tesaṃ kathāsallāpaṃ bhagavā dibbāya sotadhātuyā sutvā anumodanañcassa ñatvā tambhāviniṃ sampattiṃ vibhāvento khettapālaṃ imāhi gāthāhi ajjhabhāsi –
比丘住在小屋里,内心寂静,没有烦恼漏。
因为那个业报,你会成为天王。
你将三十六次成为天王,统治天界;
你将三十四次成为转轮王,在国中做国王;
你将成为一个名叫“宝屋”的独觉佛,一个离欲的人。巴利
‘‘Vihāsi kuṭiyaṃ bhikkhu, santacitto anāsavo; Tena kammavipākena, devindo tvaṃ bhavissasi. ‘‘Chattiṃsakkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissasi; Catuttiṃsakkhattuṃ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissasi; Ratanakuṭi nāma paccekabuddho, vītarāgo bhavissasī’’ti.
这位长老因为在那间小屋里获得了殊胜的成就,所以从那时起,大家就称他为“住小屋者”。而这首偈颂,也正是这位长老的证悟宣言偈。巴利
Kuṭikāyaṃ laddhavisesattā pana therassa tato pabhuti kuṭivihārītveva samaññā udapādi. Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthāpi ahosīti.
7. 第二住小屋长老偈的注释巴利
7. Dutiyakuṭivihārittheragāthāvaṇṇanā
这是尊者住小屋长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,他对莲华上佛世尊生起了清净的信心,在炎热的时节,用芦苇篾片编成一把扇子供养。世尊便以一首随喜偈令他欢喜。其余应说的内容,与安阇那林长老的故事大体相同。不过有一点不同:据说这位尊者依前所述方式出家后,住在一间旧小屋里,并未思惟沙门法,反而心想:“这间小屋太破旧了,应当另造一间新屋。”由此生起了建造新屋的念头。一位想利益他的天神,为了令他生起悚惧心,便宣说了这首表面浅显而义理甚深的偈颂——巴利
Ayamāhupurāṇiyāti āyasmato kuṭivihārittherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato pasannamānaso pariḷāhakāle naḷavilīvehi viracitaṃ bījaniṃ adāsi. Taṃ satthā anumodanagāthāya sampahaṃsesi. Sesaṃ yadettha vattabbaṃ, taṃ añjanavaniyattheravatthumhi vuttasadisameva. Ayaṃ pana viseso – ayaṃ kira vuttanayena pabbajitvā aññatarāya purāṇakuṭikāya viharanto samaṇadhammaṃ acintetvā, ‘‘ayaṃ kuṭikā jiṇṇā, aññaṃ kuṭikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti navakammavasena cittaṃ uppādesi. Tassa atthakāmā devatā saṃvegajananatthaṃ imaṃ uttānobhāsaṃ gambhīratthaṃ ‘‘ayamāhu’’ti gāthamāha.
57 这里,“ayaṃ”(这个)是表示近在眼前、当面指陈的说法。“āhu”的意思是“曾经是”。这是为了偈颂读起来顺畅而把音节拉长了。“purāṇiyā”是指旧的、经历了漫长岁月的。“你另求一间新屋”:因为这间屋子已经老旧破败,你就想要、期盼、渴望在如今另得一间应当新造的新屋。然而,对于屋子的一切期望,你都应当彻底放下:就像对旧屋那样,对新屋的期望、渴爱、期盼也要放下,对那里完全离染。为什么呢?因为新屋本身就是苦,比丘。比丘,如今正在新造的新屋是苦的,因为它带来苦。所以,不要再制造新的苦,你就安住在已经造好的这间旧屋里,做你自己该做的事吧。这里真正的意思是:比丘,你想着“这间旧草屋已经破旧了”,就想另造一间新草屋,而不是修习沙门法。若这样想,就因为不致力于修行,不能超越后有再生,所以未来也会期盼再有身体这座屋子,这就等于是在想造新屋。而那新屋就像新草屋一样,因建造的辛劳而苦,更何况它还与老、死、愁、悲、哀叹等苦交织在一起,所以更苦。因此,就像对草屋那样,对身体这座屋子的期望和期盼,你都要放下,对那里完全离染,这样你才不会再有轮回之苦。天神说完这番话后,长老生起了悚惧心,开始修观,精勤努力,不久便证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
57. Tattha ayanti āsannapaccakkhavacanaṃ. Āhūti ahosīti attho. Gāthāsukhatthañhi dīghaṃ katvā vuttaṃ. Purāṇiyāti purātanī addhagatā. Aññaṃ patthayase navaṃ kuṭinti imissā kuṭiyā purāṇabhāvena jiṇṇatāya ito aññaṃ idāni nibbattanīyatāya navaṃ kuṭiṃ patthayase patthesi āsīsasi. Sabbena sabbaṃ pana āsaṃ kuṭiyā virājaya purāṇiyaṃ viya navāyampi kuṭiyaṃ āsaṃ taṇhaṃ apekkhaṃ virājehi, sabbaso tattha virattacitto hohi. Kasmā? Yasmā dukkhā bhikkhu puna navā nāma kuṭi bhikkhu puna idāni nibbattiyamānā dukkhāvahattā dukkhā, tasmā aññaṃ navaṃ dukkhaṃ anuppādento yathānibbattāyaṃ purāṇiyaṃyeva kuṭiyaṃ ṭhatvā attanā katabbaṃ karohīti. Ayañhettha adhippāyo – tvaṃ, bhikkhu, ‘‘ayaṃ purāṇī tiṇakuṭikā jiṇṇā’’ti aññaṃ navaṃ tiṇakuṭikaṃ kātuṃ icchasi, na samaṇadhammaṃ, evaṃ icchanto pana bhāvanāya ananuyuñjanena punabbhavābhinibbattiyā anativattanato āyatiṃ attabhāvakuṭimpi patthento kātuṃ icchantoyeva nāma hoti. Sā pana navā tiṇakuṭi viya karaṇadukkhena tato bhiyyopi jarāmaraṇasokaparidevādidukkhasaṃsaṭṭhatāya dukkhā, tasmā tiṇakuṭiyaṃ viya attabhāvakuṭiyaṃ āsaṃ apekkhaṃ virājaya sabbaso tattha virattacitto hohi, evaṃ te vaṭṭadukkhaṃ na bhavissatīti. Devatāya ca vacanaṃ sutvā thero saṃvegajāto vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭento vāyamanto nacirasseva arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.36-46) –
对莲华上佛陀,那位世间最上者、如如不动者;
坐在草垫上的那位寂静者,如是者。
我拿起芦苇花编的花环,把它扎成了一把扇子。
我把扇子献给了佛陀,那位两足尊、如如不动者。
一切知者、世间导师接过扇子后,
了知我的心意后,宣说此偈:
就像我的身体清凉下来,灼热不再存在;
同样地,愿你的心从三种火中解脱。
所有天人都聚集来了,凡是那些住在树林里的。
我们将听闻佛陀的教法,也要让布施者心生欢喜。
世尊就坐在那里,被天众围绕在前。
为了让布施者心生欢喜,他宣说了这些偈颂。
靠着这个种子因缘,以及心的种种愿求,
有个叫须婆德的人,将来会成为转轮王。
由于那残余的业,被清净的善根所推动;
有个叫摩卢多的人,将来会成为转轮王。
凭着这个种子之因,以及广大而丰盛的恭敬,
就算经历十万劫,也不会堕入恶趣。
在三万劫里,有三十八位持善戒者。
在两万九千劫中,有八位名叫“摩卢多”的。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumuttarabuddhassa , lokajeṭṭhassa tādino; Tiṇatthare nisinnassa, upasantassa tādino. ‘‘Naḷamālaṃ gahetvāna, bandhitvā bījaniṃ ahaṃ; Buddhassa upanāmesiṃ, dvipadindassa tādino. ‘‘Paṭiggahetvā sabbaññū, bījaniṃ lokanāyako; Mama saṅkappamaññāya, imaṃ gāthaṃ abhāsatha. ‘‘Yathā me kāyo nibbāti, pariḷāho na vijjati; Tatheva tividhaggīhi, cittaṃ tava vimuccatu. ‘‘Sabbe devā samāgacchuṃ, ye keci vananissitā; Sossāma buddhavacanaṃ, hāsayantañca dāyakaṃ. ‘‘Nisinno bhagavā tattha, devasaṅghapurakkhato; Dāyakaṃ sampahaṃsento, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Iminā bījanidānena, cittassa paṇidhīhi ca; Subbato nāma nāmena, cakkavattī bhavissati. ‘‘Tena kammāvasesena, sukkamūlena codito; Māluto nāma nāmena, cakkavattī bhavissati. ‘‘Iminā bījanidānena, sammānavipulena ca; Kappasatasahassampi, duggatiṃ nupapajjati. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, subbatā aṭṭhatiṃsa te; Ekūnatiṃsasahasse, aṭṭha mālutanāmakā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
当他安住在阿罗汉果时,他说:“这首偈颂就是激励我证得阿罗汉果的钩子。”于是又诵出了那首偈颂。这首偈颂也就成了这位长老的证悟偈颂。因为他通过小屋教诫获得了殊胜的成就,所以就被称为“住小屋者”。巴利
Arahatte pana patiṭṭhito ‘‘ayaṃ me arahattappattiyā aṅkusabhūtā’’ti tameva gāthaṃ paccudāhāsi. Sāyeva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosi. Kuṭiovādena laddhavisesattā cassa kuṭivihārītveva samaññā ahosīti.
8. 喜人小屋长老偈的注释巴利
8. Ramaṇīyakuṭikattheragāthāvaṇṇanā
“喜人的小屋”——这是喜人小屋长老的偈颂。他是怎么来的呢?据说,这位长老也是在莲华上佛世尊的时代种下善根,在天界和人间流转,到了距今十八百劫之前,在见义佛世尊的时代出生在一户人家。长大后,他把一个适合佛陀坐的座位供养给世尊,又用花供养世尊,五体投地礼拜,右绕之后离开。其余的事和安阇那林长老的故事里说的一样。不过有一点不同:据说他按前面说的方式出家,做完该做的准备工作后,住在跋耆国某个村子的住处,在一间小屋里。那间小屋非常美丽、悦目、庄严,墙壁和地面都修得很好,还有园林、池塘等宜人的景致,地面上铺着像珍珠网一样的细沙;又因为长老戒行圆满,庭院等地打扫得干干净净,就显得更加喜人了。他住在那里修观,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Ramaṇīyāme kuṭikāti āyasmato ramaṇīyakuṭikattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi kira padumuttarassa bhagavato kāle kusalabījaropanaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto ito aṭṭhārasakappasatamatthake atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto buddhārahaṃ āsanaṃ bhagavato adāsi. Pupphehi ca bhagavantaṃ pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Sesaṃ añjanavaniyattherassa vatthumhi vuttasadisameva. Ayaṃ pana viseso – ayaṃ kira vuttanayena pabbajitvā katapubbakicco vajjiraṭṭhe aññatarasmiṃ gāmakāvāse kuṭikāyaṃ viharati, sā hoti kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā suparikammakatabhittibhūmikā ārāmapokkharaṇirāmaṇeyyādisampannā muttājālasadisavālikākiṇṇabhūmibhāgā therassa ca vattasampannatāya susammaṭṭhaṅgaṇatādinā bhiyyosomattāya ramaṇīyatarā hutvā tiṭṭhati. So tattha viharanto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.47-52) –
走进森林和树林,那里声音很少,没有干扰。
我把狮子座布施给了那位见义者、如如者。
我拿起花环,向右绕行他之后;
我侍奉了导师之后,就朝北离开了。
以彼业,两足尊、世间最胜者、人中牛王,
我让自己彻底寂止,一切“有”都已连根拔除。
那时,在十八百劫里,我所做的布施;
我不曾经历恶趣,此即狮子座之果报。
从今起七千劫之前,我是位证得寂灭的刹帝利。
具足七宝、拥有强大势力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修成。巴利
‘‘Kānanaṃ vanamoggayha, appasaddaṃ nirākulaṃ; Sīhāsanaṃ mayā dinnaṃ, atthadassissa tādino. ‘‘Mālāhatthaṃ gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ; Satthāraṃ payirupāsitvā, pakkāmiṃ uttarāmukho. ‘‘Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Sannibbāpemi attānaṃ, bhavā sabbe samūhatā. ‘‘Aṭṭhārasakappasate, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, sīhāsanassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito sattakappasate, sannibbāpakakhattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
长老证得阿罗汉果之后,仍然住在那里。因为那间小屋实在可爱,想参观精舍的人从各处赶来,就为了看看这间小屋。有一天,几个生性轻浮放荡的女人到了那里,看见小屋那么可爱,心里就打起了主意:“住在这儿的这位沙门,说不定能被我们勾引过来。”她们抱着这个目的说道:“尊者,您住的地方真可爱。我们也是容貌姣好,正处在青春年华呢。”说完就开始做出种种女人的媚态来引诱他。长老为了表明自己已经彻底离贪,说了这样一首偈颂:“我的小屋可爱,是信众以净信布施的,令人愉悦。”巴利
Arahattaṃ pana patvā there tattha viharante kuṭikāya ramaṇīyabhāvato vihārapekkhakā manussā tato tato āgantvā kuṭiṃ passanti . Athekadivasaṃ katipayā dhuttajātikā itthiyo tattha gatā kuṭikāya ramaṇīyabhāvaṃ disvā, ‘‘ettha vasanto ayaṃ samaṇo siyā amhehi ākaḍḍhanīyahadayo’’ti adhippāyena – ‘‘ramaṇīyaṃ vo, bhante, vasanaṭṭhānaṃ. Mayampi ramaṇīyarūpā paṭhamayobbane ṭhitā’’ti vatvā itthikuttādīni dassetuṃ ārabhiṃsu. Thero attano vītarāgabhāvaṃ pakāsento ‘‘ramaṇīyā me kuṭikā, saddhādeyyā manoramā’’ti gāthaṃ abhāsi.
58 58. 其中,“我的小屋可爱”:你们说“尊者,您的小屋可爱”,这是真的。我住的这间小屋可爱,样子让人喜欢。而它确实是信施——因为人们深信“把这样令人欢喜的东西布施给出家人,会得到这样的果报”,所以以信心和求法之心来布施,因此是信施,不是用钱财造出来的。凡是见到并受用这样布施的信施的人,心里都会欢喜,所以叫“令人愉悦”。正因为是信施,所以才令人愉悦。有信仰的人恭敬地备办好应施之物才布施;受用信施的善士,为了不辜负施主,也会具足正确的动机和意乐,不像你们想的那样动机和意乐败坏——这就是要表达的意思。“我对少女没有需求”:因为我对一切欲乐都已彻底转离了心,所以我对少女没有需求。就算是为了做净地之类的杂务,像我这样的人也用不着跟女人打交道,更不用说出于贪欲了,所以说“我对少女没有需求”。这里举“少女”为例,应当理解为泛指女人。对我这样的人,你们这样做是不合适的,你们已经犯了大错。为了说明“跟你们志同道合的人面前,这种行为才合适”,长老说:“你们这些女人,谁有需要就到那里去吧。”其中“谁”指对欲乐还没有离贪的人;“需要”指目的;“那里”指他们那里;“女人”是称呼语。听了这话,女人们羞愧难当,垂头丧气,沿着原路回去了。这里应当知道:长老用“我对少女没有需求”这句话,表明自己对欲乐无所需,从而宣告了阿拉汉果。巴利
58. Tattha ramaṇīyā me kuṭikāti ‘‘ramaṇīyā te, bhante, kuṭikā’’ti yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ saccaṃ. Ayaṃ mama vasanakuṭikā ramaṇīyā manuññarūpā, sā ca kho saddhādeyyā, ‘‘evarūpāya manāpaṃ katvā pabbajitānaṃ dinnāya idaṃ nāma phalaṃ hotī’’ti kammaphalāni saddahitvā saddhāya dhammacchandena dātabbattā saddhādeyyā, na dhanena nibbattitā. Sayañca tathādinnāni saddhādeyyāni passantānaṃ paribhuñjantānañca mano rametīti manoramā. Saddhādeyyattā eva hi manoramā, saddhādīhi deyyadhammaṃ sakkaccaṃ abhisaṅkharitvā denti, saddhādeyyañca paribhuñjantā sappurisā dāyakassa avisaṃvādanatthampi payogāsayasampannā honti, na tumhehi cintitākārena payogāsayavipannāti adhippāyo. Na me attho kumārīhīti yasmā sabbaso kāmehi vinivattitamānaso ahaṃ, tasmā na me attho kumārīhi. Kappiyakārakakammavasenapi hi mādisānaṃ itthīhi payojanaṃ nāma natthi, pageva rāgavasena, tasmā na me attho kumārīhīti. Kumāriggahaṇañcettha upalakkhaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Mādisassa nāma santike evaṃ paṭipajjāhīti ayuttakārinīhi yāva aparaddhañca tumhehi samānajjhāsayānaṃ purato ayaṃ kiriyā sobheyyāti dassento āha ‘‘yesaṃ attho tahiṃ gacchatha nāriyo’’ti. Tattha yesanti kāmesu avītarāgānaṃ. Atthoti payojanaṃ. Tahinti tattha tesaṃ santikaṃ. Nāriyoti ālapanaṃ. Taṃ sutvā itthiyo maṅkubhūtā pattakkhandhā āgatamaggeneva gatā. Ettha ca ‘‘na me attho kumārīhī’’ti kāmehi anatthikabhāvavacaneneva therena arahattaṃ byākatanti daṭṭhabbaṃ.
9. 憍萨罗住长老偈颂注释巴利
9. Kosalavihārittheragāthāvaṇṇanā
“我因为信心而出家”——这是憍萨罗住长老的偈颂。这件事的由来是什么?据说,这位长老在莲华上佛的时代就种下了善根,做了种种福德善业。其余部分和安阇那林长老的故事一样。但有一点不同:这位长老按前面说的方式出家,做完该做的准备工作后,在憍萨罗国的某个村子里,依靠一户男居士家,住在林中。那位男居士看见他住在树下,就为他建了一座小屋,供养给他。长老住在小屋里,因为住处合适而得到定,精勤修观,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《行藏》中这样说——巴利
Saddhāyāhaṃpabbajitoti āyasmato kosalavihārittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira padumuttarassa bhagavato kāle kusalabījaṃ ropetvā taṃ taṃ puññaṃ akāsi. Sesaṃ añjanavaniyattheravatthusadisameva. Ayaṃ pana viseso – ayaṃ kira vuttanayena pabbajitvā katapubbakicco kosalaraṭṭhe aññatarasmiṃ gāme ekaṃ upāsakakulaṃ nissāya araññe viharati, taṃ so upāsako rukkhamūle vasantaṃ disvā kuṭikaṃ kāretvā adāsi. Thero kuṭikāyaṃ viharanto āvāsasappāyena samādhānaṃ labhitvā vipassanaṃ ussukkāpetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.53-61) –
我住在离雪山不远的地方,住在树叶铺成的住处。
那时我贪著于物质供养,又习惯躺卧。
挖出的有薯蓣和嫩芦,还有biḷāli与takkalāni;
把野枣、婆勒娑迦果和木苹果采回来,收拾停当。
莲华上佛,了知世间的人,接受供养的人;
他知道了我的心思,就来到我面前。
已经来到的大龙象,是天中之天,人中最尊贵者;
我拿起慈菇,放进钵里。
那位大雄勇者当时享用了它,让我满心欢喜。
享用完之后,那位全知者说出了这首偈颂:
你净化了自己的心,把芋头施给了我。
在十万劫里,你都不会投生到恶趣。
我这是最后一次受生,一切“有”都已被彻底铲除。
我在这正等正觉者的教法里,保持着这最后的身躯。
在第五十四劫时,有一位名叫苏梅卡利亚的人;
具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, vasāmi paṇṇasanthare; Ghāsesu gedhamāpanno, seyyasīlo cahaṃ tadā. ‘‘Khaṇantālukalambāni , biḷālitakkalāni ca; Kolaṃ bhallātakaṃ billaṃ, āhatvā paṭiyāditaṃ. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mama saṅkappamaññāya, āgacchi mama santikaṃ. ‘‘Upāgataṃ mahānāgaṃ, devadevaṃ narāsabhaṃ; Biḷāliṃ paggahetvāna, pattamhi okiriṃ ahaṃ. ‘‘Paribhuñji mahāvīro, tosayanto mamaṃ tadā; Paribhuñjitvāna sabbaññū, imaṃ gāthaṃ abhāsatha. ‘‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, biḷāliṃ me adā tuvaṃ; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjasi. ‘‘Carimaṃ vattate mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Catupaññāsito kappe, sumekhaliya savhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他因体验解脱之乐而生起强烈的喜悦,于是发出感叹,诵出“我因信心而出家”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhappaṭisaṃvedanena uppannapītivegena udānento ‘‘saddhāyāhaṃ pabbajito’’ti gāthaṃ abhāsi.
59 那时,他是因为见到世尊前往毗舍离时展现的威神力,生起了这样的信心:“这个教法必定是唯一能导向解脱的,因此,我依着这样的修行,一定能从老死中解脱。”就是由于这样生起的信心,他出家了,完成了出家。“我在林中搭了小屋”:这是说,按照出家的身份,住在林中的我搭了小屋;也就是说,他显示自己成了与出家相称的林居者,独自住在僻静处。因此他说“不放逸、热诚、正知、具念”。意思是:依靠住在林中获得的身远离,他努力保持觉醒;因为正念不丢失,所以不放逸;因为持续精进,所以热诚;由于圆满了前行阶段的正念与正知,使观智增长,又因为证得阿拉汉果,使智慧与正念达到圆满,所以究竟而言,他安住在正知与具念中。对他不放逸等功德的这种称扬,就成了他的无问自说。又因为他长期住在憍萨罗国,所以被称为“憍萨罗住者”。巴利
59. Tattha saddhāyāti bhagavato vesāliṃ upagamane ānubhāvaṃ disvā, ‘‘ekantaniyyānikaṃ idaṃ sāsanaṃ, tasmā addhā imāya paṭipattiyā jarāmaraṇato muccissāmī’’ti uppannasaddhāvasena pabbajito pabbajjaṃ upagato. Araññe me kuṭikā katāti tassā pabbajjāya anurūpavasena araññe vasato me kuṭikā katā, pabbajjānurūpaṃ āraññako hutvā vūpakaṭṭho viharāmīti dasseti. Tenāha ‘‘appamatto ca ātāpī, sampajāno patissato’’ti. Araññavāsaladdhena kāyavivekena jāgariyaṃ anuyuñjanto tattha satiyā avippavāsena appamatto, āraddhavīriyatāya ātāpī, pubbabhāgiyasatisampajaññapāripūriyā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattādhigamena paññāsativepullappattiyā accantameva sampajāno patissato viharāmīti attho. Appamattabhāvādikittane cassa idameva aññābyākaraṇaṃ ahosi kosalaraṭṭhe ciranivāsibhāvena pana kosalavihārīti samaññā jātāti.
10. 希瓦利长老偈注疏巴利
10. Sīvalittheragāthāvaṇṇanā
这些思愿都已实现——这是尊者希瓦利长老的偈颂。它的起因是什么呢?这位善男子在莲华上佛的时代,也像前面所说的那样,来到精舍,站在人群边上听法。他看到世尊把一位比丘安立为受利养第一的位置,就想:未来我也应该成为这样的比丘。于是他邀请具足十力的世尊,对世尊和比丘僧团作了七天大供养,然后发愿说:世尊,我以这善业功德,不求别的什么成就,只愿在未来某位佛陀的教法中,我也能像那位被您安立为第一的比丘一样,成为受利养第一的人。世尊看出这愿没有障碍,就授记说:你这个愿,未来会在乔达摩佛面前实现。说完就离开了。这位善男子终生行善,在天界和人间流转,后来在毘婆尸佛的时代,在槃头摩帝城附近的一个村子里投生。那时候,槃头摩帝城的居民和国王商量好,一起供养十力佛。有一天,大家聚在一起供养时,没有看见蜂蜜和糖酪,便想:我们的布施门径里是不是缺了什么?他们想:无论从哪里,我们都要取来。于是派了一个人守在从乡间进城的路上。那时,这位善男子从自己村里拿了一罐糖酪,想:我要取来点什么。他正想找个地方洗手洗脚再进城,四处张望时,看见一处有犁头那么大、干干净净没有苍蝇的野生蜂蜜,心想:这是我凭福德感得的。就取了它,进了城。城里派去的那个人看见他,就问:喂,朋友,你拿这个是要给谁的?他说:先生,不是给谁的,我是拿来卖的。那人说:那这样,你拿这一枚钱币,把这蜂蜜和糖酪给我吧。他心想:这东西不值多少钱,这人却一开口就给这么多,值得试探一下。于是对那人说:一枚钱币我不卖。那人说:那就拿两枚,给我吧。他说:两枚我也不卖。就这样一步步往上加,一直加到一千。巴利
Teme ijjhiṃsu saṅkappāti āyasmato sīvalittherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa bhagavato kāle heṭṭhā vuttanayena vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ lābhīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘mayāpi anāgate evarūpena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti dasabalaṃ nimantetvā sattāhaṃ satthu bhikkhusaṅghassa ca mahādānaṃ datvā ‘‘bhagavā ahaṃ iminā adhikārakammena aññaṃ sampattiṃ na patthemi, anāgate pana ekabuddhassa sāsane ahampi tumhehi so etadagge ṭhapitabhikkhu viya lābhīnaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Satthā anantarāyaṃ disvā – ‘‘ayaṃ te patthanā anāgate gotamabuddhassa santike samijjhissatī’’ti byākaritvā pakkāmi. Sopi kulaputto yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto vipassībuddhakāle bandhumatīnagarato avidūre ekasmiṃ gāmake paṭisandhiṃ gaṇhi. Tasmiṃ samaye bandhumatīnagaravāsino raññā saddhiṃ sākacchitvā dasabalassa dānaṃ denti. Te ekadivasaṃ sabbeva ekato hutvā dānaṃ dentā ‘‘kiṃ nu kho amhākaṃ dānamukhe natthī’’ti (a. ni. aṭṭha. 1.1.207) madhuñca guḷadadhiñca na addasaṃsu. Te ‘‘yato kutoci āharissāmā’’ti janapadato nagarapavisanamagge purisaṃ ṭhapesuṃ. Tadā esa kulaputto attano gāmato guḷadadhivārakaṃ gahetvā, ‘‘kiñcideva āharissāmī’’ti nagaraṃ gacchanto, ‘‘mukhaṃ dhovitvā dhotahatthapādo pavisissāmī’’ti phāsukaṭṭhānaṃ olokento naṅgalasīsamattaṃ nimmakkhikaṃ daṇḍakamadhuṃ disvā ‘‘puññena me idaṃ uppanna’’nti gahetvā nagaraṃ pāvisi. Nāgarehi ṭhapitapuriso taṃ disvā, ‘‘bho purisa, kassimaṃ āharasī’’ti pucchi. ‘‘Na kassaci, sāmi, vikkiṇituṃ pana me idaṃ ābhata’’nti. ‘‘Tena hi, bho, idaṃ kahāpaṇaṃ gahetvā etaṃ madhuñca guḷadadhiñca dehī’’ti. So cintesi – ‘‘idaṃ na bahumūlaṃ, ayañca ekappahāreneva bahuṃ deti, vīmaṃsituṃ vaṭṭatī’’ti. Tato naṃ ‘‘nāhaṃ ekena kahāpaṇena demī’’ti āha. ‘‘Yadi evaṃ dve gahetvā dehī’’ti. ‘‘Dvīhipi na demī’’ti. Etenupāyena vaḍḍhetvā sahassaṃ pāpuṇi.
他心里想:不能再抬价了,先问问他要拿这东西做什么。于是问那个人:这东西值不了多少钱,你却出这么多,你拿它去做什么用?那人说:朋友,这城里的居民跟国王闹翻以后,正在给十力毗婆尸佛供斋,他们在供品里没看到蜜和糖酪这两样,正到处找。要是找不到这两样,城民们就会输掉,所以我凑到一千来买。他问:这东西只对城民有用吗?不能供养别人吗?那人说:不管是谁,都可以供养。他问:那有没有人能在城民供斋那天,一天之内布施一千?那人答:没有,先生。他又问:你知道这两样东西值一千吗?那人答:是的,我知道。于是他说:那你回去告诉城民们,有一个人不肯把这两样东西卖钱,情愿亲手供养,你们不用再为得到这两样东西发愁了。你要亲自为我作证,证明我在这供养中占首位。他自己用当作路费的钱买了五辛,磨成粉末,从酪里取出酸浆,把蜜块挤碎放进去,再拌上五辛粉末,放在一片莲花叶上整理好,拿着它来到离十力佛不远的地方坐下。他一边看着大众献供的盛况,一边盯着自己供养的时机。等到机会来了,他走到世尊跟前说:世尊,这是潦倒之人献上的一点薄礼,请您慈悯,为我接受。世尊出于慈悯,用四大天王所献的石钵接受了,并加持使这份供养即使分给六十八万比丘也不会用完。这位善男子等斋事结束,礼敬世尊后站在一旁说:世尊,今天我看到槃头摩帝城的居民向您献供的盛况。愿我以此业的果报,在每一次投生之处,都能成为利养和恭敬最多的人。世尊说:愿如此,善男子。然后为他和城民们作了饭后随喜说法,就离开了。巴利
So cintesi – ‘‘ativaḍḍhituṃ na vaṭṭati, hotu tāva iminā kattabbakiccaṃ pucchissāmī’’ti. Atha naṃ āha – ‘‘idaṃ na bahuṃ agghanakaṃ, tvañca bahuṃ desi, kena kammena idaṃ gaṇhāsī’’ti. ‘‘Idha, bho, nagaravāsino raññā saddhiṃ paṭivirujjhitvā vipassīdasabalassa dānaṃ dentā idaṃ dvayaṃ dānamukhe apassantā pariyesanti, sace idaṃ dvayaṃ na labhissanti, nāgarānaṃ parājayo bhavissati, tasmā sahassaṃ katvā gaṇhāmī’’ti. ‘‘Kiṃ panetaṃ nāgarānameva vaṭṭati, aññesaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti. ‘‘Yassa kassaci dātuṃ avāritameta’’nti. ‘‘Atthi pana koci nāgarānaṃ dāne ekadivasaṃ sahassaṃ dātā’’ti? ‘‘Natthi, sammā’’ti. ‘‘Imesaṃ pana dvinnaṃ sahassagghanakabhāvaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āma, jānāmī’’ti. ‘‘Tena hi gaccha, nāgarānaṃ ācikkha ‘eko puriso imāni dve mūlena na deti sahattheneva dātukāmo, tumhe imesaṃ dvinnaṃ kāraṇā nibbitakkā hothā’ti, tvaṃ pana me imasmiṃ dānamukhe jeṭṭhakabhāvassa kāyasakkhī hohī’’ti. So paribbayatthaṃ gahitamāsakena pañcakaṭukaṃ gahetvā cuṇṇaṃ katvā dadhito kañjiyaṃ gahetvā tattha madhupaṭalaṃ pīḷetvā pañcakaṭukacuṇṇena yojetvā ekasmiṃ paduminipatte pakkhipitvā taṃ saṃvidahitvā ādāya dasabalassa avidūraṭṭhāne nisīdi mahājanena āhariyamānassa sakkārassa avidūre attano pattavāraṃ olokayamāno, so okāsaṃ ñatvā satthu santikaṃ gantvā bhagavā ayaṃ uppannaduggatapaṇṇākāro, imaṃ me anukampaṃ paṭicca paṭiggaṇhathāti. Satthā tassa anukampaṃ paṭicca catumahārājadattiyena selamayapattena taṃ paṭiggahetvā yathā aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassassa diyyamānaṃ na khīyati, evaṃ adhiṭṭhāsi. So kulaputto niṭṭhitabhattakiccaṃ bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ ṭhito āha – ‘‘diṭṭho me, bhagavā, ajja bandhumatīnagaravāsikehi tumhākaṃ sakkāro āhariyamāno, ahampi imassa kammassa nissandena nibbattanibbattabhave lābhaggayasaggappatto bhaveyya’’nti (a. ni. aṭṭha. 1.1.207). Satthā, ‘‘evaṃ hotu, kulaputtā’’ti vatvā tassa ca nagaravāsīnañca bhattānumodanaṃ katvā pakkāmi.
这位良家子也是终生行善,在天界与人间流转,到了这尊佛出世的时候,投生在苏波瓦萨公主的胎中。从入胎那一刻起,每天早晚都有成百车的礼物用车子运到苏波瓦萨面前。为了检验她的福德,人们让她用手去碰种子篮,每一粒种子都能长出百株乃至千株;每一块粪肥田里能长出五十车、六十车那么多的庄稼。到了装满仓库的时候,人们让她用手碰仓库门,因为公主的福德,被取走的地方又会重新满起来。即使是一碗已经盛满的饭,只要人们说“这是公主的福德”,然后布施给任何人,只要不把碗撤走,饭就不会耗尽。孩子还在母胎里的时候,就已经过了七年。巴利
Sopi kulaputto yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde suppavāsāya rājadhītāya kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya sāyaṃ pātañca paṇṇākārasatāni sakaṭenādāya suppavāsāya upanīyanti. Atha naṃ puññavīmaṃsanatthaṃ hatthena bījapacchiṃ phusāpenti. Ekekabījato salākasatampi salākasahassampi niggacchati. Ekekakarīsakhette paṇṇāsampi saṭṭhipi sakaṭappamāṇāni uppajjanti. Koṭṭhe pūraṇakālepi koṭṭhadvāraṃ hatthena phusāpenti. Rājadhītāya puññena gaṇhantānaṃ gahitagahitaṭṭhānaṃ puna pūrati. Paripuṇṇabhattabhājanatopi ‘‘rājadhītāya puñña’’nti vatvā yassa kassaci dentānaṃ yāva na ukkaḍḍhanti, na tāva bhattaṃ khīyati, dārake kucchigateyeva sattavassāni atikkamiṃsu.
苏波瓦萨在胎儿足月时,整整七天经受了巨大的痛苦。她叫来丈夫,对他说:“我想在死之前,趁还活着的时候做布施。”于是派他去导师那里,交代说:“你去把这件事禀告导师,并邀请导师。导师说的每一句话,你都要好好记住,回来告诉我。”他就去了,把她的口信禀告给世尊。导师说:“愿拘利族女苏波瓦萨快乐、无病,生下无病的儿子。”国王听了之后,礼敬世尊,便朝自己的村子出发。还没等他回来,胎儿就已经从苏波瓦萨的腹中出来了,就像水从水罐里倒出来一样顺畅。原本围坐在旁边、满脸泪水的人们,一下子笑了起来,满心欢喜的众人赶紧去给国王报信。巴利
Gabbhe pana paripakke sattāhaṃ mahādukkhaṃ anubhosi. Sā sāmikaṃ āmantetvā, ‘‘pure maraṇā jīvamānāva dānaṃ dassāmī’’ti satthu santikaṃ pesesi – ‘‘gaccha, imaṃ pavattiṃ satthu ārocetvā satthāraṃ nimantehi, yañca satthā vadeti, taṃ sādhukaṃ upalakkhetvā āgantvā mayhaṃ kathehī’’ti. So gantvā tassā sāsanaṃ bhagavato ārocesi. Satthā, ‘‘sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā arogā, arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti (udā. 18) āha. Rājā taṃ sutvā bhagavantaṃ abhivādetvā attano gāmābhimukho pāyāsi. Tassa pure āgamanāyeva suppavāsāya kucchito dhamakaraṇā udakaṃ viya gabbho nikkhami, parivāretvā nisinnajano assumukhova hasituṃ āraddho tuṭṭhapahaṭṭho mahājano rañño sāsanaṃ ārocetuṃ agamāsi.
国王一看到他们走来,就心想:“看来十力所说的话将会实现。”他走过去,把世尊的指示禀告给王女。王女说:“你所邀请供养的那份活命饭食,就会成为吉祥饭食。去吧,去邀请十力接受七日供养。”国王照办了。连续七天,向以佛陀为首的僧团做了大布施。这孩子一出生,就平息了所有亲属焦灼的心,于是大家给他取名叫“希瓦利童子”。因为他在母胎里住了七年,从出生那天起就能胜任一切劳作。法将舍利弗尊者在第七天和他交谈。世尊也在《法句》中说了这首偈——巴利
Rājā tesaṃ āgamanaṃ disvāva, ‘‘dasabalena kathitakathā nipphannā bhavissati maññe’’ti cintesi. So āgantvā satthu sāsanaṃ rājadhītāya ārocesi. Rājadhītā tayā nimantitaṃ jīvitabhattameva maṅgalabhattaṃ bhavissati, gaccha sattāhaṃ dasabalaṃ nimantehīti. Rājā tathā akāsi. Sattāhaṃ buddhappamukhassa saṅghassa mahādānaṃ pavattayiṃsu. Dārako sabbesaṃ ñātīnaṃ santattaṃ cittaṃ nibbāpento jātoti sīvalidārakotvevassa nāmaṃ akaṃsu. So sattavassāni gabbhe vasitattā jātakālato paṭṭhāya sabbakammakkhamo ahosi. Dhammasenāpati sāriputto sattame divase tena saddhiṃ kathāsallāpaṃ akāsi. Satthāpi dhammapade gāthaṃ abhāsi –
他越过了这片泥沼、难行的险道、轮回和愚痴。
已渡越到彼岸的禅修者,没有摇动,没有疑惑。
不执取而寂灭的人,我说他就是婆罗门。巴利
‘‘Yomaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. (dha. pa. 414);
这时,长老对他说:“你既然已经受了这样的苦堆,难道还不该出家吗?”他说:“尊者,如果能得到允许,我就出家。”苏波瓦萨看见儿子正在和长老谈话,心想:“我的儿子在和法将谈什么呢?”就走近长老问道:“尊者,我儿子和您谈什么?”长老说:“他讲了自己在胎里所受的苦,还说:‘只要你们同意,我就出家。’”她说:“善哉,尊者,请让他出家吧。”长老把他带到精舍,给了他五撮头发业处,为他剃度时说:“希瓦利,你不需要别人再教什么了,只要回顾你七年里所受的苦就够了。”他说:“尊者,剃度本来就是你们的责任,至于我能做什么,我自己知道。”他在第一撮头发被剃落时,就证得了入流果;第二撮剃落时,证得一来果;第三撮剃落时,证得不来果;而在所有头发剃完的同时,他也证得了阿罗汉果,两者不分先后,同时完成。从他出家那天起,比丘僧团的四种资具就随其所需而出现。这件事的因缘故事就是这样发生的。巴利
Atha naṃ thero evamāha – ‘‘kiṃ pana tayā evarūpaṃ dukkharāsiṃ anubhavitvā pabbajituṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Labhamāno pabbajeyyaṃ, bhante’’ti. Suppavāsā naṃ dārakaṃ therena saddhiṃ kathentaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho me putto dhammasenāpatinā saddhiṃ kathetī’’ti theraṃ upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘mayhaṃ putto tumhehi saddhiṃ kiṃ katheti, bhante’’ti? ‘‘Attanā anubhūtaṃ gabbhavāsadukkhaṃ kathetvā, ‘tumhehi anuññāto pabbajissāmī’ti vadatī’’ti. ‘‘Sādhu , bhante, pabbājetha na’’nti. Thero taṃ vihāraṃ netvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājento ‘‘sīvali, na tuyhaṃ aññena ovādena kammaṃ atthi, tayā satta vassāni anubhūtadukkhameva paccavekkhāhī’’ti. ‘‘Bhante, pabbājanameva tumhākaṃ bhāro, yaṃ pana mayā kātuṃ sakkā, tamahaṃ jānissāmī’’ti. So pana paṭhamakesavaṭṭiyā ohāraṇakkhaṇeyeva sotāpattiphale patiṭṭhāsi, dutiyāya ohāraṇakkhaṇe sakadāgāmiphale, tatiyāya anāgāmiphale sabbesaṃyeva pana kesānaṃ oropanañca arahattasacchikiriyā ca apacchā apurimā ahosi. Tassa pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhusaṅghassa cattāro paccayā yāvaticchakaṃ uppajjanti. Evaṃ ettha vatthu samuṭṭhitaṃ.
后来,导师前往舍卫城。长老礼敬导师后,说道:“尊者,我要检验自己的福德,请给我五百位比丘。”“希瓦利,带他们去吧。”于是他带着五百位比丘,朝雪山方向走去,走上一条林间道路。他最先见到的那棵尼拘陀树上住着一位天神,这位天神连续七天作了供养。就这样,他——巴利
Aparabhāge satthā sāvatthiṃ agamāsi. Thero satthāraṃ abhivādetvā, ‘‘bhante, mayhaṃ puññaṃ vīmaṃsissāmi, pañca me bhikkhusatāni dethā’’ti āha. ‘‘Gaṇha sīvalī’’ti. So pañcasate bhikkhū gahetvā himavantābhimukhaṃ gacchanto aṭavimaggaṃ gacchati, tassa paṭhamaṃ diṭṭhanigrodhe adhivatthā devatā sattadivasāni dānaṃ adāsi. Iti so –
首先看到尼拘陀树,第二看到般达瓦山;
第三,阿奇拉瓦提河;第四,瓦拉萨加拉湖。
第五,他前往雪山;第六,他到了六牙池。
第七,香醉山;第八,则是离婆多。巴利
‘‘Nigrodhaṃ paṭhamaṃ passi, dutiyaṃ paṇḍavapabbataṃ; Tatiyaṃ aciravatiyaṃ, catutthaṃ varasāgaraṃ. ‘‘Pañcamaṃ himavantaṃ so, chaṭṭhaṃ chaddantupāgami; Sattamaṃ gandhamādanaṃ, aṭṭhamaṃ atha revata’’nti.
他们在所有地方都整整供养了七天。不过在香醉山上,有一位名叫龙施的天王,在七天当中,有一天供养了乳粥,有一天供养了酥油粥。比丘僧团问:“这位天王这里,既看不到母牛被挤奶,也看不到在搅拌酸奶,大王,这些是从哪里来的呢?”天王回答:“尊者,这是我在迦叶十力佛时代供养乳粥的果报。”后来,世尊以佉提罗林离婆多尊者前来迎接这件事作为八种胜利的因缘,把这位长老安立在自己教法中利养第一、声誉第一的最高位置。巴利
Sabbaṭṭhānesu satta satta divasāneva dānaṃ adaṃsu. Gandhamādanapabbate pana nāgadattadevarājā nāma sattasu divasesu ekadivase khīrapiṇḍapātaṃ adāsi, ekadivase sappipiṇḍapātaṃ. Bhikkhusaṅgho āha – ‘‘imassa devarañño neva dhenuyo duyhamānā paññāyanti, na dadhinimmathanaṃ , kuto te devarāja idaṃ uppajjatī’’ti. ‘‘Bhante kassapadasabalassa kāle khīrasalākabhattadānassetaṃ phala’’nti devarājā āha. Aparabhāge satthā khadiravaniyarevatassa paccuggamanaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā theraṃ attano sāsane lābhaggayasaggappattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi.
这位长老虽然已经获得了利养第一和声誉第一,但关于他证得阿罗汉果这件事,有些老师是这样说的:“按照前面所说的方式,法将(舍利弗)给出教诫之后,他心想‘凡是我能做到的,我自己会知道’,于是出家,受持观业处。就在那一天,他看到一间僻静的小茅屋,走进去后,回忆起自己在母胎中七年亲身经历的痛苦。顺着这份忆念,他观察过去和未来的苦,三界在他面前就像燃烧起来一样显现。因为智慧已经成熟,他进入了观的进程,当下就顺着道的次第断尽了一切烦恼,证得了阿罗汉果。”不管哪种说法,都说明了这位长老证得阿罗汉果。这位长老具足四无碍解和六神通。因此《譬喻经》中说:巴利
Evaṃ lābhaggayasaggappattassa pana imassa therassa arahattappattiṃ ekacce ācariyā evaṃ vadanti – ‘‘heṭṭhā vuttanayena dhammasenāpatinā ovāde dinne yaṃ mayā kātuṃ sakkā, tamahaṃ jānissāmīti pabbajitvā vipassanākammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ divasaṃyeva aññataraṃ vivittaṃ kuṭikaṃ disvā taṃ pavisitvā mātukucchismiṃ satta vassāni attanā anubhūtaṃ dukkhaṃ anussaritvā tadanusārena atītānāgate tassa avekkhantassa ādittā viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu. Ñāṇassa paripākaṃ gatattā vipassanāvīthiṃ otari, tāvadeva maggappaṭipāṭiyā sabbepi āsave khepento arahattaṃ pāpuṇī’’ti. Ubhayathāpi therassa arahattappattiyeva pakāsitā. Thero pana pabhinnapaṭisambhido chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.31-39) –
那时我叫婆留那,是一位天王。
我驾驭着配齐马具、力量强大的车乘,侍奉正等觉者。
当世间怙主、人中最殊胜的见义者般涅槃时,
我带上所有乐器,前往那无上的菩提树。
我带着乐器演奏和舞蹈,心专注在铜锣的节拍上;
就像正等觉者亲自出现在眼前一样,我供养了这无上的菩提树。
恭敬地供奉了那棵生长在大地上的菩提树之后,
结跏趺坐之后,我便于该处舍寿。
我对自己的业感到欢喜,对无上菩提生起净信;
以那心的净信,我投生于化乐天。
六万件乐器,时时刻刻围绕着我;
在人和天中,流转于生灭。
我的三种火已经熄灭,一切存在都被彻底根除;
我于正自觉者的教法中,持此最后身。
曾有三十四位名叫须婆呼的刹帝利;
他们具足七宝,那是距今五百劫之前。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经做到了。巴利
‘‘Varuṇo nāma nāmena, devarājā ahaṃ tadā; Upaṭṭhahesiṃ sambuddhaṃ, sayoggabalavāhano. ‘‘Nibbute lokanāthamhi, atthadassīnaruttame; Tūriyaṃ sabbamādāya, agamaṃ bodhimuttamaṃ. ‘‘Vāditena ca naccena, sammatāḷasamāhito; Sammukhā viya sambuddhaṃ, upaṭṭhiṃ bodhimuttamaṃ. ‘‘Upaṭṭhahitvā taṃ bodhiṃ, dharaṇīruhapādapaṃ; Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Sakakammābhiraddhohaṃ, pasanno bodhimuttame; Tena cittappasādena, nimmānaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, parivārenti maṃ sadā; Manussesu ca devesu, vattamānaṃ bhavābhave. ‘‘Tividhaggī nibbutā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Subāhū nāma nāmena, catuttiṃsāsu khattiyā; Sattaratanasampannā, pañcakappasate ito. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他沉浸在解脱之乐的体验中,内心涌起一阵喜悦,便以偈颂抒发心声:我的心愿都已实现了。巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhapaṭisaṃvedanena pītivegena udānento ‘‘te me ijjhiṃsu saṅkappā’’ti gāthaṃ abhāsi.
60 那时,我的那些心愿都实现了:我进入小屋,就是为了证得明与解脱。过去我一直这样希求:那些能彻底断除欲贪思惟等的出离思惟等,即“我什么时候才能证入并安住于圣者们如今所证入安住的境界呢?”对于这种以解脱为意趣、以解脱为目标的思惟和心愿,我常常精勤不放逸。为了达成这些心愿,我进入小屋、进入空闲处,修观求证三明和果解脱。我的那些心愿如今全都实现了、圆满了,善的思惟已经达成,所愿已经圆满。为了显示这些心愿的成就,所以说“舍弃了慢随眠”。正因为舍弃了慢随眠、彻底断除了它,我的那些心愿才得以成就——应当这样连接理解。因为慢随眠一旦被断除,就不再有未断的随眠,而且阿拉汉果也已经证得,所以这里以断除慢随眠作为前述心愿成就的原因来说。巴利
60. Tattha te me ijjhiṃsu saṅkappā, yadattho pāvisiṃ kuṭiṃ, vijjāvimuttiṃ paccesanti ye pubbe mayā kāmasaṅkappādīnaṃ samucchedakarā nekkhammasaṅkappādayo abhipatthitāyeva ‘‘kadā nu khvāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi upasampajja viharantī’’ti, vimuttādhippāyasaññitā vimuttiṃ uddissa saṅkappā manorathā abhiṇhaso appamattā yadattho yaṃpayojano yesaṃ nipphādanatthaṃ kuṭiṃ suññāgāraṃ vipassituṃ pāvisiṃ tisso vijjā phalavimuttiñca paccesanto, gavesanto te me ijjhiṃsu te sabbeva idāni mayhaṃ ijjhiṃsu samijjhiṃsu, nipphannakusalasaṅkappo paripuṇṇamanoratho jātoti attho. Tesaṃ samiddhabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘mānānusayamujjaha’’nti vuttaṃ. Yasmā mānānusayamujjahaṃ pajahiṃ samucchindiṃ, tasmā te me saṅkappā ijjhiṃsūti yojanā. Mānānusaye hi pahīne appahīno nāma anusayo natthi, arahattañca adhigatameva hotīti mānānusayappahānaṃ yathāvuttasaṅkappasamiddhiyā kāraṇaṃ katvā vuttaṃ.
《跋波长老偈颂注释》巴利
1. Vappattheragāthāvaṇṇanā
“见者见”是跋波长老的偈颂。这件事是怎么来的呢?据说,在莲华上佛世尊的时代,他出生在天鹅城的一个良家,长大后听到有人赞叹说“某某长老和某某长老是导师最初领受教法的人”,便来到世尊面前发愿:“世尊,愿将来出现像我一样的正自觉者时,我也能成为他最初领受教法的人之一。”他还在导师面前表明了皈依。他一生行善积德,死后便一直在人天之中流转轮回。在这次佛陀出世时,他投生在迦毗罗卫城一位名叫婆悉咤的婆罗门家中,成为他的儿子,取名跋波。当阿私陀仙人授记“悉达多王子将成为一切知者”时,他便与以憍陈如为首的一群婆罗门青年一起,舍弃在家生活,出家为苦行沙门,心想:“等他证得一切知时,我就在他座下听闻正法,证得不死果。”在优楼频罗,他们侍奉正在精进修行六年的大菩萨。后来菩萨受用了粗劣食物,他们对此感到厌离,便前往仙人堕处。世尊成佛后,过了七七四十九日,便前往仙人堕处,在那里转动法轮。转法轮当天,跋波证得入流果;在该月的第五日,他与阿若憍陈如等一起证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Passatipassoti āyasmato vappattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ‘‘asuko ca asuko ca thero satthu paṭhamaṃ dhammapaṭiggāhakā ahesu’’nti thomanaṃ sutvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā patthanaṃ paṭṭhapesi – ‘‘ahampi bhagavā anāgate tādisassa sammāsambuddhassa paṭhamaṃ dhammapaṭiggāhakānaṃ aññataro bhaveyya’’nti, satthu santike saraṇagamanañca pavedesi. So yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devamanussesuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ vāseṭṭhassa nāma brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, vappotissa nāmaṃ ahosi. So asitena isinā ‘‘siddhatthakumāro sabbaññū bhavissatī’’ti byākato koṇḍaññappamukhehi brāhmaṇaputtehi saddhiṃ gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā ‘‘tasmiṃ sabbaññutaṃ patte tassa santike dhammaṃ sutvā amataṃ pāpuṇissāmī’’ti uruvelāyaṃ viharantaṃ mahāsattaṃ chabbassāni padhānaṃ padahantaṃ upaṭṭhahitvā oḷārikāhāraparibhogena nibbijjitvā isipatanaṃ gato. Abhisambujjhitvā satthārā sattasattāhāni vītināmetvā isipatanaṃ gantvā dhammacakke pavattite pāṭipadadivase sotāpattiphale patiṭṭhito pañcamiyaṃ pakkhassa aññāsikoṇḍaññādīhi saddhiṃ arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.20-30) –
两位天王之间,一场战斗已经爆发;
巨大的喧嚣已经扩散开来,大声回荡。
莲华上佛,世间解,诸供养之受纳者;
导师站在虚空中,令大众生起警惧。
所有天人都心生欢喜,放下铠甲和武器;
礼敬了正等觉者之后,他们就在那一刻专心一意。
他明白了我的想法后,就用言语表达出来。
这位悲悯的世间解,让大众都得到了寂灭。
一个心怀恶意的人,要是去伤害任何一个众生,
因为心的污染,他会投生到恶趣。
就像战场前沿的大象,伤害众多生命;
让自己的心止息下来,不要再一次次被伤害。
两位夜叉王的军队也都惊呆了;
他们也都前来皈依了世间最上者、多闻者等(具足殊胜功德的世尊)。
让大众明白之后,具眼者抬起了脚。
就在众天神的注视下,他面朝北方离开了。
我第一次皈依了两足尊、如如者;
于十万劫中,我不曾堕入恶趣。
还有,名叫大鼓的,是十六位车乘之王。
在三万劫里,有转轮王们。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经践行。巴利
‘‘Ubhinnaṃ devarājūnaṃ, saṅgāmo samupaṭṭhito; Ahosi samupabyūḷho, mahāghoso avattatha. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, saṃvejesi mahājanaṃ. ‘‘Sabbe devā attamanā, nikkhittakavacāvudhā; Sambuddhaṃ abhivādetvā, ekaggāsiṃsu tāvade. ‘‘Mayhaṃ saṅkappamaññāya, vācāsabhimudīrayi; Anukampako lokavidū, nibbāpesi mahājanaṃ. ‘‘Paduṭṭhacitto manujo, ekapāṇaṃ viheṭhayaṃ; Tena cittappadosena, apāyaṃ upapajjati. ‘‘Saṅgāmasīse nāgova, bahū pāṇe viheṭhayaṃ; Nibbāpetha sakaṃ cittaṃ, mā haññittho punappunaṃ. ‘‘Dvinnampi yakkharājūnaṃ, senā sā vimhitā ahu; Saraṇañca upāgacchuṃ, lokajeṭṭhaṃ sutādinaṃ. ‘‘Saññāpetvāna janataṃ, padamuddhari cakkhumā; Pekkhamānova devehi, pakkāmi uttarāmukho. ‘‘Paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchiṃ, dvipadindassa tādino; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Mahādundubhināmā ca, soḷasāsuṃ rathesabhā; Tiṃsakappasahassamhi, rājāno cakkavattino. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以回顾自己所得成就的方式,审视导师功德的广大,想到:我们竟然用贪图享受之类的话来对待这样的导师。唉,凡夫的状态真是让人黑暗、让人盲目,只有圣者的状态才让人有眼睛。为了说明这一点,他诵出了“见者见”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā attanā paṭiladdhasampattiṃ paccavekkhaṇamukhena satthu guṇamahantataṃ paccavekkhitvā ‘‘īdisaṃ nāma satthāraṃ bāhulikādivādena samudācarimha. Aho puthujjanabhāvo nāma andhakaraṇo acakkhukaraṇo ariyabhāvoyeva cakkhukaraṇo’’ti dassento ‘‘passati passo’’ti gāthaṃ abhāsi.
61 61. 其中,“见者见”:以正见无颠倒地了知法、觉悟法,所以叫“见者”,也就是具足见的圣者。他以自己的慧眼见到那位正在见的、无颠倒的见者,知道“此人是无颠倒的见者”,如实了知法与非法。他不仅见到见者,也见到不见者——那些缺乏慧眼、不能如实见法的人,也就是不见的凡夫,他也用自己的慧眼见到,知道“这位尊者是盲者、没有眼”。“不见者不见不见者,也不见见者”:不见者就是缺乏慧眼的愚痴者,他不能如实了知法与非法,所以,就像他不见、不了知那位不见者一样,他也不能以自己的慧眼见、不能了知那位以慧眼如实见法与非法、见智者的“此人是这样的智者”。因此,我过去也缺乏见,没能如实见到那位如同掌中余甘子果一样遍知一切可知之法的世尊,也没能如实见到不见的富兰那等外道;而现在,凭借佛陀的威德,我具足了,对两者都能如实见到了。他以此来显示自己在应亲近与不应亲近之事上的无颠倒行道。巴利
61. Tattha passati passoti passati sammādiṭṭhiyā dhamme aviparītaṃ jānāti bujjhatīti passo, dassanasampanno ariyo, so passantaṃ aviparītadassāviṃ ‘‘ayaṃ aviparītadassāvī’’ti passati paññācakkhunā dhammādhammaṃ yathāsabhāvato jānāti. Na kevalaṃ passantameva, atha kho apassantañca passati, yo paññācakkhuvirahito dhamme yathāsabhāvato na passati, tampi apassantaṃ puthujjanaṃ ‘‘andho vatāyaṃ bhavaṃ acakkhuko’’ti attano paññācakkhunā passati. Apassanto apassantaṃ, passantañca na passatīti apassanto paññācakkhurahito andhabālo tādisaṃ andhabālaṃ ayaṃ dhammādhammaṃ yathāsabhāvato na passatīti yathā apassantaṃ na passati na jānāti, evaṃ attano paññācakkhunā dhammādhammaṃ yathāsabhāvato passantañca paṇḍitaṃ ‘‘ayaṃ evaṃvidho’’ti na passati na jānāti, tasmā ahampi pubbe dassanarahito sakalaṃ ñeyyaṃ hatthāmalakaṃ viya passantaṃ bhagavantaṃ apassantampi pūraṇādiṃ yathāsabhāvato na passiṃ, idāni pana buddhānubhāvena sampanno ubhayepi yathāsabhāvato passāmīti sevitabbāsevitabbesu attano aviparītapaṭipattiṃ dasseti.
2. 跋耆子长老偈颂的注释巴利
2. Vajjiputtattheragāthāvaṇṇanā
“独自住在林中”是具寿跋耆子长老的偈颂。这件事是怎么发生的呢?他过去在诸佛那里积攒过善根,一世又一世地积累福德,作为趋向解脱的助缘。九十一劫以前,毗婆尸佛在世的时候,他出生在一个好人家,长大后有一天见到毗婆尸佛,心里生起清净的信心,就用龙花的花蕊作了供养。凭着这份福业,他在天界和人间辗转投生,到了现在这位佛出世的时代,投生在大臣家里,取名跋耆子。佛陀前往毗舍离时,他亲眼见到佛陀的威德,生起信心,出家之后完成了该做的准备工作,领受了禅修业处,住在离毗舍离不远的一片树林里。那时候毗舍离正在举行庆典,到处有歌舞音乐,大众欢欢喜喜地享受着庆典的盛况。那位比丘听到这些声音,由于不恰当的作意,丢开了远离,放弃了禅修业处,流露出自己心里的不满——巴利
Ekakāmayaṃ araññeti āyasmato vajjiputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso nāgapupphakesarehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde amaccakule nibbatti, vajjiputtotissa nāmaṃ ahosi. So bhagavato vesāligamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco kammaṭṭhānaṃ gahetvā vesāliyā avidūre aññatarasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Tena ca samayena vesāliyaṃ ussavo ahosi. Tattha tattha naccagītavāditaṃ pavattati, mahājano haṭṭhatuṭṭho ussavasampattiṃ paccanubhoti, taṃ sutvā so bhikkhu ayoniso ummujjanto vivekaṃ vajjamāno kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā attano anabhiratiṃ pakāsento –
我独自住在森林里,就像被扔在树林中的一块木头。
在这样的夜晚,到底还有谁比我们更惨呢?——他诵出了这首偈。巴利
‘‘Ekakā mayaṃ araññe viharāma, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Etādisikāya rattiyā, ko su nāma amhehi pāpiyo’’ti. – gāthamāha;
住在林丛里的天神听到这番话后,怜悯那位比丘,为了说明这个意思,便说:“比丘,就算你用轻蔑的语气谈论住在林中,可那些渴望远离的智者,确实非常看重它。”巴利
Taṃ sutvā vanasaṇḍe adhivatthā devatā taṃ bhikkhuṃ anukampamānā ‘‘yadipi, tvaṃ bhikkhu, araññavāsaṃ hīḷento vadasi, vivekakāmā pana viddasuno taṃ bahu maññantiyevā’’ti imamatthaṃ dassentī –
你独自一人住在树林里,就像森林中被丢弃的一块木头;
许多人都羡慕你这样的境遇,就像地狱众生羡慕能往生天界的人一样。巴利
‘‘Ekako tvaṃ araññe viharasi, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Tassa te bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāmina’’nti. –
说完偈颂后,那位天神用这样的话来警告和警策他:“比丘啊,你既然已经在能导向解脱的正自觉者的教法里出家,为什么还要去想那些不能导向解脱的念头呢?”这位比丘被那位天神这样警策之后,就像一匹被鞭子抽打的良种骏马,踏上了观修的道路,没过多久就精勤于观修,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Gāthaṃ vatvā, ‘‘kathañhi nāma tvaṃ, bhikkhu, niyyānike sammāsambuddhassa sāsane pabbajitvā aniyyānikaṃ vitakkaṃ vitakkessasī’’ti santajjentī saṃvejesi . Evaṃ so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito kasābhihato viya bhadro assājānīyo vipassanāvīthiṃ otaritvā nacirasseva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.11.62-66) –
身金色的正自觉者,犹如放射百道光芒的太阳;
照耀一切方所,犹如圆满的月王;
被弟子们围绕,就像大地被海洋环绕一样。
我举起龙华花,用花粉供养了毗婆尸佛。
九十一劫之前,我曾把尘土撒向(佛身)供养;
我不经历恶趣,这就是供养佛陀的果报。
四十五劫之前,有一位名叫雷努的刹帝利。
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的威力。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, sataraṃsiṃva bhāṇumaṃ; Obhāsentaṃ disā sabbā, uḷurājaṃva pūritaṃ. ‘‘Purakkhataṃ sāvakehi, sāgareheva medaniṃ; Nāgaṃ paggayha reṇūhi, vipassissābhiropayiṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ reṇumabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Paṇṇatālīsito kappe, reṇu nāmāsi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他把自己的话和天神说过的话总结起来,说道:“这成了我证得阿罗汉果的鞭策。”——巴利
Arahattaṃ pana patvā ‘‘ayaṃ me arahattappattiyā aṅkuso jāto’’ti attano devatāya ca vuttanayaṃ saṃkaḍḍhitvā –
我独自住在森林里,就像被扔在树林中的一块木头。
许多人都羡慕我,就像地狱众生羡慕能往生天界的人一样。巴利
‘‘Ekakā mayaṃ araññe viharāma, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Tassa me bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāmina’’nti. –
这段话的意思是:因为无所牵挂,就像被扔在林中的一块木头,虽然我们独自一人、没有同伴,住在这片森林里,但即使这样住着,还是有很多人羡慕我,很多想求利益的善男子也盼望:“真希望我们也能像跋耆子长老那样,舍弃家庭的束缚,住在森林里。”这就像什么呢?就像地狱众生羡慕要生天的人一样。好比地狱众生因为自己的恶业而生在地狱里,他们羡慕那些要生天、将往生天界的有情,心想:“真希望我们也能脱离地狱之苦,享受天界的快乐。”这就是这里所说的道理。在这里,本来用复数说“我们独自住着”,是为了表达尊重;后来为了说明这个意思其实只指一个人,就针对“这样的我”用了单数。“这样的我”和“要生天的人”这两处,都是配合“羡慕”这个词,应当理解为以受格的意义作与格使用。所谓“他们盼望”,是说他们盼望像住在森林里这样的功德,所以才这样说。或者说,“这样的我”的意思,就是“在我这里具有功德”。巴利
Tassattho – anapekkhabhāvena vane chaḍḍitadārukkhaṇḍaṃ viya yadipi mayaṃ ekakā ekākino asahāyā imasmiṃ araññe viharāma, evaṃ viharato pana tassa me bahukā pihayanti maṃ bahū atthakāmarūpā kulaputtā abhipatthenti, ‘‘aho vatassa mayampi vajjiputtatthero viya gharabandhanaṃ pahāya araññe vihareyyāmā’’ti. Yathā kiṃ? Nerayikā viya saggagāminaṃ, yathā nāma nerayikā attano pāpakammena niraye nibbattasattā saggagāmīnaṃ saggūpagāmīnaṃ pihayanti – ‘‘aho vata mayampi nirayadukkhaṃ pahāya saggasukhaṃ paccanubhaveyyāmā’’ti evaṃsampadamidanti attho. Ettha ca attani garubahuvacanappayogassa icchitabbattā ‘‘ekakā mayaṃ viharāmā’’ti puna tassa atthassa ekattaṃ sandhāya ‘‘tassa me’’ti ekavacanappayogo kato. ‘‘Tassa me’’, ‘‘saggagāmina’’nti ca ubhayampi ‘pihayantī’ti padaṃ apekkhitvā upayogatthe sampadānaniddeso daṭṭhabbo. Taṃ abhipatthentīti ca tādise araññavāsādiguṇe abhipatthentā nāma hontīti katvā vuttaṃ. Tassa meti vā tassa mama santike guṇeti adhippāyo.
3. 跛子长老偈颂注释巴利
3. Pakkhattheragāthāvaṇṇanā
Cutāpatantī这首偈颂是具寿跛子长老说的。他的来历是怎样的呢?他在过去诸佛那里积修过善行,在各处生死中修福。距今九十一劫前,他做夜叉将军,见到毗婆尸世尊,心生净信,用天衣供养。因为这份福业,他在天界和人间轮回,到这次佛陀出世时,投生在释迦族天臂城的一个释迦王族家里,取名“欢喜童子”。小时候得了风病,双脚走不了路,有一段时间只能像靠椅子挪动的人那样活动。因此大家就叫他“跛子”。后来病好了,人们还是照样这么叫他。他在世尊与亲族聚会时看见神通变化,生起信心,出家后完成了先前的义务,取得业处,住在森林里。有一天,他要去村里托钵,走到半路,在一棵树下坐下来。那时,有一只鹞鹰叼着一块肉在空中飞,许多鹞鹰追上去,把肉打落了。肉掉下来后,一只鹞鹰刚抓住,另一只又抢走了。长老看到这情景,心想:“就像这块肉一样,欲乐确实是众人共享的,带来许多痛苦、许多苦恼。”于是他就观察欲乐的过患和出离的功德,建立起观照,以“无常”等作意,托钵乞食,吃完饭后在白天休息的地方坐下,增长观照,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》里这样说(长老譬喻 1.12.1-10)——巴利
Cutāpatantīti āyasmato pakkhattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito ekanavute kappe yakkhasenāpati hutvā vipassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso dibbavatthena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakkesu devadahanigame sākiyarājakule nibbatti, ‘‘sammodakumāro’’tissa nāmaṃ ahosi. Athassa daharakāle vātarogena pādā na vahiṃsu. So katipayaṃ kālaṃ pīṭhasappī viya vicari. Tenassa pakkhoti samaññā jātā. Pacchā arogakālepi tatheva naṃ sañjānanti, so bhagavato ñātisamāgame pāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharati. Athekadivasaṃ gāmaṃ piṇḍāya pavisituṃ gacchanto antarāmagge aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Tasmiñca samaye aññataro kulalo maṃsapesiṃ ādāya ākāsena gacchati, taṃ bahū kulalā anupatitvā pātesuṃ. Pātitaṃ maṃsapesiṃ eko kulalo aggahesi. Taṃ añño acchinditvā gaṇhi, taṃ disvā thero ‘‘yathāyaṃ maṃsapesi, evaṃ kāmā nāma bahusādhāraṇā bahudukkhā bahupāyāsā’’ti – kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ paccavekkhitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ‘‘anicca’’ntiādinā manasikaronto piṇḍāya caritvā katabhattakicco divāṭṭhāne nisīditvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.1-10) –
“名为毗婆尸的世尊,世间之最胜者,人中之牛王;”
那时,他和六万八千人一起进入了般度摩城。
我从城里出来,去了岛塔。
我见到了离尘的佛陀,诸供养的领受者;
有八万四千个夜叉,就在我身边。
他们恭敬地侍奉,就像三十三天的天众侍奉帝释天一样。
那时,我从宫殿出来之后,便举起了一块布;
我用头顶礼,把它献给了大仙。
真是殊胜啊,佛陀!真是殊胜啊,法!真是殊胜啊,我们导师的成就!
靠着佛陀的威力,大地震动了起来。
见到那稀有、未曾有、令人汗毛竖立之事;
我对佛陀生起净信之心,对那位两足尊、安忍自在的觉者。
我让心清净下来,把布料布施给了导师;
我皈依了,我的随从和亲友也皈依了。
在九十一劫之前,那时我所造的业,
我从来不知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
从此第十五劫,有十六位名叫善御者的人。
具足七宝,是拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vipassī nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Aṭṭhasaṭṭhisahassehi, pāvisi bandhumaṃ tadā. ‘‘Nagarā abhinikkhamma, agamaṃ dīpacetiyaṃ; Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ. ‘‘Cullāsītisahassāni, yakkhā mayhaṃ upantike; Upaṭṭhahanti sakkaccaṃ, indaṃva tidasā gaṇā. ‘‘Bhavanā abhinikkhamma, dussaṃ paggayhahaṃ tadā; Sirasā abhivādesiṃ, tañcādāsiṃ mahesino. ‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthu sampadā; Buddhassa ānubhāvena, vasudhāyaṃ pakampatha. ‘‘Tañca acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Buddhe cittaṃ pasādemi, dvipadindamhi tādine. ‘‘Sohaṃ cittaṃ pasādetvā, dussaṃ datvāna satthuno; Saraṇañca upāgacchiṃ, sāmacco saparijjano. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito pannarase kappe, soḷasāsuṃ suvāhanā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他正是以那令人警醒之事作为鞭策,增长观智,从而证得了正智。为了宣说所证得的正智,他说出了以“死堕”为起首语的偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā yadeva saṃvegavatthuṃ aṅkusaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā aññā adhigatā, tassa saṃkittanamukhena aññaṃ byākaronto ‘‘cutā patantī’’ti gāthaṃ abhāsi.
63 在这里,“死堕”指失落、掉下。“坠落”指跟着掉下去。“已堕”指因为死亡而掉到地上,或者在空中飞行时掉落。“贪著”指陷入贪染。“又回来”指再次来到。“ca”这个字在每一处都要连起来理解。这段话的意思是:这些鹫鸟在这里坠落、跟着坠落;另一只鹫鸟嘴边的肉片也脱落了,而那片肉掉到地上;所有的鹫鸟都陷入贪著,又再回来。就像这些鹫鸟一样,在轮回中流转的众生也是如此:凡是退失善法的,就会堕入地狱等处,这样堕落之后,即使生在福报成就的善趣中,也会因为沉溺于欲乐而贪著欲界,或因为贪恋生存而贪著色界和无色界。由于他们未能从生存中解脱,就随着各种引生生存的业,真实地遭遇那名为生存的苦。这些众生就是如此。而我所应做的——也就是遍知等十六种应做之事——已经做完,如今再也没有什么要做的了。那令人欢喜、可爱、值得欢喜的,是圣者们所欢喜、极欢喜、可爱的涅槃,它远离一切有为法。它具足快乐:由果定之乐所成就的、究竟的涅槃之乐;或者也可以理解为,由乐行道所生的观禅之乐与道之乐,因而具足果乐与涅槃乐。巴利
63. Tattha cutāti bhaṭṭhā. Patantīti anupatanti. Patitāti cavanavasena bhūmiyaṃ patitā, ākāse vā sampatanavasena patitā. Giddhāti gedhaṃ āpannā . Punarāgatāti punadeva upagatā. Ca-saddo sabbattha yojetabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – patanti anupatanti ca idha kulalā, itarassa mukhato cutā ca maṃsapesi, cutā pana sā bhūmiyaṃ patitā ca, giddhā gedhaṃ āpannā sabbeva kulalā punarāgatā. Yathā cime kulalā, evaṃ saṃsāre paribbhamantā sattā ye kusaladhammato cutā, te patanti nirayādīsu, evaṃ patitā ca, sampattibhave ṭhitā tattha kāmasukhānuyogavasena kāmabhave rūpārūpabhavesu ca bhavanikantivasena giddhā ca punarāgatā bhavato aparimuttattā tena tena bhavagāminā kammena taṃ taṃ bhavasaññitaṃ dukkhaṃ āgatā eva, evaṃbhūtā ime sattā. Mayā pana kataṃ kiccaṃ pariññādibhedaṃ soḷasavidhampi kiccaṃ kataṃ, na dāni taṃ kātabbaṃ atthi. Rataṃ rammaṃ ramitabbaṃ ariyehi sabbasaṅkhatavinissaṭaṃ nibbānaṃ rataṃ abhirataṃ rammaṃ. Tena ca sukhenanvāgataṃ sukhaṃ phalasamāpattisukhena anuāgataṃ upagataṃ accantasukhaṃ nibbānaṃ, sukhena vā sukhāpaṭipadābhūtena vipassanāsukhena maggasukhena ca anvāgataṃ phalasukhaṃ nibbānasukhañcāti attho veditabbo.
4. 无垢憍陈如长老偈颂注释巴利
4. Vimalakoṇḍaññattheragāthāvaṇṇanā
“生于名为杜摩之处”:这是无垢憍陈如长老的偈颂。他的来历是怎样的呢?他在过去诸佛的时代也积累过善行,在一次次轮回中不断积聚能导向解脱的福德。距今九十一劫以前,胜观世尊出世的时代,他出生在一个富足的家庭,长大后有了辨别能力。有一天,他看见胜观世尊被庞大的弟子众围绕,正在说法,心中生起清净的信心,就用四朵金花供养。世尊为了增长他的信心,变现出那样的神通:金色的光芒遍满那一整片区域。他看到之后,信心更加增长,顶礼世尊,记住那个景象,回到自己家中,始终不舍弃以佛陀为所缘的欢喜。后来他因某种疾病命终,投生到兜率天。之后他不断行善,在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他因为频婆娑罗王的关系,投生在庵婆婆利的胎中。原来,频婆娑罗王年轻时听说庵婆婆利容貌美丽,心生爱慕,就带着几个随从,乔装打扮前往毗舍离,和她共度了一夜。那时,这位长老就投生在她的胎里。庵婆婆利把怀孕的事告诉了国王。国王也表明了自己的身份,给了应给的东西后就离开了。她怀胎期满,生下一个儿子,取名“无垢”,后来就以“无垢憍陈如”闻名。他长大后,在佛陀来到毗舍离时,看见佛陀的威德,心生净信,出家修行,完成了先前的准备工作,开始修观,不久就证得阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Dumavhayāya uppannoti vimalakoṇḍaññattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ vipassiṃ bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pasannamānaso catūhi suvaṇṇapupphehi pūjesi. Bhagavā tassa pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi, yathā suvaṇṇābhā sakalaṃ taṃ padesaṃ ottharati. Taṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso hutvā bhagavantaṃ vanditvā taṃ nimittaṃ gahetvā attano gehaṃ gantvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahanto kenaci rogena kālaṃ katvā tusitesu upapanno aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājānaṃ bimbisāraṃ paṭicca ambapāliyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Rājā hi bimbisāro taruṇakāle ambapāliyā rūpasampattiṃ sutvā sañjātābhilāso katipayamanussaparivāro aññātakavesena vesāliṃ gantvā ekarattiṃ tāya saṃvāsaṃ kappesi. Tadā ayaṃ tassā kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesi. Sā ca gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ tassa ārocesi. Rājāpi attānaṃ jānāpetvā dātabbayuttakaṃ datvā pakkāmi. Sā gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi, ‘‘vimalo’’tissa nāmaṃ ahosi, pacchā vimalakoṇḍaññoti paññāyittha. So vayappatto bhagavato vesāligamane buddhānubhāvaṃ disvā pasannamānaso pabbajitvā katapubbakicco vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.40-48) –
“名为毗婆尸的世尊,世间之最胜者,人中之牛王;”
他安坐后,向人群宣说了不死之道。
我听完了那位两足尊、如是者的法之后,
我把四朵金花献给了佛陀。
那时,整个会众所在之处,都有金色的覆盖。
佛的光明和金色的光明,广大光明出现了。
内心踊跃欢喜,满怀欣悦,生起欢喜之情,双手合掌。
能让他们生起欢喜,并带来现世的安乐。
向正等觉者祈请之后,又顶礼了善行者;
生起欢喜之后,我回到了自己的住处。
我坐在自己的宫殿里,心里忆念着最胜的佛陀。
凭着这份心的清净信念,我往生到了兜率天。
在九十一劫之前,我供养了那朵花;
我从来不知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
有十六位国王,名为尼弥三末多。
从今四十三劫中,有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经做到了。巴利
‘‘Vipassī nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Nisinno janakāyassa, desesi amataṃ padaṃ. ‘‘Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, dvipadinnassa tādino; Soṇṇapupphāni cattāri, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Suvaṇṇacchadanaṃ āsi, yāvatā parisā tadā; Buddhābhā ca suvaṇṇābhā, āloko vipulo ahu. ‘‘Udaggacitto sumano, vedajāto katañjalī; Vittisañjanano tesaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho. ‘‘Āyācitvāna sambuddhaṃ, vanditvāna ca subbataṃ; Pāmojjaṃ janayitvāna, sakaṃ bhavanupāgamiṃ. ‘‘Bhavane upaviṭṭhohaṃ, buddhaseṭṭhaṃ anussariṃ; Tena cittappasādena, tusitaṃ upapajjahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Soḷasāsiṃsu rājāno, nemisammatanāmakā; Tetālīse ito kappe, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他换了个说法来宣示自己的证悟,诵出了这首偈颂:“dumavhayāya”。巴利
Arahattaṃ pana patvā aññāpadesena aññaṃ byākaronto ‘‘dumavhayāyā’’ti gāthaṃ abhāsi.
64 这里,“以树为名者”是指以树——也就是芒果树——来称呼的人,意思是芒果婆利。这里的格是处所格。“已生”是指在她腹中已出生、正在出生的状态。“由白旗所生”:白旗就是因穿白衣而以“白旗”闻名的人——频婆娑罗王——以他为因所生,意思是依他为缘而出生。或者说,“已生”是显示最初入胎,“出生”是显示降生,因为从分娩那一刻起,世间就称之为“生”。在这里,用“从以树为名者所生”这句话,排除了“只靠自己的力量”这种说法,也说明即使是有多位父亲的孩子,也有可能获得卓越的成就。用“由白旗所生”这句话,通过举出大家都知道的父亲,消除了对别人的轻视。“除旗者”:就是断除骄慢的人。因为慢以高举为特征,就像旗帜一样,所以叫“旗”;因此,慢也被称为“以旗为欲的现前”。“唯凭旗”:就是唯凭智慧。因为智慧在一切无过失的善法中最为超胜,能摧破魔军,又能引导在前,所以被称为圣者的旗帜。因此说“法确实是诸仙人的旗帜”。“摧破大旗”:大旗就是魔,因为他的对象广大所以叫大,又因为从殊胜生慢、种姓慢等种种分类来说有多种慢,其他烦恼法也因高举而成为他的旗,所以叫大旗。他以力量摧破、超越、征服了他,使他彻底消失。“摧破大旗”这句话,是以展示自己如他人的方式,借另一个名称来宣告自己已证得阿拉汉果。巴利
64. Tattha dumavhayāyāti dumena ambena avhātabbāya, ambapāliyāti attho. Ādhāre cetaṃ bhummavacanaṃ. Uppannoti tassā kucchiyaṃ uppanno uppajjamāno ca. Jāto paṇḍaraketunāti dhavalavatthadhajattā ‘‘paṇḍaraketū’’ti paññātena bimbisāraraññā hetubhūtena jāto, taṃ paṭicca nibbattoti attho. Uppannoti vā paṭhamābhinibbattidassanaṃ. Tato hi jātoti abhijātidassanaṃ. Vijāyanakālato paṭṭhāya hi loke jātavohāro. Ettha ca ‘‘dumavhayāya uppanno’’ti iminā attukkaṃsanabhāvaṃ apaneti, anekapatiputtānampi visesādhigamasambhavañca dīpeti. ‘‘Jāto paṇḍaraketunā’’ti iminā viññātapitikadassanena paravambhanaṃ apaneti. Ketuhāti mānappahāyī. Māno hi uṇṇatilakkhaṇattā ketu viyāti ketu. Tathā hi so ‘‘ketukamyatāpaccupaṭṭhāno’’ti vuccati. Ketunāyevāti paññāya eva. Paññā hi anavajjadhammesu accuggataṭṭhena mārasenappamaddanena pubbaṅgamaṭṭhena ca ariyānaṃ dhajā nāma. Tenāha ‘‘dhammo hi isinaṃ dhajo’’ti (saṃ. ni. 2.241; a. ni. 4.48; jā. 2.21.494). Mahāketuṃ padhaṃsayīti mahāvisayatāya mahantā, seyyamānajātimānādibhedato bahavo ca mānappakārā, itare ca kilesadhammā samussitaṭṭhena ketu etassāti mahāketu māro pāpimā. Taṃ balavidhamanavisayātikkamanavasena abhibhavi nibbisevanaṃ akāsīti. ‘‘Mahāketuṃ padhaṃsayī’’ti attānaṃ paraṃ viya dassento aññāpadesena arahattaṃ byākāsi.
第五,乌克赫巴卡瓦洽长老偈的注释巴利
5. Ukkhepakatavacchattheragāthāvaṇṇanā
这是尊者乌克帕卡塔瓦恰长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,他过去在诸佛面前积累过善行,在各处生命中不断积集能导向解脱的福德。距今九十四劫之前,在悉达多世尊的时代,他出生在一个家庭中,长大后,为了给导师建一座殿堂,大众缺少一根柱子,他就布施了一根柱子,并帮忙完成了这件事。他因为这份福业投生到天界,之后又不断行善,在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他在舍卫城一个婆罗门家中出生,依照族姓取名为瓦恰。他在导师面前听闻佛法,生起信心后出家,住在憍萨罗国的一个村落里,向来往的比丘们学习教法。但他分不清“这是律,这是经,这是阿毗达摩”。后来有一天,他请教了法将尊者舍利弗,才按照分类完全通达了一切教法。其实早在结集之前,三藏教法中就已经有了“圣典”等名称,比丘中也就有了“持律师”等称呼。他学习三藏佛语,不断请教,观察其中所说的色法和无色法,建立观智,如理思惟,不久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中说:巴利
Ukkhepakatavacchassāti āyasmato ukkhepakatavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavute kappe siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthāraṃ uddissa māḷaṃ karontassa pūgassa ekatthambhaṃ alabhantassa thambhaṃ datvā sahāyakiccaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, vacchotissa gottato āgatanāmaṃ. So satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kosalaraṭṭhe gāmakāvāse vasanto āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammaṃ pariyāpuṇāti. ‘‘Ayaṃ vinayo idaṃ suttantaṃ ayaṃ abhidhammo’’ti pana paricchedaṃ na jānāti. Athekadivasaṃ āyasmantaṃ dhammasenāpatiṃ pucchitvā yathāparicchedaṃ sabbaṃ sallakkhesi. Dhammasaṅgītiyā pubbepi piṭakādisamaññā pariyattisaddhamme vavatthitā eva, yato bhikkhūnaṃ vinayadharādivohāro. So tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhanto paripucchanto tattha vutte rūpārūpadhamme sallakkhetvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā sammasanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.2.13-26) –
悉达多世尊住世时,有一大群人。
他们皈依了佛陀,也同样深信如来。
大家聚在一起商量后,为导师建造一座亭子。
找不到一根柱子,他们就在大森林里到处找。
那时我在森林里看见他们,就走近那群人。
我合掌致敬后,向那群人询问。
那些持戒的近事男回答了我的提问:
我们想建一座花亭,却连一根柱子都找不到。
请把这一根柱子给我,我要献给导师。
我会把柱子取来,你们不用操心。
他们满心欢喜、充满净信,把柱子交给了我。
于是他们转身离开,各自回了自己的家。
那群人刚走不久,我那时就把柱子搬了过去。
我满心欢喜,以欢喜的心,第一个把它竖了起来。
凭着那份内心的清净,我往生到了一座天宫。
我的宫殿高耸入云,有七层,巍然矗立。
当鼓乐敲响的时候,我一直在享受娱乐。
在五十五劫之前,我曾是一位名叫耶输陀罗的国王。
就在那里,我的宫殿也是七层高耸。
那座宫殿极其殊胜,顶端有尖阁,只有一根柱子支撑,令人心生欢喜。
在第二十一劫时,有一位名叫优填的刹帝利。
在那里,我的宫殿也升到了七层之高。
无论我投生到哪里,不管是天界还是人间,
我享受一切安乐,这就是那根柱子带来的果报。
九十四劫之前,那时我布施了一根柱子;
我从不知道恶趣,这就是布施一根柱子的果报。
我的烦恼已经烧尽……中略……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Siddhatthassa bhagavato, mahāpūgagaṇo ahu; Saraṇaṃ gatā ca te buddhaṃ, saddahanti tathāgataṃ. ‘‘Sabbe saṅgamma mantetvā, māḷaṃ kubbanti satthuno; Ekatthambhaṃ alabhantā, vicinanti brahāvane. ‘‘Tehaṃ araññe disvāna, upagamma gaṇaṃ tadā; Añjaliṃ paggahetvāna, paṭipucchiṃ gaṇaṃ ahaṃ. ‘‘Te me puṭṭhā viyākaṃsu, sīlavanto upāsakā; Māḷaṃ mayaṃ kattukāmā, ekatthambho na labbhati. ‘‘Ekatthambhaṃ mamaṃ detha, ahaṃ dassāmi satthuno; Āharissāmahaṃ thambhaṃ, appossukkā bhavantu te. ‘‘Te me thambhaṃ pavecchiṃsu, pasannā tuṭṭhamānasā; Tato paṭinivattitvā, agamaṃsu sakaṃ gharaṃ. ‘‘Aciraṃ gate pūgagaṇe, thambhaṃ ahāsahaṃ tadā; Haṭṭho haṭṭhena cittena, paṭhamaṃ ussapesahaṃ. ‘‘Tena cittappasādena, vimānaṃ upapajjahaṃ; Ubbiddhaṃ bhavanaṃ mayhaṃ, sattabhūmaṃ samuggataṃ. ‘‘Vajjamānāsu bherīsu, paricāremahaṃ sadā; Pañcapaññāsakappamhi, rājā āsiṃ yasodharo. ‘‘Tatthāpi bhavanaṃ mayhaṃ, sattabhūmaṃ samuggataṃ; Kūṭāgāravarūpetaṃ, ekatthambhaṃ manoramaṃ. ‘‘Ekavīsatikappamhi , udeno nāma khattiyo; Tatrāpi bhavanaṃ mayhaṃ, sattabhūmaṃ samuggataṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Anubhomi sukhaṃ sabbaṃ, ekatthambhassidaṃ phalaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ thambhamadadaṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, ekatthambhassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,因为该做的都已经做完,他安住在不倦怠的状态里。出于对来到自己跟前的在家众和出家众的悲悯,他仔细审察了三藏佛语,然后宣说佛法。说法时,有一天他把自己当作别人来作示范,说道——巴利
Arahattaṃ pana patvā katakiccattā akilāsubhāve ṭhito attano santikaṃ upagatānaṃ gahaṭṭhapabbajitānaṃ anukampaṃ upādāya tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ vīmaṃsitvā dhammaṃ desesi. Desento ca ekadivasaṃ attānaṃ paraṃ viya katvā dassento –
那位被摈除的婆蹉长老,在许多年里一点点积攒下来的东西,
他为在家众宣说那法,怀着极大的欢喜。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Ukkhepakatavacchassa, saṅkalitaṃ bahūhi vassehi; Taṃ bhāsati gahaṭṭhānaṃ, sunisinno uḷārapāmojjo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“高举瓦洽”是指已经做过“高举”的瓦洽比丘。意思是:他在比丘面前,把各自分开学来的律藏段落、经藏段落和阿毗达摩段落,按照各自的分科,分别放到律、经、阿毗达摩三藏上面,然后以反复诵习的方式,把它们一一放回原处而住,这就是“高举瓦洽”。这里用的是属格,但表达的是具格的意思。“经过许多年汇集而成”是指经过很多年,以汇集的方式放在心中。也有读作“saṅkhalita”的,意思是像被链条串起来一样,以连贯的方式使之能口述背诵。“凡是佛语”是省略语。“那”就是指那教典之法,他宣说、讲述它。“为在家众”是就他们中多数而言。“善安坐”是指他于那法正确、不动摇地安坐,不期待利养、恭敬等,只是站在解脱处的顶点上来说法。因此说“具足大欢喜”,也就是因为果等至之乐,以及说法本身而生起的大欢喜。这一点确实已经说过——巴利
Tattha ukkhepakatavacchassāti kataukkhepavacchassa, bhikkhuno santike visuṃ visuṃ uggahitaṃ vinayapadesaṃ suttapadesaṃ abhidhammapadesañca yathāparicchedaṃ vinayasuttābhidhammānaṃyeva upari khipitvā sajjhāyanavasena tattha tattheva pakkhipitvā ṭhitavacchenāti attho karaṇatthe hi idaṃ sāmivacanaṃ. Saṅkalitaṃ bahūhi vassehīti bahukehi saṃvaccharehi sampiṇḍanavasena hadaye ṭhapitaṃ. ‘‘Saṅkhalita’’ntipi pāṭho, saṅkhalitaṃ viya kataṃ ekābaddhavasena vācuggataṃ kataṃ. Yaṃ buddhavacananti vacanaseso. Tanti taṃ pariyattidhammaṃ bhāsati katheti. Gahaṭṭhānanti tesaṃ yebhuyyatāya vuttaṃ. Sunisinnoti tasmiṃ dhamme sammā niccalo nisinno, lābhasakkārādiṃ apaccāsīsanto kevalaṃ vimuttāyatanasīseyeva ṭhatvā kathetīti attho. Tenāha ‘‘uḷārapāmojjo’’ti phalasamāpattisukhavasena dhammadesanāvaseneva ca uppannauḷārapāmojjoti. Vuttañhetaṃ –
贤友,一位比丘按照自己听闻、学习过的法,详细地为别人宣说,他就能在那法中获得对意义的欢喜,获得对法的欢喜,获得与法相关的欢悦。巴利
‘‘Yathā yathāvuso bhikkhu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti tathā tathā so tasmiṃ dhamme labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojja’’ntiādi (dī. ni. 3.355).
6. 弥醯长老偈颂注巴利
6. Meghiyattheragāthāvaṇṇanā
“大雄如是教导”这首偈颂,是尊者弥醯长老之偈。它的由来是什么呢?这位长老在过去诸佛那里也曾积下深厚的善根,在一次次投生中不断种下善的种子。距今九十一劫以前,毗婆尸世尊住世的时候,他出生在一个家族里,长大后到达了懂事之年。那时,毗婆尸世尊即将圆满佛陀的事业,舍下了寿行。因此大地震动等异象出现,大众都恐惧惊慌。这时,多闻天王为大家说明缘由,安慰了众人。大众听了之后,生起了警醒之心。其中这位良家子听说了佛陀的威德,对导师生起了恭敬与尊重,内心感受到极大的喜悦与欢欣。他凭这份善业,在天界与人间流转投生,到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在迦毗罗卫城的释迦王族中,名叫弥醯。他成年后,在导师身边出家,随侍世尊。有一次,世尊住在阇梨迦时,他看见基米伽罗河岸边有一座可爱的芒果园,就想在那里住下来。世尊两次劝阻他,第三次才允许他去。他到那里之后,被邪寻之蝇所噬,无法得到心的专注,于是回到导师那里,把这件事禀告了世尊。世尊便这样教导他:“弥醯,对于尚未成熟的心解脱来说,有五种法能使其成熟……”等等。他依照这番教导安住下来,修习观慧并使之增长,最终证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Anusāsimahāvīroti āyasmato meghiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave kusalabījāni ropento ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ pāpuṇi. Tasmiñca samaye vipassī bhagavā buddhakiccassa pariyosānamāgamma āyusaṅkhāraṃ ossajji. Tena pathavīkampādīsu uppannesu mahājano bhītatasito ahosi. Atha naṃ vessavaṇo mahārājā tamatthaṃ vibhāvetvā samassāsesi. Taṃ sutvā mahājano saṃvegappatto ahosi. Tatthāyaṃ kulaputto buddhānubhāvaṃ sutvā satthari sañjātagāravabahumāno uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sākiyarājakule nibbatti, tassa meghiyoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto satthu santike pabbajitvā bhagavantaṃ upaṭṭhahanto bhagavati jālikāyaṃ viharante kimikālāya nadiyā tīre ramaṇīyaṃ ambavanaṃ disvā tattha viharitukāmo dve vāre bhagavatā vāretvā tatiyavāraṃ vissajjito tattha gantvā micchāvitakkamakkhikāhi khajjamāno cittasamādhiṃ alabhitvā satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Athassa bhagavā ‘‘aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattantī’’tiādinā (udā. 31) ovādaṃ adāsi. So tasmiṃ ovāde ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.57-65) –
当毗婆尸佛——世间最尊贵者——舍弃寿行之时,
大地震动,被水环绕的大地也震动了。
我那铺展开来、装饰得极其精美的华盖,
当佛陀的寿行即将灭尽时,我的宫殿也震动了。
我的宫殿震动时,恐惧在我心中生起;
生起到底是为了什么?广大的光明出现了。
多闻天王来到这里,让大众都平息了下来。
对众生没有恐惧,你们要一心专注、守护好自己。
啊,佛陀!啊,法!啊,我们导师的成就竟如此圆满!
当他出生时,大地剧烈震动。
赞叹佛陀的威神力之后,我在天界享受了整整一劫的快乐。
在其余诸劫中,我曾修习善行。
在九十一劫之前,那时我获得了佛陀想。
我不知有恶趣,这就是“佛陀想”的果报。
从此第十四劫时,我曾是一位威光赫赫的国王。
他名叫萨弥多,是一位势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Yadā vipassī lokaggo, āyusaṅkhāramossaji; Pathavī sampakampittha, medanī jalamekhalā. ‘‘Otataṃ vitataṃ mayhaṃ, suvicittavaṭaṃsakaṃ; Bhavanampi pakampittha, buddhassa āyusaṅkhaye. ‘‘Tāso mayhaṃ samuppanno, bhavane sampakampite; Uppādo nu kimatthāya, āloko vipulo ahu. ‘‘Vessavaṇo idhāgamma, nibbāpesi mahājanaṃ; Pāṇabhūte bhayaṃ natthi, ekaggā hotha saṃvutā. ‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthu sampadā; Yasmiṃ uppajjamānamhi, pathavī sampakampati. ‘‘Buddhānubhāvaṃ kittetvā, kappaṃ saggamhi modahaṃ; Avasesesu kappesu, kusalaṃ caritaṃ mayā. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhasaññāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito cuddasakappamhi, rājā āsiṃ patāpavā; Samito nāma nāmena, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,在导师面前亲闻教诫,便这样记说:我已证得阿罗汉果——巴利
Arahattaṃ pana patvā satthu sammukhā ovādaṃ labhitvā ‘‘mayā arahattaṃ adhigata’’nti aññaṃ byākaronto –
大雄教导了我,他已彻底通达一切法。
听完他的法之后,我具念住在他身边。
三明已证得,佛陀的教法已完成——他诵出了这首偈。巴利
‘‘Anusāsi mahāvīro, sabbadhammāna pāragū; Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, vihāsiṃ santike sato; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“教导”是指他以“弥醯,对于尚未成熟的心解脱,有五法能使其成熟……”等话进行教诫、给予教导。“大雄”:具有大勇猛,因为精进波罗蜜的圆满、具足四支的精进决意,以及不共于他人的四种正勤成就,所以具有大精进,这就是其含义。“一切法的到达彼岸者”:以智慧到达并证悟一切所知法的彼岸、边际,所以称为“一切法的到达彼岸者”,也就是一切知者;或者以自生智到达并证悟作为一切有为法彼岸的涅槃,所以称为“一切法的到达彼岸者”。“我听了他的法”:听闻那位佛陀、世尊所殊胜赞扬的四圣谛法之后。“住在近旁”:在芒果林中受到邪思惟困扰,前往遮利迦精舍后,就住在导师近旁。“具念”:具正念,通过修习止观而不放逸,这就是其含义。这里的“我”,就像在“教导”一词处应补充理解为“我(maṃ)”一样,在“明已生,所作佛教已办”等句处应补充理解为“由我(mayā)”。又以“所作佛教已办”这一句,通过另一种方式显示如前所说的三明生起,即是对导师教诫的奉行。圆满戒蕴等,实际上就是奉行导师的教法。巴利
Tattha anusāsīti ‘‘aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattantī’’tiādinā ovadi anusiṭṭhiṃ adāsi. Mahāvīroti mahāvikkanto, vīriyapāramipāripūriyā caturaṅgasamannāgatavīriyādhiṭṭhānena anaññasādhāraṇacatubbidhasammappadhānasampattiyā ca mahāvīriyoti attho. Sabbadhammāna pāragūti sabbesañca ñeyyadhammānaṃ pāraṃ pariyantaṃ ñāṇagamanena gato adhigatoti sabbadhammāna pāragū, sabbaññūti attho. Sabbesaṃ vā saṅkhatadhammānaṃ pārabhūtaṃ nibbānaṃ sayambhūñāṇena gato adhigatoti sabbadhammāna pāragū. Tassāhaṃ dhammaṃ sutvānāti tassa buddhassa bhagavato sāmukkaṃsikaṃ taṃ catusaccadhammaṃ suṇitvā. Vihāsiṃ santiketi ambavane micchāvitakkehi upadduto cālikā vihāraṃ gantvā satthu samīpeyeva vihāsiṃ. Satoti satimā, samathavipassanābhāvanāya appamattoti attho. Ahanti idaṃ yathā ‘‘anusāsī’’ti ettha ‘‘ma’’nti evaṃ ‘‘vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti ettha ‘‘mayā’’ti pariṇāmetabbaṃ. ‘‘Kataṃ buddhassa sāsana’’nti ca iminā yathāvuttaṃ vijjāttayānuppattimeva satthu ovādapaṭikaraṇabhāvadassanena pariyāyantarena pakāseti. Sīlakkhandhādiparipūraṇameva hi satthu sāsanakāritā.
《一法闻长老偈》的注释巴利
7. Ekadhammasavanīyattheragāthāvaṇṇanā
“我的烦恼已被烧尽”——这是尊者一法闻长老的偈颂。它是由什么因缘产生的呢?据说,在莲华上佛的时代,他投生为一位树神。他看到几位比丘在大森林里迷了路、四处徘徊,心生怜悯,就从自己的住处下来,安慰他们,给他们食物,然后把他们送到想去的地方。凭着这份善业,他在天界和人间流转。后来,在迦叶世尊出现于世、完成佛陀的事业并般涅槃之后,他成了波罗奈的国王,名叫基基。他去世后,他的儿子名叫普土文达罗。普土文达罗的儿子名叫苏沙摩。苏沙摩的儿子名叫基基梵授。基基梵授治理国家时,教法已经消失,听不到佛法。他让人宣告:“谁能说法,我就给他一千。”可是连一个说法的人都找不到。他想:“在我父亲、祖父的时代,法还在流传,说法的人很容易找到。如今,连能说一首四句偈的人都难得稀有。趁对法的记忆还没消失,我应当出家。”于是舍弃王位,朝雪山方向走去。帝释天王前来,用“诸行确实无常”这首偈颂为他说法,把他劝了回来。他回来后做了很多福德,在天界和人间流转。到如今佛陀出世的时代,他投生在塞塔比亚城的一个富豪家族。成年后,世尊住在塞塔比亚城的尸沙婆林园,他前去拜见世尊,礼敬之后坐在一边。世尊观察他的根机,用“诸行确实无常”这首偈颂为他说法。由于他过去积累的善根,无常想清晰地显现出来,他生起悚惧,出家后开始修习法随观,作意苦想和无我想,精进修习观智,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中(长老譬喻 1.12.66-71)说:巴利
Kilesājhāpitā mayhanti āyasmato ekadhammasavanīyattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle rukkhadevatā hutvā nibbatto katipaye bhikkhū maggamūḷhe mahāraññe vicarante disvā anukampamāno attano bhavanato otaritvā te samassāsetvā bhojetvā yathādhippetaṭṭhānaṃ pāpesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassape bhagavati loke uppajjitvā katabuddhakicce parinibbute tasmiṃ kāle bārāṇasirājā kikī nāma ahosi. Tasmiṃ kālaṅkate tassa puthuvindarājā nāma putto āsi. Tassa putto susāmo nāma. Tassa putto kikībrahmadatto nāma hutvā rajjaṃ kārento sāsane antarahite dhammassavanaṃ alabhanto, ‘‘yo dhammaṃ deseti, tassa sahassaṃ dammī’’ti ghosāpetvā ekampi dhammakathikaṃ alabhanto, ‘‘mayhaṃ pitupitāmahādīnaṃ kāle dhammo saṃvattati, dhammakathikā sulabhā ahesuṃ. Idāni pana catuppadikagāthāmattampi kathento dullabho. Yāva dhammasaññā na vinassati, tāvadeva pabbajissāmī’’ti rajjaṃ pahāya himavantaṃ uddissa gacchantaṃ sakko devarājā āgantvā, ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’ti gāthāya dhammaṃ kathetvā nivattesi. So nivattitvā bahuṃ puññaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde setabyanagare seṭṭhikule nibbattitvā vayappatto bhagavati setabyanagare siṃsapāvane viharante satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tassa satthā ajjhāsayaṃ oloketvā, ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’ti imāya gāthāya dhammaṃ desesi. Tassa tattha katādhikāratāya so aniccasaññāya pākaṭataraṃ hutvā upaṭṭhitāya paṭiladdhasaṃvego pabbajitvā dhammasammasanaṃ paṭṭhapetvā dukkhasaññaṃ anattasaññañca manasikaronto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.66-71) –
莲华上佛的弟子们,那些住在森林里的修行者;
Vippanaṭṭhā在婆罗门森林里,像盲人一样四处乱转。
忆念正等觉者莲华上导师之后,
那位牟尼的那些儿子,在大林里迷失了。
我从住处下来后,来到了比丘们跟前;
我为他们指明了道路,也给了他们食物。
以彼业,两足尊、世间最胜者、人中牛王,
我七岁时就证得了阿罗汉果。
有十二位转轮王,名字叫“有眼”。
具足七宝,出现在距今五百劫之前。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumuttarabuddhassa, sāvakā vanacārino; Vippanaṭṭhā brahāraññe, andhāva anusuyyare. ‘‘Anussaritvā sambuddhaṃ, padumuttaranāyakaṃ; Tassa te munino puttā, vippanaṭṭhā mahāvane. ‘‘Bhavanā oruhitvāna, agamiṃ bhikkhusantikaṃ; Tesaṃ maggañca ācikkhiṃ, bhojanañca adāsahaṃ. ‘‘Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Jātiyā sattavassohaṃ, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Sacakkhū nāma nāmena, dvādasa cakkavattino; Sattaratanasampannā, pañcakappasate ito. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他仅仅因为一次闻法就完成了应当做的事,所以就被称为“一法闻者”。他证得阿罗汉之后,在宣告自己的证悟时说道:巴利
Tassa ekeneva dhammassavanena nipphannakiccattā ekadhammasavanīyotveva samaññā ahosi. So arahā hutvā aññaṃ byākaronto –
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
生死轮回已经彻底灭尽,如今不再有来生。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,烦恼是指:当它在一个人的心相续中生起时,就会染污那个相续,折磨它、烧灼它,所以叫烦恼,也就是贪等。已烧尽是指:就像被因陀罗之火焚烧过的树木草丛一样,已经被圣道智慧之火连根烧尽。我的,是指由我,或者在我的相续中。一切有都已根除,是指因为烦恼已被烧尽,所以欲有、业有等一切有都被彻底铲除。因为只要有烦恼轮,就必定会有业轮;有了业轮,就会有再生有。正因为业有已被根除,那些再生有也因为不再生起的法则而同样被根除了。生死流转已灭尽:其中,生等——巴利
Tattha kilesāti yasmiṃ santāne uppannā, taṃ kilesenti vibādhenti upatāpenti vāti kilesā, rāgādayo. Jhāpitāti indagginā viya rukkhagacchādayo ariyamaggañāṇagginā samūlaṃ daḍḍhā. Mayhanti mayā, mama santāne vā. Bhavā sabbe samūhatāti kāmakammabhavādayo sabbe bhavā samugghāṭitā kilesānaṃ jhāpitattā. Sati hi kilesavaṭṭe kammavaṭṭena bhavitabbaṃ. Kammabhavānaṃ samūhatattā eva ca upapattibhavāpi samūhatā eva anuppattidhammatāya āpāditattā. Vikkhīṇo jātisaṃsāroti jātiādiko –
诸蕴的次第,以及诸界与诸处的次第;
持续不断地运转,就叫做轮回。巴利
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca; Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti. –
具有上述特征的轮回已经特别地彻底灭尽,因此如今不再有后有。因为未来不再有后有,所以生死轮回已经断尽。也可以反过来这样说:因此不再有后有,因为一切“有”都已被彻底铲除。或者可以这样连接:生死轮回既然已经灭尽,因此如今不再有后有。巴利
Vuttalakkhaṇo saṃsāro visesato khīṇo, tasmā natthi dāni punabbhavo. Yasmā āyatiṃ punabbhavo natthi, tasmā vikkhīṇo jātisaṃsāro. Tasmā ca punabbhavo natthi, yasmā bhavā sabbe samūhatāti āvattetvā vattabbaṃ. Atha vā vikkhīṇo jātisaṃsāro, tato eva natthi dāni punabbhavoti yojetabbaṃ.
8. 一优陀那长老偈的注释巴利
8. Ekudāniyattheragāthāvaṇṇanā
“增上心不放逸”这句话,是尊者一优陀那长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里积攒过善根,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德。在见义佛世尊的时代,他投生为夜叉将军。世尊般涅槃后,他心中悲伤忧恼,说道:“我真是没得到利益,我真是得到得太少了,因为世尊还在世时,我竟没能做布施等福德之事。”那时,一位名叫萨迦罗的世尊弟子驱除了他的悲伤,并让他去供养世尊的舍利塔。他供养舍利塔五年,命终之后,凭着这份福德,只在天界和人间流转。到了迦叶世尊的时代,他投生在一户良家,长大后时常去亲近世尊。那时,世尊经常用“增上心”这首偈颂教导弟子们。他听了之后生起信心,就出家了。出家以后,他反复诵习那首偈颂,在那里修了兩万年的沙门法,但因为智慧还没成熟,没能证得更高的成就。后来命终,投生到天界,之后也一直在善趣中流转。到了现在这位佛出世的时代,他在舍卫城投生为一位富足婆罗门的儿子,长大后,在祇园精舍被供养奉献的时候,看到佛陀的神通威力,生起信心,出家修行,完成了该做的本分,在林中安住,后来来到世尊身边。那时,世尊看到尊者舍利弗在不远处专注于增上心,便说出“增上心”这段优陀那。他听了之后,虽然长期在林中修行,也时常诵出那首偈颂,因此得了“一优陀那”这个称呼。有一天,他获得了心一境性,增长观慧,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Adhicetasoappamajjatoti āyasmato ekudāniyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto atthadassissa bhagavato kāle yakkhasenāpati hutvā nibbatto satthari parinibbute, ‘‘alābhā vata me, dulladdhaṃ vata me, yohaṃ satthudharamānakāle dānādipuññaṃ kātuṃ nālattha’’nti paridevasokamāpanno ahosi. Atha naṃ sāgaro nāma satthu sāvako sokaṃ vinodetvā satthu thūpapūjāyaṃ niyojesi. So pañca vassāni thūpaṃ pūjetvā tato cuto tena puññena devamanussesu eva saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto kālena kālaṃ satthu santikaṃ upasaṅkami. Tasmiñca samaye satthā ‘‘adhicetaso’’ti gāthāya sāvake abhiṇhaṃ ovadi. So taṃ sutvā saddhājāto pabbaji. Pabbajitvā ca pana tameva gāthaṃ punappunaṃ parivatteti. So tattha vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto ñāṇassa aparipakkattā visesaṃ nibbattetu nāsakkhi. Tato pana cuto devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatto viññutaṃ patvā jetavanapaṭiggahaṇasamaye buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco araññe viharanto satthu santikaṃ agamāsi. Tasmiñca samaye satthā āyasmantaṃ sāriputtaṃ attano avidūre adhicittamanuyuttaṃ disvā ‘‘adhicetaso’’ti imaṃ udānaṃ udānesi. Taṃ sutvā ayaṃ cirakālaṃ bhāvanāya araññe viharantopi kālena kālaṃ tameva gāthaṃ udāneti, tenassa ekudāniyoti samaññā udapādi. So athekadivasaṃ cittekaggataṃ labhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.72-81) –
在见义佛善逝般涅槃后不久,
我投生到了夜叉族中,那时也获得了名声。
我真是得到太糟了,这个清晨真不吉利,起身也起得真糟糕。
我的财富明明还在,可那位具眼者却已经般涅槃了。
那位名叫萨伽罗的弟子,知道了我的心意之后,
他欲救拔我,便来到我的面前。
你到底在忧愁什么?别害怕,去实践善慧者的法吧。
佛陀已把种子圆满赐给了一切众生。
如果有人能供养住世的正等觉者、世间导师,
即使已经涅槃,也应当供养他的舍利,哪怕只有芥子那么小。
当心清净平等时,福德也同样广大殊胜。
所以,建好塔之后,你要供养佛陀的舍利。
听了沙伽罗的话,我建造了佛塔。
我侍奉了牟尼的无上佛塔五年。
以彼业,两足尊、世间最胜者、人中牛王,
享受过种种福报之后,我证得了阿罗汉果。
距今七百劫之前,有四位广慧者;
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Atthadassimhi sugate, nibbute samanantarā; Yakkhayoniṃ upapajjiṃ, yasaṃ patto cahaṃ tadā. ‘‘Dulladdhaṃ vata me āsi, duppabhātaṃ duruṭṭhitaṃ; Yaṃ me bhoge vijjamāne, parinibbāyi cakkhumā. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, sāgaro nāma sāvako; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṃ. ‘‘Kiṃ nu socasi mā bhāyi, cara dhammaṃ sumedhasa; Anuppadinnā buddhena, sabbesaṃ bījasampadā. ‘‘Yo ce pūreyya sambuddhaṃ, tiṭṭhantaṃ lokanāyakaṃ; Dhātuṃ sāsapamattampi, nibbutassāpi pūjaye. ‘‘Same cittappasādamhi, samaṃ puññaṃ mahaggataṃ; Tasmā thūpaṃ karitvāna, pūjehi jinadhātuyo. ‘‘Sāgarassa vaco sutvā, buddhathūpaṃ akāsahaṃ; Pañcavasse paricariṃ, munino thūpamuttamaṃ. ‘‘Tena kammena dvipadinda, lokajeṭṭha narāsabha; Sampattiṃ anubhotvāna, arahattamapāpuṇiṃ. ‘‘Bhūripaññā ca cattāro, sattakappasate ito; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他安住在解脱之乐中。有一天,尊者法藏长老为了试探他的辩才,请求他说:“贤友,请为我说法。”因为他长久以来一直很熟悉——巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharanto ekadivasaṃ āyasmatā dhammabhaṇḍāgārikena paṭibhānaṃ vīmaṃsituṃ, ‘‘āvuso, mayhaṃ dhammaṃ bhaṇāhī’’ti ajjhiṭṭho cirakālaparicitattā –
对于拥有殊胜之心、不放逸的牟尼,在牟尼之道上修学的人,
对于这样的如如不动者、已寂静下来的人、永远保持正念的人,忧愁不会生起。巴利
‘‘Adhicetaso appamajjato, munino monapathesu sikkhato; Sokā na bhavanti tādino, upasantassa sadā satīmato’’ti. (udā. 37) –
他说的正是这首偈颂。巴利
Imameva gāthaṃ abhāsi.
这里,“增上心者”指具有增上心的人,也就是具备超越一切心识的阿拉汉果心的人,这是它的意思。“不放逸者”指不放逸的人,也就是说,他凭借不放逸,持续不断地在无过失的诸法中精勤修行。“牟尼”:正如“了知两个世间的人,因此被称为牟尼”这样,因为了知两个世间,所以称为牟尼;或者说,“牟那”就是智,因为具备被称为阿拉汉果慧的牟那,所以漏已尽的人就名为牟尼,这里指的就是那位牟尼。“在牟尼道中修学”:指在被称为阿拉汉智的牟那之道、方法之道,也就是三十七菩提分法中修学,或者在三种学处中修学。这是就前行阶段的修行来说的。因为阿拉汉已经彻底完成修学,所以对于这样修学的人,也就是通过这种修学而达到牟尼境界的人,应当理解为这里说的“牟尼”。正因为如此,从下位道果心的角度说是增上心者,从在四谛现观修行中不放逸的角度说是不放逸者,从具备最高道智的角度说是牟尼,这样这些词的含义就都能对应上了。或者也可以这样理解:“不放逸者、修学者”这两个词说明了主要的原因。因此,由于不放逸和修学这两个原因,而称为增上心者,这就是它的意思。巴利
Tattha adhicetasoti adhicittavato, sabbacittānaṃ adhikena arahattaphalacittena samannāgatassāti attho. Appamajjatoti nappamajjato, appamādena anavajjadhammesu sātaccakiriyāya samannāgatassāti vuttaṃ hoti. Muninoti ‘‘yo munāti ubho loke, muni tena pavuccatī’’ti (dha. pa. 269; mahāni. 149; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 21) evaṃ ubhayalokamunanena vā, monaṃ vuccati ñāṇaṃ, tena arahattaphalapaññāsaṅkhātena monena samannāgatatāya vā khīṇāsavo muni nāma, tassa munino. Monapathesu sikkhatoti arahattañāṇasaṅkhātassa monassa pathesu upāyamaggesu sattatiṃsabodhipakkhiyadhammesu, tīsu vā sikkhāsu sikkhato. Idañca pubbabhāgapaṭipadaṃ gahetvā vuttaṃ. Pariniṭṭhitasikkho hi arahā, tasmā evaṃ sikkhato, imāya sikkhāya munibhāvaṃ pattassa muninoti evamettha attho daṭṭhabbo. Yasmā cetadevaṃ tasmā heṭṭhimamaggaphalacittānaṃ vasena adhicetaso, catusaccasambodhipaṭipattiyaṃ appamādavasena appamajjato, aggamaggañāṇasamannāgamena muninoti evametesaṃ padānaṃ attho yujjatiyeva. Atha vā ‘‘appamajjato sikkhato’’ padhānahetū akkhātāti daṭṭhabbā. Tasmā appamajjanahetu sikkhanahetu ca adhicetasoti attho.
忧愁不会生起,因为他是那样的人:对于这样一位漏尽的牟尼来说,因与可爱事物分离等事而在内心生起的忧愁和心的灼烧都不存在。另一种说法是,对于证得这种特质的无学牟尼来说,忧愁不会生起。已寂静者,是指通过彻底止息贪等烦恼而寂静的人。永远具念者,是指因为念已达到圆满,所以一切时都不离念的人。巴利
Sokā na bhavanti tādinoti tādisassa khīṇāsavamunino abbhantare iṭṭhaviyogādivatthukā sokā cittasantāpā na honti. Atha vā tādilakkhaṇappattassa asekkhamunino sokā na bhavantīti. Upasantassāti rāgādīnaṃ accantūpasamena upasantassa. Sadā satīmatoti sativepullappattiyā niccakālaṃ satiyā avirahitassa.
在这里,“增上心者”这句指的是增上心学;“不放逸者”这句指的是增上戒学;“牟尼,于牟尼行修学”这几句指的是增上慧学。另一种解释是:“牟尼”这句指的是增上慧学,“于牟尼行修学”这句指的是那些出世间学的前行之道,“忧愁不生”等句子则说明了修学圆满的利益。应当知道,这正是这位长老的自证偈。巴利
Ettha ca ‘‘adhicetaso’’ti iminā adhicittasikkhā, ‘‘appamajjato’’ti iminā adhisīlasikkhā, ‘‘munino monapathesu sikkhato’’ti etehi adhipaññāsikkhā. ‘‘Munino’’ti vā etena adhipaññāsikkhā, ‘‘monapathesu sikkhato’’ti etena tāsaṃ lokuttarasikkhānaṃ pubbabhāgapaṭipadā, ‘‘sokā na bhavantī’’tiādīhi sikkhāpāripūriyā ānisaṃsā pakāsitāti veditabbaṃ ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosi.
9. 阐那长老偈注释巴利
9. Channattheragāthāvaṇṇanā
这是尊者车匿长老的偈颂,开头是“听闻了大圣者的大味法之后……”。它的来历是怎样的呢?
这位长老在过去诸佛那里也积攒过善根,在一次次轮回中不断积累能导向解脱的福德。到了悉达多佛的时代,他出生在一个好人家,长大后有一天看见悉达多世尊朝一棵树下走去,心里生起清净的信心,就铺了一张柔软舒适的树叶席献给世尊,又四处撒花供养。凭着这份福业,他往生到天界,之后又不断修福,一直在善趣中流转。到了我们这位世尊的时代,他投生在净饭大王的王宫里,是一个婢女所生,名叫车匿,和菩萨同一天出生。后来在导师于释迦族亲属聚会上说法时,他生起信心出了家,但因为对世尊怀着深厚的爱敬,心里总想着“这是我的佛、这是我的法”,割舍不下这份眷恋,没能好好修沙门法。世尊般涅槃后,他因导师遗命所施的“梵罚”而受到警策,生起强烈的紧迫感,于是斩断眷恋,修观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此,他在《譬喻经》(《长老譬喻》1.10.45-50)中这样说:巴利
Sutvānadhammaṃ mahato mahārasanti āyasmato channattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ siddhatthaṃ bhagavantaṃ aññataraṃ rukkhamūlaṃ upagacchantaṃ disvā pasannacitto mudusamphassaṃ paṇṇasantharaṃ santharitvā adāsi. Pupphehi ca samantato okiritvā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā punapi aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle suddhodanamahārājassa gehe dāsiyā kucchimhi nibbatti, channotissa nāmaṃ ahosi, bodhisattena sahajāto. So satthu ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā bhagavati pemena, ‘‘amhākaṃ buddho, amhākaṃ dhammo’’ti mamattaṃ uppādetvā sinehaṃ chindituṃ asakkonto samaṇadhammaṃ akatvā satthari parinibbute satthārā āṇattavidhinā katena brahmadaṇḍena santajjito saṃvegappatto hutvā sinehaṃ chinditvā vipassanto nacireneva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.10.45-50) –
我曾向悉达多世尊供养了树叶铺成的坐具。
我在四周献上供养,也撒下了鲜花。
我享受着殿堂般美好又令人愉悦的殊胜功德,极其尊贵难得。
还有许多昂贵的花,纷纷飘落到我的床上。
我躺在铺满缤纷鲜花的床上休息。
花雨也洒落在我的床座上,那时。
九十四劫前,我曾布施过树叶铺具;
我不曾经历恶趣,这便是敷具的果报。
有七位转轮王,名字叫“草敷具”。
距今第五劫,他们作为人民的统治者出现。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Siddhatthassa bhagavato, adāsiṃ paṇṇasantharaṃ; Samantā upahārañca, kusumaṃ okiriṃ ahaṃ. ‘‘Pāsādevaṃ guṇaṃ rammaṃ, anubhomi mahārahaṃ; Mahagghāni ca pupphāni, sayanebhisavanti me. ‘‘Sayanehaṃ tuvaṭṭāmi, vicitte pupphasanthate; Pupphavuṭṭhi ca sayane, abhivassati tāvade. ‘‘Catunnavutito kappe, adāsiṃ paṇṇasantharaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, santharassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Tiṇasantharakā nāma, sattete cakkavattino; Ito te pañcame kappe, uppajjiṃsu janādhipā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他沉浸在解脱的快乐中,内心满足,被喜悦之情所驱使,涌出了优陀那(感兴之语):巴利
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhasantappito pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānento –
听完了那位大者具大法味的法,
由具备一切知智的最胜者所宣说;
为了到达不死,我走上了这条道,
他精通通往安稳解脱的道路。说完这首偈颂。巴利
‘‘Sutvāna dhammaṃ mahato mahārasaṃ, Sabbaññutaññāṇavarena desitaṃ; Maggaṃ papajjiṃ amatassa pattiyā, So yogakkhemassa pathassa kovido’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“听闻之后”就是听完了,用耳朵接收,把耳朵倾过去,顺着耳门去留意、去把握。“法”是指四圣谛法。“大”是指世尊。世尊之所以被称为“大”,是因为他具足了极为殊胜的戒等功德,又特别受到包括天人在内的世间敬重,所以称为“大”,因此就有了“大沙门”这个称呼。这里“大”是表示来源的格,意思是“从那位大者听闻了法”。“大味”是说它能给人解脱之味,所以是殊胜之味。“由具一切知智的最胜者所宣说”:一切都知道,“一切知”就是了知一切者,其状态即是一切知性;智本身就是最胜的,或者在诸智中最胜,所以是“智最胜”;其一切知性即最胜智,此者具有作为最胜智的一切知性,所以是“具一切知智的最胜者”,即世尊。或者,以那称为一切知智的最上智作为工具而宣说、讲述的法,听闻之后,这样连接。这里应当说的内容,应按照《胜义显示》中《如是语注》所说的方法来理解。“道”是指八支圣道。“我遵行”是指我践行。“为了证得不死”:为了证得涅槃,践行作为方法的道,这样连接。“他”是指那位世尊。“于瑜伽安稳之道善巧”:对于由四种瑜伽所不扰乱的涅槃之道,他善巧,于其中极为熟练。这里的意思是这样的:听闻了世尊对四圣谛的开示之后,我践行了证得不死的方法之道,我作了修行之道;而那位世尊于一切方面都于瑜伽安稳之道善巧,或者于他人相续中的胜义法善巧,由于他的安排,我也践行了道。这就是长老的证智宣说偈。巴利
Tattha sutvānāti suṇitvā, sotena gahetvā ohitasoto sotadvārānusārena upadhāretvā. Dhammanti catusaccadhammaṃ. Mahatoti bhagavato. Bhagavā hi mahantehi uḷāratamehi sīlādiguṇehi samannāgatattā, sadevakena lokena visesato mahanīyatāya ca ‘‘mahā’’ti vuccati, yā tassa mahāsamaṇoti samaññā jātā. Nissakkavacanañcetaṃ ‘‘mahato dhammaṃ sutvānā’’ti. Mahārasanti vimuttirasassa dāyakattā uḷārarasaṃ. Sabbaññutaññāṇavarena desitanti sabbaṃ jānātīti sabbaññū, tassa bhāvo sabbaññutā. Ñāṇameva varaṃ, ñāṇesu vā varanti ñāṇavaraṃ, sabbaññutā ñāṇavaraṃ etassāti sabbaññutaññāṇavaro, bhagavā. Tena sabbaññutaññāṇasaṅkhātaaggañāṇena vā karaṇabhūtena desitaṃ kathitaṃ dhammaṃ sutvānāti yojanā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ paramatthadīpaniyaṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Magganti aṭṭhaṅgikaṃ ariyamaggaṃ. Papajjinti paṭipajjiṃ. Amatassa pattiyāti nibbānassa adhigamāya upāyabhūtaṃ paṭipajjinti yojanā. Soti so bhagavā. Yogakkhemassa pathassa kovidoti catūhi yogehi anupaddutassa nibbānassa yo patho, tassa kovido tattha sukusalo. Ayañhettha attho – bhagavato catusaccadesanaṃ sutvā amatādhigamūpāyamaggaṃ ahaṃ paṭipajjiṃ paṭipajjanamaggaṃ mayā kataṃ, so eva pana bhagavā sabbathā yogakkhemassa pathassa kovido, parasantāne vā paramanesu kusalo, yassa saṃvidhānamāgamma ahampi maggaṃ paṭipajjinti. Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
第10章 富楼那长老偈的注释巴利
10. Puṇṇattheragāthāvaṇṇanā
“以戒为最上……”这是富楼那尊者的偈颂。它的缘起是什么呢?他在过去诸佛那里积攒了善行,在各处轮回中不断积累以解脱为依托的善业。距今九十一劫前,在一个没有佛陀出世的世间,他投生到婆罗门家庭,成年后精通婆罗门各种技艺,看到诸欲的过患,就舍弃在家生活,出家做了苦行僧,在雪山一带搭了间树叶小屋住下来。他住的地方不远处有个岩洞,一位独觉佛在那里生病后般涅槃了。那位独觉佛般涅槃的时候,出现了大光明。他看到这光明,为了弄清楚“这光明是怎么来的”,就四处来回寻找,在岩洞里看到已经般涅槃的独觉佛,便收集香木把遗体火化,再用香水浇洒。这时,一位天子站在空中这样说:“善哉,善哉,善士!你流注了广大的功德,圆满了能投生善趣的业,因此你将投生到善趣,而且你的名字会叫‘富楼那’。”他凭着这功德之业在天界和人间流转,到这位佛陀出世的时代,投生在苏那巴兰达地区的苏帕拉卡港一户居士家中,名叫富楼那。他成年后,因为经商跟着一支大商队到了舍卫城。那时,世尊正住在舍卫城。他和舍卫城的在家信众一起去了寺院,在世尊面前听了法,生起信心后出家,以履行种种义务和规矩让戒师和依止师满意地住着。有一天,他来到世尊面前,说:“善哉,世尊!请您用简短的教诫来教导我,我听了之后要到苏那巴兰达地区去住。”世尊就用“富楼那,有眼所识知的色……”等话给了他教诫,让他发出狮子吼,然后打发他走了。他礼敬世尊后,去了苏那巴兰达地区,住在苏帕拉卡港,努力修习止观,证得了三明。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Sīlamevāti āyasmato puṇṇattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekanavute kappe buddhasuññe loke brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese paṇṇakuṭiṃ katvā vāsaṃ kappesi. Tassa vasanaṭṭhānassa avidūre ekasmiṃ pabbhāre paccekabuddho ābādhiko hutvā parinibbāyi, tassa parinibbānasamaye mahā āloko ahosi. Taṃ disvā so, ‘‘kathaṃ nu kho ayaṃ āloko uppanno’’ti vīmaṃsanavasena ito cito ca āhiṇḍanto pabbhāre paccekasambuddhaṃ parinibbutaṃ disvā gandhadārūni saṃkaḍḍhitvā sarīraṃ jhāpetvā gandhodakena upasiñci. Tattheko devaputto antalikkhe ṭhatvā evamāha – ‘‘sādhu, sādhu, sappurisa, bahuṃ tayā puññaṃ pasavantena pūritaṃ sugatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ tena tvaṃ sugatīsuyeva uppajjissasi, ‘puṇṇo’ti ca te nāmaṃ bhavissatī’’ti. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sunāparantajanapade suppārakapaṭṭane gahapatikule nibbatti, puṇṇotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto vāṇijjavasena mahatā satthena saddhiṃ sāvatthiṃ gato. Tena ca samayena bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. Atha so sāvatthivāsīhi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vattapaṭivattehi ācariyupajjhāye ārādhento vihāsi. So ekadivasaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘sādhu maṃ, bhante bhagavā, saṃkhittena ovādena ovadatu, yamahaṃ sutvā sunāparantajanapade vihareyya’’nti āha. Tassa bhagavā, ‘‘santi kho, puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā’’tiādinā (ma. ni. 3.395; saṃ. ni. 4.88) ovādaṃ datvā sīhanādaṃ nadāpetvā vissajjesi. So bhagavantaṃ vanditvā sunāparantajanapadaṃ gantvā suppārakapaṭṭane viharanto samathavipassanaṃ ussukkāpetvā tisso vijjā sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.41.29-44) –
依靠山窟的顶峰,那位无师自悟、不为他人所胜的佛陀;
那位佛陀生了病,住在山间。
我的精舍附近,那时忽然传来一声巨响;
佛陀般涅槃时,光生起了。
在丛林里,所有的熊、狼和鬣狗,
所有猛兽和狮子,就在那时一起吼叫起来。
我看到那个凶兆之后,就朝山洞走去;
在那里,我见到了正觉者,他已寂灭,无人能胜。
就像盛开的娑罗树王,又像升起的百道光芒的太阳;
就像熄灭了的炭火,他是无法被战胜的寂灭者。
把草和柴火堆满,在那里搭起火葬堆;
我把柴堆整整齐齐地搭好后,就火化了遗体。
把遗体火化之后,我撒下了香水;
一个亚卡停在半空中,就在那一刻认出了名字。
你已完成的自生大仙应做之事。
你将以普纳迦这个名字为人所知,牟尼,愿你永远如此。
从那个身体死后,我去了天界。
在那里,天界的香气从虚空中飘落下来。
那时在那里,我的名字也叫富那迦。
无论生为天神还是生为人,我都圆满实现自己的心愿。
这是我的最后生,最后的有正在转起;
在这里,普那迦这个名字也彰显出来。
令正自觉者、乔达摩、释迦族之雄牛欢喜已,
遍知一切漏已,我安住于无漏。
在九十一劫之前,我那时所造下的业,
我不认识恶趣,这就是微小之业的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Pabbhārakūṭaṃ nissāya, sayambhū aparājito; Ābādhiko ca so buddho, vasati pabbatantare. ‘‘Mama assamasāmantā, panādo āsi tāvade; Buddhe nibbāyamānamhi, āloko udapajjatha. ‘‘Yāvatā vanasaṇḍasmiṃ, acchakokataracchakā; Vāḷā ca kesarī sabbe, abhigajjiṃsu tāvade. ‘‘Uppātaṃ tamahaṃ disvā, pabbhāraṃ agamāsahaṃ; Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, nibbutaṃ aparājitaṃ. ‘‘Suphullaṃ sālarājaṃva, sataraṃsiṃva uggataṃ; Vītaccikaṃva aṅgāraṃ, nibbutaṃ aparājitaṃ. ‘‘Tiṇaṃ kaṭṭhañca pūretvā, citakaṃ tatthakāsahaṃ; Citakaṃ sukataṃ katvā, sarīraṃ jhāpayiṃ ahaṃ. ‘‘Sarīraṃ jhāpayitvāna, gandhatoyaṃ samokiriṃ; Antalikkhe ṭhito yakkho, nāmamaggahi tāvade. ‘‘Yaṃ pūritaṃ tayā kiccaṃ, sayambhussa mahesino; Puṇṇako nāma nāmena, sadā hohi tuvaṃ mune. ‘‘Tamhā kāyā cavitvāna, devalokaṃ agacchahaṃ; Tattha dibbamayo gandho, antalikkhā pavassati. ‘‘Tatrāpi nāmadheyyaṃ me, puṇṇakoti ahū tadā; Devabhūto manusso vā, saṅkappaṃ pūrayāmahaṃ. ‘‘Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ, carimo vattate bhavo; Idhāpi puṇṇako nāma, nāmadheyyaṃ pakāsati. ‘‘Tosayitvāna sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, tanukiccassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果之后,让很多人对佛陀的教法生起了坚定的信心。于是大约有五百名男子受了优婆塞戒,大约也有五百名女子受了优婆夷戒。他在那里用红旃檀让人建了一座叫“旃檀堂”的香室,然后派了一位送花的人去邀请世尊,说:“请导师和五百位比丘一起来接受这座殿堂。”世尊以神通力,和正好五百位比丘一起到了那里,接受了旃檀堂,然后在黎明还没到来之前就回去了。这位长老后来在即将般涅槃的时候,宣说了究竟智——巴利
Arahattaṃ pana patvā thero bahū manusse sāsane abhippasādesi. Yato pañcasatamattā purisā upāsakattaṃ pañcasatamattā ca itthiyo upāsikābhāvaṃ paṭivedesuṃ. So tattha rattacandanena candanamāḷaṃ nāma gandhakuṭiṃ kārāpetvā, ‘‘satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ māḷaṃ paṭicchatū’’ti bhagavantaṃ pupphadūtena nimantesi . Bhagavā ca iddhānubhāvena tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ tattha gantvā candanamāḷaṃ paṭiggahetvā aruṇe anuṭṭhiteyeva paccāgamāsi. Thero aparabhāge parinibbānasamaye aññaṃ byākaronto –
在这教法里,戒本身就是最殊胜的,而有慧的人则是最高的。
在人间和天界,都是靠戒与慧而获胜。他诵出了这首偈。巴利
‘‘Sīlameva idha aggaṃ, paññavā pana uttamo; Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“戒”的意思:从“戒除”的意义上说是戒,从“安立”和“等持”的意义上也是戒。也就是说,戒是一切功德的安立之处,所以这样说:“具慧的人立足于戒。”而且,它让身语的行为集中不散乱,这就是“等持”的意思。这戒本身就是最上的,因为它是一切功德的根本,也是一切功德的首要。正如所说:“因此,比丘,你应当首先净化善法的最初部分。什么是善法的最初部分呢?就是极为清净的戒。”还有“巴帝摩卡是它的面门,是它的首要”等等。“于此”只是语气助词。“具慧者”指具足智慧的人。说他是无上者、最胜者、超胜者——这是从指人的角度,显示唯有智慧才是最殊胜的。因为在一切善法中,智慧是最高的。现在,为了说明这戒和慧之所以是最上、最殊胜的理由,便说了“无论在人间还是天界,都因戒与慧而获得胜利”。意思是:以戒和智慧为因,就能战胜对立面,战胜欲贪与烦恼。巴利
Tattha sīlanti sīlanaṭṭhena sīlaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena samādhānaṭṭhena cāti attho. Sīlañhi sabbaguṇānaṃ patiṭṭhā, tenāha – ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti (saṃ. ni. 1.23; peṭako. 22; visuddhi. 1.1). Samādahati ca taṃ kāyavācāavippakiṇṇaṃ karotīti attho. Tayidaṃ sīlameva aggaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato pamukhabhāvato ca. Yathāha – ‘‘tasmātiha, tvaṃ bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ sīlañca suvisuddha’’nti (saṃ. ni. 5.369), ‘‘pātimokkhanti mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) ca ādi. Idhāti nipātamattaṃ. Paññavāti ñāṇasampanno. So uttamo seṭṭho pavaroti puggalādhiṭṭhānāya gāthāya paññāyayeva seṭṭhabhāvaṃ dasseti. Paññuttarā hi kusalā dhammā. Idāni taṃ sīlapaññānaṃ aggaseṭṭhabhāvaṃ kāraṇato dasseti ‘‘manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti ca. Sīlapaññāṇahetu paṭipakkhajayo kāmakilesajayo hotīti attho.
婆蹉巴喇长老偈颂的注释巴利
1. Vacchapālattheragāthāvaṇṇanā
“善于洞察微细深奥之义者”这首偈颂,是婆蹉巴喇长老说的。这件事的缘起是怎样的呢?这位长老在过去诸佛的时代就积下了善业,在一次次轮回中不断积累福德,在天界和人间流转。九十一劫以前,他出生在一个婆罗门家庭,学通了婆罗门的各种技艺,并事奉火神。有一天,他用一个大铜钵盛满乳粥,四处寻找值得供养的人,看见毗婆尸世尊在空中经行,心中生起稀有难得的感动,便向世尊顶礼,表示想要供养。世尊出于慈悲接受了他的供养。他凭这个福业,在天界和人间流转,到了现在这个佛陀出世的时代,投生为王舍城中一位富足婆罗门的儿子,名叫婆蹉巴喇。在频婆娑罗王与世尊相聚的法会上,优楼频螺迦叶长老示现神通变化,向导师表达了最高的敬意。他亲眼看到这一幕,生起了坚定的信心,于是出家。出家仅仅七天,他就不断增长观智,最终成为具足六种神通的阿拉汉。这件事在《譬喻经·长老篇》中(apa. thera 1.13.26-34)有这样的记载:巴利
Susukhumanipuṇatthadassināti āyasmato vacchapālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni ācinanto devamanussesu saṃsaranto ito ekanavute kappe brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā aggiṃ paricaranto ekadivasaṃ mahatiyā kaṃsapātiyā pāyāsaṃ ādāya dakkhiṇeyyaṃ pariyesanto vipassiṃ bhagavantaṃ ākāse caṅkamantaṃ disvā acchariyabbhutacittajāto bhagavantaṃ abhivādetvā dātukāmataṃ dassesi. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, vacchapālotissa nāmaṃ ahosi. So bimbisārasamāgame uruvelakassapattherena iddhipāṭihāriyaṃ dassetvā satthu paramanipaccakāre kate taṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā sattāhapabbajito eva vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.26-34) –
肤色如黄金的正等觉者,具足三十二种殊胜大人相;
他从树林里出来,由比丘僧团走在前面。
我用一个大铜钵盛满乳粥,
那个想要献上供养的人,我为他奉上了供品。
那时,世尊是世间最尊贵者,是人中之雄。
他稳稳地登上经行处,在虚空般无风的地方。
见到那稀有、未曾有、令人汗毛竖立之事;
我放下铜钵,向毗婆尸佛行礼。
您是天神,是一切知者,在诸天与人类之中;
大牟尼,请出于悲悯接受它。
世尊——了知一切的人、世间的导师,接受了。
世间的伟大圣者、导师,知道了我的想法后,
九十一劫之前,那时我所作的布施;
我不知晓恶趣,这就是供养乳粥的果报。
四十一劫之前,有一位名叫布陀的刹帝利。
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的势力。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, bāttiṃsavaralakkhaṇo; Pavanā abhinikkhanto, bhikkhusaṅghapurakkhato. ‘‘Mahaccā kaṃsapātiyā, vaḍḍhetvā pāyasaṃ ahaṃ; Āhutiṃ yiṭṭhukāmo so, upanesiṃ baliṃ ahaṃ. ‘‘Bhagavā tamhi samaye, lokajeṭṭho narāsabho; Caṅkamaṃ susamārūḷho, ambare anilāyane. ‘‘Tañca acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Ṭhapayitvā kaṃsapātiṃ, vipassiṃ abhivādayiṃ. ‘‘Tuvaṃ devosi sabbaññū, sadeve sahamānuse; Anukampaṃ upādāya, paṭiggaṇha mahāmuni. ‘‘Paṭiggahesi bhagavā, sabbaññū lokanāyako; Mama saṅkappamaññāya, satthā loke mahāmuni. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, pāyāsassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Ekatālīsito kappe, buddho nāmāsi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了说明自己是以安乐的方式证得涅槃的,便说出这样的话:巴利
Arahattaṃ pana patvā sukheneva attanā nibbānassa adhigatabhāvaṃ vibhāvento –
能看见极细微、极精妙之义的人,智慧善巧,言行谦逊柔和;
亲近戒行深厚的人,涅槃对他来说确实不难得到。巴利
‘‘Susukhumanipuṇatthadassinā, matikusalena nivātavuttinā; Saṃsevitavuddhasīlinā, nibbānaṃ na hi tena dullabha’’nti. –
他说了这首偈颂。巴利
Imaṃ gāthaṃ abhāsi.
在这里,“极微细、微妙义见者”是指:因为极难见到,所以是“极微细”;因为细柔,所以是“微妙”。他能把真实、缘起等义理中的无常等相提取出来加以观见,所以叫“极微细、微妙义见者”;“以那……”就是指以这种素质。“慧善巧者”是指以慧、以智慧而善巧、聪明,也就是善于使择法觉支的智慧生起,知道“这样修行时慧会增长,这样修行时慧不会增长”。“谦下柔和的行持者”是指对同梵行者具有谦卑、柔顺、低下的行为习惯,对长老和新学比丘都依随适宜而行。“亲近长老戒行者”是指亲近的、习行的长老之戒,名为亲近长老戒;凡具有它的人,就是“亲近长老戒行者”。或者说,长老戒行者们所亲近、所依止的是他,因此他是“亲近长老戒行者”。“hi”一词是原因之义。因为凡是谦下柔和的行持者、亲近长老戒行者、慧善巧者、极微细微妙义见者,所以涅槃对他并不难得,这就是其义。由于谦下柔和的行持和亲近长老戒行,智者认为他应当被教诫、应当被训导;他安住于他们的教诫中,自己以慧善巧和极微细微妙义见,作观业而行,不久便证得涅槃。这就是这位长老记说阿罗汉果的偈颂。巴利
Tattha susukhumanipuṇatthadassināti ativiya duddasaṭṭhena sukhume, saṇhaṭṭhena nipuṇe saccapaṭiccasamuppādādiatthe aniccatādiṃ oropetvā passatīti susukhumanipuṇatthadassī, tena. Matikusalenāti matiyā paññāya kusalena chekena, ‘‘evaṃ pavattamānassa paññā vaḍḍhati, evaṃ na vaḍḍhatī’’ti dhammavicayasambojjhaṅgapaññāya uppādane kusalena. Nivātavuttināti sabrahmacārīsu nivātanīcavattanasīlena, vuḍḍhesu navesu ca yathānurūpapaṭipattinā. Saṃsevitavuddhasīlināti saṃsevitaṃ āciṇṇaṃ vuddhasīlaṃ saṃsevitavuddhasīlaṃ, taṃ yassa atthi, tena saṃsevitavuddhasīlinā. Atha vā saṃsevitā upāsitā vuddhasīlino etenāti saṃsevitavuddhasīlī, tena . Hītisaddo hetuattho. Yasmā yo nivātavutti saṃsevitavuddhasīlī matikusalo susukhumanipuṇatthadassī ca, tasmā nibbānaṃ na tassa dullabhanti attho. Nivātavuttitāya hi saṃsevitavuddhasīlitāya ca paṇḍitā taṃ ovaditabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, tesañca ovāde ṭhito sayaṃ matikusalatāya susukhumanipuṇatthadassitāya ca vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva nibbānaṃ adhigacchatīti, ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
阿度摩长老偈颂注释巴利
2. Ātumattheragāthāvaṇṇanā
“像嫩竹笋一样,幼嫩却已长出了茂盛的枝梢”,这是具寿阿度摩长老的偈颂。它的来历是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里已经积下了善行功德,在各处生命中,不断积集作为解脱所依止条件的福德。距今九十一劫之前,他出生在一户人家,长大成人后,看见毗婆尸世尊正走在街道上,心里生起清净的信心,就用香水与香粉作了供养。因为这一福业,他投生到天界,之后在善趣中一生又一生地流转。到了迦叶世尊的教法时期,他出家修行沙门之法,但因为智慧还没有成熟,没能证得殊胜的成就。后来在现在这位佛出世的时代,他出生在舍卫城一位长者家中,名叫阿度摩。他长大成人后,母亲和亲戚们商量:“该给儿子娶个妻子回来了。”他察觉到这件事,由于自身根器因缘的推动,心想:“我要这在家生活做什么?我现在就该出家。”于是便到比丘们那里出家了。即使已经出家,母亲还是想让他还俗,用种种方法引诱他。他不给母亲机会,为了表明自己的心意,说道——巴利
Yathākaḷīro susu vaḍḍhitaggoti āyasmato ātumattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ ācinanto ito ekanavute kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto vipassiṃ bhagavantaṃ antaravīthiyaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso gandhodakena gandhacuṇṇena ca pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ akāsi, ñāṇassa pana aparipakkattā visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Atha imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ seṭṭhiputto hutvā nibbatti, ātumotissa nāmaṃ ahosi. Tassa vayappattassa mātā ‘‘puttassa me bhariyaṃ ānessāmā’’ti ñātakehi sammantesi. So taṃ upadhāretvā hetusampattiyā codiyamāno ‘‘kiṃ mayhaṃ gharāvāsena, idāneva pabbajissāmī’’ti bhikkhūnaṃ santikaṃ gantvā pabbaji. Pabbajitampi naṃ mātā uppabbājetukāmā nānānayehi palobheti. So tassā avasaraṃ adatvā attano ajjhāsayaṃ pakāsento –
就像一根竹笋,梢头正长得旺盛,一旦长出枝杈,就很难从竹丛里拔出来了。
我这样被带来的妻子,请允许我,我现在已经出家了。巴利
‘‘Yathā kaḷīro susu vaḍḍhitaggo, dunnikkhamo hoti pasākhajāto; Evaṃ ahaṃ bhariyāyānītāya, anumañña maṃ pabbajitomhi dānī’’ti. –
在这里,“竹芽”指嫩芽,但此处特指竹笋。“极嫩”指幼小。“枝端已长”指枝条已经长大。“枝端极茂”则指枝条长得非常茂盛,已经长出叶子。“难以拔出”是说无法从竹丛中把它抽出来、拔出来。“已生旁枝”指已经长出分枝,也就是在每一节上都又长出了细小的枝条。
“就像我因妻子被带来那样”——正如竹子枝端长大后,竹丛之间枝条交错缠结,难以从竹丛中拔出;同样,我也因为妻子被带来,因子女等而“枝端长大”,因执著而难以从居家生活中脱身。可是,正如竹笋还没有长出枝条、还没有缠结时,很容易从竹丛中拔出来;同样,我在还没有形成子女、妻子等缠缚时,也是容易被度脱的。所以,在妻子还没有被带来时,请允许我,请你自己同意我。
“我现在已经出家了”——他说出了自己对出离的欢喜:“我现在已经出家了,很好,非常好。”或者,他是在对母亲说:“请允许我,我现在已经出家了。”这里的意思是:即使她以前没有同意,但现在我已经出家了,所以请你允许我、同意我安住在出家身份中,我不会被你拉回去。他这样说着,就安住于原本的状态,增长观慧,依次断尽烦恼,成为具足六神通者。因此,在《譬喻经》中说:巴利
Tattha kaḷīroti aṅkuro, idha pana vaṃsaṅkuro adhippeto. Susūti taruṇo. Vaḍḍhitaggoti pavaḍḍhitasākho. Susuvaḍḍhitaggoti vā suṭṭhu vaḍḍhitasākho sañjātapattasākho. Dunnikkhamoti veḷugumbato nikkhāmetuṃ nīharituṃ asakkuṇeyyo. Pasākhajātoti jātapasākho, sākhānampi pabbe pabbe uppannaanusākho. Evaṃ ahaṃ bhariyāyānītāyāti yathā vaṃso vaḍḍhitaggo vaṃsantaresu saṃsaṭṭha sākhāpasākho veḷugumbato dunnīharaṇīyo hoti, evaṃ ahampi bhariyāya mayhaṃ ānītāya puttadhītādivasena vaḍḍhitaggo āsattivasena gharāvāsato dunnīharaṇīyo bhaveyyaṃ. Yathā pana vaṃsakaḷīro asañjātasākhabandho veḷugumbato sunīharaṇīyova hoti, evaṃ ahampi asañjātaputtadārādibandho sunīharaṇīyo homi, tasmā anānītāya eva bhariyāya anumañña maṃ attanāva maṃ anujānāpetvā. Pabbajitomhi dānīti, ‘‘idāni pana pabbajito amhi, sādhu suṭṭhū’’ti attano nekkhammābhiratiṃ pakāsesi, atha vā ‘‘anumañña maṃ pabbajitomhi dānī’’ti mātu katheti. Ayañhettha attho – yadipi tāya pubbe nānumataṃ, idāni pana pabbajito amhi, tasmā anumañña anujānāhi maṃ samaṇabhāveyeva ṭhātuṃ, nāhaṃ tayā nivattanīyoti . Evaṃ pana kathento yathāṭhitova vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggapaṭipāṭiyā kilese khepetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.35-40) –
我坐在殊胜的楼阁上,看见了胜利者毗婆尸佛;
就像迦拘陀树在闪耀光辉一样,那位无所不知、驱除黑暗的佛陀。
在殿堂不远处,世间导师正在行走;
他的光芒四散流布,就像太阳放射出百道光线一样。
我捧起香水,向最胜的佛陀洒去;
凭着内心的那份清净信心,我就在那里命终了。
九十一劫之前,我曾洒下香水;
我不知道恶趣,这是供养佛陀的果报。
从这一劫往前推第三十一劫,有一位名叫善香的刹帝利。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Nisajja pāsādavare, vipassiṃ addasaṃ jinaṃ; Kakudhaṃ vilasantaṃva, sabbaññuṃ tamanāsakaṃ. ‘‘Pāsādassāvidūre ca, gacchati lokanāyako; Pabhā niddhāvate tassa, yathā ca sataraṃsino. ‘‘Gandhodakañca paggayha, buddhaseṭṭhaṃ samokiriṃ; Tena cittappasādena, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ gandhodakamākiriṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, sugandho nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六通之后,向母亲告辞,就在母亲眼前从空中离去。他证得阿罗汉果以后,在其后的时期里,还时不时地诵出同一首偈颂。巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā mātaraṃ āpucchitvā tassā pekkhantiyāyeva ākāsena pakkāmi. So arahattappattiyā uttarikālampi antarantarā tameva gāthaṃ paccudāhāsi.
在这里,“我已出家”这句话,也是这位长老的证悟偈,因为它说明了他自己的心相续中已经去除了贪等垢秽。因此世尊说:“已经去除了自己的垢秽,所以称为出家者。”(《法句》388)巴利
Tattha ‘‘pabbajitomhī’’ti imināpadesena ayampi therassa aññābyākaraṇagāthā ahosi attano santāne rāgādimalassa pabbājitabhāvadīpanato. Tenāha bhagavā – ‘‘pabbājayamattano malaṃ, tasmā ‘pabbajito’ti vuccatī’’ti (dha. pa. 388).
3. 马纳瓦长老偈的注释巴利
3. Māṇavattheragāthāvaṇṇanā
看见衰老、痛苦、生病,这是具寿马纳瓦长老的偈颂。它的由来是什么呢?这位长老过去在诸佛那里积攒过善行,在一次次生命中累积趋向轮回的善业。九十一劫以前,他出生在一个婆罗门家庭,长大后成了相师,凭毗婆尸世尊出生时的种种瑞相,把握了这些前兆之后,便断言:“这个人一定会成佛。”他用各种方式赞叹、顶礼、右绕而后离去。凭着这份福德业,他一直在善趣中流转。到释迦佛出世时,他出生在舍卫城一位大富婆罗门家中,在家里被养育到七岁。七岁那年,为了举行圣线仪式,家人带他去园林,途中他见到老人、病人和死人,因为以前从没见过,就问随行的人。听说了老、病、死的本质之后,他心生警醒,不再回家,而是前往精舍,在世尊面前听了法,征得父母同意后出家,修习观业处,不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻》中说——巴利
Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitanti āyasmato māṇavattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekanavute kappe brāhmaṇakule nibbattitvā lakkhaṇadharo hutvā vipassissa bhagavato abhijātiyā lakkhaṇāni pariggahetvā pubbanimittāni sāvetvā, ‘‘ekaṃsena ayaṃ buddho bhavissatī’’ti byākaritvā nānānayehi thometvā abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālassa gehe nibbattitvā yāva sattavassāni, tāva antoghareyeva vaḍḍhitvā sattame saṃvacchare upanayanatthaṃ uyyānaṃ nīto antarāmagge jiṇṇāturamate disvā tesaṃ adiṭṭhapubbattā te parijane pucchitvā jarārogamaraṇasabhāvaṃ sutvā sañjātasaṃvego tato anivattanto vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ sutvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.41-64) –
当毗婆尸佛降生时,我为他解说瑞相;
他将使大众得到清凉,佛陀将会出现在世间。
当他出生的时候,一万个世界都震动了;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生的时候,广阔的光出现了;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生的时候,河流都停止流动了;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当任何人出生的时候,无间地狱的烈火并没有燃烧起来;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生的时候,鸟群不再飞聚。
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生时,风聚不吹动;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生的时候,一切珍宝都放出光芒;
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
当他出生时,迈出了七步。
如今,那位世尊、导师、具眼者,正在宣说正法。
刚刚出生的正觉者,就环视了所有方向。
他说出了如狮子吼一般的话,这是诸佛的常法。
让大众生起警醒之后,又赞叹了世间导师;
向正等觉者行礼之后,我就朝东方离开了。
九十一劫之前,我曾称赞那位佛陀;
我不知晓恶趣,这就是称赞的果报。
距今九十劫之前,有一位名叫“当面赞颂者”的;
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的威力。
名叫大地鼓的那个人,从八十九劫以来。
具足七宝,是转轮王,拥有强大的势力。
八十八劫之前,有一位名叫光明的刹帝利。
具足七宝,是转轮王,拥有强大的势力。
在八十七劫中,有一位名叫“断流者”的。
他具足七宝,是势力强大的转轮王。
名叫“灭火者”的,是在八十六劫之前;
他具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
名叫“断趣者”的人,在八十五劫之前;
他具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
有一位名叫似风的国王,在八十四劫之中;
他具足七宝,是势力强大的转轮王。
名叫宝焰,在八十三劫之中;
具足七宝、有大威力的转轮王。
名叫“步威猛”的人,在八十二劫中;
具足七宝,是势力强大的转轮王。
有位国王名叫维洛迦诺,在第八十一劫中;
具足七宝、拥有强大势力的转轮王。
名叫山心的刹帝利,在第八十劫时。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经做到了。巴利
‘‘Jāyamāne vipassimhi, nimittaṃ byākariṃ ahaṃ; Nibbāpayiñca janataṃ, buddho loke bhavissati. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, dasasahassi kampati; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, āloko vipulo ahu; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, saritāyo na sandayuṃ; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, avīcaggi na pajjali; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, pakkhisaṅgho na sañcari; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, vātakkhandho na vāyati; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, sabbaratanāni jotayuṃ; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yasmiñca jāyamānasmiṃ, sattāsuṃ padavikkamā; So dāni bhagavā satthā, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Jātamatto ca sambuddho, disā sabbā vilokayi; Vācāsabhimudīresi, esā buddhāna dhammatā. ‘‘Saṃvejayitvā janataṃ, thavitvā lokanāyakaṃ; Sambuddhaṃ abhivādetvā, pakkāmiṃ pācināmukho. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ buddhamabhithomayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, thomanāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Ito navutikappamhi, sammukhāthavikavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Pathavīdundubhi nāma, ekūnanavutimhito; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Aṭṭhāsītimhito kappe, obhāso nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Sattāsītimhito kappe, saritacchedanavhayo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Agginibbāpano nāma, kappānaṃ chaḷasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Gatipacchedano nāma, kappānaṃ pañcasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Rājā vātasamo nāma, kappānaṃ cullasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Ratanapajjalo nāma, kappānaṃ teasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Padavikkamano nāma, kappānaṃ dveasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Rājā vilokano nāma, kappānaṃ ekasītiyā; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Girasāroti nāmena, kappesītimhi khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位比丘已经证得阿罗汉果。比丘们问他:“贤友,你年纪还这么轻就出家了,是出于什么样的紧迫感呢?”他就借着自己出家的因缘来回答,宣说自己的证智:巴利
Adhigatārahatto pana bhikkhūhi, ‘‘kena, tvaṃ āvuso, saṃvegena atidaharova samāno pabbajito’’ti pucchito attano pabbajjānimittakittanāpadesena aññaṃ byākaronto –
看见人衰老、受苦、生病,看见人死去、寿命已尽;
从那以后,我就离开家,出家修行,舍弃了那些让人心生欢喜的欲乐。巴利
‘‘Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitaṃ, matañca disvā gatamāyusaṅkhayaṃ; Tato ahaṃ nikkhamitūna pabbajiṃ, pahāya kāmāni manoramānī’’ti. –
在这里,“衰老”是指被衰老压倒,具足牙齿脱落、头发花白、皮肤起皱等状态。“受苦”是指陷入痛苦。“生病”是指患病。这里虽然已经说了“生病”,但陷入痛苦的状态已经成立,再说“受苦”是为了说明他病得很重。“死”是指命终,因为命终的人就被称为寿命已尽、衰亡、离散,所以说“已到寿命灭尽”。因此,因为他亲眼见到衰老、生病、死亡的人,心生警醒:“这些衰老等现象不只是他们才有,而是一切众生共有的,所以我也逃不过衰老等。”“出离已”:即出离之后,或者这就是原本的读法。以出家之意从家中出来。出家:在导师的教法中出家而趋入。舍弃欲乐与可爱之物:因为是可喜可爱等状态,使未离贪者的心欢喜,所以舍弃可爱的物欲;以圣道断除与彼相连的欲贪,以无所顾恋的状态舍弃,这就是其含义。通过宣说舍弃欲乐,这成为该长老的证悟记说。因为该长老在青年时出家,所以该长老就以“青年”之名而著称。巴利
Tattha jiṇṇanti jarāya abhibhūtaṃ, khaṇḍiccapāliccavalittacatādīhi samaṅgībhūtaṃ. Dukhitanti dukkhappattaṃ. Byādhitanti gilānaṃ. Ettha ca ‘‘byādhita’’nti vuttepi dukkhappattabhāvo siddho, ‘‘dukhita’’nti vacanaṃ tassa bāḷhagilānabhāvaparidīpanatthaṃ. Matanti kālaṅkataṃ, yasmā kālaṅkato āyuno khayaṃ vayaṃ bhedaṃ gato nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘gatamāyusaṅkhaya’’nti. Tasmā jiṇṇabyādhimatānaṃ diṭṭhattā, ‘‘ime jarādayo nāma na imesaṃyeva, atha kho sabbasādhāraṇā, tasmā ahampi jarādike anativatto’’ti saṃviggattā. Nikkhamitūnāti nikkhamitvā, ayameva vā pāṭho. Pabbajjādhippāyena gharato niggantvā. Pabbajinti satthu sāsane pabbajaṃ upagato. Pahāya kāmāni manoramānīti iṭṭhakantādibhāvato avītarāgānaṃ mano ramentīti manorame vatthukāme pajahitvā, tappaṭibaddhassa chandarāgassa ariyamaggena samucchindanena nirapekkhabhāvena chaḍḍetvāti attho. Kāmānaṃ pahānakittanamukhena cetaṃ therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi. Māṇavakāle pabbajitattā imassa therassa māṇavotveva samaññā jātāti.
4. 善耶摩长老偈颂注释巴利
4. Suyāmanattheragāthāvaṇṇanā
“欲贪与嗔恨……”这是尊者善耶摩长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛那里也积集了善根,在一次次生命中不断累积福德。距今九十一劫前,毗婆尸佛世尊住世时,他出生在谷物城的一个婆罗门家庭。长大后,他精通婆罗门各种技艺,能够教授婆罗门咒语。那时,毗婆尸佛世尊与大比丘僧团一起进入谷物城乞食。这位婆罗门见到佛陀后,心生净信,把佛陀请到自己家中,铺设座位,在座位上铺满鲜花作供养。导师坐下后,他用精美的饮食让佛陀满足。佛陀吃完后,他又用花香作供养。导师说了随喜的话后便离开了。他凭借这份福业,死后投生到天界,之后在天界和人间不断轮转,持续行善积福。到了现在这位佛出世的时代,他投生在毗舍离城一个婆罗门家中,取名善耶摩。长大后,他通达三部吠陀,达到最高成就,获得最上依止。他厌离在家享受欲乐,内心倾向于禅那。世尊来到毗舍离城时,他生起信心而出家,就在剃刀落下的当下证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Kāmacchando ca byāpādoti āyasmato suyāmanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle dhaññavatīnagare brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ patvā brāhmaṇamante vāceti. Tena ca samayena vipassī bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ dhaññavatīnagaraṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Taṃ disvā brāhmaṇo pasannacitto attano gehaṃ netvā āsanaṃ paññāpetvā tassūpari pupphasanthāraṃ santharitvā adāsi, satthari tattha nisinne paṇītena āhārena santappesi, bhuttāviñca pupphagandhena pūjesi. Satthā anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, suyāmanotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū paramanissamayutto hutvā gehavāsīnaṃ kāmūpabhogaṃ jigucchitvā jhānaninno bhagavato vesāligamane paṭiladdhasaddho pabbajitvā khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.65-74) –
那时,在谷物城里,我是一个婆罗门;
我精通相术、传说,以及词汇集和仪轨论典。
我能讽诵吠陀章句,也精通语法,还善于看相解兆;
我教弟子们念诵咒语,也精通三部吠陀。
五束青莲花,放在我背上;
我想在父母相聚的时候献上供养。
那时,毗婆尸佛被比丘僧团簇拥在前,
他照亮所有方向,这位人中至尊正走来。
铺好座位后,邀请了大牟尼;
我把那朵花铺开之后,就迎请(佛陀)进入了我家。
凡我家中所有,已备办好的食物;
我满怀净信,亲手把它献给了佛陀。
知道佛陀已吃完饭,知时已到,我便献上手中的花。
随喜一切知者之后,就面朝北方离开了。
九十一劫之前,那时我供养了花;
我不曾堕入恶趣,这是供花所得的果报。
在这个劫之后不久,我曾是一位名叫妙见的国王。
具足七宝、拥有大威势的转轮王。
我的烦恼已经烧尽了……(中略)……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Nagare dhaññavatiyā, ahosiṃ brāhmaṇo tadā; Lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe. ‘‘Padako veyyākaraṇo, nimittakovido ahaṃ; Mante ca sisse vācesiṃ, tiṇṇaṃ vedāna pāragū. ‘‘Pañca uppalahatthāni, piṭṭhiyaṃ ṭhapitāni me; Āhutiṃ yiṭṭhukāmohaṃ, pitumātusamāgame. ‘‘Tadā vipassī bhagavā, bhikkhusaṅghapurakkhato; Obhāsento disā sabbā, āgacchati narāsabho. ‘‘Āsanaṃ paññapetvāna, nimantetvā mahāmuniṃ; Santharitvāna taṃ pupphaṃ, abhinesiṃ sakaṃ gharaṃ. ‘‘Yaṃ me atthi sake gehe, āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ; Tāhaṃ buddhassa pādāsiṃ, pasanno sehi pāṇibhi. ‘‘Bhuttāviṃ kālamaññāya pupphahatthamadāsahaṃ; Anumoditvāna sabbaññū, pakkāmi uttarāmukho. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Anantaraṃ ito kappe, rājāhuṃ varadassano; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他通过宣称已断除诸盖的方式,宣示胜智——巴利
Arahattaṃ pana patvā nīvaraṇappahānakittanamukhena aññaṃ byākaronto –
比丘的欲贪、嗔恨,还有昏沉睡眠;
掉举和疑完全不存在。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno; Uddhaccaṃ vicikicchā ca, sabbasova na vijjatī’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“爱欲”是指对诸欲的欲求;那欲本身也就是那欲求,所以叫爱欲,也就是欲贪。不过在这个地方,因为把一切贪都算作爱欲,连最上圣道所断的贪也包括在内,所以他才说“全然不存”。其实一切三界之法,因为具有可贪爱的性质,所以称为“欲”;对它们生起的贪,就是爱欲。因此世尊说:“在无色界,依于欲欲盖,会生起昏沉睡眠盖、掉举盖和无明盖。”
“嗔恨”:心被伤害而走向腐坏,所以叫嗔恨;这就是以“他对我做了无益之事”等方式生起的愤怒。
“昏沉”:心的不适、无力、收缩;“睡眠”:身体的不适、无力、迟钝。这两者合起来就是昏沉睡眠,因为作用和所对治的食都相同,所以合说为一。
“掉举”:高举的状态就是掉举;由于那一法,心变得高举、不寂静,这种心的散乱就是掉举。这里说“掉举”时,因为作用和所对治的食都相同,也把“悔恨”一并带上了,应当这样理解。悔恨的特征是事后的追悔。凡是依已做或未做的善与不善而生起的追悔,那就是悔恨。
“疑”:生起“是这样吗?还是不是这样?”的犹豫。或者,以法的自性去推察时,因此感到困难、疲惫,这就是疑,是以佛等为对象的疑惑。
“全然不存”:就是完全没有。因为已被圣道彻底断除,所以不存在、找不到。这两句应当分别配合理解。这里的配合是:某位比丘因为那些诸盖被那一种种圣道彻底断除,所以爱欲、嗔恨、昏沉睡眠、掉举悔恨、疑全都全然不存;对他来说,没有什么还要做的,已做的也不会再增长——这是以另一种方式说明另一种情况。因为当五盖被圣道彻底断除时,由于与彼同一所断,一切烦恼也就都被彻底断除了。因此说:“这一切世尊都舍弃了五盖,即心的杂染。”巴利
Tattha kāmacchandoti kāmesu chando, kāmo ca so chando cātipi kāmacchando, kāmarāgo. Idha pana sabbopi rāgo kāmacchando aggamaggavajjhassāpi adhippetattā, tenāha ‘‘sabbasova na vijjatī’’ti. Sabbepi hi tebhūmakadhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā, tattha pavatto rāgo kāmacchando, tenāha bhagavā – ‘‘āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇaṃ uppajjatī’’ti (paṭṭhā. 3.8.8) byāpajjati cittaṃ pūtibhāvaṃ gacchati etenāti byāpādo, ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādinayappavatto (dha. sa. 1066; vibha. 909) āghāto. Thinaṃ cittassa akalyatā anussāhasaṃhananaṃ, middhaṃ kāyassa akalyatā asattivighāto, tadubhayampi thinañca middhañca thinamiddhaṃ, kiccāhārapaṭipakkhānaṃ ekatāya ekaṃ katvā vuttaṃ. Uddhatabhāvo uddhaccaṃ, yena dhammena cittaṃ uddhataṃ hoti avūpasantaṃ, so cetaso vikkhepo uddhaccaṃ. Uddhaccaggahaṇeneva cettha kiccāhārapaṭipakkhānaṃ samānatāya kukkuccampi gahitamevāti daṭṭhabbaṃ. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ. Yo hi katākatakusalākusalūpanissayo vippaṭisāro, taṃ kukkuccaṃ. Vicikicchāti, ‘‘evaṃ nu kho na nu kho’’ti saṃsayaṃ āpajjati, dhammasabhāvaṃ vā vicinanto kicchati kilamati etāyāti vicikicchā, buddhādivatthuko saṃsayo. Sabbasoti anavasesato. Na vijjatīti natthi, maggena samucchinnattā na upalabbhati. Idañca padadvayaṃ paccekaṃ yojetabbaṃ ayañhettha yojanā – yassa bhikkhuno tena tena ariyamaggena samucchinnattā kāmacchando ca byāpādo ca thinamiddhañca uddhaccakukkuccañca vicikicchā ca sabbasova na vijjati, tassa na kiñci karaṇīyaṃ, katassa vā paticayoti aññāpadesena aññaṃ byākaroti. Pañcasu hi nīvaraṇesu maggena samucchinnesu tadekaṭṭhatāya sabbepi kilesā samucchinnāyeva honti. Tenāha – ‘‘sabbete bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese’’ti (dī. ni. 2.146).
第五 苏萨拉达长老偈颂注释巴利
5. Susāradattheragāthāvaṇṇanā
“善见善安立者”——这是苏萨拉达长老的偈颂。它的由来是什么?据说,在莲华上佛的时代,他出生在一个婆罗门家庭,通达各种学问之后,看到诸欲的过患,就舍弃在家生活,出家做了苦行者,在雪山一带的森林里建了一座草庵住下来。那时,莲华上佛世尊为了摄受他,在托钵乞食的时候来到他那里。他从远处看见世尊,心里生起清净的信心,欢喜地迎上前去,接过佛钵,装满甜美的果实供养世尊。世尊接受后,作了随喜祝愿就离开了。他凭着这份福业,在天界和人间流转,到了现在这尊佛出世的时候,出生在法将的亲戚婆罗门家中,因为智慧迟钝,取名为苏萨拉达。后来,他在法将身边听闻佛法,生起信心,出家后修习观智不断增长,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Sādhusuvihitāna dassananti āyasmato susāradattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā vijjāpadesu nipphattiṃ gantvā kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā himavantappadese araññāyatane assamaṃ kāretvā vihāsi. Atha naṃ anuggaṇhanto padumuttaro bhagavā bhikkhācāravelāyaṃ upasaṅkami. So dūratova disvā pasannamānaso paccuggantvā pattaṃ gahetvā madhurāni phalāni pakkhipitvā adāsi. Bhagavā taṃ paṭiggahetvā anumodanaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde dhammasenāpatino ñātibrāhmaṇakule nibbattitvā mandapaññattā susāradoti gahitanāmo aparabhāge dhammasenāpatissa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.75-83) –
他精通吠陀诵习,受持吠陀文句,对三部吠陀已达究竟。
我住在雪山附近的一座草庵里。
我有火供,以及白莲的果实;
我把它们放进篓子里,挂到了树梢上。
莲华上佛,世间解,诸供养之受纳者;
他一心想救我,就在托钵乞食的时候来到我面前。
我以清净的信心和欢喜的心,把果实供养给佛陀。
它让我心生欢喜,带来当下就能感受到的安乐。
肤色如金的正觉者,是接受供养的人;
导师住立空中,宣说此偈:
以这次献果布施的力量,以及心中的意愿和誓愿,
在十万劫里,你都不会堕入恶趣。
正是凭着这份清净善根,你得以享受种种福报;
我已经到达了不动的境界,舍弃了胜与败。
距今七百劫前,我曾是善吉祥王。
具足七宝,具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Himavantassāvidūre, vasāmi assame ahaṃ. ‘‘Aggihuttañca me atthi, puṇḍarīkaphalāni ca; Puṭake nikkhipitvāna, dumagge laggitaṃ mayā. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, bhikkhanto mamupāgami. ‘‘Pasannacitto sumano, phalaṃ buddhassadāsahaṃ; Vittisañjanano mayhaṃ, diṭṭhadhammasukhāvaho. ‘‘Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, āhutīnaṃ paṭiggaho; Antalikkhe ṭhito satthā, imaṃ gāthaṃ abhāsatha. ‘‘Iminā phaladānena, cetanāpaṇidhīhi ca; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjasi. ‘‘Teneva sukkamūlena, anubhotvāna sampadā; Pattomhi acalaṃ ṭhānaṃ, hitvā jayaparājayaṃ. ‘‘Ito sattasate kappe, rājā āsiṃ sumaṅgalo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以称赞善士依止功德为名义,记说另一件事:巴利
Arahattaṃ pana patvā sappurisūpanissayānisaṃsakittanāpadesena aññaṃ byākaronto –
善哉!能见到善安立者,疑惑被切断,智慧增长;
愚人也能被造就成智者,所以与善士相聚实在很好。巴利
‘‘Sādhu suvihitāna dassanaṃ, kaṅkhā chijjati buddhi vaḍḍhati; Bālampi karonti paṇḍitaṃ, tasmā sādhu sataṃ samāgamo’’ti. –
在这里,“善哉”是美好、殊胜的意思。“得见善安立者”就是得见那些善自安立的人。为了让偈颂读起来顺畅,省略了随韵音。整句的意思是:那些以戒等功德善巧安立自身、为了悲悯他人而善巧安立说法事业的圣者,能见到他们是美好的。所谓“见”只是举例说明,应当知道听闻等也有很大的利益。世尊也确实这样说过:巴利
Tattha sādhūti sundaraṃ, bhaddakanti attho. Suvihitāna dassananti suvihitānaṃ dassanaṃ. Gāthāsukhatthaṃ anusvāralopo kato. Sīlādiguṇehi susaṃvihitattabhāvānaṃ parānuddayāya suṭṭhu vihitadhammadesanānaṃ ariyānaṃ dassanaṃ sādhūti yojanā. ‘‘Dassana’’nti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ savanādīnampi bahukārattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
比丘们,那些比丘戒具足、定具足、慧具足、解脱具足、解脱知见具足,能教导、能使人明白、能开示、能劝发、能策励、能令欢喜,是正法的善巧宣说者——比丘们,我说,见到这些比丘有极大利益;听闻他们……前往亲近他们……承事侍奉他们……随念他们……随他们出家,比丘们,我说,这些比丘有极大利益。巴利
‘‘Ye te bhikkhū sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannā ovādakā viññāpakā sandassakā samādapakā samuttejakā sampahaṃsakā alaṃsamakkhātāro saddhammassa, dassanampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmi, savanaṃ…pe… upasaṅkamanaṃ…pe… payirupāsanaṃ…pe… anussaraṇaṃ…pe… anupabbajjampāhaṃ, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāraṃ vadāmī’’ti (itivu. 104).
或者,因为“见”是其余一切的根本,所以这里就只说了“见”。“疑被断除”等话,则是在说明其中的理由。因为见到了这样的善知识,一个有智慧、希求利益的良家子就会去亲近他们、恭敬侍奉他们,用“尊者,什么是善?什么是不善?”这样的话来提问。善知识们就在他生起疑惑的各种事情上,为他消除疑惑,因此才说“疑被断除”。而且,他们先通过说法消除他的疑惑,让他在预备阶段生起业道正见和观正见,他的智慧就因此增长。当他进一步修观,证悟四圣谛时,那以十六种事和八种事所摄的疑惑就被断除、被连根拔起,这时才是真正意义上的智慧增长。由于超越了愚痴,他们就成了智者。所以,善知识们使他增长了智慧,也就是说能让愚人变成智者。接下来是总结:因此,如前所说,见到善士能断除疑惑、增长智慧,能使愚人成为智者;由于这个原因,与善士、善人、圣者的相聚——也就是与他们共处——是美好的,是真正的增长。巴利
Dassanamūlakattā vā itaresaṃ dassanamevettha vuttaṃ, kaṅkhā chijjatītiādi tattha kāraṇavacanaṃ. Tādisānañhi kalyāṇamittānaṃ dassane sati viññujātiko atthakāmo kulaputto te upasaṅkamati payirupāsati ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusala’’ntiādinā (ma. ni. 3.296) pañhaṃ pucchati. Te cassa anekavihitesu kaṅkhāṭṭhānīyesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti, tena vuttaṃ ‘‘kaṅkhā chijjatī’’ti. Yasmā ca te dhammadesanāya tesaṃ kaṅkhaṃ paṭivinodetvā pubbabhāge kammapathasammādiṭṭhiṃ vipassanāsammādiṭṭhiñca uppādenti, tasmā tesaṃ buddhi vaḍḍhati. Yadā pana te vipassanaṃ vaḍḍhetvā saccāni paṭivijjhanti, tadā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca vicikicchā chijjati samucchijjati, nippariyāyena paññā buddhi vaḍḍhati. Bālyasamatikkamanato te paṇḍitā honti. So tehi buddhiṃ vaḍḍheti, bālampi karonti paṇḍitanti. Tasmātiādi nigamanaṃ, yasmā sādhūnaṃ dassanaṃ vuttanayena kaṅkhā chijjati buddhi vaḍḍhati, te bālaṃ paṇḍitaṃ karonti, tasmā tena kāraṇena sādhu sundaraṃ sataṃ sappurisānaṃ ariyānaṃ samāgamo, tehi samodhānaṃ sammā vaḍḍhananti attho.
6. 舍弃所爱长老偈颂注释巴利
6. Piyañjahattheragāthāvaṇṇanā
在飞起时落下的,是具寿喜胜长老的偈颂。它的由来是什么?他也曾在过去诸佛那里积集善行,为了在各处生命中趋向解脱而不断累积福德。从那时起九十一劫之前,毗婆尸世尊的时代,他生在雪山,做树神,住在山间。在天神集会中,因为自己威神力微弱,只能站在大众边缘,听闻法后对大师生起信心。有一天,他看见恒河上一片非常清净可爱的沙洲,便忆念大师的功德:“大师的功德如此清净,无边无量。”他就这样对大师的功德心生净信,凭这份福业在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世时,他投生在毗舍离的离车王族家中。成年后,他喜好战斗,从未败过,因为能摧毁敌人的欢喜,所以被称为“喜胜”。世尊来到毗舍离时,他生起信心,出家后住在山林中,增长观智,证得阿罗汉果。因此,《譬喻经》(《长老譬喻》1.13.84-90)中说:巴利
Uppatantesu nipateti āyasmato piyañjahattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle himavante rukkhadevatā hutvā pabbatantare vasanto devatāsamāgamesu appānubhāvatāya parisapariyante ṭhatvā dhammaṃ sutvā satthari paṭiladdhasaddho ekadivasaṃ suvisuddhaṃ ramaṇīyaṃ gaṅgāyaṃ pulinappadesaṃ disvā satthu guṇe anussari – ‘‘itopi suvisuddhā satthu guṇā anantā aparimeyyā cā’’ti, evaṃ so satthu guṇe ārabbha cittaṃ pasādetvā tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājakule nibbattitvā vayappatto yuddhasoṇḍo aparājitasaṅgāmo amittānaṃ piyahānikaraṇena piyañjahoti paññāyittha. So satthu vesāligamane paṭiladdhasaddho pabbajitvā araññe vasamāno vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.84-90) –
我住在雪山之中,住在山间。
看见一片美丽的沙洲,我便忆念起最胜的佛陀。
智慧无可比拟,导师亦无可比拟。
彻底了知一切法之后,以智慧而确信。
礼敬你,人中良骏!礼敬你,人中最胜者!
就智慧而言,无人与你相等,乃至最上智慧亦然。
让心在智慧上生起净信之后,我在天界中享受了一劫的快乐。
在其余的那些劫里,我修习过善行。
在九十一劫之前,那时我获得了想。
我不曾经历恶趣,这便是智想的果报。
从此起七十劫时,有一位在河滩采花的人。
他具足七宝,是势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修成了。巴利
‘‘Pabbate himavantamhi, vasāmi pabbatantare; Pulinaṃ sobhanaṃ disvā, buddhaseṭṭhaṃ anussariṃ. ‘‘Ñāṇe upanidhā natthi, saṅkhāraṃ natthi satthuno; Sabbadhammaṃ abhiññāya, ñāṇena adhimuccati. ‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Ñāṇena te samo natthi, yāvatā ñāṇamuttamaṃ. ‘‘Ñāṇe cittaṃ pasādetvā, kappaṃ saggamhi modahaṃ; Avasesesu kappesu, kusalaṃ caritaṃ mayā. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito sattatikappamhi, eko pulinapupphiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了显示“盲凡夫的修行与圣者的修行相异”这个道理,又作了另一番记说——巴利
Arahattaṃ pana patvā ‘‘andhaputhujjanānaṃ paṭipattito vidhurā ariyānaṃ paṭipattī’’ti imassa atthassa dassanavasena aññaṃ byākaronto –
在那些向上腾跃的当中,我向下坠落;在那些向下坠落的当中,我向上腾跃;
在那些不安住于当住之住的人中间,在那些耽着于欲乐的人中间,我不耽着。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Uppatantesu nipate, nipatantesu uppate; Vase avasamānesu, ramamānesu no rame’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“正在高举”是指众生因傲慢、掉举、骄矜、忿怒等而自我抬高,无法平息。“应使他低伏”是指应当谦卑,也就是通过避开那些恶法,让自己保持谦下的行为。“正在低伏”是指低头的人,他们因为志趣低劣和懈怠,在功德上退失。“应使他高举”是指应当抬起头来,也就是因为志趣高远和发起精进,让自己在功德上增上、提升。或者,“正在高举”是指烦恼正在生起,以缠缚的方式昂首抬头。“应使他低伏”是指以省察的力量,通过恰当的观察,让那些烦恼不再生起,使其低伏,既要镇伏,也要彻底断除。“正在低伏”是指正在退失的,也就是因为不如理作意或精进不足,对已经发起的止观法产生衰损。“应使他高举”是指以如理作意和圆满的精进,让那些法得以安立、生起和增长。“在不安住者中”是指在那些不安住于道、梵行住和圣住的有情当中,自己也应安住于那样的安住;或者,在圣者们当中,对于那些以烦恼为住、以第二住为住的不安住者,凡是以那种住而使他们成为不安住者,自己也应那样安住。“在欢喜者中不欢喜”是指在众生以欲乐之喜、烦恼之喜而欢喜时,自己也不应那样欢喜,不应欢喜它;或者,在圣者们以无染的禅定等之喜而欢喜时,自己也应那样欢喜,然而若与此不同,则任何时候都不应欢喜、不应喜悦。这就是其义。巴利
Tattha uppatantesūti uṇṇamantesu, sattesu mānuddhaccathambhasārambhādīhi attukkaṃsanena anupasantesu. Nipateti nameyya, tesaññeva pāpadhammānaṃ parivajjanena nivātavutti bhaveyya. Nipatantesūti oṇamantesu, hīnādhimuttikatāya kosajjena ca guṇato nihīyamānesu. Uppateti uṇṇameyya, paṇītādhimuttikatāya vīriyārambhena ca guṇato ussukkeyya. Atha vā uppatantesūti uṭṭhahantesu, kilesesu pariyuṭṭhānavasena sīsaṃ ukkhipantesu. Nipateti paṭisaṅkhānabalena yathā te na uppajjanti, tathā anurūpapaccavekkhaṇāya nipateyya, vikkhambheyya ceva samucchindeyya ca. Nipatantesūti paripatantesu, ayonisomanasikāresu vīriyapayogamandatāya vā yathāraddhesu samathavipassanādhammesu hāya mānesu . Uppateti yonisomanasikārena vīriyārambhasampadāya ca te upaṭṭhāpeyya uppādeyya vaḍḍheyya ca. Vaseavasamānesūti sattesu maggabrahmacariyavāsaṃ ariyavāsañca avasantesu sayaṃ taṃ vāsaṃ vaseyyāti, ariyesu vā kilesavāsaṃ dutiyakavāsaṃ avasantesu yena vāsena te avasamānā nāma honti, sayaṃ tathā vase. Ramamānesu no rameti sattesu kāmaguṇaratiyā kilesaratiyā ramantesu sayaṃ tathā no rame naṃ rameyya, ariyesu vā nirāmisāya jhānādiratiyā ramamānesu sayampi tathā rame, tato aññathā pana kadācipi no rame nābhirameyya vāti attho.
7. 象兵之子长老偈颂的注释巴利
7. Hatthārohaputtattheragāthāvaṇṇanā
“此心从前四处游走”这首偈颂,是具寿象兵之子长老说的。它的由来是什么呢?据说,他在过去诸佛那里积下了善根,一世又一世地积累能导向解脱的福德。在毗婆尸佛的时代,他出生在一个好人家,长大成人后,有一天看见世尊被比丘僧团围绕,从住处走出来,心里生起净信,用花供养,又五体投地礼拜,右绕之后才离开。凭着这份善业,他在天界和人间流转,到了现在这尊佛出世的时代,出生在舍卫城一个象兵家庭里,长大成人后,在调象的技艺上达到了精通。有一天,他在河边训练大象,因为善根成熟的推动,他心里想:“我调伏这头大象有什么用?调伏自己才是最好的。”于是他去亲近世尊,听了法,生起信心,出家之后,就取了一个适合自己性行的修行法门,开始修观。他那颗心因为长久以来的习气,一直向外攀缘、四处流散,他就像熟练的象师用钩子制伏一头凶猛发情的大象那样,用如理作意这把钩子把它制伏,说出了这首偈颂:“此心从前四处游走……”巴利
Idaṃ pure cittamacāri cārikanti āyasmato hatthārohaputtattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ vihārato nikkhantaṃ disvā pasannacitto pupphehi pūjaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ hatthārohakule nibbattitvā viññutaṃ patto hatthisippe nipphattiṃ agamāsi. So ekadivasaṃ hatthiṃ sikkhāpento nadītīraṃ gantvā hetusampattiyā codiyamāno ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā hatthidamanena, attānaṃ damanameva vara’’nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvāva cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanāya kammaṃ karonto ciraparicayena kammaṭṭhānato bahiddhā vidhāvantaṃ cittaṃ cheko hatthācariyo viya aṅkusena caṇḍamattavaravāraṇaṃ paṭisaṅkhānaaṅkusena niggaṇhanto ‘‘idaṃ pure cittamacāri cārika’’nti gāthaṃ abhāsi.
77 77. 这里说的“此”,是指所说的心,因为它是自己亲身体验到的。“昔时”是指还没有调伏的时候。“游走”就是到处行走,因为心不安住,所以在各种不同的对象之间流转。“游行”就是随心所欲地走。因此经中说:“随心所欲、想去哪就去哪、怎么舒服怎么来。”那个“它”就是指那颗心。“今日”就是指现在。“我要制伏”就是我要约束它、我要彻底调伏它。“如理”就是有方法地。像什么呢?就像驯象师用钩子制伏一头发狂的大象。这里说的是:我这颗心,以前在色等对象中,想在哪里取乐就在哪里取乐,随心所欲;想往哪里去就往哪里去,随意所向;怎么走能舒服就怎么走,就这样长久地到处游荡。今天我要像一位善巧的驯象师,用钩子制伏一头发情醉狂的大象那样,用如理作意来制伏它,不让它有机会越轨。这位长老正这样说的时候,就增长了观智,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说:巴利
77. Tattha idanti vuccamānassa cittassa attapaccakkhatāya vuttaṃ. Pureti niggahakālato pubbe. Acārīti vicari, anavaṭṭhitatāya nānārammaṇesu paribbhami . Cārikanti yathākāmacariyaṃ. Tenāha ‘‘yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukha’’nti. Tanti taṃ cittaṃ. Ajjāti etarahi. Niggahessāmīti niggaṇhissāmi, nibbisevanaṃ karissāmi. Yonisoti upāyena. Yathā kiṃ? Hatthippabhinnaṃ viya aṅkusaggaho. Idaṃ vuttaṃ hoti – idaṃ mama cittaṃ nāma ito pubbe rūpādīsu ārammaṇesu yena yena ramituṃ icchati, tassa tassa vasena yenicchakaṃ, yattha yattha cassa kāmo, tassa tassa vasena yatthakāmaṃ, yathā yathā vicarantassa sukhaṃ hoti, tatheva caraṇato yathāsukhaṃ dīgharattaṃ cārikaṃ acari, taṃ ajjapāhaṃ bhinnamadamattahatthiṃ hatthācariyasaṅkhāto cheko aṅkusaggaho aṅkusena viya yonisomanasikārena niggahessāmi, nāssa vītikkamituṃ dassāmīti. Evaṃ vadanto eva ca thero vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.91-96) –
金色辉耀的正自觉者,毗婆尸,应受供养者;
弟子们簇拥着他,他从园林中走了出来。
我见到了最殊胜的佛陀,他无所不知,能驱除黑暗。
我怀着清净的信心和欢喜的心,用花束作了供养。
凭着那份内心的清净,我向那位两足尊、如如不动的世尊,
我满心欢喜,以欢喜的心,再次礼敬了如来。
在九十一劫中,我曾把花献上;
我从此不再经历恶趣,这就是供养佛陀的果报。
在四十一劫之前,我曾是一位名叫“行”的刹帝利。
具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho, vipassī dakkhiṇāraho; Purakkhato sāvakehi, ārāmā abhinikkhami. ‘‘Disvānahaṃ buddhaseṭṭhaṃ, sabbaññuṃ tamanāsakaṃ; Pasannacitto sumano, gaṇṭhipupphaṃ apūjayiṃ. ‘‘Tena cittappasādena, dvipadindassa tādino; Haṭṭho haṭṭhena cittena, puna vandiṃ tathāgataṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekatālīsito kappe, caraṇo nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这正是那位长老的证悟偈。巴利
Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
第八,羊头长老偈的注释。巴利
8. Meṇḍasirattheragāthāvaṇṇanā
“经历多生轮回……”这首偈颂,是尊者羊头长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,这位长老在过去诸佛的教法中积累过善业,在轮回各处做种种善行,成为趣向解脱的助缘。从此往前九十一劫,他出生在一个婆罗门家庭,长大成人后,舍弃欲乐,出家做了仙人,和一大群仙人一起住在雪山。他见到世尊后,心生净信,让仙众采来莲花,供养世尊,又教导声闻弟子们精进不放逸。命终之后,他生到天界,辗转流转,到如今这尊佛出世时,出生在沙计多的一个居士家庭。因为他的头形像羊头,就得了个“羊头”的名字。那时,世尊正住在沙计多的安阇那林,他前去亲近世尊,生起信心后出家,修习止观,最终成为具足六神通的阿拉汉。正如他的《譬喻》中所说:巴利
Anekajātisaṃsāranti āyasmato meṇḍasirattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi kira purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni karonto ito ekanavute kappe brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā mahatā isigaṇena saddhiṃ himavante vasanto satthāraṃ disvā pasannamānaso isigaṇena padumāni āharāpetvā satthu pupphapūjaṃ katvā sāvake appamādapaṭipattiyaṃ ovaditvā kālaṃ katvā devaloke nibbatto aparāparaṃ saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sākete gahapatikule nibbatti, tassa meṇḍasarikkhasīsatāya meṇḍasirotveva samaññā ahosi. So bhagavati sākete añjanavane viharante satthāraṃ upasaṅkamitvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samathavipassanāsu kammaṃ karonto chaḷabhiñño ahosi. Teva vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.97-105) –
在雪山不远处,有一座名叫乔达摩的山。
为种种树木所覆盖,是诸大生灵群聚栖居之处。
而它的正中间,有一座化现出来的修行林。
我被弟子们簇拥着,住在净修林里。
我的弟子们,都过来吧,给我把莲花拿来。
我要供养佛陀,供养那位两足尊、如如者。
他们回答“好的”,然后为我取来了莲花。
我就这样把它当作标记,献给了佛陀。
那时我把弟子们召集到一起,好好地教导他们:
你们千万不要放逸,不放逸能带来安乐。
这样教导之后,那些能接受教诲的弟子们。
那时,我具备不放逸的功德,就在那一刻死去了。
在九十一劫之前,我献上了那朵花;
我不曾知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
在第五十一劫时,我曾是一位名叫水胜的国王。
具足七宝,是势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修成了。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, gotamo nāma pabbato; Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo. ‘‘Vemajjhamhi ca tassāsi, assamo abhinimmito; Purakkhato sasissehi, vasāmi assame ahaṃ. ‘‘Āyantu me sissagaṇā, padumaṃ āharantu me; Buddhapūjaṃ karissāmi, dvipadindassa tādino. ‘‘Evanti te paṭissutvā, padumaṃ āhariṃsu me; Tathā nimittaṃ katvāhaṃ, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Sisse tadā samānetvā, sādhukaṃ anusāsahaṃ; Mā kho tumhe pamajjittha, appamādo sukhāvaho. ‘‘Evaṃ samanusāsitvā, te sisse vacanakkhame; Appamādaguṇe yutto, tadā kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekapaññāsakappamhi , rājā āsiṃ jaluttamo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他回忆自己的过去世时——巴利
So attano pubbenivāsaṃ anussaranto –
我曾在无数次的生死轮回中不断奔走,却始终未能寻获。
对于生苦的我,这苦蕴已被归咎。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Tassa me dukkhajātassa, dukkhakkhandho aparaddho’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“多生轮回”是指这个以成百上千、数以十万计的生为数量的轮回流转;因为指的是漫长的时间,所以用表示紧密相连的单数形式。“我曾流转”是指我曾轮回,以一次又一次死亡和出生的方式到处漂泊。“未找到”是指找不到、得不到那能止息轮回的智慧。“对于这样的我”是指这样轮回着的我。“已生苦的”是指由生等产生的苦,或者依三种苦性而具有苦的本性。“苦蕴”是指由业、烦恼、果报构成的循环这一类苦的堆积。“已失”是指从证得阿罗汉道开始,就已经脱离、断尽,不会再出生。或者读作“aparaṭṭho”,意思是从成就中退离,因为原因已彻底断除,所以称为已去。这就是这位长老的证悟宣告。巴利
Tattha anekajātisaṃsāranti anekajātisatasahassasaṅkhyaṃ idaṃ saṃsāravaṭṭaṃ, addhuno adhippetattā accantasaṃyogekavacanaṃ. Sandhāvissanti saṃsariṃ, aparāparaṃ cavanuppajjanavasena paribbhamiṃ. Anibbisanti tassa nivattakañāṇaṃ avindanto alabhanto. Tassa meti evaṃ saṃsarantassa me. Dukkhajātassāti jātiādivasena uppannadukkhassa, tissannaṃ vā dukkhatānaṃ vasena dukkhasabhāvassa. Dukkhakkhandhoti kammakilesavipākavaṭṭappakāro dukkharāsi. Aparaddhoti arahattamaggappattito paṭṭhāya paribbhaṭṭho cuto na abhinibbattissati. ‘‘Aparaṭṭho’’ti vā pāṭho, apagatasamiddhito samucchinnakāraṇattā apagatoti attho. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
9. 护长老偈颂注巴利
9. Rakkhitattheragāthāvaṇṇanā
“一切贪欲我已断除”——这是具寿护长老的偈颂。它的由来是什么?据说,在莲华上世尊的时代,他出生在一个良家,长大后,有一天听了导师说法,内心生起净信,就对说法之智作了赞叹。导师看到他内心的净信,便授记说:“此人在十万劫之后,将成为名为乔达摩的正自觉者的弟子,名叫护。”他听了之后,净信更加增长,不断修积福德,在天界与人间流转,到了现在这位佛出世的时代,出生在天臂城的释迦王族家中,取名为护。当时,释迦族与拘利族的国王们为了随侍世尊,送五百位王子出家,他就是其中之一。然而这些王子并不是因为生起悚惧而出家,所以被厌倦不满所压倒。当世尊把他们带到鸠那罗湖岸边,开示《鸠那罗本生经》,通过说明女人的过失来揭示诸欲的过患,并让他们修业处时,他也依此业处精勤修习,增长观智,最终证得阿拉汉。因此《譬喻经》中说:巴利
Sabborāgo pahīno meti āyasmato rakkhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso desanāñāṇaṃ ārabbha thomanaṃ akāsi. Satthā tassa cittappasādaṃ oloketvā ‘‘ayaṃ ito satasahassakappamatthake gotamassa nāma sammāsambuddhassa rakkhito nāma sāvako bhavissatī’’ti byākāsi . So taṃ sutvā bhiyyosomattāya pasannamānaso aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde devadahanigame sākiyarājakule nibbatti, rakkhitotissa nāmaṃ ahosi. So ye sākiyakoliyarājūhi bhagavato parivāratthāya dinnā pañcasatarājakumārā pabbajitā, tesaṃ aññataro. Te pana rājakumārā na saṃvegena pabbajitattā ukkaṇṭhābhibhūtā yadā satthārā kuṇāladahatīraṃ netvā kuṇālajātakadesanāya (jā. 2.21.kuṇālajātaka) itthīnaṃ dosavibhāvanena kāmesu ādīnavaṃ pakāsetvā kammaṭṭhāne niyojitā, tadā ayampi kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.1-9) –
名为莲华上佛的胜者,世间最尊长,人中最尊牛王,
他向大众宣说不死之道。
我听了他的言语,那由言语所表达出来的话,
那时,我合起双掌,一心专注。
就像大海是众水之中最殊胜的,须弥山是群山之中最巍峨的石山;
同样,那些随着心念转动的人,连佛陀智慧的一分都达不到。
佛陀这位悲悯的仙人,在确立了法的轨则之后;
在比丘僧团中坐下后,说了这些偈颂:
那位在世间导师佛陀面前宣说此智的人,
于十万劫中,不堕恶趣。
把烦恼彻底烧尽之后,他心专一、很好地安住在定中;
有个叫索比塔的人,将来会成为世尊的弟子。
在五万劫里,曾有七位名声显赫的众生投生到善道。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho; Mahato janakāyassa, deseti amataṃ padaṃ. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vācāsabhimudīritaṃ; Añjaliṃ paggahetvāna, ekaggo āsahaṃ tadā. ‘‘Yathā samuddo udadhīnamaggo, nerū nagānaṃ pavaro siluccayo; Tatheva ye cittavasena vattare, na buddhañāṇassa kalaṃ upenti te. ‘‘Dhammavidhiṃ ṭhapetvāna, buddho kāruṇiko isi; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yo so ñāṇaṃ pakittesi, buddhamhi lokanāyake; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ na gamissati. ‘‘Kilese jhāpayitvāna, ekaggo susamāhito; Sobhito nāma nāmena, hessati satthu sāvako. ‘‘Paññāse kappasahasse, sattevāsuṃ yasuggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己所断除的烦恼,诵出了这首以“一切贪”开头的偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā attano pahīnakilese paccavekkhanto ‘‘sabbo rāgo’’ti gāthaṃ abhāsi.
79 在这里,“一切贪”是指欲贪等各类贪。已断:通过修习圣道,以彻底断除的方式断掉了。一切嗔:指以嗔恨的对象等为基础而分成许多种类的一切嗔恚。已根除:被圣道彻底铲除了。我的一切痴已消失:指“对苦无知”等所说的八种痴,以及按烦恼生起的对象来分有无量种类的一切痴,因为都被圣道摧毁,所以在我这里已经消失。我已清凉,已寂灭:这样,因为根本烦恼已断,与它相关联的烦恼也就彻底平息;由于不再有任何残余的烦恼躁动和灼热,所以达到了清凉。也正是因此,随着一切烦恼完全寂灭,我已是完全寂灭之人。他这样作了自记。巴利
79. Tattha ‘‘sabbo rāgo’’ti kāmarāgādippabhedo sabbopi rāgo. Pahīnoti ariyamaggabhāvanāya samucchedappahānavasena pahīno. Sabbo dosoti āghātavatthukādibhāvena anekabhedabhinno sabbopi byāpādo. Samūhatoti maggena samugghāṭito. Sabbo me vigato mohoti ‘‘dukkhe aññāṇa’’ntiādinā (dha. sa. 1067; vibha. 909) vatthubhedena aṭṭhabhedo, saṃkilesavatthuvibhāgena anekavibhāgo sabbopi moho maggena viddhaṃsitattā mayhaṃ vigato. Sītibhūtosmi nibbutoti evaṃ mūlakilesappahānena tadekaṭṭhatāya saṃkilesānaṃ sammadeva paṭippassaddhattā anavasesakilesadarathapariḷāhābhāvato sītibhāvaṃ patto, tato eva sabbaso kilesaparinibbānena parinibbuto ahaṃ asmi bhavāmīti aññaṃ byākāsi.
10. 郁伽长老偈注释巴利
10. Uggattheragāthāvaṇṇanā
我所造的业,这是尊者郁伽长老所说的偈颂。它的由来是什么?这位长老也曾在过去诸佛那里积下善根,在各处生死中修福。距今三十一劫前,尸弃佛在世时,他出生在一个良家,长大后有一天见到尸弃佛,心生净信,就用露兜花作了供养。因为这件善业,他投生到天界,之后一直在善趣中流转。到了现在这位佛出世的时代,他出生在憍萨罗国的郁伽镇,是长者之子,取名郁伽。他长大后,正值世尊住在该镇的跋陀园精舍。他到精舍去,在佛前听了法,生起信心而出家。出家后修观,不久就证得阿罗汉果。因此《譬喻经》(《长老譬喻》1.14.10-16)中说:巴利
Yaṃ mayā pakataṃ kammanti āyasmato uggattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sikhiṃ bhagavantaṃ passitvā pasannamānaso ketakapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe ugganigame seṭṭhiputto hutvā nibbatti, uggotvevassa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto bhagavati tasmiṃ nigame bhaddārāme viharante vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.10-16) –
在毗那塔河的岸边,有一棵波罗叉树结了果。
我正在寻找那棵树的时候,看见了世间导师。
那时我看见露兜树开满了花,就从花梗处把它折了下来。
我把花献给了佛陀——尸弃佛,世间众生的亲友。
你凭什么样的智慧,达到了不动、不死的境界;
我礼敬您那智慧,最胜佛,大牟尼。
我向智慧作了供养之后,见到了那棵波罗叉树。
我已经得到了那种智慧,这就是供养智慧的果报。
在三十一劫之前,我曾把花献上;
我不知道有恶趣,这就是智慧供养的果报。
从此往昔第十三劫中,有十二位名叫“果生”的。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Vinatānadiyā tīre, pilakkhu phalito ahu; Tāhaṃ rukkhaṃ gavesanto, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Ketakaṃ pupphitaṃ disvā, vaṇṭe chetvānahaṃ tadā; Buddhassa abhiropesiṃ, sikhino lokabandhuno. ‘‘Yena ñāṇena pattosi, accutaṃ amataṃ padaṃ; Taṃ ñāṇaṃ abhipūjemi, buddhaseṭṭha mahāmuni. ‘‘Ñāṇamhi pūjaṃ katvāna, pilakkhumaddasaṃ ahaṃ; Paṭiladdhomhi taṃ paññaṃ, ñāṇapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito terasakappamhi, dvādasāsuṃ phaluggatā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,为了表明自己的轮回已经断绝,他这样宣说:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano vaṭṭūpacchedadīpanena aññaṃ byākaronto –
我所造作的业,无论少还是多;
这一切都已彻底灭尽,如今不会再有来生了——他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Yaṃ mayā pakataṃ kammaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ; Sabbametaṃ parikkhīṇaṃ, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“凡是我所造作的业”,就是指我在无始轮回中,通过三种业门、六种生起门、八种不防护门和八种防护门,以恶行或布施等方式,用种种不同形式所造作、积累、产生并成为果报的业。这些业“或少或多”:如果所依事、思、加行、烦恼等力量弱,就是少;如果它们力量强而且经常生起,就是多。所有这一切都已灭尽:这一切业,因为已经证得能灭尽业的最上道,所以全都灭尽了。确实,由于断除了烦恼轮转,业轮转也就被断除,果报轮转不再生起。因此说“如今不再有后有”。意思是:对我来说,未来后有的再生已经不存在。也有读作“Sabbampetaṃ”的,这个词拆开来就是“sabbampi etaṃ”(所有这一切)。巴利
Tattha yaṃ mayā pakataṃ kammanti yaṃ kammaṃ tīhi kammadvārehi, chahi uppattidvārehi, aṭṭhahi asaṃvaradvārehi , aṭṭhahi ca saṃvaradvārehi pāpādivasena dānādivasena cāti anekehi pakārehi anādimati saṃsāre yaṃ mayā kataṃ upacitaṃ abhinibbattitaṃ vipākakammaṃ. Appaṃ vā yadi vābahunti tañca vatthucetanāpayogakilesādīnaṃ dubbalabhāvena appaṃ vā, tesaṃ balavabhāvena abhiṇhapavattiyā ca bahuṃ vā. Sabbametaṃ parikkhīṇanti sabbameva cetaṃ kammaṃ kammakkhayakarassa aggamaggassa adhigatattā parikkhayaṃ gataṃ, kilesavaṭṭappahānena hi kammavaṭṭaṃ pahīnameva hoti vipākavaṭṭassa anuppādanato. Tenāha ‘‘natthi dāni punabbhavo’’ti. Āyatiṃ punabbhavābhinibbatti mayhaṃ natthīti attho. ‘‘Sabbampeta’’ntipi pāṭho, sabbampi etanti padavibhāgo.
《萨米提固塔长老偈注》巴利
1. Samitiguttattheragāthāvaṇṇanā
“凡是我所造作的恶业”,这是具寿萨米提固塔长老的偈颂。它的由来是什么?他在过去诸佛那里也积集过善行资粮,在各处投生中不断积累福德。在毗婆尸佛的时代,他出生在一个良家,长大后见到世尊,心生净信,用素馨花作了供养。因为这份善业,无论他投生到哪里,都拥有圆满的家族、容貌和眷属,处处胜过其他众生。可是在某一世,他看见一位独觉佛在托钵乞食,心想:“这个光头,恐怕是个麻风病人吧,所以才这样遮着身体到处走。”他吐了口唾沫就走了。因为那个业,他在地狱里被烧煮了很长时间。到了迦叶佛的时代,他投生到人间,出家成了游方者。他看见一位戒行清净的在家居士,心生嗔恨,骂道:“愿你得麻风病!”还把人们放在沐浴处的浴粉弄脏了。因为那个业,他又投生到地狱,受了多年的苦。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在舍卫城一个婆罗门家里,名叫萨米提固塔。他成年后听了世尊说法,生起信心,出家为比丘,持戒非常清净。但由于过去业的余报,他得了麻风病。因为这种病,他身体的各部分大多溃烂破裂,脓水不断流出。他住在养病房里。有一天,法将尊者去探望病人,到处询问生病的比丘们,见到这位比丘后,就为他开示了观受的业处:“贤友,只要五蕴还在运作,一切就都是苦的感受。可是当五蕴不存在时,就没有苦了。”说完就走了。他依照长老的教诫,增长观智,证得了六种神通。因此,《譬喻经》中这样说——巴利
Yaṃmayā pakataṃ pāpanti āyasmato samitiguttattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavantaṃ passitvā pasannacitto jātisumanapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena yattha yattha bhave nibbatti, tattha tattha kularūpaparivārasampadāya aññe satte abhibhavitvā aṭṭhāsi. Ekasmiṃ pana attabhāve aññataraṃ paccekabuddhaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā ‘‘ayaṃ muṇḍako kuṭṭhī maññe, tenāyaṃ paṭicchādetvā vicaratī’’ti niṭṭhubhitvā pakkāmi. So tena kammena bahuṃ kālaṃ niraye paccitvā kassapassa bhagavato kāle manussaloke nibbatto paribbājakapabbajjaṃ upagato ekaṃ sīlācārasampannaṃ upāsakaṃ disvā dosantaro hutvā, ‘‘kuṭṭharogī bhaveyyāsī’’ti akkosi, nhānatitthe ca manussehi ṭhapitāni nhānacuṇṇāni dūsesi. So tena kammena puna niraye nibbattitvā bahūni vassāni dukkhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, samitiguttotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā suvisuddhasīlo hutvā viharati. Tassa purimakammanissandena kuṭṭharogo uppajji, tena tassa sarīrāvayavā yebhuyyena chinnabhinnā hutvā paggharanti. So gilānasālāyaṃ vasati. Athekadivasaṃ dhammasenāpati gilānapucchaṃ gantvā tattha tattha gilāne bhikkhū pucchanto taṃ bhikkhuṃ disvā ‘‘āvuso, yāvatā khandhappavatti nāma, sabbaṃ dukkhameva vedanā. Khandhesu pana asantesuyeva natthi dukkha’’nti vedanānupassanākammaṭṭhānaṃ kathetvā agamāsi. So therassa ovāde ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā chaḷabhiññā sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.12.82-90) –
毗婆尸佛出生时,出现了广大光明;
大地连同海洋和群山一起震动了。
占相者们预言:世间将会出现佛陀。
他是所有众生中最尊贵的,将救度大众。
听了那些占相师的话,我就举行了诞生供养。
不存在像对佛陀诞生供养那样的供养。
做了善行之后,我让自己的心变得清净。
我举行了庆祝佛陀诞生的供养,然后就在那里去世了。
无论我投生于任何道,无论是天界还是人界,
我胜过一切众生,这就是出生时供养所得的果报。
乳母们伺候我,她们都听我的心意摆布;
她们无法使我产生愤怒,这就是出生供养带来的果报。
在九十一劫之前,那时我所作的供养;
我不曾知道有恶趣,这就是供养诞生(佛)的果报。
有三十四位名叫善奉事的人主;
从此处算起在第三劫,将出现有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Jāyantassa vipassissa, āloko vipulo ahu; Pathavī ca pakampittha, sasāgarā sapabbatā. ‘‘Nemittā ca viyākaṃsu, buddho loke bhavissati; Aggo ca sabbasattānaṃ, janataṃ uddharissati. ‘‘Nemittānaṃ suṇitvāna, jātipūjamakāsahaṃ; Edisā pūjanā natthi, yādisā jātipūjanā. ‘‘Saṅkharitvāna kusalaṃ, sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ; Jātipūjaṃ karitvāna, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Sabbe satte abhibhomi, jātipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Dhātiyo maṃ upaṭṭhenti, mama cittavasānugā; Na tā sakkonti kopetuṃ, jātipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pūjamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, jātipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Supāricariyā nāma, catuttiṃsa janādhipā; Ito tatiyakappamhi, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
不过,当他证得六种神通之后,通过省察自己已经断除的烦恼,又借着当下正在承受的病苦,回忆起过去生中自己造下的恶业,从而表明那些恶业如今已经彻底断除——巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā pahīnakilesapaccavekkhaṇena etarahi anubhuyyamānarogavasena purimajātīsu attanā kataṃ pāpakammaṃ anussaritvā tassa idāni sabbaso pahīnabhāvaṃ vibhāvento –
‘凡是我于过去诸生中所造作的恶业,
就在此处受报,别处找不到所依之处。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Yaṃ mayā pakataṃ pāpaṃ, pubbe aññāsu jātisu; Idheva taṃ vedanīyaṃ, vatthu aññaṃ na vijjatī’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“恶”指不善业。因为它低劣,所以称为恶。“以前”指过去。“在其他诸生中”指在此生之外的其他生、其他存在形态。这里的含义是:虽然我在这个存在形态中没有造过那样的恶业,现在它也根本没有生起的可能;但过去在其他诸生中所造的,只能在这里受报——那个果报必须在这里、就在这个存在形态中被感受、被体验。为什么呢?因为所依处已不存在。那业的成熟之处——另一个蕴的相续——已经没有了;而这些蕴,因为一切执取都已断尽,就像不执著的火焰一样,在最后心灭尽时便无结生而熄灭。因此,他作了另外的解说。巴利
Tattha pāpanti akusalaṃ kammaṃ. Tañhi lāmakaṭṭhena pāpanti vuccati. Pubbeti purā. Aññāsu jātisūti ito aññāsu jātīsu, aññesu attabhāvesu. Ayañhettha attho – yadipi mayā imasmiṃ attabhāve na tādisaṃ pāpaṃ kataṃ atthi, idāni pana tassa sambhavoyeva natthi. Yaṃ pana ito aññāsu jātīsu kataṃ atthi, idheva taṃ vedanīyaṃ, tañhi idheva imasmiṃyeva attabhāve vedayitabbaṃ anubhavitabbaṃ phalaṃ, kasmā? Vatthu aññaṃ na vijjatīti tassa kammassa vipaccanokāso añño khandhappabandho natthi, ime pana khandhā sabbaso upādānānaṃ pahīnattā anupādāno viya jātavedo carimakacittanirodhena appaṭisandhikā nirujjhantīti aññaṃ byākāsi.
迦叶长老偈颂注疏巴利
2. Kassapattheragāthāvaṇṇanā
“在哪里食物丰足”这些偈颂,是尊者迦叶长老说的。这件事的起因是什么呢?据说,在莲华上佛世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭,通晓三吠陀以及其他婆罗门技艺。有一天,他见到世尊,心里生起清净的信心,就用善意花来供养。供养的时候,他把一束束花向世尊的四周和上方抛去。由于佛陀的威神力,那些花形成了花座的形状,持续了七天。他看到这个不可思议的景象,信心更加增长。他一次又一次地积累福德,在十万劫中一直在善趣里轮回。到了现在这位佛陀出世的时代,他在舍卫城投生,成为一位北方婆罗门的儿子,名叫迦叶。他还年幼时,父亲就去世了,由母亲抚养他。有一天,他去了祇园,听闻世尊说法,因为善根深厚,就在那个座位上成了入流者。然后他回到母亲那里,请求允许他出家,出家后,当世尊结束雨安居、举行自恣,动身到各地游行教化时,他自己也想跟佛陀一起去,于是到母亲那里辞行。母亲同意他离开,并用教导的方式说了下面的偈颂——巴利
Yena yena subhikkhānīti āyasmato kassapattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā tīsu vedesu aññesu ca brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato, so ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso sumanapupphehi pūjaṃ akāsi. Karonto ca satthu samantato upari ca pupphamuṭṭhiyo khipi. Buddhānubhāvena pupphāni pupphāsanākārena sattāhaṃ aṭṭhaṃsu. So taṃ acchariyaṃ disvā bhiyyosomattāya pasannamānaso ahosi. Aparāparaṃ puññāni karonto kappasatasahassaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa udiccabrāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, kassapotissa nāmaṃ ahosi. Tassa daharakāleyeva pitā kālamakāsi. Mātā taṃ paṭijaggati. So ekadivasaṃ jetavanaṃ gato bhagavato dhammadesanaṃ sutvā hetusampannatāya tasmiṃyeva āsane sotāpanno hutvā mātu santikaṃ gantvā anujānāpetvā pabbajito satthari vuṭṭhavasse pavāretvā janapadacārikaṃ pakkante sayampi satthārā saddhiṃ gantukāmo āpucchituṃ mātu santikaṃ agamāsi. Mātā vissajjentī ovādavasena –
无论哪里,只要食物丰足、安稳吉祥、没有怖畏,
于是他说了这首偈子:“孩子啊,你去吧,别被忧愁压垮了。”巴利
‘‘Yena yena subhikkhāni, sivāni abhayāni ca; Tena puttaka gacchassu, mā sokāpahato bhavā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“无论何处”就是指任何一个地方。这里的具格是用于位格的意义,意思是“在任何一个方向、任何一个区域”。“食物丰足”指容易得到食物,想表达的是国土富饶。“安稳”指安全、没有疾病。“没有怖畏”指没有盗贼等恐惧;而疾病和饥荒的恐惧,已经被“食物丰足”和“安稳”这两个词涵盖进去了。“因此”指在那里,也就是在那个方向、那个区域。“儿子”是母亲出于怜爱这样称呼他。“别”是否定词。“被忧愁击垮”意思是:去了没有上述那些好处的地方,就会被饥荒等恐惧所生的忧愁击垮,所以意思是“不要变成那样,不要成为那样”。长老听了之后这样想:“母亲希望我去没有忧愁的地方。既然如此,我就应该努力到达那彻底、完全没有忧愁的境地。”于是他生起精进心,开始修观,不久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中这样说:巴利
Tattha yena yenāti yattha yattha. Bhummatthe hi etaṃ karaṇavacanaṃ, yasmiṃ yasmiṃ disābhāgeti attho. Subhikkhānīti sulabhapiṇḍāni, raṭṭhānīti adhippāyo. Sivānīti khemāni arogāni. Abhayānīti corabhayādīhi nibbhayāni, rogadubbhikkhabhayāni pana ‘‘subhikkhāni, sivānī’’ti padadvayeneva gahitāni. Tenāti tattha, tasmiṃ tasmiṃ disābhāgeti attho. Puttakāti anukampantī taṃ ālapati. Māti paṭisedhatthe nipāto sokāpahatoti vuttaguṇarahitāni raṭṭhāni gantvā dubbhikkhabhayādijanitena sokena upahato mā bhava māhosīti attho. Taṃ sutvā thero, ‘‘mama mātā mayhaṃ sokarahitaṭṭhānagamanaṃ āsīsati, handa mayaṃ sabbaso accantameva sokarahitaṃ ṭhānaṃ pattuṃ yutta’’nti ussāhajāto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.1-9) –
我是诵习者,持咒者,已经通达三吠陀。
我站在空旷的地方,内心已经寂静,看见了世间导师。
就像林中的狮子,又像无所畏惧的虎王;
就像一头三处开裂的象,如同大仙的象。
我采下素馨花,把它抛向空中。
依靠佛陀的威神力,它们从四面八方围绕。
大雄、一切知者、世间导师,他立定了决心:
花朵从四面八方纷纷飘落,像花毯一样覆盖了人中最殊胜的世尊。
于是,那个花苞外壳,花梗朝内,开口朝外。
做了七天的遮盖,之后便消失了。
见到那稀有、未曾有、令人汗毛竖立之事;
我对佛陀、善逝、世间导师生起了净信之心。
我被那份心净与善根所推动,
于十万劫中,我不曾堕入恶趣。
在一万五千劫里,有二十五位
名为离垢的转轮王,具有大威力。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修成了。巴利
‘‘Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Abbhokāse ṭhito santo, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Sīhaṃ yathā vanacaraṃ, byaggharājaṃva nittasaṃ; Tidhāpabhinnamātaṅgaṃ, kuñjaraṃva mahesinaṃ. ‘‘Sereyakaṃ gahetvāna, ākāse ukkhipiṃ ahaṃ; Buddhassa ānubhāvena, parivārenti sabbaso. ‘‘Adhiṭṭhahi mahāvīro, sabbaññū lokanāyako; Samantā pupphacchadanā, okiriṃsu narāsabhaṃ. ‘‘Tato sā pupphakañcukā, antovaṇṭā bahimukhā; Sattāhaṃ chadanaṃ katvā, tato antaradhāyatha. ‘‘Tañca acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Buddhe cittaṃ pasādesiṃ, sugate lokanāyake. ‘‘Tena cittappasādena, sukkamūlena codito; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Pannarasasahassamhi, kappānaṃ pañcavīsati; Vītamalāsanāmā ca, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他说:“正是母亲的这句话,成了我证得阿罗汉果的策励。”于是把这首偈颂又诵了出来。巴利
Arahattaṃ pana patvā ‘‘idameva mātu vacanaṃ arahattappattiyā aṅkusaṃ jāta’’nti tameva gāthaṃ paccudāhāsi.
第三 师子长老偈颂注释巴利
3. Sīhattheragāthāvaṇṇanā
“师子不放逸地安住”——这是尊者师子长老的偈颂。它的起因是什么呢?据说,他在过去诸佛那里积集了善根。距今一千八百劫之前,在见义世尊的时代,他出生在旃陀跋伽河岸边,投生为紧那罗。他以花为食、以花为衣,就这样生活着。有一天,他看见见义世尊在空中行走,心里生起净信,想要供养,便合掌站立。世尊知道他的心意,就从空中下来,在一棵树下结跏趺坐。紧那罗把栴檀木心磨碎,用栴檀香和鲜花作了供养,顶礼、右绕之后才离开。凭着这份善业功德,他在天界和人间流转,到了现在这位佛陀出世时,投生在马喇王族家中,取名师子。他见到世尊,心生清净欢喜,顶礼之后坐在一边。导师观察他的意乐,为他说法。他听完法,生起信心,就出家了。出家后领受了业处,住在森林里。可是他的心在各种所缘之间到处跑,没法专一,不能成就自己的修行目标。导师看到这个情况,就停在空中,对他说:巴利
Sīhappamatto viharāti āyasmato sīhattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira purimabuddhesu katādhikāro ito aṭṭhārasakappasatamatthake atthadassissa bhagavato kāle candabhāgāya nadiyā tīre kinnarayoniyaṃ nibbattitvā pupphabhakkho pupphanivasano hutvā viharanto ākāsena gacchantaṃ atthadassiṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto pūjetukāmo añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. Bhagavā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā ākāsato oruyha aññatarasmiṃ rukkhamūle pallaṅkena nisīdi. Kinnaro candanasāraṃ ghaṃsitvā candanagandhena pupphehi ca pūjaṃ katvā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde mallarājakule nibbatti, tassa sīhoti nāmaṃ ahosi. So bhagavantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ oloketvā dhammaṃ kathesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharati. Tassa cittaṃ nānārammaṇe vidhāvati, ekaggaṃ na hoti, sakatthaṃ nipphādetuṃ na sakkoti. Satthā taṃ disvā ākāse ṭhatvā –
你要像狮子一样警觉地生活,日夜都不睡眠。
你要修习善法,赶快舍弃这个身体。巴利
‘‘Sīhappamatto vihara, rattindivamatandito; Bhāvehi kusalaṃ dhammaṃ, jaha sīghaṃ samussaya’’nti. –
他用偈颂教导了那位比丘。那比丘在偈颂结束时修习增长观慧,证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》(长老譬喻1.14.17-25)中这样说:巴利
Gāthāya ovadi. So gāthāvasāne vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.17-25) –
那时,在旃陀跋伽河畔,我为紧那罗;
我曾经以花为食,也同样以花为衣。
见义者世尊,世间最胜,人中牛王;
你从林间高处出发,像天鹅王一样飞在天空中。
礼敬你,人中良骏,你的心已经彻底清净了。
你的面容清净明亮,五官和感官都澄澈明净。
从空中降下之后,广慧者、善慧者;
铺开僧伽梨衣,盘腿坐下。
我拿了细软的栴檀香,走到胜者跟前;
我怀着清净的信心和欢喜的心,向佛陀献上了供养。
向正等觉者、世间最尊、人中牛王顶礼之后,
生起欢喜之后,我便朝北离开了。
在八千劫那么长的时间里,我曾以旃檀香作供养。
我不曾知道什么是恶趣,这就是供养佛陀的果报。
一千四百劫之前,那三位就已经出现。
有个名叫罗哈尼的转轮王,拥有强大的军队和威力。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修成。巴利
‘‘Candabhāgānadītīre, ahosiṃ kinnaro tadā; Pupphabhakkho cahaṃ āsiṃ, pupphanivasano tathā. ‘‘Atthadassī tu bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Vipinaggena niyyāsi, haṃsarājāva ambare. ‘‘Namo te purisājañña, cittaṃ te suvisodhitaṃ; Pasannamukhavaṇṇosi, vippasannamukhindriyo. ‘‘Orohitvāna ākāsā, bhūripañño sumedhaso; Saṅghāṭiṃ pattharitvāna, pallaṅkena upāvisi. ‘‘Vilīnaṃ candanādāya, agamāsiṃ jinantikaṃ; Pasannacitto sumano, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Abhivādetvāna sambuddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ narāsabhaṃ; Pāmojjaṃ janayitvāna, pakkāmiṃ uttarāmukho. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, candanaṃ yaṃ apūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Catuddase kappasate, ito āsiṃsu te tayo; Rohaṇī nāma nāmena, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
世尊以教诫的方式说了“师子不放逸”这首偈颂。其中“师子”是对那位长老的称呼。“不放逸而住”的意思是:以不忘失正念、不离开正念,远离放逸,在一切行住坐卧中具足正念正知而住。现在,为了简要显示这种不放逸的安住连同它的果报,说了“一日一夜”等话。它的意思是:在夜间和白天,按照“以经行或端坐,从障碍法中净化其心”所说的方式,依四正勤,不懈怠、不懒惰、精勤努力,修习、生起、增长善法、止观之法以及出世间法;这样修习之后,你要迅速舍弃你的积聚,也就是自身:首先要通过断除与那身体相连的欲贪,迅速、不久就舍弃它;达到这种状态后,再以最后心的灭尽,毫无剩余地彻底舍弃。长老证得阿罗汉果后,宣说证智时,正是回诵了这同一首偈颂。巴利
Yā pana bhagavatā ovādavasena vuttā ‘‘sīhappamatto’’ti gāthā, tattha sīhāti tassa therassa ālapanaṃ. Appamatto viharāti satiyā avippavāsena pamādavirahito sabbiriyāpathesu satisampajaññayutto hutvā viharāhi. Idāni taṃ appamādavihāraṃ saha phalena saṅkhepato dassetuṃ ‘‘rattindiva’’ntiādi vuttaṃ. Tassattho – rattibhāgaṃ divasabhāgañca ‘‘caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetī’’ti (saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16; vibha. 519) vuttanayena catusammappadhānavasena atandito akusīto āraddhavīriyo kusalaṃ samathavipassanādhammañca lokuttaradhammañca bhāvehi uppādehi vaḍḍhehi ca, evaṃ bhāvetvā ca jaha sīghaṃ samussayanti tava samussayaṃ attabhāvaṃ paṭhamaṃ tāva tappaṭibaddhachandarāgappahānena sīghaṃ nacirasseva pajaha, evaṃbhūto ca pacchā carimakacittanirodhena anavasesato ca pajahissatīti. Arahattaṃ pana patvā thero aññaṃ byākaronto tameva gāthaṃ paccudāhāsīti.
第四 尼塔长老偈颂注释巴利
4. Nītattheragāthāvaṇṇanā
“整夜都在睡觉”这首偈颂,是尊者尼塔长老说的。这件事的由来是什么呢?据说,在莲华上佛住世的时候,有一位名叫苏难陀的婆罗门,他教导几百个婆罗门念诵咒语,还举行了一场叫“瓦阇贝雅”的祭祀。世尊出于悲悯,来到祭祀的地方,在空中经行。婆罗门看见导师后,心里生起清净的信心,就让弟子们拿来鲜花,向空中抛撒,作了供养。由于佛陀的威神力,那个地方乃至整座城市,都像被花做的帐幕覆盖了一样。大众对世尊生起了广大而殊胜的欢喜和满足。苏难陀婆罗门凭着这份善根,在天界和人间辗转轮回,到了现在这尊佛出世的时代,在舍卫城一户婆罗门家里投生为儿子,取名尼塔。他长大懂事以后,心想:“这些释迦族的沙门,戒律安乐,行为安乐,吃的是美味饮食,住在避风的住处。如果到他们那里出家,应该能过得很舒服。”他因为贪求舒服而出家,然后在导师面前领了禅修业处,可只修了几天就把它丢到一边。他每天吃饱喝足,把肚子填得满满的,白天就喜欢和人聚在一起,说些没意义的话打发时间;到了晚上,又被昏沉和睡眠压倒,整夜都在睡觉。世尊观察到他根机成熟的时机,就给他教导——巴利
Sabbarattiṃsupitvānāti āyasmato nītattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle sunando nāma brāhmaṇo hutvā anekasate brāhmaṇe mante vācento vājapeyyaṃ nāma yaññaṃ yaji, bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ anukampanto yaññaṭṭhānaṃ gantvā ākāse caṅkami. Brāhmaṇo satthāraṃ disvā pasannamānaso sissehi pupphāni āharāpetvā ākāse khipitvā pūjaṃ akāsi. Buddhānubhāvena taṃ ṭhānaṃ sakalañca nagaraṃ pupphapaṭavitānikaṃ viya chāditaṃ ahosi. Mahājano satthari uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedesi. Sunandabrāhmaṇo tena kusalamūlena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, nītotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto ‘‘ime samaṇā sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu senāsanesu viharanti, imesu pabbajitvā sukhena viharituṃ sakkā’’ti sukhābhilāsāya pabbajitvāva satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā katipāhameva manasikaritvā taṃ chaḍḍetvā yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā divasabhāgaṃ saṅgaṇikārāmo tiracchānakathāya vītināmeti, rattibhāgepi thinamiddhābhibhūto sabbarattiṃ supati. Satthā tassa hetuparipākaṃ oloketvā ovādaṃ dento –
整夜都在睡觉,白天又沉迷于与人聚会,
这个愚痴的人究竟会如何来终结苦呢?——世尊说了这首偈颂。巴利
‘‘Sabbarattiṃ supitvāna, divā saṅgaṇike rato; Kudāssu nāma dummedho, dukkhassantaṃ karissatī’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
其中,整夜就是整个晚上。睡眠已就是入睡;意思是说,没有像经文里讲的那样“在初夜分通过经行和宴坐,把心从障碍之法中净化出来”等那样去修习警寤,而仅仅是夜里三个时分都沉入睡眠。白天就是一日之中整个白昼的时段。聚会就是跟那些爱说闲话、畜生论、身体壮实的人坐在一起,这叫聚会;对那种状态欢喜、热衷、心未离欲,就说“聚会中乐”,巴利文本也读作“聚会乐者”。何时啊就是什么时候。啊只是语气助词,意思是到底在什么时节。愚钝者,就是没有智慧的人。苦的,就是轮回之苦。终结,就是尽头。何时才能彻底不再产生,也就是说,对这样的愚人来说,作苦的终结是没有的。巴利文本也读作“愚钝者,你将终结苦”。巴利
Tattha sabbarattinti sakalaṃ rattiṃ. Supitvānāti niddāyitvā, ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetī’’tiādinā vuttaṃ jāgariyaṃ ananuyuñjitvā kevalaṃ rattiyā tīsupi yāmesu niddaṃ okkamitvāti attho. Divāti divasaṃ, sakalaṃ divasabhāganti attho. Saṅgaṇiketi tiracchānakathikehi kāyadaḷhibahulapuggalehi sannisajjā saṅgaṇiko, tasmiṃ rato abhirato tattha avigatacchando ‘‘saṅgaṇike rato’’ti vutto ‘‘saṅgaṇikārato’’tipi pāḷi. Kudāssu nāmāti kudā nāma. Assūti nipātamattaṃ, kasmiṃ nāma kāleti attho. Dummedhoti nippañño. Dukkhassāti vaṭṭadukkhassa. Antanti pariyosānaṃ. Accantameva anuppādaṃ kadā nāma karissati, edisassa dukkhassantakaraṇaṃ natthīti attho. ‘‘Dummedha dukkhassantaṃ karissasī’’tipi pāḷi.
导师用这首偈颂教导之后,这位长老生起了强烈的警醒,于是开始修观,没过多久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中这样说:巴利
Evaṃ pana satthārā gāthāya kathitāya thero saṃvegajāto vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.26-33) –
有个婆罗门,名字叫苏难陀,通达吠陀经典到了顶点。
他精通吠陀诵习,又常行乞求,曾供养瓦阇贝雅祭。
莲华上佛,是了知世间的人,最殊胜的悲悯仙人;
那时,他怀着对大众的悲悯,在空中经行。
经行之后,正等觉者、一切知者、世间导师;
他以慈心遍满众生,无量、无所依著。
那位摘下花朵的婆罗门,通达咒语的,
把所有弟子都召集起来,让他们被抛向空中。
城池有多大,当时就被花朵覆盖。
凭借佛陀的威神力,你们整整七天都不要消散。
正是靠着这清净善根,享受了种种福报之后,
彻底了知一切烦恼漏之后,已经度脱了世间的贪爱执著。
在一千一百劫中,有三十五位刹帝利。
他们名叫安巴拉姆萨,是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Sunando nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Ajjhāyako yācayogo, vājapeyyaṃ ayājayi. ‘‘Padumuttaro lokavidū, aggo kāruṇiko isi; Janataṃ anukampanto, ambare caṅkamī tadā. ‘‘Caṅkamitvāna sambuddho, sabbaññū lokanāyako; Mettāya aphari satte, appamāṇe nirūpadhi. ‘‘Vaṇṭe chetvāna pupphāni, brāhmaṇo mantapāragū; Sabbe sisse samānetvā, ākāse ukkhipāpayi. ‘‘Yāvatā nagaraṃ āsi, pupphānaṃ chadanaṃ tadā; Buddhassa ānubhāvena, sattāhaṃ na vigacchatha. ‘‘Teneva sukkamūlena, anubhotvāna sampadā; Sabbāsave pariññāya, tiṇṇo loke visattikaṃ. ‘‘Ekārase kappasate, pañcatiṃsāsu khattiyā; Ambaraṃsasanāmā te, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老证得阿罗汉果之后,为了宣说自己的证悟,又诵出了同一首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā thero aññaṃ byākaronto tameva gāthaṃ paccudāhāsi.
5. 苏那伽长老偈颂注巴利
5. Sunāgattheragāthāvaṇṇanā
“善于心之相者”——这是善来长老的偈颂。他是怎么生起的呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积攒过功德,在一世又一世的生命中不断积累导向出离的善业;从那时起三十一劫之前,在尸弃佛世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭。长大后精通三部吠陀,住在森林里的修行处,教导三千个婆罗门弟子念诵咒语。有一天,他见到了那位导师,仔细观察种种相好,一边在心里反复推敲相好咒文,一边生起这样的念头:“具足这种种相好的人,一定会成为无边的胜者、具有无边智慧的佛陀。”就这样,他对佛陀的智慧生起了强烈而清净的信心。凭着这种净信心,他往生到天界,之后不断在天界和人间流转;到了现在佛陀出世的时候,他投生在那罗迦村一位婆罗门家中,取名“善来”。他是法将在家的朋友,后来去到长老那里,听闻佛法,安立于见道的阶位;接着出家,修习观禅,最终证得了阿拉汉果。因此《譬喻经》中这样说:巴利
Cittanimittassa kovidoti āyasmato sunāgattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto ito ekattiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā araññāyatane assame vasanto tīṇi brāhmaṇasahassāni mante vācesi. Athekadivasaṃ tassa satthāraṃ disvā lakkhaṇāni upadhāretvā lakkhaṇamante parivattentassa, ‘‘īdisehi lakkhaṇehi samannāgato anantajino anantañāṇo buddho bhavissatī’’ti buddhañāṇaṃ ārabbha uḷāro pasādo uppajji. So tena cittappasādena devaloke nibbatto aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde nālakagāme aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, sunāgotissa nāmaṃ ahosi. So dhammasenāpatissa gihisahāyo therassa santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā dassanabhūmiyaṃ patiṭṭhito pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.34-40) –
在雪山不远处,有一座名叫牛王的山。
在那座山脚下,建有一座修行茅舍。
那时婆罗门教三千弟子诵习。
把那些弟子召集到一起后,我就坐到一边。
坐在一边,那位通达咒文的婆罗门;
寻求着佛陀之智,我以智令心清净生信。
在那里让心变得清净之后,我坐在树叶铺成的座位上。
结跏趺坐之后,我便于该处舍寿。
在这三十一劫中,那时我获得了那个想。
我不觉知恶趣,这是智想之果报。
在第二十七劫时,有一位名叫吉祥持的国王。
他具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, vasabho nāma pabbato; Tasmiṃ pabbatapādamhi, assamo āsi māpito. ‘‘Tīṇi sissasahassāni, vācesiṃ brāhmaṇo tadā; Saṃharitvāna te sisse, ekamantaṃ upāvisiṃ. ‘‘Ekamantaṃ nisīditvā, brāhmaṇo mantapāragū; Buddhavedaṃ gavesanto, ñāṇe cittaṃ pasādayiṃ. ‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, nisīdiṃ paṇṇasanthare; Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇasaññāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattavīsati kappamhi, rājā siridharo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他借着为比丘们说法的机会,宣说自己的证悟:巴利
Arahattaṃ pana patvā bhikkhūnaṃ dhammadesanāpadesena aññaṃ byākaronto –
善巧通达心相的人,明白了远离的滋味;
他修习禅那,明智而具足正念,就能证得非物欲的快乐。巴利
‘‘Cittanimittassa kovido, pavivekarasaṃ vijāniya; Jhāyaṃ nipako patissato, adhigaccheyya sukhaṃ nirāmisa’’nti. –
在这里,善于把握心的相,是指对修习心的相很熟练:知道在这个时候应当策励心,在这个时候应当让心欢喜,在这个时候应当对心保持旁观,像这样,对适合策励等的心相很在行。了知远离之味,是指感受了由身远离所增长的心远离之味,也就是体验了远离之乐,这就是它的意思。因为经中确实说过“品尝了远离之味”。禅修,是指先以所缘为对象专注修禅那,之后又以特征为对象专注修禅那。贤明,是指善于守护业处。具念,是指正念现前。便能证得无染着的快乐,意思是:这样,依靠对止的相等方面的善巧,安住在所能得到的心远离之乐上,具念、正知,只以观禅那而禅修,由于不与欲染和轮回染混杂,便能证得、得到无染着的快乐,也就是涅槃之乐和果位之乐。巴利
Tattha cittanimittassa kovidoti bhāvanācittassa nimittaggahaṇe kusalo, ‘‘imasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ, imasmiṃ sampahaṃsitabbaṃ, imasmiṃ ajjhupekkhitabba’’nti evaṃ paggahaṇādiyogyassa cittanimittassa gahaṇe cheko. Pavivekarasaṃ vijāniyāti kāyavivekasaṃvaḍḍhitassa cittavivekassa rasaṃ sañjānitvā, vivekasukhaṃ anubhavitvāti attho. ‘‘Pavivekarasaṃ pitvā’’ti (dha. pa. 205) hi vuttaṃ. Jhāyanti paṭhamaṃ ārammaṇūpanijjhānena pacchā lakkhaṇūpanijjhānena ca jhāyanto. Nipakoti kammaṭṭhānapariharaṇe kusalo. Patissatoti upaṭṭhitassati. Adhigaccheyya sukhaṃ nirāmisanti evaṃ samathanimittādikosallena labbhe cittavivekasukhe patiṭṭhāya sato sampajāno hutvā vipassanājhāneneva jhāyanto kāmāmisavaṭṭāmisehi asammissatāya nirāmisaṃ nibbānasukhaṃ phalasukhañca adhigaccheyya samupagaccheyyāti attho.
6. 那耆多长老偈的注释巴利
6. Nāgitattheragāthāvaṇṇanā
“在此教法之外,有种种其他外道论者”——这是尊者那耆多长老的偈颂。它的缘起是什么呢?据说,这位长老在莲华上佛的时代,是一个名叫那罗陀的婆罗门。有一天,他坐在殿堂里,看见世尊被比丘僧团簇拥着走来,心里生起清净的信心,用三首偈颂来赞叹。他因为这份福业,投生到天界,之后又不断做各种福德之事,在天界和人间之间轮回转生。到了现在这位佛出世的时代,他生在迦毗罗卫城的释迦王族中,名叫那耆多。世尊住在迦毗罗卫的时候,他听了《蜜丸经》,生起信心,出家修行,修习观法,证得了阿拉汉果。因此他在《譬喻》中这样说:巴利
Itobahiddhā puthuaññavādinanti āyasmato nāgitattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle nārado nāma brāhmaṇo hutvā ekadivasaṃ māḷake nisinno bhagavantaṃ bhikkhusaṅghena purakkhataṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso tīhi gāthāhi abhitthavi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sakyarājakule nibbatti, nāgitotissa nāmaṃ ahosi. So bhagavati kapilavatthusmiṃ viharante madhupiṇḍikasuttaṃ (ma. ni. 1.199 ādayo) sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.47-54) –
我坐在宽敞的殿堂里,看见了世间导师;
已漏尽、具足大力,被比丘僧团簇拥在前。
十万位具备三明、六神通和大神力的比丘,
大众围绕着正等觉者,有谁看见他会不心生净信呢?
在连同诸天在内的世间里,找不到任何人的智慧能和他相比;
谁见到了智慧无边的正觉者,会不心生净信呢?
开示法身、纯粹是众宝之源的世尊,
他们无法衡量(其功德),谁见了会不生起净信呢?
用这三首偈颂,那位名叫那罗陀的婆蹉族人,
赞叹了莲华上佛,那位不可战胜的正觉者。
凭着那份内心的清净信心,以及对佛陀的赞叹称颂,
于十万劫中,我不曾堕入恶趣。
距今三千劫之前,有一位名叫善友的刹帝利。
具足七宝,是大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经做到了。巴利
‘‘Visālamāḷe āsīno, addasaṃ lokanāyakaṃ; Khīṇāsavaṃ balappattaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ. ‘‘Satasahassā tevijjā, chaḷabhiññā mahiddhikā; Parivārenti sambuddhaṃ, ko disvā nappasīdati. ‘‘Ñāṇe upanidhā yassa, na vijjati sadevake; Anantañāṇaṃ sambuddhaṃ, ko disvā nappasīdati. ‘‘Dhammakāyañca dīpentaṃ, kevalaṃ ratanākaraṃ; Vikappetuṃ na sakkonti, ko disvā nappasīdati. ‘‘Imāhi tīhi gāthāhi, nāradovhayavacchalo; Padumuttaraṃ thavitvāna, sambuddhaṃ aparājitaṃ. ‘‘Tena cittappasādena, buddhasanthavanena ca; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Ito tiṃsakappasate, sumitto nāma khattiyo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他依靠世尊的教导真实不虚、以及法能导向解脱,心中生起喜悦与欢欣,于是涌出喜悦之情,说出这样的感叹:巴利
Arahattaṃ pana patvā satthu avitathadesanataṃ dhammassa ca niyyānikataṃ nissāya sañjātapītisomanasso pītivegappavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānento –
在这(佛法)之外,那些持种种不同主张的外道,并没有一条像这样通往涅槃的道路。
世尊就这样教导僧团,导师亲自指点,就像把东西摊在手掌上给人看一样清楚。巴利
‘‘Ito bahiddhā puthuaññavādinaṃ, maggo na nibbānagamo yathā ayaṃ; Itissu saṅghaṃ bhagavānusāsati, satthā sayaṃ pāṇitaleva dassaya’’nti. –
他诵出了这首偈颂。巴利
Gāthaṃ abhāsi.
其中,“在此之外”是指在这佛陀教法之外的外道学说那里,所以他说“种种其他主张者”,意思是各种外道。“没有像这样趣向涅槃的道路”:正如这条圣八支道必定趣向涅槃,所以叫“趣向涅槃”“通往涅槃”;像这样趣向涅槃的道路,在外道学说那里根本不存在,因为外道的主张不是正自觉者所宣说的。因此世尊说:巴利
Tattha ito bahiddhāti imasmā buddhasāsanā bāhirake samaye, tenāha ‘‘puthuaññavādina’’nti, nānātitthiyānanti attho. Maggo na nibbānagamo yathā ayanti yathā ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo ekaṃsena nibbānaṃ gacchatīti nibbānagamo, nibbānagāmī, evaṃ nibbānagamo maggo titthiyasamaye natthi asammāsambuddhappaveditattā aññatitthiyavādassa. Tenāha bhagavā –
比丘们,只有在这里才有第一沙门,只有在这里才有第二沙门,只有在这里才有第三沙门,只有在这里才有第四沙门。其他宗派的说法都是空洞的,没有真正的沙门。巴利
‘‘Idheva , bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (dī. ni. 2.214; ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241).
“如是”就是“这样”。“assu”只是个虚词。“僧团”指比丘僧团,这里是最高程度的说法,就像说“天人师”一样。或者说,“僧团”指一个集合体,这里指的是可受教化的众生。“世尊”是因为具足福运等原因而称为世尊,这里只是简略说明。详细的解释,则应按照《究竟义灯》中《如是语》注释里所说的方法来理解。“导师”是指他随宜以现世利益、来世利益和究竟利益来教导众生,所以称为导师。“自己”就是亲自。这里的含义是:在我的教法中,有包含戒、定、慧三蕴,以正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定这八支组成的八支圣道,能趣向涅槃;而外道的教法中,根本没有这样的道路。我们的导师世尊发出这样的狮子吼,是以自生的智慧亲自了知,或者是由大悲心亲自驱使,以自己说法善巧的成就,像展示掌中的余甘子一样,如此教导、训诫比丘僧团和应受教化的众生。巴利
Itīti evaṃ. Assūti nipātamattaṃ. Saṅghanti bhikkhusaṅghaṃ, ukkaṭṭhaniddesoyaṃ yathā ‘‘satthā devamanussāna’’nti. Saṅghanti vā samūhaṃ, veneyyajananti adhippāyo. Bhagavāti bhāgyavantatādīhi kāraṇehi bhagavā, ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana paramatthadīpaniyaṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbo. Satthāti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Sayanti sayameva. Ayañhettha attho – ‘‘sīlādikkhandhattayasaṅgaho sammādiṭṭhiādīnaṃ aṭṭhannaṃ aṅgānaṃ vasena aṭṭhaṅgiko nibbānagāmī ariyamaggo yathā mama sāsane atthi, evaṃ bāhirakasamaye maggo nāma natthī’’ti sīhanādaṃ nadanto amhākaṃ satthā bhagavā sayameva sayambhūñāṇena ñātaṃ, sayameva vā mahākaruṇāsañcodito hutvā attano desanāvilāsasampattiyā hatthatale āmalakaṃ viya dassento bhikkhusaṅghaṃ veneyyajanataṃ anusāsati ovadatīti.
第七 帕维塔长老偈注释巴利
7. Paviṭṭhattheragāthāvaṇṇanā
诸蕴已如实照见——这是尊者帕维塔长老的偈颂。它是由什么因缘而起的呢?这位尊者过去在诸佛座下曾积集善行,为了止息轮回,他在一次又一次的生命中不断培植福德。在见义佛世尊的时代,他是一位名叫凯沙瓦的苦行者。有一天,他来到大师跟前,听了法之后,内心生起净信,便向世尊敬礼,合掌,右绕致意,然后离去。凭着这份福业,他投生到天界,之后又不断修集种种善业,在天界与人界之间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在摩揭陀国的一个婆罗门家庭,渐渐长大成人。因为他的心性本来就倾向出离,便在游方者中出家,学完了应当学的东西后四处游历。后来他听说舍利弗和目犍连这两位大智慧者已经在佛陀的教法中出家,心想:“连那样具足广大智慧的人都到那里出家了,看来那才是最好的去处。”于是他来到大师跟前,听闻佛法,生起信心,就出家了。师父教他修观禅。他开始修观之后,不久便亲证了阿罗汉果。正如他在《譬喻经》(《长老譬喻》1.14.55-59)中所说:巴利
Khandhā diṭṭhā yathābhūtanti āyasmato paviṭṭhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ karonto atthadassissa bhagavato kāle kesavo nāma tāpaso hutvā ekadivasaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā pasannamānaso abhivādetvā añjaliṃ paggayha padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule uppajjitvā anukkamena viññutaṃ patto nekkhammaninnajjhāsayatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā tattha sikkhitabbaṃ sikkhitvā vicaranto upatissakolitānaṃ buddhasāsane pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘tepi nāma mahāpaññā tattha pabbajitā, tadeva maññe seyyo’’ti satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji. Tassa satthā vipassanaṃ ācikkhi. So vipassanaṃ ārabhitvā nacirasseva arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.55-59) –
我的名字叫那罗陀,人们知道我是凯萨瓦。
我寻求善与不善,来到佛陀面前。
他怀着慈心,具足悲悯,是洞见义利的见义者、大牟尼。
他安抚众生,具足眼力的人为他们宣说正法。
让自己的心变得清净,把双手合掌举到头顶。
向导师行礼之后,我便朝东方离开了。
在十七百劫之中,我曾是一位统治大地的国王。
有个叫阿米达打帕那的,是位大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Nārado iti me nāmaṃ, kesavo iti maṃ vidū; Kusalākusalaṃ esaṃ, agamaṃ buddhasantikaṃ. ‘‘Mettacitto kāruṇiko, atthadassī mahāmuni; Assāsayanto satte so, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Sakaṃ cittaṃ pasādetvā, sire katvāna añjaliṃ; Satthāraṃ abhivādetvā, pakkāmiṃ pācināmukho. ‘‘Sattarase kappasate, rājā āsi mahīpati; Amittatāpano nāma, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,宣说着自证智——巴利
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto –
诸蕴已如实照见,一切有都被摧破;
生的轮回已经彻底断尽,如今不会再有任何来生——他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Khandhā diṭṭhā yathābhūtaṃ, bhavā sabbe padālitā; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“诸蕴”指五取蕴。它们应依观的特相与共相,以知遍知等方式彻底了知而加以观照。“已如实见”是指:以与观智相应之道智,依照“这是苦”等说法,无颠倒地彻见。“一切有悉皆摧破”是指:欲有等一切业有与生有,都被道智之剑斩断、摧毁。正因为仅仅通过断除烦恼,业有与生有就可以说已被破除,所以他说“生之轮回已尽,如今无有后有”。这个含义在前面已经解释过了。巴利
Tattha khandhāti pañcupādānakkhandhā, te hi vipassanupalakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca ñātapariññādīhi parijānanavasena vipassitabbā. Diṭṭhā yathābhūtanti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya ‘‘idaṃ dukkha’’ntiādinā aviparītato diṭṭhā. Bhavā sabbe padālitāti kāmabhavādayo sabbe kammabhavā upapattibhavā ca maggañāṇasatthena bhinnā viddhaṃsitā. Kilesapadālaneneva hi kammopapattibhavā padālitā nāma honti. Tenāha ‘‘vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
8. 阿朱纳长老偈的注释巴利
8. Ajjunattheragāthāvaṇṇanā
“我确实能够调伏自己”是阿朱纳长老的偈颂。这件事的起因是什么呢?这位长老也在过去诸佛的时代积集了善行,在生生世世中累积了解脱的助缘善业。在毗婆尸佛的时代,他投生为狮子。有一天,他在森林里的一棵树下看见导师端坐,心里生起清净的信心:“这位确实是此时最尊贵的人中狮子!”于是折下开满花的沙罗树枝供养导师。因为这份善业,他在天界和人间流转,到了现在佛出世的时代,出生在舍卫城的一个富商家庭,名叫阿朱纳。他长大懂事以后,曾与诸那德子(尼干陀教徒)交往,心想:“我要依此证得不死。”由于内心倾向于厌离轮回,他年纪轻轻就在那德子教中出家。在那里没有得到真正的法义,后来见到世尊的双神变,生起信心,便在佛陀的教法中出家,开始修习观业处,不久就证得了应供果。因此《譬喻经》中说:巴利
Asakkhiṃ vata attānanti āyasmato ajjunattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle sīhayoniyaṃ nibbatto ekadivasaṃ araññe aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ satthāraṃ disvā ‘‘ayaṃ kho imasmiṃ kāle sabbaseṭṭho purisasīho’’ti pasannamānaso supupphitasālasākhaṃ bhañjitvā satthāraṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ seṭṭhikule nibbatti. Ajjunotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto nigaṇṭhehi kataparicayo hutvā ‘‘evāhaṃ amataṃ adhigamissāmī’’ti vivaṭṭajjhāsayatāya daharakāleyeva nigaṇṭhesu pabbajitvā tattha sāraṃ alabhanto satthu yamakapāṭihāriyaṃ disvā paṭiladdhasaddho sāsane pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā nacirasseva arahā ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.60-65) –
那时我是兽王,出身高贵,长着美丽的鬃毛。
我寻找着山间的险路,终于见到了世间导师。
这位大雄确实能让大众得到寂止吗?
我何不去亲近那位天中之天、人中至尊呢?
我折断了沙罗树的枝条,采下了带着花萼的花。
我走到正觉者面前,献上了最殊胜的花。
在九十一劫之前,我献上那朵花的时候,
我不曾知道什么是恶趣,这就是供花的果报。
从此第九劫,同名为毗卢遮那者。
曾有三位国王,都是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Migarājā tadā āsiṃ, abhijāto sukesarī; Giriduggaṃ gavesanto, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Ayaṃ nu kho mahāvīro, nibbāpeti mahājanaṃ; Yaṃnūnāhaṃ upāseyyaṃ, devadevaṃ narāsabhaṃ. ‘‘Sākhaṃ sālassa bhañjitvā, sakosaṃ pupphamāhariṃ; Upagantvāna sambuddhaṃ, adāsiṃ pupphamuttamaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, pupphadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca navame kappe, virocanasanāmakā; Tayo āsiṃsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以证得无上安乐所生的强烈喜悦,发出感叹:巴利
Arahattaṃ pana patvā anuttarasukhādhigamasambhūtena pītivegena udānaṃ udānento –
我确实无法把自己从水里拉上陆地。
就像被大洪水冲走,我通达了诸谛,他宣说了这首偈颂。巴利
‘‘Asakkhiṃ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ; Vuyhamāno mahogheva, saccāni paṭivijjhaha’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
其中,“asakkhinti”的意思是“我不能”。“vata”是表示惊叹的助词。因为通达圣谛这件事确实极其令人惊叹,所以他说:巴利
Tattha asakkhinti sakkosiṃ. Vatāti vimhaye nipāto. Ativimhayanīyañhetaṃ yadidaṃ saccapaṭivedho. Tenāha –
比丘们,你们怎么看?哪一种更难做到、更难实现呢?就是把一根头发分成七股之后,用其中一股的尖端去穿透另一股的尖端吗?……巴利
‘‘Taṃ kiṃmaññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā, yaṃ sattadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyā’’tiādi (saṃ. ni. 5.1115)?
他说“我”,指的是自己这个内在个体。因为不是别人的那个,就是“我”。“uddhātuṃ”的意思是拉出来、救出来,也有写成“uddhaṭaṃ”的版本。“水”指的是被称为轮回大洪流的水。“陆地”就是涅槃的陆地。“被大洪流冲走”:就像在大海洋里被冲走一样。这里要表达的意思是:好比一个人在被冲荡于深广无边、没有落脚处的大洪流中,被急流卷走,遇到一个想帮他的人带来一艘装备好桨和舵的坚固船,他就能轻松地把自己从那里救出来,到达彼岸;同样,我在轮回的大洪流中被烦恼和行的冲力卷走,得到导师带来的、具备止与观的圣道之船后,就能把自己从那里救出来,到达涅槃的陆地。啊,我确实做到了!然而,为了说明他是怎么做到的,他说“我证悟了诸谛”。因为我通过遍知、断除、作证、修习,以圣道智证悟了苦等四圣谛,如实了知了它们;因此,我确实能把自己从水里拉上陆地。这就是这段话的关联。巴利
Attānanti niyakajjhattaṃ sandhāya vadati. Yo hi paro na hoti so attāti. Uddhātunti uddharituṃ, ‘‘uddhaṭa’’ntipi pāṭho. Udakāti saṃsāramahoghasaṅkhātā udakā. Thalanti nibbānathalaṃ. Vuyhamāno mahoghevāti mahaṇṇave vuyhamāno viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma gambhīravitthate appatiṭṭhe mahati udakoghe vegasā vuyhamāno puriso kenaci atthakāmena upanītaṃ phiyārittasampannaṃ daḷhanāvaṃ labhitvā sukheneva tato attānaṃ uddharituṃ sakkuṇeyya pāraṃ pāpuṇeyya, evamevāhaṃ saṃsāramahoghe kilesābhisaṅkhāravegena vuyhamāno satthārā upanītaṃ samathavipassanupetaṃ ariyamagganāvaṃ labhitvā tato attānaṃ uddharituṃ nibbānathalaṃ pattuṃ aho asakkhinti. Yathā pana asakkhi, taṃ dassetuṃ ‘‘saccāni paṭivijjhaha’’nti āha. Yasmā ahaṃ dukkhādīni cattāri ariyasaccāni pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhiṃ ariyamaggañāṇena aññāsiṃ, tasmā asakkhiṃ vata attānaṃ uddhātuṃ udakā thalanti yojanā.
9. (第一)天众长老偈的注释巴利
9. (Paṭhama) devasabhattheragāthāvaṇṇanā
“已越出泥沼与沼泽”——这是具寿天众长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?他在过去诸佛那里也积集过功德,在一次次生命中积集导向解脱的福德。在尸弃世尊的时代,他投生为鸽子。有一天,他见到导师,心生净信,便献上毕耶罗果。导师为了增长他的净信,就受用了那果子。他因此变得极为欢喜信受,时常前去顶礼,令心清净。凭着那福业,他投生到天界,之后又不断造作种种福德,在天界与人间流转。到了现在这尊佛出世的时代,他投生为某个小国王的儿子,年纪轻轻就登上王位,享受王权的快乐。长大后,他去拜见导师,导师为他说法。他听完法后生起信心,内心警醒,便舍弃王位出家。他修习观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻》中这样说道——巴利
Uttiṇṇā paṅkapalipāti āyasmato devasabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto sikhissa bhagavato kāle pārāvatayoniyaṃ nibbatto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso piyālaphalaṃ upanesi. Satthā tassa pasādasaṃvaḍḍhanatthaṃ taṃ paribhuñji. So tena ativiya pasannacitto hutvā kālena kālaṃ upasaṅkamitvā vanditvā cittaṃ pasādeti . So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aññatarassa maṇḍalikarañño putto hutvā nibbatto taruṇakāleyeva rajje patiṭṭhito rajjasukhamanubhavanto vuddho satthāraṃ upasaṅkami, tassa satthā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho saṃvegajāto rajjaṃ pahāya pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.66-72) –
那时我是一只鸽子,不伤害其他众生。
我睡在山洞里,离尸弃佛不远。
早晚我都看见佛陀,那位世间最胜的导师。
我却没有可供养的东西,献给这位如如不动的两足至尊。
我拿起一枚毕耶罗果,来到佛陀面前。
世尊接受了,他是世间最尊贵的人,是人中的雄牛。
从那以后,我就依止并侍奉这位引导者。
我凭着那份心的净信,就在那里命终了。
从这一劫算起,过去的三十一劫之前,我曾布施过那个果实;
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
距今第十五劫,曾有三位毕耶林。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Pārāvato tadā āsiṃ, paraṃ anuparodhako; Pabbhāre seyyaṃ kappemi, avidūre sikhisatthuno. ‘‘Sāyaṃ pātañca passāmi, buddhaṃ lokagganāyakaṃ; Deyyadhammo ca me natthi, dvipadindassa tādino. ‘‘Piyālaphalamādāya , agamaṃ buddhasantikaṃ; Paṭiggahesi bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho. ‘‘Tato paraṃ upādāya, paricāriṃ vināyakaṃ; Tena cittappasādena, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Ekattiṃse ito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ ahaṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito pannarase kappe, tayo āsuṃ piyālino; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾已断除的烦恼,生起喜悦,说出优陀那:巴利
Arahattaṃ pana patvā pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena uppannasomanasso udānaṃ udānento –
已经脱离了泥沼和陷阱,避开了深渊,
他已从瀑流与结缚中解脱,一切慢都已被彻底摧毁——他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Uttiṇṇā paṅkapalipā, pātālā parivajjitā; Mutto oghā ca ganthā ca, sabbe mānā visaṃhatā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“已渡越”是指已经越过、超越了。“泥沼”是指泥和沼。所谓“泥”,是指天然的淤泥。所谓“沼”,是指又深又广的大泥潭。但在这里,因为像泥,所以称为“泥”,指的是欲贪,因为它使人变得不净、染污内心。因为像沼,所以称为“沼”,指的是对儿女等对象的粗重、浓厚的欲贪,按照前面所说的方式,它极度染污内心,而且难以越过。这些我已经通过不还道完全超越了,所以说“已渡越泥沼”。“深渊”就是“陷落处”,指大海中比较低洼的地方。不过有些人把龙宫称为“深渊”。在这里,因为具有难以捉取、难以脱离、难以越过的意义,所以像深渊一样称为“深渊”,指的是种种邪见。而这些邪见,我在证得第一道时就已完全避开、彻底断除了,所以说“避开了深渊”。“解脱了暴流和结缚”,是指通过各阶的道,从欲暴流等暴流中、从贪欲身结等结缚中解脱出来,完全解脱。进一步说,是以不再被覆盖、不再被系缚的方式超越了,这就是它的意思。“一切慢都已消解”,是指九种慢也通过证得最高道而被特别地摧毁、消灭、彻底断除。有些人读作“慢的种类已被杀死”,意思是慢的各个部分。另一些人读作“慢之毒”,那么对他们来说,应当理解为:从果报上说,由慢所产生的苦就是“慢之毒”。巴利
Tattha uttiṇṇāti uttaritā atikkantā. Paṅkapalipāti paṅkā ca palipā ca. Paṅko vuccati pakatikaddamo. ‘‘Palipo’’ti gambhīraputhulo mahākaddamo. Idha pana paṅko viyāti paṅko, kāmarāgo asucibhāvāpādanena cittassa makkhanato. Palipo viyāti palipo, puttadārādivisayo bahalo chandarāgo vuttanayena sammakkhanato duruttaraṇato ca. Te mayā anāgāmimaggena sabbaso atikkantāti āha ‘‘uttiṇṇā paṅkapalipā’’ti. Pātālāti pātāyālanti pātālā, mahāsamudde ninnatarapadesā. Keci pana nāgabhavanaṃ ‘‘pātāla’’nti vadanti. Idha pana agāhaduravaggāhaduruttaraṇaṭṭhena pātālā viyāti pātālā, diṭṭhiyo. Te ca mayā paṭhamamaggādhigameneva sabbathā vajjitā samucchinnāti āha ‘‘pātālā parivajjitā’’ti mutto oghā ca ganthā cāti kāmoghādioghato abhijjhākāyaganthādiganthato ca tena tena maggena mutto parimutto, puna anabhikiraṇaaganthanavasena atikkantoti attho. Sabbe mānā visaṃhatāti navavidhāpi mānā aggamaggādhigamena visesato saṅghātaṃ vināsaṃ āpāditā samucchinnā ‘‘mānavidhā hatā’’ti keci paṭhanti, mānakoṭṭhāsāti attho. ‘‘Mānavisā’’ti apare, tesaṃ pana mānavisassa dukkhassa phalato mānavisāti attho daṭṭhabbo.
10. 萨弥达塔长老偈注释巴利
10. Sāmidattattheragāthāvaṇṇanā
“遍知五蕴”是具寿萨弥达塔长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛时代就积累了功德。在见义佛世尊的时代,他出生在一户俗家,长大后,当世尊般涅槃时,他在世尊的塔庙用花朵做成层层伞盖来供养。凭着这份福业,他转生到天界,之后又不断做种种功德,在天界和人间之间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他在王舍城一位婆罗门家中出生,取名萨弥达塔。他渐渐长大,听说了佛陀的威神之力,就和在家信众一起去了精舍,见到导师正在说法,心里生起净信,坐在一边。导师观察了他的根性倾向,为他开示相应的法,使他生起信心,并对轮回生起悚惧。他获得信心、生起悚惧之后,就出家了。但因为智慧还不成熟,有一段时间大多懈怠。后来,导师又用说法来激励他,他取了观业处,在那里精勤用功,不久就证得了阿拉汉果。因此,在《譬喻经》中这样说:巴利
Pañcakkhandhāpariññātāti āyasmato sāmidattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro atthadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa thūpe pupphehi chattātichattaṃ katvā pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, sāmidattotissa nāmaṃ ahosi. So anukkamena viññutaṃ patto buddhānubhāvaṃ sutvā upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato satthāraṃ dhammaṃ desentaṃ disvā pasannamānaso ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassa ajjhāsayaṃ oloketvā tathā dhammaṃ desesi, yathā saddhaṃ paṭilabhi saṃsāre ca saṃvegaṃ. So paṭiladdhasaddho saṃvegajāto pabbajitvā ñāṇassa aparipakkattā katipayakālaṃ alasabahulī vihāsi. Puna satthārā dhammadesanāya samuttejito vipassanāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā tattha yuttappayutto viharanto nacireneva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.1-4) –
当见义者、人中最上的世尊般涅槃时
做了层层叠叠的伞盖,献供到佛塔上。
我按时一次次前去,礼拜这位引导世间的导师;
我用花铺好,又把它献到伞盖上面。
在第十七劫中,我做了天王。
我不会投生到人间,这就是供养佛塔的果报。
我的烦恼已烧尽,一切有已根除;
如龙象断除系缚,我住于无漏。
在最胜佛的面前,我确实受到了欢迎。
三明已经证得,佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Parinibbute bhagavati, atthadassīnaruttame; Chattātichattaṃ kāretvā, thūpamhi abhiropayiṃ. ‘‘Kālena kālamāgantvā, namassiṃ lokanāyakaṃ; Pupphacchadanaṃ katvāna, chattamhi abhiropayiṃ. ‘‘Sattarase kappasate, devarajjamakārayiṃ; Manussattaṃ na gacchāmi, thūpapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavo. ‘‘Svāgataṃ vata me āsi, buddhaseṭṭhassa santike; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
后来,比丘们问他:“贤友,你证得了超越常人的法吗?”为了向他们说明教法具有导向解脱的性质,以及他自己是如何依照法而修行的,他以记说的方式讲了下面这些——巴利
So aparabhāge bhikkhūhi ‘‘kiṃ tayā, āvuso, uttarimanussadhammo adhigato’’ti puṭṭho sāsanassa niyyānikabhāvaṃ attano ca dhammānudhammappaṭipattiṃ tesaṃ pavedento aññābyākaraṇavasena –
五蕴已遍知,虽住而根已断;
生死轮回已经断尽,如今不再有来生。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“五蕴已遍知”的意思是:我通过三种遍知,把这些五取蕴限定、了知、觉知、通达为“这就是苦,苦只有这么多,不会比这更多”。它们安住而根已断:正是因为这样遍知,作为根本的集被彻底断除,所以这些五取蕴如今安住而根已断,直到最后识灭;而随着最后识灭,它们就灭尽,不再结生。因此说:“生死轮回已尽,如今不再有后有。”这句话的意思前面已经说过。巴利
Tattha pañcakkhandhā pariññātāti mayā ime pañcupādānakkhandhā ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na tato bhiyyo’’ti tīhi pariññāhi paricchinditvā ñātā viditā paṭividdhā. Tiṭṭhanti chinnamūlakāti tathā pariññātattāyeva mūlabhūtassa samudayassa sabbaso pahīnattā te idāni yāva carimakacittanirodho tiṭṭhanti chinnamūlakā, carimakacittanirodhena pana appaṭisandhikāva nirujjhanti. Tenāha – ‘‘vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
圆满长老偈颂的注释巴利
1. Paripuṇṇakattheragāthāvaṇṇanā
“并非如此,所爱乐的百味美食……”这首偈颂是圆满长老说的。他的来历是怎样的呢?
这位长老在过去诸佛那里也积累过善行。在见法佛世尊的时代,他出生在一个良家,长大后,在导师般涅槃时,用花等物品对导师的塔庙做了盛大的供养。他因为这份福业投生到天界,之后一次又一次地修福,一直在善趣中轮回。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在迦毗罗卫的释迦王族中,长大后,因为财富圆满,就被称为“圆满”。
他因为拥有丰厚的财富,一直吃着名叫“百味”的食物。当他听说导师也吃混合的食物时,心想:“世尊连那么细软的一小口食物,都是为着涅槃之乐而随缘维持身体,我们为什么要贪着饮食、做追求饮食清净的人呢?我们真正应该寻求的,只有涅槃之乐。”于是,他对轮回生起了悚惧心,舍弃在家生活,在导师跟前出家。世尊让他修习身至念这个业处,他安住于此,以证得的禅那作为基础,修观业处,增长观慧,证得了阿拉汉果。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Natathā mataṃ satarasanti āyasmato paripuṇṇakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro dhammadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute satthu cetiye pupphādīhi uḷāraṃ pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devesu nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbattitvā viññutaṃ patto paripuṇṇavibhavatāya paripuṇṇakoti paññāyittha. So vibhavasampannatāya sabbakālaṃ satarasaṃ nāma āhāraṃ paribhuñjanto satthu missakāhāraparibhogaṃ sutvā ‘‘tāva sukhumālopi bhagavā nibbānasukhaṃ apekkhitvā yathā tathā yāpeti, kasmā mayaṃ āhāragiddhā hutvā āhārasuddhikā bhavissāma, nibbānasukhameva pana amhehi pariyesitabba’’nti saṃsāre jātasaṃvego gharāvāsaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā bhagavatā kāyagatāsatikammaṭṭhāne niyojito tattha patiṭṭhāya paṭiladdhajhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanāya kammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.5-9) –
当世间怙主、见法者人牛王般涅槃时,
我在最胜佛的塔庙上,竖立了一根幢柱。
我让人造好梯子,登上了最殊胜的佛塔;
我拿起素馨花,把它献到了佛塔上。
真是殊胜啊,佛陀!真是殊胜啊,正法!真是殊胜啊,我们导师的成就!
我不曾经历恶趣,这就是供养佛塔的果报。
九十四劫前,名为塔顶髻者们;
曾有十六位国王,都是具足大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Nibbute lokanāthamhi, dhammadassīnarāsabhe; Āropesiṃ dhajatthambhaṃ, buddhaseṭṭhassa cetiye. ‘‘Nisseṇiṃ māpayitvāna, thūpaseṭṭhaṃ samāruhiṃ; Jātipupphaṃ gahetvāna, thūpamhi abhiropayiṃ. ‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthu sampadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, thūpapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, thūpasīkhasanāmakā; Soḷasāsiṃsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他因为对法的恭敬与尊重,内心涌出喜悦,发出优陀那赞叹,诵出这首偈颂:并非如此,我今日所享用的乃是百味甘露。巴利
Arahattaṃ pana patvā dhamme gāravabahumānena pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānento ‘‘na tathā mataṃ satarasa’’nti gāthaṃ abhāsi.
91 那时,我身为国王时享受过的、被认作合意的百味美食,以及在天界享受过的甘露之食,都比不上如今我通过进入灭尽定和果定而享用的那种极其寂静、殊胜的涅槃之乐,远不如它合意、远不如它令人珍视。为什么呢?因为涅槃之乐是圣者所修习的,是无欲染的,不会成为烦恼的所依;而百味美食和甘露之食是凡夫所享用的,带有欲染,会成为烦恼的所依,根本比不上涅槃之乐的哪怕一分一毫、一刹那、一小部分。现在,为了开示前面所说的法,由具有无限见的乔达摩、佛陀善说。其含义是:他以自生智照见因无生无灭而无限、无边际、寂静的无为界,是照见无限、无边、不可量度之所知者,因此,由那位具有无限见的乔达摩种姓的正等觉者,以“灭尽、离贪、不死、殊胜”等语,以及“摧毁骄慢、止息渴爱”“一切行寂止”等语,善说之法——涅槃,今日由我享用。巴利
91. Tattha na tathā mataṃ satarasaṃ, sudhannaṃ yaṃ mayajja paribhuttanti tathāti tena pakārena. Matanti abhimataṃ. Satarasanti satarasabhojanaṃ ‘‘satarasabhojanaṃ nāma satapākasappiādīhi abhisaṅkhataṃ bhojana’’nti vadanti. Atha vā anekattho satasaddo ‘‘sataso sahassaso’’tiādīsu viya. Tasmā yaṃ bhojanaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, taṃ anekarasatāya ‘‘satarasa’’nti vuccati, nānārasabhojananti attho. Sudhā eva annaṃ sudhābhojanaṃ devānaṃ āhāro. Yaṃ mayajja paribhuttanti yaṃ mayā ajja anubhuttaṃ. ‘‘Yaṃ mayā paribhutta’’nti ca idaṃ ‘‘satarasaṃ sudhanna’’nti etthāpi yojetabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ mayā ajja etarahi nirodhasamāpattisamāpajjanavasena phalasamāpattisamāpajjanavasena ca accantameva santaṃ paṇītaṃ nibbānasukhaṃ paribhuñjiyamānaṃ, taṃ yathā mataṃ abhimataṃ sambhāvitaṃ tathā rājakāle mayā paribhuttaṃ satarasabhojanaṃ devattabhāve paribhuttaṃ sudhannañca na mataṃ nābhimataṃ. Kasmā? Idañhi ariyanisevitaṃ nirāmisaṃ kilesānaṃ avatthubhūtaṃ, taṃ pana puthujjanasevitaṃ sāmisaṃ kilesānaṃ vatthubhūtaṃ, taṃ imassa saṅkhampi kalampi kalabhāgampi na upetīti. Idāni ‘‘yaṃ mayajja paribhutta’’nti vuttadhammaṃ desento aparimitadassinā gotamena, buddhena sudesito dhammo’’ti āha. Tassattho – aparimitaṃ aparicchinnaṃ uppādavayābhāvato santaṃ asaṅkhatadhātuṃ sayambhūñāṇena passī, aparimitassa anantāparimeyyassa ñeyyassa dassāvīti tena aparimitadassinā gotamagottena sammāsambuddhena ‘‘khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇīta’’nti (khu. pā. 6.4; su. ni. 227) ca ‘‘madanimmadano pipāsavinayo’’ (a. ni. 4.34; itivu. 90) ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’ti (a. ni. 5.140; 10.6) ca ādinā suṭṭhu desito dhammo, nibbānaṃ mayā ajja paribhuttanti yojanā.
2. 维者雅长老偈颂义释巴利
2. Vijayattheragāthāvaṇṇanā
“Yassāsavāparikkhīṇā”是具寿维者雅长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛那里也积攒过功德。在喜见世尊的时代,他出生在一个富足的家庭,长大成人、明白事理之后,正值导师般涅槃。他为导师的塔建造了镶满宝石的栏楯,并在那里举办了盛大的栏楯庆典。凭着这份善业,他在数百次生命中都以珠宝般的光辉流转。就这样在天界与人间轮回,到了现在这尊佛出世的时代,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,名叫维者雅。他长大后,精通了婆罗门的各种学问,出家做了苦行者,住在森林僻静处,证得禅那并安住其中。后来听说佛陀出世,便生起信心,前往导师那里,礼敬导师后,坐在一边。导师为他说法。他听完法就出家了,接着修观,不久便证得阿拉汉果。因此《譬喻经》中说——巴利
Yassāsavāparikkhīṇāti āyasmato vijayattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro piyadassissa bhagavato kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa thūpassa ratanakhacitaṃ vedikaṃ kāretvā tattha uḷāraṃ vedikāmahaṃ kāresi. So tena puññakammena anekasate attabhāve maṇiobhāsena vicari. Evaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, vijayotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane jhānalābhī hutvā viharanto buddhuppādaṃ sutvā uppannappasādo satthu santikaṃ upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tassa satthā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.10-14) –
当世间救主、无上的喜见佛般涅槃时,
我怀着清净的信心,满心欢喜,建造了珍珠台座。
我用各种宝石围绕,造了一座最殊胜的台座;
我对台座举行了供养,就在那里命终。
无论我投生到哪里,不管是做天神还是做人;
他们把宝珠持在空中,这就是福业的果报。
在十六劫中,我名为珠光明。
曾有三十六位国王,都是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Nibbute lokanāthamhi, piyadassīnaruttame; Pasannacitto sumano, muttāvedimakāsahaṃ. ‘‘Maṇīhi parivāretvā, akāsiṃ vedimuttamaṃ; Vedikāya mahaṃ katvā, tattha kālaṅkato ahaṃ. ‘‘Yaṃ yaṃ yonupapajjāmi, devattaṃ atha mānusaṃ; Maṇī dhārenti ākāse, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Soḷasito kappasate, maṇippabhāsanāmakā; Chattiṃsāsiṃsu rājāno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了宣说自己的证悟,诵出了“诸漏已尽”这首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā aññaṃ byākaronto ‘‘yassāsavā parikkhīṇā’’ti gāthaṃ abhāsi.
92 92. 其中,“诸漏已尽”是指:那位最上等的人,欲漏等四种漏已经完全灭尽,被圣道彻底断除了。“于食不依止”是指:他不以渴爱和邪见为依靠而依止于食,不贪著,不陷溺。这里只是举一个例子,应当知道,以“食”这个词为代表,实际上已经包含了四种缘。或者也可以说,这里的“食”一词应当理解为“缘”的同义词。“空、无相”这一句里,无愿解脱也已经被包含在内了;这三者都是涅槃的名称。因为涅槃中没有贪等烦恼,所以叫空,又因为从那些烦恼中解脱出来,所以叫空解脱;同样地,因为没有了贪等相状,也没有了诸行的相状,所以叫无相,又因为从那些相状中解脱出来,所以叫无相解脱;因为没有了贪等的愿求,所以叫无愿,又因为从那些愿求中解脱出来,所以叫无愿解脱。对于安住在果等至中、以涅槃为所缘而安住的人,这三种解脱就是他的行境。就像空中的鸟迹一样,他的踪迹难以追寻。好比在空中飞行的鸟,人们无法知道“它们在这里用脚踏过而飞走,在这里用胸脯扑过而飞走,在这里用头,在这里用翅膀”——同样地,也无法指出这样的比丘“他沿着这样的足迹去了地狱等处”。巴利
92. Tattha yassāsavā parikkhīṇāti yassa uttamapuggalassa kāmāsavādayo cattāro āsavā sabbaso khīṇā ariyamaggena khepitā. Āhāre ca anissitoti yo ca āhāre taṇhādiṭṭhinissayehi anissito agadhito anajjhāpanno, nidassanamattaṃ, āhārasīsenettha cattāropi paccayā gahitāti daṭṭhabbaṃ. Paccayapariyāyo vā idha āhāra-saddo veditabbo. ‘‘Suññato animitto cā’’ti ettha appaṇihitavimokkhopi gahitoyeva, tīṇipi cetāni nibbānasseva nāmāni. Nibbānañhi rāgādīnaṃ abhāvena suññaṃ, tehi vimuttañcāti suññatavimokkho, tathā rāgādinimittābhāvena saṅkhāranimittābhāvena ca animittaṃ , tehi vimuttañcāti animittavimokkho, rāgādipaṇidhīnaṃ abhāvena appaṇihitaṃ, tehi vimuttañcāti appaṇihito vimokkhoti vuccati. Phalasamāpattivasena taṃ ārammaṇaṃ katvā viharantassa ayampi tividho vimokkho yassa gocaro, ākāseva sakuntānaṃ, padaṃ tassa durannayanti yathā ākāse gacchantānaṃ sakuṇānaṃ ‘‘imasmiṃ ṭhāne pādehi akkamitvā gatā, idaṃ ṭhānaṃ urena paharitvā gatā, idaṃ sīsena, idaṃ pakkhehī’’ti na sakkā ñātuṃ, evameva evarūpassa bhikkhuno ‘‘nirayapadādīsu iminā nāma padena gato’’ti ñāpetuñca na sakkāti.
3. 埃拉迦长老偈的注疏巴利
3. Erakattheragāthāvaṇṇanā
诸欲是苦,如埃拉迦草——这是具寿埃拉迦长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛那里也积集过善行,在一次次生命中不断累积福德。到了悉达多世尊的时代,他出生在一个良家,长大成人后,有一天看见导师,心里生起净信,却找不到什么适合献给导师的东西,就想:“那我就用身体来修福吧!”于是他把导师要走的道路清理平整。导师就走上他修整过的路。他在那里看见世尊,满心欢喜,顶礼、合掌,以清净的信心站着,直到世尊走出视线,始终没有离开以佛陀为所缘的喜乐。他凭这个福业投生到天界,之后又不断做各种善事,只在善趣中流转。到了现在这尊佛出世的时代,他在舍卫城出生,成为一个受人敬重的家长之子,名叫埃拉迦,相貌端正、好看、庄严,在各种事务上也极为聪明能干。他的父母按家世、容貌、品行、年龄和才能,为他娶来相配的女子,办了婚事。他和她一起住在家里。因为这是最后一生,某件事让他生起了警醒,对轮回感到畏惧,就来到导师身边,听了法,生起信心而出家。导师给了他禅修的业处。他领了业处,过了没几天,却被不满压住而住不下去。那时导师知道他的心思,为了教导他,说出这首偈颂:“诸欲是苦,如埃拉迦草。”他听了之后想:“我做得太不对了。我在这样的导师身边领了业处,却把它丢在一边,心里满是邪思惟。”他因此生起警醒,精勤修观,不久就证得了阿罗汉果。这件事在《譬喻》中是这样说的:巴利
Dukkhā kāmā erakāti āyasmato erakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso satthu kiñci dātabbayuttakaṃ alabhanto ‘‘handāhaṃ kāyasāraṃ puññaṃ karissāmī’’ti satthu gamanamaggaṃ sodhetvā samaṃ akāsi. Satthā tena tathākataṃ maggaṃ paṭipajji . So tattha bhagavantaṃ disvā pasannamānaso vanditvā añjaliṃ paggayha pasannacitto yāva dassanupacārasamatikkamā buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahanto aṭṭhāsi. So tena puññakammena devaloke nibbatto aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ sambhāvanīyassa kuṭumbiyassa putto hutvā nibbatti, erakotissa nāmaṃ ahosi abhirūpo dassanīyo pāsādiko itikattabbatāsu paramena veyyattiyena samannāgato. Tassa mātāpitaro kulena rūpena ācārena vayena kosallena ca anucchavikaṃ dārikaṃ ānetvā vivāhakammaṃ akaṃsu . So tāya saddhiṃ saṃvāsena gehe vasanto pacchimabhavikattā kenacideva saṃvegavatthunā saṃsāre saṃviggamānaso satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbaji, tassa satthā kammaṭṭhānaṃ adāsi. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā katipayadivasātikkamena ukkaṇṭhābhibhūto vihāsi. Atha satthā tassa cittappavattiṃ ñatvā ovādavasena ‘‘dukkhā kāmā erakā’’ti gāthaṃ abhāsi. So taṃ sutvā ‘‘ayuttaṃ mayā kataṃ, yohaṃ evarūpassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ vissajjento micchāvitakkabahulo vihāsi’’nti saṃvegajāto vipassanāya yuttappayutto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.32-36) –
具眼者渡过小河后,就走向树林。
我见到了那位正等觉者悉达多,他具足最殊胜的相貌。
我拿起锄头和篮子,把那一条路修得平平整整。
我向导师行礼,让自己的心生起净信。
九十四劫之前,那时我造了什么业;
我从不知道什么是恶趣,这就是布施道路带来的果报。
五十七劫前,我曾是一位人主;
他的名字叫善觉,他是导师,是人中之主。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经践行完毕。巴利
‘‘Uttaritvāna nadikaṃ, vanaṃ gacchati cakkhumā; Tamaddasāsiṃ sambuddhaṃ, siddhatthaṃ varalakkhaṇaṃ. ‘‘Kudālapiṭakamādāya , samaṃ katvāna taṃ pathaṃ; Satthāraṃ abhivādetvā, sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, maggadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattapaññāsakappamhi, eko āsiṃ janādhipo; Nāmena suppabuddhoti, nāyako so narissaro. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉之后,他进一步宣说自己的证悟——巴利
Arahā pana hutvā aññaṃ byākaronto –
欲是苦,诶拉咖,欲不是乐,诶拉咖;
谁贪爱诸欲,谁就是在贪爱苦,诶拉咖。
不贪求欲乐者,他也不贪求苦,诶拉卡。巴利
‘‘Dukkhā kāmā eraka, na sukhā kāmā eraka; Yo kāme kāmayati, dukkhaṃ so kāmayati eraka; Yo kāme na kāmayati, dukkhaṃ so na kāmayati erakā’’ti. –
他复诵了世尊所说的那首偈颂。巴利
Tameva bhagavatā vuttagāthaṃ paccudāhāsi.
在这里,“欲乐是苦”说的是:这些事欲和烦恼欲,因为以苦为依托,又具有变坏苦和轮回苦的性质,所以是苦,是苦性,能产生苦。经中就是这样说的:“诸欲乐味少、苦多、忧恼多,这里的过患更严重”等等(《波逸提》417;《中部》1.234)。Eraka:世尊最初用这个名字称呼他,后来长老就用这个名字自称。“欲乐非乐”说的是:对于已经了解的人来说,这些所谓的欲乐并不是乐;但对于不了解的人来说,它们却显现为乐。正如经中所说:“他把乐看成苦,把苦看成刺”等等(《相应部》4.253;《如是语》53;《长老偈》986)。“谁追求欲乐,谁就是在追求苦”说的是:一个众生如果用烦恼欲去追求事欲,那么他这种追求,在现世因为伴随着灼热煎熬,在未来世因为会成为恶趣苦的因,也会成为轮回苦的因,所以本身就是苦。而事欲则是苦的依托。这样一来,他所追求的就是苦的性质、苦的相状和苦的依托,因此才这样说。后一句是从相反的角度来说明同一个道理,所以它的含义应当按前面所说的反过来理解。巴利
Tattha dukkhā kāmāti ime vatthukāmakilesakāmā dukkhavatthutāya vipariṇāmadukkhasaṃsāradukkhasabhāvato ca, dukkhā dukkhamā dukkhanibbattikā. Vuttañhetaṃ – ‘‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’tiādi (pāci. 417; ma. ni. 1.234). Erakāti paṭhamaṃ tāva bhagavā taṃ ālapati, pacchā pana thero attānaṃ nāmena kathesi. Na sukhā kāmāti kāmā nāmete jānantassa sukhā na honti, ajānantassa pana sukhato upaṭṭhahanti. Yathāha – ‘‘yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato’’tiādi (saṃ. ni. 4.253; itivu. 53; theragā. 986). Yo kāme kāmayati, dukkhaṃ so kāmayatīti yo satto kilesakāmena vatthukāme kāmayati, tassa taṃ kāmanaṃ sampati sapariḷāhatāya , āyatiṃ apāyadukkhahetutāya ca vaṭṭadukkhahetutāya ca dukkhaṃ. Vatthukāmā pana dukkhassa vatthubhūtā. Iti so dukkhasabhāvaṃ dukkhanimittaṃ dukkhavatthuñca kāmayatīti vutto. Itaraṃ paṭipakkhavasena tamevatthaṃ ñāpetuṃ vuttaṃ, tasmā tassattho vuttavipariyāyena veditabbo.
慈胜长老偈颂注释巴利
4. Mettajittheragāthāvaṇṇanā
礼敬那位世尊——这是慈胜长老的偈颂。它的缘起是什么呢?据说,在无比见佛的时代,他出生在一个良善的家庭,长大懂事之后,对教法生起了虔诚的信心,就用砖为菩提树砌了围栏,还做了灰泥粉刷的工程。世尊为他作了随喜。他凭着这份福业,死后投生到天界,之后又不断修福,在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生在摩揭陀国一个婆罗门的家里,取名叫慈胜。他长大成年后,看到诸欲的过患,就出家做了苦行者,住在树林里。后来听说佛陀出世了,被过去的善根所推动,就来到世尊面前,围绕流转与还灭的问题提问。世尊为他解答之后,他生起了信心,出家修行,建立起观智,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说(《长老譬喻》1.15.26-31)——巴利
Namohi tassa bhagavatoti āyasmato mettajittherassa gāthā. Kā uppatti? So kira anomadassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto sāsane abhippasanno hutvā bodhirukkhassa iṭṭhakāhi vedikaṃ cinitvā sudhāparikammaṃ kāresi. Satthā tassa anumodanaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, mettajītissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto kāmesu ādīnavaṃ disvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharanto buddhuppādaṃ sutvā pubbahetunā codiyamāno satthu santikaṃ gantvā pavattinivattiyo ārabbha pañhaṃ pucchitvā satthārā pañhe vissajjite paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.26-31) –
我为无比见牟尼建造了菩提座的围栏。
我给了石灰团之后,又做了手工活。
无相见的人中至尊看见了那善行,
导师站在比丘僧团中,说了这些偈颂:
凭着这个纯净的业,以及思与愿,
享受过福报之后,就会把苦彻底终结。
我的面容清净明亮,心专一而安定,很好地安住在定中;
我于正自觉者的教法中,持此最后身。
距今一百劫之前,我曾存在,劫数圆满无缺。
有一位名叫一切财的国王,是个具足大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Anomadassīmunino, bodhivedimakāsahaṃ; Sudhāya piṇḍaṃ datvāna, pāṇikammaṃ akāsahaṃ. ‘‘Disvā taṃ sukataṃ kammaṃ, anomadassī naruttamo; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Iminā sudhakammena, cetanāpaṇidhīhi ca; Sampattiṃ anubhotvāna, dukkhassantaṃ karissati. ‘‘Pasannamukhavaṇṇomhi, ekaggo susamāhito; Dhāremi antimaṃ dehaṃ, sammāsambuddhasāsane. ‘‘Ito kappasate āsiṃ, paripuṇṇe anūnake; Rājā sabbaghano nāma, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他赞叹着导师:巴利
Arahattaṃ pana patvā satthāraṃ thomento –
礼敬那位世尊,释迦之子,具足荣耀者;
于是,他宣说了这首偈颂:由那位已证得最高境界者,最上之法已被善巧开示。巴利
‘‘Namo hi tassa bhagavato, sakyaputtassa sirīmato; Tenāyaṃ aggappattena, aggadhammo sudesito’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“礼敬”就是致敬。“确实”只是一个语气词,没有实际意思。“那位”指的是:世尊圆满了三十种波罗蜜,摧毁了一切烦恼,证得了无上正等正觉;因为他是释迦王之子,所以叫“释迦子”;由于不共他人的福德成就所生,并具备最胜的色身庄严和法身庄严,所以是“具荣耀者”。意思是:向那位世尊、释迦子、具荣耀者礼敬,也就是我归敬他。“由这位”指由那位世尊。“此法”是说他因为亲自证悟而宣说此法。“已证得最高者”指已证得最高的一切知智,或者说因为具足一切功德而抵达了最胜、最尊贵的地位。“最上法”指最为殊胜、无上的九种出世间法,已被他无颠倒、妥善地宣说开示了出来。巴利
Tattha namoti namakkāro. Hīti nipātamattaṃ. Tassāti yo so bhagavā samattiṃsapāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, sakyarājassa puttoti sakyaputto. Anaññasādhāraṇāya puññasampattiyā ca sambhāvito uttamāya rūpakāyasiriyā dhammakāyasiriyā ca samannāgatattā sirīmā, tassa bhagavato sakyaputtassa sirīmato namo atthu, taṃ namāmīti attho. Tenāti tena bhagavatā. Ayanti tassa dhammassa attano paccakkhatāya vadati. Aggappattenāti aggaṃ sabbaññutaṃ, sabbehi vā guṇehi aggabhāvaṃ seṭṭhabhāvaṃ pattena. Aggadhammoti aggo uttamo navavidhalokuttaro dhammo suṭṭhu aviparītaṃ desito paveditoti.
5. 眼护长老偈注释巴利
5. Cakkhupālattheragāthāvaṇṇanā
“我是盲人,眼睛坏了”,这是具寿眼护长老的偈颂。这件事的由来是什么呢?他在过去诸佛那里积下了深厚的善根,一世又一世地修福。到了悉达多世尊的时代,他出生在一户好人家,长大懂事以后,世尊已经般涅槃了,大众正在建塔办庆典,他拿了乌玛花去供养佛塔。凭着这份善业,他生到天界,之后又不断修福,在天上和人间流转。到了现在这尊佛出世的时候,他生在舍卫城,是一位名叫大金的居士的儿子,家人给他取名叫“护”。后来他母亲忙里忙外、四处奔波的时候,又生了一个儿子。父母就给这个弟弟取名叫“小护”,把另一个叫“大护”。他们长大以后,父母用家室把他们绑住了。那时候,世尊住在舍卫城的祇园精舍。大护跟着去祇园的在家信众一起到精舍,在世尊面前听了法,生起信心,就把家里的担子全丢给弟弟,自己出家受了具足戒。他在亲教师和戒师身边住了五年,雨安居结束、自恣之后,从世尊那里领了一个禅修法门,又得到大约六十位比丘同伴,就和他们一起寻找适合修行的地方。他依靠一个边地村落,住进村中信众修建并供养的林中茅屋,在那里修沙门法。后来他得了眼病。医生配好药交给他,他没有按医生说的去做,所以眼病越来越重。他想:“比起治好眼病,治好烦恼病对我来说才是更好的。”于是不管眼病,一心投入内观修行。他精勤修行的时候,眼睛和烦恼同时坏灭了。他成了干观行的阿罗汉。因此,在《譬喻经》里说:巴利
Andhohaṃ hatanettosmīti āyasmato cakkhupālattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto siddhatthassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhagavati parinibbute thūpamahe kayiramāne umāpupphaṃ gahetvā thūpaṃ pūjesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ mahāsuvaṇṇassa nāma kuṭumbikassa putto hutvā nibbatti, tassa pāloti nāmamakaṃsu. Mātā tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle aññaṃ puttaṃ labhi. Tassa mātāpitaro cūḷapāloti nāmaṃ katvā itaraṃ mahāpāloti vohariṃsu. Atha te vayappatte gharabandhanena bandhiṃsu. Tasmiṃ samaye satthā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Tattha mahāpālo jetavanaṃ gacchantehi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho kuṭumbabhāraṃ kaniṭṭhabhātikasseva bhāraṃ katvā sayaṃ pabbajitvā laddhūpasampado ācariyupajjhāyānaṃ santike pañcavassāni vasitvā vuṭṭhavasso pavāretvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā saṭṭhimatte sahāyabhikkhū labhitvā tehi saddhiṃ bhāvanānukūlaṃ vasanaṭṭhānaṃ pariyesanto aññataraṃ paccantagāmaṃ nissāya gāmavāsikehi upāsakehi kāretvā dinnāya araññāyatane paṇṇasālāya vasanto samaṇadhammaṃ karoti. Tassa akkhirogo uppanno. Vejjo bhesajjaṃ sampādetvā adāsi. So vejjena vuttavidhānaṃ na paṭipajji. Tenassa rogo vaḍḍhi. So ‘‘akkhirogavūpasamanato kilesarogavūpasamanameva mayhaṃ vara’’nti akkhirogaṃ ajjhupekkhitvā vipassanāyayeva yuttappayutto ahosi. Tassa bhāvanaṃ ussukkāpentassa apubbaṃ acarimaṃ akkhīni ceva kilesā ca bhijjiṃsu. So sukkhavipassako arahā ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.21-25) –
当世间所敬仰的应受供养者般涅槃时;
在悉达多世尊之时,举行了一场盛大的大塔庆典。
在盛大供养世尊悉达多正在进行的时候,
我拿起乌玛花,把它献到了佛塔上。
在九十四劫之前,我献上了那朵花;
我不曾知有恶趣,这就是供养塔的果报。
从此第九劫起,有名叫索玛天者。
八十五位国王,都是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Nibbute lokamahite, āhutīnaṃ paṭiggahe; Siddhatthamhi bhagavati, mahāthūpamaho ahu. ‘‘Mahe pavattamānamhi, siddhatthassa mahesino; Umāpupphaṃ gahetvāna, thūpamhi abhiropayiṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, thūpapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca navame kappe, somadevasanāmakā; Pañcāsītisu rājāno, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
那时,长老因为眼病留在精舍里,比丘们进村托钵去了。在家信众看见比丘们,就问:“长老怎么没来?”听说了这件事后,他们被悲伤压倒,把托钵得来的食物送上去,说:“尊者,请别担心什么,从现在起我们亲自把食物送来供养您。”他们就那样做了。比丘们依照长老的教导安住,不久就证得阿罗汉果。雨安居结束后,举行自恣,他们说道:“尊者,我们要去舍卫城礼敬世尊。”长老说:“我身体虚弱,又没有眼睛,路上还有很多危险。你们跟我一起走,会给你们带来麻烦。你们先走,到了之后代我礼敬世尊和诸位大长老,把我的情况告诉小护,然后派个人来接我。”他们再三请求,还是得不到同行的许可,就答应说“好的”,收拾好住处,辞别在家信众,逐渐到了祇园。他们代长老礼敬了世尊和诸位大长老,第二天在舍卫城托钵后,把小护那位长老的情况告诉了他。小护说:“尊者,这是我的外甥,名叫巴利达,我派他去。”他们就说:“路上有危险,一个在家人没办法独自去,所以应该让他出家。”于是让他出家后派他去了。他逐渐来到长老身边,表明了自己的身份,就扶着长老往回走。走到半路,在某个村庄附近的一处林子里,听到一个捡柴女子唱歌的声音,心被系住了,就放开拐杖的一头,说:“尊者,请稍等片刻,等我去去就来。”然后走到那女子身边,在那里犯了戒。长老心想:“刚才听到了女人的歌声,沙弥又去了这么久,一定是犯戒了。”那沙弥回来后说:“尊者,我们走吧。”长老问:“你是不是干了坏事?”沙弥沉默不语,再问也不说。长老说:“像你这样的恶人,我用不着你扶拐杖,你走吧!”沙弥又说:“路上危险很多,您又看不见,怎么走呢?”长老为了说明这个道理——巴利
Atha there akkhirogena vihāre ohīne gāmaṃ piṇḍāya gate bhikkhū disvā upāsakā ‘‘kasmā thero nāgato’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā sokābhibhūtā piṇḍapātaṃ upanetvā, ‘‘bhante, kiñci mā cintayittha, idāni mayameva piṇḍapātaṃ ānetvā upaṭṭhahissāmā’’ti tathā karonti. Bhikkhū therassa ovāde ṭhatvā nacirasseva arahattaṃ patvā vuṭṭhavassā pavāretvā, ‘‘satthāraṃ vandituṃ sāvatthiṃ gamissāma, bhante’’ti āhaṃsu. Thero, ‘‘ahaṃ dubbalo acakkhuko, maggo ca saupaddavo, mayā saddhiṃ gacchantānaṃ tumhākaṃ parissayo bhavissati, tumhe paṭhamaṃ gacchatha, gantvā satthāraṃ mahāthere ca mama vandanāya vandatha, cūḷapālassa mama pavattiṃ kathetvā kañci purisaṃ peseyyāthā’’ti āha. Te punapi yācitvā gamanaṃ alabhantā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā senāsanaṃ saṃsāmetvā upāsake āpucchitvā anukkamena jetavanaṃ gantvā satthāraṃ mahāthere ca tassa vandanāya vanditvā dutiyadivase sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā cūḷapālassa taṃ pavattiṃ vatvā tena ‘‘ayaṃ, bhante, mayhaṃ bhāgineyyo pālito nāma, imaṃ pesissāmī’’ti vutte, ‘‘maggo saparissayo, na sakkā ekena gahaṭṭhena gantuṃ, tasmā pabbājetabbo’’ti taṃ pabbājetvā pesesuṃ. So anukkamena therassa santikaṃ gantvā attānaṃ tassa orocetvā taṃ gahetvā āgacchanto antarāmagge aññatarassa gāmassa sāmantā araññaṭṭhāne ekissā kaṭṭhahāriyā gāyantiyā saddaṃ sutvā paṭibaddhacitto hutvā yaṭṭhikoṭiṃ vissajjetvā ‘‘tiṭṭhatha, bhante, muhuttaṃ yāvāhaṃ āgacchāmī’’ti vatvā tassā santikaṃ gantvā tattha sīlavipattiṃ pāpuṇi. Thero idānimeva itthiyā gītasaddo suto, sāmaṇero ca cirāyati, nūna sīlavipattiṃ patto bhavissatī’’ti cintesi. Sopi āgantvā ‘‘gacchāma, bhante’’ti āha. Thero ‘‘kiṃ pāpo jātosī’’ti pucchi. Sāmaṇero tuṇhī hutvā puna pucchitopi na kathesi. Thero ‘‘tādisena pāpena mayhaṃ yaṭṭhigahaṇakiccaṃ natthi, gaccha tva’’nti vatvā puna tena ‘‘bahuparissayo maggo, tumhe ca andhā, kathaṃ gamissathā’’ti vutte ‘‘bāla idheva me nipajjitvā marantassāpi aparāparaṃ parivattentassāpi tādisena gamanaṃ nāma natthī’’ti imamatthaṃ dassento –
我是个瞎子,眼睛已经坏了,正一头扎进荒野险路之中;
就算只能在地上爬着挪动,我也要继续走,绝不跟恶人做同伴。他说了这首偈颂。巴利
‘‘Andhohaṃ hatanettosmi, kantāraddhānapakkhando; Sayamānopi gacchissaṃ, na sahāyena pāpenā’’ti. – gāthaṃ abhāsittha;
这里,“盲人”是指眼根有缺陷的人。“眼已坏灭”是指眼睛已经毁坏,因此他说“我是因为运用失误而眼根受损才成了盲人,并不是天生就盲”,以此特别说明所说的盲人状态。另一种说法是,“盲人”这个词,像在“赡养年老盲眼的父母”等语句中那样,是表示肉眼有缺陷;而说“眼已坏灭”,是为了表明并不像“这些游方者全都是盲人、没有眼睛”“盲人、一只眼、两只眼”等语句那样,指的是智慧眼的缺失。这样就直接显示了根本意义上的盲。“闯入荒漠旷野的长途”:意思是进入了旷野、荒野中的漫长道路,并不是说踏上了“生旷野”等轮回的长途;因为这位长老已经走过了那样的轮回长途。“即使躺着”:即使躺在地上,当双脚无力时,用胸膛和膝盖在地上辗转翻滚,也要前行。“不与恶伴为友”:意思是不会和这样的恶人结伴同行。另一个人听了这话,心中生起警醒,想道:“我实在是做了极其鲁莽的事啊!”他举起手臂哭泣着,跑进了丛林深处。那时,由于长老戒德的威力,黄色毛毯石座显现出炽热之相。帝释天知道了这件事,便来到长老身边,像萨瓦提村的村民那样表明自己的身份,拿起棍棒的一端,缩短了路程,当天傍晚就把长老带到了舍卫城,让他坐在祇园里由小护所建的草席棚中的木板上,又用他同伴的声音让长老知道他已经到了,然后离去;小护也终生恭敬地侍奉他。巴利
Tattha andhoti cakkhuvikalo. Hatanettoti vinaṭṭhacakkhuko, tena ‘‘payogavipattivasenāhaṃ upahatanettatāya andho, na jaccandhabhāvenā’’ti yathāvuttaṃ andhabhāvaṃ viseseti. Atha vā ‘‘andho’’ti idaṃ ‘‘andhe jiṇṇe mātāpitaro posetī’’tiādīsu (ma. ni. 2.288) viya maṃsacakkhuvekalladīpanaṃ, ‘‘sabbepime paribbājakā andhā acakkhukā’’ (udā. 54) ‘‘andho ekacakkhu dvicakkhū’’tiādīsu (a. ni. 3.29) viya na paññācakkhuvekalladīpananti dassetuṃ ‘‘hatanettosmī’’ti vuttaṃ, tena mukhyameva andhabhāvaṃ dasseti. Kantāraddhānapakkhandoti kantāre vivane dīghamaggaṃ anupaviṭṭho, na jātikantārādigahanaṃ saṃsāraddhānaṃ paṭipannoti adhippāyo. Tādisañhi kantāraddhānaṃ ayaṃ thero samatikkamitvā ṭhito, sayamānopīti sayantopi, pādesu avahantesu urena jaṇṇukāhi ca bhūmiyaṃ saṃsaranto parivattentopi gaccheyyaṃ. Na sahāyena pāpenāti tādisena pāpapuggalena sahāyabhūtena saddhiṃ na gacchissanti yojanā. Taṃ sutvā itaro saṃvegajāto ‘‘bhāriyaṃ vata mayā sāhasikakammaṃ kata’’nti bāhā paggayha kandanto vanasaṇḍaṃ pakkhando ca ahosi. Atha therassa sīlatejena paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Tena sakko taṃ kāraṇaṃ ñatvā therassa santikaṃ gantvā sāvatthigāmipurisaṃ viya attānaṃ ñāpetvā yaṭṭhikoṭiṃ gaṇhanto maggaṃ saṅkhipitvā tadaheva sāyanhe sāvatthiyaṃ theraṃ netvā tattha jetavane cūḷapālitena kāritāya paṇṇasālāya phalake nisīdāpetvā tassa sahāyavaṇṇena therassa āgatabhāvaṃ jānāpetvā pakkāmi; cūḷapālitopi taṃ yāvajīvaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhāsīti.
6. 《破片善意长老偈》注释巴利
6. Khaṇḍasumanattheragāthāvaṇṇanā
“只施一朵花”这首偈颂,是尊者破片善意长老的偈颂。它的由来是什么呢?据说,他在莲华上佛的时代出生在一个良家,长大后,等到世尊般涅槃,他围绕佛塔用栴檀栏杆围起来,举行了盛大的供养。凭着这份福业,他在天界和人间享受了殊胜的福报。到了迦叶佛的时代,他出生在一个富裕家庭。世尊般涅槃后,国王正为金塔举行鲜花供养,他得不到鲜花,看到一朵破损的善意花,便花大价钱买下来,拿到塔前供养,心中生起了极大的喜悦和满足。凭着这份福业,他转生天界,享受了八十亿年的天界快乐。在现在这位佛出世的时代,他出生在波婆城的末罗王族家中。他出生时,家里出现了碎砂糖和善意花,因此给他取名叫“破片善意”。他长大后,世尊正住在波婆城准陀的芒果园中,他便前去亲近,听闻正法,生起信心,出家后修习观法,不久就证得了六种神通。因此,《譬喻经》中这样说(譬喻·长老1.15.15-20)——巴利
Ekapupphaṃcajitvānāti āyasmato khaṇḍasumanattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa thūpassa samantato candanavedikāya parikkhipitvā mahantaṃ pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu uḷāraṃ sampattiṃ anubhavanto kassapassa bhagavato kāle kuṭumbikakule nibbatto satthari parinibbute kanakathūpaṃ uddissa raññā pupphapūjāya kayiramānāya pupphāni alabhanto ekaṃ khaṇḍasumanapupphaṃ disvā mahatā mūlena taṃ kiṇitvā gaṇhanto cetiye pūjaṃ karonto uḷāraṃ pītisomanassaṃ uppādesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā asīti vassakoṭiyo saggasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde pāvāyaṃ mallarājakule nibbatti. Tassa jātakāle gehe khaṇḍasakkharā sumanapupphāni ca uppannāni ahesuṃ. Tenassa khaṇḍasumanoti nāmamakaṃsu. So viññutaṃ patto bhagavati pāvāyaṃ cundassa ambavane viharante upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.15-20) –
名为莲华上佛的胜者,世间最尊长,人中最尊牛王,
犹如炽燃的火聚,正自觉者般涅槃。
大雄涅槃后,佛塔变得宽广。
人们甚至从远方就前来侍奉,在那最殊胜的舍利堂。
他以信解之心,满心欢喜,造了一座檀香木台。
那时,佛塔的主体也显现出来,与佛塔相称。
当投生到某一存在中时,不论是在天界还是人间,
我看不到自己有任何低劣之处,这是过去业所结的果报。
从此十五千劫之前,有八人出世;
他们全都叫同一个名字,都是拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Padumuttaro nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho; Jalitvā aggikkhandhova, sambuddho parinibbuto. ‘‘Nibbute ca mahāvīre, thūpo vitthāriko ahu; Dūratova upaṭṭhenti, dhātugehavaruttame. ‘‘Pasannacitto, sumano, akaṃ candanavedikaṃ; Dissati thūpakhandho ca, thūpānucchaviko tadā. ‘‘Bhave nibbattamānamhi, devatte atha mānuse; Omattaṃ me na passāmi, pubbakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Pañcadasakappasate, ito aṭṭha janā ahuṃ; Sabbe samattanāmā te cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回忆自己的过去生,看到自己当时供养须曼那花所带来的天界成就之因,以及那成为涅槃远亲依止的状态,于是以感兴偈的方式阐明这件事,说道:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano purimajātiṃ anussaranto tattha attano sumanapupphapariccāgassa saggasampattinimittakaṃ nibbānūpanissayatañca disvā udānavasena tamatthaṃ pakāsento –
仅仅舍弃一朵花,就换来八十亿年的果报;
在天界享受过种种快乐之后,凭着剩下的业力,我已经证入涅槃。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Ekapupphaṃ cajitvāna, asīti vassakoṭiyo; Saggesu paricāretvā, sesakenamhi nibbuto’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“一朵花”就是一朵花,但这里特指茉莉花。“舍弃”是指为了供养佛陀的塔而献出,以献出为因。“八十俱胝年”是按人间年数来算的八十亿年,这里用的是表示持续时间的受格;要知道这是就他在六欲天中第二天反复投生而说的。所以“在天界”指名为三十三天的天界,因为他在那里一再投生,所以这里用了复数。“享尽快乐后”是指在色等所缘中充分享受诸根、体验快乐,或者指由天女们侍奉照顾自己。“我凭剩下的业寂灭”是说:以供花而生起的善思中,除了能带来福报成就的布施业之外,剩下那部分成为解脱助缘的业,就是针对这个说的。因为在那个善行中,有许多前后相续生起的思。或者,“凭剩下的业”是指那布施业的异熟果报还没有完全耗尽,靠着这剩余的业报,我得以寂灭,也就是以烦恼的彻底止息而般涅槃。通过这一句,他表明:他安住其中并亲自证悟阿拉汉果的那最后一生,也正是该业的异熟果报。正如在其他地方针对类似情况也说过:“正是该业异熟果报的残余。”巴利
Tattha ekapupphanti ekaṃ kusumaṃ, taṃ pana idha sumanapupphaṃ adhippetaṃ. Cajitvānāti satthu thūpapūjākaraṇavasena pariccajitvā pariccāgahetu. Asīti vassakoṭiyoti manussagaṇanāya vassānaṃ asīti koṭiyo, accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ, idañca chasu kāmasaggesu dutiye aparāparuppattivasena vuttanti veditabbaṃ. Tasmā saggesūti tāvatiṃsasaṅkhāte saggaloke, punappunaṃ uppajjanavasena hettha bahuvacanaṃ. Paricāretvāti rūpādīsu ārammaṇesu indriyāni paricāretvā sukhaṃ anubhavitvā, devaccharāhi vā attānaṃ paricāretvā upaṭṭhāpetvā. Sesakenamhi nibbutoti pupphapūjāya vasena pavattakusalacetanāsu bhavasampatti dāyakakammato sesena yaṃ tattha vivaṭṭūpanissayabhūtaṃ, taṃ sandhāya vadati. Bahū hi tattha pubbāparavasena pavattā cetanā. Sesakenāti vā tasseva kammassa vipākāvasesena aparikkhīṇeyeva tasmiṃ kammavipāke nibbuto amhi, kilesaparinibbānena parinibbutosmi. Etena yasmiṃ attabhāve ṭhatvā attanā arahattaṃ sacchikataṃ, sopi carimattabhāvo tassa kammavipākoti dasseti. Yādisaṃ sandhāya aññatthāpi ‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’ti (pārā. 228; saṃ. ni. 1.131) vuttaṃ.
7. 帝思长老偈颂的注释巴利
7. Tissattheragāthāvaṇṇanā
“舍弃了百两黄金”,这是尊者帝思长老的偈颂。他是怎么来的呢?这位长老也在过去诸佛那里积攒过善根。在毗婆尸世尊的时代,他出生在一个造车匠的家庭,长大后有了见识。有一天他见到世尊,心里生起清净的信心,就用栴檀木块做了一块板,献给世尊,世尊也受用了。他凭着这个善业,死后生到天界。之后他一次又一次地修善,在天界和人间之间流转生死,到了现在这位佛陀出世的时代,投生在罗卢瓦城的王族家里。他长大成人后,父亲去世,他继承了王位,成了频婆娑罗王从未见过面的朋友,派人给频婆娑罗王送去珠宝、衣物等礼物。频婆娑罗王听说他福德深厚,在回礼时,让人在棉布上画了佛陀的生平事迹,又在金箔上写了缘起法,一起送了过去。他看了之后,因为过去诸佛时代积下的善根,也因为这是他的最后一生,便仔细端详布上画出的佛陀生平,以及金箔上写下的缘起次第,看清了生死流转与还灭的道理,把教法的修行次第记在心里,生起了强烈的紧迫感,心想:“我已经见到了世尊的威仪,也大致了解了教法的次第。欲望苦多、过患多,我现在还守着在家生活做什么?”于是他舍弃王位,剃掉须发,披上袈裟,一心为了世尊而出家。他拿着泥钵,像弗迦娑提王一样,在众人悲泣不舍中离开了都城,渐次来到王舍城,前往世尊所住的萨普索恩迪卡山洞,礼拜世尊后坐在一边。导师为他说法。他听完说法,取了修观的方法,精勤修行,努力修观,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说——巴利
Hitvā satapalaṃ kaṃsanti āyasmato tissattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro vipassissa bhagavato kāle yānakārakule nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso candanakhaṇḍena phalakaṃ katvā bhagavato upanāmesi, tañca bhagavā paribhuñji. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde roruvanagare rājakule nibbatti. So vayappatto pitari kālaṅkate rajje patiṭṭhito bimbisārarañño adiṭṭhasahāyo hutvā tassa maṇimuttāvatthādīni paṇṇākārāni pesesi. Tassa rājā bimbisāro puññavantataṃ sutvā paṭipābhataṃ pesento cittapaṭe buddhacaritaṃ suvaṇṇapaṭṭe ca paṭiccasamuppādaṃ likhāpetvā pesesi. So taṃ disvā purimabuddhesu katādhikāratāya pacchimabhavikatāya ca cittapaṭe dassentaṃ buddhacaritaṃ suvaṇṇapaṭṭake likhitaṃ paṭiccasamuppādakkamañca oloketvā pavattinivattiyo sallakkhetvā sāsanakkamaṃ hadaye ṭhapetvā sañjātasaṃvego ‘‘diṭṭho mayā bhagavato veso, sāsanakkamo ca ekapadesena ñāto, bahudukkhā kāmā bahupāyāsā, kiṃ dāni mayhaṃ gharāvāsenā’’ti rajjaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādento bhagavantaṃ uddissa pabbajitvā mattikāpattaṃ gahetvā rājā pukkusāti viya mahājanassa paridevantasseva nagarato nikkhamitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha sappasoṇḍikapabbhāre viharantaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā dhammaṃ desesi. So dhammadesanaṃ sutvā vipassanāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā yuttappayutto viharanto vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.37-42) –
我过去是个造车的工匠,对木工手艺非常精通;
我把旃檀木做成木板,供养给了世间之友——佛陀。
这座天宫光辉灿烂,是用黄金精心造出来的。
象车、马车和天车,都已备好现前。
宫殿与轿舆,皆随所欲而生起。
我的宝是不动摇的,这就是那块木板带来的果报。
在九十一劫之前,我曾布施过一块木板。
我不知道恶趣,这就是那块木板的果报。
在五十七劫里,有四位名叫“所化”的。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经践行。巴利
‘‘Yānakāro pure āsiṃ, dārukamme susikkhito; Candanaṃ phalakaṃ katvā, adāsiṃ lokabandhuno. ‘‘Pabhāsati idaṃ byamhaṃ, suvaṇṇassa sunimmitaṃ; Hatthiyānaṃ assayānaṃ, dibbayānaṃ upaṭṭhitaṃ. ‘‘Pāsādā sivikā ceva, nibbattanti yadicchakaṃ; Akkhubbhaṃ ratanaṃ mayhaṃ, phalakassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, phalakaṃ yamahaṃ dadiṃ; Duggati nābhijānāmi, phalakassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Sattapaññāsakappamhi, caturo nimmitāvhayā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以自说(优陀那)的方式讲述自己的修行经历——巴利
Arahattaṃ pana patvā udānavasena attano paṭipattiṃ kathento –
舍弃了重一百巴拉的铜碗,还有镶有百道纹饰的金碗;
我拿起了陶钵,这就是第二次灌顶。他说了这首偈颂。巴利
‘‘Hitvā satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ; Aggahiṃ mattikāpattaṃ, idaṃ dutiyābhisecana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“舍弃”就是彻底放弃。“重百巴拉”是说那个钵重一百巴拉,也就是一百巴拉的分量。“碗”就是钵。“金制的”就是用黄金做的。“饰有种种图案”是因为钵壁雕饰精美,又有许多彩色纹路,所以布满各种线条图案。“我取用了陶钵”是说,他以前虽然用这样贵重的器皿吃饭,但随顺诸佛的教导,现在舍弃了那个金钵,转而取用陶土做的钵,并欢喜地说:“啊!太好了!我所做的正是圣者应行的修行。”他借称赞这个钵,来表达对自己舍弃王位、出家修行这件事的随喜。因此他说“这是第二次灌顶”:以最初继承王位的灌顶为第一次,这次出家就成了我的第二次灌顶。因为前者被贪欲等烦恼所染污,伴随着恐惧和种种顾虑,与无义之行相应,被苦所系缚,是低劣的;而这一次则完全相反,是无上、殊胜的。这就是他的用意。巴利
Tattha hitvāti pariccajitvā. Satapalanti sataṃ palāni yassa, taṃ satapalaparimāṇaṃ. Kaṃsanti thālaṃ. Sovaṇṇanti suvaṇṇamayaṃ. Satarājikanti bhittivicittatāya ca anekarūparājicittatāya ca anekalekhāyuttaṃ. Aggahiṃ mattikāpattanti evarūpe mahārahe bhājane pubbe bhuñjitvā buddhānaṃ ovādaṃ karonto ‘‘idānāhaṃ taṃ chaḍḍetvā mattikāmayapattaṃ aggahesiṃ , aho, sādhu, mayā kataṃ ariyavataṃ anuṭhita’’nti bhājanakittanāpadesena rajjapariccāgaṃ pabbajjūpagamanañca anumodanto vadati. Tenāha ‘‘idaṃ dutiyābhisecana’’nti. Paṭhamaṃ rajjābhisecanaṃ upādāya idaṃ pabbajjūpagamanaṃ mama dutiyaṃ abhisecanaṃ. Tañhi rāgādīhi saṃkiliṭṭhaṃ sāsaṅkaṃ saparisaṅkaṃ kammaṃ anatthasañhitaṃ dukkhapaṭibaddhaṃ nihīnaṃ, idaṃ pana taṃvipariyāyato uttamaṃ paṇītanti adhippāyo.
第八 无畏长老偈注释巴利
8. Abhayattheragāthāvaṇṇanā
“看见色之后,正念忘失了”——这是尊者无畏长老的偈颂。这件事是怎么发生的呢?
他在过去诸佛的时代就积累了善行,在一次次投生中不断积攒能导向解脱的福德。在善慧世尊住世的时候,他出生在一个好家庭里,长大成人后,有一天见到善慧世尊,心生净信,就用娑罗花做了供养。因为这份善业,他投生到天界,之后又不断行善,一直在善趣中流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,取名“无畏”。长大后,因为善根成熟的力量推动着他,有一天他去了精舍,听了世尊说法,生起信心就出家了。他完成了出家初期该做的功课,然后开始修观禅。
后来有一天,他进村托钵时,看见一个打扮得漂漂亮亮的女人,因为没有如理作意,对着她的容貌生起了欲贪。他回到精舍后,心里想:“我失了正念去看,结果对色境生起了烦恼,我这样做不对。”他就这样压制自己的心,当下就加深观禅,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》(《长老譬喻》1.15.43-47)中这样说:巴利
Rūpaṃ disvā sati muṭṭhāti āyasmato abhayattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sumedhaṃ bhagavantaṃ disvā pasannacitto saḷalapupphehi pūjamakāsi. So tena puññakammena devesu nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā abhayoti laddhanāmo viññutaṃ patto hetusampattiyā codiyamāno ekadivasaṃ vihāraṃ gato satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco vipassanāya kammaṃ karonto viharati. Athassa ekadivasaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa alaṅkatapaṭiyattaṃ mātugāmaṃ disvā ayonisomanasikāravasena tassa rūpaṃ ārabbha chandarāgo uppajji, so vihāraṃ pavisitvā ‘‘satiṃ vissajjitvā olokentassa rūpārammaṇe mayhaṃ kileso uppanno, ayuttaṃ mayā kata’’nti attano cittaṃ niggaṇhanto tāvadeva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.43-47) –
他名叫善慧,是无师自悟、无人能胜的觉者。
他修习远离,深入了大森林。
看见娑罗罗树开满了花,就编了一个花环;
我向佛陀献上,当面供养这位世间导师。
在那三万劫中,我所供养的那朵花。
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
在第十九劫里,有十六位名叫苏尼弥答的。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽了……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Sumedho nāma nāmena, sayambhū aparājito; Vivekamanubrūhanto, ajjhogahi mahāvanaṃ. ‘‘Saḷalaṃ pupphitaṃ disvā, ganthitvāna vaṭaṃsakaṃ; Buddhassa abhiropesiṃ, sammukhā lokanāyakaṃ. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ūnavīse kappasate, soḷasāsuṃ sunimmitā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他以自己烦恼生起的例示来显示:随顺烦恼的人,根本不可能从轮回之苦中抬头脱身。而我并不随顺它们。巴利
Arahattaṃ pana patvā attano kilesuppattinidassanena ‘‘kilese anuvattentassa vaṭṭadukkhato nattheva sīsukkhipanaṃ. Ahaṃ pana te nānuvatti’’nti dassento –
看见色之后,作意于可爱相者的正念丢失;
带着贪染的心去感受,还紧紧抓着它不放;
他的诸漏增长,这些漏都趋向有的根本。说了这首偈。巴利
‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasikaroto; Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati; Tassa vaḍḍhanti āsavā, bhavamūlopagāmino’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里说的“色”,是指能引起贪染的色处,而在这里特指女人的形色。“见”就是用眼睛看见,也就是通过眼门,以执取相和随形相的方式抓住它,这就是“以这种执取为因”的意思。“失念”是说,对于身体不净的本质,本来生起的“不净”之念已经消失了。为了说明看见色之后念怎样消失,所以说“作意于可爱相”。把呈现出来的所缘当成“净”“乐”等等,做成可爱的相,以不如理作意去作意它,这时念就失了——这是前后文的关联。这样一来,“心染着而感受”是说:心深深地染着以后,领受、欢喜那个色所缘。当他欢喜的时候,又“对它执著耽湎”:牢牢执取、吞下并消化那个所缘,然后持续活动。对这样的人,“他的诸漏增长,走向有的根本”:欲漏等四种漏,以走向存在、轮回的根本为本质,对这个人不断增长,不会减少。而对我来说,安住在省察中,增长观智,依道次第证悟诸谛时,那四种漏已经无余断尽、灭尽——这是这里的意趣。巴利
Tattha rūpanti rajjanīyaṃ rūpāyatanaṃ, taṃ panettha itthirūpaṃ adhippetaṃ. Disvāti cakkhunā disvā, cakkhudvārānusārena nimittānubyañjanasallakkhaṇavasena taṃ gahetvā, tassa tathāgahaṇahetūti attho. Sati muṭṭhāti asubhasabhāve kāye ‘‘asubha’’ntveva pavattanasati naṭṭhā. Yathā pana rūpaṃ disvā sati naṭṭhā, taṃ dassento āha ‘‘piyaṃ nimittaṃ manasikaroto’’ti. Yathāupaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ‘‘subhaṃ sukha’’ntiādinā piyanimittaṃ katvā ayonisomanasikārena manasikaroto sati muṭṭhāti yojanā. Tathā bhūtova sārattacitto vedetīti suṭṭhu rattacitto hutvā taṃ rūpārammaṇaṃ anubhavati abhinandati, abhinandanto pana tañca ajjhosa tiṭṭhati ajjhosāya taṃ ārammaṇaṃ gilitvā pariniṭṭhapetvā vattati ceva, evaṃbhūtassa ca tassa vaḍḍhanti āsavā bhavamūlopagāminoti bhavassa saṃsārassa mūlabhāvaṃ kāraṇabhāvaṃ upagamanasabhāvā kāmāsavādayo cattāropi āsavā tassa puggalassa uparūpari vaḍḍhantiyeva, na hāyanti. Mayhaṃ pana paṭisaṅkhāne ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saccāni paṭivijjhantassa maggapaṭipāṭiyā te cattāropi āsavā anavasesato pahīnā parikkhīṇāti adhippāyo.
10. 优低耶长老偈颂的注疏巴利
9. Uttiyattheragāthāvaṇṇanā
“听到声音后正念丢失了”——这是具寿优低耶长老的偈颂。这件事是怎么发生的呢?
这位长老在过去诸佛那里积攒了善行,一世又一世地积累能导向解脱的福德。在善慧世尊的时代,他出生在一个好人家,长大懂事之后,有一天见到世尊,心里生起清净的信心,就在香殿里铺设了一个配得上佛陀的、铺着羊毛毯等物、带顶盖的坐具,供养给佛陀。他靠着这个善业,在天界和人间流转,到这一佛出世的时候,投生在迦毗罗卫的释迦王族家里,取名优低耶。他成年后,在导师与亲族相聚的场合见到佛陀的神通威力,生起信心,出家修行。他修沙门法,有一天进城乞食,路上听到女人的歌声,因为不如理作意,心里生起了欲贪。他用思择的力量把欲贪压伏下去,回到精舍,生起悚惧感,在白天休息的地方坐下,就在那时修起观智,证得了阿拉汉果。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Saddaṃsutvā sati muṭṭhāti āyasmato uttiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto gonakādiatthataṃ sauttaracchadaṃ buddhārahaṃ pallaṅkaṃ gandhakuṭiyaṃ paññāpetvā adāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbatti, tassa uttiyoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto satthu ñātisamāgame buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto ekadivasaṃ nāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho antarāmagge mātugāmassa gītasaddaṃ sutvā ayonisomanasikāravasena tattha chandarāge uppanne paṭisaṅkhānabalena taṃ vikkhambhetvā vihāraṃ pavisitvā sañjātasaṃvego divāṭṭhāne nisīditvā tāvadeva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.15.48-52) –
善慧世尊,世间最上者,如如不动者;
我确实布施了一座坐具,上面有华盖和覆盖物。
那时,那个座位具足七宝。
通过知道我的意愿,它总是为我显现。
那时在三万劫之中,我曾布施了宝座。
我不曾知道什么是恶趣,这就是布施宝座的果报。
在两万劫之中,有三位身现金色光明的人。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法,我已经修习圆满。巴利
‘‘Sumedhassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino; Pallaṅko hi mayā dinno, sauttarasapacchado. ‘‘Sattaratanasampanno, pallaṅko āsi so tadā; Mama saṅkappamaññāya, nibbattati sadā mama. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, pallaṅkamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, pallaṅkassa idaṃ phalaṃ. ‘‘Vīsakappasahassamhi, suvaṇṇābhā tayo janā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了显示自己过去生起烦恼的情形,而表明:“对烦恼不感到厌离的人,没办法从轮回之苦中解脱出来;而我,确实对这些烦恼感到厌离。”巴利
Arahattaṃ pana patvā attano kilesuppattinidassanena ‘‘kilese ajigucchantassa natthi vaṭṭadukkhato sīsukkhipanaṃ, ahaṃ pana te jigucchimevā’’ti dassento –
听到声音后,若作意于可爱之相,正念便失坏;
带着贪染的心去感受它,还紧紧抓着不放。
他的诸漏不断增长,让他走向轮回。他诵出这首偈颂:巴利
‘‘Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasikaroto; Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati; Tassa vaḍḍhanti āsavā, saṃsāra upagāmino’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“声音”是指能让人产生贪著的声音对象。所谓“走向轮回”是指——巴利
Tattha saddanti rajjanīyaṃ saddārammaṇaṃ, saṃsāraupagāminoti –
诸蕴以及界与处的次第;
无间断地持续运转,就叫做轮回。巴利
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca; Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti. –
如是所说,成为轮回运转之因,并且彼等趣向轮回,所以是“趣向轮回者”,也有版本写作“saṃsārūpagāmino”。剩下的部分,和前一偈颂所解释的方式一样。巴利
Evaṃ vuttasaṃsāravaṭṭakāraṇaṃ hutvā upagamentīti saṃsāraupagāmino, ‘‘saṃsārūpagāmino’’ti vā pāṭho. Sesaṃ anantaragāthāya vuttanayameva.
10. (第二)提婆沙巴长老偈注巴利
10. (Dutiya) devasabhattheragāthāvaṇṇanā
具足正勤者,是提婆沙巴长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛时代就曾积集善根,在一次次轮回中不断积累能导向解脱的善业。在尸弃佛住世的时候,他出生在一个好家庭里,长大后有一天见到尸弃佛,心里生起清净的信心,就用邦竹哇卡花供养佛陀。凭着这份善业,他在天界和人间流转受生。到了现在这位佛陀出世的时候,他投生在迦毗罗卫城的释迦王族中,取名提婆沙巴。他成年后,导师为了平息一场争吵来到城里,他亲眼见到佛陀的威德,心生净信,皈依了三宝。后来导师住在榕树园时,他又去拜见导师,信心更加坚定,于是出家成为比丘。他先完成了出家应做的各项基础修行,然后精进修观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此,《譬喻经》中这样记载:巴利
Sammappadhānasampannoti āyasmato devasabhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto sikhissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ sikhiṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso bandhujīvakapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthusmiṃ sakyarājakule nibbatti, tassa devasabhoti nāmaṃ ahosi. So vayappatto cumbaṭakalahavūpasamanatthaṃ satthari āgate buddhānubhāvaṃ disvā pasannamānaso saraṇesu patiṭṭhito puna nigrodhārāme satthari viharante satthāraṃ upasaṅkamitvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā katapubbakicco vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.1-6) –
就像明月一样无瑕、纯净,澄澈而没有浑浊;
已经灭尽对存在的贪爱,世间的三种渴爱。
使众生得到清凉,是三界中渡者之殊胜者;
那位牟尼在林中禅修,心专一境,完全安定下来。
我用线把邦杜吉瓦卡花串起来,
我把花献给了尸弃佛,那位世间的亲友。
从那时起已经过了三十一劫,我当时所造的那业,
我不曾知道恶趣,这就是供养佛陀的果报。
从此第七劫,有一位名声远扬的人中之王;
他名叫一切眼,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ, vippasannamanāvilaṃ; Nandībhavaparikkhīṇaṃ, tiṇṇaṃ loke visattikaṃ. ‘‘Nibbāpayantaṃ janataṃ, tiṇṇaṃ tārayataṃ varaṃ; Muniṃ vanamhi jhāyantaṃ, ekaggaṃ susamāhitaṃ. ‘‘Bandhujīvakapupphāni, lagetvā suttakenahaṃ; Buddhassa abhiropayiṃ, sikhino lokabandhuno. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ kammamakariṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito sattamake kappe, manujindo mahāyaso; Samantacakkhunāmāsi, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
不过,在证得阿罗汉果之后,他依靠自己亲证的解脱之乐,生起了欢喜和愉悦,以感兴而说的方式——巴利
Arahattaṃ pana patvā attanā adhigataṃ vimuttisukhaṃ nissāya uppannapītisomanasso udānavasena –
具足四正勤,以四念处为行处;
他宣说了这首偈颂:被解脱之花所覆盖,无漏者,将要般涅槃。巴利
‘‘Sammappadhānasampanno , satipaṭṭhānagocaro; Vimuttikusumasañchanno, parinibbissatyanāsavo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“具足正勤”是指具足四种正勤,意思是已经完成它们所应做的工作而安住。“以念处为行处”是指身随观等念处是他的行处、活动之处,所以叫以念处为行处,意思是心安住在四念处中。以功德的光辉而极其芬芳的解脱本身就是花,他完全、正确地被这些花覆盖、庄严、装饰,所以叫“解脱花所严饰”。“将于无漏般涅槃”是指这样正确修行的比丘不久就成为无漏者,并在有余涅槃界和无余涅槃界中般涅槃。这也正是这位长老的授记。巴利
Tattha sammappadhānasampannoti sampannacatubbidhasammappadhāno, tehi kattabbakiccaṃ sampādetvā ṭhitoti attho. Satipaṭṭhānagocaroti kāyānupassanādayo satipaṭṭhānā gocaro pavattiṭṭhānaṃ etassāti satipaṭṭhānagocaro, catūsu satipaṭṭhānesu patiṭṭhitacittoti attho. Guṇasobhena paramasugandhā vimuttiyeva kusumāni, tehi sabbaso sammadeva sañchanno vibhūsito alaṅkatoti vimuttikusumasañchanno. Parinibbissatyanāsavoti evaṃ sammā paṭipajjanto bhikkhu nacirasseva anāsavo hutvā parinibbissati saupādisesāya anupādisesāya ca nibbānadhātuyāti attho. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
11. 第十一品巴利
11. Ekādasamavaggo
贝拉特哈尼卡长老偈颂注释巴利
1. Belaṭṭhānikattheragāthāvaṇṇanā
“舍弃居家而不究竟”等偈颂,是具寿贝拉特哈尼卡长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老也在过去诸佛那里积集了善业。从这一劫算起三十一劫之前,毗舍婆世尊住世的时候,他出生在一个婆罗门家庭。长大成人后,他通晓婆罗门的各种技艺,舍弃了在家生活,出家成为仙人,被众仙人围绕而游方。有一天,他见到毗舍婆世尊,生起喜悦和欢欣,因为对导师智慧成就的清净信心,为了礼敬智慧,就用花作了供养。他凭这福德业在天界和人间流转,到了现在这位佛陀出世时,在舍卫城的一个婆罗门家庭出生,得名“贝拉特哈尼卡”。他长大后,听了世尊说法,生起信心,于是出家,取得禅修业处后,住在憍萨罗国的一处森林里。但他懒惰,身体僵硬沉重,说话粗恶,对沙门法根本提不起心。那时,世尊观察到他智慧已经成熟,便——巴利
Hitvāgihittaṃ anavositattotiādikā āyasmato belaṭṭhānikattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro ito ekatiṃse kappe vessabhussa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā isīhi parivuto vicaranto ekadivasaṃ vessabhuṃ bhagavantaṃ disvā pītisomanassajāto satthu ñāṇasampattiṃ nissāya pasannamānaso ñāṇaṃ uddissa pupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā belaṭṭhānikoti laddhanāmo viññutaṃ patto satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā kosalaraṭṭhe araññe viharanto alaso kāyadaḷhibahulo pharusavāco ahosi, samaṇadhamme cittaṃ na uppādesi. Atha naṃ bhagavā ñāṇaparipākaṃ oloketvā –
他抛弃了在家生活,却没有真正安住于修行,把嘴巴当犁来使,只顾填饱肚子,懒散懈怠;
犹如被饲料喂肥的大猪,愚者一再入于母胎。巴利
‘‘Hitvā gihittaṃ anavositatto, mukhanaṅgalī odariko kusīto; Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti. –
他用这首光明偈让他生起了警醒。那弟子仿佛看见导师就坐在自己面前,又听了那首偈颂,心中生起警醒;因为智慧已经成熟,他便修起观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻传》中这样说:巴利
Imāya obhāsagāthāya saṃvejesi. So satthāraṃ purato nisinnaṃ viya disvā tañca gāthaṃ sutvā saṃvegajāto ñāṇassa paripākaṃ gatattā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.14.41-46) –
就像迦尼迦罗花一样闪耀着光芒,端坐在山间;
照亮所有方向,就像一颗发光的药草星。
有三个年轻人,各自对自己的技艺都学得很精通。
他们拿起苦行者的行囊,跟在我身后走。
苦行者把七朵花放进篮子里,
我拿起那些花,把它们献在了毗舍婆佛的智慧中。
从这一劫往回数三十一劫,那时我供养了这朵花;
我不再经历恶趣,这就是智慧供养的果报。
在二十九劫时,有一位名叫广光的转轮王。
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的势力。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jotantaṃ, nisinnaṃ pabbatantare; Obhāsentaṃ disā sabbā, osadhiṃ viya tārakaṃ. ‘‘Tayo māṇavakā āsuṃ, sake sippe susikkhitā; Khāribhāraṃ gahetvāna, anventi mama pacchato. ‘‘Puṭake satta pupphāni, nikkhittāni tapassinā; Gahetvā tāni ñāṇamhi, vessabhussābhiropayiṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, ñāṇapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekūnatiṃsakappamhi, vipulābhasanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他为了礼敬导师的教诫,又以反衬的方式宣说自己的证悟,于是再次说出那首偈颂。巴利
Arahattaṃ pana patvā satthu ovādaṃ paṭipūjento byatirekamukhena ca aññaṃ byākaronto tameva gāthaṃ paccudāhāsi.
这里,“舍弃在家”的意思是:放弃在家人身份,出家。“未完成”是指没有以相应的方式完成;为了教法而出家,但与之相应的遍知等还没有完成,还有该做而未做的,这就是“未完成”的意思。或者,“未完成”是指没有安住于相应的本性,没有按次第修习诸清净道所应安住的住法,没有在十种圣住中安住。“口犁”是指把口当作犁。就像用犁耕地一样,他用对别人说粗恶语来挖苦自己。“贪腹者”是指贪着肚子,一心只想着填饱肚子。“懈怠”是指懒惰,不致力于修行。为了说明这种人的结果,所以说:“犹如大猪饱食诱饵,这愚人一再进入母胎。”这句话的意思前面已经说过了。这里应当知道:愚人因为出家后处于未完成等状态,所以一再进入母胎;但像我这样的智者不是这样。相反,他因为具有与愚人相反的本性,通过正确的修行达到顶点而般涅槃。因此,他是以反显的方式宣告了自己的证悟。应当这样理解。巴利
Tattha hitvā gihittanti gahaṭṭhabhāvaṃ pariccajitvā pabbajitvāti attho. Anavositattoti anurūpaṃ avositatto, yadatthaṃ sāsane pabbajantassa anurūpapariññādīnaṃ atīritattā apariyositabhāvo akatakaraṇīyoti attho. Atha vā anavositattoti anuavositasabhāvo, visuddhīnaṃ maggānañca anupaṭipāṭiyā vasitabbavāsassa akatāvī, dasasu ariyavāsesu avusitavāti attho. Mukhasaṅkhātaṃ naṅgalaṃ imassa atthīti mukhanaṅgalī. Naṅgalena viya pathaviṃ paresu pharusavācappayogena attānaṃ khanantoti attho. Odarikoti udare pasuto udaraposanatapparo. Kusītoti alaso, bhāvanaṃ ananuyuñjanto. Evaṃbhūtassa nipphattiṃ dassento āha ‘‘mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva. Ettha ca yathā pabbajitvā anavositādisabhāvatāya punappunaṃ gabbhamupeti mando, na evaṃ mādiso paṇḍito. Tabbiparītasabhāvatāya pana sammāpaṭipattiyā matthakaṃ pāpitattā parinibbāyatīti byatirekamukhena aññaṃ byākāsīti daṭṭhabbanti.
2. 舍睹叉长老偈的注释巴利
2. Setucchattheragāthāvaṇṇanā
“被慢所欺”是具寿舍睹叉长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?这位长老在过去诸佛时曾广作功德,在种种生命形态中累积能导向解脱的福德资粮。在底沙正自觉者的时代,他投生于善好家庭,长大成人。有一天,他见到底沙世尊,内心生起净信,便供养了极其甘甜的波罗蜜果以及精心调制的椰子沙拉。凭借此福业,他投生天界,此后便在天界与人间流转。至现在这尊佛陀出世时,他投生为一位地方王的儿子,名为舍睹叉。父亲去世后,他继承了王位,但因缺乏精进与魄力,荒废政务,王国落入他人之手。由于承受这些痛苦,他心中生起了悚惧感。那时,他见到世尊正游化各地,便上前亲近,聆听法义,由此获得信心,于是出家修行。他精进修习加行,即于当日证得阿拉汉果。这些事迹在《譬喻经》中这样记载:巴利
Mānenavañcitāseti āyasmato setucchattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto tissassa sammāsambuddhassa kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ tissaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso sumadhuraṃ panasaphalaṃ abhisaṅkhataṃ nāḷikerasāḷavaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde aññatarassa maṇḍalikarañño putto hutvā nibbatti, setucchotissa nāmaṃ ahosi. So pitari mate rajje patiṭṭhito ussāhasattīnaṃ abhāvena rājakiccāni virādhento rajjaṃ parahatthagataṃ katvā dukkhappattiyā saṃvegajāto janapadacārikaṃ carantaṃ bhagavantaṃ disvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā parikammaṃ karonto tadaheva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.17.13-17) –
过去,我曾向提沙世尊供养了果实;
我还供养了椰子,以及被大家称赞的嚼食。
我把它供养给佛陀,也供养给大仙提舍;
我作为欲乐者而欢喜,如愿投生到了想去的地方。
从此九十二劫前,那时我行布施;
我不再经历恶趣,这就是布施所得的果报。
从此第十三劫时,曾有一位与帝释天同等的国王。
他具足七宝,是势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法我已经完成。巴利
‘‘Tissassa kho bhagavato, pubbe phalamadāsahaṃ; Nāḷikerañca pādāsiṃ, khajjakaṃ abhisammataṃ. ‘‘Buddhassa tamahaṃ datvā, tissassa tu mahesino; Modāmahaṃ kāmakāmī, upapajjiṃ yamicchakaṃ. ‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito terasakappamhi, rājā indasamo ahu; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他呵责诸烦恼:巴利
Arahattaṃ pana patvā kilese garahanto –
被慢心欺骗的人,在诸行中不断被染污;
被得与失搅乱的人,无法证得定。他诵出了这首偈。巴利
‘‘Mānena vañcitāse, saṅkhāresu saṃkilissamānāse; Lābhālābhena mathitā, samādhiṃ nādhigacchantī’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,被慢所欺骗,是指被那种以“我胜过他人”等想法为表现形式的慢所欺骗,通过抬高自己、贬低他人等方式,以砍断善品的方式被诳惑。在诸行中被染污,是指在内在的眼等和外在的色等有为法中,被染污,即对这些行作意“这是我的,这是我,这是我的自我”,以渴爱等执取的方式陷入杂染。被得与失所扰乱,是指因为得到钵、衣等利养以及得不到这些,生起随贪与嗔恚,被它们扰乱、压碎、征服。这里只是举例,应当知道其余世间法也包含在此中。不能证得定,是说这类人由于缺乏能引生定的法,而具有与此相反的法,所以任何时候都找不到、得不到、达不到以止观成就的心一境性——也就是定。在这里也应当知道:被慢等烦恼征服的愚者不能证得定,智者则不是这样。而那些像我一样不被这些烦恼征服的人,则确实能证得定。这是通过反面的方式宣说自己证智,应当理解为是阿若记说。巴利
Tattha mānena vañcitāseti ‘‘seyyohamasmī’’tiādinayappavattena mānena attukkaṃsanaparavambhanādivasena kusalabhaṇḍacchedanena vippaladdhā. Saṅkhāresu saṃkilissamānāseti ajjhattikabāhiresu cakkhādīsu ceva rūpādīsu ca saṅkhatadhammesu saṃkilissamānā, ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti taṃnimittaṃ taṇhāgāhādivasena saṃkilesaṃ āpajjamānā. Lābhālābhena mathitāti pattacīvarādīnañceva vatthādīnañca lābhena tesaṃyeva ca alābhena taṃnimittaṃ uppannehi anunayapaṭighehi mathitā madditā abhibhūtā. Nidassanamattañcetaṃ avasiṭṭhalokadhammānampettha saṅgaho daṭṭhabbo. Samādhiṃ nādhigacchantīti te evarūpā puggalā samādhiṃ samathavipassanāvasena cittekaggataṃ kadācipi na vindanti na paṭilabhanti na pāpuṇanti samādhisaṃvattanikānaṃ dhammānaṃ abhāvato, itaresañca bhāvato. Idhāpi yathā mānādīhi abhibhūtā aviddasuno samādhiṃ nādhigacchanti, na evaṃ viddasuno. Te pana mādisā tehi anabhibhūtā samādhiṃ adhigacchantevāti byatirekamukhena aññābyākaraṇanti veditabbaṃ.
3. 班度罗长老偈颂的解说巴利
3. Bandhurattheragāthāvaṇṇanā
“我不贪求这个”,这是尊者班度罗长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛时也曾积集功德。在悉达多世尊住世时,他曾是某位国王后宫中的一名守卫。有一天,他看见世尊带着弟子们从王宫庭院经过,心生净信,就拿起迦那韦拉花,供养世尊和僧团。因为这份福业,他投生到天界,之后一再只转生于善趣。到了这次佛陀出世时,他出生在戒城,是一位富商之子,名叫班度罗。他到了懂事的年纪,因为某件事去了舍卫城,和在家信众一起前往精舍,听了导师说法后生起信心,于是出家。由于智慧成熟,他修观不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》(《长老譬喻》1.17.7-12)中说:巴利
Nāhaṃ etena atthikoti āyasmato bandhurattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro siddhatthassa bhagavato kāle aññatarassa rañño antepure gopako hutvā ekadivasaṃ bhagavantaṃ saparisaṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ disvā pasannacitto kaṇaverapupphāni gahetvā sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ pūjesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sīlavatīnagare seṭṭhiputto hutvā nibbatti, bandhurotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto kenacideva karaṇīyena sāvatthiyaṃ gato upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gato satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā ñāṇassa paripākattā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.17.7-12) –
有一位名叫悉达多的世尊,是世间最尊贵者,人中之雄。
弟子们在前,你进入城中。
我曾经待在国王的后宫里,是深受信任的护卫。
我坐在宫殿楼阁上,看见了世间导师。
我采下迦那罗花,撒向比丘僧众。
我单独向佛陀献了供养,之后又撒了更多。
从九十四劫前,我便以花供养;
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
八十七劫之前,曾有四位具大神力者;
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经奉行。巴利
‘‘Siddhattho nāma bhagavā, lokajeṭṭho narāsabho; Purakkhato sāvakehi, nagaraṃ paṭipajjatha. ‘‘Rañño antepure āsiṃ, gopako abhisammato; Pāsāde upaviṭṭhohaṃ, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Kaṇaveraṃ gahetvāna, bhikkhusaṅghe samokiriṃ; Buddhassa visuṃ katvāna, tato bhiyyo samokiriṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Sattāsītimhito kappe, caturāsuṃ mahiddhikā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他安住在知恩报恩的心境中,为了回报国王曾经对自己的帮助,就前往尸罗瓦提城,为国王说法,开示了四圣谛。国王听完谛理之后证得入流果,在自己的城里建造了一座名叫“善见”的大精舍,奉献给长老。从此他得到了丰厚的利养和恭敬。长老把精舍以及所得到的一切利养恭敬全都转交给了僧团,自己仍旧按照从前的方式托钵乞食,维持生活。在那里住了几天之后,他想去舍卫城。比丘们对他说:“尊者,您就住在这里吧。如果资具有所不足,我们会为您补足。”长老为了说明“贤友们,我不需要优厚的资具,我靠简朴的资具就能过活,我所满足的唯有法味”,便说了下面的话:巴利
Arahattaṃ pana patvā kataññubhāve ṭhatvā attano upakārassa rañño paccupakāraṃ kātuṃ sīlavatīnagaraṃ gantvā rañño dhammaṃ desento saccāni pakāsesi. Rājā saccapariyosāne sotāpanno hutvā attano nagare sudassanaṃ nāma mahantaṃ vihāraṃ kāretvā therassa niyyātesi. Mahālābhasakkāro ahosi. Thero vihāraṃ sabbañca lābhasakkāraṃ saṅghassa niyyātetvā sayaṃ purimaniyāmeneva piṇḍāya caritvā yāpento katipāhaṃ tattha vasitvā sāvatthiṃ gantukāmo ahosi. Bhikkhū, ‘‘bhante, tumhe idheva vasatha, sace paccayehi vekallaṃ, mayaṃ taṃ paripūressāmā’’ti āhaṃsu. Thero, ‘‘na mayhaṃ, āvuso, uḷārehi paccayehi attho atthi, itarītarehi paccayehi yāpemi, dhammarasenevamhi titto’’ti dassento –
我不需要这个,我已因法味而安乐满足;
饮下最上等的滋味之后,我不会再与毒相交。巴利
‘‘Nāhaṃ etena atthiko, sukhito dhammarasena tappito; Pitvā rasaggamuttamaṃ, na ca kāhāmi visena santhava’’nti. –
在这里,“我不需要这个”的意思是:你们想让我满足,就说“我们会把它填满”,但对于财物利养和资具的滋味,我并不需要,我对此无所求。我随缘用各种微薄的资具维持生活,这就是“知足是最高的快乐”的意思。现在,为了说明他为什么对这些毫无需求,他给出了主要理由,说“以法味满足而快乐”。意思是:他因三十七菩提分法的法味和九种出世间的法味而得到满足、饱满、快乐,以最上的快乐而安乐。“饮了最上的胜味”:在一切味道中,法味是最上的、最殊胜的、最妙的,如前所说,他饮了这样的法味而安住。因此他说:“于一切味中,法味最胜。”“不会与毒相亲”:饮了这样最上的法味而安住之后,我不会去亲近、结交那像毒药一样、有毒素味道的东西;没有理由去做那样的事,这就是其含义。巴利
Tattha nāhaṃ etena atthikoti yena maṃ tumhe tappetukāmā ‘‘paripūressāmā’’ti vadatha, etena āmisalābhena paccayāmisarasena nāhaṃ atthiko, mayhaṃ etena attho natthi, santuṭṭhi paramaṃ sukhanti itarītareheva paccayehi yāpemīti attho. Idāni tena anatthikabhāve padhānakāraṇaṃ dassento āha ‘‘sukhito dhammarasena tappito’’ti. Sattatiṃsabodhipakkhiyadhammarasena ceva navavidhalokuttaradhammarasena ca tappito pīṇito sukhito uttamena sukhena suhitoti attho. Pitvā rasaggamuttamanti sabbarasesu aggaṃ seṭṭhaṃ tatoyeva uttamaṃ yathāvuttaṃ dhammarasaṃ pivitvā ṭhito, tenāha – ‘‘sabbarasaṃ dhammaraso jinātī’’ti (dha. pa. 354). Na ca kāhāmi visena santhavanti evarūpaṃ rasuttamaṃ dhammarasaṃ pivitvā ṭhito visena visasadisena visarasena santhavaṃ saṃsaggaṃ na karissāmi, tathākaraṇassa kāraṇaṃ natthīti attho.
4. 吉达迦长老偈注疏巴利
4. Khitakattheragāthāvaṇṇanā
“我的身体确实轻快”是吉达迦长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?这位长老在过去诸佛那里修积过功德,在一次次生命中累积福业。在莲华上佛的时代,他投生为一位夜叉将军。有一天,他参加夜叉集会,坐在那里,看见世尊坐在某棵树下,就走上前去礼敬世尊,然后坐在一边。世尊为他宣说法。他听完法后,生起极大的欢喜和喜悦,拍手欢呼,起身礼敬世尊,右绕之后离去。凭着这份福业,他在天界和人间流转。到如今这尊佛出世时,他投生在舍卫城的一个婆罗门家庭,名叫吉达迦。他长大懂事以后,听说大目犍连长老有大神通,心想“我也要成为有神通的人”,由于过去因缘的推动而出家,在世尊面前取得禅修业处,在止观上精进修行,不久就证得六神通。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Lahukovata me kāyoti āyasmato khitakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle yakkhasenāpati hutvā nibbatto ekadivasaṃ yakkhasamāgame nisinno satthāraṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā upasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Tassa satthā dhammaṃ desesi. So dhammaṃ sutvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ pavedento apphoṭento uṭṭhahitvā satthāraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, khitakotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto mahāmoggallānattherassa mahiddhikabhāvaṃ sutvā ‘‘iddhimā bhavissāmī’’ti pubbahetunā codiyamāno pabbajitvā bhagavato santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā samathavipassanāsu kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.17.1-6) –
他的名字叫莲花,是人中的公牛、两足中的至尊。
从林中出来后,具眼者宣说正法。
夜叉们聚集的时候到了,那位大仙就在不远处。
他们为了那件事到达后,当下就四处张望期待起来。
明白了佛陀的言语之后,以及关于不死的教说。
我以清净的信心和欢喜的心,恭敬地侍立在旁。
请看善加侍奉导师所结出的果报。
在三万劫里,我都不曾投生到恶趣。
在二十九个百劫时,名叫萨玛兰卡塔。
具足七宝、拥有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Padumo nāma nāmena, dvipadindo narāsabho; Pavanā abhinikkhamma, dhammaṃ deseti cakkhumā. ‘‘Yakkhānaṃ samayo āsi, avidūre mahesino; Yena kiccena sampattā, ajjhāpekkhiṃsu tāvade. ‘‘Buddhassa giramaññāya, amatassa ca desanaṃ; Pasannacitto sumano, apphoṭetvā upaṭṭhahiṃ. ‘‘Suciṇṇassa phalaṃ passa, upaṭṭhānassa satthuno; Tiṃsakappasahassesu, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Ūnatiṃse kappasate, samalaṅkatanāmako; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他在神通方面获得了殊胜的自在,能体验种种不同的神通变化,以神通示现和教诫示现来饶益众生而安住。比丘们问他:“贤友,你是怎样运用神通的?”为了说明这件事,他说道——巴利
Arahattaṃ pana patvā savisesaṃ iddhīsu vasībhāvena anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonto iddhipāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyena ca sattānaṃ anuggahaṃ karonto viharati. So bhikkhūhi, ‘‘kathaṃ tvaṃ, āvuso, iddhi vaḷañjesī’’ti puṭṭho tamatthaṃ ācikkhanto –
我的身体真是轻快啊,又被广大遍满的喜乐所触及;
就像被风吹动的棉絮一样,我的身体飘了起来。巴利
‘‘Lahuko vata me kāyo, phuṭṭho ca pītisukhena vipulena; Tūlamiva eritaṃ mālutena, pilavatīva me kāyo’’ti. –
他诵出了这首偈颂。也有人直接说:“这是以感兴语的方式说的。”巴利
Gāthaṃ abhāsi. ‘‘Udānavasenā’’tipi vadantiyeva.
在这里,我的身体实在轻快,这是因为通过镇伏五盖等障碍、以十四种方式调伏心,以及修习四神足而获得了善巧自在。也就是说,这个由四大种所生、本性粗重的身体,我现在能随着心意转变它。被广大喜乐所触,是说被遍满一切处、广大殊胜、与喜俱行的乐所触——我的身体就是这样被乐所触。这也是为了说明身体如何变得轻快,因为乐想生起时,轻快想也随之生起。这里乐的遍满,应当从它所生的色法来理解。那么,住于第四禅那的人怎么会有喜乐的遍满呢?因为第四禅那已经超越了喜与乐。确实如此。但这里不是就第四禅那本身而说,而是就入彼之前的阶段而说。所谓喜乐,是指类似喜的乐,也就是舍受所生的乐。这里的舍,因为本性寂静,又与殊胜的智慧相应,所以称为乐。正如《无碍解道》中所说:他进入乐想与轻快想。意思是说:或者以根本禅那为所缘,或者以色身为所缘,与神通心同时生起的乐想和轻快想,他进入、深入、触证、完全达到。注释书中也说:所谓乐想,就是与舍相应的想。舍因为寂静而被称为乐,那想因为从五盖和寻等对立法中解脱出来,所以也应当知道是轻快想。对于进入那想的人来说,他的这个由父母所生的身体也像棉花一样轻快。他这样以轻快的身体,像被风吹起的棉花一样,前往梵天界。因此说:像被风吹起的棉花,我的身体飘飞而去。它的意思是:当我想以神通前往梵天界或其他地方时,我的身体就像被风吹起的棉花一样,腾空而去。巴利
Tattha lahuko vata me kāyoti nīvaraṇādivikkhambhanena cuddasavidhena cittaparidamanena caturiddhipādakabhāvanāya suṭṭhu ciṇṇavasībhāvena ca me rūpakāyo sallahuko vata, yena dandhaṃ mahābhūtapaccayampi nāma imaṃ karajakāyaṃ cittavasena pariṇāmemīti adhippāyo. Phuṭṭho ca pītisukhenavipulenāti sabbatthakameva pharantena mahatā uḷārena pītisahitena sukhena phuṭṭho ca me kāyoti yojanā. Idañca yathā kāyo lahuko ahosi, taṃ dassanatthaṃ vuttaṃ. Sukhasaññokkamanena hi saddhiṃyeva lahusaññokkamanaṃ hoti. Sukhassa pharaṇañcettha taṃsamuṭṭhānarūpavasena daṭṭhabbaṃ kathaṃ pana catutthajjhānasamaṅgino pītisukhapharaṇaṃ, samatikkantapītisukhañhi tanti ce? Saccametaṃ, idaṃ pana na catutthajjhānalakkhaṇavasena vuttaṃ, atha kho pubbabhāgavasena. ‘‘Pītisukhenā’’ti pana pītisahitasadisena sukhena, upekkhā hi idha santasabhāvatāya ñāṇavisesayogato ca sukhanti adhippetaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘sukhasaññañca lahusaññañca okkamatī’’ti (paṭi. ma. 1.101). Pādakajjhānārammaṇena rūpakāyārammaṇena vā iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññañca lahusaññañca okkamati pavisati phusati sampāpuṇātīti ayampi tattha attho. Tathā cāha aṭṭhakathāyaṃ (paṭi. ma. aṭṭha. 2.3.12) – ‘‘sukhasaññā nāma upekkhāsampayuttā saññā. Upekkhā hi santaṃ sukhanti vuttaṃ sāyeva saññā nīvaraṇehi ceva vitakkādipaccanīkehi ca vimuttattā lahusaññātipi veditabbā. Taṃ okkantassa panassa karajakāyopi tūlapicu viya sallahuko hoti. So evaṃ vātakkhittatūlapicuno viya sallahukena dissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchatī’’ti. Tenāha ‘‘tūlamiva eritaṃ mālutena, pilavatīva me kāyo’’ti. Tassattho – yadāhaṃ brahmalokaṃ aññaṃ vā iddhiyā gantukāmo homi, tadā mālutena vāyunā eritaṃ cittaṃ tūlapicu viya ākāsaṃ laṅghantoyeva me kāyo hotīti.
5. 茉莉花长老偈的注释巴利
5. Malitavambhattheragāthāvaṇṇanā
Ukkaṇṭhito(心生厌离)是具寿Malitavambha长老的偈颂。它的由来是什么?据说,在莲华上佛的时代,雪山不远处有一个天然湖,他投生为那里的一只鸟。莲华上佛为了摄受他,来到那里,在天然湖边经行。那只鸟看见世尊,心里生起清净的信心,便在湖中衔起莲花供养世尊。他凭着这个福业,在天界和人间不断轮回,到了现在这位佛陀出世的时代,在俱卢咖咤城投生为一位婆罗门的儿子,名叫Malitavambha。他长大后,去亲近帕差普摩大长老,在他那里听闻佛法,生起信心,于是出家,致力于修习观禅。他有个习性:哪里适宜的食物难得、其他条件容易得到,他就不离开那里;但如果哪里适宜的食物容易得到、其他条件难得,他就不住在那里,而是离开。他就这样生活着,由于因缘具足,又具有大人种性,不久就增长了观智,证得阿拉汉果。因此,在《譬喻经》中这样说(《譬喻经·长老》1.16.51-57)——巴利
Ukkaṇṭhitoti āyasmato malitavambhattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle himavantato avidūre aññatarasmiṃ jātassare sakuṇo hutvā nibbatti, padumuttaro bhagavā taṃ anuggaṇhanto tattha gantvā jātassaratīre caṅkamati. Sakuṇo bhagavantaṃ disvā pasannamānaso sare kumudāni gahetvā bhagavantaṃ pūjesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kurukacchanagare aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, malitavambhotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto pacchābhūmahātheraṃ upasaṅkamitvā tassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto viharati. Tassa ca ayaṃ sabhāvo, yattha bhojanasappāyo dullabho, itare sulabhā, tato na pakkamati. Yattha pana bhojanasappāyo sulabho, itare dullabhā, tattha na vasati pakkamateva. Evaṃ viharanto ca hetusampannatāya mahāpurisajātikatāya ca nacirasseva vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.51-57) –
在雪山不远处,曾经有一个大湖。
红莲和青莲铺满湖面,白莲覆盖其上。
那时我叫“咕咕陀”,是那里的一只鸟。
持戒清净、智慧具足,对福与非福都很通达。
莲华上佛,了知世间的人,接受供养的人;
在贾塔萨拉萨湖不远处,大牟尼曾行走游化。
我摘下水里长出的睡莲,献给了大仙。
大牟尼在我的想法下接受了。
做了那种布施之后,被善根所推动;
于十万劫中,我不曾堕入恶趣。
在这1600劫里,曾有名叫婆楼那者;
这八位都是人主,是具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……中略……佛陀的教法我已经修成了。巴利
‘‘Himavantassāvidūre , mahājātassaro ahu; Padumuppalasañchanno, puṇḍarīkasamotthaṭo. ‘‘Kukuttho nāma nāmena, tatthāsiṃ sakuṇo tadā; Sīlavā buddhisampanno, puññāpuññesu kovido. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Jātassarassāvidūre, sañcarittha mahāmuni. ‘‘Jalajaṃ kumudaṃ chetvā, upanesiṃ mahesino; Mama saṅkappamaññāya, paṭiggahi mahāmuni. ‘‘Tañca dānaṃ daditvāna, sukkamūlena codito; Kappānaṃ satasahassaṃ, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Soḷaseto kappasate, āsuṃ varuṇanāmakā; Aṭṭha ete janādhipā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行,发出感叹——巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānento –
就算待得不耐烦,也不该长住;就算正住得开心,也还是该离开。
智者绝不会住在无益之处,说了此偈。巴利
‘‘Ukkaṇṭhitopi na vase, ramamānopi pakkame; Na tvevānatthasaṃhitaṃ, vase vāsaṃ vicakkhaṇo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,即使已经心生厌离,他也不会离开住处。意思是:如果我住在某个住处时,因为得不到合适的饮食等条件,对增上善法生起厌离和不喜乐,那么即使厌离,我也还是继续住下去,不会因为得到其他合适的条件就离开,不会走。这里“不住”的“不”字,也要和“离开”这个词连起来理解,也就是:即使厌离也不离开。
“即使欢喜也离开”:如果住在某个住处时,因为资具没有匮乏,所以没有厌离,反而很欢喜;但即便如此欢喜,如果得不到其余合适的条件,他也应当从那里离开,不应再住下去。这样去做,我不久就能达成自己的目标。这是就自身修行方法的回顾来说的。
如果是给别人教诫,那就应当按“应住,不应离开”这样的规定来理解。然而,并不是说住在没有意义的地方。“智者应观察住处而住”:如果某个住处资具很容易得到,但沙门法却不能圆满;或者某个住处资具很难得到,沙门法也不能圆满——像这样的住处,在这里就叫作没有意义、不能带来增长。这样的住处,有智慧、有识见、想要圆满自己目标的人,就不应该住。相反,如果能得到具备五种条件的住处,又能得到七种适合的条件,那就应当住在那里。这就是这里的意思。巴利
Tattha ukkaṇṭhitopi na vaseti yasmiṃ āvāse vasantassa me bhojanasappāyālābhena adhikusalesu dhammesu ukkaṇṭhā anabhirati uppajjati, tattha ukkaṇṭhitopi vasāmiyeva itarasappāyalābhena na pakkame na pakkamāmi. Na vaseti ettha na-kārenapi pakkametipadaṃ sambandhitabbaṃ. Ramamānopi pakkameti yasmiṃ pana āvāse vasantassa me paccayavekallābhāvena natthi ukkaṇṭhā, aññadatthu abhiramāmi, evaṃ abhiramamānopi avasesasappāyālābhena tato pakkame, na vaseyyaṃ. Evaṃ paṭipajjantovāhaṃ nacirasseva sakatthaṃ paccupādinti. Ayañcettha attapaṭipattipaccavekkhaṇāyaṃ yojanā. Parassa ovādadāne pana vaseyya na pakkameyyāti vidhānavasena yojetabbaṃ. Na tvevānatthasaṃhitaṃ, vase vāsaṃ vicakkhaṇoti yasmiṃ āvāse paccayā sulabhā , samaṇadhammo na pāripūriṃ gacchati, yasmiñca āvāse paccayā dullabhā, samaṇadhammopi pāripūriṃ na gacchati, evarūpo āvāso idha anatthasaṃhito nāma avaḍḍhisahitoti katvā. Evarūpaṃ vāsaṃ vicakkhaṇo viññujātiko sakatthaṃ paripūretukāmo natveva vaseyya. Yattha pana pañcaṅgasamannāgato āvāso labbhati, sattapi sappāyā labbhanti, tattheva vaseyyāti attho.
6. 《苏黑曼塔长老偈》注释巴利
6. Suhemantattheragāthāvaṇṇanā
这是具寿须曼多长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?这位长老也在过去诸佛那里积下了善业,在一次次生命中为趋向解脱而积累福德。九十二劫以前,底沙世尊住世的时候,他住在森林里,是个林中修行者。世尊为了摄受他,走进森林,在他附近的一棵树下坐了下来。他看见世尊,心里生起清净的信心,就采了芬芳的奔那伽花来供养世尊。因为这份福德业,他转生到天界,之后又不断行善,在天界和人间流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在边地一个富足的婆罗门家庭,名叫须曼多。他长大懂事以后,去到僧伽施城的鹿野苑,亲近世尊,听了法,生起信心就出了家。他通达三藏之后,开始修观,不久就证得了六神通和无碍解。因此,《譬喻经》(《长老譬喻》1.16.46-50)中这样说:巴利
Sataliṅgassa atthassāti āyasmato suhemantattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito dvānavute kappe tissassa bhagavato kāle vanacaro hutvā vane vasati, taṃ anuggahituṃ bhagavā araññaṃ pavisitvā tassa āsanne ṭhāne aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. So bhagavantaṃ disvā pasannacitto sugandhāni punnāgapupphāni ocinitvā bhagavantaṃ pūjesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde pāriyantadese vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, suhemantotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto saṅkassanagare migadāye viharantaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā tepiṭako hutvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva chaḷabhiñño paṭisambhidāpatto ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.46-50) –
我走进密林深处,是个猎人,就住在林子里。
看见盛开的奔那伽花,我便忆念起最胜佛。
采下那朵花,它香气怡人、芬芳又美丽;
在沙滩上建了一座塔,把它献给了佛陀。
九十二劫前,我曾供养了一朵花;
我不认识恶趣,这就是供佛的果报。
在第九十一劫时,我曾是唯一的除暗者;
具足七宝,是大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经修习完成。巴利
‘‘Kānanaṃ vanamogayha, vasāmi luddako ahaṃ; Punnāgaṃ pupphitaṃ disvā, buddhaseṭṭhaṃ anussariṃ. ‘‘Taṃ pupphaṃ ocinitvāna, sugandhaṃ gandhitaṃ subhaṃ; Thūpaṃ karitvā puline, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Dvenavute ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ekamhi navute kappe, eko āsiṃ tamonudo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他心里这样想:“作为声闻弟子所应当证得的,我已经证得了。现在,我应当为比丘们做些饶益的事。”这样想过之后,因为他已经通达无碍的解悟,又从不疲厌,所以凡是来到他跟前的比丘,他都随各人的程度给予教导、教诫,为他们断除疑惑,宣说法义,把业处开示得没有隐藏、没有纠缠,就这样安住着。有一天,为了向来到他跟前的比丘和有智慧的人说明其中的殊胜之处——巴利
Arahattaṃ pana patvā evaṃ cintesi – ‘‘mayā kho yaṃ sāvakena pattabbaṃ, taṃ anuppattaṃ, yaṃnūnāhaṃ idāni bhikkhūnaṃ anuggahaṃ kareyya’’nti. Evaṃ cintetvā pabhinnapaṭisambhidatāya akilāsutāya ca attano santikaṃ upagate bhikkhū yathārahaṃ ovadanto anusāsanto kaṅkhaṃ chindanto dhammaṃ kathento kammaṭṭhānaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā ācikkhanto viharati. Athekadivasaṃ attano santikaṃ upagatānaṃ bhikkhūnaṃ viññūnañca puggalānaṃ visesaṃ ācikkhanto –
对于具有百种特征之义、持有百种标记者的
只看见一个方面的人是愚痴者,能看见一百个方面的人是智者。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Sataliṅgassa atthassa, satalakkhaṇadhārino; Ekaṅgadassī dummedho, satadassī ca paṇḍito’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“具有百种相者”:能导向隐覆之义的,就是“相”,也就是声音在种种意义上生起的标志。这些相有百种,也就是有许多种,某事物具有这些相,就说它“具有百种相”。这里的“百”表示多数,不像“百千”等那样指某个特定数目;对于这个具有百种相者,“百”这个词并非表示特定数目之义。“意义”指所应了知的对象;因为所应了知的对象要以智慧去了达,所以称为“意义”。而这个意义虽然只有一个,却具有多种相,比如“帝释”“富兰陀罗”“摩伽婆”等名称,以及“慧”“明”“智”“觉”等。让“因陀罗”一词在三十三天之主这个意义上生起的那个相,并不是让“帝释”等词在同一意义上生起的相,而是靠另一个相。同样,让“慧”一词在正见这个意义上生起的相,也不是让“明”等词生起的相。因此说“对于具有百种相的意义”。巴利
Tattha sataliṅgassāti līnamatthaṃ gamentīti liṅgāni, atthesu saddassa pavattinimittāni, tāni pana sataṃ anekāni liṅgāni etassāti sataliṅgo. Anekattho hi idha satasaddo, ‘‘sataṃ sahassa’’ntiādīsu viya na saṅkhyāvisesattho tassa sataliṅgassa. Atthassāti ñeyyassa, ñeyyañhi ñāṇena araṇīyato ‘‘attho’’ti vuccati. So ca ekopi anekaliṅgo, yathā ‘‘sakko purindado maghavā’’ti, ‘‘paññā vijjā medhā ñāṇa’’nti ca. Yena liṅgena pavattinimittena tāvatiṃsādhipatimhi indasaddo pavatto, na tena tattha sakkādisaddā pavattā, atha kho aññena. Tathā yena sammādiṭṭhimhi paññāsaddo pavatto, na tena vijjādisaddā. Tena vuttaṃ ‘‘sataliṅgassa atthassā’’ti.
“具有百种特征者”,就是拥有许多特征的事物。被称为“特征”,是因为依它而能被了知;也就是作为缘的事物,相对于自己的果而成为缘。正是凭这个特征,才能了知:这是此事的因。而同一个事物,又能呈现出许多不同的特征,所以说“具有百种特征者”。或者,被称为“特征”的,就是被了知的对象,也就是各个事物被了知为有为性等种种不同的状态。而这些状态,从义理上说,应当理解为事物自身的差别。它们能标示、能让人了知诸法无常等共相,所以也被称为“相”。这些就是它的种种表现。因为即使对同一个事物,也能看到许多不同的情形。因此说:“一个事物具有百种相,具有百种特征。”所以法军长老说:“一切法以一切相,都呈现在佛陀、世尊的智门之前。”巴利
Satalakkhaṇadhārinoti anekalakkhaṇavato. Lakkhīyati etenāti lakkhaṇaṃ, paccayabhāvino atthassa attano phalaṃ paṭicca paccayabhāvo, tena hi so ayaṃ imassa kāraṇanti lakkhīyati. So ca ekasseva atthassa anekappabhedo upalabbhati , tenāha ‘‘satalakkhaṇadhārino’’ti. Atha vā lakkhīyantīti lakkhaṇāni, tassa tassa atthassa saṅkhatatādayo pakāravisesā te pana atthato avatthāvisesā veditabbā. Te ca pana tesaṃ aniccatādisāmaññalakkhaṇaṃ liṅgenti ñāpentīti ‘‘liṅgānī’’ti ca vuccanti. Tassime ākārā, yasmā ekassāpi atthassa aneke upalabbhanti. Tena vuttaṃ ‘‘sataliṅgassa atthassa, satalakkhaṇadhārino’’ti. Tenāha āyasmā dhammasenāpati – ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī’’ti (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5).
只看到一点的人就是愚笨的人:面对这样一个有种种相、种种特征的意义,如果有人因为智慧不宽广,只看到其中一点,只看到一种相、一种特征,就固执地认定自己所见到的才是“只有这个是真的”,而排斥其余,说“别的都是胡说”——就像盲人摸象那样,只抓住一点——这样的愚笨者、劣慧者,因为不了解那里真实存在的种种差别,又因为错误地执取,就成了这样。而看到一百点的人才是智者:智者却能用自己的智慧之眼,全面看到那里存在的一切方面。或者,对于那里可以见到的许多方面,他不仅自己用慧眼看到,还能让别人也看到、为别人阐明,这才叫作智者、明察者、善于通达诸义的人。长老就这样向比丘们讲明了自己已达到顶点的无碍解成就。巴利
Ekaṅgadassī dummedhoti evaṃ anekaliṅge anekalakkhaṇe atthe yo tattha ekaṅgadassī aputhupaññatāya ekaliṅgamattaṃ ekalakkhaṇamattañca disvā attanā diṭṭhameva ‘‘idameva sacca’’nti abhinivissa ‘‘moghamañña’’nti itaraṃ paṭikkhipati, hatthidassanakaandho viya ekaṅgagāhī dummedho duppañño tattha vijjamānānaṃyeva pakāravisesānaṃ ajānanato micchā abhinivisanato ca. Satadassī ca paṇḍitoti paṇḍito pana tattha vijjamāne anekepi pakāre attano paññācakkhunā sabbaso passati. Yo vā tattha labbhamāne aneke paññācakkhunā attanāpi passati, aññesampi dasseti pakāseti, so paṇḍito vicakkhaṇo atthesu kusalo nāmāti. Evaṃ thero ukkaṃsagataṃ attano paṭisambhidāsampattiṃ bhikkhūnaṃ vibhāvesi.
7. 《法闻长老偈注》巴利
7. Dhammasavattheragāthāvaṇṇanā
“出家后,我衡量了”——这是具寿法闻长老的偈颂。它的来历是什么呢?据说,在莲华上佛的时代,他是一位名叫善言的婆罗门,通达三部吠陀。他看到在家生活的过患后,就出家做了苦行者,在森林深处的山间建了一座道场,和许多苦行者住在一起。那时,莲华上佛世尊想为他种下善根种子,就来到道场附近,停在虚空中,显现神通变化。他看见后,心里生起净信,想要供养,就让人采来龙花。导师想:“这位苦行者的善根种子已经够了。”便离开了。他拿着花,撒在世尊经过的路上,满怀净信,合掌站立。因为这一善业,他投生到天界,此后生生世世都只往生善趣。到这位佛陀出世的时代,他出生在摩揭陀国的一个婆罗门家庭,得名法闻。长大后,由于善根因缘的推动,他看到了在家的过患和出家的利益,就前往住在南山的世尊那里,听闻佛法后生起净信,出家修行观禅,不久便证得了阿罗汉果。因此,《譬喻》中说:巴利
Pabbajiṃtulayitvānāti āyasmato dhammasavattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle suvaccho nāma brāhmaṇo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū gharāvāse dosaṃ disvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññāyatane pabbatantare assamaṃ kāretvā bahūhi tāpasehi saddhiṃ vasi. Athassa kusalabījaṃ ropetukāmo padumuttaro bhagavā assamasamīpe ākāse ṭhatvā iddhipāṭihāriyaṃ dassesi. So taṃ disvā pasannamānaso pūjetukāmo nāgapupphāni ocināpesi. Satthā, ‘‘alaṃ imassa tāpasassa ettakaṃ kusalabīja’’nti pakkāmi. So pupphāni gahetvā satthu gamanamaggaṃ okiritvā cittaṃ pasādento añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā dhammasavoti laddhanāmo viññutaṃ patto hetusampattiyā codiyamāno gharāvāse ādīnavaṃ pabbajjāya ānisaṃsañca disvā dakkhiṇāgirismiṃ viharantaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.39-45) –
有个婆罗门,名字叫苏瓦乔,通达咒典。
他被弟子们簇拥着,住在山谷之间。
有一位名叫莲华上的胜者,是接受供养的人;
他欲救拔我,便来到我的面前。
他在空中经行,如此冒烟、燃烧。
他知道了我的欢笑,就面朝东边离去了。
见到那稀有、未曾有、令人汗毛竖立之事;
我拿起龙华花,撒在他走过的路上。
在十万劫之前,我曾散下这朵花。
凭着这份内心的清净,我不曾堕入恶趣。
在三十一个百劫之前,有一位国王,非常富有。
他具足七宝,是转轮王,拥有强大的威力。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Suvaccho nāma nāmena, brāhmaṇo mantapāragū; Purakkhato sasissehi, vasate pabbatantare. ‘‘Padumuttaro nāma jino, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mamuddharitukāmo so, āgacchi mama santikaṃ. ‘‘Vehāsamhi caṅkamati, dhūpāyati jalate tathā; Hāsaṃ mamaṃ viditvāna, pakkāmi pācināmukho. ‘‘Tañca acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Nāgapupphaṃ gahetvāna, gatamaggamhi okiriṃ. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ pupphaṃ okiriṃ ahaṃ; Tena cittappasādena, duggatiṃ nupapajjahaṃ. ‘‘Ekatiṃse kappasate, rājā āsi mahāraho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行,心生欢喜,便以感兴语的方式——巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassappatto udānavasena –
我经过反复衡量之后,从在家生活出家,过起了无家的生活;
三明已经证得,佛陀的教法已经修成。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Pabbajiṃ tulayitvāna, agārasmānagāriyaṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
这里说“经过权衡而出家”,意思是:他用像天平一样平衡的智慧,去反复衡量和审查——依照“在家生活是拥挤的,是尘垢之路”等经文,观察在家生活的过患;又依照“诸欲乐味少、苦多、忧恼多”等经文,观察感官欲乐的过患;再从与这些相反的一面,看出离欲出离的功德利益。这就是“经过权衡”的意思。其余部分和前面所说的方式相同。而这就是这位长老的证悟记说。巴利
Tattha pabbajiṃ tulayitvānāti ‘‘sambādho gharāvāso rajāpatho’’tiādinā (dī. ni. 1.191; ma. ni. 2.10; saṃ. ni. 2.154) gharāvāse, ‘‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā’’tiādinā (pāci. 417; ma. ni. 1.177) kāmesu ādīnavaṃ tappaṭipakkhato nekkhamme ca ānisaṃsaṃ tulabhūtāya paññāya vicāretvā vīmaṃsitvāti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
8. 法听父长老偈颂注释巴利
8. Dhammasavapituttheragāthāvaṇṇanā
“二十岁”这首偈颂,是尊者法听父长老所说的。它的来历是怎样的呢?这位长老在过去诸佛时代就积集了善行功德。在没有佛出世的时代,他出生在一户良家,长大后见到一位独觉佛住在名叫众生聚的山中,心生净信,就用草和尖花等供养。因为这份福业,他转生到天界,之后一再在善趣中轮回。到了现在这位佛出世时,他出生在摩揭陀国的一个婆罗门家庭,长大后娶了妻,生了一个儿子,取名法听。后来儿子出了家,他自己也已经二十岁了,心想:“我儿子还这么年轻就出家了,我为什么还不出家呢?”于是生起悚惧心,来到世尊面前听法,随即出家,修观不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻》中说——巴利
Sa vīsavassasatikoti āyasmato dhammasavapituttherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro buddhasuññe loke kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto bhūtagaṇe nāma pabbate viharantaṃ paccekasambuddhaṃ disvā pasannamānaso tiṇasūlapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto dārapariggahaṃ katvā dhammasavaṃ nāma puttaṃ labhitvā tasmiṃ pabbajite sayampi vīsavassasatiko hutvā, ‘‘mama putto tāva taruṇo pabbaji , atha kasmā nāhaṃ pabbajissāmī’’ti sañjātasaṃvego satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.35-38) –
在雪山不远处,有一座名叫众生聚的山。
有一位胜者,自生者,已超脱世间,就住在那里。
我拿起草穗,献给了佛陀。
九万九千九百九十九劫中,都不会堕入恶道。
从此第十一劫,我曾是地生。
具足七宝,是大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修完了。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, bhūtagaṇo nāma pabbato; Vasateko jino tattha, sayambhū lokanissaṭo. ‘‘Tiṇasūlaṃ gahetvāna, buddhassa abhiropayiṃ; Ekūnasatasahassaṃ, kappaṃ na vinipātiko. ‘‘Ito ekādase kappe, ekosiṃ dharaṇīruho; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行,心中生起喜悦,发出这样的感叹:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānento –
我在二十岁那年出家,过起了没有家的生活;
我证得了三明,佛陀的教法已经完成。他诵出这首偈颂:巴利
‘‘Sa vīsavassasatiko, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
在这其中,“他一百二十岁”意思是他是二十岁的一百倍,也就是我身为出生已有一百二十年再加二十岁时。所谓“我出家了”,意思是我接受了出家生活。其余部分和前面说的一样。而这就是这位长老的证悟宣言。巴利
Tattha sa vīsavassasatikoti so vīsaṃvassasatiko, so ahaṃ jātiyā vīsādhikavassasatiko samāno. Pabbajinti pabbajjaṃ upagacchiṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Idameva ca imassa therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
第九 僧护长老偈的注释巴利
9. Saṅgharakkhitattheragāthāvaṇṇanā
Na nūnāyaṃ paramahitānukampinoti这首偈颂是尊者僧护长老说的。它的来历是什么呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积下善根,生生世世到处积福。距今九十四劫之前,他投生在一个好人家,长大后,有一天在山脚下看见七位独觉佛住在那里,心里生起清净信心,就采了咖丹巴花去供养。因为这份善业,他死后生到天界,之后又不断修福,一直在善趣里轮回。到了现在这位佛陀出世的时代,他生在舍卫城一个平民家庭,取名僧护。他长大后生起信心,出家修行,取得业处,和另一位比丘作伴,住在森林里。离长老住的地方不远的一片树丛中,有一只母鹿生了幼崽,护着幼崽,虽然自己肚子饿了,也因为对孩子的爱,不肯走远去觅食;附近又找不到草和水,身心非常疲惫。长老看到这情形,心中生起悚惧,说:“唉!这世间被贪爱绑住,受着大苦,却没办法把它斩断!”他就以这件事作为鞭策,增长观智,证得了阿罗汉果。因此他在《譬喻经》(Ap. thera 1.16.30-34)中这样说:巴利
Na nūnāyaṃ paramahitānukampinoti āyasmato saṅgharakkhitattherassa gāthā. Kā uppatti? Sopi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito catunavute kappe kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ pabbatapāde vasante satta paccekasambuddhe disvā pasannamānaso kadambapupphāni gahetvā pūjesi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ ibbhakule nibbatti, tassa saṅgharakkhitoti nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā aññataraṃ bhikkhuṃ sahāyaṃ katvā araññe viharati. Therassa vasanaṭṭhānato avidūre vanagumbe ekā migī vijāyitvā taruṇaṃ chāpaṃ rakkhantī chātajjhattāpi puttasinehena dūre gocarāya na gacchati, āsanne ca tiṇodakassa alābhena kilamati. Taṃ disvā thero, ‘‘aho vatāyaṃ loko taṇhābandhanabaddho mahādukkhaṃ anubhavati, na taṃ chindituṃ sakkotī’’ti saṃvegajāto tameva aṅkusaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.30-34) –
离雪山不远,有座山名为鸡山。
在那座山的山脚下,住着七位佛陀。
看见盛开的咖丹巴花,就像升起的灯王一样。
我用双手捧起,撒向七位佛陀。
在九十四劫之前,我曾把一朵花献上;
我不经历恶趣,这就是供养佛陀的果报。
从这九十二劫以前,曾有七位名叫“花”的。
具足七宝、有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修习圆满了。巴利
‘‘Himavantassāvidūre, kukkuṭo nāma pabbato; Tamhi pabbatapādamhi, satta buddhā vasanti te. ‘‘Kadambaṃ pupphitaṃ disvā, dīparājaṃva uggataṃ; Ubho hatthehi paggayha, satta buddhe samokiriṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Dvenavute ito kappe, sattāsuṃ pupphanāmakā; Sattaratanasampannā, cakkavattī mahabbalā. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他得知自己的第二位比丘同伴正住于大量邪思惟中,就拿那只母鹿作譬喻,告诫那位比丘:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano dutiyakaṃ bhikkhuṃ micchāvitakkabahulaṃ viharantaṃ ñatvā tameva migiṃ upamaṃ karitvā taṃ ovadanto –
难道这位具足对众生最高利益悲悯的比丘,独自在寂静处时,不会反复思量教法吗?
他就这样放任诸根而住,像林中一只年幼的母鹿。巴利
‘‘Na nūnāyaṃ paramahitānukampino, rahogato anuvigaṇeti sāsanaṃ; Tathāhayaṃ viharati pākatindriyo, migī yathā taruṇajātikā vane’’ti. –
这里,“na nūnāyaṃ”中的“na”是否定词,“nūna”表示推测,词的分切是“nūna ayaṃ”,其中“ayaṃ”指此比丘。“paramahitānukampino”指以最高、极致的利益,或者说以最上、无上的利益,对众生常怀悲悯的世尊。“rahogato”指去到僻静处,进入空闲寂静之处,意思是具备身远离。“anuvigaṇeti”在这里要把“na nūnā”两个词拿来连接成“nānuvigaṇeti nūnā”,意思是:我想,他并未思虑;我推断,他并未审察。“sāsanaṃ”指行道之教,意趣是四圣谛的业处修习。“tathā hi”即由彼因,正因为不审察导师之教。“ayaṃ”即此比丘。“pākatindriyo”指因为眼等六根各自于其境界中放逸,所以诸根处于自然状态,也就是眼门等未防护的意思。由于此比丘的渴爱结缚未曾断绝,他诸根放逸而住;为了显示其譬喻,说“migī yathā taruṇajātikā vane”。譬如这只本性幼稚的母鹿,由于对幼子的爱恋未曾断绝,在林中受苦,不能超越那痛苦;同样,此比丘也因结缚未曾断绝,诸根放逸而住,不能超越轮回之苦,这就是意趣。“taruṇavijātikā”是另一种读法,意思是新产子的愚痴幼鹿。听了这话,那位比丘生起悚惧,增长观慧,不久便证得阿罗汉果。巴利
Tattha na nūnāyanti na-iti paṭisedhe nipāto. Nūnāti parivitakke. Nūna ayanti padacchedo. Paramahitānukampinoti paramaṃ ativiya, paramena vā anuttarena hitena satte anukampanasīlassa bhagavato. Rahogatoti rahasi gato, suññāgāragato kāyavivekayuttoti attho. Anuvigaṇetīti ettha ‘‘na nūnā’’ti padadvayaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ ‘‘nānuvigaṇeti nūnā’’ti, na cintesi maññe, ‘‘nānuyuñjatī’’ti takkemīti attho. Sāsananti paṭipattisāsanaṃ, catusaccakammaṭṭhānabhāvananti adhippāyo . Tathā hīti teneva kāraṇena, satthu sāsanassa ananuyuñjanato eva. Ayanti ayaṃ bhikkhu. Pākatindriyoti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ yathāsakaṃ visayesu vissajjanato sabhāvabhūtaindriyo , asaṃvutacakkhudvārādikoti attho. Yassa taṇhāsaṅgassa acchinnatāya so bhikkhu pākatindriyo viharati, tassa upamaṃ dassento ‘‘migī yathā taruṇajātikā vane’’ti āha. Yathā ayaṃ taruṇasabhāvā migī puttasnehassa acchinnatāya vane dukkhaṃ anubhavati, na taṃ ativattati, evamayampi bhikkhu saṅgassa acchinnatāya pākatindriyo viharanto vaṭṭadukkhaṃ nātivattatīti adhippāyo. ‘‘Taruṇavijātikā’’ti vā pāṭho. Abhinavappasutā bālavacchāti attho. Taṃ sutvā so bhikkhu sañjātasaṃvego vipassanaṃ vaḍḍhetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi.
10. 优萨跋长老偈注巴利
10. Usabhattheragāthāvaṇṇanā
山巅之象,善自生长,是尊者乌萨跋长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛那里积集了善行,在一次次轮回中修造能助成解脱的福德。距今三十一劫前,在尸弃世尊的时代,他投生为一位天子。有一天,他见到世尊,心生净信,就用天界的花作供养。这次花供形成了一座花帐,持续了七天,天人和人大量聚集。他凭着这份福德业,在天界和人间流转,直到现在这位佛出世时,投生在憍萨罗国一个富户家里,取名为乌萨跋。他成年后,在世尊接受祇园精舍供养时生起了信心,于是出家,完成了出家后的预备工作,住在山林的山脚边。那时正是雨季,大云降雨,山峰上的树木、灌木和藤蔓长得枝叶浓密,郁郁葱葱。有一天,长老从岩洞里出来,看见那片森林的悦意和山间的优美,便通过如理作意这样思惟:“这些树木等无心之物,尚且能因时节适宜而生长;我既然得到了适宜的时节,为什么不在功德上增长呢?”于是——巴利
Nagā nagaggesu susaṃvirūḷhāti āyasmato usabhattherassa gāthā. Kā uppati? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni karonto ito ekatiṃse kappe sikhissa bhagavato kāle devaputto hutvā nibbatto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso dibbapupphehi pūjaṃ akāsi. Sā pupphapūjā sattāhaṃ pupphamaṇḍapākārena aṭṭhāsi. Devamanussānaṃ mahāsamāgamo ahosi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe ibbhakule nibbatti, tassa usabhoti nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto jetavanapaṭiggahaṇe satthari laddhappasādo pabbajitvā katapubbakicco araññe pabbatapāde viharati. Tena ca samayena pāvusakālameghe abhippavuṭṭhe pabbatasikharesu rukkhagacchalatāya ghanapaṇṇasaṇḍino honti . Athekadivasaṃ thero leṇato nikkhamitvā taṃ vanarāmaṇeyyakaṃ pabbatarāmaṇeyyakañca disvā yonisomanasikāravasena ‘‘imepi nāma rukkhādayo acetanā utusampattiyā vaḍḍhiṃ pāpuṇanti, atha kasmā nāhaṃ utusappāyaṃ labhitvā guṇehi vaḍḍhiṃ pāpuṇissāmī’’ti cintento –
树木在山巅长得极为茂盛,刚被新涌起的大云洒下的雨水润泽;
对渴望远离、心怀山林想的人,这会更让他生起公牛般的健壮。巴利
‘‘Nagā nagaggesu susaṃvirūḷhā, udaggameghena navena sittā; Vivekakāmassa araññasaññino, janeti bhiyyo usabhassa kalyata’’nti. –
这里,“nagā”指树木,也有些人说“nāgā”,意思是龙树。“Nagaggesu”就是山顶上。“Susaṃvirūḷhā”的意思是:从四面八方都扎好了根,向四周和上方都真正长出了枝条、树梢和嫩枝。“Udaggameghena navena sittā”是说被初次生起、盛大而滂沱的夏雨充分浇灌。“Vivekakāmassa”是指渴望远离烦恼、希求心远离的人。他住在山林里,已经先获得了身远离,现在正想获得那能作为依止远离基础的心远离,为此专修警寤——这就是它的意思,所以接着说“araññasaññino”(有山林想者)。住在山林是导师所称赞、所赞叹的,而这只是为了彻底成就止与观的修习。因此,“我应当把这掌握在手中”——怀着这样的山林想,心中充满出离的意向,这就是它的含义。“Janeti”是生起的意思,这里用单数形式表示复数意义;不过也有人读作“janenti”。“Bhiyyo”是一再地、更进一步。“Usabhassa”是像对别人那样称呼自己。“Kalyataṃ”指心的善净状态、堪任性,也就是适于修行的状态。这个义理前面已经说过。就这样,长老在宣说这首偈时,就精勤修习观禅,证得了阿罗汉果。因此在《譬喻经》中(长老譬喻 1.16.25-29)说:巴利
Tattha nagāti rukkhā, ‘‘nāgā’’ti keci vadanti, nāgarukkhāti attho. Nagaggesūti pabbatasikharesu. Susaṃvirūḷhāti suṭṭhu samantato virūḷhamūlā hutvā parito upari ca sammadeva sañjātasākhaggapallavappasākhāti attho. Udaggameghena navena sittāti paṭhamuppannena uḷārena mahatā pāvusameghena abhippavuṭṭhā. Vivekakāmassāti kilesavivittaṃ cittavivekaṃ icchantassa, araññavāsena tāva kāyaviveko laddho, idāni upadhivivekādhigamassa nissayabhūto cittaviveko laddhabboti taṃ patthayamānassa, jāgariyaṃ anuyuñjantassāti attho, tenāha ‘‘araññasaññino’’ti. Araññavāso nāma satthārā vaṇṇito thomito. So ca kho yāvadeva samathavipassanābhāvanāpāripūriyā, tasmā sā mayā hatthagatā kātabbāti evaṃ araññagatasaññino nekkhammasaṅkappabahulassāti attho. Janetīti uppādenti, puthutte hi idaṃ ekavacanaṃ. Keci pana ‘‘janentī’’ti paṭhanti. Bhiyyoti uparūpari. Usabhassāti attānameva paraṃ viya vadati. Kalyatanti kalyabhāvaṃ cittassa kammaññataṃ bhāvanāyogyataṃ. Svāyamattho heṭṭhā vuttoyeva. Evaṃ thero imaṃ gāthaṃ vadantoyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.25-29) –
我曾为天子,供养尸弃导师;
我用曼陀罗花献给了佛陀。
整整七天,天界的花鬘成了覆盖如来的顶盖。
所有的人都聚集过来,向如来行礼。
在三十一劫之后,我曾用花来供养。
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
从这之后的第十劫时,我曾是一位名叫持光王的国王。
具足七宝,是势力强大的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Devaputto ahaṃ santo, pūjayiṃ sikhināyakaṃ; Mandāravena pupphena, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Sattāhaṃ chadanaṃ āsi, dibbaṃ mālaṃ tathāgate; Sabbe janā samāgantvā, namassiṃsu tathāgataṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca dasame kappe, rājāhosiṃ jutindharo; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
而这正是那位长老宣说证智的偈颂。巴利
Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
12. 第十二品巴利
12. Dvādasamavaggo
甄陀长老偈的注释巴利
1. Jentattheragāthāvaṇṇanā
“出家实在难,在家也难住”——这是具寿甄陀长老的偈颂。它的由来是什么?这位长老在过去诸佛那里就积累了善根,在一次次生死轮回中积集趋向解脱的善法,在尸弃世尊的时代生为天子。有一天,他见到世尊,心生净信,用矜羯罗花作了供养。凭着这份福业,他在天界人间流转,到如今这位佛陀出世时,在摩揭陀国的甄陀村投生为一位小王之子,名叫甄陀。他长大懂事以后,年纪轻轻就因善根成熟而受到策励,心里倾向于出家,但又想:“出家确实难,在家也难安住,法义深奥,财富又难以求得,我该怎么办才好?”他就这样反复思量,四处游走。有一天,他来到世尊面前听法。听完法后,他便欢喜出家,在世尊座下受了出家戒,领受禅修业处,修习观法,以乐行道、速证智证得阿拉汉果。因此,《譬喻》中说(《长老譬喻》1.16.21-24)——巴利
Duppabbajjaṃve duradhivāsā gehāti āyasmato jentattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinanto sikhissa bhagavato kāle devaputto hutvā nibbatti. So ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannacitto kiṃkirātapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe jentagāme ekassa maṇḍalikarājassa putto hutvā nibbatti, jentotissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto daharakāleyeva hetusampattiyā codiyamāno pabbajjāninnamānaso hutvā puna cintesi – ‘‘pabbajjā nāma dukkarā, gharāpi durāvāsā, dhammo ca gambhīro, bhogā ca duradhigamā, kiṃ nu kho kattabba’’nti evaṃ pana cintābahulo hutvā vicaranto ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇi. Sutakālato paṭṭhāya pabbajjābhirato hutvā satthu santike pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.21-24) –
我曾为天子,供养尸弃导师;
我拿起迦迦罗花,献给了佛陀。
在三十一劫之前,我曾把一朵花献上供养;
我不曾知道恶趣,这就是供养佛陀的果报。
从此第九劫,我曾是名为“七最上”的国王。
具足七宝,具大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法,我已经修习完成。巴利
‘‘Devaputto ahaṃ santo, pūjayiṃ sikhināyakaṃ; Kakkārupupphaṃ paggayha, buddhassa abhiropayiṃ. ‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca navame kappe, rājā sattuttamo ahuṃ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行,心里生起欢喜:“我确实未能从一开始就断除自己心中生起的寻。”为了说明寻是如何生起的,以及它如何被彻底断除,他说道:巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhanto, ‘‘asakkhiṃ vatāhaṃ ādito mayhaṃ uppannavitakkaṃ chinditu’’nti somanassajāto vitakkassa uppannākāraṃ tassa ca sammadeva chinnataṃ dassento –
出家确实很难,在家也实在难以安住;法义很深,财富也很难得到。
我们的生活很困苦,只能靠零零碎碎的东西勉强维持,所以应当常常思惟无常。巴利
‘‘Duppabbajjaṃ ve duradhivāsā gehā, dhammo gambhīro duradhigamā bhogā; Kicchā vutti no itarītareneva, yuttaṃ cintetuṃ satatamaniccata’’nti. –
这里,“难出家”是指:舍弃或多或少的财富和亲属圈子,在这教法里全身心投入而出家,因为这样做很难,出家是苦的;或者说“出家是苦的”,所以叫“难出家”。“Veti”只是个虚词,或者表示强调,意思是“出家是苦的”。如果住在家里,家就是“难居”的。因为住在家里的人,国王有国王该做的事,主人有主人该做的事,家主有家主该做的事,都得去做,还要照顾眷属以及沙门婆罗门。那些该做的事就算一直在做,在家生活也像有裂缝的水罐、像大海一样难以填满。所以这些家难以居住、难以安住,因此叫“难居”“难住”。如果奉行出家,法是甚深的。为了什么目的而出家,那个目的就是出家者应当证得的证悟之法,它是甚深的,因为是甚深智慧的行境,所以难见;因为法甚深,所以难通达。如果住在家里,财富是“难获得”的。没有财富就无法住家,而那些财富必须辛苦艰难才能得到,所以是难以获得的。既然如此,舍弃在家生活而专行出家,即便这样,我们的生计仍然是困苦的。在这佛陀的教法中,靠这样或那样得到的资具维持生计,我们的生计是艰苦、痛苦的;又因为在家生活难以安住、财富难以获得,只能在家里靠这样或那样的资具勉强度日,我们的生计实在艰辛——那么,在这里应该怎么做才好呢?应当适切地思维:整日以及前夜后夜,三地所摄的一切法都是无常的;因为它们有生有灭、有始有终、只是暂时存在,所以不是恒常的,应当这样思维、这样观照为“无常”,这是恰当的。由于无常随观一旦成就,其余的随观就能轻易成就,所以这里只说了无常随观;又因为无常与苦、无我彼此不相离,而且修学者容易把握,所以这样说。因此说:“凡是无常的,那就是苦;凡是苦的,那就是无我”;“凡是集法,全都是灭法”;“诸行是坏灭之法”——这样借由这些彼此对治的法,压伏那反复生起的寻思,从无常之门开始修观,现在已办完所应作之事,借此显示其义。因此说“自己的修行”等语。这就是长老宣说证悟的记别之言。巴利
Tattha duppabbajjanti appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhañceva ñātiparivaṭṭañca pahāya imasmiṃ sāsane uraṃ datvā pabbajanassa dukkarattā dukkhaṃ pabbajanaṃ, dukkarā pabbajjāti duppabbajjaṃ. Veti nipātamattaṃ, daḷhattho vā ‘‘pabbajjā dukkhā’’ti . Gehañce āvaseyyaṃ, duradhivāsā gehā, yasmā gehaṃ adhivasantena raññā rājakiccaṃ, issarena issarakiccaṃ, gahapatinā gahapatikiccaṃ kattabbaṃ hoti, parijano ceva samaṇabrāhmaṇā ca saṅgahetabbā, tasmiṃ tasmiñca kattabbe kariyamānepi gharāvāso chiddaghaṭo viya mahāsamuddo viya ca duppūro, tasmā gehā nāmete adhivasituṃ āvasituṃ dukkhā dukkarāti katvā duradhivāsā durāvāsāti. Pabbajjañce anutiṭṭheyyaṃ dhammo gambhīro, yadatthā pabbajjā, so pabbajitena adhigantabbo paṭivedhasaddhammo gambhīro, gambhīrañāṇagocarattā duddaso, duppaṭivijjho dhammassa gambhīrabhāvena duppaṭivijjhattā. Gehañce āvaseyyaṃ, duradhigamā bhogā yehi vinā na sakkā gehaṃ āvasituṃ, te bhogā dukkhena kasirena adhigantabbatāya duradhigamā. Evaṃ sante gharāvāsaṃ pahāya pabbajjaṃyeva anutiṭṭheyyaṃ, evampi kicchā vutti no itarītarena idha imasmiṃ buddhasāsane itarītarena yathāladdhena paccayena amhākaṃ vutti jīvikā kicchā dukkhā, gharāvāsānaṃ duradhivāsatāya bhogānañca duradhigamatāya gehe itarītarena paccayena yāpetabbatāya kicchā kasirā vutti amhākaṃ, tattha kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti? Yuttaṃ cintetuṃ satatamaniccataṃ sakalaṃ divasaṃ pubbarattāpararattañca tebhūmakadhammajātaṃ aniccatanti, tato uppādavayavantato ādiantavantato tāvakālikato ca na niccanti ‘‘anicca’’nti cintetuṃ vipassituṃ yuttaṃ. Aniccānupassanāya siddhāya itarānupassanā sukheneva sijjhantīti aniccānupassanāva ettha vuttā, aniccassa dukkhānattatānaṃ abyabhicaraṇato sāsanikassa sukhaggahaṇato ca. Tenāha – ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15), ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ’’ (mahāva. 16; dī. ni. 2.371; saṃ. ni. 5.1081), ‘‘vayadhammā saṅkhārā’’ti (dī. ni. 2.218) ca tadaminā evaṃ aññamaññaṃ paṭipakkhavasena aparāparaṃ uppanne vitakke niggahetvā aniccatāmukhena vipassanaṃ ārabhitvā idāni katakicco jātoti dasseti. Tena vuttaṃ ‘‘attano paṭipatti’’ntiādi. Idameva therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
2. 婆蹉长老偈颂注释巴利
2. Vacchagottattheragāthāvaṇṇanā
“我是三明者、大禅修者”——这是具寿婆蹉长老的偈颂。它的由来是什么呢?这位长老也曾在过去诸佛那里积集善行,在一次次投生中播下能导向解脱的善种。在毗婆尸佛的时代,他出生在槃头摩帝城的一个良家。长大后,有一天他和国王以及城中居民一起作了佛供养。从那以后,他在天界和人间流转投生。到了现在这位佛陀出世的时代,他投生在王舍城一位大富婆罗门家中做儿子。因为姓婆蹉,大家就叫他婆蹉。他长大后,精通婆罗门的各种学问。当他寻求解脱时,发现那些学问里并没有真正的核心价值,于是出家做了游方者,四处行脚。后来他来到世尊面前提问,世尊为他解答之后,他心生净信,在世尊座下出家,修习观禅,不久就证得了六种神通。因此,《譬喻经》中说:巴利
Tevijjohaṃmahājhāyīti āyasmato vacchagottattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalabījaṃ ropento vipassissa bhagavato kāle bandhumatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ raññā nāgarehi ca saddhiṃ buddhapūjaṃ katvā tato paraṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, tassa vacchagottatāya vacchagottotveva samaññā ahosi. So viññutaṃ patvā brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato vimuttiṃ gavesanto tattha sāraṃ adisvā paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā vicaranto satthāraṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā tasmiṃ vissajjite pasannamānaso satthu santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.15-20) –
犹如升起的百光之日,犹如金色光芒的太阳;
就像十五的月亮,世间的导师正在前行。
六万八千位,全都是诸漏已尽者。
他们围绕在正等觉者、两足尊、人中最胜者的身边。
世尊出行时,我清扫了那条路。
我在那里以清净的心竖起了旗帜。
在九十一劫之前,我升起了那面旗帜;
我不曾知道什么是恶趣,这就是布施旗帜的果报。
距今第四劫时,我曾是一位拥有强大势力的国王;
他以一切方面圆满具足,以“善生”之名广为人知。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Udentaṃ sataraṃsiṃva, pītaraṃsiṃva bhāṇumaṃ; Pannarase yathā candaṃ, niyyantaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Aṭṭhasaṭṭhisahassāni, sabbe khīṇāsavā ahuṃ; Parivāriṃsu sambuddhaṃ, dvipadindaṃ narāsabhaṃ. ‘‘Sammajjitvāna taṃ vīthiṃ, niyyante lokanāyake; Ussāpesiṃ dhajaṃ tattha, vippasannena cetasā. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ dhajaṃ abhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, dhajadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito catutthake kappe, rājāhosiṃ mahabbalo; Sabbākārena sampanno, sudhajo iti vissuto. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得六神通后,他回顾自己的修行,心生欢喜,以自说偈颂的方式说道:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajāto udānavasena –
我是三明者,是大禅定者,精通心的寂止。
我的利益已经达成,佛陀的教法已经修习完毕。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Tevijjohaṃ mahājhāyī, cetosamathakovido; Sadattho me anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“三明者”这个称呼:虽然过去因为我通达了三部吠陀,人们就认定我是“三明婆罗门”,但那只是一个名称而已,因为吠陀里面并没有“明”的真正作用。可是现在,由于我已经证得了宿命智等三种明,所以从究竟意义上说,我才是真正的三明者。又因为我已经烧尽了广大无边、属于集谛一边的整套烦恼,并且以广大的道果禅那来修习广大、殊胜、精妙的涅槃,所以我是“大禅修者”。“精通心寂止”是说:通过平息那些会扰动心的杂染法,我善于让心安住下来,也就是善于使心得定。这一句是在说明成为三明者的原因——因为只有与定善巧相结合的漏尽,才真正有三明,并不是单靠漏尽就够了。“Sadattho”就是“sakattho”(自己的利益),这里把ka音转成了da音,就像在“anuppattasadattho”等词里那样。而“Sadattho”应当理解为阿拉汉果。因为阿拉汉果从不被自我束缚的意义上、从不舍弃自我的意义上、从自我的究竟意义上、从自我之利益的意义上,被称为“自己的利益”。这个自己的利益,我已经达到、已经证得。以此表明,前面所说的大禅修者状态已经达到了顶点。其余部分和前面所说的一样。巴利
Tattha tevijjohanti yadipi maṃ pubbe tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gatattā ‘‘brāhmaṇo tevijjo’’ti sañjānanti, taṃ pana samaññāmattaṃ vedesu vijjākiccassa abhāvato. Idāni pana pubbenivāsañāṇādīnaṃ tissannaṃ vijjānaṃ adhigatattā paramatthato tevijjo ahaṃ, mahantassa anavasesassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa jhāpanato, mahantena maggaphalajhānena mahantassa uḷārassa paṇītassa nibbānassa jhāyanato ca mahājhāyī. Cetosamathakovidoti cittasaṅkhobhakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ vūpasamanena cetaso samādahane kusalo. Etena tevijjabhāvassa kāraṇamāha. Samādhikosallasahitena hi āsavakkhayena tevijjatā, na kevalena. Sadatthoti sakattho ka-kārassāyaṃ da-kāro kato ‘‘anuppattasadattho’’tiādīsu (ma. ni. 1.9; a. ni. 3.38) viya. ‘‘Sadattho’’ti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attapaṭibandhaṭṭhena attānaṃ avijahanaṭṭhena attano paramatthaṭṭhena attano atthattā ‘‘sakattho’’ti vuccati. Svāyaṃ sadattho me mayā anuppatto adhigato. Etena yathāvuttaṃ mahājhāyibhāvaṃ sikhāpattaṃ katvā dasseti. Sesaṃ vuttanayameva.
3. 林婆蹉长老偈颂的注释巴利
3. Vanavacchattheragāthāvaṇṇanā
清澈流水,宽广磐石……这是林婆蹉长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛那里积下了善根,在一次次轮回中种下能导向解脱的善种子。毗婆尸佛在世时,他出生在一个好家庭,长大后懂事了,靠替别人干活过日子。有一次他犯了错,害怕被杀,就逃跑了。路上看见一棵菩提树,心里生起清净的信心,就把树根周围扫干净,用无忧花束供养,顶礼之后,面向菩提树盘腿坐下,合掌致敬。后来追杀他的人赶到了,他看见那些敌人,心里一点也不生气,只是把心专注在菩提树上,然后从百人高的悬崖上掉了下去。凭着这份福德业,他转生到天界,之后又不断做善事,在天界和人间来回投生。到了释迦佛出世的时代,他投生在王舍城一个巨富婆罗门家,取名“瓦洽”。成年后,他在频婆娑罗王那里生起信心,出家修行,证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中这样说——巴利
Acchodikā puthusilāti āyasmato vanavacchattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalabījaṃ ropento vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto parassa kammaṃ katvā jīvanto kassaci aparādhaṃ katvā maraṇabhayena tajjito palāyanto antarāmagge bodhirukkhaṃ disvā pasannamānaso tassa mūlaṃ sammajjitvā piṇḍibandhehi asokapupphehi pūjaṃ katvā vanditvā bodhiṃ abhimukho namassamāno pallaṅkena nisinno māretuṃ āgate paccatthike disvā tesu cittaṃ akopetvā bodhiṃ eva āvajjento sataporise papāte papati. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe vibhavasampannassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, ‘‘vaccho’’tissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bimbisārasamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.16.7-14) –
从事他人的工作,我未见有过错。
我因为害怕和冤仇的逼迫,拼命逃进了森林深处。
看见一棵开满花的树,花团系在枝茎上,长得非常匀称美好;
我采下红褐色的花,撒在那棵菩提树上。
清扫干净了那棵菩提树,那棵最殊胜的波吒厘树;
盘腿坐好之后,我就在菩提树下坐了下来。
那些寻找已走之路的人,来到了我身边。
我看到他们之后,就在那里把心转向了无上菩提。
我以清净之心顶礼菩提,
我一次次坠落,掉进那多树森林、令人恐惧的山间洞穴之中。
在九十一劫之前,我曾献上花朵;
我不曾经历恶趣,这是供养菩提的果报。
从此第三劫起,我是一位善自制的国王。
具足七宝,是一位有大威力的转轮王。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修成。巴利
‘‘Parakammāyane yutto, aparādhaṃ akāsahaṃ; Vanantaṃ abhidhāvissaṃ, bhayaverasamappito. ‘‘Pupphitaṃ pādapaṃ disvā, piṇḍibandhaṃ sunimmitaṃ; Tambapupphaṃ gahetvāna, bodhiyaṃ okiriṃ ahaṃ. ‘‘Sammajjitvāna taṃ bodhiṃ, pāṭaliṃ pādaputtamaṃ; Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, bodhimūle upāvisiṃ. ‘‘Gatamaggaṃ gavesantā, āgacchuṃ mama santikaṃ; Te ca disvānahaṃ tattha, āvajjiṃ bodhimuttamaṃ. ‘‘Vanditvāna ahaṃ bodhiṃ, vippasannena cetasā; Anekatāle papatiṃ, giridugge bhayānake. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, bodhipūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Ito ca tatiye kappe, rājā susaññato ahaṃ; Sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他因为喜爱远离,就住在山林里,因此得到了“林犊”这个称呼。后来,有一次长老为了利益自己的亲族,去了王舍城,在那里受到亲属们的照料,住了几天,就表现出要离开的样子。亲属们请求他说:“尊者,为了利益我们,请您住在主寺吧,我们会来供养您。”长老便借着称赞山林幽美宜人,说明自己喜爱远离的心意,说道:巴利
Arahattaṃ pana patvā vivekābhiratiyā vaneyeva vasi, tena vanavacchoti samaññā udapādi. Atha kadāci thero ñātijanānuggahatthaṃ rājagahaṃ gato tattha ñātakehi upaṭṭhiyamāno katipāhaṃ vasitvā gamanākāraṃ sandasseti. Taṃ ñātakā, ‘‘bhante, amhākaṃ anuggahatthaṃ dhuravihāre vasatha, mayaṃ upaṭṭhahissāmā’’ti yāciṃsu. Thero tesaṃ pabbatarāmaṇeyyakittanāpadesena vivekābhiratiṃ nivedento –
有清澈的水,有宽大的岩石,到处是长尾猴和鹿。
那些被水苔覆盖的岩石,让我感到快乐。——他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Acchodikā puthusilā, gonaṅgulamigāyutā; Ambusevālasañchannā, te selā ramayanti ma’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“有清澈之水”是指这些地方的水清澈、不浑浊、细腻,本来应该说成“acchodakā”,但因为语法性别变化而说成“acchodikā”,以此显示那里水质的优越。“宽大的石头”是指这些地方有宽广、开阔、柔软舒适的石头,所以叫宽大的石头,以此显示坐处的优越。“牛尾”是指像牛尾一样的尾巴,也就是黑猿,也有人叫它们“普通猿”。“与牛尾兽和鹿共处”是说那里有黑猿,还有像羚羊等野兽到处走动,与它们相伴混杂,以此显示它们因非人所居而具备森林特征。“Ambusevālasañchannā”是说因为水流持续不断,所以各处都被水苔覆盖。“Te selā ramayanti maṃ”是说“我住在那里;那些如此的山岩、山峰,以离群独居之乐令我欢喜,因此我就去那里”,这是其意趣。这也正是长老宣说正智(证明证果)之句。巴利
Tattha acchodikāti acchaṃ abahalaṃ sukhumaṃ udakaṃ etesūti ‘‘acchodakā’’ti vattabbe liṅgavipallāsena acchodikā’’ti vuttaṃ. Etena tesaṃ udakasampattiṃ dasseti. Puthusilāti puthulā vitthatā mudusukhasamphassā silā etesūti puthusilā. Etena nisajjanaṭṭhānasampattiṃ dasseti. Gunnaṃ viya naṅgulaṃ naṅguṭṭhaṃ etesanti gonaṅgulā, kāḷamakkaṭā, ‘‘pakatimakkaṭā’’tipi vadantiyeva . Gonaṅgulehi ca pasadādikehi migehi ca tahaṃ tahaṃ vicarantehi āyutā missitāti gonaṅgulamigāyutā. Etena tesaṃ amanussūpacāritāya araññalakkhaṇūpetataṃ dasseti. Ambusevālasañchannāti pasavanato satataṃ paggharamānasalilatāya tahaṃ tahaṃ udakasevālasañchāditā. Te selā ramayanti manti yatthāhaṃ vasāmi; te edisā selā pabbatā vivekābhiratiyā maṃ ramayanti, tasmā tatthevāhaṃ gacchāmīti adhippāyo. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
4. 倾向长老偈颂的注释巴利
4. Adhimuttattheragāthāvaṇṇanā
“身体沉重、粗重”是具寿阿迪穆塔长老的偈颂。它的缘起是怎样的呢?据说,在莲华上佛住世的时候,他出生在一个婆罗门家庭,长大后通晓婆罗门的学问,看到诸欲的过患,就舍弃在家生活,出家做了苦行者,住在森林里。后来听说佛陀出世,就来到有人烟的地方,看见导师被比丘僧团围绕著行走,心里生起净信,把自己的树皮衣铺在导师脚下。导师知道他的心意,就在那里停了下来。他以黑旃檀香供养站在那里的世尊,并用“请把世间从轮回中救拔出来”等十首偈颂来赞叹。导师为他授记说:“将来十万劫之后,在名为乔达摩的正自觉者的教法中,你将出家,成为一位具足六种神通的比丘。”说完就离开了。他凭著这份福德业,往生到天界。从那时起,直到这位佛陀出世,他一直在天界和人间流转。在现在这位佛陀出世时,他出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,得名“阿迪穆塔”。长大后虽然通晓婆罗门诸明,却看不到其中的真实义趣,因为他已是最后一生,所以一心寻求出离。他在佛陀接受祇树给孤独园时,亲眼见到佛陀的威力,生起信心,在世尊座下出家。修习观禅后不久,就证得了阿罗汉果。因此,在《譬喻经》中这样说——巴利
Kāyaduṭṭhullagarunoti āyasmato adhimuttattherassa gāthā. Kā uppatti? So kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato kāmesu ādīnavaṃ disvā gharāvāsaṃ pahāya tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharanto buddhuppādaṃ sutvā manussūpacāraṃ upagantvā satthāraṃ bhikkhusaṅghaparivutaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso attano vākacīraṃ satthu pādamūle patthari. Satthā tassa ajjhāsayaṃ ñatvā tasmiṃ aṭṭhāsi. Tattha ṭhitaṃ bhagavantaṃ kāḷānusārena gandhena pūjetvā ‘‘samuddharasimaṃ loka’’ntiādikāhi dasahi gāthāhi abhitthavi. Taṃ satthā ‘‘anāgate ito satasahassakappamatthake gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāsane pabbajitvā chaḷabhiñño bhavissatī’’ti byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā tato yāvāyaṃ buddhuppādo, tāva devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā adhimuttoti laddhanāmo viññutaṃ patto brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gantvā tattha sāraṃ apassanto pacchimabhavikattā nissaraṇaṃ gavesanto jetavanapaṭiggahaṇe buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho satthu santike pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.304-332) –
就像燃烧的迦尼迦罗树,又像光芒四射的灯树;
就像发光的药草,又像天空中划过的闪电。
无所怖畏、无所惊骇,如同兽中之王的狮子。
照亮智慧之光,击破外道众。
正在救拔这个世间、断除一切疑惑的
就像看见一头正在怒吼的兽王,我见到了那位引导世间的导师。
我曾经是扎着发辫、披着兽皮的修行者,身材高大,正直而威猛。
我拿来树皮衣,铺在他的脚前。
我拿了黑檀香,涂在如来身上;
给正等觉者涂完香膏后,又赞叹这位世间导师。
已渡过瀑流的大牟尼啊,你救度了这世间。
你用智慧之光去照亮,那不被遮蔽的无上智慧。
他转动了法轮,降伏了其他外道。
公牛王打赢了仗,让大地震动起来。
大海里的波浪,在岸边碎开。
同样地,在你的智慧中,一切见都被摧破。
就像用细眼渔网在湖里撒下去的时候,
众生一旦落入网中,当下就受到逼迫。
同样地,世间那些依止种种外道的异学们,
他们就在您那殊胜的智慧里打转,朋友啊。
您是漂流在洪流中的人的立足处,您确实是无亲无故者的依靠。
是受恐惧逼迫者的庇护,是寻求解脱者的归宿。
他是唯一的勇士,无人能比,是慈与悲的汇聚者;
不被征服,善寂静,寂静,得自在者,如是,征服者。
智者已远离迷妄,内心不动摇,不再有疑惑。
知足,已断过失,无垢,自制,清净。
超越了束缚,摧毁了骄慢,具足三明,到达了三有的尽头。
超越了界限,以法为重,达到了目标,善于带来利益。
你像渡人过河的船,又像守护宝藏的人。
就像狮子一样无所畏惧,像象王一样意气风发。
用十首偈颂赞叹了具大名声的莲华上佛,
向导师的双足顶礼之后,我当时就默默地站在那里。
莲华上佛是了知世间的觉者,是各种供养的接受者。
导师站在比丘僧团中,说了这些偈颂:
那位称赞我的戒、智慧与正法的人,
我将称扬他,请听我所说。
他将在天界享受六千劫的快乐。
超越其他诸天之后,他将行使主宰之权。
后来,他被善根的力量所推动,出家了;
他将在乔达摩世尊的教法中出家。
出家之后,以身远离恶行;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
就像云在轰鸣,它滋润了这片大地;
同样,大雄啊,您以如法的方式让我得到了满足。
我赞颂了世间导师的戒、慧与法;
我已经到达了至高寂静、涅槃、不死的境界。
唉,真希望那位世尊、具眼者能长久住世啊!
他们能了知未曾了知的,能触证不死之境。
这是我最后的一生,一切存在都已彻底断除。
遍知一切漏已,我安住于无漏。
在十万劫之中,我曾赞叹那位佛陀;
我不记得自己曾堕入恶趣,这就是称赞佛陀所得到的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经做到了。巴利
‘‘Kaṇikāraṃva jalitaṃ, dīparukkhaṃva ujjalaṃ; Osadhiṃva virocantaṃ, vijjutaṃ gagane yathā. ‘‘Asambhītaṃ anuttāsiṃ, migarājaṃva kesariṃ; Ñāṇālokaṃ pakāsentaṃ, maddantaṃ titthiye gaṇe. ‘‘Uddharantaṃ imaṃ lokaṃ, chindantaṃ sabbasaṃsayaṃ; Gajjantaṃ migarājaṃva, addasaṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Jaṭājinadharo āsiṃ, brahā uju patāpavā; Vākacīraṃ gahetvāna, pādamūle apatthariṃ. ‘‘Kāḷānusāriyaṃ gayhaṃ, anulimpiṃ tathāgataṃ; Sambuddhamanulimpetvā, santhaviṃ lokanāyakaṃ. ‘‘Samuddharasimaṃ lokaṃ, oghatiṇṇa mahāmuni; Ñāṇālokena jotesi, nāvaṭaṃ ñāṇamuttamaṃ. ‘‘Dhammacakkaṃ pavattesi, maddase paratitthiye; Usabho jitasaṅgāmo, sampakampesi medaniṃ. ‘‘Mahāsamudde ūmiyo, velantamhi pabhijjare; Tatheva tava ñāṇamhi, sabbadiṭṭhī pabhijjare. ‘‘Sukhumacchikajālena, saramhi sampatānite; Antojālīkatā pāṇā, pīḷitā honti tāvade. ‘‘Tatheva titthiyā loke, puthupāsaṇḍanissitā; Antoñāṇavare tuyhaṃ, parivattanti mārisa. ‘‘Patiṭṭhā vuyhataṃ oghe, tvañhi nātho abandhunaṃ; Bhayaṭṭitānaṃ saraṇaṃ, muttitthīnaṃ parāyaṇaṃ. ‘‘Ekavīro asadiso, mettākaruṇasañcayo; Asamo susamo santo, vasī tādī jitañjayo. ‘‘Dhīro vigatasammoho, anejo akathaṃkathī; Tusito vantadososi, nimmalo saṃyato suci. ‘‘Saṅgātigo hatamado, tevijjo tibhavantago; Sīmātigo dhammagaru, gatattho hitavabbhuto. ‘‘Tārako tvaṃ yathā nāvā, nidhīvassāsakārako; Asambhīto yathā sīho, gajarājāva dappito. ‘‘Thometvā dasagāthāhi, padumuttaraṃ mahāyasaṃ; Vanditvā satthuno pāde, tuṇhī aṭṭhāsahaṃ tadā. ‘‘Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yo me sīlañca ñāṇañca, saddhammañcāpi vaṇṇayi; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Saṭṭhi kappasahassāni, devaloke ramissati; Aññe devebhibhavitvā, issaraṃ kārayissati. ‘‘So pacchā pabbajitvāna, sukkamūlena codito; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissati. ‘‘Pabbajitvāna kāyena, pāpakammaṃ vivajjiya; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Yathāpi megho thanayaṃ, tappeti medaniṃ imaṃ; Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammena tappayī mamaṃ. ‘‘Sīlaṃ paññañca dhammañca, thavitvā lokanāyakaṃ; Pattomhi paramaṃ santiṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ. ‘‘Aho nūna sa bhagavā, ciraṃ tiṭṭheyya cakkhumā; Aññātañca vijāneyyuṃ, phuseyyuṃ amataṃ padaṃ. ‘‘Ayaṃ me pacchimā jāti, bhavā sabbe samūhatā; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Satasahassito kappe, yaṃ buddhamabhithomayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, kittanāya idaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他教导那些和自己住在一起、多具身坚固的比丘们——巴利
Arahattaṃ pana patvā attanā saha vasante kāyadaḷhibahule bhikkhū ovadanto –
身体粗糙肮脏又沉重,生命正在消逝的时候;
贪恋身体舒适的人,哪里谈得上沙门的善德呢?——他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Kāyaduṭṭhullagaruno, hiyyamānamhi jīvite; Sarīrasukhagiddhassa, kuto samaṇasādhutā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“看重身体粗重”的意思是:粗重就是不净的堪能性,身体的粗重就是身体粗重;一个人把身体粗重看得重、当作重要,就是“看重身体粗重”。也就是说,他缺乏出离的智慧,一心只顾滋养身体,多作身体坚实。这就是“看重身体粗重”的人。在“生命正在消逝”一句中:就像小河的流水一样,生命行蕴迅速地耗尽。在“贪著身体之乐”一句中:指因为享用精美食物等,而对自己的身体生起贪著、沉溺于身体快乐的人。对于这样的人,哪里谈得上沙门的善德呢?也就是说,对这种人来说,凭沙门的身份而有的善德、真正的沙门性,从哪里、以什么理由可能存在呢?反之,只有对身体和生命都不执著、以随缘知足而满足、并且已经发起精进的人,才有沙门的善德——这就是这句话的意旨。巴利
Tattha kāyaduṭṭhullagarunoti duṭṭhullaṃ asubhayogyatā, kāyassa duṭṭhullaṃ kāyaduṭṭhullaṃ, kāyaduṭṭhullaṃ garu sambhāvitaṃ yassa so kāyaduṭṭhullagaru, anissaraṇappañño hutvā kāyaposanappasuto kāyadaḷhibahuloti attho, tassa kāyaduṭṭhullagaruno. Hiyyamānamhi jīviteti kunnadīnaṃ udakaṃ viya jīvitasaṅkhāre lahuso khīyamāne. Sarīrasukhagiddhassāti paṇītāhārādīhi attano kāyassa sukhena gedhaṃ āpannassa . Kuto samaṇasādhutāti evarūpassa puggalassa samaṇabhāvena sādhutā susamaṇatā kuto kena kāraṇena siyā, ekaṃsato pana kāye jīvite ca nirapekkhassa itarītarasantosena santuṭṭhassa āraddhavīriyasseva samaṇasādhutāti adhippāyo.
5. 摩诃男长老偈的注疏巴利
5. Mahānāmattheragāthāvaṇṇanā
“他该被这座山扔下去了”——这是具寿摩诃男长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛那里也积攒过善行,在一次次投生中不断积累福德。在善慧世尊的时代,他出生在一个婆罗门家庭,精通婆罗门的各种学问,后来舍弃了在家生活,在一条河边建了一座修行茅舍,教许多婆罗门念诵咒语,就住在那里。后来有一天,世尊为了帮助他,来到他的修行处。他看见世尊,心里生起清净的信心,铺好座位供养世尊。世尊坐下后,他献上非常甘甜的蜜。世尊享用之后,按照下面阿提穆塔长老故事里所说的方式,为他预言了未来,然后离开了。他因为这份福业,投生到天界,一生又一生只在善趣中流转,到这一佛出世时,出生在舍卫城的一个婆罗门家庭,得名“摩诃男”。他长大后有了见识,来到世尊身边,听了法,生起信心,就出家了,领受了修行法门,住在名叫尼娑陀的山里。他没法压制住烦恼的困扰,心想:“我这样心被染污,活着有什么意思?”于是对自己的身体感到厌弃,爬上高高的山顶,心里想着“从这里把他扔下去,杀掉他”,就像在指点别人一样指点自己,说道:巴利
Esāvahiyyasepabbatenāti āyasmato mahānāmattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā brāhmaṇavijjāsu nipphattiṃ gato gharāvāsaṃ pahāya aññatarāya nadiyā tīre assamaṃ kāretvā sambahule brāhmaṇe mante vācento viharati. Athekadivasaṃ bhagavā taṃ anuggaṇhituṃ tassa asamapadaṃ upagacchi. So bhagavantaṃ disvā pasannacitto āsanaṃ paññāpetvā adāsi . Nisinne bhagavati sumadhuraṃ madhuṃ upanāmesi. Taṃ bhagavā paribhuñjitvā heṭṭhā adhimuttattheravatthumhi vuttanayena anāgataṃ byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ sugatīsuyeva parivattento imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā mahānāmoti laddhanāmo viññutaṃ patto bhagavato santikaṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā nesādake nāma pabbate viharanto kilesapariyuṭṭhānaṃ vikkhambhetuṃ asakkonto ‘‘kiṃ me iminā saṃkiliṭṭhacittassa jīvitenā’’ti attabhāvaṃ nibbindanto uccaṃ pabbatasikharaṃ abhiruhitvā ‘‘ito pātetvā taṃ māressāmī’’ti attānaṃ paraṃ viya niddisanto –
你被这座山打败了,这座山上满是拘陀阇树和萨拉基树。
他诵出了这首偈颂:“被那座名叫尼娑陀、名声远扬、为种种树木藤蔓所遍覆的山所败坏了。”巴利
‘‘Esāvahiyyase pabbatena, bahukuṭajasallakikena; Nesādakena girinā, yasassinā paricchadenā’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
这里,“你被败坏了”意思是:摩诃男,你正在被败坏、正在退失。“被山”指作为你住处的这座山。“有许多拘陀阇树和萨拉基树”指有许多拘陀阇树、印度婆罗树,或者有许多萨拉基树、印度婆罗树。“尼娑陀”是它的名字。“石山”就是岩石之山。所谓“山”,是因为它由被称为关节的岩石部分支撑而立;所谓“石山”,是因为它流水等物,也吞纳精华和药材等物。这里因为兼具这两种含义,所以既说“被山”,又说“被石山”。“有名声的”指以一切德行而名闻远扬。“有遮蔽的”指由种种树木、灌木、藤蔓从各方面遮蔽的,或者作为你的住处而成为覆盖物。这里的意思是:摩诃男,如果你舍弃了业处而多起寻思,那么你就会被这座具有树荫和水、适合作住处、名为尼娑陀的石山所败坏。现在我要把你从那里推落并杀死你,因此不应被寻思所控制。长老这样自己恐吓自己,令毗婆舍那精勤起来,证得了阿罗汉果。因此说在《譬喻经》中——巴利
Tattha esāvahiyyaseti eso tvaṃ mahānāma avahiyyase parihāyasi. Pabbatenāti nivāsaṭṭhānabhūtena iminā pabbatena. Bahukuṭajasallakikenāti bahūhi kuṭajehi indasālarukkhehi sallakīhi indasālarukkhehi vā samannāgatena. Nesādakenāti evaṃnāmakena. Girināti selena. Selo hi sandhisaṅkhātehi pabbehi ṭhitattā ‘‘pabbato’’ti, pasavanādivasena jalassa, sārabhūtānaṃ bhesajjādivatthūnañca giraṇato ‘‘girī’’ti vuccati. Tadubhayatthasambhavato panettha ‘‘pabbatenā’’ti vatvā ‘‘girinā’’ti ca vuttaṃ. Yasassināti sabbaguṇehi vissutena pakāsena. Paricchadenāti nānāvidharukkhagacchalatāhi samantato channena, vasanaṭṭhānatāya vā tuyhaṃ paricchadabhūtena. Ayañhettha adhippāyo – mahānāma, yadi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā vitakkabahulo hosi, evaṃ tvaṃ iminā chāyūdakasampannena sappāyena nivāsanaṭṭhānabhūtena nesādakagirinā parihāyasi, idānihaṃ taṃ ito pātetvā māressāmi, tasmā na labbhā vitakkavasikena bhavitunti. Evaṃ thero attānaṃ santajjentoyeva vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.333-352) –
在信度河边,有一座我建得很好的修行住处。
在那里,我教导弟子们历史传说和相术。
他们渴望正法,已经调伏,想听闻善教。
他们已修到六支圆满,住在信度河岸边。
对于预兆的出现,以及各种征兆,都很精通善巧;
那时,他们为了寻求最高的利益,住在森林里。
有一位名叫善慧的正自觉者,就在那时出现在了世间。
因为悲悯我们,导师来到了这里。
已经来到的大雄、善慧、世间导师,
铺好草垫后,我把它供养给世间最胜者。
我从森林里取了蜂蜜,供养给最胜的佛陀;
正等觉者享用之后,说了这番话:
那位满怀净信、亲手把蜂蜜布施给我的人,
我将称扬他,请听我所说。
用这份蜂蜜的布施,还有铺草座的善行,
三万劫中,他将于天界享乐;
在三万劫中,他将出生在甘蔗王族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
从天界来到这里,进入母胎时;
蜜雨洒落下来,用蜜覆盖了大地。
就在我刚从母胎出来的时候,那子宫实在极难越过;
就在那里,蜜雨也一直为我恒常降下。
我离开家,出家过起了没有家的生活。
能获得食物和饮料,这就是布施蜂蜜的果报。
我投生为天神或人之后,一切欲乐都圆满具足;
就凭着那次布施蜂蜜,我证到了漏尽。
雨下过后,草长到四指高,地上的植物开满花,覆盖了大地。
我住在空屋、亭子下或树根旁,始终安乐,已无烦恼漏。
我已经超越了所有中等、殊胜和低劣的“有”。
今天我的诸漏已经灭尽,如今不再有来生。
那时在三万劫里,我所做的布施,
我不曾经历恶趣,此是布施蜂蜜的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完。巴利
‘‘Sindhuyā nadiyā tīre, sukato assamo mama; Tattha vācemahaṃ sisse, itihāsaṃ salakkhaṇaṃ. ‘‘Dhammakāmā vinītā te, sotukāmā susāsanaṃ; Chaḷaṅge pāramippattā, sindhukūle vasanti te. ‘‘Uppātagamane ceva, lakkhaṇesu ca kovidā; Uttamatthaṃ gavesantā, vasanti vipine tadā. ‘‘Sumedho nāma sambuddho, loke uppajji tāvade; Amhākaṃ anukampanto, upāgacchi vināyako. ‘‘Upāgataṃ mahāvīraṃ, sumedhaṃ lokanāyakaṃ; Tiṇasanthārakaṃ katvā, lokajeṭṭhassadāsahaṃ. ‘‘Vipināto madhuṃ gayha, buddhaseṭṭhassadāsahaṃ; Sambuddho paribhuñjitvā, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Yo taṃ adāsi madhuṃ me, pasanno sehi pāṇibhi; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Iminā madhudānena, tiṇasanthārakena ca; Tiṃsa kappasahassāni, devaloke ramissati. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Devalokā idhāgantvā, mātukucchiṃ upāgate; Madhuvassaṃ pavassittha, chādayaṃ madhunā mahiṃ. ‘‘Mayi nikkhantamattamhi, kucchiyā ca suduttarā; Tatrāpi madhuvassaṃ me, vassate niccakālikaṃ. ‘‘Agārā abhinikkhamma, pabbajiṃ anagāriyaṃ; Lābhī annassa pānassa, madhudānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Sabbakāmasamiddhohaṃ, bhavitvā devamānuse; Teneva madhudānena, pattomhi āsavakkhayaṃ. ‘‘Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe, sampupphite dharaṇīruhe sañchanne; Suññe ghare maṇḍaparukkhamūlake, vasāmi niccaṃ sukhito anāsavo. ‘‘Majjhe mahante hīne ca, bhave sabbe atikkamiṃ; Ajja me āsavā khīṇā, natthi dāni punabbhavo. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, madhudānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这正是那位长老的证悟偈。巴利
Ayameva ca therassa aññābyākaraṇagāthā ahosīti.
2. 波罗波利耶长老偈注巴利
6. Pārāpariyattheragāthāvaṇṇanā
在六触处上舍离这个偈颂,是具寿波罗波利耶长老所说的。它的由来是什么呢?这位长老在过去诸佛的时代也积累过善业,在一次次投生中不断培植福德。在喜见世尊的时代,他投生在猎户之家。长大成人后,在他常去的一处森林里,喜见世尊为了摄受他,进入灭尽定,坐在那里。当时他正四处寻找鹿群,来到那个地方,看见导师,心里生起净信。他把世尊围在里面,用莲花把树枝搭成的棚子覆盖成尖顶屋的形状,内心体验到强烈的喜悦和欢愉,就这样礼敬了七天。每天他都把枯萎的花拿掉,换上新鲜的花。七天过后,导师从灭尽定中出定,忆念比丘僧团。就在那时,大约八万比丘前来围绕导师。天神们也聚集过来,心想我们要听甘美的法语,于是出现了盛大的集会。导师作随喜时,为他授记了将来在天界和人间会得到的成就,以及在这位佛陀的教法中证得声闻菩提,然后离去。他凭借这个福德业,在天界和人间流转,到这位佛陀出世的时代,投生在王舍城的一个婆罗门家庭。长大成人后,通达三部吠陀,因属波罗波利族,得了波罗波利耶这个名字。他教授许多婆罗门念诵曼陀罗。世尊来到王舍城时,他看见佛陀的威神力,生起信心,出家后修习观禅,不久就证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说(长老譬喻 1.40.353-385)——巴利
Chaphassāyatanehitvāti āyasmato pārāpariyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto piyadassissa bhagavato kāle nesādayoniyaṃ nibbattitvā tassa viññutaṃ pattassa vicaraṇaṭṭhāne aññatarasmiṃ vanasaṇḍe piyadassī bhagavā taṃ anuggaṇhituṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. So ca mige pariyesanto taṃ ṭhānaṃ gato satthāraṃ disvā pasannamānaso bhagavantaṃ anto katvā kataṃ sākhāmaṇḍapaṃ padumapupphehi kūṭāgārākārena sañchādetvā uḷāraṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedento sattāhaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Divase divase ca milātamilātāni apanetvā abhinavehi chādesi. Satthā sattāhassa accayena nirodhato vuṭṭhahitvā bhikkhusaṅghaṃ anussari. Tāvadeva asītisahassamattā bhikkhū satthāraṃ parivāresuṃ. ‘‘Madhuradhammakathaṃ suṇissāmā’’ti devatā sannipatiṃsu, mahā samāgamo ahosi. Satthā anumodanaṃ karonto tassa devamanussesu bhāviniṃ sampattiṃ imasmiṃ buddhuppāde sāvakabodhiñca byākaritvā pakkāmi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe brāhmaṇakule nibbattitvā viññutaṃ patto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū hutvā parāparagottatāya pārāpariyoti laddhasamañño bahū brāhmaṇe mante vācento satthu rājagahagamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.353-385) –
有一位名叫喜见的世尊,他是无师自悟的,是引导世间的人。
想要远离尘嚣的正觉者,是精通禅定的牟尼。
喜见大牟尼紧握密林深处,
铺开粪扫衣之后,人中至尊就坐了下来。
过去我曾是个猎鹿人,在森林和密林里游荡。
那时我四处游荡,寻找花鹿。
在那里,我看见了正等觉者,他已渡过瀑流,烦恼漏尽。
就像盛开的沙罗树王,又像刚刚升起的太阳。
我见到了那位天中之天、令人欢喜的尊者、拥有广大声望的世尊之后,
那时我采起莲花,采来了莲花。
采来了一朵令人心生欢喜的百瓣莲花,
我造好了一座尖顶楼阁,然后用莲花把它盖满。
他心怀怜悯,充满悲悯,是令人欢喜见到的伟大圣者。
佛陀在尖顶楼阁里住了七天七夜,这位胜者。
我把旧的丢掉,用新的盖住。
我举起合掌,就在那一刻站着。
从定中起来后,喜见大牟尼;
世尊环视四方,然后坐了下来。
那时,有一位名叫善见的侍者,拥有大神力;
他明白了喜见导师佛陀的心意。
被八万比丘围绕着,
他来到森林深处,走近那位安坐在那里、引导世间的导师。
凡是住在丛林里的天神,
那时,所有众生都明白了佛陀的心意,于是聚集到一起。
当夜叉、鸠槃荼和罗刹们聚在一起时,
比丘僧团也来到时,胜者说出了这些偈颂:
他供养了托玛整整七天,还为我建了住处。
我将称扬他,请听我所说。
“极难见、极微妙,甚深而善所阐明;
我要用智慧来宣说,请你们听我讲。
他将在十四劫中,做天王。
一位大者的尖顶楼阁,以莲花覆盖。
他将把它保持在虚空中,这就是花业的果报。
他将混杂流转轮回两千四百劫。
在那里,他将用花做成的楼阁托持在虚空中;
就像水沾不上莲叶一样。
就像水在莲叶上不沾染一样,烦恼也不会染污他的这种智。
他用内心驱除了五种盖障。
生起出离之心后,他将离开家而出家;
随后,他将从花所成的楼阁中出来。
住在树下的明智而具念者;
在那里,他将在头顶上托着一座花做的楼阁。
袈裟、团食、资具与床座,
把东西布施给比丘僧团之后,他就会灭尽烦恼,证入涅槃。
我以尖顶屋(为伴)四处游行,随后出家了。
即使住在树根下,尖顶屋也还被撑着。
我对袈裟和钵食也没有造作的思。
我因为福德业而相应,获得了圆满成就。
从数量上算,我的劫数是无法计量的,有成千上万亿劫那么多。
那些空虚的已经过去,世间导师们已经解脱。
在一千八百劫之前,有位喜见导师。
我亲近侍奉那位佛之后,就投生到了这一世。
在这里,我见到了正等正觉者,名叫无上,是具有眼力的人。
我到他那里,就出家成了无家者。
佛陀是苦的终结者,胜者为我开示了道路;
听了他的法之后,我就证得了不动之境。
令正自觉者、乔达摩、释迦族之雄牛欢喜已,
遍知一切漏后,我安住于无漏。
在一千八百劫之前,我曾供养佛陀;
我不曾经历恶趣,这是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法我已经做到了。巴利
‘‘Piyadassī nāma bhagavā, sayambhū lokanāyako; Vivekakāmo sambuddho, samādhikusalo muni. ‘‘Vanasaṇḍaṃ samoggayha, piyadassī mahāmuni; Paṃsukūlaṃ pattharitvā, nisīdi purisuttamo. ‘‘Migaluddo pure āsiṃ, araññe kānane ahaṃ; Pasadaṃ migamesanto, āhiṇḍāmi ahaṃ tadā. ‘‘Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ; Pupphitaṃ sālarājaṃva, sataraṃsiṃva uggataṃ. ‘‘Disvānahaṃ devadevaṃ, piyadassiṃ mahāyasaṃ; Jātassaraṃ samoggayha, padumaṃ āhariṃ tadā. ‘‘Āharitvāna padumaṃ, satapattaṃ manoramaṃ; Kūṭāgāraṃ karitvāna, chādayiṃ padumenahaṃ. ‘‘Anukampako kāruṇiko, piyadassī mahāmuni; Sattarattindivaṃ buddho, kūṭāgāre vasī jino. ‘‘Purāṇaṃ chaḍḍayitvāna, navena chādayiṃ ahaṃ; Añjaliṃ paggahetvāna, aṭṭhāsiṃ tāvade ahaṃ. ‘‘Vuṭṭhahitvā samādhimhā, piyadassī mahāmuni; Disaṃ anuvilokento, nisīdi lokanāyako. ‘‘Tadā sudassano nāma, upaṭṭhāko mahiddhiko; Cittamaññāya buddhassa, piyadassissa satthuno. ‘‘Asītiyā sahassehi, bhikkhūhi parivārito; Vanante sukhamāsīnaṃ, upesi lokanāyakaṃ. ‘‘Yāvatā vanasaṇḍamhi, adhivatthā ca devatā; Buddhassa cittamaññāya, sabbe sannipatuṃ tadā. ‘‘Samāgatesu yakkhesu, kumbhaṇḍe saharakkhase; Bhikkhusaṅghe ca sampatte, gāthā pabyāharī jino. ‘‘Thomaṃ sattāhaṃ pūjesi, āvāsañca akāsi me; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Sududdasaṃ sunipuṇaṃ, gambhīraṃ suppakāsitaṃ; Ñāṇena kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Catuddasāni kappāni, devarajjaṃ karissati; Kūṭāgāraṃ mahantassa, padmapupphehi chāditaṃ. ‘‘Ākāse dhārayissati, pupphakammassidaṃ phalaṃ; Catubbīse kappasate, vokiṇṇaṃ saṃsarissati. ‘‘Tattha pupphamayaṃ byamhaṃ, ākāse dhārayissati; Yathā padumapattamhi, toyaṃ na upalimpati. ‘‘Tathevīmassa ñāṇamhi, kilesā nopalimpare; Manasā vinivaṭṭetvā, pañca nīvaraṇe ayaṃ. ‘‘Cittaṃ janetvā nekkhamme, agārā pabbajissati; Tato pupphamaye byamhe, dhārente nikkhamissati. ‘‘Rukkhamūle vasantassa, nipakassa satīmato; Tattha pupphamayaṃ byamhaṃ, matthake dhārayissati. ‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ; Datvāna bhikkhusaṅghassa, nibbāyissatināsavo. ‘‘Kūṭāgārena caratā, pabbajjaṃ abhinikkhamiṃ; Rukkhamūle vasantampi, kūṭāgāraṃ dharīyati. ‘‘Cīvare piṇḍapāte ca, cetanā me na vijjati; Puññakammena saṃyutto, labhāmi pariniṭṭhitaṃ. ‘‘Gaṇanāto asaṅkheyyā, kappakoṭī bahū mama; Rittakā te atikkantā, pamuttā lokanāyakā. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, piyadassī vināyako; Tamahaṃ payirupāsitvā, imaṃ yoniṃ upāgato. ‘‘Idha passāmi sambuddhaṃ, anomaṃ nāma cakkhumaṃ; Tamahaṃ upagantvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Dukkhassantakaro buddho, maggaṃ me desayī jino; Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pattomhi acalaṃ padaṃ. ‘‘Tosayitvāna sambuddhaṃ, gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ; Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
证得阿罗汉果之后,他回顾自己的修行,心中生起喜悦,便以感兴语的方式——巴利
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānavasena –
舍弃了六触处,守护好根门,善于防护;
把苦根吐出来之后,我就达到了漏尽。他诵出了这首偈。巴利
‘‘Chaphassāyatane hitvā, guttadvāro susaṃvuto; Aghamūlaṃ vamitvāna, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“舍弃六触处”是指:眼等六个内处,因为是眼触等六种触生起的地方,所以得到“触处”这个名称;要以断除与它们相连的杂染来舍弃它们。“守护根门、善加防护”是指:正因为如此守护了眼门等根门,用正念做门闩牢牢关紧,挡住贪欲等恶法在这些地方生起,所以叫守护根门;又或者,按前面所说的方式守护好包括意在内的六个门,以身等善加约束,所以叫善加防护。这里的含义应当这样理解。“吐出苦根”是指:把无明、有、渴爱这些轮回之苦的根本过失,或者一切烦恼过失,借由名为圣道的催吐方式吐出来,让它们从相续中离开;也可以说,是因为圣道成为令它们离开的原因。“我已证得漏尽”是指:欲漏等诸漏在这里灭尽,或者因为诸漏的灭尽而能够证得,所以叫漏尽,也就是涅槃和阿拉汉果。他已经证得、获得了这个漏尽,所以用自说的方式作了记别。巴利
Tattha chaphassāyatane hitvāti cakkhusamphassādīnaṃ channaṃ samphassānaṃ uppattiṭṭhānatāya ‘‘phassāyatanānī’’ti laddhanāmāni cakkhādīni cha ajjhattikāyatanāni tappaṭibaddhasaṃkilesappahānavasena pahāya. Guttadvāro susaṃvutoti tato eva cakkhudvārādīnaṃ guttattā, tattha pavattanakānaṃ abhijjhādīnaṃ pāpadhammānaṃ pavesananivāraṇena satikavāṭena suṭṭu pihitattā guttadvāro susaṃvuto. Atha vā manacchaṭṭhānaṃ channaṃ dvārānaṃ vuttanayena rakkhitattā guttadvāro, kāyādīhi suṭṭhu saññatattā susaṃvutoti evamettha attho veditabbo. Aghamūlaṃ vamitvānāti aghassa vaṭṭadukkhassa mūlabhūtaṃ avijjābhavataṇhāsaṅkhātaṃ dosaṃ, sabbaṃ vā kilesadosaṃ ariyamaggasaṅkhātavamanayogapānena uggiritvā santānato bahi katvā, bahikaraṇahetu vā. Patto me āsavakkhayoti kāmāsavādayo āsavā ettha khīyanti, tesaṃ vā khayena pattabboti āsavakkhayo, nibbānaṃ arahattañca. So āsavakkhayo patto adhigatoti udānavasena aññaṃ byākāsi.
7. 耶舍长老偈注巴利
7. Yasattheragāthāvaṇṇanā
“善涂香、着华服”是尊者耶舍长老的偈颂。它的缘起是什么呢?这位长老在过去诸佛那里就已积集了善行,在一次次投生中不断积攒能导向解脱的福德。在善慧世尊的时代,他是一位有大神力的龙王,把以佛陀为首的比丘僧团请到自己宫中,举行了盛大的布施。他用极贵重的三衣供养世尊,又用同样贵重的单独衣料和全套沙门用具,一一供养每一位比丘。凭着这份福业,他在天界和人间流转投生。到悉达多世尊的时代,他投生为长者之子,用七宝供养了大菩提道场。到迦叶世尊的时代,他在教法中出家,修习沙门之法。就这样,他只在善趣中流转,到了我们这位世尊的时代,投生在波罗奈城一位拥有巨富的长者家中,名叫耶舍,生活极其优渥娇贵。“他有三座高楼”等一切内容,应按照《犍度》中所述的方式来了解。巴利
Suvilittosuvasanoti āyasmato yasattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle mahānubhāvo nāgarājā hutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ attano bhavanaṃ netvā mahādānaṃ pavattesi. Bhagavantaṃ mahagghena ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṃ mahaggheneva paccekadussayugena sabbena samaṇaparikkhārena acchādesi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto siddhatthassa bhagavato kāle seṭṭhiputto hutvā mahābodhimaṇḍaṃ sattahi ratanehi pūjesi. Kassapassa bhagavato kāle sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ akāsi. Evaṃ sugatīsuyeva saṃsaranto imasmiṃ amhākaṃ bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ mahāvibhavassa seṭṭhino putto hutvā nibbatti, yaso nāma nāmena paramasukhumālo. ‘‘Tassa tayo pāsādā’’ti sabbaṃ khandhake (mahāva. 25) āgatanayena veditabbaṃ.
他因为过去的业缘而被触动,夜里看到被睡眠压倒的随从们种种失态的样子,生起强烈的警醒,就穿着金拖鞋从家里出来,从天神打开的城市城门出去,到了仙人堕处附近,说道:“贤者们,真是被逼迫啊!贤者们,真是被困扰啊!”那时,世尊正住在仙人堕处,为了摄受他,在露地上经行,对他说:“来吧,耶舍,这里没有被逼迫,这里没有被困扰。”他听说竟然有没有被逼迫、没有被困扰的地方,心生欢喜,脱下金拖鞋,走到世尊面前,在一旁坐下。世尊为他按次第说法,说到四圣谛的教导时,在说法结束时他证得了入流果。后来,他父亲为了寻找他而来,世尊为他父亲说法时,耶舍证得了阿罗汉果。因此《譬喻经》中说——巴利
So pubbahetunā codiyamāno rattibhāge niddābhibhūtassa parijanassa vippakāraṃ disvā sañjātasaṃvego suvaṇṇapādukārūḷhova gehato niggato devatāvivaṭena nagaradvārena nikkhamitvā isipatanasamīpaṃ gato ‘‘upaddutaṃ vata, bho, upassaṭṭhaṃ vata, bho’’ti āha. Tena samayena bhagavatā isipatane viharantena tasseva anuggaṇhanatthaṃ abbhokāse caṅkamantena ‘‘ehi, yasa, idaṃ anupaddutaṃ, idaṃ anupassaṭṭha’’nti vutto, ‘‘anupaddutaṃ anupassaṭṭhaṃ kira atthī’’ti somanassajāto suvaṇṇapādukā oruyha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisinno satthārā anupubbikathaṃ kathetvā saccadesanāya katāya saccapariyosāne sotāpanno hutvā gavesanatthaṃ āgatassa pitu bhagavatā saccadesanāya kariyamānāya arahattaṃ sacchākāsi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.456-483) –
我潜入大海,我的住处是善巧化现的;
善化现的莲池,鸳鸯鸟在其中鸣叫。
被白睡莲和红莲、青莲覆盖着。
那里有一条河在流淌,渡口修得很好,让人看了心里欢喜。
鱼和鳖覆盖着水面,各种鸟类喧闹充满其中。
孔雀与鹭鸶在啼鸣,杜鹃等鸟儿发出悦耳的声音。
鸽子、红鹅,还有在河里游的鸳鸯;
这里还有丁迪巴鸟、八哥、帕玛卡鸟和耆婆耆婆鸟。
天鹅和苍鹭鸣叫着,还有许多猫头鹰和棕枭。
具足七宝,宝石、珍珠铺成沙地。
所有树都是纯金做成的,弥漫着各种香气;
日夜照亮着住处,一切时中不断。
六万件乐器,早晚都奏响;
一万六千名女子,时时刻刻围绕着我。
从住所出离后,善慧世间导师;
我怀着清净的信心,满心欢喜,向那位拥有广大眷属的尊者顶礼。
礼敬正自觉者已,我邀请彼与僧团;
那位坚毅又具善慧的世间导师,接受了邀请。
大牟尼为我说法后,便遣我离去;
礼敬正自觉者后,我回到住处。
我叫来了随从们:“你们全都集合过来。”
上午时分,佛陀会来到住处。
我们能住在您身边,真是我们的福气,是难得的善得。
我们也应当为最胜佛陀、为导师献上供养。
我摆好食物和饮品,然后禀报了时间。
世间导师在十万自在者簇拥下到来。
我用五种乐器组成的乐队,做了迎接。
那位人中至尊坐上了纯金打造的宝座。
彼时,上方有华盖,纯金所成;
扇子在比丘僧团中间摇动。
我用丰盛的饮食,让比丘僧团得到了满足;
我供养了比丘僧团每人各一对衣服。
人们称他为“善慧”,那位接受世间供养的人。
在比丘僧团中坐下后,说了这些偈颂。
我以食物和饮料满足了凡我及所有这些人。
我将称扬他,请听我所说。
他将在一千八百劫中,在天界享受快乐。
他将一千次成为转轮王。
无论投生到哪一种生处,是天界还是人间;
他将在一切时中,始终持着纯金制成的覆盖物。
在三万劫时,他将出生在甘蔗族。
他将以乔达摩为姓,成为世间的导师。
于他的法中,将有法嗣、亲生子、由法所化生者;
彻底了知一切漏之后,他将无漏而般涅槃。
安坐于比丘僧团中,将作狮子吼。
在火葬堆上撑着伞,却在伞下被烧。
我已证得沙门性,诸烦恼我已烧尽。
无论在堂中,或是在树下,我都无有热恼。
那时在三万劫之中,我所做的布施。
我不记得自己曾堕入恶趣,这就是布施一切的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经修完了。巴利
‘‘Mahāsamuddaṃ oggayha, bhavanaṃ me sunimmitaṃ; Sunimmitā pokkharaṇī, cakkavākapakūjitā. ‘‘Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca; Nadī ca sandate tattha, supatitthā manoramā. ‘‘Macchakacchapasañchannā, nānādijasamotthatā; Mayūrakoñcābhirudā, kokilādīhi vagguhi. ‘‘Pārevatā ravihaṃsā ca, cakkavākā nadīcarā; Dindibhā sāḷikā cettha, pammakā jīvajīvakā. ‘‘Haṃsā koñcāpi naditā, kosiyā piṅgalā bahū; Sattaratanasampannā, maṇimuttikavālukā. ‘‘Sabbasoṇṇamayā rukkhā, nānāgandhasameritā; Ujjotenti divārattiṃ, bhavanaṃ sabbakālikaṃ. ‘‘Saṭṭhitūriyasahassāni, sāyaṃ pāto pavajjare; Soḷasitthisahassāni, parivārenti maṃ sadā. ‘‘Abhinikkhamma bhavanā, sumedhaṃ lokanāyakaṃ; Pasannacitto sumano, vandayiṃ taṃ mahāyasaṃ. ‘‘Sambuddhaṃ abhivādetvā, sasaṅghaṃ taṃ nimantayiṃ; Adhivāsesi so dhīro, sumedho lokanāyako. ‘‘Mama dhammakathaṃ katvā, uyyojesi mahāmuni; Sambuddhaṃ abhivādetvā, bhavanaṃ me upāgamiṃ. ‘‘Āmantayiṃ parijanaṃ, sabbe sannipatātha vo; Pubbaṇhasamayaṃ buddho, bhavanaṃ āgamissati. ‘‘Lābhā amhaṃ suladdhaṃ no, ye vasāma tavantike; Mayampi buddhaseṭṭhassa, pūjaṃ kassāma satthuno. ‘‘Annaṃ pānaṃ paṭṭhapetvā, kālaṃ ārocayiṃ ahaṃ; Vasīsatasahassehi, upesi lokanāyako. ‘‘Pañcaṅgikehi tūriyehi, paccuggamanamakāsahaṃ; Sabbasoṇṇamaye pīṭhe, nisīdi purisuttamo. ‘‘Uparicchadanaṃ āsi, sabbasoṇṇamayaṃ tadā; Bījaniyo pavāyanti, bhikkhusaṅghassa antare. ‘‘Pahūtenannapānena, bhikkhusaṅghamatappayiṃ; Paccekadussayugaḷe, bhikkhusaṅghassadāsahaṃ. ‘‘Yaṃ vadanti sumedhoti, lokāhutipaṭiggahaṃ; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, imā gāthā abhāsatha. ‘‘Yo me annena pānena, sabbe ime ca tappayiṃ; Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato. ‘‘Aṭṭhārase kappasate, devaloke ramissati; Sahassakkhattuṃ rājā ca, cakkavattī bhavissati. ‘‘Upapajjati yaṃ yoniṃ, devattaṃ atha mānusaṃ; Sabbadā sabbasovaṇṇaṃ, chadanaṃ dhārayissati. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati. ‘‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito; Sabbāsave pariññāya, nibbāyissatināsavo. ‘‘Bhikkhusaṅghe nisīditvā, sīhanādaṃ nadissati; Citake chattaṃ dhārenti, heṭṭhā chattamhi ḍayhatha. ‘‘Sāmaññaṃ me anuppattaṃ, kilesā jhāpitā mayā; Maṇḍape rukkhamūle vā, santāpo me na vijjati. ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, sabbadānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这时,世尊伸出右臂,对尊者耶舍说:“来吧,比丘!”话音刚落,他就变得须发只有两指长,手持八种资具,像一位已经度过六十个雨季的长老。他回顾自己的修行,发出感兴语,因为成就了“善来比丘”的身份,依着先前的因缘——巴利
Atha bhagavā āyasmantaṃ yasaṃ dakkhiṇaṃ bāhuṃ pasāretvā ‘‘ehi bhikkhū’’ti āha. Vacanasamanantarameva dvaṅgulamattakesamassu aṭṭhaparikkhāradharo vassasaṭṭhikatthero viya ahosi. So attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānento ehibhikkhubhāvappattito purimāvatthavasena –
身上涂着上好的香油,穿着华贵的衣裳,佩戴着一切饰品庄严自身;
我已证得三明,佛陀的教法已经完成。他诵出了这首偈颂。巴利
‘‘Suvilitto suvasano, sabbābharaṇabhūsito; Tisso vijjā ajjhagamiṃ, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“善涂抹”是指身体被上好的藏红花和檀香涂香所涂抹;“善穿衣”是指穿着非常昂贵的迦尸细布衣服;“一切饰具庄严”是指被头冠等一切饰具所装饰;“我到达”是指我到达(证得)。其余部分同前所述。巴利
Tattha suvilittoti sundarena kuṅkumacandanānulepanena vilittagatto. Suvasanoti suṭṭhu mahagghakāsikavatthavasano. Sabbābharaṇabhūsitoti sīsūpagādīhi sabbehi ābharaṇehi alaṅkato. Ajjhagaminti adhigacchiṃ. Sesaṃ vuttanayameva.
第八 金毗罗长老偈颂注释巴利
8. Kimilattheragāthāvaṇṇanā
“像被撞倒一样倒下”,这是尊者金毗罗长老的偈颂。这件事的由来是什么?他在过去诸佛那里积过功德,在一次次投生中修福。拘留孙佛在世时,他出生在一个好家庭,长大后,在导师般涅槃后,为纪念世尊的舍利,用萨拉拉花做成花棚来供养。因为这份福业,他投生到三十三天,之后在天界和人间不断流转。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在迦毗罗卫城的释迦王族中,名叫金毗罗。成年后,他享有丰足的财富与受用。导师看到他智慧成熟,为了让他生起悚惧心,住在阿努毗耶时,化现出一个正值青春、容貌美丽的女子,显现在他面前,然后又逐步让她呈现出被衰老、疾病和衰败所制伏的样子。金毗罗王子看到这一幕,表现出极大的悚惧,说道:巴利
Abhisattova nipatatīti āyasmato kimilattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto parinibbute satthari tassa dhātuyo uddissa saḷalamālāhi maṇḍapākārena pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena tāvatiṃse nibbattitvā aparāparaṃ devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare sākiyarājakule nibbatti, kimilotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto bhogasampattiyā sampanno viharati. Tassa ñāṇaparipākaṃ disvā saṃvegajananatthaṃ anupiyāyaṃ viharanto satthā paṭhamayobbane ṭhitaṃ dassanīyaṃ itthirūpaṃ abhinimminitvā purato dassetvā puna anukkamena yathā jarārogavipattīhi abhibhūtā dissati, tathā akāsi. Taṃ disvā kimilakumāro ativiya saṃvegaṃ pakāsento –
青春就像被派出去的人一样,一路往下坠落;色身明明还在,却好像已经成了别的东西。
对于那同一个存在且未离去的,我却忆念着“这是另一个人的自我”。巴利
‘‘Abhisattova nipatati vayo, rūpaṃ aññamiva tatheva santaṃ; Tasseva sato avippavasato, aññasseva sarāmi attāna’’nti. –
他诵出了这首偈颂。巴利
Gāthaṃ abhāsi.
在这里,“被催促”是指像被天神们指示、命令说“你快走,别停留”一样。也有写成“abhisaṭṭho vā”的版本,意思是像被某人催促说“你快点走吧”一样。“陨落”:就是急速逝去、奔流不停,每一刹那都在走向消尽和衰灭,这就是它的意思。“年岁”:指幼年、青年等身体的不同阶段;但这里指的是青春,因为青春正以飞速消逝、不断损减的样子呈现在他面前。“色”,他说是指色身的圆满;而“色”也指身体,就像“缘于骨、缘于筋、缘于肉,虚空被围绕,便称为色”等处所说的那样。“宛如他物般存在”:意思是,这个色无论本来是什么样子,它如今仍以那同样的形态实际存在着,却对我显现得如同他物一般。有些人读作“Tadeva santaṃ(正是那存在者)”。“于正是那样存续的我”:就是对于正是我自己、并非他人、如此存续着的我。“于不曾离去者”:就是对于不曾离去的人;因为经过长久离别,即使不是他物也会显现得像他物一样,而这里并没有这种情况,这就是其意趣。“我却忆念自我如同他人”:我回忆、观察、认知自己这个身体,就像回忆其他众生一样,这就是它的含义。当他这样对无常作意时,心中生起了更强烈的悚惧感。他因悚惧而前往导师那里,听闻法后获得净信,出家,着手修习观,不久便证得了阿拉汉果。因此《譬喻经》中说——巴利
Tattha abhisattovāti ‘‘tvaṃ sīghaṃ gaccha mā tiṭṭhā’’ti devehi anusiṭṭho āṇatto viya. ‘‘Abhisaṭṭho vā’’tipi pāṭho, ‘‘tvaṃ lahuṃ gacchā’’ti kenaci abhilāsāpito viyāti attho. Nipatatīti atipatati abhidhāvati na tiṭṭhati, khaṇe khaṇe khayavayaṃ pāpuṇātīti attho. Vayoti bālyayobbanādiko sarīrassa avatthāviseso. Idha panassa yobbaññaṃ adhippetaṃ, taṃ hissa abhipatantaṃ khīyantaṃ hutvā upaṭṭhitaṃ. Rūpanti rūpasampadāti vadati. Rūpanti pana sarīraṃ ‘‘aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca ākāso parivārito rūpaṃtveva saṅkhaṃ gacchatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.306) viya. Aññamiva tatheva santanti idaṃ rūpaṃ yādisaṃ, sayaṃ tatheva tenevākārena santaṃ vijjamānaṃ aññaṃ viya mayhaṃ upaṭṭhātīti adhippāyo. ‘‘Tadeva santa’’nti ca keci paṭhanti. Tasseva satoti tasseva me anaññassa sato samānassa. Avippavasatoti na vippavasantassa, ciravippavāsena hi sato anaññampi aññaṃ viya upaṭṭhāti idampi idha natthīti adhippāyo. Aññasseva sarāmi attānanti imaṃ mama attabhāvaṃ aññassa sattassa viya sarāmi upadhāremi sañjānāmīti attho. Tassevaṃ aniccataṃ manasi karontassa daḷhataro saṃvego udapādi, so saṃvegajāto satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.56.42-48) –
当咖古桑达佛已经般涅槃,那位婆罗门已安住于梵行。
我拿起萨拉拉花鬘,造了一座亭子。
往生到三十三天后,我们已安住寂静,获得了最殊胜的天宫。
我光耀超胜其他诸天,这是福业之果。
无论白昼还是夜晚,当我经行或站立之时,
Channo被覆盖着娑罗花,这是其福业的果报。
就在此劫之中,我供养了佛陀;
我不再经历恶趣,这就是供养佛陀的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法我已经修完了。巴利
‘‘Nibbute kakusandhamhi, brāhmaṇamhi vusīmati; Gahetvā saḷalaṃ mālaṃ, maṇḍapaṃ kārayiṃ ahaṃ. ‘‘Tāvatiṃsaṃ gato santo, labhimha byamhamuttamaṃ; Aññe devetirocāmi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, caṅkamanto ṭhito cahaṃ; Channo saḷalapupphehi, puññakammassidaṃ phalaṃ. ‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ; Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
这位长老即使已经证得阿罗汉果,仍然阐明自己先前生起的无常作意,又诵出了同一首偈颂。因此,这也成了这位长老的证悟宣言。巴利
Arahattaṃ pana patvāpi thero attano purimuppannaṃ aniccatāmanasikāraṃ vibhāvento tameva gāthaṃ paccudāhāsi. Tenetaṃ imassa therassa aññābyākaraṇampi ahosi.
9. 跋耆子长老偈颂注释巴利
9. Vajjiputtattheragāthāvaṇṇanā
进入树根处的茂密丛林是跋耆子长老的偈颂。这件事是怎么发生的呢?这位长老在过去诸佛时代就积累了功德,在生生世世中为了趋向解脱而不断积集善业。距今九十四劫前,他看见一位独觉佛正在托钵乞食,心中生起清净的信心和欢喜,就供养了芭蕉果实。因为这份善业,他投生到天界。之后他不断做各种善事,在天界和人间流转生死。到了现在这位佛陀出世的时代,他出生在毗舍离城,成为离车族的王子。因为他是跋耆族的王子,大家就叫他“跋耆子”。他年纪还小,还在学习驯象等技艺的时候,就因为过去善根深厚,心里只想着出离。后来世尊说法的时候,他来到精舍,坐在大众的外围听法。听完法后生起了坚定的信心,就在世尊身边出家。他精勤修习观禅,不久就证得了六种神通。因此《譬喻经》(《长老譬喻》2.51.57-62)中这样说:巴利
Rukkhamūlagahanaṃpasakkiyāti āyasmato vajjiputtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto ito catunavute kappe ekaṃ paccekasambuddhaṃ bhikkhāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso kadaliphalāni adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ licchavirājaputto hutvā nibbatti, vajjirājaputtattā vajjiputtotveva cassa samaññā ahosi. So daharo hutvā hatthisikkhādisikkhanakālepi hetusampannatāya nissaraṇajjhāsayova hutvā vicaranto satthu dhammadesanākāle vihāraṃ gantvā parisapariyante nisinno dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho satthu santike pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.57-62) –
世尊具有千道光芒,是无师自悟的,无人能胜。
从远离处起身后,为了乞食而走了出去。
我手里拿着果子,看见人中之牛王,就走上前去。
我以清净的信心和欢喜的心,供养了敞开的果实。
九十四劫之前,那时我供养了那个果实;
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……(中略)……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Sahassaraṃsī bhagavā, sayambhū aparājito; Vivekā vuṭṭhahitvāna, gocarāyābhinikkhami. ‘‘Phalahattho ahaṃ disvā, upagacchiṃ narāsabhaṃ; Pasannacitto sumano, avaṭaṃ adadiṃ phalaṃ. ‘‘Catunnavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六通之后,在导师般涅槃后不久,为了结集法而约定集会,当时大长老们各自住在不同地方。有一天,他看到阿难尊者还是有学,却被大众围绕说法,为了激励他证得更高的道果,便说:巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā aparabhāge aciraparinibbute satthari dhammaṃ saṅgāyituṃ saṅketaṃ katvā mahātheresu tattha tattha viharantesu ekadivasaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ sekhaṃyeva samānaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ disvā tassa uparimaggādhigamāya ussāhaṃ janento –
潜入树下密林,把涅槃安放在心中;
乔达摩,你要修禅,别放逸;那些叽叽喳喳的鸟叫对你有什么用呢?巴利
‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya; Jhāya gotama mā ca pamādo, kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti. –
在这里,“树下密林”指的是以树下为体的密林。因为有的地方是密林而不是树下,有的地方是树下而不是密林。在这两者当中,用“树下”这个词,是为了说明那个地方树荫充足,没有风和日晒的威胁;用“密林”这个词,是为了说明它因为能遮风而没有风的威胁,也没有人群拥挤。通过这两者,则说明它适合修行。“走近”是指靠近。“把涅槃放在心中”,意思是“我要这样修行,证得涅槃”,也就是把寂灭放在心里、放在心上。“禅修”是指以相审察来禅修,修习与观相应的道法。“乔达摩”是以种姓来称呼这位持法藏者。“不要放逸”是指在这些增上善法上不要陷入放逸。现在,为了指出这位长老当时的放逸状态并加以遮止,他说:“那些叽叽喳喳对你有什么用?”在这里,“叽叽喳喳”是指无意义的吵嚷,就像“biḷibiḷī”这种声音的出现毫无意义一样,与叽叽喳喳相似的世俗概念对你有什么用?能给你带来什么利益?所以,舍弃世俗概念,专心于自己的利益吧——他给出了这样的教导。巴利
Tattha rukkhamūlagahananti rukkhamūlabhūtaṃ gahanaṃ, gahanañhi atthi, na rukkhamūlaṃ, rukkhamūlañca atthi, na gahanaṃ, tesu rukkhamūlaggahaṇena ṭhānassa chāyāsampannatāya vātātapaparissayābhāvaṃ dasseti. Gahanaggahaṇena nivātabhāvena vātaparissayābhāvaṃ janasambādhābhāvañca dasseti, tadubhayena ca bhāvanāyogyataṃ. Pasakkiyāti upagantvā. Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiyāti ‘‘evaṃ mayā paṭipajjitvā nibbānaṃ adhigantabba’’nti nibbutiṃ hadaye ṭhapetvā citte karitvā. Jhāyāti lakkhaṇūpanijjhānena jhāya, vipassanābhāvanāsahitaṃ maggabhāvanaṃ bhāvehi. Gotamāti dhammabhaṇḍāgārikaṃ gottena ālapati. Mā ca pamādoti adhikusalesu dhammesu mā pamādaṃ āpajji. Idāni yādiso therassa pamādo, taṃ paṭikkhepavasena dassento ‘‘kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti āha. Tattha biḷibiḷikāti viḷiviḷikiriyā, biḷibiḷīti saddapavatti yathā niratthakā, evaṃ biḷibiḷikāsadisā janapaññatti kiṃ te karissati kīdisaṃ atthaṃ tuyhaṃ sādheti, tasmā janapaññattiṃ pahāya sadatthapasuto hohīti ovādaṃ adāsi.
他听了这话,因为别人所说的散发毒味般的言语,生起了警惧之心,整个夜里大部分时间都在经行中度过,努力修观。之后他走进住处,刚一躺到床榻上,就证得了阿罗汉果。巴利
Taṃ sutvā aññehi vuttavisagandhavāyanavacanena saṃvegajāto bahudeva rattiṃ caṅkamena vītināmento vipassanaṃ ussukkāpetvā senāsanaṃ pavisitvā mañcake nipannamattova arahattaṃ pāpuṇi.
10. 伊西达答长老偈注疏巴利
10. Isidattattheragāthāvaṇṇanā
“已遍知五蕴者”——这是具寿伊西达答长老的偈颂。它的由来是怎样的呢?他在过去诸佛的时代就已积集了善行,在各处投生中不断积累趋向解脱的福德。毗婆尸世尊在世时,他出生在一个良善的家庭,长大后,有一天看见世尊在街上行走,心生净信,就供养了一枚甘甜芳香的芒果。因为这份善业,他投生到天界,之后又不断行善,在天界和人间流转。到了现在这尊佛出世的时代,他出生在阿槃提国的瓦达伽村,是某位商主的儿子,名叫伊西达答。成年后,他成了马奇咖桑达的质多居士从未见过面的朋友。质多居士把佛陀的功德写下来寄给他,他收到信后对教法生起了净信,便在大迦旃延长老座下出家,开始修观,不久就证得了六种神通。因此,在《譬喻》中这样说:巴利
Pañcakkhandhāpariññātāti āyasmato isidattattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ bhagavantaṃ rathiyaṃ gacchantaṃ disvā pasannamānaso madhuraṃ āmodaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde avantiraṭṭhe vaḍḍhagāme aññatarassa satthavāhassa putto hutvā nibbatti, isidattotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino adiṭṭhasahāyo hutvā tena buddhaguṇe likhitvā pesitasāsanaṃ paṭilabhitvā sāsane sañjātappasādo therassa mahākaccānassa santike pabbajitvā vipassanaṃ ārabhitvā nacirasseva chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.51.80-84) –
身色如黄金的正等觉者,是供养的接受者;
令行走于街道者满心欢喜的果实。
在九十一劫之前,那时我布施了果实;
我不曾经历恶趣,这是布施果实的果报。
我的烦恼已经烧尽……佛陀的教法已经完成。巴利
‘‘Suvaṇṇavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, āhutīnaṃ paṭiggahaṃ; Rathiyaṃ paṭipajjantaṃ, āmodamadadiṃ phalaṃ. ‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ phalaṃ adadiṃ tadā; Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ. ‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
他证得六神通后,心想“我要去拜见佛陀”,便向长老告辞,一路渐次来到中土,走近世尊,顶礼之后坐在一边。世尊以“比丘,还过得去吗?还能维持吗?”等话与他寒暄。他借着答话的机会,宣示证智:“世尊,自从我进入您的教法以来,我的一切苦都已消失,一切灾患都已平息。”接着又另外宣说——巴利
Chaḷabhiñño pana hutvā ‘‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti theraṃ āpucchitvā anukkamena majjhimadesaṃ gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisinno , ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā satthārā katapaṭisanthāro paṭivacanamukhena, ‘‘bhagavā tumhākaṃ sāsanaṃ upagatakālato paṭṭhāya mayhaṃ sabbadukkhaṃ apagataṃ, sabbo parissayo vūpasanto’’ti pavedanavasena aññaṃ byākaronto –
五蕴已遍知,虽住而根已断;
苦的灭尽已经到达,漏尽已由我证得。他诵出了这首偈。巴利
‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā; Dukkhakkhayo anuppatto, patto me āsavakkhayo’’ti. – gāthaṃ abhāsi;
在这里,“五取蕴已被遍知”的意思是:我的这五取蕴,已经借着与观智相应的道智,以“这是苦,苦只有这么多,不会超出这个范围”的方式,彻底限定而了知,在它们当中再没有任何还需要被遍知的了。“它们住立着,根已被切断”的意思是:正因为已被彻底遍知,它们的无明、渴爱等根本已被完全斩断,已被圣道断除,所以在最后一念心识灭尽之前,它们只是这样住立着。“苦的灭尽已经达到”的意思是:正因为根已被切断,它们轮回之苦的灭尽、完全灭尽就已经达到,也就是证得了涅槃。“我已达到漏尽”的意思是:因为阿罗汉果是在一切欲漏等诸漏灭尽时应当到达的,所以它获得了“漏尽”之名,证得了这样的阿罗汉果,也就是获得、得到了。不过有些人读作“这是最后身”:正因为已经证得涅槃,所以我的这个身体、这个生命体是最后的、最终的,如今再也没有来生了。至于这里各处没有详细说明的地方,按照前面所说的方式就可以明白。巴利
Tattha pañcakkhandhā pariññātāti pañcapi me upādānakkhandhā vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti sabbaso paricchijja ñātā, na tesu kiñcipi pariññātabbaṃ atthīti adhippāyo. Tiṭṭhanti chinnamūlakāti sabbaso pariññātattā eva tesaṃ avijjātaṇhādikassa mūlassa samucchinnattā ariyamaggena pahīnattā yāvacarimacittanirodhā te tiṭṭhanti. Dukkhakkhayo anuppattoti chinnamūlakattāyeva ca nesaṃ vaṭṭadukkhassa khayo parikkhayo anuppatto, nibbānaṃ adhigataṃ. Patto me āsavakkhayoti kāmāsavādīnaṃ sabbesaṃ āsavānaṃ khayante abhigantabbatāya ‘‘āsavakkhayo’’ti laddhanāmaṃ arahattaṃ pattaṃ paṭiladdhanti attho. Keci pana antimāyaṃ samussayo’’ti paṭhanti. Nibbānassa adhigatattāyeva ayaṃ mama samussayo attabhāvo antimo sabbapacchimako, natthi dāni punabbhavoti attho. Yaṃ pana tattha tattha avuttaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānaṃyevāti.
由一百二十首偈颂庄严的《一集》长老偈颂,到此结束。巴利
Vīsādhikasatattheragāthāpaṭimaṇḍitassa ekakanipātassa