第5品 彼岸品巴利
5. Pārāyanavaggo
序偈的注释巴利
Vatthugāthāvaṇṇanā
983 “憍萨罗都城真可爱”是《彼岸道品》的序偈。这些偈颂的由来是这样的:据说在过去,波罗奈城住着一个木匠,他在自己的同行师父那里是独当一面的,他有十六个弟子,每个弟子又各有一千个学徒。这样算来,一共是一万六千零十七个师父和学徒,全都靠着波罗奈城过日子。他们到山边去,砍下树木,就在那里做出各种不同样式的楼阁,然后扎成木筏,顺着恒河运回波罗奈城。如果国王需要,就替国王造一层……乃至七层的宫殿献上;如果国王不需要,就卖给其他人,以此养活妻儿。后来有一天,师父心想:“靠木匠这门手艺,终究没法一直过日子,到了年老的时候,这活儿干起来太辛苦了。”于是他把弟子们叫来,说:“孩子们,去把优昙钵罗树之类木质松软的树砍来。”他们答应“好”,就把木材取来了。师父用这些木料做了一只木鸟,自己钻进木鸟里面,装好机关。那只木鸟就像金翅鸟王一样腾空而起,飞过树林上空,最后落在弟子们面前。这时师父对弟子们说:“孩子们,能造出这样的木制飞行器,就可以夺取整个赡部洲的王国。你们也去做这种飞行器吧,夺了王国,我们就能过好日子,靠木匠手艺过日子太苦了。”他们照做了,然后报告师父。师父问他们:“孩子们,我们夺哪个王国呢?”他们说:“师父,夺波罗奈国吧。”师父说:“算了,孩子们,别打这个主意。就算夺了那里,我们也摆脱不了‘木匠王’‘木匠太子’这种叫法。赡部洲大得很,我们到别处去吧。”巴利
983.Kosalānaṃpurā rammāti pārāyanavaggassa vatthugāthā. Tāsaṃ uppatti – atīte kira bārāṇasivāsī eko rukkhavaḍḍhakī sake ācariyake adutiyo, tassa soḷasa sissā, ekamekassa sahassaṃ antevāsikā. Evaṃ te sattarasādhikasoḷasasahassā ācariyantevāsino sabbepi bārāṇasiṃ upanissāya jīvikaṃ kappentā pabbatasamīpaṃ gantvā rukkhe gahetvā tattheva nānāpāsādavikatiyo niṭṭhāpetvā kullaṃ bandhitvā gaṅgāya bārāṇasiṃ ānetvā sace rājā atthiko hoti, rañño, ekabhūmikaṃ vā…pe… sattabhūmikaṃ vā pāsādaṃ yojetvā denti. No ce, aññesampi vikiṇitvā puttadāraṃ posenti. Atha nesaṃ ekadivasaṃ ācariyo ‘‘na sakkā vaḍḍhakikammena niccaṃ jīvikaṃ kappetuṃ, dukkarañhi jarākāle etaṃ kamma’’nti cintetvā antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, udumbarādayo, appasārarukkhe ānethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ānayiṃsu. So tehi kaṭṭhasakuṇaṃ katvā tassa abbhantaraṃ pavisitvā yantaṃ pūresi. Kaṭṭhasakuṇo supaṇṇarājā viya ākāsaṃ laṅghitvā vanassa upari caritvā antevāsīnaṃ purato oruhi. Atha ācariyo sisse āha – ‘‘tātā, īdisāni kaṭṭhavāhanāni katvā sakkā sakalajambudīpe rajjaṃ gahetuṃ, tumhepi, tātā, etāni karotha, rajjaṃ gahetvā jīvissāma, dukkhaṃ vaḍḍhakisippena jīvitu’’nti. Te tathā katvā ācariyassa paṭivedesuṃ. Tato ne ācariyo āha – ‘‘katamaṃ, tātā, rajjaṃ gaṇhāmā’’ti? ‘‘Bārāṇasirajjaṃ ācariyā’’ti. ‘‘Alaṃ, tātā, mā etaṃ rucci, mayañhi taṃ gahetvāpi ‘vaḍḍhakirājā vaḍḍhakiyuvarājā’ti vaḍḍhakivādā na muccissāma, mahanto jambudīpo, aññattha gacchāmā’’ti.
于是他们带着妻子儿女,登上木飞车,全副武装,朝雪山方向出发,进入雪山中一座城,直接出现在王宫里。他们在那里夺取了王位,为老师灌顶立为王。他因此出了名,被称为“木飞王”。那座城也因为他占领了,就得名“木飞城”,整个国土也一样。木飞王是位如法之君,副王和安置在大臣位置上的十六位弟子也是如此。国王以四摄事摄受那个国家,国土变得极其富庶繁荣,没有灾祸。城镇居民和乡村百姓对国王和国王的侍从极为敬爱,说:“我们得到了一位好国王,侍从们也好。”巴利
Tato saputtadārā kaṭṭhavāhanāni , abhiruhitvā sajjāvudhā hutvā himavantābhimukhā gantvā himavati aññataraṃ nagaraṃ pavisitvā rañño nivesaneyeva paccuṭṭhahaṃsu. Te tattha rajjaṃ gahetvā ācariyaṃ rajje abhisiñciṃsu. So ‘‘kaṭṭhavāhano rājā’’ti pākaṭo ahosi. Tampi nagaraṃ tena gahitattā ‘‘kaṭṭhavāhananagara’’ntveva nāmaṃ labhi, tathā sakalaraṭṭhampi . Kaṭṭhavāhano rājā dhammiko ahosi, tathā yuvarājā amaccaṭṭhānesu ca ṭhapitā soḷasa sissā. Taṃ raṭṭhaṃ raññā catūhi saṅgahavatthūhi saṅgayhamānaṃ ativiya iddhaṃ phītaṃ nirupaddavañca ahosi. Nāgarā jānapadā rājānañca rājaparisañca ativiya mamāyiṃsu ‘‘bhaddako no rājā laddho, bhaddikā rājaparisā’’ti.
有一天,从中印度来的商人们带着货物和礼物,来到了木飞城,拜见了国王。国王问他们:“你们是从哪里来的?”他们回答说:“陛下,我们从波罗奈城来。”国王在那里问清了所有情况,然后说:“请你们让我和你们的国王结为朋友吧。”他们答应了:“好的。”国王给了他们路费,到了他们要离开的时候,又郑重地嘱咐了一番,然后送他们走了。他们回到波罗奈城后,把这件事禀报给了那里的国王。国王下令击鼓宣告:“从今天起,对从木飞国来的商人免除关税。”又说:“愿木飞王成为我的朋友。”两位国王就这样成了未曾谋面的朋友。木飞王也在自己的城里击鼓宣告:“从今天起,对从波罗奈城来的商人免除关税,还要给他们路费。”之后,波罗奈王写信给木飞王,说:“如果在你的国土上出现了什么值得看、值得听的稀有之事,也请让我看到、让我听到。”木飞王也同样回信给他。就这样,两人约定好了,各自安住。有一次,木飞王那里出现了极为昂贵、极其柔软的毯子,颜色就像初升太阳的光芒。国王看到后想:“我要送给我的朋友。”他让象牙匠雕刻了八个象牙匣子,把那些毯子装进匣子里,又让漆匠在外面做成漆球的样子,把八个漆球放进一个盒子里,用布包好,盖上国王的印玺加封,然后派大臣送去,交代说:“交给波罗奈王。”并附上一封信:“这件礼物要在城中央,由大臣们围绕观看。”巴利
Athekadivasaṃ majjhimadesato vāṇijā bhaṇḍaṃ gahetvā kaṭṭhavāhananagaraṃ āgamaṃsu paṇṇākārañca gahetvā rājānaṃ passiṃsu. Rājā ‘‘kuto āgatatthā’’ti sabbaṃ pucchi. ‘‘Bārāṇasito devā’’ti. So tattha sabbaṃ pavattiṃ pucchitvā – ‘‘tumhākaṃ raññā saddhiṃ mama mittabhāvaṃ karothā’’ti āha. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchiṃsu. So tesaṃ paribbayaṃ datvā gamanakāle sampatte puna ādarena vatvā vissajjesi. Te bārāṇasiṃ gantvā tassa rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘kaṭṭhavāhanaraṭṭhā āgatānaṃ vāṇijakānaṃ ajjatagge suṅkaṃ muñcāmī’’ti bheriṃ carāpetvā ‘‘atthu me kaṭṭhavāhano mitto’’ti dvepi adiṭṭhamittā ahesuṃ. Kaṭṭhavāhanopi ca sakanagare bheriṃ carāpesi – ‘‘ajjatagge bārāṇasito āgatānaṃ vāṇijakānaṃ suṅkaṃ muñcāmi, paribbayo ca nesaṃ dātabbo’’ti. Tato bārāṇasirājā kaṭṭhavāhanassa lekhaṃ pesesi ‘‘sace tasmiṃ janapade daṭṭhuṃ vā sotuṃ vā araharūpaṃ kiñci acchariyaṃ uppajjati, amhepi dakkhāpetu ca sāvetu cā’’ti. Sopissa tatheva paṭilekhaṃ pesesi. Evaṃ tesaṃ katikaṃ katvā vasantānaṃ kadāci kaṭṭhavāhanassa atimahagghā accantasukhumā kambalā uppajjiṃsu bālasūriyarasmisadisā vaṇṇena. Te disvā rājā ‘‘mama sahāyassa pesemī’’ti dantakārehi aṭṭha dantakaraṇḍake likhāpetvā tesu karaṇḍakesu te kambale pakkhipitvā lākhācariyehi bahi lākhāgoḷakasadise kārāpetvā aṭṭhapi lākhāgoḷake samugge pakkhipitvā vatthena veṭhetvā rājamuddikāya lañchetvā ‘‘bārāṇasirañño dethā’’ti amacce pesesi. Lekhañca adāsi ‘‘ayaṃ paṇṇākāro nagaramajjhe amaccaparivutena pekkhitabbo’’ti.
他们到了之后,把东西交给了波罗奈王。国王读了信,把大臣们召集起来,在城中央的王宫广场上打破封印,去掉包装,打开盒子,看见八个漆球,心想:“我的朋友送漆球给我,简直像把漆球送给玩漆球的小孩一样。”他觉得受了轻慢,就拿起一个漆球朝自己的座位砸去。漆皮立刻裂开,象牙匣也裂成两半。他看见里面有毯子,就把其余的也打开,结果全都一样。每一张毯子长十六肘,宽八肘。毯子铺开后,王宫广场就像被阳光照亮了一样。大众看到后,纷纷弹指赞叹,还挥动衣服,满心欢喜地说:“我们国王那位没见过面的朋友木车王,送来了这样的礼物,结交这样的朋友才像样。”国王叫来估价师,给每一张毯子估价,结果全都贵重得无法估量。于是他想:“后送礼的人,应该送比先前收到的礼更贵重的东西。我的朋友送来了无价之宝,我该送什么给朋友呢?”那时,迦叶世尊已经出世,正住在波罗奈城。国王心里便想:“除了三衣之宝,再没有更殊胜的宝物了。好,我就把三衣之宝已经出世的消息送给我这位朋友吧。”于是——巴利
Te gantvā bārāṇasirañño adaṃsu. So lekhaṃ vācetvā amacce sannipātetvā nagaramajjhe rājaṅgaṇe lañchanaṃ bhinditvā paliveṭhanaṃ apanetvā samuggaṃ vivaritvā aṭṭha lākhāgoḷake disvā ‘‘mama sahāyo lākhāgoḷakehi kīḷanakabālakānaṃ viya mayhaṃ lākhāgoḷake pesesī’’ti maṅku hutvā ekaṃ lākhāgoḷakaṃ attano nisinnāsane pahari. Tāvadeva lākhā paripati, dantakaraṇḍako vivaraṃ datvā dvebhāgo ahosi. So abbhantare kambalaṃ disvā itarepi vivari sabbattha tatheva ahosi. Ekameko kambalo dīghato soḷasahattho vitthārato aṭṭhahattho. Pasārite kambale rājaṅgaṇaṃ sūriyappabhāya obhāsitamiva ahosi. Taṃ disvā mahājano aṅguliyo vidhuni, celukkhepañca akāsi, ‘‘amhākaṃ rañño adiṭṭhasahāyo kaṭṭhavāhanarājā evarūpaṃ paṇṇākāraṃ pesesi, yuttaṃ evarūpaṃ mittaṃ kātu’’nti attamano ahosi. Rājā vohārike pakkosāpetvā ekamekaṃ kambalaṃ agghāpesi, sabbepi anagghā ahesuṃ. Tato cintesi – ‘‘pacchā pesentena paṭhamaṃ pesitapaṇṇākārato atirekaṃ pesetuṃ vaṭṭati, sahāyena ca me anaggho paṇṇākāro pesito, kiṃ nu, kho, ahaṃ sahāyassa peseyya’’nti? Tena ca samayena kassapo bhagavā uppajjitvā bārāṇasiyaṃ viharati. Atha rañño etadahosi – ‘‘vatthuttayaratanato aññaṃ uttamaratanaṃ natthi, handāhaṃ vatthuttayaratanassa uppannabhāvaṃ sahāyassa pesemī’’ti. So –
佛陀出现在世间,是为了利益一切众生;
法已经出现在世间,为了给一切众生带来安乐;
僧团已经出现在世间,是无上的福田。巴利
‘‘Buddho loke samuppanno, hitāya sabbapāṇinaṃ; Dhammo loke samuppanno, sukhāya sabbapāṇinaṃ; Saṅgho loke samuppanno, puññakkhettaṃ anuttara’’nti. –
他把这首偈颂,连同一位比丘从凡夫一直修行到证得阿罗汉果的整个过程,叫人用天然朱砂写在金箔上,装进一个七宝做成的盒子;再把这个盒子装进摩尼宝盒,摩尼宝盒装进猫眼石盒,猫眼石盒装进红宝石盒,红宝石盒装进金盒,金盒装进银盒,银盒装进象牙盒,象牙盒装进檀香木盒;然后把檀香木盒放进一个大箱子,用布把箱子包好,打上封记。接着,他命人准备一头正值壮年、训练有素的良象,用金幢、金饰装扮它,再覆上金网,在象背上铺好座席,把箱子安放在座席上。象上撑着白伞,人们用各种香料、鲜花等供养,所有乐师和歌者齐声唱诵成百首赞歌。他就这样亲自护送,一路把道路装饰得庄严整齐,直到自己国家的边界。到了那里,他停下来,派使者给邻近各国的国王送去礼物,并交代说:“应当像这样恭敬地把这份礼物传下去。”那些国王听说后,都来到路上迎接,一路护送,直到木飞国的国境。巴利
Imaṃ gāthaṃ, yāva arahattaṃ, tāva ekabhikkhussa paṭipattiñca suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena likhāpetvā sattaratanamaye samugge pakkhipitvā taṃ samuggaṃ maṇimaye samugge, maṇimayaṃ masāragallamaye, masāragallamayaṃ lohitaṅgamaye, lohitaṅgamayaṃ, suvaṇṇamaye, suvaṇṇamayaṃ rajatamaye, rajatamayaṃ dantamaye, dantamayaṃ sāramaye, sāramayaṃ samuggaṃ peḷāya pakkhipitvā peḷaṃ dussena veṭhetvā lañchetvā mattavaravāraṇaṃ sovaṇṇaddhajaṃ sovaṇṇālaṅkāra hemajālasañchannaṃ kāretvā tassupari pallaṅkaṃ paññāpetvā pallaṅke peḷaṃ āropetvā setacchattena dhāriyamānena sabbagandhapupphādīhi pūjāya kariyamānāya sabbatāḷāvacarehi thutisatāni gāyamānehi yāva attano rajjasīmā, tāva maggaṃ alaṅkārāpetvā sayameva nesi. Tatra ca ṭhatvā sāmantarājūnaṃ paṇṇākāraṃ pesesi – ‘‘evaṃ sakkarontehi ayaṃ paṇṇākāro pesetabbo’’ti . Taṃ sutvā te te rājāno paṭimaggaṃ āgantvā yāva kaṭṭhavāhanassa rajjasīmā, tāva nayiṃsu.
持薪王听说后,也亲自走到半路迎接,同样恭敬供养,把他迎进城里,召集大臣和民众,在王宫广场上解开包裹的布,打开箧子,看到里面的盒子,于是一层层打开所有盒子,最后看到金板上的文字,心想:“我的朋友送来了历经十万劫都极难遇到的珍贵礼物。”他满心欢喜,又想:“听说佛陀出现于世,这是以前从未听过的事,我何不前去拜见佛陀、听闻正法呢?”于是对大臣们说:“听说佛、法、僧三宝已经出现在世间,你们觉得该怎么办?”大臣们回答说:“大王,请您留在这里,我们先去打听消息。”巴利
Kaṭṭhavāhanopi sutvā paṭimaggaṃ āgantvā tatheva pūjento nagaraṃ pavesetvā amacce ca nāgare ca sannipātāpetvā rājaṅgaṇe paliveṭhanadussaṃ apanetvā peḷaṃ vivaritvā peḷāya samuggaṃ passitvā anupubbena sabbasamugge vivaritvā suvaṇṇapaṭṭe lekhaṃ passitvā ‘‘kappasatasahassehi atidullabhaṃ mama sahāyo paṇṇākāraratanaṃ pesesī’’ti attamano hutvā ‘‘asutapubbaṃ vata suṇimhā ‘buddho loke uppanno’ti, yaṃnūnāhaṃ gantvā buddhañca passeyyaṃ dhammañca suṇeyya’’nti cintetvā amacce āmantesi – ‘‘buddhadhammasaṅgharatanāni kira loke uppannāni, kiṃ kātabbaṃ maññathā’’ti . Te āhaṃsu – ‘‘idheva tumhe, mahārāja, hotha, mayaṃ gantvā pavattiṃ jānissāmā’’ti.
于是,那一万六千名随从跟着十六位大臣,向国王行礼后说:“如果佛陀已经出现在世间,我们就不再回来见面;如果还没出现,我们就回来。”说完就出发了。国王的外甥随后也向国王行礼,说:“我也要去。”国王叮嘱他:“孩子,你到了那里,弄清楚佛陀有没有出世,再回来告诉我。”他答应说“好”,就跟着去了。他们所有人一路走,每处只住一晚,最后到了波罗奈城。可他们还没到,世尊就已经般涅槃了。他们在整个寺院里到处找,问:“谁是佛陀?佛陀在哪里?”见到世尊的亲传弟子,就上前打听。弟子们告诉他们:“佛陀已经般涅槃了。”他们悲叹道:“唉!我们走了这么远的路来,连见一面都没赶上!”接着又问:“尊者,世尊有没有留下什么教导?”弟子们回答:“有的,居士们。应当皈依三宝,受持五戒,奉行具足八支的布萨,应当布施,应当出家。”他们听了以后,除了那位外甥大臣,其他所有人都出家了。那位外甥则带着受用遗物,朝持薪王的国家方向回去了。所谓受用遗物,就是菩提树的叶子、袈裟等东西。而他则带着世尊的滤水器,以及一位既是持法者又是持律者的长老一起上路,一路走回城里,向国王禀报:“佛陀已经出现在世间,也已经般涅槃了。”并把世尊留下的教导转告给国王。国王前去拜见那位长老,听了法之后,建造了寺院,安立了塔,种下菩提树,皈依三宝,受持五戒,奉行具足八支的布萨,行布施等善业,终身如此,命终后投生到欲界天。那一万六千人出家后,以凡夫的身份命终,也都成了那位国王的眷属。巴利
Tato soḷasasahassaparivārā soḷasa amaccā rājānaṃ abhivādetvā ‘‘yadi buddho loke uppanno puna dassanaṃ natthi, yadi na uppanno, āgamissāmā’’ti niggatā. Rañño pana bhāgineyyo pacchā rājānaṃ vanditvā ‘‘ahampi gacchāmī’’ti āha. Tāta, tvaṃ tattha buddhuppādaṃ ñatvā puna āgantvā mama ārocehīti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā agamāsi. Te sabbepi sabbattha ekarattivāsena gantvā bārāṇasiṃ pattā. Asampattesveva ca tesu bhagavā parinibbāyi. Te ‘‘ko buddho, kuhiṃ buddho’’ti sakalavihāraṃ āhiṇḍantā sammukhasāvake disvā pucchiṃsu. Te nesaṃ ‘‘buddho parinibbuto’’ti ācikkhiṃsu. Te ‘‘aho dūraddhānaṃ āgantvā dassanamattampi na labhimhā’’ti paridevamānā ‘‘kiṃ, bhante, koci bhagavatā dinnaovādo atthī’’ti pucchiṃsu. Āma, upāsakā atthi, saraṇattaye patiṭṭhātabbaṃ, pañcasīlāni samādātabbāni, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho upavasitabbo, dānaṃ dātabbaṃ, pabbajitabbanti. Te sutvā taṃ bhāgineyyaṃ amaccaṃ ṭhapetvā sabbe pabbajiṃsu. Bhāgineyyo paribhogadhātuṃ gahetvā kaṭṭhavāhanaraṭṭhābhimukho pakkāmi. Paribhogadhātu nāma bodhirukkhapattacīvarādīni. Ayaṃ pana bhagavato dhammakaraṇaṃ dhammadharaṃ vinayadharamekaṃ therañca gahetvā pakkāmi, anupubbena ca nagaraṃ gantvā ‘‘buddho loke uppanno ca parinibbutto cā’’ti rañño ārocetvā bhagavatā dinnovādaṃ ācikkhi. Rājā theraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā vihāraṃ kārāpetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpetvā bodhirukkhaṃ ropetvā saraṇattaye pañcasu ca niccasīlesu patiṭṭhāya aṭṭhaṅgupetaṃ uposathaṃ upavasanto dānādīni dento yāvatāyukaṃ ṭhatvā kāmāvacaradevaloke nibbatti. Tepi soḷasasahassā pabbajitvā puthujjanakālakiriyaṃ katvā tasseva rañño parivārā sampajjiṃsu.
他们在天界度过了一尊佛的间隔之后,当我们的世尊还没有出现时,就从天界死去,他们的老师投生为波斯匿王父亲的国师之子,名叫“婆和利”。他具备三种大人相,精通三部吠陀,父亲去世后继承了国师的职位。其余三万二千人也都在舍卫城的婆罗门家族中投生。其中十六人是上首弟子,在婆和利身边学习技艺,其余一万六千人则跟随这十六人学习。就这样,他们所有人又再次聚集在一起。大憍萨罗王也去世了,于是人们为波斯匿灌顶,立他为王。婆和利也成了他的国师。国王把父亲留给他的以及其他的财物都赐给了婆和利,因为国王年幼时也曾在婆和利身边学习技艺。后来,婆和利对国王说:“大王,我要出家。”国王说:“老师,有您在,就像我的父王还在一样,请您不要出家。”婆和利说:“不必了,大王,我还是要出家。”国王劝阻不住,便请求说:“那么请您早晚都能让我见到您的地方——就在王苑里出家吧。”老师便带着一万六千随从和十六位弟子一起出家成为苦行者,住在王苑里。国王以四种资具供养他们,早晚都前去拜见侍奉。巴利
Te ekaṃ buddhantaraṃ devaloke khepetvā amhākaṃ bhagavati anuppanneyeva devalokato cavitvā ācariyo pasenadirañño pitu purohitassa putto jāto nāmena ‘‘bāvarī’’ti, tīhi mahāpurisalakkhaṇehi samannāgato tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū, pituno ca accayena purohitaṭṭhāne aṭṭhāsi. Avasesāpi soḷasādhikasoḷasasahassā tattheva sāvatthiyā brāhmaṇakule nibbattā. Tesu soḷasa jeṭṭhantevāsino bāvarissa santike sippaṃ uggahesuṃ, itare soḷasasahassā tesaṃyeva santiketi evaṃ te punapi sabbe samāgacchiṃsu. Mahākosalarājāpi kālamakāsi, tato pasenadiṃ rajje abhisiñciṃsu. Bāvarī tassāpi purohito ahosi. Rājā pitarā dinnañca aññañca bhogaṃ bāvarissa adāsi. So hi daharakāle tasseva santike sippaṃ uggahesi. Tato bāvarī rañño ārocesi – ‘‘pabbajissāmahaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Ācariya, tumhesu ṭhitesu mama pitā ṭhito viya hoti, mā pabbajitthā’’ti. ‘‘Alaṃ, mahārāja, pabbajissāmī’’ti. Rājā vāretuṃ asakkonto ‘‘sāyaṃ pātaṃ mama dassanaṭṭhāne rājuyyāne pabbajathā’’ti yāci. Ācariyo soḷasasahassaparivārehi soḷasahi sissehi saddhiṃ tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā rājuyyāne vasi, rājā catūhi paccayehi upaṭṭhahati. Sāyaṃ pātañcassa upaṭṭhānaṃ gacchati.
有一天,弟子们对老师说:“住在城边其实很受打扰。老师,我们到人少的地方去吧。出家人住在偏远的坐卧处,帮助很大。”老师答应了,说“好”,就去禀告国王。国王劝了三次也拦不住,只好给了二十万钱币,又命令两位大臣:“这些修行人想住在哪里,你们就在那里给他们建一座修行精舍。”于是,老师在一万六千零十六个结发修行者的围绕下,由大臣们护送,从北方地区往南方地区走去。阿难尊者在结集时,为了交代《彼岸道品》的缘起,就着这件事说了下面这些偈颂。巴利
Athekadivasaṃ antevāsino ācariyaṃ āhaṃsu – ‘‘nagarasamīpe vāso nāma mahāpalibodho, vijanasampātaṃ ācariya okāsaṃ gacchāma, pantasenāsanavāso nāma bahūpakāro pabbajitāna’’nti. Ācariyo ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rañño ārocesi. Rājā tikkhattuṃ vāretvā vāretuṃ asakkonto dvesatasahassāni kahāpaṇāni datvā dve amacce āṇāpesi ‘‘yattha isigaṇo vāsaṃ icchati, tattha assamaṃ katvā dethā’’ti. Tato ācariyo soḷasādhikasoḷasasahassajaṭilaparivuto amaccehi anuggahamāno uttarajanapadā dakkhiṇajanapadābhimukho agamāsi. Tamatthaṃ gahetvā āyasmā ānando saṅgītikāle pārāyanavaggassa nidānaṃ āropento imā gāthāyo abhāsi.
其中,“憍萨罗人的城”是指憍萨罗国的都城,也就是舍卫城。“无所有”是指无所有的状态,也就是远离一切占有物和资具。巴利
Tattha kosalānaṃ purāti kosalaraṭṭhassa nagarā, sāvatthitoti vuttaṃ hoti. Ākiñcaññanti akiñcanabhāvaṃ, pariggahūpakaraṇavivekanti vuttaṃ hoti.
984 那位婆罗门住在阿湿波王与阿罗迦王两国领土的附近,也就是两国边境相接的地方,意思是两国国土之间的地带。在瞿陀婆利河畔,就是瞿陀婆利河的岸边。那条瞿陀婆利河在那里分成两道,形成了一座宽三由旬的河中岛,岛上到处覆盖着毕钵罗树林,从前萨罗邦伽等人都住在那里,指的就是那个地方。据说他看见那片地方后,就对大臣们说:“这是从前沙门住过的地方,很适合出家人居住。”大臣们为了取得那块土地,给了阿湿波王十万金,又给了阿罗迦王十万金。两位国王就把那一带连同另外大约两由旬的地方,总共约五由旬的区域都给了他们。据说那片地方正好处在两国边界之间。大臣们在那里建好庵舍,又从舍卫城运来其他财物,安置好供托钵的村庄后才离开。以捡拾落穗和果实为食,意思是靠捡拾落穗的行持,以及靠树林里的根果维持生活。因此说:“依靠他,出现了一个广大的村落。”巴利
984.So assakassa visaye, aḷakassa samāsaneti so brāhmaṇo assakassa ca aḷakassa cāti dvinnampi rājūnaṃ samāsanne visaye āsanne raṭṭhe, dvinnampi raṭṭhānaṃ majjheti adhippāyo. Godhāvarī kūleti godhāvariyā nadiyā kūle. Yattha godhāvarī dvidhā bhijjitvā tiyojanappamāṇaṃ antaradīpamakāsi sabbaṃ kapiṭṭhavanasañchannaṃ, yattha pubbesarabhaṅgādayo vasiṃsu, tasmiṃ deseti adhippāyo. So kira taṃ padesaṃ disvā ‘‘ayaṃ pubbasamaṇālayo pabbajitasāruppa’’nti amaccānaṃ nivedesi. Amaccā bhūmiggahaṇatthaṃ assakarañño satasahassaṃ, aḷakarañño satasahassaṃ adaṃsu. Te tañca padesaṃ aññañca dviyojanamattanti sabbampi pañcayojanamattaṃ padesaṃ adaṃsu. Tesaṃ kira rajjasīmantare so padeso hoti. Amaccā tattha assamaṃ kāretvā sāvatthito ca aññampi dhanaṃ āharāpetvā gocaragāmaṃ nivesetvā agamaṃsu. Uñchena ca phalena cāti uñchācariyāya ca vanamūlaphalena ca. Tasmā vuttaṃ ‘‘tasseva upanissāya, gāmo ca vipulo ahū’’ti.
985 这里说的“依于彼”,是指依靠那个瞿陀婆利河岸,或者指依靠那位婆罗门;这里用属格表示受用关系,意思是“以它为所依”。所谓“以由此产生的收入,举行大祭”,是说在那个村子里,靠耕作等方式一年产生了十万金的收入。家主们拿着这些收入,去到阿湿波王那里,禀告说:“请大王享用这份收入。”国王说:“我不享用,你们拿去献给老师吧。”老师自己也没有收下,而是用它来操办布施的祭供。他就这样年复一年地施舍。巴利
985. Tattha tassāti tassa godhāvarīkūlassa, tassa vā brāhmaṇassa upayogatthe cetaṃ sāmivacanaṃ, taṃ upanissāyāti attho. Tato jātena āyena, mahāyaññamakappayīti tasmiṃ gāme kasikammādinā satasahassaṃ āyo uppajji, taṃ gahetvā kuṭumbikā rañño assakassa santikaṃ agamaṃsu ‘‘sādiyatu devo āya’’nti. So ‘‘nāhaṃ sādiyāmi, ācariyasseva upanethā’’ti āha. Ācariyopi taṃ attano aggahetvā dānayaññaṃ akappayi. Evaṃ so saṃvacchare saṃvacchare dānamadāsi.
986 “大祭”这句偈的意思是:他就这样年复一年地举行布施的祭供。有一年,他办完那次大祭后,从村里出来,又回到了自己的净修林。进了草屋后,他坐下来,随喜那场布施:“布施得很好,确实布施得很好。”就在他这样回到住处时,另一个婆罗门来了,他是被一个年轻婆罗门女派来的。那女子不愿在家里干活,就说:“这位婆罗门啊,婆和利住在瞿陀婆利河岸边,年年施舍十万钱。你去向他讨五百钱,给我带一个婢女回来。”巴利
986.Mahāyaññanti gāthāyattho – so evaṃ saṃvacchare saṃvacchare dānayaññaṃ yajanto ekasmiṃ saṃvacchare taṃ mahāyaññaṃ yajitvā tato gāmā nikkhamma puna pāvisi assamaṃ. Paviṭṭho ca paṇṇasālaṃ pavisitvā ‘‘suṭṭhu dinna’’nti dānaṃ anumajjanto nisīdi. Evaṃ tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi taruṇāya brāhmaṇiyā ghare kammaṃ akātukāmāya ‘‘eso, brāhmaṇa, bāvarī godhāvarītīre anusaṃvaccharaṃ satasahassaṃ vissajjeti, gaccha tato pañcasatāni yācitvā dāsiṃ me ānehī’’ti pesito añño āgañchi brāhmaṇoti.
987-8 脚底磨破:因为赶路,脚掌被磨伤了;或者脚跟碰脚跟、脚踝碰脚踝、膝盖碰膝盖,这样把脚磨伤了。问安乐和善好:就是问安乐和善好,问的是:“婆罗门,你安乐吗?你还好吗?”巴利
987-8.Ugghaṭṭapādoti maggagamanena ghaṭṭapādatalo, paṇhikāya vā paṇhikaṃ, gopphakena vā gopphakaṃ, jaṇṇukena vā jaṇṇukaṃ āhacca ghaṭṭapādo. Sukhañca kusalaṃ pucchīti sukhañca kusalañca pucchi ‘‘kacci te, brāhmaṇa, sukhaṃ, kacci kusala’’nti.
989-91 “请允许”就是请认可、请相信。“以七种方式”就是用七种做法。“一番造作之后”是说:他拿了牛粪、林中的花、香茅草等,一次又一次快步走到婆和利修行处的门口,用牛粪涂地,撒上花,铺上草,再用水瓶里的水洗左脚,往前走大约七步,一边摸着自己的脚底——说的就是他做了这样一套装模作样的把戏。“他说出了可怖的话”是说他说了让人害怕的话,意思是他说了那首偈颂:“如果我乞求……”。“受苦”是指生起了忧恼。巴利
989-91.Anujānāhīti anumaññāhi saddahāhi. Sattadhāti sattavidhena. Abhisaṅkharitvāti gomayavanapupphakusatiṇādīni ādāya sīghaṃ sīghaṃ bāvarissa assamadvāraṃ gantvā gomayena bhūmiṃ upalimpitvā pupphāni vikiritvā tiṇāni santharitvā vāmapādaṃ kamaṇḍalūdakena dhovitvā sattapādamattaṃ gantvā attano pādatale parāmasanto evarūpaṃ kuhanaṃ katvāti vuttaṃ hoti. Bheravaṃ so akittayīti bhayajanakaṃ vacanaṃ akittayi, ‘‘sace me yācamānassā’’ti imaṃ gāthamabhāsīti adhippāyo. Dukkhitoti domanassajāto.
992-4 他憔悴:他心里想“他这话说不定哪天会成真”,于是就憔悴了。天神:就是住在净修林里的天神。在头上或头破时:就是在头顶上,或者头部破裂的时候。巴利
992-4.Ussussatīti tassa taṃ vacanaṃ kadāci saccaṃ bhaveyyāti maññamāno sussati . Devatāti assame adhivatthā devatā eva. Muddhani muddhapāte vāti muddhe vā muddhapāte vā.
995-6 “Bhotī carahi jānāti”就是“如果您知道”。“Muddhādhipātañca”就是“以及头破”。“Ñāṇamettha”就是“我对此有智”。巴利
995-6.Bhotī carahi jānātīti bhotī ce jānāti. Muddhādhipātañcāti muddhapātañca. Ñāṇametthāti ñāṇaṃ me ettha.
998 “Purā”(以前)指二十九岁的时候。不过,当婆罗门婆和利住在瞿陀婆利河畔时,过了八年,佛陀才出现在世间。“Apacca”(后裔)就是后代。巴利
998.Purāti ekūnatiṃsavassavayakāle. Bāvaribrāhmaṇe pana godhāvarītīre vasamāne aṭṭhannaṃ vassānaṃ accayena buddho loke udapādi. Apaccoti anuvaṃso.
999 已证得一切神通与力的人:就是由一切神通而获得力量,或者已经获得一切神通和诸力。已解脱:指心把所缘作为对象而运转时,已从中解脱出来。巴利
999.Sabbābhiññābalappattoti sabbābhiññāya balappatto, sabbā vā abhiññāyo ca balāni ca patto. Vimuttoti ārammaṇaṃ katvā pavattiyā vimuttacitto.
1001-3 “有忧”是说他有忧愁。“大慧者”是说智慧广大。“最上广慧者”是说具有最上、广大的智慧,或者说是在众生中喜爱最胜智慧的人。“离轭者”是说已卸下重担,意思就是无与伦比。巴利
1001-3.Sokassāti soko assa. Pahūtapaññoti mahāpañño. Varabhūrimedhasoti uttamavipulapañño bhūte abhiratavarapañño vā. Vidhuroti vigatadhuro, appaṭimoti vuttaṃ hoti.
1004-9 通达密咒者,即通达吠陀者。你们看,你们看那些不知道的人。相,即诸相。已解说,即已讲说,意谓已详细阐述。已圆满,即已完备,意谓已十足圆满。以法教诫,即以法教导。巴利
1004-9.Mantapārageti vedapārage. Passavhoti passatha ajānatanti ajānantānaṃ. Lakkhaṇāti lakkhaṇāni. Byākkhātāti kathitāni, vitthāritānīti vuttaṃ hoti. Samattāti samattāni, paripuṇṇānīti vuttaṃ hoti. Dhammena manusāsatīti dhammena anusāsati.
1011 关于出生、姓氏和相:就是“我出生多久了”,以及我的出生、姓氏和相。关于密咒和弟子:就是我精通的吠陀,以及我的弟子们。关于只用心来问:这七个问题,你们只用心来问就好。巴利
1011.Jātiṃ gottañca lakkhaṇanti ‘‘kīva ciraṃ jāto’’ti mama jātiñca gottañca lakkhaṇañca. Mante sisseti mayā paricitavede ca mama sisse ca. Manasāyeva pucchathāti ime satta pañhe citteneva pucchatha.
1013-8 提舍弥勒,这是同一个人,只是用名和姓来称呼他。两者,就是指两个人。各有徒众,是说他们各自都有自己的徒众。往昔习气所熏,是说他们过去在迦叶世尊的教法里出家,因为过去履行往来义务等善业习气,心被熏染。摩希沙提城,是指名叫摩希沙提的城,也就是说他们进入了那座城,其他地方也应当这样理解。哥达,是哥达城的名字。林名,被称为林城,也有人说叫林舍卫。据说,那十六位结发外道就这样从林舍卫到达憍赏弥,又从憍赏弥到达萨咖答,随行的大众大约有六由旬那么长。巴利
1013-8.Tissametteyyoti ekoyeva esa nāmagottavasena vutto. Dubhayoti ubho. Paccekagaṇinoti visuṃ visuṃ gaṇavanto. Pubbavāsanavāsitāti pubbe kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā. Gatapaccāgatavattapuññavāsanāya vāsitacittā. Puramāhissatinti māhissatināmikaṃ puraṃ, nagaranti vuttaṃ hoti. Tañca nagaraṃ paviṭṭhāti adhippāyo, evaṃ sabbattha. Gonaddhanti godhapurassa nāmaṃ. Vanasavhayanti pavananagaraṃ vuccati, ‘‘vanasāvatthi’’nti eke. Evaṃ vanasāvatthito kosambiṃ, kosambito ca sāketaṃ anuppattānaṃ kira tesaṃ soḷasannaṃ jaṭilānaṃ chayojanamattā parisā ahosi.
1019 这时,世尊心想:“婆和利的这些结发者正带着大批人一起来,但他们的根器还没成熟,这个地方也不适合他们。摩揭陀国的石塔庙对他们才合适。在那里,我为他们说法时,大众中将会有法的证悟;而且他们一座座城走过来,会带着更多人一起来。”于是,世尊在比丘僧团的围绕下,从舍卫城出发,向王舍城走去。那些结发者也到了舍卫城,进入精舍,到处打听:“谁是佛陀?佛陀在哪里?”他们走到香室附近,看见世尊留下的足迹,便说:“贪欲者的足迹应该是隆起的……(中略)……已揭开遮蔽者的足迹就是这样的”,于是断定“他是遍知一切的佛陀”。世尊也一路次第进入西陀毗、迦毗罗卫等城,聚集了大批人,最后到了石塔庙。那些结发者也同时从舍卫城出发,进入所有这些城市,最后也到了石塔庙。因此才这样说:“憍赏弥、娑鸡多,还有舍卫城这座最上之城,西陀毗、迦毗罗卫……”等等。巴利
1019. Atha bhagavā ‘‘bāvarissa jaṭilā mahājanaṃ saṃvaḍḍhentā āgacchanti, na ca tāva nesaṃ indriyāni paripākaṃ gacchanti, nāpi ayaṃ deso sappāyo, magadhakhette pana tesaṃ pāsāṇakacetiyaṃ sappāyaṃ. Tatra hi mayi dhammaṃ desente mahājanassa dhammābhisamayo bhavissati, sabbanagarāni ca pavisitvā āgacchantā bahutarena janena āgamissantī’’ti bhikkhusaṅghaparivuto sāvatthito rājagahābhimukho agamāsi. Tepi jaṭilā sāvatthiṃ āgantvā vihāraṃ pavisitvā ‘‘ko buddho, kuhiṃ buddho’’ti vicinantā gandhakuṭimūlaṃ gantvā bhagavato padanikkhepaṃ disvā ‘‘rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave…pe… vivaṭṭacchadassa idamīdisaṃ pada’’nti (a. ni. aṭṭha. 1.1.260-261; dha. pa. aṭṭha. 1.20 sāmāvatīvatthu; visuddhi. 1.45) ‘‘sabbaññu buddho’’ti niṭṭhaṃ gatā. Bhagavāpi anupubbena setabyakapilavatthuādīni nagarāni pavisitvā mahājanaṃ saṃvaḍḍhento pāsāṇakacetiyaṃ gato. Jaṭilāpi tāvadeva sāvatthito nikkhamitvā sabbāni tāni nagarāni pavisitvā pāsāṇakacetiyameva agamaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘kosambiñcāpi sāketaṃ, sāvatthiñca puruttamaṃ. Setabyaṃ kapilavatthu’’ntiādi.
1020 这里,“摩揭陀城”指的就是王舍城。“石塔”过去是建在一块大石头上的天神住处。世尊出世以后,那里成了精舍。但因为沿用旧名,仍然叫做“石塔”。巴利
1020. Tattha māgadhaṃ puranti magadhapuraṃ rājagahanti adhippāyo. Pāsāṇakaṃ cetiyanti mahato pāsāṇassa upari pubbe devaṭṭhānaṃ ahosi. Uppanne pana bhagavati vihāro jāto. So teneva purimavohārena ‘‘pāsāṇakaṃ cetiya’’nti vuccati.
1021 那些结发者为了尽快追上世尊,傍晚走的是早上走过的路,早上又走傍晚走过的路。听说“世尊在这里”之后,他们心里生起极大的喜悦和欢欣,就登上了那座塔庙。所以经文说“他们急忙登上山”。巴利
1021.Tasitovudakanti te hi jaṭilā vegasā bhagavantaṃ anubandhamānā sāyaṃ gatamaggaṃ pāto, pāto gatamaggañca sāyaṃ gacchantā ‘‘ettha bhagavā’’ti sutvā ativiya pītipāmojjajātā taṃ cetiyaṃ abhiruhiṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘turitā pabbatamāruhu’’nti.
1024 阿耆多看见世尊坐在帝释天在巴沙那迦塔庙里建的大殿堂中。世尊以“圣者们,还过得去吧?”这样的话问候他之后,他也用“过得去,乔达摩贤者”等话作了回应。接着,这位最年长的弟子阿耆多站在一旁,满心欢喜,问起了关于心意的问题。巴利
1024.Ekamantaṃ ṭhito haṭṭhoti tasmiṃ pāsāṇake cetiye sakkena māpitamahāmaṇḍape nisinnaṃ bhagavantaṃ disvā ‘‘kacci isayo khamanīya’’ntiādinā nayena bhagavatā paṭisammodanīye kate ‘‘khamanīyaṃ bho gotamā’’tiādīhi sayampi paṭisanthāraṃ katvā ajito jeṭṭhantevāsī ekamantaṃ ṭhito haṭṭhacitto hutvā manopañhe pucchi.
1025 在这里,“指示”就是像问“几岁”那样明确地问。“出身”就是问“请说说我们老师的出身”。“到彼岸”就是走到终点、彻底完成。巴利
1025. Tattha ādissāti ‘‘kativasso’’ti evaṃ uddissa. Jammananti ‘‘amhākaṃ ācariyassa jātiṃ brūhī’’ti pucchati. Pāraminti niṭṭhāgamanaṃ.
1026-7 一百二十岁:就是一百岁再加二十岁。关于相:指大人之相。在这里以及接下来那些传说等内容里,意思是说没有欠缺;或者把后面的词引过来,理解为他在这些方面达到了究竟。他教五百人:意思是那五百个天性原本就懒惰迟钝的年轻人,他亲自教他们咒语。于自法:有人说是指婆罗门法,这里说的就是三明者的圣典。巴利
1026-7.Vīsaṃvassasatanti vīsativassādhikaṃ vassasataṃ. Lakkhaṇeti mahāpurisalakkhaṇe. Etasmiṃ ito paresu ca itihāsādīsu anavayoti adhippāyo parapadaṃ vā ānetvā tesu pāramiṃ gatoti yojetabbaṃ. Pañcasatāni vācetīti pakatialasadummedhamāṇavakānaṃ pañcasatāni sayaṃ mante vāceti. Sadhammeti eke brāhmaṇadhamme, tevijjake pāvacaneti vuttaṃ hoti.
1028 诸相的审察即是诸相的详述,问:“他身上的那三种相是哪些?”巴利
1028.Lakkhaṇānaṃ pavicayanti lakkhaṇānaṃ vitthāraṃ, ‘‘katamāni tānissa gatte tīṇi lakkhaṇānī’’ti pucchati.
1030-31 问者:正在提问的这个人,此问话向谁显现?也就是在天、人等众生当中,是哪一种人能够想到这样的问话?巴利
1030-31.Pucchañhīti pucchamānaṃ kametaṃ paṭibhāsatīti devādīsu kaṃ puggalaṃ etaṃ pañhavacanaṃ paṭibhāsatīti.
1032-33 婆罗门这样听完五个问题的解答后,为了问剩下的两个问题,就说道:“头和破头者。”于是世尊为他解答,说了这首偈颂:“无明是头。”在这里,因为对四圣谛无知的无明是轮回的头,所以世尊说“无明是头”。又因为证得阿罗汉道的明,与自身俱起的信、念、定、欲求、精进等素质相结合,使诸根达到一味的状态,所以它能击破那个“头”,因此世尊接着说“明是破头者”等话。巴利
1032-33. Evaṃ brāhmaṇo pañcannaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇaṃ sutvā avasese dve pucchanto ‘‘muddhaṃ muddhādhipātañcā’’ti āha. Athassa bhagavā te byākaronto ‘‘avijjā muddhā’’ti gāthamāha. Tattha yasmā catūsu saccesu aññāṇabhūtā avijjā saṃsārassa sīsaṃ, tasmā ‘‘avijjā muddhā’’ti āha. Yasmā ca arahattamaggavijjā attanā sahajātehi saddhāsatisamādhikattukamyatāchandavīriyehi samannāgatā indriyānaṃ ekarasaṭṭhabhāvamupagatattā taṃ muddhaṃ adhipāteti, tasmā ‘‘dhijjā muddhādhipātinī’’tiādimāha.
1034-8 听了这个问题的解答之后,因为生起了极大的喜悦而变得坚定,不再消沉,身心都达到振奋昂扬的状态,这就是这段话的意思。他顶礼之后,诵出了“婆和利”这一偈。那时,世尊出于慈悲,为他说了“已得安乐者”这一偈。说完之后,又以一切知者的身份,作出了“为婆和利及其……”的邀请。其中,“一切”指的是无一遗漏的全部一万六千人。其中,“他向如来请问”:指的是在那石板塔庙那里,或在那大众当中,或在那些已被邀请的人当中,阿耆多最先提问。其余各偈的含义都很明白。巴利
1034-8.Tato vedena mahatāti atha imaṃ pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā uppannāya mahāpītiyā santhambhitvā alīnabhāvaṃ, kāyacittānaṃ udaggaṃ patvāti attho. Patitvā ca ‘‘bāvarī’’ti imaṃ gāthamāha. Atha naṃ anukampamāno bhagavā ‘‘sukhito’’ti gāthamāha. Vatvā ca ‘‘bāvarissa cā’’ti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi. Tattha sabbesanti anavasesānaṃ soḷasasahassānaṃ. Tattha pucchi tathāgatanti tattha pāsāṇake cetiye, tattha vā parisāya, tesu vā pavāritesu ajito paṭhamaṃ pañhaṃ pucchīti. Sesaṃ sabbagāthāsu pākaṭamevāti.
《阿耆多经》的注释巴利
1. Ajitasuttavaṇṇanā
1039 在那个问题里,“被覆盖”就是指被遮蔽。你说“涂抹物”是什么意思?你是在问,什么是这个世界的涂抹物?巴利
1039. Tasmiṃ pana pañhe nivutoti paṭicchādito. Kissābhilepanaṃ brūsīti kiṃ assa lokassa abhilepanaṃ vadesi.
1040 悭吝和放逸使人不显现:因为悭吝和放逸的缘故,所以不显现。悭吝使他无法通过布施等功德显现出来,放逸则使他无法通过持戒等功德显现出来。渴爱是涂抹物:这个世间的渴爱,就像沾在猴子身上的猴胶,是猴子的涂抹物。苦:就是生等种种苦。巴利
1040.Vevicchā pamādā nappakāsatīti macchariyahetu ca pamādahetu ca nappakāsati. Macchariyaṃ hissa dānādiguṇehi pakāsituṃ na deti, pamādo sīlādīhi. Jappābhilepananti taṇhā assa lokassa makkaṭalepo viya makkaṭassa abhilepanaṃ. Dukkhanti jātiādikaṃ dukkhaṃ.
1041 诸流在一切处流动:在一切色处等诸处,渴爱等诸流不断流动。什么是它们的阻挡?什么是它们的障碍、什么是它们的守护?请说防护:请说那被称为阻挡的防护。以此问的是有余断。诸流以什么被关闭?这些流以什么法被关闭、被截断?以此问的是无余断。巴利
1041.Savanti sabbadhi sotāti sabbesu rūpādiāyatanesu taṇhādikā sotā sandanti. Kiṃ nivāraṇanti tesaṃ kiṃ āvaraṇaṃ kā rakkhāti? Saṃvaraṃ brūhīti taṃ tesaṃ nivāraṇasaṅkhātaṃ saṃvaraṃ brūhi. Etena sāvasesappahānaṃ pucchati. Kena sotā pidhiyyareti kena dhammena ete sotā pidhiyyanti pacchijjanti. Etena anavasesappahānaṃ pucchati.
1042 正念能挡住它们,说的是与观相应的念。当观察诸善法的去向时,正念就是挡住那些水流的东西。我说守护那些水流,意思就是:我说的正是这个正念,它守护那些水流。所谓“这些流被慧关闭”,是说依靠能彻底通达色等事物无常等性质的道慧,这些流就完全被关住了。巴利
1042.Sati tesaṃ nivāraṇanti vipassanāyuttā. Kusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesamānā sati tesaṃ sotānaṃ nivāraṇaṃ. Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti tamevāhaṃ satiṃ sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti adhippāyo. Paññāyete pidhiyyareti rūpādīsu pana aniccatādipaṭivedhasādhikāya maggapaññāya ete sotā sabbaso pidhiyyantīti.
1043 在“慧与念”这个问偈里,应当这样理解它的简要含义:你所宣说的慧,以及念,还有除此之外剩下的名色,这一切在哪里灭尽?你被问到这个问题,请为我解说。巴利
1043.Paññā cevāti pañhagāthāya, yā cāyaṃ tayā vuttā paññā yā ca sati, yañca tadavasesaṃ nāmarūpaṃ, etaṃ sabbampi kattha nirujjhati, etaṃ me pañhaṃ puṭṭho brūhīti evaṃ saṅkhepattho veditabbo.
1044 关于回答的偈颂,因为慧和念本身就包含在“名”里面,所以没有把它们单独列出来。这里的简要意思是:阿耆多,你问我“这一切在哪里灭尽”,我告诉你,就是在名与色毫无剩余地灭尽的地方。因为识灭了,名色就在那时灭尽,不前不后,同时止息。就在识灭的当下,它们灭尽;识灭了,它们的灭也就成立。这就是说,它们不会超出识灭之外。巴利
1044. Vissajjanagāthāya panassa yasmā paññāsatiyo nāmeneva saṅgahaṃ gacchanti, tasmā tā visuṃ na vuttā. Ayamettha saṅkhepattho – yaṃ maṃ tvaṃ, ajita, etaṃ pañhaṃ apucchi ‘‘katthetaṃ uparujjhatī’’ti, taṃ te yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati, taṃ vadanto vadāmi, tassa, tassa hi viññāṇassa nirodhena saheva apubbaṃ acarimaṃ etthetaṃ uparujjhati. Ettheva viññāṇanirodhe nirujjhati etaṃ, viññāṇanirodhā tassa nirodho hoti. Taṃ nātivattatīti vuttaṃ hoti.
1045 到这一步,通过“dukkhamassa mahabbhayaṃ”这句话,已经显示了苦谛;通过“yāni sotānī”这句话,显示了集谛;通过“paññāyete pidhiyyare”这句话,显示了道谛;通过“asesaṃ uparujjhatī”这句话,显示了灭谛。就这样,虽然已经听闻了四谛,却还没有证得圣者的境地,于是进一步追问有学和无学的修行道路,说出了“ye ca saṅkhātadhammāse”这首偈颂。其中,“saṅkhātadhammā”是指以无常等角度观照了的法,这是对阿拉汉的称呼。“Sekhā”是指还在修学戒等学处的其余圣者。“Puthū”是指众多众生。“Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi”的意思是:你这位智者,我询问这些有学和无学者的修行道路,请为我解说。巴利
1045. Ettāvatā ca ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti iminā pakāsitaṃ dukkhasaccaṃ, ‘‘yāni sotānī’’ti iminā samudayasaccaṃ paññāyete pidhiyyareti iminā maggasaccaṃ, ‘‘asesaṃ uparujjhatī’’ti iminā nirodhasaccanti evaṃ cattāri saccāni sutvāpi ariyabhūmiṃ anadhigato puna sekhāsekhapaṭipadaṃ pucchanto ‘‘ye ca saṅkhātadhammāse’’ti gāthamāha. Tattha saṅkhātadhammāti aniccādivasena parivīmaṃsitadhammā, arahataṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sekhāti sīlādīni sikkhamānā avasesā ariyapuggalā. Puthūti bahū sattajanā. Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhīti tesaṃ me sekhāsekhānaṃ nipako paṇḍito tvaṃ puṭṭho paṭipattiṃ brūhīti.
1046 1046. 接着,世尊因为诸有学必须从断除欲贪盖开始,断除一切烦恼,所以用“诸欲”这半颂开示有学的行道。它的含义是:对于“诸欲”这些事,不应以烦恼欲去贪求;舍弃身恶行等令心混浊的诸法,心就不混浊。然而,无学者已经以无常等观察衡量了一切行,于一切法善巧,并因身随念、念住等而具念,又因身见等已被破除,成就了比丘的身份,在一切威仪中游行,所以用“善巧”这半颂开示无学的行道。其余各处都很明显。巴利
1046. Athassa bhagavā yasmā sekhena kāmacchandanīvaraṇaṃ ādiṃ katvā sabbakilesā pahātabbā eva, tasmā ‘‘kāmesū’’ti upaḍḍhagāthāya sekhapaṭipadaṃ dasseti. Tassattho – vatthu ‘‘kāmesu’’ kilesakāmena nābhigijjheyya kāyaduccaritādayo ca manaso āvilabhāvakare dhamme pajahanto manasā nāvilo siyāti. Yasmā pana asekho aniccādivasena sabbasaṅkhārādīnaṃ paritulitattā kusalo sabbadhammesu kāyānupassanāsatiādīhi ca sato sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ bhinnattā bhikkhubhāvaṃ patto ca hutvā sabbiriyāpathesu paribbajati, tasmā ‘‘kusalo’’ti upaḍḍhagāthāya asekhapaṭipadaṃ dasseti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样以阿罗汉果为顶点,把这次开示讲到了圆满。开示结束时,阿耆多和一千名弟子一起安立在阿罗汉果中,另外还有好几千人获得了法眼。就在阿逸多尊者和他的上千弟子证得阿罗汉果的那一刻,他们的鹿皮衣、发髻、树皮衣等全都消失了。他们全都穿着神通变化出来的钵和袈裟,头发只剩两指长,成为“善来比丘”,双手合掌礼敬世尊,然后坐在一旁。巴利
Evaṃ bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne ajito arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsisahassena, aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Saha arahattappattiyā ca āyasmato ajitassa antevāsisahassassa ca ajinajaṭāvākacīrādīni antaradhāyiṃsu. Sabbeva iddhimayapattacīvaradharā, dvaṅgulakesā ehibhikkhū hutvā bhagavantaṃ namassamānā pañjalikā nisīdiṃsūti.
2. 《提舍弥勒经》的注释巴利
2. Tissametteyyasuttavaṇṇanā
1047 “Kodhasantussito”等偈颂就是《提舍弥勒经》。它的起因是什么?所有经的起因都是提问。那些婆罗门因为世尊允许他们说“已经给你们机会了,你们问吧”,就各自提出了自己的疑问。世尊对他们所问的一一作了解答。应当知道,这些经正是以提问为起因的。巴利
1047.Kodhasantussitoti tissametteyyasuttaṃ. Kā uppatti? Sabbasuttānaṃ pucchāvasikā eva uppatti. Te hi brāhmaṇā ‘‘katāvakāsā pucchavho’’ti bhagavatā pavāritattā attano attano saṃsayaṃ pucchiṃsu. Puṭṭho puṭṭho ca tesaṃ bhagavā byākāsi. Evaṃ pucchāvasikānevetāni suttānīti veditabbāni.
阿耆多的提问结束后,摩伽罗阇就开始这样提问:“要怎样观察世间,死神之王才看不见?”世尊知道“他的根器还没成熟”,就拒绝了,说:“摩伽罗阇,你先停下,让别人来问。”于是提舍弥勒为了提出自己的疑问,诵出了“Kodha”开头的偈颂。其中,“kodha santussito”意思是“谁在这里感到满足”;“iñjitā”指渴爱和见解的躁动;“ubhantamabhiññāya”指彻知两端;“mantā na lippati”意思是以慧而不染着巴利
Niṭṭhite pana ajitapañhe ‘‘kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti (su. ni. 1124; cūḷani. piṅgiyamāṇavapucchā 144) evaṃ mogharājā pucchituṃ ārabhi. Taṃ ‘‘na tāvassa indriyāni paripākaṃ gatānī’’ti ñatvā bhagavā ‘‘tiṭṭha tvaṃ, mogharāja, añño pucchatū’’ti paṭikkhipi. Tato tissametteyyo attano saṃsayaṃ pucchanto ‘‘kodhā’’ti gāthamāha. Tattha kodha santussitoti ko idha tuṭṭho. Iñjitāti taṇhādiṭṭhivipphanditāni. Ubhantamabhiññāyāti ubho ante abhijānitvā. Mantā na lippatīti paññāya na lippati.
1048-9 世尊为了说明这个意思,说了以“诸欲”开头的两首偈颂。其中,“于诸欲中修梵行”是指:看见了诸欲的过患之后,具备以正道为梵行的人,也就是在诸欲中修梵行的人。到这里为止,显示的是“满足者”;而“离渴爱”等词句,显示的则是“不动者”。其中,“审察而寂灭”是指:以无常等方式审察诸法之后,通过离贪等而达到寂灭。其余部分,因为在各处已经讲过,所以很清楚。巴利
1048-9. Tassetamatthaṃ byākaronto bhagavā ‘‘kāmesū’’ti gāthādvayamāha. Tattha kāmesu brahmacariyavāti kāmanimittaṃ brahmacariyavā, kāmesu ādīnavaṃ disvā maggabrahmacariyena samannāgatoti vuttaṃ hoti. Ettāvatā santusitaṃ dasseti, ‘‘vītataṇho’’tiādīhi aniñjitaṃ . Tattha saṅkhāya nibbutoti aniccādivasena dhamme vīmaṃsitvā rāgādinibbānena nibbuto. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā pākaṭameva.
世尊就这样以阿罗汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,这位婆罗门和一千名弟子一起证得阿罗汉果,另外还有数千人生起了法眼。其余部分和前面一样。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsisahassena, aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sesaṃ pubbasadisamevāti.
3. 《富那迦经》的注释巴利
3. Puṇṇakasuttavaṇṇanā
1050 1050.《知者经》——也就是《富那迦经》。这一部也是在拒绝了摩伽罗阇之后,按照前面同样的方式讲说的。其中,“见根本者”是指见到不善根等的人。“仙人”是指那些名叫仙人的结发者。“祭祀”是指应当布施的东西。“他们安排”是指他们寻求。巴利
1050.Anejanti puṇṇakasuttaṃ. Imampi purimanayeneva mogharājānaṃ paṭikkhipitvā vuttaṃ. Tattha mūladassāvinti akusalamūlādidassāviṃ. Isayoti isināmakā jaṭilā. Yaññanti deyyadhammaṃ. Akappayiṃsūti pariyesanti.
1051 “Āsīsamānā”的意思是贪求色等对象。“Itthatta”是指贪求这种状态,也就是想要得到人等存在状态,这就是这里要表达的意思。“Jaraṃ sitā”是指依赖老。这里用“老”来代表整个轮回中的一切苦。因此,这说明他们依赖轮回之苦,根本无法从其中解脱,却还是照样去安排祭祀。巴利
1051.Āsīsamānāti rūpādīni patthayamānā. Itthattanti itthabhāvañca patthayamānā, manussādibhāvaṃ icchantāti vuttaṃ hoti. Jaraṃ sitāti jaraṃ nissitā. Jarāmukhena cettha sabbavaṭṭadukkhaṃ vuttaṃ. Tena vaṭṭadukkhanissitā tato aparimuccamānā eva kappayiṃsūti dīpeti.
1052 世尊啊,那些在祭祀之道上不放逸的人,是否已经超越了生和老呢?这里说的“祭祀之道”就是指祭祀本身。这段话的意思是:他们是否在祭祀中不放逸,一边操办祭祀,一边渡过了轮回之苦呢?巴利
1052.Kaccissu te bhagavā yaññapathe appamattā, atāruṃ jātiñca jarañca mārisāti ettha yaññoyeva yaññapatho. Idaṃ vuttaṃ hoti – kacci te yaññe appamattā hutvā yaññaṃ kappayantā vaṭṭadukkhamatariṃsūti.
1053 所谓“希求”,就是渴求获得色身等。“称赞”,就是用“善施、净施”这类话去赞扬祭祀等。“喃喃祈求”,就是为了获得色身等而开口祈求。“献供”,就是给予。“因欲而喃喃祈求、因得而贪求”,是指因为获得了色身等,就一再贪求诸欲,说“啊,但愿这些归我们所有”,在其中增长渴爱,这就是这里要表达的意思。“勤修祭祀”,是指一心投入祭祀。“被有贪染污”,是指他们就这样通过希求等,被有贪所染;或者说,他们被有贪染污后,做这些希求等事,因此没能渡过生等轮回之苦,没能超越。巴利
1053.Āsīsantīti rūpapaṭilābhādayo patthenti. Thomayantīti ‘‘suyiṭṭhaṃ suci dinna’’ntiādinā nayena yaññādīni pasaṃsanti. Abhijappantīti rūpādipaṭilābhāya vācaṃ bhindanti. Juhantīti denti. Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti rūpādipaṭilābhaṃ paṭicca punappunaṃ kāme eva abhijappanti, ‘‘aho vata amhākaṃ siyu’’nti vadanti, taṇhañca tattha vaḍḍhentīti vuttaṃ hoti. Yājayogāti yāgādhimuttā. Bhavarāgarattāti evamimehi āsīsanādīhi bhavarāgeneva rattā, bhavarāgarattā vā hutvā etāni āsīsanādīni karontā nātariṃsu jātiādivaṭṭadukkhaṃ na uttariṃsūti.
1054-5 无我慢吗?那么现在还有谁已经渡过了呢?以知见而思维,就是指用智慧去观察、推究。远的和近的,就是远的和近的,也就是他人的生命与自己的生命等,这些远的和近的,这样说就是这个意思。离烟,就是远离了身恶行等这些烟。无恼,就是远离了贪等烦恼。他渡过了,就是说像这样的阿拉汉渡过了生与老。这里剩下的内容都很明白易懂。巴利
1054-5.Athakocarahīti atha idāni ko añño atārīti. Saṅkhāyāti ñāṇena vīmaṃsitvā. Paroparānīti parāni ca orāni ca, parattabhāvasakattabhāvādīni parāni ca orāni cāti vuttaṃ hoti. Vidhūmoti kāyaduccaritādidhūmavirahito. Anīghoti rāgādiīghavirahito . Atāri soti so evarūpo arahā jātijaraṃ atāri. Sesamettha pākaṭameva.
世尊同样是以阿罗汉果为顶点来宣说这部经的。说法结束时,这位婆罗门也和一千名弟子一起证住了阿罗汉果,另外还有数百人生起了法眼。其余部分和前面所说的一样。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsisahassena, aññesañca anekasatānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sesaṃ vuttasadisamevāti.
4. 弥德古经的释义巴利
4. Mettagūsuttavaṇṇanā
1056 “我问”是《弥德古经》的开头。在那里,“我想你是极智者、已修习者”,意思就是我这样认为:“这位是极智者”,以及“这位是已修习者”。巴利
1056.Pucchāmitanti mettagusuttaṃ. Tattha maññāmi taṃ vedaguṃ bhāvitattanti ‘‘ayaṃ vedagū’’ti ca ‘‘bhāvitatto’’ti ca evaṃ taṃ maññāmi.
1057 “你问”这里,“a”只是用来补足音节的虚词,意思就是“你问”。“我将依照了知而宣说”,意思是:像了知那样宣说,我就这样来宣说。“诸苦依止而生起”,意思是:以渴爱等依止为因,生起生等种种苦。巴利
1057.Apucchasīti ettha a-iti padapūraṇamatte nipāto, pucchasicceva attho. Pavakkhāmi yathā pajānanti yathā pajānanto ācikkhati, evaṃ ācikkhissāmi. Upadhinidānā pabhavanti dukkhāti taṇhādiupadhinidānā jātiādidukkhavisesā pabhavanti.
1058 1058. 当诸苦以所依为根源而生起时,就有“yo ve avidvā……”这些偈颂。其中,“了知”(pajānanti)是指以无常等角度来了知诸行。“随观苦的生起因”(Dukkhassajātippabhavānupassī),就是随观轮回之苦的生起原因,也就是“所依”。巴利
1058. Evaṃ upadhinidānato pabhavantesu dukkhesu – yo ve avidvāti gāthā. Tattha pajānanti saṅkhāre aniccādivasena jānanto. Dukkhassajātippabhavānupassīti vaṭṭadukkhassa jātikāraṇaṃ ‘‘upadhī’’ti anupassanto.
1059 忧愁和悲泣,就是忧愁与悲泣。正因为如此,正如众生以各种方式了知,此法也就以各种方式通过施设安立而成为被了知的法。巴利
1059.Sokapariddavañcāti sokañca paridevañca. Tathā hi te vidito esa dhammoti yathā yathā sattā jānanti, tathā tathā paññāpanavasena vidito esa dhammoti.
1060-61 我将为你宣说涅槃法,以及导向涅槃的修行之道。所谓“于所见法中”,是指于所见到的苦等诸法,或者就在这现有的自身之中。“不依传闻”,是指自己亲证。“了知之后”,是指以“一切行无常”等方式,如实观察思维而了知此法之后。“我欢喜你所说的”,是指我希求你那些阐明如上所说之法的言语。“最上之法”,是指我也欢喜这最上的法。巴利
1060-61.Kittayissāmi te dhammanti nibbānadhammaṃ nibbānagāminipaṭipadādhammañca te desayissāmi. Diṭṭhe dhammeti diṭṭhe dukkhādidhamme, imasmiṃyeva vā attabhāve. Anītihanti attapaccakkhaṃ. Yaṃ viditvāti yaṃ dhammaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā nayena sammasanto viditvā. Tañcāhaṃ abhinandāmīti taṃ vuttapakāradhammajotakaṃ tava vacanaṃ ahaṃ patthayāmi. Dhammamuttamanti tañca dhammamuttamaṃ abhinandāmīti.
1062 在“上、下、横、中”这句里,“上”指未来,“下”指过去,“横和中间”指现在。在这些未来、过去、现在之中,对于“欢喜、执著住处和造作之识”,你要断除对这些上、下等的渴爱、邪见执著和造作之识;断除之后,不要住立于“有”。这样一来,就不会住立于两种“有”。在“panujja”这个词作“应当断除”来解释时,它和“panudehi”相连;而在作“断除之后”来解释时,它只和“不住立于有”相连。意思就是:断除了这些欢喜、执著住处和识之后,就不会住立于两种“有”。巴利
1062.Uddhaṃadho tiriyañcāpi majjheti ettha uddhanti anāgataddhā vuccati, adhoti atītaddhā, tiriyañcāpi majjheti paccuppannaddhā. Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇanti etesu uddhādīsu taṇhañca diṭṭhinivesanañca abhisaṅkhāraviññāṇañca panudehi, panuditvā ca bhave na tiṭṭhe, evaṃ sante duvidhepi bhave na tiṭṭheyya. Evaṃ tāva panujjasaddassa panudehīti imasmiṃ atthavikappe sambandho, panuditvāti etasmiṃ pana atthavikappe bhave na tiṭṭheti ayameva sambandho. Etāni nandinivesanaviññāṇāni panuditvā duvidhepi bhave na tiṭṭheyyāti vuttaṃ hoti.
1063-4 断除了这些,不再住立于“有”中的人,就是“如是而住”这首偈颂所说的内容。其中,“就在这里”指的是在这教法之中,或者指在这现有的生命体之中。“善说啊,乔达摩无依止”这句里,“无依止”指的是涅槃。那位婆罗门就是针对涅槃,向世尊称呼说:“善说啊,乔达摩无依止。”巴利
1063-4. Etāni vinodetvā bhave atiṭṭhanto eso – evaṃvihārīti gāthā. Tattha idhevāti imasmiṃyeva sāsane, imasmiṃyeva vā attabhāve. Sukittitaṃ gotamanūpadhīkanti ettha anupadhikanti nibbānaṃ. Taṃ sandhāya bhagavantaṃ ālapanto āha – ‘‘sukittitaṃ gotamanūpadhīka’’nti.
1065 1065. 不只是断除了苦而已——“te cāpi”这首偈颂说的就是这个。其中,“aṭṭhitaṃ”是指恭敬地,或者是指恒常地。“Taṃ taṃ namassāmī”意思是“我礼敬他”,因此“tasmā taṃ namassāmi”意思是“因此我礼敬他”。“Samecca”是指走近、来到之后。“Nāgā”是对世尊的称呼。巴利
1065. Na kevalaṃ dukkhameva pahāsi – te cāpīti gāthā. Tattha aṭṭhitanti sakkaccaṃ, sadā vā. Taṃ taṃ namassāmīti tasmā taṃ namassāmi. Sameccāti upagantvā. Nāgāti bhagavantaṃ ālapanto āha.
1066 1066. 这时,世尊虽然已被那位婆罗门认定为“世尊确实断除了苦”,但他并不把自己牵扯进去,而是以一位已经断除苦的人的身份来教导他,说了“yaṃ brāhmaṇa”这首偈颂。它的意思是:你应当亲自证知、亲自了知:“这位婆罗门,因为已经除遣了恶,所以是婆罗门;因为已经通达了知见,所以是知吠陀者;因为无所拥有,所以是无所有;因为对欲与有都不执著,所以是在欲有中无执著者。”他确实已经渡过了这暴流,已经到达彼岸,没有荒芜,没有疑惑。巴利
1066. Idāni taṃ bhagavā ‘‘addhā hi bhagavā pahāsi dukkha’’nti evaṃ tena brāhmaṇena viditopi attānaṃ anupanetvāva pahīnadukkhena puggalena ovadanto ‘‘yaṃ brāhmaṇa’’nti gāthamāha. Tassattho – yaṃ tvaṃ abhijānanto ‘‘ayaṃ bāhitapāpattā brāhmaṇo, vedehi gatattā vedagū, kiñcanābhāvena akiñcano, kāmesu ca bhavesu ca asattattā kāmabhave asatto’’ti jaññā jāneyyāsi. Addhā hi so imaṃ oghaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho.
1067 1067. 还有什么更进一步的?“vidvā ca yo”这首偈颂(说明了这一点)。其中,“idha”指在这个教法之中,或者指在自己的身心之中。“visajjā”指舍弃之后。其余部分在各处都很清楚。巴利
1067. Kiñca bhiyyo – vidvā ca yoti gāthā. Tattha idhāti imasmiṃ sāsane, attabhāve vā. Visajjāti vossajjitvā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为最高点来开示这部经。开示结束时,同样发生了像前面所说的法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
5. 《陀多迦经》的注释巴利
5. Dhotakasuttavaṇṇanā
1068-9 “我请问”等偈颂,就是《陀多迦经》。其中,“我渴望言语”意思是我渴望说话。“为自身的涅槃应当修学”意思是:为了自己贪等烦恼的止息,应当修学增上戒等。“如是”是指从我口中说出的。巴利
1068-9.Pucchāmitanti dhotakasuttaṃ. Tattha vācābhikaṅkhāmīti vācaṃ abhikaṅkhāmi. Sikkhe nibbānamattanoti attano rāgādīnaṃ nibbānatthāya adhisīlādīni sikkheyya. Itoti mama mukhato.
1070 听完这番话,陀多迦满心欢喜,一边赞叹世尊,一边请求解开疑惑,说出“我看见”这首偈颂。其中,“我看见在天人世间”意思是我看见在天界与人间。“我礼敬那一位”意思是礼敬这样一位世尊。“请解脱”意思是请让我解脱。巴利
1070. Evaṃ vutte attamano dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno kathaṃkathāpamokkhaṃ yācanto ‘‘passāmaha’’nti gāthamāha. Tattha passāmahaṃ devamanussaloketi passāmi ahaṃ devamanussaloke. Taṃ taṃ namassāmīti taṃ evarūpaṃ namassāmi. Pamuñcāti pamocehi.
1071 1071. 于是,世尊为了说明只依靠自己就能从疑惑中解脱,以渡过暴流为切入点,诵出了“我不”这首偈颂。其中,“我不堪忍”的意思是我不能忍受、我做不到,也不会去努力。“为了解脱”是为了解脱。“疑惑”就是心存疑虑。“渡过”是你应当渡过的意思。巴利
1071. Athassa bhagavā attādhīnameva kathaṃkathāpamokkhaṃ oghataraṇamukhena dassento ‘‘nāha’’nti gāthamāha. Tattha nāhaṃ sahissāmīti ahaṃ na sahissāmi na sakkhissāmi, na vāyamissāmīti vuttaṃ hoti. Pamocanāyāti pamācetuṃ. Kathaṃkathinti sakaṅkhaṃ. Taresīti tareyyāsi.
1072-5 听完这番话,陀多迦更加欢喜,一边赞叹世尊,一边请求教诫,说出“梵天,请教诫”这首偈颂。其中,“梵天”是对最胜者的称呼。他用这个称呼来对世尊说话,说道:“梵天,请教诫。”“远离法”指远离一切行的涅槃法。“无恼害”指不遭受种种逼迫。“唯住于此”即安住在此处。“无依著”即无所执著、无所依止。从这里往后的两首偈颂,和《弥德古经》里所说的一样。唯一的不同是,那里说的是“法”,这里说的是“寂静”。第三首偈颂的前半部分也和那里所说相同;后半部分中,“执著”指粘着之处,所谓“缠缚”即是说粘着。其余各处意思都很明白。巴利
1072-5. Evaṃ vutte attamanataro dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno anusāsaniṃ yācanto ‘‘anusāsa brahme’’ti gāthamāha. Tattha brahmāti seṭṭhavacanametaṃ. Tena bhagavantaṃ āmantayamāno āha – ‘‘anusāsa brahme’’ti . Vivekadhammanti sabbasaṅkhāravivekanibbānadhammaṃ. Abyāpajjamānoti nānappakārataṃ anāpajjamāno. Idheva santoti idheva samāno. Asitoti anissito. Ito parā dve gāthā mettagusutte vuttanayā eva. Kevalañhi tattha dhammaṃ, idha santinti ayaṃ viseso. Tatiyagāthāyapi pubbaḍḍhaṃ tattha vutanayameva aparaḍḍhe saṅgoti sajjanaṭṭhānaṃ, laggananti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为最高点来开示这部经。开示结束时,同样发生了像前面所说的法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第6篇 优波私婆经的注释巴利
6. Upasīvasuttavaṇṇanā
1076 1076.《一者言经》即《优波私婆经》。其中,“大暴流”指巨大的洪流。“无依者”指不依止任何人或法。“我不能”意为做不到。“所缘”指依止处。“那所依者”即所依止的某个人或法。巴利
1076.Ekoahanti upasīvasuttaṃ. Tattha mahantamoghanti mahantaṃ oghaṃ. Anissitoti puggalaṃ vā dhammaṃ vā anissito. No visahāmīti na sakkomi. Ārammaṇanti nissayaṃ. Yaṃ nissitoti yaṃ puggalaṃ vā dhammaṃ vā nissito.
1077 现在,因为那位婆罗门虽然证得了无所有处定,却不知道这种寂静的定也还是一种依赖,所以世尊为了给他开示这种依赖以及更进一步的出离之道,便说出了以“无所有处”为主题的偈颂。其中,“观察”是指:以正念进入那无所有处定,出定之后,以无常等角度来观察。“以无所有为依赖”是说:把那种以“什么都没有”为状态而运行的定作为所缘。“你应渡过暴流”是说:从那时起,通过所生起的观,按照相应的方式渡过四种暴流。“以疑”是指伴随着种种疑惑。“昼夜观察爱尽”意为日夜显明涅槃而观察。以此为他说现法乐住。巴利
1077. Idāni yasmā so brāhmaṇo ākiñcaññāyatanalābhī tañca santampi nissayaṃ na jānāti, tenassa bhagavā tañca nissayaṃ uttari ca niyyānapathaṃ dassento ‘‘ākiñcañña’’nti gāthamāha. Tattha pekkhamānoti taṃ ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā vuṭṭhahitvā ca aniccādivasena passamāno. Natthīti nissāyāti taṃ ‘‘natthi kiñcī’’ti pavattasamāpattiṃ ārammaṇaṃ katvā. Tarassu oghanti tato pabhuti pavattāya vipassanāya yathānurūpaṃ catubbidhampi oghaṃ tarassu. Kathāhīti kathaṃkathāhi. Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassāti rattindivaṃ nibbānaṃ vibhūtaṃ katvā passa. Etenassa diṭṭhadhammasukhavihāraṃ katheti.
1078-9 现在,听到“舍离了诸欲”之后,他观察自己通过镇伏而舍断的诸欲,便说出“于一切”这首偈颂。其中,“舍弃了其他”是指:舍弃了比无所有处定更低的六种定。“在诸想解脱中为最上”是指在七种想解脱中,以无所有处定为最上。“若他于此不舍而住”是在问:那个人是否就这样不离开无所有处梵天界而安住?接着,世尊认可他能安住长达六十千劫,便说出了第三首偈颂。巴利
1078-9. Idāni ‘‘kāme pahāyā’’ti sutvā vikkhambhanavasena attanā pahīne kāme sampassamāno ‘‘sabbesū’’ti gāthamāha. Tattha hitvā maññanti aññaṃ tato heṭṭhā chabbidhampi samāpattiṃ hitvā. Saññāvimokkhe parameti sattasu saññāvimokkhesu uttame ākiñcaññāyatane. Tiṭṭhe nuso tattha anānuyāyīti so puggalo tattha ākiñcaññāyatanabrahmaloke avigacchamāno tiṭṭheyya nūti pucchati. Athassa bhagavā saṭṭhikappasahassamattaṃyeva ṭhānaṃ anujānanto tatiyagāthamāha.
1080 他听世尊这样说了那个安住之处后,现在为了问它是常住还是断灭,说出“若他住立”这首偈颂。其中,“乃至众多年岁”是指多到数不清的年岁,也就是“一大堆、一聚”的意思。也有版本读作“pūgampi vassānī”,那里因为格的变化,要把属格当成主格来理解;或者把 pūga 解释为“多”。也有读作“pūgānī”的,但最早的读法最好。“他就在那里成为清凉寂静的解脱者”的意思是:这个人就在无所有处定中,从种种苦中解脱,达到清凉寂静,就像证得涅槃一样,成为常住而安住吗?他问的是断灭:“像这样的人,他的识会从此灭去吗?还是说,这样的识因为无执取而般涅槃,成为断灭?”或者他也在问结生:他还会不会再有结生?巴利
1080. Evaṃ tassa tattha ṭhānaṃ sutvā idānissa sassatucchedabhāvaṃ pucchanto ‘‘tiṭṭhe ce’’ti gāthamāha. Tattha pūgampi vassānanti anekasaṅkhyampi vassānaṃ, gaṇarāsinti attho. ‘‘Pūgampi vassānī’’tipi pāṭho, tattha vibhattibyattayena sāmivacanassa paccattavacanaṃ kattabbaṃ, pūganti vā etassa bahūnīti attho vattabbo. ‘‘Pūgānī’’ti vāpi paṭhanti, purimapāṭhoyeva sabbasundaro. Tattheva so sīti siyā vimuttoti so puggalo tatthevākiñcaññāyatane nānādukkhehi vimutto sītibhāvappatto bhaveyya, nibbānappatto sassato hutvā tiṭṭheyyāti adhippāyo. Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassāti udāhu tathāvidhassa viññāṇaṃ anupādāya parinibbāyeyyāti ucchedaṃ pucchati, paṭisandhiggahaṇatthaṃ vāpi bhaveyyāti paṭisandhimpi tassa pucchati.
1081 1081. 于是,世尊既不追随断见,也不追随常见,为了说明生在那里的圣弟子如何不执取而般涅槃,便说出“如火焰”这首偈颂。其中,“到达灭没”意思是:走向消逝。“不被称为”意思是:不再有“去了某个地方”这样的说法。同样,“如是牟尼从名身解脱”意思是:如此生在那里的有学牟尼,本来早已从色身解脱;他在那里生起第四道,彻底了知法身之后,又从名身解脱,成为俱分解脱的漏已尽者。他到达了所谓“无取着般涅槃”的灭没,不再被称为“刹帝利”或“婆罗门”等等。巴利
1081. Athassa bhagavā ucchedasassataṃ anupagamma tattha uppannassa ariyasāvakassa anupādāya parinibbānaṃ dassento ‘‘accī yathā’’ti gāthamāha. Tattha atthaṃ paletīti atthaṃ gacchati. Na upeti saṅkhanti ‘‘asukaṃ nāma disaṃ gato’’ti vohāraṃ na gacchati. Evaṃ munī nāmakāyā vimuttoti evaṃ tattha uppanno sekkhamuni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto tattha catutthamaggaṃ nibbattetvā dhammakāyassa pariññātattā puna nāmakāyāpi vimutto ubhatobhāgavimutto khīṇāsavo hutvā anupādāparinibbānasaṅkhātaṃ atthaṃ paleti, na upeti saṅkhaṃ ‘‘khattiyo vā brāhmaṇo vā’’ti evamādikaṃ.
1082 这时,他听到“到达灭没”这句话后,没有如理地把握它的含义,便说出偈颂:“那灭没者”。这首偈颂的意思是:他是已经灭没了,还是根本不存在?或者是以永远常住的本性,成为无病、不变易之法?贤善的牟尼啊,请您为我这样记说。为什么呢?因为这一法确实已被您透彻了知。巴利
1082. Idāni ‘‘atthaṃ paletī’’ti sutvā tassa yoniso atthaṃ asallakkhento ‘‘atthaṅgato so’’ti gāthamāha. Tassattho – so atthaṅgato udāhu natthi, udāhu ve sassatiyā sassatabhāvena arogo avipariṇāmadhammo soti evaṃ taṃ me munī sādhu viyākarohi. Kiṃ kāraṇaṃ? Tathā hi te vidito esa dhammoti.
1083 1083. 这时,世尊为了说明他不能被那样描述,说了“于灭没者”这首偈颂。其中,“于灭没者”指无取著而般涅槃者。“没有量度”指没有色法等的衡量标准。“以何言说他”指以贪等烦恼来言说他。“于一切法中”指在一切蕴等诸法中。其余各处都显而易见。巴利
1083. Athassa bhagavā tathā avattabbataṃ dassento ‘‘atthaṅgatassā’’ti gāthamāha. Tattha atthaṅgatassāti anupādāparinibbutassa. Na pamāṇamatthīti rūpādippamāṇaṃ natthi. Yena naṃ vajjunti yena rāgādinā naṃ vadeyyuṃ. Sabbesu dhammesūti sabbesu khandhādidhammesu. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束的时候,所生起的法的现观也和前面所说的一样。巴利
Evaṃ bhagavā imaṃ suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第七篇《难陀经》的注释巴利
7. Nandasuttavaṇṇanā
1084-5 《难陀经》以“世间有……”等偈颂开头。其中第一首偈颂的意思是:世间的人,比如刹帝利等,针对邪命外道、尼干陀等,说“有牟尼”。他们这样问:到底怎样呢?他们是把因为禅那、等至等智慧而生起的人,称为“具足智慧”的牟尼吗?还是把以种种粗苦生活方式为内涵的人,称为“具足生活”的牟尼呢?于是世尊否定这两种说法,为了显示真正的牟尼,而说了“不以见”这首偈颂。巴利
1084-5.Santiloketi nandasuttaṃ. Tattha paṭhamagāthāya attho – loke khattiyādayo janā ājīvakanigaṇṭhādike sandhāya ‘‘santi munayo’’ti vadanti, tayidaṃ kathaṃsūti kiṃ nu kho te samāpattiñāṇādinā ñāṇena uppannattā ñāṇūpapannaṃ no muniṃ vadanti, evaṃvidhaṃ nu vadanti, udāhu ve nānappakārakena lūkhajīvitasaṅkhātena jīvitenūpapannanti athassa bhagavā tadubhayaṃ paṭikkhipitvā muniṃ dassento ‘‘na diṭṭhiyā’’ti gāthamāha.
1086-7 现在,为了断除那些主张“由见等而得清净”者的疑惑,问出“凡这些……”这句。其中,“以种种方式”是指通过祭典、祥瑞等种种方式。“自制而行”是指自制、防护而行。接着,为了显示并没有那样的清净,世尊说出了第二首偈颂。巴利
1086-7. Idāni ‘‘diṭṭhādīhi suddhī’’ti vadantānaṃ vāde kaṅkhāpahānatthaṃ ‘‘ye kecime’’ti pucchati. Tattha anekarūpenāti kotūhalamaṅgalādinā. Tattha yatā carantāti tattha sakāya diṭṭhiyā guttā viharantā. Athassa tathā suddhiabhāvaṃ dīpento bhagavā dutiyaṃ gāthamāha.
1088-90 听了“他们没能渡过去”之后,现在他想听已经渡过去的人,于是就问“凡这些……”。接着,世尊为了以已渡暴流者的方式,让他看到已经渡过生老的人,说出了第三首偈颂。其中,“覆盖”是指被遮住、被缠裹。“于这些”是指在这些人当中。“su”只是个语助词。“遍知爱”是指通过三种遍知来了知爱。其余部分因为前面已经讲过,所以很容易明白。巴利
1088-90. Evaṃ ‘‘nātariṃsū’’ti sutvā idāni yo atari, taṃ sotukāmo ‘‘ye kecime’’ti pucchati. Athassa bhagavā oghatiṇṇamukhena jātijarātiṇṇe dassento tatiyaṃ gāthamāha. Tattha nivutāti ovuṭā pariyonaddhā. Yesīdhāti yesu idha. Ettha ca su-iti nipātamattaṃ. Taṇhaṃ pariññāyāti tīhi pariññāhi taṇhaṃ parijānitvā. Sesaṃ sabbattha pubbe vuttanayattā pākaṭameva.
就这样,世尊以阿拉汉果为最高点结束了这次说法。说法结束时,难陀对世尊所说的话感到欢喜,便说了一首偈颂:“我对此感到欢喜。”在这里,也同样发生了像前面所说的那样对法的现观。巴利
Evaṃ bhagavā arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne pana nando bhagavato bhāsitaṃ abhinandamāno ‘‘etābhinandāmī’’ti gāthamāha. Idhāpi ca pubbe vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第八 黑马经的解说巴利
8. Hemakasuttavaṇṇanā
1091-4 1091-4.“往昔他们解说”等偈颂属于《黑马经》。其中,“往昔他们为我解说”是指婆和利等人从前为我解说了他们各自的主张。“在乔达摩的教法之前”是指在乔达摩的教法之前,那是更早以前的事。“那一切只是寻思的增长”,意思是那一切都只是让欲寻思等增长而已。“摧破爱”就是灭尽爱。于是,世尊为了开示这个法,说了“于此”这两首偈颂。其中,“了知此故,凡具念者”是指:对那不死的涅槃境界,以“诸行无常”等方式进行观照,逐步了知之后,那些依身随观等念住而安住正念的人。“于现法寂止”则是因为已了知法、已见法,并因贪等烦恼的寂灭而达到寂止。其余各处都很清楚。巴利
1091-4.Yeme pubbeti hemakasuttaṃ. Tattha ye me pubbe viyākaṃsūti ye bāvariādayo pubbe mayhaṃ sakaṃ laddhiṃ viyākaṃsu. Huraṃ gotamasāsanāti gotamasāsanā pubbataraṃ. Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhananti sabbaṃ taṃ kāmavitakkādivaḍḍhanaṃ. Taṇhānigghātananti taṇhāvināsanaṃ. Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto ‘‘idhā’’ti gāthādvayamāha. Tattha etadaññāya ye satāti etaṃ nibbānapadamaccutaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā nayena vipassantā anupubbena jānitvā ye kāyānupassanāsatiādīhi satā. Diṭṭhadhammābhinibbutāti viditadhammattā, diṭṭhadhammattā, rāgādinibbānena ca abhinibbutā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第9篇 都提耶经的注释巴利
9. Todeyyasuttavaṇṇanā
1095 “诸欲之中”等语,是《都提耶经》。其中,“他的解脱是怎样的”,是在问:他应当得到的解脱是怎样的?现在,世尊为了显示他没有别的解脱,说出第二首偈颂。其中,“他没有别的解脱”,意思是:他没有别的解脱。巴利
1095.Yasmiṃkāmāti todeyyasuttaṃ. Tattha vimokkho tassa kīdisoti tassa kīdiso vimokkho icchitabboti pucchati . Idāni tassa aññavimokkhābhāvaṃ dassento bhagavā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha vimokkho tassa nāparoti tassa añño vimokkho natthi.
1097-8 即使已经这样说了“渴爱的灭尽就是解脱”,他仍然没有领会这个意思,于是又问道:“他是无所愿求,还是有所愿求呢?”这里“或者以慧计度”的意思是:他还是用等至智等智慧,去虚构渴爱的妄想或见的妄想呢?于是世尊为他解说这一点,说出了第二首偈颂。其中“欲有”是指在欲与有之中。其余部分在各处都很清楚。巴利
1097-8. Evaṃ ‘‘taṇhakkhayo eva vimokkho’’ti vuttepi tamatthaṃ asallakkhento ‘‘nirāsaso so uda āsasāno’’ti puna pucchati. Tattha uda paññakappīti udāhu samāpattiñāṇādinā ñāṇena taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā kappayati. Athassa bhagavā taṃ ācikkhanto dutiyaṃ gāthamāha. Tattha kāmabhaveti kāme ca bhave ca. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第10章 《劫经》的注释巴利
10. Kappasuttavaṇṇanā
1099 1099.“在轮回中间”云云,出自《劫经》。其中,“在轮回中间”是说:因为对轮回的前际和后际都没有智慧,所以称为处在中间的轮回。“存续”是指那些正在存续的众生。“愿此不再有”意思是:愿这苦不再生起。巴利
1099.Majjhesarasminti kappasuttaṃ. Tattha majjhe sarasminti purimapacchimakoṭipaññāṇābhāvato majjhabhūte saṃsāreti vuttaṃ hoti. Tiṭṭhatanti tiṭṭhamānānaṃ. Yathāyidaṃ nāparaṃ siyāti yathā idaṃ dukkhaṃ puna na bhaveyya.
1101-2 接着,世尊为了说明这个义理,诵出了三首偈颂。其中,“无所”是指与“有所”相对的一面。“无取”是指与“取”相对的一面,也就是说,是有所与取的止息。“无匹”是指没有能与之相比的明灯,也就是最胜者。“他们不是魔罗的随从”是说他们不是魔罗的随行者、仆役或弟子。其余各处都很容易明白。巴利
1101-2. Athassa bhagavā tamatthaṃ byākaronto tisso gāthāyo abhāsi. Tattha akiñcananti kiñcanapaṭipakkhaṃ. Anādānanti ādānapaṭipakkhaṃ, kiñcanādānavūpasamanti vuttaṃ hoti. Anāparanti aparapaṭibhāgadīpavirahitaṃ, seṭṭhanti vuttaṃ hoti. Na te mārassa paddhagūti te mārassa paddhacarā paricārakā sissā na honti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第十一 《阇都干耳经》的注释巴利
11. Jatukaṇṇisuttavaṇṇanā
1103-4 “Sutvānahanti”是《阇都干耳经》的引文。其中,“sutvānahaṃ vīramakāmakāmiṃ”的意思是:我依照“彼世尊确实是阿拉汉……”这样的方式,听闻了那位英雄、对诸欲无欲求的佛陀——他因为对诸欲无所欲求,所以是“不欲乐者”。“akāmamāgamiṃ”:我是为了向无欲的世尊请问而来。“sahajanettā”指俱生眼,也就是与生俱来的一切知智之眼。“Yathātacchaṃ”即如实。“brūhi me”是“请告诉我”——这是再次恳请而说;恳请的人即使说上千次也会说,何况两次呢。“Tejī tejasā”:具足威力者以威力,以威力征服。“Yamahaṃ vijaññaṃ jātijarāya idha vippahānaṃ”:我就在这个世间,能了知那舍断生与老的法。巴利
1103-4.Sutvānahanti jatukaṇṇisuttaṃ. Tattha sutvānahaṃ vīramakāmakāminti ahaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā nayena vīraṃ kāmānaṃ akāmanato akāmakāmiṃ buddhaṃ sutvā. Akāmamāgamanti nikkāmaṃ bhagavantaṃ pucchituṃ āgatomhi. Sahajanettāti sahajātasabbaññutaññāṇacakkhu. Yathātacchanti yathātathaṃ. Brūhi meti puna yācanto bhaṇati. Yācanto hi sahassakkhattumpi bhaṇeyya, ko pana vādo dvikkhattuṃ. Tejī tejasāti tejena samannāgato tejasā abhibhuyya. Yamahaṃ vijaññaṃ jātijarāya idha vippahānanti yamahaṃ jātijarānaṃ pahānabhūtaṃ dhammaṃ idheva jāneyyaṃ.
1105-7 于是世尊为了给他讲说这个法,说了三首偈颂。其中,“把出离看作安稳”,是指把涅槃以及通向涅槃的道路看作“安稳”。“已被执取”,是指被渴爱和邪见抓住。“无依著”或者“无所依”,意思是应当放下、应当解脱。“你不要有”,就是你不要让它存在。“有所”是指贪等任何执著,也不要让它在你身上出现。“过去”是指对过去诸行生起的烦恼。“婆罗门”是世尊对阇都干耳的称呼。其余各处都很明白。巴利
1105-7. Athassa bhagavā taṃ dhammamācikkhanto tisso gāthāyo abhāsi. Tattha nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ‘‘khema’’nti disvā. Uggahitanti taṇhādiṭṭhivasena gahitaṃ. Nirattaṃ vāti nirassitabbaṃ vā, muñcitabbanti vuttaṃ hoti. Mā te vijjitthāti mā te ahosi. Kiñcananti rāgādikiñcanaṃ vāpi te mā vijjittha. Pubbeti atīte saṅkhāre ārabbha uppannakilesā. Brāhmaṇāti bhagavā jatukaṇṇiṃ ālapati. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
12. 《跋陀罗浮陀经》的注释巴利
12. Bhadrāvudhasuttavaṇṇanā
1108-9 “舍弃爱著”是指放下执取。“断除渴爱”是指断除六种渴爱身。“不动摇”是指在世间法上不被撼动。“舍弃喜贪”是指放下对未来色等所缘的期盼。其实渴爱只有一种,这里只是从赞叹的角度,把它说成多种形式。“舍弃劫”是指舍弃两种劫。“极度恳请”就是极其恳切地请求。“听闻大龙之言后,众人将从这里离去”的意思是:听了世尊您的话之后,许多人将从这座石塔庙离开。“从各地聚集而来”是指从鸯伽等地聚集到这里的人,也就是“Janapadehi saṅgatā”所说的从各处聚集而来的人们。“请开示”就是“Viyākarohi”,意思是请开示法。巴利
1108-9.Okañjahanti bhadrāvudhasuttaṃ. Tattha okañjahanti ālayaṃ jahaṃ. Taṇhacchidanti chataṇhākāyacchidaṃ. Anejanti lokadhammesu nikkampaṃ. Nandiñjahanti anāgatarūpādipatthanājahaṃ. Ekā eva hi taṇhā thutivasena idha nānappakārato vuttā. Kappañjahanti duvidhakappajahaṃ. Abhiyāceti ativiya yācāmi. Sutvāna nāgassa apanamissanti itoti nāgassa tava bhagavā vacanaṃ sutvā ito pāsāṇakacetiyato bahū janā pakkamissantīti adhippāyo. Janapadehi saṅgatāti aṅgādīhi janapadehi idha samāgatā. Viyākarohīti dhammaṃ desehi.
1110 于是,世尊顺着他的根性倾向为他说法,诵出了两首偈颂。其中,“执取的渴爱”是指对色等所缘的执取、抓取式的渴爱,也就是所说的“取”的渴爱。“凡是在这世间所执取的东西”,是指在上述“向上”等种种分类中,他们执取什么,就是什么。正因为如此,魔罗跟随着这个众生——意思是:以执取为缘而产生业行,再由业行导致结生,结生蕴的魔罗便跟随着那个有情。巴利
1110. Athassa āsayānulomena dhammaṃ desento bhagavā dve gāthāyo abhāsi. Tattha ādānataṇhanti rūpādīnaṃ ādāyikaṃ gahaṇataṇhaṃ, taṇhupādānanti vuttaṃ hoti. Yaṃ yañhi lokasmimupādiyantīti etesu uddhādibhedesu yaṃ yaṃ gaṇhanti. Teneva māro anveti jantunti teneva upādānapaccayanibbattakammābhisaṅkhāranibbattavasena paṭisandhikkhandhamāro taṃ sattaṃ anugacchati.
1111 因此,了知这一点的人,就是以无常等方式了知诸行、了知这个过患的人,他就是在观察“执取中的众生”。当他把这个在死魔领域中被粘住、在色等可执取的对象上以执取的方式粘着、在整个世间粘着的众生,看作是在死魔领域中被粘住时;或者,当他把沉浸于执取、执著于执取的人,以及因执取而聚集起来的众生,看作是被死魔领域粘住、无法从中超越时,他这样观察,就不会在世间生起任何执著。其余部分在各处都很清楚。巴利
1111.Tasmā pajānanti tasmā etamādīnavaṃ aniccādivasena vā saṅkhāre jānanto. Ādānasatte iti pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visattanti ādātabbaṭṭhena ādānesu rūpādīsu satte sabbaloke imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ pekkhamāno. Ādānasatte vā ādānābhiniviṭṭhe puggale ādānasaṅgahetuñca imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ tato vītikkamituṃ asamatthaṃ iti pekkhamāno kiñcanaṃ sabbaloke na uppādiyethāti sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
13. 优陀耶经的注释巴利
13. Udayasuttavaṇṇanā
1112-3 “禅修者”等语出自《优陀耶经》。其中,问“胜智解脱”时,问的是以慧力修习所成的解脱。那时,因为优陀耶是第四禅那的证得者,世尊就依他所得的禅那,用两首偈颂从各种方面为他显示胜智解脱。其中,“断除爱欲”:就是生起初禅时断除的爱欲,我也说那是胜智解脱。一切词句都应当这样配合理解。巴利
1112-3.Jhāyinti udayasuttaṃ. Tattha aññāvimokkhanti paññānubhāvanijjhātaṃ vimokkhaṃ pucchati. Atha bhagavā yasmā udayo catutthajjhānalābhī, tasmāssa paṭiladdhajjhānavasena nānappakārato aññāvimokkhaṃ dassento gāthādvayamāha. Tattha pahānaṃ kāmacchandānanti yamidaṃ paṭhamajjhānaṃ nibbattentassa kāmacchandappahānaṃ, tampi aññāvimokkhaṃ pabrūmi. Evaṃ sabbapadāni yojetabbāni.
1114 舍念清净:是指由第四禅那的舍与念而清净。法寻先行:这是说,安住于第四禅那解脱之后,观察诸禅支而证得的阿拉汉果解脱。因为在阿拉汉果解脱中,以与道相应的正思惟等为种类的法寻为先导,所以说“法寻先行”。无明的破坏:这智解脱是依止被称为“无明的破坏”的涅槃而生起的,因此以因代果,我说它为“无明的破坏”。巴利
1114.Upekkhāsatisaṃsuddhanti catutthajjhānaupekkhāsatīhi saṃsuddhaṃ. Dhammatakkapurejavanti iminā tasmiṃ catutthajjhānavimokkhe ṭhatvā jhānaṅgāni vipassitvā adhigataṃ arahattavimokkhaṃ vadati. Arahattavimokkhassa hi maggasampayuttasammāsaṅkappādibhedo dhammatakko purejavo hoti. Tenāha – ‘‘dhammatakkapurejava’’nti. Avijjāya pabhedananti etameva ca aññāvimokkhaṃ avijjāpabhedanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nissāya jātattā kāraṇopacārena ‘‘avijjāya pabhedana’’nti pabrūmīti.
1115-6 他听到用“无明的破坏”这个说法所表达的涅槃之后,为了问“它是通过舍断什么而被称为涅槃的”,就说了“什么为结”这个偈颂。其中,“什么为结”就是“什么是结”。“审察”就是审察的原因。“通过舍断它的什么”就是:通过舍断哪一种名为法的法。于是,世尊为他解答这个含义,说了“喜贪为结”这个偈颂。其中,“寻”是指他的欲寻等寻。巴利
1115-6. Evaṃ avijjāpabhedanavacanena vuttaṃ nibbānaṃ sutvā ‘‘taṃ kissa vippahānena vuccatī’’ti pucchanto ‘‘kiṃsu saṃyojano’’ti gāthamāha. Tattha kiṃsu saṃyojanoti kiṃ saṃyojano. Vicāraṇanti vicaraṇakāraṇaṃ. Kissassa vippahānenāti kiṃ nāmakassa assa dhammassa vippahānena. Athassa bhagavā tamatthaṃ byākaronto ‘‘nandisaṃyojano’’ti gāthamāha. Tattha vitakkassāti kāmavitakkādiko vitakko assa.
1117-8 现在,为了询问通往那个涅槃的道路,他说出了“如何有念者……”这个偈颂。其中,“识”指的是造作识。接着,世尊为他讲说这条道路,说出了“内……”这个偈颂。其中,“如此有念者”意思是:如此具念且正知的人。其余各处都很清楚明白。巴利
1117-8. Idāni tassa nibbānassa maggaṃ pucchanto ‘‘kathaṃ satassā’’ti gāthamāha. Tattha viññāṇanti abhisaṅkhāraviññāṇaṃ. Athassa maggaṃ kathento bhagavā ‘‘ajjhattañcā’’ti gāthamāha. Tattha evaṃ satassāti evaṃ satassa sampajānassa. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
14. 波娑罗经的注释巴利
14. Posālasuttavaṇṇanā
1119-20 《波娑罗经》中“指示过去”这句:是指世尊对自己和他人,开示“一生”等种种过去的事情。“超越色想者”:就是已经超越了色想的人。“舍一切身者”:是指通过彼分镇伏而舍弃了一切色身,也就是舍弃了色有结生的人。“观无所有者”:是通过观察识的不存在而观见“无所有”的人,这里说的是证得无所有处的人。“我请问智”:以“释迦”称呼世尊而说,我请问那个人的智,应该怎样询问?“如何引导”:应该怎样引导他,怎样让他生起更高的智慧?巴利
1119-20.Yoatītanti posālasuttaṃ. Tattha yo atītaṃ ādisatīti yo bhagavā attano ca paresañca ‘‘ekampi jāti’’ntiādibhedaṃ atītaṃ ādisati. Vibhūtarūpasaññissāti samatikkantarūpasaññissa. Sabbakāyappahāyinoti tadaṅgavikkhambhanavasena sabbarūpakāyappahāyino, pahīnarūpabhavapaṭisandhikassāti adhippāyo. Natthi kiñcīti passatoti viññāṇābhāvavipassanena ‘‘natthi kiñcī’’ti passato, ākiñcaññāyatanalābhinoti vuttaṃ hoti. Ñāṇaṃ sakkānupucchāmīti sakkāti bhagavantaṃ ālapanto āha. Tassa puggalassa ñāṇaṃ pucchāmi, kīdisaṃ pucchitabbanti. Kathaṃ neyyoti kathaṃ so netabbo, kathamassa uttariñāṇaṃ uppādetabbanti.
1121 1121. 于是,世尊对这样的人显示了自己无碍的智慧,为了说明那种智慧,说了两首偈颂。其中,“如来了知一切识住”:如来以行作的方式了知四种识住,以结生的方式了知七种识住,如此了知一切识住。“了知此安住者”:以业行的方式了知这位补特伽罗安住,知道“未来这个人将会如此趣向”。“已解脱”:指倾向于无所有处等。“以彼为归宿”:即以彼为归趣。巴利
1121. Athassa bhagavā tādise puggale attano appaṭihatañāṇataṃ pakāsetvā taṃ ñāṇaṃ byākātuṃ gāthādvayamāha. Tattha viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, abhijānaṃ tathāgatoti abhisaṅkhāravasena catasso paṭisandhivasena sattāti evaṃ sabbā viññāṇaṭṭhitiyo abhijānanto tathāgato. Tiṭṭhantamenaṃ jānātīti kammābhisaṅkhāravasena tiṭṭhantaṃ etaṃ puggalaṃ jānāti ‘‘āyatiṃ ayaṃ evaṃgatiko bhavissatī’’ti. Vimuttanti ākiñcaññāyatanādīsu adhimuttaṃ. Tapparāyaṇanti tammayaṃ.
1122 “了知无所有处的生起”,就是知道能产生无所有处定的那种业行,并想:“这怎么会成为障碍呢?”“喜贪是结缚”,就是知道那里被称为无色贪的喜贪,以及那个结缚。“从那里观察”,就是从无所有处定出定后,以无常等角度观察那个定。“这个智对他是真实的”,就是当那个人这样观察时,依次生起的阿罗汉智是不颠倒的。“已圆满者”,就是已经住于圆满的人。其余各处都很明显。巴利
1122.Ākiñcaññasambhavaṃ ñatvāti ākiñcaññāyatanajanakaṃ kammābhisaṅkhāraṃ ñatvā ‘‘kinti palibodho aya’’nti. Nandī saṃyojanaṃ itīti yā ca tattha arūparāgasaṅkhātā nandī, tañca saṃyojanaṃ iti ñatvā. Tato tattha vipassatīti tato ākiñcaññāyatanasamāpattito vuṭṭhahitvā taṃ samāpattiṃ aniccādivasena vipassati. Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassāti etaṃ tassa puggalassa evaṃ vipassato anukkameneva uppannaṃ arahattañāṇaṃ aviparītaṃ. Vusīmatoti vusitavantassa. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为顶点开示了这部经。开示结束时,同样像之前那样发生了法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
第15章 摩伽罗阇经的解释巴利
15. Mogharājasuttavaṇṇanā
1123 1123.《两次我问,摩伽罗阇经》。其中,“两次我问”是指两个场合我问。因为他在先前的《阿耆多经》和《提舍弥勒经》结束时,两次向世尊提问。世尊则等待他的根器成熟,没有回答。因此他说:“我两次问过世尊。”而“直到第三次,天神般的仙人啊,他回答,我如此听闻”,意思是:直到第三次,被如法地询问时,成为清净天人的仙人、世尊、正等正觉者才回答,我如此听闻。据说他就是在瞿陀婆利河岸边如此听闻的。因此他说:“他回答,我如此听闻。”巴利
1123.Dvāhaṃsakkanti mogharājasuttaṃ. Tattha dvāhanti dve vāre ahaṃ. So hi pubbe ajitasuttassa ca tissametteyyasuttassa ca avasāne dvikkhattuṃ bhagavantaṃ pucchi. Bhagavā panassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno na byākāsi. Tenāha – ‘‘dvāhaṃ sakkaṃ apucchissa’’nti. Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me sutanti yāvatatiyañca sahadhammikaṃ puṭṭho visuddhidevabhūto isi bhagavā sammāsambuddho byākarotīti evaṃ me sutaṃ. Godhāvarītīreyeva kira so evamassosi. Tenāha – ‘‘byākarotīti me suta’’nti.
1124 这个“世间”是指人世间。“另一个世间”是指除了这个人世间之外剩下的一切。“有天神同在的”是指除了梵天界之外,与化生天和约定天相应的世间;或者说,“梵天界是有天神同在的”这种说法只是举例说明“在有天神同在的世间”等等,因此应当理解为凡是上面所说的那种世间全都包括在内。巴利
1124.Ayaṃ lokoti manussaloko. Paro lokoti taṃ ṭhapetvā avaseso. Sadevakoti brahmalokaṃ ṭhapetvā avaseso upapattidevasammutidevayutto, ‘‘brahmaloko sadevako’’ti etaṃ vā ‘‘sadevake loke’’tiādinayanidassanamattaṃ, tena sabbopi tathāvuttappakāro loko veditabbo.
1125 “如此殊胜的见者”:这是说明,如此最殊胜的见者,有能力洞见包括天神在内的世间众生的志向、胜解、趣向、归宿等。巴利
1125. Evaṃ abhikkantadassāvinti evaṃ aggadassāviṃ, sadevakassa lokassa ajjhāsayādhimuttigatiparāyaṇādīni passituṃ samatthanti dasseti.
1126 应当以两种方式观察世间为空:或者通过必然坏灭的观察,或者通过观诸行空无的观察。以这两种原因,观察世间为空。拔除我执:就是把有身见拔掉、去除。其余各处的内容都很清楚明白。巴利
1126.Suññato lokaṃ avekkhassūti avasiyapavattasallakkhaṇavasena vā tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena vāti dvīhi kāraṇehi suññato lokaṃ passa. Attānudiṭṭhiṃ ūhaccāti sakkāyadiṭṭhiṃ uddharitvā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊就这样也以阿拉汉果为最高点来开示这部经。开示结束时,同样发生了像前面所说的法现观。巴利
Evaṃ bhagavā imampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
16. 《频耆经》的注释巴利
16. Piṅgiyasuttavaṇṇanā
1127 1127.《老朽经》的注释。其中,“我老了,无力,容貌衰败”——据说那位婆罗门被衰老所压倒,从出生算起已有一百二十岁,身体虚弱,本想“在这里落脚”,脚却踩到了别处,先前的肤色也已败坏消失。因此他说:“我老了,无力,容貌衰败。”“愿我不要在半途中愚昧而死”的意思是:愿我不要还没亲自证得您的法,就在半途中无知无觉地死去。“就在这里舍离生与老”的意思是:就在您脚下,在这石座旁或塔庙这里,愿我了悟那能舍离生与老的涅槃法,请您为我开示。巴利
1127.Jiṇṇohamasmīti piṅgiyasuttaṃ. Tattha jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇoti so kira brāhmaṇo jarābhibhūto vīsavassasatiko jātiyā, dubbalo ca ‘‘idha padaṃ karissāmī’’ti aññattheva karoti, vinaṭṭhapurimacchavivaṇṇo ca . Tenāha – ‘‘jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo’’ti. Māhaṃ nassaṃ momuho antarāvāti māhaṃ tuyhaṃ dhammaṃ asacchikatvā antarāyeva avidvā hutvā anassiṃ. Jātijarāya idha vippahānanti idheva tava pādamūle pāsāṇake vā cetiya jātijarāya vippahānaṃ nibbānadhammaṃ yamahaṃ vijaññaṃ, taṃ me ācikkha.
1128 现在,因为宾耆耶对身体还有牵挂,所以诵出“我老了”这首偈颂;为了让他断除对身体的贪爱,世尊便诵出“看见诸色中受苦的人”这首偈颂。其中,“诸色”是指以色为因、以色为缘。“受苦”是指被刑罚等所伤害。“在诸色中受损”是说,人们因为眼病等,以及以色为因,而受到破坏、遭受逼迫。巴利
1128. Idāni yasmā piṅgiyo kāye sāpekkhatāya ‘‘jiṇṇohamasmī’’ti gāthamāha tenassa bhagavā kāye sinehappahānatthaṃ ‘‘disvānarūpesu vihaññamāne’’ti gāthamāha. Tattha rūpesūti rūpahetu rūpapaccayā. Vihaññamāneti kammakāraṇādīhi upahaññamāne. Ruppanti rūpesūti cakkhurogādīhi ca rūpahetuyeva janā ruppanti bādhīyanti.
1129-30 世尊这样一直讲到阿罗汉果的修行方法,宾耆耶虽然听了,但因为年老体弱,并没有证得什么更殊胜的成就,于是他又用“四方……”这首偈颂来赞叹世尊,并请求说法。接着,世尊又为他开示通向阿罗汉果的修行之道,诵出了“陷溺于渴爱者……”这首偈颂。其余各处的内容都很清楚明白。巴利
1129-30. Evaṃ bhagavatā yāva arahattaṃ tāva kathitaṃ paṭipattiṃ sutvāpi piṅgiyo jarādubbalatāya visesaṃ anadhigantvāva puna ‘‘disā catasso’’ti imāya gāthāya bhagavantaṃ thomento desanaṃ yācati. Athassa bhagavā punapi yāva arahattaṃ, tāva paṭipadaṃ dassento ‘‘taṇhādhipanne’’ti gāthamāha. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.
世尊也是以阿拉汉果为终极目标来宣说这部经的。说法结束时,宾耆耶安住在不来果上。据说他时不时地这样想:“如此变化巧妙、辩才无碍的说法,我的舅父婆和利未能得闻啊。”因为这份亲情的散乱,他没能证得阿拉汉果。但他的弟子们——那一千个结发修行者——全都证得了阿拉汉果,全都成为以神通化现衣钵的“善来比丘”。巴利
Imampi suttaṃ bhagavā arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca piṅgiyo anāgāmiphale patiṭṭhāsi. So kira antarantarā cintesi – ‘‘evaṃ vicitrapaṭibhānaṃ nāma desanaṃ na labhi mayhaṃ mātulo bāvarī savanāyā’’ti. Tena sinehavikkhepena arahattaṃ pāpuṇituṃ nāsakkhi. Antevāsino panassa sahassajaṭilā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Sabbeva iddhimayapattacīvaradharā ehibhikkhavo ahesunti.
《彼岸道赞叹偈》的注释巴利
Pārāyanatthutigāthāvaṇṇanā
从此以后,结集者们为了赞叹这个教法,诵出了“世尊这样说”等语句。其中,“世尊这样说”是指世尊宣说了这部《彼岸道》。“十六位侍从”是指婆和利的侍者宾耆耶等十六人,也就是世尊的十六位侍从,即那些婆罗门。当时,那十六群会众坐在前方、后方、左侧、右侧,每方各坐满六由旬,排成直线时范围达十二由旬。“被请求”是指被乞求,了知义理就是了知圣典的义理,了知法就是了知圣典。于是将“彼岸道”作为这个法门的名称,接着称扬那些婆罗门的名字,说道:“阿耆多、提舍弥勒……亲近最胜佛。”巴利
Ito paraṃ saṅgītikārā desanaṃ thomentā ‘‘idamavoca bhagavā’’tiādimāhaṃsu. Tattha idamavocāti idaṃ parāyanaṃ avoca. Paricārakasoḷasānanti bāvarissa paricārakena piṅgiyena saha soḷasannaṃ buddhassa vā bhagavato paricārakānaṃ soḷasannanti paricārakasoḷasannaṃ. Te eva ca brāhmaṇā. Tattha soḷasaparisā pana purato ca pacchato ca vāmapassato ca dakkhiṇapassato ca cha cha yojanāni nisinnā ujukena dvādasayojanikā ahosi. Ajjhiṭṭhoti yācito atthamaññāyāti pāḷiatthamaññāya. Dhammamaññāyāti pāḷimaññāya. Pārāyananti evaṃ imassa dhammapariyāyassa adhivacanaṃ āropetvā tesaṃ brāhmaṇānaṃ nāmāni kittayantā ‘‘ajito tissametteyyo…pe… buddhaseṭṭhaṃ upāgamu’’nti āhaṃsu.
1131-7 在这里,“具足行”是指以作为涅槃立足处的巴帝摩卡戒等而具足。“仙”就是大仙。其余部分意思已经清楚。从这以后,“他们修习梵行”是说他们修习道之梵行。因此,“彼岸道”就是指到达那个彼岸、即涅槃的这条道。巴利
1131-7. Tattha sampannacaraṇanti nibbānapadaṭṭhānabhūtena pātimokkhasīlādinā sampannaṃ. Isinti mahesiṃ. Sesaṃ pākaṭameva. Tato paraṃ brahmacariyamacariṃsūti maggabrahmacariyaṃ acariṃsu. Tasmā pārāyananti tassa pārabhūtassa nibbānassa ayananti vuttaṃ hoti.
《彼岸道》随颂偈的注释巴利
Pārāyanānugītigāthāvaṇṇanā
1138 1138. 他们将随诵《彼岸道品》,这里的关系是这样的:世尊宣说《彼岸道品》时,一万六千名结发者证得阿罗汉果,其余十四俱胝的天与人则生起了法现观。古人也确实这样说过:巴利
1138.Pārāyanamanugāyissanti assa ayaṃ sambandho – bhagavatā hi pārāyane desite soḷasasahassā jaṭilā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, avasesānañca cuddasakoṭisaṅkhānaṃ devamanussānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
此后,在令人欢喜的巴沙那迦,在《到彼岸》的集会中;
佛陀让一亿四千万众生达到了不死。巴利
‘‘Tato pāsāṇake ramme, pārāyanasamāgame; Amataṃ pāpayī buddho, cuddasa pāṇakoṭiyo’’ti.
说法结束后,从各处前来的人们靠着世尊的威神力,各自在自己的村落、城镇等地显现出来。世尊也由十六位侍者等成千上万的比丘围绕,回到了舍卫城。在那里,宾吉亚顶礼世尊后说道:“尊者,我要走了,去告诉婆和利佛陀已经出世,因为我曾答应过他。”得到世尊允许后,他先以智行到达瞿陀婆利河岸,再步行朝隐修处走去。婆和利婆罗门正坐着眺望道路,远远看见他没有了水瓶、发髻等物,以比丘的装束走来,便断定:“佛陀已经出现在世间了。”等他到了跟前,就问道:“宾吉亚,佛陀已经出现在世间了吗?”“是的,婆罗门,已经出现了。他坐在巴沙那迦塔庙里为我们说法,我要把他所说的法讲给你听。”于是,婆和利率领弟子们,以盛大的供养礼敬宾吉亚,并铺设了座位。宾吉亚在那里坐下后,开始说出“我将随颂《到彼岸》”等语句。巴利
Niṭṭhitāya pana dhammadesanāya tato tato āgatā manussā bhagavato ānubhāvena attano attano gāmanigamādīsveva pāturahesuṃ. Bhagavāpi sāvatthimeva agamāsi paricārakasoḷasādīhi anekehi bhikkhusahassehi parivuto. Tattha piṅgiyo bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘gacchāmahaṃ, bhante, bāvarissa buddhuppādaṃ ārocetuṃ, paṭissutañhi tassa mayā’’ti. Atha bhagavatā anuññāto ñāṇagamaneneva godhāvarītīraṃ gantvā pādagamanena assamābhimukho agamāsi. Tamenaṃ bāvarī brāhmaṇo maggaṃ olokento nisinno dūratova khārijaṭādivirahitaṃ bhikkhuvesena āgacchantaṃ disvā ‘‘buddho loke uppanno’’ti niṭṭhaṃ agamāsi. Sampattañcāpi naṃ pucchi – ‘‘kiṃ, piṅgiya, buddho loke uppanno’’ti. ‘‘Āma, brāhmaṇa, uppanno, pāsāṇake cetiye nisinno amhākaṃ dhammaṃ desesi, tamahaṃ tuyhaṃ desessāmī’’ti. Tato bāvarī mahatā sakkārena sapariso taṃ pūjetvā āsanaṃ paññāpesi. Tattha nisīditvā piṅgiyo ‘‘pārāyanamanugāyissa’’ntiādimāha.
在这里,我将随诵世尊所诵出的偈颂。“如所见”,是指他亲自以证悟真理的正觉和独有的智慧所见到的那样。“离欲”,指已断除欲望。也有写成“nikkamo”的版本,意思是具足精进,或已从不善法中出离。“离林”,指远离烦恼丛林,或者就是指远离渴爱。为什么要说妄语呢?意思是:那些会让他说妄语的烦恼,他都已断除——以此表明这一点,从而激发婆罗门听闻佛法的热忱。巴利
Tattha anugāyissanti bhagavatā gītaṃ anugāyissaṃ. Yathāddakkhīti yathā sāmaṃ saccābhisambodhena asādhāraṇañāṇena ca addakkhi. Nikkāmoti pahīnakāmo . ‘‘Nikkamo’’tipi pāṭho, vīriyavāti attho nikkhanto vā akusalapakkhā. Nibbanoti kilesavanavirahito, taṇhāvirahito eva vā. Kissa hetu musā bhaṇeti yehi kilesehi musā bhaṇeyya, ete tassa pahīnāti dasseti. Etena brāhmaṇassa savane ussāhaṃ janeti.
1139-41 与功德相应的,就是与功德相关的。名为真实者,是指以真实的称呼——也就是“佛陀”这个名号——来称呼他,名实相符。婆罗门,是对那位婆罗门的称呼。小树林,是指小小的森林。应住于多果之林,是指来到结满各种果实等的树林,在那里居住。少智慧,是指像婆和利那样智慧浅薄的人。大湖,是指像阿耨达湖等巨大的水域。巴利
1139-41.Vaṇṇūpasañhitanti guṇūpasañhitaṃ. Saccavhayoti ‘‘buddho’’ti sacceneva avhānena nāmena yutto. Brahmeti taṃ brāhmaṇaṃ ālapati. Kubbanakanti parittavanaṃ. Bahupphalaṃ kānanamāvaseyyāti anekaphalādivikatibharitaṃ kānanaṃ āgamma vaseyya. Appadasseti bāvaripabhutike parittapaññe. Mahodadhinti anotattādiṃ mahantaṃ udakarāsiṃ.
1142-4 这些是过去时代的这些人。破暗而坐,意思是破除黑暗而安坐。广智,指以智慧为旗帜。广慧,指智慧广大。现见、无时,指果报可以亲自当下见到,不必等到别的时节才能获得。无灾,指远离烦恼带来的灾祸。巴利
1142-4.Yeme pubbeti ye ime pubbe. Tamanudāsinoti tamonudo āsino. Bhūripaññāṇoti ñāṇadhajo. Bhūrimedhasoti vipulapañño. Sandiṭṭhikamakālikanti sāmaṃ passitabbaphalaṃ, na ca kālantare pattabbaphalaṃ. Anītikanti kilesaītivirahitaṃ.
1145-50 这时,婆和利对他说了两首偈颂:“怎么,从那里……?”接着,宾耆耶为了表明自己从未离开过世尊,便说了“我不从那里……”等话。“我以意,或以眼见彼”:意思是,我像用眼睛一样,用我的心意见到那位佛陀。“我礼敬着度过夜晚”:意思是,我在夜里一直礼敬着度过。“无论他在哪个方向,我都向彼处致敬”:说明无论佛陀在哪个方向,我也向那个方向礼敬、倾向、归向。巴利
1145-50. Atha naṃ bāvarī āha ‘‘kiṃ nu tamhā’’ti dve gāthā. Tato piṅgiyo bhagavato santikā avippavāsameva dīpento ‘‘nāhaṃ tamhā’’tiādimāha. Passāmi naṃ manasā cakkhunāvāti taṃ buddhaṃ ahaṃ cakkhunā viya manasā passāmi . Namassamāno vivasemi rattinti namassamānova rattiṃ atināmemi. Tena teneva natoti yena disābhāgena buddho, tena tenevāhampi nato tanninno tappoṇoti dasseti.
1151 “虚弱无力”是指体力微弱,或者说既虚弱又力气低劣、缺乏强猛精进力,这样说。“因此身体不能行走”是指因为那种虚弱无力,身体走不动;或者说,不能前往佛陀所在之处。也有版本写作“Na paretī”,意思相同。“在那里”指在佛陀身边。“以意图而行”指通过意念的运作而前往。“与此相应”是显示与佛陀(所在之处)相连、投入、随逐。巴利
1151.Dubbalathāmakassāti appathāmakassa, atha vā dubbalassa dutthāmakassa ca balavīriyahīnassāti vuttaṃ hoti. Teneva kāyo na paletīti teneva dubbalathāmakattena kāyo na gacchati, yena vā buddho, tena na gacchati. ‘‘Na paretī’’tipi pāṭho, so evattho. Tatthāti buddhassa santike. Saṅkappayantāyāti saṅkappagamanena. Tena yuttoti yena buddho, tena yutto payutto anuyuttoti dasseti.
1152 “陷在泥沼里”是指沉溺在欲贪的烂泥中。“从一个洲到另一个洲”是指从一个导师到另一个导师,四处奔走寻求。那时我怀着这样的邪见到处游荡,后来在石板塔那里见到了佛陀。巴利
1152.Paṅkesayānoti kāmakaddame sayamāno. Dīpā dīpaṃ upaplavinti satthārādito satthārādiṃ abhigacchiṃ. Athaddasāsiṃ sambuddhanti sohaṃ evaṃ duddiṭṭhiṃ gahetvā anvāhiṇḍanto atha pāsāṇake cetiye buddhamaddakkhiṃ.
1153 1153. 在这首偈颂结束时,世尊了知宾耆耶和婆和利的根机已经成熟,虽然身在舍卫城,却放出金色光芒。宾耆耶正坐着向婆和利赞颂佛陀的功德,看见那道光芒,心想“这是什么?”便四处张望,见到世尊仿佛就站在自己面前,于是告诉婆和利婆罗门:“佛陀来了。”婆和利婆罗门立刻从座位上起身,合掌站立。世尊也遍放光明,向婆和利婆罗门显现自身。知道这对两人都合适之后,世尊只对宾耆耶说:“如婆迦梨……”说出了这首偈颂。巴利
1153. Imissā gāthāya avasāne piṅgiyassa ca bāvarissa ca indriyaparipākaṃ viditvā bhagavā sāvatthiyaṃ ṭhitoyeva suvaṇṇobhāsaṃ muñci. Piṅgiyo bāvarissa buddhaguṇe vaṇṇayanto nisinno eva taṃ obhāsaṃ disvā ‘‘kiṃ ida’’nti vilokento bhagavantaṃ attano purato ṭhitaṃ viya disvā bāvaribrāhmaṇassa ‘‘buddho āgato’’ti ārocesi, brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. Bhagavāpi obhāsaṃ pharitvā brāhmaṇassa attānaṃ dassento ubhinnampi sappāyaṃ viditvā piṅgiyameva ālapamāno ‘‘yathā ahū vakkalī’’ti imaṃ gāthamabhāsi.
它的意思是:就像婆迦梨长老是信胜解者,以信心为首而证得阿罗汉果;又像十六位弟子中有一位名叫跋陀罗越的,以及阿罗毗的乔达摩那样,你也同样应当让信心解脱出来。然后,你以信胜解,依照“一切行无常”等方法开始修观,就能渡过死王的领域,到达彼岸——涅槃。这个开示就以阿罗汉果为顶点而结束。开示结束时,宾耆耶证得阿罗汉果,婆和利证得不来果。而婆和利婆罗门的五百位弟子,都成为入流者。巴利
Tassattho – yathā vakkalitthero saddhādhimutto ahosi, saddhādhurena ca arahattaṃ pāpuṇi. Yathā ca soḷasannaṃ eko bhadrāvudho nāma yathā ca āḷavi gotamo, evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ. Tato saddhāya adhimuccanto ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā nayena vipassanaṃ ārabhitvā maccudheyyassa pāraṃ nibbānaṃ gamissasīti arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesi. Desanāpariyosāne piṅgiyo arahatte bāvarī anāgāmiphale patiṭṭhahi. Bāvaribrāhmaṇassa sissā pana pañcasatā sotāpannā ahesuṃ.
1154-5 现在,宾耆耶为了表明自己的净信,说了“这更殊胜”等话。其中,“有辩才”是指具备辩无碍解。“于超天法而证知”是指了知能成就超越诸天的法。“胜劣”就是低劣与殊胜,意思是说他完全了知一切能令自己与他人成就超天之果的法蕴。“对自称无疑者”是指那些内心有疑却自称“我们无疑”的人。巴利
1154-5. Idāni piṅgiyo attano pasādaṃ pavedento ‘‘esa bhiyyo’’tiādimāha. Tattha paṭibhānavāti paṭibhānapaṭisambhidāya upeto. Adhideve abhiññāyāti adhidevakare dhamme ñatvā. Parovaranti hīnapaṇītaṃ, attano ca parassa ca adhidevattakaraṃ sabbaṃ dhammajātaṃ vedīti vuttaṃ hoti. Kaṅkhīnaṃ paṭijānatanti kaṅkhīnaṃyeva sataṃ ‘‘nikkaṅkhamhā’’ti paṭijānantānaṃ.
1156 “不可夺”是指不被贪等烦恼所夺。“不动摇”是指不动、不变异的法。这两个词都是在说涅槃。“我必定到达”:我必定会到达那无余涅槃界。“我对此无疑”:我对这涅槃没有疑惑。“请这样认定我是心已倾向的人”:宾耆耶说“同样地,你也应当放下、释放你的信心”。他依照世尊的这番教导,在自己心中生起信心,并以信心为主导而获得解脱;为了表明那种信心倾向的状态,他对世尊说:“请这样认定我是心已倾向的人。”这里的意思是:“就像您对我所说的那样,请就这样认定我是心已倾向的人。”巴利
1156.Asaṃhīranti rāgādīhi asaṃhāriyaṃ. Asaṃkuppanti akuppaṃ avipariṇāmadhammaṃ. Dvīhipi padehi nibbānaṃ bhaṇati. Addhā gamissāmīti ekaṃseneva taṃ anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ gamissāmi. Na mettha kaṅkhāti natthi me ettha nibbāne kaṅkhā. Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacittanti piṅgiyo ‘‘evameva tvampi pamuñcassu saddha’’nti. Iminā bhagavato ovādena attani saddhaṃ uppādetvā saddhādhureneva ca vimuñcitvā taṃ saddhādhimuttataṃ pakāsento bhagavantaṃ āha – ‘‘evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacitta’’nti. Ayamettha adhippāyo ‘‘yathā maṃ tvaṃ avaca, evameva adhimuttaṃ dhārehī’’ti.
到这里为止,前面所说的这些内容就是:巴利
Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ –
礼敬了应礼敬者中最殊胜的三宝之后,
在小部中,由那位舍弃劣行者,
由世间怙主、寻求度脱世间者所宣说,
我要为那部《经集》作义注。巴利
‘‘Uttamaṃ vandaneyyānaṃ, vanditvā ratanattayaṃ; Yo khuddakanikāyamhi, khuddācārappahāyinā. ‘‘Desito lokanāthena, lokanittharaṇesinā; Tassa suttanipātassa, karissāmatthavaṇṇana’’nti.
在这里,已经完成了对《经集》的义注。这部《经集》由蛇品等五品组成,分为蛇经等七十部经。因此,这样说:巴利
Ettha uragavaggādipañcavaggasaṅgahitassa uragasuttādisattatisuttappabhedassa suttanipātassa atthavaṇṇanā katā hoti. Tenetaṃ vuccati –
我在为《经集》写这部义注的时候,
为了正法久住,我所得到的任何善业,
以其威力,迅速在圣者宣说的法中……
愿这大众得到增长、兴盛和广大。巴利
‘‘Imaṃ suttanipātassa, karontenatthavaṇṇanaṃ; Saddhammaṭṭhitikāmena, yaṃ pattaṃ kusalaṃ mayā. ‘‘Tassānubhāvato khippaṃ, dhamme ariyappavedite; Vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ, pāpuṇātu ayaṃ jano’’ti.
从教法篇幅来看,共有一百六十诵分。巴利
(Pariyattippamāṇato catucattālīsamattā bhāṇavārā.)
这部名为《胜义光明》的《经集义注》,是由一位长老所造。这位长老具备极清净的信、慧和精进作为庄严,拥有戒行、正直、柔和等种种功德,有能力深入自宗和他宗义理的幽深之处,具备明辨的智慧;在世尊的教法中,对于三藏教典及包含义理的注释,他以无碍的智慧之光成为大注释师;由于言辞成就所带来的喜悦,他说出甜美、高雅而富有文采的话,善说应理与不应理,是最殊胜的论师、大诗人;他在六神通、无碍解等种种殊胜功德上建立了稳固的智慧,是长老传承的明灯,在大寺住众的长老中成为传承的庄严;他因广大清净的智慧,被诸位师长尊称为“觉音”。巴利
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ paramatthajotikā nāma suttanipāta-aṭṭhakathā –
让它在世间留存,为了那些想跨越世间的人;
它为善男子们开示让智慧清净的方法。
即使心清净、达到如如不动者,连“佛陀”这个名号也……
在世间,这位世间至尊、大仙的“佛陀”名号仍在流传。巴利
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā. Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.