礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中·《天宫故事义注》
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Vimānavatthu-aṭṭhakathā
天宫事义注·序说
33 段
具有大悲心的怙主,已到达所知之海的彼岸。
我礼敬那善巧、深奥、以种种方式宣说的教法。
具足明与行的人,凭借这一点从世间解脱出来;
我礼敬那无上之法,它为圆满正觉者所尊崇。
具足戒等功德、安住于道与果的人;
我礼敬那圣僧伽,它是无上的福田。
由礼敬所生的功德,即三宝之功德,
我依靠他的威力,一切地方的障碍都已消除。
天神们在过去世所修的种种福德,
因为那些天宫等果报成就各有不同。
那些通过提问的方式,以及通过回答的方式,
已展开的开示,能让人亲眼看见业与果。
过去那些具自在力者,正是以“天宫故事”之名如此称呼它。
那些大仙们在《小部》中共同结集了它。
我依据这个古注的传统体系。
在各个地方,逐一特别阐明它们的因缘。
极为清净,毫无混杂,能精准判定微细的义理。
为了不与大寺住众的教义相违背。
我会尽自己的力量,写出这部善美的义注。
我恭敬地说,请诸位善信仔细听。
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, ñeyyasāgarapāraguṃ; Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Devatāhi kataṃ puññaṃ, yaṃ yaṃ purimajātisu; Tassa tassa vimānādi-phalasampattibhedato. Pucchāvasena yā tāsaṃ, vissajjanavasena ca; Pavattā desanā kamma-phalapaccakkhakārinī. Vimānavatthu icceva, nāmena vasino pure; Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, saṅgāyiṃsu mahesayo. Tassāhamavalambitvā, porāṇaṭṭhakathānayaṃ; Tattha tattha nidānāni, vibhāvento visesato. Suvisuddhaṃ asaṃkiṇṇaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, samayaṃ avilomayaṃ. Yathābalaṃ karissāmi, atthasaṃvaṇṇanaṃ subhaṃ; Sakkaccaṃ bhāsato taṃ me, nisāmayatha sādhavoti.
这里,“天宫”是指天神们殊胜的游乐居所。那些天宫确实是由她们善行的业力所产生,有一由旬、二由旬等不同大小,种种珍宝闪耀,形色斑斓,因为极其美丽而特别值得敬重,所以称为“天宫”。“天宫事”就是天宫这件事的由来和原因,也就是像“你的宝座是金制的”这类说法所展开的开示。这只是一个举例而已。因为这篇开示是依托那些天神的色身、享乐、眷属等成就,以及产生这些成就的业而展开的。或者也可以从果报的角度来理解:它是从果的角度来说明另一种业作为其原因,因此应当知道这就是“天宫事”。
Tattha vimānānīti visiṭṭhamānāni devatānaṃ kīḷānivāsaṭṭhānāni. Tāni hi tāsaṃ sucaritakammānubhāvanibbattāni yojanikadviyojanikādipamāṇavisesayuttatāya , nānāratanasamujjalāni vicittavaṇṇasaṇṭhānāni sobhātisayayogena visesato mānanīyatāya ca ‘‘vimānānī’’ti vuccanti. Vimānānaṃ vatthu kāraṇaṃ etissāti vimānavatthu, ‘‘pīṭhaṃ te sovaṇṇamaya’’ntiādinayappavattā desanā. Nidassanamattañcetaṃ tāsaṃ devatānaṃ rūpabhogaparivārādisampattiyo taṃnibbattakakammañca nissāya imissā desanāya pavattattā. Vipākamukhena vā kammantaramānassa kāraṇabhāvato vimānavatthūti veditabbaṃ.
那么,这部《天宫故事》是谁说的?在哪里说的?什么时候说的?又为什么要说?回答是:这部《天宫故事》是以两种方式展开的——提问的方式和回答的方式。其中,回答的偈颂是各位天神各自说的;而提问的偈颂,有些是世尊说的,有些是帝释天等天神说的,有些是声闻长老们说的。而在这些提问当中,绝大多数是由具寿大目犍连说的。他在百千劫再加一个阿僧祇劫的漫长时间里,为了成就世尊上首弟子的地位,不断积累福德与智慧的资粮,逐渐圆满声闻波罗蜜,最终达到了一切声闻波罗蜜智的顶峰——具足六神通、四无碍解等殊胜功德,安住在第二上首弟子的位置上,并被世尊在具神通者中列为最上。这些提问的偈颂,就是他说的。
Tayidaṃ kena bhāsitaṃ, kattha bhāsitaṃ, kadā bhāsitaṃ, kasmā ca bhāsitanti? Vuccate – idañhi vimānavatthu duvidhena pavattaṃ – pucchāvasena vissajjanavasena ca. Tattha vissajjanagāthā tāhi tāhi devatāhi bhāsitā, pucchāgāthā pana kāci bhagavatā bhāsitā, kāci sakkādīhi, kāci sāvakehi therehi. Tatthāpi yebhuyyena yo so kappānaṃ satasahassādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ buddhassa bhagavato aggasāvakabhāvāya puññañāṇasambhāre sambharanto anukkamena sāvakapāramiyo pūretvā, chaḷabhiññācatupaṭisambhidādiguṇavisesaparivārassa, sakalassa sāvakapāramiñāṇassa matthakaṃ patto dutiye aggasāvakaṭṭhāne ṭhito iddhimantesu ca bhagavatā etadagge ṭhapito āyasmā mahāmoggallāno, tena bhāsitā.
先说“是谁说的”等问题,简要而共通地解答如下:说法者最初为了利益世间,在天界游化,以向天众提问的方式询问;之后又从那里回到人间,为了让人们亲眼见到福德的果报,把问答合在一起,先禀告世尊,再对比丘们宣说。即使是由帝释天提问、由天众回答的内容,也都算是大目犍连尊者所说的。如此,世尊、长老们和天众以提问的方式,以及天众以回答的方式,在各处所说的内容,后来被结集法和律的结集者们汇集在一起,归入“天宫故事”这一名目之下。以上,就是对这里“是谁说的”等语句,从简要和共通两方面所作的解答。
Bhāsantena ca paṭhamaṃ tāva lokahitāya devacārikaṃ carantena devaloke devatānaṃ pucchāvasena puna tato manussalokaṃ āgantvā manussānaṃ puññaphalassa paccakkhakaraṇatthaṃ pucchaṃ vissajjanañca ekajjhaṃ katvā bhagavato pavedetvā bhikkhūnaṃ bhāsitā, sakkena pucchāvasena, devatāhi tassa vissajjanavasena bhāsitāpi mahāmoggallānattherassa bhāsitā eva. Evaṃ bhagavatā therehi ca devatāhi ca pucchāvasena, devatāhi tassā vissajjanavasena ca tattha tattha bhāsitā pacchā dhammavinayaṃ saṅgāyantehi dhammasaṅgāhakehi ekato katvā ‘‘vimānavatthu’’icceva saṅgahaṃ āropitā. Ayaṃ tāvettha ‘‘kena bhāsita’’ntiādīnaṃ padānaṃ saṅkhepato sādhāraṇato ca vissajjanā.
如果要从详细的角度来说,对于“由谁所说”这一句,应当从大长老在无比见佛世尊足下初发誓愿开始,讲述他一路走来的修行历程。不过,这部分内容在各部注释书中已经随处详细说明了,所以应当按照那些地方所讲的方式来理解。至于“在何处说”等语句各自不同的解答,则会依照各篇天宫事义理的注释方式来处理。
Vitthārato pana ‘‘kena bhāsita’’nti padassa anomadassissa bhagavato pādamūle katapaṇidhānato paṭṭhāya mahātherassa āgamanīyapaṭipadā kathetabbā, sā pana āgamaṭṭhakathāsu tattha tattha vitthāritāti tattha āgatanayeneva veditabbā. Asādhāraṇato ‘‘kattha bhāsita’’ntiādīnaṃ padānaṃ vissajjanā tassa tassa vimānassa atthavaṇṇanānayeneva āgamissati.
另有一些论师则这样说:有一天,具寿大目犍连独自静处、禅坐时,心里生起这样一个念头:“如今的人们,即使没有具足的物质条件,没有好的田地条件,只凭自己内心清净信仰的力量,做种种福德善行,就能投生天界,享受殊胜广大的福报。我何不游行天界,亲自见到那些天神,让她们说出各自所积累的福德和所获得的福报果报,然后把这件事禀告世尊?这样,我的导师就会像在虚空中升起满月一样,让世人亲眼看到业果的道理,说明即使是微小的善行,依靠安住在净信之中,也能感得广大的果报。他会以各个天宫的故事作为因缘,展开一场宏大的说法,这将为众多人带来利益、福祉和安乐,成为人与天神的利益所在。”于是他从座位起身,穿上红色下衣,又把另一件红色上衣搭在一侧肩上。此时的他,周身如同天然朱砂流般的闪电藤,又像被夕阳余晖染红的、会行走的安阇那山峰。他来到世尊面前,顶礼世尊后,坐在一边,禀告了自己的想法。得到世尊允许后,他从座位起身,顶礼世尊,右绕而行,然后进入作为神通基础的第四禅。从禅定出来后,凭借神通之力,就在那一刹那前往三十三天。在那里,他一一询问那些天神各自所积累的福德善业,天神们便告诉了他。之后他回到人间,把这一切按照在那里发生的原委禀告世尊,世尊对此表示认可。就这样,以此作为因缘,世尊对与会大众详细说法。
Apare pana bhaṇanti – ekadivasaṃ āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘etarahi kho manussā asatipi vatthusampattiyā khettasampattiyā attano ca cittapasādasampattiyā tāni tāni puññāni katvā devaloke nibbattā uḷārasampattiṃ paccanubhonti, yaṃnūnāhaṃ devacārikaṃ caranto tā devatā kāyasakkhiṃ katvā tāhi yathūpacitaṃ puññaṃ yathādhigatañca puññaphalaṃ kathāpetvā tamatthaṃ bhagavato āroceyyaṃ. Evaṃ me satthā gaganatale puṇṇacandaṃ uṭṭhāpento viya manussānaṃ kammaphalaṃ paccakkhato dassento appakānampi kārānaṃ āyatanagatāya saddhāya vasena uḷāraphalataṃ vibhāvento taṃ taṃ vimānavatthuṃ aṭṭhuppattiṃ katvā mahatiṃ dhammadesanaṃ pavattessati, sā hoti bahujanassa atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti . So āsanā vuṭṭhahitvā rattadupaṭṭaṃ nivāsetvā aparaṃ rattadupaṭṭaṃ ekaṃsaṃ katvā samantato jātihiṅgulikadhārā vijjulatā viya sañjhāpabhānurañjito viya ca jaṅgamo añjanagirisikharo, bhagavantaṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ nisinno attano adhippāyaṃ ārocetvā bhagavatā anuññāto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā, tato vuṭṭhāya iddhibalena taṅkhaṇaññeva tāvatiṃsabhavanaṃ gantvā tattha tattha tāhi tāhi devatāhi yathūpacitaṃ puññakammaṃ pucchi, tassa tā kathesuṃ. Tato manussalokaṃ āgantvā taṃ sabbaṃ tattha pavattitaniyāmeneva bhagavato ārocesi, taṃ samanuñño satthā ahosi. Iccetaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya vitthārena dhammaṃ desesīti.
这部《天宫故事》在三藏——律藏、经藏、阿毗达摩藏——当中,属于经藏;在五部——长部、中部、相应部、增支部、小部——当中,属于小部;在九分教——经、应颂、记说、偈颂、优陀那、如是语、本生、未曾有法、方广——当中,属于偈颂的汇集。
Taṃ panetaṃ vimānavatthu vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ, dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ, suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallanti navasu sāsanaṅgesu gāthāsaṅgahaṃ.
我从佛陀那里领受了八万二千法,从比丘们那里领受了两千法;
我这八万四千法,都是在我这里流转的。
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
这是对法库藏师所确认的八万四千法蕴中若干法蕴的归纳。按品来分,有宝座品、心蔓品、波利质多罗树品、茜草品、大车品、乳粥品、善置品,共七品。按事来算,第一品有十七事,第二品有十一事,第三品有十事,第四品有十二事,第五品有十四事,第六品有十事,第七品有十一事;不计中间天宫的话是八十五事,全部计入则是一百二十三事。按偈颂来算,共有一千五百偈。在这些品中,以宝座品为首;在诸事中,以金座事为首;而它的开篇偈颂就是“你那座是纯金所造”这一首。
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Vaggato pīṭhavaggo cittalatāvaggo pāricchattakavaggo mañjiṭṭhakavaggo mahārathavaggo pāyāsivaggo sunikkhittavaggoti satta vaggā. Vatthuto paṭhame vagge sattarasa vatthūni, dutiye ekādasa, tatiye dasa, catutthe dvādasa , pañcame catuddasa, chaṭṭhe dasa, sattame ekādasāti antaravimānānaṃ aggahaṇe pañcāsīti, gahaṇe pana tevīsasataṃ vatthūni, gāthāto pana diyaḍḍhasahassagāthā. Tassa vaggesu pīṭhavaggo ādi, vatthūsu sovaṇṇapīṭhavatthu ādi, tassāpi ‘‘pīṭhaṃ te sovaṇṇamaya’’nti gāthā ādi.