第7品 阿罗汉品
7. Arahantavaggo
耆婆提问的故事
1. Jīvakapañhavatthu
“已到达安稳处的人”这个说法,是导师住在耆婆的芒果园时,针对耆婆所问的问题而说的。耆婆的故事在《犍度》里已经有详细记载。
Gataddhinoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jīvakambavane viharanto jīvakena puṭṭhapañhaṃ ārabbha kathesi. Jīvakavatthu khandhake (mahāva. 326 ādayo) vitthāritameva.
有一次,提婆达多和阿阇世王合在一起,一起登上灵鹫山。他怀着恶毒的心想:“我要杀掉世尊!”就推下一块大石头。两座山峰挡住了那块石头。石头碎裂后飞出的碎片打中了世尊的脚,导致出血,剧烈的痛受生起了。比丘们把世尊抬到曼达库奇园。世尊想从那里去耆婆的芒果园,就说:“带我去那里。”比丘们带着世尊去了耆婆的芒果园。耆婆听说这件事后,来到世尊身边,为了处理伤口,敷上烈性药,包扎好伤口,然后对世尊这样说:“尊者,我在城里给一个人配了药,我得去他那里一趟再回来。在我回来之前,请让这药就这样包扎着。”他去了,为那个人做完了该做的事。回来时正好赶上关城门的时候,没能赶进城。这时他心想:“哎呀,我做了件严重的事!我竟然像对待普通人一样,给如来的脚敷上烈性药、包扎了伤口。现在正是该解开的时候,要是不解开,一整夜世尊身上都会生起灼热。”就在那一刻,世尊对阿难长老说:“阿难,耆婆傍晚回来时没能进城,但他心里想着‘这是该解开伤口的时候了’,你去解开吧。”长老解开了,伤口就像树皮从树上脱落一样消失了。天还没亮,耆婆就急忙来到世尊身边,问道:“尊者,您身上有没有生起灼热?”世尊说:“耆婆,如来在菩提座上就已经止息了一切灼热。”接着世尊接上这个话头,说法时说了这首偈颂:
Ekasmiṃ pana samaye devadatto ajātasattunā saddhiṃ ekato hutvā gijjhakūṭaṃ abhiruhitvā paduṭṭhacitto ‘‘satthāraṃ vadhissāmī’’ti silaṃ pavijjhi. Taṃ dve pabbatakūṭāni sampaṭicchiṃsu. Tato bhijjitvā gatā papaṭikā bhagavato pādaṃ paharitvā lohitaṃ uppādesi, bhusā vedanā pavattiṃsu. Bhikkhū satthāraṃ maddakucchiṃ nayiṃsu. Satthā tatopi jīvakambavanaṃ gantukāmo ‘‘tattha maṃ nethā’’ti āha. Bhikkhū bhagavantaṃ ādāya jīvakambavanaṃ agamaṃsu. Jīvako taṃ pavattiṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā vaṇapaṭikammatthāya tikhiṇabhesajjaṃ datvā vaṇaṃ bandhitvā satthāraṃ etadavoca – ‘‘bhante, mayā antonagare ekassa manussassa bhesajjaṃ kataṃ, tassa santikaṃ gantvā puna āgamissāmi, idaṃ bhesajjaṃ yāva mamāgamanā baddhaniyāmeneva tiṭṭhatū’’ti. So gantvā tassa purisassa kattabbakiccaṃ katvā dvārapidahanavelāya āgacchanto dvāraṃ na sampāpuṇi. Athassa etadahosi – ‘‘aho mayā bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ, yvāhaṃ aññatarassa purisassa viya tathāgatassa pāde tikhiṇabhesajjaṃ datvā vaṇaṃ bandhiṃ, ayaṃ tassa mocanavelā, tasmiṃ amuccamāne sabbarattiṃ bhagavato sarīre pariḷāho uppajjissatī’’ti. Tasmiṃ khaṇe satthā ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘ānanda, jīvako sāyaṃ āgacchanto dvāraṃ na sampāpuṇi, ‘ayaṃ vaṇassa mocanavelā’ti pana cintesi, mocesi na’’nti. Thero mocesi, vaṇo rukkhato challi viya apagato. Jīvako antoaruṇeyeva satthu santikaṃ vegena āgantvā ‘‘kiṃ nu kho, bhante, sarīre vo pariḷāho uppanno’’ti pucchi. Satthā ‘‘tathāgatassa kho, jīvaka, bodhimaṇḍeyeva sabbapariḷāho vūpasanto’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
已经走完轮回旅程的人,没有忧愁,在一切处都彻底解脱;
对彻底断除一切结缚的人,不存在灼热。
‘‘Gataddhino visokassa, vippamuttassa sabbadhi; Sabbaganthappahīnassa, pariḷāho na vijjatī’’ti.
在这两种路当中,走旷野路的人,只要还没到达想去的地方,就还只是个赶路人;一旦到了,才叫“已走完旅途的人”。依靠轮回的众生也一样,只要还在轮回里,就都还是赶路人。为什么?因为轮回还没耗尽。入流果等圣者同样还是赶路人;只有耗尽轮回、安住下来的漏尽者,才叫“已走完旅途的人”。这位已走完旅途的人,“无忧虑者”:因为作为轮回根源的忧虑已经远离,所以叫无忧虑者。“于一切处彻底解脱者”:指从蕴等一切法中彻底解脱。“断除一切结缚者”:因为断除了四种结缚,所以叫断除一切结缚者。“没有灼热”:灼热有两种,身的灼热和心的灼热。其中,漏尽者因为冷热等缘而生起的身的灼热还没有完全止息,耆婆是就这一点来问的。但世尊以法王的身份和善巧说法的能力,把开示转向心的灼热层面,说道:“耆婆,从究竟义来说,这样的漏尽者,是没有灼热的。”
Tattha gataddhinoti gatamaggassa kantāraddhā vaṭṭaddhāti dve addhā nāma. Tesu kantārapaṭipanno yāva icchitaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti, tāva addhikoyeva, etasmiṃ pana patte gataddhi nāma hoti. Vaṭṭasannissitāpi sattā yāva vaṭṭe vasanti, tāva addhikā eva. Kasmā? Vaṭṭassa akhepitattā. Sotāpannādayopi addhikā eva, vaṭṭaṃ pana khepetvā ṭhito khīṇāsavo gataddhi nāma hoti. Tassa gataddhino. Visokassāti vaṭṭamūlakassa sokassa vigatattā visokassa. Vippamuttassa sabbadhīti sabbesu khandhādidhammesu vippamuttassa, sabbaganthappahīnassāti catunnampi ganthānaṃ pahīnattā sabbāganthappahīnassa. Pariḷāho na vijjatīti duvidho pariḷāho kāyiko cetasiko cāti. Tesu khīṇāsavassa sītuṇhādivasena uppannattā kāyikapariḷāho anibbutova, taṃ sandhāya jīvako pucchati. Satthā pana dhammarājatāya desanāvidhikusalatāya cetasikapariḷāhavasena desanaṃ vinivattento, ‘‘jīvaka, paramatthena evarūpassa khīṇāsavassa pariḷāho na vijjatī’’ti āha.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
2. 大迦叶长老的故事
2. Mahākassapattheravatthu
“应当精勤努力”这段法义,是导师住在竹林精舍时,针对大迦叶长老而说的。
Uyyuñjantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto mahākassapattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,导师在王舍城雨安居结束后,通知比丘们说:“再过半个月,我就要出发去游行了。”据说这是诸佛的惯例:当诸佛想和比丘们一起游行时,会先通知比丘们:“现在再过半个月,我就要出发去游行了。”这样比丘们就能先把自己的煮钵、染袈裟等事情处理好,轻轻松松地上路。比丘们正在处理各自的钵和袈裟等物品时,大迦叶长老也在洗袈裟。比丘们不满地议论说:“长老为什么要洗袈裟呢?这座城里城外住着一亿八千万人。其中不是他亲属的,就是他的供养者;不是他供养者的,就是他的亲属。他们都用四种资具恭敬地供养长老。他放着这么多好处不要,要去哪里呢?就算他真走了,也过不了莫放逸山洞那一关。”据说,导师到了那个山洞,就会让那些该被劝回的比丘回去,对他们说:“你们从这里回去吧,不要放逸。”所以那个山洞就叫作“莫放逸山洞”。比丘们说的就是这件事。
Ekasmiñhi samaye satthā rājagahe vuṭṭhavasso ‘‘addhamāsaccayena cārikaṃ pakkamissāmī’’ti bhikkhūnaṃ ārocāpesi. Vattaṃ kiretaṃ buddhānaṃ bhikkhūhi saddhiṃ cārikaṃ caritukāmānaṃ ‘‘evaṃ bhikkhū attano pattapacanacīvararajanādīni katvā sukhaṃ gamissantī’’ti ‘‘idāni addhamāsaccayena cārikaṃ pakkamissāmī’’ti bhikkhūnaṃ ārocāpanaṃ. Bhikkhūsu pana attano pattacīvarādīni karontesu mahākassapattheropi cīvarāni dhovi. Bhikkhū ujjhāyiṃsu ‘‘thero kasmā cīvarāni dhovati, imasmiṃ nagare anto ca bahi ca aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti . Tattha ye therassa na ñātakā, te upaṭṭhākā, ye na upaṭṭhākā, te ñātakā. Te therassa catūhi paccayehi sammānasakkāraṃ karonti. Ettakaṃ upakāraṃ pahāya esa kahaṃ gamissati? Sacepi gaccheyya, māpamādakandarato paraṃ na gamissatī’’ti. Satthā kira yaṃ kandaraṃ patvā nivattetabbayuttake bhikkhū ‘‘tumhe ito nivattatha, mā pamajjitthā’’ti vadati. Taṃ ‘‘māpamādakandara’’nti vuccati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
世尊也准备出发去游行时,心里想:“这座城里城外住着一千八百万人。人们遇到吉凶之事时,都需要有比丘到场,不能让精舍空着。我该让谁留下来呢?”接着他又想:“这些人都是迦叶的亲戚和供养侍奉他的人,让迦叶留下来才合适。”于是他对大迦叶长老说:“迦叶,不能让精舍空着。人们遇到吉凶之事时都需要比丘,你带着你的随从们留下来吧。”长老说:“好的,尊者。”就带着随从留下了。比丘们便讥嫌说:“道友们,你们看到了吧?我们刚才不是说过吗——‘大迦叶为什么洗袈裟?他不会跟世尊一起走的。’我们说的果然应验了。”世尊听到比丘们议论,转过身站住,问道:“比丘们,你们在说什么?”他们说:“尊者,我们在议论大迦叶长老。”于是把刚才议论的内容原原本本禀告了世尊。世尊听后说:“比丘们,你们不要以为迦叶是贪着家族和资具的人。他是为了遵从我的话才留下来的。其实他过去发愿时就是这样祈愿的:‘愿我对四种资具毫不执着,能像月亮一样,不执着地走近各家。’他对家族或资具根本没有丝毫执着。我在讲说如月之行和圣种之行时,就是以我的儿子迦叶为首来讲的。”
Satthāpi cārikaṃ pakkamanto cintesi – ‘‘imasmiṃ nagare anto ca bahi ca aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Manussānaṃ maṅgalāmaṅgalaṭṭhānesu bhikkhūhi gantabbaṃ hoti, na sakkā vihāraṃ tucchaṃ kātuṃ, kaṃ nu kho nivattessāmī’’ti? Athassa etadahosi –‘‘kassapassa hete manussā ñātakā ca upaṭṭhākā ca, kassapaṃ nivattetuṃ vaṭṭatī’’ti. So theraṃ āha – ‘‘kassapa, na sakkā vihāraṃ tucchaṃ kātuṃ, manussānaṃ maṅgalāmaṅgalaṭṭhānesu bhikkhūhi attho hoti, tvaṃ attano parisāya saddhiṃ nivattassū’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero parisaṃ ādāya nivatti. Bhikkhū upajjhāyiṃsu ‘‘diṭṭhaṃ vo, āvuso, nanu idāneva amhehi vuttaṃ ‘mahākassapo kasmā cīvarāni dhovati, na eso satthārā saddhiṃ gamissatī’ti, yaṃ amhehi vuttaṃ, tadeva jāta’’nti. Satthā bhikkhūnaṃ kathaṃ sutvā nivattitvā ṭhito āha – ‘‘bhikkhave, kiṃ nāmetaṃ kathethā’’ti? ‘‘Mahākassapattheraṃ ārabbha kathema, bhante’’ti attanā kathitaniyāmeneva sabbaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā satthā ‘‘na, bhikkhave, tumhe kassapaṃ ‘kulesu ca paccayesu ca laggo’ti vadetha, so ‘mama vacanaṃ karissāmī’ti nivatto. Eso hi pubbe patthanaṃ karontoyeva ‘catūsu paccayesu alaggo candūpamo hutvā kulāni upasaṅkamituṃ samattho bhaveyya’nti patthanaṃ akāsi. Natthetassa kule vā paccaye vā laggo, ahaṃ candopamappaṭipadañceva (saṃ. ni. 2.146) ariyavaṃsappaṭipadañca kathento mama puttaṃ kassapaṃ ādiṃ katvā kathesi’’nti āha.
比丘们问导师:“尊者,这位长老是什么时候立下那个愿的?”导师说:“比丘们,你们想听吗?”“是的,尊者。”导师就告诉他们:“比丘们,从这时起十万劫之前,有一位名叫莲华上的佛出现在世间。”然后,导师以他在莲华上佛足下所立的那个愿为开头,讲述了这位长老的全部过去事迹。这些在《长老偈》(1054偈等)里已经详细记载了。导师详细讲完这位长老的过去事迹后,把前后连起来说法:“比丘们,就是这样,我在讲如同月亮的行为和圣种的行为时,是以我的儿子迦叶为开头来讲的。我的儿子迦叶,对资具、对家族、对精舍、对住处,根本没有一点执着。他就像一只王雁,飞进池塘,在里面游一游就走了,到哪里都不执着——我的儿子就是这样。”导师这样把上下文衔接起来,说法时诵出了这首偈颂:
Bhikkhū satthāraṃ pucchiṃsu – ‘‘bhante, kadā pana therena patthanā ṭhapitā’’ti? ‘‘Sotukāmāttha, bhikkhave’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. Satthā tesaṃ, ‘‘bhikkhave, ito kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma buddho loke udapādī’’ti vatvā padumuttarapādamūle tena ṭhapitapatthanaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ therassa pubbacaritaṃ kathesi. Taṃ therapāḷiyaṃ (theragā. 1054 ādayo) vitthāritameva. Satthā pana imaṃ therassa pubbacaritaṃ vitthāretvā ‘‘iti kho, bhikkhave, ahaṃ candopamappaṭipadañceva ariyavaṃsappaṭipadañca mama puttaṃ kassapaṃ ādiṃ katvā kathesiṃ, mama puttassa kassapassa paccayesu vā kulesu vā vihāresu vā pariveṇesu vā laggo nāma natthi , pallale otaritvā tattha caritvā gacchanto rājahaṃso viya katthaci alaggoyeva mama putto’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
具念的人精勤努力,他们不贪恋住处;
就像天鹅离开池塘,它们一处又一处地舍弃。
‘‘Uyyuñjanti satīmanto, na nikete ramanti te; Haṃsāva pallalaṃ hitvā, okamokaṃ jahanti te’’ti.
在这里,“具念者精勤努力”是指正念已经圆满的诸漏尽者,他们对自己所证得的禅那、观慧等功德,通过转向、入定、住定、出定、决意和观察,持续精勤用功。“他们不在住处耽乐”是说他们对任何住处都没有爱著。“犹如天鹅”是说法中的要点譬喻,这里的意思是:比如在一个食物丰足的池塘里,飞禽取得自己的食物后,要离开时,不会对那个地方生起“这是我的水、我的莲花、我的青莲花、我的花蕊”这样的执著,而是毫无眷恋地舍弃那个地方,振翅飞起,在天空中嬉戏着离去;同样,诸漏尽者无论住在哪里,对在家信徒等都不粘著,到了该离开的时候,也会舍弃那个地方离去,不会生起“这是我的精舍、我的周边区域、我的侍者”这样的眷恋,心无爱著、毫无顾念地离去。“一处又一处”是指一个又一个住处,意思是舍弃一切住处。
Tattha uyyuñjanti satīmantoti sativepullappattā khīṇāsavā attanā paṭividdhaguṇesu jhānavipassanādīsu āvajjanasamāpajjanavuṭṭhānādhiṭṭhānapaccavekkhaṇāhi yuñjanti ghaṭenti. Na nikete ramanti teti tesaṃ ālaye rati nāma natthi. Haṃsāvāti desanāsīsametaṃ, ayaṃ panettha attho – yathā gocarasampanne pallale sakuṇā attano gocaraṃ gahetvā gamanakāle ‘‘mama udakaṃ, mama padumaṃ, mama uppalaṃ, mama kaṇṇikā’’ti tasmiṃ ṭhāne kañci ālayaṃ akatvā anapekkhāva taṃ ṭhānaṃ pahāya uppatitvā ākāse kīḷamānā gacchanti; evamevaṃ khīṇāsavā yattha katthaci viharantāpi kulādīsu alaggā eva viharitvā gamanasamayepi taṃ ṭhānaṃ pahāya gacchantā ‘‘mama vihāro, mama pariveṇaṃ, mamūpaṭṭhākā’’ti anālayā anupekkhāva gacchanti. Okamokanti ālayālayaṃ, sabbālaye pariccajantīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第三则:贝拉咤西萨长老的故事。
3. Belaṭṭhasīsattheravatthu
“那些没有积存的人”这段法教,是导师住在祇园精舍时,针对贝拉咤西萨尊者所说的。
Yesaṃsannicayo natthīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ belaṭṭhasīsaṃ ārabbha kathesi.
据说,那位长老在村里沿着一条街乞食,吃完饭以后,又去另一条街乞食,拿到一些干粮带回精舍收好。他想:“每天固定出去乞食,实在是苦。”于是接连几天都沉浸在禅那的快乐中度过,等到身体需要食物时才拿来吃。比丘们知道后,纷纷指责非议,把这件事禀告了世尊。世尊以此事为因缘,为了今后比丘们避免积存食物,制定了学处;但为了说明这位长老在学处尚未制定之前,是依于少欲而行,所以并没有过失,世尊便接续这个因缘,开示法要,说了下面这首偈颂:
So kirāyasmā antogāme ekaṃ vīthiṃ piṇḍāya caritvā bhattakiccaṃ katvā puna aparaṃ vīthiṃ caritvā sukkhaṃ kūraṃ ādāya vihāraṃ haritvā paṭisāmetvā ‘‘nibaddhaṃ piṇḍapātapariyesanaṃ nāma dukkha’’nti katipāhaṃ jhānasukhena vītināmetvā āhārena atthe sati taṃ paribhuñjati. Bhikkhū ñatvā ujjhāyitvā tamatthaṃ bhagavato ārocesuṃ. Satthā etasmiṃ nidāne āyatiṃ sannidhikāraparivajjanatthāya bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapetvāpi therena pana apaññatte sikkhāpade appicchataṃ nissāya katattā tassa dosābhāvaṃ pakāsento anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
那些没有积存的人,那些对食物已完全了知的人;
空解脱和无相解脱,是他们的行境;
就像飞鸟在空中的去向,他们的去向难以测知。
‘‘Yesaṃ sannicayo natthi, ye pariññātabhojanā; Suññato animitto ca, vimokkho yesaṃ gocaro; Ākāseva sakuntānaṃ, gati tesaṃ durannayā’’ti.
在这里,“积集”有两种:业积集和资具积集。其中,善业和不善业叫做业积集,四种资具叫做资具积集。住在寺院里的比丘,如果存放一块糖球、大约四分之一份酥油和一升米,就不算有资具积集;超过这个限度,就算有。那些两种积集都没有的人,就是“没有积集”所指的对象。“遍知食物”:是以三种遍知来遍知食物。比如对于粥等,知道“这是粥”等,这是知遍知;依靠对食物的厌逆想来遍知食物,这是度遍知;在抟食上断除欲贪的智慧,这是断遍知。以这三种遍知遍知食物的人,就是“遍知食物的人”。“空与无相”:这里也把无愿解脱包含在内了。这三种都是涅槃的名称。涅槃因为贪嗔痴不存在,所以叫“空”;因为从这些烦恼中解脱,所以叫“空解脱”。同样,因为贪等相不存在,所以叫“无相”;因为从这些相中解脱,所以叫“无相解脱”。因为贪等愿求不存在,所以叫“无愿”;因为从这些愿求中解脱,所以叫“无愿解脱”。那些依果定、以涅槃为所缘而安住的人,这三种解脱就是他们的行境。“他们的去处难以测知”:就像飞在空中的鸟,因为看不到足迹,所以踪迹难以测知、无法知道;同样,那些没有这两种积集、以这三种遍知遍知食物、又以所说的这种解脱为行境的人,他们前往三有、四生、五趣、七识住、九众生居这五种分类中的哪里,因为无法了知他们的去处,所以说他们的去处难以测知、无法指出。
Tattha sannicayoti dve sannicayā – kammasannicayo ca, paccayasannicayo ca. Tesu kusalākusalakammaṃ kammasannicayo nāma, cattāro paccayā paccayasannicayo nāma. Tattha vihāre vasantassa bhikkhuno ekaṃ guḷapiṇḍaṃ, catubhāgamattaṃ sappiṃ, ekañca taṇḍulanāḷiṃ ṭhapentassa paccayasannicayo natthi, tato uttari hoti. Yesaṃ ayaṃ duvidhopi sannicayo natthi. Pariññātabhojanāti tīhi pariññāhi pariññātabhojanā. Yāguādīnañhi yāgubhāvādijānanaṃ ñātapariññā, āhāre paṭikūlasaññāvasena pana bhojanassa parijānanaṃ tīraṇapariññā, kabaḷīkārāhāre chandarāgaapakaḍḍhanañāṇaṃ pahānapariññā. Imāhi tīhi pariññāhi ye pariññātabhojanā. Suññato animitto cāti ettha appaṇihitavimokkhopi gahitoyeva. Tīṇipi cetāni nibbānasseva nāmāni. Nibbānañhi rāgadosamohānaṃ abhāvena suññato, tehi ca vimuttanti suññato vimokkho, tathā rāgādinimittānaṃ abhāvena animittaṃ, tehi ca vimuttanti animitto vimokkho, rāgādipaṇidhīnaṃ pana abhāvena appaṇihitaṃ , tehi ca vimuttanti appaṇihito vimokkhoti vuccati. Phalasamāpattivasena taṃ ārammaṇaṃ katvā viharantānaṃ ayaṃ tividho vimokkho yesaṃ gocaro. Gati tesaṃ durannayāti yathā nāma ākāsena gatānaṃ sakuṇānaṃ padanikkhepassa adassanena gati durannayā na sakkā jānituṃ, evameva yesaṃ ayaṃ duvidho sannicayo natthi, imāhi ca tīhi pariññāhi pariññātabhojanā, yesañca ayaṃ vuttappakāro vimokkho gocaro, tesaṃ tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti imesu pañcasu koṭṭhāsesu iminā nāma gatāti gamanassa apaññāyanato gati durannayā na sakkā paññāpetunti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
4. 阿那律长老的故事
4. Anuruddhattheravatthu
导师住在竹林精舍时,关于阿那律长老而说了这篇法教,这就是“那些有烦恼者”这句的由来。
Yassāsavāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto anuruddhattheraṃ ārabbha kathesi.
有一天,这位长老穿着破旧的袈裟,在垃圾堆等地方寻找布料。在他这一世之前的第三世时,他的前妻投生到三十三天,成了一位名叫阇利尼的天女。她看见长老正在寻找碎布,就为长老取来三块天衣,每块长十三肘、宽四肘,心想:“如果我这样送给他,长老一定不会接受。”于是她把天衣放在长老寻找碎布的前方一处垃圾堆上,只让衣边露出一点点。长老沿着那条路寻找碎布时,看见那些衣边,就当场抓住往外拉,发现竟是这么大尺寸的天衣,心想:“这真是最上等的粪扫衣!”便拿着离开了。到了为他缝制袈裟的那天,世尊由五百位比丘围绕,来到精舍坐下;八十位大长老也在那里坐下。为了缝制袈裟,大迦叶长老坐在下方,舍利弗长老坐在中间,阿难长老坐在上方;比丘僧众搓线,世尊穿针引线,大目犍连长老则哪里需要什么,就把那样东西送过去,来回忙碌。
Ekasmiñhi divase thero jiṇṇacīvaro saṅkārakūṭādīsu cīvaraṃ pariyesati. Tassa ito tatiye attabhāve purāṇadutiyikā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā jālinī nāma devadhītā ahosi. Sā theraṃ coḷakāni pariyesamānaṃ disvā therassa atthāya terasahatthāyatāni catuhatthavitthatāni tīṇi dibbadussāni gahetvā ‘‘sacāhaṃ imāni iminā nīhārena dassāmi, thero na gaṇhissatī’’ti cintetvā tassa coḷakāni pariyesamānassa purato ekasmiṃ saṅkārakūṭe yathā nesaṃ dasantamattameva paññāyati, tathā ṭhapesi. Thero tena maggena coḷakapariyesamānaṃ caranto nesaṃ dasantaṃ disvā tattheva gahetvā ākaḍḍhamāno vuttappamāṇāni dibbadussāni disvā ‘‘ukkaṭṭhapaṃsukūlaṃ vata ida’’nti ādāya pakkāmi. Athassa cīvarakaraṇadivase satthā pañcasatabhikkhuparivāro vihāraṃ gantvā nisīdi, asītimahātherāpi tattheva nisīdiṃsu, cīvaraṃ sibbetuṃ mahākassapatthero mūle nisīdi, sāriputtatthero majjhe, ānandatthero agge, bhikkhusaṅgho suttaṃ vaṭṭesi, satthā sūcipāsake āvuṇi, mahāmoggallānatthero yena yena attho, taṃ taṃ upanento vicari.
天女也走进村里,劝人布施:“各位贤者,世尊正在为我们阿那律长老缝袈裟,有八十位大弟子围绕,和五百位比丘一起坐在精舍里。你们带上粥等食物去精舍吧。”大目犍连长老在非食时带来了大阎浮果,五百位比丘已经吃饱,吃不下了。帝释天在缝袈裟的地方平整地面,地面变得像涂了紫胶一样。比丘们吃剩的粥、硬食、软食堆成了一大堆。比丘们抱怨说:“这么多比丘,怎么弄来这么多粥饭?难道不该估量一下分量,带适量来吗?那些亲戚和护持者真该说说他们,看来阿那律长老是想让人知道他亲戚和护持者多吧。”于是世尊问他们:“比丘们,你们在说什么?”他们回答:“世尊,是在说这件事。”世尊又问:“比丘们,你们以为这些是阿那律叫人拿来的吗?”“是的,世尊。”“比丘们,我的弟子阿那律不会说那样的话。漏尽者不会谈论与资具相关的事。这些饮食是天神的威力所变现的。”世尊这样把前后因缘连接起来,宣说教法时,诵出了这首偈颂:
Devadhītāpi antogāmaṃ pavisitvā ‘‘bhontā ayyassa no anuruddhattherassa cīvaraṃ karonto satthā asītimahāsāvakaparivuto pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vihāre nisīdi, yāguādīni ādāya vihāraṃ gacchathā’’ti bhikkhaṃ samādapesi. Mahāmoggallānattheropi antarābhatte mahājambupesiṃ āhari, pañcasatā bhikkhū parikkhīṇaṃ khādituṃ nāsakkhiṃsu. Sakko cīvarakaraṇaṭṭhāne bhūmiparibhaṇḍamakāsi, bhūmi alattakarasarañjitā viya ahosi. Bhikkhūhi paribhuttāvasesānaṃ yāgukhajjakabhattānaṃ mahārāsi ahosi. Bhikkhū ujjhāyiṃsu ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ kiṃ evaṃbahukehi yāguādīhi, nanu nāma pamāṇaṃ sallakkhetvā ettakaṃ nāma āharathā’’ti ñātakā ca upaṭṭhākā ca vattabbā siyuṃ, anuruddhatthero attano ñātiupaṭṭhākānaṃ bahubhāvaṃ ñāpetukāmo maññe’’ti, atha ne satthā ‘‘kiṃ, bhikkhave, kathethā’’ti pucchitvā, ‘‘bhante, idaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘kiṃ pana tumhe, bhikkhave, ‘idaṃ anuruddhena āharāpita’nti maññathā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Na, bhikkhave, mama putto anuruddho evarūpaṃ vadeti. Na hi khīṇāsavā paccayapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ kathenti, ayaṃ pana piṇḍapāto devatānubhāvena nibbatto’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
他的诸漏已经彻底灭尽,也不依赖食物;
他的行境是空解脱和无相解脱;
就像虚空中飞鸟的足迹,他的足迹难以测知。
‘‘Yassāsavā parikkhīṇā, āhāre ca anissito; Suññato animitto ca, vimokkho yassa gocaro; Ākāseva sakuntānaṃ, padaṃ tassa durannaya’’nti.
在这里,“彼诸漏已尽”是指:他的四种漏已经彻底断尽。“于食不依着”是指:对食物不依着于贪爱和邪见。“其行迹难寻”是指:就像无法知道在空中飞行的鸟“在这里用脚踩过而飞走,在这里用胸撞过而飞走,在这里用头,在这里用翅膀”,同样地,也无法用“他去了地狱道”“他去了畜生道”等方式来指出这样一位比丘的行迹。
Tattha yassāsavāti yassa cattāro āsavā parikkhīṇā. Āhāre ca anissitoti āhārasmiñca taṇhādiṭṭhinissayehi anissito. Padaṃ tassa durannayanti yathā ākāse gacchantānaṃ sakuṇānaṃ ‘‘imasmiṃ ṭhāne pādehi akkamitvā gatā, idaṃ ṭhānaṃ urena paharitvā gatā, idaṃ sīsena, idaṃ pakkhehī’’ti na sakkā ñātuṃ, evameva evarūpassa bhikkhuno ‘‘nirayapadena vā gato, tiracchānayonipadena vā’’tiādinā nayena padaṃ paññāpetuṃ nāma na sakkoti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpatti phalādīni pāpuṇiṃsūti.
第五个故事:大迦旃延长老的事迹
5. Mahākaccāyanattheravatthu
导师住在东园时,针对大迦旃延长老说了这段法教,开头就是“他的诸根……”。
Yassindriyānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto mahākaccāyanattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,世尊在大自恣日那天,坐在鹿母讲堂的底层,被大弟子们围绕着。那时,大迦旃延长老住在阿槃提国。这位尊者即使从远处也会赶来听法。所以大长老们坐下时,特意为大迦旃延长老留了座位才坐下。帝释天王带着两个天界的天众一起来,用天香、天花等供养世尊后站在一旁。他没看到大迦旃延长老,心想:“我的尊者怎么不见了呢?他要是能来就好了。”就在那一刻,长老也赶到了,在自己的座位上坐下,显现出身形。帝释天看见长老,紧紧握住他的脚踝,说:“太好了,我的尊者,您来了!我一直盼着您来。”说完用双手抚摸长老的双足,用香、花等供养礼拜,然后退到一旁站着。比丘们不满地议论:“帝释天是看人下菜碟啊!对其他大弟子都没这样恭敬,一看见大迦旃延,就赶紧握住他的脚踝,说‘太好了,我的尊者,您来了!我一直盼着您来’,还用双手抚摸他的双足,供养礼拜后才退到一旁站着。”导师听到他们这番话,说:“比丘们,像我的儿子大迦旃延那样在诸根上守护好门户的比丘,正是诸天和人们所喜爱的。”然后接上因缘,开示佛法,说了这首偈颂——
Ekasmiñhi samaye bhagavā mahāpavāraṇāya migāramātuyā pāsādassa heṭṭhā mahāsāvakaparivuto nisīdi. Tasmiṃ samaye mahākaccāyanatthero avantīsu viharati. So panāyasmā dūratopi āgantvā dhammassavanaṃ paggaṇhātiyeva. Tasmā mahātherā nisīdantā mahākaccāyanattherassa āsanaṃ ṭhapetvā nisīdiṃsu. Sakko devarājā dvīhi devalokehi devaparisāya saddhiṃ āgantvā dibbagandhamālādīhi satthāraṃ pūjetvā ṭhito mahākaccāyanattheraṃ adisvā kiṃ nu kho mama, ayyo, na dissati, sādhu kho panassa sace āgaccheyyāti. Theropi taṃ khaṇaññeva āgantvā attano āsane nisinnameva attānaṃ dassesi. Sakko theraṃ disvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā ‘‘sādhu vata me, ayyo, āgato, ahaṃ ayyassa āgamanameva paccāsīsāmī’’ti vatvā ubhohi hatthehi pāde sambāhitvā gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Bhikkhū ujjhāyiṃsu. ‘‘Sakko mukhaṃ oloketvā sakkāraṃ karoti, avasesamahāsāvakānaṃ evarūpaṃ sakkāraṃ akaritvā mahākaccāyanaṃ disvā vegena gopphakesu gahetvā ‘sādhu vata me, ayyo, āgato, ahaṃ ayyassa āgamanameva paccāsīsāmī’ti vatvā ubhohi hatthehi pāde sambāhitvā pūjetvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito’’ti. Satthā tesaṃ taṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, mama puttena mahākaccāyanena sadisā indriyesu guttadvārā bhikkhū devānampi manussānampi piyāyevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
他的诸根已经进入寂静的状态,
就像被御马师驯得服服帖帖的马。
已断除慢、没有烦恼漏的人,
连天神也羡慕这样的圣者。
‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni, Assā yathā sārathinā sudantā; Pahīnamānassa anāsavassa, Devāpi tassa pihayanti tādino’’ti.
这句话的意思是:就像被善巧的驯马师调伏好的马一样,那位比丘的六根已经达到寂静、调伏、不向外攀缘的状态。他因为断除了九种慢而安住,所以说是“已断慢者”;因为四种漏不存在,所以说是“无漏者”。“如此者”是指安住于这种状态、具有这种品质的人。这样的人,连天神都羡慕,人们也一直盼望见到他、盼望他到来。
Tassattho – yassa bhikkhuno chekena sārathinā sudantā assā viya cha indriyāni samathaṃ dantabhāvaṃ nibbisevanabhāvaṃ gatāni, tassa navavidhaṃ mānaṃ pahāya ṭhitattā pahīnamānassa catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavassa. Tādinoti tādibhāvasaṇṭhitassa tathārūpassa devāpi pihayanti, manussāpi dassanañca āgamanañca patthentiyevāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
6. 舍利弗长老的故事
6. Sāriputtattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对舍利弗长老讲说了这部法教,这就是“如同大地般”这个说法的由来。
Pathavisamoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,具寿舍利弗在雨安居结束后,想出去游方,就向世尊辞别、顶礼,然后带着自己的随从一起出发了。还有很多比丘也跟着这位长老走。长老对那些以名字和族姓为人所知的比丘,就叫他们的名字和族姓,让他们回去。有一个名字和族姓都不为人所知的比丘,心里想:“真希望长老也能叫我的名字和族姓,让我回去。”可是在大比丘僧团当中,长老没有注意到他。他就想:“长老不像对待别的比丘那样对待我。”于是对长老怀恨在心。这时长老的僧伽梨衣角碰到了那个比丘的身体,他因此更加怀恨。他估摸着“现在长老应该已经走出寺院的范围了”,就来到导师面前说:“尊者,具寿舍利弗仗着是您的上首弟子,像要震破我耳朵一样打了我,连道歉都没有,就出去游方了。”导师便叫人把长老唤来。
Ekasmiñhi samaye āyasmā sāriputto vuṭṭhavasso cārikaṃ pakkamitukāmo bhagavantaṃ āpucchitvā vanditvā attano parivārena saddhiṃ nikkhami. Aññepi bahū bhikkhū theraṃ anugacchiṃsu. Thero ca nāmagottavasena paññāyamāne bhikkhū nāmagottavasena kathetvā nivattāpesi. Aññataro nāmagottavasena apākaṭo bhikkhu cintesi – ‘‘aho vata mampi nāmagottavasena paggaṇhanto kathetvā nivattāpeyyā’’ti thero mahābhikkhusaṅghassa antare taṃ na sallakkhesi. So ‘‘aññe viya bhikkhū na maṃ paggaṇhātī’’ti there āghātaṃ bandhi. Therassapi saṅghāṭikaṇṇo tassa bhikkhuno sarīraṃ phusi, tenāpi āghātaṃ bandhiyeva. So ‘‘dāni thero vihārūpacāraṃ atikkanto bhavissatī’’ti ñatvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘āyasmā maṃ, bhante, sāriputto tumhākaṃ aggasāvakomhīti kaṇṇasakkhaliṃ bhindanto viya paharitvā akhamāpetvāva cārikaṃ pakkanto’’ti āha. Satthā theraṃ pakkosāpesi.
那时,大目犍连长老和阿难陀长老心想:“我们的导师不知道这位比丘没有被我们的大兄长击打,而是想让大兄长发出狮子吼。我们去把大众召集起来吧。”于是他们手里拿着钥匙,打开各精舍的门,把大批比丘召集起来,喊道:“尊者们,请过来!尊者们,请过来!现在舍利弗尊者要在世尊面前发出狮子吼。”长老也来了,礼敬世尊后坐到一边。这时世尊问他那件事。长老没有说“这位比丘没有被我打”,而是讲起自己的功德:“尊者,如果一个人身上没有现起身至念,他就可能在这里冒犯某位同梵行者,不求得原谅就离开去游方。”接着他用“尊者,就像人们把干净的东西丢在地上,也把不干净的东西丢在地上……”等说法,说明自己的心像大地一样平等,像水、火、风一样平等,像拭尘布一样平等,像旃陀罗童子一样平等,像公牛一样平等,像断角公牛一样平等;又说明自己对自己的身体,像对死蛇等一样厌离,像保管油膏罐一样小心护持。长老用这九种譬喻讲述自己的功德时,大地以水界为边,在九个地方震动。讲到拭尘布、旃陀罗童子、油膏罐这些譬喻时,凡夫比丘们忍不住流泪,诸漏已尽的圣者们则生起了法的悚惧。
Tasmiṃ khaṇe mahāmoggallānatthero ca ānandatthero ca cintesuṃ – ‘‘amhākaṃ aggajeṭṭhabhātarā imassa bhikkhuno apahaṭabhāvaṃ satthā no na jānāti, sīhanādaṃ pana nadāpetukāmo bhavissatīti parisaṃ sannipātāpessāmā’’ti. Te kuñcikahatthā pariveṇadvārāni vivaritvā ‘‘abhikkamathāyasmanto , abhikkamathāyasmanto, idānāyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sīhanādaṃ nadissatī’’ti (a. ni. 9.11) mahābhikkhusaṅghaṃ sannipātesuṃ. Theropi āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Atha naṃ satthā tamatthaṃ pucchi. Thero ‘‘nāyaṃ bhikkhu mayā pahaṭo’’ti avatvāva attano guṇakathaṃ kathento ‘‘yassa nūna, bhante, kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyyā’’ti vatvā ‘‘seyyathāpi, bhante, pathaviyaṃ sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipantī’’tiādinā nayena attano pathavīsamacittatañca āpotejovāyo rajoharaṇacaṇḍālakumārakausabhachinnavisāṇasamacittatañca ahikuṇapādīhi viya attano kāyena aṭṭiyanañca medakathālikā viya attano kāyapariharaṇañca pakāsesi. Imāhi ca pana navahi upamāhi there attano guṇe kathente navasupi ṭhānesu udakapariyantaṃ katvā mahāpathavī kampi. Rajoharaṇacaṇḍālakumārakamedakathāliko pamānaṃ pana āharaṇakāle puthujjanā bhikkhū assūni sandhāretuṃ nāsakkhiṃsu, khīṇāsavānaṃ dhammasaṃvego udapādi.
正当长老讲述自己的功德时,那个诽谤他的比丘全身发起灼热,立刻扑倒在世尊脚下,说明自己诽谤的过失,忏悔罪过。导师叫来长老,说:“舍利弗,原谅这个愚人吧,免得他的头裂成七分。”长老蹲跪下来,合掌说:“尊者,我原谅那位具寿;如果我有什么过失,也请那位具寿原谅我。”比丘们议论说:“朋友们,你们看长老这无与伦比的功德!对这样一个用妄语诽谤他的比丘,长老竟然连一丁点愤怒或怨恨都没有生起,反而自己蹲跪下来,合掌请求原谅。”导师听到这番话,问:“比丘们,你们在说什么?”他们回答:“尊者,是这样一件事。”导师说:“比丘们,像舍利弗这样的人,是不可能生起愤怒或怨恨的。比丘们,舍利弗的心就像大地,像门槛,像澄净的水池。”接着把话题连接起来,开示法义,说了这首偈颂——
There attano guṇaṃ kathenteyeva abbhācikkhanakassa bhikkhuno sakalasarīre ḍāho uppajji, so tāvadeva bhagavato pādesu patitvā attano abbhācikkhanadosaṃ pakāsetvā accayaṃ desesi. Satthā theraṃ āmantetvā, ‘‘sāriputta, khama imassa moghapurisassa, yāvassa sattadhā muddhā na phalatī’’ti āha. Thero ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggayha ‘‘khamāmahaṃ, bhante, tassa āyasmato, khamatu ca me so āyasmā, sace mayhaṃ doso atthī’’ti āha. Bhikkhū kathayiṃsu ‘‘passatha dānāvuso, therassa anopamaguṇaṃ, evarūpassa nāma musāvādena abbhācikkhanakassa bhikkhuno upari appamattakampi kopaṃ vā dosaṃ vā akatvā sayameva ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggayha khamāpetī’’ti. ‘‘Satthā taṃ kathaṃ sutvā, bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti pucchitvā ‘‘idaṃ nāma, bhante’’ti vutte, ‘‘na bhikkhave, sakkā sāriputtasadisānaṃ kopaṃ vā dosaṃ vā uppādetuṃ , mahāpathavīsadisaṃ, bhikkhave, indakhīlasadisaṃ pasannaudakarahadasadisañca sāriputtassa citta’’nti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
像大地一样,不抗拒。
像门柱一样稳固,这样的人是善行者。
就像没有淤泥的湖泊,
对这样的如如不动者来说,轮回已不存在。
‘‘Pathavisamo no virujjhati, Indakhilupamo tādi subbato; Rahadova apetakaddamo, Saṃsārā na bhavanti tādino’’ti.
这段话的意思是:比丘们,就像人们会把香、花环等干净的东西放在大地上,也会把粪便、尿等不干净的东西放在大地上;又像立在城门口的门柱,孩子们等会在它上面撒尿、拉屎,而另一些人则用香、花环等来恭敬供养它。面对这些,大地和门柱既不会生出贪爱,也不会生出嗔恨。同样地,这位漏已尽的比丘,因为不被八种世间法所动摇,所以被称为“如是者”;因为戒行善妙清净,所以被称为“善修梵行者”。当有人以四种资具恭敬他,心想“这些人恭敬我”,或有人不恭敬他,心想“这些人不恭敬我”时,他对恭敬和不恭敬的人,既不会贪爱,也不会嗔恨,而是像大地一样,也像门柱一样。又像一处没有污泥、水质清澈的池塘,同样地,他因为烦恼已除,远离了贪欲等污泥,变得极为清净。对于这样的“如是者”来说,由于不再于善趣和恶趣中流转受生,所以说不复有轮回。
Tassattho – bhikkhave, yathā nāma pathaviyaṃ sucīni gandhamālādīnipi nikkhipanti, asucīni muttakarīsādīnipi nikkhipanti, yathā nāma nagaradvāre nikhātaṃ indakhīlaṃ dārakādayo omuttentipi ūhadantipi, apare pana taṃ gandhamālādīhi sakkaronti. Tattha pathaviyā indakhīlassa ca neva anurodho uppajjati, na virodho; evameva yvāyaṃ khīṇāsavo bhikkhu aṭṭhahi lokadhammehi akampiyabhāvena tādi, vatānaṃ sundaratāya subbato. So ‘‘ime maṃ catūhi paccayehi sakkaronti, ime pana na sakkarontī’’ti sakkārañca asakkārañca karontesu neva anurujjhati, no virujjhati, atha kho pathavisamo ca indakhilupamo eva ca hoti. Yathā ca apagatakaddamo rahado pasannodako hoti, evaṃ apagatakilesatāya rāgakaddamādīhi akaddamo vippasannova hoti. Tādinoti tassa pana evarūpassa sugatiduggatīsu saṃsaraṇavasena saṃsārā nāma na hontīti.
开示结束时,九千位比丘同时证得了阿罗汉果,并具足无碍解智。
Desanāvasāne nava bhikkhusahassāni saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
第7篇·憍赏弥住者帝沙长老的沙弥的故事
7. Kosambivāsītissattherasāmaṇeravatthu
导师住在祇园时,就帝沙长老的沙弥,讲了“他的心是寂静的”这一番法教。
Santaṃ tassa manaṃ hotīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto tissattherassa sāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.
有一位憍赏弥城的良家子,在导师的教法中出家,受具足戒后,被称为“憍赏弥住者帝沙长老”。他在憍赏弥度过雨安居后,一位护持他的近事男把三衣和酥、蜜、糖块拿来,放在他脚边。长老问他:“近事男,这是什么?”近事男说:“尊者,不是您在我这里过了雨安居吗?在我们寺院里,过完雨安居的人都能得到这份供养,请您收下吧,尊者。”长老说:“近事男,算了,我不需要这些。”近事男问:“尊者,为什么?”长老说:“贤友,我身边连一个帮忙做净事的沙弥都没有。”近事男说:“尊者,如果没有做净事的人,那就让我的儿子在您身边做沙弥吧。”长老默许了。近事男把自己七岁的儿子带到长老那里,说:“请让他出家。”长老把孩子的头发弄湿,教他“皮五处”的业处,然后为他剃度。就在剃刀落下的那一刻,他当下就与四无碍解一起证得了阿拉汉果。
Eko kira kosambivāsī kulaputto satthu sāsane pabbajitvā laddhupasampado ‘‘kosambivāsītissatthero’’ti paññāyi. Tassa kosambiyaṃ vuṭṭhavassassa upaṭṭhāko ticīvarañceva sappiphāṇitañca āharitvā pādamūle ṭhapesi. Atha naṃ thero āha – ‘‘kiṃ idaṃ upāsakā’’ti. ‘‘Nanu mayā, bhante, tumhe vassaṃ vāsitā, amhākañca vihāre vuṭṭhavassā imaṃ lābhaṃ labhanti, gaṇhatha, bhante’’ti. ‘‘Hotu, upāsaka, na mayhaṃ iminā attho’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā, bhante’’ti? ‘‘Mama santike kappiyakārako sāmaṇeropi natthi, āvuso’’ti. ‘‘Sace, bhante, kappiyakārako natthi, mama putto ayyassa santike sāmaṇero bhavissatī’’ti. Thero adhivāsesi. Upāsako sattavassikaṃ attano puttaṃ therassa santikaṃ netvā ‘‘imaṃ pabbājethā’’ti adāsi. Athassa thero kese temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi . So khuraggeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
长老为他剃度后,在那里住了半个月,心想“我要去见导师”,就让沙弥带上行李出发,途中走进一座精舍。沙弥取来亲教师的住处并收拾整理。就在他整理的时候,天色已晚,因此他没能整理自己的住处。到了该去侍奉的时候,他来到亲教师跟前坐下。长老问他:“沙弥,你自己的住处整理好了吗?”沙弥回答:“尊者,我没找到机会整理。”长老说:“既然这样,你就住我那里吧,你住在客僧住的外面会受苦。”说完就带着他一起进了住处。可是这位长老还是凡夫,刚一躺下就睡着了。沙弥心想:“今天是我和亲教师同住一处的第三天,我要是躺下睡着,长老就会犯共宿罪。我还是坐着熬过这一夜吧。”于是他在亲教师的床边盘腿坐下,整夜端坐度过。天快亮时,长老起身,心想“该让沙弥出去了”,就拿起放在床边的扇子,用扇叶尖碰了碰沙弥的草席,同时把扇子往上举,说:“沙弥,出去。”结果扇柄撞到了沙弥的眼睛,眼睛当场就破了。沙弥只说了句“怎么了,尊者?”就站了起来。听到“出去”时,他没有说“尊者,我的眼睛破了”,只用一只手遮住眼睛,走了出去。到了做杂务的时候,他也没有说“我的眼睛破了”而默不作声地坐着,而是一只手捂住眼睛,另一只手拿起扫帚和簸箕,把厕所和洗脸的地方都打扫干净,又备好洗脸水,然后打扫了精舍周围。他给亲教师递齿木时,也是用一只手递过去的。
Thero taṃ pabbājetvā aḍḍhamāsaṃ tattha vasitvā ‘‘satthāraṃ passissāmī’’ti sāmaṇeraṃ bhaṇḍakaṃ gāhāpetvā gacchanto antarāmagge ekaṃ vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero upajjhāyassa senāsanaṃ gahetvā paṭijaggi. Tassa taṃ paṭijaggantasseva vikālo jāto, tena attano senāsanaṃ paṭijaggituṃ nāsakkhi. Atha naṃ upaṭṭhānavelāyaṃ āgantvā nisinnaṃ thero pucchi – ‘‘sāmaṇera, attano vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggita’’nti? ‘‘Bhante, paṭijaggituṃ okāsaṃ nālattha’’nti. ‘‘Tena hi mama vasanaṭṭhāneyeva vasa, dukkhaṃ te āgantukaṭṭhāne bahi vasitu’’nti taṃ gahetvāva senāsanaṃ pāvisi. Thero pana puthujjano nipannamattova niddaṃ okkami. Sāmaṇero cintesi – ‘‘ajja me upajjhāyena saddhiṃ tatiyo divaso ekasenāsane vasantassa, ‘sace nipajjitvā niddāyissāmi, thero sahaseyyaṃ āpajjeyyā’ti nisinnakova vītināmessāmī’’ti upajjhāyassa mañcakasamīpe pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnakova rattiṃ vītināmesi. Thero paccūsakāle paccuṭṭhāya ‘‘sāmaṇeraṃ nikkhamāpetuṃ vaṭṭatī’’ti mañcakapasse ṭhapitabījaniṃ gahetvā bījanipattassa aggena sāmaṇerassa kaṭasārakaṃ paharitvā bījaniṃ uddhaṃ ukkhipanto ‘‘sāmaṇera, bahi nikkhamā’’ti āha, bījanipattadaṇḍako akkhimhi paṭihaññi, tāvadeva akkhi bhijji. So ‘‘kiṃ, bhante’’ti vatvā uṭṭhāya ‘‘bahi nikkhamā’’ti vutte ‘‘akkhi me, bhante, bhinna’’nti avatvā ekena hatthena paṭicchādetvā nikkhami. Vattakaraṇakāle ca pana ‘‘akkhi me bhinna’’nti tuṇhī anisīditvā ekena hatthena akkhiṃ gahetvā ekena hatthena muṭṭhisammuñjaniṃ ādāya vaccakuṭiñca mukhadhovanaṭṭhānañca sammajjitvā mukhadhovanodakañca ṭhapetvā pariveṇaṃ sammajji. So upajjhāyassa dantakaṭṭhaṃ dadamāno ekeneva hatthena adāsi.
这时,他的亲教师对他说:“这个沙弥真没受过教导,向阿阇梨和亲教师递齿木时,不能用一只手递。”沙弥说:“尊者,我知道这样不合规矩,可我实在腾不出另一只手。”亲教师问:“沙弥,怎么回事?”于是沙弥便从头到尾把事情的经过说了出来。长老一听,心中大为震动,说道:“哎呀,我竟做了这么严重的事!”随即合掌,跪在七岁孩童的脚前,说:“善士,请原谅我,我不知道这件事,请你做我的依靠。”沙弥对他说:“尊者,我不是为了这个才说的。我是为了护念您的心,才这样说的。这件事既不是您的过错,也不是我的过错,这是轮回本身的过错,请您不要忧虑。我正是因为怕您后悔,才没有告诉您。”长老虽然得到沙弥这样的安慰,心里却仍不得安宁,生起强烈的警醒,拿起沙弥的行李,便往世尊那里去了。世尊也正坐着,等着他来。他到了之后,顶礼世尊,与世尊互相问候。世尊问他:“比丘,你还安好吗?有没有什么特别的不适?”他回答说:“世尊,我安好,没有什么特别的不适。只是,除了这位年轻的沙弥,我从未见过有谁具备这样殊胜的功德。”世尊问:“比丘,他做了什么?”于是他把整件事从头到尾向世尊禀告,说:“世尊,我向他请求原谅时,他这样对我说:‘这件事既不是您的过错,也不是我的过错,这是轮回本身的过错,请您不要忧虑。’他就这样安慰我,对我既没有生气,也没有怀恨。世尊,我从未见过这样具足功德的人。”于是世尊说:“比丘,漏尽者不会对任何人生气,也不会怀恨,他们诸根寂静,内心寂静。”接着,世尊把前后因缘连接起来,说法时说了这首偈颂——
Atha naṃ upajjhāyo āha – ‘‘asikkhito vatāyaṃ sāmaṇero, ācariyupajjhāyānaṃ ekena hatthena dantakaṭṭhaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti. Jānāmahaṃ, bhante, ‘‘na evaṃ vaṭṭatī’’ti, eko pana me hattho na tucchoti. ‘‘Kiṃ sāmaṇerā’’ti? So ādito paṭṭhāya taṃ pavattiṃ ārocesi. Thero sutvāva saṃviggamānaso ‘‘aho vata mayā bhāriyaṃ kammaṃ kata’’nti vatvā ‘‘khamāhi me, sappurisa, nāhametaṃ jānāmi, avassayo me hohī’’ti añjaliṃ paggayha sattavassikadārakassa pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. Atha naṃ sāmaṇero āha – ‘‘nāhaṃ, bhante, etadatthāya kathesiṃ, tumhākaṃ cittaṃ anurakkhantena mayā evaṃ vuttaṃ nevettha tumhākaṃ doso atthi, na mayhaṃ. Vaṭṭasseveso doso, mā cintayittha, mayā tumhākaṃ vippaṭisāraṃ rakkhanteneva nārocita’’nti. Thero sāmaṇerena assāsiyamānopi anassāsitvā uppannasaṃvego sāmaṇerassa bhaṇḍakaṃ gahetvā satthu santikaṃ pāyāsi. Satthāpissa āgamanaṃ olokentova nisīdi. So gantvā satthāraṃ vanditvā satthārā saddhiṃ paṭisammodanaṃ katvā ‘‘khamanīyaṃ te bhikkhu, kiñci atirekaṃ aphāsukaṃ atthī’’ti pucchito āha – ‘‘khamanīyaṃ, bhante, natthi me kiñci atirekaṃ aphāsukaṃ, apica kho pana me ayaṃ daharasāmaṇero viya añño atirekaguṇo na diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Kiṃ pana iminā kataṃ bhikkhū’’ti. So ādito paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ bhagavato ārocento āha – ‘‘evaṃ, bhante, mayā khamāpiyamāno maṃ evaṃ vadesi ‘nevettha tumhākaṃ doso atthi, na mayhaṃ. Vaṭṭasseveso doso, tumhe mā cintayitthā’ti, iti maṃ assāsesiyeva, mayi neva kopaṃ, na dosamakāsi, na me, bhante, evarūpo guṇasampanno diṭṭhapubbo’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘bhikkhu khīṇāsavā nāma na kassaci kuppanti, na dussanti, santindriyā santamānasāva hontī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
他的心是寂静的,言语和业行也是寂静的;
以正智而解脱、已寂静的如者。
‘‘Santaṃ tassa manaṃ hoti, santā vācā ca kamma ca; Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino’’ti.
在这段里,“他的心是寂静的”,是说那位漏尽沙弥因为没有贪欲等烦恼,所以他的心确实寂静、安详、清凉。同样,因为没有妄语等,他的语也寂静;因为没有杀生等,他的身业也寂静。“以正智得解脱”,是指以这样的道理、这样的原因如实了知之后,通过五种解脱而解脱。“已寂静”,是指内在的贪等烦恼已经止息,所以是寂静的。“如者”,是指具有这样功德圆满状态的人。
Tattha santaṃ tassāti tassa khīṇāsavasāmaṇerassa abhijjhādīnaṃ abhāvena manaṃ santameva hoti upasantaṃ nibbutaṃ . Tathā musāvādādīnaṃ abhāvena vācā ca pāṇātipātādīnaṃ abhāvena kāyakammañca santameva hoti. Sammadaññā vimuttassāti nayena hetunā jānitvā pañcahi vimuttīhi vimuttassa. Upasantassāti abbhantare rāgādīnaṃ upasamena upasantassa. Tādinoti tathārūpassa guṇasampannassāti.
说法结束时,住在憍赏弥的帝沙长老和四无碍解一起证得了阿罗汉果。其余大众也因为这场说法得到了真实的利益。
Desanāvasāne kosambivāsītissatthero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Sesamahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
8. 舍利弗长老的事迹
8. Sāriputtattheravatthu
“不信者”这个说法,是导师住在祇园精舍时,因为舍利弗长老而讲的。
Assaddhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,大约三十位林居比丘来到导师跟前,顶礼后坐下。导师看出他们和四无碍解一起证得阿罗汉的宿因,便把舍利弗长老叫来,问道:“舍利弗,你相信吗——信根若被修习、多修习,就能以不死为归宿、以不死为终极?”就这样,导师以五根为题发问。长老回答说:“尊者,我在这里并不是靠对世尊的信仰才接受——信根……以不死为终极。尊者,凡是那些还没知道、没看见、没了解、没证得、没以智慧触证的人,他们才会在这件事上靠别人的信仰去接受。信根……以不死为终极。”他就这样回答了那个问题。比丘们听了以后议论起来:“舍利弗长老还没放下邪执,到现在还是不信正等正觉者!”导师听到这话后说:“比丘们,你们在说什么?我问的是:‘舍利弗,你相信有不修习五根、不增长止观却能证得道果的人吗?’他回答说:‘尊者,我不相信有这样的人。’他并不是不信布施和业果,也不是不信佛陀等的功德。他只是对于自己已经亲证的那些禅那、观、道、果之法,不靠别人的信仰去接受。所以他没有过错。”导师这样说完,把前后文义衔接起来,开始说法,诵出这首偈颂——
Ekasmiñhi samaye tiṃsamattā āraññakā bhikkhū satthu santikaṃ āgantvā vanditvā nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ saha paṭisambhidāhi arahattassūpanissayaṃ disvā sāriputtattheraṃ āmantetvā ‘‘saddahasi tvaṃ, sāriputta, saddhindriyaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ amatogadhaṃ hoti amatapariyosāna’’nti (saṃ. ni. 5.514) evaṃ pañcindriyāni ārabbha pañhaṃ pucchi. Thero ‘‘na khvāhaṃ, bhante, ettha bhagavato saddhāya gacchāmi, saddhindriyaṃ…pe… amatapariyosānaṃ. Yesañhetaṃ, bhante, aññātaṃ assa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya, te tattha paresaṃ saddhāya gaccheyyuṃ. Saddhindriyaṃ…pe… amatapariyosāna’’nti (saṃ. ni. 5.514) evaṃ taṃ pañhaṃ byākāsi. Taṃ sutvā bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘sāriputtatthero micchāgahaṇaṃ neva vissajjesi, ajjāpi sammāsambuddhassa na saddahatiyevā’’ti. Taṃ sutvā satthā ‘‘kiṃ nāmetaṃ, bhikkhave, vadetha. Ahañhi ‘pañcindriyāni abhāvetvā samathavipassanaṃ avaḍḍhetvā maggaphalāni sacchikātuṃ samattho nāma atthīti saddahasi tvaṃ sāriputto’ti pucchiṃ. So ‘evaṃ sacchikaronto atthi nāmāti na saddahāmi, bhante’ti kathesi. Na dinnassa vā katassa vā phalaṃ vipākaṃ na saddahati, nāpi buddhādīnaṃ guṇaṃ na saddahati. Eso pana attanā paṭividdhesu jhānavipassanāmaggaphaladhammesu paresaṃ saddhāya na gacchati. Tasmā anupavajjo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不信、忘恩负义,还切断联系的人,
转生的机会已经毁掉,渴爱已经吐尽,他才真正是至高无上的人。
‘‘Assaddho akataññū ca, sandhicchedo ca yo naro, Hatāvakāso vantāso, sa ve uttamaporiso’’ti.
它的含义是:所谓“不信者”,就是不相信别人所说的自己已证悟的功德。“知无为者”,就是了知无为的涅槃,也就是已作证涅槃的意思。“断连接者”,就是已断除轮回的连接、生死的连接而安住。“机会已坏者”,就是因为善业和不善业的种子已经灭尽,转生的机会已被摧毁。“吐尽希望者”,就是因为四道应当完成的事已经完成,一切希望都由这圣道吐尽了。这样的人,就是“无上士”——因为通达了出世间法,在众人中达到了最上。
Tassatho – attano paṭividdhaguṇaṃ paresaṃ kathāya na saddahatīti assaddho. Akataṃ nibbānaṃ jānātīti akataññū, sacchikatanibbānoti attho. Vaṭṭasandhiṃ, saṃsārasandhiṃ chinditvā ṭhitoti sandhicchedo. Kusalākusalakammabījassa khīṇattā nibbattanāvakāso hato assāti hatāvakāso. Catūhi maggehi kattabbakiccassa katattā,sabbā āsā iminā vantāti vantāso. So evarūpo naro. Paṭividdhalokuttaradhammatāya purisesu uttamabhāvaṃ pattoti purisuttamoti.
偈颂结束时,那三十位林居比丘和四无碍解智一起证得了阿罗汉果。对剩下的大众来说,这也是一次有利益的法开示。
Gāthāvasāne te āraññakā tiṃsamattā bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Sesajanassāpi satthikā dhammadesanā ahosīti.
金合欢林离婆多长老的故事
9. Khadiravaniyarevatattheravatthu
“或在村庄”这句法义的开示,是导师住在祇园精舍时,以迦提罗林离婆多长老为因缘而说的。
Gāme vāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto khadiravaniyarevatattheraṃ ārabbha kathesi.
具寿舍利弗舍弃了八亿七千万的财产出家后,又度化了三个妹妹——遮罗、优波遮罗、尸须波遮罗,以及两个弟弟——准陀和优波先那。离婆多王子一个人留在家中。于是他的母亲心想:“我的儿子优波提舍舍弃这么多财产出家,还让三个妹妹和两个弟弟都出了家,只剩离婆多一个。如果他也要出家,我们这么多财产就没了,家族血脉也会断掉。不如趁他还小,就用家室把他绑住。”舍利弗长老也事先嘱咐比丘们:“诸位贤友,如果离婆多想来出家,他一到就立刻给他剃度。我的父母持有邪见,何必征求他们的同意?我就是他的父母。”他的母亲想趁离婆多王子才七岁就用家室把他绑住,便在同族人家中定下一门亲事,选好日子,把王子打扮装饰好,带着大批随从,前往女方亲族家。双方亲族聚齐,举行吉祥仪式,把两人的手放进水盆里,念诵祝福语。亲族们希望女孩长寿,说道:“你看看你祖母现在的样子,要像祖母一样长寿啊,孩子。”离婆多王子心想:“这位祖母现在的样子是什么呢?”便问:“哪位是她的祖母?”亲族们告诉他:“孩子,你没看见吗?这位已经一百二十岁,牙齿残缺,头发花白,皮肤皱起,身上布满斑点,弯腰驼背像屋椽一样——这就是她的祖母。”他又问:“那她也会变成这样吗?”亲族们说:“孩子,如果她活得够久,也会变成这样。”他心想:“原来身体会被衰老折磨成这个样子。我的哥哥优波提舍一定早就看透了这一点。我今天就该逃走,去出家。”于是亲族们让他和那个女孩同乘一辆车,带着他出发了。
Āyasmā hi sāriputto sattāsītikoṭidhanaṃ pahāya pabbajitvā cālā, upacālā, sīsūpacālāti tisso bhaginiyo, cundo upasenoti ime dve ca bhātaro pabbājesi. Revatakumāro ekova gehe avasiṭṭho. Athassa mātā cintesi – ‘‘mama putto upatisso ettakaṃ dhanaṃ pahāya pabbajitvā tisso ca bhaginiyo dve ca bhātaro pabbājesi, revato ekova avaseso. Sace imampi pabbājessati, ettakaṃ no dhanaṃ nassissati, kulavaṃso pacchijjissati, daharakāleyeva naṃ gharāvāsena bandhissāmī’’ti. Sāriputtattheropi paṭikacceva bhikkhū āṇāpesi ‘‘sace, āvuso, revato pabbajitukāmo āgacchati, āgatamattameva naṃ pabbājeyyātha, mama mātāpitaro micchādiṭṭhikā, kiṃ tehi āpucchitehi, ahameva tassa mātā ca pitā cā’’ti. Mātāpissa revatakumāraṃ sattavassikameva gharabandhanena bandhitukāmā samānajātike kule dārikaṃ vāretvā divasaṃ vavatthapetvā kumāraṃ maṇḍetvā pasādhetvā mahatā parivārena saddhiṃ ādāya kumārikāya ñātigharaṃ agamāsi. Atha nesaṃ katamaṅgalānaṃ dvinnampi ñātakesu sannipatitesu udakapātiyaṃ hatthe otāretvā maṅgalāni vatvā kumārikāya vuḍḍhiṃ ākaṅkhamānā ñātakā ‘‘tava ayyikāya diṭṭhadhammaṃ passa, ayyikā viya ciraṃ jīva, ammā’’ti āhaṃsu. Revatakumāro ‘‘ko nu kho imissā ayyikāya diṭṭhadhammo’’ti cintetvā ‘‘katarā imissā ayyikā’’ti pucchi. Atha naṃ āhaṃsu, ‘‘tāta, kiṃ na passasi imaṃ vīsavassasatikaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ valittacaṃ tilakāhatagattaṃ gopānasivaṅkaṃ, esā etissā ayyikā’’ti. ‘‘Kiṃ pana ayampi evarūpā bhavissatī’’ti? ‘‘Sace jīvissati, bhavissati, tātā’’ti. So cintesi – ‘‘evarūpampi nāma sarīraṃ jarāya imaṃ vippakāraṃ pāpuṇissati, imaṃ me bhātarā upatissena diṭṭhaṃ bhavissati, ajjeva mayā palāyitvā pabbajituṃ vaṭṭatī’’ti. Atha naṃ ñātakā kumārikāya saddhiṃ ekayānaṃ āropetvā ādāya pakkamiṃsu.
他走了一小段路,借口说要解手,说:“先把车停一下,我下车去去就回来。”就从车上下来,在一处树丛里磨蹭了一会儿,然后回到车上继续前行。他又走了一小段路,又用同样的借口下车、上车,又照样做了一次。这时他的亲戚们察觉到:“他肯定是在频繁解手。”就放松了看守。他又走了一小段路,又用同样的借口下车,说:“你们赶着车先走,我们随后慢慢跟上来。”说完就下了车,朝树丛那边走去。亲戚们以为“他随后会跟上来”,就赶着车继续走了。他从那里逃走后,来到一个地方,那里住着大约三十位比丘,他走到他们跟前,顶礼后说:“尊者,请让我出家。”比丘们说:“贤友,你全身佩戴着各种饰物,我们不知道你是王子还是大臣之子,怎么给你出家呢?”“尊者们,你们不认识我吗?”“不认识,贤友。”“我是伍巴提沙的弟弟。”“谁是伍巴提沙?”“尊者们,那些尊者称呼我兄长为‘舍利弗’,所以我说‘伍巴提沙’他们就不明白了。”“那么,你是舍利弗长老的弟弟吗?”“是的,尊者们。”比丘们说:“既然如此,来吧,你的兄长已经允许了。”于是比丘们让他脱下饰物,放在一边,为他剃度出家,然后送信给长老。长老听说后,禀告世尊:“尊者,据说林居比丘们来信说离瓦塔已经出家了,我想去看看他再回来。”导师说:“舍利弗,先等等。”没有允许他去。过了几天,长老又向导师请求。导师说:“舍利弗,先等等,我也一起去。”仍然没有允许他去。
So thokaṃ gantvā sarīrakiccaṃ apadisitvā ‘‘ṭhapetha tāva yānaṃ, otaritvā āgamissāmī’’ti yānā otaritvā ekasmiṃ gumbe thokaṃ papañcaṃ katvā agamāsi. Punapi thokaṃ gantvā teneva apadesena otaritvā abhiruhi, punapi tatheva akāsi. Athassa ñātakā ‘‘addhā imassa uṭṭhānāni vattantī’’ti sallakkhetvā nātidaḷhaṃ ārakkhaṃ kariṃsu. So punapi thokaṃ gantvā teneva apadesena otaritvā ‘‘tumhe pājento purato gacchatha, mayaṃ pacchato saṇikaṃ āgamissāmā’’ti vatvā otaritvā gumbābhimukho ahosi. Ñātakāpissa ‘‘pacchato āgamissatī’’ti saññāya yānaṃ pājentā gamiṃsu. Sopi tato palāyitvā ekasmiṃ padese tiṃsamattā bhikkhū vasanti, tesaṃ santikaṃ gantvā vanditvā āha – ‘‘pabbājetha maṃ, bhante’’ti. ‘‘Āvuso, tvaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito, mayaṃ te rājaputtabhāvaṃ vā amaccaputtabhāvaṃ vā na jānāma, kathaṃ pabbājessāmā’’ti? ‘‘Tumhe maṃ, bhante, na jānāthā’’ti? ‘‘Na jānāmāvuso’’ti. ‘‘Ahaṃ upatissassa kaniṭṭhabhātiko’’ti. ‘‘Ko esa upatisso nāmā’’ti? ‘‘Bhante, bhaddantā mama bhātaraṃ ‘sāriputto’ti vadanti, tasmā mayā ‘upatisso’ti vutte na jānantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ sāriputtattherassa kaniṭṭhabhātiko’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Tena hi ehi, bhātarā te anuññātamevā’’ti vatvā bhikkhū tassa ābharaṇāni omuñcāpetvā ekamantaṃ ṭhapetvā taṃ pabbājetvā therassa sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Thero taṃ sutvā bhagavato ārocesi – ‘‘bhante, ‘āraññikabhikkhūhi kira revato pabbājito’ti sāsanaṃ pahiṇiṃsu, gantvā taṃ passitvā āgamissāmī’’ti. Satthā ‘‘adhivāsehi tāva, sāriputtā’’ti gantuṃ na adāsi. Thero puna katipāhaccayena satthāraṃ āpucchi. Satthā ‘‘adhivāsehi tāva, sāriputta, mayampi āgamissāmā’’ti neva gantuṃ adāsi.
那位沙弥心想:“我要是住在这里,亲戚们一定会追来把我叫回去。”于是他在那些比丘跟前学了直到证得阿拉汉果的业处,然后拿着钵和袈裟,四处游方,来到三十由旬外的一个佉陀罗林,就在那年雨安居期间,三个月内就证得了与无碍解一起的阿拉汉果。长老(舍利弗)自恣之后,又向导师请求再去那里。导师说:“舍利弗,我也要去。”就带着五百位比丘出发了。走了一小段路,阿难长老站在岔路口对导师说:“尊者,去离瓦塔那边有两条路:这条绕行的路有六十由旬,有人住;这条直路三十由旬,被非人占着。我们走哪条?”导师问:“阿难,希瓦利跟我们一起来了吗?”“来了,尊者。”“如果希瓦利来了,就走直路。”据说,导师并没有说“我会给你们弄粥饭,走直路吧”,而是知道这正是让那些众生获得布施果报的时机,才说:“如果希瓦利来了,就走直路。”当导师走上那条路时,天人们想:“我们要供养我们的圣者希瓦利长老。”于是每隔一由旬就建一座住处,不让他们一天走超过一由旬,清早起来就拿着天粥等东西,到处找:“我们的圣者希瓦利长老坐在哪里?”长老把自己得到的东西都转供给以佛陀为首的比丘僧团。就这样,导师带着随行大众,一路享受着希瓦利长老的福德,走完了三十由旬的荒野。离瓦塔长老听说导师来了,就为世尊建了一座香室,还建了五百座尖顶阁、五百条经行处、五百处夜间和白天停留的地方。导师在他那里住了大约一个月。住在那里的期间,也还是在享受希瓦利长老的福德。
Sāmaṇeropi ‘‘sacāhaṃ idha vasissāmi , ñātakā maṃ anubandhitvā pakkosissantī’’ti tesaṃ bhikkhūnaṃ santike yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā pattacīvaramādāya cārikaṃ caramāno tato tiṃsayojanike ṭhāne khadiravanaṃ gantvā antovasseyeva temāsabbhantare saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Theropi pavāretvā satthāraṃ puna tattha gamanatthāya āpucchi. Satthā ‘‘mayampi gamissāma, sāriputtā’’ti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nikkhami. Thokaṃ gatakāle ānandatthero dvedhāpathe ṭhatvā satthāraṃ āha – ‘‘bhante, revatassa santikaṃ gamanamaggesu ayaṃ parihārapatho saṭṭhiyojaniko manussāvāso, ayaṃ ujumaggo tiṃsayojaniko amanussapariggahito, katarena gacchāmā’’ti. ‘‘Sīvali, pana, ānanda, amhehi saddhiṃ āgato’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Sace, sīvali, āgato, ujumaggameva gaṇhāhī’’ti. Satthā kira ‘‘ahaṃ tumhākaṃ yāgubhattaṃ uppādessāmi, ujumaggaṃ gaṇhāhī’’ti avatvā ‘‘tesaṃ tesaṃ janānaṃ puññassa vipākadānaṭṭhānaṃ eta’’nti ñatvā ‘‘sace, sīvali, āgato, ujumaggaṃ gaṇhāhī’’ti āha. Satthari pana taṃ maggaṃ paṭipanne devatā ‘‘amhākaṃ ayyassa sīvalittherassa sakkāraṃ karissāmā’’ti cintetvā ekekayojane vihāre kāretvā ekayojanato uddhaṃ gantuṃ adatvā pāto vuṭṭhāya dibbayāguādīni gahetvā, ‘‘ayyo, no sīvalitthero kahaṃ nisinno’’ti vicaranti. Thero attano abhihaṭaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dāpesi. Evaṃ satthā saparivāro tiṃsayojanikaṃ kantāraṃ sīvalittherassa puññaṃ anubhavamānova āgamāsi. Revatattheropi satthu āgamanaṃ ñatvā bhagavato gandhakuṭiṃ māpetvā pañca kūṭāgārasatāni, pañca caṅkamanasatāni, pañcarattiṭṭhānadivāṭṭhānasatāni ca māpesi. Satthā tassa santike māsamattameva vasi. Tasmiṃ vasamānopi sīvalittherasseva puññaṃ anubhavi.
当时,有两位年长比丘,在导师进入佉陀罗林的时候这样想:“这位比丘做了那么多新建工程,他怎么可能修得了沙门法呢?导师不过是看他是舍利弗的弟弟,为了照顾情面,才来到这种忙着搞建筑的比丘这里。”那天清晨,导师观察世间,看到了这两位比丘,也知道了他们心里的想法。因此,在那里住了大约一个月后,在离开的那天,导师以神通决意,让他们忘掉自己的油筒、水壶和鞋子,等走出寺院范围之后才收回神通。于是这两位比丘一个说“我忘了东西”,另一个说“我也忘了”,两人一起折返回去,却没认出那个地方,在佉陀罗树的荆棘丛里被刺得到处是伤,四处乱走,后来看见自己的行李挂在一棵佉陀罗树上,才取下来离开。导师也带着比丘僧团,回程又用了一个月左右,一路享受着希瓦利长老的福德,回到了东园。
Tattha pana dve mahallakabhikkhū satthu khadiravanaṃ pavisanakāle evaṃ cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ bhikkhu ettakaṃ navakammaṃ karonto kiṃ sakkhissati samaṇadhammaṃ kātuṃ, satthā ‘sāriputtassa kaniṭṭho’ti mukholokanakiccaṃ karonto evarūpassa navakammikassa bhikkhussa santikaṃ āgato’’ti. Satthāpi taṃ divasaṃ paccūsakāle lokaṃ voloketvā te bhikkhū disvā tesaṃ cittācāraṃ aññāsi. Tasmā tattha māsamattaṃ vasitvā nikkhamanadivase yathā te bhikkhū attano telanāḷiñca udakatumbañca upāhanāni ca pamussanti, tathā adhiṭṭhahitvā nikkhamanto vihārūpacārato bahi nikkhantakāle iddhiṃ vissajjesi. Atha te bhikkhū ‘‘mayā idañcidañca pamuṭṭhaṃ , mayāpi pamuṭṭha’’nti ubhopi nivattitvā taṃ ṭhānaṃ asallakkhetvā khadirarukkhakaṇṭakehi vijjhamānā vicaritvā ekasmiṃ khadirarukkhe olambantaṃ attano bhaṇḍakaṃ disvā ādāya pakkamiṃsu. Satthāpi bhikkhusaṅghaṃ ādāya puna māsamatteneva sīvalittherassa puññaṃ anubhavamāno paṭigantvā pubbārāmaṃ pāvisi.
那时,那些长老比丘清早洗完脸,心想:“我们去那位常供客食的毗舍佉家喝粥吧。”于是前往,喝了粥,吃了嚼食,然后坐下。毗舍佉问他们:“尊者,你们也和世尊一起去过离婆多长老的住处吗?”他们回答:“是的,近事女。”她又问:“尊者,长老的住处宜人吗?”他们却说:“哪里宜人?那里是长满白荆棘的佉陀罗树林,就像鬼类的住处一样,近事女。”后来,又有两位年少比丘来了。毗舍佉也给他们粥和嚼食,同样问了一遍。他们说:“近事女,没法形容!长老的住处就像善法堂天宫一样,像是神通变化出来的。”毗舍佉心想:“先来的比丘说得不一样,这些比丘又说得不一样。想必先来的比丘是忘了东西,在神通收回后折返回去时看到的;这些比丘则是在神通变化示现时去的。”她凭自己的智慧明白了这件事,便决定:“等世尊来了我再问。”过了一会儿,世尊在比丘僧团围绕下来到毗舍佉家,在敷好的座位上坐下。她恭敬地供养了以佛陀为首的比丘僧团,饭食结束后,顶礼世尊,问道:“世尊,和您一起去的比丘中,有些说离婆多长老的住处是‘佉陀罗荆棘林’,有些说‘宜人’,这到底是怎么回事?”世尊听了之后说:“近事女,不管是村庄还是山林,只要阿罗汉们住在那里,那里就是宜人的。”接着连接上下文,说法时诵出这首偈颂:
Atha te mahallakabhikkhū pātova mukhaṃ dhovitvā ‘‘āgantukabhattadāyikāya visākhāya gharaṃ yāguṃ pivissāmā’’ti gantvā yāguṃ pivitvā khajjakaṃ khāditvā nisīdiṃsu. Atha ne visākhā pucchi – ‘‘tumhepi, bhante, satthārā saddhiṃ revatattherassa vasanaṭṭhānaṃ agamitthā’’ti. ‘‘Āma, upāsiketi, ramaṇīyaṃ, bhante, therassa vasanaṭṭhāna’’nti. ‘‘Kuto tassa ramaṇīyatā setakaṇṭakakhadirarukkhagahanaṃ petānaṃ nivāsanaṭṭhānasadisaṃ upāsike’’ti. Athaññe dve daharabhikkhū āgamiṃsu. Upāsikā tesampi yāgukhajjakaṃ datvā tatheva paṭipucchi . Te āhaṃsu – ‘‘na sakkā upāsike vaṇṇetuṃ, sudhammadevasabhāsadisaṃ iddhiyā abhisaṅkhataṃ viya therassa vasanaṭṭhāna’’nti. Upāsikā cintesi – ‘‘paṭhamaṃ āgatā bhikkhū aññathā vadiṃsu, ime aññathā vadanti, paṭhamaṃ āgatā bhikkhū kiñcideva pamussitvā iddhiyā vissaṭṭhakāle paṭinivattitvā gatā bhavissanti, ime pana iddhiyā abhisaṅkharitvā nimmitakāle gatā bhavissantī’’ti attano paṇḍitabhāvena etamatthaṃ ñatvā ‘‘satthāraṃ āgatakāle pucchissāmī’’ti aṭṭhāsi. Tato muhuttaṃyeva satthā bhikkhusaṅghaparivuto visākhāya gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Sā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ sakkaccaṃ parivisitvā bhattakiccāvasāne satthāraṃ vanditvā paṭipucchi – ‘‘bhante, tumhehi saddhiṃ gatabhikkhūsu ekacce revatattherassa vasanaṭṭhānaṃ ‘khadiragahanaṃ arañña’nti vadanti, ekacce ‘ramaṇīya’nti, kiṃ nu kho eta’’nti? Taṃ sutvā satthā ‘‘upāsike gāmo vā hotu araññaṃ vā, yasmiṃ ṭhāne arahanto viharanti, taṃ ramaṇīyamevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
无论是在村子里,还是在林中;无论是在低洼处,还是在高地上;
阿罗汉们住在哪里,那里就是一片让人欢喜的土地。
‘‘Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale; Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka’’nti.
在这里,虽然阿罗汉们在村落附近得不到身远离,但他们确实能得到心远离。因为即使是天界那样殊妙的所缘,也无法动摇他们的心。因此,不管是村落,还是山林等任何地方,只要阿罗汉们住在那里,那片地方就是宜人的土地——意思是,那个地方本身就是令人愉悦的。
Tattha kiñcāpi arahanto gāmante kāyavivekaṃ na labhanti, cittavivekaṃ pana labhanteva. Tesañhi dibbapaṭibhāgānipi ārammaṇāni cittaṃ cāletuṃ na sakkonti. Tasmā gāmo vā hotu araññādīnaṃ vā aññataraṃ, yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakanti so bhūmipadeso ramaṇīyo evāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
后来,比丘们又提起了这个话题:“贤友,具寿希瓦利长老到底是什么原因,在母亲肚子里待了七年七个月零七天?又是什么原因让他堕入地狱?又是什么残余的业报,让他最终获得了利养第一、声誉第一的地位?”世尊听到他们这样议论,就问:“比丘们,你们在说什么?”他们回答:“世尊,我们在说这件事。”于是世尊就讲述那位具寿的过去业,说道:
Aparena samayena bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, kena nu kho kāraṇena āyasmā sīvalitthero sattadivasasattamāsādhikāni satta vassāni mātu kucchiyaṃ vasi, kena niraye pacci, kena nissandena lābhaggayasaggappatto jāto’’ti? Satthā taṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti pucchitvā, ‘‘bhante, idaṃ nāmā’’ti vutte tassāyasmato pubbakammaṃ kathento āha –
比丘们,距今九十一劫前,毗婆尸佛出现在世间。有一次,世尊在各地游化之后,回到了父王的都城。国王为以佛陀为首的比丘僧团准备了迎客供养,并派人给市民们传话:“你们来,在我的布施里做帮手吧。”市民们照办了,然后心想:“我们要供养得比国王更多。”于是他们邀请世尊,第二天备好布施,也派人告知了国王。国王来了,看到他们的布施后,心想:“我要供养得比这更多。”便又为第二天邀请了世尊。就这样,国王胜不过市民,市民也胜不过国王。到了第六次,市民们心想:“明天我们要准备一场布施,让人没法说‘这场布施里少了某某东西’。”第二天备好布施后,他们四处查看:“这里还缺什么?”结果发现唯独没有生蜜。不过炼过的蜂蜜倒有很多。为了找生蜜,他们让人带上四千枚钱币,分派到四座城门去找。那时,有个乡下人正要去见村长,在路上看到一个蜜巢,就赶走苍蝇,砍下树枝,连着那根树枝一起拿着蜜巢进了城,心想:“这个送给村长。”那个去找蜜的人看见他,就问道:“喂,这蜜卖吗?”他回答说:“不卖,先生。”那人说:“来吧,拿这枚钱币,给我吧。”他心想:“这个蜜巢连四分之一钱都不值,这人却给一枚钱币。想必是个有很多钱的人,我应该抬抬价。”于是他说:“我不给。”那人说:“那么你就拿两枚钱币吧。”他说:“两枚我也不给。”就这样一直抬价,直到那人拿出一千枚钱币说:“那么你就拿这一千吧。”
Bhikkhave , ito ekanavutikappe vipassī bhagavā loke uppajjitvā ekasmiṃ samaye janapadacārikaṃ caritvā pitu nagaraṃ paccāgamāsi. Rājā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa āgantukadānaṃ sajjetvā nāgarānaṃ sāsanaṃ pesesi ‘‘āgantvā mayhaṃ dāne sahāyakā hontū’’ti. Te tathā katvā ‘‘raññā dinnadānato atirekataraṃ dassāmā’’ti satthāraṃ nimantetvā punadivase dānaṃ paṭiyādetvā rañño sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Rājā āgantvā tesaṃ dānaṃ disvā ‘‘ito adhikataraṃ dassāmī’’ti punadivasatthāya satthāraṃ nimantesi, neva rājā nāgare parājetuṃ sakkhi, na nāgarā rājānaṃ. Nāgarā chaṭṭhe vāre ‘‘sve dāni yathā ‘imasmiṃ dāne idaṃ nāma natthī’ti na sakkā hoti vattuṃ, evaṃ dānaṃ dassāmā’’ti cintetvā punadivase dānaṃ paṭiyādetvā ‘‘kiṃ nu kho ettha natthī’’ti olokentā allamadhumeva na addasaṃsu. Pakkamadhu pana bahuṃ atthi. Te allamadhussatthāya catūsu nagaradvāresu cattāri kahāpaṇasahassāni gāhāpetvā pahiṇiṃsu. Atheko janapadamanusso gāmabhojakaṃ passituṃ āgacchanto antarāmagge madhupaṭalaṃ disvā makkhikā palāpetvā sākhaṃ chinditvā sākhādaṇḍakeneva saddhiṃ madhupaṭalaṃ ādāya ‘‘gāmabhojakassa dassāmī’’ti nagaraṃ pāvisi. Madhuatthāya gato taṃ disvā, ‘‘ambho, vikkiṇiyaṃ madhu’’nti pucchi. ‘‘Na vikkiṇiyaṃ, sāmī’’ti. ‘‘Handa, imaṃ kahāpaṇaṃ gahetvā dehī’’ti. So cintesi – ‘‘imaṃ madhupaṭalaṃ pādamattampi na agghati, ayaṃ pana kahāpaṇaṃ deti. Bahukahāpaṇako maññe, mayā vaḍḍhetuṃ vaṭṭatī’’ti. Atha naṃ ‘‘na demī’’ti āha, ‘‘tena hi dve kahāpaṇe gaṇhāhī’’ti. ‘‘Dvīhipi na demī’’ti. Evaṃ tāva vaḍḍhesi, yāva so ‘‘tena hi idaṃ sahassaṃ gaṇhāhī’’ti bhaṇḍikaṃ upanesi.
这时,那个人对他说:“你是疯了吗?还是找不到存放迦哈巴那钱的地方?这蜜连四分之一迦哈巴那都不值,你却说出‘拿一千钱来换’,这是什么意思?”买蜜的人说:“贤者,我知道。我用这蜜有我的用途,所以才这样说。”“是什么用途,先生?”买蜜的人回答:“我们为以毗婆尸佛为首的六万八千沙门眷属准备了盛大布施,其中唯独缺少生蜜,因此我才这样买下。”那人听后便说:“既然如此,我不要你的钱。如果能让我在这次布施中也分得一份功德,我就把它给你。”买蜜的人回去后,向市民们禀告了这件事。市民们知道这人的信心很强,便答应说:“善哉,让他也分享功德吧。”随后,市民们恭请以佛陀为首的比丘僧团入座,供养了粥和嚼食等,接着让人取来一个巨大的金钵,将蜜巢榨取到钵中。那个本来打算作为礼物而拿来一桶酪的人,这时也把他的酪倒进钵里,与蜜拌和,从以佛陀为首的比丘僧团开始顺次供养。当比丘们都已足量取用时,这蜜酪不仅让所有人都分到了,甚至还剩下很多。不应这样想:“这么一点点蜜,怎么能让这么多人都分到呢?”那其实完全是佛陀的威神力所致。佛的境界不应思量。因为经中说过四种“不可思议”,若思量它们,就会陷入疯狂。那人做了这样的善业后,在寿命终结时投生到天界,如此轮回了一段时间后,某一世从天界命终,投生于波罗奈的王族,在父王去世后继承了王位。他心想:“我要征服一座城市。”于是前往围困该城,并给市民送去口信:“要么献出王位,要么开战。”市民们回答说:“我们既不献出王位,也不开战。”他们从小门出城,取来木柴、水等物资,处理一切事务。
Atha naṃ so āha – ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ ummattako , udāhu kahāpaṇānaṃ ṭhapanokāsaṃ na labhasi, pādampi na agghanakaṃ madhuṃ ‘sahassaṃ gahetvā dehī’ti vadasi, ‘kiṃ nāmeta’’’nti? ‘Jānāmahaṃ, bho, iminā pana me kammaṃ atthi, tenevaṃ vadāmī’ti. ‘‘Kiṃ kammaṃ, sāmī’’ti? ‘‘Amhehi vipassībuddhassa aṭṭhasaṭṭhisamaṇasahassaparivārassa mahādānaṃ sajjitaṃ, tatrekaṃ allamadhumeva natthi, tasmā evaṃ gaṇhāmī’’ti. Evaṃ, sante, nāhaṃ mūlena dassāmi, sace ‘‘ahampi dāne pattiṃ labhissāmi, dassāmī’’ti. So gantvā nāgarānaṃ tamatthaṃ ārocesi. Nāgarā tassa saddhāya balavabhāvaṃ ñatvā, ‘‘sādhu, pattiko hotū’’ti paṭijāniṃsu, te buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā mahatiṃ suvaṇṇapātiṃ āharāpetvā madhupaṭalaṃ pīḷāpesuṃ. Teneva manussena paṇṇākāratthāya dadhivārakopi āhaṭo atthi, so tampi dadhiṃ pātiyaṃ ākiritvā tena madhunā saṃsanditvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa ādito paṭṭhāya adāsi. Taṃ yāvadatthaṃ gaṇhantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇi uttarimpi avasiṭṭhaṃ ahosiyeva. ‘‘Evaṃ thokaṃ madhu kathaṃ tāva bahūnaṃ pāpuṇī’’ti na cintetabbaṃ. Tañhi buddhānubhāvena pāpuṇi. Buddhavisayo na cintetabbo. Cattāri hi ‘‘acinteyyānī’’ti (a. ni. 4.77) vuttāni. Tāni cintento ummādasseva bhāgī hotīti. So puriso ettakaṃ kammaṃ katvā āyupariyosāne devaloke nibbattitvā ettakaṃ kālaṃ saṃsaranto ekasmiṃ samaye devalokā cavitvā bārāṇasiyaṃ rājakule nibbatto pitu accayena rajjaṃ pāpuṇi. So ‘‘ekaṃ nagaraṃ gaṇhissāmī’’ti gantvā parivāresi, nāgarānañca sāsanaṃ pahiṇi ‘‘rajjaṃ vā me dentu yuddhaṃ vā’’ti. Te ‘‘neva rajjaṃ dassāma, na yuddha’’nti vatvā cūḷadvārehi nikkhamitvā dārūdakādīni āharanti, sabbakiccāni karonti.
另一位国王则守住四座大城门,把城围困了七年七个月。这时他母亲问:“我儿子在做什么?”有人把情况告诉她:“王后,是这样这样的。”她听后说:“我儿子真傻。你们去告诉他:‘把四座小门也堵上,把城彻底围死。’”他听了母亲的话,就照做了。城里的人没法出去,到了第七天,他们杀了自己的国王,把王位交给了他。他做了这件事后,命终时投生到无间地狱,在那里受苦,直到大地增高了一由旬那么久。从那里死后,因为他堵住了四座小门,又投生到同一位母亲的肚子里,在胎中住了七年七个月,又在产道口横着卡了七天。就是这样,比丘们,尸婆利那时围城夺位的业,让他在那么长的时间里在地狱中受苦;又因为堵住四座小门的业,从那里死后,投生到同一位母亲的胎中,在那里住了那么久。而因为他供养了新鲜的蜂蜜,才成为利养和名声都达到顶峰的人。
Itaropi cattāri mahādvārāni rakkhanto sattamāsādhikāni satta vassāni nagaraṃ uparundhi. Athassa mātā ‘‘kiṃ me putto karotī’’ti pucchitvā ‘‘idaṃ nāma devī’’ti taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘bālo mama putto, gacchatha, tassa ‘cūḷadvārānipi pidhāya nagaraṃ uparundhatū’ti vadethā’’ti. So mātu sāsanaṃ sutvā tathā akāsi. Nāgarāpi bahi nikkhamituṃ alabhantā sattame divase attano rājānaṃ māretvā tassa rajjaṃ adaṃsu. So imaṃ kammaṃ katvā āyupariyosāne avīcimhi nibbattitvā yāvāyaṃ pathavī yojanamattaṃ ussannā, tāva niraye paccitvā catunnaṃ cūḷadvārānaṃ pidahitattā tato cuto tassā eva mātu kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā sattamāsādhikāni satta vassāni antokucchismiṃ vasitvā satta divasāni yonimukhe tiriyaṃ nipajji. Evaṃ, bhikkhave, sīvali, tadā nagaraṃ uparundhitvā gahitakammena ettakaṃ kālaṃ niraye paccitvā catunnaṃ cūḷadvārānaṃ pidahitattā tato cuto tassā eva mātu kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gahetvā ettakaṃ kālaṃ kucchiyaṃ vasi. Navamadhuno dinnattā lābhaggayasaggappatto jātoti.
有一天,比丘们聚在一起议论说:“这位沙弥真是得到了大利益啊,真是有大功德啊!他一个人就为五百位比丘建了五百座尖顶小屋等住处。”导师来了以后,问他们:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么呢?”他们回答说:“我们在谈这件事。”导师便说:“比丘们,我那个儿子既没有功德,也没有罪过,他已经把这两者都舍弃了。”然后,导师诵出了婆罗门品中的这首偈颂:
Punekadivasaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘aho sāmaṇerassa lābho, aho puññaṃ, yena ekakena pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañcakūṭāgārasatādīni katānī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, mayhaṃ puttassa neva puññaṃ atthi, na pāpaṃ, ubhayamassa pahīna’’nti vatvā brāhmaṇavagge imaṃ gāthamāha –
在这世上,谁若已经超越了福德和罪过两者,不再执著于它们;
没有忧愁、没有尘垢、清净无染,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha puññañca pāpañca, ubho saṅgamupaccagā; Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. (dha. pa. 412);
第十个故事:某个女人的故事
10. Aññataraitthivatthu
“悦意”这个法教,是导师住在祇园精舍时,因为一位妇女而说的。
Ramaṇīyānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ itthiṃ ārabbha kathesi.
据说,有一位常行乞食的比丘,在世尊面前领受了业处后,进入一座破败的园林,修习沙门法。城里有一位以美貌闻名的女子,和一个男人约定说:“我要去某个地方,你到那里来找我。”然后就走了。那个男人却没有来。她望着那人该来的路,没看到他,心里烦躁起来,便四处走来走去。她走进那座园林,看见长老结跏趺坐,四下张望,没看到别人,心想:“这也是个男人,我要把他的心迷住。”于是她站到他面前,一次又一次地把下裙解开又穿上,把头发放下来又扎起来,拍着手大笑。长老生起了悚惧感,遍满全身。他心想:“这到底是怎么回事?”世尊也在观察:“那位在我面前领受了业处,说‘我要去修习沙门法’而离开的比丘,现在情形如何呢?”世尊观察时看到了那个女子,知道她不规矩的行为,也知道长老生起了悚惧感。世尊就坐在香室里,对他说道:“比丘,对追求欲乐的人来说不是可意之处的地方,对离欲者来说却是可意之处。”这样说完之后,世尊放出光明,为他开示佛法,说出了这首偈颂:
Eko kira piṇḍapātiko bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekaṃ jiṇṇauyyānaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karoti. Ekā nagarasobhinī itthī purisena saddhiṃ ‘‘ahaṃ asukaṭṭhānaṃ nāma gamissāmi, tvaṃ tattha āgaccheyyāsī’’ti saṅketaṃ katvā agamāsi. So puriso nāgacchi. Sā tassa āgamanamaggaṃ olokentī taṃ adisvā ukkaṇṭhitvā ito cito ca vicaramānā taṃ uyyānaṃ pavisitvā theraṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnaṃ disvā ito cito ca olokayamānā aññaṃ kañci adisvā ‘‘ayañca puriso eva, imassa cittaṃ pamohessāmī’’ti tassa purato ṭhatvā punappunaṃ nivatthasāṭakaṃ mocetvā nivāseti, kese muñcitvā bandhati, pāṇiṃ paharitvā hasati. Therassa saṃvego uppajjitvā sakalasarīraṃ phari. So ‘‘kiṃ nu kho ida’’nti cintesi. Satthāpi ‘‘mama santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti gatassa bhikkhuno kā nu kho pavattī’’ti upadhārento taṃ itthiṃ disvā tassā anācārakiriyaṃ, therassa ca saṃveguppattiṃ ñatvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova tena saddhiṃ kathesi – ‘‘bhikkhu, kāmagavesakānaṃ aramaṇaṭṭhānameva vītarāgānaṃ ramaṇaṭṭhānaṃ hotī’’ti . Evañca pana vatvā obhāsaṃ pharitvā tassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
森林是那么可爱宜人,人们却不在那里享受快乐;
离贪的人会在那里感到欢喜,他们不是追求欲乐的人。
‘‘Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano; Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino’’ti.
在这其中,所谓“森林”,是指那些开满繁花的茂密树丛所庄严、又有清澈泉水的美好森林,它们确实令人欢喜。所谓“在那些地方”,是说在那些森林里、在盛开的莲花林中,寻求欲乐的人就像村子里的苍蝇一样,不会感到欢喜。所谓“离欲者”,则是指已离贪、诸漏已尽的漏尽者,他们就像蜜蜂和采蜜的蜂一样,会在那样如莲花林般的森林中感到欢喜。这是什么原因呢?因为他们不是寻求欲乐的人;也就是说,他们并不是追逐感官享乐的人。
Tattha araññānīti supupphitataruvanasaṇḍapaṭimaṇḍitāni vimalasalilasampannāni araññāni nāma ramaṇīyāni. Yatthāti yesu araññesu vikasitesu padumavanesu gāmamakkhikā viya kāmagavesako jano na ramati. Vītarāgāti vigatarāgā pana khīṇāsavā nāma bhamaramadhukarā viya padumavanesu tathārūpesu araññesu ramissanti. Kiṃ kāraṇā? Na te kāmapavesino, yasmā te kāmagavesino na hontīti attho.
开示结束时,那位长老就坐在原来的座位上,和四无碍解智一起证得了阿罗汉果,然后从空中飞来,作了赞叹,顶礼如来的双足,随后离去。
Desanāvasāne so thero yathānisinnova saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā ākāsenāgantvā thutiṃ karonto tathāgatassa pāde vanditvā agamāsīti.