罗陀长老的故事巴利
1. Rādhattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对罗陀长老宣说了这次以“Nidhīnaṃva pavattāraṃ”开头的法教。巴利
Nidhīnaṃvapavattāranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ rādhattheraṃ ārabbha kathesi.
据说他在家时,是舍卫城里的一个穷婆罗门。他想:我要靠比丘们过日子。于是去了精舍,帮忙除草、打扫庭院、供应洗脸水等,就住在精舍里。比丘们虽然照顾他,却不肯让他出家。他因为得不到出家,变得消瘦。有一天,世尊在破晓时观察世间,看到这个婆罗门,心里想:这是怎么回事?知道他将成为阿罗汉后,傍晚时分,世尊像在精舍散步一样走到婆罗门跟前,说:婆罗门,你在做什么?他说:尊者,我在为比丘们做各种服务。你从他们那里得到照顾了吗?是的,尊者,我只能得到一点食物,但他们不让我出家。世尊以此事为因缘,召集比丘僧团,问了这件事后,问道:诸比丘,有谁记得这个婆罗门曾做过什么恩惠吗?舍利弗长老说:尊者,我记得。我在王舍城乞食时,他曾把自己拿来的满满一勺饭布施给我,我记得他的这个恩惠。世尊说:舍利弗,像这样有恩于你的人,难道不该救他脱离痛苦吗?长老说:善哉,尊者,我让他出家。于是就让那个婆罗门出了家。在斋堂里,他只能分到座位最边上的位置,粥饭等也常不够。长老带他离开,四处行脚,又常常教导他:这个你该做,这个你不该做。他很好教,能接受劝告。因此,他按照教导去做,不久就证得了阿罗汉果。巴利
So kira gihikāle sāvatthiyaṃ duggatabrāhmaṇo ahosi. So ‘‘bhikkhūnaṃ santike jīvissāmī’’ti cintetvā vihāraṃ gantvā appaharitakaṃ karonto pariveṇaṃ sammajjanto mukhadhovanādīni dadanto antovihāreyeva vasi. Bhikkhūpi naṃ saṅgaṇhiṃsu, pabbājetuṃ pana na icchanti. So pabbajjaṃ alabhamāno kiso ahosi. Athekadivasaṃ satthā paccūsakāle lokaṃ volokento taṃ brāhmaṇaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho’’ti upadhārento ‘‘arahā bhavissatī’’ti ñatvā sāyanhasamaye vihāracārikaṃ caranto viya brāhmaṇassa santikaṃ gantvā, ‘‘brāhmaṇa, kiṃ karonto vicarasī’’ti āha. ‘‘Bhikkhūnaṃ vattapaṭivattaṃ karonto, bhante’’ti . ‘‘Labhasi nesaṃ santikā saṅgaha’’nti? ‘‘Āma, bhante, āhāramattaṃ labhāmi, na pana maṃ pabbājentī’’ti. Satthā etasmiṃ nidāne bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā tamatthaṃ pucchitvā, ‘‘bhikkhave, atthi koci imassa brāhmaṇassa adhikāraṃ saratī’’ti pucchi. Sāriputtatthero ‘‘ahaṃ, bhante, sarāmi, ayaṃ me rājagahe piṇḍāya carantassa attano abhihaṭaṃ kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, imamassāhaṃ adhikāraṃ sarāmī’’ti āha. So satthārā ‘‘kiṃ pana te, sāriputta, evaṃ katūpakāraṃ dukkhato mocetuṃ na vaṭṭatī’’ti vutte, ‘‘sādhu, bhante, pabbājessāmī’’ti taṃ brāhmaṇaṃ pabbājesi. Tassa bhattagge āsanapariyante āsanaṃ pāpuṇāti, yāgubhattādīhipi kilamati. Thero taṃ ādāya cārikaṃ pakkāmi, abhikkhaṇañca naṃ ‘‘idaṃ te kattabbaṃ, idaṃ te na kattabba’’nti ovadi anusāsi. So suvaco ahosi padakkhiṇaggāhī. Tasmā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāno katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi.
长老带着他,来到导师跟前,顶礼之后坐下。导师跟他寒暄过后,问道:“舍利弗,你的弟子好教吗?”他回答:“是的,尊者,他非常好教,不管指出他什么过失,他从来没有发过脾气。”导师又问:“舍利弗,要是能得到这样的共住弟子,你会收多少呢?”他回答:“尊者,就算很多,我也一样会收。”后来有一天,法堂里有人提起这样的话题:“听说舍利弗长老真是个知恩报恩的人,只因为记得一匙饭的恩情,就让那个穷困的婆罗门出了家。而长老自己也是能接受教导的,所以他也得到了能接受教导的弟子。”导师听到他们的议论后,说:“诸比丘,不只是现在,过去世舍利弗也同样是知恩报恩的人。”为了说明这个道理,他诵出以下偈颂:巴利
Thero taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Atha naṃ satthā paṭisanthāraṃ katvā āha – ‘‘suvaco nu kho, sāriputta, te antevāsiko’’ti . ‘‘Āma, bhante, ativiya suvaco, kismiñci dose vuccamāne na kuddhapubbo’’ti. ‘‘Sāriputta , evarūpe saddhivihārike labhanto kittake gaṇheyyāsī’’ti? ‘‘Bhante, bahukepi gaṇheyyamevā’’ti. Athekadivasaṃ dhammasabhāya kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘sāriputtatthero kira kataññū katavedī, kaṭacchubhikkhāmattaṃ upakāraṃ saritvā duggatabrāhmaṇaṃ pabbājesi. Theropi ovādakkhamo ovādakkhamameva labhī’’ti. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi sāriputto kataññū katavedīyevā’’ti vatvā tamatthaṃ pakāsetuṃ –
依靠不怯懦的心,大军欢欣踊跃;
他活捉了满足于自己军队的憍萨罗王。
像这样具足依止、已经发起精进的比丘,
为了达到安稳,修习善法;
按着次第,就能到达一切结缚的灭尽。巴利
‘‘Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū; Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi. ‘‘Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo; Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā; Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti. (jā. 1.2.11-12) –
世尊在《双品》里详细讲了《不著心本生》这个故事。据说当时木匠们因为那头象能治好自己的脚,感念它的恩德,就把一头纯白的小象送给了它;而那头独来独往的象,正是舍利弗长老。世尊就这样以舍利弗长老为缘讲完本生后,又针对罗陀长老说:“诸比丘,比丘应当像罗陀那样容易受教,即使别人指出他的过失来教导他,也不该生气,而应当把教导自己的人看作是指示宝藏的人。”说完,世尊把前后义理衔接起来,开示法义,说了下面这首偈颂——巴利
Imaṃ dukanipāte alīnacittajātakaṃ vitthāretvā kathesi. Tadā kira vaḍḍhakīhi pādassa arogakaraṇabhāvena kahaṃ attano upakāraṃ ñatvā sabbasetassa hatthipotakassa dāyako ekacāriko hatthī sāriputtatthero ahosīti evaṃ theraṃ ārabbha jātakaṃ kathetvā rādhattheraṃ ārabbha, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma rādhena viya suvacena bhavitabbaṃ, dosaṃ dassetvā ovadiyamānenapi na kujjhitabbaṃ, ovādadāyako pana nidhiācikkhaṇako viya daṭṭhabbo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
就像见到宝藏的告知者,见到那能见过失的人;
应当亲近这样能直言劝诫的智者,亲近这样的聪明人。
亲近这样的人,只会变得更好,不会变差。巴利
‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ; Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje; Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo’’ti.
这里说的“宝藏”,是指在各个地方埋藏、装满金银等物的宝罐。“告知者”,是指有人出于对生活困苦、处境悲惨者的悲悯,说“来,我告诉你一个安稳活命的方法”,然后带他到藏宝的地方,伸手指示说“拿去这些,安稳过日子吧”,就像这样告诉他的人。“见过失者”有两种:一种是专挑别人过错的,心想“我要用这个不当之处或失误,在大众中制裁他”;另一种是为了让对方知道不知道的事、帮助他保持已知道的事,希望他在戒等素质上增长,通过观察他的种种过失而具有救护他的本性,这才是这里所指的。譬如贫苦之人,即使被人恐吓、殴打,只要有人指示宝藏说“拿这个吧”,他也不会生气,反而欢喜;同样,见到这样的人的不当之处或失误而告知时,也不应生气,只应欢喜,并应请求说:“尊者,您做了大事,请您像住在我的亲教师、轨范师位子上教导我那样,再对我说。” “呵责说者”:有些人见到共住弟子等的不当之处或失误,心想“这人以漱口水等恭敬侍奉我,如果我说他,他就不侍奉我了,这样我就会受损”,因为不堪面对此事,便不成为呵责说者。他在此教法中倾倒垃圾。若有人见到那样的过失,随其过失而呵责、驱遣、作罚,将他从精舍赶出并教导他,这才名为呵责说者,正如正等正觉者。这确实说过:“阿难,我将一再呵责而说,阿难,我将一再斥责而说,凡是精华,它将留存。” “智者”:具足法所生慧者。“这样的”:应亲近、侍奉这样的智者。亲近这样的教师,对弟子来说只有更好,不会更坏,只会增长,不会退失。巴利
Tattha nidhīnanti tattha tattha nidahitvā ṭhapitānaṃ hiraññasuvaṇṇādipūrānaṃ nidhikumbhīnaṃ. Pavattāranti kicchajīvike duggatamanusse anukampaṃ katvā ‘‘ehi, sukhena jīvanūpāyaṃ dassessāmī’’ti nidhiṭṭhānaṃ netvā hatthaṃ pasāretvā ‘‘imaṃ gahetvā sukhena jīvā’’ti ācikkhitāraṃ viya. Vajjadassinanti dve vajjadassino ‘‘iminā naṃ asāruppena vā khalitena vā saṅghamajjhe niggaṇhissāmī’’ti randhagavesako ca, aññātaṃ ñāpanatthāya ñātaṃ anuggahaṇatthāya sīlādīnamassa vuddhikāmatāya taṃ taṃ vajjaṃ olokanena ullumpanasabhāvasaṇṭhito ca. Ayaṃ idha adhippeto. Yathā hi duggatamanusso ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti tajjetvāpi pothetvāpi nidhiṃ dassente kopaṃ na karoti, pamudito eva hoti, evameva evarūpe puggale asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ācikkhante kopo na kātabbo, tuṭṭheneva bhavitabbaṃ, ‘‘bhante, mahantaṃ vo kammaṃ kataṃ , mayhaṃ ācariyupajjhāyaṭṭhāne ṭhatvā ovadantehi punapi maṃ vadeyyāthā’’ti pavāretabbameva. Niggayhavādinti ekacco hi saddhivihārikādīnaṃ asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ‘‘ayaṃ me mukhodakadānādīhi sakkaccaṃ upaṭṭhahati, sace naṃ vakkhāmi, na maṃ upaṭṭhahissati, evaṃ me parihāni bhavissatī’’ti vatthuṃ avisahanto na niggayhavādī nāma hoti. So imasmiṃ sāsane kacavaraṃ ākirati. Yo pana tathārūpaṃ vajjaṃ disvā vajjānurūpaṃ tajjento paṇāmento daṇḍakammaṃ karonto vihārā taṃ nīharanto sikkhāpeti, ayaṃ niggayhavādī nāma seyyathāpi sammāsambuddho. Vuttañhetaṃ – ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi, yo sāro so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Medhāvinti dhammojapaññāya samannāgataṃ. Tādisanti evarūpaṃ paṇḍitaṃ bhajeyya payirupāseyya. Tādisañhi ācariyaṃ bhajamānassa antevāsikassa seyyo hoti, na pāpiyo vaḍḍhiyeva hoti, no parihānīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
阿说示与富那婆薮的故事巴利
2. Assajipunabbasukavatthu
“应当教导、应当教诫”这个开示,是导师住在祇园精舍时,因为阿说示与富那婆薮两位比丘而说的。不过,这个开示本身是在枳咤山发生的事情引起的。巴利
Ovadeyyānusāseyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto assajipunabbasukabhikkhū ārabbha kathesi. Desanā pana kīṭāgirismiṃ samuṭṭhitā.
据说,那两位比丘虽然是两位上首弟子的同住弟子,却成了无惭无愧的恶比丘。他们带着各自的五百名邪恶随从比丘住在枳吒山,做种种不如法的行为,比如“自己种花圃,也叫别人种花圃”等等,败坏施主家,靠这样得来的供养过活,使那个住处成了端正比丘无法安住的地方。世尊听说这件事后,为了对他们施行驱出羯磨,便把两位上首弟子连同他们的随从一起叫来,说:“去吧,舍利弗,对那些不听你们话的人,就对他们做驱出羯磨;对那些听话的人,就教导他们、教诫他们。因为教导和教诫,愚者不喜欢、不中意,智者却喜欢、中意。”世尊这样把因缘连接起来,开示法义,说了这首偈——巴利
Te kira dve bhikkhū kiñcāpi aggasāvakānaṃ saddhivihārikā, alajjino pana ahesuṃ pāpabhikkhū. Te pāpakehi attano parivārehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ kīṭāgirismiṃ viharantā ‘‘mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipī’’tiādikaṃ (pārā. 431; cūḷava. 21) nānappakāraṃ anācāraṃ karontā kuladūsakakammaṃ katvā tato uppannehi paccayehi jīvikaṃ kappentā taṃ āvāsaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsaṃ akaṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā tesaṃ pabbājanīyakammakaraṇatthāya saparivāre dve aggasāvake āmantetvā ‘‘gacchatha, sāriputtā, tesu ye tumhākaṃ vacanaṃ na karonti, tesaṃ pabbājanīyakammaṃ karotha, ye pana karonti, te ovadatha anusāsatha. Ovadanto hi anusāsanto apaṇḍitānaṃyeva appiyo hoti amanāpo, paṇḍitānaṃ pana piyo hoti manāpo’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
应该劝告、教导,并且阻止不善的事;
善人喜欢他,不善人不喜欢他。巴利
‘‘Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye; Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo’’ti.
在这其中,教诫是指:事情已经发生了才去说,就叫教诫;事情还没发生,用“你将来也会有这种过失”之类的方式指出未来,就叫训诫。当面说,叫教诫;不当面,派人传话或送信去说,叫训诫。只说一次,叫教诫;反复地说,叫训诫。或者说,教诫本身也就是训诫——这样就是“应教诫、应训诫”。“阻止不善法”是指:要阻止不善法,让人安住在善法中,这就是它的意思。“他为善人所喜爱”是指:这样的人,会被佛陀等善士所喜爱。可是那些还没见法、还没超越他世、只盯着眼前利益、为了活命而出家的人,这些不善之人对那位教诫者、训诫者心里想:“你不是我们的亲教师,也不是我们的老师,凭什么教诫我们?”他们用这样的话像刀子一样刺过去,所以他在这些人当中不受喜爱。巴利
Tattha ovadeyyāti uppanne vatthusmiṃ vadanto ovadati nāma, anuppanne vatthusmiṃ ‘‘ayasopi te siyā’’tiādivasena anāgataṃ dassento anusāsati nāma. Sammukhā vadanto ovadati nāma, parammukhā dūtaṃ vā sāsanaṃ vā pesento anusāsati nāma. Sakiṃ vadanto ovadati nāma, punappunaṃ vadanto anusāsati nāma. Ovadanto eva vā anusāsati nāmāti evaṃ ovadeyya anusāseyya. Asabbhā cāti akusaladhammā ca nivāreyya, kusaladhamme patiṭṭhāpeyyāti attho. Satañhi so piyo hotīti so evarūpo puggalo buddhādīnaṃ sappurisānaṃ piyo hoti. Ye pana adiṭṭhadhammā avitiṇṇaparalokā āmisacakkhukā jīvikatthāya pabbajitā, tesaṃ asataṃ so ovādako anusāsako, ‘‘‘na tvaṃ amhākaṃ upajjhāyo, na ācariyo, kasmā amhe ovadasī’ti evaṃ mukhasattīhi vijjhantānaṃ appiyo hotī’’ti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。舍利弗和目犍连也去了那里,教诫并训导了那些比丘。他们当中,有些人接受了教诫后如法修行,有些人还俗了,还有些人受到了驱摈羯磨。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sāriputtamoggallānāpi tattha gantvā te bhikkhū ovadiṃsu anusāsiṃsu. Tesu ekacce ovādaṃ sampaṭicchitvā sammā vattiṃsu, ekacce vibbhamiṃsu, ekacce pabbājanīyakammaṃ pāpuṇiṃsūti.
3. 阐那长老的故事巴利
3. Channattheravatthu
导师住在祇园精舍时,因为阐那长老的事,宣说了“不应亲近恶友”这一法教。巴利
Nabhaje pāpake mitteti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto channattheraṃ ārabbha kathesi.
这位具寿心里想:“我当年是跟着咱们的太子一起出家修行的,那时候我眼里根本看不到别人。现在这些人却说‘我叫舍利弗’、‘我叫目犍连’,还自称‘我们是上首弟子’,到处走来走去。”于是他辱骂两位上首弟子。世尊从比丘们那里听说了这件事,就把阐那长老叫来教诫。他当时沉默不语,但回去以后又照样辱骂那两位长老。就这样骂了三次,每次世尊都把他叫来教诫,然后对他说:“阐那,两位上首弟子是你的善知识、是了不起的人,这样的善知识,你应当亲近、跟随。”接着,世尊为了开示法义,说出了这首偈颂——巴利
So kira āyasmā ‘‘ahaṃ amhākaṃ ayyaputtena saddhiṃ mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto tadā aññaṃ ekampi na passāmi, idāni pana ‘ahaṃ sāriputto nāma, ahaṃ moggallāno nāma, mayaṃ aggasāvakamhā’ti vatvā ime vicarantī’’ti dve aggasāvake akkosati. Satthā bhikkhūnaṃ santikā taṃ pavattiṃ sutvā channattheraṃ pakkosāpetvā ovadati. So taṅkhaṇeyeva tuṇhī hutvā puna gantvā there akkosatiyeva. Evaṃ yāvatatiyaṃ akkosantaṃ pakkosāpetvā satthā ovaditvā ‘‘channa, dve aggasāvakā nāma tuyhaṃ kalyāṇamittā uttamapurisā, evarūpe kalyāṇamitte sevassu bhajassū’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不要亲近恶友,不要亲近卑劣的人;
要亲近善友,要亲近最殊胜的人。巴利
‘‘Na bhaje pāpake mitte, na bhaje purisādhame; Bhajetha mitte kalyāṇe, bhajetha purisuttame’’ti.
这段话的意思是:喜欢身恶行等不善业的人,就叫作恶友。教唆别人去干穿墙破壁之类的事,或者去从事二十一种邪命等不正当行为的人,就叫作下劣人。这两种人既是恶友也是下劣人,不应当亲近,不应当侍奉;反过来,那些善知识以及善士,则应当亲近,应当侍奉。巴利
Tassattho – kāyaduccaritādiakusalakammābhiratā pāpamittā nāma. Sandhicchedanādike vā ekavīsatianesanādibhede vā aṭṭhāne niyojakā purisādhamā nāma. Ubhopi vā ete pāpamittā ceva purisādhamā ca, te na bhajeyya na payirupāseyya, viparītā pana kalyāṇamittā ceva sappurisā ca, te bhajetha payirupāsethāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
阐那长老听了这番教诫之后,还是像之前那样辱骂、讥毁比丘们。比丘们又把这件事禀报给导师。导师说:“比丘们,我还在世的时候,你们没办法教导阐那;等我般涅槃之后,你们就能教导他了。”到了临般涅槃的时候,具寿阿难问:“尊者,我们该怎么对待阐那长老?”导师指示说:“阿难,应该对阐那比丘施加梵罚。”导师般涅槃后,阐那长老听到阿难长老转告的梵罚,痛苦忧愁,三次昏倒在地,醒来后哀求说:“尊者,请不要毁灭我。”他圆满履行正行,不久就和无碍解一起证得了阿罗汉果。巴利
Channatthero pana taṃ ovādaṃ sutvāpi purimanayeneva bhikkhū akkosati paribhāsati. Punapi satthu ārocesuṃ . Satthā, ‘‘bhikkhave, mayi dharante channaṃ sikkhāpetuṃ na sakkhissatha, mayi pana parinibbute sakkhissathā’’ti vatvā parinibbānakāle āyasmatā ānandena, ‘‘bhante, kathaṃ channatthere amhehi paṭipajjitabba’’nti vutte, ‘‘ānanda, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo dātabbo’’ti āṇāpesi. So satthari parinibbute ānandattherena ārocitaṃ brahmadaṇḍaṃ sutvā dukkhī dummano tikkhattuṃ mucchito patitvā ‘‘mā maṃ, bhante, nāsayitthā’’ti yācitvā sammā vattaṃ pūrento na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti.
4. 摩诃劫宾那长老的故事巴利
4. Mahākappinattheravatthu
导师住在祇园精舍时,以摩诃劫宾那长老为缘,宣说了“他安卧于法喜之乐”这段法语。巴利
Dhammapītisukhaṃ setīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahākappinattheraṃ ārabbha kathesi.
这件事的来龙去脉是这样的:据说在过去,具寿摩诃劫宾那曾在莲华上佛的足下发愿,之后在轮回中流转,后来出生在离波罗奈城不远的一个织工村里,做了织工首领。那时,大约有一千位独觉佛在雪山住了八个月之后,雨季的四个月里住在各地。有一次,他们来到波罗奈城附近,为了置办坐卧处所需要的手工活,便派了八位独觉佛去国王那里,说:“请派人来做工,我们要建造住处。”当时正好是国王举行播种庆典的时候。国王听说“独觉佛来了”,就在那一刻出去,问了他们来的原因,然后说:“尊者,今天没有空,明天是我们的播种庆典,后天我再办。”说完,没有邀请独觉佛们,就进宫去了。独觉佛们心想:“我们到别处去吧。”便离开了。就在那时,那位织工首领的妻子因为有事要去波罗奈城,路上看见这些独觉佛,就上前顶礼,问道:“尊者,圣者们为什么在不是时候的时候来了?”于是从头问起了经过。独觉佛们就告诉了她。这位具足信心和智慧的女人听了这件事后,邀请说:“尊者,明天请接受我们的供养。”“姊妹,我们人很多。”“有多少位,尊者?”“大约一千位。”“尊者,这个村里住着一千名织工。每人供养一位,请你们接受供养,住处也由我来安排。”独觉佛们便答应了。巴利
Tatrāyaṃ anupubbī kathā – atīte kira āyasmā mahākappino padumuttarabuddhassa pādamūle katābhinīhāro saṃsāre saṃsaranto bārāṇasito avidūre ekasmiṃ pesakāragāme jeṭṭhakapesakāro hutvā nibbatti. Tadā sahassamattā paccekabuddhā aṭṭha māse himavante vasitvā vassike cattāro māse janapade vasanti. Te ekavāraṃ bārāṇasiyā avidūre otaritvā ‘‘senāsanakaraṇatthāya hatthakammaṃ yācathā’’ti rañño santikaṃ aṭṭha paccekabuddhe pahiṇiṃsu. Tadā pana rañño vappamaṅgalakālo hoti. So ‘‘paccekabuddhā kira āgatā’’ti sutvā tasmiṃ khaṇe nikkhamitvā āgatakāraṇaṃ pucchitvā ‘‘ajja, bhante, okāso natthi, sve amhākaṃ vappamaṅgalaṃ, tatiyadivase karissāmī’’ti vatvā paccekabuddhe animantetvāva pāvisi. Paccekabuddhā ‘‘aññattha gamissāmā’’ti pakkamiṃsu. Tasmiṃ khaṇe jeṭṭhapesakārassa bhariyā kenacideva karaṇīyena bārāṇasiṃ gacchantī te paccekabuddhe disvā vanditvā ‘‘kiṃ, bhante, avelāya, ayyā, āgatā’’ti pucchitvā ādito paṭṭhāya kathesuṃ. Taṃ pavattiṃ sutvā saddhāsampannā ñāṇasampannā itthī ‘‘sve, bhante, amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. ‘‘Bahukā mayaṃ bhaginī’’ti. ‘‘Kittakā, bhante’’ti? ‘‘Sahassamattā’’ti. ‘‘Bhante, imasmiṃ gāme sahassapesakārā vasimha. Ekeko ekekassa bhikkhaṃ dassati, bhikkhaṃ adhivāsetha, ahameva vo vasanaṭṭhānampi kāressāmī’’ti āha. Paccekabuddhā adhivāsayiṃsu.
她进村后高声宣布:我亲眼见到了大约一千位独觉佛,已经邀请了他们。请各位为圣者们准备好座位,备办粥、饭等饮食。村民们在村中心搭起大棚,铺设好座位,第二天请独觉佛们入座,用精美的硬食和软食供养。供斋结束后,她带着村里所有妇女一起顶礼独觉佛,请求道:尊者,请答应在这里住三个月,度过雨安居。得到独觉佛们应允后,她又到村里高声说:各位父老乡亲,请每家每户出一个人,带上斧头、凿子等工具,进树林砍伐木材,为圣者们建造住所。村民们听了她的话,便各自行动,一起建好了一千间配有夜宿处和日间居处的树叶屋。每个村民都对自己树叶屋里入雨安居的独觉佛恭敬承事,争着说:我会恭敬供养,我会恭敬供养。雨安居结束时,她鼓励大家说:请各位为自己树叶屋里圆满雨安居的独觉佛准备好做袈裟的布料。于是每位独觉佛都得到了价值百万金的衣料。独觉佛们雨安居结束后,作了随喜祝福,便离开了。巴利
Sā gāmaṃ pavisitvā ugghosesi – ‘‘ahaṃ sahassamatte paccekabuddhe disvā nimantayiṃ, ayyānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ saṃvidahatha , yāgubhattādīni sampādethā’’ti . Gāmamajjhe maṇḍapaṃ kāretvā āsanāni paññāpetvā punadivase paccekabuddhe nisīdāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā bhattakiccāvasāne tasmiṃ gāme sabbā itthiyo ādāya tāhi saddhiṃ paccekabuddhe vanditvā, ‘‘bhante, temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ dethā’’ti tesaṃ paṭiññaṃ gahetvā puna gāme ugghosesi – ‘‘ammatātā, ekekakulato ekeko puriso pharasuvāsiādīni gahetvā araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre āharitvā ayyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ karotū’’ti. Gāmavāsino tassāyeva vacanaṃ sutvā ekeko ekekaṃ katvā saddhiṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānehi paṇṇasālasahassaṃ kāretvā attano attano paṇṇasālāyaṃ vassūpagate paccekabuddhe ‘‘ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti upaṭṭhahiṃsu. Vassaṃvuṭṭhakāle ‘‘attano attano paṇṇasālāya vassaṃvuṭṭhānaṃ paccekabuddhānaṃ cīvarasāṭake sajjethā’’ti samādapetvā ekekassa sahassasahassamūlaṃ cīvaraṃ dāpesi. Paccekabuddhā vuṭṭhavassā anumodanaṃ katvā pakkamiṃsu.
住在村里的人做完这个福德业后,从这里命终,投生到三十三天,成了名叫“天子群”的天众。他们在那里享受天界的福报,后来在迦叶正自觉者出世的时候,投生在波罗奈城的家长家中。那位为首的织工成了一个大家长的儿子,他的妻子也正好成了那个大家长的女儿。那些女子长大后要嫁到别家去,结果都嫁进了各自对应的那户人家。有一天,寺院里传出要听法的消息。他们听说“导师要说法”,这些家长都想“我们去听法吧”,就带着妻子一起去了寺院。他们刚走进寺院中间,就下起了雨。那些有亲近俗家的比丘、亲戚或沙弥等关系的人,都进了各自的僧房。可他们没有这样的关系,哪里都进不去,只好站在寺院中间。这时那位大家长对他们说:“你们看看我们这副样子,身为善男子,因为这点事就该觉得羞愧。”有人问:“尊者,那我们该怎么办?”他说:“我们就是因为没有可以依靠的地方,才落到这么难堪的地步。大家把钱凑起来,建一座僧房吧。”大家说:“好的,尊者。”那位大家长出了一千钱,其余的人各出五百钱,妇女们各出二百五十钱。他们把这些钱凑起来,开始为导师建造一座大精舍,名叫“大僧房”,围绕着一千座尖顶阁。因为工程浩大,钱不够用,他们又在原先布施的钱之外,各自再添了一半。僧房建成后,他们举行寺院庆典,供养以佛陀为首的僧团七天,并为两万比丘准备了袈裟。巴利
Gāmavāsinopi idaṃ puññakammaṃ katvā ito cutā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā gaṇadevaputtā nāma ahesuṃ. Te tattha dibbasampattiṃ anubhavitvā kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ kuṭumbikagehesu nibbattiṃsu. Jeṭṭhakapesakāro jeṭṭhakakuṭumbikassa putto ahosi. Bhariyāpissa jeṭṭhakakuṭumbikasseva dhītā ahosi. Tā sabbāpi vayappattā parakulaṃ gacchantiyo tesaṃ tesaṃyeva gehāni agamiṃsu. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavanaṃ saṅghuṭṭhaṃ. ‘‘Satthā dhammaṃ desessatī’’ti sutvā sabbepi te kuṭumbikā ‘‘dhammaṃ sossāmā’’ti bhariyāhi saddhiṃ vihāraṃ agamiṃsu. Tesaṃ vihāramajjhaṃ paviṭṭhakkhaṇe vassaṃ uṭṭhahi. Yesaṃ kulūpakā vā ñātisāmaṇerādayo vā atthi, te tesaṃ pariveṇāni pavisiṃsu. Te pana tathārūpānaṃ natthitāya katthaci, pavisituṃ avisahantā vihāramajjheyeva aṭṭhaṃsu. Atha ne jeṭṭhakakuṭumbiko āha – ‘‘passatha amhākaṃ vippakāraṃ, kulaputtehi nāma ettakena lajjituṃ yutta’’nti. ‘‘Ayya, kiṃ pana karomā’’ti? ‘‘Mayaṃ vissāsikaṭṭhānassa abhāvena imaṃ vippakāraṃ pattā, sabbe dhanaṃ saṃharitvā pariveṇaṃ karomā’’ti. ‘‘Sādhu, ayyā’’ti jeṭṭhako sahassaṃ adāsi, sesā pañca pañca satāni. Itthiyo aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni satāni. Te taṃ dhanaṃ saṃharitvā sahassakūṭāgāraparivāraṃ satthu vasanatthāya mahāpariveṇaṃ nāma ārabhiṃsu. Navakammassa mahantatāya dhane appahonte pubbe dinnadhanato puna upaḍḍhūpaḍḍhaṃ adaṃsu. Niṭṭhite pariveṇe vihāramahaṃ karontā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarāni sajjiṃsu.
那位大富豪的妻子却不愿跟其他人一样,她凭自己的智慧打定主意:“我要用更殊胜的方式来供养导师。”她拿来一块价值千金、颜色像阿诺迦花的布料,又带上一个装满阿诺迦花的花篮。在随喜的时候,她用阿诺迦花供养导师,把那块布料放在导师脚边,发愿说:“尊者,愿我无论投生到哪里,身体都像阿诺迦花一样美,我的名字也叫阿诺迦。”导师随喜道:“愿如此成就。”他们所有人都在有生之年行善,命终后投生天界。如今这位佛陀出世时,他们从天界命终,那位大富豪投生在鸡雀城的王族,长大后就是摩诃劫宾那国王;其余的人投生在大臣家里。大富豪的妻子投生在末罗国沙竭罗城的王族,她的身体果然呈现阿诺迦花的颜色,于是也给她取名叫阿诺迦。她长大后嫁入摩诃劫宾那国王的王宫,成为阿诺迦王后。其余的女子也投生在大臣家中,长大后嫁给了那些大臣的儿子。他们所有人都跟国王一样享受同等的荣华富贵。国王佩戴全套装饰、骑大象出游时,他们也同样如此;国王骑马或乘战车出游时,他们也同样如此。就这样,他们因共同所造福德的威力,共同享受荣华富贵。国王有五匹马,名叫巴罗、巴拉瓦哈那、普波、普波瓦哈那、苏帕塔。国王自己骑苏帕塔,其余四匹交给骑手们,用来传递消息。国王每天清晨喂饱他们,派他们出去:“你们去,在二三由旬的范围内巡游,若得知佛陀、法或僧团出现的消息,就带好消息回来给我。”他们从四座城门出去,巡游三由旬,没得到消息,就回来了。巴利
Jeṭṭhakakuṭumbikassa pana bhariyā sabbehi samānaṃ akatvā attano paññāya ṭhitā ‘‘atirekataraṃ katvā satthāraṃ pūjessāmī’’ti anojapupphavaṇṇena sahassamūlena sāṭakena saddhiṃ anojapupphacaṅkoṭakaṃ gahetvā anumodanakāle satthāraṃ anojapupphehi pūjetvā taṃ sāṭakaṃ satthu pādamūle ṭhapetvā, ‘‘bhante, nibbattanibbattaṭṭhāne anojapupphavaṇṇaṃyeva me sarīraṃ hotu, anojā eva ca me nāmaṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Satthā ‘‘evaṃ hotū’’ti anumodanaṃ akāsi. Te sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattitvā imasmiṃ buddhuppāde devalokā cavitvā jeṭṭhakakuṭumbiko kukkuṭavatīnagare rājakule nibbattitvā vayappatto mahākappinarājā nāma ahosi, sesā amaccakule nibbattiṃsu. Jeṭṭhakakuṭumbikassa bhariyā maddaraṭṭhe sāgalanagare rājakule nibbatti, anojapupphavaṇṇamevassā sarīraṃ ahosi, anojātvevassā nāmaṃ kariṃsu. Sā vayappattā mahākappinarañño gehaṃ gantvā anojādevī nāma ahosi. Sesitthiyopi amaccakulesu nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva amaccaputtānaṃ gehāni agamaṃsu. Te sabbe rañño sampattisadisaṃ sampattiṃ anubhaviṃsu. Yadā rājā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthiṃ abhiruhitvā vicari, tadā tepi tatheva vicaranti. Tasmiṃ assena vā rathena vā vicarante tepi tatheva vicaranti? Evaṃ te ekato hutvā katānaṃ puññānaṃ ānubhāvena ekatova sampattiṃ anubhaviṃsu. Rañño pana balo, balavāhano, puppho, pupphavāhano, supattoti pañca assā honti. Rājā tesu supattaṃ assaṃ sayaṃ ārohati, itare cattāro assārohānaṃ sāsanāharaṇatthāya adāsi. Rājā te pātova bhojetvā ‘‘gacchatha dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā uppannabhāvaṃ ñatvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ āharathā’’ti pesesi. Te catūhi dvārehi nikkhamitvā tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā sāsanaṃ alabhitvā paccāgacchanti.
有一天,国王骑上一匹名叫苏帕塔的骏马,在一千位大臣的簇拥下前往御花园。路上,他看见五百名商人正进入城中,个个疲惫不堪,心想:“这些人长途跋涉,一定很累了。我肯定能从他们那里听到什么好消息。”于是把他们叫过来,问道:“你们从哪里来?”他们说:“大王,从这里往前二千由旬,有一座叫舍卫城的大城,我们从那里来。”国王又问:“你们那边有什么消息传出来吗?”他们说:“大王,别的没什么,不过有一位正自觉者出世了。”国王一听,顿时全身被五种喜悦充满,一时之间什么都分辨不清,愣了好一会儿,才问道:“诸位,你们说什么?”他们说:“大王,佛陀出世了。”国王第二次、第三次也同样愣住,到第四次又问:“诸位,你们说什么?”他们回答:“大王,佛陀出世了。”国王说:“诸位,我给你们十万。”接着又问:“还有别的消息吗?”他们说:“大王,法出世了。”国王听了,也像前面一样愣了三回,到第四次听他们说“法出世了”,便说:“这个我也给你们十万。”又问:“诸位,还有别的消息吗?”他们说:“大王,僧宝出世了。”国王听了,同样愣了三回,到第四次听到“僧宝”这个词时,说:“这个我也给你们十万。”然后他看了看那一千位大臣,问道:“诸位,你们打算怎么办?”大臣们说:“大王,您打算怎么办?”国王说:“诸位,我听到‘佛陀出世了、法出世了、僧宝出世了’之后,就不会再回头了。我要去投奔世尊,在他那里出家。”大臣们说:“大王,我们也跟您一起出家。”国王让人把字写在金板上,对商人们说:“阿诺迦王后会给你们三十万,你们就这样对她说:‘国王已经把王权交给你了,你随心所欲地享受荣华富贵吧。’如果她问‘国王在哪里’,你们就告诉她:‘他说要去投奔世尊出家,已经走了。’”大臣们也各自给妻子捎去了同样的口信。国王打发走商人后,骑上马,在一千位大臣的簇拥下,当下就出发了。巴利
Athekadivasaṃ rājā supattaṃ assaṃ āruyha amaccasahassaparivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatavāṇijake nagaraṃ pavisante disvā ‘‘ime addhānakilantā, addhā imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmī’’ti te pakkosāpetvā ‘‘kuto āgacchathā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, ito vīsatiyojanasatamatthake sāvatthi nāma nagaraṃ, tato āgacchāmā’’ti. ‘‘Atthi pana vo padese kiñci sāsanaṃ uppanna’’nti. ‘‘Deva, aññaṃ kiñci natthi, sammāsambuddho pana uppanno’’ti. Rājā tāvadeva pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā, ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Buddho, deva, uppanno’’ti. Rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthe vāre ‘‘kiṃ vadetha, tātā’’ti pucchitvā ‘‘buddho, deva, uppanno’’ti vutte, ‘‘tātā, vo satasahassaṃ dadāmī’’ti vatvā ‘‘aññampi kiñci sāsanaṃ atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, dhammo uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā purimanayeneva tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre ‘‘dhammo uppanno’’ti vutte ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, saṅgharatanaṃ uppanna’’nti. Rājā tampi sutvā tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre ‘‘saṅgho’’ti pade vutte ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā amaccasahassaṃ oloketvā, ‘‘tātā, kiṃ karissathā’’ti pucchi. ‘‘Deva, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ahaṃ, tātā, ‘buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno’ti sutvā na puna nivattissāmi, satthāraṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi, deva , tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. Rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijake āha – ‘‘anojā nāma devī tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati, evañca pana naṃ vadeyyātha ‘rañño kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, yathāsukhaṃ sampattiṃ paribhuñjāhī’ti, sace pana vo ‘rājā kaha’nti pucchati, ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti vatvā gato’ti āroceyyāthā’’ti. Amaccāpi attano attano bhariyānaṃ tatheva sāsanaṃ pahiṇiṃsu . Rājā vāṇijake uyyojetvā assaṃ abhiruyha amaccasahassaparivuto taṃ khaṇaṃyeva nikkhami.
世尊在那天清晨观察世间时,看见摩诃劫宾那国王带着随从,心想:“这位摩诃劫宾那从商人那里听说三宝已经出现,用三十万金供养了他们的话,然后舍弃王位,由一千位大臣围绕,为了追随我而出家,明天就要出发了。他和随从们将一起证得无碍解和阿拉汉果。我要去迎接他。”第二天,世尊像转轮王亲自去迎接一个小村庄的领主一样,自己拿起钵和袈裟,迎出一百二十由旬的路,来到月影河边,在一棵榕树下放出六色光芒,坐了下来。
再说国王一路走来,遇到一条河,就问:“这条河叫什么名字?”“叫后影河,大王。”“它有多大?”“深度一牛呼,宽度两牛呼,大王。”“这里有船或木筏吗?”“没有,大王。”国王心想:“如果在这里找船找筏,我们就会在寻找中衰老,而衰老的尽头就是死亡。我已经对三宝毫无疑惑,为了三宝而出家,凭三宝的威德,愿这水对我如同平地一样!”于是他忆念三宝的功德,随念佛陀:“世尊是阿拉汉、正自觉者……”便和一千随从一起,骑着千匹骏马,直接踏入水中。那些信度马踏在水面上,就像踩在石板上一样,马蹄尖端连湿都没湿。巴利
Satthāpi taṃ divasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento mahākappinarājānaṃ saparivāraṃ disvā ‘‘ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassehi parivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkhamissati. So saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissati, paccuggamanamassa karissāmī’’ti punadivase cakkavattī viya khuddakagāmabhojakaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā vīsayojanasataṃ maggaṃ paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇarasmiyo vissajjento nisīdi. ‘‘Rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā ‘‘kā nāmesā’’ti pucchi. ‘‘Aparacchā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇaṃ, tātā’’ti? ‘‘Gambhīrato gāvutaṃ, puthulato dve gāvutāni, devā’’ti. ‘‘Atthi panettha nāvā vā uḷumpo vā’’ti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Nāvādīni olokente amhe jāti jaraṃ upaneti, jarā maraṇaṃ. Ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto, tesaṃ me ānubhāvena imaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā ahosī’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ āvajjetvā ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’ti buddhānussatiṃ anussaranto saparivāro assasahassena udakapiṭṭhiṃ pakkhandi. Sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu. Khurānaṃ aggā neva temiṃsu.
他渡过那条河后继续往前走,又看见一条河,就问:这条河叫什么名字?回答说:叫蓝流河,大王。又问:它有多大?回答说:深度和宽度各有半由旬,大王。其余问答和前面一样。他看见那条河后,随念法:法是世尊善说的……这样随念着法,就跳进河里。渡过那条河后继续走,又看见一条河,就问:这条河叫什么名字?回答说:叫月影河,大王。又问:它有多大?回答说:深度和宽度各有一由旬,大王。其余问答和前面一样。他看见这条河后,随念僧:世尊的弟子僧团是善行道的……这样随念着僧,就跳进河里。渡过那条河后继续走,他看见从导师身上放出的六色光芒。榕树的枝干、细枝和叶子都变得像纯金做的一样。国王心想:这道光明既不是月光,也不是日光,也不是天、魔、梵天、龙、金翅鸟等任何一位所放。我为了导师而来,一定是大乔达摩佛陀看见我了。他立刻从马背上下来,弯着身子顺着光芒来到导师面前,就像沉入雄黄溶液一样,进入佛陀的光芒之中,顶礼导师后,和一千位大臣一起坐在一边。导师为他依次说法。说法结束时,国王和随从们都证得了入流果。于是他们全都起身请求出家。导师观察:这些善男子会不会得到神通所化的袈裟?他了解到:这些善男子曾布施给一千位独觉佛一千件袈裟,在迦叶正自觉者时代,也曾布施给两万位比丘两万件袈裟。他们得到神通所化的袈裟到来,并不奇怪。于是导师伸出右手说:来吧,比丘们,修行梵行,为了彻底终结苦。他们当下就变成持有八种资具、像六十夏腊的长老一样,升上空中,又降下来,顶礼导师后坐下。巴利
So taṃ uttaritvā purato gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Nīlavāhinī nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo’’ti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi atikkamitvā gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Candabhāgā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Imaṃ pana nadiṃ disvā ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti saṅghānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Taṃ pana nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇarasmiyo addasa. Nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni sovaṇṇamayāni viya ahesuṃ. Rājā cintesi – ‘‘ayaṃ pana obhāso neva candassa, na sūriyassa, na devamārabrahmanāgasupaṇṇādīnaṃ aññatarassa, addhā ahaṃ satthāraṃ uddissa āgacchanto mahāgotamabuddhena diṭṭho bhavissāmī’’ti. So tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmianusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena, satthā tassa anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Desanāvasāne rājā saparivāro sotāpattiphale patiṭṭhahi. Atha sabbeva uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘āgamissati nu kho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvara’’nti upadhārento ‘‘ime kulaputtā paccekabuddhasahassassa cīvarasahassaṃ adaṃsu, kassapasammāsambuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānampi vīsaticīvarasahassānipi adaṃsu. Anacchariyaṃ imesaṃ iddhimayapattacīvarāgamana’’nti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘etha, bhikkhavo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasaṭṭhikattherā viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu.
那些商人来到王宫,让人通报说他们是国王派来的。王后传话说“让他们进来”,他们就进去,向王后行礼,然后站在一边。王后问他们:“各位,你们为什么来?”他们说:“我们是国王派到您这里来的。据说国王让我们来拿三十万。”王后说:“各位,你们说得太多了。你们为国王做了什么,国王对你们这么满意,竟让人给你们这么多钱?”他们说:“王后,我们没做什么别的事,只是向国王报告了一个消息。”王后说:“各位,那能告诉我吗?”他们说:“能,王后。”王后说:“那就说吧,各位。”他们说:“王后,佛陀出现在世间了。”王后听了以后,和之前一样,全身被喜悦充满,接连三次什么都没察觉,到第四次听到“佛陀”这个词时,她问:“各位,就为这句话,国王给了你们什么?”他们说:“十万,王后。”王后说:“各位,国王这样做太不相称了。听到这样的消息,才给你们十万。我告诉你们,就算是我这个穷女人的一点见面礼,也给你们三十万。你们还向国王报告了别的吗?”他们就把另外两个消息也一一说了出来。王后和之前一样,每听到一个消息,全身都被喜悦充满,接连三次什么都没察觉,到第四次听到时,同样每听一个就各给三十万。这样,他们总共得到了十二个十万。巴利
Tepi vāṇijakā rājakulaṃ gantvā raññā pahitabhāvaṃ ārocāpetvā deviyā ‘‘āgacchantū’’ti vutte pavisitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha ne devī pucchi – ‘‘tātā, kiṃ kāraṇā āgatātthā’’ti? ‘‘Mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pahitā, tīṇi kira no satasahassāni dethā’’ti. ‘‘Tātā, atibahuṃ bhaṇatha, kiṃ tumhehi rañño kataṃ, kismiṃ vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpesī’’ti? ‘‘Devi, na aññaṃ kiñci kataṃ, rañño pana ekaṃ sāsanaṃ ārocayimhā’’ti? ‘‘Sakkā pana, tātā, mayhaṃ ārocetu’’nti. ‘‘Sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, tātā, vadethā’’ti. ‘‘Devi buddho loke uppanno’’ti. Sāpi ‘‘taṃ sutvā purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthe vāre ‘buddho’ti padaṃ sutvā, tātā, imasmiṃ pade raññā kiṃ dinna’’nti? ‘‘Satasahassaṃ, devī’’ti. ‘‘Tātā , ananucchavikaṃ raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassaṃ dadamānena. Ahañhi vo mama duggatapaṇṇākāre tīṇi satasahassāni dammi, aparampi tumhehi rañño kiṃ ārocita’’nti? Te idañcidañcāti itarānipi dve sāsanāni ārocayiṃsu. Devī purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthe vāre tatheva sutvā tīṇi tīṇi satasahassāni dāpesi, evaṃ te sabbānipi dvādasa satasahassāni labhiṃsu.
这时王后问他们:“各位,国王在哪里?”他们回答:“王后,他为了追随导师,说‘我要出家’,就走了。”她又问:“他给我留下了什么话吗?”他们说:“据说他把所有属于您的王权都舍弃了,让您随心所欲地享受财富。”她又问:“那大臣们呢,各位?”他们回答:“王后,他们也都说‘我们要和国王一起出家’,跟着走了。”她便让人把那些大臣的妻子们叫来,说:“姊妹们,你们的丈夫都跟着国王出家走了,你们打算怎么办?”她们问:“王后,他们给我们留下了什么话吗?”她说:“据说他们把各自的财富都舍弃给了你们,让你们随意享用那些财富。”她们又问:“那您呢,王后,您打算怎么办?”她说:“姊妹们,那位国王只是在路上听到教法,就用三十万供养了三宝,像吐掉一口唾沫一样舍弃财富,说‘我要出家’就出发了。而我听到三宝的教法后,也用九十万供养了三宝。这种所谓的财富,不只是国王觉得苦,我也一样觉得苦。谁会跪在地上用嘴去接国王吐掉的唾沫呢?我对财富没有兴趣,我也要追随导师,出家去。”她们说:“王后,我们也愿意跟您一起出家。”她说:“如果你们做得到,那很好,姊妹们。”她们说:“我们做得到,王后。”她说:“好,姊妹们,那就来吧。”她让人套好一千辆马车,登上车,和她们一起出发。路上见到第一条河时,她按照国王所问的那样询问,听完所有经过后,说:“看看国王走过的路。”她们说:“王后,我们看不到骏马的足迹。”她说:“国王是为了三宝而出家的,他作了真实语才走的。我也是为了三宝而出家,凭这三宝的威力,愿这水不再像水一样。”她忆念三宝的功德,让一千辆马车驶过去。水变得像石板一样坚硬,车轮的轮缘、轮辋和轮箍都没有沾湿。她用同样的办法渡过了另外两条河。巴利
Atha ne devī pucchi – ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti? Devi, ‘‘satthāraṃ uddissa ‘pabbajissāmī’ti gato’’ti. ‘‘Mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinna’’nti? ‘‘Sabbaṃ kira tena tumhākaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, tumhe kira yathāruciyā sampattiṃ anubhavathā’’ti. ‘‘Amaccā pana kahaṃ, tātā’’ti? Tepi ‘‘‘raññā saddhiṃyeva pabbajissāmā’ti gatā, devī’’ti. Sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā, ammā, tumhākaṃ sāmikā ‘‘raññā saddhiṃ pabbajissāmā’’ti gatā, ‘‘tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ, devī’’ti? ‘‘Tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā, tumhe kira taṃ sampattiṃ yathāruci paribhuñjathā’’ti. ‘‘Tumhe pana, devi, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ammā, so tāva rājā sāsanaṃ sutvā magge ṭhitakova tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya ‘pabbajissāmī’ti nikkhanto, mayā pana tiṇṇaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tīṇi ratanāni navahi satasahassehi pūjitāni, na kho panesā sampatti nāma raññoyeva dukkhā, mayhampi dukkhāyeva. Ko raññā chaḍḍitakheḷapiṇḍaṃ jāṇukehi patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati, na mayhaṃ sampattiyā attho, ahampi satthāraṃ uddissa gantvā pabbajissāmī’’ti. ‘‘Devi, mayampi tumheheva saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Sace sakkotha, sādhu, ammā’’ti? ‘‘Sakkoma, devī’’ti. ‘‘Sādhu, ammā, tena hi ethā’’ti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamaṃ nadiṃ disvā yathā raññā puṭṭhaṃ, tatheva pucchitvā sabbapavattiṃ sutvā ‘‘rañño gatamaggaṃ olokethā’’ti vatvā ‘‘sindhavānaṃ padavalañjaṃ na passāma, devī’’ti vutte ‘‘rājā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati. Ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā, tesameva anubhāvena idaṃ udakaṃ viya mā ahosī’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ anussaritvā rathasahassaṃ pesesi. Udakaṃ piṭṭhipāsāṇasadisaṃ ahosi. Cakkānaṃ aggagganemivaṭṭiyo neva temiṃsu. Eteneva upāyena itarā dve nadiyo uttari.
这时,导师知道她来了,就施展神通,让坐在自己身边的比丘们不显现出来。她一路走来,看见导师身上放出六色光芒,心里想的果然没错,便走到导师面前,顶礼之后站在一边,问道:“尊者,摩诃劫宾那为了追随您而出家,想必已经到这里了。他在哪里?请让我们也见见他。”导师说:“你们先坐下,就在这里就能见到他。”她们全都满心欢喜地坐下,心想:“听说我们的丈夫就坐在这里,我们就要见到他了。”导师便为她们依次说法。说法结束时,安阇王后和她的随从们证得了入流果。摩诃劫宾那长老听着导师为她们开示的越来越深入的法,也和随从们一起,具足无碍解,证得了阿罗汉果。就在那一刻,导师让她们看见了那些已经证得阿罗汉果的比丘们。据说,如果她们一到就看见自己的丈夫穿着袈裟、剃了头,心就无法专一,也就不能证得道果。所以,等她们安立在不动摇的信心中之后,导师才让她们见到那些已经证得阿罗汉果的比丘们。巴利
Atha satthā tassāgamanabhāvaṃ ñatvā yathā attano santike nisinnā bhikkhū na paññāyanti, evamakāsi. Sāpi gacchantī gacchantī satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇarasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pucchi – ‘‘bhante, mahākappino tumhākaṃ uddissa nikkhanto āgatettha maññe, kahaṃ so, amhākampi naṃ dassethā’’ti? ‘‘Nisīdatha tāva, idheva naṃ passissathā’’ti . Tā sabbāpi tuṭṭhacittā ‘‘idheva kira nisinnā sāmike passissāmā’’ti nisīdiṃsu. Satthā tāsaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi, anojādevī desanāvasāne saparivārā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Mahākappinatthero tāsaṃ vaḍḍhitadhammadesanaṃ suṇanto saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū arahattappatte dassesi. Tāsaṃ kira āgatakkhaṇeyeva attano sāmike kāsāvadhare muṇḍakasīse disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, tena maggaphalāni pattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. Tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakāle tāsaṃ te bhikkhū arahattappatteyeva dassesi.
她们见到那些比丘后,以五体投地的方式顶礼,说道:“尊者,你们出家应做的事已经圆满完成了。”接着顶礼世尊,站在一旁,请求出家。据说,当时有人这样说:“世尊是在考虑莲华色的到来。”但世尊对那些女居士说:“你们去舍卫城,在比丘尼精舍出家吧。”她们便一路次第游行各地,途中受到大众极大的恭敬与供养,步行走了大约一百二十由旬,到了比丘尼精舍出家,证得了阿罗汉果。世尊也带领一千位比丘,从空中前往祇园。在那里,摩诃劫宾那长老在夜间住处、白天住处等处,常常感叹着:“啊,快乐!啊,快乐!”四处经行。比丘们向世尊禀告:“尊者,摩诃劫宾那总是感叹‘啊,快乐!啊,快乐!’到处经行。他大概是在说自己过去享受的欲乐和王权之乐吧?”世尊把他叫来,问道:“劫宾那,你真的因为欲乐和王权之乐而发出这样的感叹吗?”“世尊,您知道我到底是不是为了那些而感叹。”世尊说:“不,比丘们,我这孩子并不是因为欲乐和王权之乐而感叹。我这孩子生起了法喜、法乐,他是缘于不死的大涅槃而发出感叹。”世尊便把前后因缘连接起来,开示佛法,说出了这首偈颂:巴利
Tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ tāva pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta’’nti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu. Evaṃ kira vutte ‘‘satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesī’’ti ekacce vadanti. Satthā pana tā upāsikāyo āha – ‘‘sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajethā’’ti. Tā anupubbena janapadacārikaṃ caramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsayojanasatikaṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthāpi bhikkhusahassaṃ ādāya ākāseneva jetavanaṃ agamāsi. Tatra sudaṃ āyasmā mahākappino rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu ‘‘aho sukhaṃ , aho sukha’’nti udānaṃ udānento vicarati. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ – ‘‘bhante, mahākappino ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti udānaṃ udānento vicarati, attano kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha kathesi maññe’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udānesī’’ti. ‘‘Bhagavā me, bhante, taṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā anudānabhāvaṃ vā jānātī’’ti? Satthā ‘‘na, bhikkhave, mama putto kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udāneti, puttassa pana me dhammapīti nāma dhammarati nāma uppajjati, so amatamahānibbānaṃ ārabbha eva udānaṃ udānesī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
以法为喜的人,安住在安乐中,内心清净澄明;
智者对于圣者所宣说的法,总是感到欢喜。巴利
‘‘Dhammapīti sukhaṃ seti, vippasannena cetasā; Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito’’ti.
这里,“法喜”是指饮法的人,也就是品尝法味的人,这是它的含义。可是,这个法难道能像用碗喝粥那样喝下去吗?其实,当人以名身触证九种出世间法,从所缘上亲证它,并通过遍知通达等方式彻见苦等圣谛时,这才叫作饮法。“安乐而住”只是说法上的表达,实际意思是在行、住、坐、卧四种姿势中都安乐地安住。“以清净心”是指没有污浊、没有烦恼杂染。“圣者所开示”是指佛陀等圣者所开示的念处等各类菩提分法。“常欣乐”是说,这样具有法喜、以清净心安住、具足智慧的人,始终欣乐,极为欢喜。巴利
Tattha dhammapītīti dhammapāyako, dhammaṃ pivantoti attho. Dhammo ca nāmesa na sakkā bhājanena yāguādīni viya pātuṃ? Navavidhaṃ pana lokuttaradhammaṃ nāmakāyena phusanto ārammaṇato sacchikaronto pariññābhisamayādīhi dukkhādīni ariyasaccāni paṭivijjhanto dhammaṃ pivati nāma. Sukhaṃ setīti desanāmattamevetaṃ, catūhipi iriyāpathehi sukhaṃ viharatīti attho. Vippasannenāti anāvilena nirupakkilesena. Ariyappavediteti buddhādīhi ariyehi pavedite satipaṭṭhānādibhede bodhipakkhiyadhamme. Sadā ramatīti evarūpo dhammapīti vippasannena cetasā viharanto paṇḍiccena samannāgato sadā ramati abhiramatīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpannādayo ahesunti.
5. 智者沙弥的故事巴利
5. Paṇḍitasāmaṇeravatthu
“引导水”这则法教,是导师住在祇园时,围绕一位智者沙弥而说的。巴利
Udakañhi nayantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto paṇḍitasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.
据说过去迦叶正自觉者带着两万漏尽弟子,来到波罗奈城。人们估量自己的能力,或八人或十人凑在一起,向新来的客人比丘们布施饮食等物。后来有一天,导师用斋结束后,作了这样的随喜开示:巴利
Atīte kira kassapasammāsambuddho vīsatikhīṇāsavasahassaparivāro bārāṇasiṃ agamāsi. Manussā attano balaṃ sallakkhetvā aṭṭhapi dasapi ekato hutvā agantukadānādīni adaṃsu. Athekadivasaṃ satthā bhattakiccapariyosāne evaṃ anumodanamakāsi –
各位近事男,在这里,有的人想:“只应该布施自己的东西,何必劝导别人呢?”于是他自己布施,但不劝别人布施。他无论投生到哪里,都能得到财富,但得不到随从眷属。有的人劝别人布施,自己却不布施。他无论投生到哪里,都能得到随从眷属,但得不到财富。有的人自己既不布施,也不劝别人布施。他无论投生到哪里,既得不到财富,也得不到随从眷属,只能像吃剩饭的人那样过活。有的人自己既布施,也劝别人布施。他无论投生到哪里,财富和随从眷属都能得到。巴利
‘‘Upāsakā idha ekacco ‘attano santakameva dātuṃ vaṭṭati, kiṃ parena samādapitenā’ti attanāva dānaṃ deti, paraṃ na samādapeti . So nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadaṃ labhati, no parivārasampadaṃ. Ekacco paraṃ samādapeti, attanā na deti. So nibbattanibbattaṭṭhāne parivārasampadaṃ labhati, no bhogasampadaṃ ekacco attanāpi na deti, parampi na samādapeti. So nibbattanibbattaṭṭhāne neva bhogasampadaṃ labhati, na parivārasampadaṃ, vighāsādova hutvā jīvati. Ekacco attanā ca deti, parañca samādapeti. So nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadampi labhati parivārasampadampī’’ti.
那位智者听了这番话,站在旁边心想:我现在就照这样去做,让我两种成就都能得到。于是他顶礼导师,说道:尊者,请明天接受我的饮食供养。导师问:你需要多少位比丘?他反问:尊者的随从弟子有多少呢?导师说:两万比丘。他说:尊者,那就请明天和所有比丘一起接受我的供养。导师默然应允。他进了村子,到处通告说:各位乡亲,我明天已经邀请以佛陀为首的比丘僧团来受供。你们各自能供养多少位比丘,就供养多少吧。大家估量自己的能力,有的说我们供养十位,有的说我们供养二十位,有的说我们供养一百位,有的说我们供养五百位。他把所有人说的话,从第一个开始,一一记在贝叶上。巴利
Taṃ sutvā samīpe ṭhito eko paṇḍitapuriso cintesi – ‘‘ahaṃ dāni tathā karissāmi, yathā me dvepi sampattiyo bhavissantī’’ti. So satthāraṃ vanditvā āha – ‘‘bhante, svātanāya mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. ‘‘Kittakehi te bhikkhūhi attho’’ti? ‘‘Kittako pana vo, bhante, parivāro’’ti? ‘‘Vīsati bhikkhusahassānī’’ti. ‘‘Bhante, sabbehi saddhiṃ svātanāya mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. Satthā adhivāsesi. So gāmaṃ pavisitvā, ‘‘ammatātā, svātanāya mayā buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, tumhe yattakānaṃ bhikkhūnaṃ dātuṃ sakkhissatha, tattakānaṃ dānaṃ dethā’’ti ārocetvā vicaranto attano attano balaṃ sallakkhetvā ‘‘mayaṃ dasannaṃ dassāma, mayaṃ vīsatiyā, mayaṃ satassa, mayaṃ pañcasatāna’’nti vutte sabbesaṃ vacanaṃ ādito paṭṭhāya paṇṇe āropesi.
那时,在那座城里,有一个人因为穷困到了极点,所以大家都叫他“大穷光蛋”。那位智者看见他迎面走来,就问他说:“喂,大穷光蛋,我已经邀请了以佛陀为首的比丘僧团明天来受供,明天城里的居民都会布施。你能供养几位比丘呢?”他回答说:“主人,我要比丘干什么?比丘是有钱人才需要的事。我连明天煮粥用的一把米都没有,全靠给人做工过日子,我要比丘做什么?”不过,劝人布施的人得有善巧方便。所以,那人听他说“没有”之后,并没有沉默不语,而是这样说道:“喂,大穷光蛋,这座城里有很多人吃着好饭好菜,穿着细软衣服,佩戴各种装饰,躺在华丽的床上,享受着种种福报。可你整天给人做工,连填饱肚子都做不到。既然这样,你难道不知道‘我过去没修过福,所以现在什么都得不到’吗?”他说:“我知道,主人。”那人又说:“那你为什么现在不修福呢?你年轻力壮,就算靠做工,按自己的能力去布施,难道不应该吗?”他听着听着,心里生起了警醒,就说:“那也请把我的名字记到贝叶上,算我供养一位比丘吧。我去做点工,供养一位比丘一餐饭。”那人却说:“只供养一位比丘,何必记到贝叶上呢?”就没有给他记。大穷光蛋回到家,对妻子说:“贤妻,城里的人明天要办僧团供食。我也被那位劝人布施的人说了,他让我供养一位比丘。我们明天也供养一位比丘吧。”他妻子没有说“我们这么穷,你怎么答应了”,而是说:“夫君,你做得很好。我们过去就是因为什么都没布施,现在才这么穷。我们两个都去做工,供养一位比丘吧,夫君。”说完,两人就出了家门,去做工的地方了。巴利
Tena ca samayena tasmiṃ nagare atiduggatabhāveneva ‘‘mahāduggato’’ti paññāto eko puriso atthi. So tampi sammukhāgataṃ disvā, samma mahāduggata, mayā svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, sve nagaravāsino dānaṃ dassanti, ‘‘tvaṃ kati bhikkhū bhojessasī’’ti? ‘‘Sāmi, mayhaṃ kiṃ bhikkhūhi, bhikkhūhi nāma sadhanānaṃ attho, mayhaṃ pana sve yāguatthāya taṇḍulanāḷimattampi natthi, ahaṃ bhatiṃ katvā jīvāmi, kiṃ me bhikkhūhī’’ti? Samādapakena nāma byattena bhavitabbaṃ. Tasmā so tena ‘‘natthī’’ti vuttepi tuṇhībhūto ahutvā evamāha – ‘‘samma mahāduggata, imasmiṃ nagare subhojanaṃ bhuñjitvā sukhumavatthaṃ nivāsetvā nānābharaṇapaṭimaṇḍitā sirisayane sayamānā bahū janā sampattiṃ anubhavanti, tvaṃ pana divasaṃ bhatiṃ katvā kucchipūraṇamattampi na labhasi, evaṃ santepi ‘ahaṃ pubbe puññaṃ akatattā kiñci na labhāmī’ti na jānāsī’’ti? ‘‘Jānāmi, sāmī’’ti. ‘‘Atha kasmā idāni puññaṃ na karosi, tvaṃ yuvā balasampanno, kiṃ tayā bhatiṃ katvāpi yathābalaṃ dānaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti? So tasmiṃ kathenteyeva saṃvegappatto hutvā ‘‘mayhampi ekaṃ bhikkhuṃ paṇṇe āropehi, kiñcideva bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāmī’’ti āha. Itaro ‘‘kiṃ ekena bhikkhunā paṇṇe āropitenā’’ti na āropesi? Mahāduggatopi gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, nagaravāsino sve saṅghabhattaṃ karissanti, ahampi samādapakena ‘ekassa bhikkhaṃ dehī’ti vutto, mayampi sve ekassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti. Athassa bhariyā ‘‘mayaṃ daliddā, kasmā tayā sampaṭicchita’’nti avatvāva, ‘‘sāmi, bhaddakaṃ te kataṃ, mayaṃ pubbepi kiñci adatvā idāni duggatā jātā, mayaṃ ubhopi bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāma, sāmī’’ti vatvā ubhopi gehā nikkhamitvā bhatiṭṭhānaṃ agamaṃsu.
大富商见到他,问道:“喂,大悲惨,你是来做工的吗?”他答:“是的,主人。”又问:“你要做什么?”他答:“你们让我做什么,我就做什么。”富商说:“那好,我们明天要供养两三百位比丘。来,劈柴吧。”于是拿出斧头和锛子,让人交给他。大悲惨紧紧系好腰带,干劲十足,一会儿放下锛子拿起斧头,一会儿放下斧头拿起锛子,劈着柴。这时富商对他说:“喂,你今天干起活来特别有劲,是什么原因?”他答:“主人,因为我明天要供养一位比丘。”富商听了,心生净信,想道:“哎呀,这人真是做了一件难做的事!他没有因为‘我是穷人’就默不作声,反而说‘我要做工来供养一位比丘’。”富商的妻子也见到他的妻子,问道:“大妈,你要做什么活?”她答:“夫人让我做什么,我就做什么。”于是把她带进捣米房,给了她簸箕、杵等工具。她像跳舞一样,欢欢喜喜、兴高采烈地舂米、簸扬谷壳。这时富商的妻子问她:“大妈,你干活这么欢喜雀跃,是什么原因?”她答:“夫人,做完这份工,我们也要供养一位比丘。”富商的妻子听了,对她生起净信,心想:“哎呀,她真是个能行难行之事的人。”富商在大悲惨劈柴的时候,让人给了他四升米,说“这是你的工钱”,又另外给了四升米,说“这是给你的欢喜钱”。巴利
Mahāseṭṭhi taṃ disvā ‘‘kiṃ, samma mahāduggata, bhatiṃ karissasī’’ti pucchi. ‘‘Āma, ayyā’’ti. ‘‘Kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Yaṃ tumhe kāressatha, taṃ karissāmī’’ti. ‘‘Tena hi mayaṃ sve dve tīṇi bhikkhusatāni bhojessāma, ehi, dārūni phālehī’’ti vāsipharasuṃ nīharitvā dāpesi. Mahāduggato daḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā mahussāhappatto vāsiṃ pahāya pharasuṃ gaṇhanto, pharasuṃ pahāya vāsiṃ gaṇhanto dārūni phāleti. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘samma, tvaṃ ajja ativiya ussāhappatto kammaṃ karosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Sāmi, ahaṃ sve ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’’ti. Taṃ sutvā seṭṭhi pasannamānaso cintesi – ‘‘aho iminā dukkaraṃ kataṃ, ‘ahaṃ duggato’ti tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā ‘bhatiṃ katvā ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’ti vadatī’’ti. Seṭṭhibhariyāpi tassa bhariyaṃ disvā, ‘‘amma, kiṃ kammaṃ karissasī’’ti pucchitvā ‘‘yaṃ tumhe kāressatha, taṃ karomī’’ti vutte udukkhalasālaṃ pavesetvā suppamusalādīni dāpesi. Sā naccantī viya tuṭṭhapahaṭṭhā vīhiṃ koṭṭeti ceva ophuṇāti ca. Atha naṃ seṭṭhibhariyā pucchi – ‘‘amma, tvaṃ ativiya tuṭṭhapahaṭṭhā kammaṃ karosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Ayye, imaṃ bhatiṃ katvā mayampi ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmā’’ti. Taṃ sutvā seṭṭhibhariyāpi tassaṃ ‘‘aho vatāyaṃ dukkarakārikā’’ti pasīdi. Seṭṭhi mahāduggatassa dārūnaṃ phālitakāle ‘‘ayaṃ te bhatī’’ti sālīnaṃ catasso nāḷiyo dāpetvā ‘‘ayaṃ te tuṭṭhidāyo’’ti aparāpi catasso nāḷiyo dāpesi.
他回到家,对妻子说:“我做完工,拿到了稻米。这些就拿来作施食吧。你用你做工得到的钱,去买些凝乳、酥油和辛辣调味品。”富商的妻子又让人给了她一小罐酥油、一罐凝乳、一些辛辣调味品和一升纯净的白米。这样,他们两人合起来一共有九升米。他们因为“得到了可以布施的东西”而满心欢喜,一大早就起来了。妻子对那个极度贫穷的人说:“主人,你去找些叶子回来吧。”他在集市里没找到叶子,就走到河边,心里想着“今天我能供养圣者们食物了”,满心欢喜,一边唱歌一边采叶子。一个撒开大网站在那里的渔夫,听出是那个极度贫穷的人的声音,就把他叫过来,问道:“你心情这么好,唱着歌,是什么原因?”他说:“伙计,我在采叶子。”“你要做什么?”“我要供养一位比丘。”“哎呀,那位比丘可真幸福!难道他要吃你的叶子吗?”“我能怎么办呢,伙计?我就用自己得来的叶子来供养啊。”渔夫说:“那你过来吧。”“做什么呢,伙计?”“你把这些鱼拿去,按一帕达的价钱、半迦哈巴那的价钱、一迦哈巴那的价钱,分别串成串。”他就照做了。城里人把串好的鱼拿去,供养各自邀请的比丘。就在他串鱼串的时候,到了比丘们托钵行乞的时间。他察觉到时间到了,就说:“伙计,我要走了,这是比丘们来的时候了。”渔夫问:“还有鱼串吗?”他说:“没有了,伙计,全都没有了。”渔夫说:“那我自己留了四条鲤鱼,埋在沙里。如果你想供养比丘,就拿这些去吧。”于是把那些鱼给了他。巴利
So gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha – ‘‘mayā bhatiṃ katvā sāli laddho, ayaṃ nivāpo bhavissati, tayā laddhāya bhatiyā dadhitelakaṭukabhaṇḍāni gaṇhāhī’’ti. Seṭṭhibhariyāpi puna tassā ekaṃ sappikaroṭikañceva dadhibhājanañca kaṭukabhaṇḍañca suddhataṇḍuḷināḷiñca dāpesi. Iti ca ubhinnampi nava taṇḍulanāḷiyo ahesuṃ. Te ‘‘deyyadhammo no laddho’’ti tuṭṭhahaṭṭhā pātova uṭṭhahiṃsu. Bhariyā mahāduggataṃ āha – ‘‘gaccha, sāmi, paṇṇaṃ pariyesitvā āharā’’ti. So antarāpaṇe paṇṇaṃ adisvā nadītīraṃ gantvā ‘‘ajja ayyānaṃ bhojanaṃ dātuṃ labhissāmī’’ti pahaṭṭhamānaso gāyanto paṇṇaṃ uccinati. Mahājālaṃ khipitvā ṭhito kevaṭṭo ‘‘mahāduggatassa saddena bhavitabba’’nti taṃ pakkositvā pucchi – ‘‘ativiya tuṭṭhacitto gāyasi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Paṇṇaṃ uccināmi, sammā’’ti. ‘‘Kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’’ti. ‘‘Aho sukhito, bhikkhu, so tava kiṃ paṇṇaṃ khādissatī’’ti? ‘‘Kiṃ karomi, samma, attanā laddhapaṇṇena bhojessāmī’’ti? ‘‘Tena hi ehī’’ti. ‘‘Kiṃ karomi, sammā’’ti? ‘‘Ime macche gahetvā pādagghanakāni aḍḍhagghanakāni kahāpaṇagghanakāni ca uddānāni karohī’’ti. So tathā akāsi. Baddhabaddhe macche nagaravāsino nimantitanimantitānaṃ bhikkhūnaṃ atthāya hariṃsu. Tassa macchuddānāni karontasseva bhikkhācāravelā pāpuṇi. So velaṃ sallakkhetvā ‘‘gamissāmahaṃ, samma, ayaṃ bhikkhūnaṃ āgamanavelā’’ti āha. ‘‘Atthi pana kiñci macchuddāna’’nti? ‘‘Natthi, samma, sabbāni khīṇānī’’ti. ‘‘Tena hi mayā attano atthāya vālukāya nikhaṇitvā cattāro rohitamacchā ṭhapitā, sace bhikkhuṃ bhojetukāmosi, ime gahetvā gacchā’’ti te macche tassa adāsi.
那天清晨,导师观察世间时,看见那个极度贫困的人已经进入自己智慧之网的范围,便想:“会发生什么呢?”他再一思惟:“那个极度贫困的人昨天和妻子一起去做工,心里想着‘我要供养一位比丘’,他到底能得到哪位比丘呢?”接着他判定:“人们会按照写在叶子上的安排,把比丘们各自请到家中坐下。那个极度贫困的人除了我以外,得不到别的比丘了。”据说,佛陀们对贫困的人会生起悲悯。因此,导师清晨整理好身体,心想“我要摄受那个极度贫困的人”,便进入香室坐下。当那个极度贫困的人拿着鱼走进家门时,帝释天的黄色毛毡座垫发热了。帝释天想:“这是什么缘故?”他观察后想:“昨天那个极度贫困的人和妻子一起去做工,发愿要供养一位比丘食物,他会得到哪位比丘呢?”又想:“他没有别的比丘了,而导师正坐在香室里,心里想着‘我要摄受那个极度贫困的人’。那个极度贫困的人或许会把他能备办的一点粥、饭和菜叶咖喱供养如来。不如我去那个极度贫困的人家里,帮他做炊事吧。”于是,他化作一个陌生人,走到那人家附近,问道:“有谁需要帮工吗?”那个极度贫困的人见到他,就说:“朋友,你要做什么工?”他说:“主人,我什么手艺都会,没有我不会的手艺,粥、饭这些我也都会做。”那人说:“朋友,我们需要你做工,可是我们拿不出什么工钱给你。”他问:“那你要我做什么?”那人说:“我想供养一位比丘食物,希望有人帮我准备粥和饭。”他说:“如果你是要供养比丘,我不要工钱,让我也沾一点福德,不也很好吗?”那人说:“既然这样,好,朋友,进来吧。”他便进入那人的家,让人取来油、米等物,然后打发他说:“你去,把你应得的比丘请来。”那位负责布施事务的人也按照写在叶子上的安排,把比丘们派往各家各户。巴利
Taṃ divasaṃ pana satthā paccūsakāle lokaṃ volokento mahāduggataṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti āvajjento ‘‘mahāduggato ‘ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’ti bhariyāya saddhiṃ hiyyo bhatiṃ akāsi, kataraṃ nu kho bhikkhuṃ labhissatī’’ti cintetvā ‘‘manussā paṇṇe āropitasaññāya bhikkhū gahetvā attano attano gehesu nisīdāpessanti, mahāduggato maṃ ṭhapetvā aññaṃ bhikkhuṃ na labhissatī’’ti upadhāresi. Buddhā kira duggatesu anukampaṃ karonti. Tasmā satthā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā ‘‘mahāduggataṃ saṅgaṇhissāmī’’ti gandhakuṭiṃ pavisitvā nisīdi. Mahāduggatepi macche gahetvā gehaṃ pavisante sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti olokento ‘‘hiyyo, mahāduggato ‘ekassa bhikkhuno bhikkhaṃ dassāmī’ti attano bhariyāya saddhiṃ bhatiṃ akāsi, kataraṃ nu kho bhikkhuṃ labhissatī’’ti cintetvā ‘‘natthetassa añño bhikkhu, satthā pana mahāduggatassa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gandhakuṭiyaṃ nisinno. Mahāduggato attano upakappanakaṃ yāgubhattaṃ paṇṇasūpeyyampi tathāgatassa dadeyya, ‘‘yaṃnūnāhaṃ mahāduggatassa gehaṃ gantvā bhattakārakakammaṃ kareyya’’nti aññātakavesena tassa gehasamīpaṃ gantvā ‘‘atthi nu kho kassaci kiñci bhatiyā kātabba’’nti pucchi. Mahāduggato taṃ disvā āha – ‘‘samma, kiṃ kammaṃ karissasī’’ti? ‘‘Ahaṃ, sāmi, sabbasippiko, mayhaṃ ajānanasippaṃ nāma natthi, yāgubhattādīnipi sampādetuṃ jānāmī’’ti. ‘‘Samma, mayaṃ tava kammena atthikā, tuyhaṃ pana kiñci dātabbaṃ bhatiṃ na passāmā’’ti. ‘‘Kiṃ pana te kattabba’’nti? ‘‘Ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dātukāmomhi, tassa yāgubhattasaṃvidhānaṃ icchāmī’’ti. ‘‘Sace bhikkhussa bhikkhaṃ dassasi, na me bhatiyā attho, kiṃ mama puññaṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Evaṃ sante sādhu, samma, pavisā’’ti. So tassa gehaṃ pavisitvā telataṇḍulādīni āharāpetvā ‘‘gaccha, attano pattabhikkhuṃ ānehī’’ti taṃ uyyojesi. Dānaveyyāvaṭikopi paṇṇe āropitaniyāmeneva tesaṃ tesaṃ gehāni bhikkhū pahiṇi.
极度贫穷者走到那位负责安排的人跟前,说:“把我该得的比丘给我。”那人这时才想起来,说:“我把你的比丘给忘了。”极度贫穷者像被利矛刺中肚子一样,举起双臂哭诉:“主人,你为什么要坑我?我昨天听了你的劝,和妻子做了一整天的工,今天一大早又为了找菜叶在河边来回奔走才回来。给我一位比丘吧!”人们围拢过来,问:“出什么事了,极度贫穷者?”他就把事情的经过说了。众人便问那位负责安排的人:“朋友,真是你劝他说‘做完工就给你一位比丘的食物’的吗?”“是的,各位贤者。”“你这事做得太不像话了,你安排了这么多比丘,却连一位都没给他。”那人被众人说得羞愧难当,就对极度贫穷者说:“极度贫穷者朋友,别坑我了,我因为你已经惹了大麻烦。人们按照叶子上放置的安排,各自把自己该得的比丘领走了。没有人会把已经坐在自己家里的比丘让出来给你。不过,世尊洗漱完以后,一直坐在香室里。国王、王子、将军他们都坐在那儿,拿着世尊的钵,等着世尊从香室出来,心想‘我们跟着走’。佛陀们对贫穷的人一向是慈悲的。你去寺院,顶礼世尊,说:‘尊者,我是个穷苦人,请您摄受我,帮帮我。’若你有福德,必定能得到。巴利
Mahāduggato tassa santikaṃ gantvā ‘‘mayhaṃ pattabhikkhuṃ dehī’’ti āha. So tasmiṃ khaṇe satiṃ labhitvā ‘‘ahaṃ tava bhikkhuṃ pamuṭṭho’’ti āha. Mahāduggato tikhiṇāya sattiyā kucchiyaṃ pahaṭo viya, ‘‘sāmi, kasmā maṃ nāsesi, ahaṃ tayā hiyyo samādapito bhariyāya saddhiṃ divasaṃ bhatiṃ katvā ajja pātova paṇṇatthāya nadītīre āhiṇḍitvā āgato, dehi me ekaṃ bhikkhu’’nti bāhā paggayha paridevi. Manussā sannipatitvā ‘‘kimetaṃ, mahāduggatā’’ti pucchiṃsu. So tamatthaṃ ārocesi. Te veyyāvaṭikaṃ pucchiṃsu – ‘‘saccaṃ kira, samma, tayā esa ‘bhatiṃ katvā ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dehī’ti samādapito’’ti? ‘‘Āma , ayyā’’ti. ‘‘Bhāriyaṃ te kammaṃ kataṃ, yo tvaṃ ettake bhikkhū saṃvidahanto etassa ekaṃ bhikkhuṃ nādāsī’’ti. So tesaṃ vacanena maṅkubhūto taṃ āha – ‘‘samma mahāduggata, mā maṃ nāsayi, ahaṃ tava kāraṇā mahāvihesaṃ patto, manussā paṇṇe āropitaniyāmena attano attano pattabhikkhū nayiṃsu, attano gehe nisinnabhikkhuṃ nīharitvā dento nāma natthi, satthā pana mukhaṃ dhovitvā gandhakuṭiyameva nisinno, rājayuvarājasenāpatiādayo satthu gandhakuṭito nikkhamanaṃ olokentā nisinnā satthu pattaṃ gahetvā ‘gamissāmā’ti. Buddhā nāma duggate anukampaṃ karonti, tvaṃ vihāraṃ gantvā ‘duggatomhi, bhante, mama saṅgahaṃ karothā’ti satthāraṃ vanda, sace te puññaṃ atthi, addhā lacchasī’’ti.
他去了精舍。那时,国王、王子等人因为在别的日子见过他在精舍里吃剩饭的样子,就对他说:“穷光蛋,还没到吃饭的时候呢,你来干什么?”他回答说:“主人,我知道还没到吃饭的时候。我是来礼拜世尊的。”他一边说着一边走过去,到了香室门口,把头靠在门框上,行了五体投地礼,然后说:“尊者,这座城里没有比我更穷的人了。请您做我的依靠,请您摄受我。”世尊打开香室的门,把钵拿出来,放在他手里。他顿时像得到了转轮王的荣华一样。国王、王子等人面面相觑。因为世尊亲手给的钵,谁也没本事凭权势拿走。他们就说:“穷光蛋朋友,把世尊的钵给我们吧,我们给你这么多财宝。你是个穷人,拿上财宝吧,要这钵干什么?”穷光蛋说:“我谁也不给,我不需要财宝,我就要亲自供养世尊。”其余的人向他讨钵讨不到,就都回去了。国王却心想:“这个穷光蛋被财宝诱惑也不肯交出世尊的钵,而世尊亲手给的钵谁又拿不走。这人要布施的东西该有多丰厚啊。等他布施完,我要把世尊请到家里,供养我准备的食物。”于是他就跟着世尊一起去了。帝释天王也准备好了粥、嚼食、饭、羹汤、菜叶等,铺好世尊该坐的座位,然后坐下了。巴利
So vihāraṃ agamāsi. Atha naṃ aññesu divasesu vihāre vighāsādabhāvena diṭṭhattā rājayuvarājādayo, ‘‘mahāduggata, na tāva bhattakālo, kasmā tvaṃ āgacchasī’’ti āhaṃsu. So ‘‘jānāmi, sāmi, ‘na tāva bhattakālo’ti. Satthāraṃ pana vandituṃ āgacchāmī’’ti vadanto gantvā gandhakuṭiyā ummāre sīsaṃ ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, imasmiṃ nagare mayā duggatataro natthi, avassayo me hotha, karotha me saṅgaha’’nti āha. Satthā gandhakuṭidvāraṃ vivaritvā pattaṃ nīharitvā tassa hatthe ṭhapesi. So cakkavattisiriṃ patto viya ahosi, rājayuvarājādayo aññamaññassa mukhāni olokayiṃsu. Satthārā dinnapattañhi koci issariyavasena gahetuṃ samattho nāma natthi. Evaṃ pana vadiṃsu, ‘‘samma mahāduggata, satthu pattaṃ amhākaṃ dehi ettakaṃ nāma te dhanaṃ dassāma, tvaṃ duggato dhanaṃ gaṇhāhi, kiṃ te pattenā’’ti? Mahāduggato ‘‘na kassaci dassāmi, na me dhanena attho, satthāraṃyeva bhojessāmī’’ti āha. Avasesā taṃ yācitvā pattaṃ alabhitvā nivattiṃsu. Rājā pana ‘‘mahāduggato dhanena palobhiyamānopi satthu pattaṃ na deti, satthārā ca sayaṃ dinnapattaṃ koci gahetuṃ na sakkoti, imassa deyyadhammo nāma kittako bhavissati, iminā deyyadhammassa dinnakāle satthāraṃ ādāya gehaṃ netvā mayhaṃ sampāditaṃ āhāraṃ dassāmī’’ti cintetvā satthārā saddhiṃyeva agamāsi. Sakkopi devarājā yāgukhajjakabhattasūpeyyapaṇṇādīni sampādetvā satthu nisīdanārahaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīdi.
极度贫困者把世尊领到家里,说:“尊者,请进。”可他的住处很低矮,不弯腰根本进不去。但诸佛进屋子时,从来不低头弯腰。因为佛要进屋时,大地会往下沉,或者屋子会往上升。这是他们善施供养的果报。等他们出来离开后,一切又恢复原样。所以世尊就直挺挺地站着进了屋,在帝释天铺好的座位上坐下。世尊坐定后,国王说:“极度贫困者朋友,我们向你讨要世尊的钵,你都不肯给。那我们就看看,你给世尊准备了什么样的供养?”这时帝释天把粥和硬食等揭开给他看。那些食物的香气弥漫开来,罩住了整座城市。国王看了粥等食物,对世尊说:“尊者,我本来想:‘这个极度贫困者能拿出的供养物会有多少呢?等他供养完,我就把世尊请到我家,供养我准备的食物。’所以我才跟了过来。我从来没见过这样的食物。我要是继续待在这儿,极度贫困者会不自在,我这就走了。”他顶礼世尊后便离开了。帝释天把粥等递给世尊,恭恭敬敬地侍奉。世尊吃完饭,作了随喜开示,就从座位上起身离开了。巴利
Mahāduggato satthāraṃ netvā ‘‘pavisatha, bhante’’ti āha. Vasanagehañcassa nīcaṃ hoti, anonatena pavisituṃ na sakkā. Buddhā ca nāma gehaṃ pavisantā na onamitvā pavisanti. Gehañhi pavisanakāle mahāpathavī vā heṭṭhā ogacchati, gehaṃ vā uddhaṃ gacchati. Idaṃ tesaṃ sudinnadānassa phalaṃ. Puna nikkhamitvā gatakāle sabbaṃ pākatikameva hoti. Tasmā satthā ṭhitakova gehaṃ pavisitvā sakkena paññattāsane nisīdi. Satthari nisinne rājā āha – ‘‘samma mahāduggata, tayā amhākaṃ yācantānampi satthu patto na dinno, passāma tāva, kīdiso te satthu sakkāro kato’’ti? Athassa sakko yāgukhajjakādīni vivaritvā dassesi. Tesaṃ vāsagandho sakalanagaraṃ chādetvā aṭṭhāsi. Rājā yāguādīni oloketvā bhagavantaṃ āha – ‘‘bhante, ‘ahaṃ mahāduggatassa deyyadhammo kittako bhavissati, iminā deyyadhamme dinne satthāraṃ gehaṃ netvā attano sampāditaṃ āhāraṃ dassāmī’ti cintetvā āgato, mayā evarūpo āhāro na diṭṭhapubbo, mayi idha ṭhite mahāduggato kilameyya, gacchāmaha’’nti satthāraṃ vanditvā pakkāmi. Sakkopi satthāraṃ yāguādīni datvā sakkaccaṃ parivisi. Satthāpi katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
帝释天给那个极度贫困的人使了个眼色。那人就拿起钵,跟在世尊后面走。帝释天转身回来,站在那个穷人家门口,抬头望向天空。就在那一刻,天空中降下七宝之雨,把他家所有的容器都装满了,接着整间屋子也全被填满。他家里连站的地方都没有了。他的妻子牵着孩子们的手,把他们带到外面站着。那人跟着世尊走了一趟,回来时看见孩子们都在外面,就问:“这是怎么回事?”妻子说:“主人,咱们整间屋子都堆满了七宝,根本进不去了。”他心想:“我布施的果报,今天就已经显现了。”于是他去到国王那里,顶礼之后,国王问:“你为什么来?”他回答说:“大王,我家堆满了七宝,请大王把这些财富收下吧。”国王心想:“啊!供养佛陀的布施,今天算是达到顶点了。”就对他说:“你需要什么来搬呢?”“大王,需要一千辆车子来运财富。”国王派出一千辆车子,把财富运来,倒在王宫的庭院里,堆得像棕榈树那么高。国王把城里的人召集起来,问:“这座城里,有谁家有这么多财富吗?”“没有,大王。”国王又问:“对拥有这么大财富的人,应该给他什么?”“应该给他长者之位,大王。”国王就对他大加礼遇,授予他长者之位。巴利
Sakko mahāduggatassa saññaṃ adāsi. So pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchi. Sakko nivattitvā mahāduggatassa gehadvāre ṭhito ākāsaṃ olokesi. Tāvadeva ākāsato sattaratanavassaṃ vassitvā tassa gehe sabbabhājanāni pūretvā sakalaṃ gehaṃ pūresi. Tassa gehe okāso nāhosi. Tassa bhariyā dārake hatthesu gahetvā nīharitvā bahi aṭṭhāsi. So satthāraṃ anugantvā nivatto dārake bahi disvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchi. ‘‘Sāmi, sakalaṃ no gehaṃ sattahi ratanehi puṇṇaṃ, pavisituṃ okāso natthī’’ti. So ‘‘ajjeva me dānena vipāko dinno’’ti cintetvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā, ‘‘kasmā āgatosī’’ti vutte āha –‘‘deva, gehaṃ me sattahi ratanehi puṇṇaṃ, taṃ dhanaṃ gaṇhathā’’ti. Rājā ‘‘aho buddhānaṃ dinnadānaṃ, ajjeva matthakaṃ patta’’nti cintetvā taṃ āha – ‘‘kiṃ te laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Dhanaharaṇatthāya sakaṭasahassaṃ, devā’’ti. Rājā sakaṭasahassaṃ pesetvā dhanaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe okirāpesi. Tālappamāṇo rāsi ahosi. Rājā nagare sannipātāpetvā ‘‘imasmiṃ nagare atthi kassaci ettakaṃ dhana’’nti pucchi. ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Evaṃ mahādhanassa kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Seṭṭhiṭṭhānaṃ dātuṃ vaṭṭati, devā’’ti. Rājā tassa mahāsakkāraṃ katvā seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi.
那时,有人先给他指点了过去一位长者的宅地所在,说:“你清除这里长出的灌木丛,把这块地上的房子建起来,安顿下来住吧。”他清理并整平了那块地,挖地的时候,一罐罐宝藏互相碰撞着冒了出来。他把这件事禀告国王,国王说:“这是靠你的福德生出来的,你自己拿去吧。”他建好房子后,在七天里,以佛陀为首的比丘僧团做了大布施。此后,他尽其余生都在修福,寿命终结时,投生到了天界。巴利
Athassa pubbe ekassa seṭṭhino gehaṭṭhānaṃ ācikkhitvā ‘‘ettha jāte gacche harāpetvā gehaṃ uṭṭhāpetvā vasāhī’’ti āha. Tassa taṃ ṭhānaṃ sodhetvā samaṃ katvā bhūmiyā khaññamānāya aññamaññaṃ āhacca nidhikumbhiyo uṭṭhahiṃsu. Tena rañño ārocite ‘‘tava puññena nibbattā, tvameva gaṇhāhī’’ti āha. So gehaṃ kāretvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Tato parampi yāvatāyukaṃ tiṭṭhanto puññāni karitvā āyupariyosāne devaloke nibbatto.
他在天界享受了整整一个佛间隔期的天界福报后,在这个佛陀出世的时代从那里命终,投生到舍卫城一位护持舍利弗长老的富豪家中,在富豪女儿的胎中结生。她的父母知道胎儿已经安住后,便悉心护胎。后来有一天,她生起了这样的孕期渴求:“但愿我以说法主为首,向五百位比丘布施红鱼羹饭,然后穿上袈裟,坐在座位末端,吃那些比丘剩下的饭。”她告诉父母后就这样做了,孕期渴求便平息了。此后在她另外七次吉庆典礼上,也同样以红鱼羹饭供养了以法将长老为首的五百位比丘。这一切都应按照谛沙王子故事中所说的方式来理解。这其实就是他在极其穷困时布施红鱼羹饭的果报。到了取名那天,母亲对长老说:“尊者,请为您的仆人授戒吧。”长老问:“这个孩子叫什么名字?”母亲回答:“尊者,自从这孩子在我胎中结生以来,这个家里原本愚钝、哑巴一样的人也都变得聪明了,所以我的儿子就叫‘贤者’吧。”长老便为他授了戒。从儿子出生那天起,母亲心里就生起一个念头:“我绝不违背我儿子的心愿。”他七岁时对母亲说:“妈妈,我要在长老身边出家。”母亲说:“好,孩子,我心里早就想‘我绝不违背你的心愿’了。”于是邀请长老来家供养,然后对长老说:“尊者,您的仆人想出家,我今天傍晚把他送到寺院去。”送走长老后,她召集亲属,说:“今天我们要为我儿子在家人时期该做的礼敬,今天就办。”于是办了盛大的供养,然后带他到寺院,把他交给长老说:“尊者,请让他出家吧。”巴利
Ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde tato cuto sāvatthiyaṃ sāriputtattherassūpaṭṭhākakule seṭṭhidhītu kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Athassā mātāpitaro gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā gabbhaparihāraṃ adaṃsu. Tassā aparena samayena evarūpo dohaḷo uppajji – ‘‘aho vatāhaṃ dhammadesanāpatiṃ ādiṃ katvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ rohitamaccharasena dānaṃ datvā kāsāyāni vatthāni nivāsetvā āsanapariyante nisinnā tesaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhabhattaṃ paribhuñjeyya’’nti. Sā mātāpitūnaṃ ārocetvā tathā akāsi, dohaḷo paṭipassambhi. Athassā tato aparesupi sattasu maṅgalesu rohitamaccharaseneva dhammasenāpatittherappamukhāni pañca bhikkhusatāni bhojesuṃ. Sabbaṃ tissakumārassa vatthumhi vuttaniyāmeneva veditabbaṃ. Ayamassa pana mahāduggatakāle dinnassa rohitamaccharasadānasseva nissando. Nāmaggahaṇadivase panassa, ‘‘bhante, dāsassa vo sikkhāpadāni dethā’’ti mātarā vutte thero āha – ‘‘konāmo ayaṃ dārako’’ti? ‘‘Bhante, imassa dārakassa kucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya imasmiṃ gehe jaḷā eḷamūgāpi paṇḍitā jātā, tasmā me puttassa paṇḍitotveva nāmaṃ bhavissatī’’ti. Thero sikkhāpadāni adāsi. Jātadivasato paṭṭhāya panassa ‘‘nāhaṃ mama puttassa ajjhāsayaṃ bhindissāmī’’ti mātu cittaṃ uppajji. So sattavassikakāle mātaraṃ āha – ‘‘amma, therassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, ‘ahaṃ tava ajjhāsayaṃ na bhindissāmicceva manaṃ uppādesi’’’nti vatvā theraṃ nimantetvā bhojetvā, ‘‘bhante, dāso vo pabbajitukāmo, ahaṃ imaṃ sāyanhasamaye vihāraṃ ānessāmī’’ti theraṃ uyyojetvā ñātake sannipātāpetvā ‘‘mama puttassa gihikāle kattabbasakkāraṃ ajjeva karissāmā’’ti mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃ ādāya vihāraṃ gantvā ‘‘imaṃ, bhante, pabbājethā’’ti therassa adāsi.
长老先说明了出家这件事有多难,然后当他说“尊者,我会照您的教导去做”时,长老就说:“那你来吧。”接着用水浸湿他的头发,为他讲了以皮、血、肉、筋、骨五法为所缘的业处,然后让他出家。他的父母也在精舍里住了七天,用红鱼咖喱饭供养了以佛陀为首的比丘僧团,到第七天傍晚才回家去。第八天,长老要进村时,只带着他一起去,没有和比丘僧团同行。为什么呢?因为那时候他拿钵和衣的举止还不够端正,而且精舍里还有长老该做的事。原来,比丘僧团进村以后,长老会走遍整座精舍,把没扫的地方扫干净,在空容器里备好饮用水和洗用水,把乱放的床、椅等物归回原位,然后才进村。另外,他这样做也是为了避免外道进入空无一人的精舍后说:“你们看看,沙门乔达摩的弟子们坐过的地方就是这个样子。”所以他总是先把整座精舍收拾好,然后才进村。因此,那一天他也让沙弥拿着衣钵,比平时晚一些进村乞食去了。巴利
Thero pabbajjāya dukkarabhāvaṃ ācikkhitvā ‘‘karissāmahaṃ, bhante, tumhākaṃ ovāda’’nti vutte ‘‘tena hi ehī’’ti kese temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā pabbājesi. Mātāpitaropissa sattāhaṃ vihāreyeva vasantā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa rohitamaccharaseneva dānaṃ datvā sattame divase sāyaṃ gehaṃ agamaṃsu. Thero aṭṭhame divase antogāmaṃ gacchanto taṃ ādāya gacchati, bhikkhusaṅghena saddhiṃ nāgamāsi. Kiṃ kāraṇā? Na tāvassa pattacīvaraggahaṇāni vā iriyāpatho vā pāsādiko hoti, apica vihāre therassa kattabbavattaṃ atthi. Thero hi bhikkhusaṅghe antogāmaṃ paviṭṭhe sakalavihāraṃ vicaranto asammajjanaṭṭhānaṃ sammajjitvā tucchabhājanesu pānīyaparibhojanīyāni upaṭṭhapetvā dunnikkhittāni mañcapīṭhādīni paṭisāmetvā pacchā gāmaṃ pavisati. Apica ‘‘aññatitthiyā tucchavihāraṃ pavisitvā ‘passatha samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ nisinnaṭṭhānānī’ti vattuṃ mā labhiṃsū’’ti sakalavihāraṃ paṭijaggitvā pacchā gāmaṃ pavisati. Tasmā taṃ divasampi sāmaṇerena pattacīvaraṃ gāhāpetvā divātaraṃ piṇḍāya pāvisi.
沙弥跟着亲教师一起走,路上看见一条水沟,就问:“尊者,这叫什么?”回答说:“沙弥,这叫水沟。”“它用来做什么呢?”“人们从这里那里引水,用来完成自己的农活。”“可是,尊者,水有心想吗?”“没有,贤友。”“像这样没有心想的东西,人们也能把它引到自己想要的地方去吗,尊者?”“是的,贤友。”他心想:“如果连这样没有心想的东西都能被引到自己想要的地方去,人们还用它来做农活,那有心想的人为什么不能调伏自己的心,去修沙门法呢?”
接着他往前走,看见做箭的人把箭杆放在火上烤,眯着一只眼瞄着,把它弄直,就问:“尊者,这些人叫什么?”“贤友,他们叫做做箭的人。”“他们在做什么呢?”“把箭杆放在火上烤,把它弄直。”“尊者,这箭杆是有心想的吗?”“没有心想,贤友。”他心想:“如果连没有心想的箭杆都能拿来放在火上烤、把它弄直,那有心想的人为什么不能调伏自己的心,去修沙门法呢?”
接着他往前走,看见木匠们在削木材,做轮辐、轮辋、轮毂之类的东西,就问:“尊者,这些人叫什么?”“贤友,他们叫做木匠。”“他们在做什么呢?”“贤友,他们拿木材来做车轮之类的部件。”“尊者,这些木材是有心想的吗?”“没有心想,贤友。”这时他心里想:“如果连没有心想的木头、木块都能拿来做成车轮之类的部件,那有心想的人为什么不能调伏自己的心,去修沙门法呢?”
他见到这些事例之后,就说:“尊者,如果您拿起自己的衣钵,我就要回去了。”长老没有生起“这个刚出家的小沙弥,跟着我,竟说出这样的话”的念头,只说了句:“沙弥,拿过来。”就自己拿起了衣钵。巴利
Sāmaṇero upajjhāyena saddhiṃ gacchanto antarāmagge mātikaṃ disvā, ‘‘bhante, idaṃ kiṃ nāmā’’ti pucchi. ‘‘Mātikā nāma, sāmaṇerā’’ti. ‘‘Imāya kiṃ karontī’’ti? ‘‘Ito cito ca udakaṃ āharitvā attano sassakammaṃ sampādentī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, udakassa cittaṃ atthī’’ti ? ‘‘Natthāvuso’’ti. ‘‘Evarūpaṃ acittakaṃ attano icchitaṭṭhānaṃ haranti, bhante’’ti? ‘‘Āmāvuso’’ti. So cintesi – ‘‘sace evarūpampi acittakaṃ attano icchiticchitaṭṭhānaṃ haritvā kammaṃ karonti, kasmā sacittakāpi cittaṃ attano vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. Atheso purato gacchanto usukāre saradaṇḍakaṃ aggimhi tāpetvā akkhikoṭiyā oloketvā ujukaṃ karonte disvā, ‘‘ime, bhante, ke nāmā’’ti pucchi. ‘‘Usukārā nāmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ panete karontī’’ti? ‘‘Aggimhi tāpetvā saradaṇḍakaṃ ujuṃ karontī’’ti. ‘‘Sacittako, bhante, eso’’ti? ‘‘Acittako, āvuso’’ti . So cintesi – ‘‘sace acittakaṃ gahetvā aggimhi tāpetvā ujuṃ karonti, kasmā sacittakāpi attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. Atheso purato gacchanto dārūni araneminābhiādīni tacchante disvā, ‘‘bhante, ime ke nāmā’’ti pucchi. ‘‘Tacchakā nāmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ panete karontī’’ti? ‘‘Dārūni gahetvā yānakādīnaṃ cakkādīni karonti, āvuso’’ti. ‘‘Etāni pana sacittakāni, bhante’’ti? ‘‘Acittakāni, āvuso’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘sace acittakāni kaṭṭhakaliṅgarāni gahetvā cakkādīni karonti, kasmā sacittakā attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. So imāni kāraṇāni disvā, ‘‘bhante, sace tumhākaṃ pattacīvare tumhe gaṇheyyātha, ahaṃ nivatteyya’’nti. Thero ‘‘ayaṃ adhunā pabbajito daharasāmaṇero maṃ anubandhamāno evaṃ vadetī’’ti cittaṃ anuppādetvāva ‘‘āhara, sāmaṇerā’’ti vatvā attano pattacīvaraṃ aggahesi.
沙弥向亲教师顶礼后,转身要回去时说道:“尊者,您给我带食物回来的时候,请一定带红鱼肉饭回来。”长老问:“贤友,我怎么弄得到呢?”沙弥说:“尊者,如果凭您自己的福德得不到,凭我的福德您就能得到。”长老心想:“这小沙弥坐在外面,可能会遇到危险。”于是把钥匙交给他,说:“打开我住的房门,进去坐着吧。”沙弥照办了,把智慧导向自己的业生身,坐下观照自身。这时,由于他功德的威力,帝释天的宝座发热了。帝释天想:“这是什么缘故?”一探查便知道:“这位贤智的沙弥把衣钵还给亲教师后,转身回去,决意要修沙门法。我也该去那里守护。”于是帝释天召来四大天王,说:“你们把寺院附近林园里栖息的鸟都赶走,在四周守护。”又对月天子说:“你把月轮拉过来守护。”对日天子说:“你把日轮拉过来守护。”他自己则来到寺院,站在门闩拉绳的地方守护。寺院里静得连一片枯叶落地的声音都没有,沙弥的心变得专一。他就在午斋之前那段时间里观照自身,证得了三果。巴利
Sāmaṇeropi upajjhāyaṃ vanditvā nivattanto, ‘‘bhante, mayhaṃ āhāraṃ āharanto rohitamaccharaseneva āhareyyāthā’’ti āha. ‘‘Kathaṃ labhissāmāvuso’’ti? ‘‘Bhante, attano puññena alabhantā mama puññena labhissathā’’ti āha. Thero ‘‘daharasāmaṇerassa bahi nisinnakassa paripanthopi bhaveyyā’’ti kuñjikaṃ datvā ‘‘mayhaṃ vasanagabbhassa dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā nisīdeyyāsī’’ti āha. So tathā katvā attano karajakāye ñāṇaṃ otāretvā attabhāvaṃ sammasanto nisīdi. Athassa guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti upadhārento ‘‘paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, mayāpi tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā cattāro mahārāje āmantetvā ‘‘vihārassa upavane vasante sakuṇe palāpetvā samantato ārakkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā candadevaputtaṃ ‘‘candamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhī’’ti, sūriyadevaputtaṃ ‘‘sūriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhī’’ti vatvā sayaṃ gantvā āviñchanarajjuṭṭhāne ārakkhaṃ gahetvā aṭṭhāsi, vihāre purāṇapaṇṇassa patantassapi saddo nāhosi, sāmaṇerassa cittaṃ ekaggaṃ ahosi. So antarābhatteyeva attabhāvaṃ sammasitvā tīṇi phalāni pāpuṇi.
长老也心想:“沙弥正坐在精舍里,适合他的食物在某户人家应该能拿到。”于是他就去了一户对他怀着亲爱与恭敬的施主家。那天,那家人正好得到了红鱼,就坐着等长老来。他们看见长老走来,说:“尊者,您来得正好!”把他请进屋里,给了粥和嚼食等,又供养了红鱼汁拌的饭团。长老做出要带走的样子。那家人说:“尊者,您就在这里吃吧,带回去的饭也会有的。”长老吃完饭,他们就把他的钵装满了红鱼味的美食,交给他。长老心想:“我的沙弥还饿着呢。”就急忙赶回去。
世尊那天也很早就吃完饭,回到精舍后这样思量:“那位聪明的沙弥把钵和衣交给亲教师后,转身回去,决心‘我要履行沙门的本分’,他能不能圆满完成出家的修行呢?”他观察到这位沙弥能证得三种果位,又思量:“他有没有证得阿罗汉果的助缘?”观察到“有”,再想:“他能不能在午前证得阿罗汉果?”知道“能”。于是世尊心想:“舍利弗正带着沙弥的食物匆匆赶回来,万一在半路上给他造成障碍就不好了。我应当到门楼那里坐着守护,然后问他问题。在他回答这些问题的时候,沙弥就能连同无碍解一起证得阿罗汉果。”于是世尊走过去,站在门楼那里,等长老到了,就问他四个问题。长老每被问到一个问题,就回答一个。巴利
Theropi ‘‘sāmaṇero vihāre nisinno, tassa upakappanakaṃ bhojanaṃ asukakule nāma sakkā laddhu’’nti ekaṃ pemagāravayuttaṃ upaṭṭhākakulaṃ agamāsi. Tattha ca manussā taṃ divasaṃ rohitamacche labhitvā therasseva āgamanaṃ olokento nisīdiṃsu. Te theraṃ āgacchantaṃ disvā , ‘‘bhante, bhaddakaṃ vo kataṃ idhāgacchantehī’’ti antogehe pavesetvā yāgukhajjakādīni datvā rohitamaccharasenassa piṇḍapātaṃ adaṃsu. Thero haraṇākāraṃ dassesi. Manussā ‘‘paribhuñjatha, bhante, haraṇakabhattampi labhissathā’’ti vatvā therassa bhattakiccāvasāne pattaṃ rohitamaccharasabhojanassa pūretvā adaṃsu. Thero ‘‘sāmaṇero me chāto’’ti sīghaṃ agamāsi. Satthāpi taṃ divasaṃ kālasseva bhuñjitvā vihāraṃ gantvā evaṃ āvajjesi – ‘‘paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, nipphajjissati nu kho assa pabbajitakicca’’nti upadhārento tiṇṇaṃ phalānaṃ pattabhāvaṃ ñatvā ‘‘arahattassa upanissayo atthi, natthī’’ti āvajjento ‘‘atthī’’ti disvā ‘‘purebhattameva arahattaṃ pattuṃ sakkhissati, na sakkhissatī’’ti upadhārento ‘‘sakkhissatī’’ti aññāsi. Athassa etadahosi – ‘‘sāriputto sāmaṇerassa bhattaṃ ādāya sīghaṃ āgacchati, antarāyampissa kareyya dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gahetvā nisīdissāmi, atha naṃ pañhaṃ pucchissāmi, tasmiṃ pañhe vissajjiyamāne sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti. Tato gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā sampattaṃ theraṃ cattāro pañhe pucchi, puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ pañhaṃ vissajjesi.
这里的问答是这样的:据说导师问他:“舍利弗,你得到了什么?”“食物,尊者。”“食物带来什么,舍利弗?”“带来受,尊者。”“受带来什么,舍利弗?”“带来色,尊者。”“色又带来什么,舍利弗?”“带来触,尊者。”这里的意趣是:饥饿的人吃了食物,食物为他消除饥饿,带来乐受。因为享用食物而快乐,当乐受生起时,身体就变得容光焕发。这样,受带来了色。而快乐的人以食物所生的色为缘,生起快乐与喜悦,心想“我现在有了美味”,无论起身或坐下,都获得快乐的触感。巴利
Tatridaṃ pucchāvissajjanaṃ – satthā kira naṃ āha – ‘‘sāriputta, kiṃ te laddha’’nti? ‘‘Āhāro, bhante’’ti. ‘‘Āhāro nāma kiṃ āharati, sāriputtā’’ti? ‘‘Vedanaṃ, bhante’’ti. ‘‘Vedanaṃ kiṃ āharati, sāriputtā’’ti? ‘‘Rūpaṃ, bhante’’ti. ‘‘Rūpaṃ pana kiṃ āharati, sāriputtā’’ti ? ‘‘Phassaṃ, bhante’’ti. Tatrāyaṃ adhippāyo – ‘‘jighacchitena hi paribhutto āhāro tassa khuddaṃ pariharitvā sukhaṃ vedanaṃ āharati. Āhāraparibhogena sukhitassa sukhāya vedanāya uppajjamānāya sarīre vaṇṇasampatti hoti. Evaṃ vedanā rūpaṃ āharati. Sukhito pana āhārajarūpavasena uppannasukhasomanasso ‘idāni me assādo jāto’ti nippajjanto vā nisīdanto vā sukhasamphassaṃ paṭilabhatī’’ti.
就这样,在这四个问题的回答完成时,这位沙弥连同四无碍解一起证得了阿罗汉果。世尊也对长老说:“去吧,舍利弗,把你的沙弥的饭食给他。”长老走过去敲门。沙弥出来,从长老手中接过钵,放在一边,然后用扇子给长老扇风。这时长老对他说:“沙弥,去吃饭吧。”“那您呢,尊者?”“我已经吃过了,你去吃吧。”这个七岁就出家的孩子,在第八天的那一时刻,像盛开的莲花和青莲花一样,证得了阿罗汉果。他坐下来,省察了应当省察的境界之后,才去吃饭。等他洗好钵、收拾妥当的时候,月天子放开了月轮,日天子放开了日轮,四大天王撤去了四方的守护,帝释天王也撤去了门闩处的守护。太阳已经从正中的位置偏斜下去了。巴利
Evaṃ imesu catūsu pañhesu vissajjikesu sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Satthāpi theraṃ āha – ‘‘gaccha, sāriputta, tava sāmaṇerassa bhattaṃ dehī’’ti. Thero gantvā dvāraṃ ākoṭesi. Sāmaṇero nikkhamitvā therassa hatthato pattaṃ gahetvā ekamantaṃ ṭhapetvā tālavaṇṭena theraṃ bīji. Atha naṃ thero āha – ‘‘sāmaṇera, bhattakiccaṃ karohī’’ti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti. ‘‘Kataṃ mayā bhattakiccaṃ, tvaṃ karohī’’ti. Sattavassikadārako pabbajitvā aṭṭhame divase taṃ khaṇaṃ vikasitapadumuppalasadiso arahattaṃ patto, paccavekkhitaṭṭhānaṃ pana paccavekkhanto nisīditvā bhattakiccamakāsi. Tena pattaṃ dhovitvā paṭisāmitakāle candadevaputto candamaṇḍalaṃ vissajjesi, sūriyadevaputto sūriyamaṇḍalaṃ. Cattāro mahārājāno catuddisaṃ ārakkhaṃ vissajjesuṃ, sakko devarājā āviñchanake ārakkhaṃ vissajjesi. Sūriyo majjhaṭṭhānato galitvā gato.
比丘们议论起来:“影子已经拉得很长,太阳从正午的位置偏过去了,沙弥又刚刚才吃完饭,这到底是怎么回事?”导师知道这件事后,走过来问:“比丘们,你们在谈论什么?”“是在说这件事,尊者。”“是的,比丘们。有福德的人修习沙门法的时候,月天子拉住月轮,日天子拉住日轮,四大天王在寺院林苑的四方布下守护,帝释天王守在门闩处。就连我,也没有因为‘我是佛陀’就安然坐着不动,而是亲自去到门楼,为我的儿子作守护。看见治水的人引水、造箭的人把箭杆弄直、木匠削整木材,智者就拿这些作为所缘,调伏自己,而证得阿拉汉果。”他这样把前后的因缘连接起来,开示法义,说了这首偈颂:巴利
Bhikkhū ujjhāyiṃsu, ‘‘chāyā adhikappamāṇā jātā, sūriyo majjhaṭṭhānato galitvā gato, sāmaṇerena ca idāneva bhuttaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā āgantvā pucchi – ‘‘bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti? ‘‘Idaṃ nāma, bhante’’ti? ‘‘Āma, bhikkhave, puññavato samaṇadhammaṃ karaṇakāle candadevaputto candamaṇḍalaṃ, sūriyadevaputto sūriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhi, cattāro mahārājāno vihāropavane catuddisaṃ ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, sakko devarājā āviñchanake ārakkhaṃ gaṇhi, ahampi ‘buddhomhī’ti appossukko nisīdituṃ nālatthaṃ, gantvā dvārakoṭṭhake mama puttassa ārakkhaṃ aggahesiṃ, nettike ca mātikāya udakaṃ harante, usukāre ca usuṃ ujuṃ karonte, tacchake ca dārūni tacchante disvā ettakaṃ ārammaṇaṃ gahetvā paṇḍitā attānaṃ dametvā arahattaṃ gaṇhantiyevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
引水的人引导水流,造箭的人矫正箭杆;
木匠把木材弄弯,智者调伏自己。巴利
‘‘Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ; Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā’’ti.
在这里,“水”是指:在陆地上挖开一块地方,把坑填满,或者做一条水渠,或者放一个木槽,把水引到自己想要的地方。引导者就是引水的人。“箭杆”是指箭。这里要说明的是:引水的人按自己的喜好引水,造箭的人也是先把箭杆加热再矫正,把箭弄直。木匠为了做轮辋等东西而削木头时,也是按自己的喜好把木头弄直或弄弯。同样,智者以这些为所缘,生起入流道等,从而调御自身;而证得阿拉汉果的人,就称为完全调御好的人。巴利
Tattha udakanti pathaviyā thalaṭṭhānaṃ khaṇitvā āvāṭaṭṭhānaṃ pūretvā mātikaṃ vā katvā rukkhadoṇiṃ vā ṭhapetvā attanā icchiticchitaṭṭhānaṃ udakaṃ. Nentīti nettikā. Tejananti kaṇḍaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – nettikā attano ruciyā udakaṃ nayanti, usukārāpi tāpetvā tejanaṃ namayanti usuṃ ujuṃ karonti. Tacchakāpi nemiādīnaṃ atthāya tacchantā dāruṃ namayanti attano ruciyā ujuṃ vā vaṅkaṃ vā karonti. Evaṃ ettakaṃ ārammaṇaṃ katvā paṇḍitā sotāpattimaggādīni uppādentā attānaṃ damayanti, arahattappattā pana ekantadantā nāma hontīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
矮个子跋提亚长老的故事巴利
6. Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu
世尊住在祇园精舍时,针对矮小跋地亚长老,宣说了这部名为《如岩石》的法教。巴利
Selo yathāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,凡夫、沙弥等人见到那位长老后,就抓住他的头、耳朵和鼻子,说:“喂,小叔叔,你对教法不厌倦吗?还待得住吗?”长老对他们既不生气,也不恼怒。比丘们在法堂里议论起来:“各位贤友,你们看,沙弥等人见到矮小跋地亚长老后,就这样那样地骚扰他,他却对他们既不生气,也不恼怒。”世尊走过来问:“比丘们,你们在谈论什么?”他们回答:“尊者,我们在谈论这件事。”世尊说:“是的,比丘们,诸漏尽者确实不生气、不恼怒。他们就像坚固的岩石,不动摇、不可撼动。”世尊这样说完,把前后因缘连接起来,说法时诵出了这首偈颂:巴利
Puthujjanā kira sāmaṇerādayo theraṃ disvā sīsepi kaṇṇesupi nāsāyapi gahetvā ‘‘kiṃ, cūḷapita, sāsanasmiṃ na ukkaṇṭhasi, abhiramasī’’ti vadanti. Thero tesu neva kujjhati, na dussati. Dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passathāvuso, lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ disvā sāmaṇerādayo evañcevañca viheṭhenti, so tesu neva kujjhati, na dussatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kiṃ kathetha, bhikkhave’’ti pucchitvā ‘‘imaṃ nāma, bhante’’ti vutte ‘‘āma, bhikkhave, khīṇāsavā nāma neva kujjhanti, na dussanti. Ghanaselasadisā hete acalā akampiyā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
犹如一整块坚固的岩石,不为风所动摇;
面对毁谤和赞誉,智者同样不会动摇。巴利
‘‘Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati; Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā’’ti.
在这里,“毁与誉”虽然只提到两种世间法,但它的含义应该按八种世间法来理解。就像一整块没有裂缝的岩石,不会被从东方等方向吹来的风吹动、晃动、摇动;同样,当八种世间法一起压过来时,智者也不会被它们动摇,不会因为抗拒而动摇,也不会因为贪顺而摇摆。巴利
Tattha nindāpasaṃsāsūti kiñcāpi idha dve lokadhammā vuttā, attho pana aṭṭhannampi vasena veditabbo. Yathā hi ekaghano asusiro selo puratthimādibhedena vātena na samīrati na iñjati na calati, evaṃ aṭṭhasupi lokadhammesu ajjhottharantesu paṇḍitā na samiñjanti, paṭighavasena vā anunayavasena vā na calanti na kampanti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
关于甘那母的故事巴利
7. Kāṇamātuvatthu
所谓“如湖”,是导师住在祇园时,缘甘那母而说的法教。这件事在《律藏》(波逸提第230段)里已经有记载。巴利
Yathāpi rahadoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kāṇamātaraṃ ārabbha kathesi. Vatthu vinaye (pāci. 230) āgatameva.
那时,甘那的母亲为了不空手把女儿送到夫家去,做了糕饼。当她把糕饼分四次供养给四位比丘之后,导师就根据这件事制定了学处。后来甘那的丈夫又带回来另一个妻子,甘那听说这件事后,觉得“我的居家生活被这些比丘毁掉了”,于是只要见到比丘就辱骂、斥责。比丘们都不敢走那条路。导师知道这件事后,就去了那里。甘那的母亲顶礼导师,请他坐在准备好的座位上,供养了粥和嚼食。导师吃完饭后问:“甘那在哪里?”她回答说:“尊者,她一见到您就羞愧难当,哭着站在那里。”导师问:“为什么?”她说:“尊者,她辱骂、斥责比丘们,所以见到您就羞愧得哭着站在那里。”于是导师叫人把她喊过来,问:“甘那,你为什么见到我就羞愧地躲起来哭呢?”这时她母亲把甘那做过的事告诉了导师。导师就问:“甘那的母亲,我的弟子们是拿了你给的东西,还是拿了没给的东西?”她说:“是给了的东西,尊者。”导师说:“如果我的弟子们托钵走到你家门口,拿了你给的东西,他们有什么错呢?”她说:“尊者,他们没有错。”导师说:“那就是这个女孩自己的错了。”导师对甘那说:“甘那,听说我的弟子们托钵来到你家门口,你母亲给了他们糕饼,这里面我的弟子们到底有什么错呢?”她说:“尊者,他们没有错,是我自己的错。”于是她顶礼导师,请求原谅。巴利
Tadā pana kāṇamātarā atucchahatthaṃ dhītaraṃ patikulaṃ pesetuṃ pakkesu pūvesu catukkhattuṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ dinnakāle satthārā tasmiṃ vatthusmiṃ sikkhāpade paññatte kāṇāya sāmikena aññāya pajāpatiyā ānītāya kāṇā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘imehi me gharāvāso nāsito’’ti diṭṭhadiṭṭhe bhikkhū akkosati paribhāsati. Bhikkhū taṃ vīthiṃ paṭipajjituṃ na visahiṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā tattha agamāsi. Kāṇamātā satthāraṃ vanditvā paññattāsane nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ adāsi. Satthā katapātarāso ‘‘kahaṃ kāṇā’’ti pucchi. ‘‘Esā, bhante, tumhe disvā maṅkubhūtā rodantī ṭhitā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Esā, bhante, bhikkhū akkosati paribhāsati, tasmā tumhe disvā maṅkubhūtā rodamānā ṭhitā’’ti. Atha naṃ satthā pakkosāpetvā – ‘‘kāṇe, kasmā maṃ disvā maṅkubhūtā nilīyitvā rodasī’’ti. Athassā mātā tāya katakiriyaṃ ārocesi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘kiṃ pana kāṇamāte mama sāvakā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu, adinnaka’’nti? ‘‘Dinnakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sace mama sāvakā piṇḍāya carantā tava gehadvāraṃ pattā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu, ko tesaṃ doso’’ti? ‘‘Natthi, bhante, ayyānaṃ doso’’. ‘‘Etissāyeva doso’’ti. Satthā kāṇaṃ āha – ‘‘kāṇe, mayhaṃ kira sāvakā piṇḍāya caramānā gehadvāraṃ āgatā, atha nesaṃ tava mātarā pūvā dinnā, ko nāmettha mama sāvakānaṃ doso’’ti? ‘‘Natthi, bhante, ayyānaṃ doso, mayhameva doso’’ti satthāraṃ vanditvā khamāpesi.
那时,导师为她按次第说法,她证得了入流果。导师从座位上起身,前往精舍,途经王宫庭院。国王看见后,问:“那是导师吧?”有人回答“是的,大王”,国王便说:“你们去,替我向导师禀报,说我来礼拜。”于是派人前去。国王自己走到站在王宫庭院里的导师面前,顶礼后问:“尊者,您去了哪里?”“去了甘那母的家,大王。”“尊者,是什么原因呢?”“听说甘那辱骂、诽谤比丘们,我就是为这件事去的。”“尊者,那您让她不再辱骂了吗?”“是的,大王,比丘们不再被她辱骂了,而且她已成为出世间家之主。”“好啊,尊者,您让她成了出世间家之主,那我就让她成为世间家之主。”说完,国王顶礼导师后返回,派了一辆有遮蔽的华贵车乘,把甘那召来,用各种饰品装扮她,安置在长女的位置上,说:“谁能养育我的女儿,就来接走吧。”这时,一位总揽一切事务的大臣说:“我来养育国王的女儿。”于是把她带回自己家中,把一切主权都交给她,说:“随你心意去做种种善业吧。”从那以后,甘那在四座城门安排了人,自己寻找可以供养的比丘和比丘尼,却一个也找不到。甘那家门口预备好的嚼食和噉食,像大洪水一样源源不断。比丘们在法堂里议论起来:“各位,从前四位大长老比丘让甘那生起了悔恨,她这样悔恨之后,来到导师面前,获得了信心的成就。导师又让她家门口成为比丘们可以前去的地方。如今她想找可以供养的比丘或比丘尼,却一个也找不到。哎呀,佛陀们真是有不可思议的功德啊!”导师走来,问:“比丘们,你们现在坐在这里谈论什么?”他们回答“是这件事”后,导师说:“比丘们,那些大长老比丘让甘那生起悔恨,不只是现在,过去也曾经让她生起过。我让甘那听从我的话,也不只是现在,过去也曾经让她听从过。”于是,想听这件事的比丘们请求导师讲述。巴利
Athassā satthā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, sā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Satthā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchanto rājaṅgaṇena pāyāsi. Rājā disvā ‘‘satthā viya bhaṇe’’ti pucchitvā ‘‘āma, devā’’ti vutte ‘‘gacchatha, mama āgantvā vandanabhāvaṃ ārocethā’’ti pesetvā rājaṅgaṇe ṭhitaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘kahaṃ, bhante, gatātthā’’ti pucchi. ‘‘Kāṇamātāya gehaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā, bhante’’ti? ‘‘Kāṇā kira bhikkhū akkosati paribhāsati, taṃkāraṇā gatomhī’’ti. ‘‘Kiṃ pana vo, bhante, tassā anakkosanabhāvo kato’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhikkhūnañca anakkosikā katā, lokuttarakuṭumbasāminī cā’’ti . ‘‘Hotu, bhante, tumhehi sā lokuttarakuṭumbasāminī katā, ahaṃ pana naṃ lokiyakuṭumbasāminiṃ karissāmī’’ti vatvā rājā satthāraṃ vanditvā paṭinivatto paṭicchannamahāyoggaṃ pahiṇitvā kāṇaṃ pakkosāpetvā sabbābharaṇehi alaṅkaritvā jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapetvā ‘‘mama dhītaraṃ posetuṃ samatthā gaṇhantū’’ti āha. Atheko sabbatthakamahāmatto ‘‘ahaṃ devassa dhītaraṃ posessāmī’’ti taṃ attano gehaṃ netvā sabbaṃ issariyaṃ paṭicchāpetvā ‘‘yathāruci puññāni karohī’’ti āha. Tato paṭṭhāya kāṇā catūsu dvāresu purise ṭhapetvā attanā upaṭṭhātabbe bhikkhū ca bhikkhuniyo ca pariyesamānāpi na labhati. Kāṇāya gehadvāre paṭiyādetvā ṭhapitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ mahogho viya pavattati. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘pubbe, āvuso, cattāro mahallakattherā kāṇāya vippaṭisāraṃ kariṃsu, sā evaṃ vippaṭisārinī hutvāpi satthāraṃ āgamma saddhāsampadaṃ labhi. Satthārā puna tassā gehadvāraṃ bhikkhūnaṃ upasaṅkamanārahaṃ kataṃ. Idāni upaṭṭhātabbe bhikkhū vā bhikkhuniyo vā pariyesamānāpi na labhati, aho buddhā nāma acchariyaguṇā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva tehi mahallakabhikkhūhi kāṇāya vippaṭisāro kato, pubbepi kariṃsuyeva. Na ca idāneva mayā kāṇā mama vacanakārikā katā, pubbepi katāyevā’’ti vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito –
只要一个地方有一只猫,第二只就会在那里出生。
第三只和第四只,这里就是你的猫窝。巴利
‘‘Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati; Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bila’’nti. (jā. 1.1.137) –
世尊把《猫本生》详细讲完之后,总结说:“那时候,四位长老比丘就是那四只猫,老鼠是甘那,珠宝匠就是我。”接着把本生故事和眼前的事连起来,说:“比丘们,就是这样,过去世时甘那也曾经愚蠢、内心污浊、心思散乱,因为听了我的话,她的心就像澄清的水池一样,变得清净了。”然后世尊把前后法义衔接起来,开示佛法,说了这首偈颂:巴利
Idaṃ babbujātakaṃ vitthārena kathetvā ‘‘tadā cattāro mahallakabhikkhū cattāro biḷārā ahesuṃ, mūsikā kāṇā, maṇikāro ahamevā’’ti jātakaṃ samodhānetvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, atītepi kāṇā dummanā āvilacittā vikkhittacittā hutvā mama vacanena pasannaudakarahado viya vippasannacittā ahosī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
就像一座深不见底的湖,清澈明净,没有一丝浑浊。
智者这样听闻这些法之后,内心就变得清净。巴利
‘‘Yathāpi rahado gambhīro, vippasanno anāvilo; Evaṃ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā’’ti.
这里说的“湖”,是指即使四支军队一起进入也不会被搅浑的那种大水域;而从根本上说,深达八万四千由旬的深蓝色大海,才叫作“湖”。因为在这海里,下方大约四万由旬处的水会被鱼搅动,上方同样大约四万由旬处的水会被风搅动,中间大约四千由旬处的水则静止不动。这才叫作“深湖”。“同样地,诸法”是指所开示的法。这段话的意思是:就像湖因为不混乱而清净,因为不动摇而无浑浊;同样,智者听了我所开示的法之后,依入流道等而达到没有烦恼的心,他们便清净了;而证得阿拉汉果的人,则是完全清净的。巴利
Tattha rahadoti yo caturaṅginiyāpi senāya ogāhantiyā nakhubhati evarūpo udakaṇṇavo, sabbākārena pana caturāsītiyojanasahassagambhīro nīlamahāsamuddo rahado nāma. Tassa hi heṭṭhā cattālīsayojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ macchehi calati, upari tāvattakeyeva ṭhāne udakaṃ vātena calati, majjhe catuyojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ niccalaṃ tiṭṭhati. Ayaṃ gambhīro rahado nāma. Evaṃ dhammānīti desanādhammāni. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma rahado anākulatāya vippasanno, acalatāya anāvilo, evaṃ mama desanādhammaṃ sutvā sotāpattimaggādivasena nirupakkilesacittataṃ āpajjantā vippasīdanti paṇḍitā, arahattappattā pana ekantavippasannāva hontīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
五百比丘的故事巴利
8. Pañcasatabhikkhuvatthu
导师住在祇园时,针对五百位比丘讲了这个开示:“善士确实在一切处都舍弃。”这则开示的起因发生在毗兰若。巴利
Sabbattha ve sappurisā cajantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Desanā verañjāyaṃ samuṭṭhitā.
世尊初成道时,前往毗兰若,受毗兰若婆罗门邀请,与五百位比丘一起入雨安居。那位毗兰若婆罗门被魔罗的圈套所困,连一天都没有对导师生起忆念。当时毗兰若正闹饥荒,比丘们在毗兰若城内城外乞食,却得不到食物,个个疲惫不堪。有些马商给他们每人布施了一捧粗碎米。大目犍连长老看到他们如此疲惫,想以地味来供养他们,又想带他们去北俱卢洲乞食,但导师都拒绝了。比丘们连一天都没有因为乞食而生起恐惧,他们远离了贪欲的行为,就这样安住着。导师在那里住了三个月,向毗兰若婆罗门告辞,接受了对方的恭敬供养,并把他安立在三皈依中,然后离开。此后世尊渐次游行,某时到达舍卫城,住在祇园。舍卫城的居民为导师准备了客食。那时有大约五百位食残食者,他们依止比丘们,在寺院内居住。他们吃了比丘们吃剩的丰盛食物,睡醒后起身到河边,大声叫嚷、喧哗,打拳嬉闹,在寺院内外到处行为不检。比丘们在法堂里议论说:“各位贤友,你们看,这些食残食者在毗兰若饥荒时什么异常都没表现出来,现在吃了这样丰盛的食物,却做出种种不像样的行为到处游荡。而那些比丘在毗兰若时也是安静柔和的,现在也依然安静柔和。”导师来到法堂,问:“比丘们,你们在说什么?”他们回答:“是这样这样。”导师说:“这些人过去也投生在驴胎中,曾为五百头驴,喝了五百匹良马喝剩的掺了盐的淘米水——那水被水稀释、用粗布过滤后,被称为‘毛水’,味道寡淡低劣,它们喝了却像喝了蜜一样,叫着到处跑。”巴利
Paṭhamabodhiyañhi bhagavā verañjaṃ gantvā verañjena brāhmaṇena nimantito pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vassaṃ upagañchi. Verañjo brāhmaṇo mārāvaṭṭanena āvaṭṭo ekadivasampi satthāraṃ ārabbha satiṃ na uppādesi. Verañjāpi dubbhikkhā ahosi, bhikkhū santarabāhiraṃ verañjaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ alabhantā kilamiṃsu. Tesaṃ assavāṇijakā patthapatthapulakaṃ bhikkhaṃ paññāpesuṃ. Te kilamante disvā mahāmoggallānatthero pathavojaṃ bhojetukāmo, uttarakuruñca piṇḍāya pavesetukāmo ahosi, satthā taṃ paṭikkhipi. Bhikkhūnaṃ ekadivasampi piṇḍapātaṃ ārabbha parittāso nāhosi , icchācāraṃ vajjetvā eva vihariṃsu. Satthā tattha temāsaṃ vasitvā verañjaṃ brāhmaṇaṃ apaloketvā tena katasakkārasammāno taṃ saraṇesu patiṭṭhāpetvā tato nikkhanto anupubbena cārikaṃ caramāno ekasmiṃ samaye sāvatthiṃ patvā jetavane vihāsi, sāvatthivāsino satthu āgantukabhattāni kariṃsu. Tadā pana pañcasatamattā vighāsādā bhikkhū nissāya antovihāreyeva vasanti. Te bhikkhūnaṃ bhuttāvasesāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā niddāyitvā uṭṭhāya nadītīraṃ gantvā nadantā vaggantā mallamuṭṭhiyuddhaṃ yujjhantā kīḷantā antovihārepi bahivihārepi anācārameva carantā vicaranti. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passathāvuso , ime vighāsādā dubbhikkhakāle verañjāyaṃ kañci vikāraṃ na dassesuṃ, idāni pana evarūpāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā anekappakāraṃ vikāraṃ dassentā vicaranti. Bhikkhū pana verañjāyampi upasantarūpā viharitvā idānipi upasantupasantāva viharantī’’ti. Satthā dhammasabhaṃ gantvā, ‘‘bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti pucchitvā ‘‘idaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘pubbepete gadrabhayoniyaṃ nibbattā pañcasatā gadrabhā hutvā pañcasatānaṃ ājānīyasindhavānaṃ allarasamuddikapānakapītāvasesaṃ ucchiṭṭhakasaṭaṃ udakena madditvā makacipilotikāhi parissāvitattā ‘volodaka’nti saṅkhyaṃ gataṃ apparasaṃ nihīnaṃ pivitvā madhumattā viya nadantā vicariṃsūti vatvā –
用马尾布过滤的寡淡劣质水,
驴喝了之后,就会生起醉意。
饮此殊胜味已,
信度马不会生起醉意。
喝下一点点,那出身低贱的人,
他因此沉醉,大王啊,当被问到的时候;
他出身于良家,又具备能承担重任的品性,
即使喝了最上等的味道,也不会沉醉。巴利
‘‘Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, Pitvā mado jāyati gadrabhānaṃ; Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, Mado na sañjāyati sindhavānaṃ. ‘‘Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, So majjatī tena janinda puṭṭho; Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, Na majjatī aggarasaṃ pivitvā’’ti. (jā. 1.2.65);
他详细讲了《瓦洛达卡本生》的故事,然后把前后义理连接起来:“比丘们,善士就是这样避开世间法,无论快乐的时候还是痛苦的时候,都始终不为所动。”接着说法时,诵出了这首偈颂:巴利
Idaṃ vālodakajātakaṃ vitthārena kathetvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, sappurisā lokadhammaṃ vivajjetvā sukhitakālepi dukkhitakālepi nibbikārāva hontī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
善士确实在一切处都舍弃,
寂静的人不谈论欲乐;
被快乐或痛苦触动时,
智者不会表现出高低起伏。巴利
‘‘Sabbattha ve sappurisā cajanti, Na kāmakāmā lapayanti santo; Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena, Na uccāvacaṃ paṇḍitā dassayantī’’ti.
在这里,“于一切处”是指在五蕴等各类划分中的一切法。“善士”就是好人。“舍弃”是指以阿罗汉道智把欲贪拔除、断尽。“欲贪者”是指贪求诸欲、以欲为因、以欲为缘的人。“寂静者不因欲而说”:佛陀等寂静者,既不因欲自己开口,也不让别人开口。那些进村乞食、安住于随意行的人,会问:“近事男,你的妻子儿女都好吗?因为国王、盗贼等,在两足和四足众生中,没有什么灾祸吧?”这样他们就是在“说”。接着又说:“是的,尊者,我们一切都好,没有什么灾祸,现在我家饮食丰足,请就住在这里吧。”这样让自己受到邀请,就是在“让别人说”。寂静者则这两者都不做。“为乐所触,或为苦所触”:这只是简略的说法,实际上是指被八种世间法所触时,智者不会因为欢喜或不欢喜,也不会通过称赞或指责,而表现出高低起伏的样子。巴利
Tattha sabbatthāti pañcakkhandhādibhedesu sabbadhammesu. Sappurisāti supurisā. Cajantīti arahattamaggañāṇena apakaḍḍhantā chandarāgaṃ vijahanti. Kāmakāmāti kāme kāmayantā kāmahetu kāmakāraṇā. Na lapayanti santoti buddhādayo santo kāmahetu neva attanā lapayanti, na paraṃ lapāpenti. Ye hi bhikkhāya paviṭṭhā icchācāre ṭhitā ‘‘kiṃ, upāsaka, sukhaṃ te puttadārassa, rājacorādīnaṃ vasena dvipadacatuppadesu natthi koci upaddavo’’tiādīni vadanti, tāva te lapayanti nāma. Tathā pana vatvā ‘‘āma, bhante, sabbesaṃ no sukhaṃ, natthi koci upaddavo, idāni no gehaṃ pahūtaannapānaṃ, idheva vasathā’’ti attānaṃ nimantāpentā lapāpenti nāma. Santo pana idaṃ ubhayampi na karonti. Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhenāti desanāmattametaṃ, aṭṭhahi pana lokadhammehi phuṭṭhā tuṭṭhibhāvamaṅkubhāvavasena vā vaṇṇabhaṇanaavaṇṇabhaṇanavasena vā uccāvacaṃ ākāraṃ paṇḍitā na dassayantīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
法长老的故事巴利
9. Dhammikattheravatthu
“不为自己的利益”这个法教,是导师住在祇园时,围绕法长老而说的。巴利
Na attahetūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammikattheraṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,据说有一位居士,如法又公平地过着在家生活。他起了出家的念头,有一天和妻子坐在一起愉快地聊天时,说道:“贤妻,我想出家。”妻子说:“那这样吧,夫君,你先等等,等我生下肚子里的孩子再说。”他等到孩子能自己走路的时候,又向她请求许可。妻子说:“夫君,再等等吧,等这孩子长大成人。”他心想:“我何必管她同意不同意呢?我要为自己解脱苦难。”于是便离开家,出家了。他拿了业处,精勤努力,完成了自己出家应做的事,然后为了见他们,又回到舍卫城,给儿子说法。儿子也离家出家了,出家后不久就证得了阿罗汉果。他的前妻也想:“我本来就是为了他们父子俩才留在家里过日子的,现在他们两个都出家了,我还要这个在家生活干什么?我也要出家。”于是她离家出家,出家后不久也证得了阿罗汉果。后来有一天,大家在法堂里议论起来:“贤友们,那位如法居士因为自己安住在法中,出家后证得了阿罗汉果,他的妻儿也因此有了依靠。”世尊来了之后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答说:“是在谈这件事。”世尊便接上话头,说法时说了这首偈颂:“比丘们,智者不应为了自己、也不应为了别人而希求成就,而应当以如法之法为依止。”巴利
Sāvatthiyaṃ kireko upāsako dhammena samena agāraṃ ajjhāvasati. So pabbajitukāmo hutvā ekadivasaṃ bhariyāya saddhiṃ nisīditvā sukhakathaṃ kathento āha – ‘‘bhadde, icchāmahaṃ pabbajitu’’nti. ‘‘Tena hi, sāmi, āgamehi tāva , yāvāhaṃ kucchigataṃ dārakaṃ vijāyāmī’’ti. So āgametvā dārakassa padasā gamanakāle puna taṃ āpucchitvā ‘‘āgamehi tāva, sāmi, yāvāyaṃ vayappatto hotī’’ti vutte ‘‘kiṃ me imāya apalokitāya vā anapalokitāya vā, attano dukkhanissaraṇaṃ karissāmī’’ti nikkhamitvā pabbaji. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto attano pabbajitakiccaṃ niṭṭhapetvā tesaṃ dassanatthāya puna sāvatthiṃ gantvā puttassa dhammakathaṃ kathesi. Sopi nikkhamitvā pabbaji, pabbajitvā ca pana na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Purāṇadutiyikāpissa ‘‘yesaṃ atthāya ahaṃ gharāvāse vaseyyaṃ, te ubhopi pabbajitā, idāni me kiṃ gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti nikkhamitvā pabbaji, pabbajitvā ca pana na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, dhammikaupāsako attano dhamme patiṭṭhitattā nikkhamitvā pabbajitvā arahattaṃ patto puttadārassāpi patiṭṭhā jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘imāya nāmā’’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, paṇḍitena nāma neva attahetu, na parahetu samiddhi icchitabbā, dhammikeneva pana dhammapaṭisaraṇena bhavitabba’’nti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不因自己之故,不因他人之故。
不贪求儿子,不贪求财富,不贪求国土;
不该用不正当的手段去追求自己的成功,
他应该是有戒行、有智慧、如法的人。巴利
‘‘Na attahetu na parassa hetu, Na puttamicche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ; Na iccheyya adhammena samiddhimattano, Sa sīlavā paññavā dhammiko siyā’’ti.
在这里,智者不会为了自己,也不会为了别人去造恶业,这就是“不为自己”的意思。“不应希求子”是说:不应通过造恶业去希求儿子、财富或国土;即使想要得到这些,也绝不该为此造恶业,这就是它的含义。“自身的成就”是指:即使是自己的成就,也不该用不正当的手段去求取;也就是说,也不该为了成就而去造恶业,这就是它的含义。“他是具戒者”是说:具备这种品质的人,才是具戒者、有慧者、如法者,而不是其他人,这就是它的含义。巴利
Tattha na attahetūti paṇḍito nāma attahetu vā parahetu vā pāpaṃ na karoti. Na puttamiccheti puttaṃ vā dhanaṃ vā raṭṭhaṃ vā pāpakammena na iccheyya, etānipi icchato pāpakammaṃ na karotiyevāti attho. Samiddhimattanoti yā attano samiddhi, tampi adhammena na iccheyya,samiddhikāraṇāpi pāpaṃ na karotīti attho. Sa sīlavāti yo evarūpo puggalo , so eva sīlavā ca paññavā ca dhammikoca siyā, na aññoti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十则:听法的故事巴利
10. Dhammassavanavatthu
导师住在祇园精舍时,为了讲听法这件事,说了“人中少数者……”这段开示。巴利
Appakā te manussesūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammassavanaṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,据说同住一条街的人们和合起来,结成团体行布施,还办了一整夜的听法会,可是他们一整夜都没能听成法。有些人因为执著欲乐,又回家去了;有些人被嗔心缠住;有些人被慢心控制;有些人陷在昏沉睡眠里,就坐在原地打瞌睡,听不了法。第二天,比丘们知道了这件事,就在法堂里议论起来。导师来了以后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”他们回答说:“谈这件事。”导师就说:“比丘们,这些众生大多依赖存在,就黏在种种存在里过日子,能到彼岸的人很少。”他这样接上话头,开始说法,说了下面这些偈颂——巴利
Sāvatthiyaṃ kira ekavīthivāsino manussā samaggā hutvā gaṇabandhena dānaṃ datvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ kāresuṃ, sabbarattiṃ pana dhammaṃ sotuṃ nāsakkhiṃsu. Ekacce kāmaratinissitā hutvā, puna gehameva gatā, ekacce dosanissitā hutvā, ekacce mānanissitā hutvā, ekacce thinamiddhasamaṅgino hutvā tattheva nisīditvā pacalāyantā sotuṃ nāsakkhiṃsu. Punadivase bhikkhū taṃ pavattiṃ ñatvā dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, imā sattā nāma yebhuyyena bhavanissitā, bhavesu eva laggā viharanti, pāragāmino nāma appakā’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā āha –
在人群当中,能走到彼岸的人实在很少;
而其他众生,只会在这一岸来回追逐。巴利
‘‘Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino; Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.
凡是于善说正法中随法而行的人,
那些人会到达彼岸,渡过极难渡过的死之领域。巴利
‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino; Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttara’’nti.
其中,“少”是指稀少、不多。“到达彼岸者”是指到达涅槃彼岸的人。而“其余的众生”,是指除了这些人以外剩下的众生,他们只追随着有身见的岸边跑,这才是大多数,这就是意思。“善所说明”是指正确地说明、善巧地宣说。“法”是指所教导的法。“随法行者”是指听了那个法之后,修满与它相应的修行道路,通过证得道与果而成为随法行者。“他们将到达彼岸”是指这样一类人将到达涅槃彼岸。“死之领域”是指被称为烦恼魔的死魔所居住的地方,即三界轮回。“难超越”是说,那些随法行者将渡过、越过这极难超越、极难度过的魔之领域,而到达涅槃彼岸,这就是意思。巴利
Tattha appakāti thokā na bahū. Pāragāminoti nibbānapāragāmino. Athāyaṃ itarā pajāti yā panāyaṃ avasesā pajā sakkāyadiṭṭhitīrameva anudhāvati, ayameva bahutarāti attho. Sammadakkhāteti sammā akkhāte sukathite. Dhammeti desanādhamme. Dhammānuvattinoti taṃ dhammaṃ sutvā tadanucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretvā maggaphalasacchikaraṇena dhammānuvattino. Pāramessantīti te evarūpā janā nibbānapāraṃ gamissanti. Maccudheyyanti kilesamārasaṅkhātassa maccussa nivāsaṭṭhānabhūtaṃ tebhūmikavaṭṭaṃ. Suduttaranti ye janā dhammānuvattino, te etaṃ suduttaraṃ duratikkamaṃ māradheyyaṃ taritvā atikkamitvā nibbānapāraṃ gamissantīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十一:五百位外来比丘的故事巴利
11. Pañcasataāgantukabhikkhuvatthu
世尊住在祇园精舍时,就五百位外来比丘而宣说了这段法教:“舍弃黑法之后……”巴利
Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate āgantuke bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,在憍萨罗国有五百位比丘,雨安居结束后,心想“我们要去拜见导师”,于是前往祇园,顶礼导师后,坐在一边。导师观察到他们修行上的障碍,为了说法而说了这些偈颂——巴利
Kosalaraṭṭhe kira pañcasatā bhikkhū vassaṃ vasitvā vuṭṭhavassā ‘‘satthāraṃ passissāmā’’ti jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ cariyapaṭipakkhaṃ nisāmetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
有智慧的人舍弃了黑法之后,应当修习白净之法;
从有家走到无家,在远离之处,那里难以享受喜乐。巴利
‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito; Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.
在那里,他应当舍弃诸欲,成为一个无所执著的人,并希求那份喜乐。
智者应当把自己从心的烦恼中净化出来。巴利
‘‘Tatrābhiratimiccheyya , hitvā kāme akiñcano; Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.
那些在七觉支上真正把心修好的人,
那些乐于放下执取、不再抓取任何事物的人,
诸漏已尽、具足光辉的人,他们已在世间般涅槃。巴利
‘‘Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ; Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā; Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti.
在这里,“黑法”是指身恶行等各类不善法,要舍弃、断除它们。“应当修习白净法”:有智慧的比丘从出家开始,一直到证得阿拉汉道,都应当修习身善行等各类白净法。怎么修呢?“依靠有家与无家”:所谓“有家”,是指执著;所谓“无家”,是指不执著。意思是:从执著中出离,以被称为无执著的涅槃为目标和所缘,怀着对它的希求而修习。“应当希求其中的喜乐”:在那种被称为无执著的远离、即涅槃之中,众生很难感到喜乐,他应当希求于其中的喜乐。“舍离诸欲”:舍弃事欲与烦恼欲,成为无所有者,于独处中希求喜乐——此为义。“以心垢”:以五盖净化、清净、净化自身,此为义。“于正觉分”:于七觉支。“正善修心”:以因果之法善修习、增长心。“于舍弃执取”:所谓执取,是指 grasping,于被称为舍弃执取的无所取中,以四种取不执取任何事物,那些乐于……者为义。“具足光辉者”:具有大威德者,他们以阿拉汉道智的光辉,照亮了诸蕴等法之后而安住。“他们于此世间”:在此蕴等世间中,从证得阿拉汉开始,因断尽烦恼轮转,名为有余涅槃而般涅槃;因最后心灭尽而断尽蕴轮转,名为无余涅槃而般涅槃;以这两种般涅槃而般涅槃,如无取之灯般达到不可施设的状态,此为义。巴利
Tattha kaṇhaṃ dhammanti kāyaducaritādibhedaṃ akusalaṃ dhammaṃ vippahāya jahitvā. Sukkaṃ bhāvethāti paṇḍito bhikkhu abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kāyasucaritādibhedaṃ sukkaṃ dhammaṃ bhāveyya. Kathaṃ? Okāanokamāgammāti okaṃ vuccati ālayo, anokaṃ vuccati anālayo, ālayato nikkhamitvā anālayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ paṭicca ārabbha taṃ patthayamāno bhāveyyāti attho. Tatrābhiratimiccheyyāti yasmiṃ anālayasaṅkhāte viveke nibbāne imehi sattehi durabhiramaṃ, tatra abhiratiṃ iccheyya. Hitvā kāmeti vatthukāmakilesakāme hitvā akiñcano hutvā viveke abhiratiṃ iccheyyāti attho. Cittaklesehīti pañcahi nīvaraṇehi, attānaṃ pariyodapeyya vodāpeyya, parisodheyyāti attho. Sambodhiyaṅgesūti sambojjhaṅgesu. Sammā cittaṃ subhāvitanti hetunā nayena cittaṃ suṭṭhu bhāvitaṃ vaḍḍhitaṃ. Ādānapaṭinissaggeti ādānaṃ vuccati gahaṇaṃ, tassa paṭinissaggasaṅkhāte aggahaṇe catūhi upādānehi kiñci anupādiyitvā ye ratāti attho. Jutimantoti ānubhāvavanto, arahattamaggañāṇajutiyā khandhādibhede dhamme jotetvā ṭhitāti attho. Te loketi imasmiṃ khandhādiloke parinibbutā nāma arahattapattito paṭṭhāya kilesavaṭṭassa khepitattā saupādisesena, carimacittanirodhena khandhavaṭṭassa khepitattā anupādisesena cāti dvīhi parinibbānehi parinibbutā, anupādāno viya padīpo apaṇṇattikabhāvaṃ gatāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.