五百位比丘热衷于谈论大地之事巴利
1. Pathavikathāpasutapañcasatabhikkhuvatthu
“谁能征服这片大地”这个法教,是导师住在舍卫城时,针对五百位热衷于谈论大地的比丘而说的。巴利
Koimaṃ pathaviṃ vicessatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto pathavikathāpasute pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,那些比丘跟着世尊在各地游行,回到祇园后,傍晚时分聚在集会堂里,聊起各自去过的地方的大地:“从某个村子到某个村子的路上,有的地方平坦,有的地方崎岖,有的地方泥泞多,有的地方碎石多,有的是黑土,有的是红土。”世尊来了以后,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”他们回答:“尊者,我们在谈游历过的地方的大地。”世尊就说:“比丘们,这叫做外在的大地。你们更应该对内在的大地修习。”说完,便诵出这两首偈颂:巴利
Te kira bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ caritvā jetavanaṃ āgantvā sāyanhasamaye upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā attanā gatagataṭṭhānesu ‘‘asukagāmato asukagāmagamanaṭṭhāne samaṃ visamaṃ kaddamabahulaṃ sakkharabahulaṃ kāḷamattikaṃ tambamattika’’nti pathavikathaṃ kathesuṃ. Satthā āgantvā, ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā, ‘‘bhante, amhehi vicaritaṭṭhāne pathavikathāyā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, esā bāhirapathavī nāma, tumhehi ajjhuttikapathaviyaṃ parikammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imā dve gāthā abhāsi –
谁能彻底看透这大地?
阎魔界以及这个包含诸天的世界
谁能把善说的法句善巧地采择出来?
善巧的人会像采花一样摘取它。巴利
‘‘Ko imaṃ pathaviṃ vicessati, Yamalokañca imaṃ sadevakaṃ; Ko dhammapadaṃ sudesitaṃ, Kusalo pupphamiva pacessati.
有学之人将穿透大地,
以及这个阎魔界,连同诸天所在的世界;
有学之人对善说的法句,
就像善巧的采花人采择花朵一样,他将要采择。巴利
‘‘Sekho pathaviṃ vicessati, Yamalokañca imaṃ sadevakaṃ; Sekho dhammapadaṃ sudesitaṃ, Kusalo pupphamiva pacessatī’’ti.
在这里,“谁”是指谁对这个由自身生命构成的大地“将加以拣择”?意思是用自己的智慧去拣择、了知、通达、证得。“以及阎魔世界”是指四种恶趣世界。“这个包含天界的人间”是指这个人界连同天界一起。谁将拣择、了知、通达、证得?这是所问的。“善说的法句”:因为它是按照真实本性而说的,所以叫善说,指的是三十七菩提分法。就像一个善巧的花鬘师在拣择花朵时那样,谁将拣择、了知、审察、通达、证得它?“有学”:从增上戒学、增上心学、增上慧学这三种修学的修习来说,从须陀洹道位开始,直到阿罗汉道位,这七种有学之人,将以阿罗汉道从自身生命构成的大地中拔除对它的欲贪,从而拣择、了知、通达、证得。“以及阎魔世界”:他将连同天界一起,对如上所说的阎魔世界和这个人界,同样拣择、了知、通达、证得。“有学”:就是那七种有学之人。就像一位善巧的花鬘师进入花园后,避开那些刚结花苞的、被虫蛀的、枯萎的、已成花结的花朵,只拣择那些美好、发育完好的花朵;同样,导师自己也回答了这个问题:他将以智慧拣择、了知、审察、通达、证得这个善说、善解释的菩提分法句。巴利
Tattha ko imanti ko imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ pathaviṃ. Vicessatīti attano ñāṇena vicinissati vijānissati, paṭivijjhissati, sacchikarissatīti attho. Yamalokañcāti catubbidhaṃ apāyalokañca. Imaṃ sadevakanti imaṃ manussalokañca devalokena saddhiṃ ko vicessati vicinissati vijānissati paṭivijjhissati sacchikarissatīti pucchi. Kodhammapadaṃ sudesitanti yathāsabhāvato kathitattā sudesitaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammasaṅkhātaṃ dhammapadaṃ kusalo mālākāro pupphaṃ vicinanto viya kopacessati vicinissati vijānissati upaparikkhissati paṭivijjhissati, sacchikarissatīti attho. Sekhoti adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhāti imā tisso sikkhā sikkhanato sotāpattimaggaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā sattavidho sekho imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ pathaviṃ arahattamaggena tato chandarāgaṃ apakaḍḍhanto vicessati vicinissati vijānissati paṭivijjhissati sacchikarissati. Yamalokañcāti taṃ yathāvuttapakāraṃ yamalokañca imaṃ manussalokañca saha devehi sadevakaṃ sveva vicessati vicinissati vijānissati paṭivijjhissati sacchikarissati. Sekhoti sveva sattavidho sekho, yathā nāma kusalo mālākāro pupphārāmaṃ pavisitvā taruṇamakuḷāni ca pāṇakaviddhāni ca milātāni ca gaṇṭhikajātāni ca pupphāni vajjetvā sobhanāni sujātasujātāneva pupphāni vicināti, evameva imaṃ sukathitaṃ suniddiṭṭhaṃ bodhipakkhiyadhammapadampi paññāya pacessati vicinissati upaparikkhissati paṭivijjhissati sacchikarissatīti satthā sayameva pañhaṃ vissajjesi.
开示结束时,五百位比丘也一起证得了阿罗汉果,同时获得了四无碍解智。在场的大众也因为这次说法而得到了利益。巴利
Desanāvasāne pañcasatāpi bhikkhū saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
2. 关于一位修阳焰业处的长老的故事巴利
2. Marīcikammaṭṭhānikattheravatthu
“如聚沫”这个法义开示,是导师住在舍卫城时,针对一位以阳焰为修行所缘的比丘讲的。巴利
Pheṇūpamanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto aññataraṃ marīcikammaṭṭhānikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
据说,那位比丘从导师面前领受了业处,心想“我要修沙门法”,就进入森林,精勤努力,却没能证得阿罗汉果。于是他想:“我再去向导师请教更殊胜的业处。”便动身前往导师那里。途中,他看见阳焰,心想:“就像这夏季升起的阳焰,远处的人看过去好像有形状,走近了却看不见;这个身体也是以生灭为本质,跟它一样。”他就这样修习阳焰业处,一路走来。因为旅途劳累,他在阿奇拉瓦底河里洗了澡,然后坐在一处急流岸边树荫下,看见水流冲击涌起的一个个巨大的泡沫团不断破灭,心想:“这个身体也是生起后就坏灭,正是这样。”于是以它为所缘。导师站在香室里,看见了那位长老,就说:“正是这样,比丘!这个身体正是如此,像泡沫团,像阳焰,生起和坏灭就是它的本性。”说完,便说出下面这首偈颂:巴利
So kira bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā, ‘‘samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti araññaṃ pavisitvā ghaṭetvā vāyamitvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto ‘‘visesetvā kammaṭṭhānaṃ kathāpessāmī’’ti satthu santikaṃ āgacchanto antarāmagge marīciṃ disvā, ‘‘yathā ayaṃ gimhasamaye uṭṭhitā marīci dūre ṭhitānaṃ rūpagatā viya paññāyati, santikaṃ āgacchantānaṃ neva paññāyati, ayaṃ attabhāvopi uppādavayaṭṭhena evarūpo’’ti marīcikammaṭṭhānaṃ bhāvento āgantvā maggakilanto aciravatiyaṃ nhāyitvā ekasmiṃ caṇḍasotatīre rukkhachāyāya nisinno udakavegābhighātena uṭṭhahitvā mahante mahante pheṇapiṇḍe bhijjamāne disvā, ‘‘ayaṃ attabhāvopi uppajjitvā bhijjanaṭṭhena evarūpoyevā’’ti ārammaṇaṃ aggahesi. Satthā gandhakuṭiyaṃ ṭhitova taṃ theraṃ disvā, ‘‘evameva, bhikkhu, evarūpovāyaṃ attabhāvo pheṇapiṇḍo viya marīci viya uppajjanabhijjanasabhāvoyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
认识到这个身体就像水泡一样,
如实通达阳焰般的法;
斩断了魔罗的花箭,
到达死王看不见的地方。巴利
‘‘Pheṇūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā, Marīcidhammaṃ abhisambudhāno; Chetvāna mārassa papupphakāni, Adassanaṃ maccurājassa gacche’’ti.
在这里,“如泡沫”是指:要这样看清这个由头发、体毛等聚集而成的身体——它无力、脆弱,不能长久,只能短暂存在,所以像一堆泡沫。“阳焰法”是指:就像阳焰,远处站着的人看它,好像有形状、好像可以抓住,可一旦走近,它就只是空洞虚无、抓不住的;同样,这个身体也是刹那生灭、短暂即现的,所以被彻底了知、证知为阳焰法。“魔罗之花”是指:那些被称为魔罗之花的欲界、色界、无色界轮回;用圣道把它们斩断之后,漏已尽的比丘就能去到死王看不见、不属于他势力范围的不死大涅槃。巴利
Tattha pheṇūpamanti imaṃ kesādisamūhasaṅkhātaṃ kāyaṃ abaladubbalaṭṭhena anaddhaniyatāvakālikaṭṭhena pheṇapiṇḍasarikkhakoti viditvā. Marīcidhammanti yathā marīci dūre ṭhitānaṃ rūpagatā viya gayhūpagā viya hoti, santike upagacchantānaṃ rittā tucchā agayhūpagā sampajjati, evameva khaṇikaittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena ayaṃ kāyopi marīcidhammoti abhisambudhāno bujjhanto, jānantoti attho. Mārassa papupphakānīti mārassa papupphakasaṅkhātāni tebhūmakāni vaṭṭāni ariyamaggena chinditvā khīṇāsavo bhikkhu maccurājassa adassanaṃ avisayaṃ amatamahānibbānaṃ gaccheyyāti.
偈颂结束时,那位长老和四无碍解智一起证得了阿罗汉果;他一边赞叹、称扬世尊金色的身体,一边顶礼着走过来。巴利
Gāthāpariyosāne thero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ thomento vaṇṇento vandantova āgatoti.
3. 毗琉璃的故事巴利
3. Viṭaṭūbhavatthu
导师住在舍卫城时,针对毗琉璃王和他的随从被大洪水吞没而死这件事,说了这段法教:“就像采花的人一样……”巴利
Pupphāniheva pacinantanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto saparisaṃ mahoghena ajjhottharitvā māritaṃ viṭaṭūbhaṃ ārabbha kathesi.
这里按顺序讲一讲:在舍卫城,大憍萨罗王的儿子名叫波斯匿王子;在毗舍离,离车王的儿子名叫摩诃梨王子;在拘尸那罗,马喇王族的儿子名叫般度罗。这三个人为了到远近闻名的老师那里学习技艺,一起去了塔迦尸喇。他们在城外的会堂里碰了面,互相问了来意、家族和名字,就成了朋友,一起去拜见老师,学习技艺。没过多久,他们就都学会了,于是辞别老师,一起离开,各自回到自己的地方。
这三个人当中,波斯匿王子把技艺展示给父王看,父王很满意,就给他灌顶,立他为王。摩诃梨王子向离车族人展示技艺时,带着极大的劲头去表演,结果双眼破裂,失明了。离车族的王们说:“唉!我们的老师竟然失明了。我们不能抛弃他,应该照顾他。”于是就把一座每年收入十万金的城门给了他。他就靠着这座城门过活,教五百位离车王子学习技艺。般度罗王子则把竹子每六十根捆成一束,中间插进铁条,这样一共立了六十束。马喇王族的人说:“让他来把这些竹子劈开吧。”他就跃上八十肘高的空中,挥剑劈砍。劈到最后一束时,听到铁条发出“嘎”的一声,他问:“这是什么?”知道每一束里都插了铁条后,他扔掉剑,哭着说:“我有这么多亲戚朋友,竟然没有一个人对我有感情,把这件事告诉我。要是我早知道,我连铁条的声音都不会让它响出来,就会把它们全部砍断。”接着他又对父母说:“我要把这些人全都杀掉,然后自己治国。”父母对他说:“孩子,这是世代相传的王位,不能这样做。”用种种办法劝阻他。他说:“那我就去投靠我的朋友。”于是去了舍卫城。巴利
Tatrāyaṃ anupubbikathā – sāvatthiyañhi mahākosalarañño putto pasenadikumāro nāma. Vesāliyaṃ licchavirañño putto licchavikumāro mahāli nāma, kusinārāyaṃ mallarājaputto bandhulo nāmāti ime tayo disāpāmokkhassācariyassa santike sippuggahaṇatthaṃ takkasilaṃ gantvā bahinagare sālāya samāgatā aññamaññassa āgatakāraṇañca kulañca nāmañca pucchitvā sahāyakā hutvā ekatova ācariyaṃ upasaṅkamitvā sippaṃ sikkhantā na cirasseva uggahitasippā ācariyaṃ āpucchitvā ekatova nikkhamitvā sakasakaṭṭhānāni agamaṃsu. Tesu pasenadikumāro pitu sippaṃ dassetvā pasannena pitarā rajje abhisitto. Mahālikumāro licchavīnaṃ sippaṃ dassento mahantena ussāhena dassesi, tassa akkhīni bhijjitvā agamaṃsu. Licchavirājāno ‘‘aho vata amhākaṃ ācariyo akkhivināsaṃ patto, na naṃ pariccajissāma, upaṭṭhahissāma na’’nti tassa satasahassuṭṭhānakaṃ ekaṃ dvāraṃ adaṃsu. So taṃ nissāya pañcasate licchavirājaputte sippaṃ sikkhāpento vasi. Bandhulakumāro saṭṭhiṃ saṭṭhiṃ veḷū gahetvā majjhe ayasalākaṃ pakkhipitvā saṭṭhikalāpe ussāpetvā ṭhapite mallarājakulehi ‘‘ime kappetū’’ti vutto asītihatthaṃ ākāsaṃ ullaṅghitvā asinā kappento agamāsi. So osānakalāpe ayasalākāya ‘‘kirī’’ti saddaṃ sutvā, ‘‘kiṃ eta’’nti pucchitvā sabbakalāpesu ayasalākānaṃ ṭhapitabhāvaṃ ñatvā asiṃ chaḍḍetvā rodamāno ‘‘mayhaṃ ettakesu ñātisuhajjesu ekopi sasineho hutvā imaṃ kāraṇaṃ nācikkhi. Sace hi ahaṃ jāneyyaṃ, ayasalākāya saddaṃ anuṭṭhāpentova chindeyya’’nti vatvā, ‘‘sabbepime māretvā rajjaṃ kareyya’’nti mātāpitūnaṃ kathesi. Tehi ‘‘paveṇirajjaṃ nāma, tāta, idaṃ na labbhā evaṃ kātu’’nti nānappakārena vārito ‘‘tena hi mama sahāyakassa santikaṃ gamissāmī’’ti sāvatthiṃ agamāsi.
波斯匿王听说他来了,就出城去迎接,用盛大的礼遇把他迎进城里,任命他做将军。他又把父母接来,就在那里住了下来。有一天,国王站在宫殿上层,望着城里的街道,看见成千上万的比丘正前往给孤独长者、小给孤独长者、毗舍佉和苏波瓦萨这些人的家里,去受常设供斋、筹斋、病斋等饮食供养。国王问:“诸位尊者,你们去哪里?”他们回答说:“大王,每天有两千位比丘去给孤独长者家,受常设供斋、筹斋、病斋等供养;去小给孤独长者家的有五百位;毗舍佉家和苏波瓦萨家也是这样。”国王听了,自己也想供养比丘僧团,就去精舍,邀请世尊和一千位比丘,亲手供养了七天。到第七天,他礼敬世尊后说:“世尊,请您和五百位比丘常时接受我的供养。”世尊说:“大王,诸佛不会固定在一个地方常时受供,因为很多人都在盼着如来到来。”国王说:“那就请派一位比丘常来。”世尊就把这件事交给阿难长老。比丘僧团来了以后,国王接过钵,不指定“这些人来侍奉”,就自己亲自侍奉了七天。到第八天,他心散乱了,放逸了。要知道,在王宫里,没有国王的命令,是不能铺设座位、请比丘坐下并侍奉的。于是很多比丘说:“我们没法再留在这里了。”就离开了。国王第二天又放逸了,第二天也有很多比丘离开。第三天他又放逸了,那时除了阿难长老一个人留下,其余的都走了。有福报的人做事是有原因的,他们会护持在家人对他们的信心。如来有两位上首弟子——舍利弗长老和目犍连长老,两位上首女弟子——谶摩和莲华色,在家男弟子中以质多居士和阿拉瓦加的手工师为首,在家女弟子中以毗卢干达基的难陀母和久寿多罗为首,这八个人为首,所有证得果位的弟子都在一定程度上圆满了十种波罗蜜,有大福报,具足愿行。阿难长老也圆满了十万劫的波罗蜜,具足愿行,有大福报,他凭着自己的原因,护持在家人对他们的信心,留了下来。他们只请阿难长老一个人坐下,然后侍奉他。巴利
Pasenadi kosalo rājā tassāgamanaṃ sutvā paccuggantvā mahantena sakkārena taṃ nagaraṃ pavesetvā senāpatiṭṭhāne ṭhapesi. So mātāpitaro pakkosāpetvā tattheva vāsaṃ kappesi. Athekadivasaṃ rājā uparipāsāde ṭhito antaravīthiṃ olokayamāno ‘‘anāthapiṇḍikassa cūḷaanāthapiṇḍikassa visākhāya suppavāsāyā’’ti etesaṃ gehe niccaṃ bhattakiccatthāya gacchante anekasahasse bhikkhū disvā, ‘‘kahaṃ, ayyā, gacchantī’’ti pucchitvā, ‘‘deva, anāthapiṇḍikassa gehe niccabhattasalākabhattagilānabhattādīnaṃ atthāya devasikaṃ dve bhikkhusahassāni gacchanti, cūḷaanāthapiṇḍikassa gehe pañcasatāni, tathā visākhāya tathā suppavāsāyā’’ti vutte sayampi bhikkhusaṅghaṃ upaṭṭhahitukāmo vihāraṃ gantvā bhikkhusahassena saddhiṃ satthāraṃ nimantetvā sattāhaṃ sahatthā dānaṃ datvā sattame divase satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, pañcahi me bhikkhusatehi saddhiṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. ‘‘Mahārāja buddhā nāma ekaṭṭhāne nibaddhaṃ bhikkhaṃ na gaṇhanti, bahū janā buddhānaṃ āgamanaṃ paccāsīsantī’’ti. ‘‘Tena hi ekaṃ bhikkhuṃ nibaddhaṃ pesethā’’ti āha. Satthā ānandattherassa bhāraṃ akāsi. Rājā bhikkhusaṅghe āgate pattaṃ gahetvā, ‘‘ime nāma parivisantū’’ti avicāretvāva sattāhaṃ sayameva parivisitvā aṭṭhame divase vikkhittacitto pamajjamakāsi. Rājakule nāma anāṇattā āsanāni paññāpetvā bhikkhū nisīdāpetvā parivisituṃ na labhanti ‘‘na mayaṃ idha ṭhātuṃ sakkhissāmā’’ti bahū bhikkhū pakkamiṃsu. Rājā dutiyadivasepi pamajji, dutiyadivasepi bahū bhikkhū pakkamiṃsu. Tatiyadivasepi pamajji, tadā ānandattheraṃ ekakameva ṭhapetvā avasesā pakkamiṃsu. Puññavantā nāma kāraṇavasikā honti, kulānaṃ pasādaṃ rakkhanti. Tathāgatassa ca sāriputtatthero mahāmoggallānattheroti dve aggasāvakā, khemā uppalavaṇṇāti dve aggasāvikā, upāsakesu citto, gahapati, hatthako āḷavakoti dve aggaupāsakā, upāsikāsu veḷukaṇṭhakī nandamātā, khujjuttarāti dve aggaupāsikā, iti ime aṭṭha jane ādiṃ katvā ṭhānantarapattā sabbepi sāvakā ekadesena dasannaṃ pāramīnaṃ pūritattā mahāpuññā abhinīhārasampannā. Ānandattheropi kappasatasahassaṃ pūritapāramī abhinīhārasampanno mahāpuñño attano kāraṇavasikatāya kulassa pasādaṃ rakkhanto aṭṭhāsi. Taṃ ekakameva nisīdāpetvā parivisiṃsu.
国王在比丘们离开后回来,看到硬食和软食还原样摆着,就问:“尊者们都还没来吗?”听说“只有阿难长老一个人来了,大王”,国王就对比丘们生了气,心想:“他们这一定是存心断了我这份供养!”于是气冲冲地来到世尊面前,说:“尊者,我为五百位比丘准备好了饭食,据说只有阿难长老一个人来了,准备好的饭食还原封不动摆着。那五百位比丘根本没把我家放在心上,这到底是什么缘故?”世尊没有说比丘们有什么过错,只说:“大王,我的弟子们和你们之间还没有交情,所以他们大概就没去。”接着,为了说明哪些人家不该去、哪些人家可以去,世尊便招呼比丘们,诵出了这部经——巴利
Rājā bhikkhūnaṃ gatakāle āgantvā khādanīyabhojanīyāni tatheva ṭhitāni disvā, ‘‘kiṃ, ayyā, nāgamiṃsū’’ti pucchitvā, ‘‘ānandatthero ekakova āgato devā’’ti sutvā, ‘‘addhā ettakaṃ me bhattacchedanamakaṃsū’’ti bhikkhūnaṃ kuddho satthu santikaṃ gantvā, ‘‘bhante, mayā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ bhikkhā paṭiyattā, ānandatthero kira ekakovāgato, paṭiyattā bhikkhā tatheva ṭhitā, pañcasatā bhikkhū mama gehe saññaṃ na kariṃsu, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āha. Satthā bhikkhūnaṃ dosaṃ avatvā, ‘‘mahārāja, mama sāvakānaṃ tumhehi saddhiṃ vissāso natthi, tena na gatā bhavissantī’’ti vatvā kulānaṃ anupagamanakāraṇañca upagamanakāraṇañca pakāsento bhikkhū āmantetvā imaṃ suttamāha –
比丘们,具备九种特征的家庭,如果还没去过,就不值得去;如果已经去过,也不值得坐下来亲近。是哪九种呢?他们不乐意起身迎接,不乐意问讯,不乐意让座;别人给了东西他们却藏起来;东西明明很多却只给一点点;明明有精美的食物却只给粗糙的;给的时候不恭敬,而不是恭敬地给;他们不坐下来听法;对他们讲的法也不认真听。比丘们,具备这九种特征的家庭,如果还没去过,就不值得去;如果已经去过,也不值得坐下来亲近。巴利
‘‘Navahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ. Katamehi navahi? Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaṃ denti, santamassa pariguhanti, bahukampi thokaṃ denti, paṇītampi lūkhaṃ denti, asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ, na upanisīdanti dhammassavanāya, bhāsitamassa na sussūsanti . Imehi kho, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ.
比丘们,具备九种特征的家庭,还没去的时候值得去,已经去了之后值得坐下来亲近。是哪九种呢?他们欢喜地起身迎接,欢喜地问讯,欢喜地让座;自己有的东西不藏起来;东西多就多给,东西好就给好的;恭敬地供养,不是敷衍了事;坐下来听法,对所说的法认真倾听。比丘们,具备这九种特征的家庭,还没去的时候值得去,已经去了之后值得坐下来亲近。巴利
‘‘Navahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi navahi? Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ denti, sakkaccaṃ denti no asakkaccaṃ, upanisīdanti dhammassavanāya, bhāsitamassa sussūsanti. Imehi kho, bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīditu’’nti (a. ni. 9.17).
大王,正是这样,我的弟子们若不能从您这里获得信任,就不会来。因为古代的智者们,即使在不值得信任的地方受到恭敬侍奉,到了临终的感受时,也还是去了值得信任的地方。国王问:尊者,那是什么时候?世尊便讲起了过去的事。巴利
Iti kho, mahārāja, mama sāvakā tumhākaṃ santikā vissāsaṃ alabhantā na gatā bhavissantīti. Porāṇakapaṇḍitāpi hi avissāsikaṭṭhāne sakkaccaṃ upaṭṭhiyamānāpi māraṇantikaṃ vedanaṃ patvā vissāsikaṭṭhānameva agamiṃsūti. ‘‘Kadā, bhante’’ti raññā puṭṭho atītaṃ āhari –
过去,在波罗奈城由梵授王统治的时候,有个叫凯沙瓦的国王舍弃了王位,出家做了苦行仙人。有五百个人也跟着他一起出家。他就成了人们说的凯沙瓦苦行者。他的理发师也随他出家,成了他的近住弟子,名叫卡巴。凯沙瓦苦行者和徒众一起在雪山住了八个月。在雨季时节,为了食用咸酸之味,他们来到波罗奈城,进城乞食。国王看见他,生起净信,请他答应在自己身边住四个月,把他安顿在王苑里住下,自己每天早晚都去侍奉他。其余的苦行者住了没几天,被象声等各种喧闹搅得受不了,心生厌倦,就说:“老师,我们待不下去了,想走了。”老师问:“孩子们,你们要去哪里?”他们说:“老师,去雪山。”老师说:“在我们来的当天,国王就让我答应在这里住满四个月。你们怎么能走呢,孩子们?”他们说:“您没跟我们商量就答应了,我们实在没法在这里住下去。我们会在离这里不远、能听到您消息的地方住下。”他们顶礼之后便离开了。老师只和弟子卡巴留了下来。巴利
Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente kesavo nāma rājā rajjaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbaji. Taṃ pañca purisasatāni anupabbajiṃsu. So kesavatāpaso nāma ahosi. Pasādhanakappako panassa anupabbajitvā kappako nāma antevāsiko ahosi. Kesavatāpaso parisāya saddhiṃ aṭṭha māse himavante vasitvā vassārattasamaye loṇambilasevanatthāya bārāṇasiṃ patvā bhikkhāya pāvisi. Atha naṃ rājā disvā pasīditvā catumāsaṃ attano santike vasanatthāya paṭiññaṃ gahetvā uyyāneva vasāpento sayaṃ sāyaṃpātaṃ assa upaṭṭhānaṃ gacchati. Avasesā tāpasā katipāhaṃ vasitvā hatthisaddādīhi ubbāḷhā hutvā ukkaṇṭhitvā, ‘‘ācariya, ukkaṇṭhitamhā, gacchāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Kahaṃ, tātā’’ti? ‘‘Himavantaṃ, ācariyā’’ti. Rājā amhākaṃ āgatadivaseyeva catumāsaṃ idha vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhi. ‘‘Kathaṃ gamissatha, tātā’’ti? ‘‘Tumhehi amhākaṃ anācikkhitvāva paṭiññā dinnā, mayaṃ idha na sakkoma vasituṃ, ito avidūre tumhākaṃ pavattissavanaṭṭhāne vasissāmā’’ti vanditvā pakkamiṃsu. Kappantevāsikena saddhiṃ ācariyo ohīyi.
国王来侍奉时,问道:“尊者们都去哪儿了?”他回答说:“大王,他们都心生厌倦,去雪山了。”卡巴不久也心生厌倦,虽然老师一再劝阻,他还是说“我实在待不下去了”,就离开了。但他没有去其他人那里,而是住在不远处,一边打听老师的消息。后来,老师因为惦记弟子,得了腹部的病。国王让医生给他治疗,病却不见好转。苦行者说:“大王,您希望我的病好吗?”国王说:“尊者,如果我能做到,现在就让你康复。”苦行者说:“大王,如果您真想让我康复,就把我送到弟子们那里去吧。”国王说:“好的,尊者。”便让人把他抬到床榻上,派了以那罗陀大臣为首的四位大臣,吩咐道:“你们去打听我尊师的近况,再把消息向我汇报。”卡巴弟子听说老师要来,就出去迎接。大臣们问他其他人在哪里,他说:“听说他们住在某个地方。”那些人听说老师来了,也都聚到那里,给老师送上热水,又供养各种果实。就在那一刻,老师的病就好了。没过多久,他的身体变得像黄金一样。这时,那罗陀问他:巴利
Rājā upaṭṭhānaṃ āgato, ‘‘kahaṃ, ayyā’’ti pucchi. ‘‘Sabbe ukkaṇṭhitamhāti vatvā himavantaṃ gatā, mahārājā’’ti āha. Kappakopi na cirasseva ukkaṇṭhitvā ācariyena punappunaṃ vāriyamānopi ‘‘na sakkomī’’ti vatvā pakkāmi. Itaresaṃ pana santikaṃ agantvā ācariyassa pavattiṃ suṇanto avidūre ṭhāne vasi. Aparabhāge ācariyassa antevāsike anussarantassa kucchirogo uppajji. Rājā vejjehi tikicchāpesi, rogo na vūpasammati. Tāpaso āha – ‘‘kiṃ, mahārāja, icchasi me rogavūpasama’’nti? ‘‘Bhante, sacāhaṃ sakkuṇeyyaṃ, idāneva vo phāsukaṃ kareyya’’nti. ‘‘Mahārāja, sace me phāsukaṃ icchasi, maṃ antevāsikānaṃ santikaṃ pesehī’’ti. Rājā ‘‘sādhu , bhante’’ti taṃ mañcake nipajjāpetvā nāradaamaccappamukhe cattāro amacce ‘‘mama ayyassa pavattiṃ ñatvā, mayhaṃ sāsanaṃ pahiṇeyyāthā’’ti uyyojesi. Kappantevāsiko ācariyassa āgamanaṃ sutvā paccuggamanaṃ katvā itare ‘‘kaha’’nti vutte, ‘‘asukaṭṭhāne kira vasantī’’ti āha. Tepi ācariyassāgamanabhāvaṃ sutvā tattheva samosaritvā ācariyassa uṇhodakaṃ datvā phalāphalaṃ adaṃsu. Taṃ khaṇaññeva rogo vūpasammati. So katipāheneva suvaṇṇavaṇṇo ahosi. Atha naṃ nārado pucchi –
你放下了人中之王的地位,以及一切欲望都圆满具足的生活,
给西啊,世尊到底为什么喜欢住在劫婆的茅舍里呢?
甜美可爱、令人心生欢喜的言语,确实存在。
迦巴的善语,那罗陀啊,让我欢喜。
我吃的是粳米饭,配上干净的肉汁。
如何用没加盐的黍稷粗粮来遮盖它?
不管是好吃还是不好吃,是少还是多;
在值得信赖的地方才吃东西,信赖就是最好的味道。巴利
‘‘Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ; Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame. ‘‘Sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā; Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṃ. ‘‘Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ; Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti taṃ. ‘‘Sāduṃ vā yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ; Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasā’’ti. (jā. 1.4.181-184);
导师讲完这段法义后,把本生故事总结起来说:“那时,国王是大目犍连,那罗陀是舍利弗,卡巴的学徒是阿难,结发苦行者㤭萨婆就是我。”接着又说:“大王,从前有智慧的人到了快要死的时候,也会去投靠可以信赖的人。我的弟子们在您身边,恐怕得不到信赖吧。”
国王心想:“我应该和比丘僧团建立信赖关系。该怎么做呢?应该把正等正觉者的亲族之女迎进我家。这样一来,年轻比丘和沙弥们就会想:‘这位国王是正等正觉者的亲族’,于是信赖我,常常到我这里来。”于是派人送信给释迦族,说:“请给我一位女儿。”又问:“是哪位释迦人的女儿?”并说:“你们弄清楚后回来。”便命令使者去。使者到了释迦族那里,请求给一位少女。释迦族聚在一起商量:“这位国王是外来的。如果不给,他会毁了我们。可是他和我们族姓并不相配,该怎么办呢?”
摩诃男说:“我有个女奴生的女儿,名叫婆娑巴刹帝利女,容貌美丽、具足福德。就把她给他吧。”于是对使者说:“好,我们把一位少女给国王。”
“她是谁的女儿?”
“是正等正觉者叔父之子、释迦族摩诃男的女儿,名叫婆娑巴刹帝利女。”巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānento ‘‘tadā rājā moggallāno ahosi, nārado sāriputto, kappantevāsiko ānando, kesavatāpaso ahamevā’’ti vatvā, ‘‘evaṃ, mahārāja, pubbepi paṇḍitā māraṇantikaṃ vedanaṃ patvā vissāsikaṭṭhānaṃ gamiṃsu, mama sāvakā tumhākaṃ santike vissāsaṃ na labhanti maññe’’ti āha. Rājā ‘‘bhikkhusaṅghena saddhiṃ mayā vissāsaṃ kātuṃ vaṭṭati, kathaṃ nu kho karissāmīti sammāsambuddhassa ñātidhītaraṃ mama gehe kātuṃ vaṭṭati, evaṃ sante ‘daharā ca sāmaṇerā ca sammāsambuddhassa ñātirājā’ti mama santikaṃ vissatthā nibaddhaṃ āgamissantī’’ti cintetvā – ‘‘ekaṃ me dhītaraṃ dentū’’ti sākiyānaṃ santikaṃ sāsanaṃ pesesi. ‘‘Katarassa sakyassa dhītā’’ti ca pucchitvā, ‘‘ñatvā āgaccheyyāthā’’ti vatvā dūte āṇāpesi. Dūtā gantvā sākiye dārikaṃ yāciṃsu. Te sannipatitvā, ‘‘pakkhantariko rājā, sace na dassāma, vināsessati no, na kho pana amhehi kulena sadiso, kiṃ nu kho kātabba’’nti mantayiṃsu. Mahānāmo ‘‘mama dāsiyā kucchimhi jātā vāsabhakhattiyā nāma dhītā rūpasobhaggappattā atthi, taṃ dassāmā’’ti vatvā dūte āha – ‘‘sādhu, rañño dārikaṃ dassāmā’’ti. ‘‘Sā kassa, dhītā’’ti? ‘‘Sammāsambuddhassa cūḷapituputtassa mahānāmassa sakkassa dhītā vāsabhakhattiyā nāmā’’ti.
他们去禀告国王。国王说:“既然这样,好,赶快把她带来。刹帝利族确实诡计多端,说不定会送个女奴生的女儿来。你们要把那个和父亲同盘吃饭的女子带来。”于是派他们去了。他们到了之后,说:“大王,国王想要那个和您一起吃饭的人。”摩诃男说:“好,孩子们。”就让人给她打扮好,在自己吃饭的时候把她叫来,做出和她同盘吃饭的样子,然后交给使者。使者们带着她去了舍卫城,把这件事禀报国王。国王满心欢喜,把她立为五百名女子中的首位,以灌顶礼册立为正妃。她没过多久就生下一个金色肤色的儿子。巴利
Te gantvā rañño ārocayiṃsu. Rājā ‘‘yadi evaṃ, sādhu, sīghaṃ ānetha, khattiyā ca nāma bahumāyā, dāsidhītarampi pahiṇeyyuṃ, pitarā saddhiṃ ekabhājane bhuñjantiṃ āneyyāthā’’ti pesesi. Te gantvā, ‘‘deva, tumhehi saddhiṃ ekato bhuñjantiṃ rājā icchatī’’ti āhaṃsu. Mahānāmo ‘‘sādhu, tātā’’ti taṃ alaṅkārāpetvā attano bhojanakāle pakkosāpetvā tāya saddhiṃ ekato bhuñjanākāraṃ dassetvā dūtānaṃ niyyādesi. Te taṃ ādāya sāvatthiṃ gantvā taṃ pavattiṃ rañño ārocesuṃ. Rājā tuṭṭhamānaso taṃ pañcannaṃ itthisatānaṃ jeṭṭhikaṃ katvā aggamahesiṭṭhāne abhisiñci. Sā na cirasseva suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi.
到了给他取名字那天,国王派人到孩子的外祖父那里传话:“释迦王族的女儿婆娑巴刹帝利生了个儿子,我们该给他取什么名字?”
可是那个奉命去传话的大臣有点耳背。他到了外祖父那里,把话传了过去。外祖父听了之后说:“婆娑巴刹帝利就算没生这个儿子,也已经压过所有人了,如今她一定会成为国王特别宠爱的人了。”
耳背的大臣把“宠爱”这个词听错了,听成了“毘陀毒波”,于是回去见国王,说:“大王,据说王子应该取名叫毘陀毒波。”国王心想:“这大概是我们王家祖传的名字吧。”于是就给他取了这个名字。
后来王子还很小的时候,国王想着“我要让世尊欢喜”,就给了他将军的职位。巴利
Athassa nāmaggahaṇadivase rājā dārakassa ayyakassa santikaṃ pesesi ‘‘sakyarājadhītā vāsabhakhattiyā puttaṃ vijātā, kimassa nāmaṃ karomā’’ti? Taṃ pana sāsanaṃ gahetvā gato amacco thokaṃ badhiradhātuko, so gantvā rañño ayyakassa ārocesi, so taṃ sutvā ‘‘vāsabhakhattiyā puttaṃ avijāyitvāpi sabbajanaṃ abhibhavi, idāni pana rañño ativiya vallabhā bhavissatī’’ti āha. Badhiro amacco ‘‘vallabhā’’ti vacanaṃ dussutaṃ sutvā ‘‘viṭaṭūbho’’ti sallakkhetvā rājānaṃ upagantvā, ‘‘deva, kumārassa kira ‘viṭaṭūbho’ti nāmaṃ karothā’’ti āha. Rājā ‘‘porāṇakaṃ no kulasantakaṃ nāmaṃ bhavissatī’’ti cintetvā taṃ nāmaṃ akāsi. Athassa daharakāleyeva rājā ‘‘satthu piyaṃ karomī’’ti senāpatiṭṭhānaṃ adāsi.
他在王子的排场中长大。七岁那年,看见别的孩子从外祖父家带来象形玩具、马形玩具等东西,就问母亲:“妈妈,别人的外祖父家都送礼物来,怎么没有人给我送任何东西?难道你不是被母亲抚养的吗?”母亲就哄他说:“孩子,你的外祖父是释迦王族,他们住得很远,所以没给你送什么。”到他十六岁时,他说:“妈妈,我想去看看外祖父家。”母亲劝阻说:“算了吧,孩子,去那里做什么?”但他一再请求。母亲就答应了:“那就去吧。”他禀告父王后,带着大批随从出发了。婆娑巴刹帝利女事先派人送信说:“我在这里过得很好,你们别让他察觉到任何不光彩的事。”释迦族人知道毘陀毒波要来,心想“我们不能向他行礼”,就把年幼的王子们都打发到乡下去了。等他到达迦毘罗城时,他们便聚集在集会堂里。王子到了那里,就站在那里。巴利
So kumāraparihārena vaḍḍhanto sattavassikakāle aññesaṃ kumārānaṃ mātāmahakulato hatthirūpakaassarūpakādīni āhariyamānāni disvā mātaraṃ pucchi – ‘‘amma, aññesaṃ mātāmahakulato paṇṇākāro āharīyati, mayhaṃ koci kiñci na pesesi, kiṃ tvaṃ nimātā nipitā’’ti? Atha naṃ sā, ‘‘tāta, tava sakyarājāno mātāmahā dūre pana vasanti, tena te kiñci na pesentī’’ti vañcesi. Soḷasavassikakāle, ‘‘amma, tava mātāmahakulaṃ passitukāmomhī’’ti vatvā, ‘‘alaṃ, tāta, kiṃ tattha gantvā karissatī’’ti vāriyamānopi punappunaṃ yāci. Athassa mātā ‘‘tena hi gacchā’’ti sampaṭicchi. So pitu ārocetvā mahantena parivārena nikkhami. Vāsabhakhattiyā puretaraṃ paṇṇaṃ pesesi – ‘‘ahaṃ idha sukhaṃ vasāmi, māssa kiñci sāmino antaraṃ dassayiṃsū’’ti. Sākiyā viṭaṭūbhassa āgamanaṃ ñatvā, ‘‘vandituṃ na sakkomā’’ti tassa daharadahare kumāre janapadaṃ pahiṇitvā tasmiṃ kapilapuraṃ sampatte santhāgāre sannipatiṃsu. Kumāro tattha gantvā aṭṭhāsi.
于是他们对他说:孩子,这是你的外祖父,这是你的舅舅。说完就让他向他们行礼。他向所有人一一礼拜,走了一圈,却没看见有谁向自己行礼,就问:怎么没有人向我行礼呢?释迦族人说:孩子,那些年纪小的王子们都到乡下去了。然后对他盛情款待。他住了几天,便带着庞大的随从队伍离开了。这时,有个女奴在集会堂里,指着他坐过的坐板骂道:这是女奴婆娑巴刹帝利之子坐过的坐板!她一边辱骂一边用牛奶水冲洗。有个男子忘了带自己的武器,折返回来取,正听见她辱骂毘陀毒波王子的声音,便问明缘由,知道婆娑巴刹帝利女是摩诃男释迦与一个女奴所生,就把这事告诉了大军。大家纷纷议论:原来婆娑巴刹帝利女是女奴的女儿!顿时一片大喧哗。毘陀毒波听到后,心里暗暗立誓:现在他们用牛奶水洗我坐过的坐板,等我登上王位,一定要用他们喉咙里的血来洗我坐过的坐板。他回到舍卫城后,大臣们把这件事报告了国王。国王对释迦族十分恼怒:他们竟然把一个女奴的女儿嫁给我!于是取消了对婆娑巴刹帝利女和她儿子的一切优待,只让他们领取奴仆应得的那份。巴利
Atha naṃ ‘‘ayaṃ te, tāta, mātāmaho, ayaṃ mātulo’’ti vatvā vandāpesuṃ. So sabbe vandamāno vicaritvā ekampi attānaṃ vandantaṃ adisvā ‘‘kiṃ nu kho maṃ vandantā natthī’’ti pucchi. Sākiyā, ‘‘tāta, te kaniṭṭhakumārā janapadaṃ gatā’’ti vatvā tassa mahantaṃ sakkāraṃ kariṃsu. So katipāhaṃ vasitvā mahantena parivārena nikkhami. Athekā dāsī santhāgāre tena nisinnaphalakaṃ ‘‘idaṃ vāsabhakhattiyāya dāsiyā puttassa nisinnaphalaka’’nti akkositvā paribhāsitvā khīrodakena dhovi. Eko puriso attano āvudhaṃ pamussitvā nivatto taṃ gaṇhanto viṭaṭūbhakumārassa akkosanasaddaṃ sutvā taṃ kāraṇaṃ pucchitvā, ‘‘vāsabhakhattiyā dāsiyā kucchimhi mahānāmasakkaṃ paṭicca jātā’’ti ñatvā balakāyassa kathesi. ‘‘Vāsabhakhattiyā kira dāsidhītā’’ti mahākolāhalaṃ ahosi. Taṃ sutvā viṭaṭūbho ‘‘ete tāva mama nisinnaphalakaṃ khīrodakena dhovantu, ahaṃ pana rajje patiṭṭhitakāle etesaṃ galalohitaṃ gahetvā mama nisinnaphalakaṃ dhovissāmī’’ti cittaṃ paṭṭhapesi. Tasmiṃ sāvatthiṃ gate amaccā taṃ pavattiṃ rañño ārocayiṃsu. Rājā ‘‘mayhaṃ dāsidhītaraṃ adaṃsū’’ti sākiyānaṃ kujjhitvā vāsabhakhattiyāya ca puttassa ca dinnaparihāraṃ acchinditvā dāsadāsīhi laddhabbamattameva dāpesi.
过了几天,导师来到王宫,在准备好的座位上坐下。国王走上前来,行礼之后说道:尊者,听说您的亲族把一个女奴的女儿嫁给了我,所以我取消了她和她儿子应得的待遇,只让他们领奴仆该得的那一份。导师说:大王,释迦族这样做不对。要嫁人,就该把同等出身的人嫁过去。不过大王,我要说的是:婆娑巴刹帝利是刹帝利王的女儿,在刹帝利王的家里接受了灌顶。毘陀毒波也是因为刹帝利王才出生的。母亲的血统算什么呢?父亲的血统才是标准。古时候的智者们把一个穷困的拾柴女立为正妃,她肚子里生下的王子后来统治了方圆二百由旬的波罗奈城,被称为拾柴王。接着导师讲了《拾柴本生经》。国王听完这番法语,欢喜地说:原来父亲的血统才是标准啊。于是下令恢复婆娑巴刹帝利和她儿子原本的待遇。巴利
Tato katipāhaccayena satthā rājanivesanaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Rājā āgantvā vanditvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ kira ñātakehi dāsidhītā mayhaṃ dinnā, tenassā ahaṃ saputtāya parihāraṃ acchinditvā dāsadāsīhi laddhabbamattameva dāpesi’’nti āha. Satthā ‘‘ayuttaṃ, mahārāja, sākiyehi kataṃ, dadantehi nāma samānajātikā dātabbā assa, taṃ pana , mahārāja, vadāmi, vāsabhakhattiyā khattiyarājadhītā khattiyarañño gehe abhisekaṃ labhi. Viṭaṭūbhopi khattiyarājānameva paṭicca jāto, mātugottaṃ nāma kiṃ karissati, pitugottameva pamāṇanti. Porāṇakapaṇḍitā dalidditthiyā kaṭṭhahārikāya aggamahesiṭṭhānaṃ adaṃsu, tassā ca kucchimhi jātakumāro dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṃ patvā kaṭṭhavāhanarājā nāma jāto’’ti kaṭṭhahārijātakaṃ (jā. 1.1.7) kathesi. Rājā dhammakathaṃ sutvā ‘‘pitugottameva kira pamāṇa’’nti tussitvā vāsabhakhattiyāya ca puttassa ca pakatiparihārameva dāpesi.
般度罗将军的妻子名叫末利,是拘尸那罗城马喇王的女儿,长年没有生下儿子。于是般度罗打发她走,说:“回你自己的娘家去吧。”她想:“我要先见过世尊再走。”就进入祇园,礼敬世尊后站在一旁。世尊问她:“你要去哪里?”她回答说:“尊者,我丈夫要把我送回娘家。”世尊问:“为什么?”她说:“说我是不能生育的女人,没有孩子。”世尊说:“既然这样,就不必走了,你回去吧。”她满心欢喜,礼敬世尊后回到家中。般度罗问她:“你为什么回来了?”她说:“是十力者让我回来的。”般度罗说:“那位有远见的人一定是看到了其中的道理。”便接受了。她没过多久就怀了孕,生起了怀孕的欲望,便告诉丈夫说:“我生起了怀孕的欲望。”般度罗问:“是什么样的欲望?”她说:“夫君,我想进入毗舍离城中王族灌顶吉祥的池塘里沐浴,还想喝那里的水。”般度罗说:“好。”便拿起那张千力之弓,让她坐上马车,从舍卫城出发,驾着车从摩诃离离车所准许的城门进入毗舍离。摩诃离离车的住处就在城门附近。他一听到车撞上门槛的声音,就说:“这是般度罗战车的声音,今天离车族要生起恐惧了。”巴利
Bandhulasenāpatissapi kho kusinārāyaṃ mallarājadhītā mallikā nāma bhariyā dīgharattaṃ puttaṃ na vijāyi. Atha naṃ bandhulo ‘‘attano kulagharameva gacchā’’ti uyyojesi. Sā ‘‘satthāraṃ disvāva gamissāmī’’ti jetavanaṃ pavisitvā tathāgataṃ vanditvā ṭhitā, ‘‘kahaṃ gacchasī’’ti vuttā ‘‘sāmiko maṃ bhante, kulagharaṃ pesetī’’ āha. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Vañjhā kirasmi aputtikā’’ti. ‘‘Yadi evaṃ, gamanakiccaṃ natthi, nivattassū’’ti. Sā tuṭṭhamānasā satthāraṃ vanditvā nivesanaṃ gantvā ‘‘kasmā nivattāsī’’ti vuttā ‘‘dasabalena nivattitāmhī’’ti āha bandhulo ‘‘diṭṭhaṃ bhavissati dīghadassinā kāraṇa’’nti sampaṭicchi. Sā na cirasseva gabbhaṃ paṭilabhitvā uppannadāhaḷā ‘‘dohaḷo me uppanno’’ti ārocesi. ‘‘Kiṃ dohaḷo’’ti? ‘‘Vesālinagare gaṇarājakulānaṃ abhisekamaṅgalapokkharaṇiyaṃ otaritvā nhatvā pānīyaṃ pātukāmāmhi, sāmī’’ti. Bandhulo ‘‘sādhū’’ti vatvā sahassathāmadhanuṃ gahetvā taṃ rathaṃ āropetvā sāvatthito nikkhamitvā rathaṃ pājento mahālilicchavino dinnadvārena vesāliṃ pāvisi. Mahālilicchavino ca dvārasamīpe eva nivesanaṃ hoti. So rathassa ummāre panighātasaddaṃ sutvāva ‘‘bandhulassa rathasaddo eso, ajja licchavīnaṃ bhayaṃ uppajjissatī’’ti āha.
水池内外都有重兵把守,上面还铺着铁网,连鸟都没有落脚的地方。但般度罗将军还是从车上下来,用藤鞭抽打那些守卫,把他们赶跑,砍断铁网,走进池中让妻子沐浴,自己也洗了澡,然后重新让她上车,出了城,沿着来时的路走了。那些守卫跑去报告离车族的国王们。离车王们大怒,坐上五百辆车,出发去抓般度罗·马喇。有人把这件事报告给摩诃梨。摩诃梨说:“别去了,他会把你们全部消灭的。”他们却说:“我们偏要去。”摩诃梨说:“那你们看到他的车轮陷进地面直到车毂的位置,就掉头回来;如果还不掉头,就会听到前面像雷劈一样的声音,到那时就掉头回来;如果还不掉头,就会看到你们自己的车辕上出现窟窿,到那时就掉头回来,别再往前走了。”他们不听他的话,还是继续追。末利迦看见了,说:“主人,有车出现了。”他说:“那么,等你能看清只有一辆车的时候,就告诉我。”当所有的车看起来像合成一辆车时,她说:“主人,只看得见一个车头了。”般度罗说:“那就抓住这些缰绳。”他把缰绳递给她,自己站在车上拉开了弓,车轮陷进地面直到车毂。巴利
Pokkharaṇiyā anto ca bahi ca ārakkhā balavatī, upari lohajālaṃ patthaṭaṃ, sakuṇānampi okāso natthi. Bandhulasenāpati pana rathā otaritvā ārakkhake manusse vettena paharanto palāpetvā lohajālaṃ chinditvā antopokkharaṇīyaṃ bhariyaṃ nhāpetvā sayampi nhatvā puna taṃ rathaṃ āropetvā nagarā nikkhamitvā āgatamaggeneva pāyāsi. Te ārakkhamanussā licchavirājūnaṃ ārocesuṃ. Licchavirājāno kujjhitvā pañca rathasatāni āruyha ‘‘bandhulamallaṃ gaṇhissāmā’’ti nikkhamiṃsu. Taṃ pavattiṃ mahālissa ārocesuṃ. Mahāli, ‘‘mā gamittha, so hi vo sabbe ghotessatī’’ti āha. Tepi ‘‘mayaṃ gamissāma evā’’ti vadiṃsu. ‘‘Tena hi tassa rathacakkassa yāva nābhito pathaviṃ paviṭṭhaṭṭhānaṃ disvā nivatteyyātha, tato anivattantā purato asanisaddaṃ viya suṇissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha. Tato anivattantā tumhākaṃ rathadhuresu chiddaṃ passissatha, tamhā ṭhānā nivatteyyātha, purato mā gamitthā’’ti. Te tassa vacanena anivattitvā taṃ anubandhiṃsu eva. Mallikā disvā, ‘‘rathā, sāmi, paññāyantī’’ti āha. ‘‘Tena hi ekasseva rathassa paññāyanakāle maṃ āroceyyāsī’’ti. Sā yadā sabbe rathā eko viya hutvā paññāyiṃsu, tadā ‘‘ekameva, sāmi, rathasīsaṃ paññāyatī’’ti āha. Bandhulo ‘‘tena hi imā rasmiyo gaṇhāhī’’ti tassā rasmiyo datvā rathe ṭhitova dhanuṃ āropesi, rathacakkaṃ yāva nābhito pathaviṃ pāvisi.
离车人看见了那个地方,还是没有退回去。般度罗又往前走了一点,弹了一下弓弦,声音像打雷一样。他们从那里还是不退,继续追着走。般度罗站在车上,射出一支箭,那支箭射穿了五百辆战车的车头,又射穿五百位国王系腰带的地方,然后钻进了地里。他们不知道自己已经被射穿了,还喊着“站住!站住!”一直追。般度罗停下车说:“你们已经是死人了,我跟死人没什么好打的。”他们说:“我们这样的人怎么会是死人。”般度罗说:“那你们把最后那个人的腰带解开看看。”他们解开了。那人刚一松开腰带就死了,倒在地上。于是般度罗对他们所有人说:“你们也是同样的下场。各自回家,把该安排的事安排好,嘱咐好妻儿,然后解开铠甲吧。”他们照做了,结果全都死了。般度罗把末利夫人带回了舍卫城。她十六次都生了双胞胎儿子。这些儿子个个勇猛有力,精通一切技艺。每人身边有一千人的随从。他们跟着父亲去王宫时,光这些人就把王家庭院站满了。巴利
Licchavino taṃ ṭhānaṃ disvāpi na nivattiṃsu. Itaro thokaṃ gantvā jiyaṃ pothesi, asanisaddo viya ahosi. Te tatopi na nivattiṃsu, anubandhantā gacchanteva. Bandhulo rathe ṭhitakova ekasaraṃ khipi, so pañcannaṃ rathasatānaṃ rathasīse chiddaṃ katvā pañca rājasatāni parikarabandhanaṭṭhāne vinivijjhitvā pathaviṃ pāvisi. Te attano paviddhabhāvaṃ ajānitvā, ‘‘tiṭṭha, re, tiṭṭha, re’’ti vadantā anubandhiṃsu eva. Bandhulo rathaṃ ṭhapetvā ‘‘tumhe matakā, matakehi saddhiṃ mayhaṃ yuddhaṃ nāma natthī’’ti āha. ‘‘Matakā nāma amhādisā na hontī’’ti. ‘‘Tena hi sabbapacchimassa parikaraṃ mocethā’’ti. Te mocayiṃsu. So muttamatte eva maritvā patito. Atha te sabbepi ‘‘tumhe evarūpā, attano gharāni gantvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahitvā puttadāraṃ anusāsitvā sannāhaṃ mocethā’’ti āha. Te tathā katvā sabbepi jīvitakkhayaṃ pattā. Bandhulopi mallikaṃ sāvatthiṃ ānesi. Sā soḷasakkhattuṃ yamake yamake putte vijāyi. Sabbepi sūrā thāmasampannā ahesuṃ, sabbasippānaṃ nipphattiṃ pāpuṇiṃsu. Ekekassa purisasahassaṃ parivāro ahosi. Pitarā saddhiṃ rājanivesanaṃ gacchantehi teheva rājaṅgaṇaṃ paripūri.
有一天,一些人在判决中因为法官偏私舞弊而败诉,看见般度罗走来,就大声叫嚷,向般度罗告发那些审判大臣审案不公。般度罗到了法庭,审理了那个案子,把财物判还给了原主。大众发出巨大的喝彩声。国王问:“这是怎么回事?”听说了这件事后,很欢喜,就把那些大臣全都撤了,只把审判的事交给般度罗一个人。从那以后,般度罗就公正地审案。那些原来的审判大臣再也得不到贿赂,收入微薄,就在王族中挑拨说:“般度罗图谋王位。”国王听信了他们的话,心里压不住对般度罗的猜忌。他又想:“如果就在城里把他杀掉,我会招来指责。”于是再一琢磨,先派受雇的人去侵扰边境,然后把般度罗召来,说:“听说边境叛乱了,你带着你的儿子们去把盗贼抓来。”把他派出去后,又派了其他有本事的勇士跟他一起去,命令说:“就在那里把他连同三十二个儿子一起斩首,把脑袋带回来。”般度罗正往边境去的时候,那些被雇来作乱的盗贼听说“将军来了”,就都逃散了。般度罗让那个地方的人安顿下来、恢复秩序之后,就返回了。巴利
Athekadivasaṃ vinicchaye kūṭaṭṭaparājitā manussā bandhulaṃ āgacchantaṃ disvā mahāviravaṃ viravantā vinicchayaamaccānaṃ kūṭaṭṭakaraṇaṃ tassa ārocesuṃ. So vinicchayaṃ gantvā taṃ aṭṭaṃ vicāretvā sāmikameva sāmikaṃ akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāraṃ pavatteti. Rājā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchitvā tamatthaṃ sutvā tussitvā sabbepi te amacce hāretvā bandhulasseva vinicchayaṃ niyyādesi. So tato paṭṭhāya sammā vinicchayi. Tato te porāṇakavinicchayikā amaccā kiñci lañjaṃ alabhantā appalābhā hutvā ‘‘bandhulo rajjaṃ patthetī’’ti rājakule paribhindiṃsu. Rājā tesaṃ kathaṃ saddahitvā cittaṃ niggahetuṃ nāsakkhi. ‘‘Imasmiṃ idheva ghātiyamāne garahā me uppajjissatī’’ti puna cintetvā payuttapurisehi paccantaṃ pahārāpetvā bandhulaṃ pakkosāpetvā, ‘‘paccanto kira kupito, tava puttehi saddhiṃ gantvā , core gaṇhāhī’’ti pahiṇitvā, ‘‘etthevassa dvattiṃsāya puttehi saddhiṃ sīsaṃ chinditvā āharathā’’ti tehi saddhiṃ aññepi samatthe mahāyodhe pesesi. Tasmiṃ paccantaṃ gacchanteyeva ‘‘senāpati kira āgacchatī’’ti payuttacorā palāyiṃsu. So taṃ padesaṃ āvāsāpetvā saṇṭhāpetvā nivatti.
就在离城不远的地方,那些战士把他连同儿子们一起斩首了。那天,末利夫人正好邀请了两位上首弟子和五百位比丘来应供。上午时分,有人送来一封信交给她,信上写着:“你的丈夫和儿子们已经被斩首了。”她得知这个消息后,对谁也没有透露半个字,把信放在衣襟里,照常侍奉比丘僧团。后来,她的侍女们给比丘们供养完食物,端着酥油罐上来时,在长老们面前把酥油罐打碎了。法将尊者说:“会坏灭的东西已经坏了,不必放在心上。”她便从衣襟里取出那封信,说:“尊者,有人送来这封信,说我三十二个儿子连同他们的父亲都被斩首了。我听到这个消息都不放在心上,酥油罐打碎了,又有什么好放在心上的呢?”法将尊者于是说了“众生的生命在这里无相而不可知”等偈颂,开示佛法之后,从座位起身,回寺院去了。末利夫人也把三十二位媳妇叫来,教导她们说:“你们的丈夫没有过错,只是承受了自己过去所造之业的果报。你们不要忧伤,不要悲泣,也不要对国王心生怨恨。”巴利
Athassa nagarato avidūre ṭhāne te yodhā puttehi saddhiṃ sīsaṃ chindiṃsu. Taṃ divasaṃ mallikāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ dve aggasāvakā nimantitā honti. Athassā pubbaṇhe eva ‘‘sāmikassa te saddhiṃ puttehi sīsaṃ chinna’’nti paṇṇaṃ āharitvā adaṃsu. Sā taṃ pavattiṃ ñatvā kassaci kiñci avatvā paṇṇaṃ ucchaṅge ṭhapetvā bhikkhusaṅghameva parivisi. Athassā paricārikāyo bhikkhūnaṃ bhattaṃ datvā sappicāṭiṃ āharantiyo therānaṃ purato sappicāṭiṃ bhindiṃsu. Dhammasenāpati ‘‘bhedanadhammaṃ bhinnaṃ, na cintitabba’’nti āha. Sā ucchaṅgato paṇṇaṃ nīharitvā ‘‘dvattiṃsāya puttehi saddhiṃ pitusīsaṃ chinnanti me imaṃ paṇṇaṃ āhariṃsu, ahaṃ idaṃ sutvāpi na cintemi, sappicāṭiyā bhinnāya kiṃ cintayissāmi, bhante’’ti āha. Dhammasenāpati ‘‘animittamanaññātaṃ , maccānaṃ idha jīvita’’ntiādīni (su. ni. 579) vatvā dhammaṃ desetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ agamāsi. Sāpi dvattiṃsa suṇisāyo pakkosāpetvā, ‘‘tumhākaṃ sāmikā niraparādhā attano purimakammaphalaṃ labhiṃsu , tumhe mā socayittha, mā paridevittha, rañño upari manopadosaṃ mā karitthā’’ti ovadi.
国王的密探们听到这番话后,就去把她们确实没有过错的情况禀报了国王。国王听后深感震动,便前往她的住处,向末利夫人和她的媳妇们请求原谅,并赐给末利夫人一个恩典。末利夫人说:“这个恩典我就当作已经领受了。”等国王离开后,她做了亡者供养,沐浴完毕,来到国王面前,顶礼之后说道:“大王,您赐了我一个恩典,我也没有别的请求,只请您允许我和三十二位媳妇各自回娘家去。”国王同意了。于是她把三十二位媳妇各自送回她们的娘家,自己也回到了拘尸那罗城里自己的娘家。巴利
Rañño carapurisā taṃ kathaṃ sutvā gantvā tesaṃ niddosabhāvaṃ rañño kathayiṃsu. Rājā saṃvegappatto tassā nivesanaṃ gantvā mallikañca suṇisāyo cassā khamāpetvā mallikāya varaṃ adāsi. Sā ‘‘varo gahito me hotū’’ti vatvā tasmiṃ gate matakabhattaṃ datvā nhatvā rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā, ‘‘deva, tumhehi mayhaṃ varo dinno, mayhañca aññena attho natthi, dvattiṃsāya me suṇisānaṃ mamañca kulagharagamanaṃ anujānāthā’’ti āha. Rājā sampaṭicchi. Sā dvattiṃsa suṇisāyo yathāsakāni kulāni pesesi, sayampi kusinārānagare attano kulagharaṃ agamāsi.
国王也把将军之位给了般度罗将军的外甥,名叫提伽迦罗延那的人。但这个人心里想:“我的舅舅是被这个国王害死的。”于是到处寻找国王的把柄。而国王自从冤杀了无辜的般度罗之后,一直追悔,心里得不到安宁,也享受不到王权的快乐。那时,导师正住在释迦族一个叫脂月的集市附近。国王到了那里,在不远处扎下军营,把五件国王的标帜交给提伽迦罗延那,心想:“我只带少数随从去礼敬导师”,便独自一人进了香室。整个过程应依照《法塔经》的叙述方式来阐明。国王进入香室后,提伽迦罗延那拿起那五件国王的标帜,立毗陀度婆为王,只给国王留下一匹马和一个侍女,就掉头返回舍卫城去了。巴利
Rājāpi bandhulasenāpatino bhāgineyyassa dīghakārāyanassa nāma senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. So pana ‘‘mātulo me iminā mārito’’ti rañño otāraṃ gavesanto vicarati. Rājāpi niraparādhassa bandhulassa māritakālato paṭṭhāya vippaṭisārī hutvā cittassādaṃ na labhati, rajjasukhaṃ nānubhoti. Tadā satthā sakyānaṃ medāḷupaṃ nāma nigamaṃ upanissāya viharati. Rājā tattha gantvā ārāmato avidūre khandhāvāraṃ nivāsetvā, ‘‘mandena parivārena satthāraṃ vandissāmī’’ti vihāraṃ gantvā pañcarājākakudhabhaṇḍāni dīghakārāyanassa datvā ekakova gandhakuṭiṃ pāvisi. Sabbaṃ dhammacetiyasuttaniyāmena (ma. ni. 2.364 ādayo) dīpetabbaṃ. Tasmiṃ gandhakuṭiṃ paviṭṭhe dīghakārāyano tāni pañca rājakakudhabhaṇḍāni gahetvā viṭaṭūbhaṃ rājānaṃ katvā rañño ekaṃ assaṃ ekañca upaṭṭhānakārikaṃ mātugāmaṃ ṭhapetvā nivattetvā sāvatthiṃ agamāsi.
国王和导师亲切地聊了一阵,向导师行礼后便离开了。他出来一看,自己的军队不见了,就去问那个女人,听她讲了事情的经过。他说:“我要带上外甥一起走,去把毗陀度婆抓起来。”于是就朝王舍城赶去。到的时候天色已晚,城门都关了,他只好在城外一间厅堂里躺下休息。一路风吹日晒,他已经累得不行,就在那天夜里死在了那里。天亮以后,那个女人放声痛哭:“大王啊,憍萨罗王,您现在孤苦无依了!”人们听到哭声,就把这事报告给了王舍城的国王。国王便以极大的敬意,为舅舅操办了葬礼。巴利
Rājā satthārā saddhiṃ piyakathaṃ kathetvā satthāraṃ vanditvā nikkhanto senaṃ adisvā taṃ mātugāmaṃ pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā, ‘‘ahaṃ bhāgineyyaṃ ādāya gantvā, viṭaṭūbhaṃ gahessāmī’’ti rājagahanagaraṃ gacchanto vikāle dvāresu pidahitesu nagaraṃ patvā ekissā sālāya nipajjitvā vātātapehi kilanto rattibhāge tattheva kālamakāsi. Vibhātāya rattiyā, ‘‘deva, kosalanarinda anātho jātosī’’ti vippalapantiyā tassā itthiyā saddaṃ sutvā rañño ārocesuṃ. So mātulassa mahantena sakkārena sarīrakiccaṃ kāresi.
毗陀度婆得到王位后,想起旧恨,心想:“我要把释迦族全部杀光”,便率领大军出发。那天清晨,导师观察世间,看见亲族将要毁灭,心想:“应该去保护亲族。”于是上午入城乞食,乞食回来后在香室作狮子卧。到了傍晚,导师从空中飞去,在迦毗罗卫附近一棵枝叶稀疏、树荫斑驳的树下坐下。毗陀度婆的国境内有一棵大榕树,树荫很浓。毗陀度婆看见导师,就走上前去礼敬,说:“尊者,这么热的天,您为什么坐在这棵枝叶稀疏、树荫斑驳的树下?尊者,请到那棵浓荫的榕树下坐吧。”导师说:“不必了,大王,亲族的树荫才是清凉的。”毗陀度婆心想:“导师是为了保护亲族才来的。”于是礼敬导师后,就转身返回舍卫城。导师也腾空回到祇园。巴利
Viṭaṭūbhopi rajjaṃ labhitvā taṃ veraṃ saritvā ‘‘sabbepi sākiye māressāmī’’ti mahatiyā senāya nikkhami. Taṃ divasaṃ satthā paccūsakāle lokaṃ volokento ñātisaṅghassa vināsaṃ disvā, ‘‘ñātisaṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā pubbaṇhasamaye piṇḍāya caritvā, piṇḍapātapaṭikkanto gandhakuṭiyaṃ sīhaseyyaṃ kappetvā, sāyanhasamaye ākāsena gantvā, kapilavatthusāmante ekasmiṃ kabaracchāye rukkhamūle nisīdi. Tato viṭaṭūbhassa rajjasīmāya mahanto sandacchāyo nigrodho atthi. Viṭaṭūbho satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā, ‘‘bhante, kiṃ kāraṇā evarūpāya uṇhavelāya imasmiṃ kabaracchāye rukkhamūle nisīdatha, etasmiṃ sandacchāye nigrodhamūle nisīdatha, bhante’’ti vatvā, ‘‘hotu, mahārāja, ñātakānaṃ chāyā nāma sītalā’’ti vutte, ‘‘ñātakānurakkhanatthāya satthā āgato bhavissatī’’ti cintetvā satthāraṃ vanditvā nivattitvā sāvatthiṃyeva paccāgami. Satthāpi uppatitvā jetavanameva gato.
国王想起释迦族对他的冒犯,第二次出兵,同样去见了导师,又折返回来。第三次出兵,还是同样去见了导师,再次折返。到了第四次,当他又出兵时,导师观察释迦族过去的业,知道他们过去某一天在河里投毒的恶业已经无法阻挡,所以第四次就没有来。毗琉璃率领大军出发,说:“我要把释迦族杀光。”然而,正自觉者的亲族不会故意杀害众生,他们宁可自己被杀,也不去夺走他人的生命。他们心想:“我们训练有素,技艺精湛,精通弓箭,都是神射手,但我们绝不能伤害有情的生命。不如展示一下我们的本领,把他们吓跑吧。”于是他们披挂上阵,开始战斗。他们射出的箭,只在毗琉璃的士兵之间穿来穿去,从盾牌的缝隙、耳环的孔洞等处穿过去。毗琉璃看到后说:“喂,你们不是口口声声说‘释迦族不杀害众生’吗?可你们现在却把我的人马赶跑。”巴利
Rājā sākiyānaṃ dosaṃ saritvā dutiyampi nikkhamitvā tatheva satthāraṃ passitvā puna nivatti. Tatiyavārepi nikkhamitvā tatheva satthāraṃ passitvā puna nivatti. Catutthavāre pana tasmiṃ nikkhante satthā sākiyānaṃ pubbakammaṃ oloketvā tesaṃ ekadivasaṃ nadiyaṃ visapakkhipanapāpakammassa appaṭibāhiyabhāvaṃ ñatvā catutthavāre nāgamāsi. Viṭaṭūbho ‘‘sākiye ghātessāmī’’ti mahantena balakāyena nikkhami. Sammāsambuddhassa pana ñātakā asattaghātakā nāma, attanā marantāpi paresaṃ jīvitaṃ na voropenti. Te cintayiṃsu – ‘‘mayaṃ susikkhitā katahatthā katūpāsanā mahissāsā, na kho pana sakkā amhehi paraṃ jīvitā voropetuṃ, attano kammaṃ dassetvā palāpessāmā’’ti te katasannāhā nikkhamitvā yuddhaṃ ārabhiṃsu. Tehi khittā sarā viṭaṭūbhassa purisānaṃ antarantarena gacchanti, phalakantarakaṇṇachiddantarādīhi nikkhamanti. Viṭaṭūbho disvā nanu bhaṇe ‘‘sākiyā asattaghātakāmhā’’ti vadanti, atha ca pana me purise nāsentīti.
这时,有一个人对他说:“主人,您为什么回头看一看?”国王说:“释迦族人杀害我的人。”那人说:“主人,您这边根本没有人死。请您清点一下人数吧。”他清点人数时,连一个人的损失也没发现。于是他就掉头回去,说道:“听着,凡是自称‘我是释迦族人’的,统统杀掉;但在我外祖父摩诃男尊者身边站着的人,留他们活命。”释迦族人找不到可以抓在手里表明身份的东西,有的人咬着一根草,有的人拿着一根芦苇站在那里。被问“你们是释迦族人,还是不是?”的时候,他们因为即使面临死亡也不说妄语,所以咬着草站着的人就说:“不是释迦,是草。”拿着芦苇站着的人就说:“不是释迦,是芦苇。”那些站在摩诃男身边的人,都保住了性命。在他们当中,咬着草站着的人就被称为“草释迦”,拿着芦苇站着的人就被称为“芦释迦”。毗度婆把其余的释迦族人,连还在吃奶的婴儿也不放过,全部杀害,使血流成河,还用他们喉咙里的血来洗自己的盾牌。就这样,释迦族被毗度婆灭绝了。巴利
Atha naṃ eko puriso āha – ‘‘kiṃ sāmi, nivattitvā olokesī’’ti? ‘‘Sākiyā me purise nāsentī’’ti. ‘‘Tumhākaṃ koci puriso mato nāma natthi. Iṅgha te gaṇāpethā’’ti. Gaṇāpento ekassapi khayaṃ na passi. So tato nivattitvā ‘‘ye ye pana bhaṇe ‘sākiyamhā’ti bhaṇanti, sabbe māretha, mātāmahassa pana mahānāmasakkassa santike ṭhitānaṃ jīvitaṃ dethā’’ti āha. Sākiyā gahetabbagahaṇaṃ apassantā ekacce tiṇaṃ ḍaṃsitvā, ekacce naḷaṃ gahetvā aṭṭhaṃsu. ‘‘Tumhe sākiyā, no’’ti pucchitā yasmā te marantāpi musāvādaṃ na bhaṇanti, tasmā tiṇaṃ ḍaṃsitvā ṭhitā ‘‘no sāko, tiṇa’’nti vadanti. Naḷaṃ gahetvā ṭhitā ‘‘no sāko, naḷo’’ti vadanti. Ye ca mahānāmassa santike ṭhitā, te ca jīvitaṃ labhiṃsu. Tesu tiṇaṃ ḍaṃsitvā ṭhitā tiṇasākiyā nāma, naḷaṃ gahetvā ṭhitā naḷasākiyā nāma jātāti, viṭaṭūbho avasese khīrapakepi dārake avissajjetvā ghātāpento lohitanadiṃ pavattetvā tesaṃ galalohitena phalakaṃ dhovāpesi. Evaṃ sākiyavaṃso viṭaṭūbhena upacchinno.
他让人把摩诃男释迦带走后,就转身返回,心想:“到了吃早饭的时候,我就吃早饭。”于是在一个地方停下来。食物端上来时,他说:“我们一起吃吧。”便叫人把外祖父请来。可是刹帝利种姓的人,即使舍弃性命,也不跟婢女所生的儿子一起吃饭。所以摩诃男看了看一处湖水,说:“我身上脏了,孩子,我要洗个澡。”他们回答:“好的,外祖父,您洗吧。”他心想:“我不跟他一起吃饭,这小子会杀了我,还不如我自己死了好。”于是解开头发,在发梢上打了个结,把脚趾伸进发结里,沉入水中。凭着他功德的力量,龙宫出现了发热的征兆。龙王心想:“这是怎么回事?”观察之后明白了,就来到他身边,让他坐在自己的蛇冠上,带他进了龙宫。他在那里住了十二年。毗度婆则一直等着,心想:“我外祖父现在该回来了,现在该回来了。”见他久久不回,就让人在湖里搜寻,又用灯火照看人群里面,都找不到,便说:“大概是走了吧。”就离开了。他在夜里到了阿致罗筏底河,安下营帐。有些人睡在河里的沙洲上,有些人睡在河岸外面。睡在河里面的人当中,也有过去没造过恶业的;睡在河岸外面的人当中,也有过去造过恶业的。他们睡的地方爬出了蚂蚁。那些人喊着“我睡的地方有蚂蚁,我睡的地方有蚂蚁”,就爬起来。过去没造恶业的,上岸睡在陆地上;过去造过恶业的,下到河里睡在沙洲上。就在那时,起了大云,下起倾盆大雨。河水暴涨冲过来,把毗度婆连同他的随从一起冲进了大海。他们全都成了鱼鳖的食物。巴利
So mahānāmasakkaṃ gāhāpetvā nivatto ‘‘pātarāsavelāya pātarāsaṃ karissāmī’’ti ekasmiṃ ṭhāne otaritvā bhojane upanīte ‘‘ekatova bhuñjissāmā’’ti ayyakaṃ pakkosāpesi. Khattiyā pana jīvitaṃ cajantāpi dāsiputtehi saddhiṃ na bhuñjanti. Tasmā mahānāmo ekaṃ saraṃ oloketvā ‘‘kiliṭṭhagattomhi, nhāyissāmi, tātā’’ti āha. ‘‘Sādhu, ayyaka, nhāyathā’’ti. So ‘‘ayaṃ maṃ ekato abhuñjantaṃ ghātessati, sayameva me mataṃ seyyo’’ti kese muñcitvā agge gaṇṭhiṃ katvā kesesu pādaṅguṭṭhake pavesetvā udake nimujji. Tassa guṇatejena nāgabhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Nāgarājā ‘‘kiṃ nu kho’’ti upadhārento taṃ ñatvā tassa santikaṃ āgantvā taṃ attano phaṇe nisīdāpetvā nāgabhavanaṃ pavesesi. So dvādassa vassāni tattheva vasi. Viṭaṭūbhopi ‘‘mayhaṃ ayyako idāni āgamissati, idāni āgamissatī’’ti āgamayamānova nisīdi. Tasmiṃ aticirāyante saraṃ vicināpetvā dīpālokena purisabbhantarānipi oloketvā adisvā ‘‘gato bhavissatī’’ti pakkāmi. So rattibhāge aciravatiṃ patvā khandhāvāraṃ nivāsesi. Ekacce antonadiyaṃ vālukāpuline nipajjiṃsu , ekacce bahithale, antonipannesupi pubbe akatapāpakammā atthi, bahinipannesupi pubbe katapāpakammā atthi, tesaṃ nipannaṭṭhānesu kipillikā uṭṭhahiṃsu. Te ‘‘mayhaṃ nipannaṭṭhāne kipillikā, mayhaṃ nipannaṭṭhāne kipillikā’’ti uṭṭhahitvā akatapāpakammā uttaritvā thale nipajjiṃsu, katapāpakammā otaritvā vālukāpuline nipajjiṃsu. Tasmiṃ khaṇe mahāmegho uṭṭhahitvā ghanavassaṃ vassi. Nadiyā ogho āgantvā viṭaṭūbhaṃ saddhiṃ parisāya samuddameva pāpesi. Sabbe tattha macchakacchapabhakkhā ahesuṃ.
大众议论起来:“释迦族人这样死去太不合理了,说什么‘就这样用锤子一下一下把释迦族人打死’,这实在太不像话了。”导师听到这些议论后,说:“比丘们,在这一生中,释迦族人这样死去虽然不合理,但因为他们过去所造恶业的力量,他们得到这样的结果其实是应该的。”“尊者,那他们过去做了什么?”他们曾聚在一起,把毒投进河里。又有一天,比丘们在法堂里议论起来:“毗琉璃杀了这么多释迦族人,回来时自己的心愿还没达成,就带着这么多人一起沉入大海,成了鱼和鳖的食物。”导师来了以后,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答:“在谈这件事。”导师便说:“这些众生的心愿还没达成,死神就像淹没沉睡村庄的大洪水一样,斩断他们的命根,把他们沉入四恶趣的大海之中。”接着,导师诵出了下面这首偈颂:巴利
Mahājano kathaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘sākiyānaṃ maraṇaṃ ayuttaṃ, ‘evaṃ nāma koṭṭetvā koṭṭetvā sākiyā māretabbā’ti ananucchavikameta’’nti. Satthā taṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, imasmiṃ attabhāve kiñcāpi sākiyānaṃ evaṃ maraṇaṃ ayuttaṃ, pubbe katapāpakammavasena pana yuttamevetehi laddha’’nti āha. ‘‘Kiṃ pana, bhante, ete pubbe akaṃsū’’ti? Sabbe ekato hutvā nadiyaṃ visaṃ pakkhipiṃsūti. Punekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘viṭaṭūbho ettake sākiye māretvā āgacchanto attano manorathe matthakaṃ appatteyeva ettakaṃ janaṃ ādāya mahāsamudde macchakacchapabhakkho jāto’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘imesaṃ sattānaṃ manorathe matthakaṃ appatteyeva maccurājā suttaṃ gāmaṃ ajjhottharanto mahogho viya jīvitindriyaṃ chinditvā catūsu apāyasamuddesu nimujjāpetī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
就像一个人只顾采摘花朵,心却被紧紧缠住,
就像大洪水冲走沉睡的村庄一样,死神带走那采花而执著的人。巴利
‘‘Pupphāni heva pacinantaṃ, byāsattamanasaṃ naraṃ; Suttaṃ gāmaṃ mahoghova, maccu ādāya gacchatī’’ti.
在这里,“心被系缚之人”指的是对已得到或还没得到的东西,心都粘着不放的人。这段话的意思是:就像一个花匠走进花园,心里想着“我要采花”,他从那里拿了花,一边走一边又盼着去别处,把心投向整座花园,想着“我要从这里那里都采些花”;或者他还没拿花,就把心投向别处,一边走一边采,结果就懈怠了。同样地,有人进入像花园一样的五欲之中,得到了一种可爱的色,却又去追求其他可爱的声、香、味、触中的某一种。另一个人得到其中一种后,又想要另一种;或者得到了色,不再追求别的,就只贪著这个色,对声等其余几种也是如此。这个道理同样适用于牛、水牛、婢女、奴仆、田地宅院、村落、城镇、地区等;对出家人来说,则适用于僧院、住处、钵、衣等物。像这样,把五欲称为“花”,正在采集这些花的人——也就是对已得到或还没得到的欲乐心被系缚的人,就是“心被系缚之人”。所谓“沉睡的村庄”,村舍的墙壁等本身并没有睡眠,但因为众生沉溺其中、放逸而住,所以称为“沉睡”。死魔带走这个沉睡的村庄,就像那宽广深邃、有两三由旬的大洪水一样。正如那大洪水把女人、男人、牛、水牛、鸡等一个不剩地全部冲走,把整个村庄带到大海,让它们成为鱼和龟的食物;同样地,死魔带走心被系缚的人,切断他的命根,使他沉没在四种恶趣的大海里。巴利
Tattha byāsattamanasaṃ naranti sampatte vā asampatte vā laggamānasaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā mālākāro pupphārāmaṃ pavisitvā ‘‘pupphāni pacinissāmī’’ti tato pupphāni gahetvā aññamaññaṃ vā gacchaṃ patthento sakale pupphārāme manaṃ peseti, ‘‘ito cito ca pupphāni pacinissāmī’’ti tato pupphāni aggahetvā aññattha manaṃ pesesi, tameva gacchaṃ pacinanto pamādamāpajjati, evameva ekacco pupphārāmasadisaṃ pañcakāmaguṇamajjhaṃ otaritvā manoramaṃ rūpaṃ labhitvā manoramānaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbānaṃ aññataraṃ pattheti. Añño tesu vā aññataraṃ labhitvā aññataraṃ pattheti , rūpameva vā labhitvā aññaṃ apatthento tameva assādeti, saddādīsu vā aññataraṃ. Eseva nayo gomahiṃsadāsidāsakhettavatthugāmanigamajanapadādīsu, pabbajitānampi pariveṇavihārapattacīvarādīsūti evaṃ pañcakāmaguṇasaṅkhātāni pupphāni eva pacinantaṃ sampatte vā asampatte vā kāmaguṇe byāsattamanasaṃ naraṃ. Suttaṃ gāmanti gāmassa gehabhittiādīnaṃ pana supanavasena supanaṃ nāma natthi, sattānaṃ pana suttapamattataṃ upādāya sutto nāma hoti. Evaṃ suttaṃ gāmaṃ dve tīṇi yojanāni āyatagambhīro mahoghova maccu ādāya gacchati. Yathā so mahogho itthipurisagomahiṃsakukkuṭādīsu kiñci anavasesetvā sabbaṃ taṃ gāmaṃ samuddaṃ pāpetvā macchakacchapabhakkhaṃ karoti, evameva byāsattamanasaṃ naraṃ maccu ādāya jīvitindriyamassa chinditvā catūsu apāyasamuddesu nimujjāpetīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等果位。这场开示让大众获得了真正的利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā. Mahājanassa sātthikā desanā jātāti.
4. 礼敬少女的故事巴利
4. Patipūjikakumārivatthu
诸花这样说,这个法教是导师住在舍卫城时,围绕一位名叫礼敬的少女讲的。这件事发生在三十三天。巴利
Pupphāni hevāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto patipūjikaṃ nāma kumārikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu tāvatiṃsadevaloke samuṭṭhitaṃ.
当时,据说有一位名叫持鬘的天子,被一千名天女簇拥着,走进了园林。五百名天女爬上树,撒下花朵;另外五百名天女捡起落下的花,为天子装扮。其中一位天女就在树枝上命终了,身体像灯焰一样熄灭了。她在舍卫城的一户人家中投生,出生时就记得前世,心里想着“我是持鬘天子的妻子”。长大后,她用香、花等供品做供养,祈愿能投生到丈夫身边。十六岁时,虽然已经嫁到别人家,她仍然布施筹食、半月食、雨安居食等,并说:“愿这成为我投生到丈夫身边的助缘。”于是比丘们给她取名叫“礼敬”,因为她每次起身都这样祈愿丈夫。她也一直打扫食堂,备好饮用水,铺设座位。其他想布施筹食等的人,也会把东西带来交给她,说:“大姐,请把这些也供养给比丘僧团。”她就这么来来去去,每走一步就获得五十六种善法。后来她怀了孕,满十个月后生下一个儿子。等到这孩子会走路时,她又接连生了孩子,前后共得了四个儿子。巴利
Tattha kira mālabhārī nāma devaputto accharāsahassaparivuto uyyānaṃ pāvisi. Pañcasatā devadhītaro rukkhaṃ āruyha pupphāni pātenti, pañcasatā patitāni pupphāni gahetvā devaputtaṃ alaṅkaronti. Tāsu ekā devadhītā rukkhasākhāyameva cutā, sarīraṃ dīpasikhā viya nibbāyi. Sā sāvatthiyaṃ ekasmiṃ kulagehe paṭisandhiṃ gahetvā jātakāle jātissarā hutvā ‘‘mālabhārīdevaputtassa bhariyāmhī’’ti anussarantī vuḍḍhimanvāya gandhamālādīhi pūjaṃ katvā sāmikassa santike abhinibbattiṃ patthesi. Sā soḷasavassakāle parakulaṃ gatāpi salākabhattapakkhikabhattavassāvāsikādīni datvā, ‘‘ayaṃ me sāmikassa santike nibbattanatthāya paccayo hotū’’ti vadati. Athassā bhikkhū ‘‘ayaṃ kumārikā uṭṭhāya samuṭṭhāya patimeva patthetīti patipūjikā’’ti nāmaṃ kariṃsu. Sāpi nibaddhaṃ āsanasālaṃ paṭijaggati, pānīyaṃ upaṭṭhapeti, āsanāni paññapeti. Aññepi manussā salākabhattādīni dātukāmā, ‘‘amma, imānipi bhikkhusaṅghassa paṭipādeyyāsī’’ti vatvā āharitvā denti. Sāpi etena niyāmena āgacchantī gacchantī ekapadavāre chapaññāsa kusaladhamme (dha. sa. 1; dha. sa. aṭṭha. 1 yevāpanakavaṇṇanā) paṭilabhati. Tassā kucchiyaṃ gabbho patiṭṭhahi. Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi. Tassa padasā gamanakāle aññampi aññampīti cattāro putte paṭilabhi.
那位天女有一天做了布施、供养,听了法,守了学处,到了那天结束时,因为某种疾病而命终,随即投生到了自己丈夫的身边。其他天女还是照样为那位天子打扮。天子看见她,就问:“你从清早开始就不见了,去哪儿了?”她说:“夫君,我死了。”他说:“你说什么?”她说:“就是这样,夫君。”他说:“你投生到哪里了?”她说:“舍卫城的一户人家。”他说:“你在那里待了多久?”她说:“在母胎里满十个月后出生,到十六岁时嫁到别人家,生了四个儿子,做了布施等福德,一直盼着你们,所以来到这里,现在就在你们自己身边投生了,夫君。”他说:“人的寿命有多长?”她说:“大约一百岁。”他说:“就只有这么点吗?”她说:“是的,夫君。”他说:“得了这么点寿命而投生为人,他们到底是糊里糊涂地让时间白白过去,还是会做布施等福德呢?”她说:“您说什么,夫君?”他说:“就像那些得了无量寿命而投生的众生一样,又像不会衰老、不会死亡一样,人们总是放逸懈怠。”持鬘天子生起了极大的警醒:“据说那些只得了大约一百岁寿命而投生为人的人,竟然放逸地躺着睡觉,他们什么时候才能从苦中解脱啊?”然而,人的一百年,只是三十三天诸天的一昼夜;以那一昼夜算,三十个昼夜是一个月,以那个月算,十二个月是一年,以那一年算,天界的寿命是一千天年,换算成人的数目,就是三千万岁,再加上六百万岁。所以,对那位天子来说,连一天都还没过去,那时间就像一刹那一样。因此,寿命短促的人类竟然放逸懈怠,实在是太不应该了。巴利
Sā ekadivasaṃ dānaṃ datvā pūjaṃ katvā dhammaṃ sutvā sikkhāpadāni rakkhitvā divasapariyosāne taṃ khaṇaṃ nibbattena kenaci rogena kālaṃ katvā attano sāmikasseva santike nibbatti. Itarāpi ettakaṃ kālaṃ devaputtaṃ alaṅkaronti eva. Devaputto taṃ disvā ‘‘tvaṃ pātova paṭṭhāya na dissasi, kuhiṃ gatāsī’’ti āha. ‘‘Cutāmhi sāmī’’ti. ‘‘Kiṃ vadesī’’ti? ‘‘Evametaṃ, sāmī’’ti. ‘‘Kuhiṃ nibbattāsī’’ti? ‘‘Sāvatthiyaṃ kulagehe’’ti. ‘‘Kittakaṃ kālaṃ tattha ṭhitāsī’’ti? ‘‘Dasamāsaccayena mātu kucchito nikkhamitvā soḷasavassakāle parakulaṃ gantvā cattāro putte vijāyitvā dānādīni puññāni katvā tumhe patthetvā āgantvā tumhākameva santike nibbattāmhi, sāmī’’ti. ‘‘Manussānaṃ kittakaṃ āyū’’ti? ‘‘Vassasatamatta’’nti. ‘‘Ettakamevā’’ti? ‘‘Āma, sāmī’’ti. ‘‘Ettakaṃ āyuṃ gahetvā nibbattamanussā kiṃ nu kho suttapamattā kālaṃ atikkāmenti, udāhu dānādīni puññāni karontī’’ti. ‘‘Kiṃ vadetha, sāmi’’? ‘‘Asaṅkhyeyyaṃ āyuṃ gahetvā nibbattā viya ajarāmarā viya ca niccaṃ pamattā, manussā’’ti. Mālabhārīdevaputtassa mahāsaṃvego udapādi ‘‘vassasatamattamāyuṃ gahetvā nibbattamanussā kira pamattā nipajjitvā niddāyanti, kadā nu kho dukkhā muccissantī’’ti? Manussānaṃ pana vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiko saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbavassasahassaṃ āyuppamāṇaṃ , taṃ manussagaṇanāya tisso vassakoṭiyo, saṭṭhi ca vassasatasahassāni honti. Tasmā tassa devaputtassa ekadivasopi nātikkanto muhuttasadisova kālo ahosi. Evaṃ appāyukamanussānaṃ pamādo nāma ativiya ayuttoti.
第二天,比丘们进村后,看见集会堂没人打扫,座位没有摆好,饮用水也没有准备,就问:“礼敬女在哪儿?”有人回答:“尊者,你们哪里还能见到她?昨天各位圣者用完斋离开后,她傍晚就死了。”凡夫比丘们听了这话,想起她的恩情,忍不住流下眼泪;漏尽的圣者们则生起了法的警策。他们吃完饭,回到精舍,礼敬世尊后问道:“尊者,那位叫礼敬的女居士,天天早起,做了种种功德,一心只求她的丈夫,如今她死了,投生到哪里去了?”“就在她丈夫身边,比丘们。”“尊者,她丈夫身边没有啊。”“比丘们,她求的不是这个丈夫。在三十三天,有一位持鬘天子,才是她的丈夫。她从为花鬘装饰的地方死后,又投生到了那位天子身边。”“是这样吗,尊者?”“是的,比丘们。”“尊者,众生的寿命真短啊!她早上还在招待我们,傍晚就生病死了。”世尊说:“是的,比丘们,众生的寿命确实很短。正因为这样,这些众生对欲乐和烦恼欲还没满足,死神就把他们控制住,带走他们,让他们哭泣哀号。”说完,世尊诵出这首偈颂:巴利
Punadivase bhikkhū gāmaṃ paviṭṭhā āsanasālaṃ apaṭijaggitaṃ, āsanāni apaññattāni, pānīyaṃ anuṭṭhapitaṃ disvā, ‘‘kahaṃ patipūjikā’’ti āhaṃsu. ‘‘Bhante, kahaṃ tumhe taṃ dakkhissatha, hiyyo ayyesu bhuñjitvā gatesu sāyanhasamaye matā’’ti. Taṃ sutvā puthujjanā bhikkhū tassā upakāraṃ sarantā assūni sandhāretuṃ nāsakkhiṃsu. Khīṇāsavānaṃ dhammasaṃvego udapādi. Te bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā pucchiṃsu – ‘‘bhante, patipūjikā nāma upāsikā uṭṭhāya samuṭṭhāya nānappakārāni puññāni katvā sāmikameva patthesi, sā idāni matā, kahaṃ nu kho nibbattā’’ti? ‘‘Attano sāmikasseva santike, bhikkhave’’ti. ‘‘Natthi, bhante, sāmikassa santike’’ti. ‘‘Na sā, bhikkhave, etaṃ sāmikaṃ pattheti, tāvatiṃsabhavane tassā mālabhārīdevaputto nāma sāmiko, sā tassa pupphapilandhanaṭṭhānato cavitvā puna gantvā tasseva santike nibbattā’’ti. ‘‘Evaṃ kira, bhante’’ti. ‘‘Āma, bhikkhave’’ti. ‘‘Aho parittaṃ, bhante, sattānaṃ jīvitaṃ, pātova amhe parivisitvā sāyaṃ uppannabyādhinā matā’’ti. Satthā ‘‘āma, bhikkhave, parittaṃ sattānaṃ jīvitaṃ nāma, teneva ime satte vatthukāmehi ceva kilesakāmehi ca atitte eva antako attano vase vattetvā kandante paridevante gahetvā gacchatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
就像采花的人,心被贪欲紧紧缠住,
对诸欲始终不满足的人,死神就把他收归自己掌控。巴利
‘‘Pupphāni heva pacinantaṃ, byāsattamanasaṃ naraṃ; Atittaṃyeva kāmesu, antako kurute vasa’’nti.
在这里,采花的人就像花匠在花园里采摘各种花一样,采的是跟自身和用具相关的五欲之花。心被拴住的人,是指对还没得到的东西,用渴望把心拴住;对已经得到的东西,用贪恋把心拴住;心就这样被种种方式绑住了。在诸欲中始终不满足,是说对事欲和烦恼欲,不管是通过追求、得到、享用还是囤积,都还是不满足。死神就把他掌控了,意思是说,被称为死神的终结者,把正在哭泣、哀号的人抓走,让他完全落入自己的掌控之中。巴利
Tattha pupphāni heva pacinantanti pupphārāme mālākāro nānāpupphāni viya attabhāvapaṭibaddhāni ceva upakaraṇapaṭibaddhāni ca kāmaguṇapupphāni ocinantameva . Byāsattamanasaṃ naranti asampattesu patthanāvasena, sampattesu gedhavasena vividhenākārena āsattacittaṃ. Atittaṃyeva kāmesūti vatthukāmakilesakāmesu pariyesanenapi paṭilābhenapi paribhogenapi nidhānenapi atittaṃ eva samānaṃ. Antako kurute vasanti maraṇasaṅkhāto antako kandantaṃ paridevantaṃ gahetvā gacchanto attano vasaṃ pāpetīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果,这场开示对大众带来了很大的利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā, desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
第五个:吝啬的憍尸耶长者故事巴利
5. Macchariyakosiyaseṭṭhivatthu
导师住在舍卫城时,针对悭吝的拘舍罗长者,说了“就像蜜蜂采花一样”这个法教。这位长者的事发生在王舍城。巴利
Yathāpi bhamaro pupphanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto macchariyakosiyaseṭṭhiṃ ārabbha kathesi. Tassa vatthu rājagahe samuṭṭhitaṃ.
据说离王舍城不远,有个叫萨迦罗的集镇。那里住着一位名叫拘舍罗的悭吝长者,拥有八十俱胝的财产。他连用草尖蘸一滴油都不肯给别人,自己也不享用。这样一来,他那份财富既不为妻子儿女等带来利益,也不为沙门、婆罗门带来利益,就像被罗刹占据的莲池一样,白白搁着没法用。有一天清晨,世尊从大悲定中出来,观察整个世间应当受教化的众生,看见四十五由旬外住着的这位长者和他的妻子,具有证得入流果的潜质。而在前一天,这位长者去王宫侍奉国王,侍奉完毕回来时,看见一个饿得发慌的乡下人正吃着一满钵的粗麦饼,心里就生起了想吃那饼的渴望。回到家后他暗想:“我要是说想吃粗麦饼,很多人就会想跟我一起吃,那样我的芝麻、米、酥油、糖蜜什么的都得消耗掉,我谁也不告诉。”他就这样忍着那份渴望过日子。日子一天天过去,他变得面色蜡黄,青筋暴起,身体消瘦。后来他实在忍不住那份渴望,就走进内室,抱着床躺下了。即便到了这个地步,他还是因为害怕损失财产,对谁都不肯说一个字。巴利
Rājagahanagarassa kira avidūre sakkāraṃ nāma nigamo ahosi. Tattheko macchariyakosiyo nāma seṭṭhi asītikoṭivibhavo paṭivasati. So tiṇaggena telabindumpi paresaṃ na deti, na attanā paribhuñjati. Itissa taṃ vibhavajātaṃ neva puttadārādīnaṃ, na samaṇabrāhmaṇānaṃ atthaṃ anubhoti, rakkhasapariggahitā pokkharaṇī viya aparibhogaṃ tiṭṭhati. Satthā ekadivasaṃ paccūsasamaye mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya sakalalokadhātuyaṃ bodhaneyyabandhave olokento pañcacattālīsayojanamatthake vasantassa seṭṭhino sapajāpatikassa sotāpattiphalassa upanissayaṃ addasa. Tato purimadivase pana so rājānaṃ upaṭṭhātuṃ rājagehaṃ gantvā rājūpaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto ekaṃ chātajjhattaṃ janapadamanussaṃ kummāsapūraṃ kapallakapūvaṃ khādantaṃ disvā tattha pipāsaṃ uppādetvā attano gharaṃ gantvā cintesi – ‘‘sacāhaṃ kapallakapūvaṃ khāditukāmomhīti vakkhāmi, bahū manussā mayā saddhiṃ khāditukāmā bhavissanti, evaṃ me bahūni tilataṇḍulasappiphāṇitādīni parikkhayaṃ gamissanti, na kassaci kathessāmī’’ti taṇhaṃ adhivāsento carati. So gacchante gacchante kāle uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto jāto. Tato taṇhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto gabbhaṃ pavisitvā mañcake upagūhitvā nipajji. Evaṃ gatopi dhanahānibhayena na kassaci kiñci kathesi.
这时,他的妻子走到他身边,摸了摸他的背,问道:“夫君,你是不是哪里不舒服?”他说:“我没有什么不舒服。”妻子又问:“难道是国王生你的气了?”他说:“国王也没有生我的气。”妻子又问:“那是儿女或者奴婢仆人们做了什么让你不高兴的事吗?”他说:“也没有这种事。”妻子又问:“那你是不是对什么东西有渴爱?”被这样问了,他还是因为害怕失去财产,什么都不说,一声不响地躺着。于是妻子对他说:“夫君,你说啊,你是不是对什么东西有渴爱?”他像是硬把话吞下去似的,说:“我是有渴爱。”妻子问:“是什么渴爱,夫君?”他说:“我想吃瓦片烤饼。”妻子说:“那为什么不告诉我?你是穷人吗?我现在就给整个村子的人做够吃的瓦片烤饼。”他说:“跟他们有什么关系?他们自己做了业自己吃去吧。”妻子说:“那我就给这条街的人做够吃的。”他说:“我知道你家里有钱。”妻子说:“那我就给这屋子周围所有人做够吃的。”他说:“我知道你心量大。”妻子说:“那我就只给你的妻子和儿女做够吃的。”他说:“跟他们有什么关系?”妻子说:“那我就给你和我做够吃的?”他说:“那你要做什么?”妻子说:“那我就只给你一个人做够吃的。”他说:“在这里做的话,很多人会盼着吃。你把所有米都放好,拿碎米和灶上的瓦片,再拿一点牛奶、酥油、蜂蜜和糖浆,登上七层楼阁的最上层去做,我要一个人坐在那里吃。”她答应说“好”,让人把该拿的东西都拿来,登上楼阁,打发走婢女,把长者叫来。他从最下面开始,一层层关上门,在每道门上都插上门闩,登上第七层,在那里也关上门,坐了下来。他的妻子则在灶上生起火,架上瓦片,开始烤饼。巴利
Atha naṃ bhariyā upasaṅkamitvā piṭṭhiṃ parimajjitvā, ‘‘kiṃ te, sāmi, aphāsukaṃ jāta’’nti pucchi. ‘‘Na me kiñci aphāsukaṃ atthī’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho te rājā kupito’’ti? ‘‘Rājāpi me na kuppatī’’ti. ‘‘Atha kiṃ te puttadhītāhi vā dāsakammakarādīhi vā kiñci amanāpaṃ kataṃ atthī’’ti? ‘‘Evarūpampi natthī’’ti. ‘‘Kismiñci pana te taṇhā atthī’’ti? Evaṃ vuttepi dhanahānibhayena kiñci avatvā nissaddova nipajji, atha naṃ bhariyā ‘‘kathehi, sāmi kismiñci te taṇhā atthī’’ti āha. So vacanaṃ parigilanto viya ‘‘atthi me taṇhā’’ti āha. ‘‘Kiṃ taṇhā, sāmī’’ti? ‘‘Kapallakapūvaṃ khāditukāmomhī’’ti. ‘‘Atha kimatthaṃ me na kathesi, kiṃ tvaṃ daliddosi, idāni sakalanigamavāsīnaṃ pahonake kapallakapūve pacissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ te etehi, attano kammaṃ katvā khādissantī’’ti? ‘‘Tena hi ekaracchavāsīnaṃ pahonake pacissāmī’’ti. ‘‘Jānāmahaṃ tava mahaddhanabhāva’’nti. ‘‘Imasmiṃ gehasāmante sabbesaṃ pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Jānāmahaṃ tava mahajjhāsayabhāva’’nti. ‘‘Tena hi te puttadāramattasseva pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Kiṃ te etehī’’ti? ‘‘Kiṃ pana tuyhañca mayhañca pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti? ‘‘Tvaṃ kiṃ karissasī’’ti ? ‘‘Tena hi ekakasseva te pahonakaṃ katvā pacāmī’’ti. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne pacamāne bahū paccāsīsanti. Sakalataṇḍule ṭhapetvā bhinnataṇḍule ca uddhanakapallāni ca ādāya thokaṃ khīrasappimadhuphāṇitañca gahetvā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatalaṃ āruyha paca, tatthāhaṃ ekakova nisīditvā khādissāmī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā gahetabbaṃ gāhāpetvā pāsādaṃ abhiruyha dāsiyo vissajjetvā seṭṭhiṃ pakkosāpesi, so ādito paṭṭhāya dvārāni pidahanto sabbadvāresu sūcighaṭikaṃ datvā sattamatalaṃ abhiruhitvā tatthapi dvāraṃ pidahitvā nisīdi. Bhariyāpissa uddhane aggiṃ jāletvā kapallaṃ āropetvā pūve pacituṃ ārabhi.
清晨,导师叫来大目犍连长老,对他说:目犍连,离王舍城不远的萨迦罗村里,有个悭吝的长者,他想吃瓦片烤饼,又怕被别人看见,正在七层楼阁上让人烤饼。你去那里,把那位长者调伏,让他放下悭吝之心,然后带着他们夫妻俩,连同饼、牛奶、酥油、蜂蜜和糖一起,用你的神通力带到祇园来。今天我要和五百位比丘一起在精舍里安坐,就用这些饼来吃饭。巴利
Atha satthā pātova mahāmoggallānattheraṃ āmantesi – ‘‘eso, moggallāna, rājagahassa avidūre sakkāranigame macchariyaseṭṭhi ‘kapallakapūve khādissāmī’ti aññesaṃ dassanabhayena sattabhūmike pāsāde kapallakapūve pacāpeti, tvaṃ tattha gantvā seṭṭhiṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā ubhopi jāyampatike pūve ca khīrasappimadhuphāṇitāni ca gāhāpetvā attano balena jetavanaṃ ānehi, ajjāhaṃ pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vihāre eva nisīdissāmi, pūveheva bhattakiccaṃ karissāmī’’ti.
长老说了一声“善哉,尊者”,接受了佛陀的吩咐,当下就以神通力到了那个村子,在那座楼阁的狮形窗洞前,穿好僧衣、披好袈裟,就像一颗宝石雕像一样,停在虚空中。大长者一看见长老,心头的肉就猛地一颤。他想:我就是因为害怕见到这种人,才躲到这个地来的,而这个比丘竟然从空中飞来,站在窗口前。长者看不到有什么可以抓住的东西,就像盐粒被丢进火里一样,气得噼啪作响,说道:沙门,你站在空中又能得到什么?就算你在空中一步一步地走来走去,也什么都得不到。长老就在那里来回经行。长者又说:经行又能得到什么?就算你在空中盘腿坐着,也照样什么都得不到。长老就盘起双腿坐了下来。长者接着说:坐在空中又能得到什么?就算你过来站在窗户的门槛上,也还是什么都得不到。长老就站到了门槛上。长者又说:站在门槛上又能得到什么?就算你全身冒烟,也终究什么都得不到。长老身上就冒起烟来。整座楼阁成了一片烟。长者的眼睛像被针扎一样难受,但他害怕房子着火,就没敢说“你就算浑身着火也什么都得不到”,只对妻子说:这个沙门真是缠上了,得不到东西是不会走的,我就让人给他一个饼吧。他对妻子说:贤妻,你烤一个小饼,给了这沙门,打发他走。她只往陶锅里放了一点点面粉,那饼却变成了大饼,胀满了整个锅,鼓起来立在那里。巴利
Thero ‘‘sādhu, bhante’’ti satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā tāvadeva iddhibalena taṃ nigamaṃ gantvā tassa pāsādassa sīhapañjaradvāre sunivattho supāruto ākāse eva maṇirūpakaṃ viya aṭṭhāsi. Mahāseṭṭhino theraṃ disvāva hadayamaṃsaṃ kampi. So ahaṃ evarūpānaṃyeva dassanabhayena imaṃ ṭhānamāgato, ayañca bhikkhu ākāsenāgantvā vātapānadvāre ṭhitoti. So gahetabbagahaṇaṃ apassanto aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya dosena taṭataṭāyanto evamāha – ‘‘samaṇa, ākāse ṭhatvāpi kiṃ labhissasi, ākāse apade padaṃ dassetvā caṅkamantopi neva labhissasī’’ti. Thero tasmiṃ eva ṭhāne aparāparaṃ caṅkami. Seṭṭhi ‘‘caṅkamanto kiṃ labhissasi, ākāse pallaṅkena nisīdantopi na labhissasiyevā’’ti āha. Thero pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Atha naṃ ‘‘ākāse nisinno kiṃ labhissasi, āgantvā vātapānassa ummāre ṭhitopi na labhissasī’’ti āha. Thero ummāre ṭhito. ‘‘Ummāre ṭhitopi kiṃ labhissasi, dhūmāyantopi na labhissasi evā’’ti āha. Theropi dhūmāyi. Sakalapāsādo ekadhūmo ahosi. Seṭṭhino akkhīnaṃ sūciyā vijjhanakālo viya ahosi, gehajjhāyanabhayena pana ‘‘tvaṃ pajjalantopi na labhissasī’’ti avatvā ‘‘ayaṃ samaṇo suṭṭhu laggo, aladdhā na gamissati , ekamassa pūvaṃ dāpessāmī’’ti bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde ekaṃ khuddakapūvaṃ pacitvā samaṇassa datvā uyyojehi na’’nti. Sā thokaṃ eva piṭṭhaṃ kapallapātiyaṃ pakkhipi, mahāpūvo hutvā sakalapātiṃ pūretvā uddhumāto hutvā aṭṭhāsi.
长者看见这情形,心想:“你一定放了很多面粉。”就亲自用汤匙尖挑了一点点面粉放进去,结果那饼比之前的饼更大了。就这样,她每烤一张,那张就越来越大。长者烦了,对妻子说:“贤妻,给他一张饼吧。”妻子从后面拿饼的时候,所有的饼都粘成一团。她对长者说:“夫君,所有的饼都粘在一起了,我分不开。”“我来弄。”长者也分不开。夫妻俩各抓一头使劲拉,还是分不开。长者跟这些饼较劲,身上直冒汗,口渴得不行。于是他对妻子说:“贤妻,我不要这些饼了,连篮子一起给他吧。”妻子就拿起篮子,走到长老面前,供养给他。长老为两人说法,讲了三宝的功德,又像天空中现出满月一样,开示“布施有果报,供养有果报”,说明布施等善行的果报。巴利
Seṭṭhi taṃ disvā ‘‘bahuṃ tayā piṭṭhaṃ gahitaṃ bhavissatī’’ti sayameva dabbikaṇṇena thokaṃ piṭṭhaṃ gahetvā pakkhipi, pūvo purimapūvato mahantataro jāto . Evaṃ yaṃ yaṃ pacati, so so mahantamahantova hoti. So nibbinno bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, imassa ekaṃ pūvaṃ dehī’’ti. Tassā pacchito ekaṃ pūvaṃ gaṇhantiyā sabbe ekābaddhā allīyiṃsu. Sā seṭṭhiṃ āha – ‘‘sāmi, sabbe pūvā ekato laggā, visuṃ kātuṃ na sakkomī’’ti. ‘‘Ahaṃ karissāmī’’ti sopi kātuṃ nāsakkhi. Ubhopi janā koṭiyaṃ gahetvā kaḍḍhantāpi viyojetuṃ nāsakkhiṃsu eva . Athassa pūvehi saddhiṃ vāyamantasseva sarīrato sedā mucciṃsu, pipāsā upacchijji. Tato bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, na me pūvehi attho, pacchiyā saddhiṃyeva imassa dehī’’ti. Sā pacchiṃ ādāya theraṃ upasaṅkamitvā adāsi. Thero ubhinnampi dhammaṃ desesi, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ kathesi, ‘‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭha’’nti dinnadānādīnaṃ phalaṃ gaganatale puṇṇacandaṃ viya dassesi.
长者听了这话,生起清净信心,对长老说:“尊者,请进来坐在这座位上吃吧。”长老说:“大长者,正等正觉者正和五百位比丘一起坐在精舍里,说‘我要吃饼’。如果你们愿意,我就带你们去。您可以叫长者的妻子带上饼和乳粥之类的东西,我们一起去导师那里。”长者问:“尊者,导师现在在哪里?”长老答:“大长者,在离这里四十五由旬的祇园精舍。”长者说:“尊者,如果不耽误时间,这么远的路我们怎么去得了?”长老说:“大长者,只要你们愿意,我就用自己的神通力带你们去。你们楼阁的楼梯顶端还留在原处,楼梯末端会出现在祇园的门楼那里。就像从楼上走到楼下那么短的时间,我就能把你们带到祇园。”长者应道:“太好了,尊者。”巴利
Taṃ sutvā pasannacitto hutvā seṭṭhi ‘‘bhante, āgantvā imasmiṃ pallaṅke nisīditvā paribhuñjathā’’ti āha. Thero, ‘‘mahāseṭṭhi, sammāsambuddho ‘pūve khādissāmī’ti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vihāre nisinno, tumhākaṃ ruciyā sati ahaṃ vo nessāmi, seṭṭhibhariyaṃ pūve ca khīrādīni ca gaṇhāpetha, satthu santikaṃ gamissāmā’’ti āha. ‘‘Kahaṃ pana, bhante, etarahi satthā’’ti? ‘‘Ito pañcacattālīsayojanamatthake jetavanavihāre, mahāseṭṭhī’’ti. ‘‘Bhante, kālaṃ anatikkamitvā ettakaṃ addhānaṃ kathaṃ gamissāmā’’ti. ‘‘Mahāseṭṭhi, tumhākaṃ ruciyā sati ahaṃ vo attano iddhibalena nessāmi, tumhākaṃ pāsāde sopānasīsaṃ attano ṭhāne eva bhavissati, sopānapariyosānaṃ pana vo jetavanadvārakoṭṭhake bhavissati, uparipāsādā heṭṭhāpāsādaṃ otaraṇakālamatteneva jetavanaṃ nessāmī’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti sampaṭicchi.
长老把阶梯的顶端就留在原处,然后决意说:“让阶梯的末端出现在祇园门楼那里。”事情果然就这样发生了。于是,长老让长者和长者妻到达祇园的速度,比从楼上走到楼下还要快。他们两人一起走到世尊面前,禀报了时间已到。世尊走进食堂,坐在准备好的殊胜佛座上,和比丘僧团在一起。大长者为以佛陀为首的比丘僧团献上净水,他的妻子则把饼放进如来的钵里。世尊只取了自己够吃的量,五百位比丘也只取了够吃的量。长者不断供养牛奶、酥油、蜂蜜、糖等,却怎么也不见减少。世尊和五百位比丘一起用完了餐,大长者也和妻子一起尽情吃饱。那些饼却始终不见减少,也看不到尽头。即使把饼分给整座精舍的比丘和吃剩饭的人,也还是看不到饼有穷尽的时候。有人禀告世尊:“尊者,这些饼怎么用都用不完。”世尊说:“那就把它们倒在祇园门楼那里吧。”于是他们把饼倒在门楼附近一处岩坡上。直到今天,那个地方还被称为“瓦片烧饼岩坡”。大长者和妻子一起走到世尊面前,顶礼之后站在一旁。世尊作了随喜开示。随喜开示结束时,他们两人都证入入流果,顶礼世尊后,登上门楼的阶梯,回到自己的楼阁中。巴利
Thero sopānasīsaṃ tattheva katvā ‘‘sopānapādamūlaṃ jetavanadvārakoṭṭhake hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Tatheva ahosi. Iti thero seṭṭhiñca seṭṭhibhariyañca uparipāsādā heṭṭhāpāsādaṃ otaraṇakālato khippataraṃ jetavanaṃ sampāpesi. Te ubhopi satthāraṃ upasaṅkamitvā kālaṃ ārocesuṃ. Satthā bhattaggaṃ pavisitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Mahāseṭṭhi buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dakkhiṇodakaṃ adāsi. Bhariyāpissa tathāgatassa patte pūvaṃ patiṭṭhāpesi. Satthā attano yāpanamattaṃ gaṇhi, pañcasatā bhikkhūpi yāpanamattaṃ gaṇhiṃsu. Seṭṭhi khīrasappimadhusakkharādīni dadamāno na khayaṃ agamāsi. Satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ bhattakiccaṃ niṭṭhāpesi. Mahāseṭṭhipi saddhiṃ bhariyāya yāvadatthaṃ khādi. Pūvānaṃ pariyosānameva na paññāyati. Sakalavihāre bhikkhūnañca vighāsādānañca dinnesupi pariyanto na paññāyateva. ‘‘Bhante, pūvā parikkhayaṃ na gacchantī’’ti bhagavato ārocesuṃ. ‘‘Tena hi jetavanadvārakoṭṭhake chaḍḍethā’’ti. Atha ne dvārakoṭṭhakassa avidūre pabbhāraṭṭhāne chaḍḍayiṃsu. Yāvajjatanāpi taṃ ṭhānaṃ kapallakapūvapabbhāranteva paññāyati. Mahāseṭṭhi saha bhariyāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Bhagavā anumodanamakāsi. Anumodanāvasāne ubhopi sotāpattiphale patiṭṭhāya satthāraṃ vanditvā dvārakoṭṭhake sopānaṃ āruyha attano pāsādeyeva patiṭṭhahiṃsu.
从那时起,长者把八亿财产全都花在了佛陀的教法上。第二天傍晚,比丘们聚在法堂里坐着,谈论长老的功德说:“各位贤友,你们看看大目犍连长老的神力!他不损害信心,不损害财富,一转眼就把那个悭吝的长者调伏了,让他去掉悭吝,让他拿了饼,带到祇园,面见世尊,并安立在入流果上。啊,这位长老真是有大神力!”世尊以天耳听到这番谈论,就过来问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么呢?”他们回答说:“谈的是这件事。”世尊说:“比丘们,善于调御家族的比丘,应当不损害信心,不损害财富,不让家族疲惫,不令家族苦恼,像蜜蜂从花上取花粉而不伤花那样,去接近并让家族了解佛陀的功德。我的儿子目犍连就是这样的比丘。”世尊这样赞叹长老之后,说了下面这首偈颂:巴利
Tato paṭṭhāya seṭṭhi asītikoṭidhanaṃ buddhasāsaneyeva vikkiri. Punadivase sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhikkhū ‘‘passathāvuso, mahāmoggallānattherassa ānubhāvaṃ, anupahacca nāma saddhaṃ, anupahacca bhoge macchariyaseṭṭhiṃ muhutteneva dametvā nibbisevanaṃ katvā pūve gāhāpetvā jetavanaṃ ānetvā satthu sammukhaṃ katvā sotāpattiphale patiṭṭhāpesi, aho mahānubhāvo thero’’ti therassa guṇaṃ kathentā nisīdiṃsu. Satthā dibbāya sotadhātuyā kathaṃ sutvā āgantvā, ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā, ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, kuladamakena nāma bhikkhunā anupahacca saddhaṃ, anupahacca bhoge, kulaṃ akilametvā aviheṭhetvā pupphato reṇuṃ gaṇhantena bhamarena viya upasaṅkamitvā buddhaguṇaṃ jānāpetabbaṃ, tādiso mama putto moggallāno’’ti theraṃ pasaṃsitvā imaṃ gāthamāha –
就像蜜蜂采花,不伤害花的颜色和香气;
像蜜蜂取了花蜜就飞走,牟尼在村里也该这样行持。巴利
‘‘Yathāpi bhamaro pupphaṃ, vaṇṇagandhamaheṭhayaṃ; Paleti rasamādāya, evaṃ gāme munī care’’ti.
这里,“蜜蜂”指任何一种酿蜜的蜂类。“花”的意思是:在花园里飞的时候,不伤害、不破坏花朵、花色和花香。“离去”的意思是:这样飞着,尽情吸了花蜜之后,又带走一些去继续酿蜜,它就这样钻进密林深处,把混着花粉的蜜汁放在某个树洞里,渐渐酿成甘甜的蜜。它虽然在花园里飞过,花的颜色和香气并不会因此消失,一切都还是原样。同样,“牟尼在村落中游行”:无论是有学还是无学的出家牟尼,挨家挨户在村里托钵游行,也不会因此让那些人家信心受损、财富受损,信心和财富都还是照旧。这样游行之后离开,有学牟尼先在村外一个取水方便的地方铺开僧伽梨衣坐下,按润滑车轴、包扎伤口、吃自己儿子肉等譬喻如理省思,然后吃下钵食;之后进入合适的丛林,专注修习内心的业处,把四道和四种沙门果真正握在手中。无学牟尼则安住于现法乐住。这就是他和蜜蜂酿蜜相似的地方,应当这样理解。这里指的正是漏尽者。巴利
Tattha bhamaroti yā kāci madhukarajāti. Pupphanti pupphārāme caranto pupphañca vaṇṇañca gandhañca aheṭhayanto avināsento vicaratīti attho. Paletīti evaṃ caritvā yāvadatthaṃ rasaṃ pivitvā aparampi madhukaraṇatthāya ādāya paleti, so evaṃ vanagahanaṃ ajjhogāhetvā ekasmiṃ rukkhasusire taṃ rajamissakaṃ rasaṃ ṭhapetvā anupubbena madhurarasaṃ madhuṃ karoti, na tassa pupphārāme vicaritapaccayā pupphaṃ vā vaṇṇagandhaṃ vāssa vigacchati, atha kho sabbaṃ pākatikameva hoti. Evaṃ gāme munī careti evaṃ sekhāsekhabhedo anāgāriyamuni kulapaṭipāṭiyā gāme bhikkhaṃ gaṇhanto vicaratīti attho. Na hi tassa gāme caraṇapaccayā kulānaṃ saddhāhāni vā bhogahāni vā honti. Saddhāpi bhogāpi pākatikāva honti. Evaṃ caritvā ca pana nikkhamitvā sekhamuni tāva bahigāme udakaphāsukaṭṭhāne saṅghāṭiṃ paññāpetvā nisinno akkhabhañjanavaṇapaṭicchādanaputtamaṃsūpamādivasena paccavekkhanto piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathārūpaṃ vanasaṇḍaṃ anupavisitvā ajjhattikakammaṭṭhānaṃ sammasanto cattāro magge, cattāri ca sāmaññaphalāni hatthagatāneva karoti. Asekhamuni pana diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuñjati . Ayamassa bhamarena saddhiṃ madhukaraṇasarikkhatā veditabbā. Idha pana khīṇāsavova adhippeto.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
导师讲完这场法义开示后,为了进一步显示这位长老的功德,说道:“诸位比丘,并不是现在目犍连才调伏了那个悭吝的大富豪,过去他也曾调伏过他,让他明白业与果报之间的关联。”说完这番话,为了阐明这个道理,便引出了过去世的故事——巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ vatvā uttaripi therassa guṇaṃ pakāsetuṃ ‘‘na, bhikkhave, idāneva moggallānena macchariyaseṭṭhi damito, pubbepi naṃ dametvā kammaphalasambandhaṃ jānāpesi evā’’ti vatvā imamatthaṃ pakāsento atītaṃ āharitvā –
两人都是瘸子,两人都是曲手者,两人都是斜眼;
两人都长了疖子,我没看见伊利萨。巴利
‘‘Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā; Ubhinnaṃ piḷakā jātā, nāhaṃ passāmi illisa’’nti. (jā. 1.1.78) –
他讲说了这部《伊利萨本生经》。巴利
Imaṃ illisajātakaṃ kathesīti.
巴韦亚邪命外道的故事巴利
6. Pāveyyakājīvakavatthu
导师住在舍卫城时,针对一个名叫巴瓦的乞食外道,讲了“不要逆着别人”这篇法义。巴利
Na paresaṃ vilomānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto pāveyyaṃ nāma ājīvakaṃ ārabbha kathesi.
据说在舍卫城,有一位女居士把名叫巴瓦的邪命外道当成儿子一样照顾奉养。她家隔壁的人听了导师说法回来,用各种方式赞叹佛陀的功德:“啊,佛陀的说法真是稀有!”女居士听了对佛陀功德的赞颂,就想去精舍听法,便把这件事告诉那位邪命外道,说:“尊者,我要到佛陀那里去。”外道阻止她说:“别去。”她一次又一次恳求,外道还是不让。女居士心想:“他不让我去精舍听法,那我就请导师到家里来听法吧。”傍晚,她把儿子叫来,吩咐说:“孩子,你去邀请导师明天来应供。”儿子出发时,先去了邪命外道的住处,向他顶礼后坐下。外道问他:“你去哪里?”他回答:“奉母亲之命,去邀请导师。”外道说:“不要去他那里。”他说:“不行,尊者,我怕母亲,我一定要去。”外道说:“他得到的供养,我们俩可以一起享用,别去了。”儿子说:“不行,尊者,母亲会责备我的。”外道便说:“那好,你去吧;但邀请完了以后,千万不要告诉他我们家在哪里、在哪条街、从哪条路走。你要假装好像站在他身边,实际却从另一条路悄悄溜回来。”儿子听了外道的话,去导师那里邀请后,完全照外道的吩咐做了,然后回到外道身边。外道问他:“事情办得怎么样了?”他回答:“都办妥了,尊者。”外道说:“你办得好,他的供养我们俩一起享用。”第二天一早,邪命外道就到了那户人家。他们把他带进内室,让他坐下。巴利
Sāvatthiyaṃ kirekā gahapatānī puttaṭṭhāne ṭhapetvā pāveyyaṃ nāma ājīvakaṃ paṭijaggi. Tassānantaragharesu manussā satthu dhammadesanaṃ sutvā āgantvā, ‘‘aho acchariyā buddhānaṃ dhammadesanā’’ti nānappakārehi buddhaguṇe vaṇṇenti. Sā buddhānaṃ guṇakathaṃ sutvā vihāraṃ gantvā dhammaṃ sotukāmā ājīvakassa etamatthaṃ kathetvā, ‘‘gacchissāmi ahaṃ buddhasantikaṃ, ayyā’’ti āha. So ‘‘mā gacchāhī’’ti nivāretvā taṃ punappunaṃ yācamānampi nivāresi eva. Sā ‘‘ayaṃ mama vihāraṃ gantvā dhammaṃ sotuṃ na deti, satthāraṃ nimantetvā idheva dhammaṃ suṇissāmī’’ti sāyanhasamaye puttaṃ pakkositvā, ‘‘gaccha, tāta, svātanāya satthāraṃ nimantehī’’ti pesesi. So gacchanto paṭhamataraṃ ājīvakassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ vanditvā nisīdi. Atha naṃ so ‘‘kahaṃ gacchasī’’ti āha. ‘‘Mātu vacanena satthāraṃ nimantetuṃ gacchāmī’’ti āha. ‘‘Mā tassa santikaṃ gacchāhī’’ti. ‘‘Alaṃ, ayya, mama mātu bhāyāmi, gacchissāmaha’’nti. ‘‘Etassa katasakkāraṃ ubhopi khādissāma, mā gacchāhī’’ti. ‘‘Alaṃ, ayya, mātā me tajjessatī’’ti. Tena hi gaccha, gantvā pana nimantetvā, ‘‘amhākaṃ gehaṃ asukaṭṭhāne vā asukavīthiyaṃ vā asukamaggena vā gantabba’’nti mā ācikkhi. ‘‘Santike ṭhito viya aññena maggena gacchanto viya palāyitvā ehī’’ti. So ājīvakassa vacanaṃ sutvā satthu santikaṃ gantvā nimantetvā ājīvakena vuttaniyāmeneva sabbaṃ katvā tassa santikaṃ gantvā, ‘‘kiṃ te kata’’nti puṭṭho, ‘‘sabbaṃ kataṃ, ayyā’’ti āha. ‘‘Bhaddakaṃ te kataṃ, tassa sakkāraṃ ubhopi khādissāmā’’ti vatvā punadivase ājīvako pātova taṃ gehaṃ agamāsi. Taṃ gahetvā pacchāgabbhe nisīdāpesuṃ.
邻居们用新鲜牛粪涂了那间屋子,撒上炒米和鲜花,为导师铺设了一个极为尊贵的座位。那些不熟悉佛陀的人确实不懂得怎样布置座位;而佛陀并不需要谁来指路,因为就在他在菩提树下震动一万个世界、证得正觉的那一天,一切道路都已对他清楚显现:“这条路通向地狱,这条路通向畜生道,这条路通向饿鬼界,这条路通向人界,这条路通向天界,这条路通向不死的大涅槃。”至于村落、城镇之间的道路,那就更不用说了。因此,导师一早就拿着钵和衣,来到那位近事女的家门口。近事女走出家门,以五体投地礼敬导师,把他迎进屋内,请他在座位上坐下,奉上净水,然后用精致的美食和软食供养。导师吃完饭,近事女想请他随喜赐福,便接过了钵。导师以甜美的音声开始随喜说法。近事女一边称叹“善哉,善哉!”一边听法。而那个邪命外道正坐在内室里,听到她赞叹听法的声音,再也忍不住了。他想:“现在她已经不是我的了。”于是冲出来,一边用各种难听的话辱骂近事女和导师:“你这倒霉鬼!竟然这样供养他!”一边逃走了。近事女因为他那些话感到羞愧,心一下子乱了,没办法让心随着教法产生观智。导师便问她:“近事女,为什么你没办法让心随着教法走呢?”她回答:“尊者,因为那个人的话,我的心乱掉了。”导师说:“对这样恶劣之人的言语,根本不该去忆念;不该把这种话放在心上,而应当观察自己哪些做了、哪些还没做。”说完后,就诵出了以下这个偈颂——巴利
Paṭivissakamanussā taṃ gehaṃ allagomayena upalimpitvā lājapañcamāni pupphāni vikiritvā satthu nisīdanatthāya mahārahaṃ āsanaṃ paññāpesuṃ. Buddhehi saddhiṃ aparicitamanussā hi āsanapaññattiṃ na jānanti, buddhānañca maggadesakena kiccaṃ nāma natthi, bodhimūle dasasahassisokadhātuṃ kampetvā sambodhiṃ pattadivaseyeva hi nesaṃ ‘‘ayaṃ maggo nirayaṃ gacchati, ayaṃ tiracchānayoniṃ, ayaṃ pettivisayaṃ, ayaṃ manussalokaṃ, ayaṃ devalokaṃ, ayaṃ amatamahānibbāna’’nti sabbe maggā āvibhūtā. Gāmanigamādīnaṃ pana magge vattabbameva natthi. Tasmā satthā pātova pattacīvaramādāya mahāupāsikāya gehadvāraṃ gato. Sā gehā nikkhamitvā satthāraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā antonivesanaṃ pavesetvā āsane nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Upāsikā katabhattakiccassa satthuno anumodanaṃ kāretukāmā pattaṃ gaṇhi. Satthā madhurassarena anumodanadhammakathaṃ ārabhi. Upāsikā ‘‘sādhu, sādhū’’ti sādhukāraṃ dadamānā dhammaṃ suṇi. Ājīvakopi pacchāgabbhe nisinnova tassā sādhukāraṃ datvā dhammaṃ suṇantiyā saddaṃ sutvā sandhāretuṃ nāsakkhi. ‘‘Na idānesā mayha’’nti nikkhamitvā ‘‘naṭṭhāsi kāḷakaṇṇi, etassa evaṃ sakkāraṃ karotī’’ti nānappakārena upāsikañca satthārañca akkosanto palāyi. Upāsikā tassa kathāya lajjitā aññathattaṃ gataṃ cittaṃ desanānusārena ñāṇaṃ pesetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ upāsike cittaṃ desanānugataṃ kātuṃ na sakkosī’’ti? ‘‘Bhante, etassa me kathāya cittaṃ aññathattaṃ upagata’’nti . Satthā ‘‘evarūpassa visabhāgajanassa kathitaṃ kathaṃ nāma āvajjituṃ na vaṭṭati, evarūpaṃ asamannāharitvā attano katākatameva oloketuṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
不要盯着别人的过错,也不要盯着别人做了或没做什么。
只应省察自己:哪些已经做了,哪些还没做。巴利
‘‘Na paresaṃ vilomāni, na paresaṃ katākataṃ; Attanova avekkheyya, katāni akatāni cā’’ti.
在这里,不该把别人那些违逆、粗暴、像刀割心一样的言语放在心上。也不该盯着别人做了什么、没做什么,比如:“某某居士没有信心、没有净信,他家连一勺饭都不肯布施,也不供斋饭,也不供养衣等资具;某某女居士也没有信心、没有净信,她家同样连一勺饭都不肯布施,也不供斋饭,也不供养衣等资具;某某比丘没有信心、没有净信,既不尽对亲教师的义务,也不尽对老师的义务,不尽对客比丘的义务,不尽对出行比丘的义务,不打扫塔院,不尽布萨堂的义务,不尽斋堂的义务,不尽浴室等的义务,他也没有任何头陀支,也没有以修习为乐的精勤。”——像这样,别人的已作与未作,都不该去看。只应观察自己:具足信心而出家的善男子,应忆持如是教诫——“出家人当常常自我省察:我的日夜是如何度过的?”(《增支部》10.48)并以这样的心态来审视自己的已作与未作:“我是否真正能够将此无常、苦、无我的三相付诸修习,还是不能?”巴利
Tattha na paresaṃ vilomānīti paresaṃ vilomāni pharusāni mammacchedakavacanāni na manasikātabbāni. Na paresaṃ katākatanti ‘‘asuko upāsako assaddho appasanno, nāpissa gehe kaṭacchubhikkhādīni diyyanti, na salākabhattādīni, na cīvarādipaccayadānaṃ etassa atthi, tathā asukā upāsikā assaddhā appasannā, nāpissā gehe kaṭacchubhikkhādīni diyyanti, na salākabhattādīni, na cīvarādipaccayadānaṃ etissā atthi, tathā asuko bhikkhu assaddho appasanno, nāpi upajjhāyavattaṃ karoti, na ācariyavattaṃ, na āgantukavattaṃ, na gamikavattaṃ, na cetiyaṅgaṇavattaṃ, na uposathāgāravattaṃ, na bhojanasālāvattaṃ, na jantāgharavattādīni, nāpissa kiñci dhutaṅgaṃ atthi, na bhāvanārāmatāya ussāhamattampī’’ti evaṃ paresaṃ katākataṃ nāma na oloketabbaṃ. Attanova avekkheyyāti ‘‘kathaṃ bhūtassa me rattindivā vītivattantīti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabba’’nti (a. ni. 10.48) imaṃ ovādaṃ anussaranto saddhāpabbajito kulaputto ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti tilakkhaṇaṃ āropetvā yoge kammaṃ kātuṃ sakkhiṃ , nāsakkhi’’nti evaṃ attano katākatāni olokeyyāti.
开示结束时,那位近事女证得了入流果,这场开示也让大众获得了真实的利益。巴利
Desanāvasāne sā upāsikā sotāpattiphale patiṭṭhitā, desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
第七则:持伞居士的故事巴利
7. Chattapāṇiupāsakavatthu
就像可爱的花朵盛开一样,这则法教是导师住在舍卫城时,针对持伞居士而说的。巴利
Yathāpi ruciraṃ pupphanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto chattapāṇiupāsakaṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,有一位名叫持伞的居士,他通达三藏,已证不来果。那天清晨,他受持布萨戒后,便前往侍奉世尊。对于不来果圣弟子来说,并没有通过受持仪式而行的布萨羯磨,他们的梵行和日中一食,是由道果自然成就的。正因如此,世尊才说:“大王,陶匠嘎帝咖拉是日中一食者、梵行者、持戒者、众善具足之人。”如此,不来者自然就是日中一食者和梵行者。这位居士也同样受持布萨戒后,来到世尊跟前,顶礼之后便坐下听法。那时,憍萨罗国王波斯匿也前来敬礼世尊。持伞居士看见他走来,心中思忖:“我该起身吗?”转念又想:“我正坐在最尊贵的大王面前,若为一个地方小王而起立,实在不妥。但国王见我未起身,必然会动怒。即便如此,我也决不起立。因为见王起立,便是抬举了国王,却轻慢了世尊,所以我决不起立。”于是他便安坐不动。贤明之人见到有人坐在更应受尊敬者面前而不起立,是不会生气的。然而,这位国王见他不起身,心中顿生不快,顶礼世尊后便坐在一边。世尊察觉了国王的怒气,便称赞持伞居士的功德:“大王,这位持伞居士是智者,已见法,通达三藏,善于分辨义理与非义理。”国王听着对居士功德的称赞,心渐渐变得柔软了。巴利
Sāvatthiyañhi chattapāṇi nāma upāsako tipiṭakadharo anāgāmī. So pātova uposathiko hutvā satthu upaṭṭhānaṃ agamāsi. Anāgāmiariyasāvakānañhi samādānavasena uposathakammaṃ nāma natthi, maggeneva tesaṃ brahmacariyañca ekabhattikañca āgataṃ. Tenevāha – ‘‘ghaṭikāro kho, mahārāja, kumbhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo’’ti (ma. ni. 2.288). Evaṃ anāgāmino pakatiyāva ekabhattikā ca brahmacārino ca honti. Sopi tatheva uposathiko hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā dhammakathaṃ suṇanto nisīdi. Tasmiṃ samaye rājā pasenadi kosalo satthu upaṭṭhānaṃ agamāsi. Chattapāṇi upāsako taṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘uṭṭhātabbaṃ nu kho, no’’ti cintetvā – ‘‘ahaṃ aggarājassa santike nisinno, tassa me padesarājānaṃ disvā uṭṭhātuṃ na yuttaṃ, rājā kho pana me anuṭṭhahantassa kujjhissati, etasmiṃ kujjhantepi neva uṭṭhahissāmi . Rājānaṃ disvā uṭṭhahantena hi rājā garukato hoti, no satthā, tasmā neva uṭṭhahissāmī’’ti na uṭṭhahi. Paṇḍitapurisā nāma garutarānaṃ santike nisīditvā anuṭṭhahantaṃ disvā na kujjhanti. Rājā pana taṃ anuṭṭhahantaṃ disvā kupitamānaso satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā kupitabhāvaṃ ñatvā, ‘‘mahārāja, ayaṃ chattapāṇi upāsako paṇḍito diṭṭhadhammo tipiṭakadharo atthānatthakusalo’’ti upāsakassa guṇaṃ kathesi. Rañño tassa guṇakathaṃ suṇantasseva cittaṃ mudukaṃ jātaṃ.
有一天,国王站在宫殿高楼上,看见持伞近事男吃完饭,拿着伞、穿着凉鞋走过王宫庭院,就派人叫他过来。他放下伞和凉鞋,走到国王面前,顶礼之后站在一边。国王对他说:“贤者,你为什么把伞和凉鞋都放下了?”他说:“我听到‘国王叫我’,就放下它们过来了。”国王说:“今天你总算知道我是国王了吧。”他说:“大王,我一直都知道您是国王。”国王说:“既然这样,那天你坐在世尊面前,看见我来了,为什么不起身?”他说:“大王,我当时坐在最尊贵的国王面前,如果看见一个地方小王就起身,那就等于对世尊不恭敬,所以我没有起身。”国王说:“算了,贤者,这事就过去吧。”又说:“听说你善于分辨现世和来世的利益与损害,通达三藏。你来我的后宫为她们说法吧。”他说:“大王,我做不到。”国王问:“什么原因?”他说:“大王,王宫是个过失很重的地方,在这里说话妥当不妥当,都是大事。”国王说:“别这么说,不要因为那天看见我没起身的事而心里不安。”他说:“大王,在家人来往的地方过失很重。大王,不如请一位出家人来,为她们说法吧。”国王说:“好,贤者,你回去吧。”就把他打发走了,然后自己去世尊那里,请求世尊说:“尊者,玛莉咖王后和瓦萨跋刹帝利女都说要学法,请尊者带着五百位比丘,定期到我家为她们说法。”世尊说:“大王,诸佛没有定期去一个地方的惯例。”国王说:“那么,尊者,请派另一位比丘去吧。”世尊就把这件事交给了阿难长老。长老定期前去,为她们讲授课诵。其中玛莉咖认真受学、反复诵读,能够复述课诵。而瓦萨跋刹帝利女既不认真受学,也不诵读,更不能复述课诵。巴利
Athekadivasaṃ rājā uparipāsāde ṭhito chattapāṇiṃ upāsakaṃ katabhattakiccaṃ chattamādāya upāhanamāruyha rājaṅgaṇena gacchantaṃ disvā pakkosāpesi. So chattupāhanaṃ apanetvā rājānamupasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bho upāsaka, kinte chattupāhanaṃ apanīta’’nti. ‘‘‘Rājā pakkosatī’ti sutvā apanetvā āgatomhī’’ti. ‘‘Ajja amhākaṃ rājabhāvo tumhehi ñāto bhavissatī’’ti. ‘‘Sadāpi mayaṃ, deva, tumhākaṃ rājabhāvaṃ jānāmā’’ti. ‘‘Yadi evaṃ kasmā purimadivase satthu santike nisinno maṃ disvā na uṭṭhahī’’ti? ‘‘Mahārāja, ahaṃ aggarājassa santike nisinno, padesarājānaṃ disvā uṭṭhahanto satthari agāravaṃ pavedeyyaṃ, tasmā na uṭṭhahi’’nti. ‘‘Hotu, bho, tiṭṭhatetaṃ’’. ‘‘Tumhe kira diṭṭhadhammikasamparāyikānaṃ atthānatthānaṃ kusalā tipiṭakadharā amhākaṃ antepure dhammaṃ vācethā’’ti. ‘‘Na sakkomi, devā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Rājagehaṃ nāma mahāsāvajjaṃ, duyuttasuyuttakāni garukānettha, devā’’ti. ‘‘Mā evaṃ vadetha, ‘purimadivase maṃ disvā na uṭṭhitomhī’ti mā kukkuccaṃ karothā’’ti. ‘‘Deva, gihīnaṃ vicaraṇaṭṭhānaṃ nāma mahāsāvajjaṃ, ekaṃ pabbajitaṃ pakkosāpetvā dhammaṃ vācāpethā’’ti. Rājā ‘‘sādhu, bho, gacchatha tumhe’’ti taṃ uyyojetvā satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ yāci, ‘‘bhante, mallikā ca devī vāsabhakhattiyā ca dhammaṃ pariyāpuṇissāmāti vadanti, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ nibaddhaṃ mama gehaṃ gantvā tāsaṃ dhammaṃ uddisathā’’ti. ‘‘Buddhānaṃ nibaddhaṃ ekaṭṭhānagamanaṃ nāma natthi, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, aññaṃ ekaṃ bhikkhuṃ dethā’’ti. Satthā ānandattherassa bhāramakāsi. Thero nibaddhaṃ gantvā tāsaṃ uddesaṃ uddisati. Tāsu mallikā sakkaccaṃ gahetvā sajjhāyitvā uddesaṃ paṭicchāpesi. Vāsabhakhattiyā pana neva sakkaccaṃ gaṇhāti, na sajjhāyati, na uddesaṃ paṭicchāpetuṃ sakkoti.
有一天,导师问长老:“阿难,那些近事女在学法吗?”长老回答:“是的,尊者。”导师又问:“谁学得认真?”长老说:“尊者,末利夫人学得认真,认真读诵,也能复述课诵。但您那位亲族之女,既不认真学习,也不读诵,更不能复述课诵。”导师听了长老的话,说道:“阿难,我所说的法,对那些不认真听闻、不认真学习、不读诵、不传授的人,就像一朵颜色鲜艳却没有香气的花,结不出果实;而认真听闻等的人,则能获得大果报、大利益。”说完这些,导师便说出以下两首偈颂:巴利
Athekadivasaṃ satthā theraṃ pucchi – ‘‘kimānanda, upāsikā dhammaṃ pariyāpuṇantī’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kā sakkaccaṃ gaṇhātī’’ti? ‘‘Mallikā, bhante, sakkaccaṃ gaṇhāti, sakkaccaṃ sajjhāyati, sakkaccaṃ uddesaṃ paṭicchāpetuṃ sakkoti. Tumhākaṃ pana ñātidhītā neva sakkaccaṃ gaṇhāti, na sajjhāyati, na uddesaṃ paṭicchāpetuṃ sakkotī’’ti. Satthā therassa vacanaṃ sutvā, ‘‘ānanda, mayā kathitadhammo nāma sakkaccamasuṇantassa aggaṇhantassa asajjhāyantassa adesentassa vaṇṇasampannaṃ agandhakapupphaṃ viya aphalo hoti, sakkaccaṃ pana savanādīni karontassa mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti vatvā imā dve gāthā abhāsi –
犹如那朵可爱的花,具足色泽而无香气;
说得再好,不去做的人,这话也结不出果实。巴利
‘‘Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ, vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ; Evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato.
就像一朵美丽的花,色彩鲜艳又有香气;
善说的言语,对践行的人才会结出果实。巴利
‘‘Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ, vaṇṇavantaṃ sagandhakaṃ; Evaṃ subhāsitā vācā, saphalā hoti kubbato’’ti.
在这里,“可爱的”意思是美丽的。“具足色泽”指色泽和形状都圆满。“无香的”指没有香气,比如跋提花、山耳花、胜利花等种类。“像这样,善说之语”就是指三藏佛语。它就像那色泽形状圆满却没有香气的花。就像一朵没有香气的花,谁佩戴它,香气不会遍及他的身体;同样地,对于不用恭敬听闻等正确方式去实践它的人,不恭敬实践的人,不去做其中应做之事,那么闻香、语香、行道之香都不会产生,它就没有结果。因此说:“同样,善说之语,对不践行者没有结果。”“有香的”则如占巴花、蓝莲花等品种。“同样”是指就像那朵花佩戴在身时香气遍及身体,同样地,以三藏佛语为内容的善说之语也是如此。“践行者”指凡以恭敬听闻等而履行其中应做之事的人,这善说之语对那个人来说就有结果,因为能带来闻香、语香、行道之香,所以有大果报、大利益,这是其含义。巴利
Tattha ruciranti sobhanaṃ. Vaṇṇavantanti vaṇṇasaṇṭhānasampannaṃ, agandhakanti gandhavirahitaṃ pālibhaddakagirikaṇṇikajayasumanādibhedaṃ. Evaṃ subhāsitā vācāti subhāsitā vācā nāma tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Taṃ vaṇṇasaṇṭhānasampannaṃ agandhakapupphasadisaṃ. Yathā pana agandhakapupphaṃ yo naṃ dhāreti, tassa sarīre gandhaṃ na pharati, evaṃ etampi yo naṃ sakkaccaṃ savanādīhi na samācarati, tassa sakkaccaṃ asamācarantassa yaṃ tattha kattabbaṃ, taṃ akubbato sutagandhañca vācāgandhañca paṭipattigandhañca na āvahati aphalā hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato’’ti. Sagandhakanti campakanīluppalādibhedaṃ. Evanti yathā taṃ pupphaṃ dhārentassa sarīre gandho pharati, evaṃ tepiṭakabuddhavacanasaṅkhātā subhāsitā vācāpi. Kubbatoti yo sakkaccaṃ savanādīhi tattha kattabbaṃ karoti, sā assa puggalassa saphalā hoti, sutagandhavācāgandhapaṭipattigandhānaṃ āvahanato mahapphalā hoti, mahānisaṃsāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等果位。这次开示给大众带来了真实的利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
“如从花堆……”这篇法开示,是导师住在舍卫城东园时,为毗舍佉优婆夷而说的。巴利
Yathāpipuppharāsimhāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ upanissāya pubbārāme viharanto visākhaṃ upāsikaṃ ārabbha kathesi.
据说,她投生在盎伽国跋提亚城,绵达伽长者之子财积长者的正妻善喜天女的腹中。她七岁那年,导师看到赛拉婆罗门等应当受度的亲属已具备得度的因缘,便在大比丘僧团的随行下四处游化,来到了那座城。巴利
Sā kira aṅgaraṭṭhe bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhiputtassa dhanañcayaseṭṭhino aggamahesiyā sumanadeviyā kucchismiṃ nibbatti. Tassā sattavassikakāle satthā selabrāhmaṇādīnaṃ bodhaneyyabandhavānaṃ upanissayasampadaṃ disvā mahābhikkhusaṅghaparivāro cārikaṃ caramāno taṃ nagaraṃ pāpuṇi.
那时,弥达伽居士是五位大福者中的首位,在该城担任长者之职。所谓五位大福者,即:弥达伽长者、月光莲(其正妻)、财积(其长子)、善喜天女(其子之妻)、富楼那(弥达伽长者之奴仆)。不只是弥达伽长者一人,在频婆娑罗王的领土内,共有五位拥有无量财富的人:觉提迦、结发者、弥达伽、富楼那伽、迦迦瓦利耶。其中,这位弥达伽长者得知十力世尊来到了自己的城市,便把儿子财积长者的女儿——童女毗舍佉叫来,对她说:女儿啊,这是你的福气,也是我们的福气。你带上五百位随从童女,乘坐五百辆车,在五百名女仆的围绕下,去迎接十力世尊。她答应说:好的。便照办了。她善于分辨什么事该做、什么事不该做,乘车到了车辆能到达的地方,就下车步行,来到世尊面前顶礼,然后退到一旁站立。世尊便根据她的根性为她说法。说法结束时,她与五百位童女一起证得了入流果。弥达伽长者也来拜见世尊,听闻佛法后证得入流果,便邀请世尊次日受供。第二天,他在自己的住处,用精美的嚼食和啖食供养了以佛陀为首的比丘僧团,就这样连续半个月举行了大布施。世尊在跋地亚城随心所欲地住了一段时间后,便离开了。巴利
Tasmiñca samaye meṇḍako, gahapati, tasmiṃ nagare pañcannaṃ mahāpuññānaṃ jeṭṭhako hutvā seṭṭhiṭṭhānaṃ karoti. Pañca mahāpuññā nāma meṇḍako seṭṭhi, candapadumā nāma tasseva jeṭṭhakabhariyā, tasseva jeṭṭhakaputto dhanañcayo nāma, tassa bhariyā sumanadevī nāma, meṇḍakaseṭṭhino dāso puṇṇo nāmāti. Na kevalañca meṇḍakaseṭṭhiyeva, bimbisārarañño pana vijite pañca amitabhogā nāma ahesuṃ – jotiko, jaṭilo, meṇḍako, puṇṇako, kākavaliyoti. Tesu ayaṃ meṇḍakaseṭṭhi dasabalassa attano nagaraṃ sampattabhāvaṃ ñatvā puttassa dhanañcayaseṭṭhino dhītaraṃ visākhaṃ dārikaṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘amma, tuyhampi maṅgalaṃ, amhākampi maṅgalaṃ, tava parivārehi pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ pañca rathasatāni āruyha pañcahi dāsisatehi parivutā dasabalassa paccuggamanaṃ karohī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tathā akāsi. Kāraṇākāraṇesu pana kusalattā yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikāva satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Athassā cariyāvasena satthā dhammaṃ desesi. Sā desanāvasāne pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi. Meṇḍakaseṭṭhipi kho satthāramupasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya svātanāya nimantetvā punadivase attano nivesane paṇītena khādanīyena bhojanīyena buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā eteneva upāyena aḍḍhamāsaṃ mahādānamadāsi. Satthā bhaddiyanagare yathābhirantaṃ viharitvā pakkāmi.
那时,频婆娑罗王和憍萨罗国的波斯匿王彼此是连襟。有一天,憍萨罗王心想:“频婆娑罗的境内住着五位拥有无量财富的大福者,我的境内却连一个这样的人也没有。不如我去频婆娑罗那里,向他求一位大福者吧。”他便到了那里。频婆娑罗王以礼相迎,问他:“您为什么来?”他回答说:“我心里想:‘你的境内住着五位拥有无量财富的大福者,我要从其中带走一位。’所以我就来了,请从他们当中给我一位。”频婆娑罗王说:“那些大族之家,我们没法让他们搬走。”波斯匿王说:“得不到人,我就不回去。”频婆娑罗王便与大臣们商议,然后说:“要让觉提迦等大族之家搬迁,就好比让大地震动一样。不过,弥伽罗大长者的儿子名叫财积长者,我先跟他商量,再给你答复。”于是派人把财积叫来,说:“年轻人,憍萨罗王说‘我要带走一位富长者’,你就跟他去吧。”财积说:“大王若是派遣,我就去。”国王说:“那么,年轻人,你备好随行物资再出发。”财积便做好了该做的准备。国王又对他大加礼遇,然后对波斯匿王说:“请带他走吧。”便为波斯匿王送行。波斯匿王带着他,一路上每走一天便歇一夜,来到一处舒适的地方,就住了下来。这时财积长者问他:“这是谁的领土?”波斯匿王说:“是我的,长者。”财积又问:“离舍卫城有多远?”波斯匿王说:“七由旬。”财积说:“城内拥挤,我们的随从又多,如果您同意,我们就在这里住下吧,大王。”国王说:“好。”便答应了,在那里建了一座城,赐给他,然后离开了。因为那地方是自己选来居住的,这座城就得名为娑鸡多。巴利
Tena kho pana samayena bimbisāro ca pasenadi kosalo ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Athekadivasaṃ kosalarājā cintesi – ‘‘bimbisārassa vijite pañca amitabhogā mahāpuññā vasanti, mayhaṃ vijite ekopi tādiso natthi, yaṃnūnāhaṃ bimbisārassa santikaṃ gantvā ekaṃ mahāpuññaṃ yāceyya’’nti. So tattha gantvā raññā katapaṭisanthāro ‘‘kiṃ kāraṇā āgatosī’’ti puṭṭho ‘‘‘tumhākaṃ vijite pañca amitabhogā mahāpuññā vasanti, tato ekaṃ gahetvā gamissāmī’ti āgatomhi, tesu me ekaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Mahākulāni amhehi cāletuṃ na sakkā’’ti āha. ‘‘Ahaṃ aladdhā na gamissāmī’’ti āha. Rājā amaccehi saddhiṃ mantetvā ‘‘jotikādīnaṃ mahākulānaṃ cālanaṃ nāma mahāpathaviyā cālanasadisaṃ, meṇḍakamahāseṭṭhissa putto dhanañcayaseṭṭhi nāma atthi, tena saddhiṃ mantetvā paṭivacanaṃ te dassāmī’’ti vatvā taṃ pakkosāpetvā, tāta, kosalarājā ‘‘‘ekaṃ dhanaseṭṭhiṃ gahetvā gamissāmī’ti vadati, tvaṃ tena saddhiṃ gacchāhī’’ti. ‘‘Tumhesu pahiṇantesu gamissāmi, devā’’ti. ‘‘Tena hi parivacchaṃ katvā gaccha, tātā’’ti. So attano kattabbayuttakamakāsi. Rājāpissa mahantaṃ sakkāraṃ katvā, ‘‘imaṃ ādāya gacchathā’’ti pasenadirājānaṃ uyyojesi. So taṃ ādāya sabbattha ekarattivāsena gacchanto ekaṃ phāsukaṭṭhānaṃ patvā nivāsaṃ gaṇhi, atha naṃ dhanañcayaseṭṭhi pucchi – ‘‘idaṃ kassa vijita’’nti? ‘‘Mayhaṃ, seṭṭhī’’ti. ‘‘Kīva dūro ito sāvatthī’’ti ? ‘‘Sattayojanamatthake’’ti. ‘‘Antonagaraṃ sambādhaṃ, amhākaṃ parijano mahanto, sace rocetha, idheva vaseyyāma, devā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tasmiṃ ṭhāne nagaraṃ māpetvā tassa datvā agamāsi. Tasmiṃ padese sayaṃ vasanaṭṭhānassa gahitattā nagarassa sāketantveva nāmaṃ ahosi.
在舍卫城,弥伽罗长者的儿子富楼那瓦达那王子也到了成年。于是他的父母对他说:“孩子,在你中意的地方留意一位姑娘吧。”他说:“我不需要这样的妻子。”父母说:“孩子,别这样,家族没有子嗣是延续不下去的。”他一再被劝说,便说:“那好吧,如果能找到一位具足五美的姑娘,我就听你们的话。”父母问:“孩子,这五美是什么呢?”他说:“发美、肉美、骨美、肤美、龄美。有大福报的女人,头发像孔雀尾羽一样,散开时能垂到衣边,再收拢起来就向上竖起,这叫发美;牙龈像频婆果一样色泽美好,平整而细密,这叫肉美;牙齿洁白、整齐、没有缝隙,像竖立的金刚杵,又像排列整齐的白螺贝那样好看,这叫骨美;即使不涂黑油等物,肤色也润泽,像青莲花环一样,若是白净的,就像迦尼迦罗花环一样,这叫肤美;即使生过十次孩子,也像只生过一次那样,青春丝毫不减,这叫龄美。”于是他的父母请来一百零八位婆罗门,供养之后问道:“世上真有具足五美的女子吗?”他们说:“有的。”父母便说:“那就派八个人去寻找这样的姑娘。”给了他们许多财物,说:“你们回来时,我们会知道该怎么做。去吧,去寻找这样的姑娘。见到的时候,就把这个饰物给她。”于是给了一串价值十万的黄金花环,派他们出发了。巴利
Sāvatthiyampi kho migāraseṭṭhino putto puṇṇavaḍḍhanakumāro nāma vayappatto ahosi. Atha naṃ mātāpitaro vadiṃsu – ‘‘tāta, tava ruccanaṭṭhāne ekaṃ dārikaṃ upadhārehī’’ti. ‘‘‘Mayhaṃ evarūpāya bhariyāya kiccaṃ natthī’ti, putta, mā evaṃ kari, kulaṃ nāma aputtakaṃ na tiṭṭhatī’’ti. So punappunaṃ vuccamāno ‘‘tena hi pañcakalyāṇasamannāgataṃ dārikaṃ labhamāno tumhākaṃ vacanaṃ karissāmī’’ti āha. ‘‘Kāni panetāni pañca kalyāṇāni nāma, tātā’’ti. Kesakalyāṇaṃ, maṃsakalyāṇaṃ, aṭṭhikalyāṇaṃ, chavikalyāṇaṃ, vayakalyāṇanti. Mahāpuññāya hi itthiyā kesā morakalāpasadisā hutvā muñcitvā vissaṭṭhā nivāsanantaṃ paharitvā nivattitvā uddhaggā tiṭṭhanti, idaṃ kesakalyāṇaṃ nāma, dantāvaraṇaṃ bimbaphalasadisaṃ vaṇṇasampannaṃ samaṃ suphusitaṃ hoti , idaṃ maṃsakalyāṇaṃ nāma, dantā sukkā samā aviraḷā ussāpetvā ṭhapitavajirapanti viya samacchinnasaṅkhapanti viya ca sobhanti, idaṃ aṭṭhikalyāṇaṃ nāma, kāḷiyā cuṇṇakādīhi avilitto eva chavivaṇṇo siniddho nīluppaladāmasadiso hoti, odātāya ca kaṇikārapupphadāmasadiso hoti, idaṃ chavikalyāṇaṃ nāma, dasakkhattuṃ vijātāpi kho pana sakiṃ vijātā viya avigatayobbanāyeva hoti, idaṃ vayakalyāṇaṃ nāma hoti. Athassa mātāpitaro aṭṭhuttarasatabrāhmaṇe nimantetvā bhojetvā ‘‘pañcakalyāṇasamannāgatā itthiyo nāma hontī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Āma, hontī’’ti. ‘‘Tena hi evarūpaṃ dārikaṃ pariyesituṃ aṭṭha janā gacchantū’’ti bahuṃ dhanaṃ datvā ‘‘āgatakāle vo kattabbaṃ jānissāma, gacchatha, evarūpaṃ dārikaṃ pariyesatha, diṭṭhakāle ca imaṃ pilandhanaṃ dadeyyāthā’’ti satasahassagghanikaṃ suvaṇṇamālaṃ datvā uyyojesuṃ.
那些婆罗门走遍一座座大城,四处寻找,却始终没见到一位具足五美的少女,于是折返回来。在露身星宿节那天,他们到了沙计多城,心想:“今天我们的差事就能办成了。”那座城里每年都有个叫露身星宿的节日。到了那天,连平时不出门的家族也会带着家眷走出家门,袒露身体,徒步走到河边去。刹帝利大户人家的子弟们也会守在各自的路口,心想:“要是见到同族出身、合意的良家少女,就用花环套住她。”那些婆罗门也走到河边,进了一座厅堂站着。就在那时,毗舍佉大约十五六岁,浑身上下佩戴着各种饰物,在五百名少女的簇拥下来到那地方,准备下河沐浴。这时乌云涌起,下起雨来。五百名少女赶紧跑进厅堂。婆罗门们打量着她们,却没在她们当中看到一个具足五美的人。接着毗舍佉照平常的步态走进厅堂,衣服和饰物都没有淋湿。婆罗门们看到她具备四种美,还想看看她的牙齿,就互相议论说:“咱们这女儿真是个懒丫头,她丈夫怕是连一口酸粥都挣不到。”这时毗舍佉对他们说:“你们在说谁?”他们回答:“小姐,我们在说你。”她的声音甜美,说出来就像铜磬敲响一般。于是她又用那甜美的声音问:“你们为什么这样说?”他们答道:“你身边那些女人都没有把衣服饰物淋湿,就急急忙忙跑进厅堂;可你这么近的路,连快步走来都没有,弄得衣服饰物都湿着才到。所以我们才这么说,小姐。”巴利
Te mahantamahantāni nagarāni gantvā pariyesamānā pañcakalyāṇasamannāgataṃ dārikaṃ adisvā nivattitvā āgacchantā vivaṭanakkhattadivase sāketaṃ anuppattā – ‘‘ajja amhākaṃ kammaṃ nipphajjissatī’’ti cintayiṃsu. Tasmiṃ pana nagare anusaṃvaccharaṃ vivaṭanakkhattaṃ nāma hoti. Tadā bahi anikkhamanakulānipi parivārena saddhiṃ gehā nikkhamitvā appaṭicchannena sarīrena padasāva nadītīraṃ gacchanti. Tasmiṃ divase khattiyamahāsālādīnaṃ puttāpi ‘‘attano samānajātikaṃ manāpaṃ kuladārikaṃ disvā mālāguḷena parikkhipissāmā’’ti taṃ taṃ maggaṃ nissāya tiṭṭhanti. Tepi kho brāhmaṇā nadītīre ekaṃ sālaṃ pavisitvā aṭṭhaṃsu. ‘‘Tasmiṃ khaṇe visākhā pannarasasoḷasavassuddesikā hutvā sabbābharaṇapaṭimaṇḍitā pañcahi kumārikāsatehi parivutā nadiṃ gantvā nhāyissāmī’’ti taṃ padesaṃ pattā, atha kho megho uṭṭhahitvā pāvassi. Pañcasatā kumārikāyo vegena gantvā sālaṃ pavisiṃsu. Brāhmaṇā olokentā tāsu ekampi pañcakalyāṇasamannāgataṃ na passiṃsu. Atha visākhā pakatigamaneneva sālaṃ pāvisi, vatthābharaṇāni temiṃsu. Brāhmaṇā tassā cattāri kalyāṇāni disvā dante passitukāmā ‘‘alasajātikā amhākaṃ dhītā, etissā sāmiko kañjikamattampi na labhissati maññe’’ti aññamaññaṃ kathayiṃsu. Atha ne visākhā āha – ‘‘kaṃ vadetha tumhe’’ti? ‘‘Taṃ kathema, ammā’’ti. Madhuro hi tassā saddo kaṃsatāḷasaro viya niccharati. Atha ne puna madhurasaddena ‘‘kiṃ kāraṇā bhaṇathā’’ti pucchi. ‘‘Tava parivāritthiyo vatthālaṅkāre atemetvā vegena sālaṃ paviṭṭhā, tuyhaṃ ettakaṃ ṭhānaṃ vegena āgamanamattampi natthi, vatthābharaṇāni temetvā āgatāsi. Tasmā kathema, ammā’’ti.
孩子们,别这么说。我比她们力气大得多,只是看清了其中的道理,才没有快步跑过来。什么事,妈妈?孩子们,有四种人快步奔跑是不体面的,另外还有别的原因。是哪四种人快步奔跑不体面呢,妈妈?孩子们,首先,一位灌顶即位、佩戴全套饰物的国王,束好腰带,在王庭里快步奔跑,那是不体面的,人们只会责备说:这位国王怎么像在家人一样奔跑?他缓步而行才体面。国王的吉祥象也是如此,即使打扮得庄严,快步奔跑也不体面,以象王的威仪缓步而行才体面。出家人快步奔跑也不体面,只会招来责备:这沙门怎么像在家人一样奔跑?他以安详的步态而行才体面。女人快步奔跑也不体面,会被人指责:这女人怎么像男人一样奔跑?孩子们,这四种人快步奔跑是不体面的。那另一个原因是什么呢,姑娘?孩子们,父母把女儿的身体各部分养大成人。我们就像是待售的货物,父母养育我们,就是为了把我们送到别人家去。如果我快步奔跑,踩到裙边,或者在地上绊倒摔了,摔断手或脚,那负担就落在娘家了;而我的饰物淋湿了还会干。我是看清了这个道理才没有跑,孩子们。巴利
‘‘Tātā, evaṃ mā vadetha, ahaṃ etāhi balavatarā, kāraṇaṃ pana sallakkhetvā javena nāgatāmhī’’ti. ‘‘Kiṃ, ammā’’ti? ‘‘Tātā, cattāro janā javamānā na sobhanti, aparampi kāraṇaṃ atthī’’ti. ‘‘Katame cattāro janā javamānā na sobhanti, ammā’’ti? Tātā, abhisittarājā tāva sabbābharaṇapaṭimaṇḍito kacchaṃ bandhitvā rājaṅgaṇe javamāno na sobhati, ‘‘kiṃ ayaṃ rājā gahapatiko viya dhāvatī’’ti aññadatthu garahaṃ labhati, saṇikaṃ gacchantova sobhati. Rañño maṅgalahatthīpi alaṅkato javamāno na sobhati, vāraṇalīḷāya gacchantova sobhati. Pabbajito javamāno na sobhati, ‘‘kiṃ ayaṃ samaṇo gihī viya dhāvatī’’ti kevalaṃ garahameva labhati, samitagamanena pana sobhati. Itthī javamānā na sobhati, ‘‘kiṃ esā itthī puriso viya dhāvatī’’ti garahitabbāva hoti, ‘‘ime cattāro janā javamānā na sobhanti, tātā’’ti. ‘‘Katamaṃ pana aparaṃ kāraṇaṃ, ammā’’ti? ‘‘Tātā, mātāpitaro nāma dhītaraṃ aṅgapaccaṅgāni saṇṭhāpetvā posenti. Mayañhi vikkiṇeyyabhaṇḍaṃ nāma, amhe parakulapesanatthāya posenti. Sace javamānānaṃ nivatthadussakaṇṇe vā akkamitvā bhūmiyaṃ vā pakkhalitvā patitakāle hattho vā pādo vā bhijjeyya, kulasseva bhāro bhaveyya, pasādhanabhaṇḍaṃ pana me temetvā sussissati. Imaṃ kāraṇaṃ sallakkhetvā na dhāvitāmhi, tātā’’ti.
婆罗门们在她说话时看到她牙齿长得那么圆满,就说:“我们以前从没见过这样完美的牙齿。”于是对她连声称赞,又说:“姑娘,这花环正配你。”说完就把那副金花环给她戴上了。然后她问他们:“贤士们,你们是从哪座城来的?”他们说:“从舍卫城来,姑娘。”又问:“那长者的家族叫什么名字?”他们说:“叫弥伽罗长者,姑娘。”又问:“那位公子叫什么名字?”他们说:“叫富楼那瓦达那王子,姑娘。”她心想:“这户人家和我们门当户对。”就答应了这门亲事,并派人带信给父亲说:“请把我们的车送来。”她来的时候虽然是走着来的,但从戴上金花环那一刻起,就不能再那样走了。贵人家的女儿出门都乘车等工具;一般女子则坐平常的轿子,或者在头上撑伞、顶一片棕榈叶遮阳;连这些也没有的话,就提起下裙的衣角搭在肩上走。她父亲派来了五百辆车。她便带着随从们登车而去,那些婆罗门也一同走了。这时财积长者问他们:“你们从哪里来?”他们说:“从舍卫城来,大长者。”“那位长者叫什么名字?”“叫弥伽罗长者。”“他儿子叫什么名字?”“叫富楼那瓦达那王子,大长者。”“他家有多少财产?”“大长者,有四亿。”财积长者心想:“他们的财产跟我们的财产比起来,不过像一枚小钱罢了。但这女孩既然已经到了需要守护的年纪,又何必再找别的理由呢?”于是就答应了。他款待了那些人,留他们住了一两天,然后送他们回去。巴利
Brāhmaṇā tassā kathanakāle dantasampattiṃ disvā ‘‘evarūpā no dantasampatti diṭṭhapubbā’’ti tassā sādhukāraṃ datvā, ‘‘amma, tuyhamevesā anucchavikā’’ti vatvā taṃ suvaṇṇamālaṃ pilandhayiṃsu. Atha ne pucchi – ‘‘kataranagarato āgatāttha, tātā’’ti? ‘‘Sāvatthito, ammā’’ti. ‘‘Seṭṭhikulaṃ kataraṃ nāmā’’ti? ‘‘Migāraseṭṭhi nāma, ammā’’ti. ‘‘Ayyaputto ko nāmā’’ti? ‘‘Puṇṇavaḍḍhanakumāro nāma, ammā’’ti. Sā ‘‘samānajātikaṃ no kula’’nti adhivāsetvā pitu sāsanaṃ pahiṇi ‘‘amhākaṃ rathaṃ pesetū’’ti . Kiñcāpi hi sā āgamanakāle padasā āgatā, suvaṇṇamālāya pana pilandhanakālato paṭṭhāya tathā gantuṃ na labhati, issaradārikā rathādīhi gacchanti, itarā pakatiyānakaṃ vā abhiruhanti, chattaṃ vā tālapaṇṇaṃ vā upari karonti, tasmimpi asati nivatthasāṭakassa dasantaṃ ukkhipitvā aṃse khipantā gacchanti eva. Tassā pana pitā pañca rathasatāni pesesi. Sā saparivārā rathaṃ āruyha gatā. Brāhmaṇāpi ekatova agamaṃsu. Atha ne seṭṭhi pucchi – ‘‘kuto āgatātthā’’ti? ‘‘Sāvatthito mahāseṭṭhī’’ti. ‘‘Seṭṭhi kataro nāmā’’ti? ‘‘Migāraseṭṭhi nāmā’’ti. ‘‘Putto ko nāmā’’ti? ‘‘Puṇṇavaḍḍhanakumāro nāma mahāseṭṭhī’’ti. ‘‘Dhanaṃ kittaka’’nti? ‘‘Cattālīsakoṭiyo mahāseṭṭhī’’ti. ‘‘Dhanaṃ tāva amhākaṃ dhanaṃ upādāya kākaṇikamattaṃ, dārikāya pana ārakkhamattāya laddhakālato paṭṭhāya kiṃ aññena kāraṇenā’’ti adhivāsesi. So tesaṃ sakkāraṃ katvā ekāhadvīhaṃ vasāpetvā uyyojesi.
他们到了舍卫城,向弥伽罗长者报告说:“我们找到那个女孩了。”长者问:“是谁的女儿?”他们回答:“是财积长者的女儿。”弥伽罗长者心想:“我找到的是大户人家的女儿,应该尽快把她接过来。”于是向国王禀报了要去那边迎亲的事。国王说:“这个大家族是我从频婆娑罗王那里接来、安置在沙计多的,理应好好礼敬他。我也一起去。”弥伽罗长者说:“好的,陛下。”然后派人送信给财积长者:“我来的时候,国王也会一起来。这么庞大的王室队伍,你能为这么多人准备好该准备的一切吗?还是办不到?”对方回信说:“就算来十位国王,也尽管来。”弥伽罗长者先在舍卫城这座大城里留下少数看守房屋的人,带着其余的人出发,到了大约半由旬远的地方停下来,派人送信说:“我们到了。”财积长者送去许多礼物,然后和女儿商量:“女儿啊,听说你公公和憍萨罗王一起来了。该给他安排哪座房子?给国王安排哪座?给副王他们又安排哪些?”这位贤明的长者之女,智慧锐利如金刚尖,百千劫来所发的愿都已圆满成就,她安排说:“给我公公准备某处房子,给国王准备某处,给副王他们准备某几处。”安排好后,叫来奴仆和工人,吩咐道:“你们这些人去办国王的事,你们这些人去办副王他们的事;象、马这些也由你们来照料;马夫等人来了,也要让他们享受喜庆的节日。”她这样安排。为什么?她说:“别让人有机会说:‘我们去了毗舍佉的喜庆场所,却什么都没得到,只顾着照料马匹这些,没能舒舒服服地游玩。’”巴利
Te sāvatthiṃ gantvā migāraseṭṭhissa ‘‘laddhā no dārikā’’ti ārocayiṃsu. ‘‘Kassa dhītā’’ti? ‘‘Dhanañcayaseṭṭhino’’ti. So ‘‘mahākulassa me dārikā laddhā, khippameva naṃ ānetuṃ vaṭṭatī’’ti tattha gamanatthaṃ rañño ārocesi. Rājā ‘‘‘mahākulaṃ etaṃ mayā bimbisārassa santikā ānetvā sākete nivesitaṃ, tassa sammānaṃ kātuṃ vaṭṭatī’ti ahampi āgamissāmī’’ti āha, so ‘‘sādhu, devā’’ti vatvā dhanañcayaseṭṭhino sāsanaṃ pesesi – ‘‘mayi āgacchante rājāpi āgamissati, mahantaṃ rājabalaṃ ettakassa janassa kattabbayuttakaṃ kātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasī’’ti? Itaropi ‘‘sacepi dasa rājāno āgacchanti, āgacchantū’’ti paṭisāsanaṃ pesesi. Migāraseṭṭhi tāva mahante nagare gehagopakamattaṃ ṭhapetvā sesajanaṃ ādāya gantvā aḍḍhayojanamatte ṭhāne ṭhatvā ‘‘āgatāmhā’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Dhanañcayaseṭṭhi bahupaṇṇākāraṃ pesetvā dhītarā saddhiṃ mantesi, ‘‘amma, sasuro kira te kosalaraññā saddhiṃ āgato, tassa kataraṃ gehaṃ paṭijaggitabbaṃ, rañño kataraṃ , uparājādīnaṃ katarānī’’ti? Paṇḍitā seṭṭhidhītā vajiraggatikhiṇañāṇā kappasatasahassaṃ patthitapatthanā abhinīhārasampannā ‘‘sasurassa me asukagehaṃ paṭijaggatha, rañño asukagehaṃ, uparājādīnaṃ asukānī’’ti saṃvidahitvā dāsakammakare pakkosāpetvā ‘‘ettakā rañño kattabbakiccaṃ karotha, ettakā uparājādīnaṃ, hatthiassādayopi tumheyeva paṭijaggatha, assabandhādayopi āgantvā maṅgalachaṇaṃ anubhavissantī’’ti saṃvidahi. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’? ‘‘‘Mayaṃ visākhāya maṅgalaṭṭhānaṃ gantvā na kiñci labhimha, assarakkhaṇādīni karontā sukhaṃ na vicarimhā’ti keci vattuṃ mā labhiṃsū’’ti.
就在那一天,毗舍佉的父亲叫来五百个金匠,吩咐说:“给我女儿打造一套叫‘大藤蔓’的宝饰。”他交出一千尼迦的纯金,又让人备办与之相配的白银、宝石、珍珠、珊瑚、金刚石等。国王住了几天之后,就派人传话给财积长者:“长者没办法长期供养我们,现在该让姑娘知道出发的时候了。”财积长者回信给国王说:“现在雨季到了,四个月里没法赶路。你们军队需要什么,全都由我来负担。等我派人送信的时候,大王再出发。”从那时起,沙计城就像天天过节一样。以国王为首,所有人的花环、香料、衣物等全都提前备好了。于是那些人想:“长者这是在专门礼敬我们啊。”这样过了三个月,可那套宝饰还没做完。监工们来向长者报告:“别的东西都不缺,就是给军队煮饭的柴火不够了。”长者说:“去吧,诸位,把这城里破旧的象厩之类,还有那些朽坏的房子拆了拿去煮饭。”这样煮着煮着,又过了半个月。他们又来报告:“柴火没了。”长者说:“这个时节弄不到柴火了。把布匹仓库打开,用粗布搓成布卷,泡在油缸里浸透,拿来煮饭。”他们照这样又做了半个月。就这样过了四个月,那套宝饰也终于做完了。巴利
Taṃ divasameva visākhāya pitā pañcasate suvaṇṇakāre pakkosāpetvā ‘‘dhītu me mahālatāpasādhanaṃ nāma karothā’’ti rattasuvaṇṇassa nikkhasahassaṃ, tadanurūpāni ca rajatamaṇimuttāpavāḷavajirādīni dāpesi. Rājā katipāhaṃ vasitvāva dhanañcayaseṭṭhissa sāsanaṃ pahiṇi ‘‘na sakkā seṭṭhinā amhākaṃ ciraṃ posanaṃ nāma kātuṃ, dāni dārikāya gamanakālaṃ jānātū’’ti. Sopi rañño sāsanaṃ pesesi – ‘‘idāni vassakālo āgato, na sakkā catumāsaṃ vicarituṃ, tumhākaṃ balakāyassa yaṃ yaṃ laddhuṃ vaṭṭati, sabbaṃ taṃ mama bhāro, mayā pesitakāle devo gamissatī’’ti. Tato paṭṭhāya sāketanagaraṃ niccanakkhattaṃ viya ahosi. Rājānaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ mālāgandhavatthādīni paṭiyattāneva honti. Tato te janā cintayiṃsu – ‘‘seṭṭhi amhākameva sakkāraṃ karotī’’ti, evaṃ tayo māsā atikkantā, pasādhanaṃ pana tāva na niṭṭhāti. Kammantādhiṭṭhāyakā āgantvā seṭṭhino ārocesuṃ – ‘‘aññaṃ asantaṃ nāma natthi, balakāyassa pana bhattapacanadārūni nappahontī’’ti. ‘‘Gacchatha, tātā, imasmiṃ nagare parijiṇṇā hatthisālādayo ceva parijiṇṇakāni ca gehāni gahetvā pacathā’’ti. Evaṃ pacantānampi aḍḍhamāso atikkanto. Tato punapi ‘‘dārūni natthī’’ti ārocayiṃsu . ‘‘Imasmiṃ kāle na sakkā dārūni laddhuṃ, dussakoṭṭhāgārāni vivaritvā thūlasāṭakehi vaṭṭiyo katvā telacāṭīsu temetvā bhattaṃ pacathā’’ti. Te aḍḍhamāsaṃ tathā akaṃsu. Evaṃ cattāro māsā atikkantā, pasādhanampi niṭṭhitaṃ.
打造这套装饰时,用掉了四管金刚石、十一管珍珠、二十二管珊瑚、三十三管宝石。就这样,用这些和别的宝物把它做成了。这套装饰不是用线串起来的,而是用白银代替线来连接。戴在头上,能垂到脚背。在各个部位都装上环扣,做成金制的纽结、银制的挂扣:头顶正中一个,两耳后各一个,喉部一个,两肩各一个,两肘各一个,两侧腰各一个。在这套装饰上还做了一只孔雀,右翅有五百片赤金羽片,左翅也有五百片,嘴是珊瑚做的,眼睛是宝石做的,脖子和冠羽也是,羽管是白银做的,腿也是。它立在毗舍佉头顶正中,看起来就像一只站在山峰顶上跳舞的孔雀。那一千根羽管发出的声音,像天乐一样,又像五种乐器一起奏响。只有走近她的人,才知道那不是真孔雀。这套装饰值九千万,另外还付了十万手工钱。巴利
Tasmiṃ pasādhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu, muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa bāvīsati nāḷiyo, maṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca ratanehi niṭṭhānaṃ agamāsi. Asuttamayaṃ pasādhanaṃ rajatena suttakiccaṃ kariṃsu. Taṃ sīse paṭimukkaṃ pādapiṭṭhiṃ gacchati. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne muddikā yojetvā katā suvaṇṇamayā gaṇṭhikā honti, rajatamayā pāsakā, matthakamajjhe ekā muddikā, dvīsu kaṇṇapiṭṭhīsu dve, galavāṭake ekā, dvīsu jattūsu dve, dvīsu kapparesu dve, dvīsu kaṭipassesu dveti. Tasmiṃ kho pana pasādhane ekaṃ moraṃ kariṃsu, tassa dakkhiṇapakkhe rattasuvaṇṇamayāni pañca pattasatāni ahesuṃ, vāmapakkhe pañca pattasatāni, tuṇḍaṃ pavāḷamayaṃ, akkhīni maṇimayāni, tathā gīvā ca piñchāni ca, pattanāḷiyo rajatamayā, tathā jaṅghāyo. So visākhāya matthakamajjhe pabbatakūṭe ṭhatvā naccanamayūro viya khāyati. Pattanāḷisahassassa saddo dibbasaṅgītaṃ viya pañcaṅgikatūriyaghoso viya ca pavattati. Santikaṃ upagatāyeva tassā amorabhāvaṃ jānanti. Pasādhanaṃ navakoṭiagghanakaṃ ahosi, satasahassaṃ hatthakammamūlaṃ dīyittha.
那么,她是靠什么果报才得到这件装饰品的呢?据说,在迦叶正自觉者住世的时代,她曾向两万位比丘布施衣布,连线、针和染料也都是自己拿出来的。凭着那次布施衣物的果报,她得到了这套大蔓藤装饰品。女人布施衣物,果报顶多就是得到这种大蔓藤装饰品;男人布施衣物,果报顶多就是得到神通所化的钵和衣。就这样,大富长者花了四个月为女儿备齐了随嫁的一切,在给她这些布施财物时,给了五百车装满迦哈巴那金币,五百车装满金器,五百车装满银器,五百车装满铜器,五百车装满细棉布和丝绸,五百车装满熟酥,五百车装满油,五百车装满精白米,五百车装满犁铧等农具。他这样想:我女儿到了夫家,不要因为缺什么东西而派人到别人家门口去讨。所以他把一切用具都给她备齐了。他在每辆车上安排三位佩戴全套首饰的美貌婢女,这样一共给了五百辆车。他又给了一千五百名随从侍女,吩咐她们:你们为她沐浴、备饭、梳妆打扮,随身侍候。接着他又想:我要给女儿牛。于是命令手下:去,把小牛栏的门打开,在三牛吼的范围内摆开三面鼓,在宽约一牛吼的地方,两侧站好。不要让牛再往前走。牛站定的时候,你们就击鼓为号。那些人照办了。牛从牛栏出来走了一牛吼远时,他们击鼓为号;又走了半由旬时,再次击鼓为号;再走了三牛吼远时,又击鼓为号,并拦住牛不让往两边散开。就这样,牛在纵向三牛吼、横向约一牛吼的范围内,互相挤着站住了。巴利
‘‘Kissa pana nissandena tāyetaṃ pasādhanaṃ laddha’’nti? Sā kira kassapasammāsambuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarasāṭakaṃ datvā suttampi sūciyopi rajanampi attano santakameva adāsi. Tassa cīvaradānassa nissandena imaṃ mahālatāpasādhanaṃ labhi. Itthīnañhi cīvaradānaṃ mahālatāpasādhanabhaṇḍena matthakaṃ pappoti, purisānaṃ iddhimayapattacīvarenāti. Evaṃ mahāseṭṭhi catūhi māsehi dhītu parivacchaṃ katvā tassā deyyadhammaṃ dadamāno kahāpaṇapūrāni pañca sakaṭasatāni adāsi, suvaṇṇabhājanapūrāni pañca, rajatabhājanapūrāni pañca, tambabhājanapūrāni pañca, pattuṇṇavatthakoseyyavatthapūrāni pañca, sappipūrāni pañca, telapūrāni pañca, sālitaṇḍulapūrāni pañca, naṅgalaphālādiupakaraṇapūrāni pañcasakaṭasatāni adāsi. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘mama dhītu gataṭṭhāne ‘asukena nāma me attho’ti mā parassa gehadvāraṃ pahiṇī’’ti. Tasmā sabbūpakaraṇāni dāpesi. Ekekasmiṃ rathe sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā tisso tisso vaṇṇadāsiyo ṭhapetvā pañca rathasatāni adāsi. ‘‘Etaṃ nhāpentiyo bhojentiyo alaṅkarontiyo vicarathā’’ti diyaḍḍhasahassaparicārikāyo adāsi. Athassa etadahosi – ‘‘mama dhītu gāvo dassāmī’’ti. So purise āṇāpesi – ‘‘gacchatha bhaṇe cūḷavajassa dvāraṃ vivaritvā tīsu gāvutesu tisso bheriyo gahetvā tiṭṭhatha, puthulato usabhamatte ṭhāne ubhosu passesu tiṭṭhatha. Gāvīnaṃ tato paraṃ gantuṃ mā adattha. Evaṃ ṭhitakāle bherisaññaṃ kareyyāthā’’ti. Te tathā akaṃsu. Te gāvīnaṃ vajato nikkhamitvā gāvutaṃ gatakāle bherisaññaṃ akaṃsu, puna aḍḍhayojanaṃ gatakāle akaṃsu. Punapi tigāvutaṃ gatakāle bherisaññaṃ akaṃsu, puthulato gamanañca nivāresuṃ. Evaṃ dīghato tigāvute, puthulato usabhamatte ṭhāne gāviyo aññamaññaṃ nighaṃsantiyo aṭṭhaṃsu.
大财主说:“我女儿有这么多牛就够了,把门关上。”于是让人把牛栏门关上了。门一关上,靠着毗舍佉的福德之力,那些强壮的公牛和母牛一头接一头地跳起来,冲了出去。人们不停地阻拦,可还是有六万头强壮的公牛和六万头母牛跑了出去,同样数量的强壮牛犊,以及这些母牛所生的公牛,也跳起来紧跟在后面。有人问:“这些牛到底是凭什么果报,才会这样跑出去?”回答说:这是她被人阻拦时仍然坚持布施的果报。据说,在迦叶正自觉者住世的时代,她是讫里讫国王七个女儿中最小的一个,名叫僧伽侍女。她曾向两万位比丘供养五种乳制品。给长老、年轻比丘和沙弥们盛钵时,有人把钵盖上,说“够了,够了”,即使这样被拦住,她还是说“这是甜的,这是可意的”,继续给。就是凭着这个果报,牛群虽然被人拦着,还是跑了出去。大财主给出这么多财物的时候,他的妻子问道:“你为女儿什么都安排好了,可做事的奴婢却没有安排,这是为什么?”他回答说:“这是为了看出谁对我女儿有感情、谁没有感情。因为我不会硬把那些跟来的人拽着脖子送去,等她要上车出发的时候,让愿意跟她去的人就去,不愿意去的人就不必去。”巴利
Mahāseṭṭhi ‘‘mama dhītu ettakā gāvo alaṃ, dvāraṃ pidahathā’’ti vajadvāraṃ pidahāpesi. Dvārasmiṃ pidahite visākhāya puññabalena balavagāvo ca dhenuyo ca uppatitvā uppatitvā nikkhamiṃsu. Manussānaṃ vārentānaṃ vārentānameva saṭṭhisahassā balavagāvo ca saṭṭhisahassā dhenuyo ca nikkhantā, tattakā balavavacchā tāsaṃ dhenūnaṃ usabhā uppatitvā anubandhā ahesuṃ. ‘‘Kissa pana nissandena evaṃ gāvo gatā’’ti? Nivārentānaṃ nivārentānaṃ dinnadānassa. Sā kira kassapasammāsambuddhakāle kikissa rañño sattannaṃ dhītānaṃ kaniṭṭhā saṅghadāsī nāma hutvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ pañcagorasadānaṃ dadamānā therānañca daharānañca sāmaṇerānañca pattaṃ pidahitvā, ‘‘alaṃ, ala’’nti nivārentānampi ‘‘idaṃ madhuraṃ, idaṃ manāpa’’nti adāsi. Evaṃ tassa nissandena vāriyamānāpi gāvo nikkhamiṃsu. Seṭṭhinā ettakassa dhanassa dinnakāle seṭṭhibhariyā āha – ‘‘tumhehi mayhaṃ dhītu sabbaṃ saṃvidahitaṃ, veyyāvaccakarā pana dāsadāsiyo na saṃvidahitā, kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Mama dhītari sasinehanissinehānaṃ jānanatthaṃ. Ahañhi tāya saddhiṃ āgacchamānake gīvāya gahetvā na pahiṇāmi, yānaṃ āruyha gamanakāleyeva etāya saddhiṃ gantukāmā gacchantu, mā agantukāmāti vakkhāmī’’ti āha.
这时,财积长者心想:“明天我的女儿就要出门了。”他坐在内室,让女儿坐在身边,教导她说:“孩子,在夫家生活,应当守好这样那样的规矩。”正坐在隔壁内室的弥迦罗大长者,也听到了财积长者的这番教导。财积长者又这样教导女儿:巴利
Atha ‘‘sve mama dhītā gamissatī’’ti gabbhe nisinno dhītaraṃ samīpe nisīdāpetvā, ‘‘amma, patikule vasantiyā nāma imañca imañca ācāraṃ rakkhituṃ vaṭṭatī’’ti ovādamadāsi. Ayampi migāraseṭṭhi anantaragabbhe nisinno dhanañcayaseṭṭhino ovādaṃ assosi. Sopi seṭṭhi dhītaraṃ evaṃ ovadi –
孩子,在婆家生活时,家里的火不能拿到外面去,外面的火不能带进家里来;只该给愿意给的人,不该给不愿意给的人;不过,愿意给的人也好,不愿意给的人也好,都该给;要坐得安稳,吃得安稳,睡得安稳;要照料好火,要礼敬家里的天神。巴利
‘‘Amma, sasurakule vasantiyā nāma antoaggi bahi na nīharitabbo, bahiaggi anto na pavesetabbo, dadantasseva dātabbaṃ, adadantassa na dātabbaṃ, dadantassāpi adadantassāpi dātabbaṃ, sukhaṃ nisīditabbaṃ, sukhaṃ bhuñjitabbaṃ, sukhaṃ nipajjitabbaṃ, aggi paricaritabbo, antodevatā namassitabbā’’ti.
他给了这十种教导之后,第二天把所有军队召集起来,在国王的军队中间,请八位家主来作担保,说:如果我女儿到了那边出了什么差错,你们要替她澄清。然后他用价值九千万的大藤装饰品把女儿打扮好,又给了她价值四亿五千万的沐浴香粉作为本钱,让她上了车,在沙计多城附近属于他自己的十四座受施村落——那些村落的大小跟阿努拉德普勒城差不多——派人击鼓宣告:想跟我女儿一起走的人,就走吧。那十四个村子的人一听到鼓声,就说:我们的主母要走的时候,我们还留在这里干什么?于是十四个村子的人一个不剩,全都出发了。财积长者向国王和弥迦罗大长者表达了敬意,陪行了一小段路,就把女儿托付给他们,让他们带走了。巴利
Imaṃ dasavidhaṃ ovādaṃ datvā punadivase sabbā seniyo sannipātetvā rājasenāya majjhe aṭṭha kuṭumbike pāṭibhoge gahetvā, ‘‘sace me gataṭṭhāne dhītu doso uppajjati, tumhehi sodhetabbo’’ti vatvā navakoṭiagghanakena mahālatāpasādhanena dhītaraṃ pasādhetvā nhānacuṇṇamūlakaṃ catupaṇṇāsakoṭidhanaṃ datvā yānaṃ āropetvā sāketassa sāmantā attano santakesu anurādhapuramattesu cuddasasu bhattagāmesu bheriṃ carāpesi – ‘‘mama dhītarā saddhiṃ gantukāmā gacchantū’’ti. Te saddaṃ sutvāva – ‘‘amhākaṃ ayyāya gamanakāle kiṃ amhākaṃ idhā’’ti cuddasa gāmakā kiñci asesetvā nikkhamiṃsu? Dhanañcayaseṭṭhipi rañño ca migāraseṭṭhino ca sakkāraṃ katvā thokaṃ anugantvā tehi saddhiṃ dhītaraṃ uyyojesi.
弥迦罗长者坐在最后面的车上往前走,看见一大群人,就问:“这些是什么人?”有人回答:“是您儿媳身边的侍从奴婢。”他又问:“这么多人,谁来养活?”接着说:“打他们,把他们赶走;不跑的就用棍子打。”毗舍佉却说:“走开,别拦着。有力的人自然会供养有力的人。”长者虽然听她这么说,还是说:“孩子,我们用不着这些人,谁来养他们?”就用土块、棍棒等打他们、赶他们走,留下剩下的一些人,说:“我们有这些人就够了。”然后就出发了。到了舍卫城城门口时,毗舍佉心想:“我是坐在有遮蔽的车里进城,还是站在车上进城?”接着她想:“如果我坐在有遮蔽的车里进城,那大藤严饰的殊胜就显不出来了。”于是她站在车上,让全城的人都看见自己,进了城。舍卫城的居民看见毗舍佉的排场,都说:“听说这就是毗舍佉,这样的排场才配得上她。”她就以这样的大排场进了长者的家。她到的当天,全城居民都说:“财积长者对我们这些进城的人给了很大的礼遇。”于是各自尽力送上礼物。毗舍佉把送来的礼物在全城各家各户之间互相转送,说:“这份给我母亲那边,这份给我父亲那边,这份给我兄弟,这份给我姐妹。”她就这样随着各人的辈分说亲切的话,把礼物送出去,把全城居民都当成亲戚一样对待。随后,就在夜里不久,那匹良马母马产下了马驹。她让奴婢们拿着火把,到那里去,用热水给母马洗了澡,涂上油,然后回到自己住的地方。巴利
Migāraseṭṭhipi sabbapacchato yānake nisīditvā gacchanto balakāyaṃ disvā, ‘‘ke nāmete’’ti pucchi. ‘‘Suṇisāya vo veyyāvaccakarā dāsidāsā’’ti. ‘‘Ettake ko posessa’’ti? ‘‘Pothetvā te palāpetha, apalāyante ito daṇḍaṃ karothā’’ti. Visākhā pana ‘‘apetha, mā vāretha, balameva balassa bhattaṃ dassatī’’ti āha. Seṭṭhi evaṃ vuttepi, ‘‘amma, natthi amhākaṃ etehi attho, ko ete posessatī’’ti leḍḍudaṇḍādīhi pothetvā palāpetvā sesake ‘‘alaṃ amhākaṃ ettakehī’’ti gahetvā pāyāsi. Atha visākhā sāvatthinagaradvāraṃ sampattakāle cintesi – ‘‘paṭicchannayānasmiṃ nu kho nisīditvā pavisissāmi, udāhu rathe ṭhatvā’’ti. Athassā etadahosi – ‘‘paṭicchannayānena me pavisantiyā mahālatāpasādhanassa viseso na paññāyissatī’’ti. Sā sakalanagarassa attānaṃ dassentī rathe ṭhatvā nagaraṃ pāvisi. Sāvatthivāsino visākhāya sampattiṃ disvā, ‘‘esā kira visākhā nāma, evarūpā ayaṃ sampatti etissāva anucchavikā’’ti āhaṃsu. Iti sā mahāsampattiyā seṭṭhino gehaṃ pāvisi. Gatadivase cassā sakalanagaravāsino ‘‘amhākaṃ dhanañcayaseṭṭhi attano nagaraṃ sampattānaṃ mahāsakkāraṃ akāsī’’ti yathāsatti yathābalaṃ paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Visākhā pahitapahitaṃ paṇṇākāraṃ tasmiṃyeva nagare aññamaññesu kulesu sabbatthakameva dāpesi. Iti sā ‘‘idaṃ mayhaṃ mātu detha, idaṃ mayhaṃ pitu detha, idaṃ mayhaṃ bhātu detha, idaṃ mayhaṃ bhaginiyā dethā’’ti tesaṃ tesaṃ vayānurūpaṃ piyavacanaṃ vatvā paṇṇākāraṃ pesentī sakalanagaravāsino ñātake viya akāsi. Athassā rattibhāgasamanantare ājaññavaḷavāya gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Sā dāsīhi daṇḍadīpikā gāhāpetvā tattha gantvā vaḷavaṃ uṇhodakena nhāpetvā telena makkhāpetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsi.
弥迦罗长者给儿子办娶亲典礼时,虽然如来就住在附近的寺院里,他却完全没把如来放在心上,反而被长久以来对裸形沙门的那份感情牵着走,心想:“我也要供养我的圣者们。”有一天,他让人用几百个新容器煮了无水乳饭,邀请了五百位裸形者,把他们请进内室,然后派人给毗舍佉传话:“让媳妇来拜见阿拉汉。”毗舍佉是入流圣弟子,一听到“阿拉汉”这个词,满心欢喜地来到他们吃饭的地方,一看那些人,心想:“这样毫无惭愧心的人,根本不可能是阿拉汉,公公为什么叫我来?”她连声“呸、呸”地责备了长者,就回自己住处去了。裸形者们看到这情形,一齐指责长者说:“居士,你难道找不到别人了吗?竟然把沙门乔达摩的女弟子——这个不吉利的人带进这里来,快把她从这家里赶出去!”长者心想:“我没法光凭他们几句话就把她赶走,她可是大家族的女儿。”于是说:“诸位圣者,年轻女子做事,有时知道有时不知道,请你们别作声。”把他们打发走之后,他自己坐在华贵的座位上,用金碗吃起无水蜜乳饭来。巴利
Migāraseṭṭhipi puttassa āvāhamaṅgalaṃ karonto dhuravihāre vasantampi tathāgataṃ amanasikaritvā dīgharattaṃ naggasamaṇakesu patiṭṭhitena pemena codiyamāno ‘‘mayhaṃ ayyānampi sakkāraṃ karissāmī’’ti ekadivasaṃ anekasatesu navabhājanesu nirudakapāyāsaṃ pacāpetvā pañcasate acelake nimantāpetvā antogehaṃ pavesetvā, ‘‘āgacchatu me suṇisā, arahante vandatū’’ti visākhāya sāsanaṃ pahiṇi. Sā ‘‘arahanto’’ti vacanaṃ sutvā sotāpannā ariyasāvikā haṭṭhatuṭṭhā hutvā tesaṃ bhojanaṭṭhānaṃ āgantvā te oloketvā, ‘‘evarūpā hirottappavirahitā arahantā nāma na honti, kasmā maṃ sasuro pakkosāpesī’’ti, ‘‘dhī, dhī’’ti seṭṭhiṃ garahitvā attano vasanaṭṭhānameva gatā. Acelakā taṃ disvā sabbe ekappahāreneva seṭṭhiṃ garahiṃsu – ‘‘kiṃ tvaṃ, gahapati, aññaṃ nālattha, samaṇassa gotamassa sāvikaṃ mahākāḷakaṇṇiṃ idha pavesesi, vegena naṃ imasmā gehā nikkaḍḍhāpehī’’ti. So ‘‘na sakkā mayā imesaṃ vacanamatteneva nikkaḍḍhāpetuṃ, mahākulassa sā dhītā’’ti cintetvā, ‘‘ayyā, daharā nāma jānitvā vā ajānitvā vā kareyyuṃ, tumhe tuṇhī hothā’’ti te uyyojetvā sayaṃ mahārahe āsane nisīditvā suvaṇṇapātiyaṃ nirudakaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñji.
那时,一位常行乞食的长老为了乞食,走进了那座住宅。毗舍佉正站着给公公扇风,看见长老后心想:“这时候告诉公公不合适。”于是她挪开身子站到一旁,好让公公能看见长老。可那愚人虽然看见了长老,却像没看见一样,低着头只顾吃。毗舍佉知道“我公公明明看见了长老,却装作不知道”,就说:“尊者,请过去吧,我公公在吃旧业呢。”他之前听尼干陀们指责时还能忍,可一听到“吃旧业”这句话,立刻把手从碗上移开,说:“把这乳饭端走,把她从这家赶出去!她竟在这样吉庆的时候说我是吃秽物的人。”然而那座住宅里所有奴仆佣人都是毗舍佉的人,谁会去抓她的手或脚呢?连敢开口说话的人都没有。毗舍佉听了公公的话,说:“父亲,光凭这么点事,我们是不会走的。我不是您从水边码头带回来的陶罐婢女。父母健在的女儿,不会因为这么点事就离开。正因为这样,我父亲在我来的时候,请了八位家主来,说‘如果我女儿有什么过失,你们要查清楚’,把我托付给了他们。请把他们叫来,查清我到底有没有过失。”巴利
Tasmiṃ samaye eko piṇḍapātikatthero piṇḍāya caranto taṃ nivesanaṃ pāvisi. Visākhā sasuraṃ bījayamānā ṭhitā taṃ disvā ‘‘sasurassa ācikkhituṃ ayutta’’nti yathā so theraṃ passati, evaṃ apagantvā aṭṭhāsi. So pana bālo theraṃ disvāpi apassanto viya hutvā adhomukho bhuñjateva. Visākhā ‘‘theraṃ disvāpi me sasuro saññaṃ na karotī’’ti ñatvā, ‘‘aticchatha, bhante, mayhaṃ sasuro purāṇaṃ khādatī’’ti āha. So nigaṇṭhehi kathitakāle adhivāsetvāpi ‘‘purāṇaṃ khādatī’’ti vuttakkhaṇeyeva hatthaṃ apanetvā, ‘‘imaṃ pāyāsaṃ ito nīharatha, etaṃ imasmā gehā nikkaḍḍhatha, ayaṃ maṃ evarūpe maṅgalakāle asucikhādakaṃ nāma karotī’’ti āha. Tasmiṃ kho pana nivesane sabbepi dāsakammakarā visākhāya santakāva, ko naṃ hatthe vā pāde vā gaṇhissati, mukhena kathetuṃ samatthopi natthi. Visākhā sasurassa kathaṃ sutvā āha – ‘‘tāta, na ettakeneva mayaṃ nikkhamāma, nāhaṃ tumhehi udakatitthato kumbhadāsī viya ānītā, dharamānakamātāpitūnaṃ dhītaro nāma na ettakeneva nikkhamanti, eteneva me kāraṇena pitā idhāgamanakāle aṭṭha kuṭumbike pakkosāpetvā ‘sace me dhītu doso uppajjati, sodheyyāthā’ti vatvā maṃ tesaṃ hatthe ṭhapesi, te pakkosāpetvā mayhaṃ dosādosaṃ sodhāpethā’’ti.
长者说:“她说得对。”就叫人把八位女主人请来,说:“这女孩在喜庆的时候,我正坐着用金碗吃没有水的乳饭,她却说我是‘吃污秽的人’。你们定她的罪,把她从家里赶出去。”“是这样吗,夫人?”我说:“我不是那个意思。当时有位常行乞食的长老站在家门口,我公公吃着少水的蜜乳饭,根本不理他。我心想:‘我公公这辈子不修福,只是在吃旧福。’就说:‘尊者,请过吧,我公公在吃旧福。’我有什么错呢?”“尊者,这没有错,我们的女儿说得在理,你为什么要生气?”“尊者,这先不算错。可有一天半夜,她带着婢女们去了后屋。”“是这样吗,夫人?”“父亲们,我去那里没有别的原因。只是家里有匹良种母马产了驹,即使不知道,坐着不管也是不合适的。”我就让人拿了火把,又带上热水等,和婢女们一起去,照料产驹的母马。“我有什么错呢?”“尊者,这也没有错。我们的女儿在你家做了连婢女都不该做的事,你在这事上看到什么错呢?”巴利
Seṭṭhi ‘‘kalyāṇaṃ esā kathetī’’ti aṭṭha kuṭumbike pakkosāpetvā, ‘‘ayaṃ dārikā maṅgalakāle nisīditvā suvaṇṇapātiyaṃ nirudakapāyāsaṃ paribhuñjantaṃ maṃ ‘asucikhādako’ti vadatī’’ti āha, ‘‘imissā dosaṃ āropetvā imaṃ gehato nikkaḍḍhathā’’ti. ‘‘Evaṃ kira, ammā’’ti. Nāhaṃ evaṃ vadāmi, ekasmiṃ pana piṇḍapātikatthere gharadvāre ṭhite sasuro me appodakaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjanto taṃ na manasikaroti, ahaṃ ‘‘mayhaṃ sasuro imasmiṃ attabhāve puññaṃ na karoti, purāṇapuññameva khādatī’’ti cintetvā, ‘‘aticchatha, bhante, mayhaṃ sasuro purāṇaṃ khādatī’’ti avacaṃ, ‘‘ettha me ko doso’’ti? ‘‘Ayya, idha doso natthi, amhākaṃ dhītā yuttaṃ katheti, tvaṃ kasmā kujjhasī’’ti? ‘‘Ayyā, esa tāva doso mā hotu, ayaṃ pana ekadivasaṃ majjhimayāme dāsīparivutā pacchāgehaṃ agamāsī’’ti. ‘‘Evaṃ kira, ammā’’ti. ‘‘Tātā, nāhaṃ aññena kāraṇena gatā, imasmiṃ pana gehe ājāneyyavaḷavāya vijātāya saññampi akatvā nisīdituṃ nāma ayutta’’nti daṇḍadīpikā gāhāpetvā uṇhodakādīnipi gāhāpetvā dāsīhi saddhiṃ gantvā vaḷavāya vijātaparihāraṃ kārāpesiṃ, ‘‘ettha me ko doso’’ti? ‘‘Ayya, idha doso natthi, amhākaṃ dhītā tava gehe dāsīhipi akattabbayuttakaṃ kammaṃ karoti, tvaṃ kiṃ ettha dosaṃ passasī’’ti?
诸位贤者,这件事也先不算她的过失。不过她的父亲在她来的时候,私下里给了她十句教诲,我不明白那些话的意思,请她给我讲讲。她父亲说:“内在的火不该拿到外面去。”难道我们不给两边邻居家火种就没法过日子吗?是的,夫人。父亲,我父亲不是指取火这件事说的。他指的是这个意思:孩子,你看到公婆和丈夫的短处时,不要跑到外面各家各户去说。因为那样的火,没有比它更猛烈的了。巴利
Ayyā, idhāpi tāva doso mā hotu, imissā pana pitā idhāgamanakāle imaṃ ovadanto guyhe paṭicchanne dasa ovāde adāsi, tesaṃ atthaṃ na jānāmi, tesaṃ me atthaṃ kathetu. Imissā pana pitā ‘‘antoaggi bahi na nīharitabbo’’ti āha, ‘‘sakkā nu kho amhehi ubhato paṭivissakagehānaṃ aggiṃ adatvā vasitu’’nti? ‘‘Evaṃ kira, ammā’’ti. ‘‘Tātā, mayhaṃ pitā na etaṃ sandhāya kathesi. Idaṃ pana sandhāya kathesi – ‘amma, tava sassusasurasāmikānaṃ aguṇaṃ disvā bahi tasmiṃ tasmiṃ gehe ṭhatvā mā kathesi. Evarūpo hi aggisadiso aggi nāma natthī’’’ti.
尊者,这件事暂且这样吧。不过她的父亲说:“外面的火不要拿到里面来。”难道里面的火灭了,我们就不能从外面取火进来吗?是这样的吧,妈妈?孩子们,我父亲不是指这个说的,他是指这件事说的:如果邻居家的女人或男人说公婆、丈夫的坏话,你不要把那些话带回来,又说“某某说你们这样那样的坏话”,不要再说了。因为像这样的火,没有别的火能比得上。所以在这件事上,她也是完全没有过失的。就像这里一样,其余的教诲也是如此。巴利
Ayyā, etaṃ tāva evaṃ hotu, imissā pana pitā ‘‘bāhirato aggi na anto pavesetabbo’’ti āha, ‘‘kiṃ sakkā amhehi anto aggimhi nibbute bāhirato aggiṃ anāharitu’’nti? ‘‘Evaṃ kira, ammā’’ti. Tātā, mayhaṃ pitā na etaṃ sandhāya kathesi, idaṃ pana sandhāya kathesi – sace paṭivissakagehesu itthiyo vā purisā vā sassusasurasāmikānaṃ aguṇaṃ kathenti, tehi kathitaṃ āharitvā ‘‘asuko nāma tumhākaṃ evañca evañca aguṇaṃ kathetī’’ti puna mā katheyyāsi. ‘‘Etena hi agginā sadiso aggi nāma natthī’’ti. Evaṃ imasmimpi kāraṇe sā niddosāva ahosi. Yathā ca ettha, evaṃ sesesupi.
不过,在这些教导当中,它的意思是这样的:她父亲所说的“凡是布施的人,就只应该布施给那些布施的人”,其实是针对“借了资具之后,只应该给那些会归还的人”这一点而说的。巴利
Tesu pana ayamadhippāyo – yampi hi tassā pitarā ‘‘ye dadanti, tesaṃyeva dātabba’’nti vuttaṃ. Taṃ ‘‘yācitakaṃ upakaraṇaṃ gahetvā ye paṭidenti, tesaññeva dātabba’’nti sandhāya vuttaṃ.
“不布施的人,就不该布施给他们”这句话,也是针对那些借了东西却不归还的人说的:对他们不该再给。巴利
‘‘Ye na denti, tesaṃ na dātabba’’nti idampi ye yācitakaṃ gahetvā na paṭidenti, tesaṃ na dātabbanti sandhāya vuttaṃ.
“即使对布施的人,也对不布施的人,都应当布施”这句话,是针对那些贫穷的亲戚朋友来到时,不管他们能不能回报,都应当布施给他们而说的。巴利
‘‘Dadantassāpiadadantassāpi dātabba’’nti idaṃ pana daliddesu ñātimittesu sampattesu te paṭidātuṃ sakkontu vā mā vā, tesaṃ dātumeva vaṭṭatīti sandhāya vuttaṃ.
“应当安乐地坐着”这句话,是针对见到婆婆、公公和丈夫时,不应该在应当起身的地方坐下而说的。巴利
‘‘Sukhaṃ nisīditabba’’nti idampi sassusasurasāmike disvā vuṭṭhātabbaṭṭhāne nisīdituṃ na vaṭṭatīti sandhāya vuttaṃ.
“应安乐而食”这句话,是说:不应在婆婆、公公和丈夫之前先吃,而应先侍候他们用餐,等弄清楚所有人都已得到或尚未得到食物之后,自己再吃,这样才合适。巴利
‘‘Sukhaṃ bhuñjitabba’’nti idaṃ pana sassusasurasāmikehi puretaraṃ abhuñjitvā te parivisitvā sabbehi laddhāladdhaṃ ñatvā pacchā sayaṃ bhuñjituṃ vaṭṭatīti sandhāya vuttaṃ.
“应当安乐地躺下休息”这句话的意思是:不应该在婆婆、公公和丈夫之前先上床躺下,而是先做完对他们应做的服侍和照料之后,自己再去躺下休息,这样才合适。巴利
‘‘Sukhaṃ nipajjitabba’’nti idampi sassusasurasāmikehi puretaraṃ sayanaṃ āruyha na nipajjitabbaṃ, tesaṃ kattabbayuttakaṃ vattapaṭivattaṃ katvā pacchā sayaṃ nipajjituṃ yuttanti sandhāya vuttaṃ.
“应当侍奉火”这句话,是就应当把婆婆、公公和丈夫都看作像火堆、像龙王一样来对待而说的。巴利
‘‘Aggi paricaritabbo’’ti idaṃ pana sassumpi sasurampi sāmikampi aggikkhandhaṃ viya uragarājānaṃ viya ca katvā passituṃ vaṭṭatīti sandhāya vuttaṃ.
“应当礼敬家内的天神”这句话,是说要像对待天神一样看待婆婆、公公和丈夫。长者听完这十种教诫的含义后,无言以对,低头而坐。巴利
‘‘Antodevatā namassitabbā’’ti idampi sassuñca sasurañca sāmikañca devatā viya katvā daṭṭhuṃ vaṭṭatīti sandhāya vuttaṃ. Evaṃ seṭṭhi imesaṃ dasaovādānaṃ atthaṃ sutvā paṭivacanaṃ apassanto adhomukho nisīdi.
这时,那些家主们问长者:“长者,我们的女儿还有别的什么过错吗?”他回答说:“没有,诸位贤者。”她们又说:“那为什么无缘无故就把没有过错的她赶出家门呢?”听到这话,毗舍佉说道:“父亲们,虽然按公公的吩咐,我一开始就不该那样离开,但我父亲当初把我交到你们手里,就是为了查清我有没有过错。如今你们已经知道我没有过错,现在离开才是合适的。”她便命令奴仆们:“把车乘等物准备好。”于是长者拉住那些家主说:“女儿,我是不了解情况才那样说的,请你原谅我。”她答道:“父亲,该原谅的我已经原谅了。不过,我出身于对佛陀教法有坚定信仰的家庭,我们离开比丘僧团就没法过日子。如果我能按自己的心意供养比丘僧团,我就留下来。”长者说:“女儿,你可以按自己的心意供养你所敬奉的沙门。”巴利
Atha naṃ kuṭumbikā ‘‘kiṃ seṭṭhi aññopi amhākaṃ dhītu doso atthī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Natthi, ayyā’’ti. ‘‘Atha kasmā naṃ niddosaṃ akāraṇena gehā nikkaḍḍhāpesī’’ti evaṃ vutte visākhā āha – ‘‘tātā, kiñcāpi mayhaṃ sasurassa vacanena paṭhamameva gamanaṃ na yuttaṃ, pitā pana me āgamanakāle mama dosasodhanatthāya maṃ tumhākaṃ hatthe ṭhapesi, tumhehi ca me niddosabhāvo ñāto, idāni ca mayhaṃ gantuṃ yutta’’nti dāsidāse ‘‘yānādīhi sajjāpethā’’ti āṇāpesi. Atha naṃ seṭṭhi kuṭumbike gahetvā ‘‘amma, mayā ajānitvāva kathitaṃ, khamāhi me’’ti āha. ‘‘Tāta, tumhākaṃ khamitabbaṃ tāva khamāmi, ahaṃ pana buddhasāsane aveccappasannassa kulassa dhītā, na mayaṃ vinā bhikkhusaṅghena vattāma, sace mama ruciyā bhikkhusaṅghaṃ paṭijaggituṃ labhāmi, vasissāmī’’ti. ‘‘Amma, tvaṃ yathāruciyā tava samaṇe paṭijaggā’’ti āha.
毗舍佉邀请十力者(佛陀)后,第二天把他请进自己家中。那些裸形沙门听说导师要去弥嘎喇长者的家,也跟了过去,把房子团团围住坐下。毗舍佉供了净水之后,派人传话说:“一切供养都准备好了,请我公公来供养十力者。”公公想去的时候,那些邪命外道拦住他说:“居士,你可别去沙门乔达摩那里。”他就传话回去说:“让我媳妇自己供养吧。”毗舍佉于是请以佛陀为首的比丘僧团受用斋饭。斋饭用完后,她又派人传话说:“请我公公来听法。”公公因为想听法正要前去,那些外道又对他说:“那你听沙门乔达摩说法的时候,就坐在布幔外面听。”他们自己先赶过去,把布幔围了起来。公公到了之后,就坐在布幔外面。这时,导师开始依次说法,那情形就像抓住大阎浮树的树干摇动它,又像降下甘露法雨一样。导师心想:“不管你坐在布幔外面,还是坐在别的墙壁后、别的屏后,甚至别的轮围界,我既然是佛,就能让你听到我的声音。”巴利
Visākhā dasabalaṃ nimantāpetvā punadivase nivesanaṃ pavesesi. Naggasamaṇāpi satthu migāraseṭṭhino gehaṃ gamanabhāvaṃ sutvā gantvā gehaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Visākhā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘sabbo sakkāro paṭiyādito, sasuro me āgantvā dasabalaṃ parivisatū’’ti sāsanaṃ pesesi. Atha naṃ gantukāmaṃ ājīvakā ‘‘mā kho tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa santikaṃ gacchā’’ti nivāresuṃ. So ‘‘suṇhā me sayameva parivisatū’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Sā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā niṭṭhite bhattakicce puna sāsanaṃ pesesi – ‘‘sasuro me āgantvā dhammakathaṃ suṇātū’’ti. Atha naṃ ‘‘idāni agamanaṃ nāma ativiya ayutta’’nti dhammaṃ sotukāmatāya gacchantaṃ puna te āhaṃsu – ‘‘tena hi samaṇassa gotamassa dhammaṃ suṇanto bahisāṇiyā nisīditvā suṇāhī’’ti. Puretaramevassa gantvā sāṇiṃ parikkhipiṃsu. So gantvā bahisāṇiyaṃ nisīdi. Satthā ‘‘tvaṃ bahisāṇiyaṃ vā nisīda, parakuṭṭe vā parasele vā paracakkavāḷe vā pana nisīda, ahaṃ buddho nāma sakkomi taṃ mama saddaṃ sāvetu’’nti mahājambuṃ khandhe gahetvā cālento viya amatavassaṃ vassento viya ca dhammaṃ desetuṃ anupubbiṃ kathaṃ ārabhi.
当正等正觉的佛陀在说法时,无论是站在他前面的人、站在他后面的人,还是远在百个轮围界、千个轮围界之外的人,甚至身处色究竟天的人,都会说:“导师只看着我,只为我一个人说法。”因为导师确实就像在看着每一个人、在和每一个人交谈一样。据说,诸佛就像月亮一样。正如月亮悬在天空中时,一切众生都觉得“月亮在我头顶上,月亮在我头顶上”,同样地,无论人们站在哪里,都觉得佛陀就站在自己面前。据说,这是他们过去世布施的果报——他们曾经砍下自己装饰华美的头颅,挖出涂了药膏的眼睛,剜出心脏的血肉,为了利益他人而把像阇利一样的儿子、像黑生一样的女儿、像玛迪一样的妻子舍弃给他人作奴隶。弥嘎啰长者也是如此:当如来结束说法时,他明明坐在布幔外面,却证得了具足千种理趣的预流果,对三宝生起了不动摇的净信,毫无疑惑。他掀开布幔一角,走进来用嘴含住媳妇的乳房,说:“从今天起,你就是我的母亲了。”从此以后,她就被称为“鹿子母”。后来她生了儿子,也给儿子取名叫弥嘎啰提舍。巴利
Sammāsambuddhe ca pana dhammaṃ desente purato ṭhitāpi pacchato ṭhitāpi cakkavāḷasataṃ cakkavāḷasahassaṃ atikkamitvā ṭhitāpi akaniṭṭhabhavane ṭhitāpi ‘‘satthā mamaññeva oloketi, mayhameva dhammaṃ desetī’’ti vadanti. Satthā hi taṃ taṃ olokento viya tena tena saddhiṃ sallapanto viya ca ahosi. Candasamā kira buddhā. Yathā cando gaganamajjhe ṭhito ‘‘mayhaṃ upari cando, mayhaṃ upari cando’’ti sabbasattānaṃ khāyati, evameva yattha katthaci ṭhitānaṃ abhimukhe ṭhitā viya khāyanti. Idaṃ kira tesaṃ alaṅkatasīsaṃ chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā hadayamaṃsaṃ uppāṭetvā parassa dāsatthāya jālisadise putte kaṇhājināsadisā dhītaro maddisadisā pajāpatiyo pariccajitvā dinnadānassa phalaṃ. Migāraseṭṭhipi kho tathāgate dhammadesanaṃ vinivattente bahisāṇiyaṃ nisinnova sahassa nayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhāya acalāya saddhāya samannāgato tīsu ratanesu nikkaṅkho hutvā sāṇikaṇṇaṃ ukkhipitvā āgantvā suṇhāya thanaṃ mukhena gahetvā, ‘‘tvaṃ me ajjato paṭṭhāya mātā’’ti taṃ mātuṭṭhāne ṭhapesi. Tato paṭṭhāya migāramātā nāma jātā. Pacchābhāge puttaṃ labhitvāpi migārotissa nāmamakāsi.
大长者松开媳妇的乳房,走到世尊跟前,以头顶礼世尊的双足,又用双手抚摩双足、用嘴亲吻,一连三遍报出自己的名字:“尊者,我是弥嘎罗!尊者,我是弥嘎罗!”然后说道:“尊者,这么长的时间里,我竟然不知道布施给那二者才有大果报。如今靠了媳妇,我才明白了,我已经从一切恶趣之苦中解脱出来。我家这位媳妇进到这个家来,是为了我的利益、为了我的好处、为了我的安乐才来的。”说完这番话,便说出这首偈颂:巴利
Mahāseṭṭhi suṇhāya thanaṃ vissajjetvā gantvā bhagavato dvīsu pādesu sirasā nipatitvā pāde pāṇīhi ca parisambāhanto mukhena ca paricumbanto ‘‘migāro ahaṃ, bhante, migāro ahaṃ, bhante’’ti tikkhattuṃ nāmaṃ sāvetvā, ‘‘ahaṃ, bhante, ettakaṃ kālaṃ yattha nāma dvinnaṃ mahapphalanti na jānāmi, idāni ca me suṇisaṃ nissāya ñātaṃ, sabbā apāyadukkhā muttomhi, suṇisā me imaṃ gehaṃ āgacchantī mama atthāya hitāya sukhāya āgatā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
今天我终于明白了,布施给哪里才有大果报。
我这位贤善的儿媳来到我家,确实是为了我的利益啊。巴利
‘‘Sohaṃ ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ; Atthāya vata me bhaddā, suṇisā gharamāgatā’’ti.
毗舍佉又邀请导师第二天应供。第二天,她的婆婆也证得了入流果。从那时起,那户人家就成了对佛法敞开大门的地方。于是长者心想:“媳妇对我帮助很大,我要表达我对她的欢喜。她没法天天佩戴沉重的首饰,我要为她做一件轻便的首饰,让她白天黑夜、行住坐卧一切威仪中都能佩戴。”于是他让人做了一件价值十万、名叫“实聚”的首饰。做好之后,他邀请以佛陀为首的比丘僧团,恭敬地供养。然后用十六罐香水为毗舍佉沐浴,让她站在导师面前,为她戴上首饰,再让她顶礼导师。导师随喜之后,就回精舍去了。毗舍佉从那时起就做布施等种种善业,又从导师那里求得了八种恩惠(《大品》350)。她就像天空中的月轮一样为人所知,随着儿女而日益兴盛。据说她有十个儿子、十个女儿。他们每个人又各有十个儿子、十个女儿。那些儿女每个人又各有十个儿子、十个女儿——这样算下来,以她的儿子、孙子、曾孙等后代来算,共有二十位子女和四百位孙辈,以及八千个曾孙。因此古人这样说:巴利
Visākhā punadivasatthāyapi satthāraṃ nimantesi. Athassā punadivasepi sassu sotāpattiphalaṃ pattā. Tato paṭṭhāya taṃ gehaṃ sāsanassa vivaṭadvāraṃ ahosi. Tato seṭṭhi cintesi – ‘‘bahūpakārā me suṇisā pasannākāramassā karissāmi, etissā bhāriyaṃ pasādhanaṃ niccakālaṃ pasādhetuṃ na sakkā, sallahukamassā divā ca ratto ca sabbairiyāpathesu pasādhanayoggaṃ pasādhanaṃ kāressāmī’’ti satasahassagghanakaṃ ghanamaṭṭhakaṃ nāma pasādhanaṃ kāretvā tasmiṃ niṭṭhite buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sakkaccaṃ bhojetvā visākhaṃ soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā satthu sammukhe ṭhapetvā pasādhetvā satthāraṃ vandāpesi. Satthā anumodanaṃ katvā vihārameva gato. Visākhāpi tato paṭṭhāya dānādīni puññāni karontī satthu santikā aṭṭha vare (mahāva. 350) labhitvā gaganatale candalekhā viya paññāyamānā puttadhītāhi vuḍḍhiṃ pāpuṇi. Tassā kira dasa puttā dasa dhītaro ca ahesuṃ. Tesu ekekassa dasa dasa puttā dasa dasa dhītaro ahesuṃ. Tesu tesupi ekekassa dasa dasa puttā dasa dasa dhītaro cāti evamassā puttanattapanattasantānavasena pavattāni vīsādhikāni cattāri satāni aṭṭha ca pāṇasahassāni ahesuṃ. Tenāhu porāṇā –
毗舍佉有二十个儿子,还有四百个孙子。
八千位曾孙,在赡部洲广为人知。巴利
‘‘Visākhā vīsati puttā, nattā ca caturo satā; Panattā aṭṭhasahassā, jambudīpe supākaṭā’’ti.
她的寿命有一百二十岁,头上连一根白发都没有,始终像十六岁的少女一样。看到她被儿子、孙子、曾孙簇拥着前往精舍时,人们会问:“这里面哪一位是毗舍佉?”看见她走路的人心想:“让她再走一会儿吧,这位尊者走路的样子真美。”看见她站着、坐着、躺着的人心想:“让她再站一会儿、坐一会儿、躺一会儿吧,这位尊者这样真美。”所以,没法说她在行、住、坐、卧四种姿态中哪一种不美。她还拥有五头大象的力气。国王听说“毗舍佉有五头大象的力气”,就在她去精舍听法归来的时候,想试试她的力气,便放出一头大象。那头象举起鼻子,朝毗舍佉冲了过来。她身边那五百个随行妇女,有的逃跑了,有的没有逃,围着她问:“怎么回事?”她们说:“听说国王想试您的力气,放出了一头大象。”毗舍佉看到这情形,心想:“逃跑有什么用?我该怎么抓住它呢?”又想:“如果我使劲抓它,它会受伤的。”于是她用两根手指捏住象鼻,把它推了回去。那头象站都站不住,在国王的院子里像鸡一样蹲着跌倒了。大众齐声喝彩。毗舍佉也和随从们一起平安回到了家。巴利
Āyu vīsavassasataṃ ahosi, sīse ekampi palitaṃ nāma nāhosi, niccaṃ soḷasavassuddesikā viya ahosi. Taṃ puttanattapanattaparivāraṃ vihāraṃ gacchantiṃ disvā, ‘‘katamā ettha visākhā’’ti paripucchitāro honti? Ye naṃ gacchantiṃ passanti, ‘‘idāni thokaṃ gacchatu, gacchamānāva no, ayyā sobhatī’’ti, cintenti. Ye naṃ ṭhitaṃ nisinnaṃ nipannaṃ passanti, ‘‘idāni thokaṃ nipajjatu, nipannāva no, ayyā, sobhatī’’ti cintenti. Iti sā ‘‘catūsu iriyāpathesu asukairiyāpathena nāma na sobhatī’’ti vattabbā na hoti. Pañcannaṃ kho pana hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Rājā ‘‘visākhā kira pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāretī’’ti sutvā tassā vihāraṃ gantvā dhammaṃ sutvā āgamanavelāya thāmaṃ vīmaṃsitukāmo hatthiṃ vissajjāpesi, so soṇḍaṃ ukkhipitvā visākhābhimukho agamāsi. Tassā parivāritthiyo pañcasatā ekaccā palāyiṃsu, ekaccā na parissajjitvā ‘‘kiṃ ida’’nti vutte – ‘‘rājā kira te, ayye, balaṃ vīmaṃsitukāmo hatthiṃ vissajjāpesī’’ti vadiṃsu. Visākhā imaṃ disvā, ‘‘kiṃ palāyitena, kathaṃ nu kho taṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā, ‘‘sace taṃ daḷhaṃ gaṇhissāmi, vinasseyyā’’ti dvīhi aṅgulīhi soṇḍāya gahetvā paṭipaṇāmesi. Hatthī attānaṃ sandhāretvā ṭhātuṃ nāsakkhi, rājaṅgaṇe ukkuṭiko hutvā patito. Mahājano sādhukāraṃ adāsi. Sāpi saparivārā sotthinā gehaṃ agamāsi.
那时,在舍卫城里,鹿子母毗舍佉有很多子女,子女都健康无病,被大家公认最有福气。在她那么多子女当中,没有一个人中途死去。舍卫城的居民每逢节庆吉日,总是先邀请毗舍佉,然后供养她吃饭。有一天,正赶上盛大的节日,大众打扮得漂漂亮亮,前往寺院听法。毗舍佉也在受邀的地方吃完饭,佩戴上大蔓藤饰品,和大众一起前往寺院,到了之后解下饰品,用上衣包成一捆,交给女仆。针对这件事,才有下面这段话:巴利
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ visākhā migāramātā bahuputtā hoti bahunattā arogaputtā aroganattā abhimaṅgalasammatā, tāvatakesu puttanattesu ekopi antarā maraṇaṃ patto nāma nāhosi. Sāvatthivāsino maṅgalesu chaṇesu visākhaṃ paṭhamaṃ nimantetvā bhojenti. Athekasmiṃ ussavadivase mahājane maṇḍitapasādhite dhammassavanāya vihāraṃ gacchante visākhāpi nimantitaṭṭhāne bhuñjitvā mahālatāpasādhanaṃ pasādhetvā mahājanena saddhiṃ vihāraṃ gantvā ābharaṇāni omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā dāsiyā adāsi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
当时,舍卫城正在举行庆典,人们都打扮得漂漂亮亮,前往园林。鹿子母毗舍佉也打扮得漂漂亮亮,前往精舍。这时,鹿子母毗舍佉解下身上的饰物,用上衣包成一捆,交给女仆,说:“来,姑娘,拿着这包东西。”巴利
‘‘Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ ussavo hoti, manussā alaṅkatapaṭiyattā ārāmaṃ gacchanti, visākhāpi migāramātā alaṅkatapaṭiyattā vihāraṃ gacchati. Atha kho visākhā migāramātā ābharaṇāni omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā dāsiyā adāsi ‘handa je imaṃ bhaṇḍikaṃ gaṇhāhī’’’ti (pāci. 503).
据说,她在去精舍的路上心想:“戴着这么贵重的饰品,从头到脚都装饰得这么华丽,进精舍不合适。”于是她解下饰品,包成一包,交给自己福德所生、力气大得像五头象的女仆手里。据说只有那个女仆才拿得动它。于是她对女仆说:“姑娘,你拿着这包饰品,等我们从导师那里回来时,我再戴上。”把饰品交给她之后,毗舍佉自己戴上厚重的朴素饰品,走到导师跟前听法。听法结束后,她礼敬世尊,起身离去。可她的女仆却把那包饰品忘了。按照惯例,听法的人群散去后,如果有人忘了东西,阿难长老会代为收好。那天,阿难长老看到这件大蔓藤饰品后,就去禀告导师:“尊者,毗舍佉忘了饰品就回去了。”“阿难,把它放到一边吧。”长老便把饰品拿起来,挂在台阶旁放好。巴利
Sā kira vihāraṃ gacchantī cintesi – ‘‘evarūpaṃ mahagghaṃ pasādhanaṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiṃ alaṅkāraṃ alaṅkaritvā vihāraṃ pavisituṃ ayutta’’nti naṃ omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā attano puññeneva nibbattāya pañcahatthithāmadharāya dāsiyā hatthe adāsi. Sā eva kira taṃ gaṇhituṃ sakkoti. Tena naṃ āha – ‘‘amma, imaṃ pasādhanaṃ gaṇha, satthusantikā nivattanakāle pasādhessāmi na’’nti. Taṃ pana datvā ghanamaṭṭhakaṃ pasādhanaṃ pasādhetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ assosi, dhammassavanāvasāne bhagavantaṃ vanditvā uṭṭhāya pakkāmi. Sāpissā dāsī taṃ pasādhanaṃ pamuṭṭhā. Dhammaṃ sutvā pana pakkantāya parisāya sace kiñci pamuṭṭhaṃ hoti, taṃ ānandatthero paṭisāmeti. Iti so taṃ divasaṃ mahālatāpasādhanaṃ disvā satthu ārocesi – ‘‘bhante, visākhā pasādhanaṃ pamussitvā gatā’’ti. ‘‘Ekamantaṃ ṭhapehi, ānandā’’ti. Thero taṃ ukkhipitvā sopānapasse laggetvā ṭhapesi.
毗舍佉也和须卑一起在寺院里走动,心想:“我要弄清楚,对来客比丘、远行比丘、生病比丘这些人,该做些什么合适的事。”那些在寺院里的女居士们看见她们后,需要酥油、蜂蜜、油之类的年轻比丘和沙弥,照常拿着钵等器具走过来。那天也是这样做的。这时,须卑看见一位生病的比丘,就问他:“尊者需要什么?”对方说“需要肉汤”,她便说:“好的,尊者,我会送来。”第二天,她找不到合乎戒律的肉,就用自己大腿上的肉做了该做的事,随后又凭着对导师的净信,身体恢复如初。毗舍佉看过生病的比丘、年轻比丘和沙弥们之后,从另一道门出去,站在寺院附近,说:“大妈,把首饰拿来,我要戴上。”就在那时,那个女仆才发觉自己是忘了首饰就出来了,便说:“女主人,我忘了。”毗舍佉说:“那你回去取了来。不过,如果我的尊者阿难长老已经把它收起来放到别处了,你就别拿回来——那件首饰我已经舍给尊者了。”据说她知道“善家子弟忘掉的东西,长老会代为收好”,所以才这么说。长老一看见那个女仆,就问她:“你来做什么?”她回答:“我忘了女主人的首饰,来取。”长老说:“我把它放在楼梯旁边了,你去拿吧。”她说:“尊者,被您的手碰过的东西,我的女主人吩咐过不能拿回去。”说完就空着手回去,毗舍佉问她:“怎么了,大妈?”她就把事情经过告诉了毗舍佉。毗舍佉说:“大妈,我不会再戴被我的尊者碰过的首饰,那已经是我舍出去的了。可是侍奉尊者们不容易,我要把它卖掉,换成合乎戒律的物品。你去把它取来吧。”她就去取来了。毗舍佉没有戴上它,而是叫来金匠,让他们估价。他们说:“值九千万,不过手工费要十万。”毗舍佉就让人把首饰放到车上,说:“那你们把它卖了吧。”没有人能出得起钱买下来。因为能佩戴这种首饰的女人实在难得。在这大地上,只有三位女人得到过这种大蔓首饰:毗舍佉大近事女、般度罗摩罗将军的妻子摩利迦,以及波罗奈商主的女儿。巴利
Visākhāpi suppiyāya saddhiṃ ‘‘āgantukagamikagilānādīnaṃ kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti antovihāre vicari. Tā pana upāsikāyo antovihāre disvā sappimadhutelādīhi atthikā pakatiyāva daharā ca sāmaṇerā ca thālakādīni gahetvā upasaṅkamanti. Tasmimpi divase tatheva kariṃsu. Athekaṃ gilānaṃ bhikkhuṃ disvā suppiyā (mahāva. 280) ‘‘kenattho ayyassā’’ti pucchitvā ‘‘paṭicchādanīyenā’’ti vutte hotu, ayya, pesessāmīti dutiyadivase kappiyamaṃsaṃ alabhantī attano ūrumaṃsena kattabbakiccaṃ katvā puna satthari pasādena pākatikasarīrāva ahosi. Visākhāpi gilāne ca dahare ca sāmaṇere ca oloketvā aññena dvārena nikkhamitvā vihārūpacāre ṭhitā, ‘‘amma, pasādhanaṃ āhara pasādhessāmī’’ti āha. Tasmiṃ khaṇe sā dāsī pamussitvā nikkhantabhāvaṃ ñatvā, ‘‘ayye, pamuṭṭhāmhī’’ti āha. ‘‘Tena hi gantvā gaṇhitvā ehi, sace pana mayhaṃ ayyena ānandattherena ukkhipitvā aññasmiṃ ṭhāne ṭhapitaṃ hoti, mā āhareyyāsi, ayyasseva taṃ mayā pariccatta’’nti. Jānāti kira sā ‘‘kulamanussānaṃ pamuṭṭhabhaṇḍakaṃ thero paṭisāmetī’’ti; tasmā evamāha. Theropi taṃ dāsiṃ disvāva ‘‘kimatthaṃ āgatāsī’’ti pucchitvā, ‘‘ayyāya me pasādhanaṃ pamussitvā āgatāmhī’’ti vutte, ‘‘etasmiṃ me sopānapasse ṭhapitaṃ, gaccha naṃ gaṇhāhī’’ti āha. Sā, ‘‘ayya, tumhākaṃ hatthena āmaṭṭhabhaṇḍakaṃ mayhaṃ ayyāya anāhāriyaṃ kata’’nti vatvā tucchahatthāva gantvā, ‘‘kiṃ, ammā’’ti visākhāya puṭṭhā tamatthaṃ ārocesi. ‘‘Amma , nāhaṃ mama ayyena āmaṭṭhabhaṇḍaṃ pilandhissāmi, pariccattaṃ mayā. Ayyānaṃ pana paṭijaggituṃ dukkhaṃ, taṃ vissajjetvā kappiyabhaṇḍaṃ upanessāmi, gaccha, taṃ āharāhī’’ti. Sā gantvā āhari. Visākhā taṃ apilandhitvāva kammāre pakkosāpetvā agghāpesi. Tehi ‘‘nava koṭiyo agghati, hatthakārāpaṇiyaṃ panassa satasahassa’’nti vutte pasādhanaṃ yāne ṭhapāpetvā ‘‘tena hi taṃ vikkiṇathā’’ti āha. Bhattakaṃ dhanaṃ datvā gaṇhiṃtu na koci sakkhissati. Tañhi pasādhanaṃ pasādhetuṃ anucchavikā itthiyo nāma dullabhā. Pathavimaṇḍalasmiñhi tissova itthiyo mahālatāpasādhanaṃ labhiṃsu visākhā mahāupāsikā, bandhulamallasenāpatissa bhariyā, mallikā, bārāṇasīseṭṭhino dhītāti.
所以,毗舍佉自己拿出那笔钱,把价值九俱胝又十万的财物装上货车,运到精舍,礼敬导师后说:“尊者,我的尊者阿难长老用手碰过我的饰品,从被碰的那一刻起,我就不能再戴它了。我打算把它卖掉,换成如法的物品来供养。可是让人去卖的时候,找不到别的买得起的人,我就自己把等值的钱取来带来了。在四种资具当中,我该用哪一种来供养呢,尊者?”世尊说:“毗舍佉,在城东门那里为僧团建住所,对你来说是合适的。”“合适的,尊者。”毗舍佉满心欢喜,用九俱胝钱买下了那块地,又用另外九俱胝钱着手建造精舍。巴利
Tasmā visākhā sayameva tassa mūlaṃ datvā satasahassādhikā nava koṭiyo sakaṭe āropetvā vihāraṃ netvā satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, mayhaṃ ayyena ānandattherena mama pasādhanaṃ hatthena āmaṭṭhaṃ, tena āmaṭṭhakālato paṭṭhāya na sakkā taṃ mayā pilandhituṃ. Taṃ pana vissajjetvā kappiyaṃ upanessāmīti vikkiṇāpentī aññaṃ taṃ gaṇhituṃ samatthaṃ adisvā ahameva tassa mūlaṃ gāhāpetvā āgatā, catūsu paccayesu katarapaccayena upanessāmi, bhante’’ti. Pācīnadvāre saṅghassa vasanaṭṭhānaṃ kātuṃ te yuttaṃ visākheti ‘‘yuttaṃ, bhante’’ti visākhā tuṭṭhamānasā navakoṭīhi bhūmimeva gaṇhi. Aparāhi navakoṭīhi vihāraṃ kātuṃ ārabhi.
有一天,导师在清晨观察世间时,看见一位名叫跋地亚的富商之子——他刚从天界命终,投生在跋地亚城的富商家里——得度的因缘已经成熟。于是导师在给孤独长者家吃完饭后,面向北门走去。按平常的习惯,导师在毗舍佉家接受供养后,会从南门出去,住在祇园;在给孤独长者家接受供养后,会从东门出去,住在东园。人们看见世尊朝北门走去,就知道他要外出游化了。那天,毗舍佉听说导师朝北门去了,急忙赶去礼敬,然后问:“尊者,您是想外出游化吗?”“是的,毗舍佉。”“尊者,我舍弃了这么多钱财为您建寺院,请您留下来吧,尊者。”“毗舍佉,这一次走了就不会回来了。”她心想:“世尊一定是见到了哪位因缘具足的人。”于是说:“那么,尊者,请您留下一位能替我照看工程进展的比丘再走吧。”世尊说:“毗舍佉,你看中谁,就接过他的钵吧。”她心里虽然敬爱阿难长老,但转念一想:“大目犍连长老有神通,靠他帮忙,我的工程能很快完成。”于是接过了大目犍连长老的钵。长老看向导师。导师说:“目犍连,带上你身边的五百位比丘,回去吧。”长老就照办了。凭他的神通力,即使人们为了找木材和石头跑到五六十由旬远的地方,当天就能把大树大石带回来;装车的人不觉得累,车轴也不会断。没过多久,他们就建成了两层楼的殿堂:下层有五百间房,上层有五百间房,整座殿堂以一千间房为庄严。她在八迦梨沙的清净地面上建起了殿堂,又想:“光是一座殿堂不好看。”于是在殿堂周围又建了五百间精勤堂、五百座小殿堂、五百座长形殿堂。巴利
Athekadivasaṃ satthā paccūsasamaye lokaṃ volokento devalokā cavitvā bhaddiyanagare seṭṭhikule nibbattassa bhaddiyassa nāma seṭṭhiputtassa upanissayasampattiṃ disvā anāthapiṇḍikassa gehe bhattakiccaṃ katvā uttaradvārābhimukho ahosi. Pakatiyā hi satthā visākhāya gehe bhikkhaṃ gaṇhitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavane vasati. Anāthapiṇḍikassa gehe bhikkhaṃ gahetvā pācīnadvārena nikkhamitvā pubbārāme vasati. Uttaradvāraṃ sandhāya gacchantaṃyeva bhagavantaṃ disvā, ‘‘cārikaṃ pakkamissatī’’ti jānanti. Visākhāpi taṃ divasaṃ ‘‘satthā uttaradvārābhimukho gato’’ti sutvā vegena gantvā vanditvā āha – ‘‘cārikaṃ gantukāmattha, bhante’’ti? ‘‘Āma, visākhe’’ti. ‘‘Bhante, ettakaṃ dhanaṃ pariccajitvā tumhākaṃ vihāraṃ kāremi, nivattatha, bhante’’ti. ‘‘Anivattagamanaṃ idaṃ visākhe’’ti. Sā ‘‘addhā hetusampannaṃ kañci passissati bhagavā’’ti cintetvā, ‘‘tena hi, bhante, mayhaṃ katākatavijānanakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ nivattetvā gacchathā’’ti āha. ‘‘Yaṃ ruccasi, tassa pattaṃ gaṇha visākhe’’ti āha. Sā kiñcāpi ānandattheraṃ piyāyati, ‘‘mahāmoggallānatthero iddhimā, etaṃ me nissāya kammaṃ lahuṃ nipphajjissatī’’ti pana cintetvā therassa pattaṃ gaṇhi. Thero satthāraṃ olokesi. Satthā ‘‘tava parivāre pañcasate bhikkhū gahetvā nivatta moggallānā’’ti āha. So tathā akāsi. Tassānubhāvena paññāsasaṭṭhiyojanānipi rukkhatthāya ca pāsāṇatthāya ca gatā manussā mahante mahante rukkhe ca pāsāṇe ca gahetvā taṃ divasameva āgacchanti, neva sakaṭe rukkhapāsāṇe āropentā kilamanti, na akkho bhijjati. Na cirasseva dvebhūmikaṃ pāsādaṃ kariṃsu. Heṭṭhābhūmiyaṃ pañca gabbhasatāni, uparibhūmiyaṃ pañca gabbhasatānīti gabbhasahassapaṭimaṇḍito pāsādo ahosi. Aṭṭhakarīse parisuddhe bhūmibhāge pāsādaṃ kārāpesi, ‘‘suddhapāsādo pana na sobhatī’’ti taṃ parivāretvā pañca padhānavettagehasatāni, pañca cūḷapāsādasatāni, pañca dīghamāḷakasatāni kārāpesi.
后来,导师经过九个月的游化,又回到了舍卫城。毗舍佉的殿阁工程也正好在九个月后完工。她让人把殿阁的尖顶用精锤的赤金打造,能容纳六十个水罐。听说“导师正前往祇园精舍”,她就去迎接,把导师请到自己的精舍,然后请求说:“尊者,请您带领比丘僧团在这里住四个月,我要举办殿阁落成庆典。”导师默然答应了。从那时起,她就在这精舍里供养以佛陀为首的比丘僧团。那时,她的一位女友带来一件价值十万的布料,对她说:“朋友,我想把这块布料铺在你的殿阁里,只是用来铺地,请你告诉我一个可以铺的地方。”她说:“好的,朋友。如果我说‘没有地方了’,你会以为我不想给你地方。你自己去看看殿阁的两层楼和那一千个房间,找个可以铺的地方吧。”那位女友就拿着那件价值十万的布料到处走,发现没有一块布料的价值比它更低,心想:“我在这座殿阁里得不到一份功德。”她因此闷闷不乐,站在一个地方哭了起来。这时,阿难长老看见她,问道:“你为什么哭?”她就把事情经过告诉了他。长老说:“别担心,我会告诉你一个可以铺的地方。”说完又说:“在楼梯脚下的洗脚处,把这块布做成擦脚垫铺在那里。比丘们洗了脚,会先在那里擦脚,然后进入殿内,这样你会得到大功德。”据说,毗舍佉没有注意到那个地方。巴利
Atha satthā navahi māsehi cārikaṃ caritvā puna sāvatthiṃ agamāsi. Visākhāyapi pāsāde kammaṃ navahi māsehi niṭṭhitaṃ. Pāsādakūṭaṃ ghanakoṭṭitarattasuvaṇṇeneva saṭṭhiudakaghaṭagaṇhanakaṃ kārāpesi. ‘‘Satthā jetavanavihāraṃ gacchatī’’ti ca sutvā paccuggamanaṃ katvā satthāraṃ attano vihāraṃ netvā paṭiññaṃ gaṇhi, ‘‘bhante, imaṃ catumāsaṃ bhikkhusaṅghaṃ gahetvā idheva vasatha, pāsādamahaṃ karissāmī’’ti. Satthā adhivāsesi. Sā tato paṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa vihāre eva dānaṃ deti. Athassā ekā sahāyikā satasahassagghanakaṃ ekaṃ vatthaṃ ādāya āgantvā, ‘‘sahāyike ahaṃ imaṃ vatthaṃ tava pāsāde bhūmattharaṇasaṅkhepena attharitukāmā, attharaṇaṭṭhānaṃ me ācikkhathā’’ti āha. ‘‘Sādhu sahāyike, sace tyāhaṃ ‘okāso natthī’ti vakkhāmi, tvaṃ ‘me okāsaṃ adātukāmā’ti maññissasi, sayameva pāsādassa dve bhūmiyo gabbhasahassañca oloketvā attharaṇaṭṭhānaṃ jānāhī’’ti āha. Sā satasahassagghanakaṃ vatthaṃ gahetvā tattha tattha vicarantī tato appataramūlaṃ vatthaṃ adisvā ‘‘nāhaṃ imasmiṃ pāsāde puññabhāgaṃ labhāmī’’ti domanassappattā ekasmiṃ ṭhāne rodantī aṭṭhāsi. Atha naṃ ānandatthero disvā, ‘‘kasmā rodasī’’ti pucchi. Sā tamatthaṃ ārocesi. Thero ‘‘mā cintayi, ahaṃ te attharaṇaṭṭhānaṃ ācikkhissāmī’’ti vatvā, ‘‘sopānapādamūle pādadhovanaṭṭhāne imaṃ pādapuñchanakaṃ katvā attharāhi, bhikkhū pāde dhovitvā paṭhamaṃ ettha pādaṃ puñchitvā anto pavisissanti, evaṃ te mahapphalaṃ bhavissatī’’ti āha. Visākhāya kiretaṃ asallakkhitaṭṭhānaṃ.
毗舍佉在寺院里,向以佛陀为首的比丘僧团供养了四个月。最后一天,她向比丘僧团布施了衣料。僧团中新受具足戒的比丘分到的衣料,每份也值一千钱。她又把所有人的钵都装满药物,布施给他们。这次布施供养总共花掉了九俱胝钱。这样,买寺院的地花了九俱胝,建造寺院花了九俱胝,寺院庆典花了九俱胝,总共二十七俱胝的财富,她全都施舍在佛陀的教法里。以女人之身,又曾住在持邪见者的家中,还能做出这样大的布施,再没有第二个人了。寺院庆典圆满那天,树影渐渐拉长,她被儿子、孙子、曾孙们围绕着,一边绕着殿阁走,一边想:我过去所期盼的一切,如今全都达到了顶点。于是她用悦耳的声音,说出这五首偈的感兴语:巴利
Visākhā cattāro māse antovihāre buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ adāsi, avasānadivase bhikkhusaṅghassa cīvarasāṭake adāsi. Saṅghanavakena laddhacīvarasāṭakā sahassagghanakā honti. Sabbesaṃ pattāni pūretvā bhesajjaṃ adāsi. Dānapariccāge nava koṭiyo agamaṃsu. Iti vihārassa bhūmiggahaṇe nava koṭiyo, vihārassa kārāpane nava, vihāramahe navāti sabbāpi sattavīsati koṭiyo sā buddhasāsane pariccaji. Itthibhāve ṭhatvā micchādiṭṭhikassa gehe vasamānāya evarūpo mahāpariccāgo nāma aññissā natthi. Sā vihāramahassa niṭṭhitadivase vaḍḍhamānakacchāyāya puttanattapanattaparivutā ‘‘yaṃ yaṃ mayā pubbe patthitaṃ, sabbameva matthakaṃ patta’’nti pāsādaṃ anupariyāyantī pañcahi gāthāhi madhurasaddena imaṃ udānaṃ udānesi –
什么时候,我能有一座令人欢喜的宫殿,用白灰和黏土涂饰得洁白?
我要布施一座精舍,我的心愿已经圆满了。
什么时候我才能拥有床、椅、褥垫和枕头?
我要布施坐卧的用具,我的心愿已经圆满。
什么时候我才能得到清净的牙签饭和肉汁?
我要布施食物,我的心愿已经圆满了。
什么时候我才能得到迦尸产的衣料、亚麻布和棉布呢?
我要布施袈裟,我的心愿已经满了。
我什么时候才能供养酥油、生酥、蜂蜜、油和糖蜜?
我要布施药物,我的心愿已经圆满了。巴利
‘‘Kadāhaṃ pāsādaṃ rammaṃ, sudhāmattikalepanaṃ; Vihāradānaṃ dassāmi, saṅkappo mayha pūrito. ‘‘Kadāhaṃ mañcapīṭhañca, bhisibimbohanāni ca; Senāsanabhaṇḍaṃ dassāmi, saṅkappo mayha pūrito. ‘‘Kadāhaṃ salākabhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ; Bhojanadānaṃ dassāmi, saṅkappo mayha pūrito. ‘‘Kadāhaṃ kāsikaṃ vatthaṃ, khomakappāsikāni ca; Cīvaradānaṃ dassāmi, saṅkappo mayha pūrito. ‘‘Kadāhaṃ sappinavanītaṃ, madhutelañca phāṇitaṃ; Bhesajjadānaṃ dassāmi, saṅkappo mayha pūrito’’ti.
比丘们听到她的歌声,就去禀告世尊:“尊者,我们在这么长的时间里,从没见过毗舍佉唱歌。今天她被儿子、孙子、曾孙围着,一边唱一边绕着楼阁走,难道是她胆汁失调了,还是发疯了?”世尊说:“比丘们,不是我的女儿在唱歌。是她自己的心愿已经圆满了。她心里高兴,想着‘我求的愿望已经达到顶点了’,就发出感叹,边走边感叹。”比丘们问:“尊者,那她是什么时候发下这个愿的呢?”世尊说:“比丘们,你们听。”比丘们回答:“尊者,我们听。”于是世尊讲起了过去的事:巴利
Bhikkhū tassā saddaṃ sutvā satthu ārocayiṃsu – ‘‘bhante, amhehi ettake addhāne visākhāya gāyanaṃ nāma na diṭṭhapubbaṃ, sā ajja puttanattapanattaparivutā gāyamānā pāsādaṃ anupariyāyati, kiṃ nu khvassā pittaṃ vā kupitaṃ, udāhu ummattikā jātā’’ti? Satthā ‘‘na, bhikkhave, mayhaṃ dhītā gāyati, attano panassā ajjhāsayo paripuṇṇo, sā ‘patthitapatthanā me matthakaṃ pattā’ti tuṭṭhamānasā udānaṃ udānentī vicaratī’’ti vatvā ‘‘kadā pana, bhante, tāya patthanā patthitā’’ti? ‘‘Suṇissatha, bhikkhave’’ti. ‘‘Suṇissāma, bhante’’ti vutte atītaṃ āhari –
比丘们,在过去,距今十万劫之前,有一位名叫莲华上的佛陀出现在世间。他的寿命有十万年,身边有十万漏尽者作为随众。都城叫天鹅城,父亲是善念王,母亲是善生王后。他有一位最上首的近事女,她曾请求八种恩惠,站在母亲的位置上,用四种资具照顾世尊,早晚都去侍奉。她有一个同伴,经常和她一起去寺院。那个同伴看到她能和世尊亲密交谈、受到世尊亲近,就心想:“她到底做了什么,才能这样受到诸佛的亲近呢?”于是问世尊:“尊者,这位女子是您的什么人?”“是最上首的近事女。”“尊者,要怎么做才能成为最上首的近事女呢?”“要发愿满十万劫。”“尊者,现在发愿还来得及吗?”“可以,来得及。”“那么,尊者,请您和十万比丘僧众一起,接受我七天的供养。”世尊默然接受了。她做了七天的布施,在最后一天供养了袈裟衣料,顶礼世尊,伏在世尊足下发愿说:“尊者,我不以这次布施的果报希求天王的权位等任何东西,只愿将来能在像您这样的佛陀面前,获得那八种恩惠,站在母亲的位置上,用四种资具照顾佛陀,成为最上首的侍者。”世尊心想:“她的这个愿会不会成就呢?”于是观察未来,看到十万劫之后,说:“十万劫结束时,会有一位名叫乔达摩的佛陀出现。那时你会成为一位名叫毗舍佉的近事女,在他面前获得那八种恩惠,站在母亲的位置上,用四种资具照顾他,成为最上首的侍者。”对她来说,那份成就就好像第二天就能得到一样。巴利
‘‘Atīte , bhikkhave, ito kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma buddho loke nibbatti. Tassa vassasatasahassaṃ āyu ahosi, khīṇāsavānaṃ satasahassaparivāro, nagaraṃ haṃsavatī nāma, pitā sunando nāma rājā, mātā sujātā nāma devī, tassa aggaupaṭṭhāyikā ekā upāsikā aṭṭha vare yācitvā mātuṭṭhāne ṭhatvā satthāraṃ catūhi paccayehi paṭijaggantī sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati. Tassā ekā sahāyikā tāya saddhiṃ vihāraṃ nibaddhaṃ gacchati. Sā tassā satthārā saddhiṃ vissāsena kathanañca vallabhabhāvañca disvā, ‘kiṃ nu kho katvā evaṃ buddhānaṃ vallatā hotī’ti cintetvā satthāraṃ pucchi – ‘bhante, esā itthī tumhākaṃ kiṃ hotī’’’ti? ‘‘Upaṭṭhāyikānaṃ aggā’’ti. ‘‘Bhante, kiṃ katvā upaṭṭhāyikānaṃ aggā hotī’’ti? ‘‘Kappasatasahassaṃ patthanaṃ patthetvā’’ti. ‘‘Idāni patthetvā laddhuṃ sakkā, bhante’’ti. ‘‘Āma, sakkā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, bhikkhusatasahassena saddhiṃ sattāhaṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. Satthā adhivāsesi. Sā sattāhaṃ dānaṃ datvā osānadivase cīvarasāṭake datvā satthāraṃ vanditvā pādamūle nipajjitvā, ‘‘bhante, nāhaṃ imassa dānassa phalena devissariyādīnaṃ aññataraṃ patthemi, tumhādisassa panekassa buddhassa santike aṭṭha vare labhitvā mātuṭṭhāne ṭhatvā catūhi paccayehi paṭijaggituṃ samatthānaṃ aggā bhaveyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapesi. Satthā ‘‘samijjhissati nu kho imissā patthanā’’ti anāgataṃ āvajjento kappasatasahassaṃ oloketvā ‘‘kappasatasahassapariyosāne gotamo nāma buddho uppajjissati, tadā tvaṃ visākhā nāma upāsikā hutvā tassa santike aṭṭha vare labhitvā mātuṭṭhāne ṭhatvā catūhi paccayehi paṭijaggantīnaṃ upaṭṭhāyikānaṃ aggā bhavissasī’’ti āha. Tassā sā sampatti sveva laddhabbā viya ahosi.
她在有生之年一直修福,命终之后生到天界,在天和人之间不断轮回。到了迦叶正自觉者出世的时候,她投生为迦尸国国王安阇七个女儿中最小的一个,名叫僧伽施女。她没有嫁到别家,而是和几位姐姐一起,长期做布施等种种善行,并且在迦叶正自觉者足下发愿说:愿我将来站在像您这样的佛陀之母的位置上,成为供养四种资具的人中最殊胜的那一位。从那时起,她就在天和人之间轮回,到了这一世,她投生为门达克长者的儿子财军长者的女儿。她在我的教法里做了许多善行。就这样,世尊说:并不是我的女儿在唱歌,而是她看到自己所求的愿望已经实现,所以发出了感叹。世尊接着说法:诸比丘,就像灵巧的花环匠人把各种花堆成一大堆,再编成各式各样的花环;同样,毗舍佉的心也乐于去做种种不同的善行。说完这些,世尊诵出这首偈颂:巴利
Sā yāvatāyukaṃ puññaṃ katvā tato cutā devaloke nibbattitvā devamanussesu saṃsarantī kassapasammāsambuddhakāle kikissa kāsirañño sattannaṃ dhītānaṃ kaniṭṭhā saṅghadāsī nāma hutvā parakulaṃ agantvā tāhi jeṭṭhabhaginīhi saddhiṃ dīgharattaṃ dānādīni puññāni katvā kassapasammāsambuddhassa pādamūlepi ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa mātuṭṭhāne ṭhatvā catupaccayadāyikānaṃ aggā bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi. Sā tato paṭṭhāya pana devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ attabhāve meṇḍakaseṭṭhiputtassa dhanañcayaseṭṭhino dhītā hutvā nibbattā. Mayhaṃ sāsane bahūni puññāni akāsi. Iti kho, bhikkhave, ‘‘na mayhaṃ dhītā gāyati, patthitapatthanāya pana nipphattiṃ disvā udānaṃ udānetī’’ti vatvā satthā dhammaṃ desento, ‘‘bhikkhave, yathā nāma cheko mālākāro nānāpupphānaṃ mahantaṃ rāsiṃ katvā nānappakāre mālāguṇe karoti, evameva visākhāya nānappakārāni puññāni kātuṃ cittaṃ namatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
就像从一堆花里,可以编出许多花环;
既然已生为必死之人,就应多做善事。巴利
‘‘Yathāpi puppharāsimhā, kayirā mālāguṇe bahū; Evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahu’’nti.
在这里,“从花堆中”是指从各种不同花朵堆成的花堆中。“应当造”就是应当做。“众多的花环”是指单柄花环等种种不同的花环制品。“有死者”是指因为具有必定会死的本性而被称为“有死者”的众生,应当做布施衣物等许多善事。这里举出花堆,是为了说明花很多。因为如果花很少,即使花环匠很巧妙,也做不出很多花环;如果不巧妙,那么无论花少还是花多,都根本做不出来。可是当花很多的时候,巧妙、熟练、善巧的花环匠就能做出许多花环。同样,如果一个人的信心微弱,即使财物很多,也做不了很多善事;如果信心微弱而且财物也少,那就更做不到了;如果信心广大但财物很少,也还是做不到。只有信心广大而且财物也很多的时候,才能做到。毗舍佉近事女就是这样的情况。正是针对这一点,才说:“犹如……应当做众多善事。”巴利
Tattha puppharāsimhāti nānappakārānaṃ pupphānaṃ rāsimhā. Kayirāti kareyya. Mālāguṇe bahūti ekato vaṇṭikamālādibhedā nānappakārā mālāvikatiyo. Maccenāti maritabbasabhāvatāya ‘‘macco’’ti laddhanāmena sattena cīvaradānādibhedaṃ bahuṃ kusalaṃ kattabbaṃ. Tattha puppharāsiggahaṇaṃ bahupupphadassanatthaṃ. Sace hi appāni pupphāni honti, mālākāro ca cheko neva bahū mālāguṇe kātuṃ sakkoti, acheko pana appesu bahūsupi pupphesu na sakkotiyeva. Bahūsu pana pupphesu sati cheko mālākāro dakkho kusalo bahū mālāguṇe karoti, evameva sace ekaccassa saddhā mandā hoti, bhogā ca bahū saṃvijjanti, neva sakkoti bahūni kusalāni kātuṃ, mandāya ca pana saddhāya mandesu ca pana bhogesu na sakkoti. Uḷārāya ca pana saddhāya mandesu ca bhogesu na sakkotiyeva. Uḷārāya ca pana saddhāya uḷāresu ca bhogesu sati sakkoti. Tathārūpā ca visākhā upāsikā. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘yathāpi…pe… kattabbaṃ kusalaṃ bahu’’nti.
说法结束时,许多人证得了入流果等圣果。法说对大众产生了真实利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpannādayo ahesuṃ. Mahājanassa sātthikā dhammadesanā jātāti.
第九 阿难长老提问的故事巴利
9. Ānandattherapañhāvatthu
导师住在舍卫城时,为了回答阿难尊者的提问,宣说了“花香不能逆风飘送”这个法教。巴利
Na pupphagandho paṭivātametīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāvatthiyaṃ viharanto ānandattherassa pañhaṃ vissajjento kathesi.
据说,长老在傍晚时分禅坐时,心里这样想:“世尊说过根香、木心香、花香这三种最上等的香,但它们的香气只能顺风飘,不能逆风飘。到底有没有一种香,它的香气连逆风也能飘送呢?”接着他又想:“我自己琢磨这些有什么用?还是直接去问世尊吧。”于是他就去到世尊那里,提出了这个问题。因此有了下面这段话——巴利
Thero kira sāyanhasamaye paṭisallīno cintesi – ‘‘bhagavatā mūlagandho, sāragandho, pupphagandhoti tayo uttamagandhā vuttā, tesaṃ anuvātameva gandho gacchati, no paṭivātaṃ. Atthi nu kho taṃ gandhajātaṃ, yassa paṭivātampi gandho gacchatī’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘kiṃ mayhaṃ attanā vinicchitena, satthāraṃyeva pucchissāmī’’ti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchi. Tena vuttaṃ –
那时,具寿阿难在傍晚时分从静修中起身,前往世尊所在之处。到了以后,顶礼世尊,坐在一边。坐下后,具寿阿难对世尊这样说:巴利
‘‘Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamaye paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami , upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –
尊者,有三种香,它们的香气只顺风飘,不逆风飘。是哪三种呢?就是根香、木心香、花香。尊者,这三种香,香气只顺风飘,不逆风飘。尊者,有没有哪一种香,它的香气既顺风飘,也逆风飘,顺风逆风都飘呢?巴利
‘‘Tīṇimāni, bhante, gandhajātāni, yesaṃ anuvātameva gandho gacchati, no paṭivātaṃ. Katamāni tīṇi? Mūlagandho, sāragandho, pupphagandho , imāni kho, bhante, tīṇi gandhajātāni. Yesaṃ anuvātameva gandho gacchati, no paṭivātaṃ. Atthi nu kho, bhante, kiñci gandhajātaṃ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti? (A. ni. 3.80)
这时,世尊为了回答他的问题,便说道:巴利
Athassa bhagavā pañhaṃ vissajjento –
“阿难,有没有一种香,它的香气能顺风飘,也能逆风飘,还能顺风和逆风都飘呢?”
“尊者,那到底是哪一种香,它的香气能顺风飘,也能逆风飘,还能顺风和逆风都飘呢?”巴利
‘‘Atthānanda, kiñci gandhajātaṃ, yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti. ‘‘Katamaṃ pana taṃ, bhante, gandhajātaṃ’’? ‘‘Yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti?
阿难,在这里,无论哪个村庄或城镇,如果有女人或男人皈依了佛、皈依了法、皈依了僧,远离杀生,远离不与取,远离欲邪行,远离妄语,远离各种酒类放逸之因,他具足戒行、品行良善,以远离悭吝垢染的心住在家里,慷慨布施,亲手施与,乐于舍弃,有求必应,乐于布施与分享。巴利
‘‘Idhānanda, yasmiṃ gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti, pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato.
各方沙门婆罗门都称赞他,说:在某个叫某某名字的村庄或城镇,有女人或男人皈依了佛陀,皈依了法,皈依了僧伽……乐于布施和分享。巴利
‘‘Tassa disāsu samaṇabrāhmaṇā vaṇṇaṃ bhāsanti, ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti…pe… dānasaṃvibhāgarato’’’ti.
天神们也称赞他的美德:“在某个叫某某的村子或城镇里,有女人或男人皈依了佛陀,皈依了法,皈依了僧伽……(中略)……乐于布施和分享。”阿难,正是这种香,它的香气能顺风飘送,也能逆风飘送,顺风逆风都能飘送。说了这番话之后,世尊又说出这些偈颂:巴利
‘‘Devatāpissa vaṇṇaṃ bhāsanti, ‘amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti…pe… dānasaṃvibhāgarato’’’ti. ‘‘Idaṃ kho taṃ, ānanda, gandhajātaṃ, yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati , anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti (a. ni. 3.80) vatvā imā gāthā abhāsi –
花的香气不逆风而行。
不是旃檀香、多伽罗香或茉莉花香,
善人的香气能逆风飘送,
善士的芬芳飘向一切方向。巴利
‘‘Na pupphagandho paṭivātameti, Na candanaṃ tagaramallikā vā; Satañca gandho paṭivātameti, Sabbā disā sappuriso pavāyati. (a. ni. 3.80);
檀香、多伽罗香,或两者,以及青莲花和茉莉花香;
在这些香料当中,戒香才是最无上的。巴利
‘‘Candanaṃ tagaraṃ vāpi, uppalaṃ atha vassikī; Etesaṃ gandhajātānaṃ, sīlagandho anuttaro’’ti.
在这里,“花香不逆风”说的是:在三十三天界,有一棵昼夜花树,长和宽各有一百由旬。它花朵的光明能照到五十由旬远,香气能飘到一百由旬远,但这也只能顺风飘,逆风时连八指宽的距离都到不了。即使是这样的花香,也不能逆风飘送。“栴檀”是指栴檀的香气。“多伽罗”和“末利”也都是指它们的香气。因为在所有香当中最上等的,比如红栴檀、多伽罗、末利,它们的香气也都只能顺风飘,不能逆风飘。而“善士之香”是指佛陀、独觉佛和声闻弟子这些善士的戒香,那是能逆风飘的。什么原因呢?因为善士的戒香能遍满一切方向。也就是说,善士以戒香遍满一切方向而传扬,所以不能说“他的香气不能逆风飘”。因此才说“能逆风飘”。“夏生花”是指素馨花。“这些”是指在栴檀等所有这些香类当中,从香的角度来说,持戒善士的戒香最上、无可比拟、无与伦比。巴利
Tattha na pupphagandhoti tāvatiṃsabhavane paricchattakarukkho āyāmato ca vitthārato ca yojanasatiko, tassa pupphānaṃ ābhā paññāsa yojanāni gacchati, gandho yojanasataṃ, sopi anuvātameva gacchati, paṭivātaṃ pana aṭṭhaṅgulamattampi gantuṃ na sakkoti, evarūpopi na pupphagandho paṭivātameti. Candananti candanagandho. Tagaramallikā vāti imesampi gandho eva adhippeto. Sāragandhānaṃ aggassa hi lohitacandanassāpi tagarassapi mallikāyapi anuvātameva vāyati, no paṭivātaṃ. Satañca gandhoti sappurisānaṃ pana buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ sīlagandho paṭivātameti. Kiṃ kāraṇā? Sabbā disā sappuriso pavāyati yasmā pana sappuriso sīlagandhena sabbāpi disā ajjhottharitvāva gacchati, tasmā ‘‘tassa gandho na paṭivātametī’’ti na vattabbo . Tena vuttaṃ ‘‘paṭivātametī’’ti. Vassikīti jātisumanā. Etesanti imesaṃ candanādīnaṃ gandhajātānaṃ gandhato sīlavantānaṃ sappurisānaṃ sīlagandhova anuttaro asadiso apaṭibhāgoti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。这次开示对大众产生了很大的利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
第十 大迦叶长老接受布施团食的故事巴利
10. Mahākassapattherapiṇḍapātadinnavatthu
“此香甚微少”这个法教,是导师住在竹林精舍时,因为大迦叶长老接受抟食供养这件事而说的。巴利
Appamattoayaṃ gandhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto mahākassapattherassa piṇḍapātadānaṃ ārabbha kathesi.
有一天,长老过了七天后从灭尽定中出定,他心想:“我要去王舍城挨家挨户次第乞食。”于是就出了门。那时候,帝释天的五百位鸽足天女——她们是帝释天的侍从——生起了想供养长老食物的热忱,准备了五百份食物,拿着这些食物站在半路上,说:“尊者,请接受这份食物,请哀愍我们。”长老说:“你们走吧,我要去哀愍那些穷苦的人。”她们说:“尊者,请不要让我们白跑一趟,请哀愍我们。”长老明白了她们的心思,再次拒绝。她们还是不肯离开,再三恳求。长老便弹了一下手指,说:“你们不知分寸,走吧!”天女们听到长老的弹指声,吓得浑身僵住,无法站在长老面前,就逃回了天界。帝释天问她们:“你们去哪儿了?”她们说:“主上,我们去想供养刚出定的长老食物。”帝释天问:“那供养了吗?”她们说:“他不肯接受。”帝释天问:“他说了什么?”她们说:“他说‘我要去哀愍穷苦的人’,主上。”帝释天问:“你们是以什么模样去的?”她们说:“就是以现在这副天女的模样,主上。”帝释天心想:“像你们这样的天女,哪能给长老供养食物呢?”于是决定亲自去供养。他变成一个年老体衰、牙齿残缺、头发花白、弯腰驼背的老织工,又把善生天女也变成同样苍老的模样,变出一条织布匠的街道,在那里拉着线织布。巴利
Ekasmiñhi divase thero sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhāya ‘‘rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya carissāmī’’ti nikkhami. Tasmiṃ pana samaye sakkassa devarañño paricārikā kakuṭapādiniyo pañcasatā accharāyo ‘‘therassa piṇḍapātaṃ dassāmā’’ti ussāhajātā pañca piṇḍapātasatāni sajjetvā ādāya antarāmagge ṭhatvā, ‘‘bhante, imaṃ piṇḍapātaṃ gaṇhatha, saṅgahaṃ no karothā’’ti vadiṃsu. ‘‘Gacchatha tumhe, ahaṃ duggatānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Bhante, mā no nāsetha, saṅgahaṃ no karothā’’ti. Thero ñatvā puna paṭikkhipitvā punapi apagantuṃ anicchamānā yācantiyo ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, apagacchathā’’ti accharaṃ pahari. Tā therassa accharasaddaṃ sutvā santhambhitvā sammukhā ṭhātuṃ asakkontiyo palāyitvā devalokameva gantvā, sakkena ‘‘kahaṃ gatātthā’’ti puṭṭhā, ‘‘‘samāpattito vuṭṭhitassa therassa piṇḍapātaṃ dassāmā’ti gatāmhā, devā’’ti. ‘‘Dinno pana vā’’ti? ‘‘Gaṇhituṃ na icchatī’’ti. ‘‘Kiṃ kathesī’’ti? ‘‘‘Duggatānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’ti āha, devā’’ti. ‘‘Tumhe kenākārena gatā’’ti. ‘‘Imināva, devā’’ti. Sakko ‘‘tumhādisiyo therassa piṇḍapātaṃ kiṃ dassantī’’ti sayaṃ dātukāmo hutvā, jarājiṇṇo mahallako khaṇḍadanto palitakeso otaggasarīro mahallakatanta vāyo hutvā sujampi devadhītaraṃ tathārūpameva mahallikaṃ katvā ekaṃ pesakāravīthiṃ māpetvā tantaṃ pasārento acchi.
长老也想:“我要去救济那些穷苦的人。”于是他朝城里走去,在城外就看见了那条街,仔细一看,见到了两个人。那时,帝释天正撑着织布机,须阇正在转动纺锤。长老心想:“这两个人这么大年纪了还在干活。在这座城里,恐怕没有比他们更穷苦的人了。不管他们布施什么,哪怕是一点汤、一点菜,我都要接受,以此救济他们。”于是他就朝他们家走去。帝释天看见他走过来,对须阇说:“夫人,咱们的长老往这边来了。你装作没看见,安安静静坐着,我们稍微骗他一下,再把抟食供养给他。”长老走过来,站在屋门口。他们俩也装作没看见,只管继续干自己的活,过了一会儿才迎上前来。巴利
Theropi ‘‘duggatānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti nagarābhimukho gacchanto bahinagare eva taṃ vīthiṃ disvā olokento dve jane addasa. Tasmiṃ khaṇe sakko tantaṃ pasāreti, sujā tasaraṃ vaṭṭeti. Thero cintesi – ‘‘ime mahallakakālepi kammaṃ karontiyeva imasmiṃ nagare imehi duggatatarā natthi maññe, imehi dinnaṃ uḷuṅkamattampi sākamattampi gahetvā imesaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti. So tesaṃ gehābhimukho ahosi. Sakko taṃ āgacchantaṃ disvā sujaṃ āha – ‘‘bhadde, mayhaṃ ayyo ito āgacchati, tvaṃ apassantī viya tuṇhī hutvā nisīda, khaṇena theraṃ vañcetvā piṇḍapātaṃ dassāmā’’ti. Thero āgantvā gehadvāre aṭṭhāsi. Tepi apassantā viya attano kammameva karontā thokaṃ āgamiṃsu.
这时帝释说:“屋门口站着一位长老,你先去看看吧。”须阇说:“夫君,您去看看吧。”帝释便从屋里出来,以五处着地的方式礼敬了长老,双手扶着膝盖,呻吟着站起身来,稍稍退开一点,说:“不知是哪位尊者?”又说:“我的眼睛被烟熏得难受。”便把手搭在额头上,抬头望了望,说:“哎呀,真苦啊!原来是我们的尊者大迦叶长老。过了这么久才来到我这小屋门前,家里还有点什么吗?”须阇装出有点慌乱的样子,回答说:“有的,夫君。”帝释说:“尊者,别管是粗劣还是精美,请接受我们的供养。”便接过了钵。长老心想:“不管他们给的是青菜还是碎米饭,我都接受,以此悲悯他们。”便把钵递了过去。帝释走进屋内,从一个罐子里舀出罐饭,装满钵,放在长老手中。这份团食配有多种汤和菜肴,香气弥漫了整个王舍城。巴利
Atha sakko ‘‘gehadvāre eko thero viya ṭhito, upadhārehi tāvā’’ti āha. ‘‘Gantvā upadhāretha, sāmī’’ti. So gehā nikkhamitvā theraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā ubhohi hatthehi jaṇṇukāni olambitvā nitthunanto uṭṭhāya ‘‘kataro thero nu kho ayyo’’ti thokaṃ osakkitvā ‘‘akkhīni me dhūmāyantī’’ti vatvā nalāṭe hatthaṃ ṭhapetvā uddhaṃ oloketvā ‘‘aho dukkhaṃ, ayyo no mahākassapatthero cirassaṃ me kuṭidvāraṃ āgato, atthi nu kho kiñci gehe’’ti āha. Sujā thokaṃ ākulaṃ viya hutvā ‘‘atthi, sāmī’’ti paṭivacanaṃ adāsi. Sakko, ‘‘bhante, lūkhaṃ vā paṇītaṃ vāti acintetvā saṅgahaṃ no karothā’’ti pattaṃ gaṇhi. Thero ‘‘etehi dinnaṃ sākaṃ vā hotu kuṇḍakamuṭṭhi vā, saṅgahaṃ nesaṃ karissāmī’’ti pattaṃ adāsi. So antogharaṃ pavisitvā ghaṭiodanaṃ nāma ghaṭiyā uddharitvā pattaṃ pūretvā therassa hatthe ṭhapesi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpabyañjano, sakalaṃ rājagahanagaraṃ gandhena ajjhotthari.
那时,长老心想:“这个人看起来没什么势力,可这钵食却有大威力,简直像帝释天的食物一样,这人到底是谁?”随后他认出那是帝释,便说:“你做了一件很严重的事。你剥夺了困苦者的福报。今天某个困苦的人要是把这份布施给了你,本来可以得到将军之位或长者之位。”帝释说:“尊者,没有比我更困苦的人了。”长老问:“你享受着天界的王权之乐,为什么说自己是困苦的呢?”帝释回答:“尊者,话虽如此,我在没有佛出世的时候曾造过善业。而在佛陀出世的时候,小车主天子、大车主天子、种种容色天子这三位与我同等的天子,也因造了善业而投生在我附近,但他们比我更有威光。当这些天子带着天女们说‘我们来玩星宿游戏吧’,并下到街道上时,我就只好逃跑,躲进屋里。因为他们身上的光芒会盖过我的身体,而我身上的光芒却盖不过他们的。正因为这样,我才说‘没有比我更困苦的人了’,尊者。”长老便说:“即便如此,从今往后,再不要用这种欺骗的方式向我布施了。”帝释问:“用欺骗的方式向您布施,对我来说是有善业,还是没有善业呢?”长老说:“有的,贤者。”帝释说:“既然这样,那么造善业就是我的责任了,尊者。”他这样说完,礼敬了长老,拿起勺子,右绕长老一圈,然后腾空而起,说出这样的感叹:“啊,这布施真是最上的布施,在迦叶佛面前善加建立啊!”因此才说——巴利
Tadā thero cintesi – ‘‘ayaṃ puriso appesakkho, piṇḍapāto mahesakkho, sakkassa bhojanasadiso, ko nu kho eso’’ti. Atha naṃ ‘‘sakko’’ti ñatvā āha – ‘‘bhāriyaṃ te kammaṃ kataṃ duggatānaṃ sampattiṃ vilumpantena, ajja mayhaṃ dānaṃ datvā kocideva duggato senāpatiṭṭhānaṃ vā seṭṭhiṭṭhānaṃ vā labheyyā’’ti. ‘‘Mayā duggatataro natthi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā tvaṃ duggato devaloke rajjasiriṃ anubhavanto’’ti? ‘‘Bhante, evaṃ nāmetaṃ, mayā pana anuppanne buddhe kalyāṇakammaṃ kataṃ, buddhuppāde vattamāne kalyāṇakammaṃ katvā cūḷarathadevaputto mahārathadevaputto anekavaṇṇadevaputtoti ime tayo samānadevaputtā mama āsannaṭṭhāne nibbattā, mayā tejavantatarā. Ahañhi tesu devaputtesu ‘nakkhattaṃ kīḷissāmā’ti paricārikāyo gahetvā antaravīthiṃ otiṇṇesu palāyitvā gehaṃ pavisāmi. Tesañhi sarīrato tejo mama sarīraṃ ottharati, mama sarīrato tejo tesaṃ sarīraṃ na ottharati, ‘ko mayā duggatataro, bhante’ti. ‘Evaṃ santepi ito paṭṭhāya mayhaṃ mā evaṃ vañcetvā dānamadāsī’’’ti. ‘‘Vañcetvā tumhākaṃ dāne dinne mayhaṃ kusalaṃ atthi, na atthī’’ti? ‘‘Atthāvuso’’ti. ‘‘Evaṃ sante kusalakammakaraṇaṃ nāma mayhaṃ bhāro, bhante’’ti. So evaṃ vatvā theraṃ vanditvā sujaṃ gahetvā theraṃ padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti udānaṃ udānesi. Tena vuttaṃ –
有一次,世尊住在王舍城的竹林精舍,那里是给松鼠施食的地方。那时,具寿大迦叶住在毕钵罗窟,进入某种禅定,结跏趺坐,一连坐了七天。七天过后,具寿大迦叶从那个禅定中出来。出定之后,具寿大迦叶这样想:我何不进入王舍城乞食呢。巴利
‘‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati, sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā. Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.
那时,大约有五百位天神正忙着想让具寿大迦叶得到钵食。可是,具寿大迦叶拒绝了那五百位天神,在上午时分穿好下衣,拿着钵和衣,进入王舍城乞食。巴利
‘‘Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.
那时,帝释天——诸天的统领——想给具寿大迦叶供养钵食。他化作织工的模样在织布,阿修罗少女须阇在装填梭子。这时,具寿大迦叶在王舍城挨家挨户次第乞食,来到了帝释天的住处。帝释天远远看见具寿大迦叶走来,看见后便从家里出来,迎上前去,从他手中接过钵,回到屋里,从锅里盛出米饭装满钵,供养给具寿大迦叶。那份钵食有多种汤汁、多种菜肴、多种风味。这时,具寿大迦叶心里想:“这到底是谁,有这样的神通威力?”接着,具寿大迦叶知道“这是帝释天”,便对帝释天说:“憍尸迦,这件事你做了,以后不要再这样做了。”帝释天回答:“尊者迦叶,我们也需要福德,我们也应该修福德。”巴利
‘‘Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṃ dātukāmo hoti. Pesakāravaṇṇaṃ abhinimminitvā tantaṃ vināti, sujā asurakaññā tasaraṃ pūreti. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvā gharā nikkhamitvā paccuggantvā hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavisitvā ghaṭiyā odanaṃ uddharitvā pattaṃ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘ko nu kho ayaṃ satto, yassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo’ti. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘sakko kho ayaṃ devānamindo’ti viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘kataṃ kho te idaṃ, kosiya, mā punapi evarūpamakāsī’’’ti. ‘‘Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho, amhākampi puññena karaṇīya’’nti.
这时,帝释天向尊者大迦叶顶礼,右绕致敬后,腾身升上虚空,在天空中、虚空里,三遍发出感叹:“啊!布施,这是无上的布施,在迦叶这里已稳稳地种下了!啊!布施,这是无上的布施,在迦叶这里已稳稳地种下了!啊!布施,这是无上的布施,在迦叶这里已稳稳地种下了!”巴利
‘‘Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – ‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ, aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ, aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’’nti (udā. 27).
这时,世尊正站在精舍里,听到那个声音后,就叫来比丘们说:“比丘们,你们看,帝释天发出感叹后,正从空中走过。”比丘们问:“尊者,他做了什么?”世尊说:“他以欺骗的方式,把食物供养给我的儿子迦叶;供养之后心里欢喜,就一边发出感叹一边走了。”比丘们又问:“尊者,他怎么知道可以向长老供养食物呢?”世尊说:“比丘们,像我儿子这样的行乞食者,连诸天和人类都会羡慕。”说完,世尊自己也发出了感叹。不过在经文里,只说到这些——巴利
Atha kho bhagavā vihāre ṭhito eva tassa taṃ saddaṃ sutvā bhikkhū āmantetvā – ‘‘passatha , bhikkhave, sakkaṃ devānamindaṃ udānaṃ udānetvā ākāsena gacchanta’’nti āha. ‘‘Kiṃ pana tena kataṃ, bhante’’ti? ‘‘Vañcetvā tena mayhaṃ puttassa kassapassa piṇḍapāto dinno, taṃ datvā tuṭṭhamānaso udānaṃ udānento gacchatī’’ti. ‘‘Therassa piṇḍapātaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti kathaṃ, bhante, tena ñātanti. ‘‘Bhikkhave, mama puttena sadisaṃ nāma piṇḍapātikaṃ devāpi manussāpi pihayantīti vatvā sayampi udānaṃ udāne’’si. Sutte pana etthakameva āgataṃ –
世尊以清净、超越人间的天耳界,听到帝释天腾空而起,在天空、半空中三遍发出感叹:“啊,布施!无上的布施,在迦叶那里已善加建立!啊,布施!无上的布施,在迦叶那里已善加建立!啊,布施!无上的布施,在迦叶那里已善加建立!”巴利
‘‘Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānentassa ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ, aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ, aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti (udā. 27).
那时,世尊了知此义,便在那时发出这样的感兴语:巴利
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
对于常行乞食的比丘,
靠自己养活自己,不抚养别人;
天人也会羡慕这样的人,
对于始终具念的寂静者。巴利
‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno, Attabharassa anaññaposino; Devā pihayanti tādino, Upasantassa sadā satīmato’’ti. (udā. 27);
世尊说完这首感兴偈之后,又说:“比丘们,帝释天——诸天的统领,因为我儿子的戒香而来,供养了钵食。”接着说出这首偈颂:巴利
Imañca pana udānaṃ udānetvā, ‘‘bhikkhave, sakko devānamindo mama puttassa sīlagandhena āgantvā piṇḍapātaṃ adāsī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
这香气不散乱,即此多伽罗香与栴檀香;
而持戒者的戒香,在诸天之中飘散,是最殊胜的。巴利
‘‘Appamatto ayaṃ gandho, yvāyaṃ tagaracandanaṃ; Yo ca sīlavataṃ gandho, vāti devesu uttamo’’ti.
在这里,“微小”是指范围很小。而“持戒者的戒香”是说,持戒者的戒香不像多伽罗香或红栴檀香那样微弱,而是极其广大、遍满。正是因为这个原因,所以说它“在诸天中最上地吹拂”,意思是它成为最殊胜、最上等的香,在诸天和人类中到处吹拂,遍覆一切而流行。巴利
Tattha appamattoti parittappamāṇo. Yo ca sīlavatanti yo pana sīlavantānaṃ sīlagandho, so tagaraṃ viya lohitacandanaṃ viya ca parittako na hoti, ativiya uḷāro vipphārito. Teneva kāraṇena vāti devesu uttamoti pavaro seṭṭho hutvā devesu ca manussesu ca sabbatthameva vāyati, ottharanto gacchatīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等果位。这次开示给大众带来了利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
11. 瞿低迦长老般涅槃的故事巴利
11. Godhikattheraparinibbānavatthu
导师住在王舍城附近的竹林精舍时,以瞿低迦长老的般涅槃为缘,宣说了这则法教:“那些具足戒者……”巴利
Tesaṃsampannasīlānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā rājagahaṃ upanissāya veḷuvane viharanto godhikattherassa parinibbānaṃ ārabbha kathesi.
这位具寿长老住在仙吞山侧的黑岩时,不放逸、热诚、心向解脱,证得了暂时的心解脱,后来因为一种反复发作的痼疾的影响,又从那里退失了。他第二次、第三次,一直到第六次,都是生起禅那后又退失。到第七次,他生起禅那后想:“我已经六次从禅那退失了。退失禅那的人,未来的趣向是不定的。我现在就用刀结束生命吧。”于是他拿起剃刀,为了割断喉咙,躺在了五块石头上。魔罗知道了他的心思,想:“这位比丘想自杀。可是拿刀自杀的人,对生命已经无所留恋,他们如果开始修观,也能证得阿罗汉果。我要是直接去拦他,他不会听我的话。我应该让世尊去拦他。”于是魔罗化作一个陌生人的样子,来到世尊面前,这样说道:巴利
So hi āyasmā isigilipasse kāḷasilāyaṃ viharanto appamatto ātāpī pahitatto sāmāyikaṃ cetovimuttiṃ phusitvā ekassa anussāyikassa rogassa vasena tato parihāyi. So dutiyampi tatiyampi chakkhattuṃ jhānaṃ nibbattetvā parihīno, sattame vāre uppādetvā cintesi – ‘‘ahaṃ chakkhattuṃ jhānā parihīno, parihīnajjhānassa kho pana aniyatā gati, idāneva satthaṃ āharissāmī’’ti kesoropanasatthakaṃ gahetvā galanāḷiṃ chindituṃ pañcake nipajji. Māro tassa cittaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ bhikkhu satthaṃ āharitukāmo, satthaṃ āharantā kho pana jīvite nirapekkhā honti, te vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattampi pāpuṇanti, sacāhaṃ etaṃ vāressāmi, na me vacanaṃ karissati, satthāraṃ vārāpessāmī’’ti aññātakavesena satthāraṃ upasaṅkamitvā evamāha –
大雄啊,大智慧者,您以神通与名声光辉闪耀;
超越一切怨敌与恐惧者啊,我顶礼具眼者的双足。
大雄啊,征服死亡者,您的弟子已征服死亡。
他渴望、他动念,光辉的持有者啊,请你制止他。
世尊啊,您既然是爱乐教法的弟子,怎么会……
未达目标的有学圣者若在人间闻名者死去巴利
‘‘Mahāvīra mahāpañña, iddhiyā yasasā jalaṃ; Sabbaverabhayātīta, pāde vandāmi cakkhuma. ‘‘Sāvako te mahāvīra, maraṇaṃ maraṇābhibhū; Ākaṅkhati cetayati, taṃ nisedha jutindhara. ‘‘Kathañhi bhagavā tuyhaṃ, sāvako sāsane rato; Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā jane sutā’’ti. (saṃ. ni. 1.159);
就在那个瞬间,长老已经拿起了刀。导师知道“这是魔罗”,便说了这首偈颂——巴利
Tasmiṃ khaṇe therena satthaṃ āharitaṃ hoti. Satthā ‘‘māro aya’’nti viditvā imaṃ gāthamāha –
智者确实就是这样做的,他们不贪恋生命。
瞿低迦把渴爱连根拔除,已经寂灭。巴利
‘‘Evañhi dhīrā kubbanti, nāvakaṅkhanti jīvitaṃ; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto’’ti. (saṃ. ni. 1.159);
那时,世尊和许多比丘一起,去了长老动刀自尽后躺卧的地方。就在那一刻,魔变成像烟堆、像暗影一样,在各方到处寻找长老的识:“这个结生识到底安立在哪里?”世尊把那片烟暗的样子指给比丘们看,然后说:“比丘们,这个魔正在寻找良家子瞿低迦的识:‘良家子瞿低迦的识安立在哪里?’比丘们,良家子瞿低迦已经以无所安立的识而般涅槃了。”魔罗看不到他的识安立之处,就变成童子的模样,拿着一把苍白的孟加拉苹果树琴,来到导师面前问道:巴利
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ therassa satthaṃ āharitvā nipannaṭṭhānaṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe māro pāpimā ‘‘kattha nu kho imassa paṭisandhiviññāṇaṃ patiṭṭhita’’nti dhūmarāsi viya timirapuñjo viya ca hutvā sabbadisāsu therassa viññāṇaṃ samanvesati. Bhagavā taṃ dhūmatimirabhāvaṃ bhikkhūnaṃ dassetvā ‘‘eso kho, bhikkhave, māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesati ‘kattha godhikassa kulaputtassa viññāṇaṃ patiṭṭhita’nti. Apatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena godhiko kulaputto parinibbuto’’ti āha. Māropi tassa viññāṇaṭṭhānaṃ daṭṭhuṃ asakkonto kumārakavaṇṇo hutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchi –
上方、下方和横向,各方与隅方,我
我到处找,却怎么也找不到——那个瞿低迦,他到底去了哪里?巴利
‘‘Uddhaṃ adho ca tiriyaṃ, disā anudisā svahaṃ; Anvesaṃ nādhigacchāmi, godhiko so kuhiṃ gato’’ti. (saṃ. ni. 1.159);
这时,导师对他说:巴利
Atha naṃ satthā āha –
那位智者、具足坚毅、修禅者、常乐于禅定;
日夜不停地精勤修行,不贪恋生命。
战胜了死魔的军队,不再回到新的生命。
把渴爱连同它的根一起拔掉,瞿低迦已经寂灭了。巴利
‘‘Yo dhīro dhitisampanno, jhāyī jhānarato sadā; Ahorattaṃ anuyuñjaṃ, jīvitaṃ anikāmayaṃ. ‘‘Jetvāna maccuno senaṃ, anāgantvā punabbhavaṃ; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto’’ti. (saṃ. ni. 1.159);
如是说已,邪恶的魔罗用偈颂对世尊说:巴利
Evaṃ vutte māro pāpimā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
那个被忧愁压住的人,琵琶从他腋下掉了下来;
那个夜叉于是满心不快,就在那里消失了。巴利
‘‘Tassa sokaparetassa, vīṇā kacchā abhassatha; Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā’’ti. (saṃ. ni. 1.159);
世尊也说:“邪恶者,你何必在意良家子弟瞿低迦转生到哪里?像你这样的人,就算有一百个、一千个,也见不到他转生之处。”说完这话,便说出这首偈颂:巴利
Satthāpi ‘‘kiṃ te, pāpima, godhikassa kulaputtassa nibbattaṭṭhānena? Tassa hi nibbattaṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ satampi sahassampi daṭṭhuṃ na sakkotī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
那些戒行圆满、安住于不放逸的人,
以正智解脱的人,魔罗找不到他们的道路。巴利
‘‘Tesaṃ sampannasīlānaṃ, appamādavihārinaṃ; Sammadaññā vimuttānaṃ, māro maggaṃ na vindatī’’ti.
在这里,“对于他们”是指:就像良家子瞿低迦以无所依住的识而般涅槃,以及那些这样般涅槃的人,也就是那些戒行圆满的人。“住于不放逸”是指:以称为“念不远离”的不放逸而安住的人。“以正智解脱”是指:通过因、理、缘由而了知之后,以五种解脱——即“彼分断解脱、镇伏解脱、正断解脱、止息解脱、出离解脱”——而解脱的人。“魔罗找不到他们的道路”是指:对于这样的大漏尽者,魔罗即使竭尽全力去寻找他们的道路,也找不到、得不到、看不见他们已走的道路。巴利
Tattha tesanti yathā appatiṭṭhitena viññāṇena godhiko kulaputto parinibbuto, ye ca evaṃ parinibbāyanti, tesaṃ sampannasīlānanti paripuṇṇasīlānaṃ. Appamādavihārinanti satiavippavāsasaṅkhātena appamādena viharantānaṃ. Sammadaññā vimuttānanti hetunā ñāyena kāraṇena jānitvā ‘‘tadaṅgavimuttiyā, vikkhambhanavimuttiyā, samucchedavimuttiyā, paṭippassaddhivimuttiyā, nissaraṇavimuttiyā’’ti imāhi pañcahi vimuttīhi vimuttānaṃ. Māro maggaṃ na vindatīti evarūpānaṃ mahākhīṇāsavānaṃ sabbathāmena maggantopi māro gatamaggaṃ na vindati na labhati na passatīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等果位。这场开示给大众带来了真实的利益。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pattā. Desanā mahājanassa sātthikā jātāti.
第十二 加拉哈丁那事巴利
12. Garahadinnavatthu
导师住在祇园时,针对一个名叫加拉哈丁那的尼干陀弟子,宣说了这部法教,标题叫《在这一条件之所》。巴利
Yathāsaṅkāraṭṭhānasminti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto garahadinnaṃ nāma nigaṇṭhasāvakaṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,有西里古陀和加拉哈丁那两位朋友。其中,西里古陀是居士、佛陀的弟子,加拉哈丁那则是尼干陀的弟子。那些尼干陀经常这样对加拉哈丁那说:“你去跟你朋友西里古陀说:‘你干嘛要去亲近沙门乔达摩?在他那里能得到什么?’让他像来亲近我们一样,也来供养我们应得的东西。你这样去劝劝他,有什么不合适的?”加拉哈丁那听了他们的话,就经常跑过去,在西里古陀站着、坐着等地方这样劝他:“朋友,你要沙门乔达摩干什么?去亲近他能得到什么?你干嘛不到我们这里来,来亲近我的尊长们,给他们布施呢?”西里古陀听了他的话,好多天都沉默不语,后来实在厌烦了。有一天,他说:“朋友,你老是跑到我站着、坐着的地方来说:‘去亲近沙门乔达摩能得到什么?来我尊长这里,给他们布施吧。’那你先跟我说说,你的那些尊长到底知道些什么?”他说:“哎呀,主人,别这么说。我的尊长们没有什么是不知道的。过去、未来、现在的一切,一切身业、语业、意业,什么会发生、什么不会发生,一切可能和不可能的事,他们全都知道。”西里古陀说:“你是这么说的?”他回答:“是的,我是这么说的。”西里古陀说:“如果是这样,那你可真是做了件很严重的事,这么长时间都不告诉我这件事。今天我才知道你的尊长们的智慧威力。去吧,朋友,用我的名义去邀请你的尊长们。”他就去到尼干陀那里,礼敬他们之后说:“我的朋友西里古陀邀请你们明天来应供。”他们问:“是西里古陀亲自对你说的吗?”他回答:“是的,尊长们。”他们欢喜踊跃地说:“我们的事成了!从西里古陀对我们生起信心那一刻起,还有什么福报不会属于我们呢?”巴利
Sāvatthiyañhi sirigutto ca garahadinno cāti dve sahāyakā ahesuṃ. Tesu sirigutto upāsako buddhasāvako, garahadinno nigaṇṭhasāvako . Taṃ nigaṇṭhā abhikkhaṇaṃ evaṃ vadanti – ‘‘tava sahāyakaṃ siriguttaṃ ‘kiṃ tvaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamasi, tassa santike kiṃ labhissasī’ti vatvā yathā amhe upasaṅkamitvā amhākañca deyyadhammaṃ dassati, kiṃ evaṃ ovadituṃ na vaṭṭatī’’ti. Garahadinno tesaṃ vacanaṃ sutvā abhikkhaṇaṃ gantvā ṭhitanisinnaṭṭhānādīsu siriguttaṃ evaṃ ovadati – ‘‘samma, kiṃ te samaṇena gotamena, taṃ upasaṅkamitvā kiṃ labhissasi, kiṃ te mama, ayye, upasaṅkamitvā tesaṃ dānaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti? Sirigutto tassa kathaṃ sutvāpi bahū divase tuṇhī hutvā nibbijjitvā ekadivasaṃ, ‘‘samma, tvaṃ abhikkhaṇaṃ āgantvā maṃ ṭhitaṭṭhānādīsu evaṃ vadesi, ‘samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā kiṃ labhissasi, mama, ayye, upasaṅkamitvā tesaṃ dānaṃ dehī’ti, kathehi tāva me, tava, ayyā, kiṃ jānantī’’ti? ‘‘‘Aho, sāmi, mā evaṃ vada, mama ayyānaṃ aññātaṃ nāma natthi, sabbaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ sabbaṃ kāyavacīmanokammaṃ idaṃ bhavissati, idaṃ na bhavissatī’ti sabbaṃ bhabbābhabbaṃ jānantī’’ti? ‘‘Evaṃ vadesī’’ti. ‘‘Āma, vademī’’ti. ‘‘Yadi evaṃ, atibhāriyaṃ te kataṃ, ettakaṃ kālaṃ mayhaṃ etamatthaṃ anācikkhantena, ajja mayā ayyānaṃ ñāṇānubhāvo ñāto, gaccha, samma, ayye, mama vacanena nimantehī’’ti. So nigaṇṭhānaṃ santikaṃ gantvā te vanditvā ‘‘mayhaṃ sahāyako sirigutto svātanāya tumhe nimantetī’’ti āha. ‘‘Siriguttena sāmaṃ tvaṃ vutto’’ti? ‘‘Āma, ayyā’’ti. Te haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘nipphannaṃ no kiccaṃ, siriguttassa amhesu pasannakālato paṭṭhāya kā nāma sampatti amhākaṃ na bhavissatī’’ti vadiṃsu.
西里古陀也有一座大宅子。他让人在两座房子中间挖了一条长坑,里面灌满了粪泥。在坑外两边,他叫人钉下木桩,在木桩上绑好绳子,然后把座椅的前腿放在坑的前边,后腿搁在绳子上。他心里盘算着:“这样他们一坐下来,就会头朝下栽进去。”为了让坑看不出来,他又叫人把坐垫铺在座位上。他还让人摆了许多大瓮,用芭蕉叶和白粗布把瓮口封住,其实里面空空的,只是在瓮的外面涂上粥、饭粒、芝麻油、蜂蜜、糖浆和糕饼碎末,然后放在房子的后面。加拉哈丁那一早就急忙赶到他家,问道:“给圣者们准备的供养都备好了吗?”回答说:“是的,朋友,都备好了。”“那在哪里呢?”“在这些瓮里——这么多瓮装的是粥,这么多瓮装的是饭,这么多瓮装满了芝麻油、糖浆、糕饼等。座位也都铺好了。”他说了声“好”就走了。他走后,五百位尼干陀来了。西里古陀走出家门,以五体投地之礼顶礼尼干陀们,然后在他们面前合掌站定,心里这样想:“听说你们能了知过去、未来等一切事情,这是你们的侍者告诉我的。如果你们真的一切都知道,那就别进我家。因为进了我家,你们连粥都没有,更别说饭了。如果你们不知道还进来,我就让你们掉进粪坑里,再痛打一顿。”这样想好后,他给手下人使了个眼色。等知道他们已经坐下的姿势后,他从后面站着,叫人把座位上的坐垫抽走,免得那些坐垫被脏东西弄污。巴利
Siriguttassāpi mahantaṃ nivesanaṃ. So tasmiṃ dvinnaṃ gehānaṃ antare ubhato dīghaṃ āvāṭaṃ khaṇāpetvā gūthakalalassa pūrāpesi. Bahiāvāṭe dvīsu pariyantesu khāṇuke koṭṭāpetvā tesu rajjuyo bandhāpetvā āsanānaṃ purimapāde āvāṭassa purimapasse ṭhapāpetvā pacchimapāde rajjukesu ṭhapāpesi. ‘‘Evaṃ nisinnakāle evaṃ avaṃsirā patissantī’’ti maññamāno yathā āvāṭo na paññāyati, evaṃ āsanānaṃ upari paccattharaṇāni dāpesi. Mahantā mahantā cāṭiyo ṭhapāpetvā kadalipaṇṇehi ca setapilotikāhi ca mukhāni bandhāpetvā tā tucchā eva gehassa pacchimabhāge bahi yāgubhattasitthasappitelamadhuphāṇitapūvacuṇṇamakkhitā katvā ṭhapāpesi. Garahadinno pātova tassa gharaṃ vegena gantvā, ‘‘ayyānaṃ sakkāro sajjito’’ti pucchi. ‘‘Āma, samma, sajjito’’ti. ‘‘Kahaṃ pana eso’’ti. ‘‘Etāsu ettikāsu cāṭīsu yāgu, ettikāsu bhattaṃ, ettikāsu sappiphāṇitapūvādīni pūritāni, āsanāni paññattānī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā gato tassa gatakāle pañcasatā nigaṇṭhā āgamiṃsu. Sirigutto gehā nikkhamitvā pañcapatiṭṭhitena nigaṇṭhe vanditvā tesaṃ purato añjaliṃ paggayha ṭhito evaṃ cintesi – ‘‘tumhe kira atītādibhedaṃ sabbaṃ jānātha, evaṃ tumhākaṃ upaṭṭhākena mayhaṃ kathitaṃ. Sace sabbaṃ tumhe jānātha, mayhaṃ gehaṃ mā pavisittha. Mama gehaṃ paviṭṭhānañhi vo neva yāgu atthi, na bhattādīni. Sace ajānitvā pavisissatha, gūthaāvāṭe vo pātetvā pothessāmī’’ti evaṃ cintetvā purisānaṃ saññaṃ adāsi. Evaṃ tesaṃ nisīdanabhāvaṃ ñatvā pacchimapasse ṭhatvā āsanānaṃ upari paccattharaṇāni apaneyyātha, mā tāni asucinā makkhayiṃsūti.
这时,他对尼干陀们说:“尊者,请到这边来。”尼干陀们进了屋,就开始在铺设好的座位上坐下来。于是人们对他们说:“请等一下,尊者,先别坐。” “为什么?” “进入我们家里,要先了解对圣者们该行的礼节,然后才能坐。” “那该怎么做呢,贤友?” “请各位各自站在自己座位的脚边,然后所有人同时一起坐下,这样才合规矩。” 其实他心里的打算是:“等他们全都掉进同一个坑里时,就没法开口叫剩下的人不要坐了。” 他们说了声“好”,心想:“我们就照这些人说的做。” 于是所有人都依次站在自己座位的脚边。接着人们对他们说:“尊者,请快点一起同时坐下。” 等察觉到他们已经坐下去,众人立刻把座位上的覆盖物抽走。尼干陀们同时一坐,搁在绳索上的座脚滑脱了,尼干陀们便头朝下栽进了坑里。他们掉下去后,西里古陀关上大门,对那些拼命往上爬的人说:“你们为什么不知道过去、未来、现在的事呢?”一边用棍子打他们,一边说:“这些对他们已经够了。”然后叫人把门打开。他们出来后就开始逃跑。西里古陀又让人在他们逃跑的路上,把用石灰打磨法处理过的地面弄得滑溜。他们在那里站不稳,一个个摔倒,他又把他们打了一顿,说:“对你们来说,这样就够了。”然后把他们赶走。他们哭着说:“被你害惨了,被你害惨了!”一路哭喊着走到那位施主的家门口。巴利
Atha nigaṇṭhe ‘‘ito etha, bhante’’ti āha. Nigaṇṭhā pavisitvā paññattāsanesu nisīdituṃ ārabhiṃsu. Atha ne manussā vadiṃsu – ‘‘āgametha, bhante, mā tāva nisīdathā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Amhākaṃ gehaṃ paviṭṭhānaṃ ayyānaṃ vattaṃ ñatvā nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Kiṃ kātuṃ vaṭṭati, āvuso’’ti? ‘‘Attano attano pattāsanamūlesu ṭhatvā sabbepi ekappahāreneva nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti. Idaṃ kirassa adhippāyo – ‘‘ekasmiṃ āvāṭe patite ‘mā, āvuso, avasesā āsane nisīdantū’ti vattuṃ mā labhatū’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti vatvā ‘‘imehi kathitakathaṃ amhehi kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintayiṃsu. Atha sabbe attano attano pattāsanamūle paṭipāṭiyā aṭṭhaṃsu. Atha ne, ‘‘bhante, khippaṃ ekappahāreneva nisīdathā’’ti vatvā tesaṃ nisinnabhāvaṃ ñatvā āsanānaṃ upari paccattharaṇāni nīhariṃsu. Nigaṇṭhā ekappahāreneva nisinnā, rajjūnaṃ upari ṭhapitā āsanapādā bhaṭṭhā, nigaṇṭhā avaṃsirā āvāṭe patiṃsu. Sirigutto tesu patitesu dvāraṃ pidahitvā te uttiṇṇuttiṇṇe ‘‘atītānāgatapaccuppannaṃ kasmā na jānāthā’’ti daṇḍehi pāthetvā ‘‘ettakaṃ etesaṃ vaṭṭissatī’’ti dvāraṃ vivarāpesi. Te nikkhamitvā palāyituṃ ārabhiṃsu. Gamanamagge pana tesaṃ sudhāparikammakataṃ bhūmiṃ picchilaṃ kārāpesi. Te tattha asaṇṭhahitvā patite patite puna pothāpetvā ‘‘alaṃ ettakaṃ tumhāka’’nti uyyojesi. Te ‘‘nāsitamhā tayā, nāsitamhā tayā’’ti kandantā upaṭṭhākassa gehadvāraṃ agamaṃsu.
加拉哈丁那看到这场灾祸,气得不行,心想:“我的尊长们被西里古陀害惨了!我本来是个值得布施的福田,连天人所在的整个世界,只要有人合掌向我礼敬,我都能随自己的意愿给人们布施。可这位尊者却把他们打了一顿,害他们遭了殃。”于是他跑到王宫,让国王罚了西里古陀一千个铜钱。国王随后派人传话给西里古陀。西里古陀去了,向国王行礼后说:“大王,请您先调查清楚再罚款,别没调查就罚。”国王说:“我会调查清楚再收。”他说:“好的,大王。”国王就说:“那就收罚款吧。”西里古陀说:“大王,我有个朋友,是尼干陀的弟子,他常在我站着或坐着的时候跑过来对我说:‘朋友,你跟那个沙门乔达摩有什么关系?你去亲近他能得到什么?’”
西里古陀把整件事的来龙去脉都禀告了国王,然后说:“大王,如果因为这件事该罚款,那您就罚吧。”国王看着加拉哈丁那,问:“你真的说过这样的话吗?”他回答:“是的,大王。”国王说:“你自己连这么点事都不知道,还到处说自己的老师什么都知道。你凭什么对如来的弟子说‘一切都知道’?你想加在别人身上的罚款,就让你自己来承担吧!”就这样,加拉哈丁那自己被罚了款,那些常受他供养的尼干陀们也被打了一顿,赶了出去。巴利
Garahadinno taṃ vippakāraṃ disvā kuddho ‘‘nāsitamhi siriguttena, hatthaṃ pasāretvā vandantānaṃ sadevake loke yathāruciyā dātuṃ samatthe nāma puññakkhettabhūte mama, ayye , pothāpetvā byasanaṃ pāpesī’’ti rājakulaṃ gantvā tassa kahāpaṇasahassaṃ daṇḍaṃ kāresi. Athassa rājā sāsanaṃ pesesi. So gantvā rājānaṃ vanditvā, ‘‘deva, upaparikkhitvā daṇḍaṃ gaṇhatha, mā anupaparikkhitvā’’ti āha. ‘‘Upaparikkhitvā gaṇhissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, devā’’ti. ‘‘Tena hi gaṇhāhī’’ti. Deva, mayhaṃ sahāyako nigaṇṭhasāvako maṃ upasaṅkamitvā ṭhitanisinnaṭṭhānādīsu abhiṇhaṃ evaṃ vadesi – ‘‘samma, kiṃ te samaṇena gotamena, taṃ upasaṅkamitvā kiṃ labhissasī’’ti idaṃ ādiṃ katvā sirigutto sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘deva, sace imasmiṃ kāraṇe daṇḍaṃ gahetuṃ yuttaṃ, gaṇhathā’’ti. Rājā garahadinnaṃ oloketvā ‘‘saccaṃ kira te evaṃ vutta’’nti āha. ‘‘Saccaṃ, devā’’ti. Tvaṃ ettakampi ajānante satthāroti gahetvā vicaranto ‘‘sabbaṃ jānantī’’ti kiṃ kāraṇā tathāgatasāvakassa kathesi. ‘‘Tayā āropitadaṇḍo tuyhameva hotū’’ti evaṃ sveva daṇḍaṃ pāpito, tasseva kulūpakā pothetvā nīhaṭā.
他因为这件事对西里古陀很生气,从那以后,整整半个月都不跟西里古陀说话。后来他心想:“我这样下去不合适,我也该让他的那些常受供养者遭殃。”于是他去见西里古陀,说:“朋友西里古陀。”“什么事,朋友?”“亲戚朋友之间也会有争吵和争执,你怎么什么都不说呢?你为什么要这样?”“朋友,是你不跟我说话,所以我才不说。”“朋友,过去的事就过去了,我们不要断了交情。”从那以后,两个人又一起站、一起坐。有一天,西里古陀对加拉哈丁那说:“你跟那些尼干陀有什么意思?你去亲近他们能得到什么?去亲近我的导师,或者向圣者们布施,对你有什么不合适的呢?”这话正合他的心意,就像在痒处用指甲挠一样。他就问:“西里古陀,你的导师知道什么?”西里古陀说:“喂,别这么说。我的导师没有什么是不知道的。过去、未来等一切他都知道,他能用十六种方式看透众生的心。”加拉哈丁那说:“这些我竟然不知道,你为什么不早点告诉我?那你去邀请你的导师明天来,我要供养他和五百位比丘,请他接受我的供食。”巴利
So taṃ kujjhitvā tato paṭṭhāya aḍḍhamāsamattampi siriguttena saddhiṃ akathetvā cintesi – ‘‘evaṃ vicarituṃ mayhaṃ ayuttaṃ, etassa kulūpakānampi mayā byasanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti siriguttaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘sahāya siriguttā’’ti. ‘‘Kiṃ, sammā’’ti? ‘‘Ñātisuhajjānaṃ nāma kalahopi hoti vivādopi, kiṃ tvaṃ kiñci na kathesi, kasmā evaṃ karosī’’ti? ‘‘Samma, tava mayā saddhiṃ akathanato na kathemī’’ti. ‘‘Yaṃ, samma, kataṃ, katameva taṃ na mayaṃ mettiṃ bhindissāmā’’ti. Tato paṭṭhāya ubhopi ekaṭṭhāne tiṭṭhanti nisīdanti . Athekadivasaṃ sirigutto garahadinnaṃ āha – ‘‘kiṃ te nigaṇṭhehi, te upasaṅkamitvā kiṃ labhissasi, mama satthāraṃ upasaṅkamituṃ vā ayyānaṃ dānaṃ dātuṃ vā kiṃ te na vaṭṭatī’’ti? Sopi etameva paccāsīsati, tenassa kaṇḍuvanaṭṭhāne nakhena vilekhitaṃ viya ahosi. So, ‘‘sirigutta, tava satthā kiṃ jānātī’’ti pucchi. ‘‘Ambho, mā evaṃ vada, satthu me ajānitabbaṃ nāma natthi, atītādibhedaṃ sabbaṃ jānāti, soḷasahākārehi sattānaṃ cittaṃ paricchindatī’’ti. ‘‘Ahaṃ evaṃ na jānāmi, kasmā mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ na kathesi, tena hi tvaṃ gaccha, tava satthāraṃ svātanāya nimantehi, bhojessāmi, pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ mama bhikkhaṃ gaṇhituṃ vadehī’’ti.
西里古陀走到世尊面前,礼敬之后这样说:“尊者,我的朋友加拉哈丁那让我来邀请您。他说,请世尊明天和五百位比丘一起接受他的供养。不过,前几天我对他的常受供者做了那样的事,我不知道他是不是为了报复我做的事,也不知道他是不是真的以清净心想要布施。请世尊考虑一下,如果合适就接受,如果不合适就不要接受。”世尊心想:“他到底想对我们做什么?”于是观察,看到:“他让人在两座房子之间挖了一个大坑,运来大约八十车的金合欢木柴,填满后点火,想把我们掉进火炭坑里加以陷害。”世尊又观察:“去那里有没有意义,能不能带来利益?”接着看到:“我会把脚伸到火炭坑上方,盖在上面的席子会消失,火炭坑会裂开,升起一朵车轮那么大的大莲花。然后我会踩着莲花蕊,坐到座位上。五百位比丘也会同样前往坐下。大众会聚集起来。在那个集会上,我会用两首偈颂作随喜。随喜结束时,会有八万四千众生得法现观,西里古陀和加拉哈丁那会成为入流者,还会把大量财富散布在教法中。依靠这位善男子,我有必要前往。”于是世尊答应接受供养。巴利
Sirigutto satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā evamāha – ‘‘bhante, mama sahāyako garahadinno tumhe nimantāpeti, pañcahi kira bhikkhusatehi saddhiṃ sve tassa bhikkhaṃ gaṇhatha, purimadivase kho pana tassa kulūpakānaṃ mayā idaṃ nāma kataṃ, mayā katassa paṭikaraṇampi na jānāmi, tumhākaṃ suddhacittena bhikkhaṃ dātukāmatampi na jānāmi, āvajjetvā yuttaṃ ce, adhivāsetha. No ce, mā adhivāsayitthā’’ti. Satthā ‘‘kiṃ nu kho so amhākaṃ kātu kāmo’’ti āvajjetvā addasa ‘‘dvinnaṃ gehānaṃ antare mahantaṃ āvāṭaṃ khaṇāpetvā asītisakaṭamattāni khadiradārūni āharāpetvā pūrāpetvā aggiṃ datvā amhe aṅgāraāvāṭe pātetvā niggaṇhitukāmo’’ti. Puna āvajjesi – ‘‘kiṃ nu kho tattha gatapaccayā attho atthi, natthī’’ti. Tato idaṃ addasa – ‘‘ahaṃ aṅgāraāvāṭe pādaṃ pasāressāmi, taṃ paṭicchādetvā ṭhapitakilañjaṃ antaradhāyissati, aṅgārakāsuṃ bhinditvā cakkamattaṃ mahāpadumaṃ uṭṭhahissati, athāhaṃ padumakaṇṇikā akkamanto āsane nisīdissāmi, pañcasatā bhikkhūpi tatheva gantvā nisīdissanti, mahājano sannipatissati, ahaṃ tasmiṃ samāgame dvīhi gāthāhi anumodanaṃ karissāmi, anumodanapariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissati, sirigutto ca garahadinno ca sotāpannā bhavissanti, attano ca dhanarāsiṃ sāsane vikirissanti, imaṃ kulaputtaṃ nissāya mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti bhikkhaṃ adhivāsesi.
西里古陀去了之后,把世尊答应受供的事告诉了加拉哈丁那,说:“你去给这位世间最尊贵的人设供养吧。”加拉哈丁那心想:“现在我知道该怎么做了。”他叫人挖了一个大坑,就在两间屋子中间,又让人运来大约八十车金合欢木柴,填满大坑,点上火,再叫人整夜吹风,烧成一大堆金合欢火炭。然后他叫人把木板铺在坑面上,盖上席子,涂上牛粪,又在一边铺了些脆弱的细棍,做成一条路,心里盘算:“等他们一个个踩上去,细棍一断,就会翻转身掉进火炭坑里。”在屋子后面,他完全按照西里古陀先前交代的样子摆好了缸,座位也照样铺好。西里古陀一早来到他家,问:“朋友,供养都准备好了吗?”“准备好了,朋友。”“在哪儿呢?”“来,我带你去看。”他就把一切都按当初西里古陀所指示的样子展示出来。西里古陀说:“很好,朋友。”这时大众都聚集起来了。因为是邪见者发出的邀请,集会非常盛大。那些持邪见的人也聚过来,心想:“我们要看沙门乔达摩出丑。”持正见的人也聚过来,心想:“今天导师要开演大法,我们要见识佛陀的境界和佛陀的威神变化。”巴利
Sirigutto gantvā satthu adhivāsanaṃ garahadinnassa ārocetvā ‘‘lokajeṭṭhassa sakkāraṃ karohī’’ti āha. Garahadinno ‘‘idānissa kattabbayuttakaṃ jānissāmī’’ti dvinnaṃ gehānaṃ antare mahantaṃ āvāṭaṃ khaṇāpetvā asītisakaṭamattāni khadiradārūni āharāpetvā pūrāpetvā aggiṃ datvā khadiraṅgārarāsīnaṃ yojāpetvā sabbarattiṃ dhamāpetvā khadiraṅgārarāsiṃ kārāpetvā āvāṭamatthake rukkhapadarāni ṭhapāpetvā kilañjena paṭicchādetvā gomayena limpāpetvā ekena passena dubbaladaṇḍake attharitvā gamanamaggaṃ kāresi, ‘‘evaṃ akkantaakkantakāle daṇḍakesu bhaggesu parivaṭṭetvā aṅgārakāsuyaṃ patissantī’’ti maññamāno gehapacchābhāge siriguttena ṭhapitaniyāmeneva cāṭiyo ṭhapāpesi, āsanānipi tatheva paññāpesi. Sirigutto pātova tassa gehaṃ gantvā ‘‘kato te, samma, sakkāro’’ti āha. ‘‘Āma, sammā’’ti. ‘‘Kahaṃ pana so’’ti? ‘‘Ehi, passāmā’’ti sabbaṃ siriguttena dassitanayeneva dassesi. Sirigutto ‘‘sādhu, sammā’’ti āha. Mahājano sannipati. Micchādiṭṭhikena hi nimantite mahanto sannipāto ahosi. Micchādiṭṭhikāpi ‘‘samaṇassa gotamassa vippakāraṃ passissāmā’’ti sannipatanti, sammādiṭṭhikāpi ‘‘ajja satthā mahādhammadesanaṃ desessati, buddhavisayaṃ buddhalīlaṃ upadhāressāmā’’ti sannipatanti.
第二天,导师和五百位比丘一起来到加拉哈丁那的家门口。加拉哈丁那从屋里出来,以五体投地的方式礼敬后,站在前面合掌,心里盘算:“尊者,听说你们能了知过去等一切事情,还能用十六种方式看透众生的心。这是你们的侍者告诉我的。如果你们真有这样的本事,就别进我家。因为进了门,既没有粥,也没有饭食等东西,我还要把你们全都推进火炭坑里弄死。”这样想完,他接过导师的钵,说:“请这边来,世尊。”接着又说:“尊者,来我家的人,得先知道规矩再进来。”导师问:“贤友,该怎么做呢?”他说:“要一个一个进去,等前面的人走到里面坐下后,后面的人才能进。”他心里的算盘是:“看到前面的人掉进火炭坑,剩下的人就不会再来了。我一个一个地把他们弄进去害掉。”导师说:“好。”便独自一人往前走。加拉哈丁那走到火炭坑旁边,退到一边站着,说:“请往前走,尊者。”这时,导师把脚伸到火炭坑上方,席子立刻消失,火炭坑裂开,冒出车轮那么大的莲花。导师踩着莲花蕊走过去,坐在铺设好的佛座上,比丘们也照样走过去坐下。加拉哈丁那顿时全身像被火烧一样,懊恼不已。巴利
Punadivase satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ garahadinnassa gehadvāraṃ agamāsi. So gehā nikkhamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā purato añjaliṃ paggayha ṭhito cintesi – ‘‘bhante, ‘tumhe kira atītādibhedaṃ sabbaṃ jānātha, sattānaṃ soḷasahākārehi cittaṃ paricchindathā’ti evaṃ tumhākaṃ upaṭṭhākena mayhaṃ kathitaṃ. Sace jānātha, mayhaṃ gehaṃ mā pavisittha. Paviṭṭhānañhi vo neva yāgu atthi, na bhattādīni, sabbe kho pana tumhe aṅgārakāsuyaṃ pātetvā niggaṇhissāmī’’ti. Evaṃ cintetvā satthu pattaṃ gahetvā ‘‘ito etha bhagavā’’ti vatvā, ‘‘bhante, amhākaṃ gehaṃ āgatānaṃ vattaṃ ñatvā āgantuṃ vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Kiṃ kātuṃ vaṭṭati, āvuso’’ti? ‘‘Ekekassa pavisitvā purato gantvā nisinnakāle pacchā aññena āgantuṃ vaṭṭatī’’ti. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘purato gacchantaṃ aṅgārakāsuyaṃ patitaṃ disvā avasesā na āgacchissanti, ekekameva pātetvā niggaṇhissāmī’’ti. Satthā ‘‘sādhū’’ti vatvā ekakova pāyāsi. Garahadinno aṅgārakāsuṃ patvā apasakkitvā ṭhito ‘‘purato yātha, bhante’’ti āha. Atha satthā aṅgārakāsumatthake pādaṃ pasāresi, kilañjaṃ antaradhāyi, aṅgārakāsuṃ bhinditvā cakkamattāni padumāni uṭṭhahiṃsu . Satthā padumakaṇṇikā akkamanto gantvā paññatte buddhāsane nisīdi, bhikkhūpi tatheva gantvā nisīdiṃsu. Garahadinnassa kāyato ḍāho uṭṭhahi.
他赶紧跑去找西里古陀,说:“主人,请您保护我。”西里古陀问:“怎么回事?”他说:“五百位比丘在我家里,可家里没有粥,也没有饭之类的食物,我该怎么办?”西里古陀问:“那你做了什么?”他说:“我让人在两间屋子中间挖了一个大火坑,填满炭火,心想:把他们推进去弄死。”他说:“可那火坑裂开了,冒出很大的莲花。他们全都踩着莲花蕊走过去,坐在铺好的座位上。主人,现在我该怎么办?”西里古陀说:“你刚才不是还跟我说‘有这么多罐粥,这么多罐饭’之类的话吗?”他说:“主人,那是骗您的,那些罐子全是空的。”西里古陀说:“算了,你去看看那些罐子里有没有粥之类的食物。”就在那一刻,凡是先前被说成装粥的罐子,都装满了粥;凡是先前被说成装饭之类的罐子,也都装满了饭食。看到这样的奇迹,加拉哈丁那全身充满了喜悦和欢欣,心生净信。他恭恭敬敬地供养了以佛陀为首的比丘僧团。饭后,他想请世尊作随喜,便接过钵。世尊作随喜时说:“这些众生正是因为缺少慧眼,才不了解我弟子们和佛陀教法的功德。缺少慧眼的人,就叫盲人;有智慧的人,才叫有眼的人。”说完,世尊说了这些偈颂:巴利
So vegena gantvā siriguttaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘sāmi, me tāṇaṃ hohī’’ti āha. ‘‘Kiṃ eta’’nti? ‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ gehe yāgu vā bhattādīni vā natthi, kiṃ nu kho karomī’’ti? ‘‘Kiṃ pana tayā kata’’nti āha. Ahaṃ dvinnaṃ gehānaṃ antare mahantaṃ āvāṭaṃ aṅgārassa pūraṃ kāresiṃ – ‘‘tattha pātetvā niggaṇhissāmī’’ti. ‘‘Atha naṃ bhinditvā mahāpadumāni uṭṭhahiṃsu. Sabbe padumakaṇṇikā akkamitvā gantvā paññattāsanesu nisinnā, idāni kiṃ karomi, sāmī’’ti? Nanu tvaṃ idāneva mayhaṃ ‘‘‘ettikā cāṭiyo, ettikā yāgu, ettakāni sattādīnī’ti dassesī’’ti. ‘‘Musā taṃ, sāmi, tucchāva cāṭiyo’’ti. Hotu, ‘‘gaccha, tāsu cāṭīsu yāguādīni olokehī’’ti. Taṃ khaṇaññeva tena yāsu cāṭīsu ‘‘yāgū’’ti vuttaṃ, tā yāguyā pūrayiṃsu, yāsu ‘‘bhattādīnī’’ti vuttaṃ, tā bhattādīnaṃ paripuṇṇāva ahesuṃ. Taṃ sampattiṃ disvāva garahadinnassa sarīraṃ pītipāmojjena paripūritaṃ, cittaṃ pasannaṃ. So sakkaccaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā katabhattakiccassa satthuno anumodanaṃ kāretukāmo pattaṃ gaṇhi. Satthā anumodanaṃ karonto ‘‘ime sattā paññācakkhuno abhāveneva mama sāvakānaṃ buddhasāsanassa guṇaṃ na jānanti. Paññācakkhuvirahitā hi andhā nāma, paññavanto sacakkhukā nāmā’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
就像在被丢弃于大路边的垃圾堆里,
在那里,会生出一朵莲花,香气清净,令人心生欢喜。巴利
‘‘Yathā saṅkāradhānasmiṃ, ujjhitasmiṃ mahāpathe; Padumaṃ tattha jāyetha, sucigandhaṃ manoramaṃ.
就像这样,在那些有为的盲目凡夫当中,
正等觉者的弟子以智慧超胜。巴利
‘‘Evaṃ saṅkārabhūtesu, andhabhūte puthujjane; Atirocati paññāya, sammāsambuddhasāvako’’ti.
在这里,“垃圾堆”指堆放垃圾的地方,也就是一堆污秽之物。“弃于大路上”指被扔在主干道上。“芳香”指好闻的香气。“令意欢喜”是说心在这里感到愉悦,所以叫令人愉悦。“如垃圾一般”指像垃圾一样。“凡夫”是因为能生出种种烦恼而得名,指世间的普通大众。这段话的意思是:就像在大路旁丢弃的垃圾堆里,那地方肮脏、可厌、令人反感,却可能长出芬芳的莲花。这莲花让国王、大臣等人觉得愉悦、可爱、称心,值得放在头顶上。同样地,虽然出生在如垃圾一般的凡夫之中,出现在无智慧、无眼力的普通大众之间,但他凭自己的智慧之力,看到诸欲的过患和出离的功德,于是出家;仅仅因为出家这件事,乃至更进一步成就戒、定、慧、解脱、解脱知见,他仍然光耀超胜。因为正自觉者的弟子——漏已尽的比丘,确实超越了那些如同盲人般的凡夫,光耀、辉煌、庄严。巴利
Tattha saṅkāradhānasminti saṅkāraṭhānasmiṃ, kacavararāsimhīti attho. Ujjhitasmiṃ mahāpatheti mahāmagge chaḍḍitasmiṃ. Sucigandhanti surabhigandhaṃ. Mano ettha ramatīti manoramaṃ. Saṅkārabhūtesūti saṅkāramiva bhūtesu. Puthujjaneti puthūnaṃ kilesānaṃ jananato evaṃladdhanāme lokiyamahājane. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma mahāpathe chaḍḍite saṅkārarāsimhi asucijegucchiyapaṭikūlepi sucigandhaṃ padumaṃ jāyetha, taṃ rājarājamahāmattādīnaṃ manoramaṃ piyaṃ manāpaṃ uparimatthake patiṭṭhānārahameva bhaveyya, evameva saṅkārabhūtesupi puthujjanesu jāto nippaññassa mahājanassa acakkhukassa antare nibbattopi attano paññābalena kāmesu ādīnavaṃ, nekkhamme ca ānisaṃsaṃ disvā nikkhamitvā pabbajito pabbajjāmattenapi, kato uttariṃ sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanāni ārādhetvāpi atirocati. Sammāsambuddhasāvako hi khīṇāsavo bhikkhu andhabhūte puthujjane atikkamitvā rocati virocati sobhatīti.
说法结束时,八万四千众生通达了法。迦罗诃丁那和尸利瞿陀证得入流果。他们把全部财产都散施在佛陀的教法中。导师从座位起身,前往精舍。傍晚时分,比丘们在法堂里议论起来:“哎呀,佛陀的功德真是不可思议!竟然能破开那样一座金合欢火炭堆,让莲花涌出来。”导师来到后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答:“就是在说这件事。”导师说:“比丘们,如今我已成佛,从火炭堆里涌出莲花,这不算稀奇;往昔我还是菩萨、智慧尚未成熟时,也曾有莲花涌出。”比丘们请求说:“导师,请为我们讲述那时候的事。”于是导师引述了过去的事情——巴利
Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Garahadinno ca sirigutto ca sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Te sabbaṃ attano dhanaṃ buddhasāsane vippakiriṃsu. Satthā uṭṭhāyāsanā vihāramagamāsi. Bhikkhū sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘aho acchariyā buddhaguṇā nāma, tathārūpaṃ nāma khadiraṅgārarāsiṃ bhinditvā padumāni uṭṭhahiṃsū’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā, ‘‘imāya nāmā’’ti vutte – ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, yaṃ mama etarahi buddhabhūtassa aṅgārarāsimhā padumāni uṭṭhitāni, aparipakke ñāṇe vattamānassa bodhisattabhūtassapi me uṭṭhahiṃsū’’ti vatvā, ‘‘kadā, bhante, ācikkhatha no’’ti yācito atītaṃ āharitvā –
我宁愿头朝下、脚朝上地堕入地狱。
我不会做违背圣道的事,来吧,请受用这团食物。巴利
‘‘Kāmaṃ patāmi nirayaṃ, uddhaṃpādo avaṃsiro; Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahā’’ti. (jā. 1.1.40) –
详细讲述了这部《金合欢炭火本生》之后,他这样说道。巴利
Idaṃ khadiraṅgārajātakaṃ vitthāretvā kathesīti.