第二十六 婆罗门品
26. Brāhmaṇavaggo
一位净信深厚的婆罗门的故事
1. Pasādabahulabrāhmaṇavatthu
“断流”这段教法,是导师住在祇园精舍时,为了一位净信深厚的婆罗门而说的。
Chindasotanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pasādabahulaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说那位婆罗门听了世尊说法后,心里生起清净的信心,就在自己家里为十六位比丘设立了常供饮食。比丘们到了该来的时候,他拿起钵,说:“尊敬的阿拉汉们,请来吧!尊敬的阿拉汉们,请坐吧!”他不管说什么,开口都离不开“阿拉汉”这个称呼。比丘当中,凡夫们心想:“这人把我们都当成阿拉汉了。”诸漏尽者则心想:“他知道我们是漏尽者。”这样一来,所有比丘都感到不安,不再去他家了。婆罗门又痛苦又难过,心想:“尊者们怎么不来了呢?”于是去到精舍,顶礼世尊,把这件事禀告了世尊。世尊叫来众比丘,问:“诸比丘,这是怎么回事?”比丘们把情况说明后,世尊说:“诸比丘,那你们接受‘阿拉汉’这个称呼吗?”他们回答:“尊者,我们不接受。”世尊说:“既然这样,人们出于净信而说的话,诸比丘,在净信之言上并不犯戒。不过,这位婆罗门对阿拉汉有特别深厚的敬爱,所以你们也应当切断渴爱之流,证得阿拉汉果才对。”说完便说法,诵出这首偈颂——
So kira brāhmaṇo bhagavato dhammadesanaṃ sutvā pasannacitto attano gehe soḷasamattānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapetvā bhikkhūnaṃ āgatavelāya pattaṃ gahetvā ‘‘āgacchantu bhonto arahanto, nisīdantu bhonto arahanto’’ti yaṃkiñci vadanto arahantavādapaṭisaṃyuttameva vadati. Tesu puthujjanā ‘‘ayaṃ amhesu arahantasaññī’’ti cintayiṃsu, khīṇāsavā ‘‘ayaṃ no khīṇāsavabhāvaṃ jānātī’’ti. Evaṃ te sabbepi kukkuccāyantā tassa gehaṃ nāgamiṃsu. So dukkhī dummano ‘‘kinnu kho, ayyā, nāgacchantī’’ti vihāraṃ gantvā satthāraṃ vanditvā tamatthaṃ ārocesi. Satthā bhikkhū āmantetvā ‘‘kiṃ etaṃ, bhikkhave’’ti pucchitvā tehi tasmiṃ atthe ārocite ‘‘sādiyatha pana tumhe, bhikkhave, arahantavāda’’nti āha. ‘‘Na sādiyāma mayaṃ, bhante’’ti. ‘‘Evaṃ sante manussānaṃ etaṃ pasādabhaññaṃ, anāpatti , bhikkhave, pasādabhaññe, api ca kho pana brāhmaṇassa arahantesu adhimattaṃ pemaṃ, tasmā tumhehipi taṇhāsotaṃ chetvā arahattameva pattuṃ yutta’’nti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
奋力切断欲流,驱除诸欲吧,婆罗门;
了知诸行的灭尽,你就是无作知者,婆罗门。
‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa; Saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā, akataññūsi brāhmaṇā’’ti.
在这里,“精进”是指:渴爱之流不是靠一点点努力就能截断的,所以要用与智慧相应的广大精进,奋力截断那水流。“驱除诸欲”,就是要把两种欲都驱除、抛开。“婆罗门”,这是对漏尽者的称呼。“诸行”,是指了知五蕴的灭尽。“无作知者”:若能如此,你便因为了知那并非任何人所造作的涅槃,而称为“无作知者”。
Tattha parakkammāti taṇhāsotaṃ nāma na appamattakena vāyāmena chindituṃ sakkā, tasmā ñāṇasampayuttena mahantena parakkamena parakkamitvā taṃ sotaṃ chinda. Ubhopi kāme panuda nīhara. Brāhmaṇāti khīṇāsavānaṃ ālapanametaṃ. Saṅkhārānanti pañcannaṃ khandhānaṃ khayaṃ jānitvā. Akataññūti evaṃ sante tvaṃ suvaṇṇādīsu kenaci akatassa nibbānassa jānanato akataññū nāma hosīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
众多比丘的故事
2. Sambahulabhikkhuvatthu
“当于二法”这段法教,是导师住在祇园时,针对众多比丘而说的。
Yadādvayesūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahule bhikkhū ārabbha kathesi.
有一天,大约三十位从外地来的比丘到了,他们顶礼世尊之后,就坐了下来。舍利弗长老看出这些人有证得阿罗汉果的因缘,便走到世尊面前,站着就问:“尊者,人们说‘二法’,这二法到底是什么?”于是世尊对他说:“舍利弗,人们说的‘二法’,就是止和观。”说完之后,世尊诵出这首偈颂:
Ekadivasañhi tiṃsamattā disāvāsikā bhikkhū āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu. Sāriputtatthero tesaṃ arahattassa upanissayaṃ disvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ṭhitakova imaṃ pañhaṃ pucchi – ‘‘bhante, dve dhammāti vuccanti, katame nu kho dve dhammā’’ti? Atha naṃ satthā ‘‘dve dhammāti kho, sāriputta, samathavipassanā vuccantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
当婆罗门在两种法上到达彼岸时,
对于了知者,一切结缚都归于灭尽。
‘‘Yadā dvayesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Athassa sabbe saṃyogā, atthaṃ gacchanti jānato’’ti.
在这里,“当”是指:当止与观这两种法以两种方式存在时,这位漏已尽者通过神通到达彼岸等方式,成为到达彼岸者;那时,对于这样了知的他来说,轮回中能起结缚作用的一切欲轭等诸结,都正在走向彻底灭尽。这就是这段话的意思。
Tattha yadāti yasmiṃ kāle dvidhā ṭhitesu samathavipassanādhammesu abhiññāpāragādivasena ayaṃ khīṇāsavo pāragū hoti, athassa vaṭṭasmiṃ saṃyojanasamatthā sabbe kāmayogādayo saṃyogā evaṃ jānantassa atthaṃ parikkhayaṃ gacchantīti attho.
说法结束时,那些比丘全都证得了阿罗汉果。
Desanāvasāne sabbepi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsūti.
世尊住在祇园时,针对魔罗讲了这段法教,也就是“彼岸”那段开示。
Yassa pāranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto māraṃ ārabbha kathesi.
据说有一天,他变成一个普通男子的样子,走到导师面前问:“尊者,人们常说‘彼岸、彼岸’,到底什么才叫彼岸呢?”导师知道“这是魔罗”,就对他说:“邪恶者,彼岸跟你有什么关系?那是离贪的人才能证得的。”说完,导师诵出下面这首偈颂——
So kirekasmiṃ divase aññataro puriso viya hutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘bhante , pāraṃ pāranti vuccati, kinnu kho etaṃ pāraṃ nāmā’’ti. Satthā ‘‘māro aya’’nti viditvā, ‘‘pāpima, kiṃ tava pārena, tañhi vītarāgehi pattabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
对于他,没有彼岸或无彼岸,也没有彼岸与无彼岸。
远离了愁苦、彻底解脱的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yassa pāraṃ apāraṃ vā, pārāpāraṃ na vijjati; Vītaddaraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“彼岸”是指内六处,“此岸”是指外六处,“彼岸与此岸”就是这两者。“不存在”是说:对他来说,因为完全没有把这一切执取为“我”或“我的”,所以这一切都不存在。整句的意思是:由于烦恼带来的热恼已经消失,所以称为“离苦恼”;由于已经脱离一切烦恼,所以称为“彻底解脱”。这样的人,我称他为婆罗门。
Tattha pāranti ajjhattikāni cha āyatanāni. Apāranti bāhirāni cha āyatanāni. Pārāpāranti tadubhayaṃ. Na vijjatīti yassa sabbampetaṃ ‘‘aha’’nti vā ‘‘mama’’nti vā gahaṇābhāvena natthi, taṃ kilesadarathānaṃ vigamena vītaddaraṃ sabbakilesehi visaṃyuttaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
某位婆罗门的故事
4. Aññatarabrāhmaṇavatthu
“修禅者”这段开示,是导师住在祇园精舍时,因为一位婆罗门而说的。
Jhāyinti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说,那个人心里想:“导师称自己的弟子们为‘婆罗门’,而我按出身种姓也是婆罗门,那我是不是也该被这样称呼呢?”于是他去见导师,问起这件事。导师说:“我不是单凭出身种姓就说谁是婆罗门,只有证得了最高的目标——阿罗汉果,我才这样说。”说完,导师诵出了这首偈颂:
So kira cintesi – ‘‘satthā attano sāvake, ‘brāhmaṇā’ti vadati, ahañcamhi jātigottena brāhmaṇo, mampi nu kho evaṃ vattuṃ vaṭṭatī’’ti. So satthāraṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucchi. Satthā ‘‘nāhaṃ jātigottamattena brāhmaṇaṃ vadāmi, uttamatthaṃ arahattaṃ anuppattameva panevaṃ vadāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
他修习禅定,远离尘垢,安然而坐,应做的事已经完成,没有烦恼漏。
证得最高目标的人,我称他为婆罗门。
‘‘Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, katakiccamanāsavaṃ; Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“禅修者”是指以两种禅那而禅修的人;“离尘”是指远离欲贪之尘;“独坐”是指在林中独自坐着;“所作已办”是指通过四道完成了十六种任务,因此称为所作已办;“无漏”是指因为没有漏,所以是无漏;“证得最上义利”是指证得最上义利——阿罗汉果。我说这样的人才是真正的婆罗门。这就是这段话的意思。
Tattha jhāyinti duvidhena jhānena jhāyantaṃ kāmarajena virajaṃ vane ekakamāsīnaṃ catūhi maggehi soḷasannaṃ kiccānaṃ katattā katakiccaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavaṃ uttamatthaṃ arahattaṃ anuppattaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
说法结束时,那位婆罗门证得了入流果;这次说法对在场的人也带来了真实的利益。
Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
5. 阿难长老的事迹
5. Ānandattheravatthu
导师住在鹿母讲堂时,以阿难长老为缘,说了这段开示:“白昼照耀。”
Divātapatīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā migāramātupāsāde viharanto ānandattheraṃ ārabbha kathesi.
听说波斯匿王在憍萨罗国大自恣日那天,全身佩戴好所有装饰,拿着香、花等供品,前往精舍。就在那时,迦留陀夷长老已经进入禅定,坐在大众外围——不过“迦留陀夷”只是他的名字,他的身体是金色的。也就在那时,月亮升起,太阳落下。阿难长老看着正在落下的太阳、正在升起的月亮的光,又看着国王身上的光、长老身上的光,以及如来身上的光。在这些光里,其他一切光都被超越,只有导师的光最明亮。长老礼敬导师后说:“尊者,今天我看着这些光,只觉得您的光最让我欢喜。因为您的身体确实超越一切光,最为明亮。”于是导师对他说:“阿难,太阳在白天明亮,月亮在夜里明亮,国王只在盛装打扮时明亮,漏尽者则舍弃人群聚集,只在内在禅定中明亮;而诸佛不论昼夜,都以五种威光而明亮。”说完,导师便说出这首偈颂:
Pasenadi kosalo kira mahāpavāraṇāya sabbābharaṇapaṭimaṇḍito gandhamālādīni ādāya vihāraṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe kāḷudāyitthero jhānaṃ samāpajjitvā parisapariyante nisinno hoti, nāmameva panassetaṃ, sarīraṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ. Tasmiṃ pana khaṇe cando uggacchati, sūriyo atthameti. Ānandatthero atthamentassa ca sūriyassa uggacchantassa ca candassa obhāsaṃ olokento rañño sarīrobhāsaṃ therassa sarīrobhāsaṃ tathāgatassa ca sarīrobhāsaṃ olokesi. Tattha sabbobhāse atikkamitvā satthāva virocati. Thero satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, ajja mama ime obhāse olokentassa tumhākameva obhāso ruccati. Tumhākañhi sarīraṃ sabbobhāse atikkamitvā virocatī’’ti āha. Atha naṃ satthā, ‘‘ānanda, sūriyo nāma divā virocati, cando rattiṃ, rājā alaṅkatakāleyeva, khīṇāsave gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya antosamāpattiyaṃyeva virocati, buddhā pana rattimpi divāpi pañcavidhena tejena virocantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
白天太阳炽热照耀,夜晚月天子散发光辉;
披上铠甲的刹帝利闪耀,入禅的婆罗门闪耀;
于是,佛陀日日夜夜都以光辉照耀。
‘‘Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā; Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo; Atha sabbamahorattiṃ, buddho tapati tejasā’’ti.
在那里,太阳白天照耀,就是白天发光;可是到了夜里,它走过的路线也看不见。月亮呢,脱离了云层等遮挡,只在夜里发光,不在白天发光。所谓“武装”,是说国王用黄金、宝石装饰的各种饰品打扮起来,被四支军队环绕着的时候才显得威仪赫赫,不是穿着普通衣服站在那里的时候。“修禅的人”,则是说漏已尽的圣者,排除人群干扰,安住在禅定中时才真正光耀。“以光辉”,是说正自觉者以戒的光辉胜过并压倒了破戒的光辉,以功德的光辉胜过并压倒了无功德的光辉,以智慧的光辉胜过并压倒了劣慧的光辉,以福德的光辉胜过并压倒了无福德的光辉,以正法的光辉胜过并压倒了非正法的光辉——他以这五种光辉,时时刻刻都在照耀。这就是这段话的意思。
Tattha divā tapatīti divā virocati, rattiṃ panassa gatamaggopi na paññāyati. Candimāti candopi abbhādīhi vimutto rattimeva virocati, no divā. Sannaddhoti suvaṇṇamaṇivicittehi sabbābharaṇehi paṭimaṇḍito caturaṅginiyā senāya parikkhittova rājā virocati, na aññātakavesena ṭhito. Jhāyīti khīṇāsavo pana gaṇaṃ vinodetvā jhāyantova virocati. Tejasāti sammāsambuddho pana sīlatejena dussīlyatejaṃ, guṇatejena nigguṇatejaṃ, paññātejena duppaññatejaṃ, puññatejena apuññatejaṃ, dhammatejena adhammatejaṃ pariyādiyitvā iminā pañcavidhena tejasā niccakālameva virocatīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
某位婆罗门出家的事
6. Aññatarabrāhmaṇapabbajitavatthu
导师住在祇园精舍时,针对一位婆罗门出家者,宣说了这则法教:“已除诸恶者。”
Bāhitapāpoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇapabbajitaṃ ārabbha kathesi.
据说,有一位婆罗门跟随外道出家了。他心里想:“沙门乔达摩称自己的弟子们为‘出家者’,我也是出家修行的人,那称呼我为‘出家者’应该也合适吧。”于是他来到导师面前,问了这件事。导师说:“我不会仅凭这一点就说一个人是‘出家者’。只有因为已经遣除了烦恼的垢染,才真正叫作‘出家者’。”说完这话,导师诵出了这首偈颂:
Eko kira brāhmaṇo bāhirakapabbajjāya pabbajitvā ‘‘samaṇo gotamo attano sāvake ‘pabbajitā’ti vadati, ahañcamhi pabbajito, mampi kho evaṃ vattuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Satthā ‘‘nāhaṃ ettakena ‘pabbajito’ti vadāmi, kilesamalānaṃ pana pabbājitattā pabbajito nāma hotī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
已除去恶业的人,就是婆罗门;因为行为平等,所以被称为沙门。
因为舍弃了自己的垢秽,所以被称为出家者。
‘‘Bāhitapāpoti brāhmaṇo, samacariyā samaṇoti vuccati; Pabbājayamattano malaṃ, tasmā pabbajitoti vuccatī’’ti.
这里,“平等行”是指通过止息一切不善而行为。所谓“因此”,是因为由于舍离了恶而称为婆罗门,由于止息不善而行为而称为沙门,所以,凡是正在出家地舍弃、清除自己贪等污垢而修行的人,也由于这种出家而被称为出家者。这就是这段话的意思。
Tattha samacariyāti sabbākusalāni sametvā caraṇena. Tasmāti yasmā bāhitapāpatāya brāhmaṇo, akusalāni sametvā caraṇena samaṇoti vuccati, tasmā yo attano rāgādimalaṃ pabbājayanto vinodento carati, sopi tena pabbājanena pabbajitoti vuccatīti attho.
开示结束时,那位出家婆罗门证得了入流果,在场的人也都从这场说法中得到了利益。
Desanāvasāne so brāhmaṇapabbajito sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
第七则 舍利弗长老的故事
7. Sāriputtattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对舍利弗长老而说了这段法教,也就是“非婆罗门”这一说法。
Nabrāhmaṇassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,有个地方,很多人在一起谈论这位长老的功德:“哎呀,我们的尊者真是具足忍辱力啊!别人骂他、打他,他连一点点嗔怒都没有。”这时,一个持邪见的婆罗门问:“那个不生气的到底是谁?”大家说:“是我们的长老。”他又问:“难道没人能让他生气吗?”大家答:“不可能,婆罗门。”他说:“那我就去让他生气。”大家说:“你要是有本事,就去试试吧。”他心想:“好,我知道该怎么做了。”他看到长老进村乞食,就从后面走过去,朝长老的背正中间狠狠打了一巴掌。长老连“这是怎么回事”都没回头看一眼,就直接走了。那个婆罗门全身像着了火一样烧起来。他心想:“哎呀,这位尊者真是功德具足啊!”于是扑倒在长老脚前,说:“尊者,请您原谅我。”长老问:“这是怎么回事?”他说:“我是为了试探您才打您的。”长老说:“好吧,我原谅你。”他又说:“尊者,如果您原谅了我,就请您只到我家去,坐下来接受供养吧。”说着就接过长老的钵,长老也把钵递给了他。婆罗门把长老带到家里,恭敬地供养。
Ekasmiṃ kira ṭhāne sambahulā manussā ‘‘aho amhākaṃ , ayyo, khantibalena samannāgato, aññesu akkosantesu vā paharantesu vā kopamattampi natthī’’ti therassa guṇe kathayiṃsu. Atheko micchādiṭṭhiko brāhmaṇo ‘‘ko esa na kujjhatī’’ti pucchi. ‘‘Amhākaṃ thero’’ti. ‘‘Naṃ kujjhāpento na bhavissatī’’ti? ‘‘Natthetaṃ, brāhmaṇā’’ti. ‘‘Tena hi ahaṃ naṃ kujjhāpessāmī’’ti? ‘‘Sace sakkosi, kujjhāpehī’’ti. So ‘‘hotu, jānissāmissa kattabba’’nti theraṃ bhikkhāya paviṭṭhaṃ disvā pacchābhāgena gantvā piṭṭhimajjhe mahantaṃ pāṇippahāramadāsi. Thero ‘‘kiṃ nāmeta’’nti anoloketvāva gato. Brāhmaṇassa sakalasarīre ḍāho uppajji. So ‘‘aho guṇasampanno, ayyo’’ti therassa pādamūle nipajjitvā ‘‘khamatha me, bhante’’ti vatvā ‘‘kiṃ eta’’nti ca vutte ‘‘ahaṃ vīmaṃsanatthāya tumhe pahari’’nti āha. ‘‘Hotu khamāmi te’’ti. ‘‘Sace me, bhante, khamatha, mama geheyeva nisīditvā bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti therassa pattaṃ gaṇhi, theropi pattaṃ adāsi. Brāhmaṇo theraṃ gehaṃ netvā parivisi.
人们气冲冲地说:“这个人无缘无故打了我们的尊者,即使用棍棒他也无逃脱,就在这里把他杀掉!”于是手里拿着石头、棍棒之类的东西,围站在婆罗门家门口。长老起身要走的时候,把钵递到婆罗门手里。那些人看见婆罗门和长老一起走出来,就说:“尊者,您把钵拿回来,让这个婆罗门退回去!”长老问:“诸位近事男,这是怎么回事?”他们说:“这个婆罗门打了您,我们会知道对他该做什么。”长老问:“那么,他打的是你们,还是我?”他们答:“是您,尊者。”长老说:“他打了我,已经向我求得原谅了。你们走吧。”就这样把那些人打发走,让婆罗门回去,长老自己回到了精舍。比丘们抱怨说:“这算怎么回事?舍利弗长老被那个婆罗门打了,竟然还去他家里坐着受食才回来。自从长老挨了那顿打之后,现在他会对谁羞愧?他肯定会到处去打别的比丘。”世尊来了以后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”比丘们说了之后,世尊说:“比丘们,婆罗门打婆罗门这种事是没有的。不过,在家的婆罗门确实会打沙门婆罗门。这个叫嗔恨的东西,只有通过不来道才能彻底断除。”接着开示佛法,诵出这些偈颂:
Manussā kujjhitvā ‘‘iminā amhākaṃ niraparādho ayyo pahaṭo, daṇḍenapissa mokkho natthi, ettheva naṃ māressāmā’’ti leḍḍudaṇḍādihatthā brāhmaṇassa gehadvāre aṭṭhaṃsu. Thero uṭṭhāya gacchanto brāhmaṇassa hatthe pattaṃ adāsi. Manussā taṃ therena saddhiṃ gacchantaṃ disvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ pattaṃ gahetvā brāhmaṇaṃ nivattethā’’ti āhaṃsu. Kiṃ etaṃ upāsakāti? Brāhmaṇena tumhe pahaṭā, mayamassa kattabbaṃ jānissāmāti. Kiṃ pana tumhe iminā pahaṭā, udāhu ahanti? Tumhe, bhanteti. ‘‘Maṃ esa paharitvā khamāpesi, gacchatha tumhe’’ti manusse uyyojetvā brāhmaṇaṃ nivattāpetvā thero vihārameva gato. Bhikkhū ujjhāyiṃsu ‘‘kiṃ nāmetaṃ sāriputtatthero yena brāhmaṇena pahaṭo, tasseva gehe nisīditvā bhikkhaṃ gahetvā āgato. Therassa pahaṭakālato paṭṭhāya idāni so kassa lajjissati, avasese pothento vicarissatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, brāhmaṇo brāhmaṇaṃ paharanto nāma natthi, gihibrāhmaṇena pana samaṇabrāhmaṇo pahaṭo bhavissati, kodho nāmesa anāgāmimaggena samugghātaṃ gacchatī’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
不该打婆罗门,婆罗门也不该对他还击。
可憎的是杀害婆罗门的人,更可憎的是对他发泄嗔恨的人。
‘‘Na brāhmaṇassa pahareyya, nāssa muñcetha brāhmaṇo; Dhī brāhmaṇassa hantāraṃ, tato dhī yassa muñcati.
对婆罗门来说,当心从可爱的事物中退开时,这绝非微不足道的殊胜。
每当害人之心从某处退去,苦就在那里真正止息。
‘‘Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo, yadā nisedho manaso piyehi; Yato yato hiṃsamano nivattati, tato tato sammatimeva dukkha’’nti.
这里,“不应打”是指:已经知道“我是漏尽婆罗门”的人,不应打漏尽者,也不应打其他某位种姓婆罗门。“不应对他发泄”是指:那个被打的漏尽婆罗门,不应对打了他之后还站在那里的人怀恨发泄,也就是不应对他生起嗔怒。“呵责打婆罗门者”:我呵责殴打漏尽婆罗门的人。“更呵责那”:如果有人被打之后又打回去,对对方怀恨发泄,那么我对他的呵责,比呵责打人者还要严厉。
Tattha pahareyyāti ‘‘khīṇāsavabrāhmaṇohamasmī’’ti jānanto khīṇāsavassa vā aññatarassa vā jātibrāhmaṇassa na pahareyya. Nāssa muñcethāti sopi pahaṭo khīṇāsavabrāhmaṇo assa paharitvā ṭhitassa veraṃ na muñcetha, tasmiṃ kopaṃ na kareyyāti attho. Dhī brāhmaṇassāti khīṇāsavabrāhmaṇassa hantāraṃ garahāmi. Tato dhīti yo pana taṃ paharantaṃ paṭipaharanto tassa upari veraṃ muñcati, taṃ tatopi garahāmiyeva.
这并非微不足道的意思是:漏尽者被人辱骂时不回骂,被人殴打时不还手,对这位漏尽的婆罗门来说,这绝不是微不足道的事,不是一丁点的小事,而是极其重大的事。所谓“当心对可爱之物加以制止时”:对易怒的人来说,嗔怒的生起本身就是心所喜爱的。因为这种嗔怒甚至会冒犯父母,乃至佛陀等人。因此,当由嗔怒之力生起的心被制止、被调伏,这就是对那可爱之物的制止,其含义是:这绝非微不足道。“伤害之心”:指带着嗔怒的心。当它以不还道从某一个对象上被彻底断除而退转时,从那个对象起,整个轮回之苦也就随之止息了。
Etadakiñci seyyoti yaṃ khīṇāsavassa akkosantaṃ vā apaccakkosanaṃ, paharantaṃ vā appaṭipaharaṇaṃ, etaṃ tassa khīṇāsavabrāhmaṇassa na kiñci seyyo, appamattakaṃ seyyo na hoti, adhimattameva seyyoti attho. Yadā nisedho manaso piyehīti kodhanassa hi kodhuppādova manaso piyo nāma. Kodho hi panesa mātāpitūsupi buddhādīsupi aparajjhati. Tasmā yo assa tehi manaso nisedho kodhavasena uppajjamānassa cittassa niggaho, etaṃ na kiñci seyyoti attho. Hiṃsamanoti kodhamano. So tassa yato yato vatthuto anāgāmimaggena samugghātaṃ gacchanto nivattati . Tato tatoti tato tato vatthuto sakalampi vaṭṭadukkhaṃ nivattatiyevāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
8. 大爱道瞿昙弥的故事
8. Mahāpajāpatigotamīvatthu
世尊住在祇园精舍时,针对摩诃巴阇波提·果德弥,说了这段以“以身、以语”开头的法教。
Yassa kāyena vācāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahāpajāpatiṃ gotamiṃ ārabbha kathesi.
世尊其实早在相应的事由还没出现、戒法还没制定之前,就已经立下了八条敬重法。大爱道乔达弥就像爱打扮的男子用头顶接过香花鬘一样,恭敬地用头顶领受了这八条敬重法,然后和她的随从们一起得到了具足戒。她没有别的亲教师,也没有别的教授师。后来,比丘尼们针对这位这样得戒的长老尼,生起了一番议论:“大爱道乔达弥没有亲教师和教授师,是她自己亲手拿了袈裟的。”她们这样说了以后,心里产生悔恨,就不和她一起做布萨,也不和她一起做自恣。她们去把这件事禀告了如来。世尊听了她们的话,说:“八条敬重法是我传给大爱道乔达弥的,我就是她的教授师,我就是她的亲教师。对于已经远离身恶行等、诸漏已尽的人,不应该心生悔恨。”在这样说法的时候,世尊说出了这首偈颂:
Bhagavatā hi anuppanne vatthusmiṃ paññatte aṭṭha garudhamme maṇḍanakajātiyo puriso surabhipupphadāmaṃ viya sirasā sampaṭicchitvā saparivārā mahāpajāpati gotamī upasampadaṃ labhi, añño tassā upajjhāyo vā ācariyo vā natthi. Evaṃ laddhūpasampadaṃ theriṃ ārabbha aparena samayena kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘mahāpajāpatiyā gotamiyā ācariyupajjhāyā na paññāyanti, sahattheneva kāsāyāni gaṇhī’’ti. Evañca pana vatvā bhikkhuniyo kukkuccāyantiyo tāya saddhiṃ neva uposathaṃ na pavāraṇaṃ karonti, tā gantvā tathāgatassapi tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā tāsaṃ kathaṃ sutvā ‘‘mayā mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā dinnā, ahamevassācariyo, ahameva upajjhāyo. Kāyaduccaritādivirahitesu khīṇāsavesu kukkuccaṃ nāma na kātabba’’nti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
一个人如果以身、以语、以意都没有恶行,
以三处防护的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ; Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“恶作”指的是有过失、会带来苦果、导向恶趣的业。“以三处”是说:通过身等这三种处所、这三种原因,为了阻止身恶行等流入而把门关上了——我称这样的人为婆罗门,这就是这句话的意思。
Tattha dukkaṭanti sāvajjaṃ dukkhudrayaṃ apāyasaṃvattanikaṃ kammaṃ. Tīhi ṭhānehīti etehi kāyādīhi tīhi kāraṇehi kāyaduccaritādipavesanivāraṇatthāya dvāraṃ pihitaṃ, taṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
9. 舍利弗长老的故事
9. Sāriputtattheravatthu
导师住在祇园精舍时,提及舍利弗长老而说了这一番法教,这就是“Yamhāti”这句的由来。
Yamhāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,这位具寿舍利弗从在阿说示长老面前听闻佛法、证得入流果的那一刻起,只要听说“长老住在哪个方向”,就会朝那个方向合掌,并且头朝那个方向躺下休息。比丘们把这件事禀告给如来:“舍利弗是持邪见的,到现在还在朝各个方向礼拜。”世尊把长老叫来,问:“舍利弗,听说你真的朝各个方向礼拜,是吗?”长老说:“世尊,我到底有没有朝各个方向礼拜,您自己清楚。”世尊便说:“各位比丘,舍利弗并不是在朝各个方向礼拜。他是因为在阿说示长老面前听闻佛法而证得入流果,所以在礼拜自己的老师。比丘是从哪位老师那里了知正法的,就应该恭恭敬敬地礼拜那位老师,就像婆罗门恭敬火一样。”接着,世尊说法时诵出了这首偈颂:
So kirāyasmā assajittherassa santike dhammaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ pattakālato paṭṭhāya ‘‘yassaṃ disāyaṃ thero vasatī’’ti suṇāti, tato añjaliṃ paggayha tatova sīsaṃ katvā nipajjati. Bhikkhū ‘‘micchādiṭṭhiko sāriputto, ajjāpi disā namassamāno vicaratī’’ti tamatthaṃ tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā theraṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, sāriputta, disā namassanto vicarasī’’ti pucchitvā , ‘‘bhante, mama disā namassanabhāvaṃ vā anamassanabhāvaṃ vā tumheva jānāthā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, sāriputto disā namassati, assajittherassa pana santikā dhammaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ pattatāya attano ācariyaṃ namassati. Yañhi ācariyaṃ nissāya bhikkhu dhammaṃ vijānāti, tena so brāhmaṇena aggi viya sakkaccaṃ namassitabboyevā’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
从谁那里能了知正自觉者所教导的法,
应当恭敬地礼敬他,就像婆罗门礼敬火供那样。
‘‘Yamhā dhammaṃ vijāneyya, sammāsambuddhadesitaṃ; Sakkaccaṃ taṃ namasseyya, aggihuttaṃva brāhmaṇo’’ti.
这里,“如火供”的意思是:就像婆罗门通过正确侍奉以及合掌等行为,恭敬地礼拜火供;同样,一个人从老师那里了解如来所宣说的法,就应当恭敬地礼拜那位老师。这就是这段话的含义。
Tattha aggihuttaṃvāti yathā brāhmaṇo aggihuttaṃ sammā paricaraṇena ceva añjalikammādīhi ca sakkaccaṃ namassati, evaṃ yamhā ācariyā tathāgatapaveditaṃ dhammaṃ vijāneyya, taṃ sakkaccaṃ namasseyyāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十 结发婆罗门的故事
10. Jaṭilabrāhmaṇavatthu
“非结发”之法教:导师住在祇园精舍时,针对一位结发婆罗门讲了这段法教。
Na jaṭāhīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ jaṭilabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说他心里想:“我母系父系都是纯正出身,生在婆罗门家庭。如果沙门乔达摩把自己的弟子称作婆罗门,那我是不是也可以被那样称呼呢?”于是他走到导师那里,问了这个事情。导师就对他说:“婆罗门,我不是仅凭结发就称人为婆罗门,也不是仅凭出身和族姓就称人為婆罗门,我只称真正通达真谛的人为婆罗门。”说完之后,导师开示法义,诵出这首偈颂:
So kira ‘‘ahaṃ mātito ca pitito ca sujāto brāhmaṇakule nibbatto. Sace samaṇo gotamo attano sāvake brāhmaṇāti vadati, mampi nu kho tathā vattuṃ vaṭṭatī’’ti satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ pucchi. Atha naṃ satthā ‘‘nāhaṃ, brāhmaṇa, jaṭāmattena, na jātigottamattena brāhmaṇaṃ vadāmi, paṭividdhasaccameva panāhaṃ brāhmaṇoti vadāmī’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不是靠编发,不是靠种姓,也不是靠出身就能成为婆罗门。
在谁身上有真谛与法,他才是清净者,他才是婆罗门。
‘‘Na jaṭāhi na gottena, na jaccā hoti brāhmaṇo; Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti.
在这里,“谛”的意思是:如果某个人以十六种方式通达了四谛,并安住于谛智,同时具备九种出世间法,那么他就是清净者,就是婆罗门。
Tattha saccanti yasmiṃ puggale cattāri saccāni soḷasahākārehi paṭivijjhitvā ṭhitaṃ saccañāṇañceva navavidho ca lokuttaradhammo atthi, so suci, so brāhmaṇo cāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
骗人婆罗门的故事第十一
11. Kuhakabrāhmaṇavatthu
导师住在尖顶阁讲堂时,针对一位持蝙蝠戒的骗人婆罗门,说了这部以“什么”开头的法开示。
Kiṃ teti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kūṭāgārasālāyaṃ viharanto ekaṃ vaggulivataṃ kuhakabrāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说,那个婆罗门在毗舍离城门口爬上一棵迦拘陀树,用两只脚夹住树枝,头朝下倒挂着,嘴里说:“你们给我一百迦比拉,给我金币,给我女仆;要是不给,我就从这儿跳下去摔死,让这座城变成废城。”如来被比丘僧团围绕着进城的时候,比丘们看见了那个婆罗门;出城的时候,也看见他还是那样倒挂着。城里的人也心想:“这人从一大早就这样倒挂着,要是掉下来摔死,会让城市遭殃。”他们害怕城市被毁,就答应说:“他求什么,我们全都给。”于是给了他。那婆罗门从树上下来,拿了东西就走了。比丘们在精舍附近看见他像牛一样嚎叫着走过去,认出了他,就问:“婆罗门,你得到你想要的东西了吗?”听他说“是的,我得到了”,比丘们就回到精舍,把这件事禀告如来。世尊说:“比丘们,他不只是现在才是骗子、盗贼,过去世他也一样是骗子、盗贼。只不过现在他骗的是愚人,那时候他却骗不了智者。”于是应比丘们请求,世尊讲了过去的事。
So kira vesālinagaradvāre ekaṃ kakudharukkhaṃ āruyha dvīhi pādehi rukkhasākhaṃ gaṇhitvā adhosiro olambanto ‘‘kapilānaṃ me sataṃ detha, kahāpaṇe detha, paricārikaṃ detha, no ce dassatha, ito patitvā maranto nagaraṃ anagaraṃ karissāmī’’ti vadati. Tathāgatassa bhikkhusaṅghaparivutassa nagaraṃ pavisanakāle bhikkhū taṃ brāhmaṇaṃ disvā nikkhamanakālepi naṃ tatheva olambantaṃ passiṃsu. Nāgarāpi ‘‘ayaṃ pātova paṭṭhāya evaṃ olambanto patitvā maranto nagaraṃ anagaraṃ kareyyā’’ti cintetvā nagaravināsabhītā ‘‘yaṃ so yācati, sabbaṃ demā’’ti paṭissuṇitvā adaṃsu. So otaritvā sabbaṃ gahetvā agamāsi. Bhikkhū vihārūpacāre taṃ gāviṃ viya viravitvā gacchantaṃ disvā sañjānitvā ‘‘laddhaṃ te , brāhmaṇa, yathāpatthita’’nti pucchitvā ‘‘āma, laddhaṃ me’’ti sutvā antovihāraṃ gantvā tathāgatassa tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva so kuhakacoro, pubbepi kuhakacoroyeva ahosi. Idāni panesa bālajanaṃ vañceti, tadā pana paṇḍite vañcetuṃ nāsakkhī’’ti vatvā tehi yācito atītamāhari.
过去,有一个人靠着迦尸国的一个村庄住下,他是个骗人的苦行者。有一户人家一直照顾他。白天得到的嚼食和啖食,那家人像分给自己孩子一样,也分给他一份;晚上得到的食物,则留出一份,第二天再给他。有一天傍晚,他们得到了蜥蜴肉,仔细煮好后,从中留出一份,第二天给了他。苦行者吃了那肉之后,就被味道的贪爱缠住了,便问:“这是什么肉?”听说是蜥蜴肉后,他就出去乞食,弄来酥油、酪、特别辛辣的调料等东西,回到自己的叶屋,放在一边。离叶屋不远处有个蚁丘,里面住着一只蜥蜴王。它时常来礼拜这位苦行者。那天,苦行者心想“我要杀了它”,就把棍子藏好,在蚁丘附近装作睡着的样子坐下。蜥蜴王从蚁丘里出来,正要走到他身边时,察觉到不对劲,心想:“今天老师的样子让我觉得不对。”于是就从那里折返回去了。苦行者知道它转身回去了,为了杀死它,就把棍子扔了出去,棍子没打中,飞过去了。蜥蜴王也回到如法的蚁丘里,然后从那里探出头来,望着刚才来的路,对苦行者说:
Atīte ekaṃ kāsikagāmaṃ nissāya eko kuhakatāpaso vāsaṃ kappesi. Taṃ ekaṃ kulaṃ paṭijaggi. Divā uppannakhādanīyabhojanīyato attano puttānaṃ viya tassapi ekaṃ koṭṭhāsaṃ deti, sāyaṃ uppannakoṭṭhāsaṃ ṭhapetvā dutiyadivase deti. Athekadivasaṃ sāyaṃ godhamaṃsaṃ labhitvā sādhukaṃ pacitvā tato koṭṭhāsaṃ ṭhapetvā dutiyadivase tassa adaṃsu. Tāpaso maṃsaṃ khāditvāva rasataṇhāya baddho ‘‘kiṃ maṃsaṃ nāmeta’’nti pucchitvā ‘‘godhamaṃsa’’nti sutvā bhikkhāya caritvā sappidadhikaṭukabhaṇḍādīni gahetvā paṇṇasālaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhapesi. Paṇṇasālāya pana avidūre ekasmiṃ vammike godharājā viharati. So kālena kālaṃ tāpasaṃ vandituṃ āgacchati. Taṃdivasaṃ panesa ‘‘taṃ vadhissāmī’’ti daṇḍaṃ paṭicchādetvā tassa vammikassa avidūre ṭhāne niddāyanto viya nisīdi. Godharājā vammikato nikkhamitvā tassa santikaṃ āgacchantova ākāraṃ sallakkhetvā ‘‘na me ajja ācariyassa ākāro ruccatī’’ti tatova nivatti. Tāpaso tassa nivattanabhāvaṃ ñatvā tassa māraṇatthāya daṇḍaṃ khipi, daṇḍo virajjhitvā gato. Godharājāpi dhammikaṃ pavisitvā tato sīsaṃ nīharitvā āgatamaggaṃ olokento tāpasaṃ āha –
我以为你是沙门,才去亲近你这个不自我约束的人;
他用棍子打我,根本不像个沙门。
你这愚痴的人,编这些发辫有什么用?披这鹿皮衣又有什么用?
你的内在是一片密林,却只擦拭外面。
‘‘Samaṇaṃ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ; So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā asamaṇo tathā. ‘‘Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasī’’ti. (jā. 1.4.97-98);
于是,那个苦行者想用自己拥有的东西来引诱他,就这样说道:
Atha naṃ tāpaso attano santakena palobhetuṃ evamāha –
来吧,巨蜥,回来吧,来吃这白米饭。
我有油和盐,还有很多毕钵果。
‘‘Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ; Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphalī’’ti. (jā. 1.4.99);
蜥蜴王听了这话,说:“你越是这么说,我就越是想逃。”然后说了这首偈子:
Taṃ sutvā godharājā ‘‘yathā yathā tvaṃ kathesi, tathā tathā me palāyitukāmatāva hotī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
我要再进一步,钻进那座百人高的蚁冢里。
你夸油和盐好,可毕钵果对我来说却是有害的。
‘‘Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ; Telaṃ loṇañca kittesi, ahitaṃ mayha pipphalī’’ti. (jā. 1.4.100);
他这样说完之后,又说道:“这么久以来,我一直把你当作沙门。可现在,你因为想打我,把棍子扔了过来——就在棍子扔出的那一刻,你就已经不是沙门了。像你这样愚痴的人,留着发辫有什么用?披着粗糙的羚羊皮衣又有什么用?你的里面是一片密林,你只是在擦净外表罢了。”导师引出这段过去的事,说:“那时,这个骗子就是那个苦行僧,而蜥蜴王就是我。”然后总结本生故事,为了说明当时蜥蜴智者呵斥他的原因,诵出以下偈颂——
Evañca pana vatvā ‘‘ahaṃ ettakaṃ kālaṃ tayi samaṇasaññaṃ akāsiṃ, idāni pana te maṃ paharitukāmatāya daṇḍo khitto, tassa khittakāleyeva asamaṇo jāto. Kiṃ tādisassa duppaññassa puggalassa jaṭāhi, kiṃ sakhurena ajinacammena. Abbhantarañhi te gahanaṃ, kevalaṃ bāhirameva parimajjasī’’ti āha. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā ‘‘tadā esa kuhako tāpaso ahosi, godharājā pana ahamevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānetvā tadā godhapaṇḍitena tassa niggahitakāraṇaṃ dassento imaṃ gāthamāha –
愚痴的人,你留这辫子有什么用?你披这羚羊皮衣又有什么用?
你内心是片稠密丛林,却只擦亮外面。
‘‘Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā; Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasī’’ti. (jā. 1.4.98);
在这里,“你那些辫子有什么用?”的意思是:愚痴的人啊,你编着这些辫子,又披着这件粗糙的羚羊皮衣,到底有什么用?“内在”的意思是:你的内在是贪等烦恼构成的密林,你只是像把象粪、马粪表面磨光一样,只在外表上擦拭罢了。
Tattha kiṃ te jaṭāhīti ambho duppañña tava baddhāhipi imāhi jaṭāhi sakhurāya nivatthāyapi imāya ajinacammasāṭikāya ca kimatthoti. Abbhantaranti abbhantarañhi te rāgādikilesagahanaṃ, kevalaṃ hatthilaṇḍaṃ assalaṇḍaṃ viya maṭṭhaṃ bāhiraṃ parimajjasīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
12. 翅舍·乔达弥的故事
12. Kisāgotamīvatthu
导师穿着粪扫衣,住在灵鹫山时,以翅舍·乔达弥为缘起,宣说了这段法义。
Paṃsukūladharanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā gijjhakūṭe pabbate viharanto kisāgotamiṃ ārabbha kathesi.
那时,帝释天在初夜分结束时,与天众一起来到世尊面前,顶礼后坐在一边,听那值得忆念的法谈。就在那一刻,翅舍·乔达弥心想“我要去见世尊”,便从空中飞来,看见帝释天后又转身回去了。帝释天见她顶礼后转身离去,就问世尊:“尊者,这位是谁?她本来是来见您的,怎么一看到您就回去了?”世尊说:“大王,这位是翅舍·乔达弥,是我的女儿,在粪扫衣比丘尼中被称为上首。”说完,便诵出这个偈颂——
Tadā kira sakko paṭhamayāmāvasāne devaparisāya saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamante sāraṇīyadhammakathaṃ suṇanto nisīdi. Tasmiṃ khaṇe kisāgotamī ‘‘satthāraṃ passissāmī’’ti ākāsenāgantvā sakkaṃ disvā nivatti. So taṃ vanditvā nivattantiṃ disvā satthāraṃ pucchi – ‘‘kā nāmesā , bhante, āgacchamānāva tumhe disvā nivattatī’’ti? Satthā ‘‘kisāgotamī nāmesā, mahārāja, mama dhītā paṃsukūlikattherīnaṃ aggā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
穿着粪扫衣的人,瘦得皮包骨,青筋暴起;
独自在林中修禅的那个人,我称他为婆罗门。
‘‘Paṃsukūladharaṃ jantuṃ, kisaṃ dhamanisanthataṃ; Ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“消瘦”是指:持粪扫衣的行者圆满践行着与自己相应的修行方式,身体确实少肉少血,筋腱遍布全身,所以才这样说。“独一林中”的意思是:在僻静之处独自在林中修禅的人,我称他为婆罗门。
Tattha kisanti paṃsukūlikā hi attano anurūpaṃ paṭipadaṃ pūrentā appamaṃsalohitā ceva honti dhamanisanthatagattā ca, tasmā evamāha. Ekaṃ vanasminti vivittaṭṭhāne ekakaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十三 一位婆罗门的故事
13. Ekabrāhmaṇavatthu
Nacāhanti法义开示:世尊住在祇园精舍时,缘某位婆罗门而说了这部法义的开示。
Nacāhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说,那位婆罗门心想:“沙门乔达摩称自己的弟子为婆罗门,我也是出生在婆罗门种姓的,难道我也应该被这样称呼吗?”他便去拜见导师,询问这件事。于是导师对他说:“婆罗门,我不是仅仅因为出生在婆罗门种姓就这么说的。那无所有、无执取的人,我才称他为婆罗门。”说完,便诵出这首偈颂——
So kira ‘‘samaṇo gotamo attano sāvake brāhmaṇāti vadati ahañcamhi brāhmaṇayoniyaṃ nibbatto, mampi nu kho evaṃ vattuṃ vaṭṭatī’’ti satthāraṃ upasaṅkamitvā tamatthaṃ pucchi. Atha naṃ satthā ‘‘nāhaṃ, brāhmaṇa, brāhmaṇayoniyaṃ nibbattamattenevaṃ vadāmi, yo pana akiñcano agahaṇo, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
396396. 我不把出身于母胎的人称为婆罗门。
396.
我不会因为一个人出生自母胎、由母亲所生,就称他为婆罗门。
如果一个人还有执取,他就只是个称呼别人“喂”的人。
他没有占有任何东西,也不执取任何东西,我才称他为婆罗门。
‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhavaṃ; Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano; Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“由胎而生”就是从母胎里出生。“母腹所出”就是在婆罗门女母亲的肚子里受生。至于“呼‘喂’者”,那个人在打招呼等场合总是说“喂、喂”,这样到处走动,所以就叫呼“喂”者——前提是他还被贪等事物缠着。而我说的是:一个婆罗门,已经不被贪等事物缠住,对四种取也不再执取。
Tattha yonijanti yoniyaṃ jātaṃ. Mattisambhavanti brāhmaṇiyā mātu santake udarasmiṃ sambhūtaṃ. Bhovādīti so pana āmantanādīsu ‘‘bho, bho’’ti vatvā vicaranto bhovādi nāma hoti, sace rāgādīhi kiñcanehi sakiñcano. Ahaṃ pana rāgādīhi akiñcanaṃ catūhi upādānehi anādānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
说法结束时,那位婆罗门证得了入流果,这次说法对在场者也是有益的。
Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
14. 郁伽塞纳长者子的事
14. Uggasenaseṭṭhiputtavatthu
“一切结”这个法教,是导师住在竹林精舍时,针对一位名叫郁伽塞纳的长者子而说的。这件事的经过,在“放下前面,放下后面”(《法句》348)这首偈颂的注释里已经详细说明了。
Sabbasaṃyojananti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto uggasenaṃ nāma seṭṭhiputtaṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘muñca pure muñca pacchato’’ti (dha. pa. 348) gāthāvaṇṇanāya vitthāritameva.
那时,比丘们对导师说:“尊者,郁伽塞纳说‘我不害怕’,我看他是在用不实的话宣称自己证得了某种境界。”导师听后说:“比丘们,像我儿子一样已经断除诸结的人,确实不会害怕。”说完便讲了这首偈颂:
Tadā hi satthā, ‘‘bhante, uggaseno ‘na bhāyāmī’ti vadati, abhūtena maññe aññaṃ byākarotī’’ti bhikkhūhi vutte, ‘‘bhikkhave, mama puttasadisā chinnasaṃyojanā na bhāyantiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
斩断了一切结缚的人,确实不会再有恐惧不安。
超越了系缚、脱离了系缚,我说他就是婆罗门。
‘‘Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, yo ve na paritassati; Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“一切结”指十种结。“不恐惧”指不因渴爱而恐惧。“彼”的意思是:由于已经超越了贪等执着,所以是“超越执着者”;由于没有四种轭,所以是“脱离系缚者”。我说这样的人就是婆罗门。
Tattha sabbasaṃyojananti dasavidhasaṃyojanaṃ. Na paritassatīti taṇhāya na bhāyati. Tamahanti taṃ ahaṃ rāgādīnaṃ saṅgānaṃ atītattā saṅgātigaṃ, catunnampi yogānaṃ abhāvena visaṃyuttaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
15. 两位婆罗门的故事
15. Dvebrāhmaṇavatthu
导师住在祇园时,以这两位婆罗门为因缘,开示了这首“断除皮带”的法语。
Chetvānaddhinti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dve brāhmaṇe ārabbha kathesi.
据说,这两人当中,一个有一头名叫小罗希特的公牛,另一个有一头名叫大罗希特的公牛。有一天,他们争论起来:“你的牛力气大,我的牛力气大。”接着又说:“光争论有什么用?把牛套上车赶一赶就知道了。”于是他们在阿致罗筏底河边,把车装满沙子,给牛套上了轭。就在那时,有些比丘正好去那里洗澡。婆罗门赶着牛走。车子纹丝不动,可那些皮带和绳索全都绷断了。比丘们看到这一幕,回到精舍后把这件事告诉了世尊。世尊说:“比丘们,那些是外在的皮带和绳索,谁都能把它弄断。但比丘应当断除的,是内在的——嗔怒的皮带和渴爱的绳索。”说完,便诵出这首偈颂:
Tesu kirekassa cūḷarohito nāma goṇo ahosi, ekassa mahārohito nāma. Te ekadivasaṃ ‘‘tava goṇo balavā, mama goṇo balavā’’ti vivaditvā ‘‘kiṃ no vivādena, pājetvā jānissāmā’’ti aciravatītīre sakaṭaṃ vālukāya pūretvā goṇe yojayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe bhikkhūpi nhāyituṃ tattha gatā honti. Brāhmaṇā goṇe pājesuṃ. Sakaṭaṃ niccalaṃ aṭṭhāsi, naddhivarattā pana chijjiṃsu. Bhikkhū disvā vihāraṃ gantvā tamatthaṃ satthu ārocayiṃsu. Satthā, ‘‘bhikkhave , bāhirā etā naddhivarattā, yo koci etā chindateva, bhikkhunā pana ajjhattikaṃ kodhanaddhiñceva taṇhāvarattañca chindituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
斩断了皮绳、细绳,以及缰绳连同马具;
已经拔掉门闩的觉悟者,我称他为婆罗门。
‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, sandānaṃ sahanukkamaṃ; Ukkhittapalighaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“结缚”指的是以束缚的方式生起的嗔怒;“系绳”指的是以捆绑的方式生起的渴爱;“系缚与次第”指的是连同随眠次第一起的六十二种邪见之系缚。已经彻底斩断这一切而安住的人,因为无明的门闩已被拔除,所以是“已拔除门闩者”;因为觉悟了四圣谛,所以是“觉悟者”。我说,这样的人就是婆罗门。这就是这里的含义。
Tattha naddhinti nayhanabhāvena pavattaṃ kodhaṃ. Varattanti bandhanabhāvena pavattaṃ taṇhaṃ. Sandānaṃ sahanukkamanti anusayānukkamasahitaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhisandānaṃ, idaṃ sabbampi chinditvā ṭhitaṃ avijjāpalighassa ukkhittattā ukkhittapalighaṃ, catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhaṃ taṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
说法结束时,五百位比丘证得了阿罗汉果,在场的人也都从这次说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
16. 骂人者婆罗堕阇的故事
16. Akkosakabhāradvājavatthu
《辱骂》——导师住在竹林精舍时,针对辱骂者婆罗堕阇说了这部法教。
Akkosanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto akkosakabhāradvājaṃ ārabbha kathesi.
这位婆罗门婆罗堕阇的妻子是一位名叫陀然的婆罗门女,已经证得入流者(须陀洹)圣果。她不论是打喷嚏、咳嗽还是脚下打滑,都会念出这句感叹:“礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者!”有一天,她在为婆罗门们准备供养食物时绊了一下,又同样大声地念出了这句感叹。婆罗门很生气,说道:“这个贱女人,不管在哪里绊倒,都在称赞那个剃头的沙门!”接着又说:“贱女人,我现在就去你的导师那里,把他的说法驳倒!”她回答说:“去吧,婆罗门。我不认为有谁能驳倒那位世尊。不过,你还是可以去向世尊请教一个问题。”于是,婆罗门来到世尊面前,连礼都不行,就站在一旁,以偈颂向世尊提问:
Tassa hi bhātu bhāradvājassa dhanañjānī nāma brāhmaṇī sotāpannā ahosi. Sā khīpitvāpi kāsitvāpi pakkhalitvāpi ‘‘namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā’’ti imaṃ udānaṃ udānesi. Sā ekadivasaṃ brāhmaṇaparivesanāya pavattamānāya pakkhalitvā tatheva mahāsaddena udānaṃ udānesi. Brāhmaṇo kujjhitvā ‘‘evamevāyaṃ vasalī yattha vā tattha vā pakkhalitvā tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’ti vatvā ‘‘idāni te, vasali, gantvā tassa satthuno vādaṃ āropessāmī’’ti āha. Atha naṃ sā ‘‘gaccha, brāhmaṇa, nāhaṃ taṃ passāmi, yo tassa bhagavato vādaṃ āropeyya, api ca gantvā taṃ bhagavantaṃ pañhaṃ pucchassū’’ti āha. So satthu santikaṃ gantvā avanditvāva ekamantaṃ ṭhito pañhaṃ pucchanto imaṃ gāthamāha –
斩断什么才能睡得安乐?斩断什么才能不再忧愁?
乔达摩啊,你到底赞同灭掉哪一个法呢?
‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati; Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti. (saṃ. ni. 1.187);
这时,导师为了回答他的问题,说了这首偈颂:
Athassa pañhaṃ byākaronto satthā imaṃ gāthamāha –
把嗔怒斩断,就能安乐地入睡;把嗔怒斩断,就不会忧愁。
婆罗门啊,嗔怒的根是毒,顶端却是甜的;
圣者们称赞把它斩断,因为斩断它之后就不会再有忧愁。
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati; Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa; Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti. (saṃ. ni. 1.187);
他对世尊生起信心,出家后证得了阿罗汉果。他的弟弟骂詈婆罗堕阇听说“我哥哥出家了”,就气愤地跑来,用粗恶难听的话辱骂世尊。世尊用招待客人时供养嚼食等东西的比喻开导他,他也对世尊生起信心,出家后证得了阿罗汉果。此外他还有两个弟弟,名叫孙德利格婆罗堕阇和毗楞伽迦婆罗堕阇,他们也是在辱骂世尊时被世尊调伏,出家后证得了阿罗汉果。
So satthari pasīditvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Athassa kaniṭṭho akkosakabhāradvājo ‘‘bhātā kira me pabbajito’’ti sutvā kuddho āgantvā satthāraṃ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosi. Sopi satthārā atithīnaṃ khādanīyādidānaopammena saññatto satthari pasanno pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Aparepissa sundarikabhāradvājo biliṅgakabhāradvājoti dve kaniṭṭhabhātaro satthāraṃ akkosantāva satthārā vinītā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
有一天,比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,佛陀的功德真是稀有!四个兄弟辱骂导师时,导师什么都没说,却成了他们的皈依处。”导师走来后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答:“就是在谈这件事。”导师说:“比丘们,因为我具足忍辱之力,对心怀恶意的人不生嗔恨,所以确实成为大众的皈依处。”说完便讲了这首偈颂:
Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, acchariyā vata buddhaguṇā, catūsu nāma bhātikesu akkosantesu satthā kiñci avatvā tesaṃyeva patiṭṭhā jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, ahaṃ mama khantibalena samannāgatattā duṭṭhesu adussanto mahājanassa patiṭṭhā homiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
被人辱骂、殴打、捆绑,却不生气、能忍受的人,
忍耐力就是一支军队的力量,这样的人,我说他就是婆罗门。
‘‘Akkosaṃ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati; Khantībalaṃ balānīkaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“无嗔”的意思是:有人被十种辱骂的方式辱骂,被手掌等殴打,被镣铐等捆绑,但他内心不生气,能够忍受。因为他具备忍耐的力量,所以叫“忍耐力”;又因为这种忍耐力一次又一次地生起,成为像军队一样的力量,所以他凭这同样的忍耐力而具备“力之军团”。像这样的人,我就称他为婆罗门。这就是这段话的含义。
Tattha aduṭṭhoti etaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosañca pāṇiādīhi pothanañca andubandhanādīhi bandhanañca yo akuddhamānaso hutvā adhivāseti , khantibalena samannāgatattā khantibalaṃ, punappunaṃ uppattiyā anīkabhūtena teneva khantibalena samannāgatattā balānīkaṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
17. 舍利弗长老的故事
17. Sāriputtattheravatthu
“不嗔恚”这个法义的开示,是导师住在竹林精舍时,因为舍利弗长老而说的。
Akkodhananti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
那时,据说长老和五百位比丘一起托钵乞食,走到那罗村母亲的家门口。母亲让他坐下,一边给他盛饭,一边骂道:“喂,吃剩饭的家伙!你连剩酸粥都喝不上,就跑到别人家里,被人用勺背刮着锅底的酸粥吃。你舍弃了八亿财产出家,你把我们害惨了!现在你吃吧!”她一边给比丘们布施食物,一边说:“你们把我儿子当小跟班使唤,现在吃吧!”长老拿了食物就回精舍了。然后罗睺罗尊者借着托钵的事去问导师。导师问他:“罗睺罗,你们去哪儿了?”他说:“尊者,去了祖母的村子。”导师又问:“你亲教师在祖母那里被说了什么?”他说:“尊者,祖母骂了我的亲教师。”导师问:“骂了什么?”他说:“她说了这样的话,尊者。”导师又问:“那你的亲教师说了什么?”他说:“什么都没说,尊者。”比丘们听了以后,在法堂里议论起来:“各位道友,舍利弗长老的德行真是稀有!母亲这样骂他,他连一丝嗔恨都没有生起。”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答:“就是在说这件事。”导师说:“比丘们,漏尽者本来就是没有嗔恨的。”然后说了这首偈颂:
Tadā kira thero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ piṇḍāya caranto nālakagāme mātu gharadvāraṃ agamāsi. Atha naṃ sā nisīdāpetvā parivisamānā akkosi – ‘‘ambho, ucchiṭṭhakhādaka ucchiṭṭhakañjiyaṃ alabhitvā paragharesu uḷuṅkapiṭṭhena ghaṭṭitakañjiyaṃ paribhuñjituṃ asītikoṭidhanaṃ pahāya pabbajitosi, nāsitamhā tayā, bhuñjāhi dānī’’ti. Bhikkhūnampi bhattaṃ dadamānā ‘‘tumhehi mama putto attano cūḷupaṭṭhāko kato, idāni bhuñjathā’’ti vadeti. Thero bhikkhaṃ gahetvā vihārameva agamāsi. Athāyasmā rāhulo satthāraṃ piṇḍapātena āpucchi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘rāhula, kahaṃ gamitthā’’ti? ‘‘Ayyikāya gāmaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana te ayyikāya upajjhāyo vutto’’ti? ‘‘Ayyikāya me, bhante, upajjhāyo akkuṭṭho’’ti. ‘‘Kinti vatvā’’ti? ‘‘Idaṃ nāma, bhante’’ti. ‘‘Upajjhāyena pana te kiṃ vutta’’nti? ‘‘Na kiñci, bhante’’ti. Taṃ sutvā bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, acchariyā vata sāriputtattherassa guṇā, evaṃnāmassa mātari akkosantiyā kodhamattampi nāhosī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, khīṇāsavā nāma akkodhanāva hontī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
不生气、遵守苦行戒律、持戒清净、不浮夸。
已经调伏、拥有最后之身的人,我说他就是婆罗门。
‘‘Akkodhanaṃ vatavantaṃ, sīlavantaṃ anussadaṃ; Dantaṃ antimasārīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“有德者”是指具备头陀功德;“持戒者”是指具足四遍清净戒;因为渴爱不再增盛,所以是无增盛者;因为调伏了六根,所以是调伏者;因为他的身体已安住于终点,即最后身——我说这样的人就是婆罗门。
Tattha vatavantanti dhutavatena, samannāgataṃ catupārisuddhisīlena sīlavantaṃ, taṇhāussadābhāvena anussadaṃ, chaḷindriyadamanena dantaṃ, koṭiyaṃ ṭhitena attabhāvena antimasarīraṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
18. 莲华色长老尼的故事
18. Uppalavaṇṇātherīvatthu
“就像莲叶上的水珠”这个法教,是导师住在祇园时,因为莲华色长老尼而说的。这件事在“愚人以为如蜜”(《法句》69)的偈颂注释里已经详细讲过了。那部注书(《法句注》1.69)中就是这样说的——
Vāri pokkharapattevāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto uppalavaṇṇatheriṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘madhuvā maññati bālo’’ti gāthāvaṇṇanāya (dha. pa. 69) vitthāritameva. Vuttañhi tattha (dha. pa. aṭṭha. 1.69) –
后来,大众在法堂里议论起来:“听说连漏尽者也享受欲乐、亲近欲乐,怎么会不亲近呢?他们又不是木桩,也不是蚁丘,都是有血有肉的身体,所以他们也享受欲乐吧。”
导师来了之后,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈论什么?”他们回答说是在谈这件事。导师便说:“比丘们,不是这样的。漏尽者不享受欲乐,不亲近欲乐。就像落在莲叶上的水滴,不沾着、不停留,滚一滚就掉下去了;又像放在锥尖上的芥子,不沾着、不停留,滚一滚就掉下去了。同样,两种欲在漏尽者的心里,也不沾着、不停留。”导师把前后因缘连接起来,说法时诵出了这首偈颂——
Aparena samayena mahājano dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘khīṇāsavāpi maññe kāmasukhaṃ sādiyanti, kāmaṃ sevanti, kiṃ na sevissanti. Na hete koḷāparukkhā, na ca vammikā, allamaṃsasarīrāva, tasmā etepi kāmasukhaṃ sādiyantī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, khīṇāsavā kāmasukhaṃ sādiyanti, na kāmaṃ sevanti. Yathā hi padumapatte patitaṃ udakabindu na limpati na saṇṭhāti, vinivattitvā pana patateva. Yathā ca āragge sāsapo na upalimpati na saṇṭhāti, vinivattitvā patateva, evaṃ khīṇāsavassa citte duvidhopi kāmo na limpati na saṇṭhātī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
如水珠不沾莲叶,如芥子不沾锥尖;
他不沾染诸欲,我就称他为婆罗门。
‘‘Vāri pokkharapatteva, āraggeriva sāsapo; Yo na limpati kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“不沾染”的意思就是:一个人对内在的两种欲都不沾染,不执著于那些欲,我就称他为婆罗门。
Tattha yo na limpatīti evamevaṃ yo abbhantare duvidhepi kāme na upalimpati, tasmiṃ kāme na saṇṭhāti, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十九则:某个婆罗门的故事
19. Aññatarabrāhmaṇavatthu
世尊住在祇园精舍时,为了某位婆罗门而说了这则“Yo dukkhassa……”的法教。
Yodukkhassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说这个婆罗门有一个奴隶,在学处还没制定的时候就逃走了,出家后证得了阿罗汉果。婆罗门寻找他而没有看见。有一天,他看见这个比丘和导师一起进城乞食,就在门口一把抓住他的袈裟。导师转过身来问:“婆罗门,这是怎么回事?”奴隶说:“乔达摩贤者,我是您的奴隶!”导师说:“婆罗门,他已经放下重担了。”当导师说出“放下重担”时,婆罗门便意识到他是阿罗汉。因此,当婆罗门又说“是的,乔达摩贤者”之后,导师说:“是的,婆罗门,他确实已经放下重担。”接着说了这首偈颂——
Tassa kireko dāso apaññatte sikkhāpade palāyitvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Brāhmaṇo taṃ olokento adisvā ekadivasaṃ satthārā saddhiṃ piṇḍāya pavisantaṃ dvārantare disvā cīvaraṃ daḷhaṃ aggahesi. Satthā nivattitvā ‘‘kiṃ idaṃ, brāhmaṇā’’ti pucchi. Dāso me, bho gotamāti . Pannabhāro esa, brāhmaṇāti. ‘‘Pannabhāro’’ti ca vutte brāhmaṇo ‘‘arahā’’ti sallakkhesi. Tasmā punapi tena ‘‘evaṃ, bho gotamā’’ti vutte satthā ‘‘āma, brāhmaṇa, pannabhāro’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
如果有人能了知苦,就在这一生中就能了知自己苦的灭尽;
放下了重担、彻底脱离束缚的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano; Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“苦”是指五蕴之苦。“已放下重担”是指已经放下五蕴的重担,脱离了四种轭,或者说脱离了一切烦恼的束缚。我称这样的人为婆罗门,就是这个意思。开示结束时,那位婆罗门证得了入流果,在场的大众也从这次说法中得到了利益。
Tattha dukkhassāti khandhadukkhassa. Pannabhāranti ohitakhandhabhāraṃ catūhi yogehi sabbakilesehi vā visaṃyuttaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. Desanāvasāne so brāhmaṇo sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
第二十:凯玛比丘尼的故事
20. Khemābhikkhunīvatthu
“具甚深慧者”这段法教,是导师住在灵鹫山时,因为一位名叫凯玛的比丘尼而说的。
Gambhīrapaññanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā gijjhakūṭe viharanto khemaṃ nāma bhikkhuniṃ ārabbha kathesi.
有一天,初夜刚过,天王帝释带着随从来到世尊面前,坐下来听世尊讲可念法。就在那时,差摩比丘尼心想“我要去见世尊”,便来到那里,看见帝释在场,就停在虚空中,向世尊行礼后转身离去。帝释看见她,问道:“尊者,这位是谁?她来时停在虚空中,礼拜世尊后就回去了。”世尊说:“大王,这是我的女儿,名叫差摩,她智慧广大,善于分辨道与非道。”说完,世尊诵出这首偈颂:
Ekadivasañhi paṭhamayāmasamanantare sakko devarājā parisāya saddhiṃ āgantvā satthu santike sāraṇīyadhammakathaṃ suṇanto nisīdi. Tasmiṃ khaṇe khemā bhikkhunī ‘‘satthāraṃ passissāmī’’ti āgantvā sakkaṃ disvā ākāse ṭhitāva satthāraṃ vanditvā nivatti. Sakko taṃ disvā ‘‘ko esā, bhante, āgacchamānā ākāse ṭhitāva satthāraṃ vanditvā nivattī’’ti pucchi. Satthā ‘‘esā, mahārāja, mama dhītā khemā nāma mahāpaññā maggāmaggakovidā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
智慧深邃、聪慧明达,善于分辨什么是正道、什么是邪道;
已经证得无上义的人,我称他为婆罗门。
‘‘Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ, maggāmaggassa kovidaṃ; Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“甚深智慧”是指具备在甚深的蕴等诸法中所生起的智慧,具足洞察诸法的明慧,是智者。所谓“善巧于道与非道”,是指能这样辨别:“这是通往恶趣的道,这是通往善趣的道,这是通往涅槃的道,这不是道”,以这样的善巧通达道与非道。“已证得无上义”是指已经证得称为阿罗汉果的无上义。我说这样的人是婆罗门,就是这个意思。
Tattha gabbhīrapaññanti gambhīresu khandhādīsu pavattāya paññāya samannāgataṃ dhammojapaññāya samannāgataṃ medhāviṃ ‘‘ayaṃ duggatiyā maggo, ayaṃ sugatiyā maggo, ayaṃ nibbānassa maggo, ayaṃ amaggo’’ti evaṃ magge ca amagge ca chekatāya maggāmaggassa kovidaṃ arahattasaṅkhātaṃ uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
21. 住在石窟的帝思长老的故事
21. Pabbhāravāsītissattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对住在石窟的帝思长老,说了这部《无杂染》的法教。
Asaṃsaṭṭhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pabbhāravāsītissattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,这位长老从世尊那里领受了业处后,进入森林寻找合适的住处,来到一处有洞穴的岩山。到达的那一刻,他的心就获得了专注。他想:“我在这里住下来,应该能够完成出家的本分。”住在洞窟里的天神也想:“一位具戒的比丘来了,和他住在同一个地方很不方便。不过,他大概只会在这里住一晚就走了。”于是带着孩子们离开了。第二天一早,长老就进入托钵的村落乞食。这时,一位近事女一见到他,就生起了对儿子的慈爱,请他在家里坐下,供养了食物,然后请求他依靠自己,在这里住满三个月。长老也想:“依靠她,我或许能完成超越生死的修行。”于是答应了,又回到那个洞窟。天神见他回来,心想:“他一定是受了谁的邀请,明天或后天就会走了。”
So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā sappāyaṃ senāsanaṃ olokento ekaṃ leṇapabbhāraṃ pāpuṇi, sampattakkhaṇeyevassa cittaṃ ekaggataṃ labhi. So ‘‘ahaṃ idha vasanto pabbajitakiccaṃ nipphādetuṃ sakkhissāmī’’ti cintesi. Leṇepi adhivatthā devatā ‘‘sīlavā bhikkhu āgato, iminā saddhiṃ ekaṭṭhāne vasituṃ dukkhaṃ. Ayaṃ pana idha ekarattimeva vasitvā pakkamissatī’’ti cintetvā putte ādāya nikkhami. Thero punadivase pātova gocaragāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha naṃ ekā upāsikā disvāva puttasinehaṃ paṭilabhitvā gehe nisīdāpetvā bhojetvā attānaṃ nissāya temāsaṃ vasanatthāya yāci. Sopi ‘‘sakkā mayā imaṃ nissāya bhavanissaraṇaṃ kātu’’nti adhivāsetvā tameva leṇaṃ agamāsi. Devatā taṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘addhā kenaci nimantito bhavissati, sve vā parasuve vā gamissatī’’ti cintesi.
这样过了半个月,天神心想:“看来他真要在这里住完整个雨安居了。可是跟持戒的人同住一个地方,还带着孩子,实在太难了。我又不能对他说‘你走吧’。他的戒行会不会有什么问题呢?”于是她用天眼观察,从受具足戒的戒坛那里开始看起,没发现他戒行上有什么过失,心想:“他的戒是清净的。我得给他制造点事端,让他背上恶名。”于是天神附在那位护持长老的近事女的长子身上,扭歪了他的脖子。那孩子的眼球凸了出来,嘴里淌着口水。近事女看到这情形,哭喊道:“这是怎么了?”这时,天神以隐身对她说:“这孩子是我捉住的。我也不需要什么祭品。你们只要向常来你们家应供的那位长老讨来甘草茎,用它熬成油,滴进这孩子的鼻子,我就放了他。”她说:“这孩子死也好,没了也好,我绝不可能去向尊者讨甘草茎。”天神说:“如果讨不到甘草茎,你就告诉他,把阿魏粉撒进这孩子鼻子里。”她说:“这个我也说不出口。”天神说:“那你们取来给他洗脚的水,浇在这孩子头上。”近事女心想:“这个我能做到。”于是当长老按时到来时,她请他坐下,供养了粥和硬食。长老正坐着用餐时,她给他洗了脚,然后取了洗脚水,说:“尊者,我想把这水浇在这孩子头上。”长老说:“那就浇吧。”她便照做了。那位天神立刻放了孩子,离开后站在洞窟门口。
Evaṃ aḍḍhamāsamatte atikkante ‘‘ayaṃ idheva maññe antovassaṃ vasissati, sīlavatā pana saddhiṃ ekaṭṭhāne puttakehi saddhiṃ vasituṃ dukkaraṃ, imañca ‘nikkhamā’ti vattuṃ na sakkā, atthi nu kho imassa sīle khalita’’nti dibbena cakkhunā olokentī upasampadamāḷakato paṭṭhāya tassa sīle khalitaṃ adisvā ‘‘parisuddhamassa sīlaṃ, kiñcidevassa katvā ayasaṃ uppādessāmī’’ti tassa upaṭṭhākakule upāsikāya jeṭṭhaputtassa sarīre adhimuccitvā gīvaṃ parivattesi. Tassa akkhīni nikkhamiṃsu, mukhato kheḷo pagghari. Upāsikā taṃ disvā ‘‘kiṃ ida’’nti viravi. Atha naṃ devatā adissamānarūpā evamāha – ‘‘mayā esa gahito, balikammenapi me attho natthi, tumhākaṃ pana kulūpakaṃ theraṃ laṭṭhimadhukaṃ yācitvā tena telaṃ pacitvā imassa natthukammaṃ detha, evāhaṃ imaṃ muñcissāmī’’ti. Nassatu vā esa maratu vā, na sakkhissāmahaṃ ayyaṃ laṭṭhimadhukaṃ yācitunti. Sace laṭṭhimadhukaṃ yācituṃ na sakkotha, nāsikāyassa hiṅgucuṇṇaṃ pakkhipituṃ vadethāti. Idampi vattuṃ na sakkomāti. Tena hissa pādadhovanaudakaṃ ādāya sīse āsiñcathāti. Upāsikā ‘‘sakkā idaṃ kātu’’nti velāya āgataṃ theraṃ nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā antarabhatte nisinnassa pāde dhovitvā udakaṃ gahetvā, ‘‘bhante, idaṃ udakaṃ dārakassa sīse āsiñcāmā’’ti āpucchitvā ‘‘tena hi āsiñcathā’’ti vutte tathā akāsi. Sā devatā tāvadeva taṃ muñcitvā gantvā leṇadvāre aṭṭhāsi.
长老吃完饭,起身离座,因为一直没有放下业处,于是一边走一边诵习三十二身分。当他走到洞口时,那位天神对他说:“大医,别进这里。”长老就站在那里问:“你是谁?”回答说:“我是住在这里的天神。”长老心想:“我有没有做过行医的事?”于是从受具足戒的戒坛开始一路回顾,没发现自己戒行上有什么污点或瑕疵,就说:“我看不出自己做过行医的事,你为什么这样说?”天神说:“你没看见吗?”长老说:“是的,我没看见。”天神说:“我告诉你。”长老说:“好,你说吧。”天神说:“远的先不说。就在今天,你把洗脚水浇在那个被非人附身的护持者之子头上,浇了没有?”长老说:“是的,浇了。”天神说:“这件事你没看见吗?”长老说:“你是指这件事吗?”天神说:“是的,我就是指这件事。”长老心想:“啊,我确实把自己调御得很好,我的行持真的与教法相符!天神在我的四遍清净戒中没看到任何污点或瑕疵,只看到我把洗脚水浇在男孩头上这件事。”他对自己的戒生起了强烈的喜悦。他压住这份喜悦,脚都没抬,就在原地证得了阿罗汉果。然后他教导那位天神说:“你毁谤了像我这样清净的沙门,别再住在这片树林里了,你走吧。”他唱出了这首自说偈。
Theropi bhattakiccāvasāne uṭṭhāyāsanā avissaṭṭhakammaṭṭhānatāya dvattiṃsākāraṃ sajjhāyantova pakkāmi. Atha naṃ leṇadvāraṃ pattakāle sā devatā ‘‘mahāvejja mā idha pavisā’’ti āha. So tattheva ṭhatvā ‘‘kāsi tva’’nti āha. Ahaṃ idha adhivatthā devatāti. Thero ‘‘atthi nu kho mayā vejjakammassa kataṭṭhāna’’nti upasampadamāḷakato paṭṭhāya olokento attano sīle tilakaṃ vā kāḷakaṃ vā adisvā ‘‘ahaṃ mayā vejjakammassa kataṭṭhānaṃ na passāmi, kasmā evaṃ vadesī’’ti āha. Na passasīti. Āma, na passāmīti? Ācikkhāmi teti. Āma, ācikkhāhīti. Tiṭṭhatu tāva dūre kataṃ, ajjeva tayā amanussagahitassa upaṭṭhākaputtassa pādadhovanaudakaṃ sīse āsittaṃ, nāsittanti? Āma, āsittanti. Kiṃ etaṃ na passasīti? Etaṃ sandhāya tvaṃ vadesīti? Āma, etaṃ sandhāya vadāmīti. Thero cintesi – ‘‘aho vata me sammā paṇihito attā, sāsanassa anurūpaṃ vata me caritaṃ, devatāpi mama catupārisuddhisīle tilakaṃ vā kāḷakaṃ vā adisvā dārakassa sīse āsittapādadhovanamattaṃ addasā’’ti tassa sīlaṃ ārabbha balavapīti uppajji. So taṃ vikkhambhetvā pāduddhārampi akatvā tattheva arahattaṃ patvā ‘‘mādisaṃ parisuddhaṃ samaṇaṃ dūsetvā mā idha vanasaṇḍe vasi, tvameva nikkhamāhī’’ti devataṃ ovadanto imaṃ udānaṃ udānesi –
我的住处真是清净,我这苦行者毫无垢染;
你别去玷污清净的人,从这片树林里出去吧!
‘‘Visuddho vata me vāso, nimmalaṃ maṃ tapassinaṃ; Mā tvaṃ visuddhaṃ dūsesi, nikkhama pavanā tuva’’nti.
他在那里住满三个月,雨安居结束后,就去到世尊身边。比丘们问他:“贤友,你出家该做的事,已经做到头了吗?”他便把从在那个山洞里入雨安居开始的所有经过,都告诉了比丘们。比丘们又问:“贤友,你被天神那样说,也不生气吗?”他说:“不生气。”比丘们就去禀告如来:“尊者,这位比丘声称得了上人法,他说自己被天神这样那样说,也不生气。”世尊听了他们的话,说:“诸比丘,我的儿子确实不生气。他和在家人或出家人都不来往。他不与人结交,少欲知足。”说完,世尊就说法,诵出这首偈颂:
So tattheva temāsaṃ vasitvā vutthavasso satthu santikaṃ gantvā bhikkhūhi ‘‘kiṃ, āvuso, pabbajitakiccaṃ te matthakaṃ pāpita’’nti puṭṭho tasmiṃ leṇe vassūpagamanato paṭṭhāya sabbaṃ taṃ pavattiṃ bhikkhūnaṃ ārocetvā, ‘‘āvuso, tvaṃ devatāya evaṃ vuccamāno na kujjhī’’ti vutte ‘‘na kujjhi’’nti āha. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ, ‘‘bhante, ayaṃ bhikkhu aññaṃ byākaroti, devatāya idaṃ nāma vuccamānopi na kujjhinti vadatī’’ti. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘neva, bhikkhave, mama putto kujjhati, etassa gihīhi vā pabbajitehi vā saṃsaggo nāma natthi, asaṃsaṭṭho esa appiccho santuṭṭho’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不与在家人来往,也不与无家者来往,这两边都不沾。
不执著住处而游方、少欲知足的人,我称他为婆罗门。
‘‘Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ; Anokasārimappicchaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“无交往”是指:因为没有见面、听闻、交谈、受用和身体接触这些往来,所以是无交往。“两者”是指对在家人和非还者这两类人都不交往。“无家而游”是指没有执著地游行;具备这样品行的人,我就称他为婆罗门——这就是这句话的意思。
Tattha asaṃsaṭṭhanti dassanasavanasamullapanaparibhogakāyasaṃsaggānaṃ abhāvena asaṃsaṭṭhaṃ. Ubhayanti gihīhi ca anāgārehi cāti ubhayehipi asaṃsaṭṭhaṃ . Anokasārinti anālayacāriṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
某位比丘的事迹
22. Aññatarabhikkhuvatthu
放下杖这则教法,是导师住在祇园精舍时,针对某位比丘讲的。
Nidhāya daṇḍanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
据说,那位比丘在世尊面前领受了禅修业处后,就到树林里精进用功,证得了阿罗汉果。他心想:“我应当去把所证得的功德禀告世尊。”于是就从那里出发了。那时,在一个村子里,有个女人和丈夫吵了架,趁丈夫外出,心想:“我要回娘家去。”便上了路。她在半路上看见那位长老,心想:“我就跟着这位长老走。”便一路紧紧跟在后面。可是长老并没有看见她。后来她丈夫回到家里,不见了她,心想:“她一定是回娘家村子去了。”就一路追去。他看见了她,又心想:“一个女人不可能独自走这片树林,她到底是跟着谁走的?”他四下张望,看见了长老,心想:“一定是他把她带走的。”于是就去恐吓长老。这时那个女人说:“这位尊者根本没看我,也没跟我说话,你别对他怎么样。”丈夫却说:“怎么,你跟着他走,还要替他说话?看我怎么收拾你们俩!”他怒火上涌,把对妻子的怒气全撒在长老身上,打了长老一顿,然后带着妻子回去了。长老全身都肿起了包。等他回到寺院,比丘们一边给他揉身体,一边看到那些肿包,就问:“这是怎么了?”他就把事情的经过告诉了他们。比丘们又问:“朋友,那个人那样打你的时候,你说了什么?你起了嗔心吗?”他回答说:“朋友,我没有起嗔心。”于是他们去到世尊面前,把这件事禀告世尊说:“世尊,这位比丘被人问‘你起嗔心了吗’,他却说不实的话‘朋友,我没有起嗔心’,而作了别的回答。”世尊听了他们的话,说:“比丘们,漏尽者名为已放下刀杖之人,即使有人打他们,他们也根本不会起嗔心。”然后说了这首偈颂——
So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe vāyamanto arahattaṃ patvā ‘‘paṭiladdhaguṇaṃ satthu ārocessāmī’’ti tato nikkhami. Atha naṃ ekasmiṃ gāme ekā itthī sāmikena saddhiṃ kalahaṃ katvā tasmiṃ bahi nikkhante ‘‘kulagharaṃ gamissāmī’’ti maggaṃ paṭipannā antarāmagge disvā ‘‘imaṃ theraṃ nissāya gamissāmī’’ti piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Thero pana taṃ na passati. Athassā sāmiko gehaṃ āgato taṃ adisvā ‘‘kulagāmaṃ gatā bhavissatī’’ti anubandhanto taṃ disvā ‘‘na sakkā imāya ekikāya imaṃ aṭaviṃ paṭipajjituṃ, kaṃ nu kho nissāya gacchatī’’ti olokento theraṃ disvā ‘‘ayaṃ imaṃ gaṇhitvā nikkhanto bhavissatī’’ti cintetvā theraṃ santajjesi. Atha naṃ sā itthī ‘‘neva maṃ esa bhadanto passati, na ālapati, mā naṃ kiñci avacā’’ti āha. So ‘‘kiṃ pana tvaṃ attānaṃ gahetvā gacchantaṃ mama ācikkhissasi, tuyhameva anucchavikaṃ imassa karissāmī’’ti uppannakodho itthiyā āghātena theraṃ pothetvā taṃ ādāya nivatti. Therassa sakalasarīraṃ sañjātagaṇḍaṃ ahosi. Athassa vihāraṃ gatakāle bhikkhū sarīraṃ sambāhantā gaṇḍe disvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchiṃsu. So tesaṃ tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘āvuso, tasmiṃ purise evaṃ paharante tvaṃ kiṃ avaca, kiṃ vā te kodho uppanno’’ti. ‘‘Na me, āvuso, kodho uppajjī’’ti vutte satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā, ‘‘bhante, esa bhikkhu ‘kodho te uppajjatī’ti vuccamāno ‘na me, āvuso, kodho uppajjatī’ti abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti ārocesuṃ. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, khīṇāsavā nāma nihitadaṇḍā, te paharantesupi kodhaṃ na karontiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
对一切众生——无论是战栗不安的,还是稳固安住的——都放下了棍杖。
他不杀生,也不叫别人杀生,我称他为婆罗门。
‘‘Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca; Yo na hanti na ghāteti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“放下”是指舍弃、搁下。“对于战栗者和稳固者”:因为被渴爱所战栗,所以是“战栗者”;因为渴爱不存在、心性稳固,所以是“稳固者”。“他不杀”:指这样的人对一切众生都没有嗔恨,放下了刀杖,既不自己杀害任何众生,也不让别人去杀害,我称他为婆罗门。这就是这段话的意思。
Tattha nidhāyāti nikkhipitvā oropetvā. Tasesu thāvaresu cāti taṇhātāsena tasesu, taṇhāabhāvena thiratāya thāvaresu ca. Yo na hantīti yo evaṃ sabbasattesu vigatapaṭighatāya nikkhittadaṇḍo neva kañci sayaṃ hanati, na aññe ghāteti, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
23. 沙弥们的事
23. Sāmaṇerānaṃ vatthu
导师住在祇园精舍时,针对四位沙弥,无违逆地讲说了这段法义。
Aviruddhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cattāro sāmaṇere ārabbha kathesi.
有一位婆罗门女,据说为四位比丘准备了指定供养的饭菜,然后对丈夫婆罗门说:“你去寺院,请四位年长的婆罗门来应供。”那婆罗门到了寺院,说:“请给我指定四位婆罗门。”结果被指定给他的,是桑基洽、班智达、索巴葛和离婆多这四位年仅七岁、已断尽烦恼的沙弥。婆罗门女摆好了极其贵重的座位,站在那里等着。她一看见那几个沙弥,立刻就火了,像往火里撒了盐一样噼里啪啦地炸开,说道:“你去了寺院,连跟你孙子差不多大的都算不上,居然带回来四个小毛孩!”她不让他们坐那些贵重的座位,只铺了几个矮凳,说:“你们坐这儿!”然后又对婆罗门说:“去,你再去看看有没有年长的,请一个回来。”婆罗门又去了寺院,见到舍利弗长老,就说:“尊者,请到我们家去应供。”于是把他请了回来。长老到了之后,看见那几个沙弥,就问:“这几位婆罗门得到食物了吗?”听说“还没得到”,长老知道只准备了四个人的饭,就说:“把我的钵拿来。”拿了钵就走了。婆罗门女问:“他说了什么?”有人告诉她,长老说“应该让坐着的这几位婆罗门得到食物,把我的钵拿来”,然后就拿着自己的钵走了,看来是不想吃了。她又说:“快去,再去看看别人,请一个回来。”婆罗门去了,见到大目犍连长老,照样说了一遍,把他请了回来。那位长老到了之后,看见沙弥们,也照样问了一遍,然后拿了钵就走了。这时婆罗门女对他说:“这些人都不想吃,你去婆罗门集会的地方,请一位年长的婆罗门回来。”
Ekā kira brāhmaṇī catunnaṃ bhikkhūnaṃ uddesabhattaṃ sajjetvā brāhmaṇaṃ āha – ‘‘vihāraṃ gantvā cattāro mahallakabrāhmaṇe uddisāpetvā ānehī’’ti. So vihāraṃ gantvā ‘‘cattāro me brāhmaṇe uddisitvā dethā’’ti āha. Tassa saṃkicco paṇḍito sopāko revatoti sattavassikā cattāro khīṇāsavasāmaṇerā pāpuṇiṃsu. Brāhmaṇī mahārahāni āsanāni paññāpetvā ṭhitā sāmaṇere disvāva kupitā uddhane pakkhittaloṇaṃ viya taṭataṭāyamānā ‘‘tvaṃ vihāraṃ gantvā attano nattumattepi appahonte cattāro kumārake gahetvā āgatosī’’ti vatvā tesaṃ tesu āsanesu nisīdituṃ adatvā nīcapīṭhakāni attharitvā ‘‘etesu nisīdathā’’ti vatvā ‘‘gaccha, brāhmaṇa, mahallake oloketvā ānehī’’ti āha. Brāhmaṇo vihāraṃ gantvā sāriputtattheraṃ disvā ‘‘etha, amhākaṃ gehaṃ gamissāmā’’ti ānesi. Thero āgantvā sāmaṇere disvā ‘‘imehi brāhmaṇehi bhattaṃ laddha’’nti pucchitvā ‘‘na laddha’’nti vutte catunnameva bhattassa paṭiyattabhāvaṃ ñatvā ‘‘āhara me patta’’nti pattaṃ gahetvā pakkāmi. Brāhmaṇīpi ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti pucchitvā ‘‘etesaṃ nisinnānaṃ brāhmaṇānaṃ laddhuṃ vaṭṭati, āhara me patta’’nti attano pattaṃ gahetvā gato, na bhuñjitukāmo bhavissati, sīghaṃ gantvā aññaṃ oloketvā ānehīti. Brāhmaṇo gantvā mahāmoggallānattheraṃ disvā tatheva vatvā ānesi. Sopi sāmaṇere disvā tatheva vatvā pattaṃ gahetvā pakkāmi. Atha naṃ brāhmaṇī āha – ‘‘ete na bhuñjitukāmā, brāhmaṇavādakaṃ gantvā ekaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ ānehī’’ti.
沙弥们从清早开始什么也没得到,被饥饿折磨着,就坐在那里。这时,由于他们功德的威力,帝释天的座位发出了热相。帝释天观察后,知道他们从清早起就坐着,已经疲惫不堪,心想:“我应该到那里去。”于是他化作一个年老体衰的老婆罗门,来到那些婆罗门聚集的地方,坐在婆罗门们的上座上。那婆罗门看见他,心想:“这下我妻子应该会满意了。”就说:“来吧,我们回家去。”带着他回家了。婆罗门女一看见他,满心欢喜,本来准备铺两张座位,却只铺了一张,然后说:“尊者,请坐这里。”帝释天走进屋里,以五体投地的方式礼拜了那四位沙弥,然后在他们座位旁边的地方,盘腿坐在地上。婆罗门女看到这一幕,就对婆罗门说:“哎呀,你带回来的这是什么婆罗门?你是不是又带回来一个疯子?他对着跟自己孙子差不多大的人到处礼拜,要这种人干什么?把他赶出去!”婆罗门便抓住他的肩膀、手臂和腋下,想把他拖出去,可他被拖着也不肯起来。于是婆罗门女说:“来,婆罗门,你抓住他一只手,我抓住他另一只手。”两人各抓住他一只手,一边打他的背,一边把他从屋门口拖到了外面。帝释天坐在原来的地方纹丝不动,只是把手转了转。他们回头一看,见他还是坐在那里,吓得大声尖叫,丢下他就跑了。就在那时,帝释天让他们知道了自己就是帝释天。然后给了他们食物。五个人拿了食物后,一个穿过屋顶的圆孔,一个穿过屋顶的前面,一个穿过屋顶的后面,一个沉入地下,帝释天也从另一个地方出去,就这样分五路离开了。从那以后,那座房子据说就被叫做“五孔屋”。
Sāmaṇerāpi pātova paṭṭhāya kiñci alabhamānā jighacchāya pīḷitā nisīdiṃsu. Atha nesaṃ guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So āvajjento tesaṃ pātova paṭṭhāya nisinnānaṃ kilantabhāvaṃ ñatvā ‘‘mayā tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti jarājiṇṇo mahallakabrāhmaṇo hutvā tasmiṃ brāhmaṇavādake brāhmaṇānaṃ aggāsane nisīdi. Brāhmaṇo taṃ disvā ‘‘idāni me brāhmaṇī attamanā bhavissatī’’ti ehi gehaṃ gamissāmā’’ti taṃ ādāya gehaṃ agamāsi. Brāhmaṇī taṃ disvāva tuṭṭhacittā dvīsu āsanesu attharaṇaṃ ekasmiṃyeva attharitvā, ‘‘ayya, idha nisīdāhī’’ti āha. Sakko gehaṃ pavisitvā cattāro sāmaṇere pañcapatiṭṭhitena vanditvā tesaṃ āsanapariyante bhūmiyaṃ pallaṅkena nisīdi. Atha naṃ disvā brāhmaṇī brāhmaṇaṃ āha – ‘‘aho te ānīto brāhmaṇo, etampi ummattakaṃ gahetvā āgatosi, attano nattumatte vandanto vicarati, kiṃ iminā, nīharāhi na’’nti. So khandhepi hatthepi kacchāyapi gahetvā nikkaḍḍhiyamāno uṭṭhātumpi na icchati. Atha naṃ brāhmaṇī ‘‘ehi, brāhmaṇa, tvaṃ ekasmiṃ hatthe gaṇha, ahaṃ ekasmiṃ hatthe gaṇhissāmī’’ti ubhopi dvīsu hatthesu gahetvā piṭṭhiyaṃ pothentā gehadvārato bahi akaṃsu. Sakkopi nisinnaṭṭhāneyeva nisinno hatthaṃ parivattesi. Te nivattitvā taṃ nisinnameva disvā bhītaravaṃ ravantā vissajjesuṃ. Tasmiṃ khaṇe sakko attano sakkabhāvaṃ jānāpesi. Atha nesaṃ āhāraṃ adaṃsu. Pañcapi janā āhāraṃ gahetvā eko kaṇṇikāmaṇḍalaṃ vinivijjhitvā, eko chadanassa purimabhāgaṃ, eko pacchimabhāgaṃ, eko pathaviyaṃ nimujjitvā, sakkopi ekena ṭhānena nikkhamīti evaṃ pañcadhā agamaṃsu . Tato paṭṭhāya ca pana taṃ gehaṃ pañcachiddagehaṃ kira nāma jātaṃ.
沙弥们回到精舍时,比丘们问他们:“贤友,情况怎么样?”沙弥们说:“请别问我们了。从我们被那位婆罗门女看见的那一刻起,她就被怒火控制住了,不但不让我们坐在铺好的座位上,还一直催:‘快去,快去,把那个年长的婆罗门带来!’我们的亲教师来了,看见我们,说:‘应该让这些坐着的婆罗门得到食物。’就叫人拿来他的钵,然后走了。后来她又说:‘去带另一位年长的婆罗门来!’那个婆罗门就把大目犍连长老带来了。长老看见我们,也说了同样的话就走了。接着婆罗门女又说:‘这两个人根本不想吃,你去婆罗门聚集的地方,带一个年长的婆罗门来。’就又派那个婆罗门去了。他到了那里,把化作婆罗门模样来的帝释天带了回来。等帝释天到了之后,他们才给我们食物。”比丘们问:“他们那样对你们,你们不生气吗?”沙弥们回答:“我们不生气。”比丘们听了这话,就去禀告世尊:“尊者,这些沙弥说‘我们不生气’,这是在说不实的话,是在用另一种说法作答。”世尊说:“比丘们,漏尽者在有敌意的人当中也绝无敌意。”说完便说了这首偈颂——
Sāmaṇerepi vihāraṃ gatakāle bhikkhū, ‘‘āvuso, kīdisa’’nti pucchiṃsu. Mā no pucchittha, amhākaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya brāhmaṇī kodhābhibhūtā paññattāsanesu no nisīditumpi adatvā ‘‘sīghaṃ sīghaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ ānehī’’ti āha. Amhākaṃ upajjhāyo āgantvā amhe disvā ‘‘imesaṃ nisinnabrāhmaṇānaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti pattaṃ āharāpetvā nikkhami. ‘‘Aññaṃ mahallakaṃ brāhmaṇaṃ ānesī’’ti vutte brāhmaṇo mahāmoggallānattheraṃ ānesi, sopi amhe disvā tatheva vatvā pakkāmi. Atha brāhmaṇī ‘‘na ete bhuñjitukāmā, gaccha brāhmaṇavādakato ekaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ ānehī’’ti brāhmaṇaṃ pahiṇi. So tattha gantvā brāhmaṇavesena āgataṃ sakkaṃ ānesi, tassa āgatakāle amhākaṃ āhāraṃ adaṃsūti. Evaṃ karontānaṃ pana tesaṃ tumhe na kujjhitthāti? Na kujjhimhāti. Bhikkhū taṃ sutvā satthu ārocesuṃ – ‘‘bhante, ime ‘na kujjhimhā’ti abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarontī’’ti. Satthā, ‘‘bhikkhave, khīṇāsavā nāma viruddhesupi na virujjhantiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
在充满敌意的人当中,他不怀敌意;在手持棍棒的人当中,他寂静安住。
在执取者当中,他没有执取——我称这样的人为婆罗门。
‘‘Aviruddhaṃ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṃ; Sādānesu anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“无怨恨”是指:对世间那些因嗔恨而心怀敌意的大众,因为完全没有嗔恨,所以是无怨恨。“在手持杖者中,他寂静”是指:有些人即使手上没有现成的棍棒或刀剑,但因为从未停止伤害他人,所以仍然算是手持杖者;而在这些人当中,他是寂静的,也就是已经彻底放下杖罚的人。“在执取者中,无所执取”是指:那些把五蕴执为“我”或“我所”的人,就是执取者;在他们当中,因为已经没有那样的执取,所以是无所执取。我说具备这样德性的人才是真正的婆罗门。这就是这段话的意思。
Tattha aviruddhanti āghātavasena viruddhesupi lokiyamahājanesu āghātābhāvena aviruddhaṃ. Hatthagate daṇḍe vā satthe vā avijjamānepi paresaṃ pahāradānato aviratattā attadaṇḍesu janesu nibbutaṃ nikkhittadaṇḍaṃ, pañcannaṃ khandhānaṃ ahaṃ mamanti gahitattā sādānesu tassa gahaṇassa abhāvena anādānaṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
摩诃槃陀伽长老的故事
24. Mahāpanthakattheravatthu
导师住在竹林精舍时,针对摩诃槃陀伽说了这段法教,开头是“Yassarāgo ca”这句。
Yassarāgo cāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto mahāpanthakaṃ ārabbha kathesi.
那位具寿长老见周利槃陀伽四个月都背不熟一首偈颂,就把他从精舍赶出去,关上门说:“你在教法里没这个能力,在家的享受也丢了,你还待在这里干什么?走吧!”比丘们于是议论起来:“贤友,摩诃槃陀伽长老竟然做出这种事,我看连漏尽者也会生起愤怒吧。”世尊来了,问:“诸比丘,你们现在聚在一起谈什么?”他们回答:“谈的就是这件事。”世尊说:“诸比丘,漏尽者没有贪等烦恼,我的儿子是出于重视意义、重视法才这样做的。”然后说了这首偈颂。
So hāyasmā cūḷapanthakaṃ catūhi māsehi ekaṃ gāthaṃ paguṇaṃ kātuṃ asakkontaṃ ‘‘tvaṃ sāsane abhabbo, gihibhogāpi parihīno, kiṃ te idha vāsena, ito nikkhamā’’ti vihārā nikkaḍḍhitvā dvāraṃ thakesi. Bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, mahāpanthakattherena idaṃ nāma kataṃ , khīṇāsavānampi maññe kodho uppajjatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, khīṇāsavānaṃ rāgādayo kilesā atthi, mama puttena atthapurekkhāratāya ceva dhammapurekkhāratāya ca kata’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
他的贪、嗔、慢和覆都已倒下;
就像芥子从锥尖上滑落一样,我说他是婆罗门。
‘‘Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca pātito; Sāsaporiva āraggā, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“矛尖”是指:贪等烦恼,以及这种以掩盖他人功德为特征的“覆”,对这个人来说,就像芥子从矛尖上掉落一样。就像芥子无法停在矛尖上,心也无法停在矛尖上。我说这样的人是婆罗门——这就是这句话的意思。
Tattha āraggāti yassete rāgādayo kilesā, ayañca paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho āraggā sāsapo viya pātito, yathā sāsapo āragge na santiṭṭhati, evaṃ citte na santiṭṭhati, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第25则 毕陵伽婆蹉长老的故事
25. Pilindavacchattheravatthu
导师住在竹林精舍时,针对毕陵伽婆蹉长老,讲了这段关于“不粗犷”的法教。
Akakkasanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto pilindavacchattheraṃ ārabbha kathesi.
据说这位具寿总是对人说“来,贱婢!去,贱婢!”这类话,不管是在家人还是出家人,他都用“贱婢”这个称呼来招呼。有一天,许多比丘向导师禀报:“尊者,毕陵伽婆蹉比丘用‘贱婢’这个称呼来招呼比丘们。”导师把他叫来,问:“毕陵伽婆蹉,你确实用‘贱婢’这个称呼招呼比丘们吗?”他回答:“是的,尊者。”导师于是观察这位具寿的宿命,然后说:“比丘们,你们不要对瓦洽比丘不满。比丘们,瓦洽比丘不是出于嗔恨才用‘贱婢’这个称呼招呼比丘们。比丘们,瓦洽比丘在过去五百生中,每一生都投生在婆罗门家里,从未间断,他长期以来已经习惯了‘贱婢’这个称呼。漏尽者根本不会有粗犷、粗恶、刺痛他人的话。我这弟子只是由于习气才这样说话。”说完,导师诵出这首偈颂:
So kirāyasmā ‘‘ehi, vasali, yāhi, vasalī’’tiādīni vadanto gihīpi pabbajitepi vasalivādeneva samudācarati. Athekadivasaṃ sambahulā bhikkhū satthu ārocesuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, pilindavaccho bhikkhū vasalivādena samudācaratī’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ pilindavaccha bhikkhū vasalivādena samudācarasī’’ti pucchitvā ‘‘evaṃ, bhante’’ti vutte tassāyasmato pubbenivāsaṃ manasikaritvā ‘‘mā kho tumhe, bhikkhave, vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha, na, bhikkhave, vaccho dosantaro bhikkhū vasalivādena samudācarati, vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni sabbāni tāni brāhmaṇakule paccājātāni, so tassa dīgharattaṃ vasalivādo samudāciṇṇo, khīṇāsavassa nāma kakkasaṃ pharusaṃ paresaṃ mammaghaṭṭanavacanameva natthi. Āciṇṇavasena hi mama putto evaṃ kathetī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
应该说柔和、不粗鲁、能让人听懂的真实话语;
不以任何言语去激怒或伤害任何人,我称这样的人为婆罗门。
‘‘Akakkasaṃ viññāpaniṃ, giraṃ saccamudīraye; Yāya nābhisaje kañci, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“不粗犷”就是不粗暴。“能使人理解”就是能让人明白意思。“谛”就是真实之义。“不因之而执著”意思是:用这样的言语不会因为激怒别人而让人产生执著;漏已尽的人就只会说这样的话,因此我称他为婆罗门。这就是这段话的意思。
Tattha akakkasanti apharusaṃ. Viññāpaninti atthaviññāpaniṃ. Saccanti bhūtatthaṃ. Nābhisajeti yāya girāya aññaṃ kujjhāpanavasena na laggāpeyya, khīṇāsavo nāma evarūpameva giraṃ bhāseyya, tasmā tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
某位长老的故事,第二十六。
26. Aññatarattheravatthu
导师住在祇园精舍时,以某位长老为缘,讲说了这段以“于此世间,若长……”开头的法教。
Yodhadīghanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aññatarattheraṃ ārabbha kathesi.
据说在舍卫城,有个持邪见的婆罗门,因为怕闻到身上的气味,就把上衣脱下来放在一边,面朝自家门口坐着。那时,有一位漏已尽的比丘,吃完饭后正往精舍走,看见那件衣服,左右张望,没看到任何人,心想“这是无主之物”,便作粪扫衣想而拿了起来。那婆罗门看见了,就走过来骂他:“剃头者!沙门!你拿我的衣服!”你是谁,婆罗门?他说:“是的,沙门。”“我没看见任何人,是以粪扫衣想而拿的,你拿回去吧。”说完就把衣服还给他,然后回到精舍,把这件事告诉了比丘们。比丘们听了他的话,就跟他开玩笑说:“贤友,那件衣服是长的、短的、粗的还是细的?”长老说:“贤友,管它长也好短也好粗也好细也好,我对它没有贪著,是以粪扫衣想而拿的。”比丘们听了这话,就去禀告如来:“尊者,这位比丘说了不实的话,自称是漏已尽者。”世尊说:“比丘们,他说的是实话。漏已尽的人确实不会拿别人拥有的东西。”说完便诵出这首偈颂:
Sāvatthiyaṃ kireko micchādiṭṭhiko brāhmaṇo sarīragandhagahaṇabhayena uttarasāṭakaṃ apanetvā ekamante ṭhapetvā gehadvārābhimukho nisīdi. Atheko khīṇāsavo bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gacchanto taṃ sāṭakaṃ disvā ito cito ca oloketvā kañci apassanto ‘‘nissāmiko aya’’nti paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvā gaṇhi. Atha naṃ brāhmaṇo disvā akkosanto upasaṅkamitvā ‘‘muṇḍaka , samaṇa, mama sāṭakaṃ gaṇhasī’’ti āha. Taveso, brāhmaṇāti. Āma, samaṇāti. ‘‘Mayā kañci apassantena paṃsukūlasaññāya gahito, gaṇha na’’nti tassa datvā vihāraṃ gantvā bhikkhūnaṃ tamatthaṃ ārocesi. Athassa vacanaṃ sutvā bhikkhū tena saddhiṃ keḷiṃ karontā ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, sāṭako dīgho rasso thūlo saṇho’’ti. Āvuso, dīgho vā hotu rasso vā thūlo vā saṇho vā, natthi mayhaṃ tasmiṃ ālayo, paṃsukūlasaññāya naṃ gaṇhinti. Taṃ sutvā bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ – ‘‘esa, bhante, bhikkhu abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti. Satthā ‘‘bhūtaṃ, bhikkhave, esa katheti, khīṇāsavā nāma paresaṃ santakaṃ na gaṇhantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
在这世上,无论是长的还是短的,微细的还是粗大的,美的还是丑的,
在世间,不拿别人没给的东西,我说这样的人是婆罗门。
‘‘Yodha dīghaṃ va rassaṃ vā, aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ; Loke adinnaṃ nādiyati, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:对于衣服、装饰品等,不管是长的还是短的;对于宝石、珍珠等,不管是细小的还是粗大的;也不管是贵重还是廉价、因此显得好看还是不好看——在这个世间,如果有人不拿别人所拥有的东西,我就称他为婆罗门。
Tassattho – sāṭakābharaṇādīsu dīghaṃ vā rassaṃ vā maṇimuttādīsu aṇuṃ vā thūlaṃ vā mahagghaappagghavasena subhaṃ vā asubhaṃ vā yo puggalo imasmiṃ loke parapariggahitaṃ nādiyati, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第27则:舍利弗长老的故事
27. Sāriputtattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对舍利弗长老宣说了这段以“Āsā yassa”开头的法教。
Āsā yassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sāriputtattheraṃ ārabbha kathesi.
听说舍利弗长老带着五百位比丘一起,到乡间的一座精舍去结雨安居。当地人见到长老,答应供养很多雨安居的资具。长老自恣之后,在所有人送来的雨安居供养还没到齐的时候,就动身前往世尊那里。临走前他对众比丘说:“施主们送来给年轻比丘和沙弥的雨安居资具,你们收下后派人送去,或者先保管好,再带信告知。”这样交代完,他就前往世尊那里了。比丘们于是议论起来:“看来舍利弗长老到现在还有贪爱啊!你看,人们送来了雨安居的供养,他却对同住的比丘们说‘把雨安居资具送去,或者保管好再带信告知’,说完才走。”世尊回来后问:“诸比丘,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们回答:“是在谈这件事。”世尊说:“诸比丘,我的弟子并没有贪爱。他是想到,不能让施主们失去福德,也不能让年轻的沙弥们失去如法的利养,所以才那样说。”说完,世尊诵出这首偈颂:
Thero kira pañcabhikkhusataparivāro janapade ekaṃ vihāraṃ gantvā vassaṃ upagañchi. Manussā theraṃ disvā bahuṃ vassāvāsikaṃ paṭissuṇiṃsu. Thero pavāretvā sabbasmiṃ vassāvāsike asampatteyeva satthu santikaṃ gacchanto bhikkhū āha – ‘‘daharānañceva sāmaṇerānañca manussehi vassāvāsike āhaṭe gahetvā peseyyātha, ṭhapetvā vā sāsanaṃ pahiṇeyyāthā’’ti. Evaṃ vatvā ca pana satthu santikaṃ agamāsi. Bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘ajjāpi maññe sāriputtattherassa taṇhā atthiyeva. Tathā hi manussehi vassāvāsike dinne attano saddhivihārikānaṃ ‘vassāvāsikaṃ peseyyātha , ṭhapetvā vā sāsanaṃ pahiṇeyyāthā’ti bhikkhūnaṃ vatvā āgato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, mama puttassa taṇhā atthi, manussānaṃ pana puññato daharasāmaṇerānañca dhammikalābhato parihāni mā ahosīti tenevaṃ kathita’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
在这个世界和另一个世界,他都没有任何期望。
没有渴求、已经彻底摆脱一切束缚者,我称为婆罗门。
‘‘Āsā yassa na vijjanti, asmiṃ loke paramhi ca; Nirāsāsaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“期望”就是渴爱。“没有期望”就是没有渴爱。“脱离系缚”就是从一切烦恼中解脱出来。所以我说他是婆罗门,意思就是这样。
Tattha āsāti taṇhā. Nirāsāsanti nittaṇhaṃ. Visaṃyuttanti sabbakilesehi visaṃyuttaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第28则 大目犍连长老的故事
28. Mahāmoggallānattheravatthu
以“凡无执著者……”开头,世尊住在祇园精舍时,为了大目犍连长老而说了这段法教。事情经过和前面一样。不过在这里,世尊先讲了大目犍连长老已经远离渴爱,然后说出这首偈颂——
Yassālayāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahāmoggallānattheraṃ ārabbha kathesi. Vatthu purimasadisameva. Idha pana satthā moggallānattherassa nittaṇhabhāvaṃ vatvā imaṃ gāthamāha –
对这样的人,执著已不存在,他如实了知,不再有疑惑。
已经到达不死境界的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṃkathī; Amatogadhamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“ālayā”指渴爱。“aññāya akathaṃkathī”是说:如实了知八事之后,已脱离以这八事为所缘的疑。“amatogadhamanuppattaṃ”是说:已经潜入不死——涅槃并达到它,我称这样的人为婆罗门,这就是这句话的意思。
Tattha ālayāti taṇhā. Aññāya akathaṃkathīti aṭṭha vatthūni yathābhūtaṃ jānitvā aṭṭhavatthukāya vicikicchāya nibbicikiccho. Amatogadhamanuppattanti amataṃ nibbānaṃ ogāhetvā anuppattaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
离婆多长老的故事,第二十九。
29. Revatattheravatthu
世尊住在东园时,以离婆多长老为因缘,说了这部法教,开头是“Yodhapuññañca”。这件事在《法句》第98偈“无论是在村落还是在林野”的偈颂注释中已经详细说明了。因为那里(《法句注》1.98)已经这样说过:
Yodhapuññañcāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto revatattheraṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘gāme vā yadi vāraññe’’ti (dha. pa. 98) gāthāvaṇṇanāya vitthāritameva. Vuttañhi tattha (dha. pa. aṭṭha. 1.98) –
有一天,比丘们又聚在一起议论说:“这位沙弥真是得到了大利益啊!真是有大福德啊!他一个人就给五百位比丘建了五百座尖顶小屋。”导师过来后问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答说:“就是在说这件事。”导师便说:“比丘们,我的弟子既没有福德,也没有罪过,这两者他都已经舍弃了。”说完就诵出这首偈颂——
Puna ekadivasaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘aho sāmaṇerassa lābho, aho puññaṃ, yena ekakena pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañcakūṭāgārasatāni katānī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, mayhaṃ puttassa neva puññaṃ atthi, na pāpaṃ, ubhayamassa pahīna’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
在这里,谁已经超越了福德与罪恶两者,以及两者的束缚;
他没有忧愁,没有尘垢,清净无染,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha puññañca pāpañca, ubho saṅgamupaccagā; Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“两者”是指福和罪两者都被舍弃,这就是它的意思。“系缚”是指贪等种种束缚。“超越”就是已经越过。因为不存在以轮回为根源的忧愁,所以是无忧;因为内心没有贪欲尘垢等,所以是离尘;因为完全没有烦恼,所以是清净。我说这样的人就是婆罗门——这就是这段话的意思。
Tattha ubhoti dvepi puññāni ca pāpāni ca chaḍḍetvāti attho. Saṅganti rāgādibhedaṃ saṅgaṃ. Upaccagāti atikkanto. Vaṭṭamūlakasokābhāvena asokaṃ abbhantare rāgarajādīnaṃ abhāvena virajaṃ nirupakkilesatāya suddhaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第三十个:月照长老的故事。
30. Candābhattheravatthu
导师住在祇园精舍时,为月照长老宣说了这则法教,开头是“如月……”。
Candaṃ vāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto candābhattheraṃ ārabbha kathesi.
这里按顺序讲一个故事。过去,波罗奈城有个商人,心想:“我要到边境去,把旃檀木带回来。”他带了许多衣服、首饰之类的东西,用五百辆车前往边境。到了村口,他先住下来,然后在树林里问放牛的孩子们:“这个村子里有没有在山脚下干活的人?”孩子们说:“有。”他又问:“这人叫什么名字?”孩子们说:“叫某某。”他又问:“他的妻子、孩子叫什么名字?”孩子们说:“叫某某、某某。”他又问:“他家住在哪里?”孩子们说:“在某某地方。”他凭着孩子们告诉他的这些信息,坐上舒适的车,来到那户人家门口,下车进屋,喊那女人的名字。那女人心想:“这一定是我们的哪个亲戚来了。”赶紧过来铺好座位。他坐下后,说出名字,问:“我的朋友在哪里?”女人说:“主人,他到树林里去了。”他又问:“我的儿子某某、女儿某某在哪里?”他把这家所有人的名字都一个个说出来问过,然后说:“这些衣服和首饰,请你交给他们;等我朋友从树林里回来,这套衣服和首饰也请你交给他。”说完就把东西给了她。女人隆重地招待了他。等丈夫回来,她对丈夫说:“主人,这位客人一来就能说出我们所有人的名字,还给了这些东西。”丈夫听了,也尽力招待了这位商人。
Tatrāyaṃ anupubbī kathā – atīte eko bārāṇasivāsī vāṇijo ‘‘paccantaṃ gantvā candanaṃ āharissāmī’’ti bahūni vatthābharaṇādīni gahetvā pañcahi sakaṭasatehi paccantaṃ gantvā gāmadvāre nivāsaṃ gahetvā aṭaviyaṃ gopāladārake pucchi – ‘‘imasmiṃ gāme pabbatapādakammiko koci manusso atthī’’ti? ‘‘Āma, atthī’’ti. ‘‘Ko nāmeso’’ti? ‘‘Asuko nāmā’’ti. ‘‘Bhariyāya panassa puttānaṃ vā kiṃnāma’’nti? ‘‘Idañcidañcā’’ti. ‘‘Kahaṃ panassa ṭhāne geha’’nti? ‘‘Asukaṭṭhāne nāmā’’ti. So tehi dinnasaññāya sukhayānake nisīditvā tassa gehadvāraṃ gantvā yānā oruyha gehaṃ pavisitvā ‘‘asukanāme’’ti taṃ itthiṃ pakkosi. Sā ‘‘eko no ñātako bhavissatī’’ti vegenāgantvā āsanaṃ paññāpesi. So tattha nisīditvā nāmaṃ vatvā ‘‘mama sahāyo kaha’’nti pucchi. ‘‘Araññaṃ gato, sāmī’’ti. ‘‘Mama putto asuko nāma, mama dhītā asukā nāma kaha’’nti sabbesaṃ nāmaṃ kittentova pucchitvā ‘‘imāni nesaṃ vatthābharaṇāni dadeyyāsi, sahāyassāpi me aṭavito āgatakāle idaṃ vatthābharaṇaṃ dadeyyāsī’’ti adāsi. Sā tassa uḷāraṃ sakkāraṃ katvā sāmikassa āgatakāle ‘‘sāmi, iminā āgatakālato paṭṭhāya sabbesaṃ nāmaṃ vatvā idañcidañca dinna’’nti āha. Sopissa kattabbayuttakaṃ kari.
傍晚,他坐在床上,问那个人:“朋友,你在山脚下走动时,见得最多的是什么?”那人说:“别的我没看见,倒是看见了很多红旃檀树。”“很多树?”“是的,很多。”于是他说:“那你带我们去看看。”就和他一起去,砍了那些红旃檀树,装满了五百辆车,回来时对那人说:“朋友,在波罗奈城的某某地方有我的家,你要时常来找我。别的礼物我都不需要,你只要把红旃檀树带来就好。”那人说:“好。”此后便时常带着红旃檀来,商人也给他很多钱财。
Atha naṃ sāyaṃ sayane nisinno pucchi – ‘‘samma, pabbatapāde carantena te kiṃ bahuṃ diṭṭhapubba’’nti? ‘‘Aññaṃ na passāmi, rattasākhā pana me bahū rukkhā diṭṭhā’’ti. ‘‘Bahū rukkhā’’ti? ‘‘Āma, bahū’’ti. Tena hi te amhākaṃ dassehīti tena saddhiṃ gantvā rattacandanarukkhe chinditvā pañca sakaṭasatāni pūretvā āgacchanto taṃ āha – ‘‘samma, bārāṇasiyaṃ asukaṭṭhāne nāma mama gehaṃ, kālena kālaṃ mama santikaṃ āgaccheyyāsi, aññena ca me paṇṇākārena attho natthi, rattasākharukkhe eva āhareyyāsī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti vatvā kālena kālaṃ tassa santikaṃ āgacchanto rattacandanameva āharati, sopissa bahudhanaṃ deti.
后来,迦叶十力佛已经般涅槃,金色塔也已经建成,那个人带着许多旃檀来到波罗奈城。他的商人朋友让人把许多旃檀磨成粉,装满一钵,然后说:“来吧,朋友,趁饭还没做好,我们先去塔那里一趟再回来。”于是带着他去了那里,作了旃檀供养。他那位住在边境的朋友还在塔的殿堂里用旃檀画了一轮月轮。这就是他过去所做的全部善业。
Tato aparena samayena parinibbute kassapadasabale patiṭṭhite kañcanathūpe so puriso bahuṃ candanaṃ ādāya bārāṇasiṃ agamāsi. Athassa so sahāyako vāṇijo bahuṃ candanaṃ pisāpetvā pātiṃ pūretvā ‘‘ehi, samma, yāva bhattaṃ pacati, tāva cetiyakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā āgamissāmā’’ti taṃ ādāya tattha gantvā candanapūjaṃ akāsi. Sopissa paccantavāsī sahāyako cetiyakucchiyaṃ candanena candamaṇḍalaṃ akāsi. Ettakamevassa pubbakammaṃ.
他死后投生到天界,在天界度过了一个佛与佛之间的漫长时期。等到现在这位佛出世时,他投生在王舍城一个婆罗门富豪家里。他的肚脐周围放出像月亮一样的光,所以大家就给他取名叫“月光”。据说,这正是他过去在塔院画月轮所感得的果报。那些婆罗门心想:“我们可以利用他,把世间的供养都弄到手。”于是让他坐在车上,到处游行,宣称:“谁要是用手摸到他的身体,就能得到这样这样的富贵圆满。”人们得拿出一百或一千钱,才能用手碰到他的身体。他们就这样四处游走,到了舍卫城,在城和精舍之间住了下来。舍卫城里有大约五千万圣弟子,他们午前布施,午后手里拿着香、花、衣服、药品等,去听法。婆罗门看见他们,就问:“你们去哪儿?”他们回答:“去导师那里听法。”婆罗门说:“去那儿干什么?我们这位月光婆罗门的神力,没有谁能比得上。摸一摸他的身体,就能得到这么大的好处,你们来看看吧!”圣弟子们说:“你们那位月光婆罗门有什么神力?我们的导师才是真正有大神力的。”双方谁也说服不了谁,就说:“那就到精舍去,看看是月光的威德大,还是我们导师的威德大。”于是带着他一起去了精舍。
So tato cuto devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ tattha khepetvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahanagare brāhmaṇamahāsālakule nibbatti. Tassa nābhimaṇḍalato candamaṇḍalasadisā pabhā uṭṭhahi, tenassa candābhotveva nāmaṃ kariṃsu. Cetiye kirassa candamaṇḍalakaraṇanissando esa. Brāhmaṇā cintayiṃsu – ‘‘sakkā amhehi imaṃ gahetvā lokaṃ khāditu’’nti. Taṃ yāne nisīdāpetvā ‘‘yo imassa sarīraṃ hatthena parāmasati, so evarūpaṃ nāma issariyasampattiṃ labhatī’’ti vatvā vicariṃsu. Sataṃ vā sahassaṃ vā dadamānā eva tassa sarīraṃ hatthena phusituṃ labhanti. Te evaṃ anuvicarantā sāvatthiṃ anuppattā nagarassa ca vihārassa ca antarā nivāsaṃ gaṇhiṃsu. Sāvatthiyampi pañcakoṭimattā ariyasāvakā purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ gandhamālavatthabhesajjādihatthā dhammassavanāya gacchanti. Brāhmaṇā te disvā ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti pucchiṃsu. Satthu santikaṃ dhammassavanāyāti. Etha tattha gantvā kiṃ karissatha, amhākaṃ candābhassa brāhmaṇassa ānubhāvasadiso ānubhāvo natthi. Etassa hi sarīraṃ phusantā idaṃ nāma labhanti, etha passatha nanti. Tumhākaṃ candābhassa brāhmaṇassa ko ānubhāvo nāma, amhākaṃ satthāyeva mahānubhāvoti. Te aññamaññaṃ saññāpetuṃ asakkontā ‘‘vihāraṃ gantvā candābhassa vā amhākaṃ vā satthu ānubhāvaṃ jānissāmā’’ti taṃ gahetvā vihāraṃ agamaṃsu.
导师在那人刚走近自己跟前时,就使他的光芒消失了。他在导师面前,就像掉进炭筐里的乌鸦一样。于是人们把他带到一边,光芒就恢复了。再把他带到导师面前,光芒又同样消失了。这样来回三次,月照看到光芒一到导师面前就消失,心想:“看来这个人懂得让光芒消失的咒语。”他就问导师:“您是不是知道让光芒消失的咒语?”导师说:“是的,我知道。”他说:“那就请传给我吧。”导师说:“不能传给没有出家的人。”于是他对那些婆罗门说:“一旦得到这个咒语,我就会成为整个赡部洲最尊贵的人。你们就留在这里,我出家后,用不了几天就能学到这个咒语。”他向导师请求出家,受了具足戒。导师为他讲说了三十二身分。他问:“这是什么?”导师说:“这是持诵那咒语的前行准备。”那些婆罗门隔几天就来问:“你学到咒语了吗?”他都说:“还没学到。”没过多久,他就证得了阿罗汉果。当婆罗门们再来问他时,他说:“你们回去吧,我现在已经不再受生了。”比丘们把这件事禀告如来:“尊者,这个人说了不实的话,还自称证得了别的境界。”导师说:“比丘们,月照现在已是漏尽者,是我的儿子,他说的都是实话。”说完,导师说了这首偈颂:
Satthā tasmiṃ attano santikaṃ upasaṅkamanteyeva candābhāya antaradhānaṃ akāsi. So satthu santike aṅgārapacchiyaṃ kāko viya ahosi. Atha naṃ ekamantaṃ nayiṃsu, ābhā paṭipākatikā ahosi. Puna satthu santikaṃ ānayiṃsu, ābhā tatheva antaradhāyi. Evaṃ tikkhattuṃ gantvā antaradhāyamānaṃ ābhaṃ disvā candābho cintesi – ‘‘ayaṃ ābhāya antaradhānamantaṃ jānāti maññe’’ti. So satthāraṃ pucchi – ‘‘kiṃ nu kho ābhāya antaradhānamantaṃ jānāthā’’ti? Āma, jānāmīti. Tena hi me dethāti. Na sakkā apabbajitassa dātunti. So brāhmaṇe āha – ‘‘etasmiṃ mante gahite ahaṃ sakalajambudīpe jeṭṭhako bhavissāmi, tumhe ettheva hotha, ahaṃ pabbajitvā katipāheneva mantaṃ gaṇhissāmī’’ti. So satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā upasampajji. Athassa dvattiṃsākāraṃ ācikkhi. So ‘‘kiṃ ida’’nti pucchi. Idaṃ mantassa parikammaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭatīti. Brāhmaṇāpi antarantarā āgantvā ‘‘gahito te manto’’ti pucchanti. Na tāva gaṇhāmīti. So katipāheneva arahattaṃ patvā brāhmaṇehi āgantvā pucchitakāle ‘‘yātha tumhe, idānāhaṃ anāgamanadhammo jāto’’ti āha. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ – ‘‘ayaṃ, bhante, abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti. Satthā ‘‘khīṇāsavo idāni, bhikkhave, mama putto candābho, bhūtamevesa kathetī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
就像明月没有污垢、纯净、清澈而没有浑浊;
对生存的欢喜已经彻底灭尽,我称他为婆罗门。
‘‘Candaṃva vimalaṃ suddhaṃ, vippasannamanāvilaṃ; Nandībhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“无垢”是指没有像云那样的污垢。“清净”是指没有随烦恼。“极清净”是指心清净。“无浊”是指远离烦恼的浑浊。“已尽生存喜贪”:意思是,对三有中的渴爱已经完全灭尽,我说这样的人是婆罗门。
Tattha vimalanti abbhādimalarahitaṃ. Suddhanti nirupakkilesaṃ. Vippasannanti pasannacittaṃ. Anāvilanti kilesāvilattarahitaṃ. Nandībhavaparikkhīṇanti tīsu bhavesu parikkhīṇataṇhaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
希瓦利长老的事迹,第三十一。
31. Sīvalittheravatthu
凡以“Yo imaṃ”等语标识“这部法教”者,即导师依止库恩达拘利族,住在库恩达达那林时,以希瓦利长老为缘,宣说了这则法教。
Yo imanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā kuṇḍakoliyaṃ nissāya kuṇḍadhānavane viharanto sīvalittheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,一位名叫苏波瓦萨的拘利族女子怀胎七年,又难产了七天,饱受痛苦、剧烈、刺骨的感受。她靠这三种念头忍受着那种痛苦:“那位世尊确实是正自觉者,他为了断除这样的苦而说法。世尊的弟子僧团确实是善行道者,他们为了断除这样的苦而修行。涅槃确实是极其快乐的,因为那里不存在这样的苦。”她派丈夫到世尊那里去,丈夫按她的话向世尊顶礼并转达了她的意思。世尊当下就说:“愿拘利族女苏波瓦萨安乐无病,平安产下健康的儿子。”话音刚落,她就安乐无病,产下了一个健康的儿子。随后她邀请以佛陀为首的比丘僧团,做了七天大布施。她的儿子从出生那天起,就拿着滤水器为僧团滤水。后来他出家,证得了阿罗汉果。
Ekasmiñhi samaye suppavāsā nāma koliyadhītā sattavassāni gabbhaṃ dhāretvā sattāhaṃ mūḷhagabbhā dukkhāhi tibbāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno. Susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ, yathidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’ti (udā. 18) imehi tīhi vitakkehi taṃ dukkhaṃ adhivāsentī sāmikaṃ satthu santikaṃ pesetvā tena tassā vacanena satthu vandanāya ārocitāya ‘‘sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā, arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti satthārā vuttakkhaṇeyeva sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyitvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Puttopissā jātadivasato paṭṭhāya dhammakaraṇaṃ ādāya saṅghassa udakaṃ parissāvesi. So aparabhāge nikkhamitvā pabbajito arahattaṃ pāpuṇi.
有一天,比丘们在法堂里议论起来:“各位贤友,你们看,一个已经具足证悟阿罗汉果资粮的比丘,竟然在母胎里受了那么久的苦,更何况别人呢?他真是从大苦中解脱出来了。”导师(佛陀)走过来问:“比丘们,你们现在聚在一起谈什么?”他们回答:“我们在谈这件事。”世尊说:“是的,比丘们,我的儿子已经从那么多苦中解脱,如今亲证涅槃而安住。”接着说了这个偈颂——
Athekadivasaṃ bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passathāvuso, evarūpo nāma arahattassa upanissayasampanno bhikkhu ettakaṃ kālaṃ mātukucchismiṃ dukkhaṃ anubhosi, kimaṅgaṃ pana aññe, bahuṃ vata iminā dukkhaṃ nitthiṇṇa’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘āma, bhikkhave, mama putto ettakā dukkhā muccitvā idāni nibbānaṃ sacchikatvā viharatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
他越过了这片泥沼、难行的险道、轮回和愚痴。
已度脱、到达彼岸、入禅者,无渴爱、无疑惑。
不执取而寂灭的人,我说他就是婆罗门。
‘‘Yomaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:如果有位比丘,已经超越了贪欲的泥沼、烦恼的险道、轮回的流转,以及不能证悟四圣谛的愚痴;他已经渡过四种瀑流,到达彼岸;他以两种禅那修禅,所以是禅者;因为没有渴爱,所以无悔;因为没有疑惑,所以无疑惑;因为不执取,所以不执取;因烦恼涅槃而涅槃——我说这样的人就是婆罗门。
Tassattho – yo bhikkhu imaṃ rāgapalipathañceva kilesaduggañca saṃsāravaṭṭañca catunnaṃ ariyasaccānaṃ appaṭivijjhanakamohañca atīto, cattāro oghe tiṇṇo hutvā pāraṃ anuppatto, duvidhena jhānena jhāyī, taṇhāya abhāvena anejo, kathaṃkathāya abhāvena akathaṃkathī, upādānānaṃ abhāvena anupādiyitvā kilesanibbānena nibbuto, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
32. 孙达拉海长老的故事
32. Sundarasamuddattheravatthu
导师住在祇园时,为了孙陀罗三慕达长老而说了这段法教,起首语为“凡在此处[舍弃]诸欲”。
Yodhakāmeti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sundarasamuddattheraṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,据说有一位良家子,名叫孙陀罗三摩达童子,出生在一个拥有四十五亿财产的大富之家。有一天午后,他看见许多人手里拿着香花等供品,正前往祇园听法,就问他们:“你们去哪里?”他们回答说:“去导师面前听法。”他说:“我也去。”于是便和他们一起去了,坐在听众的外围。导师知道他的心意倾向,就按次第为他说法。他听到导师说法中“在家生活不可能修习圆满清净的梵行”之后,对出家生起了向往。等大众散去后,他向导师请求出家。导师说:“没有得到父母允许的人,如来不会让他出家。”于是他回到家里,像赖吒等良家子那样,费了很大力气才让父母同意,然后回到导师面前出家,受了具足戒。他想:“我留在这里有什么用?”便离开那里,前往王舍城,靠托钵乞食度日。
Sāvatthiyaṃ kireko kulaputto sundarasamuddakumāro nāma cattālīsakoṭivibhave mahākule nibbatto. So ekadivasaṃ pacchābhattaṃ gandhamālādihatthaṃ mahājanaṃ dhammassavanatthāya jetavanaṃ gacchantaṃ disvā ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘satthu santikaṃ dhammassavanatthāyā’’ti vutte ‘‘ahampi gamissāmī’’ti vatvā tena saddhiṃ gantvā parisapariyante nisīdi. Satthā tassa āsayaṃ viditvā anupubbiṃ kathaṃ kathesi. So ‘‘na sakkā agāraṃ ajjhāvasantena saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ caritu’’nti satthu dhammakathaṃ nissāya pabbajjāya jātussāho parisāya pakkantāya satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā ‘‘mātāpitūhi ananuññātaṃ tathāgatā na pabbājentī’’ti sutvā gehaṃ gantvā raṭṭhapālakulaputtādayo viya mahantena vāyāmena mātāpitaro anujānāpetvā satthu santike pabbajitvā laddhūpasampado ‘‘kiṃ me idha vāsenā’’ti tato nikkhamitvā rājagahaṃ gantvā piṇḍāya caranto vītināmesi.
有一天,在舍卫城的一个节日里,他的父母看见他的同龄少年们一起玩得热闹又风光,就悲叹说:“我们的儿子却享受不到这些了!”那时,有个妓女来到他家,看见他母亲坐在那里哭,就问:“大妈,您为什么哭?”她说:“我想起儿子才哭的。”“大妈,他在哪里?”“他出家当了比丘。”“难道不能让他还俗吗?”“能是能,可他不愿意,已经离开这里去王舍城了。”“如果我能让他还俗,你们能给我什么?”“我们就让你做这家的管财妇。”于是她说:“那就给我路费吧。”她拿了路费,带着一大群随从去了王舍城,先看好了长老乞食经过的街道,在那条街上租了一间住处。清早备好精美的食物,等长老进城乞食时,就把饭食供养给他。过了几天,她说:“尊者,就在这儿坐下来用斋吧。”说着接过了他的钵。长老把钵交给了她。
Athekadivasaṃ sāvatthiyaṃ tassa mātāpitaro ekasmiṃ chaṇadivase mahantena sirisobhaggena tassa sahāyakakumārake kīḷamāne disvā ‘‘amhākaṃ puttassa idaṃ dullabhaṃ jāta’’nti parideviṃsu. Tasmiṃ khaṇe ekā gaṇikā taṃ kulaṃ gantvā tassa mātaraṃ rodamānaṃ nisinnaṃ disvā ‘‘amma, kiṃ kāraṇā rodasī’’ti pucchi. ‘‘Puttaṃ anussaritvā rodāmī’’ti. ‘‘Kahaṃ pana so, ammā’’ti? ‘‘Bhikkhūsu pabbajito’’ti. ‘‘Kiṃ uppabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Vaṭṭati, na pana icchati, ito nikkhamitvā rājagahaṃ gato’’ti. ‘‘Sacāhaṃ taṃ uppabbājeyyaṃ, kiṃ me kareyyāthā’’ti? ‘‘Imassa te kulassa kuṭumbasāminiṃ kareyyāmā’’ti. Tena hi me paribbayaṃ dethāti paribbayaṃ gahetvā mahantena parivārena rājagahaṃ gantvā tassa piṇḍāya caraṇavīthiṃ sallakkhetvā tatthekaṃ nivāsagehaṃ gahetvā pātova paṇītaṃ āhāraṃ paṭiyādetvā therassa piṇḍāya paviṭṭhakāle bhikkhaṃ datvā katipāhaccayena, ‘‘bhante, idheva nisīditvā bhattakiccaṃ karothā’’ti pattaṃ gaṇhi. So pattamadāsi.
于是她用精美的食物招待他,说:“尊者,在这一带托钵很方便。”说完,就让他坐在走廊上,供养了几天。接着她用糕饼哄住那些男孩,说:“孩子们,以后长老来的时候,就算我拦着你们,你们也要跑过来扬起灰尘。”第二天,长老吃饭的时候,那些男孩不顾她的阻拦,照样跑过来扬起了灰尘。她又说:“尊者,这些男孩我拦也拦不住,不听我的话,总在这里扬灰,请您坐到屋里去吧。”于是让他在屋里坐下,又供养了几天。她再次用糕饼哄住那些男孩,说:“你们在我阻拦的时候,要在长老吃饭时大声吵闹。”他们就照做了。第二天,她又说:“尊者,这地方实在太吵了,男孩们根本不听劝,请您到楼上去坐吧。”长老默许后,她让长老走在前面,自己跟着登上楼阁,一边走一边把一道道门关上。这位长老本来是严格次第乞食的头陀行者,却被味爱所缚,听信了她的话,登上了七层楼阁。
Atha naṃ paṇītena āhārena parivisitvā, ‘‘bhante, idheva piṇḍāya carituṃ phāsuka’’nti vatvā katipāhaṃ ālinde nisīdāpetvā bhojetvā dārake pūvehi saṅgaṇhitvā ‘‘etha tumhe therassa āgatakāle mayi vārentiyāpi idhāgantvā rajaṃ uṭṭhāpeyyāthā’’ti āha. Te punadivase therassa bhojanavelāya tāya vāriyamānāpi rajaṃ uṭṭhāpesuṃ. Sā punadivase, ‘‘bhante, dārakā vāriyamānāpi mama vacanaṃ asuṇitvā idha rajaṃ uṭṭhāpenti, antogehe nisīdathā’’ti anto nisīdāpetvā katipāhaṃ bhojesi. Puna dārake saṅgaṇhitvā ‘‘tumhe mayā vāriyamānāpi therassa bhojanakāle mahāsaddaṃ kareyyāthā’’ti āha. Te tathā kariṃsu. Sā punadivase, ‘‘bhante, imasmiṃ ṭhāne ativiya mahāsaddo hoti, dārakā mayā vāriyamānāpi vacanaṃ na gaṇhanti, uparipāsādeyeva nisīdathā’’ti vatvā therena adhivāsite theraṃ purato katvā pāsādaṃ abhiruhantī dvārāni pidahamānāva pāsādaṃ abhiruhi. Thero ukkaṭṭhasapadānacāriko samānopi rasataṇhāya baddho tassā vacanena sattabhūmikaṃ pāsādaṃ abhiruhi.
她让长老坐下后,说道:“朋友,普纳穆卡,女人确实会用四十种方式挑逗男人:伸懒腰、扭身子、吞咽口水、装害羞、用指甲碰指甲、用脚踩脚、拿木片在地上划、把孩子抛起来又放下、自己玩也逗人玩、亲嘴也让人亲、吃东西也喂人吃、给东西、讨东西、学对方的样子、大声说话、小声说话、遮遮掩掩地说、躲躲闪闪地说,还有跳舞、唱歌、奏乐、哭、嬉闹、戴装饰打扮、大笑、盯着看、扭腰、晃私处、张开大腿、夹紧大腿、露乳房、露腋窝、露肚脐、眨眼、挑眉毛、舔嘴唇、伸舌头、解开衣服、系上衣服、解开头发、扎起头发。”(《本生经》2.21.300)她就这样展示出女人的种种姿态和女人的种种风情,站在他面前,说了这首偈颂:
Sā theraṃ nisīdāpetvā ‘‘cattālīsāya khalu, samma, puṇṇamukha ṭhānehi itthī purisaṃ accāvadati vijambhati vinamati gilasati vilajjati nakhena nakhaṃ ghaṭṭeti, pādena pādaṃ akkamati, kaṭṭhena pathaviṃ vilikhati, dārakaṃ ullaṅgheti olaṅgheti, kīḷati kīḷāpeti, cumbati cumbāpeti, bhuñjati bhuñjāpeti, dadāti āyācati, katamanukaroti, uccaṃ bhāsati, nīcaṃ bhāsati, aviccaṃ bhāsati, viviccaṃ bhāsati, naccena gītena vāditena roditena vilasitena vibhūsitena jagghati, pekkhati, kaṭiṃ cāleti, guyhabhaṇḍakaṃ cāleti, ūruṃ vivarati, ūruṃ pidahati, thanaṃ dasseti, kacchaṃ dasseti, nābhiṃ dasseti, akkhiṃ nikhaṇati, bhamukaṃ ukkhipati, oṭṭhaṃ palikhati, jivhaṃ nillāleti, dussaṃ muñcati, dussaṃ bandhati, sirasaṃ muñcati, sirasaṃ bandhatī’’ti (jā. 2.21.300) evaṃ āgataṃ itthikuttaṃ itthilīlaṃ dassetvā tassa purato ṭhitā imaṃ gāthamāha –
脚上涂着紫胶,妓女穿上鞋子;
你正年轻,我也正年轻;
我们两个都去出家吧,我们已年老,只能依靠拐杖了。
‘‘Alattakakatā pādā, pādukāruyha vesiyā; Tuvampi daharo mama, ahampi daharā tava; Ubhopi pabbajissāma, jiṇṇā daṇḍaparāyaṇā’’ti. (theragā. 459, 462);
长老心里一下子生起极大的震动:“唉,我竟然没有好好想一想,就做了这么严重的事!”就在那一刻,导师虽然远在四十五由旬外的祇园精舍,却坐在原处就看到了这件事,于是露出微笑。阿难尊者便问他:“尊者,是什么原因、什么缘由让您露出微笑呢?”阿难,在王舍城那座七层楼阁的顶层,善海比丘和那个妓女正在争斗。尊者,谁会赢,谁会输呢?导师说:“阿难,善海会赢,妓女会输。”导师说明了长老的胜利之后,就坐在原处放出光明,说道:“比丘对两种欲都不抱期待,彻底舍弃。”然后说出这首偈颂:
Therassa ‘‘aho vata me bhāriyaṃ anupadhāretvā katakamma’’nti mahāsaṃvego udapādi. Tasmiṃ khaṇe satthā pañcacattālīsayojanamatthake jetavane nisinnova taṃ kāraṇaṃ disvā sitaṃ pātvākāsi. Atha naṃ ānandatthero pucchi – ‘‘bhante, ko nu kho hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā’’ti. Ānanda, rājagahanagare sattabhūmikapāsādatale sundarasamuddassa ca bhikkhuno gaṇikāya ca saṅgāmo vattatīti. Kassa nu kho, bhante, jayo bhavissati, kassa parājayoti? Satthā, ‘‘ānanda, sundarasamuddassa jayo bhavissati, gaṇikāya parājayo’’ti therassa jayaṃ pakāsetvā tattha nisinnakova obhāsaṃ pharitvā ‘‘bhikkhu ubhopi kāme nirapekkho pajahā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
若人于此舍弃欲乐后,出家而过无家的游方生活;
他已经灭尽了欲有,我说他就是婆罗门。
‘‘Yodha kāme pahantvāna, anāgāro paribbaje; Kāmabhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:如果有人在这个世间舍弃了两种欲,出家成为无家而游方的人,那么,他已灭尽了欲,也已灭尽了有,我就称他为婆罗门。
Tassattho – yo puggalo idha loke ubhopi kāme hitvā anāgāro hutvā paribbajati, taṃ parikkhīṇakāmañceva parikkhīṇabhavañca ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,那位长老证得阿罗汉果,以神通力腾空而起,穿透穹顶,一边赞叹导师的身体,一边来到导师面前顶礼。在法堂里,大众也议论起来:“贤友啊,孙陀罗三慕达长老因为执著舌所识知的味境而失心,导师却成了他的依止。”导师听到这番话,说:“诸比丘,不只是现在,过去我也曾是这位被味爱束缚心意者的依止。”应他们请求,为了说明这个道理,导师引出了过去世的事——
Desanāvasāne so thero arahattaṃ patvā iddhibalena vehāsaṃ abbhuggantvā kaṇṇikāmaṇḍalaṃ vinivijjhitvā satthu sarīraṃ thomentoyeva āgantvā satthāraṃ vandi. Dhammasabhāyampi kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, jivhāviññeyyaṃ rasaṃ nissāya manaṃ naṭṭho sundarasamuddatthero, satthā panassa avassayo jāto’’ti. Satthā taṃ kathaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepāhaṃ etassa rasataṇhāya baddhamanassa avassayo jātoyevā’’ti vatvā tehi yācito tassatthassa pakāsanatthaṃ atītaṃ āharitvā –
确实,味道不可欲。
无论是住处还是亲密交往,
那只叫瓦达的鹿,住在密林里,
萨阇耶说,他用味道驯服了它。
‘‘Na kiratthi rasehi pāpiyo, Āvāsehi vā santhavehi vā; Vātamigaṃ gahananissitaṃ, Vasamānesi rasehi sañjayo’’ti. (jā. 1.1.14) –
在《一集》里,把这部《风鹿本生》详细讲完之后,世尊总结本生故事说:“那时候,孙陀罗萨慕达是风鹿,而说了这首偈颂、让他被放走的国王大臣,就是我。”
Ekakanipāte imaṃ vātamigajātakaṃ vitthāretvā ‘‘tadā sundarasamuddo vātamigo ahosi, imaṃ pana gāthaṃ vatvā tassa vissajjāpetā rañño mahāmacco ahamevā’’ti jātakaṃ samodhānesīti.
33. 结发长老的故事
33. Jaṭilattheravatthu
导师住在竹林精舍时,针对结发长老,讲了这段以“若人于此,渴爱……”开头的法语。
Yodha taṇhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto jaṭilattheraṃ ārabbha kathesi.
这件事的来龙去脉是这样的:据说过去在波罗奈城,有兄弟两人都是家主,经营着一大片甘蔗田。有一天,弟弟到甘蔗田去,心想:“一根给哥哥,一根留给我自己。”为了不让蔗汁流掉,他把两根甘蔗折断的地方绑好,然后拿了起来。据说那时候榨甘蔗并不需要用什么器械,只要在梢头或根部切断,举起来的时候,就像从滤水器里流出的水一样,蔗汁自己流出来。当他拿着甘蔗从田里回来时,香山上有一位独觉佛从定中出来,正在想:“今天我要去利益谁呢?”他观察到这个弟弟进入了自己的智网,知道他有能力接受摄受,就拿着钵和衣,以神通力来到他面前站定。弟弟一见到他,就生起清净的信心,把自己的上衣铺在一块较高的地面上,说:“尊者,请坐在这里。”让独觉佛坐下后,又说:“请把钵递过来。”他解开绑甘蔗的结,把甘蔗放在钵的上方,蔗汁流下来,装满了钵。独觉佛喝了蔗汁后,弟弟心想:“尊者喝了我这蔗汁,真是太好了。如果哥哥让人来取本钱,我就给本钱;如果让人来取利润,我就给利润。”接着又说:“尊者,请把钵再递给我。”于是解开第二根甘蔗,供养蔗汁。他心里想:“哥哥可以从甘蔗田里另拿一根甘蔗吃。”据说他连一点点欺骗的念头都没有。可是独觉佛因为先喝了第一根甘蔗的汁,就想把这蔗汁和其他人一起分享,于是接了过来就坐着。弟弟看出他的意思,就以五体投地的方式礼拜,然后发愿说:“尊者,我供养的这最上等的蔗汁,愿以这果报,让我在天界和人间享受福报,最后能证得您所证得的法。”独觉佛对他说:“愿如此。”然后以两首偈颂随喜,说:“愿你如愿以偿。”接着作决意,使弟弟能看见自己,就这样以神通力在空中前往香山,把这蔗汁给了五百位独觉佛。
Tatrāyaṃ anupubbī kathā – atīte kira bārāṇasiyaṃ dve bhātaro kuṭumbikā mahantaṃ ucchukhettaṃ kāresuṃ. Athekadivasaṃ kaniṭṭhabhātā ucchukhettaṃ gantvā ‘‘ekaṃ jeṭṭhabhātikassa dassāmi, ekaṃ mayhaṃ bhavissatī’’ti dve ucchuyaṭṭhiyo rasassa anikkhamanatthāya chinnaṭṭhāne bandhitvā gaṇhi. Tadā kira ucchūnaṃ yantena pīḷanakiccaṃ natthi, agge vā mūle vā chinditvā ukkhittakāle dhammakaraṇato udakaṃ viya sayameva raso nikkhamati. Tassa pana khettato ucchuyaṭṭhiyo gahetvā āgamanakāle gandhamādane paccekabuddho samāpattito vuṭṭhāya ‘‘kassa nu kho ajja anuggahaṃ karissāmī’’ti upadhārento taṃ attano ñāṇajāle paviṭṭhaṃ disvā saṅgahaṃ kātuṃ samatthabhāvañca ñatvā pattacīvaraṃ ādāya iddhiyā āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. So taṃ disvāva pasannacitto uttarasāṭakaṃ uccatare bhūmipadese attharitvā, ‘‘bhante, idha nisīdathā’’ti paccekabuddhaṃ nisīdāpetvā ‘‘pattaṃ upanāmethā’’ti ucchuyaṭṭhiyā bandhanaṭṭhānaṃ mocetvā pattassa upari akāsi, raso otaritvā pattaṃ pūresi. Paccekabuddhena tasmiṃ rase pīte ‘‘sādhukaṃ vata me ayyena raso pīto. Sace me jeṭṭhabhātiko mūlaṃ āharāpessati, mūlaṃ dassāmi. Sace pattiṃ āharāpessati, pattiṃ dassāmī’’ti cintetvā, ‘‘bhante, pattaṃ me upanāmethā’’ti dutiyampi ucchuyaṭṭhiṃ mocetvā rasaṃ adāsi. ‘‘Bhātā me ucchukhettato aññaṃ ucchuṃ āharitvā khādissatī’’ti ettakampi kirassa vañcanacittaṃ nāhosi. Paccekabuddho pana paṭhamaṃ ucchurasassa pītattā taṃ ucchurasaṃ aññehipi saddhiṃ saṃvibhajitukāmo hutvā gahetvāva nisīdi . So tassa ākāraṃ ñatvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, yo ayaṃ mayā dinno aggaraso, imassa nissandena devamanussesu sampattiṃ anubhavitvā pariyosāne tumhehi pattadhammameva pāpuṇeyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapesi. Paccekabuddhopissa ‘‘evaṃ hotū’’ti vatvā ‘‘icchitaṃ patthitaṃ tuyha’’nti dvīhi gāthāhi anumodanaṃ katvā yathā so passati, evaṃ adhiṭṭhahitvā ākāsena gandhamādanaṃ gantvā pañcannaṃ paccekabuddhasatānaṃ taṃ rasaṃ adāsi.
他看见那个神通变化后,就走到哥哥那里。哥哥问他“你去哪儿了”,他说“我去看甘蔗田了”。哥哥说:“去那种甘蔗田有什么用?难道不该带一两根甘蔗回来吗?”他回答说:“是啊,哥哥,我拿了两根甘蔗。可是我看到一位独觉佛后,就把我那根甘蔗的汁给了他,心想‘如果他要本钱,我就给本钱;如果他要功德分,我就给功德分’。所以我把你那根甘蔗的汁也给了。那你现在是要拿他那根甘蔗的本钱,还是要拿功德分呢?”哥哥问:“那位独觉佛做了什么?”他说:“他喝了我那根甘蔗的汁,又拿了你那根甘蔗的汁,从空中去了香山,给了五百位独觉佛。”就在他这样说的时候,哥哥全身不断被喜悦充满,便发愿说:“愿我凭着那位独觉佛,就在现世就能证得!”弟弟这样发愿求三种成就,哥哥却只以一句话发愿证得阿罗汉果——这就是他们过去的业。
So taṃ pāṭihāriyaṃ disvā bhātu santikaṃ gantvā ‘‘kahaṃ gatosī’’ti vutte ‘‘ucchukhettaṃ oloketuṃ gatomhī’’ti. ‘‘Kiṃ tādisena ucchukhettaṃ gatena, nanu nāma ekaṃ vā dve vā ucchuyaṭṭhiyo ādāya āgantabbaṃ bhaveyyā’’ti bhātarā vutto – ‘‘āma, bhātika, dve me ucchuyaṭṭhiyo gahitā, ekaṃ pana paccekabuddhaṃ disvā mama ucchuyaṭṭhito rasaṃ datvā ‘mūlaṃ vā pattiṃ vā dassāmī’ti tumhākampi me ucchuyaṭṭhito raso dinno, kiṃ nu kho tassa mūlaṃ gaṇhissatha, udāhu patti’’nti āha. ‘‘Kiṃ pana paccekabuddhena kata’’nti? ‘‘Mama ucchuyaṭṭhito rasaṃ pivitvā tumhākaṃ ucchuyaṭṭhito rasaṃ ādāya ākāsena gandhamādanaṃ gantvā pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ adāsī’’ti. So tasmiṃ kathenteyeva nirantaraṃ pītiyā phuṭṭhasarīro hutvā ‘‘tena me paccekabuddhena diṭṭhadhammasseva adhigamo bhaveyyā’’ti patthanaṃ akāsi. Evaṃ kaniṭṭhena tisso sampattiyo patthitā, jeṭṭhena pana ekapadeneva arahattaṃ patthitanti idaṃ tesaṃ pubbakammaṃ.
他们活到寿命尽时,从那里死去,投生到天界,在天界度过了一个没有佛出世的漫长时期。他们还在天界的时候,毗婆尸佛就出现在世间了。他们又从天道命终,投生到槃头摩帝城的一户人家里,一个做哥哥,一个做弟弟,就这样结生。家人给哥哥取名叫塞纳,给弟弟取名叫阿巴拉吉达。他们长大成人后,安家立业,过着日子。那时,槃头摩帝城里有个宣讲法的人到处宣告:“佛宝已经出现在世间,法宝也出现了,僧宝也出现了。大家要布施,要修福德。今天是初八,今天是十四,今天是十五,大家要持守布萨,要听法。”他们听到这个宣告后,看见大众在饭前布施,饭后前往听法。家主塞纳就问:“你们去哪里?”他们回答:“去导师那里听法。”他说:“我也去。”于是就跟他们一起去了,坐在大众的外围。
Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ khepayiṃsu. Tesaṃ devaloke ṭhitakāleyeva vipassī sammāsambuddho loke uppajji. Tepi devalokato cavitvā bandhumatiyā ekasmiṃ kulagehe jeṭṭho jeṭṭhova, kaniṭṭho kaniṭṭhova hutvā paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Tesu jeṭṭhassa senoti nāmaṃ akaṃsu, kaniṭṭhassa aparājitoti . Tesu vayappattakāle kuṭumbaṃ saṇṭhāpetvā viharantesu ‘‘buddharatanaṃ loke uppannaṃ, dhammaratanaṃ, saṅgharatanaṃ, dānāni detha, puññāni karotha, ajja aṭṭhamī, ajja cātuddasī, ajja pannarasī, uposathaṃ karotha, dhammaṃ suṇāthā’’ti dhammaghosakassa bandhumatīnagare ghosanaṃ sutvā mahājanaṃ purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ dhammassavanāya gacchantaṃ disvā senakuṭumbiko ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘satthu santikaṃ dhammassavanāyā’’ti vutte ‘‘ahampi gamissāmī’’ti tehi saddhiṃyeva gantvā parisapariyante nisīdi.
导师知道他的心意后,就为他按次第说法。他听了导师的法,生起出家的热忱,向导师请求出家。于是导师问他:“你还有需要告别的亲属吗?”他说:“有的,尊者。”导师说:“那就先去告别,再回来吧。”他就到弟弟那里,说:“这个家里所有的财产,全都归你。”弟弟说:“主人,那您呢?”他说:“我要在导师座下出家。”弟弟说:“主人,您说什么呢?母亲去世后,我就像得到了母亲;父亲去世后,我就像得到了父亲一样,得到了这个家族。这个家族有大财富,就算在家安住也能修福,请不要这样做。”他说:“我已从导师那里听闻了法,那法不是在家安住所能圆满的,我一定要出家,你回去吧。”就这样,他让弟弟回去后,在导师座下出家,受了具足戒,不久便证得阿罗汉果。弟弟心想:“我要为兄长出家作供养。”于是向以佛陀为首的比丘僧团布施了七天,礼拜兄长后说:“尊者,您已经完成了自己的出离,而我被五种欲乐束缚,无法出家。请为我这个在家安住的人,开示一种适合的、广大的福德善业吧。”这时长老对他说:“善哉,善哉,智者,你就为导师建造一间香室吧。”他回答“善哉”,接受了,让人取来各种木材,为了做柱子等材料而让人加工,做成了一间镶金的、一间镶银的、一间镶宝石的,全都镶上七宝,用这些建成了香室,又用镶满七宝的瓦片盖了屋顶。就在建造香室的时候,一个和他同名、名叫阿巴拉吉达的外甥前来,说:“我也要建,舅舅,也分给我一份功德吧。”他说:“不给,孩子,我要做别人没有的。”外甥再三请求也得不到那份功德,心想:“能在香室前面得到一座象舍也不错。”于是建了一座七宝所成的象舍。他在这一佛出世时,投生为绵羊长者。
Satthā tassa ajjhāsayaṃ viditvā anupubbiṃ kathaṃ kathesi. So satthu dhammaṃ sutvā pabbajjāya ussāhajāto satthāraṃ pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ satthā ‘‘atthi pana te apaloketabbā ñātakā’’ti pucchi. Atthi, bhanteti. Tena hi apaloketvā ehīti. So kaniṭṭhassa santikaṃ gantvā ‘‘yaṃ imasmiṃ kule sāpateyyaṃ, taṃ sabbaṃ tava hotū’’ti āha. Tumhe pana, sāmīti. Ahaṃ satthu santike pabbajissāmīti. Sāmi kiṃ vadetha, ahaṃ mātari matāya mātaraṃ viya, pitari mate pitaraṃ viya tumhe alatthaṃ, idaṃ kulaṃ mahābhogaṃ, gehe ṭhiteneva sakkā puññāni kātuṃ, mā evaṃ karitthāti. Mayā satthu santike dhammo suto, na sakkā taṃ agāramajjhe ṭhitena pūretuṃ, pabbajissāmevāhaṃ, tvaṃ nivattāhīti. Evaṃ so kaniṭṭhaṃ nivattāpetvā satthu santike pabbajitvā laddhūpasampado na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Kaniṭṭhopi ‘‘bhātu pabbajitasakkāraṃ karissāmī’’ti sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhātaraṃ vanditvā āha – ‘‘bhante, tumhehi attano bhavanissaraṇaṃ kataṃ, ahaṃ pana pañcahi kāmaguṇehi baddho nikkhamitvā pabbajituṃ na sakkomi, mayhaṃ gehe ṭhitasseva anucchavikaṃ mahantaṃ puññakammaṃ ācikkhathā’’ti. Atha naṃ thero ‘‘sādhu sādhu, paṇḍita, satthu gandhakuṭiṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā nānādārūni āharāpetvā thambhādīnaṃ atthāya tacchāpetvā ekaṃ suvaṇṇakhacitaṃ, ekaṃ rajatakhacitaṃ, ekaṃ maṇikhacitanti sabbāni sattaratanakhacitāni kāretvā tehi gandhakuṭiṃ kāretvā sattaratanakhacitāheva chadaniṭṭhakāhi chādāpesi. Gandhakuṭiyā karaṇakāleyeva pana taṃ attanā samānanāmako aparājitoyeva nāma bhāgineyyo upasaṅkamitvā ‘‘ahampi karissāmi, mayhampi pattiṃ detha mātulā’’ti āha. Na demi, tāta, aññehi asādhāraṇaṃ karissāmīti. So bahumpi yācitvā pattiṃ alabhamāno ‘‘gandhakuṭiyā purato kuñjarasālaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti sattaratanamayaṃ kuñjarasālaṃ kāresi. So imasmiṃ buddhuppāde meṇḍakaseṭṭhi hutvā nibbatti.
香室里还有三扇七宝做成的大窗。正对着这些窗户的下方,居士阿帕拉吉塔让人造了三座用石灰涂饰的池塘,里面灌满四种香料的香水,又让人种了五色鲜花,为的是如来坐在里面时,风吹起来的花粉能飘落在如来身上。香室塔顶的覆钵是赤金做的,尖顶是珊瑚做的,下面的瓦片是宝石做的。就这样,它立在那里,像一只正在开屏起舞的孔雀,光彩夺目。至于那七种宝物,他把适合敲碎的敲碎,其余整块的直接取来,以齐膝深的珍宝层围绕香室,铺满了整座僧园。
Gandhakuṭiyaṃ pana sattaratanamayāni tīṇi mahāvātapānāni ahesuṃ. Tesaṃ abhimukhe heṭṭhā sudhāparikammakatā tisso pokkharaṇiyo kāretvā catujjātikagandhodakassa pūretvā aparājito, gahapati, pañcavaṇṇāni kusumāni ropāpesi tathāgatassa anto nisinnakāle vātavegena samuṭṭhitāhi reṇuvaṭṭīhi sarīrassa okiraṇatthaṃ. Gandhakuṭithūpikāya kapallaṃ rattasuvaṇṇamayaṃ ahosi, pavāḷamayā sikharā, heṭṭhā maṇimayā chadaniṭṭhakā. Iti sā naccanto viya moro sobhamānā aṭṭhāsi. Sattasu pana ratanesu koṭṭetabbayuttakaṃ koṭṭetvā itaraṃ sakalameva gahetvā jaṇṇumattena odhinā gandhakuṭiṃ parikkhipitvā pariveṇaṃ pūresi.
未伏居士把香室建好后,就去见他的比丘兄长,说:“尊者,香室已经建成了。我希望您能来受用它,听说受用能带来很大的功德。”兄长长老就去见导师,禀告说:“尊者,这位居士为您建了香室,现在正盼着您去受用。”导师从座位上起身,朝香室走去,在堆满珍宝的香室周围看了一圈,然后站在门口。这时居士对他说:“请进吧,尊者。”导师就站在那里不动,第三次看向他的比丘兄长。长老从导师看他的神情就明白了,于是对弟弟说:“来吧,孩子,你去对导师这样说:‘守护是我的责任,你们安心随意住吧。’”居士听了兄长的话,以五体投地礼敬导师,然后说:“尊者,就像人们走进树荫下休息,离开时毫无牵挂;又像渡过河后,毫不留恋地丢下木筏。请您也以这样无所牵挂的心,住在这里吧。”导师为什么站在那里不动呢?据说他心里这样想:“人们经常在午前和午后来亲近诸佛。如果他们拿走珍宝离开,我们没法阻止。如果僧团里有这么多珍宝散落着,侍者拿走也不阻止,居士可能会对我生起嗔恨,从而堕入恶道。”就是因为这个原因,他才站在那里。但当居士说了“尊者,守护是我的责任,你们住下吧”之后,导师就进去了。
Evaṃ gandhakuṭiṃ niṭṭhāpetvā aparājito, gahapati, bhātikattheraṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘bhante, niṭṭhitā gandhakuṭi, paribhogamassā paccāsīsāmi, paribhogena kira mahantaṃ puññaṃ hotī’’ti . So satthāraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, iminā kira vo kuṭumbikena gandhakuṭi kāritā, idāni pana paribhogaṃ paccāsīsatī’’ti āha. Satthā uṭṭhāyāsanā gandhakuṭiabhimukhaṃ gantvā gandhakuṭiṃ parikkhipitvā parikkhittaratanarāsiṃ olokento dvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Atha naṃ kuṭumbiko ‘‘pavisatha, bhante’’ti āha. Satthā tattheva ṭhatvā tatiyavāre tassa bhātikattheraṃ olokesi. So olokitākāreneva ñatvā kaniṭṭhabhātaraṃ āha – ‘‘ehi, tāta, ‘mameva rakkhā bhavissati, tumhe yathāsukhaṃ vasathā’ti satthāraṃ vadehī’’ti. So tassa vacanaṃ sutvā satthāraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, yathā manussā rukkhamūle pavisitvā anapekkhā pakkamanti, yathā vā nadiṃ taritvā uḷumpaṃ anapekkhā pariccajanti, evaṃ anapekkhā hutvā tumhe vasathā’’ti āha. Kimatthaṃ pana satthā aṭṭhāsi? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘buddhānaṃ santikaṃ purebhattampi pacchābhattampi bahū āgacchanti, tesu ratanāni ādāya pakkamantesu na sakkā amhehi vāretuṃ, pariveṇamhi ettake ratane vokiṇṇe attano upaṭṭhāke harantepi na vāretīti kuṭumbiko mayi āghātaṃ katvā apāyūpago bhaveyyā’’ti iminā kāraṇena aṭṭhāsi. Tena pana , ‘‘bhante, mameva rakkhā bhavissati, tumhe vasathā’’ti vutte pāvisi.
家主在四周设置好守卫后,对众人说:“各位,如果有人用衣襟兜着,或者用篮子、袋子装着珍宝离开,你们就拦住他;但要是只是用手拿着走,就别拦。”他又在城里派人宣告:“我已经在香室僧院里撒下了七宝。来世尊面前听法后离去的人,穷苦的可以双手捧满带走,富裕的也可以单手拿一份。”据说他心里是这样想的:“有信心、想听法的人肯定会来;就算没信心的人,也会因为贪图财宝而来,听了法就能从苦里解脱。”所以,为了摄受大众,他才这样宣告。大众就照他说的规矩去拿珍宝。每次撒下的珍宝拿完了,他就再撒,前后撒了三次,每次都堆到齐膝深。不过,他在世尊脚下放了一颗像黄瓜那么大、价值连城的摩尼宝珠。据说他是这样想的:“人们一边看如来身上散发的金色光芒,一边看摩尼宝珠的光,怎么看都看不厌。”所以才这么做。大众果然也看得津津有味,怎么看都不够。
Kuṭumbiko samantā rakkhaṃ ṭhapetvā manusse āha – ‘‘tātā, ucchaṅgena vā pacchipasibbakehi vā ādāya gacchante vāreyyātha, hatthena gahetvā gacchante pana mā vārayitthā’’ti. Antonagarepi ārocāpesi ‘‘mayā gandhakuṭipariveṇe satta ratanāni okiṇṇāni, satthu santike dhammaṃ sutvā gacchantā duggatamanussā ubho hatthe pūretvā gaṇhantu, sukhitāpi ekena gaṇhantū’’ti. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘saddhā tāva dhammaṃ sotukāmā gamissantiyeva, assaddhāpi pana dhanalobhena gantvā dhammaṃ sutvā dukkhato muccissantī’’ti. Tasmā janasaṅgahatthāya evaṃ ārocāpesi. Mahājano tena vuttaniyāmeneva ratanāni gaṇhi. Sakiṃ okiṇṇaratanesu khīṇesu yāvatatiyaṃ jaṇṇumattena odhinā okirāpesiyeva. Satthu pana pādamūle tipusamattaṃ anagghaṃ maṇiratanaṃ ṭhapesi. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘satthu sarīrato suvaṇṇavaṇṇāya pabhāya saddhiṃ maṇipabhaṃ olokentānaṃ titti nāma na bhavissatī’’ti. Tasmā evamakāsi. Mahājanopi atittova olokesi.
有一天,一个持邪见的婆罗门心想:“听说世尊脚下放着一颗很贵重的摩尼宝珠,我要去把它拿走。”于是他来到精舍,混在前来礼拜世尊的人群中走了进去。那位家主一看到他进来的样子,就察觉出他“想拿那颗宝珠”,心里想:“唉,但愿他别拿。”那婆罗门假装礼拜世尊,把手伸到世尊脚下,拿了宝珠,塞进衣褶里就走了。这位家主对他实在没法生起净信。法讲完后,他去见世尊,说:“尊者,我曾经三次围着香室撒下齐膝深的七宝。别人拿那些珍宝时,我心里一点嗔怒都没有,信心反而越来越增长。可是今天,我心里想:‘唉,但愿这个婆罗门别拿那颗宝珠。’等他拿了宝珠离开时,我却没法对他生起净信。”世尊听了他的话,就启发他说:“近事男,难道你没办法让自己的东西不被别人拿走吗?”他依照世尊给的道理,礼敬世尊后发愿说:“从今天开始,凡是我所有的东西,哪怕只是一根棉线那么轻,就算有成百上千的国王或盗贼,也绝不可能强夺走;愿我的东西不被火烧,也不被水冲走。”世尊也随喜说:“愿如此成就。”后来他举办香室大供养,在寺院内供养六百八十万比丘长达九个月,供养结束时,给所有比丘都布施了三衣。僧团中新受戒比丘的衣布,每份价值千金。
Athekadivasaṃ eko micchādiṭṭhikabrāhmaṇo ‘‘satthu kira pādamūle mahagghaṃ maṇiratanaṃ nikkhittaṃ, harissāmi na’’nti vihāraṃ gantvā satthāraṃ vandituṃ āgatassa mahājanassa antarena pāvisi. Kuṭumbiko tassa pavisanākāreneva ‘‘maṇiṃ gaṇhitukāmo’’ti sallakkhetvā ‘‘aho vata na gaṇheyyā’’ti cintesi. Sopi satthāraṃ vandanto viya pādamūle hatthaṃ upanāmetvā maṇiṃ gahetvā ovaṭṭikāya katvā pakkāmi. Kuṭumbiko tasmiṃ cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi. So dhammakathāvasāne satthāraṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘bhante, mayā tikkhattuṃ gandhakuṭiṃ parikkhipitvā jaṇṇumattena odhinā satta ratanāni okiṇṇāni, tāni me gaṇhantesu āghāto nāma nāhosi, cittaṃ bhiyyo bhiyyo pasīdiyeva. Ajja pana ‘aho vatāyaṃ brāhmaṇo maṇiṃ na gaṇheyyā’ti cintetvā tasmiṃ maṇiṃ ādāya gate cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi’’nti. Satthā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘nanu, upāsaka, attano santakaṃ parehi anāharaṇīyaṃ kātuṃ sakkosī’’ti nayaṃ adāsi. So satthārā dinnanaye ṭhatvā satthāraṃ vanditvā ‘‘ajja ādiṃ katvā mama santakaṃ dasikasuttamattampi maṃ abhibhavitvā anekasatāpi rājāno vā corā vā gaṇhituṃ samatthā nāma mā hontu, aggināpi mama santakaṃ mā ḍayhatu, udakenapi mā vuyhatū’’ti patthanaṃ akāsi . Satthāpissa ‘‘evaṃ hotū’’ti anumodanaṃ akāsi. So gandhakuṭimahaṃ karonto aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassānaṃ antovihāreyeva nava māse mahādānaṃ datvā dānapariyosāne sabbesaṃ ticīvaraṃ adāsi. Saṅghanavakassa cīvarasāṭakā sahassagghanakā ahesuṃ.
他这样尽一生修福,死后投生到天界,在天界和人间流转了那么长的时间,到了现在这尊佛出世的时代,在王舍城的一户长者家中结生,在母亲胎中住了九个月又半个月。到他出生那天,全城所有的武器都发出火光,所有人身上佩戴的饰物也像燃烧一样放出光明,整座城市成了一片光明。长者一早就去朝见国王。国王问他:“今天所有武器都发光,全城一片光明,你知道这是什么原因吗?”“大王,我知道。”“长者,是什么原因?”“我家里出生了一个属于大王的奴仆,正是他的福德之力造成了这些现象。”“他将来会不会成为盗贼?”“大王,不会的,这是一个有福德的人,早已立下了大愿。”“既然如此,就应该好好养育他。这些就作为他的哺乳费用吧。”于是国王每天拨给一千钱。到了给他取名字的那天,因为他让整座城市一片光明,大家就给他取名叫光耀。
So evaṃ yāvatāyukaṃ puññāni karitvā tato cuto devaloke nibbattitvā ettakaṃ kālaṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe ekasmiṃ seṭṭhikule paṭisandhiṃ gahetvā aḍḍhamāsādhike nava māse mātukucchiyaṃ vasi. Jātadivase panassa sakalanagare sabbāvudhāni pajjaliṃsu, sabbesaṃ kāyarūḷhāni ābharaṇānipi pajjalitāni viya obhāsaṃ muñciṃsu, nagaraṃ ekapajjotaṃ ahosi. Seṭṭhipi pātova rājūpaṭṭhānaṃ agamāsi. Atha naṃ rājā pucchi – ‘‘ajja sabbāvudhāni pajjaliṃsu, nagaraṃ ekapajjotaṃ jātaṃ, jānāsi nu kho ettha kāraṇa’’nti? ‘‘Jānāmi, devā’’ti. ‘‘Kiṃ, seṭṭhī’’ti? ‘‘Mama gehe tumhākaṃ dāso jāto, tassa puññatejenevaṃ ahosī’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho coro bhavissatī’’ti? ‘‘Natthetaṃ, deva, puññavā satto katābhinīhāro’’ti. ‘‘Tena hi naṃ sammā posetuṃ vaṭṭati, idamassa khīramūlaṃ hotū’’ti devasikaṃ sahassaṃ paṭṭhapesi. Athassa nāmagahaṇadivase sakalanagarassa ekapajjotabhūtattā jotikotveva nāmaṃ kariṃsu.
到他成年的时候,为了给他建房子而平整地面,结果让帝释天的宫殿显出炽热的样子。帝释天心想:“这是怎么回事?”当他得知“他们正在为乔蒂迦丈量建房的地皮”后,就想:“这个人不会住在这些人盖的房子里,看来我得亲自去一趟。”于是他化作木匠的模样,到了那里,问道:“你们在干什么?”他们说:“我们在为乔蒂迦丈量建房的地皮。”他说:“都让开吧,这个人不会住在你们盖的房子里。”说完,他看了看大约十六卡利沙大的一块地,那块地立刻就像遍作相圆盘一样平整。接着他又想:“愿在这个地方,大地裂开,升起一座七宝所成的七层宫殿。”他一看,那样一座宫殿立刻就升了起来。他又想:“愿在这宫殿周围,升起七道七宝所成的围墙。”他一看,那样的围墙就升了起来。接着他又想:“愿在围墙的尽头,升起如意树。”他一看,那样的如意树就升了起来。他又想:“愿在宫殿的四角,升起四个宝瓶。”他一看,一切都如他所想的那样成了。那些宝瓶当中,一个有一由旬大,一个有三伽浮他大,一个有半由旬大,一个有一伽浮他大。而将来成佛的菩萨所生的宝瓶,瓶口只有一拃大,瓶底则一直通到大地尽头。至于乔蒂迦所生的宝瓶,瓶口大小没有说明,但所有宝瓶都像截断的棕榈果一样圆满地涌了出来。宫殿的四角,生出了四根像幼嫩棕榈树干那么粗大的金甘蔗。它们的叶子是宝珠所成,茎干是黄金所成。这些是为了显示往昔的业而出现的。
Athassa vayappattakāle gehakaraṇatthāya bhūmitale sodhiyamāne sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘kiṃ nu kho ida’’nti upadhārayamāno ‘‘jotikassa gehaṭṭhānaṃ gaṇhantī’’ti ñatvā ‘‘nāyaṃ etehi katagehe vasissati, mayāpettha gantuṃ vaṭṭatī’’ti vaḍḍhakīvesena tattha gantvā ‘‘kiṃ karothā’’ti āha. ‘‘Jotikassa gehaṭṭhānaṃ gaṇhāmā’’ti. ‘‘Apetha, nāyaṃ tumhehi katagehe vasissatī’’ti vatvā soḷasakarīsamattaṃ bhūmipadesaṃ olokesi, so tāvadeva kasiṇamaṇḍalaṃ viya samo ahosi. Puna ‘‘imasmiṃ ṭhāne pathaviṃ bhinditvā sattaratanamayo sattabhūmikapāsādo uṭṭhahatū’’ti cintetvā olokesi, tāvadeva tathārūpo pāsādo uṭṭhahi. Puna ‘‘imaṃ parikkhipitvā sattaratanamayā satta pākārā uṭṭhahantū’’ti cintetvā olokesi, tathārūpā pākārā uṭṭhahiṃsu. Atha ‘‘nesaṃ pariyante kapparukkhā uṭṭhahantū’’ti cintetvā olokesi, tathārūpā kapparukkhā uṭṭhahiṃsu. ‘‘Pāsādassa catūsu kaṇṇesu catasso nidhikumbhiyo uṭṭhahantū’’ti cintetvā olokesi, sabbaṃ tatheva ahosi. Nidhikumbhīsu pana ekā yojanikā ahosi, ekā tigāvutikā, ekā aḍḍhayojanikā, ekā gāvutappamāṇā. Bodhisattassa nibbattanidhikumbhīnaṃ pana ekamukhappamāṇaṃ ahosi, heṭṭhā pathavīpariyantāva ahesuṃ. Jotikassa nibbattanidhikumbhīnaṃ mukhaparimāṇaṃ na kathitaṃ, sabbā mukhachinnatālaphalaṃ viya paripuṇṇāva uṭṭhahiṃsu. Pāsādassa catūsu kaṇṇesu taruṇatālakkhandhappamāṇā catasso suvaṇṇamayā ucchuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu. Tāsaṃ maṇimayāni pattāni, sovaṇṇamayāni khandhāni ahesuṃ. Pubbakammassa dassanatthaṃ kiretāni, nibbattiṃsu.
七座门楼那里,有七位夜叉把守。第一座门楼,是一位名叫阎摩柯利的夜叉,带着自己的一千夜叉眷属守在那里;第二座,是一位名叫乌波罗的夜叉,带着两千夜叉眷属;第三座,是一位名叫瓦耆罗的夜叉,带着三千眷属;第四座,是一位名叫瓦耆罗巴胡的夜叉,带着四千眷属;第五座,是一位名叫迦萨甘陀的夜叉,带着五千眷属;第六座,是一位名叫迦达特陀的夜叉,带着六千眷属;第七座,是一位名叫帝萨目卡的夜叉,带着七千眷属守在那里。就这样,宫殿内外都有了极其严密的守护。频婆娑罗王听说“乔蒂迦家升起了一座七宝所成的七层宫殿,还有七道围墙、七座门楼、四个宝瓶”,就赐给他长者的华盖。从此他就成了乔蒂迦长者。
Sattasu dvārakoṭṭhakesu satta yakkhā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Paṭhame dvārakoṭṭhake yamakoḷī nāma yakkho attano parivārena yakkhasahassena saddhiṃ ārakkhaṃ gaṇhi, dutiye uppalo nāma attano parivārayakkhānaṃ dvīhi sahassehi saddhiṃ, tatiye vajiro nāma tīhi sahassehi saddhiṃ, catutthe vajirabāhu nāma catūhi sahassehi saddhiṃ, pañcame kasakando nāma pañcahi sahassehi saddhiṃ, chaṭṭhe kaṭattho nāma chahi sahassehi saddhiṃ, sattame disāmukho nāma sattahi sahassehi saddhiṃ ārakkhaṃ gaṇhi. Evaṃ pāsādassa anto ca bahi ca gāḷharakkhā ahosi. ‘‘Jotikassa kira sattaratanamayo sattabhūmikapāsādo uṭṭhito, satta pākārā sattadvārakoṭṭhakā catasso nidhikumbhiyo uṭṭhitā’’ti sutvā bimbisāro rājā seṭṭhicchattaṃ pahiṇi. So jotikaseṭṭhi nāma ahosi.
那位曾与他一起修过福业的女子,投生到了北俱卢洲。后来天神们把她从那里带来,让她坐在吉祥的寝宫中。她来的时候,带了一筒米和三块火石。他们一辈子都用那一筒米做饭。据说,哪怕他们想取出装满一百车的米,那一筒米也还是保持一筒的量,不会减少。煮饭的时候,他们把米放进锅里,再把锅放在那些石头上,石头立刻就烧起来,饭一熟,火就自己灭了。他们就凭这个迹象知道饭已经熟了。煮汤、做菜等等也是同样的道理。就这样,他们的饮食全靠这些火石来煮熟。他们依靠宝珠的光明生活,根本不知道火或灯的光亮。“乔蒂迦竟然有这样的福报”,这件事在整个赡部洲都传开了。大批人备好车马等等,前来参观。乔蒂迦长者对每个来的人,都让人煮好北俱卢洲的米饭布施给他们。他吩咐说:“从如意树上取衣服吧,取饰品吧。”又吩咐说:“把那个一伽浮他大的宝瓶打开,取走够用的钱财吧。”整个赡部洲的人拿了钱财离开后,那个宝瓶连一指节那么深的减少都没有。据说,这是他把沙子铺在香室僧园里,上面撒满珍宝所感得的果报。
Tena pana saddhiṃ katapuññakammā itthī uttarakurūsu nibbatti. Atha naṃ devatā tato ānetvā sirigabbhe nisīdāpesuṃ. Sā āgacchamānā ekaṃ taṇḍulanāḷiṃ tayo ca jotipāsāṇe gaṇhi. Tesaṃ yāvajīvaṃ tāyeva taṇḍulanāḷiyā bhattaṃ ahosi. Sace kira te sakaṭasatampi taṇḍulānaṃ pūretukāmā honti, sā taṇḍulanāḷi nāḷiyeva hutvā tiṭṭhati. Bhattapacanakāle taṇḍule ukkhaliyaṃ pakkhipitvā tesaṃ pāsāṇānaṃ upari ṭhapeti, pāsāṇā tāvadeva pajjalitvā bhatte pakkamatte nibbāyanti. Teneva saññāṇena bhattassa pakkabhāvaṃ jānanti. Sūpeyyādipacanakālepi eseva nayo. Evaṃ tesaṃ jotipāsāṇehi āhāro paccati. Maṇiālokena ca vasanti, aggissa vā dīpassa vā obhāsaṃ neva jāniṃsu. ‘‘Jotikassa kira evarūpā sampattī’’ti sakalajambudīpe pākaṭo ahosi. Mahājano yānādīni yojetvā dassanatthāya āgacchati. Jotikaseṭṭhi āgatāgatānaṃ uttarakurutaṇḍulānaṃ bhattaṃ pacāpetvā dāpesi. ‘‘Kapparukkhehi vatthāni gaṇhantu, ābharaṇāni gaṇhantū’’ti āṇāpesi. ‘‘Gāvutikanidhikumbhiyā mukhaṃ vivarāpetvā yāpanamattaṃ dhanaṃ gaṇhantū’’ti āṇāpesi. Sakalajambudīpavāsikesu dhanaṃ gahetvā gacchantesu nidhikumbhiyā aṅgulimattampi ūnaṃ nāhosi. Gandhakuṭipariveṇe vālukaṃ katvā okiṇṇaratanānaṃ kirassa eso nissando.
当大众带着衣服、饰品和想要的钱财纷纷离去时,频婆娑罗王虽然也想看看那座宫殿,却因为人潮涌来,一直找不到机会进去。后来,因为人们已经随意拿了东西渐渐散去,人群变得稀少,国王便对乔蒂迦的父亲说:“我们想去看看你儿子的宫殿。”他回答:“好的,陛下。”说完就回去,把这事告诉了儿子:“孩子,国王想看看你的宫殿。”儿子说:“好的,父亲,请他来。”国王便带着庞大的随从队伍到了那里。在第一道门楼前,一个刚打扫完、正要去倒垃圾的女仆向国王伸出了手臂。国王以为她是“首富的妻子”,觉得难为情,就没有把手搭在她的手臂上。同样,在其余几道门楼前,他也把那些女仆当成了“首富的妻子们”,没有把手搭在她们的手臂上。乔蒂迦出来迎接国王,顶礼之后跟在后面,说:“陛下,请往前走。”国王看到那宝石铺成的地面,觉得就像一处深达百人高的陷阱出现在眼前,心想:“这莫非是挖来抓我的陷坑?”便不敢把脚踩上去。乔蒂迦说:“陛下,这不是陷阱,请跟在我后面走。”说着就走到了前面。国王便在他踩过的地方落脚,从最底层开始,一边观赏一边巡游宫殿。那时,阿阇世王子也牵着父亲的手指跟着游览,心里想:“唉,我父亲真是愚痴!身为国王,却住在木屋里,而这位居士住在七宝所成的宫殿中。我若为王,绝不允许他住在这座宫殿里。”
Evaṃ mahājane vatthābharaṇāni ceva dhanañca yadicchakaṃ ādāya gacchante bimbisāro tassa pāsādaṃ daṭṭhukāmopi mahājane āgacchante okāsaṃ nālattha. Aparabhāge yadicchakaṃ ādāya gatattā manussesu mandībhūtesu rājā jotikassa pitaraṃ āha – ‘‘tava puttassa pāsādaṃ daṭṭhukāmamhā’’ti. So ‘‘sādhu, devā’’ti vatvā gantvā puttassa kathesi – ‘‘tāta, rājā te pāsādaṃ daṭṭhukāmo’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, āgacchatū’’ti. Rājā mahantena parivārena tattha agamāsi. Paṭhamadvārakoṭṭhake sammajjitvā kacavarachaḍḍikā dāsī rañño hatthaṃ adāsi, rājā ‘‘seṭṭhijāyā’’ti saññāya lajjamāno tassā bāhāya hatthaṃ na ṭhapesi. Evaṃ sesadvārakoṭṭhakesupi dāsiyo ‘‘seṭṭhibhariyāyo’’ti maññamāno tāsaṃ bāhāya hatthaṃ na ṭhapesi. Jotiko āgantvā rājānaṃ paccuggantvā vanditvā pacchato hutvā ‘‘purato yātha, devā’’ti āha. Rañño maṇipathavī sataporisapapāto viya hutvā upaṭṭhahi. So ‘‘iminā mama gahaṇatthāya opāto khaṇito’’ti maññamāno pādaṃ nikkhipituṃ na visahi. Jotiko ‘‘nāyaṃ, deva, opāto, mama pacchato āgacchathā’’ti purato ahosi. Rājā tena akkantakāle bhūmiṃ akkamitvā heṭṭhimatalato paṭṭhāya pāsādaṃ olokento vicari. Tadā ajātasattukumāropi pitu aṅguliṃ gahetvā vicaranto cintesi – ‘‘aho andhabālo mama pitā, gahapatike nāma sattaratanamaye pāsāde vasante esa rājā hutvā dārumaye gehe vasati, ahaṃ dāni rājā hutvā imassa imasmiṃ pāsāde vasituṃ na dassāmī’’ti.
国王正要登上上层楼阁时,正好到了早餐时间。他就对长者说:“大长者,我们就在这里吃早餐吧。”长者说:“陛下,我知道,您的饭食已经准备好了。”国王用十六壶香汤沐浴后,在长者那座宝石造的凉亭里,在铺好的座位上,坐上了专为长者设的那张坐榻。然后侍从奉上洗手水,又把浓稠的乳粥盛在一只价值十万钱的金碗里,满满地放在他面前。国王以为是“饭”,就开始吃起来。长者说:“陛下,这不是饭,这是浓稠的乳粥。”于是用另一只金碗盛了饭,放在先前那只碗旁边。据说,接着吃那刚好温热适口的饭,很是舒服。国王吃着美味的饭,不知不觉就没了节制。这时长者向他行礼,合掌举起说:“陛下,够了,就到这里吧,再多吃就消化不了了。”国王对他说:“居士,你为什么这样郑重其事地说自己家的饭呢?”长者说:“陛下,不是这个意思。其实您所有随从将士吃的也是这同样的饭、同样的菜。但我怕招来非议。”国王问:“什么缘故?”长者说:“假如陛下身体稍感困乏不适,有人就会说:‘昨天国王在长者家吃了饭,一定是长者做了什么。’陛下,我怕的就是这种话。”国王说:“那就把饭拿走吧,拿水来。”国王吃完饭,整个王室随从都吃了同样的饭。
Raññopi uparimatalāni abhiruhantasseva pātarāsavelā jātā. So seṭṭhiṃ āmantetvā, ‘‘mahāseṭṭhi, idheva pātarāsaṃ bhuñjissāmā’’ti. Jānāmi, deva, sajjito devassāhāroti. So soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhatvā ratanamaye seṭṭhissa nisīdanamaṇḍape paññatte tasseva nisīdanapallaṅke nisīdi. Athassa hatthadhovanūdakaṃ datvā satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā kilinnapāyāsaṃ vaḍḍhetvā purato ṭhapayiṃsu. Rājā ‘‘bhojana’’nti saññāya bhuñjituṃ ārabhi. Seṭṭhi ‘‘nayidaṃ, deva, bhojanaṃ, kilinnapāyāso eso’’ti aññissā suvaṇṇapātiyā bhojanaṃ vaḍḍhetvā purimapātiyaṃ ṭhapayiṃsu. Tato uṭṭhitautunā kira taṃ bhuñjituṃ sukhaṃ hoti. Rājā madhurabhojanaṃ bhuñjanto pamāṇaṃ na aññāsi. Atha naṃ seṭṭhi vanditvā añjaliṃ paggayha ‘‘alaṃ, deva, ettakameva hotu, ito uttariṃ jirāpetuṃ na sakkā’’ti āha. Atha naṃ rājā āha – ‘‘kiṃ, gahapati, garukaṃ katvā kathesi attano bhatta’’nti? Deva, natthetaṃ, tumhākaṃ sabbassāpi hi balakāyassa idameva bhattaṃ idaṃ supeyyaṃ. Api ca kho ahaṃ ayasassa bhāyāmīti. Kiṃ kāraṇāti? Sace devassa kāyālasiyamattaṃ bhaveyya, ‘‘hiyyo raññā seṭṭhissa gehe bhattaṃ bhuttaṃ, seṭṭhinā kiñci kataṃ bhavissatī’’ti vacanassa bhāyāmi, devāti. Tena hi bhattaṃ hara, udakaṃ āharāti. Rañño bhattakiccāvasāne sabbo rājaparivāro tadeva bhattaṃ paribhuñji.
国王坐着闲聊,把长者叫过来说:“这家里难道没有长者的妻子吗?”长者回答:“有的,陛下。”国王问:“她在哪里?”长者说:“她坐在净室里,不知道陛下已经来了。”其实国王一大早就带着随从来了,可她确实一点都不知道。于是长者心想“国王想见我的妻子”,就走到她那里说:“国王来了,你难道不该去见见国王吗?”她躺着不动,说:“夫君,你说的‘国王’是什么呀?”长者告诉她“国王就是我们的主宰”,她听了很不高兴,说:“我们过去修的福业真是太差了,竟然还有人来主宰我们。想必是我们当初没有信心,做了布施,虽然得到了这些富贵,却生在别人主宰的地方。一定是我们过去缺乏信心才布施的,这就是那个果报。”接着她说:“夫君,那我现在该怎么办?”长者说:“你拿把扇子过来,给国王扇风。”她就拿了扇子过来给国王扇。她拿扇子给国王扇风时,国王头巾上的香气随风扑到她眼睛上,她的眼里就流出了泪水。国王看到后对长者说:“大长者,女人嘛,智慧浅,她大概是怕‘国王要夺走我丈夫的财产’,所以吓得哭了吧。你安慰安慰她,跟她说‘我无意贪图你的财产’。”长者说:“陛下,她不是在哭。”国王问:“那是什么缘故?”长者说:“是您头巾的香气让她流了眼泪。她平时不点灯、不点火,只靠宝珠的光亮来吃饭、坐着、躺着,陛下您却是坐在灯光下的吧?”国王说:“是的,长者。”长者说:“那么,陛下,从今天起就靠宝珠的光亮坐着吧。”于是献上了一颗如甜瓜般大、价值连城的巨大宝珠。国王看了看这座宅子,说:“灼光长者的富贵真是了不起啊!”说完就走了。以上就是灼光长者的出身来历。
Rājā sukhakathāya nisinno seṭṭhiṃ āmantetvā, ‘‘kiṃ imasmiṃ gehe seṭṭhibhariyā natthī’’ti āha? ‘‘Āma atthi, devā’’ti. ‘‘Kahaṃ sā’’ti? ‘‘Sirigabbhe nisinnā, devassa āgatabhāvaṃ na jānātī’’ti. Kiñcāpi hi pātova rājā saparivāro āgato, sā panassa āgatabhāvaṃ na jānāteva. Tato seṭṭhi ‘‘rājā me bhariyaṃ daṭṭhukāmo’’ti tassā santikaṃ gantvā ‘‘rājā āgato, kiṃ tava rājānaṃ daṭṭhuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. Sā nipannakāva ‘‘ko esa, sāmi, rājā nāmā’’ti vatvā ‘‘rājā nāma amhākaṃ issaro’’ti vutte anattamanataṃ pavedentī ‘‘dukkaṭāni vata no puññakammāni, yesaṃ no issaropi atthi. Assaddhāya nāma puññakammāni katvā mayaṃ sampattiṃ pāpuṇitvā aññassa issariyaṭṭhāne nibbattamhā. Addhā amhehi asaddahitvā dānaṃ dinnaṃ bhavissati, tassetaṃ phala’’nti vatvā ‘‘kiṃ dāni karomi, sāmī’’ti āha. Tālavaṇṭaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ bījāhīti. Tassā tālavaṇṭaṃ ādāya āgantvā rājānaṃ bījentiyā rañño veṭhanassa gandhavāto akkhīni pahari, athassā akkhīhi assudhārā pavattiṃsu. Taṃ disvā rājā seṭṭhiṃ āha – ‘‘mahāseṭṭhi, mātugāmo nāma appabuddhiko, ‘rājā me sāmikassa sampattiṃ gaṇheyyā’ti bhayena rodati maññe, assāsehi naṃ ‘na me tava sampattiyā attho’’’ti. Na esā, deva, rodatīti. Atha kiṃ etanti? Tumhākaṃ veṭhanagandhenassā assūni pavattiṃsu. Ayañhi dīpobhāsaṃ vā aggiobhāsaṃ vā adisvā maṇiālokeneva bhuñjati ca nisīdati ca nipajjati ca, devo pana dīpālokena nisinno bhavissatīti? Āma, seṭṭhīti. Tena hi, deva, ajja paṭṭhāya maṇiālokena nisīdathāti mahantaṃ tipusamattaṃ anagghaṃ maṇiratanaṃ adāsi. Rājā gehaṃ oloketvā ‘‘mahatī vata jotikassa sampattī’’ti vatvā agamāsi. Ayaṃ tāva jotikassa uppatti.
现在要讲结发居士的来历。在波罗奈城,有一位富家小姐,长得非常漂亮。到了十五六岁时,家里人为了看住她,派了一个女仆,把她安置在一座七层高楼最上面的华丽房间里住着。有一天,她打开窗户往外看,一个在空中飞行的持明者看见了她,生起了爱慕之心,就从窗户飞进去,和她好上了。她跟那个持明者一起住,没过多久就怀孕了。女仆发现后,问她:“小姐,这是怎么回事?”她说:“算了,别告诉任何人。”女仆因为害怕,就闭嘴不说了。她怀胎十月后生下一个儿子,让人拿来一个新盆子,把孩子放进去躺好,把盆子盖上,上面放了些花环,然后吩咐女仆:“你把这个顶在头上,丢到恒河里去。要是有人问‘这是什么’,你就说‘这是我女主人的祭供之物’。”女仆就照办了。
Idāni jaṭilassa uppatti veditabbā – bārāṇasiyañhi ekā seṭṭhidhītā abhirūpā ahosi, taṃ pannarasasoḷasavassuddesikakāle rakkhaṇatthāya ekaṃ dāsiṃ datvā sattabhūmikassa pāsādassa uparimatale sirigabbhe vāsayiṃsu. Taṃ ekadivasaṃ vātapānaṃ vivaritvā bahi olokayamānaṃ ākāsena gacchanto eko vijjādharo disvā uppannasineho vātapānena pavisitvā tāya saddhiṃ santhavamakāsi. Sā tena saddhiṃ saṃvāsamanvāya na cirasseva gabbhaṃ paṭilabhi. Atha naṃ sā dāsī disvā, ‘‘amma, kiṃ ida’’nti vatvā ‘‘hotu mā kassaci ācikkhī’’ti tāya vuttā bhayena tuṇhī ahosi. Sāpi dasamāsaccayena puttaṃ vijāyitvā navabhājanaṃ āharāpetvā tattha taṃ dārakaṃ nipajjāpetvā taṃ bhājanaṃ pidahitvā upari pupphadāmāni ṭhapetvā ‘‘imaṃ sīsena ukkhipitvā gaṅgāya vissajjehi, ‘kiṃ ida’nti ca puṭṭhā ‘ayyāya me balikamma’nti vadeyyāsī’’ti dāsiṃ āṇāpesi. Sā tathā akāsi.
在恒河下游,有两个女人正在洗澡,看见一只容器被水冲过来。一个人说:“这个容器是我的。”另一个人说:“容器里面装的东西是我的。”等容器漂到跟前,她们把容器拿上岸放下,打开一看,里面是个男孩。于是一个人就说:“因为我说了‘容器是我的’,所以男孩就该归我。”另一个人说:“因为我说了‘容器里面装的东西是我的’,所以男孩是我的。”两人争执不下,就去了裁决的地方,把事情报告上去。官员们判不了,她们就去了国王那里。国王听了她们的话,说:“你领孩子,你拿容器。”那个得到孩子的女人,是大迦旃延尊者的施主。因此她抚养这个孩子,心里想:“我要让他在尊者身边出家。”孩子出生那天,因为胎垢没洗干净,头发结成了髻,所以大家就给他取名叫“结发”。等他能自己走路的时候,尊者为了乞食走进那户人家。女居士请尊者坐下,供养了食物。尊者看见那个男孩,问:“女居士,你得到孩子了?”她回答:“是的,尊者。我养这个孩子,就是想着要让他在您身边出家,请您度他出家吧。”她就把孩子交给了尊者。尊者说“好”,带着他走,一边走一边观察:“这个众生有没有能享受在家富贵的福业?”他观察到:“这是个有大福德的众生,会享受大富贵。不过他还小,智慧也还没有成熟。”于是尊者带着他,去了呾叉始罗一位施主的家里。
Heṭṭhāgaṅgāyampi dve itthiyo nhāyamānā taṃ bhājanaṃ udakenāhariyamānaṃ disvā ekā ‘‘mayhetaṃ bhājana’’nti āha. Ekā ‘‘yaṃ etassa anto, taṃ mayha’’nti vatvā bhājane sampatte taṃ ādāya thale ṭhapetvā vivaritvā dārakaṃ disvā ekā ‘‘mama bhājananti vuttatāya dārako mameva hotī’’ti āha. Ekā ‘‘yaṃ bhājanassa anto, taṃ mameva hotūti vuttatāya mama dārako’’ti āha. Tā vivadamānā vinicchayaṭṭhānaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā amaccesu vinicchituṃ asakkontesu rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā tāsaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘tvaṃ dārakaṃ gaṇha, tvaṃ bhājanaṃ gaṇhā’’ti āha. Yāya pana dārako laddho, sā mahākaccānattherassa upaṭṭhāyikā ahosi. Tasmā sā dārakaṃ ‘‘imaṃ therassa santike pabbājessāmī’’ti posesi. Tassa jātadivase gabbhamalassa dhovitvā anapanītatāya kesā jaṭitā hutvā aṭṭhaṃsu, tenassa jaṭilotveva nāmaṃ kariṃsu. Tassa padasā vicaraṇakāle thero taṃ gehaṃ piṇḍāya pāvisi. Upāsikā theraṃ nisīdāpetvā āhāramadāsi. Thero dārakaṃ disvā ‘‘kiṃ upāsike dārako laddho’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante, imāhaṃ dārakaṃ tumhākaṃ santike pabbājessāmīti posesiṃ, pabbājetha na’’nti adāsi. Thero ‘‘sādhū’’ti ādāya taṃ gacchanto ‘‘atthi nu kho imassa gihisampattiṃ anubhavituṃ puññakamma’’nti olokento ‘‘mahāpuñño satto mahāsampattiṃ anubhavissati, daharo esa tāva, ñāṇampissa paripākaṃ na gacchatī’’ti cintetvā taṃ ādāya takkasilāyaṃ ekassa upaṭṭhākassa gehaṃ agamāsi.
他礼敬长老后站在一旁,看见那个孩子,就问:“尊者,您得到这个孩子了吗?”对方回答:“是的,近事男,他将来会出家。不过他还小,暂时就留在你身边吧。”那人说:“好的,尊者。”便把孩子当作自己的儿子来抚养。
那时,他家里积压了十二年的货物。有一次他要去别的村子,就把所有货物都搬到店铺里,让孩子坐在店中,一样一样告诉他每件货物的本钱,交代说:“这个和这个值这么多钱,你收了这个数才卖。”说完就走了。那天,守护城市的天神们把那些哪怕只是需要一点辣椒、小茴香的人,也都引到了他这家店铺门前。结果他十二年的积压货物,一天之内就全卖光了。家主回来后,到店铺里一看,什么都没了,就说:“孩子,你把所有货物都弄没了吗?”孩子说:“我没有弄没,全都是按您说的价钱卖掉的。这是某某货物的本钱,这是某某货物的本钱。”家主听了很欢喜,心想:“这真是个难得的人,到哪里都能活。”就把家里已经成年的女儿嫁给了他,又吩咐仆人们说:“给他造一座房子。”房子建好后,他对他们说:“去吧,你们回自己家住吧。”
So theraṃ vanditvā ṭhito taṃ dārakaṃ disvā ‘‘dārako vo, bhante, laddho’’ti pucchi. Āma, upāsaka, pabbajissati, daharo tāva, taveva santike hotūti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti taṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggi. Tassa pana gehe dvādasa vassāni bhaṇḍakaṃ ussannaṃ hoti. So gāmantaraṃ gacchanto sabbampi taṃ bhaṇḍaṃ āpaṇaṃ haritvā dārakaṃ āpaṇe nisīdāpetvā tassa tassa bhaṇḍakassa mūlaṃ ācikkhitvā ‘‘idañca idañca ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā dadeyyāsī’’ti vatvā pakkāmi. Taṃdivasaṃ nagarapariggāhikā devatā antamaso maricajīrakamattenāpi atthike tasseva āpaṇābhimukhe kariṃsu. So dvādasa vassāni ussannaṃ bhaṇḍakaṃ ekadivaseneva vikkiṇi. Kuṭumbiko āgantvā āpaṇe kiñci adisvā ‘‘sabbaṃ te, tāta, bhaṇḍakaṃ nāsita’’nti āha. Na nāsemi, sabbaṃ tumhehi vuttanayeneva vikkiṇiṃ, idaṃ asukassa mūlaṃ, idaṃ asukassāti. Kuṭumbiko pasīditvā ‘‘anaggho puriso, yattha katthaci jīvituṃ samattho’’ti attano gehe vayappattaṃ dhītaraṃ tassa datvā ‘‘gehamassa karothā’’ti purise āṇāpetvā niṭṭhite gehe ‘‘gacchatha, tumhe attano gehe vasathā’’ti āha.
当他正要走进家门,一只脚刚跨过门槛,房屋后方的地面就裂开了,冒出一座高八十肘的金山。国王一听说“据说结发童子的家里地面裂开,冒出了一座金山”,立刻就派人给他送去了首富的白伞盖。他因此被称为“结发首富”。他有三个儿子。等到儿子们到了成年的年纪,他生起了出家的念头,心想:“如果有一个和我们家财力相当的首富之家,他们也许会允许我出家;如果没有,就不会允许。在这赡部洲,到底有没有和我们家财力相当的家族呢?”为了弄清楚这件事,他让人打造了金砖、金刺棒和金鞋,交到仆人手里,派他们出去,吩咐说:“你们去吧,带上这些东西,装作随便看看的样子,在赡部洲到处走走,弄清楚有没有和我们家财力相当的首富之家,有还是没有,然后回来告诉我。”
Athassa gehapavisanakāle ekena pādena ummāre akkantamatte gehassa pacchimabhāge bhūmiṃ bhinditvā asītihattho suvaṇṇapabbato uṭṭhahi. Rājā ‘‘jaṭilakumārassa kira gehe bhūmiṃ bhinditvā suvaṇṇapabbato uṭṭhito’’ti sutvāva tassa seṭṭhicchattaṃ pesesi. So jaṭilaseṭṭhi nāma ahosi. Tassa tayo puttā ahesuṃ. So tesaṃ vayappattakāle pabbajjāya cittaṃ uppādetvā ‘‘sace amhehi samānabhogaṃ seṭṭhikulaṃ bhavissati, pabbajituṃ dassanti. No ce, na dassanti. Atthi nu kho jambudīpe amhehi samānabhogaṃ kula’’nti vīmaṃsanatthāya suvaṇṇamayaṃ iṭṭhakaṃ suvaṇṇamayaṃ patodalaṭṭhiṃ suvaṇṇamayaṃ pādukañca kārāpetvā purisānaṃ hatthe datvā ‘‘gacchatha, imāni ādāya kiñcideva olokayamānā viya jambudīpatale vicaritvā amhehi samānabhogassa seṭṭhikulassa atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā ñatvā āgacchathā’’ti pahiṇi.
他们四处游方,来到了跋地亚城。这时,门达卡长者看见他们,问道:“孩子们,你们四处走动是在做什么?”他们回答:“我们在找一样东西。”长者听了,知道“他们拿着这些东西,根本没必要为了找什么而四处走——他们是在查探国中的财富”,就说:“孩子们,进我们后院的屋子里看看吧。”他们进去后,在一处约八卡利萨大的地方,看到有像大象、马、公牛那么大的黄金羊,背靠着背从地面涌出,就像前面说的那样。他们在那些金羊之间走了一圈,就出来了。这时长者问:“孩子们,你们要找的东西见到了吗?”他们回答:“见到了,主人。”长者说:“那就去吧。”便打发他们走了。他们从那里回去后,自己的长者问:“怎么样,孩子们,见到和我们财力相当的长者家了吗?”他们禀报:“主人,您家算什么?跋地亚城那位门达卡长者的财富竟然是这样!”便把这一切经过都说了。长者听后满心欢喜,心想:“总算找到一家首富了,不知道还有没有别的?”于是给了他们一条价值十万钱的毛毯,派他们出去:“去吧,孩子们,再去找找别的首富之家。”
Te cārikaṃ carantā bhaddiyanagaraṃ pāpuṇiṃsu. Atha ne meṇḍakaseṭṭhi disvā, ‘‘tātā, kiṃ karontā vicarathā’’ti pucchitvā ‘‘ekaṃ olokentā vicarāmā’’ti vutte ‘‘imesaṃ imāni gahetvā kiñcideva oloketuṃ vicaraṇakiccaṃ natthi, raṭṭhaṃ pariggaṇhamānā vicarantī’’ti ñatvā, ‘‘tātā, amhākaṃ pacchimagehaṃ pavisitvā olokethā’’ti āha. Te tattha aṭṭhakarīsamatte ṭhāne hatthiassausabhappamāṇe piṭṭhiyā piṭṭhiṃ āhacca pathaviṃ bhinditvā uṭṭhite heṭṭhā vuttappakāre suvaṇṇameṇḍake disvā tesaṃ antarantarā vicaritvā nikkhamiṃsu. Atha ne seṭṭhi, ‘‘tātā, yaṃ olokentā vicaratha, diṭṭho vo so’’ti pucchitvā ‘‘passāma, sāmī’’ti vutte ‘‘tena hi gacchathā’’ti uyyojesi. Te tatova gantvā attano seṭṭhinā ‘‘kiṃ, tātā, diṭṭhaṃ vo amhākaṃ samānabhogaṃ seṭṭhikula’’nti vutte, ‘‘sāmi, tumhākaṃ kiṃ atthi, bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhino evarūpo nāma vibhavo’’ti sabbaṃ taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu. Taṃ sutvā seṭṭhi attamano hutvā ‘‘ekaṃ tāva seṭṭhikulaṃ laddhaṃ, aparampi nu kho atthī’’ti satasahassagghanikaṃ kambalaṃ datvā ‘‘gacchatha, tātā, aññampi. Seṭṭhikulaṃ vicinathā’’ti pahiṇi.
他们到了王舍城,在离乔蒂迦长者家不远的地方堆起木柴,点着火,站在那儿。有人问“这是干什么”,他们就说:“我们有一条很值钱的毛毯要卖,可是没人买;带着它到处走,又怕被贼抢,所以打算把它烧了再走。”这时乔蒂迦长者看见他们,问“这些人在干什么”,听说了事情经过后,就把他们叫过来,问:“那条毛毯值多少钱?”他们说“值十万”,他就让人付了十万,把毛毯交给他们,吩咐说:“把这个送给门口扫地倒垃圾的那个女仆。”那女仆拿到毛毯,哭着来到主人面前,说:“主人,我犯了什么错?就算要打我也行啊,为什么给我这么粗的毛毯?我拿它怎么穿、怎么披?”(主人说:)“我不是给你穿披用的。你把它叠好,放在你床脚边,等你躺下睡觉时,用香汤洗过脚后拿它擦脚。难道连这个你都做不到吗?”她说:“这个我能做到。”就拿走了。那些人看到这件事,就回到自己的长者那里。长者问:“怎么样,诸位,见到和我家一样的长者之家了吗?”他们说:“主人,您家算什么?王舍城的乔蒂迦长者家才有这样的财富!”于是把他家所有的家产和这件事全都禀告了。长者听了他们的话,心里很高兴,说:“现在我可以出家了。”就来到国王那里,说:“大王,我想出家。”国王说:“好啊,大长者,出家吧。”他回到家,把儿子们叫来,把金柄金刚镐放在长子手里,说:“孩子,到后院的金山去取一块金子出来。”长子拿起镐走过去,敲那座金山,却像敲在石板上一样。他从长子手里拿过镐,交给次子,次子敲金山,也像敲在石板上一样。然后又交给幼子,幼子拿起一敲,金山就像泥土被敲碎堆成一堆那样。于是长者说:“来吧,孩子,够了。”然后把另外两个哥哥叫来,说:“这座金山不是为你们出现的,是为我和幼子出现的。你们和他一起共同享用吧。”为什么那座金山只为幼子出现?为什么那个结发者出生时被投入水中?都是因为他自己所造的业。
Te rājagahaṃ gantvā jotikaseṭṭhissa gehato avidūre dārurāsiṃ katvā aggiṃ datvā aṭṭhaṃsu. ‘‘Kiṃ ida’’nti puṭṭhakāle ca ‘‘ekaṃ no mahagghakambalaṃ vikkiṇantānaṃ kayiko natthi, gahetvā vicarantāpi corānaṃ bhāyāma, tena taṃ jhāpetvā gamissāmā’’ti vadiṃsu. Atha ne jotikaseṭṭhi disvā ‘‘ime kiṃ karontī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā pakkosāpetvā ‘‘kiṃ agghanako kambalo’’ti pucchi. ‘‘Satasahassagghanako’’ti vutte satasahassaṃ dāpetvā ‘‘dvārakoṭṭhakaṃ sammajjitvā kacavarachaḍḍikāya dāsiyā dethā’’ti tesaṃyeva hatthe pahiṇi. Sā kambalaṃ gahetvā rodamānā sāmikassa santikaṃ āgantvā ‘‘kiṃ maṃ, sāmi, aparādhe sati paharituṃ na vaṭṭati, kasmā me evarūpaṃ thūlakambalaṃ pahiṇittha, kathāhaṃ imaṃ nivāsessāmi vā pārupissāmi vā’’ti. Nāhaṃ tava etadatthāya pahiṇiṃ, etaṃ pana paliveṭhetvā tava sayanapādamūle ṭhapetvā nipajjanakāle gandhodakena dhotānaṃ pādānaṃ puñchanatthāya te pahiṇiṃ, kiṃ etampi kātuṃ na sakkosīti. Sā ‘‘etaṃ pana kātuṃ sakkhissāmī’’ti gahetvā agamāsi. Te ca purisā taṃ kāraṇaṃ disvā attano seṭṭhissa santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tātā, diṭṭhaṃ vo seṭṭhikula’’nti vutte, ‘‘sāmi, kiṃ tumhākaṃ atthi, rājagahanagare jotikaseṭṭhissa evarūpā nāma sampattī’’ti sabbaṃ gehasampattiṃ ārocetvā taṃ pavattiṃ ācikkhiṃsu. Seṭṭhi tesaṃ vacanaṃ sutvā tuṭṭhamānaso ‘‘idāni pabbajituṃ labhissāmī’’ti rañño santikaṃ gantvā ‘‘pabbajitukāmomhi, devā’’ti āha. Sādhu, mahāseṭṭhi, pabbajāhīti . So gehaṃ gantvā putte pakkosāpetvā suvaṇṇadaṇḍaṃ vajirakuddālaṃ jeṭṭhaputtassa hatthe ṭhapetvā, ‘‘tāta, pacchimagehe suvaṇṇapabbatato suvaṇṇapiṇḍaṃ uddharāhī’’ti āha. So kuddālaṃ ādāya gantvā suvaṇṇapabbataṃ pahari, piṭṭhipāsāṇe pahaṭakālo viya ahosi. Tassa hatthato kuddālaṃ gahetvā majjhimaputtassa hatthe datvā pahiṇi, tassapi suvaṇṇapabbataṃ paharantassa piṭṭhipāsāṇe pahaṭakālo viya ahosi. Atha naṃ kaniṭṭhaputtassa hatthe datvā pahiṇi, tassa taṃ gahetvā paharantassa koṭṭetvā rāsikatāya mattikāya pahaṭakālo viya ahosi. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘ehi, tāta, alaṃ ettakenā’’ti vatvā itare dve jeṭṭhabhātike pakkosāpetvā ‘‘ayaṃ suvaṇṇapabbato na tumhākaṃ nibbatto, mayhañca kaniṭṭhassa ca nibbatto, iminā saddhiṃ ekato hutvā paribhuñjathā’’ti āha. Kasmā pana so tesameva nibbattati, kasmā ca jaṭilo jātakāle udake pātitoti? Attano katakammeneva.
在为迦叶正等正觉者建塔的时候,有一位漏已尽的比丘走到建塔的地方,看了看,问道:“诸位,为什么塔的北面没有修起来?”大家回答说:“黄金不够了。”他说:“我进村里去劝募,你们用心把工程做下去。”他这样说完,就进了城,对大众劝募说:“诸位贤友,你们这座塔有一面的黄金不够了,你们知道哪里有黄金吗?”他一路劝募,来到一户金匠家。那金匠当时正跟妻子吵架,坐在那里生闷气。长老就对他说:“塔上你们负责的那一面黄金不够了,该想办法才行。”金匠因为正在生妻子的气,就脱口说:“把你的导师扔到水里去吧!”他妻子听了就说:“你做了太鲁莽的事!你生我的气,骂我打我都行,为什么要对过去、未来、现在的诸佛结怨呢?”金匠立刻生起悚惧,说:“尊者,请原谅我!”随即伏在长老脚下。长老说:“孩子,你并没有对我说什么,你该去求导师原谅。”金匠问:“尊者,我该怎么做才能求得原谅呢?”长老说:“你做好三罐金花,放进安放舍利的窟室里,然后穿着湿衣、披着湿发去求原谅吧,孩子。”
Kassapasammāsambuddhassa hi cetiye kariyamāne eko khīṇāsavo cetiyaṭṭhānaṃ gantvā oloketvā, ‘‘tātā, kasmā cetiyassa uttarena mukhaṃ na uṭṭhahatī’’ti pucchi. ‘‘Suvaṇṇaṃ nappahotī’’ti āhaṃsu. Ahaṃ antogāmaṃ pavisitvā samādapessāmi, tumhe ādarena kammaṃ karothāti. So evaṃ vatvā nagaraṃ pavisitvā, ‘‘ammā, tātā, tumhākaṃ cetiyassa ekasmiṃ mukhe suvaṇṇaṃ nappahoti, suvaṇṇaṃ jānāthā’’ti mahājanaṃ samādapento suvaṇṇakārakulaṃ agamāsi. Suvaṇṇakāropi taṅkhaṇeyeva bhariyāya saddhiṃ kalahaṃ karonto nisinno hoti. Atha naṃ thero ‘‘cetiye tumhehi gahitamukhassa suvaṇṇaṃ nappahoti, taṃ jānituṃ vaṭṭatī’’ti āha. So bhariyāya kopena ‘‘tava satthāraṃ udake khipitvā gacchā’’ti āha. Atha naṃ sā ‘‘atisāhasikakammaṃ te kataṃ, mama kuddhena te ahameva akkositabbā vā paharitabbā vā, kasmā atītānāgatapaccuppannesu buddhesu veramakāsī’’ti āha. Suvaṇṇakāro tāvadeva saṃvegappatto hutvā ‘‘khamatha me, bhante’’ti vatvā therassa pādamūle nipajji. Tāta, ahaṃ tayā na kiñci vutto, satthāraṃ khamāpehīti. Kinti katvā khamāpemi, bhanteti. Suvaṇṇapupphānaṃ tayo kumbhe katvā antodhātunidhāne pakkhipitvā allavattho allakeso hutvā khamāpehi, tātāti.
他答应了一声“好的,尊者”,就开始做金花。他把三个儿子中的长子叫来,说:“来,孩子,我曾用恶语骂过大师,所以我要做好这些花,放进舍利塔里,向他求忏悔,你也来帮我一把吧。”长子说:“又不是我叫你说那些恶语的,你自己做吧。”不肯帮忙。他又把次子叫来,说了同样的话,次子也照样回答,不肯帮忙。他又把小儿子叫来,说了同样的话,小儿子说:“父亲的事就是儿子的责任。”于是帮父亲一起做金花。金匠做成了三罐一拃长的金花,放进舍利塔里,然后穿着湿衣服、头发还湿着,向大师求忏悔。就这样,他在每一世出生时,都会被人丢进水里,一共七次。而这一世,是他最后一次受生的身体。也是因为同样的余业,他一出生就被丢进水里。至于他那两个年长的儿子,在做金花时不肯帮忙,因为这个缘故,金山没有为他们出现;而结发者和他的小儿子因为一起做了这件事,金山就出现了。他这样教导儿子们之后,就在世尊面前出家,没过多久就证得了阿罗汉果。后来,世尊和五百位比丘一起入村乞食,来到他儿子们的家门口,他们便供养了以佛陀为首的比丘僧团半个月的饭食。
So ‘‘sādhu, bhante’’ti vatvā suvaṇṇapupphāni karonto tīsu puttesu jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘ehi, tāta, ahaṃ satthāraṃ veravacanena avacaṃ, tasmā imāni pupphāni katvā dhātunidhāne pakkhipitvā khamāpessāmi, tvampi kho me sahāyo hohī’’ti āha. So ‘‘na tvaṃ mayā veravacanaṃ vadāpito, tvaṃyeva karohī’’ti kātuṃ na icchi. Majjhimaputtaṃ pakkositvā tathevāha, sopi tatheva vatvā kātuṃ na icchi. Kaniṭṭhaṃ pakkositvā tathevāha, so ‘‘pitu uppannakiccaṃ nāma puttassa bhāro’’ti vatvā pitusahāyo hutvā pupphāni akāsi. Suvaṇṇakāro vidatthippamāṇānaṃ pupphānaṃ tayo kumbhe niṭṭhāpetvā dhātunidhāne pakkhipitvā allavattho allakeso satthāraṃ khamāpesi. Iti so sattakkhattuṃ jātakāle udake pātanaṃ labhi. Ayaṃ panassa koṭiyaṃ ṭhito attabhāvo. Idhāpi tasseva nissandena udake pātito. Ye panassa dve jeṭṭhabhātikā puttā suvaṇṇapupphānaṃ karaṇakāle sahāyā bhavituṃ na icchiṃsu, tesaṃ tena kāraṇena suvaṇṇapabbato na nibbatti, jaṭilassa ceva kaniṭṭhaputtassa ca ekato katabhāvena nibbatti. Iti so putte anusāsitvā satthu santike pabbajitvā katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi. Satthā aparena samayena pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ piṇḍāya caranto tassa puttānaṃ gehadvāraṃ agamāsi, te buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa aḍḍhamāsaṃ bhikkhādānaṃ adaṃsu.
比丘们在法堂里议论起来:“贤友,那位结发者到现在对八十肘高的金山和儿子们还有渴爱吗?”他回答说:“贤友,我对这些既没有渴爱,也没有慢心。”他们却说:“这位结发长老说了不实的话,还自称有了证悟。”世尊听到他们的议论后,说:“比丘们,我的儿子对那些没有渴爱,也没有慢心。”然后世尊说法,诵出了这首偈颂——
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘ajjāpi te, āvuso jaṭila, asītihatthe suvaṇṇapabbate ca puttesu ca taṇhā atthī’’ti. ‘‘Na me, āvuso, etesu taṇhā vā māno vā atthī’’ti. Te ‘‘ayaṃ jaṭilatthero abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti vadiṃsu. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, mama puttassa tesu taṇhā vā māno vā atthī’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
若人于此断除渴爱,作为无家者而游方;
渴爱与有都已灭尽的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha taṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:如果有人在这世间,舍弃了通过六门生起的渴爱或慢,对居家生活毫无兴趣,出家成为无家可归的游行修行者,由于渴爱和有已被彻底灭尽,他就是“渴爱与有皆已灭尽者”,我说这样的人是婆罗门。
Tassattho – yo idha loke chadvārikaṃ taṇhaṃ vā mānaṃ vā jahitvā gharāvāsena anatthiko anāgāro hutvā paribbajati, taṇhāya ceva bhavassa ca parikkhīṇattā taṇhābhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
34. 觉光长老的故事
34. Jotikattheravatthu
世尊住在竹林精舍时,再次就朱提迦长老而说了这段“若人断除贪爱”的教法。
Yodha taṇhanti puna imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto jotikattheraṃ ārabbha kathesi.
阿阇世王子确实和提婆达多勾结在一起,杀了父亲,登上王位后,心想:“我要夺取周提迦长者的那座大宫殿。”于是整军出发。他在宝石墙上看到自己和随从的影子,误以为:“那位居士也整军带着军队出来了。”于是不敢靠近。那天长者正好受持布萨,清早吃完早餐就去了精舍,坐在世尊面前听法。而守在第一道门楼的夜叉名叫亚麻拘利,看见国王后,喝道:“你要去哪里?”便击溃了国王和他的随从,四处追赶。国王只好逃进精舍。
Ajātasattukumāro hi devadattena saddhiṃ ekato hutvā pitaraṃ ghātetvā rajje patiṭṭhito ‘‘jotikaseṭṭhissa mahāpāsādaṃ gaṇhissāmī’’ti yuddhasajjo nikkhamitvā maṇipākāre saparivārassa attano chāyaṃ disvā ‘‘gahapatiko yuddhasajjo hutvā balaṃ ādāya nikkhanto’’ti sallakkhetvā upagantuṃ na visahi. Seṭṭhipi taṃ divasaṃ uposathiko hutvā pātova bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā satthu santike dhammaṃ suṇanto nisinno hoti. Paṭhame dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gahetvā ṭhito pana yamakoḷi nāma yakkho taṃ disvā ‘‘kahaṃ gacchasī’’ti saparivāraṃ viddhaṃsetvā disāvidisāsu anubandhi. Rājā vihārameva agamāsi.
这时,长者一看见他,就说:“怎么了,大王?”说完便从座位上起身站着。居士,你为什么命令你的手下说“你们跟我打”,然后却跑到这里,像在听法一样坐着?大王是来占我的房子吗?是的,我正是为此而来。大王,只要我不愿意,哪怕一千个国王也占不了我的房子。国王听了就生气:“难道你会成为国王吗?”我不是国王,但属于我的东西,哪怕只是一根棉线,只要我不愿意,国王或盗贼也拿不走。难道我非得你同意才能拿吗?那么,大王,我这十根手指上有二十枚戒指,我不给你。你要是有本事,就拿走吧。那位国王蹲在地上往上跳,能跳到十八肘高的地方;站着往上跳,能跳到八十肘高的地方。他力气这么大,翻来转去,却连一枚戒指也拔不下来。于是长者说:“大王,铺块布吧。”然后他把手指伸直,二十枚戒指就都脱落下来了。接着长者说:“大王,就像这样,属于我的东西,只要我不愿意,就没人拿得走。”长者因为国王的举动生起了悚惧,说:“大王,请允许我出家。”国王心想:“他出家以后,我就能得到那座宫殿了。”就一句话说:“你出家吧。”他在世尊身边出家后,不久就证得阿罗汉果,名叫周提迦长老。就在他证得阿罗汉果的那一刻,他所有的财产都消失了,他那位名叫萨图拉卡伊的妻子也被天神带到了北俱卢洲。
Atha naṃ seṭṭhi disvāva ‘‘kiṃ, devā’’ti vatvā uṭṭhāyāsanā aṭṭhāsi. Gahapati, kiṃ tvaṃ tava purise ‘‘mayā saddhiṃ yujjhathā’’ti āṇāpetvā idhāgamma dhammaṃ suṇanto viya nisinnoti. Kiṃ pana devo mama gehaṃ gaṇhituṃ gatoti? Āma, gatomhīti. Mama anicchāya mama gehaṃ gaṇhituṃ rājasahassampi na sakkoti, devāti. So ‘‘kiṃ pana tvaṃ rājā bhavissasī’’ti kujjhi. Nāhaṃ rājā, mama santakaṃ pana dasikasuttampi mama anicchāya rājūhi vā corehi vā gahetuṃ na sakkāti. Kiṃ panāhaṃ tava ruciyā gaṇhissāmīti? Tena hi, deva, imā me dasasu aṅgulīsu vīsati muddikā, imāhaṃ tumhākaṃ na demi. Sace sakkotha, gaṇhathāti . So pana rājā bhūmiyaṃ ukkuṭikaṃ nisīditvā ullaṅghanto aṭṭhārasahatthaṃ ṭhānaṃ abhiruhati, ṭhatvā ullaṅghanto asītihatthaṃ ṭhānaṃ abhiruhati. Evaṃmahābalo samānopi ito cito ca parivattento ekaṃ muddikampi kaḍḍhituṃ nāsakkhi. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘sāṭakaṃ patthara, devā’’ti vatvā aṅguliyo ujukā akāsi, vīsatipi muddikā nikkhamiṃsu. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘evaṃ, deva, mama santakaṃ mama anicchāya na sakkā gaṇhitu’’nti vatvā rañño kiriyāya uppannasaṃvego ‘‘pabbajituṃ me anujāna, devā’’ti āha. So ‘‘imasmiṃ pabbajite sukhaṃ pāsādaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā ekavacaneneva ‘‘tvaṃ pabbajāhī’’ti āha. So satthu santike pabbajitvā na cirasseva arahattaṃ patvā jotikatthero nāma ahosi. Tassa arahattaṃ pattakkhaṇeyeva sabbāpi sā sampatti antaradhāyi, tampissa satulakāyiṃ nāma bhariyaṃ devatā uttarakurumeva nayiṃsu.
有一天,比丘们把他叫来,问他:“朱提迦贤友,你对那座宫殿和那个女人还有渴爱吗?”他回答:“没有了,贤友。”比丘们就去禀告世尊:“尊者,这位比丘说了不实的话,还自称证得了上人法。”世尊说:“比丘们,我的儿子对那确实已经没有渴爱了。”说完便诵出这首偈颂:
Athekadivasaṃ bhikkhū taṃ āmantetvā, ‘‘āvuso jotika, tasmiṃ pana te pāsāde vā itthiyā vā taṇhā atthī’’ti pucchitvā ‘‘natthāvuso’’ti vutte satthu ārocesuṃ – ‘‘ayaṃ, bhante, abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti. Satthā ‘‘nattheva, bhikkhave, mama puttassa tasmiṃ taṇhā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
若人于此断除渴爱,作为无家者而游方;
渴爱和有都被彻底灭尽的人,我称他为婆罗门。
‘‘Yodha taṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这首偈颂的含义,应当依照上文《结发者长老事》里所说的方式来了知。
Imissā gāthāyattho heṭṭhā jaṭilattheravatthumhi vuttanayeneva veditabbo.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
35. 戏子之子长老的故事
35. Naṭaputtakattheravatthu
世尊住在竹林精舍时,针对一个戏子之子,讲说了这段以“舍弃”开头的法义开示。
Hitvāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ naṭaputtakaṃ ārabbha kathesi.
据说他当年一边到处巡游一边表演戏剧,听了世尊说法后出家,证得了阿罗汉果。后来他和以佛陀为首的比丘僧团一起进村乞食时,比丘们看见一个戏子之子正在表演,就问他:“贤友,那人演的正是你以前演过的那一套,你对他还有留恋吗?”他回答说:“没有。”比丘们便对世尊说:“尊者,他这是说了不实的话,还宣说了其他东西。”世尊听了他们的话,说道:“比丘们,我的儿子已经超越了一切束缚。”然后说出这首偈颂——
So kira ekaṃ naṭakīḷaṃ kīḷayamāno vicaranto satthu dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ buddhappamukhena bhikkhusaṅghena saddhiṃ piṇḍāya pavisante bhikkhū ekaṃ naṭaputtaṃ kīḷantaṃ disvā, ‘‘āvuso, esa tayā kīḷitakīḷitaṃ kīḷati, atthi nu kho te ettha sineho’’ti pucchitvā ‘‘natthī’’ti vutte ‘‘ayaṃ, bhante, abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti āhaṃsu. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, mama putto sabbayoge atikkanto’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
舍弃了人间的束缚,又超越了天界的束缚;
从一切轭中彻底解脱的人,我称他为婆罗门。
‘‘Hitvā mānusakaṃ yogaṃ, dibbaṃ yogaṃ upaccagā; Sabbayogavisaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“人的轭”指的是人的寿命和五种欲乐。“天的轭”也是同样的道理。“已超越”的意思是:有人舍弃了人的轭,又超越了天的轭,他已经从全部四种轭中彻底脱离,我说这样的人就是婆罗门。
Tattha mānusakaṃ yoganti mānusakaṃ āyuñceva pañca kāmaguṇe ca. Dibbayogepi eseva nayo. Upaccagāti yo mānusakaṃ yogaṃ hitvā dibbaṃ yogaṃ atikkanto, taṃ sabbehi catūhipi yogehi visaṃyuttaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
36. 戏子之子的长老事迹
36. Naṭaputtakattheravatthu
“舍弃乐与不乐”——这一说法,是导师住在竹林精舍时,专门针对一位戏子之子而讲的。事情经过和前面所说的相同。不过在这里,导师说:“比丘们,我的儿子已经舍弃了乐与不乐,安住不动。”说完之后,便诵出了这首偈颂:
Hitvā ratiñcāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto ekaṃ naṭaputtakaṃyeva ārabbha kathesi. Vatthu purimasadisameva. Idha pana satthā, ‘‘bhikkhave, mama putto ratiñca aratiñca pahāya ṭhito’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
放下了欢喜,也放下了不欢喜,内心清凉寂静,不再有任何执取。
征服了一切世间的勇士,我称他为婆罗门。
‘‘Hitvā ratiñca aratiñca, sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ; Sabbalokābhibhuṃ vīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“喜”是指对五欲之乐的贪喜。“不喜”是指在林野住处感到厌倦。“清凉”是指寂灭。“无所依著”是指没有烦恼。“英雄”是指:像这样彻底战胜了一切蕴所构成的世间、安住而具足精进的人,我说他才是婆罗门。这就是这段话的意思。
Tattha ratinti pañcakāmaguṇaratiṃ. Aratinti araññavāse ukkaṇṭhitattaṃ. Sītibhūtanti nibbutaṃ. Nirūpadhinti nirupakkilesaṃ. Vīranti taṃ evarūpaṃ sabbaṃ khandhalokaṃ abhibhavitvā ṭhitaṃ vīriyavantaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
37. 鹏耆舍长老的故事
37. Vaṅgīsattheravatthu
能知死这则法义开示,是导师住在祇园精舍时,因王耆舍长老而说的。
Cutiṃyo vedīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto vaṅgīsattheraṃ ārabbha kathesi.
在王舍城,据说有一个名叫鹏耆舍的婆罗门,他敲打死人的头骨,就能知道:“这是投生到地狱的人的头骨,这是投生到畜生道的,这是投生到饿鬼道的,这是投生到人间的,这是投生到天界的。”那些婆罗门心想:“可以靠这家伙来吃遍天下。”于是让鹏耆舍穿上两件红衣,带着他周游各地,对人们说:“这位名叫鹏耆舍的婆罗门,敲打死人的头骨就能知道他投生到了哪里。你们来问问自己亲人投生的地方吧。”人们各尽所能,有的给十个钱,有的给二十个,有的给一百个,来询问亲人投生之处。他们就这样一路来到了舍卫城,在祇园精舍附近住了下来。他们吃过早饭后,看见大批人手持香花等物前去听法,就问道:“你们去哪儿?”回答说:“去精舍听法。”他们就说:“去那里干什么?没有人能跟我们的鹏耆舍婆罗门相比。他敲打死人的头骨就能知道投生之处,你们来问问自己亲人投生的地方吧。”那些人说:“鹏耆舍知道什么?没有人能跟我们的导师相比。”对方也说:“没有人能跟鹏耆舍相比。”两边越吵越凶,就说:“来吧,现在就能知道到底是鹏耆舍还是我们的导师有本事。”于是带着他们去了精舍。世尊知道他们来了,就让人取来四个头骨——投生到地狱的、畜生道的、人间的、天界的各一个——再加上一个漏尽者的头骨,一共五个,依次摆好。等他们到了,世尊问鹏耆舍:“听说你敲敲头骨就能知道死人投生到了哪里?”他说:“是的,我知道。”世尊问:“这是谁的头骨?”他敲了敲,说:“是投生到地狱的人的。”世尊赞了一声“好,好”,又问了另外三个头骨,他都一一答对,世尊每次都赞一声“好,好”。然后世尊拿出第五个头骨,问:“这是谁的头骨?”他也敲了敲,却不知道投生之处了。
Rājagahe kireko brāhmaṇo vaṅgīso nāma matamanussānaṃ sīsaṃ ākoṭetvā ‘‘idaṃ niraye nibbattassa sīsaṃ, idaṃ tiracchānayoniyaṃ, idaṃ pettivisaye, idaṃ manussaloke, idaṃ devaloke nibbattassa sīsa’’nti jānāti. Brāhmaṇā ‘‘sakkā imaṃ nissāya lokaṃ khāditu’’nti cintetvā taṃ dve rattavatthāni paridahāpetvā ādāya janapadaṃ carantā manusse vadanti ‘‘eso vaṅgīso nāma brāhmaṇo matamanussānaṃ sīsaṃ ākoṭetvā nibbattaṭṭhānaṃ jānāti, attano ñātakānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ pucchathā’’ti. Manussā yathābalaṃ dasapi kahāpaṇe vīsatipi satampi datvā ñātakānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ pucchanti. Te anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanassa avidūre nivāsaṃ gaṇhiṃsu. Te bhuttapātarāsā mahājanaṃ gandhamālādihatthaṃ dhammassavanāya gacchantaṃ disvā ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘vihāraṃ dhammassavanāyā’’ti vutte ‘‘tattha gantvā kiṃ karissatha, amhākaṃ vaṅgīsabrāhmaṇena sadiso nāma natthi, matamanussānaṃ sīsaṃ ākoṭetvā nibbattaṭṭhānaṃ jānāti, ñātakānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ pucchathā’’ti āhaṃsu. Te ‘‘vaṅgīso kiṃ jānāti , amhākaṃ satthārā sadiso nāma natthī’’ti vatvā itarehipi ‘‘vaṅgīsasadiso natthī’’ti vutte kathaṃ vaḍḍhetvā ‘‘etha, dāni vo vaṅgīsassa vā amhākaṃ vā satthu jānanabhāvaṃ jānissāmā’’ti te ādāya vihāraṃ agamaṃsu. Satthā tesaṃ āgamanabhāvaṃ ñatvā niraye tiracchānayoniyaṃ manussaloke devaloketi catūsu ṭhānesu nibbattānaṃ cattāri sīsāni, khīṇāsavasīsañcāti pañca sīsāni āharāpetvā paṭipāṭiyā ṭhapetvā āgatakāle vaṅgīsaṃ pucchi – ‘‘tvaṃ kira sīsaṃ ākoṭetvā matakānaṃ nibbattaṭṭhānaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āma, jānāmī’’ti. ‘‘Idaṃ kassa sīsa’’nti? So taṃ ākoṭetvā ‘‘niraye nibbattassā’’ti āha. Athassa satthā ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāraṃ datvā itarānipi tīṇi sīsāni pucchitvā tena avirajjhitvā vuttavuttakkhaṇe tatheva tassa sādhukāraṃ datvā pañcamaṃ sīsaṃ dassetvā ‘‘idaṃ kassa sīsa’’nti pucchi, so tampi ākoṭetvā nibbattaṭṭhānaṃ na jānāti.
这时,导师问他:“鹏耆舍,你不知道吗?”他回答:“是的,我不知道。”导师就说:“我知道。”于是鹏耆舍请求导师:“请把这个咒语传给我。”导师说不能传给没有出家的人。他心想:“一旦学会这个咒语,我就能在整个赡部洲成为最厉害的人。”于是他对那些婆罗门说:“你们就在那里住几天,我要去出家了。”把他们打发走以后,他在导师身边出家,受了具足戒,成为鹏耆舍长老。然后导师给了他三十二身分的业处,说:“你反复诵习,作为学咒语的准备工作。”他一边诵习,那些婆罗门时不时来问:“那个咒语你记住了吗?”他就说:“再等等,我还在学。”没过几天他就证得了阿罗汉果。后来婆罗门再来问他时,他说:“贤友们,我去不了了。”比丘们听到这话,就向导师报告:“尊者,这个人没证到却说证到了,在打妄语。”导师说:“比丘们,别这么说。比丘们,现在我的儿子已经精通死与结生了。”说完,导师诵出这些偈颂——
Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ, vaṅgīsa, na jānāsī’’ti vatvā, ‘‘āma, na jānāmī’’ti vutte ‘‘ahaṃ jānāmī’’ti āha. Atha naṃ vaṅgīso yāci ‘‘detha me imaṃ manta’’nti. Na sakkā apabbajitassa dātunti. So ‘‘imasmiṃ mante gahite sakalajambudīpe ahaṃ jeṭṭhako bhavissāmī’’ti cintetvā te brāhmaṇe ‘‘tumhe tattheva katipāhaṃ vasatha, ahaṃ pabbajissāmī’’ti uyyojetvā satthu santike pabbajitvā laddhūpasampado vaṅgīsatthero nāma ahosi. Athassa satthā dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ datvā ‘‘mantassa parikammaṃ sajjhāyāhī’’ti āha. So taṃ sajjhāyanto antarantarā brāhmaṇehi ‘‘gahito te manto’’ti pucchiyamāno ‘‘āgametha tāva, gaṇhāmī’’ti vatvā katipāheneva arahattaṃ patvā puna brāhmaṇehi puṭṭho ‘‘abhabbo dānāhaṃ, āvuso, gantu’’nti āha. Taṃ sutvā bhikkhū ‘‘ayaṃ, bhante, abhūtena aññaṃ byākarotī’’ti satthu ārocesuṃ. Satthā ‘‘mā, bhikkhave, evaṃ avacuttha, idāni, bhikkhave, mama putto cutipaṭisandhikusalo jāto’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
能完全了知众生的死与再生,
无执著、善逝、觉者,我称他为婆罗门。
‘‘Cutiṃ yo vedi sattānaṃ, upapattiñca sabbaso; Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.
诸天、乾达婆与人,皆不知其去处。
诸漏已尽、值得供养的阿罗汉,我称他为婆罗门。
‘‘Yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这里,“了知者”是指:能以一切方式把众生的死与结生都弄清楚、了知的人。因为不执著,我说他是“无著”;因为修行真正达到了圆满,我说他是“善逝”;因为觉悟了四圣谛,我说他是“佛陀”。我说这样的人是婆罗门。所谓“凡有……”是指:其趣向不被这些天神等所知的人。因为诸漏已尽,我说他是“漏尽者”;因为远离了烦恼,我说他是“阿拉汉”。我说这样的人是婆罗门。
Tattha yo vedīti yo sattānaṃ sabbākārena cutiñca paṭisandhiñca pākaṭaṃ katvā jānāti, tamahaṃ alaggatāya asattaṃ, paṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ, catunnaṃ saccānaṃ buddhatāya buddhaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. Yassāti yassete devādayo gatiṃ na jānanti, tamahaṃ āsavānaṃ khīṇatāya khīṇāsavaṃ, kilesehi ārakattā arahantaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
38. 法施长老尼的故事
38. Dhammadinnattherīvatthu
导师住在竹林精舍时,针对名为法施的比丘尼,说了这段开示。
Yassāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto dhammadinnaṃ nāma bhikkhuniṃ ārabbha kathesi.
有一天,在她还在家的时候,她的丈夫毗舍佉居士在世尊面前听了法,证得阿那含果后心想:“我应该把全部财产都交给法乐。”以前他回来时,看见法乐从窗口往外看,就会微笑。但那天他经过窗口时,看都没看她一眼就走了。她心想:“这是怎么回事?”又想:“算了,吃饭的时候我就知道了。”到了吃饭时,她端上饭菜。往常他会说:“来,我们一起吃。”那天他却沉默不语地吃着。她心想:“他大概是因为什么事生气了。”后来毗舍佉在舒适地坐下时,把她叫来,说道:“法乐,这家里所有的财产都由你来接管吧。”她心想:“生气的人是不会让人接管财产的,这到底是怎么回事?”于是说:“夫君,您这是……”他说:“从今以后,我什么都不管了。”她说:“您吐掉的口水,谁会去接呢?既然如此,请您允许我出家吧。”他说:“好,贤妻。”同意了之后,他以盛大的礼敬送她到比丘尼僧苑,让她出了家。她受了具足戒后,就名为法乐长老尼。
Ekadivasañhi tassā gihikāle sāmiko visākho upāsako satthu santike dhammaṃ sutvā anāgāmiphalaṃ patvā cintesi – ‘‘mayā sabbaṃ sāpateyyaṃ dhammadinnaṃ paṭicchāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. So tato pubbe āgacchanto dhammadinnaṃ vātapānena olokentiṃ disvā sitaṃ karoti. Taṃ divasaṃ pana vātapānena ṭhitaṃ anolokentova agamāsi. Sā ‘‘kiṃ nu kho ida’’nti cintetvā ‘‘hotu, bhojanakāle jānissāmī’’ti bhojanavelāya bhattaṃ upanāmesi. So aññesu divasesu ‘‘ehi, ekato bhuñjāmā’’ti vadati, taṃ divasaṃ pana tuṇhībhūtova bhuñji. Sā ‘‘kenacideva kāraṇena kupito bhavissatī’’ti cintesi. Atha naṃ visākho sukhanisinnavelāya taṃ pakkositvā ‘‘dhammadinne imasmiṃ gehe sabbaṃ sāpateyyaṃ paṭicchāhī’’ti āha. Sā ‘‘kuddhā nāma sāpateyyaṃ na paṭicchāpenti, kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā ‘‘tumhe pana, sāmī’’ti āha. Ahaṃ ito paṭṭhāya na kiñci vicāremīti. Tumhehi chaḍḍitaṃ kheḷaṃ ko paṭicchissati, evaṃ sante mama pabbajjaṃ anujānāthāti. So ‘‘sādhu, bhadde’’ti sampaṭicchitvā mahantena sakkārena taṃ bhikkhunīupassayaṃ netvā pabbājesi. Sā laddhūpasampadā dhammadinnattherī nāma ahosi.
她因为喜欢独处,就和比丘尼们一起去了乡下,在那里住下不久,就证得了连同四无碍解的阿罗汉果。她想:“现在亲人们可以依靠我来积福了。”于是又回到了王舍城。那位近事男听说她回来了,心想:“她到底是为什么回来的呢?”便去了比丘尼精舍,顶礼长老尼后坐在一边,心里琢磨:“直接问‘圣尼,您是不是厌倦了?’这样问不合适,我还是先问她一个问题吧。”于是他就入流道向她提问,她回答了。近事男又用同样的方式,就其余几个圣道逐一提问。等到问得越来越深时,她对他说:“贤友毗舍佉,你问得太深了。如果你愿意,可以去见世尊,请教这个问题。”于是他顶礼长老尼,从座位起身,前往世尊那里,把整段对话都禀告了世尊。世尊说:“我的女儿法乐说得好,如果我来回答这个问题,也会这样回答。”接着世尊说法,诵出了这首偈颂:
Sā pavivekakāmatāya bhikkhunīhi saddhiṃ janapadaṃ gantvā tattha viharantī na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ‘‘idāni maṃ nissāya ñātijanā puññāni karissantī’’ti punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Upāsako tassā āgatabhāvaṃ sutvā ‘‘kena nu kho kāraṇena āgatā’’ti bhikkhunīupassayaṃ gantvā theriṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ‘‘ukkaṇṭhitā nu khosi, ayyeti vattuṃ appatirūpaṃ, pañhamekaṃ naṃ pucchissāmī’’ti cintetvā sotāpattimagge pañhaṃ pucchi, sā taṃ vissajjesi. Upāsako teneva upāyena sesamaggesupi pañhaṃ pucchitvā atikkamma pañhassa puṭṭhakāle tāya ‘‘accayāsi, āvuso, visākhā’’ti vatvā ‘‘ākaṅkhamāno satthāraṃ upasaṅkamitvā imaṃ pañhaṃ puccheyyāsī’’ti vutte theriṃ vanditvā uṭṭhāyāsanā satthu santikaṃ gantvā taṃ kathāsallāpaṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Satthā ‘‘sukathitaṃ mama dhītāya dhammadinnāya, ahampetaṃ pañhaṃ vissajjento evameva vissajjeyya’’nti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
对这个人来说,过去、未来、现在都一无所有;
我称他为婆罗门:他一无所有,无所执取。
‘‘Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṃ; Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
在这里,“前”指过去的诸蕴,“后”指未来的诸蕴,“中”指现在的诸蕴。“没有什么”是说:对于谁在这些处所中没有被称为渴爱执取的“什么”,我因他远离贪等“什么”、对任何事物都完全没有执取,而称他为无所有、无执取的婆罗门。
Tattha pureti atītesu khandhesu. Pacchāti anāgatesu khandhesu. Majjheti paccuppannesu khandhesu. Natthi kiñcananti yassetesu ṭhānesu taṇhāgāhasaṅkhātaṃ kiñcanaṃ natthi, tamahaṃ rāgakiñcanādīhi akiñcanaṃ kassaci gahaṇassa abhāvena anādānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
39. 央掘魔罗长老的故事
39. Aṅgulimālattheravatthu
“雄牛”这段法教,是导师住在祇园精舍时,围绕央掘魔罗长老而说的。这件事的因缘,在《法句》第177偈“吝啬者确实不去天界”的注释中已经说过。那里这样记载:
Usabhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto aṅgulimālattheraṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘na ve kadariyā devalokaṃ vajantī’’ti (dha. pa. 177) gāthāvaṇṇanāya vuttameva. Vuttañhi tattha –
比丘们问央掘魔罗:“贤友央掘魔罗,你看见一头凶暴的大象举着伞盖站在那里,害怕了吗?”他说:“不害怕,贤友。”他们就去到导师那里,说:“尊者,央掘魔罗宣称了究竟智。”导师说:“不,比丘们,我的儿子央掘魔罗不害怕。因为在诸漏已尽的雄牛当中,像我儿子这样的比丘是不会害怕的。”说完这话,导师诵出了这首偈颂:
Bhikkhū aṅgulimālaṃ pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, āvuso aṅgulimāla, duṭṭhahatthiṃ chattaṃ dhāretvā ṭhitaṃ disvā bhāyī’’ti? ‘‘Na bhāyiṃ, āvuso’’ti. Te satthāraṃ upasaṅkamitvā āhaṃsu – ‘‘aṅgulimālo, bhante, aññaṃ byākarotī’’ti. Satthā ‘‘na, bhikkhave, mama putto aṅgulimālo bhāyati. Khīṇāsavausabhānañhi antare jeṭṭhakausabhā mama puttasadisā bhikkhū na bhāyantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
像公牛一样威猛、殊胜、英勇,是大仙,是已征服烦恼的胜利者;
没有渴爱、已沐浴清净、已觉悟的人,我称他为婆罗门。
‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ; Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:以无所畏惧而如牛王一般,所以称他为“牛王”;以最上之义,所以称他为“殊胜”;因为具足精进力,所以称他为“英勇”;因为寻求广大戒蕴等功德,所以称他为“大仙”;因为战胜了三种魔,所以称他为“已战胜者”;因为烦恼已洗净,所以称他为“沐浴者”;因为觉悟了四圣谛,所以称他为“佛陀”。对于这样的一位,我才称他为婆罗门。
Tassattho – acchambhitaṭṭhena usabhasadisatāya usabhaṃ uttamaṭṭhena pavaraṃ vīriyasampattiyā vīraṃ mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esitattā mahesiṃ tiṇṇaṃ mārānaṃ vijitattā vijitāvinaṃ nhātakilesatāya nhātakaṃ catusaccabuddhatāya buddhaṃ taṃ evarūpaṃ ahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第40篇 提婆希塔婆罗门的故事
40. Devahitabrāhmaṇavatthu
导师住在祇园精舍时,针对提婆希塔婆罗门的提问,宣说了这篇以“宿住”为主题的法教。
Pubbenivāsanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto devahitabrāhmaṇassa pañhaṃ ārabbha kathesi.
有一次,世尊得了风病,就派优波婆那长老去提婆希塔婆罗门那里取热水。长老到了之后,把世尊生病的事告诉了他,并请求给些热水。婆罗门听了,满心欢喜,心想:“我真是有福气啊!正自觉者为了热水,竟然派弟子到我这里来。”于是让一个仆人拿了一担热水,又把一袋糖蜜交给优波婆那长老。长老接过这些东西,回到精舍,用热水给世尊沐浴,又用热水把糖蜜调开,呈给世尊。世尊的病当下就平息了。婆罗门心想:“布施给什么样的人,布施之物才能有大果报呢?我去问世尊吧。”于是他就来到世尊面前,为了请教这个问题,说了下面这首偈颂:
Ekasmiñhi samaye bhagavā vātarogena ābādhiko hutvā upavāṇattheraṃ uṇhodakatthāya devahitabrāhmaṇassa santikaṃ pahiṇi. So gantvā satthu ābādhikabhāvaṃ ācikkhitvā uṇhodakaṃ yāci, taṃ sutvā brāhmaṇo tuṭṭhamānaso hutvā ‘‘lābhā vata me, yaṃ mama santikaṃ sammāsambuddho uṇhodakassatthāya sāvakaṃ pahiṇī’’ti uṇhodakassa kājaṃ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṃ upavāṇattherassa pādāsi. Thero taṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā satthāraṃ uṇhodakena nhāpetvā uṇhodakena phāṇitaṃ āloḷetvā bhagavato pādāsi, tassa taṅkhaṇeyeva so ābādho paṭipassambhi. Brāhmaṇo cintesi – ‘‘kassa nu kho deyyadhammo dinno mahapphalo hoti, satthāraṃ pucchissāmī’’ti so satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ pucchanto imaṃ gāthamāha –
应该布施到哪里?布施到哪里才有大果报?
祭祀的人怎样才能成功?布施又怎样才能见效?
‘‘Kattha dajjā deyyadhammaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalaṃ; Kathañhi yajamānassa, kathaṃ ijjhati dakkhiṇā’’ti. (saṃ. ni. 1.199);
这时,导师说:“布施给这样的婆罗门,会有大果报。”接着为了说明什么样的婆罗门,他说了这首偈颂:
Athassa satthā ‘‘evarūpassa brāhmaṇassa dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti vatvā brāhmaṇaṃ pakāsento imaṃ gāthamāha –
他了知宿住,观见天界与恶趣。
他已达生之灭尽,神通已究竟,是位牟尼。
一切修行都已圆满究竟的人,我称他为婆罗门。
‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni; (Saṃ. ni. 1.199); Sabbavositavosānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.
这句话的意思是:有人能清楚地回忆起过去世,用天眼看见二十六种天界和四种恶道,然后证得被称为“生已灭尽”的阿罗汉果——他已经了知应当了知的法,遍知应当遍知的,舍弃应当舍弃的,证悟应当证悟的,达到了终点、到达了究竟,或者说已经住于梵行的圆满;因为凭借漏尽智证得了寂默的境界,所以称为牟尼。我说他就是那一切烦恼已尽、具足阿罗汉道智、安住于梵行、一切圆满达究竟的婆罗门。
Tassattho – yo pubbenivāsaṃ pākaṭaṃ katvā jānāti, chabbīsatidevalokabhedaṃ saggañca catubbidhaṃ apāyañca dibbacakkhunā passati, atho jātikkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ patto, abhiññeyyaṃ dhammaṃ abhijānitvā pariññeyyaṃ parijānitvā pahātabbaṃ pahāya sacchikātabbaṃ sacchikatvā vosiko niṭṭhānaṃ patto, vusitavosānaṃ vā patto, āsavakkhayapaññāya monabhāvaṃ pattattā muni, tamahaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ vosānaṃ arahattamaggañāṇaṃ brahmacariyavāsaṃ vutthabhāvena sabbavositavosānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等果位。那位婆罗门也生起了净信之心,皈依三宝,表明自己成为近事男。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Brāhmaṇopi pasannamānaso saraṇesu patiṭṭhāya upāsakattaṃ pavedesīti.
到这里为止,最先的双品有十四个故事,不放逸品有九个,心品有九个,花品有十二个,愚品有十五个,智者品有十一个,阿罗汉品有十个,千品有十四个,恶品有十二个,刀杖品有十一个,老品有九个,我品有十个,世间品有十一个,佛陀品有九个,乐品有八个,喜爱品有九个,忿怒品有八个,垢染品有十二个,法住品有十个,道品有十二个,杂项品有九个,地狱品有九个,象品有八个,渴爱品有十二个,比丘品有十二个,婆罗门品有四十个。这样一共说明了三百零五个故事。以不太简略也不太详细的篇幅编成的《法句》义注,共七十二诵分,到此结束。
Ettāvatā sabbapaṭhame yamakavagge cuddasa vatthūni, appamādavagge nava, cittavagge nava, pupphavagge dvādasa, bālavagge pannarasa, paṇḍitavagge ekādasa, arahantavagge dasa, sahassavagge cuddasa, pāpavagge dvādasa, daṇḍavagge ekādasa, jarāvagge nava, attavagge dasa, lokavagge ekādasa, buddhavagge nava, sukhavagge aṭṭha, piyavagge nava, kodhavagge aṭṭha, malavagge dvādasa, dhammaṭṭhavagge dasa, maggavagge dvādasa, pakiṇṇakavagge nava, nirayavagge nava, nāgavagge aṭṭha, taṇhāvagge dvādasa, bhikkhuvagge dvādasa, brāhmaṇavagge cattālīsāti pañcādhikāni tīṇi vatthusatāni pakāsetvā nātisaṅkhepanātivitthāravasena uparacitā dvāsattatibhāṇavārapamāṇā dhammapadassa atthavaṇṇanā niṭṭhitāti.
那位无上法王所证得的至上法道
这些偈颂,是那位大仙——伟大的圣者——在《法句》中宣说的。
连同二十三首,一共四百二十三首,由那位善能分别四圣谛的世尊所说。
确实,三百零五件“事”已生起。
在精舍里,由那位知恩感恩的无上国王所建造的。
我那时正住在国王那座名叫吉祥顶的宫殿里。
具足意义与文句,为了利益与安乐;
为了世间与世间主而欲令正法长久住立。
那些偈颂的这部清净无瑕的义注,造时,
七十二个诵分量的巴利圣典。
愿以我所获得的善,让一切众生都得到善。
愿一切心愿都实现,愿他们得到甜美的果实。
Pattaṃ dhammapadaṃ yena, dhammarājenanuttaraṃ; Gāthā dhammapade tena, bhāsitā yā mahesinā. Satevīsā catussatā, catusaccavibhāvinā; Satattayañhi vatthūnaṃ, pañcādhikā samuṭṭhitā. Vihāre adhirājena, kāritamhi kataññunā; Pāsāde sirikūṭassa, rañño viharatā mayā. Atthabyañjanasampannaṃ, atthāya ca hitāya ca; Lokassa lokanāthassa, saddhammaṭṭhitikamyatā. Tāsaṃ aṭṭhakathaṃ etaṃ, karontena sunimmalaṃ; Dvāsattatipamāṇāya, bhāṇavārehi pāḷiyā. Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, kusalā sabbapāṇinaṃ; Sabbe ijjhantu saṅkappā, labhantu madhuraṃ phalanti.
这部《法句注》是由名为佛音的长老所造。这位长老具备极清净的信、慧和精进,拥有戒行、正直、柔和等种种功德,有能力深入自宗和他宗的深奥义理,具足明辨的智慧。在包含三藏及义注的佛陀教法中,他以无碍的智慧之光,成为伟大的注释家。由于语言运用的善巧,他说出甘美、高雅、优美的言辞,讲说恰当而有益的话,是最殊胜的论师、伟大的诗人。他被无碍解所围绕,以六神通和无碍解等种种功德庄严自身,对上人法建立了坚固的智慧。他是大寺住者长老传承的光明与庄严,拥有广大清净的智慧,被诸位长老尊称为佛音。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katāyaṃ dhammapadaṭṭhakathā –
暂且让它在世间留着吧,为了那些寻求超越世间的人。
为善男子们开示以信等智慧去理解的方法。
只要“佛陀”这个名号还在,对于那位心清净、如如不动的圣者,
在世间,这位最上大仙的(名号)流传着。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ; Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ saddhādibuddhiyā. Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino; Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
就这样,以四百二十三首偈颂和一百零五则因缘故事作为庄严,
Iti tevīsādhikacatusatagāthāpañcādhikatisatavatthupaṭimaṇḍitā