第25品 比丘品
25. Bhikkhuvaggo
五位比丘的故事
1. Pañcabhikkhuvatthu
导师住在祇园精舍时,针对五位比丘以眼防护讲说了这篇法教。
Cakkhunāsaṃvaroti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañca bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,这五位比丘各自在眼门等五门中,只守护一门。有一天,他们聚在一起争论说:“我守护的才最难守护!”“我守护的才最难守护!”接着又说:“我们去问导师,把这个道理弄清楚吧。”于是他们来到导师面前,问道:“尊者,我们在守护眼门等门时,都觉得自己守护的那一门最难守护。请问我们当中,到底谁守护的是最难守护的门?”导师没有责怪任何一位比丘,说道:“比丘们,所有这些门都难守护。而且,你们不只是现在在这五处没有防护,过去世也没有防护。正因为没有防护,又不听从智者的教导,才丢掉了性命。”他们问:“尊者,那是什么时候的事?”于是导师详细讲述了过去塔迦尸喇本生的故事。那时,王族众人因为罗刹女而丧命;而那位刚灌顶的大士,坐在白伞下的王座上,看着自己的祥瑞圆满,有感而发地说:“精进这件事,众生确实应当去做。”并以感兴偈的方式诵出:
Tesu kira ekeko cakkhudvārādīsu pañcasu dvāresu ekekameva rakkhi. Athekadivasaṃ sannipatitvā ‘‘ahaṃ durakkhaṃ rakkhāmi, ahaṃ durakkhaṃ rakkhāmī’’ti vivaditvā ‘‘satthāraṃ pucchitvā imamatthaṃ jānissāmā’’ti satthāraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, mayaṃ cakkhudvārādīni rakkhantā attano attano rakkhanadvārameva durakkhanti maññāma, ko nu kho amhesu durakkhaṃ rakkhatī’’ti pucchiṃsu. Satthā ekaṃ bhikkhumpi anosādetvā, ‘‘bhikkhave, sabbāni petāni durakkhāneva, api ca kho pana tumhe na idāneva pañcasu ṭhānesu asaṃvutā, pubbepi asaṃvutā, asaṃvutattāyeva ca paṇḍitānaṃ ovāde avattitvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇitthā’’ti vatvā ‘‘kadā, bhante’’ti tehi yācito atīte takkasilajātakassa vatthuṃ vitthāretvā rakkhasīnaṃ vasena rājakule jīvitakkhayaṃ patte pattābhisekena mahāsattena setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisinnena attano sirisampattiṃ oloketvā ‘‘vīriyaṃ nāmetaṃ sattehi kattabbamevā’’ti udānavasena udānitaṃ –
依靠善巧的教导,以坚定和稳固的智慧,
由于不退转的本性,以及面对恐怖时的畏惧。
我们没有落入母夜叉们的掌控,
那平安,就是我脱离大恐怖的解脱。
‘‘Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, Anivattitattābhayabhīrutāya ca; Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, Sa sotthibhāvo mahatā bhayena me’’ti. (jā. 1.1.132) –
说完这首偈颂之后,他把本生故事联系起来:“那时候,也正是你们这五个人,手持武器,围着那位为了夺取塔克西拉王位而出发的大士,一路同行。途中,罗刹女通过眼门等途径呈现色所缘等对象,你们没有守护好自己,不肯听从智者的劝告,停滞不前,结果被罗刹女吃掉,丢了性命。而那个人面对这些对象时守护得很好,对跟在后面、有着天女容貌的女夜叉毫不动心,平安到达塔克西拉,得到了王位,成了国王——那就是我。”接着,导师说:“比丘们,比丘应当守护好一切根门。因为只有守护好这些根门的人,才能从一切苦中解脱出来。”他正这样说法时,诵出了这些偈颂:
Imaṃ gāthaṃ dassetvā ‘‘tadāpi tumheva pañca janā takkasilāyaṃ rajjagahaṇatthāya nikkhantaṃ mahāsattaṃ āvudhahatthā parivāretvā maggaṃ gacchantā antarāmagge rakkhasīhi cakkhudvārādivasena upanītesu rūpārammaṇādīsu asaṃvutā paṇḍitassa ovāde avattitvā olīyantā rakkhasīhi khāditā jīvitakkhayaṃ pāpuṇittha. Tesu pana ārammaṇesu susaṃvuto piṭṭhito piṭṭhito anubandhantiṃ devavaṇṇiṃ yakkhiniṃ anādiyitvā sotthinā takkasilaṃ gantvā rajjaṃ patto rājā ahamevā’’ti jātakaṃ samodhānetvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma sabbāni dvārāni saṃvaritabbāni. Etāni hi saṃvaranto eva sabbadukkhā pamuccatī’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
眼之防护为善,耳之防护为善。
管好鼻子是好事,管好舌头也是好事。
‘‘Cakkhunā saṃvaro sādhu, sādhu sotena saṃvaro; Ghānena saṃvaro sādhu, sādhu jivhāya saṃvaro.
用身体守护自己,很好;用言语守护自己,也很好。
用内心来防护,很好;在一切处都防护,很好。
比丘在一切处都被守护,就从一切苦中解脱。
‘‘Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro; Manasā saṃvaro sādhu, sādhu sabbattha saṃvaro; Sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
在这里,“以眼”是指:当比丘的眼门出现色所缘时,如果他对喜欢的所缘不贪染,对不喜欢的所缘不嗔怒,也不因为不加观察而让愚痴生起,那么在那个眼门,就叫做已经关闭、遮蔽、守护。对他来说,这样以眼防护,是好的。耳门等也是同样的道理。不过,防护或不防护并不是在眼门等本身生起,而是在之后的速行心路过程中才出现。那时,不防护生起时,在不善心路中有这五种:无信、不忍、懈怠、失念、无明。防护生起时,在善心路中有这五种:信、忍、精进、念、智。
Tattha cakkhunāti yadā hi bhikkhuno cakkhudvāre rūpārammaṇaṃ āpāthamāgacchati, tadā iṭṭhārammaṇe arajjantassa aniṭṭhārammaṇe adussantassa asamapekkhanena mohaṃ anuppādentassa tasmiṃ dvāre saṃvaro thakanaṃ pidahanaṃ gutti katā nāma hoti. Tassa so evarūpo cakkhunā saṃvaro sādhu. Esa nayo sotadvārādīsupi. Cakkhudvārādīsuyeva pana saṃvaro vā asaṃvaro vā nuppajjati, parato pana javanavīthiyaṃ esa labbhati. Tadā hi asaṃvaro uppajjanto assaddhā akkhanti kosajjaṃ muṭṭhasaccaṃ aññāṇanti akusalavīthiyaṃ ayaṃ pañcavidho labbhati. Saṃvaro uppajjanto saddhā khanti vīriyaṃ sati ñāṇanti kusalavīthiyaṃ ayaṃ pañcavidho labbhati.
“以身防护”这里,身既可以是净色身,也可以是表色身。但这两者都属于身门。其中,在净色门上的防护与不防护,前面已经讲过了。在表色门上,杀生、不与取、欲邪行这三类事都以它为依处。当在不善心路中生起的它们存在时,这个门就没有防护;当在善心路中生起的离杀生等存在时,就有防护。“以语防护”也是这样,这里的语也包括表语。当与表语共起的妄语等生起时,这个门就没有防护;当与表语共起的离妄语等生起时,就有防护。“以意防护”这里,除了速行意之外,没有别的意与贪等一起生起。然而,在意门中,当贪等于速行刹那生起时,这个门就没有防护;当无贪等生起时,就有防护。“于一切处自制是善”,意思是在眼门等一切门中,自制都是善的。到这里,已经讲了八种防护门和八种不防护门。在这当中,安住于八种不防护门的比丘,不能从整个轮回根本之苦中解脱;而安住于防护门的人,则能从一切轮回根本之苦中解脱。因此说:“比丘于一切处自制,从一切苦中解脱。”
Kāyena saṃvaroti ettha pana pasādakāyopi copanakāyopi labbhati. Ubhayampi panetaṃ kāyadvārameva. Tattha pasādadvāre saṃvarāsaṃvaro kathitova. Copanadvārepi taṃvatthukā pāṇātipātaadinnādānakāmesumicchācārā. Tehi pana saddhiṃ akusalavīthiyaṃ uppajjantehi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, kusalavīthiyaṃ uppajjantehi pāṇātipātāveramaṇiādīhi saṃvutaṃ. Sādhu vācāyāti etthāpi copanavācāpi vācā. Tāya saddhiṃ uppajjantehi musāvādādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, musāvādāveramaṇiādīhi saṃvutaṃ. Manasā saṃvaroti etthāpi javanamanato aññena manena saddhiṃ abhijjhādayo natthi. Manodvāre pana javanakkhaṇe uppajjamānehi abhijjhādīhi taṃ dvāraṃ asaṃvutaṃ hoti, anabhijjhādīhi saṃvutaṃ hoti. Sādhu sabbatthāti tesu cakkhudvārādīsu sabbesupi saṃvaro sādhu. Ettāvatā hi aṭṭha saṃvaradvārāni aṭṭha ca asaṃvaradvārāni kathitāni. Tesu aṭṭhasu asaṃvaradvāresu ṭhito bhikkhu sakalavaṭṭamūlakadukkhato na muccati, saṃvaradvāresu pana ṭhito sabbasmāpi vaṭṭamūlakadukkhā muccati. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbattha saṃvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
说法结束时,那五位比丘证得了入流果,在场的人也从这次说法中得到了利益。
Desanāvasāne te pañca bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
杀天鹅比丘的故事
2. Haṃsaghātakabhikkhuvatthu
自制其手者——导师住在祇园精舍时,针对一位杀天鹅的比丘,讲了这段法。
Hatthasaṃyatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ haṃsaghātakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
舍卫城的居民中,据说有两位好友,在比丘僧团出家并受了具足戒后,大多数时候都结伴同行。有一天,他们去阿致罗筏底河沐浴,浴后在阳光下取暖,站着聊起往日的开心事。就在这时,有两只天鹅从空中飞过。于是一位年轻比丘捡起一块石子,说:“我要打中一只小天鹅的眼睛。”另一位说:“你打不中。”“别说这一侧的眼睛了,我要打中它另一侧的眼睛。”“那一侧你也照样打不中。”“那你就瞧着吧。”他于是又捡起一块石子,朝天鹅后方扔去。天鹅听到石子声,转过头来看。这时他拿起另一块圆石,打中天鹅另一侧的眼睛,把眼珠从这一侧打了出来。天鹅惨叫着翻转身子,就掉在他们脚边。各地的比丘看到后,说:“贤友啊,你们在佛陀的教法中出家,却做出这种不相称的事,在杀生啊。”说完就带着他们去见如来。
Sāvatthivāsino kira dve sahāyakā bhikkhūsu pabbajitvā laddhūpasampadā yebhuyyena ekato vicaranti. Te ekadivasaṃ aciravatiṃ gantvā nhatvā ātape tappamānā sāraṇīyakathaṃ kathentā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe dve haṃsā ākāsena gacchanti. Atheko daharabhikkhu sakkharaṃ gahetvā ‘‘ekassa haṃsapotakassa akkhiṃ paharissāmī’’ti āha, itaro ‘‘na sakkhissāmī’’ti āha. Tiṭṭhatu imasmiṃ passe akkhi, parapasse akkhiṃ paharissāmīti. Idampi na sakkhissasiyevāti. ‘‘Tena hi upadhārehī’’ti dutiyaṃ sakkharaṃ gahetvā haṃsassa pacchābhāge khipi, haṃso sakkharasaddaṃ sutvā nivattitvā olokesi. Atha naṃ itaraṃ vaṭṭasakkharaṃ gahetvā parapasse akkhimhi paharitvā orimakkhinā nikkhāmesi. Haṃso viravanto parivattitvā tesaṃ pādamūleyeva pati. Tattha tattha ṭhitā bhikkhū disvā, ‘‘āvuso, buddhasāsane pabbajitvā ananucchavikaṃ vo kataṃ pāṇātipātaṃ karontehī’’ti vatvā te ādāya gantvā tathāgatassa dassesuṃ.
导师问:“比丘,听说你真的杀了生,是吗?”比丘回答:“是真的,尊者。”导师就说:“比丘,你为什么在这样能导向解脱的教法里出家,却做出这种事?古代的智者在佛陀还没出世、还在家生活的时候,连极小的事情都会心生悔意;而你在这样的佛陀教法里出家,竟然连一点点悔意都没有生起。”说完这些,应他们的请求,导师讲了过去的事。
Satthā ‘‘saccaṃ kira tayā bhikkhu pāṇātipāto kato’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhu kasmā evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā evamakāsi, porāṇakapaṇḍitā anuppanne buddhe agāramajjhe vasamānā appamattakesupi ṭhānesu kukkuccaṃ kariṃsu , tvaṃ pana evarūpe buddhasāsane pabbajitvā kukkuccamattampi na akāsī’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
过去,在俱卢国的因陀罗波陀城里,檀那阇耶王治理国家时,菩萨投生到他的正王后腹中,渐渐长大成人,在塔克西拉学好了各种技艺,被父王立为副王。后来父王去世,他继承了王位,不违背十种王法,奉行俱卢法。所谓俱卢法,就是五戒,菩萨把五戒守得清净无染。和菩萨一样,他的母亲正王后、弟弟副王、国师婆罗门、执绳大臣、御者、长者、量物官、太守、守门人、名妓和一名女奴,这十一个人也都守护俱卢法。那时,羯陵伽国的檀塔补罗城由羯陵伽王统治,那个国家不下雨。大士有一头名叫“眼膏色”的祥瑞大象,福德广大。国中百姓心想:“把这头象请来,天就会下雨。”便禀告了国王。国王派婆罗门们去请那头象。他们到了之后,向大士讨要那头象。世尊为了说明他们来讨要的缘由,说道:
Atīte kururaṭṭhe indapattanagare dhanañcaye rajjaṃ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena viññutaṃ patto takkasilāyaṃ sippāni uggahetvā pitarā uparajje patiṭṭhāpito aparabhāge pitu accayena rajjaṃ patvā dasa rājadhamme akopento kurudhamme vattittha. Kurudhammo nāma pañcasīlāni, tāni bodhisatto parisuddhāni katvā rakkhi. Yathā ca bodhisatto, evamassa mātā aggamahesī kaniṭṭhabhātā uparājā purohito brāhmaṇo rajjugāhako amacco sārathi seṭṭhi doṇamāpako mahāmatto dovāriko nagarasobhinī vaṇṇadāsīti evametesu ekādasasu janesu kurudhammaṃ rakkhantesu kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kaliṅge rajjaṃ kārente tasmiṃ raṭṭhe devo na vassi. Mahāsattassa pana añjanasannibho nāma maṅgalahatthī mahāpuñño hoti. Raṭṭhavāsino ‘‘tasmiṃ ānīte devo vassissatī’’ti saññāya rañño ārocayiṃsu. Rājā tassa hatthissa ānayanatthāya brāhmaṇe pahiṇi. Te gantvā mahāsattaṃ hatthiṃ yāciṃsu. Satthā tesaṃ yācanakāraṇaṃ dassetuṃ āha –
人主,我已知你的信心和戒行;
我们以眼膏的颜色,在羯陵伽交换颜色。
‘‘Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa; Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kaliṅgasmiṃ nimimhase’’ti. (jā. 1.3.76) –
世尊是在《三集本生》里讲了这个故事。可是,大象被带来之后,天还在下雨。羯陵伽王心想:“那位国王因为守护俱卢法,他的国土才下雨。”于是又派婆罗门和大臣去,吩咐说:“把他所守护的俱卢法抄在金板上带回来。”这些人到了之后向对方请求时,从国王开始,每个人都觉得自己持戒中有那么一点悔愧,说“我们的戒不清净”,就推辞了。即使他们一再被请求“光凭这一点还不算破戒”,他们还是各自讲了自己持戒的情况。羯陵伽王让人把带回来的俱卢法刻在金板上,一看之下就接受下来,认真遵行。他的国土于是降了雨,境内安宁,粮食丰足。世尊引出这段往事之后,说道:
Imaṃ tikanipāte jātakaṃ kathesi. Hatthimhi pana ānītepi deve avassante ‘‘so rājā kurudhammaṃ rakkhati, tenassa raṭṭhe devo vassatī’’ti saññāya ‘‘yaṃ so kurudhammaṃ rakkhati, taṃ suvaṇṇapaṭṭe likhitvā ānethā’’ti puna kāliṅgo brāhmaṇe ca amacce ca pesesi. Tesu gantvā yācantesu rājānaṃ ādiṃ katvā sabbepi te attano attano sīlesu kiñci kukkuccamattaṃ katvā ‘‘aparisuddhaṃ no sīla’’nti paṭikkhipitvāpi ‘‘na ettāvatā sīlabhedo hotī’’ti tehi punappunaṃ yācitā attano attano sīlāni kathayiṃsu. Kāliṅgo suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā ābhataṃ kurudhammaṃ disvāva samādāya sādhukaṃ pūresi. Tassa raṭṭhe devo pāvassi, raṭṭhaṃ khemaṃ subhikkhaṃ ahosi. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā –
那时,莲华色是妓女,富楼那是守门人。
执绳的是迦旃延,以斗量者则是拘律陀。
那时,舍利弗是那位长者,阿那律是御者;
婆罗门是迦叶长老,副王是难陀智者。
王后是罗睺罗的母亲,摩耶夫人是他的生母;
拘楼国的国王就是菩萨,你们应当这样记住这部本生故事。
‘‘Gaṇikā uppalavaṇṇā, puṇṇo dovāriko tadā; Rajjugāho ca kaccāno, doṇamāpako ca kolito. ‘‘Sāriputto tadā seṭṭhī, anuruddho ca sārathī; Brāhmaṇo kassapo thero, uparājānandapaṇḍito. ‘‘Mahesī rāhulamātā, māyādevī janettikā; Kururājā bodhisatto, evaṃ dhāretha jātaka’’nti. –
把本生故事总结联系起来之后,世尊说道:“比丘,过去那些智者,哪怕只是生起一点点疑悔,也会担心自己的戒行破损。而你在像我这样的佛陀的教法里出家之后,却还在杀生,造下了极重的业。所谓比丘,应当于手、于脚、于言语都受到约束。”说完这番话,便诵出这首偈颂:
Jātakaṃ samodhānetvā ‘‘bhikkhu evaṃ pubbepi paṇḍitā appamattakepi kukkucce uppanne attano sīlabhede āsaṅkaṃ kariṃsu, tvaṃ pana mādisassa buddhassa sāsane pabbajitvā pāṇātipātaṃ karonto atibhāriyaṃ kammamakāsi, bhikkhunā nāma hatthehi pādehi vācāya ca saṃyatena bhavitabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
手有约束,脚有约束,
管住嘴巴,自制到了极点;
内心喜悦,入定,
独自一人而心满意足,人们称他为比丘。
‘‘Hatthasaṃyato pādasaṃyato, Vācāsaṃyato saṃyatuttamo; Ajjhattarato samāhito, Eko santusito tamāhu bhikkhu’’nti.
在这其中,手自制是指:因为不用手去玩弄嬉戏,或者不用手去打别人等等,所以叫手自制。第二句也是同样的道理。而语自制是指:因为不说妄语等,所以叫语自制。最上自制是指具备自我调伏的状态,意思是不做身体摇晃、摇头晃脑、挤眉弄眼、面部表情变化等动作。内乐是指乐于修习被称为所缘之内的业处。等持是指善加安住。独处满足是指成为独住者之后,能够很好地满足,从修观开始,对自己的证得感到心满意足。从善凡夫开始,一切有学圣者都因为自己的证得而感到满足,所以叫满足者;但阿拉汉则是绝对满足的。这段话就是针对这个而说的。
Tattha hatthasaṃyatoti hatthakīḷāpanādīnaṃ vā hatthena paresaṃ paharaṇādīnaṃ vā abhāvena hatthasaṃyato. Dutiyapadepi eseva nayo. Vācāya pana musāvādādīnaṃ akaraṇato vācāya saṃyato. Saṃyatuttamoti saṃyatattabhāvo, kāyacalanasīsukkhipanabhamukavikārādīnaṃ akārakoti attho. Ajjhattaratoti gocarajjhattasaṅkhātāya kammaṭṭhānabhāvanāya rato. Samāhitoti suṭṭhu ṭhapito. Eko santusitoti ekavihārī hutvā suṭṭhu tusito vipassanācārato paṭṭhāya attano adhigamena tuṭṭhamānaso. Puthujjanakalyāṇakañhi ādiṃ katvā sabbepi sekhā attano adhigamena santussantīti santusitā, arahā pana ekantasantusitova. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
3. 拘迦利的故事
3. Kokālikavatthu
“已守护口者”这个法教,是导师住在祇园精舍时,因为拘迦利而说的。这件事的出处,在经中就已经记载了:“那时,拘迦利比丘来到世尊那里。”(《相应部》1.181;《经集·拘迦利经》;《增支部》10.89)它的含义,也应该按照注疏里所说的方式来理解。
Yomukhasaṃyatoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Vatthu ‘‘atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamī’’ti sutte (saṃ. ni. 1.181; su. ni. kokālikasutta; a. ni. 10.89) āgatameva. Atthopissa aṭṭhakathāya vuttanayeneva veditabbo.
拘迦利在红莲地狱里投生之后,法堂里的人们议论起来:“哎呀,拘迦利比丘因为自己的嘴而毁了自己,就在他辱骂两位上首弟子的时候,大地裂开了口。”世尊来了以后问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”听他们回答说是这件事,世尊说:“比丘们,不只是现在,过去世拘迦利比丘也是因为自己的嘴才毁掉的。”比丘们想听这件事的来龙去脉,就请求世尊讲说,于是世尊为了说明其中的道理,讲了过去世的故事。
Kokālike pana padumaniraye uppanne dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘aho kokāliko bhikkhu attano mukhaṃ nissāya vināsaṃ patto, dve aggasāvake akkosantasseva hissa pathavī vivaraṃ adāsī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi kokāliko bhikkhu attano mukhameva nissāya naṭṭho’’ti vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito tassa pakāsanatthaṃ atītaṃ āhari.
过去的时候,在雪山地区的一个湖里,住着一只乌龟。两只小天鹅在觅食时和它成了好朋友,彼此非常信任。有一天,它们问乌龟:“朋友,我们在雪山心峰山上金洞里有个住处,那地方很美,你要不要跟我们一起去?”乌龟说:“朋友,我怎么去呢?”小天鹅说:“我们会带你过去,只要你能管住自己的嘴。”乌龟说:“我会管住的,你们好好带着我走,带我去吧。”它们说:“好。”就让乌龟咬住一根棍子,两只天鹅各咬住棍子的一头,飞上了天空。村里的孩子们看见乌龟被天鹅这样带着飞,就喊:“两只天鹅用棍子抬着一只乌龟!”乌龟心想:“如果我的同伴带我走,关你们这些坏小子什么事!”它刚想开口,就在天鹅飞快地飞到波罗奈城国王宫殿上方时,它松开了嘴里的棍子,从空中掉到地上,摔成了两半。世尊讲完这段过去的事之后:
Atīte himavantapadese ekasmiṃ sare kacchapo vasati. Dve haṃsapotakā gocarāya carantā tena saddhiṃ vissāsaṃ katvā daḷhavissāsikā hutvā ekadivasaṃ kacchapaṃ pucchiṃsu – ‘‘samma, amhākaṃ himavante cittakūṭapabbatatale kañcanaguhāya vasanaṭṭhānaṃ, ramaṇiyo padeso, gacchissasi amhehi saddhi’’nti. ‘‘Samma, ahaṃ kathaṃ gamissāmī’’ti? ‘‘Mayaṃ taṃ nessāma, sace mukhaṃ rakkhituṃ sakkhissasī’’ti. ‘‘Rakkhissāmi, sammā gahetvā maṃ gacchathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti vatvā ekaṃ daṇḍakaṃ kacchapena ḍaṃsāpetvā sayaṃ tassa ubho koṭiyo ḍaṃsitvā ākāsaṃ pakkhandiṃsu. Taṃ tathā haṃsehi nīyamānaṃ gāmadārakā disvā ‘‘dve haṃsā kacchapaṃ daṇḍena harantī’’ti āhaṃsu. Kacchapo ‘‘yadi maṃ sahāyakā nenti, tumhākaṃ ettha kiṃ hoti duṭṭhaceṭakā’’ti vattukāmo haṃsānaṃ sīghavegatāya bārāṇasinagare rājanivesanassa uparibhāgaṃ sampattakāle daṭṭhaṭṭhānato daṇḍakaṃ vissajjetvā ākāsaṅgaṇe patitvā dvedhā bhijji. Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā –
那只乌龟因为开口说话,真的把自己害死了。
当木棍被牢牢夹住时,它因为自己开口说话而害死了自己。
看到这一点之后,人中勇健者中最尊贵者啊,
说话要讲善语,但不要太多。
你看见了吧,那只乌龟就是因为话太多才遭了殃。
‘‘Avadhī vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ; Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhī. ‘‘Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ; Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gata’’nti. (jā. 1.2.129-130);
世尊把《二集》里的《多言本生经》详细讲完之后,说道:“比丘们,比丘应当守护好口舌,行为端正,不浮躁,内心寂静。”然后说出这首偈颂:
Imaṃ dukanipāte bahubhāṇijātakaṃ vitthāretvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma mukhasaṃyatena samacārinā anuddhatena nibbutacittena bhavitabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
哪位比丘守护好自己的嘴,说话审慎,不浮躁;
他讲明义理和法,他的说法让人听着舒服。
‘‘Yo mukhasaṃyato bhikkhu, mantabhāṇī anuddhato; Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsita’’nti.
在这其中,守护口门的人,即使对奴仆、旃陀罗之类的人,也不说“你出身低贱,你品行恶劣”这类话,因此以口守护。说智慧之语的人:所谓“mantā”就是慧,他习惯于以慧而说。不掉举的人:内心已寂止。阐明义与法的人:他既讲说所说的义理,也讲说开示的法义。甘美:这样的比丘所说的话,才称为甘美。如果有人只把义理讲清楚,却不成全文句;或只成全文句,却讲不清义理;或者两者都做不到,那么他的话就不能称为甘美。
Tattha mukhasaṃyatoti dāsacaṇḍālādayopi ‘‘tvaṃ dujjāto, tvaṃ dussīlo’’tiādīnaṃ avacanatāya mukhena saṃyato. Mantabhāṇīti mantā vuccati paññā, tāya bhaṇanasīlo. Anuddhatoti nibbutacitto. Atthaṃ dhammañca dīpetīti bhāsitatthañceva desanādhammañca katheti. Madhuranti evarūpassa bhikkhuno bhāsitaṃ madhuraṃ nāma. Yo pana atthameva sampādeti, na pāḷiṃ, pāḷiṃyeva sampādeti, na atthaṃ, ubhayaṃ vā pana na sampādeti, tassa bhāsitaṃ madhuraṃ nāma na hotīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
法乐长老的故事第四
4. Dhammārāmattheravatthu
法乐,导师住在祇园精舍时,以法乐长老为对象而说了这段开示。
Dhammārāmoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammārāmattheraṃ ārabbha kathesi.
听说导师宣布“再过四个月我就要般涅槃了”之后,成千上万的比丘围着导师四处走动。其中,凡夫比丘们忍不住流泪,漏尽者们则生起了对法的警策。所有人都结成一群一群地走来走去,想着:“我们到底该怎么办呢?”可是有一位叫法乐的比丘,不去接近那些比丘。比丘们问他:“贤友,你怎么了?”他连一句回应都不给,只是独自住着,心里想:“听说导师再过四个月就要般涅槃了,而我还是个没有离欲的人,我要趁导师还在世的时候精进努力,证得阿罗汉果。”于是他独自把导师所教导的法放在心里思量、思考、忆念。比丘们把这件事报告给如来:“尊者,法乐比丘对您连一点感情都没有。听说导师要般涅槃了,我们都在互相商量该怎么办,他却连跟我们谈一谈都不肯。”导师叫人把法乐比丘叫来,问他:“听说你这样做,是真的吗?”“是真的,尊者。”“你为什么这样做呢?”“因为您再过四个月就要般涅槃了,而我还是个没有离欲的人,我想趁您还在世的时候精进努力,证得阿罗汉果,所以我就把您所教导的法放在心里思量、思考、忆念。”
Satthārā kira ‘‘ito me catumāsaccayena parinibbānaṃ bhavissatī’’ti ārocite anekasahassā bhikkhū satthāraṃ parivāretvā vicariṃsu. Tattha puthujjanā bhikkhū assūni sandhāretuṃ nāsakkhiṃsu, khīṇāsavānaṃ dhammasaṃvego uppajji. Sabbepi ‘‘kiṃ nu kho karissāmā’’ti vaggabandhanena vicaranti. Eko pana dhammārāmo nāma bhikkhu bhikkhūnaṃ santikaṃ na upasaṅkamati. Bhikkhūhi ‘‘kiṃ, āvuso’’ti vuccamāno paṭivacanampi adatvā ‘‘satthā kira catumāsaccayena parinibbāyissati, ahañcamhi avītarāgo, satthari dharamāneyeva vāyamitvā arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti ekakova viharanto satthārā desitaṃ dhammaṃ āvajjeti cinteti anussarati. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ – ‘‘bhante, dhammārāmassa tumhesu sinehamattampi natthi, ‘satthā kira parinibbāyissati, kiṃ nu kho karissāmā’ti amhehi saddhiṃ sammantanamattampi na karotī’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ evaṃ karosī’’ti pucchi. ‘‘Saccaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? Tumhe kira catumāsaccayena parinibbāyissatha, ahañcamhi avītarāgo, tumhesu dharantesuyeva vāyamitvā arahattaṃ pāpuṇissāmīti tumhehi desitaṃ dhammaṃ āvajjāmi cintemi anussarāmīti.
导师称赞他说:“善哉,善哉!”然后说:“比丘们,其他对我怀有敬爱之情的比丘,也应当像法乐那样去做。因为那些用花鬘、香料等供养我的人,并不算是在供养我;只有依循法随法而修行的人,才真正是在供养我。”说完这番话,便诵出了下面这首偈颂:
Satthā ‘‘sādhu sādhū’’ti tassa sādhukāraṃ datvā, ‘‘bhikkhave, aññenāpi mayi sinehavantena bhikkhunā nāma dhammārāmasadiseneva bhavitabbaṃ. Na hi mayhaṃ mālāgandhādīhi pūjaṃ karontā mama pūjaṃ karonti nāma, dhammānudhammaṃ paṭipajjantāyeva pana maṃ pūjenti nāmā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
以法为乐,乐于法,反复思惟法;
比丘随念法,就不会从正法上退失。
‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ; Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyatī’’ti.
在这里,以“住处”的意义来说,止观之法就是他的安住之处,所以叫“法园”。他唯独对那法生起爱乐,所以叫“法乐”。因为对那法一再反复思择,所以叫“随思惟法”,意思就是转向那法、作意那法。随念,就是随念那法。“正法”的意思是:这样的比丘,于三十七种菩提分法和九种出世间法都不会退失。
Tattha nivāsanaṭṭhena samathavipassanādhammo ārāmo assāti dhammārāmo. Tasmiṃyeva dhamme ratoti dhammarato. Tasseva dhammassa punappunaṃ vicintanatāya dhammaṃ anuvicintayaṃ, taṃ dhammaṃ āvajjento manasikarontoti attho. Anussaranti tameva dhammaṃ anussaranto. Saddhammāti evarūpo bhikkhu sattatiṃsabhedā bodhipakkhiyadhammā navavidhalokuttaradhammā ca na parihāyatīti attho.
说法结束时,那位比丘证得了阿罗汉果;对在场的人来说,这场说法也成了真正有利益的教说。
Desanāvasāne so bhikkhu arahatte patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
第五,亲近敌对派比丘的故事
5. Vipakkhasevakabhikkhuvatthu
“Salābhaṃ”这段法教,是导师住在竹林精舍时,因为一位亲近怨敌派的比丘而说的。
Salābhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto aññataraṃ vipakkhasevakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
据说,他有一个属于提婆达多派的比丘朋友。那个朋友看到他跟比丘们一起乞食、吃完饭回来,就问他:“你去哪儿了?”他说:“去某个地方乞食了。”“你拿到食物了吗?”“是的,拿到了。”“我们这边利养和恭敬很多,你就在这里住几天吧。”他听了那个朋友的话,在那里住了几天,然后还是回到了自己的住处。于是比丘们向如来报告:“尊者,这个人享用提婆达多那边得来的利养和恭敬,他是提婆达多一派的人。”世尊把他叫来,问:“听说你做了这样的事,是真的吗?”“是的,尊者,我在那里依靠一位年轻比丘,住了几天,但我并不认同提婆达多的见解。”世尊就对他说:“就算你不认同那种见解,你的行为看起来也像是认同那些持这种见解的人一样。你这样做不是现在才开始的,过去世你也是这样。”比丘们请求说:“尊者,现在的事我们亲眼看到了,但过去世他曾随顺谁的见解而那样行事呢?请您为我们讲一讲。”于是世尊引出过去世的故事,说:
Tassa kireko devadattapakkhiko bhikkhu sahāyo ahosi. So taṃ bhikkhūhi saddhiṃ piṇḍāya caritvā katabhattakiccaṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘kuhiṃ gatosī’’ti pucchi. ‘‘Asukaṭṭhānaṃ nāma piṇḍāya caritu’’nti. ‘‘Laddho te piṇḍapāto’’ti? ‘‘Āma, laddho’’ti. ‘‘Idha amhākaṃ mahālābhasakkāro, katipāhaṃ idheva hohī’’ti. So tassa vacanena katipāhaṃ tattha vasitvā sakaṭṭhānameva agamāsi . Atha naṃ bhikkhū ‘‘ayaṃ, bhante, devadattassa uppannalābhasakkāraṃ paribhuñjati, devadattassa pakkhiko eso’’ti tathāgatassa ārocesuṃ. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ evamakāsī’’ti pucchi. ‘‘Āma, bhante, ahaṃ tattha ekaṃ daharaṃ nissāya katipāhaṃ vasiṃ, na ca pana devadattassa laddhiṃ rocemī’’ti. Atha naṃ bhagavā ‘‘kiñcāpi tvaṃ laddhiṃ na rocesi, diṭṭhadiṭṭhakānaṃyeva pana laddhiṃ rocento viya vicarasi. Na tvaṃ idāneva evaṃ karosi, pubbepi evarūpoyevā’’ti vatvā ‘‘idāni tāva, bhante, amhehi sāmaṃ diṭṭho, pubbe panesa kesaṃ laddhiṃ rocento viya vicari, ācikkhatha no’’ti bhikkhūhi yācito atītaṃ āharitvā –
听了古时盗贼的话,
那头叫摩喜喇目迦的象,就跟着被它打的对象走。
听闻了善调御者的话语之后,
象王在一切功德中最为殊胜。
‘‘Purāṇacorāna vaco nisamma, Mahiḷāmukho pothayamanvacārī; Susaññatānañhi vaco nisamma, Gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhā’’ti. (jā. 1.1.26) –
世尊把这篇《摩喜喇目迦本生》详细讲完之后,说道:“比丘们,身为比丘,应当只满足于自己所得,不该贪求他人所得。因为贪求他人所得的人,在禅那、观、道、果这些法当中,连一法也生不起来;只有满足于自己所得的人,禅那等法才会生起。”这样说完之后,正在说法时,便说出下面这些偈颂:
Imaṃ mahiḷāmukhajātakaṃ vitthāretvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma sakalābheneva santuṭṭhena bhavitabbaṃ, paralābhaṃ patthetuṃ na vaṭṭati. Paralābhaṃ patthentassa hi jhānavipassanāmaggaphalesu ekadhammopi nuppajjati, sakalābhasantuṭṭhasseva pana jhānādīni uppajjantī’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
不要轻视自己得到的利养,也不该羡慕他人而行事。
比丘如果羡慕别人,就无法证得定。
‘‘Salābhaṃ nātimaññeyya, nāññesaṃ pihayaṃ care; Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu, samādhiṃ nādhigacchati.
就算一位比丘得到的供养很少,他也不会轻视自己所得的。
天人确实会称赞他:活命清净,又不懈怠。
‘‘Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṃ nātimaññati; Taṃ ve devā pasaṃsanti, suddhājīviṃ atandita’’nti.
这里,“自己的所得”是指自己所能得到的利养。如果避开次第乞食,以不正当的方式谋生,那就是在轻视、蔑视、厌嫌自己的所得。所以,不这样做,就是“不应轻视自己的所得”。“羡慕他人”意思是:不应贪求他人的利养而行事。所谓“不能证得定”,是因为比丘若羡慕他人的利养,忙着为他人张罗衣布等事,就无法证得安止定或近行定。“不轻视自己的所得”是说:即使所得很少,比丘仍不论家门高低,依次第挨家乞食,这就叫不轻视自己的所得。“他们确实”是说:对于这样依清净活命而生活、靠双腿之力维持生计而不懈怠的比丘,诸天称赞、赞叹他——这就是这里的含义。
Tattha salābhanti attano uppajjanakalābhaṃ. Sapadānacārañhi parivajjetvā anesanāya jīvikaṃ kappento salābhaṃ atimaññati hīḷeti jigucchati nāma. Tasmā evaṃ akaraṇena salābhaṃ nātimaññeyya. Aññesaṃ pihayanti aññesaṃ lābhaṃ patthento na careyyāti attho. Samādhiṃ nādhigacchatīti aññesañhi lābhaṃ pihayanto tesaṃ cīvarādikaraṇe ussukkaṃ āpanno bhikkhu appanāsamādhiṃ vā upacārasamādhiṃ vā nādhigacchati. Salābhaṃ nātimaññatīti appalābhopi samāno uccanīcakule paṭipāṭiyā sapadānaṃ caranto bhikkhu salābhaṃ nātimaññati nāma. Taṃ veti taṃ evarūpaṃ bhikkhuṃ sārajīvitatāya suddhājīviṃ jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanena akusītatāya atanditaṃ devā pasaṃsanti thomentīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
五最上施主婆罗门的故事
6. Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu
世尊住在祇园精舍时,针对一位名叫“五最上施主”的婆罗门,讲了这部以“一切智者”开头的法教。
Sabbasoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcaggadāyakaṃ nāma brāhmaṇaṃ ārabbha kathesi.
据说,庄稼还长在地里的时候,他就先拿出“田里最好的一份”来布施;到了打谷场上的时候,就拿出“谷场上最好的一份”来布施;到了收谷堆的时候,就拿出“谷堆里最好的一份”来布施;到了下锅煮饭的时候,就拿出“锅里最好的一份”来布施;饭盛到钵里满起来的时候,就拿出“钵里最好的一份”来布施。他就是这样做这五种“最好的一份”的布施,只要有人来了,不先布施出去,他就不吃饭。因此,他得了个名字,叫“五份最上施主”。世尊看到他和他妻子证得三果的近依因缘,就在婆罗门吃饭的时候,走到门口站住了。那婆罗门面朝屋里坐着吃饭,没看见站在门口的世尊。婆罗门妻子在给他添饭菜的时候看见了世尊,心想:“这婆罗门在五个时候都要先布施最好的一份才吃,现在沙门乔达摩来了,站在门口。要是婆罗门看见了他,把自己的饭拿出去布施,我可没法再煮一次了。”她想着“这样他就看不见沙门乔达摩了”,就背对着世尊,弯下身子,在婆罗门身后遮挡世尊,像用手掌遮住满月一样站在那里。她就这么站着,又半睁着眼偷偷看世尊走了没有。世尊还是站在那里。她怕被婆罗门听见,不敢说“请走吧”,就退了几步,轻轻地说了一声“请走吧”。世尊摇了摇头,意思是“我不走”。被世间尊师的佛陀摇头表示“我不走”之后,她忍不住,大笑起来。就在那一刻,世尊朝屋里放出一道光明。那婆罗门本来背对着门坐着,听到妻子的笑声,又看到六色光芒的亮光,就看见了世尊。因为诸佛在村落或林野中,若因缘成熟的人还没见到自己,是不会离开的。婆罗门看见世尊后,说:“夫人,你害了我!王子来了站在门口,你却不告诉我,你做了件严重的事。”说完,他端起吃了一半的饭钵,走到世尊面前,说:“乔达摩啊,我在五个时候都要先布施最好的一份才吃,现在我这顿饭吃到一半被打断了,一半已经吃了,一半还剩下,请你接受我这份饭吧。”世尊没有说“我不要你的剩饭”,而是说:“婆罗门,最好的一份本来就该给我,吃到一半的饭也该给我,最后一口饭团也该给我。婆罗门啊,我们本来就是靠别人布施过活、像饿鬼一样的人。”说完,说了这首偈颂:
So kira sasse khette ṭhitakāleyeva khettaggaṃ nāma deti, khalakāle khalaggaṃ nāma deti, khalabhaṇḍakāle khalabhaṇḍaggaṃ nāma deti, ukkhalikakāle kumbhaggaṃ nāma deti, pātiyaṃ vaḍḍhitakāle pātaggaṃ nāma detīti imāni pañca aggadānāni deti, sampattassa adatvā nāma na bhuñjati. Tenassa pañcaggadāyakotveva nāmaṃ ahosi. Satthā tassa ca brāhmaṇiyā cassa tiṇṇaṃ phalānaṃ upanissayaṃ disvā brāhmaṇassa bhojanavelāyaṃ gantvā dvāre aṭṭhāsi. Sopi dvārapamukhe antogehābhimukho nisīditvā bhuñjati, satthāraṃ dvāre ṭhitaṃ na passati. Brāhmaṇī pana taṃ parivisamānā satthāraṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvā bhuñjati, idāni ca samaṇo gotamo āgantvā dvāre ṭhito. Sace brāhmaṇo etaṃ disvā attano bhattaṃ haritvā dassati, punapāhaṃ pacituṃ na sakkhissāmī’’ti. Sā ‘‘evaṃ ayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ na passissatī’’ti satthu piṭṭhiṃ datvā tassa pacchato taṃ paṭicchādentī onamitvā puṇṇacandaṃ pāṇinā paṭicchādentī viya aṭṭhāsi. Tathā ṭhitā eva ca pana ‘‘gato nu kho no’’ti satthāraṃ aḍḍhakkhikena olokesi. Satthā tattheva aṭṭhāsi. Brāhmaṇassa pana savanabhayena ‘‘aticchathā’’ti na vadeti, osakkitvā pana saṇikameva ‘‘aticchathā’’ti āha . Satthā ‘‘na gamissāmī’’ti sīsaṃ cālesi. Lokagarunā buddhena ‘‘na gamissāmī’’ti sīse cālite sā sandhāretuṃ asakkontī mahāhasitaṃ hasi. Tasmiṃ khaṇe satthā gehābhimukhaṃ obhāsaṃ muñci. Brāhmaṇopi piṭṭhiṃ datvā nisinnoyeva brāhmaṇiyā hasitasaddaṃ sutvā chabbaṇṇānañca rasmīnaṃ obhāsaṃ oloketvā satthāraṃ addasa. Buddhā hi nāma gāme vā araññe vā hetusampannānaṃ attānaṃ adassetvā na pakkamanti. Brāhmaṇopi satthāraṃ disvā, ‘‘bhoti nāsitomhi tayā, rājaputtaṃ āgantvā dvāre ṭhitaṃ mayhaṃ anācikkhantiyā bhāriyaṃ te kammaṃ kata’’nti vatvā aḍḍhabhuttaṃ bhojanapātiṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā, ‘‘bho gotama, ahaṃ pañcasu ṭhānesu aggaṃ datvāva bhuñjāmi, ito ca me majjhe bhinditvā ekova bhattakoṭṭhāso bhutto, eko koṭṭhāso avasiṭṭho, paṭiggaṇhissasi me idaṃ bhatta’’nti. Satthā ‘‘na me tava ucchiṭṭhabhattena attho’’ti avatvā, ‘‘brāhmaṇa, aggampi mayhameva anucchavikaṃ, majjhe bhinditvā aḍḍhabhuttabhattampi, carimakabhattapiṇḍopi mayhameva anucchaviko. Mayañhi, brāhmaṇa, paradattūpajīvipetasadisā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
无论是最上等的、中等的,还是剩下的,
靠别人施舍过日子的人,能得到一口食物;
他不值得称赞,也不说贬损的话。
智者亦了知彼为牟尼。
‘‘Yadaggato majjhato sesato vā, Piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvī; Nālaṃ thutuṃ nopi nipaccavādī, Taṃ vāpi dhīrā muni vedayantī’’ti. (su. ni. 219);
婆罗门听了这话,心里生起净信,想:“真是稀奇!这位号称岛上之主的王子,没有说‘我不需要你的剩饭’,竟然这样说了。”他站在门口,就问世尊:“乔达摩尊者,您称自己的弟子为比丘,到底怎样才算比丘呢?”世尊心里思量:“什么样的说法才适合他呢?这两个人在迦叶佛时代,都曾听闻关于名色的谈论,应当不离开名色来为他们说法。”于是说道:“婆罗门,对名和色不贪恋、不执著、不忧愁的人,就叫做比丘。”接着说出这首偈颂——
Brāhmaṇo taṃ sutvāva pasannacitto hutvā ‘‘aho acchariyaṃ, dīpasāmiko nāma rājaputto ‘na me tava ucchiṭṭhabhattena attho’ti avatvā evaṃ vakkhatī’’ti dvāre ṭhitakova satthāraṃ pañhaṃ pucchi – ‘‘bho gotama , tumhe attano sāvake bhikkhūti vadatha, kittāvatā bhikkhu nāma hotī’’ti. Satthā ‘‘kathaṃrūpā nu kho imassa dhammadesanā sappāyā’’ti upadhārento ‘‘ime dvepi janā kassapabuddhakāle ‘nāmarūpa’nti vadantānaṃ kathaṃ suṇiṃsu, nāmarūpaṃ avissajjitvāva nesaṃ dhammaṃ desetuṃ vaṭṭatī’’ti, ‘‘brāhmaṇa, nāme ca rūpe ca arajjanto asajjanto asocanto bhikkhu nāma hotī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
对于一切名色,他没有“我所”的执著;
对不存在的东西也不忧愁,这样的人确实就叫做比丘。
‘‘Sabbaso nāmarūpasmiṃ, yassa natthi mamāyitaṃ; Asatā ca na socati, sa ve bhikkhūti vuccatī’’ti.
在这里,“一切”是指:以受等四种名蕴加上色蕴这五种蕴为范围而流转的名色。“我所执取”是指:对它没有“这是我”或“这是我的”这种执取。“于不存在者不忧愁”是指:当那名色已经灭尽、坏灭时,他不会因为“我的色灭尽了……我的识灭尽了”而忧愁、苦恼,而是如实见到:“我那具有灭坏性质的法,已经灭尽了。”“他即是”是指:像这样的人,即使名色还存在,也无所执取;即使名色已不存在,也不因此忧愁,他就被称为比丘。这就是这段话的意思。
Tattha sabbasoti sabbasmimpi vedanādīnaṃ catunnaṃ, rūpakkhandhassa cāti pañcannaṃ khandhānaṃ vasena pavatte nāmarūpe. Mamāyitanti yassa ahanti vā mamanti vā gāho natthi. Asatā ca na socatīti tasmiñca nāmarūpe khayavayaṃ patte ‘‘mama rūpaṃ khīṇaṃ…pe… mama viññāṇaṃ khīṇa’’nti na socati na vihaññati, ‘‘khayavayadhammaṃ me khīṇa’’nti passati. Sa veti so evarūpo vijjamānepi nāmarūpe mamāyitarahitopi asatāpi tena asocanto bhikkhūti vuccatīti attho.
说法结束时,夫妻两人都证得了不还果,在场听法的人也获得了真正的法益。
Desanāvasāne ubhopi jayampatikā anāgāmiphale patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
7. 众多比丘的故事
7. Sambahulabhikkhuvatthu
导师住在祇园精舍时,针对众多比丘,宣说了这篇名为“修习慈心者”的法教。
Mettāvihārīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahule bhikkhū ārabbha kathesi.
有一次,具寿大迦旃延住在阿槃提国的古拉拉喀罗城附近,依止帕瓦塔山。那时,有个名叫索那·扣提甘那的居士,听了长老说法后生起净信,想在长老身边出家。长老对他说:“索那,一辈子只吃一餐、独自睡卧、修梵行,这很难做到。”就这样拒绝了两次,但他出家的心愿极其强烈,第三次又向长老请求,终于出了家。因为当时比丘很少,过了三年他才受具足戒。受戒后,索那想当面拜见世尊,便向亲教师告辞,带着亲教师交给他的教法,一路渐行来到祇园。他顶礼世尊,与世尊互相问候。世尊允许他住在同一间香室里。他先把大半夜时间在露天度过,到了后夜才进入香室,在自己的坐卧处度过余下的夜晚。天亮时分,应世尊之请,他用清亮的嗓音诵出了《八颂经》全部十六品。诵完之后,世尊随喜赞叹,说:“善哉,善哉,比丘!”给了他赞许。世尊的赞许声传出后,从地居天到龙、金翅鸟,乃至梵天界,一时间响起了齐一的赞叹声。
Ekasmiñhi samaye āyasmante mahākaccāne avantijanapade kuraragharaṃ nissāya pavattapabbate viharante soṇo nāma koṭikaṇṇo upāsako therassa dhammakathāya pasīditvā therassa santike pabbajitukāmo therena ‘‘dukkaraṃ kho, soṇa, yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariya’’nti vatvā dve vāre paṭikkhittopi pabbajjāya ativiya ussāhajāto tatiyavāre theraṃ yācitvā pabbajitvā appabhikkhukattā dakkhiṇāpathe tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena laddhūpasampado satthāraṃ sammukhā daṭṭhukāmo hutvā upajjhāyaṃ āpucchitvā tena dinnaṃ sāsanaṃ gahetvā anupubbena jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā katapaṭisanthāro satthārā ekagandhakuṭiyaṃyeva anuññātasenāsano bahudeva rattiṃ ajjhokāse vīthināmetvā rattibhāge gandhakuṭiṃ pavisitvā attano pattasenāsane taṃ rattibhāgaṃ vītināmetvā paccūsasamaye satthārā ajjhiṭṭho soḷasa aṭṭhakavaggikāni (su. ni. 772 ādayo) sabbāneva sarabhaññena abhaṇi. Athassa bhagavā sarabhaññapariyosāne abbhānumodento – ‘‘sādhu sādhu, bhikkhū’’ti sādhukāraṃ adāsi. Satthārā dinnasādhukāraṃ sutvā bhūmaṭṭhakadevā nāgā supaṇṇāti evaṃ yāva brahmalokā ekasādhukārameva ahosi.
就在那一刻,远在一百二十由旬之外的祇树给孤独园,古拉拉喀罗城里,住在长老母亲——那位大近事女——家中的守护天神,也大声发出了赞叹。于是近事女问她:“是谁在发出赞叹?”天神说:“姊妹,是我。”“你是谁?”“我是住在你家里的天神。”“你以前从来没对我发过赞叹,今天为什么发呢?”“我不是对你发赞叹。”“那你是对谁发赞叹?”“对你儿子,扣提甘那·首那长老。”“我儿子做了什么?”“你儿子今天和世尊同住一间香室,宣说了法。世尊听了你儿子说法后,心生欢喜,就给了他赞叹。领受了正自觉者的赞叹之后,从地居天开始,一直到梵天界,所有天神都同时发出了同一声赞叹,所以我也对他发了赞叹。”“那么,尊者,是我儿子为世尊说法,还是世尊为我儿子说法?”“是你儿子为世尊说法。”天神正这样说的时候,那位近事女全身生起了五种颜色的喜悦,遍满整个身体。
Tasmiṃ khaṇe jetavanato vīsayojanasatamatthake kuraragharanagare therassa mātu mahāupāsikāya gehe adhivatthā devatāpi mahantena saddena sādhukāramadāsi. Atha naṃ upāsikā āha – ‘‘ko esa sādhukāraṃ detī’’ti? Ahaṃ, bhaginīti. Kosi tvanti? Tava gehe adhivatthā, devatāti. Tvaṃ ito pubbe mayhaṃ sādhukāraṃ adatvā ajja kasmā desīti? Nāhaṃ tuyhaṃ sādhukāraṃ dammīti. Atha kassa te sādhukāro dinnoti? Tava puttassa koṭikaṇṇassa soṇattherassāti. Kiṃ me puttena katanti? Putto te ajja satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā dhammaṃ desesi, satthā tava puttassa dhammaṃ sutvā pasanno sādhukāramadāsi. Tenassa mayāpi sādhukāro dinno. Sammāsambuddhassa hi sādhukāraṃ sampaṭicchitvā bhūmaṭṭhakadeve ādiṃ katvā yāva brahmalokā ekasādhukārameva jātanti. Kiṃ pana, sāmi, mama puttena satthu dhammo kathito, satthārā mama puttassa kathitoti? Tava puttena satthu kathitoti. Evaṃ devatāya kathentiyāva upāsikāya pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīraṃ phari.
这时她心里想:“如果我儿子能和世尊同住一间香室,为世尊说法,那他也一定能为我说法。等儿子回来时,我办一场闻法会,听他说法。”首那长老这边,在世尊给予称赞之后,心想:“现在正是把我亲教师所嘱咐的教诫禀报世尊的时候。”于是他在世尊面前,为边远地区以持律者为第五人的僧团授予具足戒等事,祈请了五项许可。之后他在世尊身边住了几天,心想“我要回去见亲教师了”,便向世尊辞别,离开祇园,一路渐行,回到亲教师面前。
Athassā etadahosi – ‘‘sace me putto satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammaṃ kathetuṃ sakkhi , mayhampi kathetuṃ sakkhissatiyeva . Puttassa āgatakāle dhammassavanaṃ kāretvā dhammakathaṃ suṇissāmī’’ti. Soṇattheropi kho satthārā sādhukāre dinne ‘‘ayaṃ me upajjhāyena dinnasāsanaṃ ārocetuṃ kālo’’ti bhagavantaṃ paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṃ ādiṃ katvā (mahāva. 259) pañca vare yācitvā katipāhaṃ satthu santikeyeva vasitvā ‘‘upajjhāyaṃ passissāmī’’ti satthāraṃ āpucchitvā jetavanā nikkhamitvā anupubbena upajjhāyassa santikaṃ agamāsi.
第二天,长老带着他进城乞食,走到母亲这位女施主的家门口。她看见儿子,满心欢喜,顶礼之后,恭敬地供养,然后问道:“儿啊,听说你和世尊同住一间香室,还为世尊说法,真有这事吗?”长老问:“女施主,这是谁告诉你的?”“儿啊,是住在这屋里的天神用很大的声音发出赞叹。我问‘是谁’,它回答‘是我’,然后就把这样那样的事告诉了我。我听了以后就想:‘如果我儿子能为世尊说法,那他也一定能为我说法。’”于是她对长老说:“儿啊,既然你能在世尊面前说法,那也一定能为我说法。你定个日子,办一场闻法会,我要听你说法。”长老答应了。这位女施主供养僧团、做了礼敬之后,心想“我要听儿子的说法”,只留下一个女仆看家,带着所有随从,前往内城专为闻法搭起的帐篷,去听登上装饰好的法座正在说法的儿子说法。
Thero punadivase taṃ ādāya piṇḍāya caranto mātu upāsikāya gehadvāraṃ agamāsi. Sāpi puttaṃ disvā tuṭṭhamānasā vanditvā sakkaccaṃ parivisitvā pucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, tāta, satthārā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitvā satthu dhammakathaṃ kathesī’’ti. ‘‘Upāsike, tuyhaṃ kena idaṃ kathita’’nti? ‘‘Tāta, imasmiṃ gehe adhivatthā devatā mahantena saddena sādhukāraṃ datvā mayā ‘ko eso’ti vutte ‘aha’nti vatvā evañca evañca kathesi. Taṃ sutvā mayhaṃ etadahosi – ‘sace me putto satthu dhammakathaṃ kathesi, mayhampi kathetuṃ sakkhissatī’ti. Atha naṃ āha – ‘tāta, yato tayā satthu sammukhā dhammo kathito, mayhampi kathetuṃ sakkhissasi eva. Asukadivase nāma dhammassavanaṃ kāretvā tava dhammaṃ suṇissāmi, tātā’’’ti. So adhivāsesi. Upāsikā bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā pūjaṃ katvā ‘‘puttassa me dhammakathaṃ suṇissāmī’’ti ekameva dāsiṃ geharakkhikaṃ ṭhapetvā sabbaṃ parijanaṃ ādāya antonagare dhammassavanatthāya kārite maṇḍape alaṅkatadhammāsanaṃ abhiruyha dhammaṃ desentassa puttassa dhammakathaṃ sotuṃ agamāsi.
那时,有九百个盗贼正在那位女施主家周围转来转去,寻找潜入的机会。她家被七道围墙围着,有七重门楼,还在各处拴了猛犬。内宅屋顶排水的地方,他们挖了壕沟,灌满锡液。白天太阳一晒,锡液融化,像沸腾一样翻滚;夜里冷却下来,变得又硬又结实。紧挨着锡沟下面,又铺了一排大铁板。因为有这些防护,加上女施主一直待在内宅,那些盗贼找不到下手的机会。那天他们得知她外出了,就挖穿地道,从锡沟和铁板下面钻进屋里,然后派贼首到她身边,吩咐说:“如果她听说我们已经进了宅子,转身往家走,你就用剑砍死她。”贼首便走过去,站在她身旁。
Tasmiṃ pana kāle navasatā corā tassā upāsikāya gehe otāraṃ olokentā vicaranti. Tassā pana gehaṃ sattahi pākārehi parikkhittaṃ sattadvārakoṭṭhakayuttaṃ, tattha tesu tesu ṭhānesu caṇḍasunakhe bandhitvā ṭhapayiṃsu. Antogehe chadanassa udakapātaṭṭhāne pana parikhaṃ khaṇitvā tipunā pūrayiṃsu. Taṃ divā ātapena vilīnaṃ pakkuthitaṃ viya tiṭṭhati, rattiṃ kaṭhinaṃ kakkhaḷaṃ hutvā tiṭṭhati. Tassānantarā mahantāni ayasaṅghāṭakāni nirantaraṃ bhūmiyaṃ odahiṃsu. Iti imañcārakkhaṃ upāsikāya ca antogehe ṭhitabhāvaṃ paṭicca te corā okāsaṃ alabhantā taṃ divasaṃ tassā gatabhāvaṃ ñatvā umaṅgaṃ bhinditvā tipuparikhāya ca ayasaṅghāṭakānañca heṭṭhābhāgeneva gehaṃ pavisitvā corajeṭṭhakaṃ tassā santikaṃ pahiṇiṃsu ‘‘sace sā amhākaṃ idha paviṭṭhabhāvaṃ sutvā nivattitvā gehābhimukhī āgacchati, asinā naṃ paharitvā mārethā’’ti. So gantvā tassā santike aṭṭhāsi.
盗贼们也在屋里点起灯,打开了存放钱币的密室门。那个女仆看见盗贼后,就跑到近事女那里报告说:“夫人,很多盗贼闯进家里,把存放钱币的密室门打开了。”近事女说:“盗贼们看见钱币,随他们拿走吧。我正在听我儿子说法,别来妨碍我闻法,你回家去。”说完就把她打发走了。盗贼们把钱币密室搬空后,又打开了银库的门。女仆又跑去把这件事报告给她。近事女又说:“盗贼想要什么,随他们拿走吧,别来妨碍我。”又把她打发了回去。盗贼们把银库也搬空后,又打开了金库的门。女仆又跑去把这件事报告给近事女。这时,近事女叫住她说:“女士,你已经好几次到我这里来了。我已经说过‘让盗贼随意拿走吧,我正在听我儿子说法,别来妨碍我’,你却不把我的话当回事,一次又一次地跑来。如果你现在还敢再来,我就知道该怎么收拾你了。回家去吧!”说完就把她打发走了。
Corāpi antogehe dīpaṃ jāletvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ vivariṃsu. Sā dāsī core disvā upāsikāya santikaṃ gantvā, ‘‘ayye, bahū corā gehaṃ pavisitvā kahāpaṇagabbhadvāraṃ vivariṃsū’’ti ārocesi. ‘‘Corā attanā diṭṭhakahāpaṇe harantu, ahaṃ mama puttassa dhammakathaṃ suṇāmi, mā me dhammassa antarāyaṃ kari, gehaṃ gacchā’’ti taṃ pahiṇi. Corāpi kahāpaṇagabbhaṃ tucchaṃ katvā rajatagabbhaṃ vivariṃsu. Sā punapi gantvā tamatthaṃ ārocesi. Upāsikāpi ‘‘corā attanā icchitaṃ harantu, mā me antarāyaṃ karī’’ti puna taṃ pahiṇi. Corā rajatagabbhampi tucchaṃ katvā suvaṇṇagabbhaṃ vivariṃsu. Sā punapi gantvā upāsikāya tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ upāsikā āmantetvā, ‘‘bhoti je tvaṃ anekavāraṃ mama santikaṃ āgatā, ‘corā yathārucitaṃ harantu, ahaṃ mama puttassa dhammakathaṃ suṇāmi, mā me antarāyaṃ karī’ti mayā vuttāpi mama kathaṃ anādiyitvā punappunaṃ āgacchasiyeva. Sace idāni tvaṃ āgacchissasi, jānissāmi te kattabbaṃ, gehameva gacchā’’ti pahiṇi.
贼首听了她这番话,心想:偷这样一位女人的财物,雷会劈下来打碎他们的脑袋。于是他走到盗贼们那里,说:赶快把近事女的财物恢复原样!那些盗贼就用钱币重新填满储币室,用银子和金子重新填满银库和金库。据说这是法性:法保护行法者。因此说:
Corajeṭṭhako tassā kathaṃ sutvā ‘‘evarūpāya itthiyā santakaṃ harantānaṃ asani patitvā matthakaṃ bhindeyyā’’ti corānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘sīghaṃ upāsikāya santakaṃ paṭipākatikaṃ karothā’’ti āha. Te kahāpaṇehi kahāpaṇagabbhaṃ, rajatasuvaṇṇehi rajatasuvaṇṇagabbhe puna pūrayiṃsu. Dhammatā kiresā, yaṃ dhammo dhammacārinaṃ rakkhati. Tenevāha –
法确实会保护依法而行的人,
善修的法能带来安乐。
这就是善修佛法带来的利益,
行持正法的人不会堕入恶趣。
‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti. (theragā. 303; jā. 1.10.102);
那些贼也走到听法的地方,站在那里。长老说完法,天快亮时从座位上下来。就在那时,贼首趴在那位女居士脚前,说:“大姐,请原谅我。”她问:“这是怎么回事,孩子们?”他说:“我对你们起了嗔恨,想杀掉你们,所以才站在那里。”她说:“既然如此,孩子,我原谅你。”其余的贼也照样说了,听到她说“孩子们,我原谅你们”之后,他们又说:“大姐,如果您真的原谅我们,就请让我们在您儿子跟前出家吧。”她向儿子顶礼后说:“孩子,这些贼对我的德行和你们的说法生起了信心,请求出家,就让他们出家吧。”长老说:“好。”于是让人把他们自己衣服的布边剪下来,用红土染了,给他们剃度出家,并让他们安立在戒中。他们受具足戒时,长老又给每个人分别传授了禅修业处。这九百位比丘各自领受了九百种不同的业处,登上一座山,各自坐在树下,修习沙门法。
Corāpi gantvā dhammassavanaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Theropi dhammaṃ kathetvā vibhātāya rattiyā āsanā otari. Tasmiṃ khaṇe corajeṭṭhako upāsikāya pādamūle nipajjitvā ‘‘khamāhi me, ayye’’ti āha. ‘‘Kiṃ idaṃ, tātā’’ti? ‘‘Ahañhi tumhesu āghātaṃ katvā tumhe māretukāmo aṭṭhāsi’’nti. ‘‘Tena hi te, tāta, khamāmī’’ti. Sesacorāpi tatheva vatvā, ‘‘tātā, khamāmī’’ti vutte āhaṃsu – ‘‘ayye, sace no khamatha, puttassa vo santike amhākaṃ pabbajjaṃ dāpethā’’ti. Sā puttaṃ vanditvā āha – ‘‘tāta, ime corā mama guṇesu tumhākañca dhammakathāya pasannā pabbajjaṃ yācanti, pabbājetha ne’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti vatvā tehi nivatthavatthānaṃ dasāni chindāpetvā tambamattikāya rajāpetvā te pabbājetvā sīlesu patiṭṭhāpesi. Upasampannakāle ca nesaṃ ekekassa visuṃ visuṃ kammaṭṭhānamadāsi. Te navasatā bhikkhū visuṃ visuṃ navasatakammaṭṭhānāni gahetvā ekaṃ pabbataṃ abhiruyha tassa tassa rukkhassa chāyāya nisīditvā samaṇadhammaṃ kariṃsu.
导师虽然坐在一百二十由旬之外的祇园大精舍里,却仍安坐着观察那些比丘,依照他们各自的根性确定了要说的法,然后放出光明,像亲自坐在他们面前说法一样,说了这些偈颂:
Satthā vīsayojanasatamatthake jetavanamahāvihāre nisinnova te bhikkhū oloketvā tesaṃ cariyavasena dhammadesanaṃ vavatthāpetvā obhāsaṃ pharitvā sammukhe nisīditvā kathento viya imā gāthā abhāsi –
如果有位比丘,以慈心而住,对佛陀的教法怀有净信,
他将证得寂静的境地——那诸行息灭的安乐。
‘‘Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.
比丘,请把这条船里的水舀出去;水舀掉之后,你的船就会轻快地前行。
断除了贪和嗔之后,你就会从那里走向涅槃。
‘‘Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, sittā te lahumessati; Chetvā rāgañca dosañca, tato nibbānamehisi.
应断五种,应舍五种,应更修习五种。
比丘超越了五蕴,就称为已渡越瀑流的人。
‘‘Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañcasaṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccati.
比丘,要修禅定,不要放逸。
别让你的心贪恋五欲的快乐。
放逸的人,别吞下铁丸。
别在被烧的时候哭喊“这是苦”。
‘‘Jhāya bhikkhu mā pamādo, Mā te kāmaguṇe ramessu cittaṃ; Mā lohaguḷaṃ gilī pamatto, Mā kandī dukkhamidanti dayhamāno.
没有智慧的人就没有禅那,没有修禅的人就没有智慧。
谁同时拥有禅那和慧,他就真正靠近了涅槃。
‘‘Natthi jhānaṃ apaññassa, paññā natthi ajhāyato; Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike.
比丘进入空寂之处后,内心寂静,
正确观照法的人,会生起一种不是人间所有的喜乐。
‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato.
无论何时何处,他如实观察诸蕴的生起与灭去,
对于了知者,那是不死的:他获得喜悦与欢欣。
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ; Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānataṃ.
在这里,有智慧比丘的开端是这样的:
守护感官、知足,以及守护波罗提木叉戒。
‘‘Tatrāyamādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno; Indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṃvaro.
应当亲近善友,他们生活清净,精进不懈怠。
应当善于待人接物,也要在行为举止上修养好。
从此他满怀喜悦,必将终结痛苦。
‘‘Mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite; Paṭisanthāravutyassa, ācārakusalo siyā; Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṃ karissatī’’ti.
在这其中,“修慈者”是指:即使正在修习慈心业处的人,或者已经依慈心修成并安住于三禅、四禅的人,也都叫修慈者。“有净信”是说:凡是对于佛陀的教法有净信、并且对这份净信感到欢喜的人,就是这个意思。“寂静句”是涅槃的名称。因为这样的比丘,能证得那寂静的部分——它因一切行都寂止而称为“行寂灭”,因是最上的乐而称为“乐”,也就是涅槃。他已经证得、已经体验到它,这就是这句话的意思。
Tattha mettāvihārīti mettākammaṭṭhāne kammaṃ karontopi mettāvasena tikacatukkajjhāne nibbattetvā ṭhitopi mettāvihārīyeva nāma. Pasannoti yo pana buddhasāsane pasanno hoti, pasādaṃ rocetiyevāti attho. Padaṃ santanti nibbānassetaṃ nāmaṃ. Evarūpo hi bhikkhu santaṃ koṭṭhāsaṃ sabbasaṅkhārānaṃ upasantatāya saṅkhārūpasamaṃ, paramasukhatāya sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigacchati, vindatiyevāti attho.
比丘,把这条船里的水舀出去:比丘,你要把这条叫作“自身”的船里那些错误想法的水倒掉、舀出去。水舀出去后,它就会变轻快:就像大海里一条装满了水的船,把漏洞堵住后,因为把水舀出去了,船就变轻了,不会沉进大海,能很快到达安全的港口;同样,你这条装满了错误想法之水的自身之船,用守护把眼门等处的漏洞堵住后,因为把已经生起的错误想法之水舀出去了,就变轻了,不会沉进轮回的漩涡,会很快到达涅槃。断除:就是断掉贪和嗔的束缚。把这些断掉之后,证得阿罗汉果,在那之后,你就会进入无余涅槃,也就是会去到那里。
Siñca bhikkhu imaṃ nāvanti bhikkhu imaṃ attabhāvasaṅkhātaṃ nāvaṃ micchāvitakkodakaṃ chaḍḍento siñca. Sittā te lahumessatīti yathā hi mahāsamudde udakasseva bharitā nāvā chiddāni pidahitvā udakassa sittatāya sittā sallahukā hutvā mahāsamudde anosīditvā sīghaṃ supaṭṭanaṃ gacchati, evaṃ tavāpi ayaṃ micchāvitakkodakabharitā attabhāvanāvā cakkhudvārādichiddāni saṃvarena pidahitvā uppannassa micchāvitakkodakassa sittatāya sittā sallahukā saṃsāravaṭṭe anosīditvā sīghaṃ nibbānaṃ gamissati. Chetvāti rāgadosabandhanāni chinda. Etāni hi chinditvā arahattappatto tato aparabhāge anupādisesanibbānameva ehisi, gamissasīti attho.
断五:就像有人用刀砍断绑在脚上的绳子,他应当以三下分道断除那五个能让人投生恶道的下分结。舍五:就像有人解开绑在脖子上的绳子,他应当以阿罗汉道舍掉、放下那五个能让人投生天界的上分结,也就是断除它们的意思。更修五:为了断除上分结,他应当进一步修习信等五根。超过五执著:这样一来,那位比丘因为超越了贪、嗔、痴、慢、见这五种执著,就被称为已渡瀑流者,也就是说他已渡过了四种瀑流。这就是这段话的意思。
Pañcachindeti heṭṭhāapāyasampāpakāni pañcorambhāgiyasaṃyojanāni pāde baddharajjuṃ puriso satthena viya heṭṭhāmaggattayena chindeyya. Pañca jaheti uparidevalokasampāpakāni pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni puriso gīvāya baddharajjukaṃ viya arahattamaggena jaheyya pajaheyya, chindeyyāti attho. Pañca cuttari bhāvayeti uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ pahānatthāya saddhādīni pañcindriyāni uttari bhāveyya. Pañcasaṅgātigoti evaṃ sante pañcannaṃ rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅgānaṃ atikkamanena pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇoti vuccati, cattāro oghe tiṇṇoyevāti vuccatīti attho.
比丘,你要修禅那!比丘,你应当依两种禅那来修习,并且在身业等方面安住于不放逸,千万不要放逸。不要让你的心在五种欲乐里享乐。不要吞热铁丸!因为放逸的特征就是忘失正念,放逸的人会在地狱里吞下烧红的铁丸,所以我对你说:“不要放逸而去吞热铁丸,不要在地狱里被烧的时候哭喊‘这是苦啊!’”这就是这段话的意思。
Jhāya bhikkhūti bhikkhu tvaṃ dvinnaṃ jhānānaṃ vasena jhāya ceva, kāyakammādīsu ca appamattavihāritāya mā pamajji. Ramessūti pañcavidhe ca kāmaguṇe te cittaṃ mā ramessu. Mā lohaguḷanti sativossaggalakkhaṇena hi pamādena pamattā niraye tattaṃ lohaguḷaṃ gilanti, tena taṃ vadāmi ‘‘mā pamatto hutvā lohaguḷaṃ gili, mā niraye ḍayhamāno ‘dukkhamida’nti kandī’’ti attho.
没有禅那:对于没有能生起禅那的精进与慧的人来说,根本不存在所谓的禅那。没有慧:对于不修禅那的人,就没有“入定的比丘能如实知见”所说的那种慧。谁有禅那与慧:如果一个人这两者都有,那他就已经站在涅槃附近了。这就是这段话的意思。
Natthi jhānanti jhānuppādikāya vāyāmapaññāya apaññassa jhānaṃ nāma natthi. Paññā natthīti ajhāyantassa ‘‘samāhito bhikkhu yathābhūtaṃ jānāti passatī’’ti vuttalakkhaṇā paññā natthi. Yamhi jhānañca paññā cāti yamhi puggale idaṃ ubhayampi atthi, so nibbānassa santike ṭhitoyevāti attho.
进入空寂之处的人:指在任何一处僻静的地方,不放下业处,以业处作意而坐着的人。心得寂静的人:指心得寂灭的人。正确地:指以因、以理由观法的人,会生起被称为观的非人喜乐,以及被称为八等至的天界喜乐。这就是其含义。
Suññāgāraṃ paviṭṭhassāti kismiñcideva vivittokāse kammaṭṭhānaṃ avijahitvā kammaṭṭhānamanasikārena nisinnassa. Santacittassāti nibbutacittassa. Sammāti hetunā kāraṇena dhammaṃ vipassantassa vipassanāsaṅkhātā amānusī rati aṭṭhasamāpattisaṅkhātā dibbāpi rati hoti uppajjatīti attho.
无论从哪里开始观照:在三十八种所缘中修行业处时,不管以哪种方式,或者在饭前等时段,在自己喜欢的任何时候,或者在自己喜欢的业处上修行业处而作观照。生灭:指五蕴以二十五种相生起,也以二十五种相灭去。喜与悦:这样观照五蕴的生灭时,就获得法喜和法悦。甘露:当有因缘的名色变得明显、现前时,所生起的喜与悦,因为能导向甘露般的涅槃,所以对了知的智者来说,它就是甘露。
Yatoyato sammasatīti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu kammaṃ karonto yena yenākārena, purebhattādīsu vā kālesu yasmiṃ yasmiṃ attanā abhirucite kāle, abhirucite vā kammaṭṭhāne kammaṃ karonto sammasati. Udayabbayanti pañcannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā lakkhaṇehi udayaṃ , pañcavīsatiyā eva ca lakkhaṇehi vayaṃ. Pītipāmojjanti evaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ sammasanto dhammapītiṃ dhammapāmojjañca labhati. Amatanti taṃ sappaccaye nāmarūpe pākaṭe hutvā upaṭṭhahante uppannaṃ pītipāmojjaṃ amatanibbānasampāpakattā vijānataṃ paṇḍitānaṃ amatamevāti attho.
在这里,这就是开端:在这里,这就是起始,这是前行的基础。这里说的“此处,智者”,是指在这样的教法之中,有智慧的比丘。现在,为了说明前面所说的“以此为始”这个前行基础,就说了“守护根门”等。其实,四种清净戒才叫作前行基础。其中,“守护根门”就是守护诸根。“知足”就是对四种生活必需品感到满足。由此,就说了活命清净戒和依止生活必需品之戒。“巴帝摩卡”这里说的是:在被称为巴帝摩卡的最上戒中圆满地行持。
Tatrāyamādi bhavatīti tatra ayaṃ ādi, idaṃ pubbaṭṭhānaṃ hoti. Idha paññassāti imasmiṃ sāsane paṇḍitabhikkhuno. Idāni ‘‘taṃ ādī’’ti vuttaṃ pubbaṭṭhānaṃ dassento indriyaguttītiādimāha. Catupārisuddhisīlañhi pubbaṭṭhānaṃ nāma. Tattha indriyaguttīti indriyasaṃvaro. Santuṭṭhīti catupaccayasantoso. Tena ājīvapārisuddhi ceva paccayasannissitañca sīlaṃ kathitaṃ. Pātimokkheti pātimokkhasaṅkhāte jeṭṭhakasīle paripūrakāritā kathitā.
亲近善友:意思是,要避开行为放逸、不适合做同伴的人,为了过良善的生活、以清净的方式谋生,依靠自己的腿脚能力来维持生计,不懈怠、不懒惰,去亲近、侍奉善友。行款待:是以财物款待和以法款待,具足这样的行为,就叫做行款待;意思是,他应当成为做款待之事的人。于行善巧:戒是行,义务和礼仪也是行。在这些方面应当善巧,也就是应当熟练通达。由此多喜悦:由于款待的行为和行的善巧,生起法的喜悦,成为充满喜悦的人,就能终结这一切轮回之苦。这就是这段话的意思。
Mitte bhajassu kalyāṇeti vissaṭṭhakammante apatirūpasahāye vajjetvā sādhujīvitāya suddhājīve jaṅghabalaṃ nissāya jīvikakappanāya akusīte atandite kalyāṇamitte bhajassu, sevassūti attho. Paṭisanthāravutyassāti āmisapaṭisanthārena ca dhammapaṭisanthārena ca sampannavuttitāya paṭisanthāravutti assa, paṭisanthārassa kārakā bhaveyyāti attho. Ācārakusaloti sīlampi ācāro, vattapaṭivattampi ācāro. Tattha kusalo siyā, cheko bhaveyyāti attho. Tato pāmojjabahuloti tato paṭisanthāravuttito ca ācārakosallato ca uppannena dhammapāmojjena pāmojjabahulo hutvā taṃ sakalassāpi vaṭṭadukkhassa antaṃ karissatīti attho.
世尊这样宣说这些偈颂时,每念完一首偈颂,就有一百位比丘在各自坐着的地方,同时以无碍解证得阿罗汉果,然后腾空而起。所有这些比丘都从空中飞越了一百由旬的旷野,一边赞叹如来的金色身相,一边顶礼他的双足。
Evaṃ satthārā desitāsu imāsu gāthāsu ekamekissāya gāthāya pariyosāne ekamekaṃ bhikkhusataṃ nisinnanisinnaṭṭhāneyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā vehāsaṃ abbhuggantvā sabbepi te bhikkhū ākāseneva vīsayojanasatikaṃ kantāraṃ atikkamitvā tathāgatassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ vaṇṇentā thomentā pāde vandiṃsūti.
五百比丘的故事
8. Pañcasatabhikkhuvatthu
导师住在祇园精舍时,针对五百位比丘,宣说了这段“如瓦西卡花”的法教。
Vassikāviya pupphānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,那些比丘在导师跟前领受了业处之后,就在森林里修行沙门法。清晨,他们看见盛开的雨花;傍晚,又看见那些花从花梗上脱落,于是心想:“花朵都能从花梗上脱落,我们更应该比它们更早从贪等烦恼中解脱。”于是他们精勤努力。导师看着这些比丘,说道:“诸比丘,比丘确实应该像从花梗上脱落的花朵一样,努力从苦中解脱。”说完,导师就坐在香室里,放出光明,诵出了这首偈颂——
Te kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe samaṇadhammaṃ karontā pātova pupphitāni vassikapupphāni sāyaṃ vaṇṭato muccantāni disvā ‘‘pupphānaṃ vaṇṭehi muccanato mayaṃ paṭhamataraṃ rāgādīhi muccissāmā’’ti vāyamiṃsu. Satthā te bhikkhū oloketvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma vaṇṭato muccanapupphena viya dukkhato muccituṃ vāyamitabbamevā’’ti vatvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova ālokaṃ pharitvā imaṃ gāthamāha –
就像大花茉莉把柔软的花朵抖落下来一样,
就这样,比库们,你们要从贪和嗔中解脱出来。
‘‘Vassikā viya pupphāni, maddavāni pamuñcati; Evaṃ rāgañca dosañca, vippamuñcetha bhikkhavo’’ti.
在这里,“vassikā”就是须曼那花。“maddavāni”是指已经枯萎的。这段话的意思是:就像须曼那花把昨天开的花,到第二天已经变旧,就从花梗上脱落、散掉;同样,你们也应当把贪等过失彻底放下。
Tattha vassikāti sumanā. Maddavānīti milātāni. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā vassikā hiyyo pupphitapupphāni punadivase purāṇabhūtāni muñcati, vaṇṭato vissajjeti, evaṃ tumhepi rāgādayo dose vippamuñcethāti.
开示结束时,所有那些比丘都证得了阿罗汉果。
Desanāvasāne sabbepi te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsūti.
第九 身寂静长老的故事
9. Santakāyattheravatthu
这段法的开示,是导师住在祇园时,因一位名叫身寂静的长老而说的。
Santakāyoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto santakāyattheraṃ nāma ārabbha kathesi.
据说,他从来没有手脚乱动不安的毛病,也从不伸胳膊伸腿,整个身体总是安安静静的。这位长老据说是从狮胎投生来的。据说狮子每天出去觅食之后,会钻进银洞、金洞、宝珠洞、珊瑚洞中的某一个,躺在雌黄石板上,卧在雌黄粉末里,一连躺七天。到第七天起身,回头看看自己躺过的地方,如果发现因为尾巴、耳朵或手脚动过,把雌黄粉弄散了,它就想:“这可不配我的出身和族姓。”于是又绝食躺上七天。要是粉末没有散乱,它就想:“这才配我的出身和族姓。”这才从卧处起来,舒展身体,环顾四方,吼三声狮子吼,然后出去觅食。这位比丘就是从这样的狮胎投生来的。比丘们看到他身体的动作举止之后,向世尊禀报说:“尊者,我们从没见过像身寂静长老这样的比丘。他坐着的时候,手不摇、脚不动,身体也不伸来伸去。”世尊听了这话,说:“诸比丘,比丘就应该像身寂静长老那样,以身等各方面都完全寂静。”然后说了这首偈颂——
Tassa kira hatthapādakukkuccaṃ nāma nāhosi, kāyavijambhanarahito santaattabhāvova ahosi. So kira sīhayonito āgato thero. Sīhā kira ekadivasaṃ gocaraṃ gahetvā rajatasuvaṇṇamaṇipavāḷaguhānaṃ aññataraṃ pavisitvā manosilātale haritālacuṇṇesu sattāhaṃ nipajjitvā sattame divase uṭṭhāya nipannaṭṭhānaṃ oloketvā sace naṅguṭṭhassa vā kaṇṇānaṃ vā hatthapādānaṃ vā calitattā manosilāharitālacuṇṇānaṃ vippakiṇṇataṃ passanti, ‘‘na te idaṃ jātiyā vā gottassa vā patirūpa’’nti puna sattāhaṃ nirāhārā nipajjanti, cuṇṇānaṃ pana vippakiṇṇabhāve asati ‘‘idaṃ te jātigottānaṃ anucchavika’’nti āsayā nikkhamitvā vijambhitvā disā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamanti. Evarūpāya sīhayoniyā āgato ayaṃ bhikkhu. Tassa kāyasamācāraṃ disvā bhikkhū satthu ārocesuṃ – ‘‘na no, bhante, santakāyattherasadiso bhikkhu diṭṭhapubbo. Imassa hi nisinnaṭṭhāne hatthacalanaṃ vā pādacalanaṃ vā kāyavijambhitā vā natthī’’ti. Taṃ sutvā satthā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma santakāyattherena viya kāyādīhi upasanteneva bhavitabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
身体寂静,言语寂静,寂静者善得安定;
已经吐出世间利养的比丘,被称为寂静者。
‘‘Santakāyo santavāco, santavā susamāhito; Vantalokāmiso bhikkhu, upasantoti vuccatī’’ti.
在这里,身寂静是指因为不杀生等而身寂静;语寂静是指因为不妄语等而语寂静;意寂静是指因为不贪欲等而意寂静;善安住是指身、语、意三者都很好地安住;已吐弃世间所爱着的比丘是指通过四圣道吐弃了世间所爱着;被称为寂静者是指内在的贪等烦恼已经止息。这就是这段话的意思。
Tattha santakāyoti pāṇātipātādīnaṃ abhāvena santakāyo, musāvādādīnaṃ abhāvena santavāco, abhijjhādīnaṃ abhāvena santavā, kāyādīnaṃ tiṇṇampi suṭṭhu samāhitattā susamāhito, catūhi maggehi lokāmisassa vantatāya vantalokāmiso bhikkhu abbhantare rāgādīnaṃ upasantatāya upasantoti vuccatīti attho.
开示结束时,那位长老证得了阿罗汉果,这场说法也让在场的人得到了利益。
Desanāvasāne so thero arahatte patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
10. 犁家长老的故事
10. Naṅgalakulattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对犁族长老讲说了这篇题为“自己督促自己”的法义开示。
Attanācodayattānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto naṅgalakulattheraṃ ārabbha kathesi.
据说有个穷人靠给别人做工过活。一位比丘看见他裹着破布片、扛着犁走路,就对他说:“你这样子过日子,为什么不干脆出家呢?”那人说:“尊者,谁会让我这样过活的人出家呢?”比丘说:“你要是愿意出家,我就度你出家。”那人说:“好啊,尊者,如果您让我出家,我就出家。”于是那位长老带他到祇园,亲手给他沐浴,让他在平台上,为他剃度出家,又把他原来穿的破布片和那把犁一起放在平台范围里的一根树枝上。他受具足戒后,还是被叫作“犁族长老”。他靠着佛陀出世后得到的信施利养过活,却对出家生活生起了厌倦,又没办法排遣。他想:“我现在不要再穿着信施的袈裟回去了。”于是走到那棵树下,自己对自己说:“你这个不知羞耻、不要脸的人,穿上这个,还想还俗去做工谋生吗?”他这样自我告诫的时候,心就变得淡薄了。他回去后,过了几天又对出家生活生起厌倦,又像那样自我告诫,心又平静下来。他就这样,每次厌倦生起时,就去那里自我告诫。比丘们见他经常去那里,就问:“贤友犁长老,你为什么老去那儿?”他回答:“我去老师那里,尊者。”没过几天,他就证得了阿罗汉果。
Eko kira duggatamanusso paresaṃ bhatiṃ katvā jīvati, taṃ eko bhikkhu pilotikakhaṇḍanivatthaṃ naṅgalaṃ ukkhipitvā gacchantaṃ disvā evamāha – ‘‘kiṃ pana te evaṃ jīvanato pabbajituṃ na vara’’nti. Ko maṃ, bhante, evaṃ jīvantaṃ pabbājessatīti? Sace pabbajissasi , ahaṃ taṃ pabbājessāmīti. Sādhu bhante , sace maṃ pabbājessatha, pabbajissāmīti. Atha naṃ so thero jetavanaṃ netvā sahatthena, nhāpetvā māḷake ṭhapetvā pabbājetvā nivatthapilotikakhaṇḍena saddhiṃ naṅgalaṃ māḷakasīmāyameva rukkhasākhāyaṃ ṭhapāpesi. So upasampannakālepi naṅgalakulattherotveva paññāyi. So buddhānaṃ uppannalābhasakkāraṃ nissāya jīvanto ukkaṇṭhitvā ukkaṇṭhitaṃ vinodetuṃ asakkonto ‘‘na dāni saddhādeyyāni kāsāyāni paridahitvā gamissāmī’’ti taṃ rukkhamūlaṃ gantvā attanāva attānaṃ ovadi – ‘‘ahirika, nillajja, idaṃ nivāsetvā vibbhamitvā bhatiṃ katvā jīvitukāmo jāto’’ti. Tassevaṃ attānaṃ ovadantasseva cittaṃ tanukabhāvaṃ gataṃ. So nivattitvā puna katipāhaccayena ukkaṇṭhitvā tatheva attānaṃ ovadi, punassa cittaṃ nivatti. So imināva nīhārena ukkaṇṭhitaukkaṇṭhitakāle tattha gantvā attānaṃ ovadi. Atha naṃ bhikkhū tattha abhiṇhaṃ gacchantaṃ disvā, ‘‘āvuso, naṅgalatthera kasmā ettha gacchasī’’ti pucchiṃsu. So ‘‘ācariyassa santikaṃ gacchāmi, bhante’’ti vatvā katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi.
比丘们和他开玩笑说:“贤友犁长老,你常走的那条路好像已经荒废了,我猜你是不去老师那里了吧?”他回答:“是的,尊者,以前还有来往的时候,我是去过的;现在那来往已经断了,所以我不去了。”比丘们听了这话,就对世尊报告说:“他这是在说不实的话,还自称证得阿罗汉圣果。”世尊说:“是的,比丘们,我的儿子自己警策自己,已经达到了出家修行的最终目标。”接着开示法义,诵出这些偈颂:
Bhikkhū tena saddhiṃ keḷiṃ karontā āhaṃsu – ‘‘āvuso naṅgalatthera, tava vicaraṇamaggo avaḷañjo viya jāto, ācariyassa santikaṃ na gacchasi maññe’’ti. Āma, bhante, mayaṃ saṃsagge sati agamimhā, idāni pana so saṃsaggo chinno, tena na gacchāmāti. Taṃ sutvā bhikkhū ‘‘esa abhūtaṃ vatvā aññaṃ byākarotī’’ti satthu tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘āma, bhikkhave, mama putto attanāva attānaṃ codetvā pabbajitakiccassa matthakaṃ patto’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
自己督促自己,自己好好省察自己;
那位守护自己、具足正念的比丘,你将安乐地生活。
‘‘Attanā codayattānaṃ, paṭimaṃsetha attanā; So attagutto satimā, sukhaṃ bhikkhu vihāhisi.
自己才是自己的依怙,他人又怎能成为依怙呢?
自己确实是自己的归宿。
因此,一个人应当调御自己,就像商人调御良马一样。
‘‘Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; Attā hi attano gati; Tasmā saṃyamamattānaṃ, assaṃ bhadraṃva vāṇijo’’ti.
在这里,“督促自己”的意思就是:用自己来督促、提醒自己。“审察自己”的意思就是:用自己来仔细审察自己。“so”指的就是你,比丘。这样一来,你因为以自己守护自己,就是“自护者”;因为念已现前,就是“具念者”;在一切行住坐卧中都能安乐而住。这就是这段话的意思。
Tattha codayattānanti attanāva attānaṃ codaya sāraya. Paṭimaṃsethāti attanāva attānaṃ parivīmaṃsatha. Soti so tvaṃ, bhikkhu, evaṃ sante attanāva guttatāya attagutto, upaṭṭhitasatitāya satimā hutvā sabbiriyāpathesu sukhaṃ viharissasīti attho.
“依怙”就是依靠、立足之处。为什么说别人怎么能做依怙呢?因为一个人不可能依靠别人的身心而成为——无论是做了善事以后以生天为归宿,还是修习正道以后以亲证果位,都不可能。所以,究竟有谁能成为别人的依怙呢?这就是这段话的意思。因此,正因为只有自己才是自己的去处、立足处和皈依处,所以就像商人依靠一匹良马去追求利益时,会不让它走崎岖不平的路,每天给它洗三次澡、喂三次食,这样来调伏它、照料它;同样,你也要这样:阻止尚未生起的不善法生起,因失念而生起的不善法要舍弃,这样来调伏自己、守护自己。这样一来,你就能从初禅开始,证得世间和出世间的殊胜成就。这就是其中的含义。
Nāthoti avassayo patiṭṭhā. Ko hi nātho paroti yasmā parassa attabhāve patiṭṭhāya kusalaṃ vā katvā saggaparāyaṇena maggaṃ vā bhāvetvā sacchikataphalena bhavituṃ na sakkā, tasmā ko hi nāma paro nātho bhaveyyāti attho. Tasmāti yasmā attāva attano gati patiṭṭhā saraṇaṃ, tasmā yathā bhadraṃ assājānīyaṃ nissāya lābhaṃ patthayanto vāṇijo tassa visamaṭṭhānacāraṃ pacchinditvā divasassa tikkhattuṃ nahāpento bhojento saṃyameti paṭijaggati, evaṃ tvampi anuppannassa akusalassa uppādaṃ nivārento satisammosena uppannaṃ akusalaṃ pajahanto attānaṃ saṃyama gopaya, evaṃ sante paṭhamajjhānaṃ ādiṃ katvā lokiyalokuttaravisesaṃ adhigamissasīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第十一,婆迦梨长老的故事
11. Vakkalittheravatthu
“多怀欢悦”这句法义的开示,是导师住在竹林精舍时,针对婆迦梨长老而说的。
Pāmojjabahuloti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto vakkalittheraṃ ārabbha kathesi.
据说,婆迦梨长老出生在舍卫城的一个婆罗门家庭。成年后,他看见如来进城乞食,就瞻仰导师的身相庄严。因为看着导师的身相庄严,怎么看都看不够,他心里想:“要是我能时时刻刻见到如来就好了。”于是就在导师身边出家了。他站在一个能看见十力者的地方,把读诵、修业处、作意等事全都放下,只是一直盯着导师看,走来走去都在看。导师等他的智慧成熟,一直没有说什么。后来知道“现在他的智慧已经成熟了”,就对他说:“婆迦梨,你看着这具臭烂的身体有什么用?婆迦梨,见到法的人,就是见到我;见到我的人,就是见到法。”导师这样教导他之后,他还是放不下看导师,也没办法到别处去。于是导师想:“这个比丘如果不生起紧迫感,是不会觉悟的。”临近雨安居时,导师去了王舍城,在入雨安居那天对他说:“走开,婆迦梨!走开,婆迦梨!”把他赶走了。他心想:“导师不理我了。”整整三个月都没办法站在导师面前,就想:“我活着还有什么用?我要从山上跳下去。”于是登上了灵鹫山。
So kirāyasmā sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto piṇḍāya paviṭṭhaṃ tathāgataṃ disvā satthu sarīrasampattiṃ oloketvā sarīrasampattidassanena atitto ‘‘evāhaṃ niccakālaṃ tathāgataṃ daṭṭhuṃ labhissāmī’’ti satthu santike pabbajitvā yattha ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito sajjhāyakammaṭṭhānamanasikārādīni pahāya satthāraṃ olokentova vicarati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamento kiñci avatvā ‘‘idānissa ñāṇaṃ paripākaṃ gata’’nti ñatvā ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati. Yo maṃ passati, so dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) vatvā ovadi. So evaṃ ovaditopi satthu dassanaṃ pahāya neva aññattha gantuṃ sakkoti. Atha naṃ satthā ‘‘nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatī’’ti upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya rājagahaṃ gantvā vassūpanāyikadivase ‘‘apehi, vakkali, apehi, vakkalī’’ti paṇāmesi. So ‘‘na maṃ satthā ālapatī’’ti temāsaṃ satthu sammukhe ṭhātuṃ asakkonto ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, pabbatā attānaṃ pātessāmī’’ti gijjhakūṭaṃ abhiruhi.
导师知道他不疲倦,心想:“这位比丘如果从我这里得不到安慰,就会失去证得道果的助缘。”于是为了让他看见自己,导师放出光明。他从见到导师的那一刻起,那么大的忧伤立刻消失了。导师为了让这位长老生起强烈的喜悦和欢喜,就像用洪流灌满干涸的池塘一样,说出了下面这个偈颂:
Satthā tassa kilamanabhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto maggaphalānaṃ upanissayaṃ nāseyyā’’ti attānaṃ dassetuṃ obhāsaṃ muñci. Athassa satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya tāvamahantopi soko pahīyi. Satthā sukkhataḷākaṃ oghena pūrento viya therassa balavapītipāmojjaṃ uppādetuṃ imaṃ gāthamāha –
比丘满怀欢喜,对佛陀的教法生起净信;
他将证得寂静的境地,也就是诸行寂灭的安乐。
‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti.
这句话的意思是:一个天性就充满欢喜的比丘,会由衷喜爱对佛陀教法的净信;他这样对佛陀教法生起净信,就能证得那寂静的境地——诸行止息、被称为乐的涅槃。导师说完这首偈后,向婆迦梨长老伸出手,说道:
Tassattho – pakatiyāpi pāmojjabahulo bhikkhu buddhasāsane pasādaṃ roceti, so evaṃ pasanno buddhasāsane santaṃ padaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhanti laddhanāmaṃ nibbānaṃ adhigaccheyyāti. Imañca pana gāthaṃ vatvā satthā vakkalittherassa hatthaṃ pasāretvā –
来吧,婆迦梨,不要害怕,看看如来。
我会把你救出来,就像把陷在泥沼里的大象拉出来一样。
来吧,婆迦梨,不要害怕,看看如来。
我会把你救出来,就像把太阳从罗睺的口中救出来一样。
来吧,婆迦梨,不要害怕,看看如来。
我会把你救出来,就像把月天子从罗睺手中救出来一样。
‘‘Ehi vakkali mā bhāyi, olokehi tathāgataṃ; Ahaṃ taṃ uddharissāmi, paṅke sannaṃva kuñjaraṃ. ‘‘Ehi vakkali mā bhāyi, olokehi tathāgataṃ; Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva sūriyaṃ. ‘‘Ehi vakkali mā bhāyi, olokehi tathāgataṃ; Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva candima’’nti. –
他诵出了这些偈颂。他生起强烈的喜乐:“我见到了十力者,还得到了‘来吧’的召唤。”他找不到该走的路,心想:“到底该从哪里去呢?”于是就在十力者面前腾空而起,第一只脚还站在山上时,就忆念起导师所说的偈颂,在虚空中就镇伏了喜乐,与诸无碍解一起证得阿罗汉果。然后他一边礼敬如来一边降下,站在导师面前。后来,导师把他安置在信解者中第一的位置上。
Imā gāthā abhāsi. So ‘‘dasabalo me diṭṭho, ehīti ca avhānampi laddha’’nti balavapītiṃ uppādetvā ‘‘kuto nu kho gantabba’’nti gamanamaggaṃ apassanto dasabalassa sammukhe ākāse uppatitvā paṭhamapāde pabbate ṭhiteyeva satthārā vuttagāthā āvajjento ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā tathāgataṃ vandamānova otaritvā satthu santike aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā aparabhāge saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
第十二 善意沙弥的故事
12. Sumanasāmaṇeravatthu
导师住在东园时,针对善意沙弥宣说了这段法教。这件事的来龙去脉是这样的:
Yohaveti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto sumanasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi. Tatrāyaṃ anupubbī kathā –
在莲华上佛的时代,有一位良家子,在四众当中看见导师把一位比丘安立为天眼第一,就渴望得到那样的成就。他邀请导师,为以佛陀为首的比丘僧团做了七天大布施,然后发愿说:“尊者,愿我将来在某位佛陀的教法里,也成为天眼第一。”导师观察了十万劫,知道他这个愿会实现,就授记说:“从今往后十万劫之后,在乔达摩佛陀的教法里,你会成为天眼第一,名叫阿那律。”他听了这个授记,觉得那份成就好像明天就能得到一样。导师般涅槃后,他向比丘们请教修天眼的方法,然后围绕一座七由旬高的黄金塔,做了许多千灯树,举行灯供。从那里死后,他投生到天界,在天界和人间流转了十万劫。在这一劫,他投生在波罗奈城一个贫穷家庭,依靠善意长者,靠给他割草维持生活,名字叫持粮者。善意长者也在那座城里恒常举行大布施。
Padumuttarabuddhakālasmiñhi eko kulaputto satthārā catuparisamajjhe ekaṃ bhikkhuṃ dibbacakkhukānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ sampattiṃ patthayamāno satthāraṃ nimantetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā, ‘‘bhante, ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane dibbacakkhukānaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ ṭhapesi. Satthā kappasatasahassaṃ olokento tassa patthanāya samijjhanabhāvaṃ viditvā ‘‘ito kappasatasahassamatthake gotamabuddhasāsane dibbacakkhukānaṃ aggo anuruddho nāma bhavissasī’’ti byākāsi. So taṃ byākaraṇaṃ sutvā sve pattabbaṃ viya taṃ sampattiṃ maññamāno parinibbute satthari bhikkhū dibbacakkhuparikammaṃ pucchitvā sattayojanikaṃ kañcanathūpaṃ parikkhipitvā anekāni dīparukkhasahassāni kāretvā dīpapūjaṃ katvā tato cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu kappasatasahassāni saṃsaritvā imasmiṃ kappe bārāṇasiyaṃ daliddakule nibbatto sumanaseṭṭhiṃ nissāya tassa tiṇahārako hutvā jīvikaṃ kappesi. Annabhārotissa nāmaṃ ahosi. Sumanaseṭṭhīpi tasmiṃ nagare niccakālaṃ mahādānaṃ deti.
有一天,住在香醉山的一位名叫优波利吒的独觉佛,从灭尽定出定后,心想:“今天我该帮助谁呢?”他观察到:“今天我应该帮助持粮者。现在他正要从森林里取了草回家。”于是拿起钵和袈裟,以神通前往,出现在持粮者面前。持粮者见他手里拿着空钵,就问:“尊者,您得到食物了吗?”听到回答说“会得到的,大福德者”,他便说:“那么,尊者,请稍等一会儿。”他扔下草捆,急忙跑回家,问妻子:“贤妻,我留的那份饭还在吗?”妻子说:“在的,夫君。”他急忙返回,接过独觉佛的钵,心想:“我想布施的时候,却没有可布施的东西;有可布施的东西时,又找不到接受的人。今天我却既见到了接受的人,又有可布施的东西,我真是有福啊。”于是他回家,让人把饭装进钵里,再带回来,亲手奉到独觉佛手中——
Athekadivasaṃ upariṭṭho nāma paccekabuddho gandhamādane nirodhasamāpattito vuṭṭhāya ‘‘kassa nu kho ajja anuggahaṃ karissāmī’’ti cintetvā ‘‘ajja mayā annabhārassa anuggahaṃ kātuṃ vaṭṭati, idāni ca so aṭavito tiṇaṃ ādāya gehaṃ āgamissatī’’ti ñatvā pattacīvaramādāya iddhiyā gantvā annabhārassa sammukhe paccuṭṭhāsi. Annabhāro taṃ tucchapattahatthaṃ disvā ‘‘api , bhante, bhikkhaṃ labhitthā’’ti pucchitvā ‘‘labhissāma mahāpuññā’’ti vutte ‘‘tena hi, bhante, thokaṃ āgamethā’’ti tiṇakājaṃ chaḍḍetvā vegena gehaṃ gantvā, ‘‘bhadde, mayhaṃ ṭhapitabhāgabhattaṃ atthi, natthī’’ti bhariyaṃ pucchitvā ‘‘atthi, sāmī’’ti vutte vegena paccāgantvā paccekabuddhassa pattaṃ ādāya ‘‘mayhaṃ dātukāmatāya sati deyyadhammo na hoti, deyyadhamme sati paṭiggāhakaṃ na labhāmi. Ajja pana me paṭiggāhako ca diṭṭho, deyyadhammo ca atthi, lābhā vata me’’ti gehaṃ gantvā bhattaṃ patte pakkhipāpetvā paccāharitvā paccekabuddhassa hatthe patiṭṭhapetvā –
愿我凭这次布施,从此不再受贫穷。
愿“没有”这句话,在生生世世中都不要再出现。
‘‘Iminā pana dānena, mā me dāliddiyaṃ ahu; Natthīti vacanaṃ nāma, mā ahosi bhavābhave. –
尊者,愿我能摆脱这样悲惨的生活,愿我连“没有”这个词都听不到。他立下了这样的愿望。独觉佛说:“愿你如此,大福德者。”说完随喜之后便离开了。
Bhante evarūpā dujjīvitā mucceyyaṃ, natthīti padameva na suṇeyya’’nti patthanaṃ ṭhapesi. Paccekabuddho ‘‘evaṃ hotu mahāpuññā’’ti vatvā anumodanaṃ katvā pakkāmi.
住在善意长者伞盖上的那位天神也说:“哇,这布施真是最殊胜的布施,善巧地安立在最上者那里了!”说完,就三遍发出随喜赞叹。于是长者问它:“我这么长时间一直在布施,你难道没看见吗?”天神回答说:“我不是因为你的布施才随喜赞叹的。是因为那个背食物的人供养给最上者一钵团食,我对他那份净信心感到欢喜,才发出这随喜赞叹的。”长者心想:“真是稀奇啊!我这么长时间一直布施,都没能让天神发出随喜赞叹;那个靠我活命的背食物的人,仅凭一钵团食就让它发出了随喜赞叹。我要让那份团食与他的布施相称,把那份团食变成我的。”这样想后,他把那人叫来,问:“今天你给过谁什么东西吗?”“是的,主人,今天我把自己那份饭食供养给了最上者独觉佛。”“那这样,朋友,拿一个迦哈巴那来,把这份团食让给我吧?”“我不给,主人。”长者一直把价钱加到一千,那人连一千也不肯给。于是长者对他说:“好吧,朋友,如果你不肯给团食,那就拿这一千迦哈巴那,把你的功德分给我吧。”那人说:“我得先跟尊者商量一下才能决定。”他赶紧赶到独觉佛那里,问道:“尊者,善意长者出一千迦哈巴那,求我供养团食的功德,我该怎么办?”
Sumanaseṭṭhinopi chatte adhivatthā devatā ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ, upariṭṭhe supatiṭṭhita’’nti vatvā tikkhattuṃ sādhukāramadāsi. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘kiṃ maṃ ettakaṃ kālaṃ dānaṃ dadamānaṃ na passasī’’ti āha. Nāhaṃ tava dānaṃ ārabbha sādhukāraṃ demi, annabhārena pana upariṭṭhassa dinnapiṇḍapāte pasīditvā mayā esa sādhukāro pavattitoti. So ‘‘acchariyaṃ vata, bho, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ dānaṃ dadanto devataṃ sādhukāraṃ dāpetuṃ nāsakkhiṃ, annabhāro maṃ nissāya jīvanto ekapiṇḍapāteneva sādhukāraṃ dāpesi, tassa dāne anucchavikaṃ katvā taṃ piṇḍapātaṃ mama santakaṃ karissāmī’’ti cintetvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘ajja tayā kassaci kiñci dinna’’nti pucchi. ‘‘Āma, sāmi, upariṭṭhapaccekabuddhassa me ajja bhāgabhattaṃ dinna’’nti. ‘‘Handa, bho, kahāpaṇaṃ gahetvā etaṃ mayhaṃ piṇḍapātaṃ dehī’’ti? ‘‘Na demi, sāmī’’ti. So yāva sahassaṃ vaḍḍhesi, itaro sahassenāpi nādāsi. Atha naṃ ‘‘hotu, bho, yadi piṇḍapātaṃ na desi, sahassaṃ gahetvā pattiṃ me dehī’’ti āha. So ‘‘ayyena saddhiṃ mantetvā jānissāmī’’ti vegena paccekabuddhaṃ sampāpuṇitvā, ‘‘bhante sumanaseṭṭhi, sahassaṃ datvā tumhākaṃ piṇḍapāte pattiṃ yācati, kiṃ karomī’’ti pucchi.
于是,那位独觉佛为他说了一个譬喻:“智者,就好比在一个有一百户人家的村子里,有一户人家点了一盏灯,其余各家用自己的油浸了灯芯,从那一盏灯上引火点亮自己的灯,应当说原来那盏灯的光是存在的,不能说它不存在。”那人回答:“尊者,光是更多的。”独觉佛说:“正是这样,智者。不管是半勺粥,还是一勺乞食,当一个人把自己的钵食的功德给予别人时,给多少人,功德就增长多少。你只布施了一份钵食,但因为把功德分给了长者,就成了两份钵食:一份是你的,一份是他的。”
Athassa so upamaṃ āhari ‘‘seyyathāpi, paṇḍita, kulasatike gāme ekasmiṃ ghare dīpaṃ jāleyya, sesā attano telena vaṭṭiṃ temetvā jālāpetvā gaṇheyyuṃ, purimapadīpassa pabhā atthīti vattabbā natthī’’ti. Atirekatarā, bhante, pabhā hotīti. Evamevaṃ paṇḍita uḷuṅkayāgu vā hotu, kaṭacchubhikkhā vā, attano piṇḍapāte paresaṃ pattiṃ dentassa yattakānaṃ deti, tattakaṃ vaḍḍhati. Tvañhi ekameva piṇḍapātaṃ adāsi, seṭṭhissa pana pattiyā dinnāya dve piṇḍapātā honti eko tava, eko tassāti.
那位穷人恭敬地说:“善哉,尊者!”向那位独觉佛顶礼后,来到长者面前说:“长者,请接受这份功德。”长者说:“既然这样,这些钱你拿去吧。”他回答:“我不是在卖团食,我是出于信心把功德送给您的。”长者说:“你是出于信心送给我的,我也要供养你的德行。孩子,收下吧。从今以后,你不用再亲手干活了,我会在路边给你建一座房子住。你需要什么,都从我这里拿。”对于刚从灭尽定出定的人,布施的团食当天就能产生果报。所以国王听说这件事后,也把那个穷人叫来,分取了功德,赐给他大量财富,并让他得到了长者的地位。
So ‘‘sādhu, bhante’’ti taṃ abhivādetvā seṭṭhissa santikaṃ gantvā ‘‘gaṇha, sāmi, patti’’nti āha. Tena hi ime kahāpaṇe gaṇhāti. Nāhaṃ piṇḍapātaṃ vikkiṇāmi, saddhāya te pattiṃ dammīti. ‘‘Tvaṃ saddhāya desi, ahampi tava guṇe pūjemi, gaṇha, tāta, ito paṭṭhāya ca pana mā sahatthā kammamakāsi, vīthiyaṃ gharaṃ māpetvā vasa. Yena ca te attho hoti, sabbaṃ mama santikā gaṇhāhī’’ti āha. Nirodhā vuṭṭhitassa pana dinnapiṇḍapāto tadaheva vipākaṃ deti. Tasmā rājāpi taṃ pavattiṃ sutvā annabhāraṃ pakkosāpetvā pattiṃ gahetvā mahantaṃ bhogaṃ datvā tassa seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi.
他做了善意长者的朋友,一生行善积德,死后投生到天界,在天上和人间辗转轮回。到了我们佛陀出世的时代,他在迦毗罗卫城甘露饭王家中结生,取名阿那律。他是摩诃男的幼弟,佛陀的堂弟,极为娇贵,具足大福德。据说有一天,六位刹帝利青年做好糕点,用糖球掷骰子赌博。阿那律输了,就派人到母亲那里去要糕点。母亲把一大金盘装满糕点送了过去。他吃过糕点继续玩,又输了,又照样派人去取。这样送了三次糕点之后,到第四次时,母亲传话说:“现在没有糕点了。”他听到这句话,因为从来没听过“没有”这个词,就以为有一种东西叫“没有糕点”,于是又派人去说:“去,把‘没有糕点’拿来。”母亲听了心想:“我儿子从来没听过‘没有’这个词,怎么才能让他明白‘没有’的意思呢?”于是她把金盘洗干净,用另一个金盘盖在上面,说:“来,把这个交给我的儿子。”就在那一刻,守护城市的众天神心想:“我们的主人以前做穷人时,曾把自己那份饭食供养给上首独觉佛,并发愿‘愿我永远听不到“没有”这个词’。如果我们明明知道这件事却袖手旁观,我们的头就会裂成七瓣。”于是他们用天界的糕点把盘子装满了。那个仆人把盘子拿来,放在他面前,打开一看,糕点的香气弥漫了整个城市。那糕点刚一放进嘴里,就充满七千条味觉通道并停留下来。
So sumanaseṭṭhissa sahāyako hutvā yāvajīvaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbattitvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kapilavatthunagare amitodanassa sakkassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, anuruddhotissa nāmaṃ akaṃsu. So mahānāmasakkassa kaniṭṭhabhātā, satthu cūḷapitu putto paramasukhumālo mahāpuñño ahosi. Ekadivasaṃ kira chasu khattiyesu pūve lakkhaṃ katvā guḷehi kīḷantesu anuruddho parājito pūvānaṃ atthāya mātu santikaṃ pahiṇi. Sā mahantaṃ suvaṇṇathālaṃ pūretvā pūve pesesi. Pūve khāditvā puna kīḷanto parājito tatheva pahiṇi. Evaṃ tikkhattuṃ pūvesu āhaṭesu catutthe vāre mātā ‘‘idāni pūvā natthī’’ti pahiṇi. Tassā vacanaṃ sutvā ‘‘natthī’’ti padassa asutapubbatāya ‘‘natthipūvā nāma idāni bhavissantī’’ti saññaṃ katvā ‘‘gaccha natthipūve āharā’’ti pesesi. Athassa mātā ‘‘natthipūve kira, ayye, dethā’’ti vutte ‘‘mama puttena natthīti padaṃ na sutapubbaṃ, kathaṃ nu kho natthibhāvaṃ jānāpeyya’’nti suvaṇṇapātiṃ dhovitvā aparāya suvaṇṇapātiyā paṭikujjitvā ‘‘handa, tāta, imaṃ mama puttassa dehī’’ti pahiṇi. Tasmiṃ khaṇe nagarapariggāhikā devatā ‘‘amhākaṃ sāminā annabhārakāle upariṭṭhassa paccekabuddhassa bhāgabhattaṃ datvā ‘natthīti padameva na suṇeyya’nti patthanā nāma ṭhapitā. Sace mayaṃ tamatthaṃ ñatvā ajjhupekkheyyāma, muddhāpi no sattadhā phaleyyā’’ti cintetvā dibbapūvehi pātiṃ pūrayiṃsu. So puriso pātiṃ āharitvā tassa santike ṭhapetvā vivari. Tesaṃ gandho sakalanagaraṃ phari. Pūvo pana mukhe ṭhapitamattova sattarasaharaṇisahassāni pharitvā aṭṭhāsi.
阿那律也心想:“看来母亲以前并不疼爱我吧。她以前从没给我做过这种叫‘无糕’的东西。”他就走到母亲跟前说:“妈妈,我不讨你喜欢。”母亲说:“孩子,你说什么呀?你比我的眼睛、比我的心肉还可爱呢。”阿那律说:“妈妈,如果我讨你喜欢,那为什么以前不给我这种‘无糕’呢?”母亲就问那个仆人:“孩子,盘子里有什么东西吗?”仆人回答:“是的,夫人,那是一个装得满满的糕饼盘,我以前从没见过这样的糕饼。”母亲心想:“我儿子是有福德的人,这一定是天神送来的天界糕饼。”阿那律也对母亲说:“妈妈,我以前从没吃过这样的糕饼,从今以后,您就只给我做这种‘无糕’吧。”从那以后,每当他说“我想吃糕饼”时,母亲就把金盘洗净,用另一个盘子盖好送过去,天神便会把盘子装满。就这样,他住在家里,根本不知道“没有”这个词是什么意思,一直享用着天界糕饼。
Anuruddhopi cintesi – ‘‘na maṃ maññe ito pubbe mātā piyāyati. Na hi me aññadā tāya natthipūvā nāma pakkapubbā’’ti. So gantvā mātaraṃ evamāha – ‘‘amma, nāhaṃ tava piyo’’ti. Tāta, kiṃ vadesi, mama akkhīhipi hadayamaṃsatopi tvaṃ piyataroti. Sacāhaṃ, amma, tava piyo, kasmā mama pubbe evarūpe natthipūve nāma na adāsīti. Sā taṃ purisaṃ pucchi – ‘‘tāta, kiñci pātiyaṃ ahosī’’ti. Āma, ayye, pūvānaṃ pāti paripuṇṇā ahosi, na me evarūpā diṭṭhapubbāti. Sā cintesi – ‘‘putto me katapuñño, devatāhissa dibbapūvā pahitā bhavissantī’’ti. Sopi mātaraṃ āha – ‘‘amma, na mayā evarūpā pūvā khāditapubbā, ito paṭṭhāya me natthipūvameva paceyyāsī’’ti. Sā tato paṭṭhāya tena ‘‘pūve khāditukāmomhī’’ti vuttakāle suvaṇṇapātiṃ dhovitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā pahiṇati, devatā pātiṃ pūrenti. Evaṃ so agāramajjhe vasanto natthīti padassa atthaṃ ajānitvā dibbapūveyeva paribhuñji.
世尊有了随从之后,释迦族的王子们按家族顺序一个个出家。摩诃男对阿那律说:“孩子,我们家族里还没人出家,要么你出家,要么我出家。”阿那律说:“我太娇生惯养了,出不了家。”摩诃男就说:“那你来学谋生吧,我去出家。”阿那律问:“谋生是什么?”他连饭是从哪里来的都不知道,又怎么会懂谋生呢?所以才这么问。有一天,阿那律、跋提、金毗罗三个人在一起商量:“饭到底是从哪里来的?”金毗罗说:“是从粮仓里来的。”原来他有一次看见有人把稻谷倒进粮仓,就以为“饭是在粮仓里生出来的”,所以这么说。跋提对他说:“你根本不懂。”然后说:“饭是从锅里来的。”原来他有一次看见有人从锅里盛饭添出来,就以为“饭就是在这里生出来的”,所以这么说。阿那律对他俩说:“你们俩都不懂。”然后说:“饭是从镶宝石的大金盘里来的。”原来这位有大福德的善男子,既没见过舂米,也没见过煮饭,只见过饭盛在金盘里添好之后端到面前,就以为“饭就是在盘子里生出来的”,所以这么说。连饭是从哪里来的都不知道,这位有大福德的善男子又怎么会懂谋生呢?
Satthu pana parivāratthaṃ kulapaṭipāṭiyā sākiyakumāresu pabbajantesu mahānāmena sakkena, ‘‘tāta, amhākaṃ kulā koci pabbajito natthi, tayā vā pabbajitabbaṃ, mayā vā’’ti vutte so āha – ‘‘ahaṃ atisukhumālo pabbajituṃ na sakkhissāmī’’ti. Tena hi kammantaṃ uggaṇha, ahaṃ pabbajissāmīti. Ko esa kammanto nāmāti? So hi bhattassa uṭṭhānaṭṭhānampi na jānāti, kammantaṃ kimeva jānissati, tasmā evamāha. Ekadivasañhi anuruddho bhaddiyo kimiloti tayo janā ‘‘bhattaṃ nāma kahaṃ uṭṭhātī’’ti mantayiṃsu. Tesu kimilo ‘‘koṭṭhesu uṭṭhātī’’ti āha. So kirekadivasaṃ vīhī koṭṭhamhi pakkhipante addasa, tasmā ‘‘koṭṭhe bhattaṃ uppajjatī’’ti saññāya evamāha. Atha naṃ bhaddiyo ‘‘tvaṃ na jānāsī’’ti vatvā ‘‘bhattaṃ nāma ukkhaliyaṃ uṭṭhātī’’ti āha. So kirekadivasaṃ ukkhalito bhattaṃ vaḍḍhente disvā ‘‘etthevetaṃ uppajjatī’’ti saññamakāsi, tasmā evamāha. Anuruddho te ubhopi ‘‘tumhe na jānāthā’’ti vatvā ‘‘bhattaṃ nāma ratanubbedhamakuḷāya mahāsuvaṇṇapātiyaṃ uṭṭhātī’’ti āha. Tena kira neva vīhiṃ koṭṭentā, na bhattaṃ pacantā diṭṭhapubbā, suvaṇṇapātiyaṃ vaḍḍhetvā purato ṭhapitabhattameva passati, tasmā ‘‘pātiyaṃyevetaṃ uppajjatī’’ti saññamakāsi, tasmā evamāha. Evaṃ bhattuṭṭhānaṭṭhānampi ajānanto mahāpuñño kulaputto kammante kiṃ jānissati.
他哥哥用这样的话对他说:“来吧,阿那律,我来教你过在家的日子:先得让人去耕田……”就这样把种种营生讲给他听。阿那律听出这些活计根本没完没了,就说:“我要在家过日子有什么用?”于是辞别母亲,和跋地亚为首的五个释迦族王子一起离家,到阿奴毗耶芒果林去见世尊,出了家。出家以后,他按正道修行,一步步证得三明,凭天眼在结跏趺坐中,就能看清一千个世界,好像放在手掌里的余甘子一样。
So ‘‘ehi kho te, anuruddha, gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi, paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabba’’ntiādinā nayena bhātarā vuttānaṃ kammantānaṃ apariyantabhāvaṃ sutvā ‘‘na me gharāvāsena attho’’ti mātaraṃ āpucchitvā bhaddiyapamukhehi pañcahi sākiyakumārehi saddhiṃ nikkhamitvā anupiyambavane satthāraṃ upasaṅkamitvā pabbaji. Pabbajitvā ca pana sammāpaṭipadaṃ paṭipanno anupubbena tisso vijjā sacchikatvā dibbena cakkhunā ekāsane nisinnova hatthatale ṭhapitaāmalakāni viya sahassalokadhātuyo olokanasamattho hutvā –
我了知宿住,天眼已得清净;
我已具足三明,也获得了神通,佛陀的教法我已经修完成了。
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ; Tevijjo iddhipattomhi, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (theragā. 332, 562) –
他发出感叹之后,又观察:“我到底是做了什么,才得到这样的成就?”他了解到:“曾在莲华上佛足下立下誓愿。”接着又了解到:“在轮回中流转时,某一时期我住在波罗奈城,依靠善意长者生活,名叫‘运粮者’。”
Udānaṃ udānetvā ‘‘kiṃ nu kho me katvā ayaṃ sampatti laddhā’’ti olokento ‘‘padumuttarapādamūle patthanaṃ ṭhapesi’’nti ñatvā puna ‘‘saṃsāre saṃsaranto asukasmiṃ nāma kāle bārāṇasiyaṃ sumanaseṭṭhiṃ nissāya jīvanto annabhāro nāma ahosi’’ntipi ñatvā –
我过去是个运粮的人,是个穷得只能割草挑草的苦力。
我把那钵食布施给了那位如如不动的至上者。
‘‘Annabhāro pure āsiṃ, daliddo tiṇahārako; Piṇḍapāto mayā dinno, upariṭṭhassa tādino’’ti. –
他说完这话,心里又想:“当年那位朋友——我用供养优波梨陀辟支佛的那钵饭换来的钱,他付了钱分享到一份功德,就是那位须摩那长者——如今他投生到哪里去了呢?”于是他观察,看见:“在频阇山林的山脚下,有个叫蒙达的村子。那里有位名叫大蒙达的近事男,他有两个儿子,叫大须摩那和小须摩那。那位须摩那长者,就投生成了小须摩那。”看见之后,他又想:“我要是去那里,对他会有帮助吗?还是没有?”他仔细观察,看见:“我要是去那里,这孩子七岁就会离家出家,剃刀刚碰到头发就能证得阿罗汉果。”看见之后,他在雨安居即将来临时,从空中飞去,降落在村口。那位大蒙达近事男,本来就是长老的老相识。他在长老托钵时,远远看见长老披着衣走来,就对儿子大须摩那说:“孩子,我的阿那律长老来了。趁别人还没接过他的钵,你快去把钵接过来,我来铺座位。”大须摩那就照办了。近事男把长老请进家里,恭敬地供养,然后请求长老留下来住三个月。长老也答应了。
Āha . Athassa etadahosi – ‘‘yo so tadā mayā upariṭṭhassa dinnapiṇḍapātato kahāpaṇe datvā pattiṃ aggahesi, mama sahāyako sumanaseṭṭhi kahaṃ nu kho so etarahi nibbatto’’ti. Atha naṃ ‘‘viñjhāṭaviyaṃ pabbatapāde muṇḍanigamo nāma atthi, tattha mahāmuṇḍassa nāma upāsakassa mahāsumano cūḷasumanoti dve puttā, tesu so cūḷasumano hutvā nibbatto’’ti addasa. Disvā ca pana cintesi – ‘‘atthi nu kho tattha mayi gate upakāro, natthī’’ti. So upadhārento idaṃ addasa ‘‘so tattha mayi gate sattavassikova nikkhamitvā pabbajissati, khuraggeyeva ca arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti. Disvā ca pana upakaṭṭhe antovasse ākāsena gantvā gāmadvāre otari. Mahāmuṇḍo pana upāsako therassa pubbepi vissāsiko eva. So theraṃ piṇḍapātakāle cīvaraṃ pārupantaṃ disvā puttaṃ mahāsumanaṃ āha – ‘‘tāta, ayyo, me anuruddhatthero āgato, yāvassa añño koci pattaṃ na gaṇhāti, tāvassa gantvā pattaṃ gaṇha, ahaṃ āsanaṃ paññāpessāmī’’ti. So tathā akāsi. Upāsako theraṃ antonivesane sakkaccaṃ parivisitvā temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhi, theropi adhivāsesi.
于是,他像只侍奉一天那样毫无懈怠地侍奉了长老整整三个月。到了大自恣日,他带来三衣、糖、油、米等物品,放在长老脚前,说:“尊者,请收下。”长老说:“不用了,近事男,我不需要这些。”他说:“尊者,这是雨安居的供养,请收下吧。”长老说:“我不收,近事男。”他问:“尊者,为什么您不收呢?”长老说:“我身边连一个能做净人的沙弥都没有。”他说:“那么,尊者,让我的儿子摩诃须摩那来做沙弥吧。”长老说:“近事男,我不需要摩诃须摩那。”他说:“那么,尊者,请让朱腊须摩那出家吧。”长老说“好”,答应了,便让朱腊须摩那出家。就在剃刀落下的那一刻,他证得了阿罗汉果。长老和他一起在那里住了大约半个月,然后说“我要去见导师”,向他的亲属告辞后,便从空中飞去,降落在雪山地区的一座林间小屋里。
Atha naṃ ekadivasaṃ paṭijagganto viya temāsaṃ paṭijaggitvā mahāpavāraṇāya ticīvarañceva guḷatelataṇḍulādīni ca āharitvā therassa pādamūle ṭhapetvā ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti āha. ‘‘Alaṃ, upāsaka, na me iminā attho’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, vassāvāsikalābho nāmesa, gaṇhatha na’’nti? ‘‘Na gaṇhāmi, upāsakā’’ti. ‘‘Kimatthaṃ na gaṇhatha, bhante’’ti? ‘‘Mayhaṃ santike kappiyakārako sāmaṇeropi natthī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, mama putto mahāsumano sāmaṇero bhavissatī’’ti. ‘‘Na me, upāsaka, mahāsumanenattho’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, cūḷasumanaṃ pabbājethā’’ti. Thero ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā cūḷasumanaṃ pabbājesi. So khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Thero tena saddhiṃ aḍḍhamāsamattaṃ tattheva vasitvā ‘‘satthāraṃ passissāmī’’ti tassa ñātake āpucchitvā ākāseneva gantvā himavantapadese araññakuṭikāya otari.
长老本来就是个精进不懈的人。他在那里前夜后夜经行时,肚子里起了风。沙弥见他疲惫的样子,就问道:“尊者,您是哪里不舒服吗?”“我肚子里起了风。”“以前也起过吗,尊者?”“是的,贤友。”“怎样才能舒服些,尊者?”“要是能拿到阿耨达池的水,就会舒服,贤友。”“那我去取来,尊者。”“沙弥,你能办到吗?”“能,尊者。”“阿耨达池里有个叫波那伽的龙王,他认得我。你告诉他,是为了配药来取一壶水。”沙弥答应一声“好”,顶礼亲教师后腾空而起,飞了五百由旬的路程。那天,龙王正被龙女歌舞眷属围绕着,想要戏水玩乐。他一见沙弥飞来,就生了气:“这个光头沙门,脚上带着尘土到处走,要把尘土撒到我头上来。他准是来阿耨达池取水的,我偏不给他水。”于是他用头冠把方圆五十由旬的阿耨达池盖住,像用大钵扣住小罐一样,然后趴了下来。沙弥一看龙王的神态,就知道他生气了,便说了这首偈颂:
Thero pana pakatiyāpi āraddhavīriyo, tassa tattha pubbarattāpararattaṃ caṅkamantassa udaravāto samuṭṭhahi. Atha naṃ kilantarūpaṃ disvā sāmaṇero pucchi – ‘‘bhante, kiṃ vo rujjatī’’ti? ‘‘Udaravāto me samuṭṭhito’’ti . ‘‘Aññadāpi samuṭṭhitapubbo, bhante’’ti? ‘‘Āmāvuso’’ti. ‘‘Kena phāsukaṃ hoti, bhante’’ti? ‘‘Anotattato pānīye laddhe phāsukaṃ hoti, āvuso’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, āharāmī’’ti. ‘‘Sakkhissasi sāmaṇerā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. Tena hi anotatte pannago nāma nāgarājā maṃ jānāti, tassa ācikkhitvā bhesajjatthāya ekaṃ pānīyavārakaṃ āharāti. So sādhūti upajjhāyaṃ vanditvā vehāsaṃ abbhuggantvā pañcayojanasataṃ ṭhānaṃ agamāsi . Taṃ divasaṃ pana nāgarājā nāganāṭakaparivuto udakakīḷaṃ kīḷitukāmo hoti. So sāmaṇeraṃ āgacchantaṃ disvāva kujjhi, ‘‘ayaṃ muṇḍakasamaṇo attano pādapaṃsuṃ mama matthake okiranto vicarati, anotatte pānīyatthāya āgato bhavissati, na dānissa pānīyaṃ dassāmī’’ti paṇṇāsayojanikaṃ anotattadahaṃ mahāpātiyā ukkhaliṃ pidahanto viya phaṇena pidahitvā nipajji. Sāmaṇero nāgarājassa ākāraṃ oloketvāva ‘‘kuddho aya’’nti ñatvā imaṃ gāthamāha –
龙王啊,请你听我说,你威猛炽盛、力量强大;
请给我一壶饮用水,我是为了取药才来的。
‘‘Suṇohi me nāgarāja, uggateja mahabbala; Dehi me pānīyaghaṭaṃ, bhesajjatthamhi āgato’’ti.
龙王听完之后,说了这首偈子:
Taṃ sutvā nāgarājā imaṃ gāthamāha –
在东方的那一片方位,有一条名叫恒河的大河;
它流入大海,你就从那里取水。
‘‘Puratthimasmiṃ disābhāge, gaṅgā nāma mahānadī; Mahāsamuddamappeti, tato tvaṃ pānīyaṃ harā’’ti.
沙弥听了这话,心想:“这位龙王不肯按自己的意愿把水给我。我要用强硬手段,让他知道我的威力,把他制伏之后再取水。”于是说道:“大王,我的亲教师让我从阿耨达池取水,所以我一定要把这水带走。请让开,别拦我。”说完,便诵出这首偈颂:
Taṃ sutvā sāmaṇero ‘‘ayaṃ nāgarājā attano icchāya na dassati, ahaṃ balakkāraṃ katvā ānubhāvaṃ jānāpetvā imaṃ abhibhavitvāva pānīyaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā, ‘‘mahārāja , upajjhāyo maṃ anotattatova pānīyaṃ āharāpeti, tenāhaṃ idameva harissāmi, apehi, mā maṃ vārehī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
我就是要从这里取水,我需要的正是这水;
龙王,如果你有力量和本事,就来拦我吧。
‘‘Itova pānīyaṃ hāssaṃ, imināvamhi atthiko; Yadi te thāmabalaṃ atthi, nāgarāja nivārayā’’ti.
这时,龙王对他说:
Atha naṃ nāgarājā āha –
沙弥,如果你真有男子汉的胆魄和勇气,
我欢喜你的话,请把我的水拿走吧。
‘‘Sāmaṇera sace atthi, tava vikkama porisaṃ; Abhinandāmi te vācaṃ, harassu pānīyaṃ mamā’’ti.
这时,沙弥回答他说:“好的,大王,我去取水。”龙王说:“你要是能取,就去取吧。”沙弥便说:“那你就好好看清楚了。”他让龙王再三承诺后,心想:“我应该先展示佛法的威力,然后再取水。”于是他先来到住在虚空中的天神那里。那些天神过来顶礼,问道:“尊者,有什么事?”然后站在一旁。沙弥说:“我将在阿耨达池的水面上和这位龙王较量,你们去那里看看谁胜谁败。”他又用同样的方式,依次前往四大天王、帝释天、夜摩天、兜率天、他化自在天,把这件事告诉了他们。之后,他按顺序一直去到梵天界,每到一处,梵天们都前来顶礼,站在一旁,问他:“尊者,有什么事?”他就把这件事告诉他们。就这样,除了无想天和无色界梵天之外,他在所有地方片刻之间就游遍并告知了此事。那些天神听了他的话后,全都像把面粉屑灌进管子一样,密密麻麻地挤满虚空,聚集到阿耨达池的水面上。天众聚集之后,沙弥站在虚空中,对龙王说:
Atha naṃ sāmaṇero ‘‘evaṃ, mahārāja, harāmī’’ti vatvā ‘‘yadi sakkonto harāhī’’ti vutte – ‘‘tena hi suṭṭhu jānassū’’ti tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā ‘‘buddhasāsanassa ānubhāvaṃ dassetvā mayā pānīyaṃ harituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā ākāsaṭṭhadevatānaṃ tāva santikaṃ agamāsi. Tā āgantvā vanditvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti vatvā aṭṭhaṃsu. ‘‘Etasmiṃ anotattadahapiṭṭhe pannaganāgarājena saddhiṃ mama saṅgāmo bhavissati, tattha gantvā jayaparājayaṃ olokethā’’ti āha. So eteneva nīhārena cattāro lokapāle sakkasuyāmasantusitaparanimmitavasavattī ca upasaṅkamitvā tamatthaṃ ārocesi. Tato paraṃ paṭipāṭiyā yāva brahmalokaṃ gantvā tattha tattha brahmehi āgantvā vanditvā ṭhitehi ‘‘kiṃ, bhante’’ti puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Evaṃ so asaññe ca arūpibrahmāno ca ṭhapetvā sabbattha muhutteneva āhiṇḍitvā ārocesi. Tassa vacanaṃ sutvā sabbāpi devatā anotattadahapiṭṭhe nāḷiyaṃ pakkhittāni piṭṭhacuṇṇāni viya ākāsaṃ nirantaraṃ pūretvā sannipatiṃsu. Sannipatite devasaṅghe sāmaṇero ākāse ṭhatvā nāgarājaṃ āha –
龙王,请听我说,你威光炽盛、具大威力;
请给我一罐饮用水,我是为了取药才来的。
‘‘Suṇohi me nāgarāja, uggateja mahabbala; Dehi me pānīyaghaṭaṃ, bhesajjatthamhi āgato’’ti.
于是那头龙对他说:
Atha naṃ nāgo āha –
沙弥,如果你真有男子汉的胆量,
我喜欢你的话,请把我的水拿去吧。
‘‘Sāmaṇera sace atthi, tava vikkama porisaṃ; Abhinandāmi te vācaṃ, harassu pānīyaṃ mamā’’ti.
他三次得到龙王的承诺后,就站在空中,化出十二由旬高的梵天身形,然后从空中下来,一脚踩在龙王的头冠上,向下压。龙王头冠被踩中的地方,就像被力气大的人踩到的湿皮革一样,立刻陷下去,冠叶缩成了汤匙那么大。从龙王头冠被踩裂的地方,喷出像多罗树干那么粗的水柱。沙弥就在空中用水罐接满了水。天众发出赞叹声。这时龙王又羞又恼,对沙弥生起瞋恨,眼睛变得像胜利花一样的颜色。他想:这个沙弥把天众都召集来取水,让我丢脸,我要抓住他,把手伸进他嘴里,捏碎他的心脏;或者抓住他的脚,把他扔到恒河对岸去。于是他飞快地追上去。可是不管怎么追,都追不上。沙弥回去后,把水放在亲教师的受里,说:请喝,尊者。龙王也从后面赶来,说:阿那律尊者,这个沙弥拿来的水我还没有给,请不要喝。据说沙弥们就是这样。沙弥说:请喝,尊者,这是他给我的水,我已经拿来了。长老知道漏尽沙弥不可能说妄语,就喝了水。就在那一瞬间,他的病就好了。龙王又对长老说:尊者,这个沙弥把一切天众都召集来,让我丢尽了脸,我要劈开他的心脏,或者抓住他的脚,把他扔到恒河对岸去。大王,沙弥有大神通力,你们没办法跟他打,去向他道歉吧。龙王自己也知道沙弥的威力,只是因为羞耻才追了过来。于是长老劝他向沙弥道歉,两人从此成了好朋友。龙王说:从今以后,如果需要阿耨达池的水,你们不用亲自来,派人告诉我,我会亲自送来给你们。说完就离开了。
So tikkhattuṃ nāgarājassa paṭiññaṃ gahetvā ākāse ṭhitakova dvādasayojanikaṃ brahmattabhāvaṃ māpetvā ākāsato oruyha nāgarājassa phaṇe akkamitvā adhomukhaṃ nippīḷesi, tāvadeva balavatā purisena akkantaallacammaṃ viya nāgarājassa phaṇe akkantamatte ogalitvā dabbimattā phaṇapuṭakā ahesuṃ. Nāgarājassa phaṇehi muttamuttaṭṭhānato tālakkhandhapamāṇā udakavaṭṭiyo uggañchiṃsu. Sāmaṇero ākāseyeva pānīyavārakaṃ pūresi. Devasaṅgho sādhukāramadāsi. Atha nāgarājā lajjitvā sāmaṇerassa kujjhi, jayakusumavaṇṇānissa akkhīni ahesuṃ. So ‘‘ayaṃ maṃ devasaṅghaṃ sannipātetvā pānīyaṃ gahetvā lajjāpesi, etaṃ gahetvā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā hadayamaṃsaṃ vāssa maddāmi, pāde vā naṃ gahetvā pāragaṅgāyaṃ khipāmī’’ti vegena anubandhi. Anubandhantopi naṃ pāpuṇituṃ nāsakkhiyeva. Sāmaṇero gantvā upajjhāyassa hatthe pānīyaṃ ṭhapetvā ‘‘pivatha, bhante’’ti āha. Nāgarājāpi pacchato āgantvā, ‘‘bhante anuruddha, sāmaṇero mayā adinnameva pānīyaṃ gahetvā āgato, mā pivitthā’’ti āha. Evaṃ kira sāmaṇerāti. ‘‘Pivatha, bhante, iminā me dinnaṃ pānīyaṃ āhaṭa’’nti āha. Thero ‘‘khīṇāsavasāmaṇerassa musākathanaṃ nāma natthī’’ti ñatvā pānīyaṃ pivi. Taṅkhaṇaññevassa ābādho paṭipassambhi. Puna nāgo theraṃ āha – ‘‘bhante, sāmaṇerenamhi sabbaṃ devagaṇaṃ sannipātetvā lajjāpito, ahamassa hadayaṃ vā phālessāmi, pāde vā naṃ gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti. Mahārāja, sāmaṇero mahānubhāvo, tumhe sāmaṇerena saddhiṃ saṅgāmetuṃ na sakkhissatha , khamāpetvā naṃ gacchathāti. So sayampi sāmaṇerassa ānubhāvaṃ jānātiyeva, lajjāya pana anubandhitvā āgato. Atha naṃ therassa vacanena khamāpetvā tena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā ‘‘ito paṭṭhāya anotattaudakena atthe sati tumhākaṃ āgamanakiccaṃ natthi, mayhaṃ pahiṇeyyātha, ahameva āharitvā dassāmī’’ti vatvā pakkāmi.
长老也带着沙弥出发了。导师知道长老正在过来,就坐在鹿母讲堂里,望着长老来的方向。比丘们看见长老走来,就迎上前去,接过他的钵和衣。这时,有些比丘抓住沙弥的头、耳朵和手臂,摇晃着说:“小沙弥,你这最小的弟弟,不觉得厌烦吗?”导师看到他们的举动,心想:“这些比丘做的事太鲁莽了,他们抓住沙弥,就像抓住毒蛇的脖子一样,根本不知道他的威力。今天我应该让善意沙弥的功德显露出来。”长老到了以后,礼敬导师,坐在一旁。导师和他寒暄之后,叫来阿难长老:“阿难,我想用阿耨达池的水洗脚,把水罐交给沙弥们,让他们去取水来。”长老就把寺院里大约五百位沙弥召集起来。其中善意沙弥年纪最小。长老对最年长的沙弥说:“沙弥,导师想用阿耨达池的水洗脚,你拿水罐去取水来。”那沙弥说:“我做不到,尊者。”不肯去。长老又依次问其余的人,他们也都同样拒绝。难道这里没有漏尽沙弥吗?有的,但他们心想:“这水罐系在我们身上不合适,它只系在善意沙弥身上才合适。”所以不肯去。凡夫沙弥则纯粹是因为自己没能力才不肯去。最后轮到善意时,长老说:“沙弥,导师想用阿耨达池的水洗脚,你拿水罐去取水来。”他心想:“导师让我去取,我就去取。”于是礼敬导师,说:“尊者,您让我从阿耨达池取水吗?”导师说:“是的,善意。”他便在毗舍佉所建、以纯金为檐的房舍中,伸手拿起一个能装六十桶水的大水罐,心想:“我不需要把它举起来放在肩上。”于是把水罐悬空挂着,腾空而起,朝雪山方向飞去。
Theropi sāmaṇeraṃ ādāya pāyāsi. Satthā therassa āgamanabhāvaṃ ñatvā migāramātupāsāde therassa āgamanaṃ olokento nisīdi. Bhikkhūpi theraṃ āgacchantaṃ disvā paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Athekacce sāmaṇeraṃ sīsepi kaṇṇesupi bāhāyampi gahetvā sañcāletvā ‘‘kiṃ, sāmaṇera cūḷakaniṭṭha, na ukkaṇṭhitosī’’ti āhaṃsu. Satthā tesaṃ kiriyaṃ disvā cintesi – ‘‘bhāriyaṃ vatimesaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ āsīvisaṃ gīvāya gaṇhantā viya sāmaṇeraṃ gaṇhanti, nāssa ānubhāvaṃ jānanti, ajja mayā sumanasāmaṇerassa guṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Theropi āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Satthā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘ānanda, anotattaudakenamhi pāde dhovitukāmo , sāmaṇerānaṃ ghaṭaṃ datvā pānīyaṃ āharāpehī’’ti. Thero vihāre pañcamattāni sāmaṇerasatāni sannipātesi. Tesu sumanasāmaṇero sabbanavako ahosi. Thero sabbamahallakaṃ sāmaṇeraṃ āha – ‘‘sāmaṇera, satthā anokattadahaudakena pāde dhovitukāmo, ghaṭaṃ ādāya gantvā pānīyaṃ āharā’’ti. So ‘‘na sakkomi, bhante’’ti na icchi. Thero sesepi paṭipāṭiyā pucchi, tepi tatheva vatvā paṭikkhipiṃsu. ‘‘Kiṃ panettha khīṇāsavasāmaṇerā natthī’’ti? Atthi, te pana ‘‘nāyaṃ amhākaṃ baddho mālāpuṭo, sumanasāmaṇerasseva baddho’’ti na icchiṃsu, puthujjanā pana attano asamatthatāyeva na icchiṃsu. Pariyosāne pana sumanassa vāre sampatte, ‘‘sāmaṇera, satthā anotattadahaudakena pāde dhovitukāmo, kuṭaṃ ādāya kira udakaṃ āharā’’ti āha. So ‘‘satthari āharāpente āharissāmī’’ti satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, anotattato kira maṃ udakaṃ āhārāpethā’’ti āha. ‘‘Āma, sumanā’’ti. So visākhāya kāritesu ghanasuvaṇṇakoṭṭimesu senāsanakuṭesu ekaṃ saṭṭhikuṭaudakagaṇhanakaṃ mahāghaṭaṃ hatthena gahetvā ‘‘iminā me ukkhipitvā aṃsakūṭe ṭhapitena attho natthī’’ti olambakaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā himavantābhimukho pakkhandi.
龙王远远看见沙弥飞来,就上前迎接,用肩膀接过水罐,说:“尊者,有像我这样的仆人在这里,您为什么还亲自来呢?需要水的时候,为什么不派人传个信呢?”说着,他用水罐取了水,自己举起来,又说:“请您走在前面,尊者,我来送水。”沙弥说:“大王,您留步,我是奉正自觉者之命来的。”他让龙王回去后,自己用手抓住罐口,从空中飞了回来。世尊见他飞来,便对比丘们说:“比丘们,你们看,这沙弥的风采,就像天鹅王在空中一样庄严。”沙弥放下水罐,礼敬世尊,站在一旁。世尊问他:“善意,你几岁了?”他说:“尊者,我七岁。”世尊说:“既然这样,善意,从今天起,你就是比丘了。”说完,便授予他嗣法具足戒。据说只有两位沙弥在七岁时受了具足戒:这位善意和索巴迦。
Nāgarājā sāmaṇeraṃ dūratova āgacchantaṃ disvā paccuggantvā kuṭaṃ aṃsakūṭena ādāya, ‘‘bhante, tumhe mādise dāse vijjamāne kasmā sayaṃ āgatā, udakenatthe sati kasmā sāsanamattampi na pahiṇathā’’ti kuṭena udakaṃ ādāya sayaṃ ukkhipitvā ‘‘purato hotha, bhante, ahameva āharissāmī’’ti āha. ‘‘Tiṭṭhatha tumhe, mahārāja, ahameva sammāsambuddhena āṇatto’’ti nāgarājānaṃ nivattāpetvā kuṭaṃ mukhavaṭṭiyaṃ hatthena gahetvā ākāsenāgañchi. Atha naṃ satthā āgacchantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha, bhikkhave, sāmaṇerassa līlaṃ, ākāse haṃsarājā viya sobhatī’’ti āha. Sopi pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā satthāraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘kativassosi tvaṃ, sumanā’’ti? ‘‘Sattavassomhi, bhanteti. ‘‘Tena hi, sumana, ajja paṭṭhāya bhikkhu hohī’’ti vatvā dāyajjaupasampadaṃ adāsi. Dveyeva kira sāmaṇerā sattavassikā upasampadaṃ labhiṃsu – ayañca sumano sopāko cāti.
那位沙弥受了具足戒之后,大众在法堂里议论起来:“贤友们,真是稀奇!这么年轻的沙弥竟然有这样的威德,我们以前从没见过这样的威德。”导师走过来,问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答说是在谈这件事。导师便说:“比丘们,在我的教法里,即使年纪小,只要正确修行,也一样能获得这样的成就。”接着为他们说法,诵出了这首偈颂——
Evaṃ tasmiṃ upasampanne dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘acchariyaṃ āvuso, evarūpo hi nāma daharasāmaṇerassa ānubhāvo hoti, na no ito pubbe evarūpo ānubhāvo diṭṭhapubbo’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, mama sāsane daharopi sammā paṭipanno evarūpaṃ sampattiṃ labhatiyevā’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
如果有年轻比丘,在佛陀的教法里精勤修行;
他照亮了这个世界,就像月亮从乌云中脱出一样。
‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā’’ti.
在这里,“精勤”的意思是努力、尽力。“照亮”是说:那位比丘以自己的阿罗汉道智,像摆脱了乌云等遮蔽的月亮一样,照亮了由蕴等所构成的世间,使它成为一片光明,这就是它的意思。
Tattha yuñjatīti ghaṭati vāyamati. Pabhāsetīti so bhikkhu attano arahattamaggañāṇena abbhādīhi mutto candimā viya lokaṃ khandhādibhedaṃ lokaṃ obhāseti, ekālokaṃ karotīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.