第21品 杂品
21. Pakiṇṇakavaggo
自己的前世业行基础
1. Attanopubbakammavatthu
“舍弃微小的快乐”这则法义开示,是导师住在竹林园时,缘于自己过去的业而说的。
Mattāsukhapariccāgāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto attano pubbakammaṃ ārabbha kathesi.
有一段时期,毗舍离城繁荣富足,人口众多,人烟稠密。那时,在这里轮流执政的刹帝利,共有七千七百零七位。为他们居住,建有同样多的高楼和尖顶阁;在园林中供他们休憩的,也有同样多的园林和池塘。后来,那城遭遇了饥荒,收成很差。在那里,因为饥饿的恐惧,最先是穷苦人死去。他们的尸体被丢弃在各处,散发出臭味,非人便因此进入城中。由于非人的侵扰,更多人死去。人们又因为难以忍受尸体的臭味,爆发了蛇风病。就这样,饥荒的恐惧、非人的恐惧、疾病的恐惧,这三种恐惧出现了。
Ekasmiñhi samaye vesālī iddhā ahosi phītā bahujanā ākiṇṇamanussā. Tattha hi vārena vārena rajjaṃ kārentānaṃ khattiyānaṃyeva sattasatādhikāni sattasahassāni satta ca khattiyā ahesuṃ. Tesaṃ vasanatthāya tattakāyeva pāsādā tattakāneva kūṭāgārāni uyyāne vihāratthāya tattakāyeva ārāmā ca pokkharaṇiyo ca ahesuṃ. Sā aparena samayena dubbhikkhā ahosi dussassā. Tattha chātakabhayena paṭhamaṃ duggatamanussā kālamakaṃsu. Tesaṃ tesaṃ tattha tattha chaḍḍitānaṃ kuṇapānaṃ gandhena amanussā nagaraṃ pavisiṃsu. Amanussūpaddavena bahutarā kālamakaṃsu. Tesaṃ kuṇapagandhapaṭikkūlatāya sattānaṃ ahivātarogo uppajji. Evaṃ dubbhikkhabhayaṃ amanussabhayaṃ rogabhayanti tīṇi bhayāni uppajjiṃsu.
毗舍离的居民聚集起来,对国王说:大王,我们城里出现了三种恐惧。从这以前,往上数到第七代王朝,都从来没出现过这样的恐惧。只有在国王不依法治理的时代,才会出现这样的恐惧。国王在集会堂召集了所有人,说:如果我有不如法的地方,你们就审查出来。毗舍离的居民把全部传承都仔细查了一遍,没发现国王有什么过失,就说:大王,您没有过失。然后他们商量:到底怎样才能让我们的这些恐惧平息下去呢?其中有些人说:做祭祀、祈祷和吉祥仪式吧。可是他们把那些方法全都做了,还是没办法消除恐惧。这时另一些人说:有六位大师,具足大威神力,只要他们来到这里,恐惧就会平息。还有一些人说:正自觉者已经出现在世间了。这位世尊为了利益一切众生而说法,具足大神变、大威神力。如果他来到这里,这些恐惧就会平息。大家都赞同这句话,就问:那位世尊现在住在哪里呢?那时候,世尊临近雨安居,答应了频婆娑罗王,正住在竹林园。而在那次与频婆娑罗王的集会中,有一位名叫摩诃离的离车族人,已经和频婆娑罗王一起证得了入流果,他正好坐在那个大众当中。
Nagaravāsino sannipatitvā rājānaṃ āhaṃsu – ‘‘mahārāja, imasmiṃ nagare tīṇi bhayāni uppannāni, ito pubbe yāva sattamā rājaparivaṭṭā evarūpaṃ bhayaṃ nāma na uppannapubbaṃ. Adhammikarājūnañhi kāle evarūpaṃ bhayaṃ uppajjatī’’ti. Rājā santhāgāre sabbesaṃ sannipātaṃ kāretvā ‘‘sace me adhammikabhāvo atthi, taṃ vicinathā’’ti āha. Vesālivāsino sabbaṃ paveṇi vicinantā rañño kañci dosaṃ adisvā, ‘‘mahārāja, natthi te doso’’ti vatvā ‘‘kathaṃ nu kho idaṃ amhākaṃ bhayaṃ vūpasamaṃ gaccheyyā’’ti mantayiṃsu. Tattha ekaccehi ‘‘balikammena āyācanāya maṅgalakiriyāyā’’ti vutte sabbampi taṃ vidhiṃ katvā paṭibāhituṃ nāsakkhiṃsu. Athaññe evamāhaṃsu – ‘‘cha satthāro mahānubhāvā, tesu idhāgatamattesu bhayaṃ vūpasameyyā’’ti. Apare ‘‘sammāsambuddho loke uppanno. So hi bhagavā sabbasattahitāya dhammaṃ deseti, mahiddhiko mahānubhāvo. Tasmiṃ idha āgate imāni bhayāni vūpasameyyu’’nti āhaṃsu. Tesaṃ vacanaṃ sabbepi abhinanditvā ‘‘kahaṃ nu kho so bhagavā etarahi viharatī’’ti āhaṃsu . Tadā pana satthā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya rañño bimbisārassa paṭiññaṃ datvā veḷuvane viharati. Tena ca samayena bimbisārasamāgame bimbisārena saddhiṃ sotāpattiphalaṃ patto mahāli nāma licchavī tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.
毗舍离的居民准备好丰厚的礼物,派离车族人摩诃离和祭司之子前去说服频婆娑罗王,交代他们说:“把世尊请到这里来。”他们到了之后,把礼物献给国王,禀明了这件事,请求道:“大王,请让世尊到我们城里去吧。”国王说:“你们自己看着办吧。”没有答应。他们便去拜见世尊,顶礼之后请求道:“尊者,毗舍离城出现了三种怖畏,只要您去了,那些怖畏就会平息。尊者,请跟我们去吧。”世尊听了他们的话,以心观察,知道:“在毗舍离宣说《宝经》时,那守护会遍及百千俱胝轮围世界;经文结束时,将有八万四千众生获得法现观,那些怖畏也会平息。”于是便答应了他们的请求。
Vesālivāsino mahantaṃ paṇṇākāraṃ sajjetvā rājānaṃ bimbisāraṃ saññāpetvā ‘‘satthāraṃ idhānethā’’ti mahāliñceva licchaviṃ purohitaputtañca pahiṇiṃsu. Te gantvā rañño paṇṇākāraṃ datvā taṃ pavattiṃ nivedetvā, ‘‘mahārāja, satthāraṃ amhākaṃ nagaraṃ pesethā’’ti yāciṃsu. Rājā ‘‘tumheva jānāthā’’ti na sampaṭicchi. Te bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā yāciṃsu – ‘‘bhante, vesāliyaṃ tīṇi bhayāni uppannāni, tāni tumhesu āgatesu vūpasamissanti, etha, bhante, gacchāmā’’ti. Satthā tesaṃ vacanaṃ sutvā āvajjento ‘‘vesāliyaṃ ratanasutte (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) vutte sā rakkhā cakkavāḷānaṃ koṭisatasahassaṃ pharissati, suttapariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo bhavissati, tāni ca bhayāni vūpasamissantī’’ti ñatvā tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchi.
频婆娑罗王听说“导师已经答应去毗舍离了”,就在城里发布通告,然后去拜见世尊,问:“尊者,您答应去毗舍离了吗?”世尊说:“是的,大王。”国王就说:“那么,尊者,请您等一等,我先把路修好。”说完,他把王舍城和恒河之间五由旬的地面整平,每隔一由旬建一座精舍,然后禀告世尊可以出发了。世尊带着五百位比丘上路。国王在每一由旬之间,让人撒下深及膝盖的五色鲜花,竖起幢幡、芭蕉树等,为世尊撑起层层伞盖——两把白伞盖在世尊上方,每一位比丘上方各一把白伞盖——自己带着随从,用花香等作供养,请世尊在每一座精舍住下,并献上大布施等。五天后,把世尊送到恒河岸边,在那里装饰船只,同时送信给毗舍离人:“你们把路准备好,来迎接世尊。”他们心想:“我们要做加倍的供养。”于是把毗舍离和恒河之间三由旬的地面整平,为世尊准备了四把白伞盖作层层伞盖,为每一位比丘各备两把白伞盖作层层伞盖,一边作供养一边赶来,到了恒河岸边站定。频婆娑罗王把两艘船并连起来,搭成一座凉亭,用花鬘等装饰,又铺设了一座纯宝制成的佛座。世尊坐了上去。比丘们也上了船,围绕世尊坐下。国王跟着送行,走进齐颈深的水中,说:“尊者,直到世尊返回之前,我就一直在这恒河岸边等着。”说完,把船送走,自己就回去了。世尊在恒河上走了一由旬左右的路程,到达了毗舍离的边界。
Rājā bimbisāro ‘‘satthārā kira vesāligamanaṃ sampaṭicchita’’nti sutvā nagare ghosanaṃ kāretvā satthāraṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ, bhante, vesāligamanaṃ sampaṭicchita’’nti pucchitvā ‘‘āma, mahārājā’’ti vutte ‘‘tena hi, bhante, āgametha, tāva maggaṃ paṭiyādessāmī’’ti vatvā rājagahassa ca gaṅgāya ca antare pañcayojanabhūmiṃ samaṃ kāretvā yojane yojane vihāraṃ patiṭṭhāpetvā satthu gamanakālaṃ ārocesi. Satthā pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ maggaṃ paṭipajji. Rājā yojanantare jaṇṇumattena odhinā pañcavaṇṇāni pupphāni okirāpetvā dhajapaṭākakadalīādīni ussāpetvā bhagavato chattātichattaṃ katvā dve setacchattāni ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ setacchattaṃ upari dhāretvā saparivāro pupphagandhādīhi pūjaṃ karonto satthāraṃ ekekasmiṃ vihāre vasāpetvā mahādānādīni datvā pañcahi divasehi gaṅgātīraṃ pāpetvā tattha nāvaṃ alaṅkaronto vesālikānaṃ sāsanaṃ pesesi – ‘‘maggaṃ paṭiyādetvā satthu paccuggamanaṃ karontū’’ti. Te ‘‘diguṇaṃ pūjaṃ karissāmā’’ti vesāliyā ca gaṅgāya ca antare tiyojanabhūmiṃ samaṃ kāretvā bhagavato catūhi setacchattehi ekamekassa bhikkhuno dvīhi dvīhi setacchattehi chattātichattāni sajjetvā pūjaṃ kurumānā āgantvā gaṅgātīre aṭṭhaṃsu. Bimbisāro dve nāvā saṅghāṭetvā maṇḍapaṃ kāretvā pupphadāmādīhi alaṅkārāpetvā sabbaratanamayaṃ buddhāsanaṃ paññāpesi. Bhagavā tasmiṃ nisīdi. Bhikkhūpi nāvaṃ abhiruhitvā bhagavantaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Rājā anugacchanto galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā ‘‘yāva, bhante, bhagavā āgacchati, tāvāhaṃ idheva gaṅgātīre vasissāmī’’ti vatvā nāvaṃ uyyojetvā nivatti. Satthā yojanamattaṃ addhānaṃ gaṅgāya gantvā vesālikānaṃ sīmaṃ pāpuṇi.
离车族的国王们上前迎接世尊,走进齐颈深的水里,把船拖到岸边,请世尊从船上下来。世尊下船,脚刚踏上岸边,大云就涌起,降下莲花雨。到处都有深及膝、深及大腿、深及腰的水流淌,把所有的腐尸都冲进恒河,地面变得非常洁净。离车族的国王们让世尊每走一由旬就停下来休息,奉上大布施,又加倍供养,三天之内把世尊迎到了毗舍离。天王帝释在天众的围绕下也来了。由于这些有大威力的天神聚集,非人大多数都逃走了。傍晚时分,世尊站在城门口,吩咐阿难长老:“阿难,你学会这部《宝经》,带着离车族的王子们,在毗舍离三重城墙之间巡行诵持,作守护吧。”
Licchavīrājāno satthāraṃ paccuggantvā galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā nāvaṃ tīraṃ upanetvā satthāraṃ nāvāto otārayiṃsu. Satthārā otaritvā tīre akkantamatteyeva mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi. Sabbattha jaṇṇuppamāṇaūruppamāṇakaṭippamāṇādīni udakāni sandantāni sabbakuṇapāni gaṅgaṃ pavesayiṃsu, parisuddho bhūmibhāgo ahosi. Licchavīrājāno satthāraṃ yojane yojane vasāpetvā mahādānaṃ datvā diguṇaṃ pūjaṃ karontā tīhi divasehi vesāliṃ nayiṃsu. Sakko devarājā devagaṇaparivuto āgamāsi, mahesakkhānaṃ devānaṃ sannipātena amanussā yebhuyyena palāyiṃsu. Satthā sāyaṃ nagaradvāre ṭhatvā ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘imaṃ, ānanda, ratanasuttaṃ uggaṇhitvā licchavīkumārehi saddhiṃ vicaranto vesāliyā tiṇṇaṃ pākārānaṃ antare parittaṃ karohī’’ti.
长老背下了世尊传授的《宝经》,拿着世尊的石钵取了水,站在城门口。他从发愿开始,一一忆念如来的三十种波罗蜜——十种波罗蜜、十种近波罗蜜、十种最上义波罗蜜;五种大舍;三种行——利益世间行、利益亲族行、利益佛陀行;最后一生中的入胎、出生、出家、精勤修行、在菩提树下战胜魔罗、证得一切知智、转法轮,以及九种出世间法。这样忆念了如来的一切功德之后,他进入城内,在三重城墙之间巡行了一整夜,诵经守护。当他刚念出“凡有任何”这句话时,向上洒出的水就落到了非人身上。从诵出“在此地存在的诸鬼神”这首偈颂开始,水珠像银制的冠饰一样在空中飞行,然后落到生病的人身上。当下,病愈的人们纷纷起身,围在长老身边。而从“凡有任何”这句开始,凡是没来得及逃跑、还依附在垃圾堆、墙壁角落等处的非人,一被水珠碰到,全都待不住了,从各个城门逃散而去。城门挤得容不下他们,他们找不到出路,甚至冲破城墙逃走了。
Thero satthārā dinnaṃ ratanasuttaṃ uggaṇhitvā satthu selamayapattena udakaṃ ādāya nagaradvāre ṭhito paṇidhānato paṭṭhāya tathāgatassa dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo pañca mahāpariccāge lokatthacariyā ñātatthacariyā buddhatthacariyāti tisso cariyāyo pacchimabhave gabbhavokkantiṃ jātiṃ abhinikkhamanaṃ padhānacariyaṃ bodhipallaṅke māravijayaṃ sabbaññutaññāṇapaṭivedhaṃ dhammacakkapavattanaṃ navalokuttaradhammeti sabbepime buddhaguṇe āvajjetvā nagaraṃ pavisitvā tiyāmarattiṃ tīsu pākārantaresu parittaṃ karonto vicari. Tena ‘‘yaṃkiñcī’’ti vuttamatteyeva uddhaṃ khittaudakaṃ amanussānaṃ upari pati. ‘‘Yānīdha bhūtānī’’ti gāthākathanato paṭṭhāya rajatavaṭaṃsakā viya udakabindūni ākāsena gantvā gilānamanussānaṃ upari patiṃsu. Tāvadeva vūpasantarogā manussā uṭṭhāyuṭṭhāya theraṃ parivāresuṃ . ‘‘Yaṃkiñcī’’ti vuttapadato paṭṭhāya pana udakaphusitehi phuṭṭhaphuṭṭhā sabbe apalāyantā saṅkārakūṭabhittipadesādinissitā amanussā tena tena dvārena palāyiṃsu. Dvārāni anokāsāni ahesuṃ. Te okāsaṃ alabhantā pākāraṃ bhinditvāpi palāyiṃsu.
大众在城中央的集会堂里,用各种香料涂抹了集会堂,在上方挂起饰有金星星等种种图案的华盖,铺设好佛陀的座位,然后把世尊请了过来。世尊在铺好的座位上坐下。比丘僧团和离车族人也围着世尊坐下。天王帝释由天众围绕着,站在合适的位置上。长老巡行全城之后,和已经病愈的大众一起回来,顶礼世尊,然后坐下。世尊环视大众,开示了那部《宝经》。说法结束时,八万四千众生获得了法的现观。就这样,第二天也一样,连续七天都开示那部《宝经》。世尊知道一切怖畏都已平息,便招呼离车族人,离开了毗舍离城。离车族的国王们以加倍的恭敬供养,又用三天时间把世尊送到了恒河岸边。
Mahājano nagaramajjhe santhāgāraṃ sabbagandhehi upalimpetvā upari suvaṇṇatārakādivicittaṃ vitānaṃ bandhitvā buddhāsanaṃ paññāpetvā satthāraṃ ānesi. Satthā paññatte āsane nisīdi. Bhikkhusaṅghopi licchavīgaṇopi satthāraṃ parivāretvā nisīdi. Sakko devarājā devagaṇaparivuto patirūpe okāse aṭṭhāsi. Theropi sakalanagaraṃ anuvicaritvā vūpasantarogena mahājanena saddhiṃ āgantvā satthāraṃ vanditvā nisīdi. Satthā parisaṃ oloketvā tadeva ratanasuttaṃ abhāsi. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Evaṃ punadivasepīti sattāhaṃ tadeva ratanasuttaṃ desetvā sabbabhayānaṃ vūpasantabhāvaṃ ñatvā licchavīgaṇaṃ āmantetvā vesālito nikkhami. Licchavīrājāno diguṇaṃ sakkāraṃ karontā puna tīhi divasehi satthāraṃ gaṅgātīraṃ nayiṃsu.
恒河里的龙王们心想:“人们都在给如来供养,我们为什么不做呢?”他们就变出金、银、宝石做成的船,铺好金、银、宝石做成的座位,让水面铺满五色莲花,然后请求世尊上船,说:“尊者,也请慈悯我们吧!”地居天等天众也心想:“人和龙都在给如来供养,我们为什么不做呢?”于是从地居天开始,直到色究竟梵天界,所有天众都做了供养。在那里,龙王们举起一由旬大的伞盖和叠伞。就这样,下面的龙王们,地面上住在树木、草丛、山岩等处的地居天神,以及虚空中的空居天神——从龙宫开始,直到轮围山边界,上至梵天界——都竖起了伞盖和叠伞。伞盖之间挂着幢幡,幢幡之间挂着飘带,其间又以花鬘、香粉、熏香等做供养。天子们佩戴一切装饰,穿上节日盛装,在虚空中一边欢呼一边游行。据说,只有三次这样盛大的集会:双神变集会、从天降下集会,以及这次恒河降下集会。
Gaṅgāya nibbattanāgarājāno cintesuṃ – ‘‘manussā tathāgatassa sakkāraṃ karonti, mayaṃ kiṃ na karomā’’ti. Te suvaṇṇarajatamaṇimayā nāvāyo māpetvā suvaṇṇarajatamaṇimaye pallaṅke paññāpetvā pañcavaṇṇapadumasañchannaṃ udakaṃ karitvā, ‘‘bhante, amhākampi anuggahaṃ karothā’’ti attano attano nāvaṃ abhiruhaṇatthāya satthāraṃ yāciṃsu. ‘‘Manussā ca nāgā ca tathāgatassa pūjaṃ karonti, mayaṃ pana kiṃ na karomā’’ti bhūmaṭṭhakadevepi ādiṃ katvā yāva akaniṭṭhabrahmalokā sabbe devā sakkāraṃ kariṃsu. Tattha nāgā yojanikāni chattātichattāni ukkhipiṃsu. Evaṃ heṭṭhā nāgā bhūmitale rukkhagacchapabbatādīsu bhūmaṭṭhakā devatā, antalikkhe ākāsaṭṭhadevāti nāgabhavanaṃ ādiṃ katvā cakkavāḷapariyantena yāva brahmalokā chattātichattāni ussāpitāni ahesuṃ. Chattantaresu dhajā, dhajantaresu paṭākā, tesaṃ antarantarā pupphadāmavāsacuṇṇadhumādīhi sakkāro ahosi. Sabbalaṅkārapaṭimaṇḍitā devaputtā chaṇavesaṃ gahetvā ugghosayamānā ākāse vicariṃsu. Tayo eva kira samāgamā mahantā ahesuṃ – yamakapāṭihāriyasamāgamo devorohaṇasamāgamo ayaṃ gaṅgorohaṇasamāgamoti.
恒河对岸,频婆娑罗王也准备了比离车族所供养的更隆重一倍的供养,站在那里等候世尊到来。导师看到恒河两岸国王们如此盛大的布施,又知道龙王等众的心意,便在每一艘船上化现出一尊化佛,每尊化佛各有五百比丘围绕。每一尊化佛都坐在白色伞盖、如意树和花鬘之下,被龙众围绕。在地居天神等各处,也各化现出一尊化佛及其眷属。就这样,整个轮围世界内同时呈现出一种庄严、一种欢庆,如同同一个节日一般。这时,导师为了摄受龙王们,登上了一艘宝船。比丘们也各自登上一艘船。龙王们把以佛陀为首的比丘僧团请入龙宫,整夜在世尊面前听闻说法,第二天又以天界的嚼食和啖食供养以佛陀为首的比丘僧团。世尊作了随喜之后,离开龙宫,受到整个轮围世界天众的供养,乘五百艘船渡过了恒河。
Paratīre bimbisāropi licchavīhi katasakkārato diguṇaṃ sakkāraṃ sajjetvā bhagavato āgamanaṃ udikkhamāno aṭṭhāsi. Satthā gaṅgāya ubhosu passesu rājūnaṃ mahantaṃ pariccāgaṃ oloketvā nāgādīnañca ajjhāsayaṃ viditvā ekekāya nāvāya pañcapañcabhikkhusataparivāraṃ ekekaṃ nimmitabuddhaṃ māpesi. So ekekassa setacchattassa ceva kapparukkhassa ca pupphadāmassa ca heṭṭhā nāgagaṇaparivuto nisinno hoti. Bhūmaṭṭhakadevatādīsupi ekekasmiṃ okāse saparivāraṃ ekekaṃ nimmitabuddhaṃ māpesi. Evaṃ sakalacakkavāḷagabbhe ekālaṅkāre ekussave ekachaṇeyeva ca jāte satthā nāgānamanuggahaṃ karonto ekaṃ ratananāvaṃ abhiruhi. Bhikkhūsupi ekeko ekekameva abhiruhi. Nāgarājāno buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nāgabhavanaṃ pavesetvā sabbarattiṃ satthu santike dhammakathaṃ sutvā dutiyadivase dibbena khādanīyena bhojanīyena buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisiṃsu. Satthā anumodanaṃ katvā nāgabhavanā nikkhamitvā sakalacakkavāḷadevatāhi pūjiyamāno pañcahi nāvāsatehi gaṅgānadiṃ atikkami.
国王亲自上前迎接,把世尊从船上接上岸。世尊到达时,国王准备了比离车族所供养的更隆重一倍的供养,然后照先前的方式,用五天时间把世尊迎进王舍城。第二天,比丘们乞食回来,傍晚聚在法堂里,议论起来:“哎呀,诸佛的威神真大!哎呀,人天对世尊的净信真深!恒河两岸长达八由旬的路上,国王们凭着对佛陀的净信,把地面整平,铺上细沙,铺盖满没过膝盖的各色鲜花;恒河水靠着龙王的神力,被五色莲花覆盖;上到阿迦尼吒天,层叠的伞盖都撑了起来;整个轮围世界内部成了一片庄严、一场庆典。”世尊来了,问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”他们回答:“谈的就是这件事。”世尊说:“比丘们,这份供养和恭敬,不是靠我的佛威神力产生的,也不是靠龙、天、梵天的威神力产生的。它是靠过去一次很小的布施的威神力产生的。”说完,应比丘们请求,世尊讲起了过去的事。
Rājā paccuggantvā satthāraṃ nāvāto otāretvā āgamanakāle licchavīti katasakkārato diguṇaṃ sakkāraṃ katvā purimanayeneva pañcahi divasehi rājagahaṃ abhinesi. Dutiyadivase bhikkhū piṇḍapātapaṭikkantā sāyanhasamaye dhammasabhāyaṃ sannisinnā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘aho buddhānaṃ mahānubhāvo, aho satthari devamanussānaṃ pasādo, gaṅgāya nāma orato ca pārato ca aṭṭhayojane magge buddhagatena pasādena rājūhi samatalaṃ bhūmiṃ katvā vālukā okiṇṇā, jaṇṇumattena odhinā nānāvaṇṇāni pupphāni santhatāni, gaṅgāya udakaṃ nāgānubhāvena pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ, yāva akaniṭṭhabhavanā chattātichattāni ussāpitāni, sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekālaṅkāraṃ ekussavaṃ viya jāta’’nti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, esa pūjāsakkāro mayhaṃ buddhānubhāvena nibbatto, na nāgadevabrahmānubhāvena. Atīte pana appamattakapariccāgānubhāvena nibbatto’’ti vatvā bhikkhūhi yācito atītaṃ āhari.
过去,在塔克西拉城,有一位名叫商佉的婆罗门。他有个儿子叫须深,是个十六岁的少年。有一天,他来到父亲面前说:“父亲,我想去波罗奈城学习咒术。”父亲对他说:“既然这样,孩子,有位某某婆罗门是我的朋友,你去他那里学吧。”他答应道:“好的。”于是一路前行,到了波罗奈城,找到那位婆罗门,说明是父亲派他来的。那位婆罗门说“这是我朋友的儿子”,便接纳了他。等他身心安顿、旅途的疲惫消除之后,老师选了个好日子开始教他咒术。他学得又快又多,凡是学过的都能记住不忘,就像倒进金器里的狮子油不会变质一样。没过多久,他就把在老师面前该学的一切都学会了。可是自己背诵时,他只看得到所学技艺的开头和中间部分,看不到结尾。
Atīte takkasilāyaṃ saṅkho nāma brāhmaṇo ahosi. Tassa putto susīmo nāma māṇavo soḷasavassuddesiko ekadivasaṃ pitaraṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘icchāmahaṃ, tāta, bārāṇasiṃ gantvā mante ajjhāyitu’’nti. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tena hi, tāta, asuko nāma brāhmaṇo mama sahāyako, tassa santikaṃ gantvā adhīyassū’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā anupubbena bārāṇasiṃ gantvā taṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā pitarā pahitabhāvamācikkhi. Atha naṃ so ‘‘sahāyakassa me putto’’ti sampaṭicchitvā paṭipassaddhadarathaṃ bhaddakena divasena mante vācetumārabhi. So lahuñca gaṇhanto bahuñca gaṇhanto attano uggahituggahitaṃ suvaṇṇabhājane pakkhittasīhatelamiva avinassamānaṃ dhārento na cirasseva ācariyassa sammukhato uggaṇhitabbaṃ sabbaṃ uggaṇhitvā sajjhāyaṃ karonto attano uggahitasippassa ādimajjhameva passati, no pariyosānaṃ.
他走到老师那里,说:“这门技艺,我只看到开头和中间,看不到结尾。”老师对他说:“孩子,我也看不到。”他又问:“那么,老师,谁知道结尾呢?”老师告诉他:“孩子,有些仙人在仙人堕处住着,他们应该知道。你去他们那里问吧。”于是他去到那些独觉佛那里,问道:“听说你们知道结尾?”他们回答:“是的,我们知道。”他说:“那就请告诉我吧。”他们说:“我们不为没有出家的人讲。如果你想要得到结尾,就出家吧。”他答应说:“好。”就在他们那里出家了。于是他们对他说:“你先学这个。”然后教他:“下衣要这样穿,上衣要这样披。”就这样教他日常威仪等学处。他在那里修学,因为具备了亲近善知识的因缘,不久就证悟了独觉菩提,在波罗奈城里,像天空中的满月一样广为人知,获得了最殊胜的利养和恭敬。后来,因为他曾造过导致短寿的业,不久就般涅槃了。于是那些独觉佛和大众为他办了后事,收取舍利后,在城门处建了一座塔。
So ācariyaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ahaṃ imassa sippassa ādimajjhameva passāmi, no pariyosāna’’nti vatvā ācariyena ‘‘ahampi, tāta, na passāmī’’ti vutte ‘‘atha ko, ācariya, pariyosānaṃ jānātī’’ti pucchitvā ‘‘ime, tāta, isayo isipatane viharanti, te jāneyyuṃ, tesaṃ santikaṃ upasaṅkamitvā pucchassū’’ti ācariyena vutte paccekabuddhe upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘tumhe kira pariyosānaṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, jānāmā’’ti. ‘‘Tena hi me ācikkhathā’’ti? ‘‘Na mayaṃ apabbajitassa ācikkhāma. Sace te pariyosānenattho , pabbajassū’’ti . So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tesaṃ santike pabbaji. Athassa te ‘‘idaṃ tāva sikkhassū’’ti vatvā ‘‘evaṃ te nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabba’’ntiādinā nayena ābhisamācārikaṃ ācikkhiṃsu. So tattha sikkhanto upanissayasampannattā nacirasseva paccekasambodhiṃ abhisambujjhitvā sakalabārāṇasinagare gaganatale puṇṇacando viya pākaṭo lābhaggayasaggappatto ahosi, so appāyukasaṃvattanikassa kammassa katattā na cirasseva parinibbāyi. Athassa paccekabuddhā ca mahājano ca sarīrakiccaṃ katvā dhātuyo ca gahetvā nagaradvāre thūpaṃ kāresuṃ.
商佉婆罗门心想:“我儿子出去很久了,我得打听他的下落。”他想见到儿子,就从塔迦尸喇出发,一路辗转来到波罗奈,看见一大群人聚在一起,心想:“这里面肯定有人知道我儿子的下落。”于是走上前问道:“有个叫须深的学童来过这里吗?你们知道他的下落吗?”大家回答说:“是的,婆罗门,我们知道。他在某位婆罗门那里学诵了三吠陀,然后出家,证悟了辟支菩提,已经般涅槃了。这就是为他建的塔。”他听了以后用手捶地,痛哭流涕,然后走到那座塔的庭院里,拔掉杂草,用上衣兜来沙子撒在塔的庭院中,又用净水壶洒了水,用林中的野花作了供养,把上衣系成旗幡挂起来,还把自己的伞盖绑在塔顶上,然后离开了。
Saṅkhopi brāhmaṇo ‘‘putto me ciraṃ gato, pavattimassa jānissāmī’’ti taṃ daṭṭhukāmo takkasilāto nikkhamitvā anupubbena bārāṇasiṃ patvā mahājanakāyaṃ sannipatitaṃ disvā ‘‘addhā imesu ekopi me puttassa pavattiṃ jānissatī’’ti upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘susīmo nāma māṇavo idhāgami, api nu kho tassa pavattiṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, brāhmaṇa, jānāma, asukassa brāhmaṇassa santike tayo vede sajjhāyitvā pabbajitvā paccekasambodhiṃ sacchikatvā parinibbuto, ayamassa thūpo patiṭṭhāpito’’ti. So bhūmiṃ hatthena paharitvā roditvā kanditvā taṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā tiṇāni uddharitvā uttarasāṭakena vālukaṃ āharitvā cetiyaṅgaṇe ākiritvā kamaṇḍaluto udakena paripphositvā vanapupphehi pūjaṃ katvā sāṭakena paṭākaṃ āropetvā thūpassa upari attano chattakaṃ bandhitvā pakkāmi.
导师引述了这段过去的事,说道:“比丘们,那时我就是商佉婆罗门。我拔除了须深独觉佛塔院里的草,由于这个业的果报,那八由旬的道路被清除了树桩和荆棘,变得清净平坦。我在那里铺了沙,由于这个果报,八由旬的道路上铺满了沙。我在那里用林中的花作了供养,由于这个果报,八由旬的道路上撒满了各种颜色的花,一由旬长的恒河水面也被五种颜色的莲花覆盖。我在那里用净瓶里的水洒了地面,由于这个果报,毗舍离下起了莲花雨。我在那里竖起了幢幡,还系上了伞盖,由于这个果报,直到阿迦尼咤天,整个轮围世界因幢幡、飘带、伞盖、叠伞等而变得如同一个庆典。比丘们,就是这样,这些供养和恭敬,不是靠佛的威神力产生的,也不是靠龙、天、梵天的威神力产生的,而是靠过去微小的布施的威神力产生的。”这样说完之后,在说法时,他诵出了这首偈颂:
Satthā idaṃ atītaṃ āharitvā ‘‘tadā, bhikkhave, ahaṃ saṅkho brāhmaṇo ahosiṃ. Mayā susīmassa paccekabuddhassa cetiyaṅgaṇe tiṇāni uddhaṭāni, tassa me kammassa nissandena aṭṭhayojanamaggaṃ vihatakhāṇukakaṇṭakaṃ katvā suddhaṃ samatalaṃ kariṃsu. Mayā tattha vālukā okiṇṇā, tassa me nissandena aṭṭhayojanamagge vālukaṃ okiriṃsu. Mayā tattha vanakusumehi pūjā katā, tassa me nissandena aṭṭhayojanamagge nānāvaṇṇāni pupphāni okiṇṇāni, ekayojanaṭṭhāne gaṅgāya udakaṃ pañcavaṇṇehi padumehi sañchannaṃ. Mayā tattha kamaṇḍaluudakena bhūmi paripphositā, tassa me nissandena vesāliyaṃ pokkharavassaṃ vassi. Mayā tattha paṭākā, āropitā, chattakañca baddhaṃ, tassa me nissandena yāva akaniṭṭhabhavanā dhajapaṭākachattātichattādīhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ ekussavaṃ viya jātaṃ. Iti kho, bhikkhave, esa pūjāsakkāro mayhaṃ neva buddhānubhāvena nibbatto, na nāgadevabrahmānubhāvena, atīte pana appamattakapariccāgānubhāvenā’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
如果舍弃小小的快乐,能见到广大的安乐,
智者应当明见广大的快乐,舍弃微小的快乐。
‘‘Mattāsukhapariccāgā , passe ce vipulaṃ sukhaṃ; Caje mattāsukhaṃ dhīro, sampassaṃ vipulaṃ sukha’’nti.
这里,“舍弃小乐”中的“小乐”,指的是有限度的、微小的快乐;舍弃它,就是把它放下。“广大的乐”则指殊胜的乐,也就是涅槃之乐,意思是说:如果能见到那样的乐。这段话要表达的是:比如有人准备好一钵饭正在吃的时候,会生起所谓的小乐;但如果他舍弃这种乐,去受持布萨,或者去行布施,就会生起广大、殊胜的涅槃之乐。因此,如果他能这样通过舍弃小乐而见到广大的乐,那么,正确见到这广大之乐的智者,就应该舍弃那小乐。
Tattha mattāsukhapariccāgāti mattāsukhanti pamāṇayuttakaṃ parittasukhaṃ vuccati, tassa pariccāgena. Vipulaṃ sukhanti uḷāraṃ sukhaṃ nibbānasukhaṃ vuccati, taṃ ce passeyyāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekañhi bhojanapātiṃ sajjāpetvā bhuñjantassa mattāsukhaṃ nāma uppajjati, taṃ pana pariccajitvā uposathaṃ vā karontassa dānaṃ vā dadantassa vipulaṃ uḷāraṃ nibbānasukhaṃ nāma nibbattati. Tasmā sace evaṃ tassa mattāsukhassa pariccāgā vipulaṃ sukhaṃ passati, athetaṃ vipulaṃ sukhaṃ sammā passanto paṇḍito taṃ mattāsukhaṃ cajeyyāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
2. 吃鸡蛋的女人这件事
2. Kukkuṭaaṇḍakhādikāvatthu
“通过施加他人痛苦……”导师住在祇园精舍时,为了一个吃鸡蛋的女人,说了这段法义。
Paradukkhūpadhānenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ kukkuṭaaṇḍakhādikaṃ ārabbha kathesi.
听说离舍卫城不远的地方,有个叫白村的村子,那里住着一个渔夫。他去舍卫城的时候,在阿奇拉瓦提河里看见一些龟蛋,就捡起来带到舍卫城,在一户人家里煮了吃,还给了那家一个小女孩一个蛋。女孩吃了以后,从此对别的食物都不感兴趣了。她妈妈就从鸡下蛋的地方拿了一个蛋给她。她吃了以后,被味道的贪爱缠住了,从此就自己拿鸡的蛋来吃。那只鸡每次下蛋的时候,看见她来拿自己的蛋吃,被她逼得受不了,心里生起怨恨,发愿说:“愿我从这里死后,变成女夜叉,能吃掉你生的孩子。”发愿之后就死了,投生在那户人家里,变成了一只猫。那个女孩也死了,投生在同一户人家里,变成了一只鸡。鸡生了蛋,猫就来吃掉,第二次、第三次也都吃掉了。鸡心想:“它已经吃了我三次蛋,现在连我也想吃了;愿我死后,能把它连同它的孩子一起吃掉。”发愿之后就死了,投生为一只豹。另一个也死了,投生为一只鹿。每当鹿生产的时候,豹就来把母鹿连同孩子一起吃掉。就这样在五百次受生中,它们不断地互相制造痛苦,到最后,一个投生为女夜叉,一个投生为舍卫城的一户良家之女。此后的经过,应当依照“怨实不能以怨止息”(法句第5偈)这首偈颂所说的方式来理解。而在这里,导师说:“怨恨唯以无怨方得止息,非以怨止息”,为两者宣说正法,说了这首偈颂——
Sāvatthiyā kira avidūre paṇḍuraṃ nāma eko gāmo, tattheko kevaṭṭo vasati. So sāvatthiṃ gacchanto aciravatiyaṃ kacchapaaṇḍāni disvā tāni ādāya sāvatthiṃ gantvā ekasmiṃ gehe pacāpetvā khādanto tasmiṃ gehe kumārikāyapi ekaṃ aṇḍaṃ adāsi. Sā taṃ khāditvā tato paṭṭhāya aññaṃ khādanīyaṃ nāma na icchi. Athassā mātā kukkuṭiyā vijātaṭṭhānato ekaṃ aṇḍaṃ gahetvā adāsi. Sā taṃ khāditvā rasataṇhāya baddhā tato paṭṭhāya sayameva kukkuṭiyā aṇḍāni gahetvā khādati. Kukkuṭī vijātavijātakāle taṃ attano aṇḍāni gahetvā khādantiṃ disvā tāya upaddutā āghātaṃ bandhitvā ‘‘ito dāni cutā yakkhinī hutvā tava jātadārake khādituṃ samatthā hutvā nibbatteyya’’nti patthanaṃ paṭṭhapetvā kālaṃ katvā tasmiṃyeva gehe majjārī hutvā nibbatti. Itarāpi kālaṃ katvā tattheva kukkuṭī hutvā nibbatti. Kukkuṭī aṇḍāni vijāyi, majjārī āgantvā tāni khāditvā dutiyampi tatiyampi khādiyeva. Kukkuṭī ‘‘tayo vāre mama aṇḍāni khāditvā idāni mampi khāditukāmāsi , ito cutā saputtakaṃ taṃ khādituṃ labheyya’’nti patthanaṃ katvā tato cutā dīpinī hutvā nibbatti. Itarāpi kālaṃ katvā migī hutvā nibbatti. Tassā vijātakāle dīpinī āgantvā taṃ saddhiṃ puttehi khādi. Evaṃ khādantā pañcasu attabhāvasatesu aññamaññassa dukkhaṃ uppādetvā avasāne ekā yakkhinī hutvā nibbatti, ekā sāvatthiyaṃ kuladhītā hutvā nibbatti. Ito paraṃ ‘‘na hi verena verānī’’ti (dha. pa. 5) gāthāya vuttanayeneva veditabbaṃ. Idha pana satthā ‘‘verañhi averena upasammati, no verenā’’ti vatvā ubhinnampi dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
通过取受他人的苦来追求自己的安乐,
与怨恨纠缠在一起的人,他无法从怨恨中解脱。
‘‘Paradukkhūpadhānena, attano sukhamicchati; Verasaṃsaggasaṃsaṭṭho, verā so na parimuccatī’’ti.
在这里,“以他人的痛苦为依托”是指以他人的痛苦为手段,也就是令别人产生痛苦。“与怨结纠缠在一起”是指一个人通过辱骂和回骂、殴打和还击等方式,彼此之间结下了怨恨的纠缠。“他不能从怨中解脱”意思是,他时时刻刻都因为怨恨而只有受苦。
Tattha paradukkhūpadhānenāti parasmiṃ dukkhūpadhānena, parassa dukkhuppādanenāti attho. Verasaṃsaggasaṃsaṭṭhoti yo puggalo akkosanapaccakkosanapaharaṇapaṭiharaṇādīnaṃ vasena aññamaññaṃ katena verasaṃsaggena saṃsaṭṭho. Verā so na parimuccatīti niccakālaṃ veravasena dukkhameva pāpuṇātīti attho.
说法结束时,那位女夜叉皈依了三宝,受持五戒,从怨恨中解脱出来;另一位也证得了入流果;在场的大众也都从这场说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne yakkhinī saraṇesu patiṭṭhāya pañca sīlāni samādiyitvā verato mucci, itarāpi sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
3. 跋地亚比丘的事迹
3. Bhaddiyabhikkhuvatthu
导师依靠跋提尊者,住在种姓林时,针对跋提的比丘们,宣说了这段“应作之事”的法义开示。
Yañhikiccanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bhaddiyaṃ nissāya jātiyāvane viharanto bhaddiye bhikkhū ārabbha kathesi.
据说,那些比丘当时一心扑在装饰凉鞋上。就像经文里说的:“那时候,跋地亚的比丘们沉迷于各种装饰凉鞋的事——自己做草编凉鞋,也让人做;自己做芦苇凉鞋,也让人做;自己做白茅草凉鞋、棕榈凉鞋、红莲花凉鞋、羊毛凉鞋,也让人做。他们荒废了诵经、问法、增上戒、增上心、增上慧。”(《大品》251)其他比丘知道他们这样做之后,很不满,就去禀告导师。导师呵斥了那些比丘,说:“比丘们,你们是为了别的事才出家的,却把心思全用在别的事情上。”然后导师说法,诵出了这些偈颂:
Te kira pādukamaṇḍane uyyuttā ahesuṃ. Yathāha – ‘‘tena kho pana samayena bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṃ pādukamaṇḍanānuyogamanuyuttā viharanti, tiṇapādukaṃ karontipi kārāpentipi, muñjapādukaṃ karontipi kārāpentipi, pabbajapādukaṃ hintālapādukaṃ kamalapādukaṃ kambalapādukaṃ karontipi kārāpentipi, riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipañña’’nti (mahāva. 251). Bhikkhū tesaṃ tathākaraṇabhāvaṃ jānitvā ujjhāyitvā satthu ārocesuṃ. Satthā te bhikkhū garahitvā, ‘‘bhikkhave, tumhe aññena kiccena āgatā aññasmiṃyeva kicce uyyuttā’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
该做的事被丢在一边,不该做的事却偏偏去做;
那些骄慢而放逸的人,他们的诸漏便会增长。
‘‘Yañhi kiccaṃ apaviddhaṃ, akiccaṃ pana karīyati; Unnaḷānaṃ pamattānaṃ, tesaṃ vaḍḍhanti āsavā.
对于那些已经善加精勤、恒常保持身至念的人,
他们不去做不该做的事,对应该做的事则持续不断地去做。
具念且正知的人,诸漏便会走向利益。
‘‘Yesañca susamāraddhā, niccaṃ kāyagatā sati; Akiccaṃ te na sevanti, kicce sātaccakārino; Satānaṃ sampajānānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavā’’ti.
在这里,所谓“应做的事”,是指比丘从出家那一刻起,守护无量的戒蕴、住在林野、奉行头陀支、乐于修习等,这些就叫应做的事。可是,他们把自己应做的这些事丢掉了、抛弃了。所谓“不应做的事”,是指比丘装饰伞盖、装饰鞋履,以及装饰拖鞋、钵、针筒、腰带、肩带等,这些就叫不应做的事。做这些事的人,举起我慢的旗杆而行,因此变得骄傲自大;因为失去正念,所以成为放逸者;他们的四种漏就会增长,这就是这段话的意思。“善精进”:善就是提起,也就是妥善地把握了。“身至念”:就是身随观的修习。“不应做的事”:他们不亲近、不做这些装饰伞盖等不应做的事,这就是这段话的意思。“应做的事”:从出家那一刻起,对应当做的守护无量戒蕴等应作之事。“持续常作”:就是持续不断地做、不间断地做。由于他们不离开正念,具念之人以四种正知——有益正知、适宜正知、行境正知、不痴正知——具足正知,他们的四种漏也走向灭尽,走向消尽、不存在,这就是这段话的意思。
Tattha yañhi kiccanti bhikkhuno hi pabbajitakālato paṭṭhāya aparimāṇasīlakkhandhagopanaṃ araññāvāso dhutaṅgapariharaṇaṃ bhāvanārāmatāti evamādīni kiccaṃ nāma. Imehi pana yaṃ attano kiccaṃ, taṃ apaviddhaṃ chaḍḍitaṃ. Akiccanti bhikkhuno chattamaṇḍanaṃ upāhanamaṇḍanaṃ pādukapattathālakadhammakaraṇakāyabandhanaaṃsabaddhakamaṇḍanaṃ akiccaṃ nāma. Yehi taṃ kayirati, tesaṃ mānanaḷaṃ ukkhipitvā caraṇena unnaḷānaṃ sativossaggena pamattānaṃ cattāro āsavā vaḍḍhantīti attho. Susamāraddhāti supaggahitā. Kāyagatā satīti kāyānupassanābhāvanā. Akiccanti te etaṃ chattamaṇḍanādikaṃ akiccaṃ na sevanti na karontīti attho. Kicceti pabbajitakālato paṭṭhāya kattabbe aparimāṇasīlakkhandhagopanādike karaṇīye. Sātaccakārinoti satatakārino aṭṭhitakārino. Tesaṃ satiyā avippavāsena satānaṃ sātthakasampajaññaṃ sappāyasampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti catūhi sampajaññehi sampajānānaṃ cattāropi āsavā atthaṃ gacchanti, parikkhayaṃ abhāvaṃ gacchantīti attho.
说法结束时,那些比丘证住了阿罗汉果。在场的人也因为这场说法得到了真实的利益。
Desanāvasāne te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
矮个子跋提亚长老的故事
4. Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对矮小跋地亚长老,讲了这段以“母亲”开头的法语。
Mātaranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi.
有一天,很多外来的比丘来到世尊白天休息的地方,上前顶礼后,坐在一边。就在那时,矮小跋地亚长老正好从世尊不远处经过。世尊知道那些比丘心里的想法,看了看他们,说道:“比丘们,你们看!这位比丘杀了父母之后,无忧无虑地走了。”那些比丘互相看着对方的脸,心里疑惑,问道:“尊者,您这话是什么意思?”于是,世尊为了给他们说法,说了这首偈颂——
Ekadivasañhi sambahulā āgantukā bhikkhū satthāraṃ divāṭṭhāne nisinnaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tasmiṃ khaṇe lakuṇḍakabhaddiyatthero bhagavato avidūre atikkamati. Satthā tesaṃ bhikkhūnaṃ cittācāraṃ ñatvā oloketvā ‘‘passatha, bhikkhave, ayaṃ bhikkhu mātāpitaro hantvā niddukkho hutvā yātī’’ti vatvā tehi bhikkhūhi ‘‘kiṃ nu kho satthā vadatī’’ti aññamaññaṃ mukhāni oloketvā saṃsayapakkhandehi, ‘‘bhante, kiṃ nāmetaṃ vadethā’’ti vutte tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
杀死了母亲和父亲,还有两位刹帝利王;
杀掉了国土和它的随从,婆罗门就无苦无恼地前行。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye; Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo’’ti.
在这里,“有随从”是指与征税官、被雇佣的随从在一起。因为在此处,依照“渴爱产生人”这句话,由于渴爱在三有中产生众生,所以渴爱名为“母”。由于依止父亲而生起“我是某位国王或某位大臣的儿子”这种我慢,所以我慢名为“父”。就像世间人追随国王一样,一切恶见都依附于常见和断见这两种见解,所以常见和断见这两种见解名为“两位刹帝利王”。十二处因为具有扩展、展开的意义,所以名为“国”。而依止于它的欢喜与贪染,就像征税官的仆从一样,名为“随从”。“无苦”就是没有痛苦。“婆罗门”指漏尽者。由于这些渴爱等已被阿拉汉道智之剑斩断,漏尽者成为无苦者而行——这就是这里的含义。
Tattha sānucaranti āyasādhakena āyuttakena sahitaṃ. Ettha hi ‘‘taṇhā janeti purisa’’nti (saṃ. ni. 1.55-57) vacanato tīsu bhavesu sattānaṃ jananato taṇhā mātā nāma. ‘‘Ahaṃ asukassa nāma rañño vā rājamahāmattassa vā putto’’ti pitaraṃ nissāya asmimānassa uppajjanato asmimāno pitā nāma. Loko viya rājānaṃ yasmā sabbadiṭṭhigatāni dve sassatucchedadiṭṭhiyo bhajanti, tasmā dve sassatucchedadiṭṭhiyo dve khattiyarājāno nāma. Dvādasāyatanāni vitthataṭṭhena raṭṭhadisattā raṭṭhaṃ nāma. Āyasādhako āyuttakapuriso viya tannissito nandirāgo anucaro nāma. Anīghoti niddukkho. Brāhmaṇoti khīṇāsavo. Etesaṃ taṇhādīnaṃ arahattamaggañāṇāsinā hatattā khīṇāsavo niddukkho hutvā yātīti ayametthattho.
开示结束时,那些比丘都证得了阿罗汉果。
Desanāvasāne te bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu.
第二首偈颂的事由也和前面一样。那时,导师正是针对矮个跋提长老而说的。在为他们开示法时,说了这首偈颂——
Dutiyagāthāyapi vatthu purimasadisameva. Tadā hi satthā lakuṇḍakabhaddiyattherameva ārabbha kathesi. Tesaṃ dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
杀了母亲和父亲,还杀了两位通晓吠陀的婆罗门;
斩断那以虎为第五的障碍后,婆罗门便无苦无恼地前行。
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca sotthiye; Veyagghapañcamaṃ hantvā, anīgho yāti brāhmaṇo’’ti.
在这里,“两位通晓吠陀者”指的是两位婆罗门。对于这首偈颂,导师是依据自己对法的自在,以及善于开示教法的善巧,把常见和断见这两种邪见说成两位婆罗门王来讲的。“以虎为第五者”这一句里,像老虎出没一样、充满恐惧、难以行走的邪路,就叫“虎”;疑盖因为和它性质相似,也被叫作“虎”。当这个疑盖排在第五位时,这整个五盖就叫“以虎为第五者”。所谓“灭除以虎为第五者”,意思就是用阿罗汉道智之剑,把这个“以虎为第五者”彻底斩断之后,便毫无烦恼地前行,这才叫婆罗门。这就是这里的含义。其余内容和前面所说的一样。
Tattha dve ca sotthiyeti dve ca brāhmaṇe. Imissā gāthāya satthā attano dhammissaratāya ca desanāvidhikusalatāya ca sassatucchedadiṭṭhiyo dve brāhmaṇarājāno ca katvā kathesi. Veyagghapañcamanti ettha byagghānucarito sappaṭibhayo duppaṭipanno maggo veyaggho nāma, vicikicchānīvaraṇampi tena sadisatāya veyagghaṃ nāma, taṃ pañcamaṃ assāti nīvaraṇapañcakaṃ veyagghapañcamaṃ nāma. Idañca veyagghapañcamaṃ arahattamaggañāṇāsinā nissesaṃ hantvā anīghova yāti brāhmaṇoti ayametthattho. Sesaṃ purimasadisamevāti.
第五则故事:木车夫之子的事迹。
5. Dārusākaṭikaputtavatthu
善觉者:导师住在竹林精舍时,关于木车夫的儿子说了这则法教。
Suppabuddhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto dārusākaṭikassa puttaṃ ārabbha kathesi.
在王舍城,有两个男孩,一个是正见者的儿子,一个是邪见者的儿子,他们经常一起玩掷球游戏。其中,正见者的儿子每次掷球时,都会先忆念佛随念,念着“礼敬佛陀”再掷出去;另一个则称念外道的功德,念着“礼敬阿罗汉”再掷出去。结果,正见者的儿子总是赢,另一个总是输。那输的男孩看到他的做法,心想:“他这样随念、这样称名再掷球就能赢我,我也要这样做。”于是他也开始练习佛随念。后来有一天,他父亲套好牛车,要去砍柴,也带着这个男孩一起去了。他们在森林里把车装满木柴后往回走,来到城外坟场附近一处有水、方便歇脚的地方,解开牛让它们吃草,自己坐下来吃饭。到了傍晚,那些牛跟着进城的大牛群一起进了城。车夫追着牛群进了城,傍晚找到牛后牵着要出城,却赶不上了——他还没到,城门就已经关了。
Rājagahasmiñhi sammādiṭṭhikaputto micchādiṭṭhikaputtoti dve dārakā abhikkhaṇaṃ guḷakīḷaṃ kīḷanti. Tesu sammādiṭṭhikaputto guḷaṃ khipamāno buddhānussatiṃ āvajjetvā ‘‘namo buddhassā’’ti vatvā vatvā guḷaṃ khipati. Itaro titthiyaguṇe uddisitvā ‘‘namo arahantāna’’nti vatvā vatvā khipati. Tesu sammādiṭṭhikassa putto jināti, itaro pana parājayati. So tassa kiriyaṃ disvā ‘‘ayaṃ evaṃ anussaritvā evaṃ vatvā guḷaṃ khipanto mamaṃ jināti, ahampi evarūpaṃ karissāmī’’ti buddhānussatiyaṃ paricayamakāsi. Athekadivasaṃ tassa pitā sakaṭaṃ yojetvā dārūnaṃ atthāya gacchanto tampi dārakaṃ ādāya gantvā aṭaviyaṃ dārūnaṃ sakaṭaṃ pūretvā āgacchanto bahinagare susānasāmante udakaphāsukaṭṭhāne goṇe mocetvā bhattavissaggamakāsi. Athassa te goṇā sāyanhasamaye nagaraṃ pavisantena gogaṇena saddhiṃ nagarameva pavisiṃsu. Sākaṭikopi goṇe anubandhanto nagaraṃ pavisitvā sāyaṃ goṇe disvā ādāya nikkhamanto dvāraṃ na sampāpuṇi. Tasmiñhi asampatteyeva dvāraṃ pihitaṃ.
那时,他的儿子独自一人在夜里躺在牛车底下睡着了。而王舍城本来就有很多非人,这孩子又睡在坟场附近。就在那里,两个非人看见了他。一个是敌视教法的邪见者,一个是正见者。其中那个邪见者说:“这是我们的食物,我们把他吃了吧。”另一个阻止说:“够了,别这样。”邪见者虽然被阻拦,却不听他的话,抓住男孩的脚就往外拖。男孩因为平时熟悉佛随念,就在那一刻念出:“礼敬佛陀!”那非人极度恐惧,退后站住了。这时另一个非人说:“我们做了不该做的事,现在要对他做补偿。”说完就守护着他。那个邪见者则进入城中,把国王的饭钵装满食物带了回来。然后两个非人像他的父母一样照料他,让他吃饱,为了昭示那件事,他们心想:“这些字最好只让国王看到,不要让其他人看到。”于是以夜叉的神通力,在饭钵上刻下文字,把钵放进木车里,整夜守护后才离开。
Athassa putto ekakova rattibhāge sakaṭassa heṭṭhā nipajjitvā niddaṃ okkami. Rājagahaṃ pana pakatiyāpi amanussabahulaṃ. Ayañca susānasantike nipanno. Tattha naṃ dve amanussā passiṃsu. Eko sāsanassa paṭikaṇḍako micchādiṭṭhiko, eko sammādiṭṭhiko. Tesu micchādiṭṭhiko āha – ‘‘ayaṃ no bhakkho, imaṃ khādissāmā’’ti. Itaro ‘‘alaṃ mā te ruccī’’ti nivāreti. So tena nivāriyamānopi tassa vacanaṃ anādiyitvā dārakaṃ pādesu gahetvā ākaḍḍhi. So buddhānussatiyā paricitattā tasmiṃ khaṇe ‘‘namo buddhassā’’ti āha. Amanusso mahābhayabhīto paṭikkamitvā aṭṭhāsi. Atha naṃ itaro ‘‘amhehi akiccaṃ kataṃ, daṇḍakammaṃ tassa karomā’’ti vatvā taṃ rakkhamāno aṭṭhāsi. Micchādiṭṭhiko nagaraṃ pavisitvā rañño bhojanapātiṃ pūretvā bhojanaṃ āhari. Atha naṃ ubhopi tassa mātāpitaro viya hutvā upaṭṭhāpetvā bhojetvā ‘‘imāni akkharāni rājāva passatu, mā añño’’ti taṃ pavattiṃ pakāsentā yakkhānubhāvena bhojanapātiyaṃ akkharāni chinditvā pātiṃ dārusakaṭe pakkhipitvā sabbarattiṃ ārakkhaṃ katvā pakkamiṃsu.
第二天,城里一片喧闹:“王宫的餐具被贼偷走了!”大家关上城门到处找,没找到,就出城四处张望,在一辆木车上发现了金钵,就说:“这就是那个贼!”于是抓住那个男孩,带去见国王。国王看到钵上的字,问道:“孩子们,这是怎么回事?”男孩说:“大王,我不知道。夜里我父母来过,给我吃了东西,还一直守着我。我心里想,有父母保护我,就一点也不害怕,安心睡着了。我只知道这些。”这时,他的父母也赶到了那个地方。国王了解事情经过后,带着他们三个人一起去见导师,把一切都禀告之后问道:“尊者,难道只有佛随念才有这种保护作用吗?还是法随念等其他的随念也有?”于是导师对国王说:“大王,不只是佛随念才有保护作用。对于那些以六种方式善修其心的人,根本不需要别的保护屏障,也不需要咒药。”说完,导师开示六种随念,说了这些偈颂。
Punadivase ‘‘rājakulato corehi bhojanabhaṇḍaṃ avahaṭa’’nti kolāhalaṃ karontā dvārāni pidahitvā olokentā tattha apassantā nagarā nikkhamitvā ito cito ca olokentā dārusakaṭe suvaṇṇapātiṃ disvā ‘‘ayaṃ coro’’ti taṃ dārakaṃ gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā akkharāni disvā ‘‘kiṃ etaṃ, tātā’’ti pucchitvā ‘‘nāhaṃ , deva, jānāmi, mātāpitaro me āgantvā rattiṃ bhojetvā rakkhamānā aṭṭhaṃsu, ahampi mātāpitaro maṃ rakkhantīti nibbhayova niddaṃ upagato. Ettakaṃ ahaṃ jānāmī’’ti. Athassa mātāpitaropi taṃ ṭhānaṃ āgamaṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ ñatvā te tayopi jane ādāya satthu santikaṃ gantvā sabbaṃ ārocetvā ‘‘kiṃ nu kho, bhante, buddhānussati eva rakkhā hoti, udāhu dhammānussatiādayopī’’ti pucchi. Athassa satthā, ‘‘mahārāja, na kevalaṃ buddhānussatiyeva rakkhā, yesaṃ pana chabbidhena cittaṃ subhāvitaṃ, tesaṃ aññena rakkhāvaraṇena vā mantosadhehi vā kiccaṃ natthī’’ti vatvā cha ṭhānāni dassento imā gāthā abhāsi.
乔达摩的弟子们时时保持善觉,清醒不迷。
他们日日夜夜,始终把心念放在佛上。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ buddhagatā sati.
乔达摩的弟子们总是唤醒沉睡者,常常觉醒。
他们日夜恒常保持对法的正念。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ dhammagatā sati.
乔达摩的弟子们时时刻刻都很好地觉醒。
他们无论白天还是夜晚,始终保持着对僧团的忆念。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ saṅghagatā sati.
乔达摩的弟子们始终觉醒于善觉;
对他们来说,无论白天还是夜晚,正念始终系于身体。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, niccaṃ kāyagatā sati.
乔达摩的弟子们总是彻底觉醒。
那些日间与夜间内心喜悦于不伤害的人。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, ahiṃsāya rato mano.
乔达摩的弟子们时时觉醒善觉,一直清醒。
他们的心日夜都乐于修习。
‘‘Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā; Yesaṃ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano’’ti.
在这里,带着对佛的忆念入睡,醒来时也还持着这份忆念,这就叫“善醒而醒”。所谓“恒常是乔达摩的弟子”,是因为他们生在乔达摩族姓的佛陀教法中,听闻佛陀的教导,所以是乔达摩的弟子。“佛随念”是指:对“世尊确实如此……”等种种佛功德生起的忆念,时时刻刻都在;他们恒常都是善醒而醒,这就是意思所在。如果做不到这样,那么一天当中三个时段、两个时段,甚至只有一个时段,用心作意佛随念,也仍然叫做善醒而醒。“法随念”是指:对“法由世尊善说……”等种种法功德生起的忆念。“僧随念”是指:对“世尊的声闻僧团善行道……”等种种僧功德生起的忆念。“身至念”是指:通过三十二身分、九种墓地观、四界分别,或者通过内青遍等色界禅那而生起的忆念。“乐于不害”是指:乐于修习悲心观,就像经文所说“他以与悲俱行的心遍满一方而住”那样。这里说的“修习”,是指慈心修习。虽然上文因为讲悲心修习而提到过,这里按理也可以泛指一切修习,但在这里特指慈心修习。其余部分应当依照第一首偈颂所说的方式来理解。
Tattha suppabuddhaṃ pabujjhantīti buddhagataṃ satiṃ gahetvā supantā, gahetvāyeva ca pabujjhantā suppabuddhaṃ pabujjhanti nāma. Sadā gotamasāvakāti gotamagottassa buddhassa savanante jātattā tasseva anusāsaniyā savanatāya gotamasāvakā. Buddhagatā satīti yesaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādippabhede buddhaguṇe ārabbha uppajjamānā sati niccakālaṃ atthi, te sadāpi suppabuddhaṃ pabujjhantīti attho. Tathā asakkontā pana ekadivasaṃ tīsu kālesu dvīsu kālesu ekasmimpi kāle buddhānussatiṃ manasi karontā suppabuddhaṃ pabujjhantiyeva nāma. Dhammagatā satīti ‘‘svākhāto bhagavatā dhammo’’tiādippabhede dhammaguṇe ārabbha uppajjamānā sati. Saṅghagatā satīti ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādippabhede saṅghaguṇe ārabbha uppajjamānā sati. Kāyagatā satīti dvattiṃsākāravasena vā navasivathikāvasena vā catudhātuvavatthānavasena vā ajjhattanīlakasiṇādirūpajjhānavasena vā uppajjamānā sati. Ahiṃsāya ratoti ‘‘so karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’ti (vibha. 642) evaṃ vuttāya karuṇābhāvanāya rato. Bhāvanāyāti mettābhāvanāya. Kiñcāpi heṭṭhā karuṇābhāvanāya vuttattā idha sabbāpi avasesā bhāvanā nāma, idha pana mettābhāvanāva adhippetā. Sesaṃ paṭhamagāthāya vuttanayeneva veditabbaṃ.
说法结束时,那个孩子和父母一起证得了入流果。后来他们出了家,全都证得了阿罗汉果。对于到场的大众来说,这场说法也同样带来了真实的利益。
Desanāvasāne dārako saddhiṃ mātāpitūhi sotāpattiphale patiṭṭhahi. Pacchā pana pabbajitvā sabbepi arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sampattānampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
跋耆子比丘的故事
6. Vajjiputtakabhikkhuvatthu
导师住在毗舍离城附近的大林时,针对一位跋耆子比丘讲了这部法教,也就是“难出家”这个主题。关于这件事,经文里这样说:有一位跋耆子比丘住在毗舍离的一处林子里。那时候,毗舍离城正举行通宵庆典。这位比丘听到毗舍离传来的乐器敲击、演奏和歌唱的声音,心里悲伤哀叹,就在那时诵出了这首偈颂:
Duppabbajjanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā vesāliṃ nissāya mahāvane viharanto aññataraṃ vajjiputtakaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṃ viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe, tena kho pana samayena vesāliyaṃ sabbarattichaṇo hoti. Atha kho so bhikkhu vesāliyā tūriyatāḷitavāditanigghosasaddaṃ sutvā paridevamāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
我们独自住在森林里,
就像被扔在森林里的一块木头;
在这样一个夜晚,
还有谁比我们更差劲呢?
‘‘Ekakā mayaṃ araññe viharāma, Apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Etādisikāya rattiyā, Kosu nāmamhehi pāpiyo’’ti. (saṃ. ni. 1.229);
据说,他是金刚国的一位王子,轮到他继承王位时,他却舍弃了已经到手的王位,出家去了。在毗舍离,四大天王天的天众一起把整座城市用幢幡旗帜等装饰起来,白莲月满月之夜,全城通宵举行庆典。他听到鼓等打击乐器敲响的声音,以及琵琶等乐器演奏的声音。毗舍离城里有七千七百零七位国王,还有同样数量的副王、将军等人。当这些盛装打扮的人为了参加星宿节庆而涌上街道时,他正在一条六十肘长的大经行道上经行。他看见悬在空中的满月,自己则靠着经行道尽头的一块木板站着。他发现自己身上没有缠头等装饰,就像被丢弃在树林里的木头一样,于是心想:“还有谁比我们更差劲呢?”他虽然本性上具备乐于住在森林等功德,但那一刻被不满所压迫,说出了这样的话。那时,住在那片丛林中的天神心想“我要让这位比丘生起警觉”,便——
So kira vajjiraṭṭhe rājaputto vārena sampattaṃ rajjaṃ pahāya pabbajito vesāliyaṃ cātumahārājikehi saddhiṃ ekābaddhaṃ katvā sakalanagare dhajapaṭākādīhi paṭimaṇḍite komudiyā puṇṇamāya sabbarattiṃ chaṇavāre vattamāne bheriyādīnaṃ tūriyānaṃ tāḷitānaṃ nigghosaṃ vīṇādīnañca vāditānaṃ saddaṃ sutvā yāni vesāliyaṃ satta rājasahassāni satta rājasatāni satta rājāno, tattakā eva ca nesaṃ uparājasenāpatiādayo, tesu alaṅkatapaṭiyattesu nakkhattakīḷanatthāya vīthiṃ otiṇṇesu saṭṭhihatthe mahācaṅkame caṅkamamāno gaganamajjhe ṭhitaṃ puṇṇacandaṃ disvā caṅkamakoṭiyaṃ phalakaṃ nissāya ṭhito veṭhanālaṅkāravirahitattā vane chaḍḍitadārukaṃ viya attabhāvaṃ oloketvā ‘‘atthi nu kho añño amhehi lāmakataro’’ti cintento pakatiyā āraññakādiguṇayuttopi tasmiṃ khaṇe anabhiratiyā pīḷito evamāha. So tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya ‘‘imaṃ bhikkhuṃ saṃvejessāmī’’ti adhippāyena –
你独自一人住在森林里,就像林中被丢弃的一根木头。
许多人都羡慕你,就像地狱众生羡慕将要生到天上的人一样。
‘‘Ekakova tvaṃ araññe viharasi, apaviddhaṃva vanasmiṃ dārukaṃ; Tassa te bahukā pihayanti, nerayikā viya saggagāmina’’nti. (saṃ. ni. 1.229) –
听完这首偈颂后,第二天他前去拜见导师,顶礼之后坐在一旁。导师知道这件事后,想要说明在家生活的苦,就把五种苦归纳在一起,说了下面这首偈颂:
Vuttaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā punadivase satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisīdi. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā gharāvāsassa dukkhataṃ pakāsetukāmo pañca dukkhāni samodhānetvā imaṃ gāthamāha –
出家很难,出家后过得欢喜也很难;在家生活难以安居,是苦。
和不平等者共住是苦,旅途中的人会被苦跟着。
所以,既不该成为轮回行者,也不该成为被苦追随的人。
‘‘Duppabbajjaṃ durabhiramaṃ, durāvāsā gharā dukhā; Dukkhosamānasaṃvāso, dukkhānupatitaddhagū; Tasmā na caddhagū siyā, na ca dukkhānupatito siyā’’ti.
在这其中,出家难是指:舍弃或多或少的财富,以及亲属的围绕,在这教法里鼓起勇气出家,这本身就叫苦。难安乐是指:即使这样出家了,还要靠乞食维持生活,为了守护无量的戒蕴、圆满地实践法与随法,想在其中得到安乐是很难的。难居住是指:住在家里,就得承担国王的事务、掌权者的事务,还要照顾眷属,护持如法的沙门婆罗门。即便如此,居家生活还是像破瓶、像大海一样,永远填不满。所以这些居家生活就叫难居住,住进去是苦的,正是因为这个原因才说是苦。与同等者共住是苦的意思是:无论是在家人,还是因为出身、种姓、家族、财富而出家的人,即使彼此在戒行、品行、多闻等方面相当,也会说“你算什么人,我又算什么人”这样的话,然后陷入争执,他们就叫不相同者,和他们共住就是苦。行路者被苦追随是指:那些走在名为轮回的长路上的人,他们就是被苦追随的。因此,不应该成为行路者,因为被苦追随是苦,行路者这个身份也是苦,所以不应该在名为轮回的长路上行走而成为行路者,也不应该被上面所说的那种苦所追随。
Tattha duppabbajjanti appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhañceva ñātiparivaṭṭañca pahāya imasmiṃ sāsane uraṃ datvā pabbajjaṃ nāma dukkhaṃ. Durabhiramanti evaṃ pabbajitenāpi bhikkhācariyāya jīvitavuttiṃ ghaṭentena aparimāṇasīlakkhandhagopanadhammānudhammappaṭipattipūraṇavasena abhiramituṃ dukkhaṃ. Durāvāsāti yasmā pana gharaṃ āvasantena rājūnaṃ rājakiccaṃ, issarānaṃ issarakiccaṃ vahitabbaṃ, parijanā ceva dhammikā samaṇabrāhmaṇā ca saṅgahitabbā. Evaṃ santepi gharāvāso chiddaghaṭo viya mahāsamuddo viya ca duppūro. Tasmā gharāvāsā nāmete durāvāsā dukkhā āvasituṃ, teneva kāraṇena dukkhāti attho. Dukkho samānasaṃvāsoti gihino vā hi ye jātigottakulabhogehi pabbajitā vā sīlācārabāhusaccādīhi samānāpi hutvā ‘‘kosi tvaṃ, kosmi aha’’ntiādīni vatvā adhikaraṇapasutā honti, te asamānā nāma, tehi saddhiṃ saṃvāso dukkhoti attho. Dukkhānupatitaddhagūti ye vaṭṭasaṅkhātaṃ addhānaṃ paṭipannattā addhagū, te dukkhe anupatitāva. Tasmā na caddhagūti yasmā dukkhānupatitabhāvopi dukkho addhagūbhāvopi, tasmā vaṭṭasaṅkhātaṃ addhānaṃ gamanatāya addhagū na bhaveyya, vuttappakārena dukkhena anupatitopi na bhaveyyāti attho.
开示结束时,那位比丘对於五处所示之苦生起了厌离,摧毁了五下分结和五上分结,证入阿罗汉果。
Desanāvasāne so bhikkhu pañcasu ṭhānesu dassite dukkhe nibbindanto pañcorambhāgiyāni pañca uddhambhāgiyāni saṃyojanāni padāletvā arahatte patiṭṭhahīti.
质多居士的故事
7. Cittagahapativatthu
有信这句话,是导师住在祇园时,针对质多居士所说的。这件事在〈愚品〉注释“不应于非有处希求修习”这首偈颂的地方已有详细说明,那首偈颂也在那里说过。那里确实这样说道(《法句经注》1.74)——
Saddhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cittagahapatiṃ ārabbha kathesi. Vatthu bālavagge ‘‘asantaṃ bhāvanamiccheyyā’’ti gāthāvaṇṇanāya vitthāritaṃ. Gāthāpi tattheva vuttā. Vuttañhetaṃ tattha (dha. pa. aṭṭha. 1.74) –
“尊者,那么,这位来到您身边的人,他的利养和恭敬是只在他来到您这里时才生起,还是他去别的地方也会生起呢?”
“阿难,不管他是来到我这里,还是去别的地方,他的利养和恭敬都一样会生起。因为这位近事男有信仰、有信心,戒行圆满,像这样的人,无论他亲近哪个地方,在那里他的利养和恭敬就会产生。”说了这些话之后,世尊便诵出这首偈颂——
‘‘Kiṃ pana, bhante, etassa tumhākaṃ santikaṃ āgacchantassevāyaṃ lābhasakkāro uppajjati, udāhu aññattha gacchantassāpi uppajjatī’’ti. ‘‘Ānanda, mama santikaṃ āgacchantassāpi aññattha gacchantassāpi tassa uppajjateva. Ayañhi upāsako saddho pasanno sampannasīlo, evarūpo puggalo yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tatthevassa lābhasakkāro nibbattatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
有信仰,具足戒行,拥有名声与财富;
无论他亲近哪个地方,就在那个地方受到尊敬。
‘‘Saddho sīlena sampanno, yasobhogasamappito; Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 1.74);
其中,“有信”是指具备世间信与出世间信。“以戒”是指戒有两种:在家戒和出家戒。这里指的是在家戒,意思是以此在家戒而具足。“享有名声与财富”是指像给孤独长者等人那样,拥有五百近事男眷属所构成的在家名声,并具足财富——包括钱财谷物等世间财富,以及七种圣财。“无论亲近何方”是指这样的良家子,在东方等各方,无论亲近哪个地方,就在那里因这样的利养与恭敬而受到尊敬。这就是这段偈颂的意思。
Tattha saddhoti lokiyalokuttarasaddhāya samannāgato. Sīlenāti āgāriyasīlaṃ, anāgāriyasīlanti duvidhaṃ sīlaṃ. Tesu idha āgāriyasīlaṃ adhippetaṃ, tena samannāgatoti attho. Yasobhogasamappitoti yādiso anāthapiṇḍikādīnaṃ pañcaupāsakasataparivārasaṅkhāto āgāriyayaso, tādiseneva yasena dhanadhaññādiko ceva sattavidhaariyadhanasaṅkhāto cāti duvidho bhogo, tena samannāgatoti attho. Yaṃ yaṃ padesanti puratthimādīsu disāsu evarūpo kulaputto yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattha evarūpena lābhasakkārena pūjitova hotīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
8. 小须跋陀罗的故事
8. Cūḷasubhaddāvatthu
导师住在祇园精舍时,围绕给孤独长者的女儿小须跋陀罗,讲了这部法教,开头就是“远者寂静”。
Dūre santoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto anāthapiṇḍikassa dhītaraṃ cūḷasubhaddaṃ nāma ārabbha kathesi.
据说,给孤独长者从少年时起,就和住在郁伽城、名叫郁伽的长者之子是朋友。他们俩在同一位老师门下学手艺,彼此约定:“等我们长大成人,各自生了儿女,谁为儿子求娶对方的女儿,对方就得把女儿嫁给他。”两人成年后,各自在自己的城市里当上了长者。后来有一天,郁伽长者为了做生意,带着五百辆牛车来到舍卫城。给孤独长者把女儿小须跋陀罗叫来,吩咐她说:“女儿,你父亲的朋友郁伽长者来了,该招待他的事全都交给你了。”她答应了一声“好”,就从郁伽长者到来的那天起,亲手做羹汤菜肴等食物,备办花环、香料、涂香等物,吃饭时为他准备好洗澡水,从沐浴开始,样样事情都做得妥帖周到。
Anāthapiṇḍikassa kira daharakālato paṭṭhāya ugganagaravāsī uggo nāma seṭṭhiputto sahāyako ahosi. Te ekācariyakule sippaṃ uggaṇhantā aññamaññaṃ katikaṃ kariṃsu ‘‘amhākaṃ vayappattakāle puttadhītāsu jātāsu yo puttassa dhītaraṃ vāreti, tena tassa dhītā dātabbā’’ti. Te ubhopi vayappattā attano attano nagare seṭṭhiṭṭhāne patiṭṭhahiṃsu. Athekasmiṃ samaye uggaseṭṭhi vaṇijjaṃ payojento pañcahi sakaṭasatehi sāvatthiṃ agamāsi. Anāthapiṇḍiko attano dhītaraṃ cūḷasubhaddaṃ āmantetvā, ‘‘amma, pitā te uggaseṭṭhi nāma āgato, tassa kattabbakiccaṃ sabbaṃ tava bhāro’’ti āṇāpesi. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tassa āgatadivasato paṭṭhāya sahattheneva sūpabyañjanādīni sampādeti, mālāgandhavilepanādīni abhisaṅkharoti , bhojanakāle tassa nhānodakaṃ paṭiyādāpetvā nhānakālato paṭṭhāya sabbakiccāni sādhukaṃ karoti.
郁伽长者看到她品行如此圆满,心里生起清净的信心。有一天,他和给孤独长者坐在一起愉快地交谈,提起往事说:“我们年轻的时候曾立过这样的约定。”于是为儿子的婚事向对方求娶小须跋陀罗。可是郁伽长者天生就持有邪见。因此,给孤独长者把这件事禀告了十力世尊,世尊看出郁伽长者有得度的因缘,就同意了。给孤独长者和妻子商量后,接受了这门亲事,定好日子,像达南阇耶长者嫁女儿毗舍佉那样,以盛大的礼遇把女儿嫁出去。送行时,他也像达南阇耶长者那样,举行盛大的供养,把须跋陀罗叫来,依照达南阇耶长者教导毗舍佉的方式,给了她十条教诫:“女儿,住在夫家的时候,家里的火不要拿到外面去。”又嘱咐说:“如果我的女儿在所去之处产生过失,你们要替她纠正。”并请了八位族中长者作担保。女儿启程那天,他向以佛陀为首的比丘僧团作了大供养,仿佛要把女儿过去生中所修善业的果报荣耀展示给世人看一样,以盛大的礼遇送别了女儿。她一路渐次抵达郁伽城时,夫家的人连同众多民众都出来迎接。
Uggaseṭṭhi tassā ācārasampattiṃ disvā pasannacitto ekadivasaṃ anāthapiṇḍikena saddhiṃ sukhakathāya sannisinno ‘‘mayaṃ daharakāle evaṃ nāma katikaṃ karimhā’’ti sāretvā cūḷasubhaddaṃ attano puttassatthāya vāresi. So pana pakatiyāva micchādiṭṭhiko. Tasmā dasabalassa tamatthaṃ ārocetvā satthārā uggaseṭṭhissūpanissayaṃ disvā anuññāto bhariyāya saddhiṃ mantetvā tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā divasaṃ vavatthapetvā dhītaraṃ visākhaṃ datvā uyyojento dhanañcayaseṭṭhi viya mahantaṃ sakkāraṃ katvā subhaddaṃ āmantetvā, ‘‘amma, sasurakule vasantiyā nāma antoaggi bahi na nīharitabbo’’ti (a. ni. aṭṭha. 1.1.259; dha. pa. aṭṭha. 1.52 visākhāvatthu) dhanañcayaseṭṭhinā visākhāya dinnanayeneva dasa ovāde datvā ‘‘sace me gataṭṭhāne dhītu doso uppajjati, tumhehi sodhetabbo’’ti aṭṭha kuṭumbike pāṭibhoge gahetvā tassā uyyojanadivase buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā purimabhave dhītarā katānaṃ sucaritānaṃ phalavibhūtiṃ lokassa pākaṭaṃ katvā dassento viya mahantena sakkārena dhītaraṃ uyyojesi. Tassā anupubbena ugganagaraṃ pattakāle sasurakulena saddhiṃ mahājano paccuggamanamakāsi.
她也想把自己的荣华富贵展现出来,就像毗舍佉那样,站在车上让全城的人都看到自己,进城后收下市民们送来的礼物,再按各人身份一一回赠,凭自己的德行让全城人都一心归附于她。可是到了吉祥日等日子,她的公公要供养裸形外道时,就派人来叫她:“过来,礼拜我们的沙门。”她因为羞耻,没法去看裸体的人,就不肯去。公公一次又一次派人去请,都被她拒绝了,于是生气地说:“把她赶出去!”她想:“不能无缘无故就把过错栽到我头上。”于是把族中长老们请来,把这件事告诉了他们。长老们知道她没有过错,就去劝说那位长者。长者却对妻子说:“她是因为不知羞耻,才不礼拜我们的沙门。”妻子心想:“她的沙门到底是怎样的,她对他们如此赞叹?”便把那位长者叫来,问道:
Sāpi attano sirivibhavaṃ pākaṭaṃ kātuṃ visākhā viya sakalanagarassa attānaṃ dassentī rathe ṭhatvā nagaraṃ pavisitvā nāgarehi pesite paṇṇākāre gahetvā anurūpavasena tesaṃ tesaṃ pesentī sakalanagaraṃ attano guṇehi ekābaddhamakāsi. Maṅgaladivasādīsu panassā sasuro acelakānaṃ sakkāraṃ karonto ‘‘āgantvā amhākaṃ samaṇe vandatū’’ti pesesi. Sā lajjāya nagge passituṃ asakkontī gantuṃ na icchati. So punappunaṃ pesetvāpi tāya paṭikkhitto kujjhitvā ‘‘nīharatha na’’nti āha. Sā ‘‘na sakkā mama akāraṇena dosaṃ āropetu’’nti kuṭumbike pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocesi. Te tassā niddosabhāvaṃ ñatvā seṭṭhiṃ saññāpesuṃ. So ‘‘ayaṃ mama samaṇe ahirikāti na vandī’’ti bhariyāya ārocesi. Sā ‘‘kīdisā nu kho imissā samaṇā, ativiya tesaṃ pasaṃsatī’’ti taṃ pakkosāpetvā āha –
你的沙门到底是什么样的?你竟然这么使劲地夸他们。
他们持什么戒、行什么行持?我问你,请你告诉我。
‘‘Kīdisā samaṇā tuyhaṃ, bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasi; Kiṃsīlā kiṃsamācārā, taṃ me akkhāhi pucchitā’’ti. (a. ni. aṭṭha. 2.4.24);
于是,须跋陀罗向她宣说佛陀与佛弟子们的功德——
Athassā subhaddā buddhānañceva buddhasāvakānañca guṇe pakāsentī –
他们诸根寂静,心意寂静,他们的行止与安住也都寂静。
眼睛低垂,说话有分寸,这样的沙门才是我的沙门。
他们的身业清净,语业没有污浊;
他们的意业极为清净,这样的沙门才是我的沙门。
像螺贝和珍珠一样明净无瑕,内外都清净。
以清净之法而圆满,这样的沙门才是我的沙门。
世人会因为得到利养而变得骄慢,也会因为得不到利养而变得消沉。
在得与失面前保持平等心,这样的沙门才是我的(弟子)。
世人会因为有名望而飘飘然,也会因为失去名望而垂头丧气;
对赞誉和诋毁都同样淡然处之,这样的沙门才是我认可的沙门。
世人一被称赞就飘起来,一被讥嫌就蔫下去;
面对讥讽和称赞都一样平等,这样的沙门才是我认可的沙门。
世间人因为快乐就变得骄慢,因为痛苦就变得消沉;
在苦乐之中都不动摇,这样的沙门才是我认可的。
‘‘Santindriyā santamānasā, santaṃ tesaṃ gataṃ ṭhitaṃ; Okkhittacakkhū mitabhāṇī, tādisā samaṇā mama. (a. ni. aṭṭha. 2.4.24); ‘‘Kāyakammaṃ suci nesaṃ, vācākammaṃ anāvilaṃ; Manokammaṃ suvisuddhaṃ, tādisā samaṇā mama. ‘‘Vimalā saṅkhamuttābhā, suddhā antarabāhirā; Puṇṇā suddhehi dhammehi, tādisā samaṇā mama. ‘‘Lābhena unnato loko, alābhena ca onato; Lābhālābhena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama. ‘‘Yasena unnato loko, ayasena ca onato; Yasāyasena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama. ‘‘Pasaṃsāyunnato loko, nindāyāpi ca onato; Samā nindāpasaṃsāsu, tādisā samaṇā mama. ‘‘Sukhena unnato loko, dukkhenāpi ca onato; Akampā sukhadukkhesu, tādisā samaṇā mamā’’ti. –
她用这样一类话让婆婆高兴了起来。
Evamādīhi vacanehi sassuṃ tosesi.
这时,她们对她说:“能不能让我们也见见你的沙门?”她回答:“可以。”她们就说:“那就照我们见到他的方式去做吧。”她答应:“好。”于是她准备好以佛陀为首的比丘僧团的大供养,然后站在宫殿上层,面向祇园,恭敬地以五处触地行礼,忆念佛陀的功德,用香、香水、鲜花和香云作供养,说道:“尊者,我邀请以佛陀为首的比丘僧团明天来受供,愿世尊凭我这一表示,知道我已发出邀请。”说完,她把八把善意花抛向空中。那些花飞过去,在正为四众说法的导师上方变成花盖停住了。就在那时,给孤独长者也听完法,邀请世尊明天受供。世尊说:“居士,我明天已经受请了。”长者问:“尊者,没有谁比我更早来啊,是谁先得到了您的应允?”世尊说:“居士,是小须跋陀罗邀请了我。”长者说:“尊者,小须跋陀罗住得很远,离这里有一百二十由旬啊。”世尊说:“是的,居士,善人即使住得远,也像站在眼前一样清楚地显现。”接着说了这首偈颂——
Atha naṃ ‘‘sakkā tava samaṇe amhākampi dassetu’’nti vatvā ‘‘sakkā’’ti vutte ‘‘tena hi yathā mayaṃ te passāma, tathā karohī’’ti vutte sā ‘‘sādhū’’ti buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ sajjetvā uparipāsādatale ṭhatvā jetavanābhimukhī sakkaccaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā buddhaguṇe āvajjetvā gandhavāsapupphadhumehi pūjaṃ katvā, ‘‘bhante, svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantemi, iminā me saññāṇena satthā nimantitabhāvaṃ jānātū’’ti sumanapupphānaṃ aṭṭha muṭṭhiyo ākāse khipi. Pupphāni gantvā catuparisamajjhe dhammaṃ desentassa satthuno upari mālāvitānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. Tasmiṃ khaṇe anāthapiṇḍikopi dhammakathaṃ sutvā svātanāya satthāraṃ nimantesi. Satthā ‘‘adhivutthaṃ mayā, gahapati, svātanāya bhatta’’nti vatvā, ‘‘bhante, mayā puretaraṃ āgato natthi, kassa nu kho vo adhivuttha’’nti vutte ‘‘cūḷasubhaddāya, gahapati, nimantito’’ti vatvā ‘‘nanu, bhante, cūḷasubhaddā dūre vasati ito vīsatiyojanasatamatthake’’ti vutte, ‘‘āma gahapati, dūre vasantāpi hi sappurisā abhimukhe ṭhitā viya pakāsentī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
已寂静的人即使远在他方,也依然清晰可见,就像雪山一样。
不善者在这里不显现,就像夜里射出的箭一样。
‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato; Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti.
这里,“寂静者”是指:因为贪等烦恼已经止息,所以诸佛等被称为寂静者。但在这里,指的是那些在过去诸佛那里种下善行、善根深厚、已修习修行的众生,才叫寂静者。“彰显”:他们虽然站在很远的地方,也能进入诸佛的智慧境界,因此变得明显。就像雪山一样:雪山宽三千由旬,高五百由旬,以八万四千座山峰为庄严,虽然远在别处,却像正对着站在眼前一样显现出来,这就是“彰显”的意思。“于此不显”中的“不善者”:那些只看重现世、不顾来生、以物质利益为眼、为了活命而出家的愚人,就叫不善者。他们即使坐在这里佛陀右膝附近,也看不见、不为人知。“暗夜所射之箭”:就像在具足四种黑暗的夜里射出的箭,因为缺少能成为这类人近缘的前因,所以不为人知,这就是意思。
Tattha santoti rāgādīnaṃ santatāya buddhādayo santā nāma. Idha pana pubbabuddhesu katādhikārā ussannakusalamūlā bhāvitabhāvanā sattā santoti adhippetā. Pakāsentīti dūre ṭhitāpi buddhānaṃ ñāṇapathaṃ āgacchantā pākaṭā honti. Himavanto vāti yathā hi tiyojanasahassavitthato pañcayojanasatubbedho caturāsītiyā kūṭasahassehi paṭimaṇḍito himavantapabbato dūre ṭhitānampi abhimukhe ṭhito viya pakāseti, evaṃ pakāsentīti attho. Asantetthāti diṭṭhadhammagarukā vitiṇṇaparalokā āmisacakkhukā jīvikatthāya pabbajitā bālapuggalā asanto nāma, te ettha buddhānaṃ dakkhiṇassa jāṇumaṇḍalassa santike nisinnāpi na dissanti na paññāyanti. Rattiṃ khittāti rattiṃ caturaṅgasamannāgate andhakāre khittasarā viya tathārūpassa upanissayabhūtassa pubbahetuno abhāvena na paññāyantīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
帝释天王知道“导师已经接受了小善慧的邀请”,就命令毗首羯摩天子:“变化出五百座尖顶阁楼,明天把以佛陀为首的比丘僧团送到郁伽城去。”第二天,毗首羯摩天子化出五百座尖顶阁楼,站在祇园门口。导师挑选出五百位已经清净、漏尽的阿拉汉,带着随从,坐进那些阁楼里,前往郁伽城。郁伽城的富商郁伽长者也带着眷属,按照小善慧交代的办法,望着如来前来的路。他看见导师以极大的威仪和光彩走来,心里生起清净的信心和欢喜,用花鬘等物作了盛大的供养,和随从一起迎接,礼拜之后,举行了盛大的布施,又再三邀请,连续七天作了大布施。导师也为他观察适合的法,开示佛法。从那时开始,有八万四千个生命证悟了法。导师为了照顾小善慧,让阿那律长老留下来,说:“你就住在这里。”自己返回了舍卫城。从那时起,那座城就具足了信心。
Sakko devarājā ‘‘satthārā subhaddāya nimantanaṃ adhivāsita’’nti ñatvā vissakammadevaputtaṃ āṇāpesi – ‘‘pañca kūṭāgārasatāni nimminitvā sve buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ ugganagaraṃ nehī’’ti. So punadivase pañcasatāni kūṭāgārāni nimminitvā jetavanadvāre aṭṭhāsi. Satthā uccinitvā visuddhakhīṇāsavānaṃyeva pañcasatāni ādāya saparivāro kūṭāgāresu nisīditvā ugganagaraṃ agamāsi. Uggaseṭṭhipi saparivāro subhaddāya dinnanayeneva tathāgatassa āgatamaggaṃ olokento satthāraṃ mahantena sirivibhavena āgacchantaṃ disvā pasannamānaso mālādīhi mahantaṃ sakkāraṃ karonto saparivāro sampaṭicchitvā vanditvā mahādānaṃ datvā punappunaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Satthāpissa sappāyaṃ sallakkhetvā dhammaṃ desesi. Taṃ ādiṃ katvā caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Satthā ‘‘cūḷasubhaddāya anuggahaṇatthaṃ tvaṃ idheva hohī’’ti anuruddhattheraṃ nivattāpetvā sāvatthimeva agamāsi. Tato paṭṭhāya taṃ nagaraṃ saddhāsampannaṃ ahosīti.
独住长老的事迹
9. Ekavihārittheravatthu
独坐云云:这段法语,是导师住在祇园时,针对一位名叫独住长老的比丘而说的。
Ekāsananti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekavihārittheraṃ nāma ārabbha kathesi.
据说这位长老总是独自睡觉,独自坐着,独自经行,独自站立,因此在四众弟子中广为人知。于是比丘们向如来禀报:“尊者,这位长老是这样的。”导师说“很好,很好”,对他表示赞许,然后开示说:“比丘应当独居远离”,讲了远离的功德之后,说出这首偈颂——
So kira thero ekakova seyyaṃ kappeti, ekakova nisīdati, ekakova caṅkamati, ekakova tiṭṭhatīti catuparisantare pākaṭo ahosi. Atha naṃ bhikkhū, ‘‘bhante, evarūpo nāmāyaṃ thero’’ti tathāgatassārocesuṃ. Satthā ‘‘sādhu sādhū’’ti tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘bhikkhunā nāma pavivittena bhavitabba’’nti viveke ānisaṃsaṃ kathetvā imaṃ gāthamāha –
独自坐在一个座位,独自躺在一张床,独自行走而不懈怠;
独自调伏自己,应当乐于住在林间。
‘‘Ekāsanaṃ ekaseyyaṃ, eko caramatandito; Eko damayamattānaṃ, vanante ramito siyā’’ti.
在这里,“独坐”是指:即使身处上千位比丘当中,也不放弃根本业处,只凭那一种作意坐着,这样的坐就叫独坐。即使在一座像铜殿那样的殿堂里,在上千位比丘当中,铺着种种华丽坐垫和靠枕的贵重卧具上,比丘提起正念,向右胁卧,把心专注在根本业处上躺下,这样的卧就叫独卧。意思是说,应当亲近这样的独坐和独卧。“不懈怠”是指:依靠腿力维持生活,不懒惰,在一切行持中都是独自一人而行。“独调伏”是指:在过夜处等地方都精勤修习业处,以证得道果而成为独自一人,调伏自己。“当乐于林间”是说:这样调伏自己的人,应当唯独在远离男女声音等喧闹的寂静林间感到欢喜。因为,与众人杂居的人确实不可能这样调伏自己,这就是这句话的意思。
Tattha ekāsanaṃ ekaseyyanti bhikkhusahassamajjhepi mūlakammaṭṭhānaṃ avijahitvā teneva manasikārena nisinnassa āsanaṃ ekāsanaṃ nāma. Lohapāsādasadisepi ca pāsāde bhikkhusahassamajjhepi paññatte vicitrapaccattharaṇūpadhāne mahārahe sayane satiṃ upaṭṭhapetvā dakkhiṇena passena mūlakammaṭṭhānamanasikārena nipannassa bhikkhuno seyyā ekaseyyā nāma. Evarūpaṃ ekāsanañca ekaseyyañca bhajethāti attho. Atanditoti jaṅghabalaṃ nissāya jīvitakappanena akusīto hutvā sabbīriyāpathesu ekakova carantoti attho. Eko damayanti rattiṭṭhānādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā maggaphalādhigamavasena ekova hutvā attānaṃ damentoti attho. Vanante ramito siyāti evaṃ attānaṃ damento itthipurisasaddādīhi pavivitte vananteyeva abhiramito bhaveyya. Na hi sakkā ākiṇṇavihārinā evaṃ attānaṃ dametunti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。从那时起,大众就都向往独住的生活了。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu. Tato paṭṭhāya mahājano ekavihārikameva patthesīti.