罗希尼刹帝利女的故事
1. Rohinīkhattiyakaññāvatthu
“舍弃嗔恨”这个法教,是导师住在榕树园时,针对一位名叫罗希尼的刹帝利女子而说的。
Kodhaṃjaheti imaṃ dhammadesanaṃ satthā nigrodhārāme viharanto rohiniṃ nāma khattiyakaññaṃ ārabbha kathesi.
有一次,具寿阿那律和五百位比丘一起去了迦毗罗卫城。他的亲戚们听说“长老来了”,就都去长老那里拜访,只有长老那位名叫罗希尼的妹妹没去。长老问亲戚们:“罗希尼在哪儿?”“尊者,她在家。”“她为什么没来这里?”“尊者,她身上得了皮肤病,觉得难为情,所以没来。”长老说:“去叫她来。”她被叫来后,用面纱遮着脸。长老对她说:“罗希尼,你为什么没来?”她说:“尊者,我身上得了皮肤病,所以觉得难为情,就没来。”“那你为什么不修点福德呢?”“尊者,我该做什么呢?”“建一座坐堂。”“用什么建呢?”“你没有首饰吗?”“有的,尊者。”“值多少?”“值一万。”“那就把它变卖了,拿来建一座坐堂。”“尊者,谁来帮我建呢?”长老看了看站在旁边的亲戚们,说:“这件事就交给你们了。”他们问:“尊者,那您做什么呢?”“我也留在这里。”“那就请你们为她收集建堂的材料吧。”他们说:“好的,尊者。”就去收集了。
Ekasmiṃ kira samaye āyasmā anuruddho pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ kapilavatthuṃ agamāsi. Athassa ñātakā ‘‘thero āgato’’ti sutvā therassa santikaṃ agamaṃsu ṭhapetvā rohiniṃ nāma therassa bhaginiṃ. Thero ñātake pucchi ‘‘kahaṃ, rohinī’’ti? ‘‘Gehe, bhante’’ti. ‘‘Kasmā idha nāgatā’’ti? ‘‘Sarīre tassā chavirogo uppannoti lajjāya nāgatā, bhante’’ti. Thero ‘‘pakkosatha na’’nti pakkosāpetvā paṭakañcukaṃ paṭimuñcitvā āgataṃ evamāha – ‘‘rohini, kasmā nāgatāsī’’ti? ‘‘Sarīre me, bhante, chavirogo uppanno, tasmā lajjāya nāgatāmhī’’ti. ‘‘Kiṃ pana te puññaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Kiṃ karomi, bhante’’ti? ‘‘Āsanasālaṃ kārehī’’ti. ‘‘Kiṃ gahetvā’’ti? ‘‘Kiṃ te pasādhanabhaṇḍakaṃ natthī’’ti? ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ mūla’’nti? ‘‘Dasasahassamūlaṃ bhavissatī’’ti. ‘‘Tena hi taṃ vissajjetvā āsanasālaṃ kārehī’’ti. ‘‘Ko me, bhante, kāressatī’’ti? Thero samīpe ṭhitañātake oloketvā ‘‘tumhākaṃ bhāro hotū’’ti āha. ‘‘Tumhe pana, bhante, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ahampi idheva bhavissāmī’’ti. ‘‘Tena hi etissā dabbasambhāre āharathā’’ti. Te ‘‘sādhu, bhante’’ti āhariṃsu.
长老在安排坐堂的时候,对罗希尼说:“建一座两层坐堂,从上层楼板交付使用那天起,你就每天打扫底层厅堂、铺好座位,还要时常备好饮水罐。”她说:“好的,尊者。”于是变卖了首饰,建好了两层坐堂。从上层楼板交付使用那天起,她就打扫底层厅堂等。比丘们经常在那里坐着。就在她打扫坐堂期间,她的皮肤病渐渐好了。坐堂建成后,她邀请以佛陀为首的比丘僧团,把坐堂坐满,向以佛陀为首的比丘僧众供养了精美的嚼食和啖食。世尊吃完饭,问:“这是谁供养的?”“尊者,是我妹妹罗希尼供养的。”“那她在哪里?”“在家里,尊者。”“去叫她来。”她不愿意来。于是世尊虽然她不情愿,还是派人把她叫来了。她来了以后,礼敬世尊,坐在一旁。世尊对她说:“罗希尼,你为什么不来?”她说:“尊者,我身上有皮肤病,觉得羞愧,所以没来。”“你知道这病是因为什么而生的吗?”“尊者,我不知道。”“这病是因为你的嗔怒而生的。”“尊者,那我做了什么?”“那你听好了。”于是世尊为她讲了过去的事。
Thero āsanasālaṃ saṃvidahanto rohiniṃ āha – ‘‘dvibhūmikaṃ āsanasālaṃ kāretvā upari padarānaṃ dinnakālato paṭṭhāya heṭṭhāsālaṃ nibaddhaṃ sammajjitvā āsanāni paññāpehi, nibaddhaṃ pānīyaghaṭe upaṭṭhāpehī’’ti. Sā ‘‘sādhu, bhante’’ti pasādhanabhaṇḍakaṃ vissajjetvā dvibhūmikaāsanasālaṃ kāretvā upari padarānaṃ dinnakālato paṭṭhāya heṭṭhāsālaṃ sammajjanādīni akāsi. Nibaddhaṃ bhikkhū nisīdanti. Athassā āsanasālaṃ sammajjantiyāva chavirogo milāyi. Sā āsanasālāya niṭṭhitāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā āsanasālaṃ pūretvā nisinnassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ adāsi. Satthā katabhattakicco ‘‘kassetaṃ dāna’’nti pucchi. ‘‘Bhaginiyā me, bhante, rohiniyā’’ti. ‘‘Sā pana kaha’’nti? ‘‘Gehe, bhante’’ti. ‘‘Pakkosatha na’’nti? Sā āgantuṃ na icchi. Atha naṃ satthā anicchamānampi pakkosāpesiyeva. Āgantvā ca pana vanditvā nisinnaṃ āha – ‘‘rohini, kasmā nāgamitthā’’ti? ‘‘Sarīre me, bhante, chavirogo atthi, tena lajjamānā nāgatāmhī’’ti. ‘‘Jānāsi pana kiṃ te nissāya esa uppanno’’ti? ‘‘Na jānāmi, bhante’’ti. ‘‘Tava kodhaṃ nissāya uppanno eso’’ti. ‘‘Kiṃ pana me, bhante, kata’’nti? ‘‘Tena hi suṇāhī’’ti. Athassā satthā atītaṃ āhari.
过去世时,波罗奈王的王后对国王的一位舞女怀恨在心,心想:“我要让她受苦。”她叫人拿来大块的痒果,把那位舞女召到自己跟前,趁她不注意,让人把痒粉撒在她的床铺上,以及外衣、被褥等物的缝隙里;又装作和她嬉戏的样子,把痒粉撒在她身上。就在那一刻,那舞女的身体立刻红肿溃烂,长满了脓疮。她一边搔痒一边走过去倒在床上,在那里又被痒粉刺激,生起了更加剧烈的痛苦。当时的王后,就是罗希尼。
Atīte bārāṇasirañño aggamahesī ekissā rañño nāṭakitthiyā āghātaṃ bandhitvā ‘‘dukkhamassā uppādessāmī’’ti cintetvā mahākacchuphalāni āharāpetvā taṃ nāṭakitthiṃ attano santikaṃ pakkosāpetvā yathā sā na jānāti, evamassā sayane ceva pāvārakojavādīnañca antaresu kacchucuṇṇāni ṭhapāpesi, keḷiṃ kurumānā viya tassā sarīrepi okiri. Taṃ khaṇaṃyeva tassā sarīraṃ uppakkuppakkaṃ gaṇḍāgaṇḍajātaṃ ahosi. Sā kaṇḍuvantī gantvā sayane nipajji, tatrāpissā kacchucuṇṇehi khādiyamānāya kharatarā vedanā uppajji. Tadā aggamahesī rohinī ahosīti.
导师把这段过去的事引出来,说道:“罗希尼,那时你造下了这个业。哪怕只是一点点嗔怒或嫉妒,也根本不该去做。”说完这话,导师便说出这首偈颂:
Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā, ‘‘rohini, tadā tayāvetaṃ kammaṃ kataṃ. Appamattakopi hi kodho vā issā vā kātuṃ na yuttarūpo evā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
应当舍弃愤怒,彻底断除傲慢,
应超越一切结缚;
那于名色中不黏着的人,
无所拥有的人,种种苦不会追随他。
‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ, Saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya; Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ, Akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā’’ti.
在这里,应当舍弃一切形式的嗔,以及九种慢。结,是指欲贪结等十种结,应当超越这一切结。不执著,就是不黏着。如果有人以“这是我的色,这是我的受”等方式执取名色,当名色坏灭时,他就忧愁、苦恼,这就叫对名色执著。像这样不执取、不忧恼,就叫不执著。这样的人因为不执著,没有贪等烦恼,所以是“无所拥有者”,种种苦不会跟随他——这就是这句话的意思。开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。罗希尼也证得入流果,就在那一刹那,她的身体变成了金色。
Tattha kodhanti sabbākārampi kodhaṃ navavidhampi mānaṃ jaheyya. Saṃyojananti kāmarāgasaṃyojanādikaṃ dasavidhampi sabbasaṃyojanaṃ atikkameyya. Asajjamānanti alaggamānaṃ. Yo hi ‘‘mama rūpaṃ mama vedanā’’tiādinā nayena nāmarūpaṃ paṭiggaṇhāti, tasmiñca bhijjamāne socati vihaññati , ayaṃ nāmarūpasmiṃ sajjati nāma. Evaṃ aggaṇhanto avihaññanto na sajjati nāma. Taṃ puggalaṃ evaṃ asajjamānaṃ rāgādīnaṃ abhāvena akiñcanaṃ dukkhā nāma nānupatantīti attho. Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Rohinīpi sotāpattiphale patiṭṭhitā, taṅkhaṇaññevassā sarīraṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ ahosi.
她死后投生到三十三天,在四位天子的辖地交界处化生,容貌端严,美丽动人。四位天子看见她后都生起了爱恋,争论说“她生在我的辖地内”“她生在我的辖地内”,于是一起去到帝释天王那里,说:“大王,我们因为她起了争执,请您裁决。”帝释一看她,也立刻生起了爱恋,便问:“你们从见到她那一刻起,心是怎么生起的?”这时一位说:“我的心就像战鼓,根本无法平息。”第二位说:“我的心像山间河流,急速奔流不止。”第三位说:“我从见到她那一刻起,眼睛就像螃蟹的眼睛一样凸了出来。”第四位说:“我的心像塔庙上竖起的旗帜,无法静止不动。”于是帝释对他们说:“诸位贤友,你们的心尚且还可以克制,而我呢,得到她才能活下去,得不到她我就会死。”天子们说:“大王,您的死对我们没有好处。”于是把她让给了帝释,各自离去。她成了帝释可爱可意的人。每当有人说“我们去某某地方游玩吧”,帝释都无法拒绝她的话。
Sā tato cutā tāvatiṃsabhavane catunnaṃ devaputtānaṃ sīmantare nibbattitvā pāsādikā rūpasobhaggappattā ahosi. Cattāropi devaputtā taṃ disvā uppannasinehā hutvā ‘‘mama sīmāya anto nibbattā, mama sīmāya anto nibbattā’’ti vivadantā sakkassa devarañño santikaṃ gantvā, ‘‘deva, imaṃ no nissāya aḍḍo uppanno, taṃ vinicchināthā’’ti āhaṃsu. Sakkopi taṃ oloketvāva uppannasineho hutvā evamāha – ‘‘imāya vo diṭṭhakālato paṭṭhāya kathaṃ cittāni uppannānī’’ti. Atheko āha – ‘‘mama tāva uppannacittaṃ saṅgāmabheri viya sannisīdituṃ nāsakkhī’’ti. Dutiyo ‘‘mama cittaṃ pabbatanadī viya sīghaṃ pavattatiyevā’’ti . Tatiyo ‘‘mama imissā diṭṭhakālato paṭṭhāya kakkaṭassa viya akkhīni nikkhamiṃsū’’ti. Catuttho ‘‘mama cittaṃ cetiye ussāpitadhajo viya niccalaṃ ṭhātuṃ nāsakkhī’’ti. Atha ne sakko āha – ‘‘tātā, tumhākaṃ tāva cittāni pasayharūpāni, ahaṃ pana imaṃ labhanto jīvissāmi, alabhantassa me maraṇaṃ bhavissatī’’ti. Devaputtā, ‘‘mahārāja, tumhākaṃ maraṇena attho natthī’’ti taṃ sakkassa vissajjetvā pakkamiṃsu. Sā sakkassa piyā ahosi manāpā. ‘‘Asukakīḷaṃ nāma gacchāmā’’ti vutte sakko tassā vacanaṃ paṭikkhipituṃ nāsakkhīti.
某位比丘的故事
2. Aññatarabhikkhuvatthu
导师住在阿伽罗婆塔庙时,针对某位比丘讲了“Yo ve uppatitaṃ”这一句开头的这段法义开示。
Yo ve uppatitanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā aggāḷave cetiye viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
世尊允许比丘僧团接受住处之后,王舍城的富商等人纷纷兴建住处。那时,有一位阿拉毗的比丘也在为自己建住处。他看到一棵可爱的树,就动手去砍。那棵树里住着一位刚生了孩子的天神,她抱着孩子站在一旁,恳求说:“尊者,请不要砍我的宫殿,我带着孩子,没办法没有住处到处流浪。”那比丘说:“我在别处找不到这样的树了。”就不理她的话。天神想:“他只要看一眼这个孩子,也许就会停手。”于是把孩子放在树枝上。那比丘举起斧头,收不住手,砍断了孩子的手臂。天神生起强烈的愤怒,心想:“我要打死他!”她举起双手,但接着这样想:“这位比丘是持戒的人。如果我杀了他,我就会堕入地狱。其他天神看到比丘砍自己的树,也会拿我当例子,说‘某某天神就这样杀了比丘’,然后去杀比丘。而且这位比丘是有主人的,我应该告诉他的主人。”于是她放下高举的双手,哭着来到世尊面前,顶礼之后站在一旁。世尊问她:“天神,怎么了?”她把整件事详细禀告说:“尊者,您的弟子对我做了这样的事。我本想杀他,但这样想过之后,没有杀他就来到这里了。”
Satthārā hi bhikkhusaṅghassa senāsane anuññāte rājagahaseṭṭhiādīhi senāsanesu kariyamānesu eko āḷaviko bhikkhu attano senāsanaṃ karonto ekaṃ manāparukkhaṃ disvā chindituṃ ārabhi. Tattha pana nibbattā ekā taruṇaputtā devatā puttaṃ aṅkenādāya ṭhitā yāci ‘‘mā me, sāmi, vimānaṃ chindi, na sakkhissāmi puttaṃ ādāya anāvāsā vicaritu’’nti. So ‘‘ahaṃ aññatra īdisaṃ rukkhaṃ na labhissāmī’’ti tassā vacanaṃ nādiyi. Sā ‘‘imampi tāva dārakaṃ oloketvā oramissatī’’ti puttaṃ rukkhasākhāya ṭhapesi. Sopi bhikkhu ukkhipitaṃ pharasuṃ sandhāretuṃ asakkonto dārakassa bāhuṃ chindi, devatā uppannabalavakodhā ‘‘paharitvā naṃ māressāmī’’ti ubho hatthe ukkhipitvā evaṃ tāva cintesi – ‘‘ayaṃ bhikkhu sīlavā. Sacāhaṃ imaṃ māressāmi, nirayagāminī bhavissāmi. Sesadevatāpi attano rukkhaṃ chindante bhikkhū disvā ‘asukadevatāya evaṃ nāma mārito bhikkhū’ti maṃ pamāṇaṃ katvā bhikkhū māressanti. Ayañca sasāmiko bhikkhu, sāmikasseva naṃ kathessāmī’’ti ukkhittahatthe apanetvā rodamānā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ devate’’ti āha. Sā, ‘‘bhante, tumhākaṃ me sāvakena idaṃ nāma kataṃ, ahampi naṃ māretukāmā hutvā idaṃ nāma cintetvā amāretvāva idhāgatā’’ti sabbaṃ taṃ pavattiṃ vitthārato ārocesi.
导师听后说:“善哉,善哉,天神,你做得很好。你就像制伏狂奔的马车一样,制伏了已经生起的愤怒。”然后说了这首偈颂:
Satthā taṃ sutvā ‘‘sādhu, sādhu devate, sādhu te kataṃ evaṃ uggataṃ kopaṃ bhantaṃ rathaṃ viya niggaṇhamānāyā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
谁能真正拦住已经冒出来的怒火,就像驭者勒住狂奔的马车一样;
我说这人才是真正的御者,别的人不过是抓着缰绳罢了。
‘‘Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ, rathaṃ bhantaṃva vāraye; Tamahaṃ sārathiṃ brūmi, rasmiggāho itaro jano’’ti.
这里,“已生起”就是已经出现了。“犹如飞速狂奔的车乘”是说:就像一位熟练的御者,能把飞速狂奔的车乘制伏,随心所欲地让它停下来;同样,如果有人能阻止、制伏已经生起的愤怒,我就称他为真正的御者。至于“其他人”,则是指国王、副王等人的车夫,他们只是握着缰绳而已,算不上最上等的御者。
Tattha uppatitanti uppannaṃ. Rathaṃ bhantaṃ vāti yathā nāma cheko sārathi ativegena dhāvantaṃ rathaṃ niggaṇhitvā yathicchakaṃ ṭhapeti, evaṃ yo puggalo uppannaṃ kodhaṃ vāraye niggaṇhituṃ sakkoti. Tamahanti taṃ ahaṃ sārathiṃ brūmi. Itaro janoti itaro pana rājauparājādīnaṃ rathasārathijano rasmiggāho nāma hoti, na uttamasārathīti.
说法结束时,那位天神证得了入流果,在场的大众也从这次说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne devatā sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
那位天神虽然已经证得入流果,却还是站在那里哭。于是世尊问她:“天神,你怎么了?”她回答说:“尊者,我的天宫没了,我现在该怎么办?”世尊说:“好了,天神,别担心,我会给你一座天宫。”于是世尊指着祇园香室附近一棵树——那是前一天命终的某位天神生前所依之处——说道:“在那个地方有一棵空闲的树,你去那里吧。”她就去了那里。从那时起,因为知道“她的天宫是佛陀赐予的”,即使有大威力的天神前来,也无法动摇她。世尊以这件事为因缘,为比丘们制定了关于草木的学处。
Devatā pana sotāpannā hutvāpi rodamānā aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ devate’’ti pucchitvā, ‘‘bhante, vimānaṃ me naṭṭhaṃ, idāni kiṃ karissāmī’’ti vutte, ‘‘alaṃ devate, mā cintayi, ahaṃ te vimānaṃ dassāmī’’ti jetavane gandhakuṭisamīpe purimadivase cutadevataṃ ekaṃ rukkhaṃ apadisanto ‘‘amukasmiṃ okāse rukkho vivitto, tattha upagacchā’’ti āha. Sā tattha upagañchi. Tato paṭṭhāya ‘‘buddhadattiyaṃ imissā vimāna’’nti mahesakkhadevatāpi āgantvā taṃ cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Satthā taṃ atthuppattiṃ katvā bhikkhūnaṃ bhūtagāmasikkhāpadaṃ paññāpesīti.
优多罗近事女的故事
3. Uttarāupāsikāvatthu
“以不愤怒战胜愤怒”这个法教,是导师住在竹林精舍时,在优多罗家中吃完饭之后,针对优多罗近事女而说的。
Akkodhena jine kodhanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto uttarāya gehe katabhattakicco uttaraṃ upāsikaṃ ārabbha kathesi.
这里按顺序先讲一段因缘。据说在王舍城,有个叫富楼那的穷人,靠给须摩那长者做工过活。他家里只有妻子和名叫优多罗的女儿,一共两口人。有一天,王舍城宣布:“要庆祝七天的星宿节。”须摩那长者听到后,一大早就把来的富楼那叫住,说:“孩子,我们家里人都想庆祝星宿节,你是要去过节,还是继续干活?”富楼那说:“主人,过节是有钱人的事。我家里明天连煮粥的米都没有,过节跟我有什么关系?要是能给我牛,我就去耕地。”“那你就把牛牵去吧。”于是富楼那牵了壮牛,拿了犁,对妻子说:“贤妻,城里人都在过星宿节,我因为穷,得去挣工钱。今天你先给我煮双份的饭,再给我送来。”说完就下地去了。
Tatrāyamanupubbī kathā – rājagahe kira sumanaseṭṭhiṃ nissāya puṇṇo nāma daliddo bhatiṃ katvā jīvati. Tassa bhariyā ca uttarā nāma dhītā cāti dveyeva gehamānusakā. Athekadivasaṃ ‘‘sattāhaṃ nakkhattaṃ kīḷitabba’’nti rājagahe ghosanaṃ kariṃsu. Taṃ sutvā sumanaseṭṭhi pātova āgataṃ puṇṇaṃ āmantetvā, ‘‘tāta, amhākaṃ parijano nakkhattaṃ kīḷitukāmo, tvaṃ kiṃ nakkhattaṃ kīḷissasi, udāhu bhatiṃ karissasī’’ti āha. ‘‘Sāmi, nakkhattaṃ nāma sadhanānaṃ hoti, mama pana gehe svātanāya yāgutaṇḍulampi natthi, kiṃ me nakkhattena, goṇe labhanto kasituṃ gamissāmī’’ti. ‘‘Tena hi goṇe gaṇhāhī’’ti. So balavagoṇe ca naṅgalañca gahetvā, ‘‘bhadde, nāgarā nakkhattaṃ kīḷanti, ahaṃ daliddatāya bhatiṃ kātuṃ gamissāmi, mayhampi tāva ajja dviguṇaṃ nivāpaṃ pacitvā bhattaṃ āhareyyāsī’’ti bhariyaṃ vatvā khettaṃ agamāsi.
舍利弗长老也入了七天的灭尽定,就在那一天出定。出定后他观察:“今天我应该摄受谁呢?”他看到富楼那已经进入自己智慧之网的范围,又再观察:“这个人有信心吗?他能供养我吗?”当他得知富楼那既有信心,又有能力供养,而且会因此获得大利益,便拿起钵和衣,来到富楼那耕地的地方,站在沟渠边,望着一丛灌木。
Sāriputtattheropi sattāhaṃ nirodhasamāpanno taṃ divasaṃ vuṭṭhāya ‘‘kassa nu kho ajja mayā saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti olokento puṇṇaṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā ‘‘saddho nu kho esa, sakkhissati vā me saṅgahaṃ kātu’’nti olokento tassa saddhabhāvañca saṅgahaṃ kātuṃ samatthabhāvañca tappaccayā cassa mahāsampattipaṭilābhañca ñatvā pattacīvaramādāya tassa kasanaṭṭhānaṃ gantvā āvāṭatīre ekaṃ gumbaṃ olokento aṭṭhāsi.
富楼那远远看见长老,就放下耕犁,以五体投地的方式礼敬长老,心想:“长老可能需要齿木。”于是把齿木做成如法的,供养给长老。长老拿出钵和滤水器递给他。他又想:“可能需要饮水。”便接过滤水器,滤好水供养长老。长老心想:“这人住在别人家的后屋里。如果我去他家门口,他妻子就见不到我了。不如等她带着饭上路,我就先待在这里。”于是长老就地稍等了一会儿,知道她已经上路,便朝城内方向走去。
Puṇṇo theraṃ disvāva kasiṃ ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena theraṃ vanditvā ‘‘dantakaṭṭhena attho bhavissatī’’ti dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ katvā adāsi. Athassa thero pattañca parissāvanañca nīharitvā adāsi. So ‘‘pānīyena attho bhavissatī’’ti taṃ ādāya pānīyaṃ parissāvetvā adāsi. Thero cintesi – ‘‘ayaṃ paresaṃ pacchimagehe vasati. Sacassa gehadvāraṃ gamissāmi, imassa bhariyā maṃ daṭṭhuṃ na labhissati. Yāvassā bhattaṃ ādāya maggaṃ paṭipajjati, tāva idheva bhavissāmī’’ti. So tattheva thokaṃ vītināmetvā tassa maggāruḷhabhāvaṃ ñatvā antonagarābhimukho pāyāsi.
她在路上看见长老,心里想:“有时候我有东西可布施,却遇不到圣者;有时候我遇到了圣者,却没有东西可布施。今天我不但见到了圣者,手里还有这些食物,长老会不会接受我的供养呢?”她放下饭盒,五体投地礼拜长老,说:“尊者,请您别管这饭是粗是精,可怜可怜我这个做奴婢的,接受我的供养吧。”长老把钵递过去,她一只手托着饭盒,一只手从里面取饭放进钵里。放到一半时,长老用手盖住钵说:“够了。”她说:“尊者,这只是一人份的饭,没法分成两份。您不为我现世的利益着想,也请为我来世的利益着想,我想全部供养给您。”说完就把所有的饭都放进了长老的钵里,然后发愿说:“愿我能分享您所见的法。”长老说:“但愿如此。”就站在原地为她随喜,然后找了一处近水又舒适的地方坐下,吃了这顿饭。她则转身回去,重新找米来做饭。富楼那拼命耕了大约半亩地,饿得实在受不了,就解开牛,走进一棵树的树荫下坐着,眼巴巴地望着来路。
Sā antarāmagge theraṃ disvā cintesi – ‘‘appekadāhaṃ deyyadhamme sati ayyaṃ na passāmi, appekadā me ayyaṃ passantiyā deyyadhammo na hoti. Ajja pana me ayyo ca diṭṭho, deyyadhammo cāyaṃ atthi, karissati nu kho me saṅgaha’’nti. Sā bhattabhājanaṃ oropetvā theraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, idaṃ lūkhaṃ vā paṇītaṃ vāti acintetvā dāsassa vo saṅgahaṃ karothā’’ti āha. Thero pattaṃ upanāmetvā tāya ekena hatthena bhājanaṃ dhāretvā ekena hatthena tato bhattaṃ dadamānāya upaḍḍhabhatte dinne ‘‘ala’’nti hatthena pattaṃ pidahi. Sā, ‘‘bhante, ekova paṭiviso, na sakkā dvidhā kātuṃ. Tumhākaṃ dāsassa idhalokasaṅgahaṃ akatvā paralokasaṅgahaṃ karotha, niravasesameva dātukāmamhī’’ti vatvā sabbameva therassa patte patiṭṭhapetvā ‘‘tumhehi diṭṭhadhammasseva bhāgī assa’’nti patthanaṃ akāsi. Thero ‘‘evaṃ hotū’’ti vatvā ṭhitakova anumodanaṃ karitvā ekasmiṃ udakaphāsukaṭṭhāne nisīditvā bhattakiccamakāsi. Sāpi nivattitvā taṇḍule pariyesitvā bhattaṃ paci. Puṇṇopi aḍḍhakarīsamattaṭṭhānaṃ kasitvā jighacchaṃ sahituṃ asakkonto goṇe vissajjetvā ekarukkhacchāyaṃ pavisitvā maggaṃ olokento nisīdi.
那时,他的妻子正带着饭去找他,一看见他就想:“他饿得难受,坐在那里望着我。要是他怪我‘怎么这么晚才来’,拿赶牛的刺棒打我,那我做的功德就白费了。我还是先跟他说明吧。”于是她说:“夫君,今天你心里要欢喜,别让我做的功德白费了。我早上给你送饭来,半路上遇见法将,就把给你的饭供养了他,然后又回去重新煮了饭才过来。夫君,你心里要欢喜啊。”他问:“贤妻,你说什么?”听妻子又说了一遍事情经过后,他说:“贤妻,你把我的饭供养给圣者,真是太好了。今天一早,我也把齿木和漱口水供养给他了。”他心里欢喜,赞同妻子的话。因为很晚才吃上饭,身体疲惫,他就把头枕在妻子膝上睡着了。
Athassa bhariyā bhattaṃ ādāya gacchamānā taṃ disvāva ‘‘esa jighacchāya pīḷito maṃ olokento nisinno. Sace maṃ ‘ativiya je cirāyī’ti tajjetvā patodalaṭṭhiyā maṃ paharissati, mayā katakammaṃ niratthakaṃ bhavissati. Paṭikaccevassa ārocessāmī’’ti cintetvā evamāha – ‘‘sāmi, ajjekadivasaṃ cittaṃ pasādehi, mā mayā katakammaṃ niratthakaṃ kari. Ahañhi pātova te bhattaṃ āharantī antarāmagge dhammasenāpatiṃ disvā tava bhattaṃ tassa datvā puna gantvā bhattaṃ pacitvā āgatā, pasādehi, sāmi, citta’’nti. So ‘‘kiṃ vadesi, bhadde’’ti pucchitvā puna tamatthaṃ sutvā, ‘‘bhadde, sādhu vata te kataṃ mama bhattaṃ ayyassa dadamānāya, mayāpissa ajja pātova dantakaṭṭhañca mukhodakañca dinna’’nti pasannamānaso taṃ vacanaṃ abhinanditvā ussure laddhabhattatāya kilantakāyo tassā aṅke sīsaṃ katvā niddaṃ okkami.
昨晚他耕过的那片地,清早一看,泥土碎块全都变成了纯金,像一堆迦尼迦罗花一样金光灿烂地立在那里。他醒来一看,就对妻子说:“贤妻,我耕的这块地,看上去全都变成了金子。是不是因为我晚饭吃得太晚,眼睛花了?”妻子说:“夫君,我看到的也是这样。”他起身走到那里,拿起一个土块,在犁头上敲了一下,确认是金子后,心想:“啊!我供养给法将圣者的布施,今天就把果报显示出来了。可是这么多财富,没法偷偷藏起来自己享用。”于是他把妻子带来的饭钵装满金子,前往王宫。得到国王允许后进去,向国王行礼。国王问:“有什么事吗,孩子?”他回答:“大王,今天我耕的地全都变成了金子,应该派人把这些金子运回来。”国王问:“你是谁?”他说:“我叫富楼那。”国王又问:“你今天做了什么?”他回答:“今天一早,我把齿木和漱口水供养了法将,我妻子本来带来给我的饭,也供养给了他。”
Athassa pātova kasitaṭṭhānaṃ paṃsucuṇṇaṃ upādāya sabbaṃ rattasuvaṇṇaṃ kaṇikārapuppharāsi viya sobhamānaṃ aṭṭhāsi. So pabuddho oloketvā bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, etaṃ kasitaṭṭhānaṃ sabbaṃ mama suvaṇṇaṃ hutvā paññāyati, kiṃ nu kho me atiussure laddhabhattatāya akkhīni bhamantī’’ti. ‘‘Sāmi, mayhampi evameva paññāyatī’’ti. So uṭṭhāya tattha gantvā ekapiṇḍaṃ gahetvā naṅgalasīse paharitvā suvaṇṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘aho ayyassa dhammasenāpatissa me dinnadānena ajjeva vipāko dassito, na kho pana sakkā ettakaṃ dhanaṃ paṭicchādetvā paribhuñjitu’’nti bhariyāya ābhataṃ bhattapātiṃ suvaṇṇassa pūretvā rājakulaṃ gantvā raññā katokāso pavisitvā rājānaṃ abhivādetvā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vutte, ‘‘deva, ajja mayā kasitaṭṭhānaṃ sabbaṃ suvaṇṇabharitameva hutvā ṭhitaṃ, idaṃ suvaṇṇaṃ āharāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Kosi tva’’nti? ‘‘Puṇṇo nāma aha’’nti. ‘‘Kiṃ pana te ajja kata’’nti? ‘‘Dhammasenāpatissa me ajja pātova dantakaṭṭhañca mukhodakañca dinnaṃ, bhariyāyapi me mayhaṃ āharaṇabhattaṃ tasseva dinna’’nti.
国王听后说:“贤者们,听说供养法将军的果报,今天就已经显现出来了。”接着问:“孩子,我该怎么做?”他回答:“派几千辆车去,把金子运回来。”国王就派了车。国王的侍从们去取时,口里说着“这是国王的财物”,可他们拿到什么,什么就变成泥土。他们回去禀告国王,国王问:“你们是怎么说的才拿的?”他们回答:“我们说是‘您的财物’。”国王说:“孩子们,那不是我的财物。你们去,说‘这是富楼那的财物’,然后再拿。”他们照办了,拿到什么,什么就变成真金。他们把全部金子运回来,堆在王宫院子里,金堆有八十肘高。国王召集市民问:“这座城里,有谁拥有这么多金子?”大家回答:“没有,大王。”国王又问:“那该给他什么?”大家回答:“长者伞盖,大王。”国王就说:“就称他为多财长者吧。”于是连同大量财富一起,赐给他长者伞盖。这时富楼那对国王说:“大王,我们这么久一直住在别人家里,请赐给我们一个住的地方。”国王说:“那你看,那边有一块空地,把它清理出来,在那里建房子吧。”并指出了旧长者的宅地。他在那块地上,只用几天就建好了房子,然后同时办起入宅仪式和伞盖仪式,连续七天,以佛陀为首的比丘僧团为对象作了布施。这时,导师为他随喜说法,按次第讲法。说法结束时,富楼那长者、他的妻子和女儿郁多罗,这三个人都证得了须陀洹果。
Taṃ sutvā rājā ‘‘ajjeva kira, bho, dhammasenāpatissa dinnadānena vipāko dassito’’ti vatvā, ‘‘tāta, kiṃ karomī’’ti pucchi. ‘‘Bahūni sakaṭasahassāni pahiṇitvā suvaṇṇaṃ āharāpethā’’ti. Rājā sakaṭāni pahiṇi. Rājapurisesu ‘‘rañño santaka’’nti gaṇhantesu gahitagahitaṃ mattikāva hoti. Te gantvā rañño ārocetvā ‘‘tumhehi kinti vatvā gahita’’nti. Puṭṭhā ‘‘tumhākaṃ santaka’’nti āhaṃsu. Na mayhaṃ, tātā, santakaṃ, gacchatha ‘‘puṇṇassa santaka’’nti vatvā gaṇhathāti. Te tathā kariṃsu, gahitagahitaṃ suvaṇṇameva ahosi. Sabbampi āharitvā rājaṅgaṇe rāsimakaṃsu, asītihatthubbedho rāsi ahosi. Rājā nāgare sannipātetvā ‘‘imasmiṃ nagare atthi kassaci ettakaṃ suvaṇṇa’’nti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Kiṃ panassa dātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Seṭṭhichattaṃ, devā’’ti. Rājā ‘‘bāhudhanaseṭṭhi nāma hotū’’ti mahantena bhogena saddhiṃ tassa seṭṭhichattamadāsi. Atha naṃ so āha – ‘‘mayaṃ, deva, ettakaṃ kālaṃ parakule vasimhā, vasanaṭṭhānaṃ no dethā’’ti. ‘‘Tena hi passa, esa gumbo paññāyati, etaṃ harāpetvā gehaṃ kārehī’’ti purāṇaseṭṭhissa gehaṭṭhānaṃ ācikkhi. So tasmiṃ ṭhāne katipāheneva gehaṃ kārāpetvā gehappavesanamaṅgalañca chattamaṅgalañca ekatova karonto sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ adāsi. Athassa satthā anumodanaṃ karonto anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Dhammakathāvasāne puṇṇaseṭṭhi ca bhariyā cassa dhītā ca uttarāti tayo janā sotāpannā ahesuṃ.
后来,王舍城的长者为自己儿子向富楼那长者的女儿求婚。富楼那说:“我不给。”王舍城的长者说:“别这样。您依靠我们住了这么久,才得到今天的成就,请把女儿嫁给我儿子吧。”富楼那回答说:“他是邪见者,我女儿离开三宝就没法生活,我绝不会把女儿给他。”于是许多长者团体和良家子弟都劝他说:“不要因此破坏彼此的信赖,把女儿给他吧。”他接受了他们的话,在阿沙离月满月那天把女儿嫁了出去。她自从到了夫家,就没办法去见比丘或比丘尼,也没办法布施或听法。这样过了两个半月,她问待在身边的女仆:“现在雨安居还剩多少时间?”女仆说:“半个月,女主人。”她就送信给父亲说:“为什么把我丢进这样的牢狱?还不如在我身上做个标记,把我送给别人当奴隶。不该把我嫁给这种邪见家庭。自从来到这里,我连见比丘这样一点功德都做不了。”
Aparabhāge rājagahaseṭṭhi puṇṇaseṭṭhino dhītaraṃ attano puttassa vāresi. So ‘‘nāhaṃ dassāmī’’ti vatvā ‘‘mā evaṃ karotu, ettakaṃ kālaṃ amhe nissāya vasanteneva te sampatti laddhā, detu me puttassa dhītara’’nti vutte ‘‘so micchādiṭṭhiko, mama dhītā tīhi ratanehi vinā vattituṃ na sakkoti, nevassa dhītaraṃ dassāmī’’ti āha. Atha naṃ bahū seṭṭhigaṇādayo kulaputtā ‘‘mā tena saddhiṃ vissāsaṃ bhindi, dehissa dhītara’’nti yāciṃsu. So tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchitvā āsāḷhipuṇṇamāyaṃ dhītaraṃ adāsi. Sā patikulaṃ gatakālato paṭṭhāya bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā upasaṅkamituṃ dānaṃ vā dātuṃ dhammaṃ vā sotuṃ nālattha. Evaṃ aḍḍhatiyesu māsesu vītivattesu santike ṭhitaṃ paricārikaṃ pucchi – ‘‘idāni kittakaṃ antovassassa avasiṭṭha’’nti? ‘‘Aḍḍhamāso, ayye’’ti. Sā pitu sāsanaṃ pahiṇi ‘‘kasmā maṃ evarūpe bandhanāgāre pakkhipiṃsu, varaṃ me lakkhaṇāhataṃ katvā paresaṃ dāsiṃ sāvetuṃ. Evarūpassa micchādiṭṭhikulassa dātuṃ na vaṭṭati. Āgatakālato paṭṭhāya bhikkhudassanādīsu ekampi puññaṃ kātuṃ na labhāmī’’ti.
她父亲心里不高兴,说:“我女儿真是受苦了。”于是派人送去一万五千迦哈巴那钱,并带话说:“这城里有个叫西利玛的妓女,每天收一千。你用这些钱把她请来,让她服侍你丈夫,你自己去做功德吧。”她叫人把西利玛请来,对她说:“朋友,这些钱你拿着,这半个月里替我服侍你的朋友。”西利玛答应道:“好的。”她带着她去见丈夫。丈夫见到西利玛,问:“这是怎么回事?”她说:“夫君,这半个月让我这位朋友服侍您,我想在这半个月里行布施、听佛法。”他看见那个美貌女子,心生爱恋,就说:“好吧。”
Athassā pitā ‘‘dukkhitā vata me dhītā’’ti anattamanataṃ pavedetvā pañcadasa kahāpaṇasahassāni pesesi ‘‘imasmiṃ nagare sirimā nāma gaṇikā atthi, devasikaṃ sahassaṃ gaṇhāti. Imehi kahāpaṇehi taṃ ānetvā sāmikassa pādaparicārikaṃ katvā sayaṃ puññāni karotū’’ti . Sā sirimaṃ pakkosāpetvā ‘‘sahāyike ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ aḍḍhamāsaṃ tava sahāyakaṃ paricarāhī’’ti āha. Sā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇi. Sā taṃ ādāya sāmikassa santikaṃ gantvā tena sirimaṃ disvā ‘‘kiṃ ida’’nti vutte, ‘‘sāmi, imaṃ aḍḍhamāsaṃ mama sahāyikā tumhe paricaratu, ahaṃ pana imaṃ aḍḍhamāsaṃ dānañceva dātukāmā dhammañca sotukāmā’’ti āha. So taṃ abhirūpaṃ itthiṃ disvā uppannasineho ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
优多罗也邀请以佛陀为首的比丘僧团,并得到导师的允诺:“尊者,这半个月请不要去别处,就在这里接受供养。”她满心欢喜,心想:“从今天起直到大自恣日,我就能亲近侍奉世尊、听闻正法了。”于是她在厨房里忙着安排一切,吩咐道:“粥要这样煮,饼要这样烤。”这时,她的丈夫心想:“明天就是自恣日了。”他站在朝向厨房的窗户边,往里张望:“那个蠢女人到底在忙什么?”他看见那位长者的女儿汗流浃背、满身灰土、脸上沾着炭黑,正那样忙前忙后地张罗,便嘲笑道:“嘿,这蠢女人!有这样的富贵却不懂得享受,倒欢天喜地地忙着说‘我要去侍奉那些剃头沙门’。”说完就走开了。
Uttarāpi kho buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā, ‘‘bhante, imaṃ aḍḍhamāsaṃ aññattha agantvā idheva bhikkhā gahetabbā’’ti satthu paṭiññaṃ gahetvā ‘‘ito dāni paṭṭhāya yāva mahāpavāraṇā, tāva satthāraṃ upaṭṭhātuṃ dhammañca sotuṃ labhissāmī’’ti tuṭṭhamānasā ‘‘evaṃ yāguṃ pacatha, evaṃ pūve pacathā’’ti mahānase sabbakiccāni saṃvidahantī vicarati. Athassā sāmiko ‘‘sve pavāraṇā bhavissatī’’ti mahānasābhimukho vātapāne ṭhatvā ‘‘kiṃ nu kho karontī sā andhabālā vicaratī’’ti olokento taṃ seṭṭhīdhītaraṃ sedakilinnaṃ chārikāya okiṇṇaṃ aṅgāramasimakkhitaṃ tathā saṃvidahitvā vicaramānaṃ disvā ‘‘aho andhabālā evarūpe ṭhāne imaṃ sirisampattiṃ nānubhavati, ‘muṇḍakasamaṇe upaṭṭhahissāmī’ti tuṭṭhacittā vicaratī’’ti hasitvā apagañchi.
那人离开后,一直站在他身边的西利玛心想:“他到底看见了什么才笑?”于是就从同一扇窗户望出去,看见了伍德拉,心里想:“他是看见了她才笑的,她和他一定有关系。”据说,她在那个家里作为外来的女子住了半个月,虽然享受着那份富贵,却不知道自己是外人的身份,还以为是“我是这家的女主人”。她对伍德拉怀恨在心,想:“我要让她吃苦头。”于是从高楼下来,走进大厨房,到烤饼的地方,用勺子舀起滚烫的熟酥,朝伍德拉走去。伍德拉见她走过来,心想:“我这位朋友对我有大恩。铁围山都嫌太窄,梵天世界都嫌太低,我这位朋友的恩德才是真正广大。我就是靠她才能布施、才能听法。如果我对她起了嗔怒,这熟酥就会烫我;如果没有嗔怒,它就不会烫我。”于是对她遍满慈心。那滚烫的熟酥浇在她头上,竟像凉水一样。
Tasmiṃ apagate tassa santike ṭhitā sirimā ‘‘kiṃ nu kho oloketvā esa hasī’’ti teneva vātapānena olokentī uttaraṃ disvā ‘‘imaṃ oloketvā iminā hasitaṃ, addhā imassa etāya saddhiṃ santhavo atthī’’ti cintesi. Sā kira aḍḍhamāsaṃ tasmiṃ gehe bāhirakaitthī hutvā vasamānāpi taṃ sampattiṃ anubhavamānā attano bāhirakaitthibhāvaṃ ajānitvā ‘‘ahaṃ gharasāminī’’ti saññamakāsi. Sā uttarāya āghātaṃ bandhitvā ‘‘dukkhamassā uppādessāmī’’ti pāsādā oruyha mahānasaṃ pavisitvā pūvapacanaṭṭhāne pakkuthitaṃ sappiṃ kaṭacchunā ādāya uttarābhimukhaṃ pāyāsi. Uttarā taṃ āgacchantiṃ disvā ‘‘mama sahāyikāya mayhaṃ upakāro kato, cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, brahmaloko atinīcako, mama sahāyikāya guṇova mahanto. Ahañhi etaṃ nissāya dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ labhiṃ. Sace mama etissā upari kopo atthi, idaṃ sappi maṃ dahatu. Sace natthi, mā dahatū’’ti taṃ mettāya phari. Tāya tassā matthake āsittaṃ pakkuthitasappi sītudakaṃ viya ahosi.
这时,优多罗的女仆们看见西利玛舀满一勺酥油走过来,嘴里说着“这个该凉了”,就呵斥她:“滚开,你这坏女人!你哪有资格往我们女主人头上浇滚烫的酥油!”她们从各处站起来,用手用脚打她,把她打倒在地。优多罗想拦也拦不住。这时,优多罗站在她上方,推开所有女仆,责问她:“你为什么干出这么严重的事?”然后给她用温水沐浴,又用百炼香油涂身。就在那一刻,西利玛意识到自己不过是个外人,心想:“我做了很重的恶业。只因为丈夫笑了一下,我就往她头上浇滚烫的酥油。而她却没有叫女仆‘抓住她’。在我被殴打的时候,她反而拦住所有女仆,还为我做了该做的事。如果我不向她求原谅,我的头就会裂成七瓣。”于是她跪在优多罗脚下,说:“女主人,请原谅我。”优多罗说:“我是有父亲的女儿。父亲肯原谅,我才原谅。”西利玛说:“好,女主人,我去求您父亲富楼那长者原谅。”优多罗说:“富楼那是我轮回中的父亲。只有那位出离轮回的父亲肯原谅,我才原谅。”西利玛问:“谁是您出离轮回的父亲?”优多罗答:“正等正觉的佛陀。”西利玛说:“我跟他没什么交情。”优多罗说:“我来安排。导师明天会带着比丘僧团来这里。你带着得到的供养品,自己过来求他原谅。”西利玛说:“好,女主人。”便起身回到自己家中,吩咐五百名随从女子,准备了各种嚼食和汤菜。第二天,她带着那些供养品来到优多罗家,却羞愧得不敢把食物放进以佛陀为首的比丘僧团的钵里。优多罗接过所有东西,亲自做了安排。供食结束后,西利玛也和随从们一起跪倒在导师脚下。
Atha naṃ ‘‘idaṃ sītalaṃ bhavissatī’’ti kaṭacchuṃ pūretvā ādāya āgacchantiṃ uttarāya dāsiyo disvā ‘‘apehi dubbinīte, na tvaṃ amhākaṃ ayyāya pakkuthitaṃ sappiṃ āsiñcituṃ anucchavikā’’ti santajjentiyo ito cito ca uṭṭhāya hatthehi ca pādehi ca pothetvā bhūmiyaṃ pātesuṃ. Uttarā vārentīpi vāretuṃ nāsakkhi. Athassā upari ṭhitā sabbā dāsiyo paṭibāhitvā ‘‘kissa te evarūpaṃ bhāriyaṃ kata’’nti sirimaṃ ovaditvā uṇhodakena nhāpetvā satapākatelena abbhañji. Tasmiṃ khaṇe sā attano bāhirakitthibhāvaṃ ñatvā cintesi – ‘‘mayā bhāriyaṃ kammaṃ kataṃ sāmikassa hasanamattakāraṇā imissā upari pakkuthitaṃ sappiṃ āsiñcantiyā, ayaṃ ‘gaṇhatha na’nti dāsiyo na āṇāpesi. Maṃ viheṭhanakālepi sabbadāsiyo paṭibāhitvā mayhaṃ kattabbameva akāsi. Sacāhaṃ imaṃ na khamāpessāmi, muddhā me sattadhā phaleyyā’’ti tassā pādamūle nipajjitvā, ‘‘ayye, khamāhi me’’ti āha. Ahaṃ sapitikā dhītā, pitari khamante khamāmīti. Hotu, ayye, pitaraṃ te puṇṇaseṭṭhiṃ khamāpessāmīti. Puṇṇo mama vaṭṭajanakapitā, vivaṭṭajanake pitari khamante panāhaṃ khamissāmīti. Ko pana te vivaṭṭajanakapitāti? Sammāsambuddhoti. Mayhaṃ tena saddhiṃ vissāso natthīti. Ahaṃ karissāmi, satthā sve bhikkhusaṅghaṃ ādāya idhāgamissati, tvaṃ yathāladdhaṃ sakkāraṃ gahetvā idheva āgantvā taṃ khamāpehīti. Sā ‘‘sādhu, ayye’’ti uṭṭhāya attano gehaṃ gantvā pañcasatā parivāritthiyo āṇāpetvā nānāvidhāni khādanīyāni ceva sūpeyyāni ca sampādetvā punadivase taṃ sakkāraṃ ādāya uttarāya gehaṃ āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa patte patiṭṭhāpetuṃ avisahantī aṭṭhāsi. Taṃ sabbaṃ gahetvā uttarāva saṃvidahi. Sirimāpi bhattakiccāvasāne saddhiṃ parivārena satthu pādamūle nipajji.
这时,导师问她:“你犯了什么错?”她说:“尊者,昨天我做了这样一件事,当时我的朋友拦住正在伤害我的女仆们,反而帮了我的忙。我明白她的恩德后,就向她请求原谅。可她对我说:‘等你们原谅了,我才原谅。’”导师问:“优多罗,真是这样吗?”“是的,尊者。我的朋友曾把滚烫的熟酥浇在我头上。”导师又问:“那你当时是怎么想的?”她回答说:“我想:‘铁围山都太狭窄了,梵天界都太低了,我朋友的恩德才是真正广大。我正是依靠她,才能布施、才能听法。如果我对她还有一丝愤怒,就让这熟酥伤害我;如果没有,就别让它伤害我。’这样想完之后,我就以慈心遍满她,尊者。”导师说:“善哉,善哉,优多罗!战胜愤怒就该这样。愤怒确实应当用不愤怒来战胜,恶骂和侮辱应当用不恶骂、不侮辱来战胜,顽固吝啬应当用自己的布施来战胜,说妄语应当用说真话来战胜。”说完,导师诵出这首偈颂:
Atha naṃ satthā pucchi – ‘‘ko te aparādho’’ti? Bhante, mayā hiyyo idaṃ nāma kataṃ, atha me sahāyikā maṃ viheṭhayamānā dāsiyo nivāretvā mayhaṃ upakārameva akāsi. Sāhaṃ imissā guṇaṃ jānitvā imaṃ khamāpesiṃ, atha maṃ esā ‘‘tumhesu khamantesu khamissāmī’’ti āha. ‘‘Evaṃ kira uttare’’ti? ‘‘Āma, bhante, sīse me sahāyikāya pakkuthitasappi āsitta’’nti. Atha ‘‘tayā kiṃ cintita’’nti? ‘‘Cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, brahmaloko atinīcako, mama sahāyikāya guṇova mahanto. Ahañhi etaṃ nissāya dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ alatthaṃ, sace me imissā upari kopo atthi, idaṃ maṃ dahatu. No ce, mā dahatū’’ti evaṃ cintetvā imaṃ mettāya phariṃ, bhanteti. Satthā ‘‘sādhu sādhu, uttare, evaṃ kodhaṃ jinituṃ vaṭṭati. Kodho hi nāma akkodhena, akkosakaparibhāsako anakkosantena aparibhāsantena, thaddhamaccharī attano santakassa dānena, musāvādī saccavacanena jinitabbo’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
用不愤怒战胜愤怒,用善战胜恶。
用布施战胜吝啬的人,用真话战胜说假话的人。
‘‘Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine; Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādina’’nti.
这里,“以不愤怒”的意思是:一个容易发怒的人,应该用自己不愤怒的心去战胜他。“不善者”是指品行低劣的人,应该用自己善良的品行去战胜他。“吝啬者”是指顽固的悭吝之人,应该用对自己财物生起的布施之心去战胜他。“说妄语者”应该用说真实语去战胜他。因此这样说道:“以不愤怒战胜愤怒……以真实战胜说妄语者。”
Tattha akkodhenāti kodhano hi puggalo akkodhena hutvā jinitabbo. Asādhunti abhaddako bhaddakena hutvā jinitabbo. Kadariyanti thaddhamaccharī attano santakassa cāgacittena jinitabbo. Alikavādī saccavacanena jinitabbo. Tasmā evamāha – ‘‘akkodhena jine kodhaṃ…pe… saccenālikavādina’’nti.
开示结束时,西利玛和五百位妇女一起证得了入流果。
Desanāvasāne sirimā saddhiṃ pañcasatāhi itthīhi sotāpattiphale patiṭṭhahīti.
4. 大目犍连长老所问故事
4. Mahāmoggallānattherapañhavatthu
导师住在祇园精舍时,针对大目犍连长老的提问,宣说了这段法教,名为《说真实语》。
Saccaṃbhaṇeti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahāmoggallānattherassa pañhaṃ ārabbha kathesi.
有一次,长老去天界游历,站在一位有大威势的天神宫殿门口。那位天神来到他面前,顶礼之后站在一旁,长老就问她:“天神,你的福报这么大,是造了什么业才得到的呢?”她说:“尊者,请不要问我。”据说这位天神因为自己造的业太小,觉得不好意思,才这样说。但长老一再对她说“你就说吧”,她才说道:“尊者,我没有布施过,没有供养过,也没有听过法,只是守住了说真话这一点而已。”长老又走到其他宫殿门口,凡是遇到的天女都一一询问。那些天女也同样想隐瞒,却没办法推脱长老的问话。于是其中一位说道:“尊者,我确实没做过布施之类的善行。不过,在迦叶佛的时代,我是别人的婢女。我的主人非常暴躁凶狠,动不动就随手拿起棍子或木柴打我的头。每当我要生气的时候,我就这样骂自己:‘这个人是你的主人,他有权把你打得毁容,或者割掉你的鼻子等等,你不能生气!’我就这样不让自己生起嗔怒。因为这个因缘,我得到了这份福报。”另一位说:“尊者,我在看护甘蔗田的时候,给了一位比丘一根甘蔗。”另一位说,她给了一颗廷婆鲁萨迦果。另一位说,她给了一颗葫芦果。另一位说,她给了一颗法鲁萨迦果。另一位说,她给了一把根茎。另一位说“一把苦楝子”,就这样,她们各自把自己做过的微小布施说出来,然后说:“就是因为这个那个原因,我们才得到了这份福报。”
Ekasmiñhi samaye thero devacārikaṃ gantvā mahesakkhāya devatāya vimānadvāre ṭhatvā taṃ attano santikaṃ āgantvā vanditvā ṭhitaṃ evamāha – ‘‘devate mahatī te sampatti, kiṃ kammaṃ katvā imaṃ alatthā’’ti? ‘‘Mā maṃ, bhante, pucchathā’’ti. Devatā kira attano parittakammena lajjamānā evaṃ vadati. Sā pana therena ‘‘kathehiyevā’’ti vuccamānā āha – ‘‘bhante, mayā neva dānaṃ dinnaṃ, na pūjā katā, na dhammo suto, kevalaṃ saccamattaṃ rakkhita’’nti. Thero aññāni vimānadvārāni gantvā āgatāgatā aparāpi devadhītaro pucchi. Tāsupi tatheva niguhitvā theraṃ paṭibāhituṃ asakkontīsu ekā tāva āha – ‘‘bhante, mayā neva dānādīsu kataṃ nāma atthi, ahaṃ pana kassapabuddhakāle parassa dāsī ahosiṃ, tassā me sāmiko ativiya caṇḍo pharuso, gahitaggahiteneva kaṭṭhena vā kaliṅgarena vā sīsaṃ bhindati. Sāhaṃ uppanne kope ‘esa tava sāmiko lakkhaṇāhataṃ vā kātuṃ nāsādīni vā chindituṃ issaro, mā kujjhī’ti attānameva paribhāsetvā kopaṃ nāma na akāsiṃ, tena me ayaṃ sampatti laddhā’’ti. Aparā āha – ‘‘ahaṃ, bhante, ucchukhettaṃ rakkhamānā ekassa bhikkhuno ucchuyaṭṭhiṃ adāsiṃ’’. Aparā ekaṃ timbarusakaṃ adāsiṃ. Aparā ekaṃ eḷālukaṃ adāsiṃ. Aparā ekaṃ phārusakaṃ adāsiṃ. Aparā ekaṃ mūlamuṭṭhiṃ. Aparā ‘‘nimbamuṭṭhi’’ntiādinā nayena attanā attanā kataṃ parittadānaṃ ārocetvā ‘‘iminā iminā kāraṇena amhehi ayaṃ sampatti laddhā’’ti āhaṃsu.
长老听说了她们所造的业之后,就去到世尊那里,问道:“尊者,难道仅仅凭说一句真实语,仅仅凭平息一下嗔怒,仅仅凭布施了极少的廷婆鲁萨迦果之类的布施,就能获得天界的福报吗?”世尊说:“目犍连,你为什么还来问我呢?那些天神不是已经把这件事告诉你了吗?”“是的,尊者。我想,仅凭这么一点小小的因,也能获得天界的福报。”于是世尊对他说:“目犍连,哪怕只是说了真实语,只是舍弃了嗔怒,只是布施了一点点东西,也照样会去天界。”说完之后,便诵出了这首偈颂:
Thero tāhi katakammaṃ sutvā satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchi – ‘‘sakkā nu kho, bhante, saccakathanamattena, kopanibbāpanamattena, atiparittakena timbarusakādidānamattena dibbasampattiṃ laddhu’’nti. ‘‘Kasmā maṃ, moggallāna, pucchasi, nanu te devatāhi ayaṃ attho kathito’’ti? ‘‘Āma, bhante, labbhati maññe ettakena dibbasampattī’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘moggallāna, saccamattaṃ kathetvāpi kopamattaṃ jahitvāpi parittakaṃ dānaṃ datvāpi devalokaṃ gacchatiyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
说真话,不要发怒;即使被人乞求,也应布施哪怕一点点。
凭这三种情形,就能去到天神面前。
‘‘Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya, dajjā appampi yācito; Etehi tīhi ṭhānehi, gacche devāna santike’’ti.
这里,“说真实话”的意思是:应当讲真实、说真实,安住在真实当中。“不应发怒”是指不应对别人生气。“被人乞求”:所谓乞求者,就是那些持戒的出家修行人。他们虽然不开口说“请布施”,只是站在人家门口,但从实质上说,这就是在乞求。因此,当持戒的乞者来求时,只要身边还有一点可以布施的东西,哪怕再少,也应当布施。“以此三者”的意思是:凭这三种因缘中的任何一种,就能往生天界。
Tattha saccaṃ bhaṇeti saccaṃ dīpeyya vohareyya, sacce patiṭṭhaheyyāti attho. Na kujjheyyāti parassa na kujjheyya . Yācitoti yācakā nāma sīlavanto pabbajitā. Te hi kiñcāpi ‘‘dethā’’ti ayācitvāva gharadvāre tiṭṭhanti, atthato pana yācantiyeva nāma. Evaṃ sīlavantehi yācito appasmiṃ deyyadhamme vijjamāne appamattakampi dadeyya. Etehi tīhīti etesu tīsu ekenāpi kāraṇena devalokaṃ gaccheyyāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
5. 佛陀父亲婆罗门的故事
5. Buddhapitubrāhmaṇavatthu
《不害者》这篇开示,是导师住在娑枳多城附近的安阇那林时,针对比丘们提出的问题而说的。
Ahiṃsakā yeti imaṃ dhammadesanaṃ satthā sāketaṃ nissāya añjanavane viharanto bhikkhūhi paṭṭhapañhaṃ ārabbha kathesi.
据说,世尊被比丘僧团围绕着,进入萨给达城托钵的时候,城里有一位年老的婆罗门正从城中出来,在人家门口之间看见了具足十力的世尊,就扑倒在他脚下,紧紧抓住他的脚踝,说:“孩子啊,难道子女不应当在父母年老时照顾他们吗?为什么这么久都不让我们见到你?我总算见到你了,来,也去见见你母亲吧。”于是拉着世尊,去了自己家。世尊到了那里,和比丘僧团一起在铺好的座位上坐下。婆罗门女也来了,扑倒在世尊脚下,说:“孩子啊,这么久你去哪里了?难道不应当在父母年迈时侍奉他们吗?”说完,就叫来儿女们,说:“来,向你们的兄弟行礼。”让他们礼敬。他们两人满心欢喜,供养了以佛陀为首的比丘僧团,说:“尊者,请固定在这里接受供养。”当被告知“诸佛不会固定在一个地方接受供养”后,他们又说:“那么,尊者,如果有人来邀请你们,请让他们到我们这里来。”世尊从那时起,凡有人来邀请,就派人去说:“去告诉那位婆罗门。”那些人就去对婆罗门说:“我们邀请世尊明天应供。”第二天,婆罗门从自己家里带上装饭食和装菜肴的容器,前往世尊的坐处。而没有别的邀请时,世尊就在那位婆罗门家里用餐。他们两人一直把自己的布施物供养给如来,并听闻说法,因此证得了阿那含果。
Bhagavato kira bhikkhusaṅghaparivutassa sāketaṃ piṇḍāya pavisanakāle eko sāketavāsī mahallakabrāhmaṇo nagarato nikkhamanto antaragharadvāre dasabalaṃ disvā pādesu nipatitvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā, ‘‘tāta, nanu nāma puttehi jiṇṇakāle mātāpitaro paṭijaggitabbā, kasmā ettakaṃ kālaṃ amhākaṃ attānaṃ na dassesi. Mayā tāva diṭṭhosi, mātarampi passituṃ ehī’’ti satthāraṃ gahetvā attano gehaṃ agamāsi. Satthā tattha gantvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Brāhmaṇīpi āgantvā satthu pādesu nipatitvā, ‘‘tāta, ettakaṃ kālaṃ kuhiṃ gatosi, nanu nāma mātāpitaro mahallakakāle upaṭṭhātabbā’’ti vatvā puttadhītaro ‘‘etha bhātaraṃ vandathā’’ti vandāpesi. Te ubhopi tuṭṭhamānasā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā, ‘‘bhante, idheva nibaddhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā ‘‘buddhā nāma ekaṭṭhāneyeva nibaddhaṃ bhikkhaṃ na gaṇhantī’’ti vutte, ‘‘tena hi, bhante, ye vo nimantetuṃ āgacchanti, te amhākaṃ santikaṃ pahiṇeyyāthā’’ti āhaṃsu. Satthā tato paṭṭhāya nimantetuṃ āgate ‘‘gantvā brāhmaṇassa āroceyyāthā’’ti pesesi. Te gantvā ‘‘mayaṃ svātanāya satthāraṃ nimantemā’’ti brāhmaṇaṃ vadanti. Brāhmaṇo punadivase attano gehato bhattabhājanasūpeyyabhājanāni ādāya satthu nisīdanaṭṭhānaṃ gacchati. Aññatra pana nimantane asati satthā brāhmaṇasseva gehe bhattakiccaṃ karoti. Te ubhopi attano deyyadhammaṃ niccakālaṃ tathāgatassa dentā dhammakathaṃ suṇantā anāgāmiphalaṃ pāpuṇiṃsu.
比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,这位婆罗门明明知道如来的父亲是净饭,母亲是摩诃摩耶,却还是和婆罗门女一起说如来是‘我们的儿子’,导师也照样接受。这到底是什么缘故呢?”导师听到他们这些话,就说:“比丘们,他们两人都只称自己的儿子为儿子。”说完便讲起了过去世的事。
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, brāhmaṇo ‘tathāgatassa suddhodano pitā, mahāmāyā mātā’ti jānāti, jānantova saddhiṃ brāhmaṇiyā tathāgataṃ ‘amhākaṃ putto’ti vadati, satthāpi tatheva adhivāseti. Kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, ubhopi te attano puttameva puttoti vadantī’’ti vatvā atītaṃ āhari.
比丘们,在过去世,这位婆罗门曾连续五百生做我的父亲,五百生做我的叔父,五百生做我的祖父。这位婆罗门女也曾连续五百生做我的母亲,五百生做我的婶母,五百生做我的祖母。就这样,我在婆罗门手中被养育了一千五百生,在婆罗门女手中被养育了一千五百生。指出他们与他在那三千生中的亲子关系后,便说了下面这些偈颂:
Atīte, bhikkhave, ayaṃ brāhmaṇo nirantaraṃ pañca jātisatāni mayhaṃ pitā ahosi, pañca jātisatāni cūḷapitā, pañca jātisatāni mahāpitā. Sāpi me brāhmaṇī nirantarameva pañca jātisatāni mātā ahosi, pañca jātisatāni cūḷamātā, pañca jātisatāni mahāmātā. Evāhaṃ diyaḍḍhajātisahassaṃ brāhmaṇassa hatthe saṃvaḍḍho, diyaḍḍhajātisahassaṃ brāhmaṇiyā hattheti tīṇi jātisahassāni tesaṃ puttabhāvaṃ dassetvā imā gāthā abhāsi –
当心停留在某人身上,内心也随之变得清净明亮;
就算是从来没见过的人,也大可放心去信赖他。
要么是因为前世曾一起生活过,要么是因为今生彼此有恩义;
爱就是这样生起的,就像水中的青莲花一样。
‘‘Yasmiṃ mano nivisati, cittañcāpi pasīdati; Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissase. (jā. 1.1.68); ‘‘Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā; Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodake’’ti. (jā. 1.2.174);
导师就依着这户人家住了整整三个月。他们两人都证得阿罗汉果后,便入了般涅槃。于是人们为他们举行了盛大的供养,把两人一同放进同一座尖顶殿堂里,然后抬了出去。导师也由五百位比丘围绕,和他们一起去了火葬场。大众都说:“听说这是佛陀的父母。”于是纷纷出来。导师也走进火葬场附近的一间沙罗树厅,站在那里。人们礼敬导师后,站在一边,对导师说:“尊者,请不要想‘您的父母已经去世了’。”他们就这样和导师寒暄。导师没有以“不要这样说”拒绝他们,而是观察了大众的根性,随即应机说法——
Satthā temāsameva taṃ kulaṃ nissāya vihāsi. Te ubhopi arahattaṃ sacchikatvā parinibbāyiṃsu. Atha nesaṃ mahāsakkāraṃ katvā ubhopi ekakūṭāgārameva āropetvā nīhariṃsu. Satthāpi pañcasatabhikkhuparivāro tehi saddhiṃyeva āḷāhanaṃ agamāsi. ‘‘Buddhānaṃ kira mātāpitaro’’ti mahājano nikkhami. Satthāpi āḷāhanasamīpe ekaṃ sālaṃ pavisitvā aṭṭhāsi. Manussā satthāraṃ vanditvā ekamante ṭhatvā, ‘‘bhante, ‘mātāpitaro vo kālakatā’ti mā cintayitthā’’ti satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonti. Satthā te ‘‘mā evaṃ avacutthā’’ti appaṭikkhipitvā parisāya āsayaṃ oloketvā taṅkhaṇānurūpaṃ dhammaṃ desento –
这个生命啊,实在太短暂了。
活不到一百年就会死。
即使有人活过一百年,
然后,他也会因衰老而死。
‘‘Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, Oraṃ vassasatāpi miyyati; Yo cepi aticca jīvati, Atha so jarasāpi miyyatī’’ti. (su. ni. 810; mahāni. 39) –
世尊讲了这部《老经》。说法结束时,八万四千众生通达了法。比丘们不知道那位婆罗门和那位婆罗门女已经般涅槃,就问:“尊者,他们去了哪里?”世尊说:“比丘们,像这样的无学牟尼,没有什么‘去处’。因为这样的人,已经证得不死的、不朽的大般涅槃。”说完之后,诵出这首偈颂——
Idaṃ jarāsuttaṃ kathesi. Desanāvasāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bhikkhū brāhmaṇassa ca brāhmaṇiyā ca parinibbutabhāvaṃ ajānantā, ‘‘bhante, tesaṃ ko abhisamparāyo’’ti pucchiṃsu. Satthā, ‘‘bhikkhave, evarūpānaṃ asekhamunīnaṃ abhisamparāyo nāma natthi. Evarūpā hi accutaṃ amataṃ mahānibbānameva pāpuṇantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
那些不伤害任何众生的牟尼,始终用身体守护自己;
他们前往那个永恒不变的地方,到了那里之后就不再忧愁。
‘‘Ahiṃsakā ye munayo, niccaṃ kāyena saṃvutā; Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ, yattha gantvā na socare’’ti.
这里,“牟尼”是指通过牟尼的修行方式而证得道与果的无学牟尼。“以身”只是说法上的表达,意思是三个门都防护得很好。“不变”就是恒常。“处”就是不动摇的处所、稳固的处所。“在那里”是说,到了那个涅槃之后,不再忧愁、不再悲伤、不再苦恼,意思是他们前往那个处所。
Tattha munayoti moneyyapaṭipadāya maggaphalapattā asekhamunayo. Kāyenāti desanāmattamevetaṃ, tīhipi dvārehi susaṃvutāti attho. Accutanti sassataṃ. Ṭhānanti akuppaṭṭhānaṃ dhuvaṭṭhānaṃ. Yatthāti yasmiṃ nibbāne gantvā na socare na socanti na vihaññanti, taṃ ṭhānaṃ gacchantīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
6. 富那婢女的故事
6. Puṇṇadāsīvatthu
世尊住在灵鹫山时,针对王舍城一位长者的名叫富那的婢女,宣说了这部名为“恒常警寤者”的法教。
Sadā jāgaramānānanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā gijjhakūṭe viharanto puṇṇaṃ nāma rājagahaseṭṭhino dāsiṃ ārabbha kathesi.
据说有一天,他们给了她很多稻谷去舂。她夜里也点着灯舂稻谷,为了歇口气,就带着被汗水浸透的身体站到屋外的风口里。那时候,达布·摩罗子负责给比丘们安排住处。他听完说法后,为了给各自回住处的比丘们照路,从手指放出光明,走在前面引路。富那借着那光,看见比丘们在山间走动,心想:“我自己被苦逼着,这个时辰都睡不着,这些尊者为什么也不睡呢?”又想:“肯定是有哪位比丘身体不舒服,或者遇到了蛇一类的祸害。”天亮后,她拿了米糠,用水浸湿,在手掌上做成饼,放在炭火里烤熟,揣进怀里,心想:“我要在去渡口的路上吃。”于是拿着水罐朝渡口走去。世尊为了进村托钵,也走了同一条路。
Tassā kira ekadivasaṃ koṭṭanatthāya bahuvīhiṃ adaṃsu. Sā rattimpi dīpaṃ jāletvā vīhiṃ koṭṭentī vissamanatthāya sedatintena gattena bahivāte aṭṭhāsi. Tasmiṃ samaye dabbo mallaputto bhikkhūnaṃ senāsanapaññāpako ahosi. So dhammassavanaṃ sutvā attano attano senāsanaṃ gacchantānaṃ bhikkhūnaṃ aṅguliṃ jāletvā purato purato maggadesanatthāya gacchanto bhikkhūnaṃ ālokaṃ nimmini. Puṇṇā tenālokena pabbate vicarante bhikkhū disvā ‘‘ahaṃ tāva attano dukkhena upaddutā imāyapi velāya niddaṃ na upemi, bhaddantā kiṃ kāraṇā na niddāyantī’’ti cintetvā ‘‘addhā kassaci bhikkhuno aphāsukaṃ vā bhavissati, dīghajātikena vā upaddavo bhavissatī’’ti saññaṃ katvā pātova kuṇḍakaṃ ādāya udakena temetvā hatthatale pūvaṃ katvā aṅgāresu pacitvā ucchaṅge katvā titthamagge khādissāmīti ghaṭaṃ ādāya titthābhimukhī pāyāsi. Satthāpi gāmaṃ piṇḍāya pavisituṃ tameva maggaṃ paṭipajji.
她见到世尊后心想:以前就算见到世尊,我也没有能布施的东西;有东西能布施的时候,又见不到世尊。现在我有能布施的东西,世尊也正好出现在我面前。如果世尊不计较粗劣还是精美就接受,我就把这饼供养出去。于是她把水罐放到一边,礼敬世尊后说:尊者,请接受这粗劣的布施,对我施以摄受。世尊看了阿难长老一眼,长老便取出大王所赐的钵递上去,世尊接过了饼。富那把饼放进世尊的钵里之后,以五体投地的方式礼敬,说:尊者,愿您所亲见的法能为我成就。世尊就站在那里说:愿如此成就。并作了随喜。
Sā satthāraṃ disvā cintesi – ‘‘aññesu divasesu satthari diṭṭhepi mama deyyadhammo na hoti, deyyadhamme sati satthāraṃ na passāmi, idāni me deyyadhammo ca atthi, satthā ca sammukhībhūto. Sace lūkhaṃ vā paṇītaṃ vāti acintetvā gaṇheyya, dadeyyāhaṃ imaṃ pūva’’nti ghaṭaṃ ekamante nikkhipitvā satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante , imaṃ lūkhaṃ dānaṃ paṭiggaṇhantā mama saṅgahaṃ karothā’’ti āha. Satthā ānandattheraṃ oloketvā tena nīharitvā dinnaṃ mahārājadattiyaṃ pattaṃ upanāmetvā pūvaṃ gaṇhi. Puṇṇāpi taṃ satthu patte patiṭṭhapetvāva pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, tumhehi diṭṭhadhammoyeva me samijjhatū’’ti āha. Satthā ‘‘evaṃ hotū’’ti ṭhitakova anumodanaṃ akāsi.
富那心里想:“虽然导师为了摄受我,接下了这块饼,但他不会吃。他一定会往前走,把饼给乌鸦或狗,然后去国王或王子家里,享用上等饮食。”导师想:“她到底在想什么?”于是了知她心里的想法后,看向阿难长老,示意要坐下。长老铺好袈裟,递了过去。导师就在城外坐下,用完了饭。天神们把能滋养人与天人的精华,像压紧的蜜块一样,从整个轮围世界中压取出来,投入那里。富那站在一旁看着。吃完饭,长老递上水。导师用完斋,叫来富那,说:“富那,你为什么要轻视我的弟子们?”她说:“尊者,我没有轻视。”导师说:“那你看着我的弟子们时,说了什么?”她说:“尊者,我只是这样想:‘我自己固然被这种苦逼得睡不着,为什么诸位尊者也不睡?肯定是谁身体不舒服,或者被长身者所扰。’”导师听了她的话,说:“富那,你固然是因为苦逼才不睡,我的弟子们是因为一直勤修觉寤而不睡。”然后说了这首偈:
Puṇṇāpi cintesi – ‘‘kiñcāpi me satthā saṅgahaṃ karonto pūvaṃ gaṇhi, na panidaṃ khādissati. Addhā purato kākassa vā sunakhassa vā datvā rañño vā rājaputtassa vā gehaṃ gantvā paṇītabhojanaṃ bhuñjissatī’’ti. Satthāpi ‘‘kiṃ nu kho esā cintesī’’ti tassā cittācāraṃ ñatvā ānandattheraṃ oloketvā nisīdanākāraṃ dassesi. Thero cīvaraṃ paññāpetvā adāsi. Satthā bahinagareyeva nisīditvā bhattakiccaṃ akāsi. Devatā sakalacakkavāḷagabbhe devamanussānaṃ upakappanakaṃ ojaṃ madhupaṭalaṃ viya pīḷetvā tattha pakkhipiṃsu. Puṇṇā ca olokentī aṭṭhāsi. Bhattakiccāvasāne thero udakaṃ adāsi. Satthā katabhattakicco puṇṇaṃ āmantetvā ‘‘kasmā tvaṃ puṇṇe mama sāvake paribhavasī’’ti āha. Na paribhavāmi, bhanteti. Atha tayā mama sāvake oloketvā kiṃ kathitanti? ‘‘Ahaṃ tāva iminā dukkhupaddavena niddaṃ na upemi, bhaddantā kimatthaṃ niddaṃ na upenti, addhā kassaci aphāsukaṃ vā bhavissati, dīghajātikena vā upaddavo bhavissatī’’ti ettakaṃ mayā, bhante, cintitanti. Satthā tassā vacanaṃ sutvā ‘‘puṇṇe tvaṃ na tāva dukkhupaddavena niddāyasi, mama sāvakā sadā jāgariyamanuyuttatāya na niddāyantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
对于那些始终清醒、日夜精勤修习的人,
心向涅槃的人,诸漏都会走向消亡。
‘‘Sadā jāgaramānānaṃ, ahorattānusikkhinaṃ; Nibbānaṃ adhimuttānaṃ, atthaṃ gacchanti āsavā’’ti.
在这里,“日夜修学”指的是白天和夜晚都修学三种修学的人。“心向涅槃”指的是内心倾向于涅槃的人。“走向消亡”的意思是:对于这样的人,一切诸漏都走向消亡、灭尽、归于不存在——这就是这段话的意思。
Tattha ahorattānusikkhinanti divā ca rattiñca tisso sikkhā sikkhamānānaṃ. Nibbānaṃ adhimuttānanti nibbānajjhāsayānaṃ. Atthaṃ gacchantīti evarūpānaṃ sabbepi āsavā atthaṃ vināsaṃ natthibhāvaṃ gacchantīti attho.
开示结束时,富那当场就证得了入流果,在场的大众也因此得到了一场有利益的法开示。
Desanāvasāne yathāṭhitā puṇṇā sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
导师用米屑炭饼吃完饭后,就去了精舍。比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,正自觉者做的事真难啊——他竟然靠富那供养的米屑炭饼吃完了饭。”导师回来后问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”他们回答:“就是在谈这件事。”导师说:“比丘们,不只是现在,过去我也曾吃过她给的米屑。”于是便引出了过去的故事——
Satthā kuṇḍakaaṅgārapūvena bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ agamāsi. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘dukkaraṃ , āvuso, sammāsambuddhena kataṃ puṇṇāya dinnena kuṇḍakaaṅgārapūvena bhattakiccaṃ karontenā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi mayā imāya dinnakuṇḍakaṃ paribhuttamevā’’ti vatvā atītaṃ āharitvā –
吃了草叶残食,吃了粥渣米屑;
这本来是你的食物,为什么现在不吃了?
在那里,人们不知道这个男子,不论是根据他的出身,还是根据他的戒律。
大梵天啊,在那里,连洗米盆也多得是。
而你确实了解我,知道我是一匹怎样的骏马。
我知道你认得我,所以我不吃你的米屑。
‘‘Bhutvā tiṇaparighāsaṃ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṃ; Etaṃ te bhojanaṃ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi. ‘‘Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā; Bahuṃ tattha mahābrahme, api ācāmakuṇḍakaṃ. ‘‘Tvañca kho maṃ pajānāsi, yādisāyaṃ hayuttamo; Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍaka’’nti. (jā. 1.3.10-12) –
他详细讲述了这篇《米屑良驹本生》。
Imaṃ kuṇḍakasindhavapotakajātakaṃ vitthāretvā kathesi.
7. 阿图拉居士的故事
7. Atulaupāsakavatthu
导师住在祇园时,为了一个名叫阿图拉(无与伦比)的近事男,讲说了这段法教,开头说的就是“这是古旧之事”。
Porāṇametanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto atulaṃ nāma upāsakaṃ ārabbha kathesi.
这位舍卫城的近事男,带着五百位近事男随从,有一天领着这些近事男去精舍听法。他想从离婆多长老那里闻法,就顶礼了离婆多长老,然后坐下。可是这位尊者喜欢独处静修,像狮子一样独来独往,所以没跟他说任何话。他心想:“这位长老什么都不说”,就生气了,起身去舍利弗长老那里,站在一边。舍利弗长老问他:“你们为什么来?”他说:“尊者,我带着这些近事男去拜见离婆多长老,想听法。那位长老却什么也没对我说。我对他生了气,就到这里来了。请您为我说法吧。”舍利弗长老说:“那好,近事男们,坐下吧。”然后就讲了很多阿毗达摩的法。这位近事男心想:“阿毗达摩的讲说实在太细太深了,长老讲了一大堆阿毗达摩,这对我们有什么用?”他又生气了,带着众人去了阿难长老那里。
So hi sāvatthivāsī upāsako pañcasataupāsakaparivāro ekadivasaṃ te upāsake ādāya dhammassavanatthāya vihāraṃ gantvā revatattherassa santike dhammaṃ sotukāmo hutvā revatattheraṃ vanditvā nisīdi. So panāyasmā paṭisallānārāmo sīho viya ekacāro, tasmā tena saddhiṃ na kiñci kathesi. So ‘‘ayaṃ thero na kiñci kathesī’’ti kuddho uṭṭhāya sāriputtattherassa santikaṃ gantvā ekamantaṃ ṭhito therena ‘‘kenatthena āgatatthā’’ti vutte ‘‘ahaṃ, bhante, ime upāsake ādāya dhammassavanatthāya revatattheraṃ upasaṅkamiṃ, tassa me thero na kiñci kathesi, svāhaṃ tassa kujjhitvā idhāgato, dhammaṃ me kathethā’’ti āha. Atha thero ‘‘tena hi upāsakā nisīdathā’’ti vatvā bahukaṃ katvā abhidhammakathaṃ kathesi. Upāsakopi ‘‘abhidhammakathā nāma atisaṇhā, thero bahuṃ abhidhammameva kathesi, amhākaṃ iminā ko attho’’ti kujjhitvā parisaṃ ādāya ānandattherassa santikaṃ agamāsi.
长老也问:“近事男们,有什么事吗?”他们回答:“尊者,我们是为了听法才去拜访离婆多长老的。在他那里连一句寒暄都没得到,我们很生气,就去了舍利弗长老那里。他也对我们讲了大量极其深细的阿毗达摩。我们心想‘这对我们有什么用’,对他也生了气,就来到这里。请您为我们说法吧,尊者。”长老说:“那么,坐下来听吧。”于是他用他们很容易理解的方式,只简略地讲了一点法。他们对这位长老也生了气,就前往导师那里,顶礼之后坐在一边。这时导师问他们:“近事男们,你们为什么来?”他们说:“为了听法,尊者。”导师又问:“那你们听到法了吗?”他们说:“尊者,我们最初去拜访离婆多长老,他什么都不跟我们说。我们对他生气,就去拜访舍利弗长老。他给我们讲了大量阿毗达摩,我们领会不了,又生气地去了阿难长老那里。他只给我们讲了一点点法,我们也对他生气,就来到这里了。”
Therenāpi ‘‘kiṃ upāsakā’’ti vutte, ‘‘bhante, mayaṃ dhammassavanatthāya revatattheraṃ upasaṅkamimhā, tassa santike ālāpasallāpamattampi alabhitvā kuddhā sāriputtattherassa santikaṃ agamimhā, sopi no atisaṇhaṃ bahuṃ abhidhammameva kathesi, ‘iminā amhākaṃ ko attho’ti etassāpi kujjhitvā idhāgamimhā, kathehi no, bhante, dhammakatha’’nti. Tena hi nisīditvā suṇāthāti thero tesaṃ suviññeyyaṃ katvā appakameva dhammaṃ kathesi. Te therassapi kujjhitvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, atha ne satthā āha – ‘‘kasmā upāsakā āgatatthā’’ti? ‘‘Dhammassavanāya, bhante’’ti. ‘‘Suto pana vo dhammo’’ti? ‘‘Bhante, mayaṃ ādito revatattheraṃ upasaṅkamimhā, so amhehi saddhiṃ na kiñci kathesi, tassa kujjhitvā sāriputtattheraṃ upasaṅkamimhā, tena no bahu abhidhammo kathito, taṃ asallakkhetvā kujjhitvā ānandattheraṃ upasaṅkamimhā, tena no appamattakova dhammo kathito, tassapi kujjhitvā idhāgatamhā’’ti.
导师听了他的话之后,说:“阿图拉,从古到今一直都是这样:人们会批评沉默的人,也会批评话多的人,还会批评话少的人。根本不存在只该被批评的人,也不存在只该被称赞的人。国王也是有些人批评、有些人称赞。就连大地、日月、虚空,乃至在四众之中端坐说法的正自觉者,也是有些人批评、有些人称赞。愚痴盲目的批评和称赞,根本不足为凭。但被有智慧、有明智的人批评,才算真正被批评;被其称赞,才算真正被称赞。”说完这些话,他诵出下面这些偈颂——
Satthā tassa kathaṃ sutvā, ‘‘atula, porāṇato paṭṭhāya āciṇṇamevetaṃ, tuṇhībhūtampi bahukathampi mandakathampi garahantiyeva. Ekantaṃ garahitabboyeva vā hi pasaṃsitabboyeva vā natthi . Rājānopi ekacce nindanti, ekacce pasaṃsanti. Mahāpathavimpi candimasūriyepi ākāsādayopi catuparisamajjhe nisīditvā dhammaṃ kathentampi sammāsambuddhaṃ ekacce garahanti, ekacce pasaṃsanti. Andhabālānañhi nindā vā pasaṃsā vā appamāṇā, paṇḍitena pana medhāvinā nindito nindito nāma, pasaṃsito ca pasaṃsito nāma hotī’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
阿图拉,这是自古以来的事,并不是今天才这样;
有人批评沉默坐着的人,也有人批评话多的人;
就算说话有分寸,也会被人指责;世间没有人不被指责。
‘‘Porāṇametaṃ atula, netaṃ ajjatanāmiva; Nindanti tuṇhimāsīnaṃ, nindanti bahubhāṇinaṃ; Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito.
过去没有,未来也不会有,现在也找不到。
一个纯受指责或纯受称赞的人。
‘‘Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjati; Ekantaṃ nindito poso, ekantaṃ vā pasaṃsito.
如果智者日日审察后都称赞它,
行为没有瑕疵、有智慧、具备智慧与戒律并心得安定的人。
‘‘Yaṃ ce viññū pasaṃsanti, anuvicca suve suve; Acchiddavuttiṃ medhāviṃ, paññāsīlasamāhitaṃ.
就像阎浮金一样纯净的金币,谁有资格去指责它呢?
连天神也称赞他,梵天也称赞他。
‘‘Nikkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati; Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti.
在这里,“这是古人说的”意思是这是从前就有的。“阿图拉”是直接叫那位近事男的名字。“这不是今天才有的事”是说,不管是批评还是称赞,都不是今天才突然冒出来的。有人默不作声地坐着,别人就讥嫌说:这人怎么像哑巴、像聋子、像什么都不懂一样,一声不吭地坐着?有人话多,别人就讥嫌说:这人怎么像被风吹动的棕榈叶一样噼里啪啦响个不停,说起话来没完没了?有人说话有分寸,别人还是讥嫌说:这人怎么像把金子银子看得那么重似的,说了一两句就闭嘴了?总之,在这个世上,不管怎样都找不到一个不被讥嫌的人,这就是这段话的意思。“过去没有”是说过去不曾有,“未来也不会有”是说将来也不会出现。
Tattha porāṇametanti purāṇakaṃ etaṃ. Atulāti taṃ upāsakaṃ nāmena ālapati. Netaṃ ajjatanāmivāti idaṃ nindanaṃ vā pasaṃsanaṃ vā ajjatanaṃ adhunā uppannaṃ viya na hoti. Tuṇhimāsīnanti kiṃ eso mūgo viya badhiro viya kiñci ajānanto viya tuṇhī hutvā nisinnoti nindanti. Bahubhāṇinanti kiṃ esa vātāhatatālapaṇṇaṃ viya taṭataṭāyati, imassa kathāpariyantoyeva natthīti nindanti. Mitabhāṇimpīti kiṃ esa suvaṇṇahiraññaṃ viya attano vacanaṃ maññamāno ekaṃ vā dve vā vatvā tuṇhī ahosīti nindanti. Evaṃ sabbathāpi imasmiṃ loke anindito nāma natthīti attho. Na cāhūti atītepi nāhosi, anāgatepi na bhavissati.
愚者的批评或称赞都不足为准。可是,智者每天反复观察,看清了批评的理由或称赞的理由之后才称赞。因为具备无缺的修学或无缺的生活方式,所以被称为生活无缺者;因为具备法所生慧,所以被称为具慧者;因为兼具世间与出世间的智慧以及四遍清净戒,所以被称为慧戒具足者。智者称赞的就是这样的比丘。这样的人,就像没有杂质、经得起锻打和磨砺的阎浮金金币,谁有资格批评他呢?这就是这段话的意思。诸天,是说天神们和有智慧的人们也亲近、称扬、赞叹那位比丘。梵天也,是说不仅诸天和人们称赞他,在万界之中,大梵天也赞赏他。
Yaṃ ce viññūti bālānaṃ nindā vā pasaṃsā vā appamāṇā, yaṃ pana paṇḍitā divase divase anuvicca nindakāraṇaṃ vā pasaṃsakāraṇaṃ vā jānitvā pasaṃsanti, acchiddāya vā sikkhāya acchiddāya vā jīvitavuttiyā samannāgatattā acchiddavuttiṃ dhammojapaññāya samannāgatattā medhāviṃ lokiyalokuttarapaññāya ceva catupārisuddhisīlena ca samannāgatattā paññāsīlasamāhitaṃ pasaṃsanti, taṃ suvaṇṇadosavirahitaṃ ghaṭṭanamajjanakkhamaṃ jambonadanikkhaṃ viya ko ninditumarahatīti attho. Devāpīti devatāpi paṇḍitamanussāpi taṃ bhikkhuṃ upaṭṭhāya thomenti pasaṃsanti. Brahmunāpīti na kevalaṃ devamanussehi, dasasahassacakkavāḷe mahābrahmunāpi esa pasaṃsitoyevāti attho.
说法结束时,五百位近事男也都安立于入流果。
Desanāvasāne pañcasatāpi upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsūti.
第八 六群比丘事件
8. Chabbaggiyavatthu
导师住在竹林精舍时,针对六群比丘而宣说了这部名为“身忿怒”的教法。
Kāyappakopanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi.
有一天,导师住在竹林精舍时,听到那些六群比丘双手握着棍子、穿着木鞋,在石板地上经行,发出喀嚓喀嚓的声音。导师问:“阿难,这是什么声音?”听阿难回答“这是六群比丘穿着木鞋经行时发出的喀嚓声”之后,便制定了这条学处,说:“比丘应当守护身体等行为。”接着宣说法义,诵出以下偈颂——
Ekadivasañhi satthā veḷuvane viharanto tesaṃ chabbaggiyānaṃ ubhohi hatthehi yaṭṭhiyo gahetvā kaṭṭhapādukā āruyha piṭṭhipāsāṇe caṅkamantānaṃ khaṭakhaṭātisaddaṃ sutvā, ‘‘ānanda, kiṃ saddo nāmeso’’ti pucchitvā ‘‘chabbaggiyānaṃ pādukā āruyha caṅkamantānaṃ khaṭakhaṭasaddo’’ti sutvā sikkhāpadaṃ paññāpetvā ‘‘bhikkhunā nāma kāyādīni rakkhituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
要守护好身体的躁动,要以身约束自己;
舍弃身恶行,以身行善。
‘‘Kāyappakopaṃ rakkheyya, kāyena saṃvuto siyā; Kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyena sucaritaṃ care.
要守护好自己的嘴,别让嘴巴发脾气;说话要有节制。
舍弃语恶行,以善的言语行为而行。
‘‘Vacīpakopaṃ rakkheyya, vācāya saṃvuto siyā; Vacīduccaritaṃ hitvā, vācāya sucaritaṃ care.
要守护好心念的躁动,要以心受到约束;
舍断意恶行,以意行于善行。
‘‘Manopakopaṃ rakkheyya, manasā saṃvuto siyā; Manoduccaritaṃ hitvā, manasā sucaritaṃ care.
智者用身体约束自己,也用言语约束自己;
以心自制的智者,他们才是真正善加自制的人。
‘‘Kāyena saṃvutā dhīrā, atho vācāya saṃvutā; Manasā saṃvutā dhīrā, te ve suparisaṃvutā’’ti.
这里,身忿怒是指应当防护三种身恶行。以身自制,是指在身门挡住恶行进入,从而自我约束、关好门户。不过,因为舍弃身恶行而修身善行的人,这两方面都做到了,所以说舍身恶行已,应以身行善。接下来的偈颂也是同样的道理。以身自制的智者,是指那些智者:他们以身不造杀生等恶行,以语不造妄语等恶行,以意不让贪欲等生起,由此自制;他们在这个世间善于自制、善于守护、善于防护、善于关好门户——这就是这段话的意思。
Tattha kāyappakopanti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ rakkheyya. Kāyena saṃvutoti kāyadvāre duccaritapavesanaṃ nivāretvā saṃvuto pihitadvāro siyā. Yasmā pana kāyaduccaritaṃ hitvā kāyasucaritaṃ caranto ubhayampetaṃ karoti, tasmā kāyaduccaritaṃ hitvā, kāyena sucaritaṃ careti vuttaṃ. Anantaragāthāsupi eseva nayo. Kāyena saṃvutā dhīrāti ye paṇḍitā pāṇātipātādīni akarontā kāyena, musāvādādīni akarontā vācāya, abhijjhādīni asamuṭṭhapentā manasā saṃvutā, te idha lokasmiṃ susaṃvutā surakkhitā sugopitā supihitadvārāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.