菩提王子的故事
1. Bodhirājakumāravatthu
导师住在贝沙迦罗林时,针对菩提王子宣说了这则名为《自爱》的教法。
Attānañceti imaṃ dhammadesanaṃ satthā bhesakaḷāvane viharanto bodhirājakumāraṃ ārabbha kathesi.
据说,那位王子在平地上建了一座名叫拘迦那陀的宫殿,样式和其他宫殿完全不同,看起来就像悬在空中一样。建好之后,他问木匠:“你以前在别处也造过这样的宫殿吗?还是说这只是你头一回做的手艺?”木匠回答:“这是我头一回做,殿下。”王子听了心想:“如果这人再给别人造一座这样的宫殿,我这座就不稀奇了。我得杀了他,或者砍掉他的手腳,或者挖掉他的眼睛,这样他就不会再给别人造了。”他把这件事告诉了自己的好朋友,一个叫珊耆婆子的年轻人。那人心想:“王子肯定要除掉这个木匠。这匠人是无价之宝,不能让他当着我的面被毁掉,我得给他提个醒。”于是他走到木匠那里,问:“你的宫殿活儿做完了吗?”木匠说:“做完了。”他就说:“王子想害你,你得保护好自己。”木匠说:“好,主人,您把这事告诉我,真是帮了大忙,我知道该怎么办了。”后来王子问木匠:“喂,朋友,我们宫殿的活儿做完了吗?”木匠回答:“还没呢,殿下,还没做完,还差很多。”王子问:“还有什么活儿没做?”木匠说:“殿下,以后再告诉您,您先让人把木材运来吧。”王子问:“要什么木材?”木匠说:“要没节疤的干木材,殿下。”王子就让人运来交给他。然后木匠对他说:“殿下,从今天起您不要再到我这儿来了。为什么呢?因为我做精细活儿的时候,要是跟别人说话,就会分心。吃饭的时候,我妻子会给我送饭来。”王子答应了。木匠就坐在一间屋子里,把那些木材削成一只大鹏鸟,大小刚好能让他妻子儿女坐在里面。到了吃饭的时候,他对妻子说:“把家里所有东西都卖了,换成金银。”王子为了不让木匠出来,派人把房子围住,设了看守。木匠把大鹏鸟造好后,对妻子说:“今天把孩子们都带来。”他吃过早饭,让妻子儿女坐进大鹏鸟的肚子里,从窗户飞出去逃走了。众人哭喊着“殿下,木匠逃走了”,他就在这哭喊声中飞走了,飞到雪山降落后,建了一座城,成了名叫木车王的国王。
So kira pathavītale aññehi pāsādehi asadisarūpaṃ ākāse uppatamānaṃ viya kokanudaṃ nāma pāsādaṃ kāretvā vaḍḍhakiṃ pucchi – ‘‘kiṃ tayā aññatthāpi evarūpo pāsādo katapubbo, udāhu paṭhamasippameva te ida’’nti. ‘‘Paṭhamasippameva, devā’’ti ca vutte cintesi – ‘‘sace ayaṃ aññassapi evarūpaṃ pāsādaṃ karissati, ayaṃ pāsādo anacchariyo bhavissati. Imaṃ mayā māretuṃ vā hatthapāde vāssa chindituṃ akkhīni vā uppāṭetuṃ vaṭṭati, evaṃ aññassa pāsādaṃ na karissatī’’ti. So tamatthaṃ attano piyasahāyakassa sañjīvakaputtassa nāma māṇavakassa kathesi. So cintesi – ‘‘nissaṃsayaṃ esa vaḍḍhakiṃ nāsessati, anaggho sippī, so mayi passante mā nassatu, saññamassa dassāmī’’ti. So taṃ upasaṅkamitvā ‘‘pāsāde te kammaṃ niṭṭhitaṃ, no’’ti pucchitvā ‘‘niṭṭhita’’nti vutte ‘‘rājakumāro taṃ nāsetukāmo attānaṃ rakkheyyāsī’’ti āha . Vaḍḍhakīpi ‘‘bhaddakaṃ te, sāmi, kataṃ mama ārocentena, ahamettha kattabbaṃ jānissāmī’’ti vatvā ‘‘kiṃ, samma, amhākaṃ pāsāde kammaṃ niṭṭhita’’nti rājakumārena puṭṭho ‘‘na tāva, deva, niṭṭhitaṃ, bahu avasiṭṭha’’nti āha. Kiṃ kammaṃ nāma avasiṭṭhanti? Pacchā, deva, ācikkhissāmi, dārūni tāva āharāpethāti. Kiṃ dārūni nāmāti? Nissārāni sukkhadārūni, devāti. So āharāpetvā adāsi. Atha naṃ āha – ‘‘deva, te ito paṭṭhāya mama santikaṃ nāgantabbaṃ. Kiṃ kāraṇā? Sukhumakammaṃ karontassa hi aññehi saddhiṃ sallapantassa me kammavikkhepo hoti, āhāravelāyaṃ pana me bhariyāva āhāraṃ āharissatī’’ti. Rājakumāropi ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇi. Sopi ekasmiṃ gabbhe nisīditvā tāni dārūni tacchetvā attano puttadārassa anto nisīdanayoggaṃ garuḷasakuṇaṃ katvā āhāravelāya pana bhariyaṃ āha – ‘‘gehe vijjamānakaṃ sabbaṃ vikkiṇitvā hiraññasuvaṇṇaṃ gaṇhāhī’’ti. Rājakumāropi vaḍḍhakissa anikkhamanatthāya gehaṃ parikkhipitvā ārakkhaṃ ṭhapesi. Vaḍḍhakīpi sakuṇassa niṭṭhitakāle ‘‘ajja sabbepi dārake gahetvā āgaccheyyāsī’’ti bhariyaṃ vatvā bhuttapātarāso puttadāraṃ sakuṇassa kucchiyaṃ nisīdāpetvā vātapānena nikkhamitvā palāyi. So tesaṃ, ‘‘deva, vaḍḍhakī palāyatī’’ti kandantānaṃyeva gantvā himavante otaritvā ekaṃ nagaraṃ māpetvā kaṭṭhavāhanarājā nāma jāto.
王子也想:“我要举行宫殿落成庆典。”于是邀请世尊,在宫殿里用四种香料涂饰,从第一级台阶开始铺上布单。据说他没有儿女,所以他想:“如果我能得到儿子或女儿,世尊就会踏上这块布单。”这样想着就铺了布单。世尊来了以后,王子以五体投地礼敬世尊,接过钵,说:“尊者,请进。”世尊没有进去。他第二次、第三次请求。世尊还是没有进去,只是看着阿难长老。长老领会了世尊的目光,知道世尊不会踏上布单,就对王子说:“王子,请把布收起来吧,世尊不会踏上布单的,如来是在观照后世的众生。”王子便让人收起布单,请世尊进入内室,用粥和糕饼好好供养,然后坐在一边,礼敬后说:“尊者,我是帮助过您的人,我三次皈依。我在母胎里就皈依过一次,少年时第二次,成年时第三次。我这样对待您,为什么您不踏上我的布单呢?”世尊问:“王子,你铺布的时候是怎么想的?”王子说:“我想:‘如果我能得到儿子或女儿,世尊就会踏上我的布单。’我就是这样想着才铺的,尊者。”世尊说:“正因为这样,我才不踏。”王子问:“尊者,难道我得不到儿子或女儿吗?”世尊说:“是的,王子。”王子问:“是什么原因?”世尊说:“因为你们在过去世和妻子一起放逸。”王子问:“是什么时候的事,尊者?”于是世尊为他举出过去的事,说道:
Rājakumāropi ‘‘pāsādamahaṃ karissāmī’’ti satthāraṃ nimantetvā pāsāde catujjātiyagandhehi paribhaṇḍikaṃ katvā paṭhamaummārato paṭṭhāya celapaṭikaṃ patthari. So kira aputtako, tasmā ‘‘sacāhaṃ puttaṃ vā dhītaraṃ vā lacchāmi, satthā imaṃ akkamissatī’’ti cintetvā patthari. So satthari āgate satthāraṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ gahetvā ‘‘pavisatha, bhante’’ti āha. Satthā na pāvisi, so dutiyampi tatiyampi yāci. Satthā apavisitvāva ānandattheraṃ olokesi. Thero olokitasaññāyeva vatthānaṃ anakkamanabhāvaṃ ñatvā taṃ ‘‘saṃharatu, rājakumāra, dussāni, na bhagavā celapaṭikaṃ akkamissati, pacchimajanataṃ tathāgato oloketī’’ti dussāni saṃharāpesi. So dussāni saṃharitvā satthāraṃ antonivesanaṃ pavesatvā yāgukhajjakena sammānetvā ekamantaṃ nisinno vanditvā āha – ‘‘bhante, ahaṃ tumhākaṃ upakārako tikkhattuṃ saraṇaṃ gato, kucchigato ca kiramhi ekavāraṃ saraṇaṃ gato, dutiyaṃ taruṇadārakakāle, tatiyaṃ viññubhāvaṃ pattakāle. Tassa me kasmā celapaṭikaṃ na akkamitthā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, kumāra, cintetvā celāni attharī’’ti? ‘‘Sace puttaṃ vā dhītaraṃ vā lacchāmi, satthā me celapaṭikaṃ akkamissatī’’ti idaṃ cintetvā, bhanteti. Tenevāhaṃ taṃ na akkaminti. ‘‘Kiṃ panāhaṃ, bhante, puttaṃ vā dhītaraṃ vā neva lacchāmī’’ti? ‘‘Āma, kumārā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Purimakaattabhāve jāyāya saddhiṃ pamādaṃ āpannattā’’ti. ‘‘Kasmiṃ kāle, bhante’’ti? Athassa satthā atītaṃ āharitvā dassesi –
据说在过去,有好几百人乘着一艘大船出海。船在大海中间破裂了。一对夫妻抓住一块木板,漂到了一座小岛上,其余的人全都死在那里。那座小岛上住着一大群大鸟。他们找不到别的可以吃的东西,饿得受不了,就把鸟蛋放在炭火里烤了吃。鸟蛋不够了,就抓雏鸟来吃。就这样,他们在青年时、中年时、老年时一直都在吃。他们在任何一个阶段都没有生起过不放逸的心,他们两个人当中也没有一个生起过不放逸的心。
Atīte kira anekasatā manussā mahatiyā nāvāya samuddaṃ pakkhandiṃsu. Nāvā samuddamajjhe bhijji. Dve jayampatikā ekaṃ phalakaṃ gahetvā antaradīpakaṃ pavisiṃsu, sesā sabbe tattheva mariṃsu. Tasmiṃ kho pana dīpake mahāsakuṇasaṅgho vasati. Te aññaṃ khāditabbakaṃ adisvā chātajjhattā sakuṇaaṇḍāni aṅgāresu pacitvā khādiṃsu, tesu appahontesu sakuṇacchāpe gahetvā khādiṃsu. Evaṃ paṭhamavayepi majjhimavayepi pacchimavayepi khādiṃsuyeva. Ekasmimpi vaye appamādaṃ nāpajjiṃsu, ekopi ca nesaṃ appamādaṃ nāpajji.
导师为了说明他过去的那段业,就说道:“王子,如果你当时在任何一个年龄段,和妻子一起不放逸,那么在那个年龄段,就会有儿子或女儿出生。如果你们当中哪怕只有一个人不放逸,也会因为这个原因而有儿子或女儿出生。王子,凡是珍爱自己的人,在三个年龄段都应该不放逸地守护自己;如果做不到这样,至少也要在一个年龄段守护自己。”说完之后,他诵出这首偈颂:
Satthā idaṃ tassa pubbakammaṃ dassetvā ‘‘sace hi tvaṃ, kumāra, tadā ekasmimpi vaye bhariyāya saddhiṃ appamādaṃ āpajjissa, ekasmimpi vaye putto vā dhītā vā uppajjeyya. Sace pana vo ekopi appamatto abhavissa, taṃ paṭicca putto vā dhītā vā uppajjissa. Kumāra, attānañhi piyaṃ maññamānena tīsupi vayesu appamattena attā rakkhitabbo, evaṃ asakkontena ekavayepi rakkhitabboyevā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
如果一个人知道自己是可爱的,就该好好守护自己;
智者应当在三时中的某一时保持警觉、守护自己。
‘‘Attānañce piyaṃ jaññā, rakkheyya naṃ surakkhitaṃ; Tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ, paṭijaggeyya paṇḍito’’ti.
在这里,导师因为自己对法自在、又善于说法,就把三时中的任何一个时都称为“夜”来开示。所以这里的含义应当这样理解:如果一个人知道自己是可爱的,就该好好守护自己。也就是说,他要以能让自己得到妥善守护的方式来守护自己。在这里,如果一个人是在家人,心想“我要守护自己”,就算他住进楼上严密封闭的房间里,守护周全地住在那里;或者出家之后,住在门窗紧闭、严密封闭的洞窟里,他也还是没有真正守护自己。反过来,在家人若能随自己的能力去做布施、持戒等善行,或者出家人能在义务、学处、教理研习和作意上用功,这才叫守护自己。这样一来,如果三个时期都做不到,有智慧的人至少也要在其中一个时期守护自己。因为,如果一个人在家人年轻时沉溺于玩乐,不能行善,那中年时就该不放逸地行善;如果中年时因为要养育妻儿而不能行善,那晚年时就一定要行善。能这样做,自己就得到了守护。若不这样做,自己就不是可爱的,只会把自己导向恶道。同样,如果出家人年轻时在背诵、受持、教导以及履行义务和学处时放逸,那中年时就该不放逸地修习沙门法;如果年轻时研习教理、注疏、抉择,以及追问因果道理,中年时却放逸了,那晚年时就一定要不放逸地修习沙门法。能这样做,自己就得到了守护。若不这样做,自己就不是可爱的,事后只会被悔恨所烧灼。
Tattha yāmanti satthā attano dhammissaratāya desanākusalatāya ca idha tiṇṇaṃ vayānaṃ aññataraṃ vayaṃ yāmanti katvā desesi, tasmā evamettha attho veditabbo. Sace attānaṃ piyaṃ jāneyya, rakkheyya naṃ surakkhitanti yathā so surakkhito hoti, evaṃ naṃ rakkheyya. Tattha sace gīhī samāno ‘‘attānaṃ rakkhissāmī’’ti uparipāsādatale susaṃvutaṃ gabbhaṃ pavisitvā sampannārakkho hutvā vasantopi, pabbajito hutvā susaṃvute pihitadvāravātapāne leṇe viharantopi attānaṃ na rakkhatiyeva. Gihī pana samāno yathābalaṃ dānasīlādīni puññāni karonto, pabbajito vā pana vattapaṭivattapariyattimanasikāresu ussukkaṃ āpajjanto attānaṃ rakkhati nāma. Evaṃ tīsu vayesu asakkonto aññatarasmimpi vaye paṇḍitapuriso attānaṃ paṭijaggatiyeva. Sace hi gihibhūto paṭhamavaye khiḍḍāpasutatāya kusalaṃ kātuṃ na sakkoti, majjhimavaye appamattena hutvā kusalaṃ kātabbaṃ. Sace majjhimavaye puttadāraṃ posento kusalaṃ kātuṃ na sakkoti, pacchimavaye kātabbameva. Evampi karontena attā paṭijaggitova hoti. Evaṃ akarontassa pana attā piyo nāma na hoti, apāyaparāyaṇameva naṃ karoti. Sace pana pabbajito paṭhamavaye sajjhāyaṃ karonto dhārento vācento vattapaṭivattaṃ karonto pamādaṃ āpajjati, majjhimavaye appamattena samaṇadhammo kātabbo. Sace paṭhamavaye uggahitapariyattiyā aṭṭhakathaṃ vinicchayaṃ kāraṇākāraṇañca pucchanto majjhimavaye pamādaṃ āpajjati, pacchimavaye appamattena samaṇadhammo kātabboyeva. Evampi karontena attā paṭijaggitova hoti. Evaṃ akarontassa pana attā piyo nāma na hoti, pacchānutāpeneva naṃ tāpetīti.
开示结束时,菩提王子证得了入流果,在场的大众也从这次说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne bodhirājakumāro sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
乌巴难达释迦子长老的故事
2. Upanandasakyaputtattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对释迦族的优波难陀说了这段法教:“先把自己……”
Attānamevapaṭhamanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha kathesi.
据说这位长老很会说法。许多比丘听他讲了与少欲等相应的法之后,就用三衣供养他,并受持了头陀支。他们舍弃的那些资具,全都被他一个人收下了。有一次,雨安居快到了,他去了一个地方。当时,某座精舍的年轻沙弥们因为敬爱这位说法者,就对他说:“尊者,请在这里入雨安居吧。”他问:“在这里能得到多少安居衣?”他们回答说“每人一块布”,他就把鞋留在那里,去了另一座精舍。到了第二座精舍,他问“这里能得到什么”,听说“两块布”,他就把手杖留在那里。到了第三座精舍,他问“这里能得到什么”,听说“三块布”,他就把水罐留在那里。到了第四座精舍,他问“这里能得到什么”,听说“四块布”,他就说“好,我就在这里住下”,于是在那里入了雨安居,为在家众和比丘们说法。他们用许多布料和衣服供养他。雨安居结束后,他又派人到其他精舍传话:“因为我留下了资具,理应得到安居衣,请把它们送来给我。”他把所有东西都收齐,装满一车,然后离开了。
So kira thero dhammakathaṃ kathetuṃ cheko. Tassa appicchatādipaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ sutvā bahū bhikkhu taṃ ticīvarehi pūjetvā dhutaṅgāni samādiyiṃsu. Tehi vissaṭṭhaparikkhāre soyeva gaṇhi. So ekasmiṃ antovasse upakaṭṭhe janapadaṃ agamāsi. Atha naṃ ekasmiṃ vihāre daharasāmaṇerā dhammakathikapemena, ‘‘bhante, idha vassaṃ upethā’’ti vadiṃsu. ‘‘Idha kittakaṃ vassāvāsikaṃ labbhatī’’ti pucchitvā tehi ‘‘ekeko sāṭako’’ti vutte tattha upāhanā ṭhapetvā aññaṃ vihāraṃ agamāsi . Dutiyaṃ vihāraṃ gantvā ‘‘idha kiṃ labbhatī’’ti pucchitvā ‘‘dve sāṭakā’’ti vutte kattarayaṭṭhiṃ ṭhapesi. Tatiyaṃ vihāraṃ gantvā ‘‘idha kiṃ labbhatī’’ti pucchitvā ‘‘tayo sāṭakā’’ti vutte tattha udakatumbaṃ ṭhapesi. Catutthaṃ vihāraṃ gantvā ‘‘idha kiṃ labbhatī’’ti pucchitvā ‘‘cattāro sāṭakā’’ti vutte ‘‘sādhu idha vasissāmī’’ti tattha vassaṃ upagantvā gahaṭṭhānañceva bhikkhūnañca dhammakathaṃ kathesi. Te naṃ bahūhi vatthehi ceva cīvarehi ca pūjesuṃ. So vuṭṭhavasso itaresupi vihāresu sāsanaṃ pesetvā ‘‘mayā parikkhārassa ṭhapitattā vassāvāsikaṃ laddhabbaṃ, taṃ me pahiṇantū’’ti sabbaṃ āharāpetvā yānakaṃ pūretvā pāyāsi.
有一次,在一座精舍里,两个年轻比丘得到两块布和一条毛毯,他们没法分,说:“布归你,毛毯归我。”分不下来,就坐在路边争吵。他们看见那位长老走过来,就说:“尊者,请您帮我们分一下吧。”长老说:“你们自己分就行了。”他们说:“尊者,我们分不了,还是请您帮我们分吧。”长老说:“那你们能听我的话吗?”他们说:“能,我们听。”长老说:“那好。”于是把两块布给了他们,说:“这条贵重的毛毯,该归我们这些说法的人披。”说完就拿着毛毯走了。那两个年轻比丘心里懊悔,就去到世尊那里,把这件事禀告了。世尊说:“比丘们,他不是现在才拿了你们的东西让你们懊悔,过去他也这样做过。”于是世尊讲起了过去的事。
Athekasmiṃ vihāre dve daharabhikkhū dve sāṭake ekañca kambalaṃ labhitvā ‘‘tuyhaṃ sāṭakā hontu, mayhaṃ kambalo’’ti bhājetuṃ asakkontā maggasamīpe nisīditvā vivadanti. Te taṃ theraṃ āgacchantaṃ disvā, ‘‘bhante, tumhe no bhājetvā dethā’’ti vadiṃsu. Tumheyeva bhājethāti. Na sakkoma, bhante, tumheyeva no bhājetvā dethāti. Tena hi mama vacane ṭhassathāti. Āma, ṭhassāmāti. ‘‘Tena hi sādhū’’ti tesaṃ dve sāṭake datvā ‘‘ayaṃ dhammakathaṃ kathentānaṃ amhākaṃ pārupanāraho’’ti mahagghaṃ kambalaṃ ādāya pakkāmi. Daharabhikkhū vippaṭisārino hutvā satthu santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva tumhākaṃ santakaṃ gahetvā tumhe vippaṭisārino karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari –
过去时,有两只水獭,一只在浅水边活动,一只在深水里活动。它们得到一条很大的罗希塔鱼,为了“头归我,尾巴归你”而争吵起来,没法分。它们看见一只豺,就说:“舅舅,请帮我们把这条鱼分了。”豺说:“我被国王安排在裁判的位置上,在那里坐了很久,现在出来走动走动腿脚,眼下没空。”它们说:“舅舅,别这样,还是帮我们分了吧。”豺说:“你们会听我的话吗?”它们说:“会听,舅舅。”豺说:“那就好。”于是它把鱼头切下来放在一边,把鱼尾放在另一边。然后为了让它们明白,说道:“孩子们,你们谁在浅水边活动,就拿尾巴;谁在深水里活动,就得头。至于中间这一段,就归我这个依法裁决的人。”
Atītasmiṃ anutīracārī ca gambhīracārī cāti dve uddā mahantaṃ rohitamacchaṃ labhitvā ‘‘mayhaṃ sīsaṃ hotu, tava naṅguṭṭha’’nti vivādāpannā bhājetuṃ asakkontā ekaṃ siṅgālaṃ disvā āhaṃsu – ‘‘mātula, imaṃ no bhājetvā dehī’’ti. Ahaṃ raññā vinicchayaṭṭhāne ṭhapito, tattha ciraṃ nisīditvā jaṅghavihāratthāya āgatomhi, idāni me okāso natthīti. Mātula, mā evaṃ karotha, bhājetvā eva no dethāti. Mama vacane ṭhassathāti. Ṭhassāma, mātulāti. ‘‘Tena hi sādhū’’ti so sīsaṃ chinditvā ekamante akāsi, naṅguṭṭhaṃ ekamante. Katvā ca pana, ‘‘tātā, yena vo anutīre caritaṃ, so naṅguṭṭhaṃ gaṇhātu. Yena gambhīre caritaṃ, tassa sīsaṃ hotu. Ayaṃ pana majjhimo khaṇḍo mama vinicchayadhamme ṭhitassa bhavissatī’’ti te saññāpento –
在浅水边活动的动物有尾巴,在深水里活动的动物有头。
这中间的一份,将会属于依法裁决者。
‘‘Anutīracāri naṅguṭṭhaṃ, sīsaṃ gambhīracārino; Accāyaṃ majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissatī’’ti. (jā. 1.7.33) –
说完这首偈颂,它取了中间那一段就离开了。那两只水獭后悔不已,望着它离去的方向,呆呆地站在原地。
Imaṃ gāthaṃ vatvā majjhimakhaṇḍaṃ ādāya pakkāmi. Tepi vippaṭisārino taṃ oloketvā aṭṭhaṃsu.
导师讲完过去这件事,对那些比丘说:“就像这样,他在过去世也同样让你们心生懊悔。”用这句话让那些比丘明白之后,导师又责备优波难陀,说:“比丘们,要教导别人的话,首先自己就应该安立在合适的地方。”说完,便诵出这首偈颂——
Satthā imaṃ atītaṃ dassetvā ‘‘evamesa atītepi tumhe vippaṭisārino akāsiyevā’’ti te bhikkhū saññāpetvā upanandaṃ garahanto, ‘‘bhikkhave , paraṃ ovadantena nāma paṭhamameva attā patirūpe patiṭṭhāpetabbo’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
先把自己安立在合宜的地方,
然后他再去教导别人,这样的智者就不会被染污。
‘‘Attānameva paṭhamaṃ, patirūpe nivesaye; Athaññamanusāseyya, na kilisseyya paṇḍito’’ti.
这里,“安立于适当之处”的意思是:要让自己先具备与之相称的功德。这话说的是:如果有人想用少欲等功德,或者用圣者法脉的修行等来教导别人,他就应该先把自己安立在那种功德里。这样安立好之后,再用那些功德去教导别人。因为如果不先把自己安立在其中,只是一味地教导别人,就会招来别人的讥嫌,从而受到染污;如果先把自己安立在其中再去教导,就能得到别人的称赞,因此不会受到染污。这样去做的智者,就不会受到染污。
Tattha patirūpe nivesayeti anucchavike guṇe patiṭṭhāpeyya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo appicchatādiguṇehi vā ariyavaṃsapaṭipadādīhi vā paraṃ anusāsitukāmo, so attānameva paṭhamaṃ tasmiṃ guṇe patiṭṭhāpeyya. Evaṃ patiṭṭhāpetvā athaññaṃ tehi guṇehi anusāseyya. Attānañhi tattha anivesetvā kevalaṃ parameva anusāsamāno parato nindaṃ labhitvā kilissati nāma, tattha attānaṃ nivesetvā anusāsamāno parato pasaṃsaṃ labhati, tasmā na kilissati nāma. Evaṃ karonto paṇḍito na kilisseyyāti.
说法结束时,那些比丘证得了入流果,大众也都从这次说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne te bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, mahājanassāpi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
3. 精进帝沙长老的故事
3. Padhānikatissattheravatthu
世尊住在祇园精舍时,针对帕达尼卡帝沙长老,宣说了这段以“自己若”开头的法教。
Attānañceti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto padhānikatissattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,他从世尊那里领受了业处之后,带着五百位比丘进入森林结雨安居。他嘱咐大家说:“贤友们,你们是在还在世的佛陀面前领受了业处,要精勤不放逸地修习沙门法。”说完,他自己却走了,躺下来就睡。那些比丘初夜经行,到中夜就进精舍休息。他睡醒之后,走到他们那里说:“你们是来躺下睡觉的吗?赶快出去,修习沙门法!”说完,自己又回去照样睡。其他比丘中夜在外面经行,后夜进入精舍。他又醒来,走到他们那里,把他们从精舍赶出去,自己再回去照样睡。他一直这样干,那些比丘既没法读诵,也没法作意业处,心变得散乱。他们想:“我们的老师看起来非常精进,我们来暗中观察他一下。”他们暗中观察,看到他的所作所为后说:“贤友们,我们完了,我们的老师只是空口说白话。”他们被极度的困倦折磨,没有一个比丘能证得殊胜的成就。雨安居结束后,他们去拜见世尊。世尊与他们寒暄后问:“比丘们,你们有没有不放逸地修习沙门法?”他们把这件事禀告了世尊。世尊说:“比丘们,不是现在才这样,过去他也曾给你们制造障碍。”世尊这样说后,应他们的请求,便说了以下偈颂:
So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā pañcasate bhikkhū ādāya araññe vassaṃ upagantvā, ‘‘āvuso, dharamānakassa buddhassa santike vo kammaṭṭhānaṃ gahitaṃ, appamattāva samaṇadhammaṃ karothā’’ti ovaditvā sayaṃ gantvā nipajjitvā supati. Te bhikkhū paṭhamayāme caṅkamitvā majjhimayāme vihāraṃ pavisanti. So niddāyitvā pabuddhakāle tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ tumhe ‘nipajjitvā niddāyissāmā’ti āgatā, sīghaṃ nikkhamitvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti vatvā sayaṃ gantvā tatheva supati. Itare majjhimayāme bahi caṅkamitvā pacchimayāme vihāraṃ pavisanti. So punapi pabujjhitvā tesaṃ santikaṃ gantvā te vihārā nīharitvā sayaṃ puna gantvā tatheva supati. Tasmiṃ niccakālaṃ evaṃ karonte te bhikkhū sajjhāyaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā manasikātuṃ nāsakkhiṃsu, cittaṃ aññathattaṃ agamāsi. Te ‘‘amhākaṃ ācariyo ativiya āraddhavīriyo, pariggaṇhissāma na’’nti pariggaṇhantā tassa kiriyaṃ disvā ‘‘naṭṭhamhā, āvuso, ācariyo no tuccharavaṃ ravatī’’ti vadiṃsu. Tesaṃ ativiya niddāya kilamantānaṃ ekabhikkhupi visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Te vuṭṭhavassā satthu santikaṃ gantvā satthārā katapaṭisanthārā ‘‘kiṃ, bhikkhave, appamattā hutvā samaṇadhammaṃ karitthā’’ti pucchitā tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa tumhākaṃ antarāyamakāsiyevā’’ti vatvā tehi yācito –
由父母养大的,住在没有老师的家族里;
这只鸡分不清时辰和非时辰。
‘‘Amātāpitarasaṃvaḍḍho, anācerakule vasaṃ; Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭo’’ti. (jā. 1.1.119) –
他详细讲说了这篇《非时鸣鸡本生》,然后说:“那时候,那只鸡就是现在的帕达尼卡帝沙长老,这五百位比丘就是那些青年,而那位四方闻名的老师就是我。”导师详细讲完这篇本生后,又说:“诸位比丘,教导别人的时候,自己确实要先调伏好自己。因为像这样教导别人,自己先调伏好了,才能真正调伏别人。”说完之后,诵出了下面这首偈颂:
Imaṃ akālarāvikukkuṭajātakaṃ vitthāretvā kathesi. ‘‘Tadā hi so kukkuṭo ayaṃ padhānikatissatthero ahosi, ime pañca satā bhikkhū te māṇavā ahesuṃ, disāpāmokkho ācariyo ahamevā’’ti satthā imaṃ jātakaṃ vitthāretvā, ‘‘bhikkhave, paraṃ ovadantena nāma attā sudanto kātabbo. Evaṃ ovadanto hi sudanto hutvā dameti nāmā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
如果一个人自己能做到,就像他教导别人那样;
真正调伏了自己,才能去调伏别人;自我确实很难调伏。
‘‘Attānañce tathā kayirā, yathāññamanusāsati; Sudanto vata dametha, attā hi kira duddamo’’ti.
这句话的意思是:如果有比丘说“初夜等时段应当经行”,然后以此教导别人,而自己决意经行等修行,若自己也像教导他人那样去做,那么在这种情况下,他就能以“已调伏者才能真正调伏他人”这个道理,用他教导别人的那种功德,先使自己成为已调伏者,然后去调伏他人。因为据说“自我确实难以调伏”——这个自我确实极难调伏。所以,应当像他成为已调伏者那样去调伏自我。
Tassattho – yo hi bhikkhu ‘‘paṭhamayāmādīsu caṅkamitabba’’nti vatvā paraṃ ovadati, sayaṃ caṅkamanādīni adhiṭṭhahanto attānañce tathā kayirā, yathāññamanusāsati, evaṃ sante sudanto vata damethāti yena guṇena paraṃ anusāsati, tena attanā sudanto hutvā dameyya. Attā hi kira duddamoti ayañhi attā nāma duddamo. Tasmā yathā so sudanto hoti, tathā dametabboti.
开示结束时,那五百位比丘都证得了阿罗汉果。
Desanāvasāne pañca satāpi te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
4. 童子迦叶长老之母——长老尼的故事
4. Kumārakassapamātutherīvatthu
导师住在祇园精舍时,以童子迦叶长老的母亲为缘起,讲了“自己是自己的依靠”这一教法。
Attāhi attano nāthoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kumārakassapattherassa mātaraṃ ārabbha kathesi.
据说,她是王舍城一位富商的女儿,从懂事起就请求出家。可是她一次又一次地恳求,父母始终没有答应。到了该出嫁的年纪,她嫁到夫家,敬奉丈夫如同神明,就这样过起了在家生活。没过多久,她就怀了孕,自己却不知道。她讨得丈夫欢心后,又请求出家。丈夫便以隆重的礼遇把她送到比丘尼精舍,在不知情的情况下,让她在提婆达多一派的比丘尼那里出了家。后来,比丘尼们发现她怀了孕,就问她:“这是怎么回事?”她说:“各位尊者,我自己也不知道这是怎么回事,我的戒行确实是清净无染的。”比丘尼们把她带到提婆达多那里,问道:“这位比丘尼是出于信心才出家的,我们看出她怀了孕,却不知道是什么时候怀上的,现在该怎么办?”提婆达多心想:“可不能让我教导的比丘尼们因此蒙受耻辱。”就只说了一句:“不要把她赶出去。”她听了这话,年纪轻轻的她说道:“各位尊者,请不要赶我走,我不是为了提婆达多才出家的。来吧,带我去祇园,到导师那里去。”比丘尼们就带着她去了祇园,把这件事禀告了导师。导师虽然知道“她是在家时怀的孕”,但为了平息外人的讥嫌,还是让人请来了波斯匿王、大给孤独长者、小给孤独长者、毗舍佉女居士以及其他一些大户人家,然后吩咐优波离长老:“你去,在四众面前,把这位年轻比丘尼的事审理清楚。”长老把毗舍佉请到国王面前,让她来处理这件事。毗舍佉叫人围起布幕,在布幕里面查看她的手、脚、肚脐和腹部,推算月份和日子,确认“她是在家时怀上的”,就把这件事告诉了长老。于是长老在众人面前证明了她清白。后来,她生下了一个有大威力的儿子,这正是她当年在莲花佛足下发愿所求的果报。
Sā kira rājagahanagare seṭṭhidhītā viññutaṃ pattakālato paṭṭhāya pabbajjaṃ yāci. Atha sā punappunaṃ yācamānāpi mātāpitūnaṃ santikā pabbajjaṃ alabhitvā vayappattā patikulaṃ gantvā patidevatā hutvā agāraṃ ajjhāvasi. Athassā na cirasseva kucchismiṃ gabbho patiṭṭhahi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ajānitvāva sāmikaṃ ārādhetvā pabbajjaṃ yāci. Atha naṃ so mahantena sakkārena bhikkhunupassayaṃ netvā ajānanto devadattapakkhikānaṃ bhikkhunīnaṃ santike pabbājesi. Aparena samayena bhikkhuniyo tassā gabbhinibhāvaṃ ñatvā tāhi ‘‘kiṃ ida’’nti vuttā nāhaṃ, ayye, jānāmi ‘‘kimetaṃ’’, sīlaṃ vata me arogamevāti. Bhikkhuniyo taṃ devadattassa santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ bhikkhunī saddhāpabbajitā, imissā mayaṃ gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ jānāma, kālaṃ na jānāma, kiṃ dāni karomā’’ti pucchiṃsu. Devadatto ‘‘mā mayhaṃ ovādakārikānaṃ bhikkhunīnaṃ ayaso uppajjatū’’ti ettakameva cintetvā ‘‘uppabbājetha na’’nti āha. Taṃ sutvā sā daharā mā maṃ, ayye, nāsetha, nāhaṃ devadattaṃ uddissa pabbajitā, etha, maṃ satthu santikaṃ jetavanaṃ nethāti. Tā taṃ ādāya jetavanaṃ gantvā satthu ārocesuṃ. Satthā ‘‘tassā gihikāle gabbho patiṭṭhito’’ti jānantopi paravādamocanatthaṃ rājānaṃ pasenadikosalaṃ mahāanāthapiṇḍikaṃ cūḷaanāthapiṇḍikaṃ visākhāupāsikaṃ aññāni ca mahākulāni pakkosāpetvā upālittheraṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, imissā daharāya bhikkhuniyā catuparisamajjhe kammaṃ parisodhehī’’ti. Thero rañño purato visākhaṃ pakkosāpetvā taṃ adhikaraṇaṃ paṭicchāpesi. Sā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā antosāṇiyaṃ tassā hatthapādanābhiudarapariyosānāni oloketvā māsadivase samānetvā ‘‘gihibhāve imāya gabbho laddho’’ti ñatvā therassa tamatthaṃ ārocesi. Athassā thero parisamajjhe parisuddhabhāvaṃ patiṭṭhāpesi. Sā aparena samayena padumuttarabuddhassa pādamūle patthitapatthanaṃ mahānubhāvaṃ puttaṃ vijāyi.
有一天,国王正从比丘尼住处附近经过,听到小孩的声音,就问:“这是什么?”有人告诉他:“大王,是一位比丘尼生了儿子,这是那孩子的声音。”国王就把那个男孩带回自己宫里,交给乳母们抚养。到了取名字那天,给他取名叫迦叶;又因为他是按抚养王子的方式养大的,大家就都知道他叫童子迦叶。他在游戏场上打了别的孩子,那些孩子说:“我们是被没爹没娘的人打的。”他就走到国王那里问:“大王,他们说我‘没爹没娘’,请告诉我我的母亲是谁。”国王让乳母们来见他,说:“这些人就是你的母亲。”他说:“我不可能有这么多母亲,我应该只有一个母亲,请告诉我她是谁。”国王心想:“这孩子是骗不过去的。”就说:“孩子,你的母亲是一位比丘尼,你是我从比丘尼住处带回来的。”他一听,当下就生起了强烈的警醒,说:“父亲,请让我出家吧。”国王说:“好,孩子。”就用盛大的礼敬把他送到世尊面前出家。他受了具足戒后,就被称为童子迦叶长老。他在世尊面前领了业处,进入森林努力修行,却没能证得更高的果位,心想:“我要再把业处修得更殊胜,然后再来取它。”于是去到世尊那里,住在盲林中。
Athekadivasaṃ rājā bhikkhunupassayasamīpena gacchanto dārakasaddaṃ sutvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchitvā, ‘‘deva, ekissā bhikkhuniyā putto jāto, tassesa saddo’’ti vutte taṃ kumāraṃ attano gharaṃ netvā dhātīnaṃ adāsi. Nāmaggahaṇadivase cassa kassapoti nāmaṃ katvā kumāraparihārena vaḍḍhitattā kumārakassapoti sañjāniṃsu. So kīḷāmaṇḍale dārake paharitvā ‘‘nimmātāpitikenamhā pahaṭā’’ti vutte rājānaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘deva, maṃ ‘nimmātāpitiko’ti vadanti, mātaraṃ me ācikkhathā’’ti pucchitvā raññā dhātiyo dassetvā ‘‘imā te mātaro’’ti vutte ‘‘na ettikā me mātaro, ekāya me mātarā bhavitabbaṃ, taṃ me ācikkhathā’’ti āha. Rājā ‘‘na sakkā imaṃ vañcetu’’nti cintetvā, tāta, tava mātā bhikkhunī, tvaṃ mayā bhikkhunupassayā ānītoti. So tāvatakeneva samuppannasaṃvego hutvā, ‘‘tāta, pabbājetha ma’’nti āha. Rājā ‘‘sādhu, tātā’’ti taṃ mahantena sakkārena satthu santike pabbājesi. So laddhūpasampado kumārakassapattheroti paññāyi. So satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññaṃ pavisitvā vāyamitvā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto ‘‘puna kammaṭṭhānaṃ visesetvā gahessāmī’’ti satthu santikaṃ gantvā andhavane vihāsi.
那时,在迦叶佛的时代,有一位比丘和她一起修习沙门法,证得阿那含果后投生到梵天界。这位比丘从梵天界来到她面前,问了十五个问题,然后对她说:“除了世尊,没有别人能解答这些问题。去吧,到世尊面前去学习这些问题的含义。”她照办了,在解答完那些问题之后,证得了阿罗汉果。然而,从她离开的那天起,整整十二年,她的母亲——一位比丘尼——双眼不停地流泪。她因为与儿子分离而痛苦,总是满脸泪水地出去托钵乞食。有一天,她走在街上,一看见长老,就喊着“儿子啊,儿子啊!”哭叫着跑过去想抓住他,结果跌倒在地。她站起来时,乳汁从胸前流出,衣服都湿透了,就这样走过去抓住了长老。长老心想:“如果她从我这听到温柔的话语,她的修行就毁了。我要硬起心肠来跟她说话。”于是对她说:“你到处游荡做什么?难道连一丝爱恋都断不掉吗?”她听了心想:“长老的话多么冷酷啊!”便说:“孩子,你在说什么?”长老又照样说了同样的话。她便想:“我为了他十二年流泪不止,而他的心却如此坚硬。我何必还要执着他呢?”于是斩断了对儿子的爱恋,就在那一天证得了阿罗汉果。
Atha naṃ kassapabuddhakāle ekato samaṇadhammaṃ katvā anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbattabhikkhu brahmalokato āgantvā pannarasa pañhe pucchitvā ‘‘ime pañhe ṭhapetvā satthāraṃ añño byākātuṃ samattho nāma natthi, gaccha, satthu santike imesaṃ atthaṃ uggaṇhā’’ti uyyojesi. So tathā katvā pañhavissajjanāvasāne arahattaṃ pāpuṇi. Tassa pana nikkhantadivasato paṭṭhāya dvādasa vassāni mātubhikkhuniyā akkhīhi assūni pavattiṃsu. Sā puttaviyogadukkhitā assutinteneva mukhena bhikkhāya caramānā antaravīthiyaṃ theraṃ disvāva, ‘‘putta , puttā’’ti viravantī taṃ gaṇhituṃ upadhāvamānā parivattitvā pati. Sā thanehi khīraṃ muñcantehi uṭṭhahitvā allacīvarā gantvā theraṃ gaṇhi. So cintesi – ‘‘sacāyaṃ mama santikā madhuravacanaṃ labhissati, vinassissati. Thaddhameva katvā imāya saddhiṃ sallapissāmī’’ti. Atha naṃ āha – ‘‘kiṃ karontī vicarasi, sinehamattampi chindituṃ na sakkosī’’ti. Sā ‘‘aho kakkhaḷā therassa kathā’’ti cintetvā ‘‘kiṃ vadesi, tātā’’ti vatvā punapi tena tatheva vuttā cintesi – ‘‘ahaṃ imassa kāraṇā dvādasa vassāni assūni sandhāretuṃ na sakkomi, ayaṃ panevaṃ thaddhahadayo, kiṃ me iminā’’ti puttasinehaṃ chinditvā taṃdivasameva arahattaṃ pāpuṇi.
后来,有一次比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,提婆达多就这样把善缘如此深厚的孩童咖沙巴和那位长老尼给毁了,而导师却成了他们的依靠。唉,佛陀真是悲悯世间啊!”导师走来,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们回答:“是在谈这件事。”导师说:“比丘们,我不只是现在才成为他们的助缘和依靠,过去世我也一直是他们的依靠。”接着便说出以下偈颂:
Aparena samayena dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadattena evaṃ upanissayasampanno kumārakassapo ca therī ca nāsitā, satthā pana tesaṃ patiṭṭhā jāto, aho buddhā nāma lokānukampakā’’ti . Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva ahaṃ imesaṃ paccayo patiṭṭhā jāto, pubbepi nesaṃ ahaṃ patiṭṭhā ahosiṃyevā’’ti vatvā –
应该亲近尼拘律树,不要在枝叶上栖身;
死在尼拘律树上更好,也好过在树枝上活着。
‘‘Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase; Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvita’’nti. (jā. 1.1.12; 1.10.81) –
世尊详细讲完这篇《尼拘律树本生》后,把本生故事里的人物一一对应起来:“那时候的枝条鹿就是提婆达多,他的随从就是提婆达多的随众;应约而来的母鹿就是那位长老尼,她的儿子就是孩童咖沙巴;而舍弃自己的性命去救怀孕母鹿的尼拘律树鹿王,就是我。”这样把本生故事归结之后,世尊为了说明长老尼已经断了对儿子的爱执、自己成为自己的依止,便说:“比丘们,因为依靠他人而立身,不可能成为生天界的人或入圣道的人,所以自己才是自己的依怙,他人又能做什么呢?”说完这话,便说出下面这首偈颂:
Imaṃ nigrodhajātakaṃ vitthārena kathetvā ‘‘tadā sākhamigo devadatto ahosi, parisāpissa devadattaparisā, vārappattā migadhenu therī ahosi, putto kumārakassapo, gabbhinīmigiyā jīvitaṃ pariccajitvā gato nigrodhamigarājā pana ahamevā’’ti jātakaṃ samodhānetvā puttasinehaṃ chinditvā theriyā attanāva attano patiṭṭhānakatabhāvaṃ pakāsento, ‘‘bhikkhave, yasmā parassa attani ṭhitena saggaparāyaṇena vā maggaparāyaṇena vā bhavituṃ na sakkā, tasmā attāva attano nātho, paro kiṃ karissatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
自己才是自己的依怙,他人又怎能成为依怙呢?
只有通过善加调伏的自己,才能得到那难得的依怙。
‘‘Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; Attanā hi sudantena, nāthaṃ labhati dullabha’’nti.
这里,“依怙”就是依靠。这段话的意思是:因为人只有立足于自身、自身具足,才能行善而投生天界,或者修习圣道,或者证得圣果。所以,只有自己才是自己的依靠,别人怎么能成为谁的依靠呢?只有通过善加调伏、不依赖他人的自己,才能获得那被称为阿罗汉果的难得依怙。这里所说的“获得难得的依怙”,指的就是阿罗汉果。
Tattha nāthoti patiṭṭhā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā attani ṭhitena attasampannena kusalaṃ katvā saggaṃ vā pāpuṇituṃ, maggaṃ vā bhāvetuṃ, phalaṃ vā sacchikātuṃ sakkā . Tasmā hi attāva attano patiṭṭhā hoti, paro ko nāma kassa patiṭṭhā siyā. Attanā eva hi sudantena nibbisevanena arahattaphalasaṅkhātaṃ dullabhaṃ nāthaṃ labhati. Arahattañhi sandhāya idha ‘‘nāthaṃ labhati dullabha’’nti vuttaṃ.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第五则:大黑优婆塞的故事
5. Mahākālaupāsakavatthu
导师住在祇园精舍的时候,围绕一位名叫摩诃迦罗的入流近事男,讲了这篇“自己所造的恶”的法教。
Attanā hi kataṃ pāpanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mahākālaṃ nāma sotāpannaupāsakaṃ ārabbha kathesi.
据说,他在一个月中的八天受持布萨,整夜在精舍里听法。有一天夜里,盗贼们潜入一户人家,凿穿墙壁,拿了财物。主人被铜器的响声惊醒,追了上来,盗贼们丢下偷来的东西就跑了。主人们还是一直追,盗贼们就四散逃开。其中有一个盗贼顺着通往精舍的路跑。那天清晨,摩诃迦罗听了一整夜的法,正在池塘边洗脸,那个盗贼把包裹丢在他面前就跑了。那些追盗贼的人赶过来,看见包裹,就说:“你凿穿我们的墙,偷了包裹,还装作在听法的样子到处晃!”于是抓住他,把他打死了,扔下尸体就走了。第二天清早,来取水罐的年轻沙弥们看见了他,说:“这个在精舍听完法就躺在那里的近事男,竟然死得这么不该。”然后把这事禀告了世尊。世尊说:“是的,比丘们,他这一生确实在不该的时候遭遇了不该的死;但就他过去所造的业来说,他得到的正是应得的。”在比丘们的请求下,世尊讲述了他过去的业:
So kira māsassa aṭṭhadivasesu uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammakathaṃ suṇāti. Atha rattiṃ corā ekasmiṃ gehe sandhiṃ chinditvā bhaṇḍakaṃ gahetvā lohabhājanasaddena pabuddhehi sāmikehi anubaddhā gahitabhaṇḍaṃ chaḍḍetvā palāyiṃsu. Sāmikāpi te anubandhiṃsuyeva, te disā pakkhandiṃsu. Eko pana vihāramaggaṃ gahetvā mahākālassa rattiṃ dhammakathaṃ sutvā pātova pokkharaṇitīre mukhaṃ dhovantassa purato bhaṇḍikaṃ chaḍḍetvā palāyi. Core anubandhitvā āgatamanussā bhaṇḍikaṃ disvā ‘‘tvaṃ no gehasandhiṃ chinditvā bhaṇḍikaṃ haritvā dhammaṃ suṇanto viya vicarasī’’ti taṃ gahetvā pothetvā māretvā chaḍḍetvā agamiṃsu. Atha naṃ pātova pānīyaghaṭaṃ ādāya gatā daharasāmaṇerā disvā ‘‘vihāre dhammakathaṃ sutvā sayitaupāsako ayuttaṃ maraṇaṃ labhatī’’ti vatvā satthu ārocesuṃ. Satthā ‘‘āma, bhikkhave, imasmiṃ attabhāve kālena appatirūpaṃ maraṇaṃ laddhaṃ, pubbe katakammassa pana tena yuttameva laddha’’nti vatvā tehi yācito tassa pubbakammaṃ kathesi –
据说过去,在波罗奈国王管辖的国境里,有个边境村子的树林入口处常有盗贼抢劫。国王在树林入口安排了一名王差,这人领了薪水,就护送人们从这边到那边,又从那边到这边。有一天,一个男人把容貌美丽的妻子扶上一辆轻便小车,来到那个地方。王差一看见那个女人就生了爱意,那男人说“先生,请让我们穿过树林吧”,他却说“现在时候不早了,明天一早再过去”。男人说“先生,时候还早,现在就带我们过去吧”。王差说“别走了,贤者,就在我家吃饭住宿吧”。那男人却不肯留下。王差就向手下人使了个眼色,让人把车掉头,把那男人硬是安顿在大门旁的小屋里住下,又让人准备了食物。王差家里有一颗宝珠。他叫人把那颗宝珠塞进那男人的车里,到了清晨,又让人弄出盗贼闯进来的声响。于是手下人报告说“先生,宝珠被贼偷走了”。他就在各村口设了岗哨,吩咐说“搜查所有出村的人”。那男人一早套好车就出发了。搜查他的车时,发现了王差自己放进去的那颗宝珠,便恐吓他,说“你偷了宝珠想跑”,把他打了一顿,然后交给村长,说“大人,我们抓到贼了”。村长说“我给了这个雇工住处,也给了饭吃,他却偷了宝珠跑了,把这个恶人抓起来”,于是命人打他,把他打死丢掉了。这就是他过去的业。他从那里死后,投生到无间地狱,在那里长时间受煎熬,由于剩余果报的力量,在百次生命中同样被打,最终死去。
Atīte kira bārāṇasirañño vijite ekassa paccantagāmassa aṭavimukhe corā paharanti. Rājā aṭavimukhe ekaṃ rājabhaṭaṃ ṭhapesi, so bhatiṃ gahetvā manusse orato pāraṃ neti, pārato oraṃ āneti. Atheko manusso abhirūpaṃ attano bhariyaṃ cūḷayānakaṃ āropetvā taṃ ṭhānaṃ agamāsi. Rājabhaṭo taṃ itthiṃ disvāva sañjātasineho tena ‘‘aṭaviṃ no , sāmi, atikkāmehī’’ti vuttepi ‘‘idāni vikālo, pātova atikkāmessāmī’’ti āha. So sakālo, sāmi, idāneva no nehīti. Nivatta, bho, amhākaṃyeva gehe āhāro ca nivāso ca bhavissatīti. So neva nivattituṃ icchi. Itaro purisānaṃ saññaṃ datvā yānakaṃ nivattāpetvā anicchantasseva dvārakoṭṭhake nivāsaṃ datvā āhāraṃ paṭiyādāpesi. Tassa pana gehe ekaṃ maṇiratanaṃ atthi. So taṃ tassa yānakantare pakkhipāpetvā paccūsakāle corānaṃ paviṭṭhasaddaṃ kāresi. Athassa purisā ‘‘maṇiratanaṃ, sāmi, corehi haṭa’’nti ārocesuṃ. So gāmadvāresu ārakkhaṃ ṭhapetvā ‘‘antogāmato nikkhamante vicinathā’’ti āha. Itaropi pātova yānakaṃ yojetvā pāyāsi. Athassa yānakaṃ sodhentā attanā ṭhapitaṃ maṇiratanaṃ disvā santajjetvā ‘‘tvaṃ maṇiṃ gahetvā palāyasī’’ti pothetvā ‘‘gahito no, sāmi, coro’’ti gāmabhojakassa dassesuṃ. So ‘‘bhatakassa vata me gehe nivāsaṃ datvā bhattaṃ dinnaṃ, maṇiṃ gahetvā gato, gaṇhatha naṃ pāpapurisa’’nti pothāpetvā māretvā chaḍḍāpesi. Idaṃ tassa pubbakammaṃ. So tato cuto avīcimhi nibbattitvā tattha dīgharattaṃ paccitvā vipākāvasesena attabhāvasate tatheva pothito maraṇaṃ pāpuṇi.
导师这样展示了摩诃迦罗过去的业之后,说:“比丘们,这些众生就是这样,被自己造下的恶业在四恶趣中彻底碾碎。”然后说出下面这首偈颂:
Evaṃ satthā mahākālassa pubbakammaṃ dassetvā, ‘‘bhikkhave, evaṃ ime satte attanā katapāpakammameva catūsu apāyesu abhimatthatī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
恶,是自己所造,从自己而生,以自己为根源。
就像金刚石能打磨宝石一样,恶业也会把那个没智慧的人彻底碾碎。
‘‘Attanā hi kataṃ pāpaṃ, attajaṃ attasambhavaṃ; Abhimatthati dummedhaṃ, vajiraṃvasmamayaṃ maṇi’’nti.
这里,“金刚石如石宝珠”的意思是:就像金刚石虽然由石头形成、从石头中产生,却会啃咬它所出生的那块石头宝珠,把它咬出一个个洞、碎成一块块,使它再也没法使用;同样,愚笨无智的人自己造作、从自身生起、以自己为根源的恶业,会在四种恶趣中碾压、切割、摧毁他。
Tattha vajiraṃvasmamayaṃ maṇinti vajiraṃva asmamayaṃ maṇiṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā pāsāṇamayaṃ pāsāṇasambhavaṃ vajiraṃ tameva asmamayaṃ maṇiṃ attano uṭṭhānaṭṭhānasaṅkhātaṃ pāsāṇamaṇiṃ khāditvā chiddaṃ chiddaṃ khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ katvā aparibhogaṃ karoti, evameva attanā kataṃ attani jātaṃ attasambhavaṃ pāpaṃ dummedhaṃ nippaññaṃ puggalaṃ catūsu apāyesu abhimatthati kantati viddhaṃsetīti.
说法结束时,在场的比丘们证得了入流果等果位。
Desanāvasāne sampattabhikkhū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第六,提婆达多的故事
6. Devadattavatthu
导师住在竹林精舍时,针对提婆达多而说了这则法教:“若有人全然无戒。”
Yassaaccantadussīlyanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto devadattaṃ ārabbha kathesi.
有一天,比丘们在法堂里议论起来:“贤友们,提婆达多是破戒的人、本性恶劣的人。因为破戒,他的贪爱不断增长,借此拉拢了阿阇世,得到了大量的利养和恭敬,又怂恿阿阇世杀害父亲,还和他联手,用各种办法想谋害如来的性命。”导师来了之后问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”比丘们回答:“就是在说这件事。”导师就说:“比丘们,提婆达多不是现在才这样,过去世他也曾用各种办法想谋害我。”接着讲了《羖羊鹿本生》等本生故事,然后说:“比丘们,一个彻底破戒的人,因为破戒而生起的贪爱,就像藤蔓缠住娑罗树一样,把它缠得折断了,扔进地狱等恶道里去。”于是说出了这首偈颂:
Ekasmiñhi divase bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, devadatto dussīlo pāpadhammo dussīlyakāraṇena vaḍḍhitāya taṇhāya ajātasattuṃ saṅgaṇhitvā mahantaṃ lābhasakkāraṃ nibbattetvā ajātasattuṃ pituvadhe samādapetvā tena saddhiṃ ekato hutvā nānappakārena tathāgatassa vadhāya parisakkatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi devadatto nānappakārena mayhaṃ vadhāya parisakkatī’’ti vatvā kuruṅgamigajātakādīni (jā. 1.2.111-2) kathetvā, ‘‘bhikkhave, accantadussīlapuggalaṃ nāma dussīlyakāraṇā uppannā taṇhā māluvā viya sālaṃ pariyonandhitvā sambhañjamānā nirayādīsu pakkhipatī’’ti vatvā imaṃ gāthāmāha –
若人极度无戒,犹如蔓藤覆娑罗树;
他把自己弄成那样,就像敌人希望他变成的样子。
‘‘Yassa accantadussīlyaṃ, māluvā sālamivotthataṃ; Karoti so tathattānaṃ, yathā naṃ icchatī diso’’ti.
在这里,“一向恶戒”就是指完全属于恶戒的状态。无论是在家人从出生起就造作十种不善业道,还是出家人从受具足戒那天起就犯下重罪,都叫做一向恶戒。这里说的,是指某人在两世或三世的生命中都是恶戒者,是就他随着流转而来的那种恶戒状态而说的。这里所说的“恶戒状态”,应当理解为依止恶戒者的六根门而生起的渴爱。“犹如蔓藤覆盖娑罗树”:对某个人来说,那种被称为渴爱的恶戒,就像蔓藤覆盖娑罗树一样——下雨时,叶子承接雨水,然后以缠毁的方式把整棵树到处包住;同样,它覆盖、缠绕这个人的生命体,并盘踞在那里。这个人就像被蔓藤缠毁而倒落在地上的树一样,被那种称为恶戒的渴爱所缠毁,堕入恶趣;正如想害他的敌人所希望的那样,他把自己变成了那样。这就是这段话的意思。
Tattha accantadussīlyanti ekantadussīlabhāvo. Gihī vā jātito paṭṭhāya dasa akusalakammapathe karonto, pabbajito vā upasampannadivasato paṭṭhāya garukāpattiṃ āpajjamāno accantadussīlo nāma. Idha pana yo dvīsu tīsu attabhāvesu dussīlo, etassa gatiyā āgataṃ dussīlabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dussīlabhāvoti cettha dussīlassa cha dvārāni nissāya uppannā taṇhā veditabbā. Māluvā sālamivotthatanti yassa puggalassa taṃ taṇhāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ yathā nāma māluvā sālaṃ ottharantī deve vassante pattehi udakaṃ sampaṭicchitvā sambhañjanavasena sabbatthakameva pariyonandhati, evaṃ attabhāvaṃ otthataṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. So māluvāya sambhañjitvā bhūmiyaṃ pātiyamāno rukkho viya tāya dussīlyasaṅkhātāya taṇhāya sambhañjitvā apāyesu pātiyamāno, yathā naṃ anatthakāmo diso icchati, tathā attānaṃ karoti nāmāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第七个故事:图谋分裂僧团的事。
7. Saṅghabhedaparisakkanavatthu
“易做”这段法教,是导师住在竹林精舍时,针对图谋分裂僧团这件事而说的。
Sukarānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto saṅghabhedaparisakkanaṃ ārabbha kathesi.
有一天,提婆达多正忙着策划分裂僧团,看见阿难尊者正在托钵乞食,就把自己的打算告诉了他。阿难尊者听后,来到导师身边,对世尊这样说:“尊者,今天上午我穿好下衣,拿着钵和袈裟,进王舍城乞食。尊者,提婆达多看见我在王舍城乞食,就走过来对我说:‘贤友阿难,从今天起,我要离开世尊、离开比丘僧团,自己单独举行布萨和僧伽羯磨。’世尊,提婆达多今天就要分裂僧团,自己举行布萨和僧伽羯磨了。”这样说的时候,导师——
Ekadivasañhi devadatto saṅghabhedāya parisakkanto āyasmantaṃ ānandaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā attano adhippāyaṃ ārocesi. Taṃ sutvā thero satthu santikaṃ gantvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ, bhante, devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvā yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘ajjatagge dānāhaṃ, āvuso ānanda, aññatreva bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghena uposathaṃ karissāmi saṅghakammañcā’ti. Ajja bhagavā devadatto saṅghaṃ bhindissati, uposathañca karissati saṅghakammāni cā’’ti. Evaṃ vutte satthā –
善人做善事容易,恶人做善事却很难;
恶行,恶人容易做;对圣者来说,恶行却很难做。
‘‘Sukaraṃ sādhunā sādhu, sādhu pāpena dukkaraṃ; Pāpaṃ pāpena sukaraṃ, pāpamariyehi dukkara’’nti. (udā. 48) –
说完这段优陀那之后,又说:“阿难,对自己不利的事容易做,对自己有利的事才难做。”接着说了这首偈颂:
Imaṃ udānaṃ udānetvā, ‘‘ānanda, attano ahitakammaṃ nāma sukaraṃ, hitakammameva dukkara’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
不善的事和对自己没好处的事,都容易做;
凡是既对自己有利益、又真正善的,那确实是最难做到的。
‘‘Sukarāni asādhūni, attano ahitāni ca; Yaṃ ve hitañca sādhuñca, taṃ ve paramadukkara’’nti.
这句话的意思是:那些不善的、有过失的业,因为只会导向恶趣,所以对自己也是不利的——这些业很容易做。然而,那种能导向善趣、对自己有益,又因为没有过失而称为善,既能导向善趣又能导向涅槃的业,要做它,就像让向东流的恒河倒转过来向西流一样,极其困难。
Tassattho – yāni kammāni asādhūni sāvajjāni apāyasaṃvattanikattāyeva attano ahitāni ca honti, tāni sukarāni. Yaṃ pana sugatisaṃvattanikattā attano hitañca anavajjatthena sādhuñca sugatisaṃvattanikañceva nibbānasaṃvattanikañca kammaṃ, taṃ pācīnaninnāya gaṅgāya ubbattetvā pacchāmukhakaraṇaṃ viya atidukkaranti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
迦拉长老的故事
8. Kālattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对迦拉长老宣说了这则“Yo sāsanaṃ”的法教。
Yosāsananti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kālattheraṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,据说有一个女人处在母亲的位置来侍奉那位长老。她邻居家的人到世尊面前听了法,回来就赞叹说:“佛陀真是不可思议!说法真是甘美动听!”那个女人听到他们这样说,就对长老说:“尊者,我也想去听世尊说法。”长老阻止她说:“不要去那里。”她一天又一天,直到第三次,虽然都被他拦着,还是想去听。他为什么要拦她呢?据说他心里是这样想的:“她要是到世尊面前听了法,就会离开我。”有一天,她一早吃完饭,受了布萨戒,吩咐女儿说:“孩子,你要好好供养尊者。”然后就去了寺院。她女儿在比丘来的时候供养了他。他问:“大近事女在哪里?”女儿说:“去寺院听法了。”他一听,肚子里像火烧一样焦灼难忍,心想:“现在她已经离开我了。”于是急忙赶去,看见那个女人正在世尊面前听法,就对世尊说:“尊者,这个女人愚钝,听不懂微细的法义。不要给她讲跟蕴等有关的微细法义,给她讲布施论或戒论就好了。”世尊知道他的心思,就说:“你这个劣慧的人,依靠邪恶的见解,诽谤诸佛的教法。你这是在自我毁灭啊。”说了这话之后,便说出下面这首偈颂:
Sāvatthiyaṃ kirekā itthī mātuṭṭhāne ṭhatvā taṃ theraṃ upaṭṭhahi. Tassā paṭivissakagehe manussā satthu santike dhammaṃ sutvā āgantvā ‘‘aho buddhā nāma acchariyā, aho dhammadesanā madhurā’’ti pasaṃsanti. Sā itthī tesaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhante, ahampi satthu dhammadesanaṃ sotukāmā’’ti tassa ārocesi. So ‘‘tattha mā gamī’’ti taṃ nivāresi. Sā punadivase punadivasepīti yāvatatiyaṃ tena nivāriyamānāpi sotukāmāva ahosi. Kasmā so panetaṃ nivāresīti? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘satthu santike dhammaṃ sutvā mayi bhijjissatī’’ti. Sā ekadivasaṃ pātova bhuttapātarāsā uposathaṃ samādiyitvā, ‘‘amma, sādhukaṃ ayyaṃ pariviseyyāsī’’ti dhītaraṃ āṇāpetvā vihāraṃ agamāsi. Dhītāpissā taṃ bhikkhuṃ āgatakāle parivisitvā ‘‘kuhiṃ mahāupāsikā’’ti vuttā ‘‘dhammassavanāya vihāraṃ gatā’’ti āha. So taṃ sutvāva kucchiyaṃ uṭṭhitena ḍāhena santappamāno ‘‘idāni sā mayi bhinnā’’ti vegena gantvā satthu santike dhammaṃ suṇamānaṃ disvā satthāraṃ āha, ‘‘bhante, ayaṃ itthī dandhā sukhumaṃ dhammakathaṃ na jānāti, imissā khandhādipaṭisaṃyuttaṃ sukhumaṃ dhammakathaṃ akathetvā dānakathaṃ vā sīlakathaṃ vā kathetuṃ vaṭṭatī’’ti. Satthā tassajjhāsayaṃ viditvā ‘‘tvaṃ duppañño pāpikaṃ diṭṭhiṃ nissāya buddhānaṃ sāsanaṃ paṭikkosasi. Attaghātāyeva vāyamasī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
凡有阿罗汉、诸圣者、以法为生者的教法
愚痴的人依止邪恶的见解,就加以否定、排斥。
就像竹子结出果实,只会让自己走向毁灭。
‘‘Yo sāsanaṃ arahataṃ, ariyānaṃ dhammajīvinaṃ; Paṭikkosati dummedho, diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ; Phalāni kaṭṭhakasseva, attaghātāya phallatī’’ti.
这段话的意思是:某个愚痴的人,因为害怕自己失去利养和恭敬,就依靠邪恶的见解,去阻止那些说“我们要去听法,我们要去布施”的人。他这样阻止,就是在诽谤阿罗汉、圣者、以法为生的诸佛的教法。他这种阻止和邪见,就像名叫竹的那种植物的果实一样。所以,正如竹子结果只是为了自我毁灭,纯粹是为了害死自己才结果;同样,他这样做也只会为了自我毁灭而结果。关于这一点,也有这样的说法——
Tassattho – yo dummedho puggalo attano sakkārahānibhayena pāpikaṃ diṭṭhiṃ nissāya ‘‘dhammaṃ vā sossāma, dānaṃ vā dassāmā’’ti vadante paṭikkosanto arahataṃ ariyānaṃ dhammajīvinaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ paṭikkosati, tassa taṃ paṭikkosanaṃ sā ca pāpikā diṭṭhi veḷusaṅkhātassa kaṭṭhakassa phalāni viya hoti. Tasmā yathā kaṭṭhako phalāni gaṇhanto attaghātāya phallati, attano ghātatthameva phalati, evaṃ sopi attaghātāya phallatīti. Vuttampi cetaṃ –
果实确实会毁掉芭蕉树,果实确实会毁掉竹子,果实会毁掉芦苇;
恭敬供养会毁掉卑劣的人,就像怀胎会毁掉母骡一样。
‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ; Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti. (cūḷava. 335; a. ni. 4.68);
开示结束时,那位近事女证得了入流果,在场的会众也因此得到了一场有实益的法义开示。
Desanāvasāne upāsikā sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
9. 小迦罗近事男的故事
9. Cūḷakālaupāsakavatthu
导师住在祇园精舍时,针对小迦罗近事男,讲了这次以“自己所作”为题的法义开示。
Attanāhi katanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto cūḷakālaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi.
有一天,就像大迦罗事那件事里讲的那样,一伙地贼被主人们追赶,夜里在精舍听了法,天亮后离开精舍,在前往舍卫城的路上,把包裹丢在那位近事男面前就跑了。人们看见后说:“这家伙夜里干了偷盗的勾当,还装作听法的样子,抓住他!”于是把他打了一顿。一些要去河边打水的担水女奴看见后说:“住手,主人,他不会做这种事的。”就这样把他救了下来。他到了精舍,对比丘们说:“尊者,我差点被人打死,全靠这些担水女奴才保住了命。”比丘们把这件事告诉了如来。导师听了他们的话,说:“比丘们,小迦罗近事男既依靠担水女奴,又因为自己没做过那件事,才保住了性命。这些众生自己造了恶业,就在地狱等处自己受染污;而造了善业、走向善趣乃至涅槃的人,则是自己变得清净。”说完,便诵出了这首偈颂——
Ekadivasañhi mahākālavatthusmiṃ vuttanayeneva umaṅgacorā sāmikehi anubaddhā rattiṃ vihāre dhammakathaṃ sutvā pātova vihārā nikkhamitvā sāvatthiṃ āgacchantassa tassa upāsakassa purato bhaṇḍikaṃ chaḍḍetvā palāyiṃsu. Manussā taṃ disvā ‘‘ayaṃ rattiṃ corakammaṃ katvā dhammaṃ suṇanto viya carati, gaṇhatha na’’nti taṃ pothayiṃsu. Kumbhadāsiyo udakatitthaṃ gacchamānā taṃ disvā ‘‘apetha, sāmi, nāyaṃ evarūpaṃ karotī’’ti taṃ mocesuṃ. So vihāraṃ gantvā, ‘‘bhante, ahamhi manussehi nāsito, kumbhadāsiyo me nissāya jīvitaṃ laddha’’nti bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū tathāgatassa tamatthaṃ ārocesuṃ. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā, ‘‘bhikkhave, cūḷakālaupāsako kumbhadāsiyo ceva nissāya, attano ca akaraṇabhāvena jīvitaṃ labhi. Ime hi nāma sattā attanā pāpakammaṃ katvā nirayādīsu attanāva kilissanti, kusalaṃ katvā pana sugatiñceva nibbānañca gacchantā attanāva visujjhantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
恶确由自己造作,自己由此染污;
自己不作恶,只有靠自己才能净化。
清净和不清净都只发生在自己身上,没有谁能净化另一个人。
‘‘Attanā hi kataṃ pāpaṃ, attanā saṃkilissati; Attanā akataṃ pāpaṃ, attanāva visujjhati; Suddhī asuddhi paccattaṃ, nāñño aññaṃ visodhaye’’ti.
它的意思是:一个人自己造了不善业,就会在四种恶趣中受苦,是自己染污自己。而一个人自己没有造恶业,走向善趣和涅槃,就是自己净化自己。被称为善业的清净,以及被称为不善业的不清净,都在造作者自己身上成熟。一个人不能净化另一个人,既不能使他人清净,也不能使他人染污。这就是所说的意思。
Tassattho – yena attanā akusalakammaṃ kataṃ hoti, so catūsu apāyesu dukkhaṃ anubhavanto attanāva saṃkilissati. Yena pana attanā akataṃ pāpaṃ, so sugatiñceva nibbānañca gacchanto attanāva visujjhati. Kusalakammasaṅkhātā suddhi akusalakammasaṅkhātā ca asuddhi paccattaṃ kārakasattānaṃ attaniyeva vipaccati. Añño puggalo aññaṃ puggalaṃ na visodhaye neva visodheti, na kilesetīti vuttaṃ hoti.
开示结束时,朱拉卡勒安立在入流果上,在场的大众也都从这场说法中得到了真实的利益。
Desanāvasāne cūḷakālo sotāpattiphale patiṭṭhahi, sampattaparisāyapi sātthikā dhammadesanā ahosīti.
10. 为己利长老的故事
10. Attadatthattheravatthu
“为己利”这个法义的开示,是导师住在祇园精舍时,围绕为己利长老而说的。
Attadatthanti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto attadatthattheraṃ ārabbha kathesi.
世尊在即将般涅槃时宣布:“比丘们,从今天起四个月后,我将般涅槃。”听到这话,七百位凡夫比丘生起了紧迫感,他们不离开世尊身边,互相商量着:“贤友,我们该怎么办呢?”为己利长老却这样想:“听说世尊四个月后就要般涅槃了,而我自己还没有断除贪欲,我应当趁世尊还在世的时候,精进努力证得阿罗汉果。”所以他不去比丘们那里。比丘们就问他:“贤友,你为什么不来我们这里,也不跟我们商量什么呢?”说完就带他去见世尊,禀告说:“尊者,他这样做。”世尊问他:“你为什么这样做?”他回答说:“尊者,我听说您四个月后就要般涅槃了,我想趁您还在世的时候,精进努力证得阿罗汉果。”世尊赞叹了他,然后说:“比丘们,凡是敬爱我的人,就应当像为己利长老那样去做。因为用香花等物品来供养我,并不是真正在供养我;只有依照法去修行、与法相应,才是真正在供养我。所以其他比丘也应当像为己利长老那样去做。”说完,世尊说了这首偈颂——
Satthārā hi parinibbānakāle, ‘‘bhikkhave, ahaṃ ito catumāsaccayena parinibbāyissāmī’’ti vutte uppannasaṃvegā sattasatā puthujjanā bhikkhū satthu santikaṃ avijahitvā ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, karissāmā’’ti sammantayamānā vicaranti. Attadatthatthero pana cintesi – ‘‘satthā kira catumāsaccayena parinibbāyissati, ahañcamhi avītarāgo, satthari dharamāneyeva arahattatthāya vāyamissāmī’’ti. So bhikkhūnaṃ santikaṃ na gacchati. Atha naṃ bhikkhū ‘‘kasmā, āvuso, tvaṃ neva amhākaṃ santikaṃ āgacchasi, na kiñci mantesī’’ti vatvā satthu santikaṃ netvā ‘‘ayaṃ, bhante, evaṃ nāma karotī’’ti ārocayiṃsu. So satthārāpi ‘‘kasmā evaṃ karosī’’ti vutte ‘‘tumhe kira, bhante, catumāsaccayena parinibbāyissatha, ahaṃ tumhesu dharantesuyeva arahattappattiyā vāyamissāmī’’ti. Satthā tassa sādhukāraṃ datvā, ‘‘bhikkhave, yassa mayi sineho atthi, tena attadatthena viya bhavituṃ vaṭṭati. Na hi gandhādīhi pūjentā maṃ pūjenti, dhammānudhammapaṭipattiyā pana maṃ pūjenti. Tasmā aññenapi attadatthasadiseneva bhavitabba’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
不要为了别人的利益,而放弃自己的利益,哪怕那利益很多。
认清自己的利益之后,就该一心致力于真实利益。
‘‘Attadatthaṃ paratthena, bahunāpi na hāpaye; Attadatthamabhiññāya, sadatthapasuto siyā’’ti.
这段话的意思是:在家人尚且不会为了别人的利益,哪怕价值上千,而损失自己哪怕一枚小钱那么点利益。因为哪怕一枚小钱,能成办的也只是他自己的利益——嚼食也好,啖食也好,都不是别人的利益。不过这里并不是按这个意思来讲的,而是以业处为核心来说的。因此,比丘所谓“我不放弃自利”,意思是:不应荒废僧团中出现的修塔等事务,也不应荒废对和尚等应尽的义务。因为正是在圆满增上仪轨义务的过程中,才能证悟圣果等,所以这也正是自利。但如果是过于精勤修观的人,怀着“今天或明天”就能证悟的期待而修行,那么他可以放下对和尚等的义务,只做自己修行的事。因为了知这样的自利之后,认定“这是我自己的利益”,就应当勤于自利——也就是在自己的这份利益上精勤努力。
Tassattho – gihibhūtā tāva kākaṇikamattampi attano atthaṃ sahassamattenāpi parassa atthena na hāpaye. Kākaṇikamattenāpi hissa attadatthova khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā nipphādeyya, na parattho. Idaṃ pana evaṃ akathetvā kammaṭṭhānasīsena kathitaṃ, tasmā ‘‘attadatthaṃ na hāpemī’’ti bhikkhunā nāma saṅghassa uppannaṃ cetiyapaṭisaṅkharaṇādikiccaṃ vā upajjhāyādivattaṃ vā na hāpetabbaṃ. Ābhisamācārikavattañhi pūrentoyeva ariyaphalādīni sacchikaroti, tasmā ayampi attadatthova. Yo pana accāraddhavipassako ‘‘ajja vā suve vā’’ti paṭivedhaṃ patthayamāno vicarati, tena upajjhāyavattādīnipi hāpetvā attano kiccameva kātabbaṃ. Evarūpañhi attadatthamabhiññāya ‘‘ayaṃ me attano attho’’ti sallakkhetvā , sadatthapasuto siyāti tasmiṃ sake atthe uyyuttapayutto bhaveyyāti.
说法结束时,那位长老证得了阿罗汉果,在座的比丘们也因此从这次说法中获得了利益。
Desanāvasāne so thero arahatte patiṭṭhahi, sampattabhikkhūnampi sātthikā dhammadesanā ahosīti.