六群比丘的故事巴利
1. Chabbaggiyabhikkhuvatthu
“一切众生都畏惧”这段法教,是导师住在祇园精舍时,针对六群比丘而说的。巴利
Sabbetasantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi.
有一次,十七群比丘刚把住处收拾好,六群比丘就对他们说:“你们出去,我们资历更老,这地方该归我们。”十七群比丘回答说:“我们不让,这是我们先收拾好的。”听他们这么说,六群比丘就动手打他们。十七群比丘被死亡的恐惧吓坏了,大声哭喊起来。世尊听到他们的声音,就问:“这是怎么回事?”有人把事情的经过禀告之后,世尊制定了关于打人的学处(波逸提等),说:“诸比丘,从今以后,比丘不该这样做。谁做了,就犯这条罪。”接着又说:“诸比丘,比丘应当想到:‘就像我一样,别人也害怕挨打,也害怕死亡。’所以不该打别人,也不该害别人。”于是世尊把这些因缘连贯起来,说法时说了下面这首偈颂——巴利
Ekasmiñhi samaye sattarasavaggiyehi senāsane paṭijaggite chabbaggiyā bhikkhū ‘‘nikkhamatha, mayaṃ mahallakatarā, amhākaṃ etaṃ pāpuṇātī’’ti vatvā tehi ‘‘na mayaṃ dassāma, amhehi paṭhamaṃ paṭijaggita’’nti vutte te bhikkhū pahariṃsu. Sattarasavaggiyā maraṇabhayatajjitā mahāviravaṃ viraviṃsu. Satthā tesaṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchitvā ‘‘idaṃ nāmā’’ti ārocite ‘‘na, bhikkhave, ito paṭṭhāya bhikkhunā nāma evaṃ kattabbaṃ, yo karoti, so imaṃ nāma āpattiṃ āpajjatī’’ti pahāradānasikkhāpadaṃ (pāci. 449 ādayo) paññāpetvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma ‘yathā ahaṃ, tatheva aññepi daṇḍassa tasanti, maccuno bhāyantī’ti ñatvā paro na paharitabbo, na ghātetabbo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
一切众生都害怕刑罚,一切众生都畏惧死亡;
把自己当作例子,就不该杀生,也不该让别人去杀。巴利
‘‘Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno; Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye’’ti.
在这里,“一切众生都害怕”的意思是:当棍棒落到自己身上时,一切有情都害怕那根棍棒。“死神”的意思是:他们也同样害怕死亡。就这段开示的文字来说,它是没有遗漏的;但从意义上说,则是有保留的。就像国王让人击鼓传令“所有人都来集合”,虽然命令传遍了,但除了国王的大臣们以外,其余的人才会来集合。同样地,这里虽然说“一切众生都害怕”,但应当知道,除了良象、良马、良牛和漏尽者这四种以外,其余的才会害怕。因为这四种当中,漏尽者已经断除了有身见,看不到有承受死亡的众生,所以不害怕;其余三种则因为有身见很强,看不到有与自己对立的其他众生,所以也不害怕。“不应打,也不应教人打”的意思是:就像我自己一样,其他众生也是这样,所以不应自己去打别人,也不应教别人去打。巴利
Tattha sabbe tasantīti sabbepi sattā attani daṇḍe patante tassa daṇḍassa tasanti. Maccunoti maraṇassāpi bhāyantiyeva. Imissā ca desanāya byañjanaṃ niravasesaṃ, attho pana sāvaseso. Yathā hi raññā ‘‘sabbe sannipatantū’’ti bheriyā carāpitāyapi rājamahāmatte ṭhapetvā sesā sannipatanti, evamidha ‘‘sabbe tasantī’’ti vuttepi hatthājāneyyo assājāneyyo usabhājāneyyo khīṇāsavoti ime cattāro ṭhapetvā avasesāva tasantīti veditabbā. Imesu hi khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā maraṇakasattaṃ apassanto na bhāyati, itare tayo sakkāyadiṭṭhiyā balavattā attano paṭipakkhabhūtaṃ sattaṃ apassantā na bhāyantīti. Na haneyya na ghātayeti yathā ahaṃ , evaṃ aññepi sattāti neva paraṃ pahareyya na paharāpeyyāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
六群比丘事件巴利
2. Chabbaggiyabhikkhuvatthu
“一切众生都害怕”这个法教,是导师住在祇园精舍时,因为六群比丘的事而说的。巴利
Sabbe tasantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto chabbaggiye bhikkhū ārabbha kathesi.
就是这群人,曾经在某个时候,因为同样的原因,在之前的学处中打了十七群比丘。又因为同样的原因,他们朝十七群比丘挥掌威胁。在这里,导师听到他们的喧闹声,问道:“这是怎么回事?”当他们报告说“是这么回事”之后,导师制定了掌击学处(波逸提第454条等),说:“诸比丘,从今以后,比丘不可以这样做,谁这样做,谁就犯这样的罪。”接着又说:“诸比丘,比丘应当知道:‘就像我害怕棍棒一样,别人也害怕;就像我的生命可爱一样,他们的生命也可爱。’所以不应打别人,不应杀害别人。”导师这样把前后因缘连接起来,说法时诵出了这首偈颂——巴利
Teyeva ekasmiñhi samaye teneva kāraṇena purimasikkhāpade sattarasavaggiye pahariṃsu. Teneva kāraṇena tesaṃ talasattikaṃ uggiriṃsu. Idhāpi satthā tesaṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchitvā ‘‘idaṃ nāmā’’ti ārocite ‘‘na, bhikkhave, ito paṭṭhāya bhikkhunā nāma evaṃ kattabbaṃ, yo karoti, so imaṃ nāma āpattiṃ āpajjatī’’ti talasattikasikkhāpadaṃ (pāci. 454 ādayo) paññāpetvā, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma ‘yathā ahaṃ, tatheva aññepi daṇḍassa tasanti, yathā ca mayhaṃ, tatheva nesaṃ jīvitaṃ piya’nti ñatvā paro na paharitabbo na ghāṭetabbo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
一切众生都害怕刑罚,一切众生都珍爱生命;
把自己当作例子来想,就不该杀生,也不该让别人去杀。巴利
‘‘Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ; Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye’’ti.
这里,“一切众生的生命都是可爱的”,意思是:除了漏已尽的圣者以外,其他众生的生命都是可爱、甜美的;但漏已尽的人,对活着或死亡都只是保持平静。其余内容和前面一样。巴利
Tattha sabbesaṃ jīvitaṃ piyanti khīṇāsavaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ jīvitaṃ piyaṃ madhuraṃ, khīṇāsavo pana jīvite vā maraṇe vā upekkhakova hoti. Sesaṃ purimasadisamevāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
众多童子的故事巴利
3. Sabbahulakumārakavatthu
导师住在祇园精舍时,因为众多童子而讲了“想要快乐的有情”这个法义开示。巴利
Sukhakāmānibhūtānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sambahule kumārake ārabbha kathesi.
有一次,导师进舍卫城乞食,在路上看见很多童子正用棍子打一条家里生出来的蛇,就问:“童子们,你们在干什么?”他们回答说:“尊者,我们在用棍子打蛇。”导师又问:“为什么?”他们回答说:“尊者,因为怕被它咬。”导师说:“你们想让自己得到快乐,却打它,那么不管投生到哪里,都得不到快乐。想求自己快乐的人,不应该打别的众生。”说完把这些话连起来,说法时讲了这些偈颂——巴利
Ekasmiñhi samaye satthā sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisanto antarāmagge sambahule kumārake ekaṃ gharasappajātikaṃ ahiṃ daṇḍakena paharante disvā ‘‘kumārakā kiṃ karothā’’ti pucchitvā ‘‘ahiṃ, bhante, daṇḍakena paharāmā’’ti vutte ‘‘kiṃ kāraṇā’’ti puna pucchitvā ‘‘ḍaṃsanabhayena, bhante’’ti vutte ‘‘tumhe ‘attano sukhaṃ karissāmā’ti imaṃ paharantā nibbattanibbattaṭṭhāne sukhalābhino na bhavissatha. Attano sukhaṃ patthentena hi paraṃ paharituṃ na vaṭṭatī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
那些渴望快乐的有情,如果有人用棍棒去伤害他们;
为自己寻求安乐者,死后却得不到安乐。巴利
‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati; Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ.
一切众生都渴望快乐,如果有人不用棍棒去伤害他们,
寻求自己的快乐,他死后就能得到快乐。巴利
‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati; Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukha’’nti.
这里,“若人以杖”是指有人用棍棒或土块等去伤害他人。“死后不得乐”是说这个人死后,在下一世得不到人间的快乐、天上的快乐,也得不到最究竟的涅槃之乐。第二首偈颂里说“死后便得乐”,意思是这个人死后,在下一世能得到上面说的这三种快乐。巴利
Tattha yo daṇḍenāti yo puggalo daṇḍena vā leḍḍuādīhi vā viheṭheti. Pecca so na labhate sukhanti so puggalo paraloke manussasukhaṃ vā dibbasukhaṃ vā paramatthabhūtaṃ vā nibbānasukhaṃ na labhati. Dutiyagāthāya pecca so labhateti so puggalo paraloke vuttappakāraṃ tividhampi sukhaṃ labhatīti attho.
开示结束时,那五百个童子也都证得了预流果。巴利
Desanāvasāne pañcasatāpi te kumārakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsūti.
4. 贡达达那长老的故事巴利
4. Koṇḍadhānattheravatthu
导师住在祇园精舍时,针对衮达陀那长老,讲了“不要对任何人说粗恶语”这一法谈。巴利
Māvocapharusaṃ kañcīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto koṇḍadhānattheraṃ ārabbha kathesi.
据说,从他出家那天开始,就有一个女人的身形一直跟着长老一起走。长老自己看不见她,但大众却看得见。当他进村乞食时,人们先布施了一份食物,然后说:“尊者,这份是给您的,这份是给您那位女伴的。”说完又布施了第二份。巴利
Tassa kira pabbajitadivasato paṭṭhāya ekaṃ itthirūpaṃ therena saddhiṃyeva vicarati. Taṃ thero na passati, mahājano pana passati. Antogāmaṃ piṇḍāya caratopissa manussā ekaṃ bhikkhaṃ datvā, ‘‘bhante, ayaṃ tumhākaṃ hotu, ayaṃ pana tumhākaṃ sahāyikāyā’’ti vatvā dutiyampi dadanti.
他的宿世业行是什么呢?据说,在迦叶正自觉者住世的时候,有两位比丘是朋友,亲密得就像从同一个母亲肚子里生出来一样,非常和合。在长寿佛住世的时候,比丘们每年或每半年会聚在一起举行布萨。所以他们也说“我们要去布萨堂”,就从住处出发了。有一位已经投生到三十三天的天女看见他们,心想:“这些比丘实在太和合了,有没有办法把他们离间呢?”由于她的愚痴,这个念头刚一出现,她就立刻赶了过去。其中一位比丘说:“贤友,稍等一下,我要处理一下身体的事。”那位天女就化作一个女人的模样,在长老往前走的时候进入他身后,等他出来时,她一只手抓着自己的发髻,一只手整理着下衣,从长老背后走出来。长老没有看见她,但那位等他、站在前面的比丘转身回头看时,正好看见她那样走出来。她知道被看见了,就消失不见了。等同伴回到自己身边,那位比丘就说:“贤友,你的戒破了。”“贤友,我没有这种事。”“刚才我在后面亲眼看见一个年轻女人这样走出来,你还说‘我没有这种事’,你怎么能这么说?”他像被雷劈中头顶一样,说:“贤友,别毁了我,我真的没有这种事。”另一位说:“是我亲眼看见的,我怎么会信你的话?”两人就像被棍子打断一样彻底闹翻了。到了布萨堂,那位比丘坐下来说:“我不跟这个人一起做布萨。”另一位就对众比丘说:“各位尊者,我的戒连一点点污点都没有。”那位也说:“是我亲眼看见的。”天女看见他不愿意和对方一起做布萨,心想:“我造了很重的业。”就说:“尊者,这位尊者并没有破戒,我只是为了试探才那样做的,请你们和他一起做布萨吧。”他听到她在空中这样说,就相信了,和对方一起做了布萨,但那位长老的心却不像以前那样柔软了。这就是那位天女宿世业行的全部经过。巴利
Kiṃ tassa pubbakammanti? Kassapasammāsambuddhakāle kira dve sahāyakā bhikkhū ekamātukucchito nikkhantasadisā ativiya samaggā ahesuṃ. Dīghāyukabuddhakāle ca anusaṃvaccharaṃ vā anuchamāsaṃ vā bhikkhū uposathatthāya sannipatanti. Tasmā tepi ‘‘uposathaggaṃ gamissāmā’’ti vasanaṭṭhānā nikkhamiṃsu. Te ekā tāvatiṃsabhavane nibbattadevatā disvā ‘‘ime bhikkhū ativiya samaggā, sakkā nu kho ime bhinditu’’nti cintetvā attano bālatāya cintitasamanantarameva āgantvā tesu ekena, ‘‘āvuso, muhuttaṃ āgamehi, sarīrakiccenamhi atthiko’’ti vutte sā devatā ekaṃ manussitthivaṇṇaṃ māpetvā therassa gacchantaraṃ pavisitvā nikkhamanakāle ekena hatthena kesakalāpaṃ, ekena nivāsanaṃ saṇṭhāpayamānā tassa piṭṭhito nikkhami. So taṃ na passati, tamāgamayamāno pana purato ṭhitabhikkhu nivattitvā olokayamāno taṃ tathā katvā nikkhamantaṃ passi. Sā tena diṭṭhabhāvaṃ ñatvā antaradhāyi. Itaro taṃ bhikkhuṃ attano santikaṃ āgatakāle āha – ‘‘āvuso, sīlaṃ te bhinna’’nti. ‘‘Natthāvuso, mayhaṃ evarūpa’’nti. Idāneva te mayā pacchato nikkhamamānā taruṇaitthī idaṃ nāma karontī diṭṭhā, tvaṃ ‘‘natthi mayhaṃ evarūpa’’nti kiṃ vadesīti. So asaniyā matthake avatthaṭo viya mā maṃ, āvuso, nāsehi, natthi mayhaṃ evarūpanti. Itaro ‘‘mayā sāmaṃ akkhīhi diṭṭhaṃ, kiṃ tava saddahissāmī’’ti daṇḍako viya bhijjitvā pakkāmi, uposathaggepi ‘‘nāhaṃ iminā saddhiṃ uposathaṃ karissāmī’’ti nisīdi. Itaro ‘‘mayhaṃ, bhante, sīle aṇumattampi kāḷaṃ natthī’’ti bhikkhūnaṃ kathesi. Sopi ‘‘mayā sāmaṃ diṭṭha’’nti āha. Devatā taṃ tena saddhiṃ uposathaṃ kātuṃ anicchantaṃ disvā ‘‘bhāriyaṃ mayā kammaṃ kata’’nti cintetvā – ‘‘bhante, mayhaṃ ayyassa sīlabhedo natthi, mayā pana vīmaṃsanavasenetaṃ kataṃ, karotha tena saddhiṃ uposatha’’nti āha. So tassā ākāse ṭhatvā kathentiyā saddahitvā uposathaṃ akāsi , na pana there pubbe viya muducitto ahosi. Ettakaṃ devatāya pubbakammaṃ.
那两位长老命终之后,就随自己的意愿投生到了天界。那位天女却投生到了人间,整整一个佛的间隔期都在天界受报。等到这一尊佛出世时,她投生在舍卫城,长大后在这教法中出家,受了具足戒。从她出家那天起,那个女人的形象就一直那样显现出来。因此大家就给她取名叫“衮达陀那长老”。比丘们看到她这样到处走动,就对给孤独长者说:“大长者,把这个破戒的人从你的精舍里赶出去。因为靠着她,其他比丘也会跟着名声受损。”长者说:“尊者,难道导师不在精舍里吗?”比丘们说:“在的,居士。”长者说:“既然这样,尊者,导师自己会知道的。”比丘们又去对毗舍佉也照样说了,她也给了同样的回答。巴利
Āyupariyosāne pana te therā yathāsukhaṃ devaloke nibbattiṃsu. Devatā apīcimhi nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ tattha paccitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ nibbattitvā vuddhimanvāya sāsane pabbajitvā upasampadaṃ labhi. Tassa pabbajitadivasato paṭṭhāya taṃ itthirūpaṃ tatheva paññāyi. Tenevassa koṇḍadhānattheroti nāmaṃ kariṃsu. Taṃ tathāvicarantaṃ disvā bhikkhū anāthapiṇḍikaṃ āhaṃsu – ‘‘mahāseṭṭhi, imaṃ dussīlaṃ tava vihārā nīhara. Imañhi nissāya sesabhikkhūnaṃ ayaso uppajjissatī’’ti. Kiṃ pana, bhante, satthā vihāre natthīti? Atthi upāsakāti. Tena hi, bhante, satthāva jānissatīti. Bhikkhū gantvā visākhāyapi tatheva kathesuṃ. Sāpi nesaṃ tatheva paṭivacanaṃ adāsi.
比丘们因为得不到他的回应,就去禀告国王:“大王,衮达陀那长老带着一个女人到处走动,让所有人的名声都受了损,请您把他赶出您的国土。”国王问:“尊者,那他现在在哪里?”他们回答:“大王,在精舍里。”国王又问:“他住在哪间住处?”他们答:“在某处。”国王说:“那你们去吧,我来抓住他。”于是国王在傍晚时分来到精舍,派人把那间住处团团围住,自己朝长老住的地方走去。长老听到很大的动静,就从精舍出来,站在门口。国王看见那个女人的形象就站在他背后。长老知道国王来了,就回到精舍里坐下。国王没有向长老行礼,也看不见那个女人了。他在门口和床下到处找都找不到,就对长老说:“尊者,我刚才在这个地方看见一个女人,她去哪了?”长老说:“大王,我没看见。”国王说:“刚才我明明看见她站在您背后。”长老还是说:“我没看见。”国王心想:“这到底是怎么回事?”就说:“尊者,请您先出来一下。”长老出来后站在门口,那个女人又站到了他背后。国王看见后,又上了楼,长老知道国王来了,就坐下。国王又在各处找了一遍,还是看不见,就再问长老:“尊者,那个女人在哪?”长老说:“大王,我没看见。”国王说:“尊者,您在说什么?我刚才还看见她站在您背后。”长老说:“是的,大王,大家也都说‘有个女人跟在我后面走’,可我自己就是看不见。”国王心想:“这一定是个幻象。”于是又对长老说:“尊者,请您先下来一下。”长老下来站在门口时,他又看见那个女人站在长老背后,就又上了楼。结果又看不见了。他再问长老,长老还是说“我没看见”。国王于是断定:“这确实是幻象。”就对长老说:“尊者,像这样有幻象跟在您身后,别人就不会再供养您了。您就固定到我家来吧,我会用四种资具供养您。”说完就邀请长老,然后离开了。巴利
Bhikkhūpi tehi asampaṭicchitavacanā rañño ārocesuṃ – ‘‘mahārāja, koṇḍadhānatthero ekaṃ itthiṃ gahetvā vicaranto sabbesaṃ ayasaṃ uppādesi, taṃ tumhākaṃ vijitā nīharathā’’ti. ‘‘Kahaṃ pana so, bhante’’ti? ‘‘Vihāre, mahārājā’’ti. ‘‘Katarasmiṃ senāsane viharatī’’ti? ‘‘Asukasmiṃ nāmā’’ti. ‘‘Tena hi gacchatha, ahaṃ taṃ gaṇhissāmī’’ti so sāyanhasamaye vihāraṃ gantvā taṃ senāsanaṃ purisehi parikkhipāpetvā therassa vasanaṭṭhānābhimukho agamāsi. Thero mahāsaddaṃ sutvā vihārā nikkhamitvā pamukhe aṭṭhāsi. Tampissa itthirūpaṃ piṭṭhipasse ṭhitaṃ rājā addasa. Thero rañño āgamanaṃ ñatvā vihāraṃ abhiruhitvā nisīdi. Rājā theraṃ na vandi, tampi itthiṃ nāddasa. So dvārantarepi heṭṭhāmañcepi olokento adisvāva theraṃ āha – ‘‘bhante, imasmiṃ ṭhāne ekaṃ itthiṃ addasaṃ, kahaṃ sā’’ti? ‘‘Na passāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Idāni mayā tumhākaṃ piṭṭhipasse ṭhitā diṭṭhā’’ti vuttepi ‘‘ahaṃ na passāmi’’ccevāha. Rājā ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā, ‘‘bhante, ito tāva nikkhamathā’’ti āha. There nikkhamitvā pamukhe ṭhite puna sā therassa piṭṭhipasse aṭṭhāsi. Rājā taṃ disvā puna uparitalaṃ abhiruhi, tassa āgatabhāvaṃ ñatvā thero nisīdi. Puna rājā taṃ sabbaṭṭhānesu olokentopi adisvā, ‘‘bhante, kahaṃ sā itthī’’ti puna theraṃ pucchi. Nāhaṃ passāmi mahārājāti. ‘‘Kiṃ kathetha, bhante, mayā idāneva tumhākaṃ piṭṭhipasse ṭhitā diṭṭhā’’ti āha. Āma, mahārāja, mahājanopi ‘‘me pacchato pacchato itthī vicaratī’’ti vadati, ahaṃ pana na passāmīti . Rājā ‘‘paṭirūpakena bhavitabba’’nti sallakkhetvā puna theraṃ, ‘‘bhante, ito tāva otarathā’’ti vatvā there otaritvā pamukhe ṭhite puna taṃ tassa piṭṭhipasse ṭhitaṃ disvā uparitalaṃ abhiruhi. Puna nāddasa. So puna theraṃ pucchitvā tena ‘‘na passāmi’’cceva vutte ‘‘paṭirūpakameveta’’nti niṭṭhaṃ gantvā theraṃ āha – ‘‘bhante, evarūpe saṃkilese tumhākaṃ piṭṭhito vicarante añño koci tumhākaṃ bhikkhaṃ na dassati, nibaddhaṃ mama gehaṃ pavisatha, ahameva catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmī’’ti theraṃ nimantetvā pakkāmi.
比丘们讥嫌说:“朋友们,你们看看国王干的坏事!我们让他‘把这人从寺院赶出去’,他却来用四种资具邀请他,然后才走。”他们又对那位长老说:“喂,你这个无道德的人,现在你成了‘国王的衮达’了。”那位长老先前没法反驳比丘们,就说:“你们才是无道德的人,你们才是衮达,你们才是带着女人到处走的人。”他们就去禀告导师:“尊者,衮达陀那长老被我们说了之后,反过来用‘无道德’之类的话骂我们。”导师叫人把那位长老叫来,问:“比丘,听说你这样说,是真的吗?”“是真的,尊者。”“为什么这样?”“因为他们先跟我说话。”“比丘们,你们为什么要跟他说话?”“尊者,因为我们看见有女人跟在他后面走。”“听说他们是因为看见有女人跟在他后面走才说的,那你为什么也跟他们说呢?他们好歹是亲眼看见了才说的。你根本没看见,为什么要跟他们争执?从前就是因为你执取不善的见解,才弄成今天这样,现在你为什么还要再执取不善的见解呢?”比丘们问:“尊者,那他过去做了什么?”于是导师就给他们讲了那位长老过去的业,然后说:“比丘,就是因为这个恶业,你才遭了这样的变故。现在你不该再执取那样的不善见解了,不要再跟比丘们说什么了,你要像边沿被削去的铜盘一样不出声,这样做的人就能证得涅槃。”导师接着把前后因缘连起来,说法时说了这些偈颂——巴利
Bhikkhū ‘‘passathāvuso, rañño pāpakiriyaṃ, ‘etaṃ vihārato nīharā’ti vutte āgantvā catūhi paccayehi nimantetvā gato’’ti ujjhāyiṃsu. Tampi theraṃ āhaṃsu – ‘‘ambho, dussīla, idānisi rājakoṇḍo jāto’’ti. Sopi pubbe bhikkhū kiñci vattuṃ asakkonto ‘‘tumhe dussīlā, tumhe koṇḍā, tumhe itthiṃ gahetvā vicarathā’’ti āha. Te gantvā satthu ārocesuṃ – ‘‘bhante, koṇḍadhānatthero amhehi vutto amhe ‘dussīlā’tiādīni vatvā akkosatī’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, evaṃ vadesī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Mayā saddhiṃ kathitakāraṇā’’ti. ‘‘Tumhe, bhikkhave, iminā saddhiṃ kasmā kathethā’’ti. ‘‘Imassa pacchato itthiṃ vicarantiṃ disvā, bhante’’ti. ‘‘Ime kira tayā saddhiṃ itthiṃ vicarantiṃ disvā vadanti, tvaṃ kasmā kathesi , ete tāva disvā kathenti. Tvaṃ adisvāva imehi saddhiṃ kasmā kathesi, nanu pubbe taveva pāpikaṃ diṭṭhiṃ nissāya idaṃ jātaṃ, idāni kasmā puna pāpikaṃ diṭṭhiṃ gaṇhāsī’’ti. Bhikkhū ‘‘kiṃ pana, bhante, iminā pubbe kata’’nti pucchiṃsu. Atha nesaṃ satthā tassa pubbakammaṃ kathetvā ‘‘bhikkhu idaṃ pāpakammaṃ nissāya tvaṃ imaṃ vippakāraṃ patto, idāni te puna tathārūpaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ gahetuṃ na yuttaṃ, mā puna bhikkhūhi saddhiṃ kiñci kathehi, nissaddo mukhavaṭṭiyaṃ chinnakaṃsathālasadiso hohi, evaṃ karonto nibbānappatto nāma bhavissatī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
别对任何人说粗话,说了别人就会回骂你。
争吵激烈的话确实让人苦,报复的棍棒也可能落到你身上。巴利
‘‘Māvoca pharusaṃ kañci, vuttā paṭivadeyyu taṃ; Dukkhā hi sārambhakathā, paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ.
如果你能让自己像被敲破的铜锣一样不再发声,
这就是你所达到的涅槃,你心中不再有对抗或怒气。巴利
‘‘Sace neresi attānaṃ, kaṃso upahato yathā; Esa pattosi nibbānaṃ, sārambho te na vijjatī’’ti.
在这里,“不要对任何人说粗恶语”:就是对任何一个人,哪怕只是一个人,也不该说粗恶语。“被说了”:你骂别人“无道德”,他们也会同样回骂你。“带着怒气的言语”:这种以回嘴为特征、一来一往互相叫骂的话,是苦的。“回击之杖”:用身杖等去打别人的人,同样的回击之杖也会落到你自己头上。“如果你能稳住”:如果你能让自己不动摇。“就像被敲坏的铜锣”:就像把铜锣的口沿切掉、只留下底部那样放着,即使用手脚或小棍去打它,它也不会发出声音。“你已经达到”:如果你能变成这样的人,在圆满这条道路时,即使现在还没有真正证得,也可以说已经证得涅槃了。“你的怒气不存在”:在这种情况下,像“你是无道德的人,你们是无道德的人”这类以回嘴为特征的怒气,在你身上也不存在,意思就是根本不会再有。巴利
Tattha māvoca pharusaṃ kañcīti kañci ekapuggalampi pharusaṃ mā avaca. Vuttāti tayā pare ‘‘dussīlā’’ti vuttā, tampi tatheva paṭivadeyyuṃ. Sārambhakathāti esā karaṇuttarā yugaggāhakathā nāma dukkhā. Paṭidaṇḍāti kāyadaṇḍādīhi paraṃ paharantassa tādisā paṭidaṇḍā ca tava matthake pateyyuṃ. Sace neresīti sace attānaṃ niccalaṃ kātuṃ sakkhissasi. Kaṃso upahato yathāti mukhavaṭṭiyaṃ chinditvā talamattaṃ katvā ṭhapitakaṃsathālaṃ viya. Tañhi hatthapādehi vā daṇḍakena vā pahaṭampi saddaṃ na karoti, esa pattosīti sace evarūpo bhavituṃ sakkhissasi, imaṃ paṭipadaṃ pūrayamāno idāni appattopi eso nibbānappatto nāma. Sārambho te na vijjatīti evaṃ sante ca pana ‘‘tvaṃ dussīlo, tumhe dussīlā’’tievamādiko uttarakaraṇavācālakkhaṇo sārambhopi te na vijjati, na bhavissatiyevāti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。衮达陀那长老也依照世尊给的教诫安住修行,证得了阿罗汉果。不久之后,他就腾空而起,取走了第一支筹。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsu, koṇḍadhānattheropi satthārā dinnaovāde ṭhatvā arahattaṃ pāpuṇi, na cirasseva ākāse uppatitvā paṭhamaṃ salākaṃ gaṇhīti.
5. 持布萨妇女的故事巴利
5. Uposathikaitthīnaṃ vatthu
“如以杖”这段法教,是导师住在东园精舍时,因为毗舍佉等女居士的布萨羯磨而说的。巴利
Yathā daṇḍenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā pubbārāme viharanto visākhādīnaṃ upāsikānaṃ uposathakammaṃ ārabbha kathesi.
在舍卫城,据说有一次盛大的布萨日,大约五百名妇女受了布萨戒,来到精舍。毗舍佉走到那些年长的妇女跟前,问她们:“大娘们,你们是为了什么才受布萨戒的?”她们回答说:“是为了求天界的福报。”她又问中年妇女,她们回答说:“是为了摆脱和怨敌同住的处境。”再问年轻妇女,她们回答说:“是为了头一胎能生个儿子。”最后问那些少女,她们回答说:“是为了趁年轻就嫁到夫家去。”毗舍佉听完她们所有人的话,就带着她们来到世尊面前,按顺序一一禀告。世尊听后说:“毗舍佉,这些众生的生等等,就像手持棍棒的牧牛人一样。生把众生赶到老的面前,老把众生赶到病的面前,病把众生赶到死的面前,而死就像用斧头砍断一样,砍断了生命。即便如此,也没有一个人是求脱离轮回的,她们求的只是继续轮回。”世尊这样把前后义理连接起来,说法时诵出了这首偈颂:巴利
Sāvatthiyaṃ kira ekasmiṃ mahāuposathadivase pañcasatamattā itthiyo uposathikā hutvā vihāraṃ agamiṃsu. Visākhā tāsu mahallakitthiyo upasaṅkamitvā pucchi, ‘‘ammā, kimatthaṃ uposathikā jātatthā’’ti. Tāhi ‘‘dibbasampattiṃ patthetvā’’ti vutte majjhimitthiyo pucchi, tāhi ‘‘sapattivāsā muccanatthāyā’’ti vutte taruṇitthiyo pucchi, tāhi ‘‘paṭhamagabbhe puttapaṭilābhatthāyā’’ti vutte kumārikāyo pucchi, tāhi ‘‘taruṇabhāveyeva patikulagamanatthāyā’’ti vutte taṃ sabbampi tāsaṃ kathaṃ sutvā tā ādāya satthu santikaṃ gantvā paṭipāṭiyā ārocesi. Taṃ sutvā satthā ‘‘visākhe imesaṃ sattānaṃ jātiādayo nāma daṇḍahatthakagopālakasadisā, jāti jarāya santikaṃ, jarā byādhino santikaṃ, byādhi maraṇassa santikaṃ pesetvā maraṇaṃ kuṭhāriyā chindantā viya jīvitaṃ chindati, evaṃ santepi vivaṭṭaṃ patthentā nāma natthi, vaṭṭameva pana patthentī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
就像牧牛人拿着棍子,把牛群赶到吃草的地方;
老和死就这样驱赶着众生的寿命。巴利
‘‘Yathā daṇḍena gopālo, gāvo pājeti gocaraṃ; Evaṃ jarā ca maccu ca, āyuṃ pājenti pāṇina’’nti.
在这里,“驱赶”的意思是:一个聪明的牧牛人,当牛要闯进别人田里时,就用棍子把它们拦住,再用那根棍子打它们,把它们带到容易找到草和水的地方去吃。而“驱赶寿命”的意思是:切断、耗尽命根。因为老和死就像牧牛人,命根就像牛群,死亡就像觅食的地方。在这里,生先把众生的命根送到老的面前,老把它送到病的面前,病把它送到死的面前。而死就像用斧头砍断一样,把它切断后就走了——这就是这里用譬喻说明的道理。巴利
Tattha pājetīti cheko gopālo kedārantaraṃ pavisantiyo gāvo daṇḍena nivāretvā teneva pothento sulabhatiṇodakaṃ gocaraṃ neti. Āyuṃ pājentīti jīvitindriyaṃ chindanti khepenti. Gopālako viya hi jarā ca maccu ca, gogaṇo viya jīvitindriyaṃ, gocarabhūmi viya maraṇaṃ. Tattha jāti tāva sattānaṃ jīvitindriyaṃ jarāya santikaṃ pesesi, jarā byādhino santikaṃ , byādhi maraṇassa santikaṃ. Tameva maraṇaṃ kuṭhāriyā chedaṃ viya chinditvā gacchatīti idamettha opammasampaṭipādanaṃ.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
6. 蟒蛇饿鬼的故事巴利
6. Ajagarapetavatthu
“接着,那些恶业”这个法教,是导师住在竹林精舍时,围绕那条蟒蛇饿鬼而说的。巴利
Athapāpāni kammānīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto ajagarapetaṃ ārabbha kathesi.
有一次,大目犍连长老和相长老一起从灵鹫山下来,他用天眼看见一个二十五由旬大的蟒蛇饿鬼。火焰从它的头部烧起来,蔓延到身体末端;又从身体末端烧起来,蔓延到头部;还从两头同时烧起来,落到身体中间。长老看见后,露出了微笑。相长老问他为什么笑,他说:“贤友,现在不是回答这个问题的时候,你到导师面前再问我吧。”于是他们进王舍城乞食。到了导师面前,相长老又问起这件事,长老就说:“贤友,我在那里看见一个饿鬼,它的身相就是这样。我看见后心想:‘这样的身相,我以前从没见过。’所以就笑了。”导师说:“诸比丘,我的弟子们确实是以眼而住……”这样印证了长老的话之后,又说:“诸比丘,这个饿鬼,我在菩提道场时也见过。但我想,如果有人不信我的话,那对他们没有好处,所以当时没有说。现在有目犍连作证,我就说了。”接着,比丘们问起这个饿鬼过去所造的业,导师便开示:巴利
Ekasmiñhi samaye mahāmoggallānatthero lakkhaṇattherena saddhiṃ gijjhakūṭato otaranto dibbena cakkhunā pañcavīsatiyojanikaṃ ajagarapetaṃ nāma addasa. Tassa sīsato aggijālā uṭṭhahitvā pariyantaṃ gacchanti, pariyantato uṭṭhahitvā sīsaṃ gacchanti, ubhayato uṭṭhahitvā majjhe otaranti. Thero taṃ disvā sitaṃ pātvākāsi. Lakkhaṇattherena sitakāraṇaṃ puṭṭho ‘‘akālo, āvuso, imassa pañhassa veyyākaraṇāya, satthu santike maṃ puccheyyāsī’’ti vatvā rājagahe piṇḍāya caritvā satthu santikaṃ gatakāle lakkhaṇattherena puṭṭho āha – ‘‘tatrāhaṃ, āvuso, ekaṃ petaṃ addasaṃ, tassa evarūpo nāma attabhāvo, ahaṃ taṃ disvā ‘na vata me evarūpo attabhāvo diṭṭhapubbo’ti sitaṃ pātvākāsi’’nti. Satthā ‘‘cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharantī’’tiādīni (pārā. 228; saṃ. ni. 2.202) vadanto therassa kathaṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘mayāpi eso, bhikkhave, peto bodhimaṇḍeyeva diṭṭho, ‘ye ca pana me vacanaṃ na saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ ahitāya assā’ti na kathesiṃ, idāni moggallānaṃ sakkhiṃ labhitvā kathemī’’ti vatvā bhikkhūhi tassa pubbakammaṃ puṭṭho byākāsi –
据说在迦叶佛的时代,有一位名叫妙吉祥的长者。他用金砖铺地,在二十牛吼那么大的地基上,用等量的钱财建了一座精舍,又用等量的钱财举办了精舍落成庆典。有一天清晨,长者前往导师那里,在城门边的一间厅堂里,看见一个盗贼用袈裟连头带脸蒙着,两脚沾满泥巴躺在那里。他便说道:“这双脚沾满泥巴的家伙,肯定是夜里到处游荡、白天躺倒睡觉的人。”盗贼睁开眼看见长者,心想:“好,你等着,我记住该怎么对付你。”便怀恨在心。此后,盗贼七次烧掉长者的田地,七次砍断他牛棚里牛的脚,七次烧掉他的房屋。可即便如此,他还是消不了心头之恨,于是又跟长者身边的小侍者交上了朋友,问:“长者最心爱的是什么?”听侍者说:“除了香室,再没有他更珍爱的东西了。”盗贼便盘算:“好,我就烧了香室,出这口气。”于是趁导师进城乞食时,他把饮水瓶和洗用水罐都砸破,在香室里放了火。长者听到“香室着火了”的消息赶来,到时火已经烧起来了。他望着燃烧的香室,心里没有一丝一毫的忧恼,只是弯起左臂,用右手拍了一个响亮的巴掌。这时站在旁边的人问他:“主人,您花了那么多钱财建成的香室正在烧,怎么反而拍起手来?”长者答道:“孩子们,我这些财物能存进不为火等所毁的佛陀教法里,这是难得的机会。我心里高兴:‘我还能再花同样多的钱财,为导师重建香室!’所以拍手。”于是他又花了同样多的钱财重建香室,并供养以导师为首的两万比丘僧团。盗贼看到这情景,心想:“我不杀了他,就没法让他难堪。算了,我杀了他吧。”便把匕首藏在衣带里,一连七日在精舍里转来转去,却始终找不到下手的机会。大长者七天供养以佛陀为首的比丘僧团圆满后,礼敬导师,说道:“尊者,我的田地被人七次烧掉,牛棚里牛的脚被砍断七次,房屋被烧七次,如今香室想必也是被他烧的。这次布施的第一份功德,我愿回向给他。”巴利
Kassapabuddhakāle kira sumaṅgalaseṭṭhi nāma suvaṇṇiṭṭhakāhi bhūmiṃ santharitvā vīsatiusabhaṭṭhāne tattakeneva dhanena vihāraṃ kāretvā tāvattakeneva vihāramahaṃ kāresi. So ekadivasaṃ pātova satthu santikaṃ gacchanto nagaradvāre ekissā sālāya kāsāvaṃ sasīsaṃ pārupitvā kalalamakkhitehi pādehi nipannaṃ ekaṃ coraṃ disvā ‘‘ayaṃ kalalamakkhitapādo rattiṃ vicaritvā divā nipannamanusso bhavissatī’’ti āha. Coro mukhaṃ vivaritvā seṭṭhiṃ disvā ‘‘hotu, jānissāmi te kattabba’’nti āghātaṃ bandhitvā sattakkhattuṃ khettaṃ jhāpesi, sattakkhattuṃ vaje gunnaṃ pāde chindi, sattakkhattuṃ gehaṃ jhāpesi, so ettakenāpi kopaṃ nibbāpetuṃ asakkonto tassa cūḷūpaṭṭhākena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā ‘‘kiṃ te seṭṭhino piya’’nti puṭṭho ‘‘gandhakuṭito aññaṃ tassa piyataraṃ natthī’’ti sutvā ‘‘hotu, gandhakuṭiṃ jhāpetvā kopaṃ nibbāpessāmī’’ti satthari piṇḍāya paviṭṭhe pānīyaparibhojanīyaghaṭe bhinditvā gandhakuṭiyaṃ aggiṃ adāsi. Seṭṭhi ‘‘gandhakuṭi kira jhāyatī’’ti sutvā āgacchanto jhāmakāle āgantvā gandhakuṭiṃ jhāmaṃ olokento vālaggamattampi domanassaṃ akatvā vāmabāhuṃ samañjitvā dakkhiṇena hatthena mahāapphoṭanaṃ apphoṭesi. Atha naṃ samīpe ṭhitā pucchiṃsu – ‘‘kasmā, sāmi, ettakaṃ dhanaṃ vissajjetvā katagandhakuṭiyā jhāmakāle apphoṭesī’’ti? So āha – ‘‘ettakaṃ me, tātā, aggiādīhi asādhāraṇe buddhassa sāsane dhanaṃ nidahituṃ laddhaṃ, ‘punapi ettakaṃ dhanaṃ vissajjetvā satthu gandhakuṭiṃ kātuṃ labhissāmī’ti tuṭṭhamānaso apphoṭesi’’nti. So puna tattakaṃ dhanaṃ vissajjetvā gandhakuṭiṃ kāretvā vīsatisahassabhikkhuparivārassa satthuno dānaṃ adāsi. Taṃ disvā coro cintesi – ‘‘ahaṃ imaṃ amāretvā maṅkukātuṃ na sakkhissāmi, hotu, māressāmi na’’nti nivāsanantare churikaṃ bandhitvā sattāhaṃ vihāre vicarantopi okāsaṃ na labhi. Mahāseṭṭhipi satta divasāni buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā satthāraṃ vanditvā āha – ‘‘bhante, mama ekena purisena sattakkhattuṃ khettaṃ jhāpitaṃ, sattakkhattuṃ vaje gunnaṃ pādā chinnā, sattakkhattuṃ gehaṃ jhāpitaṃ, idāni gandhakuṭipi teneva jhāpitā bhavissati, ahaṃ imasmiṃ dāne paṭhamaṃ pattiṃ tassa dammī’’ti.
盗贼听了这话,心里想:“我确实造下了沉重的恶业。我这样伤害他,他对我连一丝一毫的忿怒都没有,而且在这次布施中,他还第一个把功德回向给我。我却对他心怀恶意。对这样的人,我若还硬着心不肯求他原谅,上天的惩罚也该落到我头上了。”于是他就走到长者面前,跪伏在长者脚边,说:“主人,请您原谅我。”长者问:“这是怎么回事?”他说:“主人,我做了这样不该做的事,请您原谅我。”长者便一一问他:“你对我做了这些事、那些事?”盗贼承认:“是的,是我做的。”长者问:“我以前从没见过你,你为什么对我生起嗔恨,做出这些事?”盗贼便回忆起长者某一天出城时说过的话,说:“就是因为那句话,我才生起了嗔恨。”长者想起自己说过的话,说:“是的,孩子,那话是我说的,请你原谅我。”长者让盗贼原谅自己后,又说:“起来吧,孩子,我原谅你了,走吧。”盗贼说:“主人,如果您原谅我,就请让我带着妻子儿女到您家里做奴仆吧。”长者说:“孩子,我只说了那么一句话,你就做出这样残害的事。要是让你住在我家里,那简直什么话都不能跟你说了。我不需要你住在我家,我原谅你了,走吧,孩子。”那盗贼做了这件事后,命终时堕入无间地狱,在那里长久受煎熬,由于剩余业报的缘故,如今在灵鹫山上受苦。巴利
Taṃ sutvā coro ‘‘bhāriyaṃ vata me kammaṃ kataṃ, evaṃ aparādhakārake mayi imassa kopamattampi natthi, imasmimpi dāne mayhameva paṭhamaṃ pattiṃ deti, ahaṃ imasmiṃ dubbhāmi, evarūpaṃ me purisaṃ akhamāpentassa devadaṇḍopi me matthake pateyyā’’ti gantvā seṭṭhissa pādamūle nipajjitvā ‘‘khamāhi me, sāmī’’ti vatvā ‘‘kiṃ ida’’nti vutte, ‘‘sāmi, evaṃ ayuttakaṃ kammaṃ mayā kataṃ, tassa me khamāhī’’ti āha. Atha naṃ seṭṭhi ‘‘tayā me idañcidañca kata’’nti sabbaṃ pucchitvā ‘‘āma, mayā kata’’nti vutte, ‘‘tvaṃ mayā na diṭṭhapubbo, kasmā me kujjhitvā evamakāsī’’ti pucchi. So ekadivasaṃ nagarā nikkhantena tena vuttavacanaṃ sāretvā ‘‘iminā me kāraṇena kopo uppādito’’ti āha. Seṭṭhi attanā vuttaṃ saritvā ‘‘āma, tāta, vuttaṃ mayā , taṃ me khamāhī’’ti coraṃ khamāpetvā ‘‘uṭṭhehi, tāta, khamāmi te, gaccha, tātā’’ti āha. Sace me, sāmi, khamasi, saputtadāraṃ maṃ gehe dāsaṃ karohīti. Tāta, tvaṃ mayā ettake kathite evarūpaṃ chedanaṃ akāsi, gehe vasantena pana saddhiṃ na sakkā kiñci kathetuṃ, na me tayā gehe vasantena kiccaṃ atthi, khamāmi te, gaccha, tātāti. Coro taṃ kammaṃ katvā āyupariyosāne avīcimhi nibbatto dīgharattaṃ tattha paccitvā vipākāvasesena idāni gijjhakūṭe pabbate paccatīti.
导师讲完他过去的那段业之后,说:“比丘们,愚人造作恶业的时候并不觉察;可是后来,当他们被自己造下的业所燃烧时,就完全像自己放火烧自己的森林一样。”接着,他把前后因缘连接起来,在开示佛法时说出这首偈颂:巴利
Evaṃ satthā tassa pubbakammaṃ kathetvā, ‘‘bhikkhave, bālā nāma pāpāni kammāni karontā na bujjhanti, pacchā pana attanā katakammehi ḍayhamānā attanāva attano dāvaggisadisāva hontī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
愚人造作恶业时,浑然不觉;
愚痴的人被自己的业所烧煮,就像被火焚烧一样。巴利
‘‘Atha pāpāni kammāni, karaṃ bālo na bujjhati; Sehi kammehi dummedho, aggiḍaḍḍhova tappatī’’ti.
这里,“随后诸恶业”的意思是:愚人不是只因为忿怒才造恶,而是即使正在造恶,他也不觉察。可是,没有谁一边造恶、一边心里想“我在造恶”却又不觉察。之所以说“不觉察”,是因为他不知道“这个业会带来这样的果报”。“以自己的业”:就是说,那个愚痴、没有智慧的人,凭着自己所造的业,投生到地狱之后,就像被火焚烧一样受苦。巴利
Tattha atha pāpānīti na kevalaṃ bālo kodhavasena pāpāni karoti, karontopi pana na bujjhatīti attho. Pāpaṃ karonto ca ‘‘pāpaṃ karomī’’ti abujjhanako nāma natthi. ‘‘Imassa kammassa evarūpo nāma vipāko’’ti ajānanatāya ‘‘na bujjhatī’’ti vuttaṃ. Sehīti so tehi attano santakehi kammehi dummedho nippañño puggalo niraye nibbattitvā aggiḍaḍḍhova tappatīti attho.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第七 大目犍连长老的故事巴利
7. Mahāmoggallānattheravatthu
“以杖击打”这段开示,是导师住在竹林精舍时,围绕大目犍连长老而说的。巴利
Yodaṇḍenāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā veḷuvane viharanto mahāmoggallānattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,外道们聚在一起商量:“各位,你们知道吗,是什么原因让沙门乔达摩得到这么大的利养和恭敬?我们不知道,你们知道吗?”他们说:“是的,我们知道。这是依靠一个叫大目犍连的人而产生的。他去到天界,问天神们造了什么业,回来告诉人们:‘做了这种事,就能得到这样的福报。’他也去问投生地狱的那些众生造了什么业,回来告诉人们:‘做了这种事,就会遭受这样的痛苦。’人们听了他的话,就献上大量的利养和恭敬。如果我们能杀掉他,那些利养和恭敬就会归我们所有。”他们都说:“有一个办法。”所有人同心一致,决定“不管怎样都要把他杀掉”,就去鼓动自己的护持者,得到了一千个铜钱。他们叫来那些以杀人为生的盗贼,对他们说:“有个叫大目犍连的长老住在黑石山,你们去那里把他杀掉。”然后把铜钱给了他们。盗贼们贪图钱财,答应了,说“我们去杀长老”,就去了他住的地方,把他包围起来。长老知道被他们包围了,就从锁孔里钻出去离开了。那些盗贼那天没见到长老,第二天又去包围。长老知道后,打破屋顶的天窗,飞入空中。就这样,第一个月和第二个月,盗贼们都抓不到长老。但到了最后一个月,长老知道自己过去所造的业已经到了该牵引果报的时候,就不再离开了。盗贼们过去抓住长老,把他的骨头打碎得像米粒一样。然后他们以为他“死了”,就把他扔到一堆灌木丛上,离开了。巴利
Ekasmiñhi samaye titthiyā sannipatitvā mantesuṃ – ‘‘jānāthāvuso, ‘kena kāraṇena samaṇassa gotamassa lābhasakkāro mahā hutvā nibbatto’ti . Mayaṃ na jānāma, tumhe pana jānāthāti. Āma, jānāma, mahāmoggallānaṃ nāma ekaṃ nissāya uppanno. So hi devalokaṃ gantvā devatāhi katakammaṃ pucchitvā āgantvā manussānaṃ katheti ‘idaṃ nāma katvā evarūpaṃ sampattiṃ labhantī’ti. Niraye nibbattānampi kammaṃ pucchitvā āgantvā manussānaṃ katheti ‘idaṃ nāma katvā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavantī’ti. Manussā tassa kathaṃ sutvā mahantaṃ lābhasakkāraṃ abhiharanti, sace taṃ māretuṃ sakkhissāma, so lābhasakkāro amhākaṃ nibbattissatī’’ti. Te ‘‘attheko upāyo’’ti sabbe ekacchandā hutvā ‘‘yaṃkiñci katvā taṃ mārāpessāmā’’ti attano upaṭṭhāke samādapetvā kahāpaṇasahassaṃ labhitvā purisaghātakammaṃ katvā carante core pakkosāpetvā ‘‘mahāmoggallānatthero nāma kāḷasilāyaṃ vasati, tattha gantvā taṃ mārethā’’ti tesaṃ kahāpaṇe adaṃsu. Corā dhanalobhena sampaṭicchitvā ‘‘theraṃ māressāmā’’ti gantvā tassa vasanaṭṭhānaṃ parivāresuṃ. Thero tehi parikkhittabhāvaṃ ñatvā kuñcikacchiddena nikkhamitvā pakkāmi. Te corā taṃ divasaṃ theraṃ adisvā punekadivasaṃ gantvā parikkhipiṃsu. Thero ñatvā kaṇṇikāmaṇḍalaṃ bhinditvā ākāsaṃ pakkhandi. Evaṃ te paṭhamamāsepi majjhimamāsepi theraṃ gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Pacchimamāse pana sampatte thero attanā katakammassa ākaḍḍhanabhāvaṃ ñatvā na apagacchi. Corā gantvā theraṃ gahetvā taṇḍulakaṇamattānissa aṭṭhīni karontā bhindiṃsu. Atha naṃ ‘‘mato’’ti saññāya ekasmiṃ gumbapiṭṭhe khipitvā pakkamiṃsu.
长老心想:“我要先见过世尊,然后才般涅槃。”于是他用禅定包裹住自己的身体,使它变得坚实,从空中飞到世尊身边,礼拜世尊后说:“尊者,我要般涅槃了。”世尊问:“目犍连,你要般涅槃了吗?”“是的,尊者。”“去哪里?”“去黑石山那一带,尊者。”“既然如此,目犍连,你先为我说法再走吧。因为像你这样的弟子,我现在再也见不到了。”他回答:“好的,尊者,我就这么做。”于是礼拜世尊,跃上虚空,在般涅槃那天,像舍利弗长老一样示现种种神通,开示法义,礼拜世尊后,前往黑石山林,入了般涅槃。“据说长老是被盗贼杀害的”——这话也传遍了整个南瞻部洲。阿阇世王派密探去搜捕盗贼。那些盗贼正在酒馆喝酒时,其中一人拍了另一人的背,把他打倒了。那人被激怒,说:“喂,你这没教养的家伙,你为什么拍我的背把我打倒?”对方回嘴:“哼,你这凶恶的盗贼,是你先动手打了大目犍连长老吗?”“难道你不知道是我打的吗?”密探听到他们争着说“是我打的,是我打的”,就把这些盗贼全部抓住,报告给国王。国王把盗贼召来审问:“是你们杀了长老吗?”“是的,陛下。”“是谁指使你们的?”“是裸形沙门指使的,陛下。”国王下令捉拿五百裸形沙门,连同那五百盗贼一起,在王宫广场上挖了深及肚脐的坑,把他们埋进去,盖上稻草,放火烧。等知道他们被烧焦后,又用铁犁翻耕,把他们全都碎割成一块一块。巴利
Thero ‘‘satthāraṃ passitvāva parinibbāyissāmī’’ti attabhāvaṃ jhānaveṭhanena veṭhetvā thiraṃ katvā ākāsena satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā, ‘‘bhante, parinibbāyissāmī’’ti āha. ‘‘Parinibbāyissasi, moggallānā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Kattha gantvā’’ti? ‘‘Kāḷasilāpadesaṃ, bhante’’ti. Tena hi, moggallāna, mayhaṃ dhammaṃ kathetvā yāhi. Tādisassa hi me sāvakassa idāni dassanaṃ natthīti. So ‘‘evaṃ karissāmi, bhante’’ti satthāraṃ vanditvā ākāsaṃ uppatitvā parinibbānadivase sāriputtatthero viya nānappakārā iddhiyo katvā dhammaṃ kathetvā satthāraṃ vanditvā kāḷasilāṭaviṃ gantvā parinibbāyi. ‘‘Theraṃ kira corā māresu’’nti ayampi kathā sakalajambudīpe patthari. Rājā ajātasattu core pariyesanatthāya carapurise payojesi. Tesupi coresu surāpāne suraṃ pivantesu eko ekassa piṭṭhiṃ paharitvā pātesi. So taṃ santejjetvā ‘‘ambho dubbinīta, tvaṃ kasmā me piṭṭhiṃ pātesī’’ti āha. Kiṃ pana hare duṭṭhacora, tayā mahāmoggallānatthero paṭhamaṃ pahaṭoti? Kiṃ pana mayā pahaṭabhāvaṃ tvaṃ na jānāsīti? Iti nesaṃ ‘‘mayā pahaṭo, mayā pahaṭo’’ti vadantānaṃ vacanaṃ sutvā te carapurisā te sabbe core gahetvā rañño ārocesuṃ. Rājā core pakkosāpetvā pucchi – ‘‘tumhehi thero mārito’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. ‘‘Kena tumhe uyyojitā’’ti? ‘‘Naggasamaṇakehi, devā’’ti. Rājā pañcasate naggasamaṇake gāhāpetvā pañcasatehi corehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nābhippamāṇesu āvāṭesu nikhaṇāpetvā palālehi paṭicchādāpetvā aggiṃ dāpesi . Atha nesaṃ jhāmabhāvaṃ ñatvā ayanaṅgalehi kasāpetvā sabbe khaṇḍākhaṇḍikaṃ kārāpesi.
比丘们在法堂里议论起来:“大目犍连长老遭遇了跟他不相称的死亡。”导师过来后问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答:“就是在说这件事。”导师说:“比丘们,目犍连在这一生确实遭遇了跟他不相称的死亡,但跟他过去所造的业倒是相称的。”比丘们又问:“尊者,他过去造的是什么业?”导师便详细讲说了。巴利
Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘mahāmoggallānatthero attano ananurūpameva maraṇaṃ patto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, moggallāno imasseva attabhāvassa ananurūpaṃ maraṇaṃ patto, pubbe pana tena katassa kammassa anurūpameva maraṇaṃ patto’’ti vatvā ‘‘kiṃ panassa, bhante, pubbakamma’’nti puṭṭho vitthāretvā kathesi –
据说在过去,波罗奈城住着一位良家子。他亲自舂米、煮饭,做各种家务,照料父母。后来父母对他说:“孩子,你一个人在家里、又在林子里干活,太辛苦了。我们给你娶个年轻姑娘吧。”他回答说:“爸妈,我不需要这种事。只要你们还活着,我就亲手照顾你们。”父母再三请求,他还是拒绝了,但父母一次又一次地求他,最后还是把姑娘娶进了门。那姑娘只照顾了父母几天,后来连见都不想见他们,抱怨说:“没法跟你父母住在同一个地方。”丈夫不把她的话当回事。她就趁丈夫出门的时候,拿了麻布碎片和粥沫,到处乱撒。丈夫回来问:“这是怎么回事?”她说:“都是那两个瞎眼老家伙干的,他们到处弄脏整个屋子,根本没法跟他们住在一起。”她就这样一次又一次地挑拨,连这位已经圆满波罗蜜的善人,也跟父母生了嫌隙。他想:“行,我知道该怎么对付他们了。”于是让父母吃饱,说:“爸妈,某地有亲戚盼着你们去,我们去那儿吧。”他让父母坐上牛车,带着他们出发。走到森林中间时,他说:“父亲,您抓住缰绳,牛听到鞭声就会走。这地方有盗贼出没,我下车去看看。”他把缰绳交到父亲手里就下了车。他走着走着,转身弄出声响,制造出盗贼起身的动静。父母听到声音,以为是“盗贼来了”,就说:“孩子,我们老了,你保护好自己就行。”他不管父母这样喊叫,继续制造盗贼的声响,把父母殴打杀害,扔在森林里,然后自己回去了。巴利
Atīte kira bārāṇasivāsī eko kulaputto sayameva koṭṭanapacanādīni kammāni karonto mātāpitaro paṭijaggi. Athassa mātāpitaro naṃ, ‘‘tāta, tvaṃ ekakova gehe ca araññe ca kammaṃ karonto kilamasi, ekaṃ te kumārikaṃ ānessāmā’’ti vatvā, ‘‘ammatātā, na mayhaṃ evarūpāyattho, ahaṃ yāva tumhe jīvatha, tāva vo sahatthā upaṭṭhahissāmī’’ti tena paṭikkhittā punappunaṃ taṃ yācitvā kumārikaṃ ānayiṃsu. Sā katipāhameva te upaṭṭhahitvā pacchā tesaṃ dassanampi anicchantī ‘‘na sakkā tava mātāpitūhi saddhiṃ ekaṭṭhāne vasitu’’nti ujjhāyitvā tasmiṃ attano kathaṃ aggaṇhante tassa bahigatakāle makacivākakhaṇḍāni ca yāgupheṇañca gahetvā tattha tattha ākiritvā tenāgantvā ‘‘kiṃ ida’’nti puṭṭhā āha – ‘‘imesaṃ andhamahallakānaṃ etaṃ kammaṃ, sabbaṃ gehaṃ kiliṭṭhaṃ karontā vicaranti, na sakkā etehi saddhiṃ ekaṭṭhāne vasitu’’nti. Evaṃ tāya naṃ punappunaṃ kathayamānāya evarūpopi pūritapāramī satto mātāpitūhi saddhiṃ bhijji. So ‘‘hotu, jānissāmi nesaṃ kattabba’’nti te bhojetvā, ‘‘ammatātā, asukaṭṭhāne nāma tumhākaṃ ñātakā āgamanaṃ paccāsīsanti, tattha gamissāmā’’ti te yānakaṃ āropetvā ādāya gacchanto aṭavimajjhaṃ pattakāle, ‘‘tāta, rasmiyo gaṇhātha, gāvo patodasaññāya gamissanti, imasmiṃ ṭhāne corā vasanti, ahaṃ otarāmī’’ti pitu hatthe rasmiyo datvā otaritvā gacchanto saddaṃ parivattetvā corānaṃ uṭṭhitasaddamakāsi. Mātāpitaro saddaṃ sutvā ‘‘corā uṭṭhitā’’ti saññāya, ‘‘tāta, mayaṃ mahallakā, tvaṃ attānameva rakkhāhī’’ti āhaṃsu. So mātāpitaro tathāviravantepi corasaddaṃ karonto koṭṭetvā māretvā aṭaviyaṃ khipitvā paccāgami.
世尊讲完他过去的那段业之后,说道:“比丘们,目犍连造了这样的业,在地狱里受了无数百千年的烧煮之苦,剩下的果报又让他在一百世的生命里,同样被捶打成粉末而死。目犍连所得到的死,完全和他自己的业相应;那五百个强盗也一同得到了这样的果报。因为,对没有过错的人加以伤害,就会由十种原因走向不幸和毁灭。”说完这番话,把前后因缘连接起来,开示佛法,诵出下面这些偈颂:巴利
Satthā idaṃ tassa pubbakammaṃ kathetvā, ‘‘bhikkhave, moggallāno ettakaṃ kammaṃ katvā anekavassasatasahassāni niraye paccitvā vipākāvasesena attabhāvasate evameva koṭṭetvā saṃcuṇṇito maraṇaṃ patto. Evaṃ moggallānena attano kammānurūpameva maraṇaṃ laddhaṃ, pañcahi corasatehi saddhiṃ labhiṃsu. Appaduṭṭhesu hi padussanto dasahi kāraṇehi anayabyasanaṃ pāpuṇātiyevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
如果有人用棍棒去伤害那些不用棍棒的人,去伤害那些不曾害人的众生,
他很快就会达到十种处境中的某一种。巴利
‘‘Yo daṇḍena adaṇḍesu, appaduṭṭhesu dussati; Dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ, khippameva nigacchati.
粗恶的感受、伤害,以及身体的毁坏;
或者遭遇重病,或者陷入精神错乱。巴利
‘‘Vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ, sarīrassa va bhedanaṃ; Garukaṃ vāpi ābādhaṃ, cittakkhepaṃ va pāpuṇe.
或者来自国王的迫害,或者遭到残酷的诬告;
亲族的灭尽,或财富的崩坏。巴利
‘‘Rājato vā upasaggaṃ, abbhakkhānaṃ va dāruṇaṃ; Parikkhayaṃ va ñātīnaṃ, bhogānaṃ va pabhaṅguraṃ.
又或者他的家宅被烈火焚烧;
愚人身坏命终后,便堕地狱。巴利
‘‘Atha vāssa agārāni, aggi ḍahati pāvako; Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.
在这里,“无杖”指的是没有身杖等伤害的漏尽者。“无过失”指的是对他人或自己没有过错的人。“十种处中的任何一种”指的是十种苦因中的任何一种因。“受”指的是头痛等各类剧烈的感受。“损失”指的是辛苦得来的财富遭受损失。“伤残”指的是断手等身体上的残损。“重病”指的是偏瘫、独眼、以臀行走的跛者、手臂萎缩、麻风等各类重病。“心狂乱”指的是疯狂。“灾祸”指的是来自国王的迫害,比如剥夺荣誉、撤销将军职位等。“诬告”指的是对未曾见、未传闻、未思量过的事,比如‘这件破门偷盗之事,或这件冒犯国王之事是你做的’这样严重的诬告。“亲族的灭亡”指的是能够作为依靠的亲族的灭亡。“败坏、腐坏”指的是败坏、腐坏。凡是家中的谷物,都会变成腐坏;黄金变成炭;珍珠变成棉籽;钱币变成陶片等;两足四足的众生变成瞎眼跛脚等,这就是其含义。火焚烧指的是即使没有其他放火者,一年之中也会有两三次雷火击落而焚烧,或者由自身法性而起的火也必定焚烧。“地狱”指的是为了说明即使现世遭遇这十种处中的任何一种,死后也必定堕入地狱,所以说“堕入地狱”。巴利
Tattha adaṇḍesūti kāyadaṇḍādirahitesu khīṇāsavesu. Appaduṭṭhesūti paresu vā attani vā niraparādhesu. Dasannamaññataraṃ ṭhānanti dasasu dukkhakāraṇesu aññataraṃ kāraṇaṃ. Vedananti sīsarogādibhedaṃ pharusaṃ vedanaṃ. Jāninti kicchādhigatassa dhanassa jāniṃ. Bhedananti hatthacchedādikaṃ sarīrabhedanaṃ. Garukanti pakkhahataekacakkhukapīṭhasappikuṇībhāvakuṭṭharogādibhedaṃ garukābādhaṃ vā. Cittakkhepanti ummādaṃ. Upasagganti yasavilopasenāpatiṭṭhānādiacchindanādikaṃ rājato upasaggaṃ vā. Abbhakkhānanti adiṭṭhaasutaacintitapubbaṃ ‘‘idaṃ sandhicchedādikammaṃ, idaṃ vā rājāparādhitakammaṃ tayā kata’’nti evarūpaṃ dāruṇaṃ abbhakkhānaṃ vā. Parikkhayaṃ va ñātīnanti attano avassayo bhavituṃ samatthānaṃ ñātīnaṃ parikkhayaṃ vā. Pabhaṅguranti pabhaṅgubhāvaṃ pūtibhāvaṃ. Yaṃ hissa gehe dhaññaṃ, taṃ pūtibhāvaṃ āpajjati, suvaṇṇaṃ aṅgārabhāvaṃ, muttā kappāsaṭṭhibhāvaṃ, kahāpaṇaṃ kapālakhaṇḍādibhāvaṃ, dvipadacatuppadā kāṇakuṇādibhāvanti attho. Aggi ḍahatīti ekasaṃvacchare dvattikkhattuṃ aññasmiṃ ḍāhake avijjamānepi asaniaggi vā patitvā ḍahati, attanova dhammatāya uṭṭhito pāvako vā ḍahatiyeva. Nirayanti diṭṭheva dhamme imesaṃ dasannaṃ ṭhānānaṃ aññataraṃ patvāpi ekaṃsena samparāye pattabbaṃ dassetuṃ ‘‘nirayaṃ sopapajjatī’’ti vuttaṃ.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
第八,多带物品的比丘的故事。巴利
8. Bahubhaṇḍikabhikkhuvatthu
“种种异行”:导师住在祇园时,以一位多蓄资具的比丘为缘起,宣说了这则佛法开示。巴利
Nanaggacariyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto bahubhaṇḍikaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi.
舍卫城有一位居士,据说妻子去世后就出家了。他出家时,让人建好自己的住处、火堂和储藏室,把整个储藏室都装满了酥油、蜂蜜、油等东西,然后才出家。出家之后,他又把自己的仆人叫来,让他们随自己心意做饭给他吃。他拥有很多物品和资具。晚上有一套下衣和上衣,白天另有一套下衣和上衣,白天住在寺院边缘的地方。有一天,他在晾晒衣物的敷具时,一些巡行坐卧具的比丘看见了,就问:“贤友,这些是谁的?”他回答:“是我的。”比丘们说:“贤友,世尊只允许三衣,而你在少欲的佛陀教法中出家,却积攒了这么多资具。”于是他们把他带到世尊面前,禀告说:“尊者,这位比丘物品太多。”世尊问:“比丘,确有此事吗?”他回答:“确有此事,尊者。”世尊说:“比丘,我教导的是少欲之法,你为什么积攒了这么多物品?”他仅仅因为这句话就生气了,心想:“那我就这样走。”于是把上衣扔到一边,只穿着一件衣站在众人中间。这时,世尊为了策励他,说道:“比丘,你以前不是寻求惭愧的吗?在水罗刹那里,你为了寻求惭愧,住了十二年。为什么现在在这厚重的佛陀教法中出家,却在四众之中扔掉上衣,舍弃惭愧而站着?”他听了世尊的话后,生起了惭愧心,披上那件衣,礼敬世尊后,坐在一边。比丘们为了阐明这件事的意义,向世尊请求。世尊引出过去的事,说道——巴利
Sāvatthivāsī kireko kuṭumbiko bhariyāya kālakatāya pabbaji. So pabbajanto attano pariveṇañca aggisālañca bhaṇḍagabbhañca kāretvā sabbampi bhaṇḍagabbhaṃ sappimadhutelādīhi pūretvā pabbaji, pabbajitvā ca pana attano dāse pakkosāpetvā yathārucikaṃ āhāraṃ pacāpetvā bhuñjati. Bahubhaṇḍo ca bahuparikkhāro ca ahosi. Rattiṃ aññaṃ nivāsanapārupanaṃ hoti, divā aññaṃ nivāsanapārupanaṃ hoti, divā aññaṃ vihārapaccante vasati. Tassekadivasaṃ cīvarapaccattharaṇāni sukkhāpentassa senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā bhikkhū passitvā ‘‘kassimāni, āvuso’’ti pucchitvā ‘‘mayha’’nti vutte, ‘‘āvuso, bhagavatā ticīvarāni anuññātāni, tvañca pana evaṃ appicchassa buddhassa sāsane pabbajitvā evaṃ bahuparikkhāro jāto’’ti taṃ satthu santikaṃ netvā, ‘‘bhante , ayaṃ bhikkhu atibahubhaṇḍo’’ti ārocesuṃ. Satthā ‘‘saccaṃ kira taṃ bhikkhū’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, bhante’’ti vutte āha – ‘‘kasmā pana tvaṃ, bhikkhu, mayā appicchatāya dhamme desite evaṃ bahubhaṇḍo jāto’’ti. So tāvattakeneva kupito ‘‘iminā dāni nīhārena carissāmī’’ti pārupanaṃ chaḍḍetvā parisamajjhe ekacīvaro aṭṭhāsi. Atha naṃ satthā upatthambhayamāno nanu tvaṃ bhikkhu pubbe hirottappagavesako dakarakkhasakālepi hirottappaṃ gavesamāno dvādasa vassāni vihāsi, kasmā idāni evaṃ garuke buddhasāsane pabbajitvā catuparisamajjhe pārupanaṃ chaḍḍetvā hirottappaṃ pahāya ṭhitosīti. So satthu vacanaṃ sutvā hirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā taṃ cīvaraṃ pārupitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Bhikkhū tassa atthassa āvibhāvatthaṃ bhagavantaṃ yāciṃsu. Bhagavā atītaṃ āharitvā kathesi –
过去世时,据说波罗奈国王的王后怀胎,菩萨就在她腹中结生。到了给他取名字的那天,大家给他取名叫大牛王子。他有个弟弟,名叫月王子。他们的母亲去世后,国王又立了另一位王后。这位王后也生了一个儿子,给他取名叫日王子。国王看到这孩子很高兴,说:“我给你儿子一个恩赐。”她说:“大王,我想等到想要的时候再拿。”等到她儿子成年时,她对国王说:“大王,我儿子出生时您赐了我一个恩赐,现在请把王位给我的儿子。”国王说:“我的两个儿子像火堆一样炽烈,不能把王位给他。”虽然拒绝了,但见她一次又一次地乞求,国王心想:“这个女人可能会害我的儿子们。”于是把儿子们叫来,说:“孩子们,我在日王子出生时给了一个恩赐,现在他母亲来求王位,我不愿意给。他母亲可能会害你们。你们走吧,到森林里去住,等我死了以后再回来继承王位。”他们礼敬父王后,从宫殿下来。正在王宫庭院里玩耍的日王子看见他们,知道了这件事,就和他们一起离开了。他们进入雪山后,菩萨离开道路,在一棵树下坐下来,对日王子说:“弟弟,你去那个湖里沐浴、喝水,再用莲叶给我们带些水回来。”可是那个湖是多闻天王交给一个水罗刹掌管的。多闻天王对他说:“除了懂得天人法的人,其他进入这个湖的人,你都可以吃掉。”从那以后,凡是进入那个湖的人,罗刹先问天人法,答不上来的就吃掉。日王子也没有先弄清楚,就直接下湖了。罗刹问他:“你懂天人法吗?”他说:“天人法就是太阳和月亮。”于是罗刹说:“你不懂天人法。”就把他拖进水里,关在自己的住处。菩萨见他去了很久还不回来,就派月王子去找他。月王子也被问同样的问题,回答说:“天人法就是四方。”水罗刹也把他拖进水里,关在同一个地方。巴利
Atīte kira bārāṇasirañño aggamahesiyā kucchismiṃ bodhisatto paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa nāmaggahaṇadivase mahiṃsakumāroti nāmaṃ kariṃsu. Tassa kaniṭṭhabhātā candakumāro nāma ahosi. Tesaṃ mātari kālakatāya rājā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sāpi puttaṃ vijāyi, sūriyakumārotissa nāmaṃ kariṃsu. Taṃ disvā rājā tuṭṭho ‘‘puttassa te varaṃ dammī’’ti āha. Sāpi kho, ‘‘deva, icchitakāle gaṇhissāmī’’ti vatvā puttassa vayappattakāle rājānaṃ āha – ‘‘devena mayhaṃ puttassa jātakāle varo dinno, idāni me puttassa rajjaṃ dehī’’ti . Rājā ‘‘mama dve puttā aggikkhandhā viya jalantā vicaranti, na sakkā tassa rajjaṃ dātu’’nti paṭikkhipitvāpi taṃ punappunaṃ yācamānameva disvā ‘‘ayaṃ me puttānaṃ anatthampi kareyyā’’ti putte pakkosāpetvā, ‘‘tātā, ahaṃ sūriyakumārassa jātakāle varaṃ adāsiṃ, idānissa mātā rajjaṃ yācati, ahaṃ tassa na dātukāmo, tassa mātā tumhākaṃ anatthampi kareyya, gacchatha tumhe, araññe vasitvā mamaccayenāgantvā rajjaṃ gaṇhathā’’ti uyyojesi. Te pitaraṃ vanditvā pāsādā otarante rājaṅgaṇe kīḷamāno sūriyakumāro disvā taṃ kāraṇaṃ ñatvā tehi saddhiṃ nikkhami. Tesaṃ himavantaṃ paviṭṭhakāle bodhisatto maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīditvā sūriyakumāraṃ āha – ‘‘tāta, etaṃ saraṃ gantvā nhatvā ca pivitvā ca amhākampi paduminipaṇṇehi udakaṃ āharā’’ti. So pana saro vessavaṇṇassa santikā ekena dakarakkhasena laddho hoti. Vessavaṇṇo ca taṃ āha – ‘‘ṭhapetvā devadhammajānanake ye ca aññe imaṃ saraṃ otaranti, te khādituṃ labhasī’’ti. Tato paṭṭhāya so taṃ saraṃ otiṇṇotiṇṇe devadhamme pucchitvā ajānante khādati, sūriyakumāropi taṃ saraṃ avīmaṃsitvāva otari, tena ca ‘‘devadhamme jānāsī’’ti pucchito ‘‘devadhammā nāma candimasūriyā’’ti āha. Atha naṃ ‘‘tvaṃ devadhamme na jānāsī’’ti udakaṃ pavesetvā attano bhavane ṭhapesi. Bodhisattopi taṃ cirāyantaṃ disvā candakumāraṃ pesesi. Sopi tena ‘‘devadhamme jānāsī’’ti pucchito ‘‘devadhammā nāma catasso disā’’ti āha. Dakarakkhaso tampi udakaṃ pavesetvā tattheva ṭhapesi.
菩萨见日王子迟迟不归,心想:“一定出了什么障碍。”于是亲自前去,只见两人入水的脚印,便知道“这湖被罗刹占据了”,于是佩好剑、拿起弓,站在那里。罗刹见他不下水,就化作林务人的模样走过来,说道:“喂,男子,你一路走得累了,为什么不下去湖里洗个澡、喝点水、吃点莲藕莲茎、戴些花再走呢?”菩萨一见他,就知道“这就是那个夜叉”,便说:“是你抓走了我的弟弟们吧?”罗刹答:“是的,是我抓的。”菩萨问:“为什么?”罗刹说:“凡是进入这湖的人,我都能得到。”菩萨问:“所有人你都能得到吗?”罗刹说:“除了通达天人法的人,其余的我都能得到。”菩萨问:“那你知道天人法吗?”罗刹说:“是的,我知道。”菩萨说:“那我来给你讲。”罗刹说:“那就请讲吧。”罗刹又说:“身体不干净,没法说法。”于是罗刹让菩萨沐浴、饮水,装扮整齐,请他坐在装饰好的凉亭中间的交椅上,自己坐在他脚边。这时菩萨说:“请认真听。”然后说了这首偈颂:巴利
Bodhisatto tasmimpi cirāyante ‘‘antarāyena bhavitabba’’nti sayaṃ gantvā dvinnampi otaraṇapadaṃyeva disvā ‘‘ayaṃ saro rakkhasapariggahito’’ti ñatvā khaggaṃ sannayhitvā dhanuṃ gahetvā aṭṭhāsi. Rakkhaso taṃ anotarantaṃ disvā vanakammikapurisavesenāgantvā āha – ‘‘bho purisa, tvaṃ maggakilanto, kasmā imaṃ saraṃ otaritvā nhatvā ca pivitvā ca bhisamulālaṃ khāditvā pupphāni pilandhitvā na gacchasī’’ti. Bodhisatto taṃ disvāva ‘‘esa so yakkho’’ti ñatvā ‘‘tayā me bhātaro gahitā’’ti āha. Āma, mayā gahitāti. Kiṃ kāraṇāti? Ahaṃ imaṃ saraṃ otiṇṇotiṇṇe labhāmīti . Kiṃ pana sabbeva labhasīti? Devadhammajānanake ṭhapetvā avasese labhāmīti. Atthi pana te devadhammehi atthoti? Āma, atthīti. Ahaṃ kathessāmīti. Tena hi kathehīti. Na sakkā kiliṭṭhena gattena kathetunti. Yakkho bodhisattaṃ nhāpetvā pānīyaṃ pāyetvā alaṅkaritvā alaṅkatamaṇḍapamajjhe pallaṅkaṃ āropetvā sayamassa pādamūle nisīdi. Atha naṃ bodhisatto ‘‘sakkaccaṃ suṇāhī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
具足惭与愧,安住于清净善法;
世间那些已寂静的善士,被称为天法。巴利
‘‘Hiriottappasampannā, sukkadhammasamāhitā; Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare’’ti. (jā. 1.1.6);
夜叉听完这段说法,生起净信,对菩萨说:“智者,我对你有信心,还你一个弟弟,你要我带哪一个来?”菩萨说:“把小的那个带来。”夜叉说:“智者,你只是知道天法,却没有真正照着天法去做。”这是什么缘故呢?因为你把哥哥撇在一边,只让人把弟弟带回去,就没有做尊敬兄长的事。菩萨说:“夜叉,我既知道天法,也照着天法去做。我们正是依靠这一点才进入这片森林的。为了这个弟弟,他的母亲向我们的父王讨要王位;我们的父王没有答应给她那个恩赐,为了护着我们,才允许我们住在森林里。那位王子没有回头,跟着我们一起出来了。要是有人说‘他在森林里被一个夜叉吃掉了’,谁也不会相信。所以我是害怕被人责备,才让人把他带回来的。”夜叉对菩萨生起信心,说:“好啊,智者,你确实知道天法,也确实照着天法去做。”于是把两个弟弟都带来,交给了菩萨。菩萨便对他讲了做夜叉的种种过患,让他安立在五戒中。他因此得到很好的守护,继续住在那片森林里。后来父王去世,他带着那个夜叉前往波罗奈,取得王位,把副王之位给了月王子,把将军之位给了日王子,又让人在夜叉喜欢的合适地方建了一处住所,使他得到最大的利益,就照这样办了。巴利
Yakkho imaṃ dhammadesanaṃ sutvā pasanno bodhisattaṃ āha – ‘‘paṇḍita, ahaṃ te pasanno, ekaṃ bhātaraṃ dammi, kataraṃ ānemī’’ti? ‘‘Kaniṭṭhaṃ ānehī’’ti. Paṇḍita, tvaṃ kevalaṃ devadhamme jānāsiyeva, na pana tesu vattasīti. Kiṃ kāraṇāti? Yasmā jeṭṭhaṃ ṭhapetvā kaniṭṭhaṃ āharāpento jeṭṭhāpacāyikakammaṃ na karosīti, devadhamme cāhaṃ yakkha jānāmi, tesu ca vattāmi. Mayañhi etaṃ nissāya imaṃ araññaṃ paviṭṭhā. Etassa hi atthāya amhākaṃ pitaraṃ etassa mātā rajjaṃ yāci, amhākaṃ pana pitā taṃ varaṃ adatvā amhākaṃ anurakkhaṇatthāya araññe vāsaṃ anujāni, so kumāro anivattitvā amhehi saddhiṃ āgato. ‘‘Taṃ araññe eko yakkho khādī’’ti vuttepi na koci saddahissati. Tenāhaṃ garahabhayabhīto tamevāharāpemīti. Yakkho bodhisattassa pasīditvā ‘‘sādhu paṇḍita, tvameva devadhamme jānāsi, devadhammesu ca vattasī’’ti dve bhātaro ānetvā adāsi. Atha naṃ bodhisatto yakkhabhāve ādīnavaṃ kathetvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. So tena susaṃvihitārakkho tasmiṃ araññe vasitvā pitari kālakate yakkhaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā rajjaṃ gahetvā candakumārassa uparajjaṃ, sūriyakumārassa senāpatiṭṭhānaṃ datvā yakkhassa ramaṇīye ṭhāne āyatanaṃ kārāpetvā yathā so lābhaggappatto hoti, tathā akāsi.
导师讲完这段法义后,把本生故事联系起来说:“那时候的罗刹,就是这位拥有许多物品的比丘;日王子是阿难;月王子是舍利弗;而水牛王子就是我本人。”导师这样讲完本生故事后,又说:“比丘,你过去在寻求天法时,曾具足惭与愧地修行游历;如今却在四众之中以这样的姿态站着,在我面前说‘我是少欲者’,这实在不合宜。比丘,单单靠拒绝布片这类行为,并不能因此就成为沙门啊。”说完,他把前后文义衔接起来,开始说法,说出了下面这首偈颂:巴利
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā rakkhaso bahubhaṇḍikabhikkhu ahosi, sūriyakumāro ānando, candakumāro sāriputto, mahiṃsakumāro pana ahamevā’’ti. Evaṃ satthā jātakaṃ kathetvā ‘‘evaṃ tvaṃ, bhikkhu, pubbe devadhamme gavesamāno hiriottappasampanno vicaritvā idāni catuparisamajjhe iminā nīhārena ṭhatvā mama purato ‘appicchomhī’ti vadanto ayuttaṃ akāsi. Na hi sāṭakapaṭikkhepādimattena samaṇo nāma hotī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
不是靠裸体苦行,不是靠结发,不是靠涂泥,不是靠穿各种破衣,也不是靠躺在地上睡觉。
尘垢和蹲踞苦行,并不能让一个还没跨越疑惑的人变得清净。巴利
‘‘Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā, nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā; Rajojallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkha’’nti.
这里,“nānāsakā”不是指什么都不吃,而是指拒绝食物、实行禁食。“thaṇḍilasāyikā”是指躺在地上睡觉。“rajojalla”是指像涂泥巴那样积在身上的尘垢。“ukkuṭikappadhāna”是指以蹲踞的姿势发起精进。这段话的意思是:如果有人想“我只要受持这些裸行、结发等苦行中的任何一种,就能得到所谓出离世间的清净”,那他只会增长邪见,还白白受疲劳之苦。因为即使这些苦行被很认真地修持,它们也无法让一个还没有超越八事之疑的人变得清净。巴利
Tattha nānāsakāti na anasakā, bhattapaṭikkhepakāti attho. Thaṇḍilasāyikāti bhūmisayanā. Rajojallanti kaddamalepanākārena sarīre sannihitarajo . Ukkuṭikappadhānanti ukkuṭikabhāvena āraddhavīriyaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo hi macco ‘‘evaṃ ahaṃ lokanissaraṇasaṅkhātaṃ suddhiṃ pāpuṇissāmī’’ti imesu naggacariyādīsu yaṃ kiñci samādāya vatteyya, so kevalaṃ micchādassanañceva vaḍḍheyya, kilamathassa ca bhāgī assa. Na hi etāni susamādinnānipi aṭṭhavatthukāya kaṅkhāya avitiṇṇabhāvena avitiṇṇakaṅkhaṃ maccaṃ sodhentīti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
桑提大臣的故事巴利
9. Santatimahāmattavatthu
“若人盛装”这则法语,是导师住在祇园时,以桑提大臣为因缘而说的。巴利
Alaṅkato cepīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto santatimahāmattaṃ ārabbha kathesi.
事情是这样的:有一次,他为波斯匿王平定了叛乱的边境后回来。国王很高兴,让他代理国政七天,还赐给他一个能歌善舞的女子。他连续七天沉溺在酒里,到第七天,他佩戴好所有装饰,骑上最上等的大象,坐在象背上前往浴场。在城门口,他看见世尊正进城托钵,就在象背上微微低头行礼,然后离开了。世尊露出微笑,阿难尊者问:“尊者,是什么原因让您露出微笑?”世尊就说明微笑的原因,说:“阿难,你看,这位桑提大臣今天以如此盛装来到我面前,在听完一首四句偈后就会证得阿罗汉果,然后在七棵多罗树高的虚空中结跏趺坐,入般涅槃。”在场的大众都听到了世尊和阿难尊者的这番对话。其中那些持邪见的人心想:“看看这个沙门乔达摩干的事,他只是在信口开河罢了。据说今天这个醉醺醺的人就这样盛装而来,听了他的法就要般涅槃?今天我们就用他说妄语这件事来驳倒他。”而那些持正见的人则心想:“啊!诸佛的大威神力真是不可思议!今天我们将有幸亲眼看到佛陀的神变,以及桑提大臣的神变。”巴利
So hi ekasmiṃ kāle rañño pasenadikosalassa paccantaṃ kupitaṃ vūpasametvā āgato. Athassa rājā tuṭṭho satta divasāni rajjaṃ datvā ekaṃ naccagītakusalaṃ itthiṃ adāsi. So satta divasāni surāmadamatto hutvā sattame divase sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nhānatitthaṃ gacchanto satthāraṃ piṇḍāya pavisantaṃ dvārantare disvā hatthikkhandhavaragatova sīsaṃ cāletvā vanditvā pakkāmi. Satthā sitaṃ katvā ‘‘ko nu kho, bhante, sitapātukaraṇe hetū’’ti ānandattherena puṭṭho sitakāraṇaṃ ācikkhanto āha – ‘‘passānanda, santatimahāmattaṃ, ajja sabbābharaṇapaṭimaṇḍitova mama santikaṃ āgantvā catuppadikagāthāvasāne arahattaṃ patvā sattatālamatte ākāse nisīditvā parinibbāyissatī’’ti. Mahājano therena saddhiṃ kathentassa satthu vacanaṃ assosi. Tattha micchādiṭṭhikā cintayiṃsu – ‘‘passatha samaṇassa gotamassa kiriyaṃ, mukhappattameva bhāsati, ajja kira esa evaṃ surāmadamatto yathālaṅkatova etassa santike dhammaṃ sutvā parinibbāyissati, ajjeva taṃ musāvādena niggaṇhissāmā’’ti. Sammādiṭṭhikā cintesuṃ – ‘‘aho buddhānaṃ mahānubhāvatā, ajja buddhalīḷañceva santatimahāmattalīḷañca daṭṭhuṃ labhissāmā’’ti.
桑提大臣在浴场里玩了大半天的水,然后去了园林,坐在饮酒的地方。那个女子也走上舞台中央,开始表演歌舞。她为了展示身姿的柔美,七天来刻意少吃东西,那天正在表演歌舞时,腹中突然生起刀割般的风痛,像把心脏的肉都割开了。她当场张着嘴、睁着眼就死了。桑提大臣说:“你们去看看她怎么了!”刚听到“她死了,主人”这句话,他就被强烈的悲伤压倒了。就在那一刻,他七天来喝下的酒,像滴在烧红铁锅上的水珠一样,瞬间消失得干干净净。他心想:“除了如来,没有人能帮我消除这份悲伤。”于是他在众多侍卫的簇拥下,傍晚时分来到世尊面前,顶礼之后这样说:“尊者,我生起了这样的悲伤,我觉得您能帮我消除它,所以我来投靠您,请您做我的依靠。”世尊便对他说:“你确实是来到了有能力灭除悲伤的人面前。要知道,这个女子这样死去的时候,你为她哭泣所流下的眼泪,比四大海的水还要多。”世尊说了这番话之后,诵出这首偈颂:巴利
Santatimahāmattopi nhānatitthe divasabhāgaṃ udakakīḷaṃ kīḷitvā uyyānaṃ gantvā āpānabhūmiyaṃ nisīdi. Sāpi itthī raṅgamajjhaṃ otaritvā naccagītaṃ dassetuṃ ārabhi. Tassā sarīralīḷāya dassanatthaṃ sattāhaṃ appāhāratāya taṃ divasaṃ naccagītaṃ dassayamānāya antokucchiyaṃ satthakavātā samuṭṭhāya hadayamaṃsaṃ kantitvā agamaṃsu. Sā taṅkhaṇaññeva mukhena ceva akkhīhi ca vivaṭehi kālamakāsi. Santatimahāmatto ‘‘upadhāretha na’’nti vatvā ‘‘niruddhā, sāmī’’ti ca vuttamatteyeva balavasokena abhibhūto taṅkhaṇaññevassa sattāhaṃ pītasurā tattakapāle udakabindu viya parikkhayaṃ agamāsi. So ‘‘na me imaṃ sokaṃ aññe nibbāpetuṃ sakkhissanti aññatra tathāgatenā’’ti balakāyaparivuto sāyanhasamaye satthu santikaṃ gantvā vanditvā evamāha – ‘‘bhante, ‘evarūpo me soko uppanno, taṃ me tumhe nibbāpetuṃ sakkhissathā’ti āgatomhi, paṭisaraṇaṃ me hothā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘sokaṃ nibbāpetuṃ samatthasseva santikaṃ āgatosi. Imissā hi itthiyā imināva ākārena matakāle tava rodantassa paggharitaassūni catunnaṃ mahāsamuddānaṃ udakato atirekatarānī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
过去的东西,你要让它干涸;后来的东西,你不要有任何贪著。
如果你对中间的任何事物都不执取,就能以内心寂静的状态而行。巴利
‘‘Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ; Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī’’ti. (su. ni. 955, 1105; cūḷani. jatukaṇṇimāṇavapucchāniddesa 68);
偈颂结束时,桑提大臣证得了阿罗汉果。他观察自己的寿行,知道它即将停止运作,就对世尊说:“尊者,请允许我般涅槃。”世尊虽然已经知道他过去所造的业,但心里想:“那些为了用妄语来指责我而聚集的邪见者,将找不到机会;而那些为了亲眼目睹佛陀的神变和桑提大臣的神变而聚集的正见者,听到他讲述所造的业之后,会对善行功德生起敬重。”于是世尊说:“既然如此,你就把你所造的业讲给我听。讲的时候不要站在地上讲,要升到七棵多罗树高的虚空中讲。”他回答:“好的,尊者。”于是顶礼世尊,升到约一棵多罗树高的地方,又降下来,再次顶礼世尊,然后一步步上升,最后在七棵多罗树高的虚空中结跏趺坐,说道:“尊者,请听我过去所造的业。”接着便说:巴利
Gāthāpariyosāne santatimahāmatto arahattaṃ patvā attano āyusaṅkhāraṃ olokento tassa appavattanabhāvaṃ ñatvā satthāraṃ āha – ‘‘bhante, parinibbānaṃ me anujānāthā’’ti. Satthā tena katakammaṃ jānantopi ‘‘musāvādena niggaṇhanatthaṃ sannipatitā micchādiṭṭhikā okāsaṃ na labhissanti, ‘buddhalīḷañceva santatimahāmattalīḷañca passissāmā’ti sannipatitā sammādiṭṭhikā iminā katakammaṃ sutvā puññesu ādaraṃ karissantī’’ti sallakkhetvā ‘‘tena hi tayā katakammaṃ mayhaṃ kathehi, kathento ca bhūmiyaṃ ṭhito akathetvā sattatālamatte ākāse ṭhito kathehī’’ti āha. So ‘‘sādhu, bhante’’ti satthāraṃ vanditvā ekatālappamāṇaṃ uggamma orohitvā puna satthāraṃ vanditvā uggacchanto paṭipāṭiyā sattatālappamāṇe ākāse pallaṅkena nisīditvā ‘‘suṇātha me, bhante, pubbakamma’’nti vatvā āha –
从那时起九十一劫之前,在毗婆尸正自觉者出世的时候,我出生在槃头摩帝城的一个家庭里。我心想:“什么才是不伤害别人、不压迫别人的事业呢?”我反复思量,看到宣扬佛法这件事,从那时起就做这个工作。我劝导大众说:“你们要修福,在布萨日受持布萨,行布施,听法。没有什么能和佛宝等三宝相比的,你们要恭敬三宝!”我就这样到处高声宣告。毗婆尸佛的父亲槃头摩大王听到我的声音,就把我叫来,问:“孩子,你到处走动是在做什么?”我说:“大王,我在宣扬三宝的功德,劝导大众修福业。”他又问:“你坐在哪里走动?”我说:“大王,我是步行的。”他说:“孩子,你不该这样走动。戴上这个花环,坐在马背上到处走吧。”于是他给了我一个像珍珠串一样的花环,还给了我一匹驯良的马。我得到国王赐的供养后,还是像之前那样高声宣告到处走动。国王又把我叫来,问:“孩子,你到处走动是在做什么?”我说:“还是那件事,大王。”他说:“孩子,马也不适合你,坐这个走吧。”就给了我一辆由四匹信度马驾的车。第三次,国王又听到我的声音,把我叫来,问:“孩子,你到处走动是在做什么?”我说:“还是那件事,大王。”他说:“孩子,车也不适合你。”于是给了我大量财富和盛大的装饰品,还给了一头象。我全身披戴各种装饰,坐在象背上,八万年里一直做宣扬佛法的工作。在这段时间里,我身上散发出檀香的气味,口中散发出青莲花的气味。这就是我所做的业。巴利
Ito ekanavutikappe vipassīsammāsambuddhakāle ahaṃ bandhumatinagare ekasmiṃ kule nibbattitvā cintesiṃ – ‘‘kiṃ nu kho paresaṃ chedaṃ vā pīḷaṃ vā akaraṇakamma’’nti upadhārento dhammaghosakakammaṃ disvā tato paṭṭhāya taṃ kammaṃ karonto mahājanaṃ samādapetvā ‘‘puññāni karotha, uposathadivasesu uposathaṃ samādiyatha, dānaṃ detha, dhammaṃ suṇātha, buddharatanādīhi sadisaṃ aññaṃ nāma natthi, tiṇṇaṃ ratanānaṃ sakkāraṃ karothā’’ti ugghosento vicarāmi. Tassa mayhaṃ saddaṃ sutvā buddhapitā bandhumatimahārājā maṃ pakkosāpetvā, ‘‘tāta, kiṃ karonto vicarasī’’ti pucchitvā, ‘‘deva, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ pakāsetvā mahājanaṃ puññakammesu samādapento vicarāmī’’ti vutte, ‘‘kattha nisinno vicarasī’’ti maṃ pucchitvā ‘‘padasāva, devā’’ti mayā vutte, ‘‘tāta, na tvaṃ evaṃ vicarituṃ arahasi, imaṃ pupphadāmaṃ pilandhitvā assapiṭṭhe nisinnova vicarā’’ti mayhaṃ muttādāmasadisaṃ pupphadāmaṃ datvā dantaṃ assaṃ adāsi. Atha maṃ raññā dinnaparihārena tatheva ugghosetvā vicarantaṃ puna rājā pakkosāpetvā, ‘‘tāta, kiṃ karonto vicarasī’’ti pucchitvā ‘‘tadeva, devā’’ti vutte, ‘‘tāta, assopi te nānucchaviko, idha nisīditvā vicarā’’ti catusindhavayuttarathaṃ adāsi. Tatiyavārepi me rājā saddaṃ sutvā pakkosāpetvā, ‘‘tāta, kiṃ karonto vicarasī’’ti pucchitvā ‘‘tadeva, devā’’ti vutte, ‘‘tāta, rathopi te nānucchaviko’’ti mayhaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ mahāpasādhanañca datvā ekañca hatthiṃ adāsi. Svāhaṃ sabbābharaṇapaṭimaṇḍito hatthikkhandhe nisinno asīti vassasahassāni dhammaghosakakammaṃ akāsiṃ, tassa me ettakaṃ kālaṃ kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho vāyati. Idaṃ mayā katakammanti.
他这样讲完自己过去的业之后,就坐在空中,进入火界,然后般涅槃了。身上火焰升起,烧掉了血肉,留下的舍利就像茉莉花一样。导师铺开一块白布,那些舍利落在上面。他把它们收进钵里,在十字路口建了一座塔,心想:“大众礼敬之后,就能得到福德。”比丘们在法集会上讨论起来:“贤友们,这位相续大臣在偈颂结束时证得阿罗汉果,盛装打扮着就坐在空中般涅槃了,到底该称他为沙门,还是婆罗门呢?”导师来了,问:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们回答之后,导师说:“比丘们,我的儿子既可以称为沙门,也可以称为婆罗门。”然后说法,说了这首偈颂:巴利
Evaṃ so attano pubbakammaṃ kathetvā ākāse nisinnova tejodhātuṃ samāpajjitvā parinibbāyi. Sarīre aggijālā uṭṭhahitvā maṃsalohitaṃ jhāpesi, sumanapupphāni viya dhātuyo avasissiṃsu. Satthā suddhavatthaṃ pasāresi, dhātuyo tattha patiṃsu. Tā patte pakkhipitvā catumahāpathe thūpaṃ kāresi ‘‘mahājano vanditvā puññabhāgī bhavissatī’’ti. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ, ‘‘āvuso, santatimahāmatto gāthāvasāne arahattaṃ patvā alaṅkatapaṭiyattoyeva ākāse nisīditvā parinibbuto, kiṃ nu kho etaṃ ‘samaṇo’ti vattuṃ vaṭṭati udāhu brāhmaṇo’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, mama puttaṃ ‘samaṇo’tipi vattuṃ vaṭṭati, ‘brāhmaṇo’tipi vattuṃ vaṭṭatiyevā’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
即使打扮得漂漂亮亮,也能平稳安详地行走;
已寂静、已调御、已自制、修梵行;
对一切众生都放下棍杖,
他就是婆罗门,他就是沙门,他就是比丘。巴利
Alaṅkato cepi samaṃ careyya, Santo danto niyato brahmacārī; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’ti.
这里,“装饰华丽”是指用衣服和饰品打扮得庄严。它的意思是:即使一个人用衣服、饰品等装扮得很华丽,如果他在身体行为等方面都能平稳而行,因为贪等烦恼的止息而成为“寂静”,因为调伏诸根而成为“调御”,因为依四种道而决定不退,因为行最殊胜的修行而成为“梵行者”,因为舍弃了身杖、语杖等,对一切众生放下棍杖。这样的人,因为已经舍离诸恶,所以是婆罗门;因为已经止息诸恶,所以是沙门;因为已经破除烦恼,所以是比丘。巴利
Tattha alaṅkatoti vatthābharaṇehi paṭimaṇḍito. Tassattho – vatthālaṅkārādīhi alaṅkato cepi puggalo kāyādīhi samaṃ careyya, rāgādivūpasamena santo indriyadamanena danto catumagganiyamena niyato seṭṭhacariyāya brahmacārī kāyadaṇḍādīnaṃ oropitatāya sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ. So evarūpo bāhitapāpattā brāhmaṇotipi samitapāpattā samaṇotipi bhinnakilesattā bhikkhūtipi vattabboyevāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
粪扫衣底沙长老的故事第十巴利
10. Pilotikatissattheravatthu
“惭能制止”这个说法,是导师住在祇园时,为了粪扫衣长老而说的。巴利
Hirīnisedhoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pilotikattheraṃ ārabbha kathesi.
有一次,阿难长老看见一个男孩,身上裹着一块破布,手里拿着一个头盖骨做的钵,正在乞食,就对他说:“你这样到处游荡过日子,出家难道不比这样生活更好吗?”男孩说:“尊者,谁会让我出家呢?”长老说:“我来让你出家。”就把他带走,亲手给他洗了澡,教给他禅修业处,然后让他出家了。之后,阿难长老把男孩身上裹着的那块破布摊开来看,发现连做滤水器的一小块可用之处都找不到,就连同那个头盖骨钵一起放在一根树枝上。那男孩出家并受了具足戒后,享受着只有佛陀出世时才会有的利养和恭敬,穿着昂贵的袈裟到处游行,身体变得粗壮,后来心生厌倦,想:“我何必穿着信众布施的衣服到处走呢?我还是穿回自己原来那块破布吧。”于是他去到放布的地方,拿起那块破布,以这个为所缘,自己教诫自己说:“你这个不知羞耻、不要脸的东西,丢下像这样穿好衣服的待遇,却要裹着这块破布、手拿头盖骨钵去乞食吗?”就在他这样教诫自己的时候,心就平静下来了。他把那块破布放回原处,转身回到精舍。过了几天,他又心生厌倦,又说了同样的话,又回去了;之后又这样反复来回。比丘们看见他这样一次次地走来走去,就问:“贤友,你去哪儿?”他回答:“贤友,我去老师那里。”他就这样一直以自己那块破布为所缘,自己制止自己,没过几天就证得了阿罗汉果。比丘们说:“贤友,你现在不去老师那里了吗?这不是你常走的那条路吗?”他说:“贤友,以前我和老师还有联系的时候,是去过的;现在我的联系已经断了,所以不去他那里了。”比丘们把这件事禀告如来:“尊者,粪扫衣长老自称证得了阿罗汉果。”世尊问:“比丘们,他说了什么?”他们回答:“是这样的,尊者。”世尊听后说:“是的,比丘们,我的儿子在有联系的时候,确实会去老师那里;现在他的联系已经断了,他通过自己制止自己,证得了阿罗汉果。”然后说了这些偈颂——巴利
Ekasmiñhi samaye ānandatthero ekaṃ pilotikakhaṇḍanivatthaṃ kapālaṃ ādāya bhikkhāya carantaṃ dārakaṃ disvā ‘‘kiṃ te evaṃ vicaritvā jīvanato pabbajjā na uttaritarā’’ti vatvā, ‘‘bhante, ko maṃ pabbājessatī’’ti vutte ‘‘ahaṃ pabbājessāmī’’ti taṃ ādāya gantvā sahatthā nhāpetvā kammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. Tañca pana nivatthapilotikakhaṇḍaṃ pasāretvā olokento parissāvanakaraṇamattampi gayhūpagaṃ kañci padesaṃ adisvā kapālena saddhiṃ ekissā rukkhasākhāya ṭhapesi. So pabbajitvā laddhūpasampado buddhānaṃ uppannalābhasakkāraṃ paribhuñjamāno mahagghāni cīvarāni acchādetvā vicaranto thūlasarīro hutvā ukkaṇṭhitvā ‘‘kiṃ me janassa saddhādeyyaṃ nivāsetvā vicaraṇena, attano pilotikameva nivāsessāmī’’ti taṃ ṭhānaṃ gantvā pilotikaṃ gahetvā ‘‘ahirika nillajja evarūpānaṃ vatthānaṃ acchādanaṭṭhānaṃ pahāya imaṃ pilotikakhaṇḍaṃ nivāsetvā kapālahattho bhikkhāya carituṃ gacchasī’’ti taṃ ārammaṇaṃ katvā attanāva attānaṃ ovadi, ovadantasseva panassa cittaṃ sannisīdi. So taṃ pilotikaṃ tattheva paṭisāmetvā nivattitvā vihārameva gato. So katipāhaccayena punapi ukkaṇṭhitvā tatheva vatvā nivatti, punapi tathevāti. Taṃ evaṃ aparāparaṃ vicarantaṃ disvā bhikkhū ‘‘kahaṃ , āvuso, gacchasī’’ti pucchanti. So ‘‘ācariyassa santikaṃ gacchāmāvuso’’ti vatvā eteneva nīhārena attano pilotikakhaṇḍameva ārammaṇaṃ katvā attānaṃ nisedhetvā katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi. Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘kiṃ, āvuso, na dāni ācariyassa santikaṃ gacchasi, nanu ayaṃ te vicaraṇamaggo’’ti. Āvuso, ācariyena saddhiṃ saṃsagge sati gatomhi, idāni pana me chinno saṃsaggo, tenassa santikaṃ na gacchāmīti. Bhikkhū tathāgatassa ārocesuṃ – ‘‘bhante, pilotikatthero aññaṃ byākarotī’’ti. Kimāha, bhikkhaveti? Idaṃ nāma, bhanteti. Taṃ sutvā satthā ‘‘āma, bhikkhave, mama putto saṃsagge sati ācariyassa santikaṃ gato, idāni panassa saṃsaggo chinno, attanāva attānaṃ nisedhetvā arahattaṃ patto’’ti vatvā imā gāthā abhāsi –
世间有没有哪个人,是靠羞耻心来约束自己的?
有人能把自己从睡眠中唤醒,就像一匹良马被鞭策一样。巴利
‘‘Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṃ vijjati; Yo niddaṃ apabodheti, asso bhadro kasāmiva.
就像一匹良马被鞭子抽打时
要带着炽热的精进心,生起紧迫感。
靠信心、戒行和精进,
以定力和对法的抉择;
具足明与行,具足正念,
你们将舍弃这深重的苦。巴利
‘‘Asso yathā bhadro kasāniviṭṭho, Ātāpino saṃvegino bhavātha; Saddhāya sīlena ca vīriyena ca, Samādhinā dhammavinicchayena ca; Sampannavijjācaraṇā patissatā, Jahissatha dukkhamidaṃ anappaka’’nti.
在这里,以惭制止内心生起的不善寻,就叫“惭能制止”。所谓“世间某个人”,意思是:这样的人在世间很难得,只有极少数才存在于世间。所谓“唤醒睡眠”,意思是:不放逸地修习沙门法,驱散自己生起的睡眠而清醒过来,所以叫“唤醒”。所谓“如鞭”,就像良马会避开落在自己身上的鞭子,不让鞭子落到自己身上。能这样唤醒睡眠的人,就是难得的,这就是这里的意思。巴利
Tattha anto uppannaṃ akusalavitakkaṃ hiriyā nisedhetīti hirīnisedho. Koci lokasminti evarūpo puggalo dullabho, kocideva lokasmiṃ vijjati. Yo niddanti appamatto samaṇadhammaṃ karonto attano uppannaṃ niddaṃ apaharanto bujjhatīti apabodheti. Kasāmivāti yathā bhadro asso attani patamānaṃ kasaṃ apaharati, attani patituṃ na deti. Yo evaṃ niddaṃ apabodheti, so dullabhoti attho.
第二首偈颂的简要含义是这样的:比丘们,就像一匹良马,因为放逸而被鞭子抽打,它心里想“连我也被鞭子打了”,从此以后就努力精进;同样,你们也要成为精进、有紧迫感的人。做到这样以后,你们就具备了世间和出世间两种信、四遍清净戒、身体和心的精进、八等至定,以及能分辨什么是原因、什么不是原因的法抉择。然后,你们就能成就三明或八明,圆满十五种行,成为明行足。以现前的正念成为具念的人,你们就能断除这无量无边的轮回之苦。巴利
Dutiyagāthāya ayaṃ saṅkhepattho – ‘‘bhikkhave, yathā bhadro asso pamādamāgamma kasāya niviṭṭho, ahampi nāma kasāya pahaṭo’’ti aparabhāge ātappaṃ karoti, evaṃ tumhepi ātāpino saṃvegino bhavatha, evaṃbhūtā lokiyalokuttarāya duvidhāya saddhāya ca catupārisuddhisīlena ca kāyikacetasikavīriyena ca aṭṭhasamāpattisamādhinā ca kāraṇākāraṇajānanalakkhaṇena dhammavinicchayena ca samannāgatā hutvā tissannaṃ vā aṭṭhannaṃ vā vijjānaṃ, pañcadasannañca caraṇānaṃ sampattiyā sampannavijjācaraṇā. Upaṭṭhitasatitāya patissatā hutvā idaṃ anappakaṃ vaṭṭadukkhaṃ pajahissathāti.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.
11. 乐沙弥的故事巴利
11. Sukhasāmaṇeravatthu
导师住在祇园精舍时,以乐沙弥为因缘,讲说了这段关于“引水者”的法义。巴利
Udakañhi nayantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto sukhasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.
过去在波罗奈城,有一位长者的儿子,名叫香童子。国王在他父亲去世后,把他叫来安慰了一番,然后以极大的礼遇,把长者之位赐给了他。从那时起,他就被称为香长者。后来,他的库房主管打开宝库的门,把钱财拿出来给他看,说:“主人,这是您父亲留下的这么多财富,这是您祖父等人留下的这么多财富。”香长者看着那一大堆钱财,问道:“他们拿了这些钱财,怎么就没能带走呢?”“主人,没有人能带着钱财走。众生只是带着自己所做的善业和恶业离去罢了。”他听了心想:“那些愚人把钱财攒下来,却丢下它走了;我可要带着这些钱财走。”可是他这样想的时候,并没有想过“我要布施”或者“我要供养”,而是想:“我要把这些全都吃光再走。”于是,他花十万钱造了一座水晶浴房,又花十万钱做了一块水晶浴板,再花十万钱置办了坐具和盘腿坐的座位;花十万钱打造了食钵,又花十万钱在吃饭的地方搭了棚子;花十万钱做了食钵的垫座,又花十万钱在家里装了狮子窗。他自己的早餐花了一千钱,晚餐也花了一千钱。到了满月那天,他为了吃饭花了十万钱;在吃饭那天,他又花十万钱把整座城市装饰起来,还让人敲着鼓在城里巡告:“大家都来看看香长者吃饭的排场吧!”巴利
Atītasmiñhi bārāṇasiseṭṭhino gandhakumāro nāma putto ahosi. Rājā tassa pitari kālakate taṃ pakkosāpetvā samassāsetvā mahantena sakkārena tasseva seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. So tato paṭṭhāya gandhaseṭṭhīti paññāyi. Athassa bhaṇḍāgāriko dhanagabbhadvāraṃ vivaritvā, ‘‘sāmi, idaṃ te ettakaṃ pitu dhanaṃ, ettakaṃ pitāmahādīna’’nti nīharitvā dassesi. So taṃ dhanarāsiṃ oloketvā āha – ‘‘kiṃ pana te imaṃ dhanaṃ gahetvā na gamiṃsū’’ti. ‘‘Sāmi, dhanaṃ gahetvā gatā nāma natthi. Attanā kataṃ kusalākusalameva hi ādāya sattā gacchantī’’ti. So cintesi – ‘‘te bālatāya dhanaṃ saṇṭhāpetvā pahāya gatā, ahaṃ panetaṃ gahetvāva gamissāmī’’ti. Evaṃ pana cintento ‘‘dānaṃ vā dassāmi, pūjaṃ vā karissāmī’’ti acintetvā ‘‘idaṃ sabbaṃ khāditvāva gamissāmī’’ti cintesi. So satasahassaṃ vissajjetvā phalikamayaṃ nhānakoṭṭhakaṃ kāresi, satasahassaṃ datvā phalikamayameva nhānaphalakaṃ, satasahassaṃ datvā nisīdanapallaṅkaṃ, satasahassaṃ datvā bhojanapātiṃ, satasahassameva datvā bhojanaṭṭhāne maṇḍapaṃ kārāpesi, satasahassaṃ datvā bhojanapātiyā āsittakūpadhānaṃ kāresi, satasahasseneva gehe sīhapañjaraṃ saṇṭhāpesi, attano pātarāsatthāya sahassaṃ adāsi, sāyamāsatthāyapi sahassameva. Puṇṇamadivase pana bhojanatthāya satasahassaṃ dāpesi, taṃ bhattaṃ bhuñjanadivase satasahassaṃ vissajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā bheriṃ carāpesi – ‘‘gandhaseṭṭhissa kira bhattabhuñjanākāraṃ olokentū’’ti.
大众搭起一层又一层的看台,聚拢来观看。那位香长者也在价值十万的浴房里、价值十万的浴板上坐下,用十六壶香水沐浴,然后打开狮子窗,坐上那张盘腿座。这时侍从把食钵放在座位旁的软垫上,给他端上价值十万的饭菜。他在舞伎们的簇拥下,以这样的排场享用那顿饭。后来,有个乡下人为了置办自己要用的东西,把木柴之类的货物装上小车,进城后住在一个朋友家里。那天正好是满月日,城里敲鼓宣告:“大家来看香长者吃饭的排场啊!”朋友就对他说:“老兄,你以前见过香长者吃饭的排场吗?”“没见过,老兄。”“那就来吧,咱们走,城里正敲着鼓呢,咱们去看看那位大富长者的排场。”于是这个城里人带着那个乡下人一起去了。大众也都爬上层层看台观看。乡下人一闻到饭菜的香味,就对城里人说:“闻着那钵里的饭,我馋得受不了了。”“老兄,别打这个主意,那是不可能得到的。”“老兄,要是得不到,我就活不成了。”城里人拦不住他,只好站到人群边上,大声喊了三遍:“主人,我向您行礼!”有人问“是谁”,他说:“是我,主人。”“什么事?”“这儿有个乡下人,馋您钵里的饭馋得不行,请您给他一钵饭吧。”“那不可能得到。”“老兄,你听说了吗?”“我听说了,可是能得到我就活得下去,得不到我就会死。”他又喊起来:“主人,据说这个人得不到就会死,请您救他一命吧。”主人说:“喂,一钵饭值一百钱,甚至值两百钱。谁来讨我都给,那我自己吃什么?”“主人,这个人得不到就会死,请您救他一命吧。”主人说:“白白拿走是不行的。不过,如果他得不到就活不成,那就让他在我家干三年活,这样我就把饭钵给他。”乡下人听了,对朋友说:“好,老兄,就这么办。”他抛下妻儿,心想“为了这钵饭,我要干三年活”,便进了长者的家。他干活时,凡事都认真去做。无论在家里还是在林中,无论白天还是黑夜,该做的活没有一样被看出没做完。全城的人都知道有个“饭工”。三年期满时,管饭的侍从对长者说:“主人,饭工的期限满了。他干三年活,实在不容易,从没出过一点差错。”巴利
Mahājano mañcātimañce bandhitvā sannipati. Sopi satasahassagghanake nhānakoṭṭhake satasahassagghanake phalake nisīditvā soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhatvā taṃ sīhapañjaraṃ vivaritvā tasmiṃ pallaṅke nisīdi. Athassa tasmiṃ āsittakūpadhāne taṃ pātiṃ ṭhapetvā satasahassagghanakaṃ bhojanaṃ vaḍḍhesuṃ. So nāṭakaparivuto evarūpāya sampattiyā taṃ bhojanaṃ bhuñjati. Aparena samayena eko gāmikamanusso attano paribbayāharaṇatthaṃ dāruādīni yānake pakkhipitvā nagaraṃ gantvā sahāyakassa gehe nivāsaṃ gaṇhi. Tadā pana puṇṇamadivaso hoti. ‘‘Gandhaseṭṭhino bhuñjanalīḷaṃ olokentū’’ti nagare bheriṃ carāpesi. Atha naṃ sahāyako āha – ‘‘samma, gandhaseṭṭhino te bhuñjanalīḷaṃ diṭṭhapubba’’nti. ‘‘Na diṭṭhapubbaṃ, sammā’’ti. ‘‘Tena hi ehi, gacchāma, ayaṃ nagare bherī carati, etassa mahāsampattiṃ passāmā’’ti nagaravāsī janapadavāsiṃ gahetvā agamāsi. Mahājanopi mañcātimañce abhiruhitvā passati. Gāmavāsī bhattagandhaṃ ghāyitvāva nagaravāsiṃ āha – ‘‘mayhaṃ etāya pātiyā bhattapiṇḍe pipāsā jātā’’ti. Samma, mā etaṃ patthayi, na sakkā laddhunti. Samma, alabhanto na jīvissāmīti. So taṃ paṭibāhituṃ asakkonto parisapariyante ṭhatvā ‘‘paṇamāmi te, sāmī’’ti tikkhattuṃ mahāsaddaṃ nicchāretvā ‘‘ko eso’’ti vutte ahaṃ, sāmīti. ‘‘Kimeta’’nti. ‘‘Ayaṃ eko gāmavāsī tumhākaṃ pātiyaṃ bhattapiṇḍe pipāsaṃ upādesi, ekaṃ bhattapiṇḍaṃ dāpethā’’ti. ‘‘Na sakkā laddhu’’nti. ‘‘Kiṃ, samma, sutaṃ te’’ti? ‘‘Sutaṃ me, apica labhanto jīvissāmi, alabhantassa me maraṇaṃ bhavissatī’’ti. So punapi viravi – ‘‘ayaṃ kira, sāmi, alabhanto marissati, jīvitamassa dethā’’ti. Ambho bhattapiṇḍo nāma satampi agghati, satadvayampi agghati. Yo yo yācati, tassa tassa dadamāno ahaṃ kiṃ bhuñjissāmīti? Sāmi, ayaṃ alabhanto marissati, jīvitamassa dethāti. Na sakkāva mudhā laddhuṃ, yadi pana alabhanto na jīvati, tīṇi saṃvaccharāni mama gehe bhatiṃ karotu, evamassa bhattapātiṃ dāpessāmīti. Gāmavāsī taṃ sutvā ‘‘evaṃ hotu, sammā’’ti sahāyakaṃ vatvā puttadāraṃ pahāya ‘‘bhattapātiatthāya tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ karissāmī’’ti seṭṭhissa gehaṃ pāvisi. So bhatiṃ karonto sabbakiccāni sakkaccaṃ akāsi. Gehe vā araññe vā rattiṃ vā divā vā sabbāni kattabbakammāni katāneva paññāyiṃsu. ‘‘Bhattabhatiko’’ti ca vutte sakalanagarepi paññāyi. Athassa divase paripuṇṇe bhattaveyyāvaṭiko ‘‘bhattabhatikassa, sāmi, divaso puṇṇo, dukkaraṃ tena kataṃ tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ karontena, ekampi kammaṃ na kopitapubba’’nti āha.
于是长者为他拿出自己早晚两餐所需的两千钱,又为他早餐所需拿出一千钱,一共三千钱,吩咐说:“今天本该为我做的一切侍奉,都给他做。”说完之后,除了那位名叫如意宝的爱妻以外,他对其他所有人也说:“今天你们就侍奉他吧。”然后把一切享用都交给了他。饭工便用长者的沐浴水,在同一间浴房里、同一块浴板上坐下沐浴,穿上长者的下衣,坐上长者的床座。长者又命人在城中敲鼓宣告:“饭工在香长者家做了三年工,得到了一钵饭,大家来看他用餐的盛况吧!”大众登上层层床座观看,乡下人所望之处,竟呈现出一片人潮涌动的景象。舞伎们围在四周站立,把饭钵盛得满满的,放在他面前。正当他要洗手的时候,香山上有一位独觉佛,在第七天从等至中出定,正思量着:“今天我该到哪里去乞食呢?”他看到了这位饭工,接着观察:“这个人做了三年工,才得到这一钵饭,他有没有信心呢?”知道“有信心”后,又想:“有信心的人,也不一定都能行摄益。他能不能对我行摄益呢?”了知“他能,而且因为对我行摄益,他将获得巨大的成就”之后,独觉佛便搭好袈裟,持钵腾空而起,从人群旁边飞过,在他面前现身站立。巴利
Athassa seṭṭhi attano sāyapātarāsatthāya dve sahassāni, tassa pātarāsatthāya sahassanti tīṇi sahassāni dāpetvā āha – ‘‘ajja mayhaṃ kattabbaṃ parihāraṃ tasseva karothā’’ti. Vatvā ca pana ṭhapetvā ekaṃ cintāmaṇiṃ nāma piyabhariyaṃ avasesajanampi ‘‘ajja tameva parivārethā’’ti vatvā sabbasampattiṃ tassa niyyādesi. So seṭṭhino nhānodakena tasseva koṭṭhake tasmiṃ phalake nisinno nhatvā tasseva nivāsanasāṭake nivāsetvā tasseva pallaṅke nisīdi. Seṭṭhipi nagare bheriṃ carāpesi – ‘‘bhattabhatiko gandhaseṭṭhissa gehe tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā pātiṃ labhi, tassa bhuñjanasampattiṃ olokentū’’ti. Mahājano mañcātimañce abhiruhitvā passati, gāmavāsissa olokitolokitaṭṭhānaṃ kampanākārappattaṃ ahosi. Nāṭakā parivāretvā aṭṭhasuṃ, tassa purato bhattapātiṃ vaḍḍhetvā ṭhapayiṃsu. Athassa hatthadhovanavelāya gandhamādane eko paccekabuddho sattame divase samāpattito vuṭṭhāya ‘‘kattha nu kho ajja bhikkhācāratthāya gacchāmī’’ti upadhārento bhattabhatikaṃ addasa. Atha so ‘‘ayaṃ tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā bhattapātiṃ labhi, atthi nu kho etassa saddhā, natthī’’ti upadhārento ‘‘atthī’’ti ñatvā ‘‘saddhāpi ekacce saṅgahaṃ kātuṃ na sakkonti, sakkhissati nu kho me saṅgahaṃ kātu’’nti cintetvā ‘‘sakkhissati ceva mama ca saṅgahakaraṇaṃ nissāya mahāsampattiṃ labhissatī’’ti ñatvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya vehāsaṃ abbhuggantvā parisantarena gantvā tassa purato ṭhitameva attānaṃ dassesi.
他看见独觉佛后,心里想:“我以前因为未曾布施,为了得到一钵饭,在别人家里做了三年雇工。现在这钵饭,顶多只能守护我一天一夜;但如果我把它布施给这位圣者,它就能在无数百千劫中守护我。我还是把它布施给圣者吧。”他做了三年雇工才得到这钵饭,一口都没放进嘴里,先调伏了贪爱,然后自己端起钵,走到独觉佛面前。他把钵交到别人手里,用五处着地的方式礼拜,再用左手拿过钵,用右手把饭倒进独觉佛的钵里。饭倒到还剩一半的时候,独觉佛用手遮住了钵。于是他对独觉佛说:“尊者,只有一份食物,没办法分成两份。请您不要用这一世的利益来摄受我,请只用未来世的利益来摄受我。我不留剩下的,要全部供养。”确实,连一点点都不给自己留而布施出去,就叫无余施,这会有大果报。他就这样把全部食物都供养了,再次礼拜后说:“尊者,我为了这一钵饭,在别人家里做了三年雇工,受了很多苦。从今以后,无论我投生到哪里,都愿只有安乐。愿我能分享您所证得的法。”独觉佛为他随喜祝福说:“但愿如此。愿你像如意宝珠一样,能满足一切所求;愿你心中的愿望,都像满月一样圆满。”巴利
So paccekabuddhaṃ disvā cintesi – ‘‘ahaṃ pubbe adinnabhāvena ekissā bhattapātiyā atthāya tīṇi saṃvaccharāni paragehe bhatiṃ akāsiṃ, idāni me idaṃ bhattaṃ ekaṃ rattindivaṃ rakkheyya, sace pana naṃ ayyassa dassāmi, anekānipi kappakoṭisahassāni rakkhissati , ayyasseva naṃ dassāmī’’ti. So tīṇi saṃvaccharāni bhatiṃ katvā laddhabhattapātito ekapiṇḍampi mukhe aṭṭhapetvā taṇhaṃ vinodetvā sayameva pātiṃ ukkhipitvā paccekabuddhassa santikaṃ gantvā pātiṃ aññassa hatthe datvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā pātiṃ vāmahatthena gahetvā dakkhiṇahatthena tassa patte bhattaṃ ākiri. Paccekabuddho bhattassa upaḍḍhasesakāle pattaṃ hatthena pidahi. Atha naṃ so āha – ‘‘bhante, ekova paṭiviso na sakkā dvidhā kātuṃ, mā maṃ idhalokena saṅgaṇhatha, paralokena saṅgahameva karotha, sāvasesaṃ akatvā niravasesameva dassāmī’’ti. Attano hi thokampi anavasesetvā dinnaṃ niravasesadānaṃ nāma, taṃ mahapphalaṃ hoti. So tathā karonto sabbaṃ datvā puna vanditvā āha – ‘‘bhante, ekaṃ bhattapātiṃ nissāya tīṇi saṃvaccharāni me paragehe bhatiṃ karontena dukkhaṃ anubhūtaṃ, idāni me nibbattanibbattaṭṭhāne sukhameva hotu, tumhehi diṭṭhadhammasseva bhāgī assa’’nti. Paccekabuddho ‘‘evaṃ hotu, cintāmaṇi viya te sabbakāmadado manosaṅkappā puṇṇacando viya pūrentū’’ti anumodanaṃ karonto –
愿你心中想要、祈求的一切都能实现。
愿一切意图都圆满实现,就像十五的月亮一样。
愿你想要、所祈求的,都很快实现。
愿一切心愿皆得圆满,犹如摩尼宝珠的光芒。巴利
‘‘Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu; Sabbe pūrentu saṅkappā, cando pannaraso yathā. ‘‘Icchitaṃ patthikaṃ tuyhaṃ, khippameva samijjhatu; Sabbe pūrentu saṅkappā, maṇi jotiraso yathā’’ti. –
说完后,他决意道:“就让这大众看着我,直到我前往香山为止,都停在那里。”随后便从空中前往香山。巴利
Vatvā ‘‘ayaṃ mahājano yāva gandhamādanapabbatagamanā maṃ passanto tiṭṭhatū’’ti adhiṭṭhāya ākāsena gandhamādanaṃ agamāsi.
大众也一直盯着他看,站在那里没有离开。他到了那里以后,把那份团食分给五百位独觉佛。所有人都拿到了足够自己吃的分量。不该这样想:“团食这么少,怎么可能够?”因为经里(《增支部》4.77)说过有四种不可思议的事,而这就属于独觉佛的境界。大众看到团食被分给独觉佛,发出成千上万次赞叹叫好,声音像霹雳炸响一样。香商听到后心想:“那个佣工大概没能保住我给他的那份好处吧,所以这些人才聚在一起大声起哄嘲笑。”他就派人去看看情况。派去的人回来禀报说:“主人,那位拥有成就的人确实如此。”然后把事情经过告诉了他。香商一听,全身顿时被五种喜悦充满,心想:“啊,他做的事真难做到!我这么久以来一直享有这样的成就,却什么也布施不出去。”于是他把那个佣工叫来,问:“听说你真的做了这件事?”佣工回答:“是的,主人。”香商就说:“那好,拿一千钱去,让我也能在你做的布施里分一份功德。”佣工照办了。香商还把自己的全部财产分出一半给了他。巴利
Mahājanopi naṃ passantova aṭṭhāsi. So tattha gantvā taṃ piṇḍapātaṃ pañcasatānaṃ paccekabuddhānaṃ vibhajitvā adāsi. Sabbe attano pahonakaṃ gaṇhiṃsu. ‘‘Appo piṇḍapāto kathaṃ pahosī’’ti na cintetabbaṃ. Cattāri hi acinteyyāni (a. ni. 4.77) vuttāni, tatrāyaṃ paccekabuddhavisayoti. Mahājano paccekabuddhānaṃ piṇḍapātaṃ vibhajitvā diyyamānaṃ disvā sādhukārasahassāni pavattesi, asanisatanipākasaddo viya ahosi. Taṃ sutvā gandhaseṭṭhi cintesi – ‘‘bhattabhatiko mayā dinnasampattiṃ dhāretuṃ nāsakkhi maññe, tenāyaṃ mahājano parihāsaṃ karonto sannipatito nadatī’’ti. So tappavattijānanatthaṃ manusse pesesi. Te āgantvā ‘‘sampattidhārakā nāma, sāmi, evaṃ hontū’’ti vatvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Seṭṭhi taṃ sutvāva pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīro hutvā ‘‘aho dukkaraṃ tena kataṃ, ahaṃ ettakaṃ kālaṃ evarūpāya sampattiyā ṭhito kiñci dātuṃ nāsakkhi’’nti taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tayā idaṃ nāma kata’’nti pucchitvā ‘‘āma, sāmī’’ti vutte, ‘‘handa, sahassaṃ gahetvā tava dāne mayhampi pattiṃ dehī’’ti āha. So tathā akāsi. Seṭṭhipissa sabbaṃ attano santakaṃ majjhe bhinditvā adāsi.
有四种成就:事成就、资具成就、思成就、功德殊胜成就。其中,能入灭尽定的阿罗汉或不还者,是应受供养的人,这叫事成就。资具如法、公平地获得,这叫资具成就。布施前、布施时、布施后这三个阶段,思与喜俱、与智相应,这叫思成就。应供者刚从定中出来,这叫功德殊胜成就。而这位漏已尽者、独觉佛是应供者;他的资具是靠做工如法得来的;三个阶段中的思都清净;独觉佛刚好从定中出来,这就是功德殊胜——这样,四种成就都圆满了。靠着这些成就的威力,他们在现世就获得大成就。因此,他从那位长者那里得到了成就。后来,国王听说了他做的事,把他召来,给了他一千钱,随喜他的功德,满心欢喜,赐给他大量财富,并授予他长者的地位,称他为“佣工长者”。他和香商成了朋友,一起吃喝,就这样过了一辈子,死后投生到天界,在一个佛的间隔期里享受天界的福报。到了现在这位佛陀出世的时代,他在舍卫城一户护持舍利弗长老的人家里投生。他母亲怀孕后得到了孕期的照料。过了几天,她生起了妊娠的欲望:“啊,我真希望和五百位比丘一起,供养舍利弗长老百味美食,然后穿上袈裟,拿着金盘,坐在座位边上,吃那些比丘剩下的饭菜。”她这样生起了欲望,就照那样做了,满足了这个欲望。她在其余吉祥仪式上也同样做了这样的布施。生下儿子后,在取名那天,她对长老说:“尊者,请给我儿子授戒。”长老问:“他叫什么名字?”她说:“尊者,从我儿子投生以来,这个家里从来没有人有过痛苦,所以就叫他‘乐童子’吧。”于是就用这个名字,给他授了戒。巴利
Catasso hi sampadā nāma – vatthusampadā, paccayasampadā, cetanāsampadā, guṇātirekasampadāti. Tattha nirodhasamāpattiraho arahā vā anāgāmī vā dakkhiṇeyyo vatthusampadā nāma. Paccayānaṃ dhammena samena uppatti paccayasampadā nāma. Dānato pubbe dānakāle pacchā bhāgeti tīsu kālesu cetanāya somanassasahagatañāṇasampayuttabhāvo cetanāsampadā nāma. Dakkhiṇeyyassa samāpattito vuṭṭhitabhāvo guṇātirekasampadā nāmāti. Imassa ca khīṇāsavo paccekabuddho dakkhiṇeyyā, bhatiṃ katvā laddhabhāvena paccayo dhammato uppanno, tīsu kālesu parisuddhā cetanā, samāpattito vuṭṭhitamatto paccekabuddho guṇātirekoti catassopi sampadā nipphannā. Etāsaṃ ānubhāvena diṭṭheva dhamme mahāsampattiṃ pāpuṇanti. Tasmā so seṭṭhino santikā sampattiṃ labhi. Aparabhāge ca rājāpi iminā katakammaṃ sutvā taṃ pakkosāpetvā sahassaṃ datvā pattiṃ gahetvā tuṭṭhamānaso mahantaṃ bhogakkhandhaṃ datvā seṭṭhiṭṭhānaṃ adāsi. Bhattabhatikaseṭṭhītissa nāmaṃ akāsi. So gandhaseṭṭhinā saddhiṃ sahāyo hutvā ekato khādanto pivanto yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto devaloke nibbattitvā ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ sāriputtattherassūpaṭṭhākakule paṭisandhiṃ gaṇhi. Athassa mātā laddhagabbhaparihārā katipāhaccayena ‘‘aho vatāhaṃ pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ sāriputtattherassa satarasabhojanaṃ datvā kāsāyavatthanivatthā suvaṇṇasarakaṃ ādāya āsanapariyante nisinnā tesaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhāvasesakaṃ paribhuñjeyya’’nti dohaḷinī hutvā tatheva katvā dohaḷaṃ paṭivinodesi. Sā sesamaṅgalesupi tathārūpameva dānaṃ datvā puttaṃ vijāyitvā nāmaggahaṇadivase ‘‘puttassa me, bhante, sikkhāpadāni dethā’’ti theraṃ āha. Thero ‘‘kimassa nāma’’nti pucchi. ‘‘Bhante, puttassa me paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya imasmiṃ gehe kassaci dukkhaṃ nāma na bhūtapubbaṃ, tenevassa sukhakumāroti nāmaṃ bhavissatī’’ti vutte tadevassa nāmaṃ gahetvā sikkhāpadāni adāsi.
那时,他母亲心里生起一个念头:“我不会违背我儿子的意愿。”在穿耳孔等吉祥仪式上,她也照样做了布施。孩子到了七岁时说:“母亲,我想在长老身边出家。”母亲说:“好啊,孩子,我不会违背你的意愿。”于是她邀请长老来,供养了饮食,说:“尊者,我儿子想出家,傍晚我会把他送到寺院。”送走长老后,她召集亲属,说:“我儿子在家时应做的事,我们今天都办完吧。”说完就给儿子打扮好,以盛大的排场送到寺院,交托给长老。长老对这孩子说:“孩子,出家这件事是很难的,你能在其中安心快乐吗?”孩子回答:“尊者,我会遵行您的教导。”长老便教他修行的业处,让他出家成为沙弥。他的父母为出家之事做了隆重的供养,在寺院里连续七天,以佛陀为首的比丘僧团供养了百味美食,到傍晚才回自己家。第八天,舍利弗长老在比丘僧团入村之后,在寺院里做完应做的事,让沙弥拿上钵和衣,便进村托钵。沙弥在路上看见水渠等,就像那位智慧沙弥一样提问,长老也照样为他解答。沙弥听了那些道理后说:“如果您自己拿您的钵和衣,我就回去。”长老没有违背他的意愿,说:“沙弥,把我的钵和衣给我。”接过钵和衣后,沙弥礼敬长老,转身回去时说道:“尊者,您为我带食物回来时,请带百味美食回来。”长老心想:我到哪里能得到这个呢?沙弥说:“尊者,若凭您自己的福报得不到,凭我的福报您也能得到。”于是长老把钥匙交给他,便进村托钵去了。沙弥也回到寺院,打开长老的住处走进去,关上门,将心念转向自身,坐了下来。巴利
Tadā evañcassa mātu ‘‘nāhaṃ mama puttassa ajjhāsayaṃ bhindissāmī’’ti cittaṃ uppajji. Sā tassa kaṇṇavijjhanamaṅgalādīsupi tatheva dānaṃ adāsi. Kumāropi sattavassikakāle ‘‘icchāmahaṃ, amma, therassa santike pabbajitu’’nti āha. Sā ‘‘sādhu, tāta, nāhaṃ tava ajjhāsayaṃ bhindissāmī’’ti theraṃ nimantetvā bhojetvā, ‘‘bhante, putto me pabbajituṃ icchati, imāhaṃ sāyanhasamaye vihāraṃ ānessāmī’’ti theraṃ uyyojetvā ñātake sannipātetvā ‘‘puttassa me gihikāle kattabbaṃ kiccaṃ ajjeva karissāmā’’ti vatvā puttaṃ alaṅkaritvā mahantena sirisobhaggena vihāraṃ netvā therassa niyyādesi. Theropi taṃ, ‘‘tāta, pabbajjā nāma dukkarā , sakkhissasi abhiramitu’’nti vatvā ‘‘karissāmi vo, bhante, ovāda’’nti vutte kammaṭṭhānaṃ datvā pabbājesi. Mātāpitaropissa pabbajjāya sakkāraṃ karontā antovihāreyeva sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satarasabhojanaṃ datvā sāyaṃ attano gehaṃ agamaṃsu. Aṭṭhame divase sāriputtatthero bhikkhusaṅghe gāmaṃ paviṭṭhe vihāre kattabbakiccaṃ katvā sāmaṇeraṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāmaṇero antarāmagge mātikādīni disvā paṇḍitasāmaṇero viya pucchi. Theropi tassa tatheva byākāsi. Sāmaṇero tāni kāraṇāni sutvā ‘‘sace tumhe attano pattacīvaraṃ gaṇheyyātha, ahaṃ nivatteyya’’nti vatvā therena tassa ajjhāsayaṃ abhinditvā, ‘‘sāmaṇera, dehi mama pattacīvara’’nti pattacīvare gahite theraṃ vanditvā nivattamāno, ‘‘bhante, mayhaṃ āhāraṃ āharamāno satarasabhojanaṃ āhareyyāthā’’ti āha. Kuto taṃ labhissāmīti? Attano puññena alabhanto mama puññena labhissatha, bhanteti. Athassa thero kuñcikaṃ datvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Sopi vihāraṃ āgantvā therassa gabbhaṃ vivaritvā pavisitvā dvāraṃ pidhāya attano kāye ñāṇaṃ otāretvā nisīdi.
由于他的功德威力,帝释天的座位变得发热。帝释天想:“这是怎么回事?”他一看,见到了那位沙弥,便想:“快乐沙弥把衣钵还给亲教师,说‘我要修行沙门法’就回去了,我应该到那里去。”于是他叫人把四大天王召来,吩咐道:“去吧,孩子们,到寺院附近的树林里,把那些爱叫的鸟赶走。”四大天王照办了,并在四周守护。他又命令日月天神:“你们稳住自己的宫殿,待着别动。”他们也照做了。帝释天自己也守在门闩那里。寺院里安安静静,没有一点声音。沙弥一心修观,证得了三个道果。长老心想:“沙弥说过‘请带百味美食来’,我能在哪一家得到呢?”他观察后,看到一户信心具足、心意虔诚的护持者,便去了那里。那家人欢喜地说:“尊者,您今天能来,真是太好了!”他们接过钵,请长老坐下,供养了粥和点心,到了吃饭的时候又请长老说法。长老为他们讲了令人欢喜、值得铭记的法,看准时机结束了开示。然后他们供养了百味美食,见长老要拿着食物离开,就说:“尊者,您先吃吧,我们再供养您一些。”长老吃完后,他们又把钵装满递给他。长老拿着食物,心想:“我的沙弥饿了。”便急急忙忙赶回寺院。那天,世尊一早出去,坐在香室里就作意观察:“今天快乐沙弥把衣钵还给亲教师,说‘我要修行沙门法’就回去了,他的修行完成了吗?”他看到沙弥已经证得了三个道果,又进一步观察:“他今天能够证得阿罗汉果。可是舍利弗心想‘我的沙弥饿了’,正急忙拿着食物赶回来。如果他在还没证得阿罗汉果之前就把食物送来,就会成为他的障碍。我应该去,守在门闩那里。”于是世尊从香室出来,站在门闩处守护。巴利
Tassa guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti olokento sāmaṇeraṃ disvā ‘‘sukhasāmaṇero attano upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, mayā tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā cattāro mahārāje pakkosāpetvā ‘‘gacchatha, tātā, vihārassūpavane dussaddake sakuṇe palāpethā’’ti uyyojesi. Te tathā katvā sāmantā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu. Candimasūriye ‘‘attano vimānāni gahetvā tiṭṭhathā’’ti āṇāpesi. Tepi tathā kariṃsu. Sayampi āviñchanaṭṭhāne ārakkhaṃ gaṇhi. Vihāro sannisinno niravo ahosi. Sāmaṇero ekaggacittena vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi maggaphalāni pāpuṇi. Thero ‘‘sāmaṇerena ‘satarasabhojanaṃ āhareyyāthā’ti vuttaṃ, kassa nu kho ghare sakkā laddhu’’nti olokento ekaṃ ajjhāsayasampannaṃ upaṭṭhākatulaṃ disvā tattha gantvā, ‘‘bhante, sādhu vo kataṃ ajja idhāgacchantehī’’ti tehi tuṭṭhamānasehi pattaṃ gahetvā nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ datvā yāva bhattakālaṃ dhammakathaṃ yācito tesaṃ sāraṇīyadhammakathaṃ kathetvā kālaṃ sallakkhetvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Athassa satarasabhojanaṃ datvā taṃ ādāya gantukāmaṃ theraṃ disvā ‘‘bhuñjatha, bhante, aparampi te dassāmā’’ti theraṃ bhojetvā puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero taṃ ādāya ‘‘sāmaṇero me chāto’’ti turitaturito vihāraṃ pāyāsi. Taṃ divasaṃ satthā pātova nikkhamitvā gandhakuṭiyaṃ nisinnova āvajjesi – ‘‘ajja sukhasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, nipphannaṃ nu kho tassa kicca’’nti. So tiṇṇaṃyeva maggaphalānaṃ pattabhāvaṃ disvā uttaripi upadhārento ‘‘sakkhissatāyaṃ ajja arahattaṃ pāpuṇituṃ , sāriputto pana ‘sāmaṇero me chāto’ti vegena bhattaṃ ādāya nikkhamati, sace imasmiṃ arahattaṃ appatte bhattaṃ āharissati, imassa antarāyo bhavissati, mayā gantvā dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā gandhakuṭito nikkhamitvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā ārakkhaṃ gaṇhi.
长老也把食物带了回来。接着,沙弥就像前面说过的那样,向长老问了四个问题。长老回答完问题后,沙弥就证得了阿罗汉果。导师叫来长老,说:“舍利弗,你去吧,把食物给沙弥。”长老走过去敲门。沙弥出来,对亲教师尽了义务后,长老说:“去吃饭吧。”这位七岁的少年知道长老已经不需要食物,就在那一刹那证得了阿罗汉果。他环顾低处的座位,吃完饭,洗了钵。那时,四大天王撤去了守护,日月天神也松开了各自的宫殿,帝释天也撤去了门闩处的守护。太阳已经过了中天。比丘们说:“傍晚都到了,沙弥现在才吃饭,难道今天上午变长了,下午变短了?”导师走过来问:“比丘们,你们现在聚在这里谈什么?”他们回答:“尊者,今天上午好像变长了,下午变短了,沙弥现在才吃饭,而且太阳已经过了中天才出现。”导师说:“比丘们,有福德的人修习沙门法时,就是这样。今天,四大天王在四周守护,日月天神稳住宫殿,帝释天守在门闩处,我也在门楼处守护。今天,快乐沙弥看到引水者引导水流、箭匠矫直箭杆、木匠制作车轮等,从而调伏了自己,证得了阿罗汉果。”说完,导师说了这首偈颂:巴利
Theropi bhattaṃ āhari. Atha naṃ heṭṭhā vuttanayeneva cattāro pañhe pucchi. Pañhavissajjanāvasāne sāmaṇero arahattaṃ pāpuṇi. Satthā theraṃ āmantetvā ‘‘gaccha, sāriputta, sāmaṇerassa te bhattaṃ dehī’’ti āha. Thero gantvā dvāraṃ ākoṭesi. Sāmaṇeropi nikkhamitvā upajjhāyassa vattaṃ katvā ‘‘bhattakiccaṃ karohī’’ti vutte therassa bhattena anatthikabhāvaṃ ñatvā sattavassikakumāro taṅkhaṇaññeva arahattaṃ patto nīcāsanaṭṭhānaṃ paccavekkhanto bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovi. Tasmiṃ kāle cattāro mahārājāno ārakkhaṃ vissajjesuṃ. Candimasūriyāpi vimānāni muñciṃsu. Sakkopi āviñchanaṭṭhāne ārakkhaṃ vissajjesi. Sūriyo nabhamajjhaṃ atikkantoyeva paññāyi. Bhikkhū ‘‘sāyanho paññāyati, sāmaṇerena ca idāneva bhattakiccaṃ kataṃ, kiṃ nu kho ajja pubbaṇho balavā jāto, sāyanho mando’’ti vadiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā, ‘‘bhante, ajja pubbaṇho balavā jāto, sāyanho mando, sāmaṇerena ca idāneva bhattakiccaṃ kataṃ, atha ca pana sūriyo nabhamajjhaṃ atikkantoyeva paññāyatī’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, evamevaṃ hoti puññavantānaṃ samaṇadhammakaraṇakāle. Ajja hi cattāro mahārājāno sāmantā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, candimasūriyā vimānāni gahetvā aṭṭhaṃsu, sakko āviñchanake ārakkhaṃ gaṇhi, ahampi dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gaṇhiṃ, ajja sukhasāmaṇero mātikāya udakaṃ harante, usukāre usuṃ ujuṃ karonte , tacchake cakkādīni karonte disvā attānaṃ dametvā arahattaṃ patto’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
引水的人引导水流,造箭的人矫直箭杆;
木匠把木材弄弯,善行者调伏自己。巴利
‘‘Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ; Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti subbatā’’ti.
在这里,“善行者”(subbatā)就是“容易受教的人”(suvadā),意思是应该被轻松地教导和训诫。其余部分和以下所说的一样。巴利
Tattha subbatāti suvadā, sukhena ovaditabbā anusāsitabbāti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
开示结束时,许多人证得了入流果等圣果。巴利
Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.