礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中·《尼提义注》
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Nettivibhāvinī
导论释·1. 摄要段义的阐明
80 段
我已经供养了该供养的,我要礼敬该礼敬的;
依靠供养等行为的威力,永远舍弃障碍。
这部《导论》是谁写的,又是谁随喜赞同的;
依靠那些作注释者的威力。
回忆起种种不同的内容,比如隐晦和不隐晦的衔接等等;
我将撰写《胜者经》的利益,即《导论》的阐明。
他名为大法王,生于存在之中,功德不可衡量。
他是稀有难得的,是前所未见的,圆满了菩提资粮。
他是不同国土的统治者,是最殊胜的教法护持者;
他是受赞叹之王所赞叹的,是思索凡人无法想象、无法思议之事的存在。
国王是思虑的造作者,也是头骨鬘的守护者。
永远征服那不可征服者,建造大塔等(善业)。
由贤能聪慧的同伴,怀着让胜者法轮利益众生的心愿;
受到名叫“无尽闻”的能干大臣恭敬祈请。
这部注释确实是由诸位大长老所造,义理甚深;
因为太深奥,胜者的弟子们很难真正理解。
所以,我会按照你们请求的样子,恭敬地讲,请你们仔细听。
这是随顺弟子应当学习的修行道路的纲要,也就是《导论释》。
Yajitabbaṃ yajitvāna, namitabbaṃ namāmahaṃ; Yajanādyānubhāvena, antarāye jahaṃ sadā. Yena yā racitā netti, yena sā anumoditā; Yehi saṃvaṇṇanā katā, tesānubhāvanissito. Kiñci kiñci saritvāna, līnālīnānusandhyādiṃ; Karissaṃ jinasuttānaṃ, hitaṃ nettivibhāvanaṃ. Appameyyaguṇo mahādhammarājavhayo bhave; Acchariyo abbhuto yo, bodhisambhārapūraṇo. Nānāraṭṭhissarissaro, seṭṭho sāsanapaggaho; Pāsaṃsarājapāsaṃso, narācinteyyacintako. Cintitakārako rājā, siraṭṭhimālapālako; Ajeyyajeyyako mahācetyādikārako sadā. Assāmaccena byattena, jinacakkahitatthinā; Anantasutināmena, sakkaccaṃ abhiyācito. Kāmaṃ saṃvaṇṇanā katā, therāsabhehi gambhīrā; Gambhīrattā tu jānituṃ, jinaputtehi dukkarā. Tasmā yācitānurūpena, karissaṃ sādaraṃ suṇa; Sissasikkhanayānugaṃ, yottaṃ nettivibhāvananti.
摄要段的义理阐明
1. Saṅgahavāraatthavibhāvanā
在这里,如果有人想造一部《导论》,用来注释含摄三学、九分教的最胜导师教法之义,那么这部《导论》所依靠的、作为其对象的,就是连同所应注释的内容在内,或者只是所应注释的内容本身,也就是那位最胜导师的最胜教法——这位人中最胜的导师,始终受到包括护世者在内的三界众生的供养和礼敬,只有智者才能了知。为了先开示这部最胜教法,也为了通过能产生它的人和能了知它的智者来加以确定,同时阐明三宝的功德,
Tattha yassa sikkhattayasaṅgahassa navaṅgassa satthusāsanavarassa atthasaṃvaṇṇanaṃ yaṃ nettippakaraṇaṃ kātukāmo, tassa nettippakaraṇassa nissayaṃ visayabhūtaṃ saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā salokapālena tilokena sadā pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca naruttamassa satthuno sāsanavaraṃ vidūheva ñātabbaṃ. Etaṃ sāsanavaraṃ tāva dassento taṃjanakena, taṃvijānakavidūhi ca niyametuṃ, ratanattayaguṇaparidīpanañca kātuṃ –
世间所供养、护世者永远礼敬的
有智慧的人应当知道,这是那位最胜者最殊胜的教法。——说了第一首偈。
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca; Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. – paṭhamagāthamāha;
其实,通过这第一首偈颂,“这殊胜的教法应当被了知”,仅仅这一点,就是被决定性地以“特殊造作”的方式来表达的。正是通过这个特殊的造作,才显示了被决定性地意指的《导论》所缘——殊胜的教法。由于被决定性地意指的殊胜教法正是《导论》注释所应当注释的所缘,所以注释师接下来就要就此而说:
Imāya hi paṭhamagāthāya ‘‘etaṃ sāsanavaraṃ ñeyya’’nti ettakameva ekantato karaṇavisesabhāvena adhippetaṃ. Eteneva visesakaraṇena ekantādhippetanettivisayasāsanavarassa dassitattā. Ekantādhippetasāsanavarameva nettisaṃvaṇṇanāya saṃvaṇṇetabbattā visayaṃ teneva vakkhati aṭṭhakathācariyo –
这个教法,现在正是我们要分别讨论的、属于导论、方法、基础、考察之范围的对象;它因为具备初善等各种功德,所以是最殊胜、最上、最极的;又因为它是微细智慧所行的领域,所以只有智者才能了知。
‘‘Etaṃ idāni amhehi vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsanaṃ ādikalyāṇatādiguṇasampattiyā varaṃ aggaṃ uttamaṃ nipuṇañāṇagocaratāya paṇḍitavedanīyamevā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) ca,
把这三类都收在“最胜教法”这个词里之后,其中第一种,是其余两种得以证达的方法,所以是一切教法的根本,也是这部论书自己的所缘领域,那就是教理教法本身。
‘‘Etaṃ tividhampi ‘sāsanavara’nti padena saṅgaṇhitvā tattha yaṃ paṭhamaṃ, taṃ itaresaṃ adhigamūpāyoti sabbasāsanamūlabhūtaṃ, attano pakaraṇassa ca visayabhūtaṃ pariyattisāsanamevā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) ca,
现在,对于所说“最胜教法唯由智者所应知”这句话,在这里,为了通过《导论》的注释,以另一种方式限定并显示作为其论域的教理法本身。
‘‘Idāni yaṃ vuttaṃ ‘sāsanavaraṃ vidūhi ñeyya’nti, tattha nettisaṃvaṇṇanāya visayabhūtaṃ pariyattidhammameva pakārantarena niyametvā dassetu’’nti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) ca.
在这里,教理教法也是根本,所以说“是一切教法的根本”。通过这个业格(具格)已经成立了所要表达的意思,但还说出种种能成立的说法,是为了不给各种异说留下余地。至于善说性等法的功德,则是借着“最胜人”这个词来显示教法的殊胜,或者以能表达者的身份,依它们不相离的关系来说明。又因为最胜教法与能生者相关联,所以说了“最胜人的”。由此,最上士就被说成是最胜教法的能生者,这是就能诠与所诠相关联的身份来说的。至于无与伦比的大悲、一切知智等功德的殊胜,则是借着与能生者相关联的“人之殊胜”即“最胜人”这个词,或者以能表达者的身份来说明。
Tattha pariyattisāsanassāpi mūlaṃ hotīti vuttaṃ ‘‘sabbasāsanamūlabhūta’’nti. Etena kammasādhanenapi adhippetatthe siddhe nānāvidhasādhakavacanaṃ nānāvādānaṃ anokāsakaraṇatthāya kataṃ. Svākkhātatādidhammaguṇā pana sāsanassa visesadesakanaravarasaddena vā paridīpakatthabhāvena vā dīpitā avinābhāvato. Sāsanavarassa pana janakasambandhipekkhattā ‘‘naravarassā’’ti vuttaṃ. Tena ca aggapuggalo sāsanavarajanako vācakatthasambandhibhāvena vutto. Anaññasādhāraṇamahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiguṇavisesā pana janakasambandhibhūtassa narassa visesakenavarasaddena vā paridīpakatthabhāvena vā dīpito.
那么,那位最胜教法的能生者、最胜人,究竟就是胜义谛本身吗?还是说,他是应受供养和礼敬的对象呢?由于经中说“世间……礼敬”,这就说明:最胜教法的能生者、最胜人并不是胜义谛本身,而是连同护世者在内的世间,在任何时候都应当供养、应当礼敬的对象——他是这样被特别指出并赞叹的。
Kiṃ nu so sāsanavarajanako naravaro paramatthova, udāhu pūjanīyo ceva namassanīyo cāti vuttaṃ ‘‘yaṃ loko…pe… namassati cā’’ti, tena sāsanavarajanako naravaro paramatthova na hoti, atha kho salokapālena lokena sadā sabbakālesu pūjanīyo ceva namassanīyo cāti visesito thomitoti.
在这里,通过表达供养和礼敬之思的词语,或者通过“供养、礼敬”这个词,以果的转喻方式,把被称为广大福德的应供养性,以及包含漏尽智、一切知智等功德的应礼敬性,作为能表的含义来统摄并加以阐明。因此注释师说:“当说世尊是包括天在内的世间所应供养、应礼敬的,以及是最上士时,就彰显了功德的殊胜性。”等等。
Ettha ca pūjananamassanacetanāvācakena vā pūjananamassanasaddena phalūpacārattho puññamahattasaṅkhāto pūjanīyabhāvo ceva āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānasabbaññutaññāṇādiguṇasaṅkhāto namassanīyabhāvo ca dīpakatthabhāvena pariggahetvā dīpito. Tenāha aṭṭhakathācariyo ‘‘bhagavato sadevakassa lokassa pūjanīyavandanīyabhāvo, aggapuggalabhāvo ca vuccamāno guṇavisiṭṭhataṃ dīpetī’’tiādi (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā).
像这样一位人中最上者、这样一种教法中最上者,怎么能被随便什么人所了知呢?所以说“由智者”。因此,以能诠的方式摄取了持诵三藏的圣者和智者,而善行道等僧伽功德,则是通过“敬礼”一词的言说或暗示来彰显的。这样领会之后,针对所彰显的三宝功德,他将会说“如是,以第一偈,对殊胜的三宝功德作了阐明”(《指导论》注·摄义分注释),这并不是指偈颂的全部含义。其中,“如是”应当理解为:作为教法最上者之开示的第一偈,这就是它的含义。然而,另一些阿阇梨却说:“对于这第一偈,没有好好审察其了义与不了义的言辞,以及能诠与所诠的特殊含义,便依据‘如是,以第一偈,对殊胜的三宝功德作了阐明’这句话的字面意思,为了阐明殊胜的三宝功德,而说‘yaṃ loko’等语;并且在开示殊胜的三宝功德时,又说‘yaṃ loko’等语。”他们的说法,我们不认同。理由则应依照我前面所说的来了知。这是随顺文词顺序、构成恰当连结的含义。
Tādisassa naravarassa tādisaṃ sāsanavaraṃ kiṃ yena kenaci viññeyyanti vuttaṃ ‘‘vidūhī’’ti. Tena tipiṭakadharā ariyabhūtā paṇḍitā vācakatthabhāvena gahitā, suppaṭipannatādisaṅghaguṇā pana vandadhātuvacanena vā dīpakatthabhāvena vā dīpitāti. Evaṃ pariggahetvā dīpite ratanattayaguṇe sandhāya ‘‘evaṃ paṭhamagāthāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ katvā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) vakkhati, na gāthāya niravasesatthe. Tattha evanti evaṃ sāsanavaradassanabhūtāya paṭhamagāthāyāti atthova daṭṭhabbo. Apare panācariyā ‘‘imāya paṭhamagāthāya ekantato adhippetānādhippetavacanāni ceva vācakatthadīpakatthavisesāni ca suṭṭhu avicāretvā ‘evaṃ paṭhamagāthāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ katvā’ti vacanacchāyaṃ nissāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ kātuṃ ‘yaṃ lokotyādimāhā’ti ca sātisayaratanattayaguṇe dassento ‘yaṃ lokotyādimāhā’ti’’ ca vadanti. Tesaṃ vādo amhākaṃ nakkhamati. Kāraṇaṃ pana mayā heṭṭhā vuttānusārena ñātabbanti ayaṃ padānukkamānurūpānusandhyattho.
或者,有一次他坐在阎浮树林里,一边想着弟子们的利益,一边观察自己往昔誓愿的成就,这位曾被正自觉者称赞、得到导师认可的大迦旃延,在着手撰写那部属于教法、包含十六范畴等多种义理的《指导论》——也就是对九分教的义理注释——时,说出了“yaṃ loko”等话。如果真是这样,那就应当像所说的那样,着手撰写作为《指导论》内容的十六范畴等部分;可他为什么不从这些入手,反而去说属于《指导论》之外的“yaṃ loko”等话呢?这就好比有人问芒果却回答面包果,问面包果却回答芒果一样;同样,着手写《指导论》却去写别的东西,岂不是答非所问?即便如此,他既然想为前面所说的最上教法作义理注释而写这部《指导论》,那么为了先显示作为《指导论》对象、与应注释内容相伴、或者本身就是应注释内容的那部最上教法,为了用能产生它的人和能了知它的智者来加以界定,同时也为了阐明三宝的功德,所以才说出“yaṃ loko”等话。这就是带有隐含质疑的连结义。
Atha vā ekaṃ samayaṃ jambuvanasaṇḍe nisīditvā sissānaṃ hitaṃ cintento, attano abhinīhārasampattiṃ passanto, sammāsambuddhena pasaṃsito, mahākaccāyano satthārā anumoditaṃ sāsanāyattaṃ navaṅgassatthavaṇṇanaṃ soḷasahārādianekatthavidhaṃ nettippakaraṇaṃ ārabhanto, ‘‘yaṃ loko’’tyādimāha. Yadi evaṃ yathāvuttappakāraṃ nettippakaraṇabhūtaṃ soḷasahārātyādikaṃ ārabhitabbaṃ, taṃ anārabhitvā kasmā nettippakaraṇato bahibhūtaṃ ‘‘yaṃ loko’’tyādikaṃ ārabhitabbaṃ, seyyathāpi ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākareyya, labujaṃ puṭṭho ambaṃ byākareyya, evameva nettippakaraṇamārabhanto aññaṃ ārabhatīti? Tathāpi yassa yathāvuttassa sāsanavarassa atthasaṃvaṇṇanaṃ yaṃ nettippakaraṇaṃ kātukāmo yassa nettippakaraṇassa visayabhūtaṃ saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā taṃ sāsanavaraṃ tāva dassento taṃjanakena, taṃvijānakavidūhi ca niyametuṃ, ratanattayaguṇaparidīpanañca kātuṃ ‘‘yaṃ loko’’tyādimāha. Ayaṃ līnantaracodanāsahito anusandhyattho.
世间所敬奉、诸世间守护者永远礼拜的,
这是人中最上者的最上教法,智者应当了知。
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca; Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
把随韵省略之后写成的偈颂,具备雅丽雅(Āryā)诗律的通相特征。怎么讲呢?前半偈有三十个音节,后半偈有二十七个音节。合起来正好是五十七个音节。不过,这首偈颂里的字母有三十七个。其中,重音字母有二十个,轻音字母有十七个。可是,“tassetaṃ sāsanavaraṃ”这一句,因为带有鼻音,就不合规则了。
Niggahitalopaṃ katvā racitā gāthā ariyāsāmaññalakkhaṇena sampannā. Kathaṃ? Pubbaḍḍhe tiṃsa mattā, aparaḍḍhe sattavīsa mattā. Sampiṇḍitā sattapaññāsa mattāva bhavanti. Akkharānaṃ pana imissaṃ gāthāyaṃ sattatiṃsa. Tesu garukkharā vīsati, lahukkharā sattarasa bhavanti. ‘‘Tassetaṃ sāsanavara’’nti pana sānunāsikaṃ virujjhati.
在这里,释义应当依照注释书来理解。所谓“与世间守护者同在的世间”,是指一切众生世间,以恭敬心,或者通过随念一切知智等种种功德,或者通过应当供养的供养,或者通过修行的供养,在任何时候都恭敬地供养和礼敬那位人中最上者——对于那位应当供养、应当礼敬的导师、人中最上者、三界之最上者,由我来注释与之相应的内容,或者就是应当被注释的本身,只有智者才能了知。这是微妙智慧所行的领域,是我在心中确立的殊胜教法,是我将要开始撰写的《指导论》的范畴——先开示应当了知的内容之后,我将开始撰写作为其义理注释的《指导论》。诸位贤善之人,请谛听,请用心作意!这是整体的连接方式,也应当作各部分的连接。
Tattha niddesattho aṭṭhakathānusārena vijānitabbo. Salokapālo sabbo sattaloko sakkaccaṃ sabbaññutaññāṇādianekaguṇānussaraṇena vā pūjetabbapūjanena vā paṭipattipūjanena vā sadā sabbakālesu sakkaccaṃ yaṃ naravaraṃ pūjayate ceva namassati ca, tassa pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca satthuno naravarassa tilokaggassa mayā saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā vidūheva ñeyyaṃ ñātabbaṃ. Nipuṇañāṇagocaraṃ etaṃ mayā buddhiyaṃ ṭhapitaṃ sāsanavaraṃ mayā ārabhitabbassa nettippakaraṇassa visayanti paṭhamaṃ jānitabbaṃ dassetvā tassa atthasaṃvaṇṇanābhūtaṃ nettippakaraṇaṃ ahaṃ ārabhissāmi, taṃ tumhe sādhavo suṇātha manasi karothāti samudāyayojanā, avayavayojanāpi kātabbā.
怎么理解呢?“与世间守护者同在的世间”这句话,是按“能限定”和“所限定”的关系来搭配的。如果排除掉世间守护者,剩下的世间就不存在了,所以这里是指和世间守护者一起的世间,以此来限定。“世间供养并且敬礼”这句话,是按“作者”和“行为”的关系来搭配的,因为经上说“谁造作,谁就是作者”。如果世间是造作者,那它就是作者。可世间既供养又敬礼,它怎么是作者呢?因为“谁造作,谁就是作者”这句经文的含义是:“谁造作、完成行为,谁就是该行为的作者”,所以躺卧、进食等一切行为的完成者就是作者。而这个世间正是供养和敬礼行为的完成者。那怎么理解这个世间是行为的完成者呢?所谓“世间”,虽然是对众生的施设,从胜义上说并不存在,但应当取那在相续中流转、依止心所依处而生起的心;它按情况以因缘、增上缘、俱生缘等缘,成为能成就的缘。这样,就应当以缘和缘所生法的关系来理解世间作为作者。这个道理也适用于三藏中所有类似的地方。
Kathaṃ? ‘‘Salokapālo loko’’ti visesanavisesitabbabhāvena yojanā. Lokapālo vajjetvā avaseso loko ca na hoti, atha kho lokapālasahito lokoti viseseti. ‘‘Loko pūjayate ceva namassati cā’’ti kattukārakaākhyātakiriyābhāvena yojanā ‘‘yo karoti, sa kattā’’ti vuttattā. Yo loko kārako, so kattā hotu. Yo loko pūjayate ceva namassati ca, kathaṃ so kattāti? ‘‘Yo karoti, sa kattā’’ti suttassa ‘‘yo karoti kiriyaṃ nipphādeti, so kiriyānipphādako kattā’’ti atthasambhavato sayanabhuñjanādisabbakiriyānipphādako kattāyeva hoti. Ayañca loko pūjananamassanakiriyānipphādakoyevāti. Kathaṃ ayaṃ loko kiriyānipphādakoti? ‘‘Loko’’ti sattapaññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santāne pavattamāno hadayavatthunissito cittuppādo gahetabbo, so yathārahaṃ hetādhipatisahajātādipaccayena paccayo nipphādako bhave. Evaṃ lokassa kattukārakabhāvo vijānitabboti paccayapaccayuppannabhāvena yojanā. Esa nayo tīsu piṭakesupi evarūpesu ṭhānesu.
“Yaṃ naravaraṃ pūjayate ceva namassati cā”这句,是依照业、作者与行为的关系来连接的,因为经上说“所造作的,就是业”。应当造作的,就是业。那么,对这位尊贵者既供养又敬礼,这怎么算是业呢?因为“所造作的,就是业”这句经文的意思是:“凡是透过行为而成就的,就是应当透过行为成就的业”,这个道理成立。因此,与能说、所说等一切行为相应的业,确实是存在的。而这位尊贵者,正是以供养、敬礼行为的能说与所说方式,与这个业相应。这位尊贵者怎么成为所说的对象呢?以供养、敬礼的思为所缘条件,尊贵者成为所说的对象,思成为能说者,这样能说与所说的关系确实成立。“Yaṃ naravaraṃ”这个说法,虽然在胜义中并不存在“尊贵者”这样的施设,但可以依相续而转、具有世间与出世间功德的五蕴聚来施设。这个五蕴聚以所缘缘为缘,思是缘所生法,因此以缘与缘所生的关系来连接。这个道理适用于三藏中所有这类情况。
‘‘Yaṃnaravaraṃ pūjayate ceva namassati cā’’ti kammakārakaākhyātakiriyābhāvena yojanā ‘‘yaṃ karoti, taṃ kamma’’nti vuttattā. Yaṃ kātabbaṃ, taṃ kammaṃ hotu. Yaṃ pūjayati ceva namassati ca, kathaṃ taṃ kammanti? ‘‘Yaṃ karoti, taṃ kamma’’nti suttassa ‘‘yaṃ karoti kiriyāya sambajjhati, kiriyāya sambajjhitabbaṃ kamma’’nti atthasambhavato karaṇavācakavacanīyādisabbakiriyāya sambajjhitabbaṃ kammaṃ hotveva. Ayañca naravaro pūjananamassanakiriyāya vācakavacanīyabhāvena sambajjhitabboyevāti. Kathaṃ ayaṃ naravaro vacanīyoti? Pūjananamassanacetanāya ārammaṇakaraṇavasena naravaro vacanīyo, cetanā vācakā, evaṃ vācakavacitabbabhāvo hotveva. ‘‘Yaṃ naravara’’nti paññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santānavasena pavattamāno lokiyalokuttaraguṇasahito khandhapañcako vutto, so ārammaṇapaccayena paccayo, cetanā paccayuppannāti paccayapaccayuppannabhāvena yojanā. Esa nayo tīsu piṭakesu evarūpesu ṭhānesu.
对于“Tassa naravarassā”这一句,要按“能差别”和“所差别”的关系来理解。所谓“尊贵者”,并不是指应受迎请等的人,而是指应受奉敬、应受敬礼的人,这是用“应受奉敬、应受敬礼”来限定“尊贵者”。对于这位应受奉敬、应受敬礼的尊贵者,说“其殊胜教法”,要按“所生”和“能生”的关系来理解。所谓“殊胜教法”,并不是独觉佛、声闻弟子、国王、天王等人的教法,而是这位应受奉敬、应受敬礼的尊贵者、三界之尊的教法,这是用“三界之尊”来限定。
‘‘Tassa naravarassā’’ti visesanavisesitabbabhāvena yojanā. Naravaro nāma nimantitabbādiko na hoti, atha kho pūjetabbo namassitabbo evāti viseseti. Tassa pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca naravarassa sāsanavaranti jaññajanakabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma paccekabuddhasāvakabuddharājarājādīnaṃ sāsanavaraṃ na hoti, pūjetabbassa ceva namassitabbassa ca naravarassa tilokasseva sāsanavaranti niyameti.
“智者应了知”这句话,是按作者与所作动作的关系来连接的。作者的含义前面已经说过。“智者”是指:虽然从胜义上说,众生的施设并不存在,但在殊胜的教法中,仍可施设那相续中生起、具有破除愚痴之智、依止心所依处的心生起。这个心生起,按各自情况,以因、增上、俱生等缘为条件,成为能产生结果的法。Ñā这个语根所表示的智,是缘所生法,应当被产生出来;就这样,按缘与缘所生法的关系来连接。
‘‘Vidūhi ñeyya’’nti kattukārakakitakiriyābhāvena yojanā. Kattubhāvo heṭṭhā vuttova. ‘‘Vidūhī’’ti sattapaññattiyā paramatthato avijjamānāyapi paññāpetabbo santāne pavattamāno sāsanavare sammohadhaṃsakañāṇasahito hadayavatthunissito cittuppādo vutto, so yathārahaṃ hetādhipatisahajātādipaccayena paccayo nipphādako bhave. Ñā-itidhātuyā atthabhūtaṃ ñāṇaṃ paccayuppannaṃ nipphādeyyaṃ bhave, evaṃ paccayapaccayuppannabhāvena yojanā.
“Ñeyyaṃ sāsanavara”这句,是按修饰语和被修饰语的关系来连接的。殊胜的教法并不是随便什么人都能了知的,而是只有智者以微细的智慧才能了知,所以称之为殊胜的教法——这里就是在作这样的限定说明。
‘‘Ñeyyaṃ sāsanavara’’nti visesanavisesyabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma na yena kenaci ñeyyaṃ, atha kho vidūheva saṇhasukhumañāṇena ñeyyaṃ sāsanavaranti viseseti.
把“这是殊胜的教法”这句话,按照修饰语和被修饰语的关系连接起来理解。所谓殊胜的教法,并不是我在心中确立之后就不该宣说的东西,而是现在我在心中以《指导论》的所行境反复思择、应当确立、应当宣说的殊胜教法,以此来作修饰说明。应当这样连接:这殊胜的教法就是《指导论》的所行境。因此说:“这就是现在应当由我们分别的、作为藏释、理趣、根本、思察所行境的教法。”(《指导论注·摄颂分注释》)这样,《指导论》第一偈的简略连接义理就圆满了。
‘‘Etaṃ sāsanavara’’nti visesanavisesyabhāvena yojanā. Sāsanavaraṃ nāma mayā buddhiyaṃ aṭṭhapitaṃ appavattetabbaṃ hoti, mayā idāni nettippakaraṇassa visayabhāvena buddhiyaṃ viparivattamānaṃ ṭhapetabbaṃ pavattetabbaṃ sāsanavaranti viseseti. Etaṃ sāsanavaraṃ nettippakaraṇassa visayanti yojanā kātabbā. Tenāha ‘‘etaṃ idāni amhehi vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsana’’nti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā). Iccevaṃ nettiyā paṭhamagāthāya saṅkhepena yojanattho samatto.
在这里,所谓“yaṃ”是不确定指代的代词,用来指称那位尊贵者、导师,是带有修饰作用的代词。说它“不定”,是因为恭敬、礼拜这种行为并没有限定于谁,并不是说除了那位尊贵者以外还有其他众生也可能如此。这个道理也适用于三藏中其余三处不定词。“Lokiya”在这里,福与非福以及它们的异熟就是世间。在众生界中,福与非福生起,它们的异熟也生起;因此,作为福、非福及其异熟生起所依处的众生界,由“ettha”这个词指出,就叫作世间。“Pūjayate”是没有分词的动词,意思是恭敬地作礼拜。
Tattha yanti aniyamanaravarassa satthuno vācakaṃ payogavantasabbanāmaṃ. Aniyamo ca pūjananamassanakiriyāya aniyamitattā vutto, na naravarato aññasattassa sambhavatoti. Esa nayo sesāniyatesupi tīsu piṭakesu. Lokiyanti ettha puññāpuññāni, tabbipāko cāti loko.Ettha sattanikāye puññāpuññāni lokiyanti pavattanti, tabbipāko ca lokiyati pavattati, iti sattanikāyassa puññāpuññānaṃ, tabbipākassa ca pavattanassa ādhārabhāvato ‘‘etthā’’tipadena niddiṭṭho sattanikāyo lokonāma. Pūjayateti viggahavirahitaṃ ākhyātapadaṃ, sakkaccaṃ pūjanaṃ karoti.
护世者,就是护持世间的人。因为福与非福以及它们的果报生起所依止的,就是世间,所以也叫世间。哪些是护世者呢?就是四大天王——因陀罗、阎魔、伐楼那、俱吠罗;或者也可以说是刹帝利、四大天王、帝释、夜摩、兜率、化乐、他化自在、大梵天等。这里说的“护持”,是指以自在和主宰的力量,阻止各个众生世间互相侵害,下达命令,安排随从和地位等。与护世者共同存在的世间,就叫有护世者。另一种说法是,惭和愧护持世间,因为能护持,所以惭和愧就是护世者。因此世尊说:“比丘们,有两种白法护持世间。”具足惭和愧这两种护世者的世间,就叫有护世者。因为具足惭和愧的善士世间,由于厌恶恶行、欢喜正法,所以在一切时候都恭敬地供奉和礼拜。
Lokaṃ pālentīti lokapālā, puññāpuññānañceva tabbipākassa ca pavattanādhārattā lokā ca. Ke te? Cattāro mahārājāno, indayamavaruṇakuverā vā, khattiyacatumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmitaparanimmitavasavattimahābrahmādayo vā. Pālanañcettha issariyādhipaccena taṃtaṃsattalokassa aññamaññavihesananivāraṇādiāṇāpavattāpanayasaparivāraṭṭhānantarādiniyyādanā, saha lokapālehi yo vattatīti salokapālo. Atha vā ye hirottappā lokaṃ pālenti, iti pālanato te hirottappā lokapālā. Tenāha bhagavā ‘‘dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālentī’’ti (a. ni. 2.9; itivu. 42). Lokapālehi hirottappehi samannāgato loko salokapālo nāma. Hirottappasampanno hi sappuriso loko sakkaccaṃ sadā sabbakālesu pūjayati ceva namassati ca pāpahirijigucchanato, dhammacchandavantatāya ca.
不过,另一些人虽然也在供养、礼敬,却只是偶尔供养、礼敬,并不是一直都这样做。这里的“一直”是一个表示供养、礼敬时间的词,它既不带分词结构,也可以当作代词来理解。“礼敬”是一个不带分词结构的动词,意思是恭敬地行礼。在“Tassetā”这个说法里,“tassa”是表示限定的代词,同样不带分词结构。这个限定是由供养、礼敬的行为来界定的。因此,对于那位应当由供养、礼敬的行为来限定、应当被供养、应当被礼敬的尊贵者来说,这个意思是说得通的。其余表示限定的词,也应当按同样的道理来理解。“Etaṃ”是导师用来指代殊胜教法的代词,不带分词结构;这殊胜教法,正是应当加以分别的藏释、理趣、根本和思察所行的对象。
Aññe pana pūjentā namassantāpi kadāciyeva pūjenti namassanti, na sabbadāti. Sadāti pūjananamassanakālavācakaviggahavirahitaṃ vikappanāmaṃ, sabbanāmaṃ vā. Namassatīti viggahavirahitaṃ ākhyātapadaṃ, sakkaccaṃ namassanaṃ karoti. Tassetāti ettha tassāti niyamavācakaṃ payogavantasabbanāmaṃ viggahavirahitameva. Niyamo ca pūjananamassanakiriyāya visesito. Tasmā tassa pūjananamassanakiriyāya niyamitabbassa pūjetabbassa namassitabbassa naravarassāti attho yuttova. Sesaniyamesu aññesupi eseva nayo. Etanti ācariyena vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtassa sāsanavaraparāmasanaṃ payogavantasabbanāmaṃ viggahavirahitaṃ.
以“它教导”之义,所以叫“教法”。通过这九分教,或者通过包含九分教的殊胜的一切教法,以现世利益、来世利益和究竟利益这三种引导方式,根据众生的根机,对应当受教化的众生进行教导、训诫和调伏。这样,依照教导和训诫的作用,它成为应当受教化的众生了知、修行和证果的原因,因此,由“以此”这个词所指的九分教,或者包含九分教的殊胜的一切教法,就叫做“教法”。因为通过宣说九分教,应当受教化者的了知,是依前面的了知而有后面的了知;由了知而有修行,依前面的修行而有后面的修行;证果也是依前面的证果而有后面的证果。所以这样说:“信、戒、所闻、施舍、慧,由信而有戒、所闻、施舍、慧”,以及“初禅的预备修行、初禅……”等等。‘教’这个词根的根本含义,是说法之声以及与说法智相应的心识生起;以它为亲依止缘,应当受教化者的义解、修行、证果等,是依因的假借义;由“以此”这个词所说的、作为教法的名称假立,称为作用力的亲依止缘力,是依果的假借义。“iti”这个词也是以因由的方式,指称那个名称假立的亲依止缘力;而作为那个作用力所依的名称假立,就是“yu”这个后缀的含义。在三藏中类似的地方,也是同样的道理。
Sāsati etenāti sāsanaṃ, etena navavidhasuttantena, navavidhasuttantasahitena vā varena sabbena samatthe veneyye diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi tividhayānamukhena yathārahaṃ satte sāsati anusāsati vineti. Iti sāsanānusāsanakiriyānusārena veneyyasattānaṃ jānanapaṭipajjanādhigamassa kāraṇakaraṇattā ‘‘etenā’’ti padena niddiṭṭhaṃ navavidhasuttantaṃ, navavidhasuttantasahitaṃ vā varaṃ sabbaṃ sāsanaṃ nāma. Navavidhasuttantadesanāya hi veneyyānaṃ jānanaṃ purimajānanena pacchimajānanaṃ, jānanena paṭipajjanena pacchimapaṭipajjanena adhigamo, purimādhigamena pacchimādhigamo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyā’’ti (paṭṭhā. 1.1.423) ca ‘‘paṭhamassa jhānassa parikammaṃ paṭhamassa jhānassa’’tyādi (paṭṭhā. 1.1.423) ca. Sāsadhātuyā desanāsaddo ca taṃjanako desanāñāṇasampayuttacittuppādo ca mukhyattho, taṃupanissayapaccayā veneyyānaṃ atthajānanapaṭipajjanaadhigamanādi kāraṇūpacārattho, ‘‘etenā’’ti padena vuttāya sāsanabhūtāya nāmapaññattiyā karaṇasattisaṅkhātā upanissayapaccayasatti phalūpacārattho. Iti-saddopi tameva nāmapaññattiyā upanissayapaccayasattiṃ hetubhāvena parāmasati, tassā sattiyā ādhārabhūtā nāmapaññatti yu-paccayattho. Eseva nayo tīsu piṭakesu evarūpesu ṭhānesu.
以决定出离之义,以及不共于其他的功德性,而以最上之义,称为殊胜、最上。在教理教法中,因为能交付果报,又因为是道之出离的因,所以具有出离之义;因为不是声闻等所能生起的,所以具有不共之义;以最上之义而称为殊胜,或者因为应当被希求而称为殊胜。如前所说的教法,因为是智者所希求的成就之因,所以应当被希求、应当被渴望,因此名为教法殊胜;或者依前述之义,既是教法又是殊胜,所以称为教法殊胜。以“ca”一词显示作用力的差别,以“taṃ”一词显示义的无差别。
Ekantaniyyānaṭṭhena, anaññasādhāraṇaguṇatāya ca uttamaṭṭhena varaṃ uttamaṃ, pariyattisāsanamhi phalaniyyādanato, magganiyyānahetubhāvato ca niyyānaṭṭhena, sāvakādīhi ajaniyattā asādhāraṇaṭṭhena ca uttamaṭṭhena varaṃ, varitabbanti vā varaṃ. Yathāvuttassa sāsanassa paṇḍitehi abhipatthitasamiddhihetutāya varitabbattā patthetabbattā sāsanavaraṃ nāma, yathāvuttaṭṭhena vā sāsanañca taṃ varañcāti sāsanavaraṃ. Ca-saddena sattibhedaṃ, taṃ-saddena atthābhedaṃ desseti.
能了知的人就是智者。那些贤哲能如实了知业与业果,以及善等各类法,因为他们这样了知,所以这些贤哲就名为智者,也就是由他们来了知。应当被了知的就是所应知。从“知”这个词根的直接含义来说,这里说的是以所缘为对象的智;从处所假借的角度来说,则显示了殊胜教法作为所缘缘的状态;用“iti”这个词指出了所缘缘的状态。应当看到,被“iti”这个词所指出的所缘缘状态,其依托就是殊胜的教法,这就是“ṇya”这个后缀的含义。或者说,值得智者去了知的就是所应知,意思是值得智者之智以了知的方式去认知,也就是作为所缘。在这个解释方式中,应当把它看作派生词。
Vidantīti vidū. Ye paṇḍitā yathāsabhāvato kammakammaphalāni, kusalādibhede ca dhamme vidanti, iti vidanato te paṇḍitā vidū nāma, tehi. Ñātabbanti ñeyyaṃ. Ñā-dhātuyā nippariyāyato ārammaṇikaṃ ñāṇaṃ vuttaṃ, ṭhānūpacārato sāsanavarassa ārammaṇapaccayabhāvo dassito, iti-saddena ārammaṇapaccayabhāvo parāmasito. Tassa iti-saddena parāmasitabbassa ārammaṇapaccayabhāvassa ādhāraṃ sāsanavaraṃ ṇya-paccayatthoti daṭṭhabbaṃ. Ñāṇaṃ arahatīti vā ñeyyaṃ, vidūnaṃ ñāṇaṃ jānanaṃ ārammaṇabhāvena arahatīti attho. Imasmiṃ naye taddhitapadaṃ daṭṭhabbaṃ.
能引导人的,就是“人”。如果一个男子能把自己引导、带领到女人中更高的位置,那么由于这种引导和带领,这个男子就叫做“人”。因为他即使是儿子,也处在母亲和父亲的位置上;即使是弟弟,也处在姐姐们父亲的位置上。或者说,应当被引导、应当被带领的,就是“人”。因为他从出生开始,只要还不能靠自己的本性维持自己,就必须由别人来带领,而其他畜生之类就不是这样。不过在这里,因为这是导师的领域,所以“人”取的意思是:引导应当被教化的众生。因为导师引导众生从恶趣等走向善趣,或者走向道果和涅槃。由于具足一切知智等许多功德,所以是殊胜、最上的;或者应当被希求、应当被渴望,所以是殊胜,即三界中最上的。本性上是高位之义的“人”,具足功德上最胜的,就是“殊胜”;既是人又是殊胜者,所以是“人中殊胜者”。“ca”和“ta”这两个字的含义差别已经说过了,这是一个限定复合词。因此有人说:“意思就是最上的人”(《导论注·摄颂分注释》)。但另一些人说:“在人们中,或者在人们当中殊胜的,就是人中殊胜者”,我认为这种说法和“意思就是最上的人”(《导论注·摄颂分注释》)这句注释书的话相违背。那位人中殊胜者的……。这样,《导论》开头偈颂的简说和词义解释就结束了。
Narati netīti naro. Yo puriso attānaṃ itthīnaṃ uccaṭṭhānaṃ narati neti, iti naranato nayanato so puriso naro nāma. So hi puttabhūtopi mātuyā pituṭṭhāne tiṭṭhati, kaniṭṭhabhātubhūtopi jeṭṭhabhaginīnaṃ pituṭṭhāne tiṭṭhati. Atha vā naritabbo netabboti naro. So hi jātakālato paṭṭhāya yāva attano sabhāvena attānaṃ dhāretuṃ samattho na hoti, tāva parehi netabbo, na tathā añño tiracchānādikoti. Ettha pana satthuvisayatāya narati veneyyasatteti naroti attho adhippeto. Satthā hi satte apāyādito sugatiṃ vā maggaphalanibbānaṃ vā netīti. Sabbaññutaññāṇādianekaguṇasamannāgatattā varo uttamo, varitabbo patthetabboti vā varo, tilokaggo. Pakatiyā uccaṭṭhānaṭṭho naro guṇuttamena samannāgato varo, naro ca so varo cāti naravaro. Ca-ta-saddānaṃ atthabhedo vuttova, visesanaparapadasamāsoyaṃ. Yena vuttaṃ ‘‘aggapuggalassāti attho’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā). Aññe pana ‘‘narānaṃ, naresu vā varoti naravaro’’ti vadanti, taṃ vacanaṃ ‘‘aggapuggalassāti attho’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā) aṭṭhakathāvacanena virujjhati maññe. Tassa naravarassāti. Iccevaṃ nettippakaraṇassa ādigāthāya samāsena ca vacanattho samatto.
“自性义”要依照句义和释义来理解。即便如此,为了各别地、更清楚地了解,还要再说一次。“Ya”这个词的自性义,是指具足不共于他人的一切知智等多种功德、应当受到与世间护法同在一起的世间供养和礼敬、宣说殊胜教法、三界中最上者。“Loko”这个词的自性义,是指如前所说与世间护法同在、具足信和施等的一切有情世间。“世间”这个词虽然是单数,但因为是类别词,所以像“大众”一样,毫无遗漏地涵盖一切有情。虽然这里的“世间”一词在“世间解”等语境中也用于行世间和器世间,但由于它是供养、礼敬行为的执行者,所以只是以指称有情世间的方式出现。因此说“以适合供养行为之故”。
Sarūpattho yojanatthavacanatthānusārena vijānitabbo. Tathāpi visuṃ suṭṭhu jānanatthāya puna vattabbo. ‘‘Ya’’nti padassa anaññasādhāraṇasabbaññutaññāṇādianekaguṇasampanno salokapālena lokena pūjetabbo ceva namassitabbo ca sāsanavaradesako tilokaggo sarūpattho. ‘‘Loko’’ti padassa yathāvuttalokapālasahito saddhācāgādisampanno sabbasattaloko sarūpattho. Lokasaddo ekavacanayuttopi jātisaddattā niravasesato satte saṅgaṇhāti yathā ‘‘mahājano’’ti. Kāmañcettha lokasaddo ‘‘lokavidū’’tyādīsu saṅkhārabhājanesupi pavatto, pūjananamassanakiriyāsādhanattā pana sattalokeva vācakabhāvena pavattoti. Tenāha ‘‘pūjanakiriyāyogyabhūtatāvasenā’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā).
在“供养”这个词里,以供养行为为主来说,所谓供养的心生起就是它的自性义;再通过果的转用,作为那心生起的所缘和亲依止缘的、前面说过的所有佛功德,也是它的自性义。通过具格语尾所表达的供养行为,以及前面说过的世间,也是自性义。这样一来,因为意义没有差别,两个能诠词中应该只说一个才对,为什么在同一个意义上说了两个能诠词呢?这不是过失,因为这两个能诠词一个是通名,一个是别名。因为“世间”这个词既能表达供养行为,也能表达其他行为,所以是通名;“供养”这个词能表达对世间的供养、对女人的供养、对男人的供养、对畜生的供养等等行为,所以也是通名。因此,“供养”这个词是“世间”这个词的自性义,并且限定为表达供养行为,而不是其他行为。“世间”这个词则是“供养”这个词的自性义,表达供养行为。但“世间”限定为表达供养行为中的女人、男人、畜生等。在三藏中其他类似的地方,也是同样的道理。
Pūjayateti ettha pūjanakiriyāya mukhyato pūjanasaṅkhāto pūjentānaṃ cittuppādo sarūpattho, phalūpacārena taṃcittuppādassa ārammaṇapakatūpanissayabhūtā vuttappakārā sabbe buddhaguṇā sarūpatthā. Te-vibhattipaccayassa pūjanakiriyāsādhako vuttappakāro loko ca sarūpattho, evaṃ sati atthabhedābhāvato dvīsu vācakesu ekova vācako vattabbo, kasmā ekasmiṃ atthe dve vācakā vuttāti? Nāyaṃ doso dvinnaṃ vācakānaṃ sāmaññavisesavācakattā. Lokasaddo hi pūjanakiriyāsādhako, aññakiriyāsādhako ca vadatīti sāmaññavācako ca hoti. Pūjayate-saddo lokapūjanaitthipūjanapurisapūjanatiracchānapūjanādikiriyāsādhakañca vadatīti sāmaññavācako . Tasmā pūjayate-saddo lokasaddassa sarūpattho, pūjanakiriyāsādhako ca na aññakiriyāsādhakoti niyameti. Lokasaddo ca pūjayatesaddassa sarūpattho pūjanakiriyāsādhako. Loko pana pūjanakiriyāsādhako itthipurisatiracchānādikoti niyameti. Tīsu piṭakesu aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.
“Salokapālo”(与世间护者共住)这个词,它的直接含义是指与前面所说的最胜世间护者同在一起、并且能做供养和礼敬行为的有情群体。“Sadā”(常)这个词,它的直接含义涵盖:昼夜的时间、过去佛陀还在世的时间、那之后的时间、从发愿起直到教法隐没的时间、以及那之后的时间。而未来佛陀出现的时候,就像现在人们对过去正自觉者供养、礼敬一样,那时也将供养、礼敬。“Namassati”(礼敬)这个词,在这里以礼敬行为为主,称为礼敬的心生起是它的直接含义;通过以果代因的用法,作为那心生起的所缘和亲依止缘的、前面所说的一切佛功德,也是它的直接含义。以具格词尾所表达的、能完成礼敬行为的有情群体和世间,是它的直接含义。虽然意义没有差别,但两个能诠词同时使用的情况,前面已经说过了。“Ca”(且)这个词,在这里是说有些众生虽然供养却不礼敬,有些虽然礼敬却不供养,而这个有情群体和世间既供养又礼敬,所以是合集的意思,这是它的直接含义。
‘‘Salokapālo’’ti padassa yathāvuttaseṭṭhalokapālasahagato, pūjananamassanakiriyāsādhako ca sattanikāyo sarūpattho. ‘‘Sadā’’ti padassa rattidivasakālo atītabhagavato dharamānakālo tato parakālo abhinīhārato yāva sāsanantaradhānā kālo tato parakālo sarūpattho. So pana anāgatabuddhuppajjanakālo atītasammāsambuddhe idāni pūjayanti namassanti viya pūjayissati ceva namassissati ca. Namassatīti ettha namassanakiriyāya mukhyato namassanasaṅkhāto cittuppādo sarūpattho, phalūpacārena taṃcittuppādassa ārammaṇapakatūpanissayabhūtā vuttappakārā sabbe buddhaguṇā sarūpattho. Ti-vibhattipaccayassa namassanakiriyāsādhako yathāvuttasattanikāyo loko ca sarūpattho, atthabhedābhāvepi dvinnaṃ vācakānaṃ pavattabhāvo heṭṭhā vuttova. ‘‘Cā’’ti padassa idhekacco pūjentopi na namassati, namassantopi na pūjeti ca, ayaṃ pana sattanikāyo loko pūjayati ceva namassati cāti samuccayattho sarūpattho.
这里的“他的”一词中,“他”指的是具足一切知智等种种功德、应当供养、应当礼敬、三界中最殊胜的导师,这是这个词的直接含义。通过属格词尾,表达的是能生的最胜人与他所生的殊胜教法之间的关联,这是主要的直接含义;而所生的殊胜教法与能生的最胜人之间的关联,则是次要的直接含义。在三藏中其他类似的地方,道理也是这样。
Tassāti ettha taṃ-saddassa sabbaññutaññāṇādianekaguṇasamannāgato pūjetabbo namassitabbo tilokaggo satthā sarūpattho, chaṭṭhīvibhattiyā janakassa naravarassa jaññena sāsanavarena sambandho padhānasarūpattho, jaññasāsanavarassa janakena naravarena sambandho apadhānasarūpattho. Tīsu piṭakesu evarūpesu aññesupi eseva nayo.
对于“Etaṃ”这个词,它的直接含义是指那种应当由阿阇梨加以分析、作为摄句门、义理门和探究对象的教法。“Sāsanavaraṃ”这个词也同样是指这个直接含义。这里特别要指的是这个殊胜的教法,虽然它按教理、实践、证悟的区分有三种,但教理教法是一切教法的根本,又是《导论》的所缘对象,所以特别指它。由于它是一切教法的根本,在律的注释等书中已经有很多说明,我们就不必再说了。即使有人说,也应该认为他是因为没有能力写出别的著作才说的,随他说去。
‘‘Eta’’nti padassa ācariyena vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsanaṃ sarūpattho. ‘‘Sāsanavara’’nti padassāpi tameva sarūpattho, etaṃ sāsanavaraṃ pariyattipaṭipattipaṭivedhabhedena tividhampi pariyattisāsanameva sabbasāsanamūlabhūtattā, nettippakaraṇassa visayabhūtattā ca visesato adhippetaṃ tassa mūlabhūtabhāvato vinayasaṃvaṇṇanādīsu bahūpakārena dassitoti amhehi na vattabbo. Vadantopi aññaṃ racitabbaṃ racituṃ asamatthova hutvā vadatīti gahitabbo vadeyya.
这个教理教法,从解脱味的角度看只有一种;从法与律的角度看有两种;从律藏、经藏、论藏的角度看有三种;从教令开示、世间言说、胜义开示的角度看也有三种;按随犯教诫、随顺教诫、如法教诫的区分也是三种;按防护与非防护之论、遣除邪见之论、名色分别之论的区分还是三种。这里要注意区别:开示取决于说法的人,教诫取决于受教诫的人,论议则取决于所要解决的含义。按部类区分则有五种:长部、中部、相应部、增支部、小部。按九分教区分则有九种:经、应颂、记别、偈颂、自说、如是语、本生、希有法、问答。按法蕴区分则有八万四千法蕴等众多类别。正如《导论》所说,按十六种经的区分有十六种:“杂染分、熏习分、出离分、无学分”这四种是不混杂的;“杂染分杂熏习分、杂染分杂出离分、杂染分杂无学分、熏习分杂出离分”这四种是两两混杂的;“杂染分、熏习分杂无学分,杂染分、熏习分杂出离分”这两种是三重混杂的;“渴爱杂染、见杂染、恶行杂染,渴爱净化分、见净化分、恶行净化分”这六种。又如《导论》所说,按二十八种区分……如此等等多种多样的教理教法,正是《导论》这部论著特别要处理的对象。既然它是《导论》的对象,那么以它为基础的修行与证悟这两种教法,也同样是《导论》的对象,应当这样理解。
Taṃ pana pariyattisāsanaṃ vimuttirasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, vinayapiṭakasuttantapiṭakaabhidhammapiṭakavasena tividhaṃ , āṇādesanāvohāradesanāparamatthadesanāvasena tividhaṃ, yathāparādhasāsanāyathānulomasāsanāyathādhammasāsanābhedenapi tividhaṃ, saṃvarāsaṃvarakathādiṭṭhiviniveṭhanakathānāmarūpaparicchedakathābhedenapi tividhaṃ. Ettha ca desanā desakādhīnā, sāsanaṃ sāsitabbāyattaṃ, kathā kathetabbatthāpekkhāti viseso. Dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti nikāyabhedena pana pañcavidhaṃ; suttageyyaveyyākaraṇagāthāudānaitivuttakajātakaabbhutadhammavedallabhedena pana navavidhaṃ; dhammakkhandhabhedena pana caturāsītidhammakkhandhasahassavidhaṃ; ‘‘saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyaasekkhabhāgiyāti amissāni cattāri; saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyasaṃkilesabhāgiyanibbedha bhāgiyasaṃkilesabhāgiyaasekkhabhāgiyavāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyāti missakadukāni cattāri; saṃkilesabhāgiyavāsanābhāgiyaasekkhabhāgiyasaṃkilesabhāgiyavāsanā bhāgiyanibbedhabhāgiyāti missakatikāni dve; taṇhāsaṃkilesadiṭṭhisaṃkilesaduccaritasaṃkilesataṇhāvodānabhāgiyadiṭṭhiva- udānabhāgiyaduccaritavodānabhāgiyātichā’’ti (netti. 89) soḷasannaṃ suttānaṃ bhedena soḷasavidhaṃ; ‘‘lokiyalokuttaralokiyalokuttarasattādhiṭṭhānadhammādhiṭṭhānasattadhammādhiṭṭhānañāṇañeyya- ñāṇañeyyadassanabhāvanādassanabhāvanāsakavacanaparavacanasakavacanaparavacana vissajjanīyaavissajjanīyavissajjanīyaavissajjanīyakammavipākakammavipākakusala akusalakusalākusalaanuññātapaṭikkhittaanuññātapaṭikkhittathavassa bhedena aṭṭhavīsatividha’’nti (netti. 112) evamādibahuvidhaṃ pariyattisāsanaṃ nettippakaraṇassa visesato visayaṃ. Tassa visayabhāve sati paṭipattipaṭivedhasaṅkhātaṃ sāsanadvayampi tammūlakattā visayaṃ hoti pariyāyatoti daṭṭhabbaṃ.
“知者”这个词,它的字面意思是指:对于上面所说的殊胜教法,能以在自相续和他人相续中生起、令生起等方式了知,具备微细智等功德,属于善凡夫、预流等层次的人。“所应知”这个词,它的字面意思是指:应当被这样具备微细智等功德的知者所了知的殊胜教法。“胜人”这个词,它的字面意思是指:以单一分类等方式存在的殊胜教法的产生者,即具备众多功德、在三界中最为超胜的佛陀。以上就是《导论》初偈的字面意思,应当简要地这样理解。
‘‘Vidūhī’’ti padassa yathāvuttasāsanavarassa saparasantānapavattanapavattāpanādivasena vijānanasamattho saṇhasukhumañāṇādiguṇasampanno kalyāṇaputhujjanasotāpannādiko puggalo sarūpattho. ‘‘Ñeyya’’nti padassa tādisehi vidūhi saṇhasukhumañāṇādinā vijānitabbaṃ sāsanavaraṃ sarūpattho. ‘‘Naravarassā’’ti padassa ekavidhādibhedassa sāsanavarassa janako anekaguṇasampanno tilokaggo sarūpattho. Iccevaṃ nettiyā ādigāthāya sarūpattho saṅkhepena vijānitabbo.
就算对这些关联等等理应知道,却装作不知道而发问,先指出过失,再通过解答,也能对甚深密意、无有混乱的殊胜之处生起了解。因此,我要发问指出过失,再通过解答把甚深密意汇总起来解说。有人问:我们的阿阇梨为什么说“世间所……”等话?是为了造《导论》。既然这样,直接说“十六种哈罗的导论”等,就是《导论》了,为什么不说那个,反而在这《导论》之外说“世间所敬……”等话呢?就像要去大海的人却去了雪山,要去雪山的人却去了大海,同样,造《导论》的人就是在造殊胜教法之见吗?确实如此,然而,想要造《导论》来注释它的人,为了先显示那殊胜教法,才说“世间所……”等话。既然这样,直接说“这殊胜教法”就够了,为什么说“世间所……”等话呢?那是为了把殊胜教法归于作者人中最胜者并加以赞叹而说的。即便如此,直接说“那人中最胜者的”就够了,为什么说“世间所……”等话呢?那是为了把那人中最胜的作者,连同世间守护者、世间最胜者一起,以一切世间所应供养、应礼敬的方式加以赞叹,才说“世间所……”等话。供养者也礼拜后再供养,因此直接说“供养”就够了,不是吗?即便如此,有些人虽然对某些人作供养恭敬等,却因那些人的功德不显著而不行礼。为了说明世尊由于如实生起的声誉,人们供养世尊后也礼拜,才说“也礼拜”。为了说明供养者、礼拜者并非偶尔如此,而是一切时候如此,才说“常”。为了赞叹殊胜教法,说明那殊胜教法只有以柔软微细之智具足者才能以微细之智了知,才说“智者应知”。
Evaṃ tassā anusandhyādīnaṃ jānitabbabhāve satipi ajānanto viya pucchitvā dosaṃ āropetvā parihāravasenāpi gambhīrādhippāyassa anākulassa visesajānanaṃ bhavissati. Tasmā pucchitvā dosaṃ ropetvā parihāravasena gambhīrādhippāyaṃ sampiṇḍetvā kathayissaṃ. Amhākācariya kimatthaṃ ‘‘yaṃ loko’’tyādimāha? Nettippakaraṇaṃ kātuṃ. Evaṃ sati nettippakaraṇabhūtaṃ ‘‘soḷasahārā netti’’tyādikaṃ eva vattabbaṃ, kasmā taṃ avatvā tato nettippakaraṇato aññaṃ ‘‘yaṃ loko pūjayate’’tyādimāha. Seyyathāpi samuddaṃ gacchanto himavantaṃ gacchati, himavantaṃ gacchanto samuddaṃ gacchati, evameva nettippakaraṇaṃ karonto sāsanavaradassanaṃ karotīti? Saccaṃ, tathāpi yassa saṃvaṇṇanaṃ nettippakaraṇaṃ kātukāmo taṃ sāsanavaraṃ paṭhamaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ loko’’tyādimāha. Evaṃ sati ‘‘etaṃ sāsanavara’’nti ettakameva vattabbaṃ, kasmā ‘‘yaṃ loko’’tyādi vuttanti? Taṃ sāsanavaraṃ janakena naravarena niyametvā thometuṃ vuttaṃ. Tathāpi ‘‘tassa naravarassā’’ti ettakameva vattabbaṃ, kasmā ‘‘yaṃ loko’’tyādi vuttanti? Taṃ janakaṃ naravaraṃ lokapālena lokaseṭṭhena saddhiṃ sabbena lokena pūjanīyanamassanīyabhāvena thometuṃ ‘‘yaṃ loko’’tyādi vuttaṃ. Pūjentāpi vanditvā pūjenti, tasmā ‘‘pūjayate’’ti ettakameva vattabbanti? Tathāpi keci kesañci pūjāsakkārādīni karontāpi tesaṃ apākaṭaguṇatāya namakkāraṃ na karonti. Evaṃ bhagavato yathābhūtaabbhuggatasaddatāya pana bhagavantaṃ pūjetvāpi vandatiyevāti dassetuṃ ‘‘namassati cā’’ti vuttaṃ. Pūjento, namassanto ca na kadāciyeva, atha kho sabbakālanti dassetuṃ ‘‘sadā’’ti vuttaṃ. Tādisassa naravarassa tādisaṃ sāsanavaraṃ saṇhasukhumañāṇasampannehi vidūheva sukhumañāṇeneva ñeyyanti sāsanavaraṃ thometuṃ ‘‘vidūhi ñeyya’’nti vuttaṃ.
在这里,“恭敬、顶礼”这些词,显示了一切知智等许多世间与出世间的功德,因为它们是恭敬和顶礼行为的根源;全世间众生正是依靠这些功德,才生起恭敬与顶礼之心。舍利弗长老等人对这些功德,有些是直接亲证,有些是推理得知,因此随念、恭敬、顶礼。所以说“你们要随念正自觉者”。哪怕只具备一部分功德,也值得恭敬、值得顶礼,那为什么要把所有功德都显示出来呢?因为通过显示一切功德,可以从以下几个方面来赞叹:显示因——即积累菩提资粮和修习大悲;显示果——即断除烦恼的智慧、威仪和身体的圆满;显示自利行和利他行;显示接近清净与远离杂染;显示世间共许的运作方式和不超越它;显示行持圆满和智慧圆满;显示以自己为主和以法为主;显示作为世间怙主和自身怙主;显示知恩报恩和不折磨他人;显示不折磨自己;显示成佛之法与成佛的成就;显示度化他人与度化自己;显示悲悯众生的心和远离染污的心。通过这一切,说明了佛陀以各种方式成为无上的应供处、最上的应恭敬和应顶礼者,以及恭敬顶礼行为的福田。也说明了恭敬者和顶礼者能如愿获得利益。所以说,显示了一切功德。
Ettha ca ‘‘pūjayate, namassatī’’ti etehi pūjananamassanakiriyāya hetubhūtā sabbaññutaññāṇādayo aneke lokiyalokuttaraguṇā pakāsitā honti te guṇe āgamma sabbalokassa pūjananamassanacetanāya pavattanato. Tesu hi kiñci sarūpato, kiñci anumānato sāriputtattherādayo anussaranti, pūjenti, namassanti. Tena vuttaṃ ‘‘anussaretha sambuddha’’nti (saṃ. ni. 1.249). Ekadesaguṇāpi pūjārahā namassanārahā, kasmā sabbepi guṇā pakāsitāti? Sabbaguṇadassanena bodhisambhārasambharaṇamahākaruṇāyogasaṅkhātahetuñāṇapahāna- ānubhāvarūpakāyasampattisaṅkhātaphalahitajjhāsayindriya- pākakālāgamanadesanāñāṇasaṅkhātasattu- pakārasampadāvasena thomanā dassitā. Tena attahitapaṭipatti, parahitapaṭipatti ca nirupakkilesūpagamanāpagamanañca lokasamaññānupapavatti, tadanatidhāvanañca caraṇasampatti, vijjāsampatti ca attādhipatitā, dhammādhipatitā ca lokanāthaattanāthatā ca pubbakārikataññutā ca aparantapatā, anattantapatā ca buddhakaraṇadhammabuddhabhāvasiddhi ca paratāraṇaattatāraṇañca sattānuggahacittatā, dhammavirattacittatā ca pakāsitā bhavanti. Tena sabbappakārena anuttaradakkhiṇeyyatāuttamapūjanīyanamassanīyabhāvapūjananamassanakiriyāya ca khettaṅgatabhāvaṃ pakāseti. Tena pūjanakanamassanakānaṃ yathicchitabbapayojanasampatti pakāsitāti sabbaguṇā pakāsitāti.
因为具备初善等功德,所以是最殊胜、最上、无与伦比的;又因为它是微细智慧所行的境界,所以是智者才能了知的。因此,通过“最殊胜的应当了知”这些说法,就显示了善说等一切法的功德。只有通过证悟圣谛,真正从根上断除烦恼与愚痴的人,才算究竟意义上的智者,因为他们已经超越了愚痴等状态。因此,那些修习了出世间道、现证了沙门果的人,才被特别称为“知者”。因为他们能够如实无倒地了知如上所说的殊胜教法,也能够引导自己和他人相续中的修行。因此,那些以“善正行”等许多经句所赞叹的圣僧功德,也完全被“知者”这个词所显示了。这样,在《引导论》的第一首偈颂中,用“此是殊胜教法”这句话统摄了三种教法之后,由于其余两种教法是达到证悟的方法,所以通过显示作为一切教法根本、并且是《引导论》本身所缘对象的教理殊胜,也就以随喜赞叹的方式显示了三宝的一切功德。因为从道理上显示的一切功德,都可以无余地被包含进来,并不是只靠直接呈现。因此,除了世尊之外,在智者中最殊胜的法将舍利弗长老,也致力于决择佛的功德而说:“而且,我已知法之随顺……”世尊也说——
Ādikalyāṇatādiguṇasampattiyā varaṃ aggaṃ uttamaṃ, nipuṇañāṇagocaratāya paṇḍitavedanīyañca, tasmā ‘‘varaṃ ñeyya’’nti vacanehi svākkhātatādayo sabbe dhammaguṇā pakāsitā. Ariyasaccapaṭivedhena samugghātakilesasammohāyeva paramatthato paṇḍitā bālyādisamatikkamanato, tasmā bhāvitalokuttaramaggā, sacchikatasāmaññaphalā ca puggalā visesato ‘‘vidū’’ti vuccanti. Te hi yathāvuttasāsanavaraṃ aviparītato ñātuṃ, netuñca saparasantāne sakkuṇanti. Tasmā ye suppaṭipannatādayo anekehi suttapadehi saṃvaṇṇitā, te ariyasaṅghaguṇāpi niravasesato ‘‘vidūhī’’ti padena pakāsitāti. Evaṃ nettiyā paṭhamagāthāya ‘‘etaṃ sāsanavara’’nti padena sāsanattayaṃ saṅgaṇhitvā tattha itaresaṃ dvinnaṃ adhigamūpāyabhāvato sabbasāsanamūlabhūtassa, attano nettippakaraṇassa ca visayabhūtassa pariyattisāsanavarassa dassanamukhena sabbe ratanattayaguṇāpi thomanāvasena nayatova pakāsitā honti. Nayato hi dassitā sabbe guṇā niravasesā gahitā bhavanti, na sarūpato. Tenāha bhagavantaṃ ṭhapetvā paññavantānaṃ aggabhūto dhammasenāpatisāriputtattheropi buddhaguṇaparicchedanamanuyutto ‘‘apica me dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) bhagavatāpi –
佛陀的境界无法想象,佛法的境界也无法想象;
对不可思议的佛功德生起净信的人,他的果报也是不可思议的。
‘‘Evaṃ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā; Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo’’ti. (apa. thera 1.1.82; netti. 95) –
偈颂已经说完。其中,“佛法”指的是佛陀的功德。然而,像我们这样一辈子都极度热忱地阐明三宝功德的人,尚且无法把它们的真实面貌提取出来展示给他人,有智慧的人就更应该明白这一点了。
Gāthā vuttā. Tattha buddhadhammāti buddhaguṇā. Amhākaṃ pana yāvajīvaṃ ratanattayaguṇaparidīpane atiussāhantānampi sarūpato nīharitvā dassetuṃ asamatthabhāvo pageva paṇḍitehi veditabboti.
世间所敬奉、且被世间守护者恒常礼敬的
这是那位人中最胜者的殊胜教法,智者应当了知。
‘‘Yaṃ loko pūjayate, salokapālo sadā namassati ca; Tasseta sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
偈颂因为省略连音而这样说,其随顺等义已简要说完,到此结束。
Niggahitalopavasena vuttāya gāthāya saṅkhepena kathito anusandhyādiko samattoti.
世间守护者始终敬礼世间所敬奉的那一位,
那位人中最胜者的殊胜教法,只有智者才能了知。
‘‘Yaṃ loko pūjayate, sa lokapālo sadā namassati ca; Taṃ tassa sāsanavaraṃ, vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti. –
另有一些人读诵的是偈颂。那首偈颂的随顺之义也如前所说,但连接之义则有差别。在这里,所谓“与世间守护者共住的世间”,是指那位人中最胜导师的殊胜教法——不论它是应当被赞叹并与之相应的,还是仅仅应当被赞叹的——既恭敬又礼敬;而那位世间守护者导师所应恭敬、所应礼敬的对象,只有智者才能了知。应当把握:这殊胜教法就是《指导论》的范畴。连接的方式也如前所说。
Gāthaṃ apare paṭhanti. Tassāpi anusandhyattho vuttanayova. Yojanattho pana viseso. Tattha hi salokapālo loko yassa satthuno naravarassa yaṃ sāsanavaraṃ saṃvaṇṇetabbasahitaṃ, saṃvaṇṇetabbaṃ eva vā pūjayate ceva namassati ca, tassa lokapālassa satthuno taṃ pūjetabbaṃ, namassitabbañca vidūheva viññātabbaṃ, etaṃ sāsanavaraṃ nettippakaraṇassa visayanti gahetabbanti yojanā. Yojanākāropi heṭṭhā vuttanayova.
这里也有差别。在这个方法里,“守护世间”就是护世者,就像前面说的四大天王等。世尊和这些护世者一起守护整个世间,因为他是世间最上导师,所以也用“护世者”这个词来称呼他。这里“彼之”中的“彼”就是指他,因此理解为“那位护世者导师、人中最胜者”的意思。如果这样的话,护世者就成了附属的、不是主要的,而主要的“世间”被区分出来后反而被排除了,那为什么还用“彼”来指代呢?虽然他是区分世间的人,但因为看重殊胜的教法,以生起者和主人的关系而成为有关联的差别者,所以像主要者一样被指代。世尊被理解为殊胜教法的主人。世尊既然是殊胜教法的主人,又怎么敬奉殊胜教法呢?这并不矛盾。因为诸佛世尊尊重法,他们一切时候都恭敬法而住。诸佛尊重法、恭敬法的情况,经里说:“我何不……就恭敬、尊重、崇敬、敬奉此法,依止此法而住。”所以应该看到,护世者世尊敬奉殊胜教法。这样,护世者世尊敬奉殊胜教法的意义就成立了;那么,护世者世尊礼敬殊胜教法怎么合理呢?合理,因为“礼敬”这个词通过恭敬,也能得到倾向、专注、全心投入的意思。世尊因为尊重法,一切时候都以倾向法、专注法、全心投入法而住。这就是所说的“我常常……”等等。其余部分按前面说的方式,或按注释里说的方式理解,我们这里就不展开了。
Viggahatthopi viseso. Imasmiñhi naye lokaṃ pālentīti lokapālā, yathāvuttacatumahārājādayo. Tehi lokapālehi sahitaṃ sabbalokaṃ pāleti lokagganāyakattāti lokapāloti bhagavāpi lokapālasaddena vutto. So hi ‘‘tassā’’ti ettha taṃ-saddena parāmasīyati, tasmā tassa lokapālassa satthuno naravarassāti attho gahito. Yadi evaṃ lokapālo guṇībhūto apadhāno padhānabhūtaṃ lokaṃ visesetvā vinivatto, kathaṃ taṃ-saddena parāmasīyatīti? Lokavisesako samānopi sāsanavarāpekkhatāya janakasāmibhāvena sambandhivisesabhūtattā padhānabhūto viya parāmasīyatīti. Bhagavā sāsanavarassa sāmibhāvena gahito. Kathaṃ sāsanavarassa sāmī bhagavā sāsanavaraṃ pūjayatīti? Na cāyaṃ virodho. Buddhā hi bhagavanto dhammagaruno, te sabbakālaṃ dhammamapacayamānāva viharantīti. Buddhānañhi dhammagarudhammāpacayamānabhāvo ‘‘yaṃnūnāhaṃ…pe… tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā mānetvā pūjetvā upanissāya vihareyya’’nti (a. ni. 4.21) vutto, tasmā lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ pūjayatīti daṭṭhabbo. Evaṃ sati lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ pūjayatīti attho yutto hotu, kathaṃ lokapālo bhagavā sāsanavaraṃ namassatīti yuttoti? Yuttova ‘‘namassatī’’ti padassa garukaraṇena tanninnapoṇapabbhāroti atthassāpi labbhanato. Bhagavā hi dhammagarutāya sabbakālaṃ dhammaninnapoṇapabbhārabhāvena viharatīti. Vuttañhetaṃ ‘‘yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādi. Sesamettha heṭṭhā vuttanayena vā saṃvaṇṇanāsu vuttanayena vā ñātabbanti amhehi na vitthārīyati.
第一偈用“殊胜教法”这个词,把三种教法都统摄进来之后,又特别把其中的教理教法确定为《指导论》的范围,为了说明这一点,就说了“十二句”等话。另一种理解是:第一偈通过赞叹三宝,同时显示了《指导论》所涉及的范围——也就是殊胜教法。既然有人会问:“这个殊胜教法,是全部都属于《指导论》的范围,还是只指教理教法?”为了说明它只是指教理教法所构成的经,就说了“十二句经”等话。这里虽然笼统地说“殊胜教法”,但应该理解为:只有教理方面的经才是殊胜教法。因为有人会问“那它有多少种”,所以说了“十二句”,意思是简要分类有十二种。为了说明虽然分类有十二种,但从文句和义句来看只有两种,就说了“那一切都是文和义”。因为有人会问:“在这两者中,应该知道只有其中一种本身是《指导论》的范围,还是两者都是?”为了说明两者都是,就说了“应该知道那两者都是”。从能说和所说的关系来看,凡是被称为“经”的文和义,这两者本身就是《指导论》的范围,应该这样理解。因为有人会问“怎么理解”,就说了“什么是义,什么是文”。这段话的意思是:按六文句和六义句来分有十二种,按文句和义句来分则只有两种;一切教理所说的经,都是我的《指导论》的范围,应该知道这就是殊胜教法。问清楚本身之后,义句和文句都应该按它们本身来了知。
Evaṃ paṭhamagāthāya ‘‘sāsanavara’’nti padena tividhampi sāsanaṃ saṅgaṇhitvā tattha pariyattisāsanameva attano nettippakaraṇassa visayaṃ niyametvā dassento ‘‘dvādasa padāni’’tyādimāha. Atha vā paṭhamagāthāya ratanattayathomanena saha nettippakaraṇatāvisayaṃ sāsanavaraṃ ācariyena dassitaṃ, ‘‘tassa sāsanavaraṃ kiṃ sabbaṃyeva nettippakaraṇassa visayaṃ, udāhu pariyattisāsanamevā’’ti pucchitabbattā pariyattisāsanabhūtaṃ suttamevāti dassento ‘‘dvādasa padāni sutta’’ntiādimāha. Tattha ‘‘sāsanavara’’nti sāmaññena vuttampi pariyattisuttameva sāsanavaranti gahetabbanti attho. ‘‘Taṃ pana katividha’’nti vattabbattā ‘‘dvādasa padānī’’ti vuttaṃ, saṅkhepato pabhedena dvādasavidhanti attho. Pabhedato dvādasavidhampi byañjanapadaatthapadato pana duvidhamevāti dassetuṃ ‘‘taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti vuttaṃ. ‘‘Tasmiṃ dvaye ekameva sarūpato nettippakaraṇassa visayanti viññeyyaṃ, udāhu ubhaya’’nti pucchitabbattā ubhayanti dassetuṃ ‘‘taṃ viññeyyaṃ ubhaya’’nti vuttaṃ. Vacanavacanīyabhāvena sambandhe yasmiṃ byañjane, atthe ca ‘‘sutta’’nti vohāro pavatto, taṃ ubhayaṃ sarūpato nettippakaraṇassa visayanti viññeyyanti attho. ‘‘Kinti viññeyya’’nti vattabbattā ‘‘ko attho, byañjanaṃ katama’’nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – chabyañjanapadachaatthapadabhedena dvādasavidhaṃ byañjanapadaatthapadavasena duvidhaṃ sabbapariyattisaṅkhātaṃ suttaṃ mama nettippakaraṇassa visayaṃ sāsanavaranti ñātabbaṃ. Sarūpato pucchitvā atthapadaṃ, byañjanapadañca sarūpato ñātabbanti.
像这样,先说明第一首偈颂里所说的“殊胜教法”这部经既是教理,又应当以义句和文句的方式被了知;现在,为了用句义分别的方式展示这部经的简择方法——《指导论》,而说“十六范畴”等。或者也可以说,第二首偈颂已经确定了《指导论》的范畴就是殊胜教法;因为有人会问“名叫指导论的是什么?有几种?”所以为了简要说明指导论就是这些,而说“十六范畴”等。其中,对这部殊胜教法之经的义理探寻以及指导论的注释,是由我大迦旃延所开示的,应当知道名为指导论的就是十六范畴的集合、五方法的集合、十八根本句的集合。
Evaṃ paṭhamagāthāya ‘‘sāsanavara’’nti vuttassa suttassa pariyattibhāvañceva atthapadabyañjanapadabhāvena veditabbattañca dassetvā idāni tassa suttassa pavicayūpāyaṃ nettippakaraṇaṃ padatthavibhāgena dassetuṃ ‘‘soḷasahārā’’tyādimāha. Atha vā dutiyagāthāya nettippakaraṇassa visayaṃ sāsanavaraṃ niyametvā dassitaṃ, ‘‘netti nāma katamā, katividhā’’ti pucchitabbattā nettināma ettikāti saṅkhepato dassetuṃ ‘‘soḷasahārā’’tyādimāha. Tattha tassa sāsanassa suttassa atthapariyeṭṭhi nettisaṃvaṇṇanā mayā mahākaccāyanena niddiṭṭhā netti nāma soḷasahārasamudāyā pañcanayasamudāyā aṭṭhārasamūlapadasamudāyāti vijānitabbāti.
这些“范畴”等,凭什么意义而称为“导论”?“能引导应受调伏的众生趣入圣法,所以叫导论”等含义,在注释书(《导论》注·序分)里已经说过了。在这第三偈中,读作“由大迦旃延所开示”这个文本比较好;读作“由大迦旃延那所开示”这个文本则不好,因为“相”我已经在前面说过了。所谓“十六范畴等的集合就是导论”,这些范畴既是对经典文句的审察,也是对义理的审察;诸理趣也既是对文句的审察,也是对义理的审察。既然有这样的思择,为了确定地显示“此是对此的审察”,就说“范畴是文句审察”等。其中,范畴是对经典文句的审察,不是对义理的审察,因为除了抉择十六范畴的根本句之外,它的注释只是以文句为门而成立。然而,三种理趣是对经典义理的审察,因为三种理趣只是以抉择称为根本句的无明等自性法为门,来注释经典之义。
Te hārādayo kenaṭṭhena netti nāma? Veneyyasatte ariyadhammaṃ netīti nettīti evamādi attho saṃvaṇṇanāsu (netti. aṭṭha. ganthārambhakathā) vuttova. Imāya tatiyagāthāyapi ‘‘mahākaccānena niddiṭṭhā’’ti pāṭho sundaro. ‘‘Mahākaccāyanena niddiṭṭhā’’ti vā pāṭho, na sundaro. Lakkhaṇañhi mayā heṭṭhā vuttanti. ‘‘Soḷasahārādisamudāyā nettī’’ti vuttā, te hārā suttassa byañjanavicayo vā honti, atthavicayo vā, nayā ca byañjanavicayo vā honti, atthavicayo vāti vicāraṇāyaṃ sati ‘‘ime imassa vicayo’’ti niyametvā dassetuṃ ‘‘hārā byañjanavicayo’’tiādimāha. Tattha hārā suttassa byañjanavicayo honti, na atthavicayo soḷasahārānaṃ mūlapadaniddhāraṇaṃ vajjetvā byañjanamukheneva saṃvaṇṇanābhāvato. Tayo pana nayā suttassa atthavicayo honti, tiṇṇaṃ nayānaṃ mūlapadasaṅkhātaavijjādisabhāvadhammaniddhāraṇamukheneva suttassa atthasaṃvaṇṇanābhāvatoti.
有人会问:这两种到底只是某个人在某些地方、结合对经的注释来套用,还是在一切地方、对一切经都能套用?为了说明这两种在一切经中、以一切方式都能套用,所以说“两者都被总摄”。串连和理趣这两种,是以抉择经义的方式,从四面八方彻底把握的,因此在一切经中都能以一切方式套用。
‘‘Taṃ ubhayaṃ sutte saṃvaṇṇanābhāvena kenaci katthaciyeva yojetabbaṃ, udāhu sabbathā sabbattha yojita’’nti pucchitabbabhāvato taṃ ubhayaṃ sabbattha suttesu sabbathā yojitanti dassetuṃ ‘‘ubhayaṃ pariggahīta’’nti vuttaṃ. Hārā ceva nayā ca ubhayaṃ suttassa atthaniddhāraṇavasena parito samantato gahitaṃ sabbathā suttesu yojitanti.
有人问:由范畴等集合而成、称为导论的这部论典,要怎样去注释它该注释的经典?因为需要这样说明,所以说“随顺经典而说经典”。意思是:称为导论的这部注释论典,按照它所注释的经典的样子,用这样那样的教示方式或其他方式,一一对应地去解说、去注释。或者,有人问:称为导论的这部论典,到底注释多少该注释的经典?因为需要这样说明,所以说“随顺经典而说经典”。其中,“随顺经典”是指:凡是世尊说过的任何经典,那一切经典,称为导论的这部论典都能通过显示它的过患与功德等方式来解说、来注释。因此说:依导论的理趣,确实没有哪部经典是不能被注释的。
‘‘Hārādisamudāyabhūtaṃ nettisaṅkhātaṃ suttaṃ kathaṃ saṃvaṇṇetabbaṃ suttaṃ saṃvaṇṇetī’’ti vattabbabhāvato vuttaṃ ‘‘vuccati suttaṃ yathāsutta’’nti. Nettisaṅkhātaṃ saṃvaṇṇanāsuttaṃ saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ yathā yena yena desanāhārena vā aññena vā saṃvaṇṇetabbaṃ, tena tena vuccati saṃvaṇṇetīti attho. Atha vā ‘‘nettisaṅkhātaṃ suttaṃ kittakaṃ saṃvaṇṇetabbaṃ suttaṃ saṃvaṇṇetī’’ti vattabbabhāvato vuttaṃ ‘‘vuccati suttaṃ yathāsutta’’nti. Tattha yathāsuttaṃ yaṃ yaṃ suttaṃ bhagavatā vuttaṃ, taṃ taṃ sabbaṃ suttaṃ nettisaṅkhātaṃ suttaṃ vuccati vadati assādādīnavadassanavasena saṃvaṇṇetīti. Tena vuttaṃ ‘‘nettinayena hi saṃvaṇṇetuṃ asakkuṇeyyaṃ nāma suttaṃ natthī’’ti (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā).
世尊所宣说的任何一部经,只要是由《导论》的注释加以注解的,那么这注释所注解的开示就应当被理解,还是说它应当被宣说呢?因为需要这样说明,所以接着说了“那开示及……”等话。被注释的开示就是圣典本身,而由那开示所宣说的法类也是如此。这两者,对于以解脱处的开示为首要内容来修习的人而言,是绝对应当了知的,因为这两者都是无余依涅槃等成就的原因。因为需要问:“在了知这两者、成就所应成就的了知时,作为其因的次第是什么?”所以说了“于此”等话。其中,“于此”的意思是:在了知所应成就的事情时,对以经为首的九分教进行义理寻求和义理审察,这一范畴与理趣的次第,就是作为所应成就的了知之因的次第。或者说,在了知这两者、成就所应成就的事情时,对以经为首的九分教进行义理寻求和义理审察,这一系列次第就是作为所应成就的了知之因的次第。又或者说,应当知道:按照接下来将要讲述的范畴与理趣的次第,对九种经典的寻求就是了知的因。正因为如此,注释书中从三个角度作了说明。
‘‘Yaṃ yaṃ bhagavatā desitaṃ suttaṃ nettisaṃvaṇṇanāya saṃvaṇṇitaṃ, sā saṃvaṇṇetabbā desanā ca viññeyyā, udāhu desitabbañcā’’ti vattabbabhāvato ‘‘yā ceva desanā’’tyādimāha. Yā ceva desanā pāḷi saṃvaṇṇitā, sā ca, tāya desanāya desitaṃ yaṃ dhammajātaṃ, tañca ubhayaṃ vimuttāyatanadesanāsīsena paricayaṃ karontehi ekantena viññeyyaṃ ubhayasseva anupādisesaparinibbānapariyosānānaṃ sampattīnaṃ hetubhāvato. ‘‘Tassa ubhayassa vijānane sādhetabbe sādhetabbassa vijānanassa hetubhūtā katamā anupubbī’’ti pucchitabbabhāvato vuttaṃ ‘‘tatrā’’tyādi. Tattha tatra vijānane sādhetabbe suttādinavaṅgassa sāsanassa atthapariyesanā atthavicāraṇā hāranayānaṃ ayaṃ anupubbī vijānanassa sādhetabbassa hetubhūtā anupubbī nāmāti attho. Atha vā tassa ubhayassa vijānane sādhetabbe suttādinavaṅgassa sāsanassa atthapariyesanāya atthavicāraṇāya ayaṃ anupubbī vijānanassa sādhetabbassa hetubhūtā anupubbī nāmāti. Atha vā vakkhamānāya hāranayānupubbiyā navavidhasuttantapariyesanā vijānanassa hetubhūtāti veditabbā. Tenākāreneva aṭṭhakathāyaṃ tidhā vuttāti.