13. 《三明经》的注释巴利
13. Tevijjasuttavaṇṇanā
518 把《罗希车经》注释完之后,现在要注释《三明经》。为了说明按照顺序来,注释的时机已经自然到位,也为了指出紧接在《罗希车经》之后结集出来的经就是《三明经》,所以他说:“如是我闻……在憍萨罗国……《三明经》。”“名”只是名称本身。和表示方位的词连用时,以 ena 结尾的词被认可有“不远”的意思;由于这种用法,就用了属格来表示从格的意义,因此用“uttarena”这个词来说明“不远”的意思,又为了显示从格意义上的属格,而说“在摩那沙迦多不远处、北边”。有些人说:“因为方位词的从格表示不远,为了显示不远,才用 ena 结尾的词这样说。”而这里是表示处格意义的具格,就像“pubbena gāmaṃ ramaṇīyaṃ”等例子那样。不过,文法家们认为:在与 ena 结尾的词结合时,表示界限的词他们主张用宾格,但意义还是按属格来理解,所以这里只是按属格的方式来说的(《长部注》1.518)。这是阿阇梨的意见。“在嫩芒果树林中”,就是在嫩芒果树的聚集处。因为树木的集合就叫作林。巴利
518. Evaṃ lohiccasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni tevijjasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, lohiccasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa tevijjasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasutta’’nti āha. Nāmanti nāmamattaṃ. Disāvācīsaddato payujjamāno enasaddo aduratthe icchito, tappayogena ca pañcamiyatthe sāmivacanaṃ, tasmā ‘‘uttarenā’’ti padena adūratthajotanaṃ, pañcamiyatthe ca sāmivacanaṃ dassetuṃ ‘‘manasākaṭato avidūre uttarapasse’’ti vuttaṃ. ‘‘Disāvācīsaddato pañcamīvacanassa adūratthajotanato adūratthaṃ dassetuṃ enasaddena evaṃ vutta’’nti keci, sattamiyatthe cetaṃ tatiyāvacanaṃ ‘‘pubbena gāmaṃ ramaṇīya’’ntiādīsu viya. ‘‘Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacanaṃ icchanti, attho pana sāmivaseneva icchito, tasmā idha sāmivacanavaseneva vutta’’nti (dī. ni. ṭī. 1.518) ayaṃ ācariyamati. Taruṇaambarukkhasaṇḍeti taruṇambarukkhasamūhe. Rukkhasamudāyassa hi vanasamaññā.
519 “具足家族正行等功德”这里,“等”这个字包含了咒语、诵习、相貌端正等功德。“各处”是指在各个地方,或者各个家族。为了按住处来区分,所以说“那里”等等。“为了诵习咒语”,就是为了诵习阿闼婆咒语。因此说“挡住其他很多人不让进来”。“河岸”,就是阿致罗筏底河的岸边。巴利
519.Kulacārittādisampattiyāti ettha ādisaddena mantajjhenābhirūpatādisampattiṃ saṅgaṇhāti. Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ dese, kule vā. Te nivāsaṭṭhānena visesento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Mantasajjhāyakaraṇatthanti āthabbaṇamantānaṃ sajjhāyakaraṇatthaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā’’ti. Nadītīreti aciravatiyā nadiyā tīre.
道与非道之论的注释。巴利
Maggāmaggakathāvaṇṇanā
520 “腿行”就是经行,也就是从这里走到那里、来回走动。因为他是为了消除腿部的疲劳而行走,所以被称为“腿住”和“腿行”。因此圣典里说“正在经行、正在游行者”。粉、泥等是洗澡用的东西。之所以这样说,是因为两者都能得到经行和游历,所以才这么说。这里的“道”是通往梵天界的方法,是一条正直的路。因为靠它能正直地到达想去的地方,所以叫“道”;和它不同的就是“非道”。或者,“a”这个字应该理解为有增长的意思。因此,经中以“哪一个是呢?”等话,只显示道。“行道”就是通往梵天界之道的前分行道。巴利
520.Jaṅghacāranti caṅkamena, ito cito ca vicaraṇaṃ. So hi jaṅghāsu kilamathavinodanatthaṃ caraṇato ‘‘jaṅghavihāro, jaṅghacāro’’ti ca vutto. Tenāha pāḷiyaṃ ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Cuṇṇamattikādi nhānīyasambhāro. Tena vuttanti ubhosupi anucaṅkamanānuvicaraṇānaṃ labbhanato evaṃ vuttaṃ. Maggo cettha brahmalokagamanūpāyapaṭipadābhūto ujumaggo. Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti hi maggo, tadañño amaggo, a-saddo vā vuddhiattho daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘katamaṃ nu kho’’tiādinā maggameva dasseti. Paṭipadanti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaṭipadaṃ.
“安隐道”是正道的别名,因为这样能显示两个同义词组中多出来的那层意思,就像“足处”那样。在第二种解释里,“安隐”这个词是“正直”的同义词。“能出离”:就是能出离者,而它本身就是能出离的,用“正在出离”这句话来显示这一点。说“能出离者出离”,是指决定性的出离,意思是正在走而走。为什么道被称为“出离”呢?难道它在行走时没有作用吗?确实如此。不过,因为依靠出离的人才能得到出离的性质,所以对于如理行道的正在出离的人,道被称为“出离”。“作”:就是在自己的相续中生起。因为正是这样生起的人才叫做行道。与存在一起消逝,即一起存在,就是“共住”,是一起生活者,其状态就是“共住性”,所以说“为了共住”。而“共住”应当理解为同界或邻近。这样说道:“为了出现在同一处。” “自己的”:就是自己的老师莲花上人所说的。“赞叹”:以“这正是正道,这正是安隐道”等语加以称赞。同样地推崇。婆罗豆婆遮也称赞、推崇自己的老师多梨车所说的老师之论而游行,这是连接。因此说:以那样那样坚持的方式在巴利中说的。巴利
Añjasāyanoti ujumaggassa vevacanaṃ pariyāyadvayassa atirekatthadīpanato yathā ‘‘padaṭṭhāna’’nti. Dutiyavikappe añjasasaddo ujukapariyāyo. Niyyātīti niyyāniyo, so eva niyyānikoti dasseti ‘‘niyyāyanto’’ti iminā. Niyyāniko niyyātīti ca ekantaniyyānaṃ vuttaṃ, gacchanto hutvā gacchatīti attho. Kasmā maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto, nanvesa gamane abyāpāroti? Saccaṃ. Yasmā panassa niyyātu-puggalavasena niyyānabhāvo labbhati, tasmā niyyāyantapuggalassa yoniso paṭipajjanavasena niyyāyanto maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto. Karotīti attano santāne uppādeti. Tathā uppādentoyeva hi taṃ paṭipajjati nāma. Saha byeti vattatīti sahabyo, sahavattanako, tassa bhāvo sahabyatāti vuttaṃ ‘‘sahabhāvāyā’’ti. Sahabhāvoti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā. Tathā cāha ‘‘ekaṭṭhāne pātubhāvāyā’’ti. Sakamevāti attano ācariyena pokkharasātinā kathitameva. Thometvāti ‘‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano’’tiādinā pasaṃsitvā. Tathā paggaṇhitvā. Bhāradvājopi sakameva attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicaratīti yojanā. Tena vuttanti yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena pāḷiyaṃ vuttaṃ.
521-522 “不能出离”是指没有神通变化。意思是:先指出对方说法里的过失,为了显示真实不虚的道理,说明它根本不值一提。“秤”是指衡量谷物的秤。互相争论,从一开始就执取对立的主张,这就是争执;而它本身又随着争论辗转不断生起,所以说“从先前生起”等等。这有两种:争执和口角。虽然分成两类,但本质上都是互相违反。由于不同师长的教说,就是由于对各自所好乐的不同师长教说的状态。“种种论”就是种种不同的论说;不过现在有文本写作“不同师长的教说就是种种论”。巴利
521-522.Aniyyānikāvāti appāṭihārikāva, aññamaññassa vāde dosaṃ dassetvā aviparītatthadassanatthaṃ uttararahitā evāti attho. Tulanti mānapatthatulaṃ. Aññamaññavādassa āditova viruddhaggahaṇaṃ viggaho, sveva vivadanavasena aparāparaṃ uppanno vivādoti āha ‘‘pubbuppattiko’’tiādi. Duvidhopi esoti viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi eso virodho. Nānāācariyānaṃ vādatoti nānārucikānaṃ ācariyānaṃ vādabhāvato. Nānāvādo nānāvidho vādoti katvā, adhunā pana ‘‘nānāācariyānaṃ vādo nānāvādo’’ti pāṭho.
523 “即使一个”:就是在你们两个人当中,即使只有一个人。“在某一处”:就是在自宗和他宗的论说中,任何一方。没有疑惑:就是没有“这是道还是非道”这样的疑;但对于是不是安稳之道,还是有疑惑。所以说“据说这个”等等。如此存在时:如果到处都认定是道,既然这样,世尊就问:“你们在什么上有争执?”这里用“iti”这个词,以开头的意义统摄了争执和种种论说。巴利
523.Ekassāpīti tumhesu dvīsu ekassāpi. Ekasminti sakavādaparavādesu ekasmimpi. Saṃsayo natthīti ‘‘maggo nu kho, na maggo’’ti vicikicchā natthi, añjasānañjasābhāve pana saṃsayo. Tena vuttaṃ ‘‘esa kirā’’tiādi evaṃ satīti yadi sabbattha maggasaññino, evaṃ sati ‘‘kismiṃ vo viggaho’’ti bhagavā pucchati. Itisaddena cettha ādyatthena vivādo, nānāvādo ca saṅgahito.
524 “想要去的地方,靠它笔直地找到、走到,所以叫‘道’,也就是直道。与此不同的就是非道;这里的‘a-’也可以理解为加强义。”这和前面所说的意思一样。在“非直道”这个词里,“a-”同样可以当作加强义来理解。“那同一件事”:就是指所有婆罗门都共许的、被称为“道之所以为道”的那个依据,也是自宗被称为“直道之所以为直道”的那个依据。“所有那些”:指所有那些由不同导师所说的道,也就是经文中以“供牺僧婆罗门”等说法所提到的那些。这里经文的意思是:“阿达罗”是一种特定的祭祀;因为与它相应,祭祀中用的咒语就叫“阿达利耶”,诵习这些咒语的人就是阿达利耶,也就是通达夜柔吠陀的人。由名叫底提利的仙人所作的咒语叫“底提利”,诵习这些咒语的人就是底提利耶,他们同样是通达夜柔吠陀的人,因为这就是夜柔吠陀中所谓“底提利”这一支。“阐那”特指娑摩吠陀;用音声吟唱它的人叫阐陀迦,也就是通达娑摩吠陀的人。也有人读作“阐陀伽”,意思一样。这里因为有许多赞颂之辞,所以叫巴诃利,即梨俱吠陀;研习这部吠陀的人,就叫巴诃利阇。巴利
524. ‘‘Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, a-saddo vā vuddhiattho daṭṭhabbo’’ti heṭṭhā vuttovāyamattho. Anujumaggeti etthāpi a-saddo vuddhiattho ca yujjati. Tameva vatthunti sabbesampi brāhmaṇānaṃ maggassa maggabhāvasaṅkhātaṃ, sakamaggassa ujumaggabhāvasaṅkhātañca vatthuṃ. Sabbe teti sabbe te nānāācariyehi vuttamaggā, ye pāḷiyaṃ ‘‘addhariyā brāhmaṇā’’tiādinā vuttā. Ayamettha pāḷiattho – addharo nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato addhariyāni vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti addhariyā, yajuvedino. Tittirinā nāma isinā katā mantāti tittirā, te sajjhāyantīti tittiriyā, yajuvedino eva. Yajuvedasākhā hesā, yadidaṃ tittiranti. Chando vuccati visesato sāmavedo, taṃ sarena kāyantīti chandokā, sāmavedino. ‘‘Chandogā’’tipi tatiyakkharena paṭhanti, so evattho. Bahavo iriyo thomanā etthāti bavhāri, iruvedo, taṃ adhīyantīti bavhārijjhā.
这里说的是一个譬喻的对应:就像那些不同的道路,最终都一定通向那个村庄或城镇;同样,婆罗门们所宣说的种种不同道路,最终也都一定通向梵天界,与梵天共住。巴利
Bahūnīti etthāyaṃ upamāsaṃsandanā – yathā te nānāmaggā ekaṃsato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, evaṃ brāhmaṇehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā ekaṃsato brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya hontīti.
525 先前承认,后来被责问时又否认——意思是:先前看到没有过失就承认了,后来因为有过失而被责问时,就说“这不是我说的话”,加以否认,也就是不再承认。巴利
525.Paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānantīti pubbe niddosataṃ sallakkhamānā paṭijānitvā pacchā sadosabhāvena niggayhamānā ‘‘netaṃ mama vacana’’nti avajānanti, na paṭijānantīti attho.
527-529 “三明者”就是指那些自称有三明的婆罗门。这里并没有“eva”这个字所表示的意思,所以取的是“va”这个字;而这个字在这里没有实义,因此用“只是经文的连音”来说明,意思是:通过字母的增添,只是构成了词与词之间的连音。“盲人的队列”,就是盲人的一排。“五六十个盲人”,这是为了显示那一大群盲人无法依次跟随行走。因为这样,他们就以为自己“已经走了很久的路”。通过盲人辗转相牵的说法,显示出没有持杖者的情况,所以说“持杖者”等等。为了举出例子,就开始说“据说有一位……”等等。“依次跟随而行”,就是在一段时间里按顺序绕着走。“kaccha”,指衣角或腰带布的末端。就像在“系腰带”等说法里,kaccha这个词是某种衣物的同义词。另外,kaccha也指腋下的部位。就像在“所谓拥挤,是指两腋和小便处”等说法里,kaccha这个词是身体某部位的称呼。“有眼者”,说的是持杖的人。“前者”等等,应当按照前面所说的顺序来理解。“仅是名称而已”,因为没有实质,所以只是名称;而他们所说的虽然被当作精华,但因为只是名称而没有实质,所以是低劣的;用“低劣而已”这句话,显示这只是名称的意思。巴利
527-529.Tetevijjāti tevijjakā te brāhmaṇā. Evasaddena ñāpito attho idha natthīti va-kāro gahito, so ca anatthakovāti dasseti ‘‘āgamasandhimatta’’nti iminā, vaṇṇāgamena padantarasandhimattaṃ katanti attho. Andhapaveṇīti andhapanti. ‘‘Paṇṇāsasaṭṭhi andhā’’ti idaṃ tassā andhapaveṇiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassanaṃ. Evañhi te ‘‘suciraṃ velaṃ mayaṃ maggaṃ gacchāmā’’ti saññino honti. Andhānaṃ paramparasaṃsattavacanena yaṭṭhigāhakavirahatā dassitāti vuttaṃ ‘‘yaṭṭhigāhakenā’’tiādi. Tadudāharaṇaṃ dassentena ‘‘eko kirā’’tiādi āraddhaṃ. Anuparigantvāti kañci kālaṃ anukkamena samantato gantvā. Kacchanti kacchabandhadussakaṇṇaṃ. ‘‘Kacchaṃ bandhantī’’tiādīsu (cūḷava. aṭṭha. 280; vi. saṅga. aṭṭha. 34.42) viya hi kacchasaddo nibbasanavisesapariyāyo. Apica kacchanti upakacchakaṭṭhānaṃ. ‘‘Sambādho nāma ubho upakacchakā muttakaraṇa’’ntiādīsu (pāci. 800) viya hi kāyekadesavācako kacchasaddo. Cakkhumāti yaṭṭhigāhakaṃ vadati. ‘‘Purimo’’tiādi yathāvuttakkamena veditabbo. Nāmakaññevāti atthābhāvato nāmamattameva, taṃ pana bhāsitaṃ tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti atthamattaṃ dasseti ‘‘lāmakaṃyevā’’ti iminā.
530 “Yo”指的是梵天界。“Yato”是处格当作从格来用。为了在说明一般性时点出其中的特殊情况,所以用特殊指称的方式,才说“在……之时”。接着用“上升之时”等说法,讲出从上下文可以得出的意思。“他们乞求”就是盼望它上升。为什么?因为对世间有大利益。在赞叹等场合也是这样。“Sommo”是清凉的意思。据说这是婆罗门的一种执见:“从前是因为婆罗门祈请,日月才前来,在世间放出光明。”巴利
530.Yoti brahmaloko. Yatoti bhummatthe nissakkavacanaṃ. Sāmaññajotanāya visese avatiṭṭhanato visesaparāmasanaṃ dassetuṃ ‘‘yasmiṃ kāle’’ti vuttaṃ. ‘‘Uggamanakāle’’tiādinā pakaraṇādhigatamāha. Āyācantīti uggamanaṃ patthenti. Kasmā? Lokassa bahukārabhāvato. Tathā thomanādīsu. Sommoti sītalo. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘pubbebrāhmaṇānamāyācanāya candimasūriyā’gantvā loke obhāsaṃ karontī’’ti.
532 那么,在这里又该怎么说呢?意思是:对于并非现量可见的梵天共住之道,这些三明婆罗门又有什么可说的呢?他们连现量可见的日月共住之道都无法宣说。用“yattha”这个词,就是回指前面所说的“idha”的意思。巴利
532.Idha pana kiṃ vattabbanti imasmiṃ pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kiṃ vattabbaṃ atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ na sakkontīti adhippāyo. ‘‘Yatthā’’ti iminā ‘‘idhā’’ti vuttamevatthaṃ paccāmasati.
阿奇拉瓦蒂河譬喻故事的注释巴利
Aciravatīnadīupamākathāvaṇṇanā
542 “充满”就是圆满。正因如此,连乌鸦也能喝到水。“彼岸”是指对岸;为了表明这是呼唤语,所以说了“喂”。“此岸”是指近岸。“来吧”就是过来。“确实”是确定无疑的意思。那么你就来吧,这样一来,就接上了“来吧”这个意思。“有……”等句,是呼唤的原因。巴利
542.Samabharitāti sampuṇṇā. Tato eva kākapeyyā. Pārāti pārimatīra, ālapanametanti dassetuṃ ‘‘ambho’’ti vuttaṃ. Apāranti orimatīraṃ. Ehīti āgacchāhi. Vatāti ekaṃsena. Atha gamissasi, evaṃ sati ehīti yojanā. ‘‘Atthime’’tiādi avhānakāraṇaṃ.
544 五戒等应当知道,因为它们属于禁制、劝制等婆罗门法的范畴之内。与此相反的,就是五怨等。Inda 指名叫因陀的天子,或者指帝释。用“坐在阿致罗筏底河岸边”这句话,是说法王因为善通达法界,就拿他所坐的那条河岸本身作比喻来引述。说了“又”之后,再说“再者”,是为了把另一条河的比喻也收摄进来。巴利
544.Pañcasīla…pe… veditabbā yamaniyamādibrāhmaṇadhammānaṃ tadantogadhabhāvato. Tabbiparītāti pañcasīlādiviparītā pañcaverādayo. Indanti indanāmakaṃ devaputtaṃ, sakkaṃ vā. ‘‘Aciravatiyā tīre nisinno’’ti iminā yassā tīre nisinno, tadeva upamaṃ katvā āharati dhammarājā dhammadhātuyā suppaṭividdhattāti dasseti. ‘‘Punapī’’ti vatvā ‘‘aparampī’’ti vacanaṃ itarāyapi nadīupamāya saṅgaṇhanatthaṃ.
546 “可欲之义”是指可爱的性质。“系缚之义”是指因为可欲,众生的心被绑缚的性质。虽然“功德”这个词在其他含义上也见过使用,但在这里那些含义都不成立,所以依据排除其余可能的道理,只有“系缚”之义才契合。为了说明这一点,才展开这段含义的抉择。“未洗涤者”是指没有洗过的、崭新的。“此处”是指在蕴篇巴利文中,指“层叠”一词的含义,也就是层叠之义,或者指被称为层叠的那个意思。“功德之义”就是“功德”这个词的含义,其余地方也照此类推。“超越”是指越过之后而转起。“此处”是指在善见本生故事的巴利文中。“施物”是指布施给旁生的布施思。“此处”是指在《施分别经》(中部第三册第三七九节)的巴利文中。“花鬘串”就是花鬘的绳串。“此处”是指在《念处》(长部第二册第三七八节;中部第一册第一〇九节)和《法句经》(第五十三节)的巴利文中。这只是一个举例而已,因为这种含义在份量、殊胜、戒等、净善、成就、弓弦等用语中也同样适用。这里还有——巴利
546.Kāmayitabbaṭṭhenāti kāmanīyabhāvena. Bandhanaṭṭhenāti kāmayitabbato sattānaṃ cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāyaṃ guṇasaddo atthantaresupi diṭṭhapayogo, tesaṃ panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭhoyeva yuttoti dassetuṃ ayamatthuddhāro āraddho. Ahatānanti adhotānaṃ abhinavānaṃ. Etthāti khandhakapāḷipade paṭalaṭṭhoti paṭalasaddassa, paṭalasaṅkhāto vā attho. Guṇaṭṭhoti guṇasaddassa attho nāma. Esa nayo sesesupi. Accentīti atikkamma pavattanti. Etthāti somanassajātakapāḷipade. Dakkhiṇāti tiracchānagate dānacetanā. Etthāti dakkhiṇavibhaṅgasuttapade (ma. ni. 3.379) mālāguṇeti mālādāme. Etthāti satipaṭṭhāna- (dī. ni. 2.378; ma. ni. 1.109) dhammapadapāḷipadesu, (dha. pa. 53) nidassanamattañcetaṃ koṭṭhāsāpadhānasīlādisukkādisampadājiyāsupi pavattanato. Hoti cettha –
功德、层叠、积聚、利益、份量、系缚。
戒律清净等作为次要,以及成就和弓弦。巴利
‘‘Guṇo paṭalarāsānisaṃse koṭṭhāsabandhane; Sīlasukkādyapadhāne, sampadāya jiyāya cā’’ti.
“正是此”只指系缚的意思。因为如果说色等诸法具有可欲性,那么“层叠”这个意思就说不通,因为它们并不被认为具有可欲性。在“积聚”等意思里,道理也一样。不过,通过排除其余可能,只有“系缚”这个意思才说得通。因为从它们具有可欲性那一刻起,也就同时具有了束缚性。巴利
Esevāti bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīnaṃ kāmetabbabhāve vuccamāne paṭalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭhādīsupi eseva nayo. Pārisesato pana bandhanaṭṭhova yujjati. Yadaggena hi nesaṃ kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvoti.
在这里,“部分”这个义项也说得通,因为那些事物是依眼所识等部分的性质而成为可欲的。而“功德”一词也出现在“部分”这个义项上,比如在“应增长为两倍”这类说法中就是这样。巴利
Koṭṭhāsaṭṭhopi cettha yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesaṃ kāmetabbato. Koṭṭhāse ca guṇasaddo dissati ‘‘diguṇaṃ vaḍḍhetabba’’ntiādīsu viya.
大牟尼具足功德,他的名号多得数不清;
即使有成千上万个名字,也要根据功德来称呼。巴利
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76) –
不过,在“成就”等语境里,“功德”一词(也作“成就”义),那个意思在这里同样不适用,所以没有把它举出来。巴利
Ādīsu pana sampadāṭṭho guṇasaddo, sopi idha na yujjatīti anuddhaṭo.
这里,“见”本身就是“了知”,所以说“应当被见”。用“应当以耳识来听”等含义,以“通过这个方法”来指示。即使已被寻求的东西也可以称为“所愿”,但这里指的不是那些,为了说明这一点,所以说“无论已寻得或未寻得”。因为在这里,只有被欲求的才是“所愿”,所以说“成为所愿的所缘”,意思就是成为快乐的所缘。“可欲”就是应当被欲求的。“悦意”是指以可欲的性质使心满足、增长。“生可爱”就是具有可爱的性质。“取为所缘”就是以自身作为所缘。当业处所缘现前时,贪欲就会生起;为了指出它以它为因,所以说“成为贪欲生起的因”。巴利
Dassanameva idha vijānananti āha ‘‘passitabbā’’ti. ‘‘Sotaviññāṇena sotabbā’’tiādiatthaṃ ‘‘etenupāyenā’’ti atidisati. Gavesitāpi ‘‘iṭṭhā’’ti vuccanti, te idha nādhippetāti dassetuṃ ‘‘pariyiṭṭhā vā hontu mā vā’’ti vuttaṃ. Icchitā eva hi idha iṭṭhā, tenāha ‘‘iṭṭhārammaṇabhūtā’’ti, sukhārammaṇabhūtāti attho. Kāmanīyāti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena manaṃ appayanti vaḍḍhentīti manāpā. Piyajātikāti piyasabhāvā. Ārammaṇaṃ katvāti attānamārammaṇaṃ katvā. Kammabhūte ārammaṇe sati rāgo uppajjatīti taṃ kāraṇabhāvena nidassento ‘‘rāguppattikāraṇabhūtā’’ti āha.
“以贪”就是指以贪欲。被贪欲征服之后去享用五种欲乐,这样连接起来理解。“痴相”就是愚痴的表现。“深陷”是指抓住、执著而沉没下去,所以说“沉入”。“终”就是尽头。“达到究竟”是指吞没之后,以使之彻底完结的方式而达到了终点。“不见过患”是指看不见欲乐受用中现在和未来的过患。因为穿衣、吃饭等受用所生的杂染而脱离、离开,通过这个而出离,所以叫“出离”,也就是如理作意之后他们受用的智慧。因为没有这种智慧,所以是无出离之慧;为了说明这个意思,说了“这里……”等。远离省察而受用,是指以如上所说的省察之智受用而远离。巴利
Gedhenāti lobhena. Abhibhūtā hutvā pañca kāmaguṇe paribhuñjantīti yojanā. Mucchākāranti mohanākāraṃ. Adhiosannāti adhigayha ajjhosāya avasannā. Tena vuttaṃ ‘‘ogāḷhā’’ti. Sānanti avasānaṃ. Pariniṭṭhānappattāti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhānaṃ uyyātā. Ādīnavanti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosaṃ apassantā. Ghāsacchādanādisambhoganimittasaṃkilesato nissaranti apagacchanti etenāti nissaraṇaṃ, yoniso paccavekkhitvā tesaṃ paribhogapaññā. Tadabhāvato anissaraṇapaññāti atthaṃ dassento ‘‘idametthā’’tiādimāha. Paccavekkhaṇaparibhogavirahitāti yathāvuttapaccavekkhaṇañāṇena paribhogato virahitā.
548-9 它们障碍善法的生起,从一开始就阻止。它们遮止,就是彻底地阻止。它们缠裹,就像沉进去一样覆盖住。它们遍缠,就是全面地覆盖。所谓依遮蔽等义,就是依照前面所说的遮蔽等含义。因为它们通过反复串习的力量,前面的和后面的,变得越来越坚固等等。巴利
548-9.Āvarantīti kusaladhammuppattiṃ ādito vārenti. Nivārentīti niravasesato vārayanti. Onandhantīti ogāhantā viya chādenti. Pariyonandhantīti sabbaso chādenti. Āvaraṇādīnaṃ vasenāti yathāvuttānaṃ āvaraṇādiatthānaṃ vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā daḷhataratamādibhāvappattā.
《相合论》的注释巴利
Saṃsandanakathāvaṇṇanā
550 当男人拥有女人时,他对五种欲乐的拥有才算圆满,所以说“以拥有女人为有妻室”。而说“以拥有女人为无妻室”,这是为了显示:在三明婆罗门身上所见到的拥有,其实并没有最粗重的拥有。这样一来,这些三明婆罗门跟梵天有什么可相比的呢?梵天可是完全没有任何拥有。没有嗔心所以无嗔,他又怎么会运用嗔呢?这就是意趣所在。所谓心之病,就是心生起之病,用这个来说明他的色身也有病。所谓恼害,就是苦。所谓掉举、恶作等,这里的“等”字包含了与它们同类的杂染法。因此,这里说“因为没有掉举、恶作”,只是以这两者不存在为理由来说,就已经成立了。当疑还存在、成为不修行的原因时,心任何时候都不会随人意愿而转;但疑一旦断除,心就可能随人意愿而转,所以说“以疑”等等。随心而转,就是被心支配,所以说“随心意而转”。不像那样,是指不像婆罗门那样被心支配,而是因为已获得禅那与神通的自在,能让心随自己的意愿而转,所以称为自在者。巴利
550. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguṇapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vuttaṃ ‘‘itthipariggahena sapariggaho’’ti. ‘‘Itthipariggahena apariggaho’’ti ca idaṃ tevijjabrāhmaṇesu dissamānapariggahānaṃ duṭṭhullatamapariggahābhāvadassanaṃ. Evaṃ bhūtānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kā brahmunā saṃsandanā, brahmā pana sabbena sabbaṃ apariggahoti. Veracittena avero, kuto etassa verapayogoti adhippāyo. Cittagelaññasaṅkhātenāti cittuppādagelaññasaññitena, iminā tassa rūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. Byāpajjhenāti dukkhena. Uddhaccakukkuccādīhīti ettha ādisaddena tadekaṭṭhā saṃkilesadhammā saṅgayhanti. Atoyevettha ‘‘uddhaccakukkuccābhāvato’’ti tadubhayābhāvamattahetuvacanaṃ samatthitaṃ hoti. Appaṭipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci cittaṃ purisassa vase vattati, pahīnāya pana tāya siyā cittassa purisavase vattananti āha ‘‘vicikicchāyā’’tiādi. Cittagatikāti cittavasikā. Tena vuttaṃ ‘‘cittassa vase vattantī’’ti. Na tādisoti brāhmaṇā viya na cittavasiko hoti, atha kho vasībhūtajhānābhiññatāya cittaṃ attano vase vattetīti vasavattī.
552 “通往梵天界的路”是指应当走上、或者应当被指示出来的通往梵天界的道路;他们指示那条路,这就是意思所在。“走近”是指以错误的修行方式靠近,或者是指声称自己已经到达。“平坦”是想说:因为干燥,头顶上只有一指节或半指节那么浅,于是产生“平坦”的想法。就像陷进泥沼一样,如同陷进有好几人高的巨大泥沼。“沉入”是指把恶趣之道当成通往梵天界的路而一头扎进去,然后就因此陷落、变得沮丧。“如此”是指按照“平坦”等等所说的方式。陷落是指沉没。“阳焰”是指作为鹿渴之因的。欺骗是指以显现为河流的方式欺骗。正在努力是指正在努力,或者这就是原文。以为在渡干涸河道的渡口,这也是对不存在的事物进行分别的说法。因此,因为那些三明者把非道当作“道”而走近,于是陷落,所以。如同那些因为“平坦”的想法而陷进泥沼的众生遭受手足等折断、破碎一样。就在此世,不得乐或喜悦,是指不得禅那之乐或观之悦,更不必说道乐或涅槃之悦,这是意旨。被他们执为“道灯”者,即“道灯”本身。三明者是指令三明之义得以了知者。圣言是指被认为是最胜言语的文本。三明婆罗门是指关系上的属格。旷野是指阿兰若的这一定义,所以说“无村落的大森林”。无可享用的树木是指连鹿、师子等也不值得享用的结果树等。在那里是指在那森林中。由于大荆棘丛林的稠密,甚至不可能转身。亲属的灾难、毁灭是亲属难。如是于财难、戒难也是如此。病本身就是灾难,即逼迫,是病难。如是于见难也是如此。巴利
552.Brahmalokamaggeti brahmalokagāmimagge paṭipajjitabbe, paññāpetabbe vā, taṃ paññapentāti adhippāyo. Upagantvāti micchāpaṭipattiyā upasaṅkamitvā, paṭijānitvā vā. Samatalanti saññāyāti matthake ekaṅgulaṃ vā upaḍḍhaṅgulaṃ vā sukkhatāya samatalanti saññāya. Paṅkaṃ otiṇṇā viyāti anekaporisaṃ mahāpaṅkaṃ otiṇṇā viya. Anuppavisantīti apāyamaggaṃ brahmalokamaggasaññāya ogāhanti. Tato eva saṃsīditvā visādaṃ pāpuṇanti. Evanti ‘‘samatala’’ntiādinā vuttanayena. Saṃsīditvāti nimujjitvā . Marīcikāyāti migataṇhikāya kattubhūtāya. Vañcetvāti nadīsadisaṃ pakāsanena vañcetvā. Vāyamānāti vāyamamānā, ayameva vā pāṭho. Sukkhataraṇaṃ maññe tarantīti sukkhanadītaraṇaṃ taranti maññe. Abhinnepi bhedavacanametaṃ. Tasmāti yasmā tevijjā amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā saṃsīdanti, tasmā. Yathā teti te ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā sattā hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ pāpuṇanti yathā. Idheva cāti imasmiñca attabhāve. Sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhantīti jhānasukhaṃ vā vipassanāsātaṃ vā na labhanti, kuto maggasukhaṃ vā nibbānasātaṃ vāti adhippāyo. Maggadīpakanti ‘‘maggadīpaka’’ micceva tehi abhimataṃ. Tevijjakanti tevijjatthañāpakaṃ. Pāvacananti pakaṭṭhavacanasammataṃ pāṭhaṃ. Tevijjānaṃ brāhmaṇānanti sambandhe sāmivacanaṃ. Iriṇanti araññāniyā idaṃ adhivacananti āha ‘‘agāmakaṃ mahārañña’’nti. Anupabhogarukkhehīti migaruruādīnampi anupabhogārahehi kiṃ pakkādivisarukkhehi. Yatthāti yasmiṃ vane. Parivattitumpi na sakkā honti mahākaṇṭakagacchagahanatāya. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ. Evaṃ bhogasīlabyasanesupi. Rogo eva byasati vibādhatīti rogabyasanaṃ. Evaṃ diṭṭhibyasanepi.
554 有人问:难道单凭“已生”这个词,这个意思就不能成立吗?为了回应这个责难,论师用“因为……”等话来说明。导师说“已生且被养育”,是指出生之后又被抚养长大。不过,把“已生且被养育”理解为“既已生,又已被养育”,这样才讲得通,因为这是修饰成分后置的复合词。并不是完全否认,因为缺乏熟悉。所谓“久已出家”,是指出家之后已经过了很长时间。因为“久已出家的人”,就是出家已久。“已生且被养育”这两个词还没有把意思说完整,所以再用“他”这个受格词,以“那时立即离去”来进一步限定。所谓“迟钝”,是指在回答时迟缓、动作缓慢;而这种因疑惑而拖延,就叫作“因疑惑而拖延”。所谓“僵滞”,是指执著。不过注疏中认为“僵滞”就是僵硬,所以用“执取僵硬状态”来表达这个意思。这是在显示无碍的状态,因为那正是无遮障之智。难道这不会被障碍所阻吗?为了排除这个疑虑,论师用“因为他的……”等话来说明。以魔的诱惑等,这里包括眼的迷惑、昏昧、时机等。任何障碍都不能障碍他,因为他已归入四种无障碍法之中。巴利
554. Nanu jātasaddeneva ayamattho siddhoti codanamapaneti ‘‘yo hī’’tiādinā. Jāto hutvā saṃvaḍḍhito jātasaṃvaḍḍhoti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.554) vuttaṃ, jāto ca so saṃvaḍḍho cāti jātasaṃvaḍḍhoti pana yujjati visesanaparanipātattā. Na sabbaso paccakkhā honti paricayābhāvato. Ciranikkhantoti nikkhanto hutvā cirakālo. Ciraṃ nikkhantassa assāti hi ciranikkhanto. ‘‘Jātasaṃvaḍḍho’’ti padadvayena atthassa paripuṇṇābhāvato ‘‘tamena’’nti kammapadaṃ ‘‘tāvadeva avasaṭa’’nti puna visesetīti vuttaṃ hoti. Dandhāyitattanti vissajjane mandattaṃ saṇikavutti, taṃ pana saṃsayavasena cirāyanaṃ nāma hotīti āha ‘‘kaṅkhāvasena cirāyitatta’’nti. Vitthāyitattanti sārajjitattaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vitthāyitattaṃ nāma thambhitattanti adhippāyena ‘‘thaddhabhāvaggahaṇa’’nti vuttaṃ. Appaṭihatabhāvaṃ dasseti tasseva anāvaraṇañāṇabhāvato. Nanvetampi antarāyapaṭihataṃ siyāti āsaṅkaṃ pariharati ‘‘tassa hī’’tiādinā. Mārāvaṭṭanādivasenāti ettha cakkhumohamucchākālādi saṅgayhati. Na sakkātassa kenaci antarāyo kātuṃ catūsu anantarāyikadhammesu pariyāpannabhāvato.
555 当“lup”这个词和前缀“ud”结合时,或者“lup”这个词本身,就有“拔出”的意思,所以经文说“uddharatu”(让他拔出)。因为加上不同的前缀,动词词根就会表达不同的含义,比如“ādāna”(取)。由于“pajā”这个词根据上下文已经知道是指孩子,所以注释说“brāhmaṇadāraka”(婆罗门童子)。巴利
555. Uiccupasaggayoge lumpasaddo, lupisaddo vā uddharaṇattho hotīti vuttaṃ ‘‘uddharatū’’ti. Upasaggavisesena hi dhātusaddā atthavisesavuttino honti yathā ‘‘ādāna’’nti. Pajāsaddo pakaraṇādhigatattā dārakavisayoti āha ‘‘brāhmaṇadāraka’’nti.
对通往梵天界之道的开示所作的注释巴利
Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā
556-7 “前所未有”这个词,是用来说明它值得赞叹的理由。对于力量极其强大的人,就说他是“具力者”,所以说“具足力量”。“吹螺者”就是吹螺人,吹响螺之后,从那里发出声音。问:“具力”等这些修饰语有什么用?回答说“因为弱者……”等等。不过,具力者的螺声,这是两者的关联。只有安止定才是合适的,因为心已经从对立面完全解脱了,所以这样说,这就是意图所在。巴利
556-7.‘‘Apubbanti iminā saṃvaṇṇetabbatākāraṇaṃ dīpeti. Yassa atisayena balaṃ atthi, so balavāti vuttaṃ ‘‘balasampanno’’ti. Saṅkhaṃ dhametīti saṅkhadhamako, saṅkhaṃ dhamayitvā tato saddapavattako. ‘‘Balavā’’tiādivisesanaṃ kimatthiyanti āha ‘‘dubbalo hī’’tiādi. Balavato pana saṅkhasaddoti sambandho. Appanāva vaṭṭati paṭipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato, tasmā evaṃ vuttanti adhippāyo.
所谓“有限量的业”,指的是欲界业,因为它不能压制那些有限量的杂染法。同样,这种作为梵住前行阶段的业,也无法超越限量,不能以限定方向或不限定方向遍满的方式扩展。反过来,色界和无色界的业则称为“无限量的业”。因此说“因为那……”等。其中,无色界业不能以限定或不限定的方式遍满,也不能遍满各个方向。不过有些人说:“那是通过来处的方式获得的。”这并不合理。因为无色界定不是梵住的果报,而是遍处的果报。所以应当知道,那已善修、达到自在的无色界定,就是无限量的业。另一些人说:“凡是以梵住修习所积累的相续而产生的,以及从梵住等至出定后所入的无色界禅那,按照这个理路,依遍满之量而称为无限量的业。”这应当审察之后再做取舍。巴利
Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati pamāṇakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ avikkhambhanato. Tathā hi taṃ brahmavihārapubbabhāgabhūtaṃ pamāṇaṃ atikkamitvā odissakānodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetuṃ na sakkā. Vuttavipariyāyato pana rūpārūpāvacaraṃ appamāṇakataṃ kammaṃ nāma. Tenāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaṇaṃ na labbhati, tathā disāpharaṇañca. Keci pana ‘‘taṃ āgamanavasena labbhatī’’ti vadanti, tadayuttaṃ. Na hi brahmavihāranissando āruppaṃ, atha kho kasiṇanissando, tasmā yaṃ subhāvitaṃ vasībhāvaṃ pāpitaṃ āruppaṃ, taṃ appamāṇakatanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yaṃ vā sātisayaṃ brahmavihārabhāvanāya abhisaṅkhatena santānena nibbattitaṃ, yañca brahmavihārasamāpattito vuṭṭhāya samāpannaṃ arūpāvacarajjhānaṃ, taṃ iminā pariyāyena pharaṇapamāṇavasena appamāṇakata’’nti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
色界业与无色界业,是指色界业和无色界业存在的时候。不滞留、不停留的意思是:即使已经造作并积累的欲界业,在已证得、尚未退失的广大禅那面前,被它压倒、排开之后,自己成了被滞留的,无法停留在能给予结生的状态。“不残留”这句话,就是对“不滞留”的解释;而“不滞留”又是对“不停留”的特别说明,或者只是同义的说法。因此说“这是什么意思”等等。黏着,是指障碍、阻止。停留,是指有能力站住。遍满,是指全面遍满。耗尽,是指把它的能力用尽。取得机会,是指取得给予果报的机会,应知这是对“黏着或存留”这句的展开。“然而”等语,是显示意义的获得。所谓业的耗尽,就是阻止它产生果报,而只是产生自身的果报,因此说“对那个”等等。“对那个”,是指排斥了欲界业的果报之后。“自身”,是指色界、无色界业本身。导入同梵住,是在没有那样的心的愿求特殊情况下说的。应知如同提舍梵天等一样,由于大福业的心愿特殊,广大业并不能排斥有限业的果报。巴利
Rūpāvacarārūpāvacarakammeti rūpāvacarakamme ca arūpāvacarakamme ca sati. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakammaṃ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṃ abhibhavitvā paṭibāhitvā sayaṃ ohīyakaṃ hutvā paṭisandhiṃ dātuṃ samatthabhāve na tiṭṭhati. ‘‘Na avasissatī’’ti etassa hi atthavacanaṃ ‘‘na ohīyatī’’ti, tadetaṃ ‘‘na avatiṭṭhatī’’ti etassa visesavacanaṃ, pariyāyavacanaṃ vā. Tenāha ‘‘kiṃ vuttaṃ hotī’’tiādi. Laggitunti āvarituṃ nisedhetuṃ. Ṭhātunti paṭibalaṃ hutvā patiṭṭhātuṃ. Pharitvāti paṭipharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiyaṃ khepetvā. Okāsaṃ gahetvāti vipākadānokāsaṃ gahetvā, iminā ‘‘laggituṃ vā ṭhātuṃ vā’’ti vacanameva vitthāretīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Atha kho’’tiādi atthāpattidassanaṃ. Kammassa pariyādiyanaṃ nāma tassa vipākuppādanaṃ nisedhetvā attano vipākuppādanamevāti āha ‘‘tassā’’tiādi. Tassāti kāmāvacarakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā. Sayamevāti rūpārūpāvacarakammameva. Brahmasahabyataṃ upaneti asati tādisānaṃ cetopaṇidhiviseseti adhippāyo. Tissabrahmādīnaṃ viya hi mahāpuññānaṃ cetopaṇidhivisesena mahaggatakammaṃ parittakammassa vipākaṃ na paṭibāhatīti daṭṭhabbaṃ.
那么,微小的轻业排斥了广大重业的果报之后,又怎么能给自己的果报创造机会呢?据说在律藏的《结要》三处都这样说道:仅仅因为欲乐之力,禅那就退失了;由于禅那退失,微小业就得到了机会。不过有些人说:应当通过观察在无盖障状态下由欲乐导致禅那退失这一点来理解。这里更合理的理由是:即使微小业没有能力排斥广大业的果报,但依据“诸比丘,具戒者的心愿因戒清净而成就”这一说法,在欲有中心愿排斥广大业的果报,而为微小业的果报创造机会。如此,修习慈等梵住者,就是按前面所说的方式,安住在达到安止的慈等梵住中。巴利
Atha mahaggatassa garukakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittaṃ lahukakammaṃ kathamattano vipākassa okāsaṃ karotīti? Tīsupi kira vinayagaṇṭhipadesu evaṃ vuttaṃ ‘‘nikantibaleneva jhānaṃ parihāyati, tato parihīnajhānattā parittakammaṃ laddhokāsa’’nti. Keci pana vadanti ‘‘anīvaraṇāvatthāya nikantiyā jhānassa parihāni vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti. Idamettha yuttatarakāraṇaṃ – asatipi mahaggatakammuno vipākapaṭibāhanasamatthe parittakamme ‘‘ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā sīlassā’’ti (dī. ni. 1.504; saṃ. ni. 4.352; a. ni. 8.35) vacanato kāmabhave cetopaṇidhi mahaggatakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittakammuno vipākokāsaṃ karotīti. Evaṃ mettādivihārīti vuttanayena appanāpattānaṃ mettādīnaṃ brahmavihārānaṃ vasena vihārī.
559 把第一句拿来对照第二句,问“这是什么意思?什么被拿来对照?”于是说“就是第一句”等等。加上“在中分五十篇中诵出”这句,是为了连接上下文。一次又一次地皈依,会更加坚定,果报也更大,因此应当知道,这是做了第二次皈依。“过了几天之后”,是指过了两三天之后。“出家之后”,是指受了沙弥出家戒之后。为了让人知道《起世经》(长部3.112)正是针对这位婆悉咤说的,而不是对别人说的,所以说了“在《起世经》中”等等。按照其中所述的方式,他们获得了具足戒和阿拉汉果——这就是这里的意思。这里在意义上没有加以分别的内容,其实很容易理解。巴利
559. Paṭhamamupanidhāya dutiyaṃ, kimetaṃ, yamupanidhīyatīti vuttaṃ ‘‘paṭhamamevā’’tiādi. Majjhimapaṇṇāsake saṅgītanti ajjhāharitvā sambandho. Punappunaṃ saraṇagamanaṃ daḷhataraṃ, mahapphalatarañca, tasmā dutiyampi saraṇagamanaṃ katanti veditabbaṃ. Katipāhaccayenāti dvīhatīhaccayena . Pabbajitvāti sāmaṇerapabbajjaṃ gahetvā. Aggaññasuttampi (dī. ni. 3.112) amuṃyeva vāseṭṭhamārabbha kathesi, nāññanti ñāpetuṃ ‘‘aggaññasutte’’tiādi vuttaṃ. Tattha āgatanayena upasampadañceva arahattañca alatthuṃ paṭilabhiṃsūti attho. Yamettha atthato na vibhattaṃ, tadetaṃ suviññeyyameva.
以上就是《吉祥悦意》这部长部经注的隐义阐明。这部注释名为《善悦意》,是对《三明经》注释的隐义阐明。该注由智种法军长老所造——他具足正直、柔和、调顺、信仰、正念、智慧、忍耐、精进等种种功德,在有注释的三藏中自在无碍地运用无畏之智,深入自他各派种种学说的幽微之处,是一位大论师、大文法家,也是大法王师。造此注的目的,是为了阐明极其微细、甚深、难以了悟的义理,并生起极清净、广大的智慧与辩才。巴利
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya ajjavamaddavasoraccasaddhāsatidhitibuddhikhantivīriyādidhammasamaṅginā sāṭṭhakathe piṭakattaye asaṅgāsaṃhīravisāradañāṇacārinā anekappabhedasakasamayasamayantaragahanajjhogāhinā mahāgaṇinā mahāveyyākaraṇena ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatināmatherena mahādhammarājādhirājagarunā katāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā tevijjasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.
关于这一点,在《善悦意》的善悦意性那里,有这样的内容:巴利
Tatridaṃ sādhuvilāsiniyā sādhuvilāsinittasmiṃ hoti –
字句和含义,以及全面的判定;
此中既无无凭据之说,亦无随处妄谈。
有智慧的人看见它,善人们心里就欢喜;
它亲自做出种种举动,所以叫“善悦意”。巴利
Byañjanañceva attho ca, vinicchayo ca sabbathā; Sādhakena vinā vutto, natthi cettha yato tato. Sampassataṃ sudhīmataṃ, sādhūnaṃ cittatosanaṃ; Karoti vividhaṃ sāyaṃ, tena sādhuvilāsinīti.
为了让正法精通善巧,也为了让佛陀的教法不断增长;
这部注释,就是为《戒蕴论》而写的。
名为《善悦意》的这部著作,已经彻底完成;
以五十诵的篇幅,还多出一些。
那位击破无数敌军、拥有无量威力坐骑的白象之主;
名叫吉祥最胜的王,是各个国家的统治者。
他在美丽的阎浮提洲大地上,在缅甸境内做了这件事;
在铜色洲境内,有一座城名叫阿摩罗补罗。
在曼陀罗山周边,靠近伊罗婆底河一带;
不同人群居住的地方,用金殿装饰得富丽堂皇。
在那里,他接受了灌顶,依法治理国家;
他建造了王宫大塔,让人心生净信。
舍弃了非法与非律,净化了胜者的教法;
他心志持续坚定,如实净化。
在那座由他建造、树荫和水池齐备的可爱园林中。
被两种形态的围墙环绕,适合那些乐于修习的人。
那位被称为大牟尼的像,是在正等觉者面前造立的。
那尊像就在那座殿堂的右侧近旁。
在无忧园寺里,有一座五层的大殿堂;
在名叫“宝地称”的地方,装饰着法之宫殿。
同样,在城邑附近,由南妃建造的地方;
另外,在东北方那个名为“胜地”的地方也建了起来。
同样,在都城之内,由北妃所建;
在金窟塔旁边,有个叫“有限量”的地方。
同样地,副王在城的西边建了(它);
在大窟塔旁边,有个叫“吉祥住处”的地方。
他就这样住在那些金寺里,住在诸多金寺里,依序轮流地。
被一切国王恭敬,三次获得(他们的)印信。
以智种法军闻名,声名远播;
通达两种分别等,达到和尚与阿阇梨的地位。
来自楞伽岛等地的人,以及住在其他岛屿的人,
为比丘们说法,引导他们修行。
这位国王依靠它,净化了教法。
他完成了这部义理与文句都圆满的注释。
正觉者般涅槃后,过了四十五年,
到了三百又两千年时,她已稳稳地圆满成就。
名为《藏庄严》的《导论》美妙注释;
当我撰写这部论书时,我所积累的这份功德,
凭这份功德,也能到达无上菩提。
度脱了众多众生之后,愿我能从存在的束缚中解脱出来。
愿诸国王永远以正法保护这些人民;
他们乐于行善积德,让胜者的教法光耀四方。
愿这一切众生,任何时候都平安无事;
愿他们永远保持善的意向,达到不死之境。巴利
Saddhamme pāṭavatthāya, sāsanassa ca vuddhiyā; Vaṇṇanā yā samāraddhā, sīlakkhandhakathāya sā. Sādhuvilāsinī nāma, sabbaso pariniṭṭhitā; Paṇṇāsāya sādhikāya, bhāṇavārappamāṇato. Anekasetibhindo yo, anantabalavāhano; Sirīpavarādināmo, rājā nānāraṭṭhissaro. Jambudīpatale ramme, marammavisaye akā; Tambadīparaṭṭhe puraṃ, amarapuranāmakaṃ. Maṇḍalācalasāmantaṃ, erāvatīnadissitaṃ; Nānājanānamāvāsaṃ, hemapāsādalaṅkataṃ. Tatrābhisekapatto so, rajjaṃ kāresi dhammato; Rājāgāramahāthūpaṃ, akāsi sampasādanaṃ. Uddhammaṃ ubbinayañca, pahāya jinasāsanaṃ; Visodhesi yathābhūtaṃ, satataṃ daḷhamānaso. Teneva kārite ramme, chāyūdakasamappite; Dvipākāraparikkhitte, bhāvanābhiratārahe. Mahāmunisamaññā yā, sambuddhasammukhā katā; Paṭimā taṃpāsādamhā, ujuāsannadakkhiṇe. Asokārāmaārāme , pañcabhūmimahālaye; Ratanabhūmikitti vhaye, dhammapāsādalaṅkate. Tathā dakkhiṇadeviyā, nagarasamīpe kate; Pubbuttare jayabhūmi-kittābhidhānakepi ca. Tathevuttaradeviyā , nagarabbhantare kate; Soṇṇaguhathūpantike, parimāṇakanāmake. Tathā ca uparājena, kate nagarapacchime; Mahāguhathūpantike, maṅgalāvāsanāmake. Iti soṇṇavihāresu, vasaṃnekesu vārato; Sakkato sabbarājūnaṃ, tikkhattuṃ laddhalañchano. Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatīti suvikhyāto; Dvevibhaṅgādidhāraṇā, upajjhācariyataṃ patto. Laṅkādīpāgatānampi, paradīpanivāsinaṃ; Bhikkhūnaṃ vācako dhammaṃ, paṭipattiṃ niyojako. Yaṃ nissāya visodhesi, sāsanaṃ esa bhūpati; Atthabyañjanasampannaṃ, so’kāsi vaṇṇanaṃ imaṃ. Sambuddhaparinibbānā, pañcatālīsake’ddhake; Tisate dvisahasse ca, sampatte sā suniṭṭhitā. Peṭakālaṅkāravhayaṃ, nettisaṃvaṇṇanaṃ subhaṃ; Imañca saṅkharontena, yaṃ puññaṃ pasutaṃ mayā. Aññampi tena puññena, patvāna bodhimuttamaṃ; Tārayitvā bahū satte, moceyyaṃ bhavabandhanā. Sadā rakkhantu rājāno, dhammeneva pajaṃ imaṃ; Niratā puññakammesu, jotentu jinasāsanaṃ. Ime ca pāṇino sabbe, sabbadā nirupaddavā; Niccaṃ kalyāṇasaṅkappā, pappontu amataṃ padanti.