三皈依的详细解释巴利
1. Saraṇattayavaṇṇanā
现在要说明前面所说的“皈依佛,并阐明皈依的导向者”这句话。其中,就施设而言,佛陀是指那样一类特殊的有情:他的蕴相续,是由在一切法中证得无碍智相、无上解脱所修成的;或者,就施设而言,是依于对诸谛的正觉,而成为一切知智的基础。正如所说的——巴利
Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘buddhaṃ saraṇagamanaṃ, gamakañca vibhāvaye’’ti, tattha sabbadhammesu appaṭihatañāṇanimittānuttaravimokkhādhigamaparibhāvitaṃ khandhasantānamupādāya, paññattito sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ vā saccābhisambodhimupādāya paññattito sattaviseso buddho. Yathāha –
所谓“佛陀”,就是指那位世尊:他自己觉悟,没有老师,在以前从没听人说过的法中,靠自己证悟了诸谛,并在那里达到了遍知一切,在诸力中获得了自在。巴利
‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161).
这暂且是从含义上对佛陀的阐明。巴利
Ayaṃ tāva atthato buddhavibhāvanā.
从字面文句来说,则应当按“觉知了,所以是佛陀;令他人觉悟,所以是佛陀”这类方式来理解。经中也这样说:巴利
Byañjanato pana ‘‘bujjhitāti buddho, bodhetāti buddho’’ti evamādinā nayena veditabbo. Vuttañcetaṃ –
“佛陀”这个称呼,是根据什么含义而称为佛陀呢?因为觉知了诸谛,所以称为佛陀;因为能让众生觉悟,所以称为佛陀;因为具足一切知性,所以称为佛陀;因为能见一切,所以称为佛陀;因为不需要别人引导,所以称为佛陀;因为像莲花盛开一样,所以称为佛陀;因为诸漏已尽,所以称为佛陀;因为没有随烦恼,所以称为佛陀;因为彻底远离了贪,所以称为佛陀;因为彻底远离了嗔,所以称为佛陀;因为彻底远离了痴,所以称为佛陀;因为彻底没有烦恼,所以称为佛陀;因为走上了唯一之道,所以称为佛陀;因为独自证得无上正等正觉,所以称为佛陀;因为摧破了非觉、获得了觉悟,所以称为佛陀。“佛陀”这个名字,不是母亲取的,不是父亲取的,不是兄弟取的,不是姐妹取的,不是朋友同伴取的,不是亲戚血亲取的,不是沙门婆罗门取的,不是天神取的;这是诸佛世尊在菩提树下,与获得一切知智的同时,亲身证得的究竟施设——也就是名为佛陀。巴利
‘‘Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, vikasitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddho. Buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho’’ti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.162).
在这里,就像世间把已经了知的人称为“了知者”,同样地,因为觉知了诸谛,所以称为佛陀。就像把使树叶干枯的风称为“干叶风”,同样地,因为让众生觉悟,所以称为佛陀。依一切知性而称为佛陀,这是说,因为具有能觉知一切法的智慧,所以称为佛陀。依见一切性而称为佛陀,这是说,因为具有能觉悟一切法的智慧,所以称为佛陀。依不由他人引导性而称为佛陀,这是说,不是由别人使他觉悟,而是自己觉悟,所以称为佛陀。依开放而称为佛陀,这是说,因为种种功德绽放开来,就像莲花开放一样,以开放之义称为佛陀。依称为漏尽者等而称为佛陀,这是说,因为舍弃了使心收缩的诸法,就像从睡眠中醒来的人一样,从一切烦恼的睡眠中醒来,所以称为佛陀。为了显示“依行一乘道而称为佛陀”,这里用“行”作为“觉”之意义的同义词:就像走在路上的人被称为“已行之人”,同样地,因为行于一乘道,所以也称为佛陀。“独自现证无上正等菩提而称为佛陀”,并不是由别人使他觉悟才成为佛陀,而是因为自己现证了无上正等菩提,所以称为佛陀。“由于摧破非觉、获得觉智而称为佛陀”,这里的“觉”“佛陀”“菩提”是同义词。比如因为具有青、红等性质,就说“青布、红布”,同样地,因为具有觉智的功德,所以称为佛陀——这是为了让人知道这一点。此后所说的“这个‘佛陀’并不是名称”等等,是为了说明这种施设是随顺意义的。应当以这样的方式,理解所有这些词对于“佛陀”一词都具有成立其意义的作用。巴利
Ettha ca yathā loke avagantā avagatoti vuccati, evaṃ bujjhitā saccānīti buddho. Yathā paṇṇasosā vātā paṇṇasusāti vuccanti, evaṃ bodhetā pajāyāti buddho. Sabbaññutāya buddhoti sabbadhammabujjhanasamatthāya buddhiyā buddhoti vuttaṃ hoti. Sabbadassāvitāya buddhoti sabbadhammabodhanasamatthāya buddhiyā buddhoti vuttaṃ hoti. Anaññaneyyatāya buddhoti aññena abodhito sayameva buddhattā buddhoti vuttaṃ hoti. Vikasitāya buddhoti nānāguṇavikasanato padumamiva vikasanaṭṭhena buddhoti vuttaṃ hoti. Khīṇāsavasaṅkhātena buddhoti evamādīhi cittasaṅkocakaradhammapahānato niddākkhayavibuddho puriso viya sabbakilesaniddākkhayavibuddhattā buddhoti vuttaṃ hoti. Ekāyanamaggaṃ gatoti buddhoti buddhiyatthānaṃ gamanatthapariyāyato yathā maggaṃ gatopi puriso gatoti vuccati, evaṃ ekāyanamaggaṃ gatattāpi buddhoti vuccatīti dassetuṃ vuttaṃ. Eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddhoti na parehi buddhattā buddho, kintu sayameva anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhattā buddhoti vuttaṃ hoti . Abuddhivihatattā buddhipaṭilābhā buddhoti buddhi buddhaṃ bodhoti pariyāyavacanametaṃ. Tattha yathā nīlarattaguṇayogato ‘‘nīlo paṭo, ratto paṭo’’ti vuccati, evaṃ buddhiguṇayogato buddhoti ñāpetuṃ vuttaṃ hoti. Tato paraṃ buddhoti netaṃ nāmanti evamādi atthamanugatā ayaṃ paññattīti bodhanatthaṃ vuttanti evarūpena nayena sabbesaṃ padānaṃ buddhasaddassa sādhanasamattho attho veditabbo.
这一句也是从文句的角度来说明佛陀。巴利
Ayaṃ byañjanatopi buddhavibhāvanā.
皈依行的执行者之说明巴利
Saraṇagamanagamakavibhāvanā
现在解释皈依等。“皈依”(saraṇa)的意思是“伤害”(hiṃsati):对于已经皈依的人,正是通过这个皈依行为,伤害、摧毁、驱除、消除他们的恐惧、惊慌、痛苦、恶趣和随烦恼——这就是它的含义。或者也可以这样理解:佛陀以行于利益、遮止非利,伤害(消除)众生的恐惧,所以称为“皈依”;法以渡越存在的荒野、给予安稳,所以称为“皈依”;僧团以令微小的因获得广大的果报,所以称为“皈依”。因此,从这个角度来说,这三宝就是皈依。以对三宝的清净信心和至高尊重,摧毁、粉碎烦恼,以三宝为归宿而生起的、不依赖其他的心念,就是皈依行为。具足这种皈依行为的众生行皈依,也就是以所说的这种心念如此趋近:“这是我的皈依,这是我的归宿。”趋近时,或者像多婆富沙和跋利迦等人那样以受持的方式:“尊者,我们皈依世尊和法,请世尊摄受我们为近事男。”或者像大迦叶等人那样以成为弟子的方式:“尊者,世尊是我的导师,我是声闻弟子。”或者像梵摩婆罗门等人那样以倾向的方式——如经中说:“这样说时,梵摩婆罗门从座而起,偏袒右肩,向世尊合掌致敬,三遍发出感叹:‘礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。礼敬彼世尊……正自觉者。’”或者像修习业处的人那样以自我交付的方式,或者像圣者那样以断除皈依行为的杂染的方式。总之,从对象和作用两方面来说,有许许多多种趋近的方式。巴利
Idāni saraṇagamanādīsu hiṃsatīti saraṇaṃ, saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiṃ parikkilesaṃ hiṃsati vidhamati nīharati nirodhetīti attho. Atha vā hite pavattanena ahitā ca nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti buddho, bhavakantārā uttaraṇena assāsadānena ca dhammo, appakānampi kārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena saṅgho. Tasmā imināpi pariyāyena taṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ. Tappasādataggarutāhi vihataviddhaṃsitakileso tapparāyaṇatākārappavatto aparappaccayo vā cittuppādo saraṇagamanaṃ. Taṃsamaṅgī satto taṃ saraṇaṃ gacchati, vuttappakārena cittuppādena ‘‘esa me saraṇaṃ, esa me parāyaṇa’’nti evametaṃ upetīti attho . Upento ca ‘‘ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretū’’ti tapussabhallikādayo viya samādānena vā, ‘‘satthā me, bhante, bhagavā, sāvakohamasmī’’ti (saṃ. ni. 2.154) mahākassapādayo viya sissabhāvūpagamanena vā, ‘‘evaṃ vutte brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi ‘namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa…pe… sammāsambuddhassā’’’ti (ma. ni. 2.388) brahmāyuādayo viya tappoṇattena vā, kammaṭṭhānānuyogino viya attasanniyyātanena vā, ariyapuggalā viya saraṇagamanupakkilesasamucchedena vāti anekappakāraṃ visayato kiccato ca upeti.
这是对皈依行和行皈依者的说明。巴利
Ayaṃ saraṇagamanassa gamakassa ca vibhāvanā.
说明有破与无破的果巴利
Bhedābhedaphaladīpanā
现在要说明的是,前面“破与不破之果,以及所应趣向者”这句话里所说的“破”等含义。已经皈依的人,皈依的破裂有两种:有过失的破裂和没有过失的破裂。没有过失的破裂发生在命终时;有过失的破裂,则是皈依别的导师,以及生起与前面所说的皈依行相反的心态。这两种破裂都只发生在凡夫身上。凡夫对佛陀的功德生起无知、疑惑、邪知,以及不恭敬等心态,他们的皈依就被杂染了。但圣者既不退失皈依,皈依也没有杂染。正如经中所说:“比丘们,这是不可能的,绝无机会的——见具足的人会认定别的导师。”凡夫只要还没有发生皈依的破裂,就还算没有退失皈依。凡夫有过失的皈依破裂和皈依的杂染,会带来不可意的果报。没有过失的皈依破裂因为没有异熟,所以没有果报;而不破裂则能带来可意的果报。巴利
Idāni ‘‘bhedābhedaṃ phalañcāpi, gamanīyañca dīpaye’’ti vuttānaṃ bhedādīnaṃ ayaṃ dīpanā, evaṃ saraṇagatassa puggalassa duvidho saraṇagamanabhedo – sāvajjo ca anavajjo ca. Anavajjo kālakiriyāya, sāvajjo aññasatthari vuttappakārappavattiyā, tasmiñca vuttappakāraviparītappavattiyā. So duvidhopi puthujjanānameva. Buddhaguṇesu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇappavattiyā anādarādippavattiyā ca tesaṃ saraṇaṃ saṃkiliṭṭhaṃ hoti. Ariyapuggalā pana abhinnasaraṇā ceva asaṃkiliṭṭhasaraṇā ca honti. Yathāha ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyyā’’ti (a. ni. 1.276; ma. ni. 3.128; vibha. 809). Puthujjanā tu yāvadeva saraṇabhedaṃ na pāpuṇanti, tāvadeva abhinnasaraṇā. Sāvajjova nesaṃ saraṇabhedo, saṃkileso ca aniṭṭhaphalado hoti. Anavajjo avipākattā aphalo, abhedo pana phalato iṭṭhameva phalaṃ deti.
凡是已经皈依佛陀的人,都不会堕入恶趣。
舍弃人身之后,他们就会投生到天界中去。巴利
‘‘Yekeci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ; Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī’’ti. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37);
在这里,那些通过断除皈依的随烦恼而真正皈依的人,不会堕入恶趣。而其他人则是藉由皈依而不堕入恶趣。应当知道,这就是这首偈颂的意旨。巴利
Tatra ca ye saraṇagamanupakkilesasamucchedena saraṇaṃ gatā, te apāyaṃ na gamissanti. Itare pana saraṇagamanena na gamissantīti evaṃ gāthāya adhippāyo veditabbo.
以上首先是对“破与不破之果”的说明。巴利
Ayaṃ tāva bhedābhedaphaladīpanā.
应当前往之处的说明巴利
Gamanīyadīpanā
在解释“所应前往/所应皈依”这一主题时,提出诘难的人说:在“我皈依佛”这句话里,如果一个人皈依佛,那么他要么是走向佛,要么是走向皈依。可无论按哪一种理解,其中一词都没有意义。为什么呢?因为“走”这个动作并不存在两个宾语。在这里,文法家们并不像在“把羊带到村子”这类例句中那样,承认这里是双宾语结构。巴利
Gamanīyadīpanāyaṃ codako āha – ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti ettha yo buddhaṃ saraṇaṃ gacchati, esa buddhaṃ vā gaccheyya saraṇaṃ vā, ubhayathāpi ca ekassa vacanaṃ niratthakaṃ. Kasmā? Gamanakiriyāya kammadvayābhāvato. Na hettha ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’tiādīsu viya dvikammakattaṃ akkharacintakā icchanti.
如果有人说:像“他确实走向东方,又走向西方”这类说法那样,这里也应当是有实义的?回答:不对。因为并不承许佛与皈依是同一所指。假如承许二者是同一所指,那么一个心怀敌意的人去接近佛,也可以算是皈依了佛。因为那个被“佛”所限定的皈依,正是他所去往的。如果说:因为有“这皈依确实是安稳的,这皈依是无上的”这样的说法,所以二者确实是同一所指?回答:不对。因为那只在那一处才如此。因为正是在那句偈颂里,对于已皈依的人来说,佛、法等三宝在“除怖畏”这一意义上的皈依性没有偏离,所以这里才承许“安稳且无上的皈依”这种同一所指的关系;但在别处,如果存在“去”的关联,皈依的行为就无法成立,因此不承许同一所指,所以这不能作为证明。如果说:在“依此皈依,便从一切苦中解脱”这一句里,虽然也有“去”的关联,但由于皈依之去不成立,所以二者确实是同一所指?回答:不对。因为这会招来前面说过的过失。如果在那一处也成立同一所指,那么即使心怀敌意的人,依此佛、法、僧皈依,也应当能从一切苦中解脱;这样一来,前面说过的过失就同样会出现了。然而我们并不认为有这种过失,所以这不能作为证明。就像在“阿难,众生因为我这个善知识,虽本有生法,却能从生中解脱”这句话里,众生是依靠世尊这位善知识的力量而解脱的,所以说“依靠善知识而解脱”。同样,这里也应理解为:依靠佛、法、僧皈依的力量而解脱的人,所以说“依此皈依,便从一切苦中解脱”。巴利
‘‘Gacchateva pubbaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disa’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.159; 3.87) viya sātthakamevāti ce? Na, buddhasaraṇānaṃ samānādhikaraṇabhāvassānadhippetato. Etesañhi samānādhikaraṇabhāve adhippete paṭihatacittopi buddhaṃ upasaṅkamanto buddhaṃ saraṇaṃ gato siyā. Yañhi taṃ buddhoti visesitaṃ saraṇaṃ, tamevesa gatoti. ‘‘Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttama’’nti (dha. pa. 192) vacanato samānādhikaraṇattamevāti ce? Na, tattheva tabbhāvato. Tattheva hi gāthāpade etaṃ buddhādiratanattayaṃ saraṇagatānaṃ bhayaharaṇattasaṅkhāte saraṇabhāve abyabhicaraṇato ‘‘khemamuttamañca saraṇa’’nti ayaṃ samānādhikaraṇabhāvo adhippeto, aññattha tu gamisambandhe sati saraṇagamanassa appasiddhito anadhippetoti asādhakametaṃ. ‘‘Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti ettha gamisambandhepi saraṇagamanapasiddhito samānādhikaraṇattamevāti ce? Na pubbe vuttadosappasaṅgato. Tatrāpi hi samānādhikaraṇabhāve sati etaṃ buddhadhammasaṅghasaraṇaṃ paṭihatacittopi āgamma sabbadukkhā pamucceyyāti evaṃ pubbe vuttadosappasaṅgo eva siyā, na ca no dosena atthi atthoti asādhakametaṃ. Yathā ‘‘mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī’’ti (saṃ. ni. 1.129) ettha bhagavato kalyāṇamittassa ānubhāvena parimuccamānā sattā ‘‘kalyāṇamittaṃ āgamma parimuccantī’’ti vuttā. Evamidhāpi buddhadhammasaṅghassa saraṇassānubhāvena muccamāno ‘‘etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti vuttoti evamettha adhippāyo veditabbo.
这样,从一切方面来看,都不成立“佛是所应去之处”,也不成立“皈依是所应去之处”,也不成立“两者都是”。而所应希求的,是那个被说明为“我去”的能行者所应去的地方,所以在这里应当说明其中的道理。下面就说:巴利
Evaṃ sabbathāpi na buddhassa gamanīyattaṃ yujjati, na saraṇassa, na ubhayesaṃ, icchitabbañca gacchāmīti niddiṭṭhassa gamakassa gamanīyaṃ, tato vattabbā ettha yuttīti. Vuccate –
这里真正应当趣向的只有佛陀。而“皈依”这个说法,是为了说明趣向的方式,也就是“我趣向佛为皈依处”。意思是:这是我的皈依处,这是我的究竟依止处,是消除痛苦、带来利益者。出于这个意图,我趣向、亲近、侍奉、承事他;或者,我这样了知、觉悟。因为有些词根既有“去”的意思,也有“了知”的意思。有人问:这里没有用iti这个引语标记,所以不合理吗?不是这样。这里可以这样回应:如果这里确实是那个意思,那就应该像“他如实了知色是无常,色是无常”等句子那样使用iti,但这里并没有用,所以不合理。这也不对。为什么呢?因为那个意义在这里确实存在。就像在“若人皈依佛、法、僧”等句子中一样,iti所表达的意义在这里也存在。并不是只要存在这种意义,就到处都必须用iti;即使这里没有用,也应当像用了iti一样去理解它的意义,在其他类似情况下也是如此。所以这并没有过失。有人说:在“诸比丘,我允许以三皈依出家”等说法中,因为皈依本身就是所应趣向的,所以前面说“而‘皈依’这个说法,是为了说明趣向的方式”,这并不妥当。这并非不妥。为什么呢?因为那个意义确实存在。在那里,这个意义也存在,所以和前面一样,即使没有用iti,也应当像用了一样去理解。否则,前面所说的过失就会同样出现。因此,应当依照所教导的那样来理解。巴利
Buddhoyevettha gamanīyo, gamanākāradassanatthaṃ tu taṃ saraṇavacanaṃ, buddhaṃ saraṇanti gacchāmi. Esa me saraṇaṃ, esa me parāyaṇaṃ, aghassa, tātā, hitassa ca vidhātāti iminā adhippāyena etaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi, evaṃ vā jānāmi bujjhāmīti. Yesañhi dhātūnaṃ gatiattho buddhipi tesaṃ atthoti. Iti-saddassa appayogā ayuttamiti ce? Taṃ na. Tattha siyā – yadi cettha evamattho bhaveyya, tato ‘‘aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānātī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 3.55, 85) viya iti-saddo payutto siyā, na ca payutto, tasmā ayuttametanti. Tañca na, kasmā? Tadatthasambhavā. ‘‘Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato’’ti evamādīsu (dha. pa. 190) viya idhāpi iti-saddassa attho sambhavati, na ca vijjamānatthasambhavā iti-saddā sabbattha payujjanti, appayuttassāpettha payuttassa viya iti-saddassa attho viññātabbo aññesu ca evaṃjātikesu, tasmā adoso eva soti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tīhi saraṇagamanehi pabbajja’’ntiādīsu (mahāva. 34) saraṇasseva gamanīyato yaṃ vuttaṃ ‘‘gamanākāradassanatthaṃ tu saraṇavacana’’nti, taṃ na yuttamiti ce. Taṃ nāyuttaṃ. Kasmā? Tadatthasambhavā eva. Tatrāpi hi tassa attho sambhavati, yato pubbasadisameva appayuttopi payutto viya veditabbo. Itarathā hi pubbe vuttadosappasaṅgo eva siyā, tasmā yathānusiṭṭhameva gahetabbaṃ.
这一段就是对应当前往之处的说明。巴利
Ayaṃ gamanīyadīpanā.
阐明对法与僧的皈依巴利
Dhammasaṅghasaraṇavibhāvanā
现在要说明前面那句话——“法皈依等,这两者也是同样的道理”。在解释“我皈依佛”时所用的释义方式,同样适用于“我皈依法”和“我皈依僧”这两个词句。因为在这里,对法和僧的说明,差别只在于从意义和言辞上分别阐明它们,其余部分和前面所说的一样。因此,这里只说明不同之处:有人说,道、果和涅槃是法。而我们的主张是,道与远离本身就是这里的法,因为对于已修习道、已证得涅槃的人来说,它能以不堕入恶趣的方式护持他们,并带来最高的安稳。这一点可以用《增上信经》来证明。经中这样说:“诸比丘,在一切有为法中,圣八支道被称为最上第一。”等等。巴利
Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘dhammaṃ saraṇamiccādi, dvayepesa nayo mato’’ti ettha vuccate – yvāyaṃ ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti ettha atthavaṇṇanānayo vutto, ‘‘dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti etasmimpi padadvaye esova veditabbo. Tatrāpi hi dhammasaṅghānaṃ atthato byañjanato ca vibhāvanamattameva asadisaṃ, sesaṃ vuttasadisameva. Yato yadevettha asadisaṃ, taṃ vuccate – maggaphalanibbānāni dhammoti eke. Bhāvitamaggānaṃ sacchikatanibbānānañca apāyesu apatanabhāvena dhāraṇato paramassāsavidhānato ca maggavirāgā eva imasmiṃ atthe dhammoti amhākaṃ khanti, aggappasādasuttañceva sādhakaṃ. Vuttañcettha ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā , ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti evamādi (a. ni. 4.34; itivu. 90).
由具备四种圣道、其诸蕴相续为四种沙门果所熏习的诸个体所组成的团体,因为正见与戒行共同和合,所以称为僧伽。世尊也这样说过:巴利
Catubbidhaariyamaggasamaṅgīnaṃ catusāmaññaphalasamadhivāsitakhandhasantānānañca puggalānaṃ samūho diṭṭhisīlasaṅghātena saṃhatattā saṅgho. Vuttañcetaṃ bhagavatā –
阿难,你怎么看?我以证智为你们宣说的那些法,也就是四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、八支圣道,阿难,在这些法当中,你可曾见到有两位比丘持不同的说法?巴利
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ānanda, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, passasi no tvaṃ, ānanda, imesu dhammesu dvepi bhikkhū nānāvāde’’ti (ma. ni. 3.43).
这个才是胜义僧伽,是应当归依投靠的。经中也说它是“应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌礼敬的,是世间无上的福田”。不过,已经归依这个胜义僧伽的人,再去向别的比丘僧团、比丘尼僧团、以佛为首的僧团、名义上的僧团——即四人以上的僧团等——乃至单独一位为了世尊而出家的人,做礼拜等行为时,他的归依既不会破裂,也不会被染污——这就是这里的区别。至于所说的其余部分,此与第二种归依的破裂与不破裂等种种情况,应当依照前面已经说过的方式来理解。以上就是对“法归依等,于此二者,此理趣应知”这句话的解释。巴利
Ayañhi paramatthasaṅgho saraṇanti gamanīyo. Sutte ca ‘‘āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34, 181) vutto. Etaṃ pana saraṇaṃ gatassa aññasmimpi bhikkhusaṅghe vā bhikkhunisaṅghe vā buddhappamukhe vā saṅghe sammutisaṅghe vā catuvaggādibhede ekapuggalepi vā bhagavantaṃ uddissa pabbajite vandanādikiriyāya saraṇagamanaṃ neva bhijjati na saṃkilissati, ayamettha viseso. Vuttāvasesantu imassa dutiyassa ca saraṇagamanassa bhedābhedādividhānaṃ pubbe vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ tāva ‘‘dhammaṃ saraṇamiccādi, dvayepesa nayo mato’’ti etassa vaṇṇanā.
次第安立因由解说巴利
Anupubbavavatthānakāraṇaniddeso
现在说明次第安立及其原因。在这三句皈依语中,因为佛是一切众生中最尊贵的,所以先说佛;因为法从佛产生、由佛宣说,所以紧接着说法;因为僧是承载此法、依此法而修行的,所以最后说僧。又因为佛是促使一切众生获得利益者,所以先说佛;因为法从佛产生,以利益一切众生为本性,所以紧接着说法;因为僧是为证得利益而修行、并且已经证得利益者,所以最后说僧。这样,以皈依处的意义来安立并开示,就是次第安立及其原因的解说方式。巴利
Idāni anupubbavavatthāne, kāraṇañca viniddiseti ettha etesu ca tīsu saraṇavacanesu sabbasattānaṃ aggoti katvā paṭhamaṃ buddho, tappabhavato tadupadesitato ca anantaraṃ dhammo, tassa dhammassa ādhārakato tadāsevanato ca ante saṅgho. Sabbasattānaṃ vā hite niyojakoti katvā paṭhamaṃ buddho, tappabhavato sabbasattahitattā anantaraṃ dhammo, hitādhigamāya paṭipanno adhigatahito cāti katvā ante saṅgho saraṇabhāvena vavatthapetvā pakāsitoti evaṃ anupubbavavatthāne kāraṇañca viniddise.
现在要说明刚才所说的“以此三皈依,应借譬喻来阐明”这句话。这里的譬喻是:用满月比喻佛陀,用月光比喻佛陀所说的法,用因满月之光而得到滋润的世间比喻僧团。用朝阳比喻佛陀,用它的光芒比喻法,用被阳光驱除黑暗的世间比喻僧团。用在林中放火的人比喻佛陀,用烧毁烦恼之林的烈火比喻法,用被烧过之后成为田地的地面比喻烦恼已被烧尽、成为福田的僧团。用大云比喻佛陀,用降雨比喻法,用雨水落下止息尘土的地方比喻烦恼尘垢已止息的僧团。用善于驾车的人比喻佛陀,用调教良马的方法比喻法,用被调教得很好的良马群比喻僧团。因为能拔出一切邪见之箭,所以用拔箭的医生比喻佛陀,用拔箭的方法比喻法,用箭已被拔出的人比喻已拔出邪见之箭的僧团。或者因为能揭开愚痴的膜,所以用眼科医生比喻佛陀,用揭开膜的方法比喻法,用膜已被揭开、眼睛清澈的人比喻愚痴的膜已被揭开、智慧之眼清净的僧团。又或者因为能去除随眠烦恼的疾病,所以用高明的医生比喻佛陀,用正确配制的药比喻法,用通过用药而使疾病平息的人群比喻烦恼病和随眠都已止息的僧团。巴利
Idāni yampi vuttaṃ ‘‘saraṇattayametañca, upamāhi pakāsaye’’ti , tampi vuccate – ettha pana puṇṇacando viya buddho, candakiraṇanikaro viya tena desito dhammo, puṇṇacandakiraṇasamuppāditapīṇito loko viya saṅgho. Bālasūriyo viya buddho, tassa rasmijālamiva vuttappakāro dhammo, tena vihatandhakāro loko viya saṅgho. Vanadāhakapuriso viya buddho, vanadahanaggi viya kilesavanadahano dhammo, daḍḍhavanattā khettabhūto viya bhūmibhāgo daḍḍhakilesattā puññakkhettabhūto saṅgho. Mahāmegho viya buddho, salilavuṭṭhi viya dhammo, vuṭṭhinipātūpasamitareṇu viya janapado upasamitakilesareṇu saṅgho. Susārathi viya buddho, assājānīyavinayūpāyo viya dhammo, suvinītassājānīyasamūho viya saṅgho. Sabbadiṭṭhisalluddharaṇato sallakatto viya buddho, salluddharaṇūpāyo viya dhammo, samuddhaṭasallo viya jano samuddhaṭadiṭṭhisallo saṅgho. Mohapaṭalasamuppāṭanato vā sālākiyo viya buddho, paṭalasamuppāṭanupāyo viya dhammo, samuppāṭitapaṭalo vippasannalocano viya jano samuppāṭitamohapaṭalo vippasannañāṇalocano saṅgho. Sānusayakilesabyādhiharaṇasamatthatāya vā kusalo vejjo viya buddho, sammā payuttabhesajjamiva dhammo, bhesajjapayogena samupasantabyādhi viya janasamudāyo samupasantakilesabyādhānusayo saṅgho.
或者也可以这样比喻:佛陀像一位善于指路的人,法像一条好走的道路和安稳的目的地,僧就像已经走上这条路、到达安稳之地的人。佛陀像一位善于驾船的人,法像船,僧就像已经渡到对岸、达成目标的人。佛陀像雪山,法像从雪山流出的药,僧就像因服用这药而摆脱疾病的人。佛陀像赐予财富的人,法像财富,僧就像如愿得到财富的人——也就是如理获得圣者财富的僧。佛陀像指示宝藏的人,法像宝藏,僧就像得到宝藏的人。巴利
Atha vā sudesako viya buddho, sumaggo viya khemantabhūmi viya ca dhammo, maggappaṭipanno khemantabhūmippatto viya saṅgho. Sunāviko viya buddho, nāvā viya dhammo, pārappatto sampattiko viya jano saṅgho. Himavā viya buddho, tappabhavosadhamiva dhammo, osadhūpabhogena nirāmayo viya jano saṅgho. Dhanado viya buddho, dhanaṃ viya dhammo, yathādhippāyaṃ laddhadhano viya jano sammāladdhaariyadhano saṅgho. Nidhidassanako viya buddho, nidhi viya dhammo, nidhippatto viya jano saṅgho.
另外,就像能让人无所畏惧的勇士是佛陀,无所畏惧本身是法,已经获得无畏、彻底远离一切恐惧的人是僧。就像给人安慰的人是佛陀,安慰是法,得到安慰的人是僧。就像善友是佛陀,带来利益的教导是法,通过做利益之事而达成自己目标的人是僧。就像金矿是佛陀,金的精华是法,享用金精华的人是僧。就像为王子灌顶的人是佛陀,灌顶用的水是法,已经用正法之水好好沐浴的僧就像被好好沐浴的王子们。就像制作装饰品的工匠是佛陀,装饰品是法,佩戴装饰的王子们是僧,以正法为装饰的僧也是如此。就像栴檀树是佛陀,由它产生的香气是法,因为使用栴檀而止息了热恼的人,就像因为受用正法而止息了热恼的僧。就像给予儿子遗产的父亲是佛陀,遗产是法,继承遗产的儿子们是僧,继承正法遗产的僧也是如此。就像盛开的莲花是佛陀,由它产生的蜜是法,享用那蜜的蜂群是僧。如此,这三皈依也应当用这些譬喻来说明。巴利
Apica abhayado viya vīrapuriso buddho, abhayamiva dhammo, sampattābhayo viya jano accantasabbabhayo saṅgho. Assāsako viya buddho, assāso viya dhammo, assatthajano viya saṅgho. Sumitto viya buddho, hitūpadeso viya dhammo, hitūpayogena pattasadattho viya jano saṅgho. Dhanākaro viya buddho, dhanasāro viya dhammo, dhanasārūpabhogo viya jano saṅgho. Rājakumāranhāpako viya buddho, sīsanhānasalilaṃ viya dhammo, sunhātarājakumāravaggo viya saddhammasalilasunhāto saṅgho. Alaṅkārakārako viya buddho, alaṅkāro viya dhammo, alaṅkatarājaputtagaṇo viya saddhammālaṅkato saṅgho. Candanarukkho viya buddho, tappabhavagandho viya dhammo, candanupabhogena santapariḷāho viya jano saddhammūpabhogena santapariḷāho saṅgho. Dāyajjasampadānako viya pitā buddho, dāyajjaṃ viya dhammo, dāyajjaharo puttavaggo viya saddhammadāyajjaharo saṅgho. Vikasitapadumaṃ viya buddho, tappabhavamadhu viya dhammo, tadupabhogībhamaragaṇo viya saṅgho. Evaṃ saraṇattayametañca, upamāhi pakāsaye.
到这里,先前用“由谁、在哪里、何时、为何说三皈依”等四首偈颂所安立的释义纲目,其义理就已经讲清楚了。巴利
Ettāvatā ca yā pubbe ‘‘kena kattha kadā kasmā, bhāsitaṃ saraṇattaya’’ntiādīhi catūhi gāthāhi atthavaṇṇanāya mātikā nikkhittā, sā atthato pakāsitā hotīti.