(七)2. 地动品
(7) 2. Bhūmicālavaggo
《欲经》的注释
1. Icchāsuttavaṇṇanā
6161. 第七品第一经中,“已远离”是指以身远离而远离。“不依赖而活”是指不依赖任何地方的观行者。“为利”是指为了获得四种生活资具。“有忧有悲”是指有忧愁也有悲叹。也有写成“忧与悲”的读法。“从正法退堕”是指在那一刻就从观正法退堕了。这部经讲的是流转与还灭。
61. Sattamassa paṭhame pavivittassāti kāyavivekena vivittassa. Nirāyattavuttinoti katthaci anāyattavuttino vipassanākammikassa. Lābhāyāti catupaccayalābhāya. Socī ca paridevī cāti sokī ca paridevī ca. Socicca parideviccātipi pāṭho. Cuto ca saddhammāti taṃkhaṇaṃyeva vipassanāsaddhammā cuto. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
2. 《满足经》的注释
2. Alaṃsuttavaṇṇanā
6262. 第二经中,“能自利、能利他”:是指有能力、有资格、适合做利益自己和利益他人的修行。“速了知者”:是指迅速领会,也就是说,在讲说蕴、界、处等法时,能很快地了知那些法义。这部经里讲的是止观。不过,这是随顺个人的意乐和说法的善巧,从最开头的地方开始,一路向下逐渐讲说的。
62. Dutiye alaṃ attano alaṃ paresanti attano ca paresañca hitapaṭipattiyaṃ samattho pariyatto anucchaviko. Khippanisantīti khippaṃ upadhāreti, khandhadhātuāyatanādīsu kathiyamānesu te dhamme khippaṃ jānātīti attho. Imasmiṃ sutte samathavipassanā kathitā. Puggalajjhāsayena pana desanāvilāsena cetaṃ matthakato paṭṭhāya heṭṭhā otarantaṃ kathitanti.
3. 《略说经》的注释
3. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
6363. 在第三经中,“evameva”(确实如此)就是没有缘由地如此;或者就像这个人乞求的那样,同样地。“Moghapurisā”(愚人)就是迷惑的人、空洞无实的人。“Ajjhesanti”(他们乞求)就是他们请求。“Anubandhitabbaṃ”(应随逐)是指他们心想:应该以威仪行相的随从来跟随我,不应舍离我。为了令知而呵斥,他这样说。据说,这位比丘即使得到了教诫,也仍然只是放逸;听了法之后就停在那里,不愿意修习沙门法。因此,世尊这样呵斥之后,又因为他具备证得阿罗汉果的近依,为了教导他而说“比丘,因此你应当这样学”等等。其中,“我内在的心将安住、善安住,已生起的恶不善法不会占据我的心而安住”——通过这一教诫,先就自身内在而说了根本定,那只是心一境性而已。
63. Tatiye evamevāti nikkāraṇeneva. Yathā vā ayaṃ yācati, evameva. Moghapurisāti mūḷhapurisā tucchapurisā. Ajjhesantīti yācanti. Anubandhitabbanti iriyāpathānugamanena anubandhitabbaṃ maṃ na vijahitabbaṃ maññanti. Ājānanatthaṃ apasādento evamāha. Esa kira bhikkhu ovāde dinnepi pamādameva anuyuñjati, dhammaṃ sutvā tattheva vasati, samaṇadhammaṃ kātuṃ na icchati. Tasmā bhagavā evaṃ apasādetvā puna yasmā so arahattassa upanissayasampanno , tasmā taṃ ovadanto tasmātiha te bhikkhu evaṃ sikkhitabbantiādimāha. Tattha ajjhattaṃ me cittaṃ ṭhitaṃ bhavissati susaṇṭhitaṃ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassantīti iminā tāvassa ovādena niyakajjhattavasena cittekaggatāmatto mūlasamādhi vutto.
因此,为了说明“不应仅仅以此就满足,而应当这样把定增长下去”,接着说道:“比丘,当你的内心安住、善安住,已生起的恶不善法不占据你的心、不持续存在时,那时,比丘,你应当这样学:‘我将修习慈心解脱……乃至……善加发动。’”这样以慈心把修习增长之后,又说:“比丘,当你这样修习这个定、反复练习时,那时,比丘,你应当修习这个有寻有伺的定……”等等。这段话的意思是:比丘,当这个根本定这样通过慈心修习时,那时你不应仅仅因为那一点就满足,而应当把这个根本定运用于其他所缘,让它达到四禅或五禅,按照“有寻有伺”等的方式去修习。
Tato ‘‘ettakeneva santuṭṭhiṃ anāpajjitvā evaṃ so samādhi vaḍḍhetabbo’’ti dassetuṃ yato kho te bhikkhu ajjhattaṃ cittaṃ ṭhitaṃ hoti susaṇṭhitaṃ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ‘‘mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati…pe… susamāraddhā’’ti evamassa mettāvasena bhāvanaṃ vaḍḍhetvā puna yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṃ bhikkhu imaṃ samādhiṃ savitakkasavicārampi bhāveyyāsītiādi vuttaṃ. Tassattho – yadā te bhikkhu ayaṃ mūlasamādhi evaṃ mettāvasena bhāvito hoti, tadā tvaṃ tāvatakenapi tuṭṭhiṃ anāpajjitvāva imaṃ mūlasamādhiṃ aññesupi ārammaṇesu catukkapañcakajjhānāni pāpayamāno ‘‘savitakkasavicārampī’’tiādinā nayena bhāveyyāsīti.
说完这些之后,为了指出“你应当把这种定以其余梵住为先导,在其他所缘上修习四禅和五禅”,世尊接着说:“比丘,当这个定这样被修习、被善修习时,比丘,那时你应当这样学:‘我的悲心解脱……’”等等。这样显示了以慈为先导的四禅和五禅的修习之后,为了再显示以身随观等为先导的修习,又说:“比丘,当这个定这样被修习、被善修习时,比丘,那时你应当这样学:‘于身,身随观……’”等等,接着又说:“比丘,当这个定这样被修习、被善修习时,那时你无论去往何处……”其中,“gagghasi”就是“你将去”的意思。用“Phāsuṃyeva”(唯安乐)这个词,是为了显示阿罗汉果。因为证得阿罗汉果的人,在一切威仪中都住于安乐。
Evaṃ vatvā ca pana avasesabrahmavihārapubbaṅgamampissa aññesu ārammaṇesu catukkapañcakajjhānabhāvanaṃ kareyyāsīti dassento yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ ‘‘karuṇā me cetovimuttī’’tiādimāha. Evaṃ mettāpubbaṅgamaṃ catukkapañcakajjhānabhāvanaṃ dassetvā puna kāyānupassanādipubbaṅgamaṃ dassetuṃ yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ ‘‘kāye kāyānupassī’’tiādiṃ vatvā yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato tvaṃ bhikkhu yena yeneva gagghasītiādimāha. Tattha gagghasīti gamissasi. Phāsuṃyevāti iminā arahattaṃ dasseti. Arahattappatto hi sabbiriyāpathesu phāsu viharati nāma.
《伽耶山顶经》的注释。
4. Gayāsīsasuttavaṇṇanā
6464. 在第四经中,“他说了这个”的意思是:为了向比丘僧团报告在自己精进修行阶段生起的寻,他说出了“诸比丘,从前我……”这一段话。“光明”指天眼智的光明。“知见”指以天眼为基础、名为智的见。“曾共住”指过去曾一起居住。不过在这部经里,经典本身已经提到了八种智:天眼智、神变智、他心智、随业往生智、未来分智、现在分智、过去分智、宿住随念智。但讲解这部经时,还要把这些智和诸观智、四道智、四果智、四省察智、四无碍解智、六不共智合在一起讲,这样才算完整地解说了这部经。
64. Catutthe etadavocāti attano padhānabhūmiyaṃ uppannaṃ vitakkaṃ bhikkhusaṅghassa ārocetuṃ – ‘‘pubbāhaṃ, bhikkhave’’tiādivacanaṃ avoca. Obhāsanti dibbacakkhuñāṇobhāsaṃ. Ñāṇadassananti dibbacakkhubhūtaṃ ñāṇasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Sannivutthapubbanti ekato vasitapubbaṃ. Imasmiṃ pana sutte dibbacakkhuñāṇaṃ, iddhividhañāṇaṃ, cetopariyañāṇaṃ, yathākammupagañāṇaṃ, anāgataṃsañāṇaṃ, paccuppannaṃsañāṇaṃ, atītaṃsañāṇaṃ, pubbenivāsañāṇanti imāni tāva aṭṭha ñāṇāni pāḷiyaṃyeva āgatāni, tehi pana saddhiṃ vipassanāñāṇāni cattāri maggañāṇāni, cattāri phalañāṇāni, cattāri paccavekkhaṇañāṇāni, cattāri paṭisambhidāñāṇāni cha asādhāraṇañāṇānīti etāni ñāṇāni samodhānetvā kathentena evaṃ idaṃ suttaṃ kathitaṃ nāma hoti.
《胜处经》的注释。
5. Abhibhāyatanasuttavaṇṇanā
6565. 第五项中,“胜处”是指能胜伏的原因。它们胜伏什么?既胜伏对立的法,也胜伏所缘。因为那些胜处以对治的方式胜伏对立的法,又因为修行者的智慧超胜而胜伏所缘。至于“内有色想”等说法,是以内在的色作为遍作修行,所以称为“内有色想”。因为在自身内部修青色遍作时,可以取头发、胆汁或瞳孔作为对象;修黄色遍作时,可以取脂肪、皮肤、手掌脚掌或眼中的黄色部分;修红色遍作时,可以取肌肉、血液、舌头或眼中的红色部分;修白色遍作时,可以取骨头、牙齿、指甲或眼中的白色部分。不过,那些色并不是极青、极黄、极红、极白,而是不清净的。
65. Pañcame abhibhāyatanānīti abhibhavanakāraṇāni. Kiṃ abhibhavanti? Paccanīkadhammepi ārammaṇānipi. Tāni hi paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti, puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni. Ajjhattaṃ rūpasaññītiādīsu pana ajjhattarūpe parikammavasena ajjhattaṃ rūpasaññī nāma hoti. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā hatthatalapādatalesu vā akkhīnaṃ pītaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Taṃ pana sunīlakaṃ supītakaṃ sulohitakaṃ suodātaṃ na hoti, avisuddhameva hoti.
有人这样修:内在生起遍作,但相出现在外面。他因为内在遍作、外在安止,就被称为“内有色想者,一者外见诸色”。“小”是指没有扩大。“胜妙或丑恶”是说,不管那些色是胜妙还是丑恶,应当知道这个胜处只是依“小”而说的。“征服它们”:就像一位善于取食的人,得到只有一匙的饭,心想“这点东西有什么好吃的”,便把它捏成一团一口吞下;同样,智慧超胜的人以明净的智慧心想“对这样微小的所缘有什么必要入定?这对我来说不是负担”,于是胜伏那些色而入定。意思是,他在相生起的当下就达到了安止。“我知、我见”这句话是在说明他的作意,而且这是出定后的作意,不是在定中。“有如是想”:他无论依作意想还是依禅那想,都是这样想。因为他的征服想在定中也有,但作意想只在出定后才有。
Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassevaṃ parikammaṃ ajjhattaṃ uppannaṃ hoti, nimittaṃ pana bahiddhā, so evaṃ ajjhattaṃ parikammassa bahiddhā ca appanāya vasena ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī’’ti vuccati. Parittānīti avaḍḍhitāni. Suvaṇṇadubbaṇṇānīti suvaṇṇāni vā hontu dubbaṇṇāni vā, parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannaggahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā ‘‘kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī’’ti saṃkaḍḍhitvā ekakabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo ‘‘kimettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro’’ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho. Jānāmi passāmīti iminā panassa ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyaṃ. Evaṃsaññī hotīti ābhogasaññāyapi jhānasaññāyapi evaṃsaññī hoti. Abhibhavanasaññā hissa antosamāpattiyampi atthi, ābhogasaññā pana samāpattito vuṭṭhitasseva.
“无量”是指已经扩大了的量,意思是“大”。而这里“征服”是说:就像一个大胃王得到一大份饭团,心想“再来点,再来点,这点东西能把我怎么样”,并不觉得它大;同样,一个智慧超胜、智慧明净的人,心想“这里有什么值得入定的?这并非无量,对我来说,成就心一境性并不是负担”,于是征服它而入定,意思是在相生起的当下就达到了安止。
Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni, mahantānīti attho. Abhibhuyyāti ettha ca pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā ‘‘aññāpi hotu, aññāpi hotu, kiṃ esā mayhaṃ karissatī’’ti na taṃ mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadañāṇo ‘‘kiṃ ettha samāpajjitabbaṃ, nayidaṃ appamāṇaṃ, na mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī’’ti abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādanevettha appanaṃ pāpetīti attho.
内在的无色想,或因未获得,或因无利益,故对内在的色法缺少遍作想。
Ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññāvirahito.
凡其遍作与相皆于外生起者,他便是依外之遍作与安止而被说为“内无色想,独自在外看各种色”。此处其余内容,与第四胜处所说方式相同。然而在这四种胜处中,“小”是依寻行者而来,“无量”是依痴行者而来,“胜妙色”是依嗔行者而来,“丑恶色”是依贪行者而来,因为这些对那些人各自适合。而它们对那些人适合,已在《清净道论》(Visuddhi. 1.43)“性行解说”中说过。
Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassa parikammampi nimittampi bahiddhā uppannaṃ, so evaṃ bahiddhā parikammassa ceva appanāya ca vasena ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī’’ti vuccati. Sesamettha catutthābhibhāyatane ca vuttanayameva. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi etāni sappāyāni. Sā ca nesaṃ sappāyatā visuddhimagge (visuddhi. 1.43) cariyaniddese vuttā.
在第五胜处等当中,“青”这个说法是就总括一切而说的。“青色”是就颜色而说的。“青显”是就显现而说的。意思是说:它们没有可见的缝隙,颜色不混杂,显现为纯粹一色之青。“青光”则是就光明而说的,意思是青色的光、具有青色光辉。由此显示它们极为清净,因为这些胜处正是就清净的颜色而说的。至于“取青遍者,在青色上取相,或在花上、或在布上、或在颜色界上”等等,这里关于遍的制作、遍作修行以及安止的方法,在《清净道论》中已经详细说明了。
Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhikavasena vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena. Nīlanidassanānīti nidassanavasena. Apaññāyamānavivarāni asambhinnavaṇṇāni ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsavasena vuttaṃ, nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ suvisuddhataṃ dasseti. Visuddhavaṇṇavaseneva hi imāni abhibhāyatanāni vuttāni. ‘‘Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā’’tiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.55) vitthārato vuttamevāti.
第六 解脱经的注释
6. Vimokkhasuttavaṇṇanā
66“解脱”这个名字,是根据什么含义而称为解脱呢?是根据“胜解”的含义。那么,什么是“胜解”的含义呢?就是从对立之法中彻底脱离出来的含义,以及由于对所缘生起欣乐而彻底脱离出来的含义。也就是说,就像小孩在父亲怀里放松四肢躺着一样,以没有拘束、没有顾虑的状态,在所缘中现起运作。不过,这个含义只存在于前面的几种解脱中,在最后一种解脱中并不存在。
66.Vimokkhāti kenaṭṭhena vimokkhā? Adhimuccanaṭṭhena. Ko panāyaṃ adhimuccanaṭṭho nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu muccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu muccanaṭṭho, pituaṅke vissaṭṭhaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ panattho pacchime vimokkhe natthi, purimesu vimokkhesu atthi.
有色者观色:在这里,在自己身上从头发等开始,以青遍等方式生起的色界禅那,就是“色”;拥有这个色,所以叫“有色者”。他也以禅那之眼看见外面的青遍等色。通过这一句,说明了在内、外所依的遍处上生起禅那的人所证得的四种色界禅那。内无色想:就是内心里没有色想,意思是说在自己头发等上面没有生起色界禅那。通过这一句,说明了在外遍作之后,只在外生起禅那的人所证得的色界禅那。
Rūpī rūpāni passatīti ettha ajjhattaṃ kesādīsu nīlakasiṇādivasena uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, tadassatthīti rūpī. Bahiddhāpi nīlakasiṇādīni rūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhavatthukesu kasiṇesu uppāditajjhānassa puggalassa cattāri rūpāvacarajjhānāni dassitāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī, attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva uppāditajjhānassa rūpāvacarajjhānāni dassitāni.
对美净者胜解这句话,说明在极其清净的青遍等颜色遍处中证得的诸禅那。在这里,虽然在安止定中并没有“美净”这样的作意,但如果有人以极其清净、美好的遍处作为所缘而安住,那么因为他可以被称为“对美净者胜解”,所以作了这样的开示。不过在《无碍解道》中——
Subhanteva adhimutto hotīti iminā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāya ‘‘subha’’nti ābhogo natthi, yo pana suvisuddhaṃ subhaṃ kasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā viharati, so yasmā ‘‘subhanti adhimutto hotī’’ti vattabbataṃ āpajjati, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana –
怎样才是“只倾向于净”的解脱呢?在这里,比丘以伴随慈的心遍满一方……乃至……而住。因为修习慈,众生变得不违逆。以伴随悲的心……乃至……以伴随喜的心……乃至……以伴随舍的心遍满一方……乃至……而住。因为修习舍,众生变得不违逆。这样就是“只倾向于净”的解脱。
‘‘Kathaṃ subhanteva adhimutto hotīti vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ …pe… viharati. Mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Karuṇāsahagatena…pe… muditāsahagatena …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ…pe… viharati. Upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Evaṃ subhanteva adhimutto hotīti vimokkho’’ti (paṭi. ma. 1.212) vuttaṃ.
关于“完全舍离色想”等句,应当说明的内容在《清净道论》里已经讲过了。这就是第八解脱:因为已经完全舍离、解脱了四蕴,所以称为第八、最上的解脱。
Sabbaso rūpasaññānantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.276-277) vuttameva. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkhoti ayaṃ catunnaṃ khandhānaṃ sabbaso vissaṭṭhattā vimuttattā aṭṭhamo uttamo vimokkho nāma.
7-8. 《非圣者语经》注释
7-8. Anariyavohārasuttavaṇṇanā
67-6867-68. 第七经里说的“非圣者语”,就是指带着过失的、不是圣者所说的话。他们用那些思心所来说那些话,那些思心所就得到了这个名称。第八经的含义,要按照前面所说的相反方式来理解。
67-68. Sattame anariyavohārāti na ariyakathā sadosakathā. Yāhi cetanāhi te vohāre voharanti, tāsaṃ etaṃ nāmaṃ. Aṭṭhame vuttapaṭipakkhanayena attho veditabbo.
《众集经》的注释
9. Parisāsuttavaṇṇanā
69第九经里说的“刹帝利众”,就是刹帝利大众的集会、聚集。这个道理在其余各处也都一样。“数百刹帝利众”,就像频婆娑罗王的集会、亲族的集会、离车族的集会等那样,在其他轮围世界里也同样存在。“曾共言语”,是曾经互相问候交谈过。“曾共论议”,是也曾一起参与法义上的讨论。“他们的容貌如何”,是说他们有的肤色白,有的肤色黑,有的像鲶鱼那样的肤色,而导师则是金色。不过这是就身形相貌来说的。而且他们的身形相貌也仅仅是被他们认知而已。然而世尊并不像蛮人,也不像戴着摩尼耳环的人,世尊是以佛陀的仪容而坐。他们也只是看到和自己相同的身形相貌。“他们的声音如何”,是说他们有的声音破哑,有的声音瓮声瓮气,有的声音像乌鸦叫,而导师则是梵音。不过这是就地方语言来说的。即使世尊坐在王座上说法,他们也会觉得“今天国王用甜美的声音说法”。世尊说完离开后,他们再看到国王回来,就会生起“这究竟是谁”的推度。其中“这究竟是谁”,是说他们虽然这样推度——“即于此处,方才以摩揭陀语、狮子语、甜美之方式说法而隐没者,究竟是谁?是天耶?是人耶?”——却也不能了知。那么,为什么要向这些不能了知的人说法呢?是为了熏习。因为即使这样听闻了,法在未来也会成为因缘,所以是为未来而说法。“数百婆罗门众”等,应当以苏那檀达的集会等以及其它轮围世界来理解其发生。
69. Navame khattiyaparisāti khattiyānaṃ parisānaṃ sannipāto samāgamo. Esa nayo sabbattha. Anekasataṃ khattiyaparisanti bimbisārasamāgama-ñātisamāgama-licchavisamāgamādisadisaṃ, aññesu cakkavāḷesupi labbhateva. Sallapitapubbanti ālāpasallāpo katapubbo. Sākacchāti dhammasākacchāpi samāpajjitapubbā. Yādisako tesaṃ vaṇṇoti te odātāpi honti kāḷāpi maṅguracchavīpi, satthā suvaṇṇavaṇṇo. Idaṃ pana saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ. Saṇṭhānampi ca kevalaṃ tesaṃ paññāyatiyeva. Na pana bhagavā milakkhasadiso hoti, nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo, buddhaveseneva nisīdati. Tepi attano samānasaṇṭhānameva passanti. Yādisako tesaṃ saroti te chinnassarāpi honti gaggassarāpi kākassarāpi, satthā brahmassarova. Idaṃ pana bhāsantaraṃ sandhāya kathitaṃ. Sacepi hi satthā rājāsane nisinno katheti, ‘‘ajja rājā madhurena kathetī’’ti nesaṃ hoti. Kathetvā pakkante pana bhagavati puna rājānaṃ āgataṃ disvā ‘‘ko nu kho aya’’nti vīmaṃsā uppajjati. Tattha ko nu kho ayanti ‘‘imasmiṃ ṭhāne idāneva māgadhabhāsāya sīhaḷabhāsāya madhurena ākārena kathento ko nu kho ayaṃ antarahito, kiṃ devo udāhu manusso’’ti evaṃ vīmaṃsantāpi na jānantīti attho. Kimatthaṃ panevaṃ ajānantānaṃ dhammaṃ desetīti? Vāsanatthāya. Evaṃ sutopi hi dhammo anāgate paccayo hotīti anāgataṃ paṭicca deseti. Anekasataṃ brāhmaṇaparisantiādinaṃ soṇadaṇḍasamāgamādivasena ceva aññacakkavāḷavasena ca sambhavo veditabbo.
第10章《地震经》的注释
10. Bhūmicālasuttavaṇṇanā
70第十经中说的“坐具”,这里指的是皮革片。“乌德那塔庙”,说的是建在乌德那夜叉住处地方的寺院。瞿昙塔庙等也是同样的说法。“已修习”,就是已增长。“已多修习”,就是反复地做。“已作为车乘”,就是像套好的车乘那样已作。“已作为地基”,就是依安立之义,像地基那样已作。“已安立”,就是已决意坚守。“已遍熟习”,就是全面累积、好好增长。“已善精勤”,就是很好地精勤。
70. Dasame nisīdananti idha cammakhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Udenaṃ cetiyanti udenayakkhassa vasanaṭṭhāne katavihāro vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā.
世尊这样先不作限定地讲,然后再加以限定来说明,于是说出“如来的……”等话。这里,“劫”指寿劫。在每一个时期,人类的寿命有多长,他就能使其圆满而住世。“或劫的剩余”:就是前面所说“少或多”的百岁之外多出来的部分。不过,大尸婆长老这样说:“诸佛从不说没有意义的话。如果反复入定,镇伏临死的感受,他确实能住满整整一个吉祥劫。那为什么不住世呢?因为执取来的身体会被衰老等征服,而诸佛在还没有落到衰老等境地之前,就在第五个寿期、大多数人还觉得他们可爱可意的时候般涅槃了。而且在诸佛、随佛觉者及大声闻弟子都般涅槃之后,如果独自一人像树桩一样留在世上,或者只由年幼的沙弥陪伴,就会招来轻蔑:‘哦,这就是诸佛的僧众啊!’所以他没有住世。”即使有这样的说法,这里所说的“寿劫”,注释书仍然确定就是这个意思。
Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa khotiādimāha. Ettha kappanti āyukappaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti ‘‘appaṃ vā bhiyyo’’ti vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha – ‘‘buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi, punappunaṃ samāpajjitvā maraṇantikavedanaṃ vikkhambhento bhaddakappameva tiṭṭheyya. Kasmā pana na ṭhitoti? Upādinnakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā ca khaṇḍiccādibhāvaṃ appatvā pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakeneva khāṇukena viya ṭhātabbaṃ hoti daharasāmaṇeraparivārena vā, tato ‘aho buddhānaṃ parisā’ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya. Tasmā na ṭhito’’ti. Evaṃ vuttepi yo pana vuccati ‘‘āyukappo’’ti, idameva aṭṭhakathāya niyāmitaṃ.
像这样被魔缠住了心:这里“像这样”只是一个虚词。意思是说,就像任何一个十二种颠倒都完全没有断除、被魔缠住了心、心被压制的凡夫无法通达一样,长老也同样没能通达。因为,魔会缠住那些十二种颠倒完全没有断除的人的心。而长老还有四种颠倒没有断除,所以魔缠住了他的心。那么,魔在缠住心的时候做了什么呢?他要么显现恐怖的色所缘,要么发出恐怖的声所缘。众生看到或听到之后,就放舍了正念,张着嘴呆住;魔从他们的嘴伸进手去,挤压心脏,他们就失去知觉地站着。可是对长老,魔哪能把手伸进他嘴里呢?魔只是显现了恐怖的所缘。长老看到之后,没能通达禅相的光明。世尊明明知道,为什么还要第三次呼唤呢?是为了此后长老请求“请住世,世尊”时,世尊可以责备说“这是你的过失,这是你的过错”,把过失归到他身上,让他生起悔悟,以此作为随后的教导。
Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ, yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa ca cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāsi. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti. Tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti, tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati, tato visaññāva hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhe hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati, bheravārammaṇaṃ pana dassesi. Taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ nappaṭivijjhi. Bhagavā jānantoyeva kimatthaṃ yāva tatiyaṃ āmantesīti? Parato ‘‘tiṭṭhatu, bhante bhagavā’’ti yācite ‘‘tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha’’nti dosāropanena so katanukaraṇatthaṃ.
“魔”:在这里,驱使众生去做无益之事、令他们败坏灭亡的,就是魔罗。“魔”只是它的另一个叫法。因为它具足恶法,所以被称为“邪恶者”。黑者、终结者、那木支、放逸者的亲友,也都是它的名字。“此语确实已说过”:这是说,世尊成等正觉后的第八个七日,就在菩提道场,魔罗前来对世尊说:“世尊,您为了什么目的圆满诸波罗蜜,那个目的已经达成,一切知智已经通达,您何必再思量世间?”就像今天这样,它请求说:“世尊,现在请般涅槃吧!”世尊用“我还不……”等话拒绝了它。针对这件事,阿难说:“此语确实已说过,尊者……”等等。
Māro pāpimāti ettha satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ . So hi pāpadhammasamannāgatattā ‘‘pāpimā’’ti vuccati. Kaṇho, antako, namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe bodhimaṇḍeyeva āgantvā ‘‘bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ te lokavicāraṇenā’’ti vatvā yathā ajja, evameva ‘‘parinibbātu dāni, bhante bhagavā’’ti yāci. Bhagavā cassa ‘‘na tāvāha’’ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya – ‘‘bhāsitā kho panesā, bhante’’tiādimāha.
在这里,“贤善者”是指依道而贤善,也同样已调伏,也同样无所畏惧。“多闻者”是指依三藏而多闻,所以叫多闻者。“持法者”是指受持那法。或者,既指教理上的多闻,也指证悟上的多闻;因为能受持教法与证法本身,所以叫持法者——这里应当这样理解。“法随法行者”是指修习作为圣法之随法的观法。“正行者”是指践行合宜之道。“随法行者”是指具有随法而行之习性者。“自师说”是指自己师长的教导。“将教导”等全都是同义语。“依法”是指以有因由、有依据的言说而说。“有神变”是指将把法阐述到导向涅槃为止。
Tattha viyattāti maggavasena byattā, tatheva vinītā, tathā visāradā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Tameva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Atha vā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca. Pariyattipaṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhammappaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti anucchavikapaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammaṃ caraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantītiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessanti.
梵行:指包含三学的整个教法梵行。成功:因为禅那的喜乐之味而圆满。繁荣:达到增长,像一切全面盛开一样,因为神通成就。广布:因为安立于各个方向地区而广泛传播。众人知:因为大众证悟而被众多人知道、通达。广博:以一切方式达到广大的状态。如何?直到天人善能阐扬,意思是:所有有智慧的天人和人类,都善能阐扬。少事务:无所期盼。邪恶者,从第八个七天开始,你就四处游荡,喊着:尊者世尊,现在请般涅槃吧!善逝,请般涅槃吧!从今天起,你当息止劳苦,不要再为我的般涅槃费心了。
Brahmacariyanti sikkhāttayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānassādavasena. Phītanti vuddhipattaṃ sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena. Bāhujaññanti bahūhi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākārena puthulabhāvappattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehi suppakāsitanti, yattakā viññujātikā devā ceva manussā ca atthi, sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho. Appossukkoti nirālayo. Tvañhi pāpima aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya ‘‘parinibbātu dāni, bhante bhagavā, parinibbātu sugato’’ti viravanto āhiṇḍittha. Ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi, mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ karohīti vadati.
具念、正知,舍弃寿行:意思是,把正念好好安立起来,以智慧判定之后,才舍弃、放下了寿行。在这里,世尊并不是像丢开手里的土块那样舍弃寿行,而是入果定三个月之后,生起了“此后我将不再入果定”的心念。针对这一点,才说“舍弃”。也有“放舍”这种读法。大地震动:就是巨大的地震。据说那时,一万个世界都震动了。恐怖:就是令人恐惧。天鼓也响了:天鼓鸣响,天人发出干燥的雷声,非时的闪电闪出,骤雨降下——说的就是这个意思。
Sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajjīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissajji pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana phalasamāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ossajī’’ti. Ussajītipi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto pathavīkampo. Tadā kira dasasahassī lokadhātu kampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako. Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.
他说出优陀那。为什么说出优陀那呢?也许有人会这样说:“世尊被‘请般涅槃吧,尊者’这样的话一再跟在后面催促,是因为害怕才舍弃了寿行。”为了不给这种说法留下余地——因为害怕的人根本不会有优陀那——他是被喜悦之力所驱使而说出优陀那的。
Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya ‘‘bhagavā pacchato pacchato anubandhitvā ‘parinibbātu, bhante’ti upadduto bhayena āyusaṅkhāraṃ vissajjesī’’ti, tassokāso mā hotu, bhītassa hi udānaṃ nāma natthīti pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi.
在这里,因为那业对一切包括狗、豺等在内也都是现前可知的,所以是可衡量、可限定的,这就叫“称量”。那是什么?就是欲界业。没有其他世间业能和称量的业相等或相比,所以叫“非称量”。那是什么?就是广大业。或者,欲界业和色界业是称量,无色界业是非称量。又或者,异熟少的业是称量,异熟多的业是非称量。“生起”:作为生起之因,能造作积聚、堆成团块,这就是它的意思。“有行”:能造作后有之业。“弃舍”:就是舍弃。“牟尼”:指佛陀牟尼。“内乐”:乐于自身内在。“等持”:透过近行定和安止定而达到等持。“破如甲”:像破除铠甲一样。“自身生”:从自身中生起的烦恼。这段话的意思是:世尊舍弃了那种以有异熟而称为“生起”、以能造作有而称为“有行”、并被判别为称量或非称量的世间业;就像战阵上的大勇士破除铠甲一样,世尊成为内乐者、等持者,进而破除了那从自身生起的烦恼。
Tattha sabbesaṃ soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ. Kiṃ taṃ? Kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyaṃ kammaṃ atthīti atulaṃ. Kiṃ taṃ? Mahaggatakammaṃ. Atha vā kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ vā tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavahetubhūtaṃ, rāsikārakaṃ piṇḍakārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavasaṅkhāraṇakaṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani sañjātaṃ kilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – savipākaṭṭhena sambhavaṃ, bhavābhisaṅkharaṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji, saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato hutvā samāhito hutvā abhindīti.
或者,“称量”是指正在衡量、判断。“非称量与生起”就是指涅槃和生起。“有行”是指能导向存在的业。“牟尼舍弃”:佛陀牟尼依照“五蕴是无常的,五蕴的灭尽是涅槃,涅槃是常的”这类方式去衡量,看到存在中的过患和涅槃中的功德,就以那被称为“能导致业尽”、能令业尽灭的圣道,舍弃了作为五蕴根本的有行之业。怎样舍弃呢?他“内乐、等持,破除如铠甲般的自身生”。他依观修而内乐,依止修而等持。也就是说,从预备阶段开始,他依靠止与观的力量,破除了像铠甲一样缠绕覆盖着自身、因为在自身中生起而得名“自身生”的一切烦恼网。由于烦恼不存在,所造的业因为不再结生,就称为已被舍弃。这样,他通过断除烦恼而舍弃了业。已经断除烦恼的人,根本不会有恐惧,所以他毫无畏惧地舍弃了寿行,并且为了表明这种无畏惧的状态而说了优陀那。应当这样理解。
Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva sambhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji munīti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā (paṭi. ma. 3.37-38) nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ, nibbāne ca ānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhāraṃ kammaṃ ‘‘kammakkhayāya saṃvattatī’’ti (ma. ni. 2.81; a. ni. 4.232-233) evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato, samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā ‘‘attasambhava’’nti laddhanāmaṃ sabbakilesajālaṃ abhindi. Kilesābhāvena ca kataṃ kammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ pajahi. Pahīnakilesassa ca bhayaṃ nāma natthi, tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossajji, abhītabhāvañāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.
当大风出现时,是指在某个时候,或者某个特定时刻,刮起了大风。所谓“吹”,是指名叫“降临风”的风生起。这些风吹动的时候,会截断那支撑着水、厚达九十万由旬再加六万由旬的风层。于是水在空中坠落,水坠落的时候,大地也跟着坠落。然后风又靠自己的力量,像在内部运作一样把水束缚住、摄持住,于是水就上升,水上升的时候,大地也跟着上升。就这样,水被搅动,进而震动了大地。这种震动其实一直都在发生,只是大多数时候,水的下降和上升并不明显。
Yaṃ mahāvātāti yena samayena yasmiṃ vā samaye mahāvātā. Vāyantīti upakkhepakavātā nāma uṭṭhahanti, te vāyantā saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassabahalaṃ udakasandhārakavātaṃ upacchindanti, tato ākāse udakaṃ bhassati, tasmiṃ bhassante pathavī bhassati, puna vāto attano balena antodhammakaraṇe viya udakaṃ ābandhitvā gaṇhāti, tato udakaṃ uggacchati, tasmiṃ uggacchante pathavī uggacchati. Evaṃ udakaṃ kampitaṃ pathaviṃ kampeti. Etañca kampanaṃ yāvajjakālāpi hotiyeva, bahubhāvena pana ogacchanuggacchanaṃ na paññāyati.
有大神通、大威力:因为所成就的广大,所以是大神通;因为所应体验的广大,所以是大威力。小:就是虚弱。无量:就是强大。他震动这大地:那个人成就神通之后,为了让人警醒而震动大地,就像大目犍连尊者那样;或者为了试验而震动大地,就像大那伽长老的外甥僧护沙弥那样。遍震动:就是从四周一起震动。极震动:只是同一个意思的另一种说法。这样,在这八种地震中,第一种是由界扰动而震,第二种是由神通威力而震,第三和第四种是由福德威力而震,第五种是由智慧威力而震,第六种是由随喜赞叹而震,第七种是由悲悯的本性而震,第八种是由哀泣而震。大士入母胎和从母胎出来时,大地因他的福德威力而震动;成正等觉时,大地被智慧威力冲击而震动;转法轮时,大地安住在随喜赞叹的状态中,像是在给予随喜赞叹一样而震动;舍弃寿行时,大地安住在悲悯的本性中,无法忍受内心的激荡而震动;般涅槃时,大地被哀泣的猛烈力量所冲击而震动。不过,这个意思应当从地居天女的角度来理解。至于四大所成的大地本身,并没有这回事,因为它没有心识。其余各处,意思都很清楚。
Mahiddhikā mahānubhāvāti ijjhanassa mahantatāya mahiddhikā, anubhavitabbassa mahantatāya mahānubhāvā. Parittāti dubbalā. Appamāṇāti balavā. So imaṃ pathaviṃ kampetīti so iddhiṃ nibbattetvā saṃvejento mahāmoggallāno viya, vīmaṃsanto vā mahānāgattherassa bhāgineyyo saṅgharakkhitasāmaṇero viya pathaviṃ kampeti. Saṅkampetīti samantato kampeti. Sampakampetīti tasseva vevacanaṃ. Iti imesu aṭṭhasu pathavikampesu paṭhamo dhātukopena, dutiyo iddhānubhāvena, tatiyacatutthā puññatejena, pañcamo ñāṇatejena, chaṭṭho sādhukāradānavasena, sattamo kāruññasabhāvena, aṭṭhamo ārodanena. Mātukucchiṃ okkamante ca tato nikkhamante ca mahāsatte tassa puññatejena pathavī akampittha, abhisambodhiyaṃ ñāṇatejābhihatā hutvā akampittha, dhammacakkappavattane sādhukārabhāvasaṇṭhitā sādhukāraṃ dadamānā akampittha, āyusaṅkhāraossajjane kāruññasabhāvasaṇṭhitā cittasaṅkhobhaṃ asahamānā akampittha, parinibbāne ārodanavegatunnā hutvā akampittha. Ayaṃ panattho pathavidevatāya vasena veditabbo. Mahābhūtapathaviyā panetaṃ natthi acetanattā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.