(8) 3. 渴求品
(8) 3. Ākaṅkhavaggo
《希望经》的注释
1. Ākaṅkhasuttavaṇṇanā
7171. 在第三品的第一经里,“具足戒”指戒行圆满,或者说,是指以戒为伴而安住。这里,具足戒由两种原因达成:一是看到破戒的过患,二是看到持戒的功德。这两方面在《清净道论》里已有详细说明。关于“具足戒”这个词,据说住在光明寺的须摩那长老这样说:世尊仅仅用“具足戒”一语,就已经总说了四种清净戒,接着又以“巴帝摩卡防护”一语,把其中为首的戒详细展开来显示。但他的弟子三藏小那伽长老说:世尊在这两处所说的,其实都只是巴帝摩卡防护。因为只有巴帝摩卡防护才是戒,其余三种虽然也被称为戒,但并非究竟意义上的戒。他不认同前一种说法,说道:所谓根律仪,不过是守护六根门而已;活命遍净,不过是如法、公平地获得资具而已;资具依止,不过是对已获得的资具作如理观察后受用而已。严格来说,只有巴帝摩卡防护才是戒。谁破坏了它,就像被砍掉头的人,不能说护住剩下的手脚还能活。谁的这个律仪完好无损,就像头没被砍断的人,其余肢体还能恢复如常。所以,世尊用“具足戒”一语总说巴帝摩卡防护,再用“具足巴帝摩卡”作为它的同义语,然后为了详细展开显示,才说出“巴帝摩卡防护”等语。其中,“巴帝摩卡防护”等词的含义前面已经讲过。那么,为什么要在这里开始说“若他希望”呢?是为了显示持戒的功德。假如有些刚出家不久的人,或者智慧浅薄的人这样想:“世尊说‘要圆满戒,要圆满戒’,圆满戒到底有什么功德?有什么殊胜?有什么增长?”为了向他们显示十种功德,才这样说:“也许他们听到这能带来同梵行者的亲爱、可意,乃至漏尽为止的功德,就会去圆满戒行。”
71. Tatiyassa paṭhame sampannasīlāti paripuṇṇasīlā, sīlasamaṅgino vā hutvāti attho. Tattha dvīhi kāraṇehi sampannasīlatā hoti sīlavipattiyā ca ādīnavadassanena, sīlasampattiyā ca ānisaṃsadassanena. Tadubhayampi visuddhimagge (visuddhi. 1.9, 21) vitthāritaṃ. Tattha ‘‘sampannasīlā’’ti ettāvatā kira bhagavā catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvutā’’ti iminā tattha jeṭṭhakasīlaṃ vitthāretvā dassesīti dīpavihāravāsī sumanatthero āha. Antevāsiko panassa tepiṭakacūḷanāgatthero āha – ubhayatthapi pātimokkhasaṃvarova bhagavatā vutto. Pātimokkhasaṃvaroyeva hi sīlaṃ, itarāni pana tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ atthīti ananujānanto vatvā āha – indriyasaṃvaro nāma chadvārārakkhāmattakameva, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppattimattakaṃ, paccayasannissitaṃ paṭiladdhapaccaye idamatthanti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ. Nippariyāyena pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ. Yassa so bhinno, ayaṃ sīsacchinno viya puriso hatthapāde sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ sesāni puna pākatikāni kātuṃ sakkoti. Tasmā ‘‘sampannasīlā’’ti iminā pātimokkhasaṃvaraṃ uddisitvā ‘‘sampannapātimokkhā’’ti tasseva vevacanaṃ vatvā taṃ vitthāretvā dassento pātimokkhasaṃvarasaṃvutātiādimāha. Tattha pātimokkhasaṃvarasaṃvuttātiādīni vuttatthāneva. Ākaṅkheyya ceti idaṃ kasmā āraddhanti? Sīlānisaṃsadassanatthaṃ . Sacepi acirapabbajitānaṃ vā duppaññānaṃ vā evamassa ‘‘bhagavā ‘sīlaṃ pūretha sīlaṃ pūrethā’ti vadati, ko nu kho sīlapūraṇe ānisaṃso, ko viseso, kā vaḍḍhī’’ti tesaṃ dasa ānisaṃse dassetuṃ evamāha – ‘‘appeva nāma etaṃ sabrahmacārīnaṃ piyamanāpatādiāsavakkhayapariyosānaṃ ānisaṃsaṃ sutvāpi sīlaṃ paripūreyyu’’nti.
这里,“若希望”是指如果内心想要。“愿我成为他们喜爱的”,意思是应当成为他们用喜爱之眼注视的对象,成为亲切感生起的依托。“可意”,是指能让他们内心欢喜增长,或者说能被他们的心意接受,也就是以慈心遍满的意思。“尊敬”,是指在他们心中成为值得敬重的人,像石伞盖一样稳固。“应修习”,是指他们这样推崇:“这位尊者确实是知所知、见所见”,因此值得推崇。“于戒上成为圆满实行者”,意思是在四种清净戒上成为圆满实行者,具备无缺的相状。“内心致力于心寂止”,是指致力于自己内心的平静。“不废弃禅那”,是指禅那没有向外舍弃,或者禅那没有被破坏。“于观”,是指七种随观。“增广空屋者”,是指使空屋增广的人。这里应当知道,比丘依止止观取业处,日夜进入空屋坐下,就被称为“增广空屋者”。这是这里的略说。若欲知其详,应查阅《中部注释》之《希望经释》。
Tattha ākaṅkheyya ceti yadi iccheyya. Piyo cassanti piyacakkhūhi sampassitabbo, sinehuppattiyā padaṭṭhānabhūto bhaveyyaṃ. Manāpoti tesaṃ manavaḍḍhanako, tesaṃ vā manena pattabbo, mettacittena pharitabboti attho. Garūti tesaṃ garuṭṭhāniyo pāsāṇacchattasadiso. Bhāvanīyoti ‘‘addhāyamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’’ti evaṃ sambhāvanīyo. Sīlesvevassa paripūrakārīti catupārisuddhisīlesuyeva paripūrakārī assa, anūnena ākārena samannāgato bhaveyyāti vuttaṃ hoti. Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttoti attano cittasamathe yutto. Anirākatajjhānoti bahi anīhaṭajjhāno, avināsitajjhāno vā. Vipassanāyāti sattavidhāya anupassanāya. Brūhetā suññāgārānanti vaḍḍhetā suññāgārānaṃ. Ettha ca samathavipassanāvasena kammaṭṭhānaṃ gahetvā rattindivaṃ suññāgāraṃ pavisitvā nisīdamāno bhikkhu ‘‘brūhetā suññāgārāna’’nti veditabbo. Ayamettha saṅkhepo , vitthāro pana icchantena majjhimanikāyaṭṭhakathāya (ma. ni. aṭṭha. 1.64 ādayo) ākaṅkheyyasuttavaṇṇanāya oloketabbo.
“得利者”这里,世尊并不是在说为了利养而圆满戒等。因为世尊是这样教导弟子的:“断除为了食物而说的话,不说刻意造作的话。”他怎么会为了利养而说戒等的圆满呢?不过,这是随顺个人的意乐而说的。因为有些人会有这样的意乐:“如果我们不因四种资具而疲惫,就能圆满戒。”世尊就是随顺他们的意乐这样说的。而且,四种资具本身就是戒的自然功德。就像明智的人会把仓库等处存放的东西拿出来,自己不吃不用,而布施给持戒的人。所以,这也是为了显示戒的自然功德而说的。
Lābhīti ettha na bhagavā lābhanimittaṃ sīlādiparipūraṇaṃ katheti. Bhagavā hi ‘‘ghāsesanaṃ chinnakatho, na vācaṃ payutaṃ bhaṇe’’ti (su. ni. 716) evaṃ sāvake ovadati. So kathaṃ lābhanimittaṃ sīlādiparipūraṇaṃ katheyya. Puggalajjhāsayavasena panetaṃ vuttaṃ. Yesañhi evaṃ ajjhāsayo bhaveyya ‘‘sace mayaṃ catūhi paccayehi na kilameyyāma, sīlāni paripūretuṃ sakkuṇeyyāmā’’ti, tesaṃ ajjhāsayavasenevamāha. Apica sarasānisaṃso esa sīlassa yadidaṃ cattāro paccayā nāma. Tathā hi paṇḍitamanussā koṭṭhādīsu ṭhapitaṃ nīharitvā attanāpi aparibhuñjitvā sīlavantānaṃ dentīti sīlassa sarasānisaṃsadassanatthampetaṃ vuttaṃ.
在第三轮中,“凡我(受用其资具)的那些人”是指我(受用)哪些人的(资具)。“他们所作”是指那些天神或人对我的供养之举。愿这些成为大果、大功德:从世间乐的果报来说是大果,从出世间来说是大功德。或者这两者其实是同一个意思。因为对于具足戒等功德的人,即使只是布施一匙饭食,或者布施在只有五肘大的地上搭建的草棚,也能在数万劫中保护施主不堕入恶趣,最终成为证得不死界、般涅槃的助缘。这里可以引用“我曾布施乳粥”等故事为证,乃至整部《鬼故事》和《天宫故事》都能作证。
Tatiyavāre yesāhanti yesaṃ ahaṃ. Tesaṃ te kārāti tesaṃ devānaṃ vā manussānaṃ vā te mayi katā paccayadānakārā. Mahapphalā hontu mahānisaṃsāti lokiyasukhena phalabhūtena mahapphalā, lokuttarena mahānisaṃsā. Ubhayaṃ vā etaṃ ekatthameva. Sīlādiguṇayuttassa hi kaṭacchubhikkhāpi pañcaratanamattāya bhūmiyā paṇṇasālāpi katvā dinnā anekāni kappasahassāni duggativinipātato rakkhati, pariyosāne ca amatāya dhātuyā parinibbānassa paccayo hoti. ‘‘Khīrodanaṃ ahamadāsi’’ntiādīni (vi. va. 413) cettha vatthūni. Sakalameva vā petavatthu vimānavatthu ca sādhakaṃ.
在第四部分中,“亡者”指已经投生到后世的人。“亲属”指岳母、岳父那边的亲戚。“血亲”指同出一脉的父亲、祖父等人。“命终”就是已经死了。“对他们来说,那”指他们对我生起的净信心,或者以净信心对我的随念。比如,有位比丘已经去世的父亲或母亲,怀着净信心随念这位比丘:“我们那位亲戚长老,持戒清净,有善法。”那么对他们来说,这份净信心,乃至仅仅是这样随念,就有大果报、大利益。
Catutthavāre petāti peccabhavaṃ gatā. Ñātīti sassusasurapakkhikā. Sālohitāti ekalohitabaddhā pitipitāmahādayo. Kālaṅkatāti matā. Tesaṃ tanti tesaṃ taṃ mayi pasannacittaṃ, taṃ vā pasannena cittena anussaraṇaṃ. Yassa hi bhikkhuno kālakato pitā vā mātā vā ‘‘amhākaṃ ñātakatthero sīlavā kalyāṇadhammo’’ti pasannacitto hutvā taṃ bhikkhuṃ anussarati, tassa so cittappasādopi taṃ anussaraṇamattampi mahapphalaṃ mahānisaṃsameva hoti.
被不喜与喜乐所征服者,是指他被对出离修行的不喜以及对五欲之乐所征服、压倒、笼罩。被怖畏恐惧所征服者,在这里,“怖畏”既指内心的惊恐,也指所缘对象;“恐惧”则只指所缘对象。
Aratiratisahoti nekkhammapaṭipattiyā aratiyā kāmaguṇesu ratiyā ca saho abhibhavitā ajjhottharitā. Bhayabheravasahoti ettha bhayaṃ cittutrāsopi ārammaṇampi, bheravaṃ ārammaṇameva.
2. 《刺经》的注释
2. Kaṇṭakasuttavaṇṇanā
7272. 在第二部经中,“以著名”(abhiññātehi)是指像虚空中的满月或太阳那样,为人们所熟知、显而易见。“前后围绕”(parapurāya):“后”指后方,“前”指前方,意思是由在前奔跑的人和在后跟随的人组成的大随从队伍。“刺”(kaṇṭaka):因为能刺穿,所以叫刺。“诤论之见”(visūkadassana):即变成纷争的见解。“女人附近”(mātugāmūpacāra):即亲近女人。
72. Dutiye abhiññātehīti gaganamajjhe puṇṇacando viya sūriyo viya ñātehi pākaṭehi. Parapurāyāti paraṃ vuccati pacchimabhāgo, purāti purimabhāgo, purato dhāvantena pacchato anubandhantena ca mahāparivārenāti attho. Kaṇṭakoti vijjhanaṭṭhena kaṇṭako. Visūkadassananti visūkabhūtaṃ dassanaṃ. Mātugāmūpacāroti mātugāmassa samīpacāritā.
3-4. 《可爱法经》等经的注释
3-4. Iṭṭhadhammasuttādivaṇṇanā
73-74在第三部经中,“色”指身体容貌。在第四部经中,“法”指九种出世间法。“圣的”指非凡夫的,因为兼具戒等功德,所以这样说。“且是取坚实者、取最胜者”:意思是他是坚实与最胜的执取者。凡是身体中的坚实之物,以及其中最为优胜的,他都执取。
73-74. Tatiye vaṇṇoti sarīravaṇṇo. Dhammāti nava lokuttaradhammā. Catutthe ariyāyāti apothujjanikāya, sīlādīhi missakattā evaṃ vuttaṃ. Sārādāyī ca hoti varadāyīti sārassa ca varassa ca ādāyako hoti. Yo kāyassa sāro, yañcassa varaṃ, taṃ gaṇhātīti attho.
5. 《弥嘎萨喇经》的注释
5. Migasālāsuttavaṇṇanā
7575. 在第五部经的开头,凡是应当说明的内容,在《六集》里已经讲过了。不过在“戒行败坏者”等语句中,“戒行败坏者”就是没有戒的人。“心解脱”指果定。“慧解脱”指果智。“不了知”指不通过学取和遍问而了知。“戒行败坏无余断灭”:在这里,五种戒行败坏在入流道时被断除,十种在阿罗汉道时被断除。在果刹那,它们就称为已被断除。这里是就果刹那而说“断灭”。凡夫的戒会因五种原因而毁坏:犯波罗夷、舍弃学处、投向外道、证阿罗汉、死亡。其中,前三种导致修习退失,第四种导致增长,第五种既不导致退失也不导致增长。那么,戒怎么会因证阿罗汉而毁坏呢?因为凡夫的戒完全是善的,而阿罗汉道导致善不善业的灭尽,因此它以此而毁坏。由于不听闻,应听闻的也未听闻。由于不多闻,应作的也未作;这里“多闻”指精进。以精进应作之事未作,因未作故,从天界和道中退失。由于见未通达,应以见通达的未通达、未亲证。不得暂时解脱:不依适时闻法而不得喜与悦。走向退失:即转向退失。
75. Pañcamassa ādimhi tāva yaṃ vattabbaṃ, taṃ chakkanipāte vuttameva. Dussīlo hotītiādīsu pana dussīloti nissīlo. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Nappajānātīti uggahaparipucchāvasena na jānāti. Dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti ettha pañca dussīlyāni tāva sotāpattimaggena pahīyanti, dasa arahattamaggena. Phalakkhaṇe tāni pahīnāni nāma honti. Phalakkhaṇaṃ sandhāya idha ‘‘nirujjhatī’’ti vuttaṃ. Puthujjanassa sīlaṃ pañcahi kāraṇehi bhijjati pārājikāpajjanena sikkhāpaccakkhānena titthiyapakkhandanena arahattena maraṇenāti. Tattha purimā tayo bhāvanāparihānāya saṃvattanti, catuttho vaḍḍhiyā, pañcamo neva hānāya na vaḍḍhiyā. Kathaṃ panetaṃ arahattena sīlaṃ bhijjatīti? Puthujjanassa hi sīlaṃ accantakusalameva hoti, arahattamaggo ca kusalākusalakammakkhayāya saṃvattatīti evaṃ tena taṃ bhijjati. Savanenapiakataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ assutaṃ hoti. Bāhusaccenapi akataṃ hotīti ettha bāhusaccanti vīriyaṃ. Vīriyena kattabbayuttakaṃ akataṃ hoti, tassa akatattā saggatopi maggatopi parihāyati. Diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hotīti diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti apaccakkhakataṃ. Sāmayikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhati. Hānāya paretīti hānāya pavattati.
如实了知,是指通过学习和提问而知道:“证得入流果之后,五种戒行败坏就彻底断灭,没有一点剩余。”对他来说,连听闻也算已经做到了,意思是应该听到的已经听到了。连多闻也算已经做到了,意思是应该靠精进去做的,哪怕只是微弱的观修,也已经做了。连见也算已经善加通达了,意思是哪怕只是以世间的慧,也已经通达了诸缘。这个人的慧确实在洗涤他的戒,他就凭着被慧洗涤过的戒而达到殊胜。
Yathābhūtaṃ pajānātīti ‘‘sotāpattiphalaṃ patvā pañcavidhaṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī’’ti uggahaparipucchāvasena jānāti. Tassa savanenapi kataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ sutaṃ hoti. Bāhusaccenapi kataṃ hotīti vīriyena kattabbayuttakaṃ antamaso dubbalavipassanāmattakampi kataṃ hoti. Diṭṭhiyāpi suppaṭividdhaṃ hotīti antamaso lokiyapaññāyapi paccayapaṭivedho kato hoti. Imassa hi puggalassa paññā sīlaṃ paridhovati, so paññāparidhotena visesaṃ pāpuṇāti.
“以人为量者”,是指在人群中执取衡量标准的人。“他们计量”,是指他们能够衡量、称量。“一人低劣”,是指某人在功德上低劣。“殊胜”,是指某人在功德上殊胜、最上。“那”,是指那种衡量行为。“更超胜”,是指更美好。“更殊胜”,是指更第一。“法流能引领”,是指像勇健者一样持续转起的观智在引领,使人到达圣地。“谁能知此中因由”,是指这样的因由,谁能知道?“是具戒者”,是指以世间戒而成为具戒者。“于其中,他的那种戒”,是指证得阿拉汉解脱之后,戒也被称为无余断灭,其中的道理已经说过。从这里往后,在其余二支中,“解脱”指不来果;在第五支中,则正指阿拉汉果。这里的其余含义,应依照已说之理来了知。第六部经的义理已经明白。
Pamāṇikāti puggalesu pamāṇaggāhakā. Pamiṇantīti pametuṃ tuletuṃ arahanti. Eko hīnoti eko guṇehi hīno. Paṇītoti eko guṇehi paṇīto uttamo. Taṃ hīti taṃ pamāṇakaraṇaṃ. Abhikkantataroti sundarataro. Paṇītataroti uttamataro. Dhammasoto nibbahatīti sūraṃ hutvā pavattamānaṃ vipassanāñāṇaṃ nibbahati, ariyabhūmiṃ pāpeti. Tadantaraṃko jāneyyāti taṃ evaṃ kāraṇaṃ ko jāneyya. Sīlavā hotīti lokiyasīlena sīlavā hoti. Yatthassa taṃ sīlanti arahattavimuttiṃ patvā sīlaṃ aparisesampi nirujjhati nāma, tattha yutti vuttāyeva. Ito paresu dvīsu aṅgesu anāgāmiphalaṃ vimutti nāma, pañcame arahattameva. Sesamettha vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānatthameva.
第7篇《乌鸦经》的注释
7. Kākasuttavaṇṇanā
7777. 在第七部经中,“dhaṃsī”指贬损他人功德的人。他不把任何人的功德放在眼里,甚至对被他用手抓住的人,还要在人家头上拉屎。“pagabbho”指厚颜无耻。“tintiṇo”:tintiṇa 称为渴爱,具足渴爱,或者多疑。“luddo”指凶残。“akāruṇiko”指没有悲悯。“dubbalo”指软弱无力、没有精力。“oravitā”指边啼叫边行走。“necayiko”指做积聚的人。
77. Sattame dhaṃsīti guṇadhaṃsako. Kassaci guṇaṃ anādiyitvā hatthenapi gahito tassa sīsepi vaccaṃ karoti. Pagabbhoti pāgabbhiyena samannāgato. Tintiṇoti tintiṇaṃ vuccati taṇhā, tāya samannāgato, āsaṅkābahulo vā. Luddoti dāruṇo. Akāruṇikoti nikkāruṇiko. Dubbaloti abalo appathāmo. Oravitāti oravayutto oravanto carati. Necayikoti nicayakaro.
第9篇《嗔恨事经》的注释
9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā
7979. 第九经中,“非处”指没有原因。因为在有心的心路运作中,“他对我做了无益之事”之类的事可以成为原因,但在被树桩砸到等情形中,并没有这样的原因。因此,在那种情况下生起的嗔恨,就叫作“非处的嗔恨”。其余各处都只是字面意思,容易理解。
79. Navame aṭṭhāneti akāraṇe. Sacittakapavattiyañhi ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādi kāraṇaṃ bhaveyya, khāṇupahaṭādīsu taṃ natthi. Tasmā tattha āghāto aṭṭhāne āghāto nāma. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.