(七)2. 双品
(7) 2. Yamakavaggo
《无明经》等的注释
1. Avijjāsuttādivaṇṇanā
61-6261-62. 在第二品的第一部经里,“有缘”是指有因缘条件。“明解脱”是指果智以及其余相应诸法。“觉支”是指道觉支。在第二部经里,“有爱”是指对生存的渴求。这样一来,这两部经说的都是轮回;不过,第一部经说的是以无明为根的轮回,第二部经说的是以渴爱为根的轮回。
61-62. Dutiyassa paṭhame sāhāranti sapaccayaṃ. Vijjāvimuttinti phalañāṇañceva sesasampayuttadhamme ca. Bojjhaṅgāti maggabojjhaṅgā. Dutiye bhavataṇhāyāti bhavapatthanāya. Evaṃ dvīsupi suttesu vaṭṭameva kathitaṃ, vaṭṭañcettha paṭhame sutte avijjāmūlakaṃ vaṭṭaṃ kathitaṃ, dutiye taṇhāmūlakaṃ.
3-4. 《究竟经》等注释
3-4. Niṭṭhaṅgatasuttādivaṇṇanā
63-6463-64. 在第三部经中,“已达究竟”指的是不再有疑惑。这里说的“究竟”,就是指在这一世就能般涅槃。“从这里离去之后”,是指离开这个世界,往生到净居梵天界。在第四部经中,“具足不坏净信”是指具备不动摇的清净信心。“入流者”是指已经进入圣道之流。
63-64. Tatiye niṭṭhaṃ gatāti nibbematikā. Idha niṭṭhāti imasmiṃyeva loke parinibbānaṃ. Idha vihāyāti imaṃ lokaṃ vijahitvā suddhāvāsabrahmalokaṃ. Catutthe aveccappasannāti acalappasādena sampannā. Sotāpannāti ariyamaggasotaṃ āpannā.
5-7. 第一乐经等注释
5-7. Paṭhamasukhasuttādivaṇṇanā
65-67第五、第六、第七部经中:第五部经问的是以轮回为根本的苦与乐,第六部经问的是以教法为根本的。第七部经中的“那罗伽波那”:过去菩萨住于教诫时,有一群猿猴用芦苇在那里饮水,因此后来所建的集镇就得此名。“默然、默然”:他无论望向哪一方,那里都一片默然。“环视之后”:即从各处看过之后。“我背痛”:为什么会痛?因为世尊六年精勤大苦行时,身体遭受了极大的苦楚,后来到了年老时,背部风病便发作了。但凡有所执受的身体,谁也无法仅凭行、住、坐、卧等威仪就完全免于任何微小的病痛。他这样说,也是为了给长老一个铺设坐具的机会。“铺开僧伽梨衣之后”:即把僧伽梨衣铺在一旁合适的地方,覆盖在已经铺好的合宜床座上。
65-67. Pañcame vaṭṭamūlakaṃ sukhadukkhaṃ pucchitaṃ, chaṭṭhe sāsanamūlakaṃ. Sattame naḷakapānanti atīte bodhisattassa ovāde ṭhatvā vānarayūthena naḷehi udakassa pītaṭṭhāne māpitattā evaṃladdhanāmo nigamo. Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yaṃ yaṃ disaṃ anuviloketi, tattha tattha tuṇhībhūtameva. Anuviloketvāti tato tato viloketvā. Piṭṭhi me āgilāyatīti kasmā āgilāyati? Bhagavato hi cha vassāni mahāpadhānaṃ padahantassa mahantaṃ kāyadukkhaṃ ahosi, athassa aparabhāge mahallakakāle piṭṭhivāto uppajji. Upādinnakasarīrassa ṭhānanisajjādīhi appamattakena ābādhena na sakkā kenaci bhavituṃ. Taṃ gahetvāpi therassa okāsakaraṇatthaṃ evamāha. Saṅghāṭiṃ paññāpetvā ekamante patirūpaṭṭhāne paññattassa kappiyamañcassa upari attharitvā.
九到十、论事经两篇的注释
9-10. Kathāvatthusuttadvayavaṇṇanā
69-7069-70. 第九经里说的“畜生论”,是指那些不能引导人走向善趣和解脱道的谈论,所以叫畜生性的谈论。其中,以国王为话题,用“大选出王、曼陀多王、法阿育王有这样大的威德”这类方式展开的谈论,就是王论。盗贼论等等也是同样的道理。在这些话题里,如果只是以“某位国王长得好看、相貌悦人”这类方式来说,那就是带着在家执着的畜生论;但如果转成“连那样有大威德的人也已经灭尽消亡了”这样来说,就能安立在业处上。说到盗贼,如果讲“根本盗贼有这样大的本事,云盗贼有这样大的本事”,然后因为他们的行为而说“哇,真是勇士”,这种带着在家执着的谈论就是畜生论。说到战争,比如巴拉达战争等,如果以享受谈论的心态说“某人被某人这样杀死、这样射穿”,那就是畜生论;但如果转成“连他们也都灭尽消亡了”这样来说,那在任何情况下都是业处。另外,说到饮食等,如果以贪著欲乐美味的心态说“我们吃过、享用过、喝过、受用过这样颜色好、味道好、触感好的东西”,那是不应该说的;但赋予有意义的说法之后,可以说“过去我们曾把这样颜色等各方面都好的食物、饮料、衣服、车乘、花鬘、香料布施给有戒德的人,也曾供养佛塔”。
69-70. Navame tiracchānakathanti aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtaṃ kathaṃ. Tattha rājānaṃ ārabbha ‘‘mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃmahānubhāvo’’tiādinā nayena pavattakathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu ‘‘asuko rājā abhirūpo dassanīyo’’tiādinā gehasitakathāva tiracchānakathā hoti, ‘‘sopi nāma evaṃmahānubhāvo khayaṃ gato’’ti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresupi ‘‘mūladevo evaṃmahānubhāvo, meghadevo evaṃmahānubhāvo’’ti tesaṃ kammaṃ paṭicca ‘‘aho sūrā’’ti gehasitakathāva tiracchānakathā. Yuddhesupi bhāratayuddhādīsu ‘‘asukena asuko evaṃ mārito evaṃ viddho’’ti kammassādavaseneva kathā tiracchānakathā, ‘‘tepi nāma khayaṃ gatā’’ti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Apica annādīsu ‘‘evaṃ vaṇṇavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimha pivimha paribhuñjimhā’’ti kāmarasassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiyaṃ pūjimhā’’ti kathetuṃ vaṭṭati.
谈到亲戚之类的话题时,也不该带着贪著的味道说“我们的亲戚是勇士、有本事”,或者说“以前我们坐着各种华丽的车子到处游玩”。应该把它转成有意义的说法,比如“那些亲戚也已经灭尽离世了”,或者“以前我们曾把这样的鞋子布施给僧团”。谈到村庄时,也不该带着贪著的味道去说村庄规划得好不好、物产丰不丰足、有没有饥荒,或者说“某个村子的人勇敢又有能力”。应该把它转成有意义的说法,比如“他们是有信心、生起净信的人”,或者“他们已经灭尽衰亡了”。谈到市镇、城市、国家时,也是同样的道理。
Ñātikathādīsupi ‘‘amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā’’ti vā ‘‘pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā’’ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati , sātthakaṃ pana katvā ‘‘tepi no ñātakā khayaṃ gatā’’ti vā ‘‘pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā’’ti vā kathetabbaṃ. Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā ‘‘asukagāmavāsino sūrā samatthā’’ti vā evaṃ assādavaseneva na vaṭṭati, sātthakaṃ pana katvā ‘‘saddhā pasannā’’ti vā ‘‘khayavayaṃ gatā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathāsupi eseva nayo.
谈论女人时,如果是因为容貌、身材等而起贪爱享受的心来说,那就不合适;只有像“她有信心、有净信,已经走到灭尽”这样来说才合适。谈论勇士时也一样,如果说“有个叫欢喜友的战士是个勇士”,这只是出于贪爱享受,那就不合适;只有说“他有信心,已经走到灭尽”这样才合适。所谓酒论,在经中是指关于种种酒的谈论,以享受的心态来说不合适,只有从过患的角度来说才合适。谈论街道时也一样,如果说“某条街道修得好、修得差,那里的人勇敢、能干”,这只是出于贪爱享受,那就不合适;说“他们有信心、有净信,已经走到灭尽”才合适。所谓瓶处论,也叫尖顶处论、水浴场论,或者叫瓶婢论。这种谈论,如果说“她端庄、能歌善舞、灵巧”,这是出于贪爱享受,那就不合适;只有顺着“有信心、有净信”这样的路子来说才合适。
Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā khayaṃ gatā’’ti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi ‘‘nandimitto nāma yodho sūro ahosī’’ti assādavaseneva na vaṭṭati, ‘‘saddho ahosi khayaṃ gato’’ti evameva vaṭṭati. Surākathanti pāḷiyaṃ pana anekavidhaṃ majjakathaṃ assādavasena kathetuṃ na vaṭṭati, ādīnavavaseneva vattuṃ vaṭṭati. Visikhākathāpi ‘‘asukavisikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā’’ti assādavaseneva na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā khayaṃ gatā’’ti vaṭṭati. Kumbhaṭṭhānakathā nāma kūṭaṭṭhānakathā udakatitthakathā vuccati (dī. ni. aṭṭha. 1.17; ma. ni. aṭṭha. 2.223; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1080). Kumbhadāsikathā vā. Sāpi ‘‘pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā’’ti assādavasena na vaṭṭati, ‘‘saddhā pasannā’’tiādinā nayeneva vaṭṭati.
已故亡者论,就是谈论已经去世的亲戚。其中,判定方式跟在世亲属论完全一样。种种论,就是抛开前后连贯的谈论之外,其余各种不同性质的畜生论。世间论,就是像“这个世间是谁造出来的?是某某造出来的。乌鸦是白的,因为骨头是白的;鹭是红的,因为血是红的”这一类世间诡辩式的闲谈。海洋论,就是像“大海为什么叫海?因为被海神挖过,所以叫海;因为用手印表示‘是我挖的’,所以叫海”这一类毫无意义的谈论海洋的话。有,就是增长;非有,就是减损。像这样,说“如此有,如此非有”,讲出各种毫无意义的原因而展开的谈论,就叫有非有论。
Pubbapetakathā nāma atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadisova vinicchayo. Nānattakathā nāma purimapacchimakathāvimuttā avasesā nānāsabhāvā tiracchānakathā. Lokakkhāyikā nāma ‘‘ayaṃ loko kena nimmito? Asukena nāma nimmito. Kāko seto aṭṭhīnaṃ setattā, balākā rattā lohitassa rattattā’’tievamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā. Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaroti. Sāgaradevena khatattā sāgaro, khato meti hatthamuddāya niveditattā samuddotievamādikā niratthakā samuddakkhāyanakathā. Bhavoti vuddhi, abhavoti hāni. Iti bhavo iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā nāma.
他们以自己的火界去烧尽他们的火界。“应遍取”意思是耗尽、掌握、制伏。这里有一则事例:一位常行乞食的比丘问大长老:“尊者,比丘们以火界遍取火界时,是在做什么?”长老回答:“贤友,就好比把某样东西放在阳光下,让影子不再往下落,只能向上行进一样,他们就是这样做的。”第十项中的“值得称赞之处”,是指能带来称赞的种种原因。其余各处,文义都很浅显明白。
Tejasā tejanti attano tejasā tesaṃ tejaṃ. Pariyādiyeyyāthāti khepetvā gahetvā abhibhaveyyātha. Tatridaṃ vatthu – eko piṇḍapātiko mahātheraṃ pucchi – ‘‘bhante, tejasā tejaṃ pariyādiyamānā bhikkhū kiṃ karontī’’ti. Thero āha – āvuso, kiñcideva ātape ṭhapetvā yathā chāyā heṭṭhā na otarati, uddhaṃyeva gacchati tathā karonti. Dasame pāsaṃsāni ṭhānānīti pasaṃsāvahāni kāraṇāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.