《狮子吼经》的注释巴利
1. Sīhanādasuttavaṇṇanā
21 第三经第一段:“走到不平坦处”,就是走到不平坦的、作为行境的地方。“使其遭受杀害”,就是使其遭受杀戮、杀害。因为狮子威光炽盛,对微小众生怀有慈悯。因此,那些能以敌对姿态站住的,以及那些虚弱、想要逃跑的,都会逃跑。所以狮子发出狮子吼之后,才动身去觅食。“这是如来的同义语”:如果狮子因能忍受、能杀伏而成为狮子,那么如来能承受一切可喜与不可喜之事,并通过摧破一切外道论者的论点而杀伏他们。“这就是他的狮子吼”,这就是他的狮子吼。巴利
21. Tatiyassa paṭhame visamagateti visamaṭṭhānesu gocaresu gate. Saṅghātaṃ āpādesinti ghātaṃ vadhaṃ pāpesiṃ. Tassa hi ussannatejatāya khuddakesu pāṇesu anukampā hoti. Tasmā ye paṭisattubhāvena saṇṭhātuṃ sakkhissanti, ye dubbalā palāyitukāmā bhavissanti, te palāyissantīti sīhanādaṃ naditvāva gocarāya pakkamati. Tathāgatassetaṃ adhivacananti yadi hi sahanatāya hananatāya ca sīho, tathāgato hi sabbāni ca iṭṭhāniṭṭhāni sahati, sabbaparappavādino ca vādānaṃ nimmathanena hanati. Idamassa hoti sīhanādasminti ayamassa sīhanādo.
所谓如来力,就是只有如来才拥有、其他人没有的力量。或者也可以这样理解:就像过去诸佛的力量是由福德圆满而来的,如来的力量也是这样来的。其中,如来的力量有两种:身力和智慧力。在这两者当中,身力应当依照象族的情况来理解。古代的大德确实这样说过:巴利
Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni. Yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññasampattiyā āgatāni, tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ kāyabalaṃ ñāṇabalaṃ. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
黑象、恒河象、白象、赤铜色黄褐色象;
香象、吉祥象、金象、布萨象、恰丹塔象,这十种。巴利
‘‘Kālāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ; Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasā’’ti.
这是十种象的家族。其中,黑象要理解为普通的象族。十个男子的身体力量,等于一头黑象的力量。十头黑象的力量,等于一头恒河象的力量。十头恒河象的力量,等于一头白象的力量。十头白象的力量,等于一头赤铜色象的力量。十头赤铜色象的力量,等于一头黄褐色象的力量。十头黄褐色象的力量,等于一头香象的力量。十头香象的力量,等于一头吉祥象的力量。十头吉祥象的力量,等于一头金象的力量。十头金象的力量,等于一头布萨象的力量。十头布萨象的力量,等于一头六牙象的力量。十头六牙象的力量,等于一位如来的力量。这也被称为那罗延坚固力。这样,按普通象的数量来算,那是百亿头象的力量;按男子的数量来算,那是千亿个男子的力量。这还只是如来的身体力量。巴利
Imāni dasa hatthikulāni. Tattha kālāvakanti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ, taṃ ekassa kālāvakassa hatthino. Yaṃ dasannaṃ kālāvakānaṃ balaṃ, taṃ ekassa gaṅgeyyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ, taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ, taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ, taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ, taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ, taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ, taṃ ekassa hemassa. Yaṃ dasannaṃ hemānaṃ, taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ, taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ, taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅghātabalantipi idameva vuccati . Tadetaṃ pakatihatthigaṇanāya hatthīnaṃ koṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.
智慧力在巴利圣典中其实已经出现了。十力智、中部经典中讲到的四无畏智、在八种大众中不动摇的智、区分四种生的智、区分五趣的智,以及相应部中讲到的七十三种智和七十七种智等,还有许许多多其他种类的智,都叫智慧力。这里要说的也正是智慧力。因为智慧有不可动摇和支撑的作用,所以被称为力。巴利
Ñāṇabalaṃ pana pāḷiyaṃ tāva āgatameva. Dasabalañāṇaṃ, majjhime āgataṃ catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedañāṇaṃ, pañcagatiparicchedañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni. 2.33) āgatāni tesattati ñāṇāni sattasattati ñāṇānīti, evaṃ aññānipi anekāni ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ. Ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhanaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.
“牛王处”就是最殊胜的地方、最无上的地方。或者说,过去诸佛就是牛王,这是他们所安住的地方,这是另一种解释。再者,统领一百头牛的首领叫“乌萨巴”,统领一千头牛的首领叫“瓦萨巴”。或者说,统领一百个牛圈的首领叫“乌萨巴”,统领一千个牛圈的首领叫“瓦萨巴”。属于乌萨巴的,称为“阿萨巴”。在一切牛中最殊胜、能承受一切危险、通体白色、令人敬信、能背负重担、即使有上百千道霹雳巨响也不能动摇的,叫“尼萨巴”,这里指的就是这个尼萨巴。所谓“处”,就是以四足踏地、不动摇的站立之处。这(尼萨巴)就是“阿萨巴”。犹如被称为尼萨巴的牛王,具足牛王之力,以四足踏地,以不动摇的站立之处而站立;同样,如来也具足十种如来之力,以四无所畏之足踏着八众之地,在包括天人的世间中,不被任何怨敌、对手所动摇,以不动摇的站立之处而站立。如此站立时,他承认、接受那个牛王之处,不否认,将其归于自己。因此说——“承认牛王之处”。巴利
Āsabhaṃṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Apica gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho. Vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho. Sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi asampakampiyo nisabho, so idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti upagacchati na paccakkhāti attani āropeti. Tena vuttaṃ – ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.
在八种大众当中。作狮子吼,就是发出最殊胜的吼声,发出无所畏惧的吼声,或者发出像狮子吼一样的吼声。这里的譬喻是这样的:就像狮子具足狮子的力量,在任何地方都无所畏惧,身毛不会竖立,发出狮子吼;同样,如来狮子也具足如来的力量,在八种大众当中无所畏惧,身毛不会竖立,以“这样,身是……”等方式,发出具足种种说法妙相的狮子吼。因此说“在大众当中作狮子吼”。巴利
Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ nadati, abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Tatrāyaṃ upamā – yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti sakkāyo’’tiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ – ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.
“转梵轮”这句话里,“梵”是最殊胜、最上等、最卓越的意思。“轮”就是法轮。这个法轮有两种:证悟智和教说智。其中,由智慧所修成、能给自己带来圣果的,是证悟智;由悲心所修成、能给弟子们带来圣果的,是教说智。在这两种智里,证悟智又分“正在生起”和“已经生起”两种。从出家开始,一直到阿拉汉道,这期间它正在生起;在证果那一刹那,就称为已经生起。或者,从兜率天开始,一直到菩提座上的阿拉汉道,这期间它正在生起;在证果那一刹那,就称为已经生起。或者,从燃灯佛授记开始,一直到阿拉汉道,这期间它正在生起;在证果那一刹那,就称为已经生起。教说智也分“正在转起”和“已经转起”两种。从开始说法,一直到憍陈如证得入流道,这期间它正在转起;在证果那一刹那,就称为已经转起。在这两种智当中,证悟智是出世间的,教说智是世间的。不过这两种智都不是别人能共有的,只有诸佛才拥有,是诸佛亲生的智。巴利
Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visiṭṭhaṃ. Cakkanti dhammacakkaṃ. Taṃ panetaṃ duvidhaṃ hoti paṭivedhañāṇañceva desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ, karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato vā paṭṭhāya yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññāsikoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.
现在,为了详细说明如来具足哪十种力,才能宣称牛王位,接着开示:哪十种呢?比丘们,如来宣说“是处就是处,非处就是非处”等等。其中,“是处就是处”意思是因就是因。因为果依靠因而安住,依靠因才得以生起和持续运作,所以称为“处”。世尊如实了知:“凡是那些法,是某些法生起的因和缘,那就是处;凡是那些法,不是某些法生起的因和缘,那就是非处。”如此,如来对处如实了知它是处,对非处如实了知它是非处。然而在《阿毗达摩》中,这已经以“其中,什么是如来对处如实了知它是处、对非处如实了知它是非处的智”等这样的方式详细阐述了。“以此”即以此智慧。“此亦,诸比丘,为如来”即此如实知处非处之智,即如来之如来力,这是意思。在一切句中都应当这样理解句式连接。巴利
Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati, tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya, taṃ taṃ ṭhānaṃ. Ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya, taṃ taṃ aṭṭhāna’’nti pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Abhidhamme panetaṃ ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ ñāṇa’’ntiādinā (vibha. 809) nayena vitthāritameva. Yampīti yena ñāṇena. Idampi, bhikkhave, tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.
“业受持”:指受持之后所造作的善业和不善业,或者业本身就是业受持。“以处、以因”:就是依缘和依因。其中,投生趣、所依、时间、加行是异熟果的处,业是因。关于这个智的详细解说,在《阿毗达摩》中已经按照“有些不善的业受持被投生趣的成就所压制,因而不能成熟……”(《分别论》810)这样的方式讲过了。巴利
Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ, kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu. Imassa pana ñāṇassa vitthārakathā ‘‘atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantī’’tiādinā (vibha. 810) nayena abhidhamme āgatāyeva.
“趣向一切处”:指既趣向一切趣,也趣向非趣。“行道”:就是道路。“如实知”:即使有许多人正在杀害同一个众生,如来也能不颠倒地了知:这个人的思将会导向地狱,那个人的思将会导向畜生道。就像这样,即使在同一个事相上,他也能如实了知被称为善思与不善思的种种行持,毫无颠倒地了知其自性。关于这种智慧的详细解说,在《阿毗达摩》中已经按照“其中,什么是如来如实知趣向一切处的行道之智?在此,如来知道:这是道,这是行道,导向地狱……”(《分别论》811)等理路作了说明。巴利
Sabbatthagāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu ‘‘imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī’’ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ jānāti. Imassapi ca ñāṇassa vitthārakathā ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? Idha tathāgato ayaṃ maggo ayaṃ paṭipadā nirayagāminīti pajānātī’’tiādinā (vibha. 811) nayena abhidhamme āgatāyeva.
“多界”是指由眼界等界,或由欲界等界而成为多种界。“种种界”是指这些界因为各自特征不同,而成为种种不同种类的界。“世间”是指蕴世间、处世间、界世间。“如实知”是指对这些界的自性无颠倒地通达了知。这个智慧在《阿毗达摩》中已经详细解释过,其方式是:“其中,什么是如来如实知多界、种种界、世间的智慧?在此,如来了知蕴的种种差别……”等等。巴利
Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati. Idampi ñāṇaṃ ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? Idha tathāgato khandhanānattaṃ pajānātī’’tiādinā nayena abhidhamme vitthāritameva.
“种种胜解”是指由于下劣等不同胜解而成为种种胜解的状态。这也是智,在《阿毗达摩》中已经详细说明,方式是:“其中,什么是如来如实了知众生种种胜解的智?在此,如来了知:有众生是下劣胜解者……”等等。巴利
Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ. Idampi ñāṇaṃ ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? Idha tathāgato pajānāti santi sattā hīnādhimuttikā’’tiādinā nayena abhidhamme vitthāritameva.
“其他众生”是指主要的有情。“其他补特伽罗”是指除这些以外的低劣众生。或者这两个词其实是同一个意思,只是根据所教化的对象不同而分成两种说法。“根之上下”是指信等诸根的优胜与低劣,也就是增长和衰退的意思。关于这种智慧的详细解说,在《阿毗达摩》中已经按照“其中,什么是如来对其他众生、其他补特伽罗根之上下如实了知的智慧?在此,如来了知众生的意乐……”(《分别论》814)这样的方式记载了。巴利
Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato aññesaṃ hīnasattānaṃ. Ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ, veneyyavasena dvidhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca, vuddhiñca hāniñcāti attho. Imassāpi ñāṇassa vitthārakathā ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ ? Idha tathāgato sattānaṃ āsayaṃ pajānātī’’ti (vibha. 814) ādinā nayena abhidhamme āgatāyeva.
“禅那、解脱、定、等至”是指:初禅等四种禅那;“有色者观诸色”等八种解脱;有寻有伺等三种定;以及初禅等至等九种次第等至。“杂染”是指退分法。“清净”是指胜分法。“出起”则如《分别论》第828节所说:“清净也是出起,从彼彼定出起也是出起”,这里指的是熟练的禅那,以及有分和果等至。因为下下的熟练禅那,是上上的近依,所以说“清净也是出起”。而通过有分,可以从一切禅那出起;通过果等至,可以从灭等至出起。针对这一点,所以说“从彼彼定出起也是出起”。关于这种智,在《阿毗达摩》中已经以“其中,什么是如来对禅那、解脱、定、等至的杂染、清净、出起如实了知的智慧?有四种入禅者:在这里,某位入禅者只把成就当作退失……”(《分别论》第828节)这样的理路详细说明了。一切智的广说辨析,已在《迷惑冰消·分别论注》中讲述;宿住随念和天眼智的解说,已在《清净之道》中详细说明;漏尽智的解说则已在前文说过。巴利
Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti ‘‘vodānampi vuṭṭhānaṃ, tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhāna’’nti (vibha. 828) evaṃ vuttaṃ paguṇajjhānañceva bhavaṅgaphalasamāpattiyo ca. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti, tasmā ‘‘vodānampi vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Bhavaṅgena pana sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti, phalasamāpattiyā nirodhasamāpattito vuṭṭhānaṃ hoti. Taṃ sandhāya ca ‘‘tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Idampi ñāṇaṃ ‘‘tattha katamaṃ tathāgatassa jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇaṃ? Jhāyīti cattāro jhāyī, atthekacco jhāyī sampattiṃyeva samānaṃ vipattīti paccetī’’tiādinā (vibha. 828) nayena abhidhamme vitthāritameva. Sabbañāṇānaṃ vitthārakathāya vinicchayo sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya vutto, pubbenivāsānussatidibbacakkhuñāṇakathā visuddhimagge vitthāritā, āsavakkhayakathā heṭṭhā vuttāyevāti.
在这里,持异论者有这样的说法:“所谓的十力智并不是各自独立的智慧,它只是一切知智的一种分类而已。”这种看法不能这样理解。因为十力智是一回事,一切知智是另一回事。十力智只了知各自对应的作用,而一切知智既了知那些,也了知它们之外其余的一切。在十力当中:第一力只了知因与非因,第二力只了知业异熟的差别,第三力只了知业的限定,第四力只了知种种界的原因,第五力只了知众生的意乐与倾向,第六力只了知诸根的锐利与迟钝,第七力只了知与禅那等相关的杂染等,第八力只了知过去所住蕴的相续,第九力只了知众生的死与结生,第十力只了知对谛的判别。而一切知智则了知这些应知之事以及比这些更超胜的,但它并不承担所有这些力的作用。因为它不能作为禅那而入定,不能作为神通而变现,也不能作为道而断尽烦恼。巴利
Tattha paravādīkathā hoti ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ ñāṇaṃ natthi, sabbaññutaññāṇassevāyaṃ pabhedo’’ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti, sabbaññutaññāṇaṃ tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesu hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammavipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakāraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakkhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutaññāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttariñca pajānāti, etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.
另外,应该这样反问持相反主张的人:“所谓的十力智,是有寻有伺、无寻唯伺,还是无寻无伺?是属于欲界、色界,还是无色界?是世间还是出世间?”如果他了解,就会说:“依次来说,前七种智是有寻有伺,后面两种是无寻无伺。漏尽智则可能是有寻有伺,可能是无寻唯伺,也可能是无寻无伺。”同样,他还会说:“依次来说,前七种属于欲界,接着两种属于色界,最后一种属于出世间。”他还会说:“而一切知智只是有寻有伺,也只是世间。”巴利
Apica paravādī evaṃ pucchitabbo ‘‘dasabalañāṇaṃ nāmetaṃ savitakkasavicāraṃ avitakkavicāramattaṃ avitakkaavicāraṃ, kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ lokuttara’’nti. Jānanto ‘‘paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī’’ti vakkhati, ‘‘tato parāni dve avitakkaavicārānī’’ti vakkhati. ‘‘Āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāra’’nti vakkhati . Tathā ‘‘paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara’’nti vakkhati. ‘‘Sabbaññutaññāṇaṃ pana savitakkasavicārameva lokiyamevā’’ti vakkhati.
像这样,在这里了解了随句解释之后,现在,因为如来首先就以处非处智,看见可教化众生在证得漏尽和未证得漏尽这两件事上的处与非处——也就是看见他们烦恼障的不存在,这是通过看见世间正见等的处所,以及看见决定邪见的处所不存在而了知的。然后,他以业报智看见他们没有果报障,这是通过看见三因结生而了知的;以遍趣行道智看见他们没有业障,这是通过看见无间业不存在而了知的。这样,对于这些没有障碍的众生,他以种种界智看见他们修行方式的差异,这是通过看见界的差别,为了给他们宣说随顺的法。接着,他以种种胜解智看见他们的胜解,即使他们还没有付诸实践,也能随顺他们的胜解而为他们说法。然后,为了能随他们的能力、随他们的力量,向这些已看见胜解和倾向的众生说法,他以根上下智看见他们根器的上下差别,这是通过看见信等诸根的锐利和迟钝而了知的。像这样完全了知了根器的上下之后,如果他们远在别处,那么他以禅那等智,由于在禅那等方面已得自在,就以神通变化之力迅速到达他们那里。到达之后,他以宿住随念智看见他们过去生的存在;以天眼威力所获得的他心智,看见他们现在心的差别;以漏尽智的威力,由于对趣向漏尽之道已无迷惑,为了漏尽而为他们说法。因此,应当知道,这些力就是按照这个顺序来说的。巴利
Evamettha anupadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati lokiyasammādiṭṭhiṭṭhānādidassanato niyatamicchādiṭṭhiṭṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati tihetukappaṭisandhidassanato, sabbatthagāminipaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati ānantariyakammābhāvadassanato. Evamanāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatañāṇena adhimuttiṃ passati payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattiñāṇena indriyaparopariyattaṃ passati saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattā pana te sace dūre honti, atha jhānādiñāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena te khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhavaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampati cittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminānukkamena imāni balāni vuttānīti veditabbāni.
2. 《增语词经》的注释巴利
2. Adhivuttipadasuttavaṇṇanā
22 第二部经里说的“那些法”,是指十力智和一切知智这些法。“增语词”就是增语的词,意思是蕴、处、界这些法。因为“增语”指的就是言说表达,它们之所以成为“词”,是因为在教说中充当教说的依处。过去诸佛也宣说过这些法,未来诸佛也将宣说这些法。所以,蕴等法就叫作增语词,也就是“那些增语词”。另一种解释是:由于压倒了真实义,不按如实本性去把握而转起,所以“增语”指的是邪见;增语的词就是“增语词”,意思是显示邪见的话语。“那些增语词”就是邪见的言说。“以证知作证”:意为知已而现作证。“无畏”:达到了智与喜悦。“在此”:在这些法中,为了对彼彼众生,知彼等意向之后,对持见者或其他人,随其所宜、应机说法。“对于低劣的,将知为‘低劣’”:对于低劣的法,将会了知为“低劣的法”。“应知”为应知。“应见”为应见。“应作证”为应作证。“在彼彼处的如实智”:在彼彼法中,依其真实体性而生起的智慧。以此显示一切知智。这样显示一切知智之后,为了再显示十力智,而说“有十力”等。因为十力智也就是在彼彼处的如实智。巴利
22. Dutiye ye te dhammāti ye te dasabalañāṇaṃ sabbaññutaññāṇadhammā. Adhivuttipadānanti adhivacanapadānaṃ, khandhāyatanadhātudhammānanti attho. Adhivuttiyoti hi adhivacanāni vuccanti, tesaṃ ye padabhūtā desanāya padaṭṭhānattā. Atītā buddhāpi hi ete dhamme kathayiṃsu, anāgatāpi eteva kathayissanti. Tasmā khandhādayo adhivuttipadāni nāma. Tesaṃ adhivuttipadānaṃ. Atha vā bhūtamatthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā vattanato adhivuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti, adhivuttīnaṃ padāni adhivuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho. Tesaṃ adhivuttipadānaṃ diṭṭhivohārānaṃ. Abhiññā sacchikiriyāyāti jānitvā paccakkhakaraṇatthāya. Visāradoti ñāṇasomanassappatto. Tatthāti tesu dhammesu tesaṃ tesaṃ tathā tathā dhammaṃ desetunti tesaṃ tesaṃ diṭṭhigatikānaṃ vā itaresaṃ vā āsayaṃ ñatvā tathā tathā dhammaṃ desetuṃ. Hīnaṃ vā hīnanti ñassatīti hīnaṃ vā dhammaṃ ‘‘hīno dhammo’’ti jānissati. Ñāteyyanti ñātabbaṃ. Daṭṭheyyanti daṭṭhabbaṃ. Sacchikareyyanti sacchikātabbaṃ. Tatthatattha yathābhūtañāṇanti tesu tesu dhammesu yathāsabhāvañāṇaṃ. Iminā sabbaññutaññāṇaṃ dasseti. Evaṃ sabbaññutaññāṇaṃ dassetvā puna dasabalañāṇaṃ dassento dasayimānītiādimāha. Dasabalañāṇampi hi tattha tattha yathābhūtañāṇamevāti.
3. 身经的注释巴利
3. Kāyasuttavaṇṇanā
23 在第三经里,“陷入某处”是指陷入某一种犯戒的情况。“审察”是指深入进去、彻底洞察。“身恶行”是指三种身恶行。“语恶行”是指四种语恶行。“恶劣的嫉妒”是指卑劣的嫉妒。“以慧见后”是指以与观智同起的道智反复照见之后,应当断除的。“成就”是指成功。“依止而住”是指依止他人、亲近而住。“克服”是指压倒、碾碎。“行动”是指运转、进行。这部经里讲的是与观智同起的道。巴利
23. Tatiye āpanno hoti kañcideva desanti kañci āpattikoṭṭhāsaṃ āpanno hoti. Anuviccāti anupavisitvā pariyogāhetvā. Kāyaduccaritanti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ. Vacīduccaritanti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ. Pāpikā issāti lāmikā usūyā. Paññāya disvāti sahavipassanāya maggapaññāya passitvā passitvā pahātabbā. Ijjhatīti samijjhati. Upavāsassāti nissāya upasaṅkamitvā vasantassa. Abhibhuyyāti ajjhottharitvā madditvā. Irīyatīti vattati. Imasmiṃ sutte sahavipassanāya maggo kathito.
《大准陀经》的注释巴利
4. Mahācundasuttavaṇṇanā
24 在第四项里,“我知此法”这句话,是用来说明持智论者的说法方式;而“我已修习身”等话,则是用来说明持修习论者的说法方式。在第三轮中,这两种主张被合在一起说了,而这三种人也都自称证得了阿罗汉果。“说富论”就是讲“我是富”这种主张。“拿出来”是指拿出来给予。巴利
24. Catutthe jānāmimaṃ dhammanti iminā ñāṇavādassa vadanākāro vutto. Bhāvitakāyomhītiādīhi bhāvanāvādassa. Tatiyavāre dvepi vādā ekato vuttā, tayopi cete arahattameva paṭijānanti. Aḍḍhavādaṃ vadeyyāti aḍḍhohamasmīti vādaṃ vadeyya. Upanīhātunti nīharitvā dātuṃ.
《遍处经》的注释巴利
5. Kasiṇasuttavaṇṇanā
25 25. 在第五经中,从“全部”这个意义上说是“遍”,而那些以遍为所缘的法,从“田地”或“确立”的意义上说是“处”,所以叫“遍处”。“上”是指朝向头顶上方的虚空。“下”是指朝向脚下的地面。“方”是指像划定田地的边界那样,向四周划定范围。因为有的人只把遍向上扩展,有的人向下扩展,有的人向四周扩展。或者,以某种原因这样扩展,就像想看色的人扩展光明一样。因此说:“有人认知地遍为上、下、方。”“无二”则是为了说明它不会变成别的遍。比如一个人进入水中,四面八方都只是水,没有别的;同样地,地遍就只是地遍,其中不会混杂其他遍。这个道理适用于一切遍。“无量”是就那些遍的遍满无量而说的。因为以心遍满时,是全部遍满,不会去计量“这是它的开头,这是它的中间”。“识遍”在这里指的是在除去遍之后的虚空中生起的识。关于这一点,应当知道:依遍而除去遍之后的虚空,以及依除去遍之后的虚空而在其中生起的识,有上、下、方的情况。这是这里的简要说明。不过,这些地遍等业处的修习方法,在《清净道论》中已经详细讲述过了(《清净道论》1.51 等)。巴利
25. Pañcame sakalaṭṭhena kasiṇāni, tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ khettaṭṭhena adhiṭṭhānaṭṭhena vā āyatanānīti kasiṇāyatanāni. Uddhanti upari gagaṇatalābhimukhaṃ. Adhoti heṭṭhā bhūmitalābhimukhaṃ. Tiriyanti khettamaṇḍalaṃ viya samantā paricchinditvā. Ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti ālokamiva rūpadassanakāmo. Tena vuttaṃ – ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriya’’nti. Advayanti idaṃ pana ekassa aññabhāvānupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti na aññaṃ, evameva pathavīkasiṇaṃ pathavīkasiṇameva hoti. Natthi tassa aññakasiṇasambhedoti. Eseva nayo sabbattha. Appamāṇanti idaṃ tassa tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ. Tañhi cetasā pharanto sakalameva pharati, ‘‘ayamassa ādi, idaṃ majjha’’nti pamāṇaṃ na gaṇhāti. Viññāṇakasiṇanti cettha kasiṇugghāṭimākāse pavattaviññāṇaṃ. Tattha kasiṇavasena kasiṇugghāṭimākāse, kasiṇugghāṭimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṃadhotiriyatā veditabbā. Ayamettha saṅkhepo, kammaṭṭhānabhāvanānayena panetāni pathavīkasiṇādīni vitthārato visuddhimagge (visuddhi. 1.51 ādayo) vuttāneva.
《黑女经》的注释巴利
6. Kāḷīsuttavaṇṇanā
26 第六经中,“少女所问”指的是少女们——也就是魔女们——的提问。用“义的证得”和“心的寂静”这两个词,说的就是阿罗汉果。“军队”指贪等烦恼的军队。“可爱可意之形”是因为它在可爱和可意的对象上生起,所以得到这个名字。“我独自禅修,证知安乐”:这样战胜了烦恼的军队之后,我独自一人禅修,证知、亲证了安乐。“亲证”就是达到亲证的状态,即法的亲证。“我与任何人都不存在朋友关系”:对我来说,和任何人之间都没有所谓的朋友情谊。有些沙门婆罗门认为,地遍定的究竟就是最高的义理,于是修习它。姐妹们,凡是地遍定究竟为最胜的,就是地遍定最高的顶点。世尊以证智了知了那一点:世尊以证智的智慧了知了那一点。见到乐味:就是见到了集谛。见到过患:就是见到了苦谛。见到出离:就是见到了灭谛。见到道与非道的智见:就是见到了道谛。“义的证得”:因为见到了这四谛,所以就是名为阿罗汉果的义的证得;“心的寂静”:是因为一切扰动和热恼都止息了。巴利
26. Chaṭṭhe kumāripañhesūti kumārīnaṃ māradhītānaṃ pucchāsu. Atthassapattiṃ hadayassa santinti dvīhipi padehi arahattameva kathitaṃ. Senanti rāgādikilesasenaṃ. Piyasātarūpanti piyajātikesu ca sātajātikesu ca vatthūsu uppajjanato evaṃladdhanāmaṃ. Ekohaṃ jhāyaṃ sukhamanubodhinti evaṃ kilesasenaṃ jinitvā ahaṃ ekakova jhāyanto sukhaṃ anubujjhiṃ sacchiakāsiṃ. Sakkhinti sakkhibhāvappattaṃ dhammasakkhiṃ. Na sampajjati kenaci meti mayhaṃ kenaci saddhiṃ mittadhammo nāma natthi. Pathavīkasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini, eke samaṇabrāhmaṇā atthoti abhinibbattesunti pathavīkasiṇasamāpattiparamo uttamo atthoti gahetvā abhinibbattesuṃ. Yāvatā kho, bhagini, pathavīkasiṇasamāpattiparamatāti yattakā pathavīkasiṇasamāpattiyā uttamakoṭi. Tadabhiññāsi bhagavāti taṃ bhagavā abhiññāpaññāya abhiññāsi. Assādamaddasāti samudayasaccaṃ addasa. Ādīnavamaddasāti dukkhasaccaṃ addasa. Nissaraṇamaddasāti nirodhasaccaṃ addasa. Maggāmaggañāṇadassanamaddasāti maggasaccaṃ addasa. Atthassa pattīti etesaṃ catunnaṃ saccānaṃ diṭṭhattā arahattasaṅkhātassa atthassa patti, sabbadarathapariḷāhavūpasantatāya hadayassa santīti.
《第一大问经》的注释巴利
7. Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā
27 27. 在第七中,“应当遍知”:就是遍知之后,亲自现见而安住。“以证智”:就是遍知之后。“在此”:就是以此。所谓“说法与说法”:意思是,有人可能会问——我们与沙门乔达摩的说法之间,或者我们的说法与沙门乔达摩的说法之间,究竟有什么差别?第二句也是同样的道理。他们就这样站在中间,仅凭言语,把自己的见解和佛陀的教法拼在一起,让两者听起来一样,就像把裂开的金币拼合起来一样。“他们并不欢喜”:就是他们没有赞同说“是这样啊”;“也没有反驳”:他们也没有否定说“不是这样”。为什么呢?据说因为他们认为外道犹如盲人,无论知与不知皆会乱说,所以不随喜。巴利
27. Sattame abhijānāthāti abhijānitvā paccakkhaṃ katvā viharatha. Abhiññāyāti abhijānitvā. Idhāti imāya. Dhammadesanāya vā dhammadesananti yadidaṃ samaṇassa gotamassa dhammadesanāya saddhiṃ amhākaṃ dhammadesanaṃ, amhākaṃ vā dhammadesanāya saddhiṃ samaṇassa gotamassa dhammadesanaṃ ārabbha nānākaraṇaṃ vuccetha, taṃ kiṃ nāmāti vadanti. Dutiyapadepi eseva nayo. Iti te majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya sāsanena saddhiṃ attano laddhiṃ vacanamattena samadhuraṃ ṭhapayiṃsu. Neva abhinandiṃsūti ‘‘evameta’’nti na sampaṭicchiṃsu. Nappaṭikkosiṃsūti ‘‘na idaṃ eva’’nti nappaṭisedhesuṃ. Kasmā? Te kira ‘‘titthiyā nāma andhasadisā jānitvā vā ajānitvā vā katheyyu’’nti nābhinandiṃsu.
不能成就:意思是没办法先把它弄明白再讲出来。而且还会更苦恼:因为讲不明白,就会遭受更多苦。对于没法弄明白再讲出来的人,苦就会生起。就像那样,比丘们,在不是自己的境界里:这里的“那样”只是个语气词。“像”是表示原因的词,意思是:因为他们在不是自己的境界里被提问。或者“从这里听闻”:就是从我的教法这里听闻。这里的“这里”,既可以指从如来那里,也可以指从如来的弟子那里。应当让他们满意:就是让他们欢喜;这说明,若不是这样,根本谈不上什么“让他们满意”。巴利
Nasampāyissantīti sampādetvā kathetuṃ na sakkhissanti. Uttari ca vighātanti asampādanato uttarimpi dukkhaṃ āpajjissanti. Sampādetvā kathetuṃ asakkontānañhi dukkhaṃ uppajjati. Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasminti ettha ca tanti nipātamattaṃ. Yathāti kāraṇavacanaṃ, yasmā avisaye pañhaṃ pucchitā hontīti attho. Ito vā pana sutvāti ito vā pana mama sāsanato sutvā. Itoti tathāgatatopi tathāgatasāvakatopi. Ārādheyyāti paritoseyya, aññathā ārādhanaṃ nāma natthīti dasseti.
“一法”就是指一种法。这句话标出了总纲。接下来“在哪一种一法上”这句话,则提出了问题。“一切众生依靠食物而住”这一句,就是对这里问题的回答。其余各处也是同样的道理。
在“正确地厌离”等语句中,“正确地”的意思是:以正确的方法、以如理的方式,通过厌离随观而厌离、厌倦;通过离欲随观而离欲;通过审察随观,把解脱当作方法而解脱;或者依靠决意之力而解脱,也就是作出决定。“正确地通达了义”,就是指正确地以智慧完全契入真实之义。
以生灭来界定,通过观见过去和未来,正确地见边际。能作苦之终结:意为使一切轮转苦到达边际、止息。巴利
Ekadhammeti ekasmiṃ dhamme. Iminā uddeso dassito. Parato katamasmiṃ ekadhammeti iminā pañho dassito. Sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti idaṃ panettha veyyākaraṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Sammā nibbindamānotiādīsu pana sammā hetunā nayena nibbidānupassanāya nibbindanto ukkaṇṭhanto, virāgānupassanāya virajjanto, paṭisaṅkhānupassanāya muccanassa upāyaṃ katvā vimuccamāno, adhimokkhavasena vā vimuccamāno sanniṭṭhānaṃ kurumānoti attho. Udayabbayehi paricchinditvā pubbantāparantadassanena sammā pariyantadassāvī. Sammadatthaṃ abhisameccāti sammā sabhāgatthaṃ ñāṇena abhisamāgantvā. Dukkhassantakaro hotīti sakalavaṭṭadukkhassa pariyantaṃ parivaṭumaṃ karo hoti.
一切众生:是指在欲有等、一蕴有等一切有中的一切众生。因食而住:是说他们靠食而安住,所以叫因食而住。这样一来,对一切众生来说,安住的因就是名为食的这一种法,也就是在这一种法上。有人会问:如果是这样,那经文里说的“无想有情天是无因、无食、无触的”等等,不就矛盾了吗?并不矛盾。因为对那些人来说,禅那就是他们的食。即便这样,那“比丘们,有这四种食”的经文,不也矛盾了吗?这也不矛盾。因为在那一部经里,是就严格意义说,具备食这一特征的诸法才叫食;而在这里,是就宽泛意义说,缘就叫食。因为对一切法来说,都能得到一种缘,那个缘产生什么果,就执持那个果,所以就叫食。正因为这样,世尊才说:“比丘们,我说无明也是有食的,不是无食。比丘们,什么是无明的食呢?应当说是五盖。”这里指的就是这个意思。因为一旦把握了这种作为缘的食,那么无论是宽泛意义上的食,还是严格意义上的食,一切食就都被把握了。巴利
Sabbe sattāti kāmabhavādīsu ekavokārabhavādīsu ca sabbabhavesu sabbe sattā. Āhāraṭṭhitikāti āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā. Iti sabbasattānampi ṭhitihetu āhāro nāma eko dhammo, tasmiṃ ekadhamme. Nanu ca evaṃ sante yaṃ vuttaṃ – ‘‘asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā’’tiādi (vibha. 1017), taṃ virujjhatīti. Na virujjhati. Tesañhi jhānaṃ āhāro hoti. Evaṃ santepi ‘‘cattārome, bhikkhave, āhārā’’ti (saṃ. ni. 2.11) idaṃ virujjhatīti. Idampi na virujjhati. Etasmiñhi sutte nippariyāyena āhāralakkhaṇā dhammā āhārāti vuttā, idha pana pariyāyena paccayo āhāroti vutto. Sabbadhammānañhi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. So ca yaṃ yaṃ phalaṃ janeti, taṃ taṃ āharati nāma. Tasmā āhāroti vuccati. Tenevāha – ‘‘avijjampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko ca, bhikkhave, avijjāya āhāro? Pañca nīvaraṇātissa vacanīya’’nti (a. ni. 10.61). Ayaṃ idha adhippeto. Etasmiñhi paccayāhāre gahite pariyāyāhāropi nippariyāyāhāropi sabbo gahitova hoti.
在这里,无想有中也能得到缘食。因为在佛陀还没出世的时候,有些外道出家人修风遍的准备工作,证得第四禅,从那里出定后,生起这样的认可和欢喜:心真可厌!这心实在可厌!心不存在才是最好的。因为依靠心,才会生起以杀害、捆绑等为缘的苦。如果没有心,这些就不会存在。他们保持着不退失的禅那,命终之后投生到无想有中。他以前在人间习惯用哪种姿势,就以那种姿势出生,与心色相似,安住五百劫。在这段时间里,他们就像睡着了一样。像这样的众生也能得到缘食。因为他们修习哪种禅那而投生,那种禅那就是他们的缘。就像被弓弦的力量射出的箭,只要弓弦的力量还在,就会一直飞。同样,只要禅那这个缘还在,他们就一直安住。当那个力量耗尽,就像箭的力量用尽一样坠落下来。命终的时候,他们的那个色身消失,欲界的想生起,由于这个想的生起,那些天人就被认为从那个身体死去了。巴利
Tattha asaññībhave paccayāhāro labbhati. Anuppanne hi buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā tato vuṭṭhāya ‘‘dhi cittaṃ, dhi vatetaṃ cittaṃ, cittassa nāma abhāvoyeva sādhu. Cittañhi nissāya vadhabandhādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati. Citte asati nattheta’’nti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā asaññībhave nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi, so tena iriyāpathena nibbattitvā cittarūpasadiso hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhati. Ettakaṃ addhānaṃ sayito viya hoti. Evarūpānampi sattānaṃ paccayāhāro labbhati. Te hi yaṃ jhānaṃ bhāvetvā nibbattā, tadeva nesaṃ paccayo hoti. Yathā jiyāvegena khittasaro yāva jiyāvego atthi, tāva gacchati. Evaṃ yāva jhānapaccayo atthi, tāva tiṭṭhanti. Tasmiṃ niṭṭhite khīṇavego viya saro patanti. Cavanakāle ca tesaṃ so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati, tena saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.
那么,那些被称为“地狱众生既不靠出起之果维持生命,也不靠福德之果维持生命”的,他们以什么为食呢?他们以业本身为食。难道有五种食吗?不应该说“是五种”或“不是五种”,因为前面不是已经说过“缘即是食”吗?所以,他们以哪种业投生到地狱,那业就是他们得以安住的缘,因此成为他们的食。正是针对这一点,才这样说:“只要那恶业还没有完全耗尽,他就不会死去。”巴利
Ye pana te nerayikā neva vuṭṭhānaphalūpajīvī, na puññaphalūpajīvīti vuttā, tesaṃ ko āhāroti? Tesaṃ kammameva āhāro . Kiṃ pañca āhārā atthīti? Pañca, na pañcāti idaṃ na vattabbaṃ, nanu ‘‘paccayo āhāro’’ti vuttametaṃ. Tasmā yena kammena niraye nibbattanti, tadeva tesaṃ ṭhitipaccayattā āhāro hoti. Yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantī hotī’’ti (ma. ni. 3.250, 268; a. ni. 3.36).
在这里,也不应该就抟食发起争论。因为即使口中生起的唾液,也能完成它们作为食的作用。唾液在地狱里成为苦受的缘,在天界则成为乐受的缘。因此,在欲有中,按确定无疑的说法,有四种食;在色有和无色有中,除了无想有情之外,其余众生有三种食;至于无想有情以及其余一切众生,则有缘食。应当依照这种方式了知:一切众生都依食而住。其中,四种食以及任何一种缘食,是苦谛;使食生起的先前渴爱,是集谛;这两者不再生起,是灭谛;了知灭的智慧,是道谛。应当如此在一切情况下以四谛的方式加以贯通。巴利
Kabaḷīkārāhāraṃ ārabbhāpi cettha vivādo na kātabbo. Mukhe uppajjanakheḷopi hi tesaṃ āhārakiccaṃ sādheti. Kheḷo hi niraye dukkhavedanīyo hutvā paccayo hoti, sagge sukhavedaniyo. Iti kāmabhave nippariyāyena cattāro āhārā, rūpārūpabhavesu ṭhapetvā asaññe sesānaṃ tayo, asaññānañceva avasesānañca paccayāhāroti iminā ākārena sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti veditabbā. Tattha cattāro āhāro yo vā pana koci paccayāhāro dukkhasaccaṃ, āhārasamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, nirodhappajānanā paññā maggasaccanti evaṃ catusaccavasena sabbavāresu yojanā kātabbā.
第二 大问经注释巴利
8. Dutiyamahāpañhasuttavaṇṇanā
28 28. 在第八经中,“迦征伽罗”(kajaṅgalāya)是指一座叫这个名字的城市。“迦征伽罗人”(Kajaṅgalā)是指住在迦征伽罗的居民。“大问题”(Mahāpañhesu)是指那些含摄广大义理的问题。“如我这里所显现的”(Yathā mettha khāyatī)意思是,它在我心中是这样呈现的。“善修习心”(Sammā subhāvitacitto)是指以正确的因由和方法好好修习过的心。“此即彼之义”(Eso ceva tassa attho)——虽然世尊对“四法”等问题,是按“四食”等理路来解答的,但因为遍知四食时,四念处就已修习;四念处修习成熟时,四食也就同时被遍知。所以,从说法善巧的角度看,这里只是文句表述不同,义理则是同一个。在根等内容上,道理也是这样。因此说“此即彼之义”。从义理上看,这两者就像从中间剖开的金块,本质完全相同。巴利
28. Aṭṭhame kajaṅgalāyanti evaṃnāmake nagare. Kajaṅgalāti kajaṅgalāvāsino. Mahāpañhesūti mahantaatthapariggāhakesu pañhesu. Yathā mettha khāyatīti yathā me ettha upaṭṭhāti. Sammā subhāvitacittoti hetunā nayena suṭṭhu bhāvitacitto. Eso ceva tassa atthoti kiñcāpi bhagavatā ‘‘cattāro dhammā’’tiādayo pañhā ‘‘cattāro āhārā’’tiādinā nayena vissajjitā, yasmā pana catūsu āhāresu pariññātesu cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti, tesu ca bhāvitesu cattāro āhārā pariññātāva honti. Tasmā desanāvilāsena byañjanamevettha nānaṃ, attho pana ekoyeva. Indriyādīsupi eseva nayo. Tena vuttaṃ – ‘‘eso ceva tassa attho’’ti. Atthato hi ubhayampetaṃ majjhe bhinnasuvaṇṇamiva hoti.
第九·第一憍萨罗经的注释巴利
9. Paṭhamakosalasuttavaṇṇanā
29 第九经中,“所有的”指无论多少。“迦尸和憍萨罗地区的人们”指迦尸和憍萨罗这两个国土的人们。“存在的,确实有变异”是说已经存在的事物必定会发生变化。“也有死亡”是说死亡也必定存在。“对于那也感到厌离”是说对于那已经生起的成就也感到厌倦。“于最上离贪”是说对于成就中最顶端的——憍萨罗国王的地位——也远离贪着。“更何况低劣的呢”是说,对于低劣的、凡俗之人所享受的五种欲乐,更是早就离贪了。巴利
29. Navame yāvatāti yattakā. Kāsikosalāti kāsikosalajanapadā. Attheva aññathattanti ṭhitassa aññathattaṃ atthiyeva. Atthi vipariṇāmoti maraṇampi atthiyeva. Tasmimpi nibbindatīti tasmimpi sampattijāte ukkaṇṭhati. Agge virajjatīti sampattiyā agge kosalarājabhāve virajjati. Pageva hīnasminti paṭhamataraṃyeva hīne ittaramanussānaṃ pañca kāmaguṇajāte.
“意所成”是指由禅那之心所生起的。“波罗奈所产的”是指在波罗奈城出产的。据说那里的棉花柔软,纺线的人和织布的人手艺都好,水也清净柔滑。“两面都光滑”是指布料两面都显得光滑、柔软、柔润。这里说的是四种世间与出世间混合的修行之道。在这些想当中,第一种是欲界想,第二种是色界想,第三种是出世间想,第四种是无所有处想。然而,因为这种想被称为“最上”,从此以后就没有所谓的“想”的概念施设了,所以称它为“最上”。巴利
Manomayāti jhānamanena nibbattā. Bārāṇaseyyakanti bārāṇasiyaṃ uppannaṃ. Tattha kira kappāsopi mudu, suttakantikāyopi tantavāyāpi chekā, udakampi suci siniddhaṃ. Ubhatobhāgavimaṭṭhanti dvīsupi passesu maṭṭhaṃ mudu siniddhaṃ khāyati. Catasso paṭipadā lokiyalokuttaramissikā kathitā. Saññāsu paṭhamā kāmāvacarasaññā, dutiyā rūpāvacarasaññā, tatiyā lokuttarasaññā, catutthā ākiñcaññāyatanasaññā. Yasmā pana sā saññā aggāti āgatā, tato paraṃ saññāpaññatti nāma natthi, tasmā agganti vuttā.
“外道”指的是在佛教教法之外活动的人。“若我不曾存在,也不应为我而有”意思是:如果我在过去不存在,那么现在这个身体也不应该为我存在。“我将不存在,也不会为我存在”意思是:如果我在未来不存在,那么也不会有任何障碍为我而生起。“在最上离贪”指的是在断灭见上离贪。因为在这里,断灭见由于涅槃寂静的性质,反而被视为“最上”。巴利
Bāhirakānanti sāsanato bahiddhā pavattānaṃ. Nocassaṃ no ca me siyāti sace ahaṃ atīte na bhavissaṃ, etarahipi me ayaṃ attabhāvo na siyā. Na bhavissāmi na me bhavissatīti sacepi anāgate na bhavissāmi, na ca me kiñci palibodhajātaṃ bhavissati. Agge virajjatīti ucchedadiṭṭhiyaṃ virajjati. Ucchedadiṭṭhi hi idha nibbānassa santatāya agganti jātā.
“最上义的清净”,就是最高意义上的清净。这是对非想非非想处等至的称呼。因为无所有处是修观的立足处,所以被称为“第一”;而非想非非想处则因为寿命极长,所以被称为“最上”。“最上见法涅槃”,就是在这一生身中证得的最上涅槃。“无取着的解脱”,就是不执取四种取的心解脱。这是阿拉汉果的名称。“遍知”,就是超越。在这里,世尊以初禅说明对诸欲的遍知,以无色界定说明对诸色的遍知,以无取涅槃说明对诸受的遍知。因为涅槃舍弃了一切感受,所以称为对诸受的遍知。“无取着的般涅槃”,就是无条件的般涅槃。世尊说这部经,是因为看到五百位比丘被不欢喜所压迫,为了帮他们去除不欢喜而说的。那些比丘去除了不欢喜,随着教导运用智慧,成为入流者,后来增长观智,证得了阿拉汉果。巴利
Paramatthavisuddhinti uttamatthavisuddhiṃ. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā etaṃ adhivacanaṃ. Ākiñcaññāyatanañhi vipassanāpadaṭṭhānattā aggaṃ nāma jātaṃ, nevasaññānāsaññāyatanaṃ dīghāyukattā. Paramadiṭṭhadhammanibbānanti imasmiññeva attabhāve paramanibbānaṃ. Anupādā vimokkhoti catūhi upādānehi aggahetvā cittassa vimokkho. Arahattassetaṃ nāmaṃ. Pariññanti samatikkamaṃ. Tattha bhagavā paṭhamajjhānena kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, arūpāvacarehi rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, anupādānibbānena vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Nibbānañhi sabbavedayitappahānattā vedanānaṃ pariññā nāma. Anupādāparinibbānanti apaccayaparinibbānaṃ. Idaṃ pana suttaṃ kathento bhagavā anabhiratipīḷitāni pañca bhikkhusatāni disvā tesaṃ anabhirativinodanatthaṃ kathesi. Tepi anabhiratiṃ vinodetvā desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpannā hutvā aparabhāge vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
10. 第二憍萨罗经的注释巴利
10. Dutiyakosalasuttavaṇṇanā
30 第十经中,“从战场撤回”:就是从战斗中退回来。“已达成心愿”:据说,大憍萨罗王把女儿嫁给频婆娑罗王时,将位于两国之间、每年产出十万钱的迦尸村作为嫁妆送给了女儿。阿阇世杀害父亲之后,他的母亲也因为与丈夫生离死别的悲痛,不久就去世了。于是憍萨罗王波斯匿心想:“阿阇世杀害了父母,那个村子是我父亲的财产。”为了夺回那个村子而开战;阿阇世也想:“那是我母亲的财产。”同样为了那个村子而战。这舅甥二人各自集结了四支军队,展开交战。其中,憍萨罗王波斯匿前两次都被阿阇世打败,只能退回都城。到了第三次,他想:“我要怎样才能获胜呢?”便通过探听敌情,摸清了对方的作战方式,然后布置阵型,从两侧包抄,活捉了阿阇世。就在那一刻,因为他求胜的心愿达成了,所以被称为“已达成心愿”。巴利
30. Dasame uyyodhikā nivatto hotīti yuddhato nivatto hoti. Laddhādhippāyoti mahākosalaraññā kira bimbisārassa dhītaraṃ dentena dvinnaṃ rajjānaṃ antare satasahassuṭṭhāno kāsigāmo nāma dhītu dinno . Ajātasattunā pitari mārite mātāpissa rañño viyogasokena nacirasseva matā. Tato rājā pasenadikosalo ‘‘ajātasattunā mātāpitaro māritā, mama pitu santako gāmo’’ti tassatthāya aṭṭaṃ karoti, ajātasattupi ‘‘mama mātu santako’’ti tassa gāmassatthāya. Dvepi mātulabhāgineyyā caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā yujjhiṃsu. Tattha pasenadikosalo dve vāre ajātasattunā parājito nagarameva pāvisi. Tatiyavāre ‘‘kathaṃ nu kho me jayo bhaveyyā’’ti upassutivasena yujjhitabbākāraṃ ñatvā byūhaṃ racayitvā ubhohi passehi parikkhipitvā ajātasattuṃ gaṇhi. Tāvadeva jayādhippāyassa laddhattā laddhādhippāyo nāma ahosi.
他朝那座园林走去。他在城外先安扎了胜利的营帐,心想:“等他们把城装饰好,这段时间我要先去礼敬十力者。一旦进了城,事情就多了。”于是被一群大臣簇拥着,朝那座园林出发,进了园子。他是什么时候进去的呢?是在比丘们乞食回来之后,世尊给了教诫,正自觉者进了香室,比丘僧团也领受了教诫,各自回到自己夜间和白天的住处之后。经行:他们是在什么时候经行呢?是为了消除因吃了精美食物的昏沉睡眠,或者他们本来就是白天精勤修行的。因为这样的人在午饭后经行、沐浴,让身体适应气候,然后坐下勤修沙门法,心就会专一。那些比丘:据说他心想“导师在哪里?善逝在哪里?我要一个精舍一个精舍地走过去问过之后再进去”,于是像林中的大象一样四处张望,看见在大会经行处经行的粪扫衣比丘们,就走到他们跟前。就是针对这件事而说这话的。想见:就是想看见。住处:是指香室而说的。不急忙:就是不匆忙,慢慢地,在每一步量好的地方放下脚,做了义务,把扫得干干净净、像珍珠网和五叶牡荆花一样的沙子不弄坏,这就是意思。门廊:就是正面。门闩:就是门扇。咳了一声:就是发出咳声。敲一敲:就是用指甲尖在钥匙孔附近轻轻敲一敲,这是所说的意思。据说门的上方有非人,下方有长身者在敲。不要那样敲,要在中间靠近孔的地方敲,这是敲门规矩,他们这样说。世尊开了门:不是世尊起身开门,而是说“开吧”,就伸出手。于是“世尊,您在千万劫中布施时,没有亲手做过开门的事”,门就自己开了。然而那门因为是由世尊的心意而开的,所以说“世尊开了门”是合适的。巴利
Yenaārāmo tena pāyāsīti bahinagare jayakhandhāvāraṃ nivesetvā ‘‘yāva nagaraṃ alaṅkaronti, tāva dasabalaṃ vandissāmi. Nagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya hi papañco hotī’’ti amaccagaṇaparivuto yenārāmo tena pāyāsi, ārāmaṃ pāvisi. Kasmiṃ kāle pāvisīti? Piṇḍapātappaṭikkantānaṃ bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā sammāsambuddhe gandhakuṭiṃ paviṭṭhe bhikkhusaṅghe ca ovādaṃ sampaṭicchitvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gate. Caṅkamantīti kasmiṃ samaye caṅkamanti? Paṇītabhojanapaccayassa thinamiddhassa vinodanatthaṃ, divā padhānikā vā te. Tādisānañhi pacchābhattaṃ caṅkamitvā nhatvā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā nisajja samaṇadhammaṃ karontānaṃ cittaṃ ekaggaṃ hoti. Ye te bhikkhūti so kira ‘‘kahaṃ satthā kahaṃ sugatoti pariveṇena pariveṇaṃ āgantvā pucchitvāva pavisissāmī’’ti vilokento araññahatthī viya mahācaṅkame caṅkamamāne paṃsukūlike bhikkhū disvā tesaṃ santikaṃ agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dassanakāmāti passitukāmā. Vihāroti gandhakuṭiṃ sandhāya āhaṃsu. Ataramānoti aturito, saṇikaṃ padapamāṇaṭṭhāne padaṃ nikkhipanto vattaṃ katvā susammaṭṭhaṃ muttajālasinduvārasadisaṃ vālukaṃ avināsentoti attho. Ālindanti pamukhaṃ. Aggaḷanti kavāṭaṃ. Ukkāsitvāti ukkāsitasaddaṃ katvā. Ākoṭehīti agganakhena īsakaṃ kuñcikāchiddasamīpe koṭehīti vuttaṃ hoti. Dvāraṃ kira atiupari amanussā, atiheṭṭhā dīghajātikā koṭenti. Tathā akoṭetvā majjhe chiddasamīpe koṭetabbanti idaṃ dvārakoṭanavattanti vadanti. Vivari bhagavā dvāranti na bhagavā uṭṭhāya dvāraṃ vivarati, vivaratūti pana hatthaṃ pasāreti. Tato ‘‘bhagavā tumhehi anekakappakoṭīsu dānaṃ dadamānehi na sahatthā dvāravivaraṇakammaṃ kata’’nti sayameva dvāraṃ vivaṭaṃ. Taṃ pana yasmā bhagavato manena vivaṭaṃ, tasmā ‘‘vivari bhagavā dvāra’’nti vattuṃ vaṭṭati.
慈心的赠礼,是指与慈心相应、通过身体和言语所做的赠礼。知恩:这位国王过去身体粗重,每餐要吃一斗米。于是世尊为了让他一天天稍微减少食量——巴利
Mettūpahāranti mettāsampayuttaṃ kāyikavācasikaupahāraṃ. Kataññutanti ayañhi rājā pubbe thūlasarīro ahosi, doṇapākaṃ bhuñjati. Athassa bhagavā divase divase thokaṃ thokaṃ hāpanatthāya –
一个人如果永远保持正念,
于所得食物知量者,
他的受变得轻微,
他慢慢地衰老,寿命得以保全。巴利
‘‘Manujassa sadā satīmato, Mattaṃ jānato laddhabhojane; Tanukassa bhavanti vedanā, Saṇikaṃ jīrati āyupālaya’’nti. (saṃ. ni. 1.124) –
他给了这个人这样的教诫。那个人就依照这教诫去做,一天一天地慢慢减少饭量,逐渐减到最多只吃一那利量米的饭,身体也变得清瘦而结实。他想到世尊为他所做的恩德,就说:“尊者,我是因为看到知恩和感恩才这样说。” “圣理趣”,就是指与观相应的道。“增上戒”,就是戒已经增长。“圣戒”,就是具备不与凡夫共的戒。“善戒”,就是具备没有过失的戒。“林住者”,这是为了说明:他出生在林中,也是在林中证悟的,即使住在像天宫一样的香室里,也还是住在林中。其余各处,意思都很清楚。巴利
Imaṃ ovādaṃ adāsi. So imasmiṃ ovāde ṭhatvā divase divase thokaṃ thokaṃ hāpetvā anukkamena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi, gattānipissa tanūni thirāni jātāni. Taṃ bhagavatā kataṃ upakāraṃ sandhāya ‘‘kataññutaṃ kho ahaṃ, bhante, kataveditaṃ sampassamāno’’ti āha. Ariye ñāyeti sahavipassanake magge. Vuddhasīloti vaḍḍhitasīlo. Ariyasīloti apothujjanikehi sīlehi samannāgato. Kusalasīloti anavajjehi sīlehi samannāgato. Āraññakoti jāyamānopi araññe jāto, abhisambujjhamānopi araññe abhisambuddho, devavimānakappāya gandhakuṭiyā vasantopi araññeyeva vasīti dassento evamāha. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.