《住所经》的注释
1. Senāsanasuttavaṇṇanā
1111. 在第二经的第一项中,“具足五支”是指具备五种功德支分。“不太远也不太近”:如果住处太远,托钵乞食后走到那里,身心都会疲惫不堪,这样就无法让尚未生起的定生起,也无法让已经生起的定稳固下来。如果太近,就会人多嘈杂。而住在约四十牛呼范围的地方,就没有太远或太近的过失,可以说是往来方便、适合修行。“白天不嘈杂”:白天不被大众所纷扰。
11. Dutiyassa paṭhame pañcaṅgasamannāgatoti pañcahi guṇaṅgehi samannāgato. Nātidūraṃ hoti nāccāsannanti yañhi atidūre hoti, piṇḍāya caritvā tattha gacchantassa kāyacittadarathā hoti, tato anuppannaṃ vā samādhiṃ uppādetuṃ uppannaṃ vā thiraṃ kātuṃ na sakkoti. Accāsannaṃ bahujanākiṇṇaṃ hoti. Cattālīsausabhamatte pana padese vasataṃ dūrāsannadosavimuttañca gamanāgamanasampannaṃ nāma hoti. Divāappākiṇṇanti divasabhāge mahājanena anākiṇṇaṃ.
2. 五支经的注释
2. Pañcaṅgasuttavaṇṇanā
12在第二经中,“完全者”指具足一切圆满功德。“已住梵行”指已经完成梵行的生活。“无学”指属于无学法所摄的出世间法。“戒蕴”指戒的积聚。“解脱蕴”在这里是指:除了戒等前三蕴之外,其余的果法称为解脱;而解脱知见则是省察智,属于世间法。
12. Dutiye kevalīti kevalehi sakalehi guṇehi samannāgato. Vusitavāti vutthabrahmacariyavāso. Asekhenāti asekhadhammapariyāpannena lokuttarena. Sīlakkhandhenāti sīlarāsinā. Vimuttikkhandhenāti ettha ṭhapetvā sīlādayo tayo sesā phaladhammā vimutti nāma, vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ, taṃ lokiyameva.
第三至四经的注释
3-4. Saṃyojanasuttādivaṇṇanā
13-1413-14. 在第三经里,“下分”指的是属于下面部分的意思。“上分”指的是属于上面部分的意思。这部经里讲的纯粹就是轮回流转。在第四经里,关于心的荒芜与系缚,在《五集》中已经详细说明了。“以高度与围量”指的是以长度和宽度。
13-14. Tatiye orambhāgiyānīti heṭṭhābhāgiyāni. Uddhambhāgiyānīti uparibhāgiyāni. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ. Catutthe khilavinibandhā pañcakanipāte vitthāritāyeva. Ārohapariṇāhenāti dīghaputhulantena.
第5 不放逸经注释
5. Appamādasuttavaṇṇanā
15第五经里“同样地”的意思是:就像正自觉者是一切众生中最上的,同样,能促使一切善法生起的不放逸,应当看作是一切善法中最上的。可是,这不放逸本身只是世间法,而善法还包括出世间法;而且这不放逸只属于欲界,善法则通于四个层次。那怎么说它是这些善法中最上的呢?因为它是获得善法的原因。确实是靠不放逸才能获得那些善法,所以它是那些善法中最上的。因此才说:那一切善法都以不放逸为根本。
15. Pañcame evameva khoti yathā sabbasattānaṃ sammāsambuddho aggo, evaṃ sabbesaṃ kusaladhammānaṃ kārāpakaappamādo aggoti daṭṭhabbo. Nanu cesa lokiyova, kusaladhammā pana lokuttarāpi. Ayañca kāmāvacarova, kusaladhammā pana catubhūmakā. Kathamesa tesaṃ aggoti? Paṭilābhakattena. Appamādena hi te paṭilabhanti, tasmā so tesaṃ aggo. Teneva vuttaṃ – sabbe te appamādamūlakāti.
“陆地的”是指在地面上行走的。“有情的”是指有脚的有情众生。“足迹之类”就是足迹。“聚入”就是放入、投置。“被称为最上”就是被称为最殊胜的。“此即以其巨大之故”是说,因为体性巨大,所以被称为最上,并不是从功德上说最上——这是这里的含义。“雨花”是指善意花。据说,巴提耶大王听了这部经之后,想验证一下,就在一间内室里用四种香料布置装饰,让人拿来芳香的花朵,在一个匣子中间放了一把善意花,再把其余的花围着它一把一把放好,然后关上门出去。过了一会儿,他从外面回来,开门进去时,最先扑到鼻子里的就是善意花的香气。他当即伏在大厅地面上,面向大塔庙躺下礼拜,心想:“‘善意花是它们中最上的’,正自觉者说得真好啊!”就这样礼敬了塔庙。“小王”就是那些小国王。也有读作“峰顶王”的。
Jaṅgalānanti pathavitalacārīnaṃ. Pāṇānanti sapādakapāṇānaṃ. Padajātānīti padāni. Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ pakkhepaṃ gacchanti. Aggamakkhāyatīti seṭṭhamakkhāyati. Yadidaṃmahantattenāti mahantabhāvena aggamakkhāyati, na guṇaggenāti attho. Vassikanti sumanapupphaṃ. Idaṃ kira suttaṃ sutvā bhātiyamahārājā vīmaṃsitukāmatāya ekasmiṃ gabbhe catujātigandhehi paribhaṇḍaṃ katvā sugandhapupphāni āharāpetvā ekassa samuggassa majjhe sumanapupphamuṭṭhiṃ ṭhapetvā sesāni tassa samantato muṭṭhiṃ katvā ṭhapetvā dvāraṃ pidhāya bahi nikkhanto. Athassa muhuttaṃ bahi vītināmetvā dvāraṃ vivaritvā pavisantassa sabbapaṭhamaṃ sumanapupphagandho ghānaṃ pahari. So mahātalasmiṃyeva mahācetiyābhimukho nipajjitvā ‘‘vassikaṃ tesaṃ agganti kathentena sukathitaṃ sammāsambuddhenā’’ti cetiyaṃ vandi. Khuddarājānoti khuddakarājāno. Kūṭarājānotipi pāṭho.
第六《应请经》的注释
6. Āhuneyyasuttavaṇṇanā
16在第六项中“种姓者”:指具足了种姓智者,该智以到达顶峰的观为本质,以涅槃为所缘。
16. Chaṭṭhe gotrabhūti sikhāpattavipassanābhūtena nibbānārammaṇena gotrabhuñāṇena samannāgato.
第七《第一依怙经》的注释
7. Paṭhamanāthasuttavaṇṇanā
17第七,“有依怙”是指拥有亲属、眷属众多而安住。“作依怙”就是成为依怙,意思是让自己成为有依怙的状态,成为自己的依靠。“善知识”等词中,具足戒等功德、是善友的人,就是善知识。由于在站、坐等一切威仪中与他同行相伴,所以是善伴。他以身和心都倾向于、亲近善知识们,所以是善亲近。“易受教”是指容易对他说话,容易教导他。“堪忍”是指被人用粗重、粗暴、刺耳的话说了之后,能忍受,不生气。“右绕受持教诫”是指:有些人在被教导时,从左边取受、颠倒理解,或者顶撞回去,或者装作没听见就走开了;他不这样做,而是请求说:“尊者,请教诫我,请教导我;如果你们不教诫,还有谁会来教诫呢?”——以这样的方式右绕接受教诫。
17. Sattame sanāthāti sañātakā bahuñātivaggā hutvā viharatha. Nāthaṃ karontīti nāthakaraṇā, attano sanāthabhāvakarā patiṭṭhākarāti attho. Kalyāṇamittotiādīsu sīlādiguṇasampannā kalyāṇā mittā assāti kalyāṇamitto. Tevassa ṭhānanisajjādīsu saha ayanato sahāyāti kalyāṇasahāyo. Cittena ceva kāyena ca kalyāṇamittesuyeva sampavaṅko oṇatoti kalyāṇasampavaṅko. Suvacohotīti sukhena vattabbo hoti, sukhena anusāsitabbo. Khamoti gāḷhena pharusena kakkhaḷena vutto khamati na kuppati. Padakkhiṇaggāhī anusāsaninti yathā ekacco ovadiyamāno vāmato gaṇhāti, paṭippharati vā, assuṇanto vā gacchati, evaṃ akatvā ‘‘ovadatha , bhante, anusāsatha, tumhesu anovadantesu ko añño ovadissatī’’ti padakkhiṇaṃ gaṇhāti.
“高低”是指高的和低的。“该做的事”是指说了“我该做什么”之后应当去做的事。其中,所谓高等的事,比如做袈裟、染衣,在佛塔上涂白灰,在布萨堂、塔庙、菩提树屋等处应当做的工作等等。所谓低等的事,比如洗脚、涂油等琐碎的小事。“适合那情况的”:是指适合那种场合、与之相应的。“能够做”:是有能力去做。“能够安排”:是有能力去考虑、处理。
Uccāvacānīti uccanīcāni. Kiṃkaraṇīyānīti ‘‘kiṃ karomī’’ti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammaṃ nāma cīvarassa karaṇaṃ rajanaṃ, cetiye sudhākammaṃ, uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādikhuddakakammaṃ. Tatrūpāyāyāti tatrupagamaniyāya. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho hoti.
对法有欲求、有爱染,就是“法欲者”,意思是他也喜爱三藏佛语。所谓“说爱语”,意思是别人说法时他恭敬地听,而且自己也愿意为别人说法。在“阿毗达摩、阿毗毗奈耶”这里,应当知道有四句分别:法,指经藏;阿毗达摩,指七部论;律,指两部分别;阿毗毗奈耶,指犍度和附随。或者,经藏和阿毗达摩藏都只是法,道与果是阿毗达摩;整个律藏是律,使烦恼止息的是阿毗毗奈耶。总之,意思是说他对这一切法、阿毗达摩、律、阿毗毗奈耶都生起广大的喜悦。在“诸善法”中,这里的处格表示原因,意思是为了证得欲界、色界、无色界、出世间这四种地的善法,他不放弃自己的责任。
Dhamme assa kāmo sinehoti dhammakāmo, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho. Piyasamudāhāroti parasmiṃ kathente sakkaccaṃ suṇāti, sayañca paresaṃ desetukāmo hotīti attho . Abhidhamme abhivinayeti ettha dhammo abhidhammo, vinayo abhivinayoti catukkaṃ veditabbaṃ. Tattha dhammoti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammoti satta pakaraṇāni. Vinayoti ubhatovibhaṅgo. Abhivinayoti khandhakaparivārā. Atha vā suttantapiṭakampi abhidhammapiṭakampi dhammo eva, maggaphalāni abhidhammo. Sakalavinayapiṭakaṃ vinayo, kilesavūpasamakaraṇaṃ abhivinayo. Iti sabbasmimpi ettha dhamme ca abhidhamme ca vinaye ca abhivinaye ca uḷārapāmojjo hotīti attho. Kusalesu dhammesūti kāraṇatthe bhummaṃ, cātubhūmakakusaladhammakāraṇā tesaṃ adhigamatthāya anikkhittadhuro hotīti attho.
第八《第二依怙经》的注释
8. Dutiyanāthasuttavaṇṇanā
18第八项中“被长老们所怜悯”的意思是:因为长老们以教诫和教导为因由而鼓励、以利益遍及而怜悯,所以(他)受到怜悯。
18. Aṭṭhame therānukampitassāti therehi ovādānusāsanidānasamussāhitāya hitapharaṇāya anukampitassa.
第九《第一圣住经》的注释
9. Paṭhamaariyāvāsasuttavaṇṇanā
1919. 第九,“圣住”:就是圣者的住处。他们曾经住在这里,现在住在这里,将来也会住在这里,所以叫圣住。所谓圣者,就是那些住于此住的人。
19. Navame ariyavāsāti ariyānaṃ āvāso, te āvasiṃsu āvasanti āvasissantīti ariyāvāsā. Yadariyāti ye vāse ariyā.
第十《第二圣住经》的注释
10. Dutiyaariyāvāsasuttavaṇṇanā
20第十经:因为住在俱卢国的比丘们是甚深智慧的践行者,精勤而善巧,所以就像在《长部》等经典中为他们宣说《大因缘经》等那样,这部同样甚深、微细、触及三相的经,也就在那里宣说了。其中,“五支已舍”:由于远离五种支分,漏已尽的圣者已安住、正安住、将安住,因此这“五支已舍”被称为圣住。这个道理在一切处都适用。“比丘们,如此比丘成为六支具足者”,就是具足六支舍。什么是六支舍的法呢?就是智等。说到“智”时,依作用可得四种与智相应的心;说到“常住处”时,可得八种大心;说到“不存在贪染与嗔恚”时,可得十种心。喜悦是通过反复修习而获得的。“以具念守护之心”:因为漏已尽者无论在身、语、意三门的一切时候,念都能完成守护的作用。因此说,他无论行走、站立、躺卧或醒寤时,如实知见始终恒常现前。
20. Dasamaṃ yasmā kururaṭṭhavāsino bhikkhū gambhīrapaññākārakā yuttappayuttā, tasmā yathā tesaṃ dīghanikāyādīsu mahānidānādīni kathitāni, evamidampi gambhīraṃ sukhumaṃ tilakkhaṇāhataṃ suttaṃ tattheva avoca. Tattha pañcaṅgavippahīnoti pañcahi aṅgehi vippayutto hutvā khīṇāsavo avasi vasati vasissati. Tasmā ayaṃ pañcaṅgavippahīnatā ariyāvāsoti vutto. Esa nayo sabbattha. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hotīti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti. Chaḷaṅgupekkhā dhammā nāma keti? Ñāṇādayo. ‘‘Ñāṇa’’nti vutte kiriyato cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti, ‘‘satatavihāro’’ti vutte aṭṭha mahācittāni, ‘‘rajjanadussanaṃ natthī’’ti vutte dasa cittāni labbhanti. Somanassaṃ āsevanavasena labbhati. Satārakkhena cetasāti khīṇāsavassa hi tīsu dvāresu sabbakāle sati ārakkhakiccaṃ sādheti. Tenevassa carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ hotīti vuccati.
“众多沙门婆罗门”是指许多沙门和婆罗门。这里,“沙门”指走上出家之路的人,“婆罗门”指自称“婆何”的人。“众多各别之谛”是指许多各自分开的“谛”。意思是:像“只有这个见解是真理,只有这个是真理”这样,被各自分别执取的许多真理。“已逐出”是指已被除去。“已善逐出”是指被彻底除去。“已散开”是指已被放下。“已吐出”是指已被呕出。“已解脱”是指束缚已被切断。“已断除”是指已被舍弃。“已遍舍”是指已被彻底舍掉,以至于心再也不会浮起它们。所有这些词,都是对“所执取之物已处于散开状态”这一意思的不同说法。
Puthusamaṇabrāhmaṇānanti bahūnaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ. Ettha samaṇāti pabbajjūpagatā, brāhmaṇāti bhovādino. Puthupaccekasaccānīti bahūni pāṭekkasaccāni. ‘‘Idameva dassanaṃ saccaṃ, idameva sacca’’nti evaṃ pāṭiyekkaṃ gahitāni bahūni saccānīti attho. Nuṇṇānīti nīhaṭāni. Panuṇṇānīti suṭṭhu nīhaṭāni. Cattānīti vissaṭṭhāni. Vantānīti vamitāni. Muttānīti chinnabandhanāni katāni. Pahīnānīti pajahitāni. Paṭinissaṭṭhānīti yathā na puna cittaṃ ārohanti, evaṃ paṭinissajjitāni. Sabbāneva tāni gahitaggahaṇassa vissaṭṭhabhāvavevacanāni.
“善舍断寻求”这个说法里,“无缺”是指没有欠缺,“已舍”是指彻底放下。这些寻求是善巧地无缺、彻底放下的,所以叫“善舍断寻求”,意思是所有寻求都已妥善地彻底放下。通过“心从贪解脱”等句子,说明了道的作用已经完成;通过“我的贪已断”等句子,说明了省察的果。其余各处,意思都很清楚。
Samavayasaṭṭhesanoti ettha avayāti anūnā, saṭṭhāti vissaṭṭhā. Sammā avayā saṭṭhā esanā assāti samavayasaṭṭhesano, suṭṭhuvissaṭṭhasabbaesanoti attho. Rāgā cittaṃ vimuttantiādīhi maggassa kiccanipphatti kathitā. Rāgo me pahīnotiādīhi paccavekkhaṇaphalaṃ kathitaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.