1-2. 次第住经等的注释
1-2. Anupubbavihārasuttādivaṇṇanā
32-3332-33. 第四品第一经中,“次第住”是指按顺序应当证入的住。第二经中,“那里诸欲灭尽”是指在那个地方,诸欲止息下来。“灭尽后”是指令其不再回转。“离渴”是因为没有贪爱之渴和见解之渴,所以叫离渴。“寂止”是因为没有折磨自己的烦恼,所以叫寂止。“渡过”是从欲中渡过去。“到彼岸”是到达诸欲的彼岸。“以彼一分”是指以那个禅支。“这里诸欲灭尽”是指在此初禅中诸欲灭尽。“他们”是指那些进入初禅的人,他们被称为“灭尽诸欲而住”。“合掌者”是成为合掌的人。“应侍奉”是应前往侍奉承事。以这个方法,于一切处应知其义。
32-33. Catutthassa paṭhame anupubbavihārāti anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbavihārā. Dutiye yattha kāmā nirujjhantīti yasmiṃ ṭhāne kāmā vūpasammanti. Nirodhetvāti appaṭivatte katvā. Nicchātāti taṇhādiṭṭhicchātānaṃ abhāvena nicchātā. Nibbutāti attaparitāpanakilesānaṃ abhāvena nibbutā. Tiṇṇāti kāmato tiṇṇā. Pāraṃgatāti kāme pāraṃ gatā. Tadaṅgenāti tena jhānaṅgena. Etthakāmā nirujjhantīti ettha paṭhamajjhāne kāmā nirujjhanti. Te cāti ye paṭhamajjhānaṃ samāpajjanti, te kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti nāma. Pañjalikoti paggahitaañjaliko hutvā. Payirupāseyyāti upaṭṭhāpeyya. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.
3. 《涅槃乐经》的注释
3. Nibbānasukhasuttavaṇṇanā
34第三经中,“优陀夷”是指拉鲁达夷长老。“此即于此”就是此确实即在于此。“与欲俱行”就是依止于欲。“现行”就是在意识门中流动转起。“为逼迫”就是为了恼害折磨。“因由”就是由于某种原因。如此,在一切处都应了知此义。这部经中宣说了所谓的“非感受之乐”。
34. Tatiye udāyīti lāḷudāyitthero. Etadeva khvetthāti etadeva kho ettha. Kāmasahagatāti kāmanissitā. Samudācarantīti manodvāre sañcaranti. Ābādhāyāti ābādhanāya pīḷanāya. Pariyāyenāti kāraṇena. Evaṃ sabbavāresu attho veditabbo. Imasmiṃ sutte avedayitasukhaṃ nāma kathitaṃ.
《牛譬喻经》注释
4. Gāvīupamāsuttavaṇṇanā
35第四种情形:说到“住山野的”,是指在山上行走的母牛。“没有善加安立而安立”,是指没有像善加安立那样去安立。“那个相”,是指那个被称为初禅的相。“没有善加决意而决意”,是指没有像善加决意那样去决意。“不伤害”,是指不打击、不恼害。“心柔软、适业”,是指就像在出世间道的刹那,观的心变得柔软、堪任、适合运作一样,同样地,作为神通基础的第四禅心也变得柔软、适业。“无量定”:四梵住定和道果定也叫做无量定,但在这里,应该依照“无量、以无量为所缘”这一说法,把善巧纯熟的定看作无量定。“他以那善修的无量定”:在这里,这位比丘修习观而证得阿罗汉果。现在,为了显示漏尽者的神通次第,而说“于其无论何种”等。
35. Catutthe pabbateyyāti pabbatacārinī. Na suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhāpetvāti yathā suppatiṭṭhitā hoti, evaṃ na patiṭṭhāpetvā. Taṃ nimittanti taṃ paṭhamajjhānasaṅkhātaṃ nimittaṃ. Na svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhātīti yathā suṭṭhu adhiṭṭhitaṃ hoti, na evaṃ adhiṭṭhāti. Anabhihiṃsamānoti apothento aviheṭhento. Mudu cittaṃ hoti kammaññanti yathā vipassanācittaṃ lokuttaramaggakkhaṇe mudu kammakkhamaṃ kammayoggaṃ hoti, evamassa abhiññāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ mudu hoti kammaññaṃ . Appamāṇo samādhīti catubrahmavihārasamādhipi maggaphalasamādhipi appamāṇo samādhi nāma, idha pana ‘‘appamāṇaṃ appamāṇārammaṇa’’nti iminā pariyāyena suppaguṇasamādhi appamāṇasamādhīti daṭṭhabbo. So appamāṇena samādhinā subhāvitenāti imasmiṃ ṭhāne ayaṃ bhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patto. Idāni khīṇāsavassa abhiññāpaṭipāṭiṃ dassento yassa yassa cātiādimāha.
第5 禅那经的注释
5. Jhānasuttavaṇṇanā
3636. 第五经中,“诸漏的灭尽”就是阿罗汉果。“凡在那时存在的色法”,是指在初禅那一刹那,无论是依于所依,还是依于心等起等方式,正在生起的那些色法。“受等”应当依照与受等相应来理解。“那些法”是指色等五蕴法。在“无常”等当中:以生起后又消失的方式说是无常,以逼迫的方式说是苦,以破裂的方式说是病,以内部腐坏的意义说是疮,以刺入、穿透的意义说是箭,以苦的意义说是苦厄,以恼害的意义说是病患,以不能自主的意义说是他,以败坏的意义说是败坏,以无主的意义说是空,以不能自主的意义说是非我。审察:以强有力的观慧照见。
36. Pañcame āsavānaṃ khayanti arahattaṃ. Yadeva tattha hoti rūpagatanti tasmiṃ paṭhamajjhānakkhaṇe vatthuvasena vā cittasamuṭṭhānikādivasena vā yaṃ rūpaṃ nāma pavattati. Vedanāgatādīni sampayuttavedanādīnaṃ vasena veditabbāni . Te dhammeti te rūpādayo pañcakkhandhadhamme. Aniccatotiādīsu hutvā abhāvākārena aniccato, paṭipīḷanākārena dukkhato, rujjanākārena rogato, antodussanaṭṭhena gaṇḍato, anupaviṭṭhaṭṭhena anukantanaṭṭhena ca sallato, dukkhaṭṭhena aghato, ābādhanaṭṭhena ābādhato, asakaṭṭhena parato, palujjanaṭṭhena palokato, assāmikaṭṭhena suññato, avasavattanaṭṭhena anattato. Samanupassatīti balavavipassanāpaññāya passati.
“从那些法”是指从那些五蕴法。“令心退离”是指以涅槃为所缘而令心退回。“不死界”是指涅槃界。“把心导向”是指以智慧看见利益后,将心导入。“寂静”是指因为敌对法已止息而寂静。“殊胜”是指没有扰动。“他安住于此,达到诸漏的灭尽”是指他安住在初禅中,增长强有力的观,然后证得阿罗汉果。
另一种解释:“从那些法”是说,在“无常”等句中,以“无常”“败灭”两句说明了无常相,以“苦”等六句说明了苦相,以“他”“空”“无我”三句说明了无我相。因此,他以这些法这样安立三相后,从已见的入定中的五蕴法。“令心退离”是指令心退回、解脱、除去。“把心导向”是指先把观心通过听闻、赞叹、教理、概念而导向寂静涅槃,这样导向无为的不死界。而道心只是以涅槃为所缘,并不这样说“这是寂静,这是殊胜”。然而,以这种方式通达它时,在那里把心导向,这是意思。
Tehi dhammehīti tehi pañcakkhandhadhammehi. Paṭivāpetīti nibbānavasena nivatteti. Amatāyadhātuyāti nibbānadhātuyā. Cittaṃ upasaṃharatīti ñāṇena ānisaṃsaṃ disvā otāreti. Santanti paccanīkasantatāya santaṃ. Paṇītanti atappakaṃ. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇātīti so tasmiṃ paṭhamajjhāne ṭhito taṃ balavavipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Aparo nayo – so tehi dhammehīti yasmā aniccatotiādīsu aniccato palokatoti dvīhi padehi aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ, dukkhatotiādīhi chahi dukkhalakkhaṇaṃ, parato, suññato, anattatoti tīhi anattalakkhaṇaṃ. Tasmā so tehi evaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā diṭṭhehi antosamāpattiyaṃ pañcakkhandhadhammehi. Cittaṃ paṭivāpetīti cittaṃ paṭisaṃharati moceti apaneti. Upasaṃharatīti vipassanācittaṃ tāva savanavasena thutivasena pariyattivasena paññattivasena ca santaṃ nibbānanti evaṃ asaṅkhatāya amatāya dhātuyā upasaṃharati. Maggacittaṃ nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavaseneva ‘‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇīta’’nti na evaṃ vadati. Iminā panākārena taṃ paṭivijjhanto tattha cittaṃ upasaṃharatīti attho.
他就安住在那里,意思是:他安住在以三相为所缘的观禅中。他达到诸漏的灭尽,意思是:他依次修习四道,证得阿罗汉果。以那同样的法贪,意思是对止观法的欲贪。以法喜,这是同一个意思的另一种说法。因为在止观中,能够完全灭尽欲贪的人证得阿罗汉果,不能的人则成为不来者。
So tattha ṭhitoti tassā tilakkhaṇārammaṇāya vipassanāya ṭhito. Āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇātīti anukkamena cattāro magge bhāvetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgenāti samathavipassanādhamme chandarāgena. Dhammanandiyāti tasseva vevacanaṃ. Samathavipassanāsu hi sabbaso chandarāgaṃ pariyādātuṃ sakkonto arahattaṃ pāpuṇāti, asakkonto anāgāmī hoti.
“草人像”是指用草或布做的人像。“能把箭射到远处”就是射得远的人。“毫无偏差地射中”就是箭无虚发的人。“凡在那里存在的,都属于受所摄”——这里没有把色取进来。为什么不取?因为已经超越了。这位修行者先进入色界禅那,超越色之后,进入无色界等至,所以从止的方面说,他也已经超越了色;先观照色,超越它之后,现在观照无色,所以从观的方面说,他也已经超越了色。而在无色界中,一切色都不存在,因此也是针对这一点,才没有把色取进来。那么,为什么不取非想非非想处呢?因为微细。在那里,四种无色蕴都微细,不适合观照。因此说:“诸比丘,如是,凡有想等至之处,即有证智的通达。”这里所说的是:凡有所谓有心的等至之处,观照粗显的诸法,就有证智的通达,证得阿罗汉果。而非想非非想处因为微细,不称为想等至。“由禅修者等”即由禅修者、乐于禅那者所宣说的这些。“从……出定后”即从该等至出定后。“应善说”即应正确宣说,应仅仅这样宣说、赞叹、称扬:“寂静的、殊胜的。”
Tiṇapurisarūpakevāti tiṇapotthakarūpe vā. Dūre kaṇḍe pātetīti dūrepātī. Avirādhitaṃ vijjhatīti akkhaṇavedhī. Yadeva tattha hoti vedanāgatanti idha rūpaṃ na gahitaṃ. Kasmā? Samatikkantattā. Ayañhi heṭṭhā rūpāvacarajjhānaṃ samāpajjitvā rūpaṃ atikkamitvā arūpāvacarasamāpattiṃ samāpannoti samathavasenāpi anena rūpaṃ samatikkantaṃ, heṭṭhā rūpaṃ sammasitvā taṃ atikkamma idāni arūpaṃ sammasatīti vipassanāvasenāpi anena rūpaṃ atikkantaṃ. Āruppe pana sabbasopi rūpaṃ natthīti taṃ sandhāyapi rūpaṃ na gahitaṃ. Atha nevasaññānāsaññāyatanaṃ kasmā na gahitanti? Sukhumattā. Tasmiñhi cattāropi arūpakkhandhā sukhumā na sammasanūpagā. Tenevāha – ‘‘iti kho, bhikkhave, yāvatā saññāsamāpatti tāvatā aññāpaṭivedho’’ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāvatā sacittakasamāpatti nāma atthi, tāvatā oḷārike dhamme sammasato aññāpaṭivedho hoti, arahattaṃ sampajjati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana sukhumattā saññāsamāpattīti na vuccati. Jhāyīheteti jhāyīhi jhānābhiratehi etāni. Vuṭṭhahitvāti tato samāpattito vuṭṭhāya. Samakkhātabbānīti sammā akkhātabbāni, ‘‘santāni paṇītānī’’ti evaṃ kevalaṃ ācikkhitabbāni thometabbāni vaṇṇetabbānīti.
第六部《阿难经》的注释
6. Ānandasuttavaṇṇanā
37在第六中,“拥挤”指的是五欲功德的拥挤。“获得空间”指的是得到空间。“为了众生的清净”指的是为了让众生达到清净。“为了超越”指的是为了超越。“为了灭没”指的是为了灭去。“为了获得智”指的是为了获得与观俱行的道。“为了作证涅槃”指的是为了亲证无因的涅槃。“所谓那眼将存在”即那净色眼将完好存在。“那些色”即那些色所缘将进入范围。“而彼处将不感知”即于彼色处将不认知。其余也如此。
37. Chaṭṭhe sambādheti pañcakāmaguṇasambādhe. Okāsādhigamoti okāsassa adhigamo. Sattānaṃ visuddhiyāti sattānaṃ visuddhiṃ pāpanatthāya. Samatikkamāyāti samatikkamanatthāya. Atthaṅgamāyāti atthaṃ gamanatthāya. Ñāyassa adhigamāyāti sahavipassanakassa maggassa adhigamanatthāya . Nibbānassa sacchikiriyāyāti apaccayanibbānassa paccakkhakaraṇatthāya. Tadeva nāma cakkhuṃ bhavissatīti taññeva pasādacakkhu asambhinnaṃ bhavissati. Te rūpāti tadeva rūpārammaṇaṃ āpāthaṃ āgamissati. Tañcāyatanaṃ no paṭisaṃvedissatīti tañca rūpāyatanaṃ na jānissati. Sesesupi eseva nayo.
“优陀夷”是指黑优陀夷长老。“有想”是指有心。“ma”只是连音而已。“什么想”是指以哪种想而成为有想。“为什么取一切色想”这一段,为什么取它呢?具足初禅等的人,对色等还有感受吗?没有。不过,只要以遍色为所缘,就不算超越了色。因为还没有超越,所以能够成为缘。如果已经超越,那色就不存在了;因为不存在,就不能成为缘。为了说明这个道理,才取了这一段。
Udāyīti kāḷudāyitthero. Saññīmeva nu khoti sacittakoyeva nu kho. Makāro padasandhimattaṃ. Kiṃsaññīti katarasaññāya saññī hutvā. Sabbasorūpasaññānanti idaṃ kasmā gaṇhi, kiṃ paṭhamajjhānādisamaṅgino rūpādipaṭisaṃvedanā hotīti? Na hoti, yāva pana kasiṇarūpaṃ ārammaṇaṃ hoti, tāva rūpaṃ samatikkantaṃ nāma na hoti. Asamatikkantattā paccayo bhavituṃ sakkhissati. Samatikkantattā pana taṃ natthi nāma hoti, natthitāya paccayo bhavituṃ na sakkotīti dassetuṃ idameva gaṇhi.
“结发城居民”是指住在结发城的女人。“不倾近”等句里,因贪而不倾近,因嗔而不背离。以加行、以精勤制伏并阻挡烦恼而安住;但烦恼已彻底断尽时才生起,所以不是“以加行制伏防护而安住”。“因解脱而住”,是因为从烦恼中解脱而安住。“因安住而满足”,正是因为这样安住,才称为满足。“因满足而不悸动”,正是因为满足,才不生起悸动。“尊者阿难,此定有什么果?”这位长老尼就像手里拿着棕榈果问“这果叫什么果”一样,执取阿拉汉果定而问:“尊者阿难,此定被世尊说为有什么果?”回答说“有阿耨果”。阿耨称为阿拉汉果,世尊说此阿拉汉果定就是这个意思。“即使以阿拉汉果想为想”,也不感知彼处。如此,在这部经中,阿拉汉果定已被讲述。
Jaṭilavāsikāti jaṭilanagaravāsinī. Na cābhinatotiādīsu rāgavasena na abhinato, dosavasena na apanato. Sasaṅkhārena sappayogena kilese niggaṇhitvā vāretvā ṭhito, kilesānaṃ pana chinnante uppannoti na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Vimuttattā ṭhitoti kilesehi vimuttattāyeva ṭhito. Ṭhitattā santusitoti ṭhitattāyeva santuṭṭho nāma jāto. Santusitattāno paritassatīti santuṭṭhattāyeva paritāsaṃ nāpajjati. Ayaṃ, bhante ānanda, samādhi kiṃ phaloti iminā ayaṃ therī tālaphalaññeva gahetvā ‘‘idaṃ phalaṃ kiṃ phalaṃ nāmā’’ti pucchamānā viya arahattaphalasamādhiṃ gahetvā ‘‘ayaṃ, bhante ānanda, samādhi kiṃ phalo vutto bhagavatā’’ti pucchati. Aññāphalo vuttoti aññā vuccati arahattaṃ, arahattaphalasamādhi nāmeso vutto bhagavatāti attho. Evaṃsaññīpīti imāya arahattaphalasaññāya saññīpi tadāyatanaṃ no paṭisaṃvedetīti evaṃ imasmiṃ sutte arahattaphalasamādhi kathitoti.
第七《世俗论者经》的注释
7. Lokāyatikasuttavaṇṇanā
38第七经中,顺世论者指持顺世论的人。常指恒常。续指不间断。止此指停下来,不必再提此事,这对你们有什么意义?婆罗门,我将为你们说法,我将为你们讲说四圣谛的法。
38. Sattame lokāyatikāti lokāyatavādakā. Satatanti sadā. Samitanti nirantaraṃ. Tiṭṭhatetanti tiṭṭhatu etaṃ, mā etaṃ paṭṭhapetha, ko vo etena attho. Dhammaṃ vo brāhmaṇā desessāmīti ahaṃ vo catusaccadhammaṃ desessāmi.
手持坚弓的人:就是拿着坚固的弓站着的人。持弓者:就是射箭的人。所谓坚弓,说的是有两千力之弓。所谓两千力,是说把弓拉开、弦上绑着铁头等重物,只要握住弓身向上举到与箭一样高时,那重物就能离开地面。已学的人:就是在师父门下学了十年或十二年技艺的人。练手的人:有的人只学一种技艺,还不算练手;而这里是说已经练熟、达到运用自如的人。已行侍奉的人:就是在王宫等地方展示过技艺的人。用轻箭:就是把箭杆内部挖空,填入棉花等物,并经过划线加工而制成的极轻之箭。如此制成的箭,一牛鸣射程的能射两牛鸣……乃至八牛鸣射程的能射十六牛鸣。以少劳:不费力地。能越过:能超过。这里说的是:正如那个射箭的人能迅速越过那搩手四指的阴影,同样,他具有能迅速迅速地越过整个轮围世界的疾速。以步行而跑:以步行的方式奔跑。他们这样说:他们这样讲。
Daḷhadhammoti daḷhadhanuṃ gahetvā ṭhito. Dhanuggahoti issāso. Daḷhadhanu nāma dvisahassathāmaṃ vuccati. Dvisahassathāmaṃ nāma yassa āropitassa jiyābaddho lohasīsādīnaṃ bhāro daṇḍe gahetvā yāva kaṇḍappamāṇā ukkhittassa pathavito muccati. Sikkhitoti dasa dvādasa vassāni ācariyakule uggahitasippo. Katahatthoti eko sippameva uggaṇhāti, katahattho na hoti ayaṃ pana katahattho ciṇṇavasibhāvo. Katūpāsanoti rājakulādīsu dassitasippo. Lahukena asanenāti anto susiraṃ katvā tūlādīhi pūretvā katalakkhaparikammena sallahukakaṇḍena. Evaṃ katañhi ekausabhagāmī dve usabhānipi gacchati…pe… aṭṭhusabhagāmī soḷasa usabhānipi gacchati. Appakasirenāti niddukkhena. Atipāteyyāti atikkameyya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā so dhanuggaho taṃ vidatthicaturaṅgulaṃ chāyaṃ sīghameva atikkāmeti, evaṃ sakalacakkavāḷaṃ sīghaṃ sīghaṃ atikkamanasamatthena javena samannāgato. Sandhāvanikāyāti padasā dhāvanena. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti.
第八《天人与阿修罗战经》注
8. Devāsurasaṅgāmasuttavaṇṇanā
3939. 第八经里说“已经列阵以待”,意思是已经面对面摆好了阵势。“我们该打一仗吧”,意思是我们要开战、要搏斗。“他们确实逃跑了”,意思就是他们确实逃走了。“面朝北方”,意思是转向北方之后。“正在追击时”,意思是正在紧紧追赶。“以怖畏之救护为依处”,意思是把防护恐惧、挡住怖畏当作依靠和落脚处。“没什么可做的”,意思是靠打仗什么都办不成。可是,他们之间为什么会打起来呢?原来,阿修罗以前是三十三天的居民,当质多波吒利树开花时,他们就会想起天界的波利质多树花,于是生起怒火,喊着“抓住那些天人”,就这样从正对面径直登上须弥山,天人们也出来迎战。他们之间的战争,就像牧牛人的孩子们互相拿棍子打来打去一样。帝释天王在下方五个地方布置了守卫,然后在上方的天城周围,安放了和自己一模一样、手持金刚杵的影像。阿修罗们打退下方五处的守卫后冲上去,看见帝释的影像,就转身退回去,直接返回了阿修罗城。
39. Aṭṭhame samupabyūḷho ahosīti paccupaṭṭhito ahosi. Saṅgāmeyyāmāti saṅgāmaṃ kareyyāma yujjheyyāma. Apayiṃsuyevāti palāyiṃsuyeva. Uttarenābhimukhāti uttarāmukhā hutvā. Abhiyante vāti anubandhantiyeva. Bhīruttānagatenāti bhīruttānaṃ bhayanivāraṇaṃ patiṭṭhānaṃ gatena. Akaraṇīyāti yuddhena kiñci akattabbā. Kasmā pana nesaṃ saṅgāmo hotīti? Asurā hi pubbe tāvatiṃsavāsino, te cittapāṭaliyā pupphanakāle dibbapāricchattakapupphaṃ anussaranti. Tato uppannakodhā ‘‘gaṇhatha deve’’ti sammukhasammukhaṭṭhāneneva sineruṃ abhiruhanti, devāpi nikkhamanti. Tesaṃ gopālakadārakānaṃ aññamaññaṃ daṇḍakehi paharaṇasadisaṃ yuddhaṃ hoti. Sakko devarājā heṭṭhā pañcasu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapetvā upari devapuraṃ parivāretvā attasadisā vajirahatthā paṭimā ṭhapāpesi. Asurā heṭṭhā pañca ṭhānāni paṭibāhitvā abhiruḷhā indapaṭimāyo disvā nivattitvā asurapurameva gacchanti.
面朝南方:就是面向南方。“杀得无余”:就是杀得一个不剩,毫无残余。“已不见踪影”:魔罗把色界第四禅作为轮回的依托,能知道入这种定的人的心;也能知道把同一个禅那作为观禅依托而入定的人的心。可是,无色界的等至,不管它是作为轮回的依托还是作为观禅的依托,魔罗都不知道入这种定的人的心。因此说:“已不见踪影”,也就是不被魔罗看见。
Dakkhiṇenābhimukhāti dakkhiṇāmukhā hutvā. Apadaṃ vadhitvāti nippadaṃ niravasesaṃ vadhitvā. Adassanaṃ gatoti māropi vaṭṭapādakaṃ katvā rūpāvacaracatutthajjhānaṃ samāpannassa cittaṃ jānāti, tadeva vipassanāpādakaṃ katvā samāpannassa cittaṃ jānāti. Arūpāvacarasamāpatti pana vaṭṭapādā vā hotu vipassanāpādā vā, taṃ samāpannassa māro cittaṃ na jānāti. Tena vuttaṃ – ‘‘adassanaṃ gato pāpimato’’ti.
第九《龙经》的注释
9. Nāgasuttavaṇṇanā
4040. 第九经中,“住在林野的人”:指住在森林里的修行者。“为了行境而奔波的人”:指为了觅食而外出到行境去的人。“大象崽”:指那些巨大的大象。“幼象”:指年轻的小象。“弯来弯去地”:指反复弯折之后摆放在那里。“进入可涉水处的人”:指进入那个因可以涉水而得名为“可涉水处”的水边渡口的人。“从可涉水处上来的人”:指从水边渡口上岸的人。“远离而住”:指已经远离而住。这里,因为十力者(佛陀)并不需要大象来做什么事,但为了在教法中指出与那头大象相似的人,才引用了这个比喻;因此,为了指出那样的人,便说了“正是这样”等话。
40. Navame āraññakassāti araññavāsino. Gocarapasutassāti gocaraggahaṇatthāya gacchantassa. Hatthikalabhāti mahantā mahantā nāgā. Hatthicchāpāti taruṇapotakā. Obhaggobhagganti nāmetvā nāmetvā ṭhapitaṃ. Ogāhaṃ otiṇṇassāti ogāhitabbattā ogāhanti laddhanāmaṃ udakatitthaṃ otiṇṇassa. Ogāhā uttiṇṇassāti udakatitthato uttiṇṇassa. Vūpakaṭṭhoti vūpakaṭṭho hutvā. Idāni yasmā dasabalassa hatthināgena kiccaṃ natthi, sāsane pana taṃsarikkhakaṃ puggalaṃ dassetuṃ idamāhaṭaṃ, tasmā taṃ puggalaṃ dassento evameva khotiādimāha.
第十部《多婆须经》的注释
10. Tapussasuttavaṇṇanā
4141. 在第十部经中,“在马喇人那里”指在马喇国。世尊知道“与站在这里的阿难一起,将会与多波富沙居士有一番交谈,我由此因缘将开示一个广大的法门”,于是说“阿难,你暂且就留在这里吧”。“他走近前来”是说:据说这位居士吃过早饭,心想“我要去侍奉十力者”,出门时远远看见长老,便朝具寿阿难所在的地方走来。“它看来如同悬崖,这即是所谓的出离”意思是:这种被称为出家的出离,对我们来说就像一个巨大的悬崖,沉入其中后显现出来。“心趋向出离”是说:心以出家为所缘而跃入,以那同样的所缘而净信,以那同样的所缘而安住,并从敌对法中解脱。“见到‘这是寂静’”是说:对于这样见到的比丘们而言,这出离是寂静的、离忧恼热恼的。“与众多之人相异”:对于比丘们而言,这种出离与为数众多的大众不相应、不相似,也就是与大众不同,这便是它的含义
41. Dasame mallesūti mallaraṭṭhe. Idheva tāva tvaṃ, ānanda, hotīti idha bhagavā ‘‘tapussagahapatino idha ṭhitena ānandena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati, tatonidānaṃ ahaṃ mahantaṃ dhammapariyāyaṃ desessāmī’’ti ñatvā āha. Upasaṅkamīti so kira bhuttapātarāso ‘‘dasabalassa upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti nikkhamanto dūratova theraṃ disvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Papāto viya khāyati, yadidaṃ nekkhammanti yamidaṃ pabbajjāsaṅkhātaṃ nekkhammaṃ, taṃ amhākaṃ mahāpapāto viya ogāhitvā upaṭṭhāti. Nekkhamme cittaṃ pakkhandatīti pabbajjāya cittaṃ ārammaṇavasena pakkhandati, tadeva ārammaṇaṃ katvā pasīdati, tadeva patiṭṭhāti, paccanīkadhammehi ca vimuccati. ‘Etaṃ santa’nti passatoti etaṃ nekkhammaṃ santaṃ vigatadarathapariḷāhanti evaṃ passantānaṃ bhikkhūnaṃ. Bahunā janena visabhāgoti tayidaṃ bahunā mahājanena saddhiṃ bhikkhūnaṃ visabhāgaṃ, asadisanti attho.
“话题的由来”就是指谈话的根源。阿难,对我来说,心不倾向于出离,意思是:即使我这样思惟,心也无法投入出家生活。即使我以“出离很好”这样的思惟方式,看到“这种出离是寂静的”,心也还是无法投入出家生活。“未曾修习”是指没有反复修习、没有接触、没有亲自证得。“证得之后”是指获得之后、达到之后、亲自证得之后。“他应当修习它”是指他应当亲近、依止那种功德利益。“对我来说,由于那个原因”是指对我而言,由于某种原因。“证得之后”是指获得之后。“那便是我的病痛”是指:这对我来说,以造成扰害的意义成为一种病痛。“心不倾向于无寻”是指:对于第二禅那中无寻有伺的状态,心无法以所缘的方式倾向它。“在寻等之中”是指与寻和伺相关的状态。其余各处,其义易明。
Kathāpābhatanti kathāmūlaṃ. Tassa mayhaṃ, ānanda, nekkhamme cittaṃ na pakkhandatīti tassa evaṃ vitakkentassāpi mayhaṃ pabbajjāya cittaṃ na otarati. ‘‘Etaṃsanta’’nti passatoti ‘‘sādhu nekkhamma’’nti parivitakkanavasena ‘‘etaṃ nekkhammaṃ santa’’nti passantassapi. Anāsevitoti na āsevito na phassito na sacchikato. Adhigammāti adhigantvā patvā sacchikatvā. Tamāseveyyanti taṃ ānisaṃsaṃ seveyyaṃ bhajeyyaṃ. Yaṃmeti yena kāraṇena mayhaṃ. Adhigammāti adhigantvā. Svāssa me hoti ābādhoti so mayhaṃ ābādhanaṭṭhena ābādho hoti. Avitakke cittaṃ na pakkhandatīti avitakkavicāre dutiyajjhāne ārammaṇavasena cittaṃ na pakkhandati. Vitakkesūti vitakkavicāresu. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.