(6)1. 盖品
(6) 1. Nīvaraṇavaggo
《障碍经》的注释
1. Āvaraṇasuttavaṇṇanā
5151. 在第二经的第一部分中,从障碍的角度说,它们是障碍;从盖的角度说,它们是盖。它们爬上心,所以是“心的爬上者”。它们因为阻碍观慧和道慧的生起,使慧变得软弱,所以是“令慧软弱者”。或者,与这些盖混杂在一起而生起的慧变得软弱,因此也叫“令慧软弱者”。“无力”是指被五盖笼罩而失去了力量。“超越人法、足以成就圣者境界的殊胜知见”,是指超越了被称为十善业道的人法,能够成就圣者境界的殊胜知见。“能持所应持者”,是指能够持取所应持取之物。“水渠口”是指水渠的开头。它们因为像犁,又因为被犁耕过,所以被称为“犁头”。
51. Dutiyassa paṭhame āvaraṇavasena āvaraṇā. Nīvaraṇavasena nīvaraṇā. Ceto ajjhāruhantīti cetaso ajjhāruhā. Vipassanāpaññañca maggapaññañca uppattinivāraṇaṭṭhena dubbalaṃ karontīti paññāya dubbalīkaraṇā. Yā vā etehi saddhiṃ vokiṇṇā paññā uppajjati, taṃ dubbalaṃ karontītipi paññāya dubbalīkaraṇā. Abalāyāti pañcanīvaraṇapariyonaddhattā apagatabalāya. Uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti dasakusalakammapathasaṅkhātā manussadhammā uttari ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ ñāṇadassanavisesaṃ. Hārahārinīti haritabbaṃ harituṃ samatthā. Naṅgalamukhānīti mātikāmukhāni. Tāni hi naṅgalasarikkhakattā naṅgalehi ca khatattā naṅgalamukhānīti vuccanti.
同样地,在这里应当把观智看作河流,把在两边犁口张开的时候,看作在六根门头防护松懈的时候;把中间河道里的树根被挖开、用稻草杂草和泥土堵住后,水流散乱、四处漫溢的时候,看作被五盖覆盖的时候;这样被覆盖之后,水流受阻,即使拖带着稻草杂草等物,也无法到达大海,这就应当理解为:虽然以观智摧毁了一切不善法,却还没有能力到达涅槃之海的时候。在善法方面,则应按照前面所说的相反方式来理解。这部经中讲说了轮回与还灭。第二段义理浅显。
Evameva khoti ettha sotaṃ viya vipassanāñāṇaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhato naṅgalamukhānaṃ vivaraṇakālo viya chasu dvāresu saṃvarassa vissaṭṭhakālo, majjhenadiyā rukkhapāde koṭṭetvā palālatiṇamattikāhi āvaraṇe kate udakassa vikkhittavisaṭabyādiṇṇakālo viya pañcahi nīvaraṇehi pariyonaddhakālo, evaṃ āvaraṇe kate vihatavegassa udakassa tiṇapalālādīni parikaḍḍhitvā samuddaṃ pāpuṇituṃ asamatthakālo viya vipassanāñāṇena sabbākusale viddhaṃsetvā nibbānasāgaraṃ pāpuṇituṃ asamatthakālo veditabbo. Sukkapakkhe vuttavipallāsena yojanā kātabbā. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3. 精勤支经的注释
3. Padhāniyaṅgasuttavaṇṇanā
5353. 在第三经中,“精勤支”:“精勤”指的是努力精进的状态;具有这种精勤的人就是“精勤者”,精勤比丘的构成要素就是“精勤支”。“有信”:就是具足信。这信有四种:随教信、证得信、胜解信、净信。其中,一切知菩萨的信,从发愿开始就已具备,所以叫随教信;圣弟子们通过通达而证得,所以叫证得信;听到佛、法、僧时,以坚定不移的方式生起的决定,叫胜解信;生起清净心,叫净信。这里指的是胜解信。“觉悟”:指四道智。他相信这四道智已被如来善巧通达。这里只是开示的要点,但以这一支来说,指的是对三宝的信。因为一个人若对佛等有强有力的净信,他的精勤之力就能成就。
53. Tatiye padhāniyaṅgānīti padhānaṃ vuccati padahanabhāvo, padhānamassa atthīti padhāniyo, padhāniyassa bhikkhuno aṅgānīti padhāniyaṅgāni. Saddhoti saddhāya samannāgato. Saddhā panesā āgamasaddhā adhigamasaddhā okappanasaddhā pasādasaddhāti catubbidhā. Tattha sabbaññubodhisattānaṃ saddhā, abhinīhārato paṭṭhāya āgatattā āgamasaddhā nāma. Ariyasāvakānaṃ paṭivedhena adhigatattā adhigamasaddhā nāma. Buddho dhammo saṅghoti vutte acalabhāvena okappanaṃ okappanasaddhā nāma. Pasāduppatti pasādasaddhā nāma. Idha okappanasaddhā adhippetā. Bodhinti catumaggañāṇaṃ. Taṃ suppaṭividdhaṃ tathāgatenāti saddahati. Desanāsīsameva cetaṃ, iminā pana aṅgena tīsupi ratanesu saddhā adhippetā. Yassa hi buddhādīsu pasādo balavā, tassa padhānavīriyaṃ ijjhati.
没有病,就是健康。没有疾,就是没有痛苦。消化力均匀成熟,就是异熟均匀。消化力,就是指业所生的火界。不太冷、不太热,因为取用极冷食物的人怕冷,取用极热食物的人怕热,这些人的精勤不能成就;取用适中食物的人则能成就。因此说“适中,堪能精勤”。如实显露自身,就是如实显示自己的过失。能到达生起与灭尽,就是有能力抉择、限定生起和灭尽。以此说明掌握了五十种相的生灭智。圣,就是清净。能穿透,就是有能力穿透以前未曾穿透的贪蕴等。正确导向苦的灭尽,因为以那部分力量断除了烦恼,所以苦被灭尽,这就是导向那苦的灭尽。如此,以上所有这些词说的正是观智。因为智慧低劣的人,精勤不能成就。
Appābādhoti arogo. Appātaṅkoti niddukkho. Samavepākiniyāti samavipākiniyā. Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Nātisītāya nāccuṇhāyāti atisītalaggahaṇiko hi sītabhīruko hoti, accuṇhaggahaṇiko uṇhabhīruko, tesaṃ padhānaṃ na ijjhati, majjhimaggahaṇikassa ijjhati. Tenāha – majjhimāya padhānakkhamāyāti. Yathābhūtaṃattānaṃ āvikattāti yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā. Udayatthagāminiyāti udayañca atthañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya. Etena paññāsalakkhaṇapariggāhakaṃ udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ. Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ dukkhaṃ khīyati, tassa dukkhassa khayagāminiyā. Iti sabbehipi imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā. Duppaññassa hi padhānaṃ na ijjhati.
第4篇 时机经的注释
4. Samayasuttavaṇṇanā
54第四句里说的“为策励”,意思是为了激发精进。“难以靠乞食维生”,是说没办法拿着钵靠乞食过活。这部经里讲的也只是流转与还灭。
54. Catutthe padhānāyāti vīriyakaraṇatthāya. Na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetunti na sakkā hoti pattaṃ gahetvā uñchācariyāya yāpetuṃ. Imasmimpi sutte vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
第5篇 母子经的注释
5. Mātāputtasuttavaṇṇanā
55第五种,“遍取而后住立”:就是取过来、抓住、耗尽之后而住立。“膨胀的”:就是肿胀的。
55. Pañcame pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā gahetvā khepetvā tiṭṭhati. Ugghātitāti uddhumātā.
“持刀者”是指为了砍头而拿刀前来的人。“毕舍遮鬼”是指为了吃人而来的鬼。“接近”就是触碰、侵扰。“柔和”就是用柔软的方式。“被欲流冲走者”就是被欲流冲走、被拖拽的人。“于生死轮转中死去”就是在轮回的时节和趣向中,在一次又一次的再生中死去。“被置于前”就是作为前导,走在前面。“那些于欲遍知者”就是那些智者,以三种遍知完全了知两种欲之后。“无畏而行”就是漏尽者从哪里都没有怖畏,所以他们无畏而行。“到彼岸者”所说的“彼岸”就是涅槃,到达彼岸就是证得之后安住。“漏尽”就是阿拉汉果。在这部经中只说了流转,而在偈颂中则说了流转与还灭。
Asihatthenāti sīsacchedanatthāya asiṃ ādāya āgatenāpi. Pisācenāti khādituṃ āgatayakkhenāpi. Āsīdeti ghaṭṭeyya. Mañjunāti mudukena. Kāmoghavuḷhānanti kāmoghena vuḷhānaṃ kaḍḍhitānaṃ. Kālaṃgati bhavābhavanti vaṭṭakālaṃ gatiñca punappunabbhave ca. Purakkhatāti purecārikā purato gatāyeva. Ye ca kāme pariññāyāti ye paṇḍitā duvidhepi kāme tīhi pariññāhi parijānitvā. Caranti akutobhayāti khīṇāsavānaṃ kutoci bhayaṃ nāma natthi, tasmā te akutobhayā hutvā caranti. Pāraṅgatāti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ upagatā, sacchikatvā ṭhitāti attho. Āsavakkhayanti arahattaṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第6篇《亲教师经》的注释
6. Upajjhāyasuttavaṇṇanā
56第六句里说的“生起甜味之类”,是指内心生起了沉重恭敬的状态。经文说“诸方于我不显”,意思是他说:“四个正方向和四个隅方向,我都分辨不出来。”经文说“诸法于我不现”,意思是止和观的诸法对我也都不现前。经文说“我不喜乐地行梵行”,意思是心生厌烦,就这样过着梵行生活。经文说“他前往世尊所在之处”,意思是他听了那些话之后,心想“这是一个应由佛陀来调伏的人”,为了把这情况禀告世尊,就前去拜见。经文说“于不观诸善法者”,意思是对于善法不观察、不寻求、不探求的人。经文说“菩提分法”,就是指念住等三十七种法。
56. Chaṭṭhe madhurakajātoti sañjātagarubhāvo. Disā ca me na pakkhāyantīti catasso disā ca anudisā ca mayhaṃ na upaṭṭhahantīti vadati. Dhammā ca maṃ nappaṭibhantīti samathavipassanādhammāpi me na upaṭṭhahanti. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmīti ukkaṇṭhito hutvā brahmacariyavāsaṃ vasāmi. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti tassa kathaṃ sutvā ‘‘buddhaveneyyapuggalo aya’’nti taṃ kāraṇaṃ bhagavato ārocetuṃ upasaṅkami. Avipassakassa kusalānaṃ dhammānanti kusaladhamme avipassantassa, anesantassa agavesantassāti attho. Bodhipakkhiyānaṃ dhammānanti satipaṭṭhānādīnaṃ sattatiṃsadhammānaṃ.
7. 《应经常省察之处经》的注释
7. Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭhānasuttavaṇṇanā
57在第七项中,“我是老法”意思是:我具有老的本性。“未超越老”意思是:没有超越老,我就在老的范围内活动。其余几句也是同样的理解方式。
在“业是我所有的”等句中,“业是我所有的”意思是:业是我的,属于我自己的。“业的继承者”意思是:业的继承者,业是我的遗产、属于我的财产。“业是我的生处”意思是:业是我的根源、原因。“业是我的亲属”意思是:业是我的亲戚,也就是与业有亲属关系。“业是我的归依处”意思是:业是我的归依、依靠。“我将成为那业的继承者”意思是:我将成为那业的继承者,领受那业所给的果报。
“青春骄慢”意思是:因为青春而生起的骄慢。其余几句也是这样理解。
“道生起”意思是:出世间道生起。“诸结被完全断除”意思是:十种结被彻底断除。“随眠被灭尽”意思是:七种随眠被消除、断绝、彻底止息。
这样一来,在这里前面五个方面讲的是观,后面这五个方面讲的是出世间道。
57. Sattame jarādhammomhīti jarāsabhāvo amhi. Jaraṃ anatītoti jaraṃ anatikkanto, antojarāya eva carāmi. Sesapadesupi eseva nayo. Kammassakotiādīsu kammaṃ mayhaṃ sakaṃ attano santakanti kammassako amhi. Kammassa dāyādoti kammadāyādo, kammaṃ mayhaṃ dāyajjaṃ santakanti attho. Kammaṃ mayhaṃ yoni kāraṇanti kammayoni. Kammaṃ mayhaṃ bandhūti kammabandhu, kammañātakoti attho. Kammaṃ mayhaṃ paṭisaraṇaṃ patiṭṭhāti kammapaṭisaraṇo. Tassa dāyādo bhavissāmīti tassa kammassa dāyādo tena dinnaphalapaṭiggāhako bhavissāmīti attho. Yobbanamadoti yobbanaṃ ārabbha uppannamado. Sesesupi eseva nayo. Maggo sañjāyatīti lokuttaramaggo sañjāyati. Saṃyojanāni sabbaso pahīyantīti dasa saṃyojanāni sabbaso pahīyanti. Anusayā byantīhontīti satta anusayā vigatantā paricchinnā parivaṭumā honti. Evamettha heṭṭhā pañcasu ṭhānesu vipassanā kathitā, imesu pañcasu lokuttaramaggo.
现在,他以偈颂来收摄要点,说出“病法”等句子。其中,“了知无依着之法后”,是指了知了没有依着的阿罗汉道之后。“我战胜了一切骄慢”,是指我已战胜、超越了这三种骄慢中的一切骄慢,安住于超越之境。“见出离为安稳”,是指见到出家生活是安稳的。“我生起了精进,现观涅槃”,是指对于正在现观涅槃的我,精进生起了。“我将不退转”,是指我将从出家生活不退转,从梵行生活不退转,从一切知智不退转。“以梵行为究竟归宿”,是指以道的梵行为最终归宿。通过这句话,出世间的八支道已经宣说了。
Idāni gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto byādhidhammātiādimāha. Tattha ñatvā dhammaṃ nirūpadhinti upadhirahitaṃ arahattamaggaṃ ñatvā. Sabbe made abhibhosmīti sabbe ime tayopi made adhibhaviṃ, atikkamma ṭhitosmīti attho. Nekkhammaṃ daṭṭhu khematoti pabbajjaṃ khemato disvā. Tassa me ahu ussāho, nibbānaṃ abhipassatoti tassa mayhaṃ nibbānaṃ abhipassantassa vāyāmo ahosi. Anivatti bhavissāmīti pabbajjato anivattiko bhavissāmi, brahmacariyavāsato anivattiko, sabbaññutaññāṇato anivattiko bhavissāmi. Brahmacariyaparāyaṇoti maggabrahmacariyaparāyaṇo. Iminā lokuttaro aṭṭhaṅgiko maggo kathitoti.
《离车童子经》的注释
8. Licchavikumārakasuttavaṇṇanā
5858. 第八首偈颂中,“弦已装好的弓”指已经上好弦、搭上箭的弓。“他们看见”就是他们见到了。“跋耆人将会兴旺”指跋耆族的国王们会越来越强大。“不增长”指倚仗傲慢、顽固自满而不求进步。“从背后踢”指走到后面,用脚踢别人的背。“国土主”等词中,“国土主”就是享用国土的人。“受父财者”就是享用父亲所给财富的人。“将军”就是军队的首领。“各村之主”就是各个村的村主,也就是村子的所有者。“群体之主”就是某个群体的领袖。“在各家族中”就是在那些各个家族中。“行各自的主导权”就是各自行使首领的地位。“以善心意悲悯”就是用美好的心意去慈悯、护念。“田业邻近的交易者等”指那些自己田业的邻近、相邻田地的所有者,以及那些用杖尺测量土地者和一切交易者。“受供祭之天神”就是依循家族传承而一直护佑他们的守护天神。“供奉”就是用酥油、粥、饭等供奉那些天神。
58. Aṭṭhame sajjāni dhanūnīti sajiyāni āropitadhanūni. Addasūti addasaṃsu. Bhavissanti vajjīti vaḍḍhissanti vajjirājāno. Apānubhāti avaḍḍhinissitā mānathaddhā. Pacchāliyaṃ khipantīti pacchato gantvā piṭṭhiṃ pādena paharanti. Raṭṭhikassātiādīsu raṭṭhaṃ bhuñjatīti raṭṭhiko. Pitarā dattaṃ sāpateyyaṃ bhuñjatīti pettaniko. Senāya pati jeṭṭhakoti senāpatiko. Gāmagāmaṇikassāti gāmānaṃ gāmaṇikassa, gāmasāmikassāti attho. Pūgagāmaṇikassāti gaṇajeṭṭhakassa. Kulesūti tesu tesu kulesu. Paccekādhipaccaṃ kārentīti paccekaṃ jeṭṭhakaṭṭhānaṃ kārenti. Kalyāṇena manasā anukampantīti sundarena cittena anuggaṇhanti. Khettakammantasāmantasabyohāreti ye ca attano khettakammantānaṃ sāmantā anantarakkhettasāmino, te ca rajjudaṇḍehi bhūmippamāṇaggāhake sabbohāre ca. Balipaṭiggāhikādevatāti kulappaveṇiyā āgatā ārakkhadevatā. Sakkarotīti tā devatā aggayāgubhattādīhi sakkaroti.
做应做的事,就是完成已经出现的事务。那些依靠他生活的人,就是靠他维持生计的人。为了这两者的利益,意思是说,他为了这两者的好处而行动。已故的先人,就是已经投生到另一个世界的亲属。以及在今生还活着的人,就是在这一世仍然活着的亲属。这样,通过这两个词,就同时指出了过去和现在的亲属。让人心生喜悦,就是让人产生欢喜。住在家里,就是过着在家人的生活。应当受人供养、应当受人称赞,就是应当被供养,也应当被称赞。
Kiccakaroti uppannānaṃ kiccānaṃ kārako. Ye cassa anujīvinoti ye ca etaṃ upanissāya jīvanti. Ubhinnañceva atthāyāti ubhinnampi hitatthāya paṭipanno hotīti attho. Pubbapetānanti paralokagatānaṃ. Diṭṭhe dhamme ca jīvatanti ye ca diṭṭhe dhamme jīvanti. Iti padadvayenāpi atītapaccuppanne ñātayo dasseti. Vittisañjananoti tuṭṭhijanano. Gharamāvasanti gharāvāsaṃ vasanto. Pujjo hoti pasaṃsiyoti pūjetabbo ca pasaṃsitabbo ca hotīti.
9-10. 两篇《老出家经》的注释
9-10. Vuḍḍhapabbajitasuttadvayavaṇṇanā
59-60第九篇里,“微妙”是指柔和、能了知细微的道理。“威仪具足”是指具备沙门的威仪。第十篇里,“从右边接受”是指对别人给的教导,以恭敬的方式从右边接过来。其余各处,文义都很浅显易懂。
59-60. Navame nipuṇoti saṇho sukhumakāraṇaññū. Ākappasampannoti samaṇākappena sampanno. Dasame padakkhiṇaggāhīti dinnovādaṃ padakkhiṇato gaṇhanto. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.